1992L0065 — LV — 03.07.2004 — 007.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
Grozīta ar:
Grozīta ar:
|
►A1
|
Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts
|
C 241
|
21
|
29.8.1994
|
|
►A2
|
Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā
|
L 236
|
33
|
23.9.2003
|
▼B
PADOMES DIREKTĪVA 92/65/EEK
(1992. gada 13. jūlijs),
ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumus (
1
),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (
2
),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (
3
),
tā kā dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku valsts produkti ir iekļauti produktu sarakstā Līguma II pielikumā; tā kā tādu dzīvnieku un produktu laišana tirgū ir ienākumu avots daļai iedzīvotāju, kas nodarbojas ar lauksaimniecību;
tā kā, lai nodrošinātu šīs nozares racionālu attīstību un palielinātu ražīgumu, dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem būtu jānosaka Kopienas līmenī;
tā kā Kopienai ir jāpieņem pasākumi, kas paredzēti, lai laikposmā līdz 1992. gada 31. decembrim pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu;
tā kā, ņemot vērā iepriekš minētos mērķus, Padome ir izstrādājusi dzīvnieku veselības noteikumus, kas jāpiemēro liellopiem, cūkām, aitām un kazām, zirgu dzimtas dzīvniekiem, mājputniem un inkubējamām olām, zivīm un zivju produktiem, gliemenēm, buļļu un vepru spermai, aitu embrijiem, svaigai gaļai, mājputnu gaļai, gaļas produktiem, medījumu gaļai un trušu gaļai;
tā kā būtu jāpieņem dzīvnieku veselības noteikumi, lai laistu tirgū dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, uz kuriem iepriekšminētie noteikumi vēl neattiecas;
tā kā būtu jāparedz šīs direktīvas piemērošana, neierobežojot Padomes 1982. gada 3. decembra Regulu (EEK) Nr. 3626/82 par to, kā Kopienā īstenot Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (
4
);
tā kā attiecībā uz noteiktiem tehniskiem aspektiem jāizdara atsauce uz Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (
5
), un uz 1985. gada 18. novembra Direktīvu 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (
6
);
tā kā attiecībā uz kontroles un ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem, kā arī tiem aizsardzības pasākumiem, kas jāievieš, jāizdara atsauce uz vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (
7
);
tā kā, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts citādi, tirdzniecība ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir jāliberalizē, neierobežojot iespējamu aizsardzības pasākumu izmantojumu;
tā kā, ņemot vērā ievērojamo slimību izplatības risku, kas apdraud dzīvniekus, noteiktiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jānosaka īpašas prasības, kas jāpiemēro, kad tos laiž tirgū tirdzniecības nolūkā, jo īpaši, ja tie ir paredzēti reģioniem ar augstu veselības statusu;
tā kā īpašā situācija, kas attiecas uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un uz Īriju, ņemot vērā, ka tās ir salu valstis, kā arī to, ka tās jau ilgu laiku ir brīvas no trakumsērgas, attaisno īpašu noteikumu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka tādu suņu un kaķu laišana Apvienotās Karalistes un Īrijas tirgū, kas nav cēlušies šajās valstīs, nerada risku, ka šajās valstīs tiks ieviesta trakumsērga, tomēr neietekmējot veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām starp dalībvalstīm;
tā kā veselības/veselības sertifikāts ir drošākais līdzeklis, kā garantēt un uzraudzīt atbilstību šādām prasībām;
tā kā, lai kontrolētu veselības stāvokli Kopienā, kad tirgū laiž dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kas minēti šajā direktīvā, uz tiem būtu jāattiecina prasību minimums, kas noteiktas tirdzniecībai, un atbilstība tām būtu jāuzrauga saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1990. gada 10. decembra Direktīvā 90/675/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz veterināro pārbaužu organizēšanu produktiem, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm (
8
);
tā kā būtu jāparedz procedūra ciešai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;
tā kā termiņam, līdz kuram vajadzētu notikt iestrādāšanai valsts tiesību aktos un kas 29. pantā noteikts uz 1994. gada 1. janvāri, nevajadzētu ietekmēt veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām 1993. gada 1. janvārī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
▼M7
Šajā direktīvā noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas attiecas uz tirdzniecību un importu Kopienā ar dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, uz ko neattiecas tie dzīvnieku veselības nosacījumi, kas noteikti F pielikumā minētajos Kopienu tiesību aktos.
▼B
Šo direktīvu piemēro, neierobežojot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3626/82.
Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus, ko piemēro lolojumdzīvniekiem, tomēr to saglabāšana nedrīkst apdraudēt veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām starp dalībvalstīm.
2. pants
1. Šajā direktīvā:
a) “tirdzniecība” ir tirdzniecība, kā definēts Direktīvas 90/425/EEK 2. panta 3. punktā;
b) “dzīvnieki” ir dzīvnieku sugu īpatņi, kas nav minēti Direktīvās 64/432/EEK, 90/426/EEK (
9
), 90/539/EEK (
10
), 91/67/EEK (
11
), 91/68/EEK (
12
), 91/492/EEK (
13
) un 91/493/EEK (
14
);
c) “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs” ir jebkurš pastāvīgs, ģeogrāfiski ierobežots uzņēmums, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, kur parasti tiek turētas vai audzētas viena vai vairākas dzīvnieku sugas, komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem, un tikai viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
— dzīvnieku izlikšana apskatei un sabiedrības izglītošana;
— pamata vai lietišķie zinātniskie pētījumi vai dzīvnieku pavairošana šādam pētniecības darbam;
d) “izziņojamās slimības” ir slimības, kas uzskaitītas A pielikumā.
2. Turklāt mutatis mutandis piemēro tās definīcijas, izņemot apstiprināto centru un iestāžu definīcijas, kas minētas Direktīvu 64/432/EEK, 91/67/EEK un 90/539/EEK 2. pantā.
II NODAĻA
Tirdzniecībai piemērojamie noteikumi
3. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai tirdzniecību, kas minēta 1. panta pirmajā daļā, neaizliegtu vai neierobežotu citu dzīvnieku veselības iemeslu dēļ, kā vien to, kas rodas, piemērojot šo direktīvu vai Kopienas tiesību aktus, un jo īpaši, veicot aizsardzības pasākumus.
▼A1
Kamēr nav pieņemti attiecīgie Kopienas noteikumi, Zviedrija var saglabāt savus noteikumus attiecībā uz čūskām un citiem tai sūtītiem reptiļiem.
▼B
4. pants
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piemērojot Direktīvas 90/425/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šīs direktīvas 5. līdz 10. pantā minētie dzīvnieki, neierobežojot 13. pantu un jo īpaši noteikumus, kas jāpieņem, ieviešot 24. pantu, var būt tirdzniecības objekts tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas noteikti 5. līdz 10. pantā, vai ir no saimniecībām vai uzņēmumiem, kuri minēti šīs direktīvas 12. panta 1. un 3. punktā, ko ir reģistrējusi kompetentā iestāde un kas apņemas:
— regulāri pārbaudīt turētos dzīvniekus saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 3. punktu,
— ziņot kompetentajai iestādei ne tikai par izziņojamo slimību uzliesmojumu, bet arī par to slimību uzliesmojumu, kas minētas B pielikumā, kam attiecīgā dalībvalsts ir sastādījusi kontroles vai uzraudzības programmu,
— ievērot īpašos valsts pasākumus, lai apkarotu kādu slimību, kas ir īpaši nozīmīga kādai konkrētai dalībvalstij un uz kuru attiecas kāda programma, kas sastādīta saskaņā ar 14. pantu, vai lēmums, kas pieņemts, ievērojot 15. panta 2. punktu,
— laist tirgū tirdzniecības nolūkos tikai tādus dzīvniekus, kuriem nav novērotas nekādas slimības pazīmes un kas ir no saimniecībām vai apgabaliem, uz kuriem neattiecas nekādi aizliegumi saistībā ar dzīvnieku veselības apsvērumiem, un attiecībā uz dzīvniekiem, kam nav veterinārā sertifikāta vai komercdokumenta, kas paredzēts 5. līdz 11. pantā, tikai dzīvniekus, kam ir uzņēmēja pašsertifikācijas apliecība, kas apliecina, ka attiecīgajiem dzīvniekiem nosūtīšanas laikā nav novērotas nekādas acīmredzamas slimības pazīmes un uz attiecīgo saimniecību neattiecas nekādi dzīvnieku veselības ierobežojumi,
— ievērot prasības, kas nodrošina turēto dzīvnieku labturību.
5. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tirdzniecība ar pērtiķu kārtas dzīvniekiem (zemākajiem un augstākajiem pērtiķiem) notiktu tikai ar tādiem dzīvniekiem, kas nosūtīti no kādas iestādes, institūta vai centra, vai kādai iestādei, institūtam vai centram, ko saskaņā ar 13. pantu apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai pie šādiem dzīvniekiem būtu veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, deklarācija, kura jāaizpilda iestādes, institūta vai izcelsmes centra valsts pilnvarotam veterinārārstam, lai garantētu dzīvnieku veselību.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde, atkāpjoties no 1. punkta, var atļaut apstiprinātai iestādei, institūtam vai centram iegādāties pērtiķu kārtas dzīvniekus, kas pieder privātpersonai.
6. pants
A. Neierobežojot 14. un 15. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai to sugu pārnadži, kas nav minēti Direktīvās 64/432/EEK, 90/426/EEK un 91/68/EEK, varētu būt tirdzniecības objekts tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām.
1. Vispārīgi:
a) tiem jābūt identificētiem saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
b) tie nedrīkst būt paredzēti nokaušanai saskaņā ar kādas infekcijas slimības izskaušanas programmu;
c) tie nedrīkst būt vakcinēti pret mutes un nagu sērgu un tiem jāatbilst attiecīgajām Direktīvas 85/511/EEK prasībām, kā arī Direktīvas 64/432/EEK 4.a panta prasībām;
d) tiem jābūt no saimniecības, kas minēta Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un uz ko neattiecas dzīvnieku veselības pasākumi, jo īpaši tie, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvām 85/511/EEK, 80/217/EEK (
15
) un 91/68/EEK, un ir tajās turēti pastāvīgi kopš dzimšanas vai pēdējās trīsdesmit dienas pirms nosūtīšanas;
▼M7
e) jābūt līdzi sertifikātam, kas atbilst E pielikuma 1. daļā dotajam paraugam, kurā ir šāda deklarācija:
▼M7 —————
▼B
2. Atgremotājiem:
a) jābūt no ganāmpulka, kurā saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK vai Direktīvu 91/68/EEK oficiāli nav tuberkulozes vai brucelozes, un kam attiecībā uz dzīvnieku veselības noteikumiem jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas liellopu sugai Direktīvas 64/432/EEK 3. panta 2. punkta c), d), f), g) un h) apakšpunktā vai Direktīvas 91/68/EEK 3. pantā;
▼M7
b) ja tie nenāk no ganāmpulka, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, tad tiem jābūt no saimniecības, kurā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar brucelozi vai tuberkulozi 42 dienas pirms dzīvnieku iekraušanas un kurā atgremotājiem 30 dienas pirms nosūtīšanas bijuši negatīvi brucelozes un tuberkulozes izmeklējumu rezultāti;
▼A1
c) noteikumus attiecībā uz leikozi var pieņemt saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru.
▼B
3. Cūku dzimtas dzīvnieki:
a) nedrīkst būt no apgabala, uz kuru attiecas aizlieguma pasākumi, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēra klātbūtni, saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9.a pantu;
b) tiem jānāk no saimniecības, uz kuru neattiecas nekādi ierobežojumi, kas klasiskā cūku mēra dēļ noteikti Direktīvā 80/217/EEK;
c) tiem jānāk no saimniecības, kas ir brīva no brucelozes saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK un atbilst attiecīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz cūkām noteiktas Direktīvā 64/432/EEK;
d) ja tie nav no ganāmpulka, kas atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti c) apakšpunktā, tad tiem 30 dienas pirms nosūtīšanas jāveic pārbaudes tests, kuram jābūt ar negatīvu rezultātu, kas uzrāda, ka nav brucelozes antivielu.
▼M7 —————
▼M7
4. Šajā pantā minētās testēšanas prasības un to kritērijus var noteikt saskaņā ar 26. pantā izklāstīto procedūru. Šajos lēmumos ņem vērā atgremotājus, ko audzē Kopienas arktiskajos apgabalos.
Līdz laikam, kamēr pieņem iepriekšminētajā apakšpunktā minētos lēmumus, turpina piemērot valstu tiesību normas.
▼B
B. Direktīvu 64/432/EEK groza šādi:
1. Direktīvas 2. panta b) un c) apakšpunktā “liellops(-i)” jālasa kā “liellopu sugas dzīvnieks (tajā skaitā Bubalus bubalus)”.
2. Iekļauj šādu pantu:
“10.a pants
Ievērojot procedūru, kas noteikta 12. pantā, veterināros sertifikātus, kuru paraugs sniegts F pielikumā, drīkst grozīt vai papildināt, jo īpaši, lai ņemtu vērā Direktīvas 92/65/EEK 6. panta prasības.”
7. pants
A. Dalībvalstis nodrošina, lai putni, kas nav minēti Direktīvā 90/539/EEK, nonāktu tirgū tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
1. Vispārīgi tiem:
a) jānāk no saimniecības, kur 30 dienas pirms nosūtīšanas nav diagnosticēts putnu mēris;
b) jābūt no saimniecības vai apgabala, uz kuru neattiecas ierobežojumi, kas saistīti ar pasākumiem, kas jāpiemēro, lai apkarotu Ņūkāslas slimību.
Līdz Direktīvas 90/539/EEK 19. pantā minēto Kopienas pasākumu ieviešanai, lai apkarotu Ņūkāslas slimību, turpina piemērot valsts prasības saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem;
c) saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 10. panta 1. punkta trešo ievilkumu tiem, ja tie ir importēti no kādas trešās valsts, jābūt turētiem karantīnā tajā saimniecībā, kurp tie aizvesti pēc ievešanas Kopienas teritorijā;
2. Turklāt papagaiļu dzimtas putni:
a) nedrīkst būt no saimniecības kur ir diagnosticēta psitakoze (Chlamydia psittaci), kā arī nedrīkst būt bijuši saskarē ar dzīvniekiem no šādas saimniecības.
Aizlieguma periodam kopš pēdējā reģistrētā saslimšanas gadījuma un ārstēšanas periodam veterinārārsta uzraudzībā, kas atzīts saskaņā ar procedūru, kura noteikta 26. pantā, jābūt vismaz divi mēneši;
b) jāidentificē saskaņā ar Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Metodes, kā identificēt papagaiļu dzimtas putnus, un jo īpaši slimus papagaiļu dzimtas putnus, izstrādā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 26. pantā;
c) tiem jāpievieno komercdokuments, ko parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsts, kas atbild par izcelsmes saimniecību vai uzņēmumu un ko šajā nolūkā ir pilnvarojusi kompetentā iestāde.
B. Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 91/495/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas, kā arī saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ražošanu un laišanu tirgū (
16
), 2. panta 2. punkta otrajā daļā, trešajā rindā aiz vārdiem “Direktīva 90/539/EEK” iekļauj vārdus “un nelidojošie putni (Ratitae)”.
Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvā 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm (
17
), 2. panta 2. punkta 1. apakšpunktā aiz vārdiem “un irbes” iekļauj vārdus “un nelidojošie putni (Ratitae)”.
8. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai bites (Apis mellifera) nonāktu tirgū tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:
a) tās ir no apgabala, uz kuru neattiecas aizlieguma procedūra sakarā ar Amerikas peru puves uzliesmojumu.
Aizlieguma periodam jāturpinās vismaz 30 dienas pēc pēdējā reģistrētā gadījuma un dienas, kad visus stropus trīs kilometru rādiusā ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un visi inficētie stropi ir sadedzināti vai apstrādāti un pārbaudīti, un minētā kompetentā iestāde šos pasākumus ir atzinusi par pietiekamiem.
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, un pēc konsultācijām ar Zinātnisko veterināro komiteju, prasības, ko piemēro bitēm (Apis mellifera), vai līdzvērtīgas prasības var piemērot arī kamenēm;
b) tām ir pievienots veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, kura deklarāciju ir aizpildījusi kompetentā iestāde, lai apliecinātu, ka ir izpildītas prasības, kas izklāstītas a) apakšpunktā.
9. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai zaķu kārtas dzīvnieki nonāktu tirgū tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) tie nedrīkst būt no saimniecības kur ir trakumsērga vai pastāv aizdomas par tās klātbūtni, kā arī tie nedrīkst būt bijuši saskarē ar dzīvniekiem no šādas saimniecības;
b) tiem jābūt no saimniecības, kur nevienam dzīvniekam nav novērotas trušu miksomatozes klīniskās pazīmes.
2. Dalībvalstis, kas pieprasa veterināro sertifikātu, lai savā teritorijā atļautu pārvadāt zaķu kārtas dzīvniekus, var pieprasīt, lai dzīvniekiem, ko tām nosūta, būtu pievienot veterinārais sertifikāts, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam, un kas papildināts ar šādu deklarāciju:
“Es, apakšā parakstījies ………………, apliecinu, ka iepriekš minētais sūtījums atbilst Direktīvas 92/65/EEK 9. panta prasībām un ka dzīvniekiem pārbaudes laikā nekādas slimību klīniskās pazīmes nav novērotas.”
Sertifikātu drīkst izsniegt valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsts, kas atbild par izcelsmes saimniecību un kuru šajā nolūkā pilnvarojusi kompetentā iestāde, un – rūpnieciskai audzēšanai – valsts pilnvarots veterinārārsts. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo iespēju, informē Komisiju, kurai jānodrošina, lai tiktu izpildīta prasība, kas izklāstīta pirmajā daļā.
3. Īrija un Apvienotā Karaliste var pieprasīt iesniegt veterināro sertifikātu, kas garantē, ka ir izpildīta prasība, kura izklāstīta 1. punkta a) apakšpunktā.
10. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu aizliegta tirdzniecība ar
►M5
————— ◄ ūdelēm un lapsām, kas nāk no tādas saimniecības, vai kas ir bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tādas saimniecības, kur ir trakumsērga, vai pastāv aizdomas, ka tā tur ir bijusi iepriekšējo sešu mēnešu laikā, ievērojot to, ka nav tikusi piemērota sistemātiska vakcinēšanas programma.
▼M5
2. Lai suņus, kaķus un baltos seskus varētu tirgot, tiem jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulas (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 5. un 16. pantā1 (
18
).
Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja suņus, kaķus un baltos seskus tirgo uz Īriju, Apvienoto Karalisti vai Zviedriju, uz tiem attiecas Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. un 16. pantā izklāstītie nosacījumi.
Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim.
▼A2
4. Neskarot 2. un 3. punktu, Īrija, Kipra, Malta un Apvienotā Karaliste ir tiesīgas saglabāt spēkā savas valsts noteikumus par karantīnu plēsējiem,
►M5
izņemot 2. un 3. punktā minētās sugas, ◄ primātiem, sikspārņiem un citiem pret trakumsērgu uzņēmīgiem dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un attiecībā uz kuriem nav iespējams pierādīt, ka tie dzimuši izcelsmes saimniecībā un kopš dzimšanas turēti nebrīvē; tomēr šo noteikumu saglabāšana spēkā nedrīkst apdraudēt veterinārās kontroles atcelšanu pie dalībvalstu savstarpējām robežām.
▼B
5. Lēmumu 90/638/EEK groza šādi:
1. Lēmuma 1. pantam pievieno šādu:
“— trakumsērgas apkarošanas programmām: kritēriji, kas noteikti III pielikumā”
2. Pievieno šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
Trakumsērgas apkarošanas programmu kritēriji
Trakumsērgas apkarošanas programmas ietver vismaz:
a) kritērijus, kas minēti 1. pielikuma 1. līdz 7. punktā;
b) precīzu informāciju attiecībā uz reģionu vai reģioniem, kuros jānotiek perorālai lapsu imunizācijai, un to dabiskās robežas. Tādam reģionam vai reģioniem jāpārklāj vismaz 6 000 km2 vai visa dalībvalsts valsts platība, un tas var ietvert kādas trešās valsts blakus esošo platību;
c) precīzu informāciju attiecībā uz izmantojamām vakcīnām, izplatīšanas sistēmu, ēsmas izlikšanas blīvumu un biežumu;
d) vajadzības gadījumā visu detalizēto informāciju un to sistēmu izmaksas un mērķi, kas paredzētas, lai saglabātu vai pasargātu augu un dzīvnieku valsti, un ko uzsākušas brīvprātīgas organizācijas teritorijā, uz ko attiecas šie projekti.”
6. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, izraugās īpašu iestādi, lai noteiktu kritērijus, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus, un lemj par tās atbildību.
7. Dalībvalstis nodrošina, lai izdevumus par seroloģisko testu piemērošanu apmaksātu importētāji.
▼M5 —————
▼A1
10.a pants
Attiecībā uz trakumsērgu un saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru pēc atbilstīga pamatojuma iesniegšanas izdara grozījumus 9. un 10. pantā, ņemot vērā stāvokli Somijā un Zviedrijā, lai tām piemērotu tos pašus noteikumus, ko līdzvērtīgā stāvoklī piemēro dalībvalstīm.
▼B
11. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai, neierobežojot lēmumus, kas jāpieņem, lai ieviestu 21. un 23. pantu, tirdzniecība tiktu atļauta tikai ar tādu spermu, olšūnām un embrijiem, kas atbilst 2., 3. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Aitu ģints, kazu ģints un zirgu dzimtas dzīvnieku spermai, neierobežojot nevienu kritēriju, kas jāizpilda, lai ierakstītu zirgu dzimtas dzīvniekus ciltsgrāmatās dažām īpašām sugām:
— jābūt savāktai un apstrādātai, lai to izmantotu mākslīgajai apsēklošanai centrā, kas no veselības viedokļa ir apstiprināts saskaņā ar D (I) pielikumu, vai, ja runa ir par aitu ģints vai kazu ģints dzīvniekiem, tad, atkāpjoties no iepriekš sacītā, saimniecībā, kas atbilst Direktīvas 91/68/EEK prasībām,
— jābūt savāktai no dzīvniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti D(II) pielikumā (dzīvnieku pieņemšana un regulārās pārbaudes),
— jābūt savāktai, apstrādātai un saglabātai saskaņā ar D (III) pielikumu,
— pārvadāšanas laikā uz citu dalībvalsti tai jābūt pievienotai veterinārajam sertifikātam, kurš atbilst paraugam, kas jānosaka saskaņā ar 26. pantā paredzēto procedūru.
3. Aitu ģints, kazu ģints, un zirgu dzimtas dzīvnieku, kā arī cūku olšūnas un embriji:
— jāizņem no sievišķajiem donordzīvniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti D.IV pielikumā, un apstrādātiem atbilstošā laboratorijā, un to drīkst veikt vienīgi savākšanas komanda, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde,
— jāapstrādā un jāuzglabā saskaņā ar D (III) pielikumu,
— pārvadāšanas laikā uz citu dalībvalsti tiem jābūt pievienotam veterinārajam sertifikātam, kas atbilst paraugam, kurš jānosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 26. pantā.
Spermai, ko izmanto sieviešu dzimuma donoru apsēklošanai, ir jāatbilst 2. punkta noteikumiem, ja runa ir par aitām, kazām un zirgu dzimtas dzīvniekiem, un Direktīvas 90/429/EEK noteikumiem, ja runa ir par cūkām. Jebkuras papildu garantijas drīkst noteikt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
4. Līdz 1997. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu, kam pievienoti atbilstoši priekšlikumi par šā panta ieviešanu, it īpaši ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus.
12. pants
1. Piemēro noteikumus par pārbaudēm, kas izklāstīti Direktīvā 90/425/EEK, jo īpaši attiecībā uz veicamo pārbaužu organizāciju un turpmākajiem pasākumiem, attiecībā uz dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, uz ko attiecas šī direktīva un kam pievienots veterinārais/veselības sertifikāts. Pārējiem dzīvniekiem jābūt no saimniecībām, uz kurām attiecas minētās direktīvas principi par pārbaudēm izcelsmes vietā un galamērķa vietā.
2. Dzīvniekiem, spermai, olšūnām un embrijiem, uz ko attiecas šī direktīva, piemēro Direktīvas 90/425/EEK 10. pantu.
3. Tirdzniecības mērķiem Direktīvas 90/425/EEK 12. pantu attiecina arī uz tirgotājiem, kas pastāvīgi vai laiku pa laikam tur dzīvniekus, kas minēti 7., 9. un 10. pantā.
4. Par galamērķa vietu, kā paredzēts Direktīvas 90/425/EEK 4. panta 2. punktā, attiecībā uz dzīvniekiem, spermu, olšūnām vai embrijiem, kam saskaņā ar šo direktīvu pievienots veterinārais/veselības sertifikāts, paziņo, izmantojot ANIMO sistēmu.
5. Neierobežojot īpašus šīs direktīvas noteikumus, ja kompetentajai iestādei ir aizdomas, ka netiek ievērota šī direktīva, vai arī pastāv aizdomas attiecībā uz dzīvnieku veselību vai spermas, olšūnu un embriju, kas minēti 1. pantā, kvalitāti, tad tā drīkst veikt jebkuras pārbaudes, ko tā uzskata par piemērotām.
6. Dalībvalstis veic jebkurus administratīvus vai soda pasākumus, lai sodītu jebkuru šīs direktīvas pārkāpumu, it īpaši, ja atklājas, ka sastādītie sertifikāti vai dokumenti neatbilst dzīvnieku, kas minēti 1. pantā, faktiskajam stāvoklim, ka dzīvnieku identifikācija vai attiecīgās spermas, olšūnu un embriju marķējums neatbilst šīs direktīvas prasībām, vai ka attiecīgie dzīvnieki vai produkti nav izturējuši pārbaudes, kas paredzētas šajā direktīvā.
13. pants
1. Tirdzniecība ar tādu sugu dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kuras uzskaitītas A pielikumā, vai pret slimībām, kuras uzskaitītas B pielikumā, ja galamērķa dalībvalsts piemēro garantiju, kas paredzēta 14. un 15. pantā, un ar šādu dzīvnieku spermu, olšūnām vai embrijiem, kas nosūtīti uz iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti saskaņā ar C pielikumu, vai nosūtīti no šādām iestādēm, institūtiem vai centriem, ir atļauta tikai tad, ja tiek uzrādīts transporta dokuments, kas atbilst E pielikumā norādītajam paraugam. Šajā dokumentā, kas jāaizpilda veterinārārstam, kurš atbild par izcelsmes iestādi, institūtu vai centru, ir jāprecizē, ka dzīvnieki, sperma, olšūnas vai embriji ir no iestādes, institūta vai centra, kas apstiprināts saskaņā ar C pielikumu, un tam tie jāpavada visu pārvadāšanas laiku.
2.
a) Lai saņemtu apstiprinājumu, iestādes, institūti vai centri attiecībā uz izziņojamām slimībām iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei visus attiecīgos apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz prasībām, kuras noteiktas C pielikumā;
b) pēc tam, kad ir saņemta lieta, kas attiecas uz apstiprinājuma vai apstiprinājuma atjaunojuma prasību, kompetentā iestāde to izskata, ņemot vērā informāciju, kas tajā atrodas, un vajadzības gadījumā arī to testu rezultātus, kas veikti uz vietas;
c) kompetentā iestāde anulē apstiprinājumu saskaņā ar C pielikuma 3. punktu;
d) katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu ar apstiprinātajām iestādēm, institūtiem un centriem, kā arī visus šā saraksta grozījumus. Komisija šo informāciju nosūta tālāk pārējām dalībvalstīm;
▼A1
e) sākot no Pievienošanās līguma spēkā stāšanās dienas, Zviedrijai ir atvēlēti divi gadi, lai ieviestu pasākumus, kas paredzēti attiecībā uz iestādēm un centriem.
▼B
14. pants
1. Ja kāda dalībvalsts, vai nu tieši vai ar audzētāju palīdzību, izstrādā vai ir izstrādājusi brīvprātīgu vai obligātu kontroles vai uzraudzības programmu kādai no slimībām, kas minētas B pielikumā, tad tā drīkst iesniegt programmu Komisijai, īpaši uzsverot:
— slimības izplatību savā teritorijā,
— vai slimība ir izziņojama,
— programmas uzsākšanas iemeslus, ņemot vērā tās rentabilitāti un slimības nozīmīgumu,
— ģeogrāfisko apgabalu, kurā paredzēts ieviest programmu,
— statusa kategorijas, kas jāpiemēro uzņēmumiem, prasības katrai sugai, kad tās ieved saimniecībā, un veicamās testa procedūras,
— programmas uzraudzības procedūras, tajā skaitā to, kādā mērā audzētāji ir iesaistīti kontroles vai uzraudzības programmas ieviešanā,
— veicamās darbības, ja saimniecība kaut kāda iemesla dēļ zaudē savu statusu,
— veicamos pasākumus, ja saskaņā ar šādu programmu izdarīto testu rezultāti izrādās pozitīvi,
— tirdzniecības nediskriminējošo raksturu attiecīgās dalībvalsts teritorijā attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību.
2. Komisija izskata programmas, ko iesniegušas dalībvalstis. Programmas var apstiprināt saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru un atbilstoši kritērijiem, kas noteikti 1. punktā. Saskaņā ar šo pašu procedūru, vienlaikus ar programmu iesniegšanu vai vēlākais trīs mēnešus pēc tam nosaka vispārējas vai ierobežotas papildu garantijas, ko var prasīt tirdzniecībā. Šādas garantijas nedrīkst pārsniegt tās, ko dalībvalsts ievieš valsts līmenī.
3. Programmas, ko iesniegušas dalībvalstis, drīkst grozīt vai papildināt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā. Saskaņā ar šo pašu procedūru grozījumus drīkst izdarīt garantijās, kas minētas 2. punktā.
15. pants
1. Ja dalībvalsts uzskata, ka tās teritorija vai daļa tās teritorijas ir brīva no kādas B pielikumā uzskaitītās slimības, pret ko dzīvnieki, uz ko attiecas šī direktīva, ir uzņēmīgi, tad tā iesniedz Komisijai atbilstošus apliecinošus dokumentus, īpaši norādot:
— slimības raksturu un tās sastopamības vēsturi tās teritorijā,
— uzraudzības testu rezultātus, kas pamatoti uz seroloģisko, mikrobioloģisko, patoloģisko vai epidemioloģisko izpēti,
— laika posmu, kurā slimība bija izziņojama kompetentajām iestādēm,
— laika posmu, kurā tika veikta uzraudzība,
— vajadzības gadījumā, laika posmu, kurā bija aizliegta vakcinācija pret tādu slimību, un ģeogrāfisko apgabalu, uz kuru attiecās aizliegums,
— pasākumus, lai pārliecinātos par slimības neesamību.
2. Komisija pārbauda dokumentus, kas paredzēti 1. punktā, un iesniedz Pastāvīgajai veterinārijas komitejai lēmumu, ar kuru apstiprina vai noraida plānu, ko iesniegusi dalībvalsts. Ja plānu pieņem, tad saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, nosaka vispārējas vai īpašas papildu garantijas, ko var prasīt tirdzniecībā. Tādas garantijas nedrīkst pārsniegt tās, ko dalībvalsts ievieš valsts līmenī.
Līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgā dalībvalsts drīkst savos tirdzniecības darījumos saglabāt atbilstošās prasības, kas vajadzīgas, lai tā saglabātu savu statusu.
3. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par katru grozījumu detalizētajā informācijā, kas precizēta 1. punktā. Garantijas, kas noteiktas, kā minēts 2. punktā, drīkst grozīt vai atsaukt, ņemot vērā šādu paziņojumu un saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
III NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro importam Kopienā
16. pants
Nosacījumiem, ko piemēro dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju, uz ko attiecas šī direktīva, importam, ir jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti II nodaļā.
▼M5
Ievešanas nosacījumiem attiecībā uz kaķiem, suņiem un baltajiem seskiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem Regulas (EK) Nr. 998/2003 III nodaļas nosacījumiem.
Dzīvniekiem pievienotajā apliecībā arī jāapstiprina, ka 24 stundas pirms dzīvnieku nosūtīšanas kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis tiem klīnisku pārbaudi, kura apliecina, ka dzīvniekiem ir laba veselība un tie spēj izturēt pārvešanu līdz galamērķim.
▼B
17. pants
1. Lai vienveidīgi piemērotu 16. pantu, piemēro nākamo punktu noteikumus.
2. Kopienā drīkst importēt tikai tādus dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, kas minēti 1. pantā un atbilst šādām prasībām:
a) tiem jānāk no kādas trešās valsts, kas ir iekļauta sarakstā, kas jāsastāda saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;
b) tiem jābūt ar veterināro/veselības sertifikātu, kas atbilst paraugam, kas jāsastāda saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, un kuru ir parakstījusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde, apliecinot, ka dzīvnieki, sperma, olšūnas un embriji atbilst papildu nosacījumiem vai sniedz līdzvērtīgās garantijas, kas minētas 4. punktā, un nāk no apstiprinātiem centriem, iestādēm, institūtiem vai savākšanas centriem, kas sniedz šādas garantijas.
3. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, nosaka:
▼M7
a) to trešo valstu un trešo valstu daļu saraksts, kuras dalībvalstīm un Komisijai var dot tās garantijas par dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir ekvivalentas II nodaļā noteiktajām,
un
b) neskarot Komisijas 1994. gada 31. janvāra Lēmumu 94/63/EK, ar ko nosaka to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest aitu un kazu sugu mājlopu spermu, olšūnas un embrijus un cūku sugu dzīvnieku olšūnas un embrijus (
19
), to savākšanas centru saraksts, par kuriem trešās valstis var dot 11. pantā paredzētās garantijas.
Komisija informē dalībvalstis par visiem šo centru sarakstu ierosinātajiem grozījumiem, un dalībvalstīm 10 darba dienu laikā pēc šo grozījumu projekta saņemšanas Komisijai nosūta rakstiskas atsauksmes.
Ja 10 dienu laikā no dalībvalstīm rakstiskas atsauksmes nesaņem, uzskata, ka ierosinātos grozījumus dalībvalstis ir akceptējušas, un imports pēc grozītajiem sarakstiem ir atļauts pēc tam, kad Komisija dalībvalstu un attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm paziņo, ka šie grozījumi ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē.
Ja 10 darba dienu laikā Komisija vismaz no vienas dalībvalsts saņem rakstiskas atsauksmes, tā informē dalībvalstis un Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju tās nākamajā sanāksmē par lēmumu, kas jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 26. panta otrajā apakšpunktā.
▼B
c) īpašas dzīvnieku veselības prasības – jo īpaši, lai aizsargātu Kopienu no dažām eksotiskām slimībām – vai garantijas, kas līdzvērtīgas tām, kas paredzētas šajā direktīvā.
Īpašās prasības un līdzvērtīgās garantijas, kas noteiktas trešām valstīm, nedrīkst būt labvēlīgākas par tām, kas paredzētas II nodaļā.
4. Sarakstā, kas paredzēts 3. punktā, drīkst iekļaut tikai tādas trešās valstis vai trešo valstu daļas:
a) no kurām nav aizliegts imports:
— tāpēc, ka pastāv kāda no slimībām, kas minētas A pielikumā, vai jebkura cita Kopienā eksotiska slimība,
— ievērojot Direktīvas 72/462/EEK 6., 7. un 14. pantu un Direktīvas 91/495/EEK 17. pantu, un Direktīvu 71/118/EEK (
20
), vai, ja runa ir par citiem dzīvniekiem, uz ko attiecas šī direktīva, tad ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, ņemot vērā to veselības stāvokli;
b) kas, ievērojot to tiesību aktus un veterināro dienestu un inspekcijas dienestu organizāciju, tiem pakļauto dienestu pilnvaras un uzraudzību, saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 3. panta 2. punktu ir atzītas par tādām, kas spēj garantēt tajās spēkā esošo tiesību aktu ieviešanu;
c) kuru veterinārie dienesti spēj garantēt, ka tiek pildītas tādas veterinārās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras noteiktas II nodaļā.
5. Komisijas un dalībvalstu eksperti veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai garantijas, ko sniegusi trešā valsts attiecībā uz ražošanas un tirgū laišanas nosacījumiem, var uzskatīt par līdzvērtīgām tām, ko piemēro Kopienā.
Dalībvalstu ekspertus, kas atbild par tādām pārbaudēm, ieceļ Komisija, rīkojoties pēc dalībvalstu ierosinājuma.
Tādas pārbaudes veic Kopienas vārdā, kas apmaksā visus izdevumus, kas šajā saistībā rodas.
6. Līdz 5. punktā minēto pārbaužu organizēšanai turpina piemērot valstu noteikumus, kas piemērojami pārbaudēm trešās valstīs, ar noteikumu, ka ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas starpniecību tiek paziņots par jebkuru pārbaudes laikā atklāto gadījumu, kad nav izpildītas garantijas, kas sniegtas saskaņā ar 3. punktu.
18. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, uz ko attiecas šī direktīva, importētu Kopienā tikai tad, ja:
— tiem ir sertifikāts, kas jāsastāda valsts pilnvarotam veterinārārstam.
— Sertifikāta paraugu, atkarībā no dzīvnieku sugas, sastāda saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, tikai tad, ja:
— tie ir izturējuši pārbaudes, kas prasītas Direktīvās 90/675/EEK un 91/496/EEK,
— pirms nosūtīšanas uz Kopienas teritoriju tos ir pārbaudījis valsts pilnvarots veterinārārsts, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti pārvadāšanas nosacījumi, kas precizēti Direktīvā 91/628/EEK (
21
), jo īpaši attiecībā uz dzirdināšanu un barošanu,
— runa ir par dzīvniekiem, kas minēti 5. līdz 10. pantā, tad tie pirms laišanas tirgū ir ievietoti karantīnā saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāizstrādā saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
2. Līdz īpašu šā panta piemērošanas noteikumu pieņemšanai turpina piemērot attiecīgo valstu noteikumus, kas piemērojami importam no trešām valstīm, kam šādas prasības nav pieņemtas Kopienas līmenī, ar noteikumu, ka tās nav labvēlīgākas par II nodaļā noteiktajām prasībām.
19. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, lemj par:
a) īpašām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz importu Kopienā, kā arī to apliecinošo dokumentu būtību un saturu, ko pievieno tādu dzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti zooloģiskajiem dārziem, cirkiem, izklaides parkiem vai eksperimentālajām laboratorijām atkarībā no dzīvnieka sugas;
b) papildu garantijām pie tām, kas paredzētas attiecībā uz dažādajām dzīvnieku sugām, uz ko attiecas šī direktīva, lai aizsargātu attiecīgās Kopienas dzīvnieku sugas.
20. pants
Piemēro principus un noteikumus, kas izklāstīti Direktīvā 90/675/EEK, ar īpašu atsauci uz to pārbaužu organizēšanu un turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm, kā arī uz aizsardzības pasākumiem, kas jāievieš.
Līdz Direktīvas 91/496/EEK 8. panta 3. punktā un 30. pantā paredzēto lēmumu īstenošanai, lai piemērotu minētās direktīvas 8. panta 1. un 2. punktu, turpina piemērot attiecīgos valstu noteikumus, neierobežojot atbilstību principiem un noteikumiem, kas minēti šā panta 1. punktā.
IV NODAĻA
Vispārīgie nobeiguma noteikumi
21. pants
Visus sertifikātu paraugus, ko izmanto tirdzniecībā, un dzīvnieku veselības prasības, kas jāpilda, lai varētu tirgot tādus dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, uz ko neattiecas 5. līdz 11. pants, vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
22. pants
Šīs direktīvas pielikumus vajadzības gadījumā groza saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.
▼A1
Pielikumu B pārskata līdz Pievienošanās līguma spēkā stāšanās dienai, lai jo īpaši izdarītu grozījumus slimību sarakstā, iekļaujot slimības, pret kurām uzņēmīgi ir atgremotāji un cūkas, un kuras pārnēsā ar aitu spermu, olšūnām un embrijiem.
▼B
23. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, vajadzības gadījumā, atkāpjoties
►M7
————— ◄ no II nodaļas, var noteikt speciālas prasības cirka un gadatirgus dzīvnieku apritei, kā arī tirdzniecībai ar dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, kas paredzēti zooloģiskajiem dārziem.
24. pants
1. Dalībvalstīm gadījumos, kad to teritorijā ieved dzīvniekus (tajā skaitā sprosta putnus), spermu, olšūnas un embrijus, kas minēti šajā direktīvā un kas vesti caur kādas trešās valsts teritoriju, atļauts pieprasīt uzrādīt veterināro/veselības sertifikātu, kas apliecina šīs direktīvas prasību izpildi.
2. Dalībvalstis, kas izmanto iespēju, kura paredzēta 1. punktā, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā veterinārijas komitejā.
25. pants
Direktīvas 90/425/EEK A pielikumam pievieno šādu:
“Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).”
▼M7
26. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (
22
) 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK (
23
) 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
▼B
27. pants
Dalībvalstis, kas ievieš alternatīvu kontroles sistēmu, kurā paredz garantijas, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām garantijām attiecībā uz dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju, uz ko tā attiecas, apriti savā teritorijā, uz savstarpēja pamata drīkst cita citai piešķirt atkāpes no 6. panta A punkta 1. apakšpunkta f) daļas, 8. panta b) punkta un 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta.
28. pants
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā, uz trim gadiem drīkst pieņemt pagaidu pasākumus, lai atvieglotu pāreju uz jauno režīmu, kas izveidots ar šo direktīvu.
29. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1994. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt informē par to Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galveno to valsts tiesību aktu noteikumu tekstus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē.
3. Termiņa noteikšana transponēšanai valsts tiesību aktos 1994. gada 1. janvārī neskar Direktīvās 89/662/EEK un 90/425/EEK paredzēto veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām.
30. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
▼M6
A PIELIKUMS
SLIMĪBAS, PAR KO JĀZIŅO, SAISTĪBĀ AR ŠO DIREKTĪVU
|
Slimības
|
Attiecīgi skartās kārtas/dzimtas/sugas
|
|
Āfrikas zirgu mēris
|
Equidae
|
|
Āfrikas cūku mēris
|
Suidae un Tayassuidae
|
|
Putnu gripa
|
Aves
|
|
Amerikas peru puve
|
Apis
|
|
Sibīrijas lopu mēris
|
Bovidae, Camelidae, Cervidae, Elephantidae, Equidae un Hippopotamidae
|
|
Infekciozais katarālais drudzis
|
Antilocaridae, Bovidae, Cervidae, Giraffidae un Rhinocerotidae
|
|
Brucella abortus
|
Antilocaridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Hippopotamidae un Tragulidae
|
|
Brucella melitensis
|
Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Hippopotamidae un Tragulidae
|
|
Brucella ovis
|
Camelidae, Tragulidae, Cervidae, Giraffidae, Bovidae un Antilocapridae
|
|
Brucella suis
|
Cervidae, Leporidae, Ovibos moschatus, Suidae un Tayassuidae
|
|
Klasiskais cūku mēris
|
Suidae un Tayassuidae
|
|
Govju infekciozā pleiropneimonija
|
Govis (tostarp zebu, bifeļi, bizoni un jaki)
|
|
Ebola
|
Pērtiķi, kas nav cilvēkpērtiķi
|
|
Mutes un nagu sērga
|
Artiodactyla un Āzijas ziloņi
|
|
Infekciozā hematopoētiskā nekroze
|
Salmonidae
|
|
Nodulārā eksantēma
|
Bovidae un Giraffidae
|
|
Pērtiķu bakas
|
Rodentia un pērtiķi, kas nav cilvēkpērtiķi
|
|
Mycobacterium bovis
|
Mammalia, jo īpaši Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae un Tragulidae
|
|
Ņūkāslas slimība
|
Aves
|
|
Atgremotāju neīstais mēris
|
Bovidae un Suidae
|
|
Cūku enterovīrusa encefalomielīts
|
Suidae
|
|
Psitakoze
|
Psittaciformes
|
|
Trakumsērga
|
Carnivore un Chiroptera
|
|
Rifta ielejas drudzis
|
Bovidae, kamieļu sugas un Rhinocerotidae
|
|
Govju mēris
|
Artiodactyla
|
|
Mazā stropu vabole (Aethina tumida)
|
Apsis un Bombus
|
|
Aitu un kazu bakas
|
Bovidae
|
|
Cūku vezikulārā slimība
|
Suidae un Tayassuidae
|
|
Tropilaelaps ģints ērce (Tropilaelaps spp).
|
Apis
|
|
Vezikulārais stomatīts
|
Artiodactyla un Equidae
|
|
TSE (transmisīvā sūkļveida encefalopātija)
|
Bovidae, Cervidae, Felidae un Mustelidae
|
▼B
B PIELIKUMS
TO SLIMĪBU SARAKSTS, KAM SASKAŅĀ AR ŠO DIREKTĪVU VAR ATZĪT VALSTS PROGRAMMAS
|
Ūdeles
|
Vīrusenterīts
Aleutu slimība
|
|
Bites
|
Eiropas peru puve
Varroze un akarapidoze
|
|
Pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki
|
Tuberkuloze
|
|
Atgremotāji
|
Tuberkuloze
|
|
Zaķu kārtas dzīvnieki
|
Trušu miksomatoze
Vīrushemorāģiskā slimība
Tularēmija
|
▼M3
C PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGULĒ INSTITŪCIJU, IESTĀŽU VAI CENTRU APSTIPRINĀŠANU
1. Lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu atbilstīgi šīs direktīvas 13. panta 2. punktam, institūcijai, iestādei vai centram, kā noteikts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā:
a) jābūt skaidri nodalītam un nošķirtam no apkārtnes vai no norobežotajiem dzīvniekiem un jāatrodas tādā attālumā, lai neapdraudētu lauksaimniecības uzņēmumu veterinārsanitāro statusu;
b) jābūt pienācīgiem līdzekļiem dzīvnieku noķeršanai, norobežošanai un izolēšanai un jābūt pieejamām piemērotām karantīnas struktūrām un apstiprinātām procedūrām attiecībā uz dzīvniekiem, kurus atved no neapstiprinātiem avotiem;
c) jābūt A pielikumā uzskaitīto slimību neskartam un, ja attiecīgajā valstī ir spēkā programma atbilstīgi 14. pantam, tad jābūt B pielikumā uzskaitīto slimību neskartam. Lai institūciju, iestādi vai centru pasludinātu par minēto slimību neskartu, kompetentajai iestādei jānovērtē dzīvnieku veselības statusa uzskaites dati par vismaz pēdējiem trīs gadiem un to klīnisko un laboratorijas pārbaužu rezultāti, kas veiktas ar dzīvniekiem institūcijā, iestādē vai centrā. Tomēr, atkāpjoties no šīs prasības, jaunus uzņēmumus apstiprina, ja dzīvnieki, kuri atrodas uzņēmumā, ir no apstiprinātiem uzņēmumiem;
d) jākārto pastāvīgi atjaunināma uzskaite, norādot:
i) katras sugas dzīvnieku skaitu un identitāti (vecumu, dzimumu, sugu un individuālo identifikāciju, ja iespējams), kas ir uzņēmumā;
ii) dzīvnieku skaitu un identitāti (vecumu, dzimumu, sugu un individuālo identifikāciju, ja iespējams), kurus ieved uzņēmumā vai izved no tā, kā arī informāciju par viņu izcelsmi vai galamērķi, par transportu no uzņēmuma vai uz to, un par dzīvnieku veselības statusu;
iii) asins testu vai jebkuru citu diagnostisko procedūru rezultātus;
iv) saslimšanas gadījumus un, attiecīgā gadījumā, piemēroto ārstēšanu;
v) dzīvnieku, kas nobeigušies uzņēmumā, tostarp nedzīvi dzimušo dzīvnieku, pēcnāves pārbaužu rezultātus;
vi) novērojumus, kas izdarīti jebkurā izolācijas vai karantīnas periodā;
e) vai nu jābūt līgumam ar kompetentu laboratoriju pēcnāves pārbaužu veikšanai, vai jābūt vienai vai vairākām piemērotām telpām, kur tādas pārbaudes var veikt kompetenta persona apstiprināta veterinārārsta uzraudzībā;
f) vai nu jābūt atbilstošiem līgumiem vai struktūrām uz vietas, lai likvidētu to dzīvnieku ķermeņus, kuri nobeigušies no slimības vai kuriem veikta eitanāzija;
g) ar līgumu vai tiesisku instrumentu jānodrošina tāda veterinārārsta pakalpojumi, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un tādas iestādes uzraudzībā un kurš:
i) atbilst, mutatis mutandis, prasībām, kas minētas Direktīvas 64/432/EEK 14. panta 3. punkta B daļā;
ii) nodrošina, lai institūcijā, iestādē vai centrā tiktu piemēroti atbilstoši slimības uzraudzības un kontroles pasākumi attiecībā uz veterinārsanitāro situāciju attiecīgajā valstī, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šādos pasākumos ietilpst:
— ikgadējs slimības kontroles plāns, tostarp atbilstoša dzīvnieku zoonozes kontrole,
— to dzīvnieku klīniskās, laboratorijas un pēcnāves pārbaudes, par kuriem ir aizdomas, ka tos ir skārušas transmisīvās slimības,
— uzņēmīgo dzīvnieku vakcinācija pret infekcijas slimībām, pēc vajadzības, tikai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;
iii) nodrošina, lai kompetentajai iestādei tūlīt tiktu paziņots par jebkuru aizdomīgu nāvi vai jebkuru citu simptomu, kas liek domāt, ka dzīvnieki ir saslimuši ar vienu vai vairākām A un B pielikumā minētajām slimībām, ja konkrētā slimība ir paziņojama attiecīgajā dalībvalstī;
iv) nodrošina, lai ievestos dzīvniekus pienācīgi izolētu, saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem;
v) atbild par dzīvnieku veselības prasību, kas noteiktas šajā direktīvā un Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un dzīvniekizcelsmes atkritumu likvidāciju, ikdienas ievērošanu;
h) ja tajā tur dzīvniekus, kas paredzēti eksperimentālajām laboratorijām, tad tam jāatbilst Direktīvas 86/609/EEK 5. panta noteikumiem.
2. Apstiprinājumu saglabā, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) telpas kontrolē oficiāls kompetentās iestādes veterinārārsts, kurš:
i) apmeklē institūcijas, iestādes vai centra telpas vismaz reizi gadā;
ii) revidē apstiprinātā veterinārārsta darbību un ikgadējā slimības kontroles plāna izpildi;
iii) nodrošina, lai būtu izpildīti šīs direktīvas noteikumi;
b) uzņēmumā ir ievesti dzīvnieki tikai no kādas citas apstiprinātas institūcijas, iestādes vai centra saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;
c) oficiālais veterinārārsts pārliecinās, vai:
— ir izpildīti šīs direktīvas noteikumi,
— dzīvnieku klīnisko, pēcnāves un laboratorijas pārbaužu rezultāti nav uzrādījuši A un B pielikumā minēto slimību gadījumus;
d) institūcija, iestāde vai centrs glabā 1. punkta d) apakšpunktā minēto uzskaiti vismaz desmit gadus pēc apstiprināšanas.
3. Atkāpjoties no šīs direktīvas 5. panta 1. punkta un šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta, dzīvniekus, tostarp pērtiķus (zemāko un augstāko apakškārtu), kuri nav no apstiprinātas institūcijas, iestādes vai centra, var ievest apstiprinātā institūcijā, iestādē vai centrā ar noteikumu, ka minētos dzīvniekus pakļauj karantīnai oficiālā kontrolē un saskaņā ar norādījumiem, ko pirms ievešanas dod kompetentā iestāde.
Attiecībā uz pērtiķiem (zemāko un augstāko apakškārtu) ievēro karantīnas prasības, kas noteiktas OIE Starptautiskajā veselības kodā (2.10.1. nodaļa un 3.5.1. papildinājums).
Attiecībā uz citiem dzīvniekiem, kas pakļauti karantīnai saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu, karantīnas periodam jābūt vismaz 30 dienas attiecībā uz A pielikumā uzskaitītajām slimībām.
4. Dzīvniekus, kas atrodas kādā apstiprinātā institūcijā, iestādē vai centrā, no minētā uzņēmuma izved tikai tad, ja tos paredzēts nogādāt citai apstiprinātai institūcijai, iestādei vai centram tajā vai citā dalībvalstī; tomēr, ja tie nav paredzēti apstiprinātai institūcijai, iestādei vai centram, tad tos izved tikai saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām, lai nodrošinātu, ka nerodas slimības izplatīšanās risks.
5. Ja kāda dalībvalsts gūst labumu no papildu garantijām atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, tad tā var pieprasīt, lai attiecīgajai apstiprinātajai institūcijai, iestādei vai centram izvirzītu atbilstošas papildu prasības un sertifikāciju par uzņēmīgajām sugām.
6. Procedūras daļējai vai pilnīgai apstiprinājuma apturēšanai, atsaukšanai vai atjaunošanai ir šādas:
a) ja kompetentā iestāde atklāj, ka nav izpildītas 2. punktā minētās prasības vai ka ir izdarīti grozījumi izmantošanā, uz ko vairs neattiecas šīs direktīvas 2. pants, tad apstiprinājumu aptur vai atsauc;
b) ja tiek paziņots par aizdomām par kādu no A vai B pielikumā uzskaitītajām slimībām, tad kompetentā iestāde aptur institūcijas, iestādes vai centra apstiprinājumu, līdz aizdomas tiek oficiāli izslēgtas. Atkarībā no konkrētās slimības un slimības pārnešanas riska, apturējums var attiekties uz uzņēmumu kopumā vai tikai uz dažām dzīvnieku kategorijām, kas ir uzņēmīgas pret konkrēto slimību. Kompetentā iestāde nodrošina tādu pasākumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai apstiprinātu vai izslēgtu aizdomas un novērstu slimības izplatīšanos, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kuri regulē pasākumus, kas jāpieņem pret konkrēto slimību, un par dzīvnieku tirdzniecību;
c) ja domājamo slimību apstiprina, tad institūciju, iestādi vai centru atkal apstiprina tikai tad, kad pēc slimības un infekcijas avota apkarošanas telpās, tostarp atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, atkal ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti šā pielikuma 1. punktā, izņemot 1. punkta c) apakšpunktu;
d) kompetentā iestāde informē Komisiju par institūcijas, iestādes vai centra apstiprinājuma apturēšanu, atsaukšanu vai atjaunošanu.
▼B
D PIELIKUMS
▼M1
I NODAĻA
I. Nosacījumi, kas reglamentē spermas savākšanas centru apstiprināšanu
Spermas savākšanas centriem:
1) jābūt “centra veterinārārsta” uzraudzībā;
2) ir vajadzīgas vismaz:
a) slēdzamas dzīvnieku novietnes, un — ja tas vajadzīgs zirgu dzimtas dzīvniekiem — pastaigas vietas, kas fiziski nošķirtas no savākšanas telpām, apstrādes un uzglabāšanas telpas;
b) izolācijas telpas, kas nav tieši saistītas ar parastajām dzīvnieku novietnēm;
c) spermas savākšanas telpas, tostarp atsevišķa telpa iekārtu tīrīšanai, dezinfekcijai vai sterilizācijai;
d) spermas apstrādes telpa, kas nošķirta no savākšanas telpām un kas var atrasties citviet;
e) spermas uzglabāšanas telpa, kas var atrasties citviet;
3) jābūt būvētiem vai izolētiem, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpus centra;
4) jābūt būvētiem tā, lai visu centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu varētu viegli iztīrīt un dezinficēt.
II. Spermas savākšanas centru uzraudzības nosacījumi
Spermas savākšanas centri:
1) jāuzrauga, lai tajos būtu tikai to sugu dzīvnieki, kuru sperma jāsavāc.
Tomēr var pieņemt arī citus mājdzīvniekus ar noteikumu, ka tie nerada infekcijas risku tām sugām, kuru sperma jāsavāc, un ka tie atbilst centra veterinārārsta noteiktajiem nosacījumiem.
Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas vienā vietā ar mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centru, tad ķēves, viltus ērzeļus un ērzeļus aplecināšanai var pieņemt, ja tie atbilst D pielikuma II nodaļas A punkta 1), 2), 3) un 4) apakšpunkta prasībām;
2) jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka tajos glabā uzskaiti, kurā norādīta:
— suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācija katram dzīvniekam, kas atrodas centrā,
— visu to dzīvnieku pārvietošana, ko ieved centrā vai izved no tā,
— anamnēze un visas diagnosticējošās pārbaudes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas, kas veiktas turētajiem dzīvniekiem,
— spermas savākšanas un apstrādes datums,
3) pārošanas sezonas laikā valsts pilnvarotam veterinārārstam jāpārbauda — vismaz reizi gadā to dzīvnieku spermas savākšanas centri, kam pārošana ir sezonāla, un divreiz gadā to dzīvnieku spermas savākšanas centri, kam pārošana ir nesezonāla –, lai izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem;
4) jāuzrauga tā, lai tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Turklāt apmeklētājiem, kam ir atļaujas, jāievēro centra veterinārārsta noteiktie nosacījumi;
5) centros jānodarbina kompetenti darbinieki, kas pienācīgi apmācīti par dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kā novērst slimības izplatīšanos;
6) jāuzrauga tā, lai nodrošinātu, ka:
— neviens centra dzīvnieks vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un savākšanas periodā nav izmantots dabīgajai vaislai,
— spermas savākšana, apstrāde un uzglabāšana notiek tikai telpās, kas īpaši atvēlētas šim nolūkam,
— visi instrumenti, kas savākšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, ir vai nu pirms lietošanas pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, vai ir jauni, vienreizlietojami, un pēc lietošanas tos iznīcina.
— Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas vienā vietā ar mākslīgās apsēklošanas centru vai aplecināšanas centru, tad instrumentiem un ierīcēm, kas paredzēti mākslīgajai apsēklošanai vai aplecināšanai, jābūt stingri nošķirtiem no instrumentiem un ierīcēm, kas nonāk saskarē ar donordzīvniekiem vai citiem savākšanas centra dzīvniekiem un spermu,
— spermas apstrādē izmanto tikai tādus dzīvnieku izcelsmes līdzekļus — atšķaidītājus, piedevas vai apjoma paplašinātājus –, kas nerada dzīvnieku veselības apdraudējumu vai kas iepriekš apstrādāti, lai to nepieļautu,
— saldētai vai atdzesētai spermai izmanto kriogēnas vielas, kas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem,
— visas tvertnes, kas paredzētas spermas uzglabāšanai vai pārvadāšanai, ir vai nu pirms lietošanas pienācīgi dezinficētas vai sterilizētas, vai ir jaunas, vienreizlietojamas, un pēc lietošanas tās iznīcina;
7) centram jānodrošina, lai katra atsevišķā spermas deva būtu neizdzēšami identificēta tā, ka var noteikt izcelsmes dalībvalsti, savākšanas datumu, donordzīvnieka sugu, šķirni un identitāti un tā apstiprinātā centra nosaukumu un/vai numuru, kurā savākta sperma.
▼B
II PIELIKUMS
Savākšanas centros piemērojamie nosacījumi
Prasības attiecībā uz donordzīvnieku ievešanu
▼M1
A. ĒRZEĻI
Spermas savākšanai var izmantot tikai tādu ērzeli, kurš pēc centra veterinārārsta atzinuma atbilst šādām prasībām:
1) tas nedrīkst uzrādīt nekādas infekcijas vai lipīgas slimības pazīmes ne uzņemšanas laikā, ne dienā, kad savāc spermu;
2) tam jābūt no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas vai — attiecībā uz reģionalizāciju — no teritorijas daļas vai saimniecības, kas atrodas veterinārā uzraudzībā, kur visas atbilst Padomes Direktīvas 90/426/EEK prasībām;
3) pirms spermas savākšanas tam jābūt turētam 30 dienas saimniecībās, kur šajā laikā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nav uzrādījis zirgu vīrusarterīta klīniskās pazīmes;
4) pirms spermas savākšanas tam jābūt turētam 60 dienas saimniecībās, kur šajā laikā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nav uzrādījis zirgu kontagiozā metrīta klīniskās pazīmes;
5) pirms pirmās spermas savākšanas 30 dienas un savākšanas periodā tas nedrīkst būt izmantots lecināšanai;
6) tam jābūt tādā laboratorijā izdarītām un sertificētām pārbaudēm, ko atzinusi kompetentā iestāde saskaņā ar programmu, kura noteikta 7) punktā:
i) agara gela imūndifūzijas tests (Koginsa tests) attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju, ar negatīvu rezultātu;
ii) seruma neitralizācijas tests attiecībā uz zirgu vīrusarterītu. Ja neiegūst negatīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu 1 pret 4, tad vīrusa izolēšanas testam attiecībā uz zirgu vīrusarterītu, kas ar negatīvu rezultātu jāizdara donorērzeļa spermas kopējā daudzuma alikvotajai daļai;
iii) pārbaude attiecībā uz zirgu kontagiozo metrītu, ko izdara divas reizes ar septiņu dienu starplaiku, izolējot Taylorella equigenitalis no pirmsejakulācijas šķidruma vai spermas parauga un tām uztriepēm no ģenitālijām, kas ņemtas vismaz no dzimumlocekļa apvalka, urīnizvadkanāla un urīnizvadkanāla bedrītes, vienmēr ar negatīvu rezultātu;
7) tam jābūt pakļautam vienai no šādām pārbaužu programmām:
i) ja spermu savāc tirdzniecībai ar svaigu vai atdzesētu spermu:
— un donorērzelis pastāvīgi turēts savākšanas centrā vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un savākšanas periodā, un savākšanas centrā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nenonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem ir zemāks veselības statuss nekā donorērzelim, tad pārbaudes, kas jāizdara saskaņā ar 6) punkta i), ii) un iii) apakšpunktu, izdara vismaz 14 dienas pēc tam, kad donorērzeli sāka turēt centrā, un vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā;
— un donorērzelis pastāvīgi nav savākšanas centrā un/vai cits zirgu dzimtas dzīvnieks savākšanas centrā nonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem ar zemāku veselības statusu, tad pārbaudes, kas jāizdara saskaņā ar 6. punkta i), ii) un iii) apakšpunktu, izdara 14 dienās pirms pirmās spermas savākšanas un vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā. Turklāt pārbaudi, kas izdarāma saskaņā ar 6. punkta i) apakšpunktu, atkārto vismaz reizi katru 120 dienu laikā spermas savākšanas periodā. Pārbaudi, kas izdarāma saskaņā ar 6. punkta ii) apakšpunktu, izdara ne vairāk kā 30 dienas pirms katras spermas savākšanas, ja vien ar vīrusa izolācijas testu, kurš jāveic katru gadu, neapstiprina, ka seropozitīvais ērzelis nav zirgu vīrusarterīta izplatītājs;
ii) ja spermu savāc tirdzniecībai ar saldētu spermu, tad piemēro pārbaužu programmas, kas paredzētas 7. punkta i) apakšpunkta pirmajā un otrajā ievilkumā, vai arī pārbaudes, kuras vajadzīgas saskaņā ar 6. punkta i), ii) un iii) apakšpunktu, 30 dienu obligātajā spermas uzglabāšanas periodā un ne mazāk kā 14 dienās pēc spermas savākšanas neatkarīgi no ērzeļa statusa centrā.
▼B
B. AITAS UN KAZAS
1. Spermas savākšanai drīkst izmantot tikai tādas aitas un kazas no centriem vai saimniecībām, kas pēc valsts pilnvarota veterinārārsta atzinuma atbilst šādām prasībām:
a) spermas savākšanas dienā tām ir laba veselība;
b) tās atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 91/68/EEK par Kopienas iekšējo tirdzniecību 4., 5. un 6. pantā.
Turklāt, donordzīvniekiem trīsdesmit dienas pirms spermas savākšanas ar negatīvu rezultātu ir jāiziet:
— tests brucelozes (B. melitensis) noteikšanai saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu,
— tests uz kontagiozo epididimītu (B. ovis) saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu,
— tests uz aitu enzootiskā aborta vīrusu;
c) tās ir izgājuši attiecīgos testus vai pārbaudes, kas paredzētas, lai garantētu atbilstību tām prasībām, kas noteiktas a) un b) apakšpunktā.
2. Testi, kas minēti 1. punktā, jāveic laboratorijā, ko ir apstiprinājusi dalībvalsts.
▼M1
|
C.
|
Ja jebkurš no A vai B punktā minētajiem testiem izrādās pozitīvs, tad dzīvnieks jāizolē, un ar spermu, kas no tā savākta kopš pēdējā negatīvā testa, vairs nenotiek tirdzniecība. Tas pats attiecas uz spermu, kas kopš dienas, kad izdarīta pārbaudes ar pozitīvu rezultātu, savākta no citiem dzīvniekiem saimniecībā vai savākšanas centrā, kuri ir uzņēmīgi pret attiecīgo slimību. Tirdzniecību neatsāk, iekams nav atjaunots centra veselības statuss.
|
III NODAĻA
Prasības, ko piemēro spermai, olšūnām un embrijiem
Sperma, olšūnas un embriji jāsavāc, jāapstrādā un jāiekonservē saskaņā ar šādiem principiem:
a) pat zirgu dzimtas dzīvnieku olšūnu un embriju mazgāšana jāveic saskaņā ar nosacījumiem, kas jāizstrādā saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru. Līdz minēto nosacījumu pieņemšanai piemēro starptautiskos standartus.
Pirms un pēc mazgāšanas olšūnu un embriju zona pellucida jāpaliek neskartai.
Vienlaikus var mazgāt tikai olšūnas un embrijus, kas iegūti no viena donora.
Pēc mazgāšanas katras olšūnas vai embrija zona pellucida jāpārbauda pa visu tās virsmu vismaz piecdesmitkāršā palielinājumā un jāapliecina, ka tā ir neskarta un bez jebkādiem svešķermeņiem;
b) videi un šķīdumiem, ko izmanto olšūnu un embriju savākšanai, apstrādei (pārbaudei, mazgāšanai un apstrādei), konservēšanai vai saldēšanai, jābūt sterilizētiem saskaņā ar apstiprinātām metodēm, un ar tiem jāapietas tā, lai tie paliktu sterili.
Olšūnu un embriju savākšanas, mazgāšanas un konservēšanas videi jāpievieno antibiotikas, un spermas savākšanas, mazgāšanas un konservēšanas videi jāpievieno atšķaidītāji. Vajadzības gadījumā, ievērojot 26. pantā noteikto procedūru, tiks sīki izstrādāti noteikumi;
c) visiem materiāliem, ko izmanto spermas, olšūnu un embriju savākšanai, apstrādei, konservēšanai vai sasaldēšanai, jābūt vai nu pirms izmantošanas pienācīgi dezinficētiem vai sterilizētiem, vai jauniem, vienreizlietojamiem un pēc izmantošanas iznīcināmiem;
d) saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru var noteikt papildu pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz mazgājošo šķidrumu savākšanu, lai noteiktu, ka tur nav slimības ierosinātāju;
e) olšūnas un embriji, kam a) apakšpunktā paredzētajās pārbaudes ir bijuši apmierinoši rezultāti, un spermu ievieto sterilos pienācīgi identificētos traukos, kas satur tikai materiālu no viena vīrišķā vai sievišķā donordzīvnieka, un tiek tūlīt aizplombēti.
Identifikācija, kas jānosaka saskaņā ar 26. pantā noteikto procedūru, ir vismaz tāda, ka var noteikt vismaz izcelsmes valsti, savākšanas dienu, donordzīvnieka sugu, šķirni un identitāti un savākšanas centra/komandas nosaukumu un/vai numuru;
f) saldēta sperma, olšūnas un embriji jāievieto sterilos šķidrā slāpekļa traukos, kuros minētos produktus nav iespējams piesārņot;
g) saldēta sperma, olšūnas un embriji jāuzglabā apstiprinātos apstākļos vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas;
h) sperma, olšūnas un embriji jāpārvadā traukos, kas vai nu pirms lietošanas ir iztīrīti, dezinficēti vai sterilizēti, vai kas ir jauni, vienreizlietojami un ko pēc lietošanas iznīcina.
IV NODAĻA
Sievišķie donordzīvnieki
Sievišķos dzīvniekus var izmantot embriju vai olšūnu savākšanai tikai tad, ja tie un to izcelsmes ganāmpulki, pēc valsts pilnvarotā veterinārārsta atzinuma, atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajās direktīvās par Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, kuri paredzēti attiecīgo sugu vaislai un audzēšanai.
Padomes Direktīvas 64/432/EEK noteikumus piemēro cūkām, un Padomes Direktīvas 91/68/EEK noteikumus piemēro aitām un kazām.
Papildus prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 90/426/EEK, zirgu dzimtas dzīvniekiem pirms olšūnu vai embriju savākšanas jābūt turētiem saimniecībās, kurās 60 dienas nav bijis zirgu kontagiozā metrīta klīnisko pazīmju. 30 dienu laikposmā pirms olšūnu vai embriju savākšanas tie nedrīkst būt izmantoti dabīgajai vaislai.
▼M3
E PIELIKUMS
1. daļa
2. daļa
3. daļa
▼M7
F PIELIKUMS
Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs), 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 90/426/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu
Padomes Direktīva 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm
Padomes Direktīva 91/67/EEK (1991. gada 28. janvāris) kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū
Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā
Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importam un tranzītam caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK.