EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.5.2020
COM(2020) 443 final
2018/0166(APP)
Grozīts priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.Vērienīgs un inovatīvs ES budžets Eiropas atveseļošanai
ES ātri rīkojās, lai koordinēti un spēcīgi kolektīvi reaģētu uz krīzes sociālajām un ekonomiskajām sekām pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, kuras termiņš beidzas 2020. gadā. Šī reakcija papildina dalībvalstu veiktos diskrecionāros ekonomiskos un finansiālos pasākumus.
Koronavīrusa pandēmija ir skārusi visus Eiropas un pasaules nostūrus. Tās sociālekonomiskās ietekmes dziļums ir ārkārtīgi neskaidrs. Jau šajā posmā ir skaidrs, ka tā rada vēl nepieredzētas un akūtas problēmas dalībvalstu finanšu un ekonomikas sistēmām. Komisijas 2020. gada pavasara prognozē paredzēts, ka eurozonas ekonomika 2020. gadā saruks par rekordlieliem 7,75 %, un tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,5 %. Izaugsmes prognozes ES un eurozonai ir samazinātas par aptuveni deviņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada rudens ekonomikas prognozi. Satricinājums ES ekonomikai ir simetrisks, jo pandēmija ir skārusi visas dalībvalstis, bet paredzams, ka izlaides samazinājums 2020. gadā ievērojami atšķirsies. Tomēr pieņēmumu dēļ par koronavīrusa pandēmijas attīstību un ar to saistītajiem pārvietošanās ierobežojumiem pavasara prognozi aptumšo nenoteiktība un riski, kas ir lielāki nekā parasti. Šo vispārējo ainu apstiprina arī padziļinātais vajadzību novērtējums.
Lai Savienība no šīs bezprecedenta mēroga un iedarbības krīzes izkļūtu spēcīgāka, reakcijai ir jābūt ātrai, vērienīgai un koordinētai. Problēmu apjoms un Eiropas tautsaimniecību savstarpējā saistība nozīmē, ka neviena dalībvalsts pati nevar gūt panākumus vienatnē. Tāpēc spēcīgam un modernizētam ES budžetam jābūt Eiropas atveseļošanas plāna centrā.
Komisija savā paziņojumā “ES budžets — Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” ir izklāstījusi visaptverošu plānu Eiropas atveseļošanai, kura pamatā ir solidaritāte un ko iedvesmo Savienības kopīgie principi un vērtības. Galvenais instruments būs ES ilgtermiņa budžets, ko pastiprinās ar Lēmumā par pašu resursiem atļauto finansējumu par labu Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentam.
Kopā šie priekšlikumi ļaus pilnībā izmantot ES budžeta iespējas, lai mobilizētu investīcijas un agrāk piešķirtu finansiālo atbalstu un investīcijas pirmajos izšķirošajos atveseļošanās gados, bruģējot ceļu uz taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz zaļu un digitālu nākotni, atbalstot Savienības ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un padarot to noturīgu pret satricinājumiem nākotnē.
Ierosinātais Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments (“Eiropas Atveseļošanas instruments”) ir ārkārtas mehānisms, ar ko īsteno atveseļošanas un noturības pasākumus un šajā nolūkā uz ierobežotu laikposmu novirza finansējumu galvenajām Savienības programmām un galveno uzmanību pievērš steidzamām investīciju vajadzībām, kas izriet no krīzes. Instruments būs spēcīga solidaritātes izpausme, kas vieno Savienību. Tas būs īslaicīgs, mērķtiecīgs un ar jaudu, kas atbilst risināmajām problēmām. Resursi, kuru pamatā ir pagaidu un ārkārtas pilnvarojums veikt aizņēmumus saskaņā ar Lēmumu par pašu resursiem, tiks nodrošināti, slēdzot līgumus par aizņēmumiem kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm. Aizņemtie līdzekļi papildinās Savienības budžetā apstiprinātās apropriācijas un tādējādi pārsniegs daudzgadu finanšu shēmas izdevumu maksimālos apjomus. Tos skaidri norādīs budžetā, lai ilustrētu to pagaidu un izņēmuma raksturu un nodrošinātu pilnīgu pārredzamību.
Pamatprincipi Komisijas priekšlikumos par modernu un elastīgu ilgtermiņa budžetu, kas stingri orientēts uz Savienības prioritātēm, joprojām ir pilnībā spēkā. Komisija atbalsta šos priekšlikumus, kuri tagad ir jāstiprina un jāpielāgo, lai stimulētu Eiropas atveseļošanu, izmantojot jaunus, šim nolūkam īpaši paredzētus instrumentus un palielinājumus programmām, kas ir vissvarīgākās ekonomikas atveseļošanai.
Sevišķi svarīgi ir ātri panākt rezultātus attiecībā uz Lēmumu par pašu resursiem, Eiropas Atveseļošanas instrumentu un jauno ilgtermiņa regulējumu. Vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ir ārkārtīgi svarīga, lai ekonomikas dalībniekiem, reģioniem, MVU, lauksaimniekiem, pētniekiem un citiem ES līdzekļu saņēmējiem sniegtu finansiālu atbalstu un uzticēšanos, kas vajadzīga, lai atbalstītu ilgtermiņa investīcijas. Pamatojoties uz ievērojamo progresu, kas jau panākts Eiropas Parlamentā un Padomē, tiks radīti vislabākie iespējamie nosacījumi vienošanās savlaicīgai panākšanai.
Turklāt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskā ietekme uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Savienībai pietiekamas fiskālās manevrēšanas iespējas ekonomikas satricinājumu gadījumā, kas izraisa strauju un pēkšņu nacionālā kopienākuma samazināšanos. Lai saglabātu pietiekamu rezervi saskaņā ar Lēmuma par pašu resursiem maksimālajiem apjomiem, lai Savienība varētu segt visas savas finansiālās saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā, pat visnelabvēlīgāko ekonomikas norišu apstākļos, Komisija arī ierosina pastāvīgi palielināt Lēmuma par pašu resursiem maksimālos apjomus saistībām un maksājumiem līdz attiecīgi 1,46 % un 1,40 % no ES nacionālā kopienākuma. Turklāt ir nepieciešams Lēmumā par pašu resursiem paredzēto maksimālo apjomu papildu ārkārtas un pagaidu palielinājums, lai varētu veikt aizņēmumus saskaņā ar Eiropas Atveseļošanas instrumentu.
1.2.Nepieciešamās izmaiņas DFS regulas projektā un Iestāžu nolīguma projektā
Visaptverošais atveseļošanas pasākumu kopums prasa papildu līdzekļus un pielāgojumus Komisijas 2018. gada maija priekšlikumos attiecībā uz daudzgadu shēmu 2021.–2027. gadam, lai iekļautu jaunus mehānismus un programmas, kas paredzētas steidzamākajām atveseļošanas vajadzībām, ievērojamus palielinājumus citās programmās, kas ir būtiskas reaģēšanai, un lielāku elastību.
2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas izdevumu maksimālie apjomi, kas izklāstīti pielikumā Komisijas priekšlikumiem Padomes regulas projektam, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir jāpielāgo, lai atspoguļotu progresu, kas panākts sarunu gaitā, nodrošinātu finansējumu jaunām iniciatīvām, pastiprinātām prioritātēm, kas ir nonākušas priekšplānā saistībā ar pašreizējo krīzi, un kopīgām problēmām, kas nesen ir pastiprinājušās uz vietas.
Attiecībā uz aizņēmumiem atveseļošanas plānam, kas atļauti saskaņā ar Lēmumu par pašu resursiem un veikti Eiropas Atveseļošanas instrumenta ietvaros, apropriācijas, kuras nepieciešamas, lai segtu iespējamos kupona maksājumus laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir saderīgas ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu un jo īpaši 2. izdevumu kategoriju “Kohēzija un vērtības” (izņemot “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”). Apropriācijas, kas vajadzīgas, lai segtu kupona maksājumus un dzēšanu termiņa beigās, būs jāparedz nākamajās daudzgadu finanšu shēmās.
Ar šiem mērķtiecīgajiem pielāgojumiem Savienībai būs ilgtermiņa finanšu shēma, kas ir labāk saskaņota ar tās prioritātēm un mērķiem un pielāgota Savienības noturības un stratēģiskās autonomijas veidošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Pielāgojumi ir vajadzīgi arī DFS regulas projektā un Iestāžu nolīguma projektā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Šie pielāgojumi nodrošinās lielāku elastību īstenošanā, atspoguļojot vajadzību pēc jauniem noteikumiem, kas izmantojami ārkārtas situācijās. Ar tiem tiek arī integrēti jauninājumi, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, un tie nodrošina pārredzamu informāciju budžeta lēmējinstitūcijai par Eiropas Atveseļošanas instrumenta īstenošanu.
Komisija arī pielāgo savus priekšlikumus kohēzijas politikas programmām nākotnē, lai cita starpā sniegtu lielāku atbalstu ar krīzi saistītām investīcijām, nodrošinātu lielāku elastību līdzekļu pārvietojumiem starp fondiem un reģionu kategorijām un ieviestu jaunus noteikumus, kas izmantojami ārkārtas situācijās. Lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, kam tas visvairāk nepieciešams, Komisijas pārskatītajos priekšlikumos tiks iekļauts arī pārskats par valstu kohēzijas piešķīrumiem, ņemot vērā tobrīd jaunākos pieejamos statistikas datus, ar augšupējām korekcijām, nepārsniedzot palielināto kopējo līmeni EUR 10 miljardu apmērā (2018. gada cenās). Šajā nolūkā 2025.–2027. gadā būs attiecīgi jāpielāgo DFS izdevumu maksimālie apjomi.
Pēdējo nedēļu pieredze liecina, ka pēkšņas un plaši izplatītas krīzes, piemēram, Covid-19 pandēmijas, gadījumā Savienībai ir jārīkojas tikai dažu dienu laikā. Tai ir jāsniedz ātrs, elastīgs un tiešs atbalsts, balstoties uz solidaritātes principu, lai novērstu nopietnās sekas, ko slimības uzliesmojums rada sabiedrības veselībai Savienībā, un jāatbalsta visvairāk skarto dalībvalstu un reģionu centieni un kapacitāte.
Šie notikumi vēl vairāk liecina, ka elastības noteikumi un jo sevišķi īpašie instrumenti ir ārkārtīgi svarīgs un neaizstājams priekšnoteikums paredzamībai un stabilitātei, ko nodrošina daudzgadu shēma. Tā arī apstiprina, ka elastības struktūra, ko Komisija ierosināja 2018. gadā attiecībā uz 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetu, ir pilnībā vajadzīga un pamatota.
Komisija 2018. gadā ierosināja paplašināt Rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos darbības jomu, lai to varētu aktivizēt ārkārtas situācijās Savienībā. Komisija ierosina palielināt maksimālo gada summu, kas pieejama saskaņā ar šo instrumentu, līdz EUR 3 miljardiem (2018. gada cenās), pārdēvējot to par Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai ārkārtas finansējumu varētu mobilizēt vajadzīgajā apjomā neparedzētu problēmu risināšanai. Palielinātā rezerve vajadzības gadījumā spēs ātri papildināt ES rīcību, izmantojot ES instrumentus, kas paredz šādus ārkārtas mehānismus, piemēram, Ārkārtas atbalsta instrumentu, kā arī humāno palīdzību, RescEU, Veselības programmu, Vienotā tirgus programmu (ar tās ārkārtas veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem) vai Patvēruma un migrācijas fondu.
Reaģējot uz Covid-19 krīzi, Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 31. martā pieņēma Regulu (ES) 2020/461, ar ko paplašina Eiropas Savienības Solidaritātes fonda darbības jomu, iekļaujot lielas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā to katastrofu jomā, uz kurām fonds var reaģēt. Tāpēc Komisija ierosina palielināt šā īpašā instrumenta maksimālo gada summu līdz EUR 1 miljardam (2018. gada cenās).
Visbeidzot, Komisija ierosina palielināt maksimālo gada summu, kas pieejama no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, līdz EUR 386 miljoniem (2018. gada cenās), proporcionāli iespējamam pieteikumu skaita pieaugumam Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo seku dēļ.
2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu apsvērumu un pantu ierosinātie grozījumi ir izklāstīti pievienotajā grozītajā priekšlikumā. Visi pārējie apsvērumi un noteikumi paliek nemainīgi salīdzinājumā ar sākotnējiem Komisijas priekšlikumiem COM(2018)322 un COM(2018)323.
Šajā iedaļā arī sniegti paskaidrojumi par grozījumiem Iestāžu nolīguma projektā, kas izklāstīts dokumentā COM(2020)444.
2.1.Regulas projekta 2. pants un 3. apsvērums
Laikā, kad 2018. gada maijā tika iesniegts priekšlikums regulai par daudzgadu finanšu shēmu, par Finanšu regulas pārskatīšanu jau bija panākta politiska vienošanās, taču teksta galīgās redakcijas sagatavošana un pieņemšanas process joprojām turpinājās. Līdz ar to atsauces uz Finanšu regulu un tās noteikumiem DFS regulā tika provizoriski minētas kvadrātiekavās.
Grozījumi paredz tikai saskaņot atsauces uz Finanšu regulu, kas pieņemta 2018. gada jūlijā.
2.2.Regulas projekta 6. pants un 8. apsvērums
Grozījums paredz pārskatīt valstu kohēzijas piešķīrumus, kas notiks 2024. gadā, ņemot vērā tad pieejamos jaunākos statistikas datus. Šī pārskatīšana izpaudīsies tikai augšupējās korekcijās ar maksimālo kopējo summu EUR 10 miljardi (2018. gada cenās). Pārskatīšanas rezultātā daudzgadu finanšu shēmas 2025.–2027. gadā būs attiecīgi jāpielāgo DFS izdevumu maksimālie apjomi.
2.3. Regulas projekta 8. pants
Ar šo grozījumu Taisnīgas pārkārtošanās fonds tiek pievienots dalītās pārvaldības programmām, kurām 2021. gada saistību apropriācijas, iespējams, būs jāpārplāno un kurām 2022.–2025. gadā būtu jāpiemēro atbilstoša daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu korekcija.
2.4.Regulas projekta 9. pants
Grozījums paredz palielināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda gada maksimālo summu līdz EUR 386 miljoniem (2018. gada cenās).
2.5.Regulas projekta 10. pants
Grozījums paredz palielināt ES Solidaritātes fonda gada maksimālo summu līdz EUR 1000 miljoniem (2018. gada cenās).
2.6.Regulas projekta 11. pants, 13. pants un 7. apsvērums, Iestāžu nolīguma projekta 11. punkts
Grozījums paredz īpašā instrumenta nosaukuma maiņu uz “Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos” un maksimālās gada summas palielināšanu līdz EUR 3000 miljoniem (2018. gada cenās).
2.7.Regulas projekta pielikums
Tabulu regulas projekta pielikumā aizstāj ar jaunu tabulu, kas norādīta šā grozītā priekšlikuma pielikumā.
2.8. Iestāžu nolīguma projekta 15.a punkts
Ar šo grozījumu Iestāžu nolīgumā ievieš jaunu punktu, saskaņā ar kuru Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu. Ziņojumā tiks iekļauta informācija par aktīviem un saistībām, kas rodas no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kuras veiktas saskaņā ar instrumentu, par Savienības programmām iepriekšējā gadā piešķirto ieņēmumu kopējo apjomu un par šo summu ieguldījumu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanā.
2018/0166 (APP)
Grozīts priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam
Komisijas priekšlikumu COM(2018)322 groza šādi:
(1)regulas priekšlikumā iekļauj šādu 1.a apsvērumu:
“(1.a) Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ Savienībai ir jānodrošina ilgtermiņa finanšu shēma, kas paver ceļu taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz zaļu un digitālu nākotni, atbalsta Savienības ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un padara to noturīgu pret satricinājumiem nākotnē.”;
(2)regulas priekšlikuma 3. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(3) Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 220. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.”;
(3)regulas priekšlikuma 7. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(7) Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, lai budžeta procedūra varētu noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.”;
(4)regulas priekšlikuma 8. apsvērumam pievieno šādu teikumu:
“Turklāt, lai pēc Covid-19 krīzes nodrošinātu pienācīgu atbalstu visām dalībvalstīm, būtu jāparedz tikai augšupējas korekcijas.”;
(5)regulas priekšlikuma 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.”;
(6)regulas priekšlikuma 6. pantu groza šādi:
(a)panta 1. daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:
“Ja kumulatīvā novirze ir vairāk nekā +5 %, tā minētos kopējos piešķīrumus koriģē augšup.”;
(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Šā panta 2. punktā minēto korekciju kopējā ietekme nepārsniedz EUR 10 miljardus (2018. gada cenās).”;
(7)regulas priekšlikuma 8. pantu aizstāj ar šādu:
“8. pants
Korekcijas, ievērojot jaunos noteikumus vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību
Ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fonda robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, līdzvērtīgās daļās pārnes uz 2022.–2025. gadu, un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.”;
(8)regulas priekšlikuma 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kura mērķi un darbības joma ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) XXXX/XX], nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 386 miljonu apmērā (2018. gada cenās).”;
(9)regulas priekšlikuma 10. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās).”;
(10)regulas priekšlikuma 11. pantu aizstāj ar šādu:
“11. pants
Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos
1. Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos var izmantot ātrai reaģēšanai uz konkrētām ārkārtas vajadzībām Savienībā vai trešās valstīs pēc notikumiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt budžeta izstrādes laikā, jo īpaši ārkārtas reaģēšanai un atbalsta operācijām pēc dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, humanitārām krīzēm, liela mēroga sabiedrības veselības, veterināriem vai fitosanitāriem apdraudējumiem, kā arī situācijās, kad īpašu noslodzi rada migrācijas plūsmas pie Savienības ārējām robežām, kad to prasa apstākļi.
2. Solidaritātes un ārkārtas palīdzības ikgadējā summa ir fiksēta EUR 3000 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Solidaritātes un ārkārtas palīdzību iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.
Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz vienu ceturto daļu dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.
Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām.
1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.”;
(11)regulas priekšlikuma 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“(c) summu, kas līdzvērtīga tai Rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos piešķirtās ikgadējās summas daļai, kura ir dzēsta iepriekšējā gadā saskaņā ar 11. panta 2. punktu.”
(12)Pielikumu aizstāj ar šajā grozītajā priekšlikumā iekļauto pielikumu.