Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK ( 1 ), un jo īpaši tās 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 5. panta 6. punkta pirmo daļu, 5. panta 6. punkta c) apakšpunktu, 9. panta 7. punktu, 12. panta 8. punkta b) līdz e) apakšpunktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu, 21. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 23. panta 4. punkta ii) apakšpunktu un 23. panta 7. punktu,

apspriedusies ar Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) ( 2 ), lai saņemtu tehniskas konsultācijas,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2004/109/EK ir noteikti vispārīgi principi atklātības prasību saskaņošanai attiecībā uz balsstiesībām vai finanšu instrumentiem, kas dod tiesības iegūt esošās balsstiesīgās akcijas. Tās mērķis ir nodrošināt ieguldītāju uzticības iegūšanu un uzturēšanu, savlaicīgi atklājot precīzu un pilnīgu informāciju par vērtspapīru emitentiem. Nosakot prasību emitentiem iegūt informāciju par notikumiem, kas ietekmē nozīmīgu līdzdalību uzņēmumos, ar direktīvu mēģina arī panākt, lai pēdējie varētu nodrošināt sabiedrības informēšanu.

(2)	Kārtība to noteikumu īstenošanai, kas regulē atklātības prasības, jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni ieguldītājiem, uzlabotu tirgus efektivitāti un panāktu noteikumu vienādu piemērošanu.

(3)	Attiecībā uz procedūrām, saskaņā ar kurām ieguldītājus informē par emitenta izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, ir piemēroti noteikt, ka informāciju par šādu izvēli dara zināmu ar tādu pašu procedūru kā Direktīvā 2004/109/EK minēto regulēto informāciju.

(4)

Ja saīsinātie pusgada finanšu pārskati nav sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tā saturs nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu par emitenta aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Pusgada pārskatu saturam jānodrošina ieguldītājiem pienācīga pārredzamība, regulāri sniedzot informāciju par emitenta darbības rezultātiem, un šo informāciju atspoguļo tā, lai to būtu viegli salīdzināt ar informāciju, kas sniegta gada pārskatā par iepriekšējo gadu.

(5)

Akciju emitenti, kas sagatavo konsolidētos pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), darījumiem ar saistītām personām piemēro šajos standartos minēto definīciju gada un pusgada pārskatos, ko tie sagatavo atbilstīgi Direktīvai 2004/109/EK. Akciju emitenti, kuri nesagatavo konsolidētos pārskatus un kuriem nav jāpiemēro SGS un SFPS, pusgada pārskatos, ko sagatavo atbilstīgi Direktīvai 2004/109/EK, darījumiem ar saistītām personām piemēro definīciju, kura minēta Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 3 ).

(6)	Ja akcijas ir iegūtas tikai un vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem, atbrīvojums no Direktīvā 2004/109/EK noteiktā pienākuma ziņot par nozīmīgu līdzdalību, ir izmantojams tikai tad, ja “īsā norēķinu cikla” maksimālais ilgums ir tik īss, cik vien iespējams.

(7)

Lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu uzraudzīt, vai tirgus līderi, kuri izmanto šo atkāpi, izpilda prasību ziņot par nozīmīgu līdzdalību, tirgus līderiem, kas vēlas izmantot šo atkāpi, jāziņo, ka tie rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus līderi, kā arī jāinformē par akcijām vai finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie rīkojas šādā statusā.

(8)	Pilnīga pārredzamība tirgus līderu darbībā ir jo īpaši svarīga. Tāpēc tirgus līderim jāspēj pēc attiecīgo kompentento iestāžu pieprasījuma precīzi norādīt darbības, kas veiktas saistībā ar konkrētu emitentu, un jo īpaši akcijas vai finanšu instrumentus, ko tas tur kā tirgus līderis.

(9)

Lai atvieglotu operācijas, termiņus tirdzniecības dienu kalendārā aprēķina, ņemot vērā tirdzniecības dienas emitenta dalībvalstī. Tomēr, lai nodrošinātu pārredzamību, jānosaka prasība, ka kompetentā iestāde informē ieguldītājus un tirgus dalībniekus par piemērojamo tirdzniecības dienu kalendāru dažādiem regulētajiem tirgiem, kas atrodas vai darbojas tās teritorijā.

(10)	Lai noskaidrotu apstākļus, kādos ir jāziņo par nozīmīgu līdzdalību, ir piemēroti noteikt, vai šis pienākums ir jāveic individuāli vai kolektīvi, un kā šo pienākumu pilda attiecībā uz pilnvarotajiem.

(11)

Ir pamatoti pieņemt, ka fiziskas vai juridiskas personas ievēro ārkārtīgu piesardzību, iegūstot vai atsavinot nozīmīgu līdzdalību. No tā izriet, ka šādas fiziskas vai juridiskas personas ātri iegūst informāciju par šādiem iegādes vai atsavināšanas darījumiem vai iespēju izmantot balsstiesības, tāpēc termiņu, pēc kura notecēšanas uzskata, ka tās ir informētas, ir pareizi noteikt kā ļoti īsu periodu pēc attiecīgā darījuma veikšanas.

(12)

Atbrīvojumu no pienākuma summēt nozīmīgas līdzdalības drīkst izmantot tikai mātesuzņēmumi, kas var pierādīt, ka attiecībā uz to meitasuzņēmumiem – pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām – ir izpildīti atbilstīgi neatkarības nosacījumi. Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, par šo apstākli jāsniedz ex ante paziņojums attiecīgajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir svarīgi, lai paziņojumā būtu minēta kompetentā iestāde, kas uzrauga pārvaldības sabiedrību darbību atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvai 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 4 ), neatkarīgi no tā, vai šīs sabiedrības ir saņēmušas darbības atļauju atbilstīgi minētajai direktīvai vai nē, ar noteikumu, ka pēdējā gadījumā to darbība tiek uzraudzīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(13)

Direktīvas 2004/109/EK nolūkiem, ziņojot par nozīmīgu līdzdalību, finanšu instrumentus jāņem vērā tādā mērā, kā šie instrumenti dod to turētājam neierobežotas tiesības iegādāties attiecīgās akcijas vai izvēles iespēju termiņa beigās iegādāties attiecīgās akcijas vai saņemt izmaksu naudā. Tāpēc par finanšu instrumentiem neuzskata instrumentus, kas paredz, ka to turētāja tiesības saņemt akcijas ir atkarīgas no attiecīgo akciju cenas, kas noteiktā laika momentā ir sasniegusi noteiktu līmeni. Par tādiem neuzskata arī instrumentus, kas ļauj instrumenta emitentam vai trešai personai termiņa beigās nodot instrumenta turētājam akcijas vai izmaksāt naudu.

(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK ( 5 ) I pielikuma C sadaļā uzskaitītos finanšu instrumentus, kas nav minēti šīs Komisijas direktīvas 11. panta 1. punktā, neuzskata par finanšu instrumentiem Direktīvas 2004/109/EK 13. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Direktīvā 2004/109/EK ir noteiktas augstas prasības regulētās informācijas jomā. Tāpēc minētās direktīvas nolūkiem nav pietiekama tikai informācijas pieejamība, kas nozīmē, ka ieguldītājiem tā ir aktīvi jāmeklē. Attiecīgi, emitentiem aktīvi jāizplata informācija plašsaziņas līdzekļos ar nolūku to darīt zināmu ieguldītājiem.

(16)

Minimālie kvalitātes standarti regulētās informācijas izplatīšanai ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienādu regulētās informācijas pieejamību arī tiem ieguldītājiem, kas neatrodas emitenta dalībvalstī. Emitentiem jānodrošina šo minimālo standartu izpilde, pašiem izplatot regulēto informāciju vai uzticot trešai personai tās izplatīšanu savā vārdā. Pēdējā gadījumā trešai personai jāspēj izplatīt informāciju atbilstīgos apstākļos, izmantojot piemērotus mehānismus, lai pārliecinātos, ka regulētā informācija ir saņemta no attiecīgā emitenta un nepastāv nozīmīgs risks, ka dati varētu būt sagrozīti vai ir iespējama neatļauta piekļuve nepublicētai iekšējai informācijai. Ja trešā persona sniedz citus pakalpojumus vai veic citas funkcijas, piemēram, ir runa par plašsaziņas līdzekļiem, kompetentajām iestādēm, biržām vai organizatorisku vienību, kas atbild par oficiālu glabāšanas sistēmu, šādus pakalpojumus vai funkcijas šī trešā persona veic, skaidri nodalot tās no pakalpojumiem un funkcijām, kas ir saistītas ar regulētās informācijas izplatīšanu. Nododot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, emitenti vai trešās personas galvenokārt izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus un nozares standartizētos formātus, lai atvieglotu un paātrinātu informācijas apstrādi.

(17)

Turklāt jānosaka minimālie standarti, saskaņā ar kuriem regulēto informāciju izplata tā, lai tā būtu pieejama pēc iespējas plašākai sabiedrībai un, ja iespējams, vienlaicīgi sasniegtu sabiedrību gan emitenta izcelsmes dalībvalstī, gan ārpus tās. Tas neskar dalībvalstu tiesības pieprasīt, lai emitenti publicē visu regulēto informāciju vai tās daļas laikrakstos, un iespēju emitentiem darīt zināmu regulēto informāciju savās vai citu organizāciju tīmekļa vietnēs, kas ir pieejamas ieguldītājiem.

(18)

Jāsniedz paziņojums par līdzvērtību, ja trešo valstu vispārīgos noteikumos par informācijas atklāšanu ir paredzēta lietotāju nodrošināšana ar saprotamu un kopumā līdzvērtīgu emitenta stāvokļa novērtējumu, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumus tā, it kā informācija tiem būtu sniegta atbilstoši Direktīvas 2004/109/EK prasībām, kaut arī šie noteikumi nav identiski. Tomēr līdzvērtību attiecina tikai uz attiecīgās informācijas būtību, un nav pieļaujami izņēmumi attiecībā uz Direktīvā 2004/109/EK noteiktajiem termiņiem.

(19)

Lai noteiktu to, vai trešās valsts emitents pilda prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punktā noteiktajām, ir svarīgi pārliecināties, vai pastāv saskanība ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu ( 6 ), jo īpaši attiecībā uz prospektā iekļaujamo iepriekšējo finanšu informāciju.

(20)

Lai neatkarības prasības varētu uzskatīt par līdzvērtīgām, trešā valstī reģistrētam pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam jābūt tiesīgam izmantot Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 4. vai 5. punktā paredzēto izņēmumu, neatkarīgi no tā, vai trešās valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka kontrolētām pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām ir nepieciešama atļauja pārvaldības vai portfeļa pārvaldības darbību veikšanai, ar noteikumu, ka ir ievēroti noteikti neatkarības nosacījumi.

(21)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

Ar šo direktīvu nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) un ii) apakšpunktu, 5. panta 3. punkta otro daļu, 5. panta 4. punkta otro teikumu, 9. panta 1., 2. un 4. punktu, 10. pantu, 12. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktu, 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 13. panta 1. punktu, 21. panta 1. punktu un 23. panta 1. un 6. punktu.

1. Ja saīsinātie pusgada finanšu pārskati nav sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā noteikto procedūru, tiem obligāti jāatbilst šā panta 2. un 3. punktā paredzētajiem noteikumiem.

2. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas un zaudējumu pārskatā attiecīgi jānorāda tās pozīcijas un starpsummas, kas ir iekļautas emitenta jaunākajā gada finanšu pārskatā. Papildu bilances posteņi jāiekļauj tad, ja tos nenorādot, pusgada finanšu pārskati sniegtu maldinošu priekšstatu par emitenta aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

1. Starpposma vadības ziņojumos akciju emitenti atklāj vismaz šādu minimālo informāciju par svarīgākajiem darījumiem ar saistītām personām:

2. Ja emitentam nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, tam jāatklāj informācija vismaz par tiem darījumiem ar saistītām personām, kas minēti Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 7.b apakšpunktā.

Parastā “īsā norēķinu” cikla maksimālais ilgums ir trīs dienas pēc darījuma.

1. Tirgus līderim, kas vēlas izmantot Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu, vēlākais Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. punktā noteiktajā termiņā jāziņo emitenta reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei par to, ka attiecībā uz konkrēto emitentu tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus līderis.

Ja tirgus līderis attiecībā uz konkrēto emitentu vairs nerīkojas kā tirgus līderis, tas attiecīgi ziņo par to kompetentajai iestādei.

2. Neskarot Direktīvas 2004/109/EK 24. panta piemērošanu, ja tirgus līderis vēlas izmantot minētās direktīvas 9. panta 5. punktā noteikto atbrīvojumu un emitenta kompetentā iestāde ir pieprasījusi precīzi norādīt akcijas vai finanšu instrumentus, ko tas tur kā tirgus līderis, šim tirgus līderim atļauj veikt šādas norādes ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem. Tikai tādos gadījumos, kad tirgus līderis nespēj precīzi norādīt attiecīgās akcijas vai finanšu instrumentus, tam var pieprasīt turēt tos atsevišķā kontā šādas identifikācijas nolūkā.

3. Neskarot Direktīvas 2004/109/EK 24. panta 4. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka starp tirgus līderi un fondu biržu un/vai emitentu noslēdz nolīgumu par tirgus līdera darbību, tirgus līderis pēc attiecīgas kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz tai minēto nolīgumu.

1. Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. un 6. punkta un 14. panta 1. punkta nolūkiem piemēro emitenta izcelsmes dalībvalsts tirdzniecības dienu kalendāru.

2. Katra kompetentā iestāde publicē savā tīmekļa vietnē tirdzniecības dienu kalendāru visiem regulētajiem tirgiem, kas atrodas vai darbojas tās jurisdikcijas teritorijā.

Atklātības prasību direktīvas 10. pantā minētie akcionāri un fiziskās vai juridiskās personas, kurām jāziņo par nozīmīgu līdzdalību

1. Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. punkta nolūkiem paziņošanas pienākums, kas rodas brīdī, kad pēc Direktīvas 2004/109/EK 10. pantā norādītajiem darījumiem balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst zemāks par piemēroto slieksni, ir individuāls pienākums, kurš ir saistošs katram akcionāram un katrai fiziskai vai juridiskai personai, kā noteikts minētās direktīvas 10. pantā, vai visiem dalībniekiem, ja katras puses turēto balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst zemāks par piemēroto slieksni.

Direktīvas 2004/109/EK 10. panta a) apakšpunktā minētajos apstākļos paziņošanas pienākums ir visu līgumslēdzēju pušu kolektīvais pienākums.

2. Direktīvas 2004/109/EK 10. panta h) apakšpunktā minētajos apstākļos, ja akcionārs izdod pilnvaru attiecībā uz vienu akcionāru sapulci, paziņojumu var sniegt kā atsevišķu paziņojumu pilnvaras izsniegšanas brīdī, ar noteikumu, ka paziņojumā ir skaidri norādīts, kā mainīsies balsstiesību sadalījums brīdī, kad pilnvarotais vairs nevarēs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

Direktīvas 2004/109/EK 10. panta h) apakšpunktā minētajos apstākļos, ja pilnvarotais saņem vienu vai vairākas pilnvaras attiecībā uz vienu akcionāru sapulci, paziņojumu var sniegt kā atsevišķu paziņojumu pilnvaru saņemšanas brīdī, ar noteikumu, ka paziņojumā ir skaidri norādīts, kā mainīsies balsstiesību sadalījums brīdī, kad pilnvarotais vairs nevarēs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

3. Ja paziņošanas pienākums attiecas vairāk nekā uz vienu fizisku vai juridisku personu, paziņojumu var sniegt kā vienu kopēju paziņojumu.

Tomēr nav uzskatāms, ka viena kopēja paziņojuma sniegšana atbrīvo fiziskās vai juridiskās personas no to atbildības par paziņošanu.

Apstākļi, kādos personai, kas sniedz paziņojumu, būtu jāuzzina par balsstiesību iegādi vai atsavināšanu, kā arī izmantošanas iespējām

Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkiem uzskata, ka akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 10. pantā, ir uzzinājusi par balsstiesību iegādi, atsavināšanu vai izmantošanas iespēju divu dienu laikā pēc darījuma.

Neatkarības nosacījumi, kuriem jāatbilst pārvaldības sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kas nodarbojas ar portfeļu pārvaldību

(Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 4. punkta pirmā daļa un 12. panta 5. punkta pirmā daļa)

1. Lai pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmums varētu izmantot atbrīvojumu no Direktīvas 12. panta 4. un 5. panta pirmajā daļā paredzētā pienākuma summēt akcijas, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

2. Mātesuzņēmums, kas vēlas izmantot atbrīvojumu, emitentu, kuru balsstiesības ir saistītas ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību pārvaldītajām akcijām, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei nekavējoši paziņo:

3. Ja mātesuzņēmums vēlas izmantot atbrīvojumus tikai attiecībā uz Direktīvas 2004/109/EK 13. pantā minētajiem finanšu instrumentiem, tas emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo tikai 2. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu.

4. Neskarot Direktīvas 2004/109/EK 24. panta piemērošanu, pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam pēc emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma ir jāspēj pierādīt, ka:

Šā punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība paredz obligātu prasību, ka mātesuzņēmumam un pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai ir rakstiski jānosaka politikas un procedūras, kas ir pamatoti izveidotas tā, lai attiecībā uz balsstiesību izmantošanu novērstu informācijas izplatīšanu starp mātesuzņēmumu un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību.

5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkiem “tiešs norādījums” ir jebkurš norādījums, ko sniedz mātesuzņēmums vai cits tā kontrolē esošs uzņēmums un ar ko precizē to, kā pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai konkrētos gadījumos ir jāizmanto balsstiesības.

“Netiešs norādījums” ir jebkāda veida vispārējs vai atsevišķs norādījums, ko sniedz mātesuzņēmums vai cits tā kontrolē esošs uzņēmums, ietekmējot pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu, lai kalpotu mātesuzņēmuma vai cita tā kontrolē esoša uzņēmuma īpašām darījumu interesēm.

Tādu finanšu instrumentu veidi, kas dod tiesības pēc īpašnieka iniciatīvas iegūt akcijas, kurām ir balsstiesības

3. Direktīvas 2004/109/EK 13. panta 1. punktā prasītajā ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkiem balsstiesību procentuālo daļu aprēķina, ņemot vērā to jaunāko informāciju par balsstiesību kopējo skaitu un kapitālu, kas sniegta saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 15. pantu.

4. Paziņojuma sniegšanas termiņš ir tāds pats kā termiņš, kas noteikts Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. punktā un ar to saistītajos īstenošanas noteikumos.

5. Paziņojumu sniedz attiecīgās akcijas emitentam un šāda emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Ja finanšu instruments ir saistīts ar vairākām akcijām, paziņojumu sniedz katras attiecīgās akcijas emitentam.

1. Regulētās informācijas izplatīšanu Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 1. punkta nolūkiem veic atbilstoši 2. līdz 5. punktā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

2. Regulētās informācijas izplatīšanu veic tā, lai nodrošinātu, ka to ir iespējams izplatīt pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaicīgi izcelsmes dalībvalstī vai Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 3. punktā minētajā dalībvalstī un citās dalībvalstīs.

3. Regulēto informāciju nodod plašsaziņas līdzekļiem kā negrozītu pilnu tekstu.

Tomēr attiecībā uz Direktīvas 2004/109/EK 4., 5. un 6. pantā minētajiem pārskatiem un ziņojumiem šo prasību uzskata par izpildītu, ja paziņojums par regulēto informāciju ir nodots plašsaziņas līdzekļiem, un tajā ir norādīts, kurā tīmekļa vietnē (papildus oficiāli noteiktai sistēmai regulētas informācijas centralizētajai glabāšanai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. pantā) ir pieejami attiecīgie dokumenti.

4. Regulēto informāciju nodod plašsaziņas līdzekļiem tā, lai nodrošinātu komunikācijas drošību, mazinātu risku, ka dati tiek sagrozīti vai ir iespējama neatļauta piekļuve tiem, un nodrošinātu noteiktību attiecībā uz regulētās informācijas avotu.

Jāgarantē saņemšanas drošība, pēc iespējas ātrāk novēršot jebkādas kļūmes vai traucējumus regulētās informācijas nodošanā.

Emitents vai persona, kas ir pieprasījusi atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, nav atbildīga par sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem plašsaziņas līdzekļos, kuriem ir nodota regulētā informācija.

5. Regulēto informāciju nodod plašsaziņas līdzekļiem tādā veidā, lai būtu nepārprotami, ka šī informācija ir regulēta informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, regulētās informācijas priekšmetu un laiku un datumu, kad šo informāciju ir sniedzis emitents vai persona, kas ir pieprasījusi atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas.

Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma emitents vai persona, kas ir pieprasījusi atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, spēj sniegt tām šādas ziņas attiecībā uz regulētās informācijas publicēšanu:

Prasības, kas ir līdzvērtīgas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ir paredzēta prasība iekļaut vadības gada ziņojumā vismaz šādu informāciju:

Šā punkta a) apakšpunktā minētā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta attīstības, darbības rezultātu vai stāvokļa izpratnei, iekļauj galvenos finansiālos un, ja piemērojams, arī nefinansiālos rādītājus par darbības rezultātiem, kas raksturo attiecīgo darījumu jomu.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 5. panta 4. punktā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 5. panta 4. punktā noteiktajām prasībām, ja attiecīgās trešās valsts tiesību aktos papildus starpposma vadības ziņojumiem ir pieprasīti saīsinātie finanšu pārskati, un starpposma vadības ziņojumos ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem emitents ir norīkojis personu vai personas, kas atbild par gada un pusgada finanšu informācijas nodrošināšanu un jo īpaši par:

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punktā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, ja šīs valsts tiesību aktos nav prasīts, lai mātesuzņēmums sniedz atsevišķu pārskatu, bet emitentam, kura juridiskā adrese atrodas šajā trešā valstī, sastādot konsolidēto pārskatu, ir jāiekļauj tajā šāda informācija:

Līdzvērtīguma nolūkiem emitentam jāspēj sniegt izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei papildu revidētu informāciju par emitenta kā atsevišķas vienības pārskatiem saistībā ar a) un b) apakšpunktā minēto informāciju. Šādu informāciju var sagatavot atbilstīgi trešās valsts grāmatvedības standartiem.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām

Attiecībā uz atsevišķiem pārskatiem uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem emitentam, kura juridiskā adrese atrodas šajā valstī, nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, bet ir jāsagatavo atsevišķi pārskati atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ir atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 ( 7 ) 3. pantu un tiek piemēroti Kopienā, vai atbilstoši trešās valsts noteiktajiem grāmatvedības standartiem, kas ir līdzvērtīgi šiem standartiem.

Līdzvērtīguma nolūkiem šo finanšu informāciju, ja tā nav saskaņota ar šiem standartiem, sniedz kā pārveidotus finanšu pārskatus.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 6. punktā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 6. punktā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem laika posms, kurā emitentam ar juridisko adresi šajā trešā valstī jābūt informētam par nozīmīgu līdzdalību un kurā tam jāinformē sabiedrība par nozīmīgu līdzdalību, ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks.

Termiņi emitenta informēšanai un turpmākai sabiedrības informēšanai, ko veic emitents, var būt atšķirīgi no Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 2. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 14. pantā noteiktajām prasībām

Līdzvērtīguma nolūkiem nav nepieciešams paziņojums par 10 % sliekšņa pārkāpšanu.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 15. pantā noteiktajām prasībām

Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir pielīdzināmas Direktīvas 2004/109/EK 14. pantā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem emitentam, kura juridiskā adrese atrodas šajā trešā valstī, ir jādara zināms atklātībai balsstiesību kopējais skaits un kapitāls 30 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir radies kopējā skaita pieaugums vai samazinājums.

Prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām

Attiecībā uz informācijas saturu saistībā ar sapulcēm uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir pielīdzināmas Direktīvas 2004/109/EK 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar šīs trešās valsts tiesību aktiem emitentam, kura juridiskā adrese atrodas šajā trešā valstī, ir obligāti jāsniedz informācija vismaz par sapulču vietu, laiku un darba kārtību.

Līdzvērtīgums attiecībā uz pārvaldības sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību mātesuzņēmumu neatkarības pārbaudēm

1. Uzskata, ka trešā valsts ir izpildījusi prasības, kas ir līdzvērtīgas minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām, ja saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 6. punktā minētajām pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām ir jāievēro šādi nosacījumi:

2. Mātesuzņēmums izpilda šīs direktīvas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā minētās paziņošanas prasības.

Turklāt tas apliecina, ka saistībā ar katru attiecīgo pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību mātesuzņēmums ir izpildījis šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus.

3. Neskarot Direktīvas 2004/109/EK 24. panta piemērošanu, mātesuzņēmumam pēc emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma jāspēj pierādīt, ka ir izpildītas šīs direktīvas 10. panta 4. punktā noteiktās prasības.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais 12 mēnešu laikā pēc pieņemšanas dienas. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

( 2 ) EVRK izveidota ar Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmumu 2001/527/EK (OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.).

( 3 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/46/EK (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.).

( 4 ) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

( 5 ) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

( 6 ) OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1787/2006 (OV L 337, 5.12.2006., 17. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/50/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 22. oktobris),	L 294	13	6.11.2013