31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 161/258


Otrdiena, 2010. gada 18. maijs
2011. finanšu gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmes, I iedaļa — Eiropas Parlaments

P7_TA(2010)0171

Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2011. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2010/2005(BUD))

2011/C 161 E/33

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un it īpaši tās 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (2),

ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par 2011. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa (3),

ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2011. finanšu gada tāmes provizorisko projektu,

ņemot vērā tāmes provizorisko projektu, ko Prezidijs sagatavojis 2010. gada 19. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 23. panta 6. punktu un 79. panta 1. punktu,

ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 79. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 79. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0134/2010),

A.

tā kā Parlaments, lai spētu pildīt Līgumā noteiktos uzdevumus, gatavojas pilnībā izmantot un attīstīt savas prerogatīvas un tā kā tamdēļ būs jāstiprina vairākas prioritāras jomas, bet vienlaikus jāievēro stingrība pieejamo resursu izmantošanā;

B.

tā kā šajā sakarībā situācija 5. izdevumu kategorijā (administratīvie izdevumi) 2011. gadā vairāk nekā agrāk prasa piesardzīgu un disciplinētu pieeju Parlamenta budžetam, lai politiskos mērķus saskaņotu ar to finansējumu;

C.

tā kā pirms diviem gadiem tika uzsākta izmēģinājuma kārtība, kas paredz ciešāku sadarbību starp Prezidiju un Budžeta komiteju, un to ir nolemts turpināt 2011. gada budžeta procedūrā;

D.

tā kā saskaņā ar Līguma noteikumiem un Reglamentu Parlamenta pilnvaras attiecībā uz tāmes un galīgā budžeta pieņemšanu tiks pilnībā saglabātas;

E.

tā kā 2010. gada 24. martā un 2010. gada 13. aprīlī notika divas iepriekšējas saskaņošanas sanāksmes, kurās piedalījās Prezidija un Budžeta komitejas delegācijas, apspriežot vairākus būtiskus jautājumus,

Vispārēji pamatprincipi un kopējais budžets

1.

norāda, ka Prezidija ierosinātais 2011. gada budžeta kopējais apjoms ir EUR 1 710 547 354, proti, 20,32 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 5. izdevumu kategorijas; norāda, ka ierosinātais palielinājums salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu ir 5,8 %, ierēķinot arī budžeta grozījuma Nr. 1/2010 projektu;

2.

pilnībā apzinoties turpmāk veicamos uzdevumus, uzskata, ka palielinājuma līmenis un budžeta galīgais apjoms šajā tāmē ir jākoriģē; šajā posmā nolemj, ka budžeta kopējais apjoms ir EUR 1 706 547 354, kas nozīmē palielinājumu 5,5 % apmērā un atbilst 20,28 % no 5. izdevumu kategorijas; gatavojas arī precizēt dažādus jautājumus un sīkāk izskatīt ierosinātos pasākumus, kā arī noteikt ietaupījumu iespējas pirms budžeta pieņemšanas galīgajā variantā 2010. gada rudenī;

3.

atgādina savu viedokli, ka, pamatojoties uz DFS sākotnēji iekļautajām summām, par kurām vienojās 2006. gadā un kuras ir spēkā kopš 2007. gada, Parlamenta izdevumi orientējoši būtu jānosaka tradicionālo 20 % robežās, ņemot vērā pārējo iestāžu vajadzības un pieejamo rezervi; šajā sakarībā norāda uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas pieprasījumiem vairāk nekā EUR 10 miljonu apmērā tikai par 2010. gadu; atkārtoti norāda, ka arī Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide var ietekmēt 5. izdevumu kategoriju; uzskata, ka Prezidijam un Budžeta komitejai būtu kopīgi vēlreiz jāizvērtē minētais ierobežojums, pirms tiek uzsākts iestāžu dialogs par šo jautājumu; ierosina šim nolūkam izveidot darba grupu, kas sāktu darbu līdz 2010. gada jūlija beigām;

4.

prasa paskaidrojumus attiecībā uz 5. izdevumu kategorijas termiņa vidusposma finanšu plānojumu un prognozētajām rezervēm EUR 109 miljonu apmērā 2011. gadam, EUR 102 miljonu apmērā 2012. gadam un EUR 157 miljonu apmērā 2013. gadam; uzskata, ka būtu lietderīgi saņemt informāciju par to, kādi — salīdzinājumā ar pašreizējo tāmes priekšlikumu — bija Parlamenta pieņēmumi attiecībā uz budžetu un amata vietām, gatavojot ģenerālsekretāru sesto ziņojumu (2009. gada oktobris); vēlas precizēt, kādi nozīmīgi (iespējamie) projekti un personāla izmaiņas jau ir iekļauti šajā plānojumā nākamajiem diviem līdz trim gadiem; vienlaikus uzsver, ka finanšu plānošana ir tikai indikatīvs, nesaistošs plānošanas instruments un ka galīgos lēmumus pieņem budžeta lēmējinstitūcija;

5.

lai gan neiebilst pret galvenajām nostādnēm, kas pamato ierosinājumu 1 % budžeta noteikt kā saprātīgu rezervi neparedzētiem izdevumiem, piekrīt Prezidija ierosinājumam noteikt šo rezervi EUR 14 miljonu apmērā, ņemot vērā ļoti ierobežoto līdzekļu apjomu 5. izdevumu kategorijā;

6.

apzinās, ka algu lietas, kas gaida izskatīšanu Tiesā, kopējā “ietekme” uz Parlamenta budžetu 2011. gadā (šī ietekme Komisijai labvēlīga sprieduma gadījumā varētu būt aptuveni EUR 12 miljoni) ir iekļauta priekšlikumā, sadalot to pa vairākām budžeta pozīcijām;

7.

atgādina savu iepriekš pausto prasību, ka pilnīgs budžeta priekšlikums jāiesniedz tāmes stadijā pavasarī, un tādēļ rēķinās, ka tā saucamajā grozījumu vēstulē rudenī būs iekļautas tikai nelielas vai tehniskas izmaiņas;

8.

vēlreiz uzsver, cik liela nozīme ir Prezidija un Budžeta komitejas ciešai sadarbībai, kopīgi precizējot plānoto lēmumu ietekmi uz budžetu; uzsver arī to, ka katrā lēmējstruktūrā būtiska ir finanšu pārskatu izmantošana, tādējādi nodrošinot to locekļiem ietekmes uz budžetu skaidru izklāstu;

Konkrēti jautājumi

Ar Lisabonas līgumu saistīti jautājumi

9.

atzinīgi vērtē un apstiprina ar šiem pasākumiem saistīto Prezidija priekšlikumu finansēšanu, t. i., īpašas 18 deputātiem paredzētas rezerves izveidi EUR 9,4 miljonu apmērā;

10.

ir gatavs piekrist Prezidija ierosinājumam vairāk izmantot ekspertu zināšanas, lai veicinātu izcilu darbu likumdošanas jomā;

11.

šajā sakarībā atbalsta ierosinājumu panākt atbilstošu samēru starp iekšējiem un ārējiem speciālistiem politikas departamentos atkarībā no tā, kāda informācija nepieciešama attiecīgajās izskatāmajās lietās, taču cer saņemt sīkākus skaidrojumus par to, vai un kādā veidā būtu iespējams elastīgi izmantot ierosināto darbinieku skaita palielinājumu, un vēlas saņemt vairāk informācijas par šādu speciālistu izmantošanas apmēru un pieprasījumu no komiteju puses iepriekšējos gados;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs ņēma vērā bažas par AD un AST kategorijas amata vietu samēru un tā rezultātā sākotnējā priekšlikumā iekļauto AST amata vietu skaitu samazināja par trim vietām; apstiprina apropriācijas 19 AD5 un 13 AST1 vietu izveidei politikas departamentos, ko tagad ierosina Prezidijs;

13.

piekrīt, ka ir jāatbalsta ārēji pētījumi, un atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas vienošanos papildu līdzekļu piešķīrumu noteikt EUR 1,7 miljonu apmērā;

14.

pieņem zināšanai priekšlikumu piešķirt bibliotēkai vēl 28 amata vietas, no kurām 13 būtu paredzētas deputātu informācijas dienestam (agrāko līgumdarbinieku vietā); ir gatavs atbalstīt šo 13 amata vietu finansēšanu un iekļaušanu amatu sarakstā, ja tiek apliecināts, ka tās aizpildīs atklātu konkursu kārtībā un ka tādējādi līgumiem paredzētajā finansējumā tiks ietaupīts attiecīgs līdzekļu apjoms; uzskata, ka EP pašreizējo informācijas dienestu vēl lielākai atbalstīšanai gan finansējuma, gan cilvēkresursu ziņā būtu jānotiek vienlaikus ar tādas lietotājiem draudzīgas sistēmas izveidi, kas ļautu deputātiem viegli piekļūt visai EP sagatavotajai informācijai; nolemj tāmē paredzēt apropriācijas 15 papildu amata vietām, bet pusi šīs summas iekļauj rezervē, gaidot:

sīkāku pamatojumu tam, kā šīs vietas tiks izmantotas, lai uzlabotu deputātiem sniegtos speciālistu pakalpojumus;

konkrētu informāciju par pasākumiem, ko Prezidijs un administrācija veikuši, lai ieviestu iekšēju zināšanu pārvaldības sistēmu, tostarp šīs sistēmas īstenošanai paredzēto grafiku un informāciju par ietaupījumiem, ko nodrošinātu šāda informācijas avotu racionalizācija;

15.

uzskata, ka deputātu labā ir jānodrošina informācija par abiem iepriekš minētajiem netiešajiem atbalsta pakalpojumiem un to redzamība, šim nolūkam izmantojot arī Parlamenta tīmekļa vietnes;

16.

atgādina rezolūciju par pamatnostādnēm, kurā jau tika prasīts veikt izvērtējumu, tostarp sniegt detalizētu finanšu pārskatu par kopējām izmaksām, kuras izraisītu ierosinātais parlamentārās palīdzības piemaksu palielinājums; tādēļ nolemj attiecīgās apropriācijas iekļaut rezervē;

Paplašināšanās

17.

atzinīgi vērtē līdzekļu piešķiršanu paplašināšanās pasākumiem, lai uzņemtu Horvātiju, un apstiprina attiecīgās apropriācijas un personāla komplektēšanas pasākumus;

Vispārējais amatu saraksts

18.

norāda, ka papildus 68 amata vietu pieprasījumiem saistībā ar Lisabonas līgumu un 62 pieprasījumiem saistībā ar paplašināšanos (tostarp 11 amata vietām politiskajās grupās) tiek prasītas 17 amata vietas, lai noslēgtu otro gadu Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāta (DG INLO) trīsgadu plānā, kuru apstiprināja 2010. gada budžeta procedūrā, un 30 amata vietas citās jomās, kuras nebija iespējams rast arī pēc 2011. gadā iespējamās 20 amata vietu pārcelšanas, un tādējādi pavisam tiek prasītas 180 jaunas vietas; prasa sīkāku informāciju par amata vietām, kas pārceltas vai pārdalītas kopš šī sasaukuma sākuma, tostarp aplēses par pārcelšanu vai pārdali 2010. gadā un, ja iespējams, 2011. gadā; nolemj tāmē paredzēt apropriācijas šo amata vietu izveidei, bet summu, kas paredzēta 30 vietām “citās jomās”, iekļauj rezervē, līdz būs izvērtēta prasītā informācija;

19.

norāda, ka Prezidija priekšlikums tagad ietver arī 1 AD5 un 1 AST1 vietu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai un 3 AD5 un 1 AST1 vietu riska pārvaldības jomā, bet vairs neietver plānotos papildu EUR 3 miljonus Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātam (DG ITEC);

20.

norāda arī to, ka Prezidijs ir iekļāvis vēl 56 amata vietas politiskajām grupām;

21.

apstiprina tos 2011. gada pasākumus un amata vietas, kas paredzēti otrajam gadam pagājušajā gadā pieņemtajā DG INLO trīsgadu programmā;

22.

vēlas saņemt vairāk informācijas par līgumdarbiniekiem paredzēto apropriāciju piešķiršanu, kā arī pārskatu par neto izmaksām vai neto ietaupījumiem līgumdarbiniekiem paredzētajā finansējumā, kas izriet no jaunu vietu iekļaušanas amatu sarakstā, it īpaši saistībā ar vairāku funkciju nodošanu štata darbiniekiem drošības un IKT jomā un bibliotēkā;

Ēkas

23.

uzsver, ka saprātīga ēku politika ir cieši saistīta ar 2011. gada procedūru, kā arī ar budžeta ilgtspējību kā tādu;

24.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs, pieņemot 2010. gada 24. marta lēmumu, ir ievērojis Eiropas Parlamenta prasību par vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas nepieciešamību ēku un nekustamā īpašuma jomā; pauž zināmas bažas par iespējām vienlaikus īstenot visas pašreizējās un plānotās darbības ar ēkām, kas varētu būt paredzētas nekustamā īpašuma stratēģijā vidējam un ilgam termiņam; pauž neziņu par to, kā daudzie projekti atbilst DFS un aicina sniegt vajadzīgos precizējumus;

25.

šajā sakarībā norāda uz Prezidija priekšlikumu EUR 85,9 miljonus no piešķirtajiem ieņēmumiem (kas jāizmanto Parlamenta nekustamā īpašuma politikas jomā) novirzīt deputātu birojiem Briselē; atgādina, ka par visiem nekustamā īpašuma projektiem, kuri varētu būtiski finansiāli ietekmēt budžetu, ir jākonsultējas ar budžeta lēmējinstitūciju saskaņā ar Finanšu regulas 179. panta 3. punktu; turklāt atgādina, ka attiecībā uz apropriāciju pārnesumiem Finanšu regulā noteikts, ka pārnestie piešķirtie ieņēmumi jāizlieto vispirms; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties Beļģijas atmaksātajiem līdzekļiem EUR 85,9 miljonu apmērā, Parlaments ir guvis iespēju agrāk uzsākt jaunus nekustamā īpašuma projektus un tādējādi ātrāk īstenot daļu no savas vidējam termiņam paredzētās nekustamā īpašuma stratēģijas;

26.

tādēļ nevar piekrist šo piešķirto ieņēmumu rezervēšanai konkrētajam nekustamā īpašuma projektam;

27.

prasa turpmāk budžetā paredzēt līdzekļus, kuri nepieciešami saskaņā ar vidēja termiņa plāniem nekustamā īpašuma jomā; turklāt prasa izveidot atsevišķu budžeta pozīciju lieliem nekustamā īpašuma projektiem, lai atvieglotu ēku projektu finansējuma plānošanu vidējā termiņā un palielinātu pārredzamību;

28.

norāda, ka Prezidija priekšlikumā ilgtermiņa nomas maksājumiem paredzētajā budžeta pozīcijā ir iekļauts EUR 10,2 miljonus liels piešķīrums jaunās KAD ēkas celtniecības sākotnējā posma tiešai priekšfinansēšanai; atzīst, ka šāds brīvprātīgs priekšfinansējums ļautu samazināt finansēšanas izmaksas, bet, ņemot vērā ļoti ierobežotos līdzekļus 2011. gadā, nolemj tāmē šim nolūkam iekļaut mazāku summu, proti, EUR 6,2 miljonus; ir gatavs 2010. gada rudenī pārskatīt šo summu, pamatojoties uz jaunāko informāciju par stāvokli budžetā un attīstību Parlamenta nekustamā īpašuma politikas jomā;

Drošība

29.

uzskata par svarīgu padziļinātu drošības politikas pārskatīšanu, par ko paziņojis Prezidijs, un šajā sakarībā atgādina tā vēlmi panākt resursu optimālu izmantošanu un it īpaši štata darbinieku un ārējo darbinieku rentablu samēru; aicina Prezidiju rūpīgi izpētīt jaunās stratēģijas darbības un finansiālās sekas, lai priekšlikumos atbilstoši samērotu rūpes par drošību, no vienas puses, un pieejamību un atklātību, no otras puses; uzsver, ka Parlamentam kā iestādei būtu jāpaliek pēc iespējas atvērtam un pieejamam; tādēļ vēlas no administrācijas saņemt vairāk informācijas par tā saucamo Wiertz projektu, lai novērtētu tā ietekmi uz Parlamenta pieejamību sabiedrībai;

IKT stratēģija

30.

atzinīgi vērtē strukturētāku pieeju IKT un visaptverošas stratēģijas izstrādi šajā jomā; atkārtoti pauž atbalstu arī pietiekamai funkciju nodošanai štata darbiniekiem, lai mazinātu atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem; tomēr norāda, ka jaunas amata vietas jau ir piešķirtas trīs gadus pēc kārtas; tādēļ uzskata, ka šis jautājums ir jāprecizē;

31.

norāda, ka EUR 5 miljoni ir paredzēti deputātu IT mobilitātes projektam un it īpaši mobilās saziņas izmaksām; ņemot vērā salīdzinoši lielo summu, vēlas saņemt vairāk informācijas;

Ar vidi saistīti jautājumi

32.

atzinīgi vērtē dažādās budžeta pozīcijās iekļauto nelielo finansējuma palielinājumu EMAS un CO2 samazināšanas pasākumu īstenošanai un vēlreiz uzsver šī jautājuma svarīgumu;

33.

pieņem zināšanai šīs jomas galveno darbības rādītāju izmaiņas kopš 2006. gada, kā norādīts Vides vadības pārskatā par 2008. gadu, it īpaši oglekļa dioksīda emisijas ietekmes samazinājumu par 12,9 %, elektroenerģijas patēriņa samazinājumu par 0,8 %, gāzes/naftas/siltuma patēriņa pieaugumu par 7,4 % 2008. gadā pēc samazinājuma par 17,5 % 2007. gadā, mobilitātes/transporta radīto izmešu pieaugumu par 8,8 %, pārstrādāto atkritumu īpatsvara pieaugumu no 49,8 % 2006. gadā līdz 55,4 % 2008. gadā, ūdens patēriņa pieaugumu par 18,1 % un papīra patēriņa samazinājumu par 16,9 %;

34.

atzinīgi vērtē budžeta pielikumu par vides vadību, kas nodrošina labu tehnisku pārskatu par attiecīgajām budžeta pozīcijām; šajā sakarībā priecātos, ja minētajā pielikumā iekļautu arī ikgadējos EMAS ziņojumus, kuros sniegtu vairāk informācijas par Parlamenta ēku Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā oglekļa dioksīda emisijas ietekmi, kā arī par pārbraucieniem un transportu saistībā ar sesijām, lai parādītu Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmes mazināšanas pašreizējos rezultātus un atspoguļotu labvēlīgo ietekmi uz vidi, ko rada šie ieguldījumi, kā arī ilgtermiņā nodrošinātie ietaupījumi;

35.

pauž atbalstu to pasākumu turpināšanai, kas paredzēti Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmes tālākai samazināšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izstrādes stadijā esošos pētījumus par ēku energotaupības aspektiem un to, kā īstenot oglekļa emisiju kompensāciju pasākumus saistībā ar pārbraucieniem; atbalsta arī pasākumus, kas veicina sabiedriskā transporta izmantošanu automašīnu vietā un velosipēdu lielāku pieejamību Strasbūrā;

36.

norāda, ka deputātu ceļa izdevumiem paredzētā budžeta pozīcija faktiski ir lielāka par to, kas paredzēta algām; uzsver, ka piemaksas, it īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, jāizmanto atbildīgi, un norāda, ka, nemainot pašreizējos noteikumus un pēc iespējas izmantojot citus ceļošanas veidus, nevis lidojumus biznesa klasē no Parlamenta darba vietām un uz tām, iespējams samazināt Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmi un vienlaikus ietaupīt līdzekļus; aicina Prezidiju saskaņā ar pēdējā iepriekšējas saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos līdz pirmajam lasījumam Parlamentā iesniegt pētījumu par jaunās sistēmas darbību un iespējamos risinājumus ietaupījumu nodrošināšanai;

37.

atgādina, ka budžeta lēmējinstitūcija Eiropas iestāžu budžetos piešķīra īpašus līdzekļus, lai pēc J. M. Barroso iniciatīvas finansētu darbinieku sabiedriskā transporta subsīdiju kā vides aizsardzības pasākumu; aicina iesniegt pārskatu par to, kāda situācija šajā jomā ir Parlamentā;

38.

ja iespējams un vēlams, aicina pievienot vides pārskatus finanšu pārskatiem, kuri paredzēti iekšējai lietošanai iestādē;

39.

uzskata, ka direktīvas publiskā iepirkuma jomā ir labāk jāpielāgo, lai atvieglotu vides un sociālo klauzulu iekļaušanu, ja tas iespējams un nepieciešams;

Daudzgadu projekti un citi izdevumu posteņi

40.

atzinīgi vērtē vienošanos par līdzekļu palielinājumu EUR 2,6 miljonu apmērā, lai deputāti līdzšinējo 100 apmeklētāju vietā gada laikā varētu uzaicināt 110 apmeklētājus; uzskata, ka pirms jebkāda turpmāka palielinājuma apsvēršanas būtu lietderīgi atvēlēt laiku jaunā Apmeklētāju centra darbības izvērtēšanai; turklāt uzskata, ka saistībā ar ierosināto apmeklētāju skaita palielināšanu par apmeklējumu organizēšanu atbildīgajiem dienestiem būtu jāņem vērā arī tas, ka deputāti var vēlēties gada laikā sadalīt apmeklētājus dažāda lieluma grupās;

41.

apstiprina EUR 3 miljonus, kas budžetā iekļauti, lai segtu Apmeklētāju centra atklāšanas un darbības izmaksas pilna gada garumā; norāda, ka pirmais gads jāizvērtē arī no finansiālā viedokļa, ietverot arī šīs ekspluatācijas izmaksas;

42.

pieņem zināšanai Prezidija lēmumu ieviest piemaksas deputātiem, kas ieņem noteiktus amatus Parlamentā, un to, ka šim nolūkam budžetā būtu jāparedz EUR 400 000; tomēr norāda, ka diskusija par šo principu bija pretrunīga; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir jāiesniedz apliecinoši dokumenti, lai saņemtu kompensācijas par papildu izmaksām, kas radušās, veicot darba pienākumus;

43.

pieņem zināšanai Prezidija priekšlikumu iekļaut EUR 2,5 miljonus Eiropas vēstures namam pētījumu veikšanai pēc tam, kad būs zināmi pašreiz notiekošā arhitektu konkursa rezultāti; atgādina savu iepriekšējā gada prasību ne vēlāk kā 2011. gada budžeta procedūras provizoriskā tāmes projekta posmā saņemt skaidru pārskatu par visa projekta plānotajām izmaksām, tostarp administratīvajām izmaksām; atgādina arī iepriekšējas saskaņošanas sanāksmē 2009. gadā panākto vienošanos ar Prezidiju; uzsver, ka Eiropas vēstures namam sniegtajā ekspertu komitejas ziņojumā ir 11 punktu, kas paredz tālākas izmaksas: 1) “akadēmiskas konsultācijas, kurās iesaistīti eksperti un muzeju speciālisti”, 2) “iestādes institucionālā neatkarība”, 3) “plašs muzeja pedagoģisko piedāvājumu klāsts”, 4) “jauno zinātnieku tikšanās vieta”, 5) “pastāvīga izvērtēšana”, 6) “pagaidu eksponāti un ceļojošās izstādes”, 7) “svarīgi pasākumi saistībā ar Eiropu”, 8) “pašu publikācijas”, 9) “plašs tiešsaistes piedāvājumu klāsts”, 10) “muzeja kolekcijas veidošana”, 11) “pastāvīga izstāžu un muzeja infrastruktūras pilnveidošana”; tādēļ uzsver, ka steidzami jānosaka šī projekta kopējās izmaksas;

Horizontālie jautājumi

44.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka budžeta priekšlikumā ir iekļauta sākotnēja analīze, kurā noteiktas nemainīgās un mainīgās izmaksas; atzīst ar to saistītās metodoloģiskās grūtības, taču ir pārliecināts, ka šīs koncepcijas jāturpina izskatīt; šajā sakarībā atgādina, ka gaida kompetento struktūru atbildi jautājumā par to, kā EP budžeta procedūrā varētu izmantot bāzes budžeta politiku, nošķirot nemainīgās un mainīgās izmaksas; prasa veikt nemainīgo izmaksu pamatīgāku izpēti, nošķirot pastāvīgās nemainīgās izmaksas, noteiktos laika posmos nemainīgās izmaksas un jomas, kurās būtu iespējams ietaupīt; prasa veikt mainīgo izmaksu pamatīgāku izpēti, skaidri sasaistot izmaksas ar mērķiem, politikas virzieniem un darbībām, kā arī nosakot prioritātes un sarindojot tās nozīmīguma secībā;

45.

norāda, ka pašreizējie sliekšņi dažādām publiskā iepirkuma procedūrām Eiropas iestādēs ir stingrāki nekā tie, kas noteikti attiecīgajās Eiropas publiskā iepirkuma direktīvās, un ka šāda situācija rada papildu administratīvās izmaksas un prasa papildu cilvēkresursus, ko varētu novērst, labāk saskaņojot minētos sliekšņus;

46.

atbalsta pasākumus ar sociālu, kultūras vai valodniecisku ievirzi, kas paredzēti darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet neatbalsta šajā sakarībā individuāli maksātas subsīdijas un tādēļ groza attiecīgā budžeta posteņa piezīmes;

47.

noteikti atbalsta turpmākus centienus iestādi labāk pielāgot personām ar invaliditāti, gan veicot nepieciešamās izmaiņas infrastruktūrā, gan īstenojot personāla komplektēšanas pasākumus;

Noslēguma apsvērumi

48.

uzsver, ka pirms rudenī paredzētā balsojuma par budžeta projektu būtu jāveic atsevišķu budžeta posteņu sīkāka analīze, tostarp to izpildes līmeņa analīze; tādēļ šajā laikā arī veiks izpēti un pieņems galīgos lēmumus budžeta jomā;

49.

pieņem 2011. finanšu gada tāmi un atgādina, ka Parlamenta nostājas pieņemšana attiecībā uz Padomes grozīto budžeta projektu notiks 2010. gada oktobrī, ievērojot Līgumā noteikto balsošanas procedūru;

50.

apstiprina pielikumā pievienotos 2010. gada 25. marta budžeta trialogā pieņemtos kopīgos secinājumus;

*

* *

51.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0087.


Otrdiena, 2010. gada 18. maijs
PIELIKUMS

2010. GADA 25. MARTA BUDŽETA TRIALOGĀ PIEŅEMTIE KOPĪGIE SECINĀJUMI

BUDŽETA TRIALOGS

2010. gada 25. marta

Secinājumi

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ņem vērā Tiesas sekretāra un Revīzijas palātas, Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāru bažas par jauno budžeta procedūru un īpaši par Saskaņošanas komiteju, ko viņi pauda Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ģenerālsekretāriem nosūtītajā vēstulē. Viņi ierosina, lai šīs iestādes tiktu aicinātas nosūtīt tieši Saskaņošanas komitejai savas rakstiskās piezīmes par Padomes nostājas un Eiropas Parlamenta grozījumu ietekmi.