02015D0789 — LV — 01.03.2018 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415) (OV L 125, 21.5.2015., 36. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 333 |
143 |
19.12.2015 |
||
|
L 126 |
77 |
14.5.2016 |
||
|
L 336 |
31 |
16.12.2017 |
||
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/789
(2015. gada 18. maijs)
par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)
1. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) “minētais [konkrētais] organisms” ir Xylella fastidiosa (Wells et al.) jebkura pasuga;
b) “saimniekaugi” ir stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kas pieder pie ģintīm un sugām, kas uzskaitītas Komisijas saimniekaugu datubāzē, kuri Savienības teritorijā ir uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa, vai kas konstatēti kā uzņēmīgi pret konkrēto organismu Savienības teritorijā, vai ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 1. punkta otro daļu ir norobežojusi teritoriju attiecībā tikai uz vienu vai vairākām konkrētā organisma pasugām, kas konstatēti kā uzņēmīgi pret šo vai šīm pasugām;
c) “minētie [konkrētie] augi” ir saimniekaugi un visi stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kas pieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām;
d) “profesionāls operators” ir jebkura persona, kas profesionāli veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām saistībā ar augiem:
i) stādīšana;
ii) reproducēšana;
iii) ražošana, tostarp audzēšana, pavairošana un uzturēšana;
iv) ievešana Savienības teritorijā, pārvietošana tajā un izvešana no tās;
v) piedāvāšana tirgū.
2. pants
Minētā organisma atklāšana vai aizdomas par tā klātbūtni
1. Persona, kurai rodas aizdomas par minētā organisma klātbūtni vai tā kļūst zināma, nekavējoties informē atbildīgo oficiālo struktūru un sniedz tai visu attiecīgo informāciju par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.
2. Atbildīgā oficiālā struktūra šo informāciju nekavējoties reģistrē.
3. Ja atbildīgā oficiālā struktūra ir informēta par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, šī struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu šādu klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas ir atbildīgas par augiem, kuri var būt inficēti ar minēto organismu, tiek nekavējoties informētas par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, par iespējamām sekām un riskiem un par veicamajiem pasākumiem.
3. pants
Dalībvalstu teritorijās veikti apsekojumi attiecībā uz minēto organismu un tā identificēšana
1. Dalībvalstis katru gadu veic apsekojumus, pārbaudot, vai to teritorijā minētajiem augiem nav konstatējama minētā organisma klātbūtne.
Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā struktūra vai tie tiek veikti atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un – gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar minēto organismu, – paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un gada gaitā apsekojumus veic piemērotos brīžos minētā organisma konstatēšanai vizuālās pārbaudēs, paraugu ņemšanā un testēšanā. Šajos apsekojumos attiecībā uz minētā organisma klātbūtni ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, minēto augu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu lietderīgu informāciju. Tajos ņem vērā arī Komisijas tīmekļvietnē ( 1 ) dotās tehniskās vadlīnijas par Xylella fastidiosa apsekošanu.
2. Teritorijās, kas nav norobežotās teritorijas, ar vienu molekulāru testu veic skrīningu attiecībā uz minētā organisma klātbūtni, un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veicot vismaz vēl vienu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem, un testiem jābūt paredzētiem atšķirīgu genoma daļu noteikšanai.
Norobežotajās teritorijās skrīningu attiecībā uz minētā organisma klātbūtni veic ar vienu testu, un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veicot vismaz arī vienu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem.
3. Komisija 2. punktā minēto datubāzi pārvalda un atjaunina, kā arī dara to publiski piekļūstamu.
Minētās datubāzes sarakstā minētos testus sadala divās kategorijās atkarībā no tā, cik tie ir lietderīgi minētā organisma un tā pasugu identificēšanai norobežotajās teritorijās un teritorijās, kas nav norobežotās teritorijas.
3.a pants
Ārkārtas rīcības plāni
1. Līdz 2016. gada 31. decembrim katra dalībvalsts izstrādā plānu, kurā norāda pasākumus, kas saskaņā ar 4. līdz 6.a pantu un 9. līdz 13.a pantu jāveic tās teritorijā, ja tajā ir apstiprināta konkrētā organisma klātbūtne vai ir aizdomas par konkrētā organisma klātbūtni (turpmāk “ārkārtas rīcības plāns”).
2. Ārkārtas rīcības plānā norāda arī:
a) šajos pasākumos iesaistīto organizāciju uzdevumus un pienākumus un vienīgo iestādi;
b) vienu vai vairākas īpaši apstiprinātas laboratorijas konkrētā organisma testēšanai;
c) noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par pasākumiem starp iesaistītajām organizācijām, vienīgo iestādi, attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem un sabiedrību;
d) protokolus, kuros aprakstītas vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas metodes;
e) noteikumus par pasākumos iesaistīto organizāciju personāla apmācību;
f) pieejamos minimālos resursus un procedūras, lai darītu pieejamus papildu resursus, ja ir apstiprinājums vai aizdomas par konkrētā organisma klātbūtni.
3. Dalībvalstis izvērtē un vajadzības gadījumā pārskata savus ārkārtas rīcības plānus.
4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai nosūta savus ārkārtas rīcības plānus un, tos publicējot internetā, informē visus attiecīgos profesionālos operatorus.
4. pants
Norobežoto teritoriju izveide
1. Ja tiek identificēta minētā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu nekavējoties izveido norobežotu teritoriju (turpmāk “norobežotā teritorija”).
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ir apstiprināta vienas konkrētas minētā organisma pasugas klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts teritoriju var norobežot tikai attiecībā uz šo pasugu.
Ja ir identificēta vairāk nekā vienas minētā organisma pasugas klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts minēto teritoriju norobežo attiecībā uz minēto organismu un visām iespējamām tā pasugām.
Attiecīgā dalībvalsts minēto teritoriju attiecībā uz minēto organismu un visām iespējamām tā pasugām norobežo arī tad, ja pasugas klātbūtnes identificēšana vēl nav pabeigta.
Pasugu klātbūtnes identifikācija jābalsta uz 3. panta 2. punktā minēto testu rezultātiem.
2. Norobežotā teritorija ietver inficēto zonu un buferzonu.
Inficētā zona ietver visus augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu, visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus pārējos augus, kas varētu būt inficēti ar šo organismu, ņemot vērā, ka šie augi atrodas inficēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar inficētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem inficētiem augiem audzēti.
Attiecībā uz minētā organisma klātbūtni Lečes provincē un II pielikumā uzskaitītajās pašvaldībās inficētā zona ietver vismaz minēto provinci un minētās pašvaldības vai attiecīgā gadījumā minēto pašvaldību zemes gabalus (“Fogli”).
Buferzonas platums ir vismaz 5 km ap inficēto zonu. Buferzonas platumu var samazināt ne mazāk kā līdz 1 km, ja ir liela ticamība, ka minētā organisma sākotnējā klātbūtne nav radījusi izplatīšanos, un ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) 100 m rādiusā ap konstatēto inficēto augu nekavējoties aizvākti visi saimniekaugi neatkarīgi no to veselības statusa;
b) kopš izskaušanas pasākumu ieviešanas, balstoties uz oficiāliem testiem, kas gada laikā veikti vismaz vienreiz, un ņemot vērā Komisijas tīmekļvietnē sniegtās tehniskās vadlīnijas attiecībā uz Xylella fastidiosa apsekojumu, nav konstatēts, ka minētais organisms inficētajā zonā būtu inficējis citus augus. Šo testu pamatā ir paraugu ņemšanas shēma, kas ar ticamību 99 % spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 1 % līmenī; paraugu ņemšanas shēma ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi;
c) zonā, kuras platums ir vismaz 5 km ap inficēto zonu, ir veikts norobežošanas apsekojums, secinot, ka minētais organisms šajā zonā nav konstatēts. Attiecīgais apsekojums balstās uz režģveida sadalījumu 100 × 100 m kvadrātos vismaz 1 km platumā ap inficēto zonu, savukārt pārējo buferzonu režģveidā sadala 1 × 1 km kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem attiecīgā dalībvalsts veic minēto augu vizuālās pārbaudes, paraugu ņemšanu no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un šo paraugu testēšanu;
d) inficētajā zonā, kopš ir veikti izskaušanas pasākumi, starptautiskajiem standartiem atbilstošos testos, kas divas reizes veikti vektora lidošanas sezonā, minētā organisma vektori nav konstatēti. Minētie testi liek secināt, ka minētā organisma dabiska izplatīšanās ir izslēgta.
Samazinot buferzonas platumu, attiecīgā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par minētā samazinājuma pamatojumu.
Kas attiecas uz inficētām zonām, 7. panta 1. punktā minēto izplatības ierobežošanas pasākumu vajadzībām buferzonas platums ir vismaz 10 km.
Zonas precīzi norobežo, pamatojoties uz zinātniski atzītiem principiem, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī minēto augu izplatību attiecīgajā teritorijā.
3. Ja buferzonā tiek apstiprināta minētā organisma klātbūtne, nekavējoties pārskata un attiecīgi maina inficētās zonas un buferzonas robežas.
4. Dalībvalstis uztur un atjaunina sarakstu ar norobežotajām teritorijām, kas izveidotas to attiecīgajās teritorijās, un šo sarakstu un visus tā atjauninājumus publicē. Par savu sarakstu un tā atjauninājumiem tās Komisijai paziņo saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/917/ES ( 2 ).
Komisija savu sarakstu ar norobežotajām teritorijām atjaunina un publicē, balstoties uz šiem paziņojumiem.
5. Ja minētais organisms, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem apsekojumiem un 6. panta 7. punktā minēto uzraudzību, norobežotajā teritorijā piecus gadus pēc kārtas netiek konstatēts, šo norobežojumu var atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja attiecīgā dalībvalsts, ievērojot 2. punkta ceturto daļu, buferzonas platumu ir samazinājusi ne mazāk kā līdz 1 km, attiecīgā dalībvalsts pēc 12 mēnešiem kopš norobežotās teritorijas sākotnējās izveidošanas šo teritoriju var atcelt, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
a) uz 2. punkta ceturtās daļas pamata veikto pasākumu iznākumā ar augstu ticamības pakāpi tiek secināts, ka minētā organisma sākotnējā klātbūtne bijusi atsevišķs gadījums un ka attiecīgajā norobežotajā teritorijā tālāka izplatīšanās nav notikusi;
b) norobežotajā teritorijā iespējami tuvu atcelšanas laikam ir veikti oficiāli testi; testos ņemtas vērā Komisijas tīmekļvietnē sniegtās tehniskās vadlīnijas attiecībā uz Xylella fastidiosa apsekošanu; testos izmantota paraugu ņemšanas shēma, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un ar ticamību 99 % spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 1 % līmenī; paraugu ņemšanas shēma ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.
Ja norobežoto teritoriju atceļ, pamatojoties uz otro daļu, uz minētajiem augiem, kas atrodas kādreizējā norobežotajā teritorijā, nākamajos divos gados attiecina intensīvu apsekojumu. Minēto apsekojumu veic, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamību atbilstoši starptautiskajiem standartiem spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 1 % vai augstākā līmenī; shēma balstās uz zinātnes un tehnikas principiem, kas saistīti ar minētā organisma potenciālo izplatīšanos tuvākajā apkārtnē; paraugu ņemšanas shēma ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.
Norobežoto teritoriju atceļot pēc 12 mēnešiem kopš sākotnējās izveidošanas, attiecīgā dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm nekavējoties paziņo šīs atcelšanas pamatojumu.
6. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka nav nepieciešams steidzami izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) ir pierādījumi, ka minētais organisms nesen ievests teritorijā ar augiem, uz kuriem tas konstatēts, vai ka minētais organisms ir konstatēts vietā, kas ir fiziski aizsargāta no minētā organisma vektoriem;
b) ir pazīmes, ka šie augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;
c) šo augu tuvumā nav konstatēti minētā organisma vektori, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm.
7. Šā panta 6. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts:
a) vismaz divus gadus veic ikgadējus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, uz kuriem minētā organisma klātbūtne tika konstatēta sākotnēji;
b) pamatojoties uz minēto apsekojumu, nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju;
c) sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un a) apakšpunktā minētā apsekojuma rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami.
5. pants
Aizliegums stādīt saimniekaugus inficētajās zonās
1. Saimniekaugus stādīt inficētajās zonās ir aizliegts, izņemot vietās, kas ir fiziski aizsargātas pret konkrētā organisma introdukciju ar tā vektoriem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt atļaujas saimniekaugus stādīt II pielikuma sarakstā norādītajās inficētajās zonās, kur uz 7. panta pamata tiek īstenoti izplatības ierobežošanas pasākumi, izņemot 7. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto 20 km joslu. Piešķirot šīs atļaujas, attiecīgā dalībvalsts dod priekšroku saimniekaugiem, kas pieder pie šķirnēm, kuras ir novērtētas kā pret minēto organismu rezistentas vai tolerantas.
6. pants
Izskaušanas pasākumi
1. Dalībvalsts pēc 4. pantā minētās norobežotās teritorijas izveidošanas šajā teritorijā veic pasākumus, kas izklāstīti 2. līdz 11. punktā.
2. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap augiem, kas ir testēti un atzīti par inficētiem ar minēto organismu, nekavējoties aizvāc:
a) saimniekaugus, neatkarīgi no to veselības stāvokļa;
b) augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu;
c) augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo organismu.
2.a Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var lemt, ka atsevišķi saimniekaugi, par kuriem oficiāli noteikts, ka tiem ir vēsturiska vērtība, nav jāaizvāc, ja vien ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) no attiecīgajiem saimniekaugiem saskaņā ar 3. panta 2. punktu ir ņemti paraugi, un tie ir testēti, un ir apstiprināts, ka tie ar minēto organismu nav inficēti;
b) atsevišķie saimniekaugi vai attiecīgā teritorija ir atbilstoši fiziski izolēti no vektoriem tā, lai minētie augi nesekmētu minētā organisma tālāku izplatību;
c) ir izmantota atbilstoša lauksaimniecības prakse attiecībā uz minētā organisma un tā vektoru pārvaldību.
Pirms piešķirt atkāpi, attiecīgā dalībvalsts Komisijai paziņo a) apakšpunktā minētās paraugu ņemšanas un testēšanas rezultātu, aprakstu par b) un c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ko paredzēts veikt, šo pasākumu pamatojumu un atsevišķo augu atrašanās vietu. Sarakstu ar šādiem saimniekaugiem, attiecībā uz kuriem piešķirta atkāpe, un to atrašanās vietām Komisija publisko.
Katru no šiem augiem vektora lidošanas sezonā oficiāli pārbauda, meklējot minētā organisma klātbūtnes simptomus un pārliecinoties, ka ir pienācīgi nodrošināta fiziskā izolācija. Simptomu gadījumā no auga ņem paraugus un tos testē attiecībā uz minētā organisma klātbūtni.
3. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap katru inficēto augu ņem paraugus no minētajiem augiem un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu ISPM Nr. 31 ( 3 ).
4. Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un veic apstrādi augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.
5. Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura inficētajā zonā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.
6. Attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgu izmeklēšanu, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā izseko to minēto augu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, tostarp to augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šīs izmeklēšanas rezultātus dara zināmus dalībvalstīm, kas ir šo attiecīgo augu izcelsmes valsts, un dalībvalstīm, caur kurām šie augi ir pārvietoti, kā arī dalībvalstīm, kurās šie augi ir ievesti.
7. Attiecīgā dalībvalsts minētā organisma klātbūtni monitorē ikgadējos apsekojumos, ņemot vērā Komisijas tīmekļvietnē dotās tehniskās vadlīnijas attiecībā uz Xylella fastidiosa apsekošanu. Tā saskaņā ar attiecīgajiem 3. panta 1. un 2. punkta noteikumiem minētos augus pārbauda vizuāli, ņem paraugus no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un šos paraugus testē.
Buferzonās apsekotās teritorijas pamatā ir režģveida sadalījums 100 × 100 m kvadrātos vismaz 1 km platumā ap inficēto zonu, kā arī pārējās buferzonas sadalījums 1 × 1 km kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem attiecīgā dalībvalsts veic minēto augu vizuālās pārbaudes, ņem paraugus no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un šos paraugus testē.
8. Attiecīgā dalībvalsts vairo sabiedrības izpratni par minētā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Tā uzstāda ceļazīmes, kas norāda attiecīgās norobežotās teritorijas robežas.
9. Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pieejamību un pienācīgu iznīcināšanu, kuri ir inficēti vai iespējami inficēti neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā sektora īpašumā, un no tā, kura persona vai iestāde ir par tiem atbildīga.
10. Attiecīgā dalībvalsts veic citus pasākumus, kas var sekmēt minētā organisma izskaušanu, ņemot vērā ISPM Nr. 9 ( 4 ) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar ISPM Nr. 14 ( 5 ) noteiktajiem principiem.
11. Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā attiecīgā dalībvalsts izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.
7. pants
Izplatības ierobežošanas pasākumi
1. Atkāpjoties no 6. panta, tikai inficētā zonā, kas norādīta II pielikuma sarakstā, attiecīgās dalībvalsts atbildīgā oficiālā struktūra var lemt piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus, kas aprakstīti 2. līdz 7. punktā (“izplatības ierobežošanas teritorija”).
2. Attiecīgā dalībvalsts aizvāc visus augus, kuriem, balstoties uz 7. punktā minētajiem oficiālajiem apsekojumiem, konstatēta inficēšanās ar minēto organismu.
Augus aizvāc tūlīt pēc tam, kad oficiāli identificēta minētā organisma klātbūtne.
Jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, kas novērstu minētā organisma izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.
3. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap 2. punktā minētajiem augiem, kuriem inficēšanās ar minēto organismu nav konstatēta, no saimniekaugiem ņem paraugus un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu (International Standards for Phytosanitary Measures) (ISPM Nr. 31). Testēšanu veic ar regulāriem starplaikiem un vismaz divas reizes gadā.
4. Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un pret augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.
5. Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura izplatības ierobežošanas teritorijā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.
6. Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.
7. Attiecīgā dalībvalsts minētā organisma klātbūtni monitorē ikgadējos oficiālos apsekojumos, ko, ņemot vērā Komisijas tīmekļvietnē dotās tehniskās vadlīnijas attiecībā uz Xylella fastidiosa apsekošanu, veic vismaz šādās vietās:
a) šā lēmuma 9. panta 2. punktā minēto vietu tuvumā;
b) tādu vietu tuvumā, kurās ir augi ar īpašu kultūrvērtību vai sociālu vai zinātnisku vērtību;
c) inficētā zonā, kas norādīta II pielikuma sarakstā un atrodas teritorijā vismaz 20 km no vietas, kur minētā inficētā zona robežojas ar pārējo Savienības teritoriju.
Apsekojumu pamatā ir režģveida tīkls ar iedalījumu 100 × 100 m kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar attiecīgajiem 3. panta 1. un 2. punkta noteikumiem minētos augus pārbauda vizuāli, ņem paraugus no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un šos paraugus testē.
Attiecīgā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par to, ka minētā organisma klātbūtne jebkādā veidā oficiāli identificēta c) apakšpunktā minētajās vietās.
Pirmās daļas c) apakšpunktu nepiemēro attiecībā uz salām, kam visa teritorija ir izplatības ierobežošanas teritorija un kas atrodas tālāk nekā 10 kilometrus līdz tuvākajai Savienības sauszemes teritorijai.
▼M2 —————
9. pants
Minēto augu pārvietošana Savienībā
1. Šo pantu piemēro vienīgi attiecībā uz tādu minēto augu pārvietošanu, kas nav:
a) augi, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro; vai
b) augi, kuri pieder pie III pielikuma sarakstā norādītajām minēto augu šķirnēm.
Ārpus norobežotajām teritorijām un no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām aizliegts pārvietot minētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā, kura izveidota saskaņā ar 4. pantu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, šādu pārvietošanu drīkst veikt, ja minētie augi audzēti vietā, attiecībā uz kuru izpildīti visi šie nosacījumi:
a) tā ir reģistrēta saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK ( 6 );
b) atbildīgā oficiālā struktūra, ņemot vērā attiecīgos fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir to sankcionējusi kā vietu, kas brīva no minētā organisma un tā vektoriem;
c) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
d) to ietver 100 m plata zona, kurā divreiz gadā veic oficiālas pārbaudes un kurā visi augi, kam konstatēta inficēšanās ar minēto organismu vai tās simptomi, ir nekavējoties aizvākti un pirms šīs aizvākšanas ir veikta attiecīga fitosanitāra apstrāde pret minētā organisma vektoriem;
e) gada gaitā piemērotos brīžos tajā veic fitosanitāras apstrādes, ar kuru palīdzību to uztur brīvu no minētā organisma vektoriem; pie šīm apstrādēm attiecīgā gadījumā var piederēt augu aizvākšana;
f) šajā zonā un d) apakšpunktā minētajā zonā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes, ņemot vērā Komisijas tīmekļvietnē sniegtās tehniskās vadlīnijas par Xylella fastidiosa apsekošanu;
g) visā minēto augu augšanas perioda laikā tajā nav konstatēti ne minētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veiktie testi apstiprinājuši minētā organisma neesību;
h) d) punktā minētajā zonā visā minēto augu augšanas perioda laikā minētā organisma simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.
3. Katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība.
4. Iespējami tuvu pārvietošanas laikam minēto augu partijām izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot ISPM Nr. 31 atbilstošu paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi.
4.a Atkāpjoties no 1. un 4. punkta, Vitis augu, kas ir veģetatīvā miera stāvoklī un kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas, pārvietošana Savienībā, norobežotajās teritorijās vai ārpus tām, var notikt tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
a) augi ir audzēti vietā, kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 92/90/EEK;
b) iespējami tuvu pārvietošanas laikam konkrētajiem augiem ir veikta attiecīgā termoterapeitiskā apstrāde atbildīgās oficiālās struktūras šim nolūkam apstiprinātā un uzraudzītā apstrādes uzņēmumā, saskaņā ar kuru augus veģetatīvā miera stāvoklī uz 45 minūtēm iegremdē ūdenī, kas uzsildīts līdz 50 °C, saskaņā ar attiecīgo EPPO standartu ( 7 ).
5. Pirms pārvietošanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret visiem minētā organisma vektoriem.
6. Minētos augus, ko pārvieto norobežotajās teritorijās vai tām cauri, transportē slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai jebkādiem tā vektoriem nav iespējama.
7. Minētos augus, kas vismaz daļu dzīvescikla audzēti kādā norobežotajā teritorijā, uz Savienības teritoriju vai tajā pārvieto tikai tad, ja tiem pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK ( 8 ).
8. Saimniekaugus, kas nekad nav audzēti norobežotajās teritorijās, Savienības teritorijā pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) tie ir audzēti vietā, kurā katru gadu saskaņā ar Komisijas tīmekļvietnē sniegtajām tehniskajām vadlīnijām par Xylella fastidiosa apsekošanu veic oficiālu pārbaudi un minētā organisma klātbūtnes simptomu gadījumā ņem paraugus, un tos saskaņā ar starptautiskajiem standartiem testē uz minētā organisma klātbūtnes noteikšanu;
b) tiem pievienota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK sagatavota un izdota augu pase.
Tomēr stādīšanai paredzētus Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb sugu augus, izņemot sēklas, Savienības teritorijā pārvieto tikai tad, ja to audzēšanas vietu katru gadu oficiāli pārbauda un tajā ņem paraugus; minētās oficiālās pārbaudes atbilst Komisijas tīmekļvietnē sniegtajām tehniskajām vadlīnijām par Xylella fastidiosa apsekošanu; ņemtos paraugus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem testē uz minētā organisma klātbūtni, apliecinot minētā organisma neesību; izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kura ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta pirmās daļas, attiecībā uz minētā organisma klātbūtni veic skrīningu ar vienu testu un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem veicot vismaz vienu tādu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem. Paraugu ņemšana ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.
Neskarot Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļu, saimniekaugu pārvietošanai augu pase nav nepieciešama personai, kas rīkojas ar tirdzniecību, darījumdarbību vai profesiju nesaistītos nolūkos un šos augus iegādājas savām vajadzībām.
9. Neskarot 8. punktu, tādi Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 1. panta 3. punktā definētie pirmsbāzes mātesaugi ( 9 ) vai Padomes Direktīvas 2008/90/EK ( 10 ) 2. panta 5. punktā definētie pirmsbāzes materiāli, kuri pieder pie sugām Juglans regia L., Olea europaea L., Prunus amygdalus Batsch, P. amygdalus × P. persica, P. armeniaca L., P. avium (L.) L., P. cerasus L., P. domestica L., P. domestica × P. salicina, P. dulcis (Mill.) D.A. Webb, P. persica (L.) Batsch un P. salicina Lindley un kuri audzēti ārpus norobežotajām teritorijām, un kuriem daļa no dzīvescikla bijusi ārpus kompleksiem, kur nodrošināta aizsardzība no kukaiņiem, Savienības teritorijā pārvieto tikai tad, ja tiem pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) uz tiem attiecas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/167 ( 11 ) paredzētā atļauja;
b) iespējami drīz pirms to pārvietošanas tie pārbaudīti vizuāli un tiem saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ņemti paraugi un veikta molekulāra testēšana uz minētā organisma klātbūtni.
Neskarot Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļu, šajā punktā minēto pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiālu pārvietošanai augu pase nav nepieciešama personai, kas rīkojas ar tirdzniecību, darījumdarbību vai profesiju nesaistītos nolūkos un šos augus iegādājas savām vajadzībām.
9.a pants
Minēto augu, kuri audzēti in vitro, pārvietošana Savienībā
1. Minētos augus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro un vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā, kura izveidota saskaņā ar 4. pantu, drīkst pārvietot ārpus norobežotajām teritorijām un no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām tikai tad, ja izpildīti 2. līdz 5. punkta nosacījumi.
2. Minētie augi, kas minēti 1. punktā, ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) tā ir reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 92/90/EEK;
b) atbildīgā oficiālā struktūra, ņemot vērā attiecīgos fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir to sankcionējusi kā vietu, kas brīva no minētā organisma un tā vektoriem;
c) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
d) tajā piemērotā laikā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;
e) visā minēto augu augšanas periodā tajā nav konstatēti ne minētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī tad, ja aizdomīgi simptomi ir novēroti, veiktie testi apstiprinājuši minētā organisma neesamību.
3. Minētie augi, kas minēti 1. punktā, ir audzēti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā un atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
a) tie ir audzēti no sēklām;
b) tie pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu pavadījuši Savienības teritorijas apvidū, kas ir brīvs no minētā organisma, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma;
c) tie pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti 2. punkta nosacījumi, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma.
4. Minētos augus, kas minēti 1. punktā, pārvadā sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar minēto organismu, nonākot saskarsmē ar tā vektoriem.
5. Tiem ir pievienota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK sagatavota un izdota auga pase.
10. pants
Izsekojamība
1. Profesionālie operatori, kas piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, par katru piegādāto partiju un to saņēmušo profesionālo operatoru glabā datus.
2. Profesionālie operatori, kam piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, datus glabā par katru saņemto partiju un par piegādātāju.
2.a 1. un 2. punkts attiecas arī uz stādīšanai paredzētu Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb augu piegādi, kas nekad nav audzēti kādā norobežotajā teritorijā.
3. Profesionālie operatori 1., 2. un 2.a punktā minētos datus glabā trīs gadus no datuma, kurā tiem attiecīgā partija piegādāta vai kurā tie to piegādājuši.
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētie profesionālie operatori par ikvienu savu piegādāto vai saņemto partiju nekavējoties informē attiecīgās atbildīgās oficiālās struktūras. Šajā informācijā ietilpst izcelsme, nosūtītājs, saņēmējs, galamērķa vieta, auga pases individuālais seriālais, nedēļas vai sērijas numurs un attiecīgās partijas identitāte un daudzums.
5. Atbildīgā oficiālā struktūra, kas saņem informāciju saskaņā ar 4. punktu, par attiecīgo partiju nekavējoties informē galamērķa vietas atbildīgo oficiālo struktūru.
6. Šā panta 4. punktā minēto informāciju dalībvalstis pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.
11. pants
Minēto augu pārvietošanas oficiālās kontrolpārbaudes
1. Dalībvalstis veic regulāras oficiālas kontrolpārbaudes attiecībā uz minētajiem augiem, ko no norobežotas teritorijas vai no inficētas zonas pārvieto uz buferzonu.
Šādas kontrolpārbaudes veic vismaz:
a) punktos, kuros minētos augus no inficētām zonām pārvieto uz buferzonām;
b) punktos, kuros minētos augus no buferzonām pārvieto uz nenorobežotām teritorijām;
c) minēto augu galamērķa vietā buferzonā;
d) galamērķa vietā nenorobežotajās teritorijās.
2. Šā panta 1. punktā minētajās kontrolpārbaudēs ietilpst dokumentāra kontrolpārbaude un minēto augu identitātes kontrolpārbaude.
Šā panta 1. punktā minētās kontrolpārbaudes veic neatkarīgi no minēto augu atrašanās vietas, īpašumtiesībām uz tiem vai personas vai struktūras, kas par tiem atbildīga.
3. Šā panta 2. punktā minēto kontrolpārbaužu intensitāte balstās uz to, kāds ir risks, ka augi ir minētā organisma vai zināmo vai iespējamo vektoru nesēji, ņemot vērā vietu, no kuras partijas nosūtītas, augu uzņēmīguma pakāpi un to, kā par pārvietošanu atbildīgie profesionālie operatori pilda šo lēmumu un jebkādus citus minētā organisma izplatības ierobežošanai vai izskaušanai pieņemtus pasākumus.
12. pants
Sankcionēto vietu saraksts
Dalībvalstis sastāda un atjaunina sarakstu ar visām vietām, kas sankcionētas saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
Dalībvalsts šo sarakstu iesniedz Komisijai.
Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija sastāda un atjaunina visu dalībvalstīs sankcionēto vietu sarakstu.
Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.
13. pants
Pasākumi 9. panta neievērošanas gadījumā
Ja 11. panta 2. punktā minētās kontrolpārbaudes apliecina, ka 9. panta nosacījumi nav izpildīti, kontrolpārbaudes veikušajai dalībvalstij neatbilstīgais augs nekavējoties in situ vai tuvējā vietā jāiznīcina. Minētais pasākums jāveic, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, kas novērstu minētā organisma un jebkādu šā auga nēsātu vektoru izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.
13.a pants
Informētības uzlabošanas kampaņas
Dalībvalstis nodrošina informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, ceļotājiem, profesionālu un starptautisku pārvadājumu operatoriem par konkrētā organisma radīto apdraudējumu Savienības teritorijā. Viņi dara šo informāciju publiski pieejamu, izmantojot mērķtiecīgas informēšanas kampaņas attiecīgajās atbildīgo valsts struktūru tīmekļa vietnēs vai citās vietnēs, ko šīs struktūras izvēlējušās.
14. pants
Ziņošana par pasākumiem
Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo:
a) ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu, un par šo pasākumu rezultātiem;
b) saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu nākamajā gadā veicamo pasākumu plānu, arī katra pasākuma ieplānoto laiku.
Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus saskaņā ar 7. pantu, tā Komisijai nekavējoties paziņo iemeslus, kuru dēļ izplatības ierobežošanas pasākumi tiek piemēroti, un veiktos pasākumus vai pasākumus, ko paredzēts veikt.
Ja tas pamatojams ar attiecīgā fitosanitārā riska attīstību, dalībvalstīm attiecīgie pasākumi jākoriģē un b) punktā minētais plāns attiecīgi jāatjaunina. Plāna atjauninājumi tām nekavējoties jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
15. pants
Aizliegums attiecībā uz stādīšanai paredzētu Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augu (izņemot sēklas) ievešanu
Stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā ievest aizliegts.
Savienībā pirms šā lēmuma piemērošanas ievestus stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā pārvieto tikai profesionāli operatori pēc tam, kad ir informējuši atbildīgo oficiālo struktūru.
16. pants
Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kurās minētais organisms nav sastopams
Ja minēto augu izcelsmes vieta ir kādā no trešām valstīm, kurās minētais organisms nav sastopams, minētos augus Savienībā var ievest, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;
b) minētajiem augiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir norādīts, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;
c) pie ievešanas Savienībā minētos augus saskaņā ar 18. panta 2. punktu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.
Stādīšanai paredzētos Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L., un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb augus, izņemot sēklas, Savienībā ieved tikai tad, ja tie audzēti vietā, kur katru gadu veic oficiālas pārbaudes, augiem attiecīgā laikā ņem paraugus un tos testē uz minētā organisma klātbūtni; paraugi ir ņemti un testēti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, apstiprinot minētā organisma neesību; izmantotā paraugu ņemšanas shēma ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī un ir orientēta uz augiem, kuriem vērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem vērojami simptomi.
17. pants
Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams
1. Ja minēto augu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams, tos Savienībā ieved tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts;
b) tie atbilst 2. punktam vai 3. un 4. punktam;
c) pie ievešanas Savienībā tos saskaņā ar 18. pantu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.
2. Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, kas no minētā organisma ir brīva, kā to saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi attiecīgā nacionālā augu aizsardzības organizācija, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
a) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija Komisijai ir rakstiski paziņojusi minētās teritorijas nosaukumu;
b) minētās teritorijas nosaukums ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”.
3. ►M2 Ja minēto augu, izņemot augus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro, izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” norāda, ka: ◄
a) minētie augi ir audzēti vienā vai vairākās 4. punkta nosacījumiem atbilstošās vietās;
b) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi šo vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī;
c) šajā vietā un tās zonā, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā, tiek veiktas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem;
d) katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība;
e) minētie augi transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai kādu no tā zināmajiem vektoriem nav iespējama;
f) iespējami tuvu eksportēšanas laikam minēto augu partijām saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi, ir izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana, kurās apstiprināta minētā organisma neesība;
g) tieši pirms eksportēšanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret jebkuriem zināmiem minētā organisma vektoriem.
Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta” norāda a) punktā minētās vietas identifikāciju.
3.a Ja minēto augu, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro, izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” norāda, ka:
a) minētie augi ir audzēti vienā vai vairākās 4.a punkta nosacījumiem atbilstošās vietās;
b) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi šo vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī;
c) minētie augi ir pārvadāti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar minēto organismu, nonākot saskarsmē ar tā vektoriem;
d) minētie augi atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
i) tie ir audzēti no sēklām;
ii) tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu pavadījuši apvidū, kas ir brīvs no minētā organisma, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma;
iii) tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti 4. punkta nosacījumi, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma.
1. punkta a) apakšpunktā minētā fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta” norāda šā punkta a) apakšpunktā minēto vietu.
4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai vietai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a) nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem to ir sankcionējusi kā brīvu no minētā organisma un tā vektoriem;
b) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanos ar tā vektoriem;
c) to ietver 100 m plata zona, kurā divreiz gadā veic oficiālas pārbaudes un kurā visi augi, kuriem konstatēta inficēšanās ar minēto organismu vai tās simptomi, ir nekavējoties aizvākti un pirms šīs aizvākšanas ir veikta attiecīga fitosanitāra apstrāde pret minētā organisma vektoriem;
d) gada gaitā piemērotos brīžos tajā veic fitosanitāras apstrādes, ar kuru palīdzību to uztur brīvu no minētā organisma vektoriem; pie šīm apstrādēm attiecīgā gadījumā var piederēt augu aizvākšana;
e) tajā un c) apakšpunktā minētajā zonā vektora lidošanas sezonā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;
f) vietā visā minēto augu audzēšanas laikā ne minētā organisma klātbūtnes simptomi, ne tā vektori nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību;
g) c) punktā minētajā zonā visā minēto augu audzēšanas laikā minētā organisma klātbūtnes simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.
4.a Šā panta 3.a punkta a) apakšpunktā minētā vieta atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem to ir sankcionējusi kā brīvu no minētā organisma un tā vektoriem;
b) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
c) tajā piemērotā laikā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;
d) šajā vietā visā minēto augu audzēšanas laikā nav konstatēti ne minētā organisma klātbūtnes simptomi, ne tā vektori, vai arī tad, ja aizdomīgi simptomi ir novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesamību.
18. pants
Oficiālās kontrolpārbaudes pie ievešanas Savienībā
1. Visus Savienībā no kādas trešās valsts ievestu minēto augu sūtījumus oficiāli pārbauda Savienībā ievešanas vietā vai galamērķa vietā, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2004/103/EK ( 12 ) 1. pantu, attiecīgā gadījumā ievērojot 2. vai 3. punktu un 4. punktu.
2. Ja minēto augu izcelsme ir trešā valstī, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā nav sastopams, vai 17. panta 2. punktā minētajā teritorijā, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:
a) vizuālu pārbaudi un
b) ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma klātbūtnes vai tā simptomu neesamību.
3. Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā ir sastopams, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:
a) vizuālu pārbaudi un
b) minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma klātbūtnes vai tā simptomu neesamību.
4. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu lielums ir tāds, lai, ievērojot ISPM Nr. 31, ar 99 % ticamību varētu noteikt augu inficētības līmeni 1 % vai vairāk.
Pirmā daļa neattiecas uz minētajiem augiem, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro un kurus transportē sterilos apstākļos caurspīdīgos konteineros.
19. pants
Atbilstība
Dalībvalstis atceļ vai groza pasākumus, ko tās, nodrošinot atbilstību šim lēmumam, pieņēmušas, lai aizsargātos pret minētā organisma introducēšanos un izplatīšanos. Dalībvalstis par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju.
20. pants
Atcelšana
Īstenošanas lēmumu 2014/497/ES atceļ.
21. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem (minētie augi)
Acacia dealbata Link
Acacia longifolia (Andrews) Willd.
Acacia saligna (Labill.) H. L. Wendl.
Acer
Aesculus
Agrostis gigantea Roth
Albizia julibrissin Durazz.
Alnus rhombifolia Nutt.
Alternanthera tenella Colla
Amaranthus blitoides S. Watson
Ambrosia
▼M2 —————
Ampelopsis arborea (L.) Koehne
Ampelopsis cordata Michx.
Anthyllis hermanniae L.
Artemisia arborescens L.
Artemisia douglasiana Hook.
Artemisia vulgaris var. heterophylla (H.M. Hall & Clements) Jepson
Asparagus acutifolius L.
Avena fatua L.
Baccharis halimifolia L.
Baccharis pilularis DC.
Baccharis salicifolia (Ruiz & Pav.)
Bidens pilosa L.
Brachiaria decumbens (Stapf)
Brachiaria plantaginea (Link) Hitchc.
Brassica
Bromus diandrus Roth
Calicotome villosa (Poiret) Link
Callicarpa americana L.
Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.
Carex
Carya illinoinensis (Wangenh.) K. Koch
Cassia tora (L.) Roxb.
Catharanthus
Celastrus orbiculata Thunb.
Celtis occidentalis L.
Cenchrus echinatus L.
Cercis canadensis L.
Cercis occidentalis Torr.
Cercis siliquastrum L.
Chamaecrista fasciculata (Michx.) Greene
Chenopodium album L.
Chenopodium quinoa Willd.
Chionanthus
Chitalpa tashkentensis T. S. Elias & Wisura
▼M3 —————
Cistus creticus L.
Cistus monspeliensis L.
Cistus salviifolius L.
Citrusaugļi
Coelorachis cylindrica (Michx.) Nash
Coffea
Commelina benghalensis L.
Conium maculatum L.
Convolvulus arvensis L.
Conyza canadensis (L.) Cronquist
Coprosma repens A. Rich.
Cornus florida L.
Coronilla valentina L.
Coronopus didymus (L.) Sm.
Cynodon dactylon (L.) Pers.
Cyperus eragrostis Lam.
Cyperus esculentus L.
Cytisus scoparius (L.) Link
Cytisus villosus Pourr.
Datura wrightii Regel
Digitaria horizontalis Willd.
Digitaria insularis (L.) Ekman
Digitaria sanguinalis (L.) Scop.
Disphania ambrosioides (L.) Mosyakin & Clemants
Dodonaea viscosa Jacq.
Duranta erecta L.
Echinochloa crus-galli (L.) P. Beauv.
Encelia farinosa A. Gray ex Torr.
Eremophila maculata F. Muell.
Erigeron bonariensis L.
Erigeron sumatrensis Retz.
Eriochloa contracta Hitchc.
Erodium
Erysimum
Escallonia montevidensis Link & Otto
Eucalyptus camaldulensis Dehnh.
Eucalyptus globulus Labill.
Eugenia myrtifolia Sims
Euphorbia hirta L.
Euphorbia terracina L.
Fagopyrum esculentum Moench
Fagus crenata Blume
Ficus carica L.
Fragaria vesca L.
Fraxinus
▼M3 —————
Fuchsia magellanica Lam.
Genista corsica (Loisel.) DC.
Genista ephedroides DC.
Genista monspessulana (L.) L. A. S. Johnson
Genista x spachiana (syn. Cytisus racemosus Broom)
Geranium dissectum L.
Ginkgo biloba L.
Gleditsia triacanthos L.
Grevillea juniperina L.
Hebe
Hedera helix L.
Helianthus annuus L.
Helichrysum italicum (Roth) G. Don
Heliotropium europaeum L.
Hemerocallis
Heteromeles arbutifolia (Lindl.) M. Roem.
Hibiscus schizopetalus (Masters) J.D. Hooker
Hibiscus syriacus L.
Hordeum murinum L.
Hydrangea paniculata Siebold
Ilex vomitoria Sol. ex Aiton
Ipomoea purpurea (L.) Roth
Iva annua L.
Jacaranda mimosifolia D. Don
Juglans
Juniperus ashei J. Buchholz
Koelreuteria bipinnata Franch.
Lactuca serriola L.
Lagerstroemia indica L.
Laurus nobilis L.
Lavandula × allardi (syn. Lavandula × heterophylla)
Lavandula angustifolia Mill.
Lavandula dentata L.
Lavandula × intermedia
Lavandula stoechas L.
Ligustrum lucidum L.
Lippia nodiflora (L.) Greene
Liquidambar styraciflua L.
Liriodendron tulipifera L.
Lolium perenne L.
Lonicera japonica (L.) Thunb.
Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet
Lupinus aridorum McFarlin ex Beckner
Lupinus villosus Willd.
Magnolia grandiflora L.
Malva
Marrubium vulgare L.
Medicago polymorpha L.
Medicago sativa L.
Melilotus
Melissa officinalis L.
Metrosideros
▼M3 —————
Modiola caroliniana (L.) G. Don
Montia linearis (Hook.) Greene
Morus
Myoporum insulare R. Br.
Myrtus communis L.
Nandina domestica Murray
Neptunia lutea (Leavenw.) Benth.
Nerium oleander L.
Nicotiana glauca Graham
Olea europaea L.
Origanum majorana L.
Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.
Paspalum dilatatum Poir.
Pelargonium
▼M3 —————
Persea americana Mill.
Phagnalon saxatile (L.) Cass.
Phillyrea latifolia L.
Phoenix reclinata Jacq.
Phoenix roebelenii O'Brien
Pinus taeda L.
Pistacia vera L.
Plantago lanceolata L.
Platanus
Pluchea odorata (L.) Cass.
Poa annua L.
Polygala myrtifolia L.
Polygala x grandiflora nana
Polygonum arenastrum Boreau
Polygonum lapathifolium (L.) Delarbre
Polygonum persicaria Gray
Populus fremontii S. Watson
Portulaca
Prunus
Pyrus pyrifolia (Burm. f.) Nakai
Quercus
Ranunculus repens L.
Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.
Rhamnus alaternus L.
Rhus
▼M2 —————
Rosa californica Cham. & Schldl.
Rosa canina L.
Rosa x floribunda
Rosmarinus officinalis L.
Rubus
Rumex crispus L.
Salix
Salsola tragus L.
Salvia apiana Jeps.
Salvia mellifera Greene
Sambucus
Sapindus saponaria L.
Schinus molle L.
Senecio vulgaris L.
Setaria magna Griseb.
Silybum marianum (L.) Gaertn.
Simmondsia chinensis (Link) C. K. Schneid.
Sisymbrium irio L.
Solanum americanum Mill.
Solanum elaeagnifolium Cav.
Solanum lycopersicum L.
Solanum melongena L.
Solidago fistulosa Mill.
Solidago virgaurea L.
Sonchus
Sorgo
Spartium junceum L.
Spermacoce latifolia Aubl.
Stellaria media (L.) Vill.
Streptocarpus
Tillandsia usneoides (L.) L.
Toxicodendron diversilobum (Torr. & A. Gray) Greene
Trifolium repens L.
Ulmus
▼M2 —————
Umbellularia californica (Hook. & Arn.) Nutt.
Urtica dioica L.
Urtica urens L.
Vaccinium
Verbena litoralis Kunth
Veronica
Vicia faba L.
Vicia sativa L.
Vinca
Vitis
Westringia fruticosa (Willd.) Druce
Westringia glabra L.
Xanthium spinosum L.
Xanthium strumarium L.
▼M1 —————
II PIELIKUMS
4. panta 2. punktā minētās inficētās zonas, kas ir ierobežošanas teritorijas 7. panta 1. punkta izpratnē
A DAĻA
Inficētā zona Itālijā
Itālijas inficētajā zonā ietilpst šādas teritorijas:
1. Lečes province
2. Pašvaldības, kas atrodas Brindizi provincē:
|
Brindisi |
|
|
Carovigno |
|
|
Ceglie Messapica |
tikai zemes gabali (Fogli) 11., 20.–24., 32.–43., 47.–62., 66.–135. |
|
Cellino San Marco |
|
|
Erchie |
|
|
Francavilla Fontana |
|
|
Latiano |
|
|
Mesagne |
|
|
Oria |
|
|
Ostuni |
tikai zemes gabali (Fogli) 34.–38., 48.–52., 60.–67., 74., 87.–99., 111.–118., 141.–154., 175.–222. |
|
San Donaci |
|
|
San Michele Salentino |
|
|
San Pancrazio Salentino |
|
|
San Pietro Vernotico |
|
|
San Vito dei Normanni |
|
|
Torchiarolo |
|
|
Torre Santa Susanna |
|
|
Villa Castelli |
|
3. Pašvaldības, kas atrodas Taranto provincē:
|
Avetrana |
|
|
Carosino |
|
|
Faggiano |
|
|
Fragagnano |
|
|
Grottaglie |
tikai zemes gabali (Fogli) 5., 8., 11.–14., 17.–41., 43.–47., 49.–89. |
|
Leporano |
tikai zemes gabali (Fogli) 2.–6., 9.–16. |
|
Lizzano |
|
|
Manduria |
|
|
Martina Franca |
tikai zemes gabali (Fogli) 246.–260. |
|
Maruggio |
|
|
Monteiasi |
|
|
Monteparano |
|
|
Pulsano |
|
|
Roccaforzata |
|
|
San Giorgio Ionico |
|
|
San Marzano di San Giuseppe |
|
|
Sava |
|
|
Taranto |
tikai: (A daļa, zemes gabali (Fogli) 49., 50., 220., 233., 234., 250.–252., 262., 275.–278., 287.–293., 312.–318.) (B daļa, zemes gabali (Fogli) 1.–27.) (C daļa, zemes gabali (Fogli) 1.–11.) |
|
Torricella. |
|
B DAĻA
Inficētā zona Francijā
Francijas inficētajā zonā ietilpst šāda teritorija:
Korsikas reģions
C DAĻA
Inficētā zona Spānijā
Spānijas inficētajā zonā ietilpst šāda teritorija:
Baleāru salu autonomais apgabals
III PIELIKUMS
Norādīto sugu šķirnes, kuras pret minētā organisma pasugu attiecīgo celmu nav uzņēmīgas un uz kurām attiecas 9. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta atsauce
|
Šķirnes |
Šķirņu veidi |
Minētā organisma pasugas |
|
Cabernet Sauvignon |
Vitis vinifera L. |
Xylella fastidiosa subsp. pauca ST 53 |
|
Negroamaro |
Vitis vinifera L. |
Xylella fastidiosa subsp. pauca ST 53 |
|
Primitivo |
Vitis vinifera L. |
Xylella fastidiosa subsp. pauca ST 53 |
( 1 ) Guidelines for the survey of Xylella fastidiosa (Wells et al.) in the Union territory: http://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/ph_biosec_legis_guidelines_xylella-survey.pdf
( 2 ) Komisijas 2014. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums 2014/917/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt (OV L 360, 17.12.2014., 59. lpp.).
( 3 ) Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 31, Roma. Publicēts 2008. gadā.
( 4 ) Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.
( 5 ) Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.
( 6 ) Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu (OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.).
( 7 ) EPPO (Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija), 2012. Vīnogulāju apstrāde ar karstu ūdeni dzeltes flavescence dorée fitoplazmas kontrolei. Bulletin OEPP/EPPO Bulletin, 42(3), 490–492.
( 8 ) Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).
( 9 ) Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīva 2014/98/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm (OV L 298, 16.10.2014., 22. lpp.).
( 10 ) Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīva 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).
( 11 ) Komisijas 2017. gada 30. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/167, ar ko uz laiku atļauj Beļģijai, Čehijas Republikai, Francijai un Spānijai sertificēt konkrētu augļaugu sugu, kuras minētas Padomes Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā, pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kas ražots laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem (OV L 27, 1.2.2017., 143. lpp.).
( 12 ) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).