6.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 30. novembris),

ar ko apstiprina atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada un daudzgadu programmas, kuras dalībvalstis iesniegušas 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, un Savienības finansiālo ieguldījumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 8719)

(2011/807/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 27. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 2009/470/EK noteiktas procedūras, ar ko reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmās.

(2)

Turklāt Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 1. punktā noteikts, ka ir jāievieš Savienības finansiāls pasākums, lai kompensētu izdevumus, kas dalībvalstīm rodas, finansējot valsts programmas minētā lēmuma 1. pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai.

(3)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmumā 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Savienības kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (2), paredzēts, ka, lai dalībvalstu iesniegtās programmas varētu apstiprināt kā Savienības finansiālus pasākumus, tām jāatbilst vismaz minētā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (3), paredzētas transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) gada uzraudzības programmas, ko dalībvalstis īsteno attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām.

(5)

Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (4), arī paredzētas dalībvalstu uzraudzības programmas, kas īstenojamas attiecībā uz mājputniem un savvaļas putniem, lai, cita starpā pamatojoties uz regulāri atjauninātiem riska novērtējumiem, palīdzētu iegūt zināšanas par draudiem, ko rada savvaļas putni saistībā ar jebkādiem putnu izcelsmes gripas vīrusiem. Būtu jāapstiprina arī minētās gada uzraudzības programmas un to finansējums.

(6)

Dažas dalībvalstis Komisijai ir iesniegušas dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada programmas, pārbaužu programmas zoonožu profilaksei un tādas gada uzraudzības programmas atsevišķu TSE izskaušanai un uzraudzībai, par kurām tās vēlas saņemt Savienības finansiālo ieguldījumu.

(7)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/782/EK (5), 2008/897/EK (6), 2009/883/EK (7) un 2010/712/ES (8) atsevišķas dalībvalstu iesniegtās dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības daudzgadu programmas tika apstiprinātas 2008., 2009., 2010. un 2011. gadam.

(8)

Izdevumu saistības minēto daudzgadu programmu ieviešanai pieņēma saskaņā ar 76. panta 3. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9). Pirmās budžeta saistības attiecībā uz minētajām programmām uzņēmās pēc to apstiprināšanas. Visas turpmākās gada saistības Komisijai būtu jānosaka, ņemot vērā iepriekšējā gada programmas izpildi un pamatojoties uz Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 5. punktā minēto lēmumu piešķirt ieguldījumu.

(9)

Dažām dalībvalstīm, kas vairākus gadus sekmīgi īstenojušas līdzfinansētas trakumsērgas izskaušanas programmas, ir kopējas sauszemes robežas ar trešām valstīm, kurās joprojām tiek konstatēti saslimšanas gadījumi ar šo slimību. Lai beidzot izskaustu trakumsērgu, ir jāveic noteikti vakcinācijas pasākumi minēto trešo valstu teritorijās, kuras robežojas ar Savienību.

(10)

Lai veicinātu vakcināciju pret trakumsērgu to trešo valstu teritorijās, kuras robežojas ar Savienību, būtu jānodrošina iespēja piešķirt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 60 % no maksimālās summas, kura saskaņā ar dalībvalstu programmām paredzēta šādu darbību īstenošanai.

(11)

Komisija gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa ir novērtējusi dalībvalstu iesniegtās gada programmas, kā arī attiecīgi 2008., 2009., 2010. un 2011. gadam apstiprināto daudzgadu programmu otro, trešo, ceturto un piekto gadu. Šīs programmas atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmumā 2008/341/EK izklāstītajiem kritērijiem.

(12)

Ņemot vērā gada un daudzgadu programmu nozīmīgumu Savienības mērķu sasniegšanā dzīvnieku un sabiedrības veselības jomā, kā arī to, ka visās dalībvalstīs ir obligāti jāpiemēro transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) un putnu gripas izskaušanas programmas, ir lietderīgi noteikt atbilstošu Savienības finansiālā ieguldījuma likmi, lai līdz maksimālajai summai, kas paredzēta katrai programmai, atmaksātu izmaksas, kuras attiecīgajām dalībvalstīm rodas, īstenojot šajā lēmumā minētos pasākumus.

(13)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(14)

Katra atsevišķa attiecināmo izmaksu pamatojuma pārbaudīšana ir milzīgs administratīvs slogs, tajā pat laikā Savienības līdzekļu efektīva izlietošana vai caurredzamība netiek īpaši veicināta. Tāpēc attiecīgos gadījumos būtu lietderīgāk Savienības finansiālo ieguldījumu katrai programmai noteikt tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai segtu visas izmaksas, kuras rodas, īstenojot pasākumu. Savienības finansiālais ieguldījums, kas jo īpaši paredzēts konkrētu darbību, piemēram, paraugu ņemšanas, izmeklējumu un vakcinācijas veicināšanai, attiecīgi būtu jānosaka kā vienreizējs maksājums, kurš sedz visas izmaksas, kas rodas, lai veiktu šīs darbības vai iegūtu attiecīgo testu rezultātus.

(15)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (10) dzīvnieku slimību izskaušanas un kontroles programmas finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem. Finanšu kontroles labad piemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pantu.

(16)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka plānotās darbības tiek veiktas efektīvi un ka kompetentās iestādes šajā lēmumā noteiktajā termiņā sniedz visu nepieciešamo informāciju.

(17)

Efektīvas pārvaldības labad visi izdevumi, ko iesniedz Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu jāizsaka euro. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 pārrēķinot izdevumus, kas nav euro valūtā, būtu jāpiemēro pēdējais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

GADA PROGRAMMAS

1. pants

Govju bruceloze

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Spānijas, Itālijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes iesniegtās govju brucelozes izskaušanas programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājdzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

ii)

EUR 0,2 par katru rozbengāla testu;

iii)

EUR 0,2 par katru SAT testu;

iv)

EUR 0,4 par katru komplementa saistīšanas testu;

v)

EUR 0,5 par katru ELISA testu;

vi)

EUR 10 par katru bakterioloģisko testu;

vii)

EUR 1 par katru vakcinētu mājdzīvnieku;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, kompensējot īpašniekiem tādu nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un vidēji nepārsniedz EUR 375 par katru nokauto dzīvnieku;

c)

un nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 4 800 000 Spānijai;

ii)

EUR 2 300 000 Itālijai;

iii)

EUR 1 550 000 Portugālei;

iv)

EUR 2 000 000 Apvienotajai Karalistei.

2. pants

Govju tuberkuloze

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Īrijas, Spānijas, Itālijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes iesniegtās govju tuberkulozes izskaušanas programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājdzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

ii)

EUR 1,5 par katru tuberkulīna testu;

iii)

EUR 5 par katru gamma-interferona testu;

iv)

EUR 10 par katru bakterioloģisko testu;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, kompensējot īpašniekiem tādu nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un vidēji nepārsniedz EUR 375 par katru nokauto dzīvnieku;

c)

un nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 14 000 000 Īrijai;

ii)

EUR 12 700 000 Spānijai;

iii)

EUR 5 000 000 Itālijai;

iv)

EUR 2 650 000 Portugālei;

v)

EUR 31 200 000 Apvienotajai Karalistei.

3. pants

Aitu un kazu bruceloze

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Kipras un Portugāles iesniegtās aitu un kazu brucelozes izskaušanas programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājdzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

ii)

EUR 0,2 par katru rozbengāla testu;

iii)

EUR 0,4 par katru komplementa saistīšanas testu;

iv)

EUR 10 par katru bakterioloģisko testu;

v)

EUR 1 par katru vakcinētu mājdzīvnieku;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, īpašniekiem kompensējot tādu nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un vidēji nepārsniedz EUR 50 par katru nokauto dzīvnieku;

c)

un nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 2 050 000 Grieķijai;

ii)

EUR 8 700 000 Spānijai;

iii)

EUR 3 700 000 Itālijai;

iv)

EUR 190 000 Kiprai;

v)

EUR 1 950 000 Portugālei.

4. pants

Infekciozais katarālais drudzis endēmiskās vai paaugstināta riska zonās

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas iesniegtās infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājdzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

ii)

EUR 1 par katru vakcinētu mājdzīvnieku;

iii)

EUR 2 par katru ELISA testu;

iv)

EUR 10 par katru PCR testu;

v)

EUR 10 par katru virusuloģisko testu;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm,

i)

veicot laboratorijas testus entomoloģiskas uzraudzības nodrošināšanai;

ii)

iegādājoties slazdus; un

c)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 360 000 Beļģijai;

ii)

EUR 15 000 Bulgārijai;

iii)

EUR 40 000 Čehijai;

iv)

EUR 80 000 Vācijai;

v)

EUR 10 000 Igaunijai;

vi)

EUR 40 000 Īrijai;

vii)

EUR 100 000 Grieķijai;

viii)

EUR 1 000 000 Spānijai;

ix)

EUR 1 700 000 Francijai;

x)

EUR 400 000 Itālijai;

xi)

EUR 20 000 Latvijai;

xii)

EUR 10 000 Lietuvai;

xiii)

EUR 10 000 Luksemburgai;

xiv)

EUR 30 000 Ungārijai;

xv)

EUR 10 000 Maltai;

xvi)

EUR 40 000 Nīderlandei;

xvii)

EUR 10 000 Austrijai;

xviii)

EUR 50 000 Polijai;

xix)

EUR 2 350 000 Portugālei;

xx)

EUR 100 000 Rumānijai;

xxi)

EUR 40 000 Slovēnijai;

xxii)

EUR 50 000 Slovākijai;

xxiii)

EUR 10 000 Somijai;

xxiv)

EUR 10 000 Zviedrijai.

5. pants

Salmoneloze (zoonozi izraisošas salmonellas) Gallus gallus vaislas, dējējputnu un broileru saimēs un tītaru saimēs (Meleagris gallopavo)

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas atsevišķu zoonozi izraisošu salmonellu kontrolei Gallus gallus vaislas, dējējputnu un broileru saimēs un tītaru saimēs (Meleagris gallopavo).

2.   Ar šo uz laiku ko 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Polijas iesniegtās programmas atsevišķu zoonozi izraisošu salmonellu kontrolei Gallus gallus broileru saimēs un tītaru saimēs (Meleagris gallopavo).

3.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ietver vienreizēju maksājumu EUR 0,5 apmērā par katru oficiāli ņemtu paraugu;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. un 2. punktā minētajām dalībvalstīm,

i)

veicot bakterioloģiskus un serotipēšanas testus oficiālās paraugu ņemšanas sistēmā;

ii)

veicot bakterioloģiskus testus, ar kuriem pārbauda dezinfekcijas efektivitāti;

iii)

veicot testus, ar kuriem konstatē antibakteriālu vielu klātbūtni vai baktēriju vairošanās inhibējošu ietekmi tādu saimju putnu audos, kas testētas attiecībā uz salmonellu;

iv)

iegādājoties vakcīnu devas;

v)

kompensējot īpašniekiem:

—

izbrāķēto Gallus gallus vaislas un dējējputnu vērtību,

—

izbrāķēto Meleagris gallopavo vaislas tītaru vērtību,

—

iznīcināto olu vērtību, kā minēts 4. punktā; un

c)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 1 300 000 Beļģijai;

ii)

EUR 60 000 Bulgārijai;

iii)

EUR 1 500 000 Čehijai;

iv)

EUR 250 000 Dānijai;

v)

EUR 1 000 000 Vācijai;

vi)

EUR 30 000 Igaunijai;

vii)

EUR 300 000 Īrijai;

viii)

EUR 1 000 000 Grieķijai;

ix)

EUR 1 000 000 Spānijai;

x)

EUR 1 300 000 Francijai;

xi)

EUR 700 000 Itālijai;

xii)

EUR 100 000 Kiprai;

xiii)

EUR 130 000 Latvijai;

xiv)

EUR 10 000 Luksemburgai;

xv)

EUR 2 000 000 Ungārijai;

xvi)

EUR 150 000 Maltai;

xvii)

EUR 3 000 000 Nīderlandei;

xviii)

EUR 800 000 Austrijai;

xix)

EUR 500 000 Polijai;

xx)

EUR 200 000 Portugālei;

xxi)

EUR 200 000 Rumānijai;

xxii)

EUR 70 000 Slovēnijai;

xxiii)

EUR 600 000 Slovākijai;

xxiv)

EUR 75 000 Apvienotajai Karalistei.

4.   Maksimālā izmaksu summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. un 2. punktā minētajām programmām, vidēji nepārsniedz šādu summu:

a)

bakterioloģiskais tests (kultūra/izolēšana):

EUR 7 par katru testu;

b)

vakcīnu iegāde:

EUR 0,05 par katru devu;

c)

attiecīgo salmonellas spp. izolātu serotipēšana:

EUR 20 par katru testu;

d)

bakterioloģiskais tests, ar kuru pārbauda dezinfekcijas efektivitāti mājputnu mītnēs pēc tādu saimju skaitliskā apjoma samazināšanas, kam bija pozitīvi salmonellas pārbaužu rezultāti:

EUR 5 par katru testu;

e)

tests, ar kuru konstatē antibakteriālu vielu klātbūtni vai baktēriju vairošanās inhibējošu ietekmi tādu saimju putnu audos, kuras testētas attiecībā uz salmonellu:

EUR 5 par katru testu;

f)

kompensācijas, ko maksā īpašniekiem:

 

 

i)

par izbrāķētu pieaugušu Gallus gallus vaislas putnu:

EUR 4 par katru putnu;

 

ii)

par izbrāķētu tirdzniecībai paredzētu Gallus gallus dējējputnu:

EUR 2,20 par katru putnu;

 

iii)

par izbrāķētu pieaugušu Meleagris gallopavo vaislas tītaru:

EUR 12 par katru putnu;

 

iv)

par pieaugušu Gallus gallus vaislas putnu inkubējamo olu:

EUR 0,20 par katru iznīcinātu inkubējamu olu;

 

v)

par Gallus gallus putnu pārtikas olu:

EUR 0,04 par katru iznīcinātu pārtikas olu;

 

vi)

par pieaugušu Meleagris gallopavo vaislas putnu inkubējamo olu:

EUR 0,40 par katru iznīcinātu inkubējamu olu.

6. pants

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris

1.   Kontroles un uzraudzības programmas:

a)

ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Bulgārijas, Vācijas, Francijas, Luksemburgas, Ungārijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas iesniegtās programmas attiecībā uz klasisko cūku mēri;

b)

ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Itālijas iesniegto programmu attiecībā uz Āfrikas cūku mēri.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājas cūku, no kuras ņemts paraugs;

ii)

EUR 5 par katru meža cūku, no kuras ņemts paraugs;

iii)

EUR 1 par katru ēsmu/vakcīnu;

iv)

EUR 2 par katru ELISA testu;

v)

EUR 10 par katru PCR testu;

vi)

EUR 10 par katru virusuloģisko testu;

b)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 210 000 Bulgārijai;

ii)

EUR 1 300 000 Vācijai;

iii)

EUR 260 000 Francijai;

iv)

EUR 100 000 Itālijai;

v)

EUR 10 000 Luksemburgai;

vi)

EUR 340 000 Ungārijai;

vii)

EUR 900 000 Rumānijai;

viii)

EUR 30 000 Slovēnijai;

ix)

EUR 500 000 Slovākijai.

7. pants

Cūku vezikulārā slimība

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Itālijas iesniegto cūku vezikulārās slimības izskaušanas programmu.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru mājas cūku, no kuras ņemts paraugs;

ii)

EUR 2 par katru ELISA testu;

iii)

EUR 4 par katru seruma neitralizācijas testu;

iv)

EUR 10 par katru PCR testu;

v)

EUR 10 par katru virusuloģisko testu;

b)

nepārsniedz EUR 900 000.

8. pants

Putnu gripa mājputnu un savvaļas putnu vidū

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas putnu gripas apsekošanai mājputnu un savvaļas putnu vidū.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums, kas sedz visas izmaksas, kuras rodas, veicot šādas darbības un/vai testus:

i)

EUR 0,5 par katru paraugu no mājputniem;

ii)

EUR 5 par katru savvaļas putnu, no kura ņemts paraugs, lai veiktu pasīvo uzraudzību;

iii)

EUR 1 par katru ELISA testu;

iv)

EUR 1 par katru agara gēla imūndifūzijas testu;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas katrai no dalībvalstīm rodas, veicot laboratorijas testus, kuri nav paredzēti a. punktā; un

c)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 40 000 Beļģijai;

ii)

EUR 40 000 Bulgārijai;

iii)

EUR 30 000 Čehijai;

iv)

EUR 40 000 Dānijai;

v)

EUR 80 000 Vācijai;

vi)

EUR 10 000 Igaunijai;

vii)

EUR 60 000 Īrijai;

viii)

EUR 10 000 Grieķijai;

ix)

EUR 90 000 Spānijai;

x)

EUR 130 000 Francijai;

xi)

EUR 800 000 Itālijai;

xii)

EUR 10 000 Kiprai;

xiii)

EUR 20 000 Latvijai;

xiv)

EUR 10 000 Lietuvai;

xv)

EUR 10 000 Luksemburgai;

xvi)

EUR 130 000 Ungārijai;

xvii)

EUR 10 000 Maltai;

xviii)

EUR 190 000 Nīderlandei;

xix)

EUR 50 000 Austrijai;

xx)

EUR 100 000 Polijai;

xxi)

EUR 20 000 Portugālei;

xxii)

EUR 250 000 Rumānijai;

xxiii)

EUR 30 000 Slovēnijai;

xxiv)

EUR 20 000 Slovākijai;

xxv)

EUR 10 000 Somijai;

xxvi)

EUR 40 000 Zviedrijai;

xxvii)

EUR 100 000 Apvienotajai Karalistei.

3.   Maksimālā izmaksu summa, ko dalībvalstīm atmaksā par programmās paredzētajiem testiem, vidēji nepārsniedz šādu summu:

a)

HI tests H5/H7 pārbaudei:

EUR 12 par katru testu;

b)

vīrusa izolācijas tests:

EUR 40 par katru testu;

c)

PCR tests:

EUR 20 par katru testu.

9. pants

Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE), govju sūkļveida encefalopātija (GSE) un skrepi slimība

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzības programmas un govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un skrepi slimības izskaušanas programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ir vienreizējs maksājums šādā apmērā:

i)

EUR 8,5 par katru testu, sedzot visas izmaksas, kas rodas, veicot ātrās noteikšanas testus, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 999/2001 12. panta 2. punktā un III pielikuma A nodaļas I daļā noteiktās prasības, vai izmanto kā apstiprinošus testus saskaņā ar minētās regulas X pielikuma C nodaļu;

ii)

EUR 15 par katru testu, sedzot visas izmaksas, kas rodas, veicot ātrās noteikšanas testus, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 999/2001 12. panta 2. punktā, III pielikuma A nodaļas II daļas 1.–5. punktā un VII pielikumā noteiktās prasības;

iii)

EUR 4 par katru testu, sedzot visas izmaksas, kas rodas, veicot genotipa noteikšanas testus;

iv)

EUR 120 par katru testu, sedzot visas izmaksas, kas rodas, veicot primāros molekulāros diferencējošos testus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunkta i) punktā;

v)

EUR 25 par katru testu, sedzot visas izmaksas, kas rodas, veicot apstiprinošos testus, kuri nav ātrās noteikšanas testi un kuri ir minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļā;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas dalībvalstīm rodas, kompensējot īpašniekiem tādu dzīvnieku vērtību, kuri izbrāķēti vai iznīcināti saskaņā ar valstu GSE un skrepi slimības izskaušanas programmām;

c)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 1 220 000 Beļģijai;

ii)

EUR 500 000 Bulgārijai;

iii)

EUR 590 000 Čehijai;

iv)

EUR 730 000 Dānijai;

v)

EUR 7 690 000 Vācijai;

vi)

EUR 120 000 Igaunijai;

vii)

EUR 2 890 000 Īrijai;

viii)

EUR 1 540 000 Grieķijai;

ix)

EUR 4 320 000 Spānijai;

x)

EUR 12 310 000 Francijai;

xi)

EUR 4 160 000 Itālijai;

xii)

EUR 1 910 000 Kiprai;

xiii)

EUR 220 000 Latvijai;

xiv)

EUR 420 000 Lietuvai;

xv)

EUR 80 000 Luksemburgai;

xvi)

EUR 1 000 000 Ungārijai;

xvii)

EUR 20 000 Maltai;

xviii)

EUR 2 080 000 Nīderlandei;

xix)

EUR 1 410 000 Austrijai;

xx)

EUR 2 690 000 Polijai;

xxi)

EUR 970 000 Portugālei;

xxii)

EUR 930 000 Rumānijai;

xxiii)

EUR 210 000 Slovēnijai;

xxiv)

EUR 380 000 Slovākijai;

xxv)

EUR 350 000 Somijai;

xxvi)

EUR 500 000 Zviedrijai;

xxvii)

EUR 5 000 000 Apvienotajai Karalistei.

3.   Maksimālā izmaksu summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, vidēji nepārsniedz šādu summu:

a)

par izbrāķētiem un iznīcinātiem liellopiem:

EUR 500 par katru dzīvnieku;

b)

par izbrāķētām vai iznīcinātām aitām vai kazām:

EUR 70 par katru dzīvnieku.

10. pants

Trakumsērga

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Bulgārijas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas iesniegtās trakumsērgas izskaušanas programmas.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ietver vienreizēju maksājumu EUR 5 apmērā par katru savvaļas dzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

b)

ir 75 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm,

i)

veicot laboratorijas testus trakumsērgas antigēna vai antivielu noteikšanai;

ii)

izolējot un raksturojot trakumsērgas vīrusu;

iii)

nosakot biomarķieri un titrējot vakcīnas ēsmas;

iv)

iegādājoties un izplatot orālās vakcīnas un ēsmas;

v)

iegādājoties parenterālās vakcīnas un vakcinējot ganību dzīvniekus; un

c)

nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 1 540 000 Bulgārijai;

ii)

EUR 620 000 Igaunijai;

iii)

EUR 1 160 000 Ungārijai;

iv)

EUR 9 270 000 Polijai;

v)

EUR 4 000 000 Rumānijai;

vi)

EUR 540 000 Slovākijai.

3.   Maksimālā izmaksu summa, ko atmaksā dalībvalstīm par 1. punktā minētajām programmām, vidēji nepārsniedz šādu summu:

a)

seroloģiskais tests:

EUR 12 par katru testu;

b)

tests, ar ko nosaka tetraciklīnu kaulos:

EUR 12 par katru testu;

c)

fluorescējošo antivielu tests (FAT):

EUR 18 par katru testu;

d)

orālo vakcīnu un ēsmu iegāde:

EUR 0,60 par katru devu;

e)

orālo vakcīnu un ēsmu izplatīšana:

EUR 0,35 par katru devu;

f)

parenterālo vakcīnu iegāde:

EUR 1 par katru devu;

g)

ganību lopu vakcinācija pret trakumsērgu:

EUR 1,50 par katru vakcinēto dzīvnieku neatkarīgi no izmantoto vakcīnu devu skaita.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta Savienības finansiālais ieguldījums Polijas programmas daļai, kas tiks īstenota ārpus tās teritorijas:

a)

tiek piešķirts tikai orālo vakcīnu un ēsmu iegādes un izplatīšanas izmaksu segšanai;

b)

ir 100 % apmērā un

c)

nepārsniedz EUR 1 260 000.

5.   Maksimālā izmaksu summa, ko atmaksā par 4. punktā minētajām darbībām, vidēji nepārsniedz šādu summu: EUR 0,95 par katru devu.

II   NODAĻA

DAUDZGADU PROGRAMMAS

11. pants

Trakumsērga

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim apstiprina Somijas iesniegto daudzgadu programmu trakumsērgas izskaušanai.

2.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Itālijas un Latvijas iesniegto trakumsērgas izskaušanas daudzgadu programmu otro gadu.

3.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Lietuvas un Austrijas iesniegto trakumsērgas izskaušanas daudzgadu programmu trešo gadu.

4.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim apstiprina Slovēnijas iesniegtās trakumsērgas izskaušanas daudzgadu programmas piekto gadu.

5.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ietver vienreizēju maksājumu EUR 5 apmērā par katru savvaļas dzīvnieku, no kura ņemts paraugs;

b)

ir 75 % apmērā no izmaksām, kas rodas katrai no 1.–4. punktā minētajām dalībvalstīm,

i)

veicot laboratorijas testus trakumsērgas antigēna vai antivielu noteikšanai;

ii)

izolējot un raksturojot trakumsērgas vīrusu;

iii)

nosakot biomarķieri un titrējot vakcīnas ēsmas;

iv)

iegādājoties un izplatot orālās vakcīnas un ēsmas;

v)

iegādājoties parenterālās vakcīnas un vakcinējot ganību dzīvniekus; un

c)

2012. gadam nepārsniedz šādu summu:

i)

EUR 1 600 000 Itālijai;

ii)

EUR 1 700 000 Latvijai;

iii)

EUR 2 900 000 Lietuvai;

iv)

EUR 190 000 Austrijai;

v)

EUR 810 000 Slovēnijai;

vi)

EUR 360 000 Somijai.

6.   Maksimālā izmaksu summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, vidēji nepārsniedz šādu summu:

a)

seroloģiskais tests:

EUR 12 par katru testu;

b)

tests, ar kuru nosaka tetraciklīnu kaulos:

EUR 12 par katru testu;

c)

fluorescējošo antivielu tests (FAT):

EUR 18 par katru testu;

d)

orālo vakcīnu un ēsmu iegāde:

EUR 0,60 par katru devu;

e)

orālo vakcīnu un ēsmu izplatīšana:

EUR 0,35 par katru devu;

f)

parenterālo vakcīnu iegāde:

EUR 1 par katru devu;

g)

ganību lopu vakcinācija pret trakumsērgu:

EUR 1,50 par katru vakcinēto dzīvnieku neatkarīgi no izmantoto vakcīnu devu skaita.

7.   Neatkarīgi no 5. punkta a) un b) apakšpunkta un 6. punkta Savienības finansiālais ieguldījums Latvijas, Lietuvas un Somijas daudzgadu programmu daļām, kas tiks īstenotas ārpus to teritorijām:

a)

tiek piešķirts tikai orālo vakcīnu un ēsmu iegādes un izplatīšanas izmaksu segšanai;

b)

ir 100 % apmērā un

c)

2012. gadā nepārsniedz:

i)

EUR 520 000 Latvijai;

ii)

EUR 1 260 000 Lietuvai;

iii)

EUR 80 000 Somijai.

8.   Maksimālā summa, ko atmaksā par 7. punktā minētajām darbībām, vidēji nepārsniedz EUR 0,95 par katru devu saistībā ar orālo vakcīnu un ēsmu iegādi un izplatīšanu.

12. pants

Salmoneloze (zoonozi izraisošas salmonellas) Gallus gallus vaislas un dējējputnu saimēs

1.   Ar šo uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim apstiprina Polijas iesniegtās daudzgadu programmas attiecībā uz salmonelozi (zoonozi izraisošas salmonellas) Gallus gallus vaislas un dējējputnu saimēs.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums:

a)

ietver vienreizēju maksājumu EUR 0,5 apmērā par katru oficiāli ņemtu paraugu;

b)

ir 50 % apmērā no izmaksām, kas Polijai saskaņā ar 1. punktu rodas, īstenojot tos pašus pasākumus, kas minēti 5. panta 3. punktā.

Savienības finansiālais ieguldījums 5. pantā minētajos pasākumos 2012. gadā nepārsniedz EUR 2 500 000.

3.   Izmaksas, ko Polijai atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz 5. pantā 4. punktā noteiktās summas.

III   NODAĻA

13. pants

Attiecināmie izdevumi

1.   Neskarot 1.–12. pantā noteikto Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālo apjomu, šajos pantos minēto pasākumu attiecināmie izdevumi nepārsniedz pielikumā noteikto izdevumu apmēru.

2.   Tikai tās izmaksas, kas radušās, īstenojot 1.–12. pantā minētās gada vai daudzgadu programmas, un kas samaksātas pirms dalībvalstu nobeiguma ziņojuma iesniegšanas, ir attiecināmas, lai saņemtu līdzfinansējumu Savienības finansiālā ieguldījuma izteiksmē.

3.   Lai 1.–12. pantā noteikto vienreizējo maksājumu saņemtu pilnā apmērā, dalībvalstis apstiprina, ka tās ir segušas visas attiecīgo darbību vai testu izmaksas un ka šīs izmaksas nav radušās trešai personai, izņemot kompetento iestādi. Ja daļa no izmaksām radušās trešai personai, dalībvalstis norāda, cik procenti vai kāda daļa no kopējām izmaksām radusies attiecīgajai trešai personai. Attiecīgi samazina vienreizējo maksājumu.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas izmaksā avansa maksājumu par 10. panta 4. punktā un 11. panta 7. punktā minētajām izmaksām, un tas nepārsniedz 60 % no norādītās summas.

IV   NODAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

1.   Kompensāciju izbrāķēto vai nokauto dzīvnieku un iznīcināto produktu vērtībā īpašniekiem piešķir 90 dienu laikā pēc:

a)

dzīvnieka nokaušanas vai izbrāķēšanas;

b)

produktu iznīcināšanas vai

c)

pēc īpašnieka aizpildīta pieteikuma iesniegšanas.

2.   Kompensācijas maksājumiem, kuri veikti pēc šā panta 1. punktā minētā 90 dienu perioda, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (11) 9. panta 1., 2. un 3. punktu.

15. pants

1.   Izdevumus, ko dalībvalstis iesniedz, lai saņemtu Savienības finansiālo ieguldījumu, izsaka euro un aprēķina, neietverot pievienotās vērtības nodokli un visus citus nodokļus.

2.   Ja dalībvalsts izdevumi ir citā valūtā, attiecīgā dalībvalsts tos konvertē euro, piemērojot pēdējo valūtas maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

16. pants

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu 1.-12. pantā minētajām gada un daudzgadu programmām (“programmas”) piešķir, ja attiecīgās dalībvalstis:

a)

programmas īsteno saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp konkurences noteikumiem un noteikumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b)

nodrošina, ka līdz 2012. gada 1. janvārim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi programmu īstenošanai;

c)

saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punkta a) apakšpunktu Komisijai līdz 2012. gada 31. jūlijam iesniedz tehniskos un finanšu starpziņojumus par programmām, kuros aplūkots periods no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam;

d)

tikai attiecībā uz 8. pantā minētajām programmām – saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2010/367/ES (12) 4. pantu reizi sešos mēnešos, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu, ziņo Komisijai par izmeklēšanas pozitīvajiem un negatīvajiem rezultātiem, kas gūti mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības laikā;

e)

saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punkta b) apakšpunktu Komisijai līdz 2013. gada 30. aprīlim iesniedz ikgadēju sīki izstrādātu tehnisko ziņojumu par attiecīgo programmu, pievienojot pamatotus pierādījumus par dalībvalstu izmaksām un rezultātiem, kas gūti no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim;

f)

programmas īsteno efektīvi;

g)

neiesniedz turpmākus pieprasījumus, lai saņemtu citus Savienības ieguldījumus attiecībā uz šiem pasākumiem, un arī iepriekš nav iesniegušas šādus pieprasījumus.

2.   Ja dalībvalsts neievēro 1. punkta prasības, Komisija var samazināt Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā gan pārkāpuma veidu, gan tā smagumu un Savienībai radītos finanšu zaudējumus.

17. pants

Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

18. pants

Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

19. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1)  OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2)  OV L 115, 29.4.2008., 44. lpp.

(3)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(5)  OV L 314, 1.12.2007., 29. lpp.

(6)  OV L 322, 2.12.2008., 39. lpp.

(7)  OV L 317, 3.12.2009., 36. lpp.

(8)  OV L 309, 25.11.2010., 18. lpp.

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(11)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(12)  OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.

PIELIKUMS

ATTIECINĀMIE IZDEVUMI, KAS MINĒTI 13. PANTA 1. PUNKTĀ

Izdevumi, kas ir attiecināmi, lai saņemtu Savienības finansiālo ieguldījumu 1.–12. pantā minētajos pasākumos un uz kuriem neattiecas vienreizējais maksājums, nepārsniedz izmaksas, kas rodas dalībvalstīm par 1.–8. punktā noteiktajiem pasākumiem.

1.

Laboratorijas testu veikšana:

a)

tādu testu komplektu, reaģentu un visu pārējo palīgmateriālu iegāde, kurus atzīst un izmanto tieši laboratorijas testu veikšanai;

b)

darbinieki, kuri pilnībā vai daļēji ir nodarbināti tieši laboratorijas testu veikšanai telpās, neatkarīgi no to statusa; izmaksas nepārsniedz faktiskās algas kopā ar sociālā nodrošinājuma iemaksām un citām obligātām izmaksām, kas iekļautas atalgojumā; un

c)

pieskaitāmās izmaksas, kas ir 7 % apmērā no a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas.

2.

Kompensācija īpašniekiem nokautu vai izbrāķētu dzīvnieku vērtībā:

 

kompensācija nedrīkst pārsniegt dzīvnieka tirgus vērtību, kāda tā bija tieši pirms tā nokaušanas vai izbrāķēšanas;

 

attiecībā uz liellopu brucelozes un tuberkulozes un aitu un kazu brucelozes programmām likvidācijas vērtību, ja tāda ir, atskaita no kompensācijas.

3.

Kompensācija īpašniekiem izbrāķētu putnu un iznīcinātu olu vērtībā:

 

kompensācija nedrīkst pārsniegt putna tirgus vērtību, kāda tā bija tieši pirms putna izbrāķēšanas vai pirms olu iznīcināšanas;

 

likvidācijas vērtību termiski apstrādātām neinkubētām olām atskaita no kompensācijas.

4.

Mājas un savvaļas dzīvniekiem paredzētu vakcīnu devu un/vai vakcīnu un ēsmu iegāde un glabāšana.

5.

Mājdzīvnieku vakcinēšana:

a)

darbinieki, kuri pilnībā vai daļēji ir nodarbināti tieši vakcinācijas veikšanai, neatkarīgi no to statusa; izmaksas nepārsniedz attiecīgu darbinieku atalgojumu vai to faktiskās algas kopā ar sociālā nodrošinājuma iemaksām un citām obligātām izmaksām, kas iekļautas atalgojumā; un

b)

īpašais aprīkojums un pārējie palīgmateriāli, ko atzīst un izmanto tieši vakcinācijai.

6.

Savvaļas dzīvniekiem paredzētu vakcīnu un ēsmu izplatīšana:

a)

vakcīnu un ēsmu transportēšana;

b)

vakcīnu un ēsmu izplatīšanas no gaisa un manuālas izplatīšanas izmaksas;

c)

darbinieki, kuri pilnībā vai daļēji ir nodarbināti tieši vakcīnas ēsmu izplatīšanai, neatkarīgi no to statusa; darbinieku izmaksas nepārsniedz to faktiskās algas kopā ar sociālā nodrošinājuma iemaksām un citām obligātām izmaksām, kas iekļautas atalgojumā.