2008R1099 — LV — 21.05.2014 — 003.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 304, 14.11.2008, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	Komisijas Regula (ES) Nr. 844/2010 (2010. gada 20. septembris),	L 258	1	30.9.2010
►M2	Komisijas Regula (ES) Nr. 147/2013 (2013. gada 13. februāris),	L 50	1	22.2.2013
►M3	Komisijas Regula (ES) Nr. 431/2014 (2014. gada 24. aprīlis),	L 131	1	1.5.2014

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1099/2008

(2008. gada 22. oktobris)

par enerģētikas statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 1 ),

tā kā:

(1)	Kopienai ir vajadzīgi precīzi un savlaicīgi dati par enerģijas daudzumiem, tās veidiem, avotiem, ražošanu, piegādi, pārveidošanu un patēriņu, lai kontrolētu politikas ietekmi uz enerģētiku un tās sekas.

(2)	Enerģētikas statistikā galveno uzmanību parasti pievērsa enerģijas piegādei un fosilajai enerģijai. Nākamajos gados lielāka uzmanība jāpievērš uzlabotām zināšanām par enerģijas galapatēriņu, atjaunojamiem energoresursiem un kodolenerģijai, kā arī to uzraudzībai.

(3)

Tas, ka ir pieejama precīza un atjaunināta informācija par enerģiju, ir būtiski, lai novērtētu enerģijas patēriņa ietekmi uz vidi, īpaši saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Šī informācija ir prasīta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā ( 2 ).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošus enerģijas avotus ( 3 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū ( 4 ), dalībvalstīm prasa sniegt kvantitatīvus datus par enerģiju. Lai uzraudzītu panākto progresu šajās direktīvās minēto mērķu sasniegšanā, vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti ( 5 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem ( 6 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem ( 7 ), paredz, ka dalībvalstis iesniedz datus par patērētās enerģijas daudzumu. Lai uzraudzītu panākto progresu minētajās direktīvās paredzēto mērķu sasniegšanā, vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā, kā arī uzlabota saskaņotība starp šiem datiem un saistīto statistisko apsekojumu datiem, piemēram, par iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un transporta jomu.

(6)

Komisijas 2005. gada 22. jūnija Zaļajā grāmatā “Par energoefektivitāti” un 2006. gada 8. marta Zaļajā grāmatā “Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” ir apsvērta ES enerģētikas politika, kuras vajadzībām nepieciešams, lai būtu pieejama ES enerģētikas statistika, tostarp nolūkā izveidot Eiropas Enerģētikas tirgus uzraudzības centru.

(7)	Lai izveidotu publiski pieejamu enerģētikas prognožu modeli saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai ( 8 ), ir vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā.

(8)	Nākamajos gados lielāka uzmanība būtu jāpievērš svarīgāko degvielu piegādes drošībai, kā arī ir vajadzīgi operatīvāki un precīzāki dati ES līmenī, lai paredzētu un saskaņotu ES risinājumus iespējamās piegādes krīzes gadījumā.

(9)	Enerģijas tirgus liberalizācija un pieaugošā sarežģītība arvien vairāk apgrūtina ticamu un savlaicīgu datu saņemšanu par enerģiju, jo īpaši, ja šādu datu sniegšanai nav tiesiskā pamata. Ir būtiski, ka enerģētikas statistikas sistēmu var elastīgi pielāgot situācijai, kāda varētu rasties nākotnē.

(10)

Lai enerģētikas statistikas sistēma sniegtu atbalstu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm lēmumu pieņemšanā un veicinātu sabiedrības apspriešanos, iekļaujot tajā pilsoņus, šai sistēmai jānodrošina salīdzināmības, pārredzamības, elastības un attīstības garantijas. Tādēļ tuvākajā nākotnē tajā būtu jāiekļauj statistikas dati par kodolenerģiju un sīkāk jāizstrādā atbilstoši dati par atjaunojamo enerģiju. Tāpat saistībā ar energoefektivitāti būtu ļoti noderīgi, ja būtu pieejama detalizēta statistika par dzīvotnēm un transportu.

(11)	Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku ( 9 ).

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, noteikt kopēju sistēmu salīdzināmas enerģētikas statistikas izveidei, nosūtīšanai, novērtēšanai un izplatīšanai Kopienā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(13)

Kopienas statistikas apkopošanā un izplatīšanā saskaņā ar šo regulu valstu un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK ( 10 ) izveidotā Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, saliedētību un atbildību.

(14)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 11 ).

(15)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt datu avotu sarakstu, valstu statistiku un piemērojamos skaidrojumus vai definīcijas, kā arī nosūtīšanas kārtību un izveidot un izdarīt izmaiņas ikgadējos statistikas datos kodolenerģijas jomā, kad tie ir iekļauti, veikt izmaiņas statistikas datos par atjaunojamo enerģiju, kad tie ir iekļauti, un izveidot un izdarīt izmaiņas enerģijas galapatēriņa statistikas datos. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(16)

Ir jāparedz, ka Komisija var dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumus vai atkāpes saistībā ar tādiem enerģētikas datu vākšanas aspektiem, kas radītu pārmērīgu slogu respondentiem. Šādus atbrīvojumus vai atkāpes var piešķirt vienīgi pēc atbilstīga pamatojuma saņemšanas, kurā pārredzami norādīta pašreizējā situācija un pārmērīgais slogs. Tiem vajadzētu būt spēkā pēc iespējas īsāku laiku.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Ar šo regulu nosaka vienotu struktūru, lai Kopienā apkopotu, nodotu, novērtētu un izplatītu salīdzināmu enerģētikas statistiku.

2. Šo regulu piemēro statistikas datiem par energoproduktiem un šo datu apkopojumam Kopienā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

a) “Kopienas statistika” ir Kopienas statistika, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

b) “statistikas apkopošana” ir statistikas apkopošana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

c) “Komisija (Eurostat)” ir Kopienas iestāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta ceturtajā ievilkumā;

d) “energoprodukti” ir kurināmais, siltumenerģija, atjaunojamā enerģija, elektroenerģija vai jebkāds cits enerģijas veids;

e) “datu apkopojums” ir dati, kas apkopoti valsts līmenī par energoproduktu izmantošanu vai apstrādi, proti, to ražošanu, tirdzniecību, krājumiem, pārveidošanu un patēriņu, un energosistēmas strukturālie raksturlielumi, piemēram, uzstādītās jaudas elektrības ražošanai vai naftas produktu ražošanas jaudas;

f) “datu kvalitāte” ir šādi statistikas kvalitātes aspekti: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums un punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība un pabeigtība.

3. pants

Datu avoti

1. Piemērojot principus, kas paredz saglabāt samazinātu slogu respondentiem un vienkāršot pārvaldi, dalībvalstis apkopo datus par energoproduktiem un to krājumiem Kopienā, izmantojot šādus avotus:

a) īpašus statistikas pārskatus, kas domāti primārās un pārveidotās enerģijas ražotājiem un tirgotājiem, sadalītājiem un transportētājiem, energoproduktu importētājiem un eksportētājiem;

b) citus statistikas pārskatus, kas domāti enerģijas galaproduktu lietotājiem rūpniecības, transporta un citos sektoros, tostarp mājsaimniecībām;

c) citas statistikas aprēķināšanas procedūras vai citus avotus, arī administratīvos avotus, piemēram, elektrības un gāzes tirgus regulatorus.

2. Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātus noteikumus par tādu datu sniegšanu, kas ir vajadzīgi valsts statistikas apkopošanai, kā norādīts 4. pantā par uzņēmumiem un citiem avotiem.

3. Datu avotu sarakstu var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Datu apkopojumi, energoprodukti un valstu statistikas nosūtīšanas biežums

1. Valsts statistika, kas ir jāpaziņo, atbilst šīs regulas pielikumos noteiktajām prasībām. To nosūta šādos periodos:

a) reizi gadā enerģētikas statistiku, kas minēta B pielikumā;

b) reizi mēnesī enerģētikas statistiku, kas minēta C pielikumā;

c) īstermiņa reizi mēnesī enerģētikas statistiku, kas minēta D pielikumā.

2. Lietoto tehnisko terminu skaidrojumi vai definīcijas ir sniegti atsevišķajos pielikumos, tostarp A pielikumā (Terminoloģijas skaidrojumi).

3. Nosūtāmos datus un piemērojamos skaidrojumus vai definīcijas var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. pants

Nosūtīšana un izplatīšana

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) 4. pantā minētos valsts statistikas datus.

2. Datu nosūtīšanas kārtība, tostarp piemērojamie termiņi, atkāpes un atbrīvojumi no tās, ir izklāstīti pielikumos.

3. Praktiskos datu nosūtīšanas paņēmienus var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Komisija pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma un saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var piešķirt papildu atbrīvojumus vai atkāpes no tādu valsts statistikas datu apkopošanas, kuru vākšana radītu pārmērīgu slogu respondentiem.

5. Komisija (Eurostat) izplata enerģētikas gada statistikas datus līdz otrā gada 31. janvārim pēc pārskata perioda.

6. pants

Kvalitātes novērtējums un ziņojumi

1. Dalībvalstis nodrošina nosūtīto datu kvalitāti.

2. Dara visu iespējamo, lai garantētu saskaņotību starp enerģijas datiem, kas paziņoti saskaņā ar B pielikumu, un datiem, kas paziņoti saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/166/EK (2005. gada 10. februāris), ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā ( 12 ).

3. Šajā regulā uz nosūtāmajiem datiem attiecina šādus kvalitātes vērtējuma parametrus:

a) “atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b) “precizitāte” raksturo novērtējumu pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

c) “savlaicīgums” raksturo laikposmu starp notikumu vai parādību un informācijas pieejamību par to;

d) “punktualitāte” raksturo laika novirzi starp datu paziņošanas dienu un dienu, kad tie būtu bijuši jāpaziņo;

e) “pieejamība” un “skaidrība” raksturo kārtību un nosacījumus, kā lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

f) “salīdzināmība” raksturo attiecīgo statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmes apjomu, salīdzinot statistikas datus dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, sektoros vai laikposmos;

g) “saskaņotība” raksturo datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt un dažādi izmantot.

4. Reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti, kā arī par jebkurām izdarītajām izmaiņām metodoloģijā.

5. Dalībvalstis sešos mēnešos pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma saņemšanas un nolūkā dot tai iespēju novērtēt sniegto datu kvalitāti nosūta Komisijai (Eurostat) pārskatu, kurā iekļauta visa būtiskā informācija par šīs regulas ieviešanu.

7. pants

Grafiks un nosūtīšanas biežums

Šajā regulā norādītos datus dalībvalstis apkopo no tā kalendāra gada sākuma, kurš ir pēc šīs regulas pieņemšanas, un turpmāk nosūta tos par periodiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā.

8. pants

Ikgadējie statistikas dati kodolenerģijas jomā

Komisija (Eurostat), sadarbojoties ar ES kodolenerģētikas nozari, nosaka ikgadējo statistikas datu kopumu, ko paziņo un izplata, sākot no 2009. gada, šo gadu uzskatot par pirmo pārskata periodu, nepieciešamības gadījumos neskarot statistikas datu konfidencialitāti un izvairoties no dubultu datu vākšanas, vienlaikus saglabājot zemas statistikas izveides izmaksas un pieņemamu ziņošanas slogu.

Ikgadējo statistikas datu kopumu kodolenerģijas jomā nosaka un tajā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Statistikas dati par atjaunojamo enerģiju un enerģijas galapatēriņu

1. Lai uzlabotu statistikas datu kvalitāti attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un enerģijas galapatēriņu, Komisija (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, pārliecinās, ka šie dati ir salīdzināmi, pārredzami, detalizēti un elastīgi, veicot šādus pasākumus:

a) pārskatot metodoloģiju, kuru izmanto statistikas datu sagatavošanai atjaunojamās enerģijas jomā, lai katru gadu papildus nodrošinātu ekonomiski izdevīgus, detalizētus statistikas datus par katru atjaunojamās enerģijas avotu. No 2010. gada (atsauces gads) Komisija (Eurostat) sagatavo un izplata iegūtos statistikas datus;

b) pārskatot un nosakot dalībvalstu un Kopienas līmenī izmantojamo metodoloģiju, lai sagatavotu enerģijas galapatēriņa statistikas datus (avoti, mainīgie lielumi, kvalitāte, izmaksas), pamatojoties uz pašreizējo situāciju, veiktajiem pētījumiem un tehniski ekonomiskā pamatojuma ievadpētījumiem, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, kas vēl jāveic; un izvērtējot ievadpētījumu un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, lai sagatavotu enerģijas galapatēriņa rādītāju iedalījumu pēc nozares un galvenajiem enerģijas izmantošanas veidiem, iegūtos rezultātus no 2012. gada (atsauces gads) pakāpeniski integrējot statistikas datos.

2. Statistikas datu kopumā atjaunojamo enerģijas resursu jomā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Statistikas datu kopumu attiecībā uz enerģijas galapatēriņu nosaka un tajā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem turpmāk norādītos pasākumus, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot:

a) grozījumus datu avotu sarakstā (3. panta 3. punkts);

b) valsts statistikas un lietoto skaidrojumu vai definīciju grozījumus (4. panta 3. punkts);

c) grozījumus datu nosūtīšanas kārtībā (5. panta 3. punkts);

d) ikgadējās statistikas kodolenerģijas jomā izveidi un izmaiņu veikšanu tajā (8. panta otrā daļa);

e) izmaiņu veikšanu atjaunojamās enerģijas statistikā (9. panta 2. punkts);

f) enerģijas galapatēriņa statistikas izveidi un izmaiņu veikšanu tajā (9. panta 3. punkts).

2. Papildu atbrīvojumus vai atkāpes (5. panta 4. punkts) piešķir saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3. Patur prātā principu, ka papildu izmaksas un ziņošanas slogs turpina būt samērīgs.

11. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M3

A PIELIKUMS

TERMINOLOĢIJAS SKAIDROJUMI

Šajā pielikumā sniegti skaidrojumi vai definēti termini, kurus izmanto pārējos pielikumos.

1. ĢEOGRĀFISKĀS PIEZĪMES

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā piemēro šādas ģeogrāfiskās definīcijas.

— Austrālija bez aizjūras teritorijām,

— Dānija bez Fēru salām un Grenlandes,

— Francija ar Monako, bet bez Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupas, Martinikas, Francijas Gviānas, Reinjonas, Senpjēras un Mikelonas, Jaunkaledonijas, Franču Polinēzijas, Volisa un Futunas salas un Majotas,

— Itālija ar Sanmarīno un Vatikānu,

— Japāna ar Okinavu,

— Nīderlande bez Surinamas un Nīderlandes Antiļām,

— Portugāle ar Azoru salām un Madeiru,

— Spānija ar Kanāriju salām, Baleāru salām un Seūtu un Meliļu,

— Šveice bez Lihtenšteinas,

— Amerikas Savienotās Valstis ar 50 štatiem, Kolumbijas apgabalu, ASV Virdžīnu salām, Puertoriko un Guamu.

2. AGREGĀTI

Ražotājus klasificē atbilstīgi ražošanas mērķim:

—	pamatdarbības ražotāji : privātie un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumu pārdošanai trešām personām, un tā ir pamatdarbība,

—	pašražotāji : privātie un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, un ražošana ir darbība, kas veicina pamatdarbību.

Piezīme: Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var precizēt terminoloģiju, pievienojot attiecīgās NACE atsauces pēc tam, kad stājusies spēkā NACE klasifikācijas jaunā redakcija.

2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori

Iegūtie vai saražotie kurināmā apjomi, kas aprēķināti pēc visām darbībām inertas vielas likvidēšanai. Ražošanā iekļauti daudzumi, ko ražošanas procesā patērē ražotājs (piemēram, apkurei vai iekārtu un palīgiekārtu ekspluatācijai), kā arī piegādes citiem enerģijas ražotājiem pārveidošanai vai cita veida izmantošanai.

Vietējā ražošana: ražošana no avotiem attiecīgajā valstī.

Ģeogrāfiskās definīcijas skatīt nodaļā “Ģeogrāfiskās piezīmes”.

Ja vien nav norādīts citādi, “imports” attiecas uz saražotā energoprodukta galīgo izcelsmi (valsts, kurā energoprodukts tika saražots), lai izmantotu valstī, un “eksports” – uz galapatēriņa valsti.

Daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās.

Ja nevar norādīt ne izcelsmi, ne galamērķi, drīkst izmantot pozīciju “Cits”.

Var rasties statistikas atšķirības, ja, pamatojoties uz iepriekšminēto, ir pieejams tikai kopējais importa un eksporta daudzums, savukārt ģeogrāfiskā dalījuma pamatā ir atšķirīgs pārskats, avots vai koncepcija. Šādā gadījumā atšķirības jāietver pozīcijā “Cits”.

Kurināmā apjomi, kuri nogādāti uz kuģiem, kas kuģo ar jebkuras valsts karogu un kas ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Starptautiskā kuģošana var notikt jūrā, iekšējos ezeros un ūdensceļos, un piekrastes ūdeņos. Izņēmums ir:

— tādu kuģu patēriņš, kuri ir iesaistīti vietējā kuģošanā. Vietējais/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības,

— zvejas kuģu patēriņš,

— militāro spēku patēriņš.

Starpība starp krājumiem perioda sākumā un krājumiem perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā.

Aprēķinātā vērtība, kas definēta šādi:

vietējā ražošana + no citiem avotiem + imports – eksports – starptautiskie kuģu bunkuri + krājumu izmaiņas.

Daudzums, kas faktiski ierakstīts galalietotāju sektora pārskatos.

Aprēķinātā vērtība, kas definēta šādi:

aprēķinātais kopējais patēriņš – faktiskais kopējais patēriņš.

Ietver krājumu izmaiņas galalietotājiem, kad to nevar atzīmēt kā “Krājumu izmaiņu” daļu.

Jebkādu lielāku atšķirību iemesli ir jānorāda.

Elektroenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Par uzņēmumos izmantoto kurināmo, kuros ir vismaz viena koģenerācijas iekārta, ir jāziņo pozīcijā par pamatdarbības ražotāja koģenerācijas stacijām.

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Siltumenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Elektroenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Par uzņēmumos izmantoto kurināmo, kuros ir vismaz viena koģenerācijas iekārta, ir jāziņo pozīcijā par pašražotāju koģenerācijas stacijām.

Kurināmā daudzumi, kas atbilst saražotās elektroenerģijas un pārdotās siltumenerģijas daudzumam.

Kurināmā daudzumi, kas atbilst pārdotās siltumenerģijas daudzumam.

Kurināmā ražošanai izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi; par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Koksa krāsnīs izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi; par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Izmantotie lignīta daudzumi brūnogļu brikešu ražošanā vai kūdras daudzumi kūdras brikešu ražošanā.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi; par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Izmantotie daudzumi gāzes iegūšanai gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi; par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās.

Šeit nav jāietver domnu apsildei un ekspluatācijai izmantotie daudzumi kā kurināmais (piemēram, domnas gāze); par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Sintētiskās eļļas iegūšanai izmantotie kurināmā daudzumi.

Naftas produktu iegūšanai izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi kā kurināmais; par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Pārveidošanai izmantotie daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā ir jāskaidro.

2.2. Enerģētikas sektors un galapatēriņš

Enerģētikas sektorā izlietotie daudzumi ieguves (ogļu, naftas un gāzes ieguves) nodrošināšanai vai pārveidošanas darbībās iekārtu ekspluatācijā. Tas atbilst NACE 05., 06., 08.92, 07.21, 09.1., 19. un 35. nodaļai.

Neietver kurināmā daudzumus, kas pārveidoti citā enerģijas veidā (par ko ir jāziņo pārveidošanas sektorā) vai izmantoti, lai nodrošinātu naftas, gāzes un ogļu sīkšķembu cauruļvadu ekspluatāciju (par ko ir jāziņo transporta sektorā).

Ietver ķīmisko materiālu ražošanu atomu šķelšanai un kausēšanai un šo procesu produktus.

Patērētie daudzumi kā enerģija elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos.

Patērētie daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu ogļu ieguvi un sagatavošanu ogļu ieguves nozarē.

Par sadedzinātajām oglēm ogļu termoelektrostacijās ir jāziņo pārveidošanas sektorā.

Patērētie daudzumi kā enerģija patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumos.

Patērētie daudzumi kā enerģija koksēšanas rūpnīcās.

Izlietotie daudzumi kā enerģija brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos.

Patērētie daudzumi kā enerģija gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

Patērētie daudzumi kā enerģija domnās.

Patērētie daudzumi kā enerģija ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās.

Patērētie daudzumi kā enerģija naftas rafinēšanas rūpnīcās.

Patērētie daudzumi kā kurināmais naftas un gāzes ieguves procesā un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās.

Neietver zudumus cauruļvados (par to ir jāziņo nodaļā “Piegādes zudumi”) un izlietotos enerģijas daudzumus cauruļvadu ekspluatācijā (par to ir jāziņo transporta sektorā).

Definēts (aprēķināts) šādi:

= kopējais neenerģētikas patēriņš + enerģijas galapatēriņš (rūpniecība + transports + citi sektori).

Tajā neietver piegādes pārveidošanai, daudzumus, ko izmanto enerģijas ražošanas nozares, un zudumus piegādes laikā.

Energoprodukti, kas izmantoti kā izejvielas dažādos sektoros;, t. i., kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā.

2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija

Kopējais enerģijas patēriņš rūpniecībā, transportā un citos sektoros.

Tas attiecas uz kurināmā daudzumu, ko patērē rūpniecības uzņēmums savas pamatdarbības nodrošināšanai.

Par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem vai koģenerācijas stacijām ir jānorāda tikai tie kurināmā daudzumi, ko uzņēmums pats patērējis siltumenerģijas ražošanai. Par kurināmā patēriņu tādas siltumenerģijas ražošanai, kas tiek pārdota, un elektroenerģijas ražošanai ir jāziņo attiecīgajā pārveidošanas sektorā.

Dzelzs un tērauda ražošana: NACE 24.1., 24.2., 24.3., 24.51. un 24.52. nodaļa.

Ķīmisko vielu ražošanas un naftas ķīmijas sektors; NACE 20. un 21. nodaļa.

Krāsaino metālu ražošanas nozares; NACE 24.4., 24.53. un 24.54. nodaļa.

Stikla, keramikas, cementa un citu celtniecības materiālu nozares; NACE 23. nodaļa.

Nozares, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu ražošanu; NACE 29. un 30. nodaļa.

Gatavie metāla izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, izņemot transportlīdzekļu ražošanu; NACE 25., 26., 27. un 28. nodaļa.

NACE 07. nodaļa (izņemot 07.21.), 08. nodaļa (izņemot 08.92.) un 09.9. nodaļa; neietver enerģijas ražošanas nozares.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana; NACE 10., 11. un 12. nodaļa.

Iekļauta ierakstu ražošana; NACE 17. un 18. nodaļa.

Koksnes un koka izstrādājumu (izņemot celulozes un papīra) ražošana: NACE 16. nodaļa.

Būvniecība: NACE 41., 42. un 43. nodaļa.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana; NACE 13., 14. un 15. nodaļa.

Patēriņš nozarēs, kas nav ietvertas iepriekš.

Enerģija, kas izmantota visās transportēšanas darbībās neatkarīgi no ekonomikas nozares, kurā veic attiecīgās darbības; NACE 49., 50. un 51. nodaļa.

Viss patēriņš dzelzceļa transportā, tostarp rūpnieciskajos dzelzceļos; NACE 49.1. un 49.2. nodaļa.

Piegādātie daudzumi kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas nav iesaistīti starptautiskajā kuģošanā (skatīt starptautiskos kuģu bunkurus). Vietējais/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības. NACE 50. nodaļa.

Sauszemes transportlīdzekļos izmantotie daudzumi.

Ietver degvielu, kas izmantota lauksaimniecības mašīnās uz lielceļiem, un smērvielas izmantošanai sauszemes transportlīdzekļos.

Neietver izmantoto enerģiju stacionāros dzinējos (skatīt “Citi sektori”), traktoros uz maziem ceļiem (skatīt “Lauksaimniecība”), sauszemes transportlīdzekļos militārām vajadzībām (skatīt “Citi sektori – citur neklasificēti”), izmantoto bitumenu ceļu klāšanā un izmantoto enerģiju dzinējos būvniecības vietās (skatīt rūpniecības apakšiedalījumu “Būvniecība”). NACE 49.3. un 49.4. nodaļa.

Izmantotie enerģijas daudzumi cauruļvadu darbības nodrošināšanā, pārvietojot gāzes, šķidrumus, ogļu sīkšķembas un citas preces; NACE 49.5. nodaļa.

Ietver izmantoto enerģiju sūkņu stacijās un cauruļvadu uzturēšanā.

Neietver enerģiju, kas izmantota, lai pa cauruļvadiem piegādātu dabasgāzi vai rūpniecisko gāzi, karsto ūdeni vai tvaiku no piegādātāja galapatērētājiem (par to jāziņo enerģētikas sektorā), enerģiju, kas izmantota, lai piegādātu ūdeni galapatērētājiem – mājsaimniecībām, rūpnieciskajiem, komerciālajiem un citiem lietotājiem (tas jāiekļauj komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) un radušos zudumus šādu piegāžu laikā starp piegādātāju un galapatērētājiem (par to ir jāziņo piegādes zudumu sektorā).

Piegādātie aviācijas degvielas daudzumi gaisa kuģim starptautiskajiem lidojumiem. Iekšzemes/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc gaisa kuģa valstspiederības. NACE 51. nodaļas daļa.

Nav iekļauta aviosabiedrību izmantotā degviela sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo sektorā “Transports – citur neklasificēts”) un aviācijas degvielas daudzumus militārām vajadzībām (par to jāziņo sektorā “Citi sektori – citur neklasificēti”).

Aviācijas degvielas piegādātie daudzumi gaisa kuģim iekšzemes gaisa transportam, kas var būt komerciāls, privāts, lauksaimniecības vajadzībām, u. c. NACE 51. nodaļas daļa.

Ietver izmantoto degvielu citiem mērķiem, nevis lidošanai, piemēram, dzinēju salīdzinošai pārbaudei. Iekšzemes/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc gaisa kuģa valstspiederības.

Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo sektorā “Transports – citur neklasificēts”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo sektorā “Citi sektori – citur neklasificēti”).

Izmantotie daudzumi citur neklasificētām transporta darbībām.

Ietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem un izmantoto degvielu ostās kuģu izkraušanas iekārtās, dažāda veida autokrānos.

Ir jāziņo tas, kas tiek iekļauts šajā pozīcijā.

Īpaši nenosaukti sektori vai tādi, kas nepieder enerģētikas, rūpniecības vai transporta sektoram.

Komercdarbības un biroju patērētais kurināmais valsts un privātajā sektorā.

NACE 33., 36., 37., 38., 39., 45., 46., 47., 52., 53., 55., 56., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 84., 85., 86., 87., 88., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96. un 99. nodaļa.

Jāziņo par kurināmo, kas patērēts visās mājsaimniecībās, ieskaitot “mājsaimniecības, kurās ir nodarbinātas personas”. NACE 97. un 98. nodaļa.

Piemēro šādas īpašas definīcijas:

“Mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena pati, vai cilvēku grupa, kas kopā dzīvo vienā privātā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, tostarp kopīgi nodrošina dzīves pamatvajadzības. Tādējādi mājsaimniecību sektors, kas pazīstams arī kā dzīvojamais sektors, ir visu privāto mājsaimniecību kopsumma valstī.

Kolektīvās dzīvesvietās, kas var būt pastāvīgas (piemēram, cietumi) vai pagaidu (piemēram, slimnīcas) dzīvesvietas, būtu jāizslēdz, jo tās ir ietvertas pakalpojumu nozares patēriņā. Par enerģiju, kas izmantota visās transporta darbībās, būtu jāziņo transporta sektorā nevis mājsaimniecību sektorā.

Enerģijas patēriņš, kas saistīts ar būtiskām mājsaimniecību veiktajām ekonomiskajām darbībām, arī būtu jāizslēdz no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa. Šīs darbības ietver ekonomisko darbību lauksaimniecības jomā nelielās saimniecībās un citas ekonomiskās darbības, ko veic mājsaimniecības dzīvesvietā, par kurām būtu jāziņo attiecīgajā nozarē.

šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa iekštelpu apkuri.

šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa dzesēšanu ar dzesēšanas sistēmu un/vai agregātu.

Ventilatori, gaislaiži un citas ierīces, kas nav savienotas ar dzesēšanas agregātu, ir izslēgtas no šīs sadaļas, bet tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu siltā ūdens nodrošināšanai tādām vajadzībām kā silts tekošs ūdens, mazgāšanās, tīrīšana un cita veida pielietojumam, kas nav saistīts ar ēdiena gatavošanu.

Peldbaseina ūdens sildīšana ir izslēgta; tā būtu jāietver sadaļā “Citi galalietojumi”.

šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu maltīšu gatavošanai.

Papildu ierīces ēdiena gatavošanai (mikroviļņu krāsnis, ūdens vārāmās kannas, kafijas vārītāji u. tml.) ir izslēgtas; tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

elektroenerģijas patēriņš apgaismojumam un jebkādām citām elektroierīcēm mājoklī, kas nav aplūkotas sadaļā “Citi galalietojumi”.

Jebkāda cita veida energopatēriņš mājsaimniecībās, piemēram, energopatēriņš āra un jebkādām citām darbībām, kas nav ietvertas piecās iepriekš minētajās enerģijas galalietojumu grupās (piemēram, zāles pļāvēji, peldbaseina ūdens sildīšana, āra sildītāji, āra restes cepšanai, saunas u. tml.).

Tādu lietotāju patērētā degviela, kurus klasificē lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības nozarē; NACE 01. un 02. nodaļa.

Iekšzemes, piekrastes un dziļjūras zvejniecībai piegādātā degviela. Zvejniecībai ir jāaptver piegādātā degviela kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas ir valstī no jauna iepildījuši degvielu (tostarp starptautiskā zvejniecība), un zvejniecībā izmantotā enerģija. NACE 03. nodaļa.

Šīs darbības nav ietvertas nekur citur. Šajā kategorijā ietilpst izmantotā degviela militārām vajadzībām visam mobilajam un stacionārajam patēriņam (piemēram, kuģi, gaisa kuģi, sauszemes transportlīdzekļi un izmantotā enerģija dzīvojamās mājās) neatkarīgi no tā, vai degviela ir piegādāta minētās vai citas valsts militārajiem spēkiem. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā ir jāskaidro.

3. CITI TERMINI

Regulā lieto saīsinājumus, kuru nozīme ir šāda:

—	TML : tetrametilsvins,

—	TEL : tetraetilsvins,

—	SBP : rūpnieciskais spirts,

—	LPG : sašķidrināta naftas gāze,

—	NGL : šķidra dabasgāze,

—	LNG : sašķidrināta dabasgāze,

—	CNG : saspiesta dabasgāze.

B PIELIKUMS

IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas procedūra.

A pielikums attiecas uz tādu terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1. CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES

1.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem:

Energoprodukts	Definīcija
1. Akmeņogles	Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās. Tajās kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.
2. Koksa ogles	Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu, kurš ir piemērots domnām. To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.
3. Citas bitumenogles (tvaika ģeneratoru ogles)	Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā, un ietver visas bitumenogles, kas nav ietvertas pie koksa oglēm vai akmeņoglēm. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā akmeņoglēm (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (mazāk nekā 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem. Ja bitumenogles izmanto koksa krāsnīs, par tām jāziņo kā par koksa oglēm.
4. Melnais lignīts	Attiecas uz neaglomerētām akmeņoglēm ar augstāko siltumspēju robežās no 20 000 kJ/kg līdz 24 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.
5. Lignīts	Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 20 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.
6. Patentēts kurināmais	Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražotā patentētā kurināmā daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.
7. Koksa krāšņu kokss	Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāšņu koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela. Šajā kategorijā ietilpst arī koksa putekļi un lietuvju kokss. Šajā kategorijā ir jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā vietējo kurināmo vai pati pārveidošanas rūpnīca. Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta.
8. Gāzes kokss	Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto komunālās gāzes ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.
9. Akmeņogļu darva	Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”). Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos (piemēram, benzolā, toluolā, naftalīnā), par kuriem parasti ziņotu kā par naftas ķīmijas rūpniecības izejvielām.
10. BOB (brūnogļu briketes)	Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta vai melnā lignīta, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas un pievienojot sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.
11. Gāzes rūpnīcu gāze	Ietver visa veida gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, par ko ziņo ailē “No citiem avotiem”. Pārveidošanas sektorā jānorāda gāzes rūpnīcu gāzes daudzumi, kas pārveidoti par sajauktu dabasgāzi, kas tiks piegādāta un patērēta dabasgāzes tīklā. Par citu ogļu gāzu (piemēram, koksa krāšņu gāzu, domnu gāzes un konvertora gāzes) ražošanu ir jāziņo kolonnās attiecībā uz šādām gāzēm un nevis kā par gāzes rūpnīcu gāzes ražošanu. Par ogļu gāzēm, kas ir pārvietotas uz gāzes rūpnīcu iekārtām, ir jāziņo (to attiecīgajā ailē) pārveidošanas sektorā gāzes rūpnīcu iekārtu rindā. Kopējam gāzes rūpnīcu gāzes daudzumam, kas nāk no citu ogļu gāzu pārvietošanas, ir jāparādās ražošanas rindā attiecībā uz gāzes rūpnīcu gāzi.
12. Koksa krāšņu gāze	Iegūst kā koksa krāšņu gāzes ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.
13. Domnu gāze	Iegūst, sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai. Par kurināmā daudzumu ir jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.
14. Citas reģenerētās gāzes	Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāzes ir zināmas arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā. Par reģenerētā kurināmā daudzumu ir jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ietver arī citas iepriekš neminētas un neklasificētas ražošanā iegūtas gāzes, piemēram, deggāzes no cietām ogles daļiņām, kas rodas citur neminētos ražošanas un ķīmiskos procesos.
15. Kūdra	Degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežamas, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas patēriņam. Šī definīcija neskar atjaunojamo energoresursu definīciju Direktīvā 2009/28/EK un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada pamatnostādnēs valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.
16. Kūdras produkti	Tādi produkti kā kūdras briketes, ko iegūst tieši vai netieši no gabalkūdras un frēzkūdras.
17. Degslāneklis un naftas smiltis	Degslāneklis un naftas smiltis ir nogulumieži, kas satur organiskas vielas kerogēna veidā. Kerogēns ir vaskveidīgs ar ogļūdeņradi bagāts materiāls, ko uzskata par naftas prekursoru. Degslānekli var tieši dedzināt vai apstrādāt un karsējot iegūt slānekļa eļļu. Par slānekļa eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, ir jāziņo ikgadējās naftas anketas sadaļā “Citi ogļūdeņraži”.

1.2. Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz tādu terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori

1. Ražošana

1.1.	T. sk.: pazemē Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

1.2.	T. sk.: virszemē Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

2. No citiem avotiem

To veido divas sastāvdaļas:

— reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras akmeņogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida. Tajā ietilpst akmeņogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām,

— kurināmā piegādes, kura ražošana ietilpst cita kurināmā enerģijas bilancē, bet kura patēriņš parādīsies akmeņogļu enerģijas bilancē.

2.1.	T. sk.: no naftas produktiem Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm. Piemēram, naftas koksa pievienošana koksa oglēm koksa krāsnīs

2.2.	T. sk.: no dabasgāzes Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm. Piemēram, dabasgāzes pievienošana gāzes rūpnīcu gāzei tiešajam gala patēriņam

2.3.	T. sk.: no atjaunojamiem energoresursiem Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm. Piemēram, rūpnieciskie atkritumi kā saistviela patentēta kurināmā ražošanā

3. Imports

4. Eksports

5. Starptautiskie kuģu bunkuri

6. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

7. Kopējais patēriņš

8. Statistikas atšķirības

9. Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotā kurināma daudzumi primārajai vai sekundārajai enerģijas pārveidošanai (piemēram, ogles par elektroenerģiju, koksa krāšņu gāze par elektroenerģiju) vai izmantotie daudzumi pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, koksa ogles par koksu).

9.1.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.2.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

9.3.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.4.	T. sk.: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.5.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

9.6.	T. sk.: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.7.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

9.8.	T. sk.: koksa krāsnis

9.9.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

9.10.

T. sk.: gāzes rūpnīcas

9.11.

T. sk.: domnas

Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās. Šeit nav jāietver domnu apsildei un ekspluatācijai izmantotie daudzumi kā kurināmais (piemēram, domnas gāze), bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

9.12.

T. sk.: ogļu sašķidrināšana

Par slānekļa eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.

9.13.

T. sk.: sajaukšanai ar dabasgāzi

Ogļu gāzu daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.

9.14.

T. sk.: citur neklasificēts – pārveidošana

1.2.2. Enerģētikas sektors

1. Enerģētikas sektors kopā

1.1.	T. sk.: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.	T. sk.: ogļraktuves

1.3.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.	T. sk.: koksa krāsnis

1.5.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.	T. sk.: gāzes rūpnīcas

1.7.	T. sk.: domnas

1.8.	T. sk.: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.	T. sk.: ogļu sašķidrināšana

1.10.

T. sk.: citur neklasificēts – enerģētika

2. Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales, kā arī rūpniecisko gāzu uzliesmojuma dēļ.

3. Galapatēriņš kopā

4. Neenerģētikas patēriņš kopā

4.1.

T. sk.: rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori

Neenerģētikas patēriņš visās rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšnozarēs, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.

4.1.1.

4.1. punkts, t. sk.: naftas ķīmijas sektorā

Neenerģētikas patēriņš, piemēram, ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma iegūšanai un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.

4.2.	T. sk.: transporta sektors Neenerģētikas patēriņš visos transporta apakšsektoros.

4.3.	T. sk.: citi sektori Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, dzīvojamajā sektorā, lauksaimniecībā un citur nenorādītos sektoros.

1.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija

1. Enerģijas galapatēriņš

2. Rūpniecības sektors

2.1.	T. sk.: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.	T. sk.: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.	T. sk.: krāsaino metālu ražošana

2.4.	T. sk.: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.	T. sk.: transportlīdzekļu ražošana

2.6.	T. sk.: mašīnas un iekārtas

2.7.	T. sk.: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.	T. sk.: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.	T. sk.: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

T. sk.: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

T. sk.: būvniecība

2.12.

T. sk.: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

T. sk.: citur neklasificēti sektori – rūpniecība

3. Transporta sektors

3.1.	T. sk.: dzelzceļš

3.2.	T. sk.: vietējā kuģošana

3.3.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

4. Citi sektori

4.1.	T. sk.: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

T. sk.: dzīvojamais sektors

4.2.1.

dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu apkure

4.2.2.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu dzesēšana

4.2.3.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ūdens sildīšana

4.2.4.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ēdiena gatavošana

4.2.5.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: citi galalietojumi

4.3.	T. sk.: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.	T. sk.: zvejniecība

4.5.	T. sk.: citur neklasificēts – cits

1.2.4. Imports un eksports

Imports izcelsmes valsts dalījumā un eksports galamērķa valsts dalījumā.

Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, patentētajam kurināmajam, koksa krāšņu koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.3. Siltumspēja

Gan augstākā, gan zemākā siltumspēja jāziņo par šādiem galvenajiem agregātiem.

1. Ražošana

2. Imports

3. Eksports

4. Izmantota koksa krāsnīs

5. Izmantota domnās

6. Izmantota pamatdarbības elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

7. Izmantota rūpniecībā

8. Citiem izmantojuma veidiem

1.4. Mērvienības

1. Enerģijas daudzumi

103 t

Izņēmums: gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei, citām reģenerētām gāzēm) mērījums ir tieši enerģijas mērījums, un tādēļ izmantojamā mērvienība ir TJ (pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

2. Siltumspēja

MJ/t

1.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

2. DABASGĀZE

2.1. Attiecīgie energoprodukti

Šī datu vākšana attiecas uz dabasgāzi, ko veido gāzes, kas ir sastopamas pazemes atradnēs, un tās ir sašķidrinātas vai gāzveida, ko pamatā veido metāns.

Tas ietver gan “neasimilēto” gāzi, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums, gan “asimilēto” gāzi, kas iegūta saistībā ar jēlnaftu, kā arī metānu, kas reģenerēts no ogļraktuvēm (akmeņogļu gāze) vai no ogļu slāņa (ogļu slāņa gāze).

Tas neietver gāzes, kas radušās, anaerobi iztvaicējot biomasu (piemēram, komunālo vai notekūdeņu dūņu gāzi), ne arī gāzes rūpnīcu gāzi.

2.2. Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

2.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori

Jāziņo par daudzumiem, kas izteikti gan apjoma, gan enerģijas vienībās, un ieskaitot augstāko un zemāko siltumspēju šādiem agregātiem:

1. Vietējā ražošana

Norāda visu realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas.

Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši.

Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē; gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.

1.1.	T. sk.: asimilētā gāze Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.

1.2.	T. sk.: neasimilētā gāze Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.

1.3.	T. sk.: ogļraktuvju gāze Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.

2. No citiem avotiem

Kurināmais, kas sajaukts ar dabasgāzi un patērēts kā maisījums.

2.1.	T. sk.: no naftas produktiem LPG kvalitātes, piemēram, siltumspējas, uzlabošanai.

2.2.	T. sk.: no oglēm Rūpnieciskā gāze sajaukšanai ar dabasgāzi

2.3.	T. sk.: no atjaunojamiem energoresursiem Biogāze sajaukšanai ar dabasgāzi

3. Imports

4. Eksports

5. Starptautiskie kuģu bunkuri

6. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

7. Kopējais patēriņš

8. Statistikas atšķirības

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

9. Reģenerējamā gāze: krājumi perioda sākumā un perioda beigās

Pieejamie gāzes daudzumi piegādei jebkādā ievades izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī sašķidrinātas dabasgāzes uzglabāšanu. Nav jāietver balasta gāze.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

10. Izplūdusī gāze

Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

11. Sadedzinātā gāze

Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

12. Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotie kurināmā daudzumi primārajā un sekundārajā enerģijas pārveidošanā (piemēram, dabasgāzi par elektroenerģiju) vai kas izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, dabasgāzi par metanolu).

12.1.

T. sk.: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.2.

T. sk.: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.3.

T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

12.4.

T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

12.5.

T. sk.: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.6.

T. sk.: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.7.

T. sk.: gāzes rūpnīcas

12.8.

T. sk.: koksa krāsnis

12.9.

T. sk.: domnas

12.10.

T. sk.: gāzes sašķidrināšana

Dabasgāzes daudzumi, kas izlietoti kā izejvielas pārvēršanai šķidrumā, piemēram, kurināmā daudzumi, ko ievada metanola ražošanas procesā pārveidošanai metanolā.

12.11.

T. sk.: nav norādīts – pārveidošana

2.2.2. Enerģētikas sektors

1. Enerģētikas sektors kopā

1.1.	T. sk.: ogļraktuves

1.2.	T. sk.: naftas un gāzes ieguve

1.3.	T. sk.: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

1.4.	T. sk.: koksa krāsnis

1.5.	T. sk.: domnas

1.6.	T. sk.: gāzes rūpnīcas

1.7.	T. sk.: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.8.	T. sk.: sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija

1.9.	T. sk.: gāzes sašķidrināšana

1.10.

T. sk.: citur neklasificēts – enerģētika

2. Piegādes un sadales zudumi

2.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija

Par dabasgāzes patēriņu jāziņo atsevišķi gan kā par enerģētikas patēriņu, gan (vajadzības gadījumā) neenerģētikas patēriņu par šādiem agregātiem:

1. Galapatēriņš kopā

Šajā pozīcijā atsevišķi jāziņo enerģijas galapatēriņš un neenerģētikas patēriņš.

2. Transporta sektors

2.1.

T. sk.: sauszemes transports

Ietver SDG un biogāzi

2.1.1.

T. sk.: biogāzes daļa sauszemes transportā

2.2.	T. sk.: cauruļvadu transports

2.3.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

3. Rūpniecības sektors

3.1.	T. sk.: dzelzs un tērauda ražošana

3.2.	T. sk.: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.3.	T. sk.: krāsaino metālu ražošana

3.4.	T. sk.: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.5.	T. sk.: transportlīdzekļu ražošana

3.6.	T. sk.: mašīnas un iekārtas

3.7.	T. sk.: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.8.	T. sk.: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.9.	T. sk.: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.10.

T. sk.: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.11.

T. sk.: būvniecība

3.12.

T. sk.: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.13.

T. sk.: citur neklasificēti sektori – rūpniecība

4. Citi sektori

4.1.	T. sk.: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

T. sk.: dzīvojamais sektors

4.2.1.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu apkure

4.2.2.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu dzesēšana

4.2.3.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ūdens sildīšana

4.2.4.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ēdiena gatavošana

4.2.5.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: citi galalietojumi

4.3.	T. sk.: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.	T. sk.: zvejniecība

4.5.	T. sk.: citur neklasificēts – cits

2.2.4. Imports un eksports

Jāziņo gan dabasgāzes kopā, gan tās LNG daļas daudzums par katru importa izcelsmes valsti un eksporta galamērķa valsti.

2.2.5. Gāzes krātuvju ietilpība

1. Nosaukums

Krātuves vietas nosaukums.

2. Veids

Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, sāls dobums utt.

3. Darba jauda

Kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā.

4. Maksimālais izvades ātrums

Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt; tas atbilst maksimālajai izsūknēšanas kapacitātei.

2.3. Mērvienības

1. Enerģijas daudzumi	Ja vien nav norādīts citādi, dabasgāzes daudzumus paziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).
2. Siltumspēja	kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).
3. Krātuves darba jauda	106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).
4. Maksimālais izvades ātrums	106 m3/dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101,325 kPa).

2.4. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

3. ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

3.1. Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz siltumenerģiju un elektroenerģiju.

3.2. Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums. 1., 2., 4. un 5. nodaļā minētās definīcijas un mērvienības piemēro energoproduktiem, kas pieder pie cietā kurināmā un rūpnieciskajām gāzēm, dabasgāzes, naftas un benzīna produktiem, atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas no atkritumiem.

3.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori

Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas agregātiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju:

— bruto saražotā elektroenerģija ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem,

— bruto saražotais siltums ir kopējais saražotais siltums iekārtā un ietver siltumu, kas izmantots iekārtas palīgierīcēs, kuras izmanto karstu šķidrumu (telpu apkure, šķidrā kurināmā apkure utt.), un zudumi iekārtas/tīkla siltuma apmaiņā, kā arī siltums no ķīmiskajiem procesiem, ko izmanto kā primāro enerģijas veidu,

— neto saražotā elektroenerģija ir bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros,

— neto saražotais siltums ir siltums, kas piegādāts sadales sistēmai, kā noteikts no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.

Tabulā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, izmantojot šādus agregātus:

1. Ražošana kopā

1.1.	T. sk.: kodolenerģija

1.2.

T. sk.: hidroelektroenerģija

1.2.1.

T. sk.: hidroelektroenerģijas daļa, kas iegūta no pārsūknēšanas

1.3.	T. sk.: ģeotermālā enerģija

1.4.	T. sk.: saules enerģija

1.5.	T. sk.: viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

1.6.	T. sk.: vēja enerģija

1.7.	T. sk.: sadedzināmais kurināmais Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.

1.8.	T. sk.: siltuma sūkņi Siltuma izvade no siltuma sūkņiem tikai tad, ja siltumu pārdod trešām pusēm (t. i., gadījumos, ja ražošana notiek pārveidošanas nozarē).

1.9.	T. sk.: elektriskie boileri Siltumenerģijas daudzumi no elektriskajiem boileriem, ja iegūto daudzumu pārdod trešām personām.

1.10.

T. sk.: siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem

Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā.

Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.

1.11.

T. sk.: citi avoti (lūdzu norādīt)

Visos attiecīgajos gadījumos turpmāk tabulā minētie agregāti atsevišķi jāziņo kā kopējie rādītāji par elektroenerģiju un siltumenerģiju. Tabulā par pirmajiem trim rādītājiem ir jāaprēķina daudzumi un jāsavieno ar vērtībām, kas paziņotas saskaņā ar iepriekšējo tabulu.

1. Bruto ražošana kopā

2. Uzņēmums izlieto savām vajadzībām

3. Neto ražošana kopā

4. Imports

Skatīt arī skaidrojumu 5. punktā “Eksports”.

5. Eksports

Elektroenerģijas daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par daudzumu ir jāziņo gan kā par eksportu, gan kā par importu.

6. Izmantots siltuma sūkņos

7. Izmantots elektriskajos tvaika boileros

8. Izmantots pārsūknēšanā

9. Izmantots elektroenerģijas ražošanā

10. Piegādātā enerģija

Elektroenerģijai: neto saražotās elektroenerģijas daudzums, ko piegādājuši visi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi valstī, atņemot daudzumus, kas ir vienlaikus izmantoti siltuma sūkņos, elektriskajos tvaika boileros, sūkņos, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

Siltumenerģijai: neto saražotās siltumenerģijas daudzums, ko pārdod visi uzņēmumi valstī, atņemot siltumenerģiju, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

11. Piegādes un sadales zudumi

Visi zudumi elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādes un sadales dēļ.

Attiecībā uz elektroenerģiju ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām.

12. Kopējais patēriņš (aprēķinātais)

13. Statistikas atšķirības

14. Kopējais patēriņš (faktiskais)

Par saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un izmantotā kurināmā daudzumiem, tostarp attiecīgo kopējo enerģiju no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti tabulā, atsevišķi jāziņo attiecībā uz pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos šāda elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana atsevišķi jānorāda par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem:

1. Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes

1.1. Akmeņogles

1.2. Koksa ogles

1.3. Citas bitumenogles

1.4. Melnais lignīts

1.5. Lignīts

1.6. Kūdra

1.7. Patentēts kurināmais

1.8. Koksa krāšņu kokss

1.9. Gāzes kokss

1.10. Akmeņogļu darva

1.11. Brūnogļu briketes

1.12. Gāzes rūpnīcu gāze

1.13. Koksa krāšņu gāze

1.14. Domnu gāze

1.15. Citas reģenerētas gāzes

1.16. Kūdras produkti

1.17. Degslāneklis un naftas smiltis

2. Naftas un benzīna produkti

2.1. Jēlnafta

2.2. NGL

2.3. Naftas pārstrādes uzņēmumu gāze

2.4. LPG

2.5. Ligroīns

2.6. Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela

2.7. Cita veida petroleja

2.8. Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)

2.9. Smagā degvieleļļa

2.10. Bitumens (arī orimulsijas – kurināmais uz bitumena bāzes)

2.11. Naftas kokss

2.12. Citi naftas produkti

3. Dabasgāze

4. Atjaunojamie energoresursi un enerģija no atkritumiem

4.1. Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)

4.2. Sadzīves atkritumi (atjaunojamie)

4.3. Sadzīves atkritumi (neatjaunojamie)

4.4. Cietās biodegvielas

4.5. Biogāzes

4.6. Biodīzeļdegvielas

4.7. Citas šķidrās biodegvielas

3.2.2. Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas sektorā

1. Enerģētikas sektors kopā

Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto sūknēšanai krātuvēs, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.

1.1.	T. sk.: ogļraktuves

1.2.	T. sk.: naftas un gāzes ieguve

1.3.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.	T. sk.: koksa krāsnis

1.5.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.	T. sk.: gāzes rūpnīcas

1.7.	T. sk.: domnas

1.8.	T. sk.: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.	T. sk.: kodolnozare

1.10.

T. sk.: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.11.

T. sk.: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.12.

T. sk.: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.13.

T. sk.: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.14.

T. sk.: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.15.

T. sk.: citur neklasificēts – enerģētika

3.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija

1. Rūpniecības sektors

1.1.	T. sk.: dzelzs un tērauda ražošana

1.2.	T. sk.: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

1.3.	T. sk.: krāsaino metālu ražošana

1.4.	T. sk.: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1.5.	T. sk.: transportlīdzekļu ražošana

1.6.	T. sk.: mašīnas un iekārtas

1.7.	T. sk.: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1.8.	T. sk.: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

1.9.	T. sk.: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

1.10.

T. sk.: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

1.11.

T. sk.: būvniecība

1.12.

T. sk.: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

1.13.

T. sk.: citur neklasificēti sektori – rūpniecība

2. Transporta sektors

2.1.	T. sk.: dzelzceļš

2.2.	T. sk.: cauruļvadu transports

2.3.	T. sk.: sauszemes transports

2.4.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

3. Dzīvojamais sektors

3.1.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu apkure

3.2.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu dzesēšana

3.3.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: ūdens sildīšana

3.4.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: ēdiena gatavošana

3.5.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: apgaismojums un elektroierīces Tas attiecas tikai uz elektroenerģiju.

3.6.	Dzīvojamais sektors, t. sk.: citi galalietojumi

4. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

5. Lauksaimniecība/mežsaimniecība

6. Zvejniecība

7. citur neklasificēts – cits

3.2.4. Imports un eksports

Valsts elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzuma imports un eksports.

3.2.5. Pašražotāju saražotā neto elektroenerģija un neto siltumenerģija

Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju atsevišķi jāziņo attiecībā uz koģenerācijas stacijām, elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem šādos uzņēmumos vai darbībās:

1. Enerģētikas sektors kopā

1.1.	T. sk.: ogļraktuves

1.2.	T. sk.: naftas un gāzes ieguve

1.3.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.	T. sk.: koksa krāsnis

1.5.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.	T. sk.: gāzes rūpnīcas

1.7.	T. sk.: domnas

1.8.	T. sk.: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.	T. sk.: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.10.

T. sk.: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.11.

T. sk.: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.12.

T. sk.: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.13.

T. sk.: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.14.

T. sk.: citur neklasificēts – enerģētika

2. Transporta sektors

2.1.	T. sk.: dzelzceļš

2.2.	T. sk.: cauruļvadu transports

2.3.	T. sk.: sauszemes transports

2.4.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

3. Visi citi sektori – vienādi ar agregātu sarakstu saskaņā ar 3.2.3. sadaļu “Enerģijas galapatēriņa specifikācija”.

3.3. Struktūras dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu

3.3.1. Neto maksimālā elektriskā jauda un maksimālā slodze

Par jaudu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī.

Ietver gan elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumu, gan koģenerācijas staciju elektrisko jaudu.

Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā. Maksimālā slodze tiek definēta kā vislielākā enerģijas vērtība, ko valstī tīkls vai vairāki tīkli kopā saņem vai piegādā.

Gan pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem jāziņo neto maksimālā elektriskā jauda:

1. Kopā

2. Kodolenerģija

3. Hidroenerģija

3.1.	T. sk.: jauktas iekārtas

3.2.	T. sk.: tikai sūkņu iekārtas

4. Ģeotermālā enerģija

5. Saules fotoelementi

6. Saules siltumenerģija

7. Viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

8. Vēja enerģija

9. Sadedzināmais kurināmais

9.1.	T. sk.: tvaiks

9.2.	T. sk.: iekšējā sadedzināšana

9.3.	T. sk.: gāzes turbīna

9.4.	T. sk.: kombinētais cikls

9.5.	T. sk.: cits Jānorāda, ja paziņo.

Attiecībā uz tīklu jāpaziņo šāda informācija par maksimālo slodzi:

10. Maksimālā slodze

11. Pieejamā jauda maksimālās slodzes brīdī

12. Datums un laiks, kad ir bijusi maksimālā slodze

3.3.2. Neto maksimālā sadedzināmā kurināmā iekārtu elektriskā jauda

Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā elektrisko jaudu jāziņo gan pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi katrai iekārtai, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem, kas minēta nākamajā tabulā. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno visos gadījumos, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem.

1. Darbināta ar viena veida kurināmo

1.1. Kurināta ar akmeņoglēm vai akmeņogļu produktiem

Ietver koksa krāšņu gāzi, domnu un konvertora gāzes jaudu.

1.2. Kurināta ar šķidro kurināmo

Ietver naftas rafinēšanas rūpnīcas gāzes jaudu.

1.3. Kurināta ar dabasgāzi

Ietver gāzes rūpnīcu gāzes jaudu.

1.4. Kurināta ar kūdru

1.5. Kurināta ar atjaunojamiem energoresursiem un atkritumiem

2. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro

3. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi

4. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi

5. Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo, un dabasgāzi

Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās.

3.4. Dati par kodolenerģiju

Jāziņo šādi dati par kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām:

1.	Bagātināšanas jauda Ikgadējā atdalīšanas darba jauda bagātināšanas iekārtās, kuras darbojas (urāna izotopu separācija)
2.	Jaunu degvielas elementu ražošanas jauda Ikgadējā degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. Neietver MOX degvielas ražošanas iekārtas.
3.	MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda Ikgadējā MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. MOX degviela sastāv no plutonija un urāna maisījuma (jaukts oksīds).
4.	Jaunu degvielas elementu ražošana Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana kodoldegvielas ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. Neietver arī MOX degvielas ražošanas iekārtas.
5.	MOX degvielas elementu ražošana Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana MOX ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus.
6.	Kodolsiltuma ražošana Kodolreaktoros saražotais kopējais siltuma apjoms elektroenerģijas ražošanai vai citiem lietderīgiem siltuma lietojumiem.
7.	Galīgi izņemtu apstarotu degvielas elementu izdegšanas ikgadējais vidējais rādītājs To degvielas elementu izdegšanas aprēķinātais vidējais rādītājs, kurus galīgi izņem no kodolreaktoriem attiecīgajā pārskata gadā. Neietver degvielas elementus, kurus uz laiku izņem un, iespējams, vēlāk atkal uzpilda.
8.	Urāna un plutonija ražošana pārstrādes iekārtās Pārskata gadā pārstrādes iekārtās saražotais urāns un plutonijs.
9.	Pārstrādes iekārtu jauda (urāns un plutonijs) Ikgadējā pārstrādes jauda (urāns un plutonijs).

3.5. Mērvienības

1. Enerģijas daudzumi

Elektroenerģija: GWh

Siltumenerģija: TJ

Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes: tiek piemērotas šā pielikuma 1. nodaļas mērvienības.

Dabasgāze: tiek piemērotas šā pielikuma 2. nodaļas mērvienības.

Naftas un benzīna produkti: tiek piemērotas šā pielikuma 4. nodaļas mērvienības.

Atjaunojamie energoresursi un atkritumi: tiek piemērotas šā pielikuma 5. nodaļas mērvienības.

Urāns un plutonijs: tSM (smago metālu t).

2. Jauda

Elektroenerģijas ražošanas jauda: MWe

Siltumenerģijas ražošanas jauda: MWt

Bagātināšanas jauda (urāna izotopu separācija): tSDV (separācijas darba vienību t).

Kodoldegvielas elementu ražošanas jauda: tSM (smago metālu t).

3.6. Atkāpes un atbrīvojumi

Francijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz saražotās siltumenerģijas datu sniegšanu. Šī atkāpe zaudē spēku, tiklīdz Francija var nosūtīt šo ziņojumu, un tās ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

4.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem:

Energoprodukts	Definīcija
1. Jēlnafta	Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fiziskās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu.
2. NGL	NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. Šķidra dabasgāze ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).
3. Naftas rafinēšanas uzņēmumu izejvielas	Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Pie tālākas pārstrādes tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai gala produktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kurus naftas ķīmijas rūpniecība nosūtījusi atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).
4. Piedevas/skābekļa savienojumi	Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar kādu produktu, lai mainītu degvielas īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.): — skābekļa savienojumi, piemēram, spirti (metanols, etanols), ēteri (piemēram, MTBE (metiltercbutilēteris), ETBE (etiltercbutilēteris), TAME (tercamilmetilēteris), — esteri (piemēram, rapša sēklu eļļa vai dimetilesteris, utt.), — ķīmiski savienojumi (piemēram., TML, TEL un mazgāšanas līdzekļi). Piezīme: piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, esteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, ir jāattiecas uz daudzumiem, kas ir domāti sajaukšanai ar degvielu vai izmantošanai kā kurināmo.
4.1. T. sk.: biodegviela	Biobenzīns un biodīzeļdegviela: piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem. Šķidras biodegvielas daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz biodegvielu un nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta. Neietver nekāda veida tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar transporta degvielu (t. i., tās tīrā veidā); par to ir jāziņo saskaņā ar 5. nodaļu. Par biodegvielu, ko pārdod kā daļu no transporta degvielas, ir jāziņo pie attiecīgā produkta, norādot biodegvielas daļu.
5. Citi ogļūdeņraži	Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, degakmens eļļa utt. šķidrām vielām no ogļu sašķidrināšanas (skatīt 1. nodaļu), šķidrumu ieguve no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā (skatīt 2. nodaļu), ogļūdeņraži un emulģētas eļļas (piemēram, orimulsija). Neietver degslānekļa ražošanu; uz to attiecas 1. nodaļa. Par slānekļa eļļas (sekundāra produkta) ieguvi ir jāziņo nodaļas “No citiem avotiem” sadaļā “Citi ogļūdeņraži”.
6. Rafinēta gāze (nesašķidrināta)	Rafinēta gāze ietver nekondensējamu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piemēram, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās. Šī iedaļa arī ietver gāzes, kas nosūtītas atpakaļ naftas ķīmijas rūpniecībai.
7. Etāns	Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un rafinētas gāzes plūsmām.
8. LPG	LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās. To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu kombinācija. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.
9. Ligroīns	Ligroīns ir izejviela, kas domāta vai nu naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai), vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā. Ligroīns ietver materiālu 30 °C un 210 °C destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.
10. Benzīns	Dzinēju benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti temperatūrā no 35 °C līdz 215 °C. To izmanto kā degvielu uz zemes bāzētiem dzirksteļaizdedzes motoriem. Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot tādus svina savienojumus kā TEL un TML. Ietver dzinēju benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, aliklātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas domāts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns.
10.1. T. sk.: biobenzīns	Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem.
11. Aviācijas benzīns	Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts – 60 °C un destilēšanas robeža parasti ir 30 °C līdz 180 °C.
12. Benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4).	Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot no 100 °C līdz 250 °C. To iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaiku spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.
13. Petrolejas tipa reaktīvā degviela	Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos. Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 °C līdz 300 °C temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 °C) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir noteikusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA). Satur petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas.
13.1. Reaktīvo dzinēju biodegviela	Šķidra biodegviela, ko iegūst no biomasas un ko sajauc ar reaktīvo dzinēju degvielu vai ar ko to aizstāj.
14. Cita veida petroleja	Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports. Tas pārtvaicējas 150 °C līdz 300 °C temperatūrā.
15. Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)	Gāzeļļas/dīzeļdegvielas pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas no 180 °C līdz 380 °C. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras.
15.1. T. sk.: sauszemes transporta dīzeļdegviela	Sauszemes transporta dīzeļdegviela dīzeļkompresijas aizdedzei (vieglās automašīnas, smagās automašīnas, utt.) parasti ar zemu sēra saturu.
15.1.1. 15.1. punkts, t. sk.: biodīzeļdegvielas	Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem.
15.2. T. sk.: apkures un cita veida gāzeļļa	Gaišā apkures eļļa rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegviela un dzelzceļa transportā izmantotā dīzeļdegviela, cita veida gāzeļļa, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 °C līdz 540 °C temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas.
16. Degvieleļļa	Jebkādas atlieku (smagā) degvieleļļas (ieskaitot to, kas iegūta sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte pārsniedz 10 cSt at 80 °C temperatūrā. Uzliesmojuma punkts vienmēr pārsniedz 50 °C un blīvums vienmēr ir lielāks nekā 0,90 kg/l.
16.1. T. sk.: ar zemu sēra saturu	Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.
16.2. T. sk.: ar augstu sēra saturu	Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.
17. Lakbenzīns un SBP	Rafinēti destilātu starpprodukti ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tos iedala šādi: rūpnieciskais spirts (SBP): vieglas eļļas, kas pārtvaicējas 30 °C un 200 °C robežās. Rūpnieciskajam spirtam ir 7 vai 8 šķiras atkarībā no griezuma pozīcijas destilēšanas robežās. Šķiras tiek definētas saskaņā ar temperatūras starpību starp 5 % daudzuma un 90 % daudzuma destilēšanas punktos (kas ir ne vairāk kā 60 °C), lakbenzīns: rūpnieciskais spirts ar uzliesmojuma punktu, kas pārsniedz 30 °C. Lakbenzīna destilēšanas temperatūra ir no 135 °C līdz 200 °C robežās.
18. Smērvielas	Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta; tās pamatā izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām. Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ieeļļošanai, motoreļļas un visu uz naftas bāzes šķiru smēreļļu krājumi.
19. Bitumens	Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu. Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.
20. Parafīna vaski	Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Šie vaski ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka saskaņā ar šķiru. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 °C.
21. Naftas kokss	Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”. Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā; šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.
22. Citi produkti	Visi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs. Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūts naftas rafinēšanas rūpnīcās.

4.2. Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

4.2.1. Jēlnaftas, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielu, piedevu un citu ogļūdeņražu piegāde

Šī tabula attiecas uz jēlnaftu, šķidro dabasgāzi, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem (un to biosastāvdaļām) un citiem ogļūdeņražiem:

1. Vietējā ražošana

Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.

No citiem avotiem: piedevas, biodegviela un citi ogļūdeņraži, kuru ražošana jau ir ietverta cita kurināmā bilancēs.

Nav piemērojama jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

2.1.	T. sk.: no akmeņoglēm Iekļautas šķidras vielas, kas iegūtas ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās, šķidras vielas no koksa krāsnīm.

2.2.	T. sk.: no dabasgāzes Sintētiskā benzīna ražošanai kā izejviela var būt vajadzīga dabasgāze. Gāzes daudzumu metanola ražošanai paziņo saskaņā ar 2. nodaļu, bet metanola saņemšanu paziņo šeit.

2.3.	T. sk.: no atjaunojamiem energoresursiem Iekļauta biodegviela, kas ir domāta sajaukšanai ar transporta degvielu. Par ražošanu paziņo saskaņā ar 5. nodaļu, bet sajaukšanas daudzumus paziņo šeit.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie produkti

Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai nosūta atpakaļ no galapatērētājiem uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti.

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.	Pārveidotie produkti Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem. Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

Imports un eksports

Ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL ir jāinformē kā par tādiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem ir jāinformē kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts.

Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība.

Piezīme: visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā), norāda pie atjaunojamiem energoresursiem.

Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.

6.	Tiešā izmantošana Tieši izmantotā jēlnafta, NGL, piedevas un skābekļa savienojumi (un tā daļa, kas ir biodegviela), un citi ogļūdeņraži bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās. Ietver jēlnaftu, ko sadedzina elektroenerģijas ražošanai.

7.	Krājumu izmaiņas Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

Aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Kopējais aprēķinātā produkta daudzums, kas nonācis pārstrādes procesā. To definē šādi:

vietējā ražošana + no citiem avotiem + atpakaļ atsūtītie produkti no sektora + pārveidotie produkti + imports – eksports – tiešā izmantošana + krājumu izmaiņas

9.	Statistikas atšķirības Definētas kā aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums mīnus faktiskais.

10.	Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums Daudzumi, kas noteikti kā ieguldījums naftas rafinēšanas rūpnīcās

11.	Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi Starpība starp naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemto daudzumu (faktisko) un bruto naftas rafinēšanas rūpnīcu saražoto produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

12.

Kopējie krājumi perioda sākumā un perioda beigās valsts teritorijā

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.

13.	Zemākā siltumspēja Ražošanas, importa un eksporta un vidējie rādītāji.

4.2.2. Naftas produktu piegāde

Šī tabula attiecas gatavajiem produktiem (rafinēšanas rūpnīcu gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, kā arī uz tā biobenzīna daļu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, ir jāietver gatavo produktu un starpproduktu nosūtīšanas piegādēs.

1. Primāro produktu saņemšana

Ietver vietējo vai importēto jēlnaftas daudzumu (ieskaitot kondensātu) un vietējo NGL, ko izmanto tieši, nepārstrādājot naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ nosūtītos daudzumus no naftas ķīmijas rūpniecības, kas, lai arī nav pamatkurināmais, tiek izmantoti tieši.

2. Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija

Gatavās produkcijas ražošana naftas rafinēšanas rūpnīcā vai sajaukšanas rūpnīcā.

Neietver naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumus, bet ietver naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

3. Pārstrādātie produkti

Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā pēc tam, kad vienreiz tā jau ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas tiek pārstrādātas atkārtoti). Šie daudzumi ir jānodala no naftas ķīmijas rūpniecības atpakaļ nosūtītajiem daudzumiem.

4. Naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais

Patērētie naftas produkti rafinēšanas rūpnīcas darbības nodrošināšanai.

Neietver produktus, ko izmanto naftas rūpnīcas ārpus pārstrādes procesa, piemēram, bunkuros vai naftas tankkuģos.

Ietver kurināmo, kas izmantots naftas rafinēšanas rūpnīcās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā pārdošanai.

4.1.	T. sk.: izmantots elektroenerģijas ražošanā Izmantotie daudzumi, lai saražotu elektroenerģiju naftas rafinēšanas rūpnīcu iekārtās.

4.2.	T. sk.: izmantots koģenerācijas stacijās Izmantotie daudzumi koģenerācijas stacijās naftas rafinēšanas rūpnīcās.

4.3.	T. sk.: izmantots siltuma ražošanā Izmantotie daudzumi, lai saražotu siltumu naftas rafinēšanas rūpnīcās.

5. Imports un eksports

6. Starptautiskie kuģu bunkuri

7. Starpproduktu pārveidojumi

Daudzumi, kas no jauna klasificēti vai nu tāpēc, ka to specifikācija ir mainījusies, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā.

Negatīvu ierakstu par vienu produktu kompensē pozitīvs ieraksts (vai vairāki ieraksti) vienam vai vairākiem produktiem un pretēji; kopējam neto iznākumam ir jābūt nullei.

8. Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

9. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

10. Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes

To definē šādi:

Saņemtie primārie produkti + bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija + izejvielu otrreizēja pārstrāde – naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais + imports – eksports – starptautiskie kuģu bunkuri + starpproduktu pārveidojumi – produktu pārveidojumi + krājumu izmaiņas

11. Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.

12. Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

Šis skaitlis var atšķirties no aprēķinātā, piemēram, atspoguļojuma un/vai definīciju atšķirību dēļ atšķirīgās pārskata sistēmās.

12.1.

T. sk.: bruto piegādes naftas ķīmijas rūpniecībai

Kurināmā daudzumi, kas piegādāti naftas ķīmijas rūpniecībai.

12.2.

T. sk.: izmantotā enerģija naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.

12.3.

T. sk.: neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas rūpniecībā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.

13. Naftas ķīmijas rūpniecības atpakaļ nosūtītā produkcija naftas rafinēšanas rūpnīcām

14. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās

15. Krājumu izmaiņas komunālajos uzņēmumos

To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājuma līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

Attiecīgā gadījumā ietver jēlnaftu un NGL, kas izmantotas tiešai sadedzināšanai.

16. Zemākā kopējo iekšzemes piegāžu siltumspēja

4.2.3. Bruto iekšzemes piegādes sektoru dalījumā

Turpmākajās tabulās šādi agregāti attiecas uz jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, dzinēju benzīnu kopā un tā bioloģisko daļu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu kopā un tās bioloģisko daļu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu (un tās transporta dīzeļdegvielas, apsildes un cita veida gāzeļļas, biodīzeļdegvielas un nebioloģiskās gāzeļļas/dīzeļdegvielas frakcijām), degvieleļļu kopā (tostarp tās frakcijām gan ar zemu, gan augstu sēra saturu), lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem naftas produktiem.

Jāziņo gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņš un to kopējā summa.

1. Pārveidošanas sektors kopā

Kopējie kurināmā daudzumi, kas izmantoti enerģijas primārajā vai sekundārajā pārveidošanā.

1.1.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.	T. sk.: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

1.4.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

1.5.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.6.	T. sk.: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.7.	T. sk.: gāzes rūpnīcas/gazifikācijas rūpnīcas

1.8.	T. sk.: dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

1.9.	T. sk.: koksa krāsnis

1.10.

T. sk.: domnas

1.11.

T. sk.: naftas ķīmijas rūpniecība

1.12.

T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.13.

T. sk.: citur neklasificēts – pārveidošana

2. Enerģētikas sektors kopā

Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģija enerģētikas sektorā.

2.1.	T. sk.: ogļraktuves

2.2.	T. sk.: naftas un gāzes ieguve

2.3.	T. sk.: koksa krāsnis

2.4.	T. sk.: domnas

2.5.	T. sk.: gāzes rūpnīcas

2.6.	T. sk.: elektrostacijas Elektroenerģijas, koģenerācijas un siltuma ražošanas uzņēmumi

2.7.	T. sk.: citur neklasificēts – enerģētika

3. Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies ārpus naftas rafinēšanas rūpnīcas transportēšanas un sadales dēļ.

Ietver zudumus cauruļvados.

4. Enerģijas galapatēriņš

5. Rūpniecības sektors

5.1.	T. sk.: dzelzs un tērauda ražošana

5.2.	T. sk.: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

5.3.	T. sk.: krāsaino metālu ražošana

5.4.	T. sk.: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

5.5.	T. sk.: transportlīdzekļu ražošana

5.6.	T. sk.: mašīnas un iekārtas

5.7.	T. sk.: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

5.8.	T. sk.: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

5.9.	T. sk.: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

5.10.

T. sk.: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

5.11.

T. sk.: būvniecība

5.12.

T. sk.: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

5.13.

T. sk.: citur neklasificēti sektori – rūpniecība

6. Transporta sektors

6.1.	T. sk.: starptautiskais gaisa transports

6.2.	T. sk.: vietējais gaisa transports

6.3.	T. sk.: sauszemes transports

6.4.	T. sk.: dzelzceļš

6.5.	T. sk.: vietējā kuģošana

6.6.	T. sk.: cauruļvadu transports

6.7.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

7. Citi sektori

7.1.	T. sk.: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

7.2.

T. sk.: dzīvojamais sektors

7.2.1.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu apkure

7.2.2.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu dzesēšana

7.2.3.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ūdens sildīšana

7.2.4.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ēdiena gatavošana

7.2.5.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: citi galalietojumi

7.3.	T. sk.: lauksaimniecība/mežsaimniecība

7.4.	T. sk.: zvejniecība

7.5.	T. sk.: citur neklasificēts – cits

8. Neenerģētikas patēriņš kopā

Daudzumi, kas izmantoti kā izejvielas dažādās nozarēs un kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā. Šie daudzumi ir ietverti iepriekšminētajos agregātu sarakstos.

8.1.	T. sk.: pārveidošanas sektors

8.2	T. sk.: enerģētikas sektors

8.3.	T. sk.: transporta sektors

8.4.

T. sk.: rūpniecības sektors

8.4.1.

Rūpniecības sektors, t. sk.: ķīmisko vielu ražošana (ieskaitot naftas ķīmijas rūpniecību)

8.5.	T. sk.: citi sektori

4.2.4. Imports un eksports

Imports izcelsmes valsts dalījumā un eksports galamērķa valsts dalījumā. Skatīt arī piezīmes 4.2.1. sadaļā, agregāts Nr. 5.

4.3. Mērvienības

1. Enerģijas daudzumi	103 t
2. Siltumspēja	MJ/t

4.4. Atkāpes un atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no datu ziņošanas, kas ir minēti 4.2.3. sadaļas 7. punktā (citi sektori) un 8. punktā (neenerģētikas patēriņš kopā); piemēro tikai kopējās vērtības.

5. ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM

5.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem:

Energoprodukts	Definīcija
1. Hidroenerģija	Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Ir jāietver pārsūknēšana. Par ražošanu ir jāziņo stacijām ar lielumu < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW un pārsūknēšanas.
2. Ģeotermālā enerģija	Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā. Šāda enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas. To izmanto piemērotās vietās: — elektroenerģijas ražošanā, izmantojot sausu tvaiku vai augstas entalpijas sāls šķidrumu pēc uzliesmojuma, — tieši kā siltumenerģiju centralizētā siltumapgādē, lauksaimniecībā utt.
3. Saules enerģija	Saules starojums, ko izmanto karsta ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai. Šī enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama siltuma pārvietošanas līdzeklī, t. i., krītošā saules enerģija mīnus optiskie un savācēju zudumi. Pasīvā saules enerģija tiešai dzīvojamo māju vai citu ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam nav ietverta.
3.1. T. sk.: saules fotoelementi	Saules gaisma, kas pārvērsta elektroenerģijā, izmantojot saules baterijas, parasti no pusvadītāja materiāla, kas pēc pakļaušanas gaismai radīs elektroenerģiju.
3.2. T. sk.: saules siltumenerģija	Saules starojuma siltums; to var veidot: a) saules termoelektrostacijās vai b) iekārtās karstā ūdens ražošanai vietējām vajadzībām vai baseinu sezonālai apsildīšanai (piemēram, plakano paneļu kolektoros, kas pamatā ir termosifonu tipa).
4. Plūdmaiņa, viļņi, okeāns	Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.
5. Vēja enerģija	Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.
6. Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)	Jāziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir izsīkstoši (piemēram, cietvielas vai šķidrumi) un tiek tieši sadedzināti elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai. Par izmantoto kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Par atjaunojamiem rūpnieciskajiem atkritumiem jāziņo nodaļās par cieto biomasu, biogāzi un/vai šķidru biodegvielu.
7. Sadzīves atkritumi	Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors un ko sadedzina īpašās iekārtās, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.
7.1. T. sk.: atjaunojamie	Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.
7.2. T. sk.: neatjaunojamie	Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.
8. Cietās biodegvielas	Ietver bioloģiskas izcelsmes organisku, nefosilu materiālu, ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Tajā ietverti:
8.1. T. sk.: kokogles	Sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.
9. Biogāze	Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā.
10. Šķidrā biodegviela	Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem jāattiecas uz biodegvielas daudzumiem, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t. i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, jāziņo 4. nodaļā, sniedzot datus par naftu. Ir šādi svarīgākie šķidrās biodegvielas veidi.
10.1. T. sk.: biobenzīns	Šajā kategorijā ir iekļauts bioetanols (etanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), biometanols (metanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), bioETBE (etiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 47 %) un bioMTBE (metiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes: bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 36 %).
10.1.1. Biobenzīns, t. sk.: bioetanols	No biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas iegūts etanols.
10.2. T. sk.: biodīzeļdegvielas	Šajā kategorijā ietilpst biodīzeļdegviela (metilesteris, kas iegūts no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, ar dīzeļdegvielas kvalitāti), biodimetilēteris (dimetilēteris, kas iegūts no biomasas), Fišera-Tropša degviela (Fišera-Tropša degviela, kas iegūts no biomasas), aukstās spiešanas bioeļļa (eļļa, kas iegūta no eļļas augu sēklām mehāniskas pārstrādes laikā) un visa cita veida šķidrā biodegviela, ko pievieno, ar ko sajauc vai izmanto tieši kā transporta dīzeļdegvielu.
10.3. Reaktīvo dzinēju biodegviela	Šķidra biodegviela, ko iegūst no biomasas un ko sajauc ar reaktīvo dzinēju degvielu vai ar ko to aizstāj.
10.4. Pārējās šķidrās biodegvielas	Šķidra biodegviela, ko izmanto tieši kā kurināmo, kas nav iekļauta sadaļā par biobenzīnu vai biodīzeļdegvielu.

5.2. Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

5.2.1. Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija

Visos attiecīgajos gadījumos par elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas saražota no 5.1. sadaļā minētajiem energoproduktiem (izņemot no kokoglēm, biobenzīna un reaktīvo dzinēju biodegvielas), jāziņo atsevišķi:

— par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem,

— par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un koģenerācijas stacijām.

Saskaņā ar šo prasību kokogles ir izslēgtas. Attiecībā uz šķidrām biodegvielām ir izslēgts biobenzīns un reaktīvo dzinēju biodegviela. stacijas ar elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 1 MW, no 1 līdz 10 MW un vairāk par 10 MW.

5.2.2. Piegādes un pārveidošanas sektori

Par energoproduktu daudzumiem, kas ir minēti 5.1. sadaļā, (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti piegādes un pārveidošanas sektoros, jāziņo šādi agregāti:

1. Ražošana

2. Imports

3. Eksports

4. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

5. Kopējais patēriņš

6. Statistikas atšķirības

7. Pārveidošanas sektors kopā

Atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti enerģijas primāro veidu pārvēršanai sekundārā enerģijā (piemēram, izgāztuvju gāzi par elektroenerģiju) vai izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, biogāze, kas izmantota sajaukšanai ar dabasgāzi).

7.1.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.2.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.3.	T. sk.: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.4.	T. sk.: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.5.	T. sk.: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.6.	T. sk.: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.7.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi Atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti, lai iegūtu patentēto kurināmo. Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.8.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi Atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti brūnogļu iegūšanā. Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.9.	T. sk.: gāzes rūpnīcu gāze Atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes ražošanā. Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.10.

T. sk.: domnas

Domnās pārveidoto atjaunojamo energoresursu (piemēram, kokogļu) daudzumi.

Šeit nav jāietver apsildei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie atjaunojamie energoresursi, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.11.

T. sk.: dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

Ar dabasgāzi sajaukti biogāzes daudzumi, kurus ievada dabasgāzes tīklā.

7.12.

T. sk.: sajaukumi ar dzinēju benzīnu/dīzeļdegvielu/petroleju

Šķidrās biodegvielas daudzumi, kas nav piegādāti gala patērētājam, bet ir izmantoti kopā ar citiem naftas produktiem, kuri norādīti naftas anketā.

7.13.

T. sk.: kokogļu ražošanas rūpnīcas

Koksnes daudzumi, kas izmantoti kokogļu ražošanā.

7.14.

T. sk.: citur neklasificēts – pārveidošana

5.2.3. Enerģētikas sektors

Par energoproduktu daudzumiem, kas ir minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti enerģētikas sektorā vai piegādāti galapatērētājiem, jāpaziņo šādi agregāti:

1. Enerģētikas sektors kopā

Atjaunojamie energoresursi un atkritumi, ko izmanto enerģētikas sektorā, lai atbalstītu pārveidošanas darbības. Piemēram, atjaunojamie energoresursi un atkritumi, ko izmanto apkurei, apgaismojumam vai sūkņu/kompresoru ekspluatācijai.

Par atjaunojamo energoresursu daudzumiem un atkritumiem, kas pārvērsti citā enerģijas veidā, jāziņo pārveidošanas sektorā.

1.1.	T. sk.: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.	T. sk.: valsts elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.	T. sk.: ogļraktuves

1.4.	T. sk.: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.5.	T. sk.: koksa krāsnis

1.6.	T. sk.: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.7.	T. sk.: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.8.	T. sk.: gāzes rūpnīcu gāze

1.9.	T. sk.: domnas

1.10.

T. sk.: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.11.

T. sk.: citur neklasificēts

2. Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales dēļ.

5.2.4. Enerģijas galapatēriņš

Par energoproduktu daudzumiem, kas ir minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju), jāziņo šādus agregātus:

1. Enerģijas galapatēriņš

2. Rūpniecības sektors

2.1.	T. sk.: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.	T. sk.: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.	T. sk.: krāsaino metālu ražošana

2.4.	T. sk.: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.	T. sk.: transportlīdzekļu ražošana

2.6.	T. sk.: mašīnas un iekārtas

2.7.	T. sk.: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.	T. sk.: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.	T. sk.: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

T. sk.: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

T. sk.: būvniecība

2.12.

T. sk.: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

T. sk.: citur neklasificēti sektori – rūpniecība

3. Transporta sektors

3.1.	T. sk.: dzelzceļš

3.2.	T. sk.: sauszemes transports

3.3.	T. sk.: vietējā kuģošana

3.4.	T. sk.: citur neklasificēts – transports

4. Citi sektori

4.1.	T. sk.: Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

T. sk.: dzīvojamais sektors

4.2.1.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu apkure

4.2.2.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: telpu dzesēšana

4.2.3.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ūdens sildīšana

4.2.4.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: ēdiena gatavošana

4.2.5.

Dzīvojamais sektors, t. sk.: citi galalietojumi

4.3.	T. sk.: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.	T. sk.: zvejniecība

4.5.	T. sk.: citur neklasificēts – cits

5.2.5. Iekārtu tehniskais raksturojums

Pārskata gada beigās jāziņo par šādām piemērojamām elektroenerģijas ražošanas jaudām: Hidroenerģija

1. Hidroenerģija

Jauda ir jāziņo par stacijām, kuru lielums < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW, jauktām stacijām un tikai par pārsūknēšanu, kā arī visiem lielumiem kopā. Sīkāk par staciju lielumiem jāziņo kā par neto lielumu mīnus pārsūknēšana.

2. Ģeotermālā enerģija

3. Saules fotoelementi

4. Saules siltumenerģija

5. Plūdmaiņa, viļņi, okeāns

6. Vēja enerģija

7. Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)

8. Sadzīves atkritumi

9. Cietās biodegvielas

10. Biogāzes

11. Biodīzeļdegvielas

12. Cita veida šķidrā biodegviela

Jāziņo par kopējo uzstādīto saules bateriju virsmu.

Jāziņo par šādām biodegvielas ražošanas jaudām:

1. Biobenzīns

2. Biodīzeļdegvielas

3. Reaktīvo dzinēju biodegviela

4. Citas šķidrās biodegvielas

5.2.6. Imports un eksports

Imports izcelsmes valsts dalījumā un eksports galamērķa valsts dalījumā jāziņo par šādiem produktiem:

1. Biobenzīns

1.1.	T. sk.: bioetanols

2. Reaktīvo dzinēju biodegviela

3. Biodīzeļdegvielas

4. Citas šķidrās biodegvielas

5. Koksnes granulas

5.2.7. Cieto biodegvielu un biogāzu ražošana

Jāziņo par šādu produktu ražošanu:

1. Cietās biodegvielas (izņemot kokogles)

1.1.

T. sk.: kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti

1.1.1.

No kurināmās koksnes, koksnes atliekām un blakusproduktiem, t. sk.: koksnes granulas

1.2.	T. sk.: melnais atsārms

1.3.	T. sk.: izspaidas

1.4.	T. sk.: dzīvnieku izcelsmes atkritumi

1.5.	T. sk.: citi augu izcelsmes materiāli un atliekas

2. Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā

2.1.	T. sk.: atkritumu poligonu gāze

2.2.	T. sk.: notekūdeņu dūņu gāze

2.3.	T. sk.: citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā

3. Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos

5.3. Siltumspēja

Vidējā zemākā siltumspēja jāziņo par šādiem produktiem:

1. Biobenzīns

2. Bioetanols

3. Biodīzeļdegviela

4. Reaktīvo dzinēju biodegviela

5. Pārējās šķidrās biodegvielas

6. Kokogles

5.4. Mērvienības

1. Elektroenerģijas ražošana	MWh
2. Siltumenerģijas ražošana	TJ
3. Atjaunojamie energoresursi	Biobenzīns, biodīzeļdegviela un cita veida šķidra biodegviela: t Kokogles: 1 000 t Visi citi: TJ (pamatojoties uz zemāko siltumspēju).
4. Saules kolektoru virsma	1 000 m2
5. Rūpnīcu jauda	Biodegviela: t/gadā Visi citi: MWe
6. Siltumspēja	KJ/kg (zemākā siltumspēja).

5.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

6. PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Šādi nosacījumi attiecas uz datu savākšanu, kā aprakstīts iepriekšējās nodaļās:

1.	Pārskata periods: Kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim)

2.	Biežums: Katru gadu

3.	Datu nosūtīšanas termiņš: Nākamajā gadā pēc pārskata perioda – 30. novembris

4.	Nosūtīšanas formāts un metode: Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat. Datus nosūta vai augšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.

▼M2

C PIELIKUMS

IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša apkopotās enerģētikas statistikas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas procedūra.

A pielikums attiecas uz tādu terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1. CIETAIS KURINĀMAIS

1.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem:

Energoprodukts	Definīcija
1. Akmeņogles	Termins “akmeņogles” attiecas uz oglēm ar augstāko siltumspēju, kas pārsniedz 20 000 kJ/kg pie bezpelnu mitrās masas un ar vidējo nejaušu vitrinīta atstarotspēju vismaz 0,6 %.
2. Lignīts	Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 20 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.
3. Kūdra	Degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes fosilās nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežama, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Neietver kūdru, ko izmanto ar enerģiju nesaistītiem mērķiem. Ietver frēzkūdru.
4. Patentēts kurināmais	Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu.
5. Brūnogļu briketes	Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta vai melnā lignīta, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas un pievienojot sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.
6. Kokss	Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāšņu koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela. Šajā kategorijā ietilpst arī koksa putekļi un lietuvju kokss. Šajā kategorijā ir jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā vietējo kurināmo vai pati pārveidošanas rūpnīca. Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi, gāzes kokss un puskokss no lignīta.

1.2. Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētais datu apkopojuma saraksts jāsniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1.2.1. Piegādes sektors

Šādu datu apkopojums attiecas uz akmeņoglēm, lignītu un kūdru:

1. Ražošana

2. Reģenerētie produkti (attiecas tikai uz akmeņoglēm)

Sīkšķembas un atkritumu kaudzes ar slānekli, kas atgūtas raktuvēs.

3. Imports kopā

4. Eksports kopā

5. Krājumi:

— Perioda sākums

— Perioda beigas

— Krājumu izmaiņas

Tie ir daudzumi, kas atrodas raktuvēs un importētāju rīcībā.

Neietver patērētāju krājumus (piemēram, tos, kas atrodas spēkstacijās un koksēšanas rūpnīcās), izņemot krājumus, kas pieder patērētājiem, kuri importē tieši.

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

6.	Aprēķinātās iekšzemes piegādes Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir piegādāts iekšējam patēriņam. To definē šādi.

7.	Statistikas atšķirības Aprēķinātās iekšzemes piegādes mīnus faktiskās iekšzemes piegādes. Attiecas tikai uz akmeņoglēm.

Faktiskās iekšzemes piegādes

Iekšējam tirgum piegādātie daudzumi. Vienādi ar kopējām piegādēm dažādiem patērētājiem. Var rasties starpība starp aprēķināto un faktisko piegādi.

Attiecas tikai uz akmeņoglēm.

8.1.	No tām: piegādes pamatdarbības ražotāju spēkstacijām

8.2.	No tām: piegādes koksēšanas rūpnīcām

8.3.	No tām: piegādes patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumiem Izmantotie daudzumi pārveidošanai patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumiem (ogļu stacijās un neatkarīgās).

8.4.	No tām: piegādes rūpniecībai kopā

8.5.	No tām: citas piegādes (pakalpojumu sektors, mājsaimniecības utt.) Kurināmā daudzumi mājsaimniecībām (ieskaitot ogļraktuvju ogles, kas piegādātas strādniekiem raktuvēs un saistītajās rūpnīcās) un pakalpojumiem (pārvaldēm, veikaliem utt.), un arī sektoriem, kas citur nav klasificēti.

Šādu datu apkopojums attiecas uz koksu, patentētu kurināmo un brūnogļu briketēm:

Ražošana

2.	Imports kopā

3.	Eksports kopā

Krājumi:

— perioda sākums

— perioda beigas

— krājumu izmaiņas

Daudzumi, kas atrodas koksēšanas rūpnīcās (kokss) un patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumos (patentēts kurināmais).

Neietver patērētāju krājumus, izņemot krājumus, kas pieder patērētājiem, kuri importē tieši.

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli, un krājumu samazinājumu parāda kā pozitīvu skaitli.

5.	Aprēķinātās iekšzemes piegādes Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir piegādāts iekšējam patēriņam. To definē šādi.

6.	Piegādes dzelzs un tērauda rūpniecībai (attiecas tikai uz koksu)

1.2.2. Imports

Imports izcelsmes valsts dalījumā un eksports galamērķa valsts dalījumā jāziņo par akmeņoglēm.

1.3. Mērvienības

Visi produktu daudzumi tiek izteikti 103 tonnās.

1.4. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

2. ELEKTROENERĢIJA

2.1. Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz elektroenerģiju.

2.2. Datu apkopojuma saraksts

Jāziņo šāds datu apkopojuma saraksts.

2.2.1. Ražošanas sektors

Par šādu datu apkopojumu jāziņo gan bruto, gan neto daudzumi:

1. Kopā saražotā elektroenerģija

1.1.	No tās: kodolenerģija

1.2.

No tās: hidroenerģija

1.2.1.

1.2. punkts, no tā: hidroelektroenerģijas daļa, kas iegūta no pārsūknēšanas

1.3.	No tās: ģeotermālā enerģija

1.4.	No tās: parastā siltumenerģija

1.5.	No tās: vēja enerģija

Jāziņo arī šādi elektroenerģijas daudzumi:

2. Imports

2.1.	No tā: ES iekšējais imports

3. Eksports

3.1.	No tā: ES ārējais eksports

4. Izmantots pārsūknēšanā

5. Izmantots iekšējā tirgū

To aprēķina šādi.

Uz pamatdarbības ražotāju kurināmā patēriņu attiecas šāds datu apkopojums (skatīt B pielikumā lignīta definīciju un C pielikumā – akmeņogļu definīciju):

6. Pamatdarbības ražotāju kopējais kurināmā patēriņš

Kopējais patērētā kurināmā daudzums elektroenerģijas ražošanā un arī siltumenerģijas ražošanā, ko pārdot tikai trešām personām.

6.1.	No tā: akmeņogles

6.2.	No tā: lignīts

6.3.	No tā: naftas produkti

6.4.	No tā: dabasgāze

6.5.	No tā: atvasinātā gāze (tās ir rūpnieciskās gāzes)

6.6.	No tā: citi kurināmie

2.2.2. Pamatdarbības ražotāju kurināmā krājumi

Pamatdarbības ražotāji ir valsts iekārtas, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot kurināmo. Jāziņo par šādiem krājumiem perioda beigās (pārskata mēneša beigās):

1. Akmeņogles

2. Lignīts

3. Naftas produkti

2.3. Mērvienības

1. Enerģijas daudzumi

Elektroenerģija: GWh

Akmeņogles, lignīts un naftas produkti: gan 103 tonnās, gan TJ, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Dabasgāze un atvasinātās gāzes: TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Citi kurināmie: TJ, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Kodolsiltumenerģija: TJ

2. Krājumi

103 tonnas

2.4. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

3. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

3.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem, uz kuriem attiecas B pielikuma 4. nodaļas definīcijas: par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu krājumiem, citiem ogļūdeņražiem, naftas rafinēšanas rūpnīcu gāzi (nesašķidrinātu), etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu (ligroīna tipa reaktīvo degvielu vai JP4), petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu (destilētu degvieleļļu), transporta dīzeļdegvielu, apsildes un cita veida gāzeļļu, degvieleļļu (gan ar zemu, gan augstu sēra saturu), lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem un naftas koksu.

Attiecīgā gadījumā par dzinēju benzīnu jāziņo divās kategorijās, proti: biobenzīnu un nebioloģisko benzīnu. Attiecīgā gadījumā par dzinēju benzīnu jāziņo divās kategorijās, proti: reaktīvo biodegvielu un nebioloģisko reaktīvo degvielu; par gāzeļļu/dīzeļdegvielu jāziņo četrās kategorijās, proti: transporta dīzeļdegviela, apkures un cita veida gāzeļļa un nebioloģiskā gāzeļla/dīzeļdegviela.

“Citi produkti” nozīmē gan daudzumus, kas atbilst definīcijai B pielikuma 4. nodaļā, gan arī lakbenzīna un SBP, smērvielu, bitumena un parafīna vasku daudzumus; par šiem produktiem atsevišķi nav jāziņo.

3.2. Datu apkopojuma saraksts

Šāds datu apkopojuma saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

3.2.1. Piegādes sektors

Šī tabula attiecas tikai uz jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem:

1. Vietējā ražošana

Nav piemērojama naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

2. No citiem avotiem

Piedevas, biodegviela un citi ogļūdeņraži, kuru ražošana jau ir ietverta citas degvielas bilancē.

Nav piemērojama jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

3. No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie produkti

4. Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

5. Imports un eksports

Piezīme: visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā), norāda pie atjaunojamās enerģijas.

6. Tiešā izmantošana

Tieši izmantotie jēlnaftas, NGL un citu ogļūdeņražu daudzumi bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās.

Ietver jēlnaftu, ko sadedzina elektroenerģijas ražošanai.

7. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

8. Aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Kopējais aprēķinātā produkta daudzums, kas nonācis pārstrādes procesā. To definē šādi:

9. Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums mīnus faktiskais.

10. Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Daudzumi, kas noteikti kā ieguldījums naftas rafinēšanas rūpnīcās

11. Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi

Starpība starp naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemto daudzumu (faktisko) un bruto naftas rafinēšanas rūpnīcu saražoto produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

Nākamo tabulu nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, ne arī piedevām/skābekļa savienojumiem:

1. Primāro produktu saņemšana

2. Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija

Gatavās produkcijas ražošana naftas rafinēšanas rūpnīcā vai sajaukšanas rūpnīcā.

Neietver naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumus, bet ietver naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

3. Pārstrādātie produkti

4. Naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais

Patērētie naftas produkti rafinēšanas rūpnīcas darbības nodrošināšanai.

Neietver produktus, ko izmanto naftas rūpnīcas ārpus pārstrādes procesa, piemēram, bunkuros vai naftas tankkuģos.

Ietver kurināmo, kas izmantots naftas rafinēšanas rūpnīcās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā pārdošanai.

5. Imports un eksports

6. Starptautiskie kuģu bunkuri

7. Starpproduktu pārveidojumi

Daudzumi, kas no jauna klasificēti vai nu tāpēc, ka to specifikācija ir mainījusies, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā.

Negatīvu ierakstu par vienu produktu kompensē pozitīvs ieraksts (vai vairāki ieraksti) vienam vai vairākiem produktiem un pretēji; kopējam neto iznākumam ir jābūt nullei.

8. Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

9. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

10. Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes

To definē šādi:

11. Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.

12. Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

Šis skaitlis var atšķirties no aprēķinātā, piemēram, atspoguļojuma un/vai definīciju atšķirību dēļ atšķirīgās pārskata sistēmās.

12.1.

No tām: piegādes starptautiskajai civilajai aviācijai

12.2.

No tām: piegādes pamatdarbības ražotāju spēkstacijām

12.3.

No tām: automobiļu LPG piegādes

12.4.

No tām: (bruto) piegādes naftas ķīmijas rūpniecībai

13. Naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi naftas rafinēšanas rūpnīcām

14. Kopējās neto iekšzemes piegādes

3.2.2. Krājumi

Jāziņo par šādiem krājumiem perioda sākumā un beigās visiem energoproduktiem, ieskaitot piedevas/skābekļa savienojumus un izņemot par naftas rafinēšanas rūpnīcu gāzi:

1. Krājumi valsts teritorijā

Krājumi šādās vietās: naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs, lielapjoma terminālos, cauruļvadu tankkuģos un krasta tankkuģos (kad izbraukšanas un galamērķa osta ir viena un tā pati), tankkuģos dalībvalsts ostā (ja to krava ir jāizkrauj ostā), iekšzemes kuģu bunkuros. Neietver naftas daudzumus, kas atrodas cauruļvados, dzelzceļa tvertnēs, smago automašīnu tvertnēs, to kuģu bunkuros, kas dodas jūrā, apkopes servisos, mazumtirdzniecībā un bunkuros jūrā.

2. Citu valstu krājumi, kas tiek glabāti saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem

Krājumi valsts teritorijā, kuri pieder citai valstij un kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību nolīgums.

3. Krājumi, kuru galamērķis ārvalstī ir zināms

Krājumi, kas nav ietverti 2. punktā attiecībā uz valsts teritoriju, kuri pieder un ir domāti citai valstij. Šie krājumi var atrasties ārpus brīvajām zonām vai to iekšienē.

4. Citi krājumi brīvajās zonās

Ietver krājumus, kas nav ietverti 2. un 3. punktā neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav.

5. Lielāko patērētāju rīcībā esošie krājumi

Ietver krājumus, kas ir pakļauti valdības kontrolei. Šī definīcija neietver citus patērētāju krājumus.

6. Krājumi, kas atrodas uz ostā ienākošo vai pietauvojušos okeāna kuģu klāja

Krājumi neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav. Šajā kategorijā neietilpst krājumi uz kuģu klāja atklātā jūrā.

Ietver naftu krasta tankkuģos, ja to izbraukšanas un galamērķa osta atrodas tajā pašā valstī. Ja ienākošajiem kuģiem ir vairāk nekā viena izkraušanas osta, ziņot tikai par ziņošanas valstī izkrauto daudzumu.

7. Valdības rīcībā esošie krājumi valsts teritorijā

Ietver valdības krājumus valsts teritorijā, kas nav domāti militāriem mērķiem, kuri pieder valdībai vai ir tās kontrolē un tiek glabāti tikai ārkārtas gadījumam.

Neietver krājumus, ko glabā valsts naftas uzņēmumi vai elektrouzņēmumi, vai krājumus, kas tieši pieder naftas kompānijām valdību vārdā.

8. Krājumi, ko valsts teritorijā glabā krājumu glabāšanas organizācija

Krājumi, ko glabā gan valsts, gan privāti uzņēmumi, kuri izveidoti, lai glabātu krājumus vienīgi ārkārtas gadījumiem.

Neietver obligātos krājumus, ko glabā privātuzņēmumi.

9. Visi citi krājumi, kas tiek glabāti valsts teritorijā

Visi citi krājumi, kas atbilst iepriekšminētajiem 1. punkta nosacījumiem.

10. Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem

Krājumi, kas pieder ziņošanas valstij, bet tiek glabāti citā valstī, kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību noslēgtais nolīgums.

10.1.

No tiem: valdības krājumi

10.2.

No tiem: holdinga uzņēmumu krājumi

10.3.

No tiem: citi krājumi

11. Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt

Krājumi, kas nav ietverti 10. punktā, kuri pieder ziņotājai valstij, bet kas tiek glabāti citā valstī un sagaida importēšanu tur.

12. Citi krājumi brīvajās zonās

Citi krājumi valsts teritorijā, kas nav ietverti iepriekšminētajās kategorijās.

13. Cauruļvadu krājumi

Nafta (jēlnafta un naftas produkti), kas atrodas cauruļvados un nepieciešama plūsmas saglabāšanai cauruļvados.

Turklāt par attiecīgo valsti ir jāpaziņo šādu daudzumu sadalījums:

— krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, saņēmēju dalījumā,

— krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu kvītis, saņēmēju dalījumā,

— krājumi perioda beigās ar zināmu galamērķi ārvalstīs, saņēmēju dalījumā,

— krājumi perioda beigās, ko glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, atrašanās vietas dalījumā,

— krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu kvītis, atrašanās vietas dalījumā,

— krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt ziņotāja valstī, atrašanās vietas dalījumā.

Krājumi perioda sākumā nozīmē krājumus mēneša pēdējā dienā pirms pārskata mēneša. Krājumi perioda beigās nozīmē krājumus pārskata mēneša pēdējā dienā.

3.2.3. Imports un eksports

Imports izcelsmes valsts dalījumā un eksports galamērķa valsts dalījumā.

3.3. Mērvienības

Enerģijas daudzums: 103 tonnas

3.4. Ģeogrāfiskās piezīmes

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā A pielikuma 1. nodaļas skaidrojumi tiek piemēroti ar šādiem īpašiem izņēmumiem:

1. Dānija ar Fēru salām un Grenlandi

2. Šveice ar Lihtenšteinu

3.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

4. DABASGĀZE

4.1. Attiecīgie energoprodukti

Dabasgāzes definīcija dota B pielikuma 2. nodaļā.

4.2. Datu apkopojuma saraksts

Šāds datu apkopojuma saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

4.2.1. Piegādes sektors

1. Vietējā ražošana

Norāda visu realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas.

Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši.

Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē; gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.

2. Imports

3. Eksports

4. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

5. Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes

To definē šādi:

6. Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.

7. Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Ietver gāzi, kas izmantota gāzes nozarē apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņu gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās), un sadales zudumus.

8. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā

Daudzumi, kas tiek glabāti īpašās krātuvēs (izsīkušas gāzes un/vai naftas atradnē, ūdensnesējslānī, sāls dobumā, jauktos dobumos vai citās vietās), kā arī sašķidrinātas dabasgāzes krātuvēs. Krājumi perioda sākumā nozīmē krājumus mēneša pēdējā dienā pirms pārskata mēneša. Krājumi perioda beigās nozīmē krājumus pārskata mēneša pēdējā dienā.

9. Izmantošana savām vajadzībām un dabasgāzes nozares zudumi

Gāzes nozares izmantotie daudzumi savām vajadzībām apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņš gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās).

Ietver sadales zudumus.

4.2.2. Imports un eksports

Šajā gadījumā pretēji A pielikumā sniegtajām definīcijām par importu un eksportu jāziņo kaimiņvalstu dalījumā.

4.3. Mērvienības

Par daudzumiem ir jāziņo divās mērvienībās:

— par fizisko daudzumu 106 m3, pieņemot atsauces gāzes nosacījumus

— (15 °C, 101,325 kPa),

— par enerģijas saturu, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

4.4. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

5. PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Šādi nosacījumi attiecas uz datu savākšanu, kā aprakstīts iepriekšējās nodaļās:

1. Pārskata periods

Kalendārais mēnesis

2. Biežums

Katru mēnesi

3. Datu nosūtīšanas termiņš

Visi 3. sadaļā (nafta un naftas produkti) aprakstītie dati un 4. sadaļā aprakstītie dati (dabasgāze): 55 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām

Visi citi dati: triju mēnešu laikā pēc pārskata mēneša

4. Nosūtīšanas formāts un metode

Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

Datus nosūta vai Eurostat augšupielādē elektroniski vienotajā datu saņemšanas vietā.

D PIELIKUMS

ĪSTERMIŅA IKMĒNEŠA STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša īstermiņa statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas procedūra.

A pielikums attiecas uz tādu terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1. DABASGĀZE

1.1. Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas tikai uz dabasgāzi. Dabasgāzes definīcija ir sniegta B pielikuma 2. nodaļā.

1.2. Datu apkopojuma saraksts

Jāziņo šāds datu apkopojuma saraksts:

1. Ražošana

2. Imports

3. Eksports

4. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

5. Piegāde

To aprēķina šādi.

6. Krājumi mēneša beigās

1.3. Mērvienības

Par dabasgāzes daudzumiem jāziņo TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

1.4. Citi piemērojamie nosacījumi

1. Pārskata periods

Kalendārais mēnesis

2. Biežums

Katru mēnesi

3. Datu nosūtīšanas termiņš

Viena mēneša laikā pēc pārskata mēneša beigām

4. Nosūtīšanas formāts un metode

Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

Datus nosūta vai Eurostat augšupielādē elektroniski vienotajā datu saņemšanas vietā.

1.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Vācija ir atbrīvota no šīs datu vākšanas līdz 2014. gada 30. septembrim.

2. ELEKTROENERĢIJA

2.1. Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas tikai uz elektroenerģiju.

2.2. Datu apkopojuma saraksts

Jāziņo šāds datu apkopojuma saraksts:

1. Kopā saražotā elektroenerģija

Kopējais bruto saražotās elektroenerģijas daudzums.

Ietver enerģijas ražošanas uzņēmumu pašpatēriņu.

2. Imports

3. Eksports

4. Bruto piegādātā elektroenerģija

To aprēķina šādi:

2.3. Mērvienības

Enerģijas daudzumi jāizsaka GWh

2.4. Citi piemērojamie nosacījumi

1. Pārskata periods

Kalendārais mēnesis

2. Biežums

Katru mēnesi

3. Datu nosūtīšanas termiņš

Viena mēneša laikā pēc pārskata mēneša beigām

4. Nosūtīšanas formāts un metode

Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

Datus nosūta vai elektroniski augšupielādē Eurostat vienotajā datu nosūtīšanas vietnē.

2.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Vācija ir atbrīvota no šīs datu vākšanas.

3. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

Minēto datu vākšana ir pazīstama kā “JODI anketa”.

3.1. Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, jāvāc dati par visiem šiem energoproduktiem, uz kuriem attiecas B pielikuma 4. nodaļas definīcijas: uz jēlnaftu, LPG, benzīnu (kas ir benzīna un aviācijas benzīna summa), petroleju (kas ir petrolejas tipa reaktīvās degvielas un cita veida petrolejas summa), gāzeļļu/dīzeļdegvielu un degvieleļļu (gan ar zemu, gan augstu sēra saturu).

Turklāt šī datu vākšana attiecas arī uz “naftu kopā”, kas nozīmē visu šo produktu summu, izņemot jēlnaftu, un tajā ir jāietver arī citi naftas produkti, piemēram, naftas rafinēšanas rūpnīcu gāze, etāns, ligroīns, naftas kokss, lakbenzīns un SBP, parafīna vaski, bitumens, smērvielas un citi.

3.2. Datu apkopojuma saraksts

Šāds datu apkopojuma saraksts jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

3.2.1. Piegādes sektors

Šī tabula attiecas tikai uz jēlnaftu:

1. Ražošana

2. Imports

3. Eksports

4. Krājumi perioda beigās

5. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

6. Naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Faktiskais rafinēšanas rūpnīcu izmantotais daudzums.

Šī tabula attiecas uz jēlnaftu, LPG, benzīnu, petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu un uz naftu kopā:

1. Naftas rafinēšanas rūpnīcu gatavā produkcija

Bruto produkcija, ieskaitot naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

2. Imports

3. Eksports

4. Krājumi perioda beigās

5. Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

6. Pieprasījums

Piegādes vai pārdošana iekšzemes tirgū (vietējais patēriņš) un naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais, un starptautiskie kuģu un aviācijas bunkuri. Pieprasījums pēc naftas kopā ietver jēlnaftu.

3.3. Mērvienības

Enerģijas daudzums: 103 tonnu

3.4. Citi piemērojamie nosacījumi

1. Pārskata periods

Kalendārais mēnesis

2. Biežums

Katru mēnesi

3. Datu nosūtīšanas termiņš

Divdesmit piecu dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām

4. Nosūtīšanas formāts un metode

Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

Datus nosūta vai elektroniski augšupielādē Eurostat vienotajā datu nosūtīšanas vietnē.

3.5. Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

( 1 ) Eiropas Parlamenta 2008. gada 12. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 15. septembra Lēmums.

( 2 ) OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

( 3 ) OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

( 4 ) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

( 5 ) OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.

( 6 ) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

( 7 ) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

( 8 ) OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp.

( 9 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

( 10 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

( 11 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 12 ) OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.