[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.4.2008

COM(2008) 188 galīgā redakcija

2008/0074 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu attiecībā uz vīzu numerāciju

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Vīzas numurs ir neatņemama vienotas vīzas formas sastāvdaļa. To iekļauj, lai identificētu individuālu vīzu, kuru kāda no dalībvalstīm izdod trešās valsts pilsonim. Numuru iedrukā uz uzlīmes tās izgatavošanas laikā pirms personalizācijas, lai identificētu pazaudētus vai nozagtus dokumentus. Tas arī reģistrē vīzu uzlīmes, lai kontrolētu vīzu krājumus un izsniegto vīzu skaitu. Pašlaik vīzu numurēšana ir daļēji noteikta Regulas (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu, pielikumā[1], un daļēji Komisijas pieņemtajās tehniskajās specifikācijās[2]. Tas sastāv no vīzas numura, pirms kura norādīti izdevējas dalībvalsts burti kā noteikts regulas 3. pielikumā. Pašlaik burts (burti) attiecas uz valstu kodiem, kurus lieto automašīnu numura zīmēm. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir noteikusi standartus mašīnlasāmiem ceļojuma dokumentiem un īpaši attiecībā uz valstu kodiem. Saskaņa ar ICAO standartiem mašīnlasāmās zonas pirmajā rindā jābūt izdevējas valsts 3 burtu ICAO valsts kodam, otrajā rindā jābūt vīzas numuram (izmantojot deviņas zīmes). Vienotām vīzu formām jābūt mašīnlasāmām un tādējādi atbilstošām ICAO standartiem, lai paātrinātu kontroles procesu uz robežas. Tā kā vīzas numurs mašīnlasāmās zonas otrajā rindā ir ierobežots līdz 9 zīmēm, iepriekš radās sarežģījumi ar pašreizējo numerāciju. Pirmkārt, dalībvalstis interpretēja numerāciju pēc saviem ieskatiem (dažas izmantoja vairāk nekā 9 zīmes, kas neietilpa mašīnlasāmajā zonā un tādēļ tā bija tikai daļēji aizpildīta), kas atbilda viņu pašu vīzu uzlīmju ražošanas procesam, bet nebija pilnībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 un ICAO priekšrakstiem. Tādēļ vīzas mašīnrakstu nolasīt nebija iespējams un dati sistēmā bija jāievada manuāli vai tos vispār nevarēja nolasīt. Otrkārt, tehnisko priekšrakstu vienotai vīzu formai pašreizējais formulējums neparedz pietiekamu zīmju skaitu sēriju numuriem vīzu uzlīmēs tām valstīm, kuras izsniedz lielu skaitu vīzu. Turklāt radās zināma neatbilstība, jo mašīnlasāmajā zonā izmantotais valsts kods atbilst ICAO kodam, bet vīzas uzlīmē izmantotais valsts kods atbilst automašīnu numura zīmju sistēmai. Līdz šim atšķirības nebija tik būtiskas, jo vīzu uz robežas pārbaudīja tikai vizuāli vai arī, nolasot mašīnlasāmo zonu. Tiklīdz stāsies spēkā Vīzu informācijas sistēma (VIS), šķērsojot ārējās robežas robežšķērsošanas vietu, pārbaude tiks veikta, salīdzinot numuru uz vīzas uzlīmes un pases turētāja pirkstu nospiedumus. VIS saņems attiecīgu pieprasījumu par šo vīzu no vīzas uzlīmes numura un pēc tam pārbaudīs, vai vīzas uzrādītāja pirkstu nospiedumi uz robežas sakrīt ar konsulārajā dienestā pieteikuma formā iestrādātajiem nospiedumiem. Vairumā gadījumu pieprasījums VIS tiks ieviests, nolasot vīzas mašīnlasāmo zonu. Tādēļ VIS jāpaļaujas uz unikālu vīzas numuru, kas ir salasāms numurs, kurš uzdrukāts uz vīzas uzlīmes un mašīnlasāmajā zonā. Attiecīgi ir jāmaina vīzas pašreizējā numerācija, lai tas būtu unikāls vīzas uzlīmes numurs, tādējādi izvairoties no situācijas, kad pārbaudes laikā vienu pieprasījuma datu vietā paradās dažādi dati par vīzu. Tajā pat laikā, šķiet, ir pamatoti vīzu uzlīmēm lietot ICAO valstu kodus, lai panāktu atbilstību ICAO standartiem. Attiecībā uz valsts kodu latenta attēlā būtu atbilstīgi mainīt arī to. Tomēr tā kā latenta attēls tiek drukāts ar dobspiedes tehniku, būtu jāmaina iespiedplates, kas ir ļoti dārgi. Latenta attēla nomaiņa nav steidzama, jo tā neattiecas uz numerāciju. Tas jāpielāgo vēlāk, kad būs sagatavoti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1683/95, lai tagad izvairītos no augstām izmaksām. |

Vispārīgais konteksts VIS, kas ir vīzu datu apmaiņas sistēma, ieviešana ir viena no galvenajām ES politikas iniciatīvām, kuras mērķis ir izveidot brīvības un drošības telpu. VIS uzlabos vienotas vīzas politikas īstenošanu, centrālo vīzu izsniegšanas iestāžu konsulāro sadarbību un konsultācijas, lai veicinātu procedūru attiecībā uz vīzu pieteikumiem, novērstu vīzas pieteikumu iesniegšanu vairākām dalībvalstīm, sekmētu cīņu pret krāpšanu un darbu ārējās robežas robežšķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā, palīdzēt identificēt un pārsūtīt nelegālos imigrantus un sekmētu „Dublinas II regulas” Regulas (EK) Nr. 343/2003[3] piemērošanu un novērstu draudus dalībvalstu iekšējai drošībai. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai robežsargi, kas pārbauda VIS, var izmantot unikālu vīzas uzlīmes numuru, lai atrastu datus par vīzas turētāju, kurus varēs salīdzināt ar robežu šķērsojošas personas pirkstu nospiedumiem. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Tā kā pašreizējais Regulas (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu un papildu tehniskās specifikācijas, noteikumu formulējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu saskanīgu un unikālu vīzu uzlīmju numerācijas izmantošanu VIS, ir jāmaina vīzu uzlīmju numerācijas kārtība, pirms VIS stājas spēkā. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Dalībvalstu un VIS ekspertiem tika prasīts atzinums, lai saskaņoti atrastu piemērotu vīzu uzlīmju numerāciju. |

Ietekmes novērtējums Ja status quo attiecībā uz vīzu numerāciju nemainās, biometriskās pārbaudes Vīzu informācijas sistēmā nenotiks uzticama veidā. Tādēļ ir jāpilnveido pašreizējais vīzu numurēšanas standarts un tā vienota iekļaušana mašīnlasāmā zonā (MRZ) vai jāatrod alternatīvs risinājums. Pašreizējais standarts netika atbalstīts, jo trūka zīmju vietas. Tehniska komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. pantu novērtēja vairākus risinājumus: 1. risinājums Visas dalībvalstis nodrošina, ka to vīzu uzlīmju numuros ir 9 zīmes, kas sākas ar valsts kodu kā pašreiz noteikts tehniskajās specifikācijās un, lai tās ir identiski attēlotas mašīnlasāmās zonas 2. rindā. 2. risinājums Jauno sistēmu ieviestu, arī izmantojot 9 zīmes, bet aizvietojot pašreizējos prefiksus ar atzītiem ICAO (ISO) kodiem, kas sastāv no 3 burtiem (izņemot Vāciju, kas izmanto vienu burtu „D”). Papildus var izmantot 6 zīmes. Šajās zīmēs var būt iekļauti burti un cipari, kas maksimāli veido 2.176.782.335 sērijas numurus. 3. risinājums Drukāt mašīnlasāmās zonas 2. rindā vīzas uzlīmes numuru bez valsts koda. Vīzas izdevēju valsti šāda gadījumā var identificēt mašīnlasāmās zonas 1. rindā. Šāds risinājums dod 999.999.999.999 sērijas numurus. Augšējā labā stūrī valsts kods neparadīsies, jo tas būs nolasāms no mašīnlasāmās zonas. Eksperti uzskatīja, ka visi šie risinājumi nav piemēroti un vienojās par risinājumu atdalīt valsts kodu no vīzas numura. Vīzas numurs, kas sastāv no 9 zīmēm, tiks drukāts vīzas uzlīmes 5. laukumā (augšējais labais stūris). Lai identificētu tukšas vīzas un izveidotu unikālu numuru, valsts kodu, kas pielāgots ICAO kodam, ko izmanto mašīnlasāmajā zonā, drukās fona drukā tieši zem numura (jauns 5.a laukums). Ar šo risinājumu iegūs radīs ne tikai unikālu vīzas uzlīmes numuru, bet būs pieejamas papildu zīmju vietas, tādējādi palīdzot tām dalībvalstīm, kas izsniedz lielu vīzu skaitu. Dalībvalstīm būs jāmaina drukāšanas process un jāizplata jaunās vīzu uzlīmes konsulātiem, pirms VIS sāk darboties. Kad VIS sāks darboties, dalībvalstis varēs pievienot konsulātus pievienot pakāpeniski atbilstīgi reģionālam grafikam. Tās dalībvalstis, kuras nesāks izmantot VIS visur vienlaicīgi, veco vīzu krājumus varēs izmantot šajos reģionos. Citos gadījumos vīzu krājumi ir drošā veidā jāiznīcina. Lai šo priekšlikumu īstenotu, tehniskās specifikācijas ir attiecīgi jāmaina, kad šo priekšlikumu pieņem, jo ir jāpieņem vienotas formas izmaiņas. |

2. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Vīzas uzlīmes numurs, kas tiek drukāts ražošanas procesā, jāpielāgo jaunajai VIS un tās juridiskajam pamatam. Vīzas uzlīmes numuram sistēmā jābūt unikālam, lai pareizi identificētu pieprasījuma datus, salīdzinot tos ar pirkstu nospiedumiem pārbaudes laikā. |

Juridiskais pamats 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļa EK līgumā. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes un Īrijas dalību tiek uzskatīts, ka tās piedalās šajā pasākumā. Pamatregula (EK) Nr. 1683/95 bija pamatojās uz bijušo 100.c pantu EK līgumā. Pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā tas netika mainīts vai aizvietots, kā tas bija Regulas (EK) Nr. 539/2001 gadījumā, kas tika pilnībā pārstrādāta saskaņā ar jaunu juridisko pamatu. Rezultātā tiek pieņemts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija joprojām piedalās pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar pirmo pīlāru vēl pirms Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā. Tādēļ apsvērumi nav pievienoti. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt to pašu rezultātu, tādēļ ir vajadzīga Kopienas rīcība. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: grozījumi Regulā (EK) Nr. 1683/95. |

3. IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums |

1. pants

Visas izmaiņas ir iekļautas 1. pantā, kas jāievieš pielikumā attiecībā uz paredzēto sēriju numuru izmaiņām vīzas uzlīmē.

Pēdējās divas izmaiņas (5. un 6. pantā) attiecas uz izmaiņām, kas veiktas ar Regulu (EK) Nr. 334/2002[4]. Tajā laikā pielikums netika pieņemts, jo šajā posmā dalībvalstis vēl nebija iesniegušas jaunu vīzas uzlīmi, un tādēļ jaunais paraugs nebija pieejams. Rezultātā regulas pielikums palika nemainīts. Tagad tas ir jāsaskaņo ar jauno modeli, kas ir iekļauts pielikumā. Tā kā 1. punktā minētais drošības elements („zīme, uz kuras attēlotas deviņas vēdekļveidā izkārtotas elipses”) jaunajā vīzā tika aizstāts ar fotogrāfiju, teksts 1. punktā attiecīgi jāaizstāj ar 2.a punkta tekstu un 2.a punkts ir svītrojams.

2. pants

Šis pants nosaka īstenošana regulējumu.

Paredzēts, ka VIS būs gatava darbam 2009. gada maijā un sāks darboties pēc tam, kad dalībvalstis apstiprinās, ka ir veikušas vajadzīgos pasākumus. Svarīgi, lai dalībvalstis lieto vīzas uzlīmes ar jauniem numuriem pirms VIS sāk darboties, vismaz valstīs, kas pēc grafika pirmās ieviesīs jaunās vīzas; „vecās” vīzas uzlīmes var izmantot citos reģionos, kas nav iekļauti VIS. Tādēļ īstenošanas regulējums stāsies spēkā 2009. gada 1. maijā, neskatoties uz to, ka neizmantotās vīzu uzlīmes varēs izmantot reģionos, kas nav iekļauti VIS. Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisija pēc iespējas drīz apstiprinās vajadzīgās tehniskās specifikācijas, lai varētu savlaicīgi pieņemt Lēmumu. Tehniskajās specifikācijās iekļaus vienotu vīzu formu un valsts kods būs laukumā zem valsts vīzas numura (skatīt pielikumu).

2008/0074 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu attiecībā uz vīzu numerāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[6],

tā kā:

(1) Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas noteikts 1995. gada 29. maija Regulā (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu[7], un papildu tehniskās specifikācijas, kuras Komisija pieņēma 7.2.1996. un 27.12.2000.[8], nedod iespēju veikt meklēšanu Vīzu informācijas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (EK) Nr. […] par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un dalībvalstu datu apmaiņu attiecībā uz īstermiņa vīzām (VIS regula)[9].

(2) Pašreiz izmantotā numerācijas sistēma nav pietiekama, jo pietiekamu zīmju skaitu uz vīzas, dalībvalstīm, kas piešķir lielu skaitu vīzu, nenodrošina.

(3) Tādēļ saskanīga un unikāla vīzu uzlīmju numuru sistēma vajadzīga, lai to varētu pārbaudīt VIS.

(4) Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1683/95.

(5) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus – kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē [10] – kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma[11] piemērošanai.

(6) Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas ietilpst jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot kopā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK[12] un 2004/860/EK[13].

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1683/95 groza šādi.

1) Regulas 2. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

„3. Saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, ko atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.”

2) Regulas 3. pantā svītro 1. punktu.

3) Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Dalībvalstis sāk piemērot šo regulu vēlākais 2009. gada 1. maijā. Dalībvalstis var izmantot atlikušos vīzu krājumus konsulātos, kas nav iekļauti Vīzu informācijas sistēmā (VIS).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētāj

PIELIKUMS

Jāpievieno šāds paraugs:

[pic]

Drošības elementi

1. Iestrādāts fotoattēls, kas izveidots pēc augstiem drošības standartiem.

2. Optiski mainīga zīme (kinegramma vai tai līdzvērtīga zīme). Mainoties redzes leņķim, dažādā lielumā un dažādās krāsās kļūst redzamas 12 zvaigznes, burts „E” un zemeslode.

3. Latents attēls un logotips ar burtu vai burtu kombināciju, kas norāda izsniedzēju dalībvalsti (vai burti „BNL” attiecībā uz Beniluksa valstīm, proti Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi). Logotips ir gaišs, turot horizontāli, un tumšs, pagriežot par 90o. Izmanto šādus logotipus: A — Austrija, BG — Bulgārija, BNL — Benilukss, CY — Kipra, CZE — Čehijas Republika, D — Vācija, DK — Dānija, E — Spānija, EST — Igaunija, F — Francija, FIN — Somija, GR — Grieķija, H — Ungārija, I — Itālija, IRL — Īrija, LT — Lietuva, LVA — Latvija, M — Malta, P — Portugāle, PL — Polija, ROU — Rumānija, S — Zviedrija, SK — Slovākija, SVN — Slovēnija, UK — Apvienotā Karaliste.

4. Ar lielajiem burtiem rakstīts vārds „vīza” redzams šā laukuma vidū optiski mainīgās krāsās. Atkarībā no redzes leņķa tas redzams zaļš vai sarkans.

5. Laukumā ir 9 zīmju vīzas uzlīmes numurs, kas ir uzdrukāts. Izmanto īpašu burtu šriftu.

5a. Šajā laukumā ieraksta trīs burtu valsts kodu kā noteikts ICAO dokumentā 9303 par Mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem[14], norādot izdevēju dalībvalsti.

„Vīzas uzlīmes numurs” ir trīs burtu valsts kods kā noteikts 5.a laukumā un valsts numurs kā noteikts 5. laukumā.

Aizpildāmās iedaļas

6. Šī iedaļa sākas ar vārdu „derīga”. Izsniedzēja iestāde norāda teritoriju vai teritorijas, kurās vīza ir derīga.

7. Šī iedaļa sākas ar vārdu „no”, un tai pašā rindā seko vārds „līdz”. Izsniedzēja iestāde šeit norāda vīzas derīguma termiņu.

8. Šī iedaļa sākas ar vārdiem „vīzas tips”. Izsniedzēja iestāde norāda vīzas kategoriju saskaņā ar šīs regulas 5. un 7. pantu. Tai pašā rindā seko vārdi „ieceļošanas reizes”, „uzturēšanās ilgums” (t.i., iesniedzēja paredzētais uzturēšanās ilgums), kā arī atkal parādās vārds „dienas”.

9. Šī iedaļa sākas ar vārdu „izsniegta”, un tajā norāda vietu, kur vīza izsniegta.

10. Šī iedaļa sākas ar vārdiem „izsniegšanas datums” (pēc tiem izsniedzēja iestāde ieraksta vīzas izsniegšanas datumu) un tai pašā rindā seko vārdi „pases numurs” (pēc tiem uzrāda vīzas saņēmēja pases numuru).

11. Šī iedaļa sākas ar vārdu „Uzvārds, Vārds”.

12. Šī iedaļa sākas ar vārdu „piezīmes”. Šo iedaļu izsniedzēja iestāde izmanto, lai norādītu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka tā atbilst šīs regulas 4. pantam. Šādām piezīmēm neaizpildītas atstāj nākamās divarpus rindiņas.

13. Šajā ailē jābūt attiecīgajai mašīnlasāmajai informācijai, lai vienkāršotu kontroli uz ārējām robežām. Mašīnlasāmajā tekstā jābūt drukātam tekstam fona drukā, kas norāda dalībvalsti, kas dokumentu izsniedz. Teksts neietekmē mašīnlasāmo zonu vai iespējas šo zonu nolasīt.

Papīrs ir dabiskā krāsā ar sarkanām un zilām zīmēm.

Vārdi, kas apzīmē iedaļas, ir angļu un franču valodā. Valsts, kas izsniedz vīzas, var pievienot kādu trešo oficiālo Kopienas valodu. Tomēr pirmajā rindā vārds „vīza” var būt jebkurā Kopienas oficiālajā valodā.

[1] OV L 164, 14.07.1995., 1.-4. lpp.

[2] 07.02.1996. lēmums 2/96 un 27.12.2000. lēmums COM(2000) 4332, nav publicēti

[3] OV L 50, 25.2.2003., 1.-10. lpp.

[4] OV L 53, 23.2.2002., 7.-8. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV L 164, 14.7.1995., 1.-4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 334/2002 (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.)

[8] 7.2.1996. lēmums 2/96 un 27.12.2000. lēmums COM(2000) 4332, nav publicēti

[9] OV L (vēl nav oficiāli pieņemts)

[10] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[11] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[12] OV L 368, 15.12.2004., 26.-27. lpp.

[13] OV L 370, 17.12.2004., 78. -79. lpp.

[14] Izņemot Vāciju: ICAO dokuments 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem nosaka, ka Vācijas valsts kods ir „D”.