2.3.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/443

(2023. gada 8. februāris),

ar ko Regulu (ES) 2017/1151 groza attiecībā uz emisiju tipa apstiprināšanas procedūrām vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 715/2007 reglamentē mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to emisijām. Šajā nolūkā tā nosaka, ka jauniem vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem jāatbilst konkrētām emisiju robežvērtībām. Īpašie tehniskie noteikumi, kas nepieciešami minētās regulas īstenošanai, ir ietverti Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (2). Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (3) reglamentē mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, ir lietderīgi definīcijas Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 pielāgot definīcijām Regulā (ES) 2018/858, lai radītu vienotu izpratni par tiesību aktiem tipa apstiprinājuma jomā (2).

(2)

Noteikumi par piekļuvi transportlīdzekļu iebūvētās diagnostikas (OBD) informācijai un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 III nodaļā, ir iekļauti XIV nodaļā Regulā (ES) 2018/858, kas piemērojama no 2020. gada 1. septembra. Lai pielāgotu tiesību aktus, ir lietderīgi svītrot Regulas (ES) Nr. 2017/1151 noteikumus, kas attiecas uz piekļuvi šādai informācijai.

(3)

Kopš ar Regulu (ES) 2016/427 prasībās attiecībā uz transportlīdzekļu testēšanu ir ieviesta emisiju metodika, kas paredzēta reālos braukšanas apstākļos (RDE) un kas pārņemta Regulas (ES) 2017/1151 III.A pielikumā, visus transportlīdzekļus var testēt zemā apkārtējās vides temperatūrā. Tāpēc konkrētā prasība sniegt informāciju, ka slāpekļa oksīdu (NOx) piesārņojuma kontroles ierīces sasniedz pietiekami augstu temperatūru 400 sekunžu laikā – 7 °C, ir lieka un būtu jāsvītro.

(4)

Lai varētu uzraudzīt degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu visu veidu transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šī regula, prasībām par šādu uzraudzību vajadzētu būt piemērojamām N2 kategorijas transportlīdzekļiem. Tā kā minētajai kategorijai šī ir jauna prasība, ir lietderīgi atvēlēt transportlīdzekļu ražotājiem pietiekamu laiku, lai nodrošinātu šīs prasības izpildi.

(5)

Lai varētu noskaidrot, vai testētais transportlīdzeklis darbojas emisijas kontroles pamatstratēģijā (BES) vai emisijas kontroles palīgstratēģijā (AES), transportlīdzekļos būtu jāievieš atbilstošs AES aktivizācijas indikators, kas informē, kad tiek izmantota AES. Tāpēc ir vajadzīgs pietiekams izpildes laiks, lai šādu indikatoru ieviestu visos jaunajos transportlīdzekļos.

(6)

Būtu jādara pieejama oficiāla dokumentācijas pakete, lai citas tipa apstiprinātājas iestādes, tehniskie dienesti, trešās personas, Komisija vai tirgus uzraudzības iestādes varētu saprast, vai testēšanas laikā emisijas, kas noteiktos apstākļos ir lielākas, nekā gaidīts, varētu būt saistāmas ar AES.

(7)

Ņemot vērā, ka Regula (ES) 2018/858 ļauj trešām personām veikt testēšanu attiecībā uz atbilstību ekspluatācijā (ISC), noteikumi attiecībā uz ISC pārbaudēm ir jāpielāgo.

(8)

ISC pārbaužu piemērošana ir jāveicina ar elektronisku ISC platformu. Šīs platformas izstrāde ir apliecinājusi vajadzību ieviest noteiktas izmaiņas pārredzamības sarakstos. Tomēr pārredzamības saraksti būtu jāracionalizē, lai tajos būtu ietverti tikai ISC testēšanai nepieciešamie elementi.

(9)

ANO Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules forumā tiek izstrādāti ANO noteikumi par emisijām reālos braukšanas apstākļos, ar kuriem tiks ieviesti uzlabojumi RDE metodikas struktūrā un citos elementos. Šie uzlabojumi vēl nav oficiāli pieņemti, tomēr, tā kā tie atspoguļo jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, tie ir jāievieš Regulā (ES) 2017/1151.

(10)

Kopīgais pētniecības centrs publicēja divus pārskatīšanas ziņojumus 2020. (4) un 2021. gadā (5) par RDE procedūrā izmantoto PEMS robežvērtību novērtēšanu, kuros atspoguļotas jaunākās zināšanas par portatīvo emisiju mērīšanas sistēmu veiktspēju. Tāpēc ir lietderīgi pazemināt PEMS robežvērtības atbilstīgi vislabākajām pieejamām zinātniskajām atziņām, kas sniegtas minētajos ziņojumos. PEMS robežvērtību pazemināšana būtu jāpapildina ar izmaiņām RDE testa rezultātu aprēķināšanas metodikā.

(11)

Vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga saskaņotā testa procedūra (WLTP) tika pieņemta ANO Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules forumā vispirms kā Vispārējie tehniskie noteikumi (GTR) Nr. 15 (6) un vēlāk kā ANO Noteikumi Nr. 154 (7). ANO ir ieviesusi atsevišķus grozījumus WLTP metodikā, lai ņemtu vērā jaunākās norises tehnikas attīstības jomā. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (ES) 2017/1151 noteikto WLTP metodiku pielāgot ANO noteikumiem.

(12)

ANO Noteikumi Nr. 154 attiecas uz diviem reģionālu prasību kopumiem, kurus dēvē par “ 1.A līmeni” un “1.B līmeni”. Lai gan lielākā minēto ANO noteikumu prasību daļa ir piemērojama gan 1.A līmenim, gan 1.B līmenim, atsevišķas prasības īpaši attiecas uz konkrētu līmeni. Attiecībā uz ANO Noteikumu Nr. 154 piemērošanu Savienībā būtiskas ir tikai 1.A līmeņa prasības, jo tikai šis līmenis ir izstrādāts, pamatojoties uz četru posmu testa ciklu (mazs, vidējs, liels un ļoti liels ātrums), ko izmanto Savienībā.

(13)

Lai mazinātu šīs regulas sarežģītību un izvairītos no normatīvo noteikumu dublēšanās, tā vietā, lai ANO Noteikumus Nr. 154 transponētu šajā regulā, Regulā (ES) 2017/1151 būtu jāievieš atsauce uz minētajiem ANO noteikumiem.

(14)

Pamatojoties uz Kopīgā pētniecības centra ieteikumiem, ir lietderīgi grozīt attiecīgo testa procedūru transportlīdzekļu oglekļa dioksīda (CO2) emisiju ražošanas atbilstības (CoP) novērtējumam, iekļaujot piestrādes procedūru, lai nodrošinātu tehnikas attīstību.

(15)

Lai mazinātu testēšanas novirzes, būtu jāievieš daži īpaši noteikumi, piemēram, noteikumi par skaitļošanas šķidruma dinamikas (CFD) simulācijas rīku izmantošanu un tās apstiprināšanu, kā arī par brīvskrējiena funkcijas iestatīšanu dinamometra darbībā.

(16)

Kā atsauces rīks būtu jāievieš papildu pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanas rīks, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs.

(17)

Lai ņemtu vērā ar WLTP saistītās izmaiņas, ir jāatjaunina 5. tipa tests, ko veic, lai pārliecinātos par piesārņojuma kontroles ierīču noturību, kā arī jāatjaunina OBD prasības.

(18)

Jaunākie pētījumi norāda uz ievērojamu atšķirību starp uzlādējamu hibrīdautomobiļu vidējām reālajām CO2 emisijām un to CO2 emisijām, kas noteiktas ar WLTP. Lai nodrošinātu, ka šādiem transportlīdzekļiem noteiktās CO2 emisijas atspoguļo reālu autovadītāja uzvedību, būtu jāpārskata lietderības koeficienti, ko piemēro CO2 emisiju noteikšanai tipa apstiprināšanā. Pirmkārt, būtu jāprecizē jauni lietderības koeficienti, pamatojoties uz pieejamiem datiem. Otrkārt, šie koeficienti būtu vēl jāpārskata, ņemot vērā datus no šādos transportlīdzekļos iebūvētajām degvielas patēriņa uzraudzības ierīcēm un datus, kas savākti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/392 (8).

(19)

Lai izpildītu dažas šajā grozījumā noteiktās prasības, piemēram, par indikatoru AES aktivizēšanai, transportlīdzeklis ir jāpielāgo. Tāpēc minētās prasības būtu jāievieš trijos atsevišķos posmos.

(20)

Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2017/1151.

(21)

Lai dalībvalstīm, valstu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties ar šo regulu ieviesto noteikumu piemērošanai, šīs regulas piemērošanas diena būtu jāatliek.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2017/1151 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Šajā regulā piemēro definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (*1).

Piemēro arī šādas definīcijas:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).”;"

b)

panta 1. punktu groza šādi:

1)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

““transportlīdzekļa tips attiecībā uz emisijām” ir tādu transportlīdzekļu grupa, kuri:”;

2)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

neatšķiras attiecībā uz kritērijiem, kas veido “interpolācijas saimi”, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 (*2) 6.3.2. punktā;

(*2)  ANO Noteikumi Nr. 154 – Vienoti noteikumi par mazas noslodzes pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kritēriju emisijām, oglekļa dioksīda emisijām un degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma mērīšanu (WLTP) (OV L 290, 10.11.2022., 1. lpp.).”;"

3)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ietilpst vienā “CO2 interpolācijas diapazonā” ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.3.2. punkta vai ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 4.5.1. punkta izpratnē;”;

4)

punkta c) apakšpunktā otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

izplūdes gāzu recirkulācija (ir vai nav, iekšēja/ārēja, ar dzesēšanu vai bez tās, zema / augsta / kombinēta spiediena);”;

c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2)

“transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums attiecībā uz emisijām” ir transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājums attiecībā uz to izpūtēja emisijām, kartera emisijām, iztvaikošanas emisijām un degvielas patēriņu;”;

d)

panta 8. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

substrātu skaits un veids, struktūra un materiāls;”;

b)

pievieno šādu i) punktu:

“i)

vajadzīgais reaģents (ja piemērojams);”;

e)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10)

“vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir vienas degvielas transportlīdzeklis, kas konstruēts galvenokārt pastāvīgai darbināšanai ar LPG vai NG/biometānu vai ūdeņradi, bet kam drīkst būt arī tāda benzīna sistēma tikai ārkārtējiem gadījumiem vai iedarbināšanai, kuras benzīna tvertnes ietilpība nepārsniedz 15 litrus;”;

f)

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11)

“divu degvielu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar divām atsevišķām degvielas uzglabāšanas sistēmām, kas konstruēts tā, lai to lielāko daļu laika vienlaikus pārsvarā darbinātu tikai ar vienu degvielu;”;

g)

panta 17. punktu aizstāj ar šādu:

“17)

“pienācīgi apkopts un izmantots” nozīmē, ka testa transportlīdzeklis atbilst kritērijiem, lai to pieņemtu kā izvēlēto transportlīdzekli, kā noteikts II pielikuma 1. papildinājumā;”;

h)

panta 20. punktu aizstāj ar šādu:

“20)

“nepareiza darbība” ir ar emisijām saistītas sastāvdaļas vai sistēmas defekts, kura rezultātā emisijas pārsniedz ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā norādītās robežvērtības vai OBD sistēma nespēj izpildīt ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikumā noteiktās uzraudzības pamatprasības;”;

i)

panta 22. punktu aizstāj ar šādu:

“22)

“braukšanas cikls” attiecībā uz transportlīdzekļa OBD sistēmām ir iedarbināšana ar atslēgu, braukšanas režīms, kurā tiek noteikta nepareiza darbība, ja tāda ir, un izslēgšana ar atslēgu;”;

j)

panta 23. punktu svītro;

k)

iekļauj šādu 23.a punktu:

“23.a)

“trešā persona” ir trešā persona, kas izpilda Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/163 (*3) prasības;

(*3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/163 (2022. gada 7. februāris), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzības funkcionālajām prasībām (OV L 27, 8.2.2022., 1. lpp.).”;"

l)

panta 25. punktu aizstāj ar šādu:

“25)

“nolietota piesārņojuma kontroles maiņas ierīce” ir tāda Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 11. punktā definēta piesārņojuma kontroles ierīce, kas ir novecināta vai mākslīgi nolietota tādā mērā, ka tā atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 C4. pielikuma 1. papildinājuma 1. punktā noteiktajām prasībām;”;

2)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai saņemtu EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām, ražotājs pierāda, ka transportlīdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, tos testējot atbilstoši testēšanas procedūrām, kas noteiktas III.A–VIII, XI, XVI, XX, XXI un XXII pielikumā. Ražotājs arī nodrošina standartdegvielu atbilstību IX pielikumā noteiktajām specifikācijām.”;

b)

panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Visās atsaucēs uz ANO Noteikumiem Nr. 154 ir piemērojamas tikai ar Eiropas Savienību saistītās prasības, ko raksturo 1.A līmenis. Atsauces ANO Noteikumos Nr. 154 uz “kritēriju emisijām” uzskata par atsaucēm uz “piesārņotāju emisijām” šajā regulā.”;

c)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai saņemtu EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām atbilstīgi šim punktam, ir jāveic emisiju testi tehniskās apskates nolūkos, kas noteikti IV pielikumā, kā arī degvielas patēriņa un CO2 emisiju testi, kas noteikti XXI pielikumā.”;

d)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Vienas degvielas ar gāzi darbināmus transportlīdzekļus testē šajā 1. tipa testā attiecībā uz LPG vai NG/biometāna sastāva variācijām, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikumā par piesārņotāju emisijām, lietojot degvielu, kas izmantota lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu.

Divu degvielu ar gāzi darbināmus transportlīdzekļus testē ar benzīnu un vai nu LPG, vai NG/biometānu. Testus ar LPG vai NG/biometānu veic attiecībā uz LPG vai NG/biometāna sastāva variācijām, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikumā par piesārņotāju emisijām, lietojot degvielu, kas izmantota lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu.”;

e)

panta 10. punkta otro un piekto daļu svītro;

f)

panta 11. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām daļām:

“11.   Ražotājs nodrošina, ka visā tāda transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā, kura tips ir apstiprināts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 715/2007, tā galīgie RDE emisiju rezultāti, kas noteikti saskaņā ar III.A pielikumu un kas iegūti jebkurā 1.a tipa testā, kurš veikts saskaņā ar minēto pielikumu, nepārsniedz NOx un PN robežvērtības.

Tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 drīkst izsniegt tikai tad, ja attiecīgais transportlīdzeklis pārstāv apstiprinātu PEMS testa saimi saskaņā ar III.A pielikuma 3.3. punktu.”;

3)

regulas 4. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Testējot ar defektīvu sastāvdaļu saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājumu, ieslēdzas OBD sistēmas nepareizas darbības indikators.

OBD sistēmas nepareizas darbības indikators var ieslēgties šā testa laikā arī tad, ja emisiju līmeņi ir zemāki par OBD robežvērtībām, kas norādītas ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā.

5.   Ražotājs nodrošina, ka visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos OBD sistēma atbilst tām prasībām par veiktspēju ekspluatācijā, kas noteiktas XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļā.

6.   Tos datus par veiktspēju ekspluatācijā, kuri transportlīdzekļa OBD sistēmai jāglabā un jāziņo atbilstīgi XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļai, ražotājs nešifrētā veidā dara pieejamus valstu iestādēm un neatkarīgiem uzņēmumiem.”;

4)

regulas 4.a panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ražotājs nodrošina, ka šādi M1, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar ierīci, kas nosaka, uzglabā un dara pieejamus datus par transportlīdzekļa ekspluatācijai izmantotās degvielas un/vai elektroenerģijas daudzumu:”;

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“EK tipa apstiprinājuma pieteikums transportlīdzeklim attiecībā uz emisijām”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma saņemšanai attiecībā uz emisijām.”;

c)

panta 3. punktu groza šādi:

1)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

par transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ražotājs iesniedz deklarāciju par minimālo procentuālo aizdedzes izlaidumu skaitu no kopējā aizdedzes momentu skaita, kā rezultātā vai nu emisijas pārsniegtu ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā norādītās OBD robežvērtības, ja minētais procentuālais aizdedzes izlaidumu skaits būtu radies kopš 1. tipa testa sākuma, kas izraudzīts pierādīšanas vajadzībām saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikumu, vai arī varētu radīt viena vai vairāku izplūdes katalizatoru pārkaršanu, pēc tam radot neatgriezenisku bojājumu;”;

2)

panta d)–g) punktu aizstāj ar šādiem:

“d)

ražotāja deklarācija par to, ka OBD sistēma atbilst XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļas noteikumiem par veiktspēju ekspluatācijā visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos;

e)

plānu, kur aprakstīti detalizēti tehniskie kritēriji un pamatojums katra rādītāja skaitītāju un saucēja palielināšanai, kuriem jāatbilst ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājuma 7.2. un 7.3. punkta prasībām, kā arī skaitītāju, saucēju un kopsaucēja atspējošanai ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājuma 7.7. punktā minētajos apstākļos;

f)

to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nepieļautu nesankcionētas manipulācijas ar emisiju kontroles sistēmām, tai skaitā emisiju kontroles datoru un odometru un to modificēšanu, tostarp attiecībā uz nobraukuma reģistrēšanu XI un XVI pielikuma prasību izpildei;

g)

attiecīgā gadījumā – detalizētu informāciju par transportlīdzekļu saimi, kā minēts ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.1. punktā;”;

d)

panta 6. punktā pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“3. punkta d) un e) apakšpunkta vajadzībām apstiprinātājas iestādes neapstiprina transportlīdzekli, ja ražotāja sniegtā informācija ir neatbilstoša XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļā noteikto prasību izpildei.

Visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos piemēro ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājuma 7.2., 7.3. un 7.7. punktu.”;

e)

panta 11. punktu groza šādi:

a)

iekļauj šādu otro daļu:

“Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas apstiprināti atbilstīgi apzīmējumiem “EB” un “EC”, kā definēts I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā, ražotājs ievieš indikāciju (AES karodziņu vai taimeri), kas parāda, kad transportlīdzeklis brauc AES režīmā, nevis BES režīmā. Indikators ir pieejams, izmantojot standarta diagnostikas savienotāja sērijveida pieslēgvietu, pēc vispārējas skenēšanas ierīces pieprasījuma. AES, kas darbojas, ir identificējama, izmantojot oficiālu dokumentācijas paketi.”;

b)

sesto daļu aizstāj ar šādu:

“Apstiprinātāja iestāde var testēt AES darbību.”;

c)

pievieno šādas daļas:

“Ieviešanas informācijas apmaiņas forums katru gadu apkopo to AES sarakstu, kuras apstiprinātājas iestādes uzskatījušas par nepieņemamām, un Komisija šo sarakstu dara pieejamu sabiedrībai, vēlākais, līdz nākamā gada marta beigām gadījumā, ja ir bijušas AES, kas uzskatītas par nepieņemamām.

Ražotājs arī iesniedz apstiprinātājām iestādēm oficiālu dokumentācijas paketi, kas noteikta I pielikuma 3.a papildinājumā un satur tādu informāciju par AES/BES, kura ļauj neatkarīgam testētājam noskaidrot, vai izmērītās emisijas var attiecināt uz AES vai BES stratēģiju vai arī tās varētu būt radušās pārveidošanas ierīces dēļ. Oficiālo dokumentācijas paketi pēc pieprasījuma dara pieejamu visām tipa apstiprinātājām iestādēm, tehniskajiem dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, trešām personām un Komisijai.

M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļus apstiprina ar emisiju apzīmējumiem “EA”, “EB” vai “EC”, kas norādīti I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā, ņemot vērā lietderības koeficientus, kas noteikti saskaņā ar vērtībām, kuras norādītas XXI pielikuma 3.2. punkta A8.App5/1. tabulā.”;

f)

panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi emisiju tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu (“piešķirošā apstiprinātāja iestāde”), arī testēšanas pārredzamības paketi, kurā ir informācija, kas nepieciešama, lai varētu veikt testēšanu saskaņā ar II pielikuma 5.9. punktu.

Tiklīdz ir gatava elektroniskā platforma ISC vajadzībām, ražotājs arī augšupielādē platformā visus vajadzīgos datus par visiem saviem transportlīdzekļiem. Pārredzamības sarakstos iekļauj tikai noteikto informāciju, kas prasīta II pielikuma 5. papildinājumā.”;

6)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Administratīvie noteikumi par transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja izpildītas visas attiecīgās prasības, apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (*4) IV pielikumā noteikto numerācijas sistēmu.

Neskarot Regulas (ES) 2020/683 IV pielikuma noteikumus, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļu veido atbilstoši I pielikuma 6. papildinājumam.

Apstiprinātāja iestāde nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

(*4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).”;"

c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta, pēc ražotāja pieprasījuma transportlīdzekli ar OBD sistēmu drīkst pieņemt tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām, pat ja sistēmā ir viena vai vairākas nepilnības, kuras ir tādas, ka pilnībā netiek izpildītas XI pielikuma prasības, ja vien tiek izpildīti minētā pielikuma 3. iedaļā noteiktie īpašie administratīvie noteikumi.

Apstiprinātāja iestāde paziņo visām apstiprinātājām iestādēm pārējās dalībvalstīs par lēmumu piešķirt šādu tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 27. pantā noteiktajām prasībām.”;

7)

regulas 7. pantā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 piešķirta tipa apstiprinājuma grozījumiem piemēro Regulas (ES) 2018/858 27., 33. un 34. pantu.”;

8)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pasākumus ražošanas atbilstības nodrošināšanai veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 31. panta noteikumiem.

Piemēro šīs regulas I pielikuma 4. iedaļas noteikumus un attiecīgo statistikas metodi, kas noteikta ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājumā.”;

9)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Atbilstība ekspluatācijā”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pasākumus, ar kuriem nodrošina tādu transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā, kuru tips apstiprināts saskaņā ar šo regulu, veic atbilstīgi Regulas (ES) 2018/858 31. pantam, Regulas (ES) 2018/858 IV pielikumam un šīs regulas II pielikumam.”;

c)

panta 4. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz šādām saimēm ražotājs sagatavo apstiprinātājai iestādei ziņojumu par jebkādu ar emisijām saistītu garantiju un attiecīgu remontu, kā noteikts II pielikuma 4. punktā.”;

d)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ražotājs un piešķirošā tipa apstiprinātāja iestāde veic pārbaudes par atbilstību ekspluatācijā saskaņā ar II pielikumu. Citu veidu apstiprinātājas iestādes, tehniskie dienesti, Komisija un trešās personas var veikt pārbaužu par atbilstību ekspluatācijā daļas saskaņā ar II pielikumu. Dati, kas vajadzīgi šādu pārbaužu veikšanai, ir noteikti Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2022/163 (*5) un šīs regulas II pielikumā.

(*5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/163 (2022. gada 7. februāris), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzības funkcionālajām prasībām (OV L 27, 8.2.2022., 1. lpp.).”;"

e)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja tipa apstiprinātāja iestāde, tehniskais dienests, Komisija vai trešā persona konstatē, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā, tā nekavējoties to paziņo piešķirošajai tipa apstiprinātājai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 54. panta 1. punktu.

Pēc paziņojuma saņemšanas un atbilstoši Regulas (ES) 2018/858 54. panta 5. punktam piešķirošā apstiprinātāja iestāde informē ražotāju, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā un ka tiek piemērotas II pielikuma 6. un 7. punktā izklāstītās procedūras.

Ja piešķirošā apstiprinātāja iestāde konstatē, ka nav iespējama vienošanās ar tipa apstiprinātāju iestādi, kas konstatējusi, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā, tiek ierosināta procedūra atbilstīgi Regulas (ES) 2018/858 54. panta 5. punktam.”;

f)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Transportlīdzekļiem, kuru tips apstiprināts saskaņā ar II pielikumu, papildus 1.–7. punktam piemēro šādus nosacījumus:

a)

transportlīdzekļiem, kas iesniegti vairākposmu tipa apstiprināšanai, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 3. panta 8. punktā, atbilstību ekspluatācijā pārbauda saskaņā ar noteikumiem vairākposmu apstiprināšanai, kā noteikts šīs regulas II pielikuma 5.10.6. punktā;

b)

šā panta noteikumi neattiecas uz dzīvojamiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas norādīti Regulas (ES) 2018/858 II pielikuma III daļas 1. papildinājumā, bruņotiem transportlīdzekļiem, kas definēti Regulas (ES) 2018/858 II pielikuma III daļas 2. papildinājumā, un ratiņkrēsliem piekļūstamiem transportlīdzekļiem, kas definēti Regulas (ES) 2018/858 II pielikuma III daļas 3. papildinājumā. Visiem citiem speciālajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Regulas (ES) 2018/858 II pielikuma III daļas 4. papildinājumā, atbilstību ekspluatācijā pārbauda saskaņā ar noteikumiem vairākposmu apstiprināšanai, kas izklāstīti šīs regulas II pielikumā.”;

10)

regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ražotājs nodrošina, ka piesārņojuma kontroles maiņas ierīcēm, kas paredzētas uzstādīšanai EK tipa apstiprinātos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 715/2007 darbības joma, ir EK tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām Direktīvas 2007/46/EK 10. panta 2. punkta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 12., 13. pantu un XIII pielikumu.

Šajā regulā katalītiskos neitralizatorus un cietdaļiņu filtrus uzskata par piesārņojuma kontroles ierīcēm.

Attiecīgās prasības uzskata par izpildītām, ja piesārņojuma kontroles maiņas ierīces ir apstiprinātas saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 103 (*6).

(*6)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 103 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojuma kontroles aizstājējiekārtu apstiprināšanu (OV L 207, 10.8.2017., 30. lpp.).”;"

11)

regulas 11. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Testa transportlīdzekļi atbilst ANO Noteikumu Nr. 154. B6. pielikuma 2.3. iedaļā noteiktajām prasībām.”;

12)

regulas 13. pantu svītro;

13)

regulas 14. pantu svītro;

14)

regulas 15. pantā pievieno šādu 12., 13. un 14. punktu:

“12.   Attiecībā uz transportlīdzekļu tipiem, kam ir derīgs tipa apstiprinājums, kurš izsniegts pirms 2023. gada 1. septembra, jauna tipa apstiprināšanas testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības.

13.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar derīgu tipa apstiprinājumu, kas izsniegts saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e” (*7), attiecībā uz kuru ražotājs pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis” (*7), jauna tipa apstiprinājuma testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība “Euro 6e-bis” emisiju standarta prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības.

14.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar derīgu tipa apstiprinājumu, kas izsniegts saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis”, attiecībā uz kuru ražotājs pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis FCM” (*7), jauna tipa apstiprinājuma testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība “Euro 6e-bis-FCM” emisiju standarta prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības.

(*7)  Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;"

(*7)  Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;"

(*7)  Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;"

15)

pielikumu sarakstu un I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas I pielikumā;

16)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

17)

regulas III.A pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

18)

regulas V pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas IV pielikumā;

19)

regulas VI pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas V pielikumā;

20)

regulas VII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VI pielikumā;

21)

regulas VIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VII pielikumā;

22)

regulas IX pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VIII pielikumā;

23)

regulas XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikuma tekstu;

24)

regulas XII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas X pielikumā;

25)

regulas XIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas XI pielikumā;

26)

regulas XIV pielikumu svītro;

27)

regulas XVI pielikumu aizstāj ar šīs regulas XII pielikuma tekstu;

28)

regulas XX pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas XIII pielikumā;

29)

regulas XXI pielikumu aizstāj ar šīs regulas XIV pielikuma tekstu;

30)

regulas XXII pielikumu aizstāj ar šīs regulas XV pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. septembra.

Tomēr, sākot no 2023. gada 1. marta, ja ražotājs to pieprasa, valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam vai paplašinājumu esošam transportlīdzekļu tipam un neaizliedz jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 8. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(4)  Valverde Morales, V., Giechaskiel, B., un Carriero, M., Real Driving Emissions: 2018-2019 assessment of Portable Emissions Measurement Systems (PEMS) measurement uncertainty, EUR 30099 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020. gads, ISBN 978-92-76-16364-0, doi:10.2760/684820, JRC114416.

(5)  Giechaskiel, B., Valverde Morales, V., un Clairotte, M., Real Driving Emissions (RDE): 2020 assessment of Portable Emissions Measurement Systems (PEMS) measurement uncertainty, EUR 30591 EN, Eiropas Savienības publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads, ISBN 978-92-76-30230-8, doi:10.2760/440720, JRC124017.

(6)  Vispārējie tehniskie noteikumi Nr. 15 par vieglajiem transportlīdzekļiem paredzēto pasaules mēroga saskaņoto testa procedūru.

(7)  ANO Noteikumi Nr. 154 – Vienoti noteikumi par mazas noslodzes pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kritēriju emisijām, oglekļa doksīda emisijām un degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma mērīšanu (WLTP) (OV L 290, 10.11.2022., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/392 (2021. gada 4. marts) par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 (OV L 77, 5.3.2021., 8. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 pielikumu sarakstu un I pielikumu groza šādi:

1)

pielikumu sarakstu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

Administratīvie noteikumi EK tipa apstiprinājumam

1. papildinājums

—

2. papildinājums

—

3. papildinājums

Informācijas dokumenta paraugs

3.a papildinājums

Dokumentācijas paketes

3.b papildinājums

AES novērtēšanas metodika

4. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

5. papildinājums

—

6. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēma

7. papildinājums

Ražotāja sertifikāts par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām

8.a papildinājums

Testa ziņojumi

8.b papildinājums

Ceļa slodzes testa ziņojums

8.c papildinājums

Testa lapas veidne

8.d papildinājums

Iztvaikošanas emisiju testa ziņojums

II PIELIKUMS

Atbilstības ekspluatācijā metodika

1. papildinājums

Transportlīdzekļu atlases kritēriji un lēmums par pārbaudi neizturējušiem transportlīdzekļiem

2. papildinājums

4. tipa testu veikšanas noteikumi atbilstības ekspluatācijā laikā

3. papildinājums

ISC inspekcijas ziņojums

4. papildinājums

Ikgadējais ISC ziņojums, ko sagatavo piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde

5. papildinājums

Pārredzamības saraksts

III.A PIELIKUMS

Emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) verifikācija

1. papildinājums

Rezervēts

2. papildinājums

Rezervēts

3. papildinājums

Rezervēts

4. papildinājums

Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)

5. papildinājums

PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana

6. papildinājums

PEMS un neizsekojama izplūdes masas plūsmas ātruma validācija

7. papildinājums

Momentāno emisiju noteikšana

8. papildinājums

Visa brauciena derīguma novērtēšana, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi

9. papildinājums

Brauciena dinamikas rādītāju pārmērīguma vai trūkuma novērtēšana

10. papildinājums

Procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu

11. papildinājums

Galīgo RDE emisiju rezultātu aprēķināšana

12. papildinājums

Ražotāja RDE atbilstības sertifikāts

IV PIELIKUMS

Emisijas dati, kas vajadzīgi tipa apstiprinājumam tehniskās pārbaudes vajadzībām

1. papildinājums

Oglekļa monoksīda emisiju mērīšana pie motora tukšgaitas apgriezieniem (2. tipa tests)

2. papildinājums

Dūmainības mērīšana

V PIELIKUMS

Kartera gāzu emisiju verifikācija (3. tipa tests)

VI PIELIKUMS

Iztvaikošanas emisiju noteikšana (4. tipa tests)

VII PIELIKUMS

Piesārņojuma kontroles ierīču ilgizturīguma verifikācija (5. tipa tests)

VIII PIELIKUMS

Vidējo izplūdes gāzu emisiju verifikācija zemā apkārtējās vides temperatūrā (6. tipa tests)

IX PIELIKUMS

Standartdegvielu specifikācijas

X PIELIKUMS

—

XI PIELIKUMS

Iebūvētā diagnostika (OBD) mehāniskajiem transportlīdzekļiem

1. papildinājums

Veiktspēja ekspluatācijā

XII pielikums

Tipa apstiprinājums transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ekoinovācijām, un CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšana transportlīdzekļiem, kas nodoti vairākposmu tipa apstiprināšanai vai atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanai

XIII PIELIKUMS

EK tipa apstiprinājums piesārņojuma kontroles maiņas ierīcēm kā atsevišķai tehniskai vienībai

1. papildinājums

Informācijas dokumenta paraugs

2. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

3. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

XIV pielikums

—

XV PIELIKUMS

—

XVI PIELIKUMS

Prasības transportlīdzekļiem, kas izmanto reaģentu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai

XVII PIELIKUMS

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 692/2008

XVIII PIELIKUMS

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

XIX PIELIKUMS

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1230/2012

XX PIELIKUMS

Elektrisku transmisiju lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšana

XXI PIELIKUMS

1. tipa emisiju testa procedūras

XXII PIELIKUMS

Transportlīdzeklī iebūvētās ierīces degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzībai”;

2)

I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.1.1.–4.5.1.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.1.1.

 Papildprasības tipa apstiprinājuma piešķiršanai vienas degvielas ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem un divu degvielu ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 5.9. punktā. Atsauci uz informācijas dokumentu ANO Noteikumu Nr. 154 5.9.1. punktā uzskata par atsauci uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.

1.2.   Papildprasības maināmas degvielas transportlīdzekļiem

Papildprasības tipa apstiprinājuma piešķiršanai maināmas degvielas transportlīdzekļiem ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 5.8. punktā.

2.   PAPILDU TEHNISKĀS PRASĪBAS UN TESTI

2.1.   Maza apjoma ražotāji

2.1.1.

 Šīs regulas 3. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

Tiesību akts

Prasības

Kalifornijas noteikumu kodekss, 13. sadaļa, 1961.a) un 1961.b)(1)(C)(1) sadaļa, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuru modeļa gads ir 2001. vai jaunāks, 1968,1., 1968,2., 1968,5., 1976. un 1975., publicējis Barclay’s Publishing.

Tipa apstiprinājums jāpiešķir saskaņā ar Kalifornijas noteikumu kodeksu, ko piemēro vieglajiem automobiļiem, kuru modeļa gads ir visjaunākais.

2.2.   Degvielas tvertnes ieplūdes atveres

2.2.1.

 Prasības degvielas tvertnes ieplūdes atverēm ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.1.5. un 6.1.6. punktā.

2.3.   Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi

2.3.1.

 Ievēro ANO Noteikumu Nr. 154 6.1.7. punktā noteiktos elektroniskās sistēmas drošības noteikumus. Šo stratēģiju faktisko piemērošanu emisiju kontroles sistēmu aizsardzībā var testēt tipa apstiprināšanas un/vai tirgus uzraudzības laikā.

2.3.2.

 Ražotāji efektīvi novērš odometra nolasījumu pārprogrammēšanu paneļa tīklā, spēka pārvada kontrollerī, kā arī attiecīgā gadījumā attālinātas datu apmaiņas raidītāja blokā. Ražotāji ietver sistemātiskas stratēģijas aizsardzībai pret nesankcionētām manipulācijām un ierakstaizsardzības īpašības, lai aizsargātu odometra nolasījumu integritāti. Apstiprinātāja iestāde apstiprina metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu aizsardzības līmeni pret nesankcionētām manipulācijām. Šo stratēģiju faktisko piemērošanu odometra aizsardzībā var testēt tipa apstiprināšanas un/vai tirgus uzraudzības laikā.

2.4.   Testu piemērošana

2.4.1.

 Testu piemērošana transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam sniegta I.2.4. attēlā. Īpašās testa procedūras ir aprakstītas II, III.A, IV, V, VI, VII, VIII, XI, XVI, XX, XXI un XXII pielikumā.

I.2.4. attēls

Testa prasību piemērošana tipa apstiprinājumam un tā paplašinājumam

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoriem, tostarp hibrīdie transportlīdzekļi (1)  (2)

Transportlīdzekļi ar kompresijaizdedzes motoriem, tostarp hibrīdie transportlīdzekļi

Pilnībā elektriski transportlīdzekļi

Ūdeņraža degvielas elementa transportlīdzekļi

 

Ar vienu degvielu

Ar divām degvielām (3)

Ar maināmu degvielu (3)

Ar vienu degvielu

 

 

Standartdegviela

Benzīns

LPG

NG/biometāns

Ūdeņradis (ICE)

Benzīns

Benzīns

Benzīns

Benzīns

Dīzeļdegviela

Benzīns

—

Ūdeņradis (degvielas elements)

LPG

NG/biometāns

Ūdeņradis

(ICE) (4)

Etanols (E85)

1. tipa tests (7)

Jā

Jā (5)

Jā (5)

Jā (4)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

—

—

ATCT

(14 °C tests)

Jā

Jā

Jā

Jā (4)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

—

—

Gāzveida piesārņotāji, RDE (1.A tipa tests)

Jā

Jā

Jā

Jā (4)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

—

—

PN, RDE (1.A tipa tests)

Jā

—

—

—

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

—

—

Emisijas brīvgaitā

(2. tipa tests)

Jā

Jā

Jā

—

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(abām degvielām)

—

—

—

—

Kartera emisijas

(3. tipa tests)

Jā

Jā

Jā

—

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

—

—

—

—

Iztvaikošanas emisijas

(4. tipa tests)

Jā

—

—

—

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

—

Jā

—

—

Izturība

(5. tipa tests)

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

Jā

—

—

Emisijas zemā temperatūrā

(6. tipa tests)

Jā

—

—

—

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(tikai benzīnam)

Jā

(abām degvielām)

—

—

—

—

Atbilstība ekspluatācijā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

(kā tipa apstiprinājumā)

Jā

(kā tipa apstiprinājumā)

Jā

(kā tipa apstiprinājumā)

Jā

(kā tipa apstiprinājumā)

Jā

Jā

—

—

OBD

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

—

—

CO2 emisijas, degvielas patēriņš, elektroenerģijas patēriņš un pilnuzlādes nobraukums

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

Jā

Jā

Dūmainība

—

—

—

—

—

—

—

—

Jā (8)

—

—

—

Motora jauda

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

Jā

OBFCM

Jā

—

—

—

—

—

—

Jā

(abām degvielām)

Jā

Jā

—

—

3.   TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMI

3.1.   Paplašinājumi izpūtēja emisijām (1. un 2. tipa testi un OBFCM )

3.1.1.

 Tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem paplašina, ja tie atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 7.4. punkta prasībām. Piesārņotāju emisijas nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteiktās robežvērtības.

3.2.   Paplašinājumi iztvaikošanas emisijām (4. tipa tests)

3.2.1.

 Testiem, kas veikti saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 6. pielikumu [vienas dienas NEDC] vai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1221 pielikumu [divu dienu NEDC], tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmu, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

3.2.1.1.

 degvielas/gaisa mērīšanas pamatprincips ir vienāds;

3.2.1.2.

 degvielas tvertnes forma ir identiska, un degvielas tvertnes materiāls un šķidrās degvielas caurules ir tehniski līdzvērtīgas;

3.2.1.3.

 testē visnelabvēlīgākā gadījuma transportlīdzekli, ņemot vērā šķērsgriezumu un aptuveno caurules garumu. Tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testiem, nolemj, vai neidentiskie tvaiku/šķidruma separatori ir pieņemami;

3.2.1.4.

 degvielas tvertnes tilpums ir robežās ± 10 %;

3.2.1.5.

 degvielas tvertnes redukcijas vārsta iestatījums ir identisks;

3.2.1.6.

 degvielas tvaiku uzglabāšanas metode ir identiska, t. i., identiska filtra forma un tilpums, uzglabāšanas līdzeklis, gaisa attīrītājs (ja to izmanto iztvaikošanas emisiju kontrolei) utt.;

3.2.1.7.

 uzglabāto tvaiku attīrīšanas metode ir identiska (piemēram, gaisa plūsma, sākuma punkts vai izplūdes apjoms iepriekšējas sagatavošanas ciklā);

3.2.1.8.

 degvielas mērīšanas sistēmas plombēšanas un ventilēšanas metodes ir identiskas.

3.2.2.

 Testiem, kas veikti saskaņā ar VI pielikumu [divu dienu WLTP], tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas pieder pie apstiprinātas iztvaikošanas emisiju saimes, kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 6.6.3. punktā.

3.3.   Paplašinājumi piesārņojuma kontroles ierīču ilgizturīgumam (5. tipa tests)

3.3.1.

 Nolietošanas koeficientus paplašina, attiecinot tos uz dažādiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu tipiem, ja ir izpildītas ANO Noteikumu Nr. 154 7.6. punkta prasības.

3.4.   Paplašinājumi iebūvētajai diagnostikai

3.4.1.

 Tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas pieder pie apstiprinātas OBD saimes, kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.1. punktā.

3.5.   Paplašinājumi testam zemā temperatūrā (6. tipa tests)

3.5.1.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu

3.5.1.1.

 Tipa apstiprinājumu paplašina tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru atskaites masai nepieciešams izmantot divas nākamās augstākās ekvivalentās inerces vai jebkuru zemāku ekvivalento inerci.

3.5.1.2.

 N kategorijas transportlīdzekļiem apstiprinājumu paplašina tikai transportlīdzekļiem ar mazāku atskaites masu, ja jau apstiprināta transportlīdzekļa emisijas ir robežās, kādas noteiktas transportlīdzeklim, kam pieprasīta apstiprinājuma paplašināšana.

3.5.2.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgu vispārīgo pārnesumu attiecību

3.5.2.1.

 Tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem ar atšķirīgu pārnesumu attiecību paplašina, tikai pastāvot noteiktiem nosacījumiem.

3.5.2.2.

 Lai noteiktu, vai tipa apstiprinājumu var paplašināt, katrai pārnesumu attiecībai, ko izmanto 6. tipa testā, nosaka proporciju:

Formula

kur pie motora apgriezienu skaita 1 000 min–1 V1 ir apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ātrums un V2 ir tā transportlīdzekļa tipa ātrums, par kuru ir pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums.

3.5.2.3.

 Ja katrai pārnesuma attiecībai E ≤ 8 %, tad paplašinājumu piešķir, neatkārtojot 6. tipa testu.

3.5.2.4.

 Ja vismaz vienai pārnesumu attiecībai E > 8 % un ja katrai pārnesuma attiecībai E ≤ 13 %, atkārto 6. tipa testu. Testus var veikt ražotāja izvēlētā laboratorijā, ko apstiprinājis tehniskais dienests. Testu ziņojumu nosūta tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprinājuma testiem.

3.5.3.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumu attiecību

Tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumu attiecību paplašina, ja ir izpildīti 3.5.1 un 3.5.2. punktā minētie nosacījumi.

4.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

4.1.   Ievads

4.1.1.

 Visus transportlīdzekļus, kas ražoti atbilstīgi tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu, izgatavo tā, lai tie atbilstu šīs regulas tipa apstiprinājuma prasībām. Ražotājs īsteno atbilstīgus pasākumus un dokumentētus kontroles plānus, kā arī noteiktos intervālos, kas paredzēti šajā regulā, veic vajadzīgos emisiju, OBFCM un OBD testus, lai verificētu pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam. Apstiprinātāja iestāde verificē un apstiprina šos ražotāja pasākumus un kontroles plānus un veic revīzijas, kā arī saistībā ar ražojumu atbilstību un pastāvīgiem verifikācijas pasākumiem, kā aprakstīts Regulas (ES) 2018/858 IV pielikumā, noteiktos intervālos, kas paredzēti šajā regulā, veic emisiju, OBFCM un OBD testus ražotāja telpās, ietverot ražošanas un testēšanas iekārtas.

4.1.2.

 Ražotājs pārbauda ražošanas atbilstību, testējot piesārņotāju (kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā) emisijas, CO2 emisijas (izmērot arī elektroenerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā uzraugot OBFCM ierīces precizitāti), kartera emisijas, iztvaikošanas emisijas un OBD saskaņā ar testa procedūrām, kas aprakstītas V, VI, XI, XXI un XXII pielikumā. Tāpēc verifikācija ietver 1., 3. un 4. tipa testus, kā arī OBFCM un OBD testus, kā aprakstīts 2.4. iedaļā.

Tipa apstiprinātāja iestāde vismaz piecus gadus reģistrē visus dokumentus, kas attiecas uz ražošanas atbilstības testa rezultātiem, un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus Komisijai.

Īpašās procedūras ražošanas atbilstībai izklāstītas 8. un 9. punktā un ANO Noteikumu Nr. 154 1.–4. papildinājumā, ar šādu izņēmumu:

8/1. tabulu ANO Noteikumu Nr. 154 8.1.2. punktā aizstāj ar šādu:

8/1. tabula

1. tips. Dažādiem transportlīdzekļu tipiem piemērojamās 1. tipa CoP prasības

Transportlīdzekļa tips

Piesārņotāju emisijas

CO2 emisijas

Elektroenerģijas patēriņš

OBFCM precizitāte

Pilnībā ICE

Jā

Jā

Neattiecas

Jā

NOVC-HEV

Jā

Jā

Neattiecas

Jā

OVC-HEV

Jā,

CD  (9) un CS

: tikai CS

Jā, tikai CD

Jā, CS

PEV

Neattiecas

Neattiecas

Jā

Neattiecas

NOVC-FCHV

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

OVC-FCHV

Neattiecas

Neattiecas

Atbrīvots

Neattiecas

Tas, kā aprēķina papildu vērtības, kas vajadzīgas PEV un OVC-HEV elektroenerģijas patēriņa ražošanas atbilstības pārbaudei, ir izklāstīts ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 8. papildinājumā.

4.1.8.

 Neatbilstības gadījumā piemēro Regulas (ES) 2018/858 51. pantu.

4.2.6.

 Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ekoinovācijām

4.2.6.1.

 Ja transportlīdzekļa tips ir aprīkots ar vienu vai vairākām ekoinovācijām Regulas (ES) 2019/631 (10) 11. panta nozīmē M1 vai N1 transportlīdzekļiem, ražošanas atbilstību attiecībā uz ekoinovācijām pierāda, pārbaudot, vai ir uzstādīta(-as) pareizā(-ās) attiecīgā(-ās) ekoinovācija(-as).

4.5.   Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude 3. tipa testam

4.5.1.

 Ja jāveic 3. tipa testa verifikācija, to veic saskaņā ar šādām prasībām.

4.5.1.1.

 Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražošanas kvalitāte šķiet neapmierinoša, no saimes pēc nejaušības principa izvēlas transportlīdzekli un tam veic V pielikumā aprakstītos testus.

4.5.1.2.

 Ražošanu uzskata par atbilstīgu, ja transportlīdzeklis atbilst V pielikumā aprakstīto testu prasībām.

4.5.1.3.

 Ja testētais transportlīdzeklis neatbilst 4.5.1.1. iedaļas prasībām, no tās pašas saimes pēc nejaušības principa izvēlas četrus papildu transportlīdzekļus un tiem veic V pielikumā aprakstītos testus. Testus var veikt transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 15 000 km un kuriem nav veikta pārveidošana.

4.5.1.4.

 Ražošanu uzskata par atbilstīgu, ja vismaz trīs transportlīdzekļi atbilst V pielikumā aprakstīto testu prasībām.”;

3)

pielikuma 1. un 2 papildinājumu svītro;

4)

pielikuma 3. un 3.a papildinājumu aizstāj ar šādiem:

“3. papildinājums

PARAUGS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr. …,

KAS ATTIECAS UZ EK TIPA APSTIPRINĀJUMU TRANSPORTLĪDZEKLIM ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi jāiesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad jāsniedz informācija par tās darbību.

0

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.

Tips: …

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja tāds(-i) ir): …

0.2.2.1.

Atļautās parametru vērtības vairākposmu tipa apstiprinājumam, lai izmantotu bāzes transportlīdzekļa emisiju, patēriņa un/vai diapazona vērtības (attiecīgā gadījumā ierakstīt diapazonu):

Transportlīdzekļa galīgā faktiskā masa (kg): …

Transportlīdzekļa galīgā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg): …

Transportlīdzekļa galīgā frontālā daļa (cm2): …

Rites pretestība (kg/t): …

Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes šķērsgriezuma laukums (cm2): …

0.2.3.

Saimes identifikatori:

0.2.3.1.

Interpolācijas saime: …

0.2.3.2.

ATCT saime(-es): …

0.2.3.3.

PEMS saime: …

0.2.3.4.

Ceļa slodzes saime

0.2.3.4.1.

VH ceļa slodzes saime: …

0.2.3.4.2.

VL ceļa slodzes saime: …

0.2.3.4.3.

Ceļa slodzes saimes, kas piemērojamas interpolācijas saimē: …

0.2.3.5.

Ceļa slodzes matricas saime(-es): …

0.2.3.6.

Periodiskās reģenerācijas saime(-es): …

0.2.3.7.

Iztvaikošanas testa saime(-es): …

0.2.3.8.

OBD saime(-es): …

0.2.3.9.

Ilgizturības saime(-es): …

0.2.3.10.

ER saime(-es): …

0.2.3.11.

Ar gāzi darbināmu transportlīdzekļu saime(-es): …

0.2.3.12.

—

0.2.3.13.

KCO2 korelācijas koeficienta saime: …

0.2.4.

cita(-as) saime(-es): …

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (c): …

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese

0.8.

Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese: …

1

VISPĀRĪGS KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS

1.1.

Reprezentatīva transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskas vienības (1) fotoattēli un/vai rasējumi:

1.3.3.

Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …

2

MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (7)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.6.

Masa nokomplektētā stāvoklī (h)

a)

maksimums un minimums katram variantam: …

2.6.3.

Rotācijas masa: 3 % no transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī, kurai pieskaitīti 25 kg vai vērtība, uz katru asi (kg): …

2.8.

Ražotāja paziņotā tehniski pieļaujamā maksimālā masa (i) (3): …

3

SPĒKIEKĀRTAS ENERĢIJAS PĀRVEIDOTĀJS (k)

3.1.

Spēkiekārtas enerģijas pārveidotāja(-u) ražotājs: …

3.1.1.

Ražotāja kods (kā norādīts uz spēkiekārtas enerģijas pārveidotāja vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem): …

3.2.

Iekšdedzes motors

3.2.1.1.

Darbības princips: dzirksteļaizdedze / kompresijas aizdedze / duālās degvielas (1)

Cikls: četrtaktu / divtaktu / rotācijas (1)

3.2.1.2.

Cilindru skaits un novietojums: …

3.2.1.2.1.

Cilindra diametrs (1): … mm

3.2.1.2.2.

Takts (1): … mm

3.2.1.2.3.

Cilindru darba secība: …

3.2.1.3.

Motora darba tilpums (m): … cm3

3.2.1.4.

Tilpuma kompresijas pakāpe (2): …

3.2.1.5.

Degkameras, virzuļa galvas un gredzenu (ja motoram ir dzirksteļaizdedze) rasējumi: …

3.2.1.6.

Motora normālie brīvgaitas apgriezieni (2): … min–1

3.2.1.6.1.

Motora paaugstinātie brīvgaitas apgriezieni (2): … min–1

3.2.1.8.

Motora nominālā jauda (n): … kW ar … min–1 (ražotāja deklarētā vērtība)

3.2.1.9.

Ražotāja norādītais maksimālais pieļaujamais motora apgriezienu skaits: … min–1

3.2.1.10.

Maksimālais lietderīgais griezes moments (n): … Nm ar … min–1 (ražotāja deklarētā vērtība)

3.2.1.11.

Korekcijas koeficients apkārtējās vides apstākļu kompensēšanai ir iestatīts uz 1 saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 85 5. pielikuma 5.4.3. punktu: jā/nē (1).

3.2.2.

Degviela

3.2.2.1.

Dīzeļdegviela / benzīns / LPG / NG vai biometāns / etanols (E85) / biodīzeļdegviela / ūdeņradis (1), (6)

3.2.2.1.1.

RON, bez svina: …

3.2.2.4.

Transportlīdzekļa degvielas tips: viena degviela, divas degvielas, maināma degviela (1)

3.2.2.5.

Maksimāli pieļaujamais biodegvielas daudzums degvielā (ražotāja deklarētā vērtība): … % pēc tilpuma

3.2.4.

Degvielas padeve

3.2.4.1.

Ar karburatoru(-iem): jā/nē (1)

3.2.4.2.

Iesmidzinot degvielu (vienīgi kompresijas aizdedzes vai duālās degvielas gadījumā): jā/nē (1)

3.2.4.2.1.

Sistēmas apraksts (akumulējošā degvielas sistēma / sūkņi-sprauslas / sadales sūknis u. c.): …

3.2.4.2.2.

Darbības princips: tiešā iesmidzināšana / priekškamera / virpuļkamera (1)

3.2.4.2.3.

Iesmidzināšanas/padeves sūknis

3.2.4.2.3.1.

Marka(-as): …

3.2.4.2.3.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.3.3.

Maksimālā degvielas padeve (1) (2): … mm3/takts vai cikls pie šāda motora apgriezienu skaita: … min–1 vai alternatīvi – raksturlīkne: … (Ja ir iekļauts pūtes regulators, norādīt raksturīgo degvielas padevi un pūtes spiedienu attiecībā pret motora apgriezienu skaitu)

3.2.4.2.4.

Motora apgriezienu ierobežošanas vadība

3.2.4.2.4.2.1.

Ātrums, kuru sasniedzot, aktivizējas atcirte, ja ir pilna slodze: … min–1

3.2.4.2.4.2.2.

Maksimālie apgriezieni bez slodzes: … min–1

3.2.4.2.6.

Iesmidzinātājs(-i)

3.2.4.2.6.1.

Marka(-as): …

3.2.4.2.6.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.8.

Iedarbināšanas palīgierīces

3.2.4.2.8.1.

Marka(-as): …

3.2.4.2.8.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.8.3.

Sistēmas apraksts: …

3.2.4.2.9.

Elektroniski vadīta iesmidzināšana: jā/nē (1)

3.2.4.2.9.1.

Marka(-as): …

3.2.4.2.9.2.

Tips(-i):

3.2.4.2.9.3.

Sistēmas apraksts: …

3.2.4.2.9.3.1.

Vadības ierīces (ECU) marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.1.1.

ECU programmatūras versija: …

3.2.4.2.9.3.2.

Degvielas regulatora marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.3.

Gaisa plūsmas sensora marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.4.

Degvielas sadalītāja marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.5.

Droseļvārsta apvalka marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.6.

Ūdens temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.7.

Gaisa temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.8.

Gaisa spiediena sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.

Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)

3.2.4.3.1.

Darbības princips: vienā punktā / vairākos punktos / tieša iesmidzināšana /cits (norādīt) (1): …

3.2.4.3.2.

Marka(-as): …

3.2.4.3.3.

Tips(-i): …

3.2.4.3.4.

Sistēmas apraksts (ja tā nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēma, sniegt līdzvērtīgu informāciju): …

3.2.4.3.4.1.

Vadības ierīces (ECU) marka un tips: …

3.2.4.3.4.1.1.

ECU programmatūras versija: …

3.2.4.3.4.3.

Gaisa plūsmas sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.8.

Droseļvārsta korpusa marka un tips: …

3.2.4.3.4.9.

Ūdens temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.10.

Gaisa temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.11.

Gaisa spiediena sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.5.

Iemidzinātāji

3.2.4.3.5.1.

Marka: …

3.2.4.3.5.2.

Tips: …

3.2.4.3.7.

Aukstās iedarbināšanas sistēma

3.2.4.3.7.1.

Darbības princips(-i): …

3.2.4.3.7.2.

Darbības ierobežojumi/iestatījumi (1) (2): …

3.2.4.4.

Padeves sūknis

3.2.4.4.1.

Spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne (2): …

3.2.4.4.2.

Marka(-as): …

3.2.4.4.3.

Tips(-i): …

3.2.5.

Elektriskā sistēma

3.2.5.1.

Nominālais spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs iezemējums (1)

3.2.5.2.

Ģenerators

3.2.5.2.1.

Tips: …

3.2.5.2.2.

Nominālā jauda: … VA

3.2.6.

Aizdedzes sistēma (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem)

3.2.6.1.

Marka(-as): …

3.2.6.2.

Tips(-i): …

3.2.6.3.

Darbības princips: …

3.2.6.6.

Aizdedzes sveces

3.2.6.6.1.

Marka: …

3.2.6.6.2.

Tips: …

3.2.6.6.3.

Atstarpes iestatījums: … mm

3.2.6.7.

Aizdedzes spole(-s)

3.2.6.7.1.

Marka: …

3.2.6.7.2.

Tips: …

3.2.7.

Dzesēšanas sistēma: šķidruma/gaisa (1)

3.2.7.1.

Motora temperatūras vadības mehānisma nominālais iestatījums: …

3.2.7.2.

Šķidrums

3.2.7.2.1.

Šķidruma veids: …

3.2.7.2.2.

Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (1)

3.2.7.2.3.

Raksturlielumi: … vai

3.2.7.2.3.1.

Marka(-as): …

3.2.7.2.3.2.

Tips(-i): …

3.2.7.2.4.

Pārnesumskaitlis(-ļi): …

3.2.7.2.5.

Ventilatora un tā piedziņas mehānisma apraksts: …

3.2.7.3.

Gaiss

3.2.7.3.1.

Ventilators: jā/nē (1)

3.2.7.3.2.

Raksturlielumi: … vai

3.2.7.3.2.1.

Marka(-as): …

3.2.7.3.2.2.

Tips(-i): …

3.2.7.3.3.

Pārnesumskaitlis(-ļi): …

3.2.8.

Ieplūdes sistēma

3.2.8.1.

Turbopūte: jā/nē (1)

3.2.8.1.1.

Marka(-as): …

3.2.8.1.2.

Tips(-i): …

3.2.8.1.3.

Sistēmas apraksts (piemēram, maksimālais pūtes spiediens: … kPa; attiecīgā gadījumā izplūdes vārsts): …

3.2.8.2.

Starpdzesētājs: jā/nē (1)

3.2.8.2.1.

Tips: gaiss-gaiss / gaiss-ūdens (1)

3.2.8.3.

Ieplūdes retinājums pie motora nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes (tikai kompresijaizdedzes motoriem)

3.2.8.4.

Ieplūdes cauruļu un to aprīkojuma (gaisa spiedkamera, sildierīce, papildu gaisa ieplūdes ierīces u. c.) apraksts un rasējumi: …

3.2.8.4.1.

Ieplūdes kolektora apraksts (ar rasējumiem un/vai fotoattēliem): …

3.2.8.4.2.

Gaisa filtrs, rasējumi: … vai

3.2.8.4.2.1.

Marka(-as): …

3.2.8.4.2.2.

Tips(-i): …

3.2.8.4.3.

Ieplūdes trokšņu slāpētājs, rasējumi: … vai

3.2.8.4.3.1.

Marka(-as): …

3.2.8.4.3.2.

Tips(-i): …

3.2.9.

Izplūdes sistēma

3.2.9.1.

Izplūdes kolektora apraksts un/vai rasējums: …

3.2.9.2.

Izplūdes sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

3.2.9.3.

Maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes (tikai kompresijaizdedzes motoriem): … kPa

3.2.10.

Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums: …

3.2.11.

Gāzu sadales fāzes iestatīšana vai līdzvērtīgi dati

3.2.11.1.

Vārstu maksimālais gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķis vai sīkāka informācija par laiku alternatīvām sadales sistēmām attiecībā pret sastinguma punktu. Mainīga laika sistēmai – minimālais un maksimālais laiks: …

3.2.11.2.

Standarta un/vai iestatījumu diapazoni (1): …

3.2.12.

Pasākumi gaisa piesārņojuma mazināšanai

3.2.12.1.

Ierīce kartera gāzu pārstrādei (apraksts un rasējumi): …

3.2.12.2.

Piesārņojuma kontroles ierīces (ja tās nav ietvertas citās pozīcijās)

3.2.12.2.1.

Katalītiskais neitralizators

3.2.12.2.1.1.

Katalītisko neitralizatoru un elementu skaits (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību): …

3.2.12.2.1.2.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) izmēri, forma un tilpums: …

3.2.12.2.1.3.

Katalītiskās darbības tips: …

3.2.12.2.1.4.

Dārgmetālu kopējais saturs: …

3.2.12.2.1.5.

Relatīvā koncentrācija: …

3.2.12.2.1.6.

Substrāts (struktūra un materiāls): …

3.2.12.2.1.7.

Elementu blīvums: …

3.2.12.2.1.8.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) korpusa tips: …

3.2.12.2.1.9.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) atrašanās vieta (vieta un standartattālums izplūdes līnijā): …

3.2.12.2.1.10.

Siltumekrāns: jā/nē (1)

3.2.12.2.1.11.

Normālas darba temperatūras diapazons: … °C

3.2.12.2.1.12.

Katalītiskā neitralizatora marka: …

3.2.12.2.1.13.

Identifikācijas daļas numurs: …

3.2.12.2.2.

Sensori

3.2.12.2.2.1.

Skābekļa un/vai lambda sensors(-i): jā/nē (1)

3.2.12.2.2.1.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.1.2.

Vieta: …

3.2.12.2.2.1.3.

Kontroles diapazons: …

3.2.12.2.2.1.4.

Tips vai darbības princips: …

3.2.12.2.2.1.5.

Identifikācijas daļas numurs: …

3.2.12.2.2.2.

NOx sensors: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.2.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.2.2.

Tips: …

3.2.12.2.2.2.3.

Vieta

3.2.12.2.2.3.

Cietdaļiņu sensors: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.3.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.3.2.

Tips: …

3.2.12.2.2.3.3.

Vieta: …

3.2.12.2.3.

Gaisa iesmidzināšana: jā/nē (1)

3.2.12.2.3.1.

Tips (gaisa impulss, gaisa sūknis utt.): …

3.2.12.2.4.

Izplūdes gāzu recirkulācija (EGR): jā/nē (1)

3.2.12.2.4.1.

Raksturlielumi (marka, tips, plūsma, augstspiediens / zemspiediens / kombinēts spiediens utt.): …

3.2.12.2.4.2.

Ūdensdzeses sistēma (norādīt katrai EGR sistēmai, piemēram, zemspiediena / augstspiediena / kombinēta spiediena): jā/nē (1)

3.2.12.2.5.

Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma (tikai benzīna un etanola motoriem): jā/nē (1)

3.2.12.2.5.1.

Ierīču sīks apraksts: …

3.2.12.2.5.2.

Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmas rasējums: …

3.2.12.2.5.3.

Aktīvās ogles kārbas rasējums: …

3.2.12.2.5.4.

Sausās kokogles masa: … g

3.2.12.2.5.5.

Degvielas tvertnes shematisks rasējums (tikai benzīna un etanola motoriem): …

3.2.12.2.5.5.1.

Degvielas tvertnes sistēmas ietilpība, materiāls un konstrukcija: …

3.2.12.2.5.5.2.

Tvaika šļūtenes materiāla, degvielas padeves caurules materiāla un degvielas padeves sistēmas savienojuma metodes apraksts: …

3.2.12.2.5.5.3.

Hermētiska tvertnes sistēma: jā/nē

3.2.12.2.5.5.4.

Degvielas tvertnes spiedvārsta iestatījuma apraksts (gaisa ievade un izlaide): …

3.2.12.2.5.5.5.

Caurpūtes kontroles sistēmas apraksts: …

3.2.12.2.5.6.

Siltumekrāna starp tvertni un izplūdes sistēmu apraksts un shematisks rasējums: …

3.2.12.2.5.7.

Caurlaidības koeficients: …

3.2.12.2.6.

Cietdaļiņu filtrs (PT): jā/nē (1)

3.2.12.2.6.1.

Cietdaļiņu filtra izmēri, forma un tilpums: …

3.2.12.2.6.2.

Cietdaļiņu filtra konstrukcija: …

3.2.12.2.6.3.

Novietojums (standartattālums izplūdes līnijā): …

3.2.12.2.6.4.

Cietdaļiņu filtra marka: …

3.2.12.2.6.5.

Identifikācijas daļas numurs: …

3.2.12.2.7

Iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēma: jā/nē (1)

3.2.12.2.7.1.

MI rakstisks apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.7.2.

Visu OBD sistēmas pārraudzīto sastāvdaļu uzskaitījums un nolūks: …

3.2.12.2.7.3.

Apraksts (vispārējie darbības principi) attiecībā uz

3.2.12.2.7.3.1

Dzirksteļaizdedzes motoriem

3.2.12.2.7.3.1.1.

Katalizatora pārraudzību: …

3.2.12.2.7.3.1.2.

Aizdedzkļūmju atrašanu: …

3.2.12.2.7.3.1.3.

Skābekļa sensora pārraudzību: …

3.2.12.2.7.3.1.4.

Citām OBD sistēmas pārraudzītām sastāvdaļām: …

3.2.12.2.7.3.2.

Kompresijaizdedzes motoriem

3.2.12.2.7.3.2.1.

Katalizatora pārraudzību: …

3.2.12.2.7.3.2.2.

Cietdaļiņu filtra pārraudzību: …

3.2.12.2.7.3.2.3.

Elektroniskās degvielas padeves sistēmas pārraudzību: …

3.2.12.2.7.3.2.5.

Citām OBD sistēmas pārraudzītām sastāvdaļām: …

3.2.12.2.7.4.

Kritēriji MI iedarbināšanai (fiksēts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode): …

3.2.12.2.7.5.

Visu izmantoto OBD izvades kodu un formātu saraksts (katru paskaidrojot): …

3.2.12.2.7.6.

Transportlīdzekļa ražotājs sniedz šādu papildinformāciju, lai varētu izgatavot ar OBD savienojamas nomaiņas vai rezerves daļas, diagnostikas instrumentus un testa iekārtas.

3.2.12.2.7.6.1.

To priekšsagatavošanas ciklu veida un skaita vai alternatīvu priekšsagatavošanas metožu apraksts, kas izmantoti transportlīdzekļa sākotnējai tipa apstiprināšanai, un to izmantošanas iemesls.

3.2.12.2.7.6.2.

Apraksts par OBD demonstrācijas ciklu, kurš izmantots transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam OBD sistēmas pārraudzītām sastāvdaļām.

3.2.12.2.7.6.3.

Visaptverošs dokuments, kurā aprakstītas visas sensoru kontrolētās sastāvdaļas ar kļūdas noteikšanas un MI iedarbināšanas stratēģiju (fiksēts braukšanas ciklu skaits vai statistikas metode), tostarp atbilstīgu sekundāru sensora kontrolētu parametru uzskaitījums par katru OBD sistēmas pārraudzītu sastāvdaļu. Saraksts, kurā uzskaitīti un paskaidroti visi izmantotie OBD izvades kodi un formāti, kas saistīti ar atsevišķai emisijai atbilstīgām spēka piedziņas bloku sastāvdaļām un atsevišķām ar emisiju nesaistītām sastāvdaļām, ja sastāvdaļu pārraudzību izmanto, lai noteiktu MI iedarbināšanu. Īpaši sniedz izsmeļošu paskaidrojumu par datiem, kas sniegti $05 režīma testā ID $21 līdz FF, un datiem, kas sniegti $06 režīmā.

Ja attiecīgajā transportlīdzekļa tipā izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765–4 “Ceļu transportlīdzeklis, kontrollera apgabala tīkla (CAN) diagnostika – 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisijām”, sniedz izsmeļošu paskaidrojumu par datiem, kas sniegti $06 režīma testā ID $00 līdz FF par katru atbalstītā OBD pārrauga ID.

3.2.12.2.7.6.4.

Šajā iedaļā prasīto informāciju var noteikt, piemēram, šādi aizpildot turpmāk ietverto tabulu.

3.2.12.2.7.6.4.1.

Vieglie transportlīdzekļi

Sastāvdaļa

Kļūdas kods

Pārraudzības stratēģija

Kļūdas konstatēšanas kritēriji

MI iedarbināšanas kritēriji

Sekundārie parametri

Iepriekšēja sagatavošana

Demonstrācijas tests

Katalizators

P0420

Skābekļa 1. un 2. sensora signāli

Atšķirība starp 1. un 2. sensora signāliem —

3. cikls

Motora apgriezienu skaits, A/F režīms, katalizatora temperatūra

Divi 1. tipa cikli

1. tips

3.2.12.2.8.

Cita sistēma: …

3.2.12.2.8.2.

Vadītāja iesaistes sistēma

3.2.12.2.8.2.3.

Iesaistes sistēmas tips: neiespējama motora atkārtota iedarbināšana pēc atpakaļskaitīšanas / neiespējama iedarbināšana pēc degvielas atkārtotas uzpildes / degvielas bloķēšana / veiktspējas ierobežošana

3.2.12.2.8.2.4.

Iesaistes sistēmas apraksts

3.2.12.2.8.2.5.

Ekvivalents transportlīdzekļa vidējam nobraukumam ar pilnu degvielas tvertni: … km

3.2.12.2.10.

Periodiski reģenerējama sistēma: (sniegt turpmāk norādīto informāciju par katru atsevišķu vienību)

3.2.12.2.10.1.

Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.10.2.

1. tipa darbības ciklu vai ekvivalents motora stenda testa ciklu skaits starp diviem cikliem, kad reģenerācijas fāzes notiek apstākļos, kas ekvivalenti 1. tipa testam (attālums “D”): …

3.2.12.2.10.2.1.

Piemērojamais 1. tipa cikls (norādīt piemērojamo procedūru – XXI pielikums vai ANO EEK Noteikumi Nr. 83): …

3.2.12.2.10.2.2.

Pilnu piemērojamo testa ciklu skaits, kas vajadzīgs reģenerācijai (attālums “d”)

3.2.12.2.10.3.

Tās metodes apraksts, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem: …

3.2.12.2.10.4.

Parametri lādēšanas līmeņa noteikšanai, kāds nepieciešams, lai notiktu reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

3.2.12.2.10.5.

Sistēmas slogošanai izmantotās metodes apraksts: …

3.2.12.2.11.

Katalītiskā neitralizatora sistēmas, kas izmanto patērējamos reaģentus (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību) jā/nē (1)

3.2.12.2.11.1.

Vajadzīgā reaģenta tips un koncentrācija: …

3.2.12.2.11.2.

Reaģenta normālas darba temperatūras diapazons: …

3.2.12.2.11.3.

Starptautiskais standarts: …

3.2.12.2.11.4.

Reaģenta uzpildes biežums: pastāvīgi / tehniskās apkopes laikā (attiecīgā gadījumā):

3.2.12.2.11.5.

Reaģenta indikators: (apraksts un atrašanās vieta)…

3.2.12.2.11.6.

Reaģenta tvertne

3.2.12.2.11.6.1.

Jauda: …

3.2.12.2.11.6.2.

Apsildes sistēma: jā/nē

3.2.12.2.11.6.2.1.

Apraksts vai rasējums

3.2.12.2.11.7.

Reaģenta vadības bloks: jā/nē (1)

3.2.12.2.11.7.1.

Marka: …

3.2.12.2.11.7.2.

Tips: …

3.2.12.2.11.8.

Reaģenta iesmidzinātājs (marka, tips un atrašanās vieta): …

3.2.12.2.11.9.

Reaģenta kvalitātes sensors (marka, tips un atrašanās vieta): …

3.2.12.2.12.

Ūdens iesmidzināšana: jā/nē (1)

3.2.13.

Dūmainība

3.2.13.1.

Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (tikai kompresijaizdedzes motoriem): …

3.2.14.

Sīka informācija par ikvienu iekārtu, kas paredzēta degvielas taupīšanai (ja uz to neattiecas citas pozīcijas): …

3.2.15.

LPG degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.15.1.

Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (r) vai Regulu (ES) 2019/2144 (s): …

3.2.15.2.

Motora elektroniskās vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar LPG

3.2.15.2.1.

Marka(-as): …

3.2.15.2.2.

Tips(-i): …

3.2.15.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.15.3.

Papildu dokumenti

3.2.15.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz LPG un otrādi: …

3.2.15.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena savienojumi, kompensācijas šļūtenes utt.): …

3.2.15.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.16.

NG degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.16.1.

Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 vai Regulu (ES) 2019/2144: …

3.2.16.2.

Motora elektroniskās vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar NG

3.2.16.2.1.

Marka(-as): …

3.2.16.2.2.

Tips(-i): …

3.2.16.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.16.3.

Papildu dokumenti

3.2.16.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz dabasgāzi un otrādi: …

3.2.16.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena savienojumi, kompensācijas šļūtenes utt.): …

3.2.16.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.18.

Ūdeņraža degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.18.1.

EK tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 79/2009 vai Regulu (ES) 2019/2144: …

3.2.18.2.

Motora elektroniskais vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar ūdeņradi

3.2.18.2.1.

Marka(-as): …

3.2.18.2.2.

Tips(-i): …

3.2.18.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.18.3.

Papildu dokumenti

3.2.18.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz ūdeņradi vai otrādi: …

3.2.18.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena savienojumi, kompensācijas šļūtenes utt.): …

3.2.18.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.19.

H2NG degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.19.1.

Ūdeņraža procentuālā daļa degvielā (maksimālā vērtība, ko norādījis ražotājs): …

3.2.19.2.

Saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 110 izsniegtā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs: …

3.2.19.3.

Elektroniskais motora vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar H2NG

3.2.19.3.1.

Marka(-as): …

3.2.19.3.2.

Tips(-i): …

3.2.19.3.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.19.4.

Papildu dokumenti

3.2.19.4.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena savienojumi, kompensācijas šļūtenes utt.): …

3.2.19.4.3.

Simbola rasējums: …

3.2.20.

Siltuma uzglabāšanas informācija

3.2.20.1.

Aktīvās siltuma uzglabāšanas ierīce: jā/nē (1)

3.2.20.1.1.

Entalpija: … (J)

3.2.20.2.

Izolācijas materiāli: jā/nē (1)

3.2.20.2.1.

Izolācijas materiāls: …

3.2.20.2.2.

Izolācijas nominālais tilpums: …(t)

3.2.20.2.3.

Izolācijas nominālais svars: …(t)

3.2.20.2.4.

Izolācijas atrašanās vieta: …

3.2.20.2.5.

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšanā: jā/nē (1)

3.2.20.2.5.1.

(nav visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja) Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (stundas): …

3.2.20.2.5.2.

(nav visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja) Motora temperatūras mērīšanas vieta: …

3.2.20.2.6.

Viena interpolācijas saime ATCT saimes pieejā: jā/nē (1)

3.2.20.2.7.

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja attiecībā uz izolāciju: jā/nē (1)

3.2.20.2.7.1.

ATCT izmērītā atsauces transportlīdzekļa attiecībā uz izolāciju apraksts: …

3.3.

Elektriskais spēka pārvads (tikai PEV)

3.3.1.

Elektriskā spēka pārvada vispārīgs apraksts

3.3.1.1.

Marka: …

3.3.1.2.

Tips: …

3.3.1.3.

Izmantojums (1): Viens motors/vairāki motori (skaits): …

3.3.1.4.

Transmisijas izvietojums: paralēla / starpasu / cita, precizēt: …

3.3.1.5.

Testa spriegums: … V

3.3.1.6.

Motora nominālie apgriezieni: … min–1

3.3.1.7.

Motora maksimālie apgriezieni: … min–1 vai pēc noklusējuma: reduktora izejas vārpstas / pārnesumkārbas apgriezieni (precizēt izmantoto pārnesumu): … min–1

3.3.1.9.

Maksimālā jauda: … kW

3.3.1.10.

Maksimālā jauda 30 minūtes: … kW

3.3.1.11.

Elastīgs diapazons (ja P > 90 procenti no maks. jaudas):

ātrums diapazona sākumā: … min–1

ātrums diapazona beigās: … min–1

3.3.2.

Vilces REESS

3.3.2.1.

REESS tirdzniecības nosaukums un preču zīme: …

3.3.2.2.

Galvaniskā pāra veids: …

3.3.2.3.

Nominālais spriegums: … V

3.3.2.4.

REESS maksimālā jauda 30 minūtes (pie nepārtrauktas izlādes): … kW

3.3.2.5.

REESS veiktspēja pie 2 h izlādes (konstanta jauda vai konstanta strāva): 1)

3.3.2.5.1.

REESS enerģija: … kWh

3.3.2.5.2.

REESS ietilpība: … Ah 2 h

3.3.2.5.3.

Sprieguma vērtība izlādes beigās: … V

3.3.2.6.

Izlādes beigu rādītājs, kas izraisa transportlīdzekļa obligātu apstāšanos: (1) ..........................

3.3.2.7.

REESS masa: .......................... kg

3.3.2.8.

Elementu skaits:……

3.3.2.9.

REESS novietojums:…………

3.3.2.10.

Dzesētāja veids: gaiss/šķidrums (1)

3.3.2.11.

Akumulatora pārvaldības sistēmas vadības bloks

3.3.2.11.1.

Marka: ………..

3.3.2.11.2.

Tips: …….

3.3.2.11.3.

Identifikācijas numurs: …..

3.3.3.

Elektromotors

3.3.3.1.

Darbības princips:

3.3.3.1.1.

līdzstrāva / maiņstrāva (1) /fāžu skaits: ..........................

3.3.3.1.2.

atsevišķas ierosmes / virknes / jauktais slēgums (1)

3.3.3.1.3.

sinhrons/asinhrons (1)

3.3.3.1.4.

tinuma rotors / ar pastāvīgiem magnētiem / ar korpusu (1)

3.3.3.1.5.

motora polu skaits: ..........................

3.3.3.2.

Inerciālā masa: ..........................

3.3.4.

Jaudas kontrolleris

3.3.4.1.

Marka: ..........................

3.3.4.2.

Tips: ..........................

3.3.4.2.1.

Identifikācijas numurs: …..

3.3.4.3.

Regulēšanas princips: vektora / atvērta ķēde / slēgta / cits (norādīt): (1) ..........................

3.3.4.4.

Elektromotoram pievadītā maksimālā faktiskā strāva: (2) .......................... A .......................... sekunžu laikā

3.3.4.5.

Sprieguma diapazona izmantošana: .......................... V līdz .......................... V

3.3.5.

Dzesēšanas sistēma:

Motors: šķidruma/gaisa (1)

Kontrolleris: šķidruma/gaisa (1)

3.3.5.1.

Šķidruma dzesēšanas iekārtas raksturlielumi:

3.3.5.1.1.

Šķidruma veids .......................... cirkulācijas sūkņi: jā/nē (1)

3.3.5.1.2.

Sūkņa raksturlielumi vai marka(-s) un tips(-i): ..........................

3.3.5.1.3.

Termostats: iestatījums: ..........................

3.3.5.1.4.

Radiators: rasējums(-i) vai marka(-as) un tips(-i): ..........................

3.3.5.1.5.

Redukcijas vārsts: spiediena iestatījums: ..........................

3.3.5.1.6.

Ventilators: raksturojums vai marka(-as) un tips(-i): ..........................

3.3.5.1.7.

Ventilatora kanāls: ..........................

3.3.5.2.

Gaisa dzesēšanas iekārtas raksturlielumi

3.3.5.2.1.

Pūtējs: raksturojums vai marka(-as) un tips(-i): ..........................

3.3.5.2.2.

Standarta ventilācijas kanāli: ..........................

3.3.5.2.3.

Temperatūras regulēšanas sistēma: jā/nē (1)

3.3.5.2.4.

Īss apraksts: ..........................

3.3.5.2.5.

Gaisa filtrs: .......................... marka(-s): .......................... tips(-i):

3.3.5.3.

Ražotāja pieļautās temperatūras (maksimums)

3.3.5.3.1.

Izplūde no motora: .......................... °C

3.3.5.3.2.

ieplūde kontrollerī: .......................... °C

3.3.5.3.3.

motora atsauces punktā(-os): .......................... °C

3.3.5.3.4.

kontrollera atsauces punktā(-os): .......................... °C

3.3.6.

Izolācijas kategorija: ..........................

3.3.7.

Starptautiskās aizsardzības (IP) kods: ..........................

3.3.8.

Eļļošanas sistēmas princips: (1)

Gultņi: berzes/lodīšu

Smērviela: smērviela/eļļa

Blīvējums: jā/nē

Cirkulācija: ar/bez

3.3.9.

Lādētājs

3.3.9.1.

Lādētājs: iebūvēts/ārējs (1) ārēja bloka gadījumā definē lādētāju (preču zīme, modelis): ..........................

3.3.9.2.

Normālā lādēšanas režīma apraksts:

3.3.9.3.

Elektrotīkla specifikācija:

3.3.9.3.1.

Elektrotīkla tips: vienfāzes/trīsfāžu (1)

3.3.9.3.2.

Spriegums: ..........................

3.3.9.4.

Ieteicamais starplaiks starp izlādes beigām un uzlādes sākumu: ..........................

3.3.9.5.

Pilnīgas uzlādes teorētiskais ilgums: ..........................”

3.3.10.

Elektroenerģijas pārveidotāji

3.3.10.1.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp elektrisko iekārtu un vilces REESS

3.3.10.1.1.

Marka: ..........................

3.3.10.1.2.

Tips: ..........................

3.3.10.1.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.3.10.2.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp vilces REESS un zemsprieguma elektroapgādi

3.3.10.2.1.

Marka: ..........................

3.3.10.2.2.

Tips: ..........................

3.3.10.2.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.3.10.3.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp uzlādes spraudni un vilces REESS

3.3.10.3.1.

Marka: ..........................

3.3.10.3.2.

Tips: ..........................

3.3.10.3.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.4.

Piedziņas enerģijas konvertoru kombinācijas

3.4.1.

Hibrīds elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (1)

3.4.2.

Hibrīda elektriskā transportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa / nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (1)

3.4.3.

Darba režīma slēdzis: ar/bez (1)

3.4.3.1.

Izvēles režīmi

3.4.3.1.1.

Tikai elektrība: jā/nē (1)

3.4.3.1.2.

Tikai degvielas patēriņš: jā/nē (1)

3.4.3.1.3.

Hibrīda režīmi: jā/nē (1)

(ja jā, īss apraksts): …

3.4.4.

Enerģijas uzkrāšanas ierīces raksturojums: (REESS, kondensators, spararats/ģenerators)

3.4.4.1.

Marka(-as): …

3.4.4.2.

Tips(-i): …

3.4.4.3.

Identifikācijas numurs: …

3.4.4.4.

Galvaniskā pāra veids: …

3.4.4.5.

Enerģija: … (REESS gadījumā: spriegums un jauda ampērstundās 2 stundās, kondensatoram: J, …)

3.4.4.6.

Lādētājs: iebūvēts / ārējs / nav (1)

3.4.4.7.

Dzesētāja veids: gaiss/šķidrums (1)

3.4.4.8.

Akumulatora pārvaldības sistēmas vadības bloks

3.4.4.8.1.

Marka: ………..

3.4.4.8.2.

Tips: …….

3.4.4.8.3.

Identifikācijas numurs: …..

3.4.5.

Elektriska iekārta (raksturot katru elektriskās iekārtas tipu atsevišķi)

3.4.5.1.

Marka: …

3.4.5.2.

Tips: …

3.4.5.3.

Primārā izmantošana: vilces motors/ģenerators (1)

3.4.5.3.1.

Izmantojot kā vilces motoru: viens motors/vairāki motori (skaits) (1): …

3.4.5.4.

Maksimālā jauda: … kW

3.4.5.5.

Darbības princips

3.4.5.5.5.1

Līdzstrāva / maiņstrāva / fāžu skaits: …

3.4.5.5.2.

Atsevišķas ierosmes / virknes / jauktais slēgums (1)

3.4.5.5.3.

Sinhrons/asinhrons (1)

3.4.6.

Vadības bloks

3.4.6.1.

Marka(-as): …

3.4.6.2.

Tips(-i): …

3.4.6.3.

Identifikācijas numurs: …

3.4.7.

Jaudas kontrolleris

3.4.7.1.

Marka: …

3.4.7.2.

Tips: …

3.4.7.3.

Identifikācijas numurs: …

3.4.9.

Ražotāja ieteikums iepriekšējai sagatavošanai: …

3.4.10.

FCHV: jā/nē (1)

3.4.10.1.

Degvielas elementa tips

3.4.10.1.2.

Marka: …

3.4.10.1.3.

Tips: …

3.4.10.1.4.

Nominālais spriegums (V): …

3.4.10.1.5.

Dzesētāja veids: gaiss/šķidrums (1)

3.4.10.2.

Sistēmas apraksts (degvielas elementa darbības princips, rasējumi utt.): …

3.4.11.

Elektroenerģijas pārveidotāji

3.4.11.1.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp elektrisko iekārtu un vilces REESS

3.4.11.1.1.

Marka: ..........................

3.4.11.1.2.

Tips: ..........................

3.4.11.1.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.4.11.2.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp vilces REESS un zemsprieguma elektroapgādi

3.4.11.2.1.

Marka: ..........................

3.4.11.2.2.

Tips: ..........................

3.4.11.2.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.4.11.3.

Elektroenerģijas pārveidotājs starp uzlādes spraudni un vilces REESS

3.4.11.3.1.

Marka: ..........................

3.4.11.3.2.

Tips: ..........................

3.4.11.3.3.

Deklarētā nominālā jauda: .......................... W

3.5.

Ražotāja deklarētās vērtības CO2 emisiju / degvielas patēriņa / elektroenerģijas patēriņa / pilnuzlādes nobraukuma un ekoinovāciju informācijas noteikšanai (attiecīgā gadījumā) (o)

3.5.7.

Ražotāja deklarētās vērtības

3.5.7.1.

Testa transportlīdzekļa parametri

Transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (VL) ja ir

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību (VH)

VM ja ir

Reprezentatīvs V (tikai ceļa slodzes matricas saimei (*1))

Noklusējuma vērtības

Transportlīdzekļa korpusa tips

 

 

—

 

 

Izmantotā ceļa slodzes metode (mērījums vai aprēķins pa ceļa slodzes saimēm)

 

 

—

—

 

Ceļa slodzes informācija:

 

Riepu marka un tips,

ja mērījums

 

 

—

 

 

Riepu izmēri (priekšā/aizmugurē),

ja mērījums

 

 

—

 

 

Riepu rites pretestība (priekšējo/aizmugurējo) (kg/t)

 

 

—

 

 

Spiediens riepās (priekšā/aizmugurē) (kPa),

ja mērījums

 

 

—

 

 

Delta CD × A transportlīdzeklim L salīdzinājumā ar transportlīdzekli H (IP_H mīnus IP_L)

—

 

—

—

 

Delta CD × A salīdzinājumā ar ceļa slodzes saimes transportlīdzekli L (IP_H/L mīnus RL_L), ja aprēķina pa ceļa slodzes saimēm

 

 

—

—

 

Transportlīdzekļa testa masa (kg)

 

 

 

 

 

Masa nokomplektētā stāvoklī (kg)

 

 

—

—

—

Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg)

 

 

—

—

—

Ceļa slodzes koeficienti

 

f0 (N)

 

 

 

 

 

f1 (N/(km/h))

 

 

 

 

 

f2 (N/(km/h)2)

 

 

 

 

 

Frontālā daļa m2 (0,000 m2)

—

—

—

 

 

Ciklā vajadzīgā enerģija (J)

 

 

 

 

 

3.5.7.1.1.

Degviela, ko izmanto 1. tipa testā un kas ir izraudzīta lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu (tikai LPG vai NG transportlīdzekļiem): …

3.5.7.2.

Kombinētā CO2 emisiju masa

3.5.7.2.1.

CO2 emisiju masa pilnībā ICE transportlīdzekļiem un NOVC-HEV

3.5.7.2.1.0.

Minimālās un maksimālās CO2 vērtības interpolācijas saimē: … g/km

3.5.7.2.1.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … g/km

3.5.7.2.1.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.1.3.

Transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.2

OVC-HEV transportlīdzekļu uzlādi noturoša CO2 emisiju masa

3.5.7.2.2.1.

CO2 emisiju masa, noturot uzlādi, transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: g/km

3.5.7.2.2.2.

CO2 emisiju masa, noturot uzlādi, transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): g/km

3.5.7.2.2.3

CO2 emisiju masa, noturot uzlādi, transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): g/km

3.5.7.2.3.

OVC-HEV CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju, un svērtā CO2 emisiju masa

3.5.7.2.3.1.

CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … g/km

3.5.7.2.3.2.

CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3.3.

CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3.4.

Minimālās un maksimālās svērtās CO2 vērtības OVC interpolācijas saimē: … g/km

3.5.7.3.

Elektrificētu transportlīdzekļu pilnuzlādes nobraukums

3.5.7.3.1.

PEV pilnuzlādes nobraukums pilnībā elektriskā režīmā (PER)

3.5.7.3.1.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … km

3.5.7.3.1.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2.

OVC-HEV un OVC-FCHV kopējais pilnuzlādes nobraukums (AER) (attiecīgā gadījumā)

3.5.7.3.2.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … km

3.5.7.3.2.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2.3.

Transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.4.

FCHV degvielas patēriņš (FCCS)

3.5.7.4.1.

Uzlādi noturošs NOVC-FCHV un OVC-FCHV degvielas patēriņš (attiecīgā gadījumā)

3.5.7.4.1.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … kg/100 km

3.5.7.4.1.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … kg/100 km

3.5.7.4.1.3.

Transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): … kg/100 km

3.5.7.4.2.

Akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš – OVC-FCHV (attiecīgā gadījumā)

3.5.7.4.2.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … kg/100 km

3.5.7.4.2.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … kg/100 km

3.5.7.5.

Elektrificētu transportlīdzekļu elektroenerģijas patēriņš

3.5.7.5.1.

Pilnībā elektrisku transportlīdzekļu kombinētais elektroenerģijas patēriņš (ECWLTC)

3.5.7.5.1.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … Wh/km

3.5.7.5.1.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.7.5.2.

UF svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš ECAC,CD (kombinētais)

3.5.7.5.2.1.

Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību: … Wh/km

3.5.7.5.2.2.

Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.7.5.2.3.

Transportlīdzeklis ar M vērtību (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.8.

Ar ekoinovāciju aprīkots transportlīdzeklis Regulas (ES) 2019/631 11. panta izpratnē M1 vai N1 transportlīdzekļiem: jā/nē (1)

3.5.8.1.

M1 transportlīdzekļiem – Regulas (ES) Nr. 725/2011 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips / variants / versija – vai N1 transportlīdzekļiem – Regulas (ES) Nr. 427/2014 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips / variants / versija (attiecīgā gadījumā): …

3.5.8.2.

Mijiedarbība starp dažādām ekoinovācijām: jā/nē (1)

3.5.8.3.

Emissions data related to the use of eco-innovations (repeat the table for each reference fuel tested) (w1)

Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (w2)

Ekoinovācijas kods (w3)

1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisijas (g/km)

2. Ekoinovācijas transportlīdzekļa CO2 emisijas (g/km)

3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisijas 1. tipa testa ciklā (w4)

4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisijas 1. tipa testa ciklā

5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos

CO2 emisiju aiztaupījumi ((1 – 2) – (3 – 4))*5

xxx/201x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējie WLTP CO2 emisiju aiztaupījumi (g/km)(w5)

3.6.

Ražotāja pieļautās temperatūras

3.6.1.

Dzesēšanas sistēma

3.6.1.1.

Dzesēšana ar šķidrumu

Maksimālā temperatūra pie izejas atveres: … K

3.6.1.2.

Dzesēšana ar gaisu

3.6.1.2.1.

Atsauces punkts: …

3.6.1.2.2.

Maksimālā temperatūra atsauces punktā: … K

3.6.2.

Maksimālā izejas temperatūra pie ieejas starpdzesētājā: … K

3.6.3.

Maksimālā izplūdes temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem) vai turbokompresoram: … K

3.6.4.

Degvielas temperatūra

Minimālā: … K — maksimālā: … K

Dīzeļmotoriem — iesmidzināšanas sūkņa ieplūdē, ar gāzi darbināmiem motoriem — spiediena regulatora pēdējā pakāpē

3.6.5.

Smērvielas temperatūra

Minimālā: … K — maksimālā: … K

3.8.

Eļļošanas sistēma

3.8.1.

Sistēmas apraksts

3.8.1.1.

Smērvielas tvertnes atrašanās vieta: …

3.8.1.2.

Padeves sistēma (ar sūkni / iesmidzināšana ieplūdes sistēmā / sajaukšana ar degvielu utt.) (1)

3.8.2.

Smērvielas sūknis

3.8.2.1.

Marka(-as): …

3.8.2.2.

Tips(-i): …

3.8.3.

Sajaukums ar degvielu

3.8.3.1.

Procentuālā daļa: …

3.8.4.

Eļļas dzesētājs: jā/nē (1)

3.8.4.1.

Rasējums(-i): … vai

3.8.4.1.1.

Marka(-as): …

3.8.4.1.2.

Tips(-i): …

3.8.5.

Smērvielas specifikācija: …W…

4

TRANSMISIJA (p)

4.3.

Motora spararata inerces moments: …

4.3.1.

Papildu inerces moments pie neieslēgta pārnesuma: …

4.4.

Sajūgs(-i)

4.4.1.

Tips: …

4.4.2.

Maksimālā griezes momenta konversija: …

4.5.

Pārnesumkārba

4.5.1.

Tips (manuāla / automātiska / CVT (nepārtraukti mainīga transmisija)) (1)

4.5.1.4.

Griezes momenta vērtība: …

4.5.1.5.

Sajūgu skaits: …

4.6.

Pārnesuma skaitļi

Pārnesums

Pārnesumkārbas iekšējie pārnesuma skaitļi (motora un pārnesumkārbas izejas vārpstas apgriezienu attiecība)

Galvenā pārvada pārnesuma skaitlis(-ļi) (pārnesumkārbas izejas vārpstu un dzenamā riteņa apgriezienu pārnesuma skaitlis)

Kopējie pārnesuma skaitļi

Maksimums CVT

 

 

 

1

 

 

 

2

 

 

 

3

 

 

 

…

 

 

 

Minimums CVT

 

 

 

4.6.1.

Pārnesumu pārslēgšana (nav attiecināms automātiskās transmisijas gadījumā)

4.6.1.1.

1. pārnesumu neņem vērā: jā/nē (1)

4.6.1.2.

n_95_high katram pārnesumam: … min–1

4.6.1.3.

nmin_drive

4.6.1.3.1.

1. pārnesums: … min–1

4.6.1.3.2.

No 1. pārnesuma uz 2. pārnesumu: … min–1

4.6.1.3.3.

No 2. pārnesuma līdz apstāšanās stāvoklim: … min–1

4.6.1.3.4.

2. pārnesums: … min–1

4.6.1.3.5.

3. pārnesums un nākamie: … min–1

4.6.1.4.

n_min_drive_set paātrinājumam / nemainīga ātruma posmiem (n_min_drive_up): … min–1

4.6.1.5.

n_min_drive_set palēninājuma posmiem (nmin_drive_down):

4.6.1.6.

Sākotnējais laika posms

4.6.1.6.1.

t_start_phase: … s

4.6.1.6.2.

n_min_drive_start: … min–1

4.6.1.6.3.

n_min_drive_up_start: … min–1

4.6.1.7.

ASM izmantošana: jā/nē (1)

4.6.1.7.1.

ASM vērtības: … pie … min–1

4.7.

Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (q): …

4.12.

Pārnesumkārbas smērviela: …W…

6

BALSTIEKĀRTA

6.6.

Riepas un riteņi

6.6.1.

Riepu un riteņu kombinācija(-as)

6.6.1.1.

Asis

6.6.1.1.1.

1. ass: …

6.6.1.1.1.1.

Riepu izmēra apzīmējums

6.6.1.1.2.

2. ass: …

6.6.1.1.2.1.

Riepu izmēra apzīmējums

utt.

6.6.2.

Rites rādiusu augšējās un apakšējās robežas

6.6.2.1.

1. ass: …

6.6.2.2.

2. ass: …

6.6.3.

Transportlīdzekļa ražotāja ieteiktais spiediens riepā(-s): … kPa

9

VIRSBŪVE

9.1.

Virsbūves tips, izmantojot Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļā noteiktos kodus: …

12.

DAŽĀDI

12.10.

Ierīces vai sistēmas ar vadītāja atlasāmiem režīmiem, kuras ietekmē CO2 emisijas, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un/vai kritēriju emisijas un kurām nav dominējoša režīma: jā/nē (1)

12.10.1.

Uzlādi noturošs tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.10.1.0.

Dominējošais režīms CS apstākļos: jā/nē (1)

12.10.1.0.1.

Dominējošais režīms CS apstākļos: … (attiecīgā gadījumā)

12.10.1.1.

Vislabvēlīgākā gadījuma režīms: … (attiecīgā gadījumā)

12.10.1.2.

Visnelabvēlīgākā gadījuma režīms: … (attiecīgā gadījumā)

12.10.1.3.

Režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izpildīt standarta testa ciklu: …(ja CS apstākļos nav dominējošā režīma un tikai viens režīms spēj izpildīt standarta testa ciklu)

12.10.2.

Akumulēto enerģiju patērējošs tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.10.2.0.

Dominējošais režīms CD apstākļos: jā/nē (1)

12.10.2.0.1.

Dominējošais režīms CD apstākļos: … (attiecīgā gadījumā)

12.10.2.1.

Enerģiju visvairāk patērējošais režīms: … (attiecīgā gadījumā)

12.10.2.2.

Režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izpildīt standarta testa ciklu: …(ja CD apstākļos nav dominējošā režīma un tikai viens režīms spēj izpildīt standarta testa ciklu)

12.10.3.

1. tipa tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.10.3.1.

Vislabvēlīgākā gadījuma režīms: …

12.10.3.2.

Visnelabvēlīgākā gadījuma režīms: …

Paskaidrojumi

(1)

 Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāki ieraksti).

(2)

 Norādīt pielaidi.

(3)

 Šeit norādīt katra varianta augstāko un zemāko vērtību.

(6)

 —

(7)

 Norādīt izvēles aprīkojumu, kas izmaina transportlīdzekļa gabarītus.

(c)

 Klasificēta atbilstīgi definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) 2018/858 4. pantā.

(f)

 Ja ir viena versija ar parastu kabīni un cita versija ar guļamkabīni, norādīt abu versiju masas un gabarītus.

(g)

 Standarts ISO 612: 1978 — Autotransporta līdzekļi — Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju gabarīti — Termini un definīcijas.

(h)

 Uzskata, ka vadītāja svars ir 75 kg.

Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot izlietotā ūdens sistēmas, kam jāpaliek tukšām), ir piepildītas līdz 100 % no ražotāja norādītā tilpuma.

N2, N3, M2, M3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem 2.6. punkta b) apakšpunktā un 2.6.1. punkta b) apakšpunktā minētā informācija nav jānorāda.

(i)

 Piekabēm un puspiekabēm, un transportlīdzekļiem, kam ir sakabe ar piekabi vai puspiekabi, kurai ir ievērojama vertikālā slodze uz sakabes iekārtu vai piekto riteni, šo slodzi, ko dala ar standarta gravitācijas paātrinājumu, iekļauj maksimālajā tehniski pieļaujamajā masā.

(k)

 Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto.

Attiecībā uz nestandarta motoriem un sistēmām ražotājs sniedz ziņas, kas ir līdzvērtīgas turpmākajos punktos norādītajām.

(l)

 Šo skaitli noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(m)

 Šo vērtību aprēķina (π = 3,1416) un noapaļo līdz veselam tuvākajam cm3.

(n)

 Nosaka attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai Regulas (EK) Nr. 595/2009 prasībām.

(o)

 Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1268/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 36. lpp.) prasībām.

(p)

 Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.

(q)

 Attiecībā uz piekabēm – ražotāja atļautais maksimālais ātrums.

(r)

 OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.

(s)

 OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.

(t)

 Attiecībā uz izolācijas nominālo tilpumu un izolācijas nominālo svaru norādīt līdz diviem cipariem aiz komata. Attiecībā uz izolācijas tilpumu un izolācijas svaru piemēro pielaidi +/- 10 procenti. Nav jādokumentē, ja 3.2.20.2.5. vai 3.2.20.2.7. punktā norādīts “nē”.

(w)

 Ekoinovācijas.

(w1)

 Vajadzības gadījumā pievieno rindas, katru ekoinovāciju rakstot jaunā rindā.

(w2)

 Ekoinovāciju apstiprinošā Komisijas lēmuma numurs.

(w3)

 Piešķirts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina ekoinovāciju.

(w4)

 Ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu un ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība.

(w5)

 Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisiju aiztaupījumu summa.

“3.a papildinājums

DOKUMENTĀCIJAS PAKETES

Oficiālā dokumentācijas pakete

Ražotājs var izmantot vienu oficiālo dokumentācijas paketi vairākiem emisiju tipa apstiprinājumiem. Oficiālajā dokumentācijas paketē iekļauj turpmāk norādīto informāciju.

Apakšpunkts

Skaidrojums

1.

Emisiju tipa apstiprinājuma numurs(-i)

Tā (to) emisiju tipa apstiprinājuma(-u) numurs(-i), uz kuru(-iem) attiecas šī BES-AES deklarācija:

iekļauj atsauci uz TA, programmatūras atsauci, kalibrēšanas numuru, katras versijas un katra attiecīgā vadības bloka (CU), piemēram, motora un pēcapstrādes bloku, kontrolsummas

Programmatūras un kalibrēšanas versijas nolasīšanas metode

Piemēram, skenēšanas rīka skaidrojums

2.

Emisijas kontroles pamatstratēģijas

 

BES x

x stratēģijas apraksts

BES y

y stratēģijas apraksts

3.

Emisijas kontroles palīgstratēģijas

 

AES attēlojums

AES hierarhiskā struktūra: kura AES ir dominējošā, ja ir vairākas AES

AES x

—

AES apraksts un pamatojums

—

Izmērītie un/vai modelētie parametri AES aktivizēšanai

—

Citi parametri, ko izmanto AES aktivizēšanai

—

Piesārņotāju un CO2 palielinājums AES izmantošanas laikā salīdzinājumā ar BES

AES y

Kā norādīts iepriekš

Paplašinātā dokumentācijas pakete

Paplašinātajā dokumentācijas paketē iekļauj šādu informāciju par visām AES:

a)

ražotāja deklarāciju par to, ka transportlīdzeklis nesatur nekādu pārveidošanas ierīci, uz kuru neattiecas kāds no Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā noteiktajiem izņēmumiem;

b)

motora un emisiju kontroles stratēģiju, un izmantoto ierīču – programmatūras vai aparatūras – apraksts un jebkāds(-i) apstāklis(-ļi), kurā(-os) stratēģijas un ierīces nedarbosies kā testēšanas laikā TA iegūšanai;

c)

deklarāciju par programmatūras versijām, ko izmanto šo AES/BES kontrolei, ieskaitot attiecīgas šo programmatūras versiju kontrolsummas vai atsauces vērtības un norādījumus iestādei par to, kā kontrolsummas vai atsauces vērtības nolasāmas; deklarāciju atjaunina un nosūta tipa apstiprinātājai iestādei, kura glabā šo paplašināto dokumentācijas paketi, ikreiz, kad tiek izlaista jauna programmatūras versija, kas ietekmē AES/BES. Ražotāji var pieprasīt, lai tiek izmantota kontrolsummas alternatīva, kamēr vien tā attiecībā uz programmatūras versiju izmaiņām nodrošina līdzvērtīgu izsekojamības līmeni;

d)

sīki izklāstītu jebkuras AES tehnisko pamatojumu, aplēšot ietekmi ar AES un bez tās, un šādu informāciju:

i)

kāpēc attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā minēto pārveidošanas ierīces aizliegumu ir piemērojamas izņēmuma klauzulas;

ii)

aparatūra, kas jāaizsargā ar AES (attiecīgā gadījumā);

iii)

apliecinājums par pēkšņu un nelabojamu motora kaitējumu, ko nevar novērst ar regulārām apkopēm un kas var rasties, ja nav AES (attiecīgā gadījumā);

iv)

pamatots skaidrojums par to, kāpēc ir jāizmanto AES, iedarbinot motoru (attiecīgā gadījumā);

e)

degvielas padeves sistēmas vadības loģikas, laikiestates stratēģiju un pārslēgšanas punktu apraksts par visiem ekspluatācijas režīmiem;

f)

hierarhiskās saiknes starp AES aprakstu (t. i., kad vienlaicīgi var būt aktīva vairāk nekā viena AES), norādi par to, kura AES uzsāk darbību pirmā, stratēģiju mijiedarbības metodi, ieskaitot datu plūsmas diagrammas un lēmuma pieņemšanas loģiku un kā hierarhija nodrošina to, ka emisijas no visām AES tiek uzturētas viszemākajā iespējamajā līmenī;

g)

to parametru sarakstu, ko AES mēra un/vai aprēķina, līdz ar katra izmērītā un/vai aprēķinātā parametra mērķi, un kā ikkatrs no šiem parametriem saistās ar motora bojājumu; ieskaitot aprēķina metodi un to, cik labi šie aprēķinātie parametri atbilst katra konkrētā parametra faktiskajam, kontrolētajam lielumam, un ikvienu rezultātā iegūto pielaidi vai drošības koeficientu, kas ietverts analīzē;

h)

to motora/emisiju kontroles parametru sarakstu, kurus modulē atkarībā no izmērītā(-ajiem) vai aprēķinātā(-ajiem) parametra(-iem), un katra motora/emisiju vadības parametra modulācijas diapazonu; norāda arī saistību starp motora/emisiju kontroles parametriem un izmērītajiem vai aprēķinātajiem parametriem;

i)

izvērtējumu par to, kā AES uzturēs emisijas reālos braukšanas apstākļos viszemākajā iespējamā līmenī, ieskaitot detalizētu analīzi par gaidāmo kopējo regulēto piesārņotāju un CO2 emisiju palielinājumu, izmantojot AES salīdzinājumā ar BES.

Paplašinātā dokumentācijas pakete nedrīkst pārsniegt 100 lpp., un tajā ietver visus galvenos elementus, kas ļauj tipa apstiprinātājai iestādei novērtēt AES. Paketei var pievienot pielikumus un citus pievienotos dokumentus, kas vajadzības gadījumā satur papildu un papildinošus elementus. Ražotājs nosūta tipa apstiprinātājai iestādei jaunu paplašinātās dokumentācijas paketes versiju ik reizi, kad AES tiek ieviestas izmaiņas. Jaunajā versijā norāda tikai izmaiņas un to ietekmi. Tipa apstiprinātāja iestāde novērtē un apstiprina AES jauno versiju.

Paplašinātā dokumentācijas pakete ir strukturēta šādi.

Paplašinātā dokumentācijas pakete AES pieteikumam Nr. YYY/OEM saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

Daļas

Punkts

Apakšpunkts

Skaidrojums

Ievaddokumenti

 

Ievadvēstule tipa apstiprinātājai iestādei

Atsauce uz dokumentu un tā versiju, dokumenta izdošanas datums, ražotāja organizācijas attiecīgās personas paraksts

 

Versiju tabula

Katras versijas grozījumu saturs, norādot grozīto daļu

 

Apraksts par to, uz kuriem (emisijas) tipiem izmaiņas attiecas

 

 

Pievienoto dokumentu tabula

Visu pievienoto dokumentu saraksts

 

Norādes

Saite uz 3.a papildinājuma a)–i) punktu (kur atrast katru šīs regulas prasību)

 

Deklarācija par pārveidošanas ierīces neesību

+ paraksts

Pamatdokuments

0

Akronīmi/saīsinājumi

 

1

VISPĀRĪGS APRAKSTS

 

1.1.

Vispārīgs motora apraksts

Galveno raksturlielumu apraksts: darba tilpums, pēcapstrāde, ...

1.2.

Vispārējā sistēmas arhitektūra

Sistēmas blokshēma: sensoru un piedziņas mehānismu saraksts, motora vispārējo funkciju skaidrojums

1.3.

Programmatūras un kalibrēšanas versijas formulējums

Piemēram, skenēšanas rīka skaidrojums

2

Emisijas kontroles pamatstratēģijas

 

2.x

BES x

x stratēģijas apraksts

2.y

BES y

y stratēģijas apraksts

3

Emisijas kontroles palīgstratēģijas

 

3.0.

AES attēlojums

AES hierarhiskā struktūra: apraksts un pamatojums (piemēram, drošība, uzticamība utt.)

3.x

AES x

3.x.1

AES pamatojums

3.x.2

izmērītie un/vai modelētie parametri, kurus izmanto AES raksturošanai

3.x.3

AES darbības režīms — Izmantotie parametri

3.x.4

AES ietekme uz piesārņotājiem un CO2

3.y

AES y

3.y.1

3.y.2

utt.

100 lpp. ierobežojums beidzas šeit

Pielikums

 

Šajā BES-AES aplūkoto tipu saraksts, tostarp TA atsauce, programmatūras atsauce, kalibrēšanas numurs, katras versijas un katra vadības bloka (CU) kontrolsumma (motors un/vai pēcapstrāde, attiecīgā gadījumā)

Pievienotie dokumenti

 

Tehniskā piezīme par AES pamatojumu Nr. xxx

Riska novērtējums vai pamatojums testējot, vai pēkšņa bojājuma piemērs (attiecīgā gadījumā)

 

Tehniskā piezīme par AES pamatojumu Nr. yyy

 

 

Testa ziņojums par konkrēto AES ietekmes kvantitatīvo noteikšanu

Testa ziņojums par visiem īpašajiem testiem, kas veikti AES pamatošanai, ziņas par testa apstākļiem, transportlīdzekļa apraksts, testu veikšanas datums, emisijas un/vai CO2 ietekme ar AES aktivizēšanu vai bez tās
”

5)

pielikuma 4. papildinājumā EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu (bez papildpielikuma) aizstāj ar šādu:

“EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Administratīvās iestādes zīmogs

Paziņojums par sistēmas tipa / transportlīdzekļa tipa:

—

EK tipa apstiprinājumu (1),

—

EK tipa apstiprinājuma paplašinājumu (1),

—

EK tipa apstiprinājuma atteikumu (1),

—

EK tipa apstiprinājuma atcelšanu (1)

—

attiecībā uz sistēmu (1) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2) un Regulu (ES) 2017/1151 (3)

EK tipa apstiprinājuma numurs: …

Paplašinājuma iemesls: …

I IEDAĻA

0.1.

 Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.

 Tips: …

0.2.1.

 Komercnosaukums(-i) (ja tāds(-i) ir): …

0.3.

 Tipa identifikācijas veids, ja tas marķēts uz transportlīdzekļa (4)

0.3.1.

 Marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.

 Transportlīdzekļa kategorija (5)

0.4.2.

 Bāzes transportlīdzeklis (5a) (1): jā/nē (1)

0.5.

 Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.

 Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.

 Attiecīgā gadījumā – ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese: …

II IEDAĻA

0.

 Interpolācijas saimes identifikators, kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 6.2.6. punktā.

1.

 Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): (skatīt papildpielikumu)

2.

 Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3.

 1. tipa testa ziņojuma datums: …

4.

 1. tipa testa ziņojuma numurs: …

5.

 Piezīmes (ja ir): (skatīt papildpielikuma 3. iedaļu)

6.

 Vieta: …

7.

 Datums: …

8.

 Paraksts: …

Pielikumā:

Informācijas pakete (6)

Testa ziņojums(-i)”

6)

pielikuma 5. papildinājumu svītro;

7)

pielikuma 6. papildinājumu groza šādi:

1.

punktā 1. tabulu groza šādi:

1)

rindas no AP līdz AR aizstāj ar šādām:

“AP

Euro 6d-ISC-FCM

Euro 6-2

M, N1, I klase

PI, CI

1.1.2020.

1.1.2021.

31.8.2024.

AQ

Euro 6d-ISC-FCM

Euro 6-2

N1, II klase

PI, CI

1.1.2021.

1.1.2022.

31.8.2024.

AR

Euro 6d-ISC-FCM

Euro 6-2

N1, III klase, N2

PI, CI

1.1.2021.

1.1.2022.

31.8.2024.”

2)

aiz rindas AR iekļauj šādas rindas:

“EA

Euro 6e

Euro 6-2

M, N1, N2

PI, CI

1.9.2023.

1.9.2024.

31.12.2025.

EB

Euro 6e -bis

Euro 6-2

M, N1, N2

PI, CI

1.1.2025.

1.1.2026.

31.12.2027.

EC

Euro 6e-bis-FCM

Euro 6-2

M, N1, N2

PI, CI

1.1.2027.

1.1.2028.”

 

2)

1. tabulas beigās aiz “apzīmējuma” par Euro 6d-ISC-FCM' RDE iekļauj šādu tekstu:

““Euro 6e”

=

Kā norādīts iepriekš + RDE atbilstība, ņemot vērā atjauninātās PEMS robežvērtības, OBFCM attiecībā uz N2 transportlīdzekļiem

“Euro 6e-bis”

=

Kā norādīts iepriekš + paaugstināti paplašināti apkārtējās vides apstākļi RDE atbilstībai + AES karodziņš + izmantojuma koeficients, pamatojoties uz dneb (sk. XXI pielikuma 3.2. punktu)

“Euro 6e-bis-FCM”

=

Kā norādīts iepriekš + izmantojuma koeficients, pamatojoties uz dnec (sk. XXI pielikuma 3.2. punktu) (11)

3)

papildinājuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTU NUMURU PIEMĒRI

2.1.

 Turpmāk sniegts piemērs par “Euro 6” vieglā pasažieru automobiļa tipa apstiprinājumu atbilstoši “Euro 6d” emisiju standartam un “Euro 6-2”OBD standartam, ko identificē ar burtiem “AJ” saskaņā ar 1. tabulu. Šis apstiprinājums piešķirts saistībā ar pamata Regulu (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas aktu, proti, Regulu (ES) 2017/1151. Šis ir 17. šāda veida apstiprinājums, kas izdots Luksemburgā, identificēts ar kodu “e13”, bez paplašinājuma. Tas nozīmē, ka apstiprinājuma numura ceturtā un piektā iedaļa ir attiecīgi “0017” un “00”.

e13*715/2007*2017/1151AJ*0017*00

2.2.

 Šis otrais piemērs parāda “Euro 6” N1 II klases vieglā komerciālā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu atbilstoši “Euro 6d-TEMP” emisiju standartam un “Euro 6-2”OBD standartam, ko identificē ar burtiem “AH” saskaņā ar 1. tabulu. Šis apstiprinājums piešķirts saistībā ar pamata Regulu (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas aktu (kas grozīts ar Regulu (ES) 2018/1832). Šis ir 1. šāda veida apstiprinājums, kas izdots Rumānijā, identificēts ar kodu “e19”, bez paplašinājuma. Tas nozīmē, ka apstiprinājuma numura ceturtā un piektā iedaļa ir attiecīgi “0001” un “00”.

e19*715/2007*2018/1832AH*0001*00

2.3.

 Šis trešais piemērs parāda “Euro 6” vieglā pasažieru automobiļa tipa apstiprinājumu atbilstoši “Euro 6e” emisiju standartam un “Euro 6-2”OBD standartam, ko identificē ar burtiem “EA” saskaņā ar 1. tabulu. Šis apstiprinājums piešķirts saistībā ar pamata Regulu (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas aktu (kas grozīts ar šo Regulu (ES) 2023/443). Šis ir 7. šāda veida apstiprinājums otrajam paplašinājumam, ko izdevusi Nīderlande un kas identificēts ar kodu “e4”. Tas nozīmē, ka apstiprinājuma numura ceturtā un piektā iedaļa ir attiecīgi “00007” un “02”.

e4*715/2007*2023/443EA*00007*02”;

8)

pielikuma 8.a, 8.b un 8.c papildinājumu aizstāj ar šādiem:

“8.a papildinājums

Testa ziņojumi

Testa ziņojums ir ziņojums, ko izdod tehniskais dienests, kurš atbildīgs par testu veikšanu saskaņā ar šo regulu.

I DAĻA

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs 1. tipa testam.

Ziņojuma numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

TEMATS

…

Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)

:

 

Interpolācijas saimes identifikators(-i)

:

 

Testētais objekts

 

Marka

:

 

 

IP identifikators

:

 

SECINĀJUMS

Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.


VIETA,

DD/MM/GGGG

Vispārīgas piezīmes

Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja būtu jāapraksta testa ziņojumā.

Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā.

Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju.

Testa ziņojuma iedaļās par specifiskiem transportlīdzekļa tipiem ir iekļauti šādi burti:

“(a)”

kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru.

“(b)”

kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoru.

1.   TESTĒTĀ(-O) TRANSPORTLĪDZEKĻA(-U) APRAKSTS: AUGSTS, ZEMS UN M (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

1.1.   Vispārīgi

Transportlīdzekļu numuri

:

Prototipa numurs un VIN

Kategorija

:

 

Virsbūve

:

 

Piedziņas riteņi

:

 

1.1.1.   Spēka pārvada arhitektūra

Spēka pārvada arhitektūra

:

pilnībā ICE, hibrīds, elektriskais vai degvielas elements

1.1.2.   IEKŠDEDZES MOTORS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punktu atkārto.

Marka

:

 

 

 

 

 

 

Tips

:

 

 

 

 

 

 

Darbības princips

:

divtaktu/četrtaktu

Cilindru skaits un izkārtojums

:

 

 

 

 

 

 

Motora darba tilpums (cm3)

:

 

 

 

 

 

 

Motora brīvgaitas apgriezieni (min–1)

:

 

 

+

Motora augsti brīvgaitas apgriezieni (min–1) (a)

:

 

 

+

Motora nominālā jauda

:

 

kW

pie

 

apgr./min

Maksimālais tīrais griezes moments

:

 

Nm

pie

 

apgr./min

Motora smērviela

:

marka un tips

Dzesēšanas sistēma

:

tips: gaiss / ūdens / eļļa

Izolācija

:

materiāls, daudzums, atrašanās vieta, nominālais tilpums un nominālais svars (*2)

1.1.3.   TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

Benzīns E10 — dīzeļdegviela B7 — LPG — NG — …

Blīvums pie 15 °C

:

 

Sēra saturs

:

Tikai dīzeļdegvielai B7 un benzīnam E10

Partijas numurs

:

 

Willans koeficienti (attiecībā uz ICE) CO2 emisijām (gCO2/MJ)

:

 

1.1.4.   DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punktu atkārto.

Tiešā iesmidzināšana

:

jā/nē vai apraksts

Transportlīdzekļa degvielas tips

:

viena degviela / divas degvielas / maināma degviela

Vadības bloks

:

 

Daļu atsauce

:

tāpat kā informācijas dokumentā

Testētā programmatūra

:

piemēram, skenēšanas rīka nolasījums

Gaisa plūsmas mērītājs

:

 

Droseļvārsta korpuss

:

 

Spiediena sensors

:

 

Iesmidzināšanas sūknis

:

 

Iesmidzinātājs(-i)

:

 

1.1.5.   IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punktu atkārto.

Turbokompresors

:

jā/nē

marka un tips (1)

Starpdzesētājs

:

jā/nē

tips (gaiss/gaiss — gaiss/ūdens) (1)

Gaisa filtrs (elements) (1)

:

marka un tips

Ieplūdes klusinātājs (1)

:

marka un tips

1.1.6.   IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena sistēma, punktu atkārto.

Pirmais katalītiskais neitralizators

:

marka un atsauce (1)

princips: trīskomponentu / oksidēšana / NOx uztvērējs / NOx uzglabāšanas sistēma / selektīva katalītiskā reducēšana ...

Otrais katalītiskais neitralizators

:

marka un atsauce (1)

princips: trīskomponentu / oksidēšana / NOx uztvērējs / NOx uzglabāšanas sistēma / selektīva katalītiskā reducēšana ...

Cietdaļiņu filtrs

:

ar / bez / nepiemēro

katalizēts: jā/nē

marka un atsauce (1)

Skābekļa sensora(-u) atsauce un novietojums

:

pirms katalizatora / aiz katalizatora

Gaisa iesmidzināšana

:

ar / bez / nepiemēro

Ūdens iesmidzināšana

:

ar / bez / nepiemēro

EGR

:

ar / bez / nepiemēro

dzesēta/nedzesēta

HP/LP

Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma

:

ar / bez / nepiemēro

Atsauce un NOx sensora(-u) novietojums

:

pirms/aiz

Vispārīgs apraksts (1)

:

 

1.1.7.   SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punktu atkārto.

Siltuma uzglabāšanas ierīce

:

jā/nē

Siltumietilpība (uzglabātā entalpija J)

:

 

Siltumatdeves laiks (s)

:

 

1.1.8.   TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punktu atkārto.

Pārnesumkārba

:

manuāla / automātiska / bezpakāpju variators

Pārnesumu pārslēgšanas procedūra

Dominējošais režīms (12)

:

jā/nē

parastais / drive / eko / ...

Vislabvēlīgākā gadījuma režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)

:

 

Visnelabvēlīgākā gadījuma režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)

:

 

Vislielākā elektroenerģijas patēriņa režīms (attiecīgā gadījumā)

:

 

Vadības bloks

:

 

Pārnesumkārbas smērviela

:

marka un tips

Riepas

Marka

:

 

Tips

:

 

Riepu izmēri (priekšējo/aizmugurējo)

:

 

Dinamiskā aploce (m)

:

 

Spiediens riepās (kPa)

:

 

Transmisijas pārnesumskaitļi (R.T.), galvenās attiecības (R.P.) un (transportlīdzekļa ātrums (km/h)) /(motora apgriezieni (1 000 (min–1)) (V1 000) katram pārnesumkārbas pārnesumskaitlim (R.B.).

R.B.

R.P.

R.T.

V1 000

1.

1/1

 

 

2.

1/1

 

 

3.

1/1

 

 

4.

1/1

 

 

5.

1/1

 

 

…

 

 

 

 

 

 

 

1.1.9.   ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

 

Maksimālā jauda (kW)

:

 

1.1.10.   VILCES REESS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

 

Ietilpība (Ah)

:

 

Nominālais spriegums (V)

:

 

1.1.11.   DEGVIELAS ELEMENTS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens degvielas elements, punkts ir jāatkārto.

Marka

:

 

Tips

:

 

Maksimālā jauda (kW)

:

 

Nominālais spriegums (V)

:

 

1.1.12.   ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā)

Var būt vairāk nekā viena PE (spēkiekārtas enerģijas pārveidotājs, zemsprieguma sistēma vai lādētājs).

Marka

:

 

Tips

:

 

Jauda (kW)

:

 

1.2.   Transportlīdzekļa ar lielāko vērtību apraksts

1.2.1.   MASA

VH testa masa (kg)

:

 

1.2.2.   CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)

:

 

f1 (N/(km/h))

:

 

f2 (N/(km/h)2)

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija (J)

:

 

Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce

:

 

Ceļa slodzes saimes identifikators

:

 

1.2.3.   CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)

:

1. / 2. / 3.a / 3.b klase

Nominālās jaudas un pašmasas attiecība (PMR)(W/kg)

:

(attiecīgā gadījumā)

Mērīšanas laikā izmantots ātruma augstākās robežvērtības process

:

jā/nē

Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h)

:

 

Samazināšana (attiecīgā gadījumā)

:

jā/nē

Samazinājuma koeficients fdsc

:

 

Cikla attālums (m)

:

 

Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)

:

attiecīgā gadījumā

1.2.4.   PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšanas aprēķināšanas versija

 

(norāda piemērojamo Regulas (ES) 2017/1151 grozījumu)

Pārnesuma pārslēgšana

:

parastais pārnesums ātrumam v ≥ 1 km/h, x.xxxx

nmin drive

1. pārnesums

:

…min–1

no 1. pārnesuma 2. pārnesumā

:

…min–1

2. pārnesums līdz apstāšanās stāvoklim

:

…min–1

2. pārnesums

:

…min–1

3. pārnesums un nākamie

:

…min–1

1. pārnesumu neņem vērā

:

jā/nē

n_95_augsts katram pārnesumam

:

…min–1

n_min_drive_iestatījums paātrinājuma / vienmērīga ātruma fāzēs (n_min_drive_up)

:

…min–1

n_min_drive_iestatījums palēninājuma fāzēs (nmin_drive_down)

:

…min–1

t_start_phase

:

…s

n_min_drive_start

:

…min–1

N_min_drive_up_start

:

…min–1

izmanto ASM

:

jā/nē

ASM vērtības

:

 

1.3.   Transportlīdzekļa ar mazāko vērtību apraksts (attiecīgā gadījumā)

1.3.1.   MASA

VL testa masa (kg)

:

 

1.3.2.   CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)

:

 

f1 (N/(km/h))

:

 

f2 (N/(km/h)2)

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija (J)

:

 

Δ(CD × Af)LH (m2)

:

 

Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce

:

 

Ceļa slodzes saimes identifikators

:

 

1.3.3.   CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)

:

1. / 2. / 3.a / 3.b klase

Nominālās jaudas un masas nokomplektētā stāvoklī attiecība – 75 kg (PMR)(W/kg)

:

(attiecīgā gadījumā)

Mērīšanas laikā izmantots ātruma augstākās robežvērtības process

:

jā/nē

Transportlīdzekļa maksimālais ātrums

:

 

Samazināšana (attiecīgā gadījumā)

:

jā/nē

Samazinājuma koeficients fdsc

:

 

Cikla attālums (m)

:

 

Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)

:

attiecīgā gadījumā

1.3.4.   PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšana

:

Parastais pārnesums ātrumam v ≥ 1 km/h, x.xxxx

1.4.   Transportlīdzekļa ar M vērtību apraksts (attiecīgā gadījumā)

1.4.1.   MASA

VL testa masa (kg)

:

 

1.4.2.   CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)

:

 

f1 (N/(km/h))

:

 

f2 (N/(km/h)2)

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija (J)

:

 

Δ(CD × Af)LH (m2)

:

 

Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce

:

 

Ceļa slodzes saimes identifikators

:

 

1.4.3.   CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)

:

1. / 2. / 3.a / 3.b klase

Nominālās jaudas un masas nokomplektētā stāvoklī attiecība – 75 kg (PMR)(W/kg)

:

(attiecīgā gadījumā)

Mērīšanas laikā izmantots ātruma augstākās robežvērtības process

:

jā/nē

Transportlīdzekļa maksimālais ātrums

:

 

Samazināšana (attiecīgā gadījumā)

:

jā/nē

Samazinājuma koeficients fdsc

:

 

Cikla attālums (m)

:

 

Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)

:

attiecīgā gadījumā

1.4.4   PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšana

:

Parastais pārnesums ātrumam v ≥ 1 km/h, x,xxxx

2.   TESTU REZULTĀTI

2.1.   1. tipa tests

Šasijas dinamometra iestatījumu metode

:

fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu

Dinamometrs 2WD/4WD darbībā

:

2WD/4WD

2WD darbībā nedzenošā ass griezās

:

jā / nē / nepiemēro

Dinamometra darbības režīms

 

jā/nē

Brīvskrējiena režīms

:

jā/nē

Papildu iepriekšēja sagatavošana

:

jā/nē

apraksts

Nolietošanas koeficienti

:

piešķirts/testēts

2.1.1.   Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību

Testa(-u) datums(-i)

:

(diena/mēnesis/gads)

Testa(-u) vieta

:

šasijas dinamometrs, vieta, valsts

Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)

:

 

 

 

Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)

:

transportlīdzekļa centra līnijā / ...

Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)

:

 

 

 

IWR: Inerces darba rādītājs (%)

:

x,x

RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)

:

x,xx

Akceptētās novirzes no braukšanas cikla apraksts

:

PEV pirms apstāšanās kritērijiem

vai

pilnībā iedarbināts akseleratora pedālis

2.1.1.1.   Piesārņotāju emisijas (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.1.1.   Transportlīdzekļu ar vismaz vienu iekšdedzes motoru piesārņotāju emisijas, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītos punktus atkārto katram testētajam režīmam, ko var izvēlēties vadītājs (dominējošais režīms vai vislabākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).

1. tests

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

Daļiņas

Daļiņu skaits

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Izmērītās vērtības

 

 

 

 

 

 

 

Reģenerācijas koeficienti (Ki)(2)

Pieskaitāmie

 

 

 

 

 

 

 

Reģenerācijas koeficienti (Ki)(2)

Piereizināmie

 

 

 

 

 

 

 

Nolietošanas koeficienti (DF), pieskaitāmie

 

 

 

 

 

 

 

Nolietošanās koeficienti (DF), piereizināmie

 

 

 

 

 

 

 

Galīgās vērtības

 

 

 

 

 

 

 

Robežvērtības

 

 

 

 

 

 

 


2)

Skatīt Ki saimes ziņojumu(-us)

:

 

1. tipa/I veikts Ki noteikšanai

:

saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikumu vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 83 (13)

Reģenerācijas saimes identifikators

:

 

2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (d CO2 1) / piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

2.1.1.1.2.   OVC-HEV piesārņotāju emisijas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā

1. tests

Ir jābūt atbilstībai piesārņotāju emisiju robežvērtībām, un turpmāk norādītais punkts ir jāatkārto par katru braukšanas testa ciklu.

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

Daļiņas

Daļiņu skaits

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Izmērītās atsevišķa cikla vērtības

 

 

 

 

 

 

 

Atsevišķa cikla robežvērtības

 

 

 

 

 

 

 

2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (d CO2 1) / piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

2.1.1.1.3.   OVC-HEV UF SVĒRTĀS PIESĀRŅOTĀJU EMISIJAS

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

Daļiņas

Daļiņu skaits

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Aprēķinātās vērtības

 

 

 

 

 

 

 

2.1.1.2.   CO2 emisija (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.2.1.   Transportlīdzekļu ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisija uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko var izvēlēties vadītājs (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).

1. tests

CO2 emisijas

Zemas

Vidējas

Augstas

Ļoti augstas

Kombinētas

Izmērītā vērtība MCO2,p,1/ MCO2,c,2

 

 

 

 

 

Ātruma un attāluma koriģētā vērtība MCO2,p,2b / MCO2,c,2b

 

 

 

 

 

RCB korekcijas koeficients: 5)

 

 

 

 

 

MCO2,p,3 / MCO2,c,3

 

 

 

 

 

Reģenerācijas koeficienti (Ki)

Pieskaitāmie

 

Reģenerācijas koeficienti (Ki)

Piereizināmie

 

MCO2,c,4

—

 

AFKi = MCO2,c,3 / MCO2,c,4

—

 

MCO2,p,4 / MCO2,c,4

 

 

 

 

—

ATCT korekcija (FCF) (4)

 

 

 

 

 

Pagaidu vērtības MCO2,p,5 / MCO2,c,5

 

 

 

 

 

Deklarētā vērtība

—

—

—

—

 

dCO2 1 * deklarētā vērtība

—

—

—

—

 


4)

FCF: saimes korekcijas koeficients reprezentatīvu reģionālo temperatūras apstākļu koriģēšanai (ATCT)

Skatīt ACTC saimes ziņojumu(-us):

:

 

ATCT saimes identifikators

:

 

5)

korekcija, kas minēta B6. pielikumā – ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājums attiecībā uz pilnībā ICE transportlīdzekļiem, un B8. pielikumā – ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājums attiecībā uz HEV (KCO2 )

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums

CO2 emisijas (g/km)

Zemas

Vidējas

Augstas

Ļoti augstas

Kombinētas

Vidējotais MCO2,p,6 / MCO2,c,6

 

 

 

 

 

Salāgotais MCO2,p,7 / MCO2,c,7

 

 

 

 

 

Galīgās vērtības MCO2,p,H / MCO2,c,H

 

 

 

 

 

Informācija par OVC-HEV ražošanas atbilstību

 

Kombinētas

CO2 emisijas (g/km)

MCO2,CS,COP

 

AFCO2,CS

 

2.1.1.2.2.   OVC-HEV CO2 emisija akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā

1. tests

CO2 emisijas (g/km)

Kombinētas

Aprēķinātā vērtība MCO2,CD

 

Deklarētā vērtība

 

dCO2 1

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums

CO2 emisijas (g/km)

Kombinētas

Vidējotā MCO2,CD

 

Galīgā vērtība MCO2,CD

 

2.1.1.2.3.   OVC-HEV UF svērtā CO2 emisija

CO2 emisijas (g/km)

Kombinētas

Aprēķinātā vērtība MCO2,weighted

 

2.1.1.3.   DEGVIELAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.3.1.   Transportlīdzekļu tikai ar iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV degvielas patēriņš uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko vadītājs var izvēlēties (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).

Degvielas patēriņš l/100 km

Zems

Vidējs

Augsts

Ļoti augsts

Kombinēts

Galīgās vērtības FCp,H / FCc,H  (14)

 

 

 

 

 

A- Iebūvēta degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzība 4a. pantā minētajiem transportlīdzekļiem

a.   Datu pieejamība

XXII pielikuma 3. punktā uzskaitītie parametri ir pieejami: jā/neattiecas

b.   Precizitāte (attiecīgā gadījumā)

Degviela_patērētāWLTP (litri) (15)

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 1. tests

x,xxx

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 2. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 3. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 1. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 2. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 3. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx

Kopā

x,xxx

Degviela_patērētāOBFCM (litri) (16)

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 1. tests

x,xxx (*3)

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 2. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx (*3)

Transportlīdzeklis ar LIELĀKO vērtību – 3. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx (*3)

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 1. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx (*3)

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 2. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx (*3)

Transportlīdzeklis ar MAZĀKO vērtību – 3. tests (attiecīgā gadījumā)

x,xxx (*3)

Kopā

x,xxx (*3)

Precizitāte (17)

x,xxx

2.1.1.3.2.   OVC-HEV un OVC-FCHV degvielas patēriņš akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā

1. tests

Degvielas patēriņš (l/100 km vai kg/100 km)

Kombinēts

Aprēķinātā vērtība FCCD

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums

Degvielas patēriņš (l/100 km vai kg/100 km)

Kombinēts

Vidējotā FCCD

 

Galīgā vērtība FCCD

 

2.1.1.3.3.   OVC-HEV un OVC-FCHV UF svērtais degvielas patēriņš

Degvielas patēriņš (l/100 km vai kg/100 km)

Kombinēts

Aprēķinātā vērtība FCweighted

 

2.1.1.3.4.   NOVC-FCHV un OVC-FCHV transportlīdzekļu degvielas patēriņš uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko vadītājs var izvēlēties (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).

Degvielas patēriņš (kg/100 km)

Kombinēts

Izmērītās vērtības

 

RCB korekcijas koeficients

 

Galīgās vērtības FCc

 

2.1.1.4.   NOBRAUKUMS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.4.1.   Nobraukums attiecībā uz OVC-HEV un OVC-FCHV (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.4.1.1.   Kopējais pilnuzlādes nobraukums

1. tests

AER (km)

Pilsētā

Kombinēts

Izmērītās/aprēķinātās vērtības AER

 

 

Deklarētā vērtība

—

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums

AER (km)

Pilsētā

Kombinēts

Vidējotais AER (attiecīgā gadījumā)

 

 

Galīgās vērtības AER

 

 

2.1.1.4.1.2.   Līdzvērtīgs kopējais pilnuzlādes nobraukums

EAER (km)

Zems

Vidējs

Augsts

Ļoti augsts

Pilsētā

Kombinēts

Galīgās vērtības EAER

 

 

 

 

 

 

2.1.1.4.1.3.   Faktiskais nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

RCDA (km)

Kombinēts

Galīgā vērtība RCDA

 

2.1.1.4.1.4.   Nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

1. tests

RCDC (km)

Kombinēts

Galīgā vērtība RCDC

 

Pārejas cikla indeksa numurs

 

Apstiprināšanas cikla REEC (%)

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

2.1.1.4.2.   PEV nobraukums – pilnuzlādes nobraukums pilnībā elektriskā režīmā (attiecīgā gadījumā)

1. tests

PER (km)

Zems

Vidējs

Augsts

Ļoti augsts

Pilsētā

Kombinēts

Aprēķinātās vērtības PER

 

 

 

 

 

 

Deklarētā vērtība

—

—

—

—

—

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums

PER (km)

Pilsētā

Kombinēts

Vidējās vērtības noteikšana PER

 

 

Galīgās vērtības PER

 

 

2.1.1.5.   ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.5.1.   OVC-HEV un OVC-FCHV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.5.1.1.   Atkārtoti uzlādēta elektroenerģija (EAC)

EAC(Wh)

 

2.1.1.5.1.2.   Elektroenerģijas patēriņš (EC)

EC (Wh/km)

Zems

Vidējs

Augsts

Ļoti augsts

Pilsētā

Kombinēts

Galīgās vērtības EC

 

 

 

 

 

 

2.1.1.5.1.3.   UF svērtais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš

1. tests

ECAC,CD (Wh/km)

Kombinēts

Aprēķinātā vērtība ECAC,CD

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums (attiecīgā gadījumā)

ECAC,CD (Wh/km)

Kombinēts

Vidējotais ECAC,CD

 

Galīgā vērtība

 

2.1.1.5.1.4.   UF svērtais elektroenerģijas patēriņš

1. tests

ECAC,weighted (Wh)

Kombinēts

Aprēķinātā vērtība ECAC,weighted

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

Secinājums (attiecīgā gadījumā)

ECAC,weighted (Wh/km)

Kombinēts

Vidējotais ECAC,weighted

 

Galīgā vērtība

 

2.1.1.5.1.5.   Informācija COP vajadzībām

 

Kombinēts

Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km) ECDC,CD,COP

 

AFEC,AC,CD

 

2.1.1.5.2.   PEV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā)

1. tests

EC (Wh/km)

Pilsētā

Kombinēts

Aprēķinātās vērtības EC

 

 

Deklarētā vērtība

—

 

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.

EC (Wh/km)

Zems

Vidējs

Augsts

Ļoti augsts

Pilsētā

Kombinēts

Vidējās vērtības noteikšana EC

 

 

 

 

 

 

Galīgās vērtības EC

 

 

 

 

 

 

Informācija COP vajadzībām

 

Kombinēts

Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km) ECDC,COP

 

AFEC

 

2.1.2.   TRANSPORTLĪDZEKLIS AR MAZĀKO VĒRTĪBU (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Atkārto 2.1.1. punktu.

2.1.3.   TRANSPORTLĪDZEKLIS AR M VĒRTĪBU (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Atkārto 2.1.1. punktu.

2.1.4.   EMISIJU VĒRTĪBU GALĪGIE KRITĒRIJI (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

PM

PN

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Augstākās vērtības (18)

 

 

 

 

 

 

 

2.2.   2. tipa (a) tests

Ietver emisiju datus, kas vajadzīgi tehniskās apskates testam.

Tests

CO (% tilp.)

Lambda (19)

Motora apgriezieni (min-1)

Eļļas temperatūra (°C)

Tukšgaitā

 

—

 

 

Pie augstiem brīvgaitas apgriezieniem

 

 

 

 

2.3.   3. tipa (a) tests

Kartera gāzu emisijas atmosfērā: nav

2.4.   4. tipa (a) tests

Saimes identifikators

:

 

Skatīt ziņojumu(-s)

:

 

2.5.   5. tipa tests

Saimes identifikators

:

 

Skatīt ilgizturīguma saimes ziņojumu(-us)

:

 

1. tipa/I cikls emisiju kritēriju testēšanai

:

Saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikumu vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 83 (20)

2.6.   RDE tests (1.a tips)

RDE saimes numurs

:

MSxxxx

Skatīt saimes ziņojumu(-us)

:

 

2.7.   6. tipa tests (a)

Saimes identifikators

 

 

Testu datums

:

(diena/mēnesis/gads)

Testu vieta

:

 

Šasijas dinamometra iestatījumu metode

:

brīvskrējiens (ceļa slodzes atsauce)

Inerces masa (kg)

:

 

Ja ir novirze no 1. tipa testa transportlīdzekļa

:

 

Riepas

:

 

Marka

:

 

Tips

:

 

Riepu izmēri (priekšējo/aizmugurējo)

:

 

Dinamiskā aploce (m)

:

 

Spiediens riepās (kPa)

:

 


Piesārņotāji

CO

(g/km)

HC

(g/km)

Tests

1

 

 

2

 

 

3

 

 

Vidēji

 

 

Robežvērtība

 

 

2.8.   Iebūvētā diagnostikas sistēma

Saimes identifikators

:

 

Skatīt saimes ziņojumu(-us)

:

 

2.9.   Dūmainības tests(b)

2.9.1.   VIENMĒRĪGU APGRIEZIENU TESTS

Skatīt saimes ziņojumu(-us)

:

 

2.9.2.   BRĪVĀ PAĀTRINĀJUMA TESTS

Izmērītā absorbcijas vērtība (m– 1)

:

 

Koriģētā absorbcijas vērtība (m– 1)

:

 

2.10.   Motora jauda

Sk. ziņojumu(-s) vai apstiprinājuma numuru

:

 

2.11.   Temperatūras dati saistībā ar transportlīdzekļa lielāko vērtību (VH)

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja attiecībā uz transportlīdzekļa izolāciju

:

jā/nē (21)

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšanā

:

jā/nē (10)

ATCT saime, kuru veido viena interpolācijas saime

:

jā/nē (10)

Motora dzesēšanas šķidruma temperatūra izgarojumu uztveršanas laika beigās (°C)

:

 

Vidējā izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra pēdējās 3 stundās (°C)

:

 

Starpība starp motora dzesēšanas šķidruma beigu temperatūru un vidējo izgarojumu uztveršanas zonas temperatūru pēdējās 3 stundās ΔT_ATCT (°C)

:

 

Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (s)

:

 

Temperatūras sensora atrašanās vieta

:

 

Izmērītā motora temperatūra

:

eļļa / dzesēšanas šķidrums

2.12.   Reaģentu izmantojoša izplūdes pēcapstrādes sistēma

Saimes identifikators

:

 

Skatīt saimes ziņojumu(-us)

:

 

II DAĻA

Turpmāk norādītā informācija, ja attiecināms, ir datu minimums, kas vajadzīgs ATCT testam.

Ziņojuma numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

 

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

 

TEMATS

…

Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)

:

 

Interpolācijas saimes identifikators(-i)

:

 

ATCT identifikators

:

 

Testētais objekts

 

Marka

:

 

 

IP identifikators

:

 

SECINĀJUMS

Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.


VIETA,

DD/MM/GGGG

Vispārīgas piezīmes

Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja būtu jāapraksta testa ziņojumā.

Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā.

Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju.

Testa ziņojuma iedaļās par specifiskiem transportlīdzekļa tipiem ir iekļauti šādi burti:

“(a)”

kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru;

“(b)”

kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoru.

1.   TESTĒTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS

1.1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Transportlīdzekļu numuri

:

Prototipa numurs un VIN

Kategorija

:

 

Virsbūve

:

 

Piedziņas riteņi

:

 

1.1.1.   Spēka pārvada arhitektūra

Spēka pārvada arhitektūra

:

pilnībā ICE, hibrīds, elektriskais vai degvielas elements

1.1.2.   IEKŠDEDZES MOTORS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punktu atkārto.

Marka

:

 

 

 

 

 

 

Tips

:

 

 

 

 

 

 

Darbības princips

:

divtaktu/četrtaktu

Cilindru skaits un izkārtojums

:

…

Motora darba tilpums (cm3)

:

 

 

 

 

 

 

Motora brīvgaitas apgriezieni (min-1)

:

 

 

±

Motora paaugstinātie brīvgaitas apgriezieni (min-1) (a)

:

 

 

±

Motora nominālā jauda

:

 

kW

pie

 

apgr./min

Maksimālais tīrais griezes moments

:

 

Nm

pie

 

apgr./min

Motora smērviela

:

marka un tips

Dzesēšanas sistēma

:

tips: gaiss / ūdens / eļļa

Izolācija

:

materiāls, daudzums, atrašanās vieta, nominālais tilpums un nominālais svars (*4)

1.1.3.   TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

Benzīns E10 — dīzeļdegviela B7 — LPG — NG — …

Blīvums pie 15 °C

:

 

Sēra saturs

:

Tikai dīzeļdegvielai un benzīnam

IX pielikums

:

 

Partijas numurs

:

 

Willans koeficienti (attiecībā uz ICE) CO2 emisijām (gCO2/MJ)

:

 

Tiešā iesmidzināšana

:

Jā/nē vai apraksts

Transportlīdzekļa degvielas tips

:

Viena degviela / divas degvielas / maināma degviela

Vadības bloks

 

 

Daļu atsauce

:

Tāpat kā informācijas dokumentā

Testētā programmatūra

:

Piemēram, skenēšanas rīka nolasījums

Gaisa plūsmas mērītājs

:

 

Droseļvārsta korpuss

:

 

Spiediena sensors

:

 

Iesmidzināšanas sūknis

:

 

Iesmidzinātājs(-i)

:

 

1.1.4.   DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punktu atkārto.

1.1.5.   IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punktu atkārto.

Turbokompresors

:

jā/nē

marka un tips (1)

Starpdzesētājs

:

jā/nē

tips (gaiss/gaiss – gaiss/ūdens) (1)

Gaisa filtrs (elements) (1)

:

marka un tips

Ieplūdes klusinātājs (1)

:

marka un tips

1.1.6.   IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena sistēma, punktu atkārto.

Pirmais katalītiskais neitralizators

:

marka un atsauce (1)

princips: trīskomponentu / oksidēšana / NOx uztvērējs / NOx uzglabāšanas sistēma / selektīva katalītiskā reducēšana ...

Otrais katalītiskais neitralizators

:

marka un atsauce (1)

princips: trīskomponentu / oksidēšana / NOx uztvērējs / NOx uzglabāšanas sistēma / selektīva katalītiskā reducēšana ...

Cietdaļiņu filtrs

:

ar / bez / nepiemēro

katalizēts: jā/nē

marka un atsauce (1)

Skābekļa sensora(-u) atsauce un novietojums

:

pirms katalizatora / aiz katalizatora

Gaisa iesmidzināšana

:

ar / bez / nepiemēro

EGR

:

ar / bez / nepiemēro

dzesēta/nedzesēta

HP/LP

Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma

:

ar / bez / nepiemēro

Atsauce un NOx sensora(-u) novietojums

:

pirms/aiz

Vispārīgs apraksts (1)

:

 

1.1.7.   SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punktu atkārto.

Siltuma uzglabāšanas ierīce

:

jā/nē

Siltumietilpība (uzglabātā entalpija J)

:

 

Siltumatdeves laiks (s)

:

 

1.1.8.   TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punktu atkārto.

Pārnesumkārba

:

manuāla / automātiska / bezpakāpju variators

Pārnesumu pārslēgšanas procedūra

Dominējošais režīms

:

jā/nē

parastais / drive / eko / ...

Vislabvēlīgākā gadījuma režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)

:

 

Visnelabvēlīgākā gadījuma režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)

:

 

Vadības bloks

:

 

Pārnesumkārbas smērviela

:

marka un tips

Riepas

Marka

:

 

Tips

:

 

Riepu izmēri (priekšējo/aizmugurējo)

:

 

Dinamiskā aploce (m)

:

 

Spiediens riepās (kPa)

:

 

Transmisijas pārnesumskaitļi (R.T.), galvenās attiecības (R.P.) un (transportlīdzekļa ātrums (km/h)) /(motora apgriezieni (1 000 (min-1)) (V1000) katram pārnesumkārbas pārnesumskaitlim (R.B.).

R.B.

R.P.

R.T.

V1000

1.

1/1

 

 

2.

1/1

 

 

3.

1/1

 

 

4.

1/1

 

 

5.

1/1

 

 

…

 

 

 

 

 

 

 

1.1.9.   ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

 

Maksimālā jauda (kW)

:

 

1.1.10.   VILCES REESS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punktu atkārto.

Marka

:

 

Tips

:

 

Ietilpība (Ah)

:

 

Nominālais spriegums (V)

:

 

1.1.11.   —

1.1.12.   ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā)

Var būt vairāk nekā viena PE (spēkiekārtas enerģijas pārveidotājs, zemsprieguma sistēma vai lādētājs).

Marka

:

 

Tips

:

 

Jauda (kW)

:

 

1.2.   TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS

1.2.1.   MASA

VH testa masa (kg)

:

 

1.2.2.   CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)

:

 

f1 (N/(km/h))

:

 

f2 (N/(km/h)2)

:

 

f2_TReg (N/(km/h)2)

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija (J)

:

 

Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce

:

 

Ceļa slodzes saimes identifikators

:

 

1.2.3.   CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)

:

1. / 2. / 3.a / 3.b klase

Nominālās jaudas un masas nokomplektētā stāvoklī attiecība – 75 kg (PMR)(W/kg)

:

(attiecīgā gadījumā)

Mērīšanas laikā izmantots ātruma augstākās robežvērtības process

:

jā/nē

Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h)

:

 

Samazināšana (attiecīgā gadījumā)

:

jā/nē

Samazinājuma koeficients fdsc

:

 

Cikla attālums (m)

:

 

Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)

:

attiecīgā gadījumā

1.2.4.   PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšanas aprēķināšanas versija

 

(norāda piemērojamo Regulas (ES) 2017/1151 grozījumu)

Pārnesuma pārslēgšana

:

vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata

nmin drive

 

 

1. pārnesums

:

…min–1

no 1. pārnesuma 2. pārnesumā

:

…min–1

2. pārnesums līdz apstāšanās stāvoklim

:

…min–1

2. pārnesums

:

…min–1

3. pārnesums un nākamie

:

…min–1

1. pārnesumu neņem vērā

:

jā/nē

n_95_augsts katram pārnesumam

:

…min–1

n_min_drive_iestatījums paātrinājuma / vienmērīga ātruma fāzēs (n_min_drive_up)

:

…min–1

n_min_drive_iestatījums palēninājuma fāzēs (nmin_drive_down)

:

…min–1

t_start_phase

:

…s

n_min_drive_start

:

…min–1

N_min_drive_up_start

:

…min–1

izmanto ASM

:

jā/nē

ASM vērtības

:

 

2.   TESTU REZULTĀTI

Šasijas dinamometra iestatījumu metode

:

fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu

Dinamometrs 2WD/4WD darbībā

:

2WD/4WD

2WD darbībā nedzenošā ass griezās

:

jā / nē / nepiemēro

Dinamometra darbības režīms

 

jā/nē

Brīvskrējiena režīms

:

jā/nē

2.1.   TESTS 14 °C TEMPERATŪRĀ

Testa(-u) datums(-i)

:

(diena/mēnesis/gads)

Testa(-u) vieta

:

 

 

 

Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)

:

 

 

 

Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)

:

transportlīdzekļa centra līnijā / ...

Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)

:

 

 

 

IWR: Inerces darba rādītājs (%)

:

x,x

RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)

:

x,xx

Akceptētās novirzes no braukšanas cikla apraksts

:

pilnībā iedarbināts akseleratora pedālis

2.1.1.   Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

Daļiņas

Daļiņu skaits

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Izmērītās vērtības

 

 

 

 

 

 

 

Robežvērtības

 

 

 

 

 

 

 

2.1.2.   Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā

CO2 emisijas (g/km)

Zemas

Vidējas

Augstas

Ļoti augstas

Kombinēts

Izmērītā vērtība MCO2,p,1/ MCO2,c,2

 

 

 

 

 

Izmērītā ātruma un attāluma koriģētā vērtība MCO2,p,2b / MCO2,c,2b

 

 

 

 

 

RCB korekcijas koeficients (22)

 

 

 

 

 

MCO2,p,3 / MCO2,c,3

 

 

 

 

 

2.2.   TESTS 23 °C TEMPERATŪRĀ

Sniedz informāciju vai atsaucas uz 1. tipa testa ziņojumu

Testu datums

:

(diena/mēnesis/gads)

Testa vieta

:

 

 

 

Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)

:

 

 

 

Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)

:

transportlīdzekļa centra līnijā / ...

Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)

:

 

 

 

IWR: Inerces darba rādītājs (%)

:

x,x

RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)

:

x,xx

Akceptētās novirzes no braukšanas cikla apraksts

:

pilnībā iedarbināts akseleratora pedālis

2.2.1.   Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā

Piesārņotāji

CO

THC (a)

NMHC (a)

NOx

THC + NOx (b)

Daļiņas

Daļiņu skaits

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(mg/km)

(#.1011/km)

Galīgās vērtības

 

 

 

 

 

 

 

Robežvērtības

 

 

 

 

 

 

 

2.2.2.   Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā

CO2 emisijas (g/km)

Zemas

Vidējas

Augstas

Ļoti augstas

Kombinētas

Izmērītā vērtība MCO2,p,1/ MCO2,c,2

 

 

 

 

 

Izmērītā ātruma un attāluma koriģētā vērtība MCO2,p,2b / MCO2,c,2b

 

 

 

 

 

RCB korekcijas koeficients (23)

 

 

 

 

 

MCO2,p,3 / MCO2,c,3

 

 

 

 

 

2.3.   SECINĀJUMS

CO2 emisijas (g/km)

Kombinētas

ATCT (14 °C) MCO2,Treg

 

1. tips (23 °C) MCO2,23 o

 

Saimes korekcijas koeficients (FCF)

 

2.4.   ATSAUCES TRANSPORTLĪDZEKĻA TEMPERATŪRAS DATI PĒC 23 °C TESTA

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja attiecībā uz transportlīdzekļa izolāciju

:

jā/nē (24)

Visnelabvēlīgākā gadījuma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšanā

:

jā/nē (13)

ATCT saime, kuru veido viena interpolācijas saime

:

jā/nē (13)

Motora dzesēšanas šķidruma temperatūra izgarojumu uztveršanas laika beigās (°C)

:

 

Vidējā izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra pēdējās 3 stundās (°C)

:

 

Starpība starp motora dzesēšanas šķidruma beigu temperatūru un vidējo izgarojumu uztveršanas zonas temperatūru pēdējās 3 stundās ΔT_ATCT (°C)

:

 

Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (s)

:

 

Temperatūras sensora atrašanās vieta

:

 

Izmērītā motora temperatūra

:

eļļa / dzesēšanas šķidrums

“8.b papildinājums

Ceļa slodzes testa ziņojums

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs ceļa slodzes noteikšanas testam.

Ziņojuma numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

TEMATS

Transportlīdzekļa ceļa slodzes noteikšana /...

Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)

:

 

Testētais objekts

 

Marka

:

 

 

Tips

:

 

SECINĀJUMS

Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.


VIETA,

DD/MM/GGGG

1.   ATTIECĪGAIS(-IE) TRANSPORTLĪDZEKLIS(-ĻI)

Attiecīgā(-s) marka(-s)

:

 

Attiecīgais(-ie) tips(-i)

:

 

Komerciāls apraksts

:

 

Maksimālais ātrums (km/h)

:

 

Dzenošā(-s) ass(-is)

:

 

2.   TESTĒTO TRANSPORTLĪDZEKĻU APRAKSTS

Ja nav interpolācijas: apraksta visnelabvēlīgākā gadījuma transportlīdzekli (attiecībā uz vajadzīgo enerģiju).

2.1.   AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE

Apvienojumā ar

:

Plakanlentas dinamometrs / šasijas dinamometrs

2.1.1.   Vispārīgi

 

Aerodinamiskais tunelis

Dinamometrs

 

HR

LR

HR

LR

Marka

 

 

 

 

Tips

 

 

 

 

Versija

 

 

 

 

Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC 3. klases ciklā (kJ)

 

 

 

 

Novirze no ražojumu sērijas

—

—

 

 

Nobraukums (km)

—

—

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Marka

:

 

Tips

:

 

Versija

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC (kJ)

:

 

Novirze no ražojumu sērijas

:

 

Nobraukums (km)

:

 

2.1.2   Masas

 

 

Dinamometrs

 

HR

LR

Testa masa (kg)

 

 

Vidējā masa mav (kg)

 

 

Vērtība mr (kg uz asi)

 

 

M kategorijas transportlīdzeklis:

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)

 

 

N kategorijas transportlīdzeklis:

masas sadalījums (kg vai %)

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Testa masa (kg)

:

 

Vidējā masa mav(kg)

:

(vidējā pirms un pēc testa)

Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa

:

 

Neobligātā aprīkojuma aplēstā vidējā aritmētiskā masa

:

 

M kategorijas transportlīdzeklis:

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)

:

 

N kategorijas transportlīdzeklis:

masas sadalījums (kg vai %)

:

 

2.1.3   Riepas

 

Aerodinamiskais tunelis

Dinamometrs

 

HR

LR

HR

LR

Izmēra apzīmējums

 

 

 

 

Marka

 

 

 

 

Tips

 

 

 

 

Rites pretestība

Priekšā (kg/t)

-

-

 

 

Aizmugurē (kg/t)

-

-

 

 

Spiediens riepās

Priekšā (kPa)

-

-

 

 

Aizmugurē (kPa)

-

-

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Izmēra apzīmējums

Marka

:

 

Tips

:

 

Rites pretestība

Priekšā (kg/t)

:

 

Aizmugurē (kg/t)

:

 

Spiediens riepās

Priekšā (kPa)

:

 

Aizmugurē (kPa)

:

 

2.1.4.   Virsbūve

 

Aerodinamiskais tunelis

 

HR

LR

Tips

AA/AB/AC/AD/AE/AF BA/BB/BC/BD

 

Versija

 

 

Aerodinamiskās ierīces

Pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas

jā/nē un attiecīgā gadījumā uzskaitīt

 

Uzstādīto aerodinamisko opciju saraksts

 

 

Delta (CD × Af)LH salīdzinājumā ar HR (m2)

—

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Virsbūves formas apraksts

:

Kvadrātveida kaste (ja nevar noteikt reprezentatīvu virsbūves formu pabeigtam transportlīdzeklim)

Frontālā platība Afr (m2)

:

 

2.2.   UZ CEĻA

2.2.1.   Vispārīgi

 

HR

LR

Marka

 

 

Tips

 

 

Versija

 

 

Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC 3. klases ciklā (kJ)

 

 

Novirze no ražojumu sērijas

 

 

Nobraukums

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Marka

:

 

Tips

:

 

Versija

:

 

Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC (kJ)

:

 

Novirze no ražojumu sērijas

:

 

Nobraukums (km)

:

 

2.2.2.   Masas

 

HR

LR

Testa masa (kg)

 

 

Vidējā masa mav (kg)

 

 

Vērtība mr (kg uz asi)

 

 

M kategorijas transportlīdzeklis:

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)

 

 

N kategorijas transportlīdzeklis:

masas sadalījums (kg vai %)

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Testa masa (kg)

:

 

Vidējā masa mav (kg)

:

(vidējā pirms un pēc testa)

Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa

:

 

Neobligātā aprīkojuma aplēstā vidējā aritmētiskā masa

:

 

M kategorijas transportlīdzeklis:

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)

 

 

N kategorijas transportlīdzeklis:

masas sadalījums (kg vai %)

 

 

2.2.3.   Riepas

 

HR

LR

Izmēra apzīmējums

 

 

Marka

 

 

Tips

 

 

Rites pretestība

Priekšā (kg/t)

 

 

Aizmugurē (kg/t)

 

 

Spiediens riepās

Priekšā (kPa)

 

 

Aizmugurē (kPa)

 

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Izmēra apzīmējums

:

 

Marka

:

 

Tips

:

 

Rites pretestība

Priekšā (kg/t)

:

 

Aizmugurē (kg/t)

:

 

Spiediens riepās

Priekšā (kPa)

:

 

Aizmugurē (kPa)

:

 

2.2.4.   Virsbūve

 

HR

LR

Tips

AA/AB/AC/AD/AE/AF BA/BB/BC/BD

 

Versija

 

 

Aerodinamiskās ierīces

Pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas

jā/nē un attiecīgā gadījumā uzskaitīt

 

Uzstādīto aerodinamisko opciju saraksts

 

 

Delta (CD × Af)LH salīdzinājumā ar HR (m2)

—

 

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Virsbūves formas apraksts

:

Kvadrātveida kaste (ja nevar noteikt reprezentatīvu virsbūves formu pabeigtam transportlīdzeklim)

Frontālā platība Afr (m2)

:

 

2.3.   SPĒKA PĀRVADS

2.3.1.   Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību

Motora kods

:

 

Transmisijas tips

:

manuālā, automātiskā, CVT

Transmisijas modelis

(ražotāja kodi)

:

(griezes momenta vērtība un sajūgu skaits→ norāda informācijas dokumentā)

Ietvertie transmisijas modeļi

(ražotāja kodi)

:

 

 

 

Motora griešanās ātrums, ko dala ar transportlīdzekļa ātrumu

:

Pārnesums

Pārnesuma skaitlis

N/V attiecība

1.

1/..

 

2.

1/..

 

3.

1/..

 

4.

1/..

 

5.

1/..

 

6.

1/..

 

..

 

 

..

 

 

Elektriskā(-s) iekārta(-s), kas savienota(-s) pozīcijā N

:

n. a. (nav elektriskās iekārtas vai nav brīvskrējiena režīma)

Elektrisko iekārtu tips un skaits

:

konstrukcijas tips: asinhrona/sinhrona…

Dzesētāja veids

:

gaiss, šķidrums, …

2.3.2.   Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību

Atkārto 2.3.1. punktu ar VL datiem.

2.4.   TESTU REZULTĀTI

2.4.1.   Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību

Testu datumi

:

dd/mm/gggg (aerodinamiskais tunelis)

dd/mm/gggg (dinamometrs)

vai

dd/mm/gggg (uz ceļa)


UZ CEĻA

Testa metode

:

brīvskrējiens

vai griezes momenta skaitītāja metode

Iekārta (nosaukums / atrašanās vieta / trases atsauce)

:

 

Brīvskrējiena režīms

:

j/n

Riteņu iestatījums

:

savirzes un sāngāzuma vērtības

Klīrenss (25)

:

 

Transportlīdzekļa augstums (26)

:

 

Transmisijas smērvielas

:

 

Riteņa gultņu smērvielas

:

 

Bremžu regulējums, lai izvairītos no nereprezentatīvas parazītiskās pretestības

:

 

Maksimālais atskaites ātrums (km/h)

:

 

Anemometrija

:

stacionāri

vai uz transportlīdzekļa: anemometrijas ietekme (CD × A) un vai tā ir koriģēta.

Intervāla(-u) skaits

:

 

Vējš

:

vidējais, maksimālais un virziens saistībā ar testa trases virzienu

Gaisa spiediens

:

 

Temperatūra (vidējā)

:

 

Vēja korekcija

:

j/n

Riepu spiediena korekcija

:

j/n

Faktiskie rezultāti

:

Griezes momenta metode:

c0 =

c1 =

c2 =

Brīvskrējiena metode:

f0

f1

f2

Galīgie rezultāti

 

Griezes momenta metode:

c0 =

c1 =

c2 =

un

f0 =

f1 =

f2 =

Brīvskrējiena metode:

f0 =

f1 =

f2 =

Vai

AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE

Iekārta (nosaukums / atrašanās vieta / dinamometra atsauce)

:

 

 

Iekārtu kvalifikācija

:

ziņojuma atsauce un datums

Dinamometrs

Dinamometra tips

:

plakanlentas dinamometrs vai šasijas dinamometrs

Metode

:

stabilizēti ātrumi vai palēninājuma metode

Uzsildīšana

:

uzsildīšana ar dinamometru vai darbinot transportlīdzekli

Ruļļa līknes korekcija

:

(piemēram, šasijas dinamometram (attiecīgā gadījumā))

Šasijas dinamometra iestatīšanas metode

:

fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu

Izmērītais aerodinamiskās pretestības koeficients, ko reizina ar frontālo platību

:

ātrums (km/h)

CD × A (m2)

…

…

…

…

Rezultāts

:

f0 =

f1 =

f2 =

Vai

CEĻA SLODZES MATRICA UZ CEĻA

Testa metode

:

brīvskrējiens

vai griezes momenta skaitītāja metode

Iekārta (nosaukums / atrašanās vieta / trases atsauce)

:

 

Brīvskrējiena režīms

:

j/n

Riteņu iestatījums

:

savirzes un sāngāzuma vērtības

Klīrenss (27)

:

 

Transportlīdzekļa augstums (28)

:

 

Transmisijas smērvielas

:

 

Riteņa gultņu smērvielas

:

 

Bremžu regulējums, lai izvairītos no nereprezentatīvas parazītiskās pretestības

:

 

Maksimālais atskaites ātrums (km/h)

:

 

Anemometrija

:

stacionāri

vai uz transportlīdzekļa: anemometrijas ietekme (CD × A) un vai tā ir koriģēta.

Intervāla(-u) skaits

:

 

Vējš

:

vidējais, maksimālais un virziens saistībā ar testa trases virzienu

Gaisa spiediens

:

 

Temperatūra (vidējā)

:

 

Vēja korekcija

:

j/n

Riepu spiediena korekcija

:

j/n

Faktiskie rezultāti

:

Griezes momenta metode:

c0r =

c1r =

c2r =

Brīvskrējiena metode:

f0r =

f1r =

f2r =

Galīgie rezultāti

 

Griezes momenta metode:

c0r =

c1r =

c2r =

un

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

Brīvskrējiena metode:

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

Vai

CEĻA SLODZES MATRICAS AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE

Iekārta (nosaukums / atrašanās vieta / dinamometra atsauce)

:

 

 

Iekārtu kvalifikācija

:

ziņojuma atsauce un datums

Dinamometrs

Dinamometra tips

:

plakanlentas dinamometrs vai šasijas dinamometrs

Metode

:

stabilizēti ātrumi vai palēninājuma metode

Uzsildīšana

:

uzsildīšana ar dinamometru vai darbinot transportlīdzekli

Ruļļa līknes korekcija

:

(piemēram, šasijas dinamometram (attiecīgā gadījumā))

Šasijas dinamometra iestatīšanas metode

:

fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu

Izmērītais aerodinamiskās pretestības koeficients, ko reizina ar frontālo platību

:

ātrums (km/h)

CD × A (m2)

…

…

…

…

Rezultāts

:

f0r =

f1r =

f2r =

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim HM) =

f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

2.4.2.   Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību

Atkārto 2.4.1. punktu ar VL datiem

“8.c papildinājums

Testa lapas veidne

Testa lapā ietver reģistrētos testa datus, kas nav ietverti nevienā testa ziņojumā.

Tehniskais dienests vai ražotājs glabā testa lapu(-as) vismaz 10 gadus.

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs testa lapām.

Informācija no ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma

Koeficienti c0, c1 un c2

:

c0 =

c1 =

c2 =

Brīvskrējiena laiki, kas izmērīti šasijas dinamometrā

:

Atsauces ātrums (km/h)

Brīvskrējiena laiks (s)

130

 

120

 

110

 

100

 

90

 

80

 

70

 

60

 

50

 

40

 

30

 

20

 

Uz transportlīdzekļa vai tajā var ievietot papildu svaru, lai novērstu riepu slīdēšanu

:

svars (kg)

uz transportlīdzekļa/transportlīdzeklī

Brīvskrējiena laiki pēc transportlīdzekļa brīvskrējiena procedūras izpildes

:

Atsauces ātrums (km/h)

Brīvskrējiena laiks (s)

130

 

120

 

110

 

100

 

90

 

80

 

70

 

60

 

50

 

40

 

30

 

20

 

Informācija no ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma

NOx pārveidotāja efektivitāte

Norādītās koncentrācijas (a); (b), (c), (d) un koncentrācija, kad NOx analizators ir NO režīmā, lai kalibrēšanas gāze neplūstu cauri pārveidotājam

:

(a) =

(b) =

(c) =

(d) =

Koncentrācija NO režīmā =

Informācija no ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma

Transportlīdzekļa faktiski nobrauktais attālums

:

 

Transportlīdzeklim ar manuālu pārnesumkārbu – MT transportlīdzeklis, kas nevar izpildīt cikla līkni:

Novirzes no braukšanas cikla

:

 

Braukšanas līknes rādītāji:

 

 

Šādus rādītājus aprēķina saskaņā ar SAE J2951 standartu (pārskatīts 2014. gada janvārī):

:

:

 

IWR: Inerces darba rādītājs

:

 

RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda

:

:

:

 

Cietdaļiņu parauga filtra svēršana

 

 

Filtrs pirms testa

:

 

Filtrs pēc testa

:

 

Standartfiltrs

:

 

Katra izmērītā savienojuma saturs pēc mērierīces nostabilizēšanās

:

 

Reģenerācijas koeficienta noteikšana

 

 

D ciklu skaits starp diviem WLTC, kuros ir reģenerācijas notikumi

:

 

To ciklu skaits, kuros tiek veikti emisiju mērījumi, n

:

 

Emisiju masas mērījums M′sij katram savienojumam i ciklā j

:

 

Reģenerācijas koeficienta noteikšana

Piemērojamo testa ciklu skaits d, kuros veic mērījumus attiecībā uz pilnīgu reģenerāciju

:

 

Reģenerācijas koeficienta noteikšana

 

 

Msi

:

 

Mpi

:

 

Ki

:

 

Informācija no ANO Noteikumu Nr. 154 B6.a pielikuma

ATCT

Testa telpas gaisa temperatūra un mitrums, kas noteikts pie transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatora atveres ar minimālo frekvenci 0,1 Hz.

:

Temperatūras noteikšanas punkts = Treg

Faktiskā temperatūras vērtība

± 3 °C testa sākumā

± 5 °C testa laikā

Izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra, ko nepārtraukti mēra ar minimālo frekvenci 0,033 Hz.

:

Temperatūras noteikšanas punkts = Treg

Faktiskā temperatūras vērtība

± 3 °C testa sākumā

± 5 °C testa laikā

Pārvades laiks no iepriekšējas sagatavošanas uz izgarojumu uztveršanas zonu

:

≤ 10 minūtes

Laiks no 1. tipa testa beigām līdz atdzesēšanas procedūrai

:

≤ 10 minūtes

Izmērītais izgarojumu uztveršanas laiks, ko reģistrē visās attiecīgajās testa lapās

:

Laiks no beigu temperatūras mērījuma līdz 1. tipa testa beigām 23 °C temperatūrā

Informācija no ANO Noteikumu Nr. 154 C3. pielikuma

Diennakts tests

Apkārtējās vides temperatūra divu diennakts ciklu laikā (reģistrēta vismaz reizi minūtē)

:

 

 

Aktīvās ogles kārbas piepildīšana ar degvielas izgarojumiem

Apkārtējās vides temperatūra pirmajās 11 stundās (reģistrēta vismaz reizi 10 minūtēs)

:

 

 
”

9)

8.d papildinājumu groza šādi:

1)

virsrakstu “Iztvaikošanas emisijas testa ziņojums” aizstāj ar virsrakstu “Iztvaikošanas emisiju testa ziņojums”;

2)

papildinājuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“Aktīvās ogles kārbas vecināšana stendā

Testu datums

:

(diena/mēnesis/gads)

Testa vieta

:

 

Aktīvās ogles kārbas vecināšanas testa ziņojums

:

 

Noslogojums

:

 

Degvielas specifikācija

Marka

:

 

Tips

:

standartdegvielas nosaukums ...”

Blīvums pie 15 °C (kg/m3)

:

 

Etanola saturs (%)

:

 

Partijas numurs

:

 

3)

papildinājuma 2.3.5. punktā pēdējo rindu svītro;

4)

iekļauj šādu 2.3.6. punktu:

“2.3.6.

Demonstrētās procedūras alternatīvai ražošanas atbilstības testēšanai, ja piemērojams:

Noplūdes tests

:

Alternatīvie spiedieni un/vai laiks vai alternatīvā testa procedūra

Ventilēšanas tests

:

Alternatīvais spiediens un/vai laiks vai alternatīvā testa procedūra

Caurpūtes tests

:

Alternatīvais plūsmas ātrums vai testa procedūra

Hermētiska tvertne

:

Alternatīvā testa procedūra”

(1)  Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, un maināmas degvielas ar biodīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem īpašās testa procedūras tiks noteiktas vēlāk.

(2)  Daļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības un attiecīgās mērīšanas procedūras piemēro tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem.

(3)  Apvienojot divu degvielu transportlīdzekli ar maināmas degvielas transportlīdzekli, piemēro abas testu prasības.

(4)  Ja transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, nosaka tikai NOx emisijas.

(5)  Daļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības un attiecīgās mērīšanas procedūras nepiemēro.

(6)  Daļiņu skaita RDE testu veic tikai transportlīdzekļiem, kuriem Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā ir noteiktas “Euro 6”PN maksimāli pieļaujamās emisijas.

(7)  Attiecībā uz izmērīto komponentu piemērojamību degvielām un transportlīdzekļa tehnoloģijai un attiecīgi mērīšanas procedūrām sk. emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

(8)  Faktisks tests var nebūt nepieciešams; sīkāku informāciju sk. ANO Noteikumos Nr. 24.

(9)  Tikai tad, ja iekšdedzes motors darbojas CoP verifikācijas derīga CD 1. tipa testa laikā.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

(*1)  reprezentatīvo transportlīdzekli testē ceļa slodzes matricas saimei

(11)  Ja vērtība dnec mainās pēc pārskatīšanas 2024. gadā, transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti ar pārskatīto dnec, piešķir atšķirīgu rakstzīmi”.

(*2)  Attiecībā uz tilpumu un svaru ir pieļaujama +/- 10 procentu pielaide.

(12)  OVC-HEV gadījumā norādīt attiecībā uz uzlādi noturošu un akumulēto enerģiju patērējošu ekspluatācijas stāvokli.

(13)  Norādīt pēc vajadzības.

(14)  Aprēķinātas no salāgotajām CO2 vērtībām.

(*3)  Ja OBFCM signālu var nolasīt tikai līdz diviem cipariem aiz komata, trešo ciparu aiz komata norāda kā nulli.

(15)  Saskaņā ar XXII pielikumu.

(16)  Saskaņā ar XXII pielikumu.

(17)  Saskaņā ar XXII pielikumu.

(18)  Par katru piesārņotāju norāda vislielāko vērtību no VH, VL (attiecīgā gadījumā) un VM (attiecīgā gadījumā) vidējiem testa rezultātiem.

(19)  Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

(20)  Norādīt pēc vajadzības.

(21)  Ja “jā”, tad pēdējās sešas rindas nav piemērojamas.

(*4)  Attiecībā uz tilpumu un svaru ir pieļaujama +/- 10 procentu pielaide.

(22)  Korekcija, kas minēta B6. pielikumā – ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājums attiecībā uz ICE transportlīdzekļiem, KCO2 attiecībā uz HEV.

(23)  Korekcija, kas minēta ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz ICE transportlīdzekļiem un ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz HEV (KCO2 ).

(24)  Ja “jā”, tad pēdējās sešas rindas nav piemērojamas.

(25)  Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 1. papildinājuma 4.2. punktā.

(26)  Izmērs, kas definēts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā.

(27)  Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 1. papildinājuma 4.2. punktā.

(28)  Izmērs, kas definēts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā.

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Atbilstības ekspluatācijā metodika

1.   IEVADS

Šajā pielikumā ir izklāstīta atbilstības ekspluatācijā (ISC) metodika, kas jāievēro, pārbaudot atbilstību emisiju robežvērtībām izpūtējam (tostarp zemā temperatūrā) un iztvaikošanas emisijām transportlīdzekļa parastajā lietderīgās izmantošanas laikā.

2.   PROCESA APRAKSTS

Image 1

1. attēls

Atbilstības ekspluatācijā procesa attēlojums (kur “GTAA” ir piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, “OEM” ir ražotājs un citi dalībnieki ir definēti šādi: “TAA” ir tipa apstiprinātāja iestāde, kas nav tā, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, “TS” ir tehniskie dienesti, “EK” ir Komisija, un trešās personas, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2022/163).

3.   ISC SAIMES NOTEIKŠANA

ISC saimē ietilpst šādi transportlīdzekļi:

a)

attiecībā uz izpūtēja emisijām (1. tipa, 1.a tipa un 6. tipa tests) – transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas PEMS testa saime, kā aprakstīts III.A pielikuma 3.3. punktā;

b)

attiecībā uz iztvaikošanas emisijām (4. tipa tests) – transportlīdzekļi, kas iekļauti iztvaikošanas emisiju saimē, kā aprakstīts ANO Noteikumu Nr. 154 6.6.3. punktā.

4.   INFORMĀCIJAS VĀKŠANA UN SĀKOTNĒJAIS RISKA NOVĒRTĒJUMS

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde un citi dalībnieki ievāc visu attiecīgo informāciju par iespējamām emisiju neatbilstībām, kas ir būtiska, lai pieņemtu lēmumu par to, kuru no ISC saimēm pārbaudīt konkrētajā gadā. Tie īpaši ņem vērā informāciju, kas norāda, kuriem transportlīdzekļu tipiem ir augstas emisijas reālos braukšanas apstākļos. Minēto informāciju iegūst ar atbilstīgām metodēm, kas var būt tālizpēte, vienkāršotas iebūvētas emisiju pārraudzības sistēmas (SEMS) un testēšana ar PEMS. Lai ISC testiem noteiktu prioritātes, šādas testēšanas laikā var izmantot novēroto pārsniegumu skaitu un nozīmību.

Šādu ISC pārbaužu ietvaros visi ražotāji piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei sniedz informāciju par garantijas laikā iesniegtajām prasībām attiecībā uz emisijām un ar emisijām saistītiem garantijas remontiem, kas veikti vai reģistrēti tehniskās apkopes laikā; šo informāciju iesniedz formātā, ko saskaņojuši piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde un ražotājs, saņemot tipa apstiprinājumu. Sīki norāda ar emisijām saistīto sastāvdaļu un sistēmu atteiču biežumu un raksturojumu katrai ISC saimei. ISC ziņojumus iesniedz vismaz reizi gadā katrai ISC saimei periodam, kurā atbilstības ekspluatācijā pārbaudes ir jāveic saskaņā ar 9. panta 3. punktu. ISC ziņojumus dara pieejamus pēc pieprasījuma.

Pamatojoties uz pirmajā un otrajā daļā sniegto informāciju, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sākotnēji novērtē risku, ka ISC saime varētu neizpildīt atbilstības ekspluatācijā nosacījumus, un, pamatojoties uz šo vērtējumu, pieņem lēmumu par to, kuras saimes testēt un kuru tipu testus veikt saskaņā ar ISC noteikumiem. Papildus tam piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde testēšanai var izvēlēties ISC saimes pēc nejaušas atlases principa.

Citi dalībnieki ņem vērā saskaņā ar pirmo daļu savākto informāciju, lai noteiktu testēšanas prioritātes. Turklāt tie var pēc nejaušības principa izvēlēties, kuras ISC saimes testēt.

5.   ISC TESTS

Ražotājs veic ISC testu izpūtēja emisijām, kas sastāv vismaz no 1. tipa testa, kuru veic visām ISC saimēm. Ražotājs var veikt arī 1.a tipa, 4. tipa un 6. tipa testu visām ISC saimēm vai to daļai. Ražotājs paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijā elektronisko platformu vai, ja tas nav iespējams, citus atbilstošus līdzekļus.

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katru gadu pārbauda noteiktu daudzumu ISC saimju, kā noteikts 5.4. punktā. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekļauj visus ISC testēšanas rezultātus 5.9. punktā norādītajā atbilstības ekspluatācijā elektroniskajā platformā.

Citi dalībnieki katru gadu var pārbaudīt jebkādu ISC saimju skaitu. Tie paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijā elektronisko platformu vai, ja tas nav iespējams, citus atbilstošus līdzekļus.

5.1.   Testēšanas kvalitātes nodrošināšana

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katru gadu veic ražotāja veikto ISC pārbaužu revīziju. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var arī veikt trešo personu veikto ISC pārbaužu revīziju. Revīziju veic, pamatojoties uz informāciju, kuru snieguši ražotāji vai trešās personas un kurā ietver vismaz sīki sagatavoto ISC ziņojumu saskaņā ar 3. papildinājumu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai ražotāji vai trešās personas sniedz papildu informāciju.

5.2.   Testu rezultātu publiskošana

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde paziņo atbilstības novērtējuma un korektīvo pasākumu rezultātus par konkrētu ISC saimi, tiklīdz tie kļūst pieejami, citiem dalībniekiem, kas iesnieguši testa rezultātus par konkrēto saimi.

Testu rezultātus, tostarp sīkus datus par visiem testētajiem transportlīdzekļiem, var publiskot tikai pēc tam, kad piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde ir publicējusi ikgadējo ziņojumu vai atsevišķas ISC procedūras rezultātus, vai pēc statistiskās procedūras noslēgšanas (skatīt 5.10. punktu) bez rezultāta. Ja publicē citu dalībnieku veikto ISC testu rezultātus, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, kas tos iekļāvusi, sniedz atsauci uz ikgadējo ziņojumu.

5.3.   Testu veidi

ISC testus veic tikai transportlīdzekļiem, kas atlasīti saskaņā ar 1. papildinājumu.

Testējot ISC, 1. tipa testu veic saskaņā ar XXI pielikumu.

Testējot ISC, 1.a tipa testus veic saskaņā ar III.A pielikumu, 4. tipa testus veic saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu, un 6. tipa testus veic saskaņā ar VIII pielikumu.

5.4.   ISC testēšanas biežums un tvērums

Ražotājs konkrētai ISC saimei atbilstības ekspluatācijā pārbaudes veic ar intervālu, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

ISC testu biežums, ko veic piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, ir atkarīgs no ISO 31000:2018 standartā “Riska vadība. Principi un vadlīnijas” noteiktās riska novērtēšanas metodes, kurā iekļauj saskaņā ar 4. punktu veiktā sākotnējā novērtējuma rezultātus.

Katra piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde veic 1. tipa testu un 1.a tipa testu vismaz 5 % no katra ražotāja ISC saimēm gadā vai vismaz divām ražotāja ISC saimēm gadā, ja tās ir pieejamas. Prasība, ka jātestē vismaz 5 % vai vismaz divas ISC saimes katram ražotājam gadā, neattiecas uz maza apjoma ražotājiem. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina iespējami plašāko ISC saimju un transportlīdzekļu vecuma aptvērumu konkrētā atbilstības ekspluatācijā saimē, lai nodrošinātu atbilstību saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katras ISC saimes uzsākto statistisko procedūru pabeidz 12 mēnešu laikā.

4. tipa vai 6. tipa testam nav minimālā biežuma prasību.

5.5.   Piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei ISC testēšanai nepieciešamais finansējums

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības ekspluatācijā testēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz ISC testus, kas tiek veikti līdz 5 % no atbilstības ekspluatācijā saimēm katram ražotājam gadā vai vismaz divām ISC saimēm katram ražotājam gadā.

5.6.   Testēšanas plāns

Lai veiktu ISC testēšanu, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izstrādā testēšanas plānu. 1.a testa gadījumā plānā ietver testus, ko veic, lai pārbaudītu ISC atbilstību dažādos testēšanas apstākļos saskaņā ar III.A pielikumu.

5.7.   Transportlīdzekļu atlase ISC testēšanai

Savāktajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka atbilstību ekspluatācijā var novērtēt pienācīgi uzturētiem un lietotiem transportlīdzekļiem. Lai izlemtu, vai transportlīdzekli var atlasīt ISC testēšanas vajadzībām, izmanto 1. papildinājumā sniegtās tabulas. Veicot pārbaudi saskaņā ar 1. papildinājuma tabulām, dažus transportlīdzekļus var izbrāķēt un tiem neveikt ISC testēšanu, ja ir pierādījumi, ka emisiju kontroles sistēmas daļas ir bojātas.

Vienu un to pašu transportlīdzekli var izmantot vairāku tipu testiem (1. tipa, 1.a tipa, 4. tipa, 6. tipa testam) un ziņojumu sagatavošanai, tomēr statistiskās procedūras vajadzībām ņem vērā tikai pirmo derīgo testu no katra tipa.

5.7.1.   Vispārīgas prasības

Transportlīdzeklis pieder pie ISC saimes, kā norādīts 3. punktā, un atbilst 1. papildinājuma tabulā noteiktajām pārbaudēm. Tas ir reģistrēts Savienībā, un vismaz 90 % no tā braukšanas laika tas ir braucis pa Savienības ceļiem. Transportlīdzekli var izraudzīties vienā ģeogrāfiskā reģionā, bet tā emisiju testēšanu var veikt citā reģionā. Ja ISC testus veic ražotājs, ar piešķīrējas tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu var testēt transportlīdzekļus, kas reģistrēti trešā valstī, ja tie pieder pie tās pašas ISC saimes un tiem ir atbilstības sertifikāts.

Atlasītajiem transportlīdzekļiem ir apkopes pieraksti, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir pareizi uzturēts un tam ir veikta apkope saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un ar emisijām saistīto daļu nomaiņai ir izmantotas tikai oriģinālās daļas.

ISC testēšanā neiekļauj transportlīdzekļus, attiecībā uz kuriem ir redzamas norādes par nepareizu ekspluatāciju un neatbilstošu izmantošanu, kas varētu ietekmēt emisiju rādījumus, nesankcionētām manipulācijām vai apstākļiem, kuri varētu izraisīt nedrošu darbību.

Transportlīdzekļiem nedrīkst būt aerodinamiski pārveidojumi, kurus pirms testēšanas nevar noņemt.

Transportlīdzekli izslēdz no ISC testēšanas, ja iebūvētajā datorā uzglabātā informācija rāda, ka transportlīdzeklis ticis ekspluatēts pēc tam, kad uz paneļa iededzies kļūdas kods, un nav veikts remonts saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

Transportlīdzekli izslēdz no ISC testēšanas, ja transportlīdzekļa tvertnē ielietā degviela neatbilst piemērojamiem standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1), vai ja ir pierādījumi vai ieraksti par to, ka iepildīta nepareizā tipa degviela.

5.7.2.   Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana

Transportlīdzekļiem, kas apstiprināti testēšanai, pirms vai pēc ISC testēšanas veic kļūmju diagnostiku un parasto tehnisko apkopi, kas nepieciešama saskaņā ar 1. papildinājumu.

Veic šādas pārbaudes: OBD pārbaudes (veic pirms un pēc testa), vizuālas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nedeg atteices indikatora spuldzītes, pārbauda gaisa filtru, visas dzensiksnas, visu šķidrumu līmeni, radiatora un degvielas iepildes vāciņu, visas vakuuma un degvielas sistēmas šļūtenes un ar pēcapstrādes sistēmu saistītos elektrības vadus, lai pārliecināto par to veselumu; aizdedzes, degvielas mērīšanas un piesārņojuma kontroles iekārtas komponentu pārbaude attiecībā uz nepareizu noregulējumu un/vai bojājumiem.

Ja transportlīdzeklim līdz nākamajai plānotajai tehniskajai apkopei trūkst 800 km nobraukuma vai mazāk, veic tehnisko apkopi.

Pirms 4. tipa testa veikšanas logu mazgāšanas šķidrumu nolej un aizstāj ar karstu ūdeni.

Degvielas paraugu paņem un uzglabā saskaņā ar III.A pielikuma prasībām, lai veiktu turpmāku analīzi, ja tests nebūs iziets.

Visas kļūmes reģistrē. Ja ir bojāta piesārņojuma kontroles iekārta, norāda, ka transportlīdzeklis ir bojāts, un to vairs neizmanto turpmākai testēšanai, bet bojājumu ņem vērā, veicot atbilstības novērtējumu saskaņā ar 6.1. punktu.

5.8.   Izlases lielums

Kad ražotāji piesakās 5.10. punktā minētajai statistiskajai procedūrai 1. tipa testam, izlases partiju skaitu nosaka, pamatojoties uz ISC saimes ikgadējo pārdošanas apjomu Savienībā, kā norādīts šajā tabulā:

1. tabula

Izlases partiju skaits ISC testēšanai ar 1. tipa testiem

Eiropas Savienībā reģistrēto transportlīdzekļu skaits kalendārajā gadā paraugu ņemšanas periodā

Paraugu partiju skaits (1. tipa testiem)

līdz 100 000

1

100 001 –200 000

2

vairāk par 200 000

3

Katrā izlases partijā iekļauj pietiekami daudz transportlīdzekļu tipu, lai nodrošinātu, ka tiek aptverti vismaz 20 % no šīs PEMS saimes kopējo Eiropā reģistrēto transportlīdzekļu iepriekšējā gadā. Ja vienā PEMS saimē ietilpst vairāki zīmoli, testē visus zīmolus. Kad attiecībā uz saimi ir jātestē vairāk par vienu izlases partiju, otrajā un trešajā izlases partijā iekļauj transportlīdzekļus, kuru apkārtējās vides un/vai parastās ekspluatācijas apstākļi atšķiras no pirmajā izlases partijā iekļauto transportlīdzekļu apkārtējās vides un/vai parastās ekspluatācijas apstākļiem.

5.9.   Elektroniskās platformas izmantošana atbilstības ekspluatācijā vajadzībām un piekļuvei testēšanai nepieciešamajiem datiem

Lai atvieglotu datu apmaiņu starp ražotājiem un citiem dalībniekiem, no vienas puses, un piešķīrēju tipa apstiprinātāju iestādi, no otras puses, un lēmuma pieņemšanu par izlases derīgumu vai nederīgumu, Komisija izveido elektronisko platformu.

Ražotājs aizpilda 5. panta 12. punktā minēto testēšanas pārredzamības paketi formātā, kas norādīts 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā un šā punkta 2. tabulā, un iesniedz to tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir emisiju tipa apstiprinājumu. 5. papildinājuma 2. tabulu izmanto, lai varētu atlasīt vienas saimes transportlīdzekļus testēšanai un lai kopā ar 5. papildinājuma 1. tabulu varētu sniegt pietiekamu informāciju par testējamiem transportlīdzekļiem.

Tiklīdz kļūst pieejama pirmajā punktā minētā elektroniskā platforma, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir emisiju tipa apstiprinājumu, šajā platformā augšupielādē 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā sniegto informāciju piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

Visa 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā iekļautā informācija ir bez maksas publiski pieejama elektroniskā veidā.

Testēšanas pārredzamības paketē iekļauj arī šādu informāciju, ko pēc citu dalībnieku pieprasījuma ražotājs sniedz bez maksas piecu darbdienu laikā.

2. tabula

Sensitīva informācija

ID

Ievaddati

Apraksts

1.

Īpaša procedūra transportlīdzekļu pārveidošanai (no 4WD uz 2WD) testēšanai ar dinamometru, ja pieejama

Kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.4.2.4. punktā

2.

Dinamometra režīma instrukcijas, ja pieejamas

Kā iespējot dinamometra režīmu, kā darīts arī TA testu laikā

3.

TA testu laikā izmantotais brīvskrējiena režīms

Ja transportlīdzeklim ir brīvskrējiena režīms, šā režīma iespējošanas instrukcijas

4.

Akumulatora izlādes procedūra (OVC-HEV, PEV)

OEM procedūra, lai iztērētu akumulatoru OVC-HEV sagatavošanai uzlādi noturošiem testiem un PEV akumulatora uzlādēšanai

5.

Visu palīgierīču deaktivēšanas procedūra

Ja izmanto TA laikā

6.

Procedūra, ko izmanto, lai izmērītu visu REESS strāvu un spriegumu, izmantojot ārēju aprīkojumu

Kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 3. papildinājumā.

Lai izmērītu strāvu un spriegumu neatkarīgi no iebūvētajiem datiem, OEM iesniedz procedūru, strāvas un sprieguma piekļuves punktu aprakstu un to ierīču sarakstu, kuras izmanto strāvas un sprieguma mērīšanai tipa apstiprinājuma laikā.

5.10.   Statistiskā procedūra

5.10.1.   Vispārīgi

Atbilstību ekspluatācijā verificē ar statistisko metodi, ievērojot izlases secīgās ņemšanas vispārīgos principus pārbaudei pēc pazīmēm. Lai iegūtu derīgu rezultātu 1. tipa un 1.a tipa testam un RDE testam, minimālais izlases lielums ir trīs transportlīdzekļi un maksimālais kumulatīvais izlases lielums ir desmit transportlīdzekļi.

4. tipa un 6. tipa testiem var izmantot vienkāršotu metodi, proti, atlasa trīs transportlīdzekļus un uzskata, ka tests nav izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to nav izturējuši, un tests ir izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to ir izturējuši. Gadījumā, ja divi no trim transportlīdzekļiem ir vai nav izturējuši testu, tipa apstiprinātāja iestāde var izlemt veikt papildu testus vai novērtēt atbilstību saskaņā ar 6.1. punktu.

Testa rezultātus ar nolietošanas koeficientiem nereizina.

Transportlīdzekļiem, kuriem deklarētās maksimālās RDE vērtības, kas norādītas atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, kā aprakstīts Regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumā, ir zemākas nekā emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā, atbilstību pārbauda, veicot salīdzināšanu ar šīm deklarētajām maksimālajām RDE vērtībām. Ja tiek konstatēts, ka paraugs neatbilst deklarētajām maksimālajām RDE vērtībām, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde pieprasa ražotājam veikt korektīvas darbības.

Pirms pirmā ISC testa veikšanas ražotājs vai citi dalībnieki paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei par savu nodomu testēt konkrētas transportlīdzekļu saimes atbilstību ekspluatācijā. Kad saņemts šis paziņojums, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izveido jaunu statistisko datu mapi, lai attiecībā uz katru šo konkrēto izlases partiju vai partiju kopu apstrādātu rezultātus katrai attiecīgo parametru – transportlīdzekļu saime, emisiju testa tips un piesārņotājs – kombinācijai. Katrai attiecīgajai šo parametru kombinācijai veic atsevišķas statistiskās procedūras.

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katrā statistikas datu mapē iekļauj tikai attiecīgās puses iesniegtos rezultātus. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde reģistrē veikto testu skaitu, izturēto un neizturēto testu skaitu un citus datus, kas nepieciešami statistiskās procedūras nodrošināšanai.

Lai arī konkrētai testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijai var vienlaikus uzsākt vairākas statistiskās procedūras, puse drīkst iesniegt testa rezultātus tikai vienai konkrētās testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijas statistiskai procedūrai. Ziņojumu par katru testu iesniedz tikai vienu reizi, un sniedz ziņojumus par visiem testiem (derīgi, nederīgi, ir izturēti, nav izturēti utt.).

Katru ISC statistisko procedūru noslēdz tikai tad, kad tiek sasniegts rezultāts, proti, tiek pieņemts lēmums par to, vai izlase ir vai nav izturējusi pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu. Tomēr, ja pēc statistisko datu mapes atvēršanas 12 mēnešu laikā nav sasniegts rezultāts, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde slēdz šo mapi, ja vien netiek pieņemts lēmums nākamo sešu mēnešu laikā pabeigt testus, kas nepieciešami šīs statistiskās datu mapes noslēgšanai.

Iepriekš aprakstītās funkcijas veic tieši elektroniskajā platformā, tiklīdz attiecīgās funkcijas ir pieejamas.

5.10.2.   ISC rezultātu apvienošana

Citu dalībnieku veikto testu rezultātus var apvienot vienā kopīgā statistiskajā procedūrā. Lai testu rezultātus apvienotu, par to pirms testu sākšanas ir rakstveidā jāvienojas visām ieinteresētajām personām, kas iesniedz testa rezultātus rezultātu kopā, un ir jāsniedz paziņojums tipa apstiprinātājai iestādei un elektroniskajai platformai, ja tā ir pieejama. Viena no personām tiek iecelta par vadošo personu, kas ir atbildīga par datu paziņošanu un saziņu ar piešķīrēju tipa apstiprinātāju iestādi.

5.10.3.   Atsevišķa testa rezultāts: tests ir izturēts / nav izturēts / nederīgs

Uzskata, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests ir “izturēts”, ja emisiju rezultāts ir vienāds ar vai zemāks par Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību.

Uzskata, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests “nav izturēts”, ja emisiju rezultāts ir lielāks par attiecīgo šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību. Katram statistiskajam gadījumam katrs neizturētā testa rezultāts par 1 palielina neizturēto testu skaitu “f” (failed) (skatīt 5.10.5. punktu).

ISC emisiju tests ir uzskatāms par nederīgu, ja netiek ievērotas 5.3. punktā noteiktās testu prasības. Statistiskajā procedūrā nederīgos testa rezultātus neņem vērā, un testu atkārto ar to pašu transportlīdzekli, lai panāktu derīgu testu.

ISC testa rezultātus iesniedz piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei desmit darbdienu laikā pēc katra testa veikšanas atsevišķam transportlīdzeklim. Testu beigās testa rezultātiem pievieno visaptverošu testa ziņojumu. Rezultātus iekļauj izlasē hronoloģiskā testu veikšanas secībā.

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekļauj visus derīgos emisiju testa rezultātus attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā, līdz tiek sasniegts rezultāts “izlase ir izturējusi” vai “izlase nav izturējusi” pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu.

5.10.4.   Rīcība ar izlecošajām vērtībām

Ja izlases statistiskajā procedūrā parādās izlecoši rezultāti, to dēļ iznākums var būt “nav izturēts” saskaņā turpmāk aprakstīto procedūru.

Izlecošās vērtības klasificē kā mērenas, viduvējas vai galējas.

Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir mērena izlecošā vērtība, ja tā pārsniedz piemērojamo emisiju robežvērtību ne vairāk kā 1,3 reizes. Mērenu izlecošo vērtību ieskaita neizturēto testu rezultātu skaitā tikai, kā norādīts turpmāk 5.10.5. punktā.

Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir viduvēja izlecošā vērtība, ja tā ir 1,3 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir divas šādas izlecošās vērtības, izlase nav izturējusi pārbaudi.

Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir galēja izlecošā vērtība, ja tā ir 2,5 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir viena šāda izlecošā vērtība, izlase nav izturējusi pārbaudi. Šādā gadījumā transportlīdzekļa reģistrācijas numuru paziņo ražotājam un piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei. Par šādu iespējamību transportlīdzekļa īpašniekus informē pirms testēšanas.

5.10.5.   Lēmums par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, saskaita izturēto testu rezultātus “p” (passed) un neizturēto testu rezultātus “f” (failed). Katrā attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā saskaita visus izturēta testa rezultātus “p” un visus neizturēta testa rezultātus “f”.

Iekļaujot derīgos emisijas testa rezultātus ierosinātajā statistiskās procedūras gadījumā, tipa apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:

—

aktualizē kumulatīvo izlases lielumu “n”, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, lai atainotu statistiskajā procedūrā iekļauto derīgo emisijas testu kopējo skaitu;

—

ņemot vērā rezultātu novērtējumu, aktualizē izturēto rezultātu “p” un neizturēto rezultātu “f” skaitu;

—

saskaita viduvējo un galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē saskaņā ar 5.10.4. punktu;

—

pārbauda, vai lēmums ir pieņemts saskaņā ar turpmāk sniegto procedūru.

Lēmumu pieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n”, izturēto rezultātu “p” un neizturēto rezultātu “f” skaitu, kā arī viduvējo un/vai galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē. Lai pieņemtu lēmumu, vai ISC izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts no 2020. gada 1. janvāra, izmanto 2. attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu, un transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts līdz 2019. gada 31. decembrim, izmanto 2.a attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu. Diagrammās ir norādīts, ka lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu.

Statistiskajā procedūrā konkrētai transportlīdzekļa saimes, emisiju testa tipa un piesārņotāju kombinācijai ir iespējami divi lēmumi.

Iznākums “izlase ir izturējusi pārbaudi” tiek iegūts, ja saskaņā ar 2. attēlā vai 2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “IZTURĒTS”.

Lēmumu “izlase nav izturējusi pārbaudi” konkrētajam kumulatīvajam izlases lielumam “n” pieņem, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

—

saskaņā ar 2. attēlā vai 2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “NAV IZTURĒTS”;

—

ir divi lēmumi “NAV IZTURĒTS” ar viduvējām izlecošajām vērtībām;

—

ir viens lēmums “NAV IZTURĒTS” ar galēju izlecošo vērtību.

Ja lēmums netiek pieņemts, statistisko procedūru nenoslēdz, un turpina iekļaut rezultātus, līdz tiek pieņemts lēmums vai līdz procedūra tiek slēgta saskaņā ar 5.10.1. punktu.

2. attēls

Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina pēc 2020. gada 1. janvāra (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”)

Image 2

2.a. attēls

Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina līdz 2019. gada 31. decembrim (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”)

Image 3

5.10.6.   ISC pabeigtiem transportlīdzekļiem un vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem

Bāzes transportlīdzekļa ražotājs nosaka 3. tabulā uzskaitīto parametru pieļaujamās vērtības. Katrai saimei pieļaujamās parametru vērtības ieraksta emisiju tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā (sk. I pielikuma 3. papildinājumu) un 5. papildinājumā norādītajā pārredzamības sarakstā Nr. 1. Galīgā posma ražotājs drīkst izmantot tikai bāzes transportlīdzekļa emisiju vērtības, ja pabeigtajam transportlīdzeklim netiek pārsniegtas pieļaujamās parametru vērtības. Katra galīgā transportlīdzekļa parametru vērtības ieraksta tā atbilstības sertifikātā.

3. tabula

Pieļaujamās parametru vērtības vairākposmu transportlīdzekļiem un vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem, lai izmantotu bāzes transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu

Parametra vērtības

Pieļaujamās vērtības (no–līdz)

Galīgā transportlīdzekļa faktiskā masa (kg)

 

Galīgā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg)

 

Galīgā transportlīdzekļa frontālā daļa (cm2)

 

Rites pretestība (kg/t)

 

Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes projicētā priekšējā daļa (cm2)

 

Ja testē pabeigtu vai vairākposmu speciālo transportlīdzekli un testa rezultāts ir zem piemērojamās emisijas robežvērtības, uzskata, ka transportlīdzeklis ir izturējis testu attiecībā uz ISC saimi 5.10.3. punkta nolūkos.

Ja pabeigta vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa testa rezultāts pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, tomēr tās nav 1,3 reizes augstākas par piemērojamajām emisiju robežvērtībām, testētājs pārbauda, vai transportlīdzeklis atbilst 3. tabulā noteiktajām vērtībām. Visas neatbilstības šīm vērtībām paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei. Ja transportlīdzeklim šīs vērtības ir neatbilstošas, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde noskaidro neatbilstības iemeslus un veic attiecīgos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu. Ja transportlīdzeklis atbilst 3. tabulā norādītajām vērtībām, uzskata, ka tas ir atzīmēts transportlīdzeklis attiecībā uz atbilstības ekspluatācijā saimi 6.1. punkta nolūkos.

Ja testa rezultāts vairāk nekā 1,3 reizes pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, uzskata, ka attiecībā uz ISC saimi tests nav izturēts 6.1. punktā noteiktajos nolūkos, bet tā nav izlecošā vērtība attiecīgajai ISC saimei. Ja pabeigtajam vai vairākposmu speciālajam transportlīdzeklim vērtības neatbilst 3. tabulā norādītajām vērtībām, to paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, kas noskaidro neatbilstības iemeslus un veic attiecīgos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu.

6.   ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

6.1.

 Desmit darbdienu laikā pēc izlases ISC testēšanas pabeigšanas, kā norādīts 5.10.5. punktā, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sāk rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz ražotāju, lai izlemtu, vai ISC saime (vai tās daļa) atbilst ISC noteikumiem un vai ir vajadzīgi korektīvie pasākumi. Attiecībā uz vairākposmu vai speciālajiem transportlīdzekļiem piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sāk rūpīgu izmeklēšanu arī tad, ja ir vismaz trīs transportlīdzekļi, kuriem ir viena atteice, vai pieci atzīmēti transportlīdzekļi vienā ISC saimē, kā noteikts 5.10.6. punktā.

6.2.

 Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz atbilstības novērtēšanai nepieciešamo testu un revīziju izmaksas.

6.3.

 Pēc ražotāja pieprasījuma piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var paplašināt izmeklēšanu, iekļaujot transportlīdzekļus, ko ekspluatē tas pats ražotājs un kas pieder pie citām ISC saimēm, un kam, iespējams, varētu būt tādi paši defekti.

6.4.

 Rūpīgu izmeklēšanu veic ne ilgāk par 60 darbdienām no dienas, kad piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde ir sākusi izmeklēšanu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var veikt papildu ISC testus, lai noteiktu, kāpēc transportlīdzekļi nav izturējuši sākotnējos ISC testus. Papildu testus veic līdzīgos apstākļos, kādos veikti sākotnējie ISC testi, kas nav izturēti.

Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde to pieprasa, ražotājs sniedz papildu informāciju, lai jo īpaši parādītu iespējamos atteiču iemeslus, kuras saimes daļas varētu būt skartas, vai citas saimes varētu būt skartas, vai arī kāpēc problēma, kas radījusi atteici sākotnējos ISC testos, attiecīgā gadījumā neattiecas uz atbilstību ekspluatācijā. Ražotājam tiek sniegta iespēja pierādīt, ka tiek izpildītas atbilstības ekspluatācijā prasības.

6.5.

 Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde 6.4. punktā noteiktajā termiņā izlemj par atbilstību vai neatbilstību. Neatbilstības gadījumā piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nosaka korektīvus pasākumus ISC saimei saskaņā ar 7. punktu. Tā paziņo tos ražotājam.

7.   KOREKTĪVIE PASĀKUMI

7.1.

 Ražotājs izstrādā korektīvo pasākumu plānu un iesniedz to piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei 45 darbdienu laikā pēc 6.5. punktā minētā lēmuma par atbilstību vai neatbilstību pieņemšanas. Šo termiņu var pagarināt vēl par 30 darbdienām, ja ražotājs pierāda piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, ka neatbilstības izmeklēšanai ir vajadzīgs vairāk laika.

7.2.

 Korektīvie pasākumi, ko pieprasa piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, ietver pamatoti izstrādātus un nepieciešamus sastāvdaļu un transportlīdzekļu testus, kas veicami, lai apliecinātu korektīvo pasākumu efektivitāti un noturību.

7.3.

 Ražotājs korektīvo pasākumu plānam piešķir unikālu identifikācijas nosaukumu vai numuru. Korektīvo pasākumu plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

katra korektīvo pasākumu plānā ietvertā transportlīdzekļa emisiju tipa apraksts;

b)

apraksts par īpašiem pārveidojumiem, grozījumiem, remontu, labojumiem, pielāgojumiem vai citām izmaiņām, kas veicamas, lai transportlīdzeklis būtu atbilstīgs, tostarp īss informācijas un tehnisko pētījumu kopsavilkums, kas apstiprina ražotāja lēmumu attiecībā uz konkrētajiem korektīvajiem pasākumiem, kuri veicami neatbilstības labošanai;

c)

tās metodes apraksts, ko ražotājs izmanto, lai informētu transportlīdzekļu īpašniekus par plānotajiem korektīvajiem pasākumiem;

d)

attiecīgā gadījumā pareizas apkopes vai ekspluatācijas apraksts, ko ražotājs nosaka par nosacījumu, lai būtu tiesības veikt remontu saskaņā ar korekcijas pasākumu plānu, un paskaidrojums, kāpēc šāds nosacījums ir vajadzīgs;

e)

tās procedūras apraksts, kas jāievēro transportlīdzekļu īpašniekiem, lai saņemtu neatbilstības koriģēšanu; aprakstā iekļauj datumu, pēc kura veic korektīvos pasākumus, paredzamo laiku, kurā darbnīca veiks remontu, un vietas, kur to var veikt;

f)

transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas paraugs;

g)

īss apraksts par to, kādu sistēmu ražotājs izmanto, lai nodrošinātu korektīvo darbību veikšanai nepieciešamo sastāvdaļu vai sistēmu pienācīgu piegādi, tostarp informācija par to, kad būs pieejama korektīvo pasākumu sākšanai nepieciešamo komponentu, programmatūras vai sistēmu pienācīga piegāde;

h)

remontdarbnīcām, kas veiks remontu, nosūtāmo instrukciju piemērs;

i)

apraksts par ieteikto korektīvo pasākumu ietekmi uz emisijām, degvielas patēriņu, braukšanas īpašībām un drošību attiecībā uz katra transportlīdzekļa emisijas tipu, kas ietverts korektīvo pasākumu plānā, kopā ar pamatojošiem datiem un tehniskajiem pētījumiem;

j)

ja korektīvo pasākumu plāns ietver atsaukšanu, piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz remonta dokumentēšanas metodes aprakstu. Ja izmanto marķējumu, iesniedz arī tā paraugu.

Attiecībā uz d) apakšpunktu ražotājs var nepiemērot nekādus apkopes vai ekspluatācijas nosacījumus, kas nav pierādāmi saistīti ar neatbilstību un korektīvajiem pasākumiem.

7.4.

 Remontu veic ātri, saprātīgos termiņos pēc tam, kad ražotājs ir saņēmis transportlīdzekli remontam. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde 15 darbdienu laikā pēc ieteiktā korektīvo pasākumu plāna saņemšanas vai nu to apstiprina, vai pieprasa jaunu plānu saskaņā ar 7.5. punktu.

7.5.

 Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde neapstiprina korektīvo pasākumu plānu, ražotājs izstrādā jaunu plānu un iesniedz to piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei 20 darbdienu laikā pēc piešķīrējas tipa apstiprinātājas iestādes lēmuma paziņošanas.

7.6.

 Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde neapstiprina ražotāja otro iesniegto plānu, tā veic visus attiecīgos pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 53. pantu, lai atjaunotu atbilstību, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu.

7.7.

 Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde savu lēmumu par korektīviem pasākumiem piecu darbdienu laikā paziņo visām dalībvalstīm un Komisijai.

7.8.

 Korektīvie pasākumi ir piemērojami visiem ISC saimes transportlīdzekļiem (vai citu attiecīgo saimju transportlīdzekļiem, ko ražotājs norādījis saskaņā ar 6.2. punktu), kurus varētu būt skāris tas pats defekts. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izlemj, vai ir nepieciešams grozīt tipa apstiprinājumu.

7.9.

 Ražotāja pienākums ir izpildīt apstiprināto korektīvo pasākumu plānu visās dalībvalstīs un reģistrēt visus transportlīdzekļus, kas izņemti no tirgus vai atsaukti un ir remontēti, un reģistrēt darbnīcas, kas veikušas remontu.

7.10.

 Ražotājs saglabā skarto transportlīdzekļu pircējiem saistībā ar korektīvo pasākumu plānu nosūtītā paziņojuma kopiju. Ražotājs saglabā pierakstus arī par atsaukšanas kampaņu, tostarp par skarto transportlīdzekļu kopējo skaitu katrā dalībvalstī, kā arī kopējo jau atsaukto transportlīdzekļu skaitu katrā dalībvalstī un skaidrojumus par korektīvo pasākumu piemērošanas kavējumiem. Ražotājs piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, katras dalībvalsts tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai sniedz pārskatu par atsaukšanas kampaņu reizi divos mēnešos.

7.11.

 Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais korektīvo pasākumu plāns tiek piemērots divu gadu laikā vismaz 90 % to teritorijā reģistrēto skarto transportlīdzekļu.

7.12.

 Sertifikātā, kuru iesniedz transportlīdzekļa īpašniekam un kurā norāda korektīvo pasākumu kampaņas numuru, ieraksta veikto remontu vai pārveidojumu, vai jaunas iekārtas pievienošanu.

8.   IKGADĒJAIS ZIŅOJUMS, KO SAGATAVO PIEŠĶĪRĒJA TIPA APSTIPRINĀTĀJA IESTĀDE

Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas un bez vajadzības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties, vēlākais, līdz katra gada 31. martam dara pieejamu ziņojumu, kurā izklāstīti visu iepriekšējā gadā pabeigto ISC izmeklēšanu rezultāti. Gadījumā, ja līdz minētajam datumam kādas iepriekšējā gada ISC izmeklēšanas vēl nav pabeigtas, par tām ziņojumu sniedz, tiklīdz izmeklēšana ir pabeigta. Ziņojumā iekļauj vismaz 4. papildinājumā uzskaitītos elementus.

1. papildinājums

Transportlīdzekļu atlases kritēriji un lēmums par pārbaudi neizturējušiem transportlīdzekļiem

Lai ISC testēšanai atlasītu pienācīgi uzturētus un ekspluatētus transportlīdzekļus, veic transportlīdzekļu apsekojumu. Transportlīdzekļus, uz kuriem attiecināms viens vai vairāki no turpmāk uzskaitītajiem izslēgšanas kritērijiem, izslēdz no testēšanas vai arī tos saremontē un tad atlasa.

Transportlīdzekļu atlase emisiju atbilstības ekspluatācijā testēšanai

 

 

 

 

Konfidenciāli

Datums:

 

 

x

Pārbaudītāja vārds, uzvārds:

 

 

x

Testa vieta:

 

 

x

Reģistrācijas valsts (tikai ES):

 

x

 

 

 

x = Izslēgšanas kritēriji

X = Pārbaudīts un ziņots

 

Transportlīdzekļa parametri

 

 

 

 

Reģistrācijas numura zīme:

 

x

x

Transportlīdzekļa nobraukums un vecums:

transportlīdzeklim jāatbilst 9. panta noteikumiem attiecībā uz nobraukumu un vecumu, pretējā gadījumā to nevar atlasīt. Transportlīdzekļa vecumu skaita no pirmās reģistrācijas datuma

x

 

 

Pirmās reģistrācijas datums:

 

x

 

 

 

 

 

 

VIN:

 

x

x

Emisiju klase un raksturojums:

 

x

 

Reģistrācijas valsts:

Transportlīdzeklim jābūt reģistrētam ES

x

x

 

Modelis:

 

x

 

Motora kods:

 

x

 

Motora tilpums (l):

 

x

 

Motora jauda (KW):

 

x

 

Pārnesumkārbas tips (automātiskā/manuālā):

 

x

 

Dzenošā ass (FWD/AWD/RWD):

 

x

 

Riepu izmērs (priekšējās un aizmugurējās, ja atšķiras):

 

x

 

Vai transportlīdzeklis ir iesaistīts atsaukšanas vai remonta kampaņā?

Ja “jā”, kādā? Vai kampaņas remontdarbi jau ir veikti?

Remontdarbiem jābūt veiktiem pirms ISC testēšanas sākšanas

x

x

 

 

 

 

 

 

Transportlīdzekļa īpašnieka iztaujāšana

(īpašniekam uzdod tikai galvenos jautājumus, un viņam nav jāzina par atbilžu saistību)

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašnieka vārds, uzvārds (pieejams tikai akreditētai pārbaudes struktūrai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam)

 

 

x

Kontaktinformācija (adrese/telefons) (pieejama tikai akreditētai pārbaudes struktūrai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam)

 

 

x

 

 

 

 

 

Cik īpašnieku transportlīdzeklim ir bijis?

 

x

 

Vai ir bijuši gadījumi, kad odometrs nedarbojas?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai transportlīdzeklis ir lietots kādam no minētajiem mērķiem?

 

 

 

Vai automašīna izmantota ekspozīcijas zālēs?

 

x

 

Kā taksometrs?

 

x

 

Kā piegādes transportlīdzeklis?

 

x

 

Sacensībās/motosportā?

x

 

 

Kā nomas automobilis?

 

x

 

Vai ar transportlīdzekli ir pārvadātas smagas kravas, kas pārsniedz ražotāja specifikācijas?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai ir bijuši nopietni transportlīdzekļa vai motora remontdarbi?

 

x

 

Vai ir bijuši nopietni nesankcionēti transportlīdzekļa vai motora remontdarbi?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai ir veikta neatļauta jaudas palielināšana/regulēšana?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai ir veikta kādas emisiju pēcapstrādes un/vai padeves sistēmas detaļas nomaiņa? Vai ir izmantotas oriģinālas detaļas? Ja nav izmantotas oriģinālās detaļas, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

x

 

Vai kāda emisiju pēcapstrādes sistēmas detaļa ir pastāvīgi noņemta?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt

x

 

 

Vai ir bijušas uzstādītas kādas nesankcionētas ierīces (karbamīda pretdarbības viela, emulators utt.)?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt

x

 

 

Vai transportlīdzeklis ir bijis iesaistīts smagā negadījumā? Sniegt bojājumu un veikto remontdarbu sarakstu

 

x

 

Vai automobilim iepriekš ir lietota nepareiza tipa degviela (t. i., benzīns dīzeļdegvielas vietā)? Vai automobilim lietota ES kvalitātes degviela, kas nav tirgus apritē (melnajā tirgū, vai sajaukta degviela?)

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai pēdējā mēneša laikā ir lietots gaisa atsvaidzinātājs, salona izsmidzinātājs, bremžu tīrītājs vai cits līdzeklis, kas ir augstas ogļhidrātu emisijas avots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.

x

 

 

Vai pēdējo trīs mēnešu laikā transportlīdzeklī vai ārpus tā ir bijusi benzīna noplūde?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.

x

 

 

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā kāds ir smēķējis automobiļa salonā?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.

x

 

 

Vai automobilim ir lietoti pretkorozijas aizsardzības līdzekļi, uzlīmes, gruntējums vai kāds cits līdzeklis, kas ir iespējamais viegli gaistošu savienojumu avots?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.

x

 

 

Vai automobilis tika pārkrāsots?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.

x

 

 

Kur transportlīdzeklis tiek izmantots visbiežāk?

 

 

 

% uz automaģistrāles

 

x

 

% uz lauku ceļiem

 

x

 

% pilsētā

 

x

 

Vai ar transportlīdzekli ir braukts pa valsti, kas nav ES dalībvalsts, vairāk par 10 % no braukšanas laika?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt

x

—

 

Kurā valstī pēdējās divas reizes tika veikta degvielas uzpildīšana?

Ja pēdējās divas reizes transportlīdzeklim degvielas uzpildīšana tika veikta valstī, kas nepiemēro ES degvielas standartus, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai tika lietotas ražotāja neapstiprinātas degvielas piedevas?

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Vai transportlīdzekļa tehniskās apkopes un ekspluatācija veikta saskaņā ar ražotāja norādījumiem?

Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

Pilna tehnisko apkopju un remontdarbu vēsture, tostarp atkārtoti veiktie darbi

Ja netiek iesniegta pilna dokumentācija, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

 

 

 

 

 

 

 

Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana

X = Izslēgšanas kritēriji/

F = Transportlīdzeklis nav izturējis testu

X = Pārbaudīts un ziņots

 

 

 

 

 

1

Degvielas tvertnes līmenis (pilna/tukša)

Vai deg degvielas līmeņa indikatora lampiņa? Ja deg, pirms testēšanas uzpilda degvielu.

 

 

x

2

Vai uz mērinstrumentu paneļa deg kādas brīdinājuma lampiņas, kas norāda uz transportlīdzekļa vai izplūdes pēcapstrādes sistēmas nepareizu darbību, ko nevar novērst ar parasto apkopi? (Bojājuma indikācijas lampiņa, motora apkopes lampiņa utt.?)

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

3

Vai pēc motora iedarbināšanas deg SCR lampiņa?

Ja “jā”, pirms transportlīdzekļa testēšana jāuzpilda AdBlue vai jāveic remonts.

x

 

4

Izplūdes sistēmas vizuāla pārbaude

Pārbauda, vai posmā starp izplūdes kolektoru un izpūtēja galu nav noplūdes. Pārbauda un dokumentē (ar attēliem)

Ja ir bojājumi vai noplūdes, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.

F

 

5

Sastāvdaļas, kas attiecas uz izplūdes gāzēm

Pārbauda un dokumentē (ar attēliem) visas sastāvdaļas, kas attiecas uz emisijām, vai tās nav bojātas.

Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.

F

 

6

Iztvaikošanas sistēma

Uztur paaugstinātu spiedienu degvielas padeves sistēmā (no tilpnes puses), pastāvīgas apkārtējās vides temperatūrā pārbauda, vai nav noplūdes, veic FID smaržas testu ap transportlīdzekli un tā iekšpusē. Ja FID smaržas tests nav izturēts, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.

F

 

7

Degvielas paraugs

No degvielas tvertnes paņem degvielas paraugu.

 

 

x

8

Gaisa filtrs un eļļas filtrs

Pārbauda, vai nav piesārņots vai bojāts, un nomaina, ja ir bojāts vai stipri piesārņots vai ja līdz nākamajai ieteicamajai nomaiņai ir palikuši nenobraukti mazāk par 800 km.

 

 

x

9

Logu tīrīšanas šķidrums (tikai iztvaikošanas testam)

Logu tīrīšanas šķidrumu nolej un tvertnē iepilda karstu ūdeni.

 

 

x

10

Riteņi (priekšējie/aizmugures)

Pārbauda, vai riteņi brīvi griežas vai arī ir bloķēti ar bremzēm.

Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

11

Riepas (tikai iztvaikošanas testam)

Izņem rezerves riepu, ja riepas tika mainītas un ar tām nobraukts mazāk par 15 000  km, tās nomaina uz stabilizētām riepām. Izmanto tikai vasaras vai vissezonas riepas.

 

 

x

12

Dzensiksnas un dzesētāja pārsegs

Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem.

F

 

13

Pārbauda šķidrumu līmeni

Pārbauda maksimālo un minimālo līmeni (motoreļļa, dzesēšanas šķidrums) / papildina, ja ir zemāks par minimālo.

 

 

x

14

Uzpildes atvāžamais vāciņš (tikai iztvaikošanas testiem)

Pārbauda, vai atvāžamā vāciņa pārplūdes kontūrā nav nekādu atlieku, vai arī izskalo šļūteni ar karstu ūdeni.

 

 

x

15

Spiediena šļūtenes un elektrības vadi

Pārbauda to veselumu. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem.

F

 

16

Iesmidzināšanas vārsti / kabeļi

Pārbauda visus kabeļus un degvielas padeves caurulītes. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem.

F

 

17

Aizdedzes kabelis (benzīns)

Pārbauda aizdedzes sveces, kabeļus utt. Ja bojāti, nomaina.

 

 

x

18

EGR un katalizators, daļiņu filtrs

Pārbauda visus kabeļus, vadus un devējus.

Ja ir veiktas nesankcionētas manipulācijas, transportlīdzekli nevar atlasīt.

Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem.

x/F

 

19

Drošības stāvoklis

Pārbauda riepas, transportlīdzekļa virsbūvi, elektrības un bremžu sistēmu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst drošības nosacījumiem, lai veiktu testu, un atbilst ceļu satiksmes noteikumiem.

Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.

x

 

20

Puspiekabe

Vai ir elektrības kabeļi puspiekabes pievienošanai, ja tie nepieciešami?

 

 

x

21

Aerodinamiskie pārveidojumi

Pārliecinās, vai pēc laišanas tirgū transportlīdzeklim nav veikti aerodinamiskie pārveidojumi, kurus nevar pirms testēšanas noņemt (jumta kastes, kravas statņi, spoileri utt.), un vai netrūkst standarta aerodinamisko sastāvdaļu (priekšējie deflektori, difuzori, sadalītāji utt.).

Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. Dokumentē ar fotoattēliem.

x

 

22

Pārbauda, vai atlikušais nobraukums līdz nākamajai plānotajai tehniskajai apkopei ir mazāks par 800 km.

 

 

x

23

Visas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai veiktu OBD savienojumus pirms un/vai pēc testēšanas beigām.

 

 

 

24

Spēka pārvada vadības moduļa kalibrācijas detaļas numurs un kontrolsumma.

 

 

x

25

OBD diagnostika (pirms vai pēc emisiju testa)

Nolasa diagnostikas problēmu kodus un izdrukā kļūdu žurnālu.

 

 

x

26

OBD apkopes režīms 09 Pieprasījums (pirms vai pēc emisiju testa)

Nolasa apkopes režīmu 09. Pieraksta informāciju.

 

 

x

27

OBD režīms 7 (pirms vai pēc emisiju testa)

Nolasa apkopes režīmu 07. Pieraksta informāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīmes par remontdarbiem / sastāvdaļu nomaiņu / detaļu numuriem

2. papildinājums

4. tipa testu veikšanas noteikumi atbilstības ekspluatācijā laikā

Lai noteiktu atbilstību ekspluatācijā, 4. tipa testus veic saskaņā ar VI pielikumu (vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 VI pielikumu), ievērojot šādus izņēmumus:

—

4. tipa testu veic vismaz 12 mēnešus veciem transportlīdzekļiem;

—

uzskata, ka tilpne ir vecināta un tāpēc nav jāveic tās vecināšana stendā;

—

tilpni piepilda ārpus transportlīdzekļa saskaņā ar procedūru, kas šajā nolūkā ir aprakstīta VI pielikumā, un to noņem un uzstāda uz transportlīdzekļa, ievērojot ražotāja remontdarbu instrukcijas; FID smaržas testu (ar rezultātiem, kas mazāki par 100 ppm 20 °C temperatūrā) veic iespējami tuvāk tilpnei pirms un pēc piepildīšanas, lai apstiprinātu, ka tā ir uzstādīta pareizi;

—

uzskata, ka tilpne ir vecināta, un tāpēc, aprēķinot 4. tipa testa rezultātus, caurlaidības koeficients nav jāpieskaita.

3. Papildinājums

ISC ziņojums

Sīki izstrādātajā ISC ziņojumā iekļaujama turpmāk norādītā informācija.

1.

Testa datums.

2.

ISC ziņojuma unikālais numurs.

3.

Pilnvarotā pārstāvja apstiprinājuma datums.

4.

Nosūtīšanas uz GTAA vai augšupielādes elektroniskajā platformā datums.

5.

Ražotāja nosaukums un adrese.

6.

Atbildīgās testēšanas laboratorijas nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese.

7.

Testēšanas plānā iekļauto transportlīdzekļu modeļa nosaukums.

8.

Attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas ražotāja informācija, t. i., attiecībā uz izpūtēja emisijām norāda ekspluatācijas saimi.

9.

Tipa apstiprinājuma numuri, ko piemēro šiem transportlīdzekļu tipiem transportlīdzekļu saimē, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu un nozīmīgu izmaiņu / atsaukšanas gadījumu (brāķa pārstrādes) numurus.

10.

Sīka informācija par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām / atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas ražotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde).

11.

Kādā laika posmā informācija tika savākta.

12.

ISC pārbaudes procedūra, tostarp attiecīgā gadījumā:

i)

transportlīdzekļa iegūšanas metode;

ii)

transportlīdzekļa atlases un noraidīšanas kritēriji (tostarp atbildes uz 1. papildinājuma tabulas jautājumiem, ieskaitot fotoattēlus);

iii)

programmai izmantotie testu veidi un procedūras;

iv)

ģeogrāfiskais(-ie) apgabals(-i), kurā(-os) ražotājs ir ievācis informāciju;

v)

izlases partijas numurs un izmantotais izlases plāns.

13.

ISC procedūras rezultāti, tostarp:

i)

programmā ietverto transportlīdzekļu identifikācija (testēts vai nav testēts). Identifikācijā ietver 1. papildinājumā sniegto tabulu bez konfidenciālajām pozīcijām;

ii)

testa dati attiecībā uz izpūtēja emisijām:

—

testā izmantotās degvielas apraksts (piemēram, testa standartdegviela vai tirgus degviela);

—

testa apstākļi (temperatūra, mitrums, dinamometra inerces svars);

—

dinamometra iestatījumi (piemēram, ceļa slodze, jaudas iestatījumi);

—

testa rezultāti un “izturēts” / “nav izturēts” aprēķini;

iii)

testa dati attiecībā uz iztvaikošanas emisijām:

—

testā izmantotās degvielas apraksts (piemēram, testa standartdegviela vai tirgus degviela);

—

testa apstākļi (temperatūra, mitrums, dinamometra inerces svars);

—

dinamometra iestatījumi (piemēram, ceļa slodze, jaudas iestatījumi);

—

testa rezultāti un “izturēts” / “nav izturēts” aprēķini.

4. papildinājums

Ikgadējais ISC ziņojums, ko sagatavo piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde

VIRSRAKSTS

A.   Īss pārskats un galvenie secinājumi

B.   ISC darbības, ko ražotājs veicis iepriekšējā gadā:

1)

 Informācija, ko apkopo ražotājs

2)

 ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

C.   ISC darbības, ko citi dalībnieki veikuši iepriekšējā gadā:

3)

 Informācijas vākšana un riska novērtējums

4)

 ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

D.   ISC darbības, ko iepriekšējā gadā veikusi piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde:

5)

 Informācijas vākšana un riska novērtējums

6)

 ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

7)

 Rūpīga izmeklēšana

8)

 Korektīvie pasākumi

E.   Novērtējums par to, kāds varētu būt ikgadējais emisiju samazinājums, ņemot vērā veiktos ISC korektīvos pasākumus

F.   Gūtā pieredze (tostarp attiecībā uz izmantoto instrumentu sniegumu)

G.   Ziņojums par citiem nederīgiem testiem

5. papildinājums

Pārredzamības saraksti

1. tabula

Pārredzamības saraksts Nr. 1

ID

Ievaddati

Datu veids

Vienība

Apraksts

1

Emisiju TA numurs

Teksts

- -

Kā norādīts I pielikuma 6. papildinājumā (Regula (ES) 2017/1151)

1.a

Emisiju tipa apstiprinājuma datums

Datums

- -

Emisiju tipa datums-

2

Interpolācijas saimes ID (IP ID)

Teksts

- -

Kā noteikts I pielikuma 4. papildinājuma

II iedaļas 0. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

un ANO EEK Noteikumu Nr. 154 A2. pielikumā, tipa paziņojuma papildinājuma 0.1. pozīcijā “Interpolācijas saimes identifikators”, kā definēts minēto noteikumu 6.2.2. punktā

5

ATCT saimes ID

Teksts

- -

Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.2. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

7

Transportlīdzekļa H vērtības RL saimes ID vai RM saimes ID

Teksts

- -

Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.4.1. punktā (ceļa slodzes matricas saimei, 0.2.3.5. punkts)

(Regula (ES) 2017/1151)

7.a

Transportlīdzekļa L vērtības RL saimes ID (attiecīgā gadījumā)

Teksts

- -

Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.4.2. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

7.b

Transportlīdzekļa M vērtības RL saimes ID (attiecīgā gadījumā)

Teksts

- -

Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 A1. pielikuma 1. papildinājuma 1.4.2. punktā Ceļa slodzes parametri

13

Transportlīdzekļa piedziņas riteņi saimē

Uzskaitījums (priekšējie, aizmugurējie, pilnpiedziņa)

- -

I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.7. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

14

Šasijas dinamometra konfigurācija TA testa laikā

Uzskaitījums (vienass, divasu)

- -

Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.4.2.4. punkts.

18

Autovadītāja izvēles režīms(-i), ko izmanto TA testu laikā (pilnībā ICE) vai uzlādi noturoša testa gadījumā (NOVC-HEV, OVC-HEV, NOVC-FCHV)

Iespējamie formāti: pdf, jpg.

Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē.

- -

Norāda un apraksta režīmu(-us), kas izmantots(-i) tipa apstiprinājumā. Dominējoša režīma gadījumos būs tikai viens ieraksts. Alternatīvi ir jāapraksta vislabvēlīgākā un visnelabvēlīgākā gadījuma režīmi. To režīmu apraksts, kuri jāizmanto TA testiem, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.6.6. punktā.

19

Autovadītāja izvēles režīms(-i), ko izmanto TA testu laikā akumulēto enerģiju patērējoša testa gadījumā (OVC-HEV)

Iespējamie formāti: pdf, jpg.

Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē.

- -

Norāda un apraksta režīmu(-us), kas izmantots(-i) tipa apstiprinājumā. Dominējoša režīma gadījumos būs tikai viens ieraksts. Alternatīvi ir jāapraksta vislabvēlīgākā un visnelabvēlīgākā gadījuma režīmi. To režīmu apraksts, kuri jāizmanto TA testiem, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 3.2.3. punktā.

20

Motora brīvgaitas apgriezieni transportlīdzekļiem ar manuālo transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Numurs

apgr./min

I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.6. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

21

Pārnesumu skaits transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju

Numurs

- -

I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.13.2. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

23

Testa transportlīdzekļa priekšējo / aizmugurējo / vidējo riepu izmēri transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju

Teksts

- -

I pielikuma 8.a papildinājuma 1.1.8. punkts (Regula (ES) 2017/1151).

1 izmanto priekšējo riteņu izmēriem, 2 – aizmugurējo riteņu izmēriem, 3 – vidējo riteņu izmēriem (attiecīgā gadījumā)

24

+

25

Pilnas slodzes jaudas līkne ar papildu drošības pielaidi (ASM) transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Tabulas vērtības

apgr./min pret kW pret %

Pilnas slodzes jaudas līkne visā motora griešanās ātruma diapazonā no nrated vai Nmax vai ndv(ngvmax) × vmax, izvēloties lielāko vērtību, kopā ar ASM (ja izmanto pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanai), no I pielikuma 8.a papildinājuma 1.2.4. punkta

(Regula (ES) 2017/1151)

Tabulas vērtību piemēri ir atrodami ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B2. pielikuma A2/1. tabulā

26

Papildu informācija pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanai transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Sk. tabulu piemērā

Sk. tabulu piemērā

I pielikuma 8.a papildinājuma 1.2.4. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

29

ATCT FCF degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Numurs

- -

Viena vērtība katrai degvielai divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļa gadījumā. Degvielu 1 vienmēr saskaņo ar tās ATCT FCF, un degvielu 2 saskaņo ar tās ATCT FCF.

Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6.a pielikuma 3.8.1. punktā.

30.a

Pieskaitāmais(-ie) Ki koeficients(-i) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

Tabulas vērtības

g/km attiecībā uz CO2, mg/km attiecībā uz visu pārējo

Tabula, kurā noteiktas vērtības attiecībā uz CO,

NOx, PM, THC (mg/km) un CO2 (g/km).

Tukša, ja sniegti piereizināmie Ki koeficienti vai transportlīdzekļiem, kam nav periodiski reģenerējamu sistēmu. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts piesārņotājiem un 2.1.1.2.1. punkts CO2. (Regula (ES) 2017/1151)

30.b

Piereizināmais(-ie) Ki koeficients(-i) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

Tabulas vērtības

nav vienību

Tabula, kurā noteiktas vērtības attiecībā uz CO,

NOx, PM, THC un CO2. Tukša, ja sniegti pieskaitāmie Ki koeficienti vai transportlīdzekļiem, kam nav periodiski reģenerējamu sistēmu. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts piesārņotājiem un 2.1.1.2.1. punkts CO2.

(Regula (ES) 2017/1151)

31.a

Pieskaitāmie nolietošanas koeficienti (DF), degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Tabulas vērtības

(mg/km, izņemot PN, kas ir #/km

Tabula, kurā noteikti nolietošanas koeficienti katram piesārņotājam.

(1)

CO, PM, PN, NOx, NMHC un THC vienas degvielas ar benzīnu darbināmiem transportlīdzekļiem un visiem divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļiem.

(2)

CO, NOx, NMHC un THC vienas degvielas LPG un NG transportlīdzekļiem.

(3)

NOx vienas degvielas H2 transportlīdzekļiem.

(4)

NOx, THC+NOX, CO, PM un PN visiem dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem.

(5)

Tukša, ja sniegti piereizināmie DF koeficienti. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts (Regula (ES) 2017/1151).

31.b

Piereizināmie nolietošanas koeficienti (DF), degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Tabulas vērtības

nav vienību

Tabula, kurā noteikti nolietošanas koeficienti katram piesārņotājam.

—

CO, PM, PN, NOx, NMHC un THC vienas degvielas ar benzīnu darbināmiem transportlīdzekļiem un visiem divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļiem.

—

CO, NOx, NMHC un THC vienas degvielas LPG un NG transportlīdzekļiem.

—

NOx vienas degvielas H2 transportlīdzekļiem.

—

NOx, THC+NOx, CO, PM un PN visiem dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem.

Tukša, ja sniegti pieskaitāmie DF koeficienti. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts

(Regula (ES) 2017/1151).

32

Akumulatora spriegums visām REESS

Numurs

V

Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājuma 4.1. punktā

(DIN EN 60050-482)

33

K korekcijas koeficients tikai NOVC un OVC-HEV

Tabula

(g/km)/(Wh/km)

Attiecībā uz NOVC un OVC-HEV

CS CO2 emisiju korekciju, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 2. papildinājuma 2. punktā

42

Reģenerācijas atpazīšana

Dokuments pdf vai jpg

Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē.

 

Transportlīdzekļa ražotāja sniegts apraksts par to, kā atpazīt, vai testa laikā notikusi reģenerācija

43

Reģenerācijas pabeigšana

Dokuments pdf vai jpg

Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē.

-

Reģenerācijas pabeigšanas procedūras apraksts

44.a

Pārejas cikla indeksa numurs attiecībā uz VL

numuru

-

Tikai OVC-HEV transportlīdzekļiem. Veikto CD testu skaits līdz kritēriju sasniegšanai. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.4.1.4. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

 

Vairākposmu vai vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem

45

Atļautā galīgā transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī

Numurs

kg

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

45.a

Atļautā galīgā transportlīdzekļa faktiskā masa

Numurs

kg

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

45.b

Atļautā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg)

Numurs

kg

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

46

Pieļaujamā frontālā daļa galīgajam transportlīdzeklim

Numurs

cm2

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

47

Pieļaujamā rites pretestība

Numurs

kg/t

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

48

Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes pieļaujamā projicētā frontālā daļa

Numurs

cm2

Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā

No–līdz

 

VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

49

Piedziņas veids

Uzskaitījums Pilnībā ICE, OVC-HEV, NOVC-HEV

- -

Piedziņas veids, kā definēts III.A PIELIKUMA 3.3.1.2. punkta a) apakšpunktā

50

Aizdedzes tips

Uzskaitījums

Dzirksteļaizdedze, kompresijaizdedze

- -

Aizdedzes tips, kā norādīts I pielikuma

3. papildinājuma 3.2.1.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

51

Degvielas darbības režīms

Uzskaitījums (viena degviela, divas degvielas, maināma degviela)

- -

Transportlīdzekļa degvielas veids, kā norādīts

I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.2.4. punktā

(Regula (ES) 2017/1151)

52

Degvielas tips, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Uzskaitījums (benzīns, dīzeļdegviela, LPG, NG/biometāns, etanols (E85), ūdeņradis).

- -

Degvielas tips, kā norādīts I pielikuma

3. papildinājuma 3.2.2.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151). Divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļa gadījumā norāda abas degvielas.

53

Transmisijas tips

Uzskaitījums (manuālā, automātiskā, CVT)

- -

Transmisijas tips, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 4.5.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

54

Motora darba tilpums

Numurs

cm3

Motora darba tilpums, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.3. punktā (Regula (ES) 2017/1151).

55

Motora degvielas padeves metode, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Uzskaitījums tieša / netieša / tieša un netieša.

 

Motora degvielas padeves metode, kā to deklarējis OEM. I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.10.2. punkts (Regula (ES) 2017/1151)


2. tabula

Pārredzamības saraksts Nr. 2

Lauks

Datu veids

Apraksts

TVV

Teksts

Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas unikālais identifikators

I pielikuma B daļas 7.3. un 7.4. punkts (Regula (ES) 2018/858)

PEMS saimes ID

Teksts

III.A pielikuma 3.5.2. punkts

Marka

Teksts

Ražotāja tirdzniecības nosaukums

I pielikuma 0.1. punkts (Regula (ES) 2020/683)

Tirdzniecības nosaukums

Teksts

TVV tirdzniecības nosaukumi

I pielikuma 0.2.1. punkts (Regula (ES) 2020/683)

Cits nosaukums

Teksts

Teksts brīvā formā

Kategorija un klase

Uzskaitījums (M1, N1 I klase, N1 II klase, N1 III klase, N2, N3, M2, M3)

Transportlīdzekļa kategorija un klase

Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikums (klase)

Regulas (ES) 2018/858 I pielikums (kategorijas)

Virsbūve

Uzskaitījums (AA – sedans;

AB – hečbeks;

AC – universālis;

AD – kupeja;

AE – kabriolets;

AF – vieglais plašlietojuma;

AG – kravas universālis;

BA – kravas automobilis;

BB – autofurgons;

BC – puspiekabju vilcējs;

RD – vilcējs;

BE – pikaps;

BX – šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu)

Virsbūves tips

I pielikuma 0.3.0.2. punkts (Regula (ES) 2020/683)

Emisiju TA numurs

Teksts

Regulas (ES) 2020/683 IV pielikums

WVTA numurs

Teksts

Visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma identifikators, kā noteikts Regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā

Iztvaikošanas saimes ID

Teksts

Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.7. punktā (Regula (ES) 2017/1151)

Motora nominālā jauda, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā)

Numurs

I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.8. punkts (Regula (ES) 2017/1151)

Dubultriteņi

Jā/Nē

Deklarējis OEM

Degvielas tvertnes ietilpība (diskrētas vērtības)

Numurs

Degvielas tvertnes(-ņu) ietilpība

I pielikuma 3.2.3.1.1. punkts (Regula (ES) 2020/683)

Hermētiska tvertne

Jā/Nē

I pielikuma 3.2.12.2.5.5.3. punkts (Regula (ES) 2020/683)

WMI, kas izmantots šajā WVTA+TVV

Teksts

Deklarējis OEM (ISO 3779)
”

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

III PIELIKUMS

“III.A PIELIKUMS

1.   SAĪSINĀJUMI

Ar saīsinājumiem parasti apzīmē gan saīsināto terminu vienskaitli, gan daudzskaitli.

CLD

–

hemiluminiscences detektors

CVS

–

konstanta tilpuma paraugu ņēmējs

DCT

–

divsajūgu transmisija

ECU

–

motora vadības bloks

EFM

–

izplūdes masas plūsmas mērītājs

FID

–

liesmas jonizācijas detektors

FS

–

pilna skala

GNSS

–

globālā satelītu navigācijas sistēma

HCLD

–

apsildāms hemiluminiscences detektors

ICE

–

iekšdedzes motors

LPG

–

sašķidrinātā naftas gāze

NDIR

–

nedispersīvs infrasarkanais analizators

NDUV

–

nedispersīvs ultravioletais analizators

NG

–

dabasgāze

NMC

–

nemetāna frakcijas atdalītājs

NMC-FID

–

nemetāna frakcijas atdalītājs apvienojumā ar liesmas jonizācijas detektoru

NMHC

–

nemetāna ogļūdeņraži

OBD

–

iebūvētā diagnostika

PEMS

–

portatīva emisiju mērīšanas sistēma

RPA

–

relatīvais pozitīvais paātrinājums

SEE

–

sagaidāmās vērtības standartkļūda

THC

–

visi ogļūdeņraži

VIN

–

transportlīdzekļa identifikācijas numurs

WLTC

–

vispārēji harmonizētais vieglo transportlīdzekļu testa cikls

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.   Šajā pielikumā attiecībā uz vispārīgiem jautājumiem piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.1.1.

“Transportlīdzekļu tips attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos” ir tādu transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras attiecībā uz kritērijiem, kas veido “PEMS testa saimi”, kā definēts 3.3.1. punktā.

2.1.2.

“Deklarētās maksimālās RDE” ir emisiju vērtības, kurām obligāti jābūt zemākām nekā piemērojamās emisiju robežvērtības un kuras ražotājs fakultatīvi deklarējis, un kuras izmanto, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā pret zemākām emisiju robežvērtībām.

2.2.   Šajā pielikumā attiecībā uz testa aprīkojumu piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.2.1.

“Precizitāte” ir izmērītās vērtības un atskaites vērtības starpība, kas ir izsekojama līdz nacionālam vai starptautiskiem standartam un raksturo rezultāta pareizību (1. attēls).

2.2.2.

“Adapteris” šā pielikuma kontekstā ir mehāniskās daļas, kas ļauj pieslēgt transportlīdzekli plaši izmantotam vai standartizētam mērierīces savienotājam.

2.2.3.

“Analizators” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet ko uzstāda, lai noteiktu gāzveida vai daļiņu piesārņotāju koncentrāciju vai daudzumu.

2.2.4.

“Kalibrēšana” ir mērījumu sistēmas reakcijas iestatīšana tā, lai rezultāti atbilstu atsauces signālu kopai.

2.2.5.

“Kalibrēšanas gāze” ir gāzu maisījums, ko izmanto gāzes analizatoru kalibrēšanai.

2.2.6.

“Kavējuma laiks” ir laika starpība starp mērāmās komponentes izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju par 10 procentiem no galīgā nolasījuma (t10), paraugu ņemšanas zondi definējot par atskaites punktu (2. attēls).

2.2.7.

“Pilna skala” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora pilns diapazons, kā norādījis iekārtas ražotājs, vai vislielākais diapazons, ko izmanto konkrētajam testam.

2.2.8.

“Ogļūdeņražu reakcijas koeficients” konkrētam ogļūdeņražu veidam ir attiecība starp FID nolasījumu un attiecīgā ogļūdeņražu veida koncentrāciju standartgāzes cilindrā, izteikts kā ppmC1.

2.2.9.

“Būtiskā uzturēšana” ir tādas sastāvdaļas vai moduļa regulēšana, remonts vai nomaiņa, kas var ietekmēt mērījuma precizitāti.

2.2.10.

“Troksnis” ir desmit standartnoviržu, katra no kurām aprēķināta no nulles reakcijām, mērītām 30 sekunžu periodā ar konstantu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums, divkāršota vidējā kvadrātiskā vērtība.

2.2.11.

“Nemetāna ogļūdeņraži” (NMHC) ir visi ogļūdeņraži (THC), izņemot metānu (CH4).

2.2.12.

“Precīzumspēja” ir pakāpe, kādā atkārtoti mērījumi nemainītos apstākļos uzrāda vienādus rezultātus (1. attēls).

2.2.13.

“Nolasījums” ir skaitliskā vērtība, ko uzrāda analizators, plūsmas mērinstruments, sensors vai jebkura cita mērierīce, kuru izmanto saistībā ar transportlīdzekļu emisiju mērījumiem.

2.2.14.

“Standartvērtība” ir vērtība, kas izsekojama līdz nacionālam vai starptautiskam standartam (1. attēls).

2.2.15.

“Reakcijas laiks” (t90) ir laika starpība starp mērāmās komponentes izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju par 90 procentiem no galīgā nolasījuma (t90), parauga ņemšanas zondi definējot par atskaites punktu, ja mērītās komponentes izmaiņa ir vismaz 60 procenti no pilnas skalas (FS) un notiek ātrāk nekā 0,1 sekundē. Sistēmas reaģēšanas laiku veido sistēmas kavējuma laiks un sistēmas kāpumlaiks, kā attēlots 2. attēlā.

2.2.16.

“Kāpumlaiks” ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (t10–t90), kā attēlots 2. attēlā.

2.2.17.

“Sensors” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu parametrus, kas nav gāzveida un daļiņu piesārņotāju koncentrācija un izplūdes masas plūsma.

2.2.18.

“Iestatījuma punkts” ir mērķvērtība, ko cenšas sasniegt vadības sistēma.

2.2.19.

“Iestatīšana” ir instrumenta iestatīšana tā, lai tas pareizi reaģētu uz kalibrēšanas standartu, kas atveido no 75 procentiem līdz 100 procentiem no maksimālās vērtības instrumenta diapazonā vai gaidāmajā lietošanas diapazonā.

2.2.20.

“Iestatījuma reakcija” ir vidējā reakcija uz iestatījuma signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

2.2.21.

“Iestatījuma reakcijas novirze” ir starpība starp vidējo reakciju uz iestatījuma signālu un faktisko iestatījuma signālu, ko mēra noteiktā laikposmā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērīšanas instruments vai sensors ir pareizi iestatīti.

2.2.22.

“Visi ogļūdeņraži” (THC) ir visu to gaistošo savienojumu summa, kas izmērāmi ar liesmas jonizācijas detektoru (FID).

2.2.23.

“Izsekojams” ir spēja mērījumu vai nolasījumu sasaistīt ar nacionālu vai starptautisku standartu, izmantojot nepārtrauktu salīdzinājumu ķēdi.

2.2.24.

“Transformācijas laiks” ir laika starpība starp koncentrācijas vai plūsmas izmaiņu (t0) atskaites punktā un punktu, kurā sistēmas reakcija sasniedz 50 procentus no galīgā nolasījuma (t50), kā attēlots 2. attēlā.

2.2.25.

“Analizatora tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu analizatoru grupa, kuros vienas konkrētas gāzveida sastāvdaļas koncentrācijai vai daļiņu skaita noteikšanai izmantots identisks princips.

2.2.26.

“Izplūdes masas plūsmas mērītāja tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu izplūdes masas plūsmas mērītāju grupa, kuriem ir vienāds caurules iekšējais diametrs un kuros izmantots identisks izplūdes masas plūsmas ātruma noteikšanas princips.

2.2.27.

“Verifikācija” ir process, ko izmanto, lai novērtētu, vai analizatora, plūsmas mērierīces, sensora vai signāla, vai metodes izmērītā vai aprēķinātā vērtība atbilst atskaites signālam vai vērtībai, iekļaujoties vienas vai vairāku iepriekšnoteiktu pieņemamības vērtību robežās.

2.2.28.

“Iestatīšana uz nulli” ir analizatora, plūsmas mērierīces vai sensora kalibrēšana tā, ka tas precīzi reaģē uz nulles signālu.

2.2.29.

“Nulles gāze” ir analizējamo vielu nesaturoša gāze, ko izmanto, lai iestatītu analizatora nulles reakciju.

2.2.30.

“Nulles reakcija” ir vidējā reakcija uz nulles signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

2.2.31.

“Nulles reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz nulles signālu un faktisko nulles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi kalibrēts uz nulli.

1. attēls

Precizitātes, precīzumspējas un atskaites vērtības definīcija

Image 4

2. attēls

Aiztures laika, kāpumlaika, transformācijas laika un reaģēšanas laika definīcija

Image 5

2.3.   Šajā pielikumā attiecībā uz transportlīdzekļa raksturlielumiem un vadītāju piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.3.1.

“Transportlīdzekļa faktiskā masa” ir masa nokomplektētā stāvoklī, kam pieskaitīta atsevišķā transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masa.

2.3.2.

“Palīgierīces” ir enerģiju patērējošas, pārveidojošas, akumulējošas vai neperifērām ierīcēm vai sistēmām enerģiju nodrošinošas ierīces, kuras transportlīdzeklī ir uzstādītas ar transportlīdzekļa gaitas nodrošināšanu nesaistītā nolūkā un tādēļ netiek uzskatītas par spēka pārvada daļu.

2.3.3.

“Masa nokomplektētā stāvoklī” ir transportlīdzekļa masa, degvielas tvertnei(-ēm) esot piepildītām vismaz par 90 procentiem no tās (to) ietilpības, ieskaitot vadītāja, degvielas un šķidrumu masu, tam esot aprīkotam ar standartaprīkojumu saskaņā ar ražotāja specifikācijām, un ieskaitot (kad ir uzstādīta) virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u) un instrumentu masu.

2.3.4.

“Transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā testa masa” ir summa, ko veido transportlīdzekļa faktiskā masa un 90 procenti no starpības starp transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo maksu un faktisko masu (3. attēls).

2.3.5.

“Odometrs” ir instruments, kas rāda vadītājam transportlīdzekļa kopējo nobraukto attālumu no tā ražošanas dienas.

2.3.6.

“Neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kuri neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī ir atbildīgs ražotājs, un kurus var pasūtīt klients.

2.3.7.

“Testa energopiesātinājums” ir iekšdedzes motora nominālās jaudas attiecība pret testa masu (t. i., transportlīdzekļa faktisko masu, kam pieskaitīta mērierīču masa un papildu pasažieru vai lietderīgās slodzes (ja tādi ir) masa).

2.3.8.

“Energopiesātinājums” ir nominālās jaudas attiecība pret masu nokomplektētā stāvoklī.

2.3.9.

“Motora nominālā jauda” (Prated)” ir motora vai elektromotora maksimālā lietderīgā jauda kW atbilstoši ANO Noteikumu Nr. 85 (1) prasībām.

2.3.10.

“Tehniski pieļaujamā maksimālā masa” ir transportlīdzeklim piešķirtā maksimālā masa, pamatojoties uz tā uzbūves īpašībām un tā konstrukcijas veiktspējām.

2.3.11.

“Transportlīdzekļa OBD informācija” ir informācija, kas attiecas uz iebūvētu diagnostikas sistēmu jebkurai elektroniskai sistēmai transportlīdzeklī.

3. attēls

Masas definīcijas

Image 6

2.3.12.

“Maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vienu degvielas tvertnes sistēmu, kuru var darbināt ar dažādiem divu vai vairāku degvielu maisījumiem.

2.3.13.

“Vienas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts darbināšanai galvenokārt ar viena veida degvielu.

2.3.14.

“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis bez ārējas uzlādes” (NOVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko nevar uzlādēt no ārēja avota.

2.3.15.

“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi” (OVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota.

2.4.   Šajā pielikumā attiecībā uz aprēķiniem piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.4.1.

“Determinācijas koeficients” (r2) ir

Formula

kur:

a0

ir lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar asi;

a1

ir lineārās regresijas taisnes slīpums;

xi

ir izmērītā atskaites vērtība;

yi

ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;

Formula

ir verificējamā parametra vidējā vērtība;

n

ir vērtību skaits.

2.4.2.

“Savstarpējās korelācijas koeficients” (r) ir

Formula

kur:

xi

ir izmērītā atskaites vērtība;

yi

ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;

Formula

ir vidējā atskaites vērtība;

Formula

ir verificējamā parametra vidējā vērtība;

n

ir vērtību skaits.

2.4.3.

“Vidējā kvadrātiskā vērtība” (xrms ) ir kvadrātsakne no vērtību kvadrātu vidējās aritmētiskās vērtības, un to definē šādi:

Formula

kur:

xi

ir izmērītā vai aprēķinātā vērtība;

n

ir vērtību skaits.

2.4.4.

Lineāras regresijas (a 1)“slīpums” ir:

Formula

kur:

xi

ir atskaites parametra faktiskā vērtība;

yi

ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;

Formula

ir atskaites parametra vidējā vērtība;

Formula

ir verificējamā parametra vidējā vērtība;

n

ir vērtību skaits.

2.4.5.

“Aplēses standartkļūda” (SEE) ir:

Formula

kur:

ý

ir verificējamā parametra aplēstā vērtība;

yi

ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;

n

ir vērtību skaits.

2.5.   Šajā pielikumā attiecībā uz citām pozīcijām piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.5.1.

“Aukstās iedarbināšanas periods” ir periods no testa sākuma, kā definēts 2.6.5. punktā, līdz punktam, kur transportlīdzeklis ir darbojies piecas minūtes. Ja dzesētāja temperatūru var ticami noteikt, aukstās iedarbināšanas periods beidzas, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi vismaz 70 °C, bet ne vēlāk kā piecas minūtes pēc testa sākuma. Ja nav iespējams izmērīt dzesēšanas šķidruma temperatūru, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot motora eļļas temperatūru, nevis dzesēšanas šķidruma temperatūru.

2.5.2.

“Deaktivēts iekšdedzes motors” ir iekšdedzes motors, attiecībā uz kuru ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:

—

reģistrētais motora apgriezienu skaits ir < 50 apgr./min,

—

vai, ja motora apgriezienu skait netiek reģistrēts, izmērītais izplūdes masas izplūdes ātrums ir < 3 kg/h.

2.5.3.

“Motora vadības bloks” ir elektroniskais bloks, kas kontrolē dažādus izpildmehānismus, lai nodrošinātu optimālu motora veiktspēju.

2.5.4.

“Izvērsuma koeficients” ir koeficients, kas atspoguļo izvērstu apkārtējās temperatūras vai augstuma apstākļu ietekmi uz piesārņotāju emisijām.

2.5.5.

“Daļiņu skaita emisijas” (PN) ir transportlīdzekļa izplūdes emitētais cieto daļiņu (2) kopējais skaits, ko skaitliski nosaka saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērīšanas metodēm.

2.6.   Šajā pielikumā attiecībā uz testa procedūru piemēro turpmāk minētās definīcijas.

2.6.1.

“Aukstās iedarbināšanas PEMS brauciens” ir brauciens, ko veic, transportlīdzekli pirms testa sagatavojot, kā aprakstīts 5.3.2. punktā.

2.6.2.

“Karstās iedarbināšanas PEMS brauciens” ir brauciens, ko veic, pirms testa transportlīdzekli nesagatavojot, kā izklāstīts 5.3.2. punktā, bet ar siltu motoru un ar dzesētāja temperatūru augstāku par 70 °C. Ja nav iespējams izmērīt dzesēšanas šķidruma temperatūru, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot motora eļļas temperatūru, nevis dzesēšanas šķidruma temperatūru.

2.6.3.

“Periodiski reģenerējama sistēma” ir piesārņotāju emisiju kontroles ierīce (piemēram, katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu filtrs), kurai vajadzīga periodiska reģenerēšana.

2.6.4.

“Reaģents” ir viela, kas nav degviela, atrodas transportlīdzekļa tvertnē un ko pēc emisijas kontroles sistēmas signāla pievada izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai.

2.6.5.

“Testa sākums” (4. attēls) ir notikums, kas notiek pirmais, no šiem:

—

iekšdedzes motora pirmā aktivizācija vai

—

transportlīdzekļa pirmās kustības uzsākšana ar ātrumu, kas lielāks par 1 km/h, attiecībā uz OVC-HEV un NOVC-HEV.

4. attēls

Testa sākuma definīcija

Image 7

2.6.6.

“Testa beigas” (5. attēls) nozīmē to, ka transportlīdzeklis ir beidzis braucienu, un notikumu, kas notiek pēdējais, no šiem:

—

iekšdedzes motora galīgā deaktivizācija;

—

transportlīdzeklis apstājas, un ātrums ir mazāks par 1 km/h vai vienāds ar 1 km/h, attiecībā uz OVC-HEV un NOVC-HEV, pabeidzot testu ar deaktivizētu iekšdedzes motoru.

5. attēls

Testa beigu definīcija

Image 8

2.6.7.

“PEMS validācija” ir process, kurā uz šasijas dinamometra izvērtē portatīvas emisiju mērīšanas uzstādīšanas un darbības pareizību konkrētās precizitātes robežās, kā arī izplūdes masas plūsmas ātruma mērījumus, kas iegūti no viena vai vairākiem neizsekojamiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināti no sensoriem vai ECU signāliem.

3.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

3.1.   Atbilstības prasības

Attiecībā uz transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo pielikumu, galīgie RDE emisiju rezultāti, kas aprēķināti saskaņā ar šo pielikumu jebkurā iespējamā RDE testā, kuru veic saskaņā ar šā pielikuma prasībām, nepārsniedz nevienu no attiecīgajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā. Ražotājs apliecina atbilstību šai regulai, aizpildot 12. papildinājumā ietverto RDE atbilstības sertifikātu.

Ražotājs var deklarēt atbilstību zemākām emisiju robežvērtībām, deklarējot zemākas vērtības, ko dēvē par “deklarētajām maksimālajām RDE”, attiecībā uz NOx, PN vai gan vienu, gan otru, ražotāja RDE atbilstības sertifikātā, kas atrodams 12. papildinājumā, un katra transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā. Šīs deklarētās maksimālās RDE izmanto, lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu automobiļu atbilstību, arī attiecībā uz testiem, ko veic atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības laikā.

RDE rādītājus pierāda, veicot nepieciešamos testus PEMS testa saimē uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. Nepieciešamie testi ir reprezentatīvi attiecībā uz transportlīdzekļiem to reālajos braukšanas maršrutos ar to parasto kravu. Emisiju robežvērtību prasības jāizpilda attiecībā uz brauciena daļu pilsētā un visā PEMS braucienā.

Šajā pielikumā prasītie RDE testi sniedz atbilstības pieņēmumu. Atbilstības pieņēmumu var atkārtoti novērtēt ar papildu RDE testiem. Atbilstības verifikāciju veic saskaņā ar atbilstības ekspluatācijai noteikumiem.

3.2.   PEMS testēšanas atvieglošana

Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļus var testēt ar PEMS uz koplietošanas ceļiem saskaņā ar procedūrām atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vienlaikus ievērojot vietējos ceļu satiksmes tiesību aktus un drošības prasības.

Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus var testēt ar PEMS. Tas ietver:

a)

izplūdes cauruļu konstruēšanu tā, lai atvieglotu izplūdes gāzu paraugu ņemšanu, vai izplūdes caurulēm piemērotu adapteru pieejamības nodrošināšanu testēšanai, ko veic iestādes;

b)

ja izplūdes cauruļu konstrukcija neatvieglo izplūdes gāzu paraugu ņemšanu, ražotājs arī dara pieejamus neatkarīgām personām adapterus iegādei vai nomai, izmantojot savu rezerves detaļu vai apkalpošanas rīku tīklu (piemēram, RMI portālu), ar pilnvarotu izplatītāju starpniecību vai izmantojot kontaktpunktu publiski pieejamā tīmekļvietnē;

c)

norādījumu sniegšanu tiešsaistē, kuriem var piekļūt bez reģistrēšanās vai pieteikšanās, par to, kā PEMS pievienot transportlīdzekļiem;

d)

piekļuves šā pielikuma nolūkos būtiskiem ECU signāliem piešķiršanu, kā minēts 4. papildinājuma A4/1. tabulā, un

e)

nepieciešamo administratīvo pasākumu veikšanu.

3.3.   Transportlīdzekļu atlase PEMS testēšanai

PEMS testi nav nepieciešami katram “transportlīdzekļu tipam attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos”. Transportlīdzekļa ražotājs vairākus transportlīdzekļu emisiju tipus var apkopot vienā “PEMS testa saimē” atbilstīgi 3.3.1. punkta prasībām, un to apstiprina saskaņā ar 3.4. punkta prasībām.

Simboli, parametri un mērvienības

N

–

transportlīdzekļa emisiju tipu skaits

NT

–

transportlīdzekļa emisiju tipu minimālais skaits

PMRH

–

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu augstākais energopiesātinājums

PMRL

–

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu zemākais energopiesātinājums

V_eng_max

–

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu maksimālais motora tilpums

3.3.1.   PEMS testa saimes izveide

PEMS testa saime ietver pabeigtus ražotāja transportlīdzekļus ar līdzīgiem emisiju raksturlielumiem. Transportlīdzekļu emisiju tipus drīkst iekļaut PEMS testa saimē tikai tad, ja transportlīdzekļiem PEMS testa saimes ietvaros ir identiski raksturlielumi visos turpmāk norādītajos administratīvajos un tehniskajos kritērijos.

3.3.1.1.   Administratīvie kritēriji

a)

Apstiprinātāja iestāde, kas izdevusi emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikuma (“iestāde”).

b)

Ražotājs, kas saņēmis emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikumu (“ražotājs”).

3.3.1.2.   Tehniskie kritēriji

a)

Piedziņas veids (piemēram, ICE, NOVC-HEV, OVC-HEV).

b)

Degvielas(-u) veids(-i) (piemēram, benzīns, dīzeļdegviela, LPG, NG u. c.). Divu degvielu vai maināmas degvielas transportlīdzekļus var grupēt ar citiem transportlīdzekļiem, ar kuriem tiem ir viena kopīga degviela.

c)

Degšanas process (piemēram, divtaktu, četrtaktu).

d)

Cilindru skaits.

e)

Cilindru bloka konfigurācija (piemēram, rindas, V formas, radiāls, horizontāli viens otram pretī).

f)

Motora tilpums.

Transportlīdzekļa ražotājs norāda V_eng_max vērtību (= visu transportlīdzekļu maksimālais motora tilpums PEMS testa saimē). PEMS testa saimes transportlīdzekļu motoru tilpums nedrīkst atšķirties par vairāk nekā – 22 % no V_eng_max, ja V_eng_max ≥ 1500 ccm, un par vairāk nekā – 32 % no V_eng_max, ja V_eng_max < 1500 ccm.

g)

Motora degvielas padeves metode (piemēram, netiešā vai tiešā, vai kombinētā iesmidzināšana).

h)

Dzesēšanas sistēmas veids (piemēram, gaiss, ūdens, eļļa).

i)

Iesūkšanas metode (piemēram, ar brīvo gaisa iesūci, ar pūtes iekārtu), pūtes iekārtas tips (piemēram, ar ārēju piedziņu, viens vai vairāki turbokompresori, maināma ģeometrija u. c.).

j)

Izplūdes pēcapstrādes sistēmas sastāvdaļu tipi un secība (piemēram, trīskomponentu katalītiskais neitralizators, oksidācijas katalizators, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators, cietdaļiņu filtrs).

k)

Izplūdes gāzu recirkulācija (ar vai bez tās, iekšējā vai ārējā sistēma, ar dzesēšanu vai bez dzesēšanas, zemspiediena vai augstspiediena).

3.3.1.3.   PEMS testa saimes paplašināšana

Esošu PEMS testa saimi var paplašināt, pievienojot tai jaunus transportlīdzekļu emisiju tipus. Paplašinātajai PEMS testa saimei un tās validēšanai ir jāatbilst arī 3.3. un 3.4. punkta prasībām. Šajā saistībā var būt nepieciešams veikt papildu transportlīdzekļu testēšanu ar PEMS, lai paplašināto PEMS testa saimi validētu saskaņā ar 3.4. punktu.

3.3.1.4.   Alternatīvas PEMS testa saimes definīcija

Alternatīvi 3.3.1.1. un 3.3.1.2. punkta noteikumiem transportlīdzekļa ražotājs var definēt tādu PEMS testa saimi, kas ir identiska vienam transportlīdzekļa emisiju tipam vai vienai WLTP IP saimei. Šādā gadījumā jātestē tikai viens transportlīdzeklis no saimes karstajā vai aukstajā testā pēc iestādes izvēles un nav vajadzības validēt PEMS testa saimi, kā noteikts 3.4. punktā.

3.4.   PEMS testa saimes validēšana

3.4.1.   PEMS testa saimes validēšanas vispārīgās prasības

3.4.1.1.

 Transportlīdzekļa ražotājs nodod iestādei reprezentatīvu PEMS testa saimes transportlīdzekli. Šo transportlīdzekli pakļauj PEMS testam, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu reprezentatīvā transportlīdzekļa atbilstību šā pielikuma prasībām.

3.4.1.2.

 Iestāde atbilstīgi 3.4.3. punkta prasībām atlasa papildu transportlīdzekļus testēšanai ar PEMS, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu atlasīto transportlīdzekļu atbilstību šā pielikuma prasībām. Tehniskos kritērijus papildu transportlīdzekļa atlasei saskaņā ar 3.4.3. punktu reģistrē kopā ar testa rezultātiem.

3.4.1.3.

 Ar iestādes piekrišanu PEMS testu tehniskā dienesta uzraudzībā var veikt arī cits uzņēmums ar nosacījumu, ka vismaz transportlīdzekļu testus, kas prasīti 3.4.3.2. un 3.4.3.6. punktā, un kopumā vismaz 50 procentus no PEMS testiem, kas vajadzīgi PEMS testa saimes validēšanai, veic tehniskais dienests. Šādā gadījumā par visu PEMS testu pareizu izpildi atbilstīgi šā pielikuma prasībām joprojām ir atbildīgs tehniskais dienests.

3.4.1.4.

 Konkrēta transportlīdzekļa PEMS testa rezultātu var izmantot citu PEMS testa saimju validēšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

—

transportlīdzekļus, kas iekļauti visās validējamās PEMS testa saimēs, ir apstiprinājusi viena iestāde saskaņā ar šo pielikumu, un šī iestāde piekrīt izmantot konkrētā transportlīdzekļa PEMS testa rezultātus citu PEMS testa saimju validēšanai;

—

katrā validējamā PEMS testa saimē ir tāds transportlīdzeklis, kas atbilst attiecīgajam transportlīdzekļa emisiju tipam.

3.4.2.   Katrā validēšanas reizē tiek uzskatīts, ka atbildību uzņemas attiecīgās saimes transportlīdzekļu ražotājs, neraugoties uz to, vai šis ražotājs bijis iesaistīts attiecīgā transportlīdzekļa emisiju tipa PEMS testā.

3.4.3.   Transportlīdzekļu atlase testēšanai ar PEMS, kad tiek validēta PEMS testa saime

Atlasot transportlīdzekļus no PEMS testa saimes, nodrošina, ka PEMS testā tiek pārbaudīti turpmāk izklāstītie tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski attiecībā uz piesārņotāju emisijām. Konkrēts testēšanai atlasīts transportlīdzeklis var būt reprezentatīvs attiecībā uz dažādiem tehniskajiem raksturlielumiem. PEMS testa saimes validēšanai transportlīdzekļus testēšanai ar PEMS atlasa šādi.

3.4.3.1.

Katrā degvielu kombinācijā (piemēram, benzīns un LPG, benzīns un NG, tikai benzīns), ar kuru daži PEMS testa saimes transportlīdzekļi var darboties, PEMS testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli, kas var darboties ar šādu degvielu kombināciju.

3.4.3.2.

Ražotājs norāda vērtību PMRH (= visu PEMS testa saimes transportlīdzekļu augstākais energopiesātinājums) un vērtību PMRL (= visu PEMS testa saimes transportlīdzekļu zemākais energopiesātinājums). Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva PEMS testa saimes norādītajai PMRH vērtībai, un vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva norādītajai PMRL vērtībai. Ja transportlīdzekļa energopiesātinājuma vērtība neatšķiras no norādītās PMRH vai PMRL vērtības par vairāk kā 5 procentiem, tad šādu transportlīdzekli uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz šo vērtību.

3.4.3.3.

Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli ar katru transmisijas veidu (piemēram, manuāla, automātiska, DCT), kas uzstādīts PEMS testa saimes transportlīdzekļos.

3.4.3.4.

Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli katrā dzenošo tiltu konfigurācijā, ja PEMS testa saimē ir šādi transportlīdzekļi.

3.4.3.5.

Testē vismaz vienu reprezentatīvu transportlīdzekli ar katru motora tilpumu attiecīgajā PEMS testa saimē.

3.4.3.6.

Vismaz vienam transportlīdzeklim no PEMS testa saimes veic karstās iedarbināšanas testēšanu.

3.4.3.7.

Neatkarīgi no 3.4.3.1.–3.4.3.6. punkta noteikumiem konkrētas PEMS testa saimes testēšanai atlasa vismaz šādu transportlīdzekļa emisiju tipu skaitu:

PEMS testa saimē iekļauto transportlīdzekļa emisiju tipu skaits (N)

Aukstās iedarbināšanas testam ar PEMS atlasīto transportlīdzekļu emisiju tipu minimālais skaits (NT)

Karstās iedarbināšanas testam ar PEMS atlasīto transportlīdzekļu emisiju tipu minimālais skaits

1

1

1 (4)

no 2 līdz 4

2

1

no 5 līdz 7

3

1

no 8 līdz 10

4

1

no 11 līdz 49

NT = 3 + 0,1 × N (3)

2

vairāk nekā 49

NT = 0,15 × N (3)

3

3.5.   Ziņošana tipa apstiprināšanas vajadzībām

3.5.1.

 Transportlīdzekļa ražotājs sniedz pilnīgu PEMS testa saimes aprakstu, kurā iekļauj 3.3.1.2. punktā aprakstītos tehniskos kritērijus, un iesniedz to iestādei.

3.5.2.

 Ražotājs piešķir PEMS testa saimei unikālu identifikācijas numuru MS-OEM-X-Y formātā un paziņo to iestādei. Šajā gadījumā “MS” ir tās dalībvalsts numurs, kura piešķir EK tipa apstiprinājumu (5), “OEM” ir trīs rakstzīmju ražotāja apzīmējums, “X” ir kārtas numurs, ar kuru apzīmē sākotnējo PEMS testa saimi, un “Y” ir numurs, ar kuru norāda paplašinājumu skaitu (sākot no 0, ar ko apzīmē PEMS testa saimi, kurai paplašinājums vēl nav piešķirts).

3.5.3.

 Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kuri ir iekļauti kādā PEMS testa saimē, sarakstā izmantojot emisiju tipa apstiprinājuma numurus. Attiecībā uz katru emisiju tipu norāda arī atbilstīgās transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numuru, tipu, variantu un versiju kombinācijas, kā noteikts transportlīdzekļa EK atbilstības sertifikāta 0.10. un 0.2. iedaļā.

3.5.4.

 Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kas atlasīti testēšanai ar PEMS ar mērķi validēt PEMS testa saimi saskaņā ar 3.4. punktu, šādi sniedzot arī nepieciešamo informāciju par to, kā aptverti 3.4.3. punktā noteiktie atlases kritēriji. Minētajā sarakstā arī norāda, vai konkrētam PEMS testam tika piemēroti 3.4.1.3. punkta noteikumi.

3.6.   Noapaļošanas prasības

Datu noapaļošana datu apmaiņas datnē, kas definēta 7. papildinājuma 10. iedaļā, nav atļauta. Priekšapstrādes datnē datus var noapaļot līdz tādai pašai attiecīgā parametra mērījuma precizitātes kārtai.

Starpposma un galīgos testa rezultātus, kas aprēķināti saskaņā ar 11. papildinājumu, noapaļo vienā solī līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds norādīts piemērojamā emisiju standartā, pieskaitot vienu papildu zīmīgo ciparu. Aprēķinu iepriekšējās darbības nenoapaļo.

4.   VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS INSTRUMENTIEM

Instrumenti, ko izmanto RDE testiem, atbilst 5. papildinājuma prasībām. Pēc iestāžu pieprasījuma testētājs iesniedz pierādījumus, ka izmantotie instrumenti atbilst 5. papildinājuma prasībām.

5.   TESTA APSTĀKĻI

Par derīgu uzskata tikai RDE testu, kurā tiek ievērotas šīs iedaļas prasības. Testus, kas nav veikti šajā iedaļā norādītajos testa apstākļos, uzskata par nederīgiem, izņemot, ja ir norādīts citādi.

5.1.   Apkārtējās vides apstākļi

Testu veic apkārtējās vides apstākļos, kas noteikti šajā iedaļā. Apkārtējās vides apstākļi kļūst “izvērsti”, ja izmainās vismaz viens no temperatūras vai augstuma apstākļu diapazoniem. Koeficientu attiecībā uz izvērstiem apstākļiem, kas definēti 7.5. punktā, piemēro tikai vienreiz, pat ja abi apstākļi ir izvērsti vienā un tajā pašā periodā. Neatkarīgi no šīs iedaļas ievaddaļas, ja daļu testa vai visu testu veic ārpus izvērstiem apstākļiem, tests ir nederīgs tikai tad, ja galīgās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. papildinājumu, ir lielākas par piemērojamām emisiju robežvērtībām. Minētie apstākļi ir šādi.

Tipa apstiprinājumiem ar apzīmējumu “EA”, kā norādīts I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā:

Mēreni augstuma apstākļi:

augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks.

Izvērsti augstuma apstākļi:

augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1300 metriem virs jūras līmeņa.

Mēreni temperatūras apstākļi:

augstāka par vai vienāda ar 273,15 K (0 °C) un zemāka par vai vienāda ar 303,15 K (30 °C).

Izvērsti temperatūras apstākļi:

augstāka par vai vienāda ar 266,15 K (– 7 °C) un zemāka par 273,15 K (0 °C) vai augstāka par 303,15 K (30 °C) un zemāka par vai vienāda ar 308,15 K (35 °C).

Tipa apstiprinājumiem ar apzīmējumiem “EB” un “EC”, kā norādīts I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā:

Mēreni augstuma apstākļi:

augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks.

Izvērsti augstuma apstākļi:

augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1300  metriem virs jūras līmeņa.

Mēreni temperatūras apstākļi:

augstāka par vai vienāda ar 273,15 K (0 °C) un zemāka par vai vienāda ar 308,15 K (35 °C).

Izvērsti temperatūras apstākļi:

augstāka par vai vienāda ar 266,15 K (– 7 °C) un zemāka par 273,15 K (0 °C) vai augstāka par 308,15 K (35 °C) un zemāka par vai vienāda ar 311,15 K (38 °C).

5.2.   Brauciena dinamiskie apstākļi

Dinamiskie apstākļi ietver ceļa slīpuma, pretvēja un braukšanas dinamikas (paātrinājumi, palēninājumi), kā arī palīgsistēmu ietekmi uz testa transportlīdzekļa enerģijas patēriņu un emisijām. Brauciena derīgumu attiecībā uz dinamikas apstākļiem pārbauda pēc testa pabeigšanas, izmantojot reģistrētos datus. Šo verifikāciju veic divos posmos.

i POSMS. Braukšanas dinamikas pārmērību vai nepietiekamību braucienā pārbauda, izmantojot 9. papildinājumā aprakstītās metodes.

ii POSMS. Ja brauciens pēc verifikācijas saskaņā ar i POSMU ir derīgs, piemēro brauciena derīguma verifikācijas metodes, kas noteiktas 8. un 10. papildinājumā.

5.3.   Transportlīdzekļa stāvoklis un darbība

5.3.1.   Transportlīdzekļa stāvoklis

Transportlīdzeklis (ieskaitot ar emisijām saistītos komponentus) ir labā mehāniskā stāvoklī, tas ir iepriekš iebraukts un ar vismaz 3 000 km nobraukumu pirms testa. Pieraksta RDE testēšanai izmantotā transportlīdzekļa nobraukumu un vecumu.

Visus transportlīdzekļus, jo īpaši OVC-HEV transportlīdzekļus, var testēt jebkurā atlasāmā režīmā, tostarp akumulatora uzlādes režīmā. Pamatojoties uz ražotāja iesniegtiem tehniskiem pierādījumiem un ar atbildīgās iestādes piekrišanu, neņem vērā īpašus vadītāja atlasāmus režīmus, kas paredzēti ļoti speciāliem, ierobežotiem nolūkiem (piemēram, uzturēšanas režīmu, braukšanu pa trasi, lēngaitas režīmu). Var izvērtēt visus pārējos režīmus, ko izmanto braukšanai, un visos šajos režīmos ievēro piesārņotāju emisiju robežvērtības.

Nav pieļaujami pārveidojumi, kas ietekmē transportlīdzekļa aerodinamiku, izņemot PEMS uzstādīšanu. Riepu veidi un spiediens riepās atbilst transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem. Spiedienu riepās pārbauda pirms iepriekšējas sagatavošanas un vajadzības gadījumā pielāgo ieteicamajām vērtībām. Braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar sniega ķēdēm, nav atļauts.

Transportlīdzekļus netestē, kad startera akumulators ir tukšs. Ja ir problēmas ar transportlīdzekļa iedarbināšanu, akumulatoru nomaina atbilstoši transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem.

Transportlīdzekļa testa masa ietver transportlīdzekļa vadītāju, testa liecinieku (attiecīgā gadījumā) un testa iekārtas, tostarp montēšanas un barošanas ierīces, kā arī jebkādu mākslīgu lietderīgo slodzi. Tā ir starp transportlīdzekļa faktisko masu un transportlīdzekļa maksimālo pieļaujamo testa masu testa sākumā, un testa laikā tā nepalielinās.

Ar testa transportlīdzekļiem nebrauc nolūkā ģenerēt testu, kas ir vai nav izturēts, braucot ārkārtējos braukšanas režīmos, kuri neataino parastos lietošanas apstākļus. Ja nepieciešams, lai pārliecinātos, vai braukšanas apstākļi ir parasti, pati apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, vai tās vārdā izdara ekspertu slēdzienu, savstarpēji sasaistot vairākus signālus, piemēram, izplūdes plūsmas ātrums, izplūdes temperatūra, CO2, O2 utt. apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu, paātrinājumu un GNSS datiem, un, iespējams, arī citiem transportlīdzekļa datu parametriem, piemēram, motora apgriezienu skaits, pārnesums, akseleratora pedāļa stāvoklis utt.

5.3.2.   Transportlīdzekļa sagatavošana aukstās iedarbināšanas PEMS braucienam

Pirms RDE testēšanas transportlīdzekli sagatavo šādi.

Ar transportlīdzekli brauc pa koplietošanas ceļiem, vēlams, pa to pašu maršrutu, kurā plānota RDE testēšana, vai vismaz 10 minūtes katram darbības veidam (piemēram, pilsētā, ārpus pilsētas, pa automaģistrāli) vai 30 minūtes ar minimālo vidējo ātrumu 30 km/h. Kā iepriekšēju sagatavošanu ieskaita arī validācijas testu laboratorijā, kā noteikts šā pielikuma 6. papildinājumā. Vēlāk transportlīdzekli novieto stāvēšanai ar aizvērtām durvīm un motora pārsegu un izslēgtu motoru mērenos vai izvērstos augstuma virs jūras līmeņa un temperatūras apstākļos saskaņā ar 5.1. punktu no 6 līdz 72 stundām. Būtu jāizvairās no ārkārtējiem atmosfēras apstākļiem (piemēram, spēcīgas snigšanas, vētras, krusas) un pārmērīga putekļu daudzuma.

Pirms testa sākšanas pārbauda, vai transportlīdzeklim un aprīkojumam nav bojājumu un brīdinājuma signālu, kas var norādīt uz kļūmi. Kļūmes gadījumā noskaidro kļūmes avotu un kļūmi novērš, vai transportlīdzekli noraida.

5.3.3.   Palīgierīces

Gaisa kondicionēšanas sistēmu vai citas palīgierīces darbina tādā veidā, kas atbilst tam, kā tās paredzēts izmantot reālos braukšanas apstākļos uz ceļa. Izmantojumu dokumentē. Ja izmanto gaisa kondicionēšanu vai apsildi, transportlīdzekļa logiem ir jābūt aizvērtiem.

5.3.4.   Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

5.3.4.1.

 Visus rezultātus koriģē ar Ki koeficientiem vai ar Ki nobīdēm, kas iestrādātas ANO Noteikumu Nr. 154 (6) B6. pielikuma 1. papildinājuma procedūrās attiecībā uz transportlīdzekļu tipa ar periodiski reģenerējošu sistēmu tipa apstiprināšanu. Ki koeficientu vai Ki nobīdi piemēro gala rezultātiem pēc novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar 11. papildinājumu.

5.3.4.2.

 Ja galīgās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. papildinājumu, pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, verificē reģenerācijas faktu. Reģenerācijas verificēšanu var pamatot ar eksperta slēdzienu, veicot vairāku šādu signālu savstarpēju korelāciju, kas var ietvert izplūdes temperatūras, PN, CO2, O2 mērījumus apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu un paātrinājumu. Ja transportlīdzeklim ir reģenerācijas atpazīšanas funkcija, to izmanto, lai noteiktu reģenerācijas faktu. Ražotājs var sniegt padomu, kā atpazīt, vai ir notikusi reģenerācija gadījumos, kad šāds signāls nav pieejams.

5.3.4.3.

 Ja testa laikā notikusi reģenerācija, emisiju galīgo rezultātu bez Ki koeficienta vai Ki nobīdes piemērošanas salīdzina ar piemērojamām emisiju robežvērtībām. Ja galīgās emisijas pārsniedz emisiju robežvērtības, testu uzskata par nederīgu un vienu reizi atkārto. Reģenerāciju un stabilizēšanu veic ar aptuveni vienu stundu ilgu braucienu pirms otrā testa sākšanas. Otro testu uzskata par derīgu pat tad, ja tā laikā notikusi reģenerācija.

Pat ja galīgie emisiju rezultāti samazinās līdz līmenim, kas zemāks par piemērojamām emisiju robežvērtībām, reģenerācijas faktu var verificēt, kā aprakstīts 5.3.4.2. punktā. Ja reģenerācijas faktu var pierādīt, ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu galīgos rezultātus aprēķina, nepiemērojot Ki koeficientu vai Ki novirzi.

5.4.   PEMS operatīvās prasības

Braucienu izvēlas tā, lai testēšana noritētu nepārtraukti un dati tiktu pastāvīgi reģistrēti, sasniedzot 6.3. punktā noteikto minimālo testa ilgumu.

Strāvas padevi PEMS nodrošina ārējs barošanas bloks, nevis avots, kas enerģiju tieši vai netieši saņem no testējamā transportlīdzekļa motora.

PEMS aprīkojuma uzstādīšanu veic tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz transportlīdzekļa emisijām, veiktspēju vai abiem. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai samazinātu uzstādītā aprīkojuma masu un lai testa transportlīdzeklim nerastos iespējamas aerodinamiskas modifikācijas.

Tipa apstiprinājuma laikā pirms RDE testa veikšanas saskaņā ar 6. papildinājumu laboratorijā veic validācijas testu. Attiecībā uz OVC-HEV testu veic, kad transportlīdzeklis ir uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī.

5.5.   Smēreļļa, degviela un reaģents

Testam, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, degviela, ko izmanto RDE testēšanai, ir vai nu standartdegviela, kas definēta ANO Noteikumu Nr. 154 B3. pielikumā, vai degviela, kas atbilst specifikācijām, kuras izdevis ražotājs klienta veiktai transportlīdzekļa ekspluatācijai. Izmantotais reaģents (attiecīgā gadījumā) un smērviela atbilst specifikācijām, ko ieteicis vai izdevis ražotājs.

Testiem, ko veic ISC vai tirgus uzraudzības laikā, RDE testēšanai var izmantot jebkuru degvielu, kas likumīgi pieejama tirgū (7) un atbilst specifikācijām, ko ražotājs iesniedzis transportlīdzekļa ekspluatācijai, kuru veic klients.

Ja RDE tests nav izturēts, paņem degvielas, smērvielas un reaģenta (attiecīgā gadījumā) paraugus un uzglabā vismaz vienu gadu apstākļos, kas nodrošina parauga veselumu. Pēc analīzes veikšanas paraugus var utilizēt.

6.   TESTA PROCEDŪRA

6.1.   Ātruma nodalījumu veidi

Ātruma nodalījumam pilsētā ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas nepārsniedz 60 km/h.

Ātruma nodalījumam ārpus pilsētas ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 90 km/h. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījumu ārpus pilsētas raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 80 km/h.

Ātruma nodalījumam pa automaģistrāli ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas pārsniedz 90 km/h.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgo ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, ātruma nodalījumu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 90 km/h.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgo ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījumu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 80 km/h.

6.1.1.   Citas prasības

Vidējais ātrums (ieskaitot apstāšanās reizes) ātruma nodalījumam ārpus pilsētas ir no 15 līdz 40 km/h.

Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu starp 90 km/h un vismaz 110 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h vismaz piecas minūtes.

Transportlīdzekļiem, ka aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, ātruma nodalījuma pa automaģistrāli ātruma diapazons pienācīgi aptver diapazonu no 90 km/h līdz 100 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h vismaz piecas minūtes.

Transportlīdzekļiem, ka aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījuma pa automaģistrāli ātruma diapazons pienācīgi aptver diapazonu no 80 km/h līdz 90 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h vismaz piecas minūtes.

Ja vietējie ātruma ierobežojumi konkrētajam testētajam transportlīdzeklim liedz izpildīt šā punkta prasības, piemēro nākamā punkta prasības.

Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no X–10 km/h līdz X km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz x–10 km/h vismaz piecas minūtes. Kur X = testētā transportlīdzekļa vietējais ātruma ierobežojums.

6.2.   Vajadzīgās braucienu ātruma nodalījumu distances daļas

Turpmāk ir norādīts to ātruma nodalījumu sadalījums RDE braucienā, kuri vajadzīgi, lai ievērotu novērtējuma prasības. Brauciens sastāv no aptuveni 34 % ātruma nodalījuma pilsētā, 33 % ātruma nodalījuma ārpus pilsētas un 33 % ātruma nodalījuma pa automaģistrāli. “Aptuveni” nozīmē ± 10 procentpunktu intervālu ap norādītajām procentuālajām vērtībām. Tomēr ātruma nodalījums pilsētā nekad nav mazāks par 29 % no brauciena kopējā attāluma.

Ātruma nodalījuma pilsētā, ātruma nodalījuma ārpus pilsētas un ātruma nodalījuma pa automaģistrāli daļu izsaka procentos no kopējā brauciena attāluma.

Minimālais attālums katram no ātruma nodalījumiem – pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli – ir 16 km.

6.3.   Veicamais RDE tests

RDE rādītājus pierāda, testējot transportlīdzekļus uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. RDE testus veic uz ceļiem ar ceļa segumu (piemēram, braukšana bezceļa apstākļos nav atļauta). Lai pierādītu atbilstību emisiju prasībām, veic RDE braucienu.

6.3.1.

 Braucienu strukturē tā, lai ietvertu braukšanu, kas principā aptver visas vajadzīgās ātruma nodalījumu daļas, kuras noteiktas 6.2. punktā, un izpildītu visas citas prasības, kas aprakstītas 8. papildinājuma 6.1.1., 6.3. un 4.5.1. punktā un 9. papildinājuma 4. iedaļā.

6.3.2.

 Plānoto RDE braucienu vienmēr sāk ar braucienu pilsētā, kam seko brauciens ārpus pilsētas un tad pa automaģistrāli, ievērojot 6.2. punktā prasītās ātruma nodalījumu daļas. Braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli veic secīgi, bet tas var ietvert braucienu, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā punktā. Brauciens ārpus pilsētas drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu pilsētā, šķērsojot apdzīvotas zonas. Braukšana pa automaģistrāli drīkst īslaicīgi mīties ar ātruma nodalījumiem ārpus pilsētas vai braukšanu pilsētā, piemēram, braucot cauri ceļu nodevu iekasēšanas punktiem vai ceļa darbu posmiem.

6.3.3.

 Transportlīdzekļa ātrums parasti nepārsniedz 145 km/h. Šo maksimālo ātrumu drīkst pārsniegt par 15 km/h uz ne vairāk kā 3 procentiem no laika, kad notiek braukšana pa automaģistrāli. PEMS testa laikā ir spēkā vietējie ātruma ierobežojumi neatkarīgi no citiem juridiskajiem ierobežojumiem. Vietējo ātruma ierobežojumu pārkāpumi paši par sevi PEMS testa rezultātus nepadara nederīgus.

Apstāšanās laikposmi, ko definē transportlīdzekļa ātrums mazāks nekā 1 km/h, veido 6–30 procentus no brauciena laika pilsētā. Brauciens pilsētas daļā drīkst ietvert vairākus apstāšanās laikposmus, kas ilgst 10 s vai ilgāk. Ja apstāšanās laikposmi brauciena daļā pilsētā ir vairāk nekā 30 procenti vai ja ir atsevišķi apstāšanās laikposmi, kas pārsniedz 300 secīgas sekundes, tests ir nederīgs tikai tad, ja emisiju robežvērtības netiek ievērotas.

Brauciena ilgums ir no 90 līdz 120 minūtēm.

Brauciena sākuma un beigu punktu augstums virs jūras līmeņa neatšķiras vairāk par 100 m. Turklāt proporcionālais kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums ir mazāks nekā 1200 m uz 100 km, un to aprēķina atbilstoši 10. papildinājumam.

6.3.4.

 Vidējais ātrums (ieskaitot apstāšanās) aukstās iedarbināšanas periodā ir no 15 km/h līdz 40 km/h. Maksimālais ātrums aukstās darbināšanas periodā nedrīkst pārsniegt 60 km/h.

Sākot testu, transportlīdzeklis sāk braukt 15 sekunžu laikā. Visā aukstās iedarbināšanas periodā, kas definēts 2.5.1. punktā, nodrošina, ka transportlīdzeklis stāv iespējami īsu laiku, kas kopumā nepārsniedz 90 s.

6.4.   Citas brauciena prasības

Ja motors testa laikā noslāpst, to var iedarbināt no jauna, bet paraugu ņemšanu un datu reģistrēšanu nepārtrauc. Ja motors testa laikā apstājas, paraugu ņemšanu un datu reģistrēšanu nepārtrauc.

Izplūdes masas plūsmu parasti nosaka, izmantojot mēraprīkojumu, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa. Šajā saistībā ar iestādes piekrišanu sākotnējās tipa apstiprināšanas laikā var izmantot transportlīdzekļa ECU datus.

Ja apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar atbilstoši 4. papildinājumam veikta PEMS testa datu kvalitātes pārbaudes un validācijas rezultātiem, tā testu var uzskatīt par nederīgu. Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde reģistrē testa datus un tā nederīguma iemeslus.

Ražotājs pierāda apstiprinātājai iestādei, ka izraudzītais transportlīdzeklis, braukšanas režīmi, apstākļi un lietderīgās slodzes ir reprezentatīvas attiecībā uz PEMS testa saimi. Apkārtējās vides apstākļus un lietderīgās slodzes prasības, kas norādītas attiecīgi 5.1. un 5.3.1. punktā, izmanto ex ante, lai noteiktu, vai apstākļi ir pieņemami RDE testēšanai.

Apstiprinātāja iestāde ierosina tādu testa braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles, kas atbilst 6.2. punkta prasībām. Attiecīgā gadījumā, izraugoties brauciena maršrutu, pilsētas, ārpus pilsētas un automaģistrāles daļas izvēlas, pamatojoties uz topogrāfisko karti. Ja kādam transportlīdzeklim ECU datu vākšana ietekmē transportlīdzekļa emisijas vai veiktspēju, tad visu PEMS testa saimi, pie kuras pieder attiecīgais transportlīdzeklis, uzskata par neatbilstīgu.

RDE testiem, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, tipa apstiprinātāja iestāde var pārbaudīt, vai testa iestatījums un izmantotais aprīkojums atbilst 4. un 5. papildinājumā noteiktajām prasībām, vai nu veicot tiešu pārbaudi, vai arī analizējot pamatojošos pierādījumus (piemēram, fotoattēlus, pierakstus).

6.5.   Programmatūras rīku atbilstība

Ikvienu programmatūras rīku, ko izmanto, lai verificētu brauciena derīgumu un aprēķinātu emisiju atbilstību saskaņā ar 5. un 6. punktā un 7., 8., 9., 10. un 11. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem, validē dalībvalsts noteikta struktūrvienība. Ja šāds programmatūras rīks ir iestrādāts PEMS instrumentā, kopā ar instrumenta validāciju sniedz validācijas apstiprinājumu.

7.   TESTA DATU ANALĪZE

7.1.   Emisiju un brauciena novērtēšana

Testu veic atbilstoši 4. papildinājumam.

7.2.   Brauciena derīgumu novērtē trīsposmu procedūrā šādi.

A POSMS: brauciens atbilst vispārīgajām prasībām, robežnosacījumiem, brauciena un darbību prasībām un specifikācijām attiecībā uz smēreļļu, degvielu un reaģentiem, kas noteiktas 5. un 6. iedaļā un 10. papildinājumā.

B POSMS: brauciens atbilst 9. papildinājumā norādītajām prasībām.

C POSMS: brauciens atbilst 8. papildinājumā norādītajām prasībām.

Procedūras posmi sīkāk parādīti 6. attēlā.

Ja nav izpildīta vismaz viena no prasībām, norāda, ka brauciens ir nederīgs.

6. attēls

Brauciena derīguma novērtēšana: shematisks attēls (t. i., ne visa informācija ir iekļauta posmos, kas parādīti attēlā; attiecīgo informāciju sk. attiecīgajos papildinājumos)

Image 9

7.3.   Lai saglabātu datu integritāti, nav atļauts apvienot dažādu RDE braucienu datus vienā datu kopā vai pārveidot vai dzēst datus no RDE brauciena, izņemot gadījumus, kas skaidri minēti šajā pielikumā.

7.4.   Emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot 7. un 11. papildinājumā noteiktās metodes. Emisiju aprēķinus veic starp testa sākumu un testa beigām.

7.5.   Izvērsuma koeficients attiecībā uz šo pielikumu ir 1,6. Ja konkrētā laika intervālā apkārtējās vides apstākļi ir izvērsti saskaņā ar 5.1. punktu, tad piesārņotāju emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 7. papildinājumu, šajā konkrētajā laika intervālā dala ar izvērsuma koeficientu. Šis noteikums neattiecas uz oglekļa dioksīda emisijām.

7.6.   Gāzveida piesārņotāju un daļiņu skaita emisijas aukstās iedarbināšanas laikā, kā definēts 2.6.1. punktā, iekļauj parastajā novērtējumā saskaņā ar 7. un 11. papildinājumu.

Ja transportlīdzeklis ticis sagatavots vismaz trīs stundas pirms testēšanas temperatūrā, kas iekļaujas izvērstajā diapazonā saskaņā ar 5.1. punktu, tad 7.5. punkta noteikumi attiecas uz datiem, kas savākti aukstās iedarbināšanas laikā, pat ja testa apkārtējās vides apstākļi neiekļaujas izvērstajā temperatūras diapazonā.

7.7.   Datu paziņošana

7.7.1.   Vispārīgi

Visus atsevišķa RDE testa datus reģistrē saskaņā ar datu apmaiņas un datu paziņošanas datnēm, ko nodrošinājusi Komisija (8).

7.7.2.   RDE tipa apstiprinājuma testa informācijas paziņošana un izplatīšana

7.7.2.1.

 Apstiprinātājai iestādei dara pieejamu tehnisko ziņojumu, ko sagatavojis ražotājs. Tehniskajam ziņojumam ir četras daļas:

i)

datu apmaiņas datne;

ii)

paziņošanas datne;

iii)

transportlīdzekļa un motora apraksts, kā izklāstīts Regulas (ES) 2017/1151 I pielikuma 4. papildinājumā;

iv)

testējamā transportlīdzekļa PEMS uzstādīšanas vizuālie papildmateriāli (fotogrāfijas un/vai video), kas ir pietiekamā daudzumā un pietiekami kvalitatīvi, lai varētu identificēt transportlīdzekli un novērtēt, vai PEMS galvenās vienības, EFM, GNSS antena un meteoroloģiskās stacijas uzstādīšana atbilst instrumentu ražotāju ieteikumiem un vispārējai labai praksei attiecībā uz testēšanu ar PEMS.

7.7.2.2.

 Ražotājs nodrošina, ka 7.7.2.2.1. punktā noteiktā informācija tiek darīta pieejama publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas un bez nepieciešamības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties. Ražotājs pastāvīgi informē Komisiju un apstiprinātājas iestādes par tīmekļa vietnes atrašanās vietu.

7.7.2.2.1.

 Tīmekļvietne ļauj veikt meklēšanu izmantotajā datubāzē ar aizstājējzīmi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem parametriem:

marka, tips, variants, versija, tirdzniecības nosaukums vai tipa apstiprinājuma numurs, kā norādīts atbilstības sertifikātā atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumam vai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumam.

Turpmāk noteikto informāciju dara pieejamu par visiem meklējamajiem transportlīdzekļiem:

—

tās PEMS saimes identifikators, pie kuras transportlīdzeklis pieder, saskaņā ar II pielikuma 5. papildinājuma 1. tabulu “Pārredzamības saraksts Nr. 2”;

—

deklarētās maksimālās RDE vērtības, kas noteiktas atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, kā aprakstīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumā.

7.7.2.3.

 Pēc pieprasījuma ražotājs bez maksas un 10 dienu laikā jebkurai trešajai personai un Komisijai dara pieejamu 7.7.2.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu. Ražotājs pēc pieprasījuma arī dara pieejamu 7.7.2.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu citiem par saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz ražotāja iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu.

Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu 7.7.2.1. un 7.7.2.2. punktā uzskaitīto informāciju jebkurai trešajai personai vai Komisijai. Tipa apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma arī dara pieejamu citiem informāciju, kas uzskaitīta 7.7.2.1. un 7.7.2.2. punktā, par saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz iestādes iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu.

“1. papildinājums

Rezervēts

“2. papildinājums

Rezervēts

“3. papildinājums

Rezervēts

“4. papildinājums

Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)

Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta testa procedūra, ar kuru nosaka piesārņotāju emisijas no pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, izmantojot portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

p e

–

retinājuma spiediens (kPa)

qvs

–

sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min)

ppmC1

–

oglekļa ekvivalenta miljondaļas

V s

–

sistēmas tilpums (l)

3.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

3.1.   PEMS

Testu veic, izmantojot PEMS, kas sastāv no komponentiem, kuri norādīti 3.1.1.–3.1.5. punktā. Attiecīgā gadījumā var izveidot savienojums ar transportlīdzekļa ECU, lai noteiktu attiecīgos motora un transportlīdzekļa parametrus, kā norādīts 3.2. punktā.

3.1.1.

 Analizatori, ar ko nosaka piesārņotāju koncentrāciju izplūdes gāzēs.

3.1.2.

 Viens vai vairāki instrumenti vai sensori, ar kuriem mēra vai nosaka izplūdes masas plūsmu.

3.1.3.

 GNSS uztvērējs, ar kuru nosaka transportlīdzekļa atrašanās vietu, augstumu virs jūras līmeņa un ātrumu.

3.1.4.

 Attiecīgā gadījumā sensori un citas ierīces, kas nav transportlīdzekļa daļa, piemēram, ar ko mēra apkārtējās vides temperatūru, relatīvo mitrumu un gaisa spiedienu.

3.1.5.

 No transportlīdzekļa neatkarīgs enerģijas avots PEMS darbināšanai.

3.2.   Testa parametri

Šā papildinājuma A4/1. tabulā norādītos testa parametrus mēra ar pastāvīgu frekvenci 1,0 Hz vai lielāku un pieraksta un ziņo saskaņā ar 7. papildinājuma 10. punkta prasībām 1,0 Hz paraugu ņemšanas frekvencē. Ja ir jāiegūst ECU parametri, tos drīkst iegūt ar ievērojami lielāku frekvenci, tomēr pieraksta tempam ir jābūt 1,0 Hz. PEMS analizatoriem, plūsmas mērinstrumentiem un sensoriem ir jāatbilst 5. un 6. papildinājumā noteiktajām prasībām.

A4/1. tabula

Testa parametri

Parametrs

Ieteicamā mērvienība

Avots (9)

THC koncentrācija (10)  (11) (ja piemērojams)

ppm C1

Analizators

CH4 koncentrācija (9), (10), (11) (attiecīgā gadījumā)

ppm C1

Analizators

NMHC koncentrācija (9), (10), (11) (attiecīgā gadījumā)

ppm C1

Analizators (12)

CO koncentrācija (9), (10), (11)

ppm

Analizators

CO2 koncentrācija (10)

ppm

Analizators

NOx koncentrācija (10), (11)

ppm

Analizators (13)

PN koncentrācija (11)

#/m3

Analizators

Izplūdes masas plūsmas ātrums

kg/s

EFM, jebkuras metodes, kas aprakstītas 5. papildinājuma 7. punktā.

Gaisa mitrums

%

Sensors

Apkārtējās vides temperatūra

K

Sensors

Apkārtējā gaisa spiediens

kPa

Sensors

Transportlīdzekļa ātrums

km/h

Sensors, GNSS vai ECU  (14)

Transportlīdzekļa atrašanās vietas platuma koordinātas

Grādi

GNSS

Transportlīdzekļa atrašanās vietas garuma koordinātas

Grādi

GNSS

Transportlīdzekļa augstums virs jūras līmeņa (15)  (16)

m

GNSS vai sensors

Izplūdes gāzu temperatūra (15)

K

Sensors

Motora dzesētāja temperatūra (15)

K

Sensors vai ECU

Motora griešanās ātrums (15)

apgr./min

Sensors vai ECU

Motora griezes moments (15)

Nm

Sensors vai ECU

Griezes moments uz dzenošā tilta (15) (attiecīgā gadījumā)

Nm

Aploces griezes momenta mērītājs

Pedāļa stāvoklis (15)

%

Sensors vai ECU

Degvielas plūsmas ātrums uz motoru (17) (attiecīgā gadījumā)

g/s

Sensors vai ECU

Motora ieplūdes gaisa plūsmas ātrums (17) (attiecīgā gadījumā)

g/s

Sensors vai ECU

Atteices statuss (15)

–

ECU

Ieplūdes gaisa plūsmas temperatūra

K

Sensors vai ECU

Reģenerācijas statuss (15) (attiecīgā gadījumā)

–

ECU

Motora eļļas temperatūra (15)

K

Sensors vai ECU

Ieslēgtais pārnesums (15)

#

ECU

Vēlamais pārnesums (piemēram, pārnesumu pārslēgšanas indikators) (15)

#

ECU

Citi transportlīdzekļa dati (15)

nav precizēti

ECU

3.4.   PEMS uzstādīšana

3.4.1.   Vispārīgi

PEMS uzstādīšanu veic saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem un vietējiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem. Ja PEMS uzstāda transportlīdzekļa iekšpusē, transportlīdzeklis būtu jāaprīko ar gāzu uzraudzības ierīcēm vai brīdināšanas sistēmām, kas brīdina par kaitīgām gāzēm (piemēram, CO). PEMS būtu jāuzstāda tā, lai testa laikā samazinātu elektromagnētiskos traucējumus, kā arī tās pakļautību triecieniem, vibrācijām, putekļiem un temperatūras svārstībām. PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. PEMS uzstādīšana un izmantošana nemaina izplūdes gāzu īpašības, kā arī nepamatoti nepalielina izpūtēja garumu. Lai novērstu daļiņu radīšanu, testa laikā paredzamajās izplūdes gāzu temperatūrās savienotājiem ir jābūt termiski stabiliem. Lai savienotu transportlīdzekļa izpūtēja izeju un savienojošo cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus. Ja izmanto elastomēra savienotājus, tie nedrīkst saskarties ar izplūdes gāzēm, lai izvairītos no artefaktiem. Ja tests, ko veic, izmantojot elastomēra savienotājus, netiek izturēts, testu atkārto, neizmantojot elastomēra savienotājus.

3.4.2.   Pieļaujamais pretspiediens

PEMS paraugu ņemšanas zondes uzstādīšana un izmantošana nedrīkst nepamatoti palielināt spiedienu izpūtēja izejā tā, ka tas varētu ietekmēt mērījumu reprezentativitāti. Tāpēc vienā un tajā pašā plaknē ir ieteicams uzstādīt tikai vienu paraugu ņemšanas zondi. Ja tehniski iespējams, jebkādam pagarinājumam, kas paredzēts, lai atvieglotu paraugu ņemšanu vai savienošanu ar izplūdes masas plūsmas mērītāju, šķērsgriezuma laukums ir tāds pats kā izplūdes caurulei vai lielāks.

3.4.3.   Izplūdes masas plūsmas mērītājs

Ja izmanto izplūdes masas plūsmas mērītāju, to pievieno transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) atbilstoši EFM ražotāja ieteikumiem. EFM mērīšanas diapazons atbilst testā paredzamajam izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma diapazonam. Ieteicams EFM atlasīt tā, lai maksimālais paredzamais izplūdes ātrums testa laikā sasniegtu vismaz 75 procentus no EFM pilna diapazona, bet nepārsniegtu EFM pilnu diapazonu. EFM un jebkādu izplūdes caurules adapteru vai savienotāju uzstādīšana nelabvēlīgi neietekmē motora darbināšanu vai izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Plūsmas noteikšanas elementa abās pusēs novieto taisnas caurules, kuru garums ir vismaz četri caurules diametri vai 150 mm atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks. Testējot vairākcilindru motoru ar sazarotu izplūdes kolektoru, ir ieteicams novietot izplūdes masas plūsmas mērītāju lejpus vietas plūsmas virzienā, kur kolektori savienojas, un palielināt cauruļu šķērsgriezumu, lai iegūtu ekvivalentu vai lielāku laukumu paraugu ņemšanai. Ja tas nav praktiski iespējams, var izmantot izplūdes plūsmas mērījumus ar vairākiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem. Izplūdes cauruļu dažādās konfigurācijas, izmēri un izplūdes masas plūsmas ātrums var nozīmēt, ka, izraugoties un uzstādot izplūdes masas plūsmas mērītāju(-us), var būt nepieciešami kompromisa risinājumi, kas balstās uz pamatotiem inženiertehniskiem apsvērumiem. Ir pieļaujams uzstādīt EFM ar diametru, kas ir mazāks nekā izplūdes atveres diametrs vai vairāku atveru kopējais šķērsgriezuma laukums, ar nosacījumu, ka tas uzlabo mērījumu precizitāti un negatīvi neietekmē darbību vai izplūdes gāzu pēcapstrādi, kā noteikts 3.4.2. punktā. Ir ieteicams fotogrāfiski dokumentēt EFM uzstādīšanu.

3.4.4.   Globālā pozicionēšanas sistēma (GNSS)

GNSS antenu uzstāda pēc iespējas tuvāk augstākajai atrašanās vietai uz transportlīdzekļa, lai nodrošinātu satelīta signāla labu uztveršanu. Uzstādītā GNSS antena pēc iespējas mazāk ietekmē transportlīdzekļa darbību.

3.4.5.   Savienojums ar motora vadības bloku (ECU)

Ja vēlams, attiecīgus transportlīdzekļa un motora parametrus, kas uzskaitīti A4/1. tabulā, var reģistrēt, izmantojot ar ECU vai transportlīdzekļa tīklu savienotu datu reģistrācijas ierīci un ievērojot nacionālus vai starptautiskus standartus, piemēram, ISO 15031-5 vai SAE J1979, OBD-II, EOBD vai WWH-OBD. Attiecīgos gadījumos, lai ļautu identificēt nepieciešamos parametrus, ražotāji atklāj marķējumu.

3.4.6.   Sensori un palīgierīces

Transportlīdzekļa ātruma sensorus, temperatūras sensorus, dzesētāja termopārus vai jebkuras citas mērierīces, kas nav daļa no transportlīdzekļa, uzstāda tā, lai attiecīgais parametrs tiktu mērīts reprezentatīvi, uzticami un precīzi, lieki netraucējot transportlīdzekļa darbību un citu analizatoru, plūsmas mērinstrumentu un sensoru darbību un signālus. Sensoru un palīgaprīkojuma elektroapgādi nodrošina neatkarīgi no transportlīdzekļa. Ārpus transportlīdzekļa salona esošo PEMS sastāvdaļu stiprinājumu un iekārtu ar drošību saistītā apgaismojuma barošanas avots var būt transportlīdzekļa akumulators.

3.5.   Emisiju paraugu ņemšana

Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur izplūdes gāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus izplūdes masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda vismaz 200 mm vai triju izplūdes caurules diametru attālumā (izvēloties lielāko vērtību) pirms punkta, kurā izplūdes gāze no PEMS paraugu ņemšanas ierīces nonāk apkārtējā vidē.

Ja PEMS atgriež daļu no parauga atpakaļ izplūdes plūsmā, tas notiek lejpus paraugu ņemšanas zondes tā, ka tas neietekmē izplūdes gāzu īpašības paraugu ņemšanas punktā(-os). Ja paraugu ņemšanas līnijas garums ir mainījies, pārliecinās par sistēmas transportēšanas ilgumu un, ja nepieciešams, to koriģē. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākiem izpūtējiem, tad visus izpūtējus, kas darbojas, pievieno pirms paraugu ņemšanas un izplūdes plūsmas mērīšanas.

Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, izplūdes gāzu paraugu ņem aiz izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Ja testē transportlīdzekli ar sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām piesārņotāju emisijām. Ja vairākcilindru motoram ir izteiktas kolektoru grupas, tādam kā V veida motoram, paraugu ņemšanas zondi novieto aiz vietas, kur kolektori savienojas. Ja tas tehniski nav realizējams, paraugus var ņemt vairākos punktos vietās, kur izplūdes gāzes ir labi sajaukušās. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaits un atrašanās vieta, ciktāl iespējams, atbilst izplūdes masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja izplūdes plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.

Ja tiek veikti daļiņu mērījumi, to paraugus ņem no izplūdes plūsmas centra. Ja emisiju paraugu ņemšanai izmanto vairākas zondes, daļiņu emisiju paraugu ņemšanas zondi novieto pirms pārējām paraugu ņemšanas zondēm. Daļiņu paraugu ņemšanas zonde nedrīkst traucēt gāzveida piesārņotāju paraugu ņemšanu. Zondes un tās stiprinājuma tipu un specifikācijas sīki dokumentē (piemēram, L tips vai 45 ° griezums, iekšējais diametrs, ar cilindru vai bez tā utt.).

Ja tiek veikti ogļūdeņražu mērījumi, paraugu ņemšanas līniju uzkarsē līdz 463 ± 10 K (190 ± 10 °C). Citu gāzveida sastāvdaļu mērīšanai ar dzesētāju vai bez tā paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir vismaz 333 K (60 °C), lai izvairītos no kondensēšanās un nodrošinātu dažādo gāzu pienācīgu iekļūšanas efektivitāti. Zemspiediena paraugu ņemšanas sistēmās temperatūru var pazemināt atbilstoši spiediena samazinājumam, ja paraugu ņemšanas sistēma nodrošina 95 procentu iekļūšanas efektivitāti visiem gāzveida piesārņotājiem, kas pakļauti tiesiskajam regulējumam. Ja daļiņu paraugus ņem un neatšķaida izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas punkta līdz atšķaidīšanas punktam vai daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C). Parauga atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā pirms pirmās atšķaidīšanas vai daļiņu detektora sasniegšanas ir mazāks nekā 3 s.

Visas paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izpūtēja līdz daļiņu detektoram, kas ir saskarē ar neatšķaidītu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Lai novērstu elektrostatisku ietekmi, visām detaļām jābūt izgatavotām no antistatiska materiāla.

4.   PROCEDŪRAS PIRMS TESTA

4.1.   PEMS noplūžu pārbaude

Pēc tam, kad pabeigta PEMS uzstādīšana, katrai PEMS un transportlīdzekļa sistēmai veic vismaz vienu noplūdes pārbaudi, kā noteicis PEMS ražotājs vai, kā norādīts turpmāk. Zondi atvieno no izplūdes sistēmas, un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda visi plūsmas mērītāji uzrāda aptuveni nulli, ja nav noplūdes. Ja tā nav, pārbauda paraugu ņemšanas līnijas un kļūmi novērš.

Noplūde vakuuma pusē nepārsniedz 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas ekspluatācijas plūsmas ātruma. Lai noteiktu ekspluatācijas plūsmas ātrumu, var izmantot analizatora plūsmas un apvedplūsmas.

Cita iespēja ir sistēmas izsūknēšana vismaz līdz 20 kPa vakuuma (80 kPa absolūtajam) spiedienam. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda spiediena paaugstināšanās Δp (kPa/min) sistēmā nepārsniedz:

Formula

kur:

pe

ir retinājuma spiediens (Pa),

Vs

ir sistēmas tilpums (l),

qvs

ir sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min).

Alternatīvi, koncentrācijas pakāpes maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā aktivizē, veicot pārslēgšanu no nulles uz kontroles gāzi, vienlaikus saglabājot tādus pašus spiediena apstākļus kā sistēmas normālas darbības laikā. Ja pareizi kalibrētam analizatoram pēc atbilstīga laika perioda nolasījums ir ≤ 99 % salīdzinājumā ar ievadīto koncentrāciju, noplūdes problēmu novērš.

4.2.   PEMS ieslēgšana un stabilizēšana

PEMS ieslēdz, uzsilda un stabilizē saskaņā ar PEMS ražotāja specifikācijām, līdz galvenie funkcionālie parametri (piemēram, spiedieni, temperatūras un plūsmas) ir sasnieguši to darbībai noteiktos iestatījumus pirms testa uzsākšanas. Lai nodrošinātu PEMS pareizu darbību, to drīkst turēt ieslēgtu vai uzsildīt un stabilizēt transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. Sistēmā nedrīkst būt kļūdas un būtiski paziņojumi.

4.3.   Paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana

Paraugu ņemšanas sistēmu, kas sastāv no paraugu ņemšanas zondes un paraugu ņemšanas līnijām, sagatavo testēšanai saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem. Nodrošina, ka paraugu ņemšanas sistēma ir tīra, un tajā nav kondensējies mitrums.

4.4.   Izplūdes masas plūsmas mērītāja (EFM) sagatavošana

Ja EMF izmanto izplūdes masas plūsmas mērīšanai, to iztīra un sagatavo darbībai saskaņā ar EFM ražotāja specifikācijām. Ar šo procedūru attiecīgos gadījumos novērš kondensāciju un iztīra nosēdumus no līnijām un saistītajām mērījumu atverēm.

4.5.   Analizatoru pārbaude un kalibrēšana gāzveida emisiju mērīšanai

Analizatoru nulles un iestatījuma kalibrēšanas korekcijas veic, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas atbilst 5. papildinājuma 5. punkta prasībām. Kalibrēšanas gāzes izvēlas tā, lai tās atbilstu RDE testa laikā gaidāmajām piesārņotāju koncentrācijām. Lai līdz minimumam samazinātu analizatora svārstības, analizatoru nulles un iestatīšanas kalibrēšanu ieteicams veikt apkārtējās vides temperatūrā, kas pēc iespējas vairāk līdzinās temperatūrai, kādai testa iekārtas tiek pakļautas brauciena laikā.

4.6.   Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē, ņemot ar HEPA filtrēta apkārtējās vides gaisa paraugu attiecīgā paraugu ņemšanas punktā, kas, vēlams, atrodas paraugu ņemšanas līnijas ieejā. Signālu vidēji divas minūtes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums. Galīgā koncentrācija atbilst ražotāja specifikācijā norādītajai, bet nepārsniedz 5000 daļiņu kubikcentimetrā.

4.7.   Transportlīdzekļa ātruma noteikšana

Transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar vismaz vienu no šādām metodēm:

a)

ar sensoru (piemēram, optisko vai mikroviļņu sensoru); ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar sensoru, ātruma mērījumi atbilst 5. papildinājuma 8. punkta prasībām vai, alternatīvi, ar sensoru noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar sensoru noteiktais brauciena kopējais attālums atšķiras no atskaites attāluma ne vairāk kā par 4 procentiem;

b)

ar ECU; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar ECU, brauciena kopējo attālumu validē saskaņā ar 6. papildinājuma 3. punktu un, ja nepieciešams, ECU ātruma signālu koriģē, lai nodrošinātu atbilstību 6. papildinājuma 3. punkta prasībām. Alternatīvi, ar ECU noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar ECU noteikts brauciena kopējais attālums atšķiras no atskaites attāluma ne vairāk kā par 4 procentiem;

c)

ar GNSS; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar GNSS, brauciena kopējo attālumu pārbauda, salīdzinot ar citas metodes mērījumiem saskaņā ar 4. papildinājuma 6.5. punktu.

4.8.   Uzstādītās PEMS pārbaude

Verificē, vai savienojumi ar visiem sensoriem un, attiecīgos gadījumos, ar ECU ir pareizi. Ja tiek izgūti motora parametri, nodrošina, ka ECU ziņo vērtības pareizi (piemēram, nulles vērtības motora apgriezienu skaits (apgr./min), kad iekšdedzes motors ir “pagriezta aizdedzes atslēga, izslēgts motors” stāvoklī). PEMS darbojas bez kļūdām un kritiskiem paziņojumiem.

5.   EMISIJU TESTS

5.1.   Testa sākums

Paraugu ņemšanu, parametru mērījumus un reģistrēšanu sāk pirms testa sākšanas (kā noteikts šā pielikuma 2.6.5. punktā). Pirms testa sākšanas pārliecinās, ka datu reģistrators reģistrē visus nepieciešamos parametrus.

Lai atvieglotu laika saskaņošanu, ir ieteicams reģistrēt parametrus, kuriem nepieciešama laika saskaņošana, vai nu ar vienu datu reģistrācijas ierīci, vai arī izmantojot sinhronizētu laika zīmogu.

5.2.   Tests

Paraugu ņemšanu, parametru mērījumus un reģistrēšanu turpina visu transportlīdzekļa testa brauciena laiku. Motoru drīkst izslēgt un atkal iedarbināt, bet emisiju paraugu ņemšanu un parametru reģistrēšanu turpina. Būtu jāizvairās no atkārtotas motora noslāpšanas (t. i., nejaušas motora apstādināšanas) RDE brauciena laikā. Dokumentē un verificē jebkādus brīdinājuma signālus, kas liecina par PEMS nepareizu darbību. Ja testa laikā parādās jebkāds(-i) kļūdas signāls(-i), testu uzskata par nederīgu. Parametru reģistrēšanas datu pilnīgums pārsniedz 99 procentus. Mērījumus un datu reģistrēšanu var pārtraukt uz laiku, kas mazāks nekā 1 procents no brauciena kopējā ilguma, tomēr ne ilgāk kā uz 30 secīgām sekundēm tikai gadījumā, ja neparedzēti zūd signāls vai PEMS sistēmas apkopes vajadzībām. Pārtraukumus drīkst tieši reģistrēt PEMS, bet nav atļauts ieviest pārtraukumus reģistrētajā parametrā, izmantojot datu priekšapstrādi, apmaiņu vai pēcapstrādi. Ja to veic, automātiskai iestatīšanai uz nulli izmanto izsekojamu nulles standartu, kas līdzīgs tam, kurš izmantots analizatora iestatīšanai uz nulli. Ir ļoti ieteicams uzsākt PEMS sistēmas apkopi periodos, kad transportlīdzekļa ātrums ir nulle.

5.3.   Testa beigas

Pēc brauciena pabeigšanas izvairās no motora pārmērīgas darbināšanas brīvgaitā. Datu reģistrēšanu turpina pēc testa beigām (kas definētas šā pielikuma 2.6.6. punktā) un līdz brīdim, kad beidzies paraugu ņemšanas sistēmu reaģēšanas laiks. Transportlīdzekļiem, kuriem ir signāls, kas konstatē reģenerāciju, veic OBD pārbaudi, un to dokumentē tūlīt pēc datu reģistrēšanas un pirms jebkāda turpmākā attāluma nobraukšanas.

6.   PĒCTESTA PROCEDŪRA

6.1.   Gāzveida emisiju mērīšanas analizatoru pārbaude

Lai izvērtētu analizatora nulles un reakcijas novirzes salīdzinājumā ar pirmstesta kalibrāciju, pārbauda gāzveida sastāvdaļu analizatoru nulles iestatījumu un iestatīšanu, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kuras identiskas tām, ko izmanto saskaņā ar 4.5. punktu. Ir pieļaujams iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē iestatījuma novirzi, ja ir noteikts, ka novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā. Pēctesta novirzes pārbaudi pabeidz pēc iespējas drīzāk pēc testa un pirms PEMS vai atsevišķi analizatori vai sensori tiek izslēgti vai pārslēgti dīkstāves režīmā. Atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem atbilst A4/2. tabulā norādītajām prasībām.

A4/2. tabula

Pieļaujamās analizatora novirzes PEMS testa laikā

Piesārņotājs

Absolūtā nulles reakcijas novirze

Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze (18)

CO2

≤ 2 000  ppm testā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 2 000  ppm testā, izvēloties lielāko vērtību

CO

≤ 75 ppm testā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 75 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību

NOx

≤ 3 ppm testā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 3 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību

CH4

≤ 10 ppm C1 testā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību

THC

≤ 10 ppm C1 testā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību

Ja starpība starp pirmstesta un pēctesta nulles un iestatījuma novirzi ir lielāka, nekā atļauts, visus testa rezultātus uzskata par nederīgiem, un testu atkārto.

6.2.   Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē saskaņā ar 4.6. punktu.

6.3.   Brauciena laikā veikto emisiju mērījumu pārbaude

Kontroles gāzes koncentrācija, kas izmantota analizatoru kalibrēšanai saskaņā ar 4.5. punktu testa sākumā, aptver vismaz 90 procentus koncentrācijas vērtību, kas iegūtas no 99 procentiem emisijas testa derīgo daļu mērījumu. Ir pieļaujams, ka 1 procents no kopējā to mērījumu skaita, kas izmantoti izvērtēšanai, pārsniedz izmantotās kontroles gāzes koncentrāciju līdz divām reizēm. Ja šīs prasības nav ievērotas, testu uzskata par nederīgu.

6.4.   Transportlīdzekļa augstuma datu konsekvences pārbaude

Ja augstums mērīts tikai ar GNSS, pārbauda GNSS augstuma datu konsekvenci un vajadzības gadījumā datus koriģē. Datu konsekvenci pārbauda, salīdzinot no GNSS iegūtos ģeogrāfiskā platuma, ģeogrāfiskā garuma un augstuma datus ar digitāla reljefa modeļa vai atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes augstuma datiem. Mērījumus, kas no topogrāfiskā kartē attēlota augstuma atšķiras par vairāk nekā 40 m, manuāli koriģē. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē.

Pārbauda momentāno augstuma datu pilnīgumu. Datu iztrūkumu koriģē, veicot datu interpolāciju. Interpolēto datu pareizību verificē, izmantojot topogrāfisko karti. Interpolētos datus ieteicams koriģēt, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

Formula

Augstuma korekciju veic tā, lai:

Formula

kur:

h(t)

–

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

hGNSS(t)

–

transportlīdzekļa absolūtais augstums, mērot ar GNSS, datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

hmap(t)

–

transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

6.5.   Ar GNSS noteiktā transportlīdzekļa ātruma konsekvences pārbaude

Ar GNSS noteikta transportlīdzekļa ātruma konsekvenci pārbauda, aprēķinot un salīdzinot kopējo brauciena attālumu ar atskaites mērījumiem, kas iegūti vai nu no sensora, validēta ECU, vai alternatīvi no digitālas ceļu kartes vai topogrāfiskās kartes. Acīmredzamas GNSS datu kļūdas obligāti jālabo, piemēram, pirms konsekvences pārbaudes, piemērojot deducētās izskaitļošanas sensoru. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē. Koriģētie dati nepārsniedz 120 s nepārtrauktu laika periodu vai 300 sekunžu laika periodu kopā. Brauciena kopējais attālums, kas aprēķināts, izmantojot koriģētos GNSS datus, neatšķiras no atskaites attāluma vairāk kā par 4 procentiem. Ja GNSS dati neatbilst šīm prasībām un nav pieejams neviens cits uzticams ātruma avots, testu uzskata par nederīgu.

6.6.   Apkārtējās vides temperatūras konsekvences pārbaude

Pārbauda apkārtējās vides temperatūras datu konsekvenci, un nekonsekventās vērtības koriģē, izlecošās vērtības aizstājot ar tuvākajām vidējām vērtībām. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē.

“5. papildinājums

PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir noteiktas PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

A

–

neatšķaidīta CO2 koncentrācija (%)

a 0

–

lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar y asi

a 1

–

lineārās regresijas taisnes slīpums

B

–

atšķaidīta CO2 koncentrācija (%)

C

–

atšķaidīta NO koncentrācija (ppm)

c

–

analizatora reakcija skābekļa mijiedarbības testā

Cb

 

izmērītā atšķaidītā NO koncentrācija, izmantojot barbotieri

c FS,b

–

pilnas skalas HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c FS,d

–

pilnas skalas HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

c HC(w/NMC)

–

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

–

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1)

c m,b

–

izmērītā HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c m,d

–

izmērītā HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

c ref,b

–

atskaites HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c ref,d

–

atskaites HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

D

–

neatšķaidīta NO koncentrācija (ppm)

D e

–

sagaidāmā atšķaidītā NO koncentrācija (ppm)

E

–

absolūtais darba spiediens (kPa)

E CO2

–

CO2 slāpēšana, %

E(dp)

–

PEMS-PN analizatora efektivitāte

E E

–

etāna efektivitāte

E H2O

–

ūdens slāpēšana, %

E M

–

metāna efektivitāte

EO2

–

skābekļa mijiedarbība

F

–

ūdens temperatūra (K)

G

–

piesātināta tvaika spiediens (kPa)

H

–

ūdens tvaika koncentrācija (%)

H m

–

ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%)

NOX,dry

–

stabilizētu NOx reģistrāciju vidējā koncentrācija ar mitruma korekciju

NOX,m

–

stabilizētu NOx reģistrāciju vidējā koncentrācija

NOX,ref

–

stabilizētu NOx reģistrāciju atskaites vidējā koncentrācija

r 2

–

determinācijas koeficients

t0

–

gāzes plūsmas pārslēgšanas laika punkts (s)

t10

–

laika punkts, kurā reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma

t50

–

laika punkts, kurā reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma

t90

–

laika punkts, kurā reakcija ir 90 % no galīgā nolasījuma

jānosaka

–

jānosaka

X

–

neatkarīgs mainīgais vai atskaites vērtība

x min

–

minimālā vērtība

J

–

atkarīgs mainīgais vai izmērīta vērtība

3.   LINEARITĀTES VERIFIKĀCIJA

3.1.   Vispārīgi

Analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru un signālu precizitāte un linearitāte ir izsekojama līdz starptautiskiem vai nacionāliem standartiem. Visus sensorus vai signālus, kas nav tieši izsekojami (piemēram, vienkāršotus plūsmas mērinstrumentus), kalibrē pret šasijas dinamometra laboratorijas iekārtu, kas ir kalibrēta atbilstoši starptautiskiem vai nacionāliem standartiem.

3.2.   Linearitātes prasības

Visi analizatori, plūsmas mērinstrumenti, sensori un signāli atbilst A5/1. tabulā norādītajām linearitātes prasībām. Ja gaisa plūsmu, degvielas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību vai izplūdes masas plūsmas ātrumu iegūst no ECU, aprēķinātais izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums atbilst A5/1. tabulā noteiktajām linearitātes prasībām.

A5/1. tabula

Mērījumu parametru un sistēmu linearitātes prasības

Mērījuma parametrs/instruments

Formula

Slīpums

a 1

Aplēses standartkļūda

SEE

Determinācijas koeficients r 2

Degvielas plūsmas ātrums (19)

≤ 1 % xmax

0,98–1,02

≤ 2 % no xmax

≥ 0,990

Gaisa plūsmas ātrums (15)

≤ 1 % xmax

0,98–1,02

≤ 2 % no xmax

≥ 0,990

Izplūdes masas plūsmas ātrums

≤ 2 % xmax

0,97–1,03

≤ 3 % no xmax

≥ 0,990

Gāzu analizatori

≤ 0,5 % maks.

0,99–1,01

≤ 1 % no xmax

≥ 0,998

Griezes moments (20)

≤ 1 % xmax

0,98–1,02

≤ 2 % no xmax

≥ 0,990

PN analizatori (21)

≤ 5 % xmax

0,85–1,15 (22)

≤ 10 % no xmax

≥ 0,950

3.3.   Linearitātes verifikācijas biežums

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu verificē:

a)

katram gāzu analizatoram vismaz reizi 12 mēnešos vai ikreiz pēc sistēmas remonta vai sastāvdaļas nomaiņas vai pārveidojuma, kas var ietekmēt kalibrēšanu;

b)

citiem attiecīgiem instrumentiem, tādiem kā PN analizatori, izplūdes masas plūsmas mērītāji un izsekojami kalibrēti sensori, – vienmēr, kad ir novērots bojājums, kā noteikts iekšējā audita procedūrās vai instrumenta ražotāja norādījumos, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu attiecībā uz sensoriem vai ECU signāliem, kas nav tieši izsekojami, pārbauda, izmantojot mērierīci ar izsekojamu kalibrāciju uz šasijas dinamometra, vienu reizi katrai PEMS un transportlīdzekļa kombinācijai.

3.4.   Linearitātes verifikācijas procedūra

3.4.1.   Vispārīgas prasības

Attiecīgajiem analizatoriem, instrumentiem un sensoriem ļauj sasniegt to normālas ekspluatācijas stāvokli atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. Analizatorus, instrumentus un sensorus izmanto tiem noteiktajās temperatūrās, spiedienos un plūsmās.

3.4.2.   Vispārīga procedūra

Linearitāti verificē katram normālajam darbības diapazonam, veicot šādas darbības:

a)

analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata uz nulli, izmantojot nulles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli;

b)

analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata, izmantojot kontroles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attiecīgu kontroles gāzi;

c)

atkārto a) apakšpunktā aprakstīto iestatīšanas uz nulli procedūru;

d)

linearitāti verificē, ievadot vismaz 10 atskaites vērtības (tostarp nulli), kas ir derīgas un savstarpēji vienmērīgi izkliedētas. Atskaites vērtības attiecībā uz sastāvdaļu koncentrāciju, izplūdes masas plūsmas ātrumu vai jebkuriem citiem attiecīgiem parametriem izvēlas tā, lai tās atbilstu emisiju testa laikā sagaidāmajam vērtību diapazonam. Izplūdes plūsmas mērījumiem atskaites punktus zem 5 procentiem no maksimālās kalibrēšanas vērtības var izslēgt no linearitātes verifikācijas;

e)

gāzu analizatoriem zināmas gāzu koncentrācijas saskaņā ar 5. punktu ievada analizatora ieejas atverē. Atvēl pietiekamu laiku signāla stabilizācijai. Daļiņu skaita analizatoriem daļiņu skaita koncentrācijas vismaz divas reizes pārsniedz noteikšanas robežu (definēta 6.2. punktā);

f)

izvērtējamās vērtības un, ja nepieciešams, atskaites vērtības 30 sekundes (daļiņu skaita analizatoriem – 60 s) reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums;

g)

30 (vai 60 s) sekunžu laikā iegūtās vidējās aritmētiskās vērtības izmanto, lai aprēķinātu vismazākā kvadrāta lineārās regresijas parametrus, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu:

Formula

kur:

y ir mērījumu sistēmas faktiskā vērtība;

a 1 ir regresijas taisnes slīpums;

x ir atskaites vērtība;

a 0 ir y krustošanās ar regresijas taisni.

Katram mērījumu parametram un sistēmai aprēķina y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r 2);

h)

lineārās regresijas parametri atbilst A5/1. tabulā noteiktajām prasībām.

3.4.3.   Prasības attiecībā uz linearitātes verifikāciju uz šasijas dinamometra

Neizsekojamus plūsmas mērinstrumentus, sensorus vai ECU signālus, ko nevar tieši kalibrēt atbilstoši izsekojamiem standartiem, kalibrē uz šasijas dinamometra. Procedūrā, ciktāl piemērojams, ievēro ANO Noteikumu Nr. 154 prasības. Ja nepieciešams, kalibrējamo instrumentu vai sensoru uzstāda uz testa transportlīdzekļa un darbina saskaņā ar 4. papildinājuma prasībām. Kad vien iespējams, kalibrēšanas procedūrā ievēro 3.4.2. punkta prasības. Izvēlas vismaz 10 piemērotas atskaites vērtības, lai nodrošinātu, ka ir ietverti vismaz 90 procenti no maksimālās vērtības, kas ir gaidāma RDE testa laikā.

Ja izplūdes plūsmas noteikšanai jākalibrē plūsmas mērinstruments, sensors vai ECU signāls, kas nav izsekojams, transportlīdzekļa izpūtējam pievieno atskaites izplūdes plūsmas mērītāju ar izsekojamu kalibrāciju vai CVS. Nodrošina, ka transportlīdzekļa izplūdes gāzes precīzi mēra ar izplūdes plūsmas mērītāju saskaņā ar 4. papildinājuma 3.4.3. punktu. Transportlīdzekli darbina ar nemainīgu droseļvārsta iestatījumu, nemainot pārnesumus, un pieliekot šasijas dinamometra slodzi.

4.   GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU MĒRĪŠANAS ANALIZATORI

4.1.   Pieļaujamie analizatoru tipi

4.1.1.   Standarta analizatori

Gāzveida komponentus mēra ar analizatoriem, kas norādīti ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 4.1.4. punktā. Ja NDUV analizators mēra gan NO, gan NO2, NO2/NO pārveidotājs nav nepieciešams.

4.1.2.   Alternatīvi analizatori

Jebkuru analizatoru, kas neatbilst 4.1.1. punktā noteiktajām konstrukcijas specifikācijām, ir atļauts izmantot, ja tas atbilst 4.2. punkta prasībām. Ražotājs nodrošina, ka alternatīvā analizatora mērījumu veiktspēja ir līdzvērtīga vai labāka par standarta analizatora veiktspēju tādā piesārņotāju koncentrāciju un līdzāspastāvošo gāzu koncentrācijas diapazonā, kas gaidāms tādu transportlīdzekļu RDE testos, kuros izmanto pieļaujamās degvielas mērenos un izvērstos apstākļos, kā noteikts šā papildinājuma 5., 6. un 7. punktā. Analizatora ražotājs pēc pieprasījuma rakstiski iesniedz papildu informāciju, pierādot, ka alternatīvā analizatora mērīšanas veiktspēja konsekventi un uzticami atbilst standarta analizatoru mērījumu veiktspējai. Papildu informācija ietver:

a)

alternatīvā analizatora teorētiskā pamatojuma un tehnisko sastāvdaļu aprakstu;

b)

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru paredzamajā piesārņotāju koncentrāciju un apkārtējo apstākļu diapazonā tipa apstiprināšanas testā, kas noteikts ANO Noteikumos Nr. 154, kā arī 6. papildinājuma 3. punktā aprakstītajā validācijas testā transportlīdzeklim, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes motoru; analizatora ražotājs pierāda ekvivalences nozīmīgumu 6. papildinājuma 3.3. punktā noteikto pieļaujamo pielaižu robežās;

c)

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā noteikto standarta analizatoru attiecībā uz atmosfēras spiediena ietekmi uz analizatora mērījumu veiktspēju; demonstrējuma testā nosaka reakciju uz kontroles gāzi ar koncentrāciju analizatora diapazonā, lai pārbaudītu atmosfēras spiediena ietekmi mērenos un izvērstos augstuma apstākļos, kā noteikts 5.2. punktā. Šādu testu var veikt testa barokamerā;

d)

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru vismaz trijos braukšanas testos, kas atbilst šā papildinājuma prasībām;

e)

pierādījumu par to, ka vibrāciju, paātrinājumu un apkārtējās temperatūras ietekme uz analizatoru nolasījumu nepārsniedz 4.2.4. punktā analizatoriem noteiktās trokšņa prasības.

Apstiprinātājas iestādes var pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina ekvivalenci, vai atteikt apstiprināšanu, ja mērījumi rāda, ka alternatīvais analizators nav ekvivalents standarta analizatoram.

4.2.   Analizatoru specifikācijas

4.2.1.   Vispārīgi

Papildus linearitātes prasībām, kas katram analizatoram noteiktas 3. punktā, analizatoru ražotājs pierāda analizatora tipu atbilstību specifikācijām, kas noteiktas 4.2.2.–4.2.8. punktā. Analizatoriem ir tāds piemērots mērījumu diapazons un reakcijas laiks, lai ar pienācīgu precizitāti varētu mērīt izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrācijas atbilstīgi piemērojamam emisiju standartam mainīgos un stabilos apstākļos. Analizatoru jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību ir pēc iespējas ierobežots.

4.2.2.   Precizitāte

Precizitāte ir analizatora nolasījuma novirze no standartvērtības, un tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus no nolasījuma vai 0,3 procentus no pilnās skalas (izvēlas lielāko vērtību).

4.2.3.   Precīzumspēja

Precīzumspēja ir 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu kalibrēšanas gāzi vai kontroles gāzi standartnovirze, reizināta ar 2,5, un nepārsniedz 1 procentu no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas vienāds ar vai lielāks nekā 155 ppm (vai ppmC1) un nepārsniedz 2 procentus no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas mazāks nekā 155 ppm (vai ppmC1).

4.2.4.   Troksnis

Troksnis nepārsniedz 2 procentus no pilnas skalas. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā analizators ir pakļauts attiecīgas kontroles gāzes iedarbībai. Pirms katra paraugu ņemšanas perioda un pirms katra iestatīšanas perioda atvēl pietiekamu laiku analizatora un paraugu ņemšanas līniju iztīrīšanai.

4.2.5.   Nulles reakcijas novirze

Nulles reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz nulles gāzi laika intervālā, kurš ir vismaz 30 sekundes, un atbilst A5/2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

4.2.6.   Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz kontroles gāzi laika intervālā, kurš ir vismaz 30 sekundes, un atbilst A5/2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

A5/2. tabula

Pieļaujamā analizatoru nulles un iestatījuma reakcijas novirze gāzveida sastāvdaļu mērīšanai laboratorijas apstākļos

Piesārņotājs

Absolūtā nulles reakcijas novirze

Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze

CO2

≤ 1000 ppm 4 stundu laikā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 1000 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

CO

≤ 50 ppm 4 stundu laikā

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 50 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

PN

5 000  daļiņu kubikcentimetrā 4 stundu laikā

saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām

NOx

≤ 3 ppm 4 stundu laikā

≤ 2 % no nolasījuma vai 3 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

CH4

≤ 10 ppm C1

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

THC

≤ 10 ppm C1

≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

4.2.7.   Kāpumlaiks

Kāpumlaiks ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (no t 10 līdz t 90; sk. 4.4. punktu), nepārsniedz 3 sekundes.

4.2.8.   Gāzes žāvēšana

Izplūdes gāzes var mērīt mitrā vai sausā veidā. Ja izmanto gāzes žāvēšanas ierīci, tā minimāli ietekmē mērāmo gāzu sastāvu. Ķīmiskie žāvētāji nav atļauti.

4.3.   Papildu prasības

4.3.1.   Vispārīgi

Noteikumi 4.3.2.–4.3.5. punktā nosaka papildu prasības konkrētu analizatoru tipu veiktspējai, un tos piemēro tikai gadījumos, kuros attiecīgo analizatoru izmanto RDE emisiju mērījumiem.

4.3.2.   NOx pārveidotāju efektivitātes tests

Ja izmanto NOx pārveidotāju, piemēram, lai NO2 pārveidotu par NO analīzei ar hemiluminescences analizatoru, tā efektivitāti pārbauda, ievērojot prasības, kas noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 5.5. punktā. NOx pārveidotāja efektivitāti verificē ne ilgāk kā vienu mēnesi pirms emisiju testa.

4.3.3.   Liesmas jonizācijas detektora (FID) regulēšana

a)

Detektora reakcijas optimizēšana

Ja veic ogļūdeņražu mērījumus, FID noregulē atbilstoši ražotāja norādījumiem. Lai optimizētu reakciju visparastākajā darbības diapazonā, izmanto propāns-gaiss vai propāns-slāpeklis kontroles gāzi.

b)

Ogļūdeņražu reakcijas koeficienti

Ja veic ogļūdeņražu mērījumus, FID ogļūdeņraža reakcijas koeficientu verificē, ievērojot ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 5.4.3. punkta noteikumus, kā kontroles gāzes izmantojot attiecīgi propānu-gaisu vai propānu-slāpekli un kā nulles gāzi izmantojot attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli.

c)

Skābekļa mijiedarbības pārbaude

Skābekļa mijiedarbības pārbaudi veic, nododot FID ekspluatācijā un pēc būtisku tehnisko apkopju periodiem. Izvēlas mērījumu diapazonu, kurā skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes ietilpst augšējos 50 procentos. Testu veic, iestatot krāsns temperatūru pēc nepieciešamības. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzu specifikācijas ir aprakstītas 5.3. punktā.

Izmanto šādu procedūru:

i)

analizatoru iestata uz nulli;

ii)

analizatoru iestata ar 0 procentu skābekļa maisījumu dzirksteļaizdedzes motoriem un 21 procenta skābekļa maisījumu kompresijaizdedzes motoriem;

iii)

atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā 0,5 procentiem no pilnas skalas, atkārto i) un ii) posmu;

iv)

ievada 5 procentu un 10 procentu skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes;

v)

atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā ± 1 procentu no pilnas skalas, testu atkārto;

vi)

katrai iv) posma skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzei aprēķina skābekļa mijiedarbību E O2 (%), izmantojot šādu vienādojumu:

Formula

kur analizatora reakcija ir:

Formula

kur:

c ref,b

 

ir atskaites HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c ref,d

 

ir atskaites HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

c FS,b

 

ir pilnas skalas HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c FS,d

 

ir pilnas skalas HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

c m,b

 

ir izmērītā HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c m,d

 

ir izmērītā HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

vii)

skābekļa mijiedarbība E O2 ir mazāka nekā ± 1,5 procenti visām vajadzīgajām skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēm;

viii)

ja skābekļa mijiedarbība E O2 ir lielāka nekā ± 1,5 procenti, var veikt korektīvus pasākumus, pakāpeniski regulējot gaisa plūsmu (virs un zem ražotāja noteiktajām specifikācijām), degvielas plūsmu un parauga plūsmu;

ix)

skābekļa mijiedarbības pārbaudi atkārto katram jaunam iestatījumam.

4.3.4.   Nemetāna frakcijas atdalītāja (NMC) konversijas efektivitāte

Ja analizē ogļūdeņražus, NMC var izmantot, lai atdalītu no gāzes parauga nemetāna ogļūdeņražus, šajā nolūkā oksidējot visus ogļūdeņražus, izņemot metānu. Vēlams, lai metāna konversija būtu 0 procenti, un citu, etāna reprezentētu ogļūdeņražu konversija – 100 procenti. NMHC precīzai mērīšanai NMHC emisiju aprēķināšanai nosaka un izmanto abas efektivitātes (sk. 7. papildinājuma 6.2. punktu). Nav nepieciešams noteikt metāna konversijas efektivitāti, ja NMC-FID kalibrē saskaņā ar 7. papildinājuma 6.2. punktā noteikto b) metodi, laižot metāna/gaisa kalibrēšanas gāzi caur NMC.

a)

Metāna konversijas efektivitāte

Metāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Metāna efektivitāti nosaka šādi:

Formula

kur:

c HC(w/NMC)

 

ir HC koncentrācija, CH4 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

 

ir HC koncentrācija, CH4 neplūstot caur NMC (ppmC1)

b)

Etāna konversijas efektivitāte

Etāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Etāna efektivitāti nosaka šādi:

Formula

kur:

c HC(w/NMC)

 

ir HC koncentrācija, C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

 

ir HC koncentrācija, C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1)

4.3.5.   Mijiedarbības ietekme

a)

Vispārīgi

Analizatora rādījumu var ietekmēt gāzes, kas netiek analizētas. Mijiedarbības ietekmi un analizatoru pareizu funkcionalitāti pārbauda analizatora ražotājs pirms laišanas tirgū vismaz reizi katram analizatora tipam vai 4.3.5. punkta b)–f) apakšpunktā minētajai ierīcei.

b)

CO analizatora mijiedarbības pārbaude

Ūdens un CO2 var ietekmēt CO analizatora mērījumus. Tāpēc CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir 80–100 procenti no testa laikā izmantotā CO2 maksimālā darbības diapazona pilnas skalas, barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un reģistrē analizatora reakciju. Analizatora reakcija nav vairāk kā 2 procenti no vidējās CO koncentrācijas, kas gaidāma parastā braukšanas testā, vai ± 50 ppm, izvēloties lielāko vērtību. H2O un CO2 mijiedarbības pārbaudi var veikt kā atsevišķas procedūras. Ja H2O un CO2 līmenis, ko izmanto mijiedarbības pārbaudei, ir lielāks nekā testa laikā paredzamais maksimālais līmenis, katru novēroto mijiedarbības vērtību proporcionāli samazina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamās maksimālās koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās faktiskās koncentrācijas vērtības attiecību. Var tikt veiktas atsevišķas mijiedarbības pārbaudes, kurās H2O koncentrācijas ir zemākas nekā testa laikā paredzamā maksimālā koncentrācija, un novēroto H2O mijiedarbību proporcionāli palielina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamo maksimālās H2O koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās koncentrācijas faktiskās vērtības attiecību. Abu proporcionāli koriģēto mijiedarbību vērtību summa atbilst šajā punktā noteiktajai pielaidei.

c)

NOx analizatora slāpēšanas pārbaude

Divas gāzes, kas ir svarīgas saistībā ar CLD un HCLD analizatoriem, ir CO2 un ūdens tvaiks. Slāpēšanas reakcija uz šīm gāzēm ir proporcionāla gāzu koncentrācijām. Testā noskaidro slāpēšanu pie augstākajām koncentrācijām, kas paredzamas testa laikā. Ja CLD un HCLD analizatori izmanto slāpēšanas kompensācijas algoritmus, kuros izmanto H2O vai CO2 mērījumu analizatoru vai abus, slāpēšanu novērtē, kad šie analizatori ir aktīvi un piemērojot kompensācijas algoritmus.

i)

CO2 slāpēšanas pārbaude

Caur NDIR analizatoru laiž cauri CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir no 80 līdz 100 procentiem no maksimālā darbības diapazona; CO2 vērtību reģistrē kā A. CO2 kontroles gāzi pēc tam atšķaida līdz aptuveni 50 procentiem ar NO kontroles gāzi un laiž cauri NDIR un CLD vai HCLD; CO2 un NO vērtības reģistrē attiecīgi kā B un C. Pēc tam CO2 gāzes plūsmu noslēdz, un caur CLD vai HCLD laiž tikai NO kontroles gāzi; NO vērtību reģistrē kā D. Slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

Formula

kur:

A

 

ir neatšķaidītā CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR (%)

B

 

ir atšķaidītā CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR (%)

C

 

ir atšķaidītā NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm)

D

 

ir neatšķaidītā NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm)

Ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu ir atļauts izmantot alternatīvas metodes CO2 un NO kontroles gāzu atšķaidīšanai un vērtību izteikšanai kvantitatīvi, piemēram, dinamisko sajaukšanu/samaisīšanu.

ii)

Ūdens slāpēšanas pārbaude

Šo pārbaudi piemēro tikai mitras gāzes koncentrācijas mērījumiem. Ūdens slāpēšanas aprēķinā ņem vērā NO kontroles gāzes atšķaidīšanu ar ūdens tvaiku un ūdens tvaika koncentrācijas proporcionālu izmaiņu gāzu maisījumā līdz koncentrācijas līmeņiem, kas paredzami emisiju testā. Caur CLD vai HCLD laiž NO kontroles gāzi ar koncentrāciju no 80 procentiem līdz 100 procentiem no parasta darbības diapazona pilnas skalas; NO vērtību reģistrē kā D. Pēc tam NO kontroles gāzi barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un laiž caur CLD vai HCLD; NO vērtību reģistrē kā Cb . Analizatora absolūto darba spiedienu un ūdens temperatūru nosaka un reģistrē kā attiecīgi E un F. Nosaka maisījuma piesātinātā tvaika spiedienu, kas atbilst barbotiera ūdens temperatūrai F, un to reģistrē kā G. Gāzes maisījuma ūdens tvaika koncentrāciju H (%) aprēķina šādi:

Formula

Atšķaidītās NO-ūdens tvaika kontroles gāzes paredzamo koncentrāciju reģistrē kā De pēc tam, kad tā aprēķināta šādi:

Formula

Dīzeļmotoru izplūdes gāzēm testā paredzamo maksimālo ūdens tvaiku koncentrāciju izplūdes gāzē (%) reģistrē kā H m pēc tam, kad tā aplēsta, izmantojot CO2 maksimālo koncentrāciju izplūdes gāzē A, pieņemot, ka degvielas H/C attiecība ir 1,8/1, šādi:

Formula

Ūdens slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

Formula

kur:

D e

 

ir atšķaidīta NO paredzamā koncentrācija (ppm)

Cb

 

ir atšķaidīta NO izmērītā koncentrācija (ppm)

H m

 

ir ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%)

H

 

ir ūdens tvaika faktiskā koncentrācija (%)

iii)

Maksimālā pieļaujamā slāpēšana

CO2 un ūdens slāpēšana nepārsniedz 2 procentus no pilnas skalas.

d)

Slāpēšanas pārbaude NDUV analizatoriem

Ogļūdeņraži un ūdens var ietekmēt NDUV analizatorus, izraisot NOx līdzīgu reakciju. NDUV analizatora ražotājs izmanto šādu procedūru, lai pārliecinātos, ka slāpēšanas ietekme ir ierobežota:

i)

analizatoru un dzesētāju uzstāda atbilstoši ražotāja ekspluatācijas norādēm; būtu jāveic pielāgošana, lai optimizētu analizatora un dzesētāja veiktspēju;

ii)

analizatoram veic nulles kalibrēšanu un iestatījuma kalibrēšanu pie koncentrācijas vērtībām, kuras paredzamas emisiju testēšanas laikā;

iii)

izraugās tādu NO2 kalibrēšanas gāzi, kas pēc iespējas precīzāk atbilst maksimālajai NO2 koncentrācijai, kura paredzama emisiju testēšanas laikā;

iv)

NO2 kalibrēšanas gāze pārplūst pie gāzu paraugu ņemšanas zondes, līdz analizatora NOx reakcija ir nostabilizējusies;

v)

aprēķina NOx vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,ref;

vi)

NO2 kalibrēšanas gāzes plūsmu pārtrauc, un paraugu ņemšanas sistēmu piesātina, pārpludinot ar rasas punkta ģeneratora izvadīto gāzi, rasas punktu iestatot uz 50 °C. No rasas punkta ģeneratora izvadītās gāzes ņem paraugus caur paraugu ņemšanas sistēmu un dzesētāju vismaz 10 minūtes, līdz ir sagaidāms, ka dzesētājs atdala konstantu ūdens plūsmas daudzumu;

vii)

kad pabeigts vi) punktā aprakstītais, paraugu ņemšanas sistēmu no jauna pārpludina ar NO2 kalibrēšanas gāzi, kas izmantota NOX,ref noteikšanai, līdz kopējā NOx reakcija ir stabilizējusies;

viii)

aprēķina NOx vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,m;

ix)

NOX,m koriģē, lai iegūtu NOX,dry, pamatojoties uz atlikušo ūdens tvaiku, kas izgājis caur dzesētāju dzesētāja izplūdes temperatūrā un spiedienā.

Aprēķinātais NOX,dry ir vismaz 95 % no NOX,ref.

e)

Paraugu žāvētājs

Paraugu žāvētājs aizvada ūdeni, kas pretējā gadījumā var ietekmēt NOx mērījumu. Sausiem CLD analizatoriem pierāda, ka pie augstākās paredzamās ūdens tvaika koncentrācijas H m paraugu žāvētājs saglabā CLD mitrumu ≤ 5 g ūdens/kg sausa gaisa (jeb aptuveni 0,8 procenti H2O), kas ir 100 procentu relatīvais mitrums pie 3,9 °C un 101,3 kPa jeb aptuveni 25 procentu relatīvais mitrums pie 25 °C un 101,3 kPa. Atbilstību var pierādīt, mērot temperatūru termiskā paraugu žāvētāja izejā vai mērot mitrumu punktā tieši pirms CLD. Var mērīt arī CLD izplūdes gāzu mitrumu, ja vien vienīgā CLD ieejošā plūsma ir plūsma no paraugu žāvētāja.

f)

NO2 izkļūšana no paraugu žāvētāja

Ūdens šķidrā agregātstāvoklī, kas paliek nepareizi konstruētā paraugu žāvētājā, var aizvadīt no parauga NO2. Ja paraugu žāvētāju izmanto kopā ar NDUV analizatoru, pirms kura nav uzstādīts NO2/NO pārveidotājs, ūdens var aizvadīt NO2 no parauga pirms NOx mērījuma. Paraugu žāvētājs ļauj izmērīt vismaz 95 procentus no NO2, kas atrodas ar ūdens tvaiku piesātinātā gāzē un sastāv no maksimālās NO2 koncentrācijas, kādu paredzēts sasniegt emisiju testa laikā.

4.4.   Analītiskās sistēmas reakcijas laika pārbaude

Pārbaudot reakcijas laiku, analītiskās sistēmas iestatījumi ir tieši tādi paši kā emisiju testa laikā (t. i., spiediens, plūsmu ātrumi, filtra iestatījumi analizatoros un visi citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, veicot gāzu pārslēgšanu tieši paraugu zondes ieejā. Gāzu pārslēgšana notiek mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotās gāzes rada koncentrācijas izmaiņu, kas ir vismaz 60 procentu no analizatora pilnas skalas.

Reģistrē katras atsevišķas gāzes koncentrāciju.

Lai sinhronizētu analizatora un izplūdes plūsmas signālus, transformēšanas laiku definē kā laiku no izmaiņas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 50 procenti no galīgā nolasījuma (t 50).

Sistēmas reakcijas laiks ir ≤ 12 sekundes ar kāpumlaiku ≤ 3 sekundes visām sastāvdaļām un visos izmantotajos diapazonos. Ja NMHC mērīšanai izmanto NMC, sistēmas reakcijas laiks var pārsniegt 12 sekundes.

5.   GĀZES

5.1.   Kalibrēšanas un kontroles gāzes RDE testiem

5.1.1.   Vispārīgi

Ievēro kalibrēšanas gāzu un kontroles gāzu derīguma termiņu. Tīras kalibrēšanas un kontroles gāzes, kā arī to maisījumi atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma specifikācijām.

5.1.2.   NO2 kalibrēšanas gāze

Turklāt ir atļauts izmantot NO2 kalibrēšanas gāzi. NO2 kalibrēšanas gāzes koncentrācija ir divu procentu robežās no deklarētās koncentrācijas vērtības. NO daudzums NO2 kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 procentus no NO2 satura.

5.1.3.   Daudzkomponentu maisījumi

Izmanto tikai tādus daudzkomponentu maisījumus, kas atbilst 5.1.1. punkta prasībām. Maisījumu sastāvā var būt divi vai vairāki komponenti. Daudzkomponentu maisījumiem, kuru sastāvā ir gan NO, gan NO2, netiek piemērota NO2 piemaisījumu prasība, kas noteikta 5.1.1. un 5.1.2. punktā.

5.2.   Gāzu dalītāji

Lai iegūtu kalibrēšanas un kontroles gāzes, var izmantot gāzu dalītājus (t. i., precīzas sajaukšanas ierīces, kas atšķaida ar attīrītu N2 vai sintētisku gaisu). Gāzu dalītāja precizitāte ir tāda, lai sajaukto gāzu koncentrācijas precizitāte būtu ± 2 procentu robežās. Verifikāciju veic robežās starp 15 un 50 procentiem no pilnas skalas vērtības katrai kalibrēšanai, ja izmanto gāzu dalītāju. Papildu verifikāciju var veikt ar citu kalibrēšanas gāzi, ja pirmā verifikācija nav izdevusies.

Pēc izvēles gāzu dalītāju var pārbaudīt ar lineāru instrumentu, piemēram, izmantojot NO gāzi apvienojumā ar CLD. Instrumenta kontroles vērtību koriģē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kontroles gāzi. Gāzu dalītāju pārbauda ar parasti izmantojamajiem iestatījumiem, un nominālvērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta ar instrumentu. Atšķirība katrā punktā ir ne vairāk kā ± 1 procents no koncentrācijas nominālvērtības.

5.3.   Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes sastāv no propāna, skābekļa un slāpekļa maisījuma, un propāna koncentrācija tajā ir 350 ± 75 ppmC1. Koncentrāciju nosaka ar gravimetriskajām metodēm, dinamisko sajaukšanu vai visu ogļūdeņražu satura un piemaisījumu hromatogrāfisko analīzi. Skābekļa koncentrācijas skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēs atbilst A5/3. tabulā noteiktajām prasībām; atlikusī skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāze sastāv no attīrīta slāpekļa.

A5/3. tabula

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

 

Motora tips

Kompresijaizdedze

Dzirksteļaizdedze

O2 koncentrācija

21 ± 1 %

10 ± 1 %

10 ± 1 %

5 ± 1 %

5 ± 1 %

0,5 ± 0,5 %

6.   ANALIZATORI (CIETO) DAĻIŅU EMISIJU MĒRĪŠANAI

Kad daļiņu mērījumi kļūs obligāti, šajā iedaļā tiks noteiktas prasības daļiņu emisiju mērītājiem.

6.1.   Vispārīgi

PN analizators sastāv no iepriekšējas sagatavošanas mezgla un daļiņu detektora, kas skaita ar 50 procentu efektivitāti, sākot no apmēram 23 nm. Ir pieļaujams, ka daļiņu detektors veic arī aerosola iepriekšēju sagatavošanu. Analizatoru jutīgumu pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena svārstībām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību samazina, cik vien tas iespējams, un aprīkojuma izgatavotājs to skaidri norāda atbalsta materiālos. PN analizatoru izmanto tikai tā izgatavotāja noteiktajos darbināšanas parametros. PN analizatora pieslēguma piemērs ir sniegts A5/1. tabulā.

A5/1. attēls

PN analizatora pieslēguma piemērs. Punktotās līnijas attēlo neobligātās daļas. EFM = izplūdes masas plūsmu mērītājs, d = iekšējais diametrs, PND = daļiņu skaita atšķaidītājs

Image 10

PN analizators ir savienots ar paraugu ņemšanas punktu, izmantojot paraugu ņemšanas zondi, kas iegūst paraugu no izpūtēja caurules centrālās ass. Kā noteikts 4. papildinājuma 3.5. punktā, ja daļiņas nav atšķaidītas izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju līdz PN analizatora pirmajam atšķaidīšanas punktam vai līdz analizatora daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C) temperatūrai. Atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā ir mazāks nekā 3 s.

Visas detaļas, kas saskaras ar izplūdes gāzes paraugu, vienmēr uztur temperatūrā, kas nepieļauj nekāda savienojuma kondensēšanos ierīcē. To var panākt, piemēram, sildot augstākā temperatūrā un atšķaidot paraugu vai oksidējot vāji gaistošus savienojumus.

PN analizators satur apsildāmu sekciju, kur sienu temperatūra ir ≥ 573 K. Mezgls kontrolē apsildāmos posmus, noturot nemainīgu nominālo darba temperatūru ar pielaidi ± 10 K, un sniedz norādi par to, vai apsildāmajos posmos ir pareiza darba temperatūra. Zemākas temperatūras ir pieņemamas, ja gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte atbilst 6.4. punktā norādītajām specifikācijām.

Spiediens, temperatūras un citi sensori uzrauga instrumenta pareizu darbību ekspluatācijas laikā un kļūmes gadījumā ieslēdz brīdinājumu vai paziņojumu.

PN analizatora kavējuma laiks ir ≤ 5 s.

PN analizatora (un/vai daļiņu detektora) kāpumlaiks ir ≤ 3,5 s.

Daļiņu koncentrācijas mērījumus ziņo normalizētus līdz 273 K un 101,3 kPa. Ja nepieciešams, veic un ziņo spiediena un/vai temperatūras mērījumu detektora ieejā ar mērķi normalizēt daļiņu koncentrāciju.

PN sistēmas, kas atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 kalibrēšanas prasībām, automātiski atbilst šā papildinājuma kalibrēšanas prasībām.

6.2.   Efektivitātes prasības

PN analizatora sistēma kopumā, ieskaitot paraugu ņemšanas līniju, atbilst A5/3.a tabulā norādītajām efektivitātes prasībām.

A5/3.a tabula

PN analizatora (ieskaitot paraugu ņemšanas līniju) sistēmas efektivitātes prasības

dp [nm]

Mazāk par 23

23

30

50

70

100

200

E(dp) PN analizators

Jānosaka

0,2–0,6

0,3–1,2

0,6–1,3

0,7–1,3

0,7–1,3

0,5–2,0

Efektivitāte E(dp) ir PN analizatora sistēmas rādījumu attiecība pret standarta kondensācijas daļiņu skaitītāja (CPC) (d50 % = 10 nm vai mazāks, ar pārbaudītu linearitāti un kalibrētu ar elektrometru) vai elektrometra koncentrācijas rādījumu, kas paralēli veic monodispersa aerosola ar mobilitātes diametru dp mērījumus, un normalizēta līdz tādiem pašiem temperatūras un spiediena apstākļiem.

Materiālam vajadzētu būt termiski stabilam un līdzīgam kvēpiem (piemēram, dzirksteļizlādes grafīts vai difūzijas liesmas kvēpi ar termisku priekšapstrādi). Ja efektivitātes līkni mēra ar citu aerosolu (piemēram, NaCl), korelācija ar kvēpiem līdzīga materiāla līkni jānodrošina ar diagrammu, kur salīdzinātas ar abiem testa aerosoliem iegūtās efektivitātes. Skaitīšanas efektivitāšu atšķirības ņem vērā, veicot izmērītās efektivitātes korekcijas uz dotās diagrammas pamata, lai atspoguļotu kvēpiem līdzīga aerosola efektivitāti. Piemēro un dokumentē korekciju attiecībā uz daļiņām, kas daudzkārt apstrādātas ar dzirksteļizlādi, taču tā nedrīkst pārsniegt 10 %. Minētās efektivitātes attiecas uz PN analizatoriem ar paraugu ņemšanas līniju. PN analizatoru var arī kalibrēt pa daļām (piemēram, iepriekšējas sagatavošanas mezgls atsevišķi no daļiņu detektora), ja tiek pierādīts, ka PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst A5/3.a tabulā norādītajām prasībām. Izmērītais detektora izejas signāls ir lielāks nekā noteikšanas robeža, reizināta ar 2 (šeit definēta kā nulles līmenis plus 3 standartnovirzes).

6.3.   Linearitātes prasības

PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 5. papildinājuma 3.2. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, izmantojot monodispersas vai polidispersas kvēpiem līdzīgas daļiņas. Daļiņu lielums (mobilitātes diametrs vai skaitīšanas mediānas diametrs) ir lielāks nekā 45 nm. Standartinstruments ir elektrometrs vai kondensācijas daļiņu skaitītājs (CPC) ar d50=10 nm vai mazāku, verificēts attiecībā uz linearitāti. Alternatīva ir daļiņu skaita sistēma, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 154.

Turklāt PN analizatora atšķirības no standartinstrumenta visos pārbaudītajos punktos (izņemot nulles punktu) ir 15 % robežās no to vidējās vērtības. Pārbauda vismaz piecus vienādi sadalītus punktus (plus nulles punkts). Maksimālā pārbaudītā koncentrācija ir > 90 % no PN analizatora nominālā mērījumu diapazona.

Ja PN analizatoru kalibrē pa daļām, var pārbaudīt tikai PN detektora linearitāti, bet pārējo daļu un paraugu ņemšanas līnijas efektivitātes jāizvērtē ar gradienta aprēķinu.

6.4.   Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte

Sistēma sasniedz ≥ 30 nm tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņu ar koncentrāciju ieejā ≥ 10000 daļiņu kubikcentimetrā atdalīšanu > 99 %.

Sistēma sasniedz arī tetrakontāna ar skaitīšanas mediānas diametru > 50 nm un masu > 1 mg/m3 atdalīšanas efektivitāti > 99 %.

Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāti ar tetrakontānu pierāda vienu reizi instrumentu saimei. Tomēr instrumenta ražotājs nosaka apkopes vai nomaiņas intervālu, kas nodrošina atdalīšanas efektivitātes iekļaušanos tehnisko prasību robežās. Ja šāda informācija nav sniegta, gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāti pārbauda ik gadu katram instrumentam.

7.   IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS MĒRĪŠANAS INSTRUMENTI

7.1.   Vispārīgi

Izplūdes masas plūsmas ātruma mērinstrumentu vai signālu mērīšanas diapazons un reakcijas laiks atbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes masas plūsmas ātruma mērīšanai mainīgos un pastāvīgos apstākļos. Instrumentu un signālu jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un instrumenta darbību ir tāds, lai nepieļautu papildu kļūdas.

7.2.   Instrumentu specifikācijas

Izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka ar tiešu mērījumu metodi, izmantojot jebkuru no šādiem instrumentiem:

a)

Pito tipa plūsmas ierīces;

b)

spiediena krituma ierīces, piemēram, plūsmas mērsprausla (sīkāk sk. ISO 5167);

c)

ultraskaņas plūsmas mērītājs;

d)

virpuļplūsmas mērītājs.

Katrs atsevišķais izplūdes masas plūsmas mērītājs atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām. Turklāt instrumenta ražotājs pierāda katra izplūdes masas plūsmas mērītāja atbilstību 7.2.3.–7.2.9. punktā noteiktajām specifikācijām.

Ir pieļaujama izplūdes masas plūsmas ātruma aprēķināšana, pamatojoties uz gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērījumiem, kas iegūti no sensoriem ar izsekojamu kalibrāciju, ja tie atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, 8. punktā noteiktajām precizitātes prasībām un ja iegūtais izplūdes masas plūsmas ātrums ir validēts atbilstoši 6. papildinājuma 4. punktam.

Turklāt ir pieļaujamas citas metodes izplūdes masas plūsmas ātruma noteikšanai, kuru pamatā ir neizsekojami instrumenti un signāli, piemēram, vienkāršoti izplūdes masas plūsmas mērītāji vai ECU signāli, ja iegūtais izplūdes masas plūsmas ātrums atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām un ir validēts atbilstoši 6. papildinājuma 4. punktam.

7.2.1.   Kalibrēšanas un verifikācijas standarti

Izplūdes masas plūsmas mērītāju mērīšanas veiktspēju verificē ar gaisu vai izplūdes gāzi attiecībā pret izsekojamu standartu, piemēram, kalibrētu izplūdes plūsmas mērītāju vai pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneli.

7.2.2.   Verifikācijas biežums

Izplūdes masas plūsmas mērītāju atbilstību 7.2.3.–7.2.9. punktam verificē ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

7.2.3.   Precizitāte

EFM precizitāte ir EFM nolasījuma novirze no atskaites vērtības un nepārsniedz ± 3 procentus no nolasījuma vai 0,3 % no pilnas skalas, izvēloties lielāko vērtību.

7.2.4.   Precīzumspēja

Precīzumspēja ir 2,5 standartnovirzes 10 atkārtotām reakcijām uz konkrētu nominālo plūsmu aptuveni kalibrēšanas diapazona vidū, un nepārsniedz 1 procentu no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.5.   Troksnis

Troksnis nepārsniedz 2 procentus no maksimālās kalibrētās plūsmas vērtības. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā EFM ir pakļauts maksimālajai kalibrētajai plūsmai.

7.2.6.   Nulles reakcijas novirze

Nulles reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz nulles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Nulles reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 procenti no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēta pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.7.   Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz kontroles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Iestatījuma reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 procenti no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.8.   Kāpumlaiks

Izplūdes plūsmas instrumentu kāpumlaikam un metodēm pēc iespējas vajadzētu atbilst gāzu analizatoru kāpumlaikam, kas norādīts 4.2.7. punktā, bet tas nepārsniedz 1 sekundi.

7.2.9.   Reakcijas laika pārbaude

Izplūdes masas plūsmas mērītāju reakcijas laiku nosaka, piemērojot tādus pašus parametrus, kādus piemēro emisiju testam (t. i., spiediens, plūsmas ātrumi, filtra iestatījumi un citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, ievadot gāzi tieši izplūdes masas plūsmas mērītāja ieejā. Gāzes plūsmas pārslēgšana notiek, cik iespējams ātri, bet ļoti ieteicams mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotais gāzes plūsmas ātrums rada plūsmas ātruma izmaiņu, kas ir vismaz 60 procenti no izplūdes masas plūsmas mērītāja pilnas skalas. Gāzes plūsmu reģistrē. Kavējuma laiks ir laiks no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t0 ) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 procentus (t 10) no galīgā nolasījuma. Kāpumlaiks ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (t 10–t 90). Reakcijas laiks (t 90) ir kavējuma laika un kāpumlaika summa. Izplūdes masas plūsmas mērītāja reakcijas laiks (t90 ) ir ≤ 3 sekundes, kad kāpumlaiks (t 10–t 90) ir ≤ 1 sekunde saskaņā ar 7.2.8. punktu.

8.   SENSORI UN PALĪGAPRĪKOJUMS

Jebkādi sensori vai palīgaprīkojums, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, temperatūru, atmosfēras spiedienu, apkārtējā gaisa mitrumu, transportlīdzekļa ātrumu, degvielas plūsmu vai ieplūdes gaisa plūsmu, nemaina vai nepamatoti neietekmē transportlīdzekļa motora un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veiktspēju. Sensoru un palīgaprīkojuma precizitāte atbilst A5/4. tabulas prasībām. Atbilstību A5/4. tabulas prasībām pierāda ar intervāliem, ko noteicis instrumenta ražotājs, kā noteikts iekšējās revīzijas procedūrās vai saskaņā ar ISO 9000.

A5/4. tabula

Mērījumu parametru precizitātes prasības

Mērījuma parametrs

Precizitāte

Degvielas plūsma (23)

± 1 % no nolasījuma (24)

Gaisa plūsma (25)

± 2 % no nolasījuma

Transportlīdzekļa ātrums (26)

± 1,0 km/h no absolūtās vērtības

Temperatūras ≤ 600 K

± 2 K no absolūtās vērtības

Temperatūras > 600 K

± 0,4 % no nolasījuma kelvinos

Apkārtējā gaisa spiediens

± 0,2 kPa no absolūtās vērtības

Relatīvais mitrums

± 5 % no absolūtās vērtības

Absolūtais mitrums

± 10 % no nolasījuma vai 1 g H2O/kg sausa gaisa, izvēloties lielāko vērtību

“6. papildinājums

PEMS un neizsekojama izplūdes masas plūsmas ātruma validācija

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstītas prasības, lai validētu uzstādītās PEMS funkcionalitāti mainīgos apstākļos, kā arī lai validētu tāda izplūdes masas plūsmas ātruma pareizību, kas iegūts no neizsekojamiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināts, izmantojot ECU signālus.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

a 0

–

regresijas taisnes krustpunkts ar y

a 1

–

regresijas taisnes slīpums

r 2

–

determinācijas koeficients

x

–

atskaites signāla faktiskā vērtība

y

–

validējamā signāla faktiskā vērtība

3.   PEMS VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

3.1.   PEMS validācijas biežums

To, vai PEMS transportlīdzeklī ir uzstādīta pareizi, ir ieteicams validēt, veicot salīdzināšanu ar laboratorijā uzstādītu aprīkojumu, testā, ko veic uz šasijas dinamometra pirms RDE testa vai alternatīvi pēc testa pabeigšanas. Testiem, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, ir vajadzīgs validācijas tests.

3.2.   PEMS validācijas procedūra

3.2.1.   PEMS uzstādīšana

PEMS uzstāda un sagatavo saskaņā ar 4. papildinājuma prasībām. Uzstādīto PEMS laikā periodā starp validāciju un RDE testu saglabā nemainīgu.

3.2.2.   Testa apstākļi

Validācijas testu, ciktāl iespējams, veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ievērojot ANO Noteikumu Nr. 154 prasības. Izplūdes plūsmu, kuru PEMS ekstrahē validācijas testa laikā, ir ieteicams novadīt atpakaļ uz CVS. Ja tas nav praktiski iespējams, CVS rezultātus koriģē, lai ņemtu vērā ekstrahēto masu. Ja izplūdes masas plūsmas ātrumu validē ar izplūdes masas plūsmas mērītāju, ir ieteicams veikt masas plūsmas ātruma mērījumu kontrolpārbaudi, izmantojot datus, kas iegūti no sensora vai ECU.

3.2.3.   Datu analīze

Kopējās no attāluma atkarīgās emisijas (g/km), kas izmērītas ar laboratorijas aprīkojumu, aprēķina saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154. Emisijas, kas izmērītas ar PEMS, aprēķina saskaņā ar 7. papildinājumu, summē, lai iegūtu piesārņotāju kopējo masu (g), un pēc tam dala ar testa attālumu (km), kas iegūts no šasijas dinamometra. Kopējo no attāluma atkarīgo piesārņotāju masu (g/km), kas noteikta ar PEMS un atskaites laboratorijas sistēmu, izvērtē atbilstīgi 3.3. punktā noteiktajām prasībām. NOx emisiju mērījumu validācijai piemēro mitruma korekciju saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154.

3.3.   Pieļaujamās pielaides PEMS validācijai

PEMS validācijas rezultāti atbilst A6/1. tabulā norādītajām prasībām. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un PEMS validāciju atkārto.

A6/1. tabula

Pieļaujamās pielaides

Parametrs (mērvienība)

Pieļaujamā absolūtā pielaide

Attālums (km) (27)

250 m no laboratorijas atsauces

THC (28) (mg/km)

15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

CH4  (27) (mg/km)

15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

NMHC (27) (mg/km)

20 mg/km vai 20 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

PN  (27) (#/km)

8•1010 p/km vai 42 % no laboratorijas atsauces (29), izvēloties lielāko vērtību

CO (27) (mg/km)

100 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

CO2 (g/km)

10 g/km vai 7,5 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

NOx  (27) (mg/km)

10 mg/km vai 12,5 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību

4.   AR NEIZSEKOJAMIEM INSTRUMENTIEM UN SENSORIEM NOTEIKTAS IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

4.1.   Validācijas biežums

Papildus 5. papildinājuma 3. punktā noteikto linearitātes prasību izpildei stabilos apstākļos neizsekojamu izplūdes masas plūsmas mērītāju linearitāti vai no neizsekojamiem sensoriem vai ECU aprēķināta izplūdes masas plūsmas ātruma linearitāti mainīgos apstākļos validē katram testa transportlīdzeklim, izmantojot kalibrētu izplūdes masas plūsmas mērītāju vai CVS.

4.2.   Validācijas procedūra

Validāciju veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ciktāl tie piemērojami tam pašam transportlīdzeklim, kas izmantots RDE testam. Atsaucei izmanto plūsmas mērītāju ar izsekojamu kalibrāciju. Apkārtējās vides temperatūra var būt diapazonā, kas norādīts šā pielikuma 5.1. punktā. Izplūdes masas plūsmas mērītāja uzstādīšana un testa izpilde atbilst 4. papildinājuma 3.4.3. punktā noteiktajai prasībai.

Linearitātes validēšanai veic šādus aprēķinus:

a)

koriģē validējamo signālu un atskaites signālu laiku, ciktāl piemērojams, ievērojot 7. papildinājuma 3. punkta prasības;

b)

punktus zem 10 % no plūsmas maksimālās vērtības no turpmākas analīzes izslēdz;

c)

ar pastāvīgu frekvenci vismaz 1,0 Hz validējamo signālu un atskaites signālu korelē, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu:

Formula

kur:

y

 

ir validējamā signāla faktiskā vērtība

a 1

 

ir regresijas taisnes slīpums

x

 

ir atskaites signāla faktiskā vērtība

a 0

 

ir y krustošanās ar regresijas taisni

Katram mērījumu parametram un sistēmai aprēķina y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r 2);

d)

lineārās regresijas parametri atbilst A6/2. tabulā noteiktajām prasībām.

4.3.   Prasības

Ievēro A6/2. tabulā noteiktās linearitātes prasības. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un validāciju atkārto.

A6/2. tabula

Linearitātes prasības aprēķinātai un izmērītai izplūdes masas plūsmai

Mērījumu parametrs/sistēma

a 0

Slīpums a 1

Aplēses standartkļūda SEE

Determinācijas koeficients

r 2

Izplūdes masas plūsma

0,0 ± 3,0 kg/h

1,00 ± 0,075

≤ 10 % maks.

≥ 0,90

“7. papildinājums

Momentāno emisiju noteikšana

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ko veic, lai noteiktu momentānās masas un daļiņu skaita emisijas (g/s; #/s), pēc tam, kad piemēroti 4. papildinājuma datu konsekvences noteikumi. Momentānās masas un daļiņu skaita emisijas izmanto, lai pēc tam izvērtētu RDE braucienu un aprēķinātu emisiju starprezultātu un galīgo rezultātu, kā aprakstīts 11. papildinājumā.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

α

–

ūdeņraža molārā attiecība (H/C)

β

–

oglekļa molārā attiecība (C/C)

γ

–

sēra molārā attiecība (S/C)

δ

–

slāpekļa molārā attiecība (N/C)

Δtt,i

–

analizatora transformācijas laiks t (s)

Δtt,m

–

izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t (s)

ε

–

skābekļa molārā attiecība (O/C)

ρ e

–

izplūdes blīvums

ρ gas

–

izplūdes komponenta “gas” blīvums

λ

–

gaisa pārpalikuma attiecība

λ i

–

gaisa pārpalikuma momentānā attiecība

A/F st

–

gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg)

c CH4

–

metāna koncentrācija

c CO

–

sausa CO koncentrācija (%)

c CO2

–

sausa CO2 koncentrācija (%)

c dry

–

piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

c gas,i

–

izplūdes komponenta “gas” momentānā koncentrācija (ppm)

c HCw

–

mitra HC koncentrācija (ppm)

c HC(w/NMC)

–

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/oNMC)

–

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1)

c i,c

–

laikā koriģēta komponenta i koncentrācija (ppm)

c i,r

–

komponenta i koncentrācija (ppm) izplūdes gāzēs

c NMHC

–

nemetāna ogļūdeņražu koncentrācija

c wet

–

piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

E E

–

etāna efektivitāte

E M

–

metāna efektivitāte

H a

–

ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa)

i

–

mērījuma numurs

m gas,i

–

izplūdes komponenta “gas” masa (g/s)

q maw,i

–

ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q m,c

–

laikā koriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s)

q mew,i

–

izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q mf,i

–

degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q m,r

–

nekoriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s)

r

–

savstarpējās korelācijas koeficients

r2

–

determinācijas koeficients

r h

–

ogļūdeņražu reakcijas koeficients

u gas

–

izplūdes komponenta “gas” u vērtība

3.   PARAMETRU LAIKA KOREKCIJA

Lai pareizi aprēķinātu no attāluma atkarīgas emisijas, veic reģistrēto sastāvdaļu koncentrāciju, izplūdes masas plūsmas ātruma, transportlīdzekļa ātruma un citu transportlīdzekļa datu laika korekciju. Lai atvieglotu laika korekciju, sinhronizējamos datus reģistrē vai nu vienā datu reģistrēšanas ierīcē, vai arī ar sinhronizētu laika zīmogu, ievērojot 4. papildinājuma 5.1. punktu. Laika korekciju un parametru sinhronizēšanu veic, ievērojot 3.1.–3.3. punktā aprakstīto secību.

3.1.   Sastāvdaļu koncentrāciju laika korekcija

Visu reģistrēto sastāvdaļu koncentrācijām veic laika korekciju, izmantojot reverso nobīdi saskaņā ar attiecīgo analizatoru transformācijas laikiem. Analizatoru transformācijas laiku nosaka saskaņā ar 5. papildinājuma 4.4. punktu:

Formula

kur:

c i,c

 

ir komponenta i laikā koriģēta koncentrācija kā laika t funkcija

c i,r

 

ir komponenta i nekoriģēta koncentrācija kā laika t funkcija

Δtt,i

 

ir analizatora, ar kuru mēra komponentu i, transformācijas laiks t

3.2.   Izplūdes masas plūsmas ātruma laika korekcija

Izplūdes masas plūsmas ātrumu, kas mērīts ar izplūdes plūsmas mērītāju, koriģē laikā ar reverso nobīdi atbilstoši izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laikam. Masas plūsmas mērītāja transformācijas laiku nosaka saskaņā ar 5. papildinājuma 4.4. punktu:

Formula

kur:

q m,c

 

ir laikā koriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija

q m,r

 

ir nekoriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija

Δtt,m

 

ir izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t

Ja izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka, izmantojot ECU datus vai sensoru, ņem vērā papildu transformācijas laiku, ko iegūst ar savstarpēju korelāciju starp aprēķināto izplūdes masas plūsmas ātrumu un izplūdes masas plūsmas ātrumu, kas izmērīts, ievērojot 6. papildinājuma 4. punktu.

3.3.   Transportlīdzekļa datu korekcija laikā

Citus datus, kas iegūti no sensora vai ECU, koriģē laikā, izmantojot savstarpēju korelāciju ar piemērotiem emisiju datiem (piemēram, komponentu koncentrācijas).

3.3.1.   Transportlīdzekļa ātrums no dažādiem avotiem

Lai laikā koriģētu transportlīdzekļa ātrumu un izplūdes masas plūsmas ātrumu, vispirms ir jānosaka vieni derīgi ātruma dati. Ja transportlīdzekļa ātrums ir iegūts no vairākiem avotiem (piemēram, GNSS, sensora vai ECU), ātruma vērtības koriģē laikā, izmantojot savstarpēju korelāciju.

3.3.2.   Transportlīdzekļa ātrums ar izplūdes masas plūsmas ātrumu

Transportlīdzekļa ātrumu koriģē laikā ar izplūdes masas plūsmas ātrumu, izmantojot savstarpējo korelāciju starp izplūdes masas plūsmas ātrumu un transportlīdzekļa ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājumu.

3.3.3.   Papildu signāli

Tādu signālu korekciju laikā, kuru vērtības mainās lēni un nelielā vērtību diapazonā, piemēram, apkārtējās vides temperatūra, var neveikt.

4.   EMISIJU MĒRĪJUMI, IEKŠDEDZES MOTORAM NEDARBOJOTIES

Datu apmaiņas datnē reģistrē jebkādu momentāno emisiju vai izplūdes plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts.

5.   IZMĒRĪTO VĒRTĪBU KOREKCIJA

5.1   Noviržu korekcija

Formula

cref,z

 

ir nulles gāzes standartkoncentrācija (parasti nulle) (ppm)

cref,s

 

ir kontroles gāzes standartkoncentrācija (ppm)

cpre,z

 

ir nulles gāzes pirmstesta koncentrācija analizatorā (ppm)

cpre,s

 

ir kontroles gāzes pirmstesta koncentrācija analizatorā (ppm)

cpost,z

 

ir nulles gāzes pēctesta koncentrācija analizatorā (ppm)

cpost,s

 

ir kontroles gāzes pēctesta koncentrācija analizatorā (ppm)

cgas

 

ir parauga gāzes koncentrācija (ppm)

5.2.   Sausā–mitrā koriģēšana

Ja ir mērītas sausās emisijas, izmērītās koncentrācijas konvertē uz mitrajām, izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

c wet

 

ir piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

c dry

 

ir piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

k w

 

ir sauss–mitrs korekcijas koeficients

k w aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

Formula

kur:

Formula

kur:

H a

 

ir ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa)

c CO2

 

ir sausa CO2 koncentrācija (%)

c CO

 

ir sausa CO koncentrācija (%)

α

 

ir ūdeņraža molārais koeficients degvielā (H/C)

5.3.   NOx korekcija attiecībā uz apkārtējā gaisa mitrumu un temperatūru

NOx emisijas attiecībā uz apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu nekoriģē.

5.4.   Negatīvu emisijas rezultātu korekcija

Negatīvus momentānos rezultātus nekoriģē.

6.   IZPLŪDES MOMENTĀNO GĀZVEIDA KOMPONENTU NOTEIKŠANA

6.1.   Ievads

Komponentus nekoriģētās izplūdes gāzēs mēra ar mērījumu un paraugu ņemšanas analizatoriem, kas aprakstīti 5. papildinājumā. Attiecīgo komponentu nekoriģētās koncentrācijas mēra saskaņā ar 4. papildinājumu. Datiem veic laika korekciju, un tos sinhronizē atbilstīgi 3. punktam.

6.2.   NMHC un CH4 koncentrāciju aprēķināšana

Metāna mērīšanai, izmantojot NMC-FID, NMHC aprēķināšana ir atkarīga no kalibrēšanas gāzes/metodes, ko izmanto nulles/iestatīšanas kalibrēšanas koriģēšanai. Ja FID izmanto THC mērīšanai bez NMC, to kalibrē ar propānu/gaisu vai propānu/N2 parastā veidā. FID kalibrēšanai virknē ar NMC ir pieļaujamas šādas metodes:

a)

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no propāna/gaisa, neplūst caur NMC;

b)

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no metāna/gaisa, plūst caur NMC.

Ļoti ieteicams kalibrēt metāna FID ar metānu/gaisu caur NMC.

Izmantojot a) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

Formula

Formula

Izmantojot b) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

Formula

Formula

kur:

c HC(w/oNMC)

 

ir HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/NMC)

 

ir HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

r h

 

ir ogļūdeņražu reakcijas koeficients, kā noteikts 5. papildinājuma 4.3.3. punkta b) apakšpunktā

E M

 

ir metāna efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā

E E

 

ir etāna efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta b) apakšpunktā

Ja metāna FID ir kalibrēts caur atdalītāju (b) metode), tad metāna konversijas efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā, ir nulle. Blīvums, ko izmanto NMHC masas aprēķiniem, ir vienāds ar visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K un 101,325 kPa un ir atkarīgs no degvielas.

7.   IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA NOTEIKŠANA

7.1.   Ievads

Momentāno masas emisiju aprēķinam saskaņā ar 8. un 9. punktu ir nepieciešams noteikt izplūdes masas plūsmas ātrumu. Izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka ar vienu no tiešo mērījumu metodēm, kas noteiktas 5. papildinājuma 7.2. punktā. Kā alternatīva ir pieļaujama izplūdes masas plūsmas ātruma aprēķināšana, kā aprakstīts šā papildinājuma 7.2.–7.4. punktā.

7.2.   Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu

Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un degvielas masas plūsmas ātruma šādi:

Formula

kur:

q mew,i

 

ir izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q maw,i

 

ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q mf,i

 

ir degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu vai izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.

7.3.   Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību

Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un gaisa/degvielas attiecības šādi:

Formula

kur:

Formula

Formula

kur:

q maw,i

 

ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

A/F st

 

ir gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg)

λ i

 

ir momentānais liekā gaisa koeficients

c CO2

 

ir sausa CO2 koncentrācija (%)

c CO

 

ir sausa CO koncentrācija (ppm)

c HCw

 

ir mitra HC koncentrācija (ppm)

α

 

ir ūdeņraža molārā attiecība (H/C)

β

 

ir oglekļa molārā attiecība (C/C)

γ

 

ir sēra molārā attiecība (S/C)

δ

 

ir slāpekļa molārā attiecība (N/C)

ε

 

ir skābekļa molārā attiecība (O/C)

Koeficienti attiecas uz degvielas Cβ Hα Oε Nδ Sγ arβ = 1 uz oglekli bāzētām degvielām. HC emisiju koncentrācija parasti ir zema, un to var neņemt vērā, aprēķinot λ i.

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un gaisa/degvielas attiecību nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.

7.4.   Aprēķinu metode, izmantojot degvielas masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību

Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no degvielas plūsmas un gaisa/degvielas attiecības (aprēķinot ar A/Fst un λ i saskaņā ar 7.3. punktu) šādi:

Formula

Formula

Aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.

8.   GĀZVEIDA KOMPONENTU MASAS MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Masas momentānās emisijas (g/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (ppm) ar izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku, un attiecīgo u vērtību A7/1. tabulā. Ja veic sausos mērījumus, pirms veikt turpmākus aprēķinus, komponentu momentānajām koncentrācijām piemēro sauss-mitrs korekciju saskaņā ar 5.1. punktu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Parametra starpvērtības momentāno emisiju aprēķināšanā (g/s) izmanto tādas, kādas tās saņemtas no analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai ECU. Izmanto šādu vienādojumu:

Formula

kur:

m gas,i

 

ir izplūdes komponenta “gas” masa (g/s)

u gas

 

ir izplūdes komponenta “gas” blīvuma un kopējā izplūdes blīvuma attiecība, kā uzskaitīts A7/1. tabulā

c gas,i

 

ir izplūdes komponenta “gas” izmērītā koncentrācija izplūdē (ppm)

q mew,i

 

ir izmērītais izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s)

gas

 

ir attiecīgais komponents

i

 

mērījuma numurs


A7/1. tabula

Nekoriģētas izplūdes gāzes u vērtības, kas norāda attiecību starp izplūdes komponenta vai piesārņotāja i blīvumu (kg/m3) un izplūdes gāzes blīvumu (kg/m3)

Degviela

ρ e (kg/m3)

Komponents vai piesārņotājs i

NOx

CO

HC

CO2

O2

CH4

ρ gas (kg/m3)

2,052

1,249

 (30)

1,9630

1,4276

0,715

u gas  (31)  (35)

Dīzeļdegviela (B0)

1,2893

0,001593

0,000969

0,000480

0,001523

0,001108

0,000555

Dīzeļdegviela (B5)

1,2893

0,001593

0,000969

0,000480

0,001523

0,001108

0,000555

Dīzeļdegviela (B7)

1,2894

0,001593

0,000969

0,000480

0,001523

0,001108

0,000555

Etanols (ED95)

1,2768

0,001609

0,000980

0,000780

0,001539

0,001119

0,000561

CNG (32)

1,2661

0,001621

0,000987

0,000528  (33)

0,001551

0,001128

0,000565

Propāns

1,2805

0,001603

0,000976

0,000512

0,001533

0,001115

0,000559

Butāns

1,2832

0,001600

0,000974

0,000505

0,001530

0,001113

0,000558

LPG (34)

1,2811

0,001602

0,000976

0,000510

0,001533

0,001115

0,000559

Benzīns (E0)

1,2910

0,001591

0,000968

0,000480

0,001521

0,001106

0,000554

Benzīns (E5)

1,2897

0,001592

0,000969

0,000480

0,001523

0,001108

0,000555

Benzīns (E10)

1,2883

0,001594

0,000970

0,000481

0,001524

0,001109

0,000555

Etanols (E85)

1,2797

0,001604

0,000977

0,000730

0,001534

0,001116

0,000559

9.   DAĻIŅU SKAITA MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Daļiņu skaita momentānās emisijas (daļiņas/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (daļiņas/cm3) ar izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku un dalot ar blīvumu (kg/m3) saskaņā ar A7/1. tabulu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Visus iepriekšējo rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. Izmanto šādu vienādojumu:

Formula

kur:

PNi

 

ir daļiņu skaita plūsma (daļiņas/s)

cPN,i

 

ir izmērītā daļiņu skaita koncentrācija (#/m3), kas normalizēta līdz 0 °C

qmew,i

 

ir izmērītais izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s)

ρe

 

ir izplūdes gāzu blīvums (kg/m3) 0 °C temperatūrā (A7/1. tabula)

10.   DATU APMAIŅA

Datu apmaiņa: datu apmaiņa starp mērījumu sistēmām un datu izvērtēšanas programmatūru notiek, izmantojot standartizētu datu apmaiņas datni, ko nodrošinājusi Komisija6.

Datu jebkādu priekšapstrādi (piemēram, laika koriģēšanu saskaņā ar 3. punktu, transportlīdzekļa ātruma korekciju saskaņā ar 4. papildinājuma 4.7. punktu vai GNSS transportlīdzekļa ātruma signāla korekciju saskaņā ar 4. papildinājuma 6.5. punktu) veic ar mērījumu sistēmu kontroles programmatūru un pabeidz, pirms tiek ģenerēta datu apmaiņas datne.

“8. papildinājums

Visa brauciena derīguma novērtēšana, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi

1.   IEVADS

Slīdošā vidējošanas intervāla metodi izmanto, lai novērtētu brauciena dinamiku. Tests ir iedalīts apakšdaļās (intervālos), un turpmākās analīzes mērķis ir noteikt, vai brauciens ir derīgs RDE vajadzībām. Šo intervālu “normalitāti” novērtē, salīdzinot to no attāluma atkarīgās CO2 emisijas ar atskaites līkni, kas iegūta no saskaņā ar WLTP testu izmērītajām transportlīdzekļa CO2 emisijām.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

Indekss (i) attiecas uz laika soli.

Indekss (j) attiecas uz intervālu.

Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t = kopā, ls = zema ātruma, ms = vidēja ātruma, hs = liela ātruma) vai uz CO2 raksturlīkni (cc).

a 1,b 1

-

CO2 raksturlīknes koeficienti

a 2,b 2

-

CO2 raksturlīknes koeficienti

M CO 2

-

CO2 masa (g)

M CO 2 j

-

CO2 masa intervālā j (g)

t i

-

kopējais laiks solī i (s)

t t

-

testa ilgums (s)

v i

-

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i (km/h)

Formula

-

transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā j (km/h)

tol 1H

-

augšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei (%)

tol 1L

-

apakšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei (%)

3.   SLĪDOŠIE VIDĒJOŠANAS INTERVĀLI

3.1.   Vidējošanas intervālu definīcija

Momentānās CO2 emisijas, ko aprēķina saskaņā ar 7. papildinājumu, iekļauj, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi, kuras pamatā ir CO2 atskaites masa.

Atskaites CO2 masas izmantojums ir norādīts A8/2. tabulā. Aprēķina princips ir šāds. No RDE attāluma atkarīgo CO2 emisijas masu aprēķina nevis pilnai datu kopai, bet pilnas datu kopas apakškopām, kuru garumu nosaka tā, lai tās vienmēr atbilstu tai CO2 masas daļai, kuru transportlīdzeklis emitējis piemērojamā WLTP testā (pēc tam, kad vajadzības gadījumā piemērotas visas attiecīgās korekcijas, piemēram, ATCT). Slīdošo intervālu aprēķinus veic ar laika pieaugumu Δt, kas atbilst datu ņemšanas frekvencei. Šīs apakškopas, ko izmanto, lai aprēķinātu transportlīdzekļa CO2 emisijas uz ceļa un tā vidējo ātrumu, turpmākajās iedaļās ir dēvētas par “vidējošanas intervālu”. Šajā punktā aprakstīto aprēķinu veic no pirmā datu punkta (uz priekšu), kā norādīts A8/1. tabulā.

CO2 masas, attāluma un transportlīdzekļa vidējā ātruma aprēķināšanai katrā vidējošanas intervālā neizmanto šādus datus:

mērinstrumentu periodiskās verifikācijas un/vai verifikācijas pēc nulles novirzēm;

transportlīdzekļa ātrums pret zemi < 1 km/h.

Aprēķinu sāk brīdī, kad transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h, un ietver braukšanas notikumus, kuros neizdalās CO2, bet transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h.

Emisiju masu MCO2,j nosaka, iekļaujot momentānās emisijas, kas izteiktas g/s, kā noteikts 7. papildinājumā.

A8/1. attēls

Transportlīdzekļa ātrums attiecībā pret laiku: transportlīdzekļa vidējās emisijas attiecībā pret laiku, sākot no pirmā vidējošanas intervāla

Image 11

A8/2. attēls

CO2 masas definīcija, pamatojoties uz vidējošanas intervāliem

Image 12

Vidējošanas intervāla “j” ilgumu (t 2,j  – t 1,j ) nosaka ar šādu formulu:

M CO 2 (t 2,j ) – M CO 2 (t 1,j ) ≥ M CO 2,ref

kur:

M CO 2 (t i,j ) ir CO2 masa, kas izmērīta laika posmā starp testa sākumu un laiku t i,j (g);

M CO 2,ref ir atskaites CO2 masa (puse no CO2 masas, ko transportlīdzeklis emitē piemērojamā WLTP testā).

Tipa apstiprinājuma laikā CO2 atskaites vērtību ņem no konkrētā transportlīdzekļa WLTP testa CO2 vērtībām, kas iegūtas saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154, ieskaitot visas attiecīgās korekcijas.

ISC vai tirgus uzraudzības testēšanas nolūkos atskaites CO2 masu iegūst no konkrētā transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta (36). OVC-HEV transportlīdzekļiem vērtību iegūst no WLTP testa, ko veic, izmantojot uzlādi noturošu režīmu.

t 2,j izvēlas tā, lai:

M CO 2 (t 2,j – Δt) – M CO 2 (t 1,j ) < M CO 2,ref ≤ M CO 2 (t 2,j ) – M CO 2 (t 1,j )

kur Δt ir datu ņemšanas periods.

CO2 masas

Formula
intervālos aprēķina, iekļaujot momentānās emisijas, kas aprēķinātas, kā noteikts 7. papildinājumā.

3.2.   Intervāla parametru aprēķināšana

—

Katram intervālam, kas noteikts saskaņā ar 3.1. punktu, aprēķina šādas vērtības: no attāluma atkarīgās CO2 emisijas MCO2,d,j;

—

transportlīdzekļa vidējo ātrumu

Formula
.

4.   INTERVĀLU IZVĒRTĒŠANA

4.1.   Ievads

Testa transportlīdzekļa atskaites dinamiskos apstākļus nosaka, pamatojoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju un vidējā ātruma attiecību, kas izmērīta WLTP testa laikā un ko dēvē par “transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni”.

4.2.   CO2 raksturlīknes atskaites punkti

Tipa apstiprinājuma laikā vērtības ņem no konkrētā transportlīdzekļa WLTP CO2 vērtībām, kas iegūtas saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154, ieskaitot visas attiecīgās korekcijas.

Attiecībā uz ISC vai tirgus uzraudzības testēšanas nolūkos no attāluma atkarīgās CO2 emisijas, kas jāņem vērā, šajā punktā atskaites līknes definīcijai iegūst no konkrētā transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta.

Atskaites punktus P1, P2 un P3, kas vajadzīgi, lai noteiktu CO2 raksturlīkni, nosaka šādi.

4.2.1.

Punkts P1

Formula
(vidējais ātrums WLTP cikla maza ātruma posmā)

Formula
= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa maza ātruma posmā (g/km)

4.2.2.

Punkts P2

Formula
(vidējais ātrums WLTP cikla liela ātruma posmā)

Formula
= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa liela ātruma posmā (g/km)

4.2.3.

Punkts P3

Formula
(vidējais ātrums WLTP cikla ļoti liela ātruma posmā)

Formula
= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa ļoti liela ātruma posmā (g/km)

4.3.   CO2 raksturlīknes definīcija

Izmantojot atskaites punktus, kas definēti 4.2. punktā, CO2 emisiju raksturlīkni aprēķina kā vidējā ātruma funkciju, izmantojot divus lineārus nogriežņus (P1, P2) un (P2, P3). Nogrieznis (P2, P3) ir ierobežots līdz 145 km/h uz transportlīdzekļa ātruma ass. Raksturlīkni nosaka, izmantojot šādus vienādojumus.

Nogrieznim (P 1,P 2:

Formula

kur:

Formula

un:

Formula

Nogrieznim (P 2,P 3:

Formula

kur:

Formula

un:

Formula

A8/3. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem

Image 13

A8/4. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides OVC-HEV transportlīdzekļiem

Image 14

4.4.   Maza, vidēja un liela ātruma intervāli

4.4.1.

 Intervālus iedala maza, vidēja un liela ātruma nodalījumos atbilstoši to vidējam ātrumam.

4.4.1.1.

 Maza ātruma intervāli

Maza ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums pret zemi,

Formula
, kas ir mazāks par 45 km/h.

4.4.1.2.

 Vidēja ātruma intervāli

Vidēja ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums,

Formula
, kas ir vismaz 45 km/h un mazāks par 80 km/h.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, vidēja ātruma intervāla raksturīgais transportlīdzekļa vidējais ātrums

Formula
ir mazāks par 70 km/h.

4.4.1.3.

 Liela ātruma intervāli

Liela ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums,

Formula
, kas ir vismaz 80 km/h un mazāks par 145 km/h.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, liela ātruma intervāla raksturīgais transportlīdzekļa vidējais ātrums

Formula
ir 70 km/h vai lielāks un mazāks par 90 km/h.

A8/5. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: maza, vidēja un liela ātruma definīcijas (attēlotas ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot N2 kategorijas transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h

Image 15

A8/6. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: maza, vidēja un liela braukšanas ātruma definīcijas (attēlotas OVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h

Image 16

4.5.1.

 Brauciena derīguma novērtējums

4.5.1.1.

 Pielaides attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni

Augšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei ir tol 1H = 45 % mazam braukšanas ātrumam un tol 1H = 40 % vidējam un lielam braukšanas ātrumam.

Apakšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei ir tol 1L = 25 % ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un tol 1L = 100 % OVC-HEV transportlīdzekļiem.

4.5.1.2.

 Testa derīguma novērtējums

Testu uzskata par derīgu, ja vismaz 50 procenti maza, vidēja un liela ātruma intervālu ir CO2 raksturlīknei noteikto pielaižu robežās.

Attiecībā uz NOVC-HEV un OVC-HEV transportlīdzekļiem, ja nav izpildīta minimālā prasība par 50 % starp tol 1H un tol 1L, augšējo pozitīvo pielaidi tol 1H drīkst palielināt, līdz vērtība tol 1H sasniedz 50 procentus.

Attiecībā uz OVC-HEV, ja MAW neaprēķina, jo ICE neieslēdzas, testu joprojām uzskata par derīgu.

“9. papildinājums

Brauciena dinamikas rādītāju pārmērīguma vai trūkuma novērtēšana

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstītas aprēķinu procedūras, ar ko verificē brauciena dinamikas rādītājus, nosakot dinamikas pārmērīgumu vai tās trūkumu RDE brauciena laikā.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

a

—

paātrinājums (m/s2)

ai

—

paātrinājums laika solī i (m/s2)

apos

—

pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s 2 (m/s2)

apos,i,k

—

pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s2 laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m/s2)

ares

—

paātrinājuma izšķirtspēja (m/s2)

di

—

laika solī i veiktais attālums (m)

di,k

—

laika solī i veiktais attālums, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m)

indekss (i)

—

diskrēts laika solis

indekss (j)

—

pozitīvā paātrinājuma datu kopu diskrētais laika solis

indekss (k)

—

attiecas uz attiecīgo kategoriju (t = kopā, u = pilsētas, r = ārpuspilsētas, m = automaģistrāles)

Mk

—

paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvo paātrinājumu, kas lielāks nekā 0,1 m/s2

Nk

—

kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām un visam braucienam

RPAk

—

relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām (m/s2 vai kWs/(kg*km))

tk

—

pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļu un visa brauciena ilgums (s)

v

—

transportlīdzekļa ātrums (km/h)

vi

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i (km/h)

vi,k

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (km/h)

(v × a)i

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums katrā paātrinājumā laika solī i (m2/s3 vai W/kg)

(v × a)j,k

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums pozitīvajā paātrinājumā, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, laika solī j, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m2/s3 vai W/kg)

(v × apos)k-[95]

—

95. procentile transportlīdzekļa ātruma un tāda pozitīvā paātrinājuma reizinājumam, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m2/s3 vai W/kg)

Formula

—

transportlīdzekļa vidējais ātrums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļās (km/h)

3   BRAUCIENA RĀDĪTĀJI

3.1.   Aprēķini

3.1.1.   Datu priekšapstrāde

Tādus dinamiskos parametrus kā paātrinājums, (v × aapos ) vai RPA nosaka ar ātruma signālu, kura precizitāte ir 0,1 % visām ātruma vērtībām virs 3 km/h un kura datu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Pretējā gadījumā paātrinājumu nosaka ar precizitāti 0,01 m/s2 un datu ņemšanas frekvenci 1 Hz. Šajā gadījumā ir vajadzīgs atsevišķs ātruma signāls attiecībā uz (v × aapos ), un precizitātei ir jābūt vismaz 0,1 km/h. Ātruma līkne ir pamats turpmākiem aprēķiniem un rezultātu nodalīšanai, kā aprakstīts 3.1.2. un 3.1.3. punktā.

3.1.2.   Attāluma, paātrinājuma un (v × a) aprēķināšana

Turpmāk norādītos aprēķinus veic, pamatojoties uz ātruma līkni visā laikā – no testa datu sākuma līdz beigām.

Attāluma pieaugumu katrai datu izlasei aprēķina šādi:

Formula

kur:

di

 

ir laika solī i veiktais attālums (m)

ν i

 

ir faktiskais transportlīdzekļa ātrums laika solī i (km/h)

N t

 

ir kopējais izlašu skaits

Paātrinājumu aprēķina šādi:

Formula

kur:

ai

 

ir paātrinājums laika solī i (m/s2).

Ja i = 1: vi–1 = 0,

ja i = Nt: vi+ 1 = 0

Transportlīdzekļa ātruma un katra paātrinājuma reizinājumu aprēķina šādi:

Formula

kur:

(v × a)i

 

ir transportlīdzekļa faktiskais ātrums un katra paātrinājuma reizinājums laika solī i (m2/s3 vai W/kg)

3.1.3.   Rezultātu nodalīšana

3.1.3.1.   Rezultātu nodalīšana

Pēc ai un (v × a)i aprēķināšanas vērtības vi , di , ai un (v × a)i sarindo augošā secībā pēc transportlīdzekļa ātruma.

Visas datu kopas ar (vi ≤ 60 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas ar (60 km/h < vi ≤ 90 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “ārpus pilsētas”, un visas datu kopas ar (vi > 90 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo ātrumu līdz 90 km/h, visas datu kopas ar vi ≤ 60 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas ar 60 km/h < vi ≤ 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “ārpus pilsētas”, un visas datu kopas ar vi > 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.

To datu kopu skaits, kuru paātrinājuma vērtības ai ir 0,1 m/s2, ir 100 vai lielāks katrā ātruma nodalījumā.

Katram ātruma nodalījumam transportlīdzekļa vidējo ātrumu (

Formula
) aprēķina šādi:

Formula

kur:

Nk

 

ir kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām

3.1.4.   (v × apos)k-[95] aprēķināšana katram ātruma nodalījumam

95. procentili no (v × apos) vērtībām aprēķina šādi:

(v × apos)i,k vērtības katrā ātruma nodalījumā sakārto pieaugošā secībā visām datu kopām, kurās i,k > 0,1 m/s2, un nosaka šādu paraugu kopējo skaitu Mk .

Pēc tam procentiļu vērtības piešķir (v × apos)i,k vērtībām ar ai,k > 0,1 m/s2 šādi.

Zemākajai (v × apos) vērtībai piešķir procentili 1/Mk , otrai zemākajai – 2/Mk , trešajai zemākajai – 3/Mk , bet visaugstākajai vērtībai – (Mk/Mk = 100 %).

(v × apos)k-[95] ir (v × apos)j,k vērtība ar j/Mk = 95 %. Ja j/Mk = 95 % nevar sasniegt, (v × apos)j,k aprēķina ar lineāru interpolāciju starp secīgiem paraugiem j un j+1 ar j/Mk < 95 % un (j+1)/Mk > 95 %.

Relatīvo pozitīvo paātrinājumu katram ātruma nodalījumam aprēķina šādi:

Formula

kur:

RPAk

 

ir relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām (m/s2 vai kWs/(kg*km))

Mk

 

ir paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvu paātrinājumu

Nk

 

ir kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām

4.   BRAUCIENA DERĪGUMA NOVĒRTĒJUMS

4.1.1.   (v × apos)k-[95] novērtējums katram ātruma nodalījumam (v izsakot (km/h))

Ja

Formula
≤ 74,6 km/h un

(v × apos)k-[95] > (0,136 ×

Formula
+ 14,44)

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

Ja

Formula
> 74,6 km/h un

(v × apos)k-[95] > (0,0742 ×

Formula
+ 18,966)

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

Pēc ražotāja pieprasījuma un tikai tiem N1 vai N2 transportlīdzekļiem, kuriem testa energopiesātinājums ir 44 W/kg vai mazāks, tad:

Ja

Formula
≤ 74,6 km/h un

(v × apos)k-[95] > (0,136 ×

Formula
+ 14,44)

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

Ja

Formula
> 74,6 km/h un

(v × apos)k-[95] > (– 0,097 ×

Formula
+ 31,365)

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

4.1.2.   RPA novērtējums katram ātruma nodalījumam

Ja

Formula
≤ 94,05 km/h un

RPAk < (– 0,0016

Formula
+ 0,1755)

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

Ja

Formula
> 94,05 km/h un RPAk < 0,025 ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

“10. papildinājums

Procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo augstuma pieaugumu.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

d(0)

—

attālums brauciena sākumā (m)

d

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m)

d 0

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m)

d 1

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m)

d a

—

atsauces ceļa punkts pie d(0) (m)

d e

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m)

d i

—

momentānais attālums (m)

d tot

—

kopējais testa attālums (m)

h(0)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas brauciena sākumā (m virs jūras līmeņa)

h(t)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t (m virs jūras līmeņa)

h(d)

—

transportlīdzekļa augstums ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa)

h(t-1)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t-1 (m virs jūras līmeņa)

hcorr(0)

—

koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa)

hcorr(1)

—

koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa)

hcorr(t)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

hcorr(t-1)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa)

hGNSS,i

—

transportlīdzekļa momentānais absolūtais augstums, mērot ar GNSS (m virs jūras līmeņa)

hGNSS(t)

—

transportlīdzekļa absolūtais augstums, mērot ar GNSS, datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

h int (d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa)

h int,sm,1 (d)

—

izlīdzinātais un interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa)

h map (t)

—

transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

roadgrade,1(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m/m)

roadgrade,2(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc otrās izlīdzināšanas (m/m)

sin

—

trigonometriskā sinusa funkcija

t

—

laiks, kas pagājis kopš testa sākuma (s)

t0

—

laiks, kas pagājis mērījuma veikšanai tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (s)

vi

—

transportlīdzekļa momentānais ātrums (km/h)

v(t)

—

transportlīdzekļa ātrums datu punktā t (km/h)

3.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu nosaka, pamatojoties uz trim parametriem: transportlīdzekļa momentāno augstumu hGNSS,i (m virs jūras līmeņa), to mērot ar GNSS, transportlīdzekļa momentāno ātrumu v i (km/h), ko reģistrē ar 1 Hz frekvenci, un attiecīgo laiku t (s), kas pagājis kopš testa sākuma.

4.   KUMULATĪVĀ POZITĪVĀ AUGSTUMA PIEAUGUMA APRĒĶINĀŠANA

4.1.   Vispārīgi

RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina divposmu procedūrā, kurā i) koriģē transportlīdzekļa momentānos augstuma datus un ii) aprēķina kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu.

4.2.   Transportlīdzekļa momentāno augstuma datu korekcija

Augstumu h(0) brauciena sākumā pie d(0) iegūst, izmantojot GNSS, un tā pareizību verificē, izmantojot informāciju no topogrāfiskās kartes. Novirze nav lielāka par 40 m. Visus momentānā augstuma datus h(t) koriģē, ja izpildās šāds vienādojums:

Formula

Augstuma korekciju veic tā, lai:

Formula

kur:

h(t)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

h(t-1)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa)

v(t)

—

transportlīdzekļa ātrums datu punktā t (km/h)

hcorr(t)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t (m virs jūras līmeņa)

hcorr(t-1)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa)

Pēc korekcijas procedūras pabeigšanas iegūst derīgu augstuma datu kopu. Šo datu kopu izmanto, lai aprēķinātu kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu, kā aprakstīts turpmāk.

4.3.   Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma galīgā aprēķināšana

4.3.1.   Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide

Kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, izmantojot datus ar konstantu telpisko izšķirtspēju 1 m un sākot ar pirmo mērījumu brauciena sākumā d(0). Atsevišķos datu punktus ar izšķirtspēju 1 m apzīmē kā ceļa punktus, ko raksturo konkrēta attāluma vērtība d (piemēram, 0, 1, 2, 3 m …) un to attiecīgais augstums h(d) (m virs jūras līmeņa).

Katra atsevišķā ceļa punkta d augstumu aprēķina, interpolējot momentāno augstumu hcorr(t) šādi:

Formula

kur:

hint(d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa)

hcorr(0)

—

koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa)

hcorr(1)

—

koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa)

d

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m)

d0

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m)

d1

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m)

4.3.2.   Datu papildizlīdzināšana

Augstuma datus, kas iegūti par katru atsevišķā ceļa punktu, izlīdzina, izmantojot divposmu procedūru; ar d a un d e apzīmē attiecīgi pirmo un pēdējo datu punktu (A10/1. attēls). Pirmo izlīdzināšanu piemēro šādi:

Formula

Formula

Formula

Formula

Formula

kur:

roadgrade,1(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc pirmās izlīdzināšanas (m/m)

hint(d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa)

hint,sm,1(d)

—

izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa)

d

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m)

da

—

atsauces ceļa punkts pie d(0) (m)

de

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m)

Otro izlīdzināšanu piemēro šādi:

Formula

Formula

Formula

kur:

roadgrade,2(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc otrās izlīdzināšanas (m/m)

hint,sm,1(d)

—

izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa)

d

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m)

da

—

atsauces ceļa punkts pie d(0) (m)

de

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m)

A10/1. attēls

Interpolēto augstuma signālu izlīdzināšanas procedūras ilustrācija

Image 17

4.3.3.   Galīgā rezultāta aprēķināšana

Kopējā brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., roadgrade,2(d). Rezultāts būtu jānormalizē ar kopējo testa attālumu d tot un jāizsaka kā kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums metros uz katriem attāluma simts kilometriem.

Tad aprēķina transportlīdzekļa ceļa punkta ātrumu vw par katru atsevišķā ceļa punkta 1 m:

Formula

Pamatojoties uz transportlīdzekļa ātrumu katrā atsevišķā ceļa punktā, tad aprēķina brauciena pilsētas režīmā kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu. Visas datu kopas ar vw ≤ 60 km/h pieder pie brauciena pilsētas daļas. Integrē visas pozitīvās interpolētās un izlīdzinātās ceļa kategorijas, kas atbilst pilsētas datu kopai.

Integrē 1 m ceļa punktu skaitu, kas atbilst pilsētas datu kopai, un to pārrēķina uz km, lai noteiktu pilsētas testa brauciena attālumu d urban (km).

Tad aprēķina brauciena pilsētas daļas pozitīvo kumulatīvo augstuma pieaugumu, dalot pilsētas brauciena augstuma pieaugumu ar pilsētas testa brauciena attālumu, un izsaka kumulatīvo augstuma pieaugumu metros uz simts kilometriem attāluma.

“11. papildinājums

Galīgo RDE emisiju rezultātu aprēķināšana

1.   Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko aprēķina galīgās piesārņotāju emisijas pilnam RDE braucienam un tā pilsētas daļai.

2.   Simboli, parametri un mērvienības

Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t = kopā, u = pilsēta, 1–2 = pirmie divi WLTP testa posmi)

ICk

ir attāluma daļa, ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dICE,k

ir attālums (km), ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dEV,k

ir attālums (km), ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis ar izslēgtu iekšdedzes motoru

MRDE,k

ir no RDE attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju galīgā masa (mg/km) vai daļiņu skaits (#/km)

mRDE,k

ir no attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju masa (mg/km) vai daļiņu skaits (#/km), kas emitēta RDE brauciena laikā un pirms korekciju veikšanas saskaņā ar šo papildinājumu

Formula

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), kas emitēta RDE brauciena laikā

Formula

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), kas emitēta WLTC ciklā

Formula

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), ko WLTC ciklā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kurš testēts uzlādi noturošā režīmā

rk

ir RDE testā un WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība

RFk

ir RDE braucienam aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība

RFL1

ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas pirmais parametrs

RFL2

ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas otrais parametrs

3.   RDE emisiju starprezultātu aprēķināšana

Derīgajiem braucieniem RDE starprezultātus transportlīdzekļiem ar ICE, NOVC-HEV un OVC-HEV aprēķina šādi.

Jebkādus momentāno emisiju vai izplūdes plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts, kā noteikts šā pielikuma 2.5.2. punktā, iestata uz nulli.

Veic jebkādu momentāno piesārņotāju emisiju korekciju izvērstiem apstākļiem saskaņā ar šā pielikuma 5.1., 7.5. un 7.6. punktu.

Visam RDE braucienam un RDE brauciena pilsētas daļai (k = t = kopā, k = u = pilsēta):

Formula

Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas parametra RFL1 un RFL2 vērtības ir šādas:

RFL1 =1.30 un RFL2 =1.50;

RDE rezultāta novērtēšanas koeficientus RFk (k = t = kopā, k = u =pilsēta) iegūst, izmantojot 3.1. punktā noteiktās funkcijas ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un 3.2. punktā noteiktās funkcijas OVC-HEV transportlīdzekļiem. Metodes grafiskais atveidojums ir sniegts A11/1. attēlā, savukārt matemātiskās formulas ir dotas A11/1. tabulā.

A11/1. attēls

Rezultāta novērtēšanas koeficienta funkcija

Image 18

A11/1. tabula

Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšana

Ja:

tad rezultāta novērtēšanas koeficients RFk ir:

kur:

Formula

Formula

 

Formula

Formula

Formula

Formula

Formula

Formula

 

3.1.   RDE rezultāta novērtēšanas koeficients transportlīdzekļiem ar ICE un NOVC-HEV

RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērītajām no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām un no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām, ko transportlīdzeklis emitējis validācijas WLTP testā, kuru veic konkrētajam transportlīdzeklim, ietverot visas attiecīgās korekcijas.

Emisijām pilsētā attiecīgie WLTP testa posmi ir šādi:

a)

ICE transportlīdzekļiem – pirmie divi WLTC posmi, proti, maza un vidēja ātruma posmi,

Formula

b)

NOVC-HEV transportlīdzekļiem – visi WLTC braukšanas cikla posmi.

Formula

3.2.   RDE rezultāta novērtēšanas koeficients OVC-HEV transportlīdzekļiem

RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērītajām no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām un no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām, ko transportlīdzeklis emitējis attiecīgajā WLTP testā, kuru veic uzlādi uzturošā transportlīdzekļa darbības režīmā, ietverot visas attiecīgās korekcijas. Attiecību rk koriģē ar attiecību, kas atspoguļo iekšdedzes motora attiecīgo izmantojumu RDE brauciena laikā un WLTP testā, kurš jāveic uzlādi noturošā transportlīdzekļa darbības režīmā.

Braukšanai pilsētā vai kopējai braukšanai:

Formula

kur ICk ir ar iedarbinātu iekšdedzes motoru pa pilsētu vai visā braucienā nobrauktā attāluma attiecība, kas dalīta ar kopējo pilsētas brauciena vai kopējo brauciena attālumu:

Formula

Nosaka iekšdedzes motora ekspluatāciju saskaņā ar šā pielikuma 2.5.2. punktu.

4.   Galīgie RDE emisiju rezultāti, ņemot vērā PEMS pielaidi

Lai ņemtu vērā PEMS mērījumu nenoteiktību salīdzinājumā ar laboratorijā veiktiem mērījumiem ar piemērojamo WLTP testu, aprēķinātās emisiju starpvērtības MRDE,k dala ar 1+marginpollutant., kur marginpollutant ir definēts A11/2. tabulā:

PEMS pielaide katram piesārņotājam ir norādīta šādi.

A11/2. tabula

Piesārņotājs

Slāpekļa oksīdu (NOx) masa

Daļiņu skaits (PN)

Oglekļa monoksīda (CO) masa

Visu ogļūdeņražu (THC) masa

Visu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu (THC + NOx) kopējā masa

Marginpollutant

0,10

0,34

Vēl nav noteikts

Vēl nav noteikts

Vēl nav noteikts

Visus negatīvos galīgos rezultātus iestata uz nulli.

Piemēro jebkādus Ki koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar šā pielikuma 5.3.4. punktu.

Šīs vērtības uzskata par galīgajiem RDE emisiju rezultātiem attiecībā uz NOx un PN.

“12. papildinājums

Ražotāja RDE atbilstības sertifikāts

RAŽOTĀJA SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU PRASĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM REĀLOS BRAUKŠANAS APSTĀKĻOS

(Ražotājs): …………………………………………………………………..

(Ražotāja adrese): …. …………………………………………………………..

apliecina, ka

transportlīdzekļu tipi, kas uzskaitīti šā sertifikāta pielikumā, atbilst Regulas (ES) 2017/1151 III.A pielikuma 3.1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz visiem derīgajiem RDE testiem, kas veikti saskaņā ar šā pielikuma prasībām.

Vieta [......................... (Vieta)]

Datums [ (Datums)]

[…] […]

..………………………………………

(Ražotāja pārstāvja zīmogs un paraksts)

Pielikumā:

—

to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas šis sertifikāts;

—

to deklarēto maksimālo RDE vērtību saraksts par katru transportlīdzekļu tipu, kas izteiktas attiecīgi kā mg/km vai daļiņu skaits/km.
”

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 85 – Vienoti noteikumi par M un N kategorijas transportlīdzekļu piedziņas iekšdedzes motoru vai elektrisku piedziņas sistēmu apstiprināšanu attiecībā uz elektrisku piedziņas sistēmu lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšanu (OV L 323, 7.11.2014., 52. lpp.).

(2)  Terminu “daļiņa” tradicionāli lieto, aprakstot (mērot) daļiņas gaisā (suspendētās daļiņas), un terminu “cietdaļiņa” lieto, runājot par nogulsnēm.

(3)  NT noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

(4)  Ja PEMS testa saimē ir tikai viens transportlīdzekļa emisijas tips, tipa apstiprinātāja iestāde izlemj, vai transportlīdzeklis ir testējams karstās iedarbināšanas vai aukstās iedarbināšanas apstākļos.

(5)  1 – Vācija; 2 – Francija; 3 – Itālija; 4 – Nīderlande; 5 – Zviedrija; 6 – Beļģija; 7 – Ungārija; 8 – Čehijas Republika; 9 – Spānija; 12 – Austrija; 13 – Luksemburga; 17 – Somija; 18 – Dānija; 19 – Rumānija; 20 – Polija; 21 – Portugāle; 23 – Grieķija; 24 – Īrija; 25 – Horvātija; 26 – Slovēnija; 27 – Slovākija; 29 – Igaunija; 32 – Latvija; 34 – Bulgārija; 36 – Lietuva; 49 – Kipra; 50 – Malta.

(6)  ANO Noteikumi Nr. 154 – Vienoti noteikumi par mazas noslodzes pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kritēriju emisijām, oglekļa dioksīda emisijām un degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma mērīšanu (WLTP) [2022/2124] (OJ L 290, 10.11.2022., 1. lpp.).

(7)  Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).

(8)  Atrodamas CIRCABC saitē https://circabc.europa.eu/ui/group/f4243c55-615c-4b70-a4c8-1254b5eebf61/library/a0be83ba-89bd-4499-8189-2696362d2f72?p=1.

(9)  Var izmantot vairākus parametru avotus.

(10)  Mitrā tipa mērīšana vai rezultāti koriģējami, kā aprakstīts 7. papildinājuma 5.1. punktā

(11)  Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums vajadzīgs, lai noteiktu atbilstību robežvērtībām.

(12)  Var aprēķināt no THC un CH4 koncentrācijām saskaņā ar 7. papildinājuma 6.2. punktu.

(13)  Var aprēķināt no aprēķinātajām NO un NO2 koncentrācijām.

(14)  Metodi izvēlas atbilstoši šā papildinājuma 4.7. punktam.

(15)  Jānosaka tikai tad, ja nepieciešams, lai pārbaudītu transportlīdzekļa statusu un darbības apstākļus.

(16)  Vēlamais avots ir gaisa spiediena sensors.

(17)  Jānosaka tikai tad, ja izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma mērīšanai izmanto netiešās metodes, kā aprakstīts 7. papildinājuma 7.2. un 7.4. punktā.

(18)  Ja novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā, ir atļauts iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē standartizēšanas novirzi.

(19)  Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.

(20)  Neobligāts parametrs.

(21)  Linearitātes pārbaudi verificē ar kvēpiem līdzīgām daļiņām, kā tās definētas šā papildinājuma 6.2. punktā.

(22)  Tiks atjaunināts, pamatojoties uz kļūdu izplatīšanās un izsekojamības diagrammām.

(23)  Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.

(24)  Precizitāte ir 0,02 procenti no nolasījuma, ja to izmanto, lai aprēķinātu gaisa un izplūdes masas plūsmas ātrumu no degvielas plūsmas saskaņā ar 7. papildinājuma 7. punktu.

(25)  Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.

(26)  Šī prasība attiecas tikai uz ātruma sensoru; ja transportlīdzekļa ātrumu izmanto tādu parametru noteikšanai kā paātrinājums, ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājums vai RPA, ātruma signāla precizitāte ir 0,1 % virs 3 km/h, un paraugu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Šādu precizitātes prasību var izpildīt, izmantojot riteņu griešanās ātruma signālu.

(27)  Piemēro tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ECU; lai ievērotu pieļaujamo pielaidi, ir atļauts pielāgot ECU transportlīdzekļa ātruma mērījumus, pamatojoties uz validācijas testa rezultātu.

(28)  Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums vajadzīgs, lai noteiktu atbilstību robežvērtībām.

(29)  PMP sistēma.

(30)  Atkarībā no degvielas.

(31)  Ja λ = 2, sauss gaiss, 273 K, 101,3 kPa

(32)  u vērtību precizitāte ir 0,2 % šādam masas sastāvam: C = 66–76 %; H = 22–25 %; N = 0–12 %.

(33)  NMHC, pamatojoties uz CH2.93 (THC izmanto u gas koeficientu, kas ir CH4).

(34)  u pareizs robežās 0,2 % šādam masas sastāvam: C3 = 70–90 %; C4 = 10–30 %.

(35)  ugas ir bezmērvienības parametrs; u gas vērtībās ietilpst vienību pārveidošanas, lai nodrošinātu, ka momentānās emisijas tiek iegūtas norādītajās fiziskajās mērvienībās, t. i., g/s.

(36)  Kā norādīts Regulas (ES) 2020/638 VIII pielikumā.

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 V pielikumā 2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.

Izmanto transportlīdzekļa ar mazāko vērtību (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja VL nav, izmanto VH ceļa slodzi. Šādā gadījumā VH ir definēts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.1. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, VL un VH ir noteikti ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.2. punktā. Alternatīvi ražotājs drīkst izvēlēties izmantot ceļa slodzes, kas interpolācijas saimē iekļautam transportlīdzeklim noteiktas saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma 7.a vai 7.b papildinājuma noteikumiem.”

V PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 VI pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Vispārīgās prasības 4. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.6. punktā. Robežvērtība ir noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 3. tabulā.”;

2)

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

Tehniskās prasības 4. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 C3. pielikumā.”;

3)

pielikuma 4., 5. un 6. punktu svītro;

4)

pielikuma 1. papildinājumu svītro.

VI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 VII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.

Šajā pielikumā aprakstīti testi, ar kuriem pārbauda piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīgumu, kā aprakstīts ANO Noteikumu Nr. 154 C4. pielikumā.”;

2)

pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.1.

Vispārīgās prasības 5. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.7. iedaļā.”;

3)

pielikuma 2.2., 2.3. un 2.4. punktu svītro;

4)

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Tehniskās prasības 5. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 C4. pielikumā.”

VII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 VIII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.1.

Vispārīgās prasības attiecībā uz 6. tipa testu ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.5. iedaļā, bet izņēmums ir noteikts 2.2. un 2.3. punktā turpmāk.”;

2)

pievieno 2.3. punktu:

“2.3.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.5.1. punktu aizstāj ar šādu: “5.3.5.1. Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot tos, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.””;

3)

pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3.

Izmanto transportlīdzekļa ar mazāko vērtību (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja VL nav, tad izmanto transportlīdzekļa ar lielāko vērtību (VH) ceļa slodzi. Šādā gadījumā VH ir noteikts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.1. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, VL un VH ir noteikti saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.2. punktu. Dinamometru iestata tā, lai imitētu transportlīdzekļa ekspluatāciju uz ceļa – 7 °C temperatūrā. Šāda iestatījuma pamatā drīkst būt ceļa slodzes spēka profila noteikšana – 7 °C temperatūrā. Alternatīvi noteikto braukšanas pretestību drīkst pielāgot brīvskrējiena 10 % samazinājumam. Tehniskais dienests drīkst apstiprināt citu metožu izmantošanu braukšanas pretestības noteikšanai.”

VIII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 IX pielikumā A daļu aizstāj ar šādu:

“A.   STANDARTDEGVIELAS

Izmantojamo standartdegvielu specifikācija ir noteikta ANO Noteikumu Nr. 154 B3. pielikumā.”

IX PIELIKUMS

“XI PIELIKUMS

Iebūvētā diagnostika (OBD) mehāniskajiem transportlīdzekļiem

1.   IEVADS

1.1.

 Šajā pielikumā noteikti iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu funkcionālie aspekti mehānisko transportlīdzekļu radīto emisiju kontrolei.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Šā pielikuma nolūkos piemēro ANO Noteikumu Nr. 154 6.8. punktā noteiktās prasības OBD sistēmām.

3.   ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ OBD SISTĒMU TRŪKUMIEM

3.1.

 Administratīvie noteikumi attiecībā uz OBD sistēmu trūkumiem, kas noteikti 6. panta 2. punktā, ir paredzēti ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4. iedaļā, piemērojot turpmāk uzskaitītos izņēmumus.

3.2.

 Atsauci uz “OBD robežvērtībām” ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4.2.2. punktā uzskata par atsauci uz OBD robežvērtībām, kas noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā.

3.3.

 ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4.6. punkta otro daļu saprot šādi:

“Par savu lēmumu attiecībā uz pieprasījumu pieļaut trūkumu tipa apstiprinātāja iestāde paziņo saskaņā ar 6. panta 2. punktu.”

4.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

Šā pielikuma nolūkos piemēro definīcijas, prasības un testus attiecībā uz OBD sistēmām, kas noteikti ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 3.10., 4, 5.10. un 6.8. punktā. Prasības attiecībā uz veiktspēju ekspluatācijā ir noteiktas 1. papildinājumā.

“1. papildinājums

VEIKTSPĒJA EKSPLUATĀCIJĀ

1.1.   Vispārīgas prasības

Tehniskās prasības un specifikācijas ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājumā, bet izņēmumi un papildu prasības ir aprakstītas 1.1.1.–1.1.6. punktā.

1.1.1.

 ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.5. punkta prasības saprot, kā aprakstīts turpmāk.

Jaunajiem tipa apstiprinājumiem un jaunajiem transportlīdzekļiem kontrolierīcei, kas noteikta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.4.7. punktā, IUPR jābūt lielākam par vai vienādam ar 0,1 trīs gadu periodā pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta attiecīgi 4. un 5. punktā norādītajiem datumiem.

1.1.2.

 ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.7. punkta prasības saprot, kā aprakstīts turpmāk.

Ražotājs apstiprinātājai iestādei un pēc pieprasījuma Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc pirmā OBD saimes transportlīdzekļa tipa ar IUPR laišanas tirgū un turpmāk pēc katriem 18 mēnešiem uzskatāmi pierāda, ka šie statistikas nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz visiem pārraugiem, par kuriem OBD sistēma ziņo saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6. punktu. Šim nolūkam attiecībā uz OBD saimēm, kurās ietilpst vairāk nekā 1 000 Savienībā reģistrētu transportlīdzekļu, uz ko izlases periodā attiecas izlase, izmanto II pielikumā aprakstīto procesu, neskarot Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punkta noteikumus.

Papildus II pielikumā izklāstītajām prasībām un neatkarīgi no II pielikuma 2. iedaļā aprakstītās revīzijas rezultāta iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos veic II pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto IUPR atbilstības ekspluatācijā pārbaudi. “Pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos” nozīmē, ka šim pasākumam ir preventīva ietekme uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām vai noteikumam par revīzijas datiem, kas nedrīkst būt sagrozīti, viltoti vai tādi, kas nav reprezentatīvi. Ja nav piemērojami īpaši nosacījumi un tipa apstiprinātājas iestādes to var uzskatāmi pierādīt, uzskata, ka nejauša atbilstības ekspluatācijā pārbaudes piemērošana 5 % OBD saimju ar tipa apstiprinājumu ir pietiekama, lai izpildītu šo prasību. Šajā nolūkā tipa apstiprinātājas iestādes var mēģināt vienoties ar ražotāju par to, kā izvairīties no divkāršas attiecīgās OBD saimes testēšanas, ja vien šāda vienošanās nemazina pašas tipa apstiprinātājas iestādes veiktās atbilstības ekspluatācijā pārbaudes preventīvo ietekmi attiecībā uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām. Datus, ko dalībvalstis savākušas uzraudzības testēšanas programmu laikā, var izmantot atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm. Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātājas iestādes ziņo Komisijai un citām tipa apstiprinātājam iestādēm par revīziju datiem un veiktajām nejaušām atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm, tostarp par metodiku, kas izmantota, lai noteiktu gadījumus, uz kuriem attiecas pēc nejaušības principa veikta atbilstības ekspluatācijā pārbaude.

1.1.3.

 Neatbilstību Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.6. punkta prasībām, ja šāda neatbilstība ir noteikta ar šā papildinājuma 1.1.2. punktā vai Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punktā aprakstītajiem testiem, uzskata par pārkāpumu, par kuru piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantā noteiktās sankcijas. Šī atsauce neierobežo šādu sankciju piemērošanu par citu Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai tādu šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuros nav skaidri norādīta atsauce uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantu.

1.1.4.

 ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.1. punktu aizstāj ar šādu:

“7.6.1.

OBD sistēma saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā norādīto standartu ziņo par aizdedzes ciklu mērītāju un kopējo saucēju, kā arī atsevišķiem saucējiem un skaitītājiem par šādiem pārraugiem, ja to esība transportlīdzeklī vajadzīga atbilstīgi šim pielikumam:

a)

katalizatori (par katru rindu ziņo atsevišķi);

b)

skābekļa/izplūdes gāzu sensori, tostarp sekundārie skābekļa sensori (par katru sensoru ziņo atsevišķi);

c)

iztvaikošanas sistēma;

d)

EGR sistēma;

e)

VVT sistēma;

f)

sekundārā gaisa sistēma;

g)

cietdaļiņu filtrs;

h)

NOx pēcapstrādes sistēma (piemēram, NOx absorbētājs, NOx reaģenta/katalizatora sistēma);

i)

turbopūtes spiediena kontroles sistēma.”

1.1.5.

 ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punktu saprot šādi:

“7.6.2.

Attiecībā uz specifiskiem komponentiem vai sistēmām, kam ir vairāki pārraugi un par ko jāziņo saskaņā ar šo punktu (piemēram, 1. atzara skābekļa sensoram var būt vairākas sensoru reakcijas vai sensoru citu raksturlielumu pārraugi), OBD sistēma atsevišķi izseko katra konkrētā pārrauga skaitītājus un saucējus un paziņo tikai attiecīgā konkrētā pārrauga skaitītāju un saucēju, kam ir vismazākā skaitliskā attiecība. Ja diviem vai vairākiem konkrētiem pārraugiem ir vienādas attiecības, ziņo par tā konkrētā pārrauga atbilstīgo skaitītāju un saucēju, kam attiecībā uz konkrēto sastāvdaļu ir lielākais saucējs.”

1.1.6.

 Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punkta prasībām piemēro šādas prasības:

“Nav jāziņo par tādu komponentu vai sistēmu konkrētu pārraugu skaitītājiem un saucējiem, kuras nepārtraukti pārrauga īssavienojuma vai pārtrauktas ķēdes atteici.

“Nepārtraukti” šajā kontekstā nozīmē, ka pārraudzība ir vienmēr aktivizēta un ka pārraudzībai izmantotā signāla paraugus ņem ne retāk kā divus paraugus sekundē; uz šo pārraugu attiecināmās atteices esību vai neesību konstatē 15 sekunžu laikā.

Ja kontroles nolūkos datora ievades komponenta paraugu ņem retāk, komponenta signālu var tā vietā novērtēt katrā parauga ņemšanas reizē.

Netiek prasīta izvades komponenta/sistēmas aktivizācija ar vienīgo nolūku pārraudzīt šo izvades komponentu/sistēmu.”
”

X PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 XII pielikumā 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   CO2 EMISIJU UN DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS NODOTI VAIRĀKPOSMU TIPA APSTIPRINĀŠANAI VAI ATSEVIŠĶA TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀŠANAI

2.1.

 Lai noteiktu vairākposmu tipa apstiprināšanai nodota transportlīdzekļa CO2 emisijas un degvielas patēriņu, kā definēts Regulas (ES) 2018/858 3. panta 8. punktā, piemēro XXI pielikumā noteiktās procedūras. Tomēr pēc ražotāja izvēles un neatkarīgi no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas var izmantot 2.2.–2.6. punktā aprakstīto alternatīvu, ja bāzes transportlīdzeklis nav pabeigts.

2.2.

 Izveido ceļa slodzes matricas saimi, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.4. punktā, pamatojoties uz reprezentatīva vairākposmu transportlīdzekļa parametriem saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.4. punktu.

2.3.

 Bāzes transportlīdzekļa ražotājs aprēķina ceļa slodzes koeficientus transportlīdzekļu HM un LM vērtībām ceļa slodzes matricas saimē, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 pielikuma B4. pielikuma 5. punktā, un nosaka abu transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu 1. tipa testā. Bāzes transportlīdzekļa ražotājs dara pieejamu aprēķinu rīku, ar kuru, pamatojoties uz pabeigtu transportlīdzekļu parametriem, nosaka degvielas galīgo patēriņu un CO2 vērtības, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikumā.

2.4.

 Atsevišķam vairākposmu transportlīdzeklim ceļa slodzi un ritošās daļas pretestību aprēķina saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 5.1. punktu.

2.5.

 Galīgā degvielas patēriņa un CO2 vērtības aprēķina pēdējā posma ražotājs, pamatojoties uz pabeigtā transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot bāzes transportlīdzekļa ražotāja piegādāto rīku.

2.6.

 Pabeigtā transportlīdzekļa ražotājs atbilstības sertifikātā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 iekļauj informāciju par pabeigtajiem transportlīdzekļiem un pievieno informāciju par bāzes transportlīdzekļiem.

2.7.

 Ja vairākposmu transportlīdzekļi ir nodoti individuālai transportlīdzekļa apstiprināšanai, konkrētajā apstiprinājuma sertifikātā iekļauj šādu informāciju:

a)

CO2 emisijas, kas izmērītas saskaņā ar 2.1.–2.6. punktā noteikto metodiku;

b)

pabeigtā transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī;

c)

identifikācijas kods, kas atbilst bāzes transportlīdzekļa tipam, variantam un versijai;

d)

bāzes transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot paplašinājuma numuru;

e)

bāzes transportlīdzekļa ražotāja nosaukums un adrese;

f)

bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī.

2.8.

 Vairākposmu tipa apstiprinājumu vai individuālu transportlīdzekļa apstiprinājumu gadījumā, ja bāzes transportlīdzeklis ir pabeigts transportlīdzeklis ar derīgu atbilstības sertifikātu, pēdējā posma ražotājs vēršas pie bāzes transportlīdzekļa ražotāja, lai tas iestatītu jauno CO2 vērtību saskaņā ar CO2 interpolāciju, izmantojot atbilstošus vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa datus, vai aprēķinātu jauno CO2 vērtību, pamatojoties uz vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot rīku, ko piegādājis bāzes transportlīdzekļa ražotājs, kā minēts 2.3. punktā. Ja rīks nav pieejams vai nav iespējams veikt CO2 interpolāciju, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, izmanto bāzes transportlīdzekļa ar lielāko vērtību CO2 vērtību.”

XI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 XIII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.

Šo zīmi veido taisnstūris, kura vidū ir mazais burts “e”, aiz kura ir EK tipa apstiprinājumu piešķīrušās dalībvalsts identifikācijas numurs saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/683 noteikto numerācijas sistēmu.

EK tipa apstiprinājuma zīmē netālu no taisnstūra iekļauj arī “apstiprinājuma pamatnumuru”, kas norādīts 4. iedaļā tipa apstiprinājuma numurā, kurš minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā, un pirms tā iekļauj divus ciparus, kas norāda kārtas numuru, kāds ir jaunākajam būtiskajam Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai šīs regulas tehniskajam grozījumam dienā, kad piešķirts EK tipa apstiprinājums atsevišķai tehniskai vienībai. Šīs regulas nolūkā kārtas numurs ir 00.”;

2)

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

4.1.

 Prasības piesārņojuma kontroles maiņas iekārtu tipa apstiprinājumam ir norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 1031 5. iedaļā, bet izņēmumi noteikti 4.1.1.–4.1.5. iedaļā.

4.1.1.

 Atsauci uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa sākotnējam tipa apstiprinājumam.

4.1.2.

 Jēdzienus “katalītiskais neitralizators” un “neitralizators” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā jēdzienu “piesārņojuma kontroles ierīce”.

4.1.3.

 Jēdzienu “regulēti piesārņotāji”, kas minēts ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.3. iedaļā, aizstāj ar jēdzienu “visi piesārņotāji”, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz piesārņojuma kontroles maiņas ierīcēm, kuras paredz uzstādīt transportlīdzekļos, kam tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

4.1.4.

 Attiecībā uz piesārņojuma kontroles maiņas ierīcēm, ko paredz uzstādīt transportlīdzekļos, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, ilgizturīguma prasības un attiecīgie nolietošanas koeficienti, kas norādīti ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā, attiecas uz prasībām un koeficientiem, kas noteikti šīs regulas VII pielikumā.

4.2.

 Transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ja jauna oriģināla katalītiskā neitralizatora NMHC emisijas, kas izmērītas demonstrēšanas testa laikā saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.1. punktu, pārsniedz vērtības, kas izmērītas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma laikā, starpību pieskaita OBD robežvērtībām. OBD robežvērtības ir norādītas ANO Noteikumu Nr. 154 4.A tabulā.

4.3.

 Pārskatītās OBD robežvērtības piemēro OBD saderības testos, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.5.–5.5.5. punktā. Proti, tās piemēro gadījumos, kad piemēro pārsniegumu, ko pieļauj ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājuma 1. punkts.

4.4.

 Prasības periodiski reģenerējošām maiņas sistēmām

4.4.1.

 Prasības attiecībā uz emisijām

4.4.1.1.

 Transportlīdzeklim(-ļiem), kas norādīts(-i) 11. panta 3. punktā un kas aprīkots(-i) ar periodiski reģenerējošu maiņas sistēmu, kuras tipa apstiprinājums tiek pieprasīts, veic ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā aprakstītos testus, lai salīdzinātu tā veiktspēju ar veiktspēju tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar oriģinālu periodiski reģenerējošu sistēmu.

4.4.1.2.

 Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā uzskata par atsauci uz I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam.

4.4.2.

 Salīdzinājuma bāzes noteikšana

4.4.2.1.

 Transportlīdzeklis ir aprīkots ar jaunu periodiski reģenerējošu sistēmu. Šīs sistēmas emisijas nosaka saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā noteikto testa procedūru.

4.4.2.1.1.

 Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā uzskata par atsauci uz I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam.

4.4.2.2.

 Apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma, ko izsaka persona, kura iesniedz pieteikumu par maiņas komponenta apstiprinājumu, nediskriminējošā veidā attiecībā uz katru testēto transportlīdzekli dara pieejamu informāciju, kas minēta šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumā minētā informācijas dokumenta 3.2.12.2.10.2. punktā.

4.4.3.

 Izplūdes gāzu tests ar periodiski reģenerējošu maiņas sistēmu

4.4.3.1.

 Periodiski reģenerējošo oriģinālo sistēmu testa transportlīdzeklī(-ļos) aizstāj ar periodiski reģenerējošu maiņas sistēmu. Šīs sistēmas emisijas nosaka saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā noteikto testa procedūru.

4.4.3.1.1.

 Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā uzskata par atsauci uz I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam.

4.4.3.2.

 Lai noteiktu periodiski reģenerējošas maiņas sistēmas koeficientu “D”, var izmantot jebkuru ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 1. papildinājumā minēto motora testa stenda metodi.

4.4.4.

 Citas prasības

Uz periodiski reģenerējošām maiņas sistēmām attiecas ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.3., 5.3., 5.4. un 5.5. punktā paredzētās prasības. Minētajos punktos jēdzienu “katalītiskais neitralizators” saprot kā jēdzienu “periodiski reģenerējoša sistēma”. Periodiski reģenerējošām sistēmām piemēro arī šā pielikuma 4.1. iedaļas punktos noteiktos izņēmumus.”

XII PIELIKUMS

“XVI PIELIKUMS

Prasības transportlīdzekļiem, kas izmanto reaģentu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai

1.   IEVADS

Šajā pielikumā ir izklāstītas prasības transportlīdzekļiem, kam, lai samazinātu emisijas, pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Vispārīgās prasības transportlīdzekļiem, kam izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu, ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.9. punktā.

3.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

Tehniskās prasības transportlīdzekļiem, kam izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu, ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6. papildinājumā.

3.1.

 Atsauci ANO Noteikumu Nr. 154 6. papildinājuma 4.1. punktā uz A1. pielikumu saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.”

XIII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1151 XX pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “OV L 323, 7.11.2014., 52. lpp.”;

2)

pielikuma 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Pēdējā ir elektriskās piedziņas sistēmu gadījumā, kas sastāv no kontrolleriem un dzinējiem un ko vismaz daļu laika izmanto kā vienīgo piedziņas režīmu.”

XIV PIELIKUMS

“XXI PIELIKUMS

1. tipa emisiju testa procedūras

1.   IEVADS

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra vieglo transportlīdzekļu gāzveida savienojumu emisiju līmeņu, cietdaļiņu, daļiņu skaita, CO2 emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma noteikšanai.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.

 Vispārīgas prasības 1. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumos Nr. 154.

2.2.

 ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.10. punkta 1.A tabulā minētās robežvērtības aizstāj ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 I. pielikuma 2. tabulā noteiktajām robežvērtībām.

3.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

Tehniskās prasības 1. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 B daļas 6.3. punktā un pielikumos, bet izņēmumi ir noteikti turpmākajos punktos.

3.1.

 Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.2.1. punkta A4/2. tabulu izsaka šādi:

Energoefektivitātes klase

RRC diapazons C1 riepām

RRC diapazons C2 riepām

RRC diapazons C3 riepām

A

RRC ≤ 6,5

RRC ≤ 5,5

RRC ≤ 4,0

B

6,6 ≤ RRC ≤ 7,7

5,6 ≤ RRC ≤ 6,7

4,1 ≤ RRC ≤ 5,0

C

7,8 ≤ RRC ≤ 9,0

6,8 ≤ RRC ≤ 8,0

5,1 ≤ RRC ≤ 6,0

D

9,1 ≤ RRC ≤ 10,5

8,1 ≤ RRC ≤ 9,0

6,1 ≤ RRC ≤ 7,0

E

RRC ≥ 10,6

RRC ≥ 9,1

RRC ≥ 7,1

Energoefektivitātes klase

RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C1 riepām

RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C2 riepām

RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C3 riepām

A

RRC = 5,9 (*1)

RRC = 4,9 (*1)

RRC = 3,5 (*1)

B

RRC = 7,1

RRC = 6,1

RRC = 4,5

C

RRC = 8,4

RRC = 7,4

RRC = 5,5

D

RRC = 9,8

RRC = 8,6

RRC = 6,5

E

RRC = 11,3

RRC = 9,9

RRC = 7,5

3.2.

 ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 5. papildinājumu izsaka šādi:

5. papildinājums

OVC-HEV un OVC-FCHV (attiecīgā gadījumā) lietderības koeficienti (UF)

1.

 Rezervēts

2.

 M1 vai N1 kategorijas OVC-HEV vai OVC-FCHV apstiprināšanai ar emisiju apzīmējumiem “EA”, “EB” vai “EC”, kas minēti I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā, frakcionēto lietderības koeficientu UFj svēruma periodam j aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

Formula

kur:

UFj

lietderības koeficients periodam j;

dj

izmērītais attālums, kas nobraukts perioda j beigās, km;

Ci

i-tais koeficients (sk. A8.App5/1. tabulu);

dnx

dnea, dneb, dnec, normalizētais attālums (sk. A8.App5/1. tabulu);

k

locekļu un koeficientu skaitlis pakāpes rādītājā;

j

aplūkotā perioda skaitlis;

i

aplūkotā locekļa/koeficienta skaitlis;

Formula

aprēķināto lietderības koeficientu summa līdz periodam (i-1)

Normalizēto attālumu “dnx” nosaka saskaņā ar A8.App5/1. tabulu, kur vērtības dneb piemēro no 2025. gada 1. janvāra un vērtības dnec piemēro no 2027. gada 1. janvāra.

Vērtību dnec attiecīgā gadījumā pārskata, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim, ņemot vērā reālos degvielas patēriņa datus, ko reģistrējušas degvielas patēriņa uzraudzības ierīces, kuras iebūvētas OVC-HEV vai OVC-FCHV, un ko dara pieejamus atbilstoši Īstenošanas regulai (ES) 2021/392.

A8.App5/1. tabula

Frakcionālo UF noteikšanas parametri (attiecīgā gadījumā)

Parametrs

Vērtība

dnea  (*2)

800 km

dneb  (*2)

2 200  km

dnec  (*2)

4 260  km

C1

26,25

C2

– 38,94

C3

– 631,05

C4

5 964,83

C5

–25 095

C6

60 380,2

C7

–87 517

C8

75 513,8

C9

–35 749

C10

7 154,94

”

(*1)  Ja RRC faktiskā vērtība ir mazāka nekā šī vērtība, interpolācijai izmanto riepas faktisko rites pretestības vērtību vai jebkādu lielāku vērtību līdz šeit norādītajai RRC vērtībai.

(*2)  Piemērojamā vērtība atbilst emisiju apzīmējumiem “EA”, “EB” un “EC”, kas noteikti I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā.

XV PIELIKUMS

“XXII PIELIKUMS

Transportlīdzeklī iebūvētās ierīces degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzībai

1.   IEVADS

Šajā pielikumā ir noteiktas definīcijas un prasības, kas piemērojamas transportlīdzeklī iebūvētajām ierīcēm, kuras uzrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Vispārīgās prasības OBFCM ierīcēm ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.9. punktā.

3.   TEHNISKĀS PRASĪBAS

Tehniskās prasības OBFCM ierīcei ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 5. papildinājumā.”