Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. un 95.pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

efektīvs, pārskatāms un integrēts vērtspapīru tirgus dos ieguldījumu īsta vienotā tirgus izveidē Kopienā un veicinās izaugsmi un darba vietu rašanos, labākas kapitāla sadales un izmaksu samazināšanās rezultātā. Precīzas, vispusīgas un savlaicīgas informācijas par vērtspapīru emitentiem atklāšana veicina ieguldītāju noturīgu uzticību un ļauj veikt uzņēmumu un to aktīvu informētu novērtēšanu. Tas uzlabo gan ieguldītāju aizsardzību, gan tirgus efektivitāti;

(2)

lai to panāktu, vērtspapīru emitentiem jānodrošina atbilstīga atklātība attiecībā pret ieguldītājiem, gādājot par regulāru informācijas plūsmu. Tāpat, lai to panāktu, akcionāriem vai fiziskām vai juridiskām personām, kam ir balsstiesības vai finanšu instrumenti, kuri dod tām tiesības iegūt esošās balsstiesīgās akcijas, arī jāinformē emitenti par iegādi vai citām izmaiņām attiecībā uz nozīmīgu līdzdalību uzņēmumos tā, lai pēdējie varētu nodrošināt sabiedrības informēšanu;

(3)

Komisijas 1999. gada 11. maija paziņojums “Sistēmas īstenošana finanšu tirgiem: Rīcības plāns” nosaka virkni darbību, kas nepieciešamas, lai pilnībā izveidotu finanšu pakalpojumu vienoto tirgu. Eiropadomes 2000. gada sanāksmē Lisabonā tika pieņemts aicinājums ieviest šo rīcības plānu līdz 2005. gadam. Rīcības plānā tiek uzsvērts, ka nepieciešams sagatavot direktīvu, kas uzlabotu atklātības prasības. Šī nepieciešamība tika apstiprināta Eiropadomes 2002. gada marta sanāksmē Barselonā;

(4)

šai direktīvai būtu jāsaskan ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un dalībvalstu centrālo banku uzdevumiem un pienākumiem, ko tām uzliek Līgums un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti; īpaša uzmanība šajā sakarā jāvelta dalībvalstu centrālajām bankām, kuru akcijas šobrīd ir atļauts tirgot regulētā tirgū, lai garantētu Kopienas tiesību galveno mērķu sasniegšanu;

(5)

to valsts tiesību lielākā saskaņotība, kas attiecas uz prasībām vērtspapīru emitentiem sniegt periodisko un tekošo informāciju, uzlabotu ieguldītāju aizsardzību visā Kopienā. Tomēr šī direktīva neietekmē esošos Kopienas tiesību aktus par ieguldījumu apliecībām, ko emitējušas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav slēgta tipa uzņēmumi, vai ieguldījumu apliecībām, kas iegūtas vai atsavinātas šādos uzņēmumos;

(6)

to akciju vai parāda vērtspapīru emitenta uzraudzība, kam vienības nominālvērtība ir mazāka par EUR 1 000, šīs direktīvas mērķu sasniegšanai būtu vislabāk veicama dalībvalstī, kurā emitentam ir juridiskā adrese. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt saskanību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ( 4 ). Tāpat būtu jānodrošina zināma elastība, lai ļautu trešo valstu emitentiem un Kopienas sabiedrībām, kas emitē tikai vērtspapīrus, kas nav augstāk minētie, izvēlēties izcelsmes dalībvalsti;

(7)

ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzība visā Kopienā ļautu likvidēt šķēršļus vērtspapīru iekļaušanai regulētos tirgos, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī. Dalībvalstīm, kas nav izcelsmes dalībvalsts, turpmāk netiktu atļauts ierobežot vērtspapīru iekļaušanu to regulētos tirgos, piemērojot stingrākas prasības periodiskajai un tekošajai informācijai par emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū;

(8)	šķēršļu likvidēšana saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts principu neattiecas uz jomām, ko šī direktīva neaptver, tādām kā akcionāru tiesības iejaukties emitenta vadībā. Tā neskar arī izcelsmes dalībvalsts tiesības pieprasīt emitentam papildus publicēt daļēju vai visu regulēto informāciju laikrakstos;

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ( 5 ) jau bijusi svarīgs solis pretim finanšu pārskatu standartu konverģencei visā Kopienā attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū un kuriem pieprasīts sagatavot konsolidētos pārskatus. Tādejādi jau ir izveidots īpašs režīms vērtspapīru emitentiem, kas iet tālāk nekā vispārējā sistēma sabiedrībām, kas noteikta direktīvās par uzņēmējdarbības tiesībām. Šī direktīva turpina nostiprināt šādu pieeju attiecībā uz gada un starpposma pārskatiem, tostarp principu, ka jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par emitenta aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Saīsināti finanšu pārskati, kā daļa no pusgada finanšu pārskata, arī ir pietiekams pamats, lai dotu patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta finanšu gada pirmajiem sešiem mēnešiem;

(10)

gada finanšu pārskatam jānodrošina informācija par katru gadu, sākot no brīža, kad emitenta vērtspapīri tika atļauts tirgot regulētā tirgū. Labāka finanšu pārskatu salīdzināmība palīdz vērtspapīru tirgus ieguldītājiem tikai tad, ja tie var būt droši, ka šī informācija tiks publicēta noteiktā laika posmā pēc finanšu gada beigām. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem, ko jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū pirms 2005. gada 1. janvāra un ko emitējuši emitenti, kas reģistrēti trešajā valstī, izcelsmes dalībvalsts drīkst, ievērojot īpašus nosacījumus, ļaut to emitentiem negatavot gada finanšu pārskatus saskaņā ar standartiem, kas noteikti šajā direktīvā;

(11)	šī direktīva paredzēs sniegt vairāk informācijas pusgada finanšu pārskatos akciju emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Tas ļaus ieguldītājiem veikt apzinātāku emitenta stāvokļa novērtējumu.

(12)

izcelsmes dalībvalsts drīkst atbrīvot no pienākuma sniegt pusgada pārskatus parāda vērtspapīru emitentus šādos gadījumos:

— kredītiestādes, kas darbojas kā mazi parāda vērtspapīru emitenti, vai

— emitenti, kas jau darbojas brīdī, kad šī direktīva stājas spēkā, un kas izlaiž tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantē izcelsmes dalībvalsts vai kāda no tās reģionālajām vai pašvaldības iestādēm, vai

— desmit gadus ilgā pārejas laikposmā - tikai un vienīgi attiecībā uz tiem parāda vērtspapīriem, ko jau bijis atļauts tirgot regulētā tirgū pirms 2005. gada 1. janvāra un ko var pirkt tikai profesionālie ieguldītāji. Ja izcelsmes dalībvalsts piešķir šādu atbrīvojumu, to nedrīkst attiecināt uz jebkuriem parāda vērtspapīriem, ko vēlāk tika atļauts tirgot regulētā tirgū;

(13)

Eiropas Parlaments un Padome izsaka atzinību Komisijas nodomam ātri izskatīt atklātības uzlabošanas iespējas attiecībā uz atalgojuma politiku, kopējo izmaksājamo atalgojumu, tostarp jebkāda veida nosacītu vai atliktu atlīdzību, un pabalstiem natūrā, ko piešķir administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru darbiniekiem, saskaņā ar tās 2003. gada 21. maija Rīcības plānu “Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu pārvaldības uzlabošana Eiropas Savienībā” un Komisijas izteikto vēlmi tuvākajā nākotnē izstrādāt ieteikumu par šo tēmu;

(14)

izcelsmes dalībvalstīm jāmudina emitenti, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū un kuru galvenie darbības veidi attiecas uz ieguves nozari, norādīt savos gada finanšu pārskatos maksājumus, kas veikti par labu valdībai. Izcelsmes dalībvalstij arī jāmudina palielināt pārskatāmību attiecībā uz šādiem maksājumiem saskaņā ar pamatnostādnēm, kas izstrādātas dažādos starptautiskos finanšu forumos;

(15)

šī direktīva arī uzliks par pienākumu sniegt pusgada pārskatus tiem emitentiem, kas emitē tikai parāda vērtspapīrus regulētos tirgos. Izņēmumi var būt tikai attiecībā uz vairumtirgiem, pamatojoties uz nominālvērtību vismaz EUR 50 000 par vienu vienību, kā noteikts Direktīvā 2003/71/EK. Ja parāda vērtspapīri tiek emitēti citā valūtā, atbrīvojumi var piešķirt vienīgi, ja emisijas dienā vienības nominālvērtība šajā valūtā ir vismaz ekvivalenta EUR 50 000;

(16)

savlaicīgākai un uzticamākai informācijai par akciju emitentu darbību finanšu gadā ir nepieciešama biežāka starpposmu informācija. Tāpēc būtu jāievieš prasība publicēt starpposma vadības ziņojumu pirmajos sešos mēnešos un otru starpposma vadības ziņojumu - otrajos finanšu gada sešos mēnešos. Akciju emitentiem, kas jau publicē ceturkšņa pārskatus, nav jāpieprasa publicēt starpposma vadības ziņojumus;

(17)	atbilstīgi noteikumi par atbildību, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos, būtu jāpiemēro attiecībā uz emitentu, tā administratīvajām, pārvaldības un pārraudzības struktūrām vai emitenta atbildīgajām personām. Dalībvalstis var noteikt šīs atbildības līmeni;

(18)

sabiedrībai jābūt informētai par izmaiņām nozīmīgā līdzdalībā emitentos, kuru akcijas tirgo regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas Kopienā. Informācijai jābūt tādai, kas ļautu ieguldītājiem iegūt vai atsavināt akcijas, pilnībā pārzinot izmaiņas balsošanas struktūrā; tai arī jāveicina efektīva akciju emitentu kontrole un vispārēja tirgus pārskatāmība attiecībā uz nozīmīgām kapitāla plūsmām. Zināmos gadījumos būtu jāsniedz informācija par akcijām vai finanšu instrumentiem, kā noteikts 13. pantā, kas iesniegti kā nodrošinājums;

(19)

šīs direktīvas 9. un 10. panta c) apakšpunkts nevajadzētu attiecināt uz akcijām, kas piešķirtas ECBS dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, ja netiek izmantotas no šīm akcijām izrietošās balsstiesības; “īsa laikposma” jēdziens 11. pantā būtu jāsaprot, ņemot vērā kredītoperācijas, ko veic saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesību aktiem, īpaši ECB pamatnostādnēm par monetārās politikas instrumentiem un procedūrām un TARGET, kā arī kredītoperācijas ar mērķi veikt līdzvērtīgas funkcijas saskaņā ar valstu noteikumiem;

(20)

lai izvairītos no dažu tirgus dalībnieku nevajadzīgas apgrūtināšanas un lai noskaidrotu, kam faktiski ir ietekme uz emitentu, nav jāievieš prasības paziņot par nozīmīgu līdzdalību akcijās vai citos 13. pantā minētajos finanšu instrumentos, kas dod tiesības iegādāties akcijas, attiecībā uz tirgus līderiem vai turētājiem, vai par līdzdalību akcijās vai šādos finanšu instrumentos, kas iegādāti tikai un vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem, atbilstīgi ierobežojumiem un garantijām, ko piemēro visā Kopienā. Izcelsmes dalībvalstij būtu jāļauj piešķirt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz ieguldījumiem akcijās kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību tirdzniecības grāmatās;

(21)

lai noskaidrotu, kam faktiski ir nozīmīga līdzdalība viena un tā paša emitenta akcijās vai citos finanšu instrumentos visā Kopienā, mātessabiedrībām nav jāpieprasa summēt tai piederošās akcijas un akcijas, kuras pārvalda pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) vai ieguldījumu sabiedrības, ja šādi uzņēmumi vai sabiedrības izmanto balsošanas tiesības neatkarīgi no mātessabiedrības un atbilst dažiem papildus noteiktiem kritērijiem;

(22)

to vērtspapīru turētāju, ko atļauts tirgot regulētā tirgū, informēšanai joprojām būtu jāatbilst vienādas attieksmes principam. Šāda vienāda attieksme ir piemērojama tikai akcionāriem vienlīdzīgā situācijā un tādejādi neskar jautājumu par to, cik daudz balsstiesību ir konkrētai akcijai. Tāpat parāda vērtspapīru turētāji, kas tiek atzīti par pari passu, arī turpmāk var gūt labumu no vienāda attieksmes, pat valsts parāda gadījumā. Būtu jāveicina informācijas sniegšana akciju un/vai parāda vērtspapīru turētājiem kopsapulcēs. Jo īpaši aktīvāk būtu jāiesaista akciju un/vai parāda vērtspapīru turētāji, kas atrodas ārzemēs, lai tie varētu izvirzīt pilnvarotos, kas darbotos viņu vietā. Šo pašu iemeslu dēļ akciju un/vai parāda vērtspapīru turētāju kopsapulcē būtu jālemj, vai mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana var kļūt par realitāti. Tādā gadījumā emitentiem jāveic pasākumi, lai efektīvi informētu akciju un/vai parāda vērtspapīru turētājus, ciktāl ir iespējams identificēt šos turētājus;

(23)

šķēršļu likvidēšanai un efektīvai Kopienas jauno informēšanas prasību izpildei ir nepieciešama izcelsmes dalībvalsts kompetentas iestādes veikta atbilstīga kontrole. Ar šo direktīvu būtu jāievieš minimālās garantijas šādas informācijas savlaicīgai pieejamībai. Šī iemesla dēļ katrā dalībvalstī jābūt vismaz vienai reģistrācijas un uzglabāšanas sistēmai;

(24)

emitenta pienākums tulkot visu tekošo un periodisko informāciju visās atbilstošajās valodās tajās dalībvalstīs, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot, neveicina vērtspapīru tirgus integrāciju un traucē vērtspapīru pārrobežu pielaišanu tirgošanai regulētos tirgos. Tāpēc emitentam noteiktos gadījumos jābūt tiesīgam iesniegt informāciju valodā, kas parasti tiek lietota starptautisko finanšu darījumu jomā. Tā kā īpaši jāpieliek pūles, lai piesaistītu ieguldītājus no citām dalībvalstīm un no trešām valstīm, dalībvalstīm turpmāk nav jāierobežo akcionāru, personu, kam izmanto balsošanas tiesības, vai finanšu instrumentu turētāju tiesības iesniegt emitentam vajadzīgo paziņojumu valodā, kas parasti tiek lietota starptautisko finanšu darījumu jomā;

(25)

būtu vairāk jāorganizē informācijas par emitentiem pieejamība ieguldītājiem Eiropas līmenī, lai aktīvi veicinātu Eiropas kapitāla tirgu integrāciju. Meklējot pieeju šāda veida informācijai, ieguldītājiem, kas neatrodas emitenta izcelsmes dalībvalstī, jābūt vienādā pozīcijā ar ieguldītājiem, kas atrodas emitenta dalībvalstī. To būtu iespējams sasniegt, ja izcelsmes dalībvalsts nodrošinātu atbilstību minimālajiem kvalitātes standartiem informācijas izplatīšanai Kopienā, garantējot ātrumu un nediskriminējošas metodes un ņemot vērā apskatāmās regulētās informācijas veidu. Papildus tam, izplatītajai informācijai izcelsmes dalībvalstī ir jābūt pieejamai centralizētā veidā, izveidojot Eiropas informācijas tīklu, kas sniedz informāciju par cenām, kuras var atļauties mazumtirgotāji, neieviešot nevajadzīgas dubultas informācijas sniegšanas prasības emitentiem. Emitentiem būtu jāgūst labums no brīvas konkurences, izvēloties plašsaziņas līdzekļus vai operatoru informācijas izplatīšanai saskaņā ar šo direktīvu;

(26)

lai turpmāk vienkāršotu ieguldītāju pieeju informācijai par uzņēmumiem visās dalībvalstīs, valstu uzraudzības iestādēm ciešā sadarbībā ar citām iesaistītājām pusēm, jo īpaši vērtspapīru emitentiem, ieguldītājiem, tirgus dalībniekiem, regulēto tirgu operatoriem un finanšu informācijas sniedzējiem, būtu jāizstrādā vadlīnijas elektronisko tīklu izveidošanai;

(27)

lai nodrošinātu efektīvu ieguldītāju aizsardzību un regulētu tirgu atbilstīgu darbību, noteikumiem par informāciju, kas jāpublicē emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētos tirgos, būtu jāattiecas arī uz emitentiem, kam nav juridiskās adreses dalībvalstī un uz kuriem neattiecas Līguma 48. pants. Tāpat būtu jānodrošina, ka jebkāda veida papildu atbilstīgo informāciju par Kopienas emitentiem vai trešo valstu emitentiem, kuras atklāšana ir obligāta trešā valstī, bet ne dalībvalstī, dara zināmu atklātībai Kopienā;

(28)

katrā dalībvalstī būtu jānozīmē viena kompetenta iestāde, kas uzņemtos atbildību par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto noteikumu ievērošanas uzraudzību un starptautisko sadarbību. Šādai iestādei jābūt administratīvām funkcijām, un būtu jānodrošina tās neatkarība no tirgus dalībniekiem, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Dalībvalsts tomēr var nozīmēt citu kompetentu iestādi, lai tā izvērtētu, vai šajā direktīvā paredzētā informācija tiek sagatavota saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem, un veiktu atbilstīgus pasākumus gadījumos, kad ir atklāti pārkāpumi; šādai iestādei nav jābūt administratīvai iestādei;

(29)

ņemot vērā pieaugošo pārrobežu darbību, ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, tostarp izveidot visaptverošu noteikumu kopumu attiecībā uz informācijas apmaiņu un piesardzības pasākumiem. Regulējošo un uzraudzības uzdevumu organizācija katrā dalībvalstī nedrīkst kavēt efektīvu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;

(30)

Padome 2000. gada 17. jūlija sanāksmē izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgus regulēšanai. Savā nobeiguma ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kuru pamatā ir četrpakāpju process, proti, pamata principi, tehniskie īstenošanas pasākumi, sadarbība starp valstu vērtspapīru regulatoriem un Kopienas tiesību aktu izpilde. Šai direktīvai būtu jāaprobežojas ar plašiem “pamata” principiem, kamēr īstenošanas pasākumiem, kas jāapstiprina Komisijai sadarbībā ar Eiropas vērtspapīru komiteju, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 6 ), jānosaka tehniskās nianses;

(31)	Ar Eiropadomes 2001. gada martā Stokholmā pieņemto rezolūciju tika apstiprināts Viedo komitejas nobeiguma ziņojums un ierosinātā četrpakāpju pieeja, lai regulēšanas procesu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem vērtspapīru jomā padarītu efektīvāku un pārredzamāku;

(32)	saskaņā ar minēto rezolūciju īstenošanas pasākumi būtu jāpielieto biežāk, lai nodrošinātu, ka tehniskie noteikumi tiek atjaunināti atbilstīgi pārmaiņām tirgū un uzraudzībā, un visiem īstenošanas posmiem būtu jānosaka termiņi;

(33)

ar savu 2002. gada 5. februāra rezolūciju par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanu Eiropas Parlaments arī apstiprināja Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu, pamatojoties uz svinīgu deklarāciju, ar ko Komisijas priekšsēdētājs nāca klajā, vēršoties pie Parlamenta tajā pašā dienā, un vēstuli, ko 2001. gada 2. oktobrī Iekšējā tirgus komisārs adresēja Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam, par garantijām Eiropas Parlamenta līdzdalībai šajā procesā.

(34)

Eiropas Parlamenta rīcībā jābūt trīs mēnešiem pēc tam, kad īstenošanas pasākumu projekts ir iesniegts pirmo reizi, lai tas varētu izskatīt to un sniegt savu atzinumu. Tomēr steidzamos un attaisnojamos gadījumos šis laikposms var tikt saīsināts. Ja minētā laikposmā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai pasākumu projekts būtu jāpārskata;

(35)

šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem var būt nepieciešami tehniskie īstenošanas noteikumi, lai ņemtu vērā pārmaiņas vērtspapīru tirgos. Komisijai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, lai tā varētu apstiprināt īstenošanas pasākumus, ar nosacījumu, ka tie negroza šīs direktīvas pamatelementus un Komisija rīkojas saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem, iepriekš apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru komiteju;

(36)

īstenojot savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, Komisijai būtu jāievēro šādi principi:

— nepieciešamība nodrošināt ieguldītāju uzticību finanšu tirgiem, sekmējot augstus atklātības standartus finanšu tirgos,

— nepieciešamība nodrošināt ieguldītājiem plašu konkurējošu ieguldīšanas iespēju klāstu, kā arī viņu stāvoklim piemērotu informāciju un aizsardzību,

— nepieciešamība nodrošināt, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi izpilda noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret ekonomiskajiem noziegumiem,

— nepieciešamība nodrošināt augsta līmeņa atklātību un apspriešanos ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī Eiropas Parlamentu un Padomi,

— nepieciešamība veicināt inovācijas finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka tie ir dinamiski un efektīvi,

— nepieciešamība nodrošināt finanšu sistēmas integritāti, cieši un aktīvi uzraugot finanšu inovācijas,

— nepieciešamība samazināt kapitāla izmaksas un uzlabot kapitāla pieejamību,

— nepieciešamība ilgtermiņā posmā sabalansēt tirgus dalībnieku, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu un mazo ieguldītāju, izmaksas un ieguvumus, ko rada jebkāda veida īstenošanas pasākumi,

— nepieciešamība veicināt Kopienas finanšu tirgu starptautisko konkurētspēju, neierobežojot nepieciešamo starptautiskās sadarbības paplašināšanu,

— nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visu tirgus dalībnieku darbībai, ikreiz, kad tas ir lietderīgi, ieviešot Kopienas līmeņa noteikumus,

— nepieciešamība respektēt atšķirības valstu finanšu tirgos, ja vien tās nepamatoti neapdraud vienotā tirgus vienotību,

— nepieciešamība nodrošināt saskanību ar citiem Kopienas tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas nesabalansētība un atklātības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un jo īpaši - kaitēt patērētājiem un maziem ieguldītājiem;

(37)

lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību vai tās īstenošanas pasākumu ievērošanu, prasību vai pasākumu pārkāpumi būtu nekavējoties jāatklāj un, ja nepieciešams, jāsoda. Lai to panāktu, pasākumiem un sankcijām jābūt pietiekami preventīvām, samērīgām un konsekventi pielietotām. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesās;

(38)

šīs direktīvas mērķis ir uzlabot esošās atklātības prasības vērtspapīru emitentiem un ieguldītājiem, kas iegūst vai atsavina nozīmīgu līdzdalību emitentos, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Šī direktīva aizstāj dažas prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem ( 7 ). Lai apkopotu atklātības prasības vienā tiesību aktā, to nepieciešams attiecīgi grozīt. Tomēr šādiem grozījumiem nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu tiesības uzlikt papildu prasības saskaņā ar Direktīvas 2001/34/EK 42. līdz 63. pantu, kas paliek spēkā;

(39)	šī direktīva saskan ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 8 );

(40)	šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas īpaši noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

(41)

tā kā šīs direktīvas mērķus, tas ir, ar vienādu atklātības līmeni visā Kopienā panākt ieguldītāju uzticību un tādejādi pabeigt iekšējā tirgus izveidi, dalībvalstīs nespēj pienācīgi sasniegt, pamatojoties uz esošiem Kopienas tiesību aktiem, un tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai;

(42)	šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 9 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. Ar šo direktīvu nosaka prasības periodiskās un tekošās informācijas atklāšanai par tiem emitentiem, kuru vērtspapīrus jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī.

2. Šī direktīva neattiecas uz ieguldījumu apliecībām, ko emitējuši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav slēgta tipa uzņēmumi, un ieguldījumu apliecībām, kas iegūtas vai atsavinātas šādos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos.

3. Dalībvalstis var izlemt nepiemērot 16. panta 3. punktā un 18. panta 2., 3. un 4. punktā minētos noteikumus vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū un kurus emitējuši minētās dalībvalstis vai to reģionālās vai pašvaldības iestādes.

4. Dalībvalstis var izlemt nepiemērot 17. pantu attiecībā uz to centrālajām bankām, kad tās darbojas kā tādu akciju emitenti, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, ja šī atļauja tika saņemta pirms 2005. gada 20. janvāra.

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļā dotās definīcijas “kontrolēts uzņēmums” mērķiem, turētāja tiesības attiecībā uz balsošanu, iecelšanu vai atlaišanu ietver tiesības, kas pieder jebkuram citam uzņēmumam, kuru kontrolē attiecīgais akcionārs, un tiesības, kas pieder jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas, kaut gan savā vārdā, darbojas attiecīgā akcionāra vai tā kontrolētā uzņēmuma uzdevumā.

2.a Šajā direktīvā visas atsauces uz juridiskām personām ietver arī reģistrētas uzņēmumu apvienības bez juridiskās personas statusa un trastus.

3. Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, precizētu prasības un nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņem pasākumus attiecībā uz definīcijām, kas izklāstītas 1. punktā.

Šā punkta otrās daļas a) un b) punktā minētos pasākumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a panta un 27.b panta nosacījumus.

1. Izcelsmes dalībvalsts var izvirzīt emitentam stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot – tā nevar prasīt publicēt periodisku finanšu informāciju biežāk kā atbilstoši 4. pantā minētajiem gada finanšu pārskatiem un 5. pantā minētajiem pusgada finanšu pārskatiem.

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalstis var pieprasīt emitentiem periodiski publicēt papildu finanšu informāciju biežāk nekā 4. pantā minētos gada finanšu pārskatus un 5. pantā minētos pusgada finanšu pārskatus, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Pirms pieņemt lēmumu pieprasīt emitentiem publicēt periodisku papildu finanšu informāciju, dalībvalstis izvērtē, vai šādas papildu prasības var izraisīt pārlieku koncentrēšanos uz emitentu īstermiņa rezultātiem un emitentu darbības sekmēm un vai tās var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo emitentu spēju piekļūt regulētiem tirgiem.

Tas neskar dalībvalstu spēju pieprasīt emitentiem, kas ir finanšu iestādes, periodiski publicēt papildu finanšu informāciju.

Izcelsmes dalībvalsts nevar akciju turētājam vai 10. vai 13. pantā minētajai fiziskai vai juridiskai personai piemērot stingrākas prasības, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot, ja:

1. Emitents dara zināmu atklātībai savu gada finanšu pārskatu vēlākais četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām un nodrošina, ka tas ir publiski pieejams vismaz turpmākos 10 gadus.

3. Ja emitentam ir jāsagatavo konsolidētie pārskati saskaņā ar Padomes Septīto direktīvu 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem ( 16 ), revidētie finanšu pārskati ietver šādus konsolidētos pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, un mātessabiedrības gada pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā mātessabiedrība ir reģistrēta.

Ja emitentam nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, revidētie finanšu pārskati ietver pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā sabiedrība ir reģistrēta.

4. Finanšu pārskatiem jābūt revidētiem saskaņā ar 51. un 51.a pantu Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 17 ) un, ja emitentam ir jāsagatavo konsolidētie pārskati, saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 37. pantu.

Revidenta ziņojumu, ko parakstījusi par finanšu pārskatu revīziju atbildīgā persona vai personas, pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu.

5. Vadības ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 46. pantu un, ja emitentam ir jāsagatavo konsolidētie pārskati, saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 36. pantu.

6. Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu. Komisija īpaši nosaka tehniskus noteikumus, saskaņā ar kuriem publicētais gada finanšu pārskats, tostarp revidenta ziņojums, jāsaglabā publiski pieejams. Nepieciešamības gadījumā Komisija drīkst koriģēt piecu gadu laikposmu, kas minēts 1. punktā.

7. No 2020. gada 1. janvāra visus gada finanšu pārskatus sagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā – ar noteikumu, ka Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 18 ), ir veikusi izmaksu un ieguvumu analīzi.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros precizē elektronisko ziņošanas formātu, atbilstīgi atsaucoties uz pašreizējām un nākotnes tehnoloģiskajām izvēlēm. Pirms regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas EVTI veic iespējamo elektronisko ziņošanas formātu pienācīgu novērtēšanu un attiecīgu testēšanu. EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1. Akciju vai parādu vērtspapīru emitents publisko pusgada finanšu pārskatu par pirmajiem sešiem finanšu gada mēnešiem cik vien ātri iespējams pēc attiecīgā perioda beigām, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā beigām. Emitents nodrošina, ka pusgada finanšu pārskats ir publiski pieejams vismaz turpmākos 10 gadus.

3. Ja emitentam ir jāsagatavo konsolidētie pārskati, saīsinātos finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar starptautisko grāmatvedības standartu, kas attiecas uz starpposma finanšu pārskatiem un kas ir pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto procedūru.

Ja emitentam nav jāsagatavo konsolidētie pārskati, saīsinātie finanšu pārskati vismaz ietver saīsinātu bilanci, saīsinātu peļņas un zaudējumu pārskatu un paskaidrojošas piezīmes par šiem pārskatiem. Sagatavojot saīsinātu bilanci un saīsināto peļņas un zaudējumu pārskatu, emitents ievēro tos pašus principus atzīšanai un novērtēšanai, ko izmanto sagatavojot gada finanšu pārskatu.

4. Pusgada vadības ziņojumā norāda vismaz svarīgākos notikumus, kas notikuši finanšu gada pirmo sešu mēnešu laikā, un to ietekmi uz saīsinātiem finanšu pārskatiem, kā arī apraksta galvenos riskus un neskaidrības atlikušajos sešos finanšu gada mēnešos. Akciju emitentu pusgada vadības ziņojumā norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītām personām.

5. Ja tikusi veikta pusgada finanšu pārskata revīzija, revidenta ziņojumu publicē pilnā apjomā. Tas pats attiecas uz caurskatīšanu. Ja pusgada finanšu pārskati nav revidēti, emitents to atzīmē savā ziņojumā.

6. Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktu vai 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu pieņem pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, precizētu prasības un nodrošinātu šā panta 1. līdz 5. punkta vienādu piemērošanu.

Pasākumus, kas minēti a) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Pasākumus, kas minēti b) un c) apakšpunktā, nosaka, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus.

Attiecīgā gadījumā Komisija var arī koriģēt piecu gadu laikposmu, kas minēts 1. punktā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus.

Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādes jomā, kā definēts 41. panta 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteikta veida uzņēmumu finanšu gada pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK ( 19 ), katru gadu saskaņā ar minētās direktīvas 10. nodaļu sagatavotu ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām. Ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz desmit gadus. Ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām sniedz konsolidētā līmenī.

Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz emitents vai tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūrvienības atbild par to, ka sagatavo un dara zināmu atklātībai informāciju saskaņā ar 4., 5., 6. un 16. pantu, un nodrošina to, ka to normatīvie un administratīvie noteikumi par atbildību attiecas uz emitentiem, iepriekš minētajām struktūrvienībām vai emitentu atbildīgajām personām.

2. Izcelsmes dalībvalsts var izvēlēties nepiemērot 5. pantu attiecībā uz kredītiestādēm, kuru akcijas nav atļauts tirgot regulētā tirgū un kuras nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas tikai parāda vērtspapīrus, ja visu šo parāda vērtspapīru kopējā nominālvērtība ir mazāka par EUR 100 000 000 un ja šīs iestādes nav publicējušas prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK.

3. Izcelsmes dalībvalsts var izvēlēties nepiemērot 5. pantu attiecībā uz emitentiem, kuri Direktīvas 2003/71/EK spēkā stāšanās dienā jau pastāvēja un kuri regulētā tirgū emitē vienīgi parāda vērtspapīrus, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantē izcelsmes dalībvalsts vai kāda no tās reģionālajām vai pašvaldības iestādēm.

4. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta, šīs direktīvas 4. un 5. pantu nepiemēro emitentiem, kas emitē tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru vienības denominācija ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības denominācija emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000, kuriem jau pirms 2010. gada 31. decembra ir bijusi sniegta pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū Savienībā, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti.

1. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka, akcionāram iegūstot vai atsavinot emitenta akcijas, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū un kurām ir balsstiesības, šādi akcionāri paziņo emitentam to, kāds ir akcionāra balsstiesību īpatsvars akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5 %, 10 %, 15 %, 20 %, 25 %, 30 %, 50 % un 75 %.

Balsstiesības aprēķina, ņemot vērā visas balsstiesīgas akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Turklāt šo informāciju sniedz arī attiecībā uz visām vienas kategorijas akcijām ar balsstiesībām.

2. Izcelsmes dalībvalstis nodrošina to, ka akcionāri paziņo emitentam balsstiesību īpatsvaru, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par slieksni, kas paredzēts 1. punktā, tādu notikumu rezultātā, kas mainījuši balsstiesību sadalījumu, pamatojoties uz informāciju, kas izpausta saskaņā ar 15. pantu. Ja emitents ir reģistrēts trešajā valstī, paziņojumu veic līdzvērtīgos gadījumos.

4. Šo pantu nepiemēro akcijām, kas iegūtas tikai un vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem parastajā īsā norēķinu ciklā, kā arī turētājiem, kas tur akcijas saskaņā ar turētāja statusu, ar nosacījumu, ka šādi turētāji var izmantot šīm akcijām piešķirtās balsstiesības vienīgi saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti uz papīra vai elektroniskā veidā.

5. Šo pantu nepiemēro attiecībā uz tādas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu, kas sasniedz vai pārsniedz 5 % slieksni, ja to veic tirgus līderis, kas darbojas šajā statusā, ar nosacījumu, ka:

6. Šo pantu nepiemēro balsstiesībām, kas iekļautas kredītiestādes vai ieguldījumu brokersabiedrības tirdzniecības portfelī, kā noteikts 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu brokersabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 20 ), ja:

6.a Šo pantu nepiemēro balsstiesībām, kas saistītas ar akcijām, kuras iegūtas stabilizācijas nolūkos saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju ( 21 ), ja ar minētajām akcijām saistītās balsstiesības netiek izmantotas vai citādi pielietotas, lai iejauktos emitenta pārvaldībā.

6.b EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu 5. un 6. punktā norādītā 5 % sliekšņa aprēķināšanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vērā 12. panta 4. un 5. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un precizētu 2., 4. un 5. punktā noteiktās prasības.

Komisija, izmantojot deleģētus aktus, saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, nosaka šā panta 4. punktā minētā “īsā norēķinu cikla” maksimālo ilgumu, kā arī atbilstīgus mehānismus kontrolei, ko veic izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

Turklāt Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var sagatavot to notikumu sarakstu, kas minēti 2. punktā.

Paziņošanas prasības, kas noteiktas 9. panta 1. un 2. punktā, ir piemērojamas arī fiziskai personai vai juridiskai personai, ciktāl tā ir pilnvarota iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā no šādiem gadījumiem vai to kombinācijā:

1. Šīs direktīvas 9. pantu un 10. panta c) punktu nepiemēro akcijām, kas piešķirtas ECBS dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp akcijām, kas piešķirtas ECBS dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, pārdošanas ar atpirkšanu līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā.

2. Izņēmums attiecas uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laika periodu, un ar nosacījumu, ka šādām akcijām pievienotās balsstiesības netiek izmantotas.

Kārtība, kādā paziņo par nozīmīgu līdzdalību un to dara zināmu atklātībai

2. ►M4 Paziņojumu emitentam veic nekavējoties, ne vēlāk kā četras tirdzniecības dienas pēc dienas, kad akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā: ◄

3. Uzņēmums ir atbrīvots no 1. punktā prasītā paziņojuma veikšanas, ja paziņojumu veic tā mātessabiedrība vai, ja pati mātessabiedrība ir kontrolēts uzņēmums, tās pašas mātessabiedrība.

4. Pārvaldības sabiedrības mātessabiedrībai nav jāsummē tai piederošas akcijas, saskaņā ar 9. un 10. pantu, ar akcijām, ko pārvalda pārvaldības sabiedrība saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvā 85/611/EEK, ja vien šāda pārvaldības sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātessabiedrības.

Tomēr 9. un 10. pantu piemēro, kad mātessabiedrība vai cits tās kontrolēts uzņēmums ir veicis ieguldījumus akcijās, ko pārvalda šī pārvaldības sabiedrība, un kad pārvaldības sabiedrībai nav tiesību pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, un tā var izmantot šīs balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātessabiedrība vai cits mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums.

5. Ieguldījumu sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, mātessabiedrībai nav jāsummē 9. un 10. pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras šī ieguldījumu sabiedrība pārvalda kā klienta individuālu portfeli Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 9. apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka:

Tomēr 9. un 10. pantu piemēro gadījumos, kad mātessabiedrība vai mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums ir veicis ieguldījumus akcijās, ko pārvalda šī ieguldījumu sabiedrība, un šī ieguldījumu sabiedrība nav tiesīga pēc saviem uzskatiem izmantot no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un var izmantot šīs balsstiesības tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātessabiedrība vai cits mātessabiedrības kontrolēts uzņēmums.

6. Saņemot 1. punktā minēto paziņojumu, bet ne vēlāk kā trīs tirdzniecības dienas pēc tam emitents dara zināmu atklātībai visu informāciju, kas ietverta paziņojumā.

7. Izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot emitentus no 6. punkta prasībām, ja paziņojumā ietverto informāciju darījusi zināmu atklātībai tās kompetenta iestāde saskaņā ar 21. pantā izklāstītajiem nosacījumiem pēc paziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs tirdzniecības dienas pēc tam.

8. Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un precizētu šā panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā noteiktās prasības, Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus:

9. Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 22 ) var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1. Šīs direktīvas 9. pantā noteiktās paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, kura tieši vai netieši tur:

Prasītajā paziņojumā atsevišķi norāda tādu finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, un finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu, nošķirot finanšu instrumentus, kas piešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos, un tos, kas piešķir tiesības veikt naudas norēķinus.

1.a Balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz finanšu instrumentu pamatakciju pilnu nosacīto summu, izņemot situācijas, kad ar finanšu instrumentu paredz tikai norēķinus naudā, un tādā gadījumā balsstiesības aprēķina ar delta korekciju, reizinot pamatakciju nosacīto summu ar instrumenta delta koeficientu. Šim nolūkam turētājs summē un paziņo visus finanšu instrumentus, kuri saistīti ar vienu un to pašu bāzes emitentu. Aprēķinot balsstiesības, ņem vērā tikai garās pozīcijas. Nedrīkst veikt ar vienu un to pašu bāzes emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1.b Šā panta 1. punkta nolūkā, ja turpmāk minētie instrumenti atbilst 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, par finanšu instrumentiem uzskata:

EVTI izstrādā un periodiski atjaunina to finanšu instrumentu orientējošu sarakstu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības atbilstīgi 1. punktam, ņemot vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos.

2. Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu, kā minēts 1. punktā, norādītā paziņojuma saturu, paziņošanas periodu un paziņojuma adresātu.

3. Lai nodrošinātu vienādus šā panta 1. punkta piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapu, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

4. Šīs direktīvas 9. panta 4., 5. un 6. punktā un 12. panta 3., 4. un 5. punktā minētos atbrīvojumus mutatis mutandis piemēro šajā pantā minētajām paziņošanas prasībām.

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu gadījumus, kad pirmajā daļā minētos atbrīvojumus piemēro finanšu instrumentiem, kurus tur fiziska persona vai juridiska persona, kura izpilda klienta uzsāktus rīkojumus vai izpilda rīkojumus, reaģējot uz klienta pieprasījumu veikt tirdzniecību, kas nav darījumu veikšana savā vārdā, vai ierobežo risku attiecībā uz pozīcijām, kas veidojas šādu darījumu rezultātā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2014. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1. Šīs direktīvas 9., 10. un 13. pantā noteiktās paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, ja šādas personas tieši vai netieši turētu balsstiesību skaits, kā minēts 9. un 10. pantā, summēts ar tādu balsstiesību skaitu, kas saistītas ar tieši vai netieši turētiem finanšu instrumentiem, kā minēts 13. pantā, sasniedz vai pārsniedz 9. panta 1. punktā noteiktos sliekšņus vai kļūst mazāks par tiem.

Šā punkta pirmajā daļā prasītajā paziņojumā norāda balsstiesību sadalījumu, norādot ar turētajām akcijām saistīto balsstiesību skaitu saskaņā ar 9. un 10. pantu un ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu 13. panta nozīmē.

2. Par balsstiesībām, kuras saistītas ar finanšu instrumentiem un par kurām jau paziņots saskaņā ar 13. pantu, paziņo vēlreiz, ja fiziskā persona vai juridiskā persona ir iegādājusies pamatakcijas un šādas iegādes rezultātā kopējais ar viena emitenta akcijām saistītais balsstiesību skaits sasniedz vai pārsniedz 9. panta 1. punktā noteiktos sliekšņus.

1. Kad tādu akciju emitents, kuras ir atļauts tirgot regulētā tirgū, iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka emitents dara zināmu atklātībai informāciju par savu akciju īpatsvaru pēc iespējas īsā laikā, bet ne vēlāk par četrām tirdzniecības dienām pēc šādas iegūšanas vai atsavināšanas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5 % vai 10 % balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.

2. Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un precizētu 1. punktā noteiktās prasības.

Lai aprēķinātu 9. pantā minētos sliekšņus, izcelsmes dalībvalsts vismaz pieprasa emitentam darīt zināmu atklātībai balsstiesību kopējo skaitu un kapitālu katra kalendāra mēneša beigās, kura laikā radies šāda kopējā skaita pieaugums vai samazinājums.

1. To akciju emitents, kuras ir atļauts tirgot regulētā tirgū, nekavējoties dara zināmas atklātībai jebkuras izmaiņas tiesībās, kas attiecas uz dažādām akciju kategorijām, tostarp izmaiņas tiesībās, kas attiecas uz atvasinātiem vērtspapīriem, ko izdevis pats emitents un kas nodrošina pieeju emitenta akcijām.

2. To vērtspapīru emitents, kuri nav akcijas un kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, nekavējoties dara zināmas atklātībai jebkuras izmaiņas attiecībā uz vērtspapīru, kas nav akcijas, turētāju tiesībām, tostarp izmaiņas šo vērtspapīru noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, jo īpaši sakarā ar izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

Informācija to vērtspapīru turētājiem, ko ir atļauts tirgot regulētā tirgū

Informācijas prasības emitentiem, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū

1. To akciju emitents, ko atļauts tirgot regulētā tirgū, nodrošina vienādu attieksmi pret visiem akcionāriem, kas atrodas vienādā pozīcijā.

2. Emitents nodrošina, ka visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai dotu iespēju akcionāriem izmantot savas tiesības, ir pieejami izcelsmes dalībvalstī un ka tiek saglabāta datu integritāte. Akcionāriem neliedz izmantot savas tiesības ar pilnvaroto palīdzību, ievērojot tās valsts tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts. Emitents jo īpaši:

3. Lai informētu akcionārus, izcelsmes dalībvalsts ļauj emitentiem izmantot elektroniskos līdzekļus ar nosacījumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts kopsapulcē un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

4. Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, ņemtu vērā attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā un lai precizētu 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Komisija jo īpaši nosaka to finanšu iestāžu veidus, ar kuru starpniecību akcionārs var izmantot finansiālās tiesības, kā paredzēts 2. punkta c) apakšpunktā.

Informācijas prasības emitentiem, kuru parāda vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū

1. To parāda vērtspapīru emitents, kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, nodrošina vienādu attieksmi pret visiem vienas un tās pašas emisijas parāda vērtspapīru turētājiem attiecībā uz visām tiesībām, kas izriet no šiem parāda vērtspapīriem.

2. Emitents nodrošina, ka visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai dotu iespēju parāda vērtspapīru turētājiem izmantot savas tiesības, ir publiski pieejami izcelsmes dalībvalstī un ka tiek saglabāta datu integritāte. Parāda vērtspapīru turētājiem neliedz izmantot savas tiesības ar pilnvaroto palīdzību, ievērojot tās valsts tiesību aktus, kurā emitents ir reģistrēts. Emitents jo īpaši:

3. Ja uz sapulci paredzēts aicināt tikai tādu parāda vērtspapīru turētājus, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 100 000, emitents var par norises vietu izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka šajā dalībvalstī tiek darīti pieejami visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai šādi parāda vērtspapīru turētāji varētu izmantot savas tiesības.

Pirmajā daļā minēto noteikumu par norises vietas izvēli piemēro arī attiecībā uz tādu parāda vērtspapīru turētājiem, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000 un kuri jau pirms 2010. gada 31. decembra bija pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū Savienībā, līdz brīdim, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti, ar nosacījumu, ka emitenta izraudzītajā dalībvalstī tiek darīti pieejami visi līdzekļi un informācija, kas nepieciešama, lai šādi parāda vērtspapīru turētāji varētu izmantot savas tiesības.

4. Lai nodotu informāciju parāda vērtspapīru turētājiem, izcelsmes dalībvalsts vai saskaņā ar 3. punktu emitenta izvēlētā dalībvalsts ļauj emitentam izmantot elektroniskos līdzekļus ar nosacījumu, ka šāds lēmums tiek pieņemts kopsapulcē un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

5. Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, ņemtu vērā attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā un lai precizētu 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības. Komisija jo īpaši nosaka to finanšu iestāžu veidus, ar kuru starpniecību parāda vērtspapīru turētāji var izmantot finansiālās tiesības, kā paredzēts 2. punkta c) apakšpunktā.

1. Kad emitents vai jebkura persona, kas bez emitenta piekrišanas pieprasa atļauju pielaist emitenta vērtspapīrus tirgošanai regulētā tirgū, dara zināmu atklātībai regulētu informāciju, tā tajā pašā laikā šo informāciju iesniedz tās izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei. Šī kompetentā iestāde var publicēt šādu iesniegto informāciju savā tīmekļa vietnē.

2. Izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot emitentu no 1. punkta prasības attiecībā uz informāciju, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Direktīvas 2003/6/EK 6. pantu vai šīs direktīvas 12. panta 6. punktu.

3. Informāciju, kas jāziņo emitentam saskaņā ar 9., 10., 12., un 13. pantu, vienlaicīgi iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4. Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem nosaka pasākumus, lai precizētu 1., 2. un 3. punktā minētās prasības.

Komisija jo īpaši nosaka procedūru, saskaņā ar kuru emitentam, akcionāram, citu finanšu instrumentu turētājam vai personai vai struktūrai, kas minēta 10. pantā, ir jāiesniedz informācija izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgi 1. vai 3. punktu, lai radītu iespēju iesniegt informāciju ar elektroniskiem līdzekļiem izcelsmes dalībvalstī.

1. Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū tikai izcelsmes dalībvalstī, regulētu informāciju sniedz valodā, ko pieņēmusi kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī.

2. Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū gan izcelsmes dalībvalstī, gan vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, regulētu informāciju sniedz:

3. Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, taču ne izcelsmes dalībvalstī, regulētu informāciju atkarībā no emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko pieņēmušas minēto uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Turklāt izcelsmes dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos vai administratīvajos noteikumos, ka regulētu informāciju atkarībā no emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko pieņēmusi tās kompetentā iestāde, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

4. Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, 1., 2. un 3. punktā minētie pienākumi kļūst saistoši nevis emitentam, bet personai, kas bez emitenta piekrišanas ir pieprasījusi šādu atļauju.

5. Dalībvalstis ļauj akcionāriem un fiziskām personām vai juridiskām personām, kas minētas 9., 10. un 13. pantā, sniegt informāciju emitentam saskaņā ar šo direktīvu tikai tajā valodā, kuru parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Ja emitents saņem šādu paziņojumu, dalībvalstis nav tiesīgas pieprasīt emitentam, lai tas nodrošinātu tulkojumu valodā, ko pieņēmušas kompetentās iestādes.

6. Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, ja vērtspapīriem, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 100 000, ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulēto informāciju pēc emitenta izvēles vai tās personas izvēles, kura bez emitenta piekrišanas ir pieprasījusi šādu pielaidi, dara zināmu atklātībai vai nu izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu akceptētā valodā, vai valodā, ko ierasts lietot starptautisko finanšu jomā.

Pirmajā daļā minētā atkāpe attiecas arī uz parāda vērtspapīriem, kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai – ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, – kuru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000 un kuri jau pirms 2010. gada 31. decembra bija pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, līdz brīdim, kamēr šādi parāda vērtspapīri tiek dzēsti.

7. Ja dalībvalsts tiesā iesniedz prasību saistībā ar regulētās informācijas saturu, par pienākumu segt izmaksas, kas radušās no šīs informācijas tulkošanas lietas izskatīšanas mērķiem, izlemj saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

1. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina to, ka emitents vai persona, kas pieprasījusi atļauju tirgošanai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, dara zināmu regulētu informāciju tādā veidā, kas nodrošina ātru pieeju šādai informācijai bez diskriminācijas, un padara to pieejamu oficiāli noteiktai sistēmai, kas minēta 2. punktā. Emitents vai persona, kas pieprasījusi atļauju tirgošanai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, nav tiesīga ņemt maksu no ieguldītājiem par informācijas sniegšanu. Izcelsmes dalībvalsts pieprasa emitentam, lai tas izmanto tādus plašsaziņas līdzekļus, uz kuriem saprātīgā veidā var paļauties, ka tie efektīvi izplata informāciju sabiedrībā visā Kopienā. Izcelsmes dalībvalsts nav tiesīga uzlikt par pienākumu izmantot tikai tos plašsaziņas līdzekļus, kuru operatori ir reģistrēti tās teritorijā.

2. Izcelsmes dalībvalsts nodrošina, ka pastāv vismaz viena oficiāli noteikta sistēma regulētas informācijas centralizētajai glabāšanai. Šīm sistēmām jāatbilst minimālajiem kvalitātes standartiem attiecībā uz drošību, informācijas avota identifikāciju, laika reģistrāciju un gala lietotāju vieglu pieeju informācijai, un tām jābūt saskaņotām ar iesniegšanas kārtību, kas minēta 19. panta 1. punktā.

3. Kad vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū tikai vienā uzņēmējā dalībvalstī, bet ne izcelsmes dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina to, ka regulētu informāciju dara zināmu saskaņā ar 1. punktā minētajām prasībām.

4. Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētus aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pasākumus, lai precizētu:

Komisija var arī noteikt un atjaunināt to plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kas paredzēti informācijas izplatīšanai sabiedrībā.

1. Līdz 2018. gada 1. janvārim izveido tīmekļa portālu, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts (“piekļuves punkts”). EVTI izstrādā un pārvalda šo piekļuves punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina piekļuvi savām centralizētajām informācijas glabāšanas sistēmām, izmantojot piekļuves punktu.

1. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot tehniskas prasības attiecībā uz piekļuvi regulētai informācijai Savienības mērogā, lai precizētu:

2. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā tehniskās prasības attiecībā uz uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojumu sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/17/ES ( 23 ).

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 27. novembrim.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1. Ja emitenta juridiskā adrese atrodas trešā valstī, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atbrīvot šo emitentu no prasībām, kas noteiktas 4. līdz 7. pantā, 12. panta 6. punktā un 14.līdz 18. pantā, ar noteikumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas līdzvērtīgas prasības vai ka šāds emitents atbilst tādām trešās valsts tiesību aktu prasībām, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata par līdzvērtīgām.

Šādā gadījumā kompetentā iestāde informē EVTI par piešķirto atbrīvojumu.

Informāciju, uz kuru attiecas trešās valsts noteiktās prasības, iesniedz saskaņā ar 19. pantu un dara zināmu saskaņā ar 20. un 21. pantu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, emitentu, kura juridiskā adrese atrodas trešā valstī, atbrīvo no tā finanšu pārskata sagatavošanas saskaņā ar 4. pantu vai 5. pantu pirms finanšu gada, kas sākas 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, ar nosacījumu, ka šis emitents sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 9. pantā.

3. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka informāciju, kas darīta zināma trešā valstī un kas var būt svarīga sabiedrībai Kopienā, dara zināmu saskaņā ar 20. un 21. pantu, pat ja šāda informācija nav regulēta informācija 2. panta 1. punkta k) apakšpunkta nozīmē.

4. Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus:

Saistībā ar pirmās daļas ii) punktu Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem pasākumus attiecībā uz tādu standartu novērtēšanu, kuri attiecas uz emitentiem vairāk nekā vienā valstī.

Komisija līdz 2010. gada 20. janvārim saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus attiecībā uz to grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu, ko izmanto trešo valstu emitenti, ievērojot 30. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus. Ja Komisija lemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīgā pārejas laikā.

Saistībā ar šā punkta trešo daļu Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem arī pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem, kuri attiecas uz emitentiem vairāk nekā vienā valstī.

5. Lai precizētu 2. punktā noteiktās prasības, Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem var pieņemt pasākumus, lai definētu tās informācijas veidus, kas izplatīta trešā valstī un kas ir svarīga sabiedrībai Savienībā.

6. Uzņēmumu, kura juridiskā adrese atrodas trešā valstī un kuriem būtu jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 5. panta 1. punktu vai, attiecībā uz portfeļa pārvaldību, saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A sadaļas 4. punktu, ja tā juridiskā adrese vai (tikai ieguldījumu sabiedrībām) galvenais birojs atrastos Kopienā, arī atbrīvo no akciju apkopošanas ar tā mātessabiedrības akcijām saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 12. panta 4. un 5. punktā, ja tas kā pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība atbilst līdzvērtīgām neatkarības nosacījumiem.

7. Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un nodrošinātu 6. punkta vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko konstatē, ka, ņemot vērā normatīvos vai administratīvos noteikumus, trešā valsts nodrošina to neatkarības prasību līdzvērtību, kas paredzētas šajā direktīvā un tās īstenošanas pasākumos.

Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un atbilstīgi 27.a un 27.b panta nosacījumiem pieņem arī pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus pirmajā daļā minētajā nolūkā.

8. EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu palīdz Komisijai īstenot tai šajā pantā paredzētos uzdevumus.

1. Katra dalībvalsts nosaka centrālo iestādi, kas Direktīvas 2003/71/EK 21. panta 1. punktā ir minēta kā centrālā kompetentā administratīvā iestāde, kura atbild par šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu piemēroti atbilstīgi šai direktīvai pieņemtie noteikumi. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju un EVTI.

Taču 4. panta h) punkta mērķiem dalībvalstis var izraudzīties citu kompetento iestādi, kas nav pirmajā daļā minētā centrāla kompetentā iestāde.

2. Dalībvalstis var ļaut savām centrālām kompetentajām iestādēm deleģēt uzdevumu izpildi. Jebkuru uzdevumu deleģēšanu, kas attiecas uz šajā direktīvā un tās īstenošanas noteikumos paredzētajiem pienākumiem, izņemot 4. panta h) punktā minētos uzdevumus, pārskata piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un tā izbeidzas astoņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Jebkuru uzdevumu deleģēšanu veic precīzā veidā, nosakot izpildāmos uzdevumus, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāpilda.

Šādi nosacījumi ietver noteikumu par to, ka uzdevuma veicējai iestādei jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktus un lai deleģēto uzdevumu izpildes laikā iegūtā informācija netiktu izmantota negodīgi vai konkurences novēršanai. Jebkurā gadījumā, galīgo atbildību par uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs direktīvas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem uzņemas kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta atbilstīgi 1. punktam.

3. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. panta 4. punktu informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu vienošanos, ko tās ir noslēgušas attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, ar ko reglamentē uzdevumu deleģēšanu.

4. Katrai kompetentajai iestādei ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei. Tai ir vismaz pilnvarota:

4.a Neskarot 4. punktu, kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kādas ir nepieciešamas to darbības veikšanai. Šīs pilnvaras tiek izmantotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.b Kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:

5. Šā panta 1. un 4. punkts neskar dalībvalsts iespēju noteikt atsevišķas tiesiskus un administratīvus režīmus Eiropas aizjūras teritorijām, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga šī dalībvalsts.

6. Ja revidents atklāj kompetentajām iestādēm faktus vai lēmumus, kas ir saistīti ar 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem kompetentās iestādes pieprasījumiem, to nevar uzskatīt par jebkāda informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu, kas paredzēts līgumā vai jebkuros normatīvajos vai administratīvajos noteikumos, un sakarā ar to revidentu nevar saukt pie jebkāda veida atbildības.

1. Dienesta noslēpuma pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs un tādās iestādēs, kurām kompetentā iestāde varētu būt deleģējusi dažu uzdevumu izpildi. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, ja to nosaka dalībvalsts normatīvie vai administratīvie noteikumi.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kad tas ir nepieciešams, sadarbojas viena ar otru ar mērķi izpildīt savus pienākumus un izmantot savas pilnvaras, kas ir noteiktas vai nu šajā direktīvā, vai valsts tiesību aktos, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Īstenojot sankciju piemērošanas un izmeklēšanas pilnvaras, kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, un pārrobežu gadījumos koordinē savas darbības.

2.a Kompetentās iestādes var informēt EVTI par situācijām, kad lūgums sadarboties ir noraidīts vai uz to nav atbildēts saprātīgā termiņā. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu, pirmajā teikumā minētajās situācijās EVTI var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.b Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.c Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt šajā direktīvā un minētajā regulā noteiktos pienākumus.

►M3 3. Panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt šādu informāciju citām kompetentām iestādēm, EVTI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu ( 24 ). ◄ Uz šādā veidā iegūto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kas jāievēro personām, kas strādā vai ir strādājuši informācijas saņēmējās iestādēs.

4. Dalībvalstis un EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu var slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kurām atbilstīgie tiesību akti ļauj veikt jebkādus uzdevumus, kas kompetentajām iestādēm uzdoti ar šo direktīvu saskaņā ar 24. pantu. Dalībvalstis informē EVTI par katru noslēgto sadarbības līgumu. Šādai informācijas apmaiņai piemēro tādas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šajā pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta minēto atbildīgo iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumu izpildei. Ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to neizpauž bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un attiecīgā gadījumā to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents, akcionārs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, vai organizācija, kas minēta 10. pantā, ir izdarījuši noteikumu pārkāpumu vai nav pildījuši savas saistības, tā ziņo par šādiem faktiem izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2. Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, emitents vai vērtspapīru turētājs turpina pārkāpt attiecīgās tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas saskaņā ar 3. panta 2. punktu veic visus attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un par tiem pēc iespējas ātrāk informē Komisiju un EVTI.

1. Komisijai palīdz Eiropas vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 2001/528/EK 1. pantu.

2. Kad ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. pantu, ja vien saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas noteikumi negroza šīs direktīvas būtiskos noteikumus.

2.a Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem, skaitot no 2011. gada 4. janvāra. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija izstrādā ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 27.a pantu.

2.b Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus paziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

2c. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi trīs gados pārskata noteikumus par tai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo pilnvaru īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši izskata nepieciešamību Komisijai ierosināt šīs direktīvas grozījumus, lai nodrošinātu Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru pienācīgu darbības jomu. Secinājumam par to, vai grozījums ir vai nav nepieciešams, pievieno sīki izklāstītu pārskatu par iemesliem. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai grozītu noteikumus, ar ko Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras.

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas saprātīgā laikposmā cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģētu tiesību aktu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģētu aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

1. Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar 24. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piespriest kriminālsodus, dalībvalstis nosaka noteikumus par administratīviem pasākumiem un sankcijām, kas piemērojamas, ja tiek pārkāpti šīs direktīvas transponēšanai pieņemtie valsts tiesību akti, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Minētie administratīvie pasākumi un sankcijas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumus piemēro juridiskām personām, sankcijas par pārkāpumu var piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem attiecīgās juridiskās personas administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem vai citām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

1. Ja tiek izdarīti 28.a pantā minētie pārkāpumi, kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

Dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, euro atbilstošo summu nacionālajā valūtā aprēķina, ņemot vērā oficiālo valūtas maiņas kursu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/50/ES (2013. gada 22. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK atsevišķu noteikumu īstenošanai ( 25 ), spēkā stāšanās dienā.

2. Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar 24. pantu un dalībvalstu tiesības noteikt kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēta iespēja apturēt ar akcijām saistīto balsstiesību īstenošanu, ja ir notikuši 28.a panta b) punktā minētie pārkāpumi. Dalībvalstis var nolemt, ka balsstiesību apturēšana ir piemērojama tikai visnopietnāko pārkāpumu gadījumā.

3. Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus nekā tos, kas paredzēti šajā direktīvā.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, attiecīgos gadījumos:

2. To personas datu apstrādi, kas iegūti uzraudzības un izmeklēšanas iestāžu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu, vajadzības gadījumā veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādām bez nepamatotas kavēšanās būtu jāpublisko visi lēmumi par sankcijām un pasākumiem, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, tostarp informācija vismaz par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu identitāte.

Tomēr kompetentās iestādes var atlikt lēmuma publicēšanu vai var lēmumu publicēt anonīmi, proti, veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, jebkuros no šādiem apstākļiem:

2. Ja par saskaņā ar 1. punktu publicētu lēmumu tiek iesniegta pārsūdzība, kompetentajai iestādei ir pienākums iekļaut informāciju par to publikācijā tās publicēšanas laikā vai jālabo publikācija, ja pārsūdzība iesniegta pēc sākotnējās publikācijas.

1. Atkāpjoties no šīs direktīvas 5. panta 3. punkta, izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot no pienākuma darīt zināmu finanšu pārskatus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 emitentus, kas minēti tās regulas 9.pantā uz finanšu gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šīs dienas.

2. Neatkarīgi no 12. panta 2. punkta, akcionārs informē emitentu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 31. panta 1. punktā minētās dienas par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder emitentā saskaņā ar 9., 10. un 13. pantu minētajā dienā, ja vien tas nav iesniedzis paziņojumu ar līdzvērtīgu informāciju pirms minētās dienas.

Neatkarīgi no 12. panta 6. punkta, emitents, savukārt, dara zināmu informāciju, kas saņemta šādos paziņojumos, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 31. panta 1. punktā minētās dienas.

3. Ja emitents ir reģistrēts trešā valstī, izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot šādu emitentu no pienākuma sniegt finanšu pārskatus saskaņā ar 4. panta 3. punktu un vadības ziņojumu saskaņā ar 4. panta 5. punktu, bet tikai attiecībā uz tādiem parāda vērtspapīriem, ko jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū Kopienā pirms 2005. gada 1. janvāra, kamēr

4. Izcelsmes dalībvalsts var atbrīvot emitentus no pienākuma sniegt pusgada finanšu pārskatu saskaņā ar 5. pantu uz 10 gadiem no 2005. gada 1. janvāra tikai par tādiem parāda vērtspapīriem, kurus jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū Kopienā pirms 2005. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ka šī izcelsmes dalībvalsts ir nolēmusi šādiem emitentiem ļaut gūt labumu no Direktīvas 2001/34/EK 27. panta noteikumiem šo parāda vērtspapīru atļaušanas brīdī.

1. Līdz.2007. gada 20. janvārim dalībvalstis pieņem aktus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Kad dalībvalstis pieņem pasākumus saskaņā ar 3. panta 1. punktu, 8. panta 2. punktu vai 8. panta 3. punktu, vai 30. pantu, tās tūlīt paziņo šos pasākumus Komisijai un citām dalībvalstīm.

Atsauces uz atceltajiem noteikumiem tiks interpretētas kā atsauces uz šīs direktīvas noteikumiem.

Komisija līdz 2009. gada 30. jūnijam sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, tostarp par to, cik lietderīgi būtu izbeigt atbrīvojumu attiecībā uz esošiem parāda vērtspapīriem pēc 10 gadu laikposma, kas noteikts 30. panta 4. punktā, kā arī par šāda lēmuma iespējamo ietekmi uz Eiropas finanšu tirgiem.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Atzinums (vēl nav publicēts “Oficiālajā Vēstnesī”) un Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmums.

( 6 ) OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/8/EK (OV L 3, 7.1.2004., 33. lpp.).

( 7 ) OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/71/EK.

( 8 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 12 ) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/39/EK.

( 13 ) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).

( 14 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

( 16 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

( 17 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/22/EK (2008. gada 11. marts),	L 76	50	19.3.2008
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/73/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2010. gada 24. novembris),	L 327	1	11.12.2010
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/78/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2010. gada 24. novembris),	L 331	120	15.12.2010
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/50/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 22. oktobris),	L 294	13	6.11.2013