21998A0710(01)



Oficiālais Vēstnesis L 194 , 10/07/1998 Lpp. 0016 - 0024


Nolīgums

starp Eiropas Kopienu, Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju par Eiropas ieguldījumu globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GNSS) attīstībā

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk "Kopiena", ko pārstāv Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes satiksmes ministrs un Eiropas Savienības Padomes tagadējais priekšsēdētājs Gavin Strang un Eiropas Kopienu Komisijas loceklis (satiksmes jomā) Neil Kinnock,

un

EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRA, še turpmāk "EKA", kas izveidota ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūru, kura atvērta parakstīšanai Parīzē 1975. gada 30. maijā, un ko pārstāv tās ģenerāldirektors Antonio Rodotà,

un

EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJA, še turpmāk "Eurocontrol", kas izveidota ar 1960. gada 13. decembra Konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar 1981. gada 12. februāra protokolu, un ko pārstāv tās ģenerāldirektors Yves Lambert,

še turpmāk kopā sauktas "Puses",

IZPROTOT, ka pētījumi par pavadoņu navigāciju no pētniecības pāraug funkcionāli izmantojamas sistēmas izstrādē un sasnieguši pietiekamu briedumu, lai Eiropa dotu ieguldījumu pasaules navigācijas pavadoņu sistēmas attīstībā, tādējādi veicinot Eiropas rūpniecības iesaisti šajā jomā;

APZINOTIES Eiropas valstu valdību Eiropas Civilās aviācijas konferencē 1994. gada 10. jūnijā pausto ieinteresētību dot Eiropas ieguldījumu pavadoņu navigācijas attīstībā;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienu Komisijas, še turpmāk "Komisijas", 1994. gada 14. jūnija Paziņojumu par pavadoņu navigācijas pakalpojumiem, Eiropas Parlamenta 1994. gada 13. novembra Rezolūciju, Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 19. decembra Rezolūciju par Eiropas ieguldījumu globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GNSS) attīstībā, Eiropas Savienības Padomes 1995. gada 14. marta Secinājumus, kuros tā aicina Eiropas Komisiju sniegt ieguldījumu globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GNSS 1) īstenošanā, veicot visus vajadzīgos pasākumus AOR-E un IOR INMARSAT III uztvērējraidītāju iznomāšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumu Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas satiksmes tīkla attīstībai;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka EKA Padome apstiprināja šo Nolīgumu 1997. gada 24. jūnijā saskaņā Konvencijas par Eiropas Kosmosa aģentūru 14. panta 1. punktu;

ŅEMOT VĒRĀ Eurocontrol Pastāvīgās komisijas 1995. gada 31. janvārī veikto pasākumu 83/22 saskaņā ar 11. pantu Konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti 1981. gada 12. februārī;

ATZĪSTOT vajadzību saskaņot turpmākās darbības, lai nodrošinātu Eiropas iesaistīšanās uzticamību un efektivitāti šajā jomā, jo īpaši, attīstot tādu pavadoņu navigācijas sistēmu, kurā izmanto INMARSAT III navigācijas derīgo slodzi, par ko Puses iesniedza priekšlikumu par Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), ko INMARSAT Padome apstiprināja 1994. gada 21. novembrī un 1995. gada 15. novembrī,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā Nolīguma mērķis ir izveidot Pušu sadarbību, lai nodrošinātu Eiropas ieguldījumu globālās navigācijas pavadoņu sistēmas attīstībā. Šo saskaņoto centienu mērķis ir veicināt to, ka Eiropa var nodrošināt navigācijas pavadoņu sistēmu, kura, cik vien iespējams, apmierina civilo lietotāju ekspluatācijas vajadzības neatkarīgi no citas radionavigācijas un vietas noteikšanas aparatūras.

2. pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā:

"Globālās navigācijas pavadoņu sistēma", še turpmāk "GNSS", ir uz pavadoņiem balstīta globāla sistēma vietas, ātruma un laika noteikšanai, kas pastāvīgi kalpo tās potenciālo lietotāju civilo vajadzību apmierināšanai.

"GNSS 1" ir GNSS sākotnējais īstenojums, kura pamatā ir esošās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas militārās pavadoņu navigācijas sistēmas, kas papildinātas ar civilām sistēmām, un kurš veidots tā, lai lietotājam nodrošinātu pietiekamu un neatkarīgu visas sistēmas pārraudzību.

"GNSS 2" ir globāla civilās navigācijas pavadoņu sistēma, ko paredzēts vadīt un pārzināt starptautiski un kas atbilst visu kategoriju lietotāju vajadzībām attiecībā uz vietas, ātruma un laika noteikšanu.

"Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests"(EGNOS) ir Eiropas papildinājums esošajām navigācijas un vietas noteikšanas pavadoņu sistēmām, izmantojot ģeostacionāros pavadoņus, lai uzlabotu šo sistēmu darbību virs Eiropas un nodrošinātu jaudu visās ģeostacionārās raidīšanas zonās. EGNOS ir GNSS 1 sistēmas Eiropas komponente.

3. pants

Darbības joma

Pušu sadarbības joma, ko nosaka šis Nolīgums, ir sīkāk aprakstīta I un II pielikumā. Tā attiecas uz šādām darbībām:

a) GNSS 1 sistēmas Eiropas komponentes darbības jaudas izstrāde un izvērtēšana, izmantojot esošās pavadoņu sistēmas un visas citas piemērotas papildināšanas iespējas, lai nodrošinātu atbilstību lietotāju prasībām;

b) visu Pušu darbības koordinēšana GNSS 1 pilnas darbības jaudas sasniegšanai;

c) paralēli darbam ar GNSS 1 arī GNSS 2 plānošanas un izstrādes sagatavošanas darbs.

4. pants

Pušu ieguldījums GNSS 1 sistēmā

Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām veic piemērotus pasākumus un darbības, lai noteiktos termiņos dotu ieguldījumu GNSS 1 sistēmā, kā precizēts II pielikumā, šādā veidā:

a) EKA sniedz ieguldījumu, īstenojot savu Elektrosakaru sistēmu perspektīvo pētījumu (ARTES) programmu, jo īpaši tās 9. elementu, kur ietilpst EGNOS tehniskā attīstība un darbība pārbaudes un tehniskās izvērtēšanas nolūkā;

b) Eurocontrol nodrošina civilās aviācijas lietotāju prasības un izvērtē izstrādāto sistēmu, ņemot vērā minētās prasības. Eurocontrol arī atbalsta Eiropas centienus veicināt to, ka GNSS 1 ir funkcionāli pieņemama civilai aviācijai;

c) Kopiena veicina visu lietotāju prasību apvienošanu un izstrādātās sistēmas izvērtēšanu, ņemot vērā minētās prasības, jo īpaši Eiropas komunikāciju tīklu un pētniecības un attīstības darbību kontekstā, neskarot tiesību aktus par tehniskās saskaņošanas procedūrām, piemēram, par lidmašīnu un gaisa satiksmes vadības aprīkojumu.

Kopiena nodrošina arī EGNOS izveidi, veicot visus vajadzīgos pasākumus, tai skaitā ģeostacionāro uztvērējraidītāju iznomāšanu.

5. pants

Pušu darba noteikumi

1. Lai nodrošinātu Pušu sadarbības attīstību, ar šo izveido Pušu Apvienoto trīspusējo komiteju, kuras mērķis ir uzraudzīt šā Nolīguma izpildi, kā arī formulēt šā Nolīguma realizēšanas pamatnostādnes un koordinēt kopīgo darbību. Apvienotā trīspusējā komiteja organizē sanāksmes vismaz reizi gadā vai vajadzības gadījumā biežāk pēc vienas no Pusēm pieprasījuma un pieņem savu reglamentu.

2. Apvienotajai trīspusējai komitejai palīdz sekretariāts, kas veic ikdienas administratīvo darbu un pēc pieprasījuma organizē tehnisko atbalstu. Puses apņemas saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām kopīgi veicināt šādu administratīvo atbalstu.

3. Apvienotā trīspusējā komiteja veic šajā Nolīgumā paredzētos uzdevumus:

a) veicot informācijas apmaiņu par panākto šā Nolīguma darbības jomā un apmainoties ar attiecīgu dokumentāciju un rezultātiem, kas izriet no Pušu ieguldījuma saskaņā ar šo Nolīgumu;

b) aicinot visu Pušu pārstāvjus piedalīties sanāksmēs par tām darbībām, kas ir šā Nolīguma pamatā;

c) veicot informācijas apmaiņu un, cik vien iespējams, koordinēšanas darbu pirms saskares ar ārpuskopienas trešām personām, ja šādi sakari attiecas uz Nolīguma darbības jomu;

d) formulējot priekšlikumus par risinājumiem, kas vajadzīgi topošajai vietas noteikšanas un navigācijas sistēmai;

e) iesniedzot priekšlikumus sekretariāta atbalsta organizēšanai.

4. Visus grozījumus vai jauninājumus I un II pielikuma tehniskajā saturā, kuri neietekmē šā Nolīguma darbības jomu, jo īpaši tā finanšu un darbības noteikumus, var apstiprināt Apvienotā trīspusējā komiteja, pieņemot vienprātīgu lēmumu.

6. pants

Informācijas apmaiņa un ziņošana

1. Katra Puse ar citām Pusēm apmainās ar visu tās rīcībā esošo informāciju, kas var būt vajadzīga šā Nolīguma īstenošanai, saskaņā ar katras Puses noteikumiem par informācijas apmaiņu.

2. Izņemot īpaši paredzētus gadījumus, neviena no Pusēm neizpauž šā Nolīguma sakarā iegūto informāciju nevienam, izņemot personas, ko tās nodarbina vai kam ir oficiālas tiesības rīkoties ar šādu informāciju (ieskaitot visu organizāciju dalībvalstis), un neizmanto šo informāciju komerciālos nolūkos. Minēto informāciju drīkst izpaust tikai tādā mērā, kādā tas vajadzīgs šā Nolīguma mērķiem, un informācijas izpaušanai ir jābūt stingri konfidenciālai.

7. pants

Īpašumtiesības

1. Visas Puses saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām pārvalda vai saglabā īpašumtiesības un komerciālās īpašumtiesības, kas saistītas ar programmatūru, aparatūru un dokumentāciju, ko tās ir finansējušas un izstrādājušas savā darbībā, īstenojot šo Nolīgumu.

2. Veicot kopīgu darbību šā Nolīguma nolūkā, var rasties vajadzība paredzēt īpašas vienošanās Pušu starpā.

8. pants

Finansiālās vienošanās

1. Visas Puses gādā par to, lai laicīgi un saskaņā ar katras Puses procedūru tiktu panāktas attiecīgās finansiālās vienošanās, izpildot to pienākumus saskaņā ar šo Nolīgumu un tā pielikumiem.

2. Pabeidzot EGNOS pārbaudi un tehnisko izvērtēšanu, būs vajadzīgas jaunas finansiālas vienošanās.

9. pants

Līgumu slēgšanas iestāde un procedūra

Visus līgumus, kas vajadzīgi šā Nolīguma izpildei un ko slēdz viena Puse, noslēdz saskaņā ar minētās Puses parasto procedūru, neskarot 7. panta 2. punktu.

10. pants

Atbildība

1. Ar šo Puses vienojas, ka attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar šo Nolīgumu, neviena Puse neiesniedz prasību pret citām Pusēm par tās darbinieku vai personu, kas darbojas to vārdā, traumām vai nāvi vai par jebkāda veida kaitējumu tās īpašumam vai šā īpašuma zaudējumu, ko radījusi kāda no Pusēm, ja šāda trauma, nāves gadījums, kaitējums vai zaudējums radies nolaidības vai citu iemeslu dēļ, izņemot rupju nolaidību vai tīšu pārkāpumu.

2. Ja trešā persona iesniedz prasību, pamatojoties uz Pušu darbību, ko tās veic II pielikumā paredzētā Pušu ieguldījuma nolūkā, katra Puse ir atbildīga tikai tiktāl, ciktāl minētā prasība attiecas uz konkrētās Puses darbību.

3. Ar šo Puses vienojas, ka tikai tā Puse, kas ir stājusies līgumattiecībās ar trešo personu II pielikumā paredzētā Pušu ieguldījuma nolūkā, ir atbildīga attiecībā uz visām minētās trešās personas prasībām, kas iesniegtas attiecīgā līguma sakarā.

11. pants

Nepārvarama vara

Neuzskata, ka kāda no Pusēm ir šo Nolīgumu lauzusi, ja nespēja sniegt šajā Nolīgumā paredzēto ieguldījumu ir radusies nepārvaramas varas dēļ.

12. pants

Sabiedriskās attiecības

1. Visas Puses apņemas iepriekš saskaņot ar citām Pusēm savas vai kopīgas sabiedrisko attiecību darbības, kas attiecas uz šajā Nolīgumā paredzēto jomu.

2. Veicot visas attiecīgās darbības ar masu informācijas līdzekļiem, katras šā Nolīguma Puses loma tiek skaidri noteikta un aprakstīta.

3. Šajā pantā paredzēto sabiedrisko attiecību darbību īstenošanas kārtību Puses pieņem kopīgi.

13. pants

Grozījumi

1. Šis Nolīgums ir grozāms tikai ar vienprātīgu Pušu vienošanos rakstveidā.

2. Ja kādai no Pusēm rodas grūtības tās attiecīgā ieguldījuma veikšanā, ieskaitot finansiālo ieguldījumu, Puses vienojas ar Apvienotās trīspusējās komitejas palīdzību izpētīt, kā plānoto ieguldījumu realizēt, un vajadzīgajā apjomā pārskatīt šā Nolīguma mērķus un saturu.

14. pants

Trešo personu līdzdalība

Šim Nolīgumam var pievienoties citas personas, kas spēj sniegt ieguldījumu šā Nolīguma mērķu sasniegšanā. Šādā nolūkā attiecīgā gadījumā Nolīgumā izdara grozījumus 13. pantā noteiktajā kārtībā.

15. pants

Strīdu izšķiršana

1. Visus strīdus, kas var rasties Pušu starpā attiecībā uz šā Nolīguma vai tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu, iesniedz Apvienotajai trīspusējai komitejai tiešu sarunu vešanai.

2. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 1. punktu, ikviena no Pusēm var paziņot pārējām par šķīrējtiesneša iecelšanu; tādā gadījumā pārējās Puses divu mēnešu laikā ieceļ katra savu šķīrējtiesnesi.

3. Apvienotā trīspusējā komiteja ar vienprātīgu lēmumu ieceļ divus papildu šķīrējtiesnešus.

4. Šķīrējtiesneši pieņem lēmumu ar balsu vairākumu.

5. Katra strīdus puse veic attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi šķīrējtiesnešu lēmumu izpildei.

16. pants

Pielikumi

Šis Nolīgums ietver I un II pielikumu, kas ir Nolīguma sastāvdaļa. 5. panta 4. punkts nosaka procedūru minēto pielikumu atjaunināšanai un grozīšanai.

17. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis Nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses to paraksta, un paliek spēkā līdz brīdim, kad ir pabeigtas I un II pielikumā precizētās darbības, vai brīdim, kad šo Nolīgumu aizstāj cits sadarbības nolīgums.

2. Neatkarīgi no 1. punkta ikviena no Pusēm var izbeigt Nolīgumu tad, kad ir pabeigta EGNOS tehniskā un funkcionālā izvērtēšana, paziņojot par savu nodomu pārējām Pusēm sešus mēnešus iepriekš.

3. Ja kāda no Pusēm izbeidz Nolīgumu saskaņā ar 2. punktu, Puses vienojas par visiem attiecīgajiem pasākumiem, kas ir veicami šajā sakarā.

18. pants

Autentiskie teksti

Šis Nolīgums ir sastādīts trīs eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

En fe de lo cual, los abajo firmantes, debidamente facultados, han firmado el presente Acuerdo.Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.Zu Urkund dessen haben die hierzu gehörig befugten Unterzeichneten dieses Übereinkommen unterzeichnet.Προς πίστωση των ανωτέρω, οι υπογράφοντες, δεόντως εξουσιοδοτημένοι, υπέγραψαν την παρούσα συμφωνία.In witness whereof, the undersigned, duly empowered to that effect, have signed this Agreement.En foi de quoi, les soussignés, dûment habilités, ont signé le présent accord.In fede di che, i sottoscritti, debitamente autorizzati, hanno firmato il presente accordo.Ten blijke waarvan de ondergetekenden, daartoe naar behoren gemachtigd, deze overeenkomst hebben ondertekend.Em fé do que, os abaixo assinados, devidamente autorizados para o efeito, assinam o presente acordo.Tämän vakuudeksi alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.Till bevis härpå har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Luxemburgo, el dieciocho de junio de mil novecientos noventa y ocho.Udfærdiget i Luxembourg, den attende juni nitten hundrede og otteoghalvfems.Geschehen zu Luxemburg am achtzehnten Juni neunzehnhundertachtundneunzig.Έγινε στο Λουξεμβουργο, στις δεκαοκτώ Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα οκτώ.Done at Luxembourg on the eighteenth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-eight.Fait à Luxembourg, le dix-huit juin mil neuf cent quatre-vingt-dix-huit.Fatto a Lussemburgo, addì diciotto giugno millenovecentonovantotto.Gedaan te Luxemburg, de achttiende juni negentienhonderd achtennegentig.Feito no Luxemburgo, em dezoito de Junho de mil novecentos e noventa e oito.Tehty Luxemburgissa kahdeksantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdek-sänkymmentäkahdeksan.Som skedde i Luxemburg den artonde juni nittonhundranittioåtta.

Por la Comunidad EuropeaFor Det Europæiske FællesskabFür die Europäische GemeinschaftΓια την Ευρωπαϊκή ΚοινότηταFor the European CommunityPour la Communauté européennePer la Comunità europeaVoor de Europese GemeenschapPela Comunidade EuropeiaEuroopan yhteisön puolestaFör Europeiska gemenskapen

+++++ TIFF +++++

Por la Agencia Espacial EuropeaFor Den Europæiske RumorganisationFür die Europäische WeltraumorganisationΓια την Ευρωπαϊκή Υπηρεσία ΔιαστήματοςFor the European Space AgencyPour l'Agence spatiale européennePer l'Agenzia spaziale europeaVoor het Europees RuimteagentschapPela Agência Espacial EuropeiaEuroopan avaruusjärjestön puolestaFör Europeiska rymdorganisationen

+++++ TIFF +++++

Por la Organización Europea para la Seguridad de la Navegación AéreaFor Den Europæiske Organisation for LuftfartssikkerhedFür die Europäische Organisation zur Sicherung der LuftfahrtΓια τον Ευρωπαϊκό Οργανισμό για την Ασφάλεια τηζ ΑεροναυτιλίαςFor the European Organisation for the Safety of Air NavigationPour l'Organisation européenne pour la sécurité de la navigation aériennePer l'Organizzazione europea per la sicurezza della navigazione aereaVoor de Europese Organisatie voor de veiligheid van de luchtvaartPela Organização Europeia para a Segurança da Navegação AéreaEuroopan lentoturvallisuusjärjestön puolestaFör Europeiska organisationen för luftfartssäkerhet

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. Ievads

Pušu sadarbības joma, kā noteikts šā Nolīguma 3. pantā, ir sīki aprakstīta tālāk minētajās darbībās.

2. Eiropas ieguldījums GNSS 1: 3. pants a) apakšpunkts

Šis ieguldījums ietver papildinošu sistēmu izveidi esošo uz pavadoņiem balstīto radionavigācijas un vietas noteikšanas sistēmu uzlabošanai, lai tās atbilstu civilo lietotāju prasībām (zemes, jūras, gaisa un ar satiksmi nesaistītām lietotāju prasībām) telpā virs Eiropas un visās ģeostacionārās raidīšanas zonās.

To veido šādas galvenās darbības:

- apzināt lietotāju prasības,

- veikt izstrādes, testēšanas, tehniskās un funkcionālās izvērtēšanas darbus attiecībā uz Eiropas Ģeostacionārās navigācijas sistēmu (EGNOS), kas ir esošo pavadoņu radionavigācijas un vietas noteikšanas sistēmu darbības zonas nozīmīgs paplašinājums, balstoties uz ģeostacionāro pavadoņu izmantošanu, nodrošinot pavadoņu papildu diapazona jaudu, sistēmas vienotību un plaša mēroga diferencētu informāciju lietotājiem,

- veikt zonas paplašināšanu (piemēram, vietējās zonas paplašināšanu, uztvērēju autonomu integritātes pārraudzību utt.),

- izstrādāt, testēt un izvērtēt lietotāju aprīkojumu,

- sertificēt GNSS 1 Eiropas elementus.

Sīkāks Eiropas ieguldījuma GNSS 1 sistēmā apraksts ir atrodams II pielikumā.

3. Pāreja uz GNSS 1 pilnu darbības jaudu: 3. panta b) apakšpunkts

Puses apņemas noteikt metodes iespējamu turpmāku jauninājumu ieviešanai, lai sasniegtu pilnu GNSS 1 darbības jaudu, kas prasīs jo īpaši kosmosa nozares papildu jaudu.

4. GNSS 2 priekšdarbi: 3. panta c) apakšpunkts

Puses sadarbojas priekšdarbu veikšanā, lai plānotu un izstrādātu GNSS 2, ieskaitot pētījumus, lai sagatavotu orbitālo demonstrējumu, kas jāveic laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam. Pēta potenciālo sistēmu konfigurāciju, lai pēc tam noteiktu un uzsāktu kritiskus pētījumus un tehnoloģiju attīstību, kā arī veic atlasītu GNSS 2 koncepciju sākotnējus izmēģinājumus.

GNSS 2 priekšdarbi ietver šādas darbības:

- misijas noteikšana (lietotāju papildu prasību apzināšana, signālu izstrādes prasību un demonstrācijas sistēmas lietojuma noteikšana),

- sistēmas noteikšana (sistēmas iespēju noteikšana, demonstrācijas sistēmas izstrāde, demonstrācijas programmas plānošana),

- izstrādes priekšdarbi, sagatavojot GNSS 2 tehnoloģiju,

- eksperimentālas navigācijas derīgās slodzes attīstība un sistēmas modelēšanas testu un orbitālo lidojumu demonstrāciju veikšana,

- GNSS 2 būvniecības projekts (pilnas navigācijas pavadoņu sistēmas projekts, ietverot apgādes un funkcionālos aspektus).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

1. Ievads

Šajā pielikumā sniegts 4. pantā minētā Pušu ieguldījuma sadalījums. Minētais ieguldījums ir saistīts ar EGNOS projektēšanu, izveidi un īstenošanu līdz pirmā īstenošanas posma pabeigšanai, kas ietver vismaz divu ģeostacionāro navigācijas uztvērējraidītāju izmantošanu. EGNOS apraksts ir atrodams turpmākajā tekstā.

EGNOS sistēma ir esošās pavadoņu radionavigācijas un vietas noteikšanas sistēmu papildinājums, izmantojot ģeostacionārus pavadoņus, kas uzlabos minēto sistēmu darbību Eiropas gaisa telpā un vispār visā(-s) ģeostacionārās raidīšanas zonā(-s).

Izmantojot navigācijas uztvērējraidītājus ģeostacionārajos pavadoņos un apstrādājot uz zemes esošo kontroles staciju tīkla datus, EGNOS nodrošinās pavadoņu papildu diapazona jaudu, pakalpojumu vienotību un teritoriālās diferenciālās korekcijas (WAD) datus. WAD sistēmas mērķis ir uzlabot esošo pavadoņu radionavigācijas sistēmu precizitāti, jo īpašu Eiropas gaisa telpā. EGNOS sistēma uzlabos kopējo pavadoņu navigācijas pakalpojumu pieejamību.

EGNOS infrastruktūru veidos:

- misijas kontroles centri (MCC),

- navigācijas uztvērējraidītāji ģeostacionārajos pavadoņos,

- zemes navigācijas stacijas (NLES) piekļuvei navigācijas uztvērējraidītājiem,

- telemetrijas un integritātes kontroles stacijas (RIMS),

- uzlabotas RIMS to ģeostacionāro pavadoņu orbītu precīzai noteikšanai, kuros ir navigācijas uztvērējraidītāji,

- kontroles staciju tīkls EGNOS sniegto WAD korekciju integritātes pārbaudei. Par kontroles stacijām izmantos vienkāršotas RIMS.

2. EKA ieguldījums

EKA dos ieguldījumu, īstenojot savu Elektrosakaru sistēmu perspektīvo pētījumu (ARTES) programmu, jo īpaši tās 9. elementu.

EKA apņemas veikt jo īpaši šādas darbības:

- EGNOS projekta vadību,

- misijas analīzi un sistēmas plānošanu,

- sākotnējos izmēģinājumus,

- testus un modelēšanu,

- telemetrijas sistēmas izveidi,

- integritātes sistēmas izveidi,

- WAD sistēmas izveidi,

- EGNOS testēšanu un tehnisko izvērtēšanu, ieskaitot pasākumus zemes saziņai un misijas kontroles centru (MCC) ekspluatācijas izmaksas testēšanas un izvērtēšanas posmā.

3. Eurocontrol ieguldījums

Eurocontrol apņemas savas darbības kontekstā attiecībā uz pavadoņu navigācijas izmantojumu un ciešā sadarbībā ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) veikt šādas darbības:

- apzināt civilās aviācijas lietotāju prasības,

- veikt sistēmas darbības testēšanu un izvērtējumu attiecībā uz GNSS 1 lietotāju prasībām civilās aviācijas jomā. Tas ietvers statiskus zemes mērījumus, speciālus lidojumu izmēģinājumus un datu reģistrēšanas kampaņas attiecībā uz komerclidojumu lidmašīnām,

- sniegt atbalstu Eiropas darbībām, lai nodrošinātu to, ka GNSS ir funkcionāli pieņemams civilajai aviācijai. Šo darbu veiks, izmantojot visplašāko iespējamo sadarbību civilās aviācijas jomā, tostarp ar Apvienotās aviācijas administrācijām (JAA).

4. Kopienas ieguldījums

Kopienas apņemas saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām Eiropas satiksmes tīkla un pētniecības un attīstības programmu jomā veicināt šādu uzdevumu veikšanu:

- lietotāju prasību attiecībā uz GNSS 1 apkopošana,

- GNSS 1 lietotāju aparatūras standartizācijas plānošana, attīstība un atbalsts attiecībā uz visiem izmantošanas veidiem (jūras, civilās aviācijas, zemes satiksmei),

- iekļaušanas lietotāju transportlīdzekļos aspektu analīze, sagatavojot izvērtējuma izmēģinājumus,

- vismaz divu pavadoņu savienojumu nodrošināšana EGNOS sistēmas īstenošanai (jo īpaši AOR-E un IORINMARSAT III uztvērējraidītāju iznomāšana un tādu vajadzīgo iekārtu iznomāšana, kuras atrodas attiecīgās zemes navigācijas stacijās),

- izmēģinājumu veikšana ekspluatācijas apstākļos, lai izvērtētu lietotāju prasības un lietotāju aprīkojuma modeļus.

--------------------------------------------------