Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 18. oktobra Direktīvu 71/354/EEK ( 1 ) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām, kurā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Direktīvu 76/770/EEK ( 2 ),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 3 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 4 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 5 ),

tā kā mērvienības ir svarīgas visu mērinstrumentu izmantošanā, lai izteiktu mērījumus vai lieluma rādītājus; tā kā mērvienības izmanto gandrīz visās cilvēku darbības jomās; tā kā ir jānodrošina cik iespējams lielāka skaidrība to izmantošanā; tā kā tāpēc ir jāizstrādā noteikumi to izmantošanai Kopienā saimnieciskiem, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai administratīviem mērķiem;

tā kā tomēr starptautisko pārvadājumu nozarē ir noslēgtas starptautiskas konvencijas vai nolīgumi, kas ir saistoši Kopienai vai dalībvalstīm; tā kā šīs konvencijas vai nolīgumi ir jāievēro;

tā kā tiesību akti, kas reglamentē mērvienību izmantošanu, dažādās dalībvalstīs atšķiras un tā kavē tirdzniecību; tā kā šādos apstākļos ir jāsaskaņo normatīvie un administratīvie akti, lai novērstu šādus šķēršļus;

tā kā uz mērvienībām attiecas starptautiskas rezolūcijas, kas ir pieņemtas Ģenerālajā svaru un mēru konferencē (CGPM), kas izveidota ar Metra konvenciju, kas parakstīta Parīzē 1875. gada 20. maijā, kuras dalībnieces ir visas dalībvalstis; tā kā šo rezolūciju rezultātā tika izveidota starptautiskā mērvienību sistēma (SI);

tā kā Padome 1971. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi Direktīvu 71/354/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai mazinātu šķēršļus tirdzniecībai, pieņemot starptautisko mērvienību sistēmu Kopienas līmenī; tā kā Direktīva 71/354/EEK ir grozīta ar Pievienošanās aktu un Direktīvu 76/770/EEK;

tā kā šie Kopienas noteikumi nav novērsuši visus šķēršļus šajā jomā; tā kā Direktīva 76/770/EEK paredz līdz 1979. gada 31. decembrim pārbaudīt stāvokli attiecībā uz tās pielikuma D nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, nosaukumiem un simboliem; tā kā arī ir pierādījusies vajadzība pārbaudīt stāvokli attiecībā uz dažām citām mērvienībām;

tā kā tādēļ, lai izvairītos no nopietnām grūtībām, ir jāparedz pārejas laiks, kad var pakāpeniski atteikties no mērvienībām, kas neatbilst starptautiskajai sistēmai; tā kā tomēr ir svarīgi ļaut dalībvalstīm, kas to vēlas, savas valsts teritorijā cik iespējams ātri īstenot pielikuma I nodaļas noteikumus; tā kā tāpēc ir jāierobežo šā pārejas laika ilgums Kopienā, reizē ļaujot dalībvalstīm brīvi saīsināt šo laiku;

tā kā pārejas laikā ir būtiski, īpaši, lai aizsargātu patērētājus, saglabāt skaidrību attiecībā uz mērvienību izmantošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm; tā kā dalībvalstu pienākums ļaut izmantot papildu norādes uz produktiem un iekārtām, ko ieved no citām dalībvalstīm, šajā pārejas laikā varētu būt piemērots šim mērķim;

tā kā sistemātiska šādu risinājumu piemērošana visiem mērinstrumentiem, tostarp medicīnas instrumentiem, tomēr ne vienmēr ir vēlama; tā kā dalībvalstīm tāpēc ir jāvar pieprasīt, lai to teritorijā uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota viena likumīga mērvienība;

tā kā šī direktīva neietekmē jau tirgū esošu ražojumu turpmāku ražošanu; tā kā tā tomēr ietekmē tādu ražojumu un iekārtu laišanu tirgū un lietošanu, uz kuriem lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, ja šādi ražojumi un iekārtas ir vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu šādu jau tirgū esošu ražojumu, iekārtu vai instrumentu detaļas vai daļas; tā kā tāpēc dalībvalstīm ir jāļauj laist tirgū un lietot šādus ražojumus un iekārtas, lai papildinātu un aizstātu detaļas, pat tad, ja lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, lai varētu turpināt izmantot tirgū jau esošos ražojumus, iekārtas vai instrumentus;

tā kā Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) 1974. gada 1. martā ir apstiprinājusi starptautisku standartu, kā attēlot SI un citas vienības, ko izmanto sistēmās ar ierobežotām rakstzīmju kopām; tā kā Kopienai būtu ieteicams pieņemt risinājumus, kas ar 1974. gada 1. marta ISO 2955 standartu jau ir apstiprināti plašākā starptautiskā mērogā;

tā kā Kopienas noteikumi par mērvienībām ir atrodami vairākos Kopienas tiesību aktos; tā kā mērvienību joma ir tik svarīga, ka ir būtiski, lai tās regulējums būtu atrodams vienā Kopienas tiesību aktā; tā kā šī direktīva tāpēc apvieno visus Kopienas noteikumus šajā sakarā un atceļ Direktīvu 71/354/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

Šīs direktīvas nozīmē likumīgas mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai, ir:

1. Šajā direktīvā “papildu rādītājs” ir viens vai vairāki lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas pielikuma I nodaļā, un ko pievieno lieluma rādītājam, kas ir izteikts ar šajā nodaļā ietvertu mērvienību.

3. Dalībvalstis tomēr var pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota tikai viena likumīgā mērvienība.

4. Rādītājs, kas izteikts kādā no I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, ir noteicošais. Cita starpā rādītājus, kas ir izteikti mērvienībās, kuras nav uzskaitītas I nodaļā, izsaka rakstzīmēs, kuras nav lielākas par rakstzīmēm, ar kādām izteikti rādītāji I nodaļā uzskaitītajās vienībās.

Mērinstrumentu rādītāju ierīcēm tomēr var prasīt likumīgu mērvienību izmantošanu.

►M2 1983. gada 15. maija ◄ starptautisko standartu ISO 2955 “Informācijas apstrāde — SI un citu vienību attēlošana izmantošanai sistēmās ar ierobežotām rakstzīmju kopām” piemēro jomā, uz kuru attiecas minētā dokumenta 1. punkts.

Šīs direktīvas īstenošanas jautājumus un jo īpaši jautājumu par papildu rādītājiem izskatīs vēlāk un vajadzības gadījumā paredzēs atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Padomes Direktīvas 71/316/EEK ( 6 ) 18. pantā minēto procedūru.

Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols
Garums	metrs	m
Masa	kilograms	kg
Laiks	sekunde	s
Elektriskās strāvas stiprums	ampērs	A
Termodinamiskā temperatūra	kelvins	K
Vielas daudzums	mols	mol
Gaismas stiprums	kandela	cd

Kilograms ir masas mērvienība; tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

Sekunde ir laiks, kas vienāds ar 9 192 631 770 periodiem starojumam, kurš atbilst cēzija-133 atoma pārejai starp pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras līmeņiem.

Ampērs ir tāda pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu apaļu šķēlumu, kuri ir novietoti 1 metra attāluma vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10-7 ņūtoniem uz garuma metru.

(CIPM (1946. gads), 2. rezolūcija, kas apstiprināta devītajā CGPM (1948. gads)).

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

(Trīspadsmitās CGPM (1967. gads) 4. rezolūcija un Divdesmit trešās CGPM (2007. gads) 10. rezolūcija).

Mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz mikrodaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12.

Lietojot molu, ir jākonkretizē mikrodaļiņas — atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šādu daļiņu noteiktas grupas.

Kandela ir gaismas stiprums noteiktā virzienā no avota, kas emitē monohromatiskus starus ar 540 × 1012 hercu frekvenci un kura jauda attiecīgajā virzienā ir 1/683 vata steradiānā.

1.1.1. ►M4 SI atvasinātās temperatūras mērvienības īpašais nosaukums un simbols, lai izteiktu temperatūru pēc Celsija ◄

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols
Temperatūra pēc Celsija	Celsija grāds	°C

Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T0 , kur T0 = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība “Celsija grāds” ir vienāda ar mērvienību “kelvins”.

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

Lielums	Mērvienība		Izteiksme
Lielums	Nosaukums	Simbols	Citās SI mērvienībās	SI pamatvienībās
Plaknes leņķis	radiāns	rad		m · m–1
Telpas leņķis	steradiāns	sr		m2 · m–2
Frekvence	hercs	Hz		s–1
Spēks	ņūtons	N		m · kg · s–2
Spiediens, mehāniskais spriegums	paskāls	Pa	N · m–2	m–1 · kg · s–2
Enerģija, darbs; siltuma daudzums	džouls	J	N · m	m2 · kg · s–2
Jauda (1), enerģijas plūsma	vats	W	J · s–1	m2 · kg · s–3
Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš	kulons	C		s · A
Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks	volts	V	W · A–1	m2 · kg · s–3 · A–1
Elektriskā pretestība	oms	Ω	V · A–1	m2 · kg · s–3 · A–2
Elektrovadītspēja	sīmenss	S	A · V–1	m–2 · kg–1 · s3 · A2
Elektriskā kapacitāte	farads	F	C · V–1	m–2 · kg–1 · s4 · A2
Magnētiskā plūsma	vēbers	Wb	V · s	m2 · kg · s–2 · A–1
Magnētiskā indukcija	tesla	T	Wb · m–2	kg · s–2 · A–1
Induktivitāte	henrijs	H	Wb · A–1	m2 · kg · s–2 · A–2
Gaismas plūsma	lūmens	lm	cd · sr	cd
Apgaismojums	lukss	lx	lm · m–2	m–2 · cd
Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)	bekerels	Bq		s–1
Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs	grejs	Gy	J · kg–1	m2 · s–2
Ekvivalentā doza	zīverts	Sv	J · kg–1	m2 · s–2
Katalītiskā aktivitāte	katals	kat		mol · s–1
(1) Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “VA”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. “Vars” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašajiem nosaukumiem un simboliem, kas norādīti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2, vai Pa · s.

1.3. Priedēkļi un to simboli dažu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

Pakāpes rādītājs	Priedēklis	Simbols
1024	jota	Y
1021	zeta	Z
1018	eksa	E
1015	peta	P
1012	tera	T
109	giga	G
106	mega	M
103	kilo	k
102	hekto	h
101	deka	da
10-1	deci	d
10-2	centi	c
10-3	mili	m
10-6	mikro	μ
10-9	nano	n
10-12	piko	p
10-15	femto	f
10-18	ato	a
10-21	zepto	z
10-24	jokto	y

Masas mērvienības decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot priedēkli vārdam “grams” un tā simbolu simbolam “g”.

Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot priedēkli vienībām skaitītājā vai saucējā, vai šajās abās daļās.

Nedrīkst izmantot saliktus priedēkļus, tas ir, priedēkļus, ko veido, saliekot kopā vairākus iepriekšminētos priedēkļus.

1.4. SI mērvienību decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu atļautie īpašie nosaukumi un simboli

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols	Vērtība
Tilpums	litrs	l vai L (1)	1 l = 1 dm3 = 10–3 m3
Masa	tonna	t	1 t = 1 Mg = 103 kg
Spiediens, mehāniskais spriegums	bārs	bar (2)	1 bar = 105 Pa
(1) Litra vienībai var izmantot abus simbolus “l” un “L”. (2) Vienība ir minēta Starptautiskā svaru un mēru biroja (BIPM) brošūrā starp vienībām, ko var atļaut uz laiku.

Piezīme:1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.

2. VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS, PAMATOJOTIES UZ SI MĒRVIENĪBĀM, TAČU NAV TO DECIMĀLDAUDZKĀRTŅI VAI DECIMĀLDAĻAS

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols	Vērtība
Plaknes leņķis	apgrieziens* (1), ()		1 apgrieziens = 2 π rad
	metriskais grāds* vai gons*	gon*
	grāds	°
	leņķa minūte	'
	leņķa sekunde	"
Laiks	minūte	min	1 min = 60 s
	stunda	h	1 h = 3 600 s
	diennakts	d	1 d = 86 400 s
(1) Rakstzīme (*) aiz vienības nosaukuma vai simbola norāda, ka tas neparādās CGPM, CIPM vai BIPM sastādītajos sarakstos. Tas attiecas uz visu šo pielikumu. (2) Nav starptautiska simbola.

Piezīme:1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem “(metriskais) grāds” vai “gons” un simbolu “gon”.

3. AR SI IZMANTOJAMĀS MĒRVIENĪBAS, KURU SI LIELUMI IR IEGŪTI EKSPERIMENTĀLI

Lielums	Simbols
Lielums	Mērvienība	Nosaukums	Definīcija
Enerģija	Elektronvolts	eV	Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, ko iegūst elektrons, vakuumā izejot cauri potenciālu starpībai 1 volts.
Masa	Unificētā atommasas mērvienība	u	Unificētā atommasas mērvienība ir 12C nuklīda atoma masas viena divpadsmitā daļa.

Piezīme: 1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot kopā ar šīm divām mērvienībām un to simboliem.

4. MĒRVIENĪBAS UN MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, KO ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ĪPAŠĀS NOZARĒS

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols	Vērtība
Optisko sistēmu optiskais stiprums	dioptrija*		1 dioptrija = 1 m–1
Dārgakmeņu masa	metriskais karāts		1 metriskais karāts = 2 · 10–4 kg
Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība	Ārs	a	1 a = 102 m2
Tekstilšķiedru un pavedienu garuma vienības masa	tekss*	tex*	1 tex = 10–6 kg · m–1
▼M1
Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens	dzīvsudraba staba milimetrs	mm Hg*	1 mm Hg = 133,322 Pa
Efektīvais šķēlums	barns	b	1 b = 10-28 m2
▼B

Piezīme: ►M1 1.3. punktā minētos priedēkļus un to apzīmējumus var lietot saistībā ar iepriekš minētajām mērvienībām un apzīmējumiem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā apzīmējumu. Tomēr skaitlis 102a tiek saukts par “hektāru”. ◄

Kombinējot I nodaļā uzskaitītās mērvienības, veido saliktas mērvienības.

LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA b) PUNKTĀ UN KURU IZMANTOŠANA ATĻAUTA TIKAI ĪPAŠOS GADĪJUMOS

Piemērošanas joma	Vienība
Piemērošanas joma	Nosaukums	Aptuvena vērtība		Apzīmējums
Ceļa satiksmes zīmes, attāluma un ātruma mērvienības	jūdze	1 mile =	1 609 m	mile
	jards	1 yd =	0,9144 m	yd
	pēda	1 ft =	0,3048 m	ft
	colla	1 in =	2,54 x 10-2 m	in
Alus, sidra liešana mucās; piens vairākkārtēji izmantojamos traukos	pinte	1 pt =	0,5683 x 10-3 m3	pt
▼M4 —————
▼M2
Darījumi ar dārgmetāliem	trojas unce	1 oz tr =	31,10 x 10-3 kg	oz tr

Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.

LIELUMI, MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, SIMBOLI UN APTUVENĀS VĒRTĪBAS

Garums
colla	1 in = 2,54 · 10–2 m
pēda	1 ft = 0,3048 m
▼M2 —————
▼B
jūdze	1 jūdze = 1 609 m
jards	1 jards = 0,9144 m
Laukums
kvadrātpēda	1 sq ft = 0,929 · 10–1 m2
akrs	1 ac = 4 047 m2
kvadrātjards	1 sq yd = 0,8361 m2
Tilpums
šķidruma unce	1 fl oz = 28,41 · 10–6 m3
ceturtdaļpinte	1 ceturtdaļpinte = 0,1421 · 10–3 m3
pinte	1 pt = 0,5683 · 10–3 m3
kvarta	1 qt = 1,137 · 10–3 m3
galons	1 gal = 4,546 · 10–3 m3
Masa
unce (angļu)	1 oz = 28,35 · 10–3 kg
trojas unce	1 oz tr = 31,10 · 10–3 kg
mārciņa	1 lb = 0,4536 kg
Enerģija
terma	1 terma = 105,506 · 106 J

Līdz datumam, kas jānosaka saskaņā ar 1. panta c) apakšpunktu, III nodaļā minētās mērvienības var kombinēt citu ar citu vai ar I nodaļā minētajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.

LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA d) PUNKTĀ UN KURAS ATĻAUTS LIETOT TIKAI SPECIĀLĀS JOMĀS

Piemērošanas sfēra	Vienība
Piemērošanas sfēra	Nosaukums	Aptuvena vērtība		Apzīmē3jums
Jūras navigācija	jūras ass	1 fm =	1,829 m	fm
Alus, sidrs, ūdeņi, limonādes un augļu sulas vairākkārtēji izmantojamos konteineros	pinte	1 pt =	0,5683 x 10-3 m3	pt
	šķidruma unce	1 fl oz =	28,41 x 10-6 m3	fl. oz
Alkoholiskie dzērieni	ceturtdaļpinte	1 gill =	0,142 x 10-3 m3	gill
Preces, kuras tiek pārdotas irdenas, berot	Unce (avoir dupois)	1 oz =	28,35 x 10-3 kg	oz
Preces, kuras tiek pārdotas irdenas, berot	mārciņa	1 lb =	0,4536 kg	lb
Gāzes piegāde	terms	1 therm =	105,506 x 106 J	therm

Līdz 1. panta d) punktā noteiktajai dienai, šajā nodaļā minētās mērvienības var savstarpēji savienot vai savienot ar I nodaļā minētajām, lai veidotu saliktas vienības.

( 5 ) Atzinums sniegts 1979. gada 24./25. oktobrī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES DIREKTĪVA 85/1/EEK (1984. gada 18. decembris),	L 2	11	3.1.1985
►M2	PADOMES DIREKTĪVA 89/617/EEK (1989. gada 27. novembris),	L 357	28	7.12.1989
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/103/EK (2000. gada 24. janvāris),	L 34	17	9.2.2000
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/3/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 11. marts),	L 114	10	7.5.2009