[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.9.2006

COM(2006) 508 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Lauksaimniecības vides rādītāju izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā {SEC(2006) 1136}

1. Ievads

Šis paziņojums ir Komisijas iniciatīva, lai ziņotu par uzsākto darbu saistībā ar rādītāju izveidi, kuru mērķis ir kontrolēt vides problēmu iekļaušanu kopējā lauksaimniecības politikā (KLP).

Paziņojumā aprakstīts lauksaimniecības vides rādītāju izveides politiskais konteksts, analizēta nepieciešamība izstrādāt šādus rādītājus saistībā ar ilgstošo KLP reformu procesu, izklāstīts to izstrādē paveiktais un noteiktas galvenās problēmas un rīcība turpmākajam darbam. Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija uzskata, ka jāturpina, jāstiprina un jākonsolidē informācijas sistēmas izveide, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu KLP, ņemot vērā augošās politiskās vajadzības, jo īpaši, izveidojot pastāvīgu un stabilu kārtību tās pārvaldībai.

Paziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sīkāk aprakstīts paveiktais darbs lauksaimniecības vides rādītāju izstrādes un apkopošanas jomā, izklāstīti galvenie konstatējumi un sīkāk aprakstīti šajā paziņojumā minētie priekšlikumi.

2. lauksaimniecības vides rādītāju izveides politikais konteksts

Eiropadomes sanāksmē Kārdifā (1998. gada jūnijā) tika apstiprināts princips, kas paredz vides aspekta iekļaušanu visās Kopienas politikas jomās. Tajā tika uzsvērts arī atbilstošu vides rādītāju izveides nozīmīgums, lai novērtētu dažādu ekonomikas sektoru – tostarp lauksaimniecības – ietekmi uz vidi un kontrolētu vides problēmu iekļaušanas jomā paveikto.

Eiropadomes sanāksmē Helsinkos (1999. gada decembrī) pieņēma stratēģiju vides aspekta iekļaušanai KLP. Stratēģijā noteikti vides iekļaušanas mērķi attiecībā uz ūdeni, zemes izmantošanu un augsni, klimata izmaiņām un gaisa kvalitāti, kā arī ainavu un bioloģisko daudzveidību, tādējādi apstiprinot, ka dabas resursu saglabāšana ir svarīgs lauksaimniecības ilgtermiņa noturības elements. Savos secinājumos Padome pieprasīja regulārus ziņojumus par iekļaušanas jomā paveikto, pamatojoties uz lauksaimniecības vides rādītājiem.

Eiropadomes sanāksmē Gēteborgā (2001. gada jūnijā) tika apstiprināta ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija[1], kas paredz, ka lēmumu pieņemšanas procesā jāņem vērā ekonomikas, sociālā un vides ietekme uz visām politikas jomām. Tajā pieņēma arī 2001. gada aprīļa Lauksaimniecības padomes secinājumus par vides iekļaušanu un ilgtspējīgu attīstību KLP, uzaicinot Komisiju regulāri kontrolēt un novērtēt Padomes stratēģiju iekļaušanai politikā un aicinot Komisiju turpināt iesākto, lai uzlabotu lauksaimniecības vides rādītāju kopumu un definētu statistikas vajadzības attiecībā uz šiem rādītājiem.

Atbildot uz Padomes prasībām, Komisija publicēja divus paziņojumus. Pirmajā paziņojumā „Rādītāji, kas atspoguļo vides problēmu iekļaušanu Kopējā lauksaimniecības politikā”[2] noteikti 35 lauksaimniecības vides rādītāji un izklāstīts to izstrādes analītiskais pamats.

Otrajā paziņojumā „Nepieciešamā statistikas informācija attiecībā uz rādītājiem, kas vajadzīgi, lai kontrolētu vides problēmu iekļaušanu KLP”[3], sīkāk izklāstīta rādītāju koncepcija un noteikti iespējamie datu avoti un nepieciešamā informācija, lai šie rādītāji būtu efektīvi.

Šie divi Komisijas paziņojumi nodrošināja konceptuālo pamatu, lai 2002. gada septembrī uzsāktu IRENA projektu (rādītājs, kas atspoguļo vides problēmu iekļaušanu lauksaimniecības politikā). Šis projekts, kura mērķis bija izveidot lauksaimniecības rādītāju kopumu, tika pabeigts 2005. gada beigās.

Atjaunotā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ko 2006. gada jūnijā pieņēma Eiropas Padome, atkārtoti apstiprināja, ka noturīga attīstība ir jāiekļauj visos politikas veidošanas līmeņos, veicinot saskaņotību starp ES politikām un nodrošinot, ka svarīgākie politiskie lēmumi tiek pieņemti, pilnībā apzinoties to ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

3. Vides problēmu iekļaušana KLP

3.1. Paveiktais darbs attiecībā uz vides iekļaušanu KLP

Ņemot vērā to, ka ar lauksaimniecību nodarbojas lielā ES teritorijas daļā[4], tai ir ļoti svarīga nozīme ES vides resursu saglabāšanā. Gadsimtu gaitā zemkopības rezultātā ir radušies un tiek saglabāti dažādi daļēji dabiskas izcelsmes biotopi un lauksaimnieciskas ainavas, kas ir mājvieta neskaitāmiem savvaļas dzīvniekiem, kā arī atbalsts daudzveidīgai lauku sabiedrībai.

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropas zemkopība ir būtiski mainījusies, un tā turpinās mainīties arī nākotnē. Tehnoloģiju attīstība (piemēram, uzlabotas agroķimikālijas un sēklas, labākas mājlopu šķirnes) ir ļāvušas saimniecībām palielināt ražas, tādējādi radot lauksaimniecībā lielāku konkurenci. Taču izmaiņas zemes izmantošanā un zemkopības praksē attiecībā uz specializāciju un intensifikāciju ir saistītas arī ar negatīvu ietekmi uz ūdeni, augsni, gaisu, bioloģisko daudzveidību un biotopiem. Vienlaikus sociālu un ekonomisku faktoru izraisīta lauksaimniecības pārtraukšana nomaļos rajonos rada nopietnu risku lauksaimniecības videi un lauku ainavām.

Jaunākās KLP reformas vērstas uz diviem mērķiem – lauksaimniecības spiediena uz vidi samazināšanu un tādas lauksaimniecības veicināšanu, kas ir labvēlīga videi.

Kopš 2002. gada KLP arvien vairāk tiek pielāgota noturīgas attīstības mērķiem ar fundamentālu reformu procesa palīdzību, kas izstrādāts, lai atvirzītos no cenu un ražošanas atbalsta politikas uz tiešo ienākumu atbalsta politiku un lauku attīstības pasākumiem. Nākamais solis šajā reformu procesā bija Programma 2000, kurā noteikts, ka KLP ne tikai jāuzlabo ES lauksaimniecības konkurētspēja, jāgarantē pārtikas drošums un kvalitāte, jāstabilizē saimniecību ienākumi, bet arī jānodrošina labvēlīga ietekme uz vidi, jāuzlabo lauku ainava un jāatbalsta lauku rajonu konkurētspēja visā Eiropas Savienībā.

KLP 2003. gada reforma[5] izvirzīja priekšplānā vides problēmu iekļaušanu KLP. Tā pastiprināja vairākus pasākumus, kas veicināja zemes izmantošanu un praksi, kas savienojama ar vides resursu aizsardzību, gan pirmā pīlāra (tirgus un ienākumu politika), gan otrā pīlāra izpratnē (lauku attīstības politika).

Pirmajā pīlārā galvenie pasākumi ir atsaiste, obligāta savstarpējā atbilstība un modulācija. Atsaistot lielāko daļu tiešo maksājumu no ražošanas, samazinās intensīvas ražošanas stimuli, kas ir palielinājuši vides apdraudējumus. Savstarpēja atbilstība paredz, ka tiešo maksājumu piešķiršana ir atkarīga no vairākām obligātām pārvaldes prasībām attiecībā uz visu saimniecību, tostarp vides standartiem. Tiešo maksājumu saņēmēju pienākums ir arī saglabāt visu lauksaimniecības zemi labā lauksaimnieciskā un vides stāvoklī. Modulācija paredz iespēju pārcelt atbalstu no pirmā uz otro pīlāru, kas var palielināt lauksaimniecības vides pasākumiem pieejamo budžetu.

Tabakas, olīveļļas, kokvilnas un apiņu tirgus režīmu reforma 2004. gadā un cukura nozares reforma 2005. gadā, apstiprināja virziena maiņu, ko KLP uzsāka 2003. gadā.

Otrajā pīlārā ir vairāki pasākumi, lai veicinātu lauksaimniecības vides aizsardzību. Jaunā lauku attīstības regula laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam[6] sasaista vides pasākumus ar Sesto Kopienas vides rīcības programmu[7]. Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes[8] nosaka trīs prioritārās jomas pasākumiem, lai uzlabotu vidi un lauku teritorijas: bioloģiskā daudzveidība, tādu zemkopības un mežsaimniecības sistēmu saglabāšana un attīstīšana, kurās liela uzmanība pievērsta dabas vērtībām, un lauksaimniecības ainavu, ūdens un klimata izmaiņas. Galvenie jaunie pasākumi paredz plašāku atbalstu zemniekiem programmā Natura 2000 un citās jomās, kurās liela uzmanība pievērsta dabas vērtībām. Ir saglabāts atbalsts atpalikušajām jomām un lauksaimniecības vides pasākumiem. Turpmāk savstarpējā atbilstība attieksies arī uz lielāko daļu vides pasākumu.

Šiem KLP risinājumiem vajadzīga stingrāka kontrole attiecībā uz lauksaimniecības ražošanas sistēmu attīstību un zemes izmantošanas shēmām reģionālā līmenī, kā arī to ietekmi uz vidi. Kaut gan citu ES (piemēram, strukturālo, noturīgas attīstības, lauku attīstības rādītāju) un citu starptautisko organizāciju (piemēram, ESAO, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību) rādītāju starpā ir arī daži lauksaimniecības vides rādītāji, ir vajadzīgs tādu rādītāju kopums, kuru mērķis ir novērtēt politisko lēmumu ietekmi, konstatēt trūkumus pašreizējos pasākumos un jaunu politisko iniciatīvu nepieciešamību un, vajadzības gadījumā, uzlabot pasākumu atbilstību mērķim un piemērot pasākumus vietējiem apstākļiem.

3.2. Nepieciešamie lauksaimniecības vides rādītāji, lai atbalstītu politikas procesu

Vides problēmu iekļaušana KLP ir dinamisks process, kam vajadzīga pastāvīga kontrole. Lauksaimniecības vides rādītāji ir galvenais kontroles instruments. Tie kalpo vairākiem politiskiem mērķiem:

- nodrošināt informāciju par pašreizējo stāvokli un notiekošajām izmaiņām attiecībā uz lauksaimniecības vides stāvokli;

- atspoguļot lauksaimniecības ietekmi uz vidi;

- novērtēt lauksaimniecības un vides politikas ietekmi uz saimniecību vides pārvaldību;

- ietekmēt lauksaimniecības un vides lēmumus;

- atspoguļot lauksaimniecības un vides attiecības plašākai sabiedrībai.

Saskaņotai lauksaimniecības vides rādītāju sistēmai ir jāspēj parādīt galveno pozitīvo un negatīvo lauksaimniecības ietekmi uz vidi un atspoguļot reģionālās atšķirības ekonomikas struktūrās un dabas apstākļos. Šādā veidā tā nodrošina vērtīgu informāciju lauksaimniecības politikas izvērtēšanai saistībā ar tās devumu vides resursu saglabāšanā, no kā ir atkarīga lauksaimniecības un sabiedrības nākotne kopumā.

4. Lauksaimniecības vides rādītāju izveidošanas jomā paveiktais darbs

4.1. IRENA projekts

Projekta IRENA mērķis ir attīstīt un papildināt to 35 lauksaimniecības vides rādītāju kopumu attiecībā uz ES-15 valstīm, kas noteikti Komisijas paziņojumos COM(2000) 20 un COM(2001) 144, atbilstošos ģeogrāfiskos līmeņos un, ciktāl tas iespējams, pamatojoties uz esošajiem datu ieguves avotiem.

Projekta IRENA rezultāti ir šādi:

1) faktu lapas ar 40 rādītājiem[9] un tām atbilstošie datu kopumi, kas attiecas uz 42 rādītājiem un to sadaļām;

2) atskaite par rādītājiem , kurā aplūkota lauksaimniecības un vides mijiedarbība, pamatojoties uz rādītāju rezultātiem, aprakstīts paveiktais darbs lauksaimniecības vides rādītāju izstrādē un apkopošanā;

3) novērtējuma ziņojums, kas pamatots uz rādītājiem, par vides problēmu iekļaušanu KLP, kurā izvērtēta rādītāju sistēmas nozīme politikas novērtēšanā kā arī

4) novērtējuma ziņojums , kurā analizēta IRENA projekta īstenošana, novērtēti izmantotie rādītāji un datu ieguves avoti, kā ari noteiktas turpmākās darba jomas.

4.2. Galvenie rezultāti saistībā ar rādītāju izstrādi

IRENA projekta rezultātā ir panākts ievērojams progress lauksaimniecības vides rādītāju izveidē ES-15 līmenī un jo īpaši attiecībā uz koncepciju, datu ieguves avotu noteikšanu un datu lapu aizpildīšanu. Komisijas dienestu darba dokumenta 1. pielikums ietver sarakstu ar attiecīgajiem 42 rādītājiem un to sadaļām, kā arī apraksta to definīcijas, datu ieguves avotus, ģeogrāfisko atskaites līmeni un laika periodus, uz kuriem tie attiecināmi.

Galveno rezultātu kopsavilkums var būt šāds:

- no 42 rādītājiem (un to sadaļām), 11 rādītāji ir novērtēti kā nozīmīgi, 30 – kā iespējami nozīmīgi, un tikai viens rādītājs tiek vērtēts kā nenozīmīgs; tomēr katrā grupā ir atšķirīgā attīstības stadijā esoši rādītāji (skatīt 6. sadaļu);

- apmēram trešdaļa rādītāju ir balstīti uz datiem reģionālā līmenī (NUTS[10] 2 un 3); apmēram divas trešdaļas ir valsts līmeņa rādītāji; daži stāvokļa/ietekmes jomas rādītāji tika izveidoti, pamatojoties uz modelētiem datiem vai gadījumu izpēti;

- attiecībā uz laika mērogu, apmēram puse rādītāju saistīti ar noteiktu laikposmu. Astoņpadsmit rādītāji attiecas uz laiku no 1990. gada līdz 2000. gadam.

Turklāt IRENA projekta rezultātā ir uzkrāts ievērojams zināšanu un pieredzes apjoms par rādītāju tehniskās īstenošanas iespējām un to interpretāciju. Ir savākts daudz informācijas par vides apstākļu stāvokli un tendencēm attiecībā uz lauksaimniecību un pasākumiem, kas pieejami, lai nodrošinātu vides iekļaušanu.

Pateicoties IRENA projektam starp Komisiju, Eiropas Vides Aģentūru (EVA) un dalībvalstīm ir nodibināta cieša sadarbība un saziņa par lauksaimniecības vides rādītājiem. Dalībvalstis[11] sniedza noderīgas atsauksmes par rādītāju faktu lapām un atskaiti par rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz rādītāju koncepciju, datu kvalitāti un datu pasniegšanas veidu.

5. Problēmas attiecībā uz turpmāko darbu lauksaimniecības vides rādītāju jomā

IRENA projekta laikā atklājās daži trūkumi saistībā ar vairākiem rādītājiem:

1) trūkumi datu kopumos, kas attiecas uz dažiem rādītājiem, saistībā ar saskaņošanu (piem., saimniecību pārvaldību), datu kvalitāti (piem., ģenētisko daudzveidību), ģeogrāfisko pārklājumu (piem., ūdens kvalitāti) un/vai datu sēriju pieejamību (piem., jomā, ko ietver bioloģiskā lauksaimniecība);

2) modeļiem, uz kuriem pamatoti dažu rādītāju aprēķini, vajadzīgi metodiski uzlabojumi vai turpmāka apstiprināšana (piem., augsnes erozija; augsnes kvalitāte);

3) dažiem rādītājiem joprojām vajadzīgi turpmāki konceptuāli uzlabojumi (piem., attiecībā uz saimniecību pārvaldību; ainavu stāvokli; lauksaimniecības platībām, kurām ir liela dabas vērtība).

Tas nenozīmē, ka šo trūkumu dēļ rādītāji lauksaimniecības vides analīzei ir nederīgi. Drīzāk tas nozīmē, ka vajadzīgs turpināt strādāt pie šiem rādītājiem, lai uzlabotu koncepcijas un metodiskās pieejas, uzlabotu datu savākšanas metodes, vajadzības gadījumā izveidotu jaunus datu kopumus un uzlabotu/apstiprinātu esošos instrumentus situāciju modelēšanai.

Ņemot vērā to attīstības līmeni, IRENA rādītājus var sagrupēt trīs kategorijās (skatīt arī tabulu pielikumā):

A. lietošanai piemēroti rādītāji, kuriem ir labi definēta koncepcija un kontroles joma un attiecībā uz kuriem ir pieejami dati valsts un, vajadzības gadījumā, reģionālā līmenī;

B. labi definēti rādītāji, bet tie nav sasnieguši pilnīgu informācijas potenciālu, jo trūkst reģionālu vai saskaņotu datu, vai modelēšanas paņēmieni, uz kuriem tie balstās, ir nepilnīgi;

C. rādītāji, kuriem vajadzīgi būtiski uzlabojumi, lai tos varētu pilnībā izmantot. Šajā kategorijā iekļauti rādītāji, kuriem joprojām vajadzīgi konceptuāli un metodiski uzlabojumi, un rādītāji, attiecībā uz kuriem ir jāuzlabo esošo datu kvalitāte, jāsavāc jauni dati, vai tālāk jāizstrādā un jāapstiprina modeļi, uz kuriem tie pamatojas.

Bez tam, rādītāji ir jāpaplašina, ietverot jaunās dalībvalstis.

6. Turpmākā rīcība: veicamais darbs lauksaimniecības vides rādītāju jomā

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem elementiem, var noteikt trīs galvenās problēmas turpmākajam darbam ar ES lauksaimniecības vides rādītājiem:

- IRENA rādītāju kopuma pilnveidošana, vienlaikus stiprinot to nozīmīgumu politiskiem mērķiem;

- izvēlēto rādītāju kopuma konsolidēšana, paplašinot to darbību attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm un labojot esošās nepilnības;

- pastāvīgas un stabilas kārtības izveidošana, kas vajadzīga rādītāju sistēmas ilgtermiņa funkcionēšanai.

6.1. IRENA rādītāju kopuma pilnveidošana un tā politiskās nozīmes stiprināšana

Ņemot vērā dažu rādītāju konceptuālos un tehniskos trūkumus, ir rūpīgi jāizvērtē rādītāju saraksts, izvēloties, kurus rādītājus saglabāt un attīstīt tālāk.

Šīs izvēles galvenais kritērijs ir rādītāja kā informācijas instrumenta nozīmīgums politikas veidošanas procesā. Attiecībā uz minēto ir jāņem vērā, ka vides iekļaušanas kontrole saskaņā ar vispārējo iekļaušanas stratēģiju sastāv no vairākiem analīzes un vērtēšanas līmeņiem attiecībā uz, piemēram, specifiskiem nozares pasākumiem, horizontālajiem politiskajiem instrumentiem, lauku attīstības programmām utt.. Lai veiktu analīzi šajos atšķirīgajos līmeņos, ir svarīgi, ka pastāv lauksaimniecības vides rādītāju saskaņots kopums, kas atspoguļo reģionālo lauksaimniecības ražošanas sistēmu daudzveidību (piem., specializācijas, ražošanas shēmas, saimniekošanas metodes), kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmi, ko tās rada attiecībā uz dažādiem vides resursiem. Turklāt visu rādītāju kopumam ir jābūt pielāgojamam turpmākām politikas vajadzībām, piemēram, ņemot vērā politikas attīstību ūdens jomā, jaunus KLP pasākumus vai tendences plašākā sociālekonomiskā kontekstā.

Pašlaik tiek apspriesta dažu lauksaimniecības vides rādītāju iekļaušana vienotajā uzraudzības un vērtēšanas sistēmā lauku attīstības programmām laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Šie vienotie rādītāji attiecas uz prioritāriem vides jautājumiem, t.i. bioloģisko daudzveidību un teritorijām ar lielu dabas vērtību, ūdeni un klimata izmaiņām[12].

Turpmāki kritēriji saglabājamo rādītāju atlasei ir to attīstības tehniskās īstenošanas iespējas. IRENA projekts parādīja, ka daži rādītāji ir pārāk sarežģīti vai to izstrādei vajadzīgi neproporcionāli lieli ieguldījumu resursi.

Visbeidzot, ir ierosināts nākotnē dažus IRENA rādītājus pārveidot par sadaļām citiem rādītājiem, ar kuriem tie ir cieši saistīti.

Ar mērķi aptvert dažādus vides iekļaušanas kontroles līmeņus un, pamatojoties uz darbu, kas paveikts līdz šim, Komisija ierosina: saglabāt 28 rādītāju pamatkopumu, kurā iekļauti 26 IRENA rādītāji un divi jauni rādītāji saistībā ar lauksaimniecības vides jautājumiem (skatīt pievienoto tabulu). |

- 6.2. Izraudzīto rādītāju kopuma konsolidēšana, paplašinot to darbību attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm un labojot esošās nepilnības

Kopumā IRENA projekts ir sasniedzis savu mērķi izmantot pieejamos un viegli iegūstamos lauksaimniecības vides datus un informāciju ES-15 līmenī. Šobrīd ir svarīgi saglabāt pilnveidoto rādītāju kopumu, atjaunināt atbilstošās datubāzes un paplašināt to darbību attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm.

Tomēr ir svarīgi arī novērst trūkumus, kuri pagaidām ierobežo dažu rādītāju informatīvo potenciālu. Šajā nolūkā pārejas periodā ir jādara viss iespējamais, lai panāktu šo rādītāju konceptuālu un metodisku uzlabojumu, apkopotu vajadzīgos datus vai labāk piekļūtu esošajiem datiem, jo īpaši, reģionālā līmenī. Saistībā ar minēto ir vajadzīga pilnīga iesaistīšanās un uzticēšanās no dalībvalstu puses, kuras ir tieši atbildīgas par datu apkopošanu.

Komisija ierosina veikt šādus pasākumus: turpināt attīstīt esošo likumdošanu attiecībā uz lauksaimniecības datiem gan statistikas, gan pārvaldes jomā, ar mērķi efektīvāk nodrošināt vajadzīgos datus lauksaimniecības vides rādītājiem; ja nepieciešams, uzsākt un attīstīt jaunus ES pētījumus, īpaši attiecībā uz saimniecību pārvaldes praksi un saimniecību jaudas izmantošanu; Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) noritošā atjaunināšanas procesa kontekstā pārbaudīt uzlabošanas un paplašināšanas jomu FADN izmantošanai, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc lauksaimniecības vides atskaitēm un analīzes; ja nepieciešams, uzlabot un apstiprināt modelēšanas pamatprogrammas; turpināt labāku rādītāju meklēšanu lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības, biotopu un ainavu jomā; pētīt iespējas iegūt labākus datus: no vides kontroles sistēmām, konkrētāk, nitrātu direktīvas, ūdens pamatdirektīvas un putnu un biotopu direktīvām; ar teritoriālās pārgrupēšanas metožu palīdzību (piem., pārvaldes līmenī iesniegtu lauksaimniecības datu pārgrupēšana uz citām ģeogrāfiskām vienībām) un ar citu metožu palīdzību, kas attiecas uz teritoriāliem datiem (piem., platības struktūras apsekojumi, ģeogrāfiskās atsauces metodes); no nevalstiskiem datu piegādātājiem (piem., Eiropas vienotā putnu kontroles datubāze); tam var būt nepieciešama esošo datu kopumu konsolidēšana un saskaņošana, lai palielinātu to caurredzamību un kvalitāti; izmantojot citas Eiropas iniciatīvas, piemēram, Vides un drošības globālo monitoringu (GMES) un Eiropas teritoriālās informācijas infrastruktūru (INSPIRE); ar Zemes novērošanas sistēmu globālā tīkla (GEOSS) palīdzību; stiprināt saskaņotību ar citiem pasākumiem, kas attiecas uz rādītājiem[13]. |

- 6.3. Pastāvīgas un stabilas kārtības izveidošana, kas vajadzīga rādītāju sistēmas ilgtermiņa darbībai

Atbilstošo rādītāju definēšana, aprēķinu metodes un datu ieguves avoti ir tikai daļa no darba, kas jāveic, lai izveidotu informācijas sistēmu vides integrācijas kontrolei.

Lai pilnībā darbotos sistēma, kas var kalpot vairākiem politiskiem mērķiem, IRENA projekta laikā paveiktais, kas īstenots, ņemot vērā pagaidu prasības, ir jāpārveido stabilā tādu datu sistemātiskas apkopošanas procesā, kas vajadzīgi rādītāju attīstīšanai, apkopošanai, uzturēšanai un atjaunināšanai. Tam vajadzīga stabila un pastāvīga kārtība Eurostat vadībā, balstoties uz ciešu sadarbību ar dalībvalstu statistikas birojiem un Lauksaimniecības un vides ministrijām, un sadarbojoties ar citām Eiropas iestādēm (piemēram, EVA).

Šādas pastāvīgas un stabilas kārtības izveidei jābūt vienam no galvenajiem uzdevumiem saistībā ar turpmāku rādītāju attīstību ES līmenī. Šis uzdevums ietver skaidru partneriestāžu atbildības definēšanu un sadali attiecībā uz jaunās informācijas sistēmas pastāvīgu pārvaldību, neveidojot jaunas birokrātiskas struktūras.

Komisija ierosina: izvedot pastāvīgu un stabilu kārtību, kas vajadzīga rādītāju sistēmas ilgtermiņa funkcionēšanai. Šis ir ilgtermiņa projekts, kam nepieciešams dalībvalstu atbalsts, pilnīga iesaistīšanās un uzticēšanās, jo īpaši, attiecībā uz vajadzīgo datu apkopošanu un nosūtīšanu. |

- PIELIKUMS

Priekšlikums konsolidētam lauksaimniecības vides rādītāju kopumam

Tirgus signāli un attieksme | 4. | Bioloģiskās lauksaimniecības joma | A |

[1] COM(2001) 264, „Ilgtspējīga Eiropa labākai pasaulei: Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģija”.

[2] COM(2000) 20 (2000. gada 26. janvāris).

[3] COM(2001) 144 (2001. gada 20. marts).

[4] Vairāk nekā 40% ES-25 zemes tiek lauksaimnieciski apsaimniekota.

[5] Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[6] Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1689/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

[8] Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmums 2006/144/EK (OV L 55, 25.2.2006., 20. lpp.).

[9] Lai gan COM(2000) 20 ir minēti 35 rādītāji, daži no tiem ir sadalīti vairākās sadaļās. Turklāt pēc dalībvalstu pieprasījuma tika iekļauts rādītājs, kas atspoguļo amonjaka atmosfēriskās emisijas.

[10] Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra.

[11] Eurostat darba grupa „Lauksaimniecība un vide” bija apspriešanās forums ar dalībvalstīm par IRENA projektu, sadarbībā ar EVA- EIONET lauksaimniecības darba grupu.

[12] Šie rādītāji ir: lauksaimniecības zemes putnu sugu populācijas, teritorijas ar lielu dabas vērtību, bruto uzturvielu līdzsvars un atjaunojamas enerģijas ražošana.

[13] Skatīt 3.1. punkta pēdējo rindkopu.