27.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 76/2009

(2009. gada 26. janvāris),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 504/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanu piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 143. panta b) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 504/2007 (2) 4. panta 1. punktā noteikts, ka pēc pieprasījuma ievedējs papildu nodokļa noteikšanai var piemērot attiecīgo nosūtīto preču CIF ieviešanas cenu, ja tā ir lielāka nekā reprezentatīvā cena, kas minēta regulas 2. panta 2. punktā. Ja nav šāda pieprasījuma, tā paša panta 3. punktā paredzēts, ka papildu nodokli var noteikt, ņemot vērā reprezentatīvo cenu, kas minēta regulas 2. panta 2. punktā.

(2)

Eiropas Kopienu Tiesa savā 2001. gada 13. decembra lēmumā lietā C-317/99 Kloosterboer Rotterdam BV v Minister van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij  (3) norāda, ka Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (4), 3. panta 1. un 3. punkts ir spēkā neesoši, tā kā tajos paredzēts, ka papildu nodoklis parasti tiek noteikts, ņemot vērā reprezentatīvo cenu, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1484/95 2. panta 1. punktā, un ka nodoklis tiek noteikts, balstoties uz attiecīgo preču CIF ieviešanas cenu tikai gadījumā, ja to pieprasa ievedējs. Šie punkti bija identiski Regulas (EK) Nr. 504/2007 4. panta 1. un 3. punktam. Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (5) 28. panta 3. punkts atbilst Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (6) 5. panta 3. punktam. Tāpēc attiecīgi ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 504/2007 4. pants.

(3)

Lai izpildītu Tiesas spriedumu, Regula (EK) Nr. 504/2007 atbilstīgi jāgroza.

(4)

No 2008. gada 1. janvāra daži 4. nodaļas KN kodi ir grozīti ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (7). Regulas (EK) Nr. 504/2007 pielikums ir atbilstīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 504/2007 groza šādi.

1)

Ar šādu punktu aizstāj 2. panta 3. punktu.

“3.   Papildu nodokļus, ko piemēro saskaņā ar 4. pantu, nosaka Komisija vienlaikus ar reprezentatīvajām cenām.”

2)

Ar šādu teikumu aizstāj 3. panta pirmās daļas ievadteikumu:

“Ja starpība starp attiecīgo 1. panta 2. punktā minēto sprūda cenu un attiecīgās kravas CIF ieviešanas cenu:”

3)

4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. pants

1.   Papildu nodokli aprēķina saskaņā ar 3. panta noteikumiem, ņemot vērā attiecīgās kravas CIF ieviešanas cenu.

2.   Ja CIF ieviešanas cena par 100 kg kravas pārsniedz piemērojamo reprezentatīvo cenu, kas minēta 2. panta 2. punktā, ievedējs iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz šādus pierādījumus:

a)

pirkuma līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu;

b)

apdrošināšanas līgumu;

c)

faktūrrēķinu;

d)

izcelsmes sertifikātu (ja piemērojams);

e)

pārvadājumu līgumu;

f)

un attiecībā uz jūras pārvadājumiem – kravas zīmi.

3.   Ievedējam 2. pantā minētajā gadījumā jāiemaksā Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (8) 248. panta 1. punktā minētais nodrošinājums, kas ir vienāds ar papildu nodokļa summu, kura tam būtu jāmaksā, ja papildu nodokli aprēķinātu, ņemot vērā reprezentatīvo cenu, kas piemērojama attiecīgajam produktam.

4.   Viena mēneša laikā, kopš attiecīgais produkts ir pārdots, ievērojot sešu mēnešu termiņu, kas sākas dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ievedējam jāpierāda, ka krava ir realizēta atbilstoši nosacījumiem, apstiprinot 2. punktā minēto cenu pareizību. Ja nav ievērots kāds no šiem abiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts. Tomēr pēc ievedēja pienācīgi pamatota lūguma kompetentās iestādes šo sešu mēnešu termiņu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.

Iemaksāto nodrošinājumu atbrīvo tādā apmērā, ciktāl ir nodrošināts pierādījums par pārdošanas nosacījumiem, apmierinot muitas iestāžu prasības.

Pretējā gadījumā nodrošinājumu atsavina kā papildu nodokļa samaksu.

5.   Ja kompetentās iestādes pārbaudot atklāj, ka šā panta nosacījumi nav izpildīti, tās panāk to ievedmuitas nodokļu atlīdzināšanu, kas jāmaksā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Nodokļa summā, ko ietur vai ieturēs, iekļauj procentus par laikposmu no dienas, kad preces laistas brīvā apgrozībā, līdz atlīdzināšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4)

Lēmuma I pielikumu groza šādi:

a)

pirmajā ailē:

kodu 0402 91 11 aizstāj ar kodu 0402 91 10,

kodu 0402 91 31 aizstāj ar kodu 0402 91 30,

kodu 0402 99 11 aizstāj ar kodu 0402 99 10;

b)

kodi 0402 91 19 un 0402 91 39, kā arī dati saistībā ar šiem kodiem tiek svītroti.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 119, 9.5.2007., 7. lpp.

(3)  ECR 2001, I-09863. lpp.

(4)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.

(5)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.

(6)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp.

(7)  OV L 286, 31.10.2007., 1. lpp.

(8)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.”