21.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/14

(1)

Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi arvien vairāk kļūst par tādām infrastruktūrām, kas balstās uz internetu, un platjoslas tīkli un digitālie pakalpojumi ir savstarpēji cieši saistīti. Internets kļūst par dominējošo platformu komunikācijai, pakalpojumiem, izglītībai, līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē, kultūras saturam un uzņēmējdarbībai. Tāpēc piekļuve plaša pārklājuma, ātrgaitas, drošam internetam visā Eiropā un digitālie pakalpojumi sabiedrības labā ir būtiski svarīgi sociālajai un ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, sociālai iekļaušanai un iekšējam tirgum.

(2)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu par Eiropas digitalizācijas programmu, kuras mērķis ir nospraust kursu, lai maksimāli palielinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sociālo un ekonomisko potenciālu. Tās mērķis ir sekmēt pieprasījumu un piedāvājumu konkurētspējīgas ātrdarbīga interneta infrastruktūras un internetā pieejamo digitālo pakalpojumu jomā, lai panāktu patiesa digitālā vienotā tirgus izveidi, kas ir būtiska gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (4) ir definēti nosacījumi, metodes un procedūras Savienības finansiālās palīdzības sniegšanai Eiropas komunikāciju tīkliem transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savietošanas instrumenta (EISI) aptvertajās nozarēs ir līdzīgas problēmas un izredzes, ir plašas iespējas izmantot sinerģiju, tostarp apvienojot EISI finansējumu ar citiem finansējuma avotiem.

(4)

Jau ir izdevies ieviest lielu skaitu pārrobežu digitālo pakalpojumu, kas ļauj Eiropas valsts pārvaldes iestādēm savstarpēji apmainīties ar datiem Savienības politikas atbalstam. Nākot klajā ar jauniem risinājumiem, ir svarīgi ņemt vērā pašreizējos risinājumus, kas īstenoti saistībā ar citām Eiropas iniciatīvām, izvairīties no darba dublēšanās un nodrošināt pieeju un risinājumu koordināciju un pielāgošanu dažādās iniciatīvās un politikas jomās, piemēram, programma ISA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (5), programma Fiscalis, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (6), un "Apvārsnis 2020", kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7). Līdzīgā kārtā ir svarīgi, lai risinājumi atbilstu atzītajiem starptautiskajiem un/vai Eiropas standartiem vai atklātām savstarpējās izmantojamības specifikācijām, jo īpaši tām, ko noteikusi Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (8), un citām attiecīgām specifikācijām un nostādnēm, piemēram, Eiropas sabiedrisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas sistēmai.

(5)

Eiropas tehniskie standarti nāks par labu ātrgaitas platjoslas tīklu izveidei. Ja Savienība vēlas uzņemties vadību telekomunikāciju nozarē, ir nepieciešamas Savienības pētniecības un izstrādes programmas un labāka standartizācijas procedūru uzraudzība.

(6)

Plaša mēroga izmēģinājumu projekti, ko īstenojušas vairākas dalībvalstis kopā un kam līdzfinansējums piešķirts no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (9), piemēram, PEPPOL, STORK, epSOS, eCODEX vai SPOCS, ir apstiprinājuši nozīmīgākos pārrobežu digitālos pakalpojumus iekšējā tirgū, kuru pamatā ir kopēju moduļu izmantošana, kurus konsolidē ar projektu eSENS. Minētie izmēģinājuma projekti jau ir sasnieguši izvēršanai nepieciešamo gatavības pakāpi vai drīzumā tādu sasniegs. Pašreizējie kopīgu interešu projekti jau ir apliecinājuši Eiropas līmeņa darbības skaidru pievienoto vērtību, piemēram, tādās jomās kā kultūras mantojums (Europeana), bērnu aizsardzība ("Drošāks internets"), sociālais nodrošinājums (EESSI), bet citās jomās, piemēram, patērētāju aizsardzības jomā (ODR), ir izstrādāti priekšlikumi.

(7)

Runājot par digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, moduļiem būtu jāpiešķir lielāka prioritāte nekā citām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, jo tie ir priekšnosacījums šo infrastruktūru izveidei. Digitālo pakalpojumu infrastruktūrām inter alia būtu jāveido Eiropas pievienotā vērtība un jāpanāk atbilstība pierādītām vajadzībām. Tām vajadzētu būt sasniegušām pietiekamu gatavības pakāpi, gan tehniskajā, gan ekspluatācijas aspektā, kas pierādīts sekmīgi īstenotos izmēģinājumu projektos. To pamatā vajadzētu būt konkrētam ilgtspējas plānam, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu platformu vidēja termiņa līdz ilgtermiņa darbību arī ārpus EISI. Tādēļ saskaņā ar šo regulu piešķiramā finansiālā palīdzība, ja vien iespējams, būtu ar laiku pakāpeniski jāizbeidz un attiecīgā gadījumā jāpiesaista finansējums no citiem avotiem, kas nav EISI.

(8)

Ir svarīgi, lai digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas nepieciešamas juridisko prasību izpildei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un/vai kas veido vai nodrošina moduļus, kuriem ir potenciāli nozīmīga ietekme uz Eiropas sabiedrisko pakalpojumu attīstību, tiktu finansētas, tādējādi atbalstot dažādas digitālo pakalpojumu infrastruktūras un ar laiku izveidotu Eiropas sadarbspējas ekosistēmu. Šajā saistībā juridiskās prasības nozīmē īpašus noteikumus, kuri pieprasa attīstīt vai izmantot digitālo pakalpojumu infrastruktūras vai panākt rezultātus, kādi iespējami vienīgi Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūrās.

(9)

Projektiem Europeana un "Bērniem drošāks internets" kā nostabilizētām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām finansējumu vajadzētu saņemt prioritārā kārtā. Jo īpaši būtu jānodrošina Savienības finansējuma EISI nepārtrauktība no citām Savienības programmām Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10) noteiktās daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam pirmajos gados, lai dotu iespēju nepārtraukti un veiksmīgi turpināt sniegt pakalpojumus tādā pašā līmenī, kādu nodrošina saskaņā ar pašreizējo finansējuma shēmu. 2012. gada 10. maijā Padome uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Europeana projekta ilgtermiņa dzīvotspēju, tostarp pārvaldības un finansējuma ziņā (11).

(10)

Būtu jānodrošina droša, iekļaujoša un pozitīva tiešsaistes vide bērniem un jauniešiem. Kā būtisks pasākums bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai tiešsaistē būtu jānodrošina "Drošāka interneta" programmas darbība pēc 2014. gada. Īstenojot šo regulu, būtu finansiāli jāatbalsta Eiropas stratēģijas "Bērniem labāks internets" īstenošana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši saistībā ar drošāka interneta centriem dalībvalstīs. Drošāka interneta centru pasākumi, tostarp izpratnes veicināšanas punkti un citi informēšanas pasākumi, palīdzības tālruņa līnijas bērniem, vecākiem un aprūpētājiem, kas sniedz padomus par to, kā bērniem labāk lietot internetu, kā arī uzticības tālruņa līnijas ziņošanai par tādu saturu internetā, kur atainota seksuāla vardarbība pret bērniem, ir būtisks elements un priekšnoteikums tam, lai minētā stratēģija gūtu panākumus.

(11)

Topošajā Savienības tiesību aktā par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū jānosaka detalizētas prasības un nosacījumi tam, lai savstarpēji tiktu atzīti galvenie veicinātājfaktori, kas šeit turpmāk saukti par digitālo pakalpojumu infrastruktūru moduļiem. Minētajā aktā tiks aptverti vairāki no vissvarīgākajiem moduļiem, piemēram, elektroniskā identifikācija un elektroniskais paraksts, kas ir daļa no šīs regulas pielikumā izklāstītajiem kopīgu interešu projektiem.

(12)

Digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas īstenotas saskaņā ar Lēmumu Nr. 922/2009/EK, atvieglos pārrobežu un starpnozaru elektronisko saziņu starp Eiropas valsts pārvaldes iestādēm. Tas savukārt ļaus nodrošināt būtiskus pakalpojumus tādās jomās kā, inter alia, elektroniska identifikācija un autentifikācija, un e-iepirkums, uzņēmumu reģistru pārrobežu savstarpēja savienošana, sadarbspējīgi pārrobežu elektroniski veselības pakalpojumi, kā arī pārrobežu sadarbība kiberdrošības jomā, tādējādi sekmējot digitālā vienotā tirgus izveidi. Šāda saziņa starp pārvaldes iestādēm būs iespējama, izveidojot un/vai veicinot sadarbspējīgas pamatpakalpojumu platformas, kuru pamatā ir pašreizējie kopējie moduļi un/vai kuras nodrošina papildu moduļus, kuri ir būtiski citu pamatpakalpojumu platformu izveidei un saistītajiem vispārējiem pakalpojumiem, kas pārrobežu digitālo pakalpojumu sniegšanas nolūkā valstu infrastruktūras sasaista ar pamatpakalpojumu platformām.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāmudina vietējās un reģionālās iestādes pilnībā un rezultatīvi iesaistīties digitālo pakalpojumu infrastruktūru pārvaldībā un jānodrošina, ka kopīgu interešu projektos, kuri attiecas uz e-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, tiek ņemti vērā Eiropas sadarbspējas sistēmas ieteikumi.

(14)

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par platjoslu Eiropā "Ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē" (12) uzsvēra, ka platjoslas pakalpojumi ir Savienības rūpniecības nozares konkurētspējas nozīmīgs faktors un tie sniedz lielu ieguldījumu Savienības ekonomiskajā izaugsmē, sociālajā kohēzijā un kvalitatīvā nodarbinātībā. Lai Savienība kļūtu par jauninājumu, zināšanu un pakalpojumu mājvietu, ieguldījumi modernākajā un pret nākotni nodrošinātā tehnoloģijā ir būtiski.

(15)

Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrgaitas platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas radītu pasaulē vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu, kā arī radītu Savienībai potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Strauja ātrgaitas platjoslas tīklu izvēršana ir izšķiroša Savienības produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas var ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs.

(16)

Jauno infrastruktūras iespēju apvienošanai ar jauniem, novatoriskiem un sadarbspējīgiem pakalpojumiem būtu jārada pozitīvs noslēgts cikls, veicinot lielāku ātrgaitas platjoslas pieprasījumu, kuru saskaņā ar komercijas noteikumiem būtu vēlams apmierināt.

(17)

Eiropas digitalizācijas programmā ir paredzēts, ka līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu būt pieejamam internetam ar ātrumu virs 30 Mb/s un 50 % vai vairāk Eiropas mājsaimniecību būtu jāabonē interneta pieslēgums virs 100 Mb/s.

(18)

Ņemot vērā straujo attīstību digitālo pakalpojumu jomā un tādu lietojumprogrammu, kam nepieciešams aizvien ātrāks interneta savienojums, straujo attīstību un moderno tehnoloģiju, kas dod šādas iespējas, straujo attīstību, ir lietderīgi saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmas novērtēšanu apsvērt iespēju pārskatīt platjoslas mērķus 2020. gadam, lai nodrošinātu, ka Savienībā ir konkurētspējīgs platjoslas pieslēguma ātrums salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikām.

(19)

Daļai no platjoslas projektiem būtu jāapliecina vērienīgākas ieceres, tiecoties uz lielāku ātrumu un tādējādi kļūstot par ātrākas savienojamības izmēģinājuma projektiem un modeļiem, kurus pēc tam varētu izmantot atkārtoti.

(20)

Savā 2013. gada 12. septembra rezolūcijā "Digitalizācijas programma izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai – laiks palielināt apgriezienus" Eiropas Parlaments uzsvēra, ka pārskatīts, nākotnē vērsts Eiropas digitālās programmas mērķis 2020. gadam ir visām mājsaimniecībām Savienībā nodrošināt 100 Mb/s pieslēgumu, savukārt 50 % mājsaimniecību abonē interneta pieslēgumu 1 Gb/s vai ātrāku.

(21)

Privātajam sektoram būtu jāuzņemas vadošā loma platjoslas tīklu izvēršanā un modernizēšanā, kas būtu jāatbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldītājiem labvēlīgu regulējumu. Ja privātā sektora ieguldījumi ir nepietiekami, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie centieni, lai sasniegtu Eiropas digitalizācijas programmas mērķus. Publiskā finansiālā palīdzība platjoslas pakalpojumu jomā būtu jāpiešķir vienīgi tām programmām vai ar konkrētām iniciatīvām saistītiem projektiem, kurus nevar finansēt tikai ar privātā sektora līdzekļiem, kas jāapstiprina ex-ante novērtējumā, kurā precizētas tirgus neveiksmes vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (13).

(22)

Platjoslas tīklu projektos izmantojamie finanšu instrumenti nevajadzīgi neizkropļo konkurenci, neizstumj privātos ieguldījumus vai nerada šķēršļus privātajiem ieguldītājiem. Šie instrumenti jo īpaši ir atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101., 102., 106. un 107. pantam, kā arī attiecīgā gadījumā ES pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu.

(23)

Publisks finansējums platjoslas tīkliem jātērē vienīgi tādiem infrastruktūras projektiem, kas atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem konkurences jomā, un pienākumiem saistībā ar piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (14).

(24)

Tā kā saskaņā ar EISI pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti, finansiālās palīdzības jomā būtu jāorientējas uz finanšu mehānismu izveidi Savienības līmenī, lai piesaistītu papildu ieguldījumus, sekmētu palielinošu ietekmi un tādējādi veicinātu privāto un citu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu ieguldījumu veikšanai. Šī pieeja uzņēmumiem un institucionālajiem dalībniekiem ļauj veikt tādus piešķīrumus, kas ir krietni lielāki par saskaņā ar EISI tieši pieejamo finansējumu.

(25)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar EISI pieejamais finansējums ir ierobežots, un lai nodrošinātu piemērotu finansējumu digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, kopējai budžeta summai, ko piešķir attiecībā uz platjoslu, nevajadzētu pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai noteiktu izmaksu ziņā efektīvu intervenci, kas būtu jānosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, inter alia ņemot vērā iecerēto finanšu instrumentu tipu, potenciālo sviras efektu minimālās efektivitātes projekta portfelim un apstākļus tirgū.

(26)

Ja ex-ante novērtējumā konstatētas tirgus neveiksmes vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā un ja attiecīgu lēmumu ir pieņēmušas vadošās iestādes, ar EISI atbalstu platjoslas tīklu izvēršanai būtu jāpapildina atbalsts no citām Savienības programmām un iniciatīvām, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Ar EISI finansiālo palīdzību platjoslas izvēršanas jomā būtu jāsekmē dalībvalstu centieni gan tiešā veidā, gan nodrošinot ieguldījumu instrumentu, kas ļautu veikt brīvprātīgus, atsevišķi nodalītus piešķīrumus no citiem avotiem, tostarp ESI fondiem, tādējādi ļaujot dalībvalstīm izmantot priekšrocības, ko sniedz zinātība un Savienības pārvaldītu objektu apjomradīta ietekme, lai palielinātu publisko tēriņu efektivitāti.

(27)

Lai nodrošinātu vislielāko atdevi pret ieguldītajiem līdzekļiem un ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, EISI finansējums būtu jāpiešķir tādiem projektiem, kas balstās uz tehnoloģiju, kas vislabāk piemērota konkrētajam projektam, kas var noderēt kā impulss novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem un kam piemīt liels potenciāls, ka tos varētu izmantot atkārtoti. Gadījumos, kad projektu finansēšanai izmanto brīvprātīgus ieguldījumus saskaņā ar EISI, piemēram, ESI fondus vai valstu vai reģionālu finansējumu, atbilstības kritērijiem vajadzētu būt vieglāk pielāgojamiem un vajadzētu ņemt vērā konkrēto situāciju un apstākļus tajās jomās, kam attiecīgais finansējums paredzēts.

(28)

Savienība var atbalstīt platjoslas tīklu izvēršanu, kas sekmē Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanu visu veidu teritorijās. Eiropas digitalizācijas programmas nozīmīgi mērķi ir digitālās plaisas samazināšana un plašāka digitālā iekļaušana. Tādēļ visām Savienības darbībām platjoslas interneta jomā vajadzētu pievērsties īpašajām vajadzībām, kādas piemīt piepilsētu, lauku un it īpaši mazapdzīvotām un mazattīstītām teritorijām, kam nepieciešams nodrošināt pieslēgumu. Tas attiecas arī uz tādu platjoslas tīklu izvēršanu, kas nodrošina salu, nošķirtu teritoriju, kalnu, attālu un nomaļu reģionu, tostarp dalībvalstu, kas atrodas uz salām, savienojumus ar Savienības centrālajiem reģioniem un/vai darbības, kuru mērķis ir uzlabot starp šādiem reģioniem un Savienības centrālajiem reģioniem izveidoto savienojumu uzticamību vai veiktspēju.

(29)

Lai pilnībā izveidotu digitālo vienoto tirgu, būtu jāveicina savietojamība starp EISI un valstu un reģionālā mērogā veiktām darbībām platjoslas interneta jomā.

(30)

Īstenojot šo regulu, finansiālās palīdzības veidi būtu jāpielāgo attiecīgo darbību raksturīgajām iezīmēm. Tādējādi digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā pamatpakalpojumu platformas, kurām finansējumu nevar piešķirt no citiem avotiem, būtu jānosaka par prioritārām, kam finansējums piešķirams, noslēdzot iepirkuma līgumu, vai, izņēmuma gadījumā, piešķirot dotācijas, savukārt vispārējiem pakalpojumiem būtu piešķirama vienīgi ierobežota finansiālā palīdzība no EISI. Turklāt attiecībā uz jebkuru EISI finansiālo palīdzību būtu jāņem vērā mērķis nodrošināt Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu, un tādēļ platjoslas tīkli būtu jāatbalsta ar tādiem finanšu instrumentiem, kam ir lielāks sviras efekts nekā dotācijām.

(31)

Īstenojot intervenci saskaņā ar šo regulu, būtu jācenšas panākt sinerģiju un sadarbspēju gan dažādu pielikumā aprakstīto kopīgu interešu projektu starpā, gan ar citām infrastruktūrām, tostarp tām transporta un enerģētikas infrastruktūrām, ko atbalstījis EISI, attiecīgajām pētniecības infrastruktūrām, kas inter alia atbalstītas ar "Apvārsni 2020", un attiecīgajām infrastruktūrām, kas atbalstītas no ESI fondiem, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un nevajadzīga administratīvā sloga.

(32)

Kopīgu interešu projektiem finansiālais atbalsts būtu jāpapildina ar horizontālajām darbībām, tostarp tehnisko palīdzību, pieprasījuma veicināšanas pasākumiem un koordinācijas pasākumiem, ar kuriem būtu jācenšas pēc iespējas vairāk palielināt Savienības intervences ietekmi.

(33)

Piešķirot līdzekļus intervencei platjoslas tīklu jomā, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā pašreizējo Savienības finanšu instrumentu novērtējumu rezultāti.

(34)

Komisijai būtu jāsaņem no visu dalībvalstu pārstāvjiem veidotas ekspertu grupas palīdzība, ar kuru būtu jākonsultējas, un šai grupai būtu jāsniedz savi ieteikumi inter alia tādos jautājumos kā šīs regulas īstenošanas uzraudzība, plānošana, novērtēšana un īstenošanas problēmu risināšana.

(35)

Ekspertu grupai būtu jāsadarbojas arī ar tām vienībām, kas iesaistītas šīs regulas īstenošanā, piemēram, ar vietējām un reģionālām iestādēm, interneta pakalpojumu sniedzējiem, publisko tīklu administratoriem un komponentu ražotājiem, kā arī ar valsts regulatīvajām iestādēm un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (15).

(36)

Ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izveido EISI koordinācijas komiteju, kas ir arī komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (16) nozīmē. Ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 arī piešķir Komisijai pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru pieņemt gada un daudzgadu darba programmas, tostarp telekomunikāciju nozarē, uz kuru attiecas šī regula. Šajā sakarā ir svarīgi precizēt, ka, apspriežot ar šo regulu saistītus jautājumus, jo īpaši gada un daudzgadu darba programmu projektus, dalībvalstis EISI koordinācijas komitejā būtu jāpārstāv telekomunikāciju infrastruktūras nozares ekspertiem.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši Eiropas komunikāciju tīklu telekomunikāciju infrastruktūras jomā koordinētu attīstību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet atbalstīto infrastruktūru pārrobežu rakstura un ietekmes uz visu Savienības teritoriju dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru nozarē, Regulā (ES) Nr. 1316/2013 ir definēti nosacījumi, metodes un procedūras Savienības finansiālās palīdzības sniegšanai Eiropas komunikāciju tīkliem. Tajā paredz arī līdzekļu sadalījumu, kāds būs pieejams saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 visās trijās nozarēs. Regula (ES) Nr. 1316/2013 ir piemērojama no 2014. gada 1. janvāra. Tāpēc ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanu Regulas (ES) Nr. 1316/2013 piemērošanai un Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(39)

Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (17),

a)

kopīgu interešu projektu mērķi un darbības prioritātes;

b)

kopīgu interešu projektu apzināšana;

c)

kritēriji, saskaņā ar kuriem darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 to izstrādei, ieviešanai, izvēršanai, savstarpējiem savienojumiem un sadarbspējai;

d)

kopīgu interešu projektu finansēšanas prioritātes.

a)

"telekomunikāciju infrastruktūra" ir platjoslas tīkli un digitālo pakalpojumu infrastruktūras;

b)

"digitālo pakalpojumu infrastruktūras" ir infrastruktūras, kas ļauj sniegt tīkla pakalpojumus elektroniski, parasti internetā, nodrošinot Eiropas mēroga sadarbspējīgus pakalpojumus iedzīvotāju, uzņēmumu un/vai publisku iestāžu kopīgās interesēs, un kuras sastāv no pamatpakalpojumu platformām un vispārējiem pakalpojumiem;

c)

"moduļi" ir digitālo pakalpojumu pamatinfrastruktūras, kas ir galvenie veicinātājfaktori, kurus var atkārtoti izmantot sarežģītākās digitālo pakalpojumu infrastruktūrās;

d)

"pamatpakalpojumu platformas" ir digitālo pakalpojumu infrastruktūru centrālie mezgli, kuru mērķis ir nodrošināt visu Eiropu aptverošu savienojamību, piekļuvi un sadarbspēju, un kuras ir pieejamas dalībvalstīm un var kļūt pieejamas citām vienībām;

e)

"vispārējie pakalpojumi" ir starpniecības pakalpojumi, kas sasaista vienu vai vairākas valstu infrastruktūras ar pamatpakalpojumu platformu(-ām);

f)

"platjoslas tīkli" ir vadu un bezvadu piekļuves tīkli, papildu infrastruktūra un pamattīkli, kas spēj nodrošināt ļoti ātru ātrgaitas savienojamību;

g)

"horizontālas darbības" ir Regulas (ES) Nr. 1316/2013 2. panta 6. un 7. punktā definētie pētījumi un programmas atbalsta darbības.

a)

nodrošināt ekonomikas izaugsmi un atbalstīt iekšējā tirgus izveidi un darbību, kas uzlabo Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju;

b)

panākt iedzīvotāju, uzņēmumu un publisko iestāžu ikdienas uzlabojumus visos līmeņos, veicinot platjoslas tīklus, valstu, reģionālo un vietējo platjoslas tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, kā arī nediskriminējošu piekļuvi tādiem tīkliem un digitālu iekļaušanu.

a)

Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru sadarbspēja, savienojamība, ilgtspējīga izvēršana, ekspluatācija un modernizācija, kā arī Eiropas līmeņa koordinācija;

b)

efektīva privātā un publiskā sektora ieguldījumu plūsma, kas sekmē platjoslas tīklu izvēršanu un modernizēšanu, lai palīdzētu sasniegt Eiropas digitalizācijas programmā noteiktos mērķus platjoslas pakalpojumu jomā.

a)

ir izstrādāti ar mērķi izveidot un/vai veicināt sadarbspējīgas un, ja iespējams, starptautiski savietojamas pamatpakalpojumu platformas, līdz ar digitālo pakalpojumu infrastruktūru vispārējiem pakalpojumiem;

b)

nodrošina efektīvus ieguldījumu instrumentus platjoslas tīklos, piesaista jaunas ieguldītāju un projektu īstenotāju kategorijas un sekmē novatorisku projektu un uzņēmējdarbības modeļu replicējamību.

a)

iepirkumu; un/vai

b)

dotācijām.

a)

ar finanšu instrumentiem, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1316/2013, saistībā ar kuriem papildu piešķīrumus var veikt no citām EISI nozarēm, citiem instrumentiem, programmām un Savienības budžeta pozīcijām, dalībvalstīm, tostarp reģionālām un vietējām iestādēm un jebkādiem citiem ieguldītājiem, arī privātajiem ieguldītājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 15. panta 2. punktu; un/vai

b)

apvienojumā ar finanšu instrumentiem un dotācijām no publiskajiem avotiem, kas nav EISI, vai tie būtu Savienības vai valstu publiskie avoti;

a)

iepirkumu; un/vai

b)

dotācijām.

a)

ir izvēršanai nepieciešamā gatavības pakāpe, ko jo īpaši apliecina sekmīgi īstenoti izmēģinājumu projekti, piemēram, Savienības programmas inovācijas un pētniecības jomā;

b)

sekmē Savienības politiku un darbības iekšējā tirgus atbalstam;

c)

rada Eiropas pievienoto vērtību un izstrādā stratēģiju un plānu attiecībā uz ilgtspēju ilgtermiņā, attiecīgā gadījumā izmantojot citus finansējuma avotus, kas nav EISI; to kvalitāti apliecina iespēju, izmaksu un ieguvumu izvērtējumā. Šādu stratēģiju vajadzības gadījumā atjaunina;

d)

atbilst starptautiskajiem un/vai Eiropas standartiem vai atklātām savstarpējās izmantojamības specifikācijām un nostādnēm, piemēram, Eiropas sadarbspējas sistēmai, un ņem vērā pašreizējos risinājumus.

a)

tās ievērojami sekmē Eiropas digitalizācijas programmas mērķu īstenošanu;

b)

projekta izstrādē un sagatavošanā ir sasniegta pietiekama gatavības pakāpe, kuras pamatā ir efektīvi īstenošanas mehānismi;

c)

tās novērš tirgus neveiksmes vai neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā;

d)

tās nerada tirgus izkropļojumus vai neizstumj privātos ieguldījumus;

e)

tās izmanto tehnoloģiju, ko uzskata par vispiemērotāko vajadzību risināšanai attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā ģeogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos faktorus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un atbilstīgi tehnoloģiskās neitralitātes principam;

f)

tās izmanto konkrētajam projektam vispiemērotāko tehnoloģiju, vienlaikus piedāvājot vislabāko līdzsvaru starp progresīvākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības un tīkla noturības ziņā un izmaksu efektivitāti;

g)

tām ir liels replicējamības potenciāls un/vai to pamatā ir novatoriski uzņēmējdarbības modeļi.

a)

tās sagatavo vai atbalsta īstenošanas darbības izvēršanā, pārvaldībā un pašreizējo un jauno īstenošanas problēmu novēršanā;

b)

rada jaunu pieprasījumu pēc digitālo pakalpojumu infrastruktūrām.

a)

uzraudzīt šīs regulas īstenošanu;

b)

attiecīgos gadījumos ņemt vērā valstu plānus vai valstu stratēģijas;

c)

veikt pasākumus, lai novērtētu darba programmu īstenošanu no finansiālā un tehniskā viedokļa;

d)

risināt pašreizējo vai jaunu projekta īstenošanā radušās problēmas;

e)

definēt stratēģiskās ievirzes, pirms tiek izstrādātas gada un daudzgadu darba programmas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. pantā, jo īpaši attiecībā uz to darbību atlasi un atsaukšanu, kas sekmē kopīgu interešu projektus, un budžeta sadalījuma noteikšanu, kā arī minēto darba programmu pārskatīšanu.

a)

digitālo pakalpojumu infrastruktūru pieejamību, ko nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kas pieslēgušās katrai digitālo pakalpojumu infrastruktūrai;

b)

to iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā daudzuma, kuri izmanto digitālo pakalpojumu infrastruktūras, un šādu pakalpojumu pieejamība pāri robežām;

c)

platjoslas pakalpojumu jomā piesaistīto ieguldījumu apjoma un to sviras efekta attiecībā uz projektiem, kurus finansē no 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto publisko avotu piešķīrumiem.