2.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 66/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/443
(2023. gada 8. februāris),
ar ko Regulu (ES) 2017/1151 groza attiecībā uz emisiju tipa apstiprināšanas procedūrām vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 715/2007 reglamentē mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to emisijām. Šajā nolūkā tā nosaka, ka jauniem vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem jāatbilst konkrētām emisiju robežvērtībām. Īpašie tehniskie noteikumi, kas nepieciešami minētās regulas īstenošanai, ir ietverti Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (2). Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (3) reglamentē mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, ir lietderīgi definīcijas Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 pielāgot definīcijām Regulā (ES) 2018/858, lai radītu vienotu izpratni par tiesību aktiem tipa apstiprinājuma jomā (2). |
(2) |
Noteikumi par piekļuvi transportlīdzekļu iebūvētās diagnostikas (OBD) informācijai un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 III nodaļā, ir iekļauti XIV nodaļā Regulā (ES) 2018/858, kas piemērojama no 2020. gada 1. septembra. Lai pielāgotu tiesību aktus, ir lietderīgi svītrot Regulas (ES) Nr. 2017/1151 noteikumus, kas attiecas uz piekļuvi šādai informācijai. |
(3) |
Kopš ar Regulu (ES) 2016/427 prasībās attiecībā uz transportlīdzekļu testēšanu ir ieviesta emisiju metodika, kas paredzēta reālos braukšanas apstākļos (RDE) un kas pārņemta Regulas (ES) 2017/1151 III.A pielikumā, visus transportlīdzekļus var testēt zemā apkārtējās vides temperatūrā. Tāpēc konkrētā prasība sniegt informāciju, ka slāpekļa oksīdu (NOx) piesārņojuma kontroles ierīces sasniedz pietiekami augstu temperatūru 400 sekunžu laikā – 7 °C, ir lieka un būtu jāsvītro. |
(4) |
Lai varētu uzraudzīt degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu visu veidu transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šī regula, prasībām par šādu uzraudzību vajadzētu būt piemērojamām N2 kategorijas transportlīdzekļiem. Tā kā minētajai kategorijai šī ir jauna prasība, ir lietderīgi atvēlēt transportlīdzekļu ražotājiem pietiekamu laiku, lai nodrošinātu šīs prasības izpildi. |
(5) |
Lai varētu noskaidrot, vai testētais transportlīdzeklis darbojas emisijas kontroles pamatstratēģijā (BES) vai emisijas kontroles palīgstratēģijā (AES), transportlīdzekļos būtu jāievieš atbilstošs AES aktivizācijas indikators, kas informē, kad tiek izmantota AES. Tāpēc ir vajadzīgs pietiekams izpildes laiks, lai šādu indikatoru ieviestu visos jaunajos transportlīdzekļos. |
(6) |
Būtu jādara pieejama oficiāla dokumentācijas pakete, lai citas tipa apstiprinātājas iestādes, tehniskie dienesti, trešās personas, Komisija vai tirgus uzraudzības iestādes varētu saprast, vai testēšanas laikā emisijas, kas noteiktos apstākļos ir lielākas, nekā gaidīts, varētu būt saistāmas ar AES. |
(7) |
Ņemot vērā, ka Regula (ES) 2018/858 ļauj trešām personām veikt testēšanu attiecībā uz atbilstību ekspluatācijā (ISC), noteikumi attiecībā uz ISC pārbaudēm ir jāpielāgo. |
(8) |
ISC pārbaužu piemērošana ir jāveicina ar elektronisku ISC platformu. Šīs platformas izstrāde ir apliecinājusi vajadzību ieviest noteiktas izmaiņas pārredzamības sarakstos. Tomēr pārredzamības saraksti būtu jāracionalizē, lai tajos būtu ietverti tikai ISC testēšanai nepieciešamie elementi. |
(9) |
ANO Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules forumā tiek izstrādāti ANO noteikumi par emisijām reālos braukšanas apstākļos, ar kuriem tiks ieviesti uzlabojumi RDE metodikas struktūrā un citos elementos. Šie uzlabojumi vēl nav oficiāli pieņemti, tomēr, tā kā tie atspoguļo jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, tie ir jāievieš Regulā (ES) 2017/1151. |
(10) |
Kopīgais pētniecības centrs publicēja divus pārskatīšanas ziņojumus 2020. (4) un 2021. gadā (5) par RDE procedūrā izmantoto PEMS robežvērtību novērtēšanu, kuros atspoguļotas jaunākās zināšanas par portatīvo emisiju mērīšanas sistēmu veiktspēju. Tāpēc ir lietderīgi pazemināt PEMS robežvērtības atbilstīgi vislabākajām pieejamām zinātniskajām atziņām, kas sniegtas minētajos ziņojumos. PEMS robežvērtību pazemināšana būtu jāpapildina ar izmaiņām RDE testa rezultātu aprēķināšanas metodikā. |
(11) |
Vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga saskaņotā testa procedūra (WLTP) tika pieņemta ANO Transportlīdzekļu noteikumu harmonizācijas pasaules forumā vispirms kā Vispārējie tehniskie noteikumi (GTR) Nr. 15 (6) un vēlāk kā ANO Noteikumi Nr. 154 (7). ANO ir ieviesusi atsevišķus grozījumus WLTP metodikā, lai ņemtu vērā jaunākās norises tehnikas attīstības jomā. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (ES) 2017/1151 noteikto WLTP metodiku pielāgot ANO noteikumiem. |
(12) |
ANO Noteikumi Nr. 154 attiecas uz diviem reģionālu prasību kopumiem, kurus dēvē par “ 1.A līmeni” un “1.B līmeni”. Lai gan lielākā minēto ANO noteikumu prasību daļa ir piemērojama gan 1.A līmenim, gan 1.B līmenim, atsevišķas prasības īpaši attiecas uz konkrētu līmeni. Attiecībā uz ANO Noteikumu Nr. 154 piemērošanu Savienībā būtiskas ir tikai 1.A līmeņa prasības, jo tikai šis līmenis ir izstrādāts, pamatojoties uz četru posmu testa ciklu (mazs, vidējs, liels un ļoti liels ātrums), ko izmanto Savienībā. |
(13) |
Lai mazinātu šīs regulas sarežģītību un izvairītos no normatīvo noteikumu dublēšanās, tā vietā, lai ANO Noteikumus Nr. 154 transponētu šajā regulā, Regulā (ES) 2017/1151 būtu jāievieš atsauce uz minētajiem ANO noteikumiem. |
(14) |
Pamatojoties uz Kopīgā pētniecības centra ieteikumiem, ir lietderīgi grozīt attiecīgo testa procedūru transportlīdzekļu oglekļa dioksīda (CO2) emisiju ražošanas atbilstības (CoP) novērtējumam, iekļaujot piestrādes procedūru, lai nodrošinātu tehnikas attīstību. |
(15) |
Lai mazinātu testēšanas novirzes, būtu jāievieš daži īpaši noteikumi, piemēram, noteikumi par skaitļošanas šķidruma dinamikas (CFD) simulācijas rīku izmantošanu un tās apstiprināšanu, kā arī par brīvskrējiena funkcijas iestatīšanu dinamometra darbībā. |
(16) |
Kā atsauces rīks būtu jāievieš papildu pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanas rīks, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs. |
(17) |
Lai ņemtu vērā ar WLTP saistītās izmaiņas, ir jāatjaunina 5. tipa tests, ko veic, lai pārliecinātos par piesārņojuma kontroles ierīču noturību, kā arī jāatjaunina OBD prasības. |
(18) |
Jaunākie pētījumi norāda uz ievērojamu atšķirību starp uzlādējamu hibrīdautomobiļu vidējām reālajām CO2 emisijām un to CO2 emisijām, kas noteiktas ar WLTP. Lai nodrošinātu, ka šādiem transportlīdzekļiem noteiktās CO2 emisijas atspoguļo reālu autovadītāja uzvedību, būtu jāpārskata lietderības koeficienti, ko piemēro CO2 emisiju noteikšanai tipa apstiprināšanā. Pirmkārt, būtu jāprecizē jauni lietderības koeficienti, pamatojoties uz pieejamiem datiem. Otrkārt, šie koeficienti būtu vēl jāpārskata, ņemot vērā datus no šādos transportlīdzekļos iebūvētajām degvielas patēriņa uzraudzības ierīcēm un datus, kas savākti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/392 (8). |
(19) |
Lai izpildītu dažas šajā grozījumā noteiktās prasības, piemēram, par indikatoru AES aktivizēšanai, transportlīdzeklis ir jāpielāgo. Tāpēc minētās prasības būtu jāievieš trijos atsevišķos posmos. |
(20) |
Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2017/1151. |
(21) |
Lai dalībvalstīm, valstu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties ar šo regulu ieviesto noteikumu piemērošanai, šīs regulas piemērošanas diena būtu jāatliek. |
(22) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2017/1151 groza šādi:
1) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 3. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 4. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem: “4. Testējot ar defektīvu sastāvdaļu saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 1. papildinājumu, ieslēdzas OBD sistēmas nepareizas darbības indikators. OBD sistēmas nepareizas darbības indikators var ieslēgties šā testa laikā arī tad, ja emisiju līmeņi ir zemāki par OBD robežvērtībām, kas norādītas ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā. 5. Ražotājs nodrošina, ka visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos OBD sistēma atbilst tām prasībām par veiktspēju ekspluatācijā, kas noteiktas XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļā. 6. Tos datus par veiktspēju ekspluatācijā, kuri transportlīdzekļa OBD sistēmai jāglabā un jāziņo atbilstīgi XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļai, ražotājs nešifrētā veidā dara pieejamus valstu iestādēm un neatkarīgiem uzņēmumiem.”; |
4) |
regulas 4.a panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Ražotājs nodrošina, ka šādi M1, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar ierīci, kas nosaka, uzglabā un dara pieejamus datus par transportlīdzekļa ekspluatācijai izmantotās degvielas un/vai elektroenerģijas daudzumu:”; |
5) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 6. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 7. pantā pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 piešķirta tipa apstiprinājuma grozījumiem piemēro Regulas (ES) 2018/858 27., 33. un 34. pantu.”; |
8) |
regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Pasākumus ražošanas atbilstības nodrošināšanai veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 31. panta noteikumiem. Piemēro šīs regulas I pielikuma 4. iedaļas noteikumus un attiecīgo statistikas metodi, kas noteikta ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājumā.”; |
9) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ražotājs nodrošina, ka piesārņojuma kontroles maiņas ierīcēm, kas paredzētas uzstādīšanai EK tipa apstiprinātos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 715/2007 darbības joma, ir EK tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām Direktīvas 2007/46/EK 10. panta 2. punkta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 12., 13. pantu un XIII pielikumu. Šajā regulā katalītiskos neitralizatorus un cietdaļiņu filtrus uzskata par piesārņojuma kontroles ierīcēm. Attiecīgās prasības uzskata par izpildītām, ja piesārņojuma kontroles maiņas ierīces ir apstiprinātas saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 103 (*6). (*6) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 103 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojuma kontroles aizstājējiekārtu apstiprināšanu (OV L 207, 10.8.2017., 30. lpp.).”;" |
11) |
regulas 11. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Testa transportlīdzekļi atbilst ANO Noteikumu Nr. 154. B6. pielikuma 2.3. iedaļā noteiktajām prasībām.”; |
12) |
regulas 13. pantu svītro; |
13) |
regulas 14. pantu svītro; |
14) |
regulas 15. pantā pievieno šādu 12., 13. un 14. punktu: “12. Attiecībā uz transportlīdzekļu tipiem, kam ir derīgs tipa apstiprinājums, kurš izsniegts pirms 2023. gada 1. septembra, jauna tipa apstiprināšanas testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības. 13. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar derīgu tipa apstiprinājumu, kas izsniegts saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e” (*7), attiecībā uz kuru ražotājs pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis” (*7), jauna tipa apstiprinājuma testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība “Euro 6e-bis” emisiju standarta prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības. 14. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar derīgu tipa apstiprinājumu, kas izsniegts saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis”, attiecībā uz kuru ražotājs pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar emisiju standartu “Euro 6e-bis FCM” (*7), jauna tipa apstiprinājuma testēšana nav vajadzīga, ja ražotājs deklarē tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir nodrošināta atbilstība “Euro 6e-bis-FCM” emisiju standarta prasībām. Piemēro prasības, kas nav saistītas ar transportlīdzekļa testēšanu, tostarp vajadzīgās deklarāciju un datu prasības. (*7) Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;" (*7) Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;" (*7) Kā precizēts I pielikuma 6. papildinājumā.”;" |
15) |
pielikumu sarakstu un I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas I pielikumā; |
16) |
regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu; |
17) |
regulas III.A pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu; |
18) |
regulas V pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas IV pielikumā; |
19) |
regulas VI pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas V pielikumā; |
20) |
regulas VII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VI pielikumā; |
21) |
regulas VIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VII pielikumā; |
22) |
regulas IX pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VIII pielikumā; |
23) |
regulas XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikuma tekstu; |
24) |
regulas XII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas X pielikumā; |
25) |
regulas XIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas XI pielikumā; |
26) |
regulas XIV pielikumu svītro; |
27) |
regulas XVI pielikumu aizstāj ar šīs regulas XII pielikuma tekstu; |
28) |
regulas XX pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas XIII pielikumā; |
29) |
regulas XXI pielikumu aizstāj ar šīs regulas XIV pielikuma tekstu; |
30) |
regulas XXII pielikumu aizstāj ar šīs regulas XV pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. septembra.
Tomēr, sākot no 2023. gada 1. marta, ja ražotājs to pieprasa, valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam vai paplašinājumu esošam transportlīdzekļu tipam un neaizliedz jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 8. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(4) Valverde Morales, V., Giechaskiel, B., un Carriero, M., Real Driving Emissions: 2018-2019 assessment of Portable Emissions Measurement Systems (PEMS) measurement uncertainty, EUR 30099 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020. gads, ISBN 978-92-76-16364-0, doi:10.2760/684820, JRC114416.
(5) Giechaskiel, B., Valverde Morales, V., un Clairotte, M., Real Driving Emissions (RDE): 2020 assessment of Portable Emissions Measurement Systems (PEMS) measurement uncertainty, EUR 30591 EN, Eiropas Savienības publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads, ISBN 978-92-76-30230-8, doi:10.2760/440720, JRC124017.
(6) Vispārējie tehniskie noteikumi Nr. 15 par vieglajiem transportlīdzekļiem paredzēto pasaules mēroga saskaņoto testa procedūru.
(7) ANO Noteikumi Nr. 154 – Vienoti noteikumi par mazas noslodzes pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kritēriju emisijām, oglekļa doksīda emisijām un degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma mērīšanu (WLTP) (OV L 290, 10.11.2022., 1. lpp.).
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/392 (2021. gada 4. marts) par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 (OV L 77, 5.3.2021., 8. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 pielikumu sarakstu un I pielikumu groza šādi:
1) |
pielikumu sarakstu aizstāj ar šādu: “PIELIKUMU SARAKSTS
|
2) |
I pielikumu groza šādi:
|
3) |
pielikuma 1. un 2 papildinājumu svītro; |
4) |
pielikuma 3. un 3.a papildinājumu aizstāj ar šādiem: “3. papildinājums PARAUGS INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr. …, KAS ATTIECAS UZ EK TIPA APSTIPRINĀJUMU TRANSPORTLĪDZEKLIM ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi jāiesniedz pienācīgā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem. Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad jāsniedz informācija par tās darbību.
Paskaidrojumi
“3.a papildinājums DOKUMENTĀCIJAS PAKETES Oficiālā dokumentācijas pakete Ražotājs var izmantot vienu oficiālo dokumentācijas paketi vairākiem emisiju tipa apstiprinājumiem. Oficiālajā dokumentācijas paketē iekļauj turpmāk norādīto informāciju.
Paplašinātā dokumentācijas pakete Paplašinātajā dokumentācijas paketē iekļauj šādu informāciju par visām AES:
Paplašinātā dokumentācijas pakete nedrīkst pārsniegt 100 lpp., un tajā ietver visus galvenos elementus, kas ļauj tipa apstiprinātājai iestādei novērtēt AES. Paketei var pievienot pielikumus un citus pievienotos dokumentus, kas vajadzības gadījumā satur papildu un papildinošus elementus. Ražotājs nosūta tipa apstiprinātājai iestādei jaunu paplašinātās dokumentācijas paketes versiju ik reizi, kad AES tiek ieviestas izmaiņas. Jaunajā versijā norāda tikai izmaiņas un to ietekmi. Tipa apstiprinātāja iestāde novērtē un apstiprina AES jauno versiju. Paplašinātā dokumentācijas pakete ir strukturēta šādi. Paplašinātā dokumentācijas pakete AES pieteikumam Nr. YYY/OEM saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151
|
5) |
pielikuma 4. papildinājumā EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu (bez papildpielikuma) aizstāj ar šādu: “EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS (Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm)) EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS Administratīvās iestādes zīmogs Paziņojums par sistēmas tipa / transportlīdzekļa tipa:
EK tipa apstiprinājuma numurs: … Paplašinājuma iemesls: … I IEDAĻA
II IEDAĻA
|
6) |
pielikuma 5. papildinājumu svītro; |
7) |
pielikuma 6. papildinājumu groza šādi:
|
8) |
pielikuma 8.a, 8.b un 8.c papildinājumu aizstāj ar šādiem: “8.a papildinājums Testa ziņojumi Testa ziņojums ir ziņojums, ko izdod tehniskais dienests, kurš atbildīgs par testu veikšanu saskaņā ar šo regulu. I DAĻA Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs 1. tipa testam. Ziņojuma numurs
Vispārīgas piezīmes Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja būtu jāapraksta testa ziņojumā. Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā. Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju. Testa ziņojuma iedaļās par specifiskiem transportlīdzekļa tipiem ir iekļauti šādi burti:
1. TESTĒTĀ(-O) TRANSPORTLĪDZEKĻA(-U) APRAKSTS: AUGSTS, ZEMS UN M (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) 1.1. Vispārīgi
1.1.1. Spēka pārvada arhitektūra
1.1.2. IEKŠDEDZES MOTORS (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punktu atkārto.
1.1.3. TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punktu atkārto.
1.1.4. DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punktu atkārto.
1.1.5. IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punktu atkārto.
1.1.6. IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena sistēma, punktu atkārto.
1.1.7. SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punktu atkārto.
1.1.8. TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punktu atkārto.
Transmisijas pārnesumskaitļi (R.T.), galvenās attiecības (R.P.) un (transportlīdzekļa ātrums (km/h)) /(motora apgriezieni (1 000 (min–1)) (V1 000) katram pārnesumkārbas pārnesumskaitlim (R.B.).
1.1.9. ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punktu atkārto.
1.1.10. VILCES REESS (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punktu atkārto.
1.1.11. DEGVIELAS ELEMENTS (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viens degvielas elements, punkts ir jāatkārto.
1.1.12. ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā) Var būt vairāk nekā viena PE (spēkiekārtas enerģijas pārveidotājs, zemsprieguma sistēma vai lādētājs).
1.2. Transportlīdzekļa ar lielāko vērtību apraksts 1.2.1. MASA
1.2.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI
1.2.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI
1.2.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)
1.3. Transportlīdzekļa ar mazāko vērtību apraksts (attiecīgā gadījumā) 1.3.1. MASA
1.3.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI
1.3.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI
1.3.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)
1.4. Transportlīdzekļa ar M vērtību apraksts (attiecīgā gadījumā) 1.4.1. MASA
1.4.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI
1.4.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI
1.4.4 PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)
2. TESTU REZULTĀTI 2.1. 1. tipa tests
2.1.1. Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību
2.1.1.1. Piesārņotāju emisijas (attiecīgā gadījumā) 2.1.1.1.1. Transportlīdzekļu ar vismaz vienu iekšdedzes motoru piesārņotāju emisijas, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā Turpmāk norādītos punktus atkārto katram testētajam režīmam, ko var izvēlēties vadītājs (dominējošais režīms vai vislabākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms). 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (d CO2 1) / piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 2.1.1.1.2. OVC-HEV piesārņotāju emisijas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā 1. tests Ir jābūt atbilstībai piesārņotāju emisiju robežvērtībām, un turpmāk norādītais punkts ir jāatkārto par katru braukšanas testa ciklu.
2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (d CO2 1) / piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 2.1.1.1.3. OVC-HEV UF SVĒRTĀS PIESĀRŅOTĀJU EMISIJAS
2.1.1.2. CO2 emisija (attiecīgā gadījumā) 2.1.1.2.1. Transportlīdzekļu ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisija uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko var izvēlēties vadītājs (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms). 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums
Informācija par OVC-HEV ražošanas atbilstību
2.1.1.2.2. OVC-HEV CO2 emisija akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums
2.1.1.2.3. OVC-HEV UF svērtā CO2 emisija
2.1.1.3. DEGVIELAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) 2.1.1.3.1. Transportlīdzekļu tikai ar iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV degvielas patēriņš uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko vadītājs var izvēlēties (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).
A- Iebūvēta degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzība 4a. pantā minētajiem transportlīdzekļiem a. Datu pieejamība XXII pielikuma 3. punktā uzskaitītie parametri ir pieejami: jā/neattiecas b. Precizitāte (attiecīgā gadījumā)
2.1.1.3.2. OVC-HEV un OVC-FCHV degvielas patēriņš akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums
2.1.1.3.3. OVC-HEV un OVC-FCHV UF svērtais degvielas patēriņš
2.1.1.3.4. NOVC-FCHV un OVC-FCHV transportlīdzekļu degvielas patēriņš uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam, ko vadītājs var izvēlēties (dominējošais režīms vai vislabvēlīgākā gadījuma režīms, kā arī attiecīgā gadījumā visnelabvēlīgākā gadījuma režīms).
2.1.1.4. NOBRAUKUMS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) 2.1.1.4.1. Nobraukums attiecībā uz OVC-HEV un OVC-FCHV (attiecīgā gadījumā) 2.1.1.4.1.1. Kopējais pilnuzlādes nobraukums 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums
2.1.1.4.1.2. Līdzvērtīgs kopējais pilnuzlādes nobraukums
2.1.1.4.1.3. Faktiskais nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā
2.1.1.4.1.4. Nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 2.1.1.4.2. PEV nobraukums – pilnuzlādes nobraukums pilnībā elektriskā režīmā (attiecīgā gadījumā) 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums
2.1.1.5. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) 2.1.1.5.1. OVC-HEV un OVC-FCHV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā) 2.1.1.5.1.1. Atkārtoti uzlādēta elektroenerģija (EAC)
2.1.1.5.1.2. Elektroenerģijas patēriņš (EC)
2.1.1.5.1.3. UF svērtais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums (attiecīgā gadījumā)
2.1.1.5.1.4. UF svērtais elektroenerģijas patēriņš 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. Secinājums (attiecīgā gadījumā)
2.1.1.5.1.5. Informācija COP vajadzībām
2.1.1.5.2. PEV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā) 1. tests
2. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu. 3. tests (attiecīgā gadījumā) Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu.
Informācija COP vajadzībām
2.1.2. TRANSPORTLĪDZEKLIS AR MAZĀKO VĒRTĪBU (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) Atkārto 2.1.1. punktu. 2.1.3. TRANSPORTLĪDZEKLIS AR M VĒRTĪBU (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ) Atkārto 2.1.1. punktu. 2.1.4. EMISIJU VĒRTĪBU GALĪGIE KRITĒRIJI (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)
2.2. 2. tipa (a) tests Ietver emisiju datus, kas vajadzīgi tehniskās apskates testam.
2.3. 3. tipa (a) tests Kartera gāzu emisijas atmosfērā: nav 2.4. 4. tipa (a) tests
2.5. 5. tipa tests
2.6. RDE tests (1.a tips)
2.7. 6. tipa tests (a)
2.8. Iebūvētā diagnostikas sistēma
2.9. Dūmainības tests(b) 2.9.1. VIENMĒRĪGU APGRIEZIENU TESTS
2.9.2. BRĪVĀ PAĀTRINĀJUMA TESTS
2.10. Motora jauda
2.11. Temperatūras dati saistībā ar transportlīdzekļa lielāko vērtību (VH)
2.12. Reaģentu izmantojoša izplūdes pēcapstrādes sistēma
II DAĻA Turpmāk norādītā informācija, ja attiecināms, ir datu minimums, kas vajadzīgs ATCT testam. Ziņojuma numurs
Vispārīgas piezīmes Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja būtu jāapraksta testa ziņojumā. Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā. Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju. Testa ziņojuma iedaļās par specifiskiem transportlīdzekļa tipiem ir iekļauti šādi burti:
1. TESTĒTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS 1.1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
1.1.1. Spēka pārvada arhitektūra
1.1.2. IEKŠDEDZES MOTORS (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punktu atkārto.
1.1.3. TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punktu atkārto.
1.1.4. DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punktu atkārto. 1.1.5. IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punktu atkārto.
1.1.6. IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena sistēma, punktu atkārto.
1.1.7. SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punktu atkārto.
1.1.8. TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punktu atkārto.
Transmisijas pārnesumskaitļi (R.T.), galvenās attiecības (R.P.) un (transportlīdzekļa ātrums (km/h)) /(motora apgriezieni (1 000 (min-1)) (V1000) katram pārnesumkārbas pārnesumskaitlim (R.B.).
1.1.9. ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punktu atkārto.
1.1.10. VILCES REESS (attiecīgā gadījumā) Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punktu atkārto.
1.1.11. — 1.1.12. ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā) Var būt vairāk nekā viena PE (spēkiekārtas enerģijas pārveidotājs, zemsprieguma sistēma vai lādētājs).
1.2. TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS 1.2.1. MASA
1.2.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI
1.2.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI
1.2.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)
2. TESTU REZULTĀTI
2.1. TESTS 14 °C TEMPERATŪRĀ
2.1.1. Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā
2.1.2. Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā
2.2. TESTS 23 °C TEMPERATŪRĀ Sniedz informāciju vai atsaucas uz 1. tipa testa ziņojumu
2.2.1. Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV piesārņotāju emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā
2.2.2. Transportlīdzekļa ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisijas uzlādi noturoša testa gadījumā
2.3. SECINĀJUMS
2.4. ATSAUCES TRANSPORTLĪDZEKĻA TEMPERATŪRAS DATI PĒC 23 °C TESTA
“8.b papildinājums Ceļa slodzes testa ziņojums Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs ceļa slodzes noteikšanas testam. Ziņojuma numurs
1. ATTIECĪGAIS(-IE) TRANSPORTLĪDZEKLIS(-ĻI)
2. TESTĒTO TRANSPORTLĪDZEKĻU APRAKSTS Ja nav interpolācijas: apraksta visnelabvēlīgākā gadījuma transportlīdzekli (attiecībā uz vajadzīgo enerģiju). 2.1. AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE
2.1.1. Vispārīgi
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.1.2 Masas
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.1.3 Riepas
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.1.4. Virsbūve
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.2. UZ CEĻA 2.2.1. Vispārīgi
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.2.2. Masas
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.2.3. Riepas
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.2.4. Virsbūve
Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):
2.3. SPĒKA PĀRVADS 2.3.1. Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību
2.3.2. Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību Atkārto 2.3.1. punktu ar VL datiem. 2.4. TESTU REZULTĀTI 2.4.1. Transportlīdzeklis ar lielāko vērtību
UZ CEĻA
Vai AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE
Vai CEĻA SLODZES MATRICA UZ CEĻA
Vai CEĻA SLODZES MATRICAS AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE
2.4.2. Transportlīdzeklis ar mazāko vērtību Atkārto 2.4.1. punktu ar VL datiem “8.c papildinājums Testa lapas veidne Testa lapā ietver reģistrētos testa datus, kas nav ietverti nevienā testa ziņojumā. Tehniskais dienests vai ražotājs glabā testa lapu(-as) vismaz 10 gadus. Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs testa lapām.
|
9) |
8.d papildinājumu groza šādi:
|
(1) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, un maināmas degvielas ar biodīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem īpašās testa procedūras tiks noteiktas vēlāk.
(2) Daļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības un attiecīgās mērīšanas procedūras piemēro tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem.
(3) Apvienojot divu degvielu transportlīdzekli ar maināmas degvielas transportlīdzekli, piemēro abas testu prasības.
(4) Ja transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, nosaka tikai NOx emisijas.
(5) Daļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības un attiecīgās mērīšanas procedūras nepiemēro.
(6) Daļiņu skaita RDE testu veic tikai transportlīdzekļiem, kuriem Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā ir noteiktas “Euro 6”PN maksimāli pieļaujamās emisijas.
(7) Attiecībā uz izmērīto komponentu piemērojamību degvielām un transportlīdzekļa tehnoloģijai un attiecīgi mērīšanas procedūrām sk. emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.
(8) Faktisks tests var nebūt nepieciešams; sīkāku informāciju sk. ANO Noteikumos Nr. 24.
(9) Tikai tad, ja iekšdedzes motors darbojas CoP verifikācijas derīga CD 1. tipa testa laikā.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
(*1) reprezentatīvo transportlīdzekli testē ceļa slodzes matricas saimei
(11) Ja vērtība dnec mainās pēc pārskatīšanas 2024. gadā, transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti ar pārskatīto dnec, piešķir atšķirīgu rakstzīmi”.
(*2) Attiecībā uz tilpumu un svaru ir pieļaujama +/- 10 procentu pielaide.
(12) OVC-HEV gadījumā norādīt attiecībā uz uzlādi noturošu un akumulēto enerģiju patērējošu ekspluatācijas stāvokli.
(13) Norādīt pēc vajadzības.
(14) Aprēķinātas no salāgotajām CO2 vērtībām.
(*3) Ja OBFCM signālu var nolasīt tikai līdz diviem cipariem aiz komata, trešo ciparu aiz komata norāda kā nulli.
(15) Saskaņā ar XXII pielikumu.
(16) Saskaņā ar XXII pielikumu.
(17) Saskaņā ar XXII pielikumu.
(18) Par katru piesārņotāju norāda vislielāko vērtību no VH, VL (attiecīgā gadījumā) un VM (attiecīgā gadījumā) vidējiem testa rezultātiem.
(19) Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).
(20) Norādīt pēc vajadzības.
(21) Ja “jā”, tad pēdējās sešas rindas nav piemērojamas.
(*4) Attiecībā uz tilpumu un svaru ir pieļaujama +/- 10 procentu pielaide.
(22) Korekcija, kas minēta B6. pielikumā – ANO Noteikumu Nr. 154 2. papildinājums attiecībā uz ICE transportlīdzekļiem, KCO2 attiecībā uz HEV.
(23) Korekcija, kas minēta ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz ICE transportlīdzekļiem un ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz HEV (KCO2 ).
(24) Ja “jā”, tad pēdējās sešas rindas nav piemērojamas.
(25) Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 1. papildinājuma 4.2. punktā.
(26) Izmērs, kas definēts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā.
(27) Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma 1. papildinājuma 4.2. punktā.
(28) Izmērs, kas definēts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā.
II PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
Atbilstības ekspluatācijā metodika
1. IEVADS
Šajā pielikumā ir izklāstīta atbilstības ekspluatācijā (ISC) metodika, kas jāievēro, pārbaudot atbilstību emisiju robežvērtībām izpūtējam (tostarp zemā temperatūrā) un iztvaikošanas emisijām transportlīdzekļa parastajā lietderīgās izmantošanas laikā.
2. PROCESA APRAKSTS
1. attēls
Atbilstības ekspluatācijā procesa attēlojums (kur “GTAA” ir piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, “OEM” ir ražotājs un citi dalībnieki ir definēti šādi: “TAA” ir tipa apstiprinātāja iestāde, kas nav tā, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, “TS” ir tehniskie dienesti, “EK” ir Komisija, un trešās personas, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2022/163).
3. ISC SAIMES NOTEIKŠANA
ISC saimē ietilpst šādi transportlīdzekļi:
a) |
attiecībā uz izpūtēja emisijām (1. tipa, 1.a tipa un 6. tipa tests) – transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas PEMS testa saime, kā aprakstīts III.A pielikuma 3.3. punktā; |
b) |
attiecībā uz iztvaikošanas emisijām (4. tipa tests) – transportlīdzekļi, kas iekļauti iztvaikošanas emisiju saimē, kā aprakstīts ANO Noteikumu Nr. 154 6.6.3. punktā. |
4. INFORMĀCIJAS VĀKŠANA UN SĀKOTNĒJAIS RISKA NOVĒRTĒJUMS
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde un citi dalībnieki ievāc visu attiecīgo informāciju par iespējamām emisiju neatbilstībām, kas ir būtiska, lai pieņemtu lēmumu par to, kuru no ISC saimēm pārbaudīt konkrētajā gadā. Tie īpaši ņem vērā informāciju, kas norāda, kuriem transportlīdzekļu tipiem ir augstas emisijas reālos braukšanas apstākļos. Minēto informāciju iegūst ar atbilstīgām metodēm, kas var būt tālizpēte, vienkāršotas iebūvētas emisiju pārraudzības sistēmas (SEMS) un testēšana ar PEMS. Lai ISC testiem noteiktu prioritātes, šādas testēšanas laikā var izmantot novēroto pārsniegumu skaitu un nozīmību.
Šādu ISC pārbaužu ietvaros visi ražotāji piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei sniedz informāciju par garantijas laikā iesniegtajām prasībām attiecībā uz emisijām un ar emisijām saistītiem garantijas remontiem, kas veikti vai reģistrēti tehniskās apkopes laikā; šo informāciju iesniedz formātā, ko saskaņojuši piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde un ražotājs, saņemot tipa apstiprinājumu. Sīki norāda ar emisijām saistīto sastāvdaļu un sistēmu atteiču biežumu un raksturojumu katrai ISC saimei. ISC ziņojumus iesniedz vismaz reizi gadā katrai ISC saimei periodam, kurā atbilstības ekspluatācijā pārbaudes ir jāveic saskaņā ar 9. panta 3. punktu. ISC ziņojumus dara pieejamus pēc pieprasījuma.
Pamatojoties uz pirmajā un otrajā daļā sniegto informāciju, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sākotnēji novērtē risku, ka ISC saime varētu neizpildīt atbilstības ekspluatācijā nosacījumus, un, pamatojoties uz šo vērtējumu, pieņem lēmumu par to, kuras saimes testēt un kuru tipu testus veikt saskaņā ar ISC noteikumiem. Papildus tam piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde testēšanai var izvēlēties ISC saimes pēc nejaušas atlases principa.
Citi dalībnieki ņem vērā saskaņā ar pirmo daļu savākto informāciju, lai noteiktu testēšanas prioritātes. Turklāt tie var pēc nejaušības principa izvēlēties, kuras ISC saimes testēt.
5. ISC TESTS
Ražotājs veic ISC testu izpūtēja emisijām, kas sastāv vismaz no 1. tipa testa, kuru veic visām ISC saimēm. Ražotājs var veikt arī 1.a tipa, 4. tipa un 6. tipa testu visām ISC saimēm vai to daļai. Ražotājs paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijā elektronisko platformu vai, ja tas nav iespējams, citus atbilstošus līdzekļus.
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katru gadu pārbauda noteiktu daudzumu ISC saimju, kā noteikts 5.4. punktā. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekļauj visus ISC testēšanas rezultātus 5.9. punktā norādītajā atbilstības ekspluatācijā elektroniskajā platformā.
Citi dalībnieki katru gadu var pārbaudīt jebkādu ISC saimju skaitu. Tie paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijā elektronisko platformu vai, ja tas nav iespējams, citus atbilstošus līdzekļus.
5.1. Testēšanas kvalitātes nodrošināšana
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katru gadu veic ražotāja veikto ISC pārbaužu revīziju. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var arī veikt trešo personu veikto ISC pārbaužu revīziju. Revīziju veic, pamatojoties uz informāciju, kuru snieguši ražotāji vai trešās personas un kurā ietver vismaz sīki sagatavoto ISC ziņojumu saskaņā ar 3. papildinājumu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai ražotāji vai trešās personas sniedz papildu informāciju.
5.2. Testu rezultātu publiskošana
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde paziņo atbilstības novērtējuma un korektīvo pasākumu rezultātus par konkrētu ISC saimi, tiklīdz tie kļūst pieejami, citiem dalībniekiem, kas iesnieguši testa rezultātus par konkrēto saimi.
Testu rezultātus, tostarp sīkus datus par visiem testētajiem transportlīdzekļiem, var publiskot tikai pēc tam, kad piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde ir publicējusi ikgadējo ziņojumu vai atsevišķas ISC procedūras rezultātus, vai pēc statistiskās procedūras noslēgšanas (skatīt 5.10. punktu) bez rezultāta. Ja publicē citu dalībnieku veikto ISC testu rezultātus, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, kas tos iekļāvusi, sniedz atsauci uz ikgadējo ziņojumu.
5.3. Testu veidi
ISC testus veic tikai transportlīdzekļiem, kas atlasīti saskaņā ar 1. papildinājumu.
Testējot ISC, 1. tipa testu veic saskaņā ar XXI pielikumu.
Testējot ISC, 1.a tipa testus veic saskaņā ar III.A pielikumu, 4. tipa testus veic saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu, un 6. tipa testus veic saskaņā ar VIII pielikumu.
5.4. ISC testēšanas biežums un tvērums
Ražotājs konkrētai ISC saimei atbilstības ekspluatācijā pārbaudes veic ar intervālu, kas nepārsniedz 24 mēnešus.
ISC testu biežums, ko veic piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, ir atkarīgs no ISO 31000:2018 standartā “Riska vadība. Principi un vadlīnijas” noteiktās riska novērtēšanas metodes, kurā iekļauj saskaņā ar 4. punktu veiktā sākotnējā novērtējuma rezultātus.
Katra piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde veic 1. tipa testu un 1.a tipa testu vismaz 5 % no katra ražotāja ISC saimēm gadā vai vismaz divām ražotāja ISC saimēm gadā, ja tās ir pieejamas. Prasība, ka jātestē vismaz 5 % vai vismaz divas ISC saimes katram ražotājam gadā, neattiecas uz maza apjoma ražotājiem. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina iespējami plašāko ISC saimju un transportlīdzekļu vecuma aptvērumu konkrētā atbilstības ekspluatācijā saimē, lai nodrošinātu atbilstību saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katras ISC saimes uzsākto statistisko procedūru pabeidz 12 mēnešu laikā.
4. tipa vai 6. tipa testam nav minimālā biežuma prasību.
5.5. Piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei ISC testēšanai nepieciešamais finansējums
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības ekspluatācijā testēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz ISC testus, kas tiek veikti līdz 5 % no atbilstības ekspluatācijā saimēm katram ražotājam gadā vai vismaz divām ISC saimēm katram ražotājam gadā.
5.6. Testēšanas plāns
Lai veiktu ISC testēšanu, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izstrādā testēšanas plānu. 1.a testa gadījumā plānā ietver testus, ko veic, lai pārbaudītu ISC atbilstību dažādos testēšanas apstākļos saskaņā ar III.A pielikumu.
5.7. Transportlīdzekļu atlase ISC testēšanai
Savāktajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka atbilstību ekspluatācijā var novērtēt pienācīgi uzturētiem un lietotiem transportlīdzekļiem. Lai izlemtu, vai transportlīdzekli var atlasīt ISC testēšanas vajadzībām, izmanto 1. papildinājumā sniegtās tabulas. Veicot pārbaudi saskaņā ar 1. papildinājuma tabulām, dažus transportlīdzekļus var izbrāķēt un tiem neveikt ISC testēšanu, ja ir pierādījumi, ka emisiju kontroles sistēmas daļas ir bojātas.
Vienu un to pašu transportlīdzekli var izmantot vairāku tipu testiem (1. tipa, 1.a tipa, 4. tipa, 6. tipa testam) un ziņojumu sagatavošanai, tomēr statistiskās procedūras vajadzībām ņem vērā tikai pirmo derīgo testu no katra tipa.
5.7.1. Vispārīgas prasības
Transportlīdzeklis pieder pie ISC saimes, kā norādīts 3. punktā, un atbilst 1. papildinājuma tabulā noteiktajām pārbaudēm. Tas ir reģistrēts Savienībā, un vismaz 90 % no tā braukšanas laika tas ir braucis pa Savienības ceļiem. Transportlīdzekli var izraudzīties vienā ģeogrāfiskā reģionā, bet tā emisiju testēšanu var veikt citā reģionā. Ja ISC testus veic ražotājs, ar piešķīrējas tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu var testēt transportlīdzekļus, kas reģistrēti trešā valstī, ja tie pieder pie tās pašas ISC saimes un tiem ir atbilstības sertifikāts.
Atlasītajiem transportlīdzekļiem ir apkopes pieraksti, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir pareizi uzturēts un tam ir veikta apkope saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un ar emisijām saistīto daļu nomaiņai ir izmantotas tikai oriģinālās daļas.
ISC testēšanā neiekļauj transportlīdzekļus, attiecībā uz kuriem ir redzamas norādes par nepareizu ekspluatāciju un neatbilstošu izmantošanu, kas varētu ietekmēt emisiju rādījumus, nesankcionētām manipulācijām vai apstākļiem, kuri varētu izraisīt nedrošu darbību.
Transportlīdzekļiem nedrīkst būt aerodinamiski pārveidojumi, kurus pirms testēšanas nevar noņemt.
Transportlīdzekli izslēdz no ISC testēšanas, ja iebūvētajā datorā uzglabātā informācija rāda, ka transportlīdzeklis ticis ekspluatēts pēc tam, kad uz paneļa iededzies kļūdas kods, un nav veikts remonts saskaņā ar ražotāja specifikācijām.
Transportlīdzekli izslēdz no ISC testēšanas, ja transportlīdzekļa tvertnē ielietā degviela neatbilst piemērojamiem standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1), vai ja ir pierādījumi vai ieraksti par to, ka iepildīta nepareizā tipa degviela.
5.7.2. Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana
Transportlīdzekļiem, kas apstiprināti testēšanai, pirms vai pēc ISC testēšanas veic kļūmju diagnostiku un parasto tehnisko apkopi, kas nepieciešama saskaņā ar 1. papildinājumu.
Veic šādas pārbaudes: OBD pārbaudes (veic pirms un pēc testa), vizuālas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nedeg atteices indikatora spuldzītes, pārbauda gaisa filtru, visas dzensiksnas, visu šķidrumu līmeni, radiatora un degvielas iepildes vāciņu, visas vakuuma un degvielas sistēmas šļūtenes un ar pēcapstrādes sistēmu saistītos elektrības vadus, lai pārliecināto par to veselumu; aizdedzes, degvielas mērīšanas un piesārņojuma kontroles iekārtas komponentu pārbaude attiecībā uz nepareizu noregulējumu un/vai bojājumiem.
Ja transportlīdzeklim līdz nākamajai plānotajai tehniskajai apkopei trūkst 800 km nobraukuma vai mazāk, veic tehnisko apkopi.
Pirms 4. tipa testa veikšanas logu mazgāšanas šķidrumu nolej un aizstāj ar karstu ūdeni.
Degvielas paraugu paņem un uzglabā saskaņā ar III.A pielikuma prasībām, lai veiktu turpmāku analīzi, ja tests nebūs iziets.
Visas kļūmes reģistrē. Ja ir bojāta piesārņojuma kontroles iekārta, norāda, ka transportlīdzeklis ir bojāts, un to vairs neizmanto turpmākai testēšanai, bet bojājumu ņem vērā, veicot atbilstības novērtējumu saskaņā ar 6.1. punktu.
5.8. Izlases lielums
Kad ražotāji piesakās 5.10. punktā minētajai statistiskajai procedūrai 1. tipa testam, izlases partiju skaitu nosaka, pamatojoties uz ISC saimes ikgadējo pārdošanas apjomu Savienībā, kā norādīts šajā tabulā:
1. tabula
Izlases partiju skaits ISC testēšanai ar 1. tipa testiem
Eiropas Savienībā reģistrēto transportlīdzekļu skaits kalendārajā gadā paraugu ņemšanas periodā |
Paraugu partiju skaits (1. tipa testiem) |
līdz 100 000 |
1 |
100 001 –200 000 |
2 |
vairāk par 200 000 |
3 |
Katrā izlases partijā iekļauj pietiekami daudz transportlīdzekļu tipu, lai nodrošinātu, ka tiek aptverti vismaz 20 % no šīs PEMS saimes kopējo Eiropā reģistrēto transportlīdzekļu iepriekšējā gadā. Ja vienā PEMS saimē ietilpst vairāki zīmoli, testē visus zīmolus. Kad attiecībā uz saimi ir jātestē vairāk par vienu izlases partiju, otrajā un trešajā izlases partijā iekļauj transportlīdzekļus, kuru apkārtējās vides un/vai parastās ekspluatācijas apstākļi atšķiras no pirmajā izlases partijā iekļauto transportlīdzekļu apkārtējās vides un/vai parastās ekspluatācijas apstākļiem.
5.9. Elektroniskās platformas izmantošana atbilstības ekspluatācijā vajadzībām un piekļuvei testēšanai nepieciešamajiem datiem
Lai atvieglotu datu apmaiņu starp ražotājiem un citiem dalībniekiem, no vienas puses, un piešķīrēju tipa apstiprinātāju iestādi, no otras puses, un lēmuma pieņemšanu par izlases derīgumu vai nederīgumu, Komisija izveido elektronisko platformu.
Ražotājs aizpilda 5. panta 12. punktā minēto testēšanas pārredzamības paketi formātā, kas norādīts 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā un šā punkta 2. tabulā, un iesniedz to tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir emisiju tipa apstiprinājumu. 5. papildinājuma 2. tabulu izmanto, lai varētu atlasīt vienas saimes transportlīdzekļus testēšanai un lai kopā ar 5. papildinājuma 1. tabulu varētu sniegt pietiekamu informāciju par testējamiem transportlīdzekļiem.
Tiklīdz kļūst pieejama pirmajā punktā minētā elektroniskā platforma, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir emisiju tipa apstiprinājumu, šajā platformā augšupielādē 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā sniegto informāciju piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.
Visa 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā iekļautā informācija ir bez maksas publiski pieejama elektroniskā veidā.
Testēšanas pārredzamības paketē iekļauj arī šādu informāciju, ko pēc citu dalībnieku pieprasījuma ražotājs sniedz bez maksas piecu darbdienu laikā.
2. tabula
Sensitīva informācija
ID |
Ievaddati |
Apraksts |
1. |
Īpaša procedūra transportlīdzekļu pārveidošanai (no 4WD uz 2WD) testēšanai ar dinamometru, ja pieejama |
Kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.4.2.4. punktā |
2. |
Dinamometra režīma instrukcijas, ja pieejamas |
Kā iespējot dinamometra režīmu, kā darīts arī TA testu laikā |
3. |
TA testu laikā izmantotais brīvskrējiena režīms |
Ja transportlīdzeklim ir brīvskrējiena režīms, šā režīma iespējošanas instrukcijas |
4. |
Akumulatora izlādes procedūra (OVC-HEV, PEV) |
OEM procedūra, lai iztērētu akumulatoru OVC-HEV sagatavošanai uzlādi noturošiem testiem un PEV akumulatora uzlādēšanai |
5. |
Visu palīgierīču deaktivēšanas procedūra |
Ja izmanto TA laikā |
6. |
Procedūra, ko izmanto, lai izmērītu visu REESS strāvu un spriegumu, izmantojot ārēju aprīkojumu |
Kā definēts ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 3. papildinājumā. Lai izmērītu strāvu un spriegumu neatkarīgi no iebūvētajiem datiem, OEM iesniedz procedūru, strāvas un sprieguma piekļuves punktu aprakstu un to ierīču sarakstu, kuras izmanto strāvas un sprieguma mērīšanai tipa apstiprinājuma laikā. |
5.10. Statistiskā procedūra
5.10.1. Vispārīgi
Atbilstību ekspluatācijā verificē ar statistisko metodi, ievērojot izlases secīgās ņemšanas vispārīgos principus pārbaudei pēc pazīmēm. Lai iegūtu derīgu rezultātu 1. tipa un 1.a tipa testam un RDE testam, minimālais izlases lielums ir trīs transportlīdzekļi un maksimālais kumulatīvais izlases lielums ir desmit transportlīdzekļi.
4. tipa un 6. tipa testiem var izmantot vienkāršotu metodi, proti, atlasa trīs transportlīdzekļus un uzskata, ka tests nav izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to nav izturējuši, un tests ir izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to ir izturējuši. Gadījumā, ja divi no trim transportlīdzekļiem ir vai nav izturējuši testu, tipa apstiprinātāja iestāde var izlemt veikt papildu testus vai novērtēt atbilstību saskaņā ar 6.1. punktu.
Testa rezultātus ar nolietošanas koeficientiem nereizina.
Transportlīdzekļiem, kuriem deklarētās maksimālās RDE vērtības, kas norādītas atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, kā aprakstīts Regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumā, ir zemākas nekā emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā, atbilstību pārbauda, veicot salīdzināšanu ar šīm deklarētajām maksimālajām RDE vērtībām. Ja tiek konstatēts, ka paraugs neatbilst deklarētajām maksimālajām RDE vērtībām, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde pieprasa ražotājam veikt korektīvas darbības.
Pirms pirmā ISC testa veikšanas ražotājs vai citi dalībnieki paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei par savu nodomu testēt konkrētas transportlīdzekļu saimes atbilstību ekspluatācijā. Kad saņemts šis paziņojums, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izveido jaunu statistisko datu mapi, lai attiecībā uz katru šo konkrēto izlases partiju vai partiju kopu apstrādātu rezultātus katrai attiecīgo parametru – transportlīdzekļu saime, emisiju testa tips un piesārņotājs – kombinācijai. Katrai attiecīgajai šo parametru kombinācijai veic atsevišķas statistiskās procedūras.
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde katrā statistikas datu mapē iekļauj tikai attiecīgās puses iesniegtos rezultātus. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde reģistrē veikto testu skaitu, izturēto un neizturēto testu skaitu un citus datus, kas nepieciešami statistiskās procedūras nodrošināšanai.
Lai arī konkrētai testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijai var vienlaikus uzsākt vairākas statistiskās procedūras, puse drīkst iesniegt testa rezultātus tikai vienai konkrētās testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijas statistiskai procedūrai. Ziņojumu par katru testu iesniedz tikai vienu reizi, un sniedz ziņojumus par visiem testiem (derīgi, nederīgi, ir izturēti, nav izturēti utt.).
Katru ISC statistisko procedūru noslēdz tikai tad, kad tiek sasniegts rezultāts, proti, tiek pieņemts lēmums par to, vai izlase ir vai nav izturējusi pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu. Tomēr, ja pēc statistisko datu mapes atvēršanas 12 mēnešu laikā nav sasniegts rezultāts, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde slēdz šo mapi, ja vien netiek pieņemts lēmums nākamo sešu mēnešu laikā pabeigt testus, kas nepieciešami šīs statistiskās datu mapes noslēgšanai.
Iepriekš aprakstītās funkcijas veic tieši elektroniskajā platformā, tiklīdz attiecīgās funkcijas ir pieejamas.
5.10.2. ISC rezultātu apvienošana
Citu dalībnieku veikto testu rezultātus var apvienot vienā kopīgā statistiskajā procedūrā. Lai testu rezultātus apvienotu, par to pirms testu sākšanas ir rakstveidā jāvienojas visām ieinteresētajām personām, kas iesniedz testa rezultātus rezultātu kopā, un ir jāsniedz paziņojums tipa apstiprinātājai iestādei un elektroniskajai platformai, ja tā ir pieejama. Viena no personām tiek iecelta par vadošo personu, kas ir atbildīga par datu paziņošanu un saziņu ar piešķīrēju tipa apstiprinātāju iestādi.
5.10.3. Atsevišķa testa rezultāts: tests ir izturēts / nav izturēts / nederīgs
Uzskata, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests ir “izturēts”, ja emisiju rezultāts ir vienāds ar vai zemāks par Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību.
Uzskata, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests “nav izturēts”, ja emisiju rezultāts ir lielāks par attiecīgo šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību. Katram statistiskajam gadījumam katrs neizturētā testa rezultāts par 1 palielina neizturēto testu skaitu “f” (failed) (skatīt 5.10.5. punktu).
ISC emisiju tests ir uzskatāms par nederīgu, ja netiek ievērotas 5.3. punktā noteiktās testu prasības. Statistiskajā procedūrā nederīgos testa rezultātus neņem vērā, un testu atkārto ar to pašu transportlīdzekli, lai panāktu derīgu testu.
ISC testa rezultātus iesniedz piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei desmit darbdienu laikā pēc katra testa veikšanas atsevišķam transportlīdzeklim. Testu beigās testa rezultātiem pievieno visaptverošu testa ziņojumu. Rezultātus iekļauj izlasē hronoloģiskā testu veikšanas secībā.
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekļauj visus derīgos emisiju testa rezultātus attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā, līdz tiek sasniegts rezultāts “izlase ir izturējusi” vai “izlase nav izturējusi” pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu.
5.10.4. Rīcība ar izlecošajām vērtībām
Ja izlases statistiskajā procedūrā parādās izlecoši rezultāti, to dēļ iznākums var būt “nav izturēts” saskaņā turpmāk aprakstīto procedūru.
Izlecošās vērtības klasificē kā mērenas, viduvējas vai galējas.
Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir mērena izlecošā vērtība, ja tā pārsniedz piemērojamo emisiju robežvērtību ne vairāk kā 1,3 reizes. Mērenu izlecošo vērtību ieskaita neizturēto testu rezultātu skaitā tikai, kā norādīts turpmāk 5.10.5. punktā.
Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir viduvēja izlecošā vērtība, ja tā ir 1,3 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir divas šādas izlecošās vērtības, izlase nav izturējusi pārbaudi.
Uzskata, ka emisiju testa rezultātam ir galēja izlecošā vērtība, ja tā ir 2,5 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir viena šāda izlecošā vērtība, izlase nav izturējusi pārbaudi. Šādā gadījumā transportlīdzekļa reģistrācijas numuru paziņo ražotājam un piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei. Par šādu iespējamību transportlīdzekļa īpašniekus informē pirms testēšanas.
5.10.5. Lēmums par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi
Lai pieņemtu lēmumu par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, saskaita izturēto testu rezultātus “p” (passed) un neizturēto testu rezultātus “f” (failed). Katrā attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā saskaita visus izturēta testa rezultātus “p” un visus neizturēta testa rezultātus “f”.
Iekļaujot derīgos emisijas testa rezultātus ierosinātajā statistiskās procedūras gadījumā, tipa apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:
— |
aktualizē kumulatīvo izlases lielumu “n”, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, lai atainotu statistiskajā procedūrā iekļauto derīgo emisijas testu kopējo skaitu; |
— |
ņemot vērā rezultātu novērtējumu, aktualizē izturēto rezultātu “p” un neizturēto rezultātu “f” skaitu; |
— |
saskaita viduvējo un galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē saskaņā ar 5.10.4. punktu; |
— |
pārbauda, vai lēmums ir pieņemts saskaņā ar turpmāk sniegto procedūru. |
Lēmumu pieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n”, izturēto rezultātu “p” un neizturēto rezultātu “f” skaitu, kā arī viduvējo un/vai galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē. Lai pieņemtu lēmumu, vai ISC izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts no 2020. gada 1. janvāra, izmanto 2. attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu, un transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts līdz 2019. gada 31. decembrim, izmanto 2.a attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu. Diagrammās ir norādīts, ka lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu.
Statistiskajā procedūrā konkrētai transportlīdzekļa saimes, emisiju testa tipa un piesārņotāju kombinācijai ir iespējami divi lēmumi.
Iznākums “izlase ir izturējusi pārbaudi” tiek iegūts, ja saskaņā ar 2. attēlā vai 2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “IZTURĒTS”.
Lēmumu “izlase nav izturējusi pārbaudi” konkrētajam kumulatīvajam izlases lielumam “n” pieņem, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:
— |
saskaņā ar 2. attēlā vai 2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “NAV IZTURĒTS”; |
— |
ir divi lēmumi “NAV IZTURĒTS” ar viduvējām izlecošajām vērtībām; |
— |
ir viens lēmums “NAV IZTURĒTS” ar galēju izlecošo vērtību. |
Ja lēmums netiek pieņemts, statistisko procedūru nenoslēdz, un turpina iekļaut rezultātus, līdz tiek pieņemts lēmums vai līdz procedūra tiek slēgta saskaņā ar 5.10.1. punktu.
2. attēls
Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina pēc 2020. gada 1. janvāra (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”)
2.a. attēls
Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina līdz 2019. gada 31. decembrim (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”)
5.10.6. ISC pabeigtiem transportlīdzekļiem un vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem
Bāzes transportlīdzekļa ražotājs nosaka 3. tabulā uzskaitīto parametru pieļaujamās vērtības. Katrai saimei pieļaujamās parametru vērtības ieraksta emisiju tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā (sk. I pielikuma 3. papildinājumu) un 5. papildinājumā norādītajā pārredzamības sarakstā Nr. 1. Galīgā posma ražotājs drīkst izmantot tikai bāzes transportlīdzekļa emisiju vērtības, ja pabeigtajam transportlīdzeklim netiek pārsniegtas pieļaujamās parametru vērtības. Katra galīgā transportlīdzekļa parametru vērtības ieraksta tā atbilstības sertifikātā.
3. tabula
Pieļaujamās parametru vērtības vairākposmu transportlīdzekļiem un vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem, lai izmantotu bāzes transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu
Parametra vērtības |
Pieļaujamās vērtības (no–līdz) |
Galīgā transportlīdzekļa faktiskā masa (kg) |
|
Galīgā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg) |
|
Galīgā transportlīdzekļa frontālā daļa (cm2) |
|
Rites pretestība (kg/t) |
|
Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes projicētā priekšējā daļa (cm2) |
|
Ja testē pabeigtu vai vairākposmu speciālo transportlīdzekli un testa rezultāts ir zem piemērojamās emisijas robežvērtības, uzskata, ka transportlīdzeklis ir izturējis testu attiecībā uz ISC saimi 5.10.3. punkta nolūkos.
Ja pabeigta vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa testa rezultāts pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, tomēr tās nav 1,3 reizes augstākas par piemērojamajām emisiju robežvērtībām, testētājs pārbauda, vai transportlīdzeklis atbilst 3. tabulā noteiktajām vērtībām. Visas neatbilstības šīm vērtībām paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei. Ja transportlīdzeklim šīs vērtības ir neatbilstošas, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde noskaidro neatbilstības iemeslus un veic attiecīgos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu. Ja transportlīdzeklis atbilst 3. tabulā norādītajām vērtībām, uzskata, ka tas ir atzīmēts transportlīdzeklis attiecībā uz atbilstības ekspluatācijā saimi 6.1. punkta nolūkos.
Ja testa rezultāts vairāk nekā 1,3 reizes pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, uzskata, ka attiecībā uz ISC saimi tests nav izturēts 6.1. punktā noteiktajos nolūkos, bet tā nav izlecošā vērtība attiecīgajai ISC saimei. Ja pabeigtajam vai vairākposmu speciālajam transportlīdzeklim vērtības neatbilst 3. tabulā norādītajām vērtībām, to paziņo piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, kas noskaidro neatbilstības iemeslus un veic attiecīgos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai vairākposmu speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu.
6. ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA
6.1. |
Desmit darbdienu laikā pēc izlases ISC testēšanas pabeigšanas, kā norādīts 5.10.5. punktā, piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sāk rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz ražotāju, lai izlemtu, vai ISC saime (vai tās daļa) atbilst ISC noteikumiem un vai ir vajadzīgi korektīvie pasākumi. Attiecībā uz vairākposmu vai speciālajiem transportlīdzekļiem piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde sāk rūpīgu izmeklēšanu arī tad, ja ir vismaz trīs transportlīdzekļi, kuriem ir viena atteice, vai pieci atzīmēti transportlīdzekļi vienā ISC saimē, kā noteikts 5.10.6. punktā. |
6.2. |
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz atbilstības novērtēšanai nepieciešamo testu un revīziju izmaksas. |
6.3. |
Pēc ražotāja pieprasījuma piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var paplašināt izmeklēšanu, iekļaujot transportlīdzekļus, ko ekspluatē tas pats ražotājs un kas pieder pie citām ISC saimēm, un kam, iespējams, varētu būt tādi paši defekti. |
6.4. |
Rūpīgu izmeklēšanu veic ne ilgāk par 60 darbdienām no dienas, kad piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde ir sākusi izmeklēšanu. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde var veikt papildu ISC testus, lai noteiktu, kāpēc transportlīdzekļi nav izturējuši sākotnējos ISC testus. Papildu testus veic līdzīgos apstākļos, kādos veikti sākotnējie ISC testi, kas nav izturēti.
Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde to pieprasa, ražotājs sniedz papildu informāciju, lai jo īpaši parādītu iespējamos atteiču iemeslus, kuras saimes daļas varētu būt skartas, vai citas saimes varētu būt skartas, vai arī kāpēc problēma, kas radījusi atteici sākotnējos ISC testos, attiecīgā gadījumā neattiecas uz atbilstību ekspluatācijā. Ražotājam tiek sniegta iespēja pierādīt, ka tiek izpildītas atbilstības ekspluatācijā prasības. |
6.5. |
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde 6.4. punktā noteiktajā termiņā izlemj par atbilstību vai neatbilstību. Neatbilstības gadījumā piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde nosaka korektīvus pasākumus ISC saimei saskaņā ar 7. punktu. Tā paziņo tos ražotājam. |
7. KOREKTĪVIE PASĀKUMI
7.1. |
Ražotājs izstrādā korektīvo pasākumu plānu un iesniedz to piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei 45 darbdienu laikā pēc 6.5. punktā minētā lēmuma par atbilstību vai neatbilstību pieņemšanas. Šo termiņu var pagarināt vēl par 30 darbdienām, ja ražotājs pierāda piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, ka neatbilstības izmeklēšanai ir vajadzīgs vairāk laika. |
7.2. |
Korektīvie pasākumi, ko pieprasa piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde, ietver pamatoti izstrādātus un nepieciešamus sastāvdaļu un transportlīdzekļu testus, kas veicami, lai apliecinātu korektīvo pasākumu efektivitāti un noturību. |
7.3. |
Ražotājs korektīvo pasākumu plānam piešķir unikālu identifikācijas nosaukumu vai numuru. Korektīvo pasākumu plānā iekļauj vismaz šādus elementus:
Attiecībā uz d) apakšpunktu ražotājs var nepiemērot nekādus apkopes vai ekspluatācijas nosacījumus, kas nav pierādāmi saistīti ar neatbilstību un korektīvajiem pasākumiem. |
7.4. |
Remontu veic ātri, saprātīgos termiņos pēc tam, kad ražotājs ir saņēmis transportlīdzekli remontam. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde 15 darbdienu laikā pēc ieteiktā korektīvo pasākumu plāna saņemšanas vai nu to apstiprina, vai pieprasa jaunu plānu saskaņā ar 7.5. punktu. |
7.5. |
Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde neapstiprina korektīvo pasākumu plānu, ražotājs izstrādā jaunu plānu un iesniedz to piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei 20 darbdienu laikā pēc piešķīrējas tipa apstiprinātājas iestādes lēmuma paziņošanas. |
7.6. |
Ja piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde neapstiprina ražotāja otro iesniegto plānu, tā veic visus attiecīgos pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 53. pantu, lai atjaunotu atbilstību, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu. |
7.7. |
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde savu lēmumu par korektīviem pasākumiem piecu darbdienu laikā paziņo visām dalībvalstīm un Komisijai. |
7.8. |
Korektīvie pasākumi ir piemērojami visiem ISC saimes transportlīdzekļiem (vai citu attiecīgo saimju transportlīdzekļiem, ko ražotājs norādījis saskaņā ar 6.2. punktu), kurus varētu būt skāris tas pats defekts. Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde izlemj, vai ir nepieciešams grozīt tipa apstiprinājumu. |
7.9. |
Ražotāja pienākums ir izpildīt apstiprināto korektīvo pasākumu plānu visās dalībvalstīs un reģistrēt visus transportlīdzekļus, kas izņemti no tirgus vai atsaukti un ir remontēti, un reģistrēt darbnīcas, kas veikušas remontu. |
7.10. |
Ražotājs saglabā skarto transportlīdzekļu pircējiem saistībā ar korektīvo pasākumu plānu nosūtītā paziņojuma kopiju. Ražotājs saglabā pierakstus arī par atsaukšanas kampaņu, tostarp par skarto transportlīdzekļu kopējo skaitu katrā dalībvalstī, kā arī kopējo jau atsaukto transportlīdzekļu skaitu katrā dalībvalstī un skaidrojumus par korektīvo pasākumu piemērošanas kavējumiem. Ražotājs piešķīrējai tipa apstiprinātājai iestādei, katras dalībvalsts tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai sniedz pārskatu par atsaukšanas kampaņu reizi divos mēnešos. |
7.11. |
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais korektīvo pasākumu plāns tiek piemērots divu gadu laikā vismaz 90 % to teritorijā reģistrēto skarto transportlīdzekļu. |
7.12. |
Sertifikātā, kuru iesniedz transportlīdzekļa īpašniekam un kurā norāda korektīvo pasākumu kampaņas numuru, ieraksta veikto remontu vai pārveidojumu, vai jaunas iekārtas pievienošanu. |
8. IKGADĒJAIS ZIŅOJUMS, KO SAGATAVO PIEŠĶĪRĒJA TIPA APSTIPRINĀTĀJA IESTĀDE
Piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas un bez vajadzības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties, vēlākais, līdz katra gada 31. martam dara pieejamu ziņojumu, kurā izklāstīti visu iepriekšējā gadā pabeigto ISC izmeklēšanu rezultāti. Gadījumā, ja līdz minētajam datumam kādas iepriekšējā gada ISC izmeklēšanas vēl nav pabeigtas, par tām ziņojumu sniedz, tiklīdz izmeklēšana ir pabeigta. Ziņojumā iekļauj vismaz 4. papildinājumā uzskaitītos elementus.
1. papildinājums
Transportlīdzekļu atlases kritēriji un lēmums par pārbaudi neizturējušiem transportlīdzekļiem
Lai ISC testēšanai atlasītu pienācīgi uzturētus un ekspluatētus transportlīdzekļus, veic transportlīdzekļu apsekojumu. Transportlīdzekļus, uz kuriem attiecināms viens vai vairāki no turpmāk uzskaitītajiem izslēgšanas kritērijiem, izslēdz no testēšanas vai arī tos saremontē un tad atlasa.
Transportlīdzekļu atlase emisiju atbilstības ekspluatācijā testēšanai
|
|
|
|
Konfidenciāli |
Datums: |
|
|
x |
|
Pārbaudītāja vārds, uzvārds: |
|
|
x |
|
Testa vieta: |
|
|
x |
|
Reģistrācijas valsts (tikai ES): |
|
x |
|
|
|
|
x = Izslēgšanas kritēriji |
X = Pārbaudīts un ziņots |
|
Transportlīdzekļa parametri |
|
|||
|
|
|
||
Reģistrācijas numura zīme: |
|
x |
x |
|
Transportlīdzekļa nobraukums un vecums: transportlīdzeklim jāatbilst 9. panta noteikumiem attiecībā uz nobraukumu un vecumu, pretējā gadījumā to nevar atlasīt. Transportlīdzekļa vecumu skaita no pirmās reģistrācijas datuma |
x |
|
|
|
Pirmās reģistrācijas datums: |
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
VIN: |
|
x |
x |
|
Emisiju klase un raksturojums: |
|
x |
|
|
Reģistrācijas valsts: Transportlīdzeklim jābūt reģistrētam ES |
x |
x |
|
|
Modelis: |
|
x |
|
|
Motora kods: |
|
x |
|
|
Motora tilpums (l): |
|
x |
|
|
Motora jauda (KW): |
|
x |
|
|
Pārnesumkārbas tips (automātiskā/manuālā): |
|
x |
|
|
Dzenošā ass (FWD/AWD/RWD): |
|
x |
|
|
Riepu izmērs (priekšējās un aizmugurējās, ja atšķiras): |
|
x |
|
|
Vai transportlīdzeklis ir iesaistīts atsaukšanas vai remonta kampaņā? Ja “jā”, kādā? Vai kampaņas remontdarbi jau ir veikti? Remontdarbiem jābūt veiktiem pirms ISC testēšanas sākšanas |
x |
x |
|
|
|
|
|
|
|
Transportlīdzekļa īpašnieka iztaujāšana (īpašniekam uzdod tikai galvenos jautājumus, un viņam nav jāzina par atbilžu saistību) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īpašnieka vārds, uzvārds (pieejams tikai akreditētai pārbaudes struktūrai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam) |
|
|
x |
|
Kontaktinformācija (adrese/telefons) (pieejama tikai akreditētai pārbaudes struktūrai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam) |
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
Cik īpašnieku transportlīdzeklim ir bijis? |
|
x |
|
|
Vai ir bijuši gadījumi, kad odometrs nedarbojas? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai transportlīdzeklis ir lietots kādam no minētajiem mērķiem? |
|
|
|
|
Vai automašīna izmantota ekspozīcijas zālēs? |
|
x |
|
|
Kā taksometrs? |
|
x |
|
|
Kā piegādes transportlīdzeklis? |
|
x |
|
|
Sacensībās/motosportā? |
x |
|
|
|
Kā nomas automobilis? |
|
x |
|
|
Vai ar transportlīdzekli ir pārvadātas smagas kravas, kas pārsniedz ražotāja specifikācijas? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai ir bijuši nopietni transportlīdzekļa vai motora remontdarbi? |
|
x |
|
|
Vai ir bijuši nopietni nesankcionēti transportlīdzekļa vai motora remontdarbi? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai ir veikta neatļauta jaudas palielināšana/regulēšana? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai ir veikta kādas emisiju pēcapstrādes un/vai padeves sistēmas detaļas nomaiņa? Vai ir izmantotas oriģinālas detaļas? Ja nav izmantotas oriģinālās detaļas, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
x |
|
|
Vai kāda emisiju pēcapstrādes sistēmas detaļa ir pastāvīgi noņemta? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt |
x |
|
|
|
Vai ir bijušas uzstādītas kādas nesankcionētas ierīces (karbamīda pretdarbības viela, emulators utt.)? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt |
x |
|
|
|
Vai transportlīdzeklis ir bijis iesaistīts smagā negadījumā? Sniegt bojājumu un veikto remontdarbu sarakstu |
|
x |
|
|
Vai automobilim iepriekš ir lietota nepareiza tipa degviela (t. i., benzīns dīzeļdegvielas vietā)? Vai automobilim lietota ES kvalitātes degviela, kas nav tirgus apritē (melnajā tirgū, vai sajaukta degviela?) Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai pēdējā mēneša laikā ir lietots gaisa atsvaidzinātājs, salona izsmidzinātājs, bremžu tīrītājs vai cits līdzeklis, kas ir augstas ogļhidrātu emisijas avots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai. |
x |
|
|
|
Vai pēdējo trīs mēnešu laikā transportlīdzeklī vai ārpus tā ir bijusi benzīna noplūde? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai. |
x |
|
|
|
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā kāds ir smēķējis automobiļa salonā? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai. |
x |
|
|
|
Vai automobilim ir lietoti pretkorozijas aizsardzības līdzekļi, uzlīmes, gruntējums vai kāds cits līdzeklis, kas ir iespējamais viegli gaistošu savienojumu avots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai. |
x |
|
|
|
Vai automobilis tika pārkrāsots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai. |
x |
|
|
|
Kur transportlīdzeklis tiek izmantots visbiežāk? |
|
|
|
|
% uz automaģistrāles |
|
x |
|
|
% uz lauku ceļiem |
|
x |
|
|
% pilsētā |
|
x |
|
|
Vai ar transportlīdzekli ir braukts pa valsti, kas nav ES dalībvalsts, vairāk par 10 % no braukšanas laika? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt |
x |
— |
|
|
Kurā valstī pēdējās divas reizes tika veikta degvielas uzpildīšana? Ja pēdējās divas reizes transportlīdzeklim degvielas uzpildīšana tika veikta valstī, kas nepiemēro ES degvielas standartus, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai tika lietotas ražotāja neapstiprinātas degvielas piedevas? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Vai transportlīdzekļa tehniskās apkopes un ekspluatācija veikta saskaņā ar ražotāja norādījumiem? Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
Pilna tehnisko apkopju un remontdarbu vēsture, tostarp atkārtoti veiktie darbi Ja netiek iesniegta pilna dokumentācija, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana |
X = Izslēgšanas kritēriji/ F = Transportlīdzeklis nav izturējis testu |
X = Pārbaudīts un ziņots |
|
|
|
|
|
|
1 |
Degvielas tvertnes līmenis (pilna/tukša) Vai deg degvielas līmeņa indikatora lampiņa? Ja deg, pirms testēšanas uzpilda degvielu. |
|
|
x |
2 |
Vai uz mērinstrumentu paneļa deg kādas brīdinājuma lampiņas, kas norāda uz transportlīdzekļa vai izplūdes pēcapstrādes sistēmas nepareizu darbību, ko nevar novērst ar parasto apkopi? (Bojājuma indikācijas lampiņa, motora apkopes lampiņa utt.?) Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
3 |
Vai pēc motora iedarbināšanas deg SCR lampiņa? Ja “jā”, pirms transportlīdzekļa testēšana jāuzpilda AdBlue vai jāveic remonts. |
x |
|
|
4 |
Izplūdes sistēmas vizuāla pārbaude Pārbauda, vai posmā starp izplūdes kolektoru un izpūtēja galu nav noplūdes. Pārbauda un dokumentē (ar attēliem) Ja ir bojājumi vai noplūdes, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. |
F |
|
|
5 |
Sastāvdaļas, kas attiecas uz izplūdes gāzēm Pārbauda un dokumentē (ar attēliem) visas sastāvdaļas, kas attiecas uz emisijām, vai tās nav bojātas. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. |
F |
|
|
6 |
Iztvaikošanas sistēma Uztur paaugstinātu spiedienu degvielas padeves sistēmā (no tilpnes puses), pastāvīgas apkārtējās vides temperatūrā pārbauda, vai nav noplūdes, veic FID smaržas testu ap transportlīdzekli un tā iekšpusē. Ja FID smaržas tests nav izturēts, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. |
F |
|
|
7 |
Degvielas paraugs No degvielas tvertnes paņem degvielas paraugu. |
|
|
x |
8 |
Gaisa filtrs un eļļas filtrs Pārbauda, vai nav piesārņots vai bojāts, un nomaina, ja ir bojāts vai stipri piesārņots vai ja līdz nākamajai ieteicamajai nomaiņai ir palikuši nenobraukti mazāk par 800 km. |
|
|
x |
9 |
Logu tīrīšanas šķidrums (tikai iztvaikošanas testam) Logu tīrīšanas šķidrumu nolej un tvertnē iepilda karstu ūdeni. |
|
|
x |
10 |
Riteņi (priekšējie/aizmugures) Pārbauda, vai riteņi brīvi griežas vai arī ir bloķēti ar bremzēm. Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
11 |
Riepas (tikai iztvaikošanas testam) Izņem rezerves riepu, ja riepas tika mainītas un ar tām nobraukts mazāk par 15 000 km, tās nomaina uz stabilizētām riepām. Izmanto tikai vasaras vai vissezonas riepas. |
|
|
x |
12 |
Dzensiksnas un dzesētāja pārsegs Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem. |
F |
|
|
13 |
Pārbauda šķidrumu līmeni Pārbauda maksimālo un minimālo līmeni (motoreļļa, dzesēšanas šķidrums) / papildina, ja ir zemāks par minimālo. |
|
|
x |
14 |
Uzpildes atvāžamais vāciņš (tikai iztvaikošanas testiem) Pārbauda, vai atvāžamā vāciņa pārplūdes kontūrā nav nekādu atlieku, vai arī izskalo šļūteni ar karstu ūdeni. |
|
|
x |
15 |
Spiediena šļūtenes un elektrības vadi Pārbauda to veselumu. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem. |
F |
|
|
16 |
Iesmidzināšanas vārsti / kabeļi Pārbauda visus kabeļus un degvielas padeves caurulītes. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem. |
F |
|
|
17 |
Aizdedzes kabelis (benzīns) Pārbauda aizdedzes sveces, kabeļus utt. Ja bojāti, nomaina. |
|
|
x |
18 |
EGR un katalizators, daļiņu filtrs Pārbauda visus kabeļus, vadus un devējus. Ja ir veiktas nesankcionētas manipulācijas, transportlīdzekli nevar atlasīt. Ja ir bojājumi, deklarē, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokumentē ar fotoattēliem. |
x/F |
|
|
19 |
Drošības stāvoklis Pārbauda riepas, transportlīdzekļa virsbūvi, elektrības un bremžu sistēmu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst drošības nosacījumiem, lai veiktu testu, un atbilst ceļu satiksmes noteikumiem. Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt. |
x |
|
|
20 |
Puspiekabe Vai ir elektrības kabeļi puspiekabes pievienošanai, ja tie nepieciešami? |
|
|
x |
21 |
Aerodinamiskie pārveidojumi Pārliecinās, vai pēc laišanas tirgū transportlīdzeklim nav veikti aerodinamiskie pārveidojumi, kurus nevar pirms testēšanas noņemt (jumta kastes, kravas statņi, spoileri utt.), un vai netrūkst standarta aerodinamisko sastāvdaļu (priekšējie deflektori, difuzori, sadalītāji utt.). Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt. Dokumentē ar fotoattēliem. |
x |
|
|
22 |
Pārbauda, vai atlikušais nobraukums līdz nākamajai plānotajai tehniskajai apkopei ir mazāks par 800 km. |
|
|
x |
23 |
Visas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai veiktu OBD savienojumus pirms un/vai pēc testēšanas beigām. |
|
|
|
24 |
Spēka pārvada vadības moduļa kalibrācijas detaļas numurs un kontrolsumma. |
|
|
x |
25 |
OBD diagnostika (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa diagnostikas problēmu kodus un izdrukā kļūdu žurnālu. |
|
|
x |
26 |
OBD apkopes režīms 09 Pieprasījums (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa apkopes režīmu 09. Pieraksta informāciju. |
|
|
x |
27 |
OBD režīms 7 (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa apkopes režīmu 07. Pieraksta informāciju. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes par remontdarbiem / sastāvdaļu nomaiņu / detaļu numuriem |
2. papildinājums
4. tipa testu veikšanas noteikumi atbilstības ekspluatācijā laikā
Lai noteiktu atbilstību ekspluatācijā, 4. tipa testus veic saskaņā ar VI pielikumu (vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 VI pielikumu), ievērojot šādus izņēmumus:
— |
4. tipa testu veic vismaz 12 mēnešus veciem transportlīdzekļiem; |
— |
uzskata, ka tilpne ir vecināta un tāpēc nav jāveic tās vecināšana stendā; |
— |
tilpni piepilda ārpus transportlīdzekļa saskaņā ar procedūru, kas šajā nolūkā ir aprakstīta VI pielikumā, un to noņem un uzstāda uz transportlīdzekļa, ievērojot ražotāja remontdarbu instrukcijas; FID smaržas testu (ar rezultātiem, kas mazāki par 100 ppm 20 °C temperatūrā) veic iespējami tuvāk tilpnei pirms un pēc piepildīšanas, lai apstiprinātu, ka tā ir uzstādīta pareizi; |
— |
uzskata, ka tilpne ir vecināta, un tāpēc, aprēķinot 4. tipa testa rezultātus, caurlaidības koeficients nav jāpieskaita. |
3. Papildinājums
ISC ziņojums
Sīki izstrādātajā ISC ziņojumā iekļaujama turpmāk norādītā informācija.
1. |
Testa datums. |
2. |
ISC ziņojuma unikālais numurs. |
3. |
Pilnvarotā pārstāvja apstiprinājuma datums. |
4. |
Nosūtīšanas uz GTAA vai augšupielādes elektroniskajā platformā datums. |
5. |
Ražotāja nosaukums un adrese. |
6. |
Atbildīgās testēšanas laboratorijas nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese. |
7. |
Testēšanas plānā iekļauto transportlīdzekļu modeļa nosaukums. |
8. |
Attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas ražotāja informācija, t. i., attiecībā uz izpūtēja emisijām norāda ekspluatācijas saimi. |
9. |
Tipa apstiprinājuma numuri, ko piemēro šiem transportlīdzekļu tipiem transportlīdzekļu saimē, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu un nozīmīgu izmaiņu / atsaukšanas gadījumu (brāķa pārstrādes) numurus. |
10. |
Sīka informācija par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām / atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas ražotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde). |
11. |
Kādā laika posmā informācija tika savākta. |
12. |
ISC pārbaudes procedūra, tostarp attiecīgā gadījumā:
|
13. |
ISC procedūras rezultāti, tostarp:
|
4. papildinājums
Ikgadējais ISC ziņojums, ko sagatavo piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde
VIRSRAKSTS
A. Īss pārskats un galvenie secinājumi
B. ISC darbības, ko ražotājs veicis iepriekšējā gadā:
1) |
Informācija, ko apkopo ražotājs |
2) |
ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti) |
C. ISC darbības, ko citi dalībnieki veikuši iepriekšējā gadā:
3) |
Informācijas vākšana un riska novērtējums |
4) |
ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti) |
D. ISC darbības, ko iepriekšējā gadā veikusi piešķīrēja tipa apstiprinātāja iestāde:
5) |
Informācijas vākšana un riska novērtējums |
6) |
ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti) |
7) |
Rūpīga izmeklēšana |
8) |
Korektīvie pasākumi |
E. Novērtējums par to, kāds varētu būt ikgadējais emisiju samazinājums, ņemot vērā veiktos ISC korektīvos pasākumus
F. Gūtā pieredze (tostarp attiecībā uz izmantoto instrumentu sniegumu)
G. Ziņojums par citiem nederīgiem testiem
5. papildinājums
Pārredzamības saraksti
1. tabula
Pārredzamības saraksts Nr. 1
ID |
Ievaddati |
Datu veids |
Vienība |
Apraksts |
||||||||||
1 |
Emisiju TA numurs |
Teksts |
- - |
Kā norādīts I pielikuma 6. papildinājumā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
1.a |
Emisiju tipa apstiprinājuma datums |
Datums |
- - |
Emisiju tipa datums- |
||||||||||
2 |
Interpolācijas saimes ID (IP ID) |
Teksts |
- - |
Kā noteikts I pielikuma 4. papildinājuma II iedaļas 0. punktā (Regula (ES) 2017/1151) un ANO EEK Noteikumu Nr. 154 A2. pielikumā, tipa paziņojuma papildinājuma 0.1. pozīcijā “Interpolācijas saimes identifikators”, kā definēts minēto noteikumu 6.2.2. punktā |
||||||||||
5 |
ATCT saimes ID |
Teksts |
- - |
Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.2. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
7 |
Transportlīdzekļa H vērtības RL saimes ID vai RM saimes ID |
Teksts |
- - |
Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.4.1. punktā (ceļa slodzes matricas saimei, 0.2.3.5. punkts) (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
7.a |
Transportlīdzekļa L vērtības RL saimes ID (attiecīgā gadījumā) |
Teksts |
- - |
Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.4.2. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
7.b |
Transportlīdzekļa M vērtības RL saimes ID (attiecīgā gadījumā) |
Teksts |
- - |
Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 A1. pielikuma 1. papildinājuma 1.4.2. punktā Ceļa slodzes parametri |
||||||||||
13 |
Transportlīdzekļa piedziņas riteņi saimē |
Uzskaitījums (priekšējie, aizmugurējie, pilnpiedziņa) |
- - |
I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.7. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
14 |
Šasijas dinamometra konfigurācija TA testa laikā |
Uzskaitījums (vienass, divasu) |
- - |
Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.4.2.4. punkts. |
||||||||||
18 |
Autovadītāja izvēles režīms(-i), ko izmanto TA testu laikā (pilnībā ICE) vai uzlādi noturoša testa gadījumā (NOVC-HEV, OVC-HEV, NOVC-FCHV) |
Iespējamie formāti: pdf, jpg. Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē. |
- - |
Norāda un apraksta režīmu(-us), kas izmantots(-i) tipa apstiprinājumā. Dominējoša režīma gadījumos būs tikai viens ieraksts. Alternatīvi ir jāapraksta vislabvēlīgākā un visnelabvēlīgākā gadījuma režīmi. To režīmu apraksts, kuri jāizmanto TA testiem, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2.6.6. punktā. |
||||||||||
19 |
Autovadītāja izvēles režīms(-i), ko izmanto TA testu laikā akumulēto enerģiju patērējoša testa gadījumā (OVC-HEV) |
Iespējamie formāti: pdf, jpg. Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē. |
- - |
Norāda un apraksta režīmu(-us), kas izmantots(-i) tipa apstiprinājumā. Dominējoša režīma gadījumos būs tikai viens ieraksts. Alternatīvi ir jāapraksta vislabvēlīgākā un visnelabvēlīgākā gadījuma režīmi. To režīmu apraksts, kuri jāizmanto TA testiem, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 3.2.3. punktā. |
||||||||||
20 |
Motora brīvgaitas apgriezieni transportlīdzekļiem ar manuālo transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Numurs |
apgr./min |
I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.6. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
21 |
Pārnesumu skaits transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju |
Numurs |
- - |
I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.13.2. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
23 |
Testa transportlīdzekļa priekšējo / aizmugurējo / vidējo riepu izmēri transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju |
Teksts |
- - |
I pielikuma 8.a papildinājuma 1.1.8. punkts (Regula (ES) 2017/1151). 1 izmanto priekšējo riteņu izmēriem, 2 – aizmugurējo riteņu izmēriem, 3 – vidējo riteņu izmēriem (attiecīgā gadījumā) |
||||||||||
24 + 25 |
Pilnas slodzes jaudas līkne ar papildu drošības pielaidi (ASM) transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Tabulas vērtības |
apgr./min pret kW pret % |
Pilnas slodzes jaudas līkne visā motora griešanās ātruma diapazonā no nrated vai Nmax vai ndv(ngvmax) × vmax, izvēloties lielāko vērtību, kopā ar ASM (ja izmanto pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanai), no I pielikuma 8.a papildinājuma 1.2.4. punkta (Regula (ES) 2017/1151) Tabulas vērtību piemēri ir atrodami ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B2. pielikuma A2/1. tabulā |
||||||||||
26 |
Papildu informācija pārnesumu pārslēgšanas aprēķināšanai transportlīdzekļiem ar manuālu transmisiju, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Sk. tabulu piemērā |
Sk. tabulu piemērā |
I pielikuma 8.a papildinājuma 1.2.4. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
29 |
ATCT FCF degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Numurs |
- - |
Viena vērtība katrai degvielai divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļa gadījumā. Degvielu 1 vienmēr saskaņo ar tās ATCT FCF, un degvielu 2 saskaņo ar tās ATCT FCF. Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6.a pielikuma 3.8.1. punktā. |
||||||||||
30.a |
Pieskaitāmais(-ie) Ki koeficients(-i) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām |
Tabulas vērtības |
g/km attiecībā uz CO2, mg/km attiecībā uz visu pārējo |
Tabula, kurā noteiktas vērtības attiecībā uz CO, NOx, PM, THC (mg/km) un CO2 (g/km). Tukša, ja sniegti piereizināmie Ki koeficienti vai transportlīdzekļiem, kam nav periodiski reģenerējamu sistēmu. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts piesārņotājiem un 2.1.1.2.1. punkts CO2. (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
30.b |
Piereizināmais(-ie) Ki koeficients(-i) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām |
Tabulas vērtības |
nav vienību |
Tabula, kurā noteiktas vērtības attiecībā uz CO, NOx, PM, THC un CO2. Tukša, ja sniegti pieskaitāmie Ki koeficienti vai transportlīdzekļiem, kam nav periodiski reģenerējamu sistēmu. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts piesārņotājiem un 2.1.1.2.1. punkts CO2. (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
31.a |
Pieskaitāmie nolietošanas koeficienti (DF), degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Tabulas vērtības |
(mg/km, izņemot PN, kas ir #/km |
Tabula, kurā noteikti nolietošanas koeficienti katram piesārņotājam.
|
||||||||||
31.b |
Piereizināmie nolietošanas koeficienti (DF), degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Tabulas vērtības |
nav vienību |
Tabula, kurā noteikti nolietošanas koeficienti katram piesārņotājam.
Tukša, ja sniegti pieskaitāmie DF koeficienti. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.1.1. punkts (Regula (ES) 2017/1151). |
||||||||||
32 |
Akumulatora spriegums visām REESS |
Numurs |
V |
Kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B6. pielikuma 2. papildinājuma 4.1. punktā (DIN EN 60050-482) |
||||||||||
33 |
K korekcijas koeficients tikai NOVC un OVC-HEV |
Tabula |
(g/km)/(Wh/km) |
Attiecībā uz NOVC un OVC-HEV CS CO2 emisiju korekciju, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 2. papildinājuma 2. punktā |
||||||||||
42 |
Reģenerācijas atpazīšana |
Dokuments pdf vai jpg Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē. |
|
Transportlīdzekļa ražotāja sniegts apraksts par to, kā atpazīt, vai testa laikā notikusi reģenerācija |
||||||||||
43 |
Reģenerācijas pabeigšana |
Dokuments pdf vai jpg Datnes nosaukums ir UUID, kas ir unikāls paketē. |
- |
Reģenerācijas pabeigšanas procedūras apraksts |
||||||||||
44.a |
Pārejas cikla indeksa numurs attiecībā uz VL |
numuru |
- |
Tikai OVC-HEV transportlīdzekļiem. Veikto CD testu skaits līdz kritēriju sasniegšanai. I pielikuma 8.a papildinājuma 2.1.1.4.1.4. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
|
Vairākposmu vai vairākposmu speciālajiem transportlīdzekļiem |
|||||||||||||
45 |
Atļautā galīgā transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī |
Numurs |
kg |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
45.a |
Atļautā galīgā transportlīdzekļa faktiskā masa |
Numurs |
kg |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
45.b |
Atļautā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (kg) |
Numurs |
kg |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
46 |
Pieļaujamā frontālā daļa galīgajam transportlīdzeklim |
Numurs |
cm2 |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
47 |
Pieļaujamā rites pretestība |
Numurs |
kg/t |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
48 |
Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes pieļaujamā projicētā frontālā daļa |
Numurs |
cm2 |
Kā norādīts Regulas (ES) 2020/683 I pielikuma 0.2.2.1. punktā No–līdz |
||||||||||
|
VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM |
|||||||||||||
49 |
Piedziņas veids |
Uzskaitījums Pilnībā ICE, OVC-HEV, NOVC-HEV |
- - |
Piedziņas veids, kā definēts III.A PIELIKUMA 3.3.1.2. punkta a) apakšpunktā |
||||||||||
50 |
Aizdedzes tips |
Uzskaitījums Dzirksteļaizdedze, kompresijaizdedze |
- - |
Aizdedzes tips, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
51 |
Degvielas darbības režīms |
Uzskaitījums (viena degviela, divas degvielas, maināma degviela) |
- - |
Transportlīdzekļa degvielas veids, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.2.4. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
52 |
Degvielas tips, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Uzskaitījums (benzīns, dīzeļdegviela, LPG, NG/biometāns, etanols (E85), ūdeņradis). |
- - |
Degvielas tips, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.2.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151). Divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļa gadījumā norāda abas degvielas. |
||||||||||
53 |
Transmisijas tips |
Uzskaitījums (manuālā, automātiskā, CVT) |
- - |
Transmisijas tips, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 4.5.1. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
||||||||||
54 |
Motora darba tilpums |
Numurs |
cm3 |
Motora darba tilpums, kā norādīts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.3. punktā (Regula (ES) 2017/1151). |
||||||||||
55 |
Motora degvielas padeves metode, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Uzskaitījums tieša / netieša / tieša un netieša. |
|
Motora degvielas padeves metode, kā to deklarējis OEM. I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 1.10.2. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
2. tabula
Pārredzamības saraksts Nr. 2
Lauks |
Datu veids |
Apraksts |
TVV |
Teksts |
Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas unikālais identifikators I pielikuma B daļas 7.3. un 7.4. punkts (Regula (ES) 2018/858) |
PEMS saimes ID |
Teksts |
III.A pielikuma 3.5.2. punkts |
Marka |
Teksts |
Ražotāja tirdzniecības nosaukums I pielikuma 0.1. punkts (Regula (ES) 2020/683) |
Tirdzniecības nosaukums |
Teksts |
TVV tirdzniecības nosaukumi I pielikuma 0.2.1. punkts (Regula (ES) 2020/683) |
Cits nosaukums |
Teksts |
Teksts brīvā formā |
Kategorija un klase |
Uzskaitījums (M1, N1 I klase, N1 II klase, N1 III klase, N2, N3, M2, M3) |
Transportlīdzekļa kategorija un klase Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikums (klase) Regulas (ES) 2018/858 I pielikums (kategorijas) |
Virsbūve |
Uzskaitījums (AA – sedans; AB – hečbeks; AC – universālis; AD – kupeja; AE – kabriolets; AF – vieglais plašlietojuma; AG – kravas universālis; BA – kravas automobilis; BB – autofurgons; BC – puspiekabju vilcējs; RD – vilcējs; BE – pikaps; BX – šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu) |
Virsbūves tips I pielikuma 0.3.0.2. punkts (Regula (ES) 2020/683) |
Emisiju TA numurs |
Teksts |
Regulas (ES) 2020/683 IV pielikums |
WVTA numurs |
Teksts |
Visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma identifikators, kā noteikts Regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā |
Iztvaikošanas saimes ID |
Teksts |
Kā noteikts I pielikuma 3. papildinājuma 0.2.3.7. punktā (Regula (ES) 2017/1151) |
Motora nominālā jauda, degviela 1, degviela 2 (attiecīgā gadījumā) |
Numurs |
I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.8. punkts (Regula (ES) 2017/1151) |
Dubultriteņi |
Jā/Nē |
Deklarējis OEM |
Degvielas tvertnes ietilpība (diskrētas vērtības) |
Numurs |
Degvielas tvertnes(-ņu) ietilpība I pielikuma 3.2.3.1.1. punkts (Regula (ES) 2020/683) |
Hermētiska tvertne |
Jā/Nē |
I pielikuma 3.2.12.2.5.5.3. punkts (Regula (ES) 2020/683) |
WMI, kas izmantots šajā WVTA+TVV |
Teksts |
Deklarējis OEM (ISO 3779) |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).
III PIELIKUMS
“III.A PIELIKUMS
1. SAĪSINĀJUMI
Ar saīsinājumiem parasti apzīmē gan saīsināto terminu vienskaitli, gan daudzskaitli.
CLD |
– |
hemiluminiscences detektors |
CVS |
– |
konstanta tilpuma paraugu ņēmējs |
DCT |
– |
divsajūgu transmisija |
ECU |
– |
motora vadības bloks |
EFM |
– |
izplūdes masas plūsmas mērītājs |
FID |
– |
liesmas jonizācijas detektors |
FS |
– |
pilna skala |
GNSS |
– |
globālā satelītu navigācijas sistēma |
HCLD |
– |
apsildāms hemiluminiscences detektors |
ICE |
– |
iekšdedzes motors |
LPG |
– |
sašķidrinātā naftas gāze |
NDIR |
– |
nedispersīvs infrasarkanais analizators |
NDUV |
– |
nedispersīvs ultravioletais analizators |
NG |
– |
dabasgāze |
NMC |
– |
nemetāna frakcijas atdalītājs |
NMC-FID |
– |
nemetāna frakcijas atdalītājs apvienojumā ar liesmas jonizācijas detektoru |
NMHC |
– |
nemetāna ogļūdeņraži |
OBD |
– |
iebūvētā diagnostika |
PEMS |
– |
portatīva emisiju mērīšanas sistēma |
RPA |
– |
relatīvais pozitīvais paātrinājums |
SEE |
– |
sagaidāmās vērtības standartkļūda |
THC |
– |
visi ogļūdeņraži |
VIN |
– |
transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
WLTC |
– |
vispārēji harmonizētais vieglo transportlīdzekļu testa cikls |
2. DEFINĪCIJAS
2.1. Šajā pielikumā attiecībā uz vispārīgiem jautājumiem piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.1.1. |
“Transportlīdzekļu tips attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos” ir tādu transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras attiecībā uz kritērijiem, kas veido “PEMS testa saimi”, kā definēts 3.3.1. punktā. |
2.1.2. |
“Deklarētās maksimālās RDE” ir emisiju vērtības, kurām obligāti jābūt zemākām nekā piemērojamās emisiju robežvērtības un kuras ražotājs fakultatīvi deklarējis, un kuras izmanto, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā pret zemākām emisiju robežvērtībām. |
2.2. Šajā pielikumā attiecībā uz testa aprīkojumu piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.2.1. |
“Precizitāte” ir izmērītās vērtības un atskaites vērtības starpība, kas ir izsekojama līdz nacionālam vai starptautiskiem standartam un raksturo rezultāta pareizību (1. attēls). |
2.2.2. |
“Adapteris” šā pielikuma kontekstā ir mehāniskās daļas, kas ļauj pieslēgt transportlīdzekli plaši izmantotam vai standartizētam mērierīces savienotājam. |
2.2.3. |
“Analizators” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet ko uzstāda, lai noteiktu gāzveida vai daļiņu piesārņotāju koncentrāciju vai daudzumu. |
2.2.4. |
“Kalibrēšana” ir mērījumu sistēmas reakcijas iestatīšana tā, lai rezultāti atbilstu atsauces signālu kopai. |
2.2.5. |
“Kalibrēšanas gāze” ir gāzu maisījums, ko izmanto gāzes analizatoru kalibrēšanai. |
2.2.6. |
“Kavējuma laiks” ir laika starpība starp mērāmās komponentes izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju par 10 procentiem no galīgā nolasījuma (t10), paraugu ņemšanas zondi definējot par atskaites punktu (2. attēls). |
2.2.7. |
“Pilna skala” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora pilns diapazons, kā norādījis iekārtas ražotājs, vai vislielākais diapazons, ko izmanto konkrētajam testam. |
2.2.8. |
“Ogļūdeņražu reakcijas koeficients” konkrētam ogļūdeņražu veidam ir attiecība starp FID nolasījumu un attiecīgā ogļūdeņražu veida koncentrāciju standartgāzes cilindrā, izteikts kā ppmC1. |
2.2.9. |
“Būtiskā uzturēšana” ir tādas sastāvdaļas vai moduļa regulēšana, remonts vai nomaiņa, kas var ietekmēt mērījuma precizitāti. |
2.2.10. |
“Troksnis” ir desmit standartnoviržu, katra no kurām aprēķināta no nulles reakcijām, mērītām 30 sekunžu periodā ar konstantu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums, divkāršota vidējā kvadrātiskā vērtība. |
2.2.11. |
“Nemetāna ogļūdeņraži” (NMHC) ir visi ogļūdeņraži (THC), izņemot metānu (CH4). |
2.2.12. |
“Precīzumspēja” ir pakāpe, kādā atkārtoti mērījumi nemainītos apstākļos uzrāda vienādus rezultātus (1. attēls). |
2.2.13. |
“Nolasījums” ir skaitliskā vērtība, ko uzrāda analizators, plūsmas mērinstruments, sensors vai jebkura cita mērierīce, kuru izmanto saistībā ar transportlīdzekļu emisiju mērījumiem. |
2.2.14. |
“Standartvērtība” ir vērtība, kas izsekojama līdz nacionālam vai starptautiskam standartam (1. attēls). |
2.2.15. |
“Reakcijas laiks” (t90) ir laika starpība starp mērāmās komponentes izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju par 90 procentiem no galīgā nolasījuma (t90), parauga ņemšanas zondi definējot par atskaites punktu, ja mērītās komponentes izmaiņa ir vismaz 60 procenti no pilnas skalas (FS) un notiek ātrāk nekā 0,1 sekundē. Sistēmas reaģēšanas laiku veido sistēmas kavējuma laiks un sistēmas kāpumlaiks, kā attēlots 2. attēlā. |
2.2.16. |
“Kāpumlaiks” ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (t10–t90), kā attēlots 2. attēlā. |
2.2.17. |
“Sensors” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu parametrus, kas nav gāzveida un daļiņu piesārņotāju koncentrācija un izplūdes masas plūsma. |
2.2.18. |
“Iestatījuma punkts” ir mērķvērtība, ko cenšas sasniegt vadības sistēma. |
2.2.19. |
“Iestatīšana” ir instrumenta iestatīšana tā, lai tas pareizi reaģētu uz kalibrēšanas standartu, kas atveido no 75 procentiem līdz 100 procentiem no maksimālās vērtības instrumenta diapazonā vai gaidāmajā lietošanas diapazonā. |
2.2.20. |
“Iestatījuma reakcija” ir vidējā reakcija uz iestatījuma signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. |
2.2.21. |
“Iestatījuma reakcijas novirze” ir starpība starp vidējo reakciju uz iestatījuma signālu un faktisko iestatījuma signālu, ko mēra noteiktā laikposmā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērīšanas instruments vai sensors ir pareizi iestatīti. |
2.2.22. |
“Visi ogļūdeņraži” (THC) ir visu to gaistošo savienojumu summa, kas izmērāmi ar liesmas jonizācijas detektoru (FID). |
2.2.23. |
“Izsekojams” ir spēja mērījumu vai nolasījumu sasaistīt ar nacionālu vai starptautisku standartu, izmantojot nepārtrauktu salīdzinājumu ķēdi. |
2.2.24. |
“Transformācijas laiks” ir laika starpība starp koncentrācijas vai plūsmas izmaiņu (t0) atskaites punktā un punktu, kurā sistēmas reakcija sasniedz 50 procentus no galīgā nolasījuma (t50), kā attēlots 2. attēlā. |
2.2.25. |
“Analizatora tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu analizatoru grupa, kuros vienas konkrētas gāzveida sastāvdaļas koncentrācijai vai daļiņu skaita noteikšanai izmantots identisks princips. |
2.2.26. |
“Izplūdes masas plūsmas mērītāja tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu izplūdes masas plūsmas mērītāju grupa, kuriem ir vienāds caurules iekšējais diametrs un kuros izmantots identisks izplūdes masas plūsmas ātruma noteikšanas princips. |
2.2.27. |
“Verifikācija” ir process, ko izmanto, lai novērtētu, vai analizatora, plūsmas mērierīces, sensora vai signāla, vai metodes izmērītā vai aprēķinātā vērtība atbilst atskaites signālam vai vērtībai, iekļaujoties vienas vai vairāku iepriekšnoteiktu pieņemamības vērtību robežās. |
2.2.28. |
“Iestatīšana uz nulli” ir analizatora, plūsmas mērierīces vai sensora kalibrēšana tā, ka tas precīzi reaģē uz nulles signālu. |
2.2.29. |
“Nulles gāze” ir analizējamo vielu nesaturoša gāze, ko izmanto, lai iestatītu analizatora nulles reakciju. |
2.2.30. |
“Nulles reakcija” ir vidējā reakcija uz nulles signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. |
2.2.31. |
“Nulles reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz nulles signālu un faktisko nulles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi kalibrēts uz nulli. |
1. attēls
Precizitātes, precīzumspējas un atskaites vērtības definīcija
2. attēls
Aiztures laika, kāpumlaika, transformācijas laika un reaģēšanas laika definīcija
2.3. Šajā pielikumā attiecībā uz transportlīdzekļa raksturlielumiem un vadītāju piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.3.1. |
“Transportlīdzekļa faktiskā masa” ir masa nokomplektētā stāvoklī, kam pieskaitīta atsevišķā transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masa. |
2.3.2. |
“Palīgierīces” ir enerģiju patērējošas, pārveidojošas, akumulējošas vai neperifērām ierīcēm vai sistēmām enerģiju nodrošinošas ierīces, kuras transportlīdzeklī ir uzstādītas ar transportlīdzekļa gaitas nodrošināšanu nesaistītā nolūkā un tādēļ netiek uzskatītas par spēka pārvada daļu. |
2.3.3. |
“Masa nokomplektētā stāvoklī” ir transportlīdzekļa masa, degvielas tvertnei(-ēm) esot piepildītām vismaz par 90 procentiem no tās (to) ietilpības, ieskaitot vadītāja, degvielas un šķidrumu masu, tam esot aprīkotam ar standartaprīkojumu saskaņā ar ražotāja specifikācijām, un ieskaitot (kad ir uzstādīta) virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u) un instrumentu masu. |
2.3.4. |
“Transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā testa masa” ir summa, ko veido transportlīdzekļa faktiskā masa un 90 procenti no starpības starp transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo maksu un faktisko masu (3. attēls). |
2.3.5. |
“Odometrs” ir instruments, kas rāda vadītājam transportlīdzekļa kopējo nobraukto attālumu no tā ražošanas dienas. |
2.3.6. |
“Neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kuri neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī ir atbildīgs ražotājs, un kurus var pasūtīt klients. |
2.3.7. |
“Testa energopiesātinājums” ir iekšdedzes motora nominālās jaudas attiecība pret testa masu (t. i., transportlīdzekļa faktisko masu, kam pieskaitīta mērierīču masa un papildu pasažieru vai lietderīgās slodzes (ja tādi ir) masa). |
2.3.8. |
“Energopiesātinājums” ir nominālās jaudas attiecība pret masu nokomplektētā stāvoklī. |
2.3.9. |
“Motora nominālā jauda” (Prated)” ir motora vai elektromotora maksimālā lietderīgā jauda kW atbilstoši ANO Noteikumu Nr. 85 (1) prasībām. |
2.3.10. |
“Tehniski pieļaujamā maksimālā masa” ir transportlīdzeklim piešķirtā maksimālā masa, pamatojoties uz tā uzbūves īpašībām un tā konstrukcijas veiktspējām. |
2.3.11. |
“Transportlīdzekļa OBD informācija” ir informācija, kas attiecas uz iebūvētu diagnostikas sistēmu jebkurai elektroniskai sistēmai transportlīdzeklī. 3. attēls Masas definīcijas |
2.3.12. |
“Maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vienu degvielas tvertnes sistēmu, kuru var darbināt ar dažādiem divu vai vairāku degvielu maisījumiem. |
2.3.13. |
“Vienas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts darbināšanai galvenokārt ar viena veida degvielu. |
2.3.14. |
“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis bez ārējas uzlādes” (NOVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko nevar uzlādēt no ārēja avota. |
2.3.15. |
“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi” (OVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota. |
2.4. Šajā pielikumā attiecībā uz aprēķiniem piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.4.1. |
“Determinācijas koeficients” (r2) ir kur:
|
2.4.2. |
“Savstarpējās korelācijas koeficients” (r) ir kur:
|
2.4.3. |
“Vidējā kvadrātiskā vērtība” (xrms ) ir kvadrātsakne no vērtību kvadrātu vidējās aritmētiskās vērtības, un to definē šādi: kur:
|
2.4.4. |
Lineāras regresijas (a 1)“slīpums” ir: kur:
|
2.4.5. |
“Aplēses standartkļūda” (SEE) ir: kur:
|
2.5. Šajā pielikumā attiecībā uz citām pozīcijām piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.5.1. |
“Aukstās iedarbināšanas periods” ir periods no testa sākuma, kā definēts 2.6.5. punktā, līdz punktam, kur transportlīdzeklis ir darbojies piecas minūtes. Ja dzesētāja temperatūru var ticami noteikt, aukstās iedarbināšanas periods beidzas, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi vismaz 70 °C, bet ne vēlāk kā piecas minūtes pēc testa sākuma. Ja nav iespējams izmērīt dzesēšanas šķidruma temperatūru, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot motora eļļas temperatūru, nevis dzesēšanas šķidruma temperatūru. |
2.5.2. |
“Deaktivēts iekšdedzes motors” ir iekšdedzes motors, attiecībā uz kuru ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:
|
2.5.3. |
“Motora vadības bloks” ir elektroniskais bloks, kas kontrolē dažādus izpildmehānismus, lai nodrošinātu optimālu motora veiktspēju. |
2.5.4. |
“Izvērsuma koeficients” ir koeficients, kas atspoguļo izvērstu apkārtējās temperatūras vai augstuma apstākļu ietekmi uz piesārņotāju emisijām. |
2.5.5. |
“Daļiņu skaita emisijas” (PN) ir transportlīdzekļa izplūdes emitētais cieto daļiņu (2) kopējais skaits, ko skaitliski nosaka saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērīšanas metodēm. |
2.6. Šajā pielikumā attiecībā uz testa procedūru piemēro turpmāk minētās definīcijas.
2.6.1. |
“Aukstās iedarbināšanas PEMS brauciens” ir brauciens, ko veic, transportlīdzekli pirms testa sagatavojot, kā aprakstīts 5.3.2. punktā. |
2.6.2. |
“Karstās iedarbināšanas PEMS brauciens” ir brauciens, ko veic, pirms testa transportlīdzekli nesagatavojot, kā izklāstīts 5.3.2. punktā, bet ar siltu motoru un ar dzesētāja temperatūru augstāku par 70 °C. Ja nav iespējams izmērīt dzesēšanas šķidruma temperatūru, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot motora eļļas temperatūru, nevis dzesēšanas šķidruma temperatūru. |
2.6.3. |
“Periodiski reģenerējama sistēma” ir piesārņotāju emisiju kontroles ierīce (piemēram, katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu filtrs), kurai vajadzīga periodiska reģenerēšana. |
2.6.4. |
“Reaģents” ir viela, kas nav degviela, atrodas transportlīdzekļa tvertnē un ko pēc emisijas kontroles sistēmas signāla pievada izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai. |
2.6.5. |
“Testa sākums” (4. attēls) ir notikums, kas notiek pirmais, no šiem:
4. attēls Testa sākuma definīcija |
2.6.6. |
“Testa beigas” (5. attēls) nozīmē to, ka transportlīdzeklis ir beidzis braucienu, un notikumu, kas notiek pēdējais, no šiem:
5. attēls Testa beigu definīcija |
2.6.7. |
“PEMS validācija” ir process, kurā uz šasijas dinamometra izvērtē portatīvas emisiju mērīšanas uzstādīšanas un darbības pareizību konkrētās precizitātes robežās, kā arī izplūdes masas plūsmas ātruma mērījumus, kas iegūti no viena vai vairākiem neizsekojamiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināti no sensoriem vai ECU signāliem. |
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
3.1. Atbilstības prasības
Attiecībā uz transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo pielikumu, galīgie RDE emisiju rezultāti, kas aprēķināti saskaņā ar šo pielikumu jebkurā iespējamā RDE testā, kuru veic saskaņā ar šā pielikuma prasībām, nepārsniedz nevienu no attiecīgajām “Euro 6” emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā. Ražotājs apliecina atbilstību šai regulai, aizpildot 12. papildinājumā ietverto RDE atbilstības sertifikātu.
Ražotājs var deklarēt atbilstību zemākām emisiju robežvērtībām, deklarējot zemākas vērtības, ko dēvē par “deklarētajām maksimālajām RDE”, attiecībā uz NOx, PN vai gan vienu, gan otru, ražotāja RDE atbilstības sertifikātā, kas atrodams 12. papildinājumā, un katra transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā. Šīs deklarētās maksimālās RDE izmanto, lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu automobiļu atbilstību, arī attiecībā uz testiem, ko veic atbilstības ekspluatācijā un tirgus uzraudzības laikā.
RDE rādītājus pierāda, veicot nepieciešamos testus PEMS testa saimē uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. Nepieciešamie testi ir reprezentatīvi attiecībā uz transportlīdzekļiem to reālajos braukšanas maršrutos ar to parasto kravu. Emisiju robežvērtību prasības jāizpilda attiecībā uz brauciena daļu pilsētā un visā PEMS braucienā.
Šajā pielikumā prasītie RDE testi sniedz atbilstības pieņēmumu. Atbilstības pieņēmumu var atkārtoti novērtēt ar papildu RDE testiem. Atbilstības verifikāciju veic saskaņā ar atbilstības ekspluatācijai noteikumiem.
3.2. PEMS testēšanas atvieglošana
Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļus var testēt ar PEMS uz koplietošanas ceļiem saskaņā ar procedūrām atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vienlaikus ievērojot vietējos ceļu satiksmes tiesību aktus un drošības prasības.
Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus var testēt ar PEMS. Tas ietver:
a) |
izplūdes cauruļu konstruēšanu tā, lai atvieglotu izplūdes gāzu paraugu ņemšanu, vai izplūdes caurulēm piemērotu adapteru pieejamības nodrošināšanu testēšanai, ko veic iestādes; |
b) |
ja izplūdes cauruļu konstrukcija neatvieglo izplūdes gāzu paraugu ņemšanu, ražotājs arī dara pieejamus neatkarīgām personām adapterus iegādei vai nomai, izmantojot savu rezerves detaļu vai apkalpošanas rīku tīklu (piemēram, RMI portālu), ar pilnvarotu izplatītāju starpniecību vai izmantojot kontaktpunktu publiski pieejamā tīmekļvietnē; |
c) |
norādījumu sniegšanu tiešsaistē, kuriem var piekļūt bez reģistrēšanās vai pieteikšanās, par to, kā PEMS pievienot transportlīdzekļiem; |
d) |
piekļuves šā pielikuma nolūkos būtiskiem ECU signāliem piešķiršanu, kā minēts 4. papildinājuma A4/1. tabulā, un |
e) |
nepieciešamo administratīvo pasākumu veikšanu. |
3.3. Transportlīdzekļu atlase PEMS testēšanai
PEMS testi nav nepieciešami katram “transportlīdzekļu tipam attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos”. Transportlīdzekļa ražotājs vairākus transportlīdzekļu emisiju tipus var apkopot vienā “PEMS testa saimē” atbilstīgi 3.3.1. punkta prasībām, un to apstiprina saskaņā ar 3.4. punkta prasībām.
Simboli, parametri un mērvienības
N |
– |
transportlīdzekļa emisiju tipu skaits |
NT |
– |
transportlīdzekļa emisiju tipu minimālais skaits |
PMRH |
– |
visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu augstākais energopiesātinājums |
PMRL |
– |
visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu zemākais energopiesātinājums |
V_eng_max |
– |
visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu maksimālais motora tilpums |
3.3.1. PEMS testa saimes izveide
PEMS testa saime ietver pabeigtus ražotāja transportlīdzekļus ar līdzīgiem emisiju raksturlielumiem. Transportlīdzekļu emisiju tipus drīkst iekļaut PEMS testa saimē tikai tad, ja transportlīdzekļiem PEMS testa saimes ietvaros ir identiski raksturlielumi visos turpmāk norādītajos administratīvajos un tehniskajos kritērijos.
3.3.1.1. Administratīvie kritēriji
a) |
Apstiprinātāja iestāde, kas izdevusi emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikuma (“iestāde”). |
b) |
Ražotājs, kas saņēmis emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikumu (“ražotājs”). |
3.3.1.2. Tehniskie kritēriji
a) |
Piedziņas veids (piemēram, ICE, NOVC-HEV, OVC-HEV). |
b) |
Degvielas(-u) veids(-i) (piemēram, benzīns, dīzeļdegviela, LPG, NG u. c.). Divu degvielu vai maināmas degvielas transportlīdzekļus var grupēt ar citiem transportlīdzekļiem, ar kuriem tiem ir viena kopīga degviela. |
c) |
Degšanas process (piemēram, divtaktu, četrtaktu). |
d) |
Cilindru skaits. |
e) |
Cilindru bloka konfigurācija (piemēram, rindas, V formas, radiāls, horizontāli viens otram pretī). |
f) |
Motora tilpums. Transportlīdzekļa ražotājs norāda V_eng_max vērtību (= visu transportlīdzekļu maksimālais motora tilpums PEMS testa saimē). PEMS testa saimes transportlīdzekļu motoru tilpums nedrīkst atšķirties par vairāk nekā – 22 % no V_eng_max, ja V_eng_max ≥ 1500 ccm, un par vairāk nekā – 32 % no V_eng_max, ja V_eng_max < 1500 ccm. |
g) |
Motora degvielas padeves metode (piemēram, netiešā vai tiešā, vai kombinētā iesmidzināšana). |
h) |
Dzesēšanas sistēmas veids (piemēram, gaiss, ūdens, eļļa). |
i) |
Iesūkšanas metode (piemēram, ar brīvo gaisa iesūci, ar pūtes iekārtu), pūtes iekārtas tips (piemēram, ar ārēju piedziņu, viens vai vairāki turbokompresori, maināma ģeometrija u. c.). |
j) |
Izplūdes pēcapstrādes sistēmas sastāvdaļu tipi un secība (piemēram, trīskomponentu katalītiskais neitralizators, oksidācijas katalizators, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators, cietdaļiņu filtrs). |
k) |
Izplūdes gāzu recirkulācija (ar vai bez tās, iekšējā vai ārējā sistēma, ar dzesēšanu vai bez dzesēšanas, zemspiediena vai augstspiediena). |
3.3.1.3. PEMS testa saimes paplašināšana
Esošu PEMS testa saimi var paplašināt, pievienojot tai jaunus transportlīdzekļu emisiju tipus. Paplašinātajai PEMS testa saimei un tās validēšanai ir jāatbilst arī 3.3. un 3.4. punkta prasībām. Šajā saistībā var būt nepieciešams veikt papildu transportlīdzekļu testēšanu ar PEMS, lai paplašināto PEMS testa saimi validētu saskaņā ar 3.4. punktu.
3.3.1.4. Alternatīvas PEMS testa saimes definīcija
Alternatīvi 3.3.1.1. un 3.3.1.2. punkta noteikumiem transportlīdzekļa ražotājs var definēt tādu PEMS testa saimi, kas ir identiska vienam transportlīdzekļa emisiju tipam vai vienai WLTP IP saimei. Šādā gadījumā jātestē tikai viens transportlīdzeklis no saimes karstajā vai aukstajā testā pēc iestādes izvēles un nav vajadzības validēt PEMS testa saimi, kā noteikts 3.4. punktā.
3.4. PEMS testa saimes validēšana
3.4.1. PEMS testa saimes validēšanas vispārīgās prasības
3.4.1.1. |
Transportlīdzekļa ražotājs nodod iestādei reprezentatīvu PEMS testa saimes transportlīdzekli. Šo transportlīdzekli pakļauj PEMS testam, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu reprezentatīvā transportlīdzekļa atbilstību šā pielikuma prasībām. |
3.4.1.2. |
Iestāde atbilstīgi 3.4.3. punkta prasībām atlasa papildu transportlīdzekļus testēšanai ar PEMS, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu atlasīto transportlīdzekļu atbilstību šā pielikuma prasībām. Tehniskos kritērijus papildu transportlīdzekļa atlasei saskaņā ar 3.4.3. punktu reģistrē kopā ar testa rezultātiem. |
3.4.1.3. |
Ar iestādes piekrišanu PEMS testu tehniskā dienesta uzraudzībā var veikt arī cits uzņēmums ar nosacījumu, ka vismaz transportlīdzekļu testus, kas prasīti 3.4.3.2. un 3.4.3.6. punktā, un kopumā vismaz 50 procentus no PEMS testiem, kas vajadzīgi PEMS testa saimes validēšanai, veic tehniskais dienests. Šādā gadījumā par visu PEMS testu pareizu izpildi atbilstīgi šā pielikuma prasībām joprojām ir atbildīgs tehniskais dienests. |
3.4.1.4. |
Konkrēta transportlīdzekļa PEMS testa rezultātu var izmantot citu PEMS testa saimju validēšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
|
3.4.2. Katrā validēšanas reizē tiek uzskatīts, ka atbildību uzņemas attiecīgās saimes transportlīdzekļu ražotājs, neraugoties uz to, vai šis ražotājs bijis iesaistīts attiecīgā transportlīdzekļa emisiju tipa PEMS testā.
3.4.3. Transportlīdzekļu atlase testēšanai ar PEMS, kad tiek validēta PEMS testa saime
Atlasot transportlīdzekļus no PEMS testa saimes, nodrošina, ka PEMS testā tiek pārbaudīti turpmāk izklāstītie tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski attiecībā uz piesārņotāju emisijām. Konkrēts testēšanai atlasīts transportlīdzeklis var būt reprezentatīvs attiecībā uz dažādiem tehniskajiem raksturlielumiem. PEMS testa saimes validēšanai transportlīdzekļus testēšanai ar PEMS atlasa šādi.
3.4.3.1. |
Katrā degvielu kombinācijā (piemēram, benzīns un LPG, benzīns un NG, tikai benzīns), ar kuru daži PEMS testa saimes transportlīdzekļi var darboties, PEMS testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli, kas var darboties ar šādu degvielu kombināciju. |
3.4.3.2. |
Ražotājs norāda vērtību PMRH (= visu PEMS testa saimes transportlīdzekļu augstākais energopiesātinājums) un vērtību PMRL (= visu PEMS testa saimes transportlīdzekļu zemākais energopiesātinājums). Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva PEMS testa saimes norādītajai PMRH vērtībai, un vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva norādītajai PMRL vērtībai. Ja transportlīdzekļa energopiesātinājuma vērtība neatšķiras no norādītās PMRH vai PMRL vērtības par vairāk kā 5 procentiem, tad šādu transportlīdzekli uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz šo vērtību. |
3.4.3.3. |
Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli ar katru transmisijas veidu (piemēram, manuāla, automātiska, DCT), kas uzstādīts PEMS testa saimes transportlīdzekļos. |
3.4.3.4. |
Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli katrā dzenošo tiltu konfigurācijā, ja PEMS testa saimē ir šādi transportlīdzekļi. |
3.4.3.5. |
Testē vismaz vienu reprezentatīvu transportlīdzekli ar katru motora tilpumu attiecīgajā PEMS testa saimē. |
3.4.3.6. |
Vismaz vienam transportlīdzeklim no PEMS testa saimes veic karstās iedarbināšanas testēšanu. |
3.4.3.7. |
Neatkarīgi no 3.4.3.1.–3.4.3.6. punkta noteikumiem konkrētas PEMS testa saimes testēšanai atlasa vismaz šādu transportlīdzekļa emisiju tipu skaitu:
|
3.5. Ziņošana tipa apstiprināšanas vajadzībām
3.5.1. |
Transportlīdzekļa ražotājs sniedz pilnīgu PEMS testa saimes aprakstu, kurā iekļauj 3.3.1.2. punktā aprakstītos tehniskos kritērijus, un iesniedz to iestādei. |
3.5.2. |
Ražotājs piešķir PEMS testa saimei unikālu identifikācijas numuru MS-OEM-X-Y formātā un paziņo to iestādei. Šajā gadījumā “MS” ir tās dalībvalsts numurs, kura piešķir EK tipa apstiprinājumu (5), “OEM” ir trīs rakstzīmju ražotāja apzīmējums, “X” ir kārtas numurs, ar kuru apzīmē sākotnējo PEMS testa saimi, un “Y” ir numurs, ar kuru norāda paplašinājumu skaitu (sākot no 0, ar ko apzīmē PEMS testa saimi, kurai paplašinājums vēl nav piešķirts). |
3.5.3. |
Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kuri ir iekļauti kādā PEMS testa saimē, sarakstā izmantojot emisiju tipa apstiprinājuma numurus. Attiecībā uz katru emisiju tipu norāda arī atbilstīgās transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numuru, tipu, variantu un versiju kombinācijas, kā noteikts transportlīdzekļa EK atbilstības sertifikāta 0.10. un 0.2. iedaļā. |
3.5.4. |
Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kas atlasīti testēšanai ar PEMS ar mērķi validēt PEMS testa saimi saskaņā ar 3.4. punktu, šādi sniedzot arī nepieciešamo informāciju par to, kā aptverti 3.4.3. punktā noteiktie atlases kritēriji. Minētajā sarakstā arī norāda, vai konkrētam PEMS testam tika piemēroti 3.4.1.3. punkta noteikumi. |
3.6. Noapaļošanas prasības
Datu noapaļošana datu apmaiņas datnē, kas definēta 7. papildinājuma 10. iedaļā, nav atļauta. Priekšapstrādes datnē datus var noapaļot līdz tādai pašai attiecīgā parametra mērījuma precizitātes kārtai.
Starpposma un galīgos testa rezultātus, kas aprēķināti saskaņā ar 11. papildinājumu, noapaļo vienā solī līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds norādīts piemērojamā emisiju standartā, pieskaitot vienu papildu zīmīgo ciparu. Aprēķinu iepriekšējās darbības nenoapaļo.
4. VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS INSTRUMENTIEM
Instrumenti, ko izmanto RDE testiem, atbilst 5. papildinājuma prasībām. Pēc iestāžu pieprasījuma testētājs iesniedz pierādījumus, ka izmantotie instrumenti atbilst 5. papildinājuma prasībām.
5. TESTA APSTĀKĻI
Par derīgu uzskata tikai RDE testu, kurā tiek ievērotas šīs iedaļas prasības. Testus, kas nav veikti šajā iedaļā norādītajos testa apstākļos, uzskata par nederīgiem, izņemot, ja ir norādīts citādi.
5.1. Apkārtējās vides apstākļi
Testu veic apkārtējās vides apstākļos, kas noteikti šajā iedaļā. Apkārtējās vides apstākļi kļūst “izvērsti”, ja izmainās vismaz viens no temperatūras vai augstuma apstākļu diapazoniem. Koeficientu attiecībā uz izvērstiem apstākļiem, kas definēti 7.5. punktā, piemēro tikai vienreiz, pat ja abi apstākļi ir izvērsti vienā un tajā pašā periodā. Neatkarīgi no šīs iedaļas ievaddaļas, ja daļu testa vai visu testu veic ārpus izvērstiem apstākļiem, tests ir nederīgs tikai tad, ja galīgās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. papildinājumu, ir lielākas par piemērojamām emisiju robežvērtībām. Minētie apstākļi ir šādi.
Tipa apstiprinājumiem ar apzīmējumu “EA”, kā norādīts I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā:
Mēreni augstuma apstākļi: |
augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks. |
Izvērsti augstuma apstākļi: |
augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1300 metriem virs jūras līmeņa. |
Mēreni temperatūras apstākļi: |
augstāka par vai vienāda ar 273,15 K (0 °C) un zemāka par vai vienāda ar 303,15 K (30 °C). |
Izvērsti temperatūras apstākļi: |
augstāka par vai vienāda ar 266,15 K (– 7 °C) un zemāka par 273,15 K (0 °C) vai augstāka par 303,15 K (30 °C) un zemāka par vai vienāda ar 308,15 K (35 °C). |
Tipa apstiprinājumiem ar apzīmējumiem “EB” un “EC”, kā norādīts I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā:
Mēreni augstuma apstākļi: |
augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks. |
Izvērsti augstuma apstākļi: |
augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1300 metriem virs jūras līmeņa. |
Mēreni temperatūras apstākļi: |
augstāka par vai vienāda ar 273,15 K (0 °C) un zemāka par vai vienāda ar 308,15 K (35 °C). |
Izvērsti temperatūras apstākļi: |
augstāka par vai vienāda ar 266,15 K (– 7 °C) un zemāka par 273,15 K (0 °C) vai augstāka par 308,15 K (35 °C) un zemāka par vai vienāda ar 311,15 K (38 °C). |
5.2. Brauciena dinamiskie apstākļi
Dinamiskie apstākļi ietver ceļa slīpuma, pretvēja un braukšanas dinamikas (paātrinājumi, palēninājumi), kā arī palīgsistēmu ietekmi uz testa transportlīdzekļa enerģijas patēriņu un emisijām. Brauciena derīgumu attiecībā uz dinamikas apstākļiem pārbauda pēc testa pabeigšanas, izmantojot reģistrētos datus. Šo verifikāciju veic divos posmos.
i POSMS. Braukšanas dinamikas pārmērību vai nepietiekamību braucienā pārbauda, izmantojot 9. papildinājumā aprakstītās metodes. |
ii POSMS. Ja brauciens pēc verifikācijas saskaņā ar i POSMU ir derīgs, piemēro brauciena derīguma verifikācijas metodes, kas noteiktas 8. un 10. papildinājumā. |
5.3. Transportlīdzekļa stāvoklis un darbība
5.3.1. Transportlīdzekļa stāvoklis
Transportlīdzeklis (ieskaitot ar emisijām saistītos komponentus) ir labā mehāniskā stāvoklī, tas ir iepriekš iebraukts un ar vismaz 3 000 km nobraukumu pirms testa. Pieraksta RDE testēšanai izmantotā transportlīdzekļa nobraukumu un vecumu.
Visus transportlīdzekļus, jo īpaši OVC-HEV transportlīdzekļus, var testēt jebkurā atlasāmā režīmā, tostarp akumulatora uzlādes režīmā. Pamatojoties uz ražotāja iesniegtiem tehniskiem pierādījumiem un ar atbildīgās iestādes piekrišanu, neņem vērā īpašus vadītāja atlasāmus režīmus, kas paredzēti ļoti speciāliem, ierobežotiem nolūkiem (piemēram, uzturēšanas režīmu, braukšanu pa trasi, lēngaitas režīmu). Var izvērtēt visus pārējos režīmus, ko izmanto braukšanai, un visos šajos režīmos ievēro piesārņotāju emisiju robežvērtības.
Nav pieļaujami pārveidojumi, kas ietekmē transportlīdzekļa aerodinamiku, izņemot PEMS uzstādīšanu. Riepu veidi un spiediens riepās atbilst transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem. Spiedienu riepās pārbauda pirms iepriekšējas sagatavošanas un vajadzības gadījumā pielāgo ieteicamajām vērtībām. Braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar sniega ķēdēm, nav atļauts.
Transportlīdzekļus netestē, kad startera akumulators ir tukšs. Ja ir problēmas ar transportlīdzekļa iedarbināšanu, akumulatoru nomaina atbilstoši transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem.
Transportlīdzekļa testa masa ietver transportlīdzekļa vadītāju, testa liecinieku (attiecīgā gadījumā) un testa iekārtas, tostarp montēšanas un barošanas ierīces, kā arī jebkādu mākslīgu lietderīgo slodzi. Tā ir starp transportlīdzekļa faktisko masu un transportlīdzekļa maksimālo pieļaujamo testa masu testa sākumā, un testa laikā tā nepalielinās.
Ar testa transportlīdzekļiem nebrauc nolūkā ģenerēt testu, kas ir vai nav izturēts, braucot ārkārtējos braukšanas režīmos, kuri neataino parastos lietošanas apstākļus. Ja nepieciešams, lai pārliecinātos, vai braukšanas apstākļi ir parasti, pati apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, vai tās vārdā izdara ekspertu slēdzienu, savstarpēji sasaistot vairākus signālus, piemēram, izplūdes plūsmas ātrums, izplūdes temperatūra, CO2, O2 utt. apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu, paātrinājumu un GNSS datiem, un, iespējams, arī citiem transportlīdzekļa datu parametriem, piemēram, motora apgriezienu skaits, pārnesums, akseleratora pedāļa stāvoklis utt.
5.3.2. Transportlīdzekļa sagatavošana aukstās iedarbināšanas PEMS braucienam
Pirms RDE testēšanas transportlīdzekli sagatavo šādi.
Ar transportlīdzekli brauc pa koplietošanas ceļiem, vēlams, pa to pašu maršrutu, kurā plānota RDE testēšana, vai vismaz 10 minūtes katram darbības veidam (piemēram, pilsētā, ārpus pilsētas, pa automaģistrāli) vai 30 minūtes ar minimālo vidējo ātrumu 30 km/h. Kā iepriekšēju sagatavošanu ieskaita arī validācijas testu laboratorijā, kā noteikts šā pielikuma 6. papildinājumā. Vēlāk transportlīdzekli novieto stāvēšanai ar aizvērtām durvīm un motora pārsegu un izslēgtu motoru mērenos vai izvērstos augstuma virs jūras līmeņa un temperatūras apstākļos saskaņā ar 5.1. punktu no 6 līdz 72 stundām. Būtu jāizvairās no ārkārtējiem atmosfēras apstākļiem (piemēram, spēcīgas snigšanas, vētras, krusas) un pārmērīga putekļu daudzuma.
Pirms testa sākšanas pārbauda, vai transportlīdzeklim un aprīkojumam nav bojājumu un brīdinājuma signālu, kas var norādīt uz kļūmi. Kļūmes gadījumā noskaidro kļūmes avotu un kļūmi novērš, vai transportlīdzekli noraida.
5.3.3. Palīgierīces
Gaisa kondicionēšanas sistēmu vai citas palīgierīces darbina tādā veidā, kas atbilst tam, kā tās paredzēts izmantot reālos braukšanas apstākļos uz ceļa. Izmantojumu dokumentē. Ja izmanto gaisa kondicionēšanu vai apsildi, transportlīdzekļa logiem ir jābūt aizvērtiem.
5.3.4. Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām
5.3.4.1. |
Visus rezultātus koriģē ar Ki koeficientiem vai ar Ki nobīdēm, kas iestrādātas ANO Noteikumu Nr. 154 (6) B6. pielikuma 1. papildinājuma procedūrās attiecībā uz transportlīdzekļu tipa ar periodiski reģenerējošu sistēmu tipa apstiprināšanu. Ki koeficientu vai Ki nobīdi piemēro gala rezultātiem pēc novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar 11. papildinājumu. |
5.3.4.2. |
Ja galīgās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. papildinājumu, pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, verificē reģenerācijas faktu. Reģenerācijas verificēšanu var pamatot ar eksperta slēdzienu, veicot vairāku šādu signālu savstarpēju korelāciju, kas var ietvert izplūdes temperatūras, PN, CO2, O2 mērījumus apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu un paātrinājumu. Ja transportlīdzeklim ir reģenerācijas atpazīšanas funkcija, to izmanto, lai noteiktu reģenerācijas faktu. Ražotājs var sniegt padomu, kā atpazīt, vai ir notikusi reģenerācija gadījumos, kad šāds signāls nav pieejams. |
5.3.4.3. |
Ja testa laikā notikusi reģenerācija, emisiju galīgo rezultātu bez Ki koeficienta vai Ki nobīdes piemērošanas salīdzina ar piemērojamām emisiju robežvērtībām. Ja galīgās emisijas pārsniedz emisiju robežvērtības, testu uzskata par nederīgu un vienu reizi atkārto. Reģenerāciju un stabilizēšanu veic ar aptuveni vienu stundu ilgu braucienu pirms otrā testa sākšanas. Otro testu uzskata par derīgu pat tad, ja tā laikā notikusi reģenerācija.
Pat ja galīgie emisiju rezultāti samazinās līdz līmenim, kas zemāks par piemērojamām emisiju robežvērtībām, reģenerācijas faktu var verificēt, kā aprakstīts 5.3.4.2. punktā. Ja reģenerācijas faktu var pierādīt, ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu galīgos rezultātus aprēķina, nepiemērojot Ki koeficientu vai Ki novirzi. |
5.4. PEMS operatīvās prasības
Braucienu izvēlas tā, lai testēšana noritētu nepārtraukti un dati tiktu pastāvīgi reģistrēti, sasniedzot 6.3. punktā noteikto minimālo testa ilgumu.
Strāvas padevi PEMS nodrošina ārējs barošanas bloks, nevis avots, kas enerģiju tieši vai netieši saņem no testējamā transportlīdzekļa motora.
PEMS aprīkojuma uzstādīšanu veic tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz transportlīdzekļa emisijām, veiktspēju vai abiem. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai samazinātu uzstādītā aprīkojuma masu un lai testa transportlīdzeklim nerastos iespējamas aerodinamiskas modifikācijas.
Tipa apstiprinājuma laikā pirms RDE testa veikšanas saskaņā ar 6. papildinājumu laboratorijā veic validācijas testu. Attiecībā uz OVC-HEV testu veic, kad transportlīdzeklis ir uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī.
5.5. Smēreļļa, degviela un reaģents
Testam, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, degviela, ko izmanto RDE testēšanai, ir vai nu standartdegviela, kas definēta ANO Noteikumu Nr. 154 B3. pielikumā, vai degviela, kas atbilst specifikācijām, kuras izdevis ražotājs klienta veiktai transportlīdzekļa ekspluatācijai. Izmantotais reaģents (attiecīgā gadījumā) un smērviela atbilst specifikācijām, ko ieteicis vai izdevis ražotājs.
Testiem, ko veic ISC vai tirgus uzraudzības laikā, RDE testēšanai var izmantot jebkuru degvielu, kas likumīgi pieejama tirgū (7) un atbilst specifikācijām, ko ražotājs iesniedzis transportlīdzekļa ekspluatācijai, kuru veic klients.
Ja RDE tests nav izturēts, paņem degvielas, smērvielas un reaģenta (attiecīgā gadījumā) paraugus un uzglabā vismaz vienu gadu apstākļos, kas nodrošina parauga veselumu. Pēc analīzes veikšanas paraugus var utilizēt.
6. TESTA PROCEDŪRA
6.1. Ātruma nodalījumu veidi
Ātruma nodalījumam pilsētā ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas nepārsniedz 60 km/h.
Ātruma nodalījumam ārpus pilsētas ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 90 km/h. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījumu ārpus pilsētas raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 80 km/h.
Ātruma nodalījumam pa automaģistrāli ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas pārsniedz 90 km/h.
Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgo ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, ātruma nodalījumu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 90 km/h.
Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgo ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījumu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 80 km/h.
6.1.1. Citas prasības
Vidējais ātrums (ieskaitot apstāšanās reizes) ātruma nodalījumam ārpus pilsētas ir no 15 līdz 40 km/h.
Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu starp 90 km/h un vismaz 110 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h vismaz piecas minūtes.
Transportlīdzekļiem, ka aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, ātruma nodalījuma pa automaģistrāli ātruma diapazons pienācīgi aptver diapazonu no 90 km/h līdz 100 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h vismaz piecas minūtes.
Transportlīdzekļiem, ka aprīkoti ar ierīci, kura pastāvīgi ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ātruma nodalījuma pa automaģistrāli ātruma diapazons pienācīgi aptver diapazonu no 80 km/h līdz 90 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h vismaz piecas minūtes.
Ja vietējie ātruma ierobežojumi konkrētajam testētajam transportlīdzeklim liedz izpildīt šā punkta prasības, piemēro nākamā punkta prasības.
Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no X–10 km/h līdz X km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz x–10 km/h vismaz piecas minūtes. Kur X = testētā transportlīdzekļa vietējais ātruma ierobežojums.
6.2. Vajadzīgās braucienu ātruma nodalījumu distances daļas
Turpmāk ir norādīts to ātruma nodalījumu sadalījums RDE braucienā, kuri vajadzīgi, lai ievērotu novērtējuma prasības. Brauciens sastāv no aptuveni 34 % ātruma nodalījuma pilsētā, 33 % ātruma nodalījuma ārpus pilsētas un 33 % ātruma nodalījuma pa automaģistrāli. “Aptuveni” nozīmē ± 10 procentpunktu intervālu ap norādītajām procentuālajām vērtībām. Tomēr ātruma nodalījums pilsētā nekad nav mazāks par 29 % no brauciena kopējā attāluma.
Ātruma nodalījuma pilsētā, ātruma nodalījuma ārpus pilsētas un ātruma nodalījuma pa automaģistrāli daļu izsaka procentos no kopējā brauciena attāluma.
Minimālais attālums katram no ātruma nodalījumiem – pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli – ir 16 km.
6.3. Veicamais RDE tests
RDE rādītājus pierāda, testējot transportlīdzekļus uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. RDE testus veic uz ceļiem ar ceļa segumu (piemēram, braukšana bezceļa apstākļos nav atļauta). Lai pierādītu atbilstību emisiju prasībām, veic RDE braucienu.
6.3.1. |
Braucienu strukturē tā, lai ietvertu braukšanu, kas principā aptver visas vajadzīgās ātruma nodalījumu daļas, kuras noteiktas 6.2. punktā, un izpildītu visas citas prasības, kas aprakstītas 8. papildinājuma 6.1.1., 6.3. un 4.5.1. punktā un 9. papildinājuma 4. iedaļā. |
6.3.2. |
Plānoto RDE braucienu vienmēr sāk ar braucienu pilsētā, kam seko brauciens ārpus pilsētas un tad pa automaģistrāli, ievērojot 6.2. punktā prasītās ātruma nodalījumu daļas. Braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli veic secīgi, bet tas var ietvert braucienu, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā punktā. Brauciens ārpus pilsētas drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu pilsētā, šķērsojot apdzīvotas zonas. Braukšana pa automaģistrāli drīkst īslaicīgi mīties ar ātruma nodalījumiem ārpus pilsētas vai braukšanu pilsētā, piemēram, braucot cauri ceļu nodevu iekasēšanas punktiem vai ceļa darbu posmiem. |
6.3.3. |
Transportlīdzekļa ātrums parasti nepārsniedz 145 km/h. Šo maksimālo ātrumu drīkst pārsniegt par 15 km/h uz ne vairāk kā 3 procentiem no laika, kad notiek braukšana pa automaģistrāli. PEMS testa laikā ir spēkā vietējie ātruma ierobežojumi neatkarīgi no citiem juridiskajiem ierobežojumiem. Vietējo ātruma ierobežojumu pārkāpumi paši par sevi PEMS testa rezultātus nepadara nederīgus.
Apstāšanās laikposmi, ko definē transportlīdzekļa ātrums mazāks nekā 1 km/h, veido 6–30 procentus no brauciena laika pilsētā. Brauciens pilsētas daļā drīkst ietvert vairākus apstāšanās laikposmus, kas ilgst 10 s vai ilgāk. Ja apstāšanās laikposmi brauciena daļā pilsētā ir vairāk nekā 30 procenti vai ja ir atsevišķi apstāšanās laikposmi, kas pārsniedz 300 secīgas sekundes, tests ir nederīgs tikai tad, ja emisiju robežvērtības netiek ievērotas. Brauciena ilgums ir no 90 līdz 120 minūtēm. Brauciena sākuma un beigu punktu augstums virs jūras līmeņa neatšķiras vairāk par 100 m. Turklāt proporcionālais kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums ir mazāks nekā 1200 m uz 100 km, un to aprēķina atbilstoši 10. papildinājumam. |
6.3.4. |
Vidējais ātrums (ieskaitot apstāšanās) aukstās iedarbināšanas periodā ir no 15 km/h līdz 40 km/h. Maksimālais ātrums aukstās darbināšanas periodā nedrīkst pārsniegt 60 km/h.
Sākot testu, transportlīdzeklis sāk braukt 15 sekunžu laikā. Visā aukstās iedarbināšanas periodā, kas definēts 2.5.1. punktā, nodrošina, ka transportlīdzeklis stāv iespējami īsu laiku, kas kopumā nepārsniedz 90 s. |
6.4. Citas brauciena prasības
Ja motors testa laikā noslāpst, to var iedarbināt no jauna, bet paraugu ņemšanu un datu reģistrēšanu nepārtrauc. Ja motors testa laikā apstājas, paraugu ņemšanu un datu reģistrēšanu nepārtrauc.
Izplūdes masas plūsmu parasti nosaka, izmantojot mēraprīkojumu, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa. Šajā saistībā ar iestādes piekrišanu sākotnējās tipa apstiprināšanas laikā var izmantot transportlīdzekļa ECU datus.
Ja apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar atbilstoši 4. papildinājumam veikta PEMS testa datu kvalitātes pārbaudes un validācijas rezultātiem, tā testu var uzskatīt par nederīgu. Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde reģistrē testa datus un tā nederīguma iemeslus.
Ražotājs pierāda apstiprinātājai iestādei, ka izraudzītais transportlīdzeklis, braukšanas režīmi, apstākļi un lietderīgās slodzes ir reprezentatīvas attiecībā uz PEMS testa saimi. Apkārtējās vides apstākļus un lietderīgās slodzes prasības, kas norādītas attiecīgi 5.1. un 5.3.1. punktā, izmanto ex ante, lai noteiktu, vai apstākļi ir pieņemami RDE testēšanai.
Apstiprinātāja iestāde ierosina tādu testa braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles, kas atbilst 6.2. punkta prasībām. Attiecīgā gadījumā, izraugoties brauciena maršrutu, pilsētas, ārpus pilsētas un automaģistrāles daļas izvēlas, pamatojoties uz topogrāfisko karti. Ja kādam transportlīdzeklim ECU datu vākšana ietekmē transportlīdzekļa emisijas vai veiktspēju, tad visu PEMS testa saimi, pie kuras pieder attiecīgais transportlīdzeklis, uzskata par neatbilstīgu.
RDE testiem, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, tipa apstiprinātāja iestāde var pārbaudīt, vai testa iestatījums un izmantotais aprīkojums atbilst 4. un 5. papildinājumā noteiktajām prasībām, vai nu veicot tiešu pārbaudi, vai arī analizējot pamatojošos pierādījumus (piemēram, fotoattēlus, pierakstus).
6.5. Programmatūras rīku atbilstība
Ikvienu programmatūras rīku, ko izmanto, lai verificētu brauciena derīgumu un aprēķinātu emisiju atbilstību saskaņā ar 5. un 6. punktā un 7., 8., 9., 10. un 11. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem, validē dalībvalsts noteikta struktūrvienība. Ja šāds programmatūras rīks ir iestrādāts PEMS instrumentā, kopā ar instrumenta validāciju sniedz validācijas apstiprinājumu.
7. TESTA DATU ANALĪZE
7.1. Emisiju un brauciena novērtēšana
Testu veic atbilstoši 4. papildinājumam.
7.2. Brauciena derīgumu novērtē trīsposmu procedūrā šādi.
A POSMS: brauciens atbilst vispārīgajām prasībām, robežnosacījumiem, brauciena un darbību prasībām un specifikācijām attiecībā uz smēreļļu, degvielu un reaģentiem, kas noteiktas 5. un 6. iedaļā un 10. papildinājumā. |
B POSMS: brauciens atbilst 9. papildinājumā norādītajām prasībām. |
C POSMS: brauciens atbilst 8. papildinājumā norādītajām prasībām. |
Procedūras posmi sīkāk parādīti 6. attēlā.
Ja nav izpildīta vismaz viena no prasībām, norāda, ka brauciens ir nederīgs.
6. attēls
Brauciena derīguma novērtēšana: shematisks attēls (t. i., ne visa informācija ir iekļauta posmos, kas parādīti attēlā; attiecīgo informāciju sk. attiecīgajos papildinājumos)
7.3. Lai saglabātu datu integritāti, nav atļauts apvienot dažādu RDE braucienu datus vienā datu kopā vai pārveidot vai dzēst datus no RDE brauciena, izņemot gadījumus, kas skaidri minēti šajā pielikumā.
7.4. Emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot 7. un 11. papildinājumā noteiktās metodes. Emisiju aprēķinus veic starp testa sākumu un testa beigām.
7.5. Izvērsuma koeficients attiecībā uz šo pielikumu ir 1,6. Ja konkrētā laika intervālā apkārtējās vides apstākļi ir izvērsti saskaņā ar 5.1. punktu, tad piesārņotāju emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 7. papildinājumu, šajā konkrētajā laika intervālā dala ar izvērsuma koeficientu. Šis noteikums neattiecas uz oglekļa dioksīda emisijām.
7.6. Gāzveida piesārņotāju un daļiņu skaita emisijas aukstās iedarbināšanas laikā, kā definēts 2.6.1. punktā, iekļauj parastajā novērtējumā saskaņā ar 7. un 11. papildinājumu.
Ja transportlīdzeklis ticis sagatavots vismaz trīs stundas pirms testēšanas temperatūrā, kas iekļaujas izvērstajā diapazonā saskaņā ar 5.1. punktu, tad 7.5. punkta noteikumi attiecas uz datiem, kas savākti aukstās iedarbināšanas laikā, pat ja testa apkārtējās vides apstākļi neiekļaujas izvērstajā temperatūras diapazonā.
7.7. Datu paziņošana
7.7.1. Vispārīgi
Visus atsevišķa RDE testa datus reģistrē saskaņā ar datu apmaiņas un datu paziņošanas datnēm, ko nodrošinājusi Komisija (8).
7.7.2. RDE tipa apstiprinājuma testa informācijas paziņošana un izplatīšana
7.7.2.1. |
Apstiprinātājai iestādei dara pieejamu tehnisko ziņojumu, ko sagatavojis ražotājs. Tehniskajam ziņojumam ir četras daļas:
|
7.7.2.2. |
Ražotājs nodrošina, ka 7.7.2.2.1. punktā noteiktā informācija tiek darīta pieejama publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas un bez nepieciešamības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties. Ražotājs pastāvīgi informē Komisiju un apstiprinātājas iestādes par tīmekļa vietnes atrašanās vietu. |
7.7.2.2.1. |
Tīmekļvietne ļauj veikt meklēšanu izmantotajā datubāzē ar aizstājējzīmi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem parametriem:
marka, tips, variants, versija, tirdzniecības nosaukums vai tipa apstiprinājuma numurs, kā norādīts atbilstības sertifikātā atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumam vai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumam. Turpmāk noteikto informāciju dara pieejamu par visiem meklējamajiem transportlīdzekļiem:
|
7.7.2.3. |
Pēc pieprasījuma ražotājs bez maksas un 10 dienu laikā jebkurai trešajai personai un Komisijai dara pieejamu 7.7.2.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu. Ražotājs pēc pieprasījuma arī dara pieejamu 7.7.2.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu citiem par saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz ražotāja iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu.
Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu 7.7.2.1. un 7.7.2.2. punktā uzskaitīto informāciju jebkurai trešajai personai vai Komisijai. Tipa apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma arī dara pieejamu citiem informāciju, kas uzskaitīta 7.7.2.1. un 7.7.2.2. punktā, par saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz iestādes iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu. |
“1. papildinājums
Rezervēts
“2. papildinājums
Rezervēts
“3. papildinājums
Rezervēts
“4. papildinājums
Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)
Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir aprakstīta testa procedūra, ar kuru nosaka piesārņotāju emisijas no pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, izmantojot portatīvu emisiju mērīšanas sistēmu.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
p e |
– |
retinājuma spiediens (kPa) |
qvs |
– |
sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min) |
ppmC1 |
– |
oglekļa ekvivalenta miljondaļas |
V s |
– |
sistēmas tilpums (l) |
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
3.1. PEMS
Testu veic, izmantojot PEMS, kas sastāv no komponentiem, kuri norādīti 3.1.1.–3.1.5. punktā. Attiecīgā gadījumā var izveidot savienojums ar transportlīdzekļa ECU, lai noteiktu attiecīgos motora un transportlīdzekļa parametrus, kā norādīts 3.2. punktā.
3.1.1. |
Analizatori, ar ko nosaka piesārņotāju koncentrāciju izplūdes gāzēs. |
3.1.2. |
Viens vai vairāki instrumenti vai sensori, ar kuriem mēra vai nosaka izplūdes masas plūsmu. |
3.1.3. |
GNSS uztvērējs, ar kuru nosaka transportlīdzekļa atrašanās vietu, augstumu virs jūras līmeņa un ātrumu. |
3.1.4. |
Attiecīgā gadījumā sensori un citas ierīces, kas nav transportlīdzekļa daļa, piemēram, ar ko mēra apkārtējās vides temperatūru, relatīvo mitrumu un gaisa spiedienu. |
3.1.5. |
No transportlīdzekļa neatkarīgs enerģijas avots PEMS darbināšanai. |
3.2. Testa parametri
Šā papildinājuma A4/1. tabulā norādītos testa parametrus mēra ar pastāvīgu frekvenci 1,0 Hz vai lielāku un pieraksta un ziņo saskaņā ar 7. papildinājuma 10. punkta prasībām 1,0 Hz paraugu ņemšanas frekvencē. Ja ir jāiegūst ECU parametri, tos drīkst iegūt ar ievērojami lielāku frekvenci, tomēr pieraksta tempam ir jābūt 1,0 Hz. PEMS analizatoriem, plūsmas mērinstrumentiem un sensoriem ir jāatbilst 5. un 6. papildinājumā noteiktajām prasībām.
A4/1. tabula
Testa parametri
Parametrs |
Ieteicamā mērvienība |
Avots (9) |
ppm C1 |
Analizators |
|
ppm C1 |
Analizators |
|
ppm C1 |
Analizators (12) |
|
ppm |
Analizators |
|
CO2 koncentrācija (10) |
ppm |
Analizators |
ppm |
Analizators (13) |
|
PN koncentrācija (11) |
#/m3 |
Analizators |
Izplūdes masas plūsmas ātrums |
kg/s |
EFM, jebkuras metodes, kas aprakstītas 5. papildinājuma 7. punktā. |
Gaisa mitrums |
% |
Sensors |
Apkārtējās vides temperatūra |
K |
Sensors |
Apkārtējā gaisa spiediens |
kPa |
Sensors |
Transportlīdzekļa ātrums |
km/h |
Sensors, GNSS vai ECU (14) |
Transportlīdzekļa atrašanās vietas platuma koordinātas |
Grādi |
GNSS |
Transportlīdzekļa atrašanās vietas garuma koordinātas |
Grādi |
GNSS |
m |
GNSS vai sensors |
|
Izplūdes gāzu temperatūra (15) |
K |
Sensors |
Motora dzesētāja temperatūra (15) |
K |
Sensors vai ECU |
Motora griešanās ātrums (15) |
apgr./min |
Sensors vai ECU |
Motora griezes moments (15) |
Nm |
Sensors vai ECU |
Griezes moments uz dzenošā tilta (15) (attiecīgā gadījumā) |
Nm |
Aploces griezes momenta mērītājs |
Pedāļa stāvoklis (15) |
% |
Sensors vai ECU |
Degvielas plūsmas ātrums uz motoru (17) (attiecīgā gadījumā) |
g/s |
Sensors vai ECU |
Motora ieplūdes gaisa plūsmas ātrums (17) (attiecīgā gadījumā) |
g/s |
Sensors vai ECU |
Atteices statuss (15) |
– |
ECU |
Ieplūdes gaisa plūsmas temperatūra |
K |
Sensors vai ECU |
Reģenerācijas statuss (15) (attiecīgā gadījumā) |
– |
ECU |
Motora eļļas temperatūra (15) |
K |
Sensors vai ECU |
Ieslēgtais pārnesums (15) |
# |
ECU |
Vēlamais pārnesums (piemēram, pārnesumu pārslēgšanas indikators) (15) |
# |
ECU |
Citi transportlīdzekļa dati (15) |
nav precizēti |
ECU |
3.4. PEMS uzstādīšana
3.4.1. Vispārīgi
PEMS uzstādīšanu veic saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem un vietējiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem. Ja PEMS uzstāda transportlīdzekļa iekšpusē, transportlīdzeklis būtu jāaprīko ar gāzu uzraudzības ierīcēm vai brīdināšanas sistēmām, kas brīdina par kaitīgām gāzēm (piemēram, CO). PEMS būtu jāuzstāda tā, lai testa laikā samazinātu elektromagnētiskos traucējumus, kā arī tās pakļautību triecieniem, vibrācijām, putekļiem un temperatūras svārstībām. PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. PEMS uzstādīšana un izmantošana nemaina izplūdes gāzu īpašības, kā arī nepamatoti nepalielina izpūtēja garumu. Lai novērstu daļiņu radīšanu, testa laikā paredzamajās izplūdes gāzu temperatūrās savienotājiem ir jābūt termiski stabiliem. Lai savienotu transportlīdzekļa izpūtēja izeju un savienojošo cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus. Ja izmanto elastomēra savienotājus, tie nedrīkst saskarties ar izplūdes gāzēm, lai izvairītos no artefaktiem. Ja tests, ko veic, izmantojot elastomēra savienotājus, netiek izturēts, testu atkārto, neizmantojot elastomēra savienotājus.
3.4.2. Pieļaujamais pretspiediens
PEMS paraugu ņemšanas zondes uzstādīšana un izmantošana nedrīkst nepamatoti palielināt spiedienu izpūtēja izejā tā, ka tas varētu ietekmēt mērījumu reprezentativitāti. Tāpēc vienā un tajā pašā plaknē ir ieteicams uzstādīt tikai vienu paraugu ņemšanas zondi. Ja tehniski iespējams, jebkādam pagarinājumam, kas paredzēts, lai atvieglotu paraugu ņemšanu vai savienošanu ar izplūdes masas plūsmas mērītāju, šķērsgriezuma laukums ir tāds pats kā izplūdes caurulei vai lielāks.
3.4.3. Izplūdes masas plūsmas mērītājs
Ja izmanto izplūdes masas plūsmas mērītāju, to pievieno transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) atbilstoši EFM ražotāja ieteikumiem. EFM mērīšanas diapazons atbilst testā paredzamajam izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma diapazonam. Ieteicams EFM atlasīt tā, lai maksimālais paredzamais izplūdes ātrums testa laikā sasniegtu vismaz 75 procentus no EFM pilna diapazona, bet nepārsniegtu EFM pilnu diapazonu. EFM un jebkādu izplūdes caurules adapteru vai savienotāju uzstādīšana nelabvēlīgi neietekmē motora darbināšanu vai izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Plūsmas noteikšanas elementa abās pusēs novieto taisnas caurules, kuru garums ir vismaz četri caurules diametri vai 150 mm atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks. Testējot vairākcilindru motoru ar sazarotu izplūdes kolektoru, ir ieteicams novietot izplūdes masas plūsmas mērītāju lejpus vietas plūsmas virzienā, kur kolektori savienojas, un palielināt cauruļu šķērsgriezumu, lai iegūtu ekvivalentu vai lielāku laukumu paraugu ņemšanai. Ja tas nav praktiski iespējams, var izmantot izplūdes plūsmas mērījumus ar vairākiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem. Izplūdes cauruļu dažādās konfigurācijas, izmēri un izplūdes masas plūsmas ātrums var nozīmēt, ka, izraugoties un uzstādot izplūdes masas plūsmas mērītāju(-us), var būt nepieciešami kompromisa risinājumi, kas balstās uz pamatotiem inženiertehniskiem apsvērumiem. Ir pieļaujams uzstādīt EFM ar diametru, kas ir mazāks nekā izplūdes atveres diametrs vai vairāku atveru kopējais šķērsgriezuma laukums, ar nosacījumu, ka tas uzlabo mērījumu precizitāti un negatīvi neietekmē darbību vai izplūdes gāzu pēcapstrādi, kā noteikts 3.4.2. punktā. Ir ieteicams fotogrāfiski dokumentēt EFM uzstādīšanu.
3.4.4. Globālā pozicionēšanas sistēma (GNSS)
GNSS antenu uzstāda pēc iespējas tuvāk augstākajai atrašanās vietai uz transportlīdzekļa, lai nodrošinātu satelīta signāla labu uztveršanu. Uzstādītā GNSS antena pēc iespējas mazāk ietekmē transportlīdzekļa darbību.
3.4.5. Savienojums ar motora vadības bloku (ECU)
Ja vēlams, attiecīgus transportlīdzekļa un motora parametrus, kas uzskaitīti A4/1. tabulā, var reģistrēt, izmantojot ar ECU vai transportlīdzekļa tīklu savienotu datu reģistrācijas ierīci un ievērojot nacionālus vai starptautiskus standartus, piemēram, ISO 15031-5 vai SAE J1979, OBD-II, EOBD vai WWH-OBD. Attiecīgos gadījumos, lai ļautu identificēt nepieciešamos parametrus, ražotāji atklāj marķējumu.
3.4.6. Sensori un palīgierīces
Transportlīdzekļa ātruma sensorus, temperatūras sensorus, dzesētāja termopārus vai jebkuras citas mērierīces, kas nav daļa no transportlīdzekļa, uzstāda tā, lai attiecīgais parametrs tiktu mērīts reprezentatīvi, uzticami un precīzi, lieki netraucējot transportlīdzekļa darbību un citu analizatoru, plūsmas mērinstrumentu un sensoru darbību un signālus. Sensoru un palīgaprīkojuma elektroapgādi nodrošina neatkarīgi no transportlīdzekļa. Ārpus transportlīdzekļa salona esošo PEMS sastāvdaļu stiprinājumu un iekārtu ar drošību saistītā apgaismojuma barošanas avots var būt transportlīdzekļa akumulators.
3.5. Emisiju paraugu ņemšana
Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur izplūdes gāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus izplūdes masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda vismaz 200 mm vai triju izplūdes caurules diametru attālumā (izvēloties lielāko vērtību) pirms punkta, kurā izplūdes gāze no PEMS paraugu ņemšanas ierīces nonāk apkārtējā vidē.
Ja PEMS atgriež daļu no parauga atpakaļ izplūdes plūsmā, tas notiek lejpus paraugu ņemšanas zondes tā, ka tas neietekmē izplūdes gāzu īpašības paraugu ņemšanas punktā(-os). Ja paraugu ņemšanas līnijas garums ir mainījies, pārliecinās par sistēmas transportēšanas ilgumu un, ja nepieciešams, to koriģē. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākiem izpūtējiem, tad visus izpūtējus, kas darbojas, pievieno pirms paraugu ņemšanas un izplūdes plūsmas mērīšanas.
Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, izplūdes gāzu paraugu ņem aiz izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Ja testē transportlīdzekli ar sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām piesārņotāju emisijām. Ja vairākcilindru motoram ir izteiktas kolektoru grupas, tādam kā V veida motoram, paraugu ņemšanas zondi novieto aiz vietas, kur kolektori savienojas. Ja tas tehniski nav realizējams, paraugus var ņemt vairākos punktos vietās, kur izplūdes gāzes ir labi sajaukušās. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaits un atrašanās vieta, ciktāl iespējams, atbilst izplūdes masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja izplūdes plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.
Ja tiek veikti daļiņu mērījumi, to paraugus ņem no izplūdes plūsmas centra. Ja emisiju paraugu ņemšanai izmanto vairākas zondes, daļiņu emisiju paraugu ņemšanas zondi novieto pirms pārējām paraugu ņemšanas zondēm. Daļiņu paraugu ņemšanas zonde nedrīkst traucēt gāzveida piesārņotāju paraugu ņemšanu. Zondes un tās stiprinājuma tipu un specifikācijas sīki dokumentē (piemēram, L tips vai 45 ° griezums, iekšējais diametrs, ar cilindru vai bez tā utt.).
Ja tiek veikti ogļūdeņražu mērījumi, paraugu ņemšanas līniju uzkarsē līdz 463 ± 10 K (190 ± 10 °C). Citu gāzveida sastāvdaļu mērīšanai ar dzesētāju vai bez tā paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir vismaz 333 K (60 °C), lai izvairītos no kondensēšanās un nodrošinātu dažādo gāzu pienācīgu iekļūšanas efektivitāti. Zemspiediena paraugu ņemšanas sistēmās temperatūru var pazemināt atbilstoši spiediena samazinājumam, ja paraugu ņemšanas sistēma nodrošina 95 procentu iekļūšanas efektivitāti visiem gāzveida piesārņotājiem, kas pakļauti tiesiskajam regulējumam. Ja daļiņu paraugus ņem un neatšķaida izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas punkta līdz atšķaidīšanas punktam vai daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C). Parauga atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā pirms pirmās atšķaidīšanas vai daļiņu detektora sasniegšanas ir mazāks nekā 3 s.
Visas paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izpūtēja līdz daļiņu detektoram, kas ir saskarē ar neatšķaidītu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Lai novērstu elektrostatisku ietekmi, visām detaļām jābūt izgatavotām no antistatiska materiāla.
4. PROCEDŪRAS PIRMS TESTA
4.1. PEMS noplūžu pārbaude
Pēc tam, kad pabeigta PEMS uzstādīšana, katrai PEMS un transportlīdzekļa sistēmai veic vismaz vienu noplūdes pārbaudi, kā noteicis PEMS ražotājs vai, kā norādīts turpmāk. Zondi atvieno no izplūdes sistēmas, un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda visi plūsmas mērītāji uzrāda aptuveni nulli, ja nav noplūdes. Ja tā nav, pārbauda paraugu ņemšanas līnijas un kļūmi novērš.
Noplūde vakuuma pusē nepārsniedz 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas ekspluatācijas plūsmas ātruma. Lai noteiktu ekspluatācijas plūsmas ātrumu, var izmantot analizatora plūsmas un apvedplūsmas.
Cita iespēja ir sistēmas izsūknēšana vismaz līdz 20 kPa vakuuma (80 kPa absolūtajam) spiedienam. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda spiediena paaugstināšanās Δp (kPa/min) sistēmā nepārsniedz:
kur:
pe |
ir retinājuma spiediens (Pa), |
Vs |
ir sistēmas tilpums (l), |
qvs |
ir sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min). |
Alternatīvi, koncentrācijas pakāpes maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā aktivizē, veicot pārslēgšanu no nulles uz kontroles gāzi, vienlaikus saglabājot tādus pašus spiediena apstākļus kā sistēmas normālas darbības laikā. Ja pareizi kalibrētam analizatoram pēc atbilstīga laika perioda nolasījums ir ≤ 99 % salīdzinājumā ar ievadīto koncentrāciju, noplūdes problēmu novērš.
4.2. PEMS ieslēgšana un stabilizēšana
PEMS ieslēdz, uzsilda un stabilizē saskaņā ar PEMS ražotāja specifikācijām, līdz galvenie funkcionālie parametri (piemēram, spiedieni, temperatūras un plūsmas) ir sasnieguši to darbībai noteiktos iestatījumus pirms testa uzsākšanas. Lai nodrošinātu PEMS pareizu darbību, to drīkst turēt ieslēgtu vai uzsildīt un stabilizēt transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. Sistēmā nedrīkst būt kļūdas un būtiski paziņojumi.
4.3. Paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana
Paraugu ņemšanas sistēmu, kas sastāv no paraugu ņemšanas zondes un paraugu ņemšanas līnijām, sagatavo testēšanai saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem. Nodrošina, ka paraugu ņemšanas sistēma ir tīra, un tajā nav kondensējies mitrums.
4.4. Izplūdes masas plūsmas mērītāja (EFM) sagatavošana
Ja EMF izmanto izplūdes masas plūsmas mērīšanai, to iztīra un sagatavo darbībai saskaņā ar EFM ražotāja specifikācijām. Ar šo procedūru attiecīgos gadījumos novērš kondensāciju un iztīra nosēdumus no līnijām un saistītajām mērījumu atverēm.
4.5. Analizatoru pārbaude un kalibrēšana gāzveida emisiju mērīšanai
Analizatoru nulles un iestatījuma kalibrēšanas korekcijas veic, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas atbilst 5. papildinājuma 5. punkta prasībām. Kalibrēšanas gāzes izvēlas tā, lai tās atbilstu RDE testa laikā gaidāmajām piesārņotāju koncentrācijām. Lai līdz minimumam samazinātu analizatora svārstības, analizatoru nulles un iestatīšanas kalibrēšanu ieteicams veikt apkārtējās vides temperatūrā, kas pēc iespējas vairāk līdzinās temperatūrai, kādai testa iekārtas tiek pakļautas brauciena laikā.
4.6. Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude
Analizatora nulles līmeni reģistrē, ņemot ar HEPA filtrēta apkārtējās vides gaisa paraugu attiecīgā paraugu ņemšanas punktā, kas, vēlams, atrodas paraugu ņemšanas līnijas ieejā. Signālu vidēji divas minūtes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums. Galīgā koncentrācija atbilst ražotāja specifikācijā norādītajai, bet nepārsniedz 5000 daļiņu kubikcentimetrā.
4.7. Transportlīdzekļa ātruma noteikšana
Transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar vismaz vienu no šādām metodēm:
a) |
ar sensoru (piemēram, optisko vai mikroviļņu sensoru); ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar sensoru, ātruma mērījumi atbilst 5. papildinājuma 8. punkta prasībām vai, alternatīvi, ar sensoru noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar sensoru noteiktais brauciena kopējais attālums atšķiras no atskaites attāluma ne vairāk kā par 4 procentiem; |
b) |
ar ECU; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar ECU, brauciena kopējo attālumu validē saskaņā ar 6. papildinājuma 3. punktu un, ja nepieciešams, ECU ātruma signālu koriģē, lai nodrošinātu atbilstību 6. papildinājuma 3. punkta prasībām. Alternatīvi, ar ECU noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar ECU noteikts brauciena kopējais attālums atšķiras no atskaites attāluma ne vairāk kā par 4 procentiem; |
c) |
ar GNSS; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar GNSS, brauciena kopējo attālumu pārbauda, salīdzinot ar citas metodes mērījumiem saskaņā ar 4. papildinājuma 6.5. punktu. |
4.8. Uzstādītās PEMS pārbaude
Verificē, vai savienojumi ar visiem sensoriem un, attiecīgos gadījumos, ar ECU ir pareizi. Ja tiek izgūti motora parametri, nodrošina, ka ECU ziņo vērtības pareizi (piemēram, nulles vērtības motora apgriezienu skaits (apgr./min), kad iekšdedzes motors ir “pagriezta aizdedzes atslēga, izslēgts motors” stāvoklī). PEMS darbojas bez kļūdām un kritiskiem paziņojumiem.
5. EMISIJU TESTS
5.1. Testa sākums
Paraugu ņemšanu, parametru mērījumus un reģistrēšanu sāk pirms testa sākšanas (kā noteikts šā pielikuma 2.6.5. punktā). Pirms testa sākšanas pārliecinās, ka datu reģistrators reģistrē visus nepieciešamos parametrus.
Lai atvieglotu laika saskaņošanu, ir ieteicams reģistrēt parametrus, kuriem nepieciešama laika saskaņošana, vai nu ar vienu datu reģistrācijas ierīci, vai arī izmantojot sinhronizētu laika zīmogu.
5.2. Tests
Paraugu ņemšanu, parametru mērījumus un reģistrēšanu turpina visu transportlīdzekļa testa brauciena laiku. Motoru drīkst izslēgt un atkal iedarbināt, bet emisiju paraugu ņemšanu un parametru reģistrēšanu turpina. Būtu jāizvairās no atkārtotas motora noslāpšanas (t. i., nejaušas motora apstādināšanas) RDE brauciena laikā. Dokumentē un verificē jebkādus brīdinājuma signālus, kas liecina par PEMS nepareizu darbību. Ja testa laikā parādās jebkāds(-i) kļūdas signāls(-i), testu uzskata par nederīgu. Parametru reģistrēšanas datu pilnīgums pārsniedz 99 procentus. Mērījumus un datu reģistrēšanu var pārtraukt uz laiku, kas mazāks nekā 1 procents no brauciena kopējā ilguma, tomēr ne ilgāk kā uz 30 secīgām sekundēm tikai gadījumā, ja neparedzēti zūd signāls vai PEMS sistēmas apkopes vajadzībām. Pārtraukumus drīkst tieši reģistrēt PEMS, bet nav atļauts ieviest pārtraukumus reģistrētajā parametrā, izmantojot datu priekšapstrādi, apmaiņu vai pēcapstrādi. Ja to veic, automātiskai iestatīšanai uz nulli izmanto izsekojamu nulles standartu, kas līdzīgs tam, kurš izmantots analizatora iestatīšanai uz nulli. Ir ļoti ieteicams uzsākt PEMS sistēmas apkopi periodos, kad transportlīdzekļa ātrums ir nulle.
5.3. Testa beigas
Pēc brauciena pabeigšanas izvairās no motora pārmērīgas darbināšanas brīvgaitā. Datu reģistrēšanu turpina pēc testa beigām (kas definētas šā pielikuma 2.6.6. punktā) un līdz brīdim, kad beidzies paraugu ņemšanas sistēmu reaģēšanas laiks. Transportlīdzekļiem, kuriem ir signāls, kas konstatē reģenerāciju, veic OBD pārbaudi, un to dokumentē tūlīt pēc datu reģistrēšanas un pirms jebkāda turpmākā attāluma nobraukšanas.
6. PĒCTESTA PROCEDŪRA
6.1. Gāzveida emisiju mērīšanas analizatoru pārbaude
Lai izvērtētu analizatora nulles un reakcijas novirzes salīdzinājumā ar pirmstesta kalibrāciju, pārbauda gāzveida sastāvdaļu analizatoru nulles iestatījumu un iestatīšanu, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kuras identiskas tām, ko izmanto saskaņā ar 4.5. punktu. Ir pieļaujams iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē iestatījuma novirzi, ja ir noteikts, ka novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā. Pēctesta novirzes pārbaudi pabeidz pēc iespējas drīzāk pēc testa un pirms PEMS vai atsevišķi analizatori vai sensori tiek izslēgti vai pārslēgti dīkstāves režīmā. Atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem atbilst A4/2. tabulā norādītajām prasībām.
A4/2. tabula
Pieļaujamās analizatora novirzes PEMS testa laikā
Piesārņotājs |
Absolūtā nulles reakcijas novirze |
Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze (18) |
CO2 |
≤ 2 000 ppm testā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 2 000 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību |
CO |
≤ 75 ppm testā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 75 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību |
NOx |
≤ 3 ppm testā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 3 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību |
CH4 |
≤ 10 ppm C1 testā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību |
THC |
≤ 10 ppm C1 testā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību |
Ja starpība starp pirmstesta un pēctesta nulles un iestatījuma novirzi ir lielāka, nekā atļauts, visus testa rezultātus uzskata par nederīgiem, un testu atkārto.
6.2. Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude
Analizatora nulles līmeni reģistrē saskaņā ar 4.6. punktu.
6.3. Brauciena laikā veikto emisiju mērījumu pārbaude
Kontroles gāzes koncentrācija, kas izmantota analizatoru kalibrēšanai saskaņā ar 4.5. punktu testa sākumā, aptver vismaz 90 procentus koncentrācijas vērtību, kas iegūtas no 99 procentiem emisijas testa derīgo daļu mērījumu. Ir pieļaujams, ka 1 procents no kopējā to mērījumu skaita, kas izmantoti izvērtēšanai, pārsniedz izmantotās kontroles gāzes koncentrāciju līdz divām reizēm. Ja šīs prasības nav ievērotas, testu uzskata par nederīgu.
6.4. Transportlīdzekļa augstuma datu konsekvences pārbaude
Ja augstums mērīts tikai ar GNSS, pārbauda GNSS augstuma datu konsekvenci un vajadzības gadījumā datus koriģē. Datu konsekvenci pārbauda, salīdzinot no GNSS iegūtos ģeogrāfiskā platuma, ģeogrāfiskā garuma un augstuma datus ar digitāla reljefa modeļa vai atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes augstuma datiem. Mērījumus, kas no topogrāfiskā kartē attēlota augstuma atšķiras par vairāk nekā 40 m, manuāli koriģē. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē.
Pārbauda momentāno augstuma datu pilnīgumu. Datu iztrūkumu koriģē, veicot datu interpolāciju. Interpolēto datu pareizību verificē, izmantojot topogrāfisko karti. Interpolētos datus ieteicams koriģēt, ja ir izpildīts šāds nosacījums:
Augstuma korekciju veic tā, lai:
kur:
h(t) |
– |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
hGNSS(t) |
– |
transportlīdzekļa absolūtais augstums, mērot ar GNSS, datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
hmap(t) |
– |
transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
6.5. Ar GNSS noteiktā transportlīdzekļa ātruma konsekvences pārbaude
Ar GNSS noteikta transportlīdzekļa ātruma konsekvenci pārbauda, aprēķinot un salīdzinot kopējo brauciena attālumu ar atskaites mērījumiem, kas iegūti vai nu no sensora, validēta ECU, vai alternatīvi no digitālas ceļu kartes vai topogrāfiskās kartes. Acīmredzamas GNSS datu kļūdas obligāti jālabo, piemēram, pirms konsekvences pārbaudes, piemērojot deducētās izskaitļošanas sensoru. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē. Koriģētie dati nepārsniedz 120 s nepārtrauktu laika periodu vai 300 sekunžu laika periodu kopā. Brauciena kopējais attālums, kas aprēķināts, izmantojot koriģētos GNSS datus, neatšķiras no atskaites attāluma vairāk kā par 4 procentiem. Ja GNSS dati neatbilst šīm prasībām un nav pieejams neviens cits uzticams ātruma avots, testu uzskata par nederīgu.
6.6. Apkārtējās vides temperatūras konsekvences pārbaude
Pārbauda apkārtējās vides temperatūras datu konsekvenci, un nekonsekventās vērtības koriģē, izlecošās vērtības aizstājot ar tuvākajām vidējām vērtībām. Oriģinālos un nekoriģētos datus saglabā, un visus koriģētos datus marķē.
“5. papildinājums
PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir noteiktas PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
A |
– |
neatšķaidīta CO2 koncentrācija (%) |
a 0 |
– |
lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar y asi |
a 1 |
– |
lineārās regresijas taisnes slīpums |
B |
– |
atšķaidīta CO2 koncentrācija (%) |
C |
– |
atšķaidīta NO koncentrācija (ppm) |
c |
– |
analizatora reakcija skābekļa mijiedarbības testā |
Cb |
|
izmērītā atšķaidītā NO koncentrācija, izmantojot barbotieri |
c FS,b |
– |
pilnas skalas HC koncentrācija b) posmā (ppmC1) |
c FS,d |
– |
pilnas skalas HC koncentrācija d) posmā (ppmC1) |
c HC(w/NMC) |
– |
HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1) |
c HC(w/o NMC) |
– |
HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1) |
c m,b |
– |
izmērītā HC koncentrācija b) posmā (ppmC1) |
c m,d |
– |
izmērītā HC koncentrācija d) posmā (ppmC1) |
c ref,b |
– |
atskaites HC koncentrācija b) posmā (ppmC1) |
c ref,d |
– |
atskaites HC koncentrācija d) posmā (ppmC1) |
D |
– |
neatšķaidīta NO koncentrācija (ppm) |
D e |
– |
sagaidāmā atšķaidītā NO koncentrācija (ppm) |
E |
– |
absolūtais darba spiediens (kPa) |
E CO2 |
– |
CO2 slāpēšana, % |
E(dp) |
– |
PEMS-PN analizatora efektivitāte |
E E |
– |
etāna efektivitāte |
E H2O |
– |
ūdens slāpēšana, % |
E M |
– |
metāna efektivitāte |
EO2 |
– |
skābekļa mijiedarbība |
F |
– |
ūdens temperatūra (K) |
G |
– |
piesātināta tvaika spiediens (kPa) |
H |
– |
ūdens tvaika koncentrācija (%) |
H m |
– |
ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%) |
NOX,dry |
– |
stabilizētu NOx reģistrāciju vidējā koncentrācija ar mitruma korekciju |
NOX,m |
– |
stabilizētu NOx reģistrāciju vidējā koncentrācija |
NOX,ref |
– |
stabilizētu NOx reģistrāciju atskaites vidējā koncentrācija |
r 2 |
– |
determinācijas koeficients |
t0 |
– |
gāzes plūsmas pārslēgšanas laika punkts (s) |
t10 |
– |
laika punkts, kurā reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma |
t50 |
– |
laika punkts, kurā reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma |
t90 |
– |
laika punkts, kurā reakcija ir 90 % no galīgā nolasījuma |
jānosaka |
– |
jānosaka |
X |
– |
neatkarīgs mainīgais vai atskaites vērtība |
x min |
– |
minimālā vērtība |
J |
– |
atkarīgs mainīgais vai izmērīta vērtība |
3. LINEARITĀTES VERIFIKĀCIJA
3.1. Vispārīgi
Analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru un signālu precizitāte un linearitāte ir izsekojama līdz starptautiskiem vai nacionāliem standartiem. Visus sensorus vai signālus, kas nav tieši izsekojami (piemēram, vienkāršotus plūsmas mērinstrumentus), kalibrē pret šasijas dinamometra laboratorijas iekārtu, kas ir kalibrēta atbilstoši starptautiskiem vai nacionāliem standartiem.
3.2. Linearitātes prasības
Visi analizatori, plūsmas mērinstrumenti, sensori un signāli atbilst A5/1. tabulā norādītajām linearitātes prasībām. Ja gaisa plūsmu, degvielas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību vai izplūdes masas plūsmas ātrumu iegūst no ECU, aprēķinātais izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums atbilst A5/1. tabulā noteiktajām linearitātes prasībām.
A5/1. tabula
Mērījumu parametru un sistēmu linearitātes prasības
Mērījuma parametrs/instruments |
|
Slīpums a 1 |
Aplēses standartkļūda SEE |
Determinācijas koeficients r 2 |
Degvielas plūsmas ātrums (19) |
≤ 1 % xmax |
0,98–1,02 |
≤ 2 % no xmax |
≥ 0,990 |
Gaisa plūsmas ātrums (15) |
≤ 1 % xmax |
0,98–1,02 |
≤ 2 % no xmax |
≥ 0,990 |
Izplūdes masas plūsmas ātrums |
≤ 2 % xmax |
0,97–1,03 |
≤ 3 % no xmax |
≥ 0,990 |
Gāzu analizatori |
≤ 0,5 % maks. |
0,99–1,01 |
≤ 1 % no xmax |
≥ 0,998 |
Griezes moments (20) |
≤ 1 % xmax |
0,98–1,02 |
≤ 2 % no xmax |
≥ 0,990 |
PN analizatori (21) |
≤ 5 % xmax |
0,85–1,15 (22) |
≤ 10 % no xmax |
≥ 0,950 |
3.3. Linearitātes verifikācijas biežums
Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu verificē:
a) |
katram gāzu analizatoram vismaz reizi 12 mēnešos vai ikreiz pēc sistēmas remonta vai sastāvdaļas nomaiņas vai pārveidojuma, kas var ietekmēt kalibrēšanu; |
b) |
citiem attiecīgiem instrumentiem, tādiem kā PN analizatori, izplūdes masas plūsmas mērītāji un izsekojami kalibrēti sensori, – vienmēr, kad ir novērots bojājums, kā noteikts iekšējā audita procedūrās vai instrumenta ražotāja norādījumos, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa. |
Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu attiecībā uz sensoriem vai ECU signāliem, kas nav tieši izsekojami, pārbauda, izmantojot mērierīci ar izsekojamu kalibrāciju uz šasijas dinamometra, vienu reizi katrai PEMS un transportlīdzekļa kombinācijai.
3.4. Linearitātes verifikācijas procedūra
3.4.1. Vispārīgas prasības
Attiecīgajiem analizatoriem, instrumentiem un sensoriem ļauj sasniegt to normālas ekspluatācijas stāvokli atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. Analizatorus, instrumentus un sensorus izmanto tiem noteiktajās temperatūrās, spiedienos un plūsmās.
3.4.2. Vispārīga procedūra
Linearitāti verificē katram normālajam darbības diapazonam, veicot šādas darbības:
a) |
analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata uz nulli, izmantojot nulles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli; |
b) |
analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata, izmantojot kontroles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attiecīgu kontroles gāzi; |
c) |
atkārto a) apakšpunktā aprakstīto iestatīšanas uz nulli procedūru; |
d) |
linearitāti verificē, ievadot vismaz 10 atskaites vērtības (tostarp nulli), kas ir derīgas un savstarpēji vienmērīgi izkliedētas. Atskaites vērtības attiecībā uz sastāvdaļu koncentrāciju, izplūdes masas plūsmas ātrumu vai jebkuriem citiem attiecīgiem parametriem izvēlas tā, lai tās atbilstu emisiju testa laikā sagaidāmajam vērtību diapazonam. Izplūdes plūsmas mērījumiem atskaites punktus zem 5 procentiem no maksimālās kalibrēšanas vērtības var izslēgt no linearitātes verifikācijas; |
e) |
gāzu analizatoriem zināmas gāzu koncentrācijas saskaņā ar 5. punktu ievada analizatora ieejas atverē. Atvēl pietiekamu laiku signāla stabilizācijai. Daļiņu skaita analizatoriem daļiņu skaita koncentrācijas vismaz divas reizes pārsniedz noteikšanas robežu (definēta 6.2. punktā); |
f) |
izvērtējamās vērtības un, ja nepieciešams, atskaites vērtības 30 sekundes (daļiņu skaita analizatoriem – 60 s) reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums; |
g) |
30 (vai 60 s) sekunžu laikā iegūtās vidējās aritmētiskās vērtības izmanto, lai aprēķinātu vismazākā kvadrāta lineārās regresijas parametrus, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu: kur: y ir mērījumu sistēmas faktiskā vērtība; a 1 ir regresijas taisnes slīpums; x ir atskaites vērtība; a 0 ir y krustošanās ar regresijas taisni. Katram mērījumu parametram un sistēmai aprēķina y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r 2); |
h) |
lineārās regresijas parametri atbilst A5/1. tabulā noteiktajām prasībām. |
3.4.3. Prasības attiecībā uz linearitātes verifikāciju uz šasijas dinamometra
Neizsekojamus plūsmas mērinstrumentus, sensorus vai ECU signālus, ko nevar tieši kalibrēt atbilstoši izsekojamiem standartiem, kalibrē uz šasijas dinamometra. Procedūrā, ciktāl piemērojams, ievēro ANO Noteikumu Nr. 154 prasības. Ja nepieciešams, kalibrējamo instrumentu vai sensoru uzstāda uz testa transportlīdzekļa un darbina saskaņā ar 4. papildinājuma prasībām. Kad vien iespējams, kalibrēšanas procedūrā ievēro 3.4.2. punkta prasības. Izvēlas vismaz 10 piemērotas atskaites vērtības, lai nodrošinātu, ka ir ietverti vismaz 90 procenti no maksimālās vērtības, kas ir gaidāma RDE testa laikā.
Ja izplūdes plūsmas noteikšanai jākalibrē plūsmas mērinstruments, sensors vai ECU signāls, kas nav izsekojams, transportlīdzekļa izpūtējam pievieno atskaites izplūdes plūsmas mērītāju ar izsekojamu kalibrāciju vai CVS. Nodrošina, ka transportlīdzekļa izplūdes gāzes precīzi mēra ar izplūdes plūsmas mērītāju saskaņā ar 4. papildinājuma 3.4.3. punktu. Transportlīdzekli darbina ar nemainīgu droseļvārsta iestatījumu, nemainot pārnesumus, un pieliekot šasijas dinamometra slodzi.
4. GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU MĒRĪŠANAS ANALIZATORI
4.1. Pieļaujamie analizatoru tipi
4.1.1. Standarta analizatori
Gāzveida komponentus mēra ar analizatoriem, kas norādīti ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 4.1.4. punktā. Ja NDUV analizators mēra gan NO, gan NO2, NO2/NO pārveidotājs nav nepieciešams.
4.1.2. Alternatīvi analizatori
Jebkuru analizatoru, kas neatbilst 4.1.1. punktā noteiktajām konstrukcijas specifikācijām, ir atļauts izmantot, ja tas atbilst 4.2. punkta prasībām. Ražotājs nodrošina, ka alternatīvā analizatora mērījumu veiktspēja ir līdzvērtīga vai labāka par standarta analizatora veiktspēju tādā piesārņotāju koncentrāciju un līdzāspastāvošo gāzu koncentrācijas diapazonā, kas gaidāms tādu transportlīdzekļu RDE testos, kuros izmanto pieļaujamās degvielas mērenos un izvērstos apstākļos, kā noteikts šā papildinājuma 5., 6. un 7. punktā. Analizatora ražotājs pēc pieprasījuma rakstiski iesniedz papildu informāciju, pierādot, ka alternatīvā analizatora mērīšanas veiktspēja konsekventi un uzticami atbilst standarta analizatoru mērījumu veiktspējai. Papildu informācija ietver:
a) |
alternatīvā analizatora teorētiskā pamatojuma un tehnisko sastāvdaļu aprakstu; |
b) |
pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru paredzamajā piesārņotāju koncentrāciju un apkārtējo apstākļu diapazonā tipa apstiprināšanas testā, kas noteikts ANO Noteikumos Nr. 154, kā arī 6. papildinājuma 3. punktā aprakstītajā validācijas testā transportlīdzeklim, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes motoru; analizatora ražotājs pierāda ekvivalences nozīmīgumu 6. papildinājuma 3.3. punktā noteikto pieļaujamo pielaižu robežās; |
c) |
pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā noteikto standarta analizatoru attiecībā uz atmosfēras spiediena ietekmi uz analizatora mērījumu veiktspēju; demonstrējuma testā nosaka reakciju uz kontroles gāzi ar koncentrāciju analizatora diapazonā, lai pārbaudītu atmosfēras spiediena ietekmi mērenos un izvērstos augstuma apstākļos, kā noteikts 5.2. punktā. Šādu testu var veikt testa barokamerā; |
d) |
pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru vismaz trijos braukšanas testos, kas atbilst šā papildinājuma prasībām; |
e) |
pierādījumu par to, ka vibrāciju, paātrinājumu un apkārtējās temperatūras ietekme uz analizatoru nolasījumu nepārsniedz 4.2.4. punktā analizatoriem noteiktās trokšņa prasības. |
Apstiprinātājas iestādes var pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina ekvivalenci, vai atteikt apstiprināšanu, ja mērījumi rāda, ka alternatīvais analizators nav ekvivalents standarta analizatoram.
4.2. Analizatoru specifikācijas
4.2.1. Vispārīgi
Papildus linearitātes prasībām, kas katram analizatoram noteiktas 3. punktā, analizatoru ražotājs pierāda analizatora tipu atbilstību specifikācijām, kas noteiktas 4.2.2.–4.2.8. punktā. Analizatoriem ir tāds piemērots mērījumu diapazons un reakcijas laiks, lai ar pienācīgu precizitāti varētu mērīt izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrācijas atbilstīgi piemērojamam emisiju standartam mainīgos un stabilos apstākļos. Analizatoru jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību ir pēc iespējas ierobežots.
4.2.2. Precizitāte
Precizitāte ir analizatora nolasījuma novirze no standartvērtības, un tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus no nolasījuma vai 0,3 procentus no pilnās skalas (izvēlas lielāko vērtību).
4.2.3. Precīzumspēja
Precīzumspēja ir 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu kalibrēšanas gāzi vai kontroles gāzi standartnovirze, reizināta ar 2,5, un nepārsniedz 1 procentu no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas vienāds ar vai lielāks nekā 155 ppm (vai ppmC1) un nepārsniedz 2 procentus no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas mazāks nekā 155 ppm (vai ppmC1).
4.2.4. Troksnis
Troksnis nepārsniedz 2 procentus no pilnas skalas. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā analizators ir pakļauts attiecīgas kontroles gāzes iedarbībai. Pirms katra paraugu ņemšanas perioda un pirms katra iestatīšanas perioda atvēl pietiekamu laiku analizatora un paraugu ņemšanas līniju iztīrīšanai.
4.2.5. Nulles reakcijas novirze
Nulles reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz nulles gāzi laika intervālā, kurš ir vismaz 30 sekundes, un atbilst A5/2. tabulā noteiktajām specifikācijām.
4.2.6. Iestatījuma reakcijas novirze
Iestatījuma reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz kontroles gāzi laika intervālā, kurš ir vismaz 30 sekundes, un atbilst A5/2. tabulā noteiktajām specifikācijām.
A5/2. tabula
Pieļaujamā analizatoru nulles un iestatījuma reakcijas novirze gāzveida sastāvdaļu mērīšanai laboratorijas apstākļos
Piesārņotājs |
Absolūtā nulles reakcijas novirze |
Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze |
CO2 |
≤ 1000 ppm 4 stundu laikā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 1000 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību |
CO |
≤ 50 ppm 4 stundu laikā |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 50 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību |
PN |
5 000 daļiņu kubikcentimetrā 4 stundu laikā |
saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām |
NOx |
≤ 3 ppm 4 stundu laikā |
≤ 2 % no nolasījuma vai 3 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību |
CH4 |
≤ 10 ppm C1 |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību |
THC |
≤ 10 ppm C1 |
≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību |
4.2.7. Kāpumlaiks
Kāpumlaiks ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (no t 10 līdz t 90; sk. 4.4. punktu), nepārsniedz 3 sekundes.
4.2.8. Gāzes žāvēšana
Izplūdes gāzes var mērīt mitrā vai sausā veidā. Ja izmanto gāzes žāvēšanas ierīci, tā minimāli ietekmē mērāmo gāzu sastāvu. Ķīmiskie žāvētāji nav atļauti.
4.3. Papildu prasības
4.3.1. Vispārīgi
Noteikumi 4.3.2.–4.3.5. punktā nosaka papildu prasības konkrētu analizatoru tipu veiktspējai, un tos piemēro tikai gadījumos, kuros attiecīgo analizatoru izmanto RDE emisiju mērījumiem.
4.3.2. NOx pārveidotāju efektivitātes tests
Ja izmanto NOx pārveidotāju, piemēram, lai NO2 pārveidotu par NO analīzei ar hemiluminescences analizatoru, tā efektivitāti pārbauda, ievērojot prasības, kas noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 5.5. punktā. NOx pārveidotāja efektivitāti verificē ne ilgāk kā vienu mēnesi pirms emisiju testa.
4.3.3. Liesmas jonizācijas detektora (FID) regulēšana
a) |
Detektora reakcijas optimizēšana Ja veic ogļūdeņražu mērījumus, FID noregulē atbilstoši ražotāja norādījumiem. Lai optimizētu reakciju visparastākajā darbības diapazonā, izmanto propāns-gaiss vai propāns-slāpeklis kontroles gāzi. |
b) |
Ogļūdeņražu reakcijas koeficienti Ja veic ogļūdeņražu mērījumus, FID ogļūdeņraža reakcijas koeficientu verificē, ievērojot ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma 5.4.3. punkta noteikumus, kā kontroles gāzes izmantojot attiecīgi propānu-gaisu vai propānu-slāpekli un kā nulles gāzi izmantojot attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli. |
c) |
Skābekļa mijiedarbības pārbaude Skābekļa mijiedarbības pārbaudi veic, nododot FID ekspluatācijā un pēc būtisku tehnisko apkopju periodiem. Izvēlas mērījumu diapazonu, kurā skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes ietilpst augšējos 50 procentos. Testu veic, iestatot krāsns temperatūru pēc nepieciešamības. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzu specifikācijas ir aprakstītas 5.3. punktā. Izmanto šādu procedūru:
|
4.3.4. Nemetāna frakcijas atdalītāja (NMC) konversijas efektivitāte
Ja analizē ogļūdeņražus, NMC var izmantot, lai atdalītu no gāzes parauga nemetāna ogļūdeņražus, šajā nolūkā oksidējot visus ogļūdeņražus, izņemot metānu. Vēlams, lai metāna konversija būtu 0 procenti, un citu, etāna reprezentētu ogļūdeņražu konversija – 100 procenti. NMHC precīzai mērīšanai NMHC emisiju aprēķināšanai nosaka un izmanto abas efektivitātes (sk. 7. papildinājuma 6.2. punktu). Nav nepieciešams noteikt metāna konversijas efektivitāti, ja NMC-FID kalibrē saskaņā ar 7. papildinājuma 6.2. punktā noteikto b) metodi, laižot metāna/gaisa kalibrēšanas gāzi caur NMC.
a) |
Metāna konversijas efektivitāte Metāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Metāna efektivitāti nosaka šādi: kur:
|
b) |
Etāna konversijas efektivitāte Etāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Etāna efektivitāti nosaka šādi: kur:
|
4.3.5. Mijiedarbības ietekme
a) |
Vispārīgi Analizatora rādījumu var ietekmēt gāzes, kas netiek analizētas. Mijiedarbības ietekmi un analizatoru pareizu funkcionalitāti pārbauda analizatora ražotājs pirms laišanas tirgū vismaz reizi katram analizatora tipam vai 4.3.5. punkta b)–f) apakšpunktā minētajai ierīcei. |
b) |
CO analizatora mijiedarbības pārbaude Ūdens un CO2 var ietekmēt CO analizatora mērījumus. Tāpēc CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir 80–100 procenti no testa laikā izmantotā CO2 maksimālā darbības diapazona pilnas skalas, barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un reģistrē analizatora reakciju. Analizatora reakcija nav vairāk kā 2 procenti no vidējās CO koncentrācijas, kas gaidāma parastā braukšanas testā, vai ± 50 ppm, izvēloties lielāko vērtību. H2O un CO2 mijiedarbības pārbaudi var veikt kā atsevišķas procedūras. Ja H2O un CO2 līmenis, ko izmanto mijiedarbības pārbaudei, ir lielāks nekā testa laikā paredzamais maksimālais līmenis, katru novēroto mijiedarbības vērtību proporcionāli samazina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamās maksimālās koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās faktiskās koncentrācijas vērtības attiecību. Var tikt veiktas atsevišķas mijiedarbības pārbaudes, kurās H2O koncentrācijas ir zemākas nekā testa laikā paredzamā maksimālā koncentrācija, un novēroto H2O mijiedarbību proporcionāli palielina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamo maksimālās H2O koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās koncentrācijas faktiskās vērtības attiecību. Abu proporcionāli koriģēto mijiedarbību vērtību summa atbilst šajā punktā noteiktajai pielaidei. |
c) |
NOx analizatora slāpēšanas pārbaude Divas gāzes, kas ir svarīgas saistībā ar CLD un HCLD analizatoriem, ir CO2 un ūdens tvaiks. Slāpēšanas reakcija uz šīm gāzēm ir proporcionāla gāzu koncentrācijām. Testā noskaidro slāpēšanu pie augstākajām koncentrācijām, kas paredzamas testa laikā. Ja CLD un HCLD analizatori izmanto slāpēšanas kompensācijas algoritmus, kuros izmanto H2O vai CO2 mērījumu analizatoru vai abus, slāpēšanu novērtē, kad šie analizatori ir aktīvi un piemērojot kompensācijas algoritmus.
|
d) |
Slāpēšanas pārbaude NDUV analizatoriem Ogļūdeņraži un ūdens var ietekmēt NDUV analizatorus, izraisot NOx līdzīgu reakciju. NDUV analizatora ražotājs izmanto šādu procedūru, lai pārliecinātos, ka slāpēšanas ietekme ir ierobežota:
Aprēķinātais NOX,dry ir vismaz 95 % no NOX,ref. |
e) |
Paraugu žāvētājs Paraugu žāvētājs aizvada ūdeni, kas pretējā gadījumā var ietekmēt NOx mērījumu. Sausiem CLD analizatoriem pierāda, ka pie augstākās paredzamās ūdens tvaika koncentrācijas H m paraugu žāvētājs saglabā CLD mitrumu ≤ 5 g ūdens/kg sausa gaisa (jeb aptuveni 0,8 procenti H2O), kas ir 100 procentu relatīvais mitrums pie 3,9 °C un 101,3 kPa jeb aptuveni 25 procentu relatīvais mitrums pie 25 °C un 101,3 kPa. Atbilstību var pierādīt, mērot temperatūru termiskā paraugu žāvētāja izejā vai mērot mitrumu punktā tieši pirms CLD. Var mērīt arī CLD izplūdes gāzu mitrumu, ja vien vienīgā CLD ieejošā plūsma ir plūsma no paraugu žāvētāja. |
f) |
NO2 izkļūšana no paraugu žāvētāja Ūdens šķidrā agregātstāvoklī, kas paliek nepareizi konstruētā paraugu žāvētājā, var aizvadīt no parauga NO2. Ja paraugu žāvētāju izmanto kopā ar NDUV analizatoru, pirms kura nav uzstādīts NO2/NO pārveidotājs, ūdens var aizvadīt NO2 no parauga pirms NOx mērījuma. Paraugu žāvētājs ļauj izmērīt vismaz 95 procentus no NO2, kas atrodas ar ūdens tvaiku piesātinātā gāzē un sastāv no maksimālās NO2 koncentrācijas, kādu paredzēts sasniegt emisiju testa laikā. |
4.4. Analītiskās sistēmas reakcijas laika pārbaude
Pārbaudot reakcijas laiku, analītiskās sistēmas iestatījumi ir tieši tādi paši kā emisiju testa laikā (t. i., spiediens, plūsmu ātrumi, filtra iestatījumi analizatoros un visi citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, veicot gāzu pārslēgšanu tieši paraugu zondes ieejā. Gāzu pārslēgšana notiek mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotās gāzes rada koncentrācijas izmaiņu, kas ir vismaz 60 procentu no analizatora pilnas skalas.
Reģistrē katras atsevišķas gāzes koncentrāciju.
Lai sinhronizētu analizatora un izplūdes plūsmas signālus, transformēšanas laiku definē kā laiku no izmaiņas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 50 procenti no galīgā nolasījuma (t 50).
Sistēmas reakcijas laiks ir ≤ 12 sekundes ar kāpumlaiku ≤ 3 sekundes visām sastāvdaļām un visos izmantotajos diapazonos. Ja NMHC mērīšanai izmanto NMC, sistēmas reakcijas laiks var pārsniegt 12 sekundes.
5. GĀZES
5.1. Kalibrēšanas un kontroles gāzes RDE testiem
5.1.1. Vispārīgi
Ievēro kalibrēšanas gāzu un kontroles gāzu derīguma termiņu. Tīras kalibrēšanas un kontroles gāzes, kā arī to maisījumi atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 B5. pielikuma specifikācijām.
5.1.2. NO2 kalibrēšanas gāze
Turklāt ir atļauts izmantot NO2 kalibrēšanas gāzi. NO2 kalibrēšanas gāzes koncentrācija ir divu procentu robežās no deklarētās koncentrācijas vērtības. NO daudzums NO2 kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 procentus no NO2 satura.
5.1.3. Daudzkomponentu maisījumi
Izmanto tikai tādus daudzkomponentu maisījumus, kas atbilst 5.1.1. punkta prasībām. Maisījumu sastāvā var būt divi vai vairāki komponenti. Daudzkomponentu maisījumiem, kuru sastāvā ir gan NO, gan NO2, netiek piemērota NO2 piemaisījumu prasība, kas noteikta 5.1.1. un 5.1.2. punktā.
5.2. Gāzu dalītāji
Lai iegūtu kalibrēšanas un kontroles gāzes, var izmantot gāzu dalītājus (t. i., precīzas sajaukšanas ierīces, kas atšķaida ar attīrītu N2 vai sintētisku gaisu). Gāzu dalītāja precizitāte ir tāda, lai sajaukto gāzu koncentrācijas precizitāte būtu ± 2 procentu robežās. Verifikāciju veic robežās starp 15 un 50 procentiem no pilnas skalas vērtības katrai kalibrēšanai, ja izmanto gāzu dalītāju. Papildu verifikāciju var veikt ar citu kalibrēšanas gāzi, ja pirmā verifikācija nav izdevusies.
Pēc izvēles gāzu dalītāju var pārbaudīt ar lineāru instrumentu, piemēram, izmantojot NO gāzi apvienojumā ar CLD. Instrumenta kontroles vērtību koriģē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kontroles gāzi. Gāzu dalītāju pārbauda ar parasti izmantojamajiem iestatījumiem, un nominālvērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta ar instrumentu. Atšķirība katrā punktā ir ne vairāk kā ± 1 procents no koncentrācijas nominālvērtības.
5.3. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes
Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes sastāv no propāna, skābekļa un slāpekļa maisījuma, un propāna koncentrācija tajā ir 350 ± 75 ppmC1. Koncentrāciju nosaka ar gravimetriskajām metodēm, dinamisko sajaukšanu vai visu ogļūdeņražu satura un piemaisījumu hromatogrāfisko analīzi. Skābekļa koncentrācijas skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēs atbilst A5/3. tabulā noteiktajām prasībām; atlikusī skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāze sastāv no attīrīta slāpekļa.
A5/3. tabula
Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes
|
Motora tips |
|
Kompresijaizdedze |
Dzirksteļaizdedze |
|
O2 koncentrācija |
21 ± 1 % |
10 ± 1 % |
10 ± 1 % |
5 ± 1 % |
|
5 ± 1 % |
0,5 ± 0,5 % |
6. ANALIZATORI (CIETO) DAĻIŅU EMISIJU MĒRĪŠANAI
Kad daļiņu mērījumi kļūs obligāti, šajā iedaļā tiks noteiktas prasības daļiņu emisiju mērītājiem.
6.1. Vispārīgi
PN analizators sastāv no iepriekšējas sagatavošanas mezgla un daļiņu detektora, kas skaita ar 50 procentu efektivitāti, sākot no apmēram 23 nm. Ir pieļaujams, ka daļiņu detektors veic arī aerosola iepriekšēju sagatavošanu. Analizatoru jutīgumu pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena svārstībām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību samazina, cik vien tas iespējams, un aprīkojuma izgatavotājs to skaidri norāda atbalsta materiālos. PN analizatoru izmanto tikai tā izgatavotāja noteiktajos darbināšanas parametros. PN analizatora pieslēguma piemērs ir sniegts A5/1. tabulā.
A5/1. attēls
PN analizatora pieslēguma piemērs. Punktotās līnijas attēlo neobligātās daļas. EFM = izplūdes masas plūsmu mērītājs, d = iekšējais diametrs, PND = daļiņu skaita atšķaidītājs
PN analizators ir savienots ar paraugu ņemšanas punktu, izmantojot paraugu ņemšanas zondi, kas iegūst paraugu no izpūtēja caurules centrālās ass. Kā noteikts 4. papildinājuma 3.5. punktā, ja daļiņas nav atšķaidītas izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju līdz PN analizatora pirmajam atšķaidīšanas punktam vai līdz analizatora daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C) temperatūrai. Atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā ir mazāks nekā 3 s.
Visas detaļas, kas saskaras ar izplūdes gāzes paraugu, vienmēr uztur temperatūrā, kas nepieļauj nekāda savienojuma kondensēšanos ierīcē. To var panākt, piemēram, sildot augstākā temperatūrā un atšķaidot paraugu vai oksidējot vāji gaistošus savienojumus.
PN analizators satur apsildāmu sekciju, kur sienu temperatūra ir ≥ 573 K. Mezgls kontrolē apsildāmos posmus, noturot nemainīgu nominālo darba temperatūru ar pielaidi ± 10 K, un sniedz norādi par to, vai apsildāmajos posmos ir pareiza darba temperatūra. Zemākas temperatūras ir pieņemamas, ja gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte atbilst 6.4. punktā norādītajām specifikācijām.
Spiediens, temperatūras un citi sensori uzrauga instrumenta pareizu darbību ekspluatācijas laikā un kļūmes gadījumā ieslēdz brīdinājumu vai paziņojumu.
PN analizatora kavējuma laiks ir ≤ 5 s.
PN analizatora (un/vai daļiņu detektora) kāpumlaiks ir ≤ 3,5 s.
Daļiņu koncentrācijas mērījumus ziņo normalizētus līdz 273 K un 101,3 kPa. Ja nepieciešams, veic un ziņo spiediena un/vai temperatūras mērījumu detektora ieejā ar mērķi normalizēt daļiņu koncentrāciju.
PN sistēmas, kas atbilst ANO Noteikumu Nr. 154 kalibrēšanas prasībām, automātiski atbilst šā papildinājuma kalibrēšanas prasībām.
6.2. Efektivitātes prasības
PN analizatora sistēma kopumā, ieskaitot paraugu ņemšanas līniju, atbilst A5/3.a tabulā norādītajām efektivitātes prasībām.
A5/3.a tabula
PN analizatora (ieskaitot paraugu ņemšanas līniju) sistēmas efektivitātes prasības
dp [nm] |
Mazāk par 23 |
23 |
30 |
50 |
70 |
100 |
200 |
E(dp) PN analizators |
Jānosaka |
0,2–0,6 |
0,3–1,2 |
0,6–1,3 |
0,7–1,3 |
0,7–1,3 |
0,5–2,0 |
Efektivitāte E(dp) ir PN analizatora sistēmas rādījumu attiecība pret standarta kondensācijas daļiņu skaitītāja (CPC) (d50 % = 10 nm vai mazāks, ar pārbaudītu linearitāti un kalibrētu ar elektrometru) vai elektrometra koncentrācijas rādījumu, kas paralēli veic monodispersa aerosola ar mobilitātes diametru dp mērījumus, un normalizēta līdz tādiem pašiem temperatūras un spiediena apstākļiem.
Materiālam vajadzētu būt termiski stabilam un līdzīgam kvēpiem (piemēram, dzirksteļizlādes grafīts vai difūzijas liesmas kvēpi ar termisku priekšapstrādi). Ja efektivitātes līkni mēra ar citu aerosolu (piemēram, NaCl), korelācija ar kvēpiem līdzīga materiāla līkni jānodrošina ar diagrammu, kur salīdzinātas ar abiem testa aerosoliem iegūtās efektivitātes. Skaitīšanas efektivitāšu atšķirības ņem vērā, veicot izmērītās efektivitātes korekcijas uz dotās diagrammas pamata, lai atspoguļotu kvēpiem līdzīga aerosola efektivitāti. Piemēro un dokumentē korekciju attiecībā uz daļiņām, kas daudzkārt apstrādātas ar dzirksteļizlādi, taču tā nedrīkst pārsniegt 10 %. Minētās efektivitātes attiecas uz PN analizatoriem ar paraugu ņemšanas līniju. PN analizatoru var arī kalibrēt pa daļām (piemēram, iepriekšējas sagatavošanas mezgls atsevišķi no daļiņu detektora), ja tiek pierādīts, ka PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst A5/3.a tabulā norādītajām prasībām. Izmērītais detektora izejas signāls ir lielāks nekā noteikšanas robeža, reizināta ar 2 (šeit definēta kā nulles līmenis plus 3 standartnovirzes).
6.3. Linearitātes prasības
PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 5. papildinājuma 3.2. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, izmantojot monodispersas vai polidispersas kvēpiem līdzīgas daļiņas. Daļiņu lielums (mobilitātes diametrs vai skaitīšanas mediānas diametrs) ir lielāks nekā 45 nm. Standartinstruments ir elektrometrs vai kondensācijas daļiņu skaitītājs (CPC) ar d50=10 nm vai mazāku, verificēts attiecībā uz linearitāti. Alternatīva ir daļiņu skaita sistēma, kas atbilst ANO Noteikumiem Nr. 154.
Turklāt PN analizatora atšķirības no standartinstrumenta visos pārbaudītajos punktos (izņemot nulles punktu) ir 15 % robežās no to vidējās vērtības. Pārbauda vismaz piecus vienādi sadalītus punktus (plus nulles punkts). Maksimālā pārbaudītā koncentrācija ir > 90 % no PN analizatora nominālā mērījumu diapazona.
Ja PN analizatoru kalibrē pa daļām, var pārbaudīt tikai PN detektora linearitāti, bet pārējo daļu un paraugu ņemšanas līnijas efektivitātes jāizvērtē ar gradienta aprēķinu.
6.4. Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte
Sistēma sasniedz ≥ 30 nm tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņu ar koncentrāciju ieejā ≥ 10000 daļiņu kubikcentimetrā atdalīšanu > 99 %.
Sistēma sasniedz arī tetrakontāna ar skaitīšanas mediānas diametru > 50 nm un masu > 1 mg/m3 atdalīšanas efektivitāti > 99 %.
Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāti ar tetrakontānu pierāda vienu reizi instrumentu saimei. Tomēr instrumenta ražotājs nosaka apkopes vai nomaiņas intervālu, kas nodrošina atdalīšanas efektivitātes iekļaušanos tehnisko prasību robežās. Ja šāda informācija nav sniegta, gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāti pārbauda ik gadu katram instrumentam.
7. IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS MĒRĪŠANAS INSTRUMENTI
7.1. Vispārīgi
Izplūdes masas plūsmas ātruma mērinstrumentu vai signālu mērīšanas diapazons un reakcijas laiks atbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes masas plūsmas ātruma mērīšanai mainīgos un pastāvīgos apstākļos. Instrumentu un signālu jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un instrumenta darbību ir tāds, lai nepieļautu papildu kļūdas.
7.2. Instrumentu specifikācijas
Izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka ar tiešu mērījumu metodi, izmantojot jebkuru no šādiem instrumentiem:
a) |
Pito tipa plūsmas ierīces; |
b) |
spiediena krituma ierīces, piemēram, plūsmas mērsprausla (sīkāk sk. ISO 5167); |
c) |
ultraskaņas plūsmas mērītājs; |
d) |
virpuļplūsmas mērītājs. |
Katrs atsevišķais izplūdes masas plūsmas mērītājs atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām. Turklāt instrumenta ražotājs pierāda katra izplūdes masas plūsmas mērītāja atbilstību 7.2.3.–7.2.9. punktā noteiktajām specifikācijām.
Ir pieļaujama izplūdes masas plūsmas ātruma aprēķināšana, pamatojoties uz gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērījumiem, kas iegūti no sensoriem ar izsekojamu kalibrāciju, ja tie atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, 8. punktā noteiktajām precizitātes prasībām un ja iegūtais izplūdes masas plūsmas ātrums ir validēts atbilstoši 6. papildinājuma 4. punktam.
Turklāt ir pieļaujamas citas metodes izplūdes masas plūsmas ātruma noteikšanai, kuru pamatā ir neizsekojami instrumenti un signāli, piemēram, vienkāršoti izplūdes masas plūsmas mērītāji vai ECU signāli, ja iegūtais izplūdes masas plūsmas ātrums atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām un ir validēts atbilstoši 6. papildinājuma 4. punktam.
7.2.1. Kalibrēšanas un verifikācijas standarti
Izplūdes masas plūsmas mērītāju mērīšanas veiktspēju verificē ar gaisu vai izplūdes gāzi attiecībā pret izsekojamu standartu, piemēram, kalibrētu izplūdes plūsmas mērītāju vai pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneli.
7.2.2. Verifikācijas biežums
Izplūdes masas plūsmas mērītāju atbilstību 7.2.3.–7.2.9. punktam verificē ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.
7.2.3. Precizitāte
EFM precizitāte ir EFM nolasījuma novirze no atskaites vērtības un nepārsniedz ± 3 procentus no nolasījuma vai 0,3 % no pilnas skalas, izvēloties lielāko vērtību.
7.2.4. Precīzumspēja
Precīzumspēja ir 2,5 standartnovirzes 10 atkārtotām reakcijām uz konkrētu nominālo plūsmu aptuveni kalibrēšanas diapazona vidū, un nepārsniedz 1 procentu no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.
7.2.5. Troksnis
Troksnis nepārsniedz 2 procentus no maksimālās kalibrētās plūsmas vērtības. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā EFM ir pakļauts maksimālajai kalibrētajai plūsmai.
7.2.6. Nulles reakcijas novirze
Nulles reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz nulles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Nulles reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 procenti no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēta pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.
7.2.7. Iestatījuma reakcijas novirze
Iestatījuma reakcijas novirze ir vidējā reakcija uz kontroles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Iestatījuma reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 procenti no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.
7.2.8. Kāpumlaiks
Izplūdes plūsmas instrumentu kāpumlaikam un metodēm pēc iespējas vajadzētu atbilst gāzu analizatoru kāpumlaikam, kas norādīts 4.2.7. punktā, bet tas nepārsniedz 1 sekundi.
7.2.9. Reakcijas laika pārbaude
Izplūdes masas plūsmas mērītāju reakcijas laiku nosaka, piemērojot tādus pašus parametrus, kādus piemēro emisiju testam (t. i., spiediens, plūsmas ātrumi, filtra iestatījumi un citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, ievadot gāzi tieši izplūdes masas plūsmas mērītāja ieejā. Gāzes plūsmas pārslēgšana notiek, cik iespējams ātri, bet ļoti ieteicams mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotais gāzes plūsmas ātrums rada plūsmas ātruma izmaiņu, kas ir vismaz 60 procenti no izplūdes masas plūsmas mērītāja pilnas skalas. Gāzes plūsmu reģistrē. Kavējuma laiks ir laiks no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t0 ) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 procentus (t 10) no galīgā nolasījuma. Kāpumlaiks ir laika starpība starp galīgā nolasījuma 10 procentu un 90 procentu reakciju (t 10–t 90). Reakcijas laiks (t 90) ir kavējuma laika un kāpumlaika summa. Izplūdes masas plūsmas mērītāja reakcijas laiks (t90 ) ir ≤ 3 sekundes, kad kāpumlaiks (t 10–t 90) ir ≤ 1 sekunde saskaņā ar 7.2.8. punktu.
8. SENSORI UN PALĪGAPRĪKOJUMS
Jebkādi sensori vai palīgaprīkojums, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, temperatūru, atmosfēras spiedienu, apkārtējā gaisa mitrumu, transportlīdzekļa ātrumu, degvielas plūsmu vai ieplūdes gaisa plūsmu, nemaina vai nepamatoti neietekmē transportlīdzekļa motora un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veiktspēju. Sensoru un palīgaprīkojuma precizitāte atbilst A5/4. tabulas prasībām. Atbilstību A5/4. tabulas prasībām pierāda ar intervāliem, ko noteicis instrumenta ražotājs, kā noteikts iekšējās revīzijas procedūrās vai saskaņā ar ISO 9000.
A5/4. tabula
Mērījumu parametru precizitātes prasības
Mērījuma parametrs |
Precizitāte |
Degvielas plūsma (23) |
± 1 % no nolasījuma (24) |
Gaisa plūsma (25) |
± 2 % no nolasījuma |
Transportlīdzekļa ātrums (26) |
± 1,0 km/h no absolūtās vērtības |
Temperatūras ≤ 600 K |
± 2 K no absolūtās vērtības |
Temperatūras > 600 K |
± 0,4 % no nolasījuma kelvinos |
Apkārtējā gaisa spiediens |
± 0,2 kPa no absolūtās vērtības |
Relatīvais mitrums |
± 5 % no absolūtās vērtības |
Absolūtais mitrums |
± 10 % no nolasījuma vai 1 g H2O/kg sausa gaisa, izvēloties lielāko vērtību |
“6. papildinājums
PEMS un neizsekojama izplūdes masas plūsmas ātruma validācija
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir aprakstītas prasības, lai validētu uzstādītās PEMS funkcionalitāti mainīgos apstākļos, kā arī lai validētu tāda izplūdes masas plūsmas ātruma pareizību, kas iegūts no neizsekojamiem izplūdes masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināts, izmantojot ECU signālus.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
a 0 |
– |
regresijas taisnes krustpunkts ar y |
a 1 |
– |
regresijas taisnes slīpums |
r 2 |
– |
determinācijas koeficients |
x |
– |
atskaites signāla faktiskā vērtība |
y |
– |
validējamā signāla faktiskā vērtība |
3. PEMS VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA
3.1. PEMS validācijas biežums
To, vai PEMS transportlīdzeklī ir uzstādīta pareizi, ir ieteicams validēt, veicot salīdzināšanu ar laboratorijā uzstādītu aprīkojumu, testā, ko veic uz šasijas dinamometra pirms RDE testa vai alternatīvi pēc testa pabeigšanas. Testiem, ko veic tipa apstiprināšanas laikā, ir vajadzīgs validācijas tests.
3.2. PEMS validācijas procedūra
3.2.1. PEMS uzstādīšana
PEMS uzstāda un sagatavo saskaņā ar 4. papildinājuma prasībām. Uzstādīto PEMS laikā periodā starp validāciju un RDE testu saglabā nemainīgu.
3.2.2. Testa apstākļi
Validācijas testu, ciktāl iespējams, veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ievērojot ANO Noteikumu Nr. 154 prasības. Izplūdes plūsmu, kuru PEMS ekstrahē validācijas testa laikā, ir ieteicams novadīt atpakaļ uz CVS. Ja tas nav praktiski iespējams, CVS rezultātus koriģē, lai ņemtu vērā ekstrahēto masu. Ja izplūdes masas plūsmas ātrumu validē ar izplūdes masas plūsmas mērītāju, ir ieteicams veikt masas plūsmas ātruma mērījumu kontrolpārbaudi, izmantojot datus, kas iegūti no sensora vai ECU.
3.2.3. Datu analīze
Kopējās no attāluma atkarīgās emisijas (g/km), kas izmērītas ar laboratorijas aprīkojumu, aprēķina saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154. Emisijas, kas izmērītas ar PEMS, aprēķina saskaņā ar 7. papildinājumu, summē, lai iegūtu piesārņotāju kopējo masu (g), un pēc tam dala ar testa attālumu (km), kas iegūts no šasijas dinamometra. Kopējo no attāluma atkarīgo piesārņotāju masu (g/km), kas noteikta ar PEMS un atskaites laboratorijas sistēmu, izvērtē atbilstīgi 3.3. punktā noteiktajām prasībām. NOx emisiju mērījumu validācijai piemēro mitruma korekciju saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154.
3.3. Pieļaujamās pielaides PEMS validācijai
PEMS validācijas rezultāti atbilst A6/1. tabulā norādītajām prasībām. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un PEMS validāciju atkārto.
A6/1. tabula
Pieļaujamās pielaides
Parametrs (mērvienība) |
Pieļaujamā absolūtā pielaide |
Attālums (km) (27) |
250 m no laboratorijas atsauces |
THC (28) (mg/km) |
15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
CH4 (27) (mg/km) |
15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
NMHC (27) (mg/km) |
20 mg/km vai 20 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
PN (27) (#/km) |
8•1010 p/km vai 42 % no laboratorijas atsauces (29), izvēloties lielāko vērtību |
CO (27) (mg/km) |
100 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
CO2 (g/km) |
10 g/km vai 7,5 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
NOx (27) (mg/km) |
10 mg/km vai 12,5 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību |
4. AR NEIZSEKOJAMIEM INSTRUMENTIEM UN SENSORIEM NOTEIKTAS IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA
4.1. Validācijas biežums
Papildus 5. papildinājuma 3. punktā noteikto linearitātes prasību izpildei stabilos apstākļos neizsekojamu izplūdes masas plūsmas mērītāju linearitāti vai no neizsekojamiem sensoriem vai ECU aprēķināta izplūdes masas plūsmas ātruma linearitāti mainīgos apstākļos validē katram testa transportlīdzeklim, izmantojot kalibrētu izplūdes masas plūsmas mērītāju vai CVS.
4.2. Validācijas procedūra
Validāciju veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ciktāl tie piemērojami tam pašam transportlīdzeklim, kas izmantots RDE testam. Atsaucei izmanto plūsmas mērītāju ar izsekojamu kalibrāciju. Apkārtējās vides temperatūra var būt diapazonā, kas norādīts šā pielikuma 5.1. punktā. Izplūdes masas plūsmas mērītāja uzstādīšana un testa izpilde atbilst 4. papildinājuma 3.4.3. punktā noteiktajai prasībai.
Linearitātes validēšanai veic šādus aprēķinus:
a) |
koriģē validējamo signālu un atskaites signālu laiku, ciktāl piemērojams, ievērojot 7. papildinājuma 3. punkta prasības; |
b) |
punktus zem 10 % no plūsmas maksimālās vērtības no turpmākas analīzes izslēdz; |
c) |
ar pastāvīgu frekvenci vismaz 1,0 Hz validējamo signālu un atskaites signālu korelē, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu: kur:
Katram mērījumu parametram un sistēmai aprēķina y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r 2); |
d) |
lineārās regresijas parametri atbilst A6/2. tabulā noteiktajām prasībām. |
4.3. Prasības
Ievēro A6/2. tabulā noteiktās linearitātes prasības. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un validāciju atkārto.
A6/2. tabula
Linearitātes prasības aprēķinātai un izmērītai izplūdes masas plūsmai
Mērījumu parametrs/sistēma |
a 0 |
Slīpums a 1 |
Aplēses standartkļūda SEE |
Determinācijas koeficients r 2 |
Izplūdes masas plūsma |
0,0 ± 3,0 kg/h |
1,00 ± 0,075 |
≤ 10 % maks. |
≥ 0,90 |
“7. papildinājums
Momentāno emisiju noteikšana
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ko veic, lai noteiktu momentānās masas un daļiņu skaita emisijas (g/s; #/s), pēc tam, kad piemēroti 4. papildinājuma datu konsekvences noteikumi. Momentānās masas un daļiņu skaita emisijas izmanto, lai pēc tam izvērtētu RDE braucienu un aprēķinātu emisiju starprezultātu un galīgo rezultātu, kā aprakstīts 11. papildinājumā.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
α |
– |
ūdeņraža molārā attiecība (H/C) |
β |
– |
oglekļa molārā attiecība (C/C) |
γ |
– |
sēra molārā attiecība (S/C) |
δ |
– |
slāpekļa molārā attiecība (N/C) |
Δtt,i |
– |
analizatora transformācijas laiks t (s) |
Δtt,m |
– |
izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t (s) |
ε |
– |
skābekļa molārā attiecība (O/C) |
ρ e |
– |
izplūdes blīvums |
ρ gas |
– |
izplūdes komponenta “gas” blīvums |
λ |
– |
gaisa pārpalikuma attiecība |
λ i |
– |
gaisa pārpalikuma momentānā attiecība |
A/F st |
– |
gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg) |
c CH4 |
– |
metāna koncentrācija |
c CO |
– |
sausa CO koncentrācija (%) |
c CO2 |
– |
sausa CO2 koncentrācija (%) |
c dry |
– |
piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos |
c gas,i |
– |
izplūdes komponenta “gas” momentānā koncentrācija (ppm) |
c HCw |
– |
mitra HC koncentrācija (ppm) |
c HC(w/NMC) |
– |
HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1) |
c HC(w/oNMC) |
– |
HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1) |
c i,c |
– |
laikā koriģēta komponenta i koncentrācija (ppm) |
c i,r |
– |
komponenta i koncentrācija (ppm) izplūdes gāzēs |
c NMHC |
– |
nemetāna ogļūdeņražu koncentrācija |
c wet |
– |
piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos |
E E |
– |
etāna efektivitāte |
E M |
– |
metāna efektivitāte |
H a |
– |
ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa) |
i |
– |
mērījuma numurs |
m gas,i |
– |
izplūdes komponenta “gas” masa (g/s) |
q maw,i |
– |
ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
q m,c |
– |
laikā koriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s) |
q mew,i |
– |
izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
q mf,i |
– |
degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
q m,r |
– |
nekoriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s) |
r |
– |
savstarpējās korelācijas koeficients |
r2 |
– |
determinācijas koeficients |
r h |
– |
ogļūdeņražu reakcijas koeficients |
u gas |
– |
izplūdes komponenta “gas” u vērtība |
3. PARAMETRU LAIKA KOREKCIJA
Lai pareizi aprēķinātu no attāluma atkarīgas emisijas, veic reģistrēto sastāvdaļu koncentrāciju, izplūdes masas plūsmas ātruma, transportlīdzekļa ātruma un citu transportlīdzekļa datu laika korekciju. Lai atvieglotu laika korekciju, sinhronizējamos datus reģistrē vai nu vienā datu reģistrēšanas ierīcē, vai arī ar sinhronizētu laika zīmogu, ievērojot 4. papildinājuma 5.1. punktu. Laika korekciju un parametru sinhronizēšanu veic, ievērojot 3.1.–3.3. punktā aprakstīto secību.
3.1. Sastāvdaļu koncentrāciju laika korekcija
Visu reģistrēto sastāvdaļu koncentrācijām veic laika korekciju, izmantojot reverso nobīdi saskaņā ar attiecīgo analizatoru transformācijas laikiem. Analizatoru transformācijas laiku nosaka saskaņā ar 5. papildinājuma 4.4. punktu:
kur:
c i,c |
|
ir komponenta i laikā koriģēta koncentrācija kā laika t funkcija |
c i,r |
|
ir komponenta i nekoriģēta koncentrācija kā laika t funkcija |
Δtt,i |
|
ir analizatora, ar kuru mēra komponentu i, transformācijas laiks t |
3.2. Izplūdes masas plūsmas ātruma laika korekcija
Izplūdes masas plūsmas ātrumu, kas mērīts ar izplūdes plūsmas mērītāju, koriģē laikā ar reverso nobīdi atbilstoši izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laikam. Masas plūsmas mērītāja transformācijas laiku nosaka saskaņā ar 5. papildinājuma 4.4. punktu:
kur:
q m,c |
|
ir laikā koriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija |
q m,r |
|
ir nekoriģēts izplūdes masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija |
Δtt,m |
|
ir izplūdes masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t |
Ja izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka, izmantojot ECU datus vai sensoru, ņem vērā papildu transformācijas laiku, ko iegūst ar savstarpēju korelāciju starp aprēķināto izplūdes masas plūsmas ātrumu un izplūdes masas plūsmas ātrumu, kas izmērīts, ievērojot 6. papildinājuma 4. punktu.
3.3. Transportlīdzekļa datu korekcija laikā
Citus datus, kas iegūti no sensora vai ECU, koriģē laikā, izmantojot savstarpēju korelāciju ar piemērotiem emisiju datiem (piemēram, komponentu koncentrācijas).
3.3.1. Transportlīdzekļa ātrums no dažādiem avotiem
Lai laikā koriģētu transportlīdzekļa ātrumu un izplūdes masas plūsmas ātrumu, vispirms ir jānosaka vieni derīgi ātruma dati. Ja transportlīdzekļa ātrums ir iegūts no vairākiem avotiem (piemēram, GNSS, sensora vai ECU), ātruma vērtības koriģē laikā, izmantojot savstarpēju korelāciju.
3.3.2. Transportlīdzekļa ātrums ar izplūdes masas plūsmas ātrumu
Transportlīdzekļa ātrumu koriģē laikā ar izplūdes masas plūsmas ātrumu, izmantojot savstarpējo korelāciju starp izplūdes masas plūsmas ātrumu un transportlīdzekļa ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājumu.
3.3.3. Papildu signāli
Tādu signālu korekciju laikā, kuru vērtības mainās lēni un nelielā vērtību diapazonā, piemēram, apkārtējās vides temperatūra, var neveikt.
4. EMISIJU MĒRĪJUMI, IEKŠDEDZES MOTORAM NEDARBOJOTIES
Datu apmaiņas datnē reģistrē jebkādu momentāno emisiju vai izplūdes plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts.
5. IZMĒRĪTO VĒRTĪBU KOREKCIJA
5.1 Noviržu korekcija
cref,z |
|
ir nulles gāzes standartkoncentrācija (parasti nulle) (ppm) |
cref,s |
|
ir kontroles gāzes standartkoncentrācija (ppm) |
cpre,z |
|
ir nulles gāzes pirmstesta koncentrācija analizatorā (ppm) |
cpre,s |
|
ir kontroles gāzes pirmstesta koncentrācija analizatorā (ppm) |
cpost,z |
|
ir nulles gāzes pēctesta koncentrācija analizatorā (ppm) |
cpost,s |
|
ir kontroles gāzes pēctesta koncentrācija analizatorā (ppm) |
cgas |
|
ir parauga gāzes koncentrācija (ppm) |
5.2. Sausā–mitrā koriģēšana
Ja ir mērītas sausās emisijas, izmērītās koncentrācijas konvertē uz mitrajām, izmantojot šādu formulu:
kur:
c wet |
|
ir piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos |
c dry |
|
ir piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos |
k w |
|
ir sauss–mitrs korekcijas koeficients |
k w aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:
kur:
kur:
H a |
|
ir ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa) |
c CO2 |
|
ir sausa CO2 koncentrācija (%) |
c CO |
|
ir sausa CO koncentrācija (%) |
α |
|
ir ūdeņraža molārais koeficients degvielā (H/C) |
5.3. NOx korekcija attiecībā uz apkārtējā gaisa mitrumu un temperatūru
NOx emisijas attiecībā uz apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu nekoriģē.
5.4. Negatīvu emisijas rezultātu korekcija
Negatīvus momentānos rezultātus nekoriģē.
6. IZPLŪDES MOMENTĀNO GĀZVEIDA KOMPONENTU NOTEIKŠANA
6.1. Ievads
Komponentus nekoriģētās izplūdes gāzēs mēra ar mērījumu un paraugu ņemšanas analizatoriem, kas aprakstīti 5. papildinājumā. Attiecīgo komponentu nekoriģētās koncentrācijas mēra saskaņā ar 4. papildinājumu. Datiem veic laika korekciju, un tos sinhronizē atbilstīgi 3. punktam.
6.2. NMHC un CH4 koncentrāciju aprēķināšana
Metāna mērīšanai, izmantojot NMC-FID, NMHC aprēķināšana ir atkarīga no kalibrēšanas gāzes/metodes, ko izmanto nulles/iestatīšanas kalibrēšanas koriģēšanai. Ja FID izmanto THC mērīšanai bez NMC, to kalibrē ar propānu/gaisu vai propānu/N2 parastā veidā. FID kalibrēšanai virknē ar NMC ir pieļaujamas šādas metodes:
a) |
kalibrēšanas gāze, kas sastāv no propāna/gaisa, neplūst caur NMC; |
b) |
kalibrēšanas gāze, kas sastāv no metāna/gaisa, plūst caur NMC. |
Ļoti ieteicams kalibrēt metāna FID ar metānu/gaisu caur NMC.
Izmantojot a) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:
Izmantojot b) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:
kur:
c HC(w/oNMC) |
|
ir HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1) |
c HC(w/NMC) |
|
ir HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1) |
r h |
|
ir ogļūdeņražu reakcijas koeficients, kā noteikts 5. papildinājuma 4.3.3. punkta b) apakšpunktā |
E M |
|
ir metāna efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā |
E E |
|
ir etāna efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta b) apakšpunktā |
Ja metāna FID ir kalibrēts caur atdalītāju (b) metode), tad metāna konversijas efektivitāte, kas noteikta 5. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā, ir nulle. Blīvums, ko izmanto NMHC masas aprēķiniem, ir vienāds ar visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K un 101,325 kPa un ir atkarīgs no degvielas.
7. IZPLŪDES MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA NOTEIKŠANA
7.1. Ievads
Momentāno masas emisiju aprēķinam saskaņā ar 8. un 9. punktu ir nepieciešams noteikt izplūdes masas plūsmas ātrumu. Izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka ar vienu no tiešo mērījumu metodēm, kas noteiktas 5. papildinājuma 7.2. punktā. Kā alternatīva ir pieļaujama izplūdes masas plūsmas ātruma aprēķināšana, kā aprakstīts šā papildinājuma 7.2.–7.4. punktā.
7.2. Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu
Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un degvielas masas plūsmas ātruma šādi:
kur:
q mew,i |
|
ir izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
q maw,i |
|
ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
q mf,i |
|
ir degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu vai izplūdes masas plūsmas ātrumu nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.
7.3. Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību
Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un gaisa/degvielas attiecības šādi:
kur:
kur:
q maw,i |
|
ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s) |
A/F st |
|
ir gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg) |
λ i |
|
ir momentānais liekā gaisa koeficients |
c CO2 |
|
ir sausa CO2 koncentrācija (%) |
c CO |
|
ir sausa CO koncentrācija (ppm) |
c HCw |
|
ir mitra HC koncentrācija (ppm) |
α |
|
ir ūdeņraža molārā attiecība (H/C) |
β |
|
ir oglekļa molārā attiecība (C/C) |
γ |
|
ir sēra molārā attiecība (S/C) |
δ |
|
ir slāpekļa molārā attiecība (N/C) |
ε |
|
ir skābekļa molārā attiecība (O/C) |
Koeficienti attiecas uz degvielas Cβ Hα Oε Nδ Sγ arβ = 1 uz oglekli bāzētām degvielām. HC emisiju koncentrācija parasti ir zema, un to var neņemt vērā, aprēķinot λ i.
Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un gaisa/degvielas attiecību nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.
7.4. Aprēķinu metode, izmantojot degvielas masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību
Izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no degvielas plūsmas un gaisa/degvielas attiecības (aprēķinot ar A/Fst un λ i saskaņā ar 7.3. punktu) šādi:
Aprēķinātais izplūdes masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas izplūdes masas plūsmas ātrumam noteiktas 5. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 6. papildinājuma 4.3. punktā.
8. GĀZVEIDA KOMPONENTU MASAS MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
Masas momentānās emisijas (g/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (ppm) ar izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku, un attiecīgo u vērtību A7/1. tabulā. Ja veic sausos mērījumus, pirms veikt turpmākus aprēķinus, komponentu momentānajām koncentrācijām piemēro sauss-mitrs korekciju saskaņā ar 5.1. punktu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Parametra starpvērtības momentāno emisiju aprēķināšanā (g/s) izmanto tādas, kādas tās saņemtas no analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai ECU. Izmanto šādu vienādojumu:
kur:
m gas,i |
|
ir izplūdes komponenta “gas” masa (g/s) |
u gas |
|
ir izplūdes komponenta “gas” blīvuma un kopējā izplūdes blīvuma attiecība, kā uzskaitīts A7/1. tabulā |
c gas,i |
|
ir izplūdes komponenta “gas” izmērītā koncentrācija izplūdē (ppm) |
q mew,i |
|
ir izmērītais izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s) |
gas |
|
ir attiecīgais komponents |
i |
|
mērījuma numurs |
A7/1. tabula
Nekoriģētas izplūdes gāzes u vērtības, kas norāda attiecību starp izplūdes komponenta vai piesārņotāja i blīvumu (kg/m3) un izplūdes gāzes blīvumu (kg/m3)
Degviela |
ρ e (kg/m3) |
Komponents vai piesārņotājs i |
|||||
NOx |
CO |
HC |
CO2 |
O2 |
CH4 |
||
ρ gas (kg/m3) |
|||||||
2,052 |
1,249 |
1,9630 |
1,4276 |
0,715 |
|||
Dīzeļdegviela (B0) |
1,2893 |
0,001593 |
0,000969 |
0,000480 |
0,001523 |
0,001108 |
0,000555 |
Dīzeļdegviela (B5) |
1,2893 |
0,001593 |
0,000969 |
0,000480 |
0,001523 |
0,001108 |
0,000555 |
Dīzeļdegviela (B7) |
1,2894 |
0,001593 |
0,000969 |
0,000480 |
0,001523 |
0,001108 |
0,000555 |
Etanols (ED95) |
1,2768 |
0,001609 |
0,000980 |
0,000780 |
0,001539 |
0,001119 |
0,000561 |
CNG (32) |
1,2661 |
0,001621 |
0,000987 |
0,000528 (33) |
0,001551 |
0,001128 |
0,000565 |
Propāns |
1,2805 |
0,001603 |
0,000976 |
0,000512 |
0,001533 |
0,001115 |
0,000559 |
Butāns |
1,2832 |
0,001600 |
0,000974 |
0,000505 |
0,001530 |
0,001113 |
0,000558 |
LPG (34) |
1,2811 |
0,001602 |
0,000976 |
0,000510 |
0,001533 |
0,001115 |
0,000559 |
Benzīns (E0) |
1,2910 |
0,001591 |
0,000968 |
0,000480 |
0,001521 |
0,001106 |
0,000554 |
Benzīns (E5) |
1,2897 |
0,001592 |
0,000969 |
0,000480 |
0,001523 |
0,001108 |
0,000555 |
Benzīns (E10) |
1,2883 |
0,001594 |
0,000970 |
0,000481 |
0,001524 |
0,001109 |
0,000555 |
Etanols (E85) |
1,2797 |
0,001604 |
0,000977 |
0,000730 |
0,001534 |
0,001116 |
0,000559 |
9. DAĻIŅU SKAITA MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA
Daļiņu skaita momentānās emisijas (daļiņas/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (daļiņas/cm3) ar izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku un dalot ar blīvumu (kg/m3) saskaņā ar A7/1. tabulu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Visus iepriekšējo rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. Izmanto šādu vienādojumu:
kur:
PNi |
|
ir daļiņu skaita plūsma (daļiņas/s) |
cPN,i |
|
ir izmērītā daļiņu skaita koncentrācija (#/m3), kas normalizēta līdz 0 °C |
qmew,i |
|
ir izmērītais izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s) |
ρe |
|
ir izplūdes gāzu blīvums (kg/m3) 0 °C temperatūrā (A7/1. tabula) |
10. DATU APMAIŅA
Datu apmaiņa: datu apmaiņa starp mērījumu sistēmām un datu izvērtēšanas programmatūru notiek, izmantojot standartizētu datu apmaiņas datni, ko nodrošinājusi Komisija6.
Datu jebkādu priekšapstrādi (piemēram, laika koriģēšanu saskaņā ar 3. punktu, transportlīdzekļa ātruma korekciju saskaņā ar 4. papildinājuma 4.7. punktu vai GNSS transportlīdzekļa ātruma signāla korekciju saskaņā ar 4. papildinājuma 6.5. punktu) veic ar mērījumu sistēmu kontroles programmatūru un pabeidz, pirms tiek ģenerēta datu apmaiņas datne.
“8. papildinājums
Visa brauciena derīguma novērtēšana, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi
1. IEVADS
Slīdošā vidējošanas intervāla metodi izmanto, lai novērtētu brauciena dinamiku. Tests ir iedalīts apakšdaļās (intervālos), un turpmākās analīzes mērķis ir noteikt, vai brauciens ir derīgs RDE vajadzībām. Šo intervālu “normalitāti” novērtē, salīdzinot to no attāluma atkarīgās CO2 emisijas ar atskaites līkni, kas iegūta no saskaņā ar WLTP testu izmērītajām transportlīdzekļa CO2 emisijām.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
Indekss (i) attiecas uz laika soli.
Indekss (j) attiecas uz intervālu.
Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t = kopā, ls = zema ātruma, ms = vidēja ātruma, hs = liela ātruma) vai uz CO2 raksturlīkni (cc).
a 1,b 1 |
- |
CO2 raksturlīknes koeficienti |
a 2,b 2 |
- |
CO2 raksturlīknes koeficienti |
M CO 2 |
- |
CO2 masa (g) |
M CO 2 j |
- |
CO2 masa intervālā j (g) |
t i |
- |
kopējais laiks solī i (s) |
t t |
- |
testa ilgums (s) |
v i |
- |
transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i (km/h) |
|
- |
transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā j (km/h) |
tol 1H |
- |
augšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei (%) |
tol 1L |
- |
apakšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei (%) |
3. SLĪDOŠIE VIDĒJOŠANAS INTERVĀLI
3.1. Vidējošanas intervālu definīcija
Momentānās CO2 emisijas, ko aprēķina saskaņā ar 7. papildinājumu, iekļauj, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi, kuras pamatā ir CO2 atskaites masa.
Atskaites CO2 masas izmantojums ir norādīts A8/2. tabulā. Aprēķina princips ir šāds. No RDE attāluma atkarīgo CO2 emisijas masu aprēķina nevis pilnai datu kopai, bet pilnas datu kopas apakškopām, kuru garumu nosaka tā, lai tās vienmēr atbilstu tai CO2 masas daļai, kuru transportlīdzeklis emitējis piemērojamā WLTP testā (pēc tam, kad vajadzības gadījumā piemērotas visas attiecīgās korekcijas, piemēram, ATCT). Slīdošo intervālu aprēķinus veic ar laika pieaugumu Δt, kas atbilst datu ņemšanas frekvencei. Šīs apakškopas, ko izmanto, lai aprēķinātu transportlīdzekļa CO2 emisijas uz ceļa un tā vidējo ātrumu, turpmākajās iedaļās ir dēvētas par “vidējošanas intervālu”. Šajā punktā aprakstīto aprēķinu veic no pirmā datu punkta (uz priekšu), kā norādīts A8/1. tabulā.
CO2 masas, attāluma un transportlīdzekļa vidējā ātruma aprēķināšanai katrā vidējošanas intervālā neizmanto šādus datus:
mērinstrumentu periodiskās verifikācijas un/vai verifikācijas pēc nulles novirzēm;
transportlīdzekļa ātrums pret zemi < 1 km/h.
Aprēķinu sāk brīdī, kad transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h, un ietver braukšanas notikumus, kuros neizdalās CO2, bet transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h.
Emisiju masu MCO2,j nosaka, iekļaujot momentānās emisijas, kas izteiktas g/s, kā noteikts 7. papildinājumā.
A8/1. attēls
Transportlīdzekļa ātrums attiecībā pret laiku: transportlīdzekļa vidējās emisijas attiecībā pret laiku, sākot no pirmā vidējošanas intervāla
A8/2. attēls
CO2 masas definīcija, pamatojoties uz vidējošanas intervāliem
Vidējošanas intervāla “j” ilgumu (t 2,j – t 1,j ) nosaka ar šādu formulu:
M CO 2 (t 2,j ) – M CO 2 (t 1,j ) ≥ M CO 2,ref
kur:
M CO 2 (t i,j ) ir CO2 masa, kas izmērīta laika posmā starp testa sākumu un laiku t i,j (g);
M CO 2,ref ir atskaites CO2 masa (puse no CO2 masas, ko transportlīdzeklis emitē piemērojamā WLTP testā).
Tipa apstiprinājuma laikā CO2 atskaites vērtību ņem no konkrētā transportlīdzekļa WLTP testa CO2 vērtībām, kas iegūtas saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154, ieskaitot visas attiecīgās korekcijas.
ISC vai tirgus uzraudzības testēšanas nolūkos atskaites CO2 masu iegūst no konkrētā transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta (36). OVC-HEV transportlīdzekļiem vērtību iegūst no WLTP testa, ko veic, izmantojot uzlādi noturošu režīmu.
t 2,j izvēlas tā, lai:
M CO 2 (t 2,j – Δt) – M CO 2 (t 1,j ) < M CO 2,ref ≤ M CO 2 (t 2,j ) – M CO 2 (t 1,j )
kur Δt ir datu ņemšanas periods.
CO2 masas intervālos aprēķina, iekļaujot momentānās emisijas, kas aprēķinātas, kā noteikts 7. papildinājumā.
3.2. Intervāla parametru aprēķināšana
— |
Katram intervālam, kas noteikts saskaņā ar 3.1. punktu, aprēķina šādas vērtības: no attāluma atkarīgās CO2 emisijas MCO2,d,j; |
— |
transportlīdzekļa vidējo ātrumu . |
4. INTERVĀLU IZVĒRTĒŠANA
4.1. Ievads
Testa transportlīdzekļa atskaites dinamiskos apstākļus nosaka, pamatojoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju un vidējā ātruma attiecību, kas izmērīta WLTP testa laikā un ko dēvē par “transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni”.
4.2. CO2 raksturlīknes atskaites punkti
Tipa apstiprinājuma laikā vērtības ņem no konkrētā transportlīdzekļa WLTP CO2 vērtībām, kas iegūtas saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 154, ieskaitot visas attiecīgās korekcijas.
Attiecībā uz ISC vai tirgus uzraudzības testēšanas nolūkos no attāluma atkarīgās CO2 emisijas, kas jāņem vērā, šajā punktā atskaites līknes definīcijai iegūst no konkrētā transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta.
Atskaites punktus P1, P2 un P3, kas vajadzīgi, lai noteiktu CO2 raksturlīkni, nosaka šādi.
4.2.1. |
Punkts P1 (vidējais ātrums WLTP cikla maza ātruma posmā) = transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa maza ātruma posmā (g/km) |
4.2.2. |
Punkts P2 (vidējais ātrums WLTP cikla liela ātruma posmā) = transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa liela ātruma posmā (g/km) |
4.2.3. |
Punkts P3 (vidējais ātrums WLTP cikla ļoti liela ātruma posmā) = transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP testa ļoti liela ātruma posmā (g/km) |
4.3. CO2 raksturlīknes definīcija
Izmantojot atskaites punktus, kas definēti 4.2. punktā, CO2 emisiju raksturlīkni aprēķina kā vidējā ātruma funkciju, izmantojot divus lineārus nogriežņus (P1, P2) un (P2, P3). Nogrieznis (P2, P3) ir ierobežots līdz 145 km/h uz transportlīdzekļa ātruma ass. Raksturlīkni nosaka, izmantojot šādus vienādojumus.
Nogrieznim (P 1,P 2:
kur:
un:
Nogrieznim (P 2,P 3:
kur:
un:
A8/3. attēls
Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem
A8/4. attēls
Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides OVC-HEV transportlīdzekļiem
4.4. Maza, vidēja un liela ātruma intervāli
4.4.1. |
Intervālus iedala maza, vidēja un liela ātruma nodalījumos atbilstoši to vidējam ātrumam. |
4.4.1.1. |
Maza ātruma intervāli
Maza ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums pret zemi, , kas ir mazāks par 45 km/h. |
4.4.1.2. |
Vidēja ātruma intervāli
Vidēja ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums, , kas ir vismaz 45 km/h un mazāks par 80 km/h. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, vidēja ātruma intervāla raksturīgais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir mazāks par 70 km/h. |
4.4.1.3. |
Liela ātruma intervāli
Liela ātruma intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums, , kas ir vismaz 80 km/h un mazāks par 145 km/h. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, liela ātruma intervāla raksturīgais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir 70 km/h vai lielāks un mazāks par 90 km/h. A8/5. attēls Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: maza, vidēja un liela ātruma definīcijas (attēlotas ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot N2 kategorijas transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h
A8/6. attēls Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: maza, vidēja un liela braukšanas ātruma definīcijas (attēlotas OVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h
|
4.5.1. |
Brauciena derīguma novērtējums |
4.5.1.1. |
Pielaides attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni
Augšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei ir tol 1H = 45 % mazam braukšanas ātrumam un tol 1H = 40 % vidējam un lielam braukšanas ātrumam. Apakšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei ir tol 1L = 25 % ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un tol 1L = 100 % OVC-HEV transportlīdzekļiem. |
4.5.1.2. |
Testa derīguma novērtējums
Testu uzskata par derīgu, ja vismaz 50 procenti maza, vidēja un liela ātruma intervālu ir CO2 raksturlīknei noteikto pielaižu robežās. Attiecībā uz NOVC-HEV un OVC-HEV transportlīdzekļiem, ja nav izpildīta minimālā prasība par 50 % starp tol 1H un tol 1L, augšējo pozitīvo pielaidi tol 1H drīkst palielināt, līdz vērtība tol 1H sasniedz 50 procentus. Attiecībā uz OVC-HEV, ja MAW neaprēķina, jo ICE neieslēdzas, testu joprojām uzskata par derīgu. |
“9. papildinājums
Brauciena dinamikas rādītāju pārmērīguma vai trūkuma novērtēšana
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir aprakstītas aprēķinu procedūras, ar ko verificē brauciena dinamikas rādītājus, nosakot dinamikas pārmērīgumu vai tās trūkumu RDE brauciena laikā.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
a |
— |
paātrinājums (m/s2) |
ai |
— |
paātrinājums laika solī i (m/s2) |
apos |
— |
pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s 2 (m/s2) |
apos,i,k |
— |
pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s2 laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m/s2) |
ares |
— |
paātrinājuma izšķirtspēja (m/s2) |
di |
— |
laika solī i veiktais attālums (m) |
di,k |
— |
laika solī i veiktais attālums, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m) |
indekss (i) |
— |
diskrēts laika solis |
indekss (j) |
— |
pozitīvā paātrinājuma datu kopu diskrētais laika solis |
indekss (k) |
— |
attiecas uz attiecīgo kategoriju (t = kopā, u = pilsētas, r = ārpuspilsētas, m = automaģistrāles) |
Mk |
— |
paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvo paātrinājumu, kas lielāks nekā 0,1 m/s2 |
Nk |
— |
kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām un visam braucienam |
RPAk |
— |
relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām (m/s2 vai kWs/(kg*km)) |
tk |
— |
pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļu un visa brauciena ilgums (s) |
v |
— |
transportlīdzekļa ātrums (km/h) |
vi |
— |
transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i (km/h) |
vi,k |
— |
transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (km/h) |
(v × a)i |
— |
transportlīdzekļa faktiskais ātrums katrā paātrinājumā laika solī i (m2/s3 vai W/kg) |
(v × a)j,k |
— |
transportlīdzekļa faktiskais ātrums pozitīvajā paātrinājumā, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, laika solī j, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m2/s3 vai W/kg) |
(v × apos)k-[95] |
— |
95. procentile transportlīdzekļa ātruma un tāda pozitīvā paātrinājuma reizinājumam, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas (m2/s3 vai W/kg) |
|
— |
transportlīdzekļa vidējais ātrums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļās (km/h) |
3 BRAUCIENA RĀDĪTĀJI
3.1. Aprēķini
3.1.1. Datu priekšapstrāde
Tādus dinamiskos parametrus kā paātrinājums, (v × aapos ) vai RPA nosaka ar ātruma signālu, kura precizitāte ir 0,1 % visām ātruma vērtībām virs 3 km/h un kura datu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Pretējā gadījumā paātrinājumu nosaka ar precizitāti 0,01 m/s2 un datu ņemšanas frekvenci 1 Hz. Šajā gadījumā ir vajadzīgs atsevišķs ātruma signāls attiecībā uz (v × aapos ), un precizitātei ir jābūt vismaz 0,1 km/h. Ātruma līkne ir pamats turpmākiem aprēķiniem un rezultātu nodalīšanai, kā aprakstīts 3.1.2. un 3.1.3. punktā.
3.1.2. Attāluma, paātrinājuma un (v × a) aprēķināšana
Turpmāk norādītos aprēķinus veic, pamatojoties uz ātruma līkni visā laikā – no testa datu sākuma līdz beigām.
Attāluma pieaugumu katrai datu izlasei aprēķina šādi:
kur:
di |
|
ir laika solī i veiktais attālums (m) |
ν i |
|
ir faktiskais transportlīdzekļa ātrums laika solī i (km/h) |
N t |
|
ir kopējais izlašu skaits |
Paātrinājumu aprēķina šādi:
kur:
ai |
|
ir paātrinājums laika solī i (m/s2). Ja i = 1: vi–1 = 0, ja i = Nt: vi+ 1 = 0 |
Transportlīdzekļa ātruma un katra paātrinājuma reizinājumu aprēķina šādi:
kur:
(v × a)i |
|
ir transportlīdzekļa faktiskais ātrums un katra paātrinājuma reizinājums laika solī i (m2/s3 vai W/kg) |
3.1.3. Rezultātu nodalīšana
3.1.3.1. Rezultātu nodalīšana
Pēc ai un (v × a)i aprēķināšanas vērtības vi , di , ai un (v × a)i sarindo augošā secībā pēc transportlīdzekļa ātruma.
Visas datu kopas ar (vi ≤ 60 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas ar (60 km/h < vi ≤ 90 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “ārpus pilsētas”, un visas datu kopas ar (vi > 90 km/h) pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.
N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo ātrumu līdz 90 km/h, visas datu kopas ar vi ≤ 60 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas ar 60 km/h < vi ≤ 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “ārpus pilsētas”, un visas datu kopas ar vi > 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.
To datu kopu skaits, kuru paātrinājuma vērtības ai ir 0,1 m/s2, ir 100 vai lielāks katrā ātruma nodalījumā.
Katram ātruma nodalījumam transportlīdzekļa vidējo ātrumu () aprēķina šādi:
kur:
Nk |
|
ir kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām |
3.1.4. (v × apos)k-[95] aprēķināšana katram ātruma nodalījumam
95. procentili no (v × apos) vērtībām aprēķina šādi:
(v × apos)i,k vērtības katrā ātruma nodalījumā sakārto pieaugošā secībā visām datu kopām, kurās i,k > 0,1 m/s2, un nosaka šādu paraugu kopējo skaitu Mk .
Pēc tam procentiļu vērtības piešķir (v × apos)i,k vērtībām ar ai,k > 0,1 m/s2 šādi.
Zemākajai (v × apos) vērtībai piešķir procentili 1/Mk , otrai zemākajai – 2/Mk , trešajai zemākajai – 3/Mk , bet visaugstākajai vērtībai – (Mk/Mk = 100 %).
(v × apos)k-[95] ir (v × apos)j,k vērtība ar j/Mk = 95 %. Ja j/Mk = 95 % nevar sasniegt, (v × apos)j,k aprēķina ar lineāru interpolāciju starp secīgiem paraugiem j un j+1 ar j/Mk < 95 % un (j+1)/Mk > 95 %.
Relatīvo pozitīvo paātrinājumu katram ātruma nodalījumam aprēķina šādi:
kur:
RPAk |
|
ir relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām (m/s2 vai kWs/(kg*km)) |
Mk |
|
ir paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvu paātrinājumu |
Nk |
|
ir kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām |
4. BRAUCIENA DERĪGUMA NOVĒRTĒJUMS
4.1.1. (v × apos)k-[95] novērtējums katram ātruma nodalījumam (v izsakot (km/h))
Ja ≤ 74,6 km/h un
(v × apos)k-[95] > (0,136 × + 14,44)
ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
Ja > 74,6 km/h un
(v × apos)k-[95] > (0,0742 × + 18,966)
ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
Pēc ražotāja pieprasījuma un tikai tiem N1 vai N2 transportlīdzekļiem, kuriem testa energopiesātinājums ir 44 W/kg vai mazāks, tad:
Ja ≤ 74,6 km/h un
(v × apos)k-[95] > (0,136 × + 14,44)
ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
Ja > 74,6 km/h un
(v × apos)k-[95] > (– 0,097 × + 31,365)
ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
4.1.2. RPA novērtējums katram ātruma nodalījumam
Ja ≤ 94,05 km/h un
RPAk < (– 0,0016 + 0,1755)
ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
Ja > 94,05 km/h un RPAk < 0,025 ir izpildīts, brauciens nav derīgs.
“10. papildinājums
Procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu
1. IEVADS
Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo augstuma pieaugumu.
2. SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS
d(0) |
— |
attālums brauciena sākumā (m) |
d |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m) |
d 0 |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m) |
d 1 |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m) |
d a |
— |
atsauces ceļa punkts pie d(0) (m) |
d e |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m) |
d i |
— |
momentānais attālums (m) |
d tot |
— |
kopējais testa attālums (m) |
h(0) |
— |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas brauciena sākumā (m virs jūras līmeņa) |
h(t) |
— |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t (m virs jūras līmeņa) |
h(d) |
— |
transportlīdzekļa augstums ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa) |
h(t-1) |
— |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t-1 (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(0) |
— |
koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(1) |
— |
koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(t) |
— |
koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(t-1) |
— |
koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa) |
hGNSS,i |
— |
transportlīdzekļa momentānais absolūtais augstums, mērot ar GNSS (m virs jūras līmeņa) |
hGNSS(t) |
— |
transportlīdzekļa absolūtais augstums, mērot ar GNSS, datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
h int (d) |
— |
interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa) |
h int,sm,1 (d) |
— |
izlīdzinātais un interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa) |
h map (t) |
— |
transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
roadgrade,1(d) |
— |
izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m/m) |
roadgrade,2(d) |
— |
izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc otrās izlīdzināšanas (m/m) |
sin |
— |
trigonometriskā sinusa funkcija |
t |
— |
laiks, kas pagājis kopš testa sākuma (s) |
t0 |
— |
laiks, kas pagājis mērījuma veikšanai tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (s) |
vi |
— |
transportlīdzekļa momentānais ātrums (km/h) |
v(t) |
— |
transportlīdzekļa ātrums datu punktā t (km/h) |
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu nosaka, pamatojoties uz trim parametriem: transportlīdzekļa momentāno augstumu hGNSS,i (m virs jūras līmeņa), to mērot ar GNSS, transportlīdzekļa momentāno ātrumu v i (km/h), ko reģistrē ar 1 Hz frekvenci, un attiecīgo laiku t (s), kas pagājis kopš testa sākuma.
4. KUMULATĪVĀ POZITĪVĀ AUGSTUMA PIEAUGUMA APRĒĶINĀŠANA
4.1. Vispārīgi
RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina divposmu procedūrā, kurā i) koriģē transportlīdzekļa momentānos augstuma datus un ii) aprēķina kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu.
4.2. Transportlīdzekļa momentāno augstuma datu korekcija
Augstumu h(0) brauciena sākumā pie d(0) iegūst, izmantojot GNSS, un tā pareizību verificē, izmantojot informāciju no topogrāfiskās kartes. Novirze nav lielāka par 40 m. Visus momentānā augstuma datus h(t) koriģē, ja izpildās šāds vienādojums:
Augstuma korekciju veic tā, lai:
kur:
h(t) |
— |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
h(t-1) |
— |
transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa) |
v(t) |
— |
transportlīdzekļa ātrums datu punktā t (km/h) |
hcorr(t) |
— |
koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(t-1) |
— |
koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 (m virs jūras līmeņa) |
Pēc korekcijas procedūras pabeigšanas iegūst derīgu augstuma datu kopu. Šo datu kopu izmanto, lai aprēķinātu kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu, kā aprakstīts turpmāk.
4.3. Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma galīgā aprēķināšana
4.3.1. Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide
Kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, izmantojot datus ar konstantu telpisko izšķirtspēju 1 m un sākot ar pirmo mērījumu brauciena sākumā d(0). Atsevišķos datu punktus ar izšķirtspēju 1 m apzīmē kā ceļa punktus, ko raksturo konkrēta attāluma vērtība d (piemēram, 0, 1, 2, 3 m …) un to attiecīgais augstums h(d) (m virs jūras līmeņa).
Katra atsevišķā ceļa punkta d augstumu aprēķina, interpolējot momentāno augstumu hcorr(t) šādi:
kur:
hint(d) |
— |
interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(0) |
— |
koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa) |
hcorr(1) |
— |
koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m virs jūras līmeņa) |
d |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m) |
d0 |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d (m) |
d1 |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d (m) |
4.3.2. Datu papildizlīdzināšana
Augstuma datus, kas iegūti par katru atsevišķā ceļa punktu, izlīdzina, izmantojot divposmu procedūru; ar d a un d e apzīmē attiecīgi pirmo un pēdējo datu punktu (A10/1. attēls). Pirmo izlīdzināšanu piemēro šādi:
kur:
roadgrade,1(d) |
— |
izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc pirmās izlīdzināšanas (m/m) |
hint(d) |
— |
interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d (m virs jūras līmeņa) |
hint,sm,1(d) |
— |
izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa) |
d |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m) |
da |
— |
atsauces ceļa punkts pie d(0) (m) |
de |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m) |
Otro izlīdzināšanu piemēro šādi:
kur:
roadgrade,2(d) |
— |
izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc otrās izlīdzināšanas (m/m) |
hint,sm,1(d) |
— |
izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas (m virs jūras līmeņa) |
d |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā (m) |
da |
— |
atsauces ceļa punkts pie d(0) (m) |
de |
— |
kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam (m) |
A10/1. attēls
Interpolēto augstuma signālu izlīdzināšanas procedūras ilustrācija
4.3.3. Galīgā rezultāta aprēķināšana
Kopējā brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., roadgrade,2(d). Rezultāts būtu jānormalizē ar kopējo testa attālumu d tot un jāizsaka kā kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums metros uz katriem attāluma simts kilometriem.
Tad aprēķina transportlīdzekļa ceļa punkta ātrumu vw par katru atsevišķā ceļa punkta 1 m:
Pamatojoties uz transportlīdzekļa ātrumu katrā atsevišķā ceļa punktā, tad aprēķina brauciena pilsētas režīmā kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu. Visas datu kopas ar vw ≤ 60 km/h pieder pie brauciena pilsētas daļas. Integrē visas pozitīvās interpolētās un izlīdzinātās ceļa kategorijas, kas atbilst pilsētas datu kopai.
Integrē 1 m ceļa punktu skaitu, kas atbilst pilsētas datu kopai, un to pārrēķina uz km, lai noteiktu pilsētas testa brauciena attālumu d urban (km).
Tad aprēķina brauciena pilsētas daļas pozitīvo kumulatīvo augstuma pieaugumu, dalot pilsētas brauciena augstuma pieaugumu ar pilsētas testa brauciena attālumu, un izsaka kumulatīvo augstuma pieaugumu metros uz simts kilometriem attāluma.
“11. papildinājums
Galīgo RDE emisiju rezultātu aprēķināšana
1. Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko aprēķina galīgās piesārņotāju emisijas pilnam RDE braucienam un tā pilsētas daļai.
2. Simboli, parametri un mērvienības
Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t = kopā, u = pilsēta, 1–2 = pirmie divi WLTP testa posmi)
ICk |
ir attāluma daļa, ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru |
dICE,k |
ir attālums (km), ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru |
dEV,k |
ir attālums (km), ko RDE brauciena laikā OVC-HEV nobraucis ar izslēgtu iekšdedzes motoru |
MRDE,k |
ir no RDE attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju galīgā masa (mg/km) vai daļiņu skaits (#/km) |
mRDE,k |
ir no attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju masa (mg/km) vai daļiņu skaits (#/km), kas emitēta RDE brauciena laikā un pirms korekciju veikšanas saskaņā ar šo papildinājumu |
|
ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), kas emitēta RDE brauciena laikā |
|
ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), kas emitēta WLTC ciklā |
|
ir no attāluma atkarīgā CO2 masa (g/km), ko WLTC ciklā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kurš testēts uzlādi noturošā režīmā |
rk |
ir RDE testā un WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība |
RFk |
ir RDE braucienam aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība |
RFL1 |
ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas pirmais parametrs |
RFL2 |
ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas otrais parametrs |
3. RDE emisiju starprezultātu aprēķināšana
Derīgajiem braucieniem RDE starprezultātus transportlīdzekļiem ar ICE, NOVC-HEV un OVC-HEV aprēķina šādi.
Jebkādus momentāno emisiju vai izplūdes plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts, kā noteikts šā pielikuma 2.5.2. punktā, iestata uz nulli.
Veic jebkādu momentāno piesārņotāju emisiju korekciju izvērstiem apstākļiem saskaņā ar šā pielikuma 5.1., 7.5. un 7.6. punktu.
Visam RDE braucienam un RDE brauciena pilsētas daļai (k = t = kopā, k = u = pilsēta):
Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas parametra RFL1 un RFL2 vērtības ir šādas:
RFL1 =1.30 un RFL2 =1.50;
RDE rezultāta novērtēšanas koeficientus RFk (k = t = kopā, k = u =pilsēta) iegūst, izmantojot 3.1. punktā noteiktās funkcijas ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un 3.2. punktā noteiktās funkcijas OVC-HEV transportlīdzekļiem. Metodes grafiskais atveidojums ir sniegts A11/1. attēlā, savukārt matemātiskās formulas ir dotas A11/1. tabulā.
A11/1. attēls
Rezultāta novērtēšanas koeficienta funkcija
A11/1. tabula
Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšana
Ja: |
tad rezultāta novērtēšanas koeficients RFk ir: |
kur: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1. RDE rezultāta novērtēšanas koeficients transportlīdzekļiem ar ICE un NOVC-HEV
RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērītajām no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām un no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām, ko transportlīdzeklis emitējis validācijas WLTP testā, kuru veic konkrētajam transportlīdzeklim, ietverot visas attiecīgās korekcijas.
Emisijām pilsētā attiecīgie WLTP testa posmi ir šādi:
a) |
ICE transportlīdzekļiem – pirmie divi WLTC posmi, proti, maza un vidēja ātruma posmi, |
b) |
NOVC-HEV transportlīdzekļiem – visi WLTC braukšanas cikla posmi. |
3.2. RDE rezultāta novērtēšanas koeficients OVC-HEV transportlīdzekļiem
RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērītajām no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām un no attāluma atkarīgajām CO2 emisijām, ko transportlīdzeklis emitējis attiecīgajā WLTP testā, kuru veic uzlādi uzturošā transportlīdzekļa darbības režīmā, ietverot visas attiecīgās korekcijas. Attiecību rk koriģē ar attiecību, kas atspoguļo iekšdedzes motora attiecīgo izmantojumu RDE brauciena laikā un WLTP testā, kurš jāveic uzlādi noturošā transportlīdzekļa darbības režīmā.
Braukšanai pilsētā vai kopējai braukšanai:
kur ICk ir ar iedarbinātu iekšdedzes motoru pa pilsētu vai visā braucienā nobrauktā attāluma attiecība, kas dalīta ar kopējo pilsētas brauciena vai kopējo brauciena attālumu:
Nosaka iekšdedzes motora ekspluatāciju saskaņā ar šā pielikuma 2.5.2. punktu.
4. Galīgie RDE emisiju rezultāti, ņemot vērā PEMS pielaidi
Lai ņemtu vērā PEMS mērījumu nenoteiktību salīdzinājumā ar laboratorijā veiktiem mērījumiem ar piemērojamo WLTP testu, aprēķinātās emisiju starpvērtības MRDE,k dala ar 1+marginpollutant., kur marginpollutant ir definēts A11/2. tabulā:
PEMS pielaide katram piesārņotājam ir norādīta šādi.
A11/2. tabula
Piesārņotājs |
Slāpekļa oksīdu (NOx) masa |
Daļiņu skaits (PN) |
Oglekļa monoksīda (CO) masa |
Visu ogļūdeņražu (THC) masa |
Visu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu (THC + NOx) kopējā masa |
Marginpollutant |
0,10 |
0,34 |
Vēl nav noteikts |
Vēl nav noteikts |
Vēl nav noteikts |
Visus negatīvos galīgos rezultātus iestata uz nulli.
Piemēro jebkādus Ki koeficientus, kas piemērojami saskaņā ar šā pielikuma 5.3.4. punktu.
Šīs vērtības uzskata par galīgajiem RDE emisiju rezultātiem attiecībā uz NOx un PN.
“12. papildinājums
Ražotāja RDE atbilstības sertifikāts
RAŽOTĀJA SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU PRASĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM REĀLOS BRAUKŠANAS APSTĀKĻOS
(Ražotājs): …………………………………………………………………..
(Ražotāja adrese): …. …………………………………………………………..
apliecina, ka
transportlīdzekļu tipi, kas uzskaitīti šā sertifikāta pielikumā, atbilst Regulas (ES) 2017/1151 III.A pielikuma 3.1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz visiem derīgajiem RDE testiem, kas veikti saskaņā ar šā pielikuma prasībām.
Vieta [......................... (Vieta)]
Datums [ (Datums)]
[…] […]
..………………………………………
(Ražotāja pārstāvja zīmogs un paraksts)
Pielikumā:
— |
to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas šis sertifikāts; |
— |
to deklarēto maksimālo RDE vērtību saraksts par katru transportlīdzekļu tipu, kas izteiktas attiecīgi kā mg/km vai daļiņu skaits/km. |
(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 85 – Vienoti noteikumi par M un N kategorijas transportlīdzekļu piedziņas iekšdedzes motoru vai elektrisku piedziņas sistēmu apstiprināšanu attiecībā uz elektrisku piedziņas sistēmu lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšanu (OV L 323, 7.11.2014., 52. lpp.).
(2) Terminu “daļiņa” tradicionāli lieto, aprakstot (mērot) daļiņas gaisā (suspendētās daļiņas), un terminu “cietdaļiņa” lieto, runājot par nogulsnēm.
(3) NT noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.
(4) Ja PEMS testa saimē ir tikai viens transportlīdzekļa emisijas tips, tipa apstiprinātāja iestāde izlemj, vai transportlīdzeklis ir testējams karstās iedarbināšanas vai aukstās iedarbināšanas apstākļos.
(5) 1 – Vācija; 2 – Francija; 3 – Itālija; 4 – Nīderlande; 5 – Zviedrija; 6 – Beļģija; 7 – Ungārija; 8 – Čehijas Republika; 9 – Spānija; 12 – Austrija; 13 – Luksemburga; 17 – Somija; 18 – Dānija; 19 – Rumānija; 20 – Polija; 21 – Portugāle; 23 – Grieķija; 24 – Īrija; 25 – Horvātija; 26 – Slovēnija; 27 – Slovākija; 29 – Igaunija; 32 – Latvija; 34 – Bulgārija; 36 – Lietuva; 49 – Kipra; 50 – Malta.
(6) ANO Noteikumi Nr. 154 – Vienoti noteikumi par mazas noslodzes pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz kritēriju emisijām, oglekļa dioksīda emisijām un degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma mērīšanu (WLTP) [2022/2124] (OJ L 290, 10.11.2022., 1. lpp.).
(7) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).
(8) Atrodamas CIRCABC saitē https://circabc.europa.eu/ui/group/f4243c55-615c-4b70-a4c8-1254b5eebf61/library/a0be83ba-89bd-4499-8189-2696362d2f72?p=1.
(9) Var izmantot vairākus parametru avotus.
(10) Mitrā tipa mērīšana vai rezultāti koriģējami, kā aprakstīts 7. papildinājuma 5.1. punktā
(11) Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums vajadzīgs, lai noteiktu atbilstību robežvērtībām.
(12) Var aprēķināt no THC un CH4 koncentrācijām saskaņā ar 7. papildinājuma 6.2. punktu.
(13) Var aprēķināt no aprēķinātajām NO un NO2 koncentrācijām.
(14) Metodi izvēlas atbilstoši šā papildinājuma 4.7. punktam.
(15) Jānosaka tikai tad, ja nepieciešams, lai pārbaudītu transportlīdzekļa statusu un darbības apstākļus.
(16) Vēlamais avots ir gaisa spiediena sensors.
(17) Jānosaka tikai tad, ja izplūdes gāzu masas plūsmas ātruma mērīšanai izmanto netiešās metodes, kā aprakstīts 7. papildinājuma 7.2. un 7.4. punktā.
(18) Ja novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā, ir atļauts iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē standartizēšanas novirzi.
(19) Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.
(20) Neobligāts parametrs.
(21) Linearitātes pārbaudi verificē ar kvēpiem līdzīgām daļiņām, kā tās definētas šā papildinājuma 6.2. punktā.
(22) Tiks atjaunināts, pamatojoties uz kļūdu izplatīšanās un izsekojamības diagrammām.
(23) Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.
(24) Precizitāte ir 0,02 procenti no nolasījuma, ja to izmanto, lai aprēķinātu gaisa un izplūdes masas plūsmas ātrumu no degvielas plūsmas saskaņā ar 7. papildinājuma 7. punktu.
(25) Neobligāti izplūdes masas plūsmas noteikšanai.
(26) Šī prasība attiecas tikai uz ātruma sensoru; ja transportlīdzekļa ātrumu izmanto tādu parametru noteikšanai kā paātrinājums, ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājums vai RPA, ātruma signāla precizitāte ir 0,1 % virs 3 km/h, un paraugu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Šādu precizitātes prasību var izpildīt, izmantojot riteņu griešanās ātruma signālu.
(27) Piemēro tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ECU; lai ievērotu pieļaujamo pielaidi, ir atļauts pielāgot ECU transportlīdzekļa ātruma mērījumus, pamatojoties uz validācijas testa rezultātu.
(28) Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums vajadzīgs, lai noteiktu atbilstību robežvērtībām.
(29) PMP sistēma.
(30) Atkarībā no degvielas.
(31) Ja λ = 2, sauss gaiss, 273 K, 101,3 kPa
(32) u vērtību precizitāte ir 0,2 % šādam masas sastāvam: C = 66–76 %; H = 22–25 %; N = 0–12 %.
(33) NMHC, pamatojoties uz CH2.93 (THC izmanto u gas koeficientu, kas ir CH4).
(34) u pareizs robežās 0,2 % šādam masas sastāvam: C3 = 70–90 %; C4 = 10–30 %.
(35) ugas ir bezmērvienības parametrs; u gas vērtībās ietilpst vienību pārveidošanas, lai nodrošinātu, ka momentānās emisijas tiek iegūtas norādītajās fiziskajās mērvienībās, t. i., g/s.
(36) Kā norādīts Regulas (ES) 2020/638 VIII pielikumā.
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 V pielikumā 2.3. punktu aizstāj ar šādu:
“2.3. |
Izmanto transportlīdzekļa ar mazāko vērtību (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja VL nav, izmanto VH ceļa slodzi. Šādā gadījumā VH ir definēts saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.1. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, VL un VH ir noteikti ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.1.2. punktā. Alternatīvi ražotājs drīkst izvēlēties izmantot ceļa slodzes, kas interpolācijas saimē iekļautam transportlīdzeklim noteiktas saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma 7.a vai 7.b papildinājuma noteikumiem.” |
V PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 VI pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS Vispārīgās prasības 4. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.6. punktā. Robežvērtība ir noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 3. tabulā.”; |
2) |
pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. TEHNISKĀS PRASĪBAS Tehniskās prasības 4. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 C3. pielikumā.”; |
3) |
pielikuma 4., 5. un 6. punktu svītro; |
4) |
pielikuma 1. papildinājumu svītro. |
VI PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 VII pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
pielikuma 2.2., 2.3. un 2.4. punktu svītro; |
4) |
pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:
|
VII PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 VIII pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
pievieno 2.3. punktu:
|
3) |
pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu:
|
VIII PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 IX pielikumā A daļu aizstāj ar šādu:
“A. STANDARTDEGVIELAS
Izmantojamo standartdegvielu specifikācija ir noteikta ANO Noteikumu Nr. 154 B3. pielikumā.”
IX PIELIKUMS
“XI PIELIKUMS
Iebūvētā diagnostika (OBD) mehāniskajiem transportlīdzekļiem
1. IEVADS
1.1. |
Šajā pielikumā noteikti iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu funkcionālie aspekti mehānisko transportlīdzekļu radīto emisiju kontrolei. |
2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
Šā pielikuma nolūkos piemēro ANO Noteikumu Nr. 154 6.8. punktā noteiktās prasības OBD sistēmām.
3. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ OBD SISTĒMU TRŪKUMIEM
3.1. |
Administratīvie noteikumi attiecībā uz OBD sistēmu trūkumiem, kas noteikti 6. panta 2. punktā, ir paredzēti ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4. iedaļā, piemērojot turpmāk uzskaitītos izņēmumus. |
3.2. |
Atsauci uz “OBD robežvērtībām” ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4.2.2. punktā uzskata par atsauci uz OBD robežvērtībām, kas noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.8.2. punkta 4.A tabulā. |
3.3. |
ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 4.6. punkta otro daļu saprot šādi:
“Par savu lēmumu attiecībā uz pieprasījumu pieļaut trūkumu tipa apstiprinātāja iestāde paziņo saskaņā ar 6. panta 2. punktu.” |
4. TEHNISKĀS PRASĪBAS
Šā pielikuma nolūkos piemēro definīcijas, prasības un testus attiecībā uz OBD sistēmām, kas noteikti ANO Noteikumu Nr. 154 C5. pielikuma 3.10., 4, 5.10. un 6.8. punktā. Prasības attiecībā uz veiktspēju ekspluatācijā ir noteiktas 1. papildinājumā.
“1. papildinājums
VEIKTSPĒJA EKSPLUATĀCIJĀ
1.1. Vispārīgas prasības
Tehniskās prasības un specifikācijas ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājumā, bet izņēmumi un papildu prasības ir aprakstītas 1.1.1.–1.1.6. punktā.
1.1.1. |
ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.5. punkta prasības saprot, kā aprakstīts turpmāk.
Jaunajiem tipa apstiprinājumiem un jaunajiem transportlīdzekļiem kontrolierīcei, kas noteikta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.4.7. punktā, IUPR jābūt lielākam par vai vienādam ar 0,1 trīs gadu periodā pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta attiecīgi 4. un 5. punktā norādītajiem datumiem. |
1.1.2. |
ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.7. punkta prasības saprot, kā aprakstīts turpmāk.
Ražotājs apstiprinātājai iestādei un pēc pieprasījuma Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc pirmā OBD saimes transportlīdzekļa tipa ar IUPR laišanas tirgū un turpmāk pēc katriem 18 mēnešiem uzskatāmi pierāda, ka šie statistikas nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz visiem pārraugiem, par kuriem OBD sistēma ziņo saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6. punktu. Šim nolūkam attiecībā uz OBD saimēm, kurās ietilpst vairāk nekā 1 000 Savienībā reģistrētu transportlīdzekļu, uz ko izlases periodā attiecas izlase, izmanto II pielikumā aprakstīto procesu, neskarot Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punkta noteikumus. Papildus II pielikumā izklāstītajām prasībām un neatkarīgi no II pielikuma 2. iedaļā aprakstītās revīzijas rezultāta iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos veic II pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto IUPR atbilstības ekspluatācijā pārbaudi. “Pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos” nozīmē, ka šim pasākumam ir preventīva ietekme uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām vai noteikumam par revīzijas datiem, kas nedrīkst būt sagrozīti, viltoti vai tādi, kas nav reprezentatīvi. Ja nav piemērojami īpaši nosacījumi un tipa apstiprinātājas iestādes to var uzskatāmi pierādīt, uzskata, ka nejauša atbilstības ekspluatācijā pārbaudes piemērošana 5 % OBD saimju ar tipa apstiprinājumu ir pietiekama, lai izpildītu šo prasību. Šajā nolūkā tipa apstiprinātājas iestādes var mēģināt vienoties ar ražotāju par to, kā izvairīties no divkāršas attiecīgās OBD saimes testēšanas, ja vien šāda vienošanās nemazina pašas tipa apstiprinātājas iestādes veiktās atbilstības ekspluatācijā pārbaudes preventīvo ietekmi attiecībā uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām. Datus, ko dalībvalstis savākušas uzraudzības testēšanas programmu laikā, var izmantot atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm. Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātājas iestādes ziņo Komisijai un citām tipa apstiprinātājam iestādēm par revīziju datiem un veiktajām nejaušām atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm, tostarp par metodiku, kas izmantota, lai noteiktu gadījumus, uz kuriem attiecas pēc nejaušības principa veikta atbilstības ekspluatācijā pārbaude. |
1.1.3. |
Neatbilstību Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.6. punkta prasībām, ja šāda neatbilstība ir noteikta ar šā papildinājuma 1.1.2. punktā vai Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punktā aprakstītajiem testiem, uzskata par pārkāpumu, par kuru piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantā noteiktās sankcijas. Šī atsauce neierobežo šādu sankciju piemērošanu par citu Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai tādu šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuros nav skaidri norādīta atsauce uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantu. |
1.1.4. |
ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
1.1.5. |
ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punktu saprot šādi:
|
1.1.6. |
Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punkta prasībām piemēro šādas prasības:
“Nav jāziņo par tādu komponentu vai sistēmu konkrētu pārraugu skaitītājiem un saucējiem, kuras nepārtraukti pārrauga īssavienojuma vai pārtrauktas ķēdes atteici. “Nepārtraukti” šajā kontekstā nozīmē, ka pārraudzība ir vienmēr aktivizēta un ka pārraudzībai izmantotā signāla paraugus ņem ne retāk kā divus paraugus sekundē; uz šo pārraugu attiecināmās atteices esību vai neesību konstatē 15 sekunžu laikā. Ja kontroles nolūkos datora ievades komponenta paraugu ņem retāk, komponenta signālu var tā vietā novērtēt katrā parauga ņemšanas reizē. Netiek prasīta izvades komponenta/sistēmas aktivizācija ar vienīgo nolūku pārraudzīt šo izvades komponentu/sistēmu.” |
X PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 XII pielikumā 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. CO2 EMISIJU UN DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS NODOTI VAIRĀKPOSMU TIPA APSTIPRINĀŠANAI VAI ATSEVIŠĶA TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀŠANAI
2.1. |
Lai noteiktu vairākposmu tipa apstiprināšanai nodota transportlīdzekļa CO2 emisijas un degvielas patēriņu, kā definēts Regulas (ES) 2018/858 3. panta 8. punktā, piemēro XXI pielikumā noteiktās procedūras. Tomēr pēc ražotāja izvēles un neatkarīgi no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas var izmantot 2.2.–2.6. punktā aprakstīto alternatīvu, ja bāzes transportlīdzeklis nav pabeigts. |
2.2. |
Izveido ceļa slodzes matricas saimi, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.4. punktā, pamatojoties uz reprezentatīva vairākposmu transportlīdzekļa parametriem saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.1.4. punktu. |
2.3. |
Bāzes transportlīdzekļa ražotājs aprēķina ceļa slodzes koeficientus transportlīdzekļu HM un LM vērtībām ceļa slodzes matricas saimē, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 pielikuma B4. pielikuma 5. punktā, un nosaka abu transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu 1. tipa testā. Bāzes transportlīdzekļa ražotājs dara pieejamu aprēķinu rīku, ar kuru, pamatojoties uz pabeigtu transportlīdzekļu parametriem, nosaka degvielas galīgo patēriņu un CO2 vērtības, kā norādīts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikumā. |
2.4. |
Atsevišķam vairākposmu transportlīdzeklim ceļa slodzi un ritošās daļas pretestību aprēķina saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 5.1. punktu. |
2.5. |
Galīgā degvielas patēriņa un CO2 vērtības aprēķina pēdējā posma ražotājs, pamatojoties uz pabeigtā transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot bāzes transportlīdzekļa ražotāja piegādāto rīku. |
2.6. |
Pabeigtā transportlīdzekļa ražotājs atbilstības sertifikātā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 iekļauj informāciju par pabeigtajiem transportlīdzekļiem un pievieno informāciju par bāzes transportlīdzekļiem. |
2.7. |
Ja vairākposmu transportlīdzekļi ir nodoti individuālai transportlīdzekļa apstiprināšanai, konkrētajā apstiprinājuma sertifikātā iekļauj šādu informāciju:
|
2.8. |
Vairākposmu tipa apstiprinājumu vai individuālu transportlīdzekļa apstiprinājumu gadījumā, ja bāzes transportlīdzeklis ir pabeigts transportlīdzeklis ar derīgu atbilstības sertifikātu, pēdējā posma ražotājs vēršas pie bāzes transportlīdzekļa ražotāja, lai tas iestatītu jauno CO2 vērtību saskaņā ar CO2 interpolāciju, izmantojot atbilstošus vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa datus, vai aprēķinātu jauno CO2 vērtību, pamatojoties uz vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 154 B7. pielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot rīku, ko piegādājis bāzes transportlīdzekļa ražotājs, kā minēts 2.3. punktā. Ja rīks nav pieejams vai nav iespējams veikt CO2 interpolāciju, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi, izmanto bāzes transportlīdzekļa ar lielāko vērtību CO2 vērtību.” |
XI PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 XIII pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. TEHNISKĀS PRASĪBAS
|
XII PIELIKUMS
“XVI PIELIKUMS
Prasības transportlīdzekļiem, kas izmanto reaģentu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai
1. IEVADS
Šajā pielikumā ir izklāstītas prasības transportlīdzekļiem, kam, lai samazinātu emisijas, pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu.
2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
Vispārīgās prasības transportlīdzekļiem, kam izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu, ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.9. punktā.
3. TEHNISKĀS PRASĪBAS
Tehniskās prasības transportlīdzekļiem, kam izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu, ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6. papildinājumā.
3.1. |
Atsauci ANO Noteikumu Nr. 154 6. papildinājuma 4.1. punktā uz A1. pielikumu saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.” |
XIII PIELIKUMS
Regulas (ES) 2017/1151 XX pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “OV L 323, 7.11.2014., 52. lpp.”; |
2) |
pielikuma 1. punktam pievieno šādu teikumu: “Pēdējā ir elektriskās piedziņas sistēmu gadījumā, kas sastāv no kontrolleriem un dzinējiem un ko vismaz daļu laika izmanto kā vienīgo piedziņas režīmu.” |
XIV PIELIKUMS
“XXI PIELIKUMS
1. tipa emisiju testa procedūras
1. IEVADS
Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra vieglo transportlīdzekļu gāzveida savienojumu emisiju līmeņu, cietdaļiņu, daļiņu skaita, CO2 emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma noteikšanai.
2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
2.1. |
Vispārīgas prasības 1. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumos Nr. 154. |
2.2. |
ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.10. punkta 1.A tabulā minētās robežvērtības aizstāj ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 I. pielikuma 2. tabulā noteiktajām robežvērtībām. |
3. TEHNISKĀS PRASĪBAS
Tehniskās prasības 1. tipa testa veikšanai ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 B daļas 6.3. punktā un pielikumos, bet izņēmumi ir noteikti turpmākajos punktos.
3.1. |
Noteikumu Nr. 154 B4. pielikuma 4.2.2.1. punkta A4/2. tabulu izsaka šādi:
|
3.2. |
ANO Noteikumu Nr. 154 B8. pielikuma 5. papildinājumu izsaka šādi:
5. papildinājums OVC-HEV un OVC-FCHV (attiecīgā gadījumā) lietderības koeficienti (UF)
|
(*1) Ja RRC faktiskā vērtība ir mazāka nekā šī vērtība, interpolācijai izmanto riepas faktisko rites pretestības vērtību vai jebkādu lielāku vērtību līdz šeit norādītajai RRC vērtībai.
(*2) Piemērojamā vērtība atbilst emisiju apzīmējumiem “EA”, “EB” un “EC”, kas noteikti I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā.
XV PIELIKUMS
“XXII PIELIKUMS
Transportlīdzeklī iebūvētās ierīces degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzībai
1. IEVADS
Šajā pielikumā ir noteiktas definīcijas un prasības, kas piemērojamas transportlīdzeklī iebūvētajām ierīcēm, kuras uzrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu.
2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
Vispārīgās prasības OBFCM ierīcēm ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 6.3.9. punktā.
3. TEHNISKĀS PRASĪBAS
Tehniskās prasības OBFCM ierīcei ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 154 5. papildinājumā.”