Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma 2009. gada 25. februārī publicēja augsta līmeņa ekspertu grupa Jacques de Larosière vadībā un kurā tika secināts, ka ir jānostiprina Savienības finanšu sektora uzraudzības sistēma, lai mazinātu nākotnes finanšu krīžu risku un smagumu, un ieteikts veikt minētās nozares uzraudzības struktūras tālejošas reformas, tostarp izveidojot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kas aptvertu trīs Eiropas uzraudzības iestādes – vienu banku jomai, vienu apdrošināšanas un aroda pensiju nozarē un vienu vērtspapīru un tirgu nozarē –, un izveidojot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(2)

Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ir ierosināts Savienībā nostiprināt finanšu pakalpojumu tiesisko regulējumu. Komisija 2009. gada 3. jūlija paziņojumā “Efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšana” novērtēja atvasināto instrumentu lomu finanšu krīzē un 2009. gada 20. oktobra paziņojumā “Turpmākie pasākumi efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšanai” ieskicēja darbības, ko tā iecerējusi veikt, lai mazinātu ar atvasinātajiem instrumentiem saistītos riskus.

(3)

2009. gada 23. septembrī Komisija pieņēma priekšlikumus trim regulām par Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas izveidi, tostarp trīs Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) izveidi, lai veicinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un kvalitatīvu kopēju regulatīvo un uzraudzības standartu un prakses iedibināšanu. EUI ietver Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ( 4 ), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 ( 5 ), un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 6 ). EUI ir izšķiroša nozīme finanšu nozares stabilitātes nodrošināšanā. Tādēļ ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt, lai to darbības pilnveidošana tiktu atzīta par nozīmīgu politisku prioritāti un tām būtu pienācīgi resursi.

(4)

Ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem (“ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem”) trūkst pārredzamības, jo tie ir privāti slēgti līgumi un jebkāda informācija par tiem parasti ir pieejama vienīgi līgumslēdzējām pusēm. Tie rada komplicētu savstarpējas atkarības tīklu, kas apgrūtina ar to saistīto risku rakstura un līmeņa noteikšanu. Finanšu krīze ir pierādījusi, ka tirgus saspringuma brīžos šādas īpašības palielina neskaidrību un tādējādi apdraud finanšu stabilitāti. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi šo risku mazināšanai un atvasināto instrumentu līgumu pārredzamības uzlabošanai.

(5)

2009. gada 26. septembra samitā Pitsburgā G20 grupas valstu vadītāji vienojās, ka no 2012. gada beigām visu standartizēto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte būtu jāveic ar centrālā darījumu partnera (CCP) starpniecību un ka par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem būtu jāziņo darījumu reģistriem. 2010. gada jūnijā G20 grupas valstu vadītāji Toronto no jauna apstiprināja savu apņemšanos un arī apņēmās paātrināt stingru pasākumu īstenošanu, lai starptautiski konsekventā un nediskriminējošā veidā uzlabotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pārredzamību un regulatīvo pārraudzību.

(6)

Komisija uzraudzīs un centīsies nodrošināt, lai šīs saistības līdzīgā veidā īstenotu Savienības starptautiskie partneri. Komisijai būtu jāsadarbojas ar trešo valstu iestādēm, lai rastu savstarpēji atbalstošus risinājumus, kas nodrošina saskaņotību starp šo regulu un trešo valstu noteiktajām prasībām, un tādējādi šajā ziņā izvairītos no iespējamas prasību pārklāšanās. Komisijai ar EVTI palīdzību būtu jāuzrauga un jāsagatavo ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā noteikto principu piemērošanu starptautiskā mērogā. Lai izvairītos no iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām, Komisija var pieņemt lēmumus par trešo valstu tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmu līdzvērtību, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Novērtējumam, kas ir šādu lēmumu pamatā, nevajadzētu ierobežot CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ko ir atzinusi EVTI, tiesības sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, jo atzīšanas lēmuma pieņemšanai vajadzētu būt neatkarīgai no novērtējuma. Tāpat ne lēmumam par līdzvērtību, ne novērtējumam nevajadzētu ierobežot tāda darījumu reģistra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ko atzinusi EVTI, tiesības sniegt pakalpojumus vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(7)

Attiecībā uz trešo valstu CCP atzīšanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, tostarp saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, lēmums, ar kuru nosaka, ka trešās valsts tiesiskais regulējums ir līdzvērtīgs Savienības tiesiskajam regulējumam, būtu jāpieņem tikai tādā gadījumā, ja trešās valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēta efektīva un līdzvērtīga sistēma to CCP darbības atzīšanai, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar ārvalsts tiesisko regulējumu, kā arī saskaņā ar vispārējiem regulatīviem mērķiem un standartiem, kuri tika definēti 2009. gada septembrī notikušajā G20 sanāksmē, lai uzlabotu atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību, mazinātu sistēmisko risku un nodrošinātu aizsardzību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu, ja tā garantē, ka piemērojamā tiesiskā regulējuma faktiskais rezultāts atbilst Savienības prasībām, un tā būtu jāuzskata par efektīvu, ja minētie noteikumi tiek konsekventi piemēroti.

(8)

Šajā sakarā, ņemot vērā atvasināto instrumentu tirgu īpatnības un CCP darbību, ir atbilstīgi un ir nepieciešams izvērtēt ārvalstu regulatīvo sistēmu faktisko līdzvērtību G20 grupas valstu noteiktajiem mērķiem un standartiem, lai uzlabotu atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību, mazinātu sistēmiskos riskus un nodrošinātos pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. CCP ļoti īpašās situācijas dēļ ir nepieciešams, lai noteikumi, kas attiecas uz trešām valstīm, būtu organizēti un darbotos atbilstīgi pasākumiem, kas ir specifiski šo tirgus struktūru vienībām. Tādēļ šī pieeja nerada precedentu citiem tiesību aktiem.

(9)

Eiropadome 2009. gada 2. decembra secinājumos piekrita, ka ir būtiski jāsamazina darījumu partneru kredītrisks un ka ir svarīgi uzlabot atvasināto instrumentu darījumu pārredzamību, efektivitāti un integritāti. Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūcijā “Turpmākie pasākumi attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem” ir aicināts ieviest obligātu tīrvērti un ziņošanu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem.

(10)

Saistībā ar šīs regulas darbības jomu EVTI būtu jāveic darbības, sargājot finanšu tirgu stabilitāti ārkārtas situācijās, rūpējoties par to, lai valstu uzraudzības iestādes konsekventi piemērotu Savienības noteikumus, un risinot domstarpības to starpā. Tai ir arī uzticēts izstrādāt regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, un tai ir vissvarīgākā loma CCP un darījumu reģistru darbības atļaušanā un uzraudzībā.

(11)

Viens no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību. Šajā ziņā ECBS dalībnieki veic pārraudzību, nodrošinot tīrvērtes un maksājumu sistēmu, tostarp CCP, efektivitāti un drošumu. Līdz ar to ECBS dalībnieki ir cieši iesaistīti CCP darbības atļauju piešķiršanā un uzraudzībā, trešo valstu CCP atzīšanā un sadarbspējas mehānismu apstiprināšanā. Turklāt tie ir cieši iesaistīti regulatīvo tehnisko standartu, kā arī vadlīniju un rekomendāciju izstrādē. Šī regula neskar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un valstu centrālo banku (VCB) pienākumu nodrošināt efektīvas un drošas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un darījumos ar citām valstīm. Šā iemesla dēļ un lai novērstu paralēlu noteikumu kopumu iespējamo izveidi, EVTI un ECBS būtu cieši jāsadarbojas, izstrādājot attiecīgos tehnisko standartu projektus. ECB un VCB piekļuve informācijai ir ļoti būtiska, pildot to pienākumus saistībā ar tīrvērtes un maksājumu sistēmu pārraudzību, kā arī ar jebkuras centrālās bankas emisijas funkcijām.

(12)	Ir vajadzīgi vienoti noteikumi par atvasināto instrumentu līgumiem, kas izklāstīti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 7 ).

(13)

Stimuli, kam jāsekmē CCP izmantošana, nav izrādījušies pietiekami, lai nodrošinātu, ka faktiski tiek veikta standartizēto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizēta tīrvērte. Tādēļ ir nepieciešamas prasības attiecībā uz to ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu obligātu CCP tīrvērti, kuriem ir iespējams veikt centralizētu tīrvērti.

(14)

Iespējams, ka dalībvalstis noteiks atšķirīgus iekšzemes pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un kaitēt tirgus dalībniekiem un finansiālajai stabilitātei. Tīrvērtes pienākuma vienota piemērošana Savienībā ir nepieciešama arī tādēļ, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un visiem tirgus dalībniekiem radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(15)

Lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pienākums mazina sistēmisko risku, ir vajadzīgs process, kurā tiktu konstatētas atvasināto instrumentu klases, uz kurām attiektos minētais pienākums. Šajā procesā būtu jāņem vērā, ka ne visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērti veic CCP, var uzskatīt par piemērotiem obligātai CCP tīrvērtei.

(16)

Šajā regulā izklāstīti kritēriji, pēc kādiem nosaka, vai dažādām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm būtu vai nebūtu jāpiemēro tīrvērtes pienākums. Pamatojoties uz EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektu, Komisijai būtu jālemj, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei ir jāpiemēro tīrvērtes pienākums un no kura brīža tīrvērtes pienākums stājas spēkā, tostarp, kur nepieciešams, par pakāpenisku ieviešanu un to līgumu minimālo atlikušo termiņu, kas noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kurā saskaņā ar šo regulu stājas spēkā tīrvērtes pienākums. Tīrvērtes pienākuma ieviešana varētu būt pakāpeniska attiecībā uz to, kādiem tirgus dalībnieku veidiem jāpilda tīrvērtes pienākums. Lai noteiktu, kurām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm piemērot tīrvērtes pienākumu, EVTI būtu jāņem vērā to ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu īpašais raksturs, kas noslēgti ar nodrošināto obligāciju emitentiem vai ar nodrošināto obligāciju nodrošinājuma portfeļiem.

(17)

Nosakot, kurām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm jāpiemēro tīrvērtes pienākums, EVTI būtu pienācīgi jāizvērtē arī citi būtiski apsvērumi, galvenokārt to darījumu partneru, kas izmanto attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klases, savstarpējā saistība un ietekme uz darījumu partnera kredītriska līmeņiem, kā arī jāveicina vienādi konkurences nosacījumi iekšējā tirgū, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 5. punkta d) apakšpunktā.

(18)	Ja EVTI ir noteikusi, ka ārpusbiržas atvasinātais instruments ir standartizēts instruments un tas ir atbilstošs tīrvērtei, bet neviens CCP nevēlas veikt šā instrumenta tīrvērti, tai būtu jāizmeklē šādas situācijas iemesli.

(19)

Nosakot, kurām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm jāpiemēro tīrvērtes pienākums, pienācīga vērība būtu jāpievērš attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klašu īpašajam raksturam. Galvenais risks darījumos ar dažām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm var būt saistīts ar norēķinu risku, ko risina ar atsevišķas infrastruktūras mehānismiem, nošķirot dažas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klases no citām klasēm (piemēram, valūtas darījumus). CCP tīrvērte īpaši vēršas pret darījumu partneru kredītrisku un var nebūt optimāls risinājums, lai vērstos pret norēķinu risku. Režīmam, ko piemēro šādiem līgumiem, jo īpaši būtu jābalstās uz attiecīgās infrastruktūras iepriekšēju starptautisku konverģenci un savstarpēju atzīšanu.

(20)

Lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu šīs regulas piemērošanu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, ja ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei piemēro tīrvērtes pienākumu, šis pienākums būtu jāpiemēro arī visiem ar šo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klašu saistītajiem līgumiem, kas noslēgti dienā, kad EVTI ir saņēmusi informāciju par to, ka CCP ir saņēmis atļauju tīrvērtes pienākuma pildīšanai, vai pēc tam, bet pirms tīrvērtes pienākuma spēkā stāšanās dienas, ar noteikumu, ka šo līgumu periods līdz beigu termiņam ir garāks nekā Komisijas noteiktais minimālais periods.

(21)

Nosakot, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei jāpiemēro tīrvērtes prasības, EVTI būtu jācenšas mazināt sistēmisko risku. Tas nozīmē, ka vērtēšanā jāņem vērā tādi faktori kā līgumu līgumiskās un darbības standartizācijas līmenis, attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klases apjoms un likviditāte, kā arī patiesas, uzticamas un vispārpieņemtas cenu noteikšanas informācijas pieejamība attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei.

(22)

Lai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumam varētu veikt tīrvērti, abām minētā līguma pusēm ir jābūt pienākumam veikt tīrvērti vai jāpiekrīt. Atbrīvojumiem no tīrvērtes pienākuma vajadzētu būt noteiktiem pēc iespējas sašaurināti, jo tie mazinātu pienākuma efektivitāti un ieguvumu no CCP tīrvērtes un var izraisīt regulējuma arbitrāžu starp tirgus dalībnieku grupām.

(23)

Lai sekmētu finanšu stabilitāti Savienībā, varētu būt nepieciešams pienākumus saistībā ar tīrvērti un riska mazināšanas metodēm attiecināt arī uz darījumiem, kurus noslēgušas vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja attiecīgajiem darījumiem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā vai ja šādi pienākumi ir vajadzīgi vai lietderīgi, lai nepieļautu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

(24)

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kurus uzskata par neatbilstošiem CCP tīrvērtei, var radīt darījuma partnera kredītrisku un darbības risku, tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi par minētā riska pārvaldību. Lai mazinātu darījuma partnera kredītrisku, tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, vajadzētu būt riska pārvaldības procedūrām, kas prasa savlaicīgu, precīzu un atbilstīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu. Sagatavojot regulatīvos tehniskos standartus, kuros precizē šīs riska pārvaldības procedūras, EVTI būtu jāņem vērā starptautisku standartu nosakošo vienību priekšlikumi attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu maržu prasībām, kuriem tīrvērti neveic centralizēti. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros precizē mehānismus, kas nepieciešami precīzai un atbilstīgai nodrošinājuma apmaiņai, lai pārvaldītu riskus saistībā ar darījumiem, kam nav veikta tīrvērte, EVTI būtu pienācīgi jāņem vērā grūtības, ar kādām saskaras nodrošinātu obligāciju emitenti vai nodrošinājuma portfeļi, sniedzot nodrošinājumu vairākās Savienības jurisdikcijās. EVTI būtu jāņem vērā arī tas, ka prioritāri prasījumi, ko nodrošināto obligāciju emitentu darījumu partneriem piešķir pret nodrošinātu obligāciju emitentu aktīviem, sniedz līdzvērtīgu aizsardzību pret darījumu partnera kredītrisku.

(25)

Noteikumi par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtes un atvasināto instrumentu darījumu ziņošanas kārtību un noteikumi par riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, būtu jāattiecina uz finanšu darījumu partneriem, proti, ieguldījumu sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 8 ), apdrošināšanas uzņēmumiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana ( 9 ), dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu ( 10 ), pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošinšanu ( 11 ), pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un, attiecīgā gadījumā, to pārvaldības sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 12 ), papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību ( 13 ), un tādu alternatīvo ieguldījumu fondiem, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kuri saņēmuši atļauju vai reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem ( 14 ).

(26)

Vienības, kas pārvalda pensiju shēmu mehānismus, kuru pamatmērķis ir nodrošināt pensijas maksājumus – parasti kā maksājumus, ko saņem visa mūža garumā, bet arī kā maksājumus, ko saņem noteiktā laikposmā vai arī kā vienreizēju maksājumu –, parasti pēc iespējas samazina skaidrā naudā turētos aktīvus, lai pēc iespējas palielinātu to efektivitāti un apdrošinājuma ņēmēju ieņēmumus. Tādējādi, attiecinot uz šādām vienībām prasību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem veikt centralizētu tīrvērti, ievērojama aktīvu daļa būtu jātur skaidrā naudā, lai tie varētu izpildīt CCP pašreizējās maržas prasības. Lai izvairītos no šīs prasības izraisītās iespējamās negatīvās ietekmes uz nākotnes pensionāru ienākumiem, pensiju shēmām nevajadzētu piemērot tīrvērtes pienākumu, kamēr CCP šīs problēmas risināšanai nav raduši piemērotu tehnisku risinājumu bezskaidras naudas nodrošinājumu kā svārstību maržas pārvešanai. Šādā tehniskajā risinājumā būtu jāņem vērā pensiju shēmu mehānismu īpašā loma un jāizvairās no būtiski nelabvēlīgas ietekmes uz pensionāriem. Pārejas posmā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti, lai mazinātu ieguldījumu riskus, kuri tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu finansiālo maksātspēju, būtu jāpiemēro ne tikai ziņošanas pienākums, bet arī divpusējas nodrošinājuma prasības. Tomēr galīgais mērķis ir ieviest centralizētu tīrvērti, tiklīdz tas ir iespējams.

(27)

Ir svarīgi nodrošināt, ka tikai atbilstošām vienībām un mehānismiem ir iespējami īpaši izņēmumi, kā arī ņemt vērā pensiju sistēmu daudzveidību Savienībā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pensiju shēmu mehānismiem. Tādēļ pagaidu izņēmums būtu jāpiemēro papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas reģistrētas saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK, tostarp jebkurai pilnvarotai vienībai, kas atbild par šādas institūcijas pārvaldību un rīkojas tās uzdevumā atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 1. punktam, kā arī jebkurai šādu institūciju ieguldīšanas nolūkā izveidotai juridiskai personai, kas rīkojas tikai un vienīgi to interesēs, kā arī Direktīvas 2003/41/EK 3. pantā minēto institūciju papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbībām.

(28)

Pagaidu izņēmums būtu arī jāpiemēro dzīvības apdrošināšanas sabiedrību papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbībām ar noteikumu, ka visi attiecīgie aktīvi un saistības ir atsevišķi norobežoti, pārvaldīti un organizēti, izslēdzot jebkādas pārveduma iespējas. Tā būtu jāpiemēro arī jebkurai citai atļauju saņēmušai un uzraudzītai vienībai, kas darbojas tikai valsts mērogā, vai mehānismam, kas paredzēts galvenokārt vienas dalībvalsts teritorijā, tikai tad, ja tie abi ir atzīti valsts tiesību aktos un to galvenais mērķis ir nodrošināt pensiju maksājumus. Šajā apsvērumā minētajām vienībām un mehānismiem vajadzētu būt atkarīgiem no attiecīgās kompetentās iestādes lēmuma un – lai nodrošinātu konsekvenci, novērstu iespējamās neatbilstības un jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu – no EVTI lēmuma, kas pieņemts pēc apspriešanās ar EAAPI. Šāda kārtība varētu attiekties arī uz vienībām un mehānismiem, kas ne vienmēr ir saistīti ar darba devēju pensiju programmu, bet kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ienākumus pēc pensionēšanās – pamatojoties uz obligātuma vai brīvprātības principu. Kā piemērus varētu minēt juridiskas personas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārvalda pensiju mehānismus uz uzkrājumu pamata, ja tās ieguldījumu veic, ievērojot piesardzības principu, un pensiju mehānismus, kuros personas iesaistās nepastarpināti un ko var piedāvāt arī dzīvības apdrošinātāji. Tomēr attiecībā uz pensiju mehānismiem, kuros personas iesaistās nepastarpināti, atkāpi nevajadzētu piemērot ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kas saistīti ar citiem apdrošinātāja piedāvātiem dzīvības apdrošināšanas produktiem, kuru galvenais mērķis nav nodrošināt ienākumus pēc pensionēšanās.

Vēl viens piemērs varētu būt apdrošināšanas uzņēmumu veiktas pensiju kapitāla uzkrāšanas darbības, uz ko attiecas Direktīva 2002/83/EK, ar noteikumu, ka visi ar darbībām saistītie aktīvi ir iekļauti speciālā reģistrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/17/EK (2001. gada 19. marts) par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu ( 15 ) pielikumu, kā arī apdrošināšanas uzņēmumu papildpensiju kapitāla uzkrāšanas mehānismi, kas pamatojas uz koplīgumiem. Arī iestādes, kuru darbības mērķis ir nodrošināt kompensācijas pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem saistību neizpildes gadījumos, būtu jāuzskata par pensiju shēmu šīs regulas vajadzībām.

(29)

Piemērotos gadījumos noteikumiem par finanšu darījumu partneriem jāattiecas arī uz nefinanšu darījumu partneriem. Ir atzīts, ka nefinanšu darījumu partneri izmanto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, lai nodrošinātos pret komerciāliem riskiem, kas tieši saistīti ar to komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību. Tādēļ, nosakot, vai nefinanšu darījumu partnerim būtu jāpiemēro tīrvērtes pienākums, būtu jāņem vērā mērķis, kādam šis nefinanšu darījumu partneris izmanto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, un riska pozīciju apjoms, kuras tam izveidotas minētajos instrumentos. Lai nodrošinātu to, ka nefinanšu iestādēm ir iespēja paust viedokli par tīrvērtes slieksni, EVTI, sagatavojot attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus, veic atklātu publisku apspriešanu ar nefinanšu iestāžu piedalīšanos. EVTI būtu jāapspriežas arī ar visām attiecīgajām iestādēm, piemēram, Energoregulatoru sadarbības aģentūru, lai nodrošinātu, ka pilnīgi tiek ievērotas šo nozaru īpatnības. Turklāt līdz 2015. gada 17. augustam Komisijai būtu jāizvērtē sistēmiskā nozīme nefinanšu uzņēmumu darījumiem ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā.

(30)

Nosakot, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums mazina riskus, kas tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību, būtu pienācīgi jāņem vērā minētā nefinanšu darījumu partnera vispārējās riska ierobežošanas un riska mazināšanas stratēģijas. Īpaši būtu jāapsver, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums ir ekonomiski piemērots, lai mazinātu nefinanšu darījumu partnera darbības un pārvaldības riskus, ja šie riski ir saistīti ar procentu likmes, valūtas maiņas kursa, inflācijas līmeņa vai preču cenu svārstībām.

(31)

Tīrvērtes slieksnis ir visiem nefinanšu darījumu partneriem nozīmīgs lielums. Nosakot tīrvērtes slieksni, būtu jāņem vērā katra darījuma partnera tīrā pozīcija un riska pozīciju summas sistēmiskā nozīmība katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei. Šajā sakarā būtu pienācīgi jācenšas atzīt nefinanšu darījuma partneru izmantotās riska mazināšanas metodes kontekstā ar tā parastajiem darījumiem.

(32)

Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki un citas Savienības dalībvalstu vienības ar līdzīgām funkcijām, citas Savienības publiskās vienības, kuru pienākumos ir iesaistīšanās valsts parāda pārvaldībā, un Starptautisko norēķinu banka būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, lai izvairītos no tā, ka tiktu ierobežota to spēja veikt ar kopīgām interesēm saistītos pienākumus.

(33)	Tā kā ne visi tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, spēj kļūt par CCP tīrvērtes dalībniekiem, tiem vajadzētu būt iespējai piekļūt CCP kā klientiem vai netiešiem klientiem, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi.

(34)

Tīrvērtes pienākumu ieviešot reizē ar procesu, kurā konstatē, kurus CCP var izmantot šā pienākuma izpildes vajadzībām, ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgū var rasties netīši konkurences traucējumi. Piemēram, kāds CCP var atteikt tīrvērti darījumiem konkrētās tirdzniecības vietās, jo CCP pieder konkurējošai tirdzniecības vietai. Lai izvairītos no tādas diskriminējošas prakses, CCP būtu jāpieņem tīrvērtei darījumi, kas tiek izpildīti dažādās tirdzniecības vietās, ciktāl tās atbilst CCP noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām neatkarīgi no līgumu dokumentiem, uz kuru pamata līgumslēdzēji noslēguši attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu, ja attiecīgie dokumenti atbilst tirgus standartiem. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina CCP ar informāciju par darījumiem pārredzamā un nediskriminējošā veidā. CCP tiesībām piekļūt tirdzniecības vietai būtu jāietver kārtība, kādā daudzi CCP izmanto vienas un tās pašas tirdzniecības vietas informāciju par darījumiem. Tomēr tam nebūtu jāizraisa sadarbspēja attiecībā uz atvasināto instrumentu tīrvērti vai jārada likviditātes sadrumstalotība.

(35)

Regulai nevajadzētu traucēt taisnīgu un atklātu piekļuvi tirdzniecības vietām un CCP iekšējā tirgū, ja ir ievēroti šīs regulas nosacījumi un regulatīvie tehniskie standarti, ko izstrādājusi EVTI un pieņēmusi Komisija. Komisijai būtu jāturpina cieši uzraudzīt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus attīstību un vajadzības gadījumā jāiejaucas, lai novērstu konkurences traucējumus iekšējā tirgū, ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus finanšu tirgos.

(36)

Dažās finanšu pakalpojumu un atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības jomās var pastāvēt arī komerciālās un intelektuālā īpašuma tiesības. Ja īpašuma tiesības attiecas uz produktiem vai pakalpojumiem, ko nozarē izmanto par standartu vai kas šādu standartu ietekmē, vajadzētu izvirzīt prasību šādas licences piešķirt atbilstoši samērīgiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(37)

Lai varētu noteikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu attiecīgās klases, uz kurām būtu jāattiecas tīrvērtes pienākumam, sliekšņus un sistēmiski nozīmīgos nefinanšu darījumu partnerus, ir vajadzīgi ticami dati. Tādēļ reglamentācijas nolūkos ir svarīgi Savienības līmenī iedibināt vienotu prasību iesniegt datus par atvasinātajiem instrumentiem. Turklāt, lai sniegtu salīdzināmus datus, tostarp EVTI un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ir nepieciešams maksimāli plašas retrospektīvas ziņošanas pienākums gan finanšu darījumu partneriem, gan nefinanšu darījumu partneriem.

(38)

Grupas iekšējais darījums ir darījums starp diviem uzņēmumiem, kas pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un kuriem piemēro atbilstošas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras. Tie ir to pašu institucionālo aizsardzības shēmu locekļi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punktā, vai tādu kredītiestāžu gadījumā, kas saistītas ar vienu un to pašu galveno iestādi, kā minēts attiecīgās direktīvas 3. panta 1. punktā, abi ir kredītiestādes vai viens ir kredītiestāde un otrs ir galvenā iestāde. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus var atzīt nefinanšu vai finanšu grupās, kā arī grupās, kas sastāv no finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, un, ja tādu līgumu uzskata par grupas iekšējo darījumu attiecībā uz vienu darījumu partneri, tad tas būtu jāatzīst par grupas iekšējo darījumu attiecībā arī uz šā līguma otru darījumu partneri. Ir atzīts, ka grupas iekšējie darījumi var būt nepieciešami, lai sakopotu grupas riskus, un riski grupas iekšienē tādēļ ir specifiski. Tā kā tīrvērtes pienākuma piemērošana šādiem darījumiem var ierobežot šo grupas iekšējo risku pārvaldības procesu efektivitāti, tīrvērtes pienākuma nepiemērošana grupas iekšējiem darījumiem var būt lietderīga, ja vien tādējādi netiek palielināts sistēmiskais risks. TādēļCCP, kas veic šo darījumu tīrvērti, tā vietā būtu jāsaņem pienācīgs nodrošinājums, ja tas ir lietderīgi, lai mazinātu darījumu partneru grupas iekšējos riskus.

(39)

Taču atsevišķiem grupas iekšējiem darījumiem, dažos gadījumos pamatojoties uz kompetento iestāžu lēmumu, var nepiemērot nodrošinājuma prasību ar noteikumu, ka to riska pārvaldības procedūras ir pietiekami drošas, stingras un darījuma sarežģītības līmenim atbilstošas un ka nepastāv šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību atmaksai starp darījumu partneriem. Šie kritēriji, kā arī darījumu partneru un attiecīgo kompetento iestāžu procedūras, kas jāievēro, piemērojot atbrīvojumus, būtu jānosaka regulatīvos tehniskos standartos, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajām regulām, ar kurām izveido EUI. Pirms šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādāšanas EUI būtu jāsagatavo ietekmes novērtējums par to iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu, kā arī uz finanšu tirgus dalībniekiem un jo īpaši uz attiecīgo grupu darbībām un struktūru. Visos tehniskajos standartos, ko piemēro nodrošinājumam, ar kuru apmainās grupas iekšējos darījumos, tostarp atbrīvojuma kritērijos, būtu jāņem vērā šo darījumu galvenā specifika un atšķirības, kas pastāv starp nefinanšu darījumu partneriem un finanšu darījumu partneriem, kā arī to mērķus un atvasināto instrumentu izmantošanas metodes.

(40)

Būtu jāizskata iespēja darījumu partnerus iekļaut vienā konsolidācijā vismaz tad, ja tie abi ir iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/349/EEK ( 16 ) vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 17 ), vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, saskaņā ar trešās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kuri saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1569/2007 ( 18 ) atzīti par līdzvērtīgiem IFRS (vai trešās valsts grāmatvedības standartiem, kuru izmantošana ir atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1569/2007 4. pantu), vai kad uz abiem attiecas tā pati konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK ( 19 ), vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, tādu pašu konsolidēto uzraudzību, ko veic attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde, par kuru ir apstiprināts, ka tā ir līdzvērtīga kompetentai iestādei, ko pārvalda saskaņā ar principiem, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 143. pantā vai Direktīvas 2006/49/EK 2. pantā.

(41)

Ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki paziņo darījumu reģistriem visus datus par noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem. Rezultātā informācija par riskiem, kas piemīt visiem atvasināto instrumentu tirgiem, tiks uzglabāta centralizēti un būs viegli pieejama, cita starpā, EVTI, attiecīgajām kompetentajām iestādēm, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām.

(42)

Darījumu reģistru pakalpojumu sniegšanai ir raksturīgi apjomradīti ietaupījumi, kas var traucēt konkurenci šajā konkrētajā jomā. Tajā pašā laikā vispārējas ziņošanas prasības noteikšana tirgus dalībniekiem var palielināt darījumu reģistros glabātās informācijas vērtību arī trešām personām, kas sniedz tādus papildpakalpojumus kā tirdzniecības darījumu apstiprināšana, tirdzniecības darījumu savietošana, kredīta notikumu administrēšana, portfeļa saskaņošana vai portfeļa sablīvēšana. Būtu jānodrošina, ka vienlīdzīgus konkurences apstākļus pēctirdzniecībā kopumā neapdraud potenciāls dabisks monopols darījumu reģistru pakalpojumu sniegšanas jomā. Tādēļ būtu jāpieprasa, lai darījumu reģistri nodrošinātu piekļuvi tajos glabātajai informācijai ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, veicot vajadzīgos piesardzības pasākumus datu aizsardzības jomā.

(43)	Lai nodrošinātu visaptverošu pārskatu par tirgu un novērtētu sistēmisko risku, būtu jāziņo darījumu reģistriem gan par atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem veikta CCP tīrvērte, gan atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti veikusi persona, kas nav CCP.

(44)	EUI būtu jānodrošina ar pietiekamiem līdzekļiem, lai tās efektīvi veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus.

(45)

Darījumu partneriem un CCP, kas noslēdz, groza vai izbeidz atvasināto instrumentu līgumu, būtu jānodrošina, ka dati par līgumu tiek paziņoti darījumu reģistram. Tiem vajadzētu dot iespēju deleģēt paziņošanu par līgumu citai vienībai. Vienība vai tās darbinieki, kas saskaņā ar šo regulu sniedz darījumu reģistram datus par atvasināto instrumentu līgumu darījumu partnera vārdā, nebūtu uzskatāmi par izpaušanas ierobežojumu pārkāpējiem. Sagatavojot regulatīvo tehnisko standartu projektu attiecībā uz ziņošanu, EVTI būtu jāņem vērā panāktais progress saistībā ar vienotā līgumu identifikatora izveidi un paziņojamo datu saraksts paziņojumu sniegšanas vajadzībām I pielikuma 1. tabulā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006 ( 20 ), ar ko īsteno Direktīvu 2004/39/EK, un apspriesties ar citām attiecīgajām iestādēm, piemēram, ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru.

(46)

Ņemot vērā principus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē, un ar minēto paziņojumu saistītus turpmākus Savienības tiesību aktus, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīs sankcijas dalībvalstīm būtu jāpiemēro tādā veidā, lai nemazinātos attiecīgo noteikumu efektivitāte. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Tās būtu jābalsta uz EVTI pieņemtajām pamatnostādnēm, kuru mērķis ir veicināt sankciju režīmu konverģenci un konsekvenci dažādos finanšu nozares sektoros. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noteiktās sankcijas atbilstošā gadījumā publiski izziņo un regulāri publicē novērtējuma ziņojumus par spēkā esošo noteikumu efektivitāti.

(47)

CCP var veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar šo regulu jebkurā dalībvalstī. Neviena dalībvalsts vai dalībvalstu grupa nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē kā tīrvērtes pakalpojumu vieta. Ar šo regulu nevajadzētu nekādā veidā ierobežot vai kavēt kādas jurisdikcijas CCP veikt tīrvērti produktam, kas ir izteikts citas dalībvalsts vai trešās valsts valūtā.

(48)

CCP atļaujas saņemšanas priekšnosacījumam vajadzētu būt minimālajam sākumkapitāla apjomam. CCP kapitālam, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, vienmēr vajadzētu būt samērīgām ar risku, kas izriet no CCP darbībām, lai nodrošinātu, ka tas ir pienācīgi nodrošināts ar kapitālu pret kredītriskiem, darījumu partnera riskiem, tirgus riskiem, darbības riskiem, juridiskajiem un uzņēmējdarbības riskiem, kas nav jau nodrošināti ar speciāliem finanšu resursiem, un ka vajadzības gadījumā tas spēj savas darbības organizēti izbeigt vai pārstrukturēt.

(49)

Ņemot vērā to, ka ar šo regulu ievieš juridisku pienākumu reglamentācijas nolūkā veikt tīrvērti ar īpašu CCP starpniecību, ir būtiski nodrošināt, ka minētie CCP ir droši un stabili un katrā laikā atbilst šīs regulas noteiktām stingrām organizatoriskām, uzņēmējdarbības ētikas un uzraudzības prasībām. Lai nodrošinātu regulas vienotu piemērošanu, šīm prasībām būtu jāattiecas uz visu to finanšu instrumentu tīrvērti, ar kuriem CCP nodarbojas.

(50)

Tādēļ reglamentācijas un harmonizācijas interesēs būtu jānodrošina, ka darījumu partneri izmanto tikai tos CCP, kuri atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Šīm prasībām nebūtu jāliedz dalībvalstīm pieņemt vai turpināt piemērot papildu prasības attiecībā uz CCP, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, tostarp konkrētas prasības par atļaujām saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK. Tomēr šādai papildu prasību piemērošanai nebūtu jāietekmē to CCP tiesības, kas ir saņēmuši atļauju citās dalībvalstīs vai ir atzīti saskaņā ar šo regulu sniegt tīrvērtes pakalpojumus tiem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas ieviesusi papildu prasības, jo šiem CCP šīs papildu prasības nepiemēro un tiem nav tās jāievēro. Līdz 2014. gada 30. septembrim EVTI būtu jāsagatavo ziņojuma projekts par dalībvalstu papildprasību piemērošanas ietekmi.

(51)

No pienākuma veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti tieši izriet noteikumi par CCP darbības atļaušanu un uzraudzīšanu. Kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā atbildība par visiem CCP darbības atļaušanas un uzraudzīšanas aspektiem, tostarp par pārbaudi, vai pieteikumu iesniegušais CCP atbilst šai regulai un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās ( 21 ), ņemot vērā to, ka minētajām valstu kompetentajām iestādēm ir vislabāk iespējams noskaidrot, kā CCP darbojas ikdienā, sniegt regulārus pārskatus un vajadzības gadījumā pieņemt attiecīgus lēmumus.

(52)

Ja CCP draud maksātnespēja, fiskālā atbildība vispirms var būt tai dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību. No tā izriet, ka minētā CCP darbības atļaušana un uzraudzīšana būtu jāveic minētās dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei. Tomēr, tā kā CCP tīrvērtes dalībnieki var veikt uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs un būs pirmie, ko skars CCP saistību neizpilde, ir obligāti, lai atļaušanas un uzraudzīšanas procesā būtu iesaistītas visas attiecīgās kompetentās iestādes un EVTI. Tā varēs izvairīties no valstu pasākumu un prakses atšķirībām un šķēršļiem iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Turklāt pienākumu izpildē nevienam uzraudzības kolēģijas loceklim nevajadzētu veikt darbības, ar kurām tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā tīrvērtes pakalpojumu vietu jebkurā valūtā. EVTI būtu jāpiedalās katrā kolēģijā, lai nodrošinātu konsekventu un pareizu šīs regulas piemērošanu. EVTI ieteikumu un lēmumu sagatavošanā būtu jāiesaista citas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

(53)

Ņemot vērā kolēģijām piešķirto lomu, ir svarīgi, lai visas attiecīgās kompetentās iestādes, kā arī ECBS dalībnieki būtu iesaistīti to uzdevumu pildīšanā. Kolēģijā būtu jāpiedalās ne tikai kompetentajām iestādēm, kas uzrauga ne tikai CCP, bet arī tādu vienību uzraudzītājiem, kuru darbību varētu ietekmēt CCP darbības, proti, atsevišķi tīrvērtes dalībnieki, tirdzniecības vietas, sadarbspējīgi CCP un centrālie vērtspapīru depozitāriji. Kolēģijā jābūt iespējai piedalīties ECBS dalībniekiem, kas atbild par CCP un sadarbspējīgu CCP uzraudzību, kā arī tiem, kuri atbild par valūtu emisiju tiem finanšu instrumentiem, kuriem CCP veic tīrvērti. Tā kā uzraudzītās vai pārzinātās vienības veiktu uzņēmējdarbību ierobežotā skaitā dalībvalstu, kurās darbojas CCP, viena kompetentā iestāde vai ECBS dalībnieks varētu būt atbildīgs par vairāku minēto vienību uzraudzību vai pārziņu. Lai nodrošinātu visu kolēģijas locekļu vienmērīgu sadarbību, būtu jāizveido atbilstošas procedūras un mehānismi.

(54)

Ņemot vērā to, ka ir pieņemts, ka kolēģijas izveidošana un darbība balstās uz rakstisku vienošanos starp visiem tās locekļiem, ir piemēroti piešķirt tiem pilnvaras noteikt kolēģijas lēmumu pieņemšanas procedūras, ņemot vērā jautājuma delikātumu. Tādēļ ar kolēģijas locekļu rakstisku vienošanos būtu jānosaka detalizēti noteikumi par balsošanas procedūrām. Taču, lai pienācīgi sabalansētu visu attiecīgo tirgus dalībnieku un dalībvalstu intereses, kolēģijai būtu jābalso saskaņā ar vispārēju principu, ka katram dalībniekam ir viena balss, neatkarīgi no funkciju skaita, ko tā veic saskaņā ar šo regulu. Kolēģijās, kurās ir ne vairāk kā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts vajadzētu būt ne vairāk kā diviem balsstiesīgiem kolēģijas locekļiem, un katram balsstiesīgam loceklim vajadzētu būt vienai balsij. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts vajadzētu būt ne vairāk kā trijiem balsstiesīgiem kolēģijas locekļiem, un katram balsstiesīgam loceklim vajadzētu būt vienai balsij.

(55)	CCP īpašā situācija prasa, lai kolēģijas būtu organizētas un darbotos saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē CCP uzraudzību.

(56)	Šajā regulā paredzētie noteikumi nerada precedentu citiem tiesību aktiem par finanšu tirgus infrastruktūru uzraudzību un pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz balsošanas kārtību jautājumā par vēršanos EVTI.

(57)

CCP nevajadzētu piešķirt atļauju, ja visi kolēģijas locekļi, neskaitot tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, savstarpēji vienojoties, panāk kopīgu nostāju, ka CCP nebūtu jāsaņem atļauja. Tomēr, ja pietiekams kolēģijas vairākums ir paudis negatīvu atzinumu un jebkura no attiecīgajām kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz kolēģijas vairākuma – divu trešdaļu – atbalstu, ir nodevusi lietu EVTI, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, būtu jāatliek lēmums par atļaujas piešķiršanu un jānogaida EVTI lēmums par atbilstību Savienības tiesību aktiem. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, būtu jāpieņem savs lēmums atbilstīgi šādam EVTI lēmumam. Ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, vienojas par kopīgu atzinumu, ka viņi uzskata, ka prasības nav izpildītas, un to, ka CCP nebūtu jāsaņem atļauja, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, būtu jāvar lietu nodot EVTI, lai tā lemtu par atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(58)

Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, EVTI un citām attiecīgajām iestādēm un jānostiprina to savstarpējās palīdzības un sadarbības pienākumi. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ šīm iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs regulas faktisko piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu ir iestāžu redzeslokā divās vai vairākās dalībvalstīs. Informācijas apmaiņai ir vajadzīga profesionālā noslēpuma stingra ievērošana. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu plašās ietekmes dēļ ir svarīgi, lai citām attiecīgajām iestādēm, piemēram, nodokļu iestādēm un enerģētikas regulatoriem, būtu piekļuve informācijai, kas nepieciešama to funkciju veikšanai.

(59)

Ņemot vērā finanšu tirgu globālo mērogu, EVTI vajadzētu būt tieši atbildīgai par tādu CCP atzīšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tā ļaujot tiem sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā, ar noteikumu, ka Komisija minētās trešās valsts juridisko un uzraudzības regulējumu ir atzinusi par līdzvērtīgu Savienības regulējumam un ir izpildīti daži citi nosacījumi. Tādēļ EVTI būtu jāatzīst CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un sniedz tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Tomēr, lai nekavētu pārrobežu ieguldījumu pārvaldības darbību turpmāko attīstību Savienībā, EVTI nebūtu jāatzīst trešās valsts CCP, kas sniedz pakalpojumus klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ar tāda tīrvērtes dalībnieka starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Šajā sakarā īpaša nozīme būs nolīgumiem ar Savienības būtiskākajiem starptautiskajiem partneriem, lai globālā līmenī nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci un finansiālu stabilitāti.

(60)

Eiropadome 2010. gada 16. septembra sanāksmē vienojās, ka Savienībai savas intereses jāīsteno un vērtības jāpopularizē uzstājīgāk, Savienības ārējo attiecību kontekstā ievērojot kompromisa un savstarpējā izdevīguma principu, un jāveic konkrēti pasākumi, lai, cita starpā, Eiropas uzņēmumiem garantētu plašāku piekļuvi tirgum un ar lielākajiem tirdzniecības partneriem veidotu padziļinātu sadarbību regulējuma jomā.

(61)

CCP neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras vajadzētu būt noturīgai pārvaldības kārtībai, augstākajai vadībai ar labu reputāciju un neatkarīgiem valdes locekļiem. Vismaz vienai trešdaļai un ne mazāk kā diviem valdes locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem. Taču pārvaldības kārtības un īpašumtiesību struktūras atšķirības var ietekmēt CCP vēlēšanos vai spēju veikt atsevišķu produktu tīrvērti. Tādēļ ir lietderīgi, lai valdes neatkarīgie locekļi un risku komiteja, kas CCP jāizveido, atrisinātu varbūtējos interešu konfliktus CCP iekšienē. Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem ir jābūt pienācīgi pārstāvētiem, jo tos var iespaidot CCP pieņemtie lēmumi.

(62)	CCP var funkcijas nodot ārpakalpojumiem. Par šādu nodošanu būtu jāapspriežas ar CCP riska komiteju. Ja nav saņemts kompetentās iestādes apstiprinājums, ārpakalpojumu sniedzējiem nebūtu jānodod svarīgas darbības, kas saistītas ar riska pārvaldību.

(63)	CCP dalības prasībām vajadzētu būt pārredzamām, samērīgām un nediskriminējošām, un tām būtu jāpieļauj attālināta piekļuve tādā mērā, cik tā CCP nepakļauj papildu riskiem.

(64)

Būtu jāpiešķir augsta līmeņa aizsardzība tīrvērtes dalībnieku klientiem, kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti veic CCP. Faktiskais aizsardzības līmenis ir atkarīgs no klientu izraudzītā nošķiršanas līmeņa. Starpniekiem būtu jānošķir savi aktīvi no savu klientu aktīviem. Šā iemesla dēļ CCP būtu jāveic atjaunināta un viegli identificējama uzskaite, lai atvieglotu saistības nepildījušo tīrvērtes dalībnieku klientu pozīciju un aktīvu pārvešanu maksātspējīgam tīrvērtes dalībniekam vai attiecīgā gadījumā klienta pozīciju organizētu likvidāciju un nodrošinājuma pārsnieguma nodošanu atpakaļ klientiem. Tādēļ būtu jādod priekšroka šajā regulā noteiktajām prasībām par klientu aktīvu un pozīciju nošķiršanu un pārnesamību, nevis pretrunīgajiem dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, kas liedz pusēm tās izpildīt.

(65)

CCP vajadzētu būt stabilai risku pārvaldības sistēmai kredītrisku, likviditātes risku, darbības risku un citādu risku pārvaldībai, tostarp risku, kam tas pakļauts vai ko tas rada citām vienībām savstarpējās atkarības dēļ. CCP vajadzētu būt piemērotām procedūrām un mehānismiem rīcībai tīrvērtes dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumā. Lai minimizētu šādas saistību neizpildes izplatīšanās risku, CCP vajadzētu būt stingrām dalības prasībām, tam būtu jāiekasē piemērotas sākotnējās maržas, jāuztur fonds saistību neizpildes gadījumiem un citi finanšu resursi varbūtējo zaudējumu segšanai. Lai nodrošinātu to, ka CCP vienmēr ir pietiekami resursi, tam būtu jānosaka minimālā summa, par kuru saistību neizpildes fonds parasti nedrīkst būt mazāks. Tomēr tam nevajadzētu ierobežot CCP iespējas izmantot visus saistību neizpildes fonda līdzekļus to zaudējumu segšanai, ko radījusi tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde.

(66)

Definējot stabilu risku pārvaldības sistēmu, CCP būtu jāņem vērā tā potenciālais risks un ekonomiskā ietekme uz tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem. Lai gan par tā primāro mērķi būtu jāatstāj ļoti spēcīgas riska pārvaldības attīstīšana, CCP var pielāgot tā īpašības tīrvērtes dalībnieku klientu specifiskajām darbībām un riska profiliem un, ja nepieciešams, pamatojoties uz regulatīvajos tehniskajos standartos, kas jāizstrādā EVTI, precizētajiem kritērijiem, iekļaut par nodrošinājumu pieņemto augsti likvīdo aktīvu klāstā vismaz skaidru naudu, valdības obligācijas, segtās obligācijas Direktīvas 2006/48/EK izpratnē, ievērojot attiecīgos diskontus, pēc pirmā pieprasījuma izpildāmas garantijas, ko sniedzis ECBS dalībnieks, komercbanku garantijas saskaņā ar stingriem nosacījumiem, it īpaši attiecībā uz garantijas devēja kredītspēju un garantijas devēja kapitāla saistību ar CCP tīrvērtes dalībniekiem. Attiecīgā gadījumā EVTI var arī apsvērt iespēju par nodrošinājumam pieņemamu aktīvu uzskatīt zeltu. CCP būtu jāvar, ievērojot stingrus riska pārvaldības nosacījumus, pieņemt komercbankas garantijas no nefinanšu darījumu partneriem, kas veic tīrvērtes dalībnieka funkcijas.

(67)	CCP riska pārvaldības stratēģijām vajadzētu būt pietiekami drošām, lai izvairītos no riska nodokļu maksātājiem.

(68)

Papildu seguma pieprasījumiem un nodrošinājuma diskontiem var būt procikliska iedarbība. CCP, kompetentajām iestādēm un EVTI tādēļ būtu jāpieņem pasākumi, kas novērš un ierobežo varbūtējo prociklisko iedarbību CCP pieņemtajā riska pārvaldības praksē, ciktāl netiek nelabvēlīgi ietekmēta CCP stabilitāte un finansiālā drošība.

(69)

Riska pozīciju pārvaldība ir būtiska tīrvērtes procesa daļa. Būtu jāpiešķir piekļuve attiecīgiem cenu noteikšanas avotiem un to lietošana, lai vispārīgi sniegtu tīrvērtes pakalpojumus. Šādu cenu noteikšanas avotu vidū vajadzētu būt avotiem, kuri attiecas uz indeksiem, ko izmanto atsaucēm uz atvasinātajiem instrumentiem un citiem finanšu instrumentiem.

(70)

Maržas ir CCP aizsardzības priekšējā līnija. Lai gan CCP saņemtās maržas būtu jāiegulda droši un pārdomāti, tiem īpaši būtu jācenšas nodrošināt maržu pietiekamu aizsardzību, lai garantētu, ka – ja saistības nepilda CCP, kas iekasē šīs maržas, – tās tiek laikus nodotas atpakaļ tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, vai sadarbspējīgam CCP.

(71)

CCP piekļuve pietiekamiem likviditātes resursiem ir būtiska. Šādu likviditāti var dot piekļuve centrālās bankas vai kredītspējīgas un uzticamas komercbankas, vai tādu kombinācijas, likviditātei. Piekļuvi likviditātei var dot atļauja, kas piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 6. pantu, vai citādas piemērotas vienošanās. Novērtējot likviditātes resursu pietiekamību, jo sevišķi stresa situācijās, CCP būtu jāņem vērā riski, ko rada paļaušanās tikai uz komercbanku kredītlīnijām likviditātes iegūšanā.

(72)

Ar 2006. gada 7. novembra“Eiropas rīcības kodeksu par ieskaitu un norēķiniem” ir izveidota brīvprātīga sistēma CCP sakaru veidošanai. Tomēr pēctirdzniecības nozare paliek sadrumstalota pa valstu robežām, sadārdzinot pārrobežu darījumus un kavējot saskaņošanu. Tādēļ ir nepieciešams noteikt nosacījumus, lai izveidotu sadarbspējas mehānismus starp CCP, ciktāl tie nepakļauj attiecīgos CCP riskiem, kas nav pienācīgi pārvaldīti.

(73)

Sadarbspējas mehānismi ir svarīgi pēctirdzniecības tirgus lielākai integrācijai Savienībā, un būtu jānosaka to regulējums. Taču, tā kā sadarbspējas mehānismi var CCP pakļaut papildu riskiem, tad – pirms kompetentās iestādes apstiprina sadarbspējas mehānismus – CCP būtu jāsaņem uz trim gadiem atļauja tīrvērtes veikšanai vai tie būtu jāatzīst saskaņā ar šo regulu vai jāatzīst saskaņā ar iepriekš valstī spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu. Turklāt, tā kā sadarbspējas mehānismi starp CCP, kuri veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, ir saistīti ar papildu grūtībām, šajā posmā ir lietderīgi sadarbspējas mehānismu jomu ierobežoti attiecināt vienīgi uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Tomēr līdz 2014. gada 30. septembrim EVTI būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums par to, vai būtu piemēroti šo jomu paplašināt, aptverot citus finanšu instrumentus.

(74)	Darījumu reģistri reglamentācijas vajadzībām vāc datus, kas ir svarīgi iestādēm visās dalībvalstīs. EVTI būtu jāuzņemas atbildība par darījumu reģistru reģistrāciju, reģistrācijas anulēšanu un uzraudzību.

(75)	Tā kā regulatori, CCP un citi tirgus dalībnieki ir atkarīgi no darījumu reģistru uzturētajiem datiem, ir jānodrošina, ka uz minētajiem darījumu reģistriem attiecas stingras darbības, uzskaitvedības un datu pārvaldības prasības.

(76)	Ir nepieciešama ar CCP, to dalībnieku un darījumu reģistru sniegtajiem pakalpojumiem saistīto cenu, maksu un riska pārvaldības modeļu pārredzamība, lai tirgus dalībniekiem būtu iespējams izdarīt apzinātu izvēli.

(77)

Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, EVTI būtu jāspēj – ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu – pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no darījumu reģistriem, ar tiem saistītajām trešām pusēm un trešām pusēm, kuru ārpakalpojumus darījumu reģistri izmanto savu operacionālo funkciju vai darbību veikšanai. Ja EVTI pieprasa šādu informāciju ar vienkāršu pieprasījumu, adresātam nav pienākuma šādu informāciju sniegt, bet, brīvprātīgi atbildot uz šādu pieprasījumu, sniegtajai informācijai nevajadzētu būt nepareizai vai maldinošai. Šāda informācija būtu jāsniedz nekavējoties.

(78)

Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti vai nodokļu tiesību akti, kompetentām iestādēm, EVTI, vienībām vai fiziskām un juridiskām personām, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju, tā būtu jāizmanto tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai. Tomēr tam nevajadzētu atturēt valsts iestādes, kas atbildīgas par sliktas pārvaldības novēršanu, kā arī par šādu gadījumu izmeklēšanu vai labošanu, no to funkciju veikšanas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(79)	Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas.

(80)

EVTI būtu jāspēj deleģēt noteikti uzraudzības pienākumi dalībvalsts kompetentajai iestādei, piemēram, ja uzraudzības pienākuma veikšanai nepieciešama pieredze un zināšanas par vietējiem apstākļiem, kas vieglāk pieejami valsts līmenī. EVTI būtu jāvar deleģēt konkrētu izmeklēšanas uzdevumu un pārbaužu uz vietas veikšanu. Pirms pienākumu deleģēšanas EVTI būtu jāapspriežas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm par detalizētiem nosacījumiem attiecībā uz šādu pienākumu deleģēšanu, tostarp deleģētā pienākuma apjomu, pienākuma izpildei nepieciešamo laiku un nepieciešamās informācijas nodošanu EVTI un saņemšanu no tās. EVTI būtu jāatlīdzina kompetentajām iestādēm par deleģētā pienākuma veikšanu saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem par maksām. EVTI nevajadzētu būt iespējai deleģēt tiesības pieņemt lēmumus par reģistrāciju.

(81)	Ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes spēj pieprasīt, lai EVTI pārbauda, vai tiek izpildīti nosacījumi par darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanu. EVTI būtu jāizvērtē šādas prasības un jāveic attiecīgi pasākumi.

(82)	EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka darījumu reģistri izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas.

(83)

EVTI būtu arī jāspēj piemērot sodanaudas darījumu reģistriem, ja tā konstatē, ka tie tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpuši šo regulu. Sodanaudas būtu jāpiemēro atbilstoši pārkāpumu nopietnībai. Pārkāpumi būtu jāsadala dažādās grupās, kurām nosaka attiecīgus sodanaudas apmērus. Lai aprēķinātu sodanaudu, kas saistīta ar konkrētu pārkāpumu, EVTI vajadzētu izmantot divpakāpju metodiku, kas paredz noteikt pamatsummu un vajadzības gadījumā koriģēt minēto pamatsummu ar noteiktiem koeficientiem. Pamatsumma būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgā darījumu reģistra gada apgrozījumu, un korekcijas jāveic, palielinot vai samazinot pamatsummu ar attiecīgu koeficientu piemērošanu saskaņā ar šo regulu.

(84)	Ar šo regulu būtu jānosaka koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem, lai dotu EVTI nepieciešamos instrumentus lemšanai par sodu, kas ir samērīgs ar darījumu reģistra pārkāpuma smagumu, ņemot vērā apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts.

(85)	Pirms EVTI pieņem lēmumu par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu, vajadzētu dot iespēju izteikties personām, kuru lieta tiek izskatīta, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(86)	EVTI būtu jāatturas no sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

(87)

EVTI lēmumiem, ar kuriem tiek piemērotas sodanaudas un periodiskie soda maksājumi, vajadzētu būt izpildāmiem, un uz izpildi būtu jāattiecina civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Civilprocesa noteikumiem nebūtu jāsatur kriminālprocesa noteikumi, bet tie varētu ietvert administratīvā procesa noteikumus.

(88)

Ja darījumu reģistrs ir izdarījis pārkāpumu, EVTI vajadzētu būt tiesībām veikt dažādus uzraudzības pasākumus, tostarp pieprasīt darījumu reģistram novērst pārkāpumu un – kā galēju līdzekli – anulēt reģistrāciju, ja darījumu reģistrs ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis šo regulu. EVTI būtu jāpiemēro uzraudzības pasākumi, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un nopietnību un ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms lēmuma pieņemšanas par uzraudzības pasākumiem EVTI būtu jādod iespēja personām, kam piemēro šīs procedūras, tikt uzklausītām, lai ievērotu to tiesības uz aizstāvību.

(89)

Ir būtiski, lai personas datu apstrādē dalībvalstis un EVTI aizsargātu fizisko personu tiesības uz privātumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 22 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 23 ).

(90)

Ir svarīgi nodrošināt CCP un darījumu reģistriem izvirzāmo prasību starptautisku konverģenci. Šajā regulā sekots līdzšinējiem ieteikumiem, ko izstrādājusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (CPSS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO), ņemot vērā, ka CPSS-IOSCO principi attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūru, tostarp CCP, tika noteikti 2012. gada 16. aprīlī. Tādējādi tiek radīta Savienības mēroga sistēma, kurā CCP var droši darboties. EVTI būtu jāņem vērā šie esošie standarti un to nākotnes izstrādnes, veidojot vai ierosinot pārskatīt šīs regulas paredzētos regulatīvos tehniskos standartus un vadlīnijas un ieteikumus.

(91)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz grozījumiem to vienību sarakstā, kuras ir atbrīvotas no šīs regulas izpildes, turpmākiem procedūras noteikumiem par sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu, tostarp noteikumiem par aizstāvības tiesībām, termiņiem, sodanaudu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un soda maksājumu vai sodanaudu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem; attiecībā uz pasākumiem II pielikuma grozīšanai, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; attiecībā uz maksu veidu precizēšanu, pozīcijām, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(92)

Konsekventas saskaņošanas nodrošināšanai Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt EUI regulatīvos tehniskos standartus Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punkta piemērošanai šīs regulas vajadzībām un lai precizētu: ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, par kuriem tiek uzskatīts, ka tiem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai, ja ir vajadzīgs vai ir lietderīgi, lai novērstu izvairīšanos no šīs regulas noteikumu ievērošanas; netiešu līgumattiecību veidus, kas atbilst nosacījumiem šajā regulā; ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kurām būtu jāattiecina tīrvērtes pienākums, dienu vai dienas, no kuras(-ām) tīrvērtes pienākumam jāstājas spēkā, tostarp jebkuru pakāpeniskas īstenošanas periodu un darījumu partneru kategorijas, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums, un minimālo atlikušo termiņu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem tiks attiecināta agrīna piemērošana, kas noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums; datus, kas iekļaujami kompetento iestāžu paziņojumā EVTI par tās atļauju CCP veikt tīrvērti atvasināto instrumentu līgumu klasei; noteiktas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, līgumu noteikumu un operacionālo procesu standartizācijas pakāpi, atvasināto instrumentu klases apjomu un likviditāti un patiesas, uzticamas un vispārpieņemtas informācijas par cenu noteikšanu pieejamību; datus, kas jāiekļauj EVTI reģistrā, kurā iekļauj ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klases, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums; ziņojumu datus un veidu dažādām atvasināto instrumentu klasēm; kritērijus, pēc kādiem nosaka, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, un tīrvērtes sliekšņu vērtības, riska mazināšanas procedūras un metodes attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic CCP; riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma un nošķiršanas sistēmu vajadzīgo līmeni un veidu un vajadzīgo kapitāla līmeni; likviditātes sadrumstalotības jēdzienu; prasības attiecībā uz CCP kapitālu; CCP noteikumu un pārvaldības kārtības minimālo saturu; uzskaites un informācijas veidu, kas jāsaglabā CCP; CCP uzņēmējdarbības nepārtrauktības politikas un negadījuma seku novēršanas plānu minimālo saturu un prasības; attiecīgo procentuālo daļu un laikposmu likvidācijas periodam un vēsturiskā svārstīguma aprēķinam, kas jāņem vērā dažādām finanšu instrumentu klasēm, paturot prātā procikliskuma ierobežošanas mērķi un apstākļus, kādos var īstenot maržas noteikšanu finanšu instrumentu portfelim; sistēmu, ar kuru definē ārkārtējus, taču iespējamus tirgus apstākļus un kura būtu jāizmanto, nosakot fonda saistību neizpildes gadījumiem lielumu un CCP resursu apjomu; metodoloģiju CCP pašu resursu aprēķināšanai un uzturēšanai; nodrošinājuma veidu, ko var uzskatīt par augsti likvīdu, piemēram, skaidras naudas līdzekļus, zeltu, valsts parādzīmes vai augstas kvalitātes korporatīvās parādzīmes, nodrošinātas obligācijas un diskontus, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem komercbanku garantijas var pieņemt kā nodrošinājumu; finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem, ar kuriem saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks, augsta līmeņa drošības pasākumus un riska koncentrācijas robežas; CCP stresa testus dažādām finanšu instrumentu klasēm un portfeļiem, tīrvērtes dalībnieku vai citu pušu piedalīšanos testos, testu biežumu un ilgumu un galveno informāciju, kas CCP jāpublisko saistībā ar riska pārvaldības modeli, un pieņēmumus, kas pieņemti stresa testu veikšanai; datus, kas jāiekļauj darījumu reģistru pieteikumos reģistrācijai EVTI; biežumu un precīzākus noteikumus, saskaņā ar kuriem darījumu reģistriem jāatklāj informācija par pozīciju kopsavilkumu pa ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasēm; un darbības standartus, kuri vajadzīgi, lai apkopotu un salīdzinātu darījumu reģistru datus.

(93)	Pienākumi, kuri tiek noteikti ar šo regulu un kuri sīkāk jāizstrādā, pieņemot deleģētos aktus vai īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 290. vai 291. pantu, būtu jāsaprot kā tādi, kas stājas spēkā tikai no dienas, kurā stāsies spēkā attiecīgie akti.

(94)	Izstrādājot tehniskās pamatnostādnes un regulatīvos tehniskos standartus un jo īpaši nosakot tīrvērtes sliekšņus nefinanšu darījumu partneriem saskaņā ar šo regulu, EVTI būtu jāorganizē tirgus dalībnieku publiska uzklausīšana.

(95)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 24 ).

(96)	Komisijai būtu jāuzrauga un jānovērtē vajadzība pēc jebkādiem atbilstošiem pasākumiem, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu īstenošanu un izstrādi noteikumiem, standartiem un praksēm, kas ir šīs regulas darbības jomā, ņemot vērā tā darba rezultātus, kas veikts attiecīgajā starptautiskajā forumā.

(97)	Attiecībā uz noteikumiem par sadarbspējīgām sistēmām tika atzīts par lietderīgu grozīt Direktīvu 98/26/EK, lai aizsargātu sistēmas operatora tiesības, kurš dod nodrošinājumu saņēmējas sistēmas operatoram gadījumā, ja notiek maksātnespējas procedūra pret šo saņēmējas sistēmas operatoru.

(98)

Lai veicinātu efektīvu tīrvērti, reģistrēšanu, norēķinus un maksājumus, CCP un darījumu reģistriem savās saziņas procedūrās ar dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tie saskaras, būtu jāiekļauj piemērotas starptautiskās saziņas procedūras un standarti ziņojumapmaiņas un atsauces datņu jomā.

(99)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, noteikt vienotas prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un vienotas prasības attiecībā uz CCP un darījumu reģistru darbību veikšanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. Ar šo regulu nosaka tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem un vienotas prasības centrālo darījumu partneru (“CCP”) un darījumu reģistru darbībai.

2. Šī regula attiecas uz CCP un to tīrvērtes dalībniekiem, finanšu darījumu partneriem un darījumu reģistriem. Tā attiecas uz nefinanšu darījumu partneriem un tirdzniecības vietām, ja tā noteikts.

3. Šīs regulas V sadaļa attiecas tikai uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas definēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) un b) punktā un 19. apakšpunktā.

5. Izņemot 9. pantā noteikto ziņošanas pienākumu, šī regula neattiecas uz šādām vienībām:

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai grozītu šā panta 4. punktā iekļauto sarakstu.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2012. gada 17. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē attieksmi starptautiskā līmenī pret publiskām vienībām, kuru pienākumos ir valsts parāda un centrālo banku pārvaldība vai kuras tajā iesaistās.

Ziņojumā iekļauj salīdzinošu analīzi par minēto vienību un centrālo banku attieksmi ievērojamā skaitā trešo valstu tiesību sistēmu, tostarp vismaz trijās visnozīmīgākajās jurisdikcijās attiecībā uz tirgoto līgumu apjomu, par izmantotajiem riska pārvaldības standartiem, ko piemēro atvasināto instrumentu darījumiem, kurus noslēgušas attiecīgās vienības un attiecīgo jurisdikciju centrālās bankas. Ja ziņojumā, it īpaši saistībā ar salīdzinošo analīzi, ir secināts, ka ir nepieciešams no šo trešo valstu centrālo banku monetārajiem pienākumiem izņemt tīrvērtes un ziņošanas pienākumu, Komisija tās iekļauj sarakstā, kas ietverts šā panta 4. punktā.

1. Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneri grupas iekšējais darījums ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un uz tiem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, un šis darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā vai, ja tas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, Komisija attiecībā uz šo trešo valsti ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

3. Šā panta vajadzībām darījumu partnerus uzskata par tādiem, kas jāiekļauj kopīgā konsolidācijā, ja tie abi ir:

ĀRPUSBIRŽAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU TĪRVĒRTES PIENĀKUMS, ZIŅOŠANAS PIENĀKUMS UN ĀRPUSBIRŽAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA MAZINĀŠANA

1. Darījumu partneri veic tīrvērti visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas pieder pie ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kuru saskaņā ar 5. panta 2. punktu attiecas tīrvērtes pienākums, ja minētie līgumi atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

2. Neskarot riska mazināšanas metodes, kas noteiktas 11. pantā, tīrvērtes pienākumu neattiecina uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri ir grupas iekšējie darījumi, kā noteikts 3. pantā.

3. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar 1. punktu attiecas tīrvērtes pienākums, tīrvērti veic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu vai saskaņā ar 25. pantu atzīts par tiesīgu veikt tīrvērti minētajai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei un ir iekļauts reģistrā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Lai to veiktu, darījumu partneris kļūst par tīrvērtes dalībnieku, klientu vai vienojas par netiešas tīrvērtes noteikumiem ar tīrvērtes dalībnieku, ja šāda vienošanās nepalielina darījumu partnera risku, un nodrošina, ka darījumu partneris savus aktīvus un pozīcijas var aizsargāt līdzvērtīgi tam, kā minēts 39. un 48. pantā.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot līgumus, kuri uzskatāmi par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai gadījumus, kad ir vajadzīgs vai lietderīgi novērst izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas, kā minēts 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā, un netiešu līgumattiecību veidus, kas atbilst nosacījumiem, kuri minēti 3. punkta otrajā daļā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Ja kompetentā iestāde atļauj CCP veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei saskaņā ar 14. vai 15. pantu, tai nekavējoties jāpaziņo EVTI par šādu atļauju.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot informāciju, kas jāiekļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2. Sešos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu vai pēc 25. pantā minētās atzīšanas procedūras pabeigšanas EVTI, veikusi publisku apspriešanu un apspriedusies ar ESRK un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, izstrādā un iesniedz Komisijai apstiprināšanai īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. EVTI pēc savas iniciatīvas un pēc publiskas apspriešanas un konsultācijām ar ESRK un, ja nepieciešams, trešo valstu kompetentajām iestādēm nosaka atbilstoši 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un paziņo Komisijai atvasināto instrumentu klases, uz kurām būtu jāattiecina 4. pantā minētais tīrvērtes pienākums, bet attiecībā uz kuru neviens CCP vēl nav saņēmis atļauju.

Pēc paziņojuma saņemšanas EVTI publicē aicinājumu izstrādāt priekšlikumus par šādu atvasināto instrumentu klašu tīrvērti.

4. Ar vispārējo mērķi mazināt sistēmisko risku regulatīvo tehnisko standartu projektos attiecībā uz daļu, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ņem vērā šādus kritērijus:

Sagatavojot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI var ņemt vērā savstarpējo saistību starp darījumu partneriem, kuri izmanto attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, paredzēto ietekmi uz darījumu partneru kredītriska līmeni starp darījumu partneriem, kā arī ietekmi uz konkurenci Savienībā.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai detalizēti precizētu pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos kritērijus.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. Regulatīvo tehnisko standartu projektos attiecībā uz daļu, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā, ņem vērā šādus kritērijus:

6. Ja ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasei vairs nav CCP, kam ir atļauja vai kas ir atzīts par piemērotu šo līgumu tīrvērtes veikšanai saskaņā ar šo regulu, uz šo klasi vairs neattiecina 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu un piemēro šā panta 3. punktu.

1. EVTI izveido, uztur un atjaunina publisko reģistru, lai pareizi un nepārprotami identificētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums. Publiskais reģistrs ir pieejams EVTI tīmekļa vietnē.

3. Ja CCP vairs nav atļaujas vai tas vairs nav atzīts par pilnvarotu saskaņā ar šo regulu noteiktas atvasināto instrumentu klases tīrvērtes veikšanai, EVTI nekavējoties to dzēš no publiskā reģistra attiecībā uz konkrēto atvasināto instrumentu klasi.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai detalizēti precizētu 1. punktā minētajā publiskajā reģistrā iekļaujamo informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP, kuram ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pieņem šādus līgumus tīrvērtei bez diskriminācijas un pārskatāmi – neatkarīgi no tirdzniecības vietas.

CCP var prasīt, lai tirdzniecības vieta atbilstu CCP noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām.

2. CCP apmierina vai noraida tirdzniecības vietas pieprasījumu par piekļuvi trīs mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Ja CCP atsaka piekļuvi saskaņā ar 2. punktu, tam jāsniedz tirdzniecības vietai pilnīgs šāda atteikuma pamatojums.

4. Izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas un CCP kompetentā iestāde atsaka piekļuvi, CCP saskaņā ar šā punkta otro daļu piešķir piekļuvi trīs mēnešos pēc lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības vietas oficiāla pieprasījuma apmierināšanu saskaņā ar 2. punktu.

Tirdzniecības vietas un CCP kompetentā iestāde var atteikt piekļuvi CCP pēc tirdzniecības vietas oficiālas prasības tikai tādā gadījumā, ja šāda piekļuve kaitētu vienmērīgai un pareizai tirgu darbībai vai palielinātu sistēmisko risku.

5. Visas domstarpības, kas rodas kompetento iestāžu domstarpību gadījumā, EVTI risina atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

1. Tirdzniecības vieta sniedz informāciju par darījumiem nediskriminējošā un pārredzamā veidā ikvienam CCP, kas saņēmis atļauju veikt šajā tirdzniecības vietā tirgoto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pēc šāda CCP pieprasījuma.

2. Ja CCP ir iesniedzis tirdzniecības vietai oficiālu pieprasījumu par piekļuvi tai, tirdzniecības vieta sniedz atbildi CCP trīs mēnešos.

3. Ja tirdzniecības vieta atsaka piekļuvi, tā attiecīgi informē CCP, sniedzot pilnīgu pamatojumu.

4. Neskarot tirdzniecības vietas un CCP kompetento iestāžu lēmumu, tirdzniecības vieta nodrošina piekļuvi trīs mēnešos pēc pozitīvas atbildes uz pieprasījumu nodrošināt piekļuvi.

CCP piekļuvi tirdzniecības vietai nodrošina tikai tad, ja šādai piekļuvei nav nepieciešama sadarbspēja vai tā neapdraud vienmērīgu un pareizu tirgu darbību, it īpaši likviditātes sadrumstalotības dēļ, un ja tirdzniecības vieta ir ieviesusi atbilstīgus mehānismus, lai novērstu šādu sadrumstalotību.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā definē likviditātes sadrumstalotības jēdzienu.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Darījumu partneri un CCP nodrošina, ka dati par katru noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un par jebkādiem grozījumiem vai līguma izbeigšanu tiek paziņoti darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 55. pantu vai atzīts saskaņā ar 77. pantu. Datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Darījumu partneris vai CCP, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt atvasināto instrumentu līgumu datu paziņošanu.

Darījumu partneris un CCP rūpējas, lai atvasināto instrumentu līgumu dati tiktu paziņoti bez dublēšanās.

2. Darījumu partneri reģistrē katru noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un datus par jebkādiem grozījumiem vismaz piecus gadus pēc līguma izbeigšanas.

3. Ja darījumu reģistrs nav pieejams atvasināto instrumentu līguma datu reģistrācijai, darījumu partneri un CCP nodrošina, ka šādi dati tiek paziņoti EVTI.

Šādā gadījumā EVTI nodrošina, lai visām attiecīgajām vienībām, kas minētas 81. panta 3. punktā, būtu piekļuve visiem atvasināto instrumentu līgumu datiem, kas tiem nepieciešami savu pienākumu un pilnvaru izpildei.

4. Ja darījumu partneris vai CCP paziņo datus par atvasināto instrumentu līgumu darījumu reģistram vai EVTI, vai jebkādai vienībai, kas ziņo par šādiem datiem, kāda darījumu partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam uzliek līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.

Ziņošanas vienībai vai tās direktoriem vai darbiniekiem nav nekādas atbildības šādas izpaušanas dēļ.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka 1. un 3. punktā minēto ziņojumu datus un veidu dažādām atvasināto instrumentu klasēm.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 3. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot:

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1. Ja nefinanšu darījumu partneris izveido pozīcijas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem un minētās pozīcijas pārsniedz 3. punktā norādīto tīrvērtes slieksni, šis nefinanšu darījumu partneris:

2. Nefinanšu darījumu partnerim, uz ko attiecas tīrvērtes pienākums saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un kas pēc tam pierāda saskaņā ar 5. punktu ieceltajai iestādei, ka tā slīdošā vidējā pozīcija 30 darbdienu periodā nepārsniedz tīrvērtes slieksni, vairs nepiemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu.

3. Aprēķinot pozīcijas, kas minētas 1. punktā, nefinanšu darījumu partneris ietver visus nefinanšu darījumu partnera vai citas nefinanšu vienības grupā, kurai pieder nefinanšu darījumu partneris, noslēgtos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuri nav tādi, kas objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera vai šīs grupas komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

4. Lai nodrošinātu šā panta vienotu piemērošanu, EVTI, apspriežoties ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

EVTI pēc atklātas publiskas apspriešanas iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm EVTI periodiski pārskata sliekšņus un vajadzības gadījumā ierosina nepieciešamos īstenošanas tehniskos standartus to grozīšanai.

5. Katra dalībvalsts norīko iestādi, kuras pienākums ir nodrošināt to, ka tiek izpildīts 1. punktā minētais pienākums.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuriem CCP neveic tīrvērti, riska mazināšanas metodes

1. Finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas iesaistās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumā, kura tīrvērti CCP neveic, ar pienācīgu rūpību nodrošina, ka tiek ieviestas piemērotas procedūras un kārtība darbības riska un darījumu partnera kredītriska mērīšanai, uzraudzībai un mazināšanai, tostarp vismaz:

2. Finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas minēti 10. pantā, katru dienu pēc tirgus vērtības novērtē neizpildīto līgumu vērtību. Ja tirgus apstākļi neļauj novērtēt pēc tirgus vērtības, veic ticamu un piesardzīgu novērtēšanu pēc modeļa.

3. Finanšu darījumu partneriem ir riska pārvaldības procedūras, kas nosaka savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājumu apmaiņu saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti 2012. gada 16. augustā vai vēlāk. Nefinanšu darījumu partneriem, kas minēti 10. pantā, ir riska pārvaldības procedūras, kas nosaka savlaicīgu, precīzu un atbilstoši nošķirtu nodrošinājumu apmaiņu saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti dienā, kad pārsniegts tīrvērtes slieksnis, vai pēc tam.

4. Finanšu darījumu partneri glabā atbilstošu un samērīgu kapitālu, lai pārvaldītu risku, ko nesedz atbilstoša nodrošinājuma apmaiņa.

5. Prasība, kas minēta šā panta 3. punktā, neattiecas uz grupas iekšēju darījumu, kas minēts 3. pantā, kuru noslēdz darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ar noteikumu, ka nepastāv nekādi pašreizēji vai paredzami praktiski vai juridiski šķēršļi pašu kapitāla tūlītējam pārvedumam vai saistību nokārtošanai starp darījumu partneriem.

6. Šīs regulas 3. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz abu attiecīgo kompetento iestāžu pozitīvu lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja kompetentās iestādes nepanāk pozitīvu lēmumu 30 kalendārajās dienās pēc atbrīvojuma pieteikuma saņemšanas, EVTI var palīdzēt minētajām iestādēm panākt vienošanos atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

7. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, atbrīvo no šā panta 3. punktā minētās prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Nefinanšu darījumu partneri savu nodomu piemērot atbrīvojumu paziņo 10. panta 5. punktā minētajām kompetentajām iestādēm. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad kāda no informētajām kompetentajām iestādēm trīs mēnešos pēc paziņojuma dienas dara zināmu, ka tā nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem.

8. Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, un darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valsts jurisdikcijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz tās kompetentās iestādes pozitīvu lēmumu, kas atbild par tā darījumu partnera uzraudzību, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

9. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, un darījumu partneri, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valsts jurisdikcijā, atbrīvo no šā panta 3. punktā minētās prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Nefinanšu darījumu partneris savu nodomu piemērot atbrīvojumu paziņo 10. panta 5. punktā minētajām kompetentajām iestādēm. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad kāda no informētajām kompetentajām iestādēm trīs mēnešos pēc paziņojuma dienas dara zināmu, ka tā nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem.

10. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto grupas iekšējo darījumu, kas noslēgts starp nefinanšu darījumu partneri un finanšu darījumu partneri, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, pilnīgi vai daļēji atbrīvo no šā panta 3. punktā noteiktās prasības, pamatojoties uz tās kompetentās iestādes pozitīvu lēmumu, kas atbild par finanšu darījumu partnera uzraudzību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Attiecīgā kompetentā iestāde, kas atbild par finanšu darījumu partnera uzraudzību, paziņo jebkuru šādu lēmumu 10. panta 5. punktā minētajai kompetentajai iestādei. Atbrīvojums ir spēkā, izņemot gadījumus, kad informētā kompetentā iestāde nepiekrīt pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētos nosacījumus uzskatīt par izpildītiem. Ja rodas domstarpības starp kompetentajām iestādēm, EVTI var palīdzēt šīm iestādēm panākt vienošanos atbilstīgi tās pilnvarām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

11. Darījumu partneris grupas iekšējā darījumā, kas atbrīvots no 3. punktā noteiktās prasības, publisko informāciju par atbrīvojumu.

Kompetentā iestāde paziņo EVTI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6., 8. vai 10. punktu, vai jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 7., 9. vai 10. punktu, un sniedz EVTI informāciju par attiecīgo grupas iekšējo darījumu.

12. Šā panta 1. līdz 11. punktā minētos pienākumus piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp trešo valstu vienībām, uz kurām minētie pienākumi attiektos, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, ja šiem līgumiem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā vai ja šādi pienākumi ir vajadzīgi vai lietderīgi, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

13. EVTI regulāri uzrauga darbības ar tīrvērtei nepiemērotiem atvasinātajiem instrumentiem, lai konstatētu gadījumus, kad attiecīgā atvasināto instrumentu kalse var radīt sistēmisku risku un novērstu regulējuma arbitrāžu starp tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte ir veikta, un tiem, kuriem tīrvērte nav veikta. Jo īpaši – EVTI pēc apspriešanās ar ESRK rīkojas saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai pārskata regulatīvos tehniskos standartus maržu prasībām, kas noteiktas šā panta 14. punktā un 41. pantā.

14. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

15. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

EUI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2012. gada 30. septembrim.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā rakstura Komisijai deleģē pilnvaras saskaņā ar 10. līdz 14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 vai (ES) Nr. 1095/2010 pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs sadaļas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ietver vismaz administratīvas sodanaudas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas atbild par finanšu un, attiecīgos gadījumos, nefinanšu darījumu partneru uzraudzību, nodod atklātībai visas sankcijas, kas piemērotas par 4., 5. un 7. līdz 11. panta pārkāpumiem, ja vien tāda nodošana atklātībai nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Dalībvalstis regulāri publisko noteikto sankciju efektivitātes vērtējuma ziņojumus. Šādā publiskotā un publicētā materiālā neiekļauj personas datus Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punkta nozīmē.

Dalībvalstis līdz 2013. gada 17. februārim Komisijai dara zināmus 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem minēto noteikumu grozījumiem.

3. Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums neskar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu spēkā esamību vai iespēju partneriem īstenot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumus. Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums nerada tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma partnera.

1. EVTI palīdz Komisijai uzraudzīt un sagatavot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par 4., 9. 10. un 11. pantā noteikto principu starptautisko piemērošanu, jo īpaši par iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām tirgus dalībniekiem, un Komisija iesaka iespējamās darbības.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Īstenošanas akts par līdzvērtību, kas minēts 2. punktā, nozīmē, ka darījumu partneri, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, ir izpildījuši šīs regulas 4., 9., 10. un 11. pantā paredzētos pienākumus, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī.

4. Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, vai trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, efektīvi īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 4., 9., 10. un 11. pantā noteiktajām prasībām, un regulāri – vismaz reizi gadā – ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja ziņojumā norādīts, ka trešās valsts iestādes piemēro līdzvērtīgās prasības nepietiekami vai nekonsekventi, Komisija 30 kalendārajās dienās pēc ziņojuma iesniegšanas atceļ minētās trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšanu par līdzvērtīgu. Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneriem atkal automātiski attiecina visas šajā regulā noteiktās prasības.

1. Ja juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, plāno sniegt CCP tīrvērtes pakalpojumus, tā iesniedz atļaujas pieteikumu tās uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentajai iestādei (CCP kompetentajai iestādei) saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.

2. Tiklīdz saskaņā ar 17. pantu atļauja ir piešķirta, tā ir spēkā visā Savienības teritorijā.

3. Atļauju, kas minēta 1. punktā, piešķir tikai ar tīrvērti saistītām darbībām un tajā min pakalpojumus vai darbības, ko CCP ir atļauts sniegt vai veikt, kā arī finanšu instrumentu klases, uz kurām šāda atļauja attiecas.

4. CCP katrā laikā atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami atļaujas saņemšanai.

CCP bez nepamatotas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par būtiskām izmaiņām, kas iespaido atļaujas nosacījumus.

5. Šā panta 1. punktā minētā atļauja neliedz dalībvalstīm pieņemt vai turpināt piemērot papildu prasības attiecībā uz CCP, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, tostarp konkrētas prasības par atļaujām saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

1. CCP, kas vēlas paplašināt darbību ar papildu pakalpojumiem vai darbības veidiem, kuri nav ietverti sākotnējā atļaujā, iesniedz paplašināšanas pieteikumu CCP kompetentajai iestādei. Tādu tīrvērtes pakalpojumu piedāvāšanu, kuriem CCP līdz šim nav saņēmis atļauju, uzskata par minētās atļaujas paplašināšanu.

2. Ja CCP vēlas paplašināt darbību, aptverot dalībvalsti, kurā tas neveic uzņēmējdarbību, CCP kompetentā iestāde to tūlīt paziņo šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

1. CCP ir pastāvīgs un pieejams sākumkapitāls vismaz EUR 7,5 miljonu apjomā, kam jāsaņem atļauja atbilstīgi 14. pantam.

2. CCP kapitāls, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, ir samērīgs ar CCP darbību risku. Tas katrā laikā ir pietiekams, lai nodrošinātu organizētu darbības izbeigšanu vai pārstrukturēšanu piemērotā laikposmā un CCP pienācīgu aizsardzību pret kredītrisku, darījumu partnera risku, tirgus risku, darbības risku, juridisko un uzņēmējdarbības risku, kuru vēl nesedz 41. līdz 44. pantā minētie speciālie finanšu resursi.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EBI ciešā sadarbībā ar ECBS un pēc apspriešanās ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā precizējot 2. punktā minētās prasības attiecībā uz CCP kapitālu, nesadalīto peļņu un rezervēm.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim.

Pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

1. Pieteikumu iesniedzošais CCP iesniedz atļaujas pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

2. Pieteikumu iesniegušais CCP sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikumu iesniegušais CCP atļaujas izdošanas laikā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā izklāstītos pienākumus. Kompetentā iestāde nekavējoties sniedz EVTI un kolēģijai, kas minēta 18. panta 1. punktā, visu no CCP saņemto informāciju.

3. Kompetentā iestāde 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušais CCP sniedz papildu informāciju. Ja pieteikums ir pilnīgs, kompetentā iestāde attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo CCP, saskaņā ar 18. panta 1. punktu izveidoto kolēģiju un EVTI.

4. Kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja tā ir pilnībā pārliecinājusies, ka pieteikumu iesniegušais CCP atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām un ka CCP ir izziņots kā sistēma atbilstīgi Direktīvai 98/26/EK.

Kompetentā iestāde pienācīgi izvērtē kolēģijas atzinumu, kas pieņemts saskaņā ar 19. pantu. Ja CCP kompetentā iestāde nepiekrīt kolēģijas pozitīvam atzinumam, tās lēmumā iekļauj pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkurām būtiskām novirzēm no minētā pozitīvā viedokļa.

CCP atļauju nepiešķir, ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka CCP nevar saņemt atļauju. Šajā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un detalizētu izklāstu par iemesliem, kādēļ kolēģija uzskata, ka nav izpildītas šaja regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

Ja trešajā daļā minētais kopīgais atzinums, savstarpēji vienojoties, nav panākts un ja kolēģija ar divu trešdaļu vairākumu ir izteikusi negatīvu atzinumu, jebkura attiecīgā kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto kolēģijas divu trešdaļu vairākumu, 30 kalendārajās dienās pēc negatīvā atzinuma pieņemšanas var šo lietu nodot EVTI atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Nodošanas lēmumā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus, kādēļ attiecīgie kolēģijas locekļi uzskata, ka nav izpildītas šaja regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Tādā gadījumā CCP kompetentā iestāde atliek savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu un gaida, kādu lēmumu par atļaujas piešķiršanu CCP pieņems EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu. Kompetentā iestāde pieņem savu lēmumu atbilstīgi EVTI lēmumam. Ja ceturtajā daļā minētais 30 dienu termiņš ir beidzies, lietu nenodod EVTI.

Ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka CCP nav jāpiešķir atļauja, CCP kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var lietu nodot EVTI.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā CCP veic uzņēmējdarbību, nosūta lēmumu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

5. Ja CCP kompetentā iestāde nav piemērojusi šīs regulas noteikumus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti Savienības tiesību akti, EVTI rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

EVTI var izmeklēt iespējamo Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanu pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc kompetentās iestādes informēšanas.

6. Veicot savus pienākumus, neviena kolēģijas locekļa veiktā darbība tieši vai netieši nediskriminē nevienu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā tīrvērtes pakalpojumu vietu jebkurā valūtā.

7. Sešos mēnešos pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP par to, vai atļauja piešķirta vai atteikta.

1. Lai atvieglotu 15., 17., 49., 51. un 54. pantā minēto uzdevumu izpildi, CCP kompetentā iestāde 30 kalendārajās dienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 17. pantu izveido un vada kolēģiju un vada tās sēdes.

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.

4. Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

5. Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par balsošanas procedūru, kā minēts 19. panta 3. punktā, un var noteikt uzdevumus, kurus uztic CCP kompetentajai iestādei vai citam kolēģijas loceklim.

6. Lai nodrošinātu kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību visā Savienībā, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot nosacījumus, ar kādiem 2. punkta h) apakšpunktā minētās Savienības valūtas uzskatāmas par nozīmīgākajām, un 5. punktā minēto praktiskās darbības kārtību.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP kompetentā iestāde četros mēnešos pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas no CCP saskaņā ar 17. pantu veic CCP riska novērtēšanu un sniedz ziņojumu kolēģijai.

Kolēģija 30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas, pamatojoties uz tajā iekļautajiem konstatējumiem, vienojas par kopīgu atzinumu, kurā norāda, ka pieteikumu iesniegušais CCP atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām.

Neskarot 17. panta 4. punkta ceturto daļu, ja viena mēneša laikā pēc ziņojuma saņemšanas nav sagatavots kopīgs atzinums saskaņā ar otro daļu, kolēģija atzinumu pieņem ar balsu vairākumu tādā pašā termiņā.

2. EVTI veicina kopīga atzinuma pieņemšanu saskaņā ar tās vispārīgo koordinācijas funkciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam.

3. Kolēģijas vairākuma atzinumu pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot), balsstiesības ir ne vairāk kā diviem kolēģijas locekļiem no vienas dalībvalsts un katram balsstiesīgam loceklim ir tikai viena balss. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts ir ne vairāk kā trīs balsstiesīgi locekļi un katram balsstiesīgam loceklim ir viena balss. EVTI nav balsstiesību kolēģijas atzinumu pieņemšanā.

1. Neskarot šīs regulas 22. panta 3. punktu, CCP kompetentā iestāde anulē atļauju, ja CCP:

2. Ja CCP kompetentā iestāde uzskata, ka ir piemērojams kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tā piecās darbdienās par to attiecīgi paziņo EVTI un kolēģijas locekļiem.

3. Par nepieciešamību anulēt CCP atļauju apspriežas ar kolēģijas locekļiem, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir steidzams.

4. Jebkurš kolēģijas loceklis katrā laikā var pieprasīt, lai CCP kompetentā iestāde pārbauda, vai CCP joprojām atbilst nosacījumiem, ar kuriem atļauja piešķirta.

5. CCP kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

6. CCP kompetentā iestāde nosūta EVTI un kolēģijas locekļiem savu pilnīgi pamatoto lēmumu un ņem vērā jebkuru kolēģijas locekļu iebildumus.

1. Neskarot kolēģijas lomu, 22. pantā minētās kompetentās iestādes pārskata CCP īstenotās vienošanās, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un novērtē riskus, kuriem CCP ir vai varētu tikt pakļauti.

2. Šā panta 1. punktā minētā pārskatīšana un novērtējums aptver visas šajā regulā noteiktās prasības.

3. Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtējuma biežumu un mērogu, ņemot vērā attiecīgā CCP darbību apjomu, sistēmisko nozīmību, raksturu, apmērus un sarežģītību. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

4. Kompetentās iestādes regulāri, un vismaz vienreiz gadā, informē kolēģiju par 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtējuma rezultātiem, tostarp jebkurām koriģējošām darbībām vai sankcijām.

5. Kompetentās iestādes pieprasa, lai katrs CCP, kas nav izpildījis šajā regulā noteiktās prasības, savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

6. EVTI pilda koordinatora lomu starp kompetentajām iestādēm un kolēģijām, lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi, nodrošinot vienotas procedūras un konsekventas pieejas un stiprinot konsekvenci uzraudzības rezultātos.

Ja šā punkta b) apakšpunktā minētais novērtējums atklāj viena vai vairāku CCP noturības trūkumus, EVTI sniedz vajadzīgos ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbild par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs regulas attiecībā uz tādu CCP darbības atļaušanu un uzraudzību, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, un par to informē Komisiju un EVTI.

Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā skaidri nosaka attiecīgās funkcijas un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbības koordināciju un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem saskaņā ar 23., 24., 83. un 84. pantu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kompetentajai iestādei būtu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas tās funkciju izpildei.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem var veikt vai tām piemērot atbilstīgus administratīvus pasākumus.

Šie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tie var ietvert prasību noteiktā termiņā veikt koriģējošas darbības.

4. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

1. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā, ar EVTI, kā arī – vajadzības gadījumā – ar ECBS.

2. Balstoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās, kas minētas 24. pantā.

CCP kompetentā iestāde vai jebkura cita iestāde bez kavēšanās informē EVTI, kolēģiju, attiecīgos ECBS dalībniekus un citas attiecīgās iestādes par katru ar CCP saistītu ārkārtas situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur CCP vai kāds no tā tīrvērtes dalībniekiem veic uzņēmējdarbību.

1. CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja šo CCP atzīst EVTI.

2. EVTI pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm var atzīt CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu dažu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ja:

3. Novērtējot, vai ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

Pieteikumu iesniegušais CCP sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tā atzīšanai. EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušais CCP sniedz papildu informāciju.

Lēmums par atzīšanu pamatojas uz 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un nav atkarīgs no novērtējuma, pēc kura pieņem 13. panta 3. punktā minēto lēmumu par līdzvērtīgumu.

EVTI pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar 3. punktā minētajām iestādēm un vienībām.

EVTI 180 darbadienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu.

EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to CCP sarakstu, kas ir atzīti saskaņā ar šo regulu.

5. Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm un vienībām EVTI pārskata tāda CCP atzīšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja šis CCP ir paplašinājis savu darbību un pakalpojumu klāstu Savienībā. Šādu pārskatīšanu veic saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu. EVTI var anulēt CCP atzīšanu, ja tas vairs neizpilda 2. punktā izklāstītos nosacījumus, un tādos pašos apstākļos kā 20. pantā aprakstītie.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, norādot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina to, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušie CCP atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šīs regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām, ka šiem CCP šajā trešā valstī pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un prasību izpilde un ka šīs trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu CCP atzīšanai, kas saņēmis atļauju saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu.

7. EVTI noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu tiek atzīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā norādot informāciju, ko pieteikumu iesniegušais CCP ietver EVTI iesniegtajā atzīšanas pieteikumā.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Katram CCP ir stingri pārvaldības noteikumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2. CCP pieņem politiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem.

3. CCP uztur un izmanto organizatorisko struktūru, kas nodrošina tā pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

4. CCP skaidri nošķir riska pārvaldības un citu CCP darbību ziņošanas kārtību.

5. CCP pieņem, īsteno un uztur atlīdzības politiku, kas sekmē stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

6. CCP uztur informācijas tehnoloģijas sistēmas, kas ir piemērotas tam, lai tiktu galā ar dažādiem sarežģītiem un daudzveidīgiem pakalpojumiem un darbībām, lai nodrošinātu augstus drošības standartus un uzturētās informācijas neskartību un slepenumu.

7. CCP publisko savu pārvaldības kārtību un vadības noteikumus, kā arī tīrvērtes dalības kritērijus, nepieprasot par to maksu.

8. CCP piemēro biežas un neatkarīgas revīzijas. Minēto revīziju rezultātus paziņo valdei un dara zināmus kompetentajai iestādei.

9. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kur nosaka 1. līdz 8. punktā minēto noteikumu un pārvaldības kārtības minimālo saturu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP augstākajai vadībai ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu CCP vadību.

2. CCP ir valde. Vismaz viena trešdaļa, bet ne mazāk par diviem minētās valdes locekļiem ir neatkarīgi. Tīrvērtes dalībnieku klientu pārstāvjus uzaicina piedalīties valdes sanāksmēs, kurās apspriež ar 38. un 39. pantu saistītos jautājumus. Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem valdes locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CCP uzņēmējdarbības rezultātiem.

CCP valdes locekļiem, tostarp neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem.

3. CCP skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei un revidentiem.

1. CCP izveido riska komiteju, kas sastāv no tā tīrvērtes dalībniekiem, neatkarīgiem valdes locekļiem un klientu pārstāvjiem. Riska komiteja var aicināt CCP darbiniekus un ārējus neatkarīgus ekspertus piedalīties riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām. Kompetentās iestādes var pēc pieprasījuma piedalīties riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām un saņemt pienācīgu informāciju par riska komitejas darbību un lēmumiem. Riska komitejas spriedumi ir neatkarīgi no CCP vadības tiešas ietekmes. Riska komitejā nevienai pārstāvju grupai nav balsu vairākuma.

2. CCP skaidri nosaka riska komitejas locekļu darba uzdevumu, pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu tās neatkarību, darbības procedūras, pieņemšanas kritērijus un ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtība ir publiski pieejama, un tajā ir vismaz noteikts, ka riska komitejas priekšsēdētājs ir neatkarīgs valdes loceklis, ka riska komiteja tieši atbild valdes priekšā un rīko regulāras sanāksmes.

3. Riska komiteja konsultē valdi par pasākumiem, kas var iespaidot CCP riska pārvaldību, piemēram, būtiskas izmaiņas tā riska modelī, saistību neizpildes procedūras, kritēriji tīrvērtes dalībnieku akceptēšanai, jaunu instrumentu klašu tīrvērtei vai funkciju nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem. Riska komiteja nesniedz ieteikumus par CCP ikdienas darbībām. Ir jāmēģina darīt visu iespējamo, lai ar riska komiteju apspriestos par notikumiem, kas ietekmē CCP riska pārvaldību ārkārtas apstākļos.

4. Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz riska komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja riska komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai varbūtējs interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.

5. CCP nekavējoties informē kompetento iestādi par katru lēmumu, kurā valde nolemj neievērot riska komitejas atzinumus.

1. CCP vismaz desmit gadus glabā visu dokumentāciju par pakalpojumiem un darbību, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams pārraudzīt CCP atbilstību šai regulai.

2. CCP vismaz desmit gadus pēc līguma izbeigšanas glabā visu informāciju par visiem līgumiem, ko tas apstrādājis. Šī informācija ļauj vismaz konstatēt darījumu sākotnējos noteikumus pirms tā tīrvērtes ar attiecīgā CCP starpniecību.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos uzskaites datus un informāciju, kā arī visu informāciju par pozīcijām līgumos, kuriem veikta tīrvērte, CCP neatkarīgi no vietas, kur darījumi izpildīti, pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei, EVTI un attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 1. līdz 3. punktā minētos glabājamos uzskaites datus un informāciju.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai minēto regulatīvo standartu projektu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot uzglabājamo uzskaites datu un informācijas formātu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1. Kompetentā iestāde nepiešķir CCP darbības atļauju, pirms nav noskaidrojusi to tiešo vai netiešo akcionāru vai biedru, fizisko vai juridisko personu ar būtisku līdzdalību identitāti un šīs līdzdalības apjomu.

2. Kompetentā iestāde atsaka CCP atļauju, ja nav pārliecināta par to akcionāru vai biedru piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība CCP, ņemot vērā vajadzību nodrošināt stabilu un pārdomātu CCP pārvaldību.

3. Ja CCP ir cieša saistība ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saistība kompetentajai iestādei netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkciju.

4. Ja 1. punktā minētajām personām ir ietekme, kas varētu kaitēt stabilai un pārdomātai CCP pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, lai tādu stāvokli izbeigtu, tostarp tā var anulēt CCP piešķirto atļauju.

5. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām CCP ir cieša saistība, vai grūtības šo aktu izpildē traucē efektīvi īstenot kompetentās iestādes uzraudzības funkcijas.

1. CCP paziņo savai kompetentajai iestādei par visām izmaiņām tā pārvaldībā un piegādā kompetentajai iestādei visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu atbilstību 27. panta 1. punktam un 27. panta 2. punkta otrajai daļai.

Ja pastāv varbūtība, ka valdes locekļa rīcība var kaitēt stabilai un pārdomātai CCP pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert šā locekļa izslēgšanu no valdes.

2. Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā CCP vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai CCP kļūtu par to meitasuzņēmumu (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajai iestādei vispirms rakstiski paziņo to, kurā CCP tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 32. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CCP (potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šīs līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka CCP vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divās darbdienās pēc šajā punktā minētā paziņojuma un 3. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstiski apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai pārdevējam.

Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas, kad apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 32. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentās iestādes rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas (“vērtēšanas periods”), lai veiktu 32. panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”).

Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai pārdevējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu dienu.

3. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtēšanu. Šo pieprasījumu iesniedz rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas perioda skaitīšanu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai. Minētā apturēšana nedrīkst pārsniegt 20 darbdienas. Kompetentā iestāde ir tiesīga atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šā iemesla dēļ vērtēšanas perioda skaitīšanu nedrīkst apturēt.

4. Kompetentā iestāde drīkst pagarināt 3. punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs vai pārdevējs:

5. Ja kompetentā iestāde pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tā divās darbdienās, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstiski informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Kompetentā iestāde par to attiecīgi informē 18. pantā minēto kolēģiju. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja lūguma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tomēr dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

6. Ja kompetentā iestāde vērtēšanas perioda laikā rakstiski neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

7. Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

8. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm par balsstiesību vai kapitāla tiešu vai netiešu iegūšanu vai uz kompetentās iestādes apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības, nekā noteikts šajā regulā.

1. Izvērtējot 31. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 31. panta 3. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un pārdomātu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CCP, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc turpmāk minētā:

Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš notiekošajam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību.

Vērtējot CCP spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš tam, vai grupai, par kuras sastāvdaļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt uzdevumu sadalījumu pa kompetentajām iestādēm.

2. Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties tāpēc, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3. Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga vērtējuma veikšanai un ko kompetentās iestādes saņem, kad tām iesniedz 31. panta 2. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga, un to pielāgo potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska piesardzīga novērtējuma veikšanai.

5. Neskarot 31. panta 2., 3. un 4. punktu, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tajā pašā CCP, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata, nevienu nediskriminējot.

6. Veicot vērtēšanu, attiecīgās kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāds no turpmāk norādītajiem:

7. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma nodod visu attiecīgo informāciju un – pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi atļauju CCP, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

1. CCP uztur spēkā un īsteno efektīvus rakstiskus organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus starp sevi, tostarp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru personu, kam ir tieša vai netieša kontrole pār tiem vai cieša saikne ar tiem, un tā tīrvērtes dalībniekiem vai to klientiem, kas ir zināmi CCP. Tas uztur spēkā un īsteno piemērotas procedūras ar mērķi novērst varbūtējus interešu konfliktus.

2. Ja CCP organizatoriskie vai administratīvie noteikumi par interešu konflikta pārvaldību nav pietiekami, lai ticami nodrošinātu, ka tiek novērsts risks nodarīt kaitējumu tīrvērtes dalībnieka vai klienta interesēm, tas nepārprotami atklāj interešu konfliktu vispārējo raksturu vai avotus tīrvērtes dalībniekam pirms jaunu darījumu pieņemšanas no šā tīrvērtes dalībnieka. Ja klients CCP ir pazīstams, CCP informē klientu un tīrvērtes dalībnieku, par kura klientu ir runa.

3. Ja CCP ir mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, rakstiskajos noteikumos ņem vērā visus apstākļus, kas CCP ir zināmi vai būtu jāzina, kuri var izraisīt interešu konfliktu, kas rodas tādu citu uzņēmumu struktūras un darbības veidu dēļ, ar kuriem tas ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecībās.

5. CCP dara visu praktiski iespējamo, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, un novērš minētās informācijas izmantošanu citā uzņēmējdarbībā. Fiziska persona, kurai ir cieša saikne ar CCP, vai juridiska persona, kam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības ar CCP, neizmanto minētā CCP reģistrēto konfidenciālo informāciju komerciālām vajadzībām bez iepriekšējas rakstiskas piekrišanas no klienta, kuram šāda konfidenciālā informācija pieder.

1. CCP iedibina, īsteno un uztur piemērotu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu ar mērķi nodrošināt tā funkciju saglabāšanu, darbību laicīgu atjaunošanu un CCP izpildi. Šāds plāns vismaz atļauj atjaunot visus darījumus kopš pārtraukšanas brīža, lai CCP varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus paredzētajā dienā.

2. CCP iedibina, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas laikus nodrošina pienācīgus norēķinus vai klienta un tīrvērtes dalībnieku aktīvu un pozīciju pārvedumu veikšanu, ja atļauja ir anulēta atbilstīgi lēmumam saskaņā ar 20. pantu.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka uzņēmējdarbības nepārtrauktības politikas un negadījuma seku novēršanas plāna minimālo saturu un prasības.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Ja CCP nodod ārpakalpojumu sniedzējiem operacionālās funkcijas, pakalpojumus vai darbības, tas paliek pilnīgi atbildīgs par visu savu pienākumu izpildi atbilstīgi šai regulai un vienmēr nodrošina, ka:

CCP ārpakalpojumu sniedzējiem nenodod svarīgas darbības, kas saistītas ar riska pārvaldību, ja šādu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem nav apstiprinājusi kompetentā iestāde.

2. Kompetentā iestāde liek CCP rakstiskā līgumā skaidri sadalīt un izklāstīt savas un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus.

3. CCP pēc pieprasījuma ļauj piekļūt visai informācijai, kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt ārpakalpojumu darbību izpildes atbilstību šai regulai.

1. Sniedzot pakalpojumus saviem tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, CCP rīkojas taisnīgi un profesionāli, maksimāli ievērojot šo tīrvērtes dalībnieku un to klientu intereses, un īsteno pārdomātu riska pārvaldību.

2. CCP ir viegli pieejami, pārredzami un taisnīgi noteikumi par sūdzību ātru izskatīšanu.

1. Pēc apspriešanās ar riska komiteju atbilstīgi 28. panta 3. punkta prasībām CCP, attiecīgā gadījumā vadoties pēc produkta veida, kuram veikta tīrvērte, nosaka pieņemamo tīrvērtes dalībnieku kategorijas un pieņemšanas kritērijus. Šādi kritēriji ir nediskriminējoši, pārredzami un objektīvi, lai nodrošinātu taisnīgu un atklātu piekļuvi CCP, un nodrošina, ka tīrvērtes dalībniekiem ir pietiekami finanšu resursi un operacionālās jaudas, lai izpildītu pienākumus, ko uzliek dalība CCP. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tādā mērā, ciktāl to mērķis ir kontrolēt CCP risku.

2. CCP nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievērota 1. punktā minēto kritēriju piemērošana, un tam ir iespējams laikus piekļūt informācijai, kas attiecas uz šādu novērtēšanu. Vismaz vienreiz gadā CCP veic vispārēju pārbaudi par tā tīrvērtes dalībnieku atbilstību šim pantam.

3. Tīrvērtes dalībniekiem, kuru darījumiem tiek veikta tīrvērte to klientu vārdā, ir šīs darbības izpildei nepieciešamie papildu finanšu resursi un operacionālā jauda. CCP noteikumi par tīrvērtes dalībniekiem ļauj tam iegūt vajadzīgo pamatinformāciju, lai noteiktu, uzraudzītu un pārvaldītu būtisku riska koncentrāciju saistībā ar pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tīrvērtes dalībnieki pēc pieprasījuma informē CCP par kritērijiem un kārtību, ko tie pieņem, lai ļautu to klientiem piekļūt CCP pakalpojumiem. Tīrvērtes dalībnieki uzņemas pienākumu nodrošināt, ka klienti pilda savus pienākumus.

4. CCP ir objektīvas un pārredzamas procedūras, lai tādi tīrvērtes dalībnieki, kas vairs neatbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, varētu tikt atstādināti un lai tie varētu izstāties pareizā veidā.

5. Tīrvērtes dalībniekiem, kuri atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CCP drīkst liegt piekļuvi tikai gadījumos, kad tas pietiekami rakstiski pamatots, balstoties uz vispārēju riska analīzi.

6. CCP var uzlikt tīrvērtes dalībniekiem īpašus papildu pienākumus, piemēram, piedalīšanos tīrvērtes dalībnieka, kurš nepilda saistības, pozīcijas izsolēs. Tādi papildu pienākumi ir samērā ar tīrvērtes dalībnieka radīto risku un neierobežo dalību atsevišķu kategoriju tīrvērtes dalībniekiem.

1. CCP un tā tīrvērtes dalībnieki publisko ar sniedzamajiem pakalpojumiem saistītās cenas un maksu. Tie izpauž cenas un maksu par katru sniegto pakalpojumu atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. CCP ļauj tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem.

CCP atsevišķi uzskaita izdevumus un ieņēmumus saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem un sniedz šo informāciju kompetentajai iestādei.

2. CCP izpauž tīrvērtes dalībniekiem un klientiem riskus, kas saistīti ar sniedzamajiem pakalpojumiem.

3. CCP atklāj tīrvērtes dalībniekiem un kompetentajai iestādei cenu informāciju, ko izmanto, lai aprēķinātu dienas noslēguma riska pozīcijas tā tīrvērtes dalībniekiem.

CCP publisko informāciju par darījumu, kam tas veicis tīrvērti, kopējiem apjomiem attiecībā uz katru instrumentu klasi.

4. CCP publisko darbības un tehniskās prasības attiecībā uz saziņas protokoliem, norādot saturu un ziņojumu formātu, ko tas izmanto saziņai ar trešām personām, tostarp darbības un tehniskās prasības, kas minētas 7. pantā.

5. CCP publisko informāciju par ikvienu 37. panta 1. punktā minēto kritēriju un šā panta 1. punktā noteikto prasību pārkāpumu, ko izdara tīrvērtes dalībnieki, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar EVTI uzskata, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu stabilitāti vai uzticību tirgum vai nopietni apdraudētu finanšu tirgus, vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

1. CCP ir atsevišķa uzskaite un konti, kas tam ļauj katrā laikā bez kavēšanās CCP kontos nodalīt uz viena tīrvērtes dalībnieka rēķina turētus aktīvus un pozīcijas no uz jebkura cita tīrvērtes dalībnieka rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām un no saviem aktīviem.

2. CCP piedāvā atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļauj CCP kontos nodalīt minētā tīrvērtes dalībnieka aktīvus un pozīcijas no uz savu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām (“pilnīga klienta nošķiršana”).

3. CCP piedāvā atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļauj CCP kontos nodalīt uz klienta rēķina turētus aktīvus un pozīcijas no uz citu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām (“individuāla klienta nošķiršana”). CCP pēc pieprasījuma piedāvā tīrvērtes dalībniekiem iespēju savā vārdā vai klientu vārdā atvērt citus kontus.

4. Tīrvērtes dalībnieks kārto atsevišķu uzskaiti un kontus, kas tam ļauj gan CCP, gan paša kontos nodalīt savus aktīvus un pozīcijas no uz savu klientu rēķina turētiem aktīviem un pozīcijām.

5. Tīrvērtes dalībnieks saviem klientiem piedāvā vismaz iespēju izvēlēties “pilnīgu klienta nošķiršanu” vai “individuālu klienta nošķiršanu” un paziņo viņiem par 7. punktā minētajām izmaksām un aizsardzības līmeni saistībā ar abām iespējām. Klients rakstiski apstiprina savu izvēli.

6. Ja klients izvēlas individuālu klienta nošķiršanu, par ikvienu pārsniegtu maržu virs klienta prasībām ziņo arī CCP un nodala to no citu klientu vai tīrvērtes dalībnieku maržām, un uz to neattiecas zaudējumi, kas saistīti ar citu kontu pozīcijām.

7. CCP un tīrvērtes dalībnieki publisko aizsardzības līmeņus un izmaksas, kas saistītas ar to nodrošinātajiem atšķirīgajiem nošķīruma līmeņiem, un piedāvā šos pakalpojumus, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgā piedāvātā nošķīruma līmeņa galveno juridisko seku aprakstu, cita starpā informāciju par attiecīgajās jurisdikcijās piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem.

8. CCP ir izmantošanas tiesības, kas saistītas ar maržām vai iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem, kuras veiktas, izmantojot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem ( 31 ) 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja vien tā darbības noteikumi paredz šādu līgumu izmantošanu. Tīrvērtes dalībnieks rakstiski apliecina savu piekrišanu darbības noteikumiem. CCP publisko minētās izmantošanas tiesības, kuras īsteno saskaņā ar 47. pantu.

10. Aktīviem ir atsauce uz nodrošinājumu pozīciju segšanai un ietver tiesības uz šim nodrošinājumam līdzvērtīgu aktīvu pārvešanu vai jebkura nodrošinājuma realizācijas ieņēmumiem, bet neietver iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem.

CCP pēc iespējas reālā laikā mēra un novērtē savu likviditāti un kredītriskus ar katru tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā ar citu CCP, ar kuru tam ir izveidots sadarbspējas mehānisms. CCP laikus un nediskriminējot ir pieejami attiecīgie cenu noteikšanas avoti, lai efektīvāk novērtētu savas riska pozīcijas. To darot, ievēro izmaksu pamatotības principu.

1. Lai ierobežotu savu kredītrisku, CCP nosaka, pieprasa un iekasē maržas no tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī no tiem CCP, ar kuriem ir izveidots sadarbspējas mehānisms. Šādas maržas ir arī pietiekamas, lai nodrošinātos pret potenciālo risku, kas pēc CCP novērtējuma ir sagaidāms līdz attiecīgo pozīciju likvidācijai. Tās ir arī pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas rodas no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā, un tās nodrošina, ka CCP vismaz reizi dienā pilnībā nodrošina savus riska darījumus ar visiem tā tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā ar tiem CCP, kuriem ir izveidoti sadarbspējas mehānismi. CCP sistemātiski pārrauga un vajadzības gadījumā pārskata maržu līmeni, lai tas atbilstu tirgus apstākļiem, ņemot vērā šādas pārskatīšanas varbūtējo prociklisko iedarbību.

2. CCP pieņem modeļus un parametrus, nosakot tā maržas prasības, kas ietver to produktu riska rādītājus, kuriem veikta tīrvērte, un ņem vērā intervālu starp maržas iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamām izmaiņām darījuma veikšanas laikā. Modeļus un parametrus apstiprina kompetentā iestāde, ņemot vērā atzinumu, kas sniegts saskaņā ar 19. pantu.

3. CCP pieprasa un iekasē maržas dienas laikā, vismaz tad, kad ir pārkāpti iepriekš noteiktie sliekšņi.

4. CCP pieprasa un iekasē maržas, kas ir pietiekamas, lai segtu reģistrēto pozīciju radīto risku visos kontos, kurus kārto īpašiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 39. pantu. CCP var aprēķināt maržas finanšu instrumentu portfelim ar nosacījumu, ka izmantotās metodes ir saprātīgas un drošas.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas nosaka attiecīgo procentuālo daļu un laikposmu likvidācijas periodam un vēsturiskā svārstīguma aprēķinam, kā minēts 1. punktā, kas jāņem vērā dažādām finanšu instrumentu klasēm, paturot prātā procikliskuma ierobežošanas mērķi un apstākļus, kādos var īstenot 4. punktā minēto maržas noteikšanu finanšu instrumentu portfelim.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai papildus ierobežotu kredītrisku attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem, CCP uztur priekšfinansētu fondu saistību neizpildes gadījumiem, lai segtu zaudējumus, kas pārsniedz 41. pantā noteiktās maržas prasības un kas rodas saistību neizpildes gadījumā, tostarp sākot viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku maksātnespējas procedūru.

CCP nosaka minimālo summu, kas jebkādos apstākļos ir jānodrošina fondam saistību neizpildes gadījumiem.

2. CCP nosaka minimālās iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem un kritērijus, lai aprēķinātu katra tīrvērtes dalībnieka iemaksas apjomu. Šīs iemaksas ir proporcionālas katra tīrvērtes dalībnieka riska darījumiem.

3. Fonds saistību neizpildes gadījumiem vismaz ļauj CCP ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos izturēt tā tīrvērtes dalībnieka, ar ko tam ir lielākais kredītrisks, vai arī otrā un trešā lielākā riska darījuma tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas, ja to veikto riska darījumu summa ir lielāka. CCP izstrādā scenārijus ārkārtējiem, taču iespējamiem tirgus apstākļiem. Šie scenāriji ietver visnepastāvīgākos periodus, ko piedzīvojuši tie tirgi, kam CCP sniedz pakalpojumus, un iespējamo nākotnes scenāriju virkni. Tajos ņem vērā finanšu resursu pēkšņu pārdošanu un tirgus likviditātes strauju pazemināšanos.

4. CCP var izveidot vairāk nekā vienu fondu saistību neizpildes gadījumiem dažādām instrumentu klasēm, kam tas veic tīrvērti.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS un pēc apspriešanās ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka sistēmu, kas ir jāizmanto, definējot 3. punktā minētos ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļus, kā arī nosakot fonda saistību neizpildes gadījumiem lielumu un pārējo 43. pantā minēto resursu apjomu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP uztur pietiekamu pieejamo priekšfinansēto finanšu resursu apjomu, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas pārsniedz to apjomu, ko sedz, izmantojot 41. pantā noteiktās maržas prasības un fonda saistību neizpildes gadījumiem resursus, kā minēts 42. pantā. Šādi priekšfinansēti finanšu resursi ietver CCP īpašus resursus, ir brīvi pieejami CCP, un tos neizmanto 16. pantā noteikto kapitāla prasību izpildei.

2. Fonds saistību neizpildes gadījumiem, kas minēts 42. pantā, un citi finanšu resursi, kuri minēti šā panta 1. punktā, vienmēr dod iespēju CCP izturēt vismaz to divu tīrvērtes dalībnieku, ar ko tam ir lielāki riska darījumi, saistību neizpildes sekas ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos.

3. CCP var pieprasīt tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, sniegt papildu līdzekļus, ja cits tīrvērtes dalībnieks nespēj pildīt savas saistības. CCP tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP ir ierobežotas.

1. Lai sniegtu savus pakalpojumu un veiktu savas darbības, CCP katrā laikā ir piekļuve atbilstīgai likviditātei. Šajā sakarā tas iegūst nepieciešamās kredītlīnijas vai līdzīgas iespējas, lai apmierinātu savas likviditātes vajadzības gadījumā, ja tā rīcībā esošie finanšu resursi nav uzreiz pieejami. Tīrvērtes dalībnieks un šā tīrvērtes dalībnieka mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums kopā sniedz ne vairāk kā 25 % no kredītlīnijām, kas nepieciešamas CCP.

CCP katru dienu nosaka iespējamās likviditātes vajadzības. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada vismaz to divu tīrvērtes dalībnieku saistību neizpilde, ar kuriem tam ir lielākās riska pozīcijas.

2. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot sistēmu, lai pārvaldītu CCP likviditātes risku, kuru CCP ir jāvar izturēt saskaņā ar 1. punktu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Pirms citu finanšu resursu izmantošanas zaudējumu segšanai CCP izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas.

2. Ja saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas nav pietiekamas, lai segtu CCP zaudējumus, tas zaudējumu segšanai izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem.

3. CCP izmanto saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, kā arī jebkādus citus 43. panta 1. punktā minētos finanšu resursus tikai pēc tam, kad izmantotas visas saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka iemaksas.

4. CCP lieto īpašos paša resursus, pirms tiek lietotas saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem. CCP neizmanto saistības izpildījušu tīrvērtes dalībnieku maržas, lai segtu zaudējumus, kas radušies cita tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes dēļ.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot metodes, kā aprēķināt un uzturēt CCP pašu resursu apjomu, kas izmantojami saskaņā ar 4. punktu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai nodrošinātu CCP sākotnējās un esošās riska pozīcijas ar tā tīrvērtes dalībniekiem, tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks. Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneriem CCP var pieņemt bankas garantijas, ņemot šādas garantijas vērā, aprēķinot savas riska pozīcijas ar banku, kas ir tīrvērtes dalībniece. Tas piemēro atbilstošus diskontus aktīvu vērtībām, kas var samazināt to vērtību laikposmā no pēdējās pārvērtēšanas līdz tam, kad tās var pamatoti uzskatīt par likvidējamām. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada tirgus dalībnieka saistību neizpilde, un koncentrācijas risku saistībā ar atsevišķiem aktīviem, kas var radīt nepieciešamību izveidot pieņemamu nodrošinājumu un ieviest attiecīgus diskontus.

2. Attiecīgos gadījumos, ja tā ir pietiekami piesardzīga rīcība, CCP var kā maržu nodrošinājumu pieņemt tāda atvasināto instrumentu līguma vai finanšu instrumenta bāzes aktīvus, kurš rada CCP risku.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI, ESRK un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP iegulda savus finanšu resursus tikai skaidrā naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. CCP ieguldījumiem ir jābūt ātri likvidējamiem ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

2. CCP kapitālu, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, kas nav ieguldīts saskaņā ar 1. punktu, neizmanto 16. panta 2. punktā vai 45. panta 4. punktā minētajiem mērķiem.

3. Finanšu instrumentus, kas izvietoti kā maržas vai kā iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, ja tādi pieejami, deponē vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kas nodrošina šo finanšu instrumentu pilnīgu aizsardzību. Kā alternatīvu var izmantot citus augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm.

4. CCP veic skaidras naudas noguldījumus, izmantojot augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm vai kā alternatīvu izmantojot centrālo banku pastāvīgo noguldījumu mehānismus vai citus līdzvērtīgus paņēmienus, ko piedāvā centrālās bankas.

5. Ja CCP nogulda aktīvus, izmantojot trešo personu, tas rūpējas par to, lai tīrvērtes dalībnieku aktīvi būtu nosakāmi atsevišķi no CCP piederošiem aktīviem un no trešās personas aktīviem, izmantojot kontus ar citu nosaukumu trešās personas grāmatvedības dokumentos vai citus līdzvērtīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības pakāpi. Vajadzības gadījumā CCP nodrošina tūlītēju piekļuvi finanšu instrumentiem.

6. CCP neiegulda savu kapitālu vai summas, kas saistītas ar 41., 42., 43. vai 44. pantā noteiktajām prasībām, savos vērtspapīros vai sava mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma vērtspapīros.

7. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, CCP ņem vērā tā kredītriska pozīcijas ar atsevišķiem debitoriem un nodrošina, ka tā kopējais risks attiecībā uz katru atsevišķu debitoru saglabājas pieņemamas koncentrācijas robežās.

8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI un ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot 1. punktā minētos finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem un ar kuriem saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks, 3. un 4. punktā minētos augsta līmeņa drošības pasākumus un 7. punktā minētās riska koncentrācijas robežas.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. CCP ir jānosaka sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, ja tīrvērtes dalībnieks laikus nerīkojas saskaņā ar 37. pantā noteiktajām CCP dalības prasībām un saskaņā ar CCP noteiktajām procedūrām. CCP sīki izklāsta procedūras, kas jāievēro, ja CCP nav paziņojis par tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi. Minētās procedūras pārskata reizi gadā.

2. CCP tūlīt atbilstoši rīkojas, lai ierobežotu zaudējumus un novērstu likviditātes problēmas, kas izriet no saistību neizpildes, kā arī nodrošina, ka kāda tīrvērtes dalībnieka pozīciju slēgšana netraucē tā darbību un nerada saistības pildījušajiem tīrvērtes dalībniekiem tādus zaudējumus, ko tie nevar paredzēt vai kontrolēt.

3. Ja CCP uzskata, ka tīrvērtes dalībnieks nespēs izpildīt savas saistības nākotnē, tas nekavējoties informē kompetento iestādi, pirms tiek izziņota vai uzsākta saistību neizpildes procedūra. Kompetentā iestāde šo informāciju nekavējoties dara zināmu EVTI, attiecīgajiem ECBS dalībniekiem un iestādei, kas atbild par saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uzraudzību.

4. CCP pārliecinās, ka tās procedūras saistību neizpildes gadījumā ir obligāti izpildāmas. CCP veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tam ir nepieciešamās juridiskās pilnvaras, lai likvidētu saistības nepildījušajam tīrvērtes dalībniekam piederošās pozīcijas un nodotu vai likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta pozīcijas.

5. Ja aktīvi un pozīcijas ir iegrāmatotas CCP uzskaitē un kontos kā saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klientu rēķina turēti aktīvi un pozīcijas saskaņā ar 39. panta 2. punktu, CCP vismaz līgumiski apņemas pats pēc tā klientu lūguma, bez saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka piekrišanas paredzēt procedūras, lai pārvestu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klientu vārdā turētus aktīvus un pozīcijas citam tīrvērtes dalībniekam, kuru norādījuši visi minētie klienti. Šim citam tīrvērtes dalībniekam ir pienākums pieņemt šos aktīvus un pozīcijas tikai tad, ja tas iepriekš ir stājies līgumattiecībās ar klientiem, tādējādi pats apņemoties to veikt. Ja aktīvu un pozīciju pārvešana minētajam citam tīrvērtes dalībniekam kāda iemesla dēļ nav notikusi iepriekš noteiktā pārvešanas periodā, kas norādīts tā darbības noteikumos, CCP var veikt jebkādus pasākumus, kuri atļauti tā noteikumos, lai veiktu aktīvu riska pārvaldību saistībā ar minētajām pozīcijām, tostarp likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klientu vārdā turētus aktīvus un pozīcijas.

6. Ja aktīvi un pozīcijas ir iegrāmatotas CCP uzskaitē un kontos kā saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klienta rēķina turēti aktīvi un pozīcijas saskaņā ar 39. panta 3. punktu, CCP vismaz līgumiski apņemas pats paredzēt procedūras, lai pārvestu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta vārdā turētus aktīvus un pozīcijas citam tīrvērtes dalībniekam, kuru norādījis klients, pēc klienta pieprasījuma un bez saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka piekrišanas. Šim citam tīrvērtes dalībniekam ir pienākums pieņemt šos aktīvus un pozīcijas tikai tad, ja tas iepriekš ir stājies līgumattiecībās ar klientu, tādējādi pats apņemoties to veikt. Ja aktīvu un pozīciju pārvešana minētajam citam tīrvērtes dalībniekam kāda iemesla dēļ nav notikusi iepriekš noteiktā pārvešanas periodā, kas norādīts tā darbības noteikumos, CCP var veikt jebkādus pasākumus, kas atļauti tā noteikumos, lai veiktu aktīvu riska pārvaldību saistībā ar minētajām pozīcijām, tostarp likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uz klienta rēķina turētus aktīvus un pozīcijas.

7. Saskaņā ar 39. panta 2. un 3. punktu nodalīto klientu nodrošinājumu izmanto tikai šo klientu vārdā turētu pozīciju segšanai. Jebkādu atlikumu, ko CCP ir parādā pēc tam, kad CCP ir pabeidzis tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes pārvaldības procesu, tas atdod šiem klientiem, ja tie CCP ir zināmi, vai – ja tie nav zināmi – tīrvērtes dalībniekam tā klientu vārdā.

1. CCP regulāri pārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem. CCP veic modeļiem stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to izturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, kā arī veic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodoloģijas ticamību. CCP saņem neatkarīgu apstiprinājumu, informē savu kompetento iestādi un EVTI par veikto pārbaužu rezultātiem un saņem no tām apstiprinājumu, pirms tas drīkst izdarīt jebkādas būtiskas izmaiņas modeļos un parametros.

Attiecībā uz pieņemtajiem modeļiem un parametriem, tostarp jebkurām būtiskām izmaiņām tajos, saņem kolēģijas atzinumu saskaņā ar 19. pantu.

EVTI nodrošina, ka EUI saņem informāciju par stresa testu rezultātiem, lai novērtētu risku, ko finanšu uzņēmumiem rada CCP saistību neizpilde.

2. CCP regulāri pārbauda saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru galvenos aspektus un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tīrvērtes dalībnieki tos saprot un var veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgi rīkotos saistību neizpildes gadījumā.

3. CCP publisko galveno informāciju par tā riska pārvaldības modeļiem un pieņēmumiem, lai veiktu 1. punktā minētos stresa testus.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI, citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Lai norēķinātos par saviem darījumiem, CCP, ja tas ir praktiski izdarāms, pēc iespējas cenšas izmantot centrālās bankas naudu. Ja neizmanto centrālās bankas naudu, veic pasākumus, lai stingri ierobežotu skaidras naudas norēķinu risku.

2. CCP skaidri norāda savas saistības attiecībā uz finanšu instrumentu piegādēm, tostarp norādot, vai tam ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes vai arī tas atlīdzina dalībniekiem piegādes procesā radušos zaudējumus.

3. Ja CCP ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes, tam jānovērš pamatrisks, pēc iespējas izmantojot principu “piegāde pret samaksu”.

1. ►C1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ( 32 ) 308. panta vajadzībām, CCP aprēķina K CCP, kā ◄ norādīts šā panta 2. punktā, visiem līgumiem un darījumiem, kam tas veic tīrvērti, visiem tīrvērtes dalībniekiem, kas ir attiecīgā saistību neizpildes fonda seguma jomā.

Visas formulas vērtības pirmajā daļā attiecas uz vērtības noteikšanu dienas beigās pirms notiek minētās dienas pēdējā drošības rezervju pieprasījuma apmaiņa.

3. CCP 2. punktā pieprasīto aprēķinu veic vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa tīrvērtes dalībnieku, kuri ir iestādes, kompetentās iestādes.

4. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai 3. punkta vajadzībām noteiktu:

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

Lai veiktu aprēķinus, kas paredzēti 50.a panta 2. punktā, piemēro turpmāk norādīto:

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta vajadzībām CCP ziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

Ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas paziņo pirmajā daļā minēto informāciju par katru saistību neizpildes fondu atsevišķi.

2. CCP tos tīrvērtes dalībniekus, kuri ir iestādes, informē vismaz reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa šo tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

1. Ja ir izpildītas 52., 53. un 54. pantā noteiktās prasības, CCP var izveidot sadarbspējas mehānismu ar citu CCP.

2. Izveidojot sadarbspējas mehānismu ar citu CCP, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus konkrētā tirdzniecības vietā, CCP ir nediskriminējoša piekļuve gan datiem, kas tam nepieciešami tā funkciju pildīšanai šajā konkrētajā tirdzniecības vietā, ciktāl CCP atbilst tirdzniecības vietas operacionālajām un tehniskajām prasībām, gan attiecīgajai norēķinu sistēmai.

3. Sadarbspējas mehānismu vai piekļuvi datiem vai norēķinu sistēmai, kas minēti 1. un 2. punktā, tieši vai netieši noraida vai ierobežo tikai tālab, lai novērstu risku, ko rada mehānisms vai piekļuve.

Lai izpildītu b) apakšpunkta noteikumus, CCP attiecīgā gadījumā ņem vērā tos pašus noteikumus par pārveduma rīkojumu ievadīšanas brīdi attiecīgajās sistēmās un neatsaucamību, kas noteikti Direktīvā 98/26/EK.

Lai izpildītu c) apakšpunkta noteikumus, vienošanās noteikumos izklāsta procesu, ko piemēro, novēršot saistību neizpildes sekas, ja viens no CCP, ar kuru izveidots sadarbspējas mehānisms, nav pildījis saistības.

Lai izpildītu d) apakšpunkta noteikumus, CCP, ja to pieļauj attiecīgās kompetentās iestādes, veic stingru tīrvērtes dalībnieku nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas kontroli saskaņā ar noteiktu kārtību. Vienošanās tekstā norāda, kā rīkojas attiecīgā riska situācijā, ņemot vērā pietiekamu segumu un nepieciešamību ierobežot riska negatīvo ietekmi.

2. Ja pārvaldības modeļi, ko izmanto CCP, lai segtu savas riska pozīcijas ar to tīrvērtes dalībniekiem vai to savstarpējo risku, ir atšķirīgi, CCP nosaka šīs atšķirības, novērtē riskus, kas var rasties, un veic pasākumus, tostarp nodrošinot papildu finanšu resursus, kas ierobežo to ietekmi uz sadarbspējas mehānismu, kā arī to iespējamās savstarpējās negatīvās ietekmes risku, kā arī nodrošina, ka šīs atšķirības neietekmē katra CCP spēju pārvaldīt tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas.

3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, visas saistītās izmaksas, kas izriet no 1. un 2. punkta, sedz CCP, kurš pieprasa sadarbspēju vai piekļuvi.

1. CCP nodala kontos aktīvus un pozīcijas, kas tiek turētas uz to CCP rēķina, ar kuriem tam ir izveidoti sadarbspējas mehānismi.

2. Ja CCP, kas izveido sadarbspējas mehānismu ar citu CCP, nodrošina attiecīgajam CCP tikai sākotnējās maržas saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, CCP, kas saņem nodrošinājumu, nav nekādu izmantošanas tiesību attiecībā uz maržām, ko nodrošina otrs CCP.

3. Finanšu instrumentu veidā saņemtu nodrošinājumu deponē pie to vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kuras ir darītas zināmas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

4. CCP, kas saņem nodrošinājumu, 1. un 2. punktā minētie aktīvi ir pieejami vienīgi tā CCP saistību neizpildes gadījumā, kurš sniedzis nodrošinājumu saistībā ar sadarbspējas mehānismu.

5. Ja saistības nav izpildījis CCP, kas saņēmis nodrošinājumu saistībā ar sadarbspējas mehānismu, 1. un 2. punktā minēto nodrošinājumu bez kavēšanās atmaksā CCP, kas sniedzis nodrošinājumu.

1. Sadarbspējas mehānisma iepriekšēju apstiprinājumu sniedz iesaistīto CCP kompetentās iestādes. Piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.

2. Kompetentās iestādes apstiprina sadarbspējas mehānismu tikai tad, ja iesaistītajiem CCP ir atļauts veikt tīrvērti saskaņā ar 17. pantu vai tie ir atzīti saskaņā ar 25. pantu vai vismaz trīs gadus ir atzīti saskaņā ar iepriekš valstī spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu, ja ir izpildītas 52. pantā noteiktās prasības un tīrvērtes darījumu tehniskie nosacījumi saskaņā ar pieņemto kārtību nodrošina vienmērīgu un sakārtotu finanšu tirgu darbību un ja mehānisms neapdraud uzraudzības efektivitāti.

3. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka nav izpildītas 2. punktā noteiktās prasības, tā rakstiski sniedz skaidrojumus par tās riska apsvērumiem citām kompetentajām iestādēm, kā arī iesaistītajiem CCP. Tā arī informē EVTI, kas novērtē, vai riska apsvērumi faktiski var būt par iemeslu sadarbspējas mehānisma atteikumam. EVTI atzinumu dara pieejamu visiem iesaistītajiem CCP. Ja EVTI atzinums atšķiras no attiecīgās kompetentās iestādes novērtējuma, minētā kompetentā iestāde pārskata savu nostāju, ņemot vērā EVTI atzinumu.

4. EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantā noteikto procedūru sniedz pamatnostādnes vai ieteikumus, lai ieviestu konsekventus, efektīvus un lietderīgus sadarbspējas mehānismu novērtējumus.

EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā minēto pamatnostādņu vai ieteikumu projektu.

2. Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un atbilst VII sadaļā noteiktajām prasībām.

3. Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.

4. Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.

2. EVTI 20 darbdienās no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.

3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot 1. punktā minēto sīkāko informāciju par reģistrācijas pieteikumu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot reģistrācijas pieteikuma EVTI formātu.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas

1. Ja darījumu reģistrs, kas piesakās reģistrācijai, ir vienība, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tā veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to šai kompetentajai iestādei un apspriežas ar minēto kompetento iestādi pirms darījumu reģistra reģistrācijas.

2. EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai reģistrētu darījumu reģistru, kā arī lai uzraudzītu šīs vienības atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas noteikumiem dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

1. EVTI 40 darbdienās pēc 56. panta 2. punkta trešajā daļā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību 78. līdz 81. pantam, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu.

2. Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

1. Ja EVTI pieņem lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu vai anulēšanu, tā par to paziņo darījumu reģistram piecās darbdienās, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 57. panta 1. punktā.

2. EVTI dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

3. EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

Pilnvaras, kas 61. līdz 63. pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt darījumu reģistriem un saistītām trešām personām, kurām darījumu reģistri ārpakalpojumu veidā deleģējuši operacionālas funkcijas vai darbības, sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2. Sūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai viņu pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 61. panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī 66. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie uzskaites dokumenti, dati, procedūras un citi materiāli vai atbildes uz 61. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, un 65. pantā saistībā ar I pielikuma IV iedaļas b) punktu paredzētās sodanaudas, ja atbildes uz 61. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 61. panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 66. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4. Pirms izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5. Ja saistībā ar pieprasījumu saņemt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no tiesas iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja tiek pieprasīta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, lai paredzētie piespiedu līdzekļi nebūtu nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

1. Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas 61. panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmumu telpās vai ārpus tām. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nebrīdinot.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmumu telpās vai ārpus tām, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 62. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgu laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 66. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic.

4. Personām, kas minētas 61. panta 1. punktā, ir jāpakļaujas EVTI lēmumam veikt pārbaudi uz vietas. Šajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 66. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā pārbaude veicama.

5. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

6. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 62. panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 62. panta 1. punktā.

7. Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona nesadarbojas pārbaudē, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu šīm personām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

9. Ja tiek pieprasīta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde apliecina, ka EVTI lēmums ir autentisks un ka paredzētie piespiedu līdzekļi nav nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI sniegt sīkākus skaidrojumus. Šāds pieprasījums sniegt sīkākus skaidrojumus var būt jo īpaši saistīts ar EVTI iemesliem aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, kā arī ar to, cik nopietns ir iespējamais pārkāpums, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nevar pārskatīt pašas pārbaudes nepieciešamību, nedz arī pieprasīt, lai tai iesniedz EVTI lietā iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un sodanaudu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par I pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI ietvaros. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā darījumu reģistra uzraudzībā vai reģistrācijas procesā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI.

2. Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visus komentārus, ko iesniegušas personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu atzinumu kopumu iesniedz EVTI.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 61. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 62. un 63. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 60. pantu.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

3. Kad izmeklēšana ir pabeigta un pirms atzinumu kopums tiek iesniegts EVTI, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Izmeklēšanas darbinieks savus atzinumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4. Iesniedzot savu atzinumu kopumu EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

5. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot personas, uz ko attiecas izmeklēšana saskaņā ar 67. pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 73. pantu un piemēro sodanaudu saskaņā ar 65. pantu.

6. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

7. Komisija pieņem turpmākus procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un sodanaudu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Pirmajā daļā minētos noteikumus pieņem ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 82. pantu.

8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no sodanaudu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

1. Ja saskaņā ar 64. panta 5. punktu EVTI konstatē, ka darījumu reģistrs tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījis kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot sodanaudu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Darījumu reģistra pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka darījumu reģistrs vai tā augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minēto sodanaudu pamatsummu nosaka šādās robežās:

Lai izlemtu, vai sodanaudas pamatsummai būtu jāatbilst šā punkta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu zemākajai, vidējai vai augstākajai robežai, EVTI ņem vērā attiecīgā darījumu reģistra gada apgrozījumu iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Pamatsummas zemāko robežu piemēro darījumu reģistriem, kuru gada apgrozījums ir līdz EUR 1 miljonam, pamatsummas vidējo robežu – darījumu reģistriem, kuru apgrozījums ir EUR 1–5 miljoni, un pamatsummas augstāko robežu – darījumu reģistriem, kuru gada apgrozījums pārsniedz EUR 5 miljonus.

3. Šā panta 2. punktā norādītās pamatsummas koriģē, vajadzības gadījumā ņemot vērā atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem koeficientiem, kas noteikti II pielikumā.

Attiecīgos atbildību pastiprinošos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Attiecīgos atbildību mīkstinošos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta sodanaudas summa nepārsniedz 20 % no attiecīgā darījumu reģistra gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, bet, ja darījumu reģistrs no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu, sodanaudas summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

Ja darījumu reģistra rīcība vai nolaidība ietver vairāk nekā tikai vienu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko sodanaudu, kas aprēķināta atbilstīgi 2. un 3. punktam un attiecas tikai uz vienu no šiem pārkāpumiem.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 65. un 66. pantu, EVTI dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par tās atzinumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz apsvērumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

2. Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

Informācijas publiskošana par sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI atklātībai dara zināmu informāciju par ikvienu sodanaudu un periodisku soda maksājumu, kas piemērots saskaņā ar 65. un 66. pantu, ja vien šāda atklāšana būtiski nekaitē finanšu tirgiem un nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 65. un 66. pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot sodanaudu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Sodanaudas un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 65. un 66. pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās valsts spēkā esošās civilprocesa normas, kurā izpilde notiek. Izpildes rīkojumu pievieno lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, ko katras dalībvalsts valdība norīko šim nolūkam un dara zināmu EVTI un Tiesai.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas šīs formalitātes, minētā puse var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, griežoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgās dalībvalsts tiesu kompetencē.

5. Sodanaudu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi sodanaudu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto sodanaudu vai periodisko soda maksājumu.

Lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos, Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem groza II pielikumu.

1. Neskarot 73. pantu, EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju, ja darījumu reģistrs:

2. Par lēmumu anulēt darījumu reģistra reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 57. panta 1. punktā.

3. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var lūgt EVTI izskatīt, vai ir izpildīti attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šā lēmuma pamatojumu.

4. Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 22. pantu.

1. EVTI iekasē no darījumu reģistriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi darījumu reģistru reģistrācijai un uzraudzībai un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 74. pantam.

2. No darījumu reģistra iekasētā maksa sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tā reģistrāciju un uzraudzības pasākumiem, un ir proporcionāla attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumam.

3. Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 82. pantu, tajā sīkāk nosakot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

1. Ja saskaņā ar 64. panta 5. punktu EVTI konstatē, ka darījumu reģistrs ir izdarījis kādu no I pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus šādus lēmumus:

2. Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

3. EVTI Uzraudzības padome bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, informē attiecīgo darījumu reģistru un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem lēmumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no lēmuma pieņemšanas dienas.

Publiski paziņojot šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu, EVTI arī publiski paziņo par attiecīgā darījumu reģistra tiesībām šo lēmumu apstrīdēt un vajadzības gadījumā arī par to, ka šāda apelācija ir iesniegta, norādot, ka ar šādu apelāciju nevar apturēt lēmuma piemērošanu, kā arī to, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 61. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 62. pantu un 63. panta 6. punktu.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi. Šāda apspriešanās attiecas uz:

3. Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 72. panta 3. punktu, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto lēmumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģēšana neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Uzraudzības pienākumi saskaņā ar šo regulu, tostarp lēmumi par reģistrāciju, galīgie novērtējumi un lēmumi par papildpasākumiem pārkāpumu gadījumos, netiek deleģēti.

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, nosakot, ka trešās valsts juridiskie un uzraudzības mehānismi nodrošina, ka:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Attiecīgā gadījumā un noteikti pēc 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei ieteikumus sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem ar attiecīgajām trešām valstīm par savstarpēju piekļuvi informācijai un tās apmaiņu par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas darījumu reģistros, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī, tādā veidā, kas nodrošina, ka Savienības iestādes, tostarp EVTI, var nekavējoties un pastāvīgi piekļūt visai informācijai, kas nepieciešama, lai tās pildītu savus pienākumus.

3. Pēc 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanas un atbilstīgi tiem EVTI veido sadarbības mehānismus ar attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm. Šie mehānismi paredz vismaz:

4. Attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešai valstij EVTI piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Attiecīgas iestādes trešās valstīs, kuru jurisdikcijā neviens darījumu reģistrs neveic uzņēmējdarbību, var sazināties ar EVTI ar mērķi izveidot sadarbības mehānismus, lai piekļūtu informācijai par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas Savienības darījumu reģistros.

EVTI var izveidot sadarbības mehānismus ar šīm minētajām iestādēm attiecībā uz piekļuvi informācijai par atvasināto instrumentu līgumiem, kas glabājas Savienības darījumu reģistros un ir vajadzīgi šīm iestādēm attiecīgo pienākumu un pilnvaru pildīšanai, ar nosacījumu, ka pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp to dienesta noslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām.

1. Darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var 9. panta piemērošanas nolūkā veikt savu darbību un sniegt pakalpojumus vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai pēc tam, kad to ir atzinusi EVTI saskaņā ar 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētais darījumu reģistrs iesniedz EVTI atzīšanai savu pieteikumu kopā ar visu nepieciešamo informāciju, tostarp vismaz informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, ka darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un ka tam piemēro efektīvu uzraudzību trešā valstī:

EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušajam darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

EVTI 180 darbdienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo darījumu reģistru, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

EVTI savā tīmekļa vietnē publisko to darījumu reģistru sarakstu, kuri atzīti saskaņā ar šo regulu.

1. Katram darījumu reģistram ir noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kas nepieļauj jebkādas konfidenciālas informācijas izpaušanu.

2. Darījumu reģistrs uztur spēkā un īsteno efektīvus rakstiskus organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus, kas skar tā vadītājus, darbiniekus vai jebkuru personu, kas tieši vai netieši ar viņiem saistīta ciešas saiknes dēļ.

3. Darījumu reģistrs izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu tā atbilstību, cita starpā tā vadītāju un darbinieku atbilstību, visiem šīs regulas noteikumiem.

4. Darījumu reģistrs uztur un apkalpo attiecīgu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu darījumu reģistra pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5. Ja darījumu reģistrs piedāvā papildpakalpojumus, piemēram, tirdzniecības darījumu apstiprināšanu, tirdzniecības darījumu saskaņošanu, kredīta notikumu administrēšanu, portfeļa saskaņošanas vai portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, tas šos papildpakalpojumus funkcionāli nodala no darījumu reģistra funkcijas centralizēti vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem.

6. Darījumu reģistra augstākajai vadībai un valdes locekļiem ir jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu tā stabilu un pārdomātu vadību.

7. Darījumu reģistrs objektīvi, nediskriminējoši un publiski dara zināmas prasības attiecībā uz to uzņēmumu piekļuvi, uz kuriem attiecas 9. pantā noteiktais ziņošanas pienākums. Darījumu reģistrs nodrošina pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējošu piekļuvi darījumu reģistra uzturētajai informācijai ar nosacījumu, ka attiecīgie darījumu partneri ir devuši savu piekrišanu. Piekļuvi ierobežojošie kritēriji ir atļauti tikai tiktāl, ciktāl to mērķis ir kontrolēt risku, kas saistīts ar darījumu reģistrā uzturēto datu drošību.

8. Darījumu reģistrs publiski izpauž cenas un maksu par pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo regulu. Tas izpauž cenas un maksu par katru sniegto pakalpojumu atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas ļauj ziņošanas vienībām piekļūt katram noteiktam pakalpojumam atsevišķi. Darījumu reģistra iekasētās cenas un maksa ir saistīta ar izmaksām.

1. Darījumu reģistrs identificē darbības riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstošas sistēmas, veicot pārbaudi un izmantojot procedūras. Šādas sistēmas ir uzticamas un drošas, un tām ir atbilstoši resursi, lai attiecīgi apstrādātu saņemto informāciju.

2. Darījumu reģistrs izstrādā, īsteno un uztur atbilstošu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kura mērķis ir nodrošināt savu funkciju uzturēšanu, savlaicīgu darbības atsākšanu un darījumu reģistra pienākumu turpmāku izpildi. Šādā plānā ir vismaz jāparedz rezerves iekārtas izveidošana.

3. Darījumu reģistrs, kuram anulēta reģistrācija, nodrošina organizētu aizstāšanu, cita starpā datu nodošanu citiem darījumu reģistriem un datu plūsmu novirzīšanu uz citiem darījumu reģistriem.

1. Saskaņā ar 9. panta noteikumiem darījumu reģistrs nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību.

2. Darījumu reģistrs drīkst izmantot tikai tos datus, ko tas saņem saskaņā ar šo regulu komerciāliem mērķiem, ja attiecīgie darījuma partneri ir devuši savu piekrišanu.

3. Darījumu reģistrs nekavējoties reģistrē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un glabā to vismaz desmit gadus pēc attiecīgo līgumu termiņa izbeigšanās. Tas nodrošina savlaicīgas un efektīvas uzskaites procedūras, lai ieviestu attiecīgas izmaiņas reģistrētajā informācijā.

4. Darījumu reģistrs aprēķina pozīcijas pēc atvasināto instrumentu klasēm un pēc attiecīgās ziņošanas iestādes, pamatojoties uz atvasināto instrumentu līgumu informāciju, kas paziņota saskaņā ar 9. pantu.

5. Darījumu reģistrs ļauj līgumslēdzējām pusēm laikus piekļūt informācijai saistībā ar minēto līgumu un labot šo informāciju.

6. Darījumu reģistrs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Fiziska persona, kurai ir cieša saikne ar darījumu reģistru, vai juridiska persona, kam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības ar darījumu reģistru, neizmanto darījumu reģistra reģistrēto konfidenciālo informāciju komerciāliem nolūkiem.

1. Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa atvasināto instrumentu klasēm par tam paziņotajiem līgumiem.

2. Darījumu reģistrs apkopo un uztur datus un nodrošina, lai 3. punktā minētajām iestādēm būtu tieša un tūlītēja piekļuve atvasināto instrumentu līgumu informācijai, kas tiem vajadzīga attiecīgo pienākumu un pilnvaru izpildei.

3. Lai tās varētu pildīt attiecīgos pienākumus un pilnvaras, darījumu reģistrs dara pieejamu nepieciešamo informāciju šādām iestādēm:

4. EVTI apmainās ar informāciju, kas nepieciešama citām attiecīgajām Savienības iestādēm to pienākumu veikšanai.

5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, tajā sīkāk paskaidrojot 1. un 3. punktā minēto informāciju, tās sniegšanas biežumu, kā arī operacionālos standartus, kuri vajadzīgi, lai apkopotu un salīdzinātu reģistru datus un nodrošinātu 3. punktā minētajām iestādēm piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Šo regulatīvo tehnisko standartu projekta mērķis ir panākt, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, būtu tāda, pēc kuras nav iespējams identificēt nevienu no līgumslēdzējām pusēm.

EVTI līdz 2012. gada 30. septembrim šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 1. panta 6. punktu, 64. panta 7. punktu, 70. pantu, 72. panta 3. punktu un 85. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

1. Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas saskaņā ar 22. pantu norīkotajās kompetentajās iestādēs un 81. panta 3. punktā minētajās iestādēs, EVTI, kā arī uz revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI. Konfidenciālu informāciju, ko minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā un tā, lai nevarētu identificēt atsevišķu CCP, darījumu reģistru vai kādu citu personu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, nodokļu tiesības vai šī regula.

2. Ja CCP ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, tad konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālās lietās, ja tas vajadzīgs tiesvedībai.

3. Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentās iestādes, EVTI, vienības vai fiziskas un juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai – kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, bet citu iestāžu, vienību vai fizisko un juridisko personu gadījumā – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, vienība vai persona, kas sniedz informāciju, tam piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.

4. Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 1., 2. un 3. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi neliedz EVTI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, AIFP, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem un tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes, citas iestādes vai vienības, vai fiziskas un juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

1. Kompetentās iestādes, EVTI un citas attiecīgās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei.

2. Kompetentās iestādes, EVTI, citas attiecīgās iestādes un citas vienības vai fiziskas un juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, to izmanto tikai savu pienākumu izpildei.

3. Kompetentās iestādes nodod informāciju attiecīgajiem ECBS dalībniekiem, ja šāda informācija attiecas uz to pienākumu izpildi.

1. Komisija līdz 2015. gada 17. augustam pārskata un sagatavo vispārēju ziņojumu par šo regulu. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

Veicot 1. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu, ņem vērā visus darba rezultātus, kuri iegūti centrālo banku iesāktās sadarbības rezultātā Savienības un starptautiskā līmenī. Novērtējumā ņem vērā centrālo banku neatkarības principu un to tiesības pēc saviem ieskatiem nodrošināt piekļuvi likviditātes mehānismiem, kā arī iespējamo netīšo ietekmi uz CCP rīcību vai iekšējo tirgu. Nekādi papildu priekšlikumi nedrīkst tieši vai netieši diskriminēt nevienu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā tīrvērtes pakalpojumu vietu.

2. Komisija, apspriedusies ar EVTI un EAFPI, līdz 2014. gada 17. augustam sagatavo ziņojumu, kurā novērtē CCP paveikto un centienus rast tehniskus risinājumus, lai pārvestu bezskaidras naudas nodrošinājumu kā mainīgās maržas atbilstīgi pensiju shēmu mehānismiem, kā arī vajadzību pēc pasākumiem, kas atvieglotu šādu risinājumu. Ja Komisija uzskata, ka nav pieliktas vajadzīgās pūles, lai rastu pienācīgus tehniskus risinājumus, un ka centralizēti veicamas tīrvērtes atvasināto instrumentu līgumi joprojām negatīvi ietekmē nākotnes pensionāru pensiju maksājumus, tā ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto triju gadu laikposmu vienreiz par diviem gadiem un tad vēl par vienu gadu.

Piemērojot 1. punktu, minētos ziņojumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī. Tos iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un EVTI un pēc ESRK novērtējuma pieprasīšanas sagatavo gada pārskatu, kurā novērtē sadarbspējas mehānismu iespējamo sistēmisko risku un ietekmi uz izmaksām.

Šajā ziņojumā uzmanība jāvērš vismaz uz šādu vienošanos skaitu un sarežģītības pakāpi, kā arī riska pārvaldības sistēmu un modeļu piemērotību. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

ESRK sniedz Komisijai savu vērtējumu par sadarbspējas mehānismu iespējamo sistēmisko risku.

5. EVTI reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par kompetento iestāžu piemērotajām sankcijām, tostarp uzraudzības pasākumiem, sodanaudām un periodiskajiem soda maksājumiem.

1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 35 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

“Ja sistēmas operators ir sniedzis nodrošinājumu citam sistēmas operatoram saistībā ar sadarbspējīgu sistēmu, nodrošinājuma sniedzēja sistēmas operatora tiesības uz šo nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret nodrošinājuma saņēmēja sistēmas operatoru.”

2. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 17. augustam izpildītu 1. punkta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz Direktīvu 98/26/EK vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Īstenojot 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta noteikumus, kompetentās iestādes uztur tīmekļa vietnes, kas saistītas ar EVTI tīmekļa vietni.

3. Visas tīmekļa vietnes, kas minētas šajā pantā, ir publiski pieejamas, un tās regulāri atjaunina, un informācija tajās ir sniegta viegli saprotamā veidā.

1. Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā 4. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums nav jāpiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas tieši saistīti ar 2. panta 10. punktā minēto pensiju shēmu mehānismu maksātspēju. Pārejas periods attiecas arī uz vienībām, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pensiju shēmu mehānismu dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem pretējā gadījumā attiektos tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4. pantu un kurus minētās vienības noslēgušas šajā laikposmā, piemēro 11. pantā noteiktās prasības.

2. Attiecībā uz 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pensiju shēmu mehānismiem šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu šāda veida vienībām vai mehānismiem sniedz attiecīgā kompetentā iestāde. Pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde par to paziņo EVTI un EAAPI. EVTI 30 kalendārajās dienās pēc paziņojuma saņemšanas pēc apspriešanās ar EAAPI sniedz atzinumu, novērtējot šādu vienību vai mehānismu atbilstību 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktam, kā arī atbrīvojuma pamatotību saistībā ar grūtībām izpildīt mainīgās maržas prasības. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tā ir pilnībā pārliecinājusies, ka šādas vienības vai mehānismi atbilst 2. panta 10. punkta c) vai d) apakšpunktam un ka tiem ir grūtības izpildīt mainīgās maržas prasības. Kompetentā iestāde desmit darbdienās pēc EVTI atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu, pienācīgi ņemot vērā minēto atzinumu. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI atzinumam, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu un paskaidro visas būtiskās novirzes no atzinuma.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar 2. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minēto veidu vienībām un mehānismiem, kuriem piešķirts izņēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Lai papildus stiprinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci, EVTI katru gadu veic sarakstā iekļauto vienību salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu.

3. Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 4., 5., 8. līdz 11., 16., 18., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 46., 47., 49., 56. un 81. pantu, CCP, kas dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedz pieteikumu atļaujai saskaņā ar 14. pantu šīs regulas vajadzībām sešos mēnešos no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti saskaņā ar 16., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu.

Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu, CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir atzīts tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 25. pantu šīs regulas vajadzībām sešos mēnešos no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantu.

4. Kamēr saskaņā ar šo regulu nav pieņemts lēmums par CCP darbības atļauju vai atzīšanu, turpina piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus par atļaujas piešķiršanu un atzīšanu un CCP turpina uzraudzīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai ir atzīts.

5. Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju CCP veikt noteiktas atvasināto instrumentu klases tīrvērti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 45., 47. un 49. pantu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 5. panta 1. punktu paziņo EVTI par šādas atļaujas piešķiršanu.

Ja kompetentā iestāde ir atzinusi, ka CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, drīkst veikt tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 16., 26., 29., 34., 41., 42., 45., 47. un 49. pantu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 5. panta 1. punktu paziņo EVTI par šādu atzīšanu.

►C1 5.a. Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 25., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49.pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 14. pantu pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu CCP, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.

►C1 Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 25. pantu pieņemts lēmums par CCP atzīšanu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.

Līdz šā punkta pirmajās divās daļās noteiktajiem termiņiem un ņemot vērā šā punkta ceturto daļu, ja CCP nav ne saistību neizpildes fonda, ne saistošas līgumiskas kārtības ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, informācijā, ko tas ziņo saskaņā ar 50.c panta 1. punktu, iekļauj sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, kuru tas ir saņēmis no tā tīrvērtes dalībniekiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos termiņus var pagarināt par sešiem mēnešiem saskaņā ar Komisijas īstenošanas aktu, kas pieņemts ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu.

6. Ja darījumu reģistrs dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts, lai vāktu un uzturētu uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 9., 56. un 81. pantu, tas sešos mēnešos no visu minēto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu stāšanās spēkā dienas iesniedz pieteikumu reģistrācijai saskaņā ar 55. pantu.

Ja darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir saņēmis atļauju vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem kādā dalībvalstī saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, kamēr Komisija vēl nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 9., 56. un 81. pantu, tas sešos mēnešos no visu minēto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu stāšanās spēkā iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 77. pantu.

7. Kamēr saskaņā ar šo regulu nav pieņemts lēmums par darījumu reģistra reģistrāciju vai atzīšanu, turpina piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus par atļaujas piešķiršanu un darījumu reģistru atzīšanu un šo darījumu reģistru turpina uzraudzīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai ir atzīts.

8. Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 56. un 81. pantu, darījumu reģistru, kas dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts, lai vāktu un uzturētu uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, var izmantot, lai izpildītu ziņošanas prasību saskaņā ar 9. pantu, līdz tiek pieņemts lēmums par šā darījumu reģistra reģistrēšanu saskaņā ar šo regulu.

Kamēr Komisija nav pieņēmusi visus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 56. un 81. pantu, darījumu reģistru, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir saņēmis atļauju vākt un uzturēt uzskaites datus par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, var izmantot, lai izpildītu ziņošanas prasību saskaņā ar 9. pantu, līdz tiek pieņemts lēmums par šā darījumu reģistra atzīšanu saskaņā ar šo regulu.

9. Neatkarīgi no 81. panta 3. punkta f) apakšpunkta, ja nav noslēgts starptautisks nolīgums starp trešo valsti un Savienību, kā minēts 75. pantā, darījumu reģistrs vajadzīgo informāciju var darīt pieejamu minētās trešās valsts attiecīgajām iestādēm līdz 2013. gada 17. augustam, ja vien tas par to paziņo EVTI.

EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem saistītie koeficienti, kas izmantojami, piemērojot 65. panta 3. punktu

Turpmāk izklāstītos koeficientus kumulatīvi piemēro pamatsummām, kas minētas 65. panta 2. punktā.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2012. gada 29. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 4. jūlija lēmums.

( 16 ) Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

( 18 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs)	L 176	1	27.6.2013
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1002/2013 (2013. gada 12. jūlijs),	L 279	2	19.10.2013
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2014. gada 15. maijs),	L 173	190	12.6.2014