30.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/1

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/748/EK (2001. gada 16. oktobris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (2) (turpmāk “ANO Šaujamieroču protokols”), Komisija 2002. gada 16. janvārī Kopienas vārdā parakstīja minēto protokolu.

(2)

ANO Šaujamieroču protokols, kura mērķis ir veicināt, sekmēt un stiprināt sadarbību starp pusēm nolūkā novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti, stājās spēkā 2005. gada 3. jūlijā.

(3)

Lai atvieglotu šaujamieroču izsekošanu un efektīvi apkarotu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu apriti, ir jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, jo īpaši efektīvāk izmantojot jau esošos komunikācijas kanālus.

(4)

Personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

(5)

Komisija savā 2005. gada 18. jūlija paziņojumā par lielākas drošības garantēšanas pasākumiem attiecībā uz sprāgstvielām, detonatoriem, bumbu izgatavošanas ierīcēm un šaujamieročiem (5) pauda savu nodomu īstenot ANO Šaujamieroču protokola 10. pantu kā daļu no pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai Savienība varētu noslēgt minēto protokolu.

(6)

ANO Šaujamieroču protokolā pusēm tiek prasīts izveidot vai uzlabot administratīvās procedūras vai sistēmas, lai veiktu efektīvu kontroli attiecībā uz šaujamieroču izgatavošanu, marķēšanu, importu un eksportu.

(7)

Lai panāktu atbilstību ANO Šaujamieroču protokolam, tāpat ir jānosaka, ka šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas nelegāla izgatavošana vai aprite ir noziedzīgs nodarījums, un jāveic pasākumi, lai šādi izgatavotus vai tirgotus priekšmetus varētu konfiscēt.

(8)

Šī regula nebūtu jāpiemēro šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām vai munīcijai, kas ir konkrēti paredzēta militāriem mērķiem. ANO Šaujamieroču protokola 10. panta prasību izpildei paredzētie pasākumi būtu jāpielāgo, lai noteiktu vienkāršotas procedūras attiecībā uz civilam lietojumam paredzētiem šaujamieročiem. Līdz ar to būtu jānodrošina noteikti atvieglojumi attiecībā uz vairākkārtēju sūtījumu atļauju, tranzīta pasākumiem un pagaidu eksportu likumīgiem mērķiem.

(9)

Šī regula neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta piemērošanu, kurš attiecas uz dalībvalstu būtiskām drošības interesēm, un tā neietekmē ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (6), ne arī Padomes Direktīvu 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (7). Turklāt ANO Šaujamieroču protokols un līdz ar to šī regula neattiecas uz starpvalstu darījumiem vai starpvalstu sūtījumiem gadījumos, kad minētā protokola piemērošana ierobežotu puses tiesības rīkoties valsts drošības interesēs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

(10)

Direktīvā 91/477/EEK skarti jautājumi, kas saistīti ar šaujamieroču nodošanu civilam lietojumam Savienības teritorijā, savukārt šajā regulā īpaša vērība pievērsta pasākumiem attiecībā uz eksportu no Savienības muitas teritorijas uz trešām valstīm vai cauri to teritorijai.

(11)

Ja šaujamieročus, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīciju importē no trešām valstīm, uz tiem attiecas Savienības tiesību akti, un jo īpaši Direktīvas 91/477/EEK prasības.

(12)

Būtu jānodrošina saskaņotība attiecībā uz uzskaites noteikumiem, kas ir spēkā atbilstoši Savienības tiesību aktiem.

(13)

Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai kompetentajām iestādēm piešķirtu attiecīgas pilnvaras.

(14)

Lai uzturētu tādu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas sarakstu, kuriem saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šīs regulas I pielikumu saskaņotu ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (8) I pielikumu un Direktīvas 91/477/EEK I pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15)

Savienība ir pieņēmusi muitas noteikumu kopumu, kas ir ietverts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9), un tās īstenošanas noteikumus, kuri noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (10). Būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (11), kuras noteikumi ir piemērojami dažādos posmos saskaņā ar tās 188. pantu. Šī regula nekādi neierobežo pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(17)

Šī regula neskar Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārsūtīšanas, starpniecības un tranzīta kontrolei, kas ir izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 (12).

(18)

Šī regula ir saderīga ar citiem attiecīgiem noteikumiem par šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīciju militāram lietojumam, drošības stratēģijām, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu apriti un militāro tehnoloģiju eksportu, tostarp ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (13).

(19)

Komisijai un dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsniedz informācija par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu, un cita būtiska informācija, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(20)

Šī regula neliedz dalībvalstīm piemērot savus konstitucionālos noteikumus par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (14),

1)

“šaujamierocis” ir jebkurš portatīvs ierocis ar stobru, no kura kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā tiek izsviests šāviņš, lode vai lādiņš vai kurš ir paredzēts šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, vai kurš var tikt pārveidots šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, kā minēts I pielikumā.

Uzskata, ka priekšmets var tikt pārveidots šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, ja:

2)

“detaļas” ir jebkurš elements vai tā aizstājējs, kā minēts I pielikumā, kas ir speciāli konstruēts kādam šaujamierocim un būtiski nepieciešams tā darbināšanai, tostarp stobrs, rāmis vai pastobrs, slīdnis vai cilindrs, sprūds vai aizslēgs, kā arī jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai;

3)

“būtiskas sastāvdaļas” ir aizslēga mehānisms, patronu nodalījums un šaujamieroča stobrs, kas, atsevišķi ņemot, ir ietverti šaujamieroču kategorijā, kurai tie uzliekami vai ir uzlikti;

4)

“munīcija” ir visa patrona vai tās sastāvdaļas, tostarp patronu čaulas, kapsulas, šaujampulveris, lodes vai lādiņi, ko izmanto šaujamierocī, kā minēts I pielikumā, ar noteikumu, ka šīm sastāvdaļām attiecīgajā dalībvalstī ir vajadzīga atļauja;

5)

“dezaktivēti šaujamieroči” ir kopumā šaujamieroča definīcijai atbilstoši priekšmeti, kas ir padarīti pastāvīgi nelietojami ar dezaktivēšanas palīdzību, nodrošinot, ka visas šaujamieroča galvenās detaļas ir padarītas neatgriezeniski nelietojamas un nenoņemamas, neaizvietojamas vai maināmas tādā veidā, kas nodrošinātu iespēju kaut kādā veidā reaktivēt minēto šaujamieroci.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pārbauda minētos dezaktivēšanas pasākumus. Dalībvalstis paredz, ka saistībā ar šādu pārbaudi izsniedz apliecību vai izziņu, kas apstiprina šaujamieroča dezaktivēšanu, vai arī piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu uz šaujamieroča;

6)

“eksports” ir:

7)

“persona” ir fiziska persona, juridiska persona un, ja spēkā esošās normas to pieļauj, personu apvienība, kas bez juridiskas personas statusa ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

8)

“eksportētājs” ir jebkura persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un kura iesniedz eksporta deklarāciju vai kuras vārdā tiek iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, kurai deklarācijas iesniegšanas laikā ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un kurai ir pilnvaras nosūtīt preci ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts eksporta līgums vai līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, kurai ir pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas.

Gadījumos, kad tiesības rīkoties ar šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīciju ir personai, kas veic uzņēmējdarbību vai pastāvīgi dzīvo ārpus Savienības, saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic eksportu, uzskata, ka eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

9)

“Savienības muitas teritorija” ir teritorija Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. panta nozīmē;

10)

“eksporta deklarēšana” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu nodomu šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai piemērot eksporta procedūru;

11)

“pagaidu eksports” ir šaujamieroču pārvietošana, tos izvedot ārpus Savienības muitas teritorijas, bet ar nolūku tos reimportēt laikposmā, kas nepārsniedz 24 mēnešus;

12)

“tranzīts” ir preču pārvadājuma darbība, kurā preces atstāj Savienības muitas teritoriju un šķērso vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju un kuras galīgais galamērķis ir cita trešā valsts;

13)

“pārkraušana” ir tranzīts, kurš ietver preču fizisku izkraušanu no importētāja transportlīdzekļa, kurai seko atkārtota iekraušana, parasti citā transportlīdzeklī, lai veiktu reeksportu;

14)

“eksporta atļauja” ir:

15)

“nelikumīga aprite” ir šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas imports, eksports, pārdošana, piegāde, pārvietošana vai pārsūtīšana no vienas dalībvalsts teritorijas vai caur to uz trešās valsts teritoriju, ja ir piemērojams kāds no turpmākajiem:

16)

“izsekošana” ir šaujamieroču un, ja iespējams, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas sistemātiska izsekošana no ražotāja līdz pircējam, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt, izmeklēt un analizēt nelikumīgu izgatavošanu un apriti.

a)

starpvalstu darījumiem vai valstu veiktai pārsūtīšanai;

b)

šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai, ja tie ir īpaši izstrādāti militāram lietojumam, un jebkurā gadījumā – pilnībā automātiskiem šaujamieročiem;

c)

šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai, ja tie ir paredzēti dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, policijai vai valsts iestādēm;

d)

kolekcionāriem un struktūrām, kas nodarbojas ar šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas kultūras un vēstures aspektiem un ko par tādiem saistībā ar šo regulu atzīst dalībvalsts, kuras teritorijā tie veic uzņēmējdarbību, ar noteikumu, ka tiek nodrošināti izsekošanas pasākumi;

e)

dezaktivētiem šaujamieročiem;

f)

antīkiem šaujamieročiem un to kopijām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ar noteikumu, ka antīkie šaujamieroči neietver šaujamieročus, kas izgatavoti pēc 1899. gada.

a)

importētāja trešā valsts ir atļāvusi attiecīgu importu; un

b)

tranzīta trešās valstis, ja tādas ir, ir sniegušas rakstisku paziņojumu – vēlākais, pirms nosūtīšanas –, ka tām nav iebildumu pret tranzītu. Šis noteikums neattiecas uz:

a)

izdošanas datumiem un derīguma termiņiem;

b)

izdošanas vietu;

c)

eksporta valsti;

d)

importa valsti;

e)

attiecīgā gadījumā – tranzīta trešo valsti vai trešām valstīm;

f)

saņēmēju;

g)

galasaņēmēju, ja tas ir zināms sūtīšanas laikā;

h)

ziņām, kas ļauj identificēt šaujamieročus, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīciju un to daudzumu, tostarp – vēlākais, pirms sūtīšanas – par šaujamieroču marķējumu.

a)

eksporta atļauja nav vajadzīga:

b)

izceļojot no Savienības muitas teritorijas caur dalībvalsti, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts, mednieki vai sporta šāvēji uzrāda kompetentajām iestādēm Eiropas šaujamieroču apliecību, kā paredzēts Direktīvas 91/477/EEK 1. un 12. pantā. Izmantojot gaisa satiksmi, Eiropas šaujamieroču apliecību uzrāda kompetentajām iestādēm vietā, kur attiecīgos priekšmetus nodod aviosabiedrībai pārvadāšanai ārpus Savienības muitas teritorijas.

Mednieki un sporta šāvēji, atstājot Savienības muitas teritoriju no savas dzīvesvietas dalībvalsts, Eiropas šaujamieroču apliecības vietā var uzrādīt citu dokumentu, ko šīs dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par derīgu šim nolūkam;

c)

dalībvalsts kompetentās iestādes uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas, aptur eksporta procesu vai, ja vajadzīgs, citādi aizkavē šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izvešanu no Savienības muitas teritorijas caur šo dalībvalsti, ja tām ir pamats aizdomām, ka mednieku vai sporta šāvēju norādītie iemesli neatbilst attiecīgajiem apsvērumiem un saistībām, kā paredzēts 10. pantā. Ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos šajā punktā minēto termiņu var pagarināt līdz 30 dienām.

a)

šaujamieroču reeksportam pēc to pagaidu ievešanas, lai veiktu novērtēšanu, piedalītos nekomerciālā izstādē vai veiktu ievešanu pārstrādei saistībā ar remontu, ar nosacījumu, ka šaujamieroči paliek tādas personas īpašumā, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, un ka šaujamieročus reeksportē šai personai;

b)

šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas reeksportam gadījumā, ja tie kopš brīža, kad tie tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, līdz to izvešanai atrodas pagaidu uzglabāšanā;

c)

šaujamieroču pagaidu eksportam, lai veiktu to novērtēšanu un remontu vai piedalītos nekomerciālā izstādē, ar nosacījumu, ka eksportētājs pamato šo šaujamieroču likumīgu valdījumu un ka viņš tos eksportē saskaņā ar izvešanas pārstrādei vai pagaidu eksporta muitas procedūru.

a)

savas saistības un pienākumus, kas tām ir kā attiecīgo starptautisko eksporta kontroles pasākumu vai atbilstošu starptautisko nolīgumu pusēm;

b)

valsts ārpolitikas un drošības politikas apsvērumus, tostarp tos, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

c)

apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu, saņēmēju, norādīto galalietotāju un novirzīšanas risku.

a)

atsakās piešķirt eksporta atļauju, ja pieteikuma iesniedzējam ir sodāmība par rīcību, kas ir kāds no noziedzīgiem nodarījumiem, kuri uzskaitīti 2. panta 2. punktā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (15), vai par jebkādu citu rīcību, ja tā ir nodarījums, par ko paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir vismaz četri gadi vai bargāks sods;

b)

anulē, aptur, groza vai atsauc eksporta atļauju, ja nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi.

a)

ievākt informāciju par visiem pasūtījumiem vai darījumiem, kuros ir iesaistīti šaujamieroči, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīcija; un

b)

nodrošināt, ka visi eksporta kontroles pasākumi tiek pienācīgi piemēroti, kas jo īpaši var ietvert tiesības iekļūt eksporta darījumā ieinteresēto personu telpās.

a)

piešķirot eksporta atļauju, nav ņemta vērā būtiska informācija; vai

b)

kopš atļaujas izdošanas apstākļi ir būtiski mainījušies.

a)

sīkākas ziņas par eksportētājiem, kuru atļaujas pieprasījums ir noraidīts, vai par eksportētājiem, par kuriem dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus saskaņā ar 11. pantu;

b)

datus par saņēmējiem vai citiem procesa dalībniekiem, kas ir iesaistīti aizdomīgās darbībās, un, ja iespējams, par veiktajiem maršrutiem.