Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. un 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma ( 4 ) 251. pantā noteikto kārtību, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2001. gada 5. aprīlī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 89/622/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu marķēšanu un aizliegumu laist tirgū atsevišķus tabakas izstrādājumu veidus orālai lietošanai ( 5 ) ir būtiski grozīta ar Direktīvu 92/41/EEK ( 6 ). Minētajā direktīvā, kā arī Padomes Direktīvā 90/239/EEK (1990. gada 17. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maksimālo darvas saturu cigaretēs ( 7 ) jāizdara turpmāki grozījumi, tāpēc skaidrības labad šīs direktīvas būtu jāpārstrādā.

(2)	Dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu joprojām pastāv būtiskas atšķirības, kas traucē iekšējā tirgus darbību.

(3)

Šie šķēršļi būtu jānovērš un tālab būtu jātuvina noteikumi, kas attiecas uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformējumu un pārdošanu, vienlaikus atstājot dalībvalstīm iespēju ar zināmiem nosacījumiem ieviest tādas prasības, kādas tās uzskata par vajadzīgām, lai garantētu cilvēku veselības aizsardzību.

(4)

Saskaņā ar Līguma 95. panta 3. punktu par pamatu būtu jāņem augsts aizsardzības līmenis attiecībā uz veselības, drošības, vides un patērētāju aizsardzību, jo īpaši pievēršot uzmanību visiem jaunajiem atklājumiem, kuru pamatā ir zinātnes fakti; ņemot vērā tabakas kaitīgo ietekmi, šajā sakarā būtu jānosaka veselības aizsardzības prioritāte.

(5)	Direktīvā 90/239/EEK noteikts maksimāli pieļaujamais darvas saturs cigaretēs, ko pārdod dalībvalstīs no 1992. gada 31. decembra. Darvas kancerogēnās īpašības nosaka nepieciešamību turpmāk samazināt darvas daudzumu cigaretēs.

(6)	Direktīvā 89/622/EEK noteikti vispārīgi brīdinājumi, kam jābūt uz visu tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, un papildu brīdinājumi, kas attiecas tikai uz cigaretēm un no 1992. gada attiecina prasību par papildu brīdinājumiem uz pārējiem tabakas izstrādājumiem.

(7)

Dažas dalībvalstis norādījušas, ka gadījumā, ja Kopienas līmenī netiks paredzēti pasākumi, kas nosaka maksimālo oglekļa monoksīda saturu cigaretēs, tās paredzēs šādus pasākumus valsts līmenī. Atšķirības noteikumos par oglekļa monoksīdu var radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt vienmērīgu iekšējā tirgus darbību. Papildus tam pierādīts, ka cigaretes rada tādus oglekļa monoksīda daudzumus, kas ir bīstami cilvēku veselībai un var izraisīt sirds slimības un citas saslimšanas.

(8)	Normatīvās bāzes pārskatīšanā jāizvērtē uz pierādījumiem balstītas pretenzijas par tabakas izstrādājumiem, kas ražoti un/vai pārdoti kā izstrādājumi, kuru radītais “apdraudējums ir samazināts”, vai kā radītā kaitējuma samazinājumu pieprasa ražotāji.

(9)

Pastāv atšķirības dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz maksimālā nikotīna satura ierobežojumiem cigaretēs. Šādās atšķirības var radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt vienmērīgu iekšējā tirgus darbību. Dalībvalstis un zinātniskie institūti nodarbojušies ar īpašām sabiedrības veselības problēmām jomā, uz kuru jau attiecināti iepriekšēji saskaņošanas pasākumi, ko Komisija ir izskatījusi.

(10)	Šie šķēršļi būtu attiecīgi jānovērš un tādēļ, lai cigaretes laistu brīvā apgrozībā, uz to tirdzniecību un ražošanu būtu jāattiecina kopēji noteikumi ne tikai attiecībā uz darvu, bet arī uz maksimālo pieļaujamo nikotīna un oglekļa monoksīda saturu.

(11)

Šī direktīva attieksies arī uz tabakas izstrādājumiem, ko eksportē no Eiropas Kopienas. Eksporta režīms ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas. Saskaņā ar Līguma 152. panta 1. punktu un Eiropas Kopienu Tiesas praksi veselības aizsardzības prasības attiecas uz Kopienas politikas jomu. Būtu jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpti iekšējā tirgus noteikumi.

(12)	Šīs direktīvas noteikumi neierobežo Kopienas tiesību aktus, kas reglamentē ģenētiski modificētu organismu izmantošanu un marķēšanu.

(13)	Starptautiski piemērojami tabakas izstrādājumu standarti ir viens no jautājumiem, kas jāizskata, izstrādājot Pasaules Veselības Organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas kontroli.

(14)

Lai izmērītu darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturu cigaretēs, būtu jāņem vērā ISOstandarti — 4387, 10315 un 8454 –, kas ir vienīgie starptautiski atzītie standarti, ar to saprotot, ka turpmāku pētījumu un tehnoloģijas attīstības veicināšana ļaus izstrādāt un izmantot precīzākas un uzticamākas cigarešu satura mērīšanas metodes, kā arī izstrādāt mērījumu metodes pārējiem tabakas izstrādājumiem.

(15)	Nav starptautiski saskaņotu standartu vai testu, ar ko varētu noteikt cigarešu dūmu citu sastāvdaļu — ne vien darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda — saturu un novērtēt tās. Tādēļ saziņā ar Starptautisko Standartizācijas Organizāciju vajadzīga kārtība šādu standartu izstrādāšanai.

(16)	Ņemot vērā noteiktas sociālekonomiskas problēmas, Direktīvā 90/239/EEK Grieķijai piešķirta atkāpe no termiņa, kas noteikts maksimāli pieļaujamā darvas satura ieviešanai. Minētā atkāpe būtu jāsaglabā uz noteikto laika posmu.

(17)	Piemērojot darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda maksimāli pieļaujamo saturu eksportētajām cigaretēm, būtu jāveic pārejas pasākumi, lai dotu vairāk laika mainīt izstrādājuma specifikācijas un varētu ieviest starptautiski saskaņotus standartus.

(18)

Pārejas periods būtu jāparedz arī attiecībā uz pārējiem šīs direktīvas noteikumiem, lai varētu veikt vajadzīgās izmaiņas ražošanā un izlietot krājumus, jo īpaši tas attiecas nevis uz cigaretēm, bet uz citiem tabakas izstrādājumiem. Lai atvieglotu šajā direktīvā paredzēto marķēšanas prasību ieviešanu, būtu jāļauj lietot nenoņemamas etiķetes.

(19)

Dažādās dalībvalstīs saglabājas atšķirības brīdinošu etiķešu un satura norāžu noformējumā. Tāpēc par tabakas izstrādājumu radītajiem draudiem patērētāji vienā dalībvalstī var būt labāk informēti nekā citā. Šādas atšķirības ir nepieņemamas un var radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt tabakas izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, un tādēļ tās būtu jānovērš. Šajā nolūkā, lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni, jāpastiprina un jādara skaidrāki spēkā esošie tiesību akti.

(20)	Būtu jānosaka, ka tabakas izstrādājumu partijas jāmarķē tā, lai, pārraugot, vai ievērota atbilstība šai direktīvai, varētu izsekot šo izstrādājumu apritei.

(21)	Saistībā ar attiecīgām Kopienas programmām aktīvas un pasīvas tabakas lietošanas tiešās un netiešās sociālekonomiskās izmaksas būtu regulāri jāizvērtē un jādara zināmas sabiedrībai.

(22)

Attiecībā uz sastāvdaļām un piedevām, ko lieto tabakas izstrādājumu ražošanā, situācija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Virknē dalībvalstu nav spēkā ne tiesību akti, ne brīvprātīgi līgumi par šīm vielām. Dažas dalībvalstis, kurās šādi tiesību akti vai brīvprātīgi līgumi pastāv, nesaņem nekādu informāciju no tabakas ražotājiem par katras attiecīgās tirdzniecības markas tabakas izstrādājumos esošo sastāvdaļu un piedevu daudzumiem. Būtu jāievieš šajā jomā piemērojamo pasākumu tuvināšana, kas radītu lielāku caurskatāmību.

(23)

Informācijas trūkums kopā ar toksikoloģisko datu trūkumu kavē attiecīgās dalībvalstu iestādes jebkādā pieņemamā veidā novērtēt tabakas izstrādājumu toksiskumu un draudus, ko tabakas izstrādājumi rada to patērētājiem. Tas neatbilst Kopienā spēkā esošajam pienākumam nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

(24)	Dalībvalstīm jāspēj pieņemt tādus daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas tām šķiet vajadzīgs, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ciktāl tas nav pretrunā ar šīs direktīvas noteikumiem un ir saskaņā ar Līguma noteikumiem.

(25)

Līdz 12. pantā minētā kopējā sastāvdaļu saraksta ieviešanai dalībvalstis var aizliegt izmantot sastāvdaļas, kas sekmē to, ka pastiprinās tabakas izstrādājumu īpašības, kas saistītas ar atkarības izraisīšanu, jo šādu sastāvdaļu izmantošana var apdraudēt šajā direktīvā noteiktos nikotīna satura ierobežojumus.

(26)

Uz tabakas izstrādājumiem norāda, ka tie satur un emitē daudzas kaitīgas vielas, kā arī to, ka to degšana izraisa zināmu kancerogēnu apdraudējumu cilvēku veselībai. Pēdējos gados pierādīts, ka arī pasīvā smēķēšana ir bīstama jo īpaši vēl nedzimušiem bērniem un zīdaiņiem, un tā var izraisīt vai saasināt elpošanas darbības traucējumus personām, kas ieelpo dūmus. Turklāt 80 % jauno smēķētāju Kopienā ir jaunāki par 18 gadiem. Attiecībā uz informāciju par izstrādājumiem jānodrošina lielākā iespējamā caurskatāmība, pienācīgi ņemot vērā arī tabakas ražotāju komerciālās un intelektuālā īpašuma tiesības.

(27)

Noteiktu izteikumu izmantošana uz tabakas izstrādājumu iepakojuma — piemēram, “ar zemu darvas saturu”, “viegls”, “īpaši viegls”, “maigs”, nosaukumi — attēli un figurālas vai citas norādes var radīt patērētājā pārliecību, ka šādi izstrādājumi ir mazāk kaitīgi un izraisīt pārmaiņas to patēriņa. Ne tikai atsevišķu vielu saturs izstrādājumā pirms tā lietošanas, bet arī smēķēšanas ieradumi un atkarība nosaka ieelpoto vielu daudzumu. Lietojot šādus izteikumus, tas netiek atspoguļots un var vājināt šajā direktīvā noteiktās marķēšanas prasības. Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un ņemtu vērā ierosināto starptautisko noteikumu pilnveidošanu, Kopienas līmenī būtu jāaizliedz lietot šādus izteikumos, dodot pietiekamu laiku šā noteikuma ieviešanai.

(28)	Ar Direktīvu 89/622/EEK dalībvalstīs aizliegts pārdot noteiktu veidu tabakas izstrādājumus orālai lietošanai. Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 151. pants sakarā ar to piešķir Zviedrijas Karalistei atkāpi no minētās direktīvas noteikumiem.

(29)

Tehnikas un zinātnes attīstība tabakas izstrādājumu jomā prasa regulāri pārvērtēt šis direktīvas noteikumus un piemērojumu dalībvalstīs. Šajā nolūkā būtu jāparedz kārtība, kādā Komisija izstrādā regulārus ziņojumus, kuros ietvert zinātniskus un tehniskus datus. Saistībā ar to īpaša uzmanība jāpievērš atsevišķiem datiem, tos pārbaudot.

(30)

Saistībā ar maksimālā pieļaujamā satura noteikšanu, no vienas puses, jāapsver, vai ieteicams vēlāk samazināt noteikto pieļaujamo saturu, un jo īpaši, kā un vai attiecīgo sastāvdaļu saturs savstarpēji ir saistīts un, no otras puses, standarti šajā jautājumā būtu jāizstrādā arī tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, jo īpaši ar roku tinamajai tabakai.

(31)	Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, Kopienas līmenī jāizstrādā standarti un mērījumu metodes un šajā nolūkā Komisijai būtu jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi.

(32)	Attiecībā uz citām sastāvdaļām, tostarp piedevām, turpmākas saskaņošanas nolūkā būtu jāsastāda kopīgs saraksts.

(33)

Tabakas izstrādājumu iekšējā tirgus lielums un pieaugošā tendence tabakas ražotājiem koncentrēt visai Kopienai paredzēto produkciju nelielā skaitā ražotņu, kas atrodas dalībvalstīs, nosaka vajadzību pēc likumdošanas, kas drīzāk būtu veicama Kopienā nekā valstu līmenī, lai panāktu, ka tabakas izstrādājumu iekšējais tirgus darbojas vienmērīgi.

(34)

Komisijas 2002. gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ( 8 ) jāattiecina uz jēltabakas tirgus kopīgās organizācijas darbību. Komisija norādījusi, ka šajā ziņojumā tiks izskatīts arī jautājums par sabiedrības veselības apsvērumu integrāciju citās Kopienas politikas jomās, ietverot šajā direktīvā noteiktos standartus, kā noteikts saskaņā ar Līguma 152. punktu.

(35)

Piemērojot šo direktīvu, būtu jāparedz tādu termiņu noteikšana, kas, no vienas puses, ļautu maksimāli efektīvi pabeigt pārkārtošanas procesu, kas aizsākts jau ar Direktīvu 90/293/EEK, un, no otras puses, ļautu patērētājiem un ražotājiem pielāgoties izstrādājumiem, kuri satur mazāk darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda.

(36)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 9 ).

(37)	Šī direktīva būtu jāpiemēro, neierobežojot termiņus, kuros dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro direktīvas, kas norādītas II pielikumā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz maksimālo cigaretēs pieļaujamo darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturu, kā arī attiecībā uz brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un citu informāciju uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, saistībā ar dažiem pasākumiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu sastāvdaļām un aprakstiem, pamatojoties uz augsta līmeņa veselības aizsardzību.

Cigaretes: maksimālais pieļaujamais darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda daudzums

1. No 2004. gada 1. janvāra dalībvalstīs pārdotajām vai ražotajām cigaretēm, kas laistas brīvā apgrozībā, noteikts maksimāli pieļaujamais attiecīgo sastāvdaļu saturs, kas nedrīkst būt lielāks par

2. Atkāpjoties no datuma, kas minēts 1. punktā, attiecībā uz cigaretēm, kuras ražo Eiropas Kopienā un kuras no tās eksportē, dalībvalstis var piemērot šajā punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz sastāvdaļu saturu no 2005. gada 1. janvāra, tomēr jebkurā gadījumā šos ierobežojumus piemēro vēlākais no 2007. gada 1. janvāra.

3. Grieķijai noteikta pagaidu atkāpe, un tās teritorijā ražotajām un pārdotajām cigaretēm maksimālo pieļaujamo darvas saturu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

1. Darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturu cigaretēs mēra, pamatojoties uz ISO standartu 4387 attiecībā uz darvu, 10315 attiecībā uz nikotīnu un 8454 attiecībā uz oglekļa monoksīdu.

Darvas un nikotīna satura norāžu pareizību uz paciņām apstiprina saskaņā ar ISO standartu 8243.

2. Testus, kas minēti 1. punktā, veic vai pārbauda testu laboratorijas, ko apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes un kas atrodas to pārraudzībā.

Dalībvalstis nosūta Komisijai apstiprināto laboratoriju sarakstu, norādot apstiprināšanai lietotos kritērijus un piemērotās pārraudzības metodes līdz 2002. gada 30. septembrim un ik reizi, kad sarakstā izdarītas jebkādas izmaiņas,.

3. Dalībvalstis var arī prasīt, lai tabakas ražotāji vai importētāji veiktu jebkādus citus testus, ko var noteikt valsts kompetentās iestādes nolūkā novērtēt citu vielu saturu, ko rada šajās valstīs ražotie tabakas izstrādājumi, atbilstīgi to tirdzniecības markai un veidam un lai novērtētu šo citu vielu ietekmi uz veselību, inter alia ņemot vērā to īpašības, kas saistītas ar atkarības izraisīšanu. Dalībvalstis var prasīt arī, lai šādus testus veic vai pārbauda apstiprinātās testu laboratorijās, kā noteikts 2. punktā.

4. Saskaņā ar 3. punktu veikto testu rezultātus katru gadu iesniedz attiecīgajām valsts iestādēm. Gadījumos, kad izstrādājuma specifikācijas nav mainītas, dalībvalstis var noteikt retāku testa rezultātu nodošanu atklātībai. Dalībvalstis ir informētas par izmaiņām šāda izstrādājuma specifikācijās.

Dalībvalstis ar visiem iespējamiem līdzekļiem nodrošina saskaņā ar šo pantu iesniegtās informācija izplatīšanu, lai informētu patērētājus un, tā rīkojoties, vajadzības gadījumā, ņem vērā visu informāciju, kas saistīta ar komercnoslēpumu.

5. Katru gadu dalībvalstis paziņo visus datus un informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, Komisijai, kura to ņem vērā, sastādot 11. pantā minēto ziņojumu.

1. Saskaņā ar 4. pantu izmērītais darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturs cigaretēs ir drukāts uz cigarešu paciņas viena sāna tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā izstrādājums ir laists tirgū, un tā, lai tas aizņemtu vismaz 10 % attiecīgās virsmas.

Šo proporciju palielina līdz 12 % dalībvalstīs ar divām valsts valodām un līdz 15 % dalībvalstīs ar trim valsts valodām.

2. Uz katras tabakas izstrādājumu paciņas, izņemot tabaku, kas paredzēta orālai lietošanai un citus tabakas izstrādājumus, kas nav paredzēti smēķēšanai, jābūt šādiem brīdinājumiem:

Pielāgojot prasības attiecībā uz valodu, dalībvalstis var noteikt brīdinājumu izvietojumu uz šīm virsmām.

3. Komisija pieņem noteikumus par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu, lai attēlotu un izskaidrotu sekas, kādas smēķēšana atstāj uz veselību, nolūkā nodrošināt, ka netiek pārkāpti iekšējā tirgus noteikumi. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja dalībvalstis pieprasa izmantot papildu brīdinājumus krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju veidā, tad tiem jābūt saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem.

4. Uz tabakas izstrādājumiem orālai lietošanai, ja to tirdzniecība atļauta saskaņā ar 8. pantu, un tabakas izstrādājumiem, kas nav paredzēti smēķēšanai, jābūt šādiem brīdinājumiem:

“Šis tabakas izstrādājums var kaitēt jūsu veselībai un radīt pieradumu.”

Minēto brīdinājumu drukā uz visredzamākās iepakojuma vienības virsmas, kā arī uz visa ārējā iepakojuma, ko lieto izstrādājumu mazumtirdzniecībā, izņemot caurspīdīgo papildu apvalku, ko lieto produkta mazumtirdzniecībā.

Lai pielāgotu prasības attiecībā uz valodu, dalībvalstis var noteikt brīdinājuma izvietojumu uz minētās virsmas.

5. Vispārīgais brīdinājums, kas paredzēts 2. punkta a) apakšpunktā, un brīdinājums, kas attiecas uz 4. punktā minētajiem tabakas izstrādājumiem, kuri paredzēti orālai lietošanai un nav paredzēti smēķēšanai, aizņem ne mazāk kā 30 % no tabakas iepakojuma vienības attiecīgās ārējās virsmas, uz kuras tas drukāts. Šo proporciju palielina līdz 32 % dalībvalstīs ar divām valsts valodām un līdz 35 % dalībvalstīs ar trim valsts valodām. Papildu brīdinājums, kas paredzēts 2. punkta b) apakšpunktā, aizņem ne mazāk kā 40 % no tabakas iepakojuma vienības attiecīgās ārējās virsmas, uz kuras tas drukāts. Šo proporciju palielina līdz 45 % dalībvalstīs ar divām valsts valodām un līdz 50 % dalībvalstīs ar trim valsts valodām.

Tomēr attiecībā uz iepakojuma vienībām citiem izstrādājumiem, kas nav cigaretes, uz visredzamākajām virsmām, kuras lielākas par 75 cm2, 2. punktā minētie brīdinājumi aizņem vismaz 22,5 cm2 lielu laukumu no katras virsmas. Minēto laukumu palielina līdz 24 cm2 dalībvalstīs ar divām valsts valodām un līdz 26,25 cm2 dalībvalstīs ar trim valsts valodām.

6. Saskaņā ar šo vajadzīgais brīdinājumu teksts un norādes par sastāvdaļu saturu ir

7. Šajā pantā paredzētos tekstus aizliegts drukāt uz iepakojuma vienību nodokļu markām. Teksti ir drukāti tā, ka tos nevar noņemt, tie ir neizdzēšami un nekādā ziņā nav paslēpti, neskaidri vai pārtraukti ar kādu citu tekstu vai attēlu, tas arī nedrīkst notikt, atverot paciņu. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas nav cigaretes, tekstu var piestiprināt ar uzlīmēm ar noteikumu, ka šādas uzlīmes nav noņemamas.

8. Dalībvalstis var noteikt, lai 2. un 4. punktā minētajiem brīdinājumiem ārpus brīdinājuma lodziņa pievieno atsauci uz izsniedzēju iestādi.

9. Lai nodrošinātu izstrādājumu identifikāciju un varētu izsekot to apritei, tabakas izstrādājumus marķē jebkurā atbilstīgā veidā ar partijas numuru vai līdzvērtīgu marķējumu uz iepakojuma vienības tā, ka var noteikt ražošanas vietu un laiku.

Šā punkta noteikuma piemērošanai vajadzīgos tehniskos pasākumus paredz saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto kārtību.

1. Dalībvalstis pieprasa, lai tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji iesniegtu tām sarakstu ar visām sastāvdaļām, ko lieto šo tabakas izstrādājumu ražošanā, un to daudzumiem pēc izstrādājumu tirdzniecības markas un veida.

Šim sarakstam pievieno deklarāciju, kurā izklāstīti iemesli šādu sastāvdaļu iekļaušanai minētajos tabakas izstrādājumos. Sarakstā norādītai sastāvdaļu funkciju un kategoriju. Šim sarakstam pievieno arī toksikoloģiskos datus, kas ražotājam vai importētājam pieejami par šīm sastāvdaļām, kas var būt dedzinātā vai nededzinātā veidā pēc vajadzības, minot jo īpaši to ietekmi uz veselību un ņemot vērā inter alia visas to īpašības, kas saistītas ar atkarības izraisīšanu. Sarakstu sastāda pēc katras izstrādājumā iekļautās sastāvdaļas svara dilstošā secībā.

Pirmajā daļā minēto informāciju iesniedz katru gadu un pirmo reizi vēlākais 2002. gada 31. decembrī.

2. Dalībvalstis nolūkā informēt patērētājus ar visiem iespējamiem līdzekļiem nodrošina, ka tiek izplatīta informācija, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu. Tomēr pienācīga uzmanība jāpievērš visas tās informācijas aizsardzībai, kas attiecas uz izstrādājuma specifisko formulu, kura ir komercnoslēpums.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai katra izstrādājuma sastāvdaļu sarakstu, kurā norādīts darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda saturs, darītu zināmu sabiedrībai.

4. Katru gadu dalībvalstis paziņo visus saskaņā ar šo pantu iesniegtos datus un informāciju Komisijai, kura to ņem vērā, sastādot ziņojumu, kas minēts 11. pantā.

No 2003. gada 30. septembra un neierobežojot 5. panta 1. punktu, tekstus, nosaukumus, preču zīmes un figurālas vai citas zīmes, kas norāda, ka konkrētais tabakas izstrādājums ir mazāk kaitīgs par citiem tabakas izstrādājumiem, neizmanto uz tabakas izstrādājumu iepakojuma.

Neierobežojot Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 151. pantu, dalībvalstis aizliedz laist tirgū tabaku, kas paredzēta orālai lietošanai.

1. Komisija lemj par mērīšanas metožu, kas noteiktas 4. pantā, un ar tām saistīto definīciju pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Komisija lemj par brīdinājumu par ietekmi uz veselību, kas jānorāda uz tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kā noteikts I pielikumā, pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, kā arī šo brīdinājumu par ietekmi uz veselību mainīšanas biežumu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai tabakas izstrādājumu marķēšanu identificēšanas un aprites izsekošanas nolūkā.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Sastādot pirmajā daļā minēto ziņojumu, Komisijai palīdz zinātnes un tehnikas eksperti, lai iegūtu visu vajadzīgo informāciju, kas ir pieejama.

Iesniedzot pirmo ziņojumu, Komisija norāda konkrētus aspektus, kas būtu jāpārskata vai ar ko jāstrādā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas atklājumus, tostarp starptautiski saskaņotu noteikumu un izstrādājumu standartu attīstību, kā arī pievērš īpašu uzmanību:

Ziņojumā arī izskata saistību starp 5. pantā noteiktajām marķēšanas prasībām un patērētāja uzvedību. Minētajam ziņojumam pievieno visus priekšlikumus par šīs direktīvas grozījumiem, kurus Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai to pielāgotu atklājumiem tabakas izstrādājumu jomā, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus izveidei un darbībai, kā arī ņem vērā visus jaunos atklājumus, kā pamatā ir zinātnes fakti un starptautiski saskaņotu ražojumu standartu izstrāde.

Saistībā ar pirmo ziņojumu, kas minēts 11. pantā, vēlākais 2004. gada 31. decembrī un pareizas iekšējā tirgus darbības nolūkā, pamatojoties uz informāciju, kura sniegta saskaņā ar 6. pantu, Komisija ir aicināta iesniegt priekšlikumu par kopējo tabakas izstrādājumos atļauto sastāvdaļu sarakstu, inter alia ņemot vērā to īpašības, kas saistītas ar atkarības izraisīšanu.

1. Saistībā ar apsvērumiem, kas attiecas uz darvas, nikotīna vai oglekļa monoksīda satura ierobežošanu cigaretēs, brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un citām norādēm vai citām šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis nedrīkst aizliegt vai ierobežot šīs direktīvas prasībām atbilstīgo tabakas izstrādājumu importu, pārdošanu vai patēriņu, izņemot pasākumus, kas paredzēti nolūkā pārbaudīt ziņas, kas sniegtas saskaņā ar 4. pantu.

2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu saglabāt spēkā vai ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, importu, pārdošanu un patēriņu, ja šādus noteikumus tās uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ciktāl šie noteikumi nav pretrunā ar šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Jo īpaši līdz 12. pantā minētā kopējā sastāvdaļu saraksta izstrādei dalībvalstis var noteikt aizliegumu izmantot sastāvdaļas, kas palielina tabakas izstrādājumu atkarību veicinošās īpašības.

1. Neierobežojot 15. panta pirmo daļu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2002. gada 30. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Izstrādājumus, kas neatbilst šis direktīvas prasībām, var turpināt pārdot vienu gadu pēc dienas, kas minēta 1. punktā.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, izstrādājumus, kas nav cigaretes un kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, var turpināt pārdot divus gadus pēc dienas, kas minēta 1. punktā.

4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumu, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Neierobežojot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto direktīvu transponēšanas un piemērošanas termiņiem, ar šo atceļ Direktīvu 89/622/EEK un Direktīvu 90/239/EEK.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar korelācijas tabulu III pielikumā.

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

KORELĀCIJAS TABULA

Šī direktīva	Direktīva 89/622/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 92/41/EEK	Direktīva 90/239/EEK
1. pants	1. pants	1. pants
2. panta 1., 2. un 3. punkts	2. panta 1., 2. un 3. punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 4. punkts	2. panta 4. punkts
2. panta 5. punkts
3. panta 1. punkts		2. panta 2. punkts
3. panta 3. punkts		2. panta 3. punkts
4. panta 1. punkta pirmā daļa	3. panta 1. punkts	3. un 4. pants
4. panta 1. punkta otrā daļa	3. panta 2. punkts
4. panta 2. līdz 5. punkts
5. panta 1. punkts	3. panta 3. punkts
5. panta 2. punkta pirmā daļa	4. panta 1. punkts
5. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkts	I pielikums
5. panta 2. punkta pirmā daļa, b) apakšpunkts	4. panta 2.a punkta a) apakšpunkts
5. panta 2. punkta otrā daļa
5. panta 4. punkts
5. panta 5. punkta pirmā daļa	4. panta 4. punkts
5. panta 5. punkta otrā daļa	4. panta 4. punkts
5. panta 6. punkts
5. panta 7. punkts	4. panta 5. punkts
5. panta 8. punkts
5. panta 9. punkts
6. pants
7 pants
8. pants	8. a pants
9. pants
10. pants
11. pants
12. pants
13. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
13. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
14. panta 1. punkts	9. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
14. panta 2. punkts	9. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts
14. panta 3. punkts	9. panta 1. punkts	8. panta 3. punkts
15. pants
16. pants
17. pants	10. pants	9. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums
III pielikums

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2000. gada 14. jūnija atzinums (OV C 67, 1.3.2001., 150. lpp.), Padomes 2000. gada 31. jūlija kopējā nostāja (OV C 300, 20.10.2000., 49. lpp) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. decembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. maija lēmums un Padomes 2001. gada 14. maija lēmums.

( 8 ) 26. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1636/98 (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.).

( 10 ) Tiks papildināts ar atsauci uz “uzticības tālruņa” numuru vai atbalsta dienesta tīmekļa vietni, ja attiecīgajā dalībvalstī tādi pastāv.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs),	L 188	14	18.7.2009
►M2	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/9/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2012. gada 7. marts),	L 69	15	8.3.2012

direktīva	transponēšanas termiņš	piemērošanas termiņš
89/622/EEK (OV L 359, 8.12.1989., 1. lpp.)	1990. gada 1. jūlijs	1991. gada 31. decembris
		1992. gada 31. decembris
		1993. gada 31. decembris
90/239/EEK (OV L 137, 30.5.1990., 36. lpp.)	1991. gada 18. novembris	1992. gada 31. decembris (1)
		1997. gada 31. decembris (1)
		1992. gada 31. decembris (2)
		1998. gada 31. decembris (2)
		2000. gada 31. decembris (2)
		2006. gada 31. decembris (2)
92/41/EEK (OV L 158, 11.6.1992., 30. lpp.)	1992. gada 1. jūlijs	1992. gada 1. jūlijs
		1994. gada 1. janvāris
		1994. gada 31. decembris
(1) visām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju (2) atkāpe piemērojama vienīgi Grieķijai