Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 44. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 4 ),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 80/390/EEK (1980. gada 17. marts), ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata datus, kas jāpublicē pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai biržas oficiālajā sarakstā ( 5 ), un Padomes Direktīva 89/298/EEK (1989. gada 17. aprīlis), ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata prospektus, kas jāpublicē sakarā ar pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu ( 6 ), tika pieņemtas pirms vairākiem gadiem, ieviešot daļēju un komplicētu savstarpējās atzīšanas mehānismu, ar ko nevar sasniegt šajā direktīvā paredzēto vienotas pielaides mērķi. Minētās direktīvas jāuzlabo, jāatjaunina un jāapkopo vienā tekstā,

(2)

Direktīva 80/390/EEK tika integrēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem ( 7 ), ar ko kodificē dažas direktīvas biržās saraksta vērtspapīru jomā.

(3)	Tomēr konsekvences labad ir lietderīgi pārgrupēt Direktīvas 2001/34/EK noteikumus, kuru izcelsme Direktīvā 80/390/EEK, kopā ar Direktīvu 89/298/EEK un izdarīt atbilstīgus grozījumus Direktīvā 2001/34/EK.

(4)

Šī direktīva ir būtisks tiesību akts iekšējā tirgus izveidei, kas grafika veidā izklāstīta Komisijas paziņojumos “Riska kapitāla rīcības plāns” un “Principi darbībām finanšu pakalpojumu jomā: rīcības plāns”, un ar to tiek sekmēta plašākā iespējamā piekļuve ieguldījumu kapitālam Kopienas mērogā, tostarp attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaundibinātiem uzņēmumiem, emitentam nodrošinot vienotu pielaidi.

(5)

2000. gada 17. jūlijā Padome izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Savā sākotnējā 2000. gada 9. novembra ziņojumā komiteja uzsvēra saskaņotas vērtspapīru publiskā piedāvājuma definīcijas trūkumu, kā rezultātā viena un tā pati darbība dažās dalībvalstīs tiek uzskatīta par privātu izvietošanu un citās – ne; pašreizējā sistēma attur uzņēmumus no kapitāla piesaistīšanas Kopienas līmenī un tādējādi attur no reālas piekļuves lielam, likvīdam un integrētam finanšu tirgum.

(6)

Savā nobeiguma 2001. gada 15. februāra ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kuru pamatā ir četrpakāpju process, proti, pamata principi, izpildes pasākumi, sadarbība un izpilde. Procesa 1. pakāpē, proti, direktīvā, būtu izvirzāmi plaši vispārēji “pamata” principi, savukārt 2. pakāpē izstrādājami tehniski izpildes pasākumi, kas ir jāpieņem Komisijai ar komitejas palīdzību.

(7)	Eiropadomes 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas sanāksmē tika apstiprināts Viedo komitejas nobeiguma ziņojums un ierosinātais četrpakāpju process, lai padarītu Kopienas vērtspapīru likumdošanas procesu efektīvāku un pārredzamāku.

(8)

Ar savu 2002. gada 5. februāra rezolūciju par finanšu pakalpojumu likumdošanas ieviešanu Eiropas Parlaments arī apstiprināja Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu; apstiprinājuma pamatā bija svinīga deklarācija, ar ko Komisija nāca klajā, vēršoties pie Parlamenta tajā pašā dienā, un vēstule, ko 2001. gada 2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs adresēja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam, par garantijām Eiropas Parlamenta funkcijām šajā procesā.

(9)	Saskaņā ar Eiropadomes sanāksmi Stokholmā 2. pakāpes izpildes pasākumiem biežāk jākalpo tam, lai nodrošinātu, ka tehniskie noteikumi var tikt atjaunināti atbilstoši pārmaiņām tirgū un uzraudzībā, un visiem 2. pakāpes posmiem jānosaka termiņi.

(10)	Šīs direktīvas mērķim un tās izpildes pasākumiem jānodrošina ieguldītāju aizsardzība un tirgus efektivitāte atbilstoši augstiem reglamentējošiem standartiem, kas pieņemti attiecīgos starptautiskos forumos.

(11)

Šī direktīva neattiecas uz vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde, starptautiskas sabiedriskas organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir dalībnieces, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas, un tādējādi šī direktīva tos neietekmē arī turpmāk; tomēr iepriekšminētie šādu vērtspapīru emitenti, ja tāda ir to izvēle, var sastādīt prospektu saskaņā ar šo direktīvu.

(12)

Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, vajadzīgs arī pilns segums kapitāla un citiem vērtspapīriem, kas piedāvāti publiski vai pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos, kā noteikts Padomes Direktīvā 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā ( 8 ), un ne tikai tiem vērtspapīriem, kas ir iekļauti biržu oficiālajos sarakstos. Šīs direktīvas plašais vērtspapīru definējums, kas ietver garantijas vērtspapīrus un segtus garantijas vērtspapīrus un sertifikātus, ir spēkā tikai saistībā ar šo direktīvu, un tādēļ tas nekādā veidā neietekmē dažādās finanšu instrumentu definīcijas, ko izmanto valsts tiesību aktos citos nolūkos, piemēram, nodokļu politikā. Daži vērtspapīri, kas definēti šajā direktīvā, turētājam dod tiesības iegūt vērtspapīrus vai naudas summu ar naudas izmaksu, ko nosaka atsauce uz citiem instrumentiem, īpaši vērtspapīriem, valūtām, procentiem vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem. Depozitārija kvītis un konvertējamie vērtspapīri, piemēram, vērtspapīri, kas konvertējami pēc ieguldītāja izvēles, ietilpst šajā direktīvā dotajā to vērtspapīru definīcijā, kas nav kapitāla vērtspapīri.

(13)

To vērtspapīru apdrošināšana, kuriem ir līdzīgs tips un/vai klase, attiecībā uz vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru emisijas pamatā ir piedāvājuma programma, un attiecībā uz jebkura veida garantijas vērtspapīriem un sertifikātiem, kā arī nepārtraukti vai atkārtoti emitētiem vērtspapīriem, būtu jāuzskata par tādu, kura sedz ne vien identiskus vērtspapīrus, bet arī vērtspapīrus, kas vispārīgi pieder pie vienas kategorijas. Šie vērtspapīri var būt dažādi produkti, piemēram, parāda vērtspapīri, sertifikāti un garantijas vērtspapīri, vai viens un tas pats produkts vienā programmā, un tiem var būt dažādas pazīmes, īpaši attiecībā uz pārākumu, subordinēto aktīvu veidu vai pamatojumu, ar kādu nosaka izpirkšanas summu vai kuponu maksājumu.

(14)	Visā Kopienā spēkā esošas vienotas pielaides piešķiršanai emitentam un izcelsmes valsts principa īstenošanai ir jāidentificē izcelsmes dalībvalsts, kas ir vislabākajā atrašanās vietā, lai regulētu emitentu saistībā ar šīs direktīvas nolūkiem.

(15)

Šīs direktīvas informācijas izpaušanas prasības neliedz dalībvalstij vai kompetentai iestādei vai biržai, ievērojot savus noteikumus, ieviest citas konkrētas prasības saistībā ar pielaišanu vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū (īpaši attiecībā uz uzņēmumu vadību). Šādas prasības nedrīkst tieši vai netieši ierobežot kompetentās iestādes apstiprināta prospekta sastādīšanu, saturu un izplatīšanu.

(16)

Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Tādēļ lietderīgi ir ņemt vērā dažādās prasības attiecībā uz dažādu kategoriju ieguldītāju aizsardzību un to zināšanu līmeni. Ar prospektu nav nepieciešams izziņot piedāvājumus, kas attiecas tikai uz kvalificētiem ieguldītājiem. Turpretī prospekts jāpublicē par jebkuru publisku tālāku pārdošanu vai publisku tirdzniecību ar pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

(17)	Emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā vērtspapīru tirgū un kas ir atbrīvotas no pienākuma publicēt prospektu, būs ieguvēji no vienotās pielaides, ja tie izpilda šīs direktīvas prasības.

(18)

Pilnīgas informācijas sniegšana par vērtspapīriem un šo vērtspapīru emitentiem kopā ar uzņēmējdarbības noteikumiem veicina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt šāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai stiprinātu uzticību vērtspapīriem un tādējādi veicinātu vērtspapīru tirgu pareizu darbību un attīstību. Piemērots veids, kā darīt šo informāciju pieejamu, ir publicēt prospektu.

(19)

Līdzīgi kā citi ieguldīšanas veidi, ieguldīšana vērtspapīros ir saistīta ar risku. Drošības pasākumi pašreizējo un potenciālo ieguldītāju interešu aizsardzībai ir vajadzīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu tiem iespēju izdarīt pienācīgu šādu risku novērtējumu un tādējādi pieņemt ieguldījumu lēmumus, pilnībā apzinoties apstākļus.

(20)

Šāda informācija, kurai jābūt pietiekamai un cik vien iespējams objektīvai attiecībā uz emitenta finanšu stāvokli un tiesībām, kas izriet no vērtspapīriem, jāsniedz viegli analizējamā un saprotamā veidā. Prospektā ietvertās informācijas saskaņošanai jānodrošina vienāda ieguldītāju aizsardzība Kopienas līmenī.

(21)

Informācija ir viens no galvenajiem faktoriem ieguldītāju aizsardzībā; prospektā jāietver kopsavilkums, kas atspoguļo būtiskus emitenta, jebkura galvotāja un vērtspapīru rādītājus un saistītos riskus. Lai nodrošinātu ērtu piekļūšanu šai informācijai, kopsavilkums jāraksta valodā bez speciālās terminoloģijas, un parasti tam nevajadzētu būt garākam par 2 500 vārdiem valodā, kurā sākotnēji tika sagatavots prospekts.

(22)

Paraugprakses ir pieņemtas starptautiskā līmenī, lai atļautu pārrobežu aktīvu piedāvājumus, kas izdarāmi, izmantojot vienotu izziņošanas standartu kopumu, kuru izveidojusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO); IOSCO izziņošanas standarti ( 9 ) uzlabos informāciju, kas pieejama par tirgiem un ieguldītājiem, un vienlaikus vienkāršos procedūru Kopienas emitentiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu trešās valstīs. Direktīva arī aicina pielāgotus izziņošanas standartus pieņemt attiecībā uz citiem vērtspapīru un emitentu veidiem.

(23)

Saistībā ar operatīvām procedūrām emitentiem, kas pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū un kas bieži piesaista kapitālu šajos tirgos, Kopienas līmenī vajag ieviest jauna formāta prospektus piedāvājuma programmām vai hipotekārajām ķīlas zīmēm un jaunu reģistrācijas dokumentu sistēmu. Emitenti var izvēlēties neizmantot šos formātus un sastādīt prospektu kā vienotu dokumentu.

(24)	Pamatprospekta saturā jo īpaši jāņem vērā vajadzība pēc elastības attiecībā uz informāciju, kas sniedzama par vērtspapīriem.

(25)	Tās jutīgās informācijas izlaišana, kas jāiekļauj prospektā, jāatļauj ar atbrīvojumu, ko noteiktos apstākļos piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu tādas situācijas, kuras emitentam ir neizdevīgas.

(26)	Prospekta derīgumam jānosaka skaidrs termiņš, lai izvairītos no novecojušas informācijas.

(27)

Ieguldītāji jāaizsargā, nodrošinot ticamas informācijas publicēšanu. Emitentiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, arī turpmāk ir saistošs izziņošanas pienākums, bet tiem nav obligāti regulāri jāpublicē atjaunināta informācija. Saistībā ar šo pienākumu emitentiem vismaz reizi gadā arī jāsastāda saraksts ar visu būtisko informāciju, kas iepriekšējos 12 mēnešos publicēta vai darīta pieejama sabiedrībai, ietverot informāciju, kas sniegta saistībā ar dažādām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas citos Kopienas tiesību aktos. Šai prasībai jāpadara par iespējamu tas, lai tiktu nodrošināta regulāra saskanīgas un viegli saprotamas informācijas publicēšana. Lai novērstu pārmērīgu apgrūtinājumu attiecībā uz dažiem emitentiem, to vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuriem ir augsta nominālvērtība, nebūtu jānosaka šā pienākuma izpilde par obligātu.

(28)	Ikgadējā informācija, kas jāsniedz emitentiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, attiecīgi jāuzrauga dalībvalstīm saskaņā ar to pienākumiem, ko paredz Kopienas noteikumi un valstu tiesību akti par vērtspapīru, vērtspapīru emitentu un vērtspapīru tirgu regulēšanu.

(29)

Iespējai, ar ko atļauj emitentiem, izmantojot atsauci, pievienot dokumentus, kuri satur prospektā izziņojamo informāciju, ja dokumenti, ko pievieno ar atsauci, ir iepriekš iesniegti kompetentajā iestādē vai ir to akceptēti, jāsekmē prospektu sastādīšanas procedūra un jāsamazina emitentu izdevumi, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību.

(30)

Atšķirības attiecībā uz prospektos sniegtās informācijas pārbaudīšanas efektivitāti, metodēm un ilgumu ne vien padara sarežģītāku kapitāla piesaistīšanu vai pielaides iegūšanu tirdzniecībai regulētā tirgū vairāk nekā vienā dalībvalstī, bet arī kavē kādā dalībvalstī reģistrēto ieguldītāju iegādes darbības attiecībā uz vērtspapīriem, ko piedāvā citā dalībvalstī reģistrēts emitents vai kas pielaisti tirdzniecībai citā dalībvalstī. Minētās atšķirības jāizlīdzina, saskaņojot noteikumus, lai visās dalībvalstīs panāktu adekvātā mērā līdzīgus nepieciešamos aizsargpasākumus ar nolūku nodrošināt pietiekamas un pēc iespējas objektīvas informācijas sniegšanu pašreizējiem vai potenciāliem vērtspapīru turētājiem.

(31)	Lai veicinātu to dokumentu apriti, kas veido prospektus, jāsekmē elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana, piemēram, internets. Prospekti pēc pieprasījuma vienmēr jāpiegādā ieguldītājiem papīra formā un bez maksas.

(32)	Prospekts jāiesniedz attiecīgai kompetentai iestādei, un emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jādara tas pieejams sabiedrībai saskaņā ar Eiropas Savienības normām attiecībā uz datu aizsardzību.

(33)	Jāsaskaņo arī sludinājumi, lai novērstu tādus trūkumus Kopienas tiesību aktos, kas mazinātu sabiedrības uzticību un tādējādi kaitētu pareizai finanšu tirgus darbībai.

(34)	Jebkurš jauns jautājums, kas var ietekmēt ieguldījumu novērtējumu un kas rodas pēc prospekta publikācijas, bet pirms piedāvājuma beigām vai tirdzniecības uzsākšanas regulētā tirgū, pienācīgi jānovērtē ieguldītājiem, un tādējādi ir vajadzīga prospekta papildinājuma apstiprināšana un izplatīšana.

(35)

Emitenta pienākums pilnu prospekta tekstu tulkot visās attiecīgajās oficiālajās valodās mazina pārrobežu piedāvājumus vai daudznacionālas pārrunas. Lai veicinātu pārrobežu piedāvājumus, kuros prospektus sastāda valodā, kas ir pieņemta starptautisko finanšu jomā, uzņēmējai vai izcelsmes dalībvalstij jābūt tiesīgai pieprasīt kopsavilkumu tikai savā oficiālajā valodā vai valodās.

(36)

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei jābūt tiesīgai no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes saņemt sertifikātu, kurā norādīts, ka prospekts ir sastādīts saskaņā ar šo direktīvu. Lai nodrošinātu to, ka šīs direktīvas mērķi ir pilnībā sasniegti, tās darbības jomā jāietver vērtspapīri, ko izdod emitenti, uz kuriem attiecas trešo valstu tiesību akti.

(37)

Dažādas dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām ir atšķirīgas kompetences, var radīt nevajadzīgas izmaksas un kompetences pārklāšanos, nesniedzot nekādu papildu labumu. Katrā dalībvalstī jāizraugās viena kompetentā iestāde, kas apstiprinātu prospektus un uzņemtos atbildību uzraudzīt, lai tiktu ievērota atbilstība šai direktīvai. Saskaņā ar stingriem nosacījumiem dalībvalstīm jāļauj izraudzīties vairāk nekā vienu kompetento iestādi, bet tikai viena uzņemsies pienākumus saistībā ar starptautisko sadarbību. Šādai iestādei vai iestādēm jābūt izveidotām kā administratīvām iestādēm un tādā veidā, lai tiktu garantēta to neatkarība no tirgus dalībniekiem un tiktu novērsti interešu konflikti. Izraugoties kompetento iestādi attiecībā uz prospektu apstiprināšanu, nevajadzētu izslēgt sadarbības iespēju starp šo iestādi un citām vienībām, lai garantētu efektīvu prospektu pārbaudi un apstiprināšanu emitentu, ieguldītāju, tirgus dalībnieku un līdzīgu tirgu interesēs. To uzdevumu deleģējums, kas saistīti ar pienākumiem, kuri paredzēti šajā direktīvā un tās izpildes pasākumos, piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas jāpārskata saskaņā ar 31. pantu un tam, izņemot apstiprināto prospektu publicēšanu internetā un prospektu iesniegšanu, kā minēts 14. pantā, jābeidzas astoņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas.

(38)	Kopīgas obligātās pilnvaras kompetentajām iestādēm garantēs to uzraudzības efektivitāti. Jānodrošina tā informācijas plūsma uz tirgiem, ko par vajadzīgu nosaka Direktīva 2001/34/EK, un kompetentām iestādēm jāveic rīcība pret pārkāpumiem.

(39)	Lai pildītu savus pienākumus, ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstu kompetentām iestādēm.

(40)

Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem laiku pa laikam var būt nepieciešamas tehniskas norādes un izpildes pasākumi, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos. Tādējādi pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 10 ), Komisijai jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, lai tā varētu noteikt izpildes pasākumus ar nosacījumu, ka tie negroza šīs direktīvas pamatelementus un Komisija rīkojas saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem.

(41)

Īstenojot savas izpildes pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, Komisijai jāievēro šādi principi:

— jānodrošina mazo ieguldītāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzticība finanšu tirgiem, sekmējot augstus caurskatāmības standartus finanšu tirgos,

— jānodrošina ieguldītājiem plašs konkurējošu ieguldīšanas iespēju klāsts, kā arī viņu stāvoklim piemērota informācija un aizsardzība,

— jānodrošina, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi izpilda noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret balto apkaklīšu noziegumiem,

— jānodrošina augsta līmeņa caurskatāmība un visu tirgus dalībnieku, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes apspriešanās,

— jāveicina jauninājumi finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka tie ir dinamiski un efektīvi,

— jānodrošina finanšu sistēmas stabilitāte, cieši un aktīvi uzraugot finanšu jauninājumus,

— jāsamazina kapitāla vērtība un jāuzlabo kapitāla pieejamība,

— ilglaicīgā laika posmā jāsabalansē tirgus dalībnieku (tajā skaitā MVU un mazo ieguldītāju) izmaksas un ieguvumi, ko rada izpildes pasākumi,

— jāveicina Kopienas finanšu tirgu starptautiskā konkurētspēja, neskarot vajadzīgo starptautiskās sadarbības paplašināšanu,

— jānodrošina līdzvērtīgi nosacījumi visu tirgus dalībnieku darbībai ikreiz, kad tas ir lietderīgi, ieviešot ES līmeņa noteikumus,

— jārespektē atšķirības valstu finanšu tirgos, ja vien tās nepamatoti neapdraud vienotā tirgus vienotību,

— jānodrošina vienotība ar citiem Kopienas tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas traucējumi un caurskatāmības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un jo īpaši – kaitēt patērētājiem un maziem ieguldītājiem.

(42)

Eiropas Parlamenta rīcībā jābūt trīs mēnešiem pēc izpildes pasākumu projekta pirmās iesniegšanas reizes, lai tas varētu izskatīt tos un sniegt savu atzinumu. Ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu tomēr var samazināt. Ja minētā termiņa laikā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai pasākumu projekts ir jāpārskata.

(43)	Dalībvalstīm jānosaka sodu sistēma par to valsts likumdošanas aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu minēto sodu piemērošanu. Tādējādi paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(44)	Jāparedz tiesības pārskatīt tiesā lēmumus, ko pieņēmušas dalībvalstu kompetentās iestādes saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

(45)

Atbilstoši proporcionalitātes principam pamatmērķa – nodrošināt, ka tiek izveidots vienots vērtspapīru tirgus, – sasniegšanai ir vajadzīgs un būtu lietderīgi paredzēt noteikumus attiecībā uz emitentu vienoto pielaidi. Šī direktīva aprobežojas ar to, kas nepieciešams, lai sasniegtu saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu izvirzītos mērķus.

(46)

Šīs direktīvas piemērošanas novērtēšanai, ko īsteno Komisija, jo īpaši jāattiecas uz procesu, kādā dalībvalstu kompetentās iestādes apstiprina prospektus, un, vispārīgāk, uz izcelsmes valsts principa piemērošanu, un uz to, vai šīs piemērošanas rezultātā var rasties ieguldītāju aizsardzības un tirgus efektivitātes problēmas; Komisijai arī jāizskata 10. panta darbība.

(47)	Saistībā ar turpmākām šīs direktīvas izmaiņām uzmanība jāpievērš lēmuma pieņemšanai par to, kāds apstiprināšanas mehānisms būtu jāpieņem, lai uzlabotu turpmāko Kopienas tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz prospektiem, tostarp iespējamai Eiropas vērtspapīru vienības izveidei.

(48)	Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(49)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 11 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot prasības attiecībā uz tā prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

3. Neatkarīgi no 2. punkta b), d), h), i) un j) apakšpunkta emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir tiesīga sastādīt prospektu atbilstīgi šai direktīvai, ja vērtspapīri tiek piedāvāti publiski vai tiek pielaisti tirdzniecībai.

4. Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, tostarp inflāciju, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, pieņem pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta h) un j) apakšpunktā norādīto ierobežojumu pielāgošanu.

4. Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos un precizētu šajā pantā izklāstītās prasības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, un ņemot vērā stāvokli dažādu valstu tirgos, tostarp regulēto tirgu dalībnieku izmantoto klasifikāciju, Savienības tiesību aktus un ieteikumus, kā arī ekonomiskās norises, pieņem 1. punktā minētās definīcijas, tostarp koriģējot MVU definēšanai izmantojamos rādītājus un samazinātas tirgus kapitalizācijas robežvērtības.

1. Dalībvalstis nepieļauj savās teritorijās izdarīt publisku vērtspapīru piedāvājumu bez iepriekšējas prospekta publikācijas.

Tomēr jebkuru to vērtspapīru tālāku pārdošanu, uz ko attiecas vienas vai vairāki piedāvājuma veidi, kas minēti šajā punktā, uzskata par atsevišķu piedāvājumu un piemēro 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto definīciju, lai izšķirtu to, vai minētā tālākā pārdošana ir publisks vērtspapīru piedāvājums. Izvietojot vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, prospekts jāpublicē, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu neizpildās neviens no nosacījumiem, kas izklāstīti a) līdz e) apakšpunktā.

Dalībvalstis nepieprasa citu prospektu nekādā vērtspapīru tālākā pārdošanā vai vērtspapīru galīgā izvietošanā ar finanšu starpnieku palīdzību, ja ir pieejams derīgs prospekts saskaņā ar 9. pantu un ja emitents vai par šāda prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai, noslēdzot rakstisku vienošanos.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pienākums publicēt prospektu attiecas uz jebkuru vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas to teritorijās.

4. Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, tostarp inflāciju, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, pieņem pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā minētajām robežvērtībām.

1. Pienākums publicēt prospektu neattiecas uz publiskiem vērtspapīru piedāvājumiem saistībā ar šādiem vērtspapīru veidiem:

Šā panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus Savienības, ja to vērtspapīri pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū. Otrajā gadījumā atbrīvojumu piemēro, ja atbilstīga informācija, tostarp e) apakšpunktā minētais dokuments, ir pieejama vismaz valodā, ko ierasts lietot starptautisko finanšu jomā, un ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgā trešās valsts tirgus līdzvērtīgumu.

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem lēmumu par līdzvērtīgumu, norādot, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma nodrošina to, ka trešā valstī atļauju saņēmušais regulētais tirgus atbilst juridiski saistošām prasībām, kas šajā punktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanas nolūkā ir līdzvērtīgas prasībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) ( 17 ), Direktīvas 2004/39/EK III sadaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ( 18 ), un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un īsteno. Šī kompetentā iestāde norāda iemeslus, kas tai liek uzskatīt, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma atzīstama par līdzvērtīgu, un sniedz par to attiecīgu informāciju.

Šādu trešās valsts tiesisko regulējumu un uzraudzības sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgiem, ja tie atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

Attiecībā uz e) apakšpunktu, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, var pieņemt pasākumus, ar kuriem precizē iepriekš uzskaitītos kritērijus vai pievieno papildu kritērijus, kas izmantojami līdzvērtīguma novērtēšanā.

2. Pienākums publicēt prospektu neattiecas uz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū saistībā ar šādiem vērtspapīru veidiem:

3. Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ( 19 ) var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētos izņēmumus.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1. Neierobežojot 8. panta 2. punktu, prospektā ietver visu informāciju, kas atbilstīgi konkrētai emitenta un to vērtspapīru specifikai, kas publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir vajadzīga, lai ļautu ieguldītājiem veikt pienācīgu aktīvu un pasīvu, finanšu stāvokļa, peļņas un zaudējumu, emitenta un jebkura galvotāja perspektīvu un ar šādiem vērtspapīriem saistīto tiesību novērtējumu. Šo informāciju sniedz viegli analizējamā un saprotamā veidā.

2. Prospektā ietver informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tajā ietver arī kopsavilkumu, kurā īsi un bez speciālās terminoloģijas sniedz pamatinformāciju valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots prospekts. Prospekta kopsavilkuma formāts un saturs, lasot šo dokumentu kopā ar prospektu, sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgo vērtspapīru būtiskajiem raksturlielumiem, lai palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt šajos vērtspapīros.

Kopsavilkumu sagatavo vienotā formātā, lai līdzīgu vērtspapīru gadījumā kopsavilkumus būtu vieglāk salīdzināt, un tā saturā būtu jāsniedz galvenā informācija par attiecīgajiem vērtspapīriem, lai palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt šajos vērtspapīros. Kopsavilkumā ietver arī brīdinājumu par to, ka:

Ja prospekts attiecas uz tādu vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to pieprasa saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas un deleģēto aktu, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 5. punktu, piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus Komisijas pieņemto deleģēto aktu piemērošanas nosacījumus saskaņā ar 5. punktu saistībā ar vienveida veidni kopsavilkuma noformēšanai un dotu iespēju ieguldītājiem salīdzināt attiecīgo vērtspapīru ar citiem atbilstīgajiem produktiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

3. Emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētajā tirgū, var sastādīt prospektu kā vienotu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Prospektā, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, prasīto informāciju veido reģistrācijas dokuments, vērtspapīru apraksts un kopsavilkums. Reģistrācijas dokumentā ietver informāciju par emitentu. Vērtspapīru aprakstā ietver informāciju par vērtspapīriem, kas publiski piedāvāti vai kas tiks pielaisti tirdzniecībai regulētajā tirgū.

4. Prospekts pēc emitenta, piedāvātāja vai personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var sastāvēt no pamatprospekta, kas satur visu attiecīgo informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kurus piedāvā publiski vai kuri pielaižami tirdzniecībai regulētā tirgū, ja prospekts attiecas uz šādiem vērtspapīru veidiem:

5. Lai ņemtu vērā tehniskas izmaiņas finanšu tirgos un precizētu šajā pantā izklāstītās prasības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, pieņem pasākumus attiecībā uz:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildība par informāciju, kas sniegta prospektā, attiecīgi gulstas vismaz uz emitentu vai tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības institūcijām, piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai galvotāju. Prospektā tiek skaidri norādītas atbildīgās personas, pieminot to vārdus, uzvārdus un funkcijas vai, juridisko personu gadījumā, to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī sniedzot šo personu deklarācijas, ka, cik tām zināms, prospektā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka prospektā nav izlaists nekas, kas var ietekmēt tā nozīmi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju.

Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, tostarp tā tulkojumu, izņemot gadījumus, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām prospekta daļām, vai ja tas, lasīts kopā ar pārējām prospekta daļām, nesniedz galveno informāciju, kas palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt šajos vērtspapīros. Kopsavilkumā iekļauj skaidru brīdinājumu par to.

1. Komisija saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus pieņem sīki izstrādātus deleģētos aktus attiecībā uz konkrēto informāciju, kas jāietver prospektā, nepieļaujot informācijas atkārtošanos, ja prospekts ir sastādīts no atsevišķiem dokumentiem.

2. Izstrādājot dažādus prospekta paraugus, jo īpaši ņem vērā šādus jautājumus:

3. Deleģētajiem aktiem, kas minēti 1. punktā, par pamatu izmanto finanšu un nefinanšu informācijas jomas standartus, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisijas organizācijas, jo īpaši IOSCO, un kas minēti šīs direktīvas norādošajos pielikumos.

4. EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus deleģētiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja prospektā nevar iekļaut gala piedāvājuma cenu un to vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāts:

Galīgā piedāvājuma cenu un vērtspapīru daudzumu reģistrē kompetentajā izcelsmes dalībvalsts iestādē un publicē saskaņā ar kārtību, kas paredzēta 14. panta 2. punktā.

2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut atsevišķas tādas informācijas izlaišanu prospektā, kas paredzēta šajā direktīvā vai ►M2 deleģētajos aktos ◄ , kuri minēti 7. panta 1. punktā, ja tā uzskata, ka:

3. Neskarot ieguldītāju adekvāto informāciju, ja izņēmuma kārtā konkrēta informācija, ►M2 kas vajadzīga 7. panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem ◄ un kas jāiekļauj prospektā, nav atbilstoša emitenta darbības jomai vai emitenta juridiskai formai, vai vērtspapīriem, uz kuriem attiecas prospekts, prospektā ietver informāciju, kas ir līdzvērtīga vajadzīgajai informācijai. Ja šādas informācijas nav, šī prasība nav spēkā.

3.a Emitents, piedāvātājs vai persona, kas pieprasījusi pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, sagatavojot prospektu saskaņā ar 1. panta 3. punktu, var neiekļaut informāciju par galvotāju, ja vērtspapīrus garantē dalībvalsts.

4. Lai ņemtu vērā tehniskas izmaiņas finanšu tirgos un precizētu šajā pantā izklāstītās prasības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, pieņem pasākumus saistībā ar 2. punktu.

5. EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus deleģētiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 4. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1. Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas attiecībā uz publiskiem piedāvājumiem vai pielaidēm tirdzniecībai regulētā tirgū, ja prospekts ir papildināts ar papildinājumiem, kas vajadzīgi saskaņā ar 16. pantu.

2. Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

3. Attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un kas minēti 5. panta 4. punkta b) apakšpunktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

4. Reģistrācijas dokuments, kas minēts 5. panta 3. punktā un kas iesniegts un apstiprināts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem. Uzskata, ka reģistrācijas dokuments, kas atjaunināts saskaņā ar 12. panta 2. punktu vai 16. pantu, kopā ar vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu veido derīgu prospektu.

1. Dalībvalstis ļauj informāciju prospektā iekļaut ar norādi uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde vai kas iesniegti atbilstoši šai direktīvai vai Direktīvai 2004/109/EK. Šai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju ar norādi.

2. Ja informācija ir iekļauta ar atsauci, jāsniedz savstarpēju norāžu saraksts, lai ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrētas informācijas vienības.

3. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas iekļaujama ar atsauci.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1. Emitents, kuram jau ir kompetentās iestādes apstiprināts reģistrācijas dokuments, sastāda tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

2. Šajā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad apstiprināts jaunākais atjaunotais reģistrācijas dokuments, ir notikušas būtiskas izmaiņas vai nesenas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt ieguldītāju vērtējumu, ja vien šāda informācija nav sniegta saskaņā ar 16. pantu pievienotā papildinājumā. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu apstiprina atsevišķi.

3. Ja emitents ir iesniedzis tikai reģistrācijas dokumentu bez apstiprinājuma, apstiprināšana attiecas uz visiem dokumentiem, tajā skaitā atjaunināto informāciju.

1. Prospektu nepublicē, pirms to nav apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

2. Šī kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc prospekta projekta iesniegšanas attiecīgi paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, savu lēmumu saistībā ar prospekta apstiprināšanu.

Ja kompetentā iestāde lēmumu par prospektu nespēj pieņemt termiņos, kas noteikti šajā punktā un 3. punktā, tas nav uzskatāms par iesnieguma apstiprinājumu.

Kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta un visu tā papildinājumu apstiprināšanu vienlaicīgi ar šā apstiprinājuma paziņošanu attiecīgi emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū. Kompetentās iestādes vienlaicīgi nodod EVTI minētā prospekta un visu tā papildinājumu kopiju.

3. Termiņu, kas minēts 2. punktā, pagarina līdz 20 darbdienām, ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar vērtspapīriem, ko emitē emitents, kuram nav neviena vērtspapīra, kas pielaists tirdzniecībai regulētā tirgū, un kurš iepriekš nav publiski piedāvājis vērtspapīrus.

4. Ja kompetentā iestāde pamatoti konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka vajadzīga papildu informācija, termiņš, kas minēts 2. un 3. punktā, ir spēkā tikai no dienas, kurā šādu informāciju ir sniedzis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

Gadījumā, kas minēts 2. punktā, kompetentai iestādei, ja dokumenti ir nepilnīgi, jāpaziņo emitentam 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

5. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde prospekta apstiprinājumu var pārsūtīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, par to iepriekš paziņojot EVTI, un ja kompetentā iestāde tam piekrīt. Par šādu pārsūtīšanu paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, trīs darbdienu laikā pēc dienas, kad lēmumu pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Termiņš, kas minēts 2. punktā, ir spēkā no minētās dienas. Regulas Nr. 1095/2010 28. panta 4. punktu nepiemēro prospekta apstiprinājuma nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar šo punktu.

Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas piemērošanas nosacījumus un lai veicinātu savstarpēju uzraudzības iestāžu un uzraudzības iestāžu un EVTI saziņu, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, tādējādi nosakot standarta veidlapas, veidnes un procedūras šajā punktā paredzēto paziņojumu sniegšanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

6. Šī direktīva neskar kompetentās iestādes atbildību, ko joprojām regulē tikai valstu tiesību akti.

Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu noteikumi par kompetentās iestādes atbildību attiecas tikai uz prospektu apstiprinājumiem, ko izdara to kompetentā iestāde vai iestādes.

7. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz prospektu apstiprināšanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kārtību, kā piemēro prospektu apstiprināšanas procedūras, un nosacījumus, ar kuriem saskaņā var pielāgot termiņus.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1. Prospektu, kad tas apstiprināts, iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei, kas to nodod EVTI, un emitents, piedāvātājs vai persona, kurš lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, to pēc iespējas ātrāk dara pieejamu sabiedrībai un jebkurā gadījumā – laikus pirms publiskā piedāvājuma vai attiecīgo vērtspapīru pielaides tirdzniecībai un vēlākais šo notikumu sākumā. Turklāt tādu akciju kategorijas sākotnējā publiskā piedāvājuma gadījumā, kuras vēl nav pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū un kuras ir jāpielaiž tirdzniecībai pirmo reizi, prospekts ir pieejams vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām.

Dalībvalstis pieprasa, lai emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona, kas publicē prospektu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, publicē to arī elektroniskā veidā saskaņā ar c) apakšpunktu.

3. Turklāt izcelsmes dalībvalsts var pieprasīt publicēt paziņojumu, ar ko norāda to, kā prospekts ir darīts pieejams un kur to var iegūt sabiedrība.

4. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde 12 mēnešu laika posmā savā tīmekļa vietnē publicē visus apstiprinātos prospektus, ja tāda ir tās izvēle, vai to prospektu sarakstu, kas apstiprināti saskaņā ar 13. pantu, tostarp attiecīgā gadījumā hipersaiti, kas norāda uz prospektu, kurš publicēts emitenta tīmekļa vietnē vai regulētā tirgus tīmekļa vietnē.

4.a. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē to prospektu sarakstu, kuri apstiprināti saskaņā ar 13. pantu, tostarp attiecīgā gadījumā hipersaiti uz prospektu, kurš publicēts izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tīmekļa vietnē vai emitenta tīmekļa vietnē, vai regulētā tirgus tīmekļa vietnē. Publicēto sarakstu pastāvīgi atjaunina, un katrs prospekts ir pieejams tīmekļa vietnē vismaz 12 mēnešus.

5. Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti un/vai tajā ir iekļauta informācija ar atsauci, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt un laist apritē atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai saskaņā ar kārtību, kas noteikta 2. punktā. Katrā dokumentā norāda, kur citi pilnu prospektu veidojošie dokumenti var tikt iegūti.

6. Prospekta tekstam un formātam un/vai prospekta papildinājumiem, kas publicēti vai darīti pieejami sabiedrībai, vienmēr jābūt identiskiem sākotnējai versijai, ko apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

7. Ja prospektus dara pieejamus, publicējot elektroniskā veidā, emitentam, piedāvātājam, personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai finanšu starpniekiem, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, papīra kopija tomēr bez maksas jāpiegādā ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

8. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu prospektu publicēšanas kārtību šā panta 1.–4. punktā.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1. Jebkura veida sludinājumos, kas attiecas uz publisku vērtspapīru piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ievēro principus, kas ietverti 2. līdz 5. punktā. Šā panta 2. līdz 4. punktu piemēro tikai gadījumiem, kad uz emitentu, piedāvātāju vai personu, kas iesniedz pieteikumu pielaidei tirdzniecībai, attiecas pienākums sastādīt prospektu.

2. Sludinājumos norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts un kur ieguldītāji var vai varēs to iegūt.

3. Sludinājumi ir skaidri atpazīstami par tādiem. Informācija, kas ietverta sludinājumā, nevar būt neprecīza vai maldinoša. Šai informācijai ir jābūt saskaņā ar informāciju, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai ar informāciju, ko noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

4. Jebkurā gadījumā visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutiski vai rakstiski, jāsaskan ar to, kas ietverta prospektā.

5. Ja atbilstoši šai direktīvai nav prasīts prospekts, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai piedāvātājs un kas adresēta kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju, kas izziņota saistībā ar sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir ekskluzīvi adresēts. Ja ir prasīts prospektu publicēt, šādu informāciju ietver prospektā vai prospekta papildinājumā saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

6. Izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz to reklāmas darbību, kas attiecas uz publisko vērtspapīru piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, atbilstību principiem, kas minēti 2. līdz 5. punktā.

7. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šo pantu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus nolūkā pieņemt noteikumus par to sludinājumu izplatīšanu, ar ko paziņo par nodomu publiski piedāvāt vērtspapīrus vai par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jo īpaši, pirms tam, kad prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai vai sākta parakstīšanās, un attiecībā uz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1. Svarīgus jaunus faktorus, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā ietverto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, un ir radušās vai pamanītas laikā starp prospekta apstiprināšanas brīdi un piedāvājuma termiņa beigām vai attiecīgi brīdi, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, piemin prospekta papildinājumā. Šādu papildinājumu apstiprina tādā pašā veidā, ilgākais, septiņu darbdienu laikā un publicē, ievērojot vismaz to pašu kārtību, kāda tika piemērota brīdī, kad tika publicēts sākotnējais prospekts. Papildina arī kopsavilkumu un visus tā tulkojumus, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā.

2. Ja prospekts attiecas uz publiski piedāvātiem vērtspapīriem, ieguldītājiem, kuri jau pirms papildinājuma publicēšanas piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kas izmantojamas divu darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar nosacījumu, ka šā panta 1. punktā minētais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai neprecizitāte ir iestājusies pirms publiskā piedāvājuma termiņa beigām un pirms vērtspapīru piegādes. Emitents vai piedāvātājs var pagarināt minēto termiņu. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

3. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, precizētu šajā pantā noteiktās prasības un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu situācijas, kad saistībā ar svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai neprecizitāti prospektā ietvertajā informācijā ir jāpublicē prospekta papildinājums. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

1. Neskarot 23. pantu, ja publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū ir paredzēta vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, izcelsmes dalībvalsts apstiprināts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskajam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū vienalga cik uzņēmējās dalībvalstīs, ja EVTI un katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir informēta saskaņā ar 18. pantu. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes neveic nekādas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras attiecībā uz prospektiem.

2. Ja 16. pantā minētie svarīgie jaunie faktori, būtiskās kļūdas vai neprecizitātes kļūst zināmas pēc prospekta apstiprināšanas, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes liek publicēt tā papildinājumu, kas jāapstiprina atbilstīgi 13. panta 1. punktam. EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzmanību uz vajadzību pēc jaunas informācijas.

1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde trīs darbdienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma saņemšanas, kas atbildīga par prospekta sagatavošanu, vai, ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darbdienas laikā pēc prospekta apstiprināšanas iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei apstiprinājuma sertifikātu, ar ko apliecina, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar šo direktīvu, un minētā prospekta kopiju. Attiecīgā gadījumā šim paziņojumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, kas sagatavots emitenta vai tās personas pārziņā, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādu pašu procedūru ievēro attiecībā uz jebkuru prospekta papildinājumu. Emitents vai persona, kas atbildīga par prospekta sagatavošanu, vienlaicīgi ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi arī tiek informēta par apstiprinājuma sertifikātu.

2. Direktīvas 8. panta 2. un 3. punkta noteikumu piemērošanu, kā arī tā pamatojumu norāda sertifikātā.

3. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta apstiprinājuma sertifikātu vienlaicīgi ar tā paziņošanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde publicē savā tīmekļa vietnē tādu prospektu apstiprinājuma sertifikātu un visu to papildinājumu sarakstu, kurus paziņo saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecīgā gadījumā hipersaiti uz šiem prospektiem, kas publicēti izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tīmekļa vietnē vai emitenta tīmekļa vietnē, vai regulētā tirgus tīmekļa vietnē. Publicēto sarakstu pastāvīgi atjaunina, un katra publikācija ir pieejama tīmekļa vietnē vismaz 12 mēnešus.

4. Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apstiprinājuma sertifikāta, prospekta kopijas, prospekta papildinājumu un kopsavilkuma tulkojuma paziņošanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1. Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta tikai izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir atzinusi par pieņemamu.

2. Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot izcelsmes dalībvalsti, prospektu sastāda valodā, ko šo dalībvalstu kompetentās iestādes atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai personas izvēles, kas lūdz pielaidi. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var vienīgi pieprasīt, lai kopsavilkums tiktu tulkots tās oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

Lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veiktu pārbaudi, prospektu sastāda valodā, ko šī iestāde atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

3. Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot izcelsmes dalībvalsti, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu, un to dara pieejamu valodā, ko katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas par pieņemamām, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai personas izvēles, kas lūdz pielaidi. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var vienīgi pieprasīt, lai 5. panta 2. punktā minētais kopsavilkums tiktu tulkots tās oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

4. Lūdzot pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs tādiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko ierasts lietot starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kura lūdz pielaidi tirdzniecībai. Dalībvalstis var valsts tiesību aktos paredzēt prasību sagatavot kopsavilkumu attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās.

1. To emitentu izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kuru juridiskā adrese ir trešās valstīs, var apstiprināt prospektu, kas attiecas uz publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un kas sastādīts atbilstoši trešās valsts tiesību aktiem, ja:

2. Gadījumā, kad vērtspapīri, kurus emitējis trešā valstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro 17., 18. un 19. pantā norādītās prasības.

3. Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, pieņem pasākumus, lai izveidotu vispārīgus atbilstības kritērijus, kuru pamatā ir 5. un 7. pantā izklāstītās prasības.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, Komisija saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus, nosakot, ka trešā valsts saistībā ar saviem tiesību aktiem, praksi vai procedūrām, kas pamatojas uz starptautisku organizāciju noteiktiem starptautiskiem standartiem, to skaitā uz IOSCO informācijas izpaušanas standartiem, nodrošina tajā izstrādāto prospektu atbilstību šai direktīvai.

1. Katra dalībvalsts izraugās centrālu kompetentu administratīvu iestādi, kas atbild par šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu nodrošināts, ka ir piemēroti noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Tomēr dalībvalstis var, ja to pieprasa valsts tiesību akti, izraudzīties citas administratīvas iestādes, lai piemērotu III nodaļu.

Šīs kompetentās iestādes ir pilnīgi neatkarīgas no visiem tirgus dalībniekiem.

Ja publisks vērtspapīru piedāvājums ir izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū ir lūgta dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, tikai centrālā kompetentā administratīvā iestāde, ko izraudzījusies katra dalībvalsts, ir tiesīga apstiprināt prospektu.

1a. Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

1b. Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu to informāciju, kas tai ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

2. Dalībvalstis var atļaut to kompetentai iestādei vai iestādēm deleģēt uzdevumus. Izņemot deleģējumu internetā publicēt apstiprinātus prospektus un prospektu iesniegšanu, kas minēta 14. pantā, jebkuru to uzdevumu deleģējumu, kas attiecas uz saistībām, kuras paredzētas šajā direktīvā un tās izpildes pasākumos, līdz 2008. gada 31. decembrim pārskata saskaņā ar 31. pantu, un tas beidzas 2011. gada 31. decembrī. Jebkurš uzdevumu deleģējums vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, veicams īpašā veidā, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāveic.

Šajos nosacījumos iekļauj noteikumus, kas attiecīgai iestādei uzliek par pienākumu rīkoties un būt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informācija, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, netiktu izmantota negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Jebkurā gadījumā galīgā atbildība par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība šai direktīvai un tās izpildes pasākumiem, un par prospekta apstiprināšanu gulstas uz kompetento iestādi vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

3. Katrai kompetentai iestādei ir pilnvaras, kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei. Kompetentai iestādei, kas ir saņēmusi prospekta apstiprināšanas pieteikumu, ir piešķirtas vismaz pilnvaras:

Ja tas nepieciešams saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par d) līdz h) apakšpunktos minēto pilnvaru izmantošanu.

4. Katrai kompetentai iestādei, tiklīdz vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir arī pilnvaras:

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu, EVTI ir tiesības piedalīties d) apakšpunktā minētās pārbaudēs uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neierobežo iespēju, ko kāda dalībvalsts var izmantot, lai veiktu atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

1. Dienesta noslēpuma pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentās iestādes un to vienību labā, kurām kompetentā iestāde varējusi deleģēt konkrētus uzdevumus. Informāciju, uz ko attiecas profesionālais noslēpums, nevar izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu, ja tas vajadzīgs savu pienākumu izpildei un savu pilnvaru izmantošanai. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un sadarbojas, ja emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes kompetentā iestāde tā dažādo vērtspapīru klašu dēļ vai ja prospekta apstiprināšana ir nodota citas dalībvalsts kompetentai iestādei, ievērojot 13. panta 5. punktu. Tās arī cieši sadarbojas, ja tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegšana attiecībā uz vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgus spēles noteikumus starp dažādām tirdzniecības vietām un garantētu ieguldītāju aizsardzību. Attiecīgā gadījumā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt palīdzību no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, sākot no posma, kurā lieta tiek pārbaudīta, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi attiecīgajam tirgum.

Neskarot 21. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes var apspriesties ar regulētā tirgus dalībniekiem, kad vajadzīgs, un jo īpaši, kad lemj apturēt vai lūdz regulētu tirgu apturēt vai aizliegt tirdzniecību.

Kompetentās iestādes var informēt EVTI par situācijām, kad lūgums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts atbilstīgā termiņā. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu, pirmajā teikumā minētajā situācijā EVTI var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

3. Panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nodot konfidenciālu informāciju EVTI vai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (turpmāk “ESRK”), taču, to darot, jāņem vērā ar konkrētā uzņēmuma informāciju saistītie ierobežojumi un ietekme uz trešām valstīm, kā noteikts attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1095/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidi ( 21 ). Uz informāciju, kas iegūta apmaiņā starp kompetentajām iestādēm un EVTI vai ESRK, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kas jāievēro personām, kuras strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kas saņem tādu informāciju.

4. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros konkretizē 2. punktā pieprasīto informāciju.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Lai nodrošinātu vienādus 2. punkta piemērošanas nosacījumus un ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents vai finanšu iestādes, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir izdarījušas pārkāpumus vai ka netiek pildīti pienākumi, jo vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2. Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās nepietiekami efektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt attiecīgās tiesību vai regulatīvās normas, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un EVTI informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un par tiem pēc iespējas ātrāk informē Komisiju un EVTI.

1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 2001/528/EK (turpmāk – “Komiteja”).

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus, ja saskaņā ar šo procedūru pieņemtie izpildes pasākumi nemaina šīs direktīvas pamatnoteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi trijos gados pārskata noteikumus par tai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo pilnvaru darbību. Ziņojumā jo īpaši izskata nepieciešamību Komisijai ierosināt šīs direktīvas grozījumus, lai nodrošinātu Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru pienācīgu darbības jomu. Atzinumam par to, vai grozījums ir vai nav nepieciešams, pievieno sīki izklāstītu iemeslu pārskatu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai grozītu noteikumus, ar ko Komisijai piešķir ieviešanas pilnvaras.

1. Pilnvaras pieņemt 1. panta 4. punktā, 2. panta 4. punktā, 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punkta piektajā daļā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 4. punktā, 11. panta 3. punktā, 13. panta 7. punktā, 14. panta 8. punktā, 15. panta 7. punktā un 20. panta 3. punkta pirmajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem no 2010. gada 31. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 24.b pantu.

2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 24.b un 24.c pantā izklāstītos nosacījumus.

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 4. punktā, 2. panta 4. punktā, 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punkta piektajā daļā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 4. punktā, 11. panta 3. punktā, 13. panta 7. punktā, 14. panta 8. punktā, 15. panta 7. punktā vai 20. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tiks atsauktas.

3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trijos mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

1. Neskarot dalībvalstu tiesības uzlikt kriminālsankcijas un neskarot to civiltiesisko atbilstības režīmu, dalībvalstis atbilstoši saviem valsts tiesību aktiem nodrošina, lai varētu veikt attiecīgus administratīvus pasākumus vai piemērot administratīvas sankcijas pret atbildīgām personām, ja nav ievēroti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo regulu. Dalībvalsts nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi ar nodarījumu un preventīvi.

2. Dalībvalstis paredz, ka attiecīgā kompetentā iestāde var nodot atklātībai visus pasākumus vai sankcijas, kas ir piemērotas par to noteikumu pārkāpšanu, kuri ir pieņemti, ievērojot šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad nodošana atklātībai radītu nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai izraisītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

Dalībvalstis nodrošina tiesības apstrīdēt tiesā lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

No dienas, kas norādīta 29. pantā, Direktīvu 2001/34/EK ar šo groza šādi:

Direktīvu 89/298/EEK atceļ no dienas, kas norādīta 29. pantā. Norādes uz atcelto direktīvu saprot kā norādes uz šo direktīvu.

Dalībvalstīs līdz 2005. gada 1. jūlijam stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

1. Emitenti, kuri reģistrēti trešā valstī un kuru vērtspapīri ir jau pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, izvēlas savu kompetento iestādi atbilstoši 2. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) daļai un paziņo savu lēmumu sevis izraudzītās izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei līdz 2005. gada 31. decembrim.

2. Atkāpjoties no 3. panta, dalībvalstis, kuras ir izmantojušas atbrīvojumu Direktīvas 89/298/EEK 5. panta a) punktā, var turpināt atļaut kredītiestādēm vai citām finanšu iestādēm, kas ir līdzvērtīgas kredītiestādēm, uz kurām neattiecas šīs direktīvas 1. panta 2. punkta j) apakšpunkts, piedāvāt parāda vērtspapīrus vai citus vērtspapīrus, kuri līdzvērtīgi parāda vērtspapīriem, kas nepārtraukti vai atkārtoti emitēti to teritorijā piecus gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanas dienas.

3. Atkāpjoties no 29. panta, Vācijas Federatīvā Republika izpilda 21. panta 1. punkta prasības līdz 2008. gada 31. decembrim.

Piecus gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva, Komisija izdara šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu un Eiropas Parlamentā un Padomē iesniedz ziņojumu, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai.

EVTI izvērtē vajadzības pēc personāla un resursiem, kas rodas, sākot veikt šajā direktīvā noteiktās pilnvaras un pienākumus, un par to sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Kopsavilkumā dažās lapās sniedz pašu galveno informāciju, kas ietverta prospektā un kas aptver vismaz šādus punktus:

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas atbildīgas par tā prospekta sastādīšanu, kurš paredzēts direktīvas 5. pantā, un tās, kas atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

Mērķis ir sniegt ►M2 galveno informāciju ◄ attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

Mērķis ir apkopot ►M2 galveno informāciju ◄ par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir atkārtoti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, atlasītajiem finanšu datiem arī jābūt atkārtotiem.

Mērķis ir sniegt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, produkciju, ko tas ražo, vai pakalpojumiem, ko tas sniedz, un faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Paredzēts ir arī sniegt informāciju par uzņēmuma pamatlīdzekļu pietiekamību un piemērotību, kā arī tā nākotnes plāniem attiecībā uz jaudas palielināšanu vai samazināšanu.

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuriem attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbību rezultātus turpmākajos laika posmos.

Mērķis ir sniegt informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma direktoriem un vadītājiem un kas ļaus ieguldītājiem novērtēt to pieredzi, kvalifikācijas un atlīdzības līmeņus, kā arī to saistību ar uzņēmumu.

Mērķis ir sniegt informāciju par lielākajiem akcionāriem un citiem akcionāriem, kuri var kontrolēt uzņēmumu vai kuriem ir ietekme uz to. Uzņēmums arī sniedz informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums ir noslēdzis ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu, un par to, vai šo darījumu noteikumi ir godīgi attiecībā uz uzņēmumu.

Mērķis ir norādīt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, kā arī apskatāmos laika posmus, finanšu pārskatu vecumu un citu finansiāla rakstura informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, nosaka saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītajiem jautājumiem.

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir likumos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

Mērķis ir apkopot ►M2 galveno informāciju ◄ par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir atkārtoti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt atkārtotiem.

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuru attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus turpmākajos laika posmos.

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir likumos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

Mērķis ir sniegt ►M2 galveno informāciju ◄ attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

Mērķis ir apkopot ►M2 galveno informāciju ◄ par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir atkārtoti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt atkārtotiem.

Mērķis ir sniegt informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums noslēdzis ar ekspertiem vai padomdevējiem, kas nav nodarbināti pastāvīgi.

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītiem jautājumiem.

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir likumos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

Kopsavilkumā dažās lapās sniedz pašu galveno informāciju, kas ietverta prospektā un kas aptver vismaz šādus punktus:

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 14. marta Atzinums (OV C 47 E, 27.2.2003., 417. lpp.), Padomes 2003. gada 24. marta Kopējā nostāja (OV C 125 E, 27.5.2003., 21. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2003. gada 15. jūlija Lēmums.

( 5 ) OV L 100, 17.4.1980., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/18/EK (OV L 135, 31.5.1994., 1. lpp.).

( 8 ) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

( 9 ) Starptautiskie izziņošanas standarti attiecībā uz pārrobežu piedāvāšanu un sākotnēju ārvalstu ieguldītāju iekļaušanu sarakstā, I daļa, Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, 1998. gada septembrī.

( 14 ) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/11/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 11. marts),	L 76	37	19.3.2008
►M2	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/73/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2010. gada 24. novembris),	L 327	1	11.12.2010
►M3	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2010. gada 24. novembris),	L 331	120	15.12.2010
►M4	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/50/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2013. gada 22. oktobris),	L 294	13	6.11.2013
►M5	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/51/ES (2014. gada 16. aprīlis),	L 153	1	22.5.2014