PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Digitalizācija un jaunās tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi un Eiropas ekonomiku. Tā kā Eiropas ekonomika kļūst arvien digitālāka, eiropieši darījumu veikšanai arvien vairāk izmanto arī privātus digitālos maksāšanas līdzekļus.

Tikai banknotes un monētas vien, kas patlaban ir vienīgie plašai sabiedrībai (tostarp cilvēkiem, valsts sektora iestādēm un uzņēmumiem) pieejamie centrālo banku naudas formāti ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, nevar atbalstīt ES ekonomiku digitālajā laikmetā. Tāpēc to izmantošana maksājumos samazinās, jo palielinās tiešsaistes pirkumi un plašas sabiedrības maksājumu paradumi mainās par labu daudzajiem dažādajiem Eiropas Savienībā piedāvātajiem privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem. Tas ietekmē vēlamo līdzsvaru starp centrālo banku naudu un privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem. Šī tendence nākotnē varētu pat pastiprināties, parādoties trešo valstu centrālo banku digitālajām valūtām (CBDV) un stabilām kriptomonētām 1 , ko emitē privāti uzņēmumi, kas varētu apdraudēt euro lomu maksājumos gan ES, gan ārpus tās.

Trūkstot plaši pieejamam un izmantojamam centrālo banku naudas formātam, kas tehnoloģiski pielāgots digitālajam laikmetam, var samazināties arī uzticība komercbanku naudai un galu galā arī pašam euro. Uzticēšanās komercbanku naudai ir atkarīga no noguldītāju iespējas par nominālvērtību konvertēt savus noguldījumus centrālo banku naudā ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kas pašlaik ir pieejams tikai skaidras naudas formātā. Tāda centrālo banku naudas formāta trūkums, ko var izmantot digitālajā ekonomikā un kas ir konvertējams par komercbanku noguldījumu nominālvērtību, var mazināt centrālo banku naudas monetāro enkura lomu, tādējādi vājinot finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti ES.

Šajā kontekstā pēdējos gados neliela apjoma maksājumiem paredzētas CBDV emitēšana ir guvusi lielu uzmanību un atsaucību 2 . Tāpat kā skaidra nauda, neliela apjoma maksājumiem paredzēta CBDV būtu oficiāls centrālo banku naudas formāts, kas ir tieši piekļūstams plašai sabiedrībai un kam piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Tādējādi tas pielāgotu oficiālos valūtas formātus tehnoloģiju attīstībai, papildinot skaidru naudu.

Eurozonā neliela apjoma maksājumiem paredzētas CBDV — digitālā euro — izveide ir nepieciešama, lai papildinātu skaidru naudu un pielāgotu oficiālos valūtas formātus tehnoloģiju attīstībai, lai euro vienādi un rezultatīvi varētu izmantot kā vienotu valūtu visā eurozonā. Digitālais euro tiks piedāvāts arī kā publisks digitālais maksāšanas līdzeklis līdzās esošajiem privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, tādējādi atbalstot spēcīgāku un konkurētspējīgāku, efektīvāku un inovatīvāku Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgu un digitālo finanšu sektoru, kā arī veicinot Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgu noturības turpmāku uzlabošanu. Šāds digitālais euro veicinās Eiropas mēroga un sadarbspējīgu neliela apjoma maksājumu risinājumu izstrādi, tostarp pilnīgu zibmaksājumu ieviešanu.

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai centrālo banku nauda ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu joprojām būtu pieejama plašai sabiedrībai, vienlaikus piedāvājot modernākos un izmaksu ziņā efektīvus maksāšanas līdzekļus, nodrošinot augstu privātuma līmeni digitālo maksājumu jomā, saglabājot finanšu stabilitāti un veicinot piekļūstamību un finansiālo iekļautību. Šajā nolūkā ar priekšlikumu tiek izveidots digitālais euro, ko var emitēt Eiropas Centrālā banka un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir euro, kā daļa no Eurosistēmas, un izstrādāts nepieciešamais tiesiskais regulējums, kas nodrošina rezultatīvu digitālā euro kā vienotas valūtas izmantošanu visā eurozonā, apmierinot lietotāju vajadzības digitālajā laikmetā un veicinot konkurenci, efektivitāti, inovācijas un noturību ES arvien digitālākajā ekonomikā. Digitālais euro nebūtu programmējama nauda, un tāpēc to nevarētu izmantot, lai ierobežotu tās izlietojumu vai novirzītu to uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem — kā vienotās valūtas digitālam formātam tam vajadzētu būt pilnībā aizstājamam.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Izņemot attiecīgos Līgumu noteikumus (LESD 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un LESD 127.–133. pants), Komisijas 2010. gada 22. marta Ieteikumu par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi 3 , kā arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu, ietekmi un piekļuvi tam (pieņemta kopā ar šo priekšlikumu) 4 , eurozonas monetārās politikas ietvaros nepastāv noteikumi attiecīgajā politikas jomā, t. i., tiesību aktos monetārajā jomā.

Pašreizējais priekšlikums atbilst šiem primāro tiesību aktu noteikumiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem centrālo banku naudas formātiem (digitālais euro un euro skaidras naudas formātā), arī skaidras naudas likumīga maksāšanas līdzekļa statuss tiks regulēts saskaņoti ar digitālā euro likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu, neskarot atšķirības starp šiem euro formātiem.

Šis priekšlikums balstās uz iekšējā tirgus brīvību sniegt maksājumu pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Lai nodrošinātu, ka visi ES maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izplatīt digitālo euro visā eurozonā, šai iniciatīvai ir pievienots priekšlikums regulai [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par digitālā euro pakalpojumu sniegšanu, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, COM/2023/368 final].

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Komisijas 2020. gada septembrī pieņemtā Digitālā finansējuma stratēģija un stratēģija “Neliela apjoma maksājumi” 5 atbalstīja konkurētspējīgu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu izveidi un izpēti par digitālo euro kā iespējamu papildinājumu euro skaidrai naudai līdzās privātiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem.

Digitālā euro ieviešana būtu noderīga saistībā ar notiekošajiem centieniem samazināt Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus sadrumstalotību, veicināt konkurenci, efektivitāti, inovācijas un noturību šajā tirgū, kā arī iedrošināt iniciatīvas nozarē, piedāvājot Eiropas mēroga maksājumu pakalpojumus, un jo īpaši atbalstot zibmaksājumu pilnīgu ieviešanu.

Digitālais euro atbalstīs galvenās Savienības politikas jomas, jo īpaši persondatu aizsardzību, piekļūstamību un finansiālo iekļautību.

–Šī iniciatīva atbalsta mērķi nodrošināt augstu privātuma līmeni maksājumos saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem: jo īpaši Regula (ES) 2016/679 (VDAR) 6 un Regula (ES) 2018/1715 (ESDAR) 7 attieksies uz digitālā euro izplatīšanu un lietošanu, apstrādājot persondatus. Digitālais euro tiks izstrādāts tā, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji un Eiropas Centrālā banka veiktu persondatu apstrādi minimālajā apjomā, kas ir nepieciešams digitālā euro pareizas darbības nodrošināšanai. Digitālais euro būs pieejams bezsaistē ar tādu privātuma līmeni attiecībā pret maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir pielīdzināms banknošu izņemšanai bankomātos un skaidras naudas izmantošanai. Digitālā euro darījumu norēķini tiks veidoti tā, lai ne Eiropas Centrālā banka, ne valstu centrālās bankas nevarētu attiecināt datus uz identificētu vai identificējamu digitālā euro lietotāju.

–Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci ar Direktīvu (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akts) 8 , digitālais euro tiks izstrādāts tā, lai to maksimāli varētu izmantot cilvēki ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēki.

–Attiecībā uz finansiālo iekļaušanu iniciatīvas iedvesmas avots ir pieeja, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2014/92 (Maksājumu kontu direktīva) 9 , kuras mērķis ir nodrošināt vispārēju piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām visiem patērētājiem, tostarp finansiāli atstumtiem cilvēkiem. Digitālais euro tiks piedāvāts, izmantojot līdzīgu pieeju, taču ar nepieciešamajiem pielāgojumiem, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem. Pirmkārt, visām kredītiestādēm, kas sniedz maksājumu kontu pakalpojumus, pēc klientu pieprasījuma būtu jānodrošina digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi. Otrkārt, patērētājiem, kuri nav kredītiestāžu klienti, Maksājumu kontu direktīvas IV nodaļa par piekļuvi maksājumu kontam ar pamatfunkcijām attiektos uz piekļuvi digitālajam euro kontam ar pamatpakalpojumiem, t. i. ar digitālā euro pamatpakalpojumiem, kas bez maksas tiek piedāvāti fiziskām personām. Treškārt, ar šo iniciatīvu tiek nodrošināts, ka valsts sektora struktūrām (vietējām vai reģionālajām pašvaldībām vai pasta nodaļām) būtu arī jāizplata digitālie euro fiziskām personām, kuras nevēlas atvērt digitālā euro kontu kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt šī iniciatīva uzdod Eiropas Banku iestādei un Iestādei nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai kopīgi izstrādāt pamatnostādnes, kas precizē attiecības starp NILL/TNF prasībām un piekļuvi digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem.

–Direktīva (ES) 2015/2366 (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva) 10 regulē maksājumu pakalpojumu sniedzēju (tostarp kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu) maksājumu pakalpojumu sniegšanu un maksājumu darījumā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Komisija ir ierosinājusi un 2023. gada 28. jūnijā pieņēmusi jaunu tiesību aktu paketi, kurā ietilpst gan jauna direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, gan regula 11 . Šī pakete paplašina naudas līdzekļu definīciju, iekļaujot tajā visu formātu centrālo banku naudu, kas emitēta pielietojumam neliela apjoma maksājumos (banknotes, monētas un centrālo banku digitālā valūta). Komisija 2022. gada 22. oktobrī pieņēma priekšlikumu tiesību aktam, lai zibmaksājumus euro valūtā darītu pieejamus katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kam ir bankas konts ES un EEZ valstīs.

–Ievērojot uz risku balstītu pieeju, kas ir Savienības NILL regulējuma pamatā, un izslēdzot pilnīgu anonimitāti, iniciatīva atbilst Komisijas 2021. gada jūlijā pieņemtās NILL paketes mērķiem 12 . Vienlaikus iniciatīva nodrošina augstu privātuma līmeni tiem bezsaistes digitālā euro maksājumiem, kas ir skaidras naudas maksājumiem līdzīgi bezkontakta maksājumi. Tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem tiktu ievēroti tie paši datu aizsardzības, privātuma un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumi kā privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem saskaņā ar ES NILL/TNF regulējumu un Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu, kas atbilst VDAR un Komisijas atvērto datu stratēģijai.

–ES mēroga sadarbspējīgs Eiropas digitālās identitātes maks 13 ļauj lietotājiem brīvprātīgi reģistrēties un veikt drošu klientu autentificēšanu, veicot maksājumus, kā noteikts Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas 97. pantā. Tādas pašas funkcijas būtu jāpiedāvā digitālā euro lietotājiem.

Digitālais euro ir arī identificēts kā Komisijas stratēģijas elements, lai atbalstītu ES atvērto stratēģisko autonomiju. Jo īpaši priekšlikums atbilst Komisijas paziņojumam “Ceļā uz spēcīgāku euro starptautisko nozīmi” 14 un Komisijas paziņojumam “Eiropas ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” 15 .

2022. gada septembrī pieņemtā Digitālo tirgu akta 16 mērķis ir uzlabot tirgu sāncensību digitālajā nozarē. Šajā nolūkā tas uzliek vairākus pienākumus uzņēmumiem, kurus Eiropas Komisija ir iecēlusi par noteiktu platformas pamatpakalpojumu vārtziņiem, ar mērķi veicināt lietotāju izvēli un sniegt iespējas komerciālajiem lietotājiem. Lai gan uz vārtziņiem joprojām attiecas īpašie Digitālo tirgu akta noteikumi, līdz ar digitālā euro ieviešanu, kas būs pieejams bezsaistes maksājumiem, būtu nepieciešama rezultatīva sadarbspēja un taisnīga, samērīga un nediskriminējoša piekļuve mobilo ierīču aparatūras un programmatūras komponentiem, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību digitālā euro lietotājiem iekšējā tirgū.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Kā jauns plašai sabiedrībai pieejams centrālo banku naudas formāts līdzās euro banknotēm un monētām digitālo euro ir jānosaka un jāregulē ar ES regulu, kuras pamatā ir LESD 133. pants. Saskaņā ar LESD 133. pantu “[n]eskarot Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku”.

Kā jau iepriekš skaidrots un kā detalizētāk aprakstīts 3. iedaļā, digitālā euro ieviešana un regulēšana ir pasākums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu euro kā vienotas valūtas izmantošanu digitālajā laikmetā. Šai regulai ir jānodrošina, ka digitālo euro var izmantot visā eurozonā vienādi, saskaņā ar vienādiem noteikumiem un nosacījumiem un bez sadrumstalotības.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu subsidiaritātes principu nepiemēro jomās, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence monetārās politikas jomā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Šajā jomā eurozonas dalībvalstu rīcība nav iespējama, un tādējādi subsidiaritātes princips nav piemērojams.

•Proporcionalitāte

Proporcionalitātes principa ievērošana ir sīki izskatīta priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, un visi ierosinātie risinājumi ir novērtēti saistībā ar šo mērķi.

Jo īpaši no pienākuma pieņemt maksājumus digitālajos euro tiks atbrīvoti mikrouzņēmumi, kas nepieņem elektroniskos maksāšanas līdzekļus, bezpeļņas tiesību subjekti un fiziskas personas, kas neveic komercdarbību.

Attiecībā uz digitālā euro izplatīšanu, lai gan visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izplatīt digitālo euro, tikai kredītiestādēm, kas pārvalda maksājumu kontus, pēc klientu pieprasījuma būtu jāizplata digitālā euro konts. Prasība visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem izplatīt digitālo euro nebūtu samērīga ar mērķi nodrošināt digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa rezultatīvu izmantošanu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula ir piemērots instruments, lai veicinātu vienota noteikumu kopuma izveidi, kas būtu vispārīgi piemērojams un pilnībā saistošs un tieši piemērojams visās eurozonas dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgas piemērošanas iespēju dažādās dalībvalstīs un nodrošinot mērķi izmantot euro kā vienotu valūtu, kā paredzēts LESD 133. pantā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2020. gada 2. oktobrī Eiropas Centrālā banka publicēja “Ziņojumu par digitālo euro”, kurā tika pētītas digitālā euro emisijas priekšrocības un izaicinājumi, kā arī iespējamās dizaina iespējas, lai noskaidrotu plašāku sabiedrības viedokli par šiem aspektiem. Pēc ziņojuma publicēšanas Eiropas Centrālā banka 2020. gada 12. oktobrī uzsāka “publisku apspriešanos par digitālo euro”, kas ilga līdz 2021. gada 12. janvārim. Apspriešanā tika iekļauti 18 jautājumi, kuru mērķis bija apkopot iedzīvotāju un profesionāļu viedokļus. Pirmā daļa bija paredzēta galvenokārt iedzīvotājiem kā neliela apjoma maksājumu lietotājiem, bet otrā daļa bija paredzēta galvenokārt finanšu, maksājumu un tehnoloģiju speciālistiem ar īpašām zināšanām (neliela apjoma) maksājumu ekonomikā, regulējumā un tehnoloģijā. Respondenti tomēr tika aicināti sniegt atsauksmes par visu jautājumu kopumu. Gan iedzīvotāji, gan profesionāļi, kas piedalījās apspriešanā, privātumu uzskatīja par vissvarīgāko digitālā euro iezīmi. Eiropas Centrālā banka vēlāk pasūtīja papildu apsekojumus par patērētāju izmantotajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem un makiem.

Komisijas apspriešanās stratēģija, kas atbalsta šo priekšlikumu, balstās uz vairākām iniciatīvām.

–Komisija 2022. gada 5. aprīlī izsludināja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes un mērķtiecīgu apspriešanos par digitālo euro līdz 2022. gada 16. jūnijam. Mērķtiecīgā apspriešanās papildināja ECB publisko apspriešanos ar papildu informāciju, kas iegūta no nozares speciālistiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (tostarp kredītiestādēm, maksājumu un e-naudas iestādēm), maksājumu infrastruktūras nodrošinātājiem, maksājumu risinājumu izstrādātājiem, tirgotājiem, tirgotāju asociācijām, neliela apjoma maksājumu regulatoriem un uzraudzītājiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas (NILL) uzraudzītājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas un citām attiecīgajām iestādēm un ekspertiem, kā arī no patērētāju organizācijām, lai to iekļautu Komisijas sagatavotajā ietekmes novērtējumā saistībā ar priekšlikumu regulai par digitālo euro. Mērķtiecīgās apspriešanās galvenie secinājumi ir šādi: ES iedzīvotāji piekrita mērķim nodrošināt piekļuvi publiskajai naudai digitālā formātā ikvienam, tostarp cilvēkiem, kuri neizmanto bankas. Profesionālie respondenti uzskatīja, ka digitālais euro var sniegt ieguvumus uzņēmumiem/tirgotājiem visās maksājumu situācijās. Iedzīvotāji atbalstīja ātru, privātu, bezmaksas un plaši pieejamu digitālo euro. Lielākā daļa profesionālo respondentu uzskatīja, ka svarīgākie aspekti, kas piedāvājami plašai sabiedrībai, ir plaša pieejamība un vienkārša reģistrācija, viegla lietošana, iespēja maksāt jebkurā laikā un vietā ikvienam, kā arī tūlītēji norēķini. Tika pausts viedoklis, ka plaši pieejams digitālais euro atbalstītu ES atvērto stratēģisko autonomiju. Lielākā daļa profesionālo respondentu atbalstīja likumīga maksāšanas līdzekļa statusa piešķiršanu digitālajam euro. Lielākā daļa respondentu atbalstīja tādu digitālo euro, kas galvenokārt pieejams eurozonas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību eurozonā, kā arī eurozonas iekšējiem darījumiem.

–Dalībvalstu un valstu centrālo banku ekspertiem, kā arī Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem bija iespēja izteikt savu viedokli ekspertu grupā banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā (EGBPI), ko Komisija izveidoja laika posmam no 2022. gada septembra līdz 2023. gada februārim. Diskusijas atbalstīja valstīm adresētas mērķtiecīgas apspriešanās. Dalībvalstis arī pauda savu viedokli Eurogrupas sanāksmēs no 2021. gada. Lai gan dalībvalstu ekspertiem EGBPI sanāksmēs bija tikai provizoriski viedokļi, vairums no viņiem atbalstīja iespējamu tāda digitālā euro emitēšanu, kam eurozonā tiktu piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.

–Komisija 2022. gada 7. septembrī organizēja augsta līmeņa konferenci, kurā piedalījās valstu un ES iestāžu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji.

–Komisija 2023. gada februārī un martā organizēja apaļā galda sarunas ar tirgotāju/uzņēmumu, patērētāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem.

–Komisija piedalījās Eiropas Parlamenta plenārsēdes debatēs 2023. gada aprīlī un politikas debatēs, ko 2023. gada janvārī un 2023. gada martā organizēja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja.

Kopš 2021. gada janvāra Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisijas dienesti tehniskā līmenī kopīgi ir pārskatījuši plašu politikas, juridisko un tehnisko jautājumu loku, kas izriet no iespējamās digitālā euro ieviešanas, ņemot vērā savas attiecīgās pilnvaras un neatkarību, kā noteikts Līgumos.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šīs iniciatīvas sagatavošanā tika izmantoti vairāki ievaddatu un speciālo zināšanu avoti, tostarp šādi:

–informācija, kas sniegta dažādu iepriekš minēto apspriešanos laikā;

–fokusa grupu analīzes, ko ECB veica 2021., 2022. un 2023. gadā;

–pētījums par jaunām digitālo maksājumu metodēm, 2022. gada marta Kantar ziņojums;

–Komisijas dienestu dalība novērotāja statusā ECB Tirgus padomdevēju grupā par digitālo euro un Eiropas Neliela apjoma maksājumu padomē;

–ECB darba dokumenti, dienestu darba dokumenti, apsekojumi un statistika;

–Komisijas un Kopīgā pētniecības centra (JRC) simulācijas un pētījumi.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumu papildina ietekmes novērtējums. Ietekmes novērtējuma ziņojums pirmo reizi tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) 2022. gada 14. maijā. RKP izskatīja ietekmes novērtējumu 2022. gada 16. novembrī un sniedza negatīvu atzinumu 2022. gada 18. novembrī. Ietekmes novērtējuma ziņojums tika atkārtoti iesniegts RKP 2023. gada 23. martā, un RKP sniedza pozitīvu atzinumu 2023. gada 25. aprīlī. RKP sniedza divus atzinumus par ziņojumu. Pirmajā atzinumā tika prasīti uzlabojumi attiecībā uz problēmas definīciju un konkrētiem mērķiem un prasīta konsekventāka intervences loģika. RKP lūdza arī sniegt plašākus skaidrojumus par dažu digitālā euro būtisko prasību un dizaina iezīmju darbību un ietekmi, tostarp par tā kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa ierobežojumiem, tirgotāju tarifu regulējumu, kiberdrošības riskiem, kā arī plašākiem drošības apsvērumiem. Otrajā atzinumā tika prasīts vairāk izvērtēt iespējamos ieguvumus un izmaksas saistībā ar tirgotāju tarifiem un veikt vairāk izpētes par vēlamo risinājumu paredzamo ietekmi uz esošo tirgu un tirgus dalībniekiem. Galīgajā ietekmes novērtējuma ziņojumā tika ņemti vērā RKP komentāri un attiecīgi uzlabotas analīzes un apraksti.

Ietekmes novērtējumā tiek uzskatīts, ka galvenā problēma un galvenais iemesls digitālā euro izveides nepieciešamībai ir tas, ka ar centrālo banku naudu tās fiziskajā formātā, t. i., ar skaidru naudu, vien nepietiek digitālajā laikmetā, lai atbalstītu Eiropas ekonomiku.

Tika identificēti divi problēmu cēloņi:

–Ekonomikā, kura strauji kļūst digitālāka, centrālo banku nauda fiziskā formātā, t. i., skaidra nauda, nav pieejama maksājumiem arvien lielākā ekonomikas daļā, jo īpaši e-komercijā, un tā nevar apmierināt rūpniecības 4.0 nākotnes vajadzības (piemēram, maksājumi starp mašīnām, nosacīti maksājumi);

–Trešo valstu CBDV un citi inovatīvi maksāšanas līdzekļi (t. i., stabilās kriptomonētas), kas nav denominēti euro, var pakāpeniski iegūt tirgus daļu eurozonas maksājumu tirgos un samazināt euro lomu.

Tika apsvērti vairāki risinājumi digitālā euro būtisko elementu regulēšanai. Risinājumos tika pētīts, kā digitālo euro varētu regulēt, lai sasniegtu politikas mērķus, vienlaikus līdzsvarojot šādus galvenos kompromisus: (i) nodrošinot plašu izmantošanu un vienlaikus arī godīgu konkurenci ar privātiem maksājumu risinājumiem, (ii) aizsargājot privātumu, vienlaikus nodrošinot izsekojamību, (iii) nodrošinot plašu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti un kredītu nodrošināšanu, un (iv) atbalstot starptautisku izmantošanu, vienlaikus mazinot riskus valstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, un Eurosistēmai.

Ietekmes novērtējumā ir sniegta vēlamo risinājumu pakete:

–Likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nodrošināšana digitālajam euro ar pienākumu visiem maksājuma saņēmējiem to pieņemt, taču ar pamatotiem un proporcionāliem izņēmumiem, kā arī izplatīšanas kārtība. Lai nodrošinātu saskaņotību starp visiem centrālo banku naudas formātiem, ir arī ierosināta skaidras naudas likumīga maksāšanas līdzekļa statusa regulēšana paralēlā tiesību akta priekšlikumā;

–ECB būtu jāpublicē maksimālo tarifu un tarifu, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, apmērs;

–Augsta līmeņa privātuma un datu aizsardzības nodrošināšana maza apjoma bezsaistes bezkontakta maksājumiem, apstrādājot ar lietotāju identitāti saistītus persondatus digitālā euro maksājumu kontu atvēršanas brīdī, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzēji, bet neizpaužot darījumu datus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, savukārt tiešsaistes maksājumi tiktu uzskatīti par privātiem digitāliem maksāšanas līdzekļiem saskaņā ar pašreizējām NILL/TNF prasībām;

–Ar atteikšanos no finanšu starpniekpakalpojumiem saistīto risku un finanšu stabilitātes risku samazināšana, ļaujot Eiropas Centrālajai bankai definēt un ieviest instrumentus, lai saglabātu digitālā euro vērtības uzkrāšanas līdzekļa funkciju samērīgās robežās;

–Padarot digitālo euro vispirms pieejamu fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā, un tās apmeklētājiem, bet, iespējams, vēlāk paplašinot tā izmantošanu dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces, un trešās valstīs, ievērojot nolīgumus un/vai vienošanās, lai mazinātu riskus finanšu stabilitātei un monetārajai suverenitātei.

Šī risinājumu kombinācija sniegtu vairākas priekšrocības, kas pamato nepieciešamību ieviest digitālo euro, lai nodrošinātu euro kā vienotas valūtas turpmāku izmantošanu digitālajā laikmetā 17 . Plaša sabiedrība varētu gūt labumu no lielākas izvēles, jo tā varētu izmantot centrālo banku naudu ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu visā eurozonā papildus digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, kuru pamatā ir komercbanku nauda. Plaša sabiedrība gūtu labumu arī no palielinātās uzticības monetārajai sistēmai, ko nodrošina digitālais monetārais enkurs. Ērti lietojams un plaši pieejams digitālais euro arī atbalstītu turpmāku finansiālo iekļautību digitalizētā sabiedrībā. Tirgotājiem arī būtu lielāka izvēle maksājumu saņemšanai, kā arī ieguvumi no lielākas konkurences Eiropas maksājumu tirgū, tādējādi palielinot efektivitāti.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji izplatītu digitālo euro saviem klientiem un papildus varētu iekasēt maksu par papildu inovatīviem pakalpojumiem, kas saistīti ar digitālo euro un citiem pakalpojumiem.

Turklāt digitālais euro atbalstītu atvērto stratēģisko autonomiju, radot jaunu maksājumu shēmu, kas būtu noturīga pret iespējamiem ārējiem traucējumiem. Digitālais euro varētu arī atbalstīt Eiropas uzņēmumus turpmākiem lietošanas gadījumiem rūpniecībā 4.0 un tīmeklī 3.0 (t. i., decentralizēts internets), nodrošinot tiem publisku alternatīvu programmējamajiem maksājumiem, ko potenciāli piedāvā ārvalstu CBDV, un stabilām kriptomonētām no tehnoloģiju uzņēmumiem. Iniciatīvas īstenošanas izmaksas galvenokārt segtu Eiropas Centrālā banka, tirgotāji un maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ vēlamajā risinājumā ir paredzēti izņēmumi no obligātās pieņemšanas dažām uzņēmēju kategorijām ar nosacījumu, ka tirgotājiem, kas pieņem privātos elektroniskos maksāšanas līdzekļus, būtu jāpieņem arī maksājumi digitālajos euro. Patērētājiem var būt arī dažas mācīšanās izmaksas, līdzīgi kā mācīšanās izmaksas, kas saistītas ar tiešsaistes banku vai jaunām lietotnēm. Iniciatīva radītu arī dažas pamatdarbības (atkārtotas) izmaksas. Cilvēki varētu bez maksas izmantot digitālo euro maksājumu pamatpakalpojumus un maksāt maksu par papildu digitālajiem euro maksājumu pakalpojumiem, kas, paredzams, arī tiks noteikti konkurētspējīgi salīdzinājumā ar esošajiem maksāšanas līdzekļiem. Paredzams, ka digitālā euro ieviešana ietekmēs gan ES neliela apjoma maksājumu tirgu, gan noguldījumus. No vienas puses, digitālais euro varētu samazināt esošo privāto elektronisko maksāšanas līdzekļu tirgus daļu, tādējādi radot mazākus ieņēmumus dažiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. No otras puses, digitālā euro izplatīšana nozīmētu arī ieņēmumus gan izplatītājiem, gan saņēmējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt iespējamā maksājumu pakalpojumu sniedzējos (īpaši kredītiestādēs) izvietoto naudas līdzekļu konvertēšana uz digitālo euro var samazināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju likviditāti, procentu ienākumus un ietekmēt kredītu izsniegšanu.

Tā kā tiešsaistes digitālais euro, visticamāk, izmantotu līdzīgu infrastruktūru kā pašlaik pieejamie maksāšanas līdzekļi, sagaidāms, ka enerģijas patēriņš un līdz ar to arī ietekme uz vidi būs līdzīga esošajiem maksājumiem. Sociālās ietekmes ziņā digitālais euro uzlabotu finansiālo iekļautību, nodrošinot piekļuvi digitālā euro maksājumu pakalpojumiem tiem cilvēkiem, kuri neizmanto bankas, apstākļos, kad digitalizētā ekonomikā skaidra nauda kļūst arvien mazāk izmantojama.

Kopumā novērtējumā secināts, ka labi izstrādāta digitālā euro ar atbilstošiem drošības pasākumiem sniegtie ilgtermiņa ieguvumi ir lielāki par tā izmaksām. Turklāt izmaksas, neveicot nekādu darbību, var būt ļoti lielas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Pašreizējā iniciatīva nav REFIT iniciatīva. Tā attiecas uz jaunu centrālo banku naudas formātu ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kas pieejams plašai sabiedrībai līdztekus euro banknotēm un monētām, kuru izveidos un tās būtiskajos aspektos regulēs ar jaunu ES regulu, pamatojoties uz LESD 133. pantu. Tādējādi tā nav balstīta uz nevienas spēkā esošas regulas izvērtējumu.

Digitālā euro iniciatīva lielākoties būs neitrāla no principa “viens pieņemts — viens atcelts” perspektīvas. Pašlaik nav izveidots satvars digitālajam euro, tāpēc nav administratīvo izmaksu, ko varētu ietaupīt šajā jomā.

Lai gan iniciatīva būs saistīta ar pielāgošanas izmaksām, kas tiktu samazinātas līdz minimumam un kompensētas ar ieguvumiem, tā nerada nekādas jaunas un būtiskas administratīvās izmaksas, t. i., īpašas marķēšanas, ziņošanas vai reģistrācijas prasības, kas būtu jākompensē ar izmaksu ietaupījumiem citur.

•Pamattiesības

Iniciatīva pilnībā ievēro pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tā arī pienācīgi ievēro tiesības uz brīvību (hartas 6. pants), darījumdarbības brīvību (hartas 16. pants), tiesības uz īpašumu (hartas 17. pants), vecāka gadagājuma cilvēku tiesības (hartas 25. pants), cilvēku ar invaliditāti integrāciju (hartas 26. pants) un augstu patērētāju aizsardzības līmeni (hartas 38. pants).

Persondatu apstrāde var būt nepieciešama, lai veiktu uzdevumus, kas ir būtiski digitālā euro lietošanai un izplatīšanai. Tas ietekmēs hartas 7. un 8. pantā paredzētās pamattiesības uz privāto dzīvi un persondatu aizsardzību. Jebkurš persondatu un privātuma aizsardzības ierobežojums piemērojams tikai tiktāl, cik tas ir absolūti nepieciešams saskaņā ar hartas 52. pantu. Konkrētāk, persondatu apstrāde ir nepieciešama tikai šajā regulā noteikto uzdevumu saistībā ar digitālā euro izplatīšanu un lietošanu veikšanai, kā arī esošo uzdevumu veikšanai sabiedrības interesēs vai tādu Savienības tiesību aktos noteikto juridisku pienākumu izpildei, kuri attiecas uz naudas līdzekļiem saskaņā ar Direktīvā (ES) 2015/2366 sniegto definīciju. Šādi uzdevumi ietver krāpšanas novēršanu un atklāšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu, ar nodokļu uzlikšanu un nodokļu apiešanu saistīto saistību izpildi, kā arī darbības un drošības risku pārvaldību. Šis priekšlikums nodrošina, ka apstrādes darbībās tiek ievērotas Savienības datu aizsardzības tiesību aktu prasības, nosakot attiecīgos pārziņa pienākumus no datu aizsardzības viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Centrālo banku un valstu centrālajām bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Ja Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas nosaka apstrādes līdzekļus kā pārzinis, modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi nodrošinās persondatu pseidonimizāciju vai šifrēšanu tādā veidā, ka apstrādātos persondatus nevar tieši attiecināt uz identificētu vai identificējamu digitālā euro lietotāju. Priekšlikumā ir noteikta arī procedūra, lai pārbaudītu, vai kāds no maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem nav sarakstā iekļauta persona vai vienība, uz ko attiecas ES sankcijas. Tajā ir paredzēti skaidri noteikumi par šādu pārbaužu biežumu un atbildību par tām. Ar iniciatīvu tiek nodrošināts, ka visi šādu pārbaužu veikšanai nepieciešamie persondati ir adekvāti, atbilstīgi un aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī regula neietekmē budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Mērķi nodrošināt, ka centrālo banku emitētā nauda, t. i.,digitālais euro, var atbalstīt ES, apmierinot maksājumu vajadzības digitālajā laikmetā, var pastāvīgi uzraudzīt, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju un ECB datiem. Digitālo euro apjoms apgrozībā, kā arī kopējais digitālajos euro veiktu neliela apjoma maksājumu skaits un vērtība, un to relatīvais īpatsvars salīdzinājumā ar citiem maksāšanas līdzekļiem varētu būt galvenie rādītāji digitālā euro izmantošanas uzraudzībā ES digitalizētajā ekonomikā.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs tikai nelielas jaunas ziņošanas prasības.

Priekšlikums ietver vispārīgu plānu, kā pārraudzīt un izvērtēt ietekmi uz konkrētajiem mērķiem, un prasību, ka Komisijai jāveic pirmā pārskatīšana trīs gadus pēc regulas piemērošanas dienas (un pēc tam reizi trijos gados) un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par galvenajiem konstatējumiem. Pārskatīšana jāveic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Digitālā euro priekšmets, izveide un emisija (1.–4. pants)

Šīs regulas mērķis ir ieviest digitālo euro un regulēt tā būtiskos aspektus, lai nodrošinātu euro kā vienotas valūtas izmantošanu visā eurozonā. Digitālais euro ir pieejams fiziskām un juridiskām personām neliela apjoma maksājumu veikšanai. Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par digitālā euro emisijas atļaušanu, un to veic Eiropas Centrālā banka vai eurozonas dalībvalstu centrālās bankas.

Piemērojamie tiesību akti un kompetentās iestādes (5. un 6. pants)

Regulas 5. pantā ir precizēts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvas 2015/2366/ES un 2009/110/EK, COM(2023) 366 final], attiecas uz digitālo euro. Minētā direktīva paplašina naudas līdzekļu definīciju, iekļaujot centrālo banku naudu, kas emitēta izmantošanai neliela apjoma maksājumos, tostarp centrālas bankas digitālās valūtas.

Tāpat uz digitālo euro attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūlija Regula (ES) 2021/1230 par pārrobežu maksājumiem Savienībā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par digitālā euro pakalpojumu sniegšanu, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, COM/2023/368 final], Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (EU) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (izņemot bezsaistes maksājumus), kas aizstāta ar [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/421 final, un priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/423], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju.

Lai gan kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 un Direktīvu 2015/849 būtu atbildīgas par jebkādu šajos Savienības aktos noteikto pienākumu uzraudzību un izpildi, pamatojoties uz LESD 114. pantu, tās pašas kompetentās iestādes ir atbildīgas arī par attiecīgo šīs regulas noteikumu ievērošanu.

Uzraudzības pasākumi starp piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas noteikti Direktīvā 2015/2366 un Direktīvā 2015/849, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz digitālo euro.

Turklāt dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu saistīto pienākumu uzraudzībai un izpildei saskaņā ar šo regulu.

Šī regula reglamentē tikai kompetento iestāžu uzraudzību un sankciju režīmus attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, var izplatīt digitālo euro, ievērojot to dalībvalstu uzraudzības un sankciju režīmus, kuru valūta nav euro. Šajā nolūkā šai regulai ir pievienots tiesību akta priekšlikums, kura pamatā ir LESD 114. pants.

Likumīgs maksāšanas līdzeklis (7.–12. pants)

Digitālajam euro tiek piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, kas cita starpā nozīmē, ka tas ir obligāti jāpieņem maksājuma saņēmējiem (7. pants), ja vien regulā nav noteikts citādi. Šīs regulas 9. pantā ir noteikts izņēmumu kopums saistībā ar pienākumu pieņemt digitālo euro. Šis izņēmumu kopums ietver mikrouzņēmuma tiesības nepieņemt digitālo euro, ja vien tas nepieņem pielīdzināmus digitālos maksāšanas līdzekļus. Tāpat fiziskai personai, kas rīkojas tikai un vienīgi personiska pasākuma gaitā, nav pienākuma pieņemt digitālo euro. Pienākums pieņemt digitālo euro pilnībā respektē pušu līgumu brīvību, jo maksājuma saņēmējam turklāt nebūs jāpieņem maksājumi digitālajos euro, ja gan maksājuma saņēmējs, gan maksātājs pirms maksāšanas ir skaidri vienojušies par citu maksāšanas līdzekli. Tomēr maksājumu saņēmējiem būs aizliegts izmantot līguma noteikumus, ko puses nav atsevišķi apspriedušas (10. pants), jo tādējādi tiks apdraudēta maksājuma saņēmēju obligātā pieņemšana un maksātāju līgumu brīvība. Turklāt 11. pantā ir atzīti uz digitālo euro attiecināmi papildu izņēmumi, kas saistīti ar monetārajām tiesībām un kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt ar deleģētu aktu. Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piemēro, neskarot dalībvalstu iespēju pieņemt valsts tiesību aktus, ar kuriem ievieš izņēmumus obligātajai pieņemšanai, kas izriet no likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, saskaņā ar nosacījumiem, ko Tiesa noteikusi apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19. Regulas 12. pantā noteikta prasība digitālā euro un euro skaidras naudas konvertēšanai savā starpā par nominālvērtību. Lai novērstu šaubas, 12. pants arī dod maksātājam tiesības izvēlēties maksāt digitālajos euro vai skaidrā naudā situācijās, kad saskaņā ar šo regulu tiek piemērota abu naudas veidu obligāta pieņemšana, tostarp jo īpaši noteikumi, kas ietekmē obligāto pieņemšanu (t. i., 7., 8., 9., 10. un 11. pants), kā arī ar regulu par euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu.

Izplatīšana (13.–14. pants)

Visi ES pilnvarotie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuriem atļauja maksājumu pakalpojumu sniegšanai, kas tiem piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2015/2366, var sniegt digitālā euro maksājumu pakalpojumus, turklāt ne tikai digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus, bet arī digitālā euro maksājumu papildu pakalpojumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešama papildu atļauja no to kompetentajām iestādēm, lai sniegtu digitālā euro maksājumu pakalpojumus. Lai izplatītu digitālo euro, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jānodibina līgumattiecības ar digitālā euro lietotājiem. Līgumattiecības starp digitālā euro lietotājiem un Eiropas Centrālo banku ir izslēgtas. Digitālā euro lietotājiem var būt viens vai vairāki digitālā euro maksājumu konti, ko nodrošina tas pats vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz digitālā euro pakalpojumus tikai i) fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, ii) fiziskām vai juridiskām personām, kas atvērušas digitālā euro kontu laikā, kad tās dzīvoja vai veica uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, bet kuras vairs nedzīvo vai neveic uzņēmējdarbību šādās dalībvalstīs, iii) apmeklētājiem, iv) fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, ievērojot 18. pantā izklāstītos nosacījumus, un v) fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tostarp teritorijās, kurām ir monetārais nolīgums ar Eiropas Savienību, ievērojot 19. un 20. pantā izklāstītos nosacījumus. Ārpus eurozonas atļauju saņēmušie maksājumu pakalpojumu sniedzēji var sniegt šos pakalpojumus saskaņā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Direktīvu 2015/2366.

Turklāt 13. pantā ir noteikti īpaši uzdevumi, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic, lai euro visā Savienībā izmantotu kā vienotu valūtu. Tas ietver digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas funkcionalitātes nodrošināšanu un iespēju digitālā euro lietotājiem nodrošināt, ka viņu digitālā euro turējumi, kas pārsniedz jebkādus limitus, ko var pieņemt ECB (piemēram, konta atlikuma limiti), tiek automātiski pārskaitīti uz nedigitālā euro maksājumu kontu, piemēram, komercbankas kontu, kad tiek saņemts digitālā euro maksājuma darījums (“digitālā euro limita pārsnieguma summas automātiska izskaitīšana”). Tas ietver arī iespēju digitālajiem lietotājiem veikt digitālu euro maksājumu darījumu, ja darījuma summa pārsniedz viņu digitālā euro turējumus (“automātiska digitālā euro ieskaitīšana maksājuma veikšanai”).

Saskaņā ar 14. pantu kredītiestādēm, kurām ir maksājumu konts, pēc klientu pieprasījuma ir jāizplata visi digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi fiziskām personām, kas dzīvo dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. Attiecībā uz fiziskām personām, kurām kredītiestādē nav nedigitālā euro maksājumu konta vai kuras nevēlas atvērt digitālā euro maksājumu kontu kredītiestādē vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas izplata digitālo euro, dalībvalstīm būtu jāizraugās konkrētas struktūras (t. i., vietējās vai reģionālās pašvaldības vai pasta nodaļas), kurām būtu jānodrošina digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi. Turklāt tiesības piekļūt maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2014/92 (Maksājumu kontu direktīva) būtu jāpiemēro attiecībā uz digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem ar tādiem digitālā euro pamatpakalpojumiem, kas tiek sniegti par brīvu, nevis “bez maksas vai piemērojot samērīgus tarifus” saskaņā ar Maksājumu kontu direktīvas 18. pantu. Citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālo euro izplatītu pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēju pašu iniciatīvas. Visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem saskaņā ar 14. pantu ir jāsniedz digitālā euro pamatpakalpojumi, būtu jāsniedz atbalsts digitālai iekļaušanai cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanas ierobežojumi (16. pants)

Eiropas Centrālajai bankai būtu jāizstrādā instrumenti, lai ierobežotu digitālā euro izmantošanu par vērtības uzkrāšanas līdzekli, tostarp konta atlikuma limitus. Regulas 16. pantā ir noteikts kritēriju kopums, kam jāatbilst Eiropas Centrālās bankas izstrādāto instrumentu parametriem un izmantošanai, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Jo īpaši šiem instrumentiem nevajadzētu liegt pieņemt un iniciēt digitālā euro maksājumu darījumu. Ievērojot 16. pantā noteiktos kritērijus, lēmums par to, vai un kad izmantot šādus instrumentus, kā arī par to kalibrēšanu, būtu pilnībā jāpieņem Eiropas Centrālajai bankai. Saskaņā ar šo regulu par digitālo euro nemaksā procentus.

Digitālā euro maksājumu pakalpojumu tarifi (17. pants)

Tirgotāja pakalpojuma maksa vai tarifs, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, tiek regulēti, lai nodrošinātu, ka tie nepārsniedz zemāko no šādām summām: i) attiecīgās izmaksas, kas radušās maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp samērīga peļņas norma, un ii) tarifi vai maksas, ko prasa par pielīdzināmiem maksāšanas līdzekļiem. Šim nolūkam Eiropas Centrālajai bankai būtu regulāri jāuzrauga attiecīgās izmaksas, tarifi un maksas, kā arī šīs summas regulāri jāpublicē un jāpārskata. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kuru atbildība ir nodrošināt šī panta ievērošanu.

Piekļuve digitālajam euro un tā izmantošana ārpus eurozonas (18.–21. pants)

Regulas V nodaļā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē piekļuvi digitālajam euro un tā lietošanu ārpus eurozonas, kas ir atkarīgi no tā, vai fiziskas un juridiskas personas dzīvo vai ir veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces, vai trešā valstī. Piekļuve digitālajam euro un tā izmantošana dalībvalstī, kas nav eurozonas dalībniece, ir iespējama, ievērojot divus nosacījumus: (1) dalībvalsts, kas nav eurozonas dalībniece, iesniedz lūgumu šajā nolūkā un apņemas izpildīt vairākus nosacījumus; (2) Eiropas Centrālā banka un valsts, kas nav eurozonas dalībniece, centrālā banka noslēdz vienošanos, kurā nosaka nepieciešamos īstenošanas pasākumus. Piekļuve digitālajam euro un tā izmantošana trešā valstī arī ir iespējama, ievērojot divus nosacījumus: (1) Savienība un trešā valsts noslēdz starptautisku nolīgumu, un trešā valsts apņemas ievērot vairākus nosacījumus; (2) Eiropas Centrālā banka un valsts, kas nav eurozonas dalībniece, centrālā banka noslēdz vienošanos, kurā nosaka nepieciešamos īstenošanas pasākumus. Jo īpaši ir iespējama piekļuve digitālajam euro un tā izmantošana teritorijā, kurai ir monetārais nolīgums ar Eiropas Savienību, ja monetārais nolīgums to paredz. Regulas V nodaļā ir arī paredzēti noteikumi par starpvalūtu maksājumiem starp digitālo euro un vietējām valūtām, par kuriem būtu jāpanāk iepriekšēja vienošanās starp Eiropas Centrālo banku un valstu, kas nav eurozonas dalībnieces, centrālajām bankām.

Tehniskās īpašības (22.–24. pants)

Digitālais euro būtu jāizstrādā tā, lai atvieglotu tā lietošanu plašai sabiedrībai, tostarp finansiāli atstumtiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuriem draud finansiālā atstumtība, cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Digitālā euro lietotājiem nebūs jābūt nedigitālā euro maksājumu kontam. Tomēr dažām digitālā euro funkcijām ir nepieciešams nedigitālā euro maksājumu konts. Jo īpaši digitālā euro lietotāji var norādīt vienu nedigitālā euro maksājumu kontu, kas jāsaista ar digitālā euro maksājumu kontu, lai tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem izmantotu digitālā euro limita pārsnieguma summas automātisku izskaitīšanu un automātisku digitālā euro ieskaitīšanu maksājuma veikšanai.

Digitālajam euro vajadzētu būt pieejamam digitālā euro maksājumu darījumiem gan bezsaistē, gan tiešsaistē no pirmās digitālā euro emisijas, un tam būtu jānodrošina iespēja veikt nosacītu maksājumu darījumus. Digitālais euro nedrīkst būt “programmējama nauda”, proti, vienības, ko pēc būtības noteiktu izlietojuma nosacījumu dēļ var izmantot tikai noteikta veida preču vai pakalpojumu iegādei vai uz ko attiecas termiņi, pēc kuriem tās vairs nav lietojamas. Kā vienotās valūtas digitālam formātam digitālajam euro vajadzētu būt pilnībā aizstājamam.

Izplatīšanas nosacījumi (25.–33. pants)

Lietotāji var izmantot Eiropas digitālās identitātes makus, kas izveidoti saskaņā ar regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes sistēmas izveidi, COM( 2021) 281 final], lai reģistrētos un veiktu maksājumus.

Eiropas Centrālajai bankai pēc iespējas būtu jānodrošina digitālā euro saderība ar privātiem digitālo maksājumu risinājumiem, lai veicinātu sinerģiju starp digitālo euro un privātajiem digitālo maksājumu risinājumiem, tostarp ar kopīgām infrastruktūrām un termināļiem mijiedarbības punktā.

Eiropas Centrālajai bankai būtu jāsniedz atbalsts ar digitālo euro saistītu strīdu, tostarp tehnisko un krāpšanas strīdu, izskatīšanai eurozonas līmenī. Eiropas Centrālajai bankai nevajadzētu darboties kā pusei nevienā no šiem strīdiem. Eiropas Centrālā banka var pieņemt lēmumu uzticēt atbalsta pakalpojumu sniedzējiem uzdevumu izstrādāt un vadīt strīdu mehānisma funkciju, kā arī krāpšanas novēršanas funkciju.

Lai gan Eiropas Centrālā banka var nodrošināt saskarni starp digitālā euro lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu infrastruktūrām, maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt savus patentētos priekšgalsistēmu pakalpojumus. Digitālā euro lietotājiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp dažādiem pieejamajiem risinājumiem.

Digitālajam euro vajadzētu ļaut digitālajiem lietotājiem mainīt savus digitālā euro maksājumu kontus uz citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pēc digitālā euro lietotāja pieprasījuma. Izņēmuma gadījumos, tostarp gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir zaudējis attiecīgos datus, Eiropas Centrālā banka var atbalstīt digitālā maksājumu konta maiņu uz citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ko norādījis digitālā euro lietotājs.

Privātums un datu aizsardzība (34.–36. pants)

Regulas 35. pantā ir precīzi noteikti uzdevumi, kuru veikšanai ECB un valstu centrālās bankas var apstrādāt persondatus, tostarp digitālā euro maksājumu darījumu norēķinus. Persondatu apstrādei būtu jābalstās uz modernāko drošības un privātuma saglabāšanas pasākumu izmantošanu, piemēram, pseidonimizāciju vai šifrēšanu, lai nodrošinātu, ka ECB un valstu centrālās bankas datus tieši nesaista ar identificētu digitālā euro lietotāju. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par persondatu kategorijām, kuras apstrādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ECB un valstu centrālās bankas, kā arī atbalsta pakalpojumu sniedzēji.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas regulējums (37. pants)

Šīs regulas 37. pantā ir paredzēts pielāgots nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem, kam būs augstāks privātuma līmenis nekā tiešsaistes maksājumiem. Attiecībā uz bezsaistes digitālā euro maksājumiem Eiropas Centrālā banka, valstu centrālās bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nevarēs piekļūt personas darījumu datiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs piekļūt tikai digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas datiem, kas cita starpā ir saistīti ar lietotāja identitāti un digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas summu, līdzīgi kā persondati, ko apstrādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kad lietotāji iemaksā vai izņem skaidru naudu. Ja lietotāji tiek turēti aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šie digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas dati pēc pieprasījuma jānosūta finanšu izlūkošanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu konta atlikuma un darījumu ierobežojumus.

Nobeiguma noteikumi (38.–42. pants)

Eiropas Centrālā banka ziņos par digitālo euro kā daļu no saviem regulārajiem ziņošanas pienākumiem. Turklāt tā īpaši ziņos Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai par instrumentiem, ko izmanto, lai ierobežotu digitālā euro izmantošanu par vērtības uzkrāšanas līdzekli, kā arī par to parametriem saistībā ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti, ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms plānotās digitālā euro emisijas un pēc tam regulāri. Komisijai būtu arī jāziņo par parametru ietekmi un instrumentu izmantošanu, jo īpaši par finanšu starpnieku lomu ekonomikas finansēšanā.

Šai regulai būtu jāstājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tiklīdz Eiropas Parlaments un Padome būs vienojušies par šo regulu, Eiropas Centrālā banka saskaņā ar šīs regulas 4. pantu nolems, kad un par kādu summu būtu jāemitē digitālais euro.

2023/0212 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par digitālā euro izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 18 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija 2020. gada septembrī pieņemtajā Digitālā finansējuma stratēģijā un stratēģijā “Neliela apjoma maksājumi” 20 uzsvēra, ka digitālais euro kā neliela apjoma maksājumiem paredzēta centrālās bankas digitālā valūta darbotos kā inovāciju katalizators maksājumos, finansēs un tirdzniecībā saistībā ar notiekošajiem centieniem samazināt sadrumstalotību Savienības neliela apjoma maksājumu tirgū. 2021. gada marta Eurosamitā tika aicināts veidot spēcīgāku un inovatīvāku digitālo finanšu nozari un efektīvākas un noturīgākas maksājumu sistēmas. Eurogrupa savā 25. februāra paziņojumā arī atzina digitālā euro potenciālu veicināt inovāciju finanšu sistēmā. Šajā kontekstā gan Eiropas Parlaments 21 , gan ECOFIN padome 22 2022. gada februārī un martā atzinīgi novērtēja Eiropas Centrālās bankas lēmumu sākt digitālā euro projekta divu gadu izpētes posmu, sākot no 2021. gada oktobra.

(2)2020. gada 2. oktobrī Eiropas Centrālā banka publicēja ziņojumu par digitālo eiro 23 . Ziņojums veidoja pamatu viedokļu meklēšanai par digitālā euro emisijas priekšrocībām un izaicinājumiem, kā arī par tā iespējamo dizainu.

(3)Centrālo banku naudu banknošu un monētu formātā nevar izmantot tiešsaistes maksājumiem. Mūsdienās tiešsaistes maksājumi pilnībā ir atkarīgi no komercbanku naudas. Komercbanku naudas pieņemamība un aizstājamība ir atkarīga no tās konvertējamības viens pret vienu centrālo banku naudā ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kas kalpo kā monetārais enkurs. Šis monetārais enkurs ir monetāro un finanšu sistēmu darbības pamatā. Tas veicina lietotāju uzticību komercbanku naudai un euro kā valūtai, un tāpēc tas ir būtisks, lai nodrošinātu monetārās sistēmas stabilitāti digitalizētā ekonomikā un sabiedrībā. Tā kā centrālo banku nauda fiziskā formātā vien nevar apmierināt ekonomikas, kura strauji kļūst digitālāka, vajadzības, tas varētu pakāpeniski likvidēt monetāro enkuru komercbanku naudai. Tādēļ ir nepieciešams ieviest jaunu oficiālās valūtas formātu ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kas ir bezriska un palīdz vizualizēt dažādu komercbanku emitētās naudas konvertējamību par nominālvērtību.

(4)Lai apmierinātu ekonomikas, kura strauji kļūst digitālāka, vajadzības, digitālajam euro būtu jāatbalsta dažādi neliela apjoma maksājumu lietošanas gadījumi. Šie lietošanas gadījumi ietver maksājumus no personas personai, no personas uzņēmumam, no personas valdībai, no uzņēmuma personai, no uzņēmuma uzņēmumam, no uzņēmuma valdībai, no valdības personai, no valdības uzņēmumam un no valdības uz valdībai. Turklāt digitālajam euro būtu jāspēj apmierināt arī turpmākās maksājumu vajadzības un jo īpaši maksājumus starp mašīnām saistībā ar rūpniecību 4.0 un maksājumus decentralizētajā internetā (tīmeklis 3.0). Digitālajam euro nebūtu jānodrošina maksājumi starp finanšu starpniekiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un citiem tirgus dalībniekiem (proti, liela apjoma maksājumi), kuriem pastāv norēķinu sistēmas centrālo banku naudā un attiecībā uz kuriem Eurosistēma turpina pētīt dažādu tehnoloģiju izmantošanu.

(5)Apstākļos, kad skaidra nauda vien nevar apmierināt digitalizētas ekonomikas vajadzības, ir svarīgi atbalstīt finansiālo iekļautību, nodrošinot iedzīvotājiem eurozonā vispārēju, cenas ziņā pieejamu un vienkāršu piekļuvi digitālajam euro, kā arī tā plašu pieņemšanu maksājumos. Finansiālā atstumtība digitalizētajā ekonomikā var palielināties, jo privātie digitālie maksāšanas līdzekļi var nebūt īpaši piemēroti neaizsargātām sabiedrības grupām vai var nebūt piemēroti atsevišķos lauku vai attālos reģionos bez (stabila) sakaru tīkla. Pasaules Banka un Starptautisko norēķinu banka norāda, ka “efektīvas, piekļūstamas un drošas neliela apjoma maksājumu sistēmas un pakalpojumi ir ļoti svarīgi lielākai finansiālajai iekļautībai” 24 . Šo secinājumu vēl vairāk pamatoja Eiropas Centrālās bankas pasūtītais pētījums par jaunām digitālo maksājumu metodēm, kurā secināts, ka iedzīvotājiem, kuri neizmanto bankas, izmanto tās maz, vai kuri neizmanto tiešsaisti, svarīgākās jaunās maksājumu metodes iezīmes ir lietošanas vienkāršība, kas neprasa tehnoloģiskas prasmes, un tai jābūt drošai un bez maksas 25 . Digitālais euro piedāvātu publisku alternatīvu privātajiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem un atbalstītu finansiālo iekļautību, jo tas tiktu izstrādāts atbilstoši šiem mērķiem, tādējādi nodrošinot brīvu piekļuvi, ērtu lietošanu un plašu piekļūstamību un pieņemšanu.

(6)Digitālajam euro būtu jāpapildina euro banknotes un monētas, un tas nedrīkst aizstāt vienotās valūtas fiziskos formātus. Gan skaidrā nauda, gan digitālais euro ir vienlīdz svarīgi kā likumīgi maksāšanas līdzekļi. Regula (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, COM/2023/364] saskaņotu skaidras naudas likumīga maksāšanas līdzekļa statusu un nodrošinātu skaidras naudas plašu izplatīšanu un rezultatīvu izmantošanu.

(7)Nākotnes attīstība digitālo maksājumu jomā var ietekmēt euro lomu neliela apjoma maksājumu tirgos gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā mērogā. Daudzas centrālās bankas visā pasaulē pašlaik pēta centrālo banku digitālo valūtu (CBDV) emisiju, un dažas valstis jau ir emitējušas CBDV. Turklāt tā sauktās trešo valstu stabilās kriptomonētas, kas nav denominētas euro, ja tās plaši izmanto maksājumiem, Savienības ekonomikā varētu izspiest euro denominētus maksājumus, apmierinot pieprasījumu pēc programmējamiem maksājumiem (kas šīs regulas kontekstā tiek saukti par nosacītiem maksājumiem), tostarp e-komercijā, kapitāla tirgos vai rūpniecībā 4.0. Tāpēc digitālais euro būtu svarīgs, lai saglabātu euro lomu digitālajā laikmetā.

(8)Attiecīgi ir nepieciešams izveidot tiesisko regulējumu, lai izveidotu euro digitālo formātu ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, ko izmantotu cilvēki, uzņēmumi un valsts sektora iestādes eurozonā. Digitālajam euro kā jaunam euro formātam, kas ir pieejams plašai sabiedrībai, vajadzētu būt nozīmīgām sociālajām un ekonomiskajām sekām. Tādēļ ir nepieciešams ieviest digitālo euro un regulēt tā galvenās īpašības kā monetāro tiesību pasākumu. Eiropas Centrālā banka ir kompetenta emitēt un atļaut to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta ir euro, emitēt digitālo euro, īstenojot Līgumos noteiktās pilnvaras. Tādējādi, pamatojoties uz šīm pilnvarām un saskaņā ar šajā regulā noteikto tiesisko regulējumu, Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai izlemt, vai emitēt digitālo euro papildus banknotēm un monētām, kādos laikos un kādos daudzumos to emitēt, kā arī citus īpašus pasākumus, kas pēc to būtības ir saistīti emitēšanu.

(9)Tāpat kā euro banknotēm un monētām, arī digitālajam euro vajadzētu būt Eiropas Centrālās bankas vai to dalībvalstu centrālo banku, kuru valūta ir euro, tiešām saistībām pret digitālā euro lietotājiem. Digitālais euro būtu jāemitē par summu, kas vienāda ar attiecīgo saistību nominālvērtību Eiropas Centrālās bankas un to dalībvalstu centrālo banku konsolidētajā bilancē, kuru valūta ir euro, jo īpaši konvertējot maksājumu pakalpojumu sniedzēju centrālās banku rezerves digitālā euro turējumos, lai apmierinātu digitālā euro lietotāju pieprasījumu. Lai turētu un izmantotu digitālo euro, digitālā euro lietotājiem būtu tikai jānodibina līgumattiecības ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas izplata digitālo euro, lai atvērtu digitālā euro maksājumu kontus. Starp digitālā euro lietotāju un Eiropas Centrālo banku vai valstu centrālajām bankām netiktu izveidots konts vai citas līgumattiecības. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu digitālā euro lietotāju uzdevumā jāpārvalda to digitālā euro konti un jānodrošina tiem digitālā euro maksājumu pakalpojumi. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nav iesaistīti tiešajās saistībās starp digitālā euro lietotājiem un Eiropas Centrālo banku un to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta ir euro, un tie darbojas digitālā euro lietotāju uzdevumā, tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksātnespēja neietekmēs digitālā euro lietotājus.

(10)Uz digitālo euro būtu jāattiecina šīs regulas noteikumi. Tos var papildināt ar deleģētajiem aktiem, ko Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 11., 34., 35., 36. un 38. pantu, un ar īstenošanas aktiem, ko Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 37. pantu. Turklāt saskaņā ar šo regulu un tās deleģētajiem aktiem Eiropas Centrālā banka var pieņemt sīki izstrādātus pasākumus, noteikumus un standartus atbilstoši savai kompetencei. Ja šādi pasākumi, noteikumi un standarti ietekmē personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi, Eiropas Centrālajai bankai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, regulā arī precizēts, ka uz digitālo euro attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju, neskarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pielāgoto regulējumu, kas noteikts šajā regulā attiecībā uz bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem. Uz digitālā euro maksājumu darījumiem un saistītajiem maksājumu pakalpojumiem attiecas arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvas 2015/2366/ES un 2009/110/EK, COM(2023) 366 final], kurā ir noteikts, ka “naudas līdzekļi” ietver centrālo banku naudu, kas emitēta neliela apjoma maksājumiem (t. i., banknotes, monētas un centrālo banku digitālās valūtas), kā arī Regula (ES) 2021/1230 par pārrobežu maksājumiem.

(11)Lai nodrošinātu digitālā euro kā vienotas valūtas likumīga maksāšanas līdzekļa statusa iedarbīgu aizsardzību visā eurozonā un digitālajos euro veiktu maksājumu pieņemšanu, dalībvalstīs būtu jāievieš un jāpiemēro noteikumi par sankcijām par pārkāpumiem.

(12)Ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā (ES) 2015/2366, kas aizstāta ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvas 2015/2366/ES un 2009/110/EK, COM(2023) 366 final], Direktīvā (ES) 2015/849, kas aizstāta ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/423 final] un Regulā (ES) 2016/679 būtu jāreglamentē kompetento iestāžu veiktā uzraudzība un sankciju režīms un uzraudzības pasākumi starp piederības dalībvalstu un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz tādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta nav euro. Lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kuri izplata digitālo euro, efektīvu uzraudzību, kompetentajām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 ir atbildīgas par maksājumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, būtu jāsadarbojas arī ar Eiropas Centrālo banku, lai uzraudzītu Regulā (ES) Nr. XXX par digitālā euro ieviešanu noteikto ar maksājumiem saistīto pienākumu piemērošanu. Jebkurai persondatu apstrādei saskaņā ar šo regulu ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679 un Regulai (ES) 2017/1725, ciktāl tā ietilpst to attiecīgajā piemērošanas jomā. Tāpēc uzraudzības iestādes saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 ir atbildīgas par persondatu apstrādes uzraudzību, kas tiek veikta saistībā ar šo regulu.

(13)Dalībvalstīm, to attiecīgajām iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš informācijas un izglītojoši pasākumi, lai nodrošinātu nepieciešamo informētības un zināšanu līmeni par dažādiem digitālā euro aspektiem.

(14)Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru 26 ierastajā izpratnē jēdziens “likumīgs maksāšanas līdzeklis” —attiecībā uz kādā valūtā denominētu maksāšanas līdzekli — nozīmē, ka šo maksāšanas līdzekli principā nedrīkst atteikties pieņemt tajā pašā valūtā denominēta parāda segšanai atbilstoši nominālvērtībai un ka tam ir izpildoša iedarbība.

(15)Likumīga maksāšanas līdzekļa statuss ir centrālo banku naudas noteicošais raksturlielums. Eurozonā līdz šim euro banknotes un monētas ir vienīgais maksāšanas līdzeklis, kam ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 128. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 27 par euro ieviešanu 28 10. un 11. pantu.

(16)Digitālajam euro kā euro denominētai digitālajai valūtai ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, ko emitējusi Eiropas Centrālā banka un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir euro, kā daļa no Eurosistēmas, vajadzētu būt plaši piekļūstamam, lietojamam un pieņemtam maksāšanas līdzeklim. Piešķirot likumīga maksāšanas līdzekļa statusu digitālajam euro, tiktu atbalstīta tā lietojamība maksājumos visā eurozonā un tādējādi arī atbalstīti centieni nodrošināt centrālo banku naudas turpmāku pieejamību un piekļūstamību, pildot tās monetārā enkura lomu, jo skaidra nauda vien nevar apmierināt ekonomikas, kura strauji kļūst digitālāka, vajadzības. Turklāt obligātā maksājumu pieņemšana digitālajos euro kā viens no galvenajiem likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa nosacījumiem nodrošina, ka cilvēki un uzņēmumi gūst labumu no plašas pieņemšanas un reālas izvēles iespējas norēķināties ar centrālo banku naudu digitālā veidā vienādi visā eurozonā.

(17)Digitālajam euro vajadzētu būt likumīga maksāšanas līdzekļa statusam attiecībā uz bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem, kas notiek eurozonā, līdzīgi kā euro banknotēm un monētām, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss eurozonā. Digitālajam euro vajadzētu būt arī likumīga maksāšanas līdzekļa statusam tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumos, kas veikti maksājuma saņēmējam, kurš dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā, ja arī maksātājs dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā. Līdzīgi digitālajam euro vajadzētu būt likumīga maksāšanas līdzekļa statusam tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumos, kas veikti maksājuma saņēmējam, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā, ja maksātājs nedzīvo vai neveic uzņēmējdarbību eurozonā.

(18)Tā kā digitālajam euro ir nepieciešama spēja pieņemt digitālos maksāšanas līdzekļus, pienākums obligāti pieņemt maksājumus digitālajos euro visiem maksājumu saņēmējiem varētu būt nesamērīgs. Šim nolūkam būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz obligātu maksājumu pieņemšanu digitālajos euro fiziskām personām, kas rīkojas tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Obligātas pieņemšanas izņēmumi būtu jāparedz arī mikrouzņēmumiem, kas eurozonā ir īpaši svarīgi uzņēmējdarbības attīstībai, darbvietu radīšanai un inovācijām un kam ir būtiska nozīme ekonomikas veidošanā. Savienības politikai un darbībām būtu jāsamazina regulatīvais slogs šāda lieluma uzņēmumiem. Izņēmumi no obligātas pieņemšanas būtu jāparedz arī bezpeļņas tiesību subjektiem, kas veicina sabiedrības intereses un kalpo sabiedriskajam labumam, pildot dažādus sabiedrības interešu mērķus, tostarp saistībā ar taisnīgumu, izglītību, veselību, vides aizsardzību un cilvēktiesībām. Mikrouzņēmumiem un bezpeļņas tiesību subjektiem nepieciešamās infrastruktūras iegāde un pieņemšanas izmaksas būtu nesamērīgas. Tāpēc tie būtu jāatbrīvo no pienākuma pieņemt maksājumus digitālajos euro. Šādos gadījumos būtu jāpaliek pieejamiem citiem naudas parādu dzēšanas līdzekļiem. Tomēr mikrouzņēmumiem un bezpeļņas tiesību subjektiem, kas no maksātājiem pieņem pielīdzināmus digitālos maksāšanas līdzekļus, būtu jāpiemēro obligāta maksājumu pieņemšana digitālajos euro. Pielīdzināmajos digitālajos maksāšanas līdzekļos būtu jāietver maksājums ar debetkarti, zibmaksājums vai citi nākotnes tehnoloģiskie risinājumi, ko izmanto mijiedarbības vietā, bet būtu jāizslēdz kredīta pārvedums un tiešais debets, kas netiek iniciēts mijiedarbības punktā. Uz mikrouzņēmumiem un bezpeļņas tiesību subjektiem, kas nepieņem no saviem maksātājiem pielīdzināmus digitālos maksāšanas līdzekļus parāda dzēšanai (piemēram, tie pieņem tikai euro banknotes un monētas), bet var izmantot digitālos maksājumus, lai norēķinātos par parādu saviem maksājumu saņēmējiem (piemēram, viņi maksā ar kredīta pārvedumiem), nevajadzētu attiecināt obligātu maksājumu pieņemšanu digitālajos euro. Visbeidzot, maksājuma saņēmējs var arī atteikt maksājumu digitālajos euro, ja atteikums ir izdarīts godprātīgi un ja maksājuma saņēmējs atteikumu pamato ar likumīgiem un īslaicīgiem iemesliem, kas ir samērīgi ar konkrētiem apstākļiem, kurus viņš nespēj kontrolēt, kā rezultātā nav iespējams pieņemt maksājumus digitālajos euro attiecīgajā darījuma veikšanas brīdī, piemēram, strāvas padeves pārtraukums tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumu gadījumā vai bojāta ierīce bezsaistes vai tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumu gadījumā.

(19)Lai nodrošinātu, ka papildu izņēmumus attiecībā uz obligātu digitālā euro pieņemšanu var ieviest vēlāk, ja tie ir nepieciešami, piemēram, tehnisku specifikāciju dēļ nākotnē, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par uz pienākumu pieņemt digitālā euro maksājumu darījumus attiecināmiem papildu izņēmumiem, kas saistīti ar monetārajām tiesībām, kurus saskaņoti piemērotu visā eurozonā, ņemot vērā visus dalībvalstu priekšlikumus šajā nolūkā. Komisija var pieņemt šādus izņēmumus tikai tad, ja tie ir nepieciešami, pamatoti ar vispārējām interesēm, samērīgi un saglabā digitālā euro likumīga maksāšanas līdzekļa statusa spēkā esību. Komisijas pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, lai ieviestu papildu izņēmumus no pienākuma pieņemt digitālā euro maksājumu darījumus, nebūtu jāskar dalībvalstu iespēja saskaņā ar savām pilnvarām dalītās kompetences jomās pieņemt valsts tiesību aktus, ieviešot izņēmumus obligātajai pieņemšanai, kas izriet no likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, saskaņā ar nosacījumiem, ko Eiropas Savienības Tiesa noteikusi spriedumā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19.

(20)Lai nodrošinātu, ka cilvēki un uzņēmumi gūst labumu no plaša pieņemšanas tīkla un spēj rezultatīvi izmantot digitālo euro savos ikdienas maksājumos, maksājumu saņēmējiem, uz kuriem attiecas obligāta maksājumu pieņemšana digitālajos euro, nevajadzētu vienpusēji izslēgt maksājumus digitālajos euro, izmantojot līguma noteikumus, ko puses nav atsevišķi apspriedušas, vai komercpraksi.

(21)Digitālā euro ieviešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tas tiek izmantots eurozonā kā vienotās valūtas formāts ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu. Šim nolūkam un saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu digitālā euro lietotājiem, kuri dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā, tostarp patērētājiem bez noteiktas adreses, patvēruma meklētājiem un patērētājiem, kuriem nav piešķirta uzturēšanās atļauja, bet kuru izraidīšana nav iespējama juridisku vai faktisku iemeslu dēļ, digitālā euro maksājumu pakalpojumus var sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā. Fiziskas un juridiskas personas, kuras jau saņēmušas digitālā euro maksājumu pakalpojumus, jo tās atvērušas digitālā euro maksājumu kontu laikā, kad tās dzīvoja vai veica uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta ir euro, bet vairs nedzīvo vai neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, joprojām var saņemt digitālā euro maksājumu pakalpojumus no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ievērojot iespējamos laika ierobežojumus saistībā ar šo personu dzīvesvietas vai reģistrācijas statusu, ko Eiropas Centrālā banka var noteikt.

(22)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2366 “naudas līdzekļi” ir banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda. Digitālais euro kā jauns centrālo banku naudas formāts ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu būtu jāuzskata par naudas līdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2015/2366. Būtu jānodrošina, ka uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas izplata digitālo euro, tiek attiecinātas prasības, kas noteiktas minētajā direktīvā, ko transponējušas dalībvalstis, un šajā nolūkā tos uzrauga arī attiecīgajā direktīvā minētās kompetentās iestādes. Emitējot digitālo euro, Eiropas Centrālā banka un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir euro, kā daļa no Eurosistēmas darbotos kā monetārā iestāde, un tāpēc uz tām nebūtu jāattiecina Direktīva 2015/2366 saskaņā ar tās pašas direktīvas 1. panta e) punktu.

(23)Digitālā euro maksājumu konti ir euro denominētu maksājumu kontu kategorija, ar kuru palīdzību digitālā euro lietotāji var veikt cita starpā šādus darījumus: izvietot naudas līdzekļus, izņemt skaidru naudu, veikt maksājumu darījumus un saņemt maksājumus no trešām personām neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas un virsgrāmatas vai datu struktūras (piemēram, vai digitālie euro tiek reģistrēti kā turējuma bilance vai vērtības vienības). Ja šīm darbībām ir nepieciešama persondatu apstrāde, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt to pārziņiem.

(24)Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 būtu jāsniedz digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas pakalpojumi saviem klientiem neatkarīgi no viņu spējas nodrošināt šo naudas līdzekļu likviditātes avotu centrālo banku naudā. Kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir atļauts atvērt kontu centrālajā bankā, pēc klientu pieprasījuma sekmīgai digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas pakalpojumu veikšanai būtu jānodrošina kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav atļauts atvērt kontu centrālajā bankā, piekļuve maksājumu sistēmām un līdzīgi objektīvā, samērīgā un nediskriminējošā veidā būtu jānodod caur norēķinu infrastruktūru to kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju pārveduma rīkojumi, kuriem nav atļauts atvērt kontu centrālajā bankā.

(25)Lai pareizi īstenotu jebkādus digitālā euro izmantošanas konta atlikuma limitus, kurus ir noteikusi Eiropas Centrālā banka, reģistrējot digitālā euro lietotājus vai attiecīgā gadījumā veicot ex post pārbaudes, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas atbild par digitālā euro izplatīšanu, būtu jāpārbauda, vai viņu potenciālajam vai esošajam klientam jau ir digitāli euro maksājumu konti. Eiropas Centrālā banka var palīdzēt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem īstenot jebkādu konta atlikumu limitu piemērošanu, tostarp atsevišķi vai kopā ar valstu centrālajām bankām izveidojot vienotu piekļuves punktu digitālā euro lietotāju identifikatoriem un saistītos digitālā euro konta atlikumu limitus. Eiropas Centrālajai bankai būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tostarp modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka atsevišķu digitālā euro lietotāju identitāti saistīt ar informāciju vienotajā piekļuves punktā var vienīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuru klients vai potenciālais klients ir attiecīgais digitālā euro lietotājs. Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt pārzinim, ciktāl šīm darbībām ir nepieciešama persondatu apstrāde. Kad Eiropas Centrālā banka kopā ar valstu centrālajām bankām izveido vienoto piekļuves punktu, tām vajadzētu būt kopīgiem pārziņiem.

(26)Lai atbalstītu eurozonas plašas sabiedrības vispārēju piekļuvi digitālajam euro un veicinātu inovācijas un augsta līmeņa konkurenci neliela apjoma maksājumu tirgū, visiem attiecīgajiem starpniekiem vajadzētu būt iespējai izplatīt digitālo euro. Visiem kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvu 2015/2366, tostarp kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, pasta žiro iestādēm, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus, Eiropas Centrālajai bankai un to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta ir euro, kā daļai no Eurosistēmas, kad tās nedarbojas kā monetārā iestāde vai citas valsts sektora iestādes, un dalībvalstīm vai to reģionālajām vai vietējām pašvaldībām, kad tās nedarbojas kā valsts sektora iestādes, būtu jāspēj nodrošināt digitālā euro maksājumu konti un saistītie digitālā euro maksājumu pakalpojumi neatkarīgi no to atrašanās vietas Eiropas Ekonomikas zonā. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2023/1114 29 un kuri ir kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Direktīvu 2015/2366, arī būtu jāļauj izplatīt digitālo euro. Saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāuzliek pienākums nodrošināt maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi datiem par maksājumu kontiem, pamatojoties uz lietojumprogrammu saskarnēm (API), lai tie varētu izstrādāt un nodrošināt inovatīvus papildu pakalpojumus.

(27)Ja digitālā euro pieejamība būtu atkarīga no visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju brīviem uzņēmējdarbības lēmumiem, maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālo euro varētu atstumt vai pat izslēgt. Tas varētu liegt lietotājiem maksāt un saņemt maksājumus valūtas formātā, kuram piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Tādā gadījumā LESD 133. pantā paredzētā digitālā euro lietošanas vienotība visā eurozonā netiktu garantēta. Tāpēc ir svarīgi, lai izraudzītajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums izplatīt digitālā euro pamatpakalpojumus.

(28)Prasībai izplatīt digitālo euro vajadzētu būt samērīgai ar mērķi nodrošināt digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa rezultatīvu izmantošanu. Piemērojot šo pienākumu tikai kredītiestādēm, kas jau darbojas neliela apjoma uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā, tiktu nodrošināta likumīga maksāšanas līdzekļa statusa spēkā esība, vienlaikus neradot nesamērīgu slogu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar specializētiem, uz patērētājiem neorientētiem uzņēmējdarbības modeļiem. Līdz ar to pienākums izplatīt digitālo euro attiecas tikai uz kredītiestādēm, kas sniedz maksājumu kontu pakalpojumus pēc savu klientu pieprasījuma. Tas neskar Maksājumu kontu direktīvas IV nodaļas par piekļuvi maksājumu kontam ar pamatfunkcijām piemērošanu attiecībā uz piekļuvi digitālā euro kontam ar pamatfunkcijām patērētājiem, kuri nav kredītiestādes klienti.

(29)Lai nodrošinātu digitālā euro plašu izmantošanu, tostarp cilvēkiem, kuriem nav nedigitālā euro maksājumu konta, kuri nevēlas atvērt digitālā euro maksājumu kontu kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas var izplatīt digitālo euro, vai cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir svarīgi, lai valsts sektora struktūras, tostarp vietējās vai reģionālās pašvaldības vai pasta nodaļas, izplatītu digitālo euro. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāizraugās struktūras, kurām šis uzdevums būtu jāveic to teritorijā. Šādām struktūrām kā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 būtu jāatbilst šīs regulas noteikumiem, kā arī Direktīvas (ES) 2015/2366 un Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem.

(30)Lai nodrošinātu digitālā euro plašu izmantošanu un ietu kopsolī ar inovācijām digitālo maksājumu jomā, digitālā euro maksājumu pakalpojumos būtu jāiekļauj digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi un papildu pakalpojumi. Digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi ir maksājumu, konta vai atbalsta pakalpojumi, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, lai fiziskas personas varētu lietot digitālo euro. Tas cita starpā ietver vismaz viena maksāšanas līdzekļa nodrošināšanu fiziskām personām. Tikai kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 būtu jānodrošina viss digitālā euro pamatpakalpojumu kopums. Papildus šiem digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 var izstrādāt un sniegt digitālā euro maksājumu papildu pakalpojumus. Digitālā euro maksājumu papildu pakalpojumi ietver, piemēram, tādus digitālā euro nosacīta maksājuma darījumus kā maksas par lietošanu pakalpojumi vai maksājuma iniciēšanas pakalpojumi. Digitālā euro infrastruktūrai būtu jāveicina šādu izvēles pakalpojumu izvēršana.

(31)Saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai noteikt ierobežojumus digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanai. Digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa rezultatīva izmantošana būtu jāsaglabā, ierobežojot tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, vai tirgotāju tarifus.

(32)Neierobežota digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti eurozonā, negatīvi ietekmējot kredītiestāžu sniegtos kredītus ekonomikai. Tas var prasīt, lai Eiropas Centrālā banka finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai un saskaņā ar proporcionalitātes principu, ieviestu ierobežojumus attiecībā uz digitālā euro izmantošanu kā vērtības uzkrāšanas līdzekli. Politikas instrumenti, ko varētu izmantot šim nolūkam, ietver, bet neaprobežojas ar kvantitatīviem ierobežojumiem atsevišķiem digitālā euro turējumiem un ierobežojumiem citu kategoriju naudas līdzekļu konvertēšanai uz digitālo euro noteiktā laika posmā. Lemjot par 1. punktā minēto instrumentu parametriem un izmantošanu, Eiropas Centrālajai bankai būtu jāievēro princips par atvērtu tirgus ekonomiku ar brīvu konkurenci saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu.

(33)Ierobežojumus nevajadzētu izmantot, lai aizstātu agrīnu intervenci vai citus uzraudzības pasākumus. Tāpat šādus ierobežojumus nevajadzētu noteikt, lai risinātu atsevišķu kredītiestāžu situācijas, kuras kompetentās noregulējuma iestādes vai citas attiecīgās iestādes parasti risinātu, izmantojot to rīcībā esošos instrumentus un pilnvaras, tostarp maksājumu apturēšanu, moratoriju, pasākumus, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/59/ES vai Regulu (ES) Nr. 806/2014, vai citus līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot dzīvotspēju, noregulēt attiecīgo iestādi vai citādi novērst finansiālas grūtības.

(34)Digitālā euro lietotājiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot digitālo euro tiešsaistē vai bezsaistē, vai abos veidos, ievērojot attiecīgi Eiropas Centrālās bankas noteiktus ierobežojumus un Komisijas īstenošanas aktā noteiktus ierobežojumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāreģistrē vietējās atmiņas ierīces un jāanulē to reģistrācija savu klientu bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tās vietējās atmiņas ierīces identifikators, ko izmanto bezsaistes digitālajiem euro, būtu jāglabā tikai tik ilgi, kamēr klientiem tiek atvieglota bezsaistes digitālā euro nodrošināšana. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tostarp modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka atsevišķu digitālā euro lietotāju ierīces identifikatoru nevar izmantot citiem mērķiem, kā vien bezsaistes digitālā euro nodrošināšanai.

(35)Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāreģistrē un jāpārreģistrē vietējās atmiņas ierīces savu klientu bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tās vietējās atmiņas ierīces identifikators, ko izmanto bezsaistes digitālajiem euro, būtu jāglabā tikai tik ilgi, kamēr klientiem tiek atvieglota bezsaistes digitālā euro nodrošināšana. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tostarp modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka atsevišķu digitālā euro lietotāju ierīces identifikatoru nevar salīdzināt ar informāciju par digitālā euro lietotāju datu subjekta identificēšanai, izņemot 37. panta nolūkā.

(36)Digitālajam euro būtu jānodrošina laba pieredze attiecībā uz maksāšanu. Šis mērķis būtu jāņem vērā visos instrumentos, ko Eiropas Centrālā banka varētu izmantot, lai ierobežotu digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa funkciju. Automatizētiem mehānismiem, kas saista digitālā euro maksājumu kontu ar nedigitālā euro maksājumu kontu, būtu jānodrošina netraucēta digitālā euro maksājumu funkcionalitāte, nodrošinot, ka darījumi tiek veiksmīgi izpildīti individuālu digitālā euro konta atlikumu limitu esības gadījumā, kuri var kļūt saistoši maksātāja vai maksājuma saņēmēja pusē. Jo īpaši digitālā euro lietotājiem vajadzētu būt iespējai iniciēt digitālā euro maksājumu darījumu, pat ja viņu digitālā euro turējumu summa ir mazāka par darījuma summu, automātiski mobilizējot naudas līdzekļus no nedigitālā euro maksājumu konta, lai papildinātu darījumu summu (automātiska digitālā euro ieskaitīšana maksājuma veikšanai). Un otrādi, digitālā euro lietotājiem vajadzētu būt iespējai saņemt digitālā euro maksājumu darījumus, pat ja darījuma summa pārsniedz limitu, kas noteikts viņu digitālā euro turējumiem, automātiski pārskaitot naudas līdzekļus, kas pārsniedz limitu, uz nedigitālā euro maksājumu kontu (digitālā euro limita pārsnieguma summas automātiska izskaitīšana). Digitālā euro lietotājiem būtu īpaši jāapstiprina šādas maksājumu funkcijas. Ja viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošināts digitālais euro maksājumu konts ir saistīts ar cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošinātu nedigitālā euro maksājumu kontu, tiem būtu jānoslēdz vienošanās, kurā precizētas viņu attiecīgās lomas un pienākumi saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kā arī jāvienojas par drošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu persondatu drošu pārsūtīšanu starp abiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(37)Lai gan instrumenti, ko Eiropas Centrālā banka izmanto, lai ierobežotu pārmērīgu digitālā euro izmantošanu kā vērtības uzkrāšanas līdzekli, ir vērsti uz finanšu stabilitātes un finanšu starpniecības aizsardzību, tie tomēr var ietekmēt un mijiedarboties ar Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas nostāju. Tādēļ šādi instrumenti būtu jāpiemēro vienādi visā eurozonā, lai nodrošinātu digitālā euro kā vienotas valūtas izmantošanu un monetārās politikas vienotību. Turklāt vienāda piemērošana būtu nepieciešama, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas vienotajā tirgū vai izvairītos no pārāk sarežģītas jebkura instrumenta izpildes ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību atkarībā no digitālā euro lietotāju dzīvesvietas. Saskaņā ar šo regulu par digitālo euro nemaksā procentus, lai galvenokārt izmantotu digitālo euro kā maksāšanas līdzekli, vienlaikus ierobežojot tā izmantošanu kā vērtības uzkrāšanas līdzekli.

(38)Digitālā euro izmantošanas ierobežojumiem digitālā euro lietotājiem, kuri dzīvo vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas, nevajadzētu būt labvēlīgākiem nekā digitālā euro lietotājiem, kuri dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā, arī lai ņemtu vērā monetārās suverenitātes un finanšu stabilitātes apsvērumus gan eurozonā, gan ārpus tās.

(39)Jebkuriem vērtības uzkrāšanas funkcijas ierobežojumiem, par kuriem Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi lēmumu, vajadzētu būt saistošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas izplata digitālo euro, un tiem tie būtu jāievieš. Lai gan fiziskām vai juridiskām personām var būt viens vai vairāki digitālā euro maksājumu konti pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, uz tiem būtu jāattiecina individuāls konta atlikuma limits, ko digitālā euro lietotājs var piešķirtp dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālā euro lietotājiem var piedāvāt iespēju legāli izveidot kopīgu digitālā euro maksājumu kontu. Šādā gadījumā jebkuram kopīgajam digitālā euro maksājumu kontam piemērotajam konta atlikuma limitam jābūt vienādam ar digitālā euro lietotāju piešķirto konta atlikumu limitu summu. Ja digitālā euro maksājumu kontu likumīgi tur tikai viens digitālā euro lietotājs, bet tam tehniski var piekļūt un to var izmantot vairākas personas, pamatojoties uz digitālā euro lietotāja de facto vai juridisku pilnvarojumu, jebkuram konta atlikuma limitam, ko piemēro digitālā euro maksājumu kontam, vajadzētu palikt vienādam ar konta atlikuma limitu, kas noteikts digitālā euro maksājumu kontam, kuru tur viens digitālā euro lietotājs, lai izvairītos no jebkādas konta atlikuma limitu apiešanas.

(40)Lai nodrošinātu plašu piekļuvi digitālajam euro un tā lietošanu atbilstoši tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusam un atbalstītu tā monetārā enkura lomu eurozonā, no fiziskām personām, kas dzīvo eurozonā, fiziskām personām, kas atvērušas digitālā euro kontu laikā, kad tās dzīvoja eurozonā, bet kuras tur vairs nedzīvo, kā arī no apmeklētājiem, nevajadzētu iekasēt maksu par digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem. Tas nozīmē, ka šādiem digitālā euro lietotājiem nevajadzētu segt nekādas tiešas maksas par savu pamata piekļuvi digitālajam euro un pamata lietošanu, tostarp no tiem nevajadzētu iekasēt darījumu maksas vai citas maksas, kas ir tieši saistītas ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri saistīti ar digitālā euro pamata lietošanu. Digitālā euro lietotājiem nevajadzētu būt pienākumam turēt vai atvērt nedigitālā euro maksājumu kontu, ne arī pieņemt citus nedigitālā euro produktus. Ja digitālā euro lietotājs piekrīt pakalpojumu paketei, kas ietver nedigitālā euro pakalpojumus un digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem iekasēt maksu par šo pakalpojumu paketi. Tādā gadījumā nevajadzētu būt diferencētai maksai par nedigitālā euro pakalpojumiem, ja tie tiek piedāvāti atsevišķi vai kā daļa no komplekta, kurā ietilpst digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi. Ja digitālā euro lietotājs maksājumu pakalpojumu sniedzējam izsaka lūgumu saņemt tikai digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus, par šiem pakalpojumiem nevajadzētu iekasēt maksu, tostarp par digitālā euro limita pārsnieguma summas automātisku izskaitīšanu un automātisku digitālā euro ieskaitīšanu maksājuma veikšanai , ja digitālā euro lietotājam ir arī nedigitālā euro maksājumu konts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai no digitālā euro lietotājiem iekasēt maksu par digitālā euro maksājumu papildu pakalpojumiem, kas pārsniedz digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus.

(41)Eiropas Centrālā banka vai Eurosistēma no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neiekasē maksu par izmaksām, ko tā sedz, lai atbalstītu to digitālā euro pakalpojumu sniegšanu digitālā euro lietotājiem.

(42)Tā kā digitālais euro ir vienotās valūtas formāts, kam ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu piemērot pārmērīgus tarifus par digitālā euro maksājumu darījumiem. Jo īpaši digitālā euro likumīga maksāšanas līdzekļa statusa piešķiršana, kas izriet no obligātas pieņemšanas, nozīmē to, ka tirgotājiem nebūtu cita izvēle kā vien pieņemt digitālā euro maksājumu darījumus. Turklāt jebkura maksa vai tarifs par darījumu vai periodu tieši vai netieši samazina saņemto maksājumu nominālvērtību, kas ir būtiska likumīga maksāšanas līdzekļa statusa sastāvdaļa. Tāpēc ir būtiski, lai tarifs vai maksa kā digitālā euro nominālvērtības ierobežojums būtu objektīvi pamatota un samērīga ar mērķi nodrošināt digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa rezultatīvu izmantošanu.

(43)Lai nodrošinātu, ka tarifi un maksas ir vienādas un samērīgas visā eurozonā, Eiropas Centrālajai bankai būtu regulāri jāuzrauga to līmenis un, pamatojoties uz to, jāpublicē atbilstošās summas kopā ar paskaidrojošu ziņojumu. Maksimālajam tarifam vai maksai būtu jānodrošina brīva konkurence starp starpniekiem zem šī līmeņa. Tarifi vai maksas nedrīkstētu pārsniegt attiecīgos izdevumus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas par digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar digitālā euro maksājumu darījumiem, kas ir objektīvi elementi, un var ietvert samērīgu peļņas normu. Šim nolūkam Eiropas Centrālajai bankai būtu jāizmanto aplēses par reprezentatīvām vidējām izmaksām, kas radušās maksājumu pakalpojumu sniedzējiem visā eurozonā, un tāpēc tai būtu jāspēj vākt attiecīgos datus no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Attiecīgās izmaksas par digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar digitālā euro maksājumu darījumiem būtu jābalsta uz izmaksām, kas attiecīgajā gadā radušās reprezentatīvai visefektīvāko maksājumu pakalpojumu sniedzēju grupai. Dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu jāatbild par to, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro šos maksimālos tarifus vai maksas.

(44)Turklāt, lai nodrošinātu rezultatīvu digitālā euro izmantošanu, ir svarīgi, lai tarifi vai maksas nebūtu augstākas par tām, kas pieprasītas par pielīdzināmiem privātiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem. Starptautiskās karšu shēmas, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 30 , valstu karšu shēmas un zibmaksājumi mijiedarbības punktā, ko nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji, būtu jāuzskata par pielīdzināmiem maksāšanas līdzekļiem.

(45)Tā kā maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, nevarētu iekasēt tarifu no fiziskām personām par digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumiem, var būt nepieciešams tarifs, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, lai šiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu izplatīšanas izmaksu kompensāciju. Tarifam, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, būtu jānodrošina pietiekama kompensācija par izplatīšanas izmaksām gan izplatītājiem, gan saņēmējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp samērīga peļņas norma.

(46)Digitālā euro izplatīšana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas, veicinātu euro starptautisko izmantošanu. Tas sniegtu ieguvumus arī eurozonai un citām ekonomikām, atvieglojot pārrobežu maksājumus tirdzniecības vai naudas pārvedumu veikšanas nolūkos saskaņā ar G20 darba kārtību.

(47)Pārmērīga digitālā euro izplatīšana ārpus eurozonas varētu radīt nevēlamu ietekmi uz Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku konsolidētās bilances apjomu un sastāvu. Ietekme uz valstu, kas nav eurozonas dalībnieces, monetāro suverenitāti un finanšu stabilitāti var atšķirties arī atkarībā no tā, vai tās izmanto digitālo euro ārpus eurozonas. Šāda ietekme varētu būt kaitīga, ja digitālais euro aizstātu vietējo valūtu lielā skaitā iekšzemes darījumu. Konkrētāk, situācija, kad digitālais euro kļūst dominējošs dalībvalstī, kuras valūta nav euro, tādējādi de facto aizstājot valsts valūtu, varētu radīt šķēršļus LESD 140. pantā noteikto eurozonas pieņemšanas kritēriju un procesa piemērošanai. Lai novērstu nevēlamu ietekmi un monetārās suverenitātes un finanšu stabilitātes riskus gan eurozonā, gan ārpus tās, ir jāparedz iespēja Savienībai noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm un Eiropas Centrālajai bankai noslēgt vienošanās ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro, un ar trešo valstu centrālajām bankām, lai precizētu nosacījumus regulārai digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanai digitālā euro lietotājiem, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas. Šādi nolīgumi un vienošanās neattiektos uz eurozonas apmeklētājiem, kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā 31 , saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu var tieši sniegt digitālā euro maksājumu pakalpojumus.

(48)Uz digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu digitālā euro lietotājiem, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, būtu jāattiecina iepriekšēja vienošanās starp Eiropas Centrālo banku un tās dalībvalsts centrālo banku, kuras valūta nav euro, pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kuras valūta nav euro. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu digitālā euro lietotāji, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras nav eurozonas dalībnieces, var saņemt digitālā euro maksājumu pakalpojumus no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā.

(49)Uz digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu digitālā euro lietotājiem, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, izņemot trešās valstis vai teritorijas, uz kurām attiecas monetārais nolīgums ar Savienību, būtu jāattiecina iepriekšējs nolīgums starp Savienību un šādu trešo valsti. Tas būtu jāpiemēro arī valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu vai Konvencijas par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi līgumslēdzējas puses. Šāds nolīgums būtu jāpapildina ar vienošanos starp Eiropas Centrālo banku un trešās valsts centrālo banku. Starpnieki, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā valstī, kurā dzīvo vai uzņēmējdarbību veic digitālā euro lietotāji un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā, var sniegt digitālā euro maksājumu pakalpojumus digitālā euro lietotājiem, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs. Uz starpniekiem, kas sniedz digitālā euro maksājumu pakalpojumus trešās valstīs, būtu jāattiecina atbilstošas regulatīvās un uzraudzības prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai digitālais euro, kas ir centrālo banku nauda, tiktu droši un pienācīgi izplatīts un netiktu ļaunprātīgi izmantots. Regulatīvās un uzraudzības prasības būtu jānosaka starptautiskās vienošanās noslēgšanas ietvaros, pamatojoties uz samērīgiem, objektīviem un vienotiem kritērijiem. Nolīgumi un vienošanās ar augsta riska trešām valstīm, kas noteiktas saskaņā ar regulu [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/421 final], būtu jāierobežo, jāaptur vai jāizbeidz.

(50)Digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšana digitālā euro lietotājiem, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs vai teritorijās, saskaņā ar monetāro nolīgumu ar Savienību būtu jāreglamentē ar monetārajiem nolīgumiem. Starpnieki, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā valstī, kurā dzīvo vai uzņēmējdarbību veic digitālā euro lietotāji un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas zonā, var sniegt digitālā euro maksājumu pakalpojumus digitālā euro lietotājiem, kuri dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs vai teritorijās, saskaņā ar monetāro nolīgumu ar Savienību.

(51)Turklāt digitālā euro izmantošana starpvalūtu maksājumos veicinātu euro izmantošanu starptautiskā mērogā. Tas sniegtu ieguvumus arī eurozonai un citām ekonomikām, atvieglojot pārrobežu maksājumus tirdzniecības vai naudas pārvedumu veikšanas nolūkos saskaņā ar G20 darba kārtību.

(52)Digitālā euro lietotājiem neatkarīgi no tā, vai tie dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā vai ne, var būt arī iespējas saņemt vai iniciēt starpvalūtu maksājumus starp digitālo euro un vietējo valūtu. Vienošanās, kas noslēgtas starp Eiropas Centrālo banku un to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro, un trešās valstīs, būtu jāprecizē nosacījumi attiecībā uz piekļuvi sadarbspējīgām maksājumu sistēmām un to izmantošanu ar mērķi veikt starpvalūtu maksājumus, kas saistīti ar digitālo euro.

(53)Nolīgumi un vienošanās, kas saistītas ar digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai starpvalūtu maksājumiem, kuros iesaistīts digitālais euro, būtu jānoslēdz brīvprātīgi, prioritāri ar ārpus eurozonas dalībvalstīm. Eiropas Centrālajai bankai būtu jāsadarbojas ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro, lai veiktu starpvalūtu maksājumus, kas saistīti ar digitālo euro.

(54)Digitālā euro tehniskajam projektam būtu jānodrošina, ka tas ir plašai sabiedrībai plaši piekļūstams un izmantojams. Minētajam projektam jo īpaši būtu jāveicina finansiāli atstumtu cilvēku vai cilvēku, kuriem draud finansiālā atstumtība, cilvēku ar invaliditāti piekļuve, nodrošinot atbilstību piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 32 (Eiropas Piekļūstamības akta) I pielikumā, cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kuri arī gūtu labumu no piekļūstamības, vai cilvēku ar ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi. Šajā nolūkā digitālajam euro vajadzētu būt aprīkotam ar vienkāršām un viegli izmantojamām lietošanas funkcijām, un tam vajadzētu būt pietiekami piekļūstamam, izmantojot plašu tehniskā nodrošinājuma ierīču klāstu ar mērķi apmierināt dažādu iedzīvotāju grupu vajadzības. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem digitālā euro maksājumu pakalpojumi digitālā euro lietotājiem būtu jānodrošina neatkarīgi no lietotājiem, kuri tur nedigitālā euro maksājumu kontus. Piedevām šiem lietotājiem būtu jāļauj izmantot to maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātus digitālā euro maksājumu kontus, kas nav tie, kuru nodrošinātos nedigitālā euro maksājumu kontus tie izmanto.

(55)Ar digitālo euro būtu jāsniedz atbalsts maksājumu pakalpojumu sniedzēju veiktu digitālā euro nosacītu maksājumu darījumu programmēšanā. Tomēr digitālais euro nedrīkst būt “programmējama nauda”, proti, vienības, ko pēc būtības noteiktu izlietojuma nosacījumu dēļ var izmantot tikai noteikta veida preču vai pakalpojumu iegādei vai uz ko attiecas termiņi, pēc kuriem tās vairs nav lietojamas. Nosacītu maksājumu darījumi ir maksājumi, ko automātiski veic programmatūra, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem un saskaņotiem nosacījumiem. Nosacītu maksājumu mērķis vai sekas nedrīkst būt digitālā euro kā programmējamas naudas izmantošana. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu izstrādāt dažādas loģikas ar mērķi digitālā euro lietotājiem piedāvāt dažādus nosacītu maksājumu darījumus, tai skaitā automātiskus digitālā euro iemaksas vai izņemšanas maksājumu darījumus, regulāros maksājumus, ar kuriem tiek veiktas konkrētu summu automātiskas iemaksas konkrētos datumos, un maksājumus starp iekārtām, ja šīs iekārtas ir ieprogrammētas tā, lai pēc to rezerves daļu pasūtīšanas par tām automātiski tiktu veikti maksājumi, par elektrības maksu iekasēšanu un samaksu vislabvēlīgākajos tirgus apstākļos, par apdrošināšanas iemaksu samaksu un nomas un uzturēšanas tarifu samaksu, balstoties uz izmantojumu.

(56)Lai atvieglotu digitālā euro izmantošanu un inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, Eurosistēmai būtu jāatbalsta digitālā euro nosacītu maksājumu darījumu veikšana. Pirmkārt, dažus nosacītu maksājumu pakalpojumu veidus varētu atbalstīt, izmantojot sīki izstrādātus pasākumus, noteikumus un standartus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem varētu sniegt atbalstu tādu sadarbspējīgu lietojumprogrammu izstrādē un izmantošanā, kurās tiek izmantota uz nosacījumiem balstīta loģika. Viens no tādiem varētu būt tehnisko rīku kopums, piemēram, lietojumprogrammu saskarnes. Otrkārt, Eurosistēma digitālā euro norēķinu infrastruktūrā varētu nodrošināt papildu funkcijas, kas nepieciešamas nosacītu maksājumu pakalpojumu sniegšanai digitālā euro lietotājiem. Tas varētu atvieglot naudas līdzekļu rezervēšanu norēķinu infrastruktūrā dažu nosacītu maksājumu turpmākai izpildei. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbības loģika būtu jāpielāgo digitālā euro nosacītu maksājumu darījumiem saskaņā ar standartiem un lietojumprogrammu saskarnēm, ko Eurosistēma var pieņemt, lai atvieglotu šādus darījumus.

(57)Eiropas digitālās identitātes maki varētu atvieglot digitālos darījumus, nodrošinot autentificēšanu, identificēšanu un atribūtu, tai skaitā licenču un sertifikātu, apmaiņu. Eiropas digitālās identitātes makiem būtu jāveicina faktiska vispārēja piekļuve digitālajam euro un tā izmantošana. Dalībvalstīm būtu jāizdod Eiropas digitālās identitātes maki, pamatojoties uz kopējiem standartiem un praksi, kas izklāstīta īstenošanas tiesību aktos. Eiropas digitālās identitātes makam vajadzētu būt stingriem un konkrētiem aizsargpasākumiem ar mērķi nodrošināt datu aizsardzību un privātumu un augsta līmeņa drošības sertifikāciju. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas izstrādātajos priekšgalsistēmu risinājumos būtu pienācīgi jāņem vērā tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz Eiropas digitālās identitātes makiem. Tas ļautu nodrošināt attiecīgo sadarbspēju ar Eiropas digitālās identitātes makiem, un ļautu izmantot šos ieguvumus. Pamatojoties uz lietotāja izvēli, sadarbspējai ar Eiropas digitālās identitātes maku būtu arī jāļauj veikt klienta uzticamības pārbaudi saskaņā ar Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/421 final]. Turklāt, lai panāktu saskaņotu klientu pieredzi, starpnieki varētu izvēlēties savus digitālā euro priekšgalsistēmu pakalpojumus pilnībā integrēt specifikācijās, ar ko reglamentē Eiropas digitālās identitātes makus.

(58)Lietotājiem jābūt iespējai pēc pašu vēlēšanās reģistrēties un atļaut maksājumus digitālajā euro, izmantojot Eiropas digitālās identitātes maku. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam pieņemt Eiropas digitālās identitātes maku, lai pārbaudītu gan potenciālo, gan pašreizējo klientu identitāti saskaņā ar Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/421 final]. Lai visā Savienībā veicinātu digitālā euro kontu atvēršanu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai paļauties arī uz Eiropas digitālās identitātes maku nodrošinātiem kvalificētiem apliecinājumiem, tai skaitā attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes attālinātu veikšanu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāpiekrīt Eiropas digitālās identitātes maku izmantošanai, ja maksātājs maku vēlas izmantot saistībā ar maksājumu atļaujām digitālā euro maksājumu darījumos. Turklāt, lai veicinātu bezsaistes bezkontakta maksājumus digitālajā euro, vajadzētu jābūt iespējai Eiropas digitālās identitātes maku izmantot, lai maksājumu ierīcē glabātu digitālos euro.

(59)Lai veicinātu saskaņotu lietotāju pieredzi, ar noteikumiem, standartiem un procesiem, ko Eiropas Centrālā banka savas kompetences ietvaros var pieņemt attiecībā uz digitālo euro, būtu jānodrošina, ka ikviens digitālā euro lietotājs var veikt digitālā euro maksājumu darījumus ar jebkuru citu digitālā euro lietotāju visā eurozonā neatkarīgi no iesaistītajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un izmantotajiem priekšgalsistēmu pakalpojumiem. Lai mazinātu Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus sadrumstalotību un atbalstītu konkurenci, efektivitāti un jauninājumus šajā tirgū, kā arī maksājumu instrumentu attīstību visā Savienībā, ievērojot Komisijas neliela apjoma maksājumu stratēģijas mērķi, digitālajam euro, cik vien iespējams, vajadzētu būt saderīgam ar privātiem digitālo maksājumu risinājumiem, pamatojoties uz funkcionālu un tehnisku sinerģiju. Jo īpaši Eiropas Centrālajai bankai būtu jācenšas nodrošināt, lai digitālais euro būtu saderīgs ar privātiem digitālo maksājumu risinājumiem mijiedarbības punktā un maksājumiem no personas personai, kurus pašreiz Savienības neliela apjoma maksājumu tirgus sadrumstalotība ietekmē būtiski. Šādu saderību varētu veicināt, izmantojot atvērtus standartus, kopīgus noteikumus un procesus un, iespējams, kopīgas infrastruktūras. Lai gan pašreizējos risinājumus var izmantot, ja šādus risinājumus uzskata par minētās saderības nodrošināšanai piemērotiem, jo īpaši, lai samazinātu pielāgošanas kopējās izmaksas, šādiem pašreizējiem risinājumiem nevajadzētu radīt nepamatotas atkarības, kas varētu kavēt digitālā euro pielāgošanu jaunajām tehnoloģijām vai nebūtu saderīgas ar digitālā euro funkcijām. Lai sasniegtu šos mērķus, tirgus dalībniekiem nepiešķirot īstenojamas tiesības, Eiropas Centrālajai bankai būtu jācenšas nodrošināt, lai digitālais euro būtu saderīgs ar privātiem digitāliem maksājumu risinājumiem, ciktāl tas iespējams un nepieciešams.

(60)Lai sekmētu strīdu izšķiršanu, Eiropas Centrālajai bankai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un digitālā euro lietotājiem būtu jānodrošina strīdu izšķiršanas tehniskais un funkcionālais atbalsts, kas attiecas vismaz uz tehniska rakstura un ar krāpšanu saistītiem (pirmstiesas) strīdiem. Tehniska rakstura strīdi cita starpā ietver situācijas, kad darījuma summa atšķiras, kad pastāv dublikāti vai kad nav atļaujas vai iepriekšēja apstiprinājuma. Ar krāpšanu saistīti strīdi cita starpā ietver identitātes zādzības gadījumus, tirgotāju identitātes viltošanu, viltotas preces.

(61)Lai digitālajam euro varētu piekļūt un to izmantot digitālā euro maksājumu pakalpojumu ietvaros, digitālā euro lietotājiem būtu jānodrošina priekšgalsistēmu pakalpojumi. Šiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai piekļūt digitālā euro maksājumu pakalpojumiem un tos izmantot, lietojot priekšgalsistēmu pakalpojumus, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēji un Eiropas Centrālā banka. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt izvēlei paļauties uz priekšgalsistēmu pakalpojumiem, ko sniedz citas ieinteresētās personas, arī Eiropas Centrālā banka, jo īpaši gadījumos, kad priekšgalsistēmu pakalpojumu, tai skaitā lietojumprogrammatūru, izstrādes un darbības izmaksas ir nesamērīgas. Ja digitālā euro lietotāji var izvēlēties starp dažādiem priekšgalsistēmu pakalpojumiem, lēmums par konkrēta priekšgalsistēmu pakalpojuma izvēli galu galā būtu jāpieņem šiem lietotājiem, nevis maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai Eiropas Centrālajai bankai. Saistībā ar to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jābūt spējīgiem digitālā euro lietotājiem nodrošināt iespēju piekļūt digitālā euro maksājumu pakalpojumiem un tos izmantot, lietojot Eiropas Centrālās bankas sniegtos priekšgalsistēmu pakalpojumus. Eiropas Centrālajai bankai un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tai skaitā modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka ECB, izmantojot savu priekšgalsistēmu risinājumu, nevar piekļūt atsevišķu digitālā euro lietotāju identitātei.

(62)Lai novērstu iejaukšanos maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecībās ar klientiem un to ietekmi uz digitālā euro izplatīšanu, Eiropas Centrālās bankas sniegtie priekšgalsistēmu risinājumi jāierobežo, nosakot, ka ar tiem nodrošina tikai saskarni starp digitālā euro lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu infrastruktūrām. Konkrētāk, līgumattiecības starp Eurosistēmu un digitālā euro lietotājiem netiktu veidotas, pat ja šie lietotāji izmantotu Eiropas Centrālās bankas sniegtos priekšgalsistēmu pakalpojumus. ECB un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tai skaitā modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi, ar mērķi nodrošināt, ka ECB, izmantojot savu priekšgalsistēmu risinājumu, nevar piekļūt atsevišķu digitālā euro lietotāju identitātei.

(63)Lai nodrošinātu lietotāju labu pieredzi, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas digitālā euro lietotājiem sniedz priekšgalsistēmu pakalpojumus, ar ko tie var piekļūt digitālajam euro un to izmantot, būtu jāgādā par to, lai digitālā euro lietotāji digitālajam euro varētu ātri un vienkārši piekļūt un to izmantot. Konkrētāk, digitālā euro maksājumu kontiem vajadzētu būt skaidri marķētiem ar digitālā euro oficiālo logotipu. Digitālā euro maksājumu kontiem būtu jāpiekļūst, izmantojot vienu no galvenajām tīmekļa vietnes lapām vai lietojumprogrammu, vai jebkādus citus priekšgalsistēmu pakalpojumus, un tiem vajadzētu jābūt vienlīdzīgiem nedigitālā euro maksājumu kontiem.

(64)Lai nodrošinātu tūlītējus norēķinus gan tiešsaistes, gan bezsaistes digitālā euro darījumos, tai skaitā saistībā ar digitālā euro ieskaitīšanu un izskaitīšanu, kā arī digitālā euro limita pārsnieguma summas automātisku izskaitīšanu un automātisku digitālā euro ieskaitīšanu maksājuma veikšanai, normālos apstākļos norēķiniem jānotiek nekavējoties, vien dažu sekunžu laikā. Digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumu norēķini būtu jāveic Eurosistēmas pieņemtajā digitālā euro norēķinu infrastruktūrā. Digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumos norēķiniem būtu jānotiek dažu sekunžu laikā, kā noteikts Eiropas Centrālās bankas pieņemtajās funkcionālajās un tehniskajās prasībās. Digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumos galīgajam norēķinam būtu jānotiek brīdī, kad maksātāja un maksājuma saņēmēja attiecīgie digitālie euro tiek reģistrēti digitālā euro norēķinu infrastruktūrā, ko apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka, neatkarīgi no tā, vai digitālie euro tiek reģistrēti kā turējumu bilances vai vērtības vienības, vai no izmantotās tehnoloģijas. Ar digitālā euro norēķinu infrastruktūru būtu jācenšas nodrošināt pielāgošanos jaunām tehnoloģijām, tai skaitā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijai.

(65)Tā kā tīkla savienojamība netiek nodrošināta, norēķini par bezsaistes bezkontakta maksājumiem digitālajā euro būtu jāveic attiecīgi maksātāju un maksājumu saņēmēju maksājumu ierīču vietējā atmiņā. Bezsaistes bezkontakta maksājumiem digitālajā euro būtu jānotiek dažu sekunžu laikā, kā noteikts Eiropas Centrālās bankas pieņemtajās funkcionālajās un tehniskajās prasībās. Galīgajam norēķinam būtu jānotiek brīdī, kad attiecīgi maksātāja un maksājuma saņēmēja vietējās atmiņas ierīcē tiek atjaunināti konkrēto digitālā euro turējumu ieraksti, neatkarīgi no tā, vai digitālos euro reģistrē kā turējumu bilances vai vērtības vienības, vai no izmantotās tehnoloģijas.

(66)Tā kā maksājumu pakalpojumu sniedzēji nav starp diviem digitālā euro lietotājiem veiktu digitālā euro maksājumu darījumu puse, digitālā euro maksājumu darījumi nerada sistēmiskus riskus un tādējādi nav uzskatāmi par sistēmu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK 33 2. panta a) punktā. . Digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumos norēķiniem būtu jānotiek dažu sekunžu laikā, tādēļ nebūtu jāatļauj nekādas iespējas veikt neto darījumus.

(67)Līgumu brīvības labad un lai nodrošinātu konkurenci, digitālā euro lietotājiem vajadzētu būt iespējai mainīt savus digitālā euro maksājumu kontus uz citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem kontiem. Pēc digitālā euro lietotāju pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina digitālā euro maksājumu kontu pārslēgšana, saglabājot tos pašus kontu identifikatorus. Izņēmuma gadījumā, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs nespēj veikt šo uzdevumu, tai skaitā tāpēc, ka ir zaudēti attiecīgie ar digitālā euro maksājumu kontu saistītie dati, Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt iespējai atļaut digitālā euro maksājumu kontu maiņu, lai jaunais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ko izraudzījis digitālā euro lietotājs, varētu iegūt informāciju par digitālā euro lietotāju digitālo euro turējumiem un pabeigt maiņu neatkarīgi no nepieejamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Šim procesam būtu digitālā euro lietotājam jāsniedz iespēja pēc tam turpināt piekļuvi saviem digitālo euro turējumiem, izmantojot izvēlētā jaunā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Eiropas Centrālajai bankai nebūtu nekādas operatīvas lomas konta maiņā ne darbības turpināšanas, ne izņēmuma gadījumā.

(68)Ir būtiski novērst maksājumu pakalpojumu sniedzēju veiktu krāpšanu, lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri izmanto digitālo euro, saglabātu digitālā euro maksājumos apstrādāto persondatu integritāti un nodrošinātu netraucētu un efektīvu digitālā euro darbību. Novērst krāpšanu ir būtiski, lai saglabātu uzticību vienotajai valūtai. Šajā nolūkā Eiropas Centrālā banka var izveidot vispārēju krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismu ar mērķi atbalstīt krāpšanas risku pārvaldības darbības, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumos. Vispārējs krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānisms nodrošina virkni būtisku funkciju, ar kurām atklāt krāpšanas veidus, ko viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs pats nevarētu atklāt. Bieži vien vienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pilnīga priekšstata par visiem elementiem, kurus izmantojot, krāpšanu varētu savlaicīgi atklāt. Tomēr, izmantojot no citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iegūtu informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām, šo procesu var padarīt rezultatīvāku. Šī vispārējā krāpšanas atklāšanas funkcija ir iekļauta pielīdzināmās maksājumu shēmās, un tā ir nepieciešama uzskatāmi zema krāpšanas līmeņa nodrošināšanai ar mērķi gan patērētājiem, gan tirgotājiem garantēt digitālā euro drošību. Uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju veiktu informācijas nodošanu krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismam būtu jāattiecina modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka centrālajā krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismā netiek identificēti atsevišķi digitālā euro lietotāji.

(69)Lai apstrādātu digitālā euro maksājumus tiešsaistē vai bezsaistē, ir svarīgi, lai digitālā euro priekšgalsistēmu pakalpojumu sniedzēji un Eiropas digitālās identitātes maku izdevēji iegūtu piekļuvi tuvā lauka sakaru (NFC) tehnoloģijām mobilajās ierīcēs. Šie komponenti ietver jo īpaši, bet ne tikai, NFC antenas un tā dēvētos mobilo ierīču drošos elementus (piemēram, universālo mikroshēmas karti (UICC), iegulto drošo elementu (eSE), mikro SD utt.). Tādēļ ir jānodrošina, lai gadījumos, kad tas ir nepieciešams digitālā euro pakalpojumu sniegšanas nolūkos, mobilo ierīču oriģinālā aprīkojuma ražotāji vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neliegtu piekļuvi NFC antenām un drošajiem elementiem. Centrālo banku naudai ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu jābūt plaši piekļūstamai. Lai to nodrošinātu arī digitālajā ekonomikā, digitālā euro priekšgalsistēmu pakalpojumu sniedzējiem un Eiropas digitālās identitātes maku operatoriem ir tiesības attiecīgo mobilo ierīču aparatūrā uzglabāt programmatūru nolūkā darījumus ar digitālo euro tehniski veikt gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Šajā nolūkā mobilo ierīču oriģinālā aprīkojuma ražotājiem un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošināt piekļuvi visiem aparatūras un programmatūras komponentiem, ja tas nepieciešams tiešsaistes un bezsaistes digitālā euro darījumu veikšanai. Minētajiem operatoriem jebkurā gadījumā būtu pienākums nodrošināt mobilo ierīču attiecīgo aparatūras un programmatūras funkciju jaudu, kas ir pietiekama digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumu apstrādei un bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumu veikšanas gadījumā — digitālo euro glabāšanai mobilajās ierīcēs. Šim pienākumam nevajadzētu skart Regulas (ES) 2022/1925 6. panta 7. punktu, kurā noteikts, ka vārtziņu pienākums ir bez maksas nodrošināt efektīvu sadarbspēju ar mobilo ierīču operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām un sadarbspējas nolūkā nodrošināt piekļuvi operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām, un tas attiecas uz pašreizējiem un jauniem digitāliem maksāšanas līdzekļiem, tai skaitā digitālo euro.

(70)Tiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā nostiprinātas pamattiesības. Kā uzsvērusi Eiropas Datu aizsardzības kolēģija 34 , augstam privātuma un datu aizsardzības standartam ir izšķirīga nozīme eiropiešu uzticības nākotnes digitālajam euro nodrošināšanā. Tas atbilst arī G7 sabiedriskās kārtības principiem attiecībā uz neliela apjoma maksājumiem izmantojamām centrālo banku digitālām valūtām. Persondatu apstrāde atbilstības nodrošināšanas nolūkos un saistībā ar šo regulu tiks veikta atbilstoši Regulai (ES) 2016/679 35 un Regulai (ES) 2018/1715 36 , kā arī attiecīgā gadījumā Direktīvai 2002/58/EK 37 .

(71)Tāpēc digitālais euro būtu jāizstrādā tā, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji un Eiropas Centrālā banka veiktu persondatu apstrādi līdz minimumam, kas ir nepieciešams digitālā euro pareizas darbības nodrošināšanai. Digitālajam euro vajadzētu būt pieejamam bezsaistē ar tādu privātuma līmeni attiecībā pret maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir pielīdzināms banknošu izņemšanai bankomātos. Digitālo euro darījumu norēķini būtu jāveido tā, lai ne Eiropas Centrālā banka, ne valstu centrālās bankas nevarētu attiecināt datus uz identificētu vai identificējamu digitālā euro lietotāju.

(72)Visās datu apstrādes sistēmās, kas tiek izstrādātas un izmantotas atbilstoši šai regulai, būtu jāiekļauj integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma. Persondatu apstrādei būtu jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi ar mērķi aizsargāt datu subjekta tiesības un brīvības. Ar minētajiem aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti tehniski un organizatoriski pasākumi, jo īpaši ar mērķi nodrošināt Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1715 noteikto datu aizsardzības principu ievērošanu, tai skaitā datu minimizēšanu un mērķa ierobežojumu.

(73)Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai apstrādāt persondatus, ciktāl tas nepieciešams to uzdevumu izpildes nolūkos, kas ir būtiski digitālā euro pareizai darbībai. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu apstrādes darbības būtu jāuzskata par likumīgām attiecībā uz digitālo euro, ja un ciktāl tās ir vajadzīgas, lai izpildītu atbilstoši minētajai regulai uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Saskaņā ar šo regulu persondatu apstrāde ar mērķi nodrošināt konta atlikuma limitu ievērošanu, lietotāja turējumu digitālā euro ieskaitīšanas vai izskaitīšanas iniciēšanu, kā arī bezsaistes digitālā euro maksājumu veikšanai paredzēto vietējās atmiņas ierīču pārvaldību ir uzdevumi sabiedrības interesēs, kas ir būtiski to pilsoņu aizsardzībai, kuri izmanto digitālo euro, kā arī Savienības finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji būs persondatu pārzinis minēto uzdevumu veikšanas kontekstā. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzēji persondatus var apstrādāt, lai izpildītu pašreizējos uzdevumus sabiedrības interesēs vai lai izpildītu Savienības tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu, kas attiecas uz Direktīvā (ES) 2015/2366 definētajiem naudas līdzekļiem. Šie uzdevumi attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu un krāpšanas novēršanu un atklāšanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, to pienākumu izpildi, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu un nodokļu apiešanu, un darbības un drošības risku pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) 2022/255.

(74)Jebkādai persondatu apstrādei ar mērķi pārbaudīt, vai lietotāji ir sarakstā iekļautas personas vai vienības saskaņā ar ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679. Fizisko personu vārdu un maksājumu kontu identifikatoru apstrāde ir samērīga un nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu un paredz aktīvu iesaldēšanu vai aizliegumu darīt pieejamus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus.

(75)Bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumi ir maksājumi, kas notiek ciešā fiziskā tuvumā (klātienē). Tie līdzinās darījumiem skaidrā naudā, un pret tiem būtu jāattiecas līdzīgi. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāapstrādā persondati, kas saistīti ar bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem, un būtu jāapstrādā tikai ar digitālo euro noguldīšanu digitālā euro maksājumu kontos vai izņemšanu no tiem saistīti persondati, lai tos ielādētu vietējās atmiņas ierīcēs vai no vietējās atmiņas ierīcēm ielādētu digitālā euro maksājumu kontos. Tas attiecas arī uz vietējās atmiņas ierīču identifikatoru, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedēvē digitālā euro lietotājam, kas izmanto bezsaistes digitālo euro. Šis privātuma līmenis būtu pielīdzināms banknošu izņemšanai bankomātos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā persondatus, kas saistīti ar lietotāja identitāti, un datus, kas attiecas uz digitālā euro ieskaitīšanas vai izskaitīšanas darījumu veikšanu. Tas nozīmē, ka nevajadzētu veikt bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumu datu pārraudzību.

(76)Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var apstrādāt persondatus, ciktāl tas nepieciešams to uzdevumu izpildes nolūkos, kas ir būtiski digitālā euro pareizai darbībai. Saskaņā ar šo regulu persondatu apstrāde ar mērķi nodrošināt digitālā euro maksājumu darījumu norēķinus un digitālā euro infrastruktūras drošības un integritātes pārvaldību ir uzdevumi sabiedrības interesēs, kas ir būtiski to pilsoņu aizsardzībai, kuri izmanto digitālo euro, kā arī Savienības finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei. Digitālā euro infrastruktūras drošības un integritātes uzturēšanas uzdevums ietver darbības, kas saistītas ar digitālā euro stabilitātes un darbības noturības nodrošināšanu. Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas būtu persondatu pārzinis minēto uzdevumu veikšanas kontekstā. Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas šo uzdevumu veikšanas nolūkā persondatus apstrādātu, izmantojot modernākos drošības un privātuma saglabāšanas pasākumus, piemēram, pseidonimizāciju vai šifrēšanu, lai nodrošinātu, ka datus nevar izmantot konkrētu digitālā euro lietotāju identificēšanai.

(77)Lai īstenotu konta atlikuma limitus un izņēmuma gadījumā pēc digitālā euro lietotāja pieprasījuma nodrošinātu digitālā euro maksājumu kontu ārkārtas maiņu, ir jāievieš digitālā euro lietotāju identifikatoru un saistīto digitālā euro konta atlikumu limitu vienotais piekļuves punkts ar mērķi nodrošināt digitālā euro efektīvu darbību visā eurozonā, jo digitālā euro lietotājiem var būt digitālā euro maksājumu konti dažādās dalībvalstīs. Izveidojot vienoto piekļuves punktu, Eiropas Centrālajai bankai un valstu centrālajām bankām būtu jānodrošina, ka tiek apstrādāts tikai tāds persondatu apjoms, kāds ir absolūti nepieciešams, un ka tiek iegulta integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma. Eiropas Centrālajai bankai un valstu centrālajām bankām vajadzības gadījumā un lai mazinātu persondatu aizsardzības pārkāpumu risku, būtu jāapsver decentralizētas datu krātuves izmantošana.

(78)Komisijas 2021. gada 21. jūlijā pieņemtajā tiesību aktu paketē par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (NILL paketē) 38 , ir ierosināts visā Savienībā ievērojami stiprināt noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (NILL noteikumus). Atbilstīgi šim mērķim un lai nodrošinātu NILL/TFN prasību faktisku piemērošanu attiecībā uz digitālo euro, šajā regulā būtu jāparedz, ka uz digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumiem attiecas Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktās NILL/TFN prasības.

(79)Lai veicinātu digitālā euro plašu ieviešanu, ir būtiski, lai potenciālie digitālā euro lietotāji varētu saskaņoti piekļūt digitālā euro maksājumu pakalpojumiem, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz visā eurozonā. Tādēļ, neskarot riska pieeju, kas ir NILL paketes pamatā, Savienības iestādei nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) ir lietderīgi risināt jautājumu par digitālā euro maksājumu kontu atvēršanu tās regulatīvajos tehniskajos standartos par klientu uzticamības pārbaudi. Attiecībā uz zema riska darījumiem vai darījuma attiecībām AMLA būtu jāidentificē attiecīgie vienkāršotās uzticamības pārbaudes pasākumi, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro. AMLA minēto regulatīvo tehnisko standartu izstrāde būtu jāizvirza par prioritāti.

(80)Atšķirībā no bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumi nav tikai ciešā fiziskā tuvumā veikti darījumi, un tos var izmantot, lai attālināti pārvestu naudas līdzekļus starp digitālā euro lietotājiem. Attiecībā uz digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumiem centrālās bankas digitālās valūtas varētu radīt lielākus NILL/TFN riskus nekā skaidra nauda, jo tās darbotos kā instruments, kura likviditāte ir līdzīga skaidras naudas likviditātei, bet bez skaidras naudas pārnesamības ierobežojumiem. Tādēļ būtu jānosaka, ka uz digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 39 .

(81)Lai nodrošinātu likumīga maksāšanas līdzekļa prasību konsekventu piemērošanu un atbilstību tehnoloģiju attīstībai, būtu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai jādeleģē pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildu izņēmumus attiecībā uz obligāto pieņemšanu un to persondatu veidiem, ko apstrādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas, kā arī atbalsta pakalpojumu sniedzēji. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(82)Lai gan bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumi līdzinās darījumiem skaidrā naudā, un privātuma ziņā pret tiem būtu jāattiecas līdzīgi, konkrētiem bezsaistes bezkontakta maksājumu turējumu un darījumu ierobežojumiem ir būtiska nozīme NILL/TFN risku mazināšanā.

(83)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem piemēro bezsaistes bezkontakta maksājumu konta atlikuma un darījumu limitus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 40 . Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka bezsaistes digitālā euro turējumu un darījumu ierobežojumus, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, jo ar minētajiem aktiem tiek veicināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršana.

(84)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi nodrošināt, ka euro tiek izmantots kā vienota valūtu digitalizētā ekonomikā, ir jāparedz noteikumi un ir lietderīgi paredzēt noteikumus, jo īpaši attiecībā uz tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, izplatīšanu, izmantošanu un būtiskajām īpašībām. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(85)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 41 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas [2023. gada XX.XX.] sniedza kopīgu atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants
Priekšmets

Lai pielāgotu euro tehnoloģiskajām pārmaiņām un nodrošinātu, ka to izmanto kā vienotu valūta, ar šo regulu ievieš digitālo euro un paredz noteikumus, jo īpaši attiecībā uz tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, izplatīšanu, izmantošanu un būtiskām tehniskajām īpašībām..

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“digitālais euro” ir vienotās valūtas digitālais formāts, kas pieejams fiziskām un juridiskām personām;

2.“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā 42 ;

3.“digitālā euro maksājumu darījums” ir maksātāja vai maksātāja vārdā iniciēta vai maksājuma saņēmēja iniciēta digitālā euro iemaksāšanas, pārskaitīšanas vai izņemšanas darbība neatkarīgi no maksātāja un maksājuma saņēmēja attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;;

4.“digitālā euro lietotājs” ir ikviens, kas izmanto digitālā euro maksājumu pakalpojumu kā maksātājs, maksājuma saņēmējs vai kā abi;

5.“digitālā euro maksājumu konts” ir konts, ko, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, viens vai vairāki digitālā euro lietotāji tur, lai piekļūtu digitālajiem euro, kuri reģistrēti digitālā euro norēķinu infrastruktūrā vai bezsaistes digitālā euro ierīcē, un lai iniciētu digitālā euro maksājumu darījumus vai saņemtu digitālā euro maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tie notiek bezsaistē vai tiešsaistē, un neatkarīgi no tehnoloģijas un datu struktūras;

6.“Eiropas elektroniskās identitātes maki” ir maki, kas minēti (EUDIWR) Regulas 6.a pantā [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi, COM(2021) 281 final];

7.“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11) punktā;

8.“digitālā euro maksājumu pakalpojums” ir jebkurš no I pielikumā minētajiem darījumdarbības veidiem;

9.“maksātājs” ir jebkura persona, kurai ir digitālā euro maksājumu konts un kura atļauj veikt maksājuma uzdevumu no šā digitālā euro maksājumu konta;

10.“maksājuma saņēmējs” ir jebkura persona, kas ir maksājumu darījumā pārskaitāmo digitālo euro iecerētais saņēmējs;

11.“digitālā euro ieskaitīšana” ir process, kurā digitālā euro lietotājs apmaiņā pret skaidru naudu vai citiem naudas līdzekļiem iegūst digitālos euro un kurš veido Eiropas centrālās bankas vai valsts centrālās bankas tiešas saistības pret digitālā euro lietotāju;

12.“digitālā euro izskaitīšana” ir process, kurā digitālā euro lietotājs veic digitālā euro maiņu pret skaidru naudu vai citiem naudas līdzekļiem;

13.“valsts centrālā banka” ir valsts centrālā banka dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

14.“tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījums” ir digitālā euro maksājumu darījums, kura ietvaros norēķins notiek digitālā euro norēķinu infrastruktūrā;

15.“bezsaistes digitālā euro maksājumu darījums” ir fiziskā tuvumā veikts digitālā euro maksājumu darījums, kura ietvaros atļaujas sniegšana un norēķins notiek gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja vietējās atmiņas ierīcēs;

16.“dzīvesvieta” ir vieta, kurā fiziska persona ir likumīgais Savienības rezidents, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES 43 2. panta 2. punktā;

17.“digitālā euro nosacītu maksājumu darījums” ir digitālā euro maksājumu darījums, kas tiek automātiski veikts pēc tādu iepriekš noteiktu nosacījumu izpildes, par kuriem vienojies maksātājs un maksājuma saņēmējs;

18.“programmējama nauda” ir digitālas naudas vienības ar iekšēju loģisko struktūru, kas ierobežo katras vienības pilnīgu aizstājamību;

19.“digitālā euro norēķinu infrastruktūra” ir Eurosistēmas pieņemtā digitālā euro norēķinu infrastruktūra;

20.“priekšgalsistēmu pakalpojums” ir visi komponenti, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus digitālā euro lietotājiem, un kuri, izmantojot noteiktas saskarnes, mijiedarbojas ar aizmugursistēmu risinājumiem un citiem priekšgalsistēmu pakalpojumiem;

21.“trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

22.“apmeklētājs” ir fiziska persona, kuras domicils vai dzīvesvieta nav dalībvalstī, kuras valūta ir euro, un kura ceļo uz kādu no šīm dalībvalstīm un tajā uzturas, tai skaitā tūrisma, uzņēmējdarbības vai izglītības un apmācības nolūkos;

23.“Dalībvalsts, kuras valūta nav euro” ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru Padome nav nolēmusi, ka tā atbilst euro ieviešanai nepieciešamajiem nosacījumiem saskaņā ar LESD 140. pantu;

24.“tirgotāju apkalpošanas maksa ” ir tarifs, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro maksājuma saņēmējam digitālā euro maksājumu darījumu pakalpojuma sniegšanas brīdī;

25.“pielīdzināms digitālais maksāšanas līdzeklis” ir digitālais maksāšanas līdzeklis, kas ietver maksājumus ar debetkarti un zibmaksājumus mijiedarbības punktā, bet izslēdz kredīta pārvedumus un tiešā debeta maksājumus, kas netiek iniciēti mijiedarbības punktā;

26.“maiņa” ir pēc digitālā euro lietotāja pieprasījuma veikta informācijas nodošana no viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja citam vai nu par visiem, vai dažiem digitālā euro maksājumu pakalpojumiem, tai skaitā regulāriem maksājumiem, kas veikti digitālā euro maksājumu kontā, vai digitālā euro turējumu pārsūtīšana no viena digitālā euro maksājumu konta uz citu, vai abas minētās darbības, slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo digitālā euro maksājumu kontu un saglabājot to pašu konta identifikatoru;

27.“lietotāja identifikators” ir unikāls identifikators, kuru radījis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izplata digitālo euro, un ar kuru skaidri nošķir tiešsaistes digitālā euro lietotājus, bet ko Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas nav piedēvējušas identificējamai fiziskai vai juridiskai personai;

28.“lietotāja pieņemtais vārds” ir unikāls pseidonimizēts identifikators, kuru izmanto, lai aizsargātu lietotāja identitāti, apstrādājot digitālā euro maksājumus, un kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izplata digitālo euro, vai digitālā euro lietotājs var piedēvēt tikai identificējamai fiziskai vai juridiskai personai;

29.“lietotāja autentifikācija” ir unikāla informācija, kuru izveidojis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izplata digitālo euro, un kura kopā ar lietotāja identifikatoru digitālā euro lietotājam sniedz iespēju pierādīt īpašumtiesības uz digitālā euro tiešsaistes turējumiem, kas reģistrēti digitālā euro norēķinu infrastruktūrā;

30.“atbalsta pakalpojumu sniedzēji” ir viena vai vairākas struktūras, kuras iecēlusi Eiropas Centrālā banka, kuras sniedz pakalpojumus visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas izplata digitālo euro, un kuru mērķis ir sekmēt digitālā euro maksājumu darījumu netraucētu darbību;

31.“mobilā ierīce” ir ierīce, kas digitālā euro lietotājiem sniedz iespēju tiešsaistē vai bezsaistē atļaut digitālā euro maksājumu darījumus, tai skaitā jo īpaši viedtālruņi, planšetdatori, viedpulksteņi un visu veidu valkājamas ierīces.

II NODAĻA
DIGITĀLĀ EURO IZVEIDE UN EMISIJA

3. pants
Digitālā euro izveide

Ar šo digitālais euro tiek izveidots kā vienotās valūtas digitālais formāts.

4. pants
Digitālā euro emisija

1.Saskaņā ar Līgumiem Eiropas Centrālajai bankai ir ekskluzīvas tiesības atļaut digitālā euro emisiju, un Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var emitēt digitālo euro.

2.Digitālais euro ietver Eiropas Centrālās bankas vai valstu centrālo banku tiešas saistības pret digitālā euro lietotājiem.

5. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Digitālo euro reglamentē tikai ar šīs regulas noteikumiem, ko papildina ar deleģētajiem aktiem, kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 11., 33., 34., 35. un 38. pantu, un ar īstenošanas aktiem, ko Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 37. pantu.

2.Šīs regulas ietvaros digitālo euro reglamentē arī sīki izstrādātiem pasākumiem, noteikumiem un standartiem, ko Eiropas Centrālā banka var pieņemt savas kompetences ietvaros. Ja šādi detalizēti pasākumi, noteikumi un standarti ietekmē personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi, Eiropas Centrālā banka pirms to pieņemšanas konsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.Saskaņā ar 4. panta 25. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas aizstāta ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, COM/2023/366 final], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada XX.XX. Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, COM/2023/367 final], digitālā euro maksājumu darījumiem piemēro minētās direktīvas noteikumus.

4.Saskaņā ar 2. panta 10. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2021/1230 (2021. gada 14. jūlijs) par pārrobežu maksājumiem Savienībā, kas grozīta ar Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par digitālā euro pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, COM/2023/368 final], digitālā euro maksājumu darījumiem piemēro minētās regulas noteikumus.

5.Neskarot šīs regulas 37. pantu, digitālā euro maksājumu darījumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju.

6. pants
Kompetentās iestādes

1.Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes ar mērķi to teritorijā nodrošināt atbilstību III nodaļai un 17. pantam. Par to dalībvalstis informē Komisiju, norādot jebkādu funkciju un pienākumu sadalījumu.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par III nodaļas un 17. panta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus ar mērķi nodrošināt šo noteikumu īstenošanu, tai skaitā kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piekļūt nepieciešamajiem datiem. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas aizstāta ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, COM/2023/366 final], reglamentē kompetento iestāžu veiktu uzraudzību, sankciju režīmu un uzraudzības pasākumus, kuri izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāveic, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumu izpildi saskaņā ar šīs regulas IV, V, VI un VII nodaļu.

3.Ar Direktīvu (ES) 2015/849, kas aizstāta ar Direktīvu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, COM/2021/423 final], reglamentē kompetento iestāžu veiktu uzraudzību, sankciju režīmu un uzraudzības pasākumus, kuri izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbībām saistībā ar digitālo euro jāveic, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. [x] par digitālā euro ieviešanu IX nodaļai.

4.Lai uzraudzītu atbilstību šīs regulas IV, V un VII nodaļai, 2. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar Eiropas Centrālo banku.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi ar mērķi palielināt sabiedrības informētību par digitālā euro pieejamību un īpašībām, un iespējām piekļūt digitālajam euro.

III NODAĻA
LIKUMĪGS MAKSĀŠANAS LĪDZEKLIS

7. pants
Likumīga maksāšanas līdzekļa statuss

1.Digitālajam euro ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.

2.Digitālā euro likumīga maksāšanas līdzekļa statuss paredz pienākumu to pieņemt par pilnu nominālvērtību un to, ka ar digitālo euro var izpildīt maksāšanas pienākumu.

3.Saskaņā ar pienākumu pieņemt digitālo euro, lai minēto pienākumu izpildītu, maksājuma saņēmējs neatsaka iemaksātos digitālos euro.

4.Saskaņā ar pienākumu pieņemt digitālo euro par pilnu nominālvērtību parāda nomaksai iemaksāto digitālo euro monetārā vērtība ir vienāda ar naudas parāda vērtību. Papildmaksas par parāda nomaksu ar digitālo euro ir aizliegtas.

5.Tā kā ar digitālo euro var izpildīt maksāšanas pienākumu, maksātājs šo pienākumu var izpildīt, maksājumu saņēmējam samaksājot digitālajā euro.

8. pants
Likumīga maksāšanas līdzekļa statusa teritoriālā darbības joma

1.Digitālajam euro ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss euro izteikta naudas parāda bezsaistes maksājumiem, kas notiek eurozonā.

2.Digitālajam euro ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss euro izteikta naudas parāda tiešsaistes maksājumiem maksājuma saņēmējam, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību eurozonā.

9. pants
Izņēmumi attiecībā uz pienākumu pieņemt digitālo euro

Atkāpjoties no 7. panta 3. punkta un 8. panta, maksājuma saņēmējs ir tiesīgs atteikt digitālo euro jebkurā no šiem gadījumiem:

(a)ja maksājuma saņēmējs ir uzņēmums, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas vai kura gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR, vai tas ir bezpeļņas tiesību subjekts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 44 2. panta 18. punktā, ja vien tas nepieņem pielīdzināmus digitālos maksāšanas līdzekļus;

(b)ja atteikums ir godprātīgs un balstās uz tiesisku īslaicīga rakstura pamatojumu saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā konkrētus apstākļus, ko maksājuma saņēmējs nevar kontrolēt;

(c)ja maksājuma saņēmējs ir fiziska persona, kas rīkojas tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros;

(d)ja pirms maksājuma veikšanas maksājuma saņēmējs ar maksātāju, ievērojot 10. pantu, ir vienojies par citu maksāšanas līdzekli.

Šā punkta b) apakšpunkta īstenošanas nolūkā pienākums pierādīt, ka konkrētā gadījumā pastāvējis tiesisks īslaicīga rakstura pamatojums un ka atteikums bijis samērīgs, gulstas uz maksājuma saņēmēju.

10. pants
Aizliegums vienpusēji izslēgt digitālā euro maksājumus

Maksājumu saņēmēji, kuriem ir pienākums pieņemt digitālo euro, neizmanto līguma noteikums, ko puses nav atsevišķi apspriedušas, vai komercpraksi, kuras mērķis vai sekas ir izslēgt to, ka euro izteikto naudas parādu maksātāji izmanto digitālo euro. Šādi līguma noteikumi vai komercprakse nav saistoši maksātājam. Līguma noteikumu uzskata par tādu, ko puses nav atsevišķi apspriedušas, ja tas sastādīts jau iepriekš un maksātājam tādēļ nav bijusi iespēja ietekmēt tā saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš noformulētiem standartlīgumiem.

11. pants
Papildu izņēmumi, kas saistīti ar monetārajām tiesībām

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 38. pantu pieņemt deleģētos aktus ar mērķi papildināt šo regulu, nosakot tādus papildu izņēmumus monetāro tiesību aktu jomā, kuri attiecas uz pieņemšanas pienākuma principu. Minētos izņēmumus veic ar mērķi ievērot sabiedrības intereses un tie ir samērīgi ar šo mērķi, tie nemazina digitālā euro likumīga maksāšanas līdzekļa statusa iedarbīgumu un ir atļauti tikai tad, ja naudas parādu nomaksai ir pieejami citi līdzekļi. Sagatavojot deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar Eiropas Centrālo banku.

12. pants
Digitālā euro un euro banknošu un monētu mijiedarbība

1.Digitālais euro ir konvertējams euro banknotēs un monētās pēc nominālvērtības.

2.Euro izteikta naudas parāda maksājuma saņēmēji pieņem maksājumus digitālajā euro saskaņā ar šīs regulas noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tie pieņem maksājumus euro banknotēs un monētās saskaņā ar Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums par euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, COM (2023) 364 final]. Ja euro banknošu un monētu un digitālā euro pieņemšana ir obligāta saskaņā ar šīs regulas un regulas (XXX par euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu) noteikumiem, maksātājs ir tiesīgs izvēlēties maksāšanas līdzekļus.

IV NODAĻA
IZPLATĪŠANA

13. pants
Maksājumu pakalpojumu sniedzēji

1.Saskaņā ar Direktīvu 2015/2366 maksājumu pakalpojumu sniedzēji I pielikumā minētos digitālā euro maksājumu pakalpojumus var sniegt:

(a)fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro;

(b)fiziskām un juridiskām personām, kas atvērušas digitālā euro kontu laikā, kad tās dzīvoja vai veica uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta ir euro, bet kurā vairs nedzīvo un neveic uzņēmējdarbību;

(c)apmeklētājiem;

(d)fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro — ievērojot 18. panta nosacījumus;

(e)fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tai skaitā teritorijās, uz kurām attiecas monetārs nolīgums ar Savienību — ievērojot 19. un 20. pantā paredzētos nosacījumus.

Eiropas Centrālā banka, ievērojot 16. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, var ierobežot to, cik ilgi b) un c) apakšpunktā minētie digitālā euro lietotāji var piekļūt digitālajam euro un to lietot. Minēto piekļuves un lietošanas ilgumu nosaka atkarībā tā, vai digitālā euro lietotājam ir rezidenta vai apmeklētāja statuss.

Šā punkta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkā rezidenti ir gan Savienības pilsoņi, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri izmanto uzturēšanās tiesības saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kontu apkalpojošus maksājumu pakalpojumus Direktīvas 2015/2366 nozīmē, ļauj digitālā euro lietotājiem manuāli vai automātiski veikt digitālā euro ieskaitīšanu savā digitālā euro maksājumu kontā no nedigitālā euro maksājumu kontiem vai izskaitīšanu uz tiem, vai izmantojot euro banknotes un monētas, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz skaidras naudas pakalpojumus, ievērojot visus ierobežojumus, ko Eiropas Centrālā banka var pieņemt saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālā euro lietotājiem dara pieejamu digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas funkciju:

(a)jebkurā laikā, pastāvīgi, ja digitālā euro ieskaitīšana un izskaitīšana tiek veikta, izmantojot nedigitālā euro maksājumu kontus;

(b)ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz skaidras naudas pakalpojumus gadījumos, kad digitālā euro ieskaitīšana un izskaitīšana tiek veikta, izmantojot euro banknotes un monētas.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kontu apkalpojošus maksājumu pakalpojumus Direktīvas 2015/2366 nozīmē, digitālā euro lietotājiem sniedz iespēju:

(a)veikt digitālo euro summas, kas pārsniedz ierobežojumus, ko Eiropas Centrālā banka var pieņemt saskaņā ar 16. pantu, izskaitīšanu, to automātiski nosūtot uz nedigitālā euro maksājumu kontu, ja noticis darījums, kurā saņemts digitālā euro tiešsaistes maksājums;

(b)veikt digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumu, ja darījuma summa pārsniedz digitālā euro turējumus.

Šā punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanas nolūkā un digitālā euro lietotājam to iepriekš apstiprinot, maksājumu pakalpojumu sniedzēji katru digitālā euro maksājumu kontu piesaista vienam nedigitālā euro maksājumu kontam, ko norādījis digitālā euro lietotājs. Digitālā euro lietotājiem ir atļauts izmantot izraudzīto nedigitālā euro maksājumu kontu, ko nodrošina cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, nevis tas, kurš nodrošina attiecīgo digitālā euro maksājumu kontu.

5.Digitālais euro, ko izplata maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ir konvertējams par euro izteiktas bezskaidras naudas un elektroniskās naudas nominālvērtību.

6.Digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanas nolūkā digitālā euro lietotāji iesaistās līgumattiecībās tikai ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Digitālā euro lietotājiem nav līgumattiecību ar Eiropas Centrālo banku vai valstu centrālajām bankām.

7.Digitālā euro lietotājiem var būt viens vai vairāki digitālā euro maksājumu konti, ko nodrošina viens vai vairāki maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

8.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji bez maksas nodrošina sabiedrībai pieejamu informāciju par digitālā euro maksājumu pakalpojumu iezīmēm un digitālā euro izplatīšanas nosacījumiem.

14. pants
Piekļuve digitālajam euro dalībvalstīs, kuru valūta ir euro

1.Lai izplatītu digitālo euro fiziskām personām, kas minētas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kredītiestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/2366 I pielikuma 1., 2. vai 3. punktā, pēc savu klientu pieprasījuma sniedz šīm personām visus digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus, kā minēts II pielikumā.

2.Tādu fizisku personu kontekstā, kas minētas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kam nav nedigitālā euro konta, attiecībā uz patērētāju piekļuvi digitālā euro kontiem ar pamatpakalpojumiem piemēro Direktīvas (ES) 2014/92 IV nodaļu — izņemot 17. un 18. pantu — par tiesībām piekļūt maksājumu kontam ar pamatfunkcijām.

3.Dalībvalstis izraugās Direktīvas (ES) 2015/2366 1. panta f) punktā minētās iestādes vai Direktīvas (ES) 2015/2366 1. panta c) punktā minētās pasta žiro norēķinu iestādes, kuras:

(a)sniedz digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām fiziskajām personām, kuras netur vai nevēlas turēt nedigitālā euro maksājumu kontu;

(b)nodrošina digitālo maksājumu pamatpakalpojumus un ar digitālo iekļaušanu saistītu atbalstu, kas klātienē, fiziskā tuvumā tiek sniegts cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 1. līdz 3. punktā, cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem nodrošina ar digitālo iekļaušanu saistītu atbalstu. Neskarot 3. punkta b) apakšpunktu, ar digitālo iekļaušanu saistīts atbalsts ietver specializētu palīdzību attiecībā uz reģistrāciju digitālā euro konta lietošanas nolūkos un visu digitālā euro pamatpakalpojumu izmantošanu.

5.Savienības Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai, ar ko izveido ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), COM/2021/421 final], un Eiropas Banku iestāde kopīgi izdod pamatnostādnes, ar kurām nosaka NILL/TFN prasību un digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumu sniegšanas mijiedarbību, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto grupu — tai skaitā patvēruma meklētāju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, personu, kurām nav pastāvīgas adreses, vai trešo valstu valstspiederīgo, kuriem nav piešķirta uzturēšanās atļauja, bet kuru izraidīšana nav iespējama juridisku vai faktisku iemeslu dēļ — finansiālai iekļautībai.

V NODAĻA
DIGITĀLĀ EURO KĀ VĒRTĪBAS UZKRĀŠANAS LĪDZEKĻA UN MAKSĀŠANAS LĪDZEKĻA IZMANTOŠANA

15. pants
Principi

1.Lai fiziskām un juridiskām personām sniegtu iespēju piekļūt digitālajam euro un izmantotu to ar nolūku definēt un īstenot monetāro politiku un veicināt finanšu sistēmas stabilitāti, uz digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanu var attiecināt ierobežojumus.

2.Lai nodrošinātu, ka digitālais euro tiek faktiski izmantots kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, un novērstu pārmērīgi augstu maksu tirgotājiem, uz kuriem attiecas pienākums pieņemt digitālo euro saskaņā ar II nodaļu, vienlaikus nodrošinot kompensācijas par attiecīgajām izmaksām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas saistībā ar digitālā euro maksājumu nodrošināšanu, ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz to maksu vai tarifu apmēru, ko fiziskas personas vai tirgotāji piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji cits citam.

16. pants
Digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanas ierobežojumi

1.Piemērojot 15. panta 1. punktu, Eiropas Centrālā banka izstrādā instrumentus ar mērķi ierobežot digitālā euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanu, un lemj par to parametriem un izmantošanu saskaņā ar šajā pantā noteikto regulējumu. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kontu apkalpojošus maksājumu pakalpojumus Direktīvas 2015/2366 nozīmē fiziskām un juridiskām personām, kas minētas 12. panta 1. punktā, piemēro šos ierobežojumus digitālā euro maksājumu kontiem.

2.Ar šā panta 1. punktā minēto instrumentu parametriem un izmantošanu:

(a)aizsargā 15. panta 1. punktā noteiktos mērķus, jo īpaši finanšu stabilitāti;

(b)nodrošina digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa lietojamību un pieņemšanu;

(c)ievēro proporcionalitātes principu.

3.Šā panta 1. punktā minēto instrumentu parametrus un izmantošanu piemēro nediskriminējošā veidā un vienādi visā eurozonā.

4.Jebkuri digitālā euro maksājumu kontu atlikuma limiti , kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas gan uz bezsaistes, gan uz tiešsaistes turējumiem. Ja digitālā euro lietotājs izmanto gan bezsaistes, gan tiešsaistes digitālo euro, tiešsaistes digitālajam euro piemērojamais limits ir vienāds ar Eiropas Centrālās bankas noteikto kopējo limitu, no kura atskaitīts digitālā euro lietotāju noteiktais bezsaistes digitālā euro konta atlikuma limitu apmērs. Digitālā euro lietotājs par savu bezsaistes konta atlikuma limitu var noteikt jebkuru summu starp nulli un konta atlikuma limita apmēru, kas noteikts saskaņā ar 37. pantu.

5.Uz 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem eurozonas apmeklētājiem un 13. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām attiecas tādi ierobežojumi attiecībā uz euro kā vērtības uzkrāšanas līdzekļa izmantošanu, kas nav stingrāki par tiem, kurus eurozonā faktiski piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas uzturas vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. Instrumentu parametrus un izmantošanu nediskriminējošā veidā un vienādi piemēro dalībvalstīs, kuru valūta nav euro. Lemjot par instrumentu izmantošanu minētajās dalībvalstīs un nosakot parametrus, Eiropas Centrālā banka apspriežas ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro.

6.Ja digitālā euro lietotājam ir vairāki digitālā euro maksājumu konti, digitālā euro lietotājs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru nodrošinātos digitālā euro maksājumu kontus tas izmanto, norāda, kā individuālie konta atlikuma limiti jāsadala starp dažādiem digitālā euro maksājumu kontiem.

7.Ja digitālā euro maksājumu kontu tur vairāk nekā viens digitālā euro lietotājs, jebkurš attiecīgā digitālā euro maksājumu konta atlikuma limits, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, ir to lietotāju individuālo konta atlikuma limitu summa, kas piešķirti tā lietotājiem.

8.Saskaņā ar šo regulu par digitālo euro nemaksā procentus.

17. pants
Digitālā euro maksājumu pakalpojumu tarifi

1.Regulas 15. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā, neskarot iespējamus tarifus, ko piemēro par citiem digitālā euro maksājumu pakalpojumiem, maksājumu pakalpojumu sniedzēji fiziskām personām, kas minētas 13. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nepiemēro tarifus par 2. pielikumā minēto digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumu sniegšanu.

2.Regulas 15. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā, visas tirgotāju apkalpošanas maksas vai tarifi, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, par digitālā euro maksājumu darījumiem atbilst proporcionalitātes principam. Visas tirgotāju apkalpošanas maksas vai tarifi, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, nepārsniedz zemāko no šādām divām summām:

(a)attiecīgās izmaksas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas, nodrošinot digitālā euro maksājumus, ieskaitot samērīgu peļņas normu;

(b)tarifi vai maksas, kas pieprasīti par pielīdzināmiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem.

3.Eiropas Centrālā banka regulāri uzrauga informāciju, kas attiecas uz 2. punktā minētajām summām, un, veicot šo uzraudzību, konstatētās summas periodiski publicē paskaidrojuma ziņojumā.

4.Eiropas Centrālā banka var pieprasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina visu šā panta piemērošanai nepieciešamo informāciju un pārbaudīt atbilstību šim pantam. Visu pieprasīto informāciju maksājumu pakalpojumu sniedzēji nosūta Eiropas Centrālās bankas noteiktajā termiņā. Eiropas Centrālā banka var pieprasīt, lai šo informāciju būtu apstiprinājis neatkarīgs revidents.

5.Metodika, kas Eiropas Centrālajai bankai jāizstrādā 2. un 3. punktā minēto summu uzraudzības un aprēķināšanas nolūkos, balstās uz šādiem parametriem:

(a)2. punkta a) apakšpunktam atbilstošos tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, un tirgotāju apkalpošanas maksas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajām izmaksām, kas radušās, to izmaksu ziņā efektīvākajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniedzot digitālā euro maksājumu pakalpojumus, kuri kopā veido vienu ceturto daļu no digitālā euro apjoma, kas attiecīgajā gadā izplatīts visā eurozonā, atbilstoši maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņojumiem Eiropas Centrālajai bankai, ieskaitot samērīgu peļņas normu;

(b)samērīgo peļņas normu, kas iekļauta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā maksimālajā summā, aprēķina, pamatojoties uz to maksājumu pakalpojumu sniedzēju peļņas normu, kuriem ir zemākā peļņas norma un kuri kopā veido vienu ceturto daļu no digitālā euro apjoma, kas attiecīgajā gadā izplatīts eurozonā, atbilstoši maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņojumiem Eiropas Centrālajai bankai;

(c)2. punkta b) apakšpunktam atbilstošos tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam, un tirgotāju apkalpošanas maksas aprēķina, pamatojoties uz tādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju reprezentatīvu grupu, kas eurozonā nodrošina pielīdzināmus digitālos maksāšanas līdzekļus;

(d)summas, kas minētas 2. punktā, ir vienādas un tās piemēro nediskriminējošā veidā visā eurozonā.

6.Tirgotāju apkalpošanas maksa ir vienīgā maksa par darījumu, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji var piemērot tirgotājiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji no tirgotājiem neiekasē maksu par digitālā euro ieskaitīšanu un izskaitīšanu, tai skaitā par 13. panta 4. punktā minētajiem digitālā euro maksājumu darījumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji 2. punkta a) apakšpunktā minētajās attiecīgajās izmaksās iekļauj izmaksas, kas saistītas ar digitālā euro ieskaitīšanu un izskaitīšanu.

7.Uz digitālā euro ieskaitīšanu un izskaitīšanu, tai skaitā uz digitālā euro maksājumu darījumiem, kas minēti 13. panta 4. punktā, neattiecas neviens tarifs, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam.

VI NODAĻA
DIGITĀLĀ EURO IZPLATĪŠANA ĀRPUS EUROZONAS

18. pants
Digitālā euro izplatīšana fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta nav euro

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālo euro var izplatīt tikai fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, ja Eiropas Centrālā banka un attiecīgās dalībvalsts centrālā banka ir parakstījušas attiecīgu nolīgumu.

2.Šā panta 1. punktā minētā nolīguma parakstīšanai piemēro visus šos nosacījumus:

(a)dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai ir paziņojusi, ka pieprasa nodrošināt piekļuvi digitālajam euro un tā izmantošanu fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī;

(b)pieprasījumā dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ir apņēmusies:

(i)nodrošināt, ka tās valsts centrālā banka ievēro visus noteikumus, pamatnostādnes, norādījumus vai pieprasījumus, ko attiecībā uz digitālo euro izdevusi Eiropas Centrālā banka;

(ii)nodrošināt, ka tās valsts centrālā banka sniedz visu to informāciju par piekļuvi digitālajam euro un tā izmantošanu šajā dalībvalstī, ko var pieprasīt Eiropas Centrālā banka;

(c)dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ir pieņēmusi visus valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemtajos noteikumos un standartos.

3.Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā norāda vajadzīgos īstenošanas pasākumus un procedūras, kā arī gadījumus, kādos nolīgumu var ierobežot, apturēt vai izbeigt.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālā euro lietošanai, kuru veic fiziskas un juridiskas personas, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, piemēro ierobežojumus, ko nosaka Eiropas Centrālā banka saskaņā ar 16. panta 4. punktu un kas ir piemērojami minētajās dalībvalstīs.

19. pants
Digitālā euro izplatīšana fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs

1.Digitālo euro var izplatīt fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tikai tad, ja Savienība un attiecīgā trešā valsts saistībā ar to ir parakstījušas iepriekšēju vienošanos.

2.Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku pieņem lēmumu par 1. punktā minētās vienošanās apspriešanas un noslēgšanas kārtību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)trešā valsts nodrošina, ka:

(i)tās valsts centrālā banka un attiecīgā gadījumā tās kompetentā iestāde ievēro visus noteikumus, pamatnostādnes, instrukcijas vai pieprasījumus, ko attiecībā uz digitālo euro izdevusi Eiropas Centrālā banka;

(ii)tās valsts centrālā banka un attiecīgā gadījumā tās kompetentā iestāde sniedz visu to informāciju par digitālā euro izmantošanu šajā trešā valstī, ko Eiropas Centrālā banka var pieprasīt;

(b)trešā valsts ir pieņēmusi visus valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto vai saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemto noteikumu un standartu ievērošanu;

(c)trešā valsts nodrošina, ka uz starpniekiem, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas trešā valstī un izplata digitālo euro, attiecas uzraudzības un regulatīvās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, ko piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3.Nolīgumā starp Savienību un trešo valsti nosaka vajadzīgos īstenošanas pasākumus un procedūras, kā arī gadījumus, kuros nolīgumu var ierobežot, apturēt vai izbeigt, jo īpaši, ja trešā valsts ir atzīta par trešo valsti, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas valsts režīmā ir būtiskas stratēģiskas nepilnības, kā minēts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/420 final] 23. pantā, vai par trešo valsti, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas valsts režīmā ir atbilstības nepilnības, kā minēts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/420 final] 24. pantā. Šādu nolīgumu papildina ar vienošanos starp Eiropas Centrālo banku un valsts centrālo banku, un attiecīgā gadījumā trešās valsts kompetento iestādi.

4.Sarunas ar trešām valstīm var pārtraukt, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem iemesliem.

5.Starpnieki, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas trešās valstīs, digitālā euro lietošanai, kuru veic fiziskas un juridiskas personas, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, piemēro ierobežojumus, ko nosaka Eiropas Centrālā banka saskaņā ar 16. panta 5. punktu un kas ir piemērojami minētajās valstīs.

20. pants
Digitālā euro izplatīšana fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs vai teritorijās saskaņā ar monetāro nolīgumu ar Savienību

1.Fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Andorā, Monako, Sanmarīno vai Vatikāna Pilsētvalstī, Francijas aizjūras kopienās Senbartelmī un Senpjērā un Mikelonā, vai jebkurā trešā valstī vai teritorijā, uz ko attiecas monetārs nolīgums ar mērķi attiecīgajai trešai valstij vai teritorijai piešķirt tiesības izmantot euro kā oficiālo valūtu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1103/97 45 un Padomes Regulu (EK) 974/98 46 , var izplatīt digitālo euro pēc tam, kad šāds monetārais nolīgums ir attiecīgi grozīts.

2.Ievērojot turpmākus nosacījumus, par kuriem Savienība un attiecīgā trešā valsts vai teritorija var vienoties, digitālā euro izplatīšana fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešās valstīs vai teritorijās, uz kurām attiecas 1. punktā minētais monetārais nolīgums, atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

21. pants
Starpvalūtu maksājumi

1.Uz starpvalūtu maksājumiem starp digitālo euro un citām valūtām attiecas iepriekšējas vienošanās starp Eiropas Centrālo banku un to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses.

2.Eiropas Centrālā banka sadarbojas ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro, lai nodrošinātu sadarbspējīgus maksājumus starp digitālo euro un citām valūtām.

VII NODAĻA
TEHNISKĀS ĪPAŠĪBAS

1. iedaļa
Digitālā euro funkcijas

22. pants
Piekļūstamība un izmantošana

1.Digitālais euro:

(a)ir aprīkots ar lietošanas un apkalpošanas īpašībām, kas ir vienkāršas un viegli izmantojamas, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti, funkcionēšanas ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem;

(b)ir piekļūstams cilvēkiem ar invaliditāti, ievērojot piekļūstamības prasības, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumā.

2.Uz digitālā euro maksājumu pakalpojumu sniegšanu balstītās attiecībās ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasības, ka digitālā euro lietotājiem jātur vai jāatver nedigitālā euro maksājumu konti vai jāpieņem citi nedigitālā euro produkti.

3.Katram digitālā euro maksājumu kontam ir unikāls digitālā euro maksājumu konta numurs.

4.Katru digitālā euro maksājumu kontu var saistīt ar vienu vai vairākiem nedigitālā euro maksājumu kontiem, kurus norāda digitālā euro lietotājs. Regulas 13. panta 4. punkta īstenošanas nolūkā katru digitālā euro maksājumu kontu var saistīt tikai ar vienu nedigitālo maksājumu kontu.

5.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālā euro maksājumu kontu ļauj izmantot vairākiem digitālā euro lietotājiem.

23. pants
Bezsaistes un tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumi

1.Digitālais euro ir pieejams gan tiešsaistes, gan bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem no digitālā euro pirmās emisijas.

2.Tiešsaistē vai bezsaistē turēti digitālie euro pēc digitālā euro lietotāju pieprasījuma ir savstarpēji konvertējami par nominālvērtību.

3.Pirms digitālā euro bezkontakta maksājuma darījuma iniciēšanas maksājuma saņēmēju un maksātāju informē par to, vai digitālā euro maksājuma darījums notiks bezsaistē vai tiešsaistē.

24. pants
Digitālā euro nosacītu maksājumu darījumi

1.Lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji un digitālā euro lietotāji var izmantot digitālā euro nosacītu maksājumu darījumus, Eiropas Centrālā banka var:

(a)saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemt sīki izstrādātus pasākumus, noteikumus un standartus, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji var izmantot, lai nodrošinātu sadarbspējīgus digitālā euro nosacītu maksājumu darījumus;

(b)digitālā euro norēķinu infrastruktūrā nodrošināt funkcijas, kas nepieciešamas digitālā euro nosacītu maksājumu darījumu izpildei, tai skaitā naudas līdzekļu rezervēšanai.

2.Digitālais euro nav programmējama nauda.

2. iedaļa
Izplatīšanas veidi

25. pants
Eiropas digitālās identitātes maki

1.Priekšgalsistēmu pakalpojumi ir sadarbspējīgi ar Eiropas digitālās identitātes makiem vai integrēti tajos.

2.Pēc digitālā euro lietotāju pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, nodrošina, ka šie lietotāji var paļauties uz savu Eiropas digitālās identitātes maku funkcijām saskaņā ar Regulas (ES) [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi, COM(2021) 281 final] 6.a pantu;

26. pants
Sadarbspēja

Eiropas Centrālā banka cenšas, ciktāl iespējams, nodrošināt standartu, ar ko reglamentē digitālā euro maksājumu pakalpojumus, sadarbspēju ar attiecīgajiem standartiem, ar kuriem reglamentē privātos digitālos maksāšanas līdzekļus. Eiropas Centrālā banka cenšas, ciktāl iespējams un ja nepieciešams, sniegt iespēju privāto digitālo maksāšanas līdzekļu jomā izmantot noteikumus, standartus un procesus, ar ko reglamentē digitālā euro maksājumu pakalpojumus.

Pirmās daļas īstenošanas nolūkā sadarbspēju var atbalstīt, arī izmantojot atvērtus standartus.

27. pants
Strīdu izšķiršanas mehānisms

1.Neskarot strīdus par persondatu apstrādes likumību, uz strīdiem attiecas Direktīva 2015/2366. Pārstāvības prasībām, kas celtas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm, piemēro Direktīvu (ES) 2020/1828.

2.Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var darīt pieejamus mehānismus ar mērķi atvieglot ziņojumu apmaiņu strīdu izšķiršanas nolūkos. Šos mehānismus tieši var izmantot Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Centrālās bankas izraudzīti atbalsta pakalpojumu sniedzēji.

3.Eiropas Centrālā banka nav iesaistīta nevienā no 1. un 2. punktā minētajiem strīdiem.

28. pants
Priekšgalsistēmu pakalpojumi ar mērķi nodrošināt piekļuvi digitālajam euro un tā izmantošanu

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, digitālā euro lietotājiem piedāvā iespēju pēc izvēles izmantot šādus priekšgalsistēmu pakalpojumus ar mērķi digitālā euro lietotājiem nodrošināt piekļuvi digitālā euro pakalpojumiem un to izmantošanu:

(a)maksājumu pakalpojumu sniedzēju izstrādātie priekšgalsistēmu pakalpojumi un

(b)Eiropas Centrālās bankas izstrādātie priekšgalsistēmu pakalpojumi.

Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepiedāvā digitālā euro priekšgalsistēmu pakalpojumu, šāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto Eiropas Centrālās bankas pakalpojumu.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Eiropas Centrālās bankas sniegto priekšgalsistēmu pakalpojumu ietvaros neveidojas attiecības ar klientiem — šādas attiecības veido tikai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saistībā ar savu lomu digitālā euro izplatīšanā un saskaņā ar 13. pantu un Direktīvu 2015/2366. Eiropas Centrālā banka nepiekļūst persondatiem saistībā ar priekšgalsistēmu pakalpojumiem, kurus izstrādājusi Eiropas Centrālā banka un kurus izmanto maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, nodrošina, ka:

(a)sniedzot digitālā euro maksājumu pakalpojumus, izmanto digitālā euro oficiālo logotipu;

(b)digitālā euro lietotāji var ātri un viegli piekļūt digitālā euro maksājumu kontiem un tos izmantot.

29. pants
Atbilstība Savienības sankcijām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 215. pantu

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas īsteno digitālā euro maksājumu darījumus, pārbauda, vai kāds no to digitālā euro lietotājiem ir sarakstā iekļauta persona vai vienība. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji šādas pārbaudes veic tūlīt pēc tam, kad ir stājušies spēkā jebkādi jauni vai grozīti ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu un paredz aktīvu iesaldēšanu vai aizliegumu darīt pieejamus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus, un vismaz reizi kalendārajā dienā.

2.Digitālā euro maksājumu darījuma izpildes laikā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas iesaistīts šā darījuma izpildē, papildus 1. punktā minēto pārbaužu veikšanai nepārbauda, vai maksātājs vai maksājuma saņēmējs, kura digitālā euro maksājumu kontus izmanto minētā digitālā euro maksājumu darījuma izpildei, ir sarakstā iekļautas personas vai vienības.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav veicis 1. punktā minētās pārbaudes un izpilda digitālā euro maksājumu darījumu, kura dēļ cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas iesaistīts minētā digitālā euro maksājumu darījuma izpildē, neiesaldē sarakstā iekļauto personu vai vienību aktīvus vai dara šādām personām vai vienībām pieejamus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kompensē finansiālo kaitējumu, kas nodarīts citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un kas izriet no sankcijām, kuras šim citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemērotas saskaņā ar ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, paredzot aktīvu iesaldēšanu vai aizliegumu darīt pieejamus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus.

30. pants
Digitālā euro maksājumu darījumu norēķini

1.Tiešsaistes un bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumus veic nekavējoties.

2.Digitālā euro tiešsaistes maksājumu darījumos galīgais norēķins notiek brīdī, kad Eurosistēmas apstiprinātā digitālā euro norēķinu infrastruktūrā tiek reģistrēta attiecīgo maksātāja digitālo euro pārskaitīšana maksājuma saņēmējam.

3.Bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumu galīgie norēķini notiek brīdī, kad maksātāja un maksājuma saņēmēja vietējās glabāšanas ierīcēs tiek atjaunināti attiecīgo digitālā euro turējumu ieraksti.

31. pants
Digitālā euro maksājumu kontu maiņa

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji digitālā euro lietotājiem pēc viņu pieprasījuma sniedz iespēju mainīt savus digitālā euro maksājumu kontus pret citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem kontiem, saglabājot tos pašus kontu identifikatorus.

2.Izņēmuma gadījumā, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs savas darbības ietvaros digitālā euro lietotājiem ilgstoši nespēj nodrošināt digitālā euro maksājumu pakalpojumus vai ir zaudējis attiecīgos ar digitālā euro maksājumu kontu saistītos datus, Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var atļaut šī maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošinātos digitālā euro maksājumu kontus mainīt uz citiem, digitālā euro lietotāju izraudzītu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem kontiem. Jaunais maksājumu pakalpojumu sniedzējs šādu maiņu var pabeigt neatkarīgi no nepieejamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

32. pants
Vispārējs krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānisms

1.Eiropas Centrālā banka var sekmēt to krāpšanas atklāšanas un novēršanas uzdevumu veikšanu, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji īsteno saskaņā ar Direktīvu 2015/2366, izveidojot tiešsaistes digitālā euro darījumiem paredzētu vispārēju krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismu ar mērķi nodrošināt netraucētu un efektīvu digitālā euro darbību. Šo vispārējo krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismu var tieši izmantot Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Centrālās bankas izraudzīti atbalsta pakalpojumu sniedzēji.

2.Pirms Eiropas Centrālā banka izstrādā precīzas norādes par krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānisma darbības elementiem, tā apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.Ar krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismu:

(a)novērtē krāpšanas risku, kas saistīts ar tiešsaistes digitālā euro darījumiem reāllaikā, kad pirms darījuma iekļaušanas digitālā euro norēķinu infrastruktūrā to izmanto tikai maksājumu pakalpojumu sniedzēji;

(b)maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniedz atbalstu krāpniecisku darījumu atklāšanā attiecībā uz tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem, kuru ietvaros notikuši norēķini.

4.Šajā pantā maksājumu pakalpojumu sniedzēji krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismam nodrošina 5. pielikumā minēto informāciju. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji īsteno attiecīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tai skaitā modernākos drošības un privātuma saglabāšanas pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka atbalsta pakalpojumu sniedzēji nevar tieši identificēt digitālā euro lietotājus, pamatojoties uz informāciju, kas nodrošināta krāpšanas atklāšanas un novēršanas mehānismam.

33. pants
Taisnīga, samērīga un nediskriminējoša piekļuve mobilajām ierīcēm

1.Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 6. panta 7. punktu, mobilo ierīču oriģinālā aprīkojuma ražotāji un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Direktīvas (ES) 2018/1972 47 2. panta 1. punkta nozīmē priekšgalsistēmu pakalpojumu sniedzējiem un Eiropas digitālās identitātes maku nodrošinātājiem ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošina efektīvu sadarbspēju ar mobilo ierīču operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām un sadarbspējas nolūkā nodrošina piekļuvi aparatūras un programmatūras funkcijām, kas vajadzīgas datu glabāšanai un pārsūtīšanai tiešsaistes vai bezsaistes digitālā euro darījumu apstrādes nolūkos.

2.Šā panta 1. punktā minēto mobilo ierīču oriģinālā aprīkojuma ražotājiem un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem neliedz veikt absolūti nepieciešamus un samērīgus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka sadarbspēja neapdraud to aparatūras un programmatūras funkciju integritāti, kuras ietekmē pienākums nodrošināt sadarbspēju, ar nosacījumu, ka šādus pasākumus pienācīgi pamato.

3.Lai saskaņā ar 1. punktu piemērotu taisnīgus, samērīgus un nediskriminējošus noteikumus, 1. punktā minēto mobilo ierīču oriģinālā aprīkojuma ražotāji un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji publicē efektīvas sadarbspējas un piekļuves vispārējos nosacījumus. Šādi vispārējie nosacījumi ietver Eiropas Savienības alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu. Šis strīdu izšķiršanas mehānisms neskar tiesības vērsties pēc tiesiskās aizsardzības tiesu iestādēs saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem.

VIII NODAĻA
PRIVĀTUMS UN DATU AIZSARDZĪBA

34. pants
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikta apstrāde

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic uzdevumu sabiedrības interesēs, ja tie apstrādā persondatus šādu mērķu īstenošanas nolūkos:

(a)lai īstenotu ierobežojumus, tai skaitā pārbaudītu, vai potenciāliem vai pašreizējiem digitālā euro lietotājiem ir digitālā euro konti, ko nodrošina cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā minēts 16. pantā;

(b)lai veiktu digitālā euro ieskaitīšanu un izskaitīšanu, kā minēts 13. panta 2. un 3. punktā, un digitālā euro maksājumu darījumus, kā minēts 13. panta 4. punktā;

(c)lai nodrošinātu bezsaistes digitālo euro, tai skaitā lai veiktu vietējās atmiņas ierīču reģistrāciju un reģistrācijas atcelšanu, kā minēts I pielikuma b) punktā;

(d)lai nodrošinātu Savienības sankciju izpildi, kā minēts 29. pantā;

(e)lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju ar darījumu izpildīšanu un krāpšanas novēršanu un atklāšanu saistīto pienākumu izpildi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, nodokļu saistību izpildi saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK, Padomes Direktīvu 2011/16/ES un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, operacionālo un drošības risku pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2554 un pienākumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 2014/92/ES, ciktāl tie attiecas uz digitālo euro.

Bezsaistes digitālā euro nodrošināšanā maksājumu pakalpojumu sniedzēji persondatu apstrādi veic tikai digitālā euro ieskaitīšanas vai izskaitīšanas nolūkos saskaņā ar 37. panta 3., 4. un 5. punktu.

2.Šā panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto mērķu īstenošanas nolūkos III pielikumā ir noteikti persondatu veidi.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 38. pantu pieņemt deleģētos aktus ar mērķi atjaunināt III pielikumā norādīto persondatu veidus.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējus uzskata par persondatu pārziņiem šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas kontekstā. Ja viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja digitālā euro maksājumu konts ir saistīts ar cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja nedigitālā euro maksājumu kontu saskaņā ar 13. panta 4. punktu, šie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir kopīgi pārziņi.

4.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tai skaitā modernākos drošības un privātuma saglabāšanas pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka pēc Eiropas Centrālajai bankai un valstu centrālajām bankām vai atbalsta pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātajiem datiem nevar tieši identificēt atsevišķus digitālā euro lietotājus.

35. pants
Eiropas Centrālā bankas un valstu centrālo banku veikta persondatu apstrāde

1.Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas veic uzdevumu sabiedrības interesēs vai īsteno oficiālas pilnvaras, ja tās apstrādā persondatus šādu mērķu īstenošanas nolūkos:

(a)lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu piekļuvi digitālā euro norēķinu infrastruktūrai un sniegtu atbalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņojumu apmaiņas jomā;

(b)lai nodrošinātu tiešsaistes digitālā euro maksājumu darījumu norēķinus;

(c)lai aizsargātu digitālā euro norēķinu infrastruktūras un vietējās atmiņas ierīču drošību un integritāti;

(d)lai nolūkā novērst 16. pantā minēto ierobežojumu apiešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem palīdzētu pārbaudīt, vai potenciālajam lietotājam jau ir digitālā euro maksājumu konti, ko nodrošina cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

(e)lai 31. panta 2. punktā minētajā izņēmuma gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atļautu šī maksājumu pakalpojumu sniedzēja nodrošinātos digitālā euro maksājumu kontus mainīt uz citiem, digitālā euro lietotāju izraudzītu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem kontiem.

2.Šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas nolūkos IV pielikumā ir noteikti persondatu veidi.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 38. pantu pieņemt deleģētos aktus ar mērķi atjaunināt IV pielikumā norādīto persondatu veidus.

4.Papildus persondatu apstrādei, ko veic 1. punktā minētā uzdevuma veikšanas nolūkos, īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tai skaitā modernākos drošības un privātuma saglabāšanas pasākumus. Šādi pasākumi ir, piemēram, persondatu skaidra nodalīšana ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas nevar tieši identificēt atsevišķus digitālā euro lietotājus.

5.Eiropas Centrālo banku uzskata par persondatu pārzini šā panta 1. un 8. punktā minēto mērķu īstenošanas kontekstā. Ja Eiropas Centrālā banka 1. un 8. punktā minētos uzdevumus īsteno kopā ar valstu centrālajām bankām, tās minētā uzdevuma īstenošanas kontekstā ir kopīgi pārziņi.

6.Šis pants neskar tādu persondatu apstrādi, kas saistīti ar citu Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku uzdevumu un pilnvaru īstenošanu, tai skaitā kredītiestāžu uzraudzību un maksājumu sistēmu pārraudzību.

7.Ja Eiropas Centrālā banka nolemj 27. un 32. pantā minētos uzdevumus neuzticēt atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, Eiropas Centrālā banka var apstrādāt 5. pielikumā minēto veidu persondatus, ievērojot šā panta 4. punktā noteiktās prasības.

8.Lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem palīdzētu veikt 16. panta 1. punktā minēto uzdevumu piemērot konta atlikuma limitus un nodrošinātu 31. panta 2. punktā minēto ārkārtas maiņu pēc lietotāja pieprasījuma, ECB atsevišķi vai kopā ar valstu centrālajām bankām var izveidot 4. pielikuma 4. punktā minēto digitālā euro lietotāju identifikatoru un saistīto digitālā euro konta atlikuma limitu vienoto piekļuves punktu. Eiropas Centrālajai bankai būtu jāīsteno atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, tai skaitā modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka vienīgās struktūras, kas pēc vienotajā piekļuves punktā piekļūstamās informācijas var noteikt atsevišķu digitālā euro lietotāju identitāti, ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuru klienti vai potenciālie klienti ir minētie digitālā euro lietotāji.

36. pants
Atbalsta pakalpojumu sniedzēju veikta apstrāde

1.Ja Eiropas Centrālā banka nolemj 27. un 32. pantā minētos uzdevumus uzticēt atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, atbalsta pakalpojumu sniedzēji visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina ar maksājumiem saistītus pakalpojumus. Šādā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic uzdevumu sabiedrības interesēs, ja tie apstrādā persondatus šādu mērķu īstenošanas nolūkos:

(a)lai visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegtu atbalstu krāpšanas novēršanā un atklāšanā saskaņā ar 32. pantu;

(b)lai sniegtu atbalstu attiecībā uz ziņojumu apmaiņu strīdu izšķiršanas nolūkos saskaņā ar 27. pantu.

2.Šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas nolūkos V pielikumā ir noteikti persondatu veidi.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 38. pantu pieņemt deleģētos aktus ar mērķi atjaunināt V pielikumā norādīto persondatu veidus.

4.Persondatu apstrādi 1. punktā minēto mērķu īstenošanas nolūkos veic tikai tad, ja tiek īstenoti atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, tai skaitā modernākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka atbalsta pakalpojumu sniedzēji nevar tieši identificēt atsevišķus digitālā euro lietotājus.

5.Atbalsta pakalpojumu sniedzējus uzskata par persondatu pārziņiem šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas kontekstā. Šis punkts neskar Eiropas Centrālo banku un valstu centrālās bankas, kas ieceļ operatorus, kas visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina ar maksājumiem saistītus pakalpojumus, un veic pakalpojumu līmeņa snieguma revīziju, neveicot persondatu apstrādi.

IX NODAĻA
NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS NOVĒRŠANA

37. pants
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumi, ko piemēro bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem

1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumiem piemēro šā panta 2. līdz 6. punktu.

2.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai Eiropas centrālās bankas un valstu centrālās bankas neglabā darījumu datus.

3.Maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā datus par digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas digitālā euro uzglabāšanai maksājumu instrumentos saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 40. pantu un valsts noteikumiem, ar kuriem transponē minēto pantu. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma šos datus dara pieejamus finanšu ziņu vākšanas vienībai un citām kompetentajām iestādēm, kā minēts Regulas [lūdzu, ievietojiet atsauci — priekšlikums regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, COM/2021/420 final] 2. panta 31. punktā.

4.Šā panta 3. punkta īstenošanas nolūkos digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas dati ir šādi:

(a)digitālā euro ieskaitīšanas vai izskaitīšanas summa;

(b)bezsaistes digitālā euro maksājuma vietējās atmiņas ierīces identifikators;

(c)digitālā euro ieskaitīšanas un izskaitīšanas darījuma datums un laiks;

(d)to kontu numuri, kas izmantoti digitālā euro ieskaitīšanai un izskaitīšanai.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka bezsaistes digitālā euro maksājumu darījumu limitus un konta atlikumu limitus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. pantā.

6.Darījumu un konta atlikuma limitu ietvaros ņem vērā nepieciešamību novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, vienlaikus nepamatoti neierobežojot bezsaistes digitālā euro kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu. Komisija, izstrādājot 5. punktā minētos īstenošanas aktus, jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

(a)novērtējums, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas draudiem, digitālā euro ievainojamību un riskiem, kad tiek veikta digitālā euro ieskaitīšana un izskaitīšana ar maksājumu instrumentu;

(b)attiecīgie ieteikumi un ziņojumi, ko izstrādājušas starptautiskas organizācijas un standartu noteicēji, kuri ir kompetenti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā;

(c)mērķis nodrošināt digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa lietojamību un pieņemšanu.

Šā punkta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkā Komisija var lūgt AMLA pieņemt atzinumu, kurā novērtēts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas draudu līmenis, kas saistīts ar bezsaistes digitālo euro un tā ievainojamību. Komisija var apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju.

X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants
Deleģētie akti

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 11., 33., 34. un 35. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11., 33., 34. un 35. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 11., 33., 34. un 35. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

39. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

40. pants
Ziņojumi

1.Uz digitālā euro emisiju un izmantošanu attiecas ECBS un Eiropas Centrālās bankas statūtu 15. panta 1. un 3. punktā paredzētie pārskatatbildības noteikumi.

Šajā nolūkā Eiropas Centrālā banka ziņo par digitālā euro izstrādi un izmantošanu. Ziņojumā norāda, kāds ir Eiropas Centrālās bankas ieguldījums šīs regulas noteikumu īstenošanā, tai skaitā attiecībā uz šādiem elementiem:

(a)to tarifu vai maksu apmērs, kurus tirgotājiem piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro cits citam;

(b)digitālā euro sadarbspēja ar citām valūtām dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, un trešās valstīs;

(c)tādu centrālo banku digitālo valūtu izstrāde, kas nav digitālais euro, dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, un attiecīgajās trešās valstīs, kā arī šo izstrādāto valūtu nozīme eurozonā;

(d)tirgus tendences attiecībā uz maksājumiem un šādu tendenču nozīme inovatīvos lietošanas gadījumos.

2.Pirms plānotās digitālā euro emisijas un pirms jebkādu 16. pantā minēto instrumentu parametru un izmantošanas izmaiņu ieviešanas vai vismaz reizi trijos gados pēc digitālā euro emisijas Eiropas Centrālā banka Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai iesniedz:

(a)informāciju par instrumentiem, kas paredzēti digitālā euro izmantošanas ierobežošanai atbilstoši 16. pantam, un parametriem, kurus Eiropas Centrālā banka plāno pieņemt, ņemot vērā tā brīža finanšu un monetāro vidi;

(b)analīzi par to, kā ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem un parametriem varētu sasniegt mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti.

3.Vienu gadu pēc digitālā euro pirmās emisijas un pēc tam reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā analizēta 16. pantā minēto instrumentu parametru un izmantošanas ietekme uz:

(a)finanšu starpnieku lomu ekonomikas finansēšanā;

(b)likviditātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013.

4.Vienu gadu pēc digitālā euro pirmās emisijas un pēc tam reizi divos gados dalībvalstis sniedz Komisijai šādu informāciju:

(a)saskaņā ar 6. panta 1. punktu piemērotie sodi;

(b)atvērto digitālā euro kontu skaits;

(c)to maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaits, kas sniedz digitālā euro pamatpakalpojumus fiziskām personām, kā minēts 14. panta 2. punktā un 14. panta 3. punktā;

(d)to digitālā euro maksājumu kontu skaitu, kurus atvēruši 14. panta 2. punktā un 14. panta 3. punktā minētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji;

to pieteikumu īpatsvars, kurus atteikuši maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 14. panta 2. punktā un 14. panta 3. punktā.

41. pants
Pārskatīšana

1.Ne vēlāk kā vienu gadu pēc digitālā euro pirmās emisijas un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Sagatavojot ziņojumu, Komisija ņem vērā 40. pantā minētos Eiropas Centrālās bankas ziņojumus un visus Eiropas Centrālās bankas paustos atzinumus un viedokļus.

2.Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par neliela apjoma maksājumiem izmantojamu centrālo banku digitālo valūtu izstrādi dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, un par šīs regulas ietekmi uz iekšējo tirgu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus ar mērķi grozīt leģislatīvos aktus, ar ko reglamentē neliela apjoma maksājumiem izmantojamu centrālo banku digitālo valūtu izmantošanu visā Savienībā.

3.Ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmās digitālā euro emisijas Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, vai eurozonā ir nodrošināta pietiekama un faktiska piekļuve digitālajam euro un tā pieņemšana.

42. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) Stabila kriptomonēta ir kriptoaktīvs, kas piesaistīts bezseguma valūtai vai likvīdu aktīvu portfelim, lai stabilizētu tā tirgus vērtību.

(2) Saskaņā ar neseno Eirobarometra aptauju “Finanšu pakalpojumi un produkti privātpersonām” katrs trešais ES respondents sacīja, ka ir dzirdējis, ka notiek diskusijas par iespējamo digitālā euro ieviešanu. Aptauja pieejama, izmantojot saiti: Finanšu pakalpojumi un produkti privātpersonām — 2022. gada oktobris — Eirobarometra aptauja (europa.eu) .

(3) OV L 83, 30.3.2010., 70.–71. lpp.

(4) Komisijas Ieteikums (2010. gada 22. marts) par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi (europa.eu) .

(5) COM(2020) 591 final un COM(2020) 592 final.

(6) EUR-Lex - 02016R0679-20160504 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(7) EUR-Lex - 32018R1725 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(8) EUR-Lex - 32019L0882 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(9) EUR-Lex - 32014L0092 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(10) EUR-Lex - 02015L2366-20151223 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvas 2015/2366/ES un 2009/110/EK (COM(2023) 366 final), un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/210 (COM(2023) 367 final).

(12) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu pakete (europa.eu) .

(13) EUR-Lex - 52021PC0281 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(14) https://ec.europa.eu/info/publications/towards-stronger-international-role-euro-commission-contribution-european-council-13-14-december-2018_en .

(15) COM(2021) 32 final.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē .

(17) Ir svarīgi uzsvērt, ka atbalsts euro joprojām ir ļoti augsts ES (71 %, otrs augstākais jebkad reģistrētais līmenis) un vēl vairāk eurozonā (79 %). Avots: Eirobarometra standartaptauja 98 (2022.–2023. gada ziema), pieejama, izmantojot saiti: Standard Eurobarometer 98 - Winter 2022-2023 - February 2023 - - Eurobarometer survey (europa.eu) .

(18) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(19) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(20) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju (COM/2020/591 final).

(21) Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcija par Eiropas Centrālās bankas 2021. gada pārskatu 2021/2063(INI)

(22) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6301-2022-INIT/lv/pdf.

(23) Eiropas Centrālā banka, Ziņojums par digitālo euro , 2020. gada oktobris.

(24) https://documents1.worldbank.org/curated/en/806481470154477031/pdf/Payment-Aspects-of-Financial-Inclusion.pdf.

(25) Pētījums par jaunām digitālo maksājumu metodēm (europa.eu) , 2022. gada marts. Saskaņā ar Pasaules Bankas definīciju finansiālā iekļautība nozīmē, ka personām ir piekļuve noderīgiem un cenas ziņā pieejamiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, kas atbilst viņu vajadzībām — darījumiem, maksājumiem, uzkrājumiem, kredītiem un apdrošināšanai.

(26) Sk. 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Hessischer Rundfunk, EU:C:2021:63, 46. punkts.

(27) Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par eiro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(28) OV L139, 11.5.1998., 1. lpp.

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.).

(31) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās.

(34) Paziņojums par digitālā euro dizaina izvēli no privātuma un datu aizsardzības viedokļa; pieņemts 2022. gada 10. oktobrī.

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par persondatu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.07.2002., 37. lpp.).

(38) Priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (COM/2021/420 final), priekšlikums direktīvai, ar ko izveido mehānismus, kuri dalībvalstīm būtu jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu NILL/TF, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (COM/2021/423 final), priekšlikums regulai, ar ko izveido ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) (COM/2021/421 final) un priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai, ar ko izsekojamības prasības attiecina uz kriptoaktīviem (COM/2021/422 final).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (O L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(45) Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (1997. gada 17. jūnijs) par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu (OV L 162, 19.6.1997., 1. lpp.).

(46) Padomes Regula (EK) 974/98 (1998. gada 3. maijs) par eiro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, OV L 17.12.2018., 36. lpp.