(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 3. punktu secīgas vispārējās vides rīcības programmas kopš 1973. gada ir virzījušas Savienības vides politikas izstrādi un koordināciju un veidojušas satvaru Savienības rīcībai vides un klimata jomā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (4) tika izveidota 7. vides rīcības programma (“7. VRP”). 7. VPR nosaka Savienības vides jomas dienaskārtību laikposmam līdz 2020. gada 31. decembrim, kā arī ilgtermiņa redzējumu 2050. gada perspektīvā.

(3)

Komisijas 2019. gada 15. maija ziņojumā par 7. VRP izvērtējumu tika secināts, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka 7. VRP palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides politikas jomā un ka 7. VRP struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides politika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Tajā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam (“ANO Programma 2030. gadam”) ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un devusi Savienībai iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā, bet ka progress dabas aizsardzības un veselības jomā, kā arī vides aspektu integrēšanā citos politikas virzienos ir nepietiekams. Tajā tika konstatēts arī tas, ka 7. VRP būtu bijis vairāk jāņem vērā sociālie jautājumi, pamatojoties uz pašreizējo vides un sociālās politikas saikni, piemēram, saistībā ar ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, darbvietām, sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību. Turklāt Komisijas ziņojumā tika norādīts, ka, lai gan daudzās politikas jomās ir paredzēti aizvien vērienīgāki vides mērķrādītāji, izdevumi vides aizsardzībai Eiropā daudzu gadu garumā nav mainījušies (apmēram 2 % no IKP) un ka tiesību aktu vides jomā neīstenošana Savienības ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 55 miljardus EUR veselības aprūpes izdevumos un tiešās vides izmaksās. Komisijas ziņojumā tika norādīts, ka 7. VRP īstenošanu būtu bijis iespējams stiprināt ar stingrāku monitoringa mehānismu.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (“SOER 2020”) Savienībai ir unikāla iespēja nākamajā desmitgadē rādīt priekšzīmi pasaulei ilgtspējas jomā, risinot neatliekamās ar ilgtspēju saistītās problēmas, kam vajadzīgi sistēmiski risinājumi. Sistēmiskas pārmaiņas ietver fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas prasa būtiskus pārveidojumus un sistēmas mērķu, stimulu, tehnoloģiju, sociālās prakses un normu, kā arī zināšanu sistēmu un pārvaldības pieeju pārorientāciju. Kā norādīts SOER 2020, viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kas ir Eiropas pastāvīgo vides un ilgtspējas problēmu pamatā, ir tas, ka tās ir nesaraujami saistītas ar saimniecisko darbību un dzīvesveidu, jo īpaši ar sociālajām sistēmām, kuras eiropiešiem nodrošina tādas vajadzības kā preces, enerģiju un mobilitāti. Nodrošinot politikas saskaņotību ar pašreizējām vides politikas nostādnēm un to pilnīgu īstenošanu, Eiropai būtu vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus vides jomā līdz 2030. gadam un panāktu ANO Programmas 2030. gadam izpildi un tās IAM sasniegšanu.

(5)

Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģēja, 2019. gada 11. decembrī pieņemot paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”, kas ir jauna izaugsmes stratēģija, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, vienlaikus uzlabojot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Par prioritāti vajadzētu izvirzīt klimata un vides mērķrādītāju ātru sasniegšanu, vienlaikus no vides riskiem un ietekmes aizsargājot cilvēku veselību un labbūtību un nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) Savienības mērķrādītājs, kas paredz vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.

(6)

Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā uzsvēra, ka ātri un nozīmīgi pasākumi ir izšķiroši, un mudināja Komisiju spert konkrētus soļus, tostarp nodrošinot, ka visi attiecīgie turpmākie tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu mazāk kā 1,5 °C apmērā un ka tie neveicina biodaudzveidības zudumu, un novēršot neatbilstības dažādās pašreizējās Savienības politikas jomās attiecībā uz ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā, jo īpaši veicot lauksaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras investīciju politikas tālejošu reformu.

(7)

Eiropas zaļais kurss ir pamatā atveseļošanas plānam Next Generation EU, kas veicina ieguldījumus nozarēs, kuras ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, nolūkā vairot noturību un nodrošināt izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no Covid-19 krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek īstenotas saskaņā ar atveseļošanas plānu Next Generation EU, attiecīgā gadījumā jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) (“Taksonomijas regula”) 17. pantā. Atveseļošanas plāns Next Generation EU sniedz svarīgu iespēju paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību.

(8)

7. VRP īstenošanas termiņš beidzās 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai noteica pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi – lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP – nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Savā paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija paziņoja, ka 8. VRP ietvers jaunu monitoringa mehānismu, kas nodrošinās, ka Savienība turpina virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu.

(9)

Saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu 8. VRP ir noteikti sasniedzamie prioritārie mērķi. 8. VRP īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar LESD 192. panta 1. vai 2. punktu.

(10)

Pasākumos, ar kuriem īsteno 8. VRP, piemēram, iniciatīvās, programmās, investīcijās, projektos un nolīgumos, būtu jāņem vērā princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kas noteikts Taksonomijas regulas 17. pantā.

(11)

8. VRP vajadzētu atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, ievērojot ilgtermiņa mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, saskaņā ar to, kas jau noteikts 7. VRP. 8. VRP kā vispārējā Savienības vides rīcības programma, kuras īstenošanas termiņš ir 2030. gads, ir plašāka par Eiropas zaļo kursu. 8. VRP prioritārie mērķi nosaka Savienības politikas veidošanas virzienu, tostarp pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas Eiropas zaļā kursa stratēģijās un iniciatīvās, piemēram, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā, ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā.

(12)

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (7) (“Parīzes nolīgums”) mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, tostarp ierobežojot globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinot centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas būtiski samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi.

(13)

8. VRP veido pamatu to ar vidi un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai, kas noteikti ANO Programmā 2030. gadam un tās IAM, un tā būtu jāsaskaņo ar Parīzes nolīguma, Rio konvenciju un citu attiecīgo starptautisko nolīgumu mērķiem. Ar 8. VRP sekmē sistēmiskas pārmaiņas Savienības ekonomikā, kas nodrošina labbūtību planētas iespēju robežās, kur izaugsme ir reģeneratīva, un ar to būtu arī jānodrošina, ka zaļā pārkārtošanās tiek īstenota taisnīgā un iekļaujošā veidā, vienlaikus palīdzot mazināt nevienlīdzību. Saskaņā ar Stokholmas Noturības centra izstrādāto modeli ar vidi un klimatu saistīto IAM sasniegšana ir pamatā sociālo un ekonomikas IAM sasniegšanai, jo mūsu sabiedrība un ekonomika ir atkarīgas no veselīgas biosfēras un ilgtspējīga attīstība var notikt tikai stabilas un noturīgas planētas drošā darbības telpā. Lai Savienība varētu demonstrēt pasaulē vadošo lomu ilgtspējīgas pārkārtošanās panākšanā, tai ir jāsasniedz savi izvirzītie IAM un jāsniedz atbalsts trešām valstīm tādu pašu centienu īstenošanā.

(14)

Pasākumi, ar ko iecerēts sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir jāveic saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

(15)

Ievērojot LESD 191. panta 2. punktu, Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības, un tā jābalsta uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

(16)

8. VRP būtu jāpaātrina zaļā pārkārtošanās taisnīgā un iekļaujošā veidā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, atjaunīgajā enerģijā balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās paņem. Zaļā pārkārtošanās būtu jāveic tāda labbūtības modeļa kontekstā, kas ietver reģeneratīvu izaugsmi un ļauj veikt sistēmiskas pārmaiņas, kuras atzīst, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, un kuras nodrošina drošu darbības telpu planētas iespēju robežās. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties ilgtspējīgā veidā, lai tā ne tikai nekaitētu, bet, tieši otrādi, pavērstu pretējā virzienā klimata pārmaiņas, aizsargātu, atjaunotu un uzlabotu vides stāvokli, tostarp apturot un pavēršot pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu, novērstu vides degradāciju, aizsargātu veselību un labbūtību no negatīviem vides riskiem un ietekmes, novērstu un līdz minimumam samazinātu piesārņojumu, tādējādi saglabājot un bagātinot dabas kapitālu un sekmējot ilgtspējīgu bioekonomiku, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga pētniecība un inovācija, ražošanas un patēriņa modeļu pārveide, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka labbūtības ekonomika stiprina noturību un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.

(17)

Ar 8 VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, sauszemes un jūras biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, netoksiska aprites ekonomika, nulles piesārņojums vidē un ražošanas un patēriņa radīto vides noslogojumu samazināšana līdz minimumam visās ekonomikas nozarēs. Šie tematiskie prioritārie mērķi, kas attiecas gan uz videi nodarītā kaitējuma virzītājspēkiem, gan ietekmi, ir savstarpēji saistīti, un tādēļ to sasniegšanai ir vajadzīga sistēmiska pieeja. Turklāt 8. VRP būtu jāapzina, kādi veicinoši nosacījumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt saskaņotā veidā.

(18)

Ietekmes novērtējumos, ko veic saistībā ar 8. VRP, būtu jāņem vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu kā daļa no integrētas analīzes par ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, tostarp to kumulatīvo ietekmi, kā arī rīcības un bezdarbības izmaksas. Minēto ietekmes novērtējumu pamatā vajadzētu būt plašai un pārredzamai apspriešanai. Astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām Komisijai būtu jānāk klajā ar detalizētām atsauksmēm par apspriedēs ar ieinteresētajām personām saņemtajām atbildēm, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus.

(19)

Pāreja uz labbūtības ekonomiku, kurā izaugsme ir reģeneratīva, ir iestrādāta 8. VRP un nostiprināta gan 2030. gadam, gan 2050. gadam izvirzītajos prioritārajos mērķos. Lai nodrošinātu minēto pāreju, Savienībai būs jāizstrādā holistiskāka pieeja politikas veidošanai, cita starpā izmantojot kopsavilkuma informācijas paneli, ar ko mēra ekonomikas, sociālo un vides progresu “ne tikai IKP izteiksmē”. Kopsavilkuma rādītāju kopums, kas ir daļa no Savienības centieniem īstenot ANO Programmu 2030. gadam, apkopotu pašreizējos rādītājus un monitoringa procesus, vienlaikus, ja iespējams, sniedzot arī informāciju par to, kas vēl jāpaveic līdz mērķrādītāju sasniegšanai, un galu galā kalpojot par politisku kopsavilkumu, kas palīdzētu virzīt politikas veidošanas procesu. Tāpēc šāda rādītāju kopuma izstrāde ir iekļauta 8. VRP kā veicinošs nosacījums.

(20)

ANO Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir uzsvēruši, ka klimata pārmaiņām ir dzimumspecifiska ietekme. Dzimumiem raksturīgas atšķirīgas lomas rada arī atšķirīgu sieviešu un vīriešu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību. Tāpēc, lai palīdzētu nodrošināt, ka dzimumu nevienlīdzība neturpinās, darbībās un mērķos, kas saistīti ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu, ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (8) 35. pantā ir noteikts, ka ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli ir jāiekļauj elements par dalībvalstu progresu virzībā uz pakāpenisku atteikšanos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši subsīdijām fosilajam kurināmajam. Minētās regulas 17. pantā noteikts, ka Komisijai ar Enerģētikas savienības komitejas palīdzību ir jāpieņem īstenošanas akti, tostarp metodika ziņošanai par pakāpenisku atteikšanos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši subsīdijām fosilajam kurināmajam. Turklāt, pamatojoties uz patlaban notiekoša pētījuma rezultātiem, Komisija atbalstīs dalībvalstis, tām pakāpeniski atsakoties no citām videi kaitīgām subsīdijām.

(22)

Lai apmierinātu ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam vajadzības, tostarp īstenotu tīkla Natura 2000 un zaļās infrastruktūras investīciju prioritātes, Komisija ir aplēsusi, ka dabai paredzētiem izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 20 miljardi EUR gadā. Lai to panāktu, būs jāpiesaista privātais un publiskais finansējums valstu un Savienības līmenī, tostarp ar dažādu programmu starpniecību.

(23)

Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija – Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” 8. VRP būtu jāatbalsta Savienības centieni veicināt pareizu ķimikāliju pārvaldību, izmantojot starptautisku sadarbību un partnerības, divpusējos, reģionālos un daudzpusējos forumos, kā arī sadarbībā ar trešām valstīm. Savienība saskaņā ar starptautiskajām saistībām nodrošinās, tostarp vajadzības gadījumā grozot attiecīgos tiesību aktus, ka bīstamās ķimikālijas, kas ir aizliegtas Savienībā, netiek ražotas eksportam.

(24)

Gan Savienībā, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija, kuras pamatā ir cilvēka darbība, piemēram, slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, un biodaudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu dēļ, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, tādējādi samazinot zemes un augsnes spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas.

(25)

Pasaules pārtikas sistēma, tostarp lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, joprojām ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu un vides degradācijas, tostarp globālās atmežošanas, virzītājspēkiem. Savienībā ir jāpārveido Savienības pārtikas sistēma, lai nodrošinātu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu.

(26)

Saskaņā ar starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2020. gada 29. oktobra darbsemināra ziņojumu par biodaudzveidību un pandēmijām pandēmiju cēloņi ir tās pašas globālās vides izmaiņas, kas veicina biodaudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantošanas maiņa, lauksaimniecības ekspansija un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība un patēriņš, kā arī citi virzītājspēki. Klimata pārmaiņas ir saistītas ar slimību parādīšanos un, iespējams, nākotnē izraisīs ievērojamu pandēmiju risku, savukārt biodaudzveidības zudums ir saistīts arī ar ainavu pārveidošanu un dažos gadījumos var palielināt jaunu slimību parādīšanās risku. Saskaņā ar ziņojumu bezdarbības izmaksas lielā mērā pārsniedz izmaksas, kas rodas, īstenojot globālas stratēģijas pandēmiju novēršanai, kuru pamatā ir savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības un zemes izmantošanas maiņas ierobežošana un pastiprināta uzraudzība saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.

(27)

Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi vēl nepieredzētu veselības un ekonomikas krīzi, ir vēlreiz parādījusi, ka politikas veidošanā ir svarīgi piemērot daudznozaru pieeju “Viena veselība”, kurā atzīts, ka cilvēku veselība ir atkarīga no vides stāvokļa un ir saistīta ar tā komponentiem un faktoriem, tostarp dzīvnieku veselību, un ka veselības apdraudējumu novēršanas darbībās ir jāņem vērā veselības un vides savstarpējo saikņu sarežģītība. 8. VRP būtu jāpalīdz pilnībā integrēt pieeju “Viena veselība” visos politikas veidošanas līmeņos.

(28)

Virzība uz to, lai tiktu atzītas tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā Nr. 48/13, ir veicinošs nosacījums 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai.

(29)

Termins “ekosistēmas pieeja”, kas noteikts ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, ir sauszemes, ūdens un dzīvo resursu integrētas apsaimniekošanas stratēģija, kas veicina saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu taisnīgā veidā, lai palīdzētu panākt līdzsvaru starp minētās konvencijas trim mērķiem, proti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un ieguvumu sadali.

(30)

Saskaņā ar EVA ziņojumu Nature-based solutions in Europe: Policy, knowledge and practice for climate change adaptation and disaster risk reduction (“Dabā balstīti risinājumi Eiropā – Politika, zināšanas un prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu”) dabā balstīti risinājumi, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, ir darbības, kuras ir saskaņā ar dabu un dabai labvēlīgas ar mērķi atjaunot un aizsargāt ekosistēmas un palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī palēnināt turpmāku sasilšanu, vienlaikus nodrošinot vairākus papildu ieguvumus. Dabā balstītu risinājumu īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem.

(31)

Dabas kapitāla uzskaitei, kas ir instruments, kura mērķis ir mērīt izmaiņas dabas kapitāla uzkrājumos dažādos mērogos un integrēt ekosistēmu pakalpojumu vērtību uzskaites un ziņošanas sistēmās, būtu jāpalīdz novērtēt progresu virzībā uz vērienīgu mērķrādītāju sasniegšanu un pasākumu veikšanu nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, ko nevar aizstāt.

(32)

Jūras un piekrastes ekosistēmas, piemēram, mangroves, koraļļu rifi, sāls purvi un jūraszāļu pļavas, degradē un negatīvi ietekmē kaitīgas prakses, piesārņojums un tādi procesi kā eitrofikācija un paskābināšanās, kas ietekmē to uzturēto biodaudzveidību un sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, kā arī to spēju darboties kā oglekļa piesaistītājiem. Ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu un atjaunotu jūras un piekrastes ekosistēmas, tostarp okeāna gultni. Okeānu aizsardzība un saglabāšana ir globāla problēma un kolektīva atbildība, un ir jāsekmē informētība un jāuzlabo zināšanas par okeāniem, lai veicinātu efektīvu pasākumu pieņemšanu un īstenošanu visos sabiedrības līmeņos un visu dalībnieku vidū.

(33)

Paredzams, ka vides degradācija un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme turpmākajos gados turpinās palielināties, vissmagāk ietekmējot jaunattīstības valstis un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Lai palīdzētu veidot noturību un sniegtu atbalstu trešām valstīm to centienos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt biodaudzveidību, Savienības un dalībvalstu finansiālajai palīdzībai trešām valstīm būtu jāveicina tas, lai tiktu īstenota ANO Programma 2030. gadam, Parīzes nolīgums un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālais satvars laikam pēc 2020. gada, un jābūt saskaņā ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka Parīzes nolīgums un citi starptautiskie klimata un vides nolīgumi tiek īstenoti tādā veidā, kas atspoguļo taisnīguma un kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principus, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

(34)

Lai izdotos sasniegt IAM un Savienības vides un klimata mērķus, ir jāīsteno zaļā diplomātija un spēcīgāka sadarbība ar trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, un jāatbalsta laba pasaules mēroga vides pārvaldība, tostarp sekmējot informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamību vides jautājumos. Būtiska nozīme ir arī sinerģijas un saskaņotības nodrošināšanai starp visām Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas jomām, tostarp tirdzniecības politikas virzieniem un nolīgumiem, un ilgtspējīgai attīstības politikas saskaņošanai.

(35)

Tā kā vides politika ir ļoti decentralizēta, rīcība 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jāveic dažādos pārvaldības līmeņos, proti, Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Efektīvs monitorings, īstenošana, izpilde un pārskatatbildība ir būtiska, un ir jāīsteno efektīva pārvaldība, lai nodrošinātu politikas virzienu saskaņotību. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, vienlaikus sistemātiski pārbaudot un attiecīgā gadījumā novērtējot iespējamos nevēlamos kompromisus starp tiem, kā arī sistemātiski novērtējot mazaizsargātu un marginalizētu grupu vajadzības. Šai integrētajai pieejai būtu jāatbilst visu reģionu, tostarp pilsētu, lauku teritoriju un tālāko reģionu, īpašajām vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka 8. VRP tiek īstenota veiksmīgi, svarīga ir vides informācijas pieejamība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamība, tostarp pārredzama sadarbība ar un starp publiskajām iestādēm visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, nevalstiskajiem dalībniekiem un plašāku sabiedrību saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (9) (“Orhūsas konvencija”).

(36)

Komisijai būtu jānovērtē Savienības un dalībvalstu progress 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā saistībā ar taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz ilgtspēju, labbūtību un noturību planētas iespēju robežās. Tas atbilst aicinājumiem, kas pausti dalībvalstu un to valdību vadītāju Portu deklarācijā, Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumos par labklājības ekonomiku un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, proti, ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt “ne tikai IKP izteiksmē” un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība, ko atbalsta arī ESAO.

(37)

Novērtējumam par progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un rādītāju pieejamības un relevantuma ziņā. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa un pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, jo īpaši ar Regulu (ES) 2018/1999, vides politikas īstenošanas pārskatu, par ko Komisija paziņoja savā 2016. gada 27. maija paziņojumā “ES vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem”, un monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās instrumentiem, ko izmanto saskaņā ar Eiropas pusgadu, Eurostat IAM monitoringu un Komisijas 2020. gada 9. septembra paziņojumu “2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums”, novērtējumam par progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā vajadzētu būt daļai no transversāla, saskaņota un savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopuma, kas aptver ne tikai vides, bet arī sociālos un ekonomiskos faktorus.

(38)

Ņemot vērā 8. VRP prioritāros mērķus, jo īpaši tās ilgtermiņa prioritāro mērķi, ir svarīgi turpināt attīstīt zinātnisko datu bāzi par planētas iespēju robežām un vides pēdas nospiedumu un izstrādāt attiecīgo rādītāju kopumus.

(39)

Lai varētu uzraudzīt progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā, ir jāparedz stabili un jēgpilni dati un rādītāji. Komisijai, EVA un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un rādītājiem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, tos atkalizmantot un balstīties uz tiem. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija, kas iegūta no Savienības Zemes novērošanas programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas, Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas, zemes gabalu identifikācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas un tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti. Lai novērtētu progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā, papildus juridiski saistošiem mērķiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, varētu izmantot arī juridiski nesaistošus mērķus.

(40)

Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2003/4/EK (10), 2007/2/EK (11) un (ES) 2019/1024 (12) noteiktajām prasībām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 8. VRP īstenošanas monitoringam relevantie dati, informācija un rādītāji ir brīvi pieejami, nediskriminējoši, atvērtā piekļuvē, pienācīgi, kvalitatīvi, salīdzināmi, atjaunināti, lietotājdraudzīgi un viegli piekļūstami tiešsaistē.

(41)

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jānodrošina EVA un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), kā arī dalībvalstīm pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un 8. VRP īstenošanas progresa novērtēšanai. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī citas struktūras un aģentūras, kas palīdzētu īstenot minētās stratēģiskās prioritātes un minētā progresa izvērtējumu.

(42)

LESD 192. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem vispārējas rīcības programmas, izvirzot prioritārus mērķus, kas jāsasniedz Savienības vides politikas jomā. Tā kā Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir iekļauts svarīgāko darbību vides un klimata jomā ceļvedis turpmākajiem gadiem, ar šo lēmumu izņēmuma kārtā nenosaka darbības tā prioritāro mērķu sasniegšanai laikposmam līdz 2025. gadam. Tomēr tas būs jādara attiecībā uz laikposmu, kas seko paredzētajai Eiropas zaļā kursa svarīgāko darbību īstenošanai līdz 2024. gadam, nolūkā nodrošināt šajā lēmumā izvirzīto tematisko prioritāro mērķu sasniegšanu un lai 8. VRP arī turpmāk veidotu visaptverošu redzējumu par Savienības vides politiku. Tas ir vajadzīgs arī tādēļ, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas saskaņā ar LESD 192. panta 3. punkta pirmo daļu, neskarot Komisijas prerogatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu. Šajā nolūkā Komisijai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāveic vidusposma pārskatīšana, kurai attiecīgā gadījumā, ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu tematiskos prioritāros mērķus, līdz 2025. gada 31. martam seko tiesību akta priekšlikums, ar ko šim lēmumam pievieno pielikumu.

(43)

Lai ņemtu vērā aizvien mainīgos politikas mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP būtu jāizvērtē 2029. gadā. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izklāstīti minētā izvērtējuma konstatējumi, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz nākamo vides rīcības programmu. Šāds tiesību akta priekšlikums būtu jāiesniedz savlaicīgi, lai nepieļautu pārtraukumu starp 8. VRP un 9. VRP.

(44)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās rīcības programmas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,