29.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1022/2013

(2013. gada 22. oktobris),

ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

2012. gada 29. jūnijā eurozonas valstu vai valdību vadītāji aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu vienotu uzraudzības mehānismu, kurā piedalās Eiropas Centrālā banka (ECB). Eiropadome savos 2012. gada 29. jūnija secinājumos aicināja tās priekšsēdētāju ciešā sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju, Eurogrupas priekšsēdētāju un ECB priekšsēdētāju izstrādāt konkrētu un noteiktā laikā īstenojamu ceļvedi, lai sasniegtu patiesu ekonomikas un monetāro savienību, ietverot tajā konkrētus priekšlikumus par to, kā saglabāt vienotā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus vienotību un integritāti.

(2)

Vienota uzraudzības mehānisma paredzēšana ir pirmais solis ceļā uz Eiropas banku savienības izveidi, kuras pamatā ir patiesi vienots noteikumu kopums finanšu pakalpojumu jomā un jaunas noguldījumu apdrošināšanas un noregulējuma sistēmas.

(3)

Lai nodrošinātu vienotu uzraudzības mehānismu, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (4). piešķir īpašus uzdevumus ECB attiecībā uz politikas virzieniem, kas saistīti ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību dalībvalstīs, kuru nauda vienība ir euro, un ļauj citām dalībvalstīm veidot ciešu sadarbību ar ECB.

(4)

Uzraudzības uzdevumu piešķiršanai ECB attiecībā uz kredītiestādēm dažās dalībvalstīs nekādi nevajadzētu apgrūtināt iekšējā tirgus darbību finanšu pakalpojumu jomā. Šā iemesla dēļ Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (5), būtu jāsaglabā tās loma un visas pašreizējās pilnvaras un pienākumi — tai būtu jāturpina pilnveidot un veicināt visām dalībvalstīm piemērojamā vienotā noteikumu kopuma konsekventa piemērošana un jāsekmē uzraudzības prakses konverģence Savienībā kopumā.

(5)

Ir izšķiroši svarīgi, lai banku savienībai būtu demokrātiski pārskatatbildības mehānismi.

(6)

ECB, veicot tai uzticētos uzdevumus un pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, būtu pilnībā jāņem vērā kredītiestāžu dažādība, to lielums un uzņēmējdarbības modeļi, kā arī Eiropas banku nozarē pastāvošās dažādības sniegtās sistēmiskās priekšrocības.

(7)

Lai sekmētu labākās uzraudzības prakses īstenošanu iekšējā tirgū, ir būtiski svarīgi vienoto noteikumu kopumu papildināt ar Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību, ko izstrādājusi EBI, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm. Minētajā uzraudzības rokasgrāmatā būtu jānosaka labākā prakse attiecībā uz uzraudzības metodoloģiju un procesiem visā Savienībā, lai sasniegtu atbilstību starptautiskajiem un Savienības pamatprincipiem. Rokasgrāmatai nevajadzētu būt juridiski saistošiem aktiem un tai nebūtu jāierobežo uz vērtējumu balstīta uzraudzība. Tai būtu jāaptver visi jautājumi, uz kuriem attiecas EBI darbības joma, tostarp patērētāju aizsardzība un cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ciktāl tie piemērojami. Rokasgrāmatā būtu jānosaka riska novērtēšanas kritēriju sistēma un metodoloģija, agrīnu brīdinājuma signālu konstatēšana un uzraudzības darbības kritēriji. Rokasgrāmata būtu jāizmanto kompetentajām iestādēm. Rokasgrāmatas izmantošana būtu jāuzskata par būtisku elementu, novērtējot uzraudzības prakses konverģenci un veicot salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

(8)

EBI būtu jāvar pieprasīt finanšu iestādēm informāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 attiecībā uz jebkādu informāciju, kura minētajām finanšu iestādēm ir likumīgi pieejama, tostarp informāciju, kas ir tādu personu rīcībā, ko minētās finanšu iestādes atalgo par attiecīgu darbību veikšanu, revīzijām, ko minētajām finanšu iestādēm nodrošina ārēji revidenti, un attiecīgu dokumentu, uzskaites dokumentu un protokolu kopijām.

(9)

EBI informācijas pieprasījumiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem un argumentētiem. Iebildumi pret konkrētiem EBI informācijas pieprasījumiem, pamatojoties uz neatbilstību Regulā (ES) Nr. 1093/2010 izklāstītajām prasībām, būtu jāizsaka saskaņā ar atbilstīgām procedūrām. Ja šādus iebildumus izsaka informācijas pieprasījuma adresāts, tam nevajadzētu viņu atbrīvot no pienākuma sniegt prasīto informāciju. Lēmuma pieņemšanai par to, vai konkrēts EBI informācijas pieprasījums atbilst minētajai regulai, vajadzētu būt Eiropas Savienības Tiesas kompetencē saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajām procedūrām.

(10)

Būtu jānostiprina iekšējais tirgus un Savienības kohēzija, un šajā kontekstā būtu uzmanīgi jāizskata bažas saistībā ar tādiem jautājumiem kā EBI pārvaldība un balsošanas kārtība, un būtu jāgarantē vienlīdzīga attieksme pret vienotā uzraudzības mehānismā (VUM) iesaistītajām dalībvalstīm, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1024/2013 un pārējām dalībvalstīm.

(11)

Tā kā EBI, kurā dalībvalstis piedalās ar vienlīdzīgām tiesībām, tika izveidota ar mērķi izstrādāt vienoto noteikumu kopumu un sekmēt tā konsekventu piemērošanu, kā arī veicināt uzraudzības prakses konsekvenci Savienībā, un tā kā ECB ir vadoša loma VUM, EBI rīcībā būtu jādod atbilstīgi instrumenti, kas ļautu tai efektīvi pildīt tai piešķirtos uzdevumus attiecībā uz iekšējā tirgus integritāti.

(12)

Ņemot vērā uzraudzības uzdevumus, kas ECB piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, EBI būtu jāvar veikt uzdevumus arī attiecībā uz ECB tādā pašā veidā kā attiecībā uz pārējām kompetentajām iestādēm. Jo īpaši būtu atbilstīgi jāpielāgo esošie mehānismi domstarpību izšķiršanai un rīcībai ārkārtas situācijās, lai tie arī turpmāk darbotos efektīvi.

(13)

Lai ārkārtas situācijās pildītu minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, EBI būtu jāsaņem pilnīga informācija par visiem būtiskajiem notikumiem, un tā būtu jāaicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs, tostarp ar tiesībām uzstāties vai citādi dot savu ieguldījumu.

(14)

Lai nodrošinātu, ka atbilstīgi tiek ņemtas vērā visu dalībvalstu intereses, un ļautu pienācīgi darboties EBI nolūkā saglabāt un padziļināt iekšējo tirgu finanšu pakalpojumu jomā, būtu jāpieņem tās Uzraudzības padomes balsošanas kārtība.

(15)

Lēmumi par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un domstarpību izšķiršanu būtu jāizskata neatkarīgai darba grupai, kas sastāv no balsstiesīgiem Uzraudzības padomes locekļiem, kuriem nav nekādu interešu konfliktu un kurus ieceļ Uzraudzības padome. Lēmumi, ko darba grupa ierosina Uzraudzības padomei, būtu jāpieņem ar tādu Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ko vajadzētu veidot VUM iesaistīto dalībvalstu ("iesaistītās dalībvalstis") kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam un to dalībvalstu kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam, kas nav iesaistītās dalībvalstis ("neiesaistītās dalībvalstis").

(16)

Lēmumi attiecībā uz rīcību ārkārtas situācijās būtu jāpieņem ar tādu Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ko vajadzētu veidot iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam un neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam.

(17)

Lēmumi, kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, būtu jāpieņem ar tādu Uzraudzības padomes locekļu kvalificētu balsu vairākumu, ko vajadzētu veidot vismaz iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam un neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļu vienkāršam balsu vairākumam.

(18)

EBI būtu jāsagatavo šīs darba grupas reglaments, kas nodrošina tās neatkarību un objektivitāti.

(19)

Valdes sastāvam vajadzētu būt sabalansētam, un būtu jānodrošina, ka tajā ir pienācīgi pārstāvētas neiesaistītās dalībvalstis.

(20)

Ieceļot EBI iekšējo struktūru un komiteju locekļus, būtu jānodrošina ģeogrāfiskais līdzsvars starp dalībvalstīm.

(21)

Lai nodrošinātu EBI pienācīgu darbību un to, ka visas dalībvalstis tajā ir atbilstīgi pārstāvētas, būtu jāuzrauga balsošanas kārtība, Valdes sastāvs un neatkarīgās darba grupas sastāvs. Pēc attiecīga laikposma tie būtu jāpārskata, ņemot vērā gūto pieredzi un attīstību.

(22)

Neviena dalībvalsts vai dalībvalstu grupa nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē kā finanšu pakalpojumu vieta.

(23)

EBI būtu jāsniedz atbilstīgi finanšu un personāla resursi, lai tā varētu atbilstīgi pildīt visus papildu uzdevumus, kas tai piešķirti ar šo regulu. EBI budžeta izstrādes, izpildes un kontroles procedūrā, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 63. un 64. pantā, būtu pienācīgi jāņem vērā minētie papildu uzdevumi. EBI būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt augsta līmeņa efektīvu un konsekventu prudenciālu regulējumu un uzraudzību visās dalībvalstīs, aizsargāt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus integritāti, efektivitāti un sakārtotu darbību, kā arī saglabāt finanšu sistēmas stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1093/2010,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi.

1.

Regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstīgi Direktīvas 94/19/EK, Direktīvas 2002/87/EK, Regulas (EK) Nr. 1781/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (7) darbības jomai un attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/65/EK, Direktīvā 2005/60/EK, Direktīvā 2007/64/EK un Direktīvā 2009/110/EK, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un tās uzraugošajām kompetentajām iestādēm, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr 1024/2013 (8).

b)

panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci, sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veic tirgu ekonomisko analīzi, lai veicinātu iestādes darbības mērķa sasniegšanu.";

c)

panta 5. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

"Veicot savus pienākumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi un nediskriminējošā veidā visas Savienības interesēs.".

2.

Regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"f)

kompetentās vai uzraudzības iestādes, kā noteikts Savienības aktos, kuri minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Centrālā Banka attiecībā uz uzdevumiem, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, kā arī Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.".

3.

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Iestāžu pārskatatbildība

Iestādes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Centrālā banka atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par to uzraudzības uzdevumu izpildi, kas tai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, saskaņā ar minēto regulu.".

4.

Regulas 4. panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i)

kompetentās iestādes, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, tostarp Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai piešķirti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, Direktīvā 2007/64/EK un kā minēts Direktīvā 2009/110/EK.".

5.

Regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus, regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus un citus pasākumus, kuru pamatā ir 1. panta 2. punktā minētie tiesību akti;

aa)

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu, kurā nosaka uzraudzības metodoloģiju un procesu paraugpraksi attiecībā uz finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, inter alia ņemot vērā finanšu iestāžu mainīgās uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļus;";

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)

veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;";

iii)

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i)

sekmēt uzraudzītāju kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību, sistēmisku risku uzraudzību, novērtēšanu un mērīšanu, atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi un saskaņošanu, noguldītāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu visā Savienībā un grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējuma metožu izstrādi, kā arī novērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem, ar ko veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas krīžu pārvaldībā saistībā ar pārrobežu iestādēm, kas var izraisīt sistēmisku risku, saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;";

iv)

punkta l) apakšpunktu svītro;

b)

iekļauj šādu punktu:

"1.a   Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:

a)

pilnībā izmanto savas pilnvaras; un,

b)

pienācīgi ņemot vērā mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, pilnībā ņem vērā kredītiestāžu dažādos veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu.";

c)

iekļauj šādu punktu:

"2.a   Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde pienācīgi ņem vērā labāka regulējuma principus, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, kas iegūti saskaņā ar šo regulu.".

6.

Regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.   Iestāde kā iestādes sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kura sadarbojas ar visām attiecīgajām kompetentajām uzraudzības iestādēm, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un konsultētu iestādi, lai tā ar šo informāciju iepazīstinātu Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.";

b)

panta 5. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

"Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālu darbību, un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, informē Komisiju un kompetentās iestādes, lai sekmētu jebkādu šādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.".

7.

Regulas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai spētu pildīt minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, iestāde saņem informāciju par visiem būtiskajiem notikumiem, un to aicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu atbilstīgajās sanāksmēs.";

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu un ārkārtas apstākļos, kad kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgu notikumu attīstību, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai reaģētu uz šādu notikumu attīstību, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.".

8.

Regulas 19. panta 1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"1.   Neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūrai vai saturam gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt minētajām kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.".

9.

Iekļauj šādu pantu:

"20.a pants

Uzraudzības pārskatīšanas procesa konverģence

Iestāde savu pilnvaru ietvaros veicina uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa konverģenci saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, lai Savienībā ieviestu stingrus uzraudzības standartus.".

10.

Regulas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai saskaņotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu, un iestādes darbinieki var piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.";

b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"2.   Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētās finanšu iestādes, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.".

11.

Regulas 22. pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a   Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saskaņā ar 32. pantu, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par saviem apsvērumiem. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga novērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.".

12.

Regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Iestāde sniedz ieguldījumu un aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot un saskaņojot efektīvus, konsekventus un atjauninātus finanšu iestāžu atveseļošanas un noregulējuma plānus. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, iestāde arī palīdz izstrādāt procedūras ārkārtas situācijām un preventīvus pasākumus, lai mazinātu jebkādu neveiksmju sistēmisko ietekmi.".

13.

Regulas 27. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"2.   Iestāde veic novērtējumu par to, vai ir vajadzīga saskaņotu, stabilu un uzticamu finansēšanas mehānismu sistēma, kurā atbilstīgi finansēšanas instrumenti būtu saistīti ar koordinētu krīzes pārvarēšanas pasākumu kopumu.".

14.

Regulas 29. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

"Lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur atjauninātu Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību visā Savienībā, inter alia ņemot vērā finanšu iestāžu mainīgās uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļus. Eiropas uzraudzības rokasgrāmatā nosaka uzraudzības metodoloģiju un procesu paraugpraksi.".

15.

Regulas 30. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Pamatojoties uz salīdzinošo izvērtēšanu, iestāde saskaņā ar 16. pantu var izstrādāt pamatnostādnes un ieteikumus. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes cenšas ievērot minētās pamatnostādnes un ieteikumus. Izstrādājot regulatīvu tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, iestāde ņem vērā salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus un visu citu tās uzdevumu veikšanā iegūto informāciju, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes standartu un prakses konverģenci.

3.a   Iestāde sniedz Komisijai atzinumu ikreiz, kad salīdzinošās izvērtēšanas rezultāti vai cita tās uzdevumu veikšanā iegūtā informācija liecina, ka ir nepieciešama likumdošanas iniciatīva, lai nodrošinātu prudenciālu noteikumu turpmāku saskaņošanu.".

16.

Regulas 31. panta otro daļu groza šādi:

a)

daļas b) punktu aizstāj ar šādu:

"b)

nosakot tās informācijas apjomu, kura būtu jādara pieejama visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un attiecīgā gadījumā pārbaudot tās uzticamību;";

b)

daļas d), e) un f) punktu aizstāj ar šādiem:

"d)

nekavējoties informējot ESRK, Padomi un Komisiju par visām iespējamām ārkārtas situācijām;

e)

pieņemot visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai koordinētu attiecīgo kompetento iestāžu veiktās darbības, ja ir vērojamas tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;

f)

apkopojot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. un 35. pantu, saistībā ar iestādēm noteikto regulatīvo ziņošanas pienākumu. Iestāde paziņo šo informāciju pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm;".

17.

Regulas 32. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk un koordinē Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:

a)

kopēju metodoloģiju, kas ļauj izvērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

b)

vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu izturētspējas novērtējumu rezultātu paziņošanai;

c)

kopēju metodoloģiju konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmes uz iestādēm novērtēšanai, un

d)

kopēju metodoloģiju novērtēšanai kā nepieciešams stresa testu veikšanai.";

b)

iekļauj šādus punktus:

"3.a   Lai veiktu Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu izturētspēju saskaņā ar šo pantu, iestāde saskaņā ar 35. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, var tieši pieprasīt informāciju no minētajām finanšu iestādēm. Tā var arī prasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašas pārbaudes. Tā var prasīt tām veikt pārbaudes uz vietas, tostarp ar iestādes līdzdalību, saskaņā ar 21. pantu, un ievērojot tur noteiktos nosacījumus, lai nodrošinātu metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un uzticamību.

3.b   Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes pieprasa, lai finanšu iestādes pakļauj neatkarīgai revīzijai informāciju, ko tām jāsniedz saskaņā ar 3.a punktu.".

18.

Regulas 35. pantu groza šādi:

a)

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.   Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes sniedz iestādei visu nepieciešamo informāciju norādītajos formātos, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar noteikumu, ka tām ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai. Informācija ir precīza, saskaņota, pilnīga un savlaicīga.

2.   Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un norādītajos formātos vai salīdzināmās veidnēs, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

3.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma iestāde sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.";

b)

panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"6.   Ja nav pieejama pilnīga vai precīza informācija vai tā nav sniegta savlaicīgi saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde ar pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu var tieši pieprasīt informāciju no:

a)

attiecīgajām finanšu iestādēm,

b)

kontrolakciju sabiedrībām vai attiecīgās finanšu iestādes filiālēm,

c)

neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.

Šādu pieprasījumu adresāti tūlīt un bez nepamatotas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.";

c)

pievieno šādu punktu:

"7.a   Ja pieprasījuma adresāti saskaņā ar 6. punktu nekavējoties nesniedz skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju, iestāde attiecīgā gadījumā informē Eiropas Centrālo banku un attiecīgās dalībvalsts attiecīgās iestādes, kuras, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, sadarbojas ar iestādi, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi informācijai un jebkādu dokumentu, uzskaites dokumentu vai protokolu oriģināliem, kuriem adresātam ir likumīga piekļuve, lai pārbaudītu minēto informāciju.".

19.

Regulas 36. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Ja iestāde nerīkojas saskaņā ar ieteikumu, tā paskaidro Padomei un ESRK savas bezdarbības iemeslus. ESRK par to informē Eiropas Parlamentu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 19. panta 5. punktu.";

b)

panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. panta 1. punktu informē Padomi un ESRK par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar ESRK ieteikumu, tā pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli un informē arī Komisiju.".

20.

Regulas 37. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas pēc savas iniciatīvas, kad nepieciešams, un katrā ziņā vismaz četras reizes gadā.";

b)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"4.   Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts 70. pantā, un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka atbilstīgu kompensāciju. Šāda kompensācija ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (9) (Civildienesta noteikumi). Banku nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas tehnisku jautājumu risināšanai. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

21.

Regulas 40. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)

viens Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes izvirzīts pārstāvis, kam nav balsstiesību;";

b)

iekļauj šādu punktu:

"4.a   Diskusijās, kas nav saistītas ar atsevišķām finanšu iestādēm, kā noteikts 44. panta 4. punktā, pārstāvim, ko nozīmējusi Eiropas Centrālas bankas Uzraudzības valde, var pievienoties Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam ir specializētas zināšanas centrālo banku uzdevumu jomā.".

22.

Regulas 41. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.a   Piemērojot 17. pantu, Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, ko veido Uzraudzības padomes priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri nav tās kompetentās iestādes pārstāvji, kas, iespējams, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, un kuriem nav nekādas ieinteresētības lietā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgo kompetento iestādi.

Katram darba grupas loceklim ir viena balss.

Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.

2.   Piemērojot 19. pantu, Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, ko veido Uzraudzības padomes priekšsēdētājs un seši citi locekļi, kuri nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kas iesaistītas domstarpībās, un kuriem nav nekādas ieinteresētības konfliktā, nedz tiešas saiknes ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Katram darba grupas loceklim ir viena balss.

Darba grupas lēmumus pieņem, ja vismaz četri locekļi balso par labu lēmumam.

3.   Darba grupas, kas minētas šajā pantā, ierosina lēmumus saskaņā ar 17. pantu vai 19. pantu, un galīgo lēmumu pieņem Uzraudzības padome.

4.   Uzraudzības padome pieņem šajā pantā minēto darba grupu reglamentu.".

23.

Regulas 42. pantam pievieno šādu daļu:

"Pirmā un otrā daļa neskar uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai piešķirti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.".

24.

Regulas 44. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Uzraudzības padomē lēmumus pieņem ar tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.

Par 10. līdz 16. pantā minētajiem aktiem, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās balsojošo locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantu, kas ietver vismaz to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā (iesaistītās dalībvalstis), un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav iesaistītas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā (neiesaistītās dalībvalstis).

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 17. un 19. pantu darba grupas ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Atkāpjoties no trešās daļas, sākot ar dienu, kad četri vai mazāk balsojošie locekļi ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, darba grupas ierosināto lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver vismaz vienu balsi no neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu locekļiem.

Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.

Attiecībā uz darba grupas sastāvu saskaņā ar 41. panta 2. punktu Uzraudzības padome cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsojošo locekļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss.

Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar to tās balsojošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kas ietver to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un to tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri ir no neiesaistīto dalībvalstu kompetentajam iestādēm.";

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.   Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju, izpilddirektoru un Eiropas Centrālās bankas pārstāvi, ko izvirzījusi tās Uzraudzības valde, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās, kas saistītas ar atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai Savienības aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā, nav paredzēts citādi.";

c)

pantā iekļauj šādu punktu:

"4.a   Iestādes priekšsēdētājam ir prerogatīva rīkot balsošanu jebkurā laikā. Neskarot minētās pilnvaras un iestādes lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti, iestādes Uzraudzības padome, pieņemot savus lēmumus, cenšas panākt vienprātību.".

25.

Regulas 45. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Minēto termiņu var pagarināt vienu reizi. Valdes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Savienību kopumā. Valdē ir vismaz divi pārstāvji no neiesaistītajām dalībvalstīm. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.".

26.

Regulas 47. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.   Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un, ievērojot 68. panta 2. punktu, Civildienesta noteikumu īstenošanai nepieciešamos pasākumus.".

27.

Iekļauj šādu pantu:

"49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko notikušās sanāksmes un saņemto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.".

28.

Iekļauj šādu pantu:

"52.a pants

Izdevumi

Izpilddirektors publisko notikušās sanāksmes un saņemto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.".

29.

Regulas 63. panta 7. punktu svītro.

30.

Regulas 81. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Attiecībā uz iestāžu vai Eiropas mēroga iestāžu vai infrastruktūru tiešas uzraudzības jautājumiem un ņemot vērā tirgus norises, iekšējā tirgus stabilitāti un kopējo Savienības kohēziju, Komisija sastāda gada ziņojumu par to, cik lietderīgi ir uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.".

31.

Iekļauj šādu pantu:

"81.a pants

Balsošanas kārtības pārskatīšana

No dienas, kad neiesaistīto dalībvalstu skaits sasniedz četras, Komisija pārskata 41. un 44. pantā aprakstītās balsošanas kārtības darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi.".

2. pants

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 81. pantu, Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim publicē ziņojumu par šīs regulas noteikumu piemērošanu attiecībā uz:

a)

Valdes sastāvu un

b)

to Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantā minēto neatkarīgo darba grupu sastāvu, kuras sagatavo lēmumus, piemērojot minētās regulas 17. un 19. pantu.

Ziņojumā jo īpaši ņem vērā jebkādas norises vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, un tajā pārbauda, vai šādu norišu dēļ ir vajadzīgas minēto noteikumu turpmākas korekcijas, lai nodrošinātu, ka EBI lēmumi tiek pieņemti finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saglabāšanas un stiprināšanas interesēs.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1)  OV C 30, 1.2.2013., 6. lpp.

(2)  OV C 11, 15.1.2013., 34. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. oktobra lēmums.

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 63. lpp.)

(5)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(6)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(8)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp)";

(9)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.".