1.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 147/3

(1)

Ražotāja cena 2011./2012. cukura tirdzniecības gadā nefasētam baltajam cukuram Savienībā sasniedza 175 % no atsauces cenas – EUR 404 par tonnu – un bija aptuveni par EUR 275 par tonnu augstāka nekā pasaules tirgus cena. Patlaban Savienības cena ir stabila – aptuveni EUR 700 par tonnu; tas ir visaugstākais cenas līmenis kopš cukura tirgus organizācijas reformas un traucē optimālu cukura piegādes plūsmas raitumu Savienības tirgū. Šā jau tik augstā cenas līmeņa celšanās, kas bija gaidāma 2012./2013. tirdzniecības gada sākumā, liecināja par nopietnu tirgus traucējumu risku, ko ar nepieciešamajiem pasākumiem vajadzēja novērst. Komisija 2013. gada 18. janvārī, 15. februārī un 22. martā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 36/2013 (2), (ES) Nr. 131/2013 (3) un (ES) Nr. 281/2013 (4), ar ko nosaka ārkārtas pasākumus, lai novērstu tirgus traucējumus. Neatkarīgi no pieņemtajiem pasākumiem pašreizējās tirgū reģistrētās cenas rāda, ka nepieciešams pieņemt turpmākus pasākumus, lai novērstu joprojām pastāvošos tirgus traucējumus.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma aplēsēm 2012./2013. tirdzniecības gadam, sagaidāms, ka krājumu atlikuma līmenis cukura tirgū salīdzinājumā ar 2011./2012. gadu būs vismaz par 0,5 miljoniem tonnu zemāks. Šajā skaitlī jau ņemts vērā imports no tām trešām valstīm, uz kurām attiecas daži preferenču nolīgumi.

(3)

Savukārt labas ražas prognozes ļauj lēst, ka saražotais daudzums gandrīz par 4 600 000 tonnu pārsniegtu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 56. pantā noteikto cukura kvotu. Ņemot vērā aplēses par cukura ražotāju līgumsaistībām attiecībā uz dažiem rūpnieciskiem izmantojumiem, kas noteikti minētās regulas 62. pantā, un par 2012./2013. gada eksporta saistībām attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, joprojām varētu būt pieejams ievērojams daudzums ārpuskvotas cukura – vismaz 1 200 000 tonnu. Daļu šā cukura varētu izmantot, lai uzlabotu Savienības cukura pārtikas tirgus slikto apgādi un izvairītos no pārmērīga cenu pieauguma.

(4)

Tirgus darbības raituma nodrošināšanai nepieciešams ārpuskvotas cukuru laist tirgū. Šādam pasākumam 2012./2013. tirdzniecības gadā vajadzētu būt iespējamam, kad vien tas nepieciešams.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. un 188. pantu nepieciešamības gadījumā var veikt pasākumus tirgus traucējumu vai iespējamu tirgus traucējumu novēršanai, jo īpaši, ja tos izraisa ievērojams cenu kāpums Savienībā, ja šo mērķi nevar īstenot, izmantojot citus minētajā regulā noteiktus pasākumus. Pašreizējie apstākļi tirgū ir tādi, kuriem Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav paredzēti nekādi īpaši pasākumi, lai samazinātu augstās cukura cenas un nodrošinātu cukura piegādi par pieņemamām cenām, kā tikai tie, kuru pamatā ir minētās regulas 186. pants.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota par cukura un izoglikozes daudzumiem, kas saražoti, pārsniedzot kvotu, noteikt pārpalikuma maksājumu pietiekami augstā līmenī, lai novērstu pārpalikuma daudzumu uzkrāšanos. Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu (5), 3. panta 1. punktā šis pārpalikuma maksājums ir noteikts EUR 500 apmērā par tonnu.

(7)

Ierobežotam cukura daudzumam, kas pārsniedz kvotu, būtu jānosaka samazināts pārpalikuma maksājums par tonnu, kas padarītu iespējamu taisnīgu attieksmi pret cukura ražotājiem Savienībā, nodrošinātu labu Savienības cukura tirgus darbību un palīdzētu samazināt atšķirības starp cukura cenu Savienības un pasaules tirgū, neradot pārpalikumu uzkrājuma risku Savienības tirgū.

(8)

Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktas gan cukura, gan izoglikozes kvotas, tāpēc līdzīgs pasākums būtu jāpiemēro attiecīgam ārpus kvotas saražotam izoglikozes daudzumam, jo šis produkts zināmā mērā ir cukura komerciāls aizstājējs.

(9)

Piedāvājuma palielināšanas nolūkā cukura un izoglikozes ražotājiem būtu jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieteikums, lai saņemtu sertifikātu, kas ļauj tiem Savienības tirgū pārdot konkrētus ārpus kvotas ierobežojumiem saražotus daudzumus, kuriem tiktu piemērots samazināts pārpalikuma maksājums.

(10)

Samazināts pārpalikuma maksājums būtu jāmaksā pēc tam, kad pieteikums ir pieņemts, un pirms sertifikāta izdošanas.

(11)

Sertifikātu derīguma laikam vajadzētu būt ierobežotam, lai sekmētu ātru piedāvājuma situācijas uzlabošanos.

(12)

Nosakot maksimālo ierobežojumu daudzumam, ko katrs ražotājs var pieprasīt vienā pieteikumu iesniegšanas periodā, un izdodot sertifikātus tikai produktiem, ko saražojis pats pieteikuma iesniedzējs, ar šo regulu izveidotā sistēma novērstu spekulatīvu rīcību.

(13)

Iesniedzot pieteikumu, cukura ražotājiem būtu jāapņemas samaksāt minimālo cenu par cukurbietēm, kas izmantotas to pieprasītā cukura daudzuma saražošanai. Būtu jākonkretizē minimālās atbilstības prasības attiecībā uz pieteikumiem.

(14)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai par saņemtajiem pieteikumiem. Lai vienkāršotu un standartizētu šos paziņojumus, būtu jādara pieejami attiecīgi paraugi.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka sertifikātus piešķir, nepārsniedzot šajā regulā noteiktos daudzuma ierobežojumus. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai noteikt piešķīruma koeficientu, kas piemērojams saņemtajiem pieteikumiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo pieteikumu iesniedzējiem, vai to pieprasītais daudzums piešķirts pilnībā vai daļēji.

(17)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai daudzumi, par kuriem ir izdoti sertifikāti un kam piemēro samazinātus pārpalikuma maksājumus. Šim nolūkam Komisija dara pieejamus attiecīgus paraugus.

(18)

Savienības cukura tirgū laistajiem cukura daudzumiem, kas pārsniedz saskaņā ar šo regulu izdotajos sertifikātos noteiktos daudzumus, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktā paredzētais pārpalikuma maksājums. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka jebkuram pieteikuma iesniedzējam, kurš nepilda saistības par tam izdotajā sertifikātā norādītā daudzuma laišanu Savienības tirgū, arī būtu jāmaksā EUR 500 par tonnu. Šīs konsekventās pieejas mērķis ir nepieļaut ar šo regulu ieviestā mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu.

(19)

Lai noteiktu vidējās cenas kvotas un ārpuskvotas cukuram Savienības tirgū saskaņā ar 13. panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 952/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (6), cukurs, uz ko attiecas saskaņā ar šo regulu izdots sertifikāts, būtu jāuzskata par kvotas cukuru.

(20)

Atbilstoši Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmuma 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (7) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu iemaksas un citi nodokļi, kas paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju, veido pašu resursus. Tāpēc jānosaka minēto summu konstatēšanas datums tādā nozīmē, kādā tas paredzēts 2. panta 2. punktā un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (8).

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

pieteikumā norādīts:

b)

šim pieteikumu iesniegšanas periodam pieprasītie daudzumi, kas izteikti baltā cukura ekvivalenta tonnās un izoglikozes sausnas tonnās, nepārsniedz 50 000 tonnas attiecībā uz cukuru un 2 500 tonnas attiecībā uz izoglikozi;

c)

ja pieteikums attiecas uz cukuru, pieteikuma iesniedzējs apņemas samaksāt cukurbiešu minimālo cenu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 49. pantā, par cukura daudzumu, uz ko attiecas saskaņā ar šīs regulas 6. pantu izdotie sertifikāti;

d)

pieteikumu raksta tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā iesniegts pieteikums;

e)

pieteikumā ir norādīta atsauce uz šo regulu un datums, līdz kuram jāiesniedz pieteikumi;

f)

pieteikuma iesniedzējs neievieš nekādus jaunus nosacījumus papildus tiem, kas noteikti šajā regulā.

a)

nosaka piešķīruma koeficientu, ko dalībvalstis piemēro daudzumiem, uz kuriem attiecas katrs paziņotais pieteikums sertifikāta saņemšanai;

b)

noraida vēl nepaziņotos pieteikumus.