Oficiālais Vēstnesis L 141 , 30/04/2004 Lpp. 0001 - 0017
Komisijas Regula (EK) Nr. 795/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 [1], un jo īpaši tās 40. panta 5. punkta otro daļu, 42. panta 4. un 9. punktu, 46. panta 3. punktu, 52. panta 2. punktu, 54. panta 5. punktu,145. panta c) un d) punktu un 155. pantu, tā kā: (1) Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot III sadaļu Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido vienreizējo maksājumu shēmu lauksaimniekiem. (2) Skaidrības labad ir lietderīgi paredzēt dažas definīcijas. Vajadzības gadījumā jāizmanto definīcijas, ko jau piemēro līdzīgās situācijās un/vai izmanto jau vairākus gadus. (3) Lai atvieglotu vienības vērtības aprēķināšanu tiesībām uz maksājumu, ir jānosaka skaidri noteikumi par skaitļu noapaļošanu un iespēja sadalīt esošās tiesības uz maksājumiem gadījumā, kad kopā ar tiesībām deklarētā vai nodotā zemes gabala lielums ir tikai daļa no hektāra. (4) Jāparedz īpaši valsts rezerves izveidošanas un jo īpaši pamatsummu vai tiesību uz maksājumu samazinājumu aprēķināšanas, kā arī samazinājumu piemērošanas noteikumi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. un 96. pantā minēto piena ražošanas piemaksu un papildmaksājumu pilnīgas vai daļējas atdalīšanas gadījumos. (5) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. un 5. punktā paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos piešķirt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves. Ir lietderīgi paredzēt šādi piešķiramu tiesību uz maksājumu skaita un vērtības aprēķināšanas noteikumus. Lai dalībvalstis, kurām ir labākas iespējas novērtēt katra tāda lauksaimnieka situāciju, kas piesakās uz šādiem pasākumiem, varētu rīkoties elastīgāk, maksimālais piešķiramo tiesību skaits nedrīkst pārsniegt deklarēto hektāru skaitu, un to vērtība nedrīkst pārsniegt summu, kas dalībvalstij jānosaka atbilstoši objektīviem kritērijiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 6. punktu, palielinot vienības vērtību esošajām tiesībām uz maksājumu, jāievēro vidējais reģionālais rādītājs. Jāļauj dalībvalstīm noteikt šo reģionālo vērtību atbilstošajā teritoriālajā līmenī. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī palīdzība ir atdalīta no ražošanas, tās apjomu nekādā gadījumā nedrīkst diferencēt vai aprēķināt pa ražošanas nozarēm. (6) Konkrētos apstākļos lauksaimnieki var saņemt vairāk tiesību nekā tiesības uz zemes izmantošanu, piemēram, gadījumā, kad kopīgi izmanto lopbarības platību, ja beidzas nomas līgums vai dalība apmežošanas programmā vai ja saskaņā ar valsts noteikumiem iepērk piena references daudzumu, kas pārskata periodā iznomāts kopā ar zemi. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt mehānismu, kas garantētu atbalstu lauksaimniekam, šo atbalstu sniedzot pārsvarā attiecībā uz atlikušajiem hektāriem, kas ir viņa rīcībā. Tomēr, lai izvairītos no šā mehānisma ļaunprātīgas izmantošanas, jāparedz daži noteikumi attiecībā uz piekļuvi šim mehānismam. (7) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 valsts rezerve jāpapildina ar neizmantotajām tiesībām vai pēc izvēles, veicot ieturējumus no tiesību uz maksājumu pārdošanas vai no pārdošanas, kas veikta pirms konkrētas dienas. Tādēļ ir jānosaka diena, pēc kuras neizmantotās tiesības ieskaita atpakaļ valsts rezervē. Administratīvu apsvērumu dēļ jāparedz arī, ka, ieskaitot atpakaļ valsts rezervē tiesības uz maksājumu, kas paredz atļauju audzēt augļus un dārzeņus vai galda kartupeļus, vai tiesības atstāt zemi atmatā, tās vairs neparedz papildu saistības vai atļauju. Turklāt to attaisno arī fakts, ka saistības vai atļauju nosaka, pamatojoties uz sākotnējiem rādītājiem, un tiklīdz būs izveidota vienreizējo maksājumu shēma, nebūs iespējams noteikt, kam jāsaņem tiesības uz atļauju atstāt zemi atmatā no rezerves, jo atbalsts būs atdalīts. (8) Ja, pārdodot tiesības uz maksājumu, piemēro ieturējumu, jānosaka maksimālās procentuālās daļas un kritēriji tā piemērošanai un tie jādiferencē, ņemot vērā nodošanas veidu un nododamo tiesību uz maksājumu veidu. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajos piemērošanas gados ir spekulatīvs risks, dalībvalstij var ļaut palielināt procentuālo ieturējumu no pārdošanas bez zemes. Šādu ieturējumu piemērošana nekādā gadījumā nedrīkst radīt būtiskus šķēršļus tiesību uz maksājumu nodošanai vai aizliegt to. (9) Lai veicinātu valsts rezerves pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt valsts rezerves apsaimniekošanu reģionālā līmenī, izņemot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. punktā minētajos attiecīgajos gadījumos un minētās regulas 42. panta 4. punktā minētajos gadījumos, ja dalībvalstīm ir pienākums piešķirt tiesības uz maksājumu. (10) Lai veicinātu vienreizējo maksājumu shēmas īstenošanu, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm jau gadā, kas ir pirms shēmas pirmā piemērošanas gada, sākt iespējamo atbalsta saņēmēju identificēšanu, jo īpaši gadījumos, kad mantošanas vai juridisku izmaiņu dēļ saimniecība ir pārveidota, un pagaidu tiesību uz maksājumu noteikšanu. (11) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pants paredz, ka lauksaimniekiem īpašos apstākļos ir atļauta piekļuve vienreizējo maksājumu shēmai. Lai nepieļautu, ka šādus apstākļus izmanto, lai izvairītos no to noteikumu piemērošanas, kas attiecas uz parastu saimniecības nodošanu kopā ar piešķirtajām pamatsummām, jāparedz daži šādu apstākļu piemērošanas nosacījumi un definīcijas. (12) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punkts paredz, ka lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad viņš minētās regulas 44. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā. Lai ņemtu vērā zemes nodošanu, kas veikta laika posmā pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas, ir attaisnojami saimniecības vai tās daļas nodošanu kopā ar turpmākajām tiesībām uz maksājumu uzskatīt par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta nozīmē, ievērojot dažus nosacījumus un jo īpaši faktu, ka pārdevējam jāiesniedz pieteikums par tiesību uz maksājumu noteikšanu, ciktāl minētajā regulā skaidri noteikts, ka shēma ir pieejama tikai tiem, kas pārskata periodā ir saņēmuši tiešo maksājumu. (13) Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktu Komisijai ir atļauts definēt īpašās situācijas, kad ir tiesības noteikt pamatsummas dažiem lauksaimniekiem, kuru situācija ir tāda, kas pilnīgi vai daļēji ir liegusi tiem pārskata periodā saņemt tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi uzskaitīt šīs īpašās situācijas, paredzot noteikumus, lai izvairītos no pabalstu uzkrāšanās, kas rodas, piešķirot vienam lauksaimniekam dažādas tiesības uz maksājumu, neierobežojot Komisijas iespēju vajadzības gadījumā noteikt papildu gadījumus. Turklāt jāsniedz dalībvalstīm iespēja elastīgi noteikt piešķiramo pamatsummu. (14) Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai vispāratzīto parasto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz 5 gadiem, ir lietderīgi ļaut dalībvalstij vajadzības gadījumā piemērot šo īsāko termiņu. (15) Ņemot vērā to, ka piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumus vienreizējo maksājumu shēmā iekļaus, pamatojoties uz pārskata periodu, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. pantā minētā, lai noteiktu pamatsummu, ir lietderīgi ņemt vērā piensaimniekus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. pantā minētie apstākļi un kuri šo apstākļu dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16. pantu iznomā savu individuālo references daudzumu vai tā daļu divpadsmit mēnešu laika posmā, kas beidzas vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 31. martā. (16) Ja lauksaimnieks aiziet pensijā vai nomirst un paredz savas saimniecības vai tās daļas nodošanu ģimenes loceklim vai mantiniekam, kurš plāno turpināt lauksaimniecisku darbību šajā saimniecībā, ir lietderīgi nodrošināt vienkāršu saimniecības vai tās daļas nodošanu ģimenes loceklim, jo īpaši gadījumā, kad nodotā zeme pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, neierobežojot mantinieka iespēju turpināt lauksaimniecisko darbību. (17) Tiesīgiem pretendēt uz tiesību piešķiršanu jābūt arī tiem lauksaimniekiem, kuri veikuši ieguldījumus, kā rezultātā iespējams tādu tiešo maksājumu palielinājums, ko tiem būtu vajadzējis saņemt, ja nebūtu ieviesta vienreizējo maksājumu shēma. Jāparedz īpaši noteikumi par tiesību uz maksājumu aprēķināšanu gadījumā, kad lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu vai nav hektāru. Tādos pašos gadījumos lauksaimniekiem, kuri ir nopirkuši vai nomājuši zemi vai piedalījušies valsts programmās ražošanas pārstrukturēšanai, kam pārskata periodā saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu varētu būt bijis piešķirts tiešais maksājums, nebūtu tiesību uz maksājumu, jo viņi iegādājušies zemi vai piedalījušies šādās programmās, lai veiktu lauksaimniecisku darbību, par ko nākotnē vēl varētu piešķirt dažus tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka tiesības uz maksājumu piešķir arī šādā gadījumā. (18) Lai nodrošinātu labu shēmas pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt tiesību uz maksājumu nodošanas noteikumus. (19) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. pants paredz, ka dalībvalsts var nolemt, ka tiesības uz maksājumu var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā. Lai novērstu praktiskas problēmas, jāparedz īpaši noteikumi saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos. (20) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 2. punkts paredz, ka, aprēķinot tiesības uz maksājumu, aprēķinos jāiekļauj visa lopbarības platība pārskata periodā. Lai atvieglotu valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu noteikt lopbarības platības hektāru skaitu, ir lietderīgi dot tām iespēju ņemt vērā lopbarības platību, kas deklarēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumā pirms vienreizējo maksājumu shēmas ieviešanas, vienlaikus dodot lauksaimniekam iespēju pierādīt, ka viņa lopbarības platība pārskata periodā bijusi mazāka. (21) Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir atļauta kaņepju ražošana. Ir jāizveido to šķirņu saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī jāparedz šo šķirņu sertifikācija. (22) Gadījumos, kad uz tiesību noteikšanu attiecas īpaši nosacījumi, jāparedz īpaši ganāmpulka vienības aprēķināšanas noteikumi, atsaucoties uz liellopu gaļas nozarē paredzēto spēkā esošo pārrēķinu tabulu. (23) Vajadzīgi arī īpaši noteikumi, lai atvieglotu tiesību uz maksājumu noteikšanu gadījumā, kad paredzama maksājumu atdalīšana piena nozarē. (24) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. pantu jebkuras tiesības atstāt zemi atmatā kopā ar hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, dod tiesības uz maksājumu tādā apmērā, kas noteikts ar tiesībām atstāt zemi atmatā. Minimālais laika posms, uz kādu zeme jāatstāj atmatā, ir vismaz viens laukaugu audzēšanas cikls. Lai ņemtu vērā dažus īpašus apstākļus, tomēr jābūt iespējai atmatā atstātu zemi izmantot pirms minimālā zemes atstāšanai atmatā noteiktā termiņa beigām. Jāparedz arī noteikumi par apkārtējās vides aizsardzību un atmatā atstāto platību uzturēšanu un izmantošanu. (25) Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju reģionalizēt vienreizējo maksājumu shēmu, jāizstrādā īpaši noteikumi, lai atvieglotu reģionālās pamatsummas aprēķināšanu saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos, kā arī lai garantētu pilnīgu reģionālās summas piešķiršanu pirmajā shēmas piemērošanas gadā. Daži šīs regulas noteikumi, jo īpaši noteikumi par valsts rezerves izveidošanu, tiesību uz maksājumu sākotnējo piešķiršanu un tiesību uz maksājumu nodošanu, ir jāpielāgo, lai tos varētu piemērot reģionālajā modelī. (26) Ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu dalībvalstīm ir atļauts atbilstoši budžetam paredzēt papildmaksājumu par īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir nozīmīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai vai lauksaimniecības produktu kvalitātes un tirdzniecības uzlabošanai. Tādēļ ir jādefinē, uz kuriem lauksaimniekiem tas jāattiecina un ciktāl šis maksājums ir saderīgs ar pašreizējiem lauku attīstības pasākumiem, un jādefinē lauksaimniecības veidi, uz kuriem šis pasākums ir jāattiecina. (27) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pants paredz, ka dalībvalstis definē reģionus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un minētās regulas 59. pants paredz, ka dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar objektīviem kritērijiem var reģionalizēt vienreizējo maksājumu shēmu. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt visu to datu un informācijas paziņošanu, kas vajadzīgi šādu kritēriju novērtēšanai. (28) Lai novērtētu vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanu, ir lietderīgi noteikt kārtību un termiņus informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm un informēt Komisiju par platībām, attiecībā uz kurām atbalsts piešķirts valsts līmenī un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī. (29) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. NODAĻA DARBĪBAS JOMA UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets un darbības joma Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā. 2. pants Definīcijas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā un šajā regulā piemēro šādas definīcijas: a) "lauksaimniecības zeme" ir aramzemes, pastāvīgo ganību un ilggadīgo kultūru kopējā platība; b) "aramzeme" ir aramzeme Komisijas Regulas (EK) Nr. 795/2004 [2] 2. panta 1. punkta nozīmē; c) "ilggadīgās kultūras" ir nerotācijas kultūras, izņemot pastāvīgās ganības, kas atrodas uz attiecīgās zemes piecus gadus vai ilgāk un kas atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas, kā definēts Komisijas Lēmuma 2000/115/EK [3] I pielikuma G/05 punktā, izņemot daudzgadīgas kultūras un šādu daudzgadīgu kultūru stādaudzētavas; d) "daudzgadīgas kultūras" ir šādi kultūraugi: KN kods | | 07091000 | Artišoki | 07092000 | Sparģeļi | 07099090 | Rabarberi | 081020 | Avenes, kazenes, zīdkoka ogas un kazeņavenes | 081030 | Upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas | 081040 | Dzērvenes, mellenes, brūklenes un citas melleņu (Vaccinium) un dzērveņu (Oxycoccus) ģints ogas | ex06029041 | Pamežs ar īsu augseku | ex06029051 | Miscanthus sinensis (miskate) | ex12149090 | Phalaris arundicea (parastais miežubrālis) | e) "pastāvīgās ganības" ir pastāvīgās ganības Komisijas Regulas (EK) Nr. 795/2004 2. panta 2. punkta nozīmē; f) "pļava" ir aramzeme, ko izmanto zāles (sētas vai dabīgi augošas) audzēšanai; Regulas (EK) Nr. 1782/2003 61. pantā termins "pļava" ietver pastāvīgās ganības; g) "pārdošana" ir īpašumtiesību uz zemi vai tiesību uz maksājumu pārdošana vai jebkāda cita veida galīga nodošana. Šī definīcija neietver zemes pārdošanu gadījumos, kad zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs un kad to nenodod lauksaimniecības mērķiem; h) "noma" ir noma vai līdzīga veida pagaidu darījumi; i) "tiesību uz maksājumu nodošana vai pārdošana, vai noma kopā ar zemi" ir sākotnējam īpašniekam piederošu tiesību uz maksājumu pārdošana vai noma attiecīgi kopā ar attiecīgu tās zemes hektāru skaitu 44. panta 2. punkta nozīmē, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Attiecībā uz nomu tiesības uz maksājumu un hektārus iznomā uz vienādu laika posmu. Gadījumu, kad nodod visas tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. panta 2. punktā, uzskata par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi; j) "ražošanas vienība" ir vismaz viena platība, attiecībā uz kuru pārskata periodā ir bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, ieskaitot lopbarības platību Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 3. punkta nozīmē, vai viens dzīvnieks, attiecībā uz kuru pārskata periodā būtu bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgām tiesībām uz piemaksu; k) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. panta 2. punktā un 42. panta 3. punktā "lauksaimnieki, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību" ir fiziskas vai juridiskas personas, kas 5 gadu laikā pirms jaunas lauksaimnieciskas darbības uzsākšanas nav veikušas lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai kas nav kontrolējušas juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību. Attiecībā uz juridisku personu fiziskā(-ās) persona(-as), kas kontrolē šo juridisko personu, nedrīkst būt veikusi(-šas) lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nedrīkst būt kontrolējusi(-šas) juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību, 5 gadu laikā pirms tam, kad šī juridiskā persona uzsākusi lauksaimniecisko darbību. 3. pants Tiesību uz maksājumu vienības vērtības aprēķināšana 1. Tiesības uz maksājumu aprēķina līdz trīs zīmēm aiz komata un noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata. Ja aprēķinos iegūst rezultātu, kas ir tieši pa vidu, summu noapaļo uz augšu līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata. 2. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktu deklarētā vai saskaņā ar minētās regulas 46. panta 2. punktu kopā ar tiesībām nodotā zemes gabala lielums ir daļa no hektāra, attiecīgās tiesības deklarē vai nodod kopā ar zemi, kuras vērtība aprēķināta atbilstoši attiecīgajai daļai. Atlikusī tiesību daļa ar attiecīgi aprēķinātu vērtību paliek lauksaimnieka rīcībā. 2. NODAĻA VALSTS REZERVE 1. iedaļa Valsts rezerves izveidošana 4. pants Samazinājumi 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktā paredzētais samazinājums attiecas uz visiem references daudzumiem pēc tam, kad veikts jebkāds iespējams samazinājums saskaņā ar minētās regulas 41. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad veikts jebkāds iespējams samazinājums saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punktu un 70. panta 2. punkta otro daļu. 2. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 7. punktā minēto samazinājumu, proporcionāli samazina visu līdz lineārā samazinājuma piemērošanas dienai noteikto tiesību uz maksājumu vienības vērtību. 5. pants Piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumi 1. Samazinājuma procentuālo daļu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punktu, 2007. gadā piemēro summām, kas atbilst vienreizējo maksājumu shēmā iekļaujamām piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem. 2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju vienreizējo maksājumu shēmā pilnībā iekļaut summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, tā piemēro šā panta 1. punktā minēto samazinājuma procentuālo daļu tajā gadā, kurā tā izmanto minēto iespēju. Turpmākajos gados attiecīgā dalībvalsts piemēro samazinājumu, nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. panta 2. punktā un 96. panta 2. punktā paredzēto summu palielinājumu. 3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju vienreizējo maksājumu shēmā daļēji iekļaut summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, tā šā panta 1. punktā minēto samazinājuma procentuālo daļu piemēro attiecīgajām vienreizējo maksājumu shēmā iekļautajām summām tajā gadā, kurā tā izmanto minēto iespēju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. panta 2. punktā un 96. panta 2. punktā paredzēto summu palielinājumu. 2. iedaļa Tiesību uz maksājumu no valsts rezerves noteikšana 6. pants Tiesību uz maksājumu noteikšana 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 3. un 5. punktā paredzētās iespējas, lauksaimnieki saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem var saņemt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves. 2. Ja lauksaimnieks, kuram nav tiesību uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu no valsts rezerves piešķiršanu, viņš var saņemt vairākas tiesības uz maksājumu, kas nepārsniedz viņam konkrētajā laikā piederošo (īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu. 3. Ja lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves, viņš var saņemt vairākas tiesības uz maksājumu, kas nepārsniedz viņam piederošo to hektāru skaitu, par kuriem viņam nav piešķirtas tiesības uz maksājumu. Vienības vērtību katrai no viņam piederošām tiesībām uz maksājumu var palielināt, nepārsniedzot 4. punktā minēto vidējo reģionālo rādītāju. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktu piemēro tām tiesībām uz maksājumu, kuru vienības vērtība saskaņā ar šā punkta otro daļu ir palielināta par vairāk nekā 20 %. 4. Dalībvalstis nosaka vidējo reģionālo rādītāju pienācīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu. To nosaka dienā, kas jānosaka dalībvalstīm. To var katru gadu pārskatīt. To nosaka, pamatojoties vērtību, kāda ir tiesībām uz maksājumu, kas lauksaimniekiem piešķirtas attiecīgajā reģionā. To nediferencē pa ražošanas nozarēm. 5. Vienības vērtību katrai no tiesībām uz maksājumu, kas saņemtas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, izņemot 3. punkta otro daļu, aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz 2. punktā minēto hektāru skaitu. 7. pants Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punkta piemērošana, ja hektāru skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punktā paredzēto iespēju, tā var saskaņā ar šo pantu pēc pieprasījuma jo īpaši piešķirt tiesības uz maksājumu tiem lauksaimniekiem attiecīgajos reģionos, kuri deklarē mazāku hektāru skaitu nekā attiecīgais to tiesību uz maksājumu skaits, ko viņiem piešķirtu vai kas viņiem būtu bijušas piešķirtas saskaņā ar minētās regulas 43. pantu. Šādā gadījumā lauksaimnieks par labu valsts rezervei atsakās no visām tiesībām uz maksājumu, kas viņam piešķirtas vai ko viņam būtu bijis jāpiešķir, izņemot tiesības atstāt zemi atmatā un tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. pantā. 2. No valsts rezerves piešķirto tiesību uz maksājumu skaitam jābūt vienādam ar hektāru skaitu, ko lauksaimnieks deklarē. 3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktā paredzēto piecu gadu laika posmu piemēro vai attiecīgā gadījumā atsāk piemērot visām piešķirtajām tiesībām uz maksājumu. 4. Vienības vērtību tiesībām uz maksājumu, ko piešķir no valsts rezerves, aprēķina, dalot lauksaimnieka pamatsummu ar viņa deklarēto hektāru skaitu, no kura atņemts hektāru skaits, kas vienāds ar viņam piešķirto tiesību atstāt zemi atmatā skaitu. Šīs regulas 6. panta 4. punktā minēto vidējo reģionālo rādītāju nepiemēro. 5. Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāk nekā 50 % no kopējā hektāru skaita Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 1. un 2. punkta nozīmē, kas tiem piederējis (nomāts vai bijis īpašumā) pārskata periodā. 6. Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāku hektāru skaitu nekā to tiesību uz maksājumu skaits, ko viņiem piešķirtu vai kas viņiem būtu bijušas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu tādēļ, ka viņi šos hektārus ir nodevuši, pārdodot vai iznomājot. 7. Attiecīgais lauksaimnieks deklarē visus hektārus, kas viņam pieder pieprasījuma izteikšanas brīdī. 3. iedaļa Valsts rezerves papildināšana 8. pants Neizmantotās tiesības uz maksājumu 1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punktu, neizmantotās tiesības uz maksājumu ieskaita atpakaļ valsts rezervē dienā pēc pēdējās dienas, kad var grozīt pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tajā kalendārajā gadā, kurā beidzas laika posms, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punkta otrajā daļā un 45. panta 1. punktā. Šajā pantā "neizmantotās tiesības uz maksājumu" nozīmē, ka šā punkta pirmajā daļā minētajā laika posmā nav piešķirts maksājums par minētajām tiesībām. Tiesības uz maksājumu, par kurām ir iesniegts pieteikums un kuras attiecas uz platību Regulas (EK) Nr. 795/2004 2. panta 22. punkta nozīmē, uzskata par izmantotām. 2. Ieskaitot atpakaļ valsts rezervē tiesības atstāt zemi atmatā un tiesības uz maksājumu kopā ar atļauju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantā, tās vairs neparedz papildu saistības vai atļauju. 9. pants Ieturējumi no tiesību uz maksājumu pārdošanas 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tā var nolemt ieskaitīt atpakaļ valsts rezervē šādas summas: a) līdz 30 % no vērtības, kas ir katrai no tiesībām uz maksājumu, vai līdzvērtīgo summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu bez zemes. Tomēr vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajos 3 gados 30 % var aizstāt ar 50 %; un/vai b) līdz 10 % no vērtības, kas ir katrai no tiesībām uz maksājumu, vai līdzvērtīgo summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu kopā ar zemi; un/vai c) līdz 30 % no vērtības, kas ir katrai no tiesībām uz maksājumu, ja pārdod tiesības atstāt zemi atmatā bez zemes. Tomēr vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajos 3 gados 30 % var aizstāt ar 50 %; un/vai d) līdz 5 % no vērtības, kas ir katrai no tiesībām uz maksājumu, un/vai līdzvērtīgo summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu kopā ar visu saimniecību; un/vai e) līdz 10 % no vērtības, kas ir katrai no tiesībām uz maksājumu, ja pārdod tiesības uz maksājumu, kuras ir saistītas ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantā minēto atļauju. Ja tiesības uz maksājumu ar zemi vai bez tās pārdod lauksaimniekam, kurš uzsāk lauksaimniecisku darbību, vai ja ir notikusi faktiska vai ir paredzama tiesību uz maksājumu mantošana, ieturējumu nepiemēro. 2. Nosakot 1. punktā minētās procentuālās daļas, dalībvalsts vienā no 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var diferencēt procentuālo daļu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu. 10. pants Virspeļņas klauzula 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktā minētajos gadījumos atpakaļ valsts rezervē ieskaita šādas summas: a) līdz 90 % no pamatsummas, ko pārdevējam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. pantu jānosaka par ražošanas vienībām un nodotās saimniecības vai saimniecības daļas hektāriem, ja veic pārdošanu; b) līdz 50 % no pamatsummas, ko iznomātājam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. pantu jānosaka par ražošanas vienībām un nodotās saimniecības vai saimniecības daļas hektāriem, ja veic nomu uz sešiem gadiem; c) 5 % par katru gadu pēc sešu gadu laika posma beigām, bet nepārsniedzot 20 % no pamatsummas, ko iznomātājam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. pantu jānosaka par ražošanas vienībām un nodotās saimniecības vai saimniecības daļas hektāriem, ja veic nomu uz vairāk nekā sešiem gadiem. 2. Tiesības uz maksājumu, ko jānosaka pārdevējam vai iznomātājam, aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu, pamatojoties uz atlikušajām pamatsummām un hektāriem. 3. Šā panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, kad viena gada laikā pēc pārdošanas vai iznomāšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2004. gada 30. aprīlim, pārdevējs vai iznomātājs ir nopircis vai uz sešiem vai vairāk gadiem nomājis citu saimniecību vai tās daļu. Šādā gadījumā pārdevējs vai iznomātājs saglabā vismaz tādu tiesību uz maksājumu skaitu, kas ir vienāds ar to tiesību uz maksājumu skaitu, kuras lauksaimnieks var izmantot jaunajā saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. pantu. 4. Šā panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, kad lauksaimnieks attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka pārdošanas vai nomas cena atbilst saimniecības vērtībai vai saimniecības daļas vērtībai bez tiesībām uz maksājumu, ja veic daļēju nodošanu. 4. iedaļa Reģionālā administrācija 11. pants Reģionālās rezerves 1. Dalībvalstis var administrēt valsts rezervi reģionālā līmenī. Šādā gadījumā dalībvalstis var pilnā apjomā vai daļēji piešķirt summas, kas pieejamas valsts līmenī saskaņā ar 4., 5., 8., 9. un 10. pantu. 2. Katram reģionam piešķirtās summas var uzskatīt par summām, kas piešķiramas tikai attiecīgajā reģionā, izņemot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktā minētos gadījumus vai gadījumu, kad dalībvalsts izvēlas piemērot minētās regulas 42. panta 3. punktu. 3. NODAĻA TIESĪBU UZ MAKSĀJUMU PIEŠĶIRŠANA 1. iedaļa Tiesību uz maksājumu sākotnējā piešķiršana 12. pants Pieteikumi 1. Sākot no kalendārā gada, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, dalībvalstis var sākt to Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā minēto lauksaimnieku apzināšanu, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, minētās regulas 34. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu un b) apakšpunktā minēto hektāru skaita pagaidu noteikšanu un šā panta 5. punktā minēto nosacījumu sākotnējo pārbaudi. 2. Veicot tiesību uz maksājumu pagaidu noteikšanu, dalībvalstis līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 15. aprīlim, var nosūtīt Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu minētās regulas 33. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem vai attiecīgā gadījumā tiem lauksaimniekiem, kuri apzināti saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šādā gadījumā lauksaimnieki, kuri nav minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 1. punktā, līdz minētajam datumam iesniedz pieteikumu par viņu tiesību uz maksājumu noteikšanu. 3. Ja dalībvalsts neizmanto 2. punktā paredzēto iespēju, attiecīgā dalībvalsts līdz dienai, kas tai jānosaka, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā, nosūta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu. 4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punktu vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā piešķiramo tiesību uz maksājumu galīgo noteikšanu veic, pamatojoties uz pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā. Līdz tiesību uz maksājumu galīgajai noteikšanai to nodošana nav iespējama. 5. Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka dienā, kad iesniegts pieteikums par tiesībām uz maksājumu, viņš ir lauksaimnieks Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē. 6. Dalībvalsts var nolemt noteikt obligāto saimniecības lielumu, par kuru var pieprasīt tiesības uz maksājumu noteikšanu. Tomēr obligātais lielums nepārsniedz 0,3 ha. Obligāto lielumu nenosaka to tiesību uz maksājumu noteikšanai, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 47. līdz 50. pantā minētie īpašie nosacījumi. 7. Dalībvalsts var nolemt, ka pieteikumu par 4. punktā minēto tiesību uz maksājumu galīgo noteikšanu var iesniegt vienlaikus ar pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu. 2. iedaļa Tiesību uz maksājumu piešķiršana, ko neveic no valsts rezerves 13. pants Mantojums un paredzamais mantojums 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos lauksaimnieks, kurš saņēmis saimniecību vai tās daļu, var savā vārdā pieprasīt tiesību uz maksājumu aprēķināšanu par saņemto saimniecību vai saimniecības daļu. Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz pamatsummu un hektāru skaitu, kas atbilst mantotajām ražošanas vienībām. 2. Atceļot paredzamo mantojumu, piekļuvi vienreizējo maksājumu shēmai piešķir tikai vienreiz ieceltajam mantiniekam līdz dienai, kad iesniegts pieteikums par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu. Tiesību nodošanu saskaņā ar nomas līgumu vai mantojumu, vai paredzamo mantojumu no lauksaimnieka, kurš ir fiziska persona un kurš bijis saimniecības vai tās daļas nomnieks pārskata periodā, kad būtu tiesības uz maksājumu, uzskata par saimniecības mantošanu. 3. Ja 1. punktā minētajam lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu, viņa tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties attiecīgi uz viņa sākotnējās saimniecības un mantoto ražošanas vienību pamatsummu summu un hektāru skaita summu. 4. Ja 1. punktā minētais lauksaimnieks atbilst nosacījumam, ar kādu var piemērot divus vai vairākus pantus no šīs regulas 19. līdz 23. pantam vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. panta 2. punktu, 40. pantu, 42. panta 3. punktu vai 42. panta 5. punktu, viņš saņem tādu tiesību uz maksājumu skaitu, kas nepārsniedz viņa mantoto hektāru un to hektāru lielāko skaitu, kuru viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā un kuru vērtība ir augstākā vērtība, ko viņš var iegūt, atsevišķi piemērojot katru pantu, kura nosacījumiem viņš atbilst. 5. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā un šajā regulā izmanto attiecīgās valsts tiesību aktos minēto "mantojuma" un "paredzamā mantojuma" definīciju. 14. pants Juridiskā statusa vai nosaukuma maiņa 1. Ja notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 2. punktā minētā juridiskā statusa vai nosaukuma maiņa, lauksaimniekam ir piekļuve vienreizējo maksājumu shēmai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā lauksaimniekam, kurš sākotnēji pārvaldījis saimniecību, nepārsniedzot tiesības uz maksājumu, ko jāpiešķir sākotnējai saimniecībai ar šādiem nosacījumiem: a) tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz sākotnējās saimniecības pamatsummu un hektāru skaitu; b) ja notiek juridiskas personas juridiskā statusa maiņa vai arī juridiskā statusa maiņa no fiziskas personas uz juridisku personu vai no juridiskas personas un fizisku personu, jauno saimniecību pārvalda lauksaimnieks, kurš kontrolējis sākotnējās saimniecības pārvaldīšanu, tās ieņēmumus un finansiālo risku; 2. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā laika posmā no 1. janvāra līdz pieteikuma iesniegšanas dienai notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 2. punktā minētie gadījumi, piemēro šā panta 1. punktu. 15. pants Apvienošanās un sadalīšana 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punkta pirmajā daļā "apvienošanās" ir divu vai vairāku atsevišķu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē apvienošanās, kļūstot par vienu jaunu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, kura pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē lauksaimnieki, kas sākotnēji pārvaldījuši saimniecības, vai viens no viņiem. Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz sākotnējo saimniecību pamatsummu un hektāru skaitu. 2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punkta otrajā daļā "sadalīšana" ir viena lauksaimnieka Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē sadalīšana vismaz divos jaunos lauksaimniekos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, no kuriem vismaz viena pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē vismaz viena no juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sākotnēji pārvaldījušas saimniecību, vai arī viena lauksaimnieka Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē sadalīšana, izveidojot vismaz vienu jaunu lauksaimnieku Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē, ja otra pārvaldību, ieņēmumus un finansiālos riskus kontrolē lauksaimnieks, kurš sākotnēji pārvaldījis saimniecību. Tiesību uz maksājumu skaitu un vērtību nosaka, pamatojoties uz pamatsummu un hektāru skaitu, kas atbilst no sākotnējās saimniecības nodotajām ražošanas vienībām. 3. Ja vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā laika posmā no 1. janvāra līdz pieteikuma iesniegšanas dienai notiek Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. panta 3. punktā minētie gadījumi, piemēro attiecīgi šā panta 1. vai 2. punktu. 16. pants Ārkārtas apstākļi 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 5. punktā minētajos gadījumos, kad minētajā pantā minētās lauksaimniecības un vides saistības izbeidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu tās pirmajā piemērošanas gadā, dalībvalsts vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā saskaņā ar minētās regulas 40. panta 1., 2., 3. punktu vai 5. punkta otro daļu nosaka pamatsummas katram attiecīgajam lauksaimniekam, ja netiek veikti divkārši maksājumi saskaņā ar minētajām lauksaimniecības un vides saistībām. Summas, kas ir mazākas nekā 10 EUR par atsevišķām tiesībām uz maksājumu vai kopsummā mazākas nekā 100 EUR vienam lauksaimniekam, neuzskata par divkāršu maksājumu. Ja attiecīgā dalībvalsts nevar mainīt summas, kas jāizmaksā saskaņā ar minētajām lauksaimniecības un vides saistībām, attiecīgais lauksaimnieks var: a) saņemt samazinātu pamatsummu un saskaņā ar programmu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāizveido atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punktam, lai pēc savu lauksaimniecības un vides saistību termiņa beigām līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā līdz pēdējai dienai, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā nākamajā gadā, lūgtu pielāgot savu tiesību uz maksājumu vienības vērtību; vai b) saņemt pamatsummu pilnā apmērā ar nosacījumu, ka viņš piekrīt mainīt summas, kas jāizmaksā saskaņā ar minētajām lauksaimniecības un vides saistībām. 2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 5. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu, ko aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz hektāru skaitu, ko viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. 17. pants Privāttiesiska līguma klauzula, veicot pārdošanu 1. Ja pirkuma līgums, kas noslēgts vai grozīts vēlākais līdz pēdējai dienai, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, paredz, ka visu saimniecību vai tās daļu pārdod pilnā apmērā vai daļēji kopā ar tiesībām uz maksājumu par nodotās saimniecības vai tās daļas hektāriem, kuras jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu, pirkuma līgumu uzskata par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi minētās regulas 46. panta nozīmē saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem. 2. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktu un 46. panta 3. punktu vajadzības gadījumā piemēro tām tiesībām uz maksājumu, kas jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas vienībām un hektāriem, kas bijuši līguma priekšmets. 3. Pārdevējs iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju un norādot tās ražošanas vienības un hektāru skaitu, par kurām viņš plāno nodot tiesības uz maksājumu. Dalībvalsts var ļaut pircējam pārdevēja vārdā un ar skaidru pārdevēja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu. Šādā gadījumā dalībvalsts pārbauda, vai pārdevējs atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un jo īpaši šīs regulas 12. panta 5. punktā minētajam nosacījumam. 4. Pircējs iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu atbilstoši 12. pantam, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju. 5. Dalībvalsts var pieprasīt, lai pircējs un pārdevējs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā iekļauj atsauci uz pirmo pieteikumu. 3. iedaļa Tiesību uz maksājumu piešķiršana no valsts rezerves 18. pants Vispārīgi noteikumi attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir īpašā situācijā 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 4. punktā "lauksaimnieki, kuri ir īpašā situācijā" ir lauksaimnieki, kas minēti šīs regulas 19. līdz 23. pantā. 2. Ja lauksaimnieks, kurš ir īpašā situācijā, atbilst nosacījumam, ar kuru var piemērot divus vai vairākus pantus no šīs regulas 19. līdz 23. pantam vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 37. panta 2. punktu, 40. pantu, 42. panta 3. punktu vai 42. panta 5. punktu, viņš saņem tiesības uz maksājumu, kuru skaits nepārsniedz to hektāru skaitu, kurus viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā un kuru vērtība ir augstākā vērtība, ko viņš var iegūt, atsevišķi piemērojot katru pantu, kura nosacījumiem viņš atbilst. 3. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir īpašā situācijā, nepiemēro 6. pantu, izņemot 6. panta 3. punkta trešo daļu. 4. Gadījumos, kad 20. un 22. pantā minētā noma vai 23. pantā minētās programmas beidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, lauksaimnieks pēc nomas vai programmas beigām līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz pēdējai dienai, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā nākamajā gadā, var iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu. 5. Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai vispāratzīto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz 5 gadiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šādai nomai 20., 21. un 22. pantu. 19. pants Piensaimnieki Lai noteiktu pamatsummu piensaimniekam, kurš ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. pantā minētajā situācijā un kurš šīs situācijas dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 16. pantu iznomā savu individuālo references daudzumu vai tā daļu divpadsmit mēnešu laika posmā, kas beidzas vienreizējo maksājumu shēmas piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem pirmā piemērošanas gada 31. martā, uzskata, ka attiecīgajā gadā lauksaimnieka saimniecībā minētais individuālais references daudzums ir pieejams. 20. pants Iznomātas zemes nodošana 1. Lauksaimnieks, kuram lauksaimnieks, kas aizgājis pensijā vai nomiris pirms pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, ir bez atlīdzības nodevis vai uz sešiem vai vairāk gadiem iznomājis, vai atstājis faktiskā vai paredzamā mantojumā saimniecību vai tās daļu, kas pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz saņemtās saimniecības vai saimniecības daļas hektāru skaitu. 2. Šā panta 1. punktā minētie lauksaimnieki ir ikviena persona, kas var saņemt 1. punktā minēto saimniecību vai tās daļu faktiska vai paredzama mantojuma rezultātā. 21. pants Ieguldījumi 1. Lauksaimnieks, kurš vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim ir veicis ieguldījumus ražošanas jaudas palielināšanā vai nopircis zemi saskaņā ar 2. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz nopirkto hektāru skaitu 2. Ieguldījumi ir paredzēti plānā vai programmā, kuras ieviešana ir jau sākta vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim. Lauksaimnieks paziņo plānu vai programmu dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja nav rakstiska plāna vai programmas, dalībvalstis var ņemt vērā citus objektīvus pierādījumus par ieguldījumu. 3. Ražošanas jaudas palielināšana attiecas tikai uz tām nozarēm, par kurām pārskata periodā būtu bijis piešķirts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minēts tiešais maksājums, ņemot vērā minētās regulas 66. līdz 70. pantā paredzēto iespēju piemērošanu. Zemes pirkšana attiecas tikai uz tādas zemes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 2. punkta nozīmē pirkšanu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Jebkurā gadījumā, piemērojot šo pantu, neņem vērā to ražošanas jaudas palielināšanas un/vai zemes iepirkuma daļu, par kuru lauksaimniekam jau ir piešķirtas tiesības uz maksājumu un/vai pamatsummas par pārskata periodu. 4. Piemērojot 1. punktu, ilgtermiņa nomu uz sešiem vai vairāk gadiem, kas sākta vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim, uzskata par zemes pirkšanu. 5. Ja lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu, veicot pirkumu vai ilgtermiņa nomu, tiesību uz maksājumu skaitu aprēķina, pamatojoties uz nopirkto vai nomāto hektāru skaitu, un, ja ir citi ieguldījumi, esošo tiesību uz maksājumu kopējo vērtību var palielināt, nepārsniedzot 1. punktā minēto pamatsummu. 6. Ja lauksaimniekam nav hektāru vai ja viņam nav tiesību uz maksājumu, tiesību uz maksājumu skaitu aprēķina, dalot 1. punktā minēto pamatsummu ar vienības vērtību, kas nepārsniedz 5000 EUR. Vērtība katrai no tiesībām uz maksājumu ir minētās vienības vērtība. Uz tiesībām uz maksājumu attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. pantā minētie nosacījumi. Šā panta 2. punktā minētos 50 % no lauksaimnieciskās darbības nosaka dalībvalsts saskaņā ar objektīviem kritērijiem. 22. pants Noma un iznomātas zemes pirkšana 1. Lauksaimnieks, kurš laikā no pārskata perioda beigām līdz vēlākais 2003. gada 29. septembrim ir uz sešiem vai vairāk gadiem iznomājis saimniecību vai tās daļu, ja tās nomas nosacījumus nevar pielāgot, saņem tiesības uz maksājumu, ko aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz nomāto hektāru skaitu. 2. Šā panta 1. punkts attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārskata periodā vai pirms tā, vai vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim ir nopircis saimniecību vai tās daļu, kurai piederošā zeme pārskata periodā bijusi iznomāta, lai uzsāktu vai paplašinātu savu lauksaimniecisko darbību viena gada laikā pēc nomas termiņa beigām. 23. pants Ražošanas pārstrukturēšana 1. Lauksaimnieks, kurš pārskata periodā un vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim ir piedalījies valsts programmās ražošanas pārorientēšanai, par kurām varētu būt bijis piešķirts tiešais maksājums saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, piemēram, ražošanas pārstrukturēšanas programmās, saņem tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, dalot pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz hektāru skaitu, ko viņš deklarē vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. 2. Šā panta 1. punktu piemēro lauksaimniekam, kurš pārskata periodā un vēlākais līdz 2003. gada 29. septembrim pārorientējies no piena ražošanas uz jebkuru no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajām ražošanas nozarēm. 4. NODAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI 1. iedaļa Tiesību uz maksājumu deklarēšana un nodošana 24. pants Tiesību uz maksājumu deklarēšana un izmantošana 1. Tiesības uz maksājumu var deklarēt maksājumam tikai vienreiz gadā tas lauksaimnieks, kuram tās ir pēdējā dienā, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā. 2. Dalībvalstis nosaka Regulas (EK) Nr. 11782/2003 44. panta 3. punktā minētā 10 mēnešu laika posma sākumu katram atsevišķam lauksaimniekam vienā dienā laika posmā, kas jānosaka no tā kalendārā gada 1. septembra, kas ir pirms gada, kurā iesniedz pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā, līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim, vai arī noteiktajā laika posmā ļauj to izvēlēties lauksaimniekam. 25. pants Tiesību uz maksājumu nodošana 1. Tiesības uz maksājumu var nodot jebkurā gada laikā. 2. Nodevējs informē dalībvalsts kompetento iestādi par nodošanu laika posmā, kas jānosaka dalībvalstij. 2. 3. Dalībvalsts var pieprasīt, lai nodevējs paziņo par nodošanu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiks nodošana, termiņā, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne agrāk kā sešas nedēļas pirms nodošanas un ievērojot pēdējo dienu, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā. Nodošanu veic sešas nedēļas pēc paziņošanas dienas, ja vien kompetentā iestāde neiebilst pret nodošanu un minētajā laika posmā nepaziņo par to nodevējam. Kompetentā iestāde var iebilst pret nodošanu tikai tad, ja nodošana neatbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 un šīs regulas noteikumiem. 26. pants Reģionālie ierobežojumi 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, dalībvalsts nosaka reģionu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu. 2. Dalībvalstis definē 1. punktā minēto reģionu vēlākais vienu mēnesi pirms dienas, kad sākas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā minētais 10 mēnešu laika posms. Lauksaimnieks, kura saimniecība atrodas attiecīgajā reģionā, savas tiesības uz maksājumu atbilstoši hektāru skaitam, ko viņš deklarē Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā, nevar nodot vai izmantot ārpus attiecīgā reģiona. Lauksaimnieks, kura saimniecība daļēji atrodas attiecīgajā reģionā, savas tiesības uz maksājumu atbilstoši to hektāru skaitam, kas atrodas attiecīgajā reģionā un ko viņš deklarē minētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā, nevar nodot vai izmantot ārpus minētā reģiona. 3. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā minētie ierobežojumi tiesību uz maksājumu nodošanai neattiecas uz faktisku vai paredzamu tiesību uz maksājumu mantošanu, ja nav līdzvērtīga hektāru skaita, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. 4. Dalībvalsts var nolemt piemērot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā minētos ierobežojumus tiesību uz maksājumu nodošanai tikai attiecībā uz tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi. 27. pants Privāttiesiska līguma noteikumi, veicot nomu 1. Ievērojot 2. un 3. punktu, nomas līgumā iekļautu klauzulu, kas paredz tāda tiesību skaita nodošanu, kurš nepārsniedz iznomāto hektāru skaitu, uzskata par tiesību uz maksājumu nomu kopā ar zemi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta nozīmē, ja: a) lauksaimnieks savu saimniecību vai tās daļu iznomājis citam lauksaimniekam ne vēlāk kā pēdējā dienā, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā; b) nomas līguma termiņš beidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienreizējo maksājumu shēmā; un c) viņš nolemj iznomāt savas tiesības uz maksājumu lauksaimniekam, kuram viņš ir iznomājis saimniecību vai tās daļu. 2. Iznomātājs iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu saskaņā ar 12. pantu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju un norādot hektāru skaitu, par ko viņš plāno iznomāt tiesības uz maksājumu. Vajadzības gadījumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 9. punktu. 3. Nomnieks iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmas 12. pantu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju. 4. Dalībvalsts var pieprasīt, lai nomnieks un iznomātājs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā iekļauj atsauci uz pirmo pieteikumu. 2. iedaļa. Citi īpaši noteikumi 28. pants Lopbarības platība Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalsts var nolemt izmantot lopbarības platību, ko lauksaimnieks deklarējis platībatkarīgā atbalsta pieteikumā par 2004. gadu vai gadu pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, ja vien lauksaimnieks kompetentajai iestādei nepierāda, ka viņa lopbarības platība pārskata periodā bijusi mazāka. 29. pants Kaņepju ražošana Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu, lai saņemtu tiesības uz maksājumu par kaņepju platībām, jāizmanto to šķirņu sēklas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 795/2003 II pielikumā, tā redakcijā, kas attiecas uz gadu, par kuru maksājums ir piešķirts. Šķiedru iegūšanai audzētu kaņepju sēklas ir sertificētas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK [4] un jo īpaši tās 12. pantu. 30. pants Tiesības, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi 1. Lai aprēķinātu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 49. panta 2. punktā minēto lauksaimniecisko darbību, ko izsaka ganāmpulka vienībās (GV), minētās regulas 131. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto pārrēķinu tabulu piemēro dzīvnieku skaitam, par kuru pārskata periodā bijis piešķirts minētās regulas VI pielikumā minētais tiešais maksājums. 2. Vīriešu un sieviešu kārtas liellopus, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, pārrēķina GV, izmantojot koeficientu 0,2. 3. Lai pārbaudītu, vai ir ievērota minimālā lauksaimnieciskā darbība, ko izsaka ganāmpulka vienībās saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nosaka dzīvnieku skaitu, izmantojot vienu no šādām metodēm: a) dalībvalstis lūdz katru ražotāju pirms dienas, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā maksājuma dienā deklarēt GV skaitu, pamatojoties uz viņa lauku saimniecības reģistru; un/vai b) dalībvalstis izmanto datorizēto datu bāzi, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/102/EEK [5] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 [6], lai noteiktu GV skaitu, ar nosacījumu, ka datu bāze par labu dalībvalstij pienācīgi nodrošina tajā ietverto datu pareizību vienreizējo maksājumu shēmas vajadzībām. 4. Prasību par minimālo lauksaimniecisko darbību uzskata par ievērotu, ja laika posmā vai konkrētās dienās, kas jānosaka dalībvalstīm, GV skaits ir līdz 50 %. Ņem vērā visus dzīvniekus, kas pārdoti vai nokauti attiecīgajā kalendārajā gadā. 5. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 29. pantu attiecībā uz ražotājiem, kuri, daļu gada turot nesamērīgi mazu GV skaitu, mākslīgi rada apstākļus, kas vajadzīgi minimālās lauksaimnieciskās darbības ievērošanai. 31. pants Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājumi 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju 2005. gadā vai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantu, vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā: a) ja piensaimnieks pārskata periodā saņēmis citus tiešos maksājumus: - ja pārskata periodā viņam bijuši hektāri, tiesības uz maksājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu aprēķina, pamatojoties uz visiem tiem hektāriem, par kuriem pārskata periodā bijušas tiesības uz šiem tiešajiem maksājumiem, tajā skaitā uz lauksaimniecības platību, - ja pārskata periodā viņam hektāri nav bijuši, viņš saņem tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi un kuras aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 48. pantu, b) ja piensaimnieks pārskata periodā nav saņēmis citus tiešos maksājumus; - ja viņam ir hektāri, tiesības uz maksājumu aprēķina, dalot summu, kas jāpiešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. un 96. pantu, ar viņam piederošo hektāru skaitu 2005. gadā vai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantu, vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, - ja viņam nav hektāru, viņš saņem tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi un kuras aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 48. pantu. 2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju, piemēro minētās regulas 50. pantu. 5. NODAĻA ATMATA 32. pants Nosacījumi atstāšanai atmatā 1. Platības jāatstāj atmatā uz laika posmu, kas sākas vēlākais 15. janvārī un beidzas agrākais 31. augustā. Dalībvalstis tomēr paredz nosacījumus, ar kādiem ražotāji drīkst sākt sēklu sēšanu no 15. jūlija ražas ievākšanai nākamajā gadā, un nosacījumus, kas jāievēro, lai no 15. jūlija vai arī 15. jūnija gadījumos, kad ir ārkārtas klimatiskie apstākļi, drīkstētu sākt ganīšanu dalībvalstīs, kurās parasti izmanto vasaras ganības. 2. Dalībvalstis ievieš piemērotus pasākumus, kas atbilst konkrētajai situācijai atmatā atstātajās platībās, lai nodrošinātu, ka tajās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi un ka ir aizsargāta apkārtējā vide. Šādi pasākumi var ietvert augu segu. Šādā gadījumā jānodrošina, lai pasākumi nodrošinātu to, ka augu segu nevar izmantot sēklu audzēšanai un ka to nevar izmantot lauksaimnieciskiem mērķiem līdz 31. augustam vai turpmāk līdz 15. janvārim, lai kultūraugus audzētu pārdošanai. 3. Šā panta 2. punktu nepiemēro platībām, kas atstātas atmatā vai apmežotas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 [7] 22., 23., 24. un 31. pantu un ko ieskaita obligātajās atmatās, ja tiek pierādīts, ka 2. punktā minētie pasākumi neatbilst minētajos pantos noteiktajām apkārtējās vides vai apmežošanas prasībām. 33. pants Tādas zemes apmaiņa pret atmatu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 5. punktu, dalībvalstis var atkāpties no minētā panta 2. punkta pirmās daļas tikai šādās situācijās un ar šādiem nosacījumiem: a) attiecībā uz platībām, uz kurām attiecas pārstrukturēšanas programma, ko definē kā "valsts iestāžu noteiktu saimniecības struktūras un/vai tādas platības maiņu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu"; b) veicot jebkāda veida valsts interveci, ja šādas intervences rezultātā lauksaimnieks, lai turpinātu parasto lauksaimniecisko darbību, atstāj atmatā zemi, ko pirms tam uzskatīja par zemi, par kuru nav tiesību pretendēt uz atbalstu, un ja attiecīgā intervence nozīmē, ka zeme, kas sākotnēji uzskatīta par zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vairs tāda nav; c) ja lauksaimnieki var sniegt attiecīgu un objektīvu pamatojumu tādas zemes apmaiņai, par kuru nav tiesību pretendēt uz atbalstu, pret tādu zemi savās saimniecībās, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Šajos gadījumos dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu tādas kopējās platības būtisku palielinājumu, par kuru var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā. Šādi pasākumi kā izlīdzinošu pasākumu jo īpaši var ietvert gadījumu, kad platības, par kurām iepriekš bijušas tiesības pretendēt uz atbalstu, uzskata par platībām, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu. Platības, ko dalībvalstis nesen deklarējušas kā platības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, nedrīkst pārsniegt platību, kas nesen deklarēta kā platība, par kuru nav tiesību pretendēt uz atbalstu, par vairāk nekā 5 %. Dalībvalstis var paredzēt šādas apmaiņas iepriekšējas paziņošanas un apstiprināšanas sistēmu. 34. pants Bioloģiskā ražošana 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. panta a) punktā paredzēto atbrīvojumu no saistībām atstāt zemi atmatā piemēro hektāru skaitam, kas nepārsniedz to tiesību atstāt zemi atmatā skaitu, kuras lauksaimniekam piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. 2. Ja tiesības atstāt zemi atmatā nodod kopā ar zemi, 1. punktu nepiemēro, ja ir ievērots Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. panta a) punkts. 6. NODAĻA REĢIONĀLĀ UN FAKULTATĪVĀ IZPILDE I iedaļa Reģionālā izpilde 35. pants Vispārīgi noteikumi Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā paredzētās iespējas, piemēro pārējos šīs regulas noteikumus, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi. 36. pants Reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma aprēķināšana 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, lauksaimniekiem, kuru saimniecības daļēji atrodas attiecīgajā reģionā, un neskarot minētās regulas 58. panta 3. punktu, reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu aprēķina, pamatojoties uz pamatsummu, kas atbilst attiecīgajā reģionā izvietotajām ražošanas vienībām, par kurām pārskata periodā bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, vai atbilstoši dalībvalsts noteiktiem objektīviem kritērijiem. 2. Attiecībā uz 1. punktā minēto gadījumu individuālā pamatsumma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 3. punkta otrajā daļā, ir pamatsumma, kas atbilst attiecīgajā reģionā izvietotajām ražošanas vienībām, par kurām pārskata periodā bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, vai kas noteikta atbilstoši dalībvalsts noteiktiem objektīviem kritērijiem. 3. Šīs regulas 26. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis. 37. pants Valsts rezerves izveidošana Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. un 59. pantā paredzēto iespēju, lai izveidotu valsts rezervi, minētās regulas VIII pielikumā minētajai maksimālajai robežai piemēro minētās regulas 42. panta 1. punktā minēto samazinājumu, to vajadzības gadījumā pielāgojot pirms tiesību uz maksājumu galīgās noteikšanas, kā minēts minētās regulas 38. panta 3. punktā. 38. pants Tiesību uz maksājumu sākotnējā piešķiršana 1. Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis nosaka minētajos punktos minēto hektāru skaitu, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp arī pļavas, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts tiesību uz maksājumu noteikšanai vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. un 3. punktā minēto hektāru skaitu, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tostarp arī pļavas, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts platībatkarīgā atbalsta deklarācijās par 2004. gadu vai par gadu pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada. Ja to hektāru skaits, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kurus lauksaimnieks deklarējis vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, ir mazāks nekā attiecīgo hektāru skaits, kas noteikts saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var daļēji vai pavisam pārdalīt summas, kas atbilst nedeklarētajiem hektāriem, tādējādi veicot piemaksu par katru no tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā. Piemaksu aprēķina, dalot attiecīgo summu ar piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu. 3. To tiesību uz maksājumu vērtība un skaits, kas piešķirtas vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, pamatojoties uz lauksaimnieku deklarācijām par tiesību uz maksājumu noteikšanu, ir provizoriska. Galīgo vērtību un skaitu nosaka vēlākais līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 31. decembrim pēc tam, kad ir veiktas pārbaudes saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 795/2004. 39. pants Tiesību atstāt zemi atmatā sākotnējā piešķiršana 1. Lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 63. panta 2. punkta trešo daļu, dalībvalstis nosaka atmatas koeficientu, izmantojot datus, kas pieejami par attiecīgo zemi. 2. Hektāru skaits, kas atbilst vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā piešķirtajām tiesībām atstāt zemi atmatā, neatšķiras no atmatā atstāto hektāru vidējā skaita pārskata periodā par vairāk nekā 5 %. Ja pirmajā daļā minētā norma ir pārsniegta, hektāru skaitu pielāgo vēlākais līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 1. augustam. Tomēr pienākums atstāt zemi atmatā saistībā ar jaunajām tiesībām uz maksājumu par atmatā atstātu zemi attiecas uz attiecīgo lauksaimnieku tikai sākot no nākamā gada. 40. pants Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punkta piemērošana gadījumos, kad hektāru skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā paredzēto iespēju un nolemj piemērot minētās regulas 7. pantu, lai piešķirtu tiesības uz maksājumu saskaņā ar 7. pantu, to tiesību uz maksājumu skaits, kas ir saistītas ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. pantā minēto atļauju, ir vienāds ar kopā ar atļauju piešķirto tiesību uz maksājumu sākotnējo skaitu un attiecīgā gadījumā nepārsniedz piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu. 41. pants Tiesību uz maksājumu kopā ar atļauju noteikšana un nodošana 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, atļaujas, kas noteiktas saskaņā ar minētās regulas 60. pantu, ir saistītas ar katru no tiesībām uz maksājumu, kuras jāpiešķir attiecīgajam lauksaimniekam. 2. Ja atļauju skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits, atļauja ir saistīta ar tiesībām uz maksājumu, sākot ar tām, kurām ir vislielākā vienības vērtība. Nododot tiesības uz maksājumu, atļauju nodod kopā ar tām tiesībām uz maksājumu, ar kurām tā ir saistīta. 3. Pēc lauksaimnieka lūguma dalībvalsts var ļaut ar tiesībām atstāt zemi atmatā saistītu atļauju nodot tiesībām uz maksājumu. 42. pants Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājumi 1. Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju 2005. gadā vai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. pantu, vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā, attiecīgi piemēro minētās regulas 59. panta 2. un 3. punktu. 2. Ja lauksaimniekam nav hektāru, viņš saņem tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi un kuras aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 48. pantu. 3. Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj 2006. vai 2007. gadā izmantot 62. panta pirmajā daļā paredzēto iespēju, piemēro minētās regulas 48., 49. un 50. pantu mutatis mutandis. 43. pants Atmata 1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, tā līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, nosaka minētās regulas 63. panta 2. punkta trešajā daļā minēto atmatas koeficientu un paziņo to lauksaimniekiem. 2. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuru saimniecība daļēji atrodas reģionā, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta piemērošana, atmatas koeficientu piemēro minētās regulas 63. panta 2. punkta otrajā daļā minētajai lauksaimnieka zemei, kas atrodas attiecīgajā reģionā un par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu. 44. pants Ieturējumi no tiesību uz maksājumu pārdošanas Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 46. panta 3. punktā paredzēto iespēju, procentuālos samazinājumus, kas paredzēti minētās regulas 9. pantā, piemēro pēc tam, kad no tiesību uz maksājumu vērtības atskaitīta neapliekamā summa, kas vienāda ar reģionālo vienības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. vai 3. punktu. 45. pants Virspeļņas klauzula Ja dalībvalsts, kas izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot minētās regulas 42. panta 9. punktā paredzēto iespēju, minētās regulas 10. pantā paredzētos procentuālos samazinājumus piemēro vērtībai, kāda ir katrai no tiesībām uz maksājumu, un/vai līdzvērtīgajai summai, ko izsaka kā piešķiramo tiesību uz maksājumu skaitu. 46. pants Privāttiesiska līguma klauzula Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, lai ievērotu šīs regulas 17. pantu, nosakot visu pircēja tiesību uz maksājumu vērtību, ņem vērā pamatsummu, kas aprēķināta par nodotajām ražošanas vienībām. Regulas 27. pantu nepiemēro. 2. iedaļa Fakultatīvā izpilde 47. pants Maksimāli pieļaujamā daudzuma pārsniegšana Ja to summu kopsumma, kas izmaksājamas saskaņā ar katru no 66. līdz 69. pantā paredzētajām shēmām, pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 2. punktu, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina izmaksājamo summu. 48. pants Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. panta īstenošana 1. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu piešķir, neskarot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punktu un tā īstenošanas noteikumus, saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem. 2. Maksājumu veic tikai lauksaimniekiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punkta nozīmē neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesnieguši pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā un vai viņiem ir tiesības uz maksājumu. 3. "Nozarē vai nozarēs, uz kurām attiecas ieturējums" nozīmē, ka faktiski maksājumu var pieprasīt visi lauksaimnieki, kuri papildmaksājuma pieteikuma iesniegšanas laikā un saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem ražo produktus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minēto nozari vai nozarēm. 4. Ja maksājums attiecas uz tāda veida lauksaimniecību vai kvalitātes un realizācijas pasākumiem, attiecībā uz kuriem nav noteikta īpaša ražošana, vai ja uz ražošanu tieši neattiecas kāda nozare, maksājumu var paredzēt ar nosacījumu, ka ieturējumu veic visās Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajās nozarēs un ka shēmā var piedalīties tikai lauksaimnieki, kuri darbojas jebkurā no minētajā pielikumā minētajām nozarēm. 5. Ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu piemēro reģionālā līmenī, ieturējumu aprēķina, pamatojoties uz maksājumu daļu attiecīgajās nozarēs attiecīgajā reģionā. Dalībvalstis definē reģionu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu. 6. Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par maksājumu, ko tās plāno piešķirt, un jo īpaši par maksājuma piešķiršanas nosacījumiem un attiecīgajām nozarēm vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada. Jebkādas izmaiņas pirmajā daļā minētajā paziņojumā veic vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam un tās attiecas uz nākamo gadu. Tās tūlīt dara zināmas Komisijai, minot objektīvos kritērijus, kas pamato šādu izmaiņu veikšanu. Dalībvalsts tomēr nedrīkst mainīt ne attiecīgās nozares, ne ieturējuma procentuālo daļu. 7. NODAĻA PAZIŅOJUMI 49. pants Reģionalizācija Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā paredzēto iespēju, tā vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada, iesniedz Komisijai pamatojumu un objektīvus kritērijus, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums par minētās iespējas piemērošanu, un attiecīgā gadījumā pamatojumu minētā panta piemērošanai tikai attiecīgajā reģionā vai pamatojumu minētā panta 3. punktā paredzētajai daļējai sadalei. 50. pants Informācija par maksājumiem 1. Dalībvalstis, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, katru gadu dara Komisijai zināmu šādu informāciju: a) vēlākais līdz 15. septembrim vienreizējo maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā un vēlākais līdz 31. augustam nākamajos gados tās dara zināmu pieteikumu par dalību vienreizējo maksājumu shēmā kopskaitu kārtējā gadā un atbilstošo tiesību uz maksājumu kopskaitu, kas dod tiesības saņemt maksājumu, un ar tām saistīto hektāru skaitu, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī to summu kopsummu, kuras paliek valsts rezervē; b) vēlākais līdz 15. septembrim tās dara zināmus galīgos datus par iepriekšējā gadā saņemtajiem pieteikumiem par dalību vienreizējo maksājumu shēmā un atbilstošo to maksājumu kopsummu, kas attiecīgi piešķirti pēc Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6., 10., 11., 24. un 25. pantā minēto pasākumu piemērošanas. 2. Ja veic vienreizējo maksājumu shēmas reģionālu izpildi, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pants, dalībvalstis dara zināmu 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju par katru no attiecīgajiem reģioniem un vēlākais līdz vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada 1. augustam dara zināmu atbilstošo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. panta 3. punktu. Attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmo gadu 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju sniedz, pamatojoties uz pagaidu tiesībām uz maksājumu. To pašu informāciju, pamatojoties uz galīgajām tiesībām uz maksājumu, dara zināmu līdz nākamā gada 1. martam. 8. nodaļa Nobeiguma noteikumi 51. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2005. gada 1. janvāra, izņemot 12. panta 1. un 2. punktu, ko piemēro no 2004. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2004. gada 21. aprīlī Komisijas vārdā — Komisijas loceklis Franz Fischler [1] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.). [2] OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp. [3] OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp. [4] OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp. [5] OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp. [6] OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. [7] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. --------------------------------------------------