12.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/48

(2018. gada 11. janvāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Suikerstroop (GTĪ))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Nīderlandes pieteikums, kurā par garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) lūgts reģistrēt nosaukumu “Suikerstroop”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

“Suikerstroop” ir sīrupains šķidrums, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš izmantots produkta gatavošanā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāla gabaliņi. Nosaukums nozīmē “cukura sīrups”.

(3)

2014. gada 16. septembrī Komisija saņēma paziņojumus par iebildumiem: vienu no Somijas, otru no Dānijas, bet trešo no Nordic Sugar AB (Dānijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība).

(4)

Dānijas un Somijas iebildumu paziņojumi tika tālāk nosūtīti Nīderlandei.

(5)

Iebildumu procedūra attiecībā uz paziņojumu, kuru Nordic Sugar AB bija nosūtījusi Komisijai tieši, uzsākta netika. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 1. punkta otro daļu likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras ticis iesniegts pieteikums, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Tādēļ Nordic Sugar AB nebija tiesību iesniegt paziņojumu par iebildumu vai iebilduma paziņojumu Komisijai tieši.

(6)

2014. gada 13. novembrī Komisija saņēma pamatotus iebildumu paziņojumus no Somijas. Pamatotais iebildumu paziņojums no Dānijas jau bija iekļauts paziņojumā par iebildumiem. Gan pamatotais iebildumu paziņojums no Dānijas, gan pamatotais iebildumu paziņojums no Somijas tika uzskatīti par pieņemamiem Regulas (ES) Nr. 1151/2012 21. panta nozīmē.

(7)

Saskaņā ar minētās regulas 51. panta 3. punktu Komisija ar 2014. gada 19. decembra vēstulēm aicināja Nīderlandi un Somiju, no vienas puses, un Nīderlandi un Dāniju, no otras puses, uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai trīs mēnešu laikā no šo vēstuļu saņemšanas dienas panāktu vienošanos.

(8)

Pēc Nīderlandes lūguma un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktu Komisija ar 2015. gada 8. aprīļa vēstuli piešķīra termiņa pagarinājumu apspriedēm starp personām, kas ieinteresētas abās iebildumu procedūrās saistībā ar iepriekš minēto pieteikumu. Galīgais termiņš izlīguma procedūrai tāpēc tika pagarināts līdz 2015. gada 19. jūnijam.

(9)

Atvēlētajā termiņā vienošanās panākta netika. Nīderlande ar 2017. gada 22. februāra vēstuli nosūtīja Komisijai apspriedēs ar Somiju un Dāniju panāktos rezultātus. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā šo apspriežu rezultātus, būtu jālemj par reģistrēšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(10)

Savā pamatotajā iebildumu paziņojumā Somija un Dānija apgalvoja, ka: 1) nosaukums nav specifisks (tas nozīmē tikai cukura sīrupu), 2) identisku nosaukumu izmanto vairāku līdzīgu produktu apzīmēšanai, kuri jau pastāv Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas tirgos, 3) produkta īpašības un tā ražošanas metode nav unikālas un ka līdzīgiem produktiem, ko tirgo Dānijā, Somijā un Zviedrijā, ir tādas pašas raksturīgās īpašības un metodes. Jo īpaši Somija uzskata, ka šo produktu, kāds tas aprakstīts pieteikumā, nevar uzskatīt par “īpaša” veida sīrupu, jo citi produkti, kas nav “Suikerstroop”, arī tiek pagatavoti no 100 % cukurbietēm vai cukurniedrēm.

(11)

Turklāt Dānija apgalvoja, ka produkta specifikācijas 3.1. punkts, kurā paredzēts, ka “vārdus” tradicionāls Nīderlandes produkts “uz etiķetes norāda tās valsts valodā, kurā produktu tirgo”, būtu jāpārformulē tā, lai tie atbilstu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam. No otras puses, Somija apstrīdēja definīcijas “tradicionāls Nīderlandes produkts” izmantošanu tāpēc, ka tā nav specifiska pieteikumā aprakstītajam produktam, jo arī līdzīgus produktus, ko tirgo Ziemeļeiropā, var uzskatīt par tradicionāliem.

(12)

Somija pēc tam apspriedēs ar Nīderlandi lūdza svītrot 3.2. sadaļas pēdējo teikumu “Nav citu produktu ar tādu pašu nosaukumu vai līdzīgu produktu ar līdzīgu skanējumu”, jo tas esot nepareizs.

(13)

Komisija, izvērtējot argumentus, kas izklāstīti pamatotajos iebildumu paziņojumos un Komisijai sniegtajā informācijā par apspriešanos starp ieinteresētajām personām, ir secinājusi, ka nosaukums “Suikerstroop” būtu jāreģistrē kā GTĪ.

(14)

Iebildumi ir balstīti uz Regulas (ES) Nr. 1151/2012 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

(15)

Attiecībā uz nesaderību ar minētās regulas tekstu ir atzīmēti šādi trīs punkti: 1) nosaukums nav specifisks, 2) produkta īpašības un tā ražošanas metode nav unikālas un 3) produkta specifikācijas 3.1. punkts neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam, ciktāl tas attiecas uz norādi “tradicionāls Nīderlandes produkts”.

(16)

Attiecībā uz apstākli, ka nosaukuma izmantošana ir likumīga, atzīta un ekonomiski nozīmīga līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem, ir atzīmēts šāds punkts: identisku nosaukumu izmanto vairāku līdzīgu produktu apzīmēšanai, kuri jau pastāv Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas tirgos.

(17)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 neprasa, lai GTĪ nosaukumi būtu specifiski. Tas tika prasīts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (3) 4. panta 2. punktu. Kaut arī pieteikums tika Komisijai iesniegts, kad bija spēkā Regula (EK) Nr. 509/2006, pieteikumu pēc tam publicēja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, un tāpēc, ievērojot to, ka īpašu pārejas noteikumu nav, piemēro jaunāko regulu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 2. punktu nosaukumu var reģistrēt kā garantētu tradicionālo īpatnību tad, ja tas ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu vai tas izsaka produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes. Šajā gadījumā nosaukums “Suikerstroop” šā specifiskā produkta apzīmēšanai izmantots jau vairākus gadsimtus. Ar to izsaka produkta specifisko raksturu – tas ir sīrups, kas iegūts no šķidruma, kurš paliek pāri, ražojot cukuru no cukurbietēm vai cukurniedrēm. Tātad nosaukums atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām.

(18)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 neprasa, lai ar GTĪ apzīmēts produkts būtu neatkārtojams vai īpatnējs. Tam jābūt atpazīstamam un skaidri atšķiramam. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 4. punktu izslēgti tiek tikai nosaukumi, kas attiecas tikai uz vispārēja rakstura prasībām, ko piemēro produktu kopumam, vai prasībām, kas paredzētas īpašos Savienības tiesību aktos. “Suikerstroop” ir skaidri noteikts attiecībā uz tā īpašībām un ražošanas metodi. Turklāt produkts, uz kuru attiecas ar nosaukumu “Suikerstroop” apzīmētā produkta specifikācija, atbilst prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, jo tā ražošanas metode atbilst šā produkta gatavošanā lietotajai tradicionālajai praksei un produkta sastāvdaļas ir tās, ko izmanto tradicionāli.

(19)

Produkta specifikācijas 3.1. punkta teikums “Kad ir izpildīta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktā minētā procedūra, paredzēts, ka norādi” tradicionāls Nīderlandes produkts “(traditioneel Nederlands product) atveido uz etiķetes tās valsts valodā, kurā produkts tiek tirgots.” neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam. Tas būtu jāaizstāj ar šādu teikumu: “Nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai””. Nīderlandes iestādes piekrita, ka šo grozījumu iekļauj produkta specifikācijā, kas informēšanas vajadzībām jāpublicē no jauna.

(20)

Kaut arī “Suikerstroop” līdzīgus produktus citās dalībvalstīs tirgo ar nosaukumu, kas uzskatāms par nosaukuma “Suikerstroop” tulkojumu šo dalībvalstu oficiālajās valodās, no tā nevar secināt, ka šo dalībvalstu tirgū līdzīgu produktu apzīmēšanai tiktu lietots “identisks nosaukums”. Šajās dalībvalstīs lietotais nosaukums patiešām ir ar to pašu nozīmi, kāda nosaukumam “Suikerstroop” ir nīderlandiešu valodā, taču tas nav identisks nosaukumam “Suikerstroop”, jo ir izteikts citā valodā. Turklāt nosaukums “Suikerstroop” netiek aizsargāts vis kā tāds, bet gan tikai kopā ar norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”.

(21)

Tātad šos nosaukumus, kuru nozīme ir “cukura sīrups” un ar kuriem apzīmē “Suikerstroop” pieteikumā minētajam produktam līdzīgus un Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas valstu tirgos pārdotus produktus, un kuri ir nosaukuma “Suikerstroop” tulkojums minēto valstu attiecīgajās valodās, var turpināt izmantot. Tie nav identiski “Suikerstroop”, un tos nevarētu uzskatīt par tādiem gadījumiem, kas būtu nosaukuma “Suikerstroop” atdarināšana vai asociāciju izraisīšana, jo nosaukums “Suikerstroop”, reiz reģistrēts, būs kopā ar norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”. Tāpēc šā nosaukuma aizsardzība ir ierobežota un skar tikai nosaukumu, kāds tas ir saskaņā ar Nīderlandes tradīciju.

(22)

Turklāt ir acīmredzams, ka nosaukuma “Suikerstroop” reģistrēšana nevar būt par šķērsli tam, lai izmantotu atsevišķos terminus “cukurs” vai “sīrups”, kuri ir sugasvārdi.

(23)

Nīderlande un Somija ir arī vienojušās svītrot 3.2. sadaļas pēdējo teikumu: “Nav citu produktu ar tādu pašu nosaukumu vai līdzīgu produktu ar līdzīga skanējuma nosaukumu.” Tāpēc šāds teikums būtu jāsvītro no produkta specifikācijas, kas informēšanas vajadzībām jāpublicē no jauna.

(24)

Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums “Suikerstroop” būtu jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Informēšanas vajadzībām vienotā dokumenta konsolidētā redakcija būtu jāpublicē.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Suikerstroop” (GTĪ) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.3. grupas “Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (4) XI pielikumu.

2. pants

Regulas 1. pantā minētajam nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”. Produkta specifikācijas konsolidēta redakcija ir iekļauta šīs regulas pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 187, 19.6.2014., 9. lpp.

(3)  Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

PIELIKUMS

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (*1)

“SUIKERSTROOP”

EK Nr.: NL-TSG-0007-01203 – 27.1.2014.

1.   PIETEIKUMA IESNIEDZĒJAS GRUPAS NOSAUKUMS UN ADRESE

Nosaukums:

Kenniscentrum suiker & voeding

Adrese:

Amsterdamsestraatweg 39a, 3744 MA Baarn

Tālrunis

+31 355433455

Fakss

+31 355426626

E-pasts:

info@kenniscentrumsuiker.nl

2.   DALĪBVALSTS VAI TREŠĀ VALSTS

Nīderlande

3.   PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA

3.1.   Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i) (Komisijas Regulas (EK) Nr. 1216/2007  (1) 2. pants)

“Suikerstroop”

Nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”.

3.2.   Vai nosaukums

☒

ir specifisks pats par sevi

☐

izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Šo nosaukumu tradicionāli izmanto produkta apzīmēšanai jau vairākus gadsimtus. “Suikerstroop” (melases sīrupu) iegūst cukura ražošanas procesā. 1977. gada Rīkojuma par cukuru un sīrupu (Warenwet) 12. pantā noteikts: “Ar nosaukumu “Suikerstroop”, kas seko aiz tā auga nosaukuma, kurš izmantots produkta iegūšanai, drīkst apzīmēt vienīgi sīrupainu šķidrumu, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš izmantots produkta gatavošanā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāla gabaliņi, […]”.

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

☒

Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu

☐

Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4.   Produkta veids

2.3. grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 1. punkts)

“Suikerstroop” ir sīrupains šķidrums, ko iegūst no cukurbiešu vai cukurniedru novārījuma, kas ir produkta pamatā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāliņi. Šajā šķidrumā ekstrakta saturs ir vismaz 80 %, pelnvielu maksimālais saturs ir 4,0 %, bet uzrādītais tīrības faktors ir vismaz 73 %. Pateicoties sausnas un cukuru satura augstajam līmenim (vairāk nekā 60 g uz 100 g produkta), produkts ir ilgi uzglabājams. Cukurs nodrošina to, ka “brīvā” ūdens daudzums ir niecīgs, tāpēc nekādi mikroorganismi nevar attīstīties.

Produkta specifika norādīta turpmāk sniegtajā tabulā.

 

Krāsa

Briksa grādi (2)

Kopējais cukuru saturs

“Suikerstroop”

2 000 –30 000 IU (3)

min. 79°

min. 70 %

Fizikālās īpašības

“Suikerstroop” sastāvā ir lipīgs, biezs, viskozs, tumši brūns un sīrupains šķidrums. Cukura saturs tajā ir ļoti augsts, proti, vismaz 70 %.

Ķīmiskās īpašības

“Suikerstroop” minimālais uzrādītais tīrības faktors ir 73 %. Ekstrakta minimālajam saturam jābūt 80 %. “Suikerstroop” maksimālais pelnvielu saturs nedrīkst pārsniegt 4 %.

Organoleptiskās īpašības

Produktam “Suikerstroop” ir sāļi salda, nedaudz rūgtena garša. Saldo garšu rada augstais cukura satura līmenis, savukārt garšas sāļuma niansi rada minerālelementi un citas cukurbiešu vai cukurniedru sastāvdaļas (šķīstošas), kas rodas sīrupā tā ražošanas procesā.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Suikerstroop” izejviela ir sīrupains atlieku šķidrums, kas rodas cukura ražošanas procesā, to iegūstot no cukurbietēm vai cukurniedrēm pēc cukura kristāliņu atdalīšanas.

Kristalizētā cukura ražošanas gaitā, ekstrakcijas posmā cukurbiešu vai cukurniedru cukuri tiek šķīdināti ūdenī. Pārējās cukurbiešu vai cukurniedru (kas nav cukuri) sastāvdaļas arī šķīst ūdenī.

Ekstraktu attīra, biezina un kristalizē. Pēc šādā veidā iegūtā cukura šķīduma kristalizācijas tiek atdalīti cukura kristāliņi. Tās cukurbiešu vai cukurniedru sastāvdaļas, kas nav cukuri, tiek saglabātas saldajā atlieku šķīdumā, kuru dēvē arī par “moederloog” (“mātesūdens”) (jeb sīrups, jeb notecināšanā iegūts sīrups) Šajā “mātesūdenī” vēl ir daudz izšķīdušu cukuru (aptuveni 85 %). Lai tie varētu kristalizēties, “mātesūdeni” no jauna biezina, līdz rodas jauni cukura kristāli. Kristāliņus atkal atdala no sīrupa. Šo atlieku sīrupu dēvē par sīrupu B. Tajā ir aptuveni 75 % cukuru (sausnā) un nedaudz vairāk to vielu, kas nav cukuri. Tieši sīrupu B izmanto par izejvielu “Suikerstroop” ražošanā.

Lai atdalītu piejaukumus, attiecīgo sīrupa B daudzumu ielej maisītājā. Izejvielu apstrādā ar aktīvo ogli, kas absorbē piemaisījumus, kurus vienlaikus ar ogli pēc tam filtrējot atdala. Tā tiek iegūts attīrīts sīrups B, kas ir galvenā “Suikerstroop” sastāvdaļa. Šim attīrītajam sīrupam B pievieno cukura šķīdumu (izšķīdinātu ūdenī) un/vai invertcukuru (sīrupu) tā, lai iegūtu 3.5. punktā norādītās īpašības. Invertcukurs (sīrups) ir sīrups, ko iegūst, cukuru (saharozi) sašķeļot glikozē un fruktozē. Attīrīto sīrupu B, cukura šķīdumu un/vai invertcukuru (sīrupu) sajauc, līdz tiek iegūta viendabīga masa.

Lai iegūtu “Suikerstroop”, kura sastāvs atbilst tam, kas aprakstīts 3.5. punktā, šo viendabīgo sīrupaino masu tvaicē vakuumā, līdz tiek sasniegti vēlamie Briksa grādi (vismaz 79°).

Sīrupu uzglabā rezervuāros, no kuriem ņem sīrupu tā iepildīšanai dažāda veida traukos.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums

“Suikerstroop” specifiku rada tas, ka kvalitātes ziņā tas ir ļoti atšķirīgs no citu veidu sīrupiem, piemēram, ābolu vai bumbieru sīrupa, bet arī no melases, jo tam ir še turpmāk norādītās īpašības.

Izejvielas

“Suikerstroop” raksturo tas, ka šis sīrups tiek 100 % iegūts no cukurbietēm/cukurniedrēm.

Cukura sastāvs

Tā kā sīrupu 100 % apmērā iegūst no cukurbietēm/cukurniedrēm, no ogļhidrātiem tā sastāvā ir gandrīz tikai saharoze un invertcukurs. Minimālais cukura saturs ir 70 % (sk. arī īpašības, kas norādītas 3.5. punktā). Šajā ziņā tas atšķiras arī no melases, kurā cukura saturs ir zemāks par 68 %.

Garša

“Suikerstroop” sāļo garšu, kurā nedaudz sajūtama rūgta garša, nodrošina vielas, kas nav cukuri un kas ir izejvielā, kuru izmanto tā ražošanai. Kopā ar paaugstināto cukura saturu to klātbūtne piešķir šim sīrupam saldsāļo garšu un aromātu, kas to atšķir no citu veidu sīrupiem.

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

Reģistrācijas pieteikumu pamato fakts, ka produktam “Suikerstroop” ir raksturīga tradicionāla ražošanas metode un tradicionāls sastāvs.

Tradicionāla ražošanas metode

Senāk (17. gs. sākumā) “Suikerstroop” ražoja ar rokām, taču, sākot ar 1908. gadu, to ražo rūpnieciski. Rūpnieciskās ražošanas metode kopš tā laika nav mainījusies, lai gan ražošanas process ir uzlabots, racionalizēts un arvien vairāk mehanizēts. Fabrikas (dibinātas 20. gadsimta sākumā, visas ap 1910. gadu) vēl joprojām darbojas. To aprīkojums ir pielāgots tehnikas attīstībai un mūsdienu prasībām.

17., 18. un 19. gadsimts

“Suikerstroop” tradicionāli ir cukura rafinēšanas blakusprodukts. Savā 1783. gada darbā “De suikerraffinadeur” (Cukura rafinētājs) J. H. Reisig aprakstīja paņēmienu, kādā sīrups tika savākts notecināšanas podos cukurmaizīšu ražošanas gaitā. Kristalizācijas procesā attīrītais cukura sīrups (kas pēc konsistences ir biezs šķidrums) tika ieliets cukurmaizīšu veidnēs. Veidnes dažas dienas atstāja uz notecināšanas podiem. Šādi savāktu sīrupu dēvēja par “ongedekte” (“vaļējo”) sīrupu. Pēc tam maizītes apklāja ar mitra smalka māla slāni (kas veicina kristalizācijas procesu un novērš izšķīšanu), pēc tam atkal uzliktas uz podiem. Šīs maizītes lēni aplēja ar ūdeni, un tas pakāpeniski iesūcās tajās. Šādi atdalīto sīrupu dēvēja par “pārsegto” sīrupu. Pēc tam virsējo kārtu (sauso mālu) noņēma, un ar cukurmaizītēm vairākas dienas netika nekas darīts. Tad tās apklāja ar plānāku smalka māla slāni un tās atkal novietoja uz sīrupa podiem un apslacīja ar ūdeni. Šādi savākto sīrupu dēvēja par “beigu” sīrupu (vistīrākais sīrups).

No 20. gs. līdz mūsdienām

Pateicoties tehnikas progresam (industrializācijai), ražošanas process ļauj iegūt vairāk kristalizēta cukura nekā kādreiz. Melasē/melado (= sīrupā) ir vairāk vielu, kas nav cukuri un mazāk cukura (cukura saturs zemāks par 68 %, uzrādītais tīrības faktors zemāks par 73 %). Arī garša ir stipri atšķirīga, jo tiek savākti piemaisījumi (pateicoties rūpnieciskās ražošanas procesa efektivitātei), tā ir daudz sāļāka salīdzinājumā ar agrākajiem “beigu” sīrupiem (sīrups, kas iegūts procesa beigās, ražojot ar rokām). Tomēr, tā kā pieprasījums pēc “Suikerstroop” nemazinājās, tika nolemts to ražot kā patēriņa produktu. Ražošanas process parādījās ap 1900. gadu (sk. aprakstu 3.6. punktā), un kopš 1908. gada produktu pagatavo tā, kā to dara mūsdienās.

Pārskats par ražošanas metodi 1908. gadā un mūsdienās:

Ražošanas metode (kā aprakstīts 3.6. punktā)

1908.

Mūsdienās

Izejviela (sīrups B), kas iegūta cukura ražošanas gaitā no cukurniedrēm vai cukurbietēm

X

X

Sīrupa B attīrīšana ar aktīvo ogli

X

X

Cukura šķīduma un/vai invertcukura sīrupa pievienošana atbilstīgi receptei

X

X

Maisīšana līdz homogēnas masas iegūšanai

X

X

Tvaicēšana, izmantojot termisku apstrādi, līdz vēlamās sausnas iegūšanai

X

X

Tradicionāls sastāvs

Produktu “Suikerstroop” tradicionāli veido saharoze un invertcukurs (ogļhidrāti), kas iegūti no cukurniedrēm vai cukurbietēm.

Mūsdienās ražota “Suikerstroop” sastāvs, attiecībā uz kuru prasības ir aprakstītas 3.9. punktā, ir identisks tam, kāds noteikts 1977. gada Rīkojumā par cukuru un sīrupu (Warenwet).

1977. gada Rīkojumā par cukuru un sīrupu (Warenwet) produkta sastāvs aprakstīts šādi: sīrupains šķidrums, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš pēc cukura kristāliņu ekstrahēšanas izmantots produkta ražošanā. Turklāt ekstrakta minimālajam saturam vajadzēja būt vismaz 80 %, bet uzrādītajam tīrības faktoram – 73 %. Pelnvielu saturs nedrīkstēja pārsniegt 4 %. Šīs svarīgākās “Suikerstroop” sastāva īpašības nav mainījušās, un tās atbilst mūsdienu “Suikerstroop” sastāva prasībām, kā aprakstīts 3.5. punktā.

Tradicionālā izmantošana

“Suikerstroop” ir sastāvdaļa, ko daudz izmanto tradicionālajos ēdienos. Jo Van Lamoen veiktajā uzskaitījumā kolekcijā “Streekgerechten en wetenswaardigheden” (Reģionā populārie ēdieni un intereses objekti) 1987.–1988. gadam šķiet, ka “Suikerstroop” tiek izmantots daudzos reģionālās virtuves ēdienos, piemēram, Groningas piparkūkās (Groningse kruidkoek), brūnās pupiņās ar āboliem, Limburgas skābajā gaļā (Limburgse zoervleisj), Drentes ēdienā ar plūmēm (Drentse proemenkreuze) un Zēlandes saldumos “boterbabbellars” (Zeeuwse boterbabbelaars). C. J. Wannée 1910. gada Amsterdamas mājsaimniecības mākslas pavārgrāmatas (Het kookboek van de Amsterdamse huishoudschool) 6. izdevumā ir arī vairākas receptes ar “Suikerstroop”. Piemēram, boluskoek un stroopmoppen, un stroopsaus (no “Suikerstroop” pagatavota mērce), ko ieteica pasniegt kopā ar vairākiem ēdieniem, jo Holandes agrāko laiku “tradicionālās” receptes ne vienmēr bija pašas garšīgākās.

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko īpašību pārbaudei

“Suikerstroop” specifiku var pārbaudīt, ņemot vērā minimālos izmērāmos parametrus, kas obligāti jāievēro attiecībā uz 3.5. punktā norādītajām īpašībām (krāsu, Briska grādus un kopējo cukuru saturu). Katrā produktu partijā (katrā laidienā) ražotājs pārbauda, vai šīs norādes ir ievērotas (katrā ražošanas darbībā).

Nīderlandes Pārtikas produktu un patēriņa preču iestāde [Nederlandse Voedsel en Warenautoriteit (NVWA)] pārbauda datus, uzraugot pārbaudes. NVWA vismaz reizi gadā veic izlases veida administratīvas kontroles ražošanas uzņēmumā, lai pārbaudītu saglabātos datus par krāsu, Briksa grādiem un kopējo cukuru saturu (ražotājs veic mērījumus katrai produktu partijai un to rezultātus uzglabā digitāli).

4.   IESTĀDES VAI INSTITŪCIJAS, KURAS PĀRBAUDA ATBILSTĪBU PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAI

4.1.   Nosaukums un adrese

Nosaukums:

Nederlandse Voedsel en Waren Autoriteit

Adrese:

Catharijnesingel 59, 3511 GG Utrecht

Tālrunis

+31 882233333

E-pasts:

info@vwa.nl

☒

Publiska

☐

Privāta

4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Nederlandse Voedsel- en warenautoriteit ir atbildīga par to prasību ievērošanas pārbaudi, kuras izklāstītas ar nosaukumu “Suikerstroop” apzīmētā produkta specifikācijā.

(*1)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

(1)  Komisijas 2007. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1216/2007), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 275, 19.10.2007., 3. lpp.).

(2)  Rādītājs, kas atbilst ūdens šķīdumā izšķīdinātas sausnas, šajā gadījumā cukura, saturam, kurš noteikts refraktometriski

(3)   I CUMSA (Starptautiskā Vienotu cukuranalīzes metožu komisija) vienības ( U nits). Jo augstāks ir IU rādītājs, jo tumšāka krāsa.

Tā ir netieša tīrības pakāpes mērvienība.