Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Outokumpu OYJ un Outokumpu Copper Products OY iesniedza 2005. gada 21. janvārī

(lieta T-20/05)

(2005/C 82/65)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 21. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Outokumpu OYJ, Espo (Somija), un Outokumpu Copper Products OY, Espo (Somija), ko pārstāv J. Ratliff, Barrister, un advokāti F. Distefano un J. Luostarinen.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apstrīdētajā lēmumā atzina, ka prasītāji kopā ar citiem uzņēmumiem pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu, noslēdzot vienošanās un piedaloties saskaņotā darbībā attiecībā uz cenu noteikšanu un tirgus sadali vara sanitārtehnikas cauruļu nozarē.

Savas prasības atbalstam prasītāji vispirms apgalvo, ka Komisija pieļāva tiesību kļūdu, palielinot prasītājiem uzlikto soda naudu par 50 % par recidīvu, balstoties uz faktu, ka prasītāji iepriekš atzīti par vainīgiem līdzīga pārkāpuma izdarīšanā attiecībā uz nerūsējošo tēraudu. Šajā sakarā prasītāji apgalvo, ka Komisija pārkāpa Regulas 1/2003 (1) 23. pantu, kā arī savas 1998. gada vadlīnijas [par soda noteikšanas metodēm], vispārējos samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī pieļāva acīmredzamu novērtējuma kļūdu.

Prasītāji turklāt apgalvo, ka Komisija pieļāva gan tiesību kļūdu, gan faktu novērtējuma kļūdu, atturēšanas nolūkā palielinot prasītājiem uzlikto soda naudu par 50 %. Šajā sakarā prasītāji apgalvo, ka Komisija atturēšanas ietekmi novērtēja nepareizi un pretēji Padomes Regulas 1/2003 23. pantam, Komisijas 1998. gada vadlīnijām [par soda noteikšanas metodēm], kā arī pretēji vispārējiem soda naudas uzlikšanas, sodīšanas un samērīguma principiem, ņemot vērā to, ka prasītāju uzņēmums kļuva lielāks par citām attiecīgajā pārkāpumā iesaistītām sabiedrībām [cita uzņēmuma] iegūšanas rezultātā pārkāpuma pašās beigās vai pēc tā. Šajā pašā sakarā prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās, ņemot vērā tikai apgrozījumu, nevis visus prasītāja apstākļus.

Visbeidzot prasītāji apgalvo, ka Komisija acīmredzami pieļāva tiesību kļūdu, soda naudas uzlikšanas nolūkos ņemot vērā ne tikai ražotāju “pārveides maržu” [conversion margin], pārstrādājot varu sanitārtehnikas caurulēs, bet arī pamatā esošo vara apgrozījumu, kas nebija nekādas pretlikumīgas sadarbības sastāvdaļa. Atbilstoši prasītājiem šādas kļūdas rezultātā tika noteikts nesamērīgi liela soda nauda.

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 04.01.2003., 1. lpp.