(8)

Regulā (ES) xx/xx [6] noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZF budžetam vajadzētu būt 6 140 000 000  EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000  EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 829 000 000  EUR  – atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(8)

Regulā (ES) xx/xx [6] noteiktā daudzgadu finanšu shēma paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZF budžets būtu jāsaglabā tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada periodā . Tam vajadzētu būt 6 400 000 000  EUR faktiskajās cenās. EJZF resursi jāsadala starp dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. 90 % no kopējā EJZF budžeta ( 5 760 000 000  EUR) būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 10 % (640 000 000  EUR)  – atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz 2014.–2020. gada EJZF piemēroto sadalījumu attiecību. Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un ārkārtas pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(10)

EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību.

(10)

EJZF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu; ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā; sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus. Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar dalītu, tiešu un netiešu pārvaldību. Ņemot vērā pašreizējās problēmas, ar ko saskaras zivsaimniecības un jūrlietu politika, ir īpaši svarīgi, lai jaunais EJZF nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību saņēmējiem;

(26)

Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības. Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem. Lai nodrošinātu flotes strukturālās pielāgošanas atbilstību saglabāšanas mērķiem, atbalstam zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi un tam vajadzētu būt saistītam ar rezultātu sasniegšanu. Tāpēc tas būtu jāīsteno, tikai izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā paredzēts Regulā (ES) xx/xx (regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus). Atbilstīgi šim mehānismam, nosakot Komisijas atlīdzību dalībvalstīm par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāņem vērā nevis faktiskās izmaksas, bet gan nosacījumu izpilde un sasniegtie rezultāti. Šajā nolūkā Komisijai deleģētā aktā būtu jāparedz attiecīgi nosacījumi, kam vajadzētu būt saistītiem ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu.

(26)

Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejniecību un zvejas flotu pārvaldības darbības , kā minēts Eiropas Parlamenta apstiprinātajā ziņojumā “Zvejniecības un zvejas flotu pārvaldība tālākajos reģionos” . Šajā jomā reizēm joprojām ir nepieciešams atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz noteiktiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvarošanu. Tāpēc EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju citu darbību veikšanai. Ja modernizācijas rezultātā ir palielinājusies atpūtas zvejas radītā jūras ekosistēmas noslodze, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem. Lai nodrošinātu flotes strukturālās pielāgošanas atbilstību saglabāšanas mērķiem, atbalstam zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi un tam vajadzētu būt saistītam ar rezultātu sasniegšanu. Tāpēc tas būtu jāīsteno, tikai izmantojot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā paredzēts Regulā (ES) xx/xx (regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus). Atbilstīgi šim mehānismam, nosakot Komisijas atlīdzību dalībvalstīm par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, būtu jāņem vērā nevis faktiskās izmaksas, bet gan nosacījumu izpilde un sasniegtie rezultāti. Šajā nolūkā Komisijai deleģētā aktā būtu jāparedz attiecīgi nosacījumi, kam vajadzētu būt saistītiem ar KZP noteikto saglabāšanas mērķu sasniegšanu.

(28)

Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus. Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei un dzinēju nomaiņai vai modernizācijai ) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(28)

Mazapjoma piekrastes zveju veic zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus , un tā ietver arī zveju un gliemeņu vākšanu no krasta . Šajā sektorā darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Tāpēc EJZF būtu uz tiem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot 100 % atbalsta intensitātes likmi, tostarp darbībām, kas saistītas ar kontroli un noteikumu izpildi nolūkā veicināt ilgtspējīgu zvejas praksi. Turklāt dažas atbalsta jomas (t. i., atbalsts lietota kuģa iegādei vai jauna kuģa būvniecībai, ja tādējādi netiek palielināta kapacitāte vai piepūle ) būtu jārezervē mazapjoma zvejai flotes segmentā, kur zvejas kapacitāte ir līdzsvarota ar pieejamajām zvejas iespējām. Papildus tam dalībvalstīm savā programmā būtu jāiekļauj rīcības plāns attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāuzrauga, pamatojoties uz rādītājiem, kuriem būtu jānosaka starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(29)

Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī kompensāciju par papildu izmaksām, kas tālākajiem reģioniem rodas to atrašanās vietas un izolētības dēļ. Šāds atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šā kopējā finanšu piešķīruma. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

(29)

Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts Līguma 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc attiecībā uz katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp zvejniecību un akvakultūras ilgtspējīgai izmantošanai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums šo rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī kompensāciju par papildu izmaksām, kas tālākajiem reģioniem rodas to atrašanās vietas un izolētības dēļ. Šāds atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šā kopējā finanšu piešķīruma. Turklāt jāņem vērā konkrētie nosacījumi, lai EJZF atbalstītu darbības šajos reģionos, kas saistītas ar jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, investīcijām zvejas flotēs, kā arī produktīvām investīcijām akvakultūrā un apstrādes nozarē. Kas attiecas uz investīcijām zvejas flotēs, EJZF jāatbalsta konkrēti pasākumi šiem reģioniem, ņemot vērā to īpatnības un ģeogrāfiskos apstākļus un garantējot ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, kā noteikts Eiropas Parlamenta rezolūcijā “Tālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldība”. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

(32)

EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

(32)

EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. Atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējībai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām. Tomēr produktīvu investīciju gadījumā un izņemot investīcijas tālākajos reģionos, atbalsts būtu jāsniedz, tikai izmantojot finanšu instrumentus un InvestEU, kas nodrošina lielāku sviras efektu tirgos un tāpēc ir piemērotāki līdzekļi nozares finansējuma problēmu risināšanai nekā dotācijas.

(34)

Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai ar finanšu instrumentu un InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas.

(34)

Zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē svarīga nozīme ir pārstrādes nozarei. EJZF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas šajā nozarē ar noteikumu, ka tās sekmē TKO mērķu sasniegšanu. Izņemot investīcijas tālākajos reģionos, šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai ar finanšu instrumentu un InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas.

16)

17)

18)

(1)

veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu;

(1)

veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu;

(2)

ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

(2)

ar konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru un tirgiem sekmēt pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

(3)

sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;

(3)

sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas;

(4)

stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

(4)

stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

a)

situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma;

a)

situācijas analīzi no stipro un vājo pušu, iespēju un draudu viedokļa un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, uz kuru attiecas programma;

b)

šīs regulas 15. pantā minēto rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai;

b)

šīs regulas 15. pantā minēto rīcības plānu mazapjoma piekrastes zvejai;

c)

attiecīgā gadījumā – 4. punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem.

c)

attiecīgā gadījumā – 4. punktā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem;

d)

attiecīgā gadījumā – rīcības plānu vai reģionālo darbības programmu vietējām un reģionālajām iestādēm, kuru kompetencē ir zivsaimniecība un jūrlietas .

a)

programmas ieguldījuma maksimālu palielināšanu 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanā;

a)

programmas ieguldījuma maksimālu palielināšanu 4. pantā minēto prioritāšu īstenošanā;

b)

līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām, par ko katru gadu ziņo dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu;

b)

līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām, par ko katru gadu ziņo dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu;

c)

attiecīgā gadījumā – daudzgadu pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantu, un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumus, ja tie attiecas uz Savienību;

c)

attiecīgā gadījumā – daudzgadu pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantu, un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumus, ja tie attiecas uz Savienību;

d)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

d)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu;

e)

jaunākos datus par ilgtspējīgas zilās ekonomikas un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozares sociālekonomiskajiem rādītājiem ;

e)

programmas gaidāmo sociālekonomisko ietekmi uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku un jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozari ;

f)

attiecīgā gadījumā – 5. punktā minēto analīzi;

f)

attiecīgā gadījumā – 5. punktā minēto analīzi;

g)

programmas ieguldījumu jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts, kas saistīts ar Natura 2000 teritorijām, ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktam;

g)

programmas ieguldījumu jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts, kas saistīts ar Natura 2000 teritorijām, ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktam;

h)

programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx (direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu);

h)

programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu xx/xx (direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu);

i)

to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

i)

to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

a)

ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos ;

a)

ir izdarījis smagus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā;

b)

ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā, vai

b)

ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā, vai

c)

ja pieteikums ir iesniegts par atbalstu saskaņā ar 23. pantu – ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK 3. un 4. pantā.

c)

ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK 3. un 4. pantā.

a)

darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis;

a)

darbības, ar kurām palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti vai atbalsta tāda aprīkojuma iegādi, kas palielina zvejas kuģa spēju atrast zivis;

b)

zvejas kuģu būve un iegāde vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

b)

zvejas kuģu būve un iegāde vai zvejas kuģu imports, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

c)

zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, tostarp izveidojot kopuzņēmumus ar minēto valstu partneriem;

c)

zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, tostarp izveidojot kopuzņēmumus ar minēto valstu partneriem;

d)

zvejas darbību pagaidu vai galīga pārtraukšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

d)

zvejas darbību pagaidu vai galīga pārtraukšana, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi;

e)

izpētes zveja;

e)

izpētes zveja;

f)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

g)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

g)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri paredzēts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

h)

jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecība;

h)

jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecība reģionos ārpus tālākajiem reģioniem ;

i)

tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas; tas attiecas arī uz loģistikas ķēdē veiktām uzglabāšanas darbībām, kas tīši vai netīši rada tādu pašu ietekmi;

i)

tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas; tas attiecas arī uz loģistikas ķēdē veiktām uzglabāšanas darbībām, kas tīši vai netīši rada tādu pašu ietekmi;

j)

tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā;

j)

tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības vai valstu tiesību aktu prasības, tostarp prasības saskaņā ar Savienības saistībām reģionālo zvejniecības pārvaldību organizāciju kontekstā;

k)

investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas.

k)

investīcijas zvejas kuģos, kuri katrā no pēdējiem diviem kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada darbības jūrā ir veikuši mazāk nekā 60 dienas;

l)

kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja tādējādi tiek palielināta jauda (kW);

m)

ģenētiski modificētu organismu ražošana .

a)

pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic jauns zvejnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 40 gadiem un vismaz piecus gadus ir strādājis par zvejnieku vai ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

a)

pirmā zvejas kuģa iegāde, ko veic zvejnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī vismaz piecus gadus ir strādājis par zvejnieku vai ieguvis atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

b)

galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija.

b)

galvenā vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija ar jaunām tehnoloģijām, kas samazina oglekļa pēdas nospiedumu .

a)

izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

a)

izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

b)

izbeigšana ir notikusi ar zvejas kuģa sadalīšanu vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju tādu darbību veikšanai, kas nav komerciāla zveja, ievērojot KZP un daudzgadu plānu mērķus;

b)

izbeigšana ir notikusi ar zvejas kuģa sadalīšanu vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un modernizāciju tādu darbību veikšanai, kas nav komerciāla zveja, ievērojot KZP un daudzgadu plānu mērķus;

c)

zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un katrā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 120 dien as ir veicis zvejas darbības jūrā;

c)

zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada vismaz 180 dien as kopumā ir veicis zvejas darbības jūrā;

a)

saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c) un j) apakšpunktā, un reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību;

a)

saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c) un j) apakšpunktā, un reģionālo zvejniecības pārvaldību pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību;

b)

Komisijas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā;

b)

Komisijas pasākumi jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā;

c)

ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļ, vai

c)

ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma vai tās protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļ, vai

d)

dabas katastrofas vai vides incidenti, ko oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

d)

dabas katastrofas vai vides incidenti, ko oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

a)

attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 dien as pēc kārtas;

a)

attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 45 dien as pēc kārtas.

b)

ekonomiskie zaudējumi, kas radušies pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs kalendārajos gados.