[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 29.9.2010 COM(2010) 523 galīgā redakcija 2010/0277 (NLE) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Globālā ekonomikas un finanšu krīze ir atklājusi un vairojusi nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas un ekonomikas politikas izvērstas uzraudzības ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Esošie koordinēšanas un uzraudzības instrumenti un metodes ļāva ES izturēt satricinājumus, ko neviena dalībvalsts viena pati nebūtu spējusi. Eiropas institūcijas un dalībvalstis ātri reaģēja uz situāciju un turpina kopīgi darboties, lai atgūtos no šīs krīzes, kurai līdzvērtīgu šī paaudze nav piedzīvojusi. Tomēr nesen piedzīvotais arī parādīja pašreizējās koordinēšanas sistēmas un uzraudzības procedūru atlikušos trūkumus un nepilnības. Saskaņā ar vispārēju vienošanos EMS ir steidzami jāstiprina sistēma, lai fiksētu makroekonomisko stabilitāti un valsts finanšu ilgtspējību, radot priekšnoteikumus stabilai ražošanai un nodarbinātības pieaugumam. Krīze krasi mainīja labvēlīgos ekonomiskos un finanšu apstākļus, kas dominēja līdz 2007. gadam, un atkārtoti skaidri parādīja, ka labos laikos veiktie neplānoto papildu ieņēmumu uzkrājumi nav tikuši pietiekami izmantoti, lai nodrošinātu pietiekamas rīcības iespējas, situācijai pasliktinoties. Lielākajā daļā dalībvalstu būs nepieciešama ļoti nozīmīga konsolidācija, lai atkal panāktu valsts parāda samazinājumu. Šādu rīcību pasteidzina tas, ka Eiropā sabiedrība un tautsaimniecība saskaras ar sekām, ko izraisa iedzīvotāju novecošanās, kas turpmāk radīs spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu un valsts budžetu. Parāda līmeņa samazināšana ir ļoti svarīga lielākajai daļai valstu, ievērojot tā negatīvo ietekmi uz ekonomiskajiem stimuliem un izaugsmi, paaugstinot nodokļus un riska uzcenojumu. Galvenais instruments fiskālās politikas koordinēšanai un uzraudzībai ir Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), ar kuru ievieš Līguma noteikumus saistībā ar budžeta disciplīnu. Pakta stiprināšana ir svarīga gan tāpēc, lai palielinātu apstiprinātās koordinētās fiskālo stimulu pakāpeniskas samazināšanas stratēģijas ticamību, gan lai izvairītos no pagātnes kļūdu atkārtošanas. Izklāstīto ierosinājumu mērķis ir stiprināt Paktu: i) uzlabojot tā noteikumus, ņemot vērā īpaši krīzes laikā gūto pieredzi, ii) papildinot to ar efektīvākiem īstenošanas instrumentiem un iii) papildinot to ar noteikumiem attiecībā uz valstu fiskālajām sistēmām. Šie ierosinājumi ir daļa no plašākas ekonomikas pārvaldības reformas, kas ietilpst stratēģijā Eiropa 2020 , kura ietver ierosinājumus makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai, izmantojot stingrāku uzraudzību, tostarp trauksmes sistēmu un sankciju noteikšanas mehānismu. Dažādi ekonomikas politikas koordinēšanas elementi, tostarp strukturālo reformu uzraudzība, tiks integrēti jaunā uzraudzības ciklā, Eiropas pusgadā, kurš apvienos SIP un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs paredzētos procesus, tostarp vienlaicīgu stabilitātes un konverģences programmu un valstu reformu programmu iesniegšanu. 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI Šo priekšlikumu pamatprincipus Komisija iekļāva šādos divos paziņojumos: 2010. gada 12. maija paziņojumā “Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un 2010. gada 30. jūnija paziņojumā “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”. Pieņemot oficiālu paziņojumu, Komisija vēlējās parādīt savu apņemšanos veicināt dialogu ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un visām ieinteresētajām personām un vienlaikus sniegt konkrētus ierosinājumus. 2010. gada jūnijā Eiropadome pieņēma vienošanos par steidzamu nepieciešamību stiprināt ekonomikas politikas koordinēšanu. Vienošanās ietvēra sākotnējās nostādnes saistībā ar SIP un budžeta uzraudzību. Jo īpaši Eiropadome vienojās par šādām darbībām: i) stiprināt SIP preventīvo un korektīvo daļu, tostarp izmantojot sankciju noteikšanu un ievērojot euro zonas valstu īpašo stāvokli, ii) saistībā ar budžeta uzraudzību lielāku uzmanību pievērst parāda līmenim un attīstībai un kopējai stabilitātei, iii) nodrošināt, ka visām dalībvalstīm saskaņā ar SIP ir izveidoti valsts budžeta noteikumi un vidēja termiņa budžeta sistēma, iv) nodrošināt statistikas datu kvalitāti. Eiropadome uzaicināja Ekonomikas pārvaldības darba grupu, kuru vada tās priekšsēdētājs un kura tika nodibināta 2010. gada martā, un Komisiju ātri veikt tālāku sākotnējās ievirzes izstrādi un nodrošināt tās īstenošanu. Starp Komisiju un darba grupu izveidojās konstruktīvas attiecības. Komisija piedalījās darba grupas darbā, sagatavojot iepriekšminētos paziņojumus un veicot atsevišķus ieguldījumus. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI SIP juridiskais pamats ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. un 126. pantā. SIP veido Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (kuru dēvē par preventīvo daļu), Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (kuru dēvē par korektīvo daļu), un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs regulas ir grozītas 2005. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005 un papildinātas ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”. Šis priekšlikums virza turpmākus grozījumus Regulā (EK) Nr. 1466/97 un Regulā (EK) Nr. 1467/97. Eiropas Parlamenta un Padomes jaunajā regulā par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā, kas ir balstīta uz Līguma 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu, ir ieviesti jauni īstenošanas instrumenti. Padomes jaunās uz Līguma 126. panta 14. punktu balstītās direktīvas darbības joma ietver prasības dalībvalstu budžeta sistēmām. Direktīvas mērķis ir noteikt valstu varas iestāžu pienākumu ievērot Līguma 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piemērošanu 3. panta noteikumus. SIP preventīvā daļa ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro piesardzīgu fiskālo politiku tā, lai nebūtu nepieciešams apstiprināt stingrākus koordinēšanas veidus, izvairoties no valsts finanšu stabilitātes apdraudējuma, kas varētu radīt iespējamas negatīvas sekas EMS kopumā. Tāpēc dalībvalstīm ir noteikta prasība iesniegt stabilitātes un konverģences programmu, kurā ietverts plāns, kā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus (VTM), kurus izsaka procentos no IKP strukturālā izteiksmē (t. i., veicot korekciju, lai ievērotu cikliskuma efektu un izslēgtu vienreizējos un pagaidu pasākumus) un kuri katrā valstī ir atšķirīgi un svārstās ap pozīciju, kas tuva līdzsvaram, lai atspoguļotu valsts parāda līmeni un ar novecošanos saistītas saistības. Dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas savu VTM, ir jāvirzās uz šo mērķi, gada laikā nodrošinot tempu, kas vienāds ar 0,5 % no IKP strukturālā izteiksmē. Tomēr virzība uz VTM kopumā ir bijusi nepietiekama, valsts finanses pakļaujot ekonomiskajai lejupslīdei. Turklāt strukturālā bilance praksē nav bijusi pietiekams rādītājs valsts fiskālā stāvokļa noteikšanai, jo reālajā laikā ir grūti novērtēt ekonomikas ciklisko stāvokli un nepietiekami ir ievērots ieņēmumu neplānots pieaugums un samazinājums, kas nav tieši saistīts ar ekonomikas ciklu (jo īpaši mājokļu un finanšu tirgus attīstība). Tāpēc daudzās valstīs pat acīm redzami stabila budžeta situācija pirms krīzes slēpa nozīmīgu atkarību no neplānotiem papildu ieņēmumiem, kas tika izmantoti, lai finansētu izdevumus, un šo ieņēmumu izsīkums veicināja krasu budžeta deficīta pieaugumu. Preventīvās daļas reforma, kas tiek ierosināta, lai reaģētu uz šiem trūkumiem, nodrošina, ka jaunā piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes principa apstākļos darbojas VTM un prasība pēc ikgadējas konverģences 0,5 % apjomā, kas tiek saglabāta. Šis princips nozīmē, ka izdevumu gada pieaugumam nevajadzētu būt lielākam kā piesardzīgam IKP vidēja termiņa pieaugumam (ja VTM nav sasniegts, tam noteikti jābūt mazākam nekā IKP pieaugums), ja vien VTM nav nozīmīgi pārsniegts vai izdevumu pieauguma pārsvars pār piesardzīgu vidēja termiņa pieaugumu nav samērots ar diskrecionārajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar ieņēmumiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka neplānotie papildu ieņēmumi netiek tērēti, bet gan tiek novirzīti parāda samazināšanai. Jaunais princips nodrošinās kritēriju valstu plānu vērtēšanai saistībā ar stabilitātes un konverģences programmu. Turklāt, ja attiecīgās dalībvalstis neievēros gan noteikto izdevumu pieauguma līmeni, gan ieņēmumu pasākumus, tās saņems Komisijas brīdinājumu, un, ja šāda prakse būs ilgstoša un/vai īpaši nozīmīga, Komisija saskaņā ar Līguma 121. pantu pieņems ieteikumu par korektīvas darbības veikšanu. Šāds preventīvās daļas kontekstā pieņemts ieteikums saskaņā ar Līguma 136. pantu tiks papildināts ar īstenošanas mehānismu tādas iemaksas veidā, par kuru tiks maksāti procenti un kuras apjoms būs 0,2 % no IKP (tas tiks veikts pirmo reizi un tikai attiecībā uz euro zonas valstīm). Lai piemērotu procentu iemaksu, tiek īstenota “reversās balsošanas” mehānisma procedūra: kad ir apstiprināti ieteikumi, iemaksa ir veicama pēc Komisijas priekšlikuma, ja vien Padome 10 dienu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem pretēju lēmumu. Padome var samazināt iemaksas apmēru ar vienprātīgu lēmumu vai tikai tad, ja ir saņemts Komisijas ierosinājums un pamatots attiecīgās dalībvalsts lūgums. Iemaksu un uzkrātos procentus atmaksā, tiklīdz Padome ir pārliecinājusies, ka situācija, kuras dēļ bija veicama šī iemaksa, vairs nepastāv. SIP korektīvā daļa ir paredzēta, lai izvairītos no tādām bruto kļūdām saistībā ar budžeta politiku, kuras var apdraudēt valsts finanšu stabilitāti un potenciāli apdraudēt EMS. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga budžeta deficīta, kurš tiek vērtēts saskaņā ar skaitļos izteiktu deficīta (3 % no IKP) un parāda (60 % no IKP vai pietiekams samazinājums šajā virzienā) robežlīmeni. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ar kuru tiek ieviests pārmērīga deficīta aizliegums, nodrošina vairākus posmus, kuri ietver iespējamu finanšu sankciju noteikšanu euro zonas valstīm. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiek regulāri piemērota saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, pat neraugoties uz finanšu krīzes ārkārtas apstākļiem, tādējādi vairojot cerību, ka krīze tiks organizēti novērsta. Tomēr ir parādījušies daudzi trūkumi. Lai arī deficīts un parāda kritērijs principā atrodas vienādā situācijā un pastāvīgi augsts parāda līmenis, iespējams, rada nozīmīgākus draudus valsts finanšu stabilitātei nekā periodiski augsts deficīta līmenis, tomēr praksē deficīta zemākais līmenis — 3 % no IKP — ir bijis gandrīz vienīgais pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis, parādam līdz šim ieņemot mazāk svarīgu lomu. To nosaka jēdziena ‘parāda zemākais līmenis’ sarežģītība salīdzinājumā ar jēdzienu ‘deficīts’, ietverot neskaidro jēdzienu ‘pietiekami sarūkošs samazinājuma temps’ un lielo ietekmi, kāda uz parāda pieaugumu ir ārpus valdības kontroles esošiem rādītājiem, jo īpaši inflācijai. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra kopumā tiek atbalstīta ar ietekmīgu īstenošanas mehānismu, jo finanšu sankcijas var tikt noteiktas un tās ir jānosaka tad, ja dalībvalsts ilgstoši nespēj novērst pārmērīgu deficītu. Tomēr šādas sankcijas tiek piemērotas pārāk vēlā procesa posmā, lai tās būtu efektīvs sods par bruto fiskālās politikas kļūdām. Tās var būt neefektīvas arī tāpēc, ka attiecīgās valsts finanšu situācija ir tiktāl pasliktinājusies, ka draudi par soda naudas piemērošanu šķiet mazāk iespējami pat tad, kad tiem vajadzētu būt reāliem. Visbeidzot nesenā krīze ir parādījusi, ka tad, ja pienākums novērst pārmērīgu deficītu sekmē pārliecību par valdības maksātspējas saglabāšanu, deficīta novēršanas grafikam un korekcijai, iespējams, jāatspoguļo EMS apsvērumi. Lai reaģētu uz šiem trūkumiem, ir izvirzīti šādi galvenie priekšlikumi korektīvās daļas reformai. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras parāda kritērijs ir jāievieš, galvenokārt pieņemot skaitlisku rādītāju, lai noteiktu, vai parāda attiecība pietiekami samazinās, tuvojoties robežvērtībai — 60 % no IKP. Ja parāda un IKP attiecība, kas pārsniedz 60 %, pēdējo triju gadu laikā ir samazinājusies ar kārtu viena divdesmitā daļa gadā, šāds samazinājums līdz atsauces vērtībai — 60 % no IKP — ir uzskatāms par pietiekamu. Neatbilstība šim skaitliskajam rādītājam ne vienmēr nozīmē, ka attiecīgā valsts nonāk pārmērīga deficīta situācijā, jo šādam lēmumam jāietver visi svarīgie faktori, jo īpaši saistībā ar parāda attīstības novērtēšanu, piemēram, vai ļoti zema nominālā izaugsme kavē parāda samazināšanos, un riska faktori, kas sasaistīti ar parāda struktūru, privātā sektora parādsaistībām un netiešajām saistībām, kas saistītas ar novecošanos. Ja valsts parāds ir mazāks nekā 60 % no IKP, ir vairāk jāapsver attiecīgie faktori gadījumos, kad netiek ievērots parāda kritērijs, vienlaikus lielāku uzmanību pievēršot parādam. Valstis, kas sākušas tādas sistēmiskas pensiju reformas, kuru termiņš pārsniedz noteikto piecu gadu pārejas periodu, varētu gūt labumu no ierosinātās elastīgākās pieejas attiecībā uz to attiecīgo faktoru piemērošanu, kuri ir jāievēro pārmērīga deficīta noteikšanas posmos. SIP īpašie sistēmisko pensiju reformu noteikumi saistībā ar deficīta kritēriju tiek attiecināti arī uz parāda kritēriju, nosakot tādu pašu piecu gadu pārejas periodu, lai parāda kritērija novērtēšanā varētu izmantot šādu reformu neto izmaksas. Sākot un atceļot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienlīdz liela uzmanība jāvelta iepriekš ieviesto sistēmisko pensiju reformu daļējai vai pilnīgai atcelšanai. Īstenošanas procesu stiprina, attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm ieviešot jaunu finanšu sankciju kopumu, kurš tiktu piemērots procesa sākumā saskaņā ar pakāpenisku pieeju. Pieņemot lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikšanu kādai dalībvalstij, ir piemērojama prasība veikt bezprocentu iemaksu 0,2 % apmērā no IKP, kura tiks pārvērsta soda naudā, ja netiks ievērots sākotnējais ieteikums novērst deficītu. Summa ir vienāda ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras beigu posmam jau noteikto sankciju nemainīgo komponentu. Tā ir saistīta arī ar ES budžetu, kam jāveicina paredzētā pāreja uz īstenošanas sistēmu, kuras pamatā ir ES budžets, kā tas norādīts iepriekš minētajā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā. Tālākai neizpildei seko sankciju noteikšana saskaņā ar jau esošajiem SIP noteikumiem. Lai samazinātu piesardzību īstenošanas procesa laikā, jauno ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras secīgajiem posmiem saistīto sankciju ieviešanai ir paredzēts “reversās balsošanas” mehānisms. Katrā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmā Komisija sagatavos priekšlikumu par attiecīgo sankciju, un to uzskatīs par pieņemtu, ja Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 10 dienu laikā nepieņems pretēju lēmumu. Bezprocentu iemaksas vai soda naudas apmēru samazināt vai atcelt var tikai Padome ar vienprātīgu lēmumu vai pēc īpaša Komisijas priekšlikuma, ievērojot īpašus ekonomiskos apstākļus vai attiecīgās dalībvalsts pamatotu lūgumu. Turklāt kritēriji ieteikumu izpildes novērtēšanai katrā posmā, tostarp iespēja atļaut pārmērīga deficīta novēršanas termiņu pagarināšanu, tiek skaidroti, akcentējot fiskālos rādītājus, sevišķi izdevumus, kam būtu jāatrodas valdības tiešā kontrolē analogi, kā tas ir saskaņā ar preventīvo daļu ierosinātajā pieejā. Papildus noteikumiem, kuri ir atkarīgi no konkrētas valsts apstākļiem, tiek ieviesta iespēja pagarināt termiņus vispārējas ekonomikas krīzes gadījumā. Nav gaidāms, ka EMS budžeta koordinēšanas sistēmas efektīva īstenošana tiks sasniegta tikai ar noteikumiem, kas paredzēti ES līmenī. EMS budžeta koordinēšanas sistēmas mērķu iekļaušana valstu budžeta sistēmā ir svarīga, jo politika ES tiek veidota decentralizēti un pastāv vispārēja nepieciešamība ES noteikumus paredzēt valstu līmenī. Valsts budžeta sistēma ir elementu kopums, kas ir pamats valsts fiskālajai pārvaldībai, t. i., konkrētas valsts institucionālās politikas videi, kura nosaka fiskālās politikas veidošanu valsts mērogā. Tas ietver valsts uzskaites sistēmas, statistiku, prognozēšanas praksi, skaitliskos fiskālos noteikumus, budžeta procedūras, kas attiecas uz visiem budžeta procesa posmiem un jo īpaši vidēja termiņa budžeta sistēmām, un fiskālās attiecības starp valdības sektoriem. Lai gan ir jāievēro dalībvalstu īpašās vajadzības un vēlmes, ir vairāki elementi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minimumu attiecībā uz kvalitāti un atbilstību EMS budžeta sistēmai. Uz tiem attiecas Direktīva par valstu budžeta sistēmu, par kuru tiek izteikts priekšlikums, lai papildinātu SIP reformu. Galvenokārt ir nepieciešams, lai valstu budžeta sistēmas svarīgākie elementi, piemēram, uzskaite, statistika un prognozēšanas prakse, darbotos saskaņā ar minimālajiem Eiropas standartiem, veicinot fiskālās attīstības pārredzamību un uzraudzību. Valstu budžeta sistēmās arī ir jāievieš daudzgadīga fiskālās plānošanas pieeja, lai nodrošinātu ES līmenī noteikto vidēja termiņa mērķu sasniegšanu. Turklāt dalībvalstīm ir jāievieš skaitliski fiskālie noteikumi, kas ļautu sasniegt deficīta un parāda robežvērtību. Dalībvalstīm jānodrošina šo elementu atbilstība visiem valsts pārvaldes sektoriem. Valstu iestādēm ir jāgarantē arī budžeta procesa pārredzamība, nodrošinot detalizētu informāciju par esošo ārpusbudžeta finansējumu, nodokļu izdevumiem un iespējamām saistībām. 2010/0277 (NLE) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta trešo daļu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,[1] tā kā: (1) Nepieciešams izmantot ekonomiskās un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūto pieredzi. Nesenās ekonomiskās norises radījušas jaunus izaicinājumus fiskālās politikas īstenošanai visā Savienībā un īpaši uzsvērušas nepieciešamību pēc vienotām prasībām attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūras veidojošajām normām un procedūrām. Īpaši nepieciešams norādīt, kas valstu iestādēm jādara, lai ievērotu Līgumiem pievienotā 12. protokola noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un īpaši tā 3. pantu. (2) Dalībvalstu valdības un valdību apakšnozares uztur valsts uzskaites sistēmas, kas ietver tādus elementus kā grāmatvedība, iekšējā kontrole, finanšu pārskatu sagatavošana un audits. Tās jānodala no statistikas datiem, kas attiecas uz valdības finanšu datiem, kuru pamats ir statistikas metodoloģija, un no prognozēm vai budžeta pasākumiem, kas attiecas uz valdības finansēm nākotnē. (3) Pilnīga un uzticama valsts uzskaites prakse visām vispārējās valdības apakšnozarēm ir priekšnosacījums, lai sagatavotu labas kvalitātes statistiku, kas ir salīdzināma starp dalībvalstīm. (4) Fiskālo datu pieejamība ir būtiska, lai Savienības budžeta uzraudzības sistēma pienācīgi darbotos. Regulāri pieejami, laicīgi un uzticami fiskālie dati ir pamats pamatīgai un labi ieplānotai uzraudzībai, kas savukārt ļauj operatīvi rīkoties negatīvu budžeta norišu gadījumā. Fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanas būtisks elements ir pārredzamība, kam jāietver šādu datu regulāra publiska pieejamība. (5) Attiecībā uz statistiku Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[2] izveidoja tiesisko pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai, ņemot vērā Savienības politiku formulēšanu, piemērošanu un uzraudzību un novērtēšanu. Šī regula noteica arī Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas principus: profesionāla neatkarība, taisnīgums, objektivitāte, ticamība, statistiskā konfidencialitāte un izmaksu lietderība, precīzi definējot katru no šiem principiem. Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[3], ar grozījumiem, stiprināja Komisijas pilnvaras pārbaudīt statistikas datus, ko izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai. (6) Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru „valdības”, „deficīta” un „ieguldījuma” definīcijas ir noteiktas, atsaucoties uz Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ENS), kas aizstāta ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (pieņemta ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā; turpmāk „EKS 95”)[4]. (7) Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un validācija var būtiski palielināt fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti. (8) Svarīgs elements, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam jāietver oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un parametru publiska pieejamība. (9) Alternatīvi prognožu scenāriji un atbilstīgās budžeta prognozes, kas papildina galveno makroekonomisko scenāriju, ļauj analizēt fiskālo mainīgo lielumu evolūciju atbilstoši dažādiem ekonomikas pieņēmumiem un tādējādi būtiski samazina risku, ka budžeta disciplīnu var apdraudēt prognožu kļūdas. (10) Komisijas prognozes nodrošina dalībvalstis ar noderīgiem kritērijiem to galvenajiem scenārijiem, sekmējot budžeta plānošanai izmantoto prognožu derīgumu, lai gan apmērs, kādā dalībvalstis varētu ņemt vērā Komisijas prognozes, atšķirsies atbilstoši prognožu gatavošanas laikam un prognožu metodoloģiju un pieņēmumu salīdzināmībai. (11) Oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti ievērojami uzlabo to auditēšana plānošanas fāzē. Rūpīgs audits ietver ekonomisko pieņēmumu skrupulozu pārbaudi, salīdzinājumu ar citu iestāžu sagatavotajām prognozēm un iepriekšējo prognožu izvērtējumu. (12) Ņemot vērā uz noteikumiem balstītu dalībvalstu budžeta struktūru dokumentēto efektivitāti budžeta disciplīnas veicināšanā, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim jābūt spēcīgiem valstu fiskālajiem noteikumiem, kas atbilst Savienības līmenī noteiktiem budžeta mērķiem. Spēcīgi fiskālie noteikumi jāatbalsta ar labi izstrādātām mērķa definīcijām un mehānismiem efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Turklāt politikas pieredze rāda, ka, lai skaitliskās normas būtu efektīvas, jābūt sankcijām par neievērošanu, ja attiecīgās izmaksas var skart tikai reputāciju. (13) Dalībvalstīm būtu jāvairās no procikliskas fiskālās politikas, un fiskālās konsolidācijas centieniem jābūt lielākiem uzplaukuma laikā. Šo mērķu sasniegšanu veicina labi izstrādātas skaitliskās fiskālās normas. (14) Valstu fiskālā plānošana var atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai un korektīvajai daļai tikai tad, ja tā izmanto daudzgadu perspektīvu un īpaši cenšas sasniegt vidējā termiņa budžeta mērķus. Vidēja termiņa budžeta struktūras ir ļoti noderīgas, lai nodrošinātu dalībvalstu budžeta struktūru atbilstību Savienības tiesību aktiem. Atbilstoši Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulai (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5] un Padomes Regulai (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[6], Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo un korektīvo daļu nevar aplūkot izolēti. (15) Lai gan gada budžeta tiesisko aktu pieņemšana ir svarīgākais budžeta procesa posms, kurā dalībvalstis pieņem svarīgus budžeta lēmumus, vairums fiskālo pasākumu ietekmē budžetu ne tikai ikgadējā budžeta cikla ietvarā, bet arī ārpus tā. Tādējādi viena gada perspektīva ir slikts pamats stabilai budžeta politikai. Lai iestrādātu Savienības budžeta uzraudzības sistēmas daudzgadu budžeta perspektīvu, gada budžeta plānošanas tiesiskajiem aktiem jābalstās uz daudzgadu fiskālo plānošanu, kas izriet no vidēja termiņa budžeta struktūras. (16) Līguma izveidotās budžeta uzraudzības sistēmas noteikumi un īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakts piemērojami vispārējai valdībai kopumā, kas ietver apakšnozaru centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96. (17) Ļoti daudzas dalībvalstis ir pieredzējušas ievērojamu fiskālo decentralizāciju, nododot budžeta pilnvaras zemākiem valdības līmeņiem. Tādējādi šādu zemāka līmeņa valdību loma Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanas nodrošināšanā ir būtiski palielināta, un īpaša uzmanība pievēršama tam, lai nodrošinātu, ka uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm tiek pienācīgi attiecināti pienākumi un procedūras, kas noteiktas valstu budžeta struktūrās, jo īpaši, bet ne tikai, šādās decentralizētās dalībvalstīs. (18) Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un valsts finanšu ilgtspējību, budžeta struktūrām jābūt visaptverošām attiecībā uz valsts finansēm. Tādēļ īpaša uzmanība pievēršama ārpusbudžeta fondiem un iestādēm, kas rada tūlītēju vai vidējā termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām. (19) Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus, proti, vienota budžeta disciplīnas ievērošanu, kā to paredz Līgums, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. I NODAĻA Priekšmets un definīcijas 1. pants Priekšmets Šī direktīva nosaka sīki izklāstītus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. 2. pants Definīcijas Šīs direktīvas nolūkiem piemērojamas terminu „valdība”, „deficīts” un „ieguldījums” definīcijas, kas noteiktas Līgumiem pievienotā 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2. pantā. Izmanto arī šādas definīcijas: „budžeta struktūra” — pasākums, procedūra un iestāžu kopums, kas ir pamats vispārējās valdības budžeta politikas īstenošanai, īpaši: a) budžeta uzskaites un statistikas pārskatu sagatavošanas sistēmas; b) noteikumi un procedūras, kas reglamentē prognožu sagatavošanu budžeta plānošanai; c) skaitliskas fiskālās normas, kas nosaka pastāvīgus ierobežojumus fiskālās politikas īstenošanai un kas izteiktas kā budžeta snieguma summārais rādītājs, piemēram, valdības budžeta deficīts, aizņemšanās, parāds vai to būtiska sastāvdaļa; d) budžeta procedūras, kas ietver procesuālās normas, kuras regulē visus budžeta procesa posmus; e) vidēja termiņa budžeta struktūras kā īpašs valstu budžeta procedūru kopums, kas fiskālās politikas veidošanu neaprobežo tikai ar ikgadējo budžeta kalendāru, tostarp politikas prioritāšu un vidēja termiņa budžeta mērķu noteikšana; f) analīzes pasākumi, lai veicinātu budžeta procesa elementu pārredzamību, tostarp arī tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju mandātu, kas darbojas budžeta politikas jomā; g) mehānismi un noteikumi, kas reglamentē fiskālās attiecības starp valsts iestādēm dažādās vispārējās valdības apakšnozarēs. II NODAĻA Uzskaite un statistika 3. pants 1. Attiecībā uz valstu uzskaites sistēmām dalībvalstīm jābūt valsts uzskaites sistēmām, kas visaptveroši un konsekventi aptver visas vispārējās valdības apakšnozares, kā definētas Regulā (EK) Nr. 2223/96 (EKS 95), un iekļauj informāciju, kas nepieciešama uz EKS 95 balstītu datu vākšanai. Šīs valsts uzskaites sistēmas jāpakļauj iekšējai kontrolei un auditam. 2. Dalībvalstīm jānodrošina laicīgi un regulāri publiski pieejami fiskālie dati par visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Konkrēti, dalībvalstis publicē: a) reizi mēnesī, pirms nākamā mēneša beigām fiskālos datus, kuru pamatā ir skaidra nauda un kuri aptver valdību, atsevišķi identificējot katru tās apakšnozari, b) detalizētu saskaņojumu tabulu, kurā parādīti pārejas elementi starp datiem, kas balstīti uz skaidru naudu, un datiem, kas balstīti uz EKS 95. III NODAĻA Aplēses 4. pants 1. Dalībvalstīm jānodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes, izmantojot visaktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā jābūt visticamākajam makrofiskālajam scenārijam vai piesardzīgākam scenārijam, kas detalizēti parāda novirzes no visticamākā makroekonomiskā scenārija. Makroekonomiskās un budžeta prognozes jāsagatavo, ņemot vērā Komisijas prognozes, kur tas ir piemēroti. Jāizskaidro atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi. 2. Fiskālajai plānošanai izmantotajām makroekonomiskajām un budžeta prognozēm jāietver alternatīvi makroekonomiskie scenāriji, lai izpētītu fiskālo mainīgo lielumu attīstību dažādos ekonomikas apstākļos. Makroekonomiskajām un budžeta prognozēm izmantoto alternatīvo scenāriju klāstu nosaka iepriekšējo prognožu rezultāti. 3. Dalībvalstīm jāpublisko oficiālās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kas sagatavotas fiskālajai plānošanai, tostarp izmantotās metodes, pieņēmumi un parametri. 4. Dalībvalstīm jānodrošina fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu regulārs audits, tostarp ex post vērtējums. Audita rezultāti ir publiski pieejami. IV NODAĻA Skaitliskas fiskālās normas 5. pants Dalībvalstīm jābūt skaitliskām fiskālajām normām, kas efektīvi veicina atbilstību to attiecīgajiem pienākumiem, kas izriet no Līguma budžeta politikas jomā. Šādas normas jo īpaši iekļauj: a) atbilstību budžeta deficīta un parāda normu atsauces vērtībām, kas noteiktas atbilstoši Līgumam; b) daudzgadu fiskālās plānošanas pieņemšanu, tostarp attiecībā uz vidēja termiņa budžeta mērķiem. 6. pants Neierobežojot Līguma noteikumus par Savienības budžeta uzraudzības sistēmu, skaitliskajām fiskālajām normām jākonkretizē šādi elementi: a) normu mērķu definīcija un apjoms; b) šādu normu ievērošanas efektīva un laicīga uzraudzība, piemēram, no tādu neatkarīgu valsts budžeta sagatavošanas iestāžu vai institūciju puses, kas darbojas budžeta politikas jomā; c) rīcība neatbilstības gadījumā; d) atkāpšanās klauzulas, kas limitē īpašus apstākļus, kuros ir atļauta normas pagaidu neievērošana. 7. pants Dalībvalstu gada budžeta tiesību aktiem jāatspoguļo ierobežojumi, ko nosaka to spēkā esošās skaitliskās fiskālās normas. V NODAĻA Vidēja termiņa budžeta struktūras 8. pants 1. Dalībvalstīm jāizveido efektīva vidēja termiņa budžeta struktūra, kas paredz fiskālo plānošanu vismaz trim gadiem, lai nodrošinātu, ka valsts fiskālā plānošana atbilst daudzgadu fiskālās plānošanas perspektīvai. 2. Vidēja termiņa budžeta struktūrām jāietver procedūras, kas nosaka šādus posteņus: a) visaptverošus un pārredzamus daudzgadu budžeta mērķus vispārējās valdības budžeta deficīta, parāda un jebkāda cita summāra fiskālā rādītāja izteiksmē, nodrošinot, ka tie atbilst jebkādām spēkā esošām fiskālajām normām, kas paredzētas IV nodaļā, b) detalizētas prognozes katram būtiskajam izdevumu un ieņēmumu postenim vispārējās valdības apakšnozaru dalījumā budžeta gadam un ārpus tā ietvariem, balstoties uz nemainīgu politiku, c) valdības vidējā termiņa prioritātes būtiskāko ieņēmumu un izdevumu posteņu dalījumā un vispārējās valdības apakšnozaru dalījumā, parādot, kā tiek panākta korekcija virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi salīdzinājumā ar prognozēm nemainīgas politikas apstākļos. 3. Vidēja termiņa budžeta struktūru ietvaros pieņemtajām prognozēm jābalstās uz reālām makroekonomiskajām un budžeta prognozēm atbilstoši III nodaļai. 9. pants Gada budžeta tiesību aktiem jāatbilst noteikumiem, kas izriet no vidēja termiņa budžeta struktūras. Konkrētāk, gada budžeta sagatavošanas pamatam jābūt ieņēmumu un izdevumu prognozēm un prioritātēm, kas izriet no 8. panta 2. punktā minētās vidēja termiņa budžeta struktūras. Pienācīgi jāpamato jebkāda atkāpe no šiem noteikumiem. VI NODAĻA Vispārējās valdības finanšu pārredzamība un budžeta struktūru visaptverošais raksturs 10. pants Dalībvalstīm jānodrošina, ka jebkādi pasākumi, kas veikti, lai panāktu atbilstību II, III un IV nodaļai, ir konsekventi un visaptveroši attiecībā uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Tas īpaši nozīmē uzskaites noteikumu un procedūru konsekvenci, datu publicēšanas grafikus un to pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti. 11. pants Dalībvalstīm jāizveido atbilstīgi koordinēšanas mehānismi starp vispārējās valdības apakšnozarēm, lai nodrošinātu visu vispārējās valdības apakšnozaru konsekventu aptvērumu, veicot fiskālo plānošanu un gatavojot budžeta prognozes, un īpaši lai nodrošinātu daudzgadu plānošanas izveidi, kā noteikts daudzgadu budžeta struktūrā. 12. pants 1. Skaitliskajām fiskālajām normām jāattiecas uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm. 2. Lai veicinātu fiskālo atbildību, skaidri jānosaka dažādu vispārējās valdības apakšnozaru valsts iestāžu pienākumi budžeta jomā. 13. pants 1. Regulārajā budžeta procesā jāintegrē visas ārpusbudžeta fondu un iestāžu operācijas. Tas ietver detalizētas informācijas par šiem fondiem un operācijām atspoguļošanu standarta budžeta dokumentācijā, kas tiek izplatīta fiskālās plānošanas nolūkā, īpaši vidēja termiņa budžeta struktūras un gada budžeta tiesību aktu apspriešanas nolūkā. 2. Dalībvalstīm jāpublicē detalizēta informācija par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem. 3. Attiecībā uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm dalībvalstīm jāpublisko informācija par iespējamām saistībām, kam var būt potenciāli liela ietekme uz valsts budžetu, tostarp valdības garantijām, ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem un saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, tostarp to apmērs un varbūtība un potenciālais izdevumu rašanās datums. VII NODAĻA Nobeiguma noteikumi 14. pants 1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces. 2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 15. pants Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 16. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Sagatavots Padomes vārdā — priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums Padomes direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[7] Ekonomikas un finanšu lietas 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[8] ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Veicināt ES izaugsmi, darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību. 1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētie mērķi : Nr. 1 un Nr. 3. - Nodrošināt efektīvu politikas koordinēšanu un vispārēju politikas konsekvenci, ES reaģējot uz ekonomikas krīzi, stratēģijas ES 2020 īstenošanas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā un lai veicinātu dalībvalstu izaugsmes potenciālu un ES konkurētspēju. - Veicināt stabilu budžeta pozīciju ievērošanu dalībvalstīs un tādas valsts finanses, kas ir ilgtspējīgas un kvalitatīvas, ņemot vērā to ieguldījumu izaugsmē. Attiecīgās ABM/ABB darbības Ekonomikas un monetārā savienība 1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Komisijas Paziņojumā COM(2010)367 uzsvērta nepieciešamība pēc labi definētas ES politikas pieejas, lai i) spēcinātu ekonomikas atlabšanu, ii) nodrošinātu stabilu pamatu valsts finansēm un iii) aktīvi veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas. Ieteiktā direktīva ir daļa no oficiāliem tiesību aktu priekšlikumiem, kas izteikti iepriekšminētajā paziņojumā. Tās mērķis ir integrēt ES budžeta struktūru dalībvalstu fiskālās pārvaldības režīmos, lai veicinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus. Komisijas vispārējā mērķa veicināt ES izaugsmi, darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību sasniegšana tiek mērīta, izmantojot šādus ietekmes rādītājus:- pakāpi, kādā dalībvalstis fiksē budžeta izpildes rezultātus atbilstoši SIP;- potenciālo izaugsmi/produktivitāti. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības Tiesību aktu priekšlikums ir daļa no pasākumiem, kas minēti Komisijas Paziņojumā (2010)367 (2010. gada 30. jūnijs), kas turpina attīstīt politikas idejas, kas paustas Komisijas Paziņojumā COM(2010)250 (2010. gada 12. maijs) un izmanto norādes, par kurām panākta vienošanās Eiropadomē 2010. gada 17. jūnijā. 1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana ir būtiska ES atbalsta sastāvdaļa, kā atspoguļots Līguma par Eiropas Savienības darbību VIII sadaļā (par ekonomikas un monetāro politiku). 1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas Līdzšinējā pieredze liecina, ka cita starpā nepietiekama Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana ir saistīta ar atbildības neuzņemšanos par paktā noteikto, ko cenšas novērst tiesību aktu priekšlikums. 1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgiem instrumentiem Tiesību aktu priekšlikums ir viens no 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā (2010)367 minētās visaptverošās ekonomisko reformu paketes elementiem. 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme ( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva - ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG. - ( Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG. ( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva - Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., - pēc kura turpinās normāla darbība 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[9] ( Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība ( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot: - ( izpildaģentūrām - ( Kopienu izveidotām struktūrām[10] - ( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu - ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē ( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”. Piezīmes 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi Norādīt periodiskumu un nosacījumus. Nav 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Nav 2.2.2. Paredzētās kontroles metodes Nav 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Nav 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas Tiesību akta priekšlikumam nav nepieciešami papildu cilvēku vai finanšu resursi. - Esošās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Numurs [Apraksts………………………...……….] | Dif./Nedif. ([11]) | no EBTA valstīm[12] | no kandidāt-valstīm[13] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | [XX.YY.YY.YY.] | Dif./nedif | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | - No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: Nekāda Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Numurs [Izdevumu kategorija………………………………..] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidāt-valstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | [XX.YY.YY.YY] | […] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Numurs | [Izdevumu kategorija…………...……………………………………………………………….] | miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) - 3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības - ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu. - ( Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā. Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) | ( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) | XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | XX 01 01 02 (Delegācijas) | XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | ( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[21] | XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) | 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) | Citas budžeta pozīcijas (precizēt) | KOPĀ | XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu apraksts: Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Ārštata darbinieki | 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu - ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai. - ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā. Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. - ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[24]. Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas - X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu. - Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu. Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) | Kopā | Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu) | Punkts …………. | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. [1] OV C […], […], […]. lpp. [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.03.2009., 164. lpp.). [3] OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp. [4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. [5] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [6] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. [7] ABM: uz pasākumiem balstīta pārvaldība — ABB: uz pasākumiem balstīta budžeta izstrāde. [8] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā. [9] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [10] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [11] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas. [12] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [13] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [14] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [15] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [16] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [17] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.). [18] Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. [19] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [20] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [21] CA = Līgumdarbinieki; INT = aģentūras darbinieki („ Intérimaire ”); JED = „ Jeune Expert en Délégation ” (jaunie eksperti delegācijās); LA = vietējie aģenti; SNE = apstiprināti valstu eksperti. [22] Mazāks par darbības apropriācijām paredzēto ārštata darbinieku maksimālo skaitu (kādreizējās „BA” pozīcijas). [23] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). [24] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [25] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.