EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.9.2017
COM(2017) 465 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Piecpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu
1Ievads
Piecpadsmitajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu izklāstītas steidzamās darbības, kas vēl veicamas, lai iespējami drīz pārceltu visas tās personas, kurām uz to ir tiesības un kuras patlaban atrodas Itālijā un Grieķijā, kā arī lai izpildītu pārmitināšanas mērķus.
Pārcelšanas tempam joprojām ir pozitīva tendence, un vidējais rādītājs kopš 2017. gada februāra bija 2300 pārcelšanu mēnesī, apstiprinot, ka 2017. gadā pārcelšana notiek ievērojami ātrāk, un dalībvalstis pārceļ trīs ar pusi reizes vairāk nekā tajā pašā laikposmā 2016. gadā. Kopumā līdz 2017. gada 4. septembrim ir pārcelts gandrīz 27 700 personu (19 244 no Grieķijas un 8451 — no Itālijas). Tomēr pēc tam, kad 2017. gada jūnijā bija sasniegts rekordliels pārcelšanu skaits, pārvietošanas temps jūlijā un augustā palēninājās. Neraugoties uz Komisijas aicinājumiem uzturēt un vēl vairāk paātrināt pārcelšanu, jo īpaši no Itālijas, kā arī neraugoties uz apņemšanos, ko ministri pauda Tieslietu un iekšlietu padomes 2017. gada 6. jūlija neformālajā sanāksmē, proti, veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka no Itālijas tiek pārceltas visas personas, kurām uz to ir tiesības, vasaras mēnešos no Itālijas un Grieķijas tika pārcelti tikai aptuveni 4400 cilvēku (vidēji 600 no Itālijas pārceltu cilvēku mēnesī).
Itālijā, kur migrācijas spiediens saglabājas ļoti augstā līmenī, joprojām ir ievērojams skaits migrantu, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu. Pagaidām 2017. gadā ir bijis mērens ieradušos eritrejiešu (galvenā uz pārcelšanu tiesīgo valstspiederīgo grupa Itālijā) skaits. Kopš 2017. gada sākuma Itālijā ir ieradušies vairāk nekā 5600 eritrejiešu papildus 20 700 personām, kas ieradās 2016. gadā, un gandrīz 2000 sīriešu, kas ieradās Itālijas krastos. Tā kā pašreizējais pārcelšanas temps joprojām ir pārāk lēns, lai pārceltu visus, kuriem uz to ir tiesības, dalībvalstīm ir ļoti svarīgi pildīt savas saistības un tiesību aktos noteiktos pienākumus, kā arī būtiski pastiprināt centienus attiecībā uz šo personu pārcelšanu no Itālijas. Tas palīdzētu mazināt spriedzi saspringtajās Itālijas patvēruma un uzņemšanas sistēmās.
Grieķijā ar pārcelšanu saistītās pārvietošanas vasaras mēnešos stabilizējās 1700 pārvietošanu apmērā. Tomēr ir vajadzīgi papildu centieni, lai pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus. Saskaņā ar 4. septembra datiem pārcelšanai bija reģistrētas 27 382 personas un vēl ir jāpārceļ vismaz 2800 personu. Dalībvalstīm būtu jāturpina pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka faktiski tiek pārcelti visi migranti, kuriem uz to ir tiesības.
Joprojām vērojams progress, īstenojot Padomes 2015. gada jūlija secinājumus par pārmitināšanu 1 , proti, pārmitināt 22 504 personas. Vairākas dalībvalstis, kas bija uzņēmušās lielas saistības, ir izpildījušas tās un koncentrē savus centienus uz pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas pārmitināšanu vai joprojām atpaliek sava mērķa sasniegšanā, būtu nekavējoties jāstiprina savi centieni.
2Pārcelšana
Pārcelšanas temps turpina pieaugt — kopš 2017. gada februāra ik mēnesi tiek pārcelts vidēji 2300 personu. Lielākā daļa dalībvalstu uzņemas saistības un īsteno pārcelšanu regulāri. Tomēr visām pārcelšanas mērķa dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek pārceltas visas Itālijā un Grieķijā esošās personas, kurām uz to ir tiesības.
Tām dalībvalstīm, kuras nav pilnībā veikušas pārcelšanu, būtu jāpalielina savas saistības un jāpaātrina pārvietošanas, mazinot neizdarītā apjomu. Visām dalībvalstīm būtu jāturpina pildīt savas saistības, lai no Itālijas un Grieķijas pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus.
Kā ziņots iepriekš, Ungārija un Polija ir vienīgās dalībvalstis, kas nav pārcēlušas nevienu personu, un Polija nav uzņēmusies saistības kopš 2015. gada 16. decembra. Turklāt Čehijas Republika nav uzņēmusies saistības kopš 2016. gada maija un nav pārcēlusi nevienu personu kopš 2016. gada augusta. Šīm valstīm būtu nekavējoties jāsāk saistību uzņemšanās un pārcelšana.
2.1. Grieķija: papildu centieni, kas vajadzīgi, lai pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus
Saskaņā ar 4. septembra datiem ārkārtas pārcelšanas mehānisma ietvaros pieteikumu ir iesniegušas kopumā 27 382 personas; 19 244 personas jau ir pārceltas, bet 2741 persona vēl jāpārceļ 2 . Kaut gan līdz 2017. gada 26. septembrim varētu tikt reģistrēti vēl citi pieteikuma iesniedzēji un daži varētu tikt izslēgti no ārkārtas pārcelšanas mehānisma, ir paredzams, ka kopējais pārcelšanai reģistrēto personu skaits saglabāsies stabils. Konkrēti, 1500–2000 personas, kas sākotnēji tika novirzītas uz Dublinas procedūru, varētu nonākt atpakaļ ārkārtas pārcelšanas mehānismā, tādējādi iespējamajam pārceļamo personu kopējam skaitam palielinoties līdz 4700 3 . Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis regulāri turpinātu uzņemties saistības.
Kā ziņots iepriekš, Malta un Latvija jau ir veikušas pārcelšanu pilnībā 4 , un arī Norvēģija ir izpildījusi savas saistības. Turklāt ar īstenotajām un plānotajām pārvietošanām septembrī Somija būs pārcēlusi vairāk nekā 90 % no iedalītajām personām un Lietuva un Luksemburga būs pārcēlušas vairāk nekā 85 % no iedalītajām personām. Papildus tam Zviedrija, kas pārcelšanu sāka tikai jūnijā, būs pārcēlusi gandrīz 70 % no iedalītajām personām. Tomēr, neraugoties uz pausto nodomu sākt pārcelšanu no Grieķijas, Austrijai vēl oficiāli jāuzņemas saistības, un Komisija sagaida, ka Austrija to izdarīs prioritārā kārtā.
Augustā pārcelšanu skaits sasniedza gandrīz 1800 personas. Galvenā problēma mehānisma īstenošanas nobeiguma posmā bija dažās pārcelšanas dalībvalstīs raksturīgais spēju trūkums, kas bija nepieciešamas, lai varētu apstrādāt pārcelšanas pieprasījumus tādā pašā tempā kā ikmēneša saistības, kā arī ierobežotās uzņemšanas spējas. Kā minēts iepriekš, apstrādes spēju nepietiekamības sekas bija atbilžu kavēšanās, kā arī valsts drošības dienesta nespēja veikt pārbaudes, jo īpaši tad, ja valstis vienlaikus veica pārmitināšanu un pārcelšanu.
Lai iespējami drīz pārceltu visas personas, kurām uz to ir tiesības, valstīm ar lielāko neizskatīto lietu skaitu (Vācija, Francija, Īrija un Šveice) būtu steidzami jāpaātrina pārvietošanas.
Nepavadīti nepilngadīgie: uzlabojumi turpinās
Saskaņā ar 31. augusta datiem ir pārcelti 420 nepavadīti nepilngadīgie (uz pārcelšanu tiesīgo nepavadīto nepilngadīgo kopskaits — 586). Šīs kategorijas neaizsargātajiem pieteikuma iesniedzējiem vietas turpina piedāvāt tās pašas dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Īrija, Nīderlande, Spānija), un Komisija to atzinīgi novērtē. Taču ir svarīgi, lai pārcelšanas pieprasījumiem attiecībā uz šo īpaši neaizsargāto grupu piekristu visas dalībvalstis. Dalībvalstis tiek aicinātas arī turpmāk nodrošināt vietas, kas vajadzīgas 5 , lai pārceltu reģistrētus no vecākiem nošķirtus nepilngadīgos un izvairītos no pārāk ierobežojošas politikas attiecībā uz ģimenes saišu pierādīšanu. Bērna interešu aizsardzības novērtējums nosaka, pirmkārt, vai nepilngadīgie būtu jāpārceļ, un, otrkārt, uz kuru dalībvalsti.
|
Nepieciešamā steidzamā rīcība ·Visām dalībvalstīm būtu jāturpina uzņemties saistības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka visi uz pārcelšanu tiesīgie pieteikuma iesniedzēji tiktu pārcelti. Jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras nav pilnībā veikušas pārcelšanu, būtu jāpalielina savas saistības un jāpaātrina uz pārcelšanu tiesīgo pieteikuma iesniedzēju pārcelšana. ·Austrijai būtu jārīkojas saskaņā ar savu paziņojumu un nekavējoties jāsāk saistību uzņemšanās un personu pārcelšana no Grieķijas. ·Šajā īstenošanas beigu posmā Vācijai, Francijai, Īrijai un Šveicei būtu vēl vairāk jāpastiprina centieni, lai paātrinātu pārvietošanas. ·Dalībvalstīm būtu jāparāda elastīgums, pārceļot no vecākiem nošķirtus un nepavadītus nepilngadīgos. |
2.2. Itālija: jāpieliek lielākas pūles, lai pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus
Ņemot vērā pašreizējo tempu (pārcelti tikai 544 pieteikuma iesniedzēji jūlijā un 467 — augustā), ir skaidrs, ka ir jādara vairāk abos virzienos, proti, lai identificētu un reģistrētu visas uz pārcelšanu tiesīgās personas, kas ierodas 2017. gadā (Itālija), un lai ātri tās pārceltu (pārcelšanas dalībvalstis).
To pieteikuma iesniedzēju identifikācija un reģistrācija pārcelšanai, kuri ieradās 2017. gadā: vajadzīgs turpmāks paātrinājums, lai pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus
Papildus 20 700 pieteikuma iesniedzējiem, kuri Itālijā ieradās 2016. gadā, līdz šim 2017. gadā Itālijā ir ieradušies aptuveni 7600 uz pārcelšanu tiesīgu pieteikuma iesniedzēju (galvenokārt eritrejieši un sīrieši); no tiem tikai aptuveni 4000 bija reģistrēti pārcelšanai 2017. gadā un 11 000 — kopumā kopš mehānisma īstenošanas sākuma. Tomēr šāds eritrejiešu lietu identifikācijas, reģistrācijas un apstrādes temps neatbilst uz pārcelšanu tiesīgu pieteikuma iesniedzēju ierašanās tempam Itālijā. Šajā sakarā Itālijai prioritārā kārtā ir jāpalielina visu ierodošos uz pārcelšanu tiesīgo pieteikuma iesniedzēju identifikācija un reģistrācija, kā arī lietu apstrādes temps, lai pārcelšanas dalībvalstīm ātrāk un tiklīdz dalībvalstis ir uzņēmušās saistības, varētu iesniegt pārcelšanas pieprasījumus.
Šim nolūkam Itālijai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) atbalstu jāpalielina informētība par ārkārtas pārcelšanas mehānismu vietējās iestādēs un uzņemšanas centros, tostarp nodrošinot, ka potenciālie kandidāti, kuri pašlaik ir ārpus Itālijas formālās uzņemšanas sistēmas, arī tiek ātri reģistrēti un iekļauti ārkārtas pārcelšanas mehānismā. Cik vien iespējams, būtu jāizmanto EASO informācijas kampaņa un EASO pārcelšanas tālruņa līnija. Lai tas notiktu, izšķiroša nozīme ir ciešākai sadarbībai starp Itālijas iestādēm un EASO. Turklāt EASO ir gatavs vēl vairāk palielināt savu mobilo vienību skaitu un klātbūtni, lai sasniegtu potenciālos uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus, kuri vēl nav reģistrēti pārcelšanai, un atvieglotu viņu reģistrēšanu pārcelšanas mehānismā un viņu lietu apstrādi. Pēc premjerministra Džentiloni 14. augusta vēstules Komisijas priekšsēdētājam Junkeram, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Timmermansam un komisāram Avramopulam sadarbība ar EASO būtu vēl vairāk jāpastiprina.
Saistības un pārcelšanas: dalībvalstīm būtu jāpaātrina visi procedūras posmi, vienlaikus ir nepieciešams uzņemties vairāk saistību, lai varētu ātri pārcelt visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus
Komisija atzinīgi vērtē pirmo 15 pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu no Itālijas uz Austriju un nesenās palielinātās saistības, ko uzņēmās Francija un Spānija, kas tagad nozīmēs faktisku pārcelšanu. Tiek apstrādātas pirmās lietas par pārcelšanu no Itālijas uz Slovākiju, un Komisija sagaida, ka pirmās pārvietošanas notiks bez kavēšanās. Ņemot vērā to, ka daži pārcelšanas pieprasījumi nav izskatīti kopš pagājušā gada, Vācijai un Šveicei būtu jāturpina mazināt kavēšanās.
Turklāt pēc Itālijas aicinājuma ar attiecīgajām dalībvalstīm iespējami drīz būtu jānoslēdz vēl nenoslēgtās divpusējās vienošanās par papildu drošības intervijām, lai nekavējoties varētu sākt pārcelšanu uz minētajām dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija atzinīgi vērtē nesenās saistības, ko uzņēmās Igaunija, un cer, ka drīz sekos pirmās pārvietošanas.
Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, personas, kuras ierodas līdz 2017. gada 26. septembrim 6 , joprojām var pārcelt sapratīgā laika periodā pēc šā termiņa 7 , ja tās atbilst pārcelšanas prasībām. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāturpina uzņemties saistības par papildu vietām, pēc kurām rodas nepieciešamība, lai Itālija varētu sūtīt pārcelšanas pieprasījumus arī pēc šā datuma un tiklīdz uz pārcelšanu tiesīgie pieteikuma iesniedzēji ir reģistrēti un viņu lietas — sagatavotas. Vienlaikus, nodrošinot pietiekamas saistības, dalībvalstīm (jo īpaši Igaunijai un Slovākijai) būtu jāizvairās no pārāk ierobežojošām preferencēm, kuras Itālijā gandrīz nav iespējams izpildīt. Turklāt, lai netraucēti un efektīvi īstenotu ārkārtas pārcelšanas mehānisma noslēguma posmu, izšķiroša nozīme būs iepriekšējai plānošanai un koordinēšanai tādās dalībvalstīs, kurām ir lielas ikmēneša saistības.
Nepavadītu nepilngadīgo pārcelšana
Kopš pirmās nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas no Itālijas (2017. gada maijā) no šīs valsts ir pārcelts 31 nepavadīts nepilngadīgais — 26 uz Nīderlandi, 2 uz Beļģiju, 2 uz Norvēģiju, 1 uz Vāciju. Turklāt ir panākta piekrišana vienā citā lietā, vēl ir 59 lietas, par kurām pieprasījumi ir nosūtīti dalībvalstīm, un vairāk nekā 80 citas lietas, kas gatavas iesniegšanai, un tiek gatavots vēl vairāk lietu.
Pozitīvo norišu pamatā ir koordinēta rīcība starp Komisijas pārstāvju grupu Itālijā, Itālijas iestādēm 8 , kā arī EASO. Kopsavilkums divu lappušu apmērā, soli pa solim izskaidrojot pārcelšanas procedūru attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, tika nosūtīts prefektūrām un kvestūrai Sicīlijā. Turklāt Sicīlijas kvestūrā tika izvietota EASO mobilā grupa. Šī grupa sāka darbu augusta vidū, atvieglojot tādu nepavadīto nepilngadīgo reģistrāciju, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu.
Tā kā palielinās vispārējais ātrums, ar kādu tiek reģistrēti nepavadīti nepilngadīgie pārcelšanai, paredzams, ka lielu skaitu nepavadītu nepilngadīgo reģistrēs tuvākajās nedēļās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Itālijas iestādes un dalībvalstis prioritārā kārtā turpinātu izskatīt pieprasījumus par neaizsargātām personām un nepavadītiem nepilngadīgajiem. Turklāt būtu jāatsakās no dažās dalībvalstīs (Vācijā) paredzētajām stingrajām preferencēm attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tādu nepavadītu nepilngadīgo reģistrāciju un pārcelšanu, kuri ierodas Itālijā līdz 26. septembrim, drīz pēc viņu ierašanās var panākt vienīgi ar visu dalībvalstu pilnu atbalstu nākamajās nedēļās, tostarp izmantojot plašākas saistības attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem.
|
Nepieciešamā steidzamā rīcība ·Itālijai ir jāpaātrina visu ierodošos uz pārcelšanu tiesīgo pieteikuma iesniedzēju identifikācija un reģistrācija, tostarp izmantojot EASO informācijas kampaņu, kā arī jāpaātrina pārcelšanas lietu apstrādes temps. ·Būtu nekavējoties jāīsteno pirmās pārcelšanas uz Slovākiju un Igauniju, un Vācijai un Šveicei būtu jāturpina darbs un jāatbild uz pārcelšanas pieprasījumiem, ievērojot termiņus, kas saskaņoti pārcelšanas protokolā. ·Tā kā tikai Malta un Somija gandrīz ir pārcēlušas visas savas iedalītās personas Itālijā, visām pārējām dalībvalstīm būtu jāturpina uzņemties saistības vai, ja nepieciešams, jāpalielina savas saistības, lai pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus. ·Dažām dalībvalstīm (Igaunija, Francija, Slovākija) būtu jāizvairās no pārāk ierobežojošām preferencēm, savukārt dalībvalstīm, kurām ir iedalīts daudz personu, būtu jānodrošina iepriekšēja plānošana un jāizrāda elastīgums attiecībā uz loģistiku saistībā ar pārvietošanām. ·Visām dalībvalstīm būtu par prioritāriem jāuzskata pieteikumi, kas attiecas uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem, un vajadzētu izvairīties no stingrām preferencēm (Vācija) un turpināt paredzēt šādām personām pietiekami daudz vietu savās saistībās. |
3Pārmitināšana
Turpinās 2015. gada 20. jūlija secinājumu īstenošana. No 22 504 pārmitināšanām, par ko vienojās secinājumos, vairāk nekā 75 % pārmitināšanu jau ir pabeigti. Centieni joprojām galvenokārt ir vērsti uz pārmitināšanu no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu. Tas ir tādēļ, ka vairākas valstis ar lielām kvotām jau ir izpildījušas savas pārmitināšanas saistības saskaņā ar secinājumiem vai ir gandrīz tās izpildījušas. Tomēr joprojām turpinās pārmitināšana no citām valstīm, galvenokārt Jordānijas un Libānas.
Kā liecina 2017. gada 4. septembra dati, saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem ir pārmitinātas 17 305 personas uz 22 valstīm (Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Franciju, Islandi, Īriju, Itāliju, Latviju, Lihtenšteinu, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Norvēģiju, Austriju, Portugāli, Spāniju, Somiju, Zviedriju, Šveici un Apvienoto Karalisti). Tas ietver dalībvalstu centienus pārmitināt sīriešus no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Kopš 2016. gada 4. aprīļa 8834 sīrieši ir pārmitināti no Turcijas saskaņā ar šo shēmu, tostarp 1028 sīrieši kopš pēdējā ziņojumu sniegšanas perioda. Atlikušais visu saistību skaits tagad ir 20 687 sīrieši. Personu pārmitināšana ES un Turcijas paziņojuma ietvaros līdz šim ir notikusi uz Austriju, Beļģiju, Franciju, Igauniju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Somiju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju. Papildus tam Norvēģija kopš 2016. gada 4. aprīļa līdz šim no Turcijas ir pārmitinājusi 629 sīriešus. Kopējais to cilvēku skaits, kuri pārmitināti saskaņā ar abām ES shēmām kopš to ieviešanas, ir 22 518 personas.
Septiņas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Igaunija, Īrija, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija) un trīs asociētās valstis (Islande, Lihtenšteina un Šveice) jau ir izpildījušas saistības saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem. Tomēr deviņas dalībvalstis vēl nav veikušas pārmitināšanu saskaņā ar šo shēmu 9 un 13 dalībvalstis nav veikušas pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu 10 . Taču dažas no šīm dalībvalstīm gatavojas veikt pārmitināšanu saskaņā ar shēmām. Malta jūlijā veica atlases misiju uz Turciju, un paredzēts, ka Kipra nākamajās nedēļās veiks pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Turklāt Horvātija ir palielinājusi savas saistības saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu no 30 līdz 150 personām un oktobra sākumā plāno veikt pārbaudes apmeklējumu Turcijā. Slovēnija ir vērsusies pie UNHCR un iesniegusi pieprasījumu pārmitināt 60 personas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Dalībvalstis, kurās ir lielas atšķirības starp saistībām saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem un faktisko īstenošanu, visticamāk, neizpildīs savas saistības, ja vien tās nepieliks ievērojami lielākas pūles.
Dalībvalstis, kas veic pārmitināšanu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu, gatavo turpmākās operācijas, tostarp misijas uz Turciju, kuru mērķis ir intervēt pārmitināšanas kandidātus. ES delegācija Ankarā turpina atgādināt UNHCR, cik svarīgi ir sūtīt jaunus kandidātu iesniegtus pieprasījumus arī dalībvalstīm, kuru saistību apjoms ir mazāks.
Paralēli pašreizējo ar pārmitināšanu no Turcijas saistīto saistību īstenošanai virzās uz priekšu sarunas ar iesaistītajām valstīm un Turciju par standarta operāciju procedūrām brīvprātīgajai humanitāras uzņemšanas shēmai, un mērķis ir iespējami drīz vienoties.
Lai nodrošinātu pastāvīgu ES finansiālo atbalstu pārmitināšanai, Komisija 8. pārmitināšanas un pārcelšanas forumā 4. jūlijā aicināja dalībvalstis līdz 2017. gada 15. septembrim uzņemties jaunas pārmitināšanas saistības par 2018. gadu. Finansēšanas process ir daļa no regulārās saistību uzņemšanās, kas ļauj dalībvalstīm izmantot ES finansiālo atbalstu pārmitināšanas centieniem. Tas ir turpinājums saskaņotai ES līmeņa pieejai pārmitināšanas jomā un solis ceļā uz plānoto Savienības pārmitināšanas sistēmu. Galvenā prioritāte joprojām ir pārmitināt Sīrijas un trešo valstu valstspiederīgos, kas Sīrijas konflikta rezultātā pārvietoti no Turcijas. Tajā pašā laikā, ņemot vērā humanitāros, aizsardzības un migrācijas pārvaldības apstākļus, dalībvalstis joprojām tiek aicinātas pārmitināt tos cilvēkus no Libānas un Jordānijas, kā arī Ziemeļāfrikas un Āfrikas raga, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Saskaņā ar 4. jūlija rīcības plānu 11 un lai glābtu dzīvības, samazinātu migrācijas spiedienu uz Lībiju un piedāvātu alternatīvas neatbilstīgai kustībai ES virzienā, dalībvalstis tika īpaši aicinātas pievērsties kaut vai ierobežotai neaizsargātāko personu pārmitināšanai no Lībijas, Ēģiptes, Nigēras, Etiopijas un Sudānas. Pagaidām pārmitināšanai paredzētā kopsumma 2018. gadā ir EUR 377,5 miljoni, kas var palīdzēt pārmitināt vismaz 37 750 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Komisija 25. augustā nosūtīja vēstuli visiem iekšlietu ministriem, turpinot darbu saistībā ar šo aicinājumu, un rosināja visas dalībvalstis izvirzīt pēc iespējas tālejošākus mērķus un pastiprināt centienus veikt personu pārmitināšanu no Ēģiptes, Lībijas, Nigēras, Etiopijas un Sudānas, lai palīdzētu stabilizēt sarežģīto situāciju Vidusjūras reģiona centrālajā daļā un veicinātu mūsu kopējos centienus glābt cilvēku dzīvības, un piedāvātu alternatīvas neatbilstīgai kustībai, vienlaikus un papildus nodrošinot nepārtrauktu pārmitināšanu no Turcijas un Tuvajiem Austrumiem. Komisija cer saņemt dalībvalstu saistības un ir gatava tās atbalstīt finansiāli un praktiski.
|
Ieteikumi ·Dalībvalstīm, kuras vēl nav veikušas pārmitināšanu saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija Padomes secinājumiem (Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija), un tām, kuras nav ziņojušas par jebkādu progresu (Čehijas Republika un Dānija), būtu nekavējoties jāpastiprina centieni, lai izpildītu savas saistības. Horvātija, Kipra, Malta un Slovēnija tiek rosinātas turpināt savus centienus un īstenot plānotās pārmitināšanas. ·Dalībvalstis tiek aicinātas stiprināt vispārējos centienus, kas demonstrēti pēdējo divu gadu laikā, un līdz 2017. gada 15. septembrim iesniegt Komisijai tālejošas saistības attiecībā uz pārmitināšanu 2018. gadā. |
4Turpmākā rīcība
Joprojām ir uz pārcelšanu tiesīgi pieteikuma iesniedzēji, kuri ir jāpārceļ no Grieķijas un Itālijas uz citām dalībvalstīm. Turklāt jauni uz pārcelšanu tiesīgi pieteikuma iesniedzēji ik dienu ierodas Itālijā un ir nepieciešams sniegt lielāku atbalstu Itālijai, lai mazinātu pašreizējo migrācijas spiedienu. Papildus tam Grieķijā ir identificēti jauni uz pārcelšanu tiesīgi pieteikuma iesniedzēji, tāpēc joprojām nepieciešams, lai dalībvalstis nepārtraukti uzņemtos pārcelšanas saistības.
Komisija atzinīgi vērtē 2017. gada 6. septembra nolēmumu, kurā Tiesa apstiprināja otrā Padomes lēmuma par pārcelšanu spēkā esību un noraidīja Slovākijas un Ungārijas iesniegtās prasības. Padomes lēmumi attiecas uz visiem uz pārcelšanu tiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri līdz 2017. gada 26. septembrim ierodas Itālijas un Grieķijas teritorijā. Tas nozīmē, ka visas personas, kas ierodas līdz šim datumam un atbilst visām Padomes lēmumos noteiktajām prasībām, ir tiesīgas uz pārcelšanu un tādējādi saprātīgā laika periodā būtu jāpārvieto uz citām dalībvalstīm. Tāpēc ir svarīgi, ka visas dalībvalstis, it īpaši Polija, Ungārija un Čehijas Republika, kā arī tās, kuras nav pilnībā veikušas pārcelšanu, pastiprina centienus, lai no Grieķijas un Itālijas pārceltu visus uz pārcelšanu tiesīgos pieteikuma iesniedzējus. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Itāliju, kur kopš 2017. gada sākuma ir ieradies ievērojams skaits uz pārcelšanu tiesīgu pieteikuma iesniedzēju un vēl vairāk potenciāli varētu ierasties līdz 26. septembrim. Tādēļ dalībvalstīm atkarībā no nepieciešamības būtu jāturpina uzņemties saistības gan attiecībā uz Itāliju, gan Grieķiju. Komisija turpinās sniegt pārcelšanai paredzētu finansiālu atbalstu uz pārcelšanu tiesīgiem pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar Padomes lēmumiem.
Vienlaikus dalībvalstīm būtu nekavējoties jāizvērš centieni pildīt savas pārmitināšanas saistības — jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras vēl nav pārmitinājušas nevienu personu, vai tām, kuras joprojām ievērojami atpaliek no noteiktā mērķa.
Lai arī visām ieinteresētajām personām būtu jākoncentrējas uz pašreizējo ārkārtas pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismu pilnīgu izpildi, vienlaikus, ņemot vērā 6. jūlijā notikušās tieslietu un iekšlietu ministru neformālās sanāksmes secinājumus, ir jāturpina darbs pie galvenās prioritātes — tiesību aktu priekšlikumu kopuma kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformai, tostarp Dublinas regulas reformai, ievērojot solidaritātes un atbildības principu.
-
(1)
http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11130-2015-INIT/lv/pdf
-
(2)
2765 pārcelšanas kandidāti, kurus pārcelšanas mērķa dalībvalstis noraidīja, tika novirzīti uz Dublinas procedūru vai Grieķijas valsts procedūru vai ļoti ierobežotā skaitā — nomira, un beigās Grieķijas Patvēruma dienests nepiedāvāja dalībvalstīm 2632 reģistrētus pieteikumus, jo tie lielākoties tika pārvietoti uz Dublinas procedūrām vai citādi atzīti par neatbilstošiem, savukārt daži pieteikumi vēl nav iesniegti dalībvalstīm.
-
(3)
No 2017. gada marta līdz 2017. gada 16. augustam Grieķijas Dublinas vienība uz ārkārtas pārcelšanas mehānismu novirzīja 219 personas, kas lūdza starptautisko aizsardzību.
-
(4)
Izņemot atsevišķi iedalīto skaitu no palikušajiem 54 000 personu.
-
(5)
Lai gan principā papildu saistības nav vajadzīgas, nepieciešamība pēc papildu saistībām var palielināties, ja tiks noraidīti kādi no pieprasījumiem, kas par nepavadītiem nepilngadīgajiem nosūtīti citām dalībvalstīm Dublinas procesa ietvaros.
-
(6)
Attiecīgo Padomes lēmumu par pārcelšanu beigu datums.
-
(7)
Padomes lēmumu par pārcelšanu 5. pantā noteiktajos termiņos.
-
(8)
Itālijas Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un vietējā pašpārvalde, jo īpaši Sicīlijā un Romā.
-
(9)
Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
-
(10)
Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Grieķija, Horvātija, Īrija, Kipra, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
-
(11)
SEC(2017) 339.