1992L0065 — LV — 29.12.2014 — 014.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
PADOMES DIREKTĪVA 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), (OV L 268, 14.9.1992, p.54) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
No |
page |
date |
||
L 117 |
23 |
24.5.1995 |
||
L 102 |
63 |
12.4.2001 |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1282/2002 (2002. gada 15. jūlijs), |
L 187 |
3 |
16.7.2002 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) |
L 146 |
1 |
13.6.2003 |
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1398/2003 (2003. gada 5. augusts), |
L 198 |
3 |
6.8.2003 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 2004/68/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 26. aprīlis), |
L 139 |
320 |
30.4.2004 |
|
L 114 |
17 |
1.5.2007 |
||
PADOMES DIREKTĪVA 2008/73/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 15. jūlijs), |
L 219 |
40 |
14.8.2008 |
|
L 52 |
14 |
3.3.2010 |
||
L 118 |
56 |
12.5.2010 |
||
L 293 |
62 |
11.11.2010 |
||
L 50 |
51 |
23.2.2012 |
||
L 178 |
107 |
28.6.2013 |
||
L 281 |
14 |
23.10.2013 |
||
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 846/2014 (2014. gada 4. augusts), |
L 232 |
5 |
5.8.2014 |
Grozīta ar:
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
Labota ar:
PADOMES DIREKTĪVA 92/65/EEK
(1992. gada 13. jūlijs),
ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumus ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku valsts produkti ir iekļauti produktu sarakstā Līguma II pielikumā; tā kā tādu dzīvnieku un produktu laišana tirgū ir ienākumu avots daļai iedzīvotāju, kas nodarbojas ar lauksaimniecību;
tā kā, lai nodrošinātu šīs nozares racionālu attīstību un palielinātu ražīgumu, dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem būtu jānosaka Kopienas līmenī;
tā kā Kopienai ir jāpieņem pasākumi, kas paredzēti, lai laikposmā līdz 1992. gada 31. decembrim pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu;
tā kā, ņemot vērā iepriekš minētos mērķus, Padome ir izstrādājusi dzīvnieku veselības noteikumus, kas jāpiemēro liellopiem, cūkām, aitām un kazām, zirgu dzimtas dzīvniekiem, mājputniem un inkubējamām olām, zivīm un zivju produktiem, gliemenēm, buļļu un vepru spermai, aitu embrijiem, svaigai gaļai, mājputnu gaļai, gaļas produktiem, medījumu gaļai un trušu gaļai;
tā kā būtu jāpieņem dzīvnieku veselības noteikumi, lai laistu tirgū dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, uz kuriem iepriekšminētie noteikumi vēl neattiecas;
tā kā būtu jāparedz šīs direktīvas piemērošana, neierobežojot Padomes 1982. gada 3. decembra Regulu (EEK) Nr. 3626/82 par to, kā Kopienā īstenot Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem ( 4 );
tā kā attiecībā uz noteiktiem tehniskiem aspektiem jāizdara atsauce uz Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā ( 5 ), un uz 1985. gada 18. novembra Direktīvu 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei ( 6 );
tā kā attiecībā uz kontroles un ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem, kā arī tiem aizsardzības pasākumiem, kas jāievieš, jāizdara atsauce uz vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu ( 7 );
tā kā, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts citādi, tirdzniecība ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir jāliberalizē, neierobežojot iespējamu aizsardzības pasākumu izmantojumu;
tā kā, ņemot vērā ievērojamo slimību izplatības risku, kas apdraud dzīvniekus, noteiktiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jānosaka īpašas prasības, kas jāpiemēro, kad tos laiž tirgū tirdzniecības nolūkā, jo īpaši, ja tie ir paredzēti reģioniem ar augstu veselības statusu;
tā kā īpašā situācija, kas attiecas uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un uz Īriju, ņemot vērā, ka tās ir salu valstis, kā arī to, ka tās jau ilgu laiku ir brīvas no trakumsērgas, attaisno īpašu noteikumu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka tādu suņu un kaķu laišana Apvienotās Karalistes un Īrijas tirgū, kas nav cēlušies šajās valstīs, nerada risku, ka šajās valstīs tiks ieviesta trakumsērga, tomēr neietekmējot veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām starp dalībvalstīm;
tā kā veselības/veselības sertifikāts ir drošākais līdzeklis, kā garantēt un uzraudzīt atbilstību šādām prasībām;
tā kā, lai kontrolētu veselības stāvokli Kopienā, kad tirgū laiž dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kas minēti šajā direktīvā, uz tiem būtu jāattiecina prasību minimums, kas noteiktas tirdzniecībai, un atbilstība tām būtu jāuzrauga saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 10. decembra Direktīvā 90/675/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz veterināro pārbaužu organizēšanu produktiem, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm ( 8 );
tā kā būtu jāparedz procedūra ciešai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;
tā kā termiņam, līdz kuram vajadzētu notikt iestrādāšanai valsts tiesību aktos un kas 29. pantā noteikts uz 1994. gada 1. janvāri, nevajadzētu ietekmēt veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām 1993. gada 1. janvārī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
Šajā direktīvā noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas attiecas uz tirdzniecību un importu Kopienā ar dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, uz ko neattiecas tie dzīvnieku veselības nosacījumi, kas noteikti F pielikumā minētajos Kopienu tiesību aktos.
Šo direktīvu piemēro, neierobežojot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3626/82.
Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus, ko piemēro lolojumdzīvniekiem, tomēr to saglabāšana nedrīkst apdraudēt veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām starp dalībvalstīm.
2. pants
1. Šajā direktīvā:
a) “tirdzniecība” ir tirdzniecība, kā definēts Direktīvas 90/425/EEK 2. panta 3. punktā;
b) “dzīvnieki” ir dzīvnieku sugu īpatņi, kas nav minēti Direktīvās 64/432/EEK, 90/426/EEK ( 9 ), 90/539/EEK ( 10 ), 91/67/EEK ( 11 ), 91/68/EEK ( 12 ), 91/492/EEK ( 13 ) un 91/493/EEK ( 14 );
c) “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs” ir jebkurš pastāvīgs, ģeogrāfiski ierobežots uzņēmums, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, kur parasti tiek turētas vai audzētas viena vai vairākas dzīvnieku sugas, komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem, un tikai viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
— dzīvnieku izlikšana apskatei un sabiedrības izglītošana;
— sugu saglabāšana;
— pamata vai lietišķie zinātniskie pētījumi vai dzīvnieku pavairošana šādam pētniecības darbam;
d) “izziņojamās slimības” ir slimības, kas uzskaitītas A pielikumā.
2. Turklāt mutatis mutandis piemēro tās definīcijas, izņemot apstiprināto centru un iestāžu definīcijas, kas minētas Direktīvu 64/432/EEK, 91/67/EEK un 90/539/EEK 2. pantā.
II NODAĻA
Tirdzniecībai piemērojamie noteikumi
3. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai tirdzniecību, kas minēta 1. panta pirmajā daļā, neaizliegtu vai neierobežotu citu dzīvnieku veselības iemeslu dēļ, kā vien to, kas rodas, piemērojot šo direktīvu vai Kopienas tiesību aktus, un jo īpaši, veicot aizsardzības pasākumus.
Kamēr nav pieņemti attiecīgie Kopienas noteikumi, Zviedrija var saglabāt savus noteikumus attiecībā uz čūskām un citiem tai sūtītiem reptiļiem.
4. pants
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piemērojot Direktīvas 90/425/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šīs direktīvas 5. līdz 10. pantā minētie dzīvnieki, neierobežojot 13. pantu un jo īpaši noteikumus, kas jāpieņem, ieviešot 24. pantu, var būt tirdzniecības objekts tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas noteikti 5. līdz 10. pantā, vai ir no saimniecībām vai uzņēmumiem, kuri minēti šīs direktīvas 12. panta 1. un 3. punktā, ko ir reģistrējusi kompetentā iestāde un kas apņemas:
— regulāri pārbaudīt turētos dzīvniekus saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 3. punktu,
— ziņot kompetentajai iestādei ne tikai par izziņojamo slimību uzliesmojumu, bet arī par to slimību uzliesmojumu, kas minētas B pielikumā, kam attiecīgā dalībvalsts ir sastādījusi kontroles vai uzraudzības programmu,
— ievērot īpašos valsts pasākumus, lai apkarotu kādu slimību, kas ir īpaši nozīmīga kādai konkrētai dalībvalstij un uz kuru attiecas kāda programma, kas sastādīta saskaņā ar 14. pantu, vai lēmums, kas pieņemts, ievērojot 15. panta 2. punktu,
— laist tirgū tirdzniecības nolūkos tikai tādus dzīvniekus, kuriem nav novērotas nekādas slimības pazīmes un kas ir no saimniecībām vai apgabaliem, uz kuriem neattiecas nekādi aizliegumi saistībā ar dzīvnieku veselības apsvērumiem, un attiecībā uz dzīvniekiem, kam nav veterinārā sertifikāta vai komercdokumenta, kas paredzēts 5. līdz 11. pantā, tikai dzīvniekus, kam ir uzņēmēja pašsertifikācijas apliecība, kas apliecina, ka attiecīgajiem dzīvniekiem nosūtīšanas laikā nav novērotas nekādas acīmredzamas slimības pazīmes un uz attiecīgo saimniecību neattiecas nekādi dzīvnieku veselības ierobežojumi,
— ievērot prasības, kas nodrošina turēto dzīvnieku labturību.
5. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tirdzniecība ar pērtiķu kārtas dzīvniekiem (zemākajiem un augstākajiem pērtiķiem) notiktu tikai ar tādiem dzīvniekiem, kas nosūtīti no kādas iestādes, institūta vai centra, vai kādai iestādei, institūtam vai centram, ko saskaņā ar 13. pantu apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai pie šādiem dzīvniekiem būtu veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, deklarācija, kura jāaizpilda iestādes, institūta vai izcelsmes centra valsts pilnvarotam veterinārārstam, lai garantētu dzīvnieku veselību.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde, atkāpjoties no 1. punkta, var atļaut apstiprinātai iestādei, institūtam vai centram iegādāties pērtiķu kārtas dzīvniekus, kas pieder privātpersonai.
6. pants
A. Neierobežojot 14. un 15. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai to sugu pārnadži, kas nav minēti Direktīvās 64/432/EEK, 90/426/EEK un 91/68/EEK, varētu būt tirdzniecības objekts tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām.
1. Vispārīgi:
a) tiem jābūt identificētiem saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
b) tie nedrīkst būt paredzēti nokaušanai saskaņā ar kādas infekcijas slimības izskaušanas programmu;
c) tie nedrīkst būt vakcinēti pret mutes un nagu sērgu un tiem jāatbilst attiecīgajām Direktīvas 85/511/EEK prasībām, kā arī Direktīvas 64/432/EEK 4.a panta prasībām;
d) tiem jābūt no saimniecības, kas minēta Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un uz ko neattiecas dzīvnieku veselības pasākumi, jo īpaši tie, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvām 85/511/EEK, 80/217/EEK ( 15 ) un 91/68/EEK, un ir tajās turēti pastāvīgi kopš dzimšanas vai pēdējās trīsdesmit dienas pirms nosūtīšanas;
e) jābūt līdzi sertifikātam, kas atbilst E pielikuma 1. daļā dotajam paraugam, kurā ir šāda deklarācija:
▼M7 —————
2. Atgremotājiem:
a) jābūt no ganāmpulka, kurā saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK vai Direktīvu 91/68/EEK oficiāli nav tuberkulozes vai brucelozes, un kam attiecībā uz dzīvnieku veselības noteikumiem jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas liellopu sugai Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 2. punkta c), d), f), g) un h) apakšpunktā vai Direktīvas 91/68/EEK 3. pantā;
b) ja tie nenāk no ganāmpulka, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, tad tiem jābūt no saimniecības, kurā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar brucelozi vai tuberkulozi 42 dienas pirms dzīvnieku iekraušanas un kurā atgremotājiem 30 dienas pirms nosūtīšanas bijuši negatīvi brucelozes un tuberkulozes izmeklējumu rezultāti;
c) noteikumus attiecībā uz leikozi var pieņemt saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru.
3. Cūku dzimtas dzīvnieki:
a) nedrīkst būt no apgabala, uz kuru attiecas aizlieguma pasākumi, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēra klātbūtni, saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9.a pantu;
b) tiem jānāk no saimniecības, uz kuru neattiecas nekādi ierobežojumi, kas klasiskā cūku mēra dēļ noteikti Direktīvā 80/217/EEK;
c) tiem jānāk no saimniecības, kas ir brīva no brucelozes saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK un atbilst attiecīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz cūkām noteiktas Direktīvā 64/432/EEK;
d) ja tie nav no ganāmpulka, kas atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti c) apakšpunktā, tad tiem 30 dienas pirms nosūtīšanas jāveic pārbaudes tests, kuram jābūt ar negatīvu rezultātu, kas uzrāda, ka nav brucelozes antivielu.
▼M7 —————
4. Šajā pantā minētās testēšanas prasības un to kritērijus var noteikt saskaņā ar 26. pantā izklāstīto procedūru. Šajos lēmumos ņem vērā atgremotājus, ko audzē Kopienas arktiskajos apgabalos.
Līdz laikam, kamēr pieņem iepriekšminētajā apakšpunktā minētos lēmumus, turpina piemērot valstu tiesību normas.
B. Direktīvu 64/432/EEK groza šādi:
1. Direktīvas 2. panta b) un c) apakšpunktā “liellops(-i)” jālasa kā “liellopu sugas dzīvnieks (tajā skaitā Bubalus bubalus)”.
2. Iekļauj šādu pantu:
“10.a pants
Ievērojot procedūru, kas noteikta 12. pantā, veterināros sertifikātus, kuru paraugs sniegts F pielikumā, drīkst grozīt vai papildināt, jo īpaši, lai ņemtu vērā Direktīvas 92/65/EEK 6. panta prasības.”
7. pants
A. Dalībvalstis nodrošina, lai putni, kas nav minēti Direktīvā 90/539/EEK, nonāktu tirgū tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
1. Vispārīgi tiem:
a) jānāk no saimniecības, kur 30 dienas pirms nosūtīšanas nav diagnosticēts putnu mēris;
b) jābūt no saimniecības vai apgabala, uz kuru neattiecas ierobežojumi, kas saistīti ar pasākumiem, kas jāpiemēro, lai apkarotu Ņūkāslas slimību.
Līdz Direktīvas 90/539/EEK 19. pantā minēto Kopienas pasākumu ieviešanai, lai apkarotu Ņūkāslas slimību, turpina piemērot valsts prasības saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem;
c) saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 10. panta 1. punkta trešo ievilkumu tiem, ja tie ir importēti no kādas trešās valsts, jābūt turētiem karantīnā tajā saimniecībā, kurp tie aizvesti pēc ievešanas Kopienas teritorijā;
2. Turklāt papagaiļu dzimtas putni:
a) nedrīkst būt no saimniecības kur ir diagnosticēta psitakoze (Chlamydia psittaci), kā arī nedrīkst būt bijuši saskarē ar dzīvniekiem no šādas saimniecības.
Aizlieguma periodam kopš pēdējā reģistrētā saslimšanas gadījuma un ārstēšanas periodam veterinārārsta uzraudzībā, kas atzīts saskaņā ar procedūru, kura noteikta 26. pantā, jābūt vismaz divi mēneši;
b) jāidentificē saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Metodes, kā identificēt papagaiļu dzimtas putnus, un jo īpaši slimus papagaiļu dzimtas putnus, izstrādā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 26. pantā;
c) tiem jāpievieno komercdokuments, ko parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsts, kas atbild par izcelsmes saimniecību vai uzņēmumu un ko šajā nolūkā ir pilnvarojusi kompetentā iestāde.
B. Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 91/495/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas, kā arī saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ražošanu un laišanu tirgū ( 16 ), 2. panta 2. punkta otrajā daļā, trešajā rindā aiz vārdiem “Direktīva 90/539/EEK” iekļauj vārdus “un nelidojošie putni (Ratitae)”.
Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvā 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm ( 17 ), 2. panta 2. punkta 1. apakšpunktā aiz vārdiem “un irbes” iekļauj vārdus “un nelidojošie putni (Ratitae)”.
8. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai bites (Apis mellifera) nonāktu tirgū tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:
a) tās ir no apgabala, uz kuru neattiecas aizlieguma procedūra sakarā ar Amerikas peru puves uzliesmojumu.
Aizlieguma periodam jāturpinās vismaz 30 dienas pēc pēdējā reģistrētā gadījuma un dienas, kad visus stropus trīs kilometru rādiusā ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un visi inficētie stropi ir sadedzināti vai apstrādāti un pārbaudīti, un minētā kompetentā iestāde šos pasākumus ir atzinusi par pietiekamiem.
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, un pēc konsultācijām ar Zinātnisko veterināro komiteju, prasības, ko piemēro bitēm (Apis mellifera), vai līdzvērtīgas prasības var piemērot arī kamenēm;
b) tām ir pievienots veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, kura deklarāciju ir aizpildījusi kompetentā iestāde, lai apliecinātu, ka ir izpildītas prasības, kas izklāstītas a) apakšpunktā.
9. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai zaķu kārtas dzīvnieki nonāktu tirgū tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) tie nedrīkst būt no saimniecības kur ir trakumsērga vai pastāv aizdomas par tās klātbūtni, kā arī tie nedrīkst būt bijuši saskarē ar dzīvniekiem no šādas saimniecības;
b) tiem jābūt no saimniecības, kur nevienam dzīvniekam nav novērotas trušu miksomatozes klīniskās pazīmes.
2. Dalībvalstis, kas pieprasa veterināro sertifikātu, lai savā teritorijā atļautu pārvadāt zaķu kārtas dzīvniekus, var pieprasīt, lai dzīvniekiem, ko tām nosūta, būtu pievienot veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, un kas papildināts ar šādu deklarāciju:
“Es, apakšā parakstījies ………………, apliecinu, ka iepriekš minētais sūtījums atbilst Direktīvas 92/65/EEK 9. panta prasībām un ka dzīvniekiem pārbaudes laikā nekādas slimību klīniskās pazīmes nav novērotas.”
Sertifikātu drīkst izsniegt valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsts, kas atbild par izcelsmes saimniecību un kuru šajā nolūkā pilnvarojusi kompetentā iestāde, un – rūpnieciskai audzēšanai – valsts pilnvarots veterinārārsts. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo iespēju, informē Komisiju, kurai jānodrošina, lai tiktu izpildīta prasība, kas izklāstīta pirmajā daļā.
3. Īrija un Apvienotā Karaliste var pieprasīt iesniegt veterināro sertifikātu, kas garantē, ka ir izpildīta prasība, kura izklāstīta 1. punkta a) apakšpunktā.
10. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu aizliegta tirdzniecība ar ►M5 ————— ◄ ūdelēm un lapsām, kas nāk no tādas saimniecības, vai kas ir bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tādas saimniecības, kur ir trakumsērga, vai pastāv aizdomas, ka tā tur ir bijusi iepriekšējo sešu mēnešu laikā, ievērojot to, ka nav tikusi piemērota sistemātiska vakcinēšanas programma.
2. Lai suņus, kaķus un mājas seskus varētu tirgot:
a) tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu ( 18 ) 6. pantā un – attiecīgā gadījumā – 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
b) tiem 48 stundu laikā pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts veic klīnisku pārbaudi; un
c) kamēr tos ved uz galamērķi, tiem ir līdzi veselības sertifikāts,
i) kas atbilst E pielikuma 1. daļā norādītajam paraugam; un
ii) ko ir parakstījis oficiāls veterinārārsts, kurš apliecina, ka kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts attiecīgajā identifikācijas dokumenta iedaļā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 21. panta 1. punktā paredzēto formu ir dokumentējis klīnisko pārbaudi, kas veikta saskaņā ar b) apakšpunktu un kas liecina, ka klīniskās pārbaudes laikā dzīvnieki ir bijuši piemēroti pārvadāšanai paredzētajā veidā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris), par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā ( 19 ).
▼M14 —————
4. Neskarot 2. un 3. punktu, Īrija, Kipra, Malta un Apvienotā Karaliste ir tiesīgas saglabāt spēkā savas valsts noteikumus par karantīnu plēsējiem, ►M5 izņemot 2. un 3. punktā minētās sugas, ◄ primātiem, sikspārņiem un citiem pret trakumsērgu uzņēmīgiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un attiecībā uz kuriem nav iespējams pierādīt, ka tie dzimuši izcelsmes saimniecībā un kopš dzimšanas turēti nebrīvē; tomēr šo noteikumu saglabāšana spēkā nedrīkst apdraudēt veterinārās kontroles atcelšanu pie dalībvalstu savstarpējām robežām.
5. Lēmumu 90/638/EEK groza šādi:
1. Lēmuma 1. pantam pievieno šādu:
— “trakumsērgas apkarošanas programmām: kritēriji, kas noteikti III pielikumā”
2. Pievieno šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
Trakumsērgas apkarošanas programmu kritēriji
Trakumsērgas apkarošanas programmas ietver vismaz:
a) kritērijus, kas minēti 1. pielikuma 1. līdz 7. punktā;
b) precīzu informāciju attiecībā uz reģionu vai reģioniem, kuros jānotiek perorālai lapsu imunizācijai, un to dabiskās robežas. Tādam reģionam vai reģioniem jāpārklāj vismaz 6 000 km2 vai visa dalībvalsts valsts platība, un tas var ietvert kādas trešās valsts blakus esošo platību;
c) precīzu informāciju attiecībā uz izmantojamām vakcīnām, izplatīšanas sistēmu, ēsmas izlikšanas blīvumu un biežumu;
d) vajadzības gadījumā visu detalizēto informāciju un to sistēmu izmaksas un mērķi, kas paredzētas, lai saglabātu vai pasargātu augu un dzīvnieku valsti, un ko uzsākušas brīvprātīgas organizācijas teritorijā, uz ko attiecas šie projekti.”
6. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, izraugās īpašu iestādi, lai noteiktu kritērijus, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus, un lemj par tās atbildību.
7. Dalībvalstis nodrošina, lai izdevumus par seroloģisko testu piemērošanu apmaksātu importētāji.
▼M5 —————
10.a pants
Attiecībā uz trakumsērgu un saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru pēc atbilstīga pamatojuma iesniegšanas izdara grozījumus 9. un 10. pantā, ņemot vērā stāvokli Somijā un Zviedrijā, lai tām piemērotu tos pašus noteikumus, ko līdzvērtīgā stāvoklī piemēro dalībvalstīm.
11. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai, neierobežojot lēmumus, kas jāpieņem, lai ieviestu 21. un 23. pantu, tirdzniecība tiktu atļauta tikai ar tādu spermu, olšūnām un embrijiem, kas atbilst 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Aitu ģints, kazu ģints un zirgu dzimtas dzīvnieku spermai, neierobežojot nevienu kritēriju, kas jāizpilda, lai ierakstītu zirgu dzimtas dzīvniekus ciltsgrāmatās dažām īpašām sugām:
— jābūt savāktai, apstrādātai un saglabātai, lai to izmantotu mākslīgajai apsēklošanai centrā, kas no veselības viedokļa ir apstiprināts saskaņā ar D pielikuma I nodaļu, vai aitu ģints vai kazu ģints dzīvnieku gadījumā – atkāpjoties no iepriekš sacītā, saimniecībā, kas atbilst Direktīvas 91/68/EEK prasībām,
— jābūt savāktai no dzīvniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti D pielikuma II nodaļā,
— jābūt savāktai, apstrādātai, uzglabātai, saglabātai un pārvadātai saskaņā ar D pielikuma III. nodaļu,
— pārvadāšanas laikā uz citu dalībvalsti tai jābūt pievienotam veterinārajam sertifikātam, kurš atbilst paraugam, kas jānosaka saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru.
3. Aitu ģints, kazu ģints, zirgu dzimtas dzīvnieku un cūku dzimtas dzīvnieku olšūnas un embriji:
— jāizņem no sievišķajiem donordzīvniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti D pielikuma IV nodaļā, un to drīkst veikt ieguves brigāde, vai jāsagatavo, ko veic sagatavošanas grupa, kuru apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde un kas atbilst D pielikuma I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, ievērojot 26. pantā paredzēto procedūru,
— jāsavāc, jāapstrādā un jāuzglabā atbilstošā laboratorijā un jāsaglabā un jāpārvadā saskaņā ar D pielikuma III nodaļu,
— pārvadāšanas laikā uz citu dalībvalsti tiem jābūt pievienotam veterinārajam sertifikātam, kas atbilst paraugam, kurš jānosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 26. pantā.
Spermai, ko izmanto sieviešu dzimuma donoru apsēklošanai, ir jāatbilst 2. punkta noteikumiem aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā un Direktīvas 90/429/EEK noteikumiem cūku gadījumā.
Jebkuras papildu garantijas drīkst noteikt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
4. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē 2. punkta pirmajā ievilkumā minētos apstiprinātos centrus un 3. punkta pirmajā ievilkumā minētās apstiprinātās brigādes un grupas, katram centram, brigādei un grupai piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru.
Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina apstiprināto centru, brigāžu un grupu sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.
Saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.
5. Prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību un veselības sertifikātu paraugus, ko piemēro to sugu spermai, olšūnām un embrijiem, kas nav minēti 2. un 3. punktā, nosaka saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. pantā.
Līdz dzīvnieku veselības prasību un veselības sertifikātu paraugu pieņemšanai tirdzniecībai ar šādu spermu, olšūnām un embrijiem turpina piemērot valstu noteikumus.
12. pants
1. Piemēro noteikumus par pārbaudēm, kas izklāstīti Direktīvā 90/425/EEK, jo īpaši attiecībā uz veicamo pārbaužu organizāciju un turpmākajiem pasākumiem, attiecībā uz dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, uz ko attiecas šī direktīva un kam pievienots veterinārais/veselības sertifikāts. Pārējiem dzīvniekiem jābūt no saimniecībām, uz kurām attiecas minētās direktīvas principi par pārbaudēm izcelsmes vietā un galamērķa vietā.
2. Dzīvniekiem, spermai, olšūnām un embrijiem, uz ko attiecas šī direktīva, piemēro Direktīvas 90/425/EEK 10. pantu.
3. Tirdzniecības mērķiem Direktīvas 90/425/EEK 12. pantu attiecina arī uz tirgotājiem, kas pastāvīgi vai laiku pa laikam tur dzīvniekus, kas minēti 7., 9. un 10. pantā.
4. Par galamērķa vietu, kā paredzēts Direktīvas 90/425/EEK 4. panta 2. punktā, attiecībā uz dzīvniekiem, spermu, olšūnām vai embrijiem, kam saskaņā ar šo direktīvu pievienots veterinārais/veselības sertifikāts, paziņo, izmantojot ANIMO sistēmu.
5. Neierobežojot īpašus šīs direktīvas noteikumus, ja kompetentajai iestādei ir aizdomas, ka netiek ievērota šī direktīva, vai arī pastāv aizdomas attiecībā uz dzīvnieku veselību vai spermas, olšūnu un embriju, kas minēti 1. pantā, kvalitāti, tad tā drīkst veikt jebkuras pārbaudes, ko tā uzskata par piemērotām.
6. Dalībvalstis veic jebkurus administratīvus vai soda pasākumus, lai sodītu jebkuru šīs direktīvas pārkāpumu, it īpaši, ja atklājas, ka sastādītie sertifikāti vai dokumenti neatbilst dzīvnieku, kas minēti 1. pantā, faktiskajam stāvoklim, ka dzīvnieku identifikācija vai attiecīgās spermas, olšūnu un embriju marķējums neatbilst šīs direktīvas prasībām, vai ka attiecīgie dzīvnieki vai produkti nav izturējuši pārbaudes, kas paredzētas šajā direktīvā.
13. pants
1. Tirdzniecība ar tādu sugu dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kuras uzskaitītas A pielikumā, vai pret slimībām, kuras uzskaitītas B pielikumā, ja galamērķa dalībvalsts piemēro garantiju, kas paredzēta 14. un 15. pantā, un ar šādu dzīvnieku spermu, olšūnām vai embrijiem, kas nosūtīti uz iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti saskaņā ar C pielikumu, vai nosūtīti no šādām iestādēm, institūtiem vai centriem, ir atļauta tikai tad, ja tiek uzrādīts transporta dokuments, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam. Šajā dokumentā, kas jāaizpilda veterinārārstam, kurš atbild par izcelsmes iestādi, institūtu vai centru, ir jāprecizē, ka dzīvnieki, sperma, olšūnas vai embriji ir no iestādes, institūta vai centra, kas apstiprināts saskaņā ar C pielikumu, un tam tie jāpavada visu pārvadāšanas laiku.
2.
a) Lai saņemtu apstiprinājumu, iestādes, institūti vai centri attiecībā uz izziņojamām slimībām iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei visus attiecīgos apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz prasībām, kuras noteiktas C pielikumā;
b) pēc tam, kad ir saņemta lieta, kas attiecas uz apstiprinājuma vai apstiprinājuma atjaunojuma prasību, kompetentā iestāde to izskata, ņemot vērā informāciju, kas tajā atrodas, un vajadzības gadījumā arī to testu rezultātus, kas veikti uz vietas;
c) kompetentā iestāde anulē apstiprinājumu saskaņā ar C pielikuma 3. punktu;
d) kompetentā iestāde reģistrē visas apstiprinātās iestādes, institūtus un centrus un piešķir tiem apstiprinājuma numuru.
Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina apstiprināto iestāžu, institūtu un centru sarakstu ar to apstiprinājuma numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.
Saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā apakšpunkta vienādai piemērošanai.
e) sākot no Pievienošanās līguma spēkā stāšanās dienas, Zviedrijai ir atvēlēti divi gadi, lai ieviestu pasākumus, kas paredzēti attiecībā uz iestādēm un centriem.
14. pants
1. Ja kāda dalībvalsts, vai nu tieši vai ar audzētāju palīdzību, izstrādā vai ir izstrādājusi brīvprātīgu vai obligātu kontroles vai uzraudzības programmu kādai no slimībām, kas minētas B pielikumā, tad tā drīkst iesniegt programmu Komisijai, īpaši uzsverot:
— slimības izplatību savā teritorijā,
— vai slimība ir izziņojama,
— programmas uzsākšanas iemeslus, ņemot vērā tās rentabilitāti un slimības nozīmīgumu,
— ģeogrāfisko apgabalu, kurā paredzēts ieviest programmu,
— statusa kategorijas, kas jāpiemēro uzņēmumiem, prasības katrai sugai, kad tās ieved saimniecībā, un veicamās testa procedūras,
— programmas uzraudzības procedūras, tajā skaitā to, kādā mērā audzētāji ir iesaistīti kontroles vai uzraudzības programmas ieviešanā,
— veicamās darbības, ja saimniecība kaut kāda iemesla dēļ zaudē savu statusu,
— veicamos pasākumus, ja saskaņā ar šādu programmu izdarīto testu rezultāti izrādās pozitīvi,
— tirdzniecības nediskriminējošo raksturu attiecīgās dalībvalsts teritorijā attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.
2. Komisija izskata programmas, ko iesniegušas dalībvalstis. Programmas var apstiprināt saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru un atbilstoši kritērijiem, kas noteikti 1. punktā. Saskaņā ar šo pašu procedūru, vienlaikus ar programmu iesniegšanu vai vēlākais trīs mēnešus pēc tam nosaka vispārējas vai ierobežotas papildu garantijas, ko var prasīt tirdzniecībā. Šādas garantijas nedrīkst pārsniegt tās, ko dalībvalsts ievieš valsts līmenī.
3. Programmas, ko iesniegušas dalībvalstis, drīkst grozīt vai papildināt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā. Saskaņā ar šo pašu procedūru grozījumus drīkst izdarīt garantijās, kas minētas 2. punktā.
15. pants
1. Ja dalībvalsts uzskata, ka tās teritorija vai daļa tās teritorijas ir brīva no kādas B pielikumā uzskaitītās slimības, pret ko dzīvnieki, uz ko attiecas šī direktīva, ir uzņēmīgi, tad tā iesniedz Komisijai atbilstošus apliecinošus dokumentus, īpaši norādot:
— slimības raksturu un tās sastopamības vēsturi tās teritorijā,
— uzraudzības testu rezultātus, kas pamatoti uz seroloģisko, mikrobioloģisko, patoloģisko vai epidemioloģisko izpēti,
— laika posmu, kurā slimība bija izziņojama kompetentajām iestādēm,
— laika posmu, kurā tika veikta uzraudzība,
— vajadzības gadījumā, laika posmu, kurā bija aizliegta vakcinācija pret tādu slimību, un ģeogrāfisko apgabalu, uz kuru attiecās aizliegums,
— pasākumus, lai pārliecinātos par slimības neesamību.
2. Komisija pārbauda dokumentus, kas paredzēti 1. punktā, un iesniedz Pastāvīgajai veterinārijas komitejai lēmumu, ar kuru apstiprina vai noraida plānu, ko iesniegusi dalībvalsts. Ja plānu pieņem, tad saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, nosaka vispārējas vai īpašas papildu garantijas, ko var prasīt tirdzniecībā. Tādas garantijas nedrīkst pārsniegt tās, ko dalībvalsts ievieš valsts līmenī.
Līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgā dalībvalsts drīkst savos tirdzniecības darījumos saglabāt atbilstošās prasības, kas vajadzīgas, lai tā saglabātu savu statusu.
3. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par katru grozījumu detalizētajā informācijā, kas precizēta 1. punktā. Garantijas, kas noteiktas, kā minēts 2. punktā, drīkst grozīt vai atsaukt, ņemot vērā šādu paziņojumu un saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
III NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro importam Kopienā
16. pants
Nosacījumiem, ko piemēro dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju, uz ko attiecas šī direktīva, importam, ir jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti II nodaļā.
Kaķu, suņu un mājas sesku importa nosacījumiem ir jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 576/2013 10. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 12. panta a) punktā.
Papildus otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kamēr tos ved uz galamērķi, līdzi ir veselības sertifikāts, ko aizpildījis un parakstījis oficiāls veterinārārsts, kurš apliecina, ka 48 stundu laikā pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts ir veicis klīnisku pārbaudi un pārliecinājies, ka klīniskās pārbaudes laikā dzīvnieki bijuši piemēroti pārvadāšanai paredzētajā veidā.
17. pants
1. Lai vienveidīgi piemērotu 16. pantu, piemēro nākamo punktu noteikumus.
2. Kopienā drīkst importēt tikai tādus dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, kas minēti 11. pantā un atbilst šādām prasībām:
a) tiem jābūt no kādas trešās valsts, kura ir iekļauta sarakstā, kas jāsastāda saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;
b) tiem jābūt ar veselības sertifikātu, kurš atbilst paraugam, kas jāsastāda saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru, un kuru ir parakstījusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde, apliecinot, ka:
i) dzīvnieki:
— atbilst papildu nosacījumiem, vai sniedz līdzvērtīgas garantijas, kas minētas 4. punktā, un
— nāk no apstiprinātiem centriem, iestādēm, institūtiem, kas sniedz garantijas, kas līdzvērtīgas C pielikumā minētajām;
ii) sperma, olšūnas un embriji nāk no apstiprinātiem savākšanas un saglabāšanas centriem vai ieguves brigādēm un sagatavošanas grupām, kuras sniedz līdzvērtīgas garantijas tām, kas jānosaka D pielikuma I daļā saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru.
Līdz trešo valstu saraksta, b) apakšpunktā minēto apstiprināto iestāžu, dzīvnieku veselības prasību un paraugu veselības sertifikātu pieņemšanai, kā minēts a) un b) apakšpunktā, turpina piemērot valstu noteikumus, ja vien tie nav labvēlīgāki par tiem, kas izklāstīti II nodaļā.
3. Izveido sekojošo:
a) saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru izveido to trešo valstu un trešo valstu daļu sarakstu, kuras dalībvalstīm un Komisijai var dot tādas garantijas par dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir līdzvērtīgas II nodaļā noteiktajām;
b) atbilstoši šim apakšpunktam izveido sarakstu ar apstiprinātajiem centriem vai brigādēm un grupām, kuras minētas 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā un minētā panta 3. punkta pirmajā ievilkumā, kuras atrodas vienā no trešām valstīm, kas norādītas šā punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, un par kurām kompetentā iestāde var sniegt 11. panta 2. un 3. punktā paredzētās garantijas.
Sarakstu ar apakšpunkta pirmajā daļā minētajiem apstiprinātajiem centriem un brigādēm un grupām un to veterinārās reģistrācijas numuriem paziņo Komisijai.
Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums centriem vai brigādēm un grupām, kas vairs neatbilst 11. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.
Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši otrajai un trešajai daļai, un dara tos pieejamus sabiedrībai informēšanai.
Saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai;
c) saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru izveido īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpaši, lai aizsargātu Kopienu no dažām eksotiskām slimībām, vai garantijas, kas līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas šajā direktīvā.
Īpašās prasības un līdzvērtīgās garantijas, kas noteiktas trešām valstīm, nedrīkst būt labvēlīgākas par tām, kas paredzētas II nodaļā.
4. Sarakstā, kas paredzēts 3. punktā, drīkst iekļaut tikai tādas trešās valstis vai trešo valstu daļas:
a) no kurām nav aizliegts imports:
— tāpēc, ka pastāv kāda no slimībām, kas minētas A pielikumā, vai jebkura cita Kopienā eksotiska slimība,
— ievērojot Direktīvas 72/462/EEK 6., 7. un 14. pantu un Direktīvas 91/495/EEK 17. pantu, un Direktīvu 71/118/EEK ( 20 ), vai, ja runa ir par citiem dzīvniekiem, uz ko attiecas šī direktīva, tad ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, ņemot vērā to veselības stāvokli;
b) kas, ievērojot to tiesību aktus un veterināro dienestu un inspekcijas dienestu organizāciju, tiem pakļauto dienestu pilnvaras un uzraudzību, saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 3. panta 2. punktu ir atzītas par tādām, kas spēj garantēt tajās spēkā esošo tiesību aktu ieviešanu;
c) kuru veterinārie dienesti spēj garantēt, ka tiek pildītas tādas veterinārās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras noteiktas II nodaļā.
5. Komisijas un dalībvalstu eksperti veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai garantijas, ko sniegusi trešā valsts attiecībā uz ražošanas un tirgū laišanas nosacījumiem, var uzskatīt par līdzvērtīgām tām, ko piemēro Kopienā.
Dalībvalstu ekspertus, kas atbild par tādām pārbaudēm, ieceļ Komisija, rīkojoties pēc dalībvalstu ierosinājuma.
Tādas pārbaudes veic Kopienas vārdā, kas apmaksā visus izdevumus, kas šajā saistībā rodas.
6. Līdz 5. punktā minēto pārbaužu organizēšanai turpina piemērot valstu noteikumus, kas piemērojami pārbaudēm trešās valstīs, ar noteikumu, ka ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas starpniecību tiek paziņots par jebkuru pārbaudes laikā atklāto gadījumu, kad nav izpildītas garantijas, kas sniegtas saskaņā ar 3. punktu.
18. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, uz ko attiecas šī direktīva, importētu Kopienā tikai tad, ja:
— tiem ir sertifikāts, kas jāsastāda valsts pilnvarotam veterinārārstam.
— Sertifikāta paraugu, atkarībā no dzīvnieku sugas, sastāda saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, tikai tad, ja:
— tie ir izturējuši pārbaudes, kas prasītas Direktīvās 90/675/EEK un 91/496/EEK,
— pirms nosūtīšanas uz Kopienas teritoriju tos ir pārbaudījis valsts pilnvarots veterinārārsts, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti pārvadāšanas nosacījumi, kas precizēti Direktīvā 91/628/EEK ( 21 ), jo īpaši attiecībā uz dzirdināšanu un barošanu,
— runa ir par dzīvniekiem, kas minēti 5. līdz 10. pantā, tad tie pirms laišanas tirgū ir ievietoti karantīnā saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāizstrādā saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
2. Līdz īpašu šā panta piemērošanas noteikumu pieņemšanai turpina piemērot attiecīgo valstu noteikumus, kas piemērojami importam no trešām valstīm, kam šādas prasības nav pieņemtas Kopienas līmenī, ar noteikumu, ka tās nav labvēlīgākas par II nodaļā noteiktajām prasībām.
19. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, lemj par:
a) īpašām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz importu Kopienā, kā arī to apliecinošo dokumentu būtību un saturu, ko pievieno tādu dzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti zooloģiskajiem dārziem, cirkiem, izklaides parkiem vai eksperimentālajām laboratorijām atkarībā no dzīvnieka sugas;
b) papildu garantijām pie tām, kas paredzētas attiecībā uz dažādajām dzīvnieku sugām, uz ko attiecas šī direktīva, lai aizsargātu attiecīgās Kopienas dzīvnieku sugas.
20. pants
Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.
►C3 Līdz Direktīvas 91/496/EEK 8. panta B. punktā un 30. pantā paredzēto lēmumu īstenošanai, ◄ lai piemērotu minētās direktīvas 8. panta 1. un 2. punktu, turpina piemērot attiecīgos valstu noteikumus, neierobežojot atbilstību principiem un noteikumiem, kas minēti šā panta 1. punktā.
IV NODAĻA
Vispārīgie nobeiguma noteikumi
21. pants
Visus sertifikātu paraugus, ko izmanto tirdzniecībā, un dzīvnieku veselības prasības, kas jāpilda, lai varētu tirgot tādus dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, uz ko neattiecas 5. līdz 11. pants, vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
22. pants
Šīs direktīvas pielikumus vajadzības gadījumā groza saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
Pielikumu B pārskata līdz Pievienošanās līguma spēkā stāšanās dienai, lai jo īpaši izdarītu grozījumus slimību sarakstā, iekļaujot slimības, pret kurām uzņēmīgi ir atgremotāji un cūkas, un kuras pārnēsā ar aitu spermu, olšūnām un embrijiem.
23. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, vajadzības gadījumā, atkāpjoties ►M7 ————— ◄ no II nodaļas, var noteikt speciālas prasības cirka un gadatirgus dzīvnieku apritei, kā arī tirdzniecībai ar dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, kas paredzēti zooloģiskajiem dārziem.
24. pants
1. Dalībvalstīm gadījumos, kad to teritorijā ieved dzīvniekus (tajā skaitā sprosta putnus), spermu, olšūnas un embrijus, kas minēti šajā direktīvā un kas vesti caur kādas trešās valsts teritoriju, atļauts pieprasīt uzrādīt veterināro/veselības sertifikātu, kas apliecina šīs direktīvas prasību izpildi.
2. Dalībvalstis, kas izmanto iespēju, kura paredzēta 1. punktā, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā veterinārijas komitejā.
25. pants
Direktīvas 90/425/EEK A pielikumam pievieno šādu:
“Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).”
26. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 22 ) 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK ( 23 ) 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
27. pants
Dalībvalstis, kas ievieš alternatīvu kontroles sistēmu, kurā paredz garantijas, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām garantijām attiecībā uz dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju, uz ko tā attiecas, apriti savā teritorijā, uz savstarpēja pamata drīkst cita citai piešķirt atkāpes no 6. panta A punkta 1. apakšpunkta f) daļas, 8. panta b) punkta un 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta.
28. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, uz trim gadiem drīkst pieņemt pagaidu pasākumus, lai atvieglotu pāreju uz jauno režīmu, kas izveidots ar šo direktīvu.
29. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1994. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt informē par to Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galveno to valsts tiesību aktu noteikumu tekstus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē.
3. Termiņa noteikšana transponēšanai valsts tiesību aktos 1994. gada 1. janvārī neskar Direktīvās 89/662/EEK un 90/425/EEK paredzēto veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām.
30. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
A PIELIKUMS
SLIMĪBAS, PAR KO JĀZIŅO, SAISTĪBĀ AR ŠO DIREKTĪVU
Slimības |
Attiecīgi skartās kārtas/dzimtas/sugas |
Āfrikas zirgu mēris |
Equidae |
Āfrikas cūku mēris |
Suidae un Tayassuidae |
Putnu gripa |
Aves |
Amerikas peru puve |
Apis |
Sibīrijas lopu mēris |
Bovidae, Camelidae, Cervidae, Elephantidae, Equidae un Hippopotamidae |
Infekciozais katarālais drudzis |
Antilocaridae, Bovidae, Cervidae, Giraffidae un Rhinocerotidae |
Brucella abortus |
Antilocaridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Hippopotamidae un Tragulidae |
Brucella melitensis |
Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Hippopotamidae un Tragulidae |
Brucella ovis |
Camelidae, Tragulidae, Cervidae, Giraffidae, Bovidae un Antilocapridae |
Brucella suis |
Cervidae, Leporidae, Ovibos moschatus, Suidae un Tayassuidae |
Klasiskais cūku mēris |
Suidae un Tayassuidae |
Govju infekciozā pleiropneimonija |
Govis (tostarp zebu, bifeļi, bizoni un jaki) |
Ebola |
Pērtiķi, kas nav cilvēkpērtiķi |
Mutes un nagu sērga |
Artiodactyla un Āzijas ziloņi |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze |
Salmonidae |
Nodulārā eksantēma |
Bovidae un Giraffidae |
Pērtiķu bakas |
Rodentia un pērtiķi, kas nav cilvēkpērtiķi |
Mycobacterium bovis |
Mammalia, jo īpaši Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae un Tragulidae |
Ņūkāslas slimība |
Aves |
Atgremotāju neīstais mēris |
Bovidae un Suidae |
Cūku enterovīrusa encefalomielīts |
Suidae |
Psitakoze |
Psittaciformes |
Trakumsērga |
Carnivore un Chiroptera |
Rifta ielejas drudzis |
Bovidae, kamieļu sugas un Rhinocerotidae |
Govju mēris |
Artiodactyla |
Mazā stropu vabole (Aethina tumida) |
Apsis un Bombus |
Aitu un kazu bakas |
Bovidae |
Cūku vezikulārā slimība |
Suidae un Tayassuidae |
Tropilaelaps ģints ērce (Tropilaelaps spp). |
Apis |
Vezikulārais stomatīts |
Artiodactyla un Equidae |
TSE (transmisīvā sūkļveida encefalopātija) |
Bovidae, Cervidae, Felidae un Mustelidae |
B PIELIKUMS
TO SLIMĪBU SARAKSTS, KAM SASKAŅĀ AR ŠO DIREKTĪVU VAR ATZĪT VALSTS PROGRAMMAS
Ūdeles |
Vīrusenterīts Aleutu slimība |
Bites |
Eiropas peru puve Varroze un akarapidoze |
Pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki |
Tuberkuloze |
Atgremotāji |
Tuberkuloze |
Zaķu kārtas dzīvnieki |
Trušu miksomatoze Vīrushemorāģiskā slimība Tularēmija |
C PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGULĒ INSTITŪCIJU, IESTĀŽU VAI CENTRU APSTIPRINĀŠANU
1. Lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu atbilstīgi šīs direktīvas 13. panta 2. punktam, institūcijai, iestādei vai centram, kā noteikts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā:
a) jābūt skaidri nodalītam un nošķirtam no apkārtnes vai no norobežotajiem dzīvniekiem un jāatrodas tādā attālumā, lai neapdraudētu lauksaimniecības uzņēmumu veterinārsanitāro statusu;
b) jābūt pienācīgiem līdzekļiem dzīvnieku noķeršanai, norobežošanai un izolēšanai un jābūt pieejamām piemērotām karantīnas struktūrām un apstiprinātām procedūrām attiecībā uz dzīvniekiem, kurus atved no neapstiprinātiem avotiem;
c) jābūt A pielikumā uzskaitīto slimību neskartam un, ja attiecīgajā valstī ir spēkā programma atbilstīgi 14. pantam, tad jābūt B pielikumā uzskaitīto slimību neskartam. Lai institūciju, iestādi vai centru pasludinātu par minēto slimību neskartu, kompetentajai iestādei jānovērtē dzīvnieku veselības statusa uzskaites dati par vismaz pēdējiem trīs gadiem un to klīnisko un laboratorijas pārbaužu rezultāti, kas veiktas ar dzīvniekiem institūcijā, iestādē vai centrā. Tomēr, atkāpjoties no šīs prasības, jaunus uzņēmumus apstiprina, ja dzīvnieki, kuri atrodas uzņēmumā, ir no apstiprinātiem uzņēmumiem;
d) jākārto pastāvīgi atjaunināma uzskaite, norādot:
i) katras sugas dzīvnieku skaitu un identitāti (vecumu, dzimumu, sugu un individuālo identifikāciju, ja iespējams), kas ir uzņēmumā;
ii) dzīvnieku skaitu un identitāti (vecumu, dzimumu, sugu un individuālo identifikāciju, ja iespējams), kurus ieved uzņēmumā vai izved no tā, kā arī informāciju par viņu izcelsmi vai galamērķi, par transportu no uzņēmuma vai uz to, un par dzīvnieku veselības statusu;
iii) asins testu vai jebkuru citu diagnostisko procedūru rezultātus;
iv) saslimšanas gadījumus un, attiecīgā gadījumā, piemēroto ārstēšanu;
v) dzīvnieku, kas nobeigušies uzņēmumā, tostarp nedzīvi dzimušo dzīvnieku, pēcnāves pārbaužu rezultātus;
vi) novērojumus, kas izdarīti jebkurā izolācijas vai karantīnas periodā;
e) vai nu jābūt līgumam ar kompetentu laboratoriju pēcnāves pārbaužu veikšanai, vai jābūt vienai vai vairākām piemērotām telpām, kur tādas pārbaudes var veikt kompetenta persona apstiprināta veterinārārsta uzraudzībā;
f) vai nu jābūt atbilstošiem līgumiem vai struktūrām uz vietas, lai likvidētu to dzīvnieku ķermeņus, kuri nobeigušies no slimības vai kuriem veikta eitanāzija;
g) ar līgumu vai tiesisku instrumentu jānodrošina tāda veterinārārsta pakalpojumi, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un tādas iestādes uzraudzībā un kurš:
i) atbilst, mutatis mutandis, prasībām, kas minētas Direktīvas 64/432/EEK 14. panta 3. punkta B daļā;
ii) nodrošina, lai institūcijā, iestādē vai centrā tiktu piemēroti atbilstoši slimības uzraudzības un kontroles pasākumi attiecībā uz veterinārsanitāro situāciju attiecīgajā valstī, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šādos pasākumos ietilpst:
— ikgadējs slimības kontroles plāns, tostarp atbilstoša dzīvnieku zoonozes kontrole,
— to dzīvnieku klīniskās, laboratorijas un pēcnāves pārbaudes, par kuriem ir aizdomas, ka tos ir skārušas transmisīvās slimības,
— uzņēmīgo dzīvnieku vakcinācija pret infekcijas slimībām, pēc vajadzības, tikai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;
iii) nodrošina, lai kompetentajai iestādei tūlīt tiktu paziņots par jebkuru aizdomīgu nāvi vai jebkuru citu simptomu, kas liek domāt, ka dzīvnieki ir saslimuši ar vienu vai vairākām A un B pielikumā minētajām slimībām, ja konkrētā slimība ir paziņojama attiecīgajā dalībvalstī;
iv) nodrošina, lai ievestos dzīvniekus pienācīgi izolētu, saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem;
v) atbild par dzīvnieku veselības prasību, kas noteiktas šajā direktīvā un Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un dzīvniekizcelsmes atkritumu likvidāciju, ikdienas ievērošanu;
h) ja tajā tur dzīvniekus, kas paredzēti eksperimentālajām laboratorijām, tad tam jāatbilst Direktīvas 86/609/EEK 5. panta noteikumiem.
2. Apstiprinājumu saglabā, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) telpas kontrolē oficiāls kompetentās iestādes veterinārārsts, kurš:
i) apmeklē institūcijas, iestādes vai centra telpas vismaz reizi gadā;
ii) revidē apstiprinātā veterinārārsta darbību un ikgadējā slimības kontroles plāna izpildi;
iii) nodrošina, lai būtu izpildīti šīs direktīvas noteikumi;
b) uzņēmumā ir ievesti dzīvnieki tikai no kādas citas apstiprinātas institūcijas, iestādes vai centra saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;
c) oficiālais veterinārārsts pārliecinās, vai:
— ir izpildīti šīs direktīvas noteikumi,
— dzīvnieku klīnisko, pēcnāves un laboratorijas pārbaužu rezultāti nav uzrādījuši A un B pielikumā minēto slimību gadījumus;
d) institūcija, iestāde vai centrs glabā 1. punkta d) apakšpunktā minēto uzskaiti vismaz desmit gadus pēc apstiprināšanas.
3. Atkāpjoties no šīs direktīvas 5. panta 1. punkta un šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta, dzīvniekus, tostarp pērtiķus (zemāko un augstāko apakškārtu), kuri nav no apstiprinātas institūcijas, iestādes vai centra, var ievest apstiprinātā institūcijā, iestādē vai centrā ar noteikumu, ka minētos dzīvniekus pakļauj karantīnai oficiālā kontrolē un saskaņā ar norādījumiem, ko pirms ievešanas dod kompetentā iestāde.
Attiecībā uz pērtiķiem (zemāko un augstāko apakškārtu) ievēro karantīnas prasības, kas noteiktas OIE Starptautiskajā veselības kodā (2.10.1. nodaļa un 3.5.1. papildinājums).
Attiecībā uz citiem dzīvniekiem, kas pakļauti karantīnai saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu, karantīnas periodam jābūt vismaz 30 dienas attiecībā uz A pielikumā uzskaitītajām slimībām.
4. Dzīvniekus, kas atrodas kādā apstiprinātā institūcijā, iestādē vai centrā, no minētā uzņēmuma izved tikai tad, ja tos paredzēts nogādāt citai apstiprinātai institūcijai, iestādei vai centram tajā vai citā dalībvalstī; tomēr, ja tie nav paredzēti apstiprinātai institūcijai, iestādei vai centram, tad tos izved tikai saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām, lai nodrošinātu, ka nerodas slimības izplatīšanās risks.
5. Ja kāda dalībvalsts gūst labumu no papildu garantijām atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, tad tā var pieprasīt, lai attiecīgajai apstiprinātajai institūcijai, iestādei vai centram izvirzītu atbilstošas papildu prasības un sertifikāciju par uzņēmīgajām sugām.
6. Procedūras daļējai vai pilnīgai apstiprinājuma apturēšanai, atsaukšanai vai atjaunošanai ir šādas:
a) ja kompetentā iestāde atklāj, ka nav izpildītas 2. punktā minētās prasības vai ka ir izdarīti grozījumi izmantošanā, uz ko vairs neattiecas šīs direktīvas 2. pants, tad apstiprinājumu aptur vai atsauc;
b) ja tiek paziņots par aizdomām par kādu no A vai B pielikumā uzskaitītajām slimībām, tad kompetentā iestāde aptur institūcijas, iestādes vai centra apstiprinājumu, līdz aizdomas tiek oficiāli izslēgtas. Atkarībā no konkrētās slimības un slimības pārnešanas riska, apturējums var attiekties uz uzņēmumu kopumā vai tikai uz dažām dzīvnieku kategorijām, kas ir uzņēmīgas pret konkrēto slimību. Kompetentā iestāde nodrošina tādu pasākumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai apstiprinātu vai izslēgtu aizdomas un novērstu slimības izplatīšanos, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kuri regulē pasākumus, kas jāpieņem pret konkrēto slimību, un par dzīvnieku tirdzniecību;
c) ja domājamo slimību apstiprina, tad institūciju, iestādi vai centru atkal apstiprina tikai tad, kad pēc slimības un infekcijas avota apkarošanas telpās, tostarp atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, atkal ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti šā pielikuma 1. punktā, izņemot 1. punkta c) apakšpunktu;
d) kompetentā iestāde informē Komisiju par institūcijas, iestādes vai centra apstiprinājuma apturēšanu, atsaukšanu vai atjaunošanu.
D PIELIKUMS
I NODAĻA
Spermas savākšanas centriem, spermas glabāšanas centriem, embriju ieguves brigādēm un embriju sagatavošanas grupām piemērojamie nosacījumi
I. Spermas savākšanas un glabāšanas centru apstiprināšanas nosacījumi
1. |
Lai saņemtu apstiprinājumu un 11. panta 4. punktā minēto veterinārās reģistrācijas numuru, katram spermas savākšanas centram jāatbilst šādiem nosacījumiem. 1.1. Centrs atrodas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta uzraudzībā. 1.2. Centram ir vismaz: a) slēdzamas dzīvnieku novietnes un, ja tas vajadzīgs zirgu dzimtas dzīvniekiem, pastaigas vietas, kas fiziski nošķirtas no savākšanas telpām, apstrādes un uzglabāšanas telpām; b) izolācijas telpas, kas nav tieši saistītas ar parastajām dzīvnieku novietnēm; c) spermas savākšanas telpas, kas var atrasties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem pasargātās atklātās telpās ar neslīdošu grīdas segumu, kas kritiena gadījumā dzīvniekus pasargā no smagiem savainojumiem, neierobežojot 1.4. punktā noteiktās prasības; d) atsevišķa telpa iekārtu tīrīšanai, dezinfekcijai vai sterilizācijai; e) spermas apstrādes telpa, kas nošķirta no savākšanas telpām, un d) apakšpunktā minētā telpa iekārtu tīrīšanai, kas var atrasties citviet; f) spermas glabāšanas telpa, kas var atrasties citviet. 1.3. Centrs ir būvēts vai izolēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpus centra. 1.4. Centrs ir būvēts tā, lai visu spermas savākšanas centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt. |
2. |
Lai saņemtu apstiprinājumu, katrs spermas glabāšanas centrs: a) katrai sugai, kuras sperma tiek glabāta centrā, saņem atsevišķus 11. panta 4. punktā minētos veterinārās reģistrācijas numurus gadījumā, ja tiek uzglabāta vairāk nekā vienas sugas sperma, kas savākta saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātos spermas savākšanas centros, vai arī gadījumā, ja centrā saskaņā ar šo direktīvu tiek uzglabāti embriji; b) atrodas attiecīgas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā; c) ir aprīkots ar spermas glabāšanas telpu, kurā ir spermas un/vai embriju glabāšanai vajadzīgais aprīkojums un kura ir būvēta tā, lai šie produkti un aprīkojums būtu pasargāts no nelabvēlīgiem laika vai vides apstākļiem; d) ir būvēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem vai citiem dzīvniekiem ārpus centra; e) ir būvēts tā, lai visu centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt; f) ir būvēts tā, lai efektīvi varētu novērst nepiederošu personu piekļuvi centram. |
II. Spermas savākšanas un glabāšanas centru uzraudzības nosacījumi
1. |
Spermas savākšanas centrus: 1.1. uzrauga, nodrošinot to, lai: a) tajos būtu tikai to sugu dzīvnieki, kuru sperma jāsavāc. Tomēr var pieņemt arī citus mājdzīvniekus ar noteikumu, ka tie nerada infekcijas risku tām sugām, kuru sperma jāsavāc, un ka tie atbilst centra veterinārārsta noteiktajiem nosacījumiem. Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas vienā vietā ar mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centru, tad zirgu dzimtas sievišķos dzīvniekus (“ķēves”), nekastrētus zirgu dzimtas vīrišķos dzīvniekus (“ērzeļi”) kā viltus ērzeļus vai ērzeļus aplecināšanai var pieņemt, ja tie atbilst II nodaļas I iedaļas 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. punkta prasībām; b) tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas un lai apmeklētāji, kam ir atļaujas, ievērotu centra veterinārārsta noteiktos nosacījumus; c) centros būtu nodarbināti tikai kompetenti darbinieki, kas pienācīgi apmācīti par dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kā novērst slimības izplatīšanos; 1.2. uzrauga, nodrošinot to, ka: a) tajos glabā uzskaiti, kurā norādīta: i) suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas numurs katram dzīvniekam, kas atrodas centrā; ii) visu to dzīvnieku pārvietošana, ko ieved centrā vai izved no tā; iii) anamnēze un visas diagnosticējošās pārbaudes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas, kas veiktas centrā turētajiem dzīvniekiem; iv) spermas savākšanas un apstrādes datums; v) spermas galamērķis; vi) spermas uzglabāšana; b) neviens centra dzīvnieks vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un savākšanas periodā nav izmantots dabīgajai vaislai; c) spermas savākšana, apstrāde un uzglabāšana notiek tikai telpās, kas īpaši atvēlētas šim nolūkam; d) visi instrumenti, kas spermas savākšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, tiktu pirms lietošanas rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreizlietojamus un pēc izmantošanas iznīcināmus instrumentus (“vienreizlietojamie instrumenti”). Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas tajā pašā vietā, kur mākslīgās apsēklošanas centrs vai aplecināšanas centrs, tad instrumentiem un ierīcēm, kas paredzēti mākslīgajai apsēklošanai vai aplecināšanai, jābūt stingri nošķirtiem no instrumentiem un ierīcēm, kas nonāk saskarē ar donordzīvniekiem vai citiem savākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem; e) spermas apstrādē izmantotos dzīvnieku izcelsmes līdzekļus, tostarp atšķaidītājus, piedevas vai apjoma paplašinātājus, iegūst no avotiem, kas nerada dzīvnieku veselības apdraudējumu vai kas iepriekš apstrādāti, lai to nepieļautu; f) spermas konservēšanai vai uzglabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem; g) spermas uzglabāšanai vai pārvadāšanai paredzētie trauki ir vai nu pirms katras lietošanas reizes pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreizlietojamus un pēc izmantošanas iznīcināmus traukus (“vienreizlietojamie trauki”); h) katrai atsevišķai spermas devai vai katram svaigas spermas ejakulātam, kas paredzēts tālākai apstrādei, būtu skaidri salasāms marķējums, kurā norādīts spermas savākšanas datums, donordzīvnieka suga, šķirne un identifikācijas numurs un attiecīgā spermas savākšanas centra apstiprinājuma numurs; 1.3. pārošanas sezonas laikā valsts pilnvarots veterinārārsts vismaz reizi katrā kalendārā gadā pārbaudītu tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir sezonāla, un divreiz katrā kalendārā gadā tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir nesezonāla, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem. |
2. |
Spermas glabāšanas centrus: 2.1. uzrauga, nodrošinot to, lai: a) to donordzīvnieku statuss, kuru sperma tiek uzglabāta centrā, atbilst šīs direktīvas prasībām; b) tiek ievērotas 1.1. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības; c) tiek reģistrēta visas tās spermas aprite, ko ieved glabāšanas centrā vai izved no tā; 2.2. uzrauga, nodrošinot to, ka: a) apstiprinātā spermas glabāšanas centrā tiek pieņemta tikai sperma no apstiprinātiem savākšanas vai glabāšanas centriem, kurai pārvadāšanas laikā nodrošinātas visas iespējamās veselības garantijas un kura nav bijusi saskarē ar spermu, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām; b) spermas uzglabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un saskaņā ar stingriem higiēnas nosacījumiem; c) visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar spermu, pirms lietošanas ir pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot vienreizlietojamos instrumentus; d) uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzētie trauki pirms katras uzpildīšanas ir pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot vienreizlietojamos traukus; e) spermas konservēšanai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem; f) katrai atsevišķai spermas devai ir viegli salasāms marķējums, kurā skaidri norādīts spermas savākšanas datums, donordzīvnieka suga, šķirne un identifikācijas numurs, kā arī spermas savākšanas centra apstiprinājuma numurs. Katra dalībvalsts iepazīstina Komisiju un pārējās dalībvalstis ar tās teritorijā izmantotā marķējuma īpatnībām un veidu. 2.3. Atkāpjoties no 2.2. punkta a) apakšpunkta, embriju uzglabāšana apstiprinātā spermas glabāšanas centrā ir atļauta ar noteikumu, ka tie atbilst šīs direktīvas prasībām un tiek glabāti atsevišķos uzglabāšanas traukos. 2.4. Valsts pilnvarots veterinārārsts centrus pārbauda vismaz divas reizes katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem. |
III. Embriju ieguves brigāžu un embriju sagatavošanas grupu apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumi
1. |
Lai embriju ieguves brigādei piešķirtu apstiprinājumu, tai jāatbilst šādām prasībām. 1.1. Embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu veic vai nu brigādes veterinārārsts, vai tā pakļautībā esošs viens vai vairāki tehniķi, kuri ir kompetenti un kuriem brigādes veterinārārsts ir novadījis mācības par higiēnas metodēm un paņēmieniem un slimību novēršanas metodēm un principiem. 1.2. Brigādes veterinārārsts atbild par visām komandas darbībām, tostarp par: a) donordzīvnieka identitātes un veselības stāvokļa pārbaudīšanu; b) donordzīvnieku higiēnisko apkopi un ķirurģiju; c) dezinfekcijas un higiēnas procedūrām; d) uzskaiti, kurā norādīta: i) katra donordzīvnieka suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas numurs; ii) anamnēze un visas diagnosticējošās pārbaudes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas, kas veiktas donordzīvniekiem; iii) nenobriedušu olšūnu, olšūnu un embriju savākšanas, apstrādes un glabāšanas vieta un datums; iv) embriju identifikācijas numurs un informācija par to galamērķi, ja tā pieejama. 1.3. Brigāde atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta vispārējā uzraudzībā, kurš to pārbauda vismaz reizi katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, nodrošinātu atbilstību higiēnas noteikumiem attiecībā uz embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu un lai pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem. 1.4. Brigādes rīcībā ir pastāvīgas vai pārvietojamas laboratorijas iekārtas, kur embrijus var pārbaudīt, apstrādāt un iepakot un kurās ir pieejama vismaz darba virsma, optiskais vai stereo mikroskops un kriogēnais aprīkojums, ja tas vajadzīgs. 1.5. Pastāvīgas laboratorijas gadījumā tās rīcībā ir: a) telpa, kurā apstrādāt embrijus un kas ir fiziski atdalīta no telpas, kuru lieto darbībām ar donordzīvniekiem embriju ieguves laikā; b) istaba vai telpa instrumentu tīrīšanai un sterilizācijai, izņemot gadījumus, kad tiek izmantots tikai vienreizlietojamais aprīkojums; c) telpa embriju glabāšanai. 1.6. Pārvietojamas laboratorijas gadījumā: a) tās rīcībā ir īpaši aprīkota transportlīdzekļa daļa, kura sastāv no divām atsevišķām daļām, kur: i) viena ir paredzēta embriju pārbaudei un apstrādei, kura ir tīrā daļa; un ii) otra, kurā uzglabā saskarē ar donordzīvniekiem lietotās ierīces un materiālus; b) tā izmanto tikai vienreizlietojamo aprīkojumu, izņemot gadījumus, kad sadarbībā ar pastāvīgu laboratoriju ir iespējams nodrošināt tās aprīkojuma sterilizēšanu un embriju ieguvei un apstrādei vajadzīgo šķidrumu un citu produktu piegādi. 1.7. Ēku un laboratoriju konstrukcija un izvietojums ir tāds un brigāde darbības veic tādā veidā, lai novērstu embriju savstarpējas inficēšanas risku. 1.8. Brigādes rīcībā ir glabāšanas telpas: a) kurās ir vismaz viena slēdzama telpa, kas paredzēta olšūnu un embriju uzglabāšanai; b) kuras ir viegli tīrāmas un dezinficējamas; c) kurās ir pastāvīgs visu saņemto un nosūtīto olšūnu vai embriju aprites reģistrs; d) kurās atrodas olšūnu un embriju uzglabāšanas trauki, kas tiek glabāti brigādes veterinārārsta uzraudzītā vietā, kuru regulāri pārbauda valsts pilnvarots veterinārārsts. 1.9. Kompetentā iestāde spermas uzglabāšanu 1.8. punktā minētajās glabāšanas telpās drīkst atļaut, ja sperma: a) atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz aitu ģints, kazu ģints vai zirgu dzimtas dzīvnieku sugām vai Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvas 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu ( 24 ), prasībām attiecībā uz cūku sugas dzīvniekiem; b) brigādes darba vajadzībām tiek glabāta atsevišķos uzglabāšanas traukos telpās, kas paredzētas apstiprinātu embriju glabāšanai. |
2. |
Lai embriju sagatavošanas grupai piešķirtu apstiprinājumu, tai jāatbilst šādām papildu prasībām. 2.1. Grupas locekļi ir saņēmuši atbilstošu apmācību par slimību novēršanu un laboratorijas metodēm, jo īpaši par procedūrām, strādājot sterilos apstākļos. 2.2. Grupas rīcībā ir pastāvīga laboratorija ar: a) atbilstošām iekārtām un aprīkojumu, tostarp arī atsevišķas telpas, kas paredzētas: — nenobriedušu olšūnu iegūšanai no olnīcām, — nenobriedušu olšūnu, olšūnu un embriju apstrādei, — embriju glabāšanai; b) laminārās plūsmas iekārtām vai citām piemērotām iekārtām, kurās sterilos apstākļos jāveic visas tehniskās darbības (olšūnu, embriju un spermas apstrāde). Tomēr spermas centrifugēšanu var veikt ārpus laminārās plūsmas iekārtas vai citas piemērotas iekārtas, ja ir veikti pilnīgi higiēniskās drošības pasākumi. 2.3. Ja olšūnas un citus audus iegūst lopkautuvē, tajā jābūt atbilstošam aprīkojumam olnīcu un citu audu iegūšanai un pārvadāšanai uz apstrādes laboratoriju higiēniskā un drošā veidā. |
II NODAĻA
Donordzīvniekiem piemērojamie nosacījumi
I. Donorērzeļiem piemērojamie nosacījumi
1. |
Lai donorērzeli varētu izmantot spermas savākšanai, tam jāatbilst šādām valsts pilnvarota veterinārārsta apstiprinātām prasībām. 1.1. Tas neuzrāda nekādas infekcijas vai lipīgas slimības pazīmes ne uzņemšanas laikā, ne spermas savākšanas dienā. 1.2. Tas ir no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas vai – reģionalizācijas gadījumā – no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas daļas un no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā, un teritorija un saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 90/426/EEK. 1.3. Pirms spermas savākšanas tas ir turēts 30 dienas saimniecībās, kur šajā laikā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nav uzrādījis zirgu vīrusarterīta klīniskās pazīmes. 1.4. 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un visā savākšanas periodā tas nav izmantots dabiskai pārošanai. 1.5. Tam saskaņā ar 1.6. punktā noteikto programmu ir izdarītas šādas pārbaudes, un tās ir veiktas un sertificētas laboratorijā, kuru atzinusi kompetentā iestāde un kuras akreditācijā saskaņā ar Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 ( 25 ) 12. pantu turpmāk minētās pārbaudes ir iekļautas: a) agara gela imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai arī ELISA tests attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju ar negatīvu rezultātu; b) vīrusa izolēšanas tests attiecībā uz zirgu virusālo arterītu vai šā vīrusa genoma noteikšana, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) vai reāllaika PĶR, kas ar negatīvu rezultātu veikts donorērzeļa spermas kopējā daudzuma alikvotajai daļai, ja vien neiegūst negatīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu 1 pret 4 seruma neitralizācijas testā attiecībā uz zirgu virusālo arterītu; c) ķēvju kontagiozā metrīta ierosinātāja identifikācijas tests – ar visos gadījumos negatīvu rezultātu –, ko divas reizes ar vismaz septiņu dienu starplaiku un nekādā gadījumā ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiska ārstēšana) vai 21 dienu (lokālā ārstēšana) pēc tam, kad veikta donorērzeļa iespējamā antibakteriālā terapija, veic no donorērzeļa savāktajiem trim paraugiem (uztriepēm) vismaz no šādām vietām: — dzimumlocekļa apvalks (priekšāda), — urīnizvadkanāls, — urīnizvadkanāla bedrīte. Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas vidē ar aktivēto ogli, piemēram, Amies vidē. Paraugiem veic vismaz vienu no šādiem testiem: i) audzēšana mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, izolējot Taylorella equigenitalis, ko uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka vai 48 stundu laikā gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur vēsā temperatūrā; vai ii) Taylorella equigenitalis genoma noteikšana, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) vai reāllaika PĶR, ko veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka. 1.6. Tam ir veikta kāda no šādām pārbaužu programmām: a) ja donorērzelis pastāvīgi turēts spermas savākšanas centrā vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas dienas un savākšanas periodā un spermas savākšanas centrā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nenonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis nekā donorērzelim, tad saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem izdara vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā vai pirms tirdzniecībai svaigā, atdzesētā vai sasaldētā veidā paredzētās spermas pirmās savākšanas un ne agrāk kā 14 dienas pēc tam, kad sācies donorērzeļa turēšanas periods centrā, kas ilgst vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas dienas; b) ja donorērzelis turēts spermas savākšanas centrā vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas dienas un savākšanas periodā, taču ik pa laikam centra veterinārārsta pārziņā tiek izvests no centra uz periodu, kas ilgst mazāk nekā 14 dienas pēc kārtas, un/vai citi zirgu dzimtas dzīvnieki savākšanas centrā nonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis, tad saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes izdara šādi: i) vismaz reizi gadā savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem, kas ņemti pārošanas sezonas sākumā vai pirms tirdzniecībai svaigā, atdzesētā vai sasaldētā veidā paredzētās spermas pirmās savākšanas, un ne agrāk kā 14 dienas pēc tam, kad sācies uzturēšanās periods, kurš ilgst vismaz 30 dienas pirms spermas pirmās savākšanas dienas; un ii) tirdzniecībai svaigā, atdzesētā vai sasaldētā veidā paredzētas spermas savākšanas laikā šādi: — saskaņā ar 1.5. punkta a) apakšpunktu veicamās pārbaudes veic paraugiem, kas ņemti ne vairāk kā 90 dienas pirms tirdzniecībai paredzētās spermas savākšanas, — saskaņā ar 1.5. punkta b) apakšpunktu veicamās pārbaudes izdara paraugiem, kas ņemti ne vairāk kā 30 dienas pirms tirdzniecībai paredzētās spermas savākšanas, izņemot, ja ar vīrusa izolācijas testu, PĶR vai reāllaika PĶR, ko veic spermas kopējā daudzuma alikvotās daļas paraugiem, kuri ņemti ne vairāk kā sešus mēnešus pirms tirdzniecībai paredzētās spermas savākšanas, tiek apstiprināts, ka donorērzelis nav vīrusa nēsātājs, un zirgu virusālā arterīta seruma neitralizācijas testā donorērzelis uzrādījis pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz 1 pret 4, — saskaņā ar 1.5. punkta c) apakšpunktu veicamo pārbaudi izdara paraugiem, kas ņemti ne vairāk kā 60 dienas pirms tirdzniecībai paredzētās spermas savākšanas, un PĶR vai reāllaika PĶR gadījumā tā var tikt veikta trim paraugiem (iztriepēm), ko ņem vienā reizē; c) ja donorērzelis neatbilst a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ja spermu savāc tirdzniecībai sasaldētā veidā, saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem izdara šādi: i) vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā; ii) III nodaļas I sadaļas 1.3. punkta b) apakšpunktā minētā uzglabāšanas perioda laikā un pirms spermas izvešanas no centra vai tās izmantošanas pārbaudes veic spermas paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā 90 dienas pēc spermas savākšanas. Atkāpjoties no pirmās daļas ii) punkta, paraugu ņemšana un testēšana attiecībā uz zirgu virusālo arterītu pēc spermas savākšanas saskaņā ar 1.5. punkta b) apakšpunktu nav nepieciešama tad, ja ar vīrusa izolācijas testu, PĶR vai reāllaika PĶR, ko veic spermas kopējā daudzuma alikvotās daļas paraugiem, kuri ņemti divreiz gadā ar vismaz četru mēnešu starplaiku, tiek apstiprināts, ka seropozitīvais donorērzelis nav vīrusa nēsātājs, un zirgu virusālā arterīta seruma neitralizācijas testā donorērzelis uzrādījis pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz 1 pret 4. 1.7. Ja kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem tiek iegūts pozitīvs rezultāts, tad donorērzeli izolē un spermu, kas iegūta pēc pēdējās pārbaudes ar negatīvu rezultātu, neizmanto tirdzniecībā. Tas neattiecas uz zirgu vīrusarterīta gadījumiem, ja spermai no katra ejakulāta ir veikta pārbaude attiecībā uz zirgu vīrusarterīta vīrusu un ir iegūts negatīvs rezultāts. Spermu, kas savākta no visiem citiem spermas savākšanas centrā turētajiem ērzeļiem kopš dienas, kad tika savākts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad ir atjaunots spermas savākšanas centrā esošais veselības stāvoklis un tajā glabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu 1.5. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. 1.8. Spermu, kas savākta no ērzeļiem tādā spermas savākšanas centrā, kuram ticis noteikts aizliegums saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad valsts pilnvarots veterinārārsts atjaunojis veselības stāvokli spermas savākšanas centrā saskaņā ar Direktīvu 90/426/EEK un tajā uzglabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
II. Aitu un kazu ģints vīrišķajiem donordzīvniekiem piemērojamie nosacījumi
1. |
Uz visiem spermas savākšanas centrā uzņemtajiem aitu ģints un kazu ģints dzīvniekiem attiecas šādas prasības. 1.1. Tie vismaz 28 dienas turēti karantīnas novietnē, ko īpaši šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā ievieto tikai dzīvniekus, kam ir vismaz vienāds veselības stāvoklis (“karantīnas novietne”). 1.2. Pirms dzīvnieku ievietošanas karantīnas novietnē tie turēti aitu vai kazu saimniecībās, kuras saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 2. panta nosacījumiem ir oficiāli brīvas no brucelozes, un tie iepriekš nav turēti saimniecībās, kurās ir sliktāks veselības stāvoklis saistībā ar brucelozi. 1.3. Tie ir no saimniecības, kurā 60 dienu laikā pirms uzņemšanas karantīnas novietnē saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu tiem veikts seroloģiskais tests attiecībā uz infekciozo epididimītu (B. ovis) vai cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku. 1.4. Tiem veikti šādi testi, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 28 dienu laikā pirms 1.1. punktā minētā karantīnas perioda sākuma, un visos gadījumos ir iegūti negatīvi rezultāti, izņemot c) apakšpunkta ii) punktā minēto testu attiecībā uz ►C2 aitu pestivirusālo infekciju (Border disease): ◄ a) brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu; b) infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku; c) ►C2 aitu pestivirusālās infekcijas (Border disease) noteikšanai: ◄ i) vīrusa izolācijas tests vai vīrusa antigēna noteikšanas tests; un ii) seroloģiskais tests antivielu noteikšanai (“antivielu tests”). Kompetentā iestāde var atļaut šajā punktā minēto pārbaužu veikšanai izmantot karantīnas novietnē iegūtos paraugus. Ja piešķir šādu atļauju, 1.1. punktā minētais karantīnas periods nesākas pirms paraugu ņemšanas. Taču, ja kāda no šajā punktā minētajām pārbaudēm tomēr uzrāda pozitīvus rezultātus, attiecīgo dzīvnieku uzreiz izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, 1.1. punktā minētais karantīnas laiks pārējiem dzīvniekiem nesākas, kamēr nav nošķirts seropozitīvais dzīvnieks. 1.5. Tiem veikti šādi testi paraugiem, kas ņemti 1.1. punktā noteiktā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē, ar negatīvu rezultātu: a) brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu; b) infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku. 1.6. Tiem ir veikti 1.4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie testi ►C2 attiecībā uz aitu pestivirusālo infekciju (Border disease) ◄ , izmantojot asins paraugus, kas ņemti 1.1. punktā minētā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē. Dzīvniekus (seronegatīvus vai seropozitīvus) uzņem spermas savākšanas centrā tikai tad, ja tiem nav novērota seroloģiskās reakcijas maiņa, kaut arī pārbaudē pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie bijuši seronegatīvi. Ja ir notikusi seroloģiskās reakcijas maiņa, visi dzīvnieki, kas joprojām ir seronegatīvi, karantīnā pavada ilgāku laiku, kamēr šajā grupā vairs nenovēro seroloģiskās reakcijas maiņu trīs nedēļu laikā no dienas, kad notika seroloģiskās reakcijas maiņa. Seroloģiski pozitīvus dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centros, ja 1.4. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajā testā ir iegūts negatīvs rezultāts. |
2. |
Dzīvniekus uzņem spermas savākšanas centrā tikai ar centra veterinārārsta speciālu atļauju. Jebkādu dzīvnieku pārvietošanu, gan to ievešanu centrā, gan izvešanu no tā, reģistrē. |
3. |
Neviens no spermas savākšanas centrā uzņemtajiem dzīvniekiem uzņemšanas dienā nedrīkst uzrādīt nekādas slimības klīniskās pazīmes. Neskarot 4. punkta noteikumus, visi dzīvnieki ir no tādas karantīnas novietnes, kura dienā, kad dzīvniekus nosūta uz spermas savākšanas centru, atbilst šādiem nosacījumiem: a) tā atrodas apgabalā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma; b) vismaz pēdējo trīs mēnešu laikā tā bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un brucelozes; c) vismaz pēdējo 30 dienu laikā tā bijusi brīva no obligāti paziņojamajām slimībām, kā tas noteikts Direktīvas 91/68/EEK 2. panta b) punkta 6) apakšpunktā. |
4. |
Ja iepriekšējos 12 mēnešos pirms dzīvnieku pārvietošanas ir ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi un ir veiktas 5. punktā minētās regulārās pārbaudes, dzīvniekus bez karantīnas un pārbaudes drīkst pārvest no viena apstiprināta spermas savākšanas centra uz citu, kurā ir līdzvērtīgs veselības stāvoklis, un ja pārvešana notiek tiešā veidā. Šie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžu dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, un izmantojamie transportlīdzekļi pirms lietošanas jādezinficē. Ja dzīvnieku pārvieto no viena spermas savākšanas centra uz citā dalībvalstī esošu spermas savākšanas centru, tad pārvietošanu veic saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK. |
5. |
Visiem aitu un kazu ģints dzīvniekiem apstiprinātā spermas savākšanas centrā vismaz reizi gadā veic šādas pārbaudes ar negatīvu rezultātu: a) brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu; b) infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku; c) ►C2 aitu pestivirusālās infekcijas (Border disease) noteikšanai ◄ – 1.4. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētais antivielu tests, ko veic tikai seronegatīviem dzīvniekiem. |
6. |
Visus šajā sadaļā minētos testus veic sertificētā laboratorijā. |
7. |
Ja kādā no 5. punktā aprakstītajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā savākta pēc pēdējās pārbaudes ar negatīvu rezultātu, neizmanto tirdzniecībā. Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no centra, ►C2 izņemot aitu pestivirusālās infekcijas (Border disease) gadījumus, ◄ kad dzīvniekam veic 1.4. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto testu ar negatīvu rezultātu. Spermu, kas savākta no visiem citiem spermas savākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad tika savākts pēdējais spermas paraugs, kas devis negatīvu rezultātu kādā no 5. punktā minētajiem testiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad ir atjaunots spermas savākšanas centra veselības stāvoklis un tajā glabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu 5. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
8. |
Spermu iegūst no dzīvniekiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem: a) spermas savākšanas dienā tie neuzrāda nekādas klīniskas slimības pazīmes; b) 12 mēnešu laikā pirms spermas savākšanas tie: i) vai nu nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu; vai ii) vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas ir vakcinēti pret mutes un nagu sērgu, un šajā gadījumā 5 % (ne mazāk kā 5 porcijas) savāktās spermas pārbauda, veicot vīrusa izolācijas testu uz mutes un nagu sērgu ar negatīvu rezultātu; c) tie vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas nepārtraukti atradušies sertificētā spermas savākšanas centrā, ja tajā glabā svaigi iegūtu spermu; d) tie atbilst Direktīvas 91/68/EEK 4., 5. un 6. pantā noteiktajām prasībām; e) ja tie turēti 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajās saimniecībās un 30 dienas pirms spermas savākšanas tiem veikti šādi testi ar negatīvu rezultātu: i) brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu; ii) infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku; iii) ►C2 tests attiecībā uz aitu pestivirusālo infekciju (Border disease). ◄ f) tie vismaz 30 dienu laikā pirms pirmās spermas savākšanas un 1.5. punktā un 1.6. punktā vai e) apakšpunktā minētā pirmā parauga ņemšanas un līdz savākšanas perioda beigām netiek izmantoti dabīgajai vaislai. |
9. |
Spermu, kas savākta no aitu un kazu ģints vīrišķajiem donordzīvniekiem spermas savākšanas centrā vai 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajā saimniecībā, kam saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 4. pantu noteikts aizliegums, kas pamatots ar dzīvnieku veselības apsvērumiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad valsts pilnvarots veterinārārsts ir atjaunojis spermas savākšanas centra veselības stāvokli saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK un tajā uzglabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu Direktīvas 91/68/EEK B pielikuma I iedaļā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
III NODAĻA
Spermai, olšūnām un embrijiem piemērojamās prasības
I. Spermas savākšanas, apstrādes, konservēšanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi
1.1. Ja, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK ( 26 ) noteikumus, katram spermas ml tiek pievienotas antibiotikas vai antibiotiku maisījums, kura baktericīdā aktivitāte ir līdzvērtīga šādu maisījumu baktericīdajai aktivitātei: gentamicīns (250 μg), tilozīns (50 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); penicilīns (500 IU), streptomicīns (500 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); vai arī amikacīns (75 μg), divekacīns (25 μg), tad pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda 11. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā.
1.2. Visus spermas savākšanā, apstrādē, konservēšanā vai sasaldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas pienācīgi dezinficē vai sterilizē, izņemot vienreizlietojamos instrumentus.
1.3. Sasaldētu spermu:
a) iepilda un uzglabā uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzētos traukos:
i) kas pirms lietošanas ir tīri un dezinficēti vai arī kas ir vienreizlietojamie trauki;
ii) ar kriogēnajām vielām, kas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;
b) pirms nosūtīšanas vai izmantošanas uzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pēc savākšanas.
1.4. Tirdzniecībai paredzētu spermu:
a) pārved uz galamērķa dalībvalsti tīrā un pirms lietošanas dezinficētā vai sterilizētā traukā, vai arī vienreizlietojamā traukā, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā spermas savākšanas vai glabāšanas centra;
b) marķē tā, lai uz mēģenēm vai cita iepakojuma esošais numurs atbilstu 11. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā norādītajam numuram un uzglabāšanas un pārvadāšanas trauka numuram.
II. Olšūnām un embrijiem piemērojamie nosacījumi
1. In vivo radušos embriju ieguve un apstrāde
In vivo radušies embriji ir ieņemti mākslīgās apsēklošanas ceļā, izmantojot šīs Direktīvas prasībām atbilstīgu spermu, un tos iegūst, apstrādā un uzglabā saskaņā ar šādiem nosacījumiem.
1.1. Embrijus iegūst un apstrādā apstiprināta embriju ieguves brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkuru citu embriju partiju, kas neatbilst šīs Direktīvas prasībām.
1.2. Embrijus iegūst vietā, kas ir izolēta no citām telpu vai saimniecības, kur iegūst embrijus, daļām un kam jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to viegli iztīrīt un dezinficēt.
1.3. Embrijus apstrādā (pārbauda, nomazgā, apstrādā un ievieto marķētās un sterilās mēģenēs, ampulās vai citā iepakojumā) vai nu pastāvīgā laboratorijā, vai arī pārvietojamā laboratorijā, kura atrodas zonā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.
1.4. Viss embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantotais aprīkojums pirms lietošanas tiek sterilizēts vai pienācīgi notīrīts un dezinficēts saskaņā ar IETS rokasgrāmatu ( 27 ), vai arī tas ir vienreizlietojams.
1.5. Embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai vai uzglabāšanai izmantotajā vidē vai šķīdumos izmantotajos dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajos produktos nav patogēnu mikroorganismu. Embriju ieguvei, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantoto vidi un šķīdumus sterilizē, izmantojot apstiprinātas metodes saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, un apstrādā tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti. Saskaņā ar IETS rokasgrāmatu ieguves, apstrādes, mazgāšanas un uzglabāšanas videi var pievienot antibiotikas, ja nepieciešams.
1.6. Embriju konservēšanai vai uzglabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
1.7. Katra embrija mēģene, ampula vai cits iepakojums ir skaidri marķēts atbilstoši standartizētai sistēmai saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.
1.8. Embrijus mazgā, un pirms mazgāšanas un uzreiz pēc tās to zona pellucida – vai embrionālais apvalks zirgu embriju gadījumā – paliek neskarta. Saskaņā ar IETS rokasgrāmatu standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, lai iekļautu papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu tādos gadījumos, kad nepieciešama noteiktu patogēnu inaktivācija vai likvidēšana.
1.9. No dažādiem donordzīvniekiem iegūtus embrijus nemazgā kopā.
1.10. Katram embrijam pārbauda zona pellucida – vai embrionālo apvalku zirgu embriju gadījumā – pa visu tās virsmu vismaz 50 reižu palielinājumā un apliecina, ka tā ir neskarta un bez jebkādiem svešķermeņiem.
1.11. Embrijus no partijas, kam 1.10. punktā paredzētajā pārbaudē ir bijis apmierinošs rezultāts, ievieto sterilā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā, kas ir marķēts saskaņā ar 1.7. punktu un ko nekavējoties aizzīmogo.
1.12. Katru embriju, ja nepieciešams, pēc iespējas ātrāk sasaldē un uzglabā vietā, kura ir brigādes veterinārārsta uzraudzībā.
1.13. Katra embriju ieguves brigāde regulāri iesniedz oficiālai bakteriālai un vīrusu pārbaudei dzīvotnespējīgo embriju vai olšūnu, skalojamo šķidrumu vai mazgājošo šķidrumu paraugus, kas iegūti tās darbības rezultātā saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.
1.14. Katra embriju ieguves brigāde reģistrē embriju ieguves darbības, ko tā veic divus gadus ilgā periodā pēc embriju nonākšanas tirdzniecībā vai importēšanas, ieskaitot:
a) attiecīgo donordzīvnieku šķirni, vecumu un individuālo identifikācijas numuru;
b) brigādes iegūto embriju ieguves, apstrādes un uzglabāšanas vietu;
c) embriju identifikācijas numurus līdz ar informāciju par sūtījuma saņēmēju.
2. Olšūnu, olnīcu un citu audu ieguve un apstrāde ar mērķi sagatavot in vitro iegūtus embrijus
1.1. līdz 1.14. punktā minētos nosacījumus mutatis mutandis piemēro olšūnu, olnīcu un citu audu ieguvei un apstrādei, lai tos izmantotu in vitro apaugļošanā un/vai in vitro barotnē. Papildus ievēro šādus nosacījumus.
2.1. Kompetentā iestāde tiek informēta par donordzīvnieku izcelsmes saimniecību(-ām) un ir pilnvarota to/tās kontrolēt.
2.2. Ja olnīcas un citi audi tiek iegūti lopkautuvē vai nu no atsevišķiem dzīvniekiem, vai arī no donordzīvnieku partijas (“ieguve no partijas”), tad šai lopkautuvei jābūt oficiāli apstiprinātai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu ( 28 ), un jābūt tāda veterinārārsta uzraudzībā, kura pienākums ir nodrošināt, ka potenciālajiem donordzīvniekiem tiek veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes, un apstiprināt, ka tiem nav novērotas nekādas dzīvnieku pārnēsāto lipīgo slimību pazīmes. Lopkautuvei jāatrodas tāda apgabala centrā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.
2.3. Olnīcu partijas neieved apstrādes laboratorijā, kamēr nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas pārbaude.
2.4. Olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai izmantojamo aprīkojumu pirms lietošanas notīrīta un dezinficē vai sterilizē un izmanto tikai minētajiem nolūkiem.
3. In vitro iegūtu embriju apstrāde
1.1. līdz 1.14. punktā minētos nosacījumus mutatis mutandis piemēro arī in vitro iegūtu embriju apstrādei. Papildus ievēro šādus nosacījumus.
3.1. In vitro iegūti embriji ir ieņemti in vitro apsēklošanas ceļā, izmantojot šīs direktīvas prasībām atbilstošu spermu.
3.2. Pēc embriju turēšanas in vitro barotnē, bet pirms to sasaldēšanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas embrijus mazgā un tiem veic 1.8., 1.10. un 1.11. punktā minēto apstrādi.
3.3. Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām nemazgā kopā.
3.4. Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām neglabā vienā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā.
4. Tādu embriju apstrāde, kuriem veiktas mikromanipulācijas
Pirms tiek veiktas jebkādas mikromanipulācijas, kas iejaucas zona pellucida integritātē, visus embrijus vai olšūnas savāc un apstrādā atbilstoši 1., 2. un 3. punktā minētajiem higiēnas noteikumiem. Papildus ievēro šādus nosacījumus.
4.1. Ja embrijam veic mikromanipulācijas, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida, to dara piemērotās laboratorijas telpās sertificēta brigādes veterinārārsta uzraudzībā.
4.2. Katra embriju ieguves brigāde reģistrē darbības, ko tā veic, atbilstīgi 1.14. punkta prasībām, ieskaitot informāciju par darbā ar embrijiem izmantotajām mikromanipulācijas metodēm, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida. Ja tie ir embriji, kas iegūti in vitro apsēklošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz partiju, bet ietver informāciju par olnīcu un/vai nenobriedušu olšūnu iegūšanas dienu un vietu. Nodrošina arī iespēju identificēt donordzīvnieku izcelsmes saimniecību.
5. Embriju uzglabāšana
5.1. Katra embriju ieguves un sagatavošanas brigāde nodrošina embriju uzglabāšanu I nodaļas III sadaļas 1.8. punktā minētajās atbilstošās telpās ar piemērotu temperatūru.
5.2. Sasaldētus embrijus pirms nosūtīšanas uzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pēc ieguves vai sagatavošanas.
6. Embriju pārvadāšana
6.1. Embrijus, ko paredzēts izmantot tirdzniecībā, pārved uz galamērķa dalībvalsti tīros un pirms lietošanas dezinficētos vai sterilizētos traukos, vai arī vienreizlietojamos traukos, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā uzglabāšanas centra telpām.
6.2. Mēģenes, ampulas un citu iepakojumu marķē tā, lai uz tā esošais numurs atbilstu 11. panta 3. punkta trešajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā norādītajam numuram un uzglabāšanas un pārvadāšanas trauka numuram.
IV NODAĻA
Sievišķajiem donordzīvniekiem piemērojamās prasības
1. |
Sievišķos donordzīvniekus izmanto embriju vai olšūnu savākšanai tikai tad, ja tie un to izcelsmes saimniecības pēc valsts pilnvarotā veterinārārsta atzinuma atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajās direktīvās par Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, kuri paredzēti attiecīgo sugu vaislai un audzēšanai. |
2. |
Papildus Direktīvā 64/432/EEK noteiktajām prasībām cūku sugu sievišķie donordzīvnieki atbilst prasībām attiecībā uz Aujeski slimību, kas noteiktas saskaņā ar minētās Direktīvas 9. un 10. pantu, izņemot in vivo iegūtus embrijus, kas jāapstrādā ar tripsīnu. |
3. |
Direktīvas 91/68/EEK noteikumus piemēro aitu ģints un kazu ģints sievišķajiem donordzīvniekiem. |
4. |
Papildus Direktīvā 90/426/EEK noteiktajām prasībām uz donorķēvēm attiecas turpmāk minētie nosacījumi: 4.1. Vismaz 30 dienas pirms olšūnu vai embriju iegūšanas un laika posmā starp 4.2. un 4.3. punktā minēto pirmā parauga ņemšanas dienu un olšūnu vai embriju iegūšanas dienu tās nedrīkst būt izmantotas dabīgajai vaislai. 4.2. Tām – izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 14 dienas pēc dienas, kad sācies vismaz 30 dienu ilgais periods, kurš minēts 4.1. punktā, un ne vēlāk kā 90 dienas pirms tirdzniecībai paredzēto olšūnu vai embriju iegūšanas, – jāveic agara gela imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai ELISA tests attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju ar negatīvu rezultātu. 4.3. Tām ar visos gadījumos negatīvu rezultātu jāveic ķēvju kontagiozā metrīta ierosinātāja identifikācijas tests, ko II nodaļas I daļas 1.5. punktā minētā laboratorija veic vismaz diviem paraugiem (uztriepēm), kas no donorķēves savākti nekādā gadījumā ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiska ārstēšana) vai 21 dienu (lokālā ārstēšana) pēc tam, kad veikta donorķēves iespējamā antibakteriālā terapija, vismaz no šādām vietām: — klitora bedrītes gļotāda, — klitora sinusi. 4.1. punktā minētā perioda laikā paraugus ņem divas reizes ar vismaz septiņu dienu starplaiku i) apakšpunktā minētā testa gadījumā vai vienu reizi ii) apakšpunktā minētā testa gadījumā. Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas vidē ar aktivēto ogli, piemēram, Amies vidē. Paraugiem veic vismaz vienu no šādiem testiem: i) audzēšana mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, izolējot Taylorella equigenitalis, ko uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka vai 48 stundu laikā gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur vēsā temperatūrā; vai ii) Taylorella equigenitalis genoma noteikšana, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) vai reāllaika PĶR, ko veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka. |
E PIELIKUMS
1. daļa – Veterinārais sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no saimniecībām (nagaiņiem, pret putnu gripu vakcinētiem putniem, zaķveidīgajiem, suņiem, kaķiem un mājas seskiem) 92/65/EI
2. daļa – Veselības sertifikāts tirdzniecībai ar bitēm un kamenēm
92/65 EII
3. daļa – Veselības sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem no apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem 92/65/EIII
F PIELIKUMS
Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs), 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 90/426/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu
Padomes Direktīva 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 91/67/EEK (1991. gada 28. janvāris) kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū
Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā
Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importam un tranzītam caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK.
( 1 ) OV C 327,30.12.1989., 57. lpp. un OV C 84,2.4.1990., 102. lpp.
( 2 ) OV C 38,19.2.1990.,134. lpp. un OV C 149,18.6.1990., 263. lpp.
( 3 ) OV C 62,12.3.1990., 47. lpp. un OV C 182, 23.7.1990., 25. lpp.
( 4 ) OV L 384, 31.12.1982., 1. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (EEK) No 197/90 (OV L 29, 31.1.1990., 1. lpp.).
( 5 ) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/499/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 107. lpp.).
( 6 ) OV L 315, 26.11.1985., 11. lpp. Grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/423/EEK (OV L 224, 18.8.1990., 13. lpp.).
( 7 ) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
( 8 ) OV L 373, 31.12.1990., 1. lpp. Grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
( 9 ) Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.). Grozīta ar Direktīvu 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
( 10 ) Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīva 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.). Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
( 11 ) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/67/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.).
( 12 ) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.).
( 13 ) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/492/EEK, ar ko nosaka veselības nosacījumus dzīvu gliemeņu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 1. lpp.).
( 14 ) Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīva 91/493/EEK, ar ko nosaka veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.).
( 15 ) Padomes 1980. gada 22. janvāra Direktīva 80/217/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus klasiskā cūku mēra apkarošanai (OV L 47, 21.2.1980., 11. lpp.). Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/486/EEK (OV L 280, 3.10.1987., 21. lpp.).
( 16 ) OV L 268, 24.9.1991., 41. lpp.
( 17 ) OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.
( 18 ) OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.
( 19 ) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.
( 20 ) Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīva 71/118/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un tirdzniecību (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.). Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 48. lpp.).
( 21 ) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterinārās pārbaudes organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
( 22 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 23 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 24 ) OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 26 ) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.
( 27 ) Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības rokasgrāmata – procedurālas vadlīnijas un vispārīga informācija par embriju transplantācijas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši uzsverot higiēnas procedūras. Publicējusi Starptautiskā Embriju transplantēšanas biedrība, 1111 North Dunlap Avenue, Savoy, Illinois 61874 USA (http://www.iets.org/).
( 28 ) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.