Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. novembrī iesniedza Tribunal du travail de Bruxelles (Beļģija) — Patricia Dumont de Chassart/Onafts — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés

(Lieta C-619/11)

2012/C 49/27

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Patricia Dumont de Chassart

Atbildētājs: Onafts — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), 79. panta 1. punktu, ja to interpretē tādējādi, ka tas ļauj tikai attiecībā uz mirušo vecāku piemērot 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, 72. pantā paredzētos apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmu pielīdzināšanas noteikumus, kā rezultātā ar 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktu pārdzīvojušajam vecākam — neatkarīgi no viņa pilsonības, ja vien viņš ir kādas dalībvalsts pilsonis vai uz viņu attiecas 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā piemērojamība personām —, kurš ir sniedzis pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī divpadsmit mēnešu laikposmā, par ko ir runa 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktā, līdz ar to tiek liegta iespēja sniegt pierādījumu, ka viņš atbilst nosacījumam, saskaņā ar kuru, būdams pabalsta saņēmējs 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 51. panta 3. punkta 1. apakšpunkta izpratnē, viņš būtu varējis pretendēt uz sešiem vienotas likmes ikmēneša pabalstiem par divpadsmit mēnešiem pirms nāves gadījuma, kurpretim pārdzīvojušajam vecākam — neatkarīgi no tā, vai viņš ir Beļģijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis —, kurš divpadsmit mēnešu laikposmā, par ko ir runa 1939. gada 19. decembra Konsolidēto likumu par ģimenes pabalstiem 56.a panta 1. punktā, ir strādājis tikai Beļģijā attiecīgi tādēļ, ka viņš nav atstājis Beļģijas teritoriju, ir atļauts šādu pierādījumu sniegt, ir pārkāpti vispārējie vienlīdzības un nedriskriminācijas principi, kas ir nostiprināti tostarp 1950. gadā Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. pantā, kas vajadzības gadījumā skatīts kopā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētās versijas 17., 39. un/vai 43. pantu?

(1)  OV L 149, 2. lpp.