02017R1151 — LV — 25.01.2020 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1151

(2017. gada 1. jūnijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1154 (2017. gada 7. jūnijs),	L 175	708	7.7.2017
►M2	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1347 (2017. gada 13. jūlijs),	L 192	1	24.7.2017
►M3	KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1832 (2018. gada 5. novembris),	L 301	1	27.11.2018
M4	KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/49 (2020. gada 21. janvāris),	L 17	1	22.1.2020

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 256, 4.10.2017, lpp 11 (2017/1154,)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 056, 28.2.2018, lpp 66 (2017/1151)
►C3	Kļūdu labojums, OV L 263, 16.10.2019, lpp 41 (2018/1832)

▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1151

(2017. gada 1. jūnijs),

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pasākumus Regulas (EK) Nr. 715/2007 īstenošanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz emisijām un remonta un tehniskās apkopes informāciju” ir transportlīdzekļu grupa, kas:

neatšķiras attiecībā uz kritērijiem, kas veido “interpolācijas saimi”, kā definēts XXI pielikuma 5.6. punktā;

▼M3

ietilpst vienā “CO2 interpolācijas diapazonā” XXI pielikuma 6. papildpielikuma 2.3.2. punkta izpratnē;

▼B

neatšķiras attiecībā uz jebkādiem raksturlielumiem, kuriem var būt vērā ņemama ietekme uz izpūtēja emisijām, piemēram, bet ne tikai:

—

piesārņojuma kontroles iekārtu tips un secība (piem., trīskomponentu katalītiskais neitralizators, oksidācijas katalītiskais neitralizators, liesa degmaisījuma NOx filtrs, SCR, liesa degmaisījuma NOx katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu filtrs vai dažādi minēto iekārtu apvienojumi vienā mezglā),

—

atgāzu recirkulācija (ar recirkulāciju vai bez tās, iekšēja/ārēja, ar dzesēšanu vai bez tās, zemspiediena vai augstspiediena);

“transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums attiecībā uz emisijām un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju” ir “transportlīdzekļa tipā attiecībā uz emisijām un remonta un tehniskās apkopes informāciju” ietvertu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājums attiecībā uz izpūtēja emisijām, kartera emisijām, iztvaikošanas emisijām, degvielas patēriņu un piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai;

▼M2

“odometrs” ir instruments, kas rāda vadītājam transportlīdzekļa kopējo nobraukto attālumu no tā ražošanas dienas;

▼B

“iedarbināšanas palīgierīce” ir kvēlsveces, iesmidzināšanas laikiestates izmaiņas un citas ierīces, kas palīdz iedarbināt dzinēju, nebagātinot dzinēja gaisa/degvielas maisījumu;

“dzinēja darba tilpums” ir:

virzuļdzinējiem – dzinēja nominālais darba tilpums;

rotordzinējiem (Vankeļa dzinējiem) – divkāršots nominālais darba tilpums;

▼M3

“periodiski reģenerējoša sistēma” ir izplūdes emisiju kontroles ierīce (piem., katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu uztvērējs), kurai vajadzīgs periodisks reģenerēšanas process;

▼B

“piesārņojuma kontroles oriģinālā rezerves iekārta” ir tāda piesārņojuma kontroles iekārta vai piesārņojuma kontroles iekārtu komplekts, kura tips norādīts šīs regulas I pielikuma 4. papildinājumā, bet kuru transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma turētājs piedāvā tirgū kā atsevišķas tehniskas vienības;

“piesārņojuma kontroles iekārtas tips” ir katalītiskie neitralizatori un cietdaļiņu filtri, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem raksturlielumiem kā:

substrātu skaits, struktūra un materiāls;

katra substrāta darbības tips;

tilpums, priekšdaļas laukuma un substrāta garuma attiecība;

katalītiskā materiāla saturs;

katalītiskā materiāla attiecība;

šūnu blīvums;

izmēri un forma;

siltumaizsardzība;

“vienas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts darbināšanai galvenokārt ar viena veida degvielu;

10)

“vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir vienas degvielas transportlīdzeklis, ko galvenokārt darbina ar LPG, NG/biometānu vai ūdeņradi, bet kam var būt arī benzīna sistēma tikai neparedzētiem gadījumiem vai iedarbināšanai, un benzīna tvertnes ietilpība nav lielāka par 15 litriem;

▼M3

11)

“divu degvielu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar divām atsevišķām degvielas uzglabāšanas sistēmām, kas konstruēts tā, lai to vienlaikus pārsvarā darbinātu tikai ar vienu degvielu;

12)

“divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir divu degvielu transportlīdzeklis, kur šīs divas degvielas ir benzīns (benzīna režīms) un vai nu LPG, vai NG/biometāns vai ūdeņradis;

▼B

13)

“maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vienu degvielas glabāšanas sistēmu, ko var darbināt ar dažādiem divu vai vairāku degvielu maisījumiem;

14)

“ar etanolu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir maināmas degvielas transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu vai tādu benzīna un etanola maisījumu, kurā etanola saturs nepārsniedz 85 % (E85);

15)

“ar biodīzeļegvielu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir ar maināmu degvielu darbināms transportlīdzeklis, ko var darbināt ar minerāldīzeļdegvielu vai minerāldīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu;

16)

“hibrīda elektrotransportlīdzeklis” (HEV) ir hibrīda transportlīdzeklis, kurā viens no vilces enerģijas pārveidotājiem ir elektriskā mašīna;

17)

“pienācīgi uzturēts un izmantots” attiecībā uz testa transportlīdzekli nozīmē, ka tas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 ( 1 ) 3. pielikuma 2. papildinājumā noteiktajiem kritērijiem, lai to izvēlētos kā testa transportlīdzekli;

18)

“emisiju kontroles sistēma”OBD sistēmas kontekstā ir dzinēja elektroniska vadības kontrolierīce un jebkura ar emisijām saistīta sastāvdaļa izplūdes gāzu vai iztvaikošanas sistēmā, kas dod vai saņem informāciju no šīs kontrolierīces;

19)

“nepareizas darbības indikators” (MI) ir vizuāls vai skaņas indikators, kas nepārprotami informē transportlīdzekļa vadītāju par jebkura OBD sistēmai pievienotas, ar emisijām saistītas sastāvdaļas vai pašas OBD sistēmas nepareizu darbību;

20)

“nepareiza darbība” ir ar emisijām saistītas sastāvdaļas vai sistēmas defekts, kura rezultātā emisijas pārsniedz XI pielikuma 2.3. iedaļā norādītās robežas, vai kad OBD sistēma nespēj izpildīt XI pielikumā noteiktās pārraudzības pamatprasības;

21)

“sekundārais gaiss” ir gaiss, ko izplūdes sistēmā ievada ar sūkni vai iesūknēšanas vārstu, vai citiem līdzekļiem, un kas paredzēts atgāzu plūsmā esošo ogļūdeņražu (HC) un CO oksidēšanas veicināšanai;

22)

“braukšanas cikls” attiecībā uz transportlīdzekļa OBD sistēmu ir dzinēja iedarbināšana, braukšanas režīms, kurā tiek noteikta nepareiza darbība, ja tāda ir, un dzinēja izslēgšana;

23)

“piekļuve informācijai” ir visas transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība, kas nepieciešama transportlīdzekļa pārbaudei, diagnostikai, tehniskajai apkopei vai remontam;

24)

“nepilnība”OBD sistēmas kontekstā ir situācija, kad ne vairāk kā divām pārraudzītām atsevišķām sastāvdaļām vai sistēmām ir tādi pārejoši vai pastāvīgi darbības raksturlielumi, kas pasliktina šo sastāvdaļu vai sistēmu citādi efektīvo OBD pārraudzību vai kas neatbilst visām citām precīzi noteiktajām OBD prasībām;

25)

“nolietota piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” ir tāda Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 11. punktā definēta piesārņojuma kontroles iekārta, kas ir novecināta vai mākslīgi nolietota tādā mērā, ka tā atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļas prasībām;

26)

“transportlīdzekļa OBD informācija” ir informācija, kas attiecas uz iebūvētu diagnostikas sistēmu jebkurai elektroniskai sistēmai transportlīdzeklī;

27)

“reagents” ir tāds ražojums, kas nav degviela, kurš tiek glabāts transportlīdzeklī un ko pēc emisijas kontroles sistēmas pieprasījuma pievada izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmai;

28)

“pašmasa” ir tāda transportlīdzekļa, kas aprīkots ar standartaprīkojumu saskaņā ar ražotāja specifikācijām, masa ar vismaz līdz 90 % no tās(-o) ietilpības piepildītu(-ām) tvertni(-ēm), kas ietver vadītāja, degvielas un šķidrumu masu un, kad uzstādīta, virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u) masu un instrumentu masu, ja tie ietilpst komplektācijā;

29)

“dzinēja aizdedzes izlaidums” ir sadegšanas nenotikšana dzirksteļaizdedzes dzinēja cilindrā dzirksteles trūkuma dēļ, degvielas nepareizas dozēšanas dēļ, sliktas kompresijas vai citu iemeslu dēļ;

30)

“aukstās iedarbināšanas sistēma vai iekārta” ir sistēma, kas uz laiku bagātina dzinēja gaisa/degvielas maisījumu, tādējādi palīdzot iedarbināt dzinēju;

31)

“jaudas noņemšanas darbība vai bloks” ir ar dzinēju darbināms jaudas noņemšanas nodrošinājums, lai darbinātu transportlīdzeklim uzmontētu papildaprīkojumu;

▼M1

32)

“maza apjoma ražotājs” ir ražotājs, kas visā pasaulē izgatavo mazāk nekā 10 000 vienību gadā pirms tā gada, kad piešķirts tipa apstiprinājums, un:

neietilpst saistītu ražotāju grupā; vai

ietilpst saistītu ražotāju grupā, kas visā pasaulē izgatavo mazāk nekā 10 000 vienību gadā pirms tā gada, kad piešķirts tipa apstiprinājums; vai

ietilpst saistītu ražotāju grupā, bet kuram ir sava ražotne un savs projektēšanas centrs;

▼M1

32.a)

“sava ražotne” ir izgatavošanas vai montāžas rūpnīca, ko izmanto ražotājs jaunu transportlīdzekļu izgatavošanai vai montāžai dotajam ražotājam, ieskaitot attiecīgā gadījumā eksportam paredzētus transportlīdzekļus;

32.b)

“savs konstruktoru centrs” ir birojs, kur viss transportlīdzeklis tiek konstruēts un izstrādāts un kurš atrodas ražotāja kontrolē un lietošanā;

32.c)

“ultramaza apjoma ražotājs” ir maza apjoma ražotājs, kā definēts 32. punktā, kura ražojumu reģistrāciju skaits Savienībā ir mazāks nekā 1 000 gadā pirms tā gada, kad piešķirts tipa apstiprinājums;

▼M2 —————

▼M3

33)

“pilnībā ICE transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kur visi piedziņas enerģijas konverteri ir iekšdedzes motori;

▼B

34)

“pilnībā elektrisks transportlīdzeklis” (PEV) ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar jaudas piedziņas ķēdi, kurā kā vilces enerģijas pārveidotāji ietilpst tikai elektriskās mašīnas, un vilces enerģijas glabāšanas sistēmu, ko veido vienīgi uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas;

35)

“degvielas elements” ir enerģijas pārveidotājs, kas pārveido ķīmisko enerģiju (ieejas enerģija) elektriskajā enerģijā (izejas enerģija) vai otrādi;

36)

“ar degvielas elementiem darbināms transportlīdzeklis” (FCV) ir transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tādu jaudas piedziņas ķēdi, kas kā vilces enerģijas pārveidotāju(-us) ietver tikai degvielas elementu(-us) un elektrisko mašīnu(-as);

37)

“lietderīgā jauda” ir jauda, kas iegūta testa stendā uz kloķvārpstas vai tās ekvivalenta pie dzinēja vai motora attiecīga apgriezienu skaita ar palīgierīcēm, veicot testu saskaņā ar XX pielikumu (“Elektriskās piedziņas ķēdes lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšana”) un atmosfēras standartapstākļos;

▼M3

38)

“motora nominālā jauda” (Prated) ir motora vai elektromotora maksimālā lietderīgā jauda, izteikta kW, izmērīta saskaņā ar XX pielikuma prasībām;

▼B

39)

“maksimālā 30 minūšu jauda” ir elektriskās piedziņas ķēdes maksimālā lietderīgā jauda pie līdzsprieguma, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 85 ( 2 ) 5.3.2. punktā;

40)

“aukstā iedarbināšana”OBD monitoru veiktspējas ekspluatācijā koeficienta kontekstā ir iedarbināšana, kad dzinēja dzesētāja temperatūra (vai līdzvērtīga temperatūra) ir zemāka par vai vienāda ar 35 °C un ne vairāk kā 7 °C augstāka par apkārtējo temperatūru (ja temperatūras dati ir pieejami);

41)

“emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE)” ir transportlīdzekļa emisijas normālos izmantošanas apstākļos;

42)

“pārvietojama emisiju mērīšanas sistēma (PEMS)” ir tāda pārvietojama emisiju mērīšanas sistēma, kas atbilst III.A pielikuma 1. papildinājumā noteiktajām prasībām;

43)

“bāzes emisijas stratēģija” (“BES”) ir emisijas kontroles stratēģija, kas darbojas visā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu un noslodžu diapazonā, ja vien nav aktivizēta papildu emisijas kontroles stratēģija;

44)

“papildu emisijas stratēģija” (“AES”) ir emisijas kontroles stratēģija, kas tiek aktivizēta un aizstāj vai modificē BES īpašā nolūkā un reaģējot uz īpašu apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļu kopumu, un kura darbojas tikai tik ilgi, cik ilgi pastāv šādi apstākļi;

▼M3

45)

“degvielas tvertņu sistēma” ir ierīces, kas ļauj uzglabāt degvielu un kas ietver degvielas tvertni, degvielas uzpildes atveri, uzpildes atveres vāciņu un degvielas sūkni, ja tas uzstādīts degvielas tvertnē vai uz tās;

46)

“caurlaidības koeficients” (PF) ir koeficients, kas noteikts, pamatojoties uz ogļūdeņražu zudumu kādā laika periodā, un ko izmanto galīgo iztvaikošanas emisiju noteikšanai;

47)

“vienslāņa nemetāliska tvertne” ir degvielas tvertne, kas izgatavota no nemetāliska materiāla viena slāņa, ieskaitot fluorētus/sulfonētus materiālus;

48)

“daudzslāņu tvertne” ir degvielas tvertne, kas izgatavota no vismaz diviem dažādu materiālu slāņiem, no kuriem viens ir ogļūdeņražu barjermateriāls;

▼M2

49)

“inerces kategorija” ir transportlīdzekļa testa masas kategorija, kas atbilst ekvivalentai inercei, kas noteikta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma A4.a/3. tabulā, ja testa masa ir noteikta vienāda ar standarta masu.

▼B

3. pants

Prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu

▼M3

1. Lai saņemtu EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju, ražotājs pierāda, ka transportlīdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kad tos testē atbilstoši testēšanas procedūrām, kas noteiktas IIIA līdz VIII, XI, XIV, XVI, XX, XXI un XXII pielikumā. Ražotājs arī nodrošina standartdegvielu atbilstību IX pielikumā noteiktajām specifikācijām.

▼B

2. Transportlīdzekļiem veic testus, kas norādīti I pielikuma I.2.4. attēlā.

3. Kā alternatīvu II, V līdz VIII, XI, XVI un XXI pielikumā minētajām prasībām maza apjoma ražotāji drīkst pieprasīt piešķirt EK tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kuru trešās valsts iestāde ir apstiprinājusi, pamatojoties uz I pielikuma 2.1. iedaļā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

Lai saskaņā ar šo punktu saņemtu EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju, ir nepieciešams veikt IV pielikumā noteiktos emisiju testus, lai noskaidrotu transportlīdzekļa derīgumu ekspluatācijai, XXI pielikumā noteiktos degvielas patēriņa un CO2 emisiju testus, un jābūt ievērotām XIV pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

Apstiprinātāja iestāde informē Komisiju par apstākļiem, kādos saskaņā ar šo punktu piešķirts katrs tipa apstiprinājums.

4. Īpašas prasības attiecībā uz degvielas tvertņu atverēm un elektronisko sistēmu drošumu ir noteiktas I pielikuma 2.2. un 2.3. iedaļā.

5. Ražotājs veic tehniskus pasākumus, lai saskaņā ar šo regulu nodrošinātu izplūdes un iztvaikošanas emisiju efektīvu ierobežošanu visā transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā un normālos ekspluatācijas apstākļos.

Šajos pasākumos jāietilpst tādiem pasākumiem, kas nodrošina emisiju kontroles sistēmās izmantoto šļūteņu, savienotāju un savienojumu konstrukciju drošums ir tāds, kas atbilst sākotnējam konstruktīvajam nolūkam.

6. Ražotājs nodrošina emisiju testu rezultātu atbilstību piemērojamajai robežvērtībai šajā regula noteiktajos testēšanas apstākļos.

▼M3

7. XXI pielikumā noteiktajā 1. tipa testā transportlīdzekļus, kurus darbina ar LPG vai NG/biometānu, testē šajā 1. tipa testā attiecībā uz LPG vai NG/biometāna sastāva variācijām, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikumā par piesārņojošo vielu emisijām, lietojot degvielu, kas izmantota lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu.

Transportlīdzekļus, ko var darbināt gan ar benzīnu, gan ar LPG vai NG/biometānu, testē ar abām degvielām, veicot testus ar LPG vai NG/biometānu attiecībā uz LPG vai NG/biometāna sastāva variācijām, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikumā par piesārņojošo vielu emisijām, lietojot degvielu, kas izmantota lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu.

▼B

8. 2. tipa testā, kas noteikts IV pielikuma 1. papildinājumā, pie normāliem dzinēja tukšgaitas apgriezieniem maksimālais pieļaujamais oglekļa monoksīda saturs atgāzēs ir tāds, kādu to deklarējis transportlīdzekļa ražotājs. Tomēr maksimālais oglekļa monoksīda saturs nepārsniedz 0,3 % no tilpuma.

Pie augstiem tukšgaitas apgriezieniem atgāzu oglekļa monoksīda saturs nepārsniedz 0,2 % no tilpuma, ja dzinēja apgriezienu skaits ir vismaz 2 000 min-1 un lambda ir 1 ± 0,03 vai saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

9. Ražotājs nodrošina, ka, veicot V pielikumā noteikto 3. tipa testu, dzinēja ventilācijas sistēma nepieļauj kartera gāzu izplūšanu atmosfērā.

10. Ar dīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem nepiemēro 6. tipa testu, kad emisijas mēra zemā temperatūrā, kā noteikts VIII pielikumā.

Tomēr, iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājuma saņemšanai, ražotājs sniedz apstiprinātājai iestādei informāciju, kas apstiprina, ka NOx pēcapstrādes iekārta 400 sekunžu laikā pēc aukstās iedarbināšanas pie –7 °C, kā aprakstīts 6. tipa testā, sasniedz pietiekami augstu temperatūru efektīvai darbībai.

Turklāt ražotājs sniedz apstiprinātājai iestādei informāciju par atgāzu recirkulācijas sistēmas (EGR) darbības stratēģiju, ieskaitot par tās darbību zemās temperatūrās.

Šajā informācijā iekļauj arī aprakstu par ietekmi uz emisijām.

Apstiprinātāja iestāde nepiešķir tipa apstiprinājumu, ja sniegtā informācija nav pietiekama, lai uzskatāmi pierādītu, ka pēcapstrādes iekārta norādītajā laikposmā faktiski sasniedz pietiekami augstu temperatūru efektīvai darbībai.

Pēc Komisijas pieprasījuma apstiprinātāja iestāde sniedz informāciju par NOx pēcapstrādes iekārtu un EGR sistēmas veiktspēju zemās temperatūrās.

11. Ražotājs nodrošina, ka visā tā transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā, kura tips ir apstiprināts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 715/2007, tā emisijas, kas noteiktas saskaņā ar III.A pielikumā noteiktajām prasībām un pārbaudītas RDE testā, kurš veikts atbilstīgi minētajam pielikumam, nepārsniedz minētajā pielikumā noteiktās vērtības.

Tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 drīkst izsniegt tikai tad, ja attiecīgais transportlīdzeklis pārstāv apstiprinātu PEMS testa saimi saskaņā ar III.A pielikuma 7. papildinājumu.

▼M1

Prasības, kas noteiktas IIIA pielikumā, neattiecas uz emisiju tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti ultramaza apjoma ražotājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

▼B

4. pants

Prasības attiecībā uz OBD sistēmas tipa apstiprinājumu

1. Ražotājs nodrošina, ka visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD.

2. OBD sistēma ir projektēta, konstruēta un uzstādīta transportlīdzeklī tā, lai tā varētu noteikt pasliktināšanos vai nepareizu darbību tipus visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā.

3. OBD sistēma atbilst šīs regulas prasībām normālos ekspluatācijas apstākļos.

4. Testējot OBD ar defektīvu sastāvdaļu saskaņā ar XI pielikuma 1. papildinājumu, ieslēdzas OBD sistēmas nepareizas darbības indikators.

OBD sistēmas nepareizas darbības indikators var ieslēgties šā testa laikā arī tad, ja emisiju līmeņi ir zemāki par OBD robežvērtībām, kas norādītas XI pielikuma 2.3. iedaļā.

5. Ražotājs nodrošina, ka visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos OBD sistēma atbilst prasībām par veiktspēju ekspluatācijā, kā noteikts šīs regulas XI pielikuma 1. papildinājuma 3. iedaļā.

6. Datus par veiktspēju ekspluatācijā, kurus transportlīdzekļa OBD sistēmai jāglabā un jāziņo atbilstīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 7.6. iedaļai, ražotājs nešifrētā veidā dara pieejamus valstu iestādēm un neatkarīgiem uzņēmumiem.

▼M3

4.a pants

Prasības tipa apstiprināšanai attiecībā uz degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzības ierīcēm

Ražotājs nodrošina, ka M1 un N1 kategorijas šādi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar ierīci, kas nosaka, uzglabā un dara pieejamus datus par transportlīdzekļa ekspluatācijai izmantotās degvielas un/vai elektroenerģijas daudzumu:

pilnībā ICE un hibrīdelektriskie transportlīdzekļi bez ārējas uzlādes (NOVC-HEV), ko darbina tikai ar minerāldīzeļdegvielu, biodīzeļdegvielu, benzīnu, etanolu vai jebkādu šo degvielu kombināciju;

ārējas uzlādes hibrīdelektriskie transportlīdzekļi (OVC-HEV), ko darbina ar elektrību un jebkuru no 1. punktā minētajām degvielām.

Degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzības ierīce atbilst XXII pielikumā noteiktajām prasībām.

▼B

5. pants

Pieteikums EK tipa apstiprinājuma saņemšanai transportlīdzeklim attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1. Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma saņemšanai attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

2. Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, sagatavo saskaņā ar I pielikuma 3. papildinājumā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

3. Turklāt ražotājs sniedz šādu informāciju:

par transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ražotājs iesniedz deklarāciju par minimālo procentuālo aizdedzes izlaidumu skaitu no kopējā aizdedzes momentu skaita, kā rezultātā vai nu emisijas pārsniegtu XI pielikuma 2.3. iedaļā norādītās robežvērtības, ja minētais procentuālais aizdedzes izlaidumu skaits būtu radies kopš 1. tipa testa sākuma, kas izraudzīts pierādīšanas vajadzībām saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu, vai arī varētu radīt viena vai vairāku izplūdes katalizatoru pārkaršanu, pēc tam radot neatgriezenisku bojājumu;

sīku rakstisku informāciju, pilnībā aprakstot OBD darbības raksturlielumus, tostarp iekļaujot visu to attiecīgo transportlīdzekļa emisijas kontroles sistēmas daļu uzskaitījumu, kuras uzrauga OBD sistēma;

OBD sistēmas izmantotā nepareizas darbības indikatora aprakstu, kas transportlīdzekļa vadītājam signalizē par kļūmes esamību;

ražotāja deklarācija par to, ka OBD sistēma atbilst XI pielikuma 1. papildinājuma 3. iedaļas noteikumiem par veiktspēju ekspluatācijā visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos;

plānu, kurā aprakstīti detalizēti tehniskie kritēriji un pamatojums katra rādītāja skaitītāju un saucēja palielināšanai, kuriem jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83. XI pielikuma 1. papildinājuma 7.2. un 7.3. punkta prasībām, kā arī skaitītāju, saucēju un kopsaucēja atspējošanai ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 7.7. punktā minētajos apstākļos;

to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nepieļautu nesankcionētas manipulācijas ar emisiju kontroles datoru un odometru un to modificēšanu, tostarp attiecībā uz nobraukuma reģistrēšanu XI un XVI pielikuma prasību izpildei;

attiecīgā gadījumā – detalizētu informāciju par transportlīdzekļu saimi, kā minēts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 2. papildinājumā;

attiecīgos gadījumos – citu tipa apstiprinājumu kopijas, kuros ir dati, kas ļauj paplašināt apstiprinājumus un noteikt nolietošanās koeficientus.

4. 3. punkta d) apakšpunkta vajadzībām ražotājs izmanto paraugu ražotāja sertifikātam par OBD atbilstību veiktspējas ekspluatācijā prasībām, kā noteikts I pielikuma 7. papildinājumā.

5. 3. punkta e) apakšpunkta vajadzībām apstiprinātāja iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, pēc pieprasījuma dara minētajā apakšpunktā ietverto informāciju pieejamu apstiprinātājām iestādēm vai Komisijai.

6. 3. punkta d) un e) apakšpunkta vajadzībām apstiprinātājas iestādes neapstiprina transportlīdzekli, ja ražotāja sniegtā informācija ir neatbilstoša XI pielikuma 1. papildinājuma 3. iedaļā noteikto prasību izpildei.

Visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos piemēro ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XI pielikuma 1. papildinājuma 7.2., 7.3. un 7.7. punktu.

Lai novērtētu minētajos punktos noteikto prasību izpildi, apstiprinātājas iestādes ņem vērā tehnoloģiju attīstības stāvokli.

7. 3. punkta f) apakšpunkta vajadzībām pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu nesankcionētas manipulācijas ar emisiju kontroles datoru vai tā modificēšanu, ietver iespēju veikt atjaunināšanu, izmantojot ražotāja apstiprinātu programmu vai kalibrēšanu.

8. Attiecībā uz I pielikuma I.2.4. attēlā norādītajiem testiem ražotājs nodod par tipa apstiprinājuma testiem atbildīgajam tehniskajam dienestam transportlīdzekli, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz apstiprināmo tipu.

9. Pieteikums tipa apstiprinājuma saņemšanai vienas degvielas, divu degvielu un maināmas degvielas transportlīdzekļiem atbilst I pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļā izklāstītajām papildprasībām.

10. Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības konstrukcijas izmaiņas, kas veiktas pēc tipa apstiprināšanas, automātiski neanulē tipa apstiprinājumu, ja vien sākotnējās īpašības vai tehniskie parametri netiek mainīti tādā veidā, ka tiek ietekmēta dzinēja vai piesārņojuma kontroles sistēmas funkcionalitāte.

▼M1

11. Lai apstiprinātājas iestādes varētu novērtēt AES lietojuma pareizību, ņemot vērā pārveidošanas ierīču lietošanas aizliegumu, ko satur Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkts, ražotājs iesniedz arī paplašinātu dokumentācijas paketi, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 3.a papildinājumā.

▼M3

Tipa apstiprināšanas iestāde identificē un datē paplašināto dokumentācijas paketi, un glabā to vismaz 10 gadus pēc apstiprinājuma piešķiršanas.

▼M3

Pēc ražotāja lūguma apstiprinātāja iestāde veic AES priekšnovērtējumu jauniem transportlīdzekļu tipiem. Tādā gadījumā divus līdz 12 mēnešus pirms tipa apstiprināšanas procesa uzsākšanas tipa apstiprinātāju iestādi nodrošina ar attiecīgu dokumentāciju.

Tipa apstiprinātāja iestāde veic priekšnovērtējumu, pamatojoties uz ražotāja iesniegto paplašināto dokumentācijas paketi, kas aprakstīta I pielikuma 3.a papildinājuma b) punktā. Apstiprinātāja iestāde veic novērtēšanu saskaņā ar I pielikuma 3.b papildinājumā aprakstīto metodoloģiju. Apstiprinātāja iestāde drīkst atkāpties no minētās metodoloģijas izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos.

Jaunu transportlīdzekļu tipu AES priekšnovērtējums tipa apstiprināšanas vajadzībām ir spēkā 18 mēnešus. Šo periodu drīkst pagarināt par 12 mēnešiem, ja ražotājs pierāda apstiprinātājai iestādei, ka tirgū nav pieejamas jaunas tehnoloģijas, kas izmainītu AES priekšnovērtējumu.

Tipa apstiprinātāju iestāžu ekspertu grupa (TAAEG) ik gadu sastāda un Komisija dara publiski pieejamu to AES sarakstu, ko tipa apstiprinātājas iestādes uzskata par nepieņemamām.

▼M1 —————

▼M3

12. Ražotājs nodrošina tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi emisiju tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu (“piešķirošā apstiprinātāja iestāde”), arī ar testēšanas pārskatāmības paketi, kurā ir informācija, kas nepieciešama, lai varētu veikt testēšanu saskaņā ar II pielikuma B daļas 5.9. punktu.

▼B

6. pants

Administratīvie noteikumi par transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1. Ja izpildītas visas attiecīgās prasības, apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numurēšanas sistēmu.

Neskarot Direktīvas 2007/46/EK VII pielikuma noteikumus, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļu veido atbilstoši šīs regulas I pielikuma 6. papildinājumam.

Apstiprinātāja iestāde nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pēc ražotāja pieprasījuma transportlīdzekli ar OBD sistēmu drīkst pieņemt tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju, pat ja sistēmā ir viena vai vairākas nepilnības, kuras ir tādas, ka pilnībā netiek izpildītas XI pielikuma prasības, ja vien tiek izpildīti minētā pielikuma 3. iedaļā noteiktie īpašie administratīvie noteikumi.

Apstiprinātāja iestāde paziņo visām apstiprinātājām iestādēm citās dalībvalstīs par lēmumu piešķirt šādu tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 8. pantā noteiktajām prasībām.

3. Piešķirot EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar 1. punktu, apstiprinātāja iestāde izdod EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, izmantojot I pielikuma 4. papildinājumā doto paraugu.

7. pants

Tipa apstiprinājuma grozījumi

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 piešķirta tipa apstiprinājuma grozījumiem piemēro piemēro Direktīvas 2007/46/EK 13., 14. un 16. pantu.

Pēc ražotāja pieprasījuma I pielikuma 3. iedaļas noteikumus bez nepieciešamības veikt papildu testus piemēro tikai tā paša tipa transportlīdzekļiem.

8. pants

Ražošanas atbilstība

1. Pasākumus ražošanas atbilstības nodrošināšanai veic saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta noteikumiem.

Turklāt piemēro šīs regulas I pielikuma 4. iedaļas noteikumus un attiecīgo statistikas metodi, kas noteikta šā pielikuma 1. un 2. papildinājumā.

2. Ražošanas atbilstību pārbauda, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātā, kā noteikts šīs regulas I pielikuma 4. papildinājumā.

9. pants

Atbilstība ekspluatācijā

1. Pasākumus, ar kuriem nodrošina tādu transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijā, kuru tips apstiprināts saskaņā ar šo regulu, veic atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK X pielikumam un šīs regulas II pielikumam.

▼M3

2. Pārbaudes par atbilstību ekspluatācijā ir piemērotas, lai apstiprinātu, ka izpūtēja un iztvaikošanas emisijas tiek efektīvi ierobežotas transportlīdzekļu normāla darbmūža laikā normālos izmantošanas apstākļos.

3. Saskaņā ar II pielikuma 1. papildinājumu atbilstību ekspluatācijā pārbauda pienācīgi uzturētiem un lietotiem transportlīdzekļiem starp 15 000 km vai 6 mēnešiem, vadoties pēc vēlākā, un 100 000 km vai pieciem gadiem, vadoties pēc agrākā. Saskaņā ar II pielikuma 1. papildinājumu iztvaikošanas emisiju atbilstību ekspluatācijā pārbauda pienācīgi uzturētiem un lietotiem transportlīdzekļiem starp 30 000 km vai 12 mēnešiem, vadoties pēc vēlākā, un 100 000 km vai pieciem gadiem, vadoties pēc agrākā.

Prasības pārbaudēm par atbilstību ekspluatācijā ir piemērojamas līdz pieciem gadiem pēc pēdējā atbilstības sertifikāta vai individuālā apstiprinājuma sertifikāta izdošanas transportlīdzekļiem dotajā atbilstības ekspluatācijā saimē.

4. Pārbaudes par atbilstību ekspluatācijā nav obligātas, ja gada pārdošanas apjoms iepriekšējā gadā atbilstības ekspluatācijā saimes ietvaros ir mazāks nekā 5 000 transportlīdzekļi Savienībā. Attiecībā uz šādām saimēm ražotājs sagatavo apstiprinātājai iestādei ziņojumu par jebkādām ar emisijām saistītām garantijas, remontu pieprasījumiem un OBD kļūdām, kā noteikts II pielikuma 4.1. punktā. Šādas atbilstības ekspluatācijā saimes joprojām drīkst atlasīt testiem saskaņā ar II pielikumu.

5. Ražotājs un piešķirošā tipa apstiprinātāja iestāde veic pārbaudes par atbilstību ekspluatācijā saskaņā ar II pielikumu.

6. Piešķirošā apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu par to, vai pēc atbilstības novērtēšanas dotā saime neatbilst nosacījumiem par atbilstību ekspluatācijā, un apstiprina korektīvo pasākumu plānu, ko ražotājs iesniedzis saskaņā ar II pielikumu.

▼M3

7. Ja tipa apstiprinātāja iestāde konstatē, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā, tā nekavējoties to paziņo piešķirošajai tipa apstiprinātājai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 30. panta 3. punktu.

Pēc paziņojuma saņemšanas un atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK 30. panta 6. punktam piešķirošā apstiprinātāja iestāde informē ražotāju, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā un ka tiek piemērotas II pielikuma 6. un 7. punktā aprakstītās procedūras.

Ja piešķirošā apstiprinātāja iestāde konstatē, ka nav iespējama vienošanās ar tipa apstiprinātāju iestādi, kas konstatēja, ka atbilstības ekspluatācijā saime nav izturējusi pārbaudi par atbilstību ekspluatācijā, tiek ierosināta procedūra atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK 30. panta 6. punktam.

8. Transportlīdzekļiem, kuru tips apstiprināts saskaņā ar II pielikuma B daļu, papildus 1. līdz 7. punktam piemēro šādus nosacījumus:

transportlīdzekļiem, kas iesniegti vairākposmu tipa apstiprināšanai, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 7. punktā, atbilstību ekspluatācijā pārbauda saskaņā ar noteikumiem vairākposmu apstiprināšanai, kā noteikts šīs regulas II pielikuma B daļas 5.10.6. punktā;

šā panta noteikumi neattiecas uz bruņotiem transportlīdzekļiem, katafalkiem un transportlīdzekļiem ar piekļuvi ratiņkrēslā, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas attiecīgi 5.2. un 5.5. punktā. Visiem citiem speciālajiem transportlīdzekļiem, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 5. punktā, atbilstību ekspluatācijā pārbauda saskaņā ar noteikumiem vairākposmu apstiprināšanai, kā noteikts šīs regulas II pielikuma B daļā.

▼B

10. pants

Piesārņojuma kontroles iekārtas

1. Ražotājs nodrošina, lai piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kuras paredzētas uzstādīšanai EK tipa apstiprinātos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 715/2007 darbības joma, būtu EK tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām Direktīvas 2007/46/EK 10. panta 2. punkta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 12. un 13. pantu un XIII pielikumu.

Šajā regulā katalītiskos neitralizatorus un cietdaļiņu filtrus uzskata par piesārņojuma kontroles iekārtām.

Attiecīgās prasības uzskata par izpildītām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

ir izpildītas 13. panta prasības;

piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas ir apstiprinātas saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 103 ( 3 ).

Trešajā daļā minētajā gadījumā piemēro arī 14. pantu.

2. Piesārņojuma kontroles oriģinālajām rezerves iekārtām, kuras atbilst I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 2.3. punktā minētajam tipam un kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzeklī, uz kuru attiecas atbilstīgais tipa apstiprinājuma dokuments, nav obligāti jāatbilst XIII pielikumam, ja vien tās atbilst minētā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasībām.

3. Ražotājs nodrošina, ka piesārņojuma kontroles oriģinālajai iekārtai ir identifikācijas marķējumi.

4. Identifikācijas marķējumā, kas minēts 3. punktā, ir ietverts:

transportlīdzekļa vai dzinēja ražotāja nosaukums vai preču zīme;

oriģinālās piesārņojuma kontroles iekārtas marka un daļas identifikācijas numurs, kā reģistrēts I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.12.2. punktā minētajā informācijā.

11. pants

Pieteikums EK tipa apstiprinājuma saņemšanai piesārņojuma kontroles rezerves iekārtai kā atsevišķai tehniskai vienībai

1. Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei pieteikumu EK tipa apstiprinājuma saņemšanai piesārņojuma kontroles rezerves iekārtai kā atsevišķai tehniskai vienībai.

Pieteikumu sagatavo saskaņā ar XIII pielikuma 1. papildinājumā noteikto informācijas dokumenta paraugu.

2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām ražotājs nodod tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprinājuma testu, visu turpmāk uzskaitīto:

transportlīdzekli vai transportlīdzekļus, kuriem tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo regulu un kurš(-i) aprīkoti ar jaunu oriģinālo piesārņojuma kontroles iekārtu;

vienu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tipa paraugu;

piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tipa papildparaugu gadījumā, ja piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu paredzēts uzstādīt transportlīdzeklim, kas aprīkots ar OBD sistēmu.

3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pieteikuma iesniedzējs testa transportlīdzekļus izraugās, par to vienojoties ar tehnisko dienestu.

Testa transportlīdzekļi atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83. 4.a pielikuma 3.2. iedaļā noteiktajām prasībām.

Testa transportlīdzekļi atbilst visām šādām prasībām:

to emisijas kontroles sistēmām nav defektu;

ikvienu pārmērīgi nolietojušos vai nepareizi darbojošos ar emisijām saistītu oriģinālo detaļu salabo vai nomaina;

pirms emisiju testa transportlīdzekļi ir pienācīgi noregulēti un iestatīti atbilstīgi ražotāja specifikācijai.

4. Šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu vajadzībām paraugs ir skaidri un neizdzēšami marķēts ar pieteikuma iesniedzēja preču zīmi vai marķējumu un komercnosaukumu.

5. Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta vajadzībām paraugam jābūt nolietotam, kā noteikts 2. panta 25. punktā.

12. pants

Administratīvie noteikumi piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas kā atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājumam

1. Ja ir izpildītas visas attiecīgās prasības, tipa apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtai kā atsevišķai tehniskai vienībai un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numurēšanas sistēmu.

Apstiprinātāja iestāde nepiešķir tādu pašu numuru citam piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tipam.

Viens un tas pats tipa apstiprinājuma numurs var ietvert šādas piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tipa izmantošanu vairākos atšķirīgos transportlīdzekļu tipos.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar XIII pielikuma 2. papildinājumā sniegto paraugu.

3. Ja tipa apstiprinājuma pieprasītājs var apstiprinātājai iestādei vai tehniskajam dienestam pierādīt, ka piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas tips ir I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 2.3. iedaļā norādītais, tipa apstiprinājuma piešķiršana nav atkarīga no verifikācijas par atbilstību XIII pielikuma 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

13. pants

Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 6. un 7. pantu un šīs regulas XIV pielikumu ražotāji ievieš vajadzīgos pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija ir viegli pieejama.

2. Apstiprinātājas iestādes piešķir tipa apstiprinājumu tikai pēc tam, kad ražotājs ir iesniedzis tām sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

3. Sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai kalpo kā pierādījums atbilstībai Regulas (EK) Nr. 715/2007 6. panta 7. punktam.

4. Sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai sagatavo saskaņā ar XIV pielikuma 1. papildinājumā sniegto paraugu.

5. Ja transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā nav pieejama vai neatbilst Regulas (EK) Nr. 715/2007 6. un 7. pantam un šīs regulas XIV pielikumam, ražotājs sniedz minēto informāciju sešu mēnešu laikā no tipa apstiprināšanas dienas.

6. Pienākums sniegt informāciju 5. punktā norādītajā period ir spēkā tikai tad, ja pēc tipa apstiprinājuma saņemšanas transportlīdzekli laiž tirgū.

Ja transportlīdzekli laiž tirgū vairāk nekā sešus mēnešus pēc tipa apstiprināšanas dienas, informāciju sniedz tajā dienā, kad transportlīdzekli laiž tirgū.

7. Apstiprinātāja iestāde var pieņemt, ka ražotājs ir ieviesis apmierinošus pasākumus un procedūras attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, pamatojoties uz aizpildītu sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, ja nav saņemtas sūdzības un ja ražotājs nodrošina šo informāciju 5. punktā noteiktajā termiņā.

8. Papildus XI pielikuma 4. iedaļā norādītajām prasībām par piekļuvi OBD informācijai ražotājs ieinteresētajām personām dara pieejamu šādu informāciju:

attiecīgu informāciju, kas ļauj izstrādāt rezerves sastāvdaļas, kuras ir ļoti svarīgas OBD sistēmas pareizai darbībai;

informāciju, kas ļauj izstrādāt vispārējus diagnostikas instrumentus.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām rezerves sastāvdaļu izstrādi nedrīkst ierobežot šādi faktori: atbilstīgas informācijas nepieejamība; tehniskās prasības par nepareizas darbības norādīšanas stratēģijām, ja ir pārsniegtas OBD robežvērtības vai ja OBD sistēma nespēj izpildīt šajā regulā noteiktās OBD pārraudzības pamatprasības; īpašas OBD informācijas apstrādes modifikācijas, lai atsevišķi pārraudzītu transportlīdzekļa darbināšanu ar benzīnu vai ar gāzi; tādi ar gāzi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājums, kuriem ir ierobežots skaits nelielu nepilnību.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotājs izmanto diagnostikas un testa instrumentus saskaņā ar ISO 22900 “Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta” (MVCI) un ISO 22901 “Diagnostikas datu atklātā apmaiņa” (ODX) savos franšīzes tīklos, ODX datnes ir pieejamas neatkarīgiem uzņēmumiem, izmantojot ražotāja tīmekļa vietni.

9. Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai (forums).

Forums vērtē, vai piekļuve informācijai ietekmē progresu transportlīdzekļu zādzību skaita samazināšanā, un sagatavo ieteikumus par to, kā uzlabot prasības par piekļuvi informācijai. Forums jo īpaši konsultē Komisiju par tāda neatkarīgu uzņēmumu apstiprināšanas un pilnvarošanas procesa ieviešanu, ko veic akreditētas iestādes, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par transportlīdzekļa drošību.

Komisija var pieņemt lēmumu noteikt, ka attiecīgās diskusijas un konstatējumi ir konfidenciāli.

14. pants

Pienākumu izpilde attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1. Apstiprinātāja iestāde vai nu pēc savas iniciatīvas, vai, pamatojoties uz sūdzību vai tehniskā dienesta novērtējumu, drīkst jebkurā laikā pārbaudīt, vai ražotājs ievēro Regulas (EK) Nr. 715/2007 un šīs regulas noteikumus un sertifikāta par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai noteikumus.

2. Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražotājs nav izpildījis pienākumu attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi attiecīgo tipa apstiprinājumu, veic atbilstīgus pasākumus šādas situācijas novēršanai.

3. Šā panta 2. punktā minētie pasākumi var ietvert tipa apstiprinājuma atsaukšanu vai apturēšanu, soda naudas vai citus pasākumus, ko pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantu.

4. Ja neatkarīgs uzņēmums vai nozares apvienība, kas pārstāv neatkarīgus uzņēmumus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību, apstiprinātāja iestāde veic revīziju, lai verificētu, vai ražotājs pilda pienākumus attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

5. Veicot revīziju, apstiprinātāja iestāde var lūgt tehnisko dienestu vai citu neatkarīgu ekspertu veikt novērtējumu, lai verificētu, vai minētie pienākumi tiek pildīti.

15. pants

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2017. gada 31. augustam attiecībā uz M1, M2 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem un līdz 2018. gada 31. augustam attiecībā uz N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem ražotāji drīkst pieprasīt tipa apstiprinājuma piešķiršanu saskaņā ar šo regulu. Ja šāds pieprasījums netiek iesniegts, piemēro Regulu (EK) Nr. 692/2008.

▼M2

2. Sākot no 2017. gada 1. septembra M1, M2 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā, bet no 2018. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases, kā arī N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, ņemot vērā emisijas vai degvielas patēriņu, valsts iestādes atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauniem transportlīdzekļu tipiem, kuri neatbilst šai regulai.

▼M3

No 2019. gada 1. septembra nacionālās iestādes atsaka EK tipa apstiprinājuma vai nacionālo [valsts] tipa apstiprinājuma piešķiršanu jauniem transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst VI pielikumam, pamatojoties uz emisijām vai degvielas patēriņu. Pēc ražotāja lūguma saistībā ar tipa apstiprinājumu atbilstīgi šai regulai līdz 2019. gada 31. augustam drīkst turpināt izmantot ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikumā noteikto iztvaikošanas emisiju testa procedūru vai Regulas (EK) Nr. 692/2008 VI pielikumā noteikto iztvaikošanas emisiju testa procedūru.

▼M2

3. Sākot no 2018. gada 1. septembra, M1, M2 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā, bet no 2019. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases, kā arī N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, ņemot vērā emisijas vai degvielas patēriņu, attiecībā uz tādiem jauniem transportlīdzekļiem, kas neatbilst šai regulai, valsts iestādes uzskata, ka atbilstības sertifikāti vairs nav spēkā Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādus transportlīdzekļus reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā.

Attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti līdz 2019. gada 1. septembrim, pēc ražotāja pieprasījuma, lai noteiktu transportlīdzekļa iztvaikošanas emisijas, var piemērot ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikumā paredzēto iztvaikošanas emisiju testa procedūru, nevis šīs regulas VI pielikumā paredzēto procedūru.

▼M3

No 2019. gada 1. septembra nacionālās iestādes aizliedz reģistrēt, pārdot vai sākt ekspluatēt jaunus transportlīdzekļus, kas neatbilst šīs regulas VI pielikumam, izņemot transportlīdzekļus, kuru iztvaikošanas emisijas apstiprinātas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 692/2008 VI pielikumā noteiktajai procedūrai.

▼B

4. Līdz brīdim, kad ir pagājuši trīs gadi no datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. punktā, attiecībā uz jauniem transportlīdzekļu tipiem, un četrus gadus no datumiem, kas noteikti minētās regulas 10. panta 5. punktā, attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem, piemēro šādus noteikumus:

▼M1

IIIA pielikuma 2.1. punkta prasības, izņemot prasības attiecībā uz cieto daļiņu skaitu (PN), neattiecas;

▼B

IIIA pielikuma prasības, izņemot 2.1. punktā noteiktās, tostarp prasības attiecībā uz veicamajiem RDE testiem un reģistrējamajiem datiem, kas darāmi pieejami, piemēro tikai jauniem tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 no 2017. gada 27. jūlija;

IIIA pielikuma prasības nepiemēro tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti maza apjoma ražotājiem.

▼M3 —————

▼M1

Ja transportlīdzekļa tips ir apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām pirms 2017. gada 1. septembra M kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā vai pirms 2018. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, to neuzskata par piederošu jaunam tipam pirmās daļas izpratnē. Tas pats attiecas, kad jauni tipi tiek radīti no sākotnējā tipa vienīgi jaunas tipa definīcijas piemērošanas dēļ, ko nosaka šīs regulas 2. panta 1. punkts. Šādos gadījumos šā apakšpunkta piemērošanu norāda EK tipa apstiprinājuma sertifikāta II iedaļas 5. punktā “Piezīmes”, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1151 I pielikuma 4. papildinājumā, iekļaujot atsauci uz iepriekšējo tipa apstiprinājumu.

▼B

5. Līdz brīdim, kad ir pagājuši 8 gadi no datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. punktā:

▼M2

apstiprinātāja iestāde atzīst 1/I tipa testus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikumam trīs gados pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. punktā noteiktajiem datumiem, bojātu vai nepilnīgu sastāvdaļu ražošanas vajadzībām, lai simulētu kļūdas šīs regulas XI pielikuma prasību novērtēšanai;

▼M3

apstiprinātājas iestādes šīs regulas XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājuma prasību izpildes vajadzībām attiecībā uz WLTP interpolācijas saimes transportlīdzekļiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 3.1.4. punktā noteiktajiem paplašināšanas noteikumiem, akceptē procedūras, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikuma 3.13. iedaļu, trīs gadus pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. punktā noteiktajiem datumiem;

▼M2

apstiprinātājas iestādes atzīst par līdzvērtīgiem izturīguma demonstrējumus gadījumos, kad 1/I tipa tests ir veikts un pabeigts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 692/2008 VII pielikumam trīs gados pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. punktā noteiktajiem datumiem, lai izpildītu šīs regulas VII pielikuma prasības.

▼M3

Šā punkta vajadzībām iespēju izmantot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008 veikto un pabeigto procedūru testa rezultātus piemēro tikai tiem WLTP interpolācijas saimes transportlīdzekļiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 3.3.1. punktā noteiktajiem paplašināšanas noteikumiem.

▼B

6. Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret jau esošajiem tipa apstiprinājumiem, Komisija šīs regulas vajadzībām izpētīs, kāda var būt Direktīvas 2007/46/EK V nodaļas ietekme.

▼M1

7. Līdz pieciem gadiem un četriem mēnešiem pēc datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. un 5. punktā, IIIA pielikuma 2.1. punkta prasības nepiemēro emisiju tipa apstiprinājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, kas piešķirti 2. panta 32. punktā definētajiem maza apjoma ražotājiem. Tomēr laikposmā starp trim gadiem un pieciem gadiem un četriem mēnešiem pēc datumiem, kas noteikti 10. panta 4. punktā, un laikposmā starp četriem gadiem un pieciem gadiem un četriem mēnešiem pēc datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 5. punktā, maza apjoma ražotāji uzrauga savu transportlīdzekļu RDE vērtības un paziņo tās.

▼M3

8. II pielikuma B daļu piemēro M1, M2 kategorijai un N1 kategorijas I klasei, kuru pamatā ir tipi, kas apstiprināti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, un N1 kategorijas II un III klasei un N2 kategorijai, kuru pamatā ir tipi, kas apstiprināti, sākot ar 2019. gada 1. septembri. To piemēro arī visiem M1, M2 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot ar 2019. gada 1. septembri, un visiem N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot ar 2020. gada 1. septembri. Visos citos gadījumos piemēro II pielikuma A daļu.

9. No 2020. gada 1. janvāra 4.a pantā minēto M1 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā un no 2021. gada 1. janvāra 4.a pantā minēto N1 kategorijas II un III klases transportlīdzekļu gadījumā nacionālās iestādes atsaka EK tipa apstiprinājuma vai nacionālā tipa apstiprinājuma piešķiršanu jauniem transportlīdzekļu tipiem, kuri neatbilst 4.a pantā noteiktajām prasībām, pamatojoties uz emisijām vai degvielas patēriņu.

No 2021. gada 1. janvāra 4.a pantā minēto M1 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā un no 2022. gada 1. janvāra 4.a pantā minēto N1 kategorijas II un III klases transportlīdzekļu gadījumā nacionālās iestādes aizliedz reģistrēt, pārdot vai sākt ekspluatēt jaunus transportlīdzekļus, kas neatbilst minētajam pantam.

10. No 2019. gada 1. septembra nacionālās iestādes aizliedz reģistrēt, pārdot vai sākt ekspluatēt jaunus transportlīdzekļus, kas neatbilst prasībām, kuras noteiktas Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā, ievērojot ar Komisijas Regulu (ES) 2018/1832 ( 4 ) izdarītos grozījumus.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. augustam atbilstīgi jauniem tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti tajā pašā laikposmā, un ja informācija, kas uzskaitīta Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā, ievērojot ar Regulu (ES) 2018/1832 izdarītos grozījumus, vēl nav iekļauta atbilstības sertifikātā, ražotājs dara šo informāciju pieejamu bez maksas piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no akreditētas laboratorijas vai tehniskā dienesta II pielikumā noteiktās testēšanas vajadzībām.

11. Prasības, kas noteiktas 4.a pantā, nepiemēro tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti maza apjoma ražotājiem.

▼B

16. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvu 2007/46/EK groza saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikumu.

17. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 692/2008

Regulu (EK) Nr. 692/2008 groza šādi:

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Ja izpildītas visas attiecīgās prasības, apstiprinātājiestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numurēšanas sistēmu.

Neskarot Direktīvas 2007/46/EK VII pielikuma noteikumus, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļu veido atbilstoši šīs regulas I pielikuma 6. papildinājumam.

Apstiprinātājiestāde nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

Regulas (EK) Nr. 715/2007 prasības uzskata par izpildītām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

ir izpildītas šīs regulas 3. panta 10. punkta prasības;

ir izpildītas šīs regulas 13. panta prasības;

transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sēriju; Noteikumiem Nr. 85 un to papildinājumiem, Noteikumu Nr. 101 3. pārskatīto izdevumu (kurā ietverta 01. grozījumu sērija un tās papildinājumi) un – attiecībā uz kompresijaizdedzes transportlīdzekļiem – Noteikumu Nr. 24 III daļas 03. grozījumu sēriju;

ir izpildītas 5. panta 11. un 12. punkta prasības.”;

pievieno šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Pārejas noteikumi

No 2017. gada 1. septembra attiecībā uz M1, M2 kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem un no 2018. gada 1. septembra attiecībā uz N1 kategorijas II un III klases transportlīdzekļiem un N2 kategorijas transportlīdzekļiem šo regulu piemēro tikai, lai novērtētu šādas prasības attiecībā uz tādiem transportlīdzekļiem, kuru tips līdz minētajiem datumiem apstiprināts saskaņā ar šo regulu:

ražojuma atbilstība saskaņā ar 8. pantu;

atbilstība ekspluatācijā saskaņā ar 9. pantu;

piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai saskaņā ar 13. pantu.

Šo regulu piemēro arī Komisijas Īstenošanas regulās (ES) 2017/1152 ( *1 ) un (ES) 2017/1153 ( *2 ) noteiktās korelācijas procedūras vajadzībām.

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XVII pielikumu.

18. pants

Grozījumi Komisijas Regulā (ES) Nr. 1230/2012 ( 5 )

Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)

“neobligātā aprīkojuma masa” ir maksimālā tāda dažāda neobligāta aprīkojuma masa, kuru transportlīdzeklī drīkst uzstādīt papildus standartaprīkojumam saskaņā ar ražotāja specifikācijām;”.

▼M3 —————

▼B

19. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 692/2008 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS	Administratīvie noteikumi EK tipa apstiprinājumam
1. papildinājums	Ražojumu atbilstības verifikācija 1. tipa testam — statistikas metode
2. papildinājums	Ražojumu atbilstības aprēķini elektriskajiem transportlīdzekļiem
3. papildinājums	Informācijas dokumenta paraugs
3.a papildinājums	Paplašinātā dokumentācijas pakete
3.b papildinājums	AES vērtēšanas metodoloģija
4. papildinājums	EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs
5. papildinājums	Ar OBD saistīta informācija
6. papildinājums	EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma
7. papildinājums	Ražotāja sertifikāts par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām
8.a papildinājums	Testa ziņojums
8.b papildinājums	Ceļa slodzes testa ziņojuma
8.c papildinājums	Testa lapas paraugs
8.d papildinājums	Iztvaikošanas emisiju testa ziņojums
II PIELIKUMS	Ekspluatācijas atbilstība
1. papildinājums	Ekspluatācijas atbilstības pārbaude
2. papildinājums	Statistiskā procedūra ekspluatācijas atbilstības testēšanai
3. papildinājums	Pienākumi attiecībā uz ekspluatācijas atbilstību
IIIA PIELIKUMS	Emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE)
1. papildinājums	Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar pārvietojamu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)
2. papildinājums	PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana
3. papildinājums	PEMS un neizsekojama atgāzu masas plūsmas ātruma validācija
4. papildinājums	Emisiju noteikšana
5. papildinājums	Visa brauciena dinamikas rādītāju verifikācija, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi
6. papildinājums	Galīgo RDE emisiju rezultātu aprēķināšana
7. papildinājums	Transportlīdzekļu atlase PEMS testēšanai sākotnējā tipa apstiprinājumā
7.a papildinājums	Brauciena dinamikas rādītāju verifikācija
7.b papildinājums	Procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu
8. papildinājums	Datu apmaiņa un ziņošanas prasības
9. papildinājums	Ražotāja atbilstības sertifikāts
IV PIELIKUMS	Emisijas dati, kas nepieciešami tipa apstiprinājumam tehniskās pārbaudes vajadzībām
1. papildinājums	Oglekļa monoksīda emisiju mērīšana pie dzinēja tukšgaitas apgriezieniem (2. tipa tests)
2. papildinājums	Dūmainības mērīšana
V PIELIKUMS	Kartera gāzu emisiju verifikācija (3. tipa tests)
VI PIELIKUMS	Iztvaikošanas emisiju noteikšana (4. tipa tests)
1. papildinājums	4. tipa testa procedūras un testa apstākļi
VII PIELIKUMS	Piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīguma verifikācija (5. tipa tests)
1. papildinājums	Stenda standartcikls (SBC)
2. papildinājums	Dīzeļdegvielas stenda standartcikls (SDBC)
3. papildinājums	Ceļa standartcikls (SRC)
VIII PIELIKUMS	Vidējo izplūdes gāzu emisiju verifikācija zemā apkārtējā temperatūrā (6. tipa tests)
IX PIELIKUMS	Standartdegvielas specifikācija
X PIELIKUMS	Rezervēts
XI PIELIKUMS	Iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas mehāniskiem transportlīdzekļiem
1. papildinājums	Iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu funkcionālie aspekti
2. papildinājums	Transportlīdzekļu saimes būtiskās īpašības
XII PIELIKUMS	Tipa apstiprinājums transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ekoinovācijām, un co2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšana transportlīdzekļiem, kas nodoti vairākposmu tipa apstiprināšanai vai atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanai
XIII PIELIKUMS	EK tipa apstiprinājums piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām kā atsevišķai tehniskai vienībai
1. papildinājums	Informācijas dokumenta paraugs
2. papildinājums	EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs
3. papildinājums	EK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs
XIV PIELIKUMS	Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
1. papildinājums	Atbilstības sertifikāts
XV PIELIKUMS	Rezervēts
XVI PIELIKUMS	Prasības transportlīdzekļiem, kas izmanto reaģentu atgāzu pēcapstrādes sistēmai
XVII PIELIKUMS	Grozījumi Regulā (EK) Nr. 692/2008
XVIII PIELIKUMS	Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK
XIX PIELIKUMS	Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1230/2012
XX PIELIKUMS	Dzinēja lietderīgās jaudas mērīšana
XXI PIELIKUMS	1. tipa emisiju testa procedūras
XXII PIELIKUMS	Transportlīdzeklī iebūvētās ierīces, kas pārrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu

I PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI EK TIPA APSTIPRINĀJUMAM

1. PAPILDPRASĪBAS EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANAI

1.1. Papildu prasības vienas degvielas ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem un divu degvielu ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem

1.1.1. Papildu prasības tipa apstiprinājuma piešķiršanai vienas degvielas ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem un divu degvielu ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 1., 2. un 3. iedaļā un 12. pielikuma 1. un 2. papildinājumā, bet izņēmumi minēti turpmāk.

1.1.2. Atsauci uz 10.a pielikuma standartdegvielām ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikuma 3.1.2. un 3.1.4. iedaļā saprot kā atsauci uz atbilstīgās standartdegvielas specifikāciju šīs regulas IX pielikuma A iedaļā.

▼M3

1.1.3. Attiecībā uz LPG vai NG jāizmanto degviela, ko ražotājs izraudzījies, lai izmērītu lietderīgo jaudu saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu. Izvēlēto degvielu norāda informācijas dokumentā, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumā.

▼B

1.2. Papildu prasības pielāgojamas degvielas transportlīdzekļiem

Papildu prasības tipa apstiprinājuma piešķiršanai maināmas degvielas transportlīdzekļiem ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.9. punktā.

2. PAPILDU TEHNISKĀS PRASĪBAS UN TESTI

2.1. Maza apjoma ražotāji

2.1.1. Šis regulas 3. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

Tiesību akts	Prasības
Kalifornijas noteikumu kodekss, 13. sadaļa, 1961.a) un 1961.b)(1)(C)(1) sadaļa, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuru modeļa gads ir 2001. vai jaunāks, 1968.1., 1968.2., 1968.5., 1976. un 1975., publicējis Barclay’s Publishing.	Tipa apstiprinājums jāpiešķir saskaņā ar Kalifornijas noteikumu kodeksu, ko piemēro vieglajiem automobiļiem, kuru modeļa gads ir visjaunākais.

2.2. Degvielas tvertnes ieplūdes atveres

2.2.1. Prasības degvielas tvertnes ieplūdes atverēm ir noteiktas XXI pielikuma 5.4.1. un 5.4.2. punktā, kā arī 2.2.2. punktā turpmāk.

2.2.2. Ir jāparedz noteikums, lai novērstu pārmērīgas iztvaikošanas emisijas un degvielas izlīšanu, ko rada degvielas tvertnes vāka neesība. To var panākt, izmantojot vienu no turpmāk minētā:

vai nu automātiski atveramu un aizveramu, nenoņemamu degvielas tvertnes vāku,

konstrukcijas īpašības, kas nepieļauj pārmērīgas iztvaikošanas emisijas degvielas tvertnes vāka neesības gadījumā,

vai arī jebkādu citu līdzekli ar tādu pašu efektu. Piemēram, var minēt (neizsmeļošs uzskaitījums) piesietu tvertnes vāku, ar ķēdi piestiprinātu tvertnes vāku vai tādu vāku, kam izmanto to pašu atslēgu gan tvertnes vākam, gan transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgai ir jābūt izņemamai no tvertnes vāka tikai tad, kad tas ir aizslēgts.

2.3. Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi

▼M3

2.3.1.

Katram transportlīdzeklim ar emisiju kontroles datoru ir jābūt funkcijām, kas neļauj izdarīt ražotāja neapstiprinātas modifikācijas. Ražotājs atļauj veikt pārveidojumus, ja tie ir nepieciešami transportlīdzekļa diagnostikai, apkopei, modernizācijai vai remontam. Visiem datoru kodiem vai darbības parametriem, ko iespējams pārprogrammēt, jābūt aizsargātiem pret nesankcionētām manipulācijām, un tiem jānodrošina aizsardzība vismaz tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs ISO 15031-7 2013 noteiktajam. Visām izņemamajām kalibrēšanas atmiņas mikroshēmām jābūt hermetizētām, ievietotām slēgtā apvalkā vai aizsargātām ar elektroniskiem algoritmiem, un tās nedrīkst būt maināmas, ja neizmanto īpašus darbarīkus un procedūras. Šādi aizsargāti drīkst būt tikai elementi, kas tieši saistīti ar emisiju kalibrēšanu vai transportlīdzekļa pretaizdzīšanu.

2.3.2.

Ar datoru kodēta motora [dzinēja] darbības parametri nedrīkst būt maināmi, neizmantojot īpašus darbarīkus un procedūras (piemēram, pielodēti vai piestiprināti datoru komponenti vai hermetizēti (vai aizlodēti) korpusi).

2.3.3.

Pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde var atļaut nepiemērot 2.3.1. un 2.3.2. punktā noteiktās prasības tiem transportlīdzekļiem, kuriem visticamāk nav nepieciešama aizsardzība. Starp kritērijiem, kurus apstiprinātāja iestāde novērtē, apsverot atbrīvojuma noteikšanu, ir arī (bet ne tikai) darbības mikroshēmu pieejamība konkrētajā brīdī, transportlīdzekļa spēja darboties ar augstu efektivitāti un plānotais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms.

▼M3

2.3.4.

Ražotājiem, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas, ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatļautu pārprogrammēšanu. Šādi pasākumi ir uzlabotas aizsardzības stratēģijas pret nesankcionētām manipulācijām un ierakstaizsardzības funkcijas, kam nepieciešama elektroniska piekļuve ražotāja uzturētam datoram ārpus uzņēmuma, kuram neatkarīgi uzņēmumi var piekļūt, izmantojot XIV pielikuma 2.3.1. punktā un 2.2. punktā noteikto aizsardzību. Apstiprinātāja iestādei jāapstiprina metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu aizsardzības līmeni pret nesankcionētām manipulācijām.

2.3.5.

Tādu mehānisku degvielas iesmidzināšanas sūkņu gadījumā, kas uzstādīti kompresijaizdedzes motoriem, ražotājiem jāveic atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu maksimālās degvielas padeves iestatījumu no nesankcionētām manipulācijām, transportlīdzeklim esot ekspluatācijā.

2.3.6.

Ražotājiem ir efektīvi jānovērš odometra nolasījumu pārprogrammēšana paneļa tīklā, spēka pārvada [jaudas piedziņas ķēdes] kontrollerī, kā arī attiecīgā gadījumā attālinātas datu apmaiņas raidītāja blokā. Ražotājiem jāietver sistemātiskas stratēģijas aizsardzībai pret nesankcionētām manipulācijām un ierakstaizsardzības īpašības, lai aizsargātu odometra nolasījumu integritāti. Apstiprinātāja iestādei jāapstiprina metodes, kas ļauj sasniegt pietiekamu aizsardzības līmeni pret nesankcionētām manipulācijām.

▼B

2.4. Testu piemērošana

▼M3

2.4.1. Testu piemērošana transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam sniegta I.2.4. attēlā. Īpašās testa procedūras ir aprakstītas II, IIIA, IV, V, VI, VII, VIII, XI, XVI, XX, XXI un XXII pielikumā.

I.2.4. attēls.

Testa prasību piemērošana tipa apstiprinājumam un tā paplašinājumam

Transportlīdzekļa kategorija	Transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoriem, tostarp hibrīdie transportlīdzekļi (1) (2)								Transportlīdzekļi ar kompresijaizdedzes motoriem, tostarp hibrīdie transportlīdzekļi	Pilnībā elektriski transportlīdzekļi	Ūdeņraža degvielas elementa transportlīdzekļi
	Ar vienu degvielu				Ar divām degvielām (3)			Ar maināmu degvielu (3)
Standartdegviela	Benzīns (E10)	LPG	NG/Biometāns	Ūdeņradis (ICE)	Benzīns (E10)	Benzīns (E10)	Benzīns (E10)	Benzīns (E10)	Dīzeļdegviela (B7)	—	Ūdeņradis (degvielas elements)
Standartdegviela	Benzīns (E10)	LPG	NG/Biometāns	Ūdeņradis (ICE)	LPG	NG/Biometāns	Ūdeņradis (ICE) (4)	Etanols (E85)	Dīzeļdegviela (B7)	—	Ūdeņradis (degvielas elements)
Gāzveida piesārņotāji (1. tipa tests)	Jā	Jā	Jā	Jā (4)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
PM (1. tipa tests)	Jā	—	—	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
PN	Jā	—	—	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
Gāzveida piesārņotāji, RDE (1.A tipa tests)	Jā	Jā	Jā	Jā (4)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
PN, RDE (1.A tipa tests) (5)	Jā	—	—	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
ATCT (14 °C tests)	Jā	Jā	Jā	Jā (4)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
Emisijas brīvgaitā (2. tipa tests)	Jā	Jā	Jā	—	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (abām degvielām)	—	—	—
Kartera emisijas (3. tipa tests)	Jā	Jā	Jā	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	—	—	—
Iztvaikošanas emisijas (4. tipa tests)	Jā	—	—	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	—	—	—
Izturība (5. tipa tests)	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā	—	—
Emisijas zemā temperatūrā (6. tipa tests)	Jā	—	—	—	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (tikai benzīnam)	Jā (abām degvielām)	—	—	—
Atbilstība ekspluatācijā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā (kā tipa apstiprinājumā)	Jā (kā tipa apstiprinājumā)	Jā (kā tipa apstiprinājumā)	Jā (abām degvielām)	Jā	—	—
Iebūvētā diagnostika	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	—	—
CO2 emisijas, degvielas patēriņš, elektroenerģijas patēriņš un darbības tālums ar elektrisko piedziņu	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā (abām degvielām)	Jā	Jā	Jā
Dūmainība	—	—	—	—	—	—	—	—	Jā	—	—
Motora jauda	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā
(1) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, un maināmas degvielas transportlīdzekļiem, ko darbina ar biodīzeļdegvielu, īpašās testa procedūras tiks noteiktas vēlāk. (2) Daļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības un attiecīgās mērīšanas procedūras piemēro tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem. (3) Apvienojot divu degvielu transportlīdzekli ar maināmas degvielas transportlīdzekli, piemēro abas testu prasības. (4) Ja transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, nosaka tikai NOx emisijas. (5) Cieto daļiņu skaita RDE testu veic tikai transportlīdzekļiem, kuriem Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā ir noteiktas “Euro 6”PN maksimāli pieļaujamās emisijas.

▼B

3. TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMI

3.1. Paplašinājumi izpūtēja emisijām (1. un 2. tipa testi)

▼M3

3.1.1.

Tipa apstiprinājumu attiecina uz transportlīdzekļiem, ja tie atbilst 2. panta 1. punktam vai ja tie atbilst 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktam, un atbilst visiem šādiem kritērijiem:

testētā transportlīdzekļa CO2 emisijas, kas iegūtas saskaņā ar XXI pielikuma 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. darbību, ir mazākas vai vienādas ar CO2 emisijām, kas iegūtas no interpolācijas līnijas, kura atbilst testētā transportlīdzekļa ciklā vajadzīgajai enerģijai;

jaunais interpolācijas diapazons nepārsniedz XXI pielikuma 6. papildpielikuma 2.3.2.2. punktā noteikto maksimālo diapazonu;

piesārņotāju emisijas nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteiktās robežvērtības.

▼M3

3.1.1.1. Tipa apstiprinājumu nepaplašina, lai radītu interpolācijas saimi, ja tas piešķirts tikai saistībā ar transportlīdzekļa lielāko vērtību [transportlīdzeklis - augsts].

▼B

3.1.2.

Transportlīdzekļi ar periodiski reģenerējamām sistēmām

▼M3

Ki testiem, ko veic saskaņā ar XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājumu (vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētais pasaules mēroga testa cikls (WLTP)), tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, ja tie atbilst XXI pielikuma 5.9. punkta kritērijiem.

▼B

Ki testiem, ko veic saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikumu (NEDC), tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot uz transportlīdzekļiem, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 3.1.4. iedaļas prasībām.

▼M3

3.2. Paplašinājumi iztvaikošanas emisijām (4. tipa tests)

3.2.1.

Testiem, kas veikti saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 6. pielikumu [1 dienas NEDC] vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2017/1221 pielikumu [2 dienu NEDC), tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmu, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

3.2.1.1.

degvielas/gaisa mērīšanas pamatprincips (piemēram, viena punkta iesmidzināšana) ir vienāds;

3.2.1.2.

degvielas tvertnes forma ir identiska un degvielas tvertnes materiāls un šķidrās degvielas caurules ir tehniski līdzvērtīgas.

3.2.1.3.

testē sliktāko transportlīdzekli, ņemot vērā šķērsgriezumu un aptuveno caurules garumu. Tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testiem, nolemj, vai neidentiskie tvaiku/šķidruma separatori ir pieņemami;

3.2.1.4.

degvielas tvertnes tilpums ir robežās ± 10 %;

3.2.1.5.

degvielas tvertnes redukcijas vārsta iestatījums ir identisks;

3.2.1.6.

degvielas tvaiku uzglabāšanas metode ir identiska, t. i., identiska filtra forma un tilpums, uzglabāšanas līdzeklis, gaisa attīrītājs (ja to izmanto iztvaikošanas emisiju kontrolei) utt.;

3.2.1.7.

uzglabāto tvaiku attīrīšanas metode ir identiska (piemēram, gaisa plūsma, sākuma punkts vai izplūdes apjoms iepriekšējas sagatavošanas ciklā);

3.2.1.8.

degvielas mērīšanas sistēmas plombēšanas un ventilēšanas metodes ir identiskas.

3.2.2.

Testiem, kas veikti saskaņā ar VI pielikumu [2 dienu WLTP], tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmu, kura atbilst VI pielikuma 5.5.1. punkta prasībām.

3.2.3.

Tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot uz transportlīdzekļiem ar:

3.2.3.1.

dažādu motora lielumu;

3.2.3.2.

dažādu motora jaudu;

3.2.3.3.

automātisko un manuālo pārnesumkārbu;

3.2.3.4.

divu un četru riteņu piedziņu;

3.2.3.5.

dažādu virsbūvi; un

3.2.3.6.

dažādiem riteņu un riepu izmēriem.

▼B

3.3. Paplašinājumi piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīgumam (5. tipa tests)

3.3.1.

Tipa apstiprinājumu paplašina, attiecinot to uz dažādiem transportlīdzekļu tipiem, ja šādu transportlīdzekļu, dzinēju vai piesārņojuma kontroles sistēmu parametri, kas norādīti turpmāk, ir identiski vai ir noteiktās pielaides robežās.

3.3.1.1.

Transportlīdzeklis

Inerces kategorija: divu nākamo augstāko inerču vai jebkuras zemākas inerces kategorija.

Kopējā ceļa slodze pie 80 km/h: + 5 % un ikviena zemāka vērtība.

3.3.1.2.

Dzinējs

dzinēja cilindra tilpums (± 15 %),

vārstu skaits un kontrole,

degvielas sistēma,

dzesēšanas sistēmas tips,

sadegšanas process.

3.3.1.3.

Piesārņojuma kontroles sistēmas parametri:

katalītiskie neitralizatori un cietdaļiņu filtri:

katalītisko neitralizatoru, filtru un elementu skaits,

katalītisko neitralizatoru un filtru izmērs (monolīta tilpums ± 10 %),

katalizatora darbības tips (oksidēšana, trīskomponentu, vienkāršs NOx filtrs, SCR, vienkāršs NOx katalizators vai cits),

dārgmetālu apjoms (identisks vai lielāks),

dārgmetāla tips un procentuālā attiecība (± 15 %),

substrāts (struktūra un materiāls),

elementu blīvums,

temperatūras svārstības pie katalītiskā neitralizatora vai filtra ieplūdes atveres ne lielākas par 50 K. Šīs temperatūras svārstības pārbauda stabilā stāvoklī pie transportlīdzekļa ātruma 120 km/h un 1. tipa testa slodzes iestatījuma;

gaisa iesmidzināšana:

ir vai nav

tips (ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni u. c.);

izplūdes gāzu recirkulācija (EGR):

ir vai nav

tips (ar dzesēšanu vai bez dzesēšanas, aktīva vai pasīva kontrole, augsts spiediens vai zems spiediens).

3.3.1.4.

Ilgizturības testu var veikt, izmantojot transportlīdzekli ar atšķirīgu virsbūves veidu, pārnesumkārbu (automātisko vai manuālo) un riteņu vai riepu izmēru salīdzinājumā ar transportlīdzekļa tipu, kuram tipa apstiprinājums ir pieprasīts.

3.4. Paplašinājumi iebūvētām diagnostikas sistēmām

3.4.1. Tipa apstiprinājums jāpaplašina atšķirīgiem transportlīdzekļiem ar identisku dzinēju un emisijas kontroles sistēmām, kā noteikts XI pielikuma 2. papildinājumā. Tipa apstiprinājums jāpaplašina, neatkarīgi no šādam transportlīdzekļa iezīmēm:

dzinēja palīgdetaļas;

riepas;

ekvivalentā inerce;

dzesēšanas sistēma;

kopējie pārnesuma skaitļi;

transmisijas tips; un

virsbūves veids.

3.5. Paplašinājumi testiem zemā temperatūrā (6. tipa tests)

3.5.1. Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu

3.5.1.1. Tipa apstiprinājumu paplašina tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru atskaites masai nepieciešams izmantot divas nākamās augstākās ekvivalentās inerces vai jebkuru zemāku ekvivalento inerci.

3.5.1.2. N kategorijas transportlīdzekļiem apstiprinājumu paplašina tikai transportlīdzekļiem ar mazāku atskaites masu, ja jau apstiprināta transportlīdzekļa emisijas ir robežās, kādas noteiktas transportlīdzeklim, kam pieprasīta apstiprinājuma paplašināšana.

3.5.2. Transportlīdzekļi ar atšķirīgu vispārīgo pārnesumu attiecību

3.5.2.1. Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem ar atšķirīgu pārnesumu attiecību, tikai pastāvot noteiktiem nosacījumiem.

3.5.2.2. Lai noteiktu, vai tipa apstiprinājumu var paplašināt, katrai pārnesumu attiecībai, ko izmanto 6. tipa testā, jānosaka proporcija

kurā, ja dzinēja apgriezienu skaits ir 1 000 apgriezieni minūtē–1, V1 ir apstiprinātā tipa transportlīdzekļa ātrums un V2 ir tā tipa transportlīdzekļa ātrums, attiecībā uz kuru pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums.

3.5.2.3. Ja katrai pārnesuma attiecībai E ≤ 8 %, tad paplašinājumu jāpiešķir, neatkārtojot 6. tipa testu.

3.5.2.4. Ja vismaz vienai pārnesumu attiecībai E > 8 % un ja katrai pārnesuma attiecībai E ≤ 13 %, tad jāatkārto 6. tipa tests. Testus var veikt ražotāja izvēlētā laboratorijā, ko apstiprinājis tehniskais dienests. Testa ziņojums jānosūta tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprinājuma testiem.

3.5.3. Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumu attiecību

Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumu attiecību, ja ir izpildīti 3.5.1 un 3.5.2. punktā minētie nosacījumi.

4. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

4.1. Ievads

4.1.1. Visus transportlīdzekļus, kas ražoti atbilstīgi tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu, izgatavo tā, lai tie atbilstu šīs regulas tipa apstiprinājuma prasībām. Ražotājs īsteno atbilstīgus pasākumus un dokumentētus kontroles plānus, kā arī noteiktos intervālos, kas paredzēti šajā regulā, veic vajadzīgos emisiju un iebūvētās diagnostikas (OBD) testus, lai verificētu pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam. Apstiprinātāja iestāde verificē un apstiprina šos ražotāja pasākumus un kontroles plānus un veic revīzijas, kā arī saistībā ar ražojumu atbilstību un pastāvīgiem verifikācijas pasākumiem, kā aprakstīts Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, noteiktos intervālos, kas paredzēti šajā regulā, veic emisiju un OBD testus ražotāja telpās, ietverot ražošanas un testēšanas iekārtas.

▼M3

4.1.2. Ražotājs pārbauda ražošanas [ražojumu] atbilstību, testējot piesārņotāju (kas norādītas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā) emisijas, CO2 emisijas (izmērot arī elektroenerģijas patēriņu, EC un attiecīgā gadījumā pārraugot OBFCM ierīces precizitāti), kartera emisijas, iztvaikošanas emisijas un OBD saskaņā ar testa procedūrām, kas aprakstītas V, VI, XI, XXI un XXII pielikumā. Tādēļ verifikācija ietver 1., 3. un 4. tipa testus, kā arī OBD testu, kā aprakstīts 2.4. iedaļā.

Tipa apstiprinātāja iestāde vismaz 5 gadus reģistrē visus dokumentus, kas attiecas uz ražošanas atbilstības testa rezultātiem, un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus Komisijai.

Īpašās procedūras ražošanas atbilstībai izklāstītas 4.2.–4.7. iedaļā un 1. un 2. papildinājumā.

4.1.3. Saistībā ar ražotāju ražošanas atbilstības pārbaudēm “saime” ir ražošanas atbilstības (COP) saime 1. tipa testam, tostarp OBFCM ierīces precizitātes pārraudzība, un 3. tipa testam; un 4. tipa testam tā ietver šā pielikuma 3.2. punktā aprakstītos paplašinājumus un OBD testiem — OBD saimi ar šā pielikuma 3.4. punktā aprakstītajiem paplašinājumiem.

▼M3

4.1.3.1. COP saimes kritēriji:

4.1.3.1.1.

M kategorijas transportlīdzekļiem un N1 kategorijas I un II klases transportlīdzekļiem COP saime ir identiska interpolācijas saimei, kā norādīts XXI pielikuma 5.6. punktā;

4.1.3.1.2.

N1 kategorijas III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem vienā COP saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi transportlīdzekļa/spēka pārvada [piedziņas]/pārnesumkārbas parametri:

iekšdedzes motora tips: degvielas tips (vai tipi maināmas degvielas vai divu degvielu transportlīdzekļu gadījumā), sadedzes process, motora darba tilpums, parametri pie pilnas slodzes, motora tehnoloģija un uzlādes sistēma, kā arī citas motora apakšsistēmas vai parametri, kam ir vērā ņemama ietekme uz CO2 emisiju masu WLTP apstākļos;

visu CO2 emisiju masu ietekmējošo spēka pārvada sastāvdaļu darbības stratēģija;

transmisijas veids (piemēram, manuālā, automātiskā, CVT) un transmisijas modelis (piemēram, griezes momenta vērtība, pārnesumu skaits, sajūgu skaits utt.);

dzenošo asu skaits.

▼M3

4.1.4. Ražotāja veikto ražojumu verifikācijas biežums ir atkarīgs no riska novērtēšanas metodikas saskaņā ar starptautisko standartu ISO 31000:2018 “Risku pārvaldība. Principi un vadlīnijas”; attiecībā uz 1. tipa testiem minimālais biežums saimei ir vismaz viena verifikācija uz 5 000 transportlīdzekļiem, kas ražoti katrā COP saimē, vai reizi gadā atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

▼B

4.1.5. Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var verificēt atbilstības kontroles metodes, kuras piemēro katrai ražošanas iekārtai.

Šīs regulas nolūkā apstiprinātāja iestāde veic revīzijas, lai verificētu ražotāju pasākumus un dokumentētos kontroles plānus ražotāja telpās, balstoties uz riska novērtēšanas metodiku saskaņā ar starptautisko standartu ISO 31000:2009 — Risku pārvaldība — Principi un vadlīnijas un visos gadījumos veicot vismaz vienu revīziju gadā.

▼M3

Ja apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar ražotāja revīzijas procedūru, ražotos transportlīdzekļus pakļauj tiešiem fiziskiem testiem, kā aprakstīts 4.2.–4.7. punktā.

▼B

4.1.6. Apstiprinātājas iestādes fizisko testu verifikācijas biežums parasti ir atkarīgs no ražotāja revīzijas procedūras rezultātiem saskaņā ar riska novērtēšanas metodiku, un visos gadījumos šāds verifikācijas tests tiek veikts vismaz reizi trīs gados. ►M3 Apstiprinātāja iestāde veic šos fiziskos emisiju testus un OBD testus attiecībā uz ražotajiem transportlīdzekļiem, kā aprakstīts 4.2.–4.7. punktā. ◄

Ja fiziskos testus veic ražotājs, apstiprinātāja iestāde nodrošina savu klātbūtni testu laikā ražotāja telpās.

4.1.7. Apstiprinātāja iestāde paziņo rezultātus, kas iegūti visās revīzijas pārbaudēs un fiziskajos testos, kuri veikti, lai verificētu ražotāju atbilstību, un arhivē šos rezultātus uz vismaz 10 gadiem. Šiem ziņojumiem pēc pieprasījuma jābūt pieejamiem citām tipa apstiprinātājām iestādēm un Eiropas Komisijai.

4.1.8. Neatbilstības gadījumā piemēro Direktīvas 2007/46/EK 30. pantu.

4.2. Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude 1. tipa testam

▼M3

4.2.1.

1. tipa testu veic ražotiem transportlīdzekļiem, kas iekļauti COP saimē, kā norādīts 4.1.3.1. punktā. Testa rezultāti ir vērtības, kas iegūtas pēc tam, kad ir veiktas visas saskaņā ar šo regulu piemērojamās korekcijas. Robežvērtības, kas jāizmanto atbilstības pārbaudēm saistībā ar piesārņotājiem, ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā. Attiecībā uz CO2 emisijām par robežvērtību uzskata ražotāja noteikto vērtību izvēlētajam transportlīdzeklim saskaņā ar XXI pielikuma 7. papildpielikumā izklāstīto interpolācijas metodiku. Interpolācijas aprēķinu verificē apstiprinātāja iestāde.

4.2.2.

No COP saimes nejauši izvēlas trīs transportlīdzekļus. Pēc apstiprinātājas iestādes izdarītās izvēles ražotājs nedrīkst veikt pielāgojumus izvēlētajos transportlīdzekļos.

4.2.3.

Statistiskā metode testa kritēriju aprēķināšanai ir aprakstīta 1. papildinājumā.

Saražoto COP saimi uzskata par neatbilstīgu, ja, piemērojot 1. papildinājuma testa kritērijus, tests nav izturēts attiecībā uz vienu vai vairākiem piesārņotājiem un CO2 vērtībām.

Saražoto COP saimi uzskata par atbilstīgu, ja, piemērojot 1. papildinājuma testa kritērijus, tests ir izturēts attiecībā uz visiem piesārņotājiem un CO2 vērtībām.

▼B

Ja ir pieņemts lēmums, ka tests ir izturēts attiecībā uz vienu piesārņotāju, šo lēmumu nemaina nekādi papildtesti, ko veic, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz pārējiem piesārņotājiem un CO2 vērtībām.

Ja tests nav izturēts attiecībā ne uz vienu no piesārņotājiem un CO2 vērtībām, testu veic citam transportlīdzeklim (un tā līdz 16 transportlīdzekļiem) un atkārto 1. papildinājumā aprakstīto procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai tests ir vai nav izturēts (sk. I.4.2. attēlu).

I.4.2. attēls

4.2.4.

▼M3

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju testus var veikt COP saimes transportlīdzeklim ar nobraukumu līdz 15 000 km, lai noteiktu izmērītos pakāpeniskuma koeficientus EvC katras COP saimes piesārņotājiem/CO2. Iebraukuma procedūru veic ražotājs, kas minētajiem transportlīdzekļiem nedrīkst veikt nekādus pielāgojumus.

▼B

4.2.4.1.

Lai noteiktu izmērīto pakāpeniskuma koeficientu ar iebraukuma transportlīdzekli, piemēro šādu procedūru:

pirmajam testētajam transportlīdzeklim piesārņotājus/CO2 mēra pie ne vairāk kā 80 km nobraukuma un pie “x” km nobraukuma;

piesārņotāju/CO2 pakāpeniskuma koeficientu (EvC) nobraukumam no 80 km līdz “x” km aprēķina:

▼M3

pārējos COP saimes transportlīdzekļus neiebrauc, bet to nulles km nobraukuma emisijas/EC/CO2 reizina ar pirmā iebraukuma transportlīdzekļa pakāpeniskuma koeficientu. Šajā gadījumā testēšanai saskaņā ar 1. papildinājumu jāņem šādas vērtības:

▼B

pirmā transportlīdzekļa vērtības pie “x” km;

ii)

pārējo transportlīdzekļu vērtības pie “x” km, ko reizina ar attiecīgo pakāpeniskuma koeficientu.

4.2.4.2.

Visus testus veic ar pārdošanā esošu degvielu. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma var lietot IX pielikumā aprakstītās standartdegvielas.

4.2.4.3.

Pārbaudot ražojuma atbilstību attiecībā uz CO2, kā alternatīvu 4.2.4.1. iedaļā minētajai procedūrai transportlīdzekļa ražotājs var izmantot fiksētu pakāpeniskuma koeficientu EvC, kas ir 0,98, un reizināt ar šo koeficientu visas CO2 vērtības, kas izmērītas pie nulles km.

4.2.5.

Ražojuma atbilstības testus ar sašķidrinātu naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu darbināmiem transportlīdzekļiem var veikt ar pārdošanā esošu degvielu, kuras C3/C4 attiecība ir robežās starp šo attiecību standartdegvielām sašķidrinātass naftas gāzes gadījumā vai atbilst kādai no degvielas ar lielu vai mazu siltumietilpību attiecībai dabasgāzes/biometāna gadījumā. Visos gadījumos degvielas analīze ir jāiesniedz apstiprinātājai iestādei.

4.2.6.

Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ekoinovācijām

4.2.6.1. Ja transportlīdzekļa tips ir aprīkots ar vienu vai vairākām ekoinovācijām Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē M1 transportlīdzekļiem vai Īstenošanas regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta nozīmē N1 transportlīdzekļiem, ražojumu atbilstību attiecībā uz ekoinovācijām pierāda, pārbaudot, vai ir uzstādīta(-as) pareizā(-ās) attiecīgā(-ās) ekoinovācija(-as).

4.3. No elektrotīkla lādējami elektrotransportlīdzekļi (PEV)

4.3.1.

Pasākumus, ko īsteno, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu (EC), pārbauda, pamatojoties uz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas noteikts šā pielikuma 4. papildinājumā.

4.3.2.

Elektroenerģijas patēriņa verifikācija, lai noteiktu ražojumu atbilstību

4.3.2.1. Ražojumu atbilstības procedūras laikā pārrāvuma kritēriju 1. tipa testa procedūrai saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3.4.4.1.3. punktu (secīgu ciklu procedūra) un XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3.4.4.2.3. punktu (saīsinātā testa procedūra) aizstāj ar:

ražojumu atbilstības procedūras pārrāvuma kritēriju, kas sasniegts pēc pirmā piemērojamā WLTP testa cikla pabeigšanas.

4.3.2.2. Šā pirmā piemērojamā WLTP testa cikla laikā līdzstrāvas elektroenerģiju no atkārtoti uzlādējamām enerģijas akumulēšanas sistēmām (REESS) mēra saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi un dala ar šajā piemērojamā WLTP testa cikla laikā nobraukto attālumu.

4.3.2.3. Saskaņā ar 4.3.2.2. punktu noteikto vērtību salīdzina ar vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. papildinājuma 1.2. punktu.

4.3.2.4. EC atbilstību pārbauda, izmantojot 1. papildinājuma 4.2. iedaļā aprakstītās statistikas procedūras. Šīs atbilstības pārbaudes nolūkā terminus “piesārņotāji/CO2” aizstāj ar EC.

4.4. OVC-HEV

4.4.1.

Pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību attiecībā uz CO2 emisiju masu un elektroenerģijas patēriņu no ārēji uzlādējama elektrotransportlīdzekļa (OVC-HEV), pārbauda, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātā, kas noteikts šā pielikuma 4. papildinājumā.

4.4.2.

CO2 emisiju masas verifikācija ražojumu atbilstībai

4.4.2.1. Transportlīdzekli testē saskaņā ar uzlādi noturošu 1. tipa testu, kā aprakstīts šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3.2.5. punktā.

4.4.2.2. Šā testa laikā uzlādi noturošu CO2 emisijas masu nosaka saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulu un salīdzina ar uzlādi noturošu CO2 emisijas masu atbilstīgi 2. papildinājuma 2.3. punktam.

4.4.2.3. CO2 emisiju atbilstību pārbauda, izmantojot 1. papildinājuma 4.2. iedaļā aprakstītās statistikas procedūras.

4.4.3.

Elektroenerģijas patēriņa verifikācija, lai noteiktu ražojumu atbilstību

4.4.3.1. Ražojumu atbilstības procedūras laikā uzlādi patērējoša 1. tipa testa procedūras (saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3.2.4.4. punktu) beigas aizstāj ar:

uzlādi patērējoša 1. tipa testa procedūras beigas ražojumu atbilstības procedūrai sasniedz pēc pirmā piemērojamā WLTP testa cikla pabeigšanas.

4.4.3.2. Šā pirmā piemērojamā WLTP testa cikla laikā līdzstrāvas elektroenerģiju no atkārtoti uzlādējamām enerģijas akumulēšanas sistēmām (REESS) mēra saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 8. papildpielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi un dala ar šajā piemērojamā WLTP testa cikla laikā nobraukto attālumu.

▼M3

4.4.3.3. Saskaņā ar 4.4.3.2. punktu noteikto vērtību salīdzina ar vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. papildinājuma 2.4. punktu.

▼B

4.4.1.4. EC atbilstību pārbauda, izmantojot 1. papildinājuma 4.2. iedaļā aprakstītās statistikas procedūras. Šīs atbilstības pārbaudes nolūkā terminus “piesārņotāji/CO2” aizstāj ar EC.

4.5. Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude 3. tipa testam

4.5.1. Ja jāverificē 3. tipa tests, to veic saskaņā ar šādām prasībām:

4.5.1.1.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražojuma kvalitāte šķiet neapmierinoša, no saimes sērijas nejauši izvēlas transportlīdzekli un tam veic V pielikumā aprakstītos testus.

4.5.1.2.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja transportlīdzeklis atbilst V pielikumā aprakstīto testu prasībām.

4.5.1.3.

Ja testētais transportlīdzeklis neatbilst 4.5.1.1. iedaļas prasībām, no tās pašas saimes nejauši izvēlas četrus papildu transportlīdzekļus un tiem veic V pielikumā aprakstītos testus. Testus var veikt transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 15 000 km un kuriem nav veikta pārveidošana.

4.5.1.4.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja vismaz trīs transportlīdzekļi atbilst V pielikumā aprakstīto testu prasībām.

4.6. Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude 4. tipa testam

4.6.1. Ja jāverificē 4. tipa tests, to veic saskaņā ar šādām prasībām:

4.6.1.1.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražojuma kvalitāte šķiet neapmierinoša, no saimes sērijas nejauši izvēlas transportlīdzekli un tam veic VI pielikumā aprakstītos testus vai vismaz ANO Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 7. punktā aprakstītos testus.

4.6.1.2.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja šis transportlīdzeklis atbilst VI pielikumā vai ANO Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 7. punktā aprakstīto testu prasībām.

4.6.1.3.

Ja testētais transportlīdzeklis neatbilst 4.6.1.1. iedaļas prasībām, no tās pašas saimes nejauši izvēlas četrus papildu transportlīdzekļus un tiem veic VI pielikumā vai vismaz ANO Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 7. punktā aprakstītos testus. Testus var veikt transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 15 000 km un kuriem nav veikta pārveidošana.

4.6.1.4.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja vismaz trīs transportlīdzekļi atbilst VI pielikumā vai ANO Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 7. punktā aprakstīto testu prasībām atkarībā no veiktā testa.

4.7. Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude iebūvētajai diagnostikas (OBD) sistēmai

4.7.1. Ja jāpārbauda OBD sistēmas darbība, to veic saskaņā ar šādām prasībām:

4.7.1.1.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražojuma kvalitāte šķiet neapmierinoša, no saimes nejauši izvēlas transportlīdzekli un tam veic XI pielikuma 1. papildinājumā aprakstītos testus.

4.7.1.2.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja transportlīdzeklis atbilst XI pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto testu prasībām.

4.7.1.3.

Ja testētais transportlīdzeklis neatbilst 4.7.1.1. iedaļas prasībām, no tās pašas saimes nejaušas izvēlas četrus papildu transportlīdzekļus un tiem veic XI pielikuma 1. papildinājumā aprakstītos testus. Testus var veikt transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 15 000 km un kuriem nav veikta pārveidošana.

4.7.1.4.

Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja vismaz trīs transportlīdzekļi atbilst XI pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto testu prasībām.

1. papildinājums

Ražojumu atbilstības verifikācija 1. tipa testam — statistikas metode

▼M3

1. Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai verificētu ražošanas atbilstības prasības 1. tipa testam attiecībā uz piesārņotājiem/CO2, ietverot atbilstības prasības PEV un OVC-HEV, un lai uzraudzītu OBFCM ierīces precizitāti.

▼B

2. ►M3 Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteikto piesārņotāju un CO2 emisiju mērījumus veic vismaz 3 transportlīdzekļiem, secīgi palielinot šo skaitu, līdz tiek pieņemts lēmums par to, vai tests ir vai nav izturēts. OBFCM ierīces precizitāti nosaka katram N testam. ◄

No N testu skaita: x1, x2, … xN, visiem N mērījumiem ir jānosaka vidējais Xtesti un neatbilstība VAR:

3. Attiecībā uz katru testu skaitu par piesārņotajiem var pieņemt vienu no turpmāk norādītajiem lēmumiem (skatiet i)–iii) apakšpunktu turpmāk), pamatojoties uz katra piesārņotāja robežvērtību L — visu N testu vidējais rezultāts: Xtesti, testu rezultātu neatbilstība VAR un testu skaits N:

saime ir izturējusi testu, ja

;

ii)

saime nav izturējusi testu, ja

;

iii)

jāveic vēl viens mērījums, ja:

▼M3

▼B

Piesārņojumu mērījumiem A faktoru nosaka 1,05 apmērā, lai ņemtu vērā mērījumu neprecizitātes.

4. Attiecībā uz CO2 un EC izmanto CO2 un EC normalizētās vērtības:

CO2 un EC gadījumā A faktoru nosaka 1,01 apmērā un L vērtību nosaka 1 apmērā. Tādējādi CO2 un EC gadījumā kritērijus vienkāršo, lai:

uzskatītu, ka saime ir izturējusi testu, ja

;

ii)

uzskatītu, ka saime nav izturējusi testu, ja

;

iii)

secinātu, ka jāveic vēl viens mērījums, ja:

▼M3

▼M3 —————

▼M3

5. Attiecībā uz 4a. pantā minētajiem transportlīdzekļiem OBFCM ierīces precizitāti aprēķina šādi:

xi,OBFCM

OBFCM ierīces precizitāte, kas noteikta katram atsevišķam testam “i” saskaņā ar XXII pielikuma 4.2. formulas punktu.

Tipa apstiprinājuma iestāde reģistrē visas katrai testētajai COP saimei noteiktās precizitātes vērtības.

▼B

2. papildinājums

Ražojumu atbilstības aprēķini elektrotransportlīdzekļiem

1. Ražojumu atbilstības aprēķinu vērtības PEV

1.1 PEV individuālā elektroenerģijas patēriņa interpolēšana

kur:

ECDC–ind,COP

ir atsevišķa transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

ECDC–L,COP

ir L transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

ECDC–H,COP

ir H transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

1.2 PEV elektroenerģijas patēriņš

Turpmāk norādīto vērtību paziņo un izmanto, lai verificētu ražojumu atbilstību saistībā ar elektroenerģijas patēriņu:

kur:

ECDC,COP

ir elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz ražojumu atbilstības testa procedūras laikā verifikācijai paredzētā pirmā piemērojamā WLTC testa cikla REESS patēriņu;

ECDC,CD,first WLTC

ir elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz REESS patēriņu pirmajā piemērojamajā WLTC testa ciklā saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

AFEC	ir korekcijas koeficients, kas kompensē starpību starp uzlādi patērējoša elektroenerģijas patēriņa vērtību, kura paziņota pēc 1. tipa testa procedūras veikšanas homologācijas laikā, un izmērīto testa rezultātu, kas noteikts ražojumu atbilstības procedūras laikā;

kur

ECWLTC,declared

ir PEV paziņotais elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar ►M3 XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3. punktu ◄ ;

ECWLTC

ir izmērītais elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.3.4.2. punktu.

2. Ražojumu atbilstības aprēķinu vērtības OVC-HEV

2.1 OVC-HEV individuālā uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ražojumu atbilstības nolūkos

kur:

MCO2–ind,CS,COP

ir atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ražojumu atbilstības nolūkos, g/km;

MCO2–L,CS,COP

ir L transportlīdzekļa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ražojumu atbilstības nolūkos, g/km;

MCO2–H,CS,COP

ir H transportlīdzekļa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ražojumu atbilstības nolūkos, g/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

2.2 OVC-HEV individuālais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos

kur:

ECDC–ind,CD,COP

ir atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

ECDC–L,CD,COP

ir L transportlīdzekļa uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

ECDC–H,CD,COP

ir H transportlīdzekļa uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos, Wh/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

2.3 Uzlādi noturošas CO2 emisiju masas vērtība ražojumu atbilstības nolūkos

Turpmāk norādīto vērtību paziņo un izmanto, lai verificētu ražojumu atbilstību saistībā ar uzlādi noturošu CO2 emisiju masu:

kur:

MCO2,CS,COP

ir ražojumu atbilstības testa procedūras laikā verifikācijai paredzēta uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošas CO2 emisiju masas vērtība;

MCO2,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošas CO2 emisiju masas vērtība saskaņā ar ►M3 XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.1.1. punktu ◄ , g/km;

AFCO2,CS

ir korekcijas koeficients, kas kompensē starpību starp vērtību, kura paziņota pēc 1. tipa testa procedūras veikšanas homologācijas laikā, un izmērīto testa rezultātu, kas noteikts ražojumu atbilstības procedūras laikā;

kur

MCO2,CS,c,declared

ir paziņotā uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošas CO2 emisiju masas vērtība saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 7. posmu;

MCO2,CS,c,6

ir izmērītā uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošas CO2 emisiju masas vērtība saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 6. posmu.

2.4 Uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ražojumu atbilstības nolūkos

Turpmāk norādīto vērtību paziņo un izmanto, lai verificētu ražojumu atbilstību saistībā ar uzlādi patērējošu elektroenerģijas patēriņu:

kur:

ECDC,CD,COP

ir uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz ražojumu atbilstības testa procedūras laikā verifikācijai paredzētā uzlādi patērējoša 1. tipa testa pirmā piemērojamā WLTC testa cikla REESS patēriņu;

ECDC,CD,first WLTC

ir uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz REESS patēriņu uzlādi patērējoša 1. tipa testa pirmajā piemērojamajā WLTC testa ciklā saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

AFEC,AC,CD

ir uzlādi patērējoša elektroenerģijas patēriņa korekcijas koeficients, kas kompensē starpību starp vērtību, kura paziņota pēc 1. tipa testa procedūras veikšanas homologācijas laikā, un izmērīto testa rezultātu, kas noteikts ražojumu atbilstības procedūras laikā;

kur

ECAC,CD,declared

ir paziņotais uzlādi patērējoša 1. tipa testa uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar ►M3 XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3. punkts ◄ ;

ECAC,CD

ir izmērītais uzlādi patērējoša 1. tipa testa uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.3.1. punktu.

3. papildinājums

PARAUGS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr. …

KAS ATTIECAS UZ EK TIPA APSTIPRINĀJUMU TRANSPORTLĪDZEKLIM ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM UN PIEKĻUVI TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus iesniedz atbilstīgā mērogā un pietiekami detalizēti A4 izmērā vai A4 izmēra mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad jāsniedz informācija par tās darbību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.

Tips: …

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja tāds ir): …

▼M3

0.2.2.1.

Atļautās parametru vērtības vairākposmu tipa apstiprinājumam, lai izmantotu bāzes transportlīdzekļa emisiju vērtības (attiecīgā gadījumā ierakstīt diapazonu):

Transportlīdzekļa galīgā masa nokomplektētā stāvoklī [pašmasa](kg): …

galīgā transportlīdzekļa frontālā daļa (cm2); …

rites pretestība (kg/t): …

priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes šķērsgriezuma laukums (cm2); …

0.2.3.

Identifikatori:

0.2.3.1.

interpolācijas saimes identifikators: …

0.2.3.2.

ATCT saimes identifikators: …

0.2.3.3.

PEMS saimes identifikators: …

0.2.3.4.

ceļa slodzes saimes identifikators:

0.2.3.4.1.

VH ceļa slodzes saime: …

0.2.3.4.2.

VL ceļa slodzes saime: …

0.2.3.4.3.

ceļa slodzes saimes, kas piemērojamas interpolācijas saimē: …

0.2.3.5.

ceļa slodzes matricas saimes identifikators: …

0.2.3.6.

periodiskās reģenerācijas saimes identifikators: …

0.2.3.7.

iztvaikošanas testa saimes identifikators: …

0.2.3.8.

OBD saimes identifikators: …

0.2.3.9.

citas saimes identifikators: …

▼B

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (c): …

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

VISPĀRĪGS KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS

1.1.

Transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības (1) parauga fotoattēli un/vai rasējumi:

1.3.3.

Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …

MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (7)

(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.6.

Pašmasa (h)

a) maksimālā un minimālā masa katram variantam: … ►M3 ◄

▼M3

2.6.3.

Rotācijas masa: 3 % no transportlīdzekļa pašmasas, kurai pieskaitīti 25 kg vai vērtība, uz katru asi (kg): …

▼B

2.8.

Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ko norādījis ražotājs (i) (3): …

PIEDZIŅAS ENERĢIJAS KONVERTORS (k)

3.1.

Piedziņas enerģijas konvertora(-u) ražotājs: …

3.1.1.

Ražotāja kods (kā norādīts uz piedziņas enerģijas konvertora, vai citi identifikācijas līdzekļi): …

3.2.

Iekšdedzes dzinējs

3.2.1.1.

Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze (1)

Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotējošs cikls (1)

3.2.1.2.

Cilindru skaits un izkārtojums: …

3.2.1.2.1.

Cilindra diametrs (1): … mm

3.2.1.2.2.

Darba gājiens (1): … mm

3.2.1.2.3.

Dzinēja darbības kārtība: …

3.2.1.3.

Dzinēja tilpums (m): … cm3

3.2.1.4.

Tilpuma kompresijas koeficients (2): …

3.2.1.5.

Degkameras, virzuļa galvas un, dzirksteļaizdedzes dzinēja gadījumā, virzuļa gredzenu rasējumi: …

3.2.1.6.

Dzinēja normāls tukšgaitas apgriezienu skaits (2): … min–1

3.2.1.6.1.

Dzinēja liels tukšgaitas apgriezienu skaits (2): … min–1

3.2.1.8.

Dzinēja nominālā jauda (n): … kW, pie … min–1 (ražotāja paziņota vērtība)

3.2.1.9.

Maksimālais pieļautais dzinēja apgriezienu skaits, kā noteicis ražotājs: … min-1

3.2.1.10.

Maksimālais tīrais griezes moments (n): … Nm pie … min–1 (ažotāja paziņota vērtība)

3.2.2.

Degviela

▼M3

3.2.2.1.

Dīzeļdegviela/benzīns/LPG/NG vai biometāns/etanols (E 85)/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1) (6)

▼B

3.2.2.1.1.

RON, bez svina: …

3.2.2.4.

Transportlīdzekļa degvielas tips: vienas degvielas, divu degvielu, maināmas degvielas (1)

3.2.2.5.

Maksimālais degvielā pieļaujamais biodegvielas apjoms (ražotāja paziņota vērtība): … % pēc tilpuma

3.2.4.

Degvielas padeve

3.2.4.1.

Ar karburatoru(iem): jā/nē (1)

3.2.4.2.

Iesmidzinot degvielu (vienīgi kompresijaizdedzes vai duālās degvielas gadījumā): jā/nē (1)

3.2.4.2.1.

Sistēmas apraksts (akumulējošā degvielas sistēma/sūknis-sprausla /sadales sūknis utt…

3.2.4.2.2.

Darbības princips: tiešā iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera (1)

3.2.4.2.3.

Iesmidzināšanas/padeves sūknis

3.2.4.2.3.1.

Marka(-s): …

3.2.4.2.3.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.3.3.

Maksimālā degvielas padeve (1) (2): … mm3/takts vai ciklā, ja dzinēja apgriezienu skaits ir: … min–1 vai, alternatīvi, pievienot raksturīgu diagrammu: … (Ja izmanto padeves vadību, norādīt raksturīgo degvielas padevi un padeves spiedienu attiecībā pret dzinēja apgriezienu skaitu.)

3.2.4.2.4.

Dzinēja apgriezienu kontrole

3.2.4.2.4.2.1.

Ātrums, kurus sasniedzot aktivizējas atcirte, ja ir pilna slodze: … min–1

3.2.4.2.4.2.2.

Maksimālais ātrums bez slodzes: … min–1

3.2.4.2.6.

Iesmidzinātājs(-i)

3.2.4.2.6.1.

Marka(-s): …

3.2.4.2.6.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.8.

Papildu iedarbināšanas palīgierīce

3.2.4.2.8.1.

Marka(-s): …

3.2.4.2.8.2.

Tips(-i): …

3.2.4.2.8.3.

Sistēmas apraksts: …

3.2.4.2.9.

Elektroniski vadāma iesmidzināšana: jā/nē (1)

3.2.4.2.9.1.

Marka(-s): …

3.2.4.2.9.2.

Tips(-i):

3.2.4.2.9.3

Sistēmas apraksts: …

3.2.4.2.9.3.1.

Vadības ierīces (ECU) marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.1.1.

ECU programmatūras versija: …

3.2.4.2.9.3.2.

Degvielas regulētāja marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.3.

Gaisa plūsmas sensora marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.4.

Degvielas sadalītāja marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.5.

Droseļvārsta apvalka marka un tips: …

3.2.4.2.9.3.6.

Ūdens temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.7.

Gaisa temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.8.

Gaisa spiediena devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.

Pēc degvielas iesmidzināšanas (tikai dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)

3.2.4.3.1.

Darbības princips: ieplūdes kolektors (vienā punktā/vairākos punktos/tieša iesmidzināšana (1) /cita (norādīt): …

3.2.4.3.2.

Marka(-s): …

3.2.4.3.3.

Tips(-i): …

3.2.4.3.4.

Sistēmas apraksts (Ja sistēmas, kas nav nepārtrauktas iesmidzināšanas, dod līdzvērtīgu sīku informāciju): …

3.2.4.3.4.1.

Vadības ierīces (ECU) marka un tips: …

3.2.4.3.4.1.1.

ECU programmatūras versija: …

3.2.4.3.4.3.

Gaisa plūsmas devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.8.

Droseļvārsta apvalka marka un tips: …

3.2.4.3.4.9.

Ūdens temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.10.

Gaisa temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.11.

Gaisa spiediena devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.5.

Sprauslas

3.2.4.3.5.1.

Marka: …

3.2.4.3.5.2.

Tips: …

3.2.4.3.7.

Aukstās iedarbināšanas sistēma

3.2.4.3.7.1.

Darbības princips(-i): …

3.2.4.3.7.2.

Darbības ierobežojumi/iestatījumi (1) (2): …

3.2.4.4.

Padeves sūknis

3.2.4.4.1.

Spiediens (2): … kPa vai raksturīga diagramma (2): …

3.2.4.4.2.

Marka(-s): …

3.2.4.4.3.

Tips(-i): …

3.2.5.

Elektrības sistēma

3.2.5.1.

Klasificēts spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs zemējums (1)

3.2.5.2.

Ģenerators

3.2.5.2.1.

Tips: …

3.2.5.2.2.

Nominālā jauda: … VA

3.2.6.

Aizdedze (vienīgi dzirksteļaizdedzes dzinējiem)

3.2.6.1.

Marka(-s): …

3.2.6.2.

Tips(-i): …

3.2.6.3.

Darbības princips: …

3.2.6.6.

Aizdedzes sveces

3.2.6.6.1.

Marka: …

3.2.6.6.2.

Tips: …

3.2.6.6.3.

Atstarpes iestatījums: … mm

3.2.6.7.

Indukcijas spole(-s)

3.2.6.7.1.

Marka: …

3.2.6.7.2.

Tips: …

3.2.7.

Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (1)

3.2.7.1.

Dzinēja temperatūras vadības mehānisma nominālie iestatījumi: …

3.2.7.2.

Šķidrums

3.2.7.2.1.

Šķidruma veids: …

3.2.7.2.2.

Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (1)

3.2.7.2.3.

Īpašības: … vai

3.2.7.2.3.1.

Marka(-s): …

3.2.7.2.3.2.

Tips(-i): …

3.2.7.2.4.

Piedziņas attiecība(-s): …

3.2.7.2.5.

Ventilatora un tā darbināšanas mehānisma raksturojums: …

3.2.7.3.

Gaiss

3.2.7.3.1.

Ventilators: jā/nē (1)

3.2.7.3.2.

Raksturojums: … vai

3.2.7.3.2.1.

Marka(-s): …

3.2.7.3.2.2.

Tips(-i): …

3.2.7.3.3.

Piedziņas attiecība(-s): …

3.2.8.

Ieplūdes sistēma

3.2.8.1.

Uzpūtes iekārta (turbokompresors): jā/nē (1)

3.2.8.1.1.

Marka(-s): …

3.2.8.1.2.

Tips(-i): …

3.2.8.1.3.

Sistēmas apraksts (piem., maksimālais uzpūtes spiediens: … kPa, izlaišanas vārsts, ja tāds ir): …

3.2.8.2.

Starpdzesētājs: jā/nē (1)

3.2.8.2.1.

Tips: gaiss–gaiss/gaiss–ūdens (1)

3.2.8.3.

Uzpildes spiediens pie nominālā dzinēja apgriezienu skaita un 100 % slodzes (tikai kompresijaizdedzes dzinējiem)

3.2.8.4.

Ieplūdes cauruļu un to aprīkojuma (gaisa ieplūdes kameras, sildiekārtas, papildu gaisa ieplūdes atveru utt.) apraksts un rasējumi: …

3.2.8.4.1.

Ieplūdes kolektora apraksts (ietvert rasējumus un/vai fotoattēlus): …

3.2.8.4.2.

Gaisa filtri, rasējumi: … vai

3.2.8.4.2.1.

Marka(-s): …

3.2.8.4.2.2.

Tips(-i): …

3.2.8.4.3.

Iesūcēja klusinātājs, rasējumi: … vai

3.2.8.4.3.1.

Marka(-s): …

3.2.8.4.3.2.

Tips(-i): …

3.2.9.

Izplūdes sistēma

3.2.9.1.

Izplūdes kolektora apraksts un/vai rasējums: …

3.2.9.2.

Izplūdes sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

3.2.9.3.

Maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes (tikai kompresijaizdedzes dzinējiem): … kPa

3.2.10.

Ieplūdes un izplūdes kanālu minimālais šķērsgriezuma laukums: …

3.2.11.

Vārstu iestatījums vai līdzvērtīga informācija

3.2.11.1.

Vārstu maksimālais gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķis vai sīkāka informācija par laiku alternatīvām sadales sistēmām attiecībā pret sastinguma punktu. Mainīga laika sistēmai – minimālais un maksimālais laiks: …

3.2.11.2.

Atskaites un/vai iestatījumu diapazons (1): …

3.2.12.

Pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai

3.2.12.1.

Ierīce kartera gāzu pārstrādei (apraksts un rasējumi): …

3.2.12.2.

Piesārņojuma kontroles iekārtas (ja tās nav ietvertas citos punktos)

3.2.12.2.1.

Katalītiskie neitralizatori

3.2.12.2.1.1.

Katalītisko neitralizatoru un elementu skaits (turpmāk minēto informāciju sniedz atsevišķi par katru bloku): …

3.2.12.2.1.2.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) izmēri, forma un apjoms: …

3.2.12.2.1.3.

Katalītiskās darbības tips: …

3.2.12.2.1.4.

Kopējais dārgmetālu saturs: …

3.2.12.2.1.5.

Relatīvā koncentrācija: …

3.2.12.2.1.6.

Substrāts (struktūra un materiāls): …

3.2.12.2.1.7.

Elementu blīvums: …

3.2.12.2.1.8.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) korpusa veids(-i): …

3.2.12.2.1.9.

Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) atrašanās vieta (vieta un standartattālums izplūdes sistēmā): …

3.2.12.2.1.10.

Karstuma aizsargs: jā/nē (1)

3.2.12.2.1.11.

Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons: …°C

3.2.12.2.1.12.

Katalītiskā neitralizatora marka: …

3.2.12.2.1.13.

Identificējošs daļas numurs:. …

3.2.12.2.2.

Devēji

3.2.12.2.2.1.

Skābekļa devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.1.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.1.2.

Atrašanās vieta: …

3.2.12.2.2.1.3.

Kontroles diapazons: …

3.2.12.2.2.1.4.

Tips vai darbības princips: …

3.2.12.2.2.1.5.

Identificējošs daļas numurs: …

3.2.12.2.2.2.

NOx devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.2.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.2.2.

Tips: …

3.2.12.2.2.2.3.

Atrašanās vieta

3.2.12.2.2.3.

Cietdaļiņu devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.3.1.

Marka: …

3.2.12.2.2.3.2.

Tips: …

3.2.12.2.2.3.3.

Atrašanās vieta: …

3.2.12.2.3.

Gaisa iesmidzināšana: jā/nē (1)

3.2.12.2.3.1.

Tips (gaisa impulss, gaisa sūknis, u. c.): …

3.2.12.2.4.

Izplūdes gāzu recirkulācija (EGR): jā/nē (1)

3.2.12.2.4.1.

Raksturlielumi (marka, tips, plūsma, augsts spiediens/zems spiediens/apvienots spiediens utt.): …

3.2.12.2.4.2.

Ūdens dzesēšanas sistēma (jānorāda katrai EGR sistēmai, piemēram, augsts spiediens/zems spiediens/apvienots spiediens): jā/nē (1)

3.2.12.2.5.

Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma (tikai benzīna un etanola dzinējiem): jā/nē (1)

3.2.12.2.5.1.

Detalizēts ierīču apraksts: …

3.2.12.2.5.2.

Iztvaikošanas kontroles sistēmas rasējums: …

3.2.12.2.5.3.

Oglekļa kārbas rasējums: …

3.2.12.2.5.4.

Sausas ogles masa: … g

▼M3

3.2.12.2.5.5.

Degvielas tvertnes shematisks rasējums (tikai benzīna un etanola motoriem): …

▼M3

3.2.12.2.5.5.1.

Degvielas tvertnes sistēmas ietilpība, materiāls un konstrukcija: …

3.2.12.2.5.5.2.

Tvaika šļūtenes materiāla, degvielas padeves caurulītes materiāla un degvielas padeves sistēmas savienojuma paņēmiena apraksts: …

3.2.12.2.5.5.3.

Hermētiska tvertnes sistēma: jā/nē

3.2.12.2.5.5.4.

Degvielas tvertnes drošības vārsta iestatījuma apraksts (gaisa ievade un izlaide): …

3.2.12.2.5.5.5.

Izpūtes kontroles sistēmas apraksts: …

▼M3

3.2.12.2.5.6.

Karstuma aizsarga starp tvertni un izplūdes sistēmu apraksts un shematisks rasējums: …

▼M3

3.2.12.2.5.7.

Caurlaidības koeficients: …

▼B

3.2.12.2.6.

Cietdaļiņu filtrs: jā/nē (1)

3.2.12.2.6.1.

Cietdaļiņu filtra izmēri, forma un tilpums: …

3.2.12.2.6.2.

Cietdaļiņu filtra konstrukcija: …

3.2.12.2.6.3.

Atrašanās vieta (standartattālums izplūdes sistēmā): …

3.2.12.2.6.4.

Cietdaļiņu filtra marka: …

3.2.12.2.6.5.

Identificējošs daļas numurs: …

3.2.12.2.7.

Iebūvētā diagnostika (OBD): jā/nē (1)

3.2.12.2.7.1.

MI rakstisks apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.7.2.

Visu OBD sistēmas pārraudzīto komponentu uzskaitījums un nolūks: …

3.2.12.2.7.3.

Rakstisks apraksts (vispārīgi darbības principi) par

3.2.12.2.7.3.1

Dzirksteļaizdedzes dzinēji

3.2.12.2.7.3.1.1.

Neitralizatora pārraudzība: …

3.2.12.2.7.3.1.2.

Dzinēja aizdedzes izlaiduma noteikšana: …

3.2.12.2.7.3.1.3.

Skābekļa devēja uzraudzīšana: …

3.2.12.2.7.3.1.4.

Citiem OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem: …

3.2.12.2.7.3.2.

Kompresijaizdedzes dzinēji: …

3.2.12.2.7.3.2.1.

Neitralizatora pārraudzība: …

3.2.12.2.7.3.2.2.

Cietdaļiņu filtra pārraudzība: …

3.2.12.2.7.3.2.3.

Elektroniskās degvielas padeves sistēmas pārraudzība: …

3.2.12.2.7.3.2.5.

Citiem OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem: …

3.2.12.2.7.4.

MI iedarbināšanas kritēriji (nemainīgs braukšanas ciklu skaits vai statistikas metode):…

3.2.12.2.7.5.

Saraksts, kurā uzskaitīti un paskaidroti visi izmantotie OBD izvades kodi un formāti: …

3.2.12.2.7.6.

Transportlīdzekļa ražotājs sniedz šādu papildinformāciju, lai varētu izgatavot ar OBD savienojamas rezerves daļas, diagnostikas instrumentus un testa iekārtas.

3.2.12.2.7.6.1.

Apraksts par to iepriekšējas sagatavošanas ciklu tipiem un skaitu, kuri izmantoti transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam.

3.2.12.2.7.6.2.

Apraksts par OBD demonstrācijas ciklu, kurš izmantots transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem.

3.2.12.2.7.6.3.

Ja attiecīgajā transportlīdzekļa tipā izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765–4 “Ceļu transportlīdzeklis, kontroliera apgabala tīkla (CAN) diagnostika – 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisijām”, jāsniedz izsmeļošs paskaidrojums par datiem, kas sniegti $06 režīma testā ID $00 līdz FF par katru atbalstītā OBD pārrauga ID.

3.2.12.2.7.6.4.

Šajā iedaļā prasīto informāciju var noteikt, piemēram, šādi aizpildot turpmāk tekstā ietverto tabulu.

3.2.12.2.7.6.4.1.

Vieglie transportlīdzekļi

Komponents	Kļūdas kods	Pārraudzības stratēģija	Kļūdas konstatēšanas kritēriji	MI iedarbināšanas kritēriji	Sekundāri parametri	Iepriekšēja sagatavošana	Demonstrācijas tests
Katalizators	P0420	Skābekļa 1. un 2. devēja signāli	Atšķirība starp 1. un 2. devēja signāliem-	3. cikls	Dzinēja apgriezienu skaits, A/F režīms, katalizatora temperatūra	Divi I. tipa cikli	I. tips:

3.2.12.2.8.

Cita sistēma: …

3.2.12.2.8.2.

Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos

3.2.12.2.8.2.3.

Sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, tips: dzinējs netiek atkārtoti iedarbināts pēc atpakaļskaitīšanas/iedarbināšana nav iespējama pēc degvielas uzpildes/degvielas izslēgšana/veiktspējas ierobežošana

3.2.12.2.8.2.4.

Sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, apraksts

3.2.12.2.8.2.5.

Līdzvērtīgs transportlīdzekļa vidējam braukšanas diapazonam ar pilnu degvielas tvertni: … Km

3.2.12.2.10.

Periodiski reģenerējama sistēma: (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību)

3.2.12.2.10.1.

Reģenerācijas metodes vai sistēmas, apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.10.2.

1. tipa darbības ciklu skaits vai līdzvērtīga dzinēja testa izmēģinājuma stenda cikli starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas līdzvērtīgi 1. tipa testam (attālums “D” Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājuma A6.App1/1. attēlā vai ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma A13/1. attēlā (atkarībā no gadījuma)): …

3.2.12.2.10.2.1.

Piemērojamais 1. tipa cikls (norādīt piemērojamo procedūru: ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XXI pielikuma 4. papildpielikums): …

3.2.12.2.10.3.

Apraksts par metodi, ar kuru nosaka ciklu skaitu starp diviem cikliem, kuros notiek reģenerācijas posmi: …

3.2.12.2.10.4.

Parametri lādēšanas līmeņa noteikšanai, kāds nepieciešams, lai notiktu reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

3.2.12.2.10.5.

Apraksts par metodi, kuru izmanto sistēmas lādēšanai testa procedūrā, kas aprakstīta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3.1. punktā: …

3.2.12.2.11.

Katalītiskā neitralizatora sistēmas, kas izmanto patērējamos reaģentus (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību) jā/nē (1)

3.2.12.2.11.1.

Nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija: …

3.2.12.2.11.2.

Reaģenta normālās darbības temperatūras diapazons: …

3.2.12.2.11.3.

Starptautiskais standarts: …

3.2.12.2.11.4.

Reaģenta uzpildes biežums: nepārtraukti/tehniskās apkopes laikā (attiecīgā gadījumā):

3.2.12.2.11.5.

Reaģenta indikators: (apraksts un atrašanās vieta)

3.2.12.2.11.6.

Reaģenta tvertne

3.2.12.2.11.6.1.

Jauda: …

3.2.12.2.11.6.2.

Apsildes sistēma: jā/nē

3.2.12.2.11.6.2.1.

Apraksts vai rasējums

3.2.12.2.11.7.

Reaģenta vadības bloks: jā/nē (1)

3.2.12.2.11.7.1.

Marka: …

3.2.12.2.11.7.2.

Tips: …

3.2.12.2.11.8.

Reaģenta iesmidzinātājs (markas tips un atrašanās vieta): …

▼M3

3.2.12.2.12.

Ūdens iesmidzināšana: jā/nē (1)

▼B

3.2.13.

Dūmainība

3.2.13.1.

Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (tikai kompresijaizdedzes dzinējiem): …

3.2.14.

Sīka informācija par ikvienu iekārtu, kas paredzēta degvielas taupīšanai (ja tā nav ietverta citos ierakstos): …

3.2.15.

LPG degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.15.1.

Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (OV L 200, 31.7.2009, 1. lpp.): …

3.2.15.2.

Dzinēja elektroniskās vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar LPG

3.2.15.2.1.

Marka(-s): …

3.2.15.2.2.

Tips(-i): …

3.2.15.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.15.3.

Papildu dokumenti

3.2.15.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz LPG un otrādi: …

3.2.15.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena izlīdzināšanas caurules utt.): …

3.2.15.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.16.

NG degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.16.1.

Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009: …

3.2.16.2.

Dzinēja elektroniskās vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar NG

3.2.16.2.1.

Marka(-s): …

3.2.16.2.2.

Tips(-i): …

3.2.16.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.16.3.

Papildu dokumenti

3.2.16.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz NG un otrādi: …

3.2.16.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena izlīdzināšanas caurules utt.): …

3.2.16.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.18.

Ūdeņraža degvielas sistēma: jā/nē (1)

3.2.18.1.

EK tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 79/2009: …

3.2.18.2.

Dzinēja elektroniskās vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar ūdeņradi

3.2.18.2.1.

Marka(-s): …

3.2.18.2.2.

Tips(-i): …

3.2.18.2.3.

Ar emisiju saistītu korekciju iespējamība: …

3.2.18.3.

Papildu dokumenti

3.2.18.3.1.

Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz ūdeņradi un otrādi: …

3.2.18.3.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena izlīdzināšanas caurules utt.): …

3.2.18.3.3.

Simbola rasējums: …

3.2.19.4.

Papildu dokumenti

▼M3 —————

▼B

3.2.19.4.2.

Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, spiediena izlīdzināšanas caurules utt.): …

3.2.19.4.3.

Simbola rasējums: …

▼M3

3.2.20.

Siltuma uzglabāšanas informācija

▼B

3.2.20.1.

Aktīvās siltuma uzglabāšanas ierīce: jā/nē (1)

3.2.20.1.1.

Entalpija: … (J)

▼M3

3.2.20.2.

Izolācijas materiāli: jā/nē (1)

▼B

3.2.20.2.1.

Izolācijas materiāls: …

3.2.20.2.2.

Izolācijas tilpums: …

3.2.20.2.3.

Izolācijas svars: …

3.2.20.2.4.

Izolācijas atrašanās vieta: …

▼M3

3.2.20.2.5.

Sliktākā režīma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšanā: jā/nē (1)

3.2.20.2.5.1.

(nav sliktākā režīma pieeja) Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (stundas): …

3.2.20.2.5.2.

(nav sliktākā režīma pieeja) Motora temperatūras mērīšanas vieta: …

3.2.20.2.6.

Viena interpolācijas saime ATCT saimes pieejā: jā/nē (1)

3.3.

Elektriskā iekārta

3.3.1.

Tips (tinumi, ierosme): …

3.3.1.1.

Maksimālā izejas jauda stundā: … kW

(ražotāja norādītā vērtība)

3.3.1.1.1.

Maksimālā lietderīgā jauda (a) … kW

(ražotāja norādītā vērtība)

3.3.1.1.2.

Maksimālā 30 minūšu jauda (a) … kW

(ražotāja norādītā vērtība)

3.3.1.2.

Darba spriegums:… V

3.3.2.

REESS

3.3.2.1.

Elementu skaits: …

3.3.2.2.

Masa: … kg

3.3.2.3.

Ietilpība: … Ah (ampērstundas)

3.3.2.4.

Atrašanās vieta: …

▼B

3.4.

Piedziņas enerģijas konvertoru kombinācijas

3.4.1.

Hibrīds elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (1)

3.4.2.

Hibrīda elektriskā transportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (1)

3.4.3.

Darba režīma slēdzis: ar/bez (1)

3.4.3.1.

Izvēles režīmi

3.4.3.1.1.

Tikai elektrība: jā/nē (1)

3.4.3.1.2.

Tikai degvielas patēriņš: jā/nē (1)

3.4.3.1.3.

Hibrīda režīmi: jā/nē (1)

(ja jā, īss apraksts): …

3.4.4.

Enerģijas akumulēšanas ierīces raksturojums: (REESS, kondensators, spararats/ģenerators)

3.4.4.1.

Marka(-s): …

3.4.4.2.

Tips(-i): …

3.4.4.3.

Transportlīdzekļa agregāta numurs: …

3.4.4.4.

Elektroķīmiskās kombinācijas veids: …

3.4.4.5.

Enerģija: … (REESS: spriegums un jauda ampērstundās 2 stundās, kondensatoram – J, …)

3.4.4.6.

Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (1)

3.4.5.

Elektriska iekārta (raksturot katru elektriskās iekārtas tipu atsevišķi)

3.4.5.1.

Marka: …

3.4.5.2.

Tips: …

3.4.5.3.

Primārā izmantošana: vilces motors/ģenerators (1)

3.4.5.3.1.

Izmantojot kā vilces motoru: viens motors/vairāki motori (skaits) (1): …

3.4.5.4.

Maksimālā jauda: … kW

3.4.5.5.

Darbības princips

3.4.5.5.5.1

Līdzstrāva/maiņstrāva/fāžu skaits: …

3.4.5.5.2.

Atsevišķs/virknes/jauktais slēgums (1)

3.4.5.5.3.

Sinhrons/asinhrons (1)

3.4.6.

Vadības bloks

3.4.6.1.

Marka(-s): …

3.4.6.2.

Tips(-i): …

3.4.6.3.

Transportlīdzekļa agregāta numurs: …

3.4.7.

Jaudas kontrolētājs

3.4.7.1.

Marka: …

3.4.7.2.

Tips: …

3.4.7.3.

Transportlīdzekļa agregāta numurs: …

3.4.9.

Ražotāja ieteikums iepriekšējai sagatavošanai: …

3.5.

Ražotāja paziņotās vērtības CO2 emisiju/degvielas patēriņa/elektroenerģijas patēriņa/elektriskā diapazona un ekoinovāciju informācijas noteikšanai (attiecīgā gadījumā) (o)

3.5.7.

Ražotāja paziņotās vērtības

▼M3

3.5.7.1.

Testa transportlīdzekļa parametri

Transportlīdzeklis	Transportlīdzekļa mazākā vērtība [transportlīdzeklis – zems] (VL) ja ir	Transportlīdzekļa lielākā vērtība (VH)	VM ja ir	Reprezentatīvs V (tikai ceļa slodzes matricas saimei (*1))	Noklusējuma vērtības
Transportlīdzekļa korpusa tips			—
Izmantotā ceļa slodzes metode (mērījums vai aprēķins pa ceļa slodzes saimēm)			—	—
Ceļa slodzes informācija:
Riepu marka un tips, ja mērījums			—
Riepu izmēri (priekšējo/aizmugures), ja mērījums			—
Riepu rites pretestība (priekšējo/aizmugures) (kg/t)
Riepu spiediens (priekšējo/aizmugures) (kPa) ja mērījums
Delta CD × A transportlīdzekļa L vērtība salīdzinājumā ar transportlīdzekļa H vērtību (IP_H mīnus IP_L)	—		—	—
Delta CD × A salīdzinājumā ar ceļa slodzes saimes transportlīdzekli L (IP_H/L mīnus RL_L), ja aprēķina ar ceļa slodzes saimi			—	—
Transportlīdzekļa testa masa (kg)
Ceļa slodzes koeficienti
f0 (N)
f1 (N/(km/h))
f2 (N/(km/h)2)
Frontālā daļa m2 (0,000 m2)	—	—	—
Ciklā vajadzīgā enerģija (J)
(*1) Reprezentatīvo transportlīdzekli testē ceļa slodzes matricas saimei.

3.5.7.1.1.

Degviela, ko izmanto 1. tipa testā un kas ir izraudzīta lietderīgās jaudas mērīšanai saskaņā ar šīs regulas XX pielikumu (tikai LPG vai NG transportlīdzekļiem): …

▼M3 —————

▼B

3.5.7.2.

Kombinētā CO2 emisiju masa

▼M3

3.5.7.2.1.

CO2 emisiju masa pilnībā ICE transportlīdekļiem un NOVC-HEV

3.5.7.2.1.0.

Minimālās un maksimālās CO2 vērtības interpolācijas saimē

3.5.7.2.1.1.

Transportlīdzekļa lielākā vērtība: …g/km

3.5.7.2.1.1.0.

Transportlīdzekļa lielākā vērtība (NEDC): …g/km

3.5.7.2.1.2.

Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā): …g/km

3.5.7.2.1.2.0.

Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC): …g/km

3.5.7.2.1.3.

Transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā): …g/km

3.5.7.2.1.3.0.

Transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC): …g/km

3.5.7.2.2.

OVC-HEV transportlīdzekļu uzlādi noturoša CO2 emisiju masa

3.5.7.2.2.1.

CO2 emisiju masa noturot uzlādi, transportlīdzekļa lielākā vērtība: g/km

3.5.7.2.2.1.0.

Kombinētā CO2 emisiju masa, transportlīdzekļa lielākā vērtība (NEDC B nosacījums): g/km

3.5.7.2.2.2.

CO2 emisiju masa noturot uzlādi, transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā): g/km

3.5.7.2.2.2.0.

Kombinētā CO2 emisiju masa, transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC B stāvoklis): g/km

3.5.7.2.2.3.

CO2 emisiju masa noturot uzlādi, transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā): g/km

3.5.7.2.2.3.0.

Kombinētā CO2 emisiju masa, transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC B stāvoklis): g/km

3.5.7.2.3.

OVC-HEV CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju [uzlādi], un svērtā CO2 emisiju masa

3.5.7.2.3.1.

CO2 emisijas masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa lielākā vērtība: … g/km

3.5.7.2.3.1.0.

CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa lielākā vērtība (NEDC A nosacījums): … g/km

3.5.7.2.3.2.

CO2 emisijas masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3.2.0.

CO2 emisijas masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC A nosacījums): … g/km

3.5.7.2.3.3.

CO2 emisijas masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3.3.0.

CO2 emisijas masa, patērējot akumulēto enerģiju, transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā) (NEDC A nosacījums): … g/km

▼M3

3.5.7.2.3.4.

Minimālās un maksimālās svērtās CO2 vērtības OVC interpolācijas saimē

▼B

3.5.7.3.

Elektrotransportlīdzekļu elektriskais diapazons

3.5.7.3.1.

PEV tīrais elektriskais diapazons (PER)

3.5.7.3.1.1.

Transportlīdzeklis – augsts: … km

3.5.7.3.1.2.

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2.

OVC-HEV kopējais elektriskais diapazons (AER)

3.5.7.3.2.1.

Transportlīdzeklis – augsts: … km

3.5.7.3.2.2.

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2.3.

M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.4.

Kurināmā elementa hibrīda transportlīdzekļu (FCHV) uzlādi noturošs degvielas patēriņš (FC CS)

3.5.7.4.1.

Transportlīdzeklis – augsts: … kg/100 km

3.5.7.4.2.

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … kg/100 km

▼M3 —————

▼B

3.5.7.5.

Elektrotransportlīdzekļu elektroenerģijas patēriņš

3.5.7.5.1.

Kombinētais elektroenerģijas patēriņš (EC WLTC) transportlīdzekļiem, kas ir tikai elektrotransportlīdzekļi

3.5.7.5.1.1.

Transportlīdzeklis – augsts: … Wh/km

3.5.7.5.1.2.

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.7.5.2.

Lietderības koeficienta (UF) svērtais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš EC AC,CD (kombinētais)

3.5.7.5.2.1.

Transportlīdzeklis – augsts: … Wh/km

3.5.7.5.2.2.

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.7.5.2.3.

M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): … Wh/km

3.5.8.

M1 transportlīdzekļiem – transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē vai N1 transportlīdzekļiem – Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta nozīmē: jā/nē (1)

3.5.8.1.

M1 transportlīdzekļiem – Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips/variants/versija vai N1 transportlīdzekļiem – Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips/variants/versija (attiecīgā gadījumā): …

3.5.8.2.

Mijiedarbība starp dažādām ekoinovācijām: jā/nē (1)

▼M3

3.5.8.3.

Emissions data related to the use of eco-innovations (repeat the table for each reference fuel tested) (w1)

Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (w2)	Ekoinovācijas kods (w3)	1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (w4)	4. Ekoinovācijas transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā	5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos	CO2 emisijas ietaupījumi ((1 – 2) – (3 – 4))*5
xxxx/201x


Kopējie NEDC CO2 emisijas ietaupījumi (g/km)(w5) Kopējie WLTP CO2 emisijas ietaupījumi (g/km)(w5)

▼B

3.6.

Ražotāja pieļautās temperatūras

3.6.1.

Dzesēšanas sistēma

3.6.1.1.

Dzesēšana ar šķidrumu

Maksimālā temperatūra pie izejas atveres: … K

3.6.1.2.

Gaisa dzesēšana

3.6.1.2.1.

Atsauces punkts: …

3.6.1.2.2.

Maksimālā temperatūra atsauces punktā: … K

3.6.2.

Maksimālā izejas temperatūra pie ieejas starpdzesētājā: … K

3.6.3.

Maksimālā atgāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem) vai turbokompresoram: … K

3.6.4.

Degvielas temperatūra

Minimālā: … K — maksimālā: … K

Dīzeļdzinējiem — iesmidzināšanas sūkņa ieplūdē, ar gāzi darbināmiem dzinējiem — spiediena regulatora pēdējā pakāpē

3.6.5.

Smērvielas temperatūra

Minimālā: … K — maksimālā: … K

3.8.

Eļļošanas sistēma

3.8.1.

Sistēmas apraksts

3.8.1.1.

Smērvielas tvertnes atrašanās vieta: …

3.8.1.2.

Padeves sistēma (ar sūkni/iesmidzināšana ieplūdes sistēmā/sajaukšana ar degvielu utt.) (1)

3.8.2.

Smērvielas sūknis

3.8.2.1.

Marka(-s): …

3.8.2.2.

Tips(-i): …

3.8.3.

Sajaukums ar degvielu

3.8.3.1.

Procentos …

3.8.4.

Eļļas dzesētājs: jā/nē (1)

3.8.4.1.

Rasējums(-i): … vai

3.8.4.1.1.

Marka(-s): …

3.8.4.1.2.

Tips(-i): …

▼M3

3.8.5.

Eļļošanas specifikācija: …W…

▼B

TRANSMISIJA(p)

4.3.

Dzinēja spararata inerces moments: …

4.3.1.

Papildu inerces moments pie neieslēgta pārnesuma: …

4.4.

Sajūgs(-i)

4.4.1.

Tips: …

4.4.2.

Maksimālā griezes momenta konversija: …

4.5.

Pārnesumkārba

4.5.1.

Tips (manuālā/automātiskā/CVT (nepārtraukti mainīga transmisija)) (1)

▼M3 —————

▼B

4.5.1.4.

Griezes momenta vērtība: …

4.5.1.5.

Sajūgu skaits: …

4.6.

Pārnesuma skaitlis

Pārnesums	Iekšējās pārnesumkārbas skaitlis (dzinēja apgriezienu attiecība pret pārnesumkārbas izejošās vārpstas apgriezieniem)	Galīgā(-s) proporcija(-s) (izejošās vārpstas apgriezienu attiecība pret dzītā riteņa apgriezieniem)	Kopējais pārnesumu skaitlis
Maksimālais CVT
1
2
3
…
Minimālais CVT
►M3 Atpakaļgaita ◄

▼M3

4.6.1.

Pārnesums

4.6.1.1.

1. pārnesumu neņem vērā: jā/nē (1)

4.6.1.2.

n_95_high katram pārnesumam: … min-1

4.6.1.3.

nmin_drive

4.6.1.3.1.

1. pārnesums: … min–1

4.6.1.3.2.

1. pārnesums līdz 2. pārnesumam:… min-1

4.6.1.3.3.

2. pārnesums līdz apstāšanās stāvoklim: … min-1

4.6.1.3.4.

2. pārnesums: … min-1

4.6.1.3.5.

3. pārnesums un nākamie: … min-1

4.6.1.4.

n_min_drive_set paātrinājuma/vienmērīga ātruma posmiem (n_min_drive_up):… min-1

4.6.1.5.

n_min_drive_set palēninājuma posmiem (nmin_drive_down):

4.6.1.6.

sākotnējais laika posms

4.6.1.6.1.

t_start_phase:… s

4.6.1.6.2.

n_min_drive_start:… min-1

4.6.1.6.3.

n_min_drive_up_start:… min-1

4.6.1.7.

izmanto ASM jā/nē (1)

4.6.1.7.1.

ASM vērtības: …

▼B

4.7.

Transportlīdzekļa maksimālais aprēķinātais ātrums (km/h) (q): …

▼M3

4.12.

Pārnesumkārbas smērviela: …W…

▼B

BALSTIEKĀRTA

6.6.

Riepas un riteņi

6.6.1.

Riepu/riteņu kombinācija(-s)

6.6.1.1.

Asis

6.6.1.1.1.

1. ass: …

6.6.1.1.1.1.

Riepu izmēra apzīmējums

6.6.1.1.2.

2. ass: …

6.6.1.1.2.1.

Riepu izmēra apzīmējums

utt.

6.6.2.

Gultņu rādiusa augšējās un apakšējās robežas

6.6.2.1.

1. ass: …

6.6.2.2.

2. ass: …

6.6.3.

Spiediens(-i) riepās, kādu(-us) ieteicis transportlīdzekļa ražotājs: … kPa

VIRSBŪVE

9.1.

Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …

▼M3 —————

▼M3

12.8.

Ierīces vai sistēmas, ar kurām autovadītājs var izvēlēties režīmus, kuri ietekmē CO2 emisijas un/vai emisiju kritērijus, un nav viena dominējošā režīma: jā/nē (1)

12.8.1.

Uzlādi noturošs tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.8.1.1.

Labākais režīms: …

12.8.1.2.

Sliktākais režīms: …

12.8.2.

Akumulētās enerģijas patērēšanas tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.8.2.1.

Labākais režīms: …

12.8.2.2.

Sliktākais režīms: …

12.8.3.

1. tipa tests (attiecīgā gadījumā) (norādīt katrai ierīcei vai sistēmai)

12.8.3.1.

Labākais režīms: …

12.8.3.2.

Sliktākais režīms: …

▼B

16.

PIEKĻUVE TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI

16.1.

Galvenās tīmekļa vietnes adreses piekļuvei transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai: …

16.1.1.

Diena, kad tā ir pieejama (ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tipa apstiprinājuma dienas): …

16.2.

Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tīmekļa vietnei: …

16.3.

Formāts, kādā ir pieejama tīmekļa vietnē sniegtā informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi: …

▼M2

Paskaidrojumi

(1) Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāki ieraksti).

(2) Norādīt pielaides.

(3) Šeit norādīt katra varianta augstāko un zemāko vērtību.

(6) Transportlīdzekļus var darbināt gan ar benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīna sistēma ir ierīkota tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai un benzīna tvertnē neietilpst vairāk kā 15 l benzīna, testa nolūkā tos uzskata par transportlīdzekļiem, kurus darbina vienīgi ar gāzveida degvielu.

(7) Norāda arī izvēles aprīkojumu, kas izmaina transportlīdzekļa gabarītus.

(f) Ja ir viena versija ar parastu kabīni un cita versija ar guļamkabīni, norāda abu versiju masas un gabarītus.

(g) Standarts ISO 612: 1978 – Autotransporta līdzekļi – Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju gabarīti – Termini un definīcijas.

(h) Uzskata, ka vadītāja svars ir 75 kg.

Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot izlietotā ūdens sistēmas, kam jāpaliek tukšām), ir piepildītas līdz 100 % no ražotāja norādītā tilpuma.

2.6. punkta b) apakšpunktā un 2.6.1. punkta b) apakšpunktā minētā informācija nav jānorāda N2, N3, M2, M3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.

(i) Piekabēm un puspiekabēm, un transportlīdzekļiem, kam ir sakabe ar piekabi vai puspiekabi, kam ir ievērojama vertikālā slodze uz sakabes iekārtu vai piekto riteni, šo slodzi, ko dala ar standarta gravitācijas paātrinājumu, iekļauj maksimālajā tehniski pieļaujamajā masā.

(k) Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto.

Attiecībā uz nestandarta motoriem un sistēmām ražotājam jānodrošina ziņas, kas līdzvērtīgas turpmākajos punktos norādītajām.

(l) Šo skaitli noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(m) Šo vērtību aprēķina (π = 3,1416) un noapaļo līdz veselam tuvākajam cm3.

(n) Nosaka attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai Regulas (EK) Nr. 595/2009 prasībām.

(o) Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1268/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 36. lpp.) prasībām.

(p) Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.

(q) Attiecībā uz piekabēm – ražotāja atļautais maksimālais ātrums.

(w) Ekoinovācijas.

(w1) Vajadzības gadījumā pievieno rindas, katru ekoinovāciju rakstot jaunā rindā.

(w2) Ekoinovāciju apstiprinošā Komisijas lēmuma numurs.

(w3) Piešķirts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina ekoinovāciju.

(w4) Ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu, ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība.

(w5) Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisijas ietaupījumu summa.

▼M1

3.a papildinājums

Paplašinātā dokumentācijas pakete

Paplašinātajā dokumentācijas paketē iekļauj šādu informāciju par visām AES:

ražotāja deklarāciju, ka transportlīdzeklis nesatur nekādu pārveidošanas ierīci, uz kuru neattiecas kāds no Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā noteiktajiem izņēmumiem;

motora un emisijas kontroles stratēģijas un izmantoto ierīču, programmatūras vai aparatūras aprakstu, un jebkādu(-us) nosacījumu(-us), kad stratēģijas un ierīces nedarbosies kā testēšanas laikā TA iegūšanai;

deklarāciju par programmatūras versijām, ko izmanto šo AES/BES kontrolei, ieskaitot attiecīgas šo programmatūras versiju kontrolsummas un norādījumus iestādei, kā kontrolsummas nolasāmas; deklarāciju atjaunina un nosūta tipa apstiprinātājai iestādei, kura glabā šo paplašināto dokumentācijas paketi, ikreiz, iznākot jaunai programmatūras versijai, kas ietekmē AES/BES;

▼M3

jebkuras AES sīki izstrādāts tehniskais pamatojums, tostarp riska novērtējums, kurā izvērtēti ar riski ar un bez AES, un šāda informācija:

kāpēc ir piemērojamas izņēmuma klauzulas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā minēto pārveidošanas ierīces aizliegumu;

ii)

aparatūra, kas jāaizsargā ar AES (attiecīgā gadījumā);

iii)

apliecinājums par pēkšņu un nelabojamu motora kaitējumu, ko nevar novērst ar regulārām apkopēm un kas var rasties, ja nav AES (attiecīgā gadījumā);

iv)

pamatots skaidrojums, kāpēc ir jāizmanto AES, iedarbinot motoru, attiecīgā gadījumā;

▼M1

degvielas padeves sistēmas vadības loģikas, laikiestates stratēģijas un pārslēgšanas punktu aprakstu par visiem ekspluatācijas režīmiem;

hierarhiskās saiknes starp AES aprakstu (piemēram, kad vienlaicīgi var būt aktīva vairāk nekā viena AES), norādi par to, kura AES uzsāk darbību pirmā, stratēģiju mijiedarbības metodi, ieskaitot datu plūsmas diagrammas un lēmuma pieņemšanas loģiku un kā hierarhija nodrošina to, ka emisijas no visām AES tiek uzturētas viszemākajā iespējamajā līmenī;

to parametru sarakstu, ko AES mēra un/vai aprēķina, līdz ar katra izmērītā un/vai aprēķinātā parametra mērķi, un kā ikkatrs no šiem parametriem saistās ar motora bojājumu; ieskaitot aprēķina metodi un to, cik labi šie aprēķinātie parametri atbilst katra konkrētā parametra faktiskajam, kontrolētajam lielumam, un ikvienu rezultējošo pielaidi vai drošības koeficientu, kas ietverts analīzē;

motora/emisiju kontroles to parametru sarakstu, ko modulē atkarībā no izmērītā(-ajiem) vai aprēķinātā(-ajiem) parametra(-iem), un katra motora/emisiju vadības parametra modulācijas diapazonu; līdz ar saistību starp motora/emisiju kontroles parametriem un izmērītajiem vai aprēķinātajiem parametriem;

izvērtējumu, kā AES uzturēs emisijas reālos braukšanas apstākļos viszemākajā iespējamajā līmenī, ieskaitot detalizētu analīzi par gaidāmo kopējo regulēto piesārņotāju un CO2 emisijas, izmantojot AES salīdzinājumā ar BES.

▼M3

Paplašinātā dokumentācijas pakete nedrīkst pārsniegt 100 lpp., un tajā ietver visus galvenos elementus, kas ļauj tipa apstiprinātājai iestādei novērtēt AES. Paketei var pievienot pielikumus un citus pievienotos dokumentus, kas vajadzības gadījumā satur papildu un papildinošus elementus. Ražotājs nosūta tipa apstiprinātājai iestādei jaunu paplašinātās dokumentācijas paketes versiju ik reizi, kad AES tiek ieviestas izmaiņas. Jaunajā versijā norāda tikai izmaiņas un to ietekmi. Tipa apstiprinātāja iestāde novērtē un apstiprina AES jauno versiju.

Paplašinātā dokumentācijas pakete ir strukturēta šādi:

Paplašinātā dokumentācijas pakete AES pieteikumam Nr. YYY/OEM saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

Daļas	punkts	apakšpunkts	Skaidrojums
Ievads dokumenti		Ievadvēstule tipa apstiprinātājai iestādei	Atsauce uz dokumentu un tā versiju, dokumenta izdošanas datums, ražotāja organizācijas attiecīgās personas paraksts
		Versiju tabula	Katras versijas grozījumu saturs: un kura daļa ir grozīta
		Apraksts, uz kuriem (emisijas) tipiem izmaiņas attiecas
		Pievienoto dokumentu tabula	Visu pievienoto dokumentu saraksts
		Norādes	saite uz 3.a papildinājuma a)–i) punktiem (kur atrast katru šīs regulas prasību)
		Pārveidošanas ierīces deklarācijas neesība	+ paraksts
Pamatdokuments	0	Akronīmi/saīsinājumi
	1	VISPĀRĪGS APRAKSTS
	1.1	Vispārēja motora apraksts	Galveno raksturlielumu apraksts: darba tilpums, pēcapstrāde, ...
	1.2	Vispārējā sistēmas arhitektūra	Sistēmas blokshēma: sensoru un piedziņas mehānismu saraksts, motora vispārējo funkciju skaidrojums
	1.3	Programmatūras un kalibrēšanas versijas formulējums	Piem., skenēšanas rīka skaidrojums
	2	Bāzes emisijas stratēģijas
	2.x	BES x	x stratēģijas apraksts
	2.y	BES y	y stratēģijas apraksts
	3	Emisijas papildstratēģijas
	3.0.	AES attēlojums	AES hierarhiskā struktūra: apraksts un pamatojums (piemēram, drošība, uzticamība utt.)
	3.x	AES x	3.x.1 AES pamatojums 3.x.2 izmērītie un/vai modelētie parametri, kurus izmanto AES raksturošanai 3.x.3 AES darbības režīms - Izmantotie parametri 3.x.4 Kā AES ietekmē piesārņotājus un CO2
	3.y	AES y	3.y.1 3.y.2 utt.
	Nepārsniegt 100 lpp.
	Pielikums		Šajā BES-AES aplūkoto tipu saraksts: tostarp TA norāde, programmatūras norāde, kalibrēšanas numurs, katras versijas un katra vadības bloka (CU) kontrolsumma (motors un/vai pēcapstrāde, attiecīgā gadījumā)
Pievienotie dokumenti		Tehniskā piezīme par AES pamatojumu Nr. xxx	Riska novērtējums vai pamatojums testējot, vai pēkšņa bojājuma piemērs (attiecīgā gadījumā)
		Tehniskā piezīme par AES pamatojumu Nr. yyy
		Testa ziņojums par konkrēto AES ietekmes kvantitatīvo noteikšanu	testa ziņojums par visiem konkrētiem testiem, kas veikti AES pamatošanai, ziņas par testa apstākļiem, transportlīdzekļa apraksts / testu veikšanas datums ietekme uz emisijām/CO2 ar/bez AES aktivizēšanas

3.b papildinājums

AES vērtēšanas metodoloģija

Tipa apstiprinātāja iestāde novērtē AES, veicot vismaz šādas verifikācijas:

Ar AES izraisīto emisiju pieaugums ir jānotur iespējami zemākā līmenī:

(a)

kad izmanto AES, summāro emisiju pieaugums ir jānotur iespējami zemākā līmenī visā transportlīdzekļu normālas lietošanas un kalpošanas laikā;

(b)

ja AES iepriekšējas novērtēšanas laikā tirgū ir pieejama tehnoloģija vai konstrukcija, kas varētu ļaut labāk kontrolēt emisijas, tā ir jāizmanto bez nepamatotas modulācijas.

Ja AES tiek pamatota ar pēkšņa un nelabojama bojājuma risku “piedziņas enerģijas konvertoram un piedziņas mehānismam”, kā definēts ANO/EEK 1958. un 1998. gada nolīgumu Savstarpējā Rezolūcijā Nr. 2 (M.R.2), kurā ietvertas transportlīdzekļu piedziņas sistēmas definīcijas ( 6 ), tie ir pienācīgi jāpierāda un jādokumentē, tostarp jāsniedz šāda informācija:

(a)

ražotājs sniedz pierādījumu par katastrofisku (t. i., pēkšņu un nelabojamu) motora bojājumu, kā arī riska novērtējumu, kurā izvērtēta riska rašanās iespējamība un iespējamo seku smaguma pakāpe, tostarp šajā saistībā veikto testu rezultātus;

(b)

ja AES pieteikuma iesniegšanas laikā tirgū ir pieejama tehnoloģija vai konstrukcija, kas novērš vai mazina šo risku, tā ir jāizmanto iespējami lielākā apmērā, cik vien tas tehniski iespējams (t. i., bez nepamatotas modulācijas);

(c)

motora vai emisiju kontroles sistēmas sastāvdaļu ilgizturība un ilgtermiņa aizsardzība pret nodilumu un nepareizu darbību nav uzskatāma par pieņemamu iemeslu, lai atbrīvotu no pārveidošanas ierīces aizlieguma.

Pienācīgā tehniskajā aprakstā dokumentē, kāpēc ir nepieciešams izmantot AES transportlīdzekļa drošai ekspluatācijai:

(a)

ražotājs sniedz pierādījumu par transportlīdzekļa drošas ekspluatācijas paaugstinātu risku, kā arī riska novērtējumu, kurā izvērtēta riska rašanās iespējamība un iespējamo seku smaguma pakāpe, tostarp šajā saistībā veikto testu rezultātus;

(b)

ja AES pieteikuma iesniegšanas laikā tirgū ir pieejama cita tehnoloģija vai konstrukcija, kas varētu ļaut mazināt šo drošības risku, tā ir jāizmanto iespējami lielākā apmērā, cik vien tas tehniski iespējams (t. i., bez nepamatotas modulācijas).

Pienācīgā tehniskajā aprakstā dokumentē, kāpēc ir nepieciešams izmantot AES motora iedarbināšanas laikā:

(a)

ražotājs sniedz pierādījumu par vajadzību izmantot AES motora iedarbināšanas laikā, kā arī riska novērtējumu, kurā izvērtēta riska rašanās iespējamība un iespējamo seku smaguma pakāpe, tostarp šajā saistībā veikto testu rezultātus;

(b)

ja AES pieteikuma iesniegšanas laikā tirgū ir pieejama cita tehnoloģija vai konstrukcija, kas varētu ļaut uzlabot emisiju kontroli motora iedarbināšanas laikā, tā ir jāizmanto iespējami lielākā apmērā, cik vien tas tehniski iespējams.

▼M3 —————

▼B

4. papildinājums

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

(Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Administratīvās iestādes zīmogs

Paziņojums par sistēmas tipa/transportlīdzekļa tipa:

—

EK tipa apstiprinājumu (1),

—

EK tipa apstiprinājuma paplašināšana (1),

—

EK tipa apstiprinājuma atteikumu, (1)

—

EK tipa apstiprinājuma atcelšanu (1),

—

attiecībā uz sistēmu (1) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2) un Regulu (ES) 2017/1151 (3)

EK tipa apstiprinājuma numurs: …

Paplašinājuma iemesls: …

I IEDAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja tāds ir): …

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir attiecīgais marķējums (4)

0.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija (5)

▼M3

0.4.2. Bāzes transportlīdzeklis (5a) (1): jā/nē (1)

▼B

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9. Ražotāja pārstāvis: ….

II IEDAĻA – jāatkārto katrai interpolācijas saimei, kā noteikts XXI pielikuma 5.6. punktā

0. Interpolācijas saimes identifikators, kā noteikts XXI pielikuma 5.0. punktā.

1. Papildinformācija (attiecīgā gadījumā): (skatīt papildpielikumu)

2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3. 1. tipa testa ziņojuma datums: …

4. 1. tipa testa ziņojuma numurs: …

5. Piezīmes (ja tādas ir): (skatītpapildpielikumu)

6. Vieta: …

7. Datums: …

8. Paraksts: …

Pievienoti:

Informācijas komplekts (6).

Papildpielikums EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …,

kas attiecas uz transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 715/2007

Aizpildot tipa apstiprinājuma sertifikātu, jāizvairās no atsaucēm uz informāciju testa ziņojumā vai informācijas dokumentā.

▼M3

0. INTERPOLĀCIJAS SAIMES IDENTIFIKATORS, KĀ NOTEIKTS REGULAS (ES) 2017/1151 XXI PIELIKUMA 5.0. PUNKTĀ

0.1.	Identifikators: …

0.2.	Bāzes transportlīdzekļa identifikators (5a) (1): …

▼B

1. PAPILDINFORMĀCIJA

▼M3

1.1. Transportlīdzekļa pašmasa:

VL (1): …

VH: …

1.2. Maksimālā masa:

VL (1): …

VH: …

1.3. Standartmasa [atskaites masa]:

VL (1): …

VH: …

▼B

1.4. Vietu skaits: …

1.6. Virsbūves tips:

1.6.1. attiecībā uz M1, M2: limuzīns, hečbeks, autofurgons, divvietīga automašīna, pārveidojams, daudzfunkcionāls transportlīdzeklis ( 7 )

1.6.2. attiecībā uz N1, N2: kravas automobilis, autofurgons (7)

1.7. Piedziņas riteņi: priekšējie, aizmugures, 4 × 4 (7)

1.8. Elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (7)

1.9. Hibrīds elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (7)

1.9.1. Hibrīda elektriskā transportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa/degvielas elements (7)

1.9.2. Darba režīma slēdzis: ar/bez (7)

1.10. Dzinēja identifikācija:

1.10.1. Dzinēja darba tilpums:

1.10.2. Degvielas padeves sistēma: ar tiešo iesmidzināšanu/ar netiešo iesmidzināšanu (7)

1.10.3. Ražotāja ieteiktā degviela:

1.10.4.1. Maksimālā jauda: kW pie min–1

1.10.4.2. Maksimālais griezes moments: Nm pie min–1

1.10.5. Spiediena uzpūtes iekārta: jā/nē (7)

1.10.6. Aizdedzes sistēma: kompresijaizdedze/dzirksteļaizdedze (7)

1.11. Spēka piedziņas bloks (elektriskam transportlīdzeklim vai hibrīdam elektriskam transportlīdzeklim) (7)

1.11.1. Akumulatora maksimālā lietderīgā jauda: … kW, pie: … līdz … min–1

1.11.2. Akumulatora maksimālā jauda 30 minūtes: … kW

1.11.3 Maksimālais lietderīgais griezes moments: … Nm, ar … min–1

1.12. Vilces akumulators (elektriskam transportlīdzeklim vai hibrīdam elektriskam transportlīdzeklim)

1.12.1. Nominālais spriegums: V

1.12.2. Jauda (2 h ātrums): Ah

1.13. Transmisija: …, …

1.13.1. Pārnesumkārbas tips: manuālā/automātiskā/mainīgas transmisijas (7)

1.13.2. Pārnesumu attiecību skaits:

1.13.3. Kopējā pārnesumu attiecība (t. sk. riepu ripošanas perimetrs slodzes apstākļos): (transportlīdzekļa ātrums (km/h)) / (dzinēja apgriezieni (1 000 (min–1))

Pirmais pārnesums: …	Sestais pārnesums: …
Otrais pārnesums: …	Septītais pārnesums: …
Trešais pārnesums: …	Astotais pārnesums: …
Ceturtais pārnesums: …	Paātrinošs pārnesums: …
Piektais pārnesums: …

1.13.4. Galīgā pārnesumu attiecība:

1.14. Riepas: …, …, …

Tips: radiālā/diognālā/… ( 8 )

Izmēri: …

Ripošanas perimetrs slodzes apstākļos:

1. tipa testā izmantoto riepu ripošanas perimetrs

2. TESTA REZULTĀTI:

▼M3

2.1. Izpūtēja emisijas testa rezultāti

Emisiju klasifikācija: ……

1. tipa testa rezultāti (attiecīgā gadījumā)

Tipa apstiprinājuma numurs, ja nav cilmes transportlīdzeklis (1): …

1. tests

1. tipa testa rezultāts	CO (mg/km)	THC (mg/km)	NMHC (mg/km)	NOx (mg/km)	THC + NOx (mg/km)	PM (mg/km)	PN (#.1011/km)
Izmērītās (8) (9)
Ki × (8) (10)					(11)
Ki + (8) (10)					(11)
Vidējā vērtība, ko aprēķina ar Ki (M×Ki vai M+Ki) (9)					(12)
DF (+) (8) (10)
DF (×) (8) (10)
Galīgā vidējā vērtība, ko aprēķina ar Ki un DF (13)
Robežvērtība

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Atkārtotā 1. testa tabula ar otrā testa rezultātiem.

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Atkārtotā 1. testa tabula ar trešā testa rezultātiem.

Atkārtotais 1. tests, 2. tests (attiecīgā gadījumā) un 3. tests (attiecīgā gadījumā) attiecībā uz transportlīdzekļa mazāko vērtību (attiecīgā gadījumā) un VM (attiecīgā gadījumā).

ATCT tests

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais
ATCT (14 °C) MCO2,Treg
1. tips (23 °C) MCO2,23°
Saimes korekcijas koeficients (FCF)

ATCT testa rezultāti	CO (mg/km)	THC (mg/km)	NMHC (mg/km)	NOx (mg/km)	THC + NOx (mg/km)	PM (mg/km)	PN (#.1011/km)
Izmērītās (1) (2)
Robežvērtības
(1) Attiecīgā gadījumā. (2) Noapaļo līdz diviem decimālskaitļiem.

Starpība starp motora dzesēšanas šķidruma beigu temperatūru un vidējo izgarojumu uztveršanas zonas temperatūru pēdējās 3 stundās ΔT_ATCT (°C) atskaites transportlīdzeklim: …

Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (s): …

Temperatūras devēja atrašanās vieta: …

ATCT saimes identifikators: …

2. tips: (ietverot datus, kas nepieciešami tehniskās apskates testam):

Tests

CO vērtība

(% tlp)

Lambda (1)

Motora apgriezienu skaits

(min-1)

Motora eļļas temperatūra

(°C)

Tests pie zemiem brīvgaitas apgriezieniem

Nepiemēro

Tests pie augstiem brīvgaitas apgriezieniem

3. tips: …

4. tips: … g/tests;

testa procedūra saskaņā ar: ANO EEK Noteikumu Nr. 83 6. pielikumu [1 dienas NEDC] / Regulas (EK) Nr. 2017/1221 pielikumu [2 dienu NEDC) / Regulas (ES) Nr. 2017/1151 VI pielikumu [2 dienu WLTP) (1).

5. tips:

—

Ilgizturīguma tests: visa transportlīdzekļa tests/stenda nolietošanās tests/nav veikts (1)

—

nolietošanās koeficients (DF): aprēķināts/piešķirts (1)

—

Norādīt vērtības: …

—

Piemērojamais 1. tipa cikls (Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 4. papildpielikums vai ANO EEK Noteikumi Nr. 83) (14): …

6. tips	CO (g/km)	THC (g/km)
Izmērītā vērtība
Robežvērtība

▼B

2.1.1. Divu degvielu transportlīdzekļiem 1. tipa tabulu atkārto attiecībā uz katru degvielu. Maināmas degvielas transportlīdzekļiem, kad 1. tipa tests veicams ar abām degvielām saskaņā ar I pielikuma I.2.4. attēlu, un transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, vai tie būtu vienas degvielas vai divu degvielu transportlīdzekļi, tabulas atkārto katrai testā izmantotai standartdegvielai un atsevišķā tabulā norāda iegūtos sliktākos rezultātus. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikuma 3.1.4. iedaļu norāda, vai rezultāti ir iegūti ar mērījumiem vai arī aprēķināti.

2.1.2. MI rakstisks apraksts un/vai rasējums: …

2.1.3. OBD sistēmas pārraudzīto visu komponentu saraksts un pielietojums: …

2.1.4. Rakstisks apraksts (vispārīgie darbības principi) attiecībā uz: …

2.1.4.1. Dzinēja aizdedzes izlaiduma konstatēšanu ( 9 ): …

2.1.4.2. Katalizatora pārraudzību (9) : …

2.1.4.3. Skābekļa devēja pārraudzību (9) : …

2.1.4.4. Citiem OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem (9) : …

2.1.4.5. Katalizatora pārraudzību ( 10 ): …

2.1.4.6. Cietdaļiņu filtra pārraudzību (10) : …

2.1.4.7. Elektroniskās degvielas padeves sistēmas pārraudzību (10) : …

2.1.4.8. Citiem OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem: …

2.1.5. Kritēriji MI iedarbināšanai (nemainīgs braukšanas ciklu skaits vai statistikas metode): …

2.1.6. Saraksts, kurā uzskaitīti un paskaidroti visi izmantotie OBD izvades kodi un formāti: …

2.2. Rezervēts

2.3. Katalītiskais neitralizators: jā/nē (7)

2.3.1. Oriģinālās iekārtas katalītiskais neitralizators testēts pēc visām attiecīgajām šīs regulas prasībām: jā/nē (7)

2.4. Dūmainības testa rezultāti (7)

2.4.1.

Ar vienmērīgu dzinēja apgriezienu skaitu: skatīt tehniskā dienesta testa ziņojumu Nr. …

2.4.2.

Brīvā paātrinājuma testi

2.4.2.1. Absorbcijas koeficienta izmērītā vērtība: … m–1

2.4.2.2. Absorbcijas koeficienta koriģētā vērtība: … m–1

2.4.2.3. Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta transportlīdzeklī: …

2.5. CO2 emisiju un degvielas patēriņa testu rezultāti

▼M3

2.5.1. Pilnībā ICE transportlīdzeklis un ārēji neuzlādējams hibrīdelektrisks transportlīdzeklis (NOVC)

▼M3

2.5.1.0.

Minimālās un maksimālās CO2 vērtības interpolācijas saimē

▼B

2.5.1.1.

Transportlīdzeklis – augsts

2.5.1.1.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.1.1.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.1.1.2.1. f0, N: …

2.5.1.1.2.2. f1, N/(km/h): …

2.5.1.1.2.3. f2, N/(km/h)2: …

▼M3

2.5.1.1.3.

CO2 emisiju masa (vērtības norāda par katru testēto standartdegvielu, posmiem: izmērītās vērtības kombinētajā ciklā skatīt Regulas (ES) Nr. 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3.8. un 1.2.3.9. punktā)

2.5.1.1.4.

Degvielas patēriņš (vērtības norāda par katru testēto standartdegvielu, posmiem: izmērītās vērtības kombinētajā ciklā skatīt XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3.8. un 1.2.3.9. punktā)

Degvielas patēriņš (l/100 km) vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FC p,H / FC c,H

2.5.1.2.

Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

2.5.1.2.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.1.2.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.1.2.2.1.

f0, N: …

2.5.1.2.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.1.2.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

2.5.1.2.3.

CO2 emisiju masa (vērtības norāda par katru testēto standartdegvielu, posmiem: izmērītās vērtības kombinētajā ciklā skatīt XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3.8. un 1.2.3.9. punktā)

2.5.1.2.4.

Degvielas patēriņš (l/100 km) vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FCp,L / FCc,L

2.5.1.3.

NOVC-HEV transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā)

▼M3 —————

▼M3

2.5.1.3.1. Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.1.3.2. Ceļa slodzes koeficienti

2.5.1.3.2.1.

f0, N: …

2.5.1.3.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.1.3.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

2.5.1.3.3. CO2 emisiju masa (vērtības norāda par katru testēto standartdegvielu, posmiem: izmērītās vērtības kombinētajā ciklā skatīt XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3.8. un 1.2.3.9. punktā)

2.5.1.3.4. Degvielas patēriņš (vērtības norāda par katru testēto standartdegvielu, posmiem: izmērītās vērtības kombinētajā ciklā skatīt XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.3.8. un 1.2.3.9. punktā)

Degvielas patēriņš (l/100 km) vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FC p,L / FC c,L

2.5.1.4.

Transportlīdzekļiem, kam ir iekšdedzes motors un kas aprīkoti ar periodiski reģenerējamām sistēmām, kā noteikts šīs regulas 2. panta 6. punktā, testa rezultātus koriģē ar Ki koeficientu, kā noteikts XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājumā.

2.5.1.4.1. Informācija par reģenerācijas stratēģiju attiecībā uz CO2 emisijām un degvielas patēriņu

D — darbības ciklu skaits starp diviem reģenerācijas fāzes cikliem: …

d — darbības ciklu skaits, kas nepieciešams reģenerācijai: …

Piemērojamais 1. tipa cikls (Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 4. papildpielikums vai ANO EEK Noteikumi Nr. 83) (14): …

Kombinētais

Ki (pieskaitāmais/piereizināmais) (1)

Vērtības attiecībā uz CO2 un degvielas patēriņu (10)

Bāzes transportlīdzekļa gadījumā atkārto 2.5.1. punktu.

▼B

2.5.2. Elektriskiem transportlīdzekļiem (7)

▼M3

2.5.2.1. Elektroenerģijas patēriņš

2.5.2.1.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

2.5.2.1.1.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.2.1.1.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.2.1.1.2.1.

f0, N: …

2.5.2.1.1.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.2.1.1.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

EC (Wh/km)	Tests	Pilsētā	Kombinētais
Aprēķinātais EC	1
	2
	3
	vidējais rādītājs
Paziņotā vērtība		—

2.5.2.1.1.3.

Kopējais laiks, kas vajadzīgs cikla veikšanai, izņemot pielaidi: … sekundes

2.5.2.1.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

2.5.2.1.2.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.2.1.2.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.2.1.2.2.1.

f0, N: …

2.5.2.1.2.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.2.1.2.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

EC (Wh/km)	Tests	Pilsētā	Kombinētais
Aprēķinātais EC	1
	2
	3
	vidējais rādītājs
Paziņotā vērtība		—

2.5.2.1.2.3.

Kopējais laiks, kas vajadzīgs cikla veikšanai, izņemot pielaidi: … sekundes

2.5.2.2. Tīrais pilnuzlādes nobraukums

2.5.2.2.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

PER (km)	Tests	Pilsētā	Kombinētais
Izmērītais tīrais pilnuzlādes nobraukums	1
	2
	3
	vidējais rādītājs
Paziņotā vērtība		—

2.5.2.2.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

PER (km)	Tests	Pilsētā	Kombinētais
Izmērītais tīrais pilnuzlādes nobraukums	1
	2
	3
	vidējais rādītājs
Paziņotā vērtība		—

▼B

2.5.3.

Ārēji lādējams (OVC) hibrīds elektrisks transportlīdzeklis:

▼M3

2.5.3.1. Uzlādi noturoša CO2 emisiju masa

2.5.3.1.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

2.5.3.1.1.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.3.1.1.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.3.1.1.2.1.

f0, N: …

2.5.3.1.1.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.3.1.1.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

2.5.3.1.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

2.5.3.1.2.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.3.1.2.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.3.1.2.2.1.

f0, N: …

2.5.3.1.2.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.3.1.2.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

2.5.3.1.3. Transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā)

2.5.3.1.3.1.

Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

2.5.3.1.3.2.

Ceļa slodzes koeficienti

2.5.3.1.3.2.1.

f0, N: …

2.5.3.1.3.2.2.

f1, N/(km/h): …

2.5.3.1.3.2.3.

f2, N/(km/h) (2): …

2.5.3.2. CO2 emisiju masa, patērējot akumulēto enerģiju

Transportlīdzekļa lielākā vērtība

CO2 emisija (g/km)	Tests	Kombinētais
MCO2,CD	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgā MCO2,CD,H

Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

CO2 emisija (g/km)	Tests	Kombinētais
MCO2,CD	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgā MCO2,CD,L

Transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā)

CO2 emisija (g/km)	Tests	Kombinētais
MCO2,CD	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgā MCO2,CD,M

▼B

2.5.3.3.

CO2 emisiju masa (svērtā, kombinētā) ( 11 ):

Transportlīdzeklis – augsts: MCO2,weighted … g/km

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): MCO2,weighted … g/km

M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): MCO2,weighted … g/km

▼M3

2.5.3.3.1. Minimālās un maksimālās CO2 vērtības interpolācijas saimē

▼B

2.5.3.4.

Uzlādi noturošs degvielas patēriņš

Transportlīdzeklis – augsts

Degvielas patēriņš (l/100km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FCp,H / FCc,H

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (l/100km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FCp,L / FCc,L

M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (l/100km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FCp,M / FCc,M

▼M3

2.5.3.5.

Degvielas patēriņš, patērējot akumulēto enerģiju

Transportlīdzekļa lielākā vērtība

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Galīgās vērtības FC CD,H

Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Galīgās vērtības FC CD,L

Transportlīdzekļa M vērtība (attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Galīgās vērtības FC CD,M

▼B

2.5.3.6.

Degvielas patēriņš (svērtā vērtība, jauktā režīmā) (11) :

Transportlīdzeklis – augsts: FCweighted … l/100 km

Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): FCweighted … l/100 km

M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): FCweighted … l/100 km

2.5.3.7.

Diapazoni:

▼M3

2.5.3.7.1. Kopējais pilnuzlādes nobraukums (AER)

AER (km)	Tests	Pilsētā	Kombinētais
AER vērtības	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgās vērtības AER

▼B

2.5.3.7.2. Līdzvērtīgs kopējais elektriskais diapazons (EAER)

EAER (km)	Pilsētā	Kombinētais
EAER vērtības

2.5.3.7.3. Faktiskais uzlādi patērējošs diapazons RCDA

RCDA (km)	Kombinētais
RCDA vērtības

▼M3

2.5.3.7.4. Cikla nobraukums RCDC, patērējot akumulēto enerģiju

RCDC (km)	Tests	Kombinētais
RCDC vērtības	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgās vērtības RCDC

▼B

2.5.3.8.

Elektroenerģijas patēriņš

2.5.3.8.1. Elektroenerģijas patēriņš (EC)

EC (Wh/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Pilsētā	Kombinētais
Elektroenerģijas patēriņa vērtības

▼M3

2.5.3.8.2. UF-svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš ECAC,CD (kombinētais)

ECAC,CD (Wh/km)	Tests	Kombinētais
ECAC,CD vērtības	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgās vērtības ECAC,CD

2.5.3.8.3. UF-svērtais elektroenerģijas patēriņš EC AC, weighted (kombinētais)

EC AC,weighted (Wh/km)	Tests	Kombinētais
EC AC, weighted vērtības	1
	2
	3
	Vidēji
Galīgās vērtības EC AC, weighted

Bāzes transportlīdzekļa gadījumā atkārto 2.5.3. punktu.

▼M3

2.5.4.

Ar degvielas elementiem darbināmi transportlīdzekļi (FCV)

Degvielas patēriņš (kg/100 km)	Kombinētais
Galīgās vērtības FC c

Bāzes transportlīdzekļa gadījumā atkārto 2.5.4. punktu.

2.5.5.

Ierīce, ar kuru pārrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu: jā/neattiecas …

▼B

2.6. Ekoinovāciju testa rezultāti ( 12 ) ( 13 )

Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (20)	Ekoinovācijas kods (21)	1. tips/I cikls (22)	1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (23)	4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā	5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos	CO2 emisijas ietaupījumi ((1 - 2) - (3 - 4)) * 5
xxx/201x


	Kopējie CO2 emisiju ietaupījumi Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā (NEDC) (g/km) (24)
	Kopējie CO2 emisiju ietaupījumi WLTP (g/km) (25)

2.6.1.

Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods ( 14 ): …

3. TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA INFORMĀCIJA

3.1. Tīmekļa vietnes adrese piekļuvei transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai: …

3.1.1. Datums, kurā tā ir pieejama (ne vairāk kā 6 mēnešus pēc tipa apstiprinājuma dienas): …

3.2. Nosacījumi un noteikumi piekļuvei (piemēram, piekļuves ilgums, cena par piekļuvi uz stundu, dienu, mēnesi, gadu un par darījumu) 3.1. punktā minētajām tīmekļa vietnēm: …

3.3. Formāts, kādā ir pieejama tīmekļa vietnē sniegtā informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi, kā minēts 3.1. punktā: …

3.4. Ražotāja sertifikāts piekļuvei nodrošinātajai transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai: …

4. JAUDAS MĒRĪJUMI

Iekšdedzes dzinēja maksimālā lietderīgā jauda, elektriskās piedziņas mehānisma lietderīgā jauda un maksimālā 30 minūšu jauda

4.1. Iekšdedzes dzinēja lietderīgā jauda

4.1.1. Dzinēja griešanās ātrums (min–1) …

4.1.2. Izmērītā degvielas plūsma (g/h) …

4.1.3. Izmērītais griezes moments (Nm) …

4.1.4. Izmērītā jauda (kW) …

4.1.5. Barometriskais spiediens (kPa) …

4.1.6. Ūdens tvaika spiediens (kPa) …

4.1.7. Ieplūstošā gaisa temperatūra (K) …

4.1.8. Jaudas korekcijas koeficients, attiecīgā gadījumā …

4.1.9. Koriģētā jauda (kW) …

4.1.10. Papildu jauda (kW) …

4.1.11. Lietderīgā jauda (kW) …

4.1.12. Lietderīgais griezes moments (Nm) …

4.1.13. Koriģētais īpatnējais degvielas patēriņš (g/kWh) …

4.2. Elektriskās piedziņas mehānisms(-i):

4.2.1. Deklarētie skaitļi

4.2.2.

Akumulatora maksimālā lietderīgā jauda: … kW, ar … min–1

4.2.3.

Maksimālais lietderīgais griezes moments: … Nm, ar … min–1

4.2.4.

Maksimālais lietderīgais griezes moments dzinēja miera stāvoklī: … Nm

4.2.5.

Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW

4.2.6.

Elektriskās piedziņas mehānisma būtiskās īpašības

4.2.7.

Testa līdzstrāvas spriegums: … V

4.2.8.

Darbības princips: …

4.2.9.

Dzesēšanas sistēma:

4.2.10.

Dzinējs: ar šķidrumu/gaisu (7)

4.2.11.

Variators: ar šķidrumu/gaisu (7)

5. PIEZĪMES: …

Skaidrojumi

(2) OV L 171, 29.6.2007, 1. lpp.

(3) OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp..

(4) Ja tipa identifikacijas lidzeklos ir rakstzimes, kas neattiecas uz ta transportlidzekla, sastavdalas vai atseviškas tehniskas vienibas tipa raksturošanu, uz kuru attiecas šis informacijas dokuments, tad šadas rakstzimes dokumenta attelo ar simbolu “?” (piemeram, ABC??123??).

(5) Ka definets II pielikuma, A iedala

▼M3

(5a) Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 18. punktā

▼B

(6) Ka definets Direktivas 2007/46/EK 3. panta 39. punkta.

(8) Attiecigajan gadijuma.

(9) Noapalo lidz diviem cipariem aiz komata.

(10) Noapalo lidz cetriem cipariem aiz komata.

(11) Nepiemero.

(12) Videja vertiba aprekinata, summejot videjas vertibas (M.Ki), kas aprekinatas THC un NOx.

(13) Noapalo lidz 1 zimei aiz komata vairak neka robežvertibai.

(14) Norāda piemēroto procedūru.

(20) Ta Komisijas lemuma numurs, ar kuru apstiprina ekoinovaciju.

(21) Pieškirts Komisijas lemuma, ar kuru apstiprinata ekoinovacija.

(22) Piemero 1. tipa ciklu: XXI pielikuma 4. apakšpielikums vai ANO EEK Noteikumi Nr. 83.

(23) Ja 1. tipa testa cikla vieta izmanto modelešanas metodi, ši vertiba ir ar modelešanas metodi ieguta vertiba.

(24) No katras atseviškas I tipa ekoinovacijas ieguto emisiju ietaupijumu summa atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 83.

(25) No katras atseviškas 1 tipa ekoinovacijas ieguto emisiju ietaupijumu summa atbilstoši šis regulas XXI pielikuma 4. apakšpielikumam.

Tipa apstiprinājuma sertifikāta papildpielikuma papildinājums

Pārejas periods (korelācijas rezultāts)

(Pārejas noteikumi):

▼M3

1. CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 I pielikuma 3.2. punktu

▼B

1.1. Co2mpas versija

1.2. Transportlīdzeklis – augsts

1.2.1. CO2 emisiju masa (sniegt par katru testēto standartdegvielu)

CO2 emisijas (g/km)	Pilsētas apstākļos	Ārpilsētas apstākļos	Kombinētais
MCO2,NEDC_H,co2mpas

1.3. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)

1.3.1. CO2 emisiju masa (sniegt par katru testēto standartdegvielu)

CO2 emisijas (g/km)	Pilsētas apstākļos	Ārpilsētas apstākļos	Kombinētais
MCO2,NEDC_L,co2mpas

2. CO2 emisiju testa rezultāti (attiecīgā gadījumā)

2.1. Transportlīdzeklis – augsts

▼M3

2.1.1. CO2 emisijas masa (katrai testētajai standartdegvielai) pilnībā ICE transportlīdzekļiem un NOVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Pilsētas apstākļos	Ārpilsētas apstākļos	Kombinētais
MCO2,NEDC_H,test

▼M3

2.1.2. OVC testa rezultāti

2.1.2.1. CO2 emisijas masa OVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais
MCO2,NEDC_H,test,condition A
MCO2,NEDC_H,test,condition B
MCO2,NEDC_H,test,weighted

▼B

2.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)

▼M3

2.2.1. CO2 emisijas masa (katrai testētajai standartdegvielai) pilnībā ICE transportlīdzekļiem un NOVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Pilsētas apstākļos	Ārpilsētas apstākļos	Kombinētais
MCO2,NEDC_L,test

▼M3

2.2.2. OVC testa rezultāti

2.2.2.1. CO2 emisijas masa OVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais
MCO2,NEDC_L,test,condition A
MCO2,NEDC_L,test,condition B
MCO2,NEDC_L,test,weighted

▼M3

3. Novirzes un verifikācijas koeficienti (noteikti saskaņā ar Īstenošanas Regulas (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 3.2.8. punktu)

Novirzes koeficients (attiecīgā gadījumā)
Verifikācijas koeficients (attiecīgā gadījumā)	“1” vai “0”
Pilnīgas korelācijas datnes identifikatora jaucējkods (Īstenošanas regulu (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 I pielikuma 3.1.1.2.punkts

▼M3

4. Galīgās NEDC CO2 un degvielas patēriņa vērtības

4.1. Galīgās NEDC vērtības (katrai testētajai standartdegvielai) pilnībā ICE transportlīdzekļiem un NOVC-HEV

		Pilsētas apstākļos	Ārpilsētas apstākļos	Kombinētais
CO2 emisija (g/km)	MCO2,NEDC_L, final
CO2 emisija (g/km)	MCO2,NEDC_H, final
Degvielas patēriņš (l/100 km)	FC NEDC_L, final
Degvielas patēriņš (l/100 km)	FC NEDC_H, final

4.2. Galīgās NEDC vērtības (katrai testētajai standartdegvielai) OVC-HEV

4.2.1.

CO2 emisija (g/km): skatīt 2.1.2.1. un 2.2.2.1. punktu

4.2.2.

Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km): skatīt 2.1.2.2. un 2.2.2.2. punktu

4.2.3.

Degvielas patēriņš (l/100 km)

Degvielas patēriņš l/100 km	Kombinētais
FCNEDC_L,test,condition A
FCNEDC_L,test,condition B
FCNEDC_L,test,weighted

▼B

5. papildinājums

Transportlīdzekļa OBD informācija

1.	Šajā pielikumā prasīto informāciju transportlīdzekļa ražotājs sniedz, lai varētu ražot ar OBD savietojamas rezerves daļas, diagnostikas instrumentus un testa iekārtas.

Ar turpmāk norādīto informāciju pēc pieprasījuma un nediskriminējošā veidā iepazīstina ikvienu ieinteresēto komponentu, diagnostikas instrumentu vai testa iekārtu ražotāju.

2.1.

Apraksts par to iepriekšējas sagatavošanas ciklu tipiem un skaitu, kuri izmantoti transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam;

2.2.

Apraksts par OBD demonstrācijas ciklu, kurš izmantots transportlīdzekļa oriģinālajam tipa apstiprinājumam OBD sistēmas pārraudzītiem komponentiem;

2.3.

Izsmeļošs dokuments, kurā aprakstīti visi sensora kontrolētie komponenti ar kļūdas noteikšanas un MI iedarbināšanas stratēģiju (nemainīgs braukšanas ciklu skaits vai statistikas metode), tostarp atbilstīgu sekundāru sensora kontrolētu parametru uzskaitījums par katru OBD sistēmas pārraudzītu komponentu, un saraksts, kurā uzskaitīti un paskaidroti visi izmantotie OBD izvades kodi un formāti, kas saistīti ar atsevišķai emisijai atbilstīgiem spēka piedziņas bloku komponentiem un atsevišķiem ar emisiju nesaistītiem komponentiem, ja komponentu pārraudzību izmanto, lai noteiktu MI iedarbināšanu. Īpaši jāsniedz izsmeļošs paskaidrojums par datiem, kas sniegti $05 režīma testā ID $21 līdz FF, un dati, kas sniegti $06 režīmā. Ja attiecīgajā transportlīdzekļa tipā izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765-4 “Ceļu transportlīdzeklis, kontroliera apgabala tīkla (CAN) diagnostika – 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisijām”, jāsniedz izsmeļošs paskaidrojums par datiem, kas sniegti $06 režīma testā ID $00 līdz FF par katru atbalstītā OBD pārrauga ID.

Šo informāciju var sniegt zemāk dotajā tabulā:

Komponents	Kļūdas kods	Pārraudzības stratēģija	Kļūdas konstatēšanas kritēriji	MI iedarbināšanas kritēriji	Sekundāri parametri	Iepriekšēja sagatavošana	Demonstrācijas tests
Katalizators	P0420	1. un 2. skābekļa devēja signāli	Atšķirība starp 1. un 2. devēja signāliem	3. cikls	Dzinēja apgriezienu skaits, dzinēja slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra	Piemēram, divi 1. tipa cikli (kā aprakstīts Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikumā vai Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikumā)	Piemēram, 1. tipa tests (kā aprakstīts Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikumā vai Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikumā)

DIAGNOSTIKAS INSTRUMENTU IZGATAVOŠANAI NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA

Lai atvieglotu vispārīgu diagnostikas instrumentu nodrošināšanu vairāku marku transportlīdzekļu remonta veicējiem, transportlīdzekļu ražotāji nodrošina 3.1.–3.3. punktā minēto informāciju, izmantojot savas tīmekļa vietnes ar remonta informāciju. Šajā informācijā ietver visu diagnostikas instrumentu funkcijas un visas saites uz remonta informāciju un norādījumus bojājumu izlabošanai. Par piekļuvi šai informācijai var prasīt saprātīgu maksu.

3.1. Komunikācijas protokola informācija

Saistībā ar transportlīdzekļa marku, modeli un variantu vai citu reāli izmantojamu dalījumu, piem., VIN vai transportlīdzekļa un sistēmu identifikāciju, norāda šādu informāciju:

papildu protokola informācijas sistēma (ja ir), kas nepieciešama, lai veiktu pilnīgu diagnostiku papildus XI pielikuma 4. iedaļā noteiktajiem standartiem, ietverot papildu iekārtu vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārvešanas funkciju, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdas apstākļus;

sīka informācija par to, kā iegūt un skaidrot visus kļūdu kodus, kuri neatbilst XI pielikuma 4. iedaļā noteiktajiem standartiem;

saraksts ar visiem pieejamajiem reālās informācijas parametriem, tostarp gradācijas un piekļuves informāciju;

saraksts ar visiem pieejamajiem darbības testiem, ieskaitot iekārtu iedarbināšanu vai kontroli, un testu īstenošanas līdzekļi;

sīka informācija par to, kā iegūt informāciju par visiem komponentiem un statusu, laika zīmogiem, DTC gaidīšanas režīmā un reģistrējumiem;

sākotnējo iestatījumu atjaunošana adaptīviem mācību parametriem, variantu kodiem un rezerves komponentu izveidei, un klientu vēlmēm;

ECU identifikācija un variantu kodi;

sīka informācija par to, kā atjaunot ekspluatācijas apgaismojuma sākotnējos iestatījumus;

diagnostikas savienotāja un savienotājinformācijas atrašanās vieta;

dzinēja koda identifikācija.

3.2. OBD pārraudzīto komponentu testi un diagnostika

Nepieciešama šāda informācija:

testu apraksts darbības apstiprināšanai pie komponenta vai parastā darbībā;

testa procedūra, tostarp testa parametri un informācija par komponentiem;

sīka informācija par savienotāju, tostarp minimālajiem un maksimālajiem ievades un izvades datiem un braukšanas un slodzes vērtībām;

noteiktos braukšanas apstākļos, tostarp dīkstāvē, sagaidāmās vērtības;

komponentu elektrības vērtības statiskā un dinamiskā stāvoklī;

kļūmes režīma vērtības katrā minētajā scenārijā;

kļūmes režīma diagnostikas secība, tostarp kļūdu attīstības un vadītas diagnostikas nepieļaušana.

3.3. Remonta veikšanai nepieciešamā informācija

Nepieciešama šāda informācija:

ECU un komponentu uzsākšana (gadījumos, kad uzstāda aizstājējus);

jaunu vai aizstājēju ECU uzsākšana, attiecīgā gadījumā izmantojot caurplūdes (atkārtotas) programmēšanas metodes.

6. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēma

EK tipa apstiprinājuma numura, kas izsniegts saskaņā ar 6. panta 1. punktu, 3. iedaļu veido EK tipa apstiprinājumam piemērojamā īstenojošā tiesību akta vai jaunāko grozījumu tiesību akta numurs. Šim skaitlim seko viena vai vairākas rakstu zīmes, kas saskaņā ar 1. tabulu apzīmē dažādās kategorijas.

▼M2

1. tabula

Burts	Emisijas standarts	OBD standarts	Transportlīdzekļa kategorija un klase	Motors	Īstenošanas diena: jauni tipi	Īstenošanas diena: jauniem transportlīdzekļiem	Reģistrācijas pēdējais datums
AA	Euro 6c	Euro 6-1	M, N1 I klase	PI, CI			31.8.2018.
BA	Euro 6b	Euro 6-1	M, N1 I klase	PI, CI			31.8.2018.
AB	Euro 6c	Euro 6-1	N1 II klase	PI, CI			31.8.2019.
BB	Euro 6b	Euro 6-1	N1 II klase	PI, CI			31.8.2019.
AC	Euro 6c	Euro 6-1	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2019.
BC	Euro 6b	Euro 6-1	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2019.
AD	Euro 6c	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI		1.9.2018.	31.8.2019.
AE	Euro 6c-EVAP	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI		1.9.2019.	31.8.2020.
AF	Euro 6c-EVAP	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI		1.9.2019.	31.8.2020.
▼M3
AG	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI	1.9.2017. (1)		31.8.2019
BG	Euro 6d-TEMP-EVAP	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI			31.8.2019
CG	Euro 6d-TEMP-ISC	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI	1.1.2019		31.8.2019
DG	Euro 6d-TEMP-EVAP-ISC	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI	1.9.2019	1.9.2019	31.12.2020
AH	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI	1.9.2018. (1)		31.8.2019
▼C3
BH	Euro 6d-TEMP-EVAP	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI			31.8.2020
▼M3
CH	Euro 6d-TEMP-EVAP-ISC	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI	1.9.2019	1.9.2020	31.12.2021
AI	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI	1.9.2018. (1)		31.8.2019
▼C3
BI	Euro 6d-TEMP-EVAP	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2020
▼M3
CI	Euro 6d-TEMP-EVAP-ISC	Euro 6-2	N1 klase III, N2	PI, CI	1.9.2019	1.9.2020	31.12.2021
AJ	Euro 6d	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI			31.8.2019
AK	Euro 6d	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI			31.8.2020
AL	Euro 6d	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2020
AM	Euro 6d-ISC	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI			31.12.2020
AN	Euro 6d-ISC	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI			31.12.2021
AO	Euro 6d-ISC	Euro 6-2	N1 klase III, N2	PI, CI			31.12.2021
AP	Euro 6d-ISC-FCM	Euro 6-2	M, N1 I klase	PI, CI	1.1.2020	1.1.2021
AQ	Euro 6d-ISC-FCM	Euro 6-2	N1 II klase	PI, CI	1.1.2021	1.1.2022
AR	Euro 6d-ISC-FCM	Euro 6-2	N1 klase III, N2	PI, CI	1.1.2021	1.1.2022
▼M2
AX	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi	Pilnībā elektriski (ar akumulatoru)
AY	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi	Degvielas elements
AZ	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi, kas izmanto sertifikātus saskaņā ar I pielikuma 2.1.1. punktu	PI, CI
(1) Šo ierobežojumu nepiemēro, ja transportlīdzeklim ir piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām līdz 2017. gada 1. septembrim M un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļu gadījumā vai līdz 2018. gada 1. septembrim N1 kategorijas II un III klases transportlīdzekļu un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā atbilstīgi 15. panta 4. punkta pēdējai daļai. Skaidrojums: “Euro 6-1”OBD standarts = visas “Euro 6”OBD prasības, bet ar pagaidu OBD robežvērtībām, kā noteikts XI pielikuma 2.3.4. punktā, un daļēji elastīgu IUPR; “Euro 6-2”OBD standarts = visas “Euro 6”OBD prasības, bet ar galīgajām OBD robežvērtībām, kā noteikts XI pielikuma 2.3.3. punktā; “Euro 6b” emisijas standarts = “Euro 6” emisijas prasības, ietverot pārskatīto mērījumu procedūru attiecībā uz cietajām daļiņām, daļiņu standartskaitu (pagaidu vērtības PI transportlīdzekļiem); “Euro 6c” emisijas standarts = “RDE” NOx testēšana vienīgi uzraudzībai (nepiemēro NTE emisiju robežvērtības), pārējos gadījumos pilnībā “Euro 6” izplūdes caurules prasības (tostarp PN RDE); “Euro 6c-EVAP” emisijas standarts = “RDE” NOx testēšana vienīgi uzraudzībai (nepiemēro NTE emisiju robežvērtības), pārējos gadījumos pilnībā “Euro 6” izplūdes caurules prasības (tostarp PN RDE), pārskatīto iztvaikošanas emisiju testa procedūru; “Euro 6d-TEMP” emisijas standarts = “RDE” NOx testēšana salīdzinājumā ar pagaidu atbilstības koeficientiem, pārējos gadījumos pilnībā “Euro 6” izplūdes caurules prasības (tostarp PN RDE); ▼M3 “EURO 6d-TEMP” emisiju standarts = RDE testēšana, izmantojot pagaidu atbilstības koeficientus, visas Euro 6 izpūtēja emisiju prasības (tostarp PN RDE) un jaunā ISC procedūra; “Euro 6d-TEMP-EVAP” emisiju standarts emisijas standarts = RDE NOx testēšana, izmantojot pagaidu atbilstības koeficientus, visas Euro 6 izpūtēja emisiju prasības (tostarp PN RDE), 48H iztvaikošanas emisiju testa procedūra un jaunā ISC procedūra; ▼M2 “Euro 6d-TEMP-EVAP” emisijas standarts = “RDE” salīdzinājumā ar pagaidu atbilstības koeficientiem, pārējos gadījumos pilnībā “Euro 6” izplūdes caurules prasības (tostarp PN RDE), pārskatīto iztvaikošanas emisiju testa procedūru; “Euro 6d” emisijas standarts = “RDE” salīdzinājumā ar galīgajiem atbilstības koeficientiem, pārējos gadījumos pilnībā “Euro 6” izplūdes caurules prasības, pārskatīto iztvaikošanas emisiju testa procedūru; ▼M3 “Euro 6d-ISC” = RDE testēšana, izmantojot galīgās atbilstības koeficientus, visas Euro 6 izpūtēja emisiju prasības, 48H iztvaikošanas emisiju testa procedūra un jaunā ISC procedūra; “Euro 6d-ISC-FCM” = RDE testēšana, izmantojot galīgos atbilstības koeficientus; visas Euro 6 izpūtēja emisiju prasības, 48H iztvaikošanas emisiju testa procedūra, ierīces degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzībai un jaunā ISC procedūra. ▼M2

▼B

TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTU NUMURU PIEMĒRI

2.1 Turpmāk sniegts piemērs par “Euro 6” vieglā pasažieru automobiļa apstiprinājumu “Euro 6d” emisiju standartam un “Euro 6-2”OBD standartam, ko identificē ar burtiem “AJ” saskaņā ar 1. tabulu; izdots Luksemburgā, identificēts ar e13. kodu. Šis apstiprinājums piešķirts saistībā ar pamata Regulu (EK) Nr. 715/2007 un tās Īstenošanas regulu (EK) Nr. xxx/2016 bez grozījumiem. Šis ir 17. šāda veida apstiprinājums bez paplašinājuma, tādēļ sertifikāta numura ceturtais un piektais komponents ir attiecīgi 0017 un 00.

2.2 Šis otrais piemērs parāda Euro 6 N1 II klases vieglā komerciālā transportlīdzekļa apstiprinājumu “Euro 6d-TEMP” emisiju standartam un “Euro 6-2”OBD standartam, ko identificē ar burtiem “AH” saskaņā ar 1. tabulu; izdots Rumānijā, identificēts ar e19. kodu. Šis apstiprinājums piešķirts saistībā ar pamata Regulu (EK) Nr. 715/2007 un tās īstenošanas tiesību aktiem ar jaunākajiem grozījumiem, kas ieviesti ar Regulu Nr. xyz/2018. Šis ir 1. šāda veida apstiprinājums bez paplašinājuma, tādēļ sertifikāta numura ceturtais un piektais komponents ir attiecīgi 0001 un 00.

7. papildinājums

▼M3

8.a papildinājums

Testa ziņojums

Testa ziņojums ir ziņojums, ko izdod tehniskais dienests, kurš atbildīgs par testu veikšanu saskaņā ar šo regulu.

I DAĻA

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs 1. tipa testam

ZIŅOJUMA numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS
Ražotājs
TEMATS	…
Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)		:
Interpolācijas saimes identifikators(-i)		:
Testētais objekts
	Marka	:
	IP identifikators	:
SECINĀJUMS	Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.

VIETA,

DD/MM/GGGG

Vispārīgas piezīmes

Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja ir jāapraksta testa ziņojumā.

Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā.

Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju:

kas attiecas uz dzirksteļaizdedzes motoru;

kas attiecas uz kompresijaizdedzes motoru.

1. TESTĒTĀ(-O) TRANSPORTLĪDZEKĻA(-U) APRAKSTS: AUGSTS, ZEMS UN M (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

1.1. Vispārīgi nosacījumi

Transportlīdzekļu numuri	:	Prototipa numurs un VIN
Kategorija	:

Virsbūve	:
Piedziņas riteņi	:

1.1.1. Spēka pārvada arhitektūra

Spēka pārvada arhitektūra

pilnībā ICE, hibrīds, elektriskais vai degvielas elements

1.1.2. IEKŠDEDZES DZINĒJS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Darbības princips	:	divtaktu/četrtaktu
Cilindru skaits un izkārtojums	:
Motora darba tilpums (cm3)	:
Motora brīvgaitas apgriezieni (min-1)	:			+
Motora liels brīvgaitas apgriezieni (min-1) (a)	:			+
Motora nominālā jauda	:		kW		pie	apgr./min
Maksimālais tīrais griezes moments	:		Nm		pie	apgr./min
Motora smērviela	:	marka un tips
Dzesēšanas sistēma	:	Tips: gaiss/ūdens/eļļa
Izolācija	:	materiāls, daudzums, atrašanās vieta, tilpums un masa

1.1.3. TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgos gadījumos)

Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:	Benzīns E10 – dīzeļdegviela B7 – LPG – NG – …
Blīvums 15°C temperatūrā	:
Sēra saturs	:	Tikai dīzeļdegvielai B7 un benzīnam E10
	:
Partijas numurs	:
Willans koeficienti (ICE) CO2 emisijām (gCO2/MJ)	:

1.1.4. DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punkts ir jāatkārto

Tiešā iesmidzināšana	:	ir/nav vai īss apraksts
Transportlīdzekļa degvielas tips	:	Viena degviela / divas degvielas / maināma degviela
Vadības bloks
Daļu atsauce	:	tāpat kā informācijas dokumentā
Testētā programmatūra	:	piemēram, skenēšanas rīka lasījums
Gaisa caurplūduma mērītājs	:
Droseļvārsta korpuss	:
Spiediena devējs	:
Iesmidzināšanas sūknis	:
Iesmidzinātājs(-i)	:

1.1.5. IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punkts ir jāatkārto

Pūtes iekārta	:	Jā/nē marka un tips (1)
Starpdzesētājs	:	jā/nē tips (gaiss/gaiss – gaiss/ūdens) (1)
Gaisa filtrs (elements) (1)	:	marka un tips
Ieplūdes klusinātājs (1)	:	marka un tips

1.1.6. IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena, punkts ir jāatkārto

Pirmais katalītiskais neitralizators	:	marka un atsauce (1) princips: trīskomponentu/oksidēšana/NOx uztvērējs/NOx uzglabāšanas sistēma/selektīva katalītiskā reducēšana...
Otrais katalītiskais neitralizators	:	marka un atsauce (1) princips: trīskomponentu/oksidēšana/NOx uztvērējs/NOx uzglabāšanas sistēma/selektīva katalītiskā reducēšana...
Cietdaļiņu filtrs	:	ar/bez/nepiemēro katalizēts: jā/nē marka un atsauce (1)
Atsauce un skābekļa devēja(-u) novietojums	:	pirms katalizatora/aiz katalizatora
Gaisa iesmidzināšana	:	ar/bez/nepiemēro
Ūdens iesmidzināšana	:	ar/bez/nepiemēro
EGR	:	ar/bez/nepiemēro dzesēta/nedzesēta HP/LP
Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma	:	ar/bez/nepiemēro
Atsauce un NOx devēja(-u) novietojums	:	Pirms/aiz
Vispārīgs apraksts (1)	:

1.1.7. SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punkts ir jāatkārto

Siltuma uzglabāšanas ierīce	:	jā/nē
Siltumietilpība (uzglabātā entalpija J)	:
Siltumatdeves laiks (s)	:

1.1.8. TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punkts ir jāatkārto

Pārnesumkārba	:	manuālā/automātiskā/nepārtrauktā variēšana
Pārnesumu pārslēgšanas procedūra
Dominējošais režīms (*1)	:	jā/nē parastais/drive/eko
Labākais režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)	:
Sliktākais režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)	:
Elektroenerģijas augstākā patēriņa režīms (attiecīgā gadījumā)	:
Vadības bloks	:
Pārnesumkārbas smērviela	:	marka un tips
Riepas
Marka	:
Tips	:
Riepu izmēri (priekšējo/aizmugures)	:
Dinamiskais apkārtmērs (m)	:
Riepu spiediens (kPa)	:
(*1) OVC-HEV transportlīdzekļiem norāda attiecībā uz uzlādi noturošo un akumulēto enerģiju patērējošo ekspluatācijas stāvokli.

Transmisijas pārnesumskaitļi (R.T.), galvenās attiecības (R.P.) un (transportlīdzekļa ātrums (km/h))/(motora apgriezieni (1 000 (min-1)) (V1000) katram pārnesumkārbas pārnesumskaitlim (R.B.).

R.B.	R.P.	R.T.	V1000
1.	1/1
2.	1/1
3.	1/1
4.	1/1
5.	1/1
…

1.1.9. ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Maksimālā jauda (kW)	:

1.1.10. VILCES REESS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Ietilpība (Ah)	:
Nominālais spriegums (V)	:

1.1.11. DEGVIELAS ELEMENTS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens degvielas elements, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Maksimālā jauda (kW)	:
Nominālais spriegums (V)	:

1.1.12. ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā)

Var būt vairāk nekā viena energoelektronika (piedziņas konvertors, zema sprieguma sistēma vai lādētājs)

Marka	:
Tips	:
Jauda (kW)	:

1.2. Transportlīdzekļa lielākās vērtības Apraksts

1.2.1. MASA

VH testa masa (kg)

1.2.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)	:
f1 (N/(km/h))	:
f2 (N/(km/h)2)	:
Ciklā vajadzīgā enerģija (J)	:
Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce	:
Ceļa slodzes saimes identifikators	:

1.2.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)	:	1./2./3.a/3.b klase
Nominālās jaudas un pašmasas attiecība (PMR)(W/kg)	:	(attiecīgā gadījumā)
Maksimālā ātruma process mērījuma laikā	:	jā/nē
Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h)	:
Samazināšana (attiecīgā gadījumā)	:	jā/nē
Samazinājuma koeficients fdsc	:
Cikla attālums (m)	:
Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)	:	attiecīgā gadījumā

1.2.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma aprēķināšanas versija		(norāda piemērojamo Regulas (ES) Nr. 2017/1151 grozījumu)
Pārnesuma pārslēgšana	:	Vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata
nmin drive
1. pārnesums	:	… min-1
1. pārnesums līdz 2. pārnesumam	:	… min-1
2. pārnesums līdz apstāšanās stāvoklim:	:	… min-1
2. pārnesums	:	… min-1
3. pārnesums un nākamie	:	… min-1
1. pārnesumu neņem vērā	:	jā/nē
n_95_augsts katram pārnesumam	:	… min-1
n_min_drive_iestatījums paātrinājuma/vienmērīga ātruma fāzēs (n_min_drive_up)	:	… min-1
n_min_drive_iestatījums palēninājuma fāzēs (nmin_drive_down)	:	… min-1
t_start_phase	:	…s
n_min_drive_start	:	… min-1
N_min_drive_up_start	:	… min-1
izmanto ASM	:	jā/nē
ASM vērtības	:

1.3. Transportlīdzekļa mazākās vērtības apraksts (attiecīgā gadījumā)

1.3.1. MASA

VL testa masa (kg)

1.3.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)	:
f1 (N/(km/h))	:
f2 (N/(km/h)2)	:
Ciklā vajadzīgā enerģija (J)	:
Δ(CD×Af)LH (m2)	:
Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce	:
Ceļa slodzes saimes identifikators	:

1.3.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)	:	1./2./3.a/3.b klase
Nominālās jaudas un pašmasas attiecība (PMR)(W/kg)	:	(attiecīgā gadījumā)
Maksimālā ātruma process mērījuma laikā	:	jā/nē
Transportlīdzekļa maksimālais ātrums	:
Samazināšana (attiecīgā gadījumā)	:	jā/nē
Samazinājuma koeficients fdsc	:
Cikla attālums (m)	:
Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)	:	attiecīgā gadījumā

1.3.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšana

Vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata

1.4. Transportlīdzekļa m vērtības apraksts (attiecīgā gadījumā)

1.4.1. MASA

VM testa masa (kg)

1.4.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)	:
f1 (N/(km/h))	:
f2 (N/(km/h)2)	:
Ciklā vajadzīgā enerģija (J)	:
Δ(CD × Af)LH (m2)	:
Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce	:
Ceļa slodzes saimes identifikators	:

1.4.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)	:	1./2./3.a/3.b klase
Nominālās jaudas un pašmasas attiecība (PMR)(W/kg)	:	(attiecīgā gadījumā)
Maksimālā ātruma process mērījuma laikā	:	jā/nē
Transportlīdzekļa maksimālais ātrums	:
Samazināšana (attiecīgā gadījumā)	:	jā/nē
Samazinājuma koeficients fdsc	:
Cikla attālums (m)	:
Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)	:	attiecīgā gadījumā

1.4.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma pārslēgšana

Vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata

2. TESTU REZULTĀTI

2.1. Tipa pārbaude

Šasijas dinamometra iestatījumu metode	:	Fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu
Dinamometrs 2WD/4WD darbībā	:	2WD/4WD
2WD darbībai griezās nedzenošā ass	:	jā/nē/nepiemēro
Dinamometra darbības režīms.		jā/nē
Brīvskrējiena režīms	:	jā/nē
Papildu iepriekšēja sagatavošana	:	jā/nē apraksts
Nolietošanās koeficienti	:	pieņemts/testēts

2.1.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

Testu datums			:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:	Šasijas dinamometrs, vieta, valsts
Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)	:
Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)	:	transportlīdzekļa centra līnijā/..
Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)	:
IWR Inerces darba rādītājs (%)	:	x,x
RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)	:	x,xx
Apraksts par braukšanas cikla pieņemto novirzi	:	PEV pirms apstāšanās kritērijiem vai Pilnībā iedarbināts paātrinājuma pedālis

2.1.1.1. Piesārņotāju emisijas (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.1.1. Piesārņotāju emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam režīmam, ko var izvēlēties vadītājs (dominējošais režīms vai labākais režīms, kā arī sliktākais režīms attiecīgā gadījumā)

1. tests

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+ NOx b)	Cietdaļiņas	Daļiņu skaits
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Izmērītās vērtības
Reģenerācijas koeficienti (Ki)(2) Pieskaitāmie
Reģenerācijas koeficienti (Ki)(2) Piereizināmie:
Nolietošanās koeficienti (DF) — pieskaitāmie
Nolietošanās koeficienti (DF) — piereizināmie
Galīgās vērtības
Robežvērtības

2) Skatīt Ki saimes ziņojumu(-s)	:
1. tipa/I veikts Ki noteikšanai	:	ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XXI pielikuma 4. papildpielikums (1)
Reģenerācijas saimes identifikators	:
(1) Norādīt pēc vajadzības

2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 1) /piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

2.1.1.1.2. OVC-HEV piesārņotāju emisijas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā

1. tests

Ir jābūt atbilstībai piesārņotāju emisiju robežvērtībām, un turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto par katru braukšanas testa ciklu.

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+NOx b)	Cietdaļiņas	Daļiņu skaits
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Izmērītās atsevišķa cikla vērtības
Atsevišķa cikla robežvērtības

2. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 1) /piesārņotāju dēļ (90 % no robežvērtībām) / abu dēļ

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā): CO2 dēļ (dCO2 2)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

2.1.1.1.3. OVC-HEV UF-SVĒRTĀS PIESĀRŅOTĀJU EMISIJAS

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+NOx b)	Cietdaļiņas	Daļiņu skaits
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Aprēķinātās vērtības

2.1.1.2. CO2 emisijas (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.2.1. CO2 emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV un OVC-HEV uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam (dominējošais režīms vai labākais režīms, kā arī sliktākais režīms attiecīgā gadījumā)

1. tests

CO2 emisija	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Izmērītā vērtība MCO2,p,1					—
Ņemot vērā ātrumu un attālumu koriģētā vērtība MCO2,p,1b / MCO2,c,2
RCB korekcijas koeficients: 5)
MCO2,p,3 / MCO2,c,3
Reģenerācijas koeficienti (Ki) Pieskaitāmie
Reģenerācijas koeficienti (Ki) Piereizināmie
MCO2,c,4	—
AFKi= MCO2,c,3 / MCO2,c,4	—
MCO2,p,4 / MCO2,c,4					—
ATCT korekcija (FCF) (4)
Pagaidu vērtības MCO2,p,5 / MCO2,c,5
Paziņotā vērtība	—	—	—	—
dCO2 1 * paziņotā vērtība	—	—	—	—

4) FCF: saimes korekcijas koeficients reprezentatīvu reģionālo temperatūras apstākļu koriģēšanai (ATCT)
Skatīt FCF saimes ziņojumu(-s):	:
ATCT saimes identifikators	:
5) korekcija, kā minēts Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 2. papildinājuma 6. papildpielikumā pilnībā ICE transportlīdzekļiem un Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 2. papildinājuma 8. papildpielikumā HEV transportlīdzekļiem (KCO2)

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums

CO2 emisija (g/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana MCO2,p,6/ MCO2,c,6
Sinhronizēšana MCO2,p,7 / MCO2,c,7
Galīgās vērtības MCO2,p,H / MCO2,c,H

Informācija par OVC-HEV ražošanas atbilstību

Kombinētais

CO2 emisija (g/km)

MCO2,CS,COP

AFCO2,CS

2.1.1.2.2. OVC-HEV CO2 emisijas masas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gadījumā

1. tests

CO2 emisijas masa (g/km)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība MCO2,CD
Paziņotā vērtība
dCO2 1

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums

CO2 emisijas masa (g/km)	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana MCO2,CD
Galīgā vērtība MCO2,CD

2.1.1.2.4. OVC-HEV UF-svērtā CO2 emisijas masa

CO2 emisijas masa (g/km)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība MCO2,svērtā

2.1.1.3. DEGVIELAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.3.1. Degvielas patēriņš transportlīdzekļiem, kuriem ir tikai iekšdedzes motors, NOVC-HEV transportlīdzekļiem un OVC-HEV transportlīdzekļiem uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam (dominējošais režīms vai labākais režīms, kā arī sliktākais režīms attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Galīgās vērtības FCp,H / FCc,H (1)
(1) Aprēķināts no sinhronizētajām CO2 vērtībām

A-Iebūvēta degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa pārraudzība 4a. pantā minētajiem transportlīdzekļiem

a. Datu pieejamība

XXII pielikuma 3. punktā uzskaitītie parametri ir pieejami: jā/nepiemēro

b. Precizitāte (attiecīgā gadījumā)

Degviela_patērētāWLTP (litri) (1)	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 1. tests	x,xxx
	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 2. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xxx
	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 3. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xxx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 1. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xxx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 2. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xxx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 3. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xxx
	Kopā	x,xxx
Degviela_patērētāOBFCM (litri) (1)	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 1. tests	x,xx
	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 2. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xx
	Transportlīdzekļa LIELĀKĀ vērtība — 3. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 1. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 2. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xx
	Transportlīdzekļa MAZĀKĀ vērtība — 3. tests (attiecīgā gadījumā)	x,xx
	Kopā	x,xx
Precizitāte (1)		x,xxx
(1) saskaņā ar XXII pielikumu

2.1.1.3.2. OVC-HEV DEGVIELAS PATĒRIŅŠ AKUMULĒTO ENERĢIJU PATĒRĒJOŠA 1. TIPA TESTA GADĪJUMĀ

1. tests

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība FCCD

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana FCCD
Galīgā vērtība FCCD

2.1.1.3.3. OVC-HEV UF-svērtais degvielas patēriņš

Degvielas patēriņš (l/100 km)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība FCsvērtā

2.1.1.3.4. NOVC-FCHV transportlīdzekļu degvielas patēriņš uzlādi noturoša 1. tipa testa gadījumā

Turpmāk norādītie punkti ir jāatkārto katram testētajam darbības režīmam (dominējošais režīms vai labākais režīms, kā arī sliktākais režīms attiecīgā gadījumā)

Degvielas patēriņš (kg/100 km)	Kombinētais
Izmērītās vērtības
RCB korekcijas koeficients
Galīgās vērtības FCc

2.1.1.4. NOBRAUKUMS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.4.1. OVC-HEV nobraukums (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.4.1.1. Kopējais pilnuzlādes nobraukums

1. tests

AER (km)	Pilsētā	Kombinētais
Izmērītās/aprēķinātās vērtības AER
Paziņotā vērtība	—

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums

AER (km)	Pilsētā	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana AER (attiecīgā gadījumā)
Galīgās vērtības AER

2.1.1.4.1.2. Līdzvērtīgs kopējais pilnuzlādes nobraukums

EAER (km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Pilsētā	Kombinētais
Galīgās vērtības EAER

2.1.1.4.1.3. Faktiskais nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

RCDA (km)	Kombinētais
Galīgās vērtības RCDA

2.1.1.4.1.4. Cikla pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

1. tests

RCDC (km)	Kombinētais
Galīgā vērtība RCDC
Pārejas cikla indeksa numurs
Apstiprināšanas cikla REEC (%)

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

2.1.1.4.2. PEV nobraukums — tīrais pilnuzlādes nobraukums (attiecīgā gadījumā)

1. tests

PER (km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Pilsētā	Kombinētais
Aprēķinātās vērtības PER
Paziņotā vērtība	—	—	—	—	—

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums

PER (km)	Pilsētā	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana PER
Galīgās vērtības PER

2.1.1.5. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

2.1.1.5.1. OVC-HEV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā)

2.1.1.5.1.1. Elektroenerģijas patēriņš (EC)

EC (Wh/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Pilsētā	Kombinētais
Galīgās vērtības EC

2.1.1.5.1.2. UF-svērtais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš

1. tests

ECAC,CD (Wh/km)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība ECAC,CD

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums (attiecīgā gadījumā)

ECAC,CD (Wh/km)	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana ECAC,CD
Galīgā vērtība

2.1.1.5.1.3. UF-svērtais elektroenerģijas patēriņš

1. tests

ECAC,weighted (Wh)	Kombinētais
Aprēķinātā vērtība ECAC,weighted

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

Secinājums (attiecīgā gadījumā)

ECAC,weighted (Wh/km)	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana ECAC,weighted
Galīgā vērtība

2.1.1.5.1.4. Informācija par COP

	Kombinētais
Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km) ECDC,CD,COP
AFEC,AC,CD

2.1.1.5.2. PEV elektroenerģijas patēriņš (attiecīgā gadījumā)

1. tests

EC (Wh/km)	Pilsētā	Kombinētais
Aprēķinātās vērtības EC
Paziņotā vērtība	—

2. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

3. tests (attiecīgā gadījumā)

Pieraksta testa rezultātus saskaņā ar 1. testa tabulu

EC (Wh/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Pilsētā	Kombinētais
Vidējās vērtības noteikšana EC
Galīgās vērtības EC

Informācija par COP

	Kombinētais
Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km) ECDC,COP
AFEC

2.1.2. TRANSPORTLĪDZEKĻA MAZĀKĀ VĒRTĪBA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Atkārto 2.1.1. punktu

2.1.3. TRANSPORTLĪDZEKĻA M VĒRTĪBA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Atkārto 2.1.1. punktu

2.1.4. EMISIJU VĒRTĪBU GALĪGIE KRITĒRIJI (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+ NOx b)	PM	PN
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Augstākās vērtības (1)
(1) katram piesārņotājam visos VH, VL (attiecīgā gadījumā) un VM (attiecīgā gadījumā) testu rezultātos

2.2. 2. Tipa (a) Tests

Ietver emisiju datus, kas nepieciešami tehniskās apskates testam

Tests	CO (% tlp)	Lambda ()	Motora apgriezienu skaits (min-1)	Eļļas temperatūra (°C)
Brīvgaitā		—
Pie augstiem brīvgaitas apgriezieniem
(1) Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts)

2.3. 3. tipa (a) tests

Kartera gāzu emisijas atmosfērā: nav

2.4. 4. tipa (a) tests

Saimes identifikators	:
Skatīt ziņojumu(-s)	:

2.5. 5. tipa tests

Saimes identifikators	:
Skatīt ilgizturīguma saimes ziņojumu(-s)	:
1. tipa/I cikls emisiju kritēriju testēšanai	:	ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XXI pielikuma 4. papildpielikums (1)
(1) Norādīt pēc vajadzības

2.6. RDE tests

RDE saimes numurs	:	MSxxxx
Skatīt saimes ziņojumu(-s)	:

2.7. 6. tipa (a) tests

Saimes identifikators
Testu datums	:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Šasijas dinamometra iestatījumu metode	:	brīvskrējiens (ceļa slodzes atsauce)
Inerces masa (kg)	:
Ja ir novirze no 1. tipa testa transportlīdzekļa	:
Riepas	:
Marka	:
Tips	:
Riepu izmēri (priekšējo/aizmugures)	:
Dinamiskais apkārtmērs (m)	:
Riepu spiediens (kPa)	:

Piesārņotāji		CO (g/km)	HC (g/km)
Tests	1
	2
	3
Vidēji
Robežvērtība

2.8. Iebūvētā diagnostikas sistēma

Saimes identifikators	:
Skatīt saimes ziņojumu(-s)	:

2.9. Dūmainības (b) tests

2.9.1. VIENMĒRĪGU APGRIEZIENU TESTS

Skatīt saimes ziņojumu(-s)

2.9.2. BRĪVĀ PAĀTRINĀJUMA TESTS

Izmērītā absorbcijas vērtība (m–1)	:
Koriģētā absorbcijas vērtība (m–1)	:

2.10. Dzinēja jauda

Sk. ziņojumu(-s) vai apstiprinājuma numuru

2.11. Temperatūras informācija saistībā ar transportlīdzekļa lielāko vērtību (VH)

Sliktākā režīma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšana	:	jā/nē (1)
ATCT saime, kurā ietilpst viena interpolācijas saime	:	jā/nē (1)
Motora dzesēšanas šķidruma temperatūra izgarojumu uztveršanas laika beigās (°C)	:
Vidējā izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra pēdējās 3 stundās (°C)	:
Starpība starp motora dzesēšanas šķidruma beigu temperatūru un vidējo izgarojumu uztveršanas zonas temperatūru pēdējās 3 stundās ΔT_ATCT (°C)	:
Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (s)	:
Temperatūras devēja atrašanās vieta	:
Motora izmērītā temperatūra	:	eļļa / dzesēšanas šķidrums
(1) ja “jā”, pēdējās sešas rindas nepiemēro

Testa ziņojuma pielikumi

(nav piemērojams ATCT testam un PEV),

1. Visi ievaddati korelācijas rīkam, kā uzskaitīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 I pielikuma 2.4. punktā (Korelācijas regulās).

Ievaddatu datnes atsauce: …

2. Aizpilda korelācijas datni, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 I pielikuma 3.1.1.2. punktā:

3. Pilnībā ICE un NOVC-HEV

NEDC korelācijas rezultāti			transportlīdzekļa lielākā vērtība	transportlīdzekļa mazākā vērtība
NEDC CO2 paziņotā vērtība			xxx,xx	xxx,xx
CO2-rezultāts CO2MPAS (tostarp Ki)			xxx,xx	xxx,xx
CO2-rezultāts kontroltestā vai gadījuma rakstura testā (tostarp Ki)			xxx,xx	xxx,xx
Jaucējkoda numurs
Lēmums pēc gadījuma rakstura testa
Novirzes koeficients (vērtība vai nepiemēro)
Verifikācijas koeficients (0/1/nepiemēro)
Paziņotā vērtība, kas apstiprināta ar (CO2MPAS / divkāršais tests)

CO2-rezultāts CO2MPAS (izņemot Ki)		pilsētas
		ārpilsētas apstākļos
		kombinēts
Fizikālie mērījumu rezultāti
Testa(-u) datums:	1. tests		dd/mm/gggg	dd/mm/gggg
	2. tests
	3. tests
CO2 emisijas kombinētās	1. tests	pilsētas	xxx,xxx	xxx,xxx
		ārpilsētas apstākļos	xxx,xxx	xxx,xxx
		kombinēts	xxx,xxx	xxx,xxx
	2. tests	pilsētas
		ārpilsētas apstākļos
		kombinēts
	3. tests	pilsētas
		ārpilsētas apstākļos
		kombinēts
Ki CO2			1,xxxx
CO2 emisijas kombinētās, tostarp Ki	Vidēji	kombinēts
Salīdzinājums ar paziņoto vērtību (paziņotā-vidējā)/paziņotā %
Ceļa slodzes vērtības testēšanai
f0 (N)			x,x	x,x
f1 (N/(km/h))			x,xxx	x,xxx
f2 (N/(km/h)2)			x,xxxxx	x,xxxxx
inerces klase (kg)
Galīgie rezultāti
NEDC CO2 [g/km]		pilsētas	xxx,xx	xxx,xx
		ārpilsētas apstākļos	xxx,xx	xxx,xx
		kombinēts	xxx,xx	xxx,xx
NEDC FC [l/100 km]		pilsētas	x,xxx	x,xxx
		ārpilsētas apstākļos	x,xxx	x,xxx
		kombinēts	x,xxx	x,xxx

4. OVC-HEV testa rezultāti

4.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

4.1.1. CO2 emisijas masa OVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais (tostarp Ki)
Ki CO2	1,xxxx
MCO2,NEDC_H,test,condition A
MCO2,NEDC_H,test,condition B
MCO2,NEDC_H,test,weighted

4.1.2. OVC-HEV elektroenerģijas patēriņš

Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km)	Kombinētais
ECNEDC_H,test,condition A
ECNEDC_H,test,condition B
ECNEDC_H,test,weighted

4.1.3. Degvielas patēriņš (l/100 km)

Degvielas patēriņš l/100 km	Kombinētais
FCNEDC_L,test,condition A
FCNEDC_L,test,condition B
FCNEDC_L,test,weighted

4.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība (attiecīgā gadījumā)

4.2.1. CO2 emisijas masa OVC-HEV

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais (tostarp Ki)
Ki CO2	1,xxxx
MCO2,NEDC_L,test,condition A
MCO2,NEDC_L,test,condition B
MCO2,NEDC_L,test,weighted

4.2.2. OVC-HEV elektroenerģijas patēriņš

Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km)	Kombinētais
ECNEDC_L,test,condition A
ECNEDC_L,test,condition B
ECNEDC_L,test,weighted

4.2.3. Degvielas patēriņš (l/100 km)

Degvielas patēriņš l/100 km	Kombinētais
FCNEDC_L,test,condition A
FCNEDC_L,test,condition B
FCNEDC_L,test,weighted

II DAĻA

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs ATCT testam.

ZIŅOJUMA numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS
Ražotājs
TEMATS	…
Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)		:
Interpolācijas saimes identifikators(-i)		:
ATCT identifikators		:
Testētais objekts
	Marka		:
	IP identifikators		:
SECINĀJUMS	Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.

VIETA,

DD/MM/GGGG

Vispārīgas piezīmes

Ja ir vairākas iespējas (atsauces), testētā iespēja ir jāapraksta testa ziņojumā.

Ja nav vairāku iespēju, var pietikt ar vienu atsauci uz informācijas dokumentu testa ziņojuma sākumā.

Ikviens tehniskais dienests var ietvert konkrētu papildu informāciju:

kas attiecas uz dzirksteļaizdedzes motoru;

kas attiecas uz kompresijaizdedzes motoru.

1. TESTĒTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS

1.1. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

Transportlīdzekļu numuri	:	Prototipa numurs un VIN
Kategorija	:
Sēdvietu skaits, ieskaitot vadītāja sēdvietu	:
Virsbūve	:
Piedziņas riteņi	:

1.1.1. Spēka pārvada arhitektūra

Spēka pārvada arhitektūra

pilnībā ICE, hibrīds, elektriskais vai degvielas elements

1.1.2. IEKŠDEDZES DZINĒJS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Darbības princips	:	divtaktu/četrtaktu
Cilindru skaits un izkārtojums	:	…
Motora darba tilpums (cm3)	:
Motora brīvgaitas apgriezieni (min-1)	:			±
Motora liels brīvgaitas apgriezieni (min-1) (a)	:			±
Motora nominālā jauda	:		kW		pie	apgr./min
Maksimālais tīrais griezes moments	:		Nm		pie	apgr./min
Motora smērviela	:	marka un tips
Dzesēšanas sistēma	:	Tips: gaiss/ūdens/eļļa
Izolācija	:	materiāls, daudzums, atrašanās vieta, tilpums un masa

1.1.3. TESTA DEGVIELA 1. tipa testam (attiecīgos gadījumos)

Ja ir vairāk nekā viena testa degviela, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:	Benzīns E10 – dīzeļdegviela B7 – LPG – NG – …
Blīvums 15°C temperatūrā	:
Sēra saturs	:	Tikai dīzeļdegvielai B7 un benzīnam E10
IX pielikums	:
Partijas numurs	:
Willans koeficienti (ICE) CO2 emisijām (gCO2/MJ)	:

1.1.4. DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena degvielas padeves sistēma, punkts ir jāatkārto

Tiešā iesmidzināšana	:	ir/nav vai īss apraksts
Transportlīdzekļa degvielas tips	:	Viena degviela / divas degvielas / maināma degviela
Vadības bloks
Daļu atsauce	:	tāpat kā informācijas dokumentā
Testētā programmatūra	:	piemēram, skenēšanas rīka lasījums
Gaisa caurplūduma mērītājs	:
Droseļvārsta korpuss	:
Spiediena devējs	:
Iesmidzināšanas sūknis	:
Iesmidzinātājs(-i)	:

1.1.5. IEPLŪDES SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena ieplūdes sistēma, punkts ir jāatkārto

Pūtes iekārta	:	Jā/nē marka un tips (1)
Starpdzesētājs	:	jā/nē tips (gaiss/gaiss – gaiss/ūdens) (1)
Gaisa filtrs (elements) (1)	:	marka un tips
Ieplūdes klusinātājs (1)	:	marka un tips

1.1.6. IZPLŪDES SISTĒMA UN PRETIZTVAIKOŠANAS SISTĒMA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena, punkts ir jāatkārto

Pirmais katalītiskais neitralizators	:	marka un atsauce (1) princips: trīskomponentu/oksidēšana/NOx uztvērējs/NOx uzglabāšanas sistēma/selektīva katalītiskā reducēšana...
Otrais katalītiskais neitralizators	:	marka un atsauce (1) princips: trīskomponentu/oksidēšana/NOx uztvērējs/NOx uzglabāšanas sistēma/selektīva katalītiskā reducēšana...
Cietdaļiņu filtrs	:	ar/bez/nepiemēro katalizēts: jā/nē marka un atsauce (1)
Atsauce un skābekļa devēja(-u) novietojums	:	pirms katalizatora/aiz katalizatora
Gaisa iesmidzināšana	:	ar/bez/nepiemēro
EGR	:	ar/bez/nepiemēro dzesēta/nedzesēta HP/LP
Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma	:	ar/bez/nepiemēro
Atsauce un NOx devēja(-u) novietojums	:	Pirms/aiz
Vispārīgs apraksts (1)	:

1.1.7. SILTUMA UZGLABĀŠANAS IERĪCE (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena siltuma uzglabāšanas ierīce, punkts ir jāatkārto

Siltuma uzglabāšanas ierīce	:	jā/nē
Siltumietilpība (uzglabātā entalpija J)	:
Siltumatdeves laiks (s)	:

1.1.8. TRANSMISIJA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena transmisija, punkts ir jāatkārto

Pārnesumkārba	:	manuālā/automātiskā/nepārtrauktā variēšana
Pārnesumu pārslēgšanas procedūra
Dominējošais režīms	:	jā/nē parastais/drive/eko
Labākais režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)	:
Sliktākais režīms CO2 emisijām un degvielas patēriņam (attiecīgā gadījumā)	:
Vadības bloks	:
Pārnesumkārbas smērviela	:	marka un tips
Riepas
Marka	:
Tips	:
Riepu izmēri (priekšējo/aizmugures)	:
Dinamiskais apkārtmērs (m)	:
Riepu spiediens (kPa)	:

R.B.	R.P.	R.T.	V1000
1.	1/1
2.	1/1
3.	1/1
4.	1/1
5.	1/1
…

1.1.9. ELEKTRISKA IEKĀRTA (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena elektriskā iekārta, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Maksimālā jauda (kW)	:

1.1.10. VILCES REESS (attiecīgā gadījumā)

Ja ir vairāk nekā viena vilces REESS, punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Ietilpība (Ah)	:
Nominālais spriegums (V)	:

1.1.11. ENERGOELEKTRONIKA (attiecīgā gadījumā)

Var būt vairāk nekā viena energoelektronika (piedziņas konvertors, zema sprieguma sistēma vai lādētājs)

Marka	:
Tips	:
Jauda (kW)	:

1.2. TRANSPORTLĪDZEKĻA APRAKSTS

1.2.1. MASA

VH testa masa (kg)

1.2.2. CEĻA SLODZES PARAMETRI

f0 (N)	:
f1 (N/(km/h))	:
f2 (N/(km/h)2)	:
f2_TReg (N/(km/h)2)	:
Ciklā vajadzīgā enerģija (J)	:
Ceļa slodzes testa ziņojuma atsauce	:
Ceļa slodzes saimes identifikators	:

1.2.3. CIKLA ATLASES PARAMETRI

Cikls (bez samazinājuma)	:	1./2./3.a/3.b klase
Nominālās jaudas un pašmasas attiecība (PMR)(W/kg)	:	(attiecīgā gadījumā)
Maksimālā ātruma process mērījuma laikā	:	jā/nē
Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h)	:
Samazināšana (attiecīgā gadījumā)	:	jā/nē
Samazinājuma koeficients fdsc	:
Cikla attālums (m)	:
Vienmērīgs ātrums (saīsinātas testa procedūras gadījumā)	:	attiecīgā gadījumā

1.2.4. PĀRNESUMA PĀRSLĒGŠANAS PUNKTS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Pārnesuma aprēķināšanas versija		(norāda piemērojamo Regulas (ES) Nr. 2017/1151 grozījumu)
Pārnesuma pārslēgšana	:	Vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata
nmin drive
1. pārnesums	:	… min-1
1. pārnesums līdz 2. pārnesumam	:	… min-1
2. pārnesums līdz apstāšanās stāvoklim:	:	… min-1
2. pārnesums	:	… min-1
3. pārnesums un nākamie	:	… min-1
1. pārnesumu neņem vērā	:	jā/nē
n_95_augsts katram pārnesumam	:	… min-1
n_min_drive_iestatījums paātrinājuma/vienmērīga ātruma fāzēs (n_min_drive_up)	:	… min-1
n_min_drive_iestatījums palēninājuma fāzēs (nmin_drive_down)	:	… min-1
t_start_fāze	:	…s
n_min_drive_start	:	… min-1
N_min_drive_up_start	:	… min-1
izmanto ASM	:	jā/nē
ASM vērtības	:

2. TESTU REZULTĀTI

Šasijas dinamometra iestatījumu metode	:	Fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu
Dinamometrs 2WD/4WD darbībā	:	2WD/4WD
2WD darbībai griezās nedzenošā ass	:	jā/nē/nepiemēro
Dinamometra darbības režīms		jā/nē
Brīvskrējiena režīms	:	jā/nē

2.1. TESTS 14 °C TEMPERATŪRĀ

Testu datums			:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)	:
Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)	:	transportlīdzekļa centra līnijā/..
Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)	:
IWR Inerces darba rādītājs (%)	:	x,x
RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)	:	x,xx
Apraksts par braukšanas cikla pieņemto novirzi	:	Pilnībā iedarbināts paātrinājuma pedālis

2.1.1. Piesārņotāju emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV transportlīdzeklim un OVC-HEV transportlīdzeklim uzlādi noturoša režīma gadījumā

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+NOx b)	Cietdaļiņas	Daļiņu skaits
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Izmērītās vērtības
Robežvērtības

2.1.2. CO2 emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV transportlīdzeklim un OVC-HEV transportlīdzeklim uzlādi noturošu testu gadījumā

CO2 emisija (g/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Izmērītā vērtība MCO2,p,1					—
Ņemot vērā ātrumu un attālumu koriģētā vērtība MCO2,p,1b / MCO2,c,2
RCB korekcijas koeficients (1)
MCO2,p,3 / MCO2,c,3
(1) korekcija, kā minēts šīs regulas XXI pielikuma 2. papildinājuma 6. papildpielikumā ICE transportlīdzekļiem, KCO2 — HEV transportlīdzekļiem

2.2 TESTS 23 °C TEMPERATŪRĀ

Sniedz informāciju vai atsaucas uz 1. tipa testa ziņojumu

Testu datums			:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Dzesēšanas ventilatora apakšējās malas augstums virs zemes (cm)	:
Ventilatora centra pozīcija šķērsvirzienā (ja mainīta pēc ražotāja pieprasījuma)	:	transportlīdzekļa centra līnijā/..
Attālums no transportlīdzekļa priekšas (cm)	:
IWR Inerces darba rādītājs (%)	:	x,x
RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda (km/h)	:	x,xx
Apraksts par braukšanas cikla pieņemto novirzi	:	Pilnībā iedarbināts paātrinājuma pedālis

2.2.1. Piesārņotāju emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV transportlīdzeklim un OVC-HEV transportlīdzeklim uzlādi noturoša režīma gadījumā

Piesārņotāji	CO	THC a)	NMHC a)	NOx	THC+NOx b)	Cietdaļiņas	Daļiņu skaits
Piesārņotāji	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(mg/km)	(#.1011/km)
Galīgās vērtības
Robežvērtības

2.2.2. CO2 emisijas transportlīdzeklim ar vismaz vienu iekšdedzes motoru, NOVC-HEV transportlīdzeklim un OVC-HEV transportlīdzeklim uzlādi noturošu testu gadījumā

CO2 emisija (g/km)	Zems	Vidējs	Augsts	Ļoti augsts	Kombinētais
Izmērītā vērtība MCO2,p,1					—
Ņemot vērā ātrumu un attālumu koriģētā vērtība MCO2,p,1b / MCO2,c,2
RCB korekcijas koeficients (1)
MCO2,p,3 / MCO2,c,3
(1) korekcija, kā minēts šīs regulas XXI pielikuma 2. papildinājuma 6. papildpielikumā ICE transportlīdzekļiem un Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 2. papildinājuma 8. papildpielikumā HEV transportlīdzekļiem (KCO2)

2.3 SECINĀJUMS

CO2 emisija (g/km)	Kombinētais
ATCT (14°C) MCO2,Treg
1. tips (23°C) MCO2,23°
Saimes korekcijas koeficients (FCF)

2.4. ATSKAITES TRANSPORTLĪDZEKĻA TEMPERATŪRAS DATI PĒC 23 °C TESTA

Sliktākā režīma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšana	:	jā/nē (1)
ATCT saime, kurā ietilpst viena interpolācijas saime	:	jā/nē (1)
Motora dzesēšanas šķidruma temperatūra izgarojumu uztveršanas laika beigās (°C)	:
Vidējā izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra pēdējās 3 stundās (°C)	:
Starpība starp motora dzesēšanas šķidruma beigu temperatūru un vidējo izgarojumu uztveršanas zonas temperatūru pēdējās 3 stundās ΔT_ATCT (°C)	:
Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks tsoak_ATCT (s)	:
Temperatūras devēja atrašanās vieta	:
Motora izmērītā temperatūra	:	eļļa / dzesēšanas šķidrums
(1) ja “jā”, pēdējās sešas rindas nepiemēro

8.b papildinājums

Ceļa slodzes testa ziņojuma

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs ceļa slodzes noteikšanas testam

ZIŅOJUMA numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS
Ražotājs
TEMATS	Transportlīdzekļa ceļa slodzes noteikšana /...
Ceļa slodzes saimes identifikators(-i)		:
Testētais objekts
	Marka	:
	Tips	:
SECINĀJUMS	Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.

VIETA,

DD/MM/GGGG

1. ATTIECĪGAIS(-IE) TRANSPORTLĪDZEKLIS(-ĻI)

Attiecīgā(-s) marka(-s)	:
Attiecīgais(-ie) tips(-i)	:
Komerciāls apraksts	:
Maksimālais ātrums (km/h)	:
Dzenošā(-s) ass(-is)	:

2. TESTĒTĀ(-O) TRANSPORTLĪDZEKĻA(-U) APRAKSTS

Ja nav interpolācijas: ir jāapraksta sliktākā gadījuma transportlīdzeklis (attiecībā uz vajadzīgo enerģiju)

2.1. Aerodinamiskā tuneļa metode

Apvienojumā ar

transmisijas dinamometrs [plakansiksnas] vai dinamometriskais [šasijas] stends

2.1.1. Vispārīgi

	Aerodinamiskais tunelis		Dinamometrs
	HR	LR	HR	LR
Marka
Tips
Versija
Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC 3. klases ciklā (kJ)
Novirze no ražojumu sērijas	—	—
Nobraukums (km)	—	—

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Marka	:
Tips	:
Versija	:
Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC (kJ)	:
Novirze no ražojumu sērijas	:
Nobraukums (km)	:

2.1.2. Masa

	Dinamometrs
	HR	LR
Testa masa (kg)
Vidējā masa mav (kg)
Vērtība mr (kg uz asi)
M kategorijas transportlīdzeklis: transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)
N kategorijas transportlīdzeklis: masas sadalījums (kg vai %)

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Testa masa (kg)	:
Vidējā masa mav (kg)	:	(vidējā pirms un pēc testa)
Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa:	:
Neobligātā aprīkojuma aplēstā vidējā aritmētiskā masa	:
M kategorijas transportlīdzeklis: transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)	:
N kategorijas transportlīdzeklis: masas sadalījums (kg vai %)	:

2.1.3. Riepas

	Aerodinamiskais tunelis		Dinamometrs
	HR	LR	HR	LR
Izmēru apzīmējums
Marka
Tips
Rites pretestība
Priekšējās (kg/t)	—	—
Aizmugurējās (kg/t)	—	—
Spiediens riepās
Priekšējām (kPa)	—	—
Aizmugurējām (kPa)	—	—

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Izmēru apzīmējums
Marka	:
Tips	:
Rites pretestība
Priekšējās (kg/t)	:
Aizmugurējās (kg/t)	:
Spiediens riepās
Priekšējām (kPa)	:
Aizmugurējām (kPa)	:

2.1.4. Virsbūve

	Aerodinamiskais tunelis
	HR	LR
Tips	AA/AB/AC/AD/AE/AF BA/BB/BC/BD
Versija
Aerodinamiskās ierīces
Pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas	jā/nē un attiecīgā gadījumā uzskaitīt
Uzstādīto aerodinamisko iespēju saraksts
Delta (CD × Af)LH salīdzinājumā ar HR (m2)	—

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Virsbūves formas apraksts	:	Kvadrātveida kaste (ja nevar noteikt reprezentatīvu virsbūves formu nokomplektētam transportlīdzeklim)
Frontālā daļa Afr (m2)	:

2.2. UZ CEĻA

2.2.1. Vispārīgi

	HR	LR
Marka
Tips
Versija
Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC 3. klases ciklā (kJ)
Novirze no ražojumu sērijas
Nobraukums

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Marka	:
Tips	:
Versija	:
Ciklā vajadzīgā enerģija visā WLTC (kJ)	:
Novirze no ražojumu sērijas	:
Nobraukums (km)	:

2.2.2. Masa

	HR	LR
Testa masa (kg)
Vidējā masa mav (kg)
Vērtība mr (kg uz asi)
M kategorijas transportlīdzeklis: transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)
N kategorijas transportlīdzeklis: masas sadalījums (kg vai %)

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Testa masa (kg)	:
Vidējā masa mav (kg)	:	(vidējā pirms un pēc testa)
Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa:	:
Neobligātā aprīkojuma aplēstā vidējā aritmētiskā masa	:
M kategorijas transportlīdzeklis: transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi (%)
N kategorijas transportlīdzeklis: masas sadalījums (kg vai %)

2.2.3. Riepas

	HR	LR
Izmēru apzīmējums
Marka
Tips
Rites pretestība
Priekšējās (kg/t)
Aizmugurējās (kg/t)
Spiediens riepās
Priekšējām (kPa)
Aizmugurējām (kPa)

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Izmēru apzīmējums	:
Marka	:
Tips	:
Rites pretestība
Priekšējās (kg/t)	:
Aizmugurējās (kg/t)	:
Spiediens riepās
Priekšējām (kPa)	:
Aizmugurējām (kPa)	:

2.2.4. Virsbūve

	HR	LR
Tips	AA/AB/AC/AD/AE/AF BA/BB/BC/BD
Versija
Aerodinamiskās ierīces
Pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas	jā/nē un attiecīgā gadījumā uzskaitīt
Uzstādīto aerodinamisko iespēju saraksts
Delta (CD × Af)LH salīdzinājumā ar HR (m2)	—

Vai (ceļa slodzes matricas saimes gadījumā):

Virsbūves formas apraksts	:	Kvadrātveida kaste (ja nevar noteikt reprezentatīvu virsbūves formu nokomplektētam transportlīdzeklim)
Frontālā daļa Afr (m2)	:

2.3. SPĒKA PĀRVADS

2.3.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

Motora kods	:
Pārnesumkārbas tips	:	manuālā, automātiskā, CVT
Transmisijas modelis (ražotāja kodi)	:	(griezes momenta vērtība un sajūgu skaits à, ko norādīs informācijas dokumentā)
Ietvertie transmisijas modeļi (ražotāja kodi)	:
Motora apgriezienu skaits, ko dala ar transportlīdzekļa ātrumu	:	Pārnesums	Pārnesuma skaitlis	N/V attiecība
		1.	1/..
		2.	1..
		3.	1/..
		4.	1/..
		5.	1/..
		6.	1/..
		..
		..
Elektriskā(-s) iekārta(-s), kas savienota(-s) pozīcijā N	:	n/a (nav elektriskās iekārtas vai nav brīvskrējiena režīma)
Elektrisko iekārtu tips un skaits	:	konstrukcijas tips: asinhrona/sinhrona…
Dzesētāja veids	:	gaiss, šķidrums …

2.3.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība

Atkārto 2.3.1. punktu ar VL datiem

2.4. TESTU REZULTĀTI

2.4.1. Transportlīdzekļa lielākā vērtība

Testu datumi

dd/mm/gggg (aerodinamiskais tunelis)

dd/mm/gggg (dinamometrs)

vai

dd/mm/gggg (uz ceļa)

UZ CEĻA

Testa metode	:	brīvskrējiens vai griezes momenta skaitītāja metode
Iekārta (nosaukums / atrašanās vieta / trases atsauce)	:
Brīvskrējiena režīms	:	j/n
Riteņu iestatījuma regulējums	:	Savirzes un sāngāzuma vērtības
Maksimālais atskaites ātrums (km/h)	:
Anemometrija	:	stacionāri vai uz ceļa: anemometrijas ietekme (CD × A) un vai tā ir koriģēta.
Intervāla(-u) skaits	:
Vējš	:	vidējais, maksimālais un virziens saistībā ar testa trases virzienu
Gaisa spiediens	:
Temperatūra (vidējā)	:
Vēja korekcija	:	j/n
Riepu spiediena noregulēšana	:	j/n
Faktiskie rezultāti	:	Griezes momenta metode: c0 = c1 = c2 = Brīvskrējiena metode: f0 f1 f2
Galīgie rezultāti		Griezes momenta metode: c0 = c1 = c2 = un f0 = f1 = f2 = Brīvskrējiena metode: f0 = f1 = f2 =

Vai

AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE

Iekārta (nosaukums/atrašanās vieta/dinamometra atsauce)	:
Iekārtu kvalifikācija	:	Ziņojuma atsauce un datums
Dinamometrs
Dinamometra tips	:	transmisijas dinamometrs vai dinamometriskais stends
Metode	:	vienmērīga ātruma vai palēninājuma metode
Uzsildīšana	:	uzsildīšana ar dinamometru vai darbinot transportlīdzekli
Ruļļa līknes korekcija	:	(dinamometriskajam stendam (attiecīgā gadījumā))
Dinamometriskā stenda iestatījumu metode	:	Fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu
Izmērītais aerodinamiskās pretestības koeficients, ko reizina ar frontālo daļu	:	Ātrums (km/h)	CD × A (m2)
		…	…
		…	…
Rezultāts	:	f0 = f1 = f2 =

Vai

CEĻA SLODZES MATRICA UZ CEĻA

Testa metode	:	brīvskrējiens vai griezes momenta skaitītāja metode
Iekārta (nosaukums/atrašanās vieta/trases atsauce)	:
Brīvskrējiena režīms	:	j/n
Riteņu iestatījuma regulējums	:	Savirzes un sāngāzuma vērtības
Maksimālais atskaites ātrums (km/h)	:
Anemometrija	:	stacionāri vai uz ceļa: anemometrijas ietekme (CD × A) un vai tā ir koriģēta.
Intervāla(-u) skaits	:
Vējš	:	vidējais, maksimālais un virziens saistībā ar testa trases virzienu
Gaisa spiediens	:
Temperatūra (vidējā)	:
Vēja korekcija	:	j/n
Riepu spiediena noregulēšana	:	j/n
Faktiskie rezultāti	:	Griezes momenta metode: c0r = c1r = c2r = Brīvskrējiena metode: f0r = f1r = f2r =
Galīgie rezultāti		Griezes momenta metode: c0r = c1r = c2r = un f0r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f2r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) = f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) = Brīvskrējiena metode: f0r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f2r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) = f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

Vai

CEĻA SLODZES MATRICAS AERODINAMISKĀ TUNEĻA METODE

Iekārta (nosaukums/atrašanās vieta/dinamometra atsauce)	:
Iekārtu kvalifikācija	:	Ziņojuma atsauce un datums
Dinamometrs
Dinamometra tips	:	transmisijas dinamometrs vai dinamometriskais stends
Metode	:	vienmērīga ātruma vai palēninājuma metode
Uzsildīšana	:	uzsildīšana ar dinamometru vai darbinot transportlīdzekli
Ruļļa līknes korekcija	:	(dinamometriskajam stendam (attiecīgā gadījumā))
Dinamometriskā stenda iestatījumu metode	:	Fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu
Izmērītais aerodinamiskās pretestības koeficients, ko reizina ar frontālo daļu	:	Ātrums (km/h)	CD × A (m2)
		…	…
		…	…
Rezultāts	:	f0r = f1r = f2r = f0r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f2r (aprēķināts transportlīdzekļa HM vērtībai) = f0r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) = f2r (aprēķināts transportlīdzeklim LM) =

2.4.2. Transportlīdzekļa mazākā vērtība

Atkārto 2.4.1. punktu ar VL datiem

8.c papildinājums

Testa lapas paraugs

“Testa lapa” ietver reģistrētos testa datus, kas nav ietverti nevienā testa ziņojumā.

Tehniskais dienests vai ražotājs saglabā testa lapu(-as) vismaz 10 gadus.

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs testa lapām.

Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 4. papildpielikumā sniegtā informācija
Regulējamu riteņu iestatījumu parametri	:
Koeficienti c0, c1 un c2,	:	c0 = c1 = c2 =
Brīvskrējiena laiki, kas izmērīti dinamometriskajā stendā	:	Atskaites ātrums (km/h)	Brīvskrējiena laiks(-i)
		130
		120
		110
		100
		90
		80
		70
		60
		50
		40
		30
		20
Uz transportlīdzekļa vai tajā var ievietot papildu masu, lai novērstu riepu slīdēšanu	:	masa (kg) uz transportlīdzekļa/transportlīdzeklī
Brīvskrējiena laiki pēc transportlīdzekļa brīvskrējiena procedūras īstenošanas	:	Atskaites ātrums (km/h)	Brīvskrējiena laiks(-i)
		130
		120
		110
		100
		90
		80
		70
		60
		50
		40
		30
		20
Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 5. papildpielikumā sniegtā informācija
NOx konvertora efektivitāte Norādītās koncentrācijas a); b), c), d), kā arī koncentrācija, kad NOx analizators ir NO režīmā, lai kalibrēšanas gāze neizplūstu cauri konvertoram	:	a) = b)= c)= d)= Koncentrācija NO režīmā =
Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikumā sniegtā informācija
Transportlīdzekļa faktiski nobrauktais attālums	:
Manuālās transmisijas transportlīdzeklim — MT transportlīdzeklis, kas nevar sekot cikla līknei. Novirzes no braukšanas cikla	:
Braukšanas līknes rādītāji:
Jāaprēķina šādi rādītāji saskaņā ar SAE J2951 standartu (pārskatīts 2014. gada janvārī)	: :
IWR: Inerces darba rādītājs	:
RMSSE: Vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda	: : :
Cietdaļiņu parauga filtra svēršana
Filtrs pirms testa	:
Filtrs pēc testa	:
Standartfiltrs	:
Katra mērītā savienojuma saturs pēc mērierīces nostabilizēšanās	:
Reģenerācijas koeficienta noteikšana
D ciklu skaits starp diviem WLTC, kuros ir reģenerācijas notikumi	:
To ciklu skaits, kuros tiek veikti emisiju mērījumi (n)	:
Emisiju masas mērījums M′sij katram savienojumam i ciklā j	:
Reģenerācijas koeficienta noteikšana Piemērojamo testa ciklu skaits d, kuros veic mērījumus attiecībā uz pilnīgu reģenerāciju	:
Reģenerācijas koeficienta noteikšana
Msi	:
Mpi	:
Ki	:
Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6.a papildpielikumā sniegtā informācija
ATCT Testa telpas gaisa temperatūra un mitrums, kas noteikts pie transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatora atveres ar minimālo frekvenci 0,1 Hz apmērā.	:	Temperatūras noteikšanas punkts = Treg Faktiskā temperatūras vērtība ± 3 °C testa sākumā ± 5 °C testa laikā
Izgarojumu uztveršanas zonas temperatūra, ko nepārtraukti mēra ar minimālo frekvenci 0,033 Hz.	:	Temperatūras noteikšanas punkts = Treg Faktiskā temperatūras vērtība ± 3 °C testa sākumā ± 5 °C testa laikā
Nodošanas laiks no iepriekšējas sagatavošanas uz izgarojumu uztveršanas zonu	:	≤ 10 minūtes
Laiks no 1. tipa testa beigām līdz atdzesēšanas procedūrai	:	≤ 10 minūtes
Izmērītais izgarojumu uztveršanas laiks, ko reģistrē visās attiecīgajās testa lapās.	:	laiks no beigu temperatūras mērījuma līdz 1. tipa testa beigām 23 °C temperatūrā
Regulas (ES) 2017/1151 VI pielikumā sniegtā informācija
Diennakts tests Apkārtējās vides temperatūra divu diennakts ciklu laikā (pierakstīta vismaz reizi minūtē)	:
Aktīvās ogles tilpnes piepildīšana ar zudumu tvaikiem Apkārtējās vides temperatūra pirmajās 11 stundās (pierakstīta vismaz reizi 10 minūtēs)	:

▼M3

8.d papildinājums

Iztvaikošanas emisiju testa ziņojums

Turpmāk norādītā informācija (attiecīgā gadījumā) ir datu minimums, kas vajadzīgs iztvaikošanas emisiju testam.

ZIŅOJUMA numurs

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS
Ražotājs
TEMATS	…
Iztvaikošanas saimes identifikators		:
Testētais objekts
	Marka	:
SECINĀJUMS	Testētais objekts atbilst tematā minētajām prasībām.

VIETA,

DD/MM/GGGG

Ikviens tehniskais dienests var ietvert papildu informāciju

1. TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTĒTĀS LIELĀKĀS VĒRTĪBAS APRAKSTS:

Transportlīdzekļu numuri	:	Prototipa numurs un VIN
Kategorija	:

1.1. Spēka pārvada arhitektūra

Spēka pārvada arhitektūra

Iekšdedzes, hibrīds, elektriskais vai degvielas elements

1.2. Iekšdedzes motors

Ja ir vairāk nekā viens iekšdedzes motors (ICE), punkts ir jāatkārto

Marka	:
Tips	:
Darbības princips	:	divtaktu/četrtaktu
Cilindru skaits un izkārtojums	:
Motora darba tilpums (cm3)	:
Kompresija	:	jā/nē
Tiešā iesmidzināšana	:	ir/nav vai īss apraksts
Transportlīdzekļa degvielas tips	:	Viena degviela / divas degvielas / maināma degviela
Motora smērviela	:	Marka un tips
Dzesēšanas sistēma	:	Tips: gaiss/ūdens/eļļa

1.4. Degvielas padeves sistēma

Iesmidzināšanas sūknis	:
Iesmidzinātājs(-i)	:
Degvielas tvertne
Slānis(-i)	:	vienslāņa/daudzslāņu
Degvielas tvertnes materiāls	:	metāls / ...
Citu degvielas padeves sistēmas daļu materiāls	:	…
Hermētiska	:	jā/nē
Tvertnes nominālā ietilpība (l)	:
Tilpne
Marka un tips	:
Aktīvās ogles veids	:
Kokogles tilpums (l)	:
Kokogles masa (g)	:
Paziņotais BWC (g)	:	xx,x

2. TESTU REZULTĀTI

2.1. Tilpnes vecināšana stendā

Testu datums	:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Tilpnes vecināšanas testa ziņojums	:
Noslogojums	:
Degvielas specifikācija
Marka	:
Blīvums pie 15 °C (kg/m3)	:
Etanola saturs (%)	:
Partijas numurs	:

2.2. Caurlaidības koeficienta (PF) noteikšana

Testu datums	:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Caurlaidības koeficienta testa ziņojums	:
HC, izmērīts 3. nedēļā, HC3W (mg/24h)	:	xxx
HC, izmērīts 20. nedēļā, HC20W (mg/24h)	:	xxx
Caurlaidības koeficients, PF (mg/24h)	:	xxx

Daudzslāņu tvertņu vai metāla tvertņu gadījumā

Alternatīvais caurlaidības koeficients, PF (mg/24h)

jā/nē

2.3. Izgarojumu tests

Testu datums	:	(diena/mēnesis/gads)
Testa vieta	:
Šasijas dinamometra iestatījumu metode	:	Fiksēta darbība / iteratīvs / alternatīvs ar paša uzsildīšanas ciklu
Dinamometra darbības režīms		jā/nē
Brīvskrējiena režīms	:	jā/nē

2.3.1. Masa

VH testa masa (kg)

2.3.2. Ceļa slodzes parametri

f0 (N)	:
f1 (N/(km/h))	:
f2 (N/(km/h)2)	:

2.3.3. Cikls un pārnesuma pārslēgšanas punkts (attiecīgā gadījumā)

Cikls (bez samazinājuma)		:	1./2./3. klase
Pārnesuma pārslēgšana	:	Vidējais pārnesums ātrumam ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata

2.3.4. Transportlīdzeklis

Testētais transportlīdzeklis	:	VH vai apraksts
Nobraukums (km)	:
Vecums (nedēļas)	:

2.3.5. Testa procedūra un rezultāti

Testa procedūra	:	Nepārtraukta (hermētiskām degvielas tvertnes sistēmām) / Nepārtraukta (nehermētiskām degvielas tvertnes sistēmām) Atsevišķs (hermētiskām degvielas tvertnes sistēmām)
Izgarojumu uztveršanas perioda apraksts (laiks un temperatūra)	:
Degvielas tvaiku mutuļa vērtība (g)	:	xx,x (attiecīgā gadījumā)

Izgarojumu tests	karstuma radītie izgarojumi, MHS	Pirmais 24h periodā, MD1	Otrais 24h periodā, MD2
Vidējā temperatūra (°C)		—	—
Iztvaikošanas emisijas (g/tests)	x,xxx	x,xxx	x,xxx
Galīgais rezultāts, MHS + MD1 + MD2 + (2xPF) (g/tests)	x,xx
Robežvērtība (g/tests)	2,0

▼B

II PIELIKUMS

▼M3

A DAĻA

▼B

EKSPLUATĀCIJAS ATBILSTĪBA

1. IEVADS

▼M3

1.1. Šī daļa attiecas uz M kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, pamatojoties uz tipiem, kas apstiprināti līdz 2018. gada 31. decembrim un reģistrēti līdz 2019. gada 31. augustam, un N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, pamatojoties uz tipiem, kas apstiprināti līdz 2019. gada 31. augustam un reģistrēti līdz 2020. gada 31. augustam.

▼B

2. PRASĪBAS

Ekspluatācijas atbilstības prasības ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 839. punktā un 3., 4. un 5. papildinājumā; izņēmumi minēti turpmākajās iedaļās.

2.1. ANO EEK Noteikumu Nr. 839.2.1. punktu saprot šādi:

Apstiprinātāja iestāde ekspluatācijas atbilstības revīziju veic, pamatojoties uz visu būtisko ražotāja rīcībā esošo informāciju un saskaņā ar tādām pašām ražojumu atbilstības revīzijas procedūrām, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 1. un 2. punktā un minētās direktīvas X pielikuma 1. un 2. punktā. Ja informāciju apstiprinātājai iestādei sniedz no jebkuras apstiprinātājas iestādes vai dalībvalsts ekspluatācijas pārraudzības testa, to pievieno ražotāja ekspluatācijas pārraudzības ziņojumiem.

2.2. ANO EEK Noteikumu Nr. 839.3.5.2. punktu groza, pievienojot šādu jaunu apakšpunktu:

“…

Mazu ražojumu sēriju (kurās ir mazāk par 1 000 transportlīdzekļiem katrā OBD saimē) transportlīdzekļus atbrīvo no minimālajām ekspluatācijas veiktspējas koeficienta (IUPR) prasībām, kā arī no prasības tās apliecināt apstiprinātājai iestādei.”

2.3. Atsauces uz “līgumslēdzējpusēm” saprot kā atsauces uz “dalībvalstīm”.

2.4. ANO EEK Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 2.6. punktu aizstāj ar šādu:

Transportlīdzeklim jāatbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu un ietverts atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK. Tam jābūt reģistrētam un izmantotam Savienībā.

2.5. Atsauci ANO EEK Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 2.2. punktā uz “1958. gada nolīgumu” saprot kā atsauci uz Direktīvu 2007/46/EK.

2.6. ANO EEK Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 2.6. punktu aizstāj ar šādu:

No transportlīdzekļa degvielas tvertnes ņemtajā degvielas paraugā svina un sēra saturam jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/30/EK ( 15 ) noteiktajiem attiecīgajiem standartiem, un nav pieļaujamas nepareizas degvielas izmantošanas pazīmes. Var veikt pārbaudes izpūtējā.

2.7. Atsauci Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 4.1. punktā uz “emisiju testiem saskaņā ar 4.a pielikumu” saprot kā “emisiju testus, ko veic saskaņā ar šīs regulas XXI pielikumu”.

2.8. Atsauci Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 4.1. punktā uz “4.a pielikuma 6.3. punktu” saprot kā atsauci uz “šīs regulas XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2.6. punktu”.

2.9. Atsauci ANO EEK Noteikumu Nr. 833. papildinājuma 4.4. punktā uz “1958. gada nolīgumu” saprot kā atsauci uz “Direktīvas 2007/46/EK 13. panta 1. un 2. punktu”.

▼M3

2.10. ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4. papildinājuma 3.2.1. punktā, 4.2. punktā un 1. un 2. zemsvītras piezīmē atsauce uz robežvērtībām, kas sniegtas 5.3.1.4. punkta 1. tabulā, ir jāsaprot kā atsauce uz 2. tabulu Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā.

▼M3

B DAĻA

JAUNA ATBILSTĪBAS EKSPLUATĀCIJĀ METODIKA

1. Ievads

Šī daļa attiecas uz M kategorijas un N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, pamatojoties uz tipiem, kas apstiprināti pēc 2019. gada janvāra, un uz visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 2019. gada 1. septembra, un uz N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, pamatojoties uz tipiem, kas apstiprināti pēc 2019. gada 1. septembra un reģistrēti pēc 2020. gada 1. septembra.

Tajā ir sniegtas atbilstības ekspluatācijā (ISC) prasības, kas jāievēro, pārbaudot atbilstību emisiju robežvērtībām izpūtējam (tostarp zemā temperatūrā) un iztvaikošanas emisijām transportlīdzekļa parastā lietderīgās izmantošanas laikā līdz pieciem gadiem vai līdz 100 000 km nobraukumam, atkarībā no tā, kas iestāsies drīzāk.

2. Procesa apraksts

B.1. attēls.

Atbilstības ekspluatācijai procesa attēlojums (kur GTAA ir tipa apstiprinātājiestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, un OEM ir ražotājs)

3. ISC saimes noteikšana

ISC saimē ietilpst šādi transportlīdzekļi:

(a)

izpūtēja emisijām (1. tipa un 6. tipa tests) transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas PEMS testa saime, kā norādīts IIIA pielikuma 7. papildinājumā;

(b)

iztvaikošanas emisijām (4. tipa tests) transportlīdzekļi, kas iekļauti iztvaikošanas emisiju saimē, kā norādīts VI pielikuma 5.5. punktā.

4. Informācijas vākšana un sākotnējā riska novērtējums

Tipa apstiprinātājiestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ievāc visu attiecīgo informāciju par iespējamām emisiju neatbilstībām, kas ir būtiska, lai pieņemtu lēmumu, kuru no ISC saimēm pārbaudīt konkrētajā gadā. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ņem vērā konkrēto informāciju, norādot, kuriem transportlīdzekļa tipiem ir augstas emisijas reālos braukšanas apstākļos. Šo informāciju iegūst, izmantojot atbilstīgas metodes, kas var būt tālizpēte, vienkāršotas iebūvētas emisiju pārraudzības sistēmas (SEMS) un testēšana ar PEMS. Lai ISC testiem noteiktu prioritātes, šādas testēšanas laikā vai izmantot novēroto pārsniegumu skaitu un nozīmību.

Šādu ISC pārbaužu ietvaros visi ražotāji tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, sniedz informāciju par garantijas laikā iesniegtajām prasībām attiecībā uz emisijām un ar emisijām saistītiem garantijas remontiem, kas veikti vai reģistrēti tehniskā apkopes laikā; šo informāciju iesniedz formātā, ko saskaņojušas tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, un ražotājs, saņemot tipa apstiprinājumu. Sīki norāda ar emisijām saistīto sastāvdaļu un sistēmu atteiču biežumu un raksturojumu katrai ISC saimei. Ziņojumus iesniedz vismaz reizi gadā katrai ISC saimei periodam, kurā atbilstības ekspluatācijai pārbaudes ir jāveic saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

Pamatojoties uz pirmajā un otrajā daļā sniegto informāciju, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, sākotnēji novērtē risku, ka ISC saime varētu neizpildīt atbilstības ekspluatācijai nosacījumus, un, pamatojoties uz šo vērtējumu, pieņem lēmumu, kuras saimes testēt un kuru tipu testus veikt saskaņā ar ISC noteikumiem. Papildus tam tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, testēšanai var izvēlēties kādas ISC saimes pēc nejaušas atlases principa.

5. ISC tests

Ražotājs veic ISC testu izpūtēja emisijām, kas sastāv vismaz no 1. tipa testa, ko veic visām ISC saimēm. Ražotājs var veikt arī RDE, 4. tipa un 6. tipa testu visām ISC saimēm vai to daļai. Ražotājs paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijai elektronisko platformu.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pārbauda noteiktu daudzumu ISC saimju, kā noteikts 5.4. punktā. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, iekļauj visus ISC testēšanas rezultātus 5.9. punktā norādītajā atbilstības ekspluatācijai elektroniskajā platformā.

Akreditētās laboratorijas vai tehniskie dienesti katru gadu var pārbaudīt jebkādu ISC saimju skaitu. Akreditētās laboratorijas vai tehniskie dienesti paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, visus ISC testēšanas rezultātus, izmantojot 5.9. punktā norādīto atbilstības ekspluatācijai elektronisko platformu.

5.1. Testēšanas kvalitātes nodrošināšana

Pārbaudes struktūrām un laboratorijām, kas veic ISC pārbaudes un kas nav ieceltie tehniskie dienesti, ir jābūt akreditētām saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2012, lai veiktu ISC procedūru. Laboratorijas, kas veic ISC testus un kas nav ieceltie dienesti Direktīvas 2007/46 41. panta nozīmē, drīkst veikt ISC testus tikai tad, ja ir akreditētas saskaņā ar EN ISO/IEC 17025:2017.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, katru gadu veic ražotāja veikto ISC pārbaužu revīziju. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, var arī veikt akreditēto laboratoriju un tehnisko dienestu veikto ISC pārbaužu revīziju. Revīzijas veic, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši ražotāji, akreditēta laboratorija vai tehniskie dienesti, un tajā ir jābūt vismaz sīki izstrādātam ISC ziņojumam, kā noteikts 3. papildinājumā. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, var pieprasīt, lai ražotāji, akreditētās laboratorijas vai tehniskie dienesti sniedz papildu informāciju.

5.2. Akreditēto laboratoriju un tehnisko dienestu veikto testēšanas rezultātu paziņošana

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, akreditētajām laboratorijām vai tehniskajiem dienestiem, kas sniedza testēšanas rezultātus par attiecīgo saimi, paziņo rezultātus par konkrētās ISC saimes atbilstības novērtēšanu, tiklīdz tie ir pieejami, un korektīvos pasākumus.

Testu rezultātus, tostarp sīkus datus par visiem testētajiem transportlīdzekļiem, var publiskot tikai pēc tam, kad tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ir publicējusi ikgadējo ziņojumu vai atsevišķas ISC procedūras rezultātus, vai pēc statistiskās procedūras noslēgšanas (skatīt 5.10. punktu) bez rezultāta. Ja ISC testa rezultāti ir publicēti, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu un kas tos iekļāvusi, sniedz atsauci uz ikgadējo ziņojumu.

5.3. Testu veidi

ISC testus veic tikai transportlīdzekļiem, kas izraudzīti saskaņā ar 1. papildinājumu.

Testējot ISC, 1. tipa testu veic saskaņā ar XXI pielikumu.

Testējot ISC, RDE testus veic saskaņā ar IIIA pielikumu, 4. tipa testus veic saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu un 6. tipa testus veic saskaņā ar VIII pielikumu.

5.4. ISC testēšanas biežums un tvērums

Ražotājs konkrētai ISC saimei atbilstības ekspluatācijai pārbaudes veic ar intervālu, kas nepārsniedz 24 mēnešus.

ISC testu biežums, ko veic tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ir atkarīgs no ISO 31000:2018 standartā “Riska vadība. Principi un vadlīnijas” noteiktās riska novērtēšanas metodes, kurā jāiekļauj saskaņā ar 4. punktu veiktā sākotnējā novērtējuma rezultāti.

No 2020. gada 1. janvāra tipa apstiprinātājas iestādes, kas piešķir tipa apstiprinājumu, veic 1. tipa testu un RDE testu vismaz 5 % no katra ražotāja ISC saimes gadā vai vismaz divām ražotāja ISC saimēm, ja pieejamas. Prasība, ka jātestē vismaz 5 % vai vismaz divas ISC saimes katram ražotājam gadā, neattiecas uz maza apjoma ražotājiem. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, nodrošina iespējami plašāko ISC saimju aptvērumu un transportlīdzekļu vecumu konkrētajā ISC saimē, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 3. punktam. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, katrai ISC saimei, ko tā uzsākusi 12 mēnešu laikā, veic statistisko procedūru.

4. tipa vai 6. tipa testam nav minimālā biežuma prasību.

5.5. Tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ISC testēšanai nepieciešamais finansējums

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības ekspluatācijā testēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz ISC testus, kas tiek veikti līdz 5 % no atbilstības ekspluatācijas laikā saimes katram ražotājam gadā vai vismaz divām ISC saimēm katram ražotājam gadā.

5.6. Testēšanas plāns

Lai veiktu RDE testu ISC saimei, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, izstrādā testēšanas plānu. Plānā ietver testus, lai pārbaudītu ISC atbilstību dažādos testēšanas apstākļos saskaņā ar IIIA pielikumu.

5.7. Transportlīdzekļu atlase ISC testēšanai

Savāktajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka atbilstību ekspluatācijā var novērtēt pienācīgi uzturētiem un lietotiem transportlīdzekļiem. Lai izlemtu, vai transportlīdzekli var izraudzīties ISC testēšanas vajadzībām, izmanto 1. papildinājumā sniegtās tabulas. Veicot pārbaudi saskaņā ar 1. papildinājuma tabulām, dažus transportlīdzekļus var izbrāķēt un tiem neveikt ISC testēšanu, ja ir pierādījums, ka emisiju kontroles sistēmas daļas ir bojātas.

Vienu transportlīdzekli var izmantot vairāku tipu testiem (1. tipa, RDE, 4. tipa, 6. tipa testam) un ziņojumu sagatavošanai, tomēr statistiskās procedūras vajadzībām ņem vērā tikai pirmo derīgo testu no katra tipa.

5.7.1. Vispārīgas prasības

Transportlīdzeklim ir jāpieder ISC saimei, kā norādīts 3. punktā, un jāatbilst 1. pielikuma tabulā noteiktām pārbaudēm. Tam ir jābūt reģistrētam Savienībā, un vismaz 90 % no braukšanas laika tam ir jābūt braukušam pa Savienības ceļiem. Transportlīdzekli var izraudzīties vienā ģeogrāfiskā reģionā, bet tā emisiju testēšanu var veikt citā reģionā.

Izraudzītajiem transportlīdzekļiem ir jābūt ar apkopes pierakstiem, kas parāda, ka transportlīdzeklis ir pareizi uzturēts un tam ir veikta apkope saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un ar emisijām saistīto daļu nomaiņai ir izmantotas tikai oriģinālās daļas.

ISC testēšanai neiekļauj transportlīdzekļus, kuriem ir redzamas norādes par nepareizu ekspluatāciju un neatbilstošu izmantošanu, kas varētu ietekmēt emisiju rādījumus, nesankcionētām manipulācijām vai apstākļiem, kuri varētu izraisīt nedrošu darbību.

Transportlīdzekļiem nedrīkst būt veiktas aerodinamiskas izmaiņas, kuras pirms testēšanas nevar noņemt.

Transportlīdzeklis jāizslēdz no ISC testu kopas, ja iebūvētajā datorā uzglabātā informācija rāda, ka transportlīdzeklis tika ekspluatēts pēc tam, kad uz paneļa bija iededzies kļūdas kods, un nav veikts remonts saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

Transportlīdzeklis jāizslēdz no ISC testu kopas, ja transportlīdzekļa tvertnē ielietā degviela neatbilst piemērojamajiem standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK ( 16 ), vai ja ir pierādījums vai ieraksts, ka iepildīta nepareizā tipa degviela.

5.7.2. Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana

Transportlīdzekļiem, kas apstiprināti testēšanai, pirms vai pēc ISC testa darbībām veic kļūmju diagnostiku un parasto tehnisko apkopi, kas nepieciešama saskaņā ar 1. papildinājumu.

Veic šādas pārbaudes: OBD pārbaudes (veic pirms un pēc testa), vizuālas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nedeg atteices indikatora spuldzītes, pārbauda gaisa filtru, visas dzensiksnas, visu šķidrumu līmeni, radiatora un degvielas iepildes vāciņu, visas vakuuma un degvielas sistēmas šļūtenes un ar pēcapstrādes sistēmu saistītos elektrības vadus, lai pārliecināto par to veselumu, pārbauda aizdedzi, degvielas skaitītāju un piesārņojuma kontroles iekārtas sastāvdaļas, lai pārliecinātos, vai nav iestatījuma kļūdas un/vai nav bijušas nesankcionētas manipulācijas.

Ja transportlīdzeklim līdz nākamajai plānotai tehniskai apkopei trūkst 800 km nobraukuma vai mazāk, veic tehnisko apkopi.

Pirms 4. tipa testa veikšanas logu mazgāšanas šķidrumu nolej un aizstāj ar karstu ūdeni.

Degvielas paraugu paņem un uzglabā saskaņā ar IIIA pielikuma prasībām, lai veiktu turpmāku analīzi, ja tests nebūs iziets.

Visas kļūmes reģistrē. Ja ir bojāta piesārņojuma kontroles iekārta, norāda, ka transportlīdzeklis ir bojāts, un to vairs neizmanto turpmākai testēšanai, bet bojājumu ņem vērā, veicot atbilstības novērtējumu saskaņā ar 6.1. punktu.

5.8. Izlases lielums

Kad ražotājs piesakās 5.10. punktā minētajai statistiskajai procedūrai 1. tipa testam, izlases partiju skaitu nosaka, pamatojoties uz ISC saimes ikgadējo pārdošanas apjomu Savienībā, kā norādīts šajā tabulā:

B.1. tabula.

Izlases partiju skaits ISC testēšanai ar 1. tipa testu

Eiropas Savienībā reģistrēto transportlīdzekļu skaits kalendārajā gadā paraugu ņemšanas periodā	Paraugu partiju skaits (1. tipa tests)
līdz 100 000	1
100 001 līdz 200 000	2
virs 200 000	3

Katrā izlases partijā iekļauj pietiekami daudz transportlīdzekļa tipu, lai nodrošinātu, ka tiek aptverti vismaz 20 % no kopējā saimes noieta. Kad saimei ir jātestē vairāk par vienu izlases partiju, otrajā un trešajā izlases partijā iekļauj transportlīdzekļus, kuru ekspluatācijas apstākļi atšķiras no pirmajā izlases partijā iekļauto transportlīdzekļu ekspluatācijas apstākļiem.

5.9. Atbilstības ekspluatācijai vajadzībām un testēšanai nepieciešamo datu piekļuvei izmanto elektronisko platformu.

Komisija izveido elektronisko platformu, lai veicinātu datu apmaiņu starp, no vienas puses, ražotājiem, akreditētām laboratorijām vai tehniskajiem dienestiem un, no otras puses, tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķir tipa apstiprinājumu, un lai pieņemtu lēmumu par izlases derīgumu vai nederīgumu.

Ražotājs aizpilda 5. panta 12. punktā minēto testēšanas pārredzamības paketi formātā, kas norādīts 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā un šā punkta tabulā, un iesniedz to tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu. 5. papildinājuma 2. tabulu izmanto, lai varētu atlasīt vienas saimes transportlīdzekļus testēšanai un lai kopā ar 1. tabulu varētu sniegt pietiekamu informāciju par testējamajiem transportlīdzekļiem.

Tiklīdz ir pieejama pirmajā punktā minētā elektroniskā platforma, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, šajā platformā augšupielādē 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā sniegto informāciju piecu darba dienu laikā pēc tās saņemšanas.

Visai 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā iekļautajai informācijai ir jābūt bez maksas publiski pieejamai elektroniskā veidā.

Testēšanas pārredzamības paketē iekļauj arī šādu informāciju, ko pēc akreditētās laboratorijas vai tehniskā dienesta pieprasījuma ražotājs iesniedz bez maksas 5 darba dienu laikā.

ID	Ievaddati	Apraksts
1.	Īpaša procedūra transportlīdzekļu pārveidošanai (no 4WD uz 2WD) dinamometra testēšanai, ja pieejama	Kā noteikts XXI pielikuma 6. papildpielikumā; 2.4.2.4. punkts.
2.	Dinamometra režīma instrukcijas, ja pieejamas	Kā iespējot dinamometra režīmu, kā darīts arī TA testu laikā
3.	TA testu lakā izmantotais brīvskrējiena režīms	Ja transportlīdzeklim ir brīvskrējiena režīms, šā režīma iespējošanas instrukcijas
4.	Akumulatora izlādes procedūra (OVC-HEV, PEV)	OEM procedūra, lai iztērētu akumulatoru OVC-HEV sagatavošanai uzlādi noturošiem testiem un PEV akumulatora uzlādēšanai
5.	Visu palīgierīču deaktivēšanas procedūra	Ja izmanto TA laikā

5.10. Statistiskā procedūra

5.10.1. Vispārīgi

Atbilstību ekspluatācijai verificē ar statistisko metodi, ievērojot izlases secīgās ņemšanas vispārīgos principus, lai veiktu pārbaudi pēc pazīmēm. Lai iegūtu derīgu rezultātu 1. tipa testam un RDE testam, minimālais izlases lielums ir trīs transportlīdzekļi un maksimālais kumulatīvais izlases lielums ir desmit transportlīdzekļi.

4. tipa un 6. tipa testiem var izmantot vienkāršoto metodi, proti, atlasa trīs transportlīdzekļus un uzskata, ka tests nav izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to nav izturējuši, un tests ir izturēts, ja visi trīs transportlīdzekļi to ir izturējuši. Gadījumā, ja divi no trim transportlīdzekļiem ir vai nav izturējuši testu, tipa apstiprinātāja iestāde var izlemt veikt papildu testus vai novērtēt atbilstību saskaņā ar 6.1. punktu.

Testa rezultātus nereizina ar nolietošanās koeficientiem.

Transportlīdzekļiem, kuriem paziņotās maksimālās RDE vērtības, kas norādītas atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, kā norādīts Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā, ir zemākas nekā emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pieteikumā, atbilstību pārbauda, ņemot vērā paziņoto maksimālo RDE vērtību, kas palielināta par IIIA pielikuma 2.1.1. punktā noteikto pielaidi, un ņemot vērā tā paša pielikuma 2.1. iedaļā noteikto robežvērtību, ko nedrīkst pārsniegt. Ja tiek konstatēts, ka izlase neatbilst paziņotajām maksimālajām RDE vērtībām, kurām pievienota piemērojamā mērījumu nenoteiktības pielaide, bet atbilst robežvērtībai, kuru nedrīkst pārsniegt, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pieprasa ražotājam veikt korektīvās darbības.

Pirms pirmā ISC testa veikšanas ražotājs, akreditēta laboratorija vai tehniskais dienests (“puse”) paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, par savu nodomu testēt konkrētās transportlīdzekļu saimes atbilstību ekspluatācijā. Kad saņemts šis paziņojums, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, izveido jaunu statistisko datu mapi, lai katrai šai konkrētajai izlases partijai vai partiju kopai apstrādātu rezultātus katrai attiecīgo parametru — transportlīdzekļu saime, emisiju testa tips un piesārņotājs — kombinācijai. Katrai attiecīgajai šo parametru kombinācijai veic atsevišķas statistiskās procedūras.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, katrā statistikas datu mapē iekļauj tikai attiecīgās puses sniegtos datus. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, reģistrē veikto testu skaitu, sekmīgo un nesekmīgo testu skaitu un citus datus, kas nepieciešami statistiskās procedūras nodrošināšanai.

Lai arī konkrētai testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijai var vienlaikus uzsākt vairākas statistiskās procedūras, puse drīkst iesniegt testa rezultātus tikai vienai konkrētās testa tipa un transportlīdzekļu saimes kombinācijas statistiskai procedūrai. Ziņojumu par katru testu iesniedz tikai vienu reizi un sniedz ziņojumus par visiem testiem (derīgi, nederīgi, ir izturēti, nav izturēti utt.).

Katru ISC statistisko procedūru noslēdz tikai tad, kad tiek sasniegts rezultāts, proti, tiek pieņemts lēmums par to, vai izlase ir vai nav izturējusi pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu. Tomēr, ja pēc statistisko datu mapes atvēršanas 12 mēnešu laikā nav sasniegts rezultāts, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, slēdz šo mapi, ja vien netiek pieņemts lēmums nākamo 6 mēnešu laikā pabeigt testus, kas nepieciešami šīs mapes noslēgšanai.

5.10.2. ISC rezultātu apvienošana

Divu vai vairāku akreditēto laboratoriju vai tehnisko dienestu veikto testu rezultātus var apvienot vienā kopīgā statistiskajā procedūrā. Lai testa rezultātus apvienotu, par to pirms testu sākšanas ir rakstiski jāvienojas visām ieinteresētajām pusēm, kas gatavojas apvienot testa rezultātus, un jāpaziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu. Viena no apvienotos testa rezultātus sniedzošajām pusēm tiek iecelta par vadošo pusi, kas ir atbildīga par datu paziņošanu un saziņu ar tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķir tipa apstiprinājumu.

5.10.3. Atsevišķa testa rezultāts — tests ir izturēts/nav izturēts/nederīgs

Uzskatāms, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests ir “izturēts”, ja emisiju rezultāts ir vienāds vai zemāks par Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību.

Uzskatāms, ka viena vai vairāku piesārņotāju ISC emisiju tests “nav izturēts”, ja emisiju rezultāts ir lielāks par attiecīgo šā tipa testam noteikto emisiju robežvērtību. Katram statistiskajam gadījumam katrs nesekmīgā testa rezultāts par 1 palielina neizturēto testu skaitu “f” (failed) (skatīt 5.10.5. punktu).

ISC emisiju tests ir uzskatāms par nederīgu, ja netiek ievērotas 5.3. punktā noteiktās testa prasības. Statistiskajā procedūrā nederīgos testa rezultātus neņem vērā.

ISC testu rezultātus iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, desmit darba dienu laikā pēc katra testa veikšanas. Testu beigās testa rezultātiem pievieno visaptverošu testa ziņojumu. Rezultātus iekļauj izlasē hronoloģiskā testu veikšanas secībā.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, iekļauj visus derīgos emisiju testa rezultātus attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā, līdz tiek sasniegts rezultāts “izlase ir izturējusi” vai “izlase nav izturējusi” pārbaudi saskaņā ar 5.10.5. punktu.

5.10.4. Rīcība ar izlecošajām vērtībām

Ja izlases statistiskajā procedūrā parādās izlecoši rezultāti, to dēļ iznākums var būt “nav izturēts” saskaņā turpmāk aprakstīto procedūru.

Izlecošās vērtības klasificē kā viduvējas vai kā galējas.

Uzskatāms, ka emisiju testa rezultātam ir viduvēja izlecošā vērtība, ja tā ir 1,3 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir divas šādas izlecošās vērtības, izlase nav izturējusi pārbaudi.

Uzskatāms, ka emisiju testa rezultātam ir galēja izlecošā vērtība, ja tā ir 2,5 reizes lielāka par piemērojamo emisijas robežvērtību vai pārsniedz to. Ja izlasē ir viena šāda izlecošā vērtība, izlase nav izturējusi pārbaudi. Šādā gadījumā transportlīdzekļa reģistrācijas numuru paziņo ražotājam un tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu. Par šādu iespējamību informē transportlīdzekļa īpašniekus pirms testēšanas.

5.10.5. Lēmums par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, saskaita izturēto testu rezultātus “p” (passed) un neizturēto testu rezultātus “f” (failed). Katrā attiecīgajā ierosinātajā statistiskajā procedūrā saskaita visus izturēta testa rezultātus “p” un visus neizturēta testa rezultātus “f”.

Iekļaujot derīgos emisijas testa rezultātus ierosinātajā statistiskās procedūras gadījumā, tipa apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:

—

aktualizē kumulatīvo izlases lielumu “n”, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, lai atainotu statistiskajā procedūrā iekļauto derīgo emisijas testu kopējo skaitu;

—

ņemot vērā rezultātu novērtējumu, aktualizē izturēto rezultātu “pa” un neizturēto rezultātu “f” skaitu;

—

saskaita viduvējo un galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē saskaņā ar 5.10.4. punktu;

—

pārbauda, vai lēmums ir pieņemts saskaņā ar turpmāk sniegto procedūru.

Lēmumu pieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n”, izturēto rezultātu “p” un neizturēto rezultātu “f” skaitu, kā arī viduvējo un/vai galējo izlecošo vērtību skaitu izlasē. Lai pieņemtu lēmumu, vai ISC izlase ir/nav izturējusi pārbaudi, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts no2020. gada 1. janvāra, izmanto B.2. attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu, un transportlīdzekļiem, kuriem tips ir apstiprināts līdz 2019. gada 31. decembrim, izmanto B.2.a attēlā sniegto lēmumu pieņemšanas diagrammu. Diagrammās ir norādīts, ka lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu.

Statistiskajā procedūrā konkrētai transportlīdzekļa saimes, emisiju testa tipa un piesārņotāju kombinācijai ir iespējami divi lēmumi.

Iznākums “izlase ir izturējusi pārbaudi” tiek iegūts, ja saskaņā ar B.2. attēlā vai B.2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “IZTURĒTS”.

Lēmumu “izlase nav izturējusi pārbaudi” konkrētajam kumulatīvajam izlases lielumam “n” pieņem, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

—

saskaņā ar B.2. attēlā vai B.2.a attēlā piemērojamo lēmumu pieņemšanas diagrammu attiecībā uz kārtējo kumulatīvo izlases lielumu “n” un neizturēto rezultātu “f” skaitu tiek iegūts rezultāts “NAV IZTURĒTS”;

—

ir divas viduvējas izlecošās vērtības;

—

ir viena galēja izlecošā vērtība.

Ja lēmums netiek pieņemts, statistisko procedūru nenoslēdz, un ir jāturpina iekļaut rezultātus, līdz tiek pieņemts lēmums vai līdz procedūra tiek slēgta saskaņā ar 5.10.1. punktu.

B.2. attēls.

Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina pēc 2020. gada 1. janvāra (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”).

rezultātu “f” (nav izturēts) skaits	10								NAV IZTURĒTS
	9							NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	8						NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	7					NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	6				NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	5			NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	LNP	LNP	IR IZTURĒTS
	4		NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS
	3	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	2	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	1	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	0	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
		3	4	5	6	7	8	9	10
	Kumulatīvais izlases lielums “n”

B.2.a. attēls.

Statistiskās procedūras lēmumu pieņemšanas diagramma transportlīdzekļiem, kuriem tipu apstiprina līdz 2019. gada 31. decembrim (saīsinājums “LNP” nozīmē “lēmums nav pieņemts”).

rezultātu “f” (nav izturēts) skaits	10								NAV IZTURĒTS
	9							NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	8						NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	7					NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	6				NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS	NAV IZTURĒTS
	5			NAV IZTURĒTS	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS
	4		LNP	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	3	LNP	LNP	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	2	LNP	LNP	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	1	LNP	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
	0	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS	IR IZTURĒTS
		3	4	5	6	7	8	9	10
	Kumulatīvais izlases lielums “n”

5.10.6. ISC pabeigtiem transportlīdzekļiem un speciālajiem transportlīdzekļiem

Bāzes transportlīdzekļa ražotājs nosaka B.3. tabulā uzskaitīto parametru pieļaujamās vērtības. Katrai saimei pieļaujamās parametru vērtības ieraksta emisiju tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā (sk. I pielikuma 3. papildinājumu) un 5. papildinājumā norādītajā Pārredzamības sarakstā Nr. 1 (45.–48. rinda). Otrā posma ražotājs drīkst izmantot tikai bāzes transportlīdzekļa emisiju vērtības, ja pabeigtajam transportlīdzeklim netiek pārsniegtas pieļaujamās parametru vērtības. Katra pabeigtā transportlīdzekļa parametru vērtības ieraksta atbilstības sertifikātā.

B.3. tabula.

Pieļaujamās parametru vērtības vairākposmu transportlīdzekļiem un speciālajiem transportlīdzekļiem, lai izmantotu bāzes transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu

Parametra vērtības:	Pieļaujamās vērtības no–līdz:
Transportlīdzekļa galīgā masa nokomplektētā stāvoklī (kg)
Galīgā transportlīdzekļa frontālā daļa (cm2)
Rites pretestība (kg/t)
Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes projicētā priekšējā daļa (cm2)

Ja testē pabeigto vai speciālo transportlīdzekli un testa rezultāts ir zem piemērojamās emisijas robežvērtības, uzskatāms, ka transportlīdzeklis ir izturējis testu attiecībā uz ISC saimi saskaņā ar 5.10.3. punktu.

Ja pabeigtā vai speciālā transportlīdzekļa testa rezultāts pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, tomēr tās nav 1,3 reizes augstākas par piemērojamajām emisiju robežvērtībām, testētājam ir jāpārbauda, vai transportlīdzeklis atbilst B.3. tabulā noteiktajām vērtībām. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, reģistrē visas šo vērtību neatbilstības. Ja transportlīdzeklim šīs vērtības ir neatbilstošas, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, izmeklē neatbilstības iemeslus un veic atbilstošos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu. Ja transportlīdzeklis atbilst B.3. tabulā norādītajām vērtībām, uzskatāms, ka tas ir atzīmēts transportlīdzeklis attiecībā uz ISC saimi saskaņā ar 6.1. punktu.

Ja testa rezultāts vairāk nekā 1,3 reizes pārsniedz piemērojamās emisiju robežvērtības, uzskatāms, ka attiecībā uz ISC saimi tests nav izturēts 6.1. punktā noteiktajā kārtībā, bet tā nav izlecošā vērtība attiecīgajai ISC saimei. Ja pabeigtajam vai speciālajam transportlīdzeklim vērtības neatbilst B.3. tabulā norādītajām vērtībām, tas ir jāpaziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, kas izmeklē neatbilstības iemeslus un veic atbilstošos pasākumus attiecībā uz pabeigtā vai speciālā transportlīdzekļa ražotāju, lai atjaunotu atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu.

6. Atbilstības novērtēšana

6.1.

10 dienu laikā pēc izlases ISC testēšanas pabeigšanas, kā norādīts 5.10.5. punktā, tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, sāk ražotāja sīku izmeklēšanu, lai izlemtu, vai ISC saime (vai tās daļa) atbilst ISC noteikumiem un vai ir nepieciešami korektīvie pasākumi. Vairākposmu vai speciālajiem transportlīdzekļiem tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, sāk sīku izmeklēšanu arī tad, ja ir vismaz trīs transportlīdzekļi, kuriem ir viena atteice, vai pieci atzīmēti transportlīdzekļi vienā ISC saimē, kā noteikts 5.10.6. punktā.

6.2.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu. Neskarot valsts tiesību aktus, šīs izmaksas atgūst no nodevām, ko tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, iekasē no ražotājiem. Ar šīm nodevām sedz atbilstības novērtēšanai nepieciešamo testu un revīziju izmaksas.

6.3.	Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, var paplašināt izmeklēšanu, iekļaujot transportlīdzekļus, kurus ekspluatē tas pats ražotājs un kas pieder citām ISC saimēm, kuriem, iespējams, varētu būt tādi paši defekti.

6.4.

Sīku izmeklēšanu veic ne ilgāk par 60 darba dienām no dienas, kad tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ir sākusi izmeklēšanu. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, var veikt papildu ISC testus, lai noteiktu, kāpēc transportlīdzekļi nav izturējuši sākotnējos ISC testus. Papildu testus veic līdzīgos apstākļos, kādos veikti sākotnējie ISC testi, kas nav izturēti.

Ja tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pieprasa, ražotājs sniedz papildu informāciju, lai jo īpaši parādītu iespējamos atteiču iemeslus, kuras saimes daļas varētu būt skartas, vai citas saimes varētu būt skartas vai arī, kāpēc problēma, kas radījusi atteici sākotnējos ISC testos, attiecīgā gadījumā neattiecas uz atbilstību ekspluatācijā. Ražotājam tiek sniegta iespēja pierādīt, ka tiek izpildītas atbilstības ekspluatācijā prasības.

6.5.	6.3. punktā noteiktajos termiņos tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, pieņem lēmumu par atbilstību un vajadzību piemērot korekcijas pasākumus izmeklētajai ISC saimei un paziņo to ražotājam.

7. Korektīvie pasākumi

7.1.

Ražotājs izstrādā korekcijas pasākumu plānu un iesniedz to tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, 45 darba dienu laikā pēc 6.4. punktā norādītā paziņojuma iesniegšanas. Šo termiņu var pagarināt vēl par 30 darba dienām, ja ražotājs pierāda tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ka neatbilstības izmeklēšanai ir nepieciešams vairāk laika.

7.2.	Korekcijas pasākumos, ko pieprasa tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, ietilpst pamatoti izstrādāti un vajadzīgi sastāvdaļu un transportlīdzekļu testi, kas veicami, lai apliecinātu korekcijas pasākumu efektivitāti un ilgizturību.

7.3.

Ražotājs korektīvo pasākumu plānam piešķir īpašu nosaukumu vai numuru. Korekcijas pasākumu plānā ir iekļaujami vismaz šādi elementi:

katra korektīvo pasākumu plānā ietvertā transportlīdzekļa emisiju tipa apraksts;

apraksts par īpašām izmaiņām, grozījumiem, remontu, labojumiem, pielāgojumiem vai citām izmaiņām, kas veicamas, lai transportlīdzeklis būtu atbilstīgs, tostarp īss informācijas un tehnisko pētījumu apkopojums, kas apstiprina ražotāja lēmumu attiecībā uz konkrētajiem korektīvajiem pasākumiem, kas veicami neatbilstības labošanai;

metodes apraksts, kā ražotājs informē motora vai transportlīdzekļa īpašniekus par plānotajiem korektīvajiem pasākumiem;

attiecīgā gadījumā pareizas apkopes vai ekspluatācijas apraksts, ko ražotājs nosaka par nosacījumu, lai būtu tiesības veikt remontu saskaņā ar korektīvo pasākumu plānu, un paskaidrojums, kāpēc šāds nosacījums ir nepieciešams;

procedūras apraksts, kas jāievēro transportlīdzekļu īpašniekiem, lai saņemtu neatbilstības koriģēšanu; aprakstā jāiekļauj datums, pēc kura veic korektīvos pasākumus, paredzamais laiks, kurā darbnīca veiks remontu, un vietas, kur to var veikt;

transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas paraugs;

īss apraksts, kādu sistēmu ražotājs izmanto, lai nodrošinātu korekcijas darbību veikšanai nepieciešamo sastāvdaļu vai sistēmu pienācīgu piegādi, tostarp informācija, kad būs pieejama korektīvo pasākumu iesākšanai nepieciešamo komponentu, programmatūras vai sistēmu pienācīga piegāde;

remontdarbnīcām, kuras veiks remontu, nosūtāmo instrukciju piemērs;

apraksts par ieteikto korektīvo pasākumu ietekmi uz emisijām, degvielas patēriņu, braukšanas īpašībām un drošību attiecībā uz katra transportlīdzekļa emisijas tipu, kas ietverts korektīvo pasākumu plānā, kopā ar pamatojošajiem datiem un tehniskajiem pētījumiem;

ja korektīvo pasākumu plāns ietver atsaukšanu, tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, iesniedz remonta dokumentēšanas metodes aprakstu. Ja izmanto marķējumu, iesniedz arī tā paraugu.

Attiecībā uz d) apakšpunktu ražotājs var nepiemērot nekādus apkopes vai ekspluatācijas nosacījumus, kas nav pierādāmi saistīti ar neatbilstību un korektīvajiem pasākumiem.

7.4.

Remontu veic ātri, saprātīgos termiņos pēc tam, kad ražotājs ir saņēmis transportlīdzekli remontam. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, 15 darba dienu laikā pēc ieteiktā korektīvo pasākumu plāna saņemšanas vai nu to apstiprina, vai pieprasa jaunu plānu saskaņā ar 7.5. punktu.

7.5.	Ja tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, neapstiprina korektīvo pasākumu plānu, ražotājs 20 darba dienu laikā pēc apstiprinātājas iestādes lēmuma paziņošanas izstrādā jaunu plānu un iesniedz to šai tipa apstiprinātājai iestādei.

7.6.	Ja tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, neapstiprina ražotāja otro iesniegto plānu, tā veic attiecīgos pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 30. pantu, lai atjaunotu atbilstību, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu.

7.7.	Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, savu lēmumu 5 darba dienu laikā paziņo visām dalībvalstīm un Komisijai.

7.8.

Korektīvie pasākumi ir piemērojami visiem ISC saimes transportlīdzekļiem (vai citu attiecīgo saimju transportlīdzekļiem, ko ražotājs identificējis saskaņā ar 6.2. punktu), kurus varētu būt skāris tas pats defekts. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, izlemj, vai ir nepieciešams grozīt tipa apstiprinājumu.

7.9.	Ražotāja pienākums ir izpildīt apstiprināto korektīvo pasākumu plānu visās dalībvalstīs un reģistrēt visus transportlīdzekļus, kas izņemti no tirgus vai atsaukti un ir remontēti, un reģistrēt darbnīcas, kas veikušas remontu.

7.10.

Ražotājs saglabā skarto transportlīdzekļu pircējiem saistībā ar korektīvo pasākumu plānu nosūtītā paziņojuma kopiju. Ražotājs saglabā pierakstus arī par atsaukšanas kampaņu, tostarp par skarto transportlīdzekļu kopējo skaitu katrā dalībvalstī, kā arī kopējo jau atsaukto transportlīdzekļu skaitu katrā dalībvalstī, kā arī skaidrojumus par korektīvo pasākumu piemērošanas kavējumiem. Ražotājs tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķir tipa apstiprinājumu, katras dalībvalsts tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai sniedz pierakstus par atsaukšanas kampaņu reizi divos mēnešos.

7.11.

Katra dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka apstiprinātais korektīvo pasākumu plāns tiek piemērots divu gadu laikā vismaz 90 % tās teritorijā reģistrēto skarto transportlīdzekļu.

7.12.

Sertifikātā, ko iesniedz transportlīdzekļa īpašniekam un kurā norāda korekcijas kampaņas numuru, ieraksta veikto remontu vai modifikāciju, vai jaunas iekārtas pievienošanu.

8. Ikgadējais ziņojums, ko gatavo tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas un bez vajadzības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties vēlākais līdz katra gada 31. martam dara pieejamu ziņojumu, kurā sniegtas visas iepriekšējā gadā pabeigtās izmeklēšanas. Gadījumā, ja līdz šai dienai kādas iepriekšējā gada ISC izmeklēšanas vēl nav noslēgtas, par tām ziņojumu sniedz, tiklīdz izmeklēšana ir pabeigta. Ziņojumā iekļauj vismaz 4. papildinājumā uzskaitītos posteņus.

1. papildinājums

Transportlīdzekļu atlases kritēriji un lēmums par pārbaudi neizturējušiem transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļu atlase emisiju atbilstības ekspluatācijā testēšanai

				Konfidenciāli
Datums:				x
Izmeklētāja vārds, uzvārds:				x
Testa vieta:				x
Reģistrācijas valsts (tikai ES):			x
		x = Izslēgšanas kritēriji	X = Pārbaudīts un ziņots
Transportlīdzekļa parametri

Reģistrācijas numura zīme:			x	x
Nobraukums: Transportlīdzekļa nobraukumam ir jābūt robežās no 15 000 km (vai 30 000 km iztvaikošanas emisiju testēšanai) līdz 100 000 km		x
Pirmās reģistrācijas datums: Transportlīdzekļa vecumam ir jābūt robežās no 6 mēnešiem (vai 12 mēnešiem iztvaikošanas emisiju testēšanai) līdz 5 gadiem		x

VIN:			x
Emisiju klase un raksturojums:			x
Reģistrācijas valsts: Transportlīdzeklim jābūt reģistrētam ES		x	x
Modelis:			x
Motora kods:			x
Motora tilpums (l):			x
Motora jauda (KW):			x
Pārnesumkārbas tips (automātiskā/manuālā):			x
Dzenošā ass (FWD/AWD/RWD):			x
Riepu izmērs (priekšējās un aizmugurējās, ja atšķiras):			x
Vai transportlīdzeklis ir iesaistīts atsaukšanas vai remonta kampaņā? Ja “jā”, Kurā? Vai kampaņas remontdarbi jau ir veikti? Remontdarbiem ir jābūt veiktiem		x	x

Transportlīdzekļa īpašnieka iztaujāšana (īpašniekam tiks uzdoti tikai galvenie jautājumi un viņam nav jāzina par atbilžu saistību)

Īpašnieka vārds, uzvārds (pieejams tikai akreditētai inspekcijas institūcijai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam)				x
Kontaktinformācija (adrese/telefons) (pieejama tikai akreditētai inspekcijas institūcijai vai laboratorijai/tehniskajam dienestam)				x

Cik īpašnieku transportlīdzeklim ir bijis?			x
Vai odometrs ir darbojies? Ja nav darbojies, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai transportlīdzeklis ir lietots kādiem no minētajiem mērķiem?
Vai automašīna izmantota ekspozīcijas zālēs?			x
Kā taksometrs?			x
Kā piegādes transportlīdzeklis?			x
Sacensībās/motosportā?		x
Kā nomas automobilis?			x
Vai ar transportlīdzekli pārvadātas smagas kravas, kas pārsniedz ražotāja specifikācijas? Ja ir pārvadātas, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai ir bijuši nopietni transportlīdzekļa vai motora remontdarbi?			x
Vai ir bijuši nopietni nesankcionēti transportlīdzekļa vai motora remontdarbi? Ja ir bijuši, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai veikta jaudas palielināšana/regulēšana? Ja ir bijusi, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai ir veikta kādas emisiju pēcapstrādes un/vai padeves sistēmas detaļas nomaiņa? Vai izmantotas oriģinālās detaļas? Ja nav izmantotas oriģinālās detaļas, transportlīdzekli nevar atlasīt		x	x
Vai kāda emisiju pēcapstrādes sistēmas detaļa ir pastāvīgi noņemta? Ja lietota, transportlīdzekli nevar atlasīt		x
Vai ir bijušas uzstādītas kādas nesankcionētas ierīces (karbamīda pretdarbības viela, emulators utt.)? Ja ir bijušas, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai transportlīdzeklis ir bijis iesaistīts smagā negadījumā? Sniegt bojājumu un veikto remontdarbu sarakstu			x
Vai automobilim agrāk ir lietots nepareiza tipa degviela (t. i., benzīns dīzeļdegvielas vietā)? Vai automobilim lietota ES kvalitātes degviela, kas nav tirgus apritē (melnajā tirgū, vai sajaukta degviela?) Ja lietota, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai pēdējā mēneša laikā esat lietojis gaisa atsvaidzinātāju, salona izsmidzinātāju, bremžu tīrītāju vai citu līdzekli, kas ir augstu ogļhidrātu emisijas avots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.		x
Vai pēdējo 3 mēnešu laikā transportlīdzeklī vai ārpus tā ir bijusi benzīna noplūde? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.		x
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā kāds ir smēķējis automobiļa salonā? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.		x
Vai jūs automobilim lietojāt pretkorozijas aizsardzības līdzekļus, uzlīmes, gruntējumu vai kādu citu līdzekli, kas ir iespējamais viegli gaistošu savienojumu avots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.		x
Vai automobilis tika pārkrāsots? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt iztvaikošanas emisiju testēšanai.		x
Kur jūs izmantojat savu transportlīdzekli visbiežāk?
% uz automaģistrāles			x
% uz lauku ceļiem			x
% pilsētā			x
Vai esat braucis ar transportlīdzekli pa valsti, kas nav ES dalībvalsts, vairāk par 10 % no braukšanas laika? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x	—
Kurā valstī pēdējās divas reizes tika veikta degvielas uzpildīšana? Ja pēdējās divas reizes transportlīdzeklim degvielas uzpildīšana tika veikta valstī, kas nepiemēro ES degvielas standartus, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai tika lietotas ražotāja neapstiprinātas degvielas piedevas? Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Vai transportlīdzekļa tehniskās apkopes un ekspluatācija veikta saskaņā ar ražotāja norādījumiem? Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x
Pilna tehnisko apkopju un remontdarbu vēsture, tostarp atkārtoti veiktie darbi Ja netiek iesniegta pilna dokumentācija, transportlīdzekli nevar atlasīt.		x

	Transportlīdzekļa pārbaude un uzturēšana	X = Izslēgšanas kritēriji/ F = Transportlīdzeklis nav izturējis testu		X = Pārbaudīts un ziņots

1	Degvielas tvertnes līmenis (pilna/tukša) Vai deg degvielas līmeņa indikatora lampiņa? Ja deg, pirms testēšanas uzpilda degvielu.			x
2	Vai uz mērinstrumentu paneļa deg kādas brīdinājuma lampiņas, kas norāda uz transportlīdzekļa vai izplūdes pēcapstrādes sistēmas nepareizu darbību, ko nevar novērst ar parasto apkopi? (Bojājuma indikācijas lampiņa, motora apkopes lampiņa utt.?) Ja “jā”, transportlīdzekli nevar atlasīt.	x
3	Vai pēc motora iedarbināšanas deg SCR lampiņa? Ja “jā”, pirms transportlīdzekļa testēšana jāuzpilda AdBlue vai jāveic remonts.	x
4	Izplūdes sistēmas vizuāla pārbaude Pārbauda, vai posmā starp izplūdes kolektoru un izpūtēja galu nav noplūdes. Pārbauda un dokumentē (ar attēliem) Ja ir bojājumi vai noplūdes, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.	F
5	Sastāvdaļas, kas attiecas uz izplūdes gāzēm Pārbauda un dokumentē (ar attēliem) visas sastāvdaļas, kas attiecas uz emisijām, vai tās nav bojātas. Ja ir bojājumi, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.	F
6	Iztvaikošanas sistēma Uztur paaugstinātu spiedienu degvielas padeves sistēmā (no tilpnes puses), pastāvīgas apkārtējās vides temperatūrā pārbauda, vai nav noplūdes, veic FID smaržas testu ap transportlīdzekli un tā iekšienē. Ja FID smaržas tests nav izturēts, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu.	F
7	Degvielas paraugs No degvielas tvertnes paņem degvielas paraugu.			x
8	Gaisa filtrs un eļļas filtrs Pārbauda, vai nav piesārņots vai bojāts, un nomaina, ja ir bojāts vai stipri piesārņots vai jā līdz nākamajai ieteicamajai nomaiņai ir palikuši nenobraukti mazāk par 800 km.			x
9	Logu tīrīšanas šķidrums (tikai iztvaikošanas testam) Logu tīrīšanas šķidrumu nolej un iepilda tvertnē karstu ūdeni.			x
10	Riteņi (priekšējie/aizmugures) Pārbauda, vai riteņi brīvi griežas vai arī ir bloķēti ar bremzēm. Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.	x
11	Riepas (tikai iztvaikošanas testam) Izņem rezerves riepu, ja riepas tika mainītas un ar tām nobraukts mazāk par 15 000 km, tās nomaina uz stabilizētām riepām. Izmanto tikai vasaras vai vissezonas riepas.			x
12	Dzensiksnas un dzesētāja pārsegs Ja ir bojājumi, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokuments ar fotoattēliem	F
13	Pārbauda šķidrumu līmeni Pārbauda maksimālo un minimālo līmeni (motoreļļa, dzesēšanas šķidrums) / ja ir zemāks par minimālo, papildina			x
14	Uzpildes atvāžamais vāciņš (tikai iztvaikošanas testiem) Pārbauda, vai atvāžamā vāciņa pārplūdes kontūrā nav nekādu atlieku, vai arī izskalo šļūteni ar karstu ūdeni.			x
15	Spiediena šļūtenes un elektrības vadi Pārbauda to veselumu. Ja ir bojājumi, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokuments ar fotoattēliem	F
16	Iesmidzināšanas vārsti / kabeļi Pārbauda visus kabeļus un degvielas padeves caurulītes. Ja ir bojājumi, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokuments ar fotoattēliem	F
17	Aizdedzes kabelis (benzīns) Pārbauda aizdedzes sveces, kabeļus utt. Ja bojāti, nomaina.			x
18	EGR un katalizators, daļiņu filtrs Pārbauda visus kabeļus, vadus un devējus. Ja ir veiktas nesankcionētas manipulācijas, transportlīdzekli nevar atlasīt. Ja ir bojājumi, tiek norādīts, ka transportlīdzeklis nav izturējis testu. Dokuments ar fotoattēliem	x/F
19	Drošības nosacījumi Pārbauda riepas, transportlīdzekļa virsbūvi, elektrības un bremžu sistēmu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst drošības nosacījumiem, lai veiktu testu, un atbilst ceļu satiksmes noteikumiem. Ja “nē”, transportlīdzekli nevar atlasīt.	x
20	Puspiekabe Vai ir elektrības kabeļi puspiekabes pievienošanai, ja tie nepieciešami?			x
21	Aerodinamiskie pārveidojumi Pārbauda, vai pēc laišanas tirgū transportlīdzeklim nav veikti aerodinamiskie pārveidojumi, kurus nevar pirms testēšanas noņemt (jumta kastes, kravas statņi, spoileri utt.), un vai netrūkst standarta aerodinamisko sastāvdaļu (priekšējie deflektori, difuzori, sadalītāji utt.). Ja lietota, transportlīdzekli nevar atlasīt. Dokuments ar fotoattēliem	x
22	Pārbauda, vai līdz nākamajai plānotajai tehniskajai apkopei pietrūkst mazāk par 800 km nobraukuma. Ja “jā”, veic apkopi.			x
23	Visas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai veiktu OBD savienojumus pirms un/vai pēc testēšanas beigām
24	Spēka pārvada vadības moduļa kalibrācijas detaļas numurs un kontrolsumma			x
25	OBD diagnostika (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa diagnostikas problēmu kodus un izdrukā kļūdu žurnālu			x
26	OBD servisa režīms 09 Pieprasījums (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa apkopes režīmu 09. Pieraksta informāciju.			x
27	OBD režīms 7 (pirms vai pēc emisiju testa) Nolasa apkopes režīmu 07. Pieraksta informāciju

	Piezīmes par: Remontdarbiem / sastāvdaļu nomaiņu / detaļu numuriem

2. papildinājums.

4. tipa testa veikšanas noteikumi atbilstības ekspluatācijā laikā

Lai noteiktu atbilstību ekspluatācijā, 4. tipa testus veic saskaņā ar VI pielikumu (vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 VI pielikumu), ievērojot šādus izņēmumus:

—

4. tipa testu veic vismaz 12 mēnešus veciem transportlīdzekļiem.

—

Uzskatāms, ka tilpne ir vecināta un tāpēc nav jāveic tās vecināšana stendā.

—

Tilpni piepilda ārpus transportlīdzekļa saskaņā ar procedūru, kas šajā nolūkā ir aprakstīta VI pielikumā, un to noņem un uzstāda uz transportlīdzekļa, ievērojot ražotāja remontdarbu instrukcijas. FID smaržas testu (ar rezultātiem, kas mazāki par 100 ppm 20 °C temperatūrā) veic iespējami tuvāk tilpnei pirms un pēc piepildīšanas, lai apstiprinātu, ka tā ir uzstādīta pareizi.

—

Uzskatāms, ka tvertne ir vecināta, un tāpēc, aprēķinot 4. tipa testa rezultātus, caurlaidības koeficients nav jāpieskaita.

3. papildinājums.

Sīki izstrādāts ISC ziņojums

Sīki izstrādātajā ISC ziņojumā iekļaujama šāda informācija:

ražotāja vārds/nosaukums un adrese;

atbildīgās testēšanas laboratorijas nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese;

testēšanas plānā iekļauto transportlīdzekļu modeļa nosaukums;

attiecīgā gadījumā uzskaita transportlīdzekļa tipus, kas ietverti ražotāja informācijā, piemēram, attiecībā uz izpūtēja emisijām, uz ISC saimi;

tipa apstiprinājuma numuri, ko piemēro šiem transportlīdzekļu tipiem transportlīdzekļu saimē, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu un nozīmīgu izmaiņu/ atsaukšanas gadījumu (brāķa pārstrādes) numurus;

sīka informācija par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām / atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas ražotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde);

kādā laika posmā informācija tika savākta;

kāds transportlīdzekļu izgatavošanas periods tika iekļauts (piemēram, transportlīdzekļi, kas tika izgatavoti 2017. kalendārajā gadā);

ISC pārbaudes procedūra, tostarp:

transportlīdzekļa iegūšanas metode;

ii)

transportlīdzekļa atlases un noraidīšanas kritēriji (tostarp atbildes uz 1. papildinājuma tabulas jautājumiem, ieskaitot fotoattēlus);

iii)

programmā izmantotie testu veidi un procedūras;

iv)

pieņemšanas/noraidīšanas kritēriji saimei;

ģeogrāfiskais(-ie) apgabals(-i), par kuru(-iem) ražotājs apkopojis informāciju;

vi)

izmantotais izlases lielums un izlases metode;

10.

ISC procedūras rezultāti. tostarp:

programmā ietverto transportlīdzekļu identifikācija (testēts vai nav testēts). Identifikācijā ietver 1. papildinājumā sniegto tabulu;

ii)

testa dati attiecībā uz izpūtēja emisijām:

—

testa degvielas specifikācijas (piem., testa standartdegviela vai tirgus degviela),

—

testa apstākļi (temperatūra, mitrums, dinamometra inerces masa),

—

dinamometra iestatījumi (piemēram, ceļa slodze, jaudas iestatījumi),

—

testa rezultāti un “izturēts” / “nav izturēts” aprēķini;

iii)

testa dati attiecībā uz iztvaikošanas emisijām:

—

testa degvielas specifikācijas (piem., testa standartdegviela vai tirgus degviela),

—

testa apstākļi (temperatūra, mitrums, dinamometra inerces masa),

—

dinamometra iestatījumi (piemēram, ceļa slodze, jaudas iestatījumi),

—

testa rezultāti un “izturēts” / “nav izturēts” aprēķini.

4. papildinājums.

Ikgadējā ISC ziņojuma formāts, ko gatavo tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu

NOSAUKUMS

Īss pārskats un galvenie secinājumi

ISC darbības, ko veicis ražotājs iepriekšējā gadā:

informācija, ko apkopo ražotājs

ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

ISC darbības, ko veikušas akreditēta laboratorijas vai tehniskie dienesti iepriekšējā gadā:

Informācijas vākšana un riska novērtējums

ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

ISC darbības, ko iepriekšējā gadā veikusi tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu:

Informācijas vākšana un riska novērtējums

ISC testi (tostarp testēto saimju plānošana un atlase un testu galīgie rezultāti)

Sīka izmeklēšana

Korektīvie pasākumi

Novērtējums, kāds varētu būt ikgadējais emisiju samazinājums, ņemot vērā veiktos ISC korektīvos pasākumus

Gūtā pieredze (tostarp attiecībā uz izmantoto instrumentu sniegumu)

Ziņojums par citiem nederīgiem testiem

5. papildinājums.

Pārredzamība

1. tabula.

Pārredzamības saraksts Nr. 1

ID	Ievaddati	Datu veids	Mērvienība	Apraksts
1	2017/1151 TA Numurs	Teksts	—	Kā noteikts I pielikumā / 4. papildinājumā
2	Interpolācijas saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts XXI pielikuma 5.6. punktā vispārējās prasībās
3	PEMS saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts IIIa pielikuma 7. papildinājuma 5.2. punktā
4	Ki saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts XXI pielikuma 5.9. punktā
5	ATCT saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts XXI pielikuma 6.a papildpielikumā
6	Iztvaikošanas saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts VI pielikumā
7	Transportlīdzekļa H vērtības RL saimes ID	Teksts	—	Kā noteikts XXI pielikuma 5.7. punktā
7a	Transportlīdzekļa L RL saimes ID (attiecīgā gadījumā)	Teksts	—	Kā noteikts XXI pielikuma 5.7. punktā
8	Transportlīdzekļa H vērtības testa masa	Skaitlis	kg	WLTP testa masa, kā noteikts XXI pielikumā 3.2.25. punkta definīcijā
8a	Transportlīdzekļa L testa masa (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	kg	WLTP testa masa, kā noteikts XXI pielikumā 3.2.25. punkta definīcijā
9	Transportlīdzekļa H vērtības F0	Skaitlis	N	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
9a	Transportlīdzekļa L F0 (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	N	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
10	Transportlīdzekļa H vērtības F1	Skaitlis	N/km/h	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
10a	Transportlīdzekļa L F1 (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	N/km/h	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
11	Transportlīdzekļa H vērtības F2	Skaitlis	N/(km/h)^2	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
11a	Transportlīdzekļa L F2 (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	N/(km/h)^2	Ceļa slodzes koeficients, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikumā
12a	transportlīdzekļa H vērtības CO2 emisiju masa ICE un NOVC transportlīdzekļiem	Skaitļi	g/km	WLTP CO2 emisijas (zemas, vidējas, augstas, ļoti augstas, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no: — XXI pielikuma 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. darbības ICE transportlīdzekļiem, vai — XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 8. darbības NOVC transportlīdzekļiem
12aa	CO2 emisiju masa transportlīdzekļa L ICE un NOVC transportlīdzekļiem (attiecīgā gadījumā)	Skaitļi	g/km	WLTP CO2 emisijas (zemas, vidējas, augstas, ļoti augstas, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no: — XXI pielikuma 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. darbības ICE transportlīdzekļiem, vai — XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 8. darbības NOVC transportlīdzekļiem
12b	transportlīdzekļa H vērtības CO2 emisiju masa OVC transportlīdzekļiem	Skaitļi	g/km	WLTP CS CO2 emisijas (zemas, vidējas, augstas, ļoti augstas, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 8. darbības WLTP CD CO2 emisijas (kombinētās) un WLTP CO2 emisijas (svērtās, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/8. tabulas 10. darbības
12ba	CO2 emisiju masa transportlīdzekļa L OVC transportlīdzekļiem (attiecīgā gadījumā)	Skaitļi	g/km	WLTP CS CO2 emisijas (zemas, vidējas, augstas, ļoti augstas, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/5. tabulas 8. darbības WLTP CD CO2 emisijas (kombinētās) un WLTP CO2 emisijas (svērtās, kombinētās) saskaņā ar aprēķiniem no XXI pielikuma 8. papildpielikuma A8/8. tabulas 10. darbības
13	Transportlīdzekļa piedziņas riteņi saimē	Teksts	priekšējie, aizmugurējie, 4x4	I pielikuma 4. papildinājuma 1.7. punkts
14	Šasijas dinamometra konfigurācijas TA testa laikā	Teksts	vienass vai divasu	kā noteikts XXI pielikuma 6. papildpielikumā; 2.4.2.4. un 2.4.2.5. punkts
15	Transportlīdzekļa H vērtības paziņotais Vmax	Skaitlis	km/h	Transportlīdzekļa maksimālais ātrums, kā noteikts XXI pielikuma 3.7.2. punkta definīcijā
15a	Transportlīdzekļa L paziņotais Vmax (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	km/h	Transportlīdzekļa maksimālais ātrums, kā noteikts XXI pielikuma 3.7.2. punkta definīcijā
16	Maksimālā lietderīgā jauda motora apgriezienu skaitam	Skaitlis	...kW/...min	Kā noteikts XXI pielikuma 2. papildpielikumā
17	Transportlīdzekļa H vērtības masa nokomplektētā stāvoklī	Skaitlis	kg	MRO, kā noteikts XXI pielikuma 3.2.5. punkta definīcijā
17a	Transportlīdzekļa L pašmasa (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	kg	MRO, kā noteikts XXI pielikuma 3.2.5. punkta definīcijā
18	Autovadītāja izvēles režīmi, ko izmanto TA testu laikā (pilnībā ICE) vai uzlādi noturoša testa gadījumā (NOVC-HEV, OVC-HEV, NOVC-FCHV)	Iespējami dažādi formāti (teksts, attēli utt.)	—	Gadījumā, ja nav dominējošo autovadītāja izvēles režīmu, teksta formā apraksta visus režīmus, kas tiek izmantoti testu laikā
19	Autovadītāja izvēles režīmi, ko izmanto TA testu laikā uzlādi noturoša testa gadījumā (OVC-HEV)	Iespējami dažādi formāti (teksts, attēli utt.)	—	Gadījumā, ja nav dominējošo autovadītāja izvēles režīmu, teksta formā apraksta visus režīmus, kas tiek izmantoti testu laikā
20	Motora brīvgaitas apgriezieni	Skaitlis	apgr./min	Kā noteikts XXI pielikuma 2. papildpielikumā
21	Pārnesumu skaits	Skaitlis	—	Kā noteikts XXI pielikuma 2. papildpielikumā
22	Pārnesuma skaitlis	Tabulas vērtības	—	Pārnesumkārbas iekšējie pārnesumskaitļi; galvenā pārvada pārnesumskaitlis(-ļi); kopējie pārnesumskaitļi
23	Testa transportlīdzekļa priekšējo/aizmugurējo riepu izmēri	Burti/skaitlis	—	Izmanto TA
24	Pilnas slodzes jaudas līkne ICEV	Tabulas vērtības	apgr./min. pret kW	Pilnas slodzes jaudas līkne motora apgriezienu diapazonā no nidle līdz nrated vai nmax, vai ndv(ngvmax) × vmax, atkarībā no tā, kas ir lielāks
25	Papildu drošības rezerve	Vektors	%	Kā noteikts XXI pielikuma 2. papildpielikumā
26	Konkrētais n_min_drive	Skaitlis Tabula (no apstāšanās stāvokļa līdz 1. pārnesumam, no 2. līdz 3., utt.)	apgr./min	Kā noteikts XXI pielikuma 2. papildpielikumā
27	Transportlīdzekļa L un H cikla kontrolsumma	Skaitlis	—	Atšķiras transportlīdzeklim L un H. Pārbaudīt izmantotā cikla pareizumu. Ieviest tikai gadījumā, ja cikls atšķiras no 3.b
28	Pārnesuma pārslēgšana transportlīdzekļa H vērtības vidējam pārnesumam	Skaitlis	—	Pārbaudīt dažādus pārnesuma pārslēgšanas aprēķinus
29	ATCT FCF (saimes korekcijas koeficients)	Skaitlis	—	Kā noteikts XXI pielikuma 6.a papildpielikumā 3.8.1. iedaļā. Viena vērtība katrai degvielai, ja ir vairāku degvielu transportlīdzekļi.
30a	Pieskaitāmais(-ie) Ki koeficients(-i)	Tabulas vērtības	—	Tabula, kurā noteikta vērtība katram piesārņotājam un CO2 (g/km, mg/km, ..). Tukša, ja sniegti piereizināmie Ki koeficienti.
30b	Piereizināmais(-ie) Ki koeficients(-i)	Tabulas vērtības	—	Tabula, kurā noteikta vērtība katram piesārņotājam un CO2. Tukša, ja sniegti pieskaitāmie Ki koeficienti.
31a	Pieskaitāmie nolietojuma koeficienti (DF)	Tabulas vērtības	—	Tabula, kas noteikta katram piesārņotājam, un vērtība (g/km, mg/km, ..). Tukša, ja sniegti piereizināmie DF koeficienti
31b	Piereizināmie nolietojuma koeficienti (DF)	Tabulas vērtības	—	Tabula, kurā noteikta vērtība katram piesārņotājam. Tukša, ja sniegti pieskaitāmie DF koeficienti
32	Akumulatora spriegums visām REESS	Skaitļi	V	Kā noteikts XXI pielikuma 6. papildpielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz RCB korekciju ICE gadījumā, un kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz HEV, PEV un FCHV (DIN EN 60050-482).
33	K korekcijas koeficients	Skaitlis	(g/km)/(Wh/km)	Attiecībā uz NOVC un OVC-HEV CS CO2 emisiju korekcija, kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā; konkrētajā posmā vai kombinētā
34a	Elektroenerģijas patēriņš transportlīdzekļa H vērtībai	Skaitlis	Wh/km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir ECAC,svērtais (kombinētais) un attiecībā uz PEV elektroenerģijas patēriņš (kombinētais), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
34b	Elektroenerģijas patēriņš transportlīdzeklim L (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	Wh/km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir ECAC,svērtais (kombinētais) un attiecībā uz PEV elektroenerģijas patēriņš (kombinētais), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
35a	Pilnuzlādes nobraukums transportlīdzekļa H vērtībai	Skaitlis	km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir EAER (kombinētais) un attiecībā uz PEV tīrais pilnuzlādes nobraukums (kombinētais), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
35b	Pilnuzlādes nobraukums transportlīdzeklim L (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir EAER (kombinētais) un attiecībā uz PEV tīrais pilnuzlādes nobraukums (kombinētais), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
36a	Pilnuzlādes nobraukums pilsētā transportlīdzekļa H vērtībai	Skaitlis	km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir EAER city un attiecībā uz PEV tīrais pilnuzlādes nobraukums (pilsētā), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
36b	Pilnuzlādes nobraukums pilsētā transportlīdzeklim L (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	km	Attiecībā uz OVC-HEV tas ir EAER city un attiecībā uz PEV tīrais pilnuzlādes nobraukums (pilsētā), kā noteikts XXI pielikuma 8. papildpielikumā
37a	Transportlīdzekļa H vērtības braukšanas cikla klase	Teksts	—	Lai zinātu, kura cikla klase (1/2/3.a/3.b klase) izmantota, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
37b	Transportlīdzekļa L braukšanas cikla klase (attiecīgā gadījumā)	Teksts	—	Lai zinātu, kura cikla klase (1/2/3.a/3.b klase) izmantota, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
38a	Transportlīdzekļa H vērtības samazinājuma koeficients f_dsc	Skaitlis	—	Lai zinātu, vai ir nepieciešams samazinājums un vai tas lietots, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
38b	Transportlīdzekļa L samazinājuma koeficients f_dsc (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	—	Lai zinātu, vai ir nepieciešams samazinājums un vai tas lietots, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
39a	Ātruma augstākā robežvērtība transportlīdzekļa H vērtībai	jā/nē	km/h	Lai zinātu, vai ir nepieciešama ātruma augstākās robežvērtības procedūra un vai tā izmantota, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
39b	Ātruma augstākā robežvērtība transportlīdzeklim L (attiecīgā gadījumā)	jā/nē	km/h	Lai zinātu, vai ir nepieciešama ātruma augstākās robežvērtības procedūra un vai tā izmantota, lai aprēķinātu atsevišķam transportlīdzeklim ciklā vajadzīgo enerģiju
40a	Tehniski pieļaujamā maksimālā masa transportlīdzekļa H vērtībai	Skaitlis	kg
40b	Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa transportlīdzeklim L (attiecīgā gadījumā)	Skaitlis	kg
41	Tiešā iesmidzināšana	jā/nē	—
42	Reģenerācijas atpazīšana	Teksts	—	Transportlīdzekļa ražotāja sniegts apraksts, kā atpazīt, ka testa laikā notikusi reģenerācija
43	Reģenerācijas pabeigšana	Teksts	—	Reģenerācijas pabeigšanas procedūras apraksts
44	Masas sadalījums	Vektors	—	Transportlīdzekļa masas procentuālais sadalījums uz katru asi
Vairākposmu vai speciālajiem transportlīdzekļiem
45	Atļautā transportlīdzekļa galīgā masa nokomplektētā stāvoklī		kg	No–līdz
46	Pieļaujamā frontālā daļa galīgajam transportlīdzeklim		cm2	No–līdz
47	Pieļaujamā rites pretestība		kg/t	No–līdz
48	Priekšējās radiatora restes gaisa ieplūdes pieļaujamā projicētā frontālā daļa		cm2	No–līdz

2 tabula.

Pārredzamības saraksts Nr. 2

Pārredzamības saraksts Nr. 2 sastāv no divām datu kopām, kas raksturotas, izmantojot 3. tabulā un 4. tabulā sniegtos laukus.

3 tabula.

Pārredzamības saraksts Nr. 2 — 1. datu kopa

Lauks	Datu veids	Apraksts
ID1	Skaitlis	Pārredzamības saraksta Nr. 2 unikālais rindas identifikācijas numurs 1. datu kopai
TVV	Teksts	Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas unikālais identifikators (1. datukopas galvenais lauks)
IF ID	Teksts	Interpolācijas saimes identifikators
RL ID	Teksts	Ceļa slodzes saimes identifikators
Marka	Teksts	Ražotāja tirdzniecības nosaukums
Komercnosaukums	Teksts	TVV komercnosaukums
Kategorija	Teksts	Transportlīdzekļa kategorija
Virsbūve	Teksts	Virsbūves tips

4 tabula.

Pārredzamības saraksts Nr. 2 — 2. datu kopa

Lauks	Datu veids	Apraksts
ID2	Skaitlis	Pārredzamības saraksta Nr. 2 unikālais rindas identifikācijas numurs 2. datu kopai
IF ID	Teksts	Interpolācijas saimes unikālais identifikators (2. datukopas galvenais lauks)
WVTA numurs	Teksts	Visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma (WVTA) identifikators
Emisiju TA numurs	Teksts	Emisiju tipa apstiprinājuma identifikators
PEMS ID	Teksts	PEMS saimes identifikators
EF ID	Teksts	Iztvaikošanas saimes identifikators
ATCT ID	Teksts	ATCT saimes identifikators
Ki ID	Teksts	Ki saimes identifikators
Ilgizturības ID	Teksts	Ilgizturības saimes identifikators
Degviela	Teksts	Transportlīdzekļa degvielas tips
Duālā degviela	Jā/Nē	Vai transportlīdzeklim var lietot vairākas degvielas
Motora darba tilpums	Skaitlis	Motora darba tilpums, izteikts cm3
Motora nominālā jauda	Skaitlis	Motora nominālā jauda (kW pie min-1)
Transmisijas tips	Teksts	Transportlīdzekļa transmisijas tips
Dzenošās asis	Teksts	Dzenošo asu skaits un pozīcija
Elektriskā iekārta	Teksts	Elektriskās(-o) iekārtas(-u) numurs un tips
Maksimālā lietderīgā jauda	Skaitlis	Elektriskās iekārtas maksimālā lietderīgā jauda
HEV kategorija	Teksts	Hibrīdelektriskā transportlīdzekļa kategorija

▼B

III PIELIKUMS

Rezervēts

IIIA PIELIKUMS

EMISIJU REĀLOS BRAUKŠANAS APSTĀKĻOS VERIFIKĀCIJA

1. IEVADS, DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI

1.1. Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra vieglo pasažieru transportlīdzekļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) verifikācijai.

1.2. Definīcijas

1.2.1.

“Precizitāte” ir novirze starp izmērīto vai aprēķināto vērtību un izsekojamu atskaites vērtību.

1.2.2.

“Analizators” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu gāzveida vai daļiņu piesārņotāju koncentrāciju vai daudzumu.

1.2.3.

Lineāras regresijas (a 0) “krustpunkts ar asi” ir:

kur:

a 1	ir regresijas taisnes slīpums;

ir atskaites parametra vidējā vērtība;

ir verificējamā parametra vidējā vērtība.

1.2.4.

“Kalibrēšana” ir process, ar kuru analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai signāla reakciju iestata tā, ka tā rādījums sakrīt ar vienu vai vairākiem atskaites signāliem.

1.2.5.

“Determinācijas koeficients” (r 2) ir:

, kur:

a 0	ir lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar asi;

a 1	ir lineārās regresijas taisnes slīpums;

x i	ir izmērītā atskaites vērtība;

y i	ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;

ir verificējamā parametra vidējā vērtība;

n	ir vērtību skaits.

1.2.6.

“Savstarpējās korelācijas koeficients” (r) ir:

, kur:

x i	ir izmērītā atskaites vērtība;

y i	ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;

ir vidējā atskaites vērtība;

ir verificējamā parametra vidējā vērtība.

n	ir vērtību skaits.

1.2.7.

“Kavējuma laiks” ir laiks no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t0 ) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % (t10 ) no galīgā nolasījuma.

1.2.8.

“Dzinēja vadības bloka (ECU) signāli vai dati” ir jebkāda informācija un signāli par transportlīdzekli, kas reģistrēti no transportlīdzekļa tīkla, izmantojot 1. papildinājuma 3.4.5. punktā norādītos protokolus.

1.2.9.

“Dzinēja vadības bloks” ir elektroniskais bloks, kas kontrolē dažādus pievadus, lai nodrošinātu optimālu jaudas piedziņas ķēdes veiktspēju.

1.2.10.

“Emisijas”, arī “sastāvdaļas”, “piesārņotāju sastāvdaļas” vai “piesārņotāju emisijas”, ir gāzes vai daļiņas, kuras veido atgāzes un uz kurām attiecas regulējums.

1.2.11.

“Atgāzes”, arī izplūdes gāzes, ir kopējās visu gāzveida un daļiņu sastāvdaļu emisijas no izplūdes caurules vai izpūtēja, kas rodas, transportlīdzekļa iekšdedzes dzinējā sadegot degvielai.

▼M1

1.2.12.

“Izplūdes emisijas” ir gāzveida, cietu un šķidru savienojumu emisijas no izpūtēja.

▼B

1.2.13.

“Pilna skala” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora pilns diapazons, kā norādījis iekārtas ražotājs. Ja mērījumiem izmanto analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora daļēju diapazonu, ar pilnu skalu saprot maksimālo nolasījumu.

1.2.14.

“Ogļūdeņražu reakcijas koeficients” konkrētam ogļūdeņražu veidam ir attiecība starp FID nolasījumu un attiecīgā ogļūdeņražu veida koncentrāciju standartgāzes cilindrā, izteikts kā ppmC1.

1.2.15.

“Būtiska apkope” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora regulēšana, remonts vai nomaiņa, kas var ietekmēt mērījumu precizitāti.

▼M3

1.2.16.

“Troksnis” ir desmit standartnoviržu, katra no kurām aprēķināta no nulles reakcijām, mērītām 30 sekunžu periodā ar konstantu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums, divkāršota vidējā kvadrātiskā vērtība.

▼B

1.2.17.

“Nemetāna ogļūdeņraži” (NMHC) ir visi ogļūdeņraži (THC), izņemot metānu (CH4).

▼M1

1.2.18.

“Daļiņu skaita emisijas” (PN) ir no transportlīdzekļa izpūtēja emitēto cieto daļiņu kopskaits, noteikts saskaņā ar atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērīšanas metodēm, kas noteiktas XXI pielikumā.

▼B

1.2.19.

“Pareizība” ir 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu izsekojamu standartvērtību standartnovirze, reizināta ar 2,5.

1.2.20.

“Nolasījums” ir skaitliskā vērtība, ko uzrāda analizators, plūsmas mērinstruments, sensors vai jebkura cita mērierīce, ko izmanto saistībā ar transportlīdzekļu emisiju mērījumiem.

1.2.21.

“Reakcijas laiks” (t 90) ir kavējuma laika un kāpumlaika summa.

1.2.22.

“Kāpumlaiks” ir laiks starp reakcijas 10 % un 90 % (t 90 – t 10) no galīgā nolasījuma.

1.2.23.

“Vidējā kvadrātiskā vērtība” (x rms) ir kvadrātsakne no vērtību kvadrātu vidējās aritmētiskās vērtības, un to definē šādi:

, kur:

x	ir izmērītā vai aprēķinātā vērtība;

n	ir vērtību skaits.

1.2.24.

“Sensors” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu parametrus, kas nav gāzveida un daļiņu piesārņotāju koncentrācija un atgāzu masas plūsma.

▼M1

1.2.25.

“Standartizēt” nozīmē pielāgot instrumentu, lai tas pareizi reaģētu uz kalibrēšanas standartu, kas atspoguļo no 75 % līdz 100 % no maksimālās vērtības instrumenta diapazonā vai paredzamajos lietošanas nosacījumos.

▼B

1.2.26.

“Iestatījuma reakcija” ir vidējā reakcija uz iestatījuma signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

1.2.27.

“Iestatījuma reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz kontroles signālu un faktisko kontroles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi iestatīts.

1.2.28.

Lineāras regresijas (a 1) “slīpums” ir:

, kur:

ir atskaites parametra vidējā vērtība;

ir verificējamā parametra vidējā vērtība;

x i	ir atskaites parametra faktiskā vērtība;

y i	ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;

n	ir vērtību skaits.

1.2.29.

“Sagaidāmās vērtības standartkļūda” (SEE) ir:

, kur:

ý	ir verificējamā parametra sagaidāmā vērtība;

y i	ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;

x max

ir atskaites parametra maksimālā faktiskā vērtība;

n	ir vērtību skaits.

1.2.30.

“Visi ogļūdeņraži” (THC) ir visu to gaistošo vielu summa, kas izmērāmas ar liesmas jonizācijas detektoru (FID).

1.2.31.

“Izsekojams” ir spēja mērījumu vai nolasījumu sasaistīt ar zināmu un kopīgi apstiprinātu standartu, izmantojot nepārtrauktu salīdzinājumu ķēdi.

1.2.32.

“Transformācijas laiks” ir laika starpība starp koncentrācijas vai plūsmas izmaiņu (t 0) atskaites punktā un punktu, kurā sistēmas reakcija sasniedz 50 % no galīgā nolasījuma (t 50).

1.2.33.

“Analizatora tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu analizatoru grupa, kuros vienas konkrētas gāzveida sastāvdaļas koncentrācijai vai daļiņu skaita noteikšanai izmantots identisks princips.

1.2.34.

“Atgāzu masas plūsmas mērītāja tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu atgāzu masas plūsmas mērītāju grupa, kuriem ir vienāds caurules iekšējais diametrs un kuros izmantots identisks atgāzu masas plūsmas ātruma noteikšanas princips.

1.2.35.

“Validācija” ir process, kurā izvērtē, vai pārvietojama emisiju mērīšanas sistēma ir pareizi uzstādīta un pareizi darbojas, kā arī izvērtē to atgāzu masas plūsmas ātruma mērījumu pareizību, kas iegūti no viena vai vairākiem neizsekojamiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināti no sensoru vai ECU signāliem.

1.2.36.

“Verifikācija” ir process, ko izmanto, lai izvērtētu, vai analizatora, plūsmas mērierīces, sensora vai signāla izmērītā vai aprēķinātā vērtība atbilst atskaites signālam, iekļaujoties vienas vai vairāku iepriekšnoteiktu pieņemamības vērtību robežās.

1.2.37.

“Iestatīšana uz nulli” ir analizatora, plūsmas mērierīces vai sensora kalibrēšana tā, ka tas precīzi reaģē uz nulles signālu.

1.2.38.

“Nulles reakcija” ir vidējā reakcija uz nulles signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

1.2.39.

“Nulles reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz nulles signālu un faktisko nulles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi kalibrēts uz nulli.

▼M1

1.2.40.

“Hibrīdelektriskais transportlīdzeklis ar ārējo uzlādi” (OVC-HEV) ir hibrīdelektriskais transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota.

1.2.41.

“Hibrīdelektriskais transportlīdzeklis bez ārējās uzlādes” (NOVC-HEV) ir transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām, ko izmanto transportlīdzekļa darbināšanai, un kuru nevar uzlādēt no ārēja avota.

▼B

1.3. Saīsinājumi

Ar saīsinājumiem parasti apzīmē gan saīsināto terminu vienskaitli, gan daudzskaitli.

CH4

—

metāns

CLD

—

hemiluminiscences detektors

—

oglekļa monoksīds

CO2

—

oglekļa dioksīds

CVS

—

konstanta tilpuma paraugu ņēmējs

DCT

—

divsajūgu transmisija

ECU

—

dzinēja vadības bloks

EFM

—

atgāzu masas plūsmas mērītājs

FID

—

liesmas jonizācijas detektors

—

pilna skala

GPS

—

globālā pozicionēšanas sistēma

H2O

—

ūdens

—

ogļūdeņraži

HCLD

—

apsildāms hemiluminiscences detektors

HEV

—

hibrīda elektrotransportlīdzeklis

ICE

—

iekšdedzes dzinējs

—

identifikācijas numurs vai kods

LPG

—

sašķidrinātā naftas gāze

MAW

—

slīdošais vidējais intervāls

maks.

—

maksimālā vērtība

—

slāpeklis

NDIR

—

nedispersīvs infrasarkanais analizators

NDUV

—

nedispersīvs ultravioletais analizators

NEDC

—

Eiropas Jaunais braukšanas cikls

—

dabasgāze

NMC

—

nemetāna frakcijas atdalītājs

NMC-FID

—

nemetāna frakcijas atdalītājs apvienojumā ar liesmas jonizācijas detektoru

NMHC

—

nemetāna ogļūdeņraži

—

slāpekļa monoksīds

Nr.

—

numurs

NO2

—

slāpekļa dioksīds

NOX

—

slāpekļa oksīdi

NTE

—

nepārsniedzošs

—

skābeklis

OBD

—

iebūvētā diagnostika

PEMS

—

pārvietojama emisiju mērīšanas sistēma

PHEV

—

uzlādējams hibrīds elektrotransportlīdzeklis

—

daļiņu skaits

RDE

—

emisijas reālos braukšanas apstākļos

RPA

—

relatīvais pozitīvais paātrinājums

SCR

—

selektīva katalītiskā reducēšana

SEE

—

sagaidāmās vērtības standartkļūda

THC

—

visi ogļūdeņraži

ANO EEK

—

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija

VIN

—

transportlīdzekļa identifikācijas numurs

WLTC

—

pasaules mērogā saskaņots vieglo transportlīdzekļu testa cikls

WWH-OBD

—

pasaules mērogā saskaņota iebūvētā diagnostika

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Nepārsniedzamās emisijas robežvērtības

Normālas ekspluatācijas laikā emisijas, kas noteiktas atbilstīgi šā pielikuma prasībām un emitētas kādā RDE testā, kurš veikts atbilstīgi šā pielikuma prasībām, no transportlīdzekļa tipa, kas apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, nedrīkst pārsniegt šādas konkrētam piesārņotājam noteiktās nepārsniedzamās (NTE) vērtības:

▼M3

▼B

kur EURO-6 ir piemērojamā “Euro 6” emisijas robežvērtība, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

2.1.1. Galīgie atbilstības koeficienti

Atbilstības koeficients CFpollutant attiecīgajam piesārņotājam ir šāds:

Piesārņotājs	Slāpekļa oksīdu (NOx) masa	Daļiņu skaits (PN)	Oglekļa monoksīda (CO) masa (1)	Visu ogļūdeņražu (THC) masa	Visu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu (THC + NOx) kopējā masa
CFpollutant	►M3 1 + pielaide NOx ar pielaide NOx = 0,43 ◄	►M1 1 + PN pielaide ar PN pielaide = 0,5 ◄	—	—	—
(1) CO emisijas mēra un reģistrē RDE testos. ►M1 ◄

2.1.2. Pagaidu atbilstības koeficienti

Atkāpjoties no 2.1.1. punkta prasībām, piecus gadus un četrus mēnešus no datumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/200710. panta 4. un 5. punktā, un pēc ražotāja pieprasījuma var piemērot šādus pagaidu atbilstības koeficientus:

Piesārņotājs	Slāpekļa oksīdu (NOx) masa	Daļiņu skaits (PN)	Oglekļa monoksīda (CO) masa (1)	Visu ogļūdeņražu (THC) masa	Visu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu (THC + NOx) kopējā masa
CFpollutant	2,1	►M1 1 + PN pielaide ar PN pielaide = 0,5 ◄	—	—	—
(1) CO emisijas mēra un reģistrē RDE testos. ►M1 ◄

Pagaidu atbilstības koeficientu piemērošanu norāda transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā.

▼M3

Tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas šis izņēmums, nav paziņotās maksimālās RDE vērtības.

▼M3

2.1.3.

Ražotājs apliecina atbilstību 2.1. punktam, aizpildot 9. papildinājumā ietverto sertifikātu. Atbilstības pārbaudi veic saskaņā ar atbilstības ekspluatācijai noteikumiem.

▼B

2.2.	RDE testi, kas saskaņā ar šo pielikumu transportlīdzeklim jāveic tipa apstiprināšanai un transportlīdzekļa darbmūža laikā, nodrošina atbilstības pieņēmumu attiecībā uz prasību, kas noteikta 2.1. punktā. Atbilstības pieņēmumu var atkārtoti novērtēt ar papildu RDE testiem.

2.3.	Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļus ar PEMS var testēt uz koplietošanas ceļiem saskaņā ar procedūrām atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vienlaikus ievērojot vietējos ceļu satiksmes tiesību aktus un drošības prasības.

2.4.

Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem ar PEMS var testēt neatkarīga persona, piemēram, darot pieejamus piemērotus adapterus izplūdes caurulēm, nodrošinot piekļuvi ECU signāliem un veicot vajadzīgos administratīvos pasākumus. ►M1 ►C1 Ja attiecīgais PEMS tests saskaņā ar šo regulu nav jāveic, ražotājs drīkst pieprasīt saprātīgu samaksu, līdzīgi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2007 7. panta 1. punktā. ◄ ◄

3. VEICAMAIS RDE TESTS

3.1.

▼M2

Šādas prasības attiecas uz 3. panta 11. punkta otrajā daļā minētajiem PEMS testiem.

3.1.0.

▼M3

Prasības, kas noteikta 2.1. punktā, izpilda visam PEMS braucienam pilsētas vidē, kur testētā transportlīdzekļa emisijas aprēķina saskaņā ar 4. un 6. papildinājumu, un tām vienmēr ir jābūt vienādām ar NTE vai mazākām (MRDE,k ≤ NTEpollutant ).

▼M3 —————

▼B

3.1.1.

Tipa apstiprināšanai atgāzu masas plūsmu nosaka ar mēriekārtu, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa, un tipa apstiprināšanas vajadzībām netiek izmantoti nekādi transportlīdzekļa ECU dati. Ja tas nav saistīts ar tipa apstiprināšanu, atgāzu masas plūsmas noteikšanai var izmantot alternatīvas metodes saskaņā ar 2. papildinājuma 7.2. iedaļu.

▼M3

3.1.2.

Ja tipa apstiprinājuma testu laikā apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar saskaņā ar 1. un 4. papildinājumu veikta PEMS testa datu kvalitātes pārbaudes un validācijas rezultātiem, tā testu var uzskatīt par nederīgu. Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde reģistrē testa datus un tā nederīguma iemeslus.

3.1.3.

RDE tipa apstiprinājuma testa informācijas ziņošana un izplatīšana

▼B

3.1.3.1. Tehnisko ziņojumu, ko ražotājs sagatavojis saskaņā ar 8. papildinājumu, dara pieejamu apstiprinātājai iestādei.

▼M1

3.1.3.2. Ražotājs nodrošina, ka 3.1.3.2.1. punktā noteiktā informācija ir publiski pieejama tīmekļa vietnē bez maksas un bez nepieciešamības lietotājam atklāt savu identitāti vai pierakstīties. Ražotājs pastāvīgi informē Komisiju un apstiprinātājiestādes par tīmekļa vietnes atrašanās vietu.

▼M3

3.1.3.2.1.

Tīmekļa vietne ļauj veikt meklēšanu izmantotajā datubāzē ar aizstājējzīmi, balstoties uz viena vai vairākiem šādiem parametriem:

marka, tips, variants, versija, komercnosaukums vai tipa apstiprinājuma numurs, kā norādīts atbilstības sertifikātā atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumam.

Turpmāk noteikto informāciju dara pieejamu par visiem meklējamajiem transportlīdzekļiem:

—

PEMS saimes ID, kurai transportlīdzeklis pieder, saskaņā ar II pielikuma 5. papildinājuma 1. tabulā “Pārredzamības saraksts Nr. 1” poz.Nr. 3.;

—

Paziņotās maksimālās RDE vērtības, kādas ir norādītas atbilstības sertifikāta 48.2. punktā, kā tas noteikts Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā.

▼M1 —————

▼B

3.1.3.3. Pēc pieprasījuma ražotājs bez maksas un 30 dienu laikā jebkurai ieinteresētajai personai dara pieejamu 3.1.3.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu.

3.1.3.4. Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu 3.1.3.1. un 3.1.3.2. punktā uzskaitīto informāciju. Tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz iestādes iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu.

4. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

4.1. RDE rādītājus pierāda, testējot transportlīdzekļus uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. RDE tests ir reprezentatīvs attiecībā uz transportlīdzekļiem to reālajos braukšanas maršrutos ar to parastu kravu.

▼M3

4.2. Attiecībā uz tipa apstiprinājumu ražotājs pierāda apstiprinātājai iestādei, ka izraudzītais transportlīdzeklis, braukšanas režīmi, apstākļi un kravas ir reprezentatīvas attiecībā uz PEMS testu saimi. Kravas un apkārtējās vides apstākļu prasības, kā norādīts 5.1. un 5.2. punktā, izmanto ex ante, lai noteiktu, vai apstākļi ir pieņemami RDE testēšanai.

▼M1

4.3. Apstiprinātājiestāde ierosina tādu testa braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles, kas atbilst 6. punkta prasībām. Izraugoties brauciena maršrutu, pilsētas, ārpus pilsētas un automaģistrāles daļas izvēlas, pamatojoties uz topogrāfisko karti. Brauciena pilsētas daļā būtu jābrauc pa pilsētas ceļiem ar ātruma ierobežojumu 60 km/h vai mazāk. Ja brauciena pilsētas daļā ierobežotu laiku jābrauc ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, transportlīdzekli vada ar ātrumu līdz 60 km/h.

▼B

4.4. Ja kādam transportlīdzeklim ECU datu vākšana ietekmē transportlīdzekļa emisijas vai veiktspēju, tad visu PEMS testu saimi, pie kuras pieder attiecīgais transportlīdzeklis, kā noteikts šā pielikuma 7. papildinājumā, uzskata par neatbilstīgu. Šādu funkcionalitāti uzskata par “pārveidošanas ierīci” (manipulācijas ierīci), kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā.

▼M3

4.5. Lai novērtētu emisijas arī braucienos ar karsto iedarbināšanu, noteiktu daudzumu transportlīdzekļu no PEMS testa saimes, kā noteikts 7. papildinājuma 4.2.8. punktā, testē, nesagatavojot transportlīdzekli, kā norādīts 5.3. punktā, bet ar siltu motoru, proti, kad motora dzesēšanas šķidruma temperatūra un/vai motora eļļas temperatūra ir virs 70 °C.

▼M3

4.6. RDE testiem, kas veikti tipa apstiprinājuma laikā, tipa apstiprinātājiestāde var pārbaudīt, vai testa iestatījums un izmantotais aprīkojums atbilst 1. un 2. papildinājumā noteiktajām prasībām, vai nu veicot tiešu pārbaudi, vai arī analizējot pamatojošos pierādījumus (piemēram, fotoattēlus, pierakstus).

4.7. Brauciena derīguma pārbaudei un emisiju aprēķināšanai saskaņā ar 4., 5., 6., 7.a un 7.b papildinājuma noteikumiem izmantotā programmatūras rīka atbilstību validē šā rīka piegādātās vai tipa apstiprinātāja iestāde. Ja šis programmatūras rīks ir iestrādāts PEMS instrumentā, validācijas apstiprinājumu sniedz kopā ar instrumenta validāciju.

▼B

5. ROBEŽNOSACĪJUMI

5.1. Transportlīdzekļa krava un testa masa

5.1.1. Transportlīdzekļa pamatkrava ietver transportlīdzekļa vadītāju, testa liecinieku (attiecīgā gadījumā) un testa iekārtas, tostarp montēšanas un barošanas ierīces.

5.1.2. Testēšanas vajadzībām var pievienot mākslīgu kravu tā, lai pamatkravas un mākslīgās kravas kopējā masa nepārsniegtu 90 % no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 ( *3 ) 2. panta 19. un 21. punktā definētās “pasažieru masas” un “lietderīgās slodzes masas” summas.

5.2. Apkārtējās vides apstākļi

▼M1

5.2.1. Testu veic apkārtējās vides apstākļos, kas noteikti šajā iedaļā. Apkārtējās vides apstākļi kļūst “izvērsti”, ja izmainās vismaz viens no temperatūras un augstuma virs jūras līmeņa apstākļu diapazoniem. Temperatūras un augstuma virs jūras līmeņa izvērsto apstākļu korekcijas koeficientu piemēro tikai vienreiz. Ja daļu testa vai visu testu veic ārpus normālā vai izvērstā apstākļu diapazona, testa rezultāts nav derīgs.

▼B

5.2.2. Mēreni augstuma apstākļi: augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks.

5.2.3. Izvērsti augstuma apstākļi: augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1300 metriem virs jūras līmeņa.

▼M1

5.2.4. Mēreni temperatūras apstākļi: augstāka par vai vienāda ar 273,15 K (0 °C) un zemāka par vai vienāda ar 303,15 K (30 °C).

5.2.5. Izvērsti temperatūras apstākļi: augstāka par vai vienāda ar 266,15 K (– 7 °C) un zemāka par 273,15 K (0 °C) vai augstāka par 303,15 K (30 °C) un zemāka par vai vienāda ar 308,15 K (35 °C).

5.2.6. Atkāpjoties no 5.2.4. un 5.2.5. punkta nosacījumiem, mērenu apstākļu zemākā temperatūra ir augstāka par vai vienāda ar 276,15 K (3 °C), un izvērstu apstākļu zemākā temperatūra ir augstāka par vai vienāda ar 271,15 K (– 2 °C) laika posmā starp 2.1. iedaļā noteikto saistošu NTE emisiju robežvērtību piemērošanas uzsākšanu un piecus gadus un četrus mēnešus pēc datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. un 5. punktā.

5.3. Transportlīdzekļa sagatavošana testam ar aukstu motoru

Pirms RDE testēšanas transportlīdzekli sagatavo šādi:

Brauc vismaz 30 min, apstājas un stāv ar aizvērtām durvīm un motora pārsegu un izslēgtu motoru mērenos vai izvērstos augstuma virs jūras līmeņa un temperatūras apstākļos saskaņā ar 5.2.2. līdz 5.2.6. punktu no 6 līdz 56 stundām. Būtu jāizvairās no ārkārtējiem atmosfēras apstākļiem (spēcīga snigšana, vētra, krusa) un pārmērīga putekļu daudzuma. Pirms testa sākšanas pārbauda, vai transportlīdzeklim un iekārtai nav bojājumu un brīdinājuma signālu, kas norāda uz kļūmi.

▼B

5.4. Dinamiskie apstākļi

Dinamiskie apstākļi ietver ceļa slīpuma, pretvēja un braukšanas dinamikas (paātrinājumi, palēninājumi), kā arī palīgsistēmu ietekmi uz testa transportlīdzekļa enerģijas patēriņu un emisijām. Dinamisko apstākļu normalitātes verifikāciju veic pēc testa pabeigšanas, izmantojot reģistrētos PEMS datus. Šo verifikāciju veic divos posmos:

▼M3

5.4.1.

Braukšanas dinamikas pārmērību vai nepietiekamību braucienā pārbauda, izmantojot 7.a papildinājumā aprakstītās metodes.

5.4.2.

Ja brauciena rezultāti pēc verifikācijas saskaņā ar 5.4.1. punktu ir derīgi, jāizmanto dinamisko apstākļu normalitātes verificēšanas metodes, kas izklāstītas 5., 7.a un 7.b papildinājumā.

▼B

5.5. Transportlīdzekļa stāvoklis un ekspluatācija

▼M3

5.5.1.

Gaisa kondicionēšanas sistēmu vai citas palīgierīces darbina veidā, kas atbilst tam, kā tās paredzēts izmantot reālos braukšanas apstākļos uz ceļa. Izmantojumu dokumentē. Ja izmanto gaisa kondicionēšanu vai sildīšanu, transportlīdzekļa logiem ir jābūt aizvērtiem.

5.5.2.

Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

▼M1

5.5.2.1. “Periodiski reģenerējama sistēma” ir sistēma, kas atbilst XXI pielikuma 3.8.1. punktā dotajai definīcijai.

▼M3

5.5.2.2. Visus rezultātus koriģē ar Ki koeficientiem vai ar Ki nobīdēm, kas iestrādātas XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājuma procedūrās attiecībā uz transportlīdzekļu tipa ar periodiski reģenerējošu sistēmu tipa apstiprināšanu. Ki koeficientu vai Ki nobīdi piemēro gala rezultātiem pēc novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar 6. papildinājumu.

5.5.2.3. Ja emisijas neatbilst 3.1.0. punktā noteiktajām prasībām, verificē reģenerācijas faktu. Reģenerācijas verificēšanu var balstīt uz eksperta slēdzienu, veicot vairāku šādu signālu savstarpēju korelāciju, kas var ietvert izplūdes temperatūras, PN, CO2, O2 mērījumus apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu un paātrinājumu. Ja transportlīdzeklim ir reģenerācijas atpazīšanas funkcija, kā norādīts II pielikuma 5. papildinājuma 1. tabulā sniegtajā Pārredzamības sarakstā Nr. 1, to izmanto, lai noteiktu reģenerācijas notikumu. II pielikuma 5. papildinājuma 1. tabulā sniegtajā Pārredzamības sarakstā Nr. 1 ražotājs sniedz arī procedūru, kas nepieciešama, lai pabeigtu reģenerāciju. Ražotājs var sniegt padomu, kā atpazīt, vai ir notikusi reģenerācija gadījumos, kad šāds signāls nav pieejams.

Ja testa laikā notikusi reģenerācija, tā rezultātu bez Ki koeficienta vai Ki nobīdes piemērošanas salīdzina ar 3.1.0. punktā dotajām prasībām. Ja rezultātā iegūtās emisijas neatbilst prasībām, testu uzskata par nederīgu un vienu reizi atkārto. Jānodrošina, ka pirms otrā testa sākšanas tiek pabeigta reģenerācija un veikta stabilizēšana, veicot vismaz 1 stundu ilfu braucienu. Otro testu uzskata par derīgu pat tad, ja tā laikā notikusi reģenerācija.

5.5.2.4. Pat ja transportlīdzeklis izpilda 3.1.0. punkta prasības, reģenerācijas notikumu var pārbaudīt, kā noteikts 5.5.2.3. punktā. Ja reģenerācijas faktu var pierādīt, ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu galīgos rezultātus aprēķina, nepiemērojot Ki koeficientu vai Ki novirzi.

▼M3 —————

▼M3

5.5.3.

OVC-HEV transportlīdzekļus var testēt jebkurā izvēlētajā režīmā, tostarp akumulatora uzlādes režīmā.

5.5.4.

Nav pieļaujami pārveidojumi, kas ietekmē transportlīdzekļa aerodinamiku, izņemot PEMS uzstādīšanu.

5.5.5.

Ar testa transportlīdzekli nebrauc nolūkā ģenerēt testu, kas ir vai nav izturēts, braucot ārkārtējos braukšanas režīmos, kuri neataino parastos lietošanas apstākļus. Vajadzības gadījumā, lai pārliecinātos, vai braukšanas apstākļi ir parasti, pati apstiprinātāja iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, vai tās vārdā izdara ekspertu slēdzienu, savstarpēji sasaistot vairākus signālus, piemēram, izplūdes plūsmas ātrums, izplūdes temperatūra, CO2, O2 utt. apvienojumā ar transportlīdzekļa ātrumu, paātrinājumu un GPS datiem, un, iespējams, arī citiem transportlīdzekļa datu parametriem, piemēram, motora apgriezienu skaits:, pārnesums, akseleratora pedāļa stāvoklis utt.

5.5.6.

Transportlīdzeklim jābūt labā mehāniskā stāvoklī, iepriekš piestrādātam un ar vismaz 3 000 km nobraukumu pirms testa. Pieraksta RDE testēšanai izmantotā transportlīdzekļa nobraukumu un vecumu.

▼B

6. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BRAUCIENU

6.1. Braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles īpatsvaru atbilstoši 6.3. – 6.5. punktā noteiktajiem momentānajiem ātrumiem izsaka procentos no brauciena kopējā attāluma.

▼M3

6.2. Brauciens vienmēr sākas ar braukšanu pilsētā, kam seko braukšana ārpus pilsētas un pa automaģistrāli atbilstoši 6.6. punktā noteiktajam sadalījumam. Secīgi veic braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli, kā noteikts 6.12. punktā, taču brauciens var sākties un beigties arī vienā punktā. Brauciens ārpus pilsētas drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu pilsētā, šķērsojot apdzīvotas zonas. Braukšana uz automaģistrāles drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu ārpus pilsētas vai braukšanu pilsētā, piemēram, braucot cauri ceļu nodevu iekasēšanas punktiem vai ceļu darbu posmiem.

▼B

6.3. Ekspluatācijai pilsētā ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas nepārsniedz 60 km/h.

▼M1

6.4. Braukšanu ārpus pilsētas raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 90 km/h. N2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, braukšanu ārpus pilsētas raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 60 km/h un nepārsniedz 80 km/h.

6.5. Braukšanu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas pārsniedz 90 km/h. N2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, braukšanu pa automaģistrāli raksturo transportlīdzekļa ātrums, kas ir lielāks nekā 80 km/h.

▼B

6.6. Brauciens sastāv no aptuveni 34 % braukšanas pilsētā, 33 % braukšanas ārpus pilsētas un 33 % braukšanas pa automaģistrāli atbilstoši ātrumiem, kā aprakstīts iepriekš 6.3. līdz 6.5. punktā. “Aptuveni” nozīmē ±10 procentpunktu intervālu ap norādītajām procentuālajām vērtībām. Tomēr braukšana pilsētā nekad nav mazāka kā 29 % no brauciena kopējā attāluma.

6.7. Transportlīdzekļa ātrums parasti nepārsniedz 145 km/h. Šo maksimālo ātrumu drīkst pārsniegt par 15 km/h uz ne vairāk kā 3 % no laika, kad notiek braukšana pa automaģistrāli. PEMS testa laikā ir spēkā vietējie ātruma ierobežojumi, neatkarīgi no citiem juridiskajiem ierobežojumiem. Vietējo ātruma ierobežojumu pārkāpumi paši par sevi PEMS testa rezultātus nepadara nederīgus.

▼M1

6.8. Vidējam ātrumam (ieskaitot apstāšanās reizes) braucienam pilsētas daļā vajadzētu būt no 15 līdz 40 km/h. Apstāšanās laikposmi, ko definē transportlīdzekļa ātrums mazāks nekā 1 km/h, veido 6–30 % no brauciena laika pilsētas daļā. Brauciens pilsētas daļā drīkst ietvert vairākus apstāšanās laikposmus, kas ilgst 10 s vai ilgāk. Tomēr atsevišķu apstāšanas laikposmu ilgums nedrīkst pārsniegt 300 secīgas sekundes; pretējā gadījumā braucienu uzskata par nederīgu.

6.9. Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no 90 līdz vismaz 110 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h vismaz 5 minūtes.

M2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no 90 līdz 100 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h vismaz 5 minūtes.

N2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no 80 līdz 90 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h vismaz 5 minūtes.

▼B

6.10. Brauciena ilgums ir no 90 līdz 120 minūtēm.

▼M1

6.11. Brauciena sākuma un beigu punkta augstums virs jūras līmeņa neatšķiras vairāk kā par 100 m. Turklāt kopējais proporcionālais, pozitīvais kāpums visā braucienā un pilsētas posmā, kā noteikts saskaņā ar 4.3. punktu, ir mazāks nekā 1 200 m/100 km, ko nosaka saskaņā ar 7.b papildinājumu.

▼B

6.12. Minimālais katra posma, proti, ekspluatācija pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles, attālums ir 16 km.

▼M1

6.13. Vidējais ātrums (ieskaitot apstāšanās) aukstās darbināšanas periodā, kā noteikts 4. papildinājuma 4. punktā, ir no 15 līdz 40 km/h. Maksimālais ātrums aukstās darbināšanas periodā nedrīkst pārsniegt 60 km/h.

▼B

7. EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS

7.1. Braucienu izvēlas tā, lai testēšana noritētu nepārtraukti, dati tiktu pastāvīgi reģistrēti un tiktu sasniegts 6.10. punktā noteiktais minimālais testa ilgums.

7.2. Strāvas padevi PEMS nodrošina ārējs barošanas bloks, nevis avots, kas enerģiju tieši vai netieši saņem no testējamā transportlīdzekļa dzinēja.

7.3. PEMS aprīkojuma uzstādīšanu veic tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu transportlīdzekļa emisijas, veiktspēju vai abus. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai samazinātu uzstādītā aprīkojuma masu un lai testa transportlīdzeklim nerastos iespējamas aerodinamiskas modifikācijas. Transportlīdzekļa krava atbilst 5.1. punktā noteiktajam.

7.4. RDE testus veic darba dienās, kā Savienībai noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( *4 ).

7.5. RDE testus veic uz ceļiem un ielām ar ceļa segumu (piemēram, ekspluatācija bezceļa apstākļos nav atļauta).

▼M3

7.6. Sākot testu, kā noteikts 1. papildinājuma 5.1. punktā, transportlīdzeklim jāsāk braukt 15 sekunžu laikā. Visā aukstās iedarbināšanas periodā, kā noteikts 4. papildinājuma 4. punktā, jānodrošina, ka transportlīdzeklis stāv iespējami īsu laiku, kas kopumā nedrīkst pārsniegt 90 sekundes. Ja motors testa laikā noslāpst, to var iedarbināt no jauna, bet paraugu ņemšanu nepārtrauc. Ja motors testa laikā apstājas, paraugu ņemšanu nepārtrauc.

▼B

8. SMĒREĻĻA, DEGVIELA UN REAĢENTS

8.1. Degviela, smēreļļa un reaģents (attiecīgā gadījumā), ko izmanto RDE testēšanā, atbilst ražotāja specifikācijām, kas noteiktas klienta veiktai ekspluatācijai.

▼M3

8.2. Ja RDE tests nav izturēts, paņem degvielas, smērvielas un reaģenta (attiecīgā gadījumā) paraugus un uzglabā vismaz 1 gadu apstākļos, kas nodrošina parauga veselumu. Pēc analīzes veikšanas paraugus var utilizēt.

▼B

9. EMISIJU UN BRAUCIENA IZVĒRTĒŠANA

9.1. Testu veic saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu.

▼M3

9.2. Brauciena derīgumu pārbauda, veicot šādu trīs-posmu procedūru:

A POSMS: brauciens atbilst vispārīgajām prasībām, robežnosacījumiem, brauciena un darbību prasībām un prasībām attiecībā uz eļļu, degvielu un reaģentiem, kas noteiktas 4. līdz 8. punktā;

B POSMS: brauciens atbilst 7.a un 7.b papildinājumā norādītajām prasībām;

C POSMS: brauciens atbilst 5. papildinājumā norādītajām prasībām.

Procedūras posmi sīkāk parādīti 1. attēlā.

1. attēls.

Brauciena derīguma verifikācija

Ja nav izpildīta vismaz viena no prasībām, norāda, ka brauciens ir nederīgs.

▼B

9.3. Nav atļauts apvienot dažādu braucienu datus vai modificēt vai dzēst brauciena datus, izņemot datus par ilgu apstāšanās periodu, kas aprakstīts 6.8. punktā.

▼M3

9.4. Pēc tam, kad saskaņā ar 9.2. punktu noteikts brauciena derīgums, emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot 4. un 6. papildinājumā noteiktās metodes. Emisiju aprēķinus veic laikposmā starp testa sākumu un tā beigām, kā noteikts 1. papildinājuma attiecīgi 5.1. un 5.3. punktā.

▼B

9.5. Ja konkrētā laika intervālā apkārtējās vides apstākļi ir izvērsti saskaņā ar 5.2. punktu, šajā laika intervālā reģistrētās emisijas, kas aprēķinātas atbilstoši 4. papildinājumam, dala ar 1,6, pirms tiek izvērtēta to atbilstība šā pielikuma prasībām. Šis noteikums neattiecas uz oglekļa dioksīda emisijām.

▼M3

9.6. Gāzveida piesārņotāju un daļiņu skaita emisijas aukstās iedarbināšanas laikā, kā noteikts 4. papildinājuma 4. punktā, iekļauj parastajā novērtējumā saskaņā ar 4., 5. un 6. papildinājumu. Ja transportlīdzeklis ticis sagatavots vismaz trīs stundas pirms testēšanas temperatūrā, kas iekļaujas paplašinātajā diapazonā saskaņā ar 5.2. punktu, 9.5. punkta nosacījumi attiecas uz datiem, kas savākti aukstās iedarbināšanas laikā, pat ja braukšanas apstākļi neiekļaujas izvērstajā temperatūras diapazonā.

▼B

1. papildinājums

Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar pārvietojamu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta testa procedūra, ar kuru nosaka atgāzu emisijas no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, izmantojot pārvietojamu emisiju mērīšanas sistēmu.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

≤

—

mazāks vai vienāds

—

skaitlis

#/m3

—

skaits kubikmetrā

—

procenti

°C

—

Celsija grāds

—

grams

g/s

—

grams sekundē

—

stunda

—

hercs

—

kelvins

—

kilograms

kg/s

—

kilograms sekundē

—

kilometrs

km/h

—

kilometri stundā

kPa

—

kilopaskāls

kPa/min

—

kilopaskāls minūtē

—

litrs

l/min

—

litrs minūtē

—

metrs

—

kubikmetrs

—

milligrams

min

—

minūte

p e

—

retinājuma spiediens (kPa)

qvs

—

sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min)

ppm

—

miljonās daļas

ppmC1

—

oglekļa ekvivalenta miljonās daļas

apgr./min

—

apgriezieni minūtē

—

sekunde

V s

—

sistēmas tilpums (l)

3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

3.1. PEMS

Testu veic, izmantojot PEMS, ko veido sastāvdaļas, kas noteiktas 3.1.1.–3.1.5. punktā. Ja nepieciešams, var tikt izveidots savienojums ar transportlīdzekļa ECU, lai noteiktu attiecīgos dzinēja un transportlīdzekļa parametrus, kā norādīts 3.2. punktā.

3.1.1. Analizatori, lai noteiktu piesārņotāju koncentrāciju atgāzēs.

3.1.2. Viens vai vairāki mērinstrumenti vai sensori, ar kuriem mēra vai nosaka atgāzu masas plūsmu.

3.1.3. Globālā pozicionēšanas sistēma, ar kuru nosaka transportlīdzekļa atrašanās vietu, augstumu un ātrumu.

3.1.4. Attiecīgos gadījumos sensori un citas ierīces, kas nav transportlīdzekļa daļa, piemēram, lai mērītu apkārtējo temperatūru, relatīvo mitrumu, gaisa spiedienu un transportlīdzekļa ātrumu.

3.1.5. No transportlīdzekļa neatkarīgs enerģijas avots PEMS darbināšanai.

3.2. Testa parametri

▼M3

Šā papildinājuma 1. tabulā norādītos testa parametrus mēra ar pastāvīgu frekvenci 1,0 Hz vai lielāku un pieraksta un ziņo saskaņā ar 8. papildinājuma prasībām 1,0 Hz frekvencē. Ja ir pieejami ECU parametri, tos drīkst iegūt arī ar augstāku frekvenci, tomēr pieraksta likmei ir jābūt 1,0 Hz. PEMS analizatoriem, plūsmas mērinstrumentiem un sensoriem ir jāatbilst 2. un 3. papildinājumā noteiktajām prasībām.

▼B

1.tabula

Testa parametri

Parametrs	Ieteicamā mērvienība	Avots (8)
▼M1
THC koncentrācija (1), (4)	ppm C1	Analizators
HC4 koncentrācija (1), (4)	ppm C1	Analizators
NMHC koncentrācija (1), (4)	ppm C1	Analizators (6)
▼B
CO koncentrācija (1), (4)	ppm	Analizators
CO2 koncentrācija (1)	ppm	Analizators
NOX koncentrācija (1), (4)	ppm	Analizators (7)
PN koncentrācija (4)	#/m3	Analizators
Atgāzu masas plūsmas ātrums	kg/s	EFM, visas metodes, kas aprakstītas 2. papildinājuma 7. punktā
Gaisa mitrums	%	Sensors
Gaisa temperatūra	K	Sensors
Gaisa spiediens	kPa	Sensors
Transportlīdzekļa ātrums	km/h	Sensors, GPS vai ECU (3)
Transportlīdzekļa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums	Grādi	GPS
Transportlīdzekļa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums	Grādi	GPS
Transportlīdzekļa augstums virs jūras līmeņa (5), (9)	m	GPS vai sensors
Atgāzu temperatūra (5)	K	Sensors
Dzinēja dzesētāja temperatūra (5)	K	Sensors vai ECU
Dzinēja apgriezienu skaits (5)	apgr./min	Sensors vai ECU
Dzinēja griezes moments (5)	Nm	Sensors vai ECU
Griezes moments uz dzenošā tilta (5)	Nm	Aploces griezes momenta mērītājs
Pedāļa stāvoklis (5)	%	Sensors vai ECU
Degvielas plūsmas ātrums uz dzinēju (2)	g/s	Sensors vai ECU
Dzinēja ieplūdes gaisa plūsmas ātrums (2)	g/s	Sensors vai ECU
Atteices statuss (5)	—	ECU
Ieplūdes gaisa plūsmas temperatūra	K	Sensors vai ECU
Reģenerācijas statuss (5)	—	ECU
Dzinēja eļļas temperatūra (5)	K	Sensors vai ECU
Ieslēgtais pārnesums (5)	#	ECU
Vēlamais pārnesums (piem., pārnesumu pārslēgšanas indikators) (5)	#	ECU
Citi dati par transportlīdzekli (5)	nav precizēti	ECU
(1) Mitrā tipa mērīšana vai rezultāti koriģējami, kā aprakstīts 4. papildinājuma 8.1. punktā. (2) Nosakāms tikai tad, ja atgāzu masas plūsmas aprēķināšanai izmanto netiešas metodes, kā aprakstīts 4. papildinājuma 10.2. un 10.3. punktā. (3) Metodi izvēlas atbilstoši 4.7. punktam. (4) Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums nepieciešams saskaņā ar IIIA pielikuma 2.1. iedaļu. (5) Nosakāms tikai tad, ja tas nepieciešams, lai verificētu transportlīdzekļa stāvokli un ekspluatācijas apstākļus. (6) Var aprēķināt no THC un CH4 koncentrācijām saskaņā ar 4. papildinājuma 9.2. punktu. (7) Var aprēķināt no izmērītajām NO un NO2 koncentrācijām. (8) Var izmantot vairākus parametru avotus. (9) Vēlamais avots ir gaisa spiediena sensors.

3.3. Transportlīdzekļa sagatavošana

Transportlīdzekļa sagatavošana ietver vispārīgu verifikāciju, kurā pārbauda, vai testa transportlīdzeklis darbojas tehniski pareizi.

3.4. PEMS uzstādīšana

▼M1

3.4.1. Vispārīgi nosacījumi:

PEMS uzstādīšanu veic saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem un vietējiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem. PEMS būtu jāuzstāda tā, lai testa laikā samazinātu elektromagnētiskos traucējumus, kā arī tās pakļautību triecieniem, vibrācijām, putekļiem un temperatūras svārstībām. PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. PEMS uzstādīšana un izmantošana nemaina atgāzu īpašības, kā arī nepamatoti nepalielina izpūtēja garumu. Lai novērstu daļiņu radīšanu, savienotāji ir termiski stabili testa laikā paredzamajās atgāzu temperatūrās. Lai savienotu transportlīdzekļa izpūtēja izeju un savienojošo cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus. Ja izmanto elastomēra savienotājus, tie nedrīkst saskarties ar atgāzēm, lai izvairītos no artefaktiem pie lielas motora slodzes.

▼M3

3.4.2. Pieļaujamais pretspiediens

PEMS paraugu ņemšanas zondes uzstādīšana un izmantošana nedrīkst nepamatoti palielināt spiedienu izpūtēja izejā tā, ka tas varētu ietekmēt mērījumu reprezentativitāti. Tāpēc ir ieteicams uzstādīt vienā un tajā pašā plaknē tikai vienu paraugu ņemšanas zondi. Ja tehniski iespējams, jebkādam pagarinājumam, kas paredzēts, lai atvieglotu paraugu ņemšanu vai savienošanu ar atgāzu masas plūsmu mērītāju, šķērsgriezuma laukums ir tāds pats kā izplūdes caurulei vai lielāks.

3.4.3. Atgāzu masas plūsmas mērītājs

Ja izmanto atgāzu masas plūsmas mērītāju, to pievieno transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) atbilstoši EFM ražotāja ieteikumiem. EFM mērīšanas diapazonam ir jāatbilst testā paredzamajam atgāzu masas plūsmas ātruma diapazonam. Ieteicams izraudzīties EFM tā, lai testēšanas laikā maksimālais sagaidāmais plūsmas ātrums aptvertu vismaz 75 % no EFM pilnā diapazona. EFM un jebkādu izplūdes caurules adapteru vai savienotāju uzstādīšana nelabvēlīgi neietekmē motora darbināšanu vai atgāzu pēcapstrādes sistēmu. Plūsmas noteikšanas elementa abās pusēs novieto taisnas caurules, kuru garums ir vismaz četri caurules diametri vai 150 mm atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks. Testējot vairākcilindru motoru ar sazarotu izplūdes kolektoru, ir ieteicams novietot atgāzu masas plūsmas mērītāju lejpus vietas plūsmas virzienā, kur kolektori savienojas, un palielināt cauruļu šķērsgriezumu, lai iegūtu ekvivalentu vai lielāku laukumu paraugu ņemšanai. Ja tas nav praktiski iespējams, var izmantot atgāzu plūsmas mērījumus ar vairākiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem. Izplūdes cauruļu dažādās konfigurācijas, izmēri un atgāzu masas plūsmas ātrums var nozīmēt, ka, izraugoties un uzstādot atgāzu masas plūsmas mērītāju(-us), var būt nepieciešami kompromisa risinājumi, kas balstās uz pamatotiem inženiertehniskiem apsvērumiem. Ir pieļaujams uzstādīt EFM ar diametru, kas ir mazāks nekā izplūdes atveres diametrs vai vairāku atveru kopējais projicētais frontālais laukums, ar nosacījumu, ka tas uzlabo mērījumu precizitāti un negatīvi neietekmē darbību vai atgāzu pēcapstrādi, kā noteikts 3.4.2. punktā. Ir ieteicams fotogrāfiski dokumentēt EFM uzstādīšanu.

▼B

3.4.4. Globālās pozicionēšanas sistēma (GPS).

GPS antena būtu jāuzmontē, piemēram, augstākajā iespējamajā vietā, lai nodrošinātu satelītu signālu labu uztveršanu. Uzmontēta GPS antena pēc iespējas mazāk ietekmē transportlīdzekļa darbību.

3.4.5. Savienojums ar dzinēja vadības bloku (ECU)

Ja vēlams, attiecīgus transportlīdzekļa un dzinēja parametrus, kuri uzskaitīti 1. tabulā, var reģistrēt, izmantojot ar ECU vai transportlīdzekļa tīklu savienotu datu reģistrācijas ierīci un ievērojot, piemēram, šādus standartus, ISO 15031-5 vai SAE J1979, OBD-II, EOBD vai WWH-OBD. Attiecīgos gadījumos ražotāji atklāj marķējumu, lai ļautu identificēt nepieciešamos parametrus.

3.4.6. Sensori un papildprīkojums

Transportlīdzekļa ātruma sensorus, temperatūras sensorus, dzesētāja termopārus vai jebkuras citas mērierīces, kas nav daļa no transportlīdzekļa, uzstāda tā, lai attiecīgais parametrs tiktu mērīts reprezentatīvi, uzticami un precīzi, lieki netraucējot transportlīdzekļa darbību un citu analizatoru, plūsmas mērinstrumentu un sensoru darbību un signālus. Sensoru un papildaprīkojuma elektroapgādi nodrošina neatkarīgi no transportlīdzekļa. Ārpus transportlīdzekļa salona esošo PEMS sastāvdaļu stiprinājumu un iekārtu ar drošību saistītā apgaismojuma barošanas avots var būt transportlīdzekļa akumulators.

▼M1

3.5. Emisiju paraugu ņemšana

Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus atgāzu masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda vismaz 200 mm vai triju izplūdes caurules diametru attālumā, izvēloties lielāko vērtību, pirms punkta, kurā atgāzes no PEMS paraugu ņemšanas ierīces nonāk apkārtējā vidē. Ja PEMS atgriež plūsmu atpakaļ izpūtējā, tas notiek lejpus paraugu ņemšanas zondes tā, ka motora darbības laikā tas neietekmē atgāzu īpašības paraugu ņemšanas punktā(-os). Ja izmaina paraugu ņemšanas līnijas garumu, pārvades laikus sistēmā verificē un, ja nepieciešams, koriģē.

Ja motors ir aprīkots ar atgāzu pēcapstrādes sistēmu, atgāzu paraugu ņem aiz atgāzu pēcapstrādes sistēmas. Ja testē transportlīdzekli ar sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām atgāzu emisijām. Ja vairākcilindru motoram ir izteiktas kolektoru grupas, tādam kā V-veida motoram, paraugu ņemšanas zondi novieto aiz vietas, kur kolektori savienojas. Ja tas tehniski nav realizējams, drīkst veikt paraugu ņemšanu vairākos punktos vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās, ja tam piekrīt tipa apstiprinātājiestāde. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaits un atrašanās vieta, ciktāl iespējams, atbilst atgāzu masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja atgāzu plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.

▼M3

Ja motors ir aprīkots ar atgāzu pēcapstrādes sistēmu, atgāzu paraugu ņem aiz atgāzu pēcapstrādes sistēmas. Ja testē transportlīdzekli ar sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām atgāzu emisijām. Ja vairākcilindru motoram ir izteiktas kolektoru grupas, tādam kā V-veida motoram, paraugu ņemšanas zondi novieto aiz vietas, kur kolektori savienojas. Ja tas tehniski nav realizējams, paraugus var ņemt vairākos punktos vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaitam un atrašanās vietai, ciktāl iespējams, jāatbilst atgāzu masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja atgāzu plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.

▼M1

Ja tiek veikti ogļūdeņražu mērījumi, paraugu ņemšanas līniju uzkarsē līdz 463 ± 10 K (190 ± 10 °C). Citu gāzveida sastāvdaļu mērīšanai ar dzesētāju vai bez tā paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir vismaz 333 K (60 °C), lai izvairītos no kondensēšanās un nodrošinātu dažādo gāzu pienācīgu iekļūšanas efektivitāti. Zemspiediena paraugu ņemšanas sistēmās temperatūru var pazemināt atbilstoši spiediena samazinājumam, ja paraugu ņemšanas sistēma nodrošina 95 % iekļūšanas efektivitāti visiem gāzveida piesārņotājiem, kas pakļauti tiesiskajam regulējumam. Ja daļiņu paraugus ņem un neatšķaida izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu atgāzu paraugu ņemšanas punkta līdz atšķaidīšanas punktam vai daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C). Parauga atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā pirms pirmās atšķaidīšanas vai daļiņu detektora sasniegšanas ir mazāks nekā 3 s.

Visas paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izpūtēja līdz daļiņu detektoram, kuras ir kontaktā ar neatšķaidītu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Visas detaļas ir izgatavotas no antistatiska materiāla, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

▼B

4. PIRMSTESTA PROCEDŪRAS

4.1. PEMS noplūžu pārbaude

Pēc tam, kad pabeigta PEMS uzstādīšana, katrai PEMS un transportlīdzekļa sistēmai veic vismaz vienu noplūdes pārbaudi, kā noteicis PEMS ražotājs vai šādi. Zondi atvieno no atgāzu sistēmas un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda visiem plūsmas mērītājiem jāuzrāda aptuveni nulle, ja nav noplūdes. Ja tā nav, pārbauda paraugu ņemšanas līnijas un defektu novērš.

Noplūde vakuuma pusē nepārsniedz 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas ekspluatācijas plūsmas ātruma. Lai noteiktu ekspluatācijas plūsmas ātrumu, var izmantot analizatora plūsmas un apvedplūsmas.

Cita iespēja ir sistēmas izsūknēšana vismaz līdz 20 kPa vakuuma (80 kPa absolūtajam) spiedienam. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda spiediena paaugstināšanās Δp (kPa/min) sistēmā nepārsniedz:

Alternatīvi, koncentrācijas pakāpes maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā rada, veicot pārslēgšanu no nulles uz kontroles gāzi, vienlaikus saglabājot tādus pašus spiediena apstākļus kā sistēmas normālas darbības laikā. Ja pareizi kalibrētam analizatoram pēc atbilstīga laika perioda nolasījums ir ≤ 99 % salīdzinājumā ar ievadīto koncentrāciju, noplūdes problēma jānovērš.

▼M1

4.2. PEMS ieslēgšana un stabilizēšana

PEMS ieslēdz, uzsilda un stabilizē saskaņā ar PEMS ražotāja specifikācijām, līdz galvenie funkcionālie parametri, piemēram, spiedieni, temperatūras un plūsmas, ir sasnieguši to darbībai noteiktos iestatījumus pirms testa uzsākšanas. Lai nodrošinātu PEMS pareizu darbību, to drīkst turēt ieslēgtu vai uzsildīt un stabilizēt transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. Sistēmā nedrīkst būt kļūdas un būtiski paziņojumi.

4.3. Paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana

Paraugu ņemšanas sistēmu, kas sastāv no paraugu ņemšanas zondes un paraugu ņemšanas līnijām, sagatavo testēšanai saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem. Nodrošina, ka paraugu ņemšanas sistēma ir tīra un tajā nav kondensējies mitrums.

▼B

4.4. Atgāzu masas plūsmas mērītāja (EFM) sagatavošana

Ja to izmanto atgāzu masas plūsmas mērīšanai, EFM iztīra un sagatavo darbībai saskaņā ar EFM ražotāja specifikācijām. Ar šo procedūru attiecīgos gadījumos novērš kondensāciju un iztīra nosēdumus no līnijām un saistītajām mērījumu atverēm.

4.5. Analizatoru pārbaude un kalibrēšana gāzveida emisiju mērīšanai

Analizatoru nulles un iestatījuma kalibrēšanas korekcijas veic, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas atbilst 2. papildinājuma 5. punkta prasībām. Kalibrēšanas gāzes izvēlas tā, lai tās atbilstu RDE testa laikā sagaidāmajām piesārņotāju koncentrācijām. Lai līdz minimumam samazinātu analizatora svārstības, analizatoru nulles un iestatīšanas kalibrēšana jāveic apkārtējās vides temperatūrā, kas pēc iespējas vairāk līdzinās temperatūrai, kādai testa iekārtas tiek pakļautas brauciena laikā.

▼M3

4.6. Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē, ņemot ar HEPA filtru filtrēta apkārtējās vides gaisa paraugu attiecīgā paraugu ņemšanas punktā, kas parasti atrodas paraugu ņemšanas līnijas ieejā. Signālu 2 minūtes pieraksta ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums; beigu koncentrācijai ir jābūt ražotāja specifikācijas robežās, bet tā nedrīkst pārsniegt 5 000 daļiņas kubikcentimetrā.

▼B

4.7. Transportlīdzekļa ātruma noteikšana

Transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar vismaz vienu no šādām metodēm:

(a)

ar GPS; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar GPS, brauciena kopējo attālumu pārbauda, salīdzinot ar citas metodes mērījumiem saskaņā ar 4. papildinājuma 7. punktu;

(b)

ar sensoru (piem., optisku vai mikroviļņu sensoru); ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar sensoru, ātruma mērījumi atbilst 2. papildinājuma 8. punkta prasībām, vai, kā alternatīva, ar sensoru noteikto brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar sensoru noteikts brauciena kopējais attālums no atskaites attāluma atšķiras ne vairāk kā par 4 %;

(c)

ar ECU; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar ECU, brauciena kopējo attālumu validē saskaņā ar 3. papildinājuma 3. punktu, un, ja nepieciešams, ECU ātruma signālu koriģē, lai nodrošinātu atbilstību 3. papildinājuma 3.3. punkta prasībām. Alternatīvi, ar ECU noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar ECU noteikts brauciena kopējais attālums no atskaites attāluma atšķiras ne vairāk kā par 4 %.

4.8. Uzstādītā PEMS pārbaude

Verificē, vai savienojumi ar visiem sensoriem un, attiecīgos gadījumos, ar ECU ir pareizi. Ja tiek izgūti dzinēja parametri, nodrošina, ka ECU ziņo vērtības pareizi (piemēram, nulles vērtības dzinēja apgriezienu skaits (apgr./min), kad iekšdedzes dzinējs ir “pagriezta aizdedzes atslēga, izslēgts dzinējs” stāvoklī). ►M1 PEMS darbojas bez kļūdām un kritiskiem paziņojumiem. ◄

5. EMISIJU TESTS

▼M3

5.1. Testa sākums

Tests sākas (sk. App.1.1. attēlu) brīdī, kad notiek:

—

iekšdedzes motora pirmā aizdedze; vai

—

OVC-HEV un NOVC-HEVS transportlīdzeklis sāk kustību ar ātrumu, kas lielāks par 1 km/h, sākot braukt ar izslēgtu iekšdedzes motoru.

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana sākas pirms testa sākšanas. Pirms testa sākšanas pārliecinās, ka datu reģistrators reģistrē visus nepieciešamos parametrus.

Lai atvieglotu laika saskaņošanu, ir ieteicams reģistrēt parametrus, kuriem nepieciešama laika saskaņošana, vai nu ar vienu datu reģistrācijas ierīci, vai arī izmantojot sinhronizētu laika zīmogu.

App.1.1. attēls.

Testa sākšanas secība

▼M1

5.2. Tests

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana turpinās visu transportlīdzekļa testa brauciena laiku. Motoru drīkst izslēgt un atkal iedarbināt, bet emisiju paraugu ņemšana un parametru reģistrēšana turpinās. Dokumentē un verificē jebkādus brīdinājuma signālus, kas liecina par PEMS nepareizu darbību. Ja testa laikā parādās jebkāds(-i) kļūdas signāls(-i), testu uzskata par nederīgu. Parametru reģistrēšanas datu pilnīgums pārsniedz 99 %. Mērījumus un datu reģistrēšanu drīkst pārtraukt uz laiku, kas mazāks nekā 1 % no brauciena kopējā ilguma, tomēr ne ilgāk kā uz 30 secīgām sekundēm tikai gadījumā, ja neparedzēti zūd signāls vai PEMS sistēmas apkopes vajadzībām. Pārtraukumus drīkst tieši reģistrēt PEMS, bet nav atļauts ieviest pārtraukumus reģistrētajā parametrā, izmantojot datu priekšapstrādi, apmaiņu vai pēcapstrādi. Ja to veic, automātiskai iestatīšanai uz nulli izmanto izsekojamu nulles standartu, līdzīgu tam, kāds izmantots analizatora iestatīšanai uz nulli. Ir ļoti ieteicams uzsākt PEMS sistēmas apkopi periodos, kad transportlīdzekļa ātrums ir nulle.

▼M3

5.3. Testa beigas

Tests beidzas (sk. App.1.2. attēlu), kad transportlīdzeklis ir pabeidzis braucienu un kad:

—

iekšdedzes motors tiek izslēgts;

vai

—

OVC-HEV un NOVC-HEVS transportlīdzeklis, kas beidz testu ar izslēgtu iekšdedzes motoru, apstājas, un tā ātrums ir 1 km/h vai mazāks.

Pēc brauciena pabeigšanas jāizvairās no motora pārmērīgas darbināšanas brīvgaitā. Datu reģistrāciju turpina, līdz ir pagājis paraugu ņemšanas sistēmas reakcijas laiks. Transportlīdzekļiem, kuriem ir signāls, kas konstatē reģenerāciju, (skatīt II pielikuma 5. papildinājuma Pārredzamības 1. saraksta 42. rindu), veic OBD pārbaudi un to dokumentē tieši pēc datu reģistrēšanas un pirms jebkāda turpmākā attāluma nobraukšanas.

App.1.2. attēls.

Testa beigšanas secība

▼B

6. PĒCTESTA PROCEDŪRA

6.1. Gāzveida emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Lai izvērtētu analizatora nulles un reakcijas novirzes salīdzinājumā ar pirmstesta kalibrāciju, pārbauda gāzveida sastāvdaļu analizatora nulles iestatījumu un iestatīšanu, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas identiskas tām, ko izmanto saskaņā ar 4.5. punktu. Ir pieļaujams iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē iestatījuma novirzi, ja ir noteikts, ka novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā. Pēctesta novirzes pārbaudi pabeidz pēc iespējas drīzāk pēc testa un pirms PEMS vai atsevišķi analizatori vai sensori tiek izslēgti vai pārslēgti dīkstāves režīmā. Atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem atbilst 2. tabulā norādītajām prasībām.

2.tabula

Pieļaujamās analizatora novirzes PEMS testa laikā

▼M1

Piesārņotājs	Absolūtā nulles reakcijas novirze	Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze ()
CO2	≤ 2 000 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 2 000 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
CO	≤ 75 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 75 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
NOX	≤ 5 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 5 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
CH4	≤ 10 ppm C1 testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību
THC	≤ 10 ppm C1 testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 testā, izvēloties lielāko vērtību
(1) Ja novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā, ir atļauts iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē standartizēšanas novirzi. ▼B

Ja starpība starp pirmstesta un pēctesta nulles un iestatījuma novirzi ir lielāka, nekā atļauts, visus testa rezultātus anulē un testu atkārto.

▼M1

6.2. Analizatora pārbaude daļiņu emisiju mērīšanai

Analizatora nulles līmeni reģistrē saskaņā ar 4.6. punktu.

▼M3

6.3. Brauciena laikā veikto emisiju mērījumu pārbaude

Kontroles gāzes koncentrācijai, kas tika izmantota analizatoru kalibrēšanai saskaņā ar 4.5. punktu testēšanas sākumā, ir jāaptver vismaz 90 % koncentrācijas vērtību, kas iegūtas no emisijas testa derīgo daļu 99 % mērījumu. Pieļaujams, ka 1 % no visa mērījumu skaita, kas izmantoti izvērtēšanai, pārsniedz izmantoto kontroles gāzi līdz divām reizēm. Ja šīs prasības nav ievērotas, testa rezultātu anulē.

▼B

2. papildinājums

PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšana

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir noteiktas PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšanas prasības.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

—

lielāks nekā

≥

—

lielāks nekā vai vienāds ar

—

procenti

≤

—

mazāks nekā vai vienāds ar

—

neatšķaidīta CO2 koncentrācija (%)

a 0

—

ir lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar y asi

a 1

—

ir lineārās regresijas taisnes slīpums

—

atšķaidīta CO2 koncentrācija (%)

—

atšķaidīta NO koncentrācija (ppm)

—

analizatora reakcija skābekļa mijiedarbības testā

c FS,b

—

pilnas skalas HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c FS,b

—

pilnas skalas HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

c HC(w/NMC)

—

HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

—

HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6 apejot NMC (ppmC1)

c m,b

—

izmērītā HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c m,d

—

izmērītā HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

c ref,b

—

atskaites HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)

c ref,d

—

atskaites HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)

°C

—

Celsija grāds

—

neatšķaidīta NO koncentrācija (ppm)

D e

—

sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija (ppm)

—

absolūtais darba spiediens (kPa)

E CO2

—

CO2 slāpēšana, %

▼M1

E(dp)

—

PEMS-PN analizatora efektivitāte

▼B

E E

—

etāna efektivitāte

E H2O

—

ūdens slāpēšana, %

E M

—

metāna efektivitāte

EO2

—

skābekļa mijiedarbība

—

ūdens temperatūra (K)

—

piesātināta tvaika spiediens (kPa)

—

grams

gH2O/kg

—

grami ūdens uz kilogramu

—

stunda

—

ūdens tvaika koncentrācija (%)

H m

—

ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%)

—

hercs

—

kelvins

—

kilograms

km/h

—

kilometri stundā

kPa

—

kilopaskāls

maks.

—

maksimālā vērtība

NOX,dry

—

stabilizētu NOX reģistrāciju vidējā koncentrācija ar mitruma korekciju

NOX,m

—

stabilizētu NOX reģistrāciju vidējā koncentrācija

NOX,ref

—

stabilizētu NOX reģistrāciju atskaites vidējā koncentrācija

ppm

—

miljonās daļas

ppmC1

—

oglekļa ekvivalenta miljonās daļas

—

determinācijas koeficients

—

sekunde

—

gāzes plūsmas pārslēgšanas laika punkts (s)

t10

—

laika punkts, kurā reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma

t50

—

laika punkts, kurā reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma

t90

—

laika punkts, kurā reakcija ir 90 % no galīgā nolasījuma

—

vēl jānosaka

—

neatkarīgs mainīgais vai atskaites vērtība

χ min

—

minimālā vērtība

—

atkarīgs mainīgais vai izmērīta vērtība

3. LINEARITĀTES VERIFIKĀCIJA

3.1. Vispārīgi

►M1 Analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru un signālu precizitāte un linearitāte ir izsekojama līdz starptautiskiem vai valsts standartiem. ◄ Visus sensorus vai signālus, kas nav tieši izsekojami, piemēram, vienkāršotus plūsmas mērinstrumentus, kalibrē pret šasijas dinamometra laboratorijas iekārtu, kas ir kalibrēta atbilstoši starptautiskiem vai valsts standartiem.

3.2. Linearitātes prasības

Visi analizatori, plūsmas mērinstrumenti, sensori un signāli atbilst 1. tabulā norādītajām linearitātes prasībām. Ja gaisa plūsmu, degvielas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību vai atgāzu masas plūsmas ātrumu iegūst no ECU, aprēķinātajam atgāzu masas plūsmas ātrumam jāatbilst 1. tabulā noteiktajām linearitātes prasībām.

1. tabula

Mērījumu parametru un sistēmu linearitātes prasības

▼M1

Mērījuma parametrs/instruments		Slīpums a1	Standartkļūda SEE	Determinācijas koeficients r2
Degvielas plūsmas ātrums (1)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 %	≥ 0,990
Gaisa plūsmas ātrums (1)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 %	≥ 0,990
Atgāzu masas plūsmas ātrums	≤ 2 % maks.	0,97–1,03	≤ 3 %	≥ 0,990
Gāzu analizatori	≤ 0,5 % maks.	0,99–1,01	≤ 1 %	≥ 0,998
Griezes moments (2)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 %	≥ 0,990
PN analizatori (3)	≤ 5 % maks.	0,85–1,15 (4)	≤ 10 %	≥ 0,950
(1) Neobligāti atgāzu masas plūsmas noteikšanai. (2) Neobligāts parametrs. (3) Linearitātes pārbaudi verificē ar kvēpiem līdzīgām daļiņām, kā tās definētas 6.2. punktā. (4) Tiks atjaunināts, balstoties uz kļūdu izplatīšanās un izsekojamības diagrammām.

3.3. Linearitātes verifikācijas biežums

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu verificē:

katram gāzu analizatoram vismaz reizi divpadsmit mēnešos vai ikreiz pēc sistēmas remonta vai sastāvdaļas nomaiņas vai pārveidojuma, kas var ietekmēt kalibrēšanu;

citiem attiecīgiem instrumentiem, tādiem kā PN analizatori, atgāzu masas plūsmas mērītāji un izsekojami kalibrētie sensori, – vienmēr, kad ir novērots bojājums, kā noteikts iekšējā audita procedūrās vai instrumenta ražotāja norādījumos, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu attiecībā uz sensoriem vai ECU signāliem, kas nav tieši izsekojami, pārbauda ar izsekojami kalibrētu mērierīci uz šasijas dinamometra vienu reizi katrai PEMS-transportlīdzekļa kombinācijai.

▼B

3.4. Linearitātes verifikācijas procedūra

3.4.1. Vispārīgās prasības

Attiecīgajiem analizatoriem, instrumentiem un sensoriem ļauj sasniegt normālas ekspluatācijas stāvokli atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. Analizatorus, instrumentus un sensorus izmanto tiem noteiktajās temperatūrās, spiedienos un plūsmās.

3.4.2. Vispārīga procedūra

Linearitāti verificē katram normālajam darbības diapazonam, veicot šādas darbības:

(a)

analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata uz nulli, izmantojot nulles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli;

(b)

analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata, izmantojot kontroles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attiecīgu kontroles gāzi;

(c)

atkārto nulles procedūru a) apakšpunktā;

(d)

linearitāti verificē, ievadot vismaz 10 atskaites vērtības (tostarp nulli), kas ir derīgas un savstarpēji vienmērīgi izkliedētas. Atskaites vērtības attiecībā uz sastāvdaļu koncentrāciju, atgāzu masas plūsmas ātrumu vai jebkuriem citiem attiecīgiem parametriem izvēlas tā, lai tās atbilstu emisiju testa laikā sagaidāmajam vērtību diapazonam. Atgāzu plūsmas mērījumiem atskaites punktus zem 5 % no maksimālās kalibrēšanas vērtības var izslēgt no linearitātes verifikācijas;

(e)

gāzu analizatoriem zināmas gāzu koncentrācijas saskaņā ar 5. punktu ievada analizatora ieejas atverē. Signāla stabilizācijai paredz pietiekamu laiku;

▼M3

(f)

izvērtējamās vērtības un, ja nepieciešams, atskaites vērtības 30 sekundes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir 1,0 Hz reizinājums;

▼B

(g)

30 sekunžu laikā iegūtās vidējās aritmētiskās vērtības izmanto, lai aprēķinātu vismazākā kvadrāta lineārās regresijas parametrus, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu:

, kur:

y	ir mērījumu sistēmas faktiskā vērtība;

a 1	ir regresijas taisnes slīpums;

x	ir atskaites vērtība;

a 0	ir y krustošanās ar regresijas taisni.

Katram mērījumu parametram un sistēmai nosaka y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r2);

(h)

lineārās regresijas parametri atbilst 1. tabulā noteiktajām prasībām.

3.4.3. Prasības attiecībā uz linearitātes verifikāciju uz šasijas dinamometra

Neizsekojamus plūsmas mērinstrumentus, sensorus vai ECU signālus, ko nevar tieši kalibrēt atbilstoši izsekojamiem standartiem, kalibrē uz šasijas dinamometra. Procedūra, ciktāl tie piemērojami, atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma noteikumiem. Ja nepieciešams, kalibrējamo instrumentu vai sensoru uzstāda uz testa transportlīdzekļa un darbina saskaņā ar 1. papildinājuma prasībām. Kalibrēšanas procedūrā vienmēr, kad iespējams, ievēro 3.4.2. punktā noteiktās prasības; izvēlas vismaz 10 piemērotas atskaites vērtības, lai nodrošinātu, ka ir ietverti vismaz 90 % no maksimālās vērtības, kas ir sagaidāma RDE testa laikā.

Ja atgāzu plūsmas noteikšanai jākalibrē plūsmas mērinstruments, sensors vai ECU signāls, kas nav tieši izsekojams, transportlīdzekļa izpūtējam pievieno izsekojami kalibrētu atskaites atgāzu plūsmas mērītāju vai CVS. Nodrošina, ka transportlīdzekļa atgāzes precīzi mēra ar atgāzu plūsmas mērītāju saskaņā ar 1. papildinājuma 3.4.3. punktu. Transportlīdzekli darbina ar nemainīgu droseļvārsta iestatījumu, nemainot pārnesumus, un pieliekot šasijas dinamometra slodzi.

4. GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU MĒRĪŠANAS ANALIZATORI

4.1. Pieļaujamie analizatoru tipi

4.1.1. Standarta analizatori

Gāzveida sastāvdaļas mēra ar analizatoriem, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.A pielikuma 3. papildinājuma 1.3.1.–1.3.5. punktā. Ja NDUV analizators mēra gan NO, gan NO2, NO2/NO konverters nav nepieciešams.

4.1.2. Alternatīvi analizatori

Ir atļauts izmantot jebkuru analizatoru, kas neatbilst 4.1.1. noteiktajām konstruktīvajām specifikācijām, ja tas atbilst 4.2. punkta prasībām. Ražotājs nodrošina, ka alternatīvā analizatora mērījumu veiktspēja ir līdzvērtīga vai labāka par standarta analizatora veiktspēju tādā piesārņotāju koncentrāciju un līdzāspastāvošo gāzu koncentrācijas diapazonā, kas sagaidāms tādu transportlīdzekļu RDE testos, kuros izmanto pieļaujamās degvielas mērenos un izvērstos apstākļos, kā noteikts šā pielikuma 5., 6. un 7. punktā. Analizatora ražotājs pēc pieprasījuma rakstiski iesniedz papildu informāciju, pierādot, ka alternatīvā analizatora mērīšanas veiktspēja konsekventi un uzticami atbilst standarta analizatoru mērījumu veiktspējai. Papildu informācija ietver:

alternatīvā analizatora teorētiskā pamatojuma un tehnisko sastāvdaļu aprakstu;

▼M3

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru paredzamajā piesārņotāju koncentrāciju un apkārtējo apstākļu diapazonā tipa apstiprināšanas testā, kas šīs regulas XXI pielikumā, kā arī 3. papildinājuma 3. punktā aprakstītajā validācijas testā transportlīdzeklim, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes motoru; analizatora ražotājs pierāda ekvivalences nozīmīgumu 3. papildinājuma 3.3. punktā noteikto pieļaujamo pielaižu robežās;

▼B

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā noteikto standarta analizatoru attiecībā uz atmosfēras spiediena ietekmi uz analizatora mērījumu veiktspēju; demonstrējuma testā nosaka reakciju uz kontroles gāzi ar koncentrāciju analizatora diapazonā, lai pārbaudītu atmosfēras spiediena ietekmi mērenos un izvērstos augstuma apstākļos, kā noteikts 5.2. punktā. Šādu testu var veikt testa barokamerā;

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru vismaz trijos braukšanas testos, kas atbilst šā pielikuma prasībām;

▼M3

pierādījumu, ka vibrāciju, paātrinājumu un apkārtējās temperatūras ietekme uz analizatoru nolasījumu nepārsniedz 4.2.4. punktā analizatoriem noteiktās trokšņa prasības.

▼B

Apstiprinātājas iestādes var pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina ekvivalenci, vai atteikt apstiprināšanu, ja mērījumi rāda, ka alternatīvais analizators nav ekvivalents standarta analizatoram.

4.2. Analizatora specifikācijas

4.2.1. Vispārīgi

Papildus linearitātes prasībām, kas katram analizatoram noteiktas 3. punktā, analizatoru ražotājs pierāda analizatora tipu atbilstību specifikācijām, kas noteiktas 4.2.2.–4.2.8. punktā. Analizatoriem ir tāds piemērots mērījumu diapazons un reakcijas laiks, lai ar pienācīgu precizitāti varētu mērīt atgāzu sastāvdaļu koncentrācijas atbilstīgi piemērojamam emisiju standartam mainīgos un stabilos apstākļos. Analizatoru jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību, ir pēc iespējas ierobežots.

4.2.2. Precizitāte

Precizitāte, kas definēta kā analizatora nolasījuma novirze no atskaites vērtības, nepārsniedz 2 % no nolasījuma vai 0,3 % no pilnas skalas, izvēloties lielāko vērtību.

4.2.3. Pareizība

Pareizība, kas definēta kā 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu kalibrēšanas gāzi vai kontroles gāzi standartnovirze, reizināta ar 2,5, nepārsniedz 1 % no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas vienāds vai lielāks nekā 155 ppm (vai ppmC1) un nepārsniedz 2 % no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas mazāks nekā 155 ppm (vai ppmC1).

▼M3

4.2.4. Troksnis

Troksnis nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā analizators ir pakļauts attiecīgas kontroles gāzes iedarbībai. Pirms katra paraugu ņemšanas perioda un pirms katra iestatīšanas perioda atvēl pietiekamu laiku analizatora un paraugu ņemšanas līniju iztīrīšanai.

▼B

4.2.5. Nulles reakcijas novirze

Nulles reakcijas novirze, kas definēta kā vidējā reakcija uz nulles gāzi laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes, atbilst 2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

4.2.6. Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakcijas novirze, kas definēta kā vidējā reakcija uz kontroles gāzi laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes, atbilst 2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

2. tabula

Pieļaujamā analizatoru nulles un iestatījuma reakcijas novirze gāzveida sastāvdaļu mērīšanai laboratorijas apstākļos

▼M1

Piesārņotājs	Absolūtā nulles reakcijas novirze	Absolūtā standartizācijas reakcijas novirze
CO2	≤ 1 000 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 1 000 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
CO	≤ 50 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 50 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
PN	5 000 daļiņu kubikcentimetrā 4 stundu laikā	Saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām
NOX	≤ 5 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai 5 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
HC4	≤ 10 ppm C1	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
THC	≤ 10 ppm C1	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppm C1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

4.2.7. Kāpumlaiks

Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10; sk. 4.4. punktu), un tas nepārsniedz 3 sekundes.

4.2.8. Gāzes žāvēšana

Atgāzes var mērīt mitrā vai sausā veidā. Ja izmanto gāzes žāvēšanas ierīci, tā minimāli ietekmē mērāmo gāzu sastāvu. Ķīmiskie žāvētāji nav atļauti.

4.3. Papildu prasības

4.3.1. Vispārīgi

Noteikumi 4.3.2. – 4.3.5. punktā nosaka papildu prasības konkrētu analizatoru tipu veiktspējai, un tos piemēro tikai gadījumos, kad attiecīgo analizatoru izmanto RDE emisiju mērījumiem.

4.3.2. NOX konverteru efektivitātes tests

Ja izmanto NOX konverteru, piemēram, lai NO2 konvertētu uz NO analizēšanai ar hemiluminescences analizatoru, tā efektivitāti pārbauda, ievērojot prasības, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktā. NOX konvertera efektivitāti verificē ne ilgāk kā vienu mēnesi pirms emisiju testa.

4.3.3. Liesmas jonizācijas detektora (FID) regulēšana

a) Detektora reakcijas optimizēšana

Ja mēra ogļūdeņražus, FID regulē ar intervāliem, ko noteicis analizatora ražotājs, ievērojot 2.3.1. punktu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājumā. Lai optimizētu reakciju visparastākajā darbības diapazonā, izmanto propāns-gaiss vai propāns-slāpeklis kontroles gāzi.

b) Ogļūdeņražu reakcijas koeficienti

Ja mēra ogļūdeņražus, FID ogļūdeņraža reakcijas koeficientu verificē, ievērojot noteikumus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 2.3.3. punktā, kā kontroles gāzes izmantojot propānu-gaisu vai propānu-slāpekli un kā nulles gāzi izmantojot attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli.

c) Skābekļa mijiedarbības pārbaude

Skābekļa mijiedarbības pārbaudi veic, nododot FID ekspluatācijā un pēc būtisku tehnisko apkopju periodiem. Izvēlas mērījumu diapazonu, kurā skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes ietilpst augšējos 50 %. Testu veic, iestatot krāsns temperatūru pēc nepieciešamības. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzu specifikācijas ir aprakstītas 5.3. punktā.

Izmanto šādu procedūru:

analizatoru iestata uz nulli;

ii)

analizatoru iestata ar 0 % skābekļa maisījumu dzirksteļaizdedzes dzinējiem un 21 % skābekļa maisījumu kompresijaizdedzes dzinējiem;

iii)

atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā 0,5 % no pilnas skalas, atkārto i) un ii) posmu;

iv)

ievada 5 % un 10 % skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes;

atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā ± 1 % no pilnas skalas, testu atkārto;

vi)

katrai iv) posma skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzei aprēķina skābekļa mijiedarbību E O2, izmantojot šādu vienādojumu:

, kur analizatora reakcija ir:

, kur:

c ref,b

atskaites HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c ref,d

atskaites HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

c FS,b

pilnas skalas HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c FS,d

pilnas skalas HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

c m,b

izmērītā HC koncentrācija ii) posmā (ppmC1)

c m,d

izmērītā HC koncentrācija iv) posmā (ppmC1)

vii)

skābekļa mijiedarbība E O2 ir mazāka nekā ± 1,5 % visām nepieciešamajām skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēm;

viii)

ja skābekļa mijiedarbība E O2 ir lielāka nekā ± 1,5 %, var veikt korektīvus pasākumus, pakāpeniski regulējot gaisa plūsmu (virs un zem ražotāja noteiktajām specifikācijām), degvielas plūsmu un parauga plūsmu;

ix)

skābekļa mijiedarbības pārbaudi atkārto katram jaunam iestatījumam.

4.3.4. Nemetāna frakcijas atdalītāja (NMC) konversijas efektivitāte

Ja analizē ogļūdeņražus, NMC var izmantot, lai atdalītu no gāzes parauga nemetāna ogļūdeņražus, šajā nolūkā oksidējot visus ogļūdeņražus, izņemot metānu. Ideālā gadījumā metāna konversija ir 0 %, un citiem ogļūdeņražiem, ko pārstāv etāns, tā ir 100 %. NMHC precīzai mērīšanai NMHC emisiju aprēķināšanai nosaka un izmanto abas efektivitātes (sk. 4. papildinājuma 9.2. punktu). Nav nepieciešams noteikt metāna konversijas efektivitāti, ja NMC-FID kalibrē saskaņā ar 4. papildinājuma 9.2. punkta b) metodi, laižot metāna/gaisa kalibrēšanas gāzi caur NMC.

a) Metāna konversijas efektivitāte

Metāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC, un abas koncentrācijas reģistrē. Metāna efektivitāti nosaka šādi:

, kur:

c HC(w/NMC)

ir HC koncentrācija, CH4 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

ir HC koncentrācija, CH4 apejot NMC (ppmC1)

b) Etāna konversijas efektivitāte

Etāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC, un abas koncentrācijas reģistrē. Etāna efektivitāti nosaka šādi:

, kur:

c HC(w/NMC)

ir HC koncentrācija, C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC)

ir HC koncentrācija, C2H6 apejot NMC (ppmC1)

4.3.5. Mijiedarbības ietekme

a) Vispārīgi

Analizatora rādījumu var ietekmēt gāzes, kas netiek analizētas. Mijiedarbības ietekmi un analizatoru pareizu funkcionalitāti pārbauda analizatora ražotājs pirms laišanas tirgū vismaz reizi katram analizatora tipam vai b) līdz f) punktā minētajai ierīcei.

b) CO analizatora mijiedarbības pārbaude

Ūdens un CO2 var ietekmēt CO analizatora mērījumus. Tāpēc CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir 80–100 % no testa laikā izmantotā CO analizatora maksimālā darbības diapazona pilnas skalas, barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un reģistrē analizatora reakciju. Analizatora reakcija nav vairāk kā 2 % no vidējās CO koncentrācijas, kas sagaidāma parastā braukšanas testā vai ± 50 ppm, izvēloties lielāko vērtību. H2O un CO2 mijiedarbības pārbaudi var veikt kā atsevišķas procedūras. Ja H2O un CO2 līmenis, ko izmanto mijiedarbības pārbaudei, ir lielāks nekā testa laikā paredzamais maksimālais līmenis, katru novēroto mijiedarbības vērtību proporcionāli samazina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamās maksimālās koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās faktiskās koncentrācijas vērtības attiecību. Var tikt veiktas atsevišķas mijiedarbības pārbaudes, kurās H2O koncentrācijas ir zemākas nekā testa laikā paredzamā maksimālā koncentrācija, un novēroto H2O mijiedarbību proporcionāli palielina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamo maksimālās H2O koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās koncentrācijas faktiskās vērtības attiecību. Abu proporcionāli koriģēto mijiedarbību vērtību summa atbilst šajā punktā noteiktajai pielaidei.

c) NOX analizatora slāpēšanas pārbaude

Divas gāzes, kas ir svarīgas saistībā ar CLD un HCLD analizatoriem, ir CO2 un ūdens tvaiks. Slāpēšanas reakcija uz šīm gāzēm ir proporcionāla gāzu koncentrācijām. Testā noskaidro slāpēšanu pie augstākajām koncentrācijām, kas paredzamas testa laikā. Ja CLD un HCLD analizatori izmanto slāpēšanas kompensācijas algoritmus, kuros izmanto H2O vai CO2 mērījumu analizatoru vai abus, slāpēšanu novērtē, kad šie analizatori ir aktīvi, un piemērojot kompensācijas algoritmus.

i) CO2 slāpēšanas pārbaude

Caur NDIR analizatoru laiž cauri CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir no 80 % līdz 100 % no maksimālā darbības diapazona; CO2 vērtību reģistrē kā A. CO2 kontroles gāzi pēc tam atšķaida līdz aptuveni 50 % ar NO kontroles gāzi un laiž cauri NDIR un CLD vai HCLD; CO2 un NO vērtības reģistrē kā attiecīgi B un C. Pēc tam CO2 gāzes plūsmu noslēdz un caur CLD vai HCLD laiž tikai NO kontroles gāzi; NO vērtību reģistrē kā D. Slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

, kur:

A	ir neatšķaidītā CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR (%);

B	ir atšķaidītā CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR (%);

C	ir atšķaidītā NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm);

D	ir neatšķaidītā NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm).

Ir atļauts izmantot alternatīvas metodes CO2 un NO kontroles gāzu atšķaidīšanai un vērtību izteikšanai kvantitatīvi, piemēram, dinamisko sajaukšanu/samaisīšanu, ja tam piekrīt apstiprinātāja iestāde.

ii) Ūdens slāpēšanas pārbaude

Šo pārbaudi piemēro tikai mitras gāzes koncentrācijas mērījumiem. Ūdens slāpēšanas aprēķinā ņem vērā NO kontroles gāzes atšķaidīšanu ar ūdens tvaiku un ūdens tvaika koncentrācijas proporcionālu izmaiņu gāzu maisījumā līdz koncentrācijas līmeņiem, kas paredzami emisiju testā. Caur CLD vai HCLD laiž NO kontroles gāzi ar koncentrāciju no 80 % līdz 100 % no parasta darbības diapazona pilnas skalas; NO vērtību reģistrē kā D. Pēc tam NO kontroles gāzi barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un laiž caur CLD vai HCLD; NO vērtību reģistrē kā C. Analizatora absolūto darba spiedienu un ūdens temperatūru nosaka un reģistrē kā attiecīgi E un F. Nosaka maisījuma piesātinātā tvaika spiedienu, kas atbilst barbotiera ūdens temperatūrai F, un to reģistrē kā G. Gāzu maisījuma ūdens tvaika koncentrāciju H (%) aprēķina šādi:

▼C2

▼B

Atšķaidītās NO-ūdens tvaika kontroles gāzes paredzamo koncentrāciju reģistrē kā D e pēc tam, kad tā aprēķināta šādi:

. Dīzeļdzinēju atgāzēm testā paredzamo maksimālo ūdens tvaiku koncentrāciju atgāzēs (%) reģistrē kā H m pēc tam, kad tā aplēsta, izmantojot CO2 maksimālo koncentrāciju atgāzēs A, pieņemot, ka degvielas H/C attiecība ir 1,8/1:

. Ūdens slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

, kur:

D e	ir atšķaidīta NO paredzamā koncentrācija (ppm);

C	ir atšķaidīta NO izmērītā koncentrācija (ppm);

H m	ir ūdens tvaika maksimālā koncentrācija (%);

H	ir ūdens tvaika faktiskā koncentrācija (%).

iii) Maksimālā pieļaujamā slāpēšana

Kopējā CO2 un ūdens slāpēšana nepārsniedz 2 % no pilnas skalas.

d) Slāpēšanas pārbaude NDUV analizatoriem

Ogļūdeņraži un ūdens var ietekmēt NDUV analizatorus, izraisot NOX līdzīgu reakciju. NDUV analizatora ražotājs izmanto šādu procedūru, lai pārliecinātos, ka slāpēšanas ietekme ir ierobežota:

analizatoru un dzesētāju uzstāda atbilstoši ražotāja ekspluatācijas norādēm; būtu jāveic regulējumi, lai optimizētu analizatora un dzesētāja veiktspēju;

ii)

analizatoram veic nulles kalibrēšanu un iestatījuma kalibrēšanu pie koncentrācijas vērtībām, kuras paredzamas emisiju testēšanas laikā;

iii)

izraugās tādu NO2 kalibrēšanas gāzi, kas pēc iespējas precīzāk atbilst maksimālajai NO2 koncentrācijai, kas paredzama emisiju testēšanas laikā;

iv)

NO2 kalibrēšanas gāze pārplūst pie gāzu paraugu ņemšanas zondes, līdz analizatora NOX reakcija ir nostabilizējusies;

aprēķina NOX vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,ref;

vi)

NO2 kalibrēšanas gāzes plūsmu pārtrauc un paraugu ņemšanas sistēmu piesātina, pārpludinot ar rasas punkta ģeneratora izvadīto gāzi, rasas punktu iestatot uz 50 °C. No rasas punkta ģeneratora izvadītās gāzes ņem paraugus caur paraugu ņemšanas sistēmu un dzesētāju vismaz 10 minūtes, līdz ir sagaidāms, ka dzesētājs atdala konstantu ūdens plūsmas daudzumu;

vii)

kad pabeigts iv) punktā aprakstītais, paraugu ņemšanas sistēmu no jauna pārpludina ar NO2 kalibrēšanas gāzi, kas izmantota NOX,ref noteikšanai, līdz kopējā NOX reakcija ir stabilizējusies;

viii)

aprēķina NOX vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,m;

ix)

NOX,m koriģē, lai iegūtu NOX,dry, pamatojoties uz atlikušo ūdens tvaiku, kas izgājis caur dzesētāju dzesētāja izplūdes temperatūrā un spiedienā.

Aprēķinātais NOX,dry ir vismaz 95 % no NOX,ref.

e) Paraugu žāvētājs

Paraugu žāvētājs aizvada ūdeni, kas pretējā gadījumā var ietekmēt NOX mērījumu. Sausiem CLD analizatoriem pierāda, ka pie augstākās paredzamās ūdens tvaika koncentrācijas H m paraugu žāvētājs saglabā CLD mitrumu ≤ 5 g ūdens/kg sausa gaisa (jeb aptuveni 0,8 % H2O), kas ir 100 % relatīvais mitrums pie 3,9 °C un 101,3 kPa jeb aptuveni 25 % relatīvais mitrums pie 25 °C un 101,3 kPa. Atbilstību var pierādīt, mērot temperatūru termiskā paraugu žāvētāja izejā vai mērot mitrumu punktā tieši pirms CLD. Var mērīt arī CLD izplūdes gāzu mitrumu, ja vien vienīgā CLD ieejošā plūsma ir plūsma no paraugu žāvētāja.

f) NO2 izkļūšana no paraugu žāvētāja

Ūdens šķidrā agregātstāvoklī, kas paliek nepareizi konstruētā paraugu žāvētājā, var aizvadīt no parauga NO2. Ja paraugu žāvētāju izmanto kopā ar NDUV analizatoru, pirms kura nav uzstādīts NO2/NO konverters, ūdens var aizvadīt NO2 no parauga pirms NOX mērījuma. Paraugu žāvētājs ļauj izmērīt vismaz 95 % no NO2, kas atrodas ar ūdens tvaiku piesātinātā gāzē un sastāv no maksimālās NO2 koncentrācijas, kādu paredzēts sasniegt emisiju testa laikā.

4.4. Analītiskās sistēmas reakcijas laika pārbaude

Pārbaudot reakcijas laiku, analītiskās sistēmas iestatījumi ir tieši tādi paši kā emisiju testa laikā (t. i., spiediens, plūsmu ātrumi, filtra iestatījumi analizatoros un visi citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, veicot gāzu pārslēgšanu tieši paraugu zondes ieejā. Gāzu pārslēgšana notiek mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotās gāzes rada koncentrācijas izmaiņu, kas ir vismaz 60 % no analizatora pilnas skalas.

Reģistrē katras atsevišķās gāzes sastāvdaļas koncentrāciju. Kavējuma laiku definē kā laiku no gāzu pārslēgšanas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma (t 10). Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10). Sistēmas reakcijas laiku (t 90) veido kavējuma laiks līdz mērīšanas detektoram un detektora kāpumlaiks.

Lai sinhronizētu analizatora un izplūdes plūsmas signālus, transformēšanas laiku definē kā laiku no izmaiņas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma (t 50).

Sistēmas reakcijas laiks ir ≤ 12 sekundes ar kāpumlaiku ≤ 3 sekundes visām sastāvdaļām un visos izmantotajos diapazonos. Ja NMHC mērīšanai izmanto NMC, sistēmas reakcijas laiks var pārsniegt 12 sekundes.

5. GĀZES

▼M3

5.1. Kalibrēšanas un kontroles gāzes RDE testiem

▼M3

5.1.1. Vispārīgi

Jāievēro kalibrēšanas gāzu un kontroles gāzu derīguma termiņš. Tīrām kalibrēšanas un kontroles gāzēm, kā arī to maisījumiem ir jāatbilst šīs regulas XXI pielikuma 5. papildpielikuma specifikācijām.

5.1.2. NO2 kalibrēšanas gāze

Turklāt ir atļauts izmantot NO2 kalibrēšanas gāzi. NO2 kalibrēšanas gāzes koncentrācija ir divu procentu robežās no deklarētās koncentrācijas vērtības. NO daudzums NO2 kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 % no NO2 satura.

5.1.3. Daudzkomponentu maisījumi

Izmanto tikai tādus daudzkomponentu maisījumus, kas atbilst 5.1.1. punkta prasībām. Maisījumu sastāvā var būt divi vai vairāki komponenti. Daudzkomponentu maisījumiem, kuru sastāvā ir gan NO, gan NO2, netiek piemērota NO2 piemaisījumu prasība, kas noteikta 5.1.1. un 5.1.2. punktā.

▼B

5.2. Gāzu dalītāji

Lai iegūtu kalibrēšanas un kontroles gāzes, var izmantot gāzu dalītājus, t. i., pareizas sajaukšanas ierīces, kas atšķaida ar attīrītu N2 vai sintētisku gaisu. Gāzu dalītāja precizitāte ir tāda, lai sajaukto kalibrēšanas gāzu koncentrācijas precizitāte būtu ± 2 % robežās. Verifikāciju veic robežās starp 15 % un 50 % no pilnas skalas vērtības katrai kalibrēšanai, ja izmanto gāzu dalītāju. Papildu verifikāciju var veikt ar citu kalibrēšanas gāzi, ja pirmā verifikācija nav izdevusies.

Pēc izvēles gāzu dalītāju var pārbaudīt ar lineāru instrumentu, piemēram, izmantojot NO gāzi apvienojumā ar CLD. Instrumenta iestatījuma vērtību regulē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kontroles gāzi. Gāzu dalītāju pārbauda ar parasti izmantojamajiem iestatījumiem, un nominālvērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta ar instrumentu. Atšķirība katrā punktā ir ne vairāk kā ± 1 % no koncentrācijas nominālvērtības.

5.3. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes sastāv no propāna, skābekļa un slāpekļa maisījuma, un propāna koncentrācija tajā ir 350 ± 75 ppmC1. Koncentrāciju nosaka ar gravimetriskajām metodēm, dinamisko sajaukšanu vai visu ogļūdeņražu satura un piemaisījumu hromatogrāfisko analīzi. Skābekļa koncentrācijas skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēs atbilst 3. tabulā noteiktajām prasībām; atlikusī skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāze sastāv no attīrīta slāpekļa.

3. tabula

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

	Dzinēja tips
	Kompresijaizdedze	Dzirksteļaizdedze
O2 koncentrācija	21 ± 1 %	10 ± 1 %
	10 ± 1 %	5 ± 1 %
	5 ± 1 %	0,5 ± 0,5 %

▼M1

6. ANALIZATORI (CIETO) DAĻIŅU EMISIJU MĒRĪŠANAI

▼B

Kad daļiņu mērījumi kļūs obligāti, šajā iedaļā tiks noteiktas prasības daļiņu emisiju mērītājiem.

▼M1

6.1. Vispārīgi nosacījumi

PN analizators sastāv no iepriekšējas sagatavošanas mezgla un daļiņu detektora, kas skaita ar 50 % efektivitāti, sākot no apmēram 23 nm. Ir pieļaujams, ka daļiņu detektors veic arī aerosola iepriekšēju sagatavošanu. Analizatoru jutīgumu pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena svārstībām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību samazina, cik vien tas iespējams, un aprīkojuma izgatavotājs to skaidri norāda atbalsta materiālos. PN analizatoru izmanto tikai tā izgatavotāja noteiktajos darbināšanas parametros.

1. attēls

PN analizatora pieslēguma piemērs. Punktotās līnijas attēlo neobligātās daļas. EFM = izplūdes masas plūsmu mērītājs, d = iekšējais diametrs, PND = daļiņu skaita atšķaidītājs

PN analizators ir savienots ar paraugu ņemšanas punktu, izmantojot paraugu ņemšanas zondi, kas iegūst paraugu no izpūtēja caurules centrālās ass. Kā noteikts 1. papildinājuma 3.5. punktā, ja daļiņas nav atšķaidītas izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju līdz PN analizatora pirmajam atšķaidīšanas punktam vai līdz analizatora daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C) temperatūrai. Atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā ir mazāks nekā 3 s.

Visas detaļas, kas saskaras ar atgāzu paraugu, vienmēr uztur temperatūrā, kas nepieļauj jebkāda savienojuma kondensēšanos ierīcē. To var panākt, piemēram, sildot augstākā temperatūrā un atšķaidot paraugu vai oksidējot vāji gaistošus savienojumus.

PN analizators satur apsildāmu sekciju, kur sienu temperatūra ir ≥ 573 K. Mezgls kontrolē apsildāmos posmus, noturot nemainīgu nominālo darba temperatūru ar pielaidi ± 10 K, un sniedz norādi par to, vai apsildāmajos posmos ir pareiza darba temperatūra. Zemākas temperatūras ir akceptējamas, ja gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte atbilst 6.4. punktā dotajām specifikācijām.

Spiediens, temperatūra un citi sensori uzrauga instrumenta pareizu darbību ekspluatācijas laikā un kļūmes gadījumā ieslēdz brīdinājumu vai paziņojumu.

PN analizatora aiztures laiks ir ≤ 5 s.

PN analizatora (un/vai daļiņu detektora) kāpumlaiks ir ≤ 3,5 s.

Daļiņu koncentrācijas mērījumus ziņo normalizētus līdz 273 K un 101,3 kPa. Ja nepieciešams, veic un ziņo spiediena un/vai temperatūras mērījumu detektora ieejā ar mērķi normalizēt daļiņu koncentrāciju.

PN sistēmas, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 vai Nr. 49 vai GTR 15 kalibrēšanas prasībām, automātiski atbilst šā pielikuma kalibrēšanas prasībām.

6.2. Efektivitātes prasības

PN analizatora sistēma kopumā, ieskaitot paraugu ņemšanas līniju, atbilst 3.a tabulā dotajām efektivitātes prasībām.

3.a tabula

PN analizatora (ieskaitot paraugu ņemšanas līniju) sistēmas efektivitātes prasības

dp (nm)	Mazāk par 23	23	30	50	70	100	200
E(dp) PN analizators	Tiks noteikta	0,2–0,6	0,3–1,2	0,6–1,3	0,7–1,3	0,7–1,3	0,5–2,0

Efektivitāte E(dp) ir definēta kā PN analizatora sistēmas rādījumu attiecība pret standarta kondensācijas daļiņu skaitītāja (CPC) (d50 % = 10 nm vai mazāks, ar pārbaudītu linearitāti un kalibrētu ar elektrometru) vai elektrometra koncentrācijas rādījumu, kas paralēli veic monodispersa aerosola ar mobilitātes diametru dp mērījumus, un normalizēta līdz tādiem pašiem temperatūras un spiediena apstākļiem.

Efektivitātes prasības nepieciešams pielāgot, lai nodrošinātu, ka PN analizatoru efektivitāte konsekventi atbilst PN pielaidei. Materiālam vajadzētu būt termiski stabilam un līdzīgam kvēpiem (piemēram, dzirksteļizlādes grafīts vai difūzijas liesmas kvēpi ar termisku priekšapstrādi). Ja efektivitātes līkni mēra ar citu aerosolu (piemēram, NaCl), korelācija ar kvēpiem līdzīga materiāla līkni jānodrošina ar diagrammu, kur salīdzinātas ar abiem testa aerosoliem iegūtās efektivitātes. Skaitīšanas efektivitāšu atšķirības ir jāņem vērā, veicot izmērītās efektivitātes korekcijas uz dotās diagrammas pamata, lai atspoguļotu kvēpiem līdzīga aerosola efektivitāti. Būtu jāpiemēro un jādokumentē korekcija attiecībā uz daļiņām, kas daudzkārt apstrādātas ar dzirksteļizlādi, taču tā nedrīkst pārsniegt 10 %. Minētās efektivitātes attiecas uz PN analizatoriem ar paraugu ņemšanas līniju. PN analizatoru drīkst arī kalibrēt pa daļām (piemēram, iepriekšējas sagatavošanas mezgls atsevišķi no daļiņu detektora), ja tiek pierādīts, ka PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 3.a tabulā dotajām prasībām. Izmērītais detektora izejas signāls ir lielāks nekā detektēšanas robeža, reizināta ar 2 (šeit definēta kā nulles līmenis plus 3 standartnovirzes).

6.3. Linearitātes prasības

PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 2. papildinājuma 3.2. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, izmantojot monodispersas vai polidispersas kvēpiem līdzīgas daļiņas. Daļiņas lielumam (mobilitātes diametram vai skaitīšanas mediānas diametram) vajadzētu būt lielākam nekā 45 nm. Standartinstruments ir elektrometrs vai kondensācijas daļiņu skaitītājs (CPC) ar d50 = 10 nm vai mazāku, verificēts attiecībā uz linearitāti. Alternatīva ir daļiņu skaita sistēma, kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 83.

Turklāt PN analizatora atšķirības no standartinstrumenta visos pārbaudītajos punktos (izņemot nulles punktu) ir 15 % robežās no to vidējās vērtības. Pārbauda vismaz piecus vienādi sadalītus punktus (plus nulles punkts). Maksimālā pārbaudītā koncentrācija ir maksimāli pieļaujamā PN analizatora koncentrācija.

Ja PN analizatoru kalibrē pa daļām, var pārbaudīt tikai PN detektora linearitāti, bet pārējo daļu un paraugu ņemšanas līnijas efektivitātes jāizvērtē ar gradienta aprēķinu.

6.4. Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte

Sistēma sasniedz ≥ 30 nm tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņu ar koncentrāciju ieejā ≥ 10 000 daļiņu kubikcentimetrā atdalīšanu > 99 %.

Sistēma sasniedz arī polidispersu alkānu (dekānu vai augstāku) vai emery oil ar skaitīšanas mediānas diametru > 50 nm un masu > 1 mg/m3 atdalīšanu > 99 %.

Gaistošās atdalīšanas efektivitāti ar tetrakontānu un/vai polidispersu alkānu, vai eļļu pierāda vienu reizi instrumentu saimei. Tomēr instrumenta izgatavotājam jānosaka apkopes vai nomaiņas intervāls, kas nodrošina atdalīšanas efektivitātes iekļaušanos tehnisko prasību robežās. Ja šāda informācija nav sniegta, gaistošās atdalīšanas efektivitāte ir jāpārbauda ik gadu katram instrumentam.

▼B

7. ATGĀZU MASAS PLŪSMAS MĒRĪŠANAS INSTRUMENTI

7.1. Vispārīgi

Atgāzu masas plūsmas ātruma mērinstrumentu, sensoru vai signālu mērīšanas diapazons un reakcijas laiks atbilst precizitātei, kas nepieciešama atgāzu masas plūsmas ātruma mērīšanai mainīgos un pastāvīgos apstākļos. Instrumentu, sensoru un signālu jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un instrumenta darbību ir tāds, lai pēc iespējas mazinātu papildu kļūdas.

7.2. Instrumentu specifikācijas

Atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka ar tiešu mērījumu metodi, izmantojot jebkuru no šādiem instrumentiem:

(a)

Pito tipa plūsmas ierīces;

(b)

spiediena krituma ierīces, piemēram, plūsmas mērsprausla (sīkāk sk. ISO 5167);

(c)

ultraskaņas plūsmas mērītājs;

(d)

vorteksa plūsmas mērītājs.

Katrs atsevišķais atgāzu masas plūsmas mērītājs atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām. Turklāt instrumenta ražotājs pierāda katra atgāzu masas plūsmas mērītāja atbilstību 7.2.3. līdz 7.2.9. punktā noteiktajām specifikācijām.

Ir pieļaujama atgāzu masas plūsmas ātruma aprēķināšana, pamatojoties uz gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērījumiem, kas iegūti no izsekojami kalibrētiem sensoriem, ja tie atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, 8. punktā noteiktajām precizitātes prasībām un ja iegūtais atgāzu masas plūsmas ātrums ir validēts atbilstoši 3. papildinājuma 4. punktam.

Turklāt ir pieļaujamas citas metodes atgāzu masas plūsmas ātruma noteikšanai, kas pamatojas uz tieši neizsekojamu instrumentu un signālu, piemēram, vienkāršotu atgāzu masas plūsmas mērītāju vai ECU izmantošanu, ja iegūtais atgāzu masas plūsmas ātrums atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām un ir validēts atbilstoši 3. papildinājuma 4. punktam.

7.2.1. Kalibrēšanas un verifikācijas standarti

Atgāzu masas plūsmas mērītāju mērīšanas veiktspēju verificē ar gaisu vai atgāzēm pret izsekojamu standartu, piemēram, kalibrētu atgāzu plūsmas mērītāju vai pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneli.

7.2.2. Verifikācijas biežums

Atgāzu masas plūsmas mērītāju atbilstību 7.2.3. un 7.2.9. punktam verificē ne vairāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

▼M3

7.2.3. Precizitāte

EFM precizitāte, ko definē kā EFM nolasījuma novirzi no atskaites plūsmas vērtības, nedrīkst pārsniegt ± 3 % no nolasījuma, 0,5 % no pilnas skalas vai ± 1,0 % no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts, izvēloties lielāko vērtību.

▼B

7.2.4. Pareizība

Pareizība, ko definē kā 2,5 standartnovirzes 10 atkārtotām reakcijām uz konkrētu nominālo plūsmu aptuveni kalibrēšanas diapazona vidū, nepārsniedz ± 1 % no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

▼M3

7.2.5. Troksnis

Troksnis nedrīkst pārsniegt 2 % no maksimālās kalibrētās plūsmas vērtības. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā EFM ir pakļauts maksimālajai kalibrētajai plūsmai.

▼B

7.2.6. Nulles reakcijas novirze

Nulles reakcijas novirzi definē kā vidējo reakciju uz nulles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Nulles reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 % no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.7. Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakcijas novirzi definē kā vidējo reakciju uz kontroles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Iestatījuma reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 % no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.8. Kāpumlaiks

Atgāzu plūsmas instrumentu kāpumlaikam un metodēm pēc iespējas vajadzētu atbilst gāzu analizatoru kāpumlaikam, kā noteikts 4.2.7. punktā, bet tas nepārsniedz 1 sekundi.

7.2.9. Reakcijas laika pārbaude

Atgāzu masas plūsmas mērierīču reakcijas laiku nosaka, piemērojot tādus pašus parametrus, kādus piemēro emisiju testam (t. i., spiediens, plūsmas ātrumi, filtra iestatījumi un citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laika noteikšanu veic, ievadot gāzi tieši atgāzu masas plūsmas mērītāja ieejā. Gāzes plūsmas pārslēgšana notiek, cik iespējams ātri, bet ļoti ieteicams mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotais gāzes plūsmas ātrums rada plūsmas ātruma izmaiņu, kas ir vismaz 60 % no atgāzu masas plūsmas mērītāja pilnas skalas. Gāzes plūsmu reģistrē. Kavējuma laiku definē kā laiku no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % (t 10) no galīgā nolasījuma. Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10). Reakcijas laiku (t 90) definē kā kavējuma laika un kāpumlaika summu. Atgāzu masas plūsmas mērītāja reakcijas laiks (t 90) ir ≤ 3 sekundes, kad kāpumlaiks (t 90 – t 10) ir ≤ 1 sekundi saskaņā ar 7.2.8. punktu.

8. SENSORI UN PAPILDPRĪKOJUMS

Jebkādi sensori un papildaprīkojums, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, temperatūru, atmosfēras spiedienu, apkārtējā gaisa mitrumu, transportlīdzekļa ātrumu, degvielas plūsmu vai ieplūdes gaisa plūsmu, nemaina vai nepamatoti neietekmē transportlīdzekļa dzinēja un atgāzu pēcapstrādes sistēmas veiktspēju. Sensoru un papildu aprīkojuma precizitāte atbilst 4. tabulas prasībām. Atbilstību 4. tabulas prasībām pierāda ar intervāliem, ko noteicis instrumenta ražotājs, kā noteikts iekšējās revīzijas procedūrās vai saskaņā ar ISO 9000.

4. tabula

Mērījumu parametru precizitātes prasības

Mērījuma parametrs	Precizitāte
Degvielas plūsma (1)	± 1 % no nolasījuma (3)
Gaisa plūsma (1)	± 2 % no nolasījuma
Transportlīdzekļa ātrums (2)	± 1,0 km/h no absolūtā ātruma
Temperatūras ≤ 600 K	± 2 K no absolūtās temperatūras
Temperatūras > 600 K	± 0,4 % no nolasījuma kelvinos
Gaisa spiediens	± 0,2 kPa no absolūtā spiediena
Relatīvais mitrums	± 5 % no absolūtā mitruma
Absolūtais mitrums	± 10 % no nolasījuma vai 1 g H2O/kg sausa gaisa, izvēloties lielāko vērtību
(1) Neobligāti atgāzu masas plūsmas noteikšanai. (2) Šī prasība attiecas tikai uz ātruma sensoru. Ja transportlīdzekļa ātrumu izmanto tādu parametru noteikšanai kā paātrinājums, ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājums vai RPA, ātruma signāla precizitāte ir 0,1 % virs 3 km/h un paraugu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Šādu precizitātes prasību var izpildīt, izmantojot riteņa rotācijas ātruma sensora signālu. (3) Precizitāte ir 0,02 % no nolasījuma, ja to izmanto, lai aprēķinātu gaisa un atgāzu masas plūsmas ātrumu no degvielas plūsmas saskaņā ar 4. papildinājuma 10. punktu.

3. papildinājums

PEMS un neizsekojama atgāzu masas plūsmas ātruma validācija

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstītas prasības, lai validētu uzstādītās PEMS funkcionalitāti mainīgos apstākļos, kā arī lai validētu tāda atgāzu masas plūsmas ātruma pareizību, kas iegūts no neizsekojamiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināts, izmantojot ECU signālus.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

% — procenti

#/km — skaits kilometrā

a0 — ir y krustošanās ar regresijas taisni.

a1 — ir regresijas taisnes slīpums

g/km — grami kilometrā

Hz — hercs

km — kilometrs

m — metrs

mg/km — miligrami kilometrā

r2 — determinācijas koeficients

x — atskaites signāla faktiskā vērtība

y — validējamā signāla faktiskā vērtība

3. PEMS VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

3.1. PEMS validācijas biežums

Ir ieteicams validēt uzstādīto PEMS vienu reizi katrai PEMS–transportlīdzeklis kombinācijai vai nu pirms testa, vai arī pēc braukšanas testa pabeigšanas.

3.2. PEMS validācijas procedūra

3.2.1. PEMS uzstādīšana

PEMS uzstāda un sagatavo saskaņā ar 1. papildinājuma prasībām. Uzstādīto PEMS saglabā nemainīgu laikā periodā starp validāciju un RDE testu.

▼M3

3.2.2. Testa apstākļi

Validācijas testu, ciktāl tas iespējams, veic dinamometriskajā stendā saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ievērojot šīs regulas XXI pielikuma prasības. Atgāzu plūsmu, kuru PEMS ekstrahē validācijas testa laikā, ir ieteicams novadīt atpakaļ uz CVS. Ja tas nav praktiski iespējams, CVS rezultātus koriģē, lai ņemtu vērā ekstrahēto masu. Ja atgāzu masas plūsmas ātrumu validē ar atgāzu masas plūsmas mērītāju, ir ieteicams veikt masas plūsmas ātruma mērījumu kontrolpārbaudi, izmantojot datus, kas iegūti no sensora vai ECU.

3.2.3. Datu analīze

Kopējās no attāluma atkarīgās emisijas (g/km), kas izmērītas ar laboratorijas aprīkojumu, aprēķina saskaņā ar XXI pielikuma 7. papildpielikumu. Emisijas, kas izmērītas ar PEMS, aprēķina saskaņā ar 4. papildinājuma 9. punktu, summē, lai iegūtu piesārņotāju emisiju kopējo masu (g) un pēc tam dala ar testa attālumu (km), kas iegūts dinamometriskajā stendā. Kopējo no attāluma atkarīgo piesārņotāju masu (g/km), kas noteikta ar PEMS un atskaites laboratorijas sistēmu, izvērtē atbilstīgi 3.3. punktā noteiktajām prasībām. NOX emisijas mērījumu validācijai piemēro mitruma korekciju saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 7. papildpielikumu.

▼B

3.3. Pieļaujamās pielaides PEMS validācijai

PEMS validācijas rezultāti atbilst 1. tabulā norādītajām prasībām. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un PEMS validāciju atkārto.

▼M1

1. tabula

Pieļaujamās pielaides

Parametrs (mērvienība)	Pieļaujamā absolūtā pielaide
Attālums (km) (1)	250 m no laboratorijas atsauces
THC (2) (mg/km)	15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
CH4 (2) (mg/km)	15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
NMHC (2) (mg/km)	20 mg/km vai 20 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
PN (2) (#/km)	1·1011 p/km vai 50 % no laboratorijas atsauces (*1), izvēloties lielāko vērtību
CO (2) (mg/km)	150 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
CO2 (g/km)	10 g/km vai 10 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
NOx (2) (mg/km)	15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atsauces, izvēloties lielāko vērtību
(1) Piemērojama tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ECU; lai ievērotu pieļaujamo pielaidi, ir atļauts regulēt ECU transportlīdzekļa ātruma mērījumus, pamatojoties uz validācijas testa rezultātu. (2) Parametrs ir obligāts tikai tad, ja mērījums nepieciešams saskaņā ar šā pielikuma 2.1. punktu. (*1) PMP sistēma.

▼B

4. AR NEIZSEKOJAMIEM INSTRUMENTIEM UN SENSORIEM NOTEIKTAS ATGĀZU MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

▼M3

4.1. Validācijas biežums

Papildus 2. papildinājuma 3. punktā noteikto linearitātes prasību izpildei stabilos apstākļos neizsekojamu atgāzu masas plūsmas mērītāju linearitāti vai no neizsekojamiem sensoriem vai ECU aprēķināta atgāzu masas plūsmas ātruma linearitāti mainīgos apstākļos validē katram testa transportlīdzeklim, izmantojot kalibrētu atgāzu masas plūsmas mērītāju vai CVS.

4.2. Validācijas procedūra

Validāciju veic dinamometriskajā stendā saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ciktāl tie piemērojami. Atskaitei izmanto izsekojami kalibrētu plūsmas mērītāju. Apkārtējā temperatūra var būt diapazonā, kas noteikts šā pielikuma 5.2. punktā. Atgāzu masas plūsmas mērītāja uzstādīšana un testa izpilde atbilst šā pielikuma 1. papildinājuma 3.4.3. punktā noteiktajai prasībai.

▼B

4.3. Prasības

Ievēro 2. tabulā noteiktās linearitātes prasības. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un validāciju atkārto.

2. tabula

Linearitātes prasības aprēķinātai un izmērītai atgāzu masas plūsmai

Mērījumu parametrs / sistēma

Slīpums a1

Standartkļūda

SEE

Determinācijas koeficients

Atgāzu masas plūsma

0,0 ± 3,0 kg/h

1,00 ± 0,075

≤ 10 % maks.

≥ 0,90

4. papildinājums

Emisiju noteikšana

▼M3

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar kuru nosaka momentānās masas un daļiņu skaita emisijas (g/s; #/s), kas izmantojamas, lai pēc tam izvērtētu RDE braucienu un aprēķinātu emisiju galīgo rezultātu, kā aprakstīts 6. papildinājumā.

▼B

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

% — procenti

< — mazāks nekā

#/s — skaits sekundē

α — ūdeņraža molārā attiecība (H/C)

β — oglekļa molārā attiecība (C/C)

γ — sēra molārā attiecība (S/C)

δ — slāpekļa molārā attiecība (N/C)

Δtt,i — analizatora transformācijas laiks t (s)

Δtt,m — atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t (s)

ε — skābekļa molārā attiecība (O/C)

ρ e — atgāzu blīvums

ρ gas — atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) blīvums

λ — gaisa pārpalikuma attiecība

λ i — gaisa pārpalikuma momentānā attiecība

A/F st — gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg)

°C — Celsija grāds

c CH4 — metāna koncentrācija

c CO — sausa CO koncentrācija (%)

c CO2 — sausa CO2 koncentrācija (%)

c dry — piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

c gas,i — atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) momentānā koncentrācija (ppm)

c HCw — mitra HC koncentrācija (ppm)

c HC(w/NMC) — HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

c HC(w/o NMC) — HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 apejot NMC (ppmC1)

c i,c — laikā koriģēta i sastāvdaļas koncentrācija i (ppm)

c i,r — i sastāvdaļas koncentrācija (ppm) atgāzēs

c NMHC — nemetāna ogļūdeņražu koncentrācija

c wet — piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos

E E — etāna efektivitāte

E M — metāna efektivitāte

g — grams

g/s — grams sekundē

H a — ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa)

i — mērījuma numurs

kg — kilograms

km/h — kilometri stundā

kg/s — kilograms sekundē

k w — sauss-mitrs korekcijas koeficients

m — metrs

m gas,i — atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa (g/s)

q maw,i — ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q m,c — laikā koriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s)

q mew,i — atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q mf,i — degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q m,r — nekoriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s)

r — savstarpējās korelācijas koeficients

r2 — determinācijas koeficients

r h — ogļūdeņražu reakcijas koeficients

apgr./min — apgriezieni minūtē

s — sekunde

u gas — atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) u vērtība

3. PARAMETRU LAIKA KOREKCIJA

Lai pareizi aprēķinātu no attāluma atkarīgas emisijas, veic reģistrēto sastāvdaļu koncentrāciju, atgāzu masas plūsmas ātruma, transportlīdzekļa ātruma un citu transportlīdzekļa datu laika korekciju. Lai atvieglotu laika korekciju, sinhronizējamos datus reģistrē vai nu vienā datu reģistrēšanas ierīcē, vai arī ar sinhronizētu laika zīmogu, ievērojot 1. papildinājuma 5.1. punktu. Laika korekciju un parametru sinhronizēšanu veic, ievērojot 3.1. līdz 3.3. punktā aprakstīto secību.

3.1. Sastāvdaļu koncentrāciju laika korekcija

Visu reģistrēto sastāvdaļu koncentrācijām veic laika korekciju, izmantojot reverso nobīdi saskaņā ar attiecīgo analizatoru transformācijas laikiem. Analizatoru transformācijas laiku nosaka atbilstīgi 2. papildinājuma 4.4. punktam:

, kur:

c i,c

ir sastāvdaļas i laikā koriģēta koncentrācija kā laika t funkcija;

c i,r

ir sastāvdaļas i nekoriģēta koncentrācija kā laika t funkcija;

Δtt,i

ir analizatora, ar kuru mēra komponentu i, transformācijas laiks t.

3.2. Atgāzu masas plūsmas ātruma laika korekcija

▼M3

Atgāzu masas plūsmas ātrumu, kas mērīts ar atgāzu plūsmas mērītāju, koriģē laikā ar reverso nobīdi atbilstoši atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laikam. Masas plūsmas mērītāja transformācijas laiku nosaka atbilstīgi 2. papildinājuma 4.4. punktam:

▼B

, kur:

q m,c

ir laikā koriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija;

q m,r

ir nekoriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija;

Δtt,m

ir atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t.

Ja atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka, izmantojot ECU datus vai sensoru, ņem vērā papildu transformācijas laiku, ko iegūst ar savstarpēju korelāciju starp aprēķināto atgāzu masas plūsmas ātrumu un atgāzu masas plūsmas ātrumu, kas izmērīts, ievērojot 3. papildinājuma 4. punktu.

3.3. Transportlīdzekļa datu sinhronizācija

Citus datus, kas iegūti no sensora vai ECU, sinhronizē, izmantojot savstarpēju korelāciju ar piemērotiem emisiju datiem (piemēram, sastāvdaļas koncentrācijas).

3.3.1. Transportlīdzekļa ātrums no dažādiem avotiem

Lai sinhronizētu transportlīdzekļa ātrumu un atgāzu masas plūsmas ātrumu, vispirms ir jānosaka vieni derīgi ātruma dati. Ja transportlīdzekļa ātrums ir iegūts no vairākiem avotiem (piemēram, GPS, sensora vai ECU), ātruma vērtības sinhronizē, izmantojot savstarpēju korelāciju.

3.3.2. Transportlīdzekļa ātrums ar atgāzu masas plūsmas ātrumu

Transportlīdzekļa ātrumu sinhronizē ar atgāzu masas plūsmas ātrumu, izmantojot savstarpējo korelāciju starp atgāzu masas plūsmas ātrumu un transportlīdzekļa ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājumu.

3.3.3. Papildu signāli

Tādu signālu sinhronizāciju, kuru vērtības mainās lēni un nelielā vērtību diapazonā, piemēram, apkārtējā temperatūra, var neveikt.

▼M3

4. AUKSTĀ IEDARBINĀŠANA

Aukstā iedarbināšana RDE vajadzībām ir periods no testa sākuma līdz brīdim, kad transportlīdzeklis ir braucis 5 minūtes. Ja dzesētāja temperatūru var ticami noteikt, aukstās iedarbināšanas periods beidzas, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi vismaz 70 °C, bet ne vēlāk kā 5 minūtes pēc testa sākuma.

▼M1

5. EMISIJU MĒRĪJUMI, IEKŠDEDZES MOTORAM NEDARBOJOTIES

Reģistrē jebkādas momentānās emisijas vai atgāzu plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts. Pēc tam ar atsevišķu darbību reģistrētās vērtības iestata uz nulli, izmantojot datu pēcapstrādi. Iekšdedzes motoru uzskata par izslēgtu, ja ir spēkā divi no šādiem kritērijiem: reģistrētais motora apgriezienu skaits ir < 50 apgr./min; atgāzu masas plūsmas ātrumu mēra pie < 3 kg/h; izmērītais atgāzu masas plūsmas ātrums samazinās līdz < 15 % no tipiskā, stabilā atgāzu masas plūsmas ātruma brīvgaitā.

▼B

6. TRANSPORTLĪDZEKĻA ATRAŠANĀS AUGSTUMA KONSEKVENCES PĀRBAUDE

Gadījumā, ja pastāv pamatotas šaubas par to, ka brauciens ir veikts, pārsniedzot šā pielikuma 5.2. punktā noteikto pieļaujamo augstumu un ja augstums ir mērīts tikai ar GPS, pārbauda GPS augstuma datu konsekvenci un, ja nepieciešams, ievieš korekcijas. Datu konsekvenci pārbauda, salīdzinot no GPS iegūtos ģeogrāfiskā platuma, ģeogrāfiskā garuma un augstuma datus ar digitāla reljefa modeļa vai atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes augstuma datiem. Mērījumus, kas no topogrāfiskā kartē attēlota augstuma atšķiras par vairāk nekā 40 m, manuāli koriģē un marķē.

7. AR GPS NOTEIKTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA ĀTRUMA KONSEKVENCES PĀRBAUDE

Ar GPS noteikta transportlīdzekļa ātruma konsekvenci pārbauda, aprēķinot un salīdzinot kopējo brauciena attālumu ar atskaites mērījumiem, kas iegūti vai nu no sensora, validēta ECU vai, kā alternatīva, no digitālas ceļu kartes vai topogrāfiskās kartes. Acīmredzamas GPS datu kļūdas obligāti jālabo, piemēram, pirms konsekvences pārbaudes, piemērojot deducētās izskaitļošanas sensoru. Oriģinālo un nekoriģēto datni saglabā, un visus koriģētos datus marķē. Koriģētie dati nepārsniedz 120 s nepārtrauktu laika periodu vai 300 sekunžu laika periodu kopā. Brauciena kopējais attālums, kas aprēķināts, izmantojot koriģētos GPS datus, neatšķiras no atskaites attāluma vairāk kā par 4 %. Ja GPS dati neatbilst šīm prasībām un nav pieejams neviens cits uzticams ātruma avots, testa rezultātus anulē.

8. EMISIJU KORIĢĒŠANA

8.1. Sausā–mitrā koriģēšana

Ja ir mērītas sausās emisijas, izmērītās koncentrācijas konvertē uz mitrajām, izmantojot šādu formulu:

, kur:

c wet

piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos;

c dry

piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos;

k w	sauss-mitrs korekcijas koeficients.

kw aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

, kur:

H a	ir ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa);

c CO2

ir sausa CO2 koncentrācija (%);

c CO	ir sausa CO koncentrācija (%);

α	ūdeņraža molārā attiecība.

8.2. NOx korekcija attiecībā uz apkārtējā gaisa mitrumu un temperatūru

NOx emisijas nekoriģē attiecībā uz apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu.

▼M3

8.3. Negatīvu emisijas rezultātu korekcija

Negatīvus starpposma rezultātus nekoriģē. Negatīvus galīgos rezultātus iestata uz nulli.

8.4. Korekcija izvērstiem apstākļiem

Emisijas pa sekundēm, kas aprēķinātas saskaņā ar šo papildinājumu, var dalīt ar 1,6 tikai 9.5. un 9.6. punktā noteiktajos gadījumos.

Korekcijas koeficientu 1,6 piemēro tikai vienu reizi. Korekcijas koeficients 1,6 attiecas uz piesārņotāju emisijām, bet ne uz CO2.

▼B

9. ATGĀZU MOMENTĀNO GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU NOTEIKŠANA

9.1. Ievads

Sastāvdaļas nekoriģētās atgāzēs mēra ar mērījumu un paraugu ņemšanas analizatoriem, kas aprakstīti 2. papildinājumā. Attiecīgo sastāvdaļu nekoriģētās koncentrācijas mēra saskaņā ar 1. papildinājumu. Datiem veic laika korekciju un tos sinhronizē atbilstīgi 3. punktam.

9.2. NMHC un CH4 koncentrāciju aprēķināšana

Metāna mērīšanai, izmantojot NMC-FID, NMHC aprēķināšana ir atkarīga no kalibrēšanas gāzes/metodes, ko izmanto nulles/iestatīšanas kalibrēšanas koriģēšanai. Ja FID izmanto THC mērīšanai bez NMC, to kalibrē ar propānu/gaisu vai propānu/N2 parastā veidā. FID kalibrēšanai virknē ar NMC ir pieļaujamas šādas metodes:

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no propāna/gaisa, neplūst caur NMC;

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no metāna/gaisa, plūst caur NMC.

Ļoti ieteicams kalibrēt metāna FID ar metānu/gaisu caur NMC.

Izmantojot a) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

Izmantojot b) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

kur:

c HC(w/o NMC)

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 apejot NMC (ppmC1)

c HC(w/NMC)

HC koncentrācija, CH4 vai C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1)

r h	ir ogļūdeņražu reakcijas koeficients, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.3. punkta b) apakšpunktā

E M	ir metāna efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā

E E	ir etāna efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta b) apakšpunktā.

Ja metāna FID ir kalibrēts caur atdalītāju (b) metode), tad metāna konversijas efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā, ir nulle. Blīvums, ko izmanto NMHC masas aprēķiniem, ir vienāds ar visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K un 101,325 kPa un ir atkarīgs no degvielas.

10. ATGĀZU MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA NOTEIKŠANA

10.1. Ievads

Momentāno masas emisiju aprēķinam saskaņā ar 11. un 12. punktu ir nepieciešams noteikt atgāzu masas plūsmas ātrumu. Atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka ar vienu no tiešo mērījumu metodēm, kas noteiktas 2. papildinājuma 7.2. punktā. Kā alternatīva ir pieļaujama atgāzu masas plūsmas ātrumu aprēķināšana, kā aprakstīts 10.2. līdz 10.4. punktā.

10.2. Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un degvielas masas plūsmas ātruma šādi:

, kur:

q mew,i

atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q maw,i

ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

q mf,i

degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu vai atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

10.3. Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un gaisa/degvielas attiecības šādi:

, kur:

q maw,i

ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s);

A/F st

gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg);

λ i	ir momentānais liekā gaisa koeficients;

c CO2

ir sausa CO2 koncentrācija (%);

c CO	ir sausa CO koncentrācija (ppm);

c HCw

mitra HC koncentrācija (ppm);

α	ir ūdeņraža molārā attiecība (H/C);

β	ir oglekļa molārā attiecība (C/C);

γ	ir sēra molārā attiecība (S/C);

δ	ir slāpekļa molārā attiecība (N/C);

ε	ir skābekļa molārā attiecība (O/C).

Koeficienti attiecas uz degvielas Cβ Hα Oε Nδ Sγ ar β = 1 uz oglekli bāzētām degvielām. HC emisiju koncentrācija parasti ir zema un to var neņemt vērā, aprēķinot λ i.

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un gaisa/degvielas attiecību nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

10.4. Aprēķinu metode, izmantojot degvielas masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no degvielas plūsmas un gaisa/degvielas attiecības (aprēķinot ar A/Fst un λ i saskaņā ar 10.3. punktu) šādi:

Aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

11. GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU MASAS MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Masas momentānās emisijas (g/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (ppm) ar atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku, un attiecīgo u vērtību no 1. tabulas. Ja veic sausos mērījumus, pirms veikt turpmākus aprēķinus, sastāvdaļu momentānajām koncentrācijām piemēro sauss-mitrs korekciju saskaņā ar 8.1. punktu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Parametra starpvērtības momentāno emisiju aprēķināšanā (g/s; #/s) izmanto tādas, kā tās saņemtas no analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai ECU. Izmanto šādu vienādojumu:

, kur:

m gas,i

ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa (g/s);

u gas

ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) blīvuma un kopējā atgāzu blīvuma attiecība, kā uzskaitīts 1. tabulā;

c gas,i

ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) izmērītā koncentrācija izplūdē (ppm);

q mew,i

atgāzu masas plūsmas izmērītais ātrums (kg/s)

gas	ir attiecīgā sastāvdaļa;

i	mērījuma numurs.

1. tabula

Nekoriģētas atgāzu u vērtības, kas norāda attiecību starp atgāzes sastāvdaļas vai piesārņotāja i blīvumu (kg/m3) un atgāzu blīvumu (kg/m3) (6)

Degviela	ρ e (kg/m3)	Sastāvdaļa vai piesārņotājs i
		NOx	CO	HC	CO2	O2	CH4
		ρ gas(kg/m3)
		2,053	1,250	(1)	1,9636	1,4277	0,716
		u gas (2), (6)
dīzeļdegviela (B7)	1,2943	0,001586	0,000966	0,000482	0,001517	0,001103	0,000553
etanols (ED95)	1,2768	0,001609	0,000980	0,000780	0,001539	0,001119	0,000561
CNG (3)	1,2661	0,001621	0,000987	0,000528 (4)	0,001551	0,001128	0,000565
propāns	1,2805	0,001603	0,000976	0,000512	0,001533	0,001115	0,000559
butāns	1,2832	0,001600	0,000974	0,000505	0,001530	0,001113	0,000558
LPG (5)	1,2811	0,001602	0,000976	0,000510	0,001533	0,001115	0,000559
benzīns (E10)	1,2931	0,001587	0,000966	0,000499	0,001518	0,001104	0,000553
etanols (E85)	1,2797	0,001604	0,000977	0,000730	0,001534	0,001116	0,000559
(1) Atkarībā no degvielas. (2) Pie λ = 2, sauss gaiss, 273 K, 101,3 kPa. (3) u vērtību precizitāte ir 0,2 % šādam masas sastāvam: C=66–76 %; H=22–25 %; N=0–12 %. (4) NMHC, pamatojoties uz CH2,93 (THC izmanto CH4 ugas koeficientu). (5) u precizitāte ir 0,2 % šādam masas sastāvam: C3=70–90 %; C4=10–30 %. (6) ugas vērtībās ietilpst vienību pārveidošanas, lai nodrošinātu, ka momentānās emisijas tiek iegūtas norādītajās fiziskajās mērvienībās, t. i., g/s.

▼M1

12. DAĻIŅU SKAITA MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Daļiņu skaita momentāno emisiju (daļiņas/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (daļiņas/cm3) ar atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Visus starpposma rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. Izmanto šādu vienādojumu:

kur:

PN,i	ir daļiņu skaita plūsma (daļiņas/s);

cPN,i

ir izmērītā daļiņu skaita koncentrācija (#/m3), normalizēta līdz 0 °C;

qmew,i

ir izmērītais atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s);

ρe	ir izplūdes gāzu blīvums (kg/m3) 0 °C temperatūrā (1. tabula).

▼B

13. DATU ZIŅOŠANA UN APMAIŅA

Datu apmaiņa notiek starp mērījumu sistēmām un datu novērtēšanas programmatūru, izmantojot standartizētu ziņošanas datni, kā noteikts 8. papildinājuma 2. punktā. Datu jebkādu priekšapstrādi (piemēram, laika koriģēšana saskaņā ar 3. punktu vai GPS transportlīdzekļa ātruma signāla koriģēšana saskaņā ar 7. punktu) veic ar mērījumu sistēmu kontroles programmatūru un pabeidz, pirms tiek ģenerēta datu ziņošanas datne. Ja datus koriģē vai apstrādā pirms to ievadīšanas datu ziņošanas datnē, oriģinālos izejas datus saglabā kvalitātes nodrošināšanas un kontroles vajadzībām. Starpvērtību noapaļošana nav atļauta.

▼M3

5. papildinājums

Visa brauciena dinamikas rādītāju verifikācija, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi

1. Ievads

Slīdošā vidējošanas intervāla metodi izmanto, lai verificētu visa brauciena dinamiku. Tests ir iedalīts apakšdaļās (intervālos), un turpmākās analīzes mērķis ir noteikt, vai brauciens ir derīgs RDE vajadzībām. Šo intervālu “normalitātes” analīzi veic, salīdzinot to no attāluma atkarīgās CO2 emisijas ar atskaites līkni, kas iegūta no transportlīdzekļa saskaņā ar WLTP procedūru izmērītajām CO2 emisijām.

2. Apzīmējumi, parametri un mērvienības

Indekss (i) attiecas uz laika soli.

Indekss (j) attiecas uz intervālu.

Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t=kopā, u=pilsēta, r=ārpus pilsētas, m=automaģistrāle) vai uz CO2 raksturlīkni (cc).

–

starpība

≥

–

lielāks vai vienāds

–

skaitlis

–

procenti

≤

–

mazāks vai vienāds

a 1,b 1

–

CO2 raksturlīknes koeficienti

a 2,b 2

–

CO2 raksturlīknes koeficienti

–

CO2 masa, [g]

–

CO2 masa intervālā j, [g]

–

kopējais laiks solī i, [s]

–

testa ilgums, [s]

–

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i, [km/h]

–

transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā j, [km/h]

tol 1 H

–

augšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei, [%]

tol 1 L

–

apakšējā pielaide transportlīdzekļa CO2 raksturlīknei, [%]

3. Slīdošie vidējošanas intervāli

3.1. Vidējošanas intervālu definīcija

Momentānās emisijas, kuras aprēķina saskaņā ar 4. papildinājumu, integrē, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi, kuras pamatā ir CO2 atskaites masa.

Aprēķinu princips ir šāds. No RDE attāluma atkarīgo CO2 emisijas masu neaprēķina pilnai datu kopai, bet pilnas datu kopas apakškopām, kuru garumu nosaka tā, lai tās vienmēr atbilstu tai CO2 masas daļai, kuru transportlīdzeklis emitējis WLTP ciklā. Slīdošo intervālu aprēķinus veic ar laika pieaugumu Δt, kas atbilst datu ņemšanas frekvencei. Šīs apakškopas, kas tiek izmantotas, lai aprēķinātu transportlīdzekļa CO2 emisijas uz ceļa un tā vidējo ātrumu, turpmākajās iedaļās tiek sauktas par “vidējošanas intervālu”.

Šajā punktā aprakstīto aprēķinu veic no pirmā datu punkta (uz priekšu).

Vidējošanas intervālos CO2 masas, attāluma un transportlīdzekļa vidējā ātruma aprēķināšanai neizmanto šādus datus:

—

mērinstrumentu periodiskās verifikācijas un/vai verifikācijas pēc nulles novirzēm,

—

transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, kas ir mazāks par 1 km/h.

Aprēķinu sāk brīdī, kad transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h, un ietver braukšanas notikumus, kuros neizdalās CO2, bet transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir vismaz 1 km/h.

Emisiju masu

nosaka, iekļaujot momentānās emisijas, kas izteiktas g/s, kā noteikts šā pielikuma 4. papildinājumā.

1. attēls.

Transportlīdzekļa ātrums attiecībā pret laiku: transportlīdzekļa vidējotās emisijas attiecībā pret laiku, sākot no pirmā vidējošanas intervāla

2. attēls.

CO2 masas noteikšana, pamatojoties uz vidējošanas intervāliem

Vidējošanas intervāla “j” ilgumu (t2,j – t1,j ) nosaka šādi:

kur:

(ti,j )ir CO2 masa, kas izmērīta laika posmā starp testa sākumu un laiku ti,j [g];

ir puse no CO2 masas, ko transportlīdzeklis emitējis WLTC testa laikā, kas veikts saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 6. papildpielikumu.

Tipa apstiprinājuma laikā CO2 atskaites vērtību ņem no WLTP, kas veikts atsevišķa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma testēšanas laikā.

ISC testēšanas mērķiem no II pielikuma 5. papildinājuma Pārredzamības sarakstā Nr. 1 sniegtā 12. punkta iegūst atskaites CO2 masu, interpolējot starp transportlīdzekļa H vērtību un transportlīdzekļa L vērtību (attiecīgā gadījumā), kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikumā, izmantojot testa masu un ceļa slodzes koeficientus (f0, f1 un f2), kas iegūti no atsevišķa transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta, kā noteikts IX pielikumā. OVC-HEV transportlīdzekļiem vērtību iegūst no WLTP testa, kas veikts uzlādi noturošā režīmā.

t2,j izvēlas tā, lai:

kur Δt ir datu ņemšanas periods.

CO2 masas
intervālos aprēķina, integrējot momentānās emisijas, kas aprēķinātas atbilstīgi šā pielikuma 4. papildinājumam.

3.2. Intervāla parametru aprēķināšana

Katram intervālam, kas noteikts saskaņā ar 3.1. punktu, aprēķina šādas vērtības:

—

no attāluma atkarīgās CO2 emisijas

;

—

transportlīdzekļa vidējo ātrumu

4. Intervālu izvērtēšana

4.1. Ievads

Testējamā transportlīdzekļa atskaites dinamiskos apstākļus nosaka, pamatojoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju un vidējā ātruma attiecību, kas izmērīta 1. tipa apstiprinājuma testu laikā un ko sauc par “transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni”. Lai iegūtu no attāluma atkarīgās CO2 emisijas, transportlīdzeklim veic WLTP testa ciklu saskaņā ar šīs regulas XXI pielikumu.

4.2. CO2 raksturlīknes atskaites punkti

No attāluma atkarīgās CO2 emisijas, kas šajā punktā tiek ņemtas vērā atskaites līknes noteikšanai, iegūst no II pielikuma 5. papildinājuma Pārredzamības sarakstā Nr. 1 sniegtā 12. punkta, interpolējot starp transportlīdzekļa H vērtību un transportlīdzekļa L vērtību (attiecīgā gadījumā), kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikumā, izmantojot testa masu un ceļa slodzes koeficientus (f0, f1 un f2), kas iegūti no atsevišķa transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta, kā noteikts IX pielikumā. OVC-HEV transportlīdzekļiem vērtību iegūst no WLTP testa, kas veikts uzlādi noturošā režīmā.

Tipa apstiprinājuma laikā vērtības ņem no WLTP, kas veikts atsevišķa transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma testēšanas laikā.

Atskaites punktus P 1, P 2 un P 3, kas nepieciešami, lai noteiktu transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni, nosaka šādi:

4.2.1. Punkts P 1

= 18.882 km/h (vidējais ātrums WLTP cikla maza ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla maza ātruma posmā [g/km]

4.2.2. Punkts P2

= 56.664 km/h (vidējais ātrums WLTP cikla augsta ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla augsta ātruma posmā [g/km]

4.2.3. Punkts P3

= 91.997 km/h (vidējais ātrums WLTP cikla ļoti augsta ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla ļoti augsta ātruma posmā [g/km]

4.3. CO2 raksturlīknes definēšana

Izmantojot atskaites punktus, kas definēti 4.2. punktā, CO2 emisijas aprēķina atkarībā no vidējā ātruma, izmantojot divus lineārus nogriežņus (P 1, P 2)un (P 2, P 3). Nogrieznis (P 2, P 3) ir ierobežots līdz 145 km/h uz transportlīdzekļa ātruma ass. Raksturlīkni nosaka, izmantojot šādus vienādojumus:

Nogrieznim (P 1, P 2):

with:

and:

Nogrieznim (P 2, P 3):

with:

and:

3. attēls.

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem

4. attēls.

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne un pielaides OVC-HEV transportlīdzekļiem

4.4. Pilsētas, ārpilsētas un automaģistrāļu intervāli

4.4.1. Pilsētas intervāli

Pilsētas intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums

, kas mazāks par 45 km/h.

4.4.2. Ārpilsētas intervāli

Ārpilsētas intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums

, kas ir lielāks nekā 45 km/h vai vienāds ar to un mazāks par 80 km/h.N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, ārpilsētas intervāla raksturīgais transportlīdzekļa ātrums

ir mazāks par 70 km/h.

4.4.3. Automaģistrāles intervāli

Automaģistrāles intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums

, kas ir lielāks nekā 80 km/h vai vienāds ar to un mazāks par 145 km/h.N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, automaģistrāles intervāla raksturīgais transportlīdzekļa ātrums

ir lielāks nekā 70 km/h vai vienāds ar to un mazāks par 90 km/h.

5. attēls.

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli definēšana (ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot N2 kategorijas transportlīdzekļus, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h

6. attēls.

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli definēšana (OVC-HEV transportlīdzekļiem), izņemot N2 kategorijas transportlīdzekļus, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h

4.5. Brauciena derīguma verifikācija

4.5.1. Pielaides attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīknes augšējā pielaide ir tol 1H = 45 % braukšanai pilsētā un tol 1H = 40 % braukšanai ārpus pilsētas un pa automaģistrāli.

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīknes apakšējā pielaide ir tol 1L = 25 % ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un tol 1L = 100 % OVC-HEV transportlīdzekļiem.

4.5.2. Testa derīguma verifikācija

Testu uzskata par derīgu, ja vismaz 50 % pilsētas, ārpilsētas un automaģistrāles intervālu ir CO2 raksturlīknei noteikto pielaižu robežās.

Attiecībā uz NOVC-HEV un OVC-HEV transportlīdzekļiem, ja nav izpildīta minimālā prasība 50 % starp tol1H un tol1L, augšējo pozitīvo pielaidi tol1H drīkst palielināt ar soli 1 %, līdz ir sasniegta mērķvērtība, proti, 50 %. Izmantojot šo pieeju, vērtība tol1H nekad nedrīkst pārsniegt 50 %.

6. papildinājums

GALĪGO RDE EMISIJU REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

1. Apzīmējumi, parametri un mērvienības

Indekss (k) attiecas uz kategoriju (t=kopā, u=pilsēta, 1-2= pirmie divi WLTP cikla posmi).

ICk	ir attāluma daļa, ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dICE,k

ir attālums [km], ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dEV,k

ir attālums [km], ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis ar izslēgtu iekšdedzes motoru

MRDE,k

ir no RDE attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju galīgā masa [mg/km] vai daļiņu skaits [#/km]

mRDE,k

ir no attāluma atkarīgā gāzveida piesārņotāju masa [mg/km] vai daļiņu skaits [#/km], kas emitēta visa RDE brauciena laikā un pirms saskaņā ar šo papildinājumu veicamo korekciju veikšanas

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta visa RDE brauciena laikā

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta WLTC ciklā

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], ko WLTC ciklā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kas testēts uzlādi noturošā režīmā

rk	[RDE testā un WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība]

RF k	ir RDE braucienam aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība

RFL 1

ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas pirmais parametrs

RFL 2

ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas otrais parametrs

2. Galīgo RDE emisiju rezultātu aprēķināšana

2.1. Ievads

Brauciena derīgumu verificē saskaņā ar IIIA pielikuma 9.2. punktu. Derīgajiem braucieniem galīgos RDE rezultātus transportlīdzekļiem ar ICE, NOVC-HEV un OVC-HEV aprēķina šādi.

Visam RDE braucienam un RDE brauciena pilsētas daļai (k=t=kopā, k=u=pilsēta):

MRDE,k = mRDE,k · RFk

Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas parametra RFL 1 un RFL 2 vērtības ir šādas:

—

pēc ražotāja pieprasījuma un tikai tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti līdz 2020. gada 1. janvārim,

RFL 1 = 1,20 un RFL 2 = 1,25;

visos pārējos gadījumos:

RFL 1 = 1,30 un RFL 2 = 1,50;

RDE rezultāta novērtēšanas koeficientus RFk (k=t=kopā, k=u=pilsēta) iegūst, izmantojot 2.2. punktā noteikto funkciju ICE un NOVC-HEV transportlīdzekļiem un 2.3. punktā noteikto funkciju OVC-HEV transportlīdzekļiem. Šos novērtēšanas koeficientus Komisija izvērtē un pārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību. Metodes grafiskais atveidojums ir sniegts App 6.1. attēlā, savukārt matemātiskās formulas ir dotas App 6.1. tabulā:

App 6.1. attēls.

Rezultāta novērtēšanas koeficienta funkcija

App 6.1. tabula.

Rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšana

Kad	Tad rezultāta novērtēšanas koeficients RFk ir:	kur:
rk ≤ RFL 1	RFk = 1
RFL 1 < rk ≤ RFL 2	RF k = a 1 r k + b 1	b 1 = 1 – a 1 RFL 1
rk > RFL 2

2.2. RDE rezultāta novērtēšanas koeficients transportlīdzekļiem ar ICE un NOVC-HEV

RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērīto no attāluma atkarīgo CO2 emisiju un saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 6. papildpielikumu veiktā WLTP testa laikā no attāluma atkarīgo transportlīdzekļa emitēto CO2, ko iegūst no II pielikuma 5. papildinājuma Pārredzamības sarakstā Nr. 1 sniegtā 12. punkta, interpolējot starp transportlīdzekļa H vērtību un transportlīdzekļa L vērtību (attiecīgā gadījumā), kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikumā, izmantojot testa masu un ceļa slodzes koeficientus (f0, f1 un f2), kas iegūti no atsevišķa transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta, kā noteikts IX pielikumā. Emisijām pilsētā attiecīgie WLTP braukšanas cikla posmi ir:

ICE transportlīdzekļiem pirmie divi WLTP posmi, proti, zema un vidēja ātruma posmi,

NOVC-HEV transportlīdzekļiem viss WLTP braukšanas cikls.

2.3. RDE rezultāta novērtēšanas koeficients OVC-HEV transportlīdzekļiem

RDE rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība ir atkarīga no attiecības rk starp RDE testa laikā izmērīto no attāluma atkarīgo CO2 emisiju un saskaņā ar šīs regulas XXI pielikuma 6. papildpielikumu veiktā WLTP testa laikā no attāluma atkarīgo transportlīdzekļa emitēto CO2, ko iegūst no II pielikuma 5. papildinājuma Pārredzamības sarakstā Nr. 1 sniegtā 12. punkta, interpolējot starp transportlīdzekļa H vērtību un transportlīdzekļa L vērtību (attiecīgā gadījumā), kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikumā, izmantojot testa masu un ceļa slodzes koeficientus (f0, f1 un f2), kas iegūti no atsevišķa transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta, kā noteikts IX pielikumā. Attiecību rk koriģē ar attiecību, kas ataino iekšdedzes motora attiecīgo izmantošanu RDE brauciena un WLTP testa laikā, kas jāveic, izmantojot uzlādi noturošo režīmu. Turpmāk sniegtās formulas Komisija izvērtē un pārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību.

Braukšanai pilsētā vai kopējai braukšanai:

kur ICk ir ar iekšdedzes motoru pa pilsētu vai visā braucienā nobrauktā attāluma attiecība, kas dalīta ar kopējo pa pilsētas brauciena vai kopējo brauciena attālumu:

Nosakot iekšdedzes motora ekspluatāciju saskaņā ar 4. papildinājuma 5. punktu.

▼B

7. papildinājums

Transportlīdzekļu atlase PEMS testēšanai sākotnējā tipa apstiprinājumā

▼M3

1. IEVADS

PEMS testi tiem raksturīgo raksturlielumu dēļ nav jāveic katram transportlīdzekļa tipam attiecībā uz emisijām un remonta un tehniskās apkopes informāciju (turpmāk “transportlīdzekļa emisiju tips”, kā noteikts šīs regulas 2. panta 1. punktā. Transportlīdzekļa ražotājs saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK IX pielikuma I daļu var salikt kopā vairākus transportlīdzekļa emisiju tipus un vairākus transportlīdzekļus, kuriem ir dažādas paziņotās maksimālās RDE vērtības, izveidojot vienu PEMS testa saimi saskaņā ar 3. punkta prasībām, ko validē saskaņā ar 4. punkta prasībām.

▼B

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

—

transportlīdzekļa emisiju tipu skaits

—

transportlīdzekļa emisiju tipu minimālais skaits

PMRH

—

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu augstākā jaudas/masas attiecība

PMRL

—

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu zemākā jaudas/masas attiecība

V_eng_max

—

visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu maksimālais dzinēja tilpums

▼M1

3. PEMS TESTA SAIMES IZVEIDE

PEMS testa saime satur pabeigtus transportlīdzekļus ar līdzīgiem emisiju raksturlielumiem. Transportlīdzekļu emisiju tipus drīkst iekļaut PEMS testa saimē tikai tad, ja pabeigtajiem transportlīdzekļiem PEMS testa saimes ietvaros ir identiski raksturlielumi, kas noteikti 3.1. un 3.2. punktā.

3.1. Administratīvie kritēriji

3.1.1. Tipa apstiprinātājiestāde, kas izdevusi emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 (“iestāde”).

3.1.2. Ražotājs, kas saņēmis emisijas tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

▼B

3.2. Tehniskie kritēriji

3.2.1.

Spēkiekārtas tips (piem., iekšdedzes dzinējs, HEV, PHEV).

3.2.2.

Degvielas(-u) veids(-i) (piem., benzīns, dīzeļdegviela, LPG, NG u.c.). Divu degvielu vai maināmas degvielas transportlīdzekļus var grupēt ar citiem transportlīdzekļiem, ar kuriem tiem ir viena kopīga degviela.

3.2.3.

Sadedzes process (piem., divtaktu, četrtaktu).

3.2.4.

Cilindru skaits

3.2.5.

Cilindru bloka izkārtojums (piem., rindā, V veidā, radiāli, horizontāli viens otram pretī).

3.2.6.

Dzinēja tilpums.

Transportlīdzekļa ražotājs norāda V_eng_max vērtību (= visu PEMS testa saimē ietverto transportlīdzekļu maksimālais dzinēja tilpums). PEMS testa saimes transportlīdzekļu dzinēju tilpums nedrīkst atšķirties par vairāk kā – 22 % no V_eng_max, ja V_eng_max ≥1 500 ccm, un par vairāk kā – 32 % no V_eng_max, ja V_eng_max <1 500 ccm.

3.2.7.

Dzinēja degvielas padeves metode (piem., netiešā vai tiešā, vai kombinētā iesmidzināšana)

3.2.8.

Dzeses sistēmas veids (piem., gaiss, ūdens, eļļa)

3.2.9.

Iesūkšanas metode (piem., ar brīvo gaisa iesūci, ar pūtes iekārtu), pūtes iekārtas tips (piem., ar ārēju piedziņu, viens vai vairāki turbokompresori, maināma ģeometrija u. c.).

3.2.10.

Atgāzu pēcapstrādes sistēmas sastāvdaļu tipi un secība (piem., trīskomponentu katalītiskais neitralizators, oksidācijas katalītiskais neitralizators, liesa degmaisījuma NOx filtrs, SCR, liesa degmaisījuma NOx katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu filtrs)

3.2.11.

Atgāzu recirkulācija (ar vai bez tās, iekšēja/ārēja, ar vai bez dzesēšanas, zemspiediena/ augstspiediena)

3.3. PEMS testa saimes paplašināšana

Esošu PEMS testa saimi var paplašināt, pievienojot tai jaunus transportlīdzekļu emisiju tipus. Paplašinātajai PEMS testa saimei un tās validēšanai arī ir jāatbilst 3. un 4. punkta prasībām. Šajā saistībā, iespējams, jāveic papildu transportlīdzekļu testēšana ar PEMS, lai paplašināto PEMS testa saimi validētu saskaņā ar 4. punktu.

3.4. Alternatīva PEMS testa saime

Kā alternatīvu 3.1.–3.2. punkta noteikumiem transportlīdzekļa ražotājs var definēt tādu PEMS testa saimi, kas ir identiska vienam transportlīdzekļa emisiju tipam. Šajā gadījumā 4.1.2. punkta prasību par PEMS testa saimes validēšanu nepiemēro.

4. PEMS TESTA SAIMES VALIDĒŠANA

4.1. PEMS testa saimes validēšanas vispārīgās prasības

4.1.1. Transportlīdzekļa ražotājs nodod iestādei PEMS testa saimes transportlīdzekļa paraugu. Šo transportlīdzekli pakļauj PEMS testam, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu transportlīdzekļa parauga atbilstību šā pielikuma prasībām.

4.1.2. Iestāde atbilstīgi šā papildinājuma 4.2. punkta prasībām atlasa papildu transportlīdzekļus testēšanai ar PEMS, ko veic tehniskais dienests, lai pierādītu atlasīto transportlīdzekļu atbilstību šā pielikuma prasībām. Tehniskos kritērijus papildu transportlīdzekļa atlasei saskaņā ar šā papildinājuma 4.2. punktu reģistrē līdz ar testa rezultātiem.

4.1.3. Ja panākta vienošanās ar iestādi, PEMS testu tehniskā dienesta uzraudzībā var veikt arī cits uzņēmums ar nosacījumu, ka vismaz transportlīdzekļu testus, kas paredzēti šā papildinājuma 4.2.2. un 4.2.6. punktā, un kopumā vismaz 50 % no šajā papildinājumā paredzētajiem PEMS testa saimes validēšanas PEMS testiem veic tehniskais dienests. Šādā gadījumā par visu PEMS testu pareizu izpildi atbilstīgi šā pielikuma prasībām joprojām ir atbildīgs tehniskais dienests.

4.1.4. Konkrēta transportlīdzekļa PEMS testa rezultātus drīkst izmantot citu PEMS testa saimju validēšanai saskaņā ar šā papildinājuma prasībām, ievērojot šādus nosacījumus:

—

transportlīdzekļus, kas iekļauti validējamās PEMS testa saimēs, ir apstiprinājusi viena iestāde saskaņā ar Regulas (EK) 715/2007 prasībām, un šī iestāde piekrīt izmantot attiecīgā transportlīdzekļa PEMS testa rezultātus citu PEMS testa saimju validēšanai,

—

katrā apstiprināmajā PEMS testa saimē ir tāds transportlīdzeklis, kas atbilst attiecīgajam transportlīdzekļa emisiju tipam.

Katrā validēšanas reizē tiek uzskatīts, ka attiecīgo atbildību uzņemas attiecīgās saimes transportlīdzekļu ražotājs neatkarīgi no tā, vai šis ražotājs bija iesaistīts attiecīgā transportlīdzekļa emisiju tipa PEMS testā.

4.2. Transportlīdzekļu atlase testēšanai ar PEMS, kad tiek validēta PEMS testa saime

Atlasot transportlīdzekļus no PEMS testa saimes, būtu jānodrošina, ka PEMS testā tiek pārbaudīti turpmāk izklāstītie tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski attiecībā uz piesārņotāju emisijām. Viens testēšanai atlasītais transportlīdzeklis var būt reprezentatīvs attiecībā uz dažādiem tehniskajiem raksturlielumiem. PEMS testa saimes apstiprināšanai transportlīdzekļus atlasa šādi.

4.2.1.

Katrā degvielu kombinācijā (piem., benzīns un LPG, benzīns un NG, tikai benzīns), ar kuru daži PEMS testa saimes transportlīdzekļi var darboties, PEMS testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli, kas var darboties ar šo degvielu kombināciju.

4.2.2.

Ražotājs norāda vērtību PMRH (= visu PEMS testa saimē ietilpstošo transportlīdzekļu augstākā jaudas/masas attiecība) un vērtību PMRL (= visu PEMS testa saimē ietilpstošo transportlīdzekļu zemākā jaudas/masas attiecība). Šajā gadījumā “jaudas/masas attiecība” atbilst attiecībai starp iekšdedzes dzinēja maksimālo lietderīgo jaudu, kā norādīts šīs regulas I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.1.8. punktā, un atskaites masu, kas definēta Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 3. punktā. Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva PEMS testa saimes norādītajai PMRH vērtībai, un vienu transportlīdzekli konfigurācijā, kas ir reprezentatīva norādītajai PMRL vērtībai. Ja transportlīdzekļa energopiesātinājuma vērtība neatšķiras no norādītās PMRH vai PMRL vērtības par vairāk kā 5 %, tad šādu transportlīdzekli vajadzētu uzskatīt par tādu, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz šo vērtību.

4.2.3.

Testēšanai atlasa vismaz vienu transportlīdzekli ar katru transmisijas veidu (piem., manuāla, automātiska, DCT), kas uzstādīts PEMS testa saimes transportlīdzekļos.

4.2.4.

Testēšanai atlasa vismaz vienu četru riteņu piedziņas transportlīdzekli (4x4 transportlīdzekli), ja PEMS testa saimē ir šādi transportlīdzekļi.

4.2.5.

Testē vismaz vienu reprezentatīvu transportlīdzekli attiecībā uz katru PEMS saimē iekļautajos transportlīdzekļos uzstādītā dzinēja tilpumu.

▼M3 —————

▼M1

4.2.7.

Vismaz vienam transportlīdzeklim no PEMS saimes veic karstās darbināšanas testēšanu.

▼M1

4.2.8.

Neatkarīgi no 4.2.1. līdz 4.2.6. punkta nosacījumiem testēšanai atlasa vismaz šādu konkrētās PEMS testa saimes transportlīdzekļa emisiju tipu skaitu:

PEMS testa saimē iekļauto transportlīdzekļa emisiju tipu skaits N	Aukstās darbināšanas testam ar PEMS atlasīto transportlīdzekļu emisiju tipu minimālais skaits NT	Karstās darbināšanas testam ar PEMS atlasīto transportlīdzekļu emisiju tipu minimālais skaits NT
1	1	1 (*2)
no 2 līdz 4	2	1
no 5 līdz 7	3	1
no 8 līdz 10	4	1
no 11 līdz 49	NT = 3 + 0,1 × N (*1)	2
vairāk nekā 49	NT = 3 + 0,15 × N (*1)	3
(1) NT noapaļo līdz nākamajam veselam skaitlim. (2) ►M3 Ja PEMS testa saimē ir tikai viens transportlīdzekļa emisijas tips, tipa apstiprinātāja iestāde nolemj, vai transportlīdzeklis ir testējams karstās iedarbināšanas vai aukstās iedarbināšanas apstākļos. ◄

▼B

5. ZIŅOŠANA

5.1. Transportlīdzekļa ražotājs sniedz pilnīgu PEMS testa saimes aprakstu, kurā jo īpaši norādīti 3.2. punktā aprakstītie kritēriji, un iesniedz to iestādei.

5.2. Ražotājs PEMS testa saimei piešķir unikālu identifikācijas numuru MS-OEM-X-Y formātā un paziņo to iestādei. Šajā gadījumā MS ir tās dalībvalsts numurs, kura piešķir EK tipa apstiprinājumu ( 17 ), OEM ir 3 rakstzīmju ražotāja apzīmējums, X ir kārtas numurs, ar kuru apzīmē sākotnējo PEMS testa saimi, un Y ir numurs, ar kuru norāda testa saimes paplašinājumu skaitu (sākot no 0, ar ko apzīmē PEMS testa saimi, kura vēl nav paplašināta).

▼M3

5.3. Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kuri ir iekļauti kādā PEMS testa saimē, šajā sarakstā izmantojot emisiju tipa apstiprinājuma numurus. Attiecībā uz katru emisiju tipu norāda arī atbilstīgās transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numuru, tipu, variantu un versiju kombinācijas, kā noteikts transportlīdzekļa EK atbilstības sertifikāta 0.2. iedaļā.

▼B

5.4. Iestāde un transportlīdzekļa ražotājs uztur to transportlīdzekļa emisiju tipu sarakstu, kas atlasīti PEMS testēšanai ar mērķi validēt PEMS testa saimi saskaņā ar 4. punktu, šādi sniedzot arī nepieciešamo informāciju par to, kā aptverti 4.2. punktā noteiktie atlases kritēriji. Šis saraksts norāda arī to, vai konkrētam PEMS testam tika piemēroti 4.1.3. punkta noteikumi.

▼M3

7.a papildinājums

Brauciena dinamikas rādītāju verifikācija

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstītas aprēķinu procedūras, ar ko verificē brauciena dinamikas rādītājus, nosakot dinamikas rādītāju pārmērību vai tās trūkumu braucienos pa pilsētu, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli.

▼B

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

RPA relatīvais pozitīvais paātrinājums

—

starpība

—

lielāks

≥

—

lielāks vai vienāds

—

procenti

—

mazāks

≤

—

mazāks vai vienāds

—

paātrinājums [m/s2]

—

paātrinājums laika solī i [m/s2]

apos

—

pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s2 [m/s2]

apos,i,k

—

pozitīvais paātrinājums, kas lielāks par 0,1 m/s2 laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas [m/s2]

ares

—

paātrinājuma izšķirtspēja [m/s2]

—

laika solī i veiktais attālums [m]

di,k

—

laika solī i veiktais attālums, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas [m]

indekss (i)

—

diskrēts laika solis

indekss (j)

—

pozitīvā paātrinājuma datu kopu diskrētais laika solis

indekss (k)

—

attiecas uz attiecīgo kategoriju (t=viss, u=pilsētas, r=ārpuspilsētas, m=automaģistrāles)

—

paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvo paātrinājumu, kas lielāks nekā 0,1 m/s2

N k

—

kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām un visam braucienam

RPAk

—

relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām [m/s2 vai kWs/(kg*km)]

—

pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļu un visa brauciena ilgums [s]

T4253H

—

salikto datu izlīdzinātājs

—

transportlīdzekļa ātrums [km/h]

νi

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i [km/h]

νi,k

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums laika solī i, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas [km/h]

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums katrā paātrinājumā laika solī i [m2/s3 vai W/kg]

—

transportlīdzekļa faktiskais ātrums pozitīvajā paātrinājumā, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, laika solī j, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas [m2/s3 vai W/kg].

—

95.th procentile transportlīdzekļa ātruma un tāda pozitīvā paātrinājuma reizinājumam, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, ņemot vērā pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas [m2/s3 vai W/kg]

—

transportlīdzekļa vidējais ātrums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļās [km/h]

3. BRAUCIENA RĀDĪTĀJI

3.1. Aprēķini

▼M3

3.1.1. Datu priekšapstrāde

Tādus dinamiskos parametrus kā paātrinājums (v · apos ) vai RPA nosaka ar ātruma signālu, kura precizitāte ir 0,1 % visām ātruma vērtībām virs 3 km/h un kura datu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Šādu precizitātes prasību parasti nodrošina pēc attāluma kalibrēti signāli, ko iegūst no riteņu (rotācijas) ātruma sensora. Pretējā gadījumā paātrinājumu nosaka ar precizitāti 0,01 m/s2 un datu ņemšanas frekvenci 1 Hz. Šajā gadījumā atsevišķam ātruma signālam (v · apos ) precizitātei ir jābūt vismaz 0,1 km/h.

Pareiza ātruma līkne veido pamatu turpmākiem aprēķiniem un rezultātu nodalīšanai, kā aprakstīts 3.1.2. un 3.1.3. punktā.

▼B

3.1.2. Attāluma, paātrinājuma un aprēķināšana

Turpmākos aprēķinus veic visā laikbalstītajā ātruma līknē (izšķirtspēja 1 Hz) no 1. sekundes līdztt sekundei (pēdējā sekunde).

Attāluma pieaugumu katrai datu izlasei aprēķina šādi:

▼C2

▼B

kur:

di	ir laika solī i veiktais attālums [m],

ν i	ir faktiskais transportlīdzekļa ātrums laika solī i [km/h],

N t	ir kopējais izlašu skaits.

Paātrinājumu aprēķina šādi:

kur:

ai	ir paātrinājums laika solī i [m/s2]. Ja i = 1: Ja : .

Transportlīdzekļa ātruma un katra paātrinājuma reizinājumu aprēķina šādi:

kur:

transportlīdzekļa faktiskais ātrums un katra paātrinājuma reizinājums laika solī i [m2/s3 vai W/kg]

▼M3

3.1.3. Rezultātu apvienošana

Pēc ai un (v · a)i aprēķināšanas vērtības vi, di, ai un (v · a)i sarindo augošā secībā pēc transportlīdzekļa ātruma.

Visas datu kopas, kurās vi ≤ 60 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas, kurās 60 km/h < vi ≤ 90 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “ārpuspilsēta”, un visas datu kopas, kurās vi > 90 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, visas datu kopas, kurās vi ≤ 60 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas, kurās 60 km/h < vi ≤ 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “ārpuspilsēta”, un visas datu kopas, kurās vi > 80 km/h pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”.

Katrā nodalījumā jābūt vismaz 100 datu kopām, kur paātrinājuma vērtības ir ai > 0,1 m/s2.

Katram ātruma nodalījumam transportlīdzekļa vidējo ātrumu

aprēķina šādi:

, i = 1 to Nk, k = u, r, m

kur:

Nk ir kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām.

▼B

3.1.4. aprēķināšana katram ātruma nodalījumam

95. procentili no

vērtībām aprēķina šādi:

vērtības katrā ātruma nodalījumā sakārto pieaugošā secībā visām datu kopām, kurās

, un nosaka šādu paraugu kopējo skaitu Mk .

Pēc tam procentiļu vērtības šādā veidā piešķir

vērtībām, kurām

Zemākajai
vērtībai piešķir procentili 1/Mk , otrajai zemākajai – 2/Mk , trešajai zemākajai – 3/Mk , un augstākā vērtība ir

vērtība, kur

. Ja

nevar izpildīt,

aprēķina ar lineāru interpolāciju starp secīgām izlasēm j un j+1, kur

Relatīvo pozitīvo paātrinājumu katram ātruma nodalījumam aprēķina šādi:

kur:

RPAk	ir relatīvais pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām [m/s2 vai kWs/(kg*km)],

Δt	ir laika starpība, kas ir vienāda ar 1 sekundi,

Mk	ir paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām ar pozitīvu paātrinājumu,

Nk	kopējais paraugu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām.

4. BRAUCIENA DERĪGUMA VERIFIKĀCIJA

4.1.1. verifikācija katram ātruma nodalījumam (v izteikts [km/h])

Ja izpildās

brauciens nav derīgs.

Ja izpildās

, brauciens nav derīgs.

▼M3

Pēc ražotāja pieprasījuma un tikai tiem N1 vai N2 transportlīdzekļiem, kuriem transportlīdzekļa jaudas un masas attiecība ir mazāka nekā vai vienāda ar 44 W/kg, tad:

ir izpildīts, brauciens nav derīgs.

Lai aprēķinātu jaudas un masas attiecību, izmanto šādas vērtības:

—

masa, kas atbilst transportlīdzekļa faktiskajai testa masai, ieskaitot autovadītāju un PEMS aprīkojumu (kg);

—

motora maksimālā nominālā jauda, ko norādījis ražotājs (W).

▼M3

4.1.2. RPA verifikācija katram ātruma nodalījumam

izpildās, brauciens nav derīgs.

Ja
un RPAk < 0,025 izpildās, brauciens nav derīgs.

▼B

7.b papildinājums

Procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu

1. IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko nosaka PEMS brauciena kumulatīvo augstuma pieaugumu.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

d(0)

—

attālums brauciena sākumā [m]

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā [m]

d 0

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d [m]

d 1

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d [m]

d a

—

atsauces ceļa punkts pie d(0) [m]

d e

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam [m]

d i

—

momentānais attālums [m]

d tot

—

kopējais testa attālums [m]

h(0)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas brauciena sākumā [m vjl.]

h(t)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t [m vjl.]

h(d)

—

transportlīdzekļa augstums ceļa punktā d [m vjl.]

h(t-1)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas punktā t-1 [m vjl.]

hcorr(0)

—

koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d [m vjl.]

hcorr(1)

—

koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d [m vjl.]

hcorr(t)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t [m vjl.]

hcorr(t-1)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 [m vjl.]

hGPS,i

—

transportlīdzekļa momentānais augstums, mērot ar GPS [m vjl.]

hGPS(t)

—

transportlīdzekļa augstums, mērot ar GPS, datu punktā t [m vjl.]

h int (d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d [m vjl.]

h int,sm,1 (d)

—

izlīdzinātais un interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas [m vjl.]

hmap(t)

—

transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t [m vjl.]

—

hercs

km/h

—

kilometri stundā

—

metrs

roadgrade,1(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas [m/m]

roadgrade,2(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc otrās izlīdzināšanas [m/m]

sin

—

trigonometriskā sinusa funkcija

—

laiks, kas pagājis kopš testa sākuma [s]

—

laiks, kas pagājis mērījuma veikšanai tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d [s]

—

transportlīdzekļa momentānais ātrums [km/h]

v(t)

—

transportlīdzekļa ātrums datu punktā t [km/h]

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieagumu nosaka, pamatojoties uz trim parametriem: transportlīdzekļa momentāno augstumu hGPS,i [m vjl.], to mērot ar GPS, transportlīdzekļa momentāno ātrumu v i [km/h], ko reģistrē ar 1 Hz frekvenci, un attiecīgo laiku t [s], kas pagājis kopš testa sākuma.

4. KUMULATĪVĀ POZITĪVĀ AUGSTUMA PIEAUGUMA APRĒĶINĀŠANA

4.1. Vispārīgi

RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina trīs posmos, t. i.,: i) veic datu kvalitātes pārbaudi un pamatverifikāciju, ii) koriģē transportlīdzekļa momentānos augstuma datus un iii) aprēķina kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu.

4.2. Datu kvalitātes pārbaude un pamatverifikācija

Pārbauda transportlīdzekļa momentāno ātruma datu pilnīgumu. Korekcija sakarā ar trūkstošiem datiem ir pieļaujama, ja datu iztrūkumi atbilst prasībām, kas noteiktas 4. papildinājuma 7. punktā; pretējā gadījumā testa rezultātus anulē. Pārbauda momentāno augstuma datu pilnīgumu. Datu iztrūkumu koriģē, veicot datu interpolāciju. Interpolēto datu pareizību verificē, izmantojot topogrāfisko karti. Interpolētos datus ieteicams koriģēt, ja izpildās šāds nosacījums:

Augstuma korekciju veic tā, lai:

kur:

h(t)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t [m vjl.]

hGPS(t)

—

transportlīdzekļa augstums, mērot ar GPS, datu punktā t [m vjl.]

hmap(t)

—

transportlīdzekļa augstums, pamatojoties uz topogrāfisko karti, datu punktā t [m vjl.]

4.3. Transportlīdzekļa momentāno augstuma datu korekcija

Absolūto augstumu h(0) brauciena sākumā pie d(0) iegūst, izmantojot GPS, un tā pareizību verificē, izmantojot informāciju topogrāfiskajā kartē. Novirze nedrīkst būt lielāka par 40 m. Visus momentānā augstuma datus h(t) koriģē, ja izpildās šāds nosacījums:

Augstuma korekciju veic tā, lai:

kur:

h(t)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t [m vjl.]

h(t-1)

—

transportlīdzekļa augstums pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas datu punktā t-1 [m vjl.]

v(t)

—

transportlīdzekļa ātrums datu punktā t [km/h]

hcorr(t)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t [m vjl.]

hcorr(t-1)

—

koriģētais transportlīdzekļa momentānais augstums datu punktā t-1 [m vjl.]

Pēc korekcijas procedūras pabeigšanas iegūst derīgu absolūtā augstuma datu kopu. Šo datu kopu izmanto, lai aprēķinātu kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu, kā aprakstīts 13.4. punktā.

4.4. Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma galīgā aprēķināšana

4.4.1. Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide

Brauciena kopējo attālumu dtot [m] nosaka, summējot momentānos attālumus d i. Momentāno attālumu d i nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

d i

—

momentānais attālums [m]

v i

—

transportlīdzekļa momentānais ātrums [km/h]

Kumulatīvo augstuma pieaugumu aprēķina, izmantojot datus ar konstantu telpisko izšķirtspēju 1 m un sākot ar pirmo mērījumu brauciena sākumā d(0). Atsevišķos datu punktus ar izšķirtspēju 1 m apzīmē kā ceļa punktus, ko raksturo konkrēta attāluma vērtība d (piemēram, 0, 1, 2, 3 m …) un to attiecīgais augstums h(d) [m vjl.].

Katra atsevišķā ceļa punkta d augstumu aprēķina, interpolējot momentāno augstumu hcorr(t) šādi:

kur:

h int (d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d [m vjl.]

hcorr(0)

—

koriģētais augstums tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d [m vjl.]

hcorr(1)

—

koriģētais augstums tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d [m vjl.]

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz konkrētajam atsevišķajam ceļa punktam d [m]

d 0

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pirms attiecīgā ceļa punkta d [m]

d 1

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz mērījumam tieši pēc attiecīgā ceļa punkta d [m]

4.4.2. Datu papildizlīdzināšana

Augstuma datus, kas iegūti par katru atsevišķo ceļa punktu, izlīdzina, izmantojot divpakāpju procedūru; ar d a un d e apzīmē attiecīgi pirmo un pēdējo datu punktu (1. attēls). Pirmo izlīdzināšanu piemēro šādi:

kur:

roadgrade,1(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc pirmās izlīdzināšanas [m/m]

h int (d)

—

interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d [m vjl.]

h int,sm,1 (d)

—

izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas [m vjl.]

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā [m]

d a

—

atsauces ceļa punkts nulle metru attālumā [m]

d e

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam [m]

Otro izlīdzināšanu piemēro šādi:

kur:

roadgrade,2(d)

—

izlīdzinātais ceļa slīpums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā pēc otrās izlīdzināšanas [m/m]

h int,sm,1 (d)

—

izlīdzinātais interpolētais augstums konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā d pēc pirmās izlīdzināšanas [m vjl.]

—

kumulatīvais attālums, kas veikts konkrētajā atsevišķajā ceļa punktā [m]

d a

—

atsauces ceļa punkts nulle metru attālumā [m]

d e

—

kumulatīvais attālums, kas veikts līdz pēdējam atsevišķajam ceļa punktam [m]

1. attēls

Interpolēto augstuma signālu izlīdzināšanas procedūras ilustrācija

▼M3

4.4.3. Galīgā rezultāta aprēķināšana

Kopējā brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., roadgrade,2(d). Rezultāts jānormalizē ar kopējo testa attālumu dtot un jāizsaka kā kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums metros uz katriem attāluma simts kilometriem.

Pamatojoties uz transportlīdzekļa ātrumu katrā atsevišķā ceļa punktā, tad aprēķina brauciena pilsētas režīmā kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu:

vw = 1 / (t w,i – t w,i-1) · 602 / 1 000

kur:

vw - transportlīdzekļa ātrums ceļa punktā [km/h]

Visas datu kopas, kurās vw =< 60 km/h, pieder pie brauciena pilsētas daļas.

Integrē visas pozitīvās interpolētās un izlīdzinātās ceļa kategorijas, kas atbilst pilsētas datu kopai.

Integrē 1 m ceļa punktu skaitu, kas atbilst pilsētas datu kopai, un dala ar 1 000 , lai aprēķinātu pilsētas testa brauciena attālumu d urban [km].

Tad aprēķina brauciena pilsētas daļas pozitīvo kumulatīvo augstuma pieaugumu, dalot pilsētas brauciena augstuma pieaugumu ar pilsētas testa brauciena attālumu, un izsaka kumulatīvo augstuma pieaugumu metros uz simts kilometriem attāluma.

▼B

5. SKAITLISKS PIEMĒRS

1. un 2. tabulā parādīts, kā aprēķināt pozitīvo augstuma pieaugumu, balstoties uz datiem, kas reģistrēti testā uz ceļa ar PEMS. Īsuma labad šajā dokumentā iekļauts 800 m un 160 s izvilkums.

5.1. Datu kvalitātes pārbaude un pamatverifikācija

Datu kvalitātes pārbaudi un pamatverifikāciju veic divos posmos. Pirmkārt, pārbauda transportlīdzekļa ātruma datu pilnīgumu. Esošajā datu izlasē nav konstatēti ar transportlīdzekļa ātrumu saistītu datu iztrūkumi (sk. 1. tabulu). Otrkārt, pārbauda absolūtā augstuma datu pilnīgumu; datu paraugā trūkst augstuma datu par 2. un 3. sekundi. Iztrūkumus aizpilda, interpolējot GPS signālu. Papildus tam GPS augstumu verificē, izmantojot topogrāfisko karti; šī verifikācija ietver augstumu h(0) brauciena sākumā. Augstuma datus, kas attiecas uz 112.–114. sekundi, koriģē, balstoties uz topogrāfisko karti, lai izpildītos šāds nosacījums:

Veiktās datu verifikācijas rezultātā iegūst piektās slejas datus h(t).

5.2. Transportlīdzekļa momentāno augstuma datu korekcija

Tālāk koriģē absolūtā augstuma datus h(t), kas attiecas uz 1.–4., 111.–112. un 159.–160. sekundi, pieņemot attiecīgi 0., 110. un 158. sekundes augstuma vērtības, jo šiem augstuma datiem šajos laikposmos ir piemērojams šāds vienādojums:

Veiktās datu korekcijas rezultātā iegūst sestās slejas datus hcorr(t). Veikto verifikācijas un korekcijas darbību ietekme uz augstuma datiem parādīta 2. attēlā.

5.3. Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma aprēķināšana

5.3.1. Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide

Momentāno attālumu di aprēķina, transportlīdzekļa momentāno ātrumu (km/h) dalot ar 3,6 (1. tabulas 7. sleja). Pārrēķinot augstuma datus nolūkā iegūt vienotu telpisko izšķirtspēju 1 m, iegūst atsevišķos ceļa punktus d (2. tabulas 1. sleja) un to attiecīgās augstuma vērtības hint(d) (2. tabulas 7. sleja). Katra atsevišķā ceļa punkta d augstumu aprēķina, interpolējot izmērīto momentāno augstumu hcorr :

5.3.2. Datu papildizlīdzināšana

2. tabulā pirmais un pēdējais atsevišķais ceļa punkts ir: attiecīgi d a=0 m un d e=799 m. Katru atsevišķā ceļa punkta augstuma datus izlīdzina, izmantojot divpakāpju procedūru. Pirmā izlīdzināšana tiek veikta šādi:

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja d ≤ 200m

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja 200m < d < (599m)

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja d ≥ (599m)

Izlīdzināto un interpolēto augstumu aprēķina šādi:

Otrā izlīdzināšana:

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja d ≤ 200m

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja 200m < d < (599)

Ar šo piēmru tiek demonstrēta izlidzināšana, ja d ≥ (599m)

5.3.3. Galīgā rezultāta aprēķināšana

Brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., vērtības 2. tabulas slejā roadgrade,2(d). Visai datu kopai veiktais kopējais attālums ir
un visi pozitīvie interpolētie un izlīdzinātie ceļu slīpumi – 516 m. Tāpēc pozitīvais kumulatīvais augstuma pieaugums ir 516 × 100/139,7 = 370 m/100 km.

1. tabula

Transportlīdzekļa momentāno augstuma datu korekcija

Laiks t [s]	v(t) [km/h]	hGPS(t) [m]	hmap(t) [m]	h(t) [m]	hcorr(t) [m]	di [m]	Kum. d [m]

0	0,00	122,7	129,0	122,7	122,7	0,0	0,0
1	0,00	122,8	129,0	122,8	122,7	0,0	0,0
2	0,00	—	129,1	123,6	122,7	0,0	0,0
3	0,00	—	129,2	124,3	122,7	0,0	0,0
4	0,00	125,1	129,0	125,1	122,7	0,0	0,0
…	…	…	…	…	…	…	…
18	0,00	120,2	129,4	120,2	120,2	0,0	0,0
19	0,32	120,2	129,4	120,2	120,2	0,1	0,1
…	…	…	…	…	…	…	…
37	24,31	120,9	132,7	120,9	120,9	6,8	117,9
38	28,18	121,2	133,0	121,2	121,2	7,8	125,7
…	…	…	…	…	…	…	…
46	13,52	121,4	131,9	121,4	121,4	3,8	193,4
47	38,48	120,7	131,5	120,7	120,7	10,7	204,1
…	…	…	…	…	…	…	…
56	42,67	119,8	125,2	119,8	119,8	11,9	308,4
57	41,70	119,7	124,8	119,7	119,7	11,6	320,0
…	…	…	…	…	…	…	…
110	10,95	125,2	132,2	125,2	125,2	3,0	509,0
111	11,75	100,8	132,3	100,8	125,2	3,3	512,2
112	13,52	0,0	132,4	132,4	125,2	3,8	516,0
113	14,01	0,0	132,5	132,5	132,5	3,9	519,9
114	13,36	24,30	132,6	132,6	132,6	3,7	523,6
…	…	…	…	…	…	…
149	39,93	123,6	129,6	123,6	123,6	11,1	719,2
150	39,61	123,4	129,5	123,4	123,4	11,0	730,2
…	…	…	…	…	…	…
157	14,81	121,3	126,1	121,3	121,3	4,1	792,1
158	14,19	121,2	126,2	121,2	121,2	3,9	796,1
159	10,00	128,5	126,1	128,5	121,2	2,8	798,8
160	4,10	130,6	126,0	130,6	121,2	1,2	800,0
— nozīmē datu iztrūkumus

2. tabula

Ceļa slīpuma aprēķins

d [m]	t0 [s]	d0 [m]	d1 [m]	h0 [m]	h1 [m]	hint(d) [m]	roadgrade,1(d) [m/m]	hint,sm,1(d) [m]	roadgrade,2(d) [m/m]
0	18	0,0	0,1	120,3	120,4	120,3	0,0035	120,3	– 0,0015
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
120	37	117,9	125,7	120,9	121,2	121,0	– 0,0019	120,2	0,0035
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
200	46	193,4	204,1	121,4	120,7	121,0	– 0,0040	120,0	0,0051
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
320	56	308,4	320,0	119,8	119,7	119,7	0,0288	121,4	0,0088
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
520	113	519,9	523,6	132,5	132,6	132,5	0,0097	123,7	0,0037
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
720	149	719,2	730,2	123,6	123,4	123,6	– 0,0405	122,9	– 0,0086
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
798	158	796,1	798,8	121,2	121,2	121,2	– 0,0219	121,3	– 0,0151
799	159	798,8	800,0	121,2	121,2	121,2	– 0,0220	121,3	– 0,0152

2. attēls

Datu verifikācijas un korekcijas ietekme – ar GPS mērījumiem iegūtā augstuma līkne hGPS(t), ar topogrāfisko karti iegūtā absolūtā līkne hmap(t), pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas iegūtā augstuma līkne h(t) un 1. tabulā sniegto datu korekcijas līkne hcorr(t).

3. attēls

Koriģētās augstuma līknes hcorr(t) un izlīdzinātā un interpolētā augstuma hint,sm,1 salīdzinājums

2. tabula

Pozitīvā augstuma pieauguma aprēķināšana

d [m]	t0 [s]	d0 [m]	d1 [m]	h0 [m]	h1 [m]	hint(d) [m]	roadgrade,1(d) [m/m]	hint,sm,1(d) [m]	roadgrade,2(d) [m/m]

0	18	0,0	0,1	120,3	120,4	120,3	0,0035	120,3	– 0,0015
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
120	37	117,9	125,7	120,9	121,2	121,0	– 0,0019	120,2	0,0035
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
200	46	193,4	204,1	121,4	120,7	121,0	– 0,0040	120,0	0,0051
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
320	56	308,4	320,0	119,8	119,7	119,7	0,0288	121,4	0,0088
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
520	113	519,9	523,6	132,5	132,6	132,5	0,0097	123,7	0,0037
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
720	149	719,2	730,2	123,6	123,4	123,6	– 0,0405	122,9	– 0,0086
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
798	158	796,1	798,8	121,2	121,2	121,2	– 0,0219	121,3	– 0,0151
799	159	798,8	800,0	121,2	121,2	121,2	– 0,0220	121,3	– 0,0152

▼M3 —————

▼B

8. papildinājums

Datu apmaiņa un ziņošanas prasības

▼M3

1. IEVADS

Šajā papildinājumā aprakstītas prasības par datu apmaiņu starp mērījumu sistēmām un datu izvērtēšanas programmatūru, kā arī prasības par starprezultātu un galīgo RDE rezultātu ziņošanu un apmaiņu pēc datu izvērtējuma pabeigšanas.

Obligāto un neobligāto parametru apmaiņa un ziņošana notiek saskaņā ar 1. papildinājuma 3.2. punkta prasībām. Tehniskais ziņojums sastāv no 5 daļām:

datu apmaiņas datne, kā aprakstīts 4.1. punktā;

ii)

datu ziņošanas datne Nr. 1, kā aprakstīts 4.2.1. punktā;

iii)

datu ziņošanas datne Nr. 2, kā aprakstīts 4.2.2. punktā;

iv)

transportlīdzekļa un motora apraksts, kā norādīts 4.3. punktā;

PEMS uzstādīšanas vizuālais papildmateriāls, kā aprakstīts 4.4. punktā.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

a1	CO2 raksturlīknes koeficients

b1	CO2 raksturlīknes koeficients

a2	CO2 raksturlīknes koeficients

b2	CO2 raksturlīknes koeficients

tol1-

primārā apakšējā pielaide

tol1+

primārā augšējā pielaide

(v.apos)95k

95. procentile transportlīdzekļa ātruma un tāda pozitīvā paātrinājuma reizinājumam, kas lielāks nekā 0,1 m/s2, braucot pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles [m2/s3 vai W/kg]

RPAk	relatīvais pozitīvais paātrinājums, braucot pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli [m/s2 vai kWs/(kg*km)]

ICk	ir attāluma daļa, ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dICE,k

ir attālums [km], ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis, izmantojot iekšdedzes motoru

dEV,k

ir attālums [km], ko RDE brauciena laikā OVC-HEV transportlīdzeklis nobraucis ar izslēgtu iekšdedzes motoru

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta visa RDE brauciena laikā

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta WLTC ciklā

ir no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], ko WLTC laikā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kas testēts uzlādi noturošā režīmā

rk	RDE testā un WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība

RFk	ir RDE braucienam aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība

RFL1	ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas pirmais parametrs

RFL2	ir rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas otrais parametrs

▼B

3. DATU APMAIŅAS UN ZIŅOŠANAS FORMĀTS

▼M3

3.1. Vispārīgi

Emisiju vērtības, kā arī citus attiecīgus parametrus ziņo un ar tiem apmainās, izmantojot csv formāta datni. Parametru vērtības atdala ar komatu (ASCII kods #h2C). Apakšparametru vērtības atdala ar kolu (ASCII kods #h3B). Decimāldaļu norādīšanai izmanto punktu (ASCII kods #h2E). Rindas beigās izmanto rakstatgriezi, ASCII-kods #h0D #h0A. Tūkstošu atdalīšanai nekādas zīmes neizmanto.

▼B

3.2. Datu apmaiņa

Datu apmaiņa starp mērījumu sistēmām un datu izvērtēšanas programmatūru notiek ar tādas standartizētas ziņošanas datnes starpniecību, kurā ietverts obligāto un neobligāto parametru minimālais kopums. Datu apmaiņas datne ir strukturēta šādi: pirmās 195 rindas ir rezervētas galvenei, kura sniedz īpašu informāciju par, piemēram, testa apstākļiem, PEMS aprīkojumu un tā kalibrēšanu (1. tabula). 198.-200 rindā norāda parametru apzīmējumus un mērvienības. 201. rinda un visas turpmākās datu rindas veido datu apmaiņas datnes pamatdaļu, kurā norādītas parametru vērtības (2. tabula). Datu apmaiņas datnes pamatdaļā datu rindu skaits ir vismaz vienāds ar testa ilgumu sekundēs, kas reizināts ar reģistrēšanas frekvenci hercos.

▼M3

3.3. Starprezultāti un galīgie rezultāti

Starprezultātu kopsavilkuma parametrus reģistrē un strukturē, kā parādīts 3. tabulā. 3. tabulā norādīto informāciju iegūst pirms 5. un 6. papildinājumā aprakstīto datu izvērtēšanas un emisiju aprēķina metožu piemērošanas.

Transportlīdzekļa ražotājs reģistrē datu izvērtēšanas metožu pieejamos rezultātus atsevišķās datnēs. Datu izvērtēšanas rezultātus, kas iegūti ar 5. papildinājumā aprakstīto metodi, un emisiju aprēķinu, kas veikts saskaņā ar 6. papildinājumu, ziņo saskaņā ar 4., 5. un 6. tabulu. Datu ziņošanas datnes galvenei ir trīs daļas. Pirmās 95 rindas ir paredzētas īpašai informācijai par datu izvērtēšanas metodes iestatījumiem. 101.–195. rindā izklāsta rezultātus, kas iegūti ar attiecīgo datu izvērtēšanas metodi. 201.–490. rinda ir rezervēta emisiju galīgo rezultātu ziņošanai. 501. rinda un visas turpmākās datu rindas veido datu ziņošanas datnes pamatdaļu, kurā detalizēti norādīti datu izvērtēšanas rezultāti.

▼B

4. TEHNISKĀS ZIŅOŠANAS TABULAS

▼M3

4.1. Datu apmaiņa

1. tabulas kreisā slejā ir ziņojamais parametrs (fiksēts formāts un saturs). 1. tabulas vidējā slejā ir apraksts un/vai vienība (fiksēts formāts un saturs). Ja parametru var raksturot ar vidējā slejā uzskaitīto definēto elementu, šo parametru raksturo, izmantojot definēto nomenklatūru (piemēram, datu apmaiņas datnes 19. rindā “transportlīdzeklis ar manuālo transmisiju” jānorāda “manuālā”, nevis “MT” vai “rokas vadība” vai kāda cita nomenklatūra. 1. tabulas labajā slejā ieraksta faktiskos datus. Tabulās ierakstīti neīsti parametri, lai parādītu, kā pareizi aizpildīt ziņojamo saturu. Jāievēro tabulas sleju un rindu (tostarp tukšo rindu) secība.

1. tabula.

Datu apmaiņas datnes galvene

Testa ID kods	[kods]	TEST_01_Veh01
Testa datums	(dd.mm.gggg.)	13.10.2016
Organizācija, kas uzrauga testu	[organizācijas nosaukums]	Neīsts parametrs
Testa veikšanas vieta	[pilsēta, valsts]	Ispra, Itālija
Organizācija, kas pasūta testu	[organizācijas nosaukums]	Neīsts parametrs
Transportlīdzekļa vadītājs	[TS/Lab/OEM]	VELA lab
Transportlīdzekļa tips	[transportlīdzekļa komercnosaukums]	Komercnosaukums
Transportlīdzekļa ražotājs	[nosaukums]	Manekens
Transportlīdzekļa modeļa gads	[gads]	2017
Transportlīdzekļa ID kods	[VIN kods, kā noteikts ISO 3779:2009]	ZA1JRC2U912345678
Odometra rādījums testa sākumā	[km]	5 252
Odometra rādījums testa beigās	[km]	5 341
Transportlīdzekļa kategorija	[kategorija, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā]	M1
Tipa apstiprinājuma emisiju ierobežojums	[Euro X]	Euro 6c
Aizdedzes tips	[PI/CI]	PI
Motora nominālā jauda	[kW]	85
Maksimālais griezes moments	[Nm]	190
Motora darba tilpums	[ccm]	1 197
Transmisija	[manuālā, automātiskā, CVT]	CVT
Pārnesumu skaits kustībai uz priekšu	[#]	6
Degvielas tips Ja maināmā degviela, norāda testā izmantoto degvielu	[benzīns/dīzeļdegviela/LPG/NG/biometāns/etanols/biodīzeļdegviela]	Dīzeļdegviela
Smērviela	[ražojuma nosaukums]	5W30
Priekšējās un aizmugurējās riepas izmērs	[platums.augstums.loka diametrs/ platums.augstums.loka diametrs]	195.55.20/195.55.20
Priekšējās un aizmugurējās ass riepu spiediens	[bar/bar]	2.5/2.6
Ceļa slodzes parametri	[F0/F1/F2]	60.1/0.704/0.03122
Tipa apstiprinājuma testa cikls	[NEDC, WLTC]	WLTC
Tipa apstiprinājuma CO2 emisijas	[g/km]	139,1
CO2 emisijas WLTC režīmā zemā ātrumā	[g/km]	155,1
CO2 emisijas WLTC režīmā vidējā ātrumā	[g/km]	124,5
CO2 emisijas WLTC režīmā lielā ātrumā	[g/km]	133,8
CO2 emisijas WLTC režīmā ļoti lielā ātrumā	[g/km]	146,2
Transportlīdzekļa testa masa (1)	[kg]	1 743,1
PEMS ražotājs	[nosaukums]	MANUF 01
PEMS tips	[PEMS komercnosaukums]	PEMS X56
PEMS sērijas numurs	[numurs]	C9658
PEMS barošanas avots	[akumulatora tips Li-ion/Ni-Fe/Mg-ion]	Li-ion
Gāzu analizatora ražotājs	[nosaukums]	MANUF 22
Gāzu analizatora tips	[tips]	IR
Gāzu analizatora sērijas numurs	[numurs]	556
Spēkiekārtas tips	[ICE/NOVC-HEV/ OVC-HEV]	ICE
Elektromotora jauda	[kW. 0 ja transportlīdzeklim ir tikai ICE]	0
Motora stāvoklis, sākot testu	[auksts/silts]	Auksts
Riteņu piedziņas režīms	[2WD/4WD]	2WD
Mākslīgā krava	[% novirze no lietderīgās slodzes]	28
Izmantotā degviela	[atsauce/tirgus/EN228]	tirgus
Riepu protektora dziļums	[mm]	5
Transportlīdzekļa vecums	[mēneši]	26
Degvielas padeves sistēma	[Tiešā iesmidzināšana/ Netiešā iesmidzināšana/ Tiešā un netiešā iesmidzināšana]	Tiešā iesmidzināšana
Virsbūves tips	[sedans/hečbeks/universālis/kupeja/pārveidojams/kravas automašīna/furgons	Sedans
CO2 emisija uzlādi noturošā režīmā (OVC-HEV)	[g/km]	—
EFM ražotājs (2)	[nosaukums]	EFMman 2
EFM sensora tips (2)	[darbības princips]	Pitot
EFM sērijas numurs (2)	[numurs]	556
Atgāzu masas plūsmas ātruma avots	[EFM/ECU/sensors]	EFM
Gaisa spiediena sensors	[tips, ražotājs]	Piezoresistor/AAA
Testa datums	(dd.mm.gggg.)	13.10.2016
Pirmstesta procedūras sākuma laiks	[h:min]	15:25
Brauciena sākuma laiks	[h:min]	15:42
Pēctesta procedūras sākuma laiks	[h:min]	17:28
Pirmstesta procedūras beigu laiks	[h:min]	15:32
Brauciena beigu laiks	[h:min]	17:25
Pēctesta procedūras beigu laiks	[h:min]	17:38
Maksimālā izgarošanas temperatūra	[K]	291,2
Minimālā izgarošanas temperatūra	[K]	290,7
Izgarošana pilnībā vai daļēji veikta izvērstos gaisa temperatūras apstākļos	[jā/nē]	Nē
Braukšanas režīms transportlīdzekļiem ar ICE, attiecīgā gadījumā	[parastais/sporta/eko]	Eko
Braukšanas režīms PHEV transportlīdzekļiem	[uzlādi noturošs/ akumulēto enerģiju patērējošs/ akumulatora uzlāde/saudzīga ekspluatācija]
Vai testa laikā ir dezaktivēta kāda aktivizētā drošības sistēma?	[Nē/ESP/ABS/ AEB]	Nē
Aktivizēta palaišanas-apturēšanas sistēma	[jā/nē/nē SS]	nē SS
Gaisa kondicionēšana	[izslēgts/ieslēgts]	Izslēgts režīms
Laika korekcija: THC nobīde	[s]
Laika korekcija: CH4 nobīde	[s]
Laika korekcija: NMHC nobīde	[s]
Laika korekcija: O2 nobīde	[s]	– 2
Laika korekcija: PN nobīde	[s]	3,1
Laika korekcija: CO nobīde	[s]	2,1
Laika korekcija: CO2 nobīde	[s]	2,1
Laika korekcija: NO nobīde	[s]	– 1,1
Laika korekcija: NO2 nobīde	[s]	– 1,1
Laika korekcija: Atgāzu masas plūsmas ātruma nobīde	[s]	3,2
THC diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]
CH4 diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]
NMHC diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]
O2 diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[%]
PN diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[#]
CO diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]	18 000
CO2 diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[%]	15
NO diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]	4 000
NO2 diapazona kalibrēšanas atskaites vērtība	[ppm]	550
(3)
(3)
(3)
(3)
(3)
(3)
Pirmstesta THC nulles reakcija	[ppm]
Pirmstesta CH4 nulles reakcija	[ppm]
Pirmstesta NMHC nulles reakcija	[ppm]
Pirmstesta O2 nulles reakcija	[%]
Pirmstesta PN nulles reakcija	[#]
Pirmstesta CO nulles reakcija	[ppm]	0
Pirmstesta CO2 nulles reakcija	[%]	0
Pirmstesta NO nulles reakcija	[ppm]	0,03
Pirmstesta NO2 nulles reakcija	[ppm]	– 0,06
Pirmstesta THC diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pirmstesta CH4 diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pirmstesta NMHC diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pirmstesta O2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[%]
Pirmstesta PN diapazona kalibrēšanas reakcija	[#]
Pirmstesta CO diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	18 008
Pirmstesta CO2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[%]	14,8
Pirmstesta NO diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	4 000
Pirmstesta NO2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	549
Pēctesta THC nulles reakcija	[ppm]
Pēctesta CH4 nulles reakcija	[ppm]
Pēctesta NMHC nulles reakcija	[ppm]
Pēctesta O2 nulles reakcija	[%]
Pēctesta PN nulles reakcija	[#]
Pēctesta CO nulles reakcija	[ppm]	0
Pēctesta CO2 nulles reakcija	[%]	0
Pēctesta NO nulles reakcija	[ppm]	0,11
Pēctesta NO2 nulles reakcija	[ppm]	0,12
Pēctesta THC diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pēctesta CH4 diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pēctesta NMHC diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]
Pēctesta O2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[%]
Pēctesta PN diapazona kalibrēšanas reakcija	[#]
Pēctesta CO diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	18 010
Pēctesta CO2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[%]	14,55
Pēctesta NO diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	4 505
Pēctesta NO2 diapazona kalibrēšanas reakcija	[ppm]	544
PEMS validācija: THC rezultāti	[mg/km]
PEMS validācija: CH4 rezultāti	[mg/km]
PEMS validācija: NMHC rezultāti	[mg/km]
PEMS validācija: PN rezultāti	[#/km]
PEMS validācija: CO rezultāti	[mg/km]	56,0
PEMS validācija: CO2 rezultāti	[g/km]	2,2
PEMS validācija: NOX rezultāti	[mg/km]	11,5
PEMS validācija: THC rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]
PEMS validācija: CH4 rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]
PEMS validācija: NMHC rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]
PEMS validācija: PN rezultāti	[% no PMP sistēmas]
PEMS validācija: CO rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]	2,0
PEMS validācija: CO2 rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]	3,5
PEMS validācija: NOX rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]	4,2
PEMS validācija: NO rezultāti	[mg/km]
PEMS validācija: NO2 rezultāti	[mg/km]
PEMS validācija: NO rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]
PEMS validācija: NO2 rezultāti	[% no laboratorijas atskaites vērtības]
NOx pielaide	[vērtība]	0,43
PN pielaide	[vērtība]	0,5
CO pielaide	[vērtība]
Izmantotais Ki	[nav/pieskaitāmais/piereizināmais]	nav
Ki koeficients/ Ki nobīdes	[vērtība]
(4)
(1) Transportlīdzekļa masa, veicot testu uz ceļa, ieskaitot vadītāja un visu PEMS sastāvdaļu, kā arī mākslīgās kravas masu. (2) Obligāts, ja atgāzu masas plūsmas ātrumu mēra ar EFM. (3) Vajadzības gadījumā šeit var norādīt papildu informāciju. (4) Var pievienot papildu parametrus testa raksturošanai un apzīmēšanai. (2) Vietturi papildu informācijai par analizatora ražotāju un sērijas numuram, ja tiek izmantoti vairāki analizatori.

Datu apmaiņas datnes pamatdaļa sastāv no galvenes ar trim slejām, kas atbilst 198., 199. un 200. rindai (transponēta 2. tabula), un brauciena laikā reģistrētās faktiskās vērtības ieraksta, sākot no 201. rindas līdz datu rindu beigām. 2. tabulas kreisā sleja atbilst datu apmaiņas datnes 198. rindai (fiksēts formāts). 2. tabulas vidējā sleja atbilst datu apmaiņas datnes 199. rindai (fiksēts formāts). 2. tabulas labā sleja atbilst datu apmaiņas datnes 200. rindai (fiksēts formāts).

2. tabula.

Datu apmaiņas datnes pamatdaļa; šīs tabulas rindas un ailes pārnes uz datu apmaiņas datnes pamatdaļu

Laiks	brauciens	[s]
Transportlīdzekļa ātrums (1)	Sensors	[km/h]
Transportlīdzekļa ātrums (1)	GPS	[km/h]
Transportlīdzekļa ātrums (1)	ECU	[km/h]
Ģeogrāfiskais platums	GPS	[grādi:min:s]
Ģeogrāfiskais garums	GPS	[grādi:min:s]
Augstums (1)	GPS	[m]
Augstums (1)	Sensors	[m]
Gaisa spiediens	Sensors	[kPa]
Gaisa temperatūra	Sensors	[K]
Gaisa mitrums	Sensors	[g/kg]
THC koncentrācija	Analizators	[ppm]
CH4 koncentrācija	Analizators	[ppm]
NMHC koncentrācija	Analizators	[ppm]
CO koncentrācija	Analizators	[ppm]
CO2 koncentrācija	Analizators	[ppm]
NOX koncentrācija	Analizators	[ppm]
NO koncentrācija	Analizators	[ppm]
NO2 koncentrācija	Analizators	[ppm]
O2 koncentrācija	Analizators	[ppm]
PN koncentrācija	Analizators	[#/m3]
Atgāzu masas plūsmas ātrums	EFM	[kg/s]
Atgāzu temperatūra EFM	EFM	[K]
Atgāzu masas plūsmas ātrums	Sensors	[kg/s]
Atgāzu masas plūsmas ātrums	ECU	[kg/s]
THC masa	Analizators	[g/s]
CH4 masa	Analizators	[g/s]
NMHC masa	Analizators	[g/s]
CO masa	Analizators	[g/s]
CO2 masa	Analizators	[g/s]
NOX masa	Analizators	[g/s]
NO masa	Analizators	[g/s]
NO2 masa	Analizators	[g/s]
O2 masa	Analizators	[g/s]
PN	Analizators	[#/s]
Gāzes mērīšana aktivizēta	PEMS	[aktīvs (1); neaktīvs (0); kļūda (>1)]
Motora apgriezienu skaits	ECU	[apgr./min]
Motora griezes moments	ECU	[Nm]
Griezes moments uz dzenošās ass	Sensors	[Nm]
Riteņa rotācijas ātrums	Sensors	[rad/s]
Degvielas plūsmas ātrums	ECU	[g/s]
Degvielas padeve uz motoru	ECU	[g/s]
Motora ieplūdes gaisa plūsma	ECU	[g/s]
Motora dzesētāja temperatūra	ECU	[K]
Motora eļļas temperatūra	ECU	[K]
Reģenerācijas statuss	ECU	—
Pedāļa stāvoklis	ECU	[%]
Transportlīdzekļa statuss	ECU	[kļūda (1); parastais (0)]
Griezes momenta %	ECU	[%]
Berzes griezes momenta %	ECU	[%]
Uzlādes stāvoklis	ECU	[%]
Relatīvais gaisa mitrums	Sensors	[%]
(2)
(1) Nosakāms ar vismaz vienu metodi. (2) Transportlīdzekļa un testa apstākļu raksturošanai drīkst pievienot papildu parametrus.

3. tabulas kreisā slejā ir ziņojamais parametrs (fiksēts formāts). 3. tabulas vidējā slejā ir apraksts un/vai vienība (fiksēts formāts). Ja parametru var raksturot ar vidējā slejā uzskaitīto definēto elementu, šo parametru raksturo, izmantojot definēto nomenklatūru. 3. tabulas labajā slejā ieraksta faktiskos datus. Tabulā ir ierakstīti neīsti parametri, lai parādītu, kā pareizi aizpildīt ziņojamo saturu. Jāievēro tabulas sleju un rindu secība.

4.2. Starprezultāti un galīgie rezultāti

4.2.1. Starprezultāti

3. tabula.

Ziņošanas datne Nr. 1. Starprezultātu parametru kopsavilkums

Visa brauciena attālums	[km]	90,9
Visa brauciena laiks	[h:min:s]	1:37:03
Kopējais apstāšanās laiks	[min:s]	9:02
Brauciena vidējais ātrums	[km/h]	56,2
Brauciena maksimālais ātrums	[km/h]	142,8
Vidējās THC emisijas	[ppm]
Vidējās CH4 emisijas	[ppm]
Vidējās NMHC emisijas	[ppm]
Vidējās CO emisijas	[ppm]	15,6
Vidējās CO2 emisijas	[ppm]	119 969,1
Vidējās NOX emisijas	[ppm]	6,3
Vidējās PN emisijas	[#/m3]
Atgāzu masas plūsmas vidējais ātrums	[kg/s]	0,010
Atgāzu vidējā temperatūra	[K]	368,6
Atgāzu maksimālā temperatūra	[K]	486,7
THC kumulētā masa	[g]
CH4 kumulētā masa	[g]
NMHC kumulētā masa	[g]
CO kumulētā masa	[g]	0,69
CO2 kumulētā masa	[g]	12 029,53
NOX kumulētā masa	[g]	0,71
Kopējais PN	[#]
THC emisijas visā braucienā	[mg/km]
CH4 emisijas visā braucienā	[mg/km]
NMHC emisijas visā braucienā	[mg/km]
CO emisijas visā braucienā	[mg/km]	7,68
CO2 emisijas visā braucienā	[g/km]	132,39
NOX emisijas visā braucienā	[mg/km]	7,98
PN emisijas visā braucienā	[#/km]
Attālums pilsētas daļā	[km]	34,7
Ilgums pilsētas daļā	[h:min:s]	1:01:42
Stāvēšanas laiks pilsētas daļā	[min:s]	9:02
Vidējais ātrums pilsētas daļā	[km/h]	33,8
Maksimālais ātrums pilsētas daļā	[km/h]	59,9
THC vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]
CH4 vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]
NMHC vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]
CO vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]	23,8
CO2 vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]	115 968,4
NOX vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]	7,5
PN vidējā koncentrācija pilsētā	[#/m3]
Atgāzu masas plūsmas vidējais ātrums pilsētā	[kg/s]	0,007
Atgāzu vidējā temperatūra pilsētā	[K]	348,6
Atgāzu maksimālā temperatūra pilsētā	[K]	435,4
THC kumulētā masa pilsētā	[g]
CH4 kumulētā masa pilsētā	[g]
NMHC kumulētā masa pilsētā	[g]
CO kumulatīvā masa pilsētā	[g]	0,64
CO2 kumulētā masa pilsētā	[g]	5 241,29
NOX kumulatīvā masa pilsētā	[g]	0,45
Kopējais PN pilsētas daļā	[#]
THC emisijas pilsētā	[mg/km]
CH4 emisijas pilsētā	[mg/km]
NMHC emisijas pilsētā	[mg/km]
CO emisijas pilsētā	[mg/km]	18,54
CO2 emisijas pilsētā	[g/km]	150,64
NOX emisijas pilsētā	[mg/km]	13,18
PN emisijas pilsētā	[#/km]
Attālums ārpuspilsētas daļā	[km]	30,0
Laiks ārpuspilsētas daļā	[h:min:s]	0:22:28
Apstāšanās laiks ārpuspilsētas daļā	[min:s]	0:00
Vidējais ātrums ārpuspilsētas daļā	[km/h]	80,2
Maksimālais ātrums ārpuspilsētas daļā	[km/h]	89,8
THC vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]
CH4 vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]
NMHC vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]
CO vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]	0,8
CO2 vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]	126 868,9
NOX vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]	4,8
PN vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[#/m3]
Atgāzu masas plūsmas vidējais ātrums ārpus pilsētas	[kg/s]	0,013
Atgāzu vidējā temperatūra ārpus pilsētas	[K]	383,8
Atgāzu maksimālā temperatūra ārpus pilsētas	[K]	450,2
THC kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]
CH4 kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]
NMHC kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]
CO kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]	0,01
CO2 kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]	3 500,77
NOX kumulatīvā masa ārpus pilsētas	[g]	0,17
Kopējais PN ārpuspilsētas daļā	[#]
THC emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]
CH4 emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]
NMHC emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]
CO emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]	0,25
CO2 emisijas ārpus pilsētas	[g/km]	116,44
NOX emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]	5,78
PN emisijas ārpus pilsētas	[#/km]
Attālums automaģistrāles daļā	[km]	26,1
Laiks automaģistrāles daļā	[h:min:s]	0:12:53
Apstāšanās laiks automaģistrāles daļā	[min:s]	0:00
Vidējais ātrums automaģistrāles daļā	[km/h]	121,3
Maksimālais ātrums automaģistrāles daļā	[km/h]	142,8
THC vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]
CH4 vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]
NMHC vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]
CO vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]	2,45
CO2 vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]	127 096,5
NOX vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]	2,48
PN vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[#/m3]
Atgāzu masas plūsmas vidējais ātrums automaģistrāles daļā	[kg/s]	0,022
Atgāzu vidējā temperatūra automaģistrāles daļā	[K]	437,9
Atgāzu maksimālā temperatūra automaģistrāles daļā	[K]	486,7
THC kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]
CH4 kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]
NMHC kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]
CO kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]	0,04
CO2 kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]	3 287,47
NOX kumulatīvā masa automaģistrāles daļā	[g]	0,09
Kopējais PN automaģistrāles daļā	[#]
THC emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]
CH4 emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]
NMHC emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]
CO emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]	1,76
CO2 emisijas automaģistrāles daļā	[g/km]	126,20
NOX emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]	3,29
PN emisijas automaģistrāles daļā	[#/km]
Augstums brauciena sākumpunktā	[m virs jūras līmeņa]	123,0
Augstums brauciena beigu punktā	[m virs jūras līmeņa]	154,1
Kumulatīvais augstuma pieaugums brauciena laikā	[m/100 km]	834,1
Kumulatīvais augstuma pieaugums pilsētā	[m/100 km]	760,9
Nodalījuma “pilsēta” datu kopas, kurām paātrinājuma vērtības > 0,1 m/s2	[skaitlis]	845
(v.apos)95pilsēta	[m2/s3]	9,03
RPApilsēta	[m/s2]	0,18
Nodalījuma “ārpus pilsētas” datu kopas, kurām paātrinājuma vērtības > 0,1 m/s2	[skaitlis]	543
(v.apos)95ārpuspilsētas	[m2/s3]	9,60
RPAārpuspilsētas	[m/s2]	0,07
Nodalījuma “automaģistrāle” datu kopas, kurām paātrinājuma vērtības > 0,1 m/s2	[skaitlis]	268
(v.apos)95automaģistrāle	[m2/s3]	5,32
RPAautomaģistrāle	[m/s2]	0,03
Aukstās iedarbināšanas attālums	[km]	2,3
Aukstās iedarbināšanas ilgums	[h:min:s]	0:05:00
Aukstās iedarbināšanas apturēšanas laiks	[min:s]	60
Vidējais ātrums aukstās iedarbināšanas posmā	[km/h]	28,5
Maksimālais ātrums aukstās iedarbināšanas posmā	[km/h]	55,0
Ar ICE nobrauktais attālums pa pilsētu	[km]	34,8
Izmantotais ātruma signāls	[GPS/ECU/sensors]	GPS
T4253H-filtrs izmantots	[jā/nē]	nē
Ilgākā stāvēšanas perioda ilgums	[s]	54
stāvēšana pilsētā > 10 sekundes	[skaitlis]	12
Brīvgaitas laiks pēc 1. aizdedzes	[s]	7
Automaģistrāles ātruma daļa > 145 km/h	[%]	0,1
Maksimālais absolūtais augstums brauciena laikā	[m]	215
Maksimālā gaisa temperatūra	[K]	293,2
Minimālā gaisa temperatūra	[K]	285,7
Brauciens pilnībā vai daļēji veikts izvērstos augstuma apstākļos	[jā/nē]	nē
Brauciens pilnībā vai daļēji veikts izvērstos gaisa temperatūras apstākļos	[jā/nē]	nē
Vidējās NO emisijas	[ppm]	3,2
Vidējās NO2 emisijas	[ppm]	2,1
NO kumulētā masa	[g]	0,23
NO2 kumulētā masa	[g]	0,09
NO emisijas visā braucienā	[mg/km]	5,90
NO2 emisijas visā braucienā	[mg/km]	2,01
NO vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]	7,6
NO2 vidējā koncentrācija pilsētā	[ppm]	1,2
NO kumulatīvā masa pilsētā	[g]	0,33
NO2 kumulētā masa pilsētā	[g]	0,12
NO emisijas pilsētā	[mg/km]	11,12
NO2 emisijas pilsētā	[mg/km]	2,12
NO vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]	3,8
NO2 vidējā koncentrācija ārpus pilsētas	[ppm]	1,8
NO kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]	0,33
NO2 kumulētā masa ārpus pilsētas	[g]	0,12
NO emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]	11,12
NO2 emisijas ārpus pilsētas	[mg/km]	2,12
NO vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]	2,2
NO2 vidējā koncentrācija automaģistrāles daļā	[ppm]	0,4
NO kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]	0,33
NO2 kumulētā masa automaģistrāles daļā	[g]	0,12
NO emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]	11,12
NO2 emisijas automaģistrāles daļā	[mg/km]	2,21
TESTA ID kods	[kods]	TEST_01_Veh01
Testa datums	(dd.mm.gggg.)	13.10.2016
Organizācija, kas uzrauga testu	[organizācijas nosaukums]	Neīsts parametrs
(1)
(1) Drīkst pievienot parametrus brauciena papildu elementu raksturošanai.

4.2.2. Datu izvērtēšanas rezultāti

4. tabulā 1.–497. rindā kreisajā slejā ir ziņojamais parametrs (fiksēts formāts), vidējā slejā ir apraksts un/vai vienība (fiksēts formāts) un labajā slejā ieraksta faktiskos datus. Tabulā ir ierakstīti neīsti parametri, lai parādītu, kā pareizi aizpildīt ziņojamo saturu. Jāievēro tabulas sleju un rindu secība.

4. tabula.

Ziņošanas datnes Nr. 2 galvene: 5. un 6. papildinājumā paredzētās datu izvērtēšanas metodes aprēķinu iestatījumi

CO2 atskaites masa	[g]	1 529,48
CO2 raksturlīknes koeficients a1	—	– 1,99
CO2 raksturlīknes koeficients b1	—	238,07
CO2 raksturlīknes koeficients a2	—	0,49
CO2 raksturlīknes koeficients b2	—	97,02
[rezervēts]	—
[rezervēts]	—
[rezervēts]	—
[rezervēts]	—
[rezervēts]	—
Aprēķinu programmatūra un versija	—	EMROAD V.5.90 B5
Primārā augšējā pielaide tol1+	[%][% URB/ % RUR/ % MOT]	45/40/40
Primārā apakšējā pielaide tol1–	[%]	25
IC(t)	[ICE attiecība no kopējā brauciena]	1
dICE(t)	[km ar ICE no kopējā brauciena]	88
dEV(t)	[km ar elektrību no kopējā brauciena]	0
mCO2_WLTP_CS(t)	[CO2 masa (kg), ko WLTC laikā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kas testēts uzlādi noturošā režīmā]
MCO2_WLTP(t)	[no attāluma atkarīgā CO2, kas emitēta WLTP ciklā (g/km)]	154
MCO2_WLTP_CS(t)	[no attāluma atkarīgā CO2 masa, ko WLTP ciklā emitējis OVC-HEV transportlīdzeklis, kas testēts uzlādi noturošā režīmā (g/km)]
MCO2_RDE(t)	[no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta visa RDE brauciena laikā]	122,4
MCO2_RDE(u)	[no attāluma atkarīgā CO2 masa [g/km], kas emitēta pilsētas RDE brauciena laikā]	135,8
r(t)	[RDE testā un WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība]	1,15
rOVC-HEV(t)	[visā RDE testā un visā WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība OVC-HEV transportlīdzeklim]
RF(t)	[kopējam RDE braucienam aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība]	1
RFL1	[rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas pirmais parametrs]	1,2
RFL2	[rezultāta novērtēšanas koeficienta aprēķināšanai izmantotās funkcijas otrais parametrs]	1,25
IC(u)	[ICE attiecība braucienam pilsētas daļā]	1
dICE(u)	[km ar ICE no brauciena pilsētas daļā]	25
dEV(u)	[km ar elektrību no brauciena pilsētas daļā]	0
r(u)	[RDE testa pilsētas daļā un WLTP testa 1+2 fāzē izmērīto CO2 emisiju attiecība]	1,26
rOVC-HEV(u)	[RDE pilsētas daļas testā un visā WLTP testā izmērīto CO2 emisiju attiecība OVC-HEV transportlīdzeklim]
RF(u)	[RDE braucienam pilsētas daļā aprēķinātā rezultāta novērtēšanas koeficienta vērtība]	0,793651
TESTA ID kods	[kods]	TEST_01_Veh01
Testa datums	(dd.mm.gggg.)	13.10.2016
Organizācija, kas uzrauga testu	[organizācijas nosaukums]	Neīsts parametrs
(1)
(1) Līdz 95. rindai drīkst pievienot parametrus papildu aprēķinu iestatījumu raksturošanai.

5.a. tabula sākas ar datu ziņošanas datnes Nr. 2 101 . rindu. Tās kreisajā slejā ir ziņojamais parametrs (fiksēts formāts), vidējā slejā ir apraksts un/vai vienība (fiksēts formāts) un labajā slejā ieraksta faktiskos datus. Tabulā ir ierakstīti neīsti parametri, lai parādītu, kā pareizi aizpildīt ziņojamo saturu. Jāievēro tabulas sleju un rindu secība.

5.a tabula

Ziņošanas datnes Nr. 2 galvene: 5. papildinājumā paredzētās datu izvērtēšanas metodes rezultāti

Intervālu skaits	—	4 265
Pilsētas intervālu skaits	—	1 551
Ārpuspilsētas intervālu skaits	—	1 803
Automaģistrāles intervālu skaits	—	910
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
Intervālu skaits tol1 robežās	—	4 219
Pilsētas intervālu skaits tol1 robežās	—	1 535
Ārpuspilsētas intervālu skaits tol1 robežās	—	1 774
Automaģistrāles intervālu skaits tol1 robežās	—	910
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
Pilsētas intervālu procentuālā daļa tol1 robežās	[%]	99,0
Ārpuspilsētas intervālu procentuālā daļa tol1 robežās	[%]	98,4
Automaģistrāles intervālu procentuālā daļa ±tol1 robežās	[%]	100,0
Pilsētas intervālu procentuālā daļa tol1 robežās, kas lielāka nekā 50 %	[1=Jā; 0=Nē]	1
Ārpuspilsētas intervālu procentuālā daļa tol1 robežās, kas lielāka nekā 50 %	[1=Jā; 0=Nē]	1
Automaģistrāles intervālu procentuālā daļa tol1 robežās, kas lielāka nekā 50 %	[1=Jā; 0=Nē]	1
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
(1)
(1) Līdz 195. rindai drīkst pievienot papildu parametrus.

5.b. tabula sākas ar datu ziņošanas datnes Nr. 2 201 . rindu. Tās kreisajā slejā ir ziņojamais parametrs (fiksēts formāts), vidējā slejā ir apraksts un/vai vienība (fiksēts formāts) un labajā slejā ieraksta faktiskos datus. Tabulā ir ierakstīti neīsti parametri, lai parādītu, kā pareizi aizpildīt ziņojamo saturu. Jāievēro tabulas sleju un rindu secība.

5.b tabula.

Ziņošanas datnes Nr. 2 galvene: galīgie emisiju rezultāti saskaņā ar 6. papildinājumu

Visa brauciena THC emisijas	[mg/km]
Visa brauciena CH4 emisijas	[mg/km]
Visa brauciena NMHC emisijas	[mg/km]
Visa brauciena CO emisijas	[mg/km]
Visa brauciena NOX emisijas	[mg/km]	6,73
Visa brauciena PN emisijas	[#/km]	1,15 × 1011
Visa brauciena CO2 emisijas	[g/km]
Visa brauciena NO emisijas	[mg/km]	4,73
Visa brauciena NO2 emisijas	[mg/km]	2
Pilsētas brauciens: THC emisijas	[mg/km]
Pilsētas brauciens: CH4 emisijas	[mg/km]
Pilsētas brauciens: NMHC emisijas	[mg/km]
Pilsētas brauciens: CO emisijas	[mg/km]
Pilsētas brauciens: NOX emisijas	[mg/km]	8,13
Pilsētas brauciens: PN emisijas	[#/km]	0,85 × 1011
Pilsētas brauciens: CO2 emisijas	[g/km]
Pilsētas brauciens: NO emisijas	[mg/km]	6,41
Pilsētas brauciens: NO2 emisijas	[mg/km]	2,5
(1)
(1) Drīkst pievienot papildu parametrus.

Datu ziņošanas datnes Nr. 2 pamatdaļa sastāv no galvenes ar trim slejām, kas atbilst 498., 499. un 500. rindai (transponēta 6. tabula), un brauciena laikā reģistrētās faktiskās vērtības, kas raksturo saskaņā ar 5. papildinājumu aprēķinātos slīdošos vidējos intervālus, ieraksta, sākot no 501. rindas līdz datu rindu beigām. 6. tabulas kreisā sleja atbilst datu ziņošanas datnes Nr. 2 498 . rindai (fiksēts formāts). 6. tabulas vidējā sleja atbilst datu ziņošanas datnes Nr. 2 499 . rindai (fiksēts formāts). 6. tabulas vidējā sleja atbilst datu ziņošanas datnes Nr. 2 500 . rindai (fiksēts formāts).

6. tabula.

Ziņošanas datnes Nr. 2 pamatdaļa: 5. papildinājumā paredzētās datu izvērtēšanas metodes detalizēti rezultāti; šīs tabulas rindas un ailes pārnes uz datu ziņošanas datnes pamatdaļu

Intervāla sākuma laiks		[s]
Intervāla beigu laiks		[s]
Intervāla ilgums		[s]
Intervāla attālums	Avots (1=GPS; 2=ECU; 3=Sensors)	[km]
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
Intervāla CO2 emisijas		[g]
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
Intervāla CO2 emisijas		[g/km]
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
[rezervēts]	—	—
Intervāla attālums līdz CO2 raksturlīknei h_j		[%]
[rezervēts]		[-]
Transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā	Avots (1=GPS; 2=ECU; 3=Sensors)	[km/h]
(1)
(1) Papildu parametrus drīkst pievienot intervālu raksturlielumu raksturošanai.

▼B

4.3. Transportlīdzekļa un dzinēja apraksts

Ražotājs sniedz transportlīdzekļa un dzinēja aprakstu saskaņā ar I pielikuma 4. papildinājumu.

▼M3

4.4. Vizuālie materiāli, kas pamato PEMS uzstādīšanu

Ar vizuāliem materiāliem (fotoattēliem un/vai video) ir jādokumentē uzstādīšana katram testētajam transportlīdzeklim. Attēliem ir jābūt pietiekamā daudzumā un pietiekami kvalitatīviem, lai varētu identificēt transportlīdzekli un novērtēt PEMS galvenās vienības, EFM, GPS antenas uzstādīšanu un to, vai meteoroloģiskā stacija ievēro instrumenta ražotāja ieteikumus un PEMS testēšanas vispārējo labo praksi.

▼M3

9. papildinājums

Ražotāja atbilstības sertifikāts

Ražotāja sertifikāts par atbilstību reālo braukšanas apstākļu emisiju prasībām

(Ražotājs): …

(Ražotāja adrese): …

apstiprina, ka

transportlīdzekļu tipi, kas uzskaitīti šā sertifikāta pielikumā, atbilst Regulas (ES) Nr. 2017/1151 III.A pielikuma 2.1. punktā paredzētajām prasībām par emisijām reālos braukšanas apstākļos visos iespējamos RDE testos, kuri atbilst šā pielikuma prasībām.

[… (vieta)]

[… (datums)]

…

(Ražotāja pārstāvja zīmogs un paraksts)

Pielikums.

—

to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas šis sertifikāts;

—

paziņotās maksimālās RDE vērtības katram transportlīdzekļa tipam, kas izteiktas attiecīgi kā mg/km vai daļiņu skaits/km, neiekļaujot III.A pielikuma 2.1.1. punktā norādītās pielaides.

▼B

IV PIELIKUMS

EMISIJAS DATI, KAS NEPIECIEŠAMI TIPA APSTIPRINĀJUMAM TEHNISKĀS PĀRBAUDES VAJADZĪBĀM

1. papildinājums

OGLEKĻA MONOKSĪDA EMISIJU MĒRĪŠANA PIE DZINĒJA TUKŠGAITAS APGRIEZIENIEM

(2. TIPA TESTS)

1. IEVADS

1.1. Šajā papildinājumā aprakstīta 2. tipa testa procedūra, ar kuru mēra oglekļa monoksīda emisijas pie dzinēja tukšgaitas apgriezieniem (normāliem un lieliem).

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Vispārīgās prasības ir norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.2. iedaļā un 5.3.7.1.–5.3.7.6. punktā, bet izņēmums ir noteikts 2.2. iedaļā.

2.2. Ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.7.5. punktā minēto tabulu saprot šīs regulas I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 2.1. iedaļā norādīto tabulu 2. tipa testam.

3. TEHNISKĀS PRASĪBAS

3.1. Tehniskās prasības ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5. pielikumā, bet izņēmumi ir noteikti 3.2. un 3.3. iedaļā.

3.2. Standartdegvielu specifikācijas, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5. pielikuma 2.1. punktā, saprot kā atbilstīgās standartdegvielu specifikācijas šīs regulas IX pielikumā.

3.3. Atsauci uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5. pielikuma 2.2.1. punktā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

2. papildinājums

DŪMAINĪBAS MĒRĪŠANA

1. IEVADS

1.1. Šajā papildinājumā aprakstītas atgāzu emisiju dūmainības mērīšanas prasības.

2. KORIĢĒTĀ ABSORBCIJAS KOEFICIENTA SIMBOLS

2.1. Koriģētā absorbcijas koeficienta simbolu piestiprina katram transportlīdzeklim, kurš atbilst transportlīdzekļa tipam, kam piemēro šo testu. Simbols ir taisnstūris ap attēlu, kurā ar m–1 izteikts apstiprinājuma laikā testā iegūtais koriģētais absorbcijas koeficients brīva paātrinājuma apstākļos. Testa metode aprakstīta 4. iedaļā.

2.2. Simbolam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. To piestiprina labi redzamā un viegli pieejamā vietā, kas precizēta I pielikuma 4. papildinājumā norādītā tipa apstiprinājuma sertifikāta papildpielikumā.

2.3. Simbola paraugs sniegts IV.2.1. attēlā.

IV.2.1. attēls

Šis simbols parāda, ka labotais absorbcijas koeficients ir 1,30 m–1.

3. SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

3.1. Specifikācijas un testi ir norādīti ANO EEK Noteikumu Nr. 24 ( 18 ) III daļas 24. iedaļā, bet izņēmumi attiecībā uz šīm procedūrām ir noteikti 3.2. iedaļā.

3.2. Atsauci uz ANO EEK Noteikumu Nr. 242. pielikuma 24.1. punktu saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 4. papildinājumu.

4. TEHNISKĀS PRASĪBAS

4.1.	Tehniskās prasības ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 244., 5., 7., 8., 9. un 10. pielikumā, bet izņēmumi noteikti 4.2., 4.3. un 4.4. iedaļā.

4.2.

Tests ar vienmērīgiem dzinēja apgriezieniem pie pilnas slodzes līknes

4.2.1. Atsauces uz 1. pielikumu ANO EEK Noteikumu Nr. 244. pielikuma 3.1. punktā saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.

4.2.2. Standartdegvielas, kas precizētas ANO EEK Noteikumu Nr. 244 pielikuma 3.2. punktā, saprot kā atsauci uz standartdegvielu šīs regulas IX pielikumā, kas atbilst emisijas ierobežojumiem, attiecībā uz kuriem transportlīdzeklim ir tipa apstiprinājums.

4.3.

Brīvā paātrinājuma tests

4.3.1. Atsauces uz 2. pielikuma 2. tabulu ANO EEK Noteikumu Nr. 245. pielikuma 2.2. punktā saprot kā atsauces uz tabulu saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 4. papildinājuma 2.4.2.1. punktu.

4.3.2. Atsauces uz 1. pielikuma 7.3. punktu ANO EEK Noteikumu Nr. 245. pielikuma 2.3. punktā saprot kā atsauces uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.

4.4.

Kompresijaizdedzes dzinēju tīrās jaudas noteikšanas “EEK” metode

4.4.1. Atsauces ANO EEK Noteikumu Nr. 2410. pielikuma 7. punktā uz “šā pielikuma papildinājumu” un ANO EEK Noteikumu Nr. 2410. pielikuma 7. un 8. punktā uz “1. pielikumu” saprot kā atsauces uz šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumu.

V PIELIKUMS

KARTERA GĀZU EMISIJU VERIFIKĀCIJA

(3. TIPA TESTS)

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā ir aprakstīta 3. tipa testa procedūra, ar kuru verificē kartera gāzu emisijas, kā aprakstīts ANO EEK Noteikumu Nr. 835.3.3. iedaļā.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Vispārīgās prasības attiecībā uz 3. tipa testa veikšanu ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 836. pielikuma 1. un 2. iedaļā, bet izņēmumi ir noteikti 2.2. un 2.3. punktā turpmāk.

2.2. Atsauci uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 836. pielikuma 2.1. punktā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

▼M3

2.3. Izmanto transportlīdzekļa zemāko (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja nav VL, izmanto VH ceļa slodzi. VL un VH ir definēti XXI pielikuma 4. papildpielikuma 4.2.1.1.2. punktā. Kā alternatīvu ražotājs drīkst izvēlēties izmantot ceļa slodzes, kas interpolācijas saimē iekļautam transportlīdzeklim noteiktas atbilstīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma 7. papildinājumam.

▼B

3. TEHNISKĀS PRASĪBAS

3.1. Tehniskās prasības ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 836. pielikuma 3.–6. iedaļā, bet izņēmumi ir noteikti 3.2. punktā turpmāk.

3.2. Atsauces uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 836. pielikuma 3.2. punktā saprot kā atsauces uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

▼M3

VI PIELIKUMS

IZTVAIKOŠANAS EMISIJU NOTEIKŠANA

(4. TIPA TESTS)

1. Ievads

Šajā pielikumā ir sniegta metode, ko izmanto, lai noteiktu mazas noslodzes transportlīdzekļu radīto iztvaikošanas emisiju līmeni atkārtojamā un reproducējamā veidā, un kas reprezentē transportlīdzekļu ekspluatāciju reālos apstākļos.

2. Rezervēts

3. Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

3.1. Testa aprīkojums

3.1.1.

“Precizitāte” ir izmērītās vērtības un atskaites vērtības starpība saskaņā ar valsts standartu un apraksta rezultāta pareizību.

3.1.2.

“Kalibrēšana” ir mērījumu sistēmas reakcijas iestatīšana, lai rezultāti atbilstu atsauces signālu kopai.

3.2. Hibrīdelektriskie transportlīdzekļi

3.2.1.

“Akumulēto enerģiju patērējošs ekspluatācijas stāvoklis” ir ekspluatācijas stāvoklis, kurā atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas (REESS) akumulētā enerģija var svārstīties, bet kurā tā vidēji samazinās transportlīdzekļa braukšanas laikā, līdz notiek pāreja uz uzlādi noturošu ekspluatāciju.

3.2.2.

“Uzlādi noturošs ekspluatācijas stāvoklis” ir ekspluatācijas stāvoklis, kurā REESS akumulētā enerģija var svārstīties, bet kurā tā vidēji tiek uzturēta neitrālā uzlādes līdzsvara līmenī transportlīdzekļa braukšanas laikā.

3.2.3.

“Ārēji neuzlādējams hibrīdelektrisks transportlīdzeklis” (NOVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko nevar uzlādēt no ārēja avota.

3.2.4.

“Ārēji uzlādējams hibrīdelektrisks transportlīdzeklis” (OVC-HEV) ir hibrīdelektrisks transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota.

3.2.5.

“Hibrīdelektrisks transportlīdzeklis” (HEV) ir hibrīda transportlīdzeklis, kurā viens no vilces enerģijas pārveidotājiem ir elektriskā mašīna.

3.2.6.

“Hibrīda transportlīdzeklis” (HV) ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar spēka pārvadu, kuram ir vismaz divu atšķirīgu kategoriju spēkiekārtas enerģijas pārveidotāji un vismaz divu atšķirīgu kategoriju spēkiekārtas enerģijas akumulēšanas sistēmas.

3.3. Iztvaikošanas emisijas

3.3.1.

“Degvielas tvertnes sistēma” ir ierīces degvielas glabāšanai, un to veido degvielas tvertne, degvielas uzpildes atvere, uzpildes atveres vāciņš un degvielas sūknis, ja tas ir uzstādīts degvielas tvertnē vai uz tās.

3.3.2.

“Degvielas sistēma” ir transportlīdzeklī uzstādītas sastāvdaļas, kas uzglabā vai transportē degvielu, un tā sastāv no degvielas tvertnes sistēmas, visiem degvielas un tvaiku cauruļvadiem, degvielas sūkņiem, kas uzstādīti ārpus tvertnes, un aktīvās ogles tilpnes.

3.3.3.

“Butāna darbspēja” (BWC) ir butāna masa, ko aktīvās ogles tilpne spēj adsorbēt.

3.3.4.

“BWC300” ir butāna darbspēja pēc 300 degvielvecināšanas cikliem.

3.3.5.

“Caurlaidības koeficients” (PF) ir koeficients, kas noteikts, ņemot vērā ogļūdeņražu zudumus kādā laika posmā, un izmantots, lai noteiktu galīgās iztvaikošanas emisijas.

3.3.6.

“Vienslāņa nemetāla tvertne” ir degvielas tvertne, kas izgatavota no nemetāla materiāla viena slāņa, tostarp no fluorētiem/sulfonētiem materiāliem.

3.3.7.

“Daudzslāņu tvertne” ir degvielas tvertne, kas izgatavota no vismaz diviem dažādu materiālu slāņiem, no kuriem viens ir ogļūdeņražu barjermateriāls.

3.3.8.

“Hermētiska degvielas tvertnes sistēma” ir degvielas tvertnes sistēma, kurā degvielas izgarojumi neizplūst transportlīdzekļa stāvēšanas laikā 24 stundu ciklā, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 2. papildinājumā, darbojoties ar standartdegvielu, kā noteikts šīs regulas IX pielikuma A.1. sadaļā.

3.3.9.

“Iztvaikošanas emisijas” šīs regulas kontekstā ir ogļūdeņražu izgarojumi, ko ar motoru aprīkota transportlīdzekļa degvielas sistēma zaudē stāvēšanas laikā un tieši pirms degvielas iepildīšanas hermētiskā degvielas tvertnē.

3.3.10.

“Vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir vienas degvielas transportlīdzeklis, ko galvenokārt darbina ar sašķidrinātu naftas gāzi, dabasgāzi/biometānu vai ūdeņradi, bet kam var būt arī benzīna sistēma tikai neparedzētiem gadījumiem vai iedarbināšanai, un benzīna tvertnes ietilpība nav lielāka par 15 litriem.

3.3.11.

“Dehermetizācijas radīts zudumu tvaiku mutulis” ir ogļūdeņraži, kas samazinoties spiedienam izplūst no hermētiskas degvielas tvertnes sistēmas spiediena atslogošanas vārsta vienīgi caur tvaiku uzglabāšanas bloku, ko atļauj sistēma.

3.3.12.

“Dehermetizācijas radīta zudumu tvaika mutuļa pārplūde” ir dehermetizācijas radīta zudumu tvaika mutuļa ogļūdeņraži, kas dehermetizācijas laikā izplūst cauri tvaiku uzglabāšanas blokam.

3.3.13.

“Degvielas tvertnes atslogošanas spiediens” ir minimālā spiediena vērtība, kuru sasniedzot, hermētiska degvielas tvertnes sistēma sāk izplūdi, reaģējot vienīgi uz spiedienu tvertnes iekšienē.

3.3.14.

“Papildu tilpne” ir tilpne, ko izmanto dehermetizācijas radītā degvielas tvaiku mutuļa pārplūdes mērīšanai.

3.3.15.

“2 gramu noplūde” uzskatāma par notikušu, kad no aktīvās ogles tilpnes emitēto ogļūdeņražu kumulatīvais daudzums ir vienāds ar 2 gramiem.

4. Saīsinājumi

Vispārīgi saīsinājumi

BWC	Butāna darbspēja
PF	Caurlaidības koeficients
APF	Piešķirtais caurlaidības koeficients
OVC-HEV	Ārēji uzlādējams hibrīdelektrisks transportlīdzeklis
NOVC-HEV	Ārēji neuzlādējams hibrīdelektrisks transportlīdzeklis
WLTC	Vispārēji saskaņotais mazas noslodzes transportlīdzekļu testa cikls
REESS	Atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma

5. Vispārīgas prasības

5.1.

Transportlīdzekli un tā sastāvdaļas, kas var ietekmēt iztvaikošanas emisijas, konstruē, izgatavo un montē tā, lai transportlīdzeklis parastas izmantošanas laikā normālos ekspluatēšanas apstākļos, piemēram, mitrumā, lietū, sniegā, karstumā, aukstumā, smiltīs, netīrumos, kā arī vibrāciju un nolietošanās gadījumā utt., atbilstu šīs regulas noteikumiem savas lietderīgās izmantošanas laikā.

5.1.1.

Tas ietver visu iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmās izmantoto cauruļu, salaidumu un savienojumu drošību.

5.1.2.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem ir hermētiska degvielas tvertnes sistēma, tas nozīmē, ka ir jābūt sistēmai, kas tieši pirms atkārtotas degvielas uzpildes spiedienu no tvertnes izlaiž vienīgi cauri tvaiku uzglabāšanas blokam, kura vienīgā funkcija ir uzglabāt degvielas tvaikus. Šis izlaides ceļš ir arī vienīgais, ko izmanto, lai mazinātu spiedienu, ja tas tvertnē pārsniedz drošu darba spiedienu.

5.2.	Testa transportlīdzekli izraugās saskaņā ar 5.5.2. punktu.

5.3.

Transportlīdzekļu testēšanas nosacījums

5.3.1.

Ražotājs nosaka smērvielu un dzesēšanas šķidruma tipus un daudzumus emisiju testiem transportlīdzekļa normālai ekspluatēšanai.

5.3.2.

Testēšanai izmantojamās degvielas tips ir noteikts IX pielikuma A.1. sadaļā.

5.3.3.

Visām iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmām jābūt darba kārtībā.

5.3.4.

Aizliegts izmantot jebkādas pārveidošanas ierīces, kā paredz Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta noteikumi.

5.4.

Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi

5.4.1.

Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi ir noteikti I pielikuma 2.3. punktā.

5.5.

Iztvaikošanas emisiju saime

5.5.1.

Iztvaikošanas emisiju saimē var iekļaut tikai tādus transportlīdzekļus, kuriem ir identisks a), c) un d) apakšpunktā uzskaitītais raksturojums, kuriem ir tehniski līdzvērtīgs b) apakšpunktā uzskaitītais raksturojums un kuriem ir līdzīgs vai attiecīgā gadījumā ir noteikto pielaižu robežās e) un f) apakšpunktā uzskaitītais raksturojums:

degvielas tvertnes sistēmas materiāls un konstrukcija;

tvaika šļūtenes materiāls, degvielas padeves caurulītes materiāls un savienojumu paņēmiens;

hermētiskas tvertnes vai nehermētiskas tvertnes sistēma;

degvielas tvertnes drošības vārsta iestatījums (gaisa ievade un izlaide);

kārbas butāna darbspēja (BWC300) ir 10 % diapazonā no augstākās vērtības (tilpnēm, kurās izmanto viena veida aktīvo ogli, tās apjomam ir jābūt 10 % robežās no apjoma, attiecībā uz kuru ir noteikta BWC300);

izpūšanas kontroles sistēma (piemēram, vārsta tips, izpūšanas kontroles stratēģija).

5.5.2.

Jāpieņem, ka transportlīdzeklis rada sliktākā gadījuma iztvaikošanas emisijas, un to izmanto testēšanai, ja tam ir lielākā degvielas tvertnes tilpuma attiecība pret tilpnes butāna darbspēju saimē. Par transportlīdzekļa izvēli iepriekš vienojas ar tipa apstiprinātāju iestādi.

5.5.3.

Ja saistībā ar iztvaikošanas kontroles sistēmu izmanto inovatīvu sistēmas kalibrēšanu, konfigurāciju vai aparatūru, šādu transportlīdzekļa modeli iekļauj citā saimē.

5.5.4.

Iztvaikošanas emisiju saimes identifikators

Katrai no 5.5.1. punktā noteiktajām iztvaikošanas emisiju saimēm piešķir unikālu identifikatoru šādā formātā:

EV-nnnnnnnnnnnnnnn-WMI-x

kur:

nnnnnnnnnnnnnnn ir maksimāli piecpadsmit zīmju virkne, drīkst izmantot tikai zīmes 0-9, A-Z un apakšsvītru “_”.

WMI (pasaules ražotāja identifikators) ir kods, kas unikāli identificē ražotāju, kā noteikts ISO 3780:2009.

x ir “1” vai “0”, ko nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

vienojoties ar apstiprinātāju iestādi un WMI īpašnieku, norāda ciparu “1”, ja transportlīdzekļu saimi definē ar mērķi iekļaut transportlīdzekļus, kurus ražo:

viens ražotājs, kuram ir viens WMI kods;

ii)

ražotājs, kuram ir vairāki WMI kodi, bet tikai gadījumos, kad tiek izmantots viens WMI kods;

iii)

vairāki ražotāji, bet tikai gadījumos, kad tiek izmantots viens WMI kods.

Gadījumos, kas norādīti i), ii) un iii) apakšpunktā, saimes identifikatora kods ir unikāla “n” skaita zīmju virkne un viens unikāls WMI kods, pēc kura seko cipars “1”;

vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, norāda ciparu “0”, ja transportlīdzekļa saime definēta, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, kas noteikti a) punktā definētajai atbilstošajai transportlīdzekļu saimei, taču ražotājs ir izvēlējies izmantot atšķirīgu WMI. Šajā gadījumā saimes identifikatora kods ir tāda pati “n” skaita zīmju virkne kā tā, kas noteikta saskaņā ar a) punktu definētajai transportlīdzekļu saimei, un viens unikāls WMI kods, kas atšķiras no a) punktā lietotā koda, pēc kura seko cipars “0”.

5.6.	Apstiprinātāja iestāde nepiešķir tipa apstiprinājumu, ja iesniegtā informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka iztvaikošanas emisijas tiek efektīvi ierobežotas transportlīdzekļa parastas ekspluatācijas apstākļos.

6. Veiktspējas prasības

6.1. Robežvērtības

Robežvērtība nedrīkst pārsniegt Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 3. tabulā noteiktās robežvērtības.

1. papildinājums

4. tipa testa procedūras un testa apstākļi

1. Ievads

Šajā papildinājumā ir aprakstīta 4. tipa testa procedūra, ar kuru nosaka transportlīdzekļu iztvaikošanas emisijas.

2. Tehniskās prasības

2.1.

Procedūra ietver iztvaikošanas emisijas testu un divus papildu testus, no kuriem viens ir aktīvās ogles tilpņu vecināšanas tests, kas aprakstīts šā papildinājuma 5.1. punktā, un otrs — degvielas glabāšanas sistēmas caurlaidības tests, kas aprakstīts šā papildinājuma 5.2. punktā. Ar iztvaikošanas emisiju testu (VI.4. attēls) nosaka ogļūdeņražu iztvaikošanas emisijas, ko rada diennakts temperatūras svārstības un karstuma radītie izgarojumi transportlīdzekļa stāvēšanas laikā.

2.2.	Ja degvielas sistēmā ir vairākas aktīvās ogles tilpnes, visas norādes uz terminu “kārba” šajā pielikumā ir attiecināmas uz visām šīm tilpnēm.

3. Transportlīdzeklis

Transportlīdzeklim jābūt labā mehāniskā stāvoklī, iepriekš piestrādātam un ar vismaz 3 000 km nobraukumu pirms testa. Iztvaikošanas emisiju noteikšanai visos attiecīgajos testa ziņojumos norāda sertifikācijai izmantotā transportlīdzekļa nobraukumu un vecumu. Piestrādes periodā iztvaikošanas emisijas kontroles sistēmai ir jābūt pieslēgtai un pareizi jādarbojas. Izmanto aktīvās ogles tilpni, kas vecināta saskaņā ar šā papildinājuma 5.1. punktā noteikto procedūru.

4. Testa aprīkojums

4.1. Dinamometriskais stends

Dinamometriskajam stendam jāatbilst XXI pielikuma 5. papildpielikuma 2. punkta prasībām.

4.2. Iztvaikošanas emisijas mērīšanas kamera

Iztvaikošanas emisijas mērīšanas kamerai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.2. punkta prasībām.

4.3. Analītiskās sistēmas

Analītiskajām sistēmām jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.3. punkta prasībām. Ogļūdeņražu pastāvīga mērīšana nav obligāta, ja vien netiek izmantota fiksēta tilpuma kamera.

4.4. Temperatūras reģistrēšanas sistēma

Temperatūras reģistrācijai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.5. punkta prasībām.

4.5. Spiediena reģistrēšanas sistēma

Spiediena reģistrācijai jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.6. punkta prasībām, izņemot, ka ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.6.2 punktā noteiktās spiediena reģistrēšanas sistēmas precizitātei un izšķirtspējai ir jābūt šādai:

Precizitāte: ± 0,3 kPa

Izšķirtspēja: 0,025 kPa

4.6. Ventilatori

Ventilatoriem ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.7. punkta prasībām, izņemot, pūtēju jaudīgumam ir jābūt 0,1 līdz 0,5 m3/sec, nevis 0,1 līdz 0,5 m3/min.

4.7. Kalibrēšanas gāzes

Gāzēm jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.8. punkta prasībām.

4.8. Papildu aprīkojums

Papildu aprīkojumam jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 4.9. punkta prasībām.

4.9. Papildu tilpne

Papildu tilpnei ir jābūt tādai pašai kā galvenajai tilpnei, bet nav jābūt obligāti vecinātai. Savienojuma caurulei, kas pievienota transportlīdzekļa tilpnei, ir jābūt iespējami īsai. Pirms slogošanas papildu tilpni pilnīgi izpūš ar sausu gaisu.

4.10. Tilpnes svēršanas skala

Tilpnes svēršanas skala ir ar precizitāti ± 0,02 g.

5. Tilpnes vecināšana stendā un PF noteikšana

5.1. Tilpnes vecināšana stendā

Pirms izpilda karstuma radītā izgarojuma un diennakts zudumu sekvences, tilpne(-es) jāvecina atbilstoši VI.1. attēlā aprakstītajai procedūrai.

VI.1. attēls.

Tilpnes vecināšana stendā

5.1.1. Vecināšana, pakļaujot temperatūras cikliem

Tilpni pakļauj temperatūras cikliem robežās no – 15 °C līdz 60 °C tam paredzētajā temperatūras kamerā, ar 30 minūšu stabilizēšanu – 15 °C un 60 °C temperatūrā. Katrs cikls ilgst 210 minūtes (skatīt VI.2. attēlu).

Temperatūras gradientam jābūt pēc iespējas tuvākam 1 °C/min. Caur tilpni nevajadzētu plūst piespiedu gaisa plūsmai.

Ciklu atkārto 50 reizes pēc kārtas. Kopumā šī darbība ilgs 175 stundas.

VI.2. attēls.

Termiskās kondicionēšanas cikls

5.1.2. Vecina, pakļaujot vibrācijai

Pēc termiskās vecināšanas tilpni krata pa vertikālo asi, tilpni uzstādot atbilstoši tās vērsumam transportlīdzeklī, ar kopējo Grms > 1,5 m/s2 un frekvenci 30 ±10 Hz. Testa ilgums ir 12 stundas.

5.1.3. Vecina, pakļaujot degvielas izgarojumiem, un nosaka BWC300

5.1.3.1.

Vecina, atkārtoti piepildot kārbu ar degvielas tvaikiem un izpūšot tos ar laboratorijas gaisu.

5.1.3.1.1.

Kad pabeigta vecināšana ar temperatūru un vibrāciju, tilpni turpina vecināt ar tirgū pieejamās degvielas maisījumu, kā noteikts šā papildinājuma 5.1.3.1.1.1. punktā, un slāpekli vai gaisu, kura tilpums ir 50 ± 15 % no degvielas tvaiku tilpuma. Degvielas tvaiku iepildes ātrumam jābūt 60 ± 20 g/h.

Tilpni slogo, līdz notiek 2 gramu noplūde. Alternatīvi, slogošanu uzskata par pabeigtu, kad ogļūdeņraža koncentrācijas līmenis ventilācijas izplūdes atverē sasniedz 3 000 ppm.

5.1.3.1.1.1.

Tirgū pieejamajai degvielai, ko izmanto šajā testā, jāatbilst tām pašām prasībām kā standartdegvielai, ņemot vērā šādus parametrus:

Blīvums 15 °C temperatūrā;

Tvaika spiediens;

Destilācija (70 °C, 100 °C, 150 °C);

Ogļūdeņražu analīze (tikai olefīni, aromātiskie ogļūdeņraži, benzols);

Skābekļa saturs;

Etanola saturs.

5.1.3.1.2.

Pēc slogošanas tilpni 5 līdz 60 minūtes pūš ar emisiju laboratorijas gaisu ar jaudu 25 ± 5 litri minūtē, līdz ir veiktas 300 tilpumapmaiņas.

5.1.3.1.3.

Šā papildinājuma 5.1.3.1.1. un 5.1.3.1.2. punktā norādītās procedūras atkārto 300 reizes; pēc tam var uzskatīt, ka tilpne ir stabilizēta.

5.1.3.1.4.

Butāna darbspējas (BWC) mērīšanas procedūra attiecībā uz iztvaikošanas emisiju saimi 5.5. punktā ir šāda:

stabilizētu tilpni piepilda, līdz tiek sasniegta 2 gramu noplūde, un tad izpūš vismaz 5 reizes. Piepildīšanu veic ar maisījumu, kurā ir 50 tilpuma % butāna un 50 tilpuma % slāpekļa, ar ātrumu 40 gramu butāna stundā;

izpūšanu veic saskaņā ar šā papildinājuma 5.1.3.1.2. punktu;

BWC norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos pēc katras iepildīšanas;

BWC300 aprēķina kā vismaz 5 BWC rezultātu vidējais rādītāju.

5.1.3.2.

Ja piegādātājs nodrošina vecinātu tilpni, ražotājs iepriekš informē apstiprinātāju iestādi par vecināšanas procesu, lai visas puses varētu pārliecināties par šo procesu piegādātāja telpās.

5.1.3.3.

Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei testēšanas protokolu, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

Aktīvās ogles veids;

Noslogojums;

Degvielas specifikācija.

5.2. Degvielas tvertnes sistēmas PF noteikšana (skatīt VI.3. attēlu).

VI.3. attēls.

PF noteikšana

5.2.1.

Atlasa saimi reprezentējošu degvielas tvertnes sistēmu un uzstāda to uz izmēģinājuma stenda līdzīgā izvietojumā, kā tā ir transportlīdzeklī. Tvertnei ir jābūt piepildītai līdz 40 ±2 % no tās nominālās ietilpības ar standartdegvielu 18 °C ±2 °C temperatūrā. Izmēģinājuma stendu ar degvielas tvertnes sistēmu novieto telpā uz 3 nedēļām, kurā ir kontrolēta temperatūra 40 °C ± 2 °C.

5.2.2.

Trešās nedēļas beigās tvertni iztukšo un atkārtoti uzpilda ar standartdegvielu 18 °C ± 2 °C temperatūrā līdz 40 ± 2 % no tvertnes nominālās ietilpības.

6 līdz 36 stundu laikā izmēģinājuma stendu ar degvielas tvertnes sistēmu novieto kamerā. Šā perioda pēdējās 6 stundās apkārtējās vides temperatūrai ir jābūt 20 °C ±2 °C. Šajā kamerā veic diennakts testa procedūru šā papildinājuma 6.5.9. punktā aprakstītās procedūras pirmajās 24 stundās. Tvertnē esošos degvielas tvaikus izvada ārpus kameras, lai izslēgtu iespēju, ka no tvertnes izvadītās emisijas uzskata par caurlaidību. Izmēra HC emisijas un vērtību ieraksta attiecīgajos testa ziņojumos kā HC3W.

5.2.3.

Stendu ar degvielas tvertnes sistēmu uz atlikušajām 17 nedēļām atkal novieto telpā ar regulējamu temperatūru 40 °C ± 2 °C.

5.2.4.

Septiņpadsmitās nedēļas beigās tvertni iztukšo un atkārtoti uzpilda ar standartdegvielu 18 °C ± 2 °C temperatūrā līdz 40 ± 2 % no tvertnes nominālās ietilpības.

6 līdz 36 stundu laikā izmēģinājuma stendu ar degvielas tvertnes sistēmu novieto kamerā. Šā perioda pēdējās 6 stundās apkārtējās vides temperatūrai ir jābūt 20 °C ±2 °C. Šajā kamerā veic diennakts testa procedūru šā papildinājuma 6.5.9. punktā aprakstītās procedūras pirmajās 24 stundās. Degvielas tvertnes sistēmas tvaikus izvada ārpus kameras, lai izslēgtu iespēju, ka no tvertnes izvadītās emisijas uzskata par caurlaidību. Izmēra HC emisijas un šajā gadījumā vērtību ieraksta attiecīgajos testa ziņojumos kā HC20W.

5.2.5.

PF ir HC20W un HC3W starpība g/24h, ko aprēķina līdz 3 zīmīgiem cipariem, izmantojot šādu vienādojumu:

PF = HC20w – HC3W

5.2.6.

Ja PF ir noteicis piegādātājs, transportlīdzekļa ražotājs iepriekš informē apstiprinātāju iestādi par PF noteikšanu, lai varētu gūt pierādījumus piegādātāja telpās.

5.2.7.

Ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei testa ziņojumu, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

testētās degvielas tvertnes sistēmas pilns apraksts, ietverot tādu informāciju kā testētās tvertnes tips, tas, vai tvertne ir metāliska, vienslāņa nemetāliska vai daudzslāņu, un tvertnes un citu degvielas tvertnes sistēmas daļu izgatavošanai izmantotie materiāli;

vidējā temperatūra nedēļā, pie kuras veikta vecināšana;

trešajā nedēļā izmērītā HC (HC3W);

divdesmitajā nedēļā izmērītā HC (HC20W);

iegūtais caurlaidības koeficients (PF).

5.2.8.

Kā alternatīvu šā papildinājuma 5.2.1.–5.2.7. punktam ražotāji, kuri izmanto daudzslāņu tvertnes vai metāla tvertnes, iepriekš aprakstītās pilnās mērīšanas procedūras vietā var izvēlēties izmantot šādu piešķirto caurlaidības koeficientu (APF):

APF daudzslāņu/metāla tvertnei = 120 mg/24 h

Ja ražotājs izvēlas izmantot APF, tas iesniedz apstiprinātāju iestādei deklarāciju, kurā skaidri norādīts tvertnes tips, kā arī deklarāciju par izmantotajiem materiāliem.

6. Karstuma radītā izgarojuma un diennakts zudumu mērīšanas testa procedūra

6.1. Transportlīdzekļa sagatavošana

Transportlīdzekli sagatavo atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 5.1.1. un 5.1.2. punktā aprakstītajām prasībām. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu pirms testēšanas var samazināt degvielas neradītu fona emisiju avotus (piemēram, krāsas, saistvielu, plastmasas, degvielas/tvaiku cauruļvadu, riepu un citu gumijas un polimēru komponentu emisijas avotus) līdz tipiskam transportlīdzekļu fona līmenim (piem., noteiktu laiku izkarsējot riepas 50 °C vai augstākā temperatūrā, izkarsējot transportlīdzekli augstā temperatūrā, nolejot mazgāšanas šķidrumu).

Hermētiskas degvielas tvertnes sistēmas gadījumā transportlīdzekļa aktīvās ogles tilpnes uzstāda tā, lai varētu tām viegli piekļūt un viegli tās savienot/atvienot.

6.2. Režīma izvēle un pārnesumu pārslēgšanas norādījumi

6.2.1.

Transportlīdzekļiem ar manuālo transmisiju piemēro XXI pielikuma 2. papildpielikumā noteiktos pārnesuma pārslēgšanas norādījumus.

6.2.2.

Pilnībā ICE transportlīdzekļiem režīmu izvēlas saskaņā ar XXI pielikuma 6. papildpielikumu.

6.2.3.

NOVC-HEV un OVC-HEV transportlīdzekļiem režīmu izvēlas saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 6. papildinājumu.

6.2.4.

Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma izvēlētais režīms var atšķirties no šā papildinājuma 6.2.2. un 6.2.3. punktā noteiktā.

6.3. Testa apstākļi

Šajā pielikumā minētos testus veic testa apstākļos, kas noteikti transportlīdzekļa H vērtības interpolācijas saimei, kurai ir augstākais ciklā vajadzīgās enerģijas rādītājs no visām interpolācijas saimēm, kas iekļautas izvērtējamajā iztvaikošanas emisiju saimē.

Vai arī pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma testā var izmantot jebkuru ciklā vajadzīgo enerģiju raksturojošo transportlīdzekli saimē.

6.4. Testa procedūras gaita

Testa procedūru nehermētiskām un hermētiskām tvertnes sistēmām veic saskaņā ar VI.4. attēlā sniegto plūsmkarti.

Hermētiskas degvielas tvertnes sistēmas testē vienā no diviem veidiem. Viena iespēja ir testēt transportlīdzekli vienā nepārtrauktā procedūrā. Otra iespēja, ko dēvē par atsevišķu procedūru, ir testēt transportlīdzekli, veicot divas atsevišķas procedūras, kas ļauj atkārtot dinamometra testu un diennakts cikla testus, neatkārtojot tvertnes dehermetizācijas radītā zudumu tvaiku mutuļa pārplūdes testu un dehermetizācijas radītā zudumu tvaiku mutuļa mērījumus.

VI.4. attēls.

Testa procedūras plūsmkarte

6.5. Nepārtraukta testa procedūra nehermētiskām degvielas tvertnes sistēmām

6.5.1. Degvielas notecināšana un atkārtota uzpilde

Transportlīdzekļa degvielas tvertnei ir jābūt tukšai. To veic tā, lai transportlīdzeklim uzstādītās iztvaikošanas kontroles ierīces netiktu pārmērīgi izpūstas vai pārmērīgi noslogotas. Parasti pietiek ar degvielas tvertnes vāciņa noņemšanu. Tvertni atkārtoti uzpilda ar standartdegvielu 18 °C ± 2 °C temperatūrā līdz 40 ± 2 % no tvertnes nominālās ietilpības.

6.5.2. Izgarojums

Piecu minūšu laikā pēc degvielas notecināšanas un atkārtotas uzpildes transportlīdzekli atstāj izgarojumu uztveršanas zonā uz 6 līdz maksimums 36 stundām 23 °C ±3 °C temperatūrā.

6.5.3. Iepriekšējas sagatavošanas brauciens

Transportlīdzekli novieto uz dinamometriskā stenda un veic šādas XXI pielikuma 1. papildpielikumā raksturotās cikla fāzes:

1. klases transportlīdzekļiem: lēns, vidējs, lēns, lēns, vidējs, lēns

2. un 3. klases transportlīdzekļiem: lēns, vidējs, augsts, vidējs.

OVC-HEV transportlīdzekļu sagatavošanas braucienu veic uzlādi noturošas ekspluatācijas stāvoklī, kā noteikts XXI pielikuma 3.3.6. punktā. Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma var izmantot jebkuru citu režīmu.

6.5.4. Degvielas notecināšana un atkārtota uzpilde

Vienas stundas laikā pēc sagatavošanas brauciena transportlīdzekļa degvielas tvertne ir jāiztukšo. To veic tā, lai transportlīdzeklim uzstādītās iztvaikošanas kontroles ierīces netiktu pārmērīgi izpūstas vai pārmērīgi noslogotas. Parasti pietiek ar degvielas tvertnes vāciņa noņemšanu. Tvertni atkārtoti uzpilda ar testa degvielu 18 °C ± 2 °C temperatūrā līdz 40 ± 2 % no tvertnes nominālās ietilpības.

6.5.5. Izgarojums

Piecu minūšu laikā pēc degvielas notecināšanas un atkārtotas uzpildes transportlīdzekli atstāj 12 līdz maksimums 36 stundām 23 °C ±3 °C temperatūrā.

Izgarošanas procesa laikā var veikt 6.5.5.1. un 6.5.5.2. punktā minētās procedūras, vai nu vispirms veicot 6.5.5.1. punkta procedūru, pēc kuras seko 6.5.5.2. punkts, vai arī vispirms veicot 6.5.5.2. punkta procedūru, bet pēc tam 6.5.5.1. punkta procedūru. 6.5.5.1. un 6.5.5.2. punktā aprakstītās procedūras var veikt arī vienlaikus.

6.5.5.1. REESS uzlāde

OVC-HEV transportlīdzekļiem REESS pilnīgu uzlādi veic saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3. punktā norādītajām uzlādes prasībām.

6.5.5.2. Aktīvās ogles tilpnes piepildīšana

6.5.6. Dinamometra tests

Testa transportlīdzekli uzvelk uz dinamometru un brauc šā papildinājuma 6.5.3. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītos ciklus. OVC-HEV transportlīdzekļus darbina akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī. Pēc tam izslēdz motoru. Šīs darbības laikā var paņemt izplūdes gāzu emisiju paraugus un rezultātus izmantot izplūdes gāzu emisiju un degvielas patēriņa tipa apstiprinājumam, ja šī darbība atbilst XXI pielikuma 6. papildpielikuma vai 8. papildpielikuma prasībām.

6.5.7. Izgarojumu iztvaikošanas emisiju tests

7 minūšu laikā pēc dinamometra testa un 2 minūšu laikā pēc motora izslēgšanas veic izgarojumu iztvaikošanas emisiju testu saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 5.5. punktu. Karstuma radīto izgarojumu zudumus aprēķina saskaņā ar šā papildinājuma 7.1. punktu un iekļauj attiecīgajos testa ziņojumos kā MHS.

6.5.8. Izgarošana

Pēc izgarojumu iztvaikošanas emisiju testa pabeigšanas testa transportlīdzekli atstāj ne mazāk kā uz 6 stundām un ne vairāk kā uz 36 stundām, lai notiek izgarošana, un tad sāk diennakts emisiju testu. Vismaz pēdējās 6 stundas no šī laika transportlīdzekli pakļauj izgarošanas procesam 20±2 °C temperatūrā.

6.5.9. Diennakts tests

6.5.9.1.

Testa transportlīdzekli pakļauj diviem apkārtējās temperatūras cikliem, ņemot vērā ANO EEK Noteikumu Nr. 83. 7. pielikuma 2. papildinājumā norādītā diennakts emisiju testa profilu, nevienā brīdi nepārsniedzot maksimālo novirzi ± 2 °C. Vidējā temperatūras novirze no profila, kas aprēķināta, izmantojot katras izmērītās novirzes absolūto vērtību, nedrīkst pārsniegt ± 1 °C. Apkārtējo temperatūru mēra vismaz reizi minūtē un ieraksta visās attiecīgajās testa lapās. Temperatūras cikla sākums ir tad, kad laiks Tstart = 0, kā noteikts šā pielikuma 6.5.9.6. punktā.

6.5.9.2.

Mērījumu kameru izpūš dažas minūtes tieši pirms testa, līdz tajā ir stabila fona atmosfēra. Kameras gaisa sajaukšanas ventilatoram(-iem) šajā laikā jābūt ieslēgtam(-iem).

6.5.9.3.

Testa transportlīdzekli ar izslēgtu spēka pārvadu un atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu(-iem) ievieto mērījumu kamerā. Gaisa sajaukšanas ventilatoru(-s) noregulē tā, lai gaisa cirkulācija zem testa transportlīdzekļa degvielas tvertnes būtu vismaz 8 km/h.

6.5.9.4.

Ogļūdeņražu analizatoru tieši pirms testa iestata uz nulli un kalibrē.

6.5.9.5.

Kameras durvis aizver un hermētiski noslēdz.

6.5.9.6.

Desmit minūšu laikā pēc durvju aizvēršanas un hermētiskas noslēgšanas veic ogļūdeņražu koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena mērījumus, kas ir sākotnējie ogļūdeņražu koncentrācijas kamerā CHCi, barometriskā spiediena Pi un apkārtējās vides temperatūras kamerā Ti nolasījumi diennakts testam. Šajā brīdī sākas laiks Tstart = 0.

6.5.9.7.

Ogļūdeņražu analizatoru tieši pirms katra emisiju paraugu ņemšanas perioda beigām noregulē uz nulli un kalibrē.

6.5.9.8.

Pirmais un otrais emisiju paraugu ņemšanas periods beidzas attiecīgi pēc 24 stundām±6 minūtēm un pēc 48 stundām±6 minūtēm pēc sākotnējo paraugu ņemšanas uzsākšanas, kā noteikts šā papildinājuma 6.5.9.6. punktā. Šo laiku norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

Katra emisiju paraugu ņemšanas perioda beigās tiek izmērīta ogļūdeņražu koncentrācija, temperatūra un barometriskais spiediens, ko izmanto, lai aprēķinātu diennakts testa rezultātus, izmantojot šā pielikuma 7.1. punktā sniegto vienādojumu. Rezultātu, kas iegūts no pirmā 24 stundu perioda, iekļauj visos attiecīgajos testa ziņojumos kā MD1. Rezultātu, kas iegūts no otrā 24 stundu perioda, iekļauj visos attiecīgajos testa ziņojumos kā MD2.

6.6. Nepārtraukta testa procedūra hermētiskām degvielas tvertnes sistēmām

6.6.1.

Gadījumā, ja degvielas tvertnes atslogošanas spiediens ir 30 kPa vai lielāks.

6.6.1.1.

Testu veic saskaņā ar šā papildinājuma 6.5.1.–6.5.3. punktu.

6.6.1.2.

Degvielas notecināšana un atkārtota uzpilde

Vienas stundas laikā pēc sagatavošanas brauciena transportlīdzekļa degvielas tvertne ir jāiztukšo. To veic tā, lai transportlīdzeklim uzstādītās iztvaikošanas kontroles ierīces netiktu pārmērīgi izpūstas vai pārmērīgi noslogotas. Parasti pietiek ar degvielas tvertnes vāciņa noņemšanu, pretējā gadījumā jāatvieno aktīvās ogles tilpne. Tvertni atkārtoti uzpilda ar standartdegvielu 18 °C ± 2 °C temperatūrā līdz 15 ± 2 % no tvertnes nominālās ietilpības.

6.6.1.3.

Izgarojums

Piecu minūšu laikā pēc degvielas notecināšanas un atkārtotas uzpildes transportlīdzekli atstāj izgarojumu stabilizēšanai uz 6 līdz 36 stundām 20 °C ±2 °C temperatūrā.

6.6.1.4.

Degvielas tvertnes dehermetizācija

Spiedienu tvertnē pakāpeniski izlaiž, lai novērstu anomālu degvielas tvertnes iekšējā spiediena kāpumu. To var izdarīt, atskrūvējot transportlīdzekļa degvielas tvertnes vāciņu. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek veikta dehermetizācija, transportlīdzekli atgriež tā sākotnējā stāvoklī 1 minūtes laikā.

6.6.1.5.

Tilpnes piepildīšana un izpūšana

Tilpni, kas vecināta saskaņā ar šā papildinājuma 5.1. punktā noteikto kārtību, piepilda, līdz tiek sasniegta 2 gramu noplūde, kā norādīts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 5.1.6. punktā, un pēc tam izpūš ar emisiju laboratorijas gaisu ar jaudu 25 ± 5 litri minūtē. Pūstā gaisa tilpums nedrīkst pārsniegts 6.6.1.5.1. punktā noteikto tilpumu. Iepildīšanu un izpūšanu var veikt, a) izmantojot transportlīdzeklī iebūvēto tilpni 20 °C vai fakultatīvi 23 °C temperatūrā, vai b) atvienojot tilpni. Abos gadījumos ir ļauts turpināt tvertnes spiediena izlaišanu.

6.6.1.5.1. Maksimālā pūšanas tilpuma noteikšana

Maksimālo pūstā gaisa apjomu Volmax nosaka, izmantojot šādu vienādojumu. OVC-HEV transportlīdzekļus darbina veic uzlādi noturošas ekspluatācijas stāvoklī. Šo noteikšanu var veikt arī atsevišķa testa veidā vai sagatavošanas brauciena laikā.

kur:

VolPcycle

ir kumulatīvs pūstā gaisa tilpums ar noapaļojumu līdz tuvākajam 0,1 litram, kas izmērīts ar atbilstošu ierīci (piemēram, ar plūsmas mērītāju, kas pievienots pie aktīvās ogles tilpnes izejas, vai ar līdzvērtīgu ierīci), sagatavošanas braucienā ar auksto iedarbināšanu, kā norādīts šā papildinājuma 6.5.3. punktā, l;

Voltank

ir ražotāja nominālā degvielas tvertnes ietilpība, l;

FCPcycle

ir degvielas patēriņš vienā izpūšanas ciklā, kas aprakstīts šā papildinājuma 6.5.3. punktā, ko var mērīt iesildītas vai aukstas iedarbināšanas apstākļos, l/100 km. OVC-HEV un NOVC-HEV transportlīdzekļiem degvielas patēriņu aprēķina saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4.2.1. punktu;

DistPcycle

ir šā papildinājuma 6.5.3. punktā norādītā viena izpūšanas cikla teorētiskais attālums līdz 0,1 km, km.

6.6.1.6.

Sagatavo tilpni dehermetizācijas radītā zudumu tvaiku mutuļa uztveršanai

Kad ir pabeigta tilpnes piepildīšana un izpūšana, testēto transportlīdzekli ievieto kamerā (noslēgtā iztvaikojumu noteikšanas telpā (SHED) vai atbilstošā klimata kamerā). Jāapliecina, ka sistēmā nav noplūdes un ka hermetizēšana tiek veikta parastā veidā testa laikā vai veicot atsevišķu testu (piemēram, izmantojot spiediena sensoru transportlīdzeklī). Testa transportlīdzekli pēc tam pakļauj pirmajam 11 stundu apkārtējās temperatūras profilam, kas noteikts diennakts emisiju testam ANO EEK Noteikumu Nr. 83. 7. pielikuma 2. papildinājumā, nevienā brīdi nepārsniedzot maksimālo novirzi ±2 °C. Vidējā temperatūras novirze no profila, kas aprēķināta, izmantojot katras izmērītās novirzes absolūto vērtību, nedrīkst pārsniegt ± 1 °C. Apkārtējo temperatūru mēra vismaz ik pēc 10 minūtēm un ieraksta visās attiecīgajās testa lapās.

6.6.1.7.

Aktīvās ogles tilpnes piepildīšana ar degvielas izgarojumiem

6.6.1.7.1. Degvielas tvertnes dehermetizācija pirms atkārtota degvielas uzpildes

Ražotājs nodrošina, ka atkārtotu degvielas uzpildi var sākt tikai tad, kad hermētiska degvielas tvertnes sistēma ir pilnībā dehermetizēta tā, ka tās spiediens ir mazāks nekā 2,5 kPa virs vidējā atmosfēras spiediena normālos transportlīdzekļa ekspluatācijas un lietošanas apstākļos. Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma ražotājs sniedz sīku informāciju vai darbības pierādījumus (piemēram, izmantojot transportlīdzekļa spiediena sensora datus). Drīkst izmantot jebkādu citu tehnisko risinājumu, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta droša atkārtota degvielas uzpilde un ka atmosfērā netiek izlaistas pārmērīgas emisijas, kamēr degvielas uzpildīšanas ierīce nav pievienota transportlīdzeklim.

6.6.1.7.2.

15 minūšu laikā pēc tam, kad apkārtējā temperatūra ir sasniegusi 35 °C, atveras tvertnes drošības vārsts, lai piepildītu tilpni. Šī piepildīšanas procedūra var notikt kamerā vai ārpus tās. Saskaņā ar šo punktu piepildīto tilpni atvieno un tur izgarojumu uztveršanas zonā. Veicot šā papildinājuma 6.6.1.9.–6.6.1.12. punktā noteikto procedūru, transportlīdzeklī uzstāda neīstu tilpni.

6.6.1.8.

Dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdes mērījums

6.6.1.8.1.

Dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdes no transportlīdzekļa tilpnes mēra, izmantojot aktīvās ogles papildu tilpni, kas pievienota tieši pie transportlīdzekļa tvaiku uzglabāšanas bloka izejas. To nosver pirms un pēc šā papildinājuma 6.6.1.7. punktā aprakstītās procedūras.

6.6.1.8.2.

Vai arī dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdi no transportlīdzekļa tilpnes, kas notiek dehermetizācijas laikā, var izmērīt, izmantojot SHED.

15 minūšu laikā pēc tam, kad apkārtējā temperatūra ir sasniegusi 35 °C, kā norādīts šā papildinājuma 6.6.1.6. punktā, kameru hermetizē un sāk mērīšanas procedūru.

Ogļūdeņražu analizatoru noregulē uz nulli un kalibrē, pēc tam mēra ogļūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu, lai iegūtu sākotnējos rādījumus CHCi, Pi un Ti, kas nepieciešami hermētiskas tvertnes dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdes noteikšanai.

Mērījumu procedūras laikā kameras apkārtējā temperatūra T nedrīkst būt zemāka par 25 °C.

Šā papildinājuma 6.6.1.7.2. punktā aprakstītās procedūras beigās pēc 60 ± 5 sekundēm izmēra ogļūdeņražu koncentrāciju kamerā. Izmēra arī temperatūru un barometrisko spiedienu. Tie ir galīgie hermētiskas tvertnes dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdes rādījumi CHCf, Pf un Tf.

Hermētiskas tvertnes dehermetizācijas degvielas tvaiku mutuļa pārplūdi aprēķina saskaņā ar šā papildinājuma 7.1. punktu un iekļauj attiecīgajos testa ziņojumos.

6.6.1.8.3.

Papildu tilpnes masa vai SHED mērījuma rezultāts nedrīkst mainīties, un tam jābūt ± 0,5 g pielaides robežās.

6.6.1.9.

Izgarošana

Pēc degvielas tvaiku mutuļa ielādes pabeigšanas transportlīdzekli uz 6 līdz 36 stundām atstāj izgarošanai 23 ± 2 °C temperatūrā, lai stabilizētu transportlīdzekļa temperatūru.

6.6.1.9.1. REESS uzlāde

OVC-HEV transportlīdzekļiem REESS pilnīgu uzlādi veic saskaņā ar XXI pielikuma 8. papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3. punktā norādītajām uzlādes prasībām šā papildinājuma 6.6.1.9. punktā norādītās izgarošanas laikā.

6.6.1.10.

Degvielas notecināšana un atkārtota uzpilde

Transportlīdzekļa degvielas tvertni iztukšo un piepilda ar standartdegvielu līdz 40 ±2 % no tvertnes nominālās ietilpības18 °C ±2 °C temperatūrā.

6.6.1.11.

Izgarojums

Pēc tam transportlīdzekli uz 6 līdz 36 stundām atstāj stāvēt izgarojumu uztveršanas zonā 20 °C ± 2 °C temperatūrā, lai stabilizētu degvielas temperatūru.

6.6.1.12.

Degvielas tvertnes dehermetizācija

6.6.1.13.

Ievēro šā papildinājuma 6.5.6.–6.5.9.8. punktā aprakstīto procedūru.

6.6.2.

Gadījumā, ja degvielas tvertnes atslogošanas spiediens zemāks par 30 kPa

Testu veic saskaņā ar šā papildinājuma 6.6.1.1.–6.6.1.13. punktu. Tomēr šajā gadījumā šā papildinājuma 6.5.9.1. punktā aprakstīto apkārtējo temperatūru aizstāj ar šā papildinājuma VI.1. tabulā noteikto profilu diennakts emisiju testam.

VI.1. tabula.

Apkārtējās temperatūras profils hermētiskas degvielas tvertnes sistēmas alternatīvas sekvences gadījumā

Laiks (stundas)	Temperatūra (°C)
0/24	20,0
1	20,4
2	20,8
3	21,7
4	23,9
5	26,1
6	28,5
7	31,4
8	33,8
9	35,6
10	37,1
11	38,0
12	37,7
13	36,4
14	34,2
15	31,9
16	29,9
17	28,2
18	26,2
19	24,7
20	23,5
21	22,3
22	21,0
23	20,2

6.7. Atsevišķa testa procedūra hermētiskām degvielas tvertnes sistēmām

6.7.1. Dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa ielādes masas mērīšana

6.7.1.1.

Veic šā papildinājuma 6.6.1.1.–6.6.1.7.2. punktā aprakstīto procedūru. Dehermetizācijas radīto zudumu tvaika mutuļa ielādes masa ir transportlīdzekļa aktīvās ogles tilpnes masas pirms šā papildinājuma 6.6.1.6. punkta procedūras piemērošanas un masas pēc šā papildinājuma 6.6.1.7.2. punkta procedūras piemērošanas starpība.

6.7.1.2.

Dehermetizācijas radīto zudumu tvaiku mutuļa pārplūdi no transportlīdzekļa aktīvās ogles tilpnes mēra saskaņā ar šā papildinājuma 6.6.1.8.1. un 6.6.1.8.2. punktu un izpilda šā papildinājuma 6.6.1.8.3. punkta prasības.

6.7.2. Karstuma radītais izgarojuma un diennakts iztvaikošanas emisiju tests

6.7.2.1. Gadījumā, ja degvielas tvertnes atslogošanas spiediens ir 30 kPa vai lielāks

6.7.2.1.1.

Testu veic saskaņā ar šā papildinājuma 6.5.1.–6.5.3. punktu un 6.6.1.9.–6.6.1.9.1. punktu.

6.7.2.1.2.

Aktīvās ogles tilpni vecina saskaņā ar šā papildinājuma 5.1. punktā noteikto secību un piepilda un izpūš saskaņā ar šā papildinājuma 6.6.1.5. punktu.

6.7.2.1.3.

Vecinātu tilpni tad piepilda saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 7. pielikuma 5.1.6. punktā aprakstīto procedūru, izņemot iepildes masu. Kopējo iepildes masu nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 6.7.1.1. punktu. Pēc ražotāja pieprasījuma butāna vietā var izmantot standartdegvielu. Tilpnei ir jābūt atvienotai.

6.7.2.1.4.

Veic šā papildinājuma 6.6.1.10.–6.6.1.13. punktā aprakstīto procedūru.

6.7.2.2. Gadījumā, ja degvielas tvertnes atslogošanas spiediens zemāks par 30 kPa

Testu veic saskaņā ar šā papildinājuma 6.7.2.1.1.–6.7.2.1.4. punktu. Tomēr šajā gadījumā šā papildinājuma 6.5.9.1. punktā aprakstīto apkārtējo temperatūru modificē, ņemot vērā šā papildinājuma VI.1. tabulā noteikto profilu diennakts emisiju testam.

7. Iztvaikošanas testa rezultātu aprēķins

7.1.

Šajā pielikumā aprakstītais iztvaikošanas emisiju tests ļauj aprēķināt ogļūdeņražu emisijas, kas izdalās, veicot degvielas tvaiku mutuļa pārplūdes, diennakts un karstuma radītā izgarojuma testus. Iztvaikošanas zudumus, ko nosaka, veicot katru no šiem testiem, aprēķina, izmantojot ogļūdeņražu sākotnējo un galīgo koncentrāciju, temperatūru un spiedienu kamerā kopā ar kameras neto tilpumu.

Izmanto šādu vienādojumu:

kur:

MHC	ir ogļūdeņražu masa, gramos;

MHC,out

no kameras izplūstošā ogļūdeņraža masa gramos, ja diennakts emisiju testam izmanto noteikta tilpuma kameras;

MHC,in

kamerā ieplūstošā ogļūdeņraža masa gramos, ja iztvaikošanas emisiju testam izmanto noteikta tilpuma kameras;

CHC	ir izmērītā ogļūdeņraža koncentrācija kamerā (ppm tilpums C1 ekvivalenta vienībās);

V	tīrais kameras tilpums, kas koriģēts attiecībā uz transportlīdzekļa tilpumu ar atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu, m3. Ja transportlīdzekļa tilpums nav zināms, atņem tilpumu 1,42 m3;

T	apkārtējā temperatūra kamerā, K;

P	barometriskais spiediens, kPa;

H/C

ūdeņraža un oglekļa attiecība;

kur:

H/C	degvielas tvaiku mutuļa pārplūdes mērījumam SHED un diennakts testa zudumos pieņem, ka H/C ir 2,33;

H/C	karstuma radītā izgarojuma zudumiem pieņem, ka H/C ir 2,20;

k	ir 1,2 × 10– 4 × (12 + H/C), (g × K/(m3 × kPa));

i	ir sākotnējais rādījums;

f	ir galīgais rādījums;

7.2.	Vienādojuma (MHS + MD1 + MD2 + (2 × PF)) rezultātam ir jābūt zemākam par 6.1. punktā noteikto robežvērtību.

8. Testa ziņojums

Testa ziņojumā iekļaujama vismaz šāda informācija:

izgarošanas periodu apraksts, norādot ilgumu un vidējās temperatūras;

izmantotās vecinātās tilpnes apraksts un norāde uz precīzu vecināšanas protokolu;

vidējā temperatūra karstuma radītā izgarojuma testa laikā;

karstuma radītā izgarojuma testa mērījums (HSL);

pirmā diennakts testa mērījums (DL1 diena);

otrā diennakts testa mērījums (DL2 diena);

galīgais iztvaikošanas testa rezultāts, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildinājuma 7. punktu;

paziņotais degvielas tvertnes sistēmas atslogošanas spiediens (hermētiskas tvertnes sistēmām);

degvielas tvaika mutuļa ielādes vērtība (gadījumā, ja izmanto atsevišķu testu, kas aprakstīts šā papildinājuma 6.7. punktā).

▼B

VII PIELIKUMS

PIESĀRŅOJUMA KONTROLES IEKĀRTU ILGIZTURĪGUMA VERIFIKĀCIJA

(5. TIPA TESTS)

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā aprakstīti testi, ar kuriem verificē piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīgumu.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Vispārīgās prasības attiecībā uz 5. tipa testa veikšanu ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.6. iedaļā, bet izņēmumi ir noteikti 2.2. un 2.3. punktā turpmāk.

2.2. Tabulu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.6.2. punktā un tekstu 5.3.6.4. punktā saprot šādi:

Dzinēja kategorija	Pieņemtie nolietošanās koeficienti
Dzinēja kategorija	CO	THC	NMHC	NOx	HC + NOx	PM	►M3 PN ◄
Dzirksteļaizdedze	1,5	1,3	1,3	1,6	—	1,0	1,0
Kompresijaizdedze	Tā kā nav piešķirti nolietošanās koeficienti attiecībā uz transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes motoriem, ražotājiem, lai noteiktu nolietošanās koeficientus, jāizmanto visa transportlīdzekļa testa vai vecināšanas stendā ilglaicīguma testa procedūras.

2.3. Atsauci uz 5.3.1. un 8.2. punkta prasībām ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.6.5. punktā saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 4.2. iedaļa un XXI pielikuma prasībām transportlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā.

2.4. Pirms izmanto Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteiktās emisiju robežvērtības, lai novērtētu atbilstību ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.6.5. punktā minētajām prasībām, aprēķina un piemēro nolietošanās koeficientus, kā aprakstīts XXI pielikuma 7. papildpielikuma A7/1. tabulā un 8. papildpielikuma A8/5. tabulā.

3. TEHNISKĀS PRASĪBAS

3.1. Tehniskās prasības un specifikācijas ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 1., 2. un 3. papildinājumā un 1.–7. iedaļā, bet izņēmumi noteikti 3.2.–3.10. iedaļa.

3.2. Atsauci uz 2. pielikumu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 1.5. punktā saprot kā atsauci uz šīs regulas I pielikuma 4. papildinājumu.

3.3. Atsauci uz emisiju robežvērtībām, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 1.6. punkta 1. tabulā, saprot kā atsauci uz emisiju robežvērtībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

3.4. Atsauces uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 2.3.1.7. punktā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

3.5. Atsauces uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 2.3.2.6. punktā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

3.6. Atsauces uz I tipa testu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 3.1. punktā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu šīs regulas XXI pielikumā.

3.7. Atsauci uz 5.3.1.4. punktu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 7. punkta pirmajā iedaļā saprot kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulu.

3.8. Atsauci Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 6.3.1.2. punktā uz metodēm 4.a pielikuma 7. papildinājumā saprot kā atsauci uz šīs regulas XXI pielikuma 4. papildpielikumu.

3.9. Atsauci Noteikumu Nr. 83 9. pielikuma 6.3.1.4. punktā uz 4.a pielikumu saprot kā atsauci uz šīs regulas XXI pielikuma 4. papildpielikumu.

▼M3

3.10. Izmanto transportlīdzekļa zemākos (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja nav VL vai transportlīdzekļa kopējā slodze (VH), braucot ar ātrumu 80 km/h, ir lielāka nekā VL kopējā slodze, braucot ar ātrumu 80 km/h + 5 %, izmanto VH ceļa slodzi. VL un VH ir definēti XXI pielikuma 4. papildpielikuma 4.2.1.1.2. punktā.

▼B

VIII PIELIKUMS

VIDĒJO EMISIJU VERIFIKĀCIJA ZEMĀ APKĀRTĒJĀ TEMPERATŪRĀ

(6. TIPA TESTS)

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā aprakstītas 6. tipa testam nepieciešamās iekārtas un procedūra, lai verificētu emisijas zemā temperatūrā.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Vispārīgās prasības attiecībā uz 6. tipa testu ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.5. iedaļā, bet izņēmums ir noteikts 2.2. punktā turpmāk.

2.2. ANO EEK Noteikumu Nr. 83 5.3.5.2. punktā minētās robežvērtības ir saistītas ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 1. pielikuma 4. tabulā noteiktajām robežvērtībām.

3. TEHNISKĀS PRASĪBAS

3.1. Tehniskās prasības un specifikācijas ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 8. pielikuma 2.–6. iedaļā, bet izņēmums ir noteikts 3.2. iedaļā turpmāk.

3.2. Atsauci uz 10. pielikuma 2. punktu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 8. pielikuma 3.4.1. punktā saprot kā atsauci uz šīs regulas IX pielikuma B iedaļu.

▼M3

3.3. Izmanto transportlīdzekļa zemākos (VL) ceļa slodzes koeficientus. Ja nav VL, izmanto VH ceļa slodzi. VL un VH ir definēti XXI pielikuma 4. papildpielikuma 4.2.1.1.2. punktā. Kā alternatīvu ražotājs drīkst izvēlēties izmantot ceļa slodzes, kas interpolācijas saimē iekļautam transportlīdzeklim noteiktas atbilstīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma 7. papildinājumam. Abos gadījumos dinamometru iestata, lai imitētu transportlīdzekļa ekspluatāciju uz ceļa – 7 °C temperatūrā. Šāda iestatījuma pamatā drīkst būt ceļa slodzes spēka profils pie – 7 °C. Kā alternatīvu noteikto kustības pretestību [braukšanas pretestību] drīkst pielāgot brīvskrējiena 10 % samazinājumam. Tehniskais dienests drīkst apstiprināt kustības pretestības citas noteikšanas metodes.

▼B

IX PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELAS SPECIFIKĀCIJA

A. STANDARTDEGVIELAS

1. Tehniskie dati par degvielām testiem transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju

Tips: Benzīns (E10):

Parametrs	Vienība	Robežvērtības (1)		Testa metode
Parametrs	Vienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode
Pētniecības oktānskaitlis, RON (2)		95,0	98,0	EN ISO 5164
Motora oktānskaitlis, MON (3)		85,0	89,0	EN ISO 5163
Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m3	743,0	756,0	EN ISO 12185
Tvaika spiediens (DVPE)	kPa	56,0	60,0	EN 13016-1
Ūdens saturs	% v/v		0,05	EN 12937
Izskats –7 °C temperatūrā		Skaidrs un dzidrs
Destilācija:
— iztvaikošana 70 °C	% v/v	34,0	46,0	EN ISO 3405
— iztvaikošana 100 °C	% v/v	54,0	62,0	EN ISO 3405
— iztvaikošana 150 °C	% v/v	86,0	94,0	EN ISO 3405
— galīgās viršanas punkts	°C	170	195	EN ISO 3405
Atliekvielas	% v/v	—	2,0	EN ISO 3405
Ogļūdeņražu sastāvs:
— olefīni	% v/v	6,0	13,0	EN 22854
— aromātiskie ogļūdeņraži	% v/v	25,0	32,0	EN 22854
— benzols	% v/v	—	1,00	EN 22854 EN 238
— piesātinātie ogļūdeņraži	% v/v	Ziņojums		EN 22854
Oglekļa/ūdeņraža attiecība		Ziņojums
Oglekļa/skābekļa attiecība		Ziņojums
Indukcijas periods (4)	min	480	—	EN ISO 7536
Skābekļa saturs (5)	% m/m	3,3	3,7	EN 22854
Ar šķīdinātāju noteiktais sveķu saturs (Esošais sveķu saturs)	mg/100 ml	—	4	EN ISO 6246
Sēra saturs (6)	mg/kg	—	10	EN ISO 20846 EN ISO 20884
Vara korozija 3 st. 50 °C temperatūrā		—	1. klase	EN ISO 2160
Svina saturs	mg/l	—	5	EN 237
Fosfora saturs (7)	mg/l	—	1,3	ASTM D 3231
Etanols (8)	% v/v	9,0	10,0	EN 22854
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar ISO 4259 “Naftas produkti – precīzumspējas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R = reproducējamība). Neatkarīgi no šā pasākuma, kas nepieciešams tehniskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir doti maksimālie un minimālie robežlielumi. Vajadzības gadījumā jautājumu par to, vai degviela atbilst specifikācijās noteiktajām prasībām, noskaidro, piemērojot standarta ISO 4259 noteikumus. (2) Atņem MON un RON korekcijas koeficientu 0,2, lai aprēķinātu galīgo rezultātu saskaņā ar EN 228:2008. (3) Atņem MON un RON korekcijas koeficientu 0,2, lai aprēķinātu galīgo rezultātu saskaņā ar EN 228:2008. (4) Degvielā var būt oksidēšanās inhibitori un metālu dezaktivatori, kurus naftas pārstrādes rūpnīcās parasti izmanto benzīna ražošanā, taču tajā nedrīkst būt detergentu/disperģējošu piedevu un šķīdinātāju. (5) Etanols ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. Izmantotais etanols atbilst EN 15376. (6) Jāpaziņo faktiskais sēra saturs degvielā, ko izmanto 1. tipa testā. (7) Šai standartdegvielai apzināti nedrīkst pievienot sastāvdaļas ar fosforu, dzelzi, mangānu vai svinu. (8) Etanols ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. Izmantotais etanols atbilst EN 15376.

(2) Tiks pieņemtas līdzvērtīgas EN/ISO metodes, ja tās attieksies uz visām iepriekš minētajām īpašībām.

Tips: Etanols (E85)

Parametrs	Vienība	Robežvērtības (1)		Testa metode (2)
Parametrs	Vienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode (2)
Pētnieciskais oktānskaitlis RON		95	—	EN ISO 5164
Motora oktānskaitlis MON		85	—	EN ISO 5163
Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m3	Ziņojums		ISO 3675
Tvaika spiediens	kPa	40	60	EN ISO 13016-1 (DVPE)
Sēra saturs (3) (4)	mg/kg	—	10	EN ISO 20846 EN ISO 20884
Oksidācijas stabilitāte	minūtes	360		EN ISO 7536
Esošo sveķu sastāvs (nosaka ar šķīdinātāju)	mg/100 ml	—	5	EN–ISO 6246
Izskats. Nosaka apkārtējā temperatūrā vai 15 °C, atkarībā no tā, kura ir augstāka.		Skaidrs un nesaduļķots, bez saskatāmiem suspendētiem vai nogulšņu sārņiem		Vizuāla pārbaude
Etanols un augstākie spirti (5)	% (V/V)	83	85	EN 1601 EN 13132 EN 14517
Augstākie spirti (C3–C8)	% (V/V)	—	2
Metanols	% (V/V)		0,5
Benzīns (6)	% (V/V)	Atlikums		EN 228
Fosfors	mg/l	0,3 (7)		ASTM D 3231
Ūdens saturs	% (V/V)		0,3	ASTM E 1064
Neorganisko hlorīdu saturs	mg/l		1	ISO 6227
pHe		6,5	9	ASTM D 6423
Vara sloksnes korozija (3 st. 50 °C)	Vērtējums	1. klase		EN ISO 2160
Skābums (kā etiķskābe CH3COOH)	% (m/m)	—	0,005	ASTM D 1613
Skābums (kā etiķskābe CH3COOH)	(mg/l)	—	40	ASTM D 1613
Oglekļa/ūdeņraža attiecība		Ziņojums
Oglekļa/skābekļa attiecība		Ziņojums
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar ISO 4259 “Naftas produkti – precīzumspējas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R = reproducējamība). Neatkarīgi no šā pasākuma, kas nepieciešams tehniskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir doti maksimālie un minimālie robežlielumi. Vajadzības gadījumā jautājumu par to, vai degviela atbilst specifikācijās noteiktajām prasībām, noskaidro, piemērojot standarta ISO 4259 noteikumus. (2) Domstarpību gadījumā izmanto procedūras domstarpību atrisināšanai un rezultātu interpretācijai, pamatojoties uz testa metodes precīzumspēju, kā aprakstīts EN ISO 4259. (3) Valsts līmeņa domstarpību gadījumā par sēra saturu atsaucas uz EN ISO 20846, vai EN ISO 20884, līdzīgi kā atsaucē uz EN 228 valsts pielikumu. (4) Jāpaziņo faktiskais sēra saturs degvielā, ko izmanto 1. tipa testā. (5) Etanols, kas atbilst EN 15376 specifikācijai, ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. (6) Bezsvina benzīna saturu var noteikt, no 100 atskaitot procentos izteiktā ūdens un spirta satura summu. (7) Šai standartdegvielai apzināti nedrīkst pievienot sastāvdaļas ar fosforu, dzelzi, mangānu vai svinu.

Tips: LPG

Parametrs	Vienība	A degviela	B degviela	Testa metode
Sastāvs:				ISO 7941
C3 saturs	% vol	30 ± 2	85 ± 2
C4 saturs	% vol	Atlikums	Atlikums
< C3, > C4	% vol	Maksimāli 2	Maksimāli 2
Olefīni	% vol	Maksimāli 12	Maksimāli 15
Iztvaicēšanas atlikums	mg/kg	Maksimāli 50	Maksimāli 50	prEN 15470
Ūdens 0 °C temperatūrā		Brīvs	Brīvs	prEN 15469
Kopējais sēra saturs	mg/kg	Maksimāli 10	Maksimāli 10	ASTM 6667
Sērūdeņradis		Nav	Nav	ISO 8819
Vara sloksnes korozija	Vērtējums	1. klase	1. klase	ISO 6251 (1)
Smarža		Raksturīga	Raksturīga
Motora oktānskaitlis		Minimāli 89	Minimāli 89	EN 589 B pielikums
(1) Ar šo metodi korozīvo vielu klātbūtnes noteikšana var būt neprecīza, ja paraugs satur korozijas inhibitorus vai citas ķimikālijas, kas samazina parauga korozīvo iedarbību uz vara sloksni. Tādēļ šādu sastāvdaļu pievienošana ir aizliegta, lai nesagrozītu pārbaudes rezultātus.

Tips: NG/Biometāns

Raksturojums	Vienības	Pamats	Robežvērtības		Testa metode
Raksturojums	Vienības	Pamats	Minimālās	Maksimālās	Testa metode
Standartdegviela G20
Sastāvs:
Metāns	Molu %	100	99	100	ISO 6974
Atlikums (1)	Molu %	—	—	1	ISO 6974
N2	Molu %				ISO 6974
Sēra saturs	mg/m3 (2)	—	—	10	ISO 6326–5
Wobbeindekss (tīrais)	MJ/m3 (3)	48,2	47,2	49,2
Standartdegviela G25
Sastāvs:
Metāns	Molu %	86	84	88	ISO 6974
Atlikums (4)	Molu %	—	—	1	ISO 6974
N2	Molu %	14	12	16	ISO 6974
Sēra saturs	mg/m3 (5)	—	—	10	ISO 6326–5
Wobbeindekss (tīrais)	MJ/m3 (6)	39,4	38,2	40,6
(1) Inertās gāzes (kas nav N2) + C2 + C2+. (2) Vērtību nosaka 293,2 K (20 °C) temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu. (3) Vērtību nosaka 273,2 K (0 °C) temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu. (4) Inertās gāzes (kas nav N2) + C2 + C2+. (5) Vērtību nosaka 293,2 K (20 °C) temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu. (6) Vērtību nosaka 273,2 K (0 °C) temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu.

Tips: Ūdeņradis iekšdedzes dzinējiem

Raksturojums	Vienības	Robežvērtības		Testa metode
Raksturojums	Vienības	Minimālās	Maksimālās	Testa metode
Ūdeņraža tīrība	% mol	98	100	ISO 14687-1
Ogļūdeņraži kopā	μmol/mol	0	100	ISO 14687-1
Ūdens (1)	μmol/mol	0	(2)	ISO 14687-1
Skābeklis	μmol/mol	0	(3)	ISO 14687-1
Argons	μmol/mol	0	(4)	ISO 14687-1
Slāpeklis	μmol/mol	0	(5)	ISO 14687-1
CO	μmol/mol	0	1	ISO 14687-1
Sērs	μmol/mol	0	2	ISO 14687-1
Permanentās makrodaļiņas (6)				ISO 14687-1
(1) Neaplūko. (2) Ūdenim, skābeklim, slāpeklim un argonam kombinēti: 1,900 μmol/mol. (3) Ūdenim, skābeklim, slāpeklim un argonam kombinēti: 1,900 μmol/mol. (4) Ūdenim, skābeklim, slāpeklim un argonam kombinēti: 1,900 μmol/mol. (5) Ūdenim, skābeklim, slāpeklim un argonam kombinēti: 1,900 μmol/mol. (6) Ūdeņradis nesatur putekļus, smiltis, netīrumus, sveķus, eļļas vai citas vielas tādā daudzumā, kas var bojāt degvielas uzpildīšanas aprīkojumu vai uzpildāmo transportlīdzekli (dzinēju).

2. Tehniskie dati par degvielām testiem ar transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju

Tips: Dīzeļdegviela (B7):

Parametrs	Vienība	Robežvērtības (1)		Testa metode
Parametrs	Vienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode
Cetāna indekss		46,0		EN ISO 4264
Cetānskaitlis (2)		52,0	56,0	EN ISO 5165
Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m3	833,0	837,0	EN ISO 12185
Destilācija:
— 50 % punkts	°C	245,0	—	EN ISO 3405
— 95 % punkts	°C	345,0	360,0	EN ISO 3405
— galējā viršanas temperatūra	°C	—	370,0	EN ISO 3405
Uzliesmošanas temperatūra	°C	55	—	EN ISO 2719
Saduļķošanās punkts	°C	—	– 10	EN 23015
Viskozitāte 40 °C temperatūrā	mm2/s	2,30	3,30	EN ISO 3104
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	% m/m	2,0	4,0	EN 12916
Sēra saturs	mg/kg	—	10,0	EN ISO 20846 EN ISO 20884
Vara korozija 3 st. 50 °C temperatūrā		—	1. klase	EN ISO 2160
Konradsona oglekļa atlikums (10 % DR)	% m/m	—	0,20	EN ISO 10370
Pelnvielu saturs	% m/m	—	0,010	EN ISO 6245
Kopējais piesārņojums	mg/kg	—	24	EN 12662
Ūdens saturs	mg/kg	—	200	EN ISO 12937
Skābes skaitlis	mg KOH/g	—	0,10	EN ISO 6618
Eļļotspēja (HFRR nolietojuma izpētes diametrs 60 °C temperatūrā)	μm	—	400	EN ISO 12156
Oksidācijas stabilitāte 110 °C temperatūrā (3)	h	20,0		EN 15751
FAME (4)	% v/v	6,0	7,0	EN 14078
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu ISO 4259 “Naftas produkti – precīzumspējas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R = reproducējamība). Neatkarīgi no šā pasākuma, kas nepieciešams tehniskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir doti maksimālie un minimālie robežlielumi. Vajadzības gadījumā jautājumu par to, vai degviela atbilst specifikācijās noteiktajām prasībām, noskaidro, piemērojot standarta ISO 4259 noteikumus. (2) Cetānskaitļa diapazons neatbilst 4R minimālā diapazona prasībām. Taču strīda gadījumā starp degvielas piegādātāju un degvielas lietotāju strīda risināšanai var izmantot ISO 4259 ar noteikumu, ka vienreizējas noteikšanas vietā tiek izmantoti atkārtoti mērījumi, ko veic pietiekamu skaitu reižu, lai nodrošinātu nepieciešamo precīzumspēju. (3) Pat ja oksidācijas stabilitāte tiek kontrolēta, pieņem, ka glabāšanas laiks būs ierobežots. Ieteikumi par glabāšanas apstākļiem un ilgumu jāprasa piegādātajam. (4) FAME saturs, lai atbilstu EN 14214 specifikācijām.

▼M3

3. Degvielu tehniskie dati kurināmā elementa transportlīdzekļu testēšanai

Tips: Ūdeņradis kurināmā elementa transportlīdzekļiem

Raksturojums	Vienības	Robežvērtības		Testa metode
Raksturojums	Vienības	minimālās	maksimālās	Testa metode
Ūdeņraža degvielas indekss ()	molu %	99,97
Ūdeņradi nesaturošās gāzes kopā	μmol/mol		300
Atsevišķu piesārņotāju maksimālā koncentrācija
Ūdens (H2O)	μmol/mol		5	()
Ogļūdeņraži kopā () (uz metāna bāzes)	μmol/mol		2	()
Skābeklis (O2)	μmol/mol		5	()
Hēlijs (He)	μmol/mol		300	()
Kopējais slāpeklis (N2) un Argons (Ar) ()	μmol/mol		100	()
Oglekļa dioksīds (CO2);	μmol/mol		2	()
Oglekļa monoksīds (CO);	μmol/mol		0,2	()
Sēra savienojumi kopā () (uz H2S bāzes)	μmol/mol		0,004	()
Formaldehīds (HCHO)	μmol/mol		0,01	()
Skudrskābe (HCOOH)	μmol/mol		0,2	()
Amonjaks (NH3)	μmol/mol		0,1	()
Halogēnsavienojumi kopā () (halogenātu jonu bāze)	μmol/mol		0,05	()
(1) Ūdeņraža degvielas indeksu nosaka, atņemot šajā tabulā norādītās ūdeņradi nesaturošās gāzes kopā, kas izteiktas molu procentos, no 100 molu procentiem. (2) Ogļūdeņražu kopējā vērtībā ir iekļautas oksidētās organiskās sugas. Ogļūdeņražus kopā mēra uz oglekļa bāzes (μmolC/mol). Ogļūdeņraži kopā var pārsniegt 2 μmol/mol tikai metāna klātbūtnes dēļ, un šādā gadījumā metāns, slāpeklis un argons summāri nedrīkst pārsniegt 100 μmol/mol. (3) Kā minimums sēra savienojumi kopā iekļauj H2S, COS, CS2 un merkaptānus, kas parasti atrodami dabasgāzē. (4) Kopējie halogēnsavienojumi iekļauj, piemēram, ūdeņraža bromīdu (HBr), hlorūdeņradi (HCl), hloru (Cl2) un organiskos halogenīdus (R-X). (5) Testa metode ir jādokumentē. Sastāvdaļām, kas summējas, piemēram, ogļūdeņražiem kopā un sēra savienojumiem kopā, sastāvdaļu summai ir jābūt mazākai vai vienādai ar pieļaujamo robežvērtību.

▼B

B. STANDARTDEGVIELAS EMISIJU TESTIEM ZEMĀ TEMPERATŪRĀ – 6. TIPA TESTS

Tips: Benzīns (E10):

Parametrs	Vienība	Robežvērtības (1)		Testa metode
Parametrs	Vienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode
Pētniecības oktānskaitlis, RON (2)		95,0	98,0	EN ISO 5164
Motora oktānskaitlis, MON (3)		85,0	89,0	EN ISO 5163
Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m3	743,0	756,0	EN ISO 12185
Tvaika spiediens (DVPE)	kPa	56,0	95,0	EN 13016-1
Ūdens saturs		maks. 0,05 % v/v Izskats – 7 °C temperatūrā: skaidrs un dzidrs		EN 12937
Destilācija:
— iztvaikošana 70 °C	% v/v	34,0	46,0	EN ISO 3405
— iztvaikošana 100 °C	% v/v	54,0	62,0	EN ISO 3405
— iztvaikošana 150 °C	% v/v	86,0	94,0	EN ISO 3405
— galīgās viršanas punkts	°C	170	195	EN ISO 3405
Atliekvielas	% v/v	—	2,0	EN ISO 3405
Ogļūdeņražu sastāvs:
— olefīni	% v/v	6,0	13,0	EN 22854
— aromātiskie ogļūdeņraži	% v/v	25,0	32,0	EN 22854
— benzols	% v/v	—	1,00	EN 22854 EN 238
— piesātinātie ogļūdeņraži	% v/v	Ziņojums		EN 22854
Oglekļa/ūdeņraža attiecība		Ziņojums
Oglekļa/skābekļa attiecība		Ziņojums
Indukcijas periods (4)	min	480	—	EN ISO 7536
Skābekļa saturs (5)	% m/m	3,3	3,7	EN 22854
Ar šķīdinātāju noteiktais sveķu saturs (Esošais sveķu saturs)	mg/100 ml	—	4	EN ISO 6246
Sēra saturs (6)	mg/kg	—	10	EN ISO 20846 EN ISO 20884
Vara korozija 3 st. 50 °C temperatūrā		—	1. klase	EN ISO 2160
Svina saturs	mg/l	—	5	EN 237
Fosfora saturs (7)	mg/l	—	1,3	ASTM D 3231
Etanols (8)	% v/v	9,0	10,0	EN 22854
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar ISO 4259 “Naftas produkti – precīzumspējas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R = reproducējamība). Neatkarīgi no šā pasākuma, kas nepieciešams tehniskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir doti maksimālie un minimālie robežlielumi. Vajadzības gadījumā jautājumu par to, vai degviela atbilst specifikācijās noteiktajām prasībām, noskaidro, piemērojot standarta ISO 4259 noteikumus. (2) Atņem MON un RON korekcijas koeficientu 0,2, lai aprēķinātu galīgo rezultātu saskaņā ar EN 228:2008. (3) Atņem MON un RON korekcijas koeficientu 0,2, lai aprēķinātu galīgo rezultātu saskaņā ar EN 228:2008. (4) Degvielā var būt oksidēšanās inhibitori un metālu dezaktivatori, kurus naftas pārstrādes rūpnīcās parasti izmanto benzīna ražošanā, taču tajā nedrīkst būt detergentu/disperģējošu piedevu un šķīdinātāju. (5) Etanols ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. Izmantotais etanols atbilst EN 15376. (6) Jāpaziņo faktiskais sēra saturs degvielā, ko izmanto 6. tipa testā. (7) Šai standartdegvielai apzināti nedrīkst pievienot sastāvdaļas ar fosforu, dzelzi, mangānu vai svinu. (8) Etanols ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. Izmantotais etanols atbilst EN 15376.

(2) Tiks pieņemtas līdzvērtīgas EN/ISO metodes, ja tās attieksies uz visām iepriekš minētajām īpašībām.

Tips: Etanols (E75)

Parametrs	Vienība	Robežvērtības (1)		Testa metode (2)
Parametrs	Vienība	Minimālā	Maksimālā	Testa metode (2)
Pētnieciskais oktānskaitlis, RON		95	—	EN ISO 5164
Motora oktānskaitlis, MON		85	—	EN ISO 5163
Blīvums 15 °C temperatūrā	kg/m3	Ziņojums		EN ISO 12185
Tvaika spiediens	kPa	50	60	EN ISO 13016-1 (DVPE)
Sēra saturs (3) (4)	mg/kg	—	10	EN ISO 20846 EN ISO 20884
Oksidācijas stabilitāte	min	360	—	EN ISO 7536
Esošo sveķu sastāvs (nosaka ar šķīdinātāju)	mg/100 ml	—	4	EN ISO 6246
Izskatu nosaka apkārtējā temperatūrā vai 15 °C, atkarībā no tā, kura temperatūra ir augstāka		Skaidrs un nesaduļķots, bez saskatāmiem suspendētiem vai nogulšņu sārņiem		Vizuāla pārbaude
Etanols un augstākie spirti (5)	% (V/V)	70	80	EN 1601 EN 13132 EN 14517
Augstākie spirti (C3 – C8)	% (V/V)	—	2
Metanols		—	0,5
Benzīns (6)	% (V/V)	Atlikums		EN 228
Fosfors	mg/l	0,30 (7)		EN 15487 ASTM D 3231
Ūdens saturs	% (V/V)	—	0,3	ASTM E 1064 EN 15489
Neorganisko hlorīdu saturs	mg/l	—	1	ISO 6227 - EN 15492
pHe		6,50	9	ASTM D 6423 EN 15490
Vara sloksnes korozija (3 st 50 °C)	Vērtējums	1. klase		EN ISO 2160
Skābums (kā etiķskābe CH3COOH)	% (m/m)		0,005	ASTM D1613 EN 15491
Skābums (kā etiķskābe CH3COOH)	mg/l		40	ASTM D1613 EN 15491
Oglekļa/ūdeņraža attiecība		Ziņojums
Oglekļa/skābekļa attiecība		Ziņojums
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas, izmantojot standartu ISO 4259 “Naftas produkti — precīzumspējas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”. Nosakot minimālo vērtību, ņemta vērā minimālā starpība starp 2R un nulli. Nosakot minimālo un maksimālo vērtību, minimālā izmantotā starpība bija 4R (R = reproducējamība). Neskarot šo procedūru, kas vajadzīgs tehniskiem mērķiem, degvielas ražotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktā maksimālā vērtība ir 2R, un vidējo vērtību, lai dotu maksimālās un minimālās robežvērtības. Vajadzības gadījumā jautājumu par to, vai degviela atbilst specifikācijās noteiktajām prasībām, noskaidro, piemērojot standarta ISO 4259 noteikumus. (2) Domstarpību gadījumā izmanto procedūras domstarpību atrisināšanai un rezultātu interpretācijai, pamatojoties uz testa metodes precīzumspēju, kā aprakstīts EN ISO 4259. (3) Valsts līmeņa domstarpību gadījumā par sēra saturu atsaucas uz EN ISO 20846, vai EN ISO 20884, līdzīgi kā atsaucē uz EN 228 valsts pielikumu. (4) Jāpaziņo faktiskais sēra saturs degvielā, ko izmanto 6. tipa testā. (5) Etanols, kas atbilst EN 15376 specifikācijai, ir vienīgais skābekli saturošais organiskais savienojums, ko apzināti pievieno standartdegvielai. (6) Bezsvina benzīna saturu var noteikt, no 100 atskaitot procentos izteiktā ūdens un spirta satura summu. (7) Šai standartdegvielai apzināti nedrīkst pievienot sastāvdaļas ar fosforu, dzelzi, mangānu vai svinu.

X PIELIKUMS

Rezervēts

▼M3

XI PIELIKUMS

IEBŪVĒTĀS DIAGNOSTIKAS (OBD) SISTĒMAS MEHĀNISKIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1. IEVADS

1.1.	Šajā pielikumā noteikti iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu funkcionālie aspekti mehānisko transportlīdzekļu radīto emisiju kontrolei.

2. DEFINĪCIJAS, PRASĪBAS UN TESTI

2.1.

Šajā pielikumā piemēro ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 2. un 3. iedaļā noteiktās definīcijas, prasības un testi OBD sistēmām, izņemot tās, kas noteiktas šajā pielikumā.

2.1.1.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 2. punkta ievaddaļu saprot šādi:

“Tikai šajā pielikumā:”

2.1.2.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 2.10. punktu saprot šādi:

““Braukšanas cikls” sastāv no aizdedzes atslēgas pagriešanas ieslēgtā pozīcijā, braukšanas režīma, kurā tiktu noteikti darbības traucējumi, ja tādi ir, un aizdedzes atslēgas pagriešanas izslēgtā pozīcijā.”

2.1.3.

Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.2.2. punkta prasībām nolietošanos vai darbības traucējumus var noteikt arī ārpus braukšanas cikla (piemēram, pēc motora izslēgšanas).

2.1.4.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.3.1. punktu saprot šādi:

“3.3.3.1. Katalītiskā neitralizatora efektivitātes samazināšanās attiecībā uz NMHC un NOx emisijām. Ražotāji var pārraudzīt priekšējo katalizatoru vienu pašu vai apvienojumā ar nākamo(-ajiem) katalizatoru(-iem) lejupplūsmas virzienā. Uzskatāms, ka pārraudzītais katalizators vai katalizatoru kombinācija nedarbojas, ja emisijas pārsniedz šā pielikuma 3.3.2. punktā noteiktās NMHC vai NOx robežvērtības.”

2.1.5.

Atsauci uz “robežvērtībām” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.3.1. iedaļā saprot kā atsauci uz robežvērtībām šā pielikuma 2.3. iedaļā.

2.1.6.

Rezervēts.

2.1.7.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.4.9. un 3.3.4.10. punktu nepiemēro.

2.1.8.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.5.–3.3.5.2. punktu saprot šādi:

“3.3.5.

Ražotāji var pierādīt tipa apstiprinātājai iestādei, ka atsevišķas sastāvdaļas vai sistēmas nav jāuzrauga, ja to pilnīgas atteices vai noņemšanas gadījumā emisijas nepārsniedz šā pielikuma 3.3.2. punktā noteiktās OBD robežvērtības.

3.3.5.1.

Tomēr attiecībā uz turpmāk tekstā uzskaitītajām iekārtām uzraudzība jāveic attiecībā uz to pilnīgu atteici vai noņemšanu (ja noņemšanas gadījumā tiktu pārsniegtas piemērojamās emisiju robežvērtības, kā noteikts šīs regulas 5.3.1.4. punktā):

cietdaļiņu filtru, kas motoros uzstādīts kā atsevišķa vienība vai iebūvēts kombinētajā emisiju kontroles iekārtā;

NOx pēcapstrādes sistēmu, kas motoros uzstādīta kā atsevišķa vienība vai iebūvēta kombinētajā emisiju kontroles iekārtā;

dīzeļdegvielas oksidēšanas katalizators (DOC), kas kompresijaizdedzes motoros uzstādīts kā atsevišķa vienība vai iebūvēts kombinētajā emisijas kontroles iekārtā.

3.3.5.2.

Šā pielikuma 3.3.5.1. punktā minētās iekārtas uzrauga arī attiecībā uz jebkuru atteici, kuras dēļ tiktu pārsniegtas piemērojamās OBD robežvērtības.”

2.1.9.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.8.1. punktu saprot šādi:

“OBD sistēma var dzēst kļūdas kodu, nobraukto attālumu un saglabāto informāciju, ja šī pati kļūda nav atkārtoti reģistrēta vismaz 40 motora uzsildīšanas ciklos vai 40 braukšanas ciklos ar transportlīdzekļa darbināšanu, nodrošinot atbilstību 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.5.1. punkta a)–c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.”

2.1.10.

Atsauci uz “ISO DIS 15031 5” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.9.3.1. punktā saprot šādi:

“… standarts, kas norādīts šīs regulas 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā.”

2.1.11.

Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3. punkta prasībām piemēro šādas prasības:

“Papildu noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuros izmanto motora izslēgšanas stratēģijas

Braukšanas cikls

Autonomas motora atkārtotas iedarbināšanas, ko pēc motora noslāpšanas veic motora vadības sistēma, var uzskatīt par jaunu braukšanas ciklu vai esošā braukšanas cikla turpinājumu.”

2.2.	“V tipa ilglaicīguma pārbaudes attālumu” un “V tipa ilglaicīguma testu”, kas minēti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma attiecīgi 3.1. un 3.3.1. iedaļā, saprot kā atsauci uz šīs regulas VII pielikuma prasībām.

2.3.

“OBD robežvērtības”, kas norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.2. iedaļā saprot kā atsauci uz 2.3.1. un 2.3.2. punktā noteiktajām prasībām:

2.3.1.

Turpmāk tabulā ir sniegtas OBD robežvērtības transportlīdzekļiem, kuriem ir veikts tipa apstiprinājums saskaņā ar “Euro 6” emisijas robežvērtībām, kas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteiktas trīs gadu periodam pēc minētās regulas 10. panta 4. un 5. punktā norādītajiem datumiem:

Euro 6 OBD galīgās robežvērtības
		Standartmasa (RM) (kg)	Oglekļa monoksīda masa		Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa		Slāpekļa oksīdu masa		Cieto daļiņu masa (1)		Cieto daļiņu skaits (2)
Kategorija	Klase		(CO) (mg/km)		(NMHC) (mg/km)		(NOx) (mg/km)		(PM) (mg/km)		(PN) (#/km)
Kategorija	Klase		PI	CI	PI	CI	PI	CI	CI	PI	CI	PI
M	—	Viss	1 900	1 750	170	290	90	140	12	12
N1	I	RM ≤ 1 305	1 900	1 750	170	290	90	140	12	12
	II	1 305 < RM ≤ 1 760	3 400	2 200	225	320	110	180	12	12
	III	1 760 < RM	4 300	2 500	270	350	120	220	12	12
N2	—	Viss	4 300	2 500	270	350	120	220	12	12
(1) Dzirksteļaizdedzes cietdaļiņu masas un daļiņu skaita robežvērtības piemēro tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem. (2) Daļiņu skaita robežvērtības var noteikt vēlāk. Paskaidrojums: PI = dzirksteļaizdedze, CI = kompresijaizdedze.

2.3.2.

Pēc ražotāja izvēles trīs gadu periodā no datumiem, kuri attiecībā uz jauniem tipa apstiprinājumiem un jauniem transportlīdzekļiem noteikti attiecīgi Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. un 5. punktā, transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprināšana veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā noteiktajām “Euro 6” emisijas robežvērtībām, piemēro turpmāk norādītās OBD robežvērtības:

Euro 6 OBD pagaidu robežvērtības
		Standartmasa (RM) (kg)	Oglekļa monoksīda masa		Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa		Slāpekļa oksīdu masa		Cieto daļiņu masa (1)
Kategorija	Klase		(CO) (mg/km)		(NMHC) (mg/km)		(NOx) (mg/km)		(PM) (mg/km)
Kategorija	Klase		PI	CI	PI	CI	PI	CI	CI	PI
M	—	Viss	1 900	1 750	170	290	150	180	25	25
N1	I	RM ≤ 1 305	1 900	1 750	170	290	150	180	25	25
	II	1 305 < RM ≤ 1 760	3 400	2 200	225	320	190	220	25	25
	III	1 760 < RM	4 300	2 500	270	350	210	280	30	30
N2	—	Viss	4 300	2 500	270	350	210	280	30	30
(1) Dzirksteļaizdedzes motora cieto daļiņu masas robežvērtības piemēro tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem. Paskaidrojums: PI = dzirksteļaizdedze, CI = kompresijaizdedze.

2.4.

2.5.	Rezervēts.

2.6.

I tipa testa ciklu, kas minēts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.3.2. punktā, saprot kā ciklu, kurš ir tāds pats kā 1. tipa cikls, ko izmantoja vismaz divos secīgos ciklos pēc aizdedzes izlaidumu kļūdu ieviešanas saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.3.1.2. punktu.

2.7.	Atsauci uz “3.3.2. punktā noteiktajām cietdaļiņu robežvērtībām”, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.3.7. iedaļā, saprot kā atsauci uz cietdaļiņu robežvērtībām, kuras noteiktas šā pielikuma 2.3. iedaļā.

2.8.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.3.4. punktu saprot šādi:

“3.3.3.4. Ja tie darbojas ar izvēlēto degvielu, uzrauga citas emisijas kontroles sistēmas sastāvdaļas vai sistēmas, vai ar emisiju saistītas piedziņas sastāvdaļas vai sistēmas, kas pievienotas datoram un kā kļūdas rezultātā izpūtēja emisijas var pārsniegt šā pielikuma 3.3.2. punktā noteiktās OBD robežvērtības.”

2.9.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.4.4. punktu saprot šādi:

“3.3.4.4. Citas emisijas kontroles sistēmas sastāvdaļas vai sistēmas, vai ar emisiju saistītas spēka pārvada sastāvdaļas vai sistēmas, kas pievienotas datoram un kā kļūdas rezultātā izplūdes gāzu emisijas var pārsniegt šā pielikuma 3.3.2. punktā noteiktās OBD robežvērtības. Šādas sistēmas vai sastāvdaļas ir, piemēram, tās, ar kurām pārrauga vai kontrolē gaisa masas plūsmu, gaisa tilpuma plūsmu (un temperatūru), turbopūtes spiedienu un ieplūdes kolektora spiedienu (un attiecīgie sensori, kas iespējo šo funkciju veikšanu).”

3. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ OBD SISTĒMU TRŪKUMIEM

3.1.	Administratīvie noteikumi attiecībā uz OBD sistēmu trūkumiem, kā noteikts 6. panta 2. punktā, ir paredzēti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 4. iedaļā, piemērojot turpmāk uzskaitītos izņēmumus.

3.2.	Atsauci uz “OBD robežvērtībām” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 4.2.2. punktā saprot kā atsauci uz OBD robežvērtībām, kuras noteiktas šā pielikuma 2.3. iedaļā.

3.3.	ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 4.6. punktu saprot šādi: “Par savu lēmumu attiecībā uz pieprasījumu pieļaut trūkumu apstiprinātāja iestāde paziņo saskaņā ar 6. panta 2. punktu.”

4. PIEKĻUVE OBD INFORMĀCIJAI

4.1.	Prasības par piekļuvi OBD informācijai norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 5. iedaļā. Izņēmumi aprakstīti turpmākajās iedaļās.

4.2.	Atsauces uz ANO EEK Noteikumu Nr. 83 2. pielikuma 1. papildinājumu saprot kā atsauces uz šīs regulas I pielikuma 5. papildinājumu.

4.3.	Atsauces uz ANO EEK Noteikumu Nr. 83 1. pielikuma 3.2.12.2.7.6. iedaļu saprot kā atsauces uz šī regulas I pielikuma 3. papildinājuma 3.2.12.2.7.6. punktu.

4.4.	Atsauces uz “līgumslēdzējpusēm” saprot kā atsauces uz “dalībvalstīm”.

4.5.	Atsauces uz apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 83, saprot kā atsauces uz tipa apstiprinājumu, kurš piešķirts saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 715/2007.

4.6.	ANO EEK tipa apstiprinājumu saprot kā EK tipa apstiprinājumu.

1. papildinājums

IEBŪVĒTO DIAGNOSTIKAS (OBD) SISTĒMU FUNKCIONĀLIE ASPEKTI

1. IEVADS

1.1.	Šajā papildinājumā aprakstīta testa procedūra saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļu.

2. TEHNISKĀS PRASĪBAS

2.1.	Tehniskās prasības un specifikācijas ir sniegtas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājumā, bet izņēmumi un papildprasības ir norādītas turpmākajās iedaļās.

2.2.	Atsauces uz OBD robežvērtībām ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājumā, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 3.3.2. punktā, saprot kā atsauces uz OBD robežvērtībām, kā noteikts šā pielikuma 2.3. iedaļā.

2.3.	Atsauci uz “I tipa testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 2.1.3. iedaļā saprot kā atsauci uz 1. tipa testu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008 vai šīs regulas XXI pielikumu pēc ražotāja izvēles attiecībā uz katru atsevišķu darbības traucējumu, kas ir jāpierāda.

2.4.	Standartdegvielas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 3.2. punktā saprot kā atsauci uz atbilstīgās standartdegvielas specifikāciju šīs regulas IX pielikumā.

2.5.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.4.1.1. punktu saprot šādi:

“6.4.1.1. Pēc transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošanas saskaņā ar šā papildinājuma 6.2. punktu testa transportlīdzeklim veic I tipa testu (pirmo un otro daļu).

Darbības traucējumu indikators (MI) ieslēdzas ne vēlāk kā pirms šā testa beigām jebkuros šā papildinājuma 6.4.1.2.–6.4.1.5. punktā minētajos apstākļos. MI var arī ieslēgties iepriekšējas sagatavošanas laikā. Tehniskais dienests šos apstākļus saskaņā ar šā papildinājuma 6.4.1.6. punktu var aizstāt ar citiem. Tomēr kopējais imitēto kļūdu skaits tipa apstiprināšanā nedrīkst pārsniegt četras (4).

Testējot divu degvielu ar gāzi darbināmu transportlīdzekli, izmanto abus degvielas veidus ne vairāk kā četrām (4) imitētām kļūdām pēc tipa apstiprinātājas iestādes izvēles.”

2.6.	Atsauci uz “11. pielikumu” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.1.4. punktā saprot kā atsauci uz šīs regulas XI pielikumu.

2.7.	Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļas otrā punkta prasībām piemēro šādas prasības: “Elektrisku atteiču gadījumā (īssavienojums/pārtrauktas ķēdes atteice) emisijas var pārsniegt 3.3.2. punktā noteiktās robežvērtības par vairāk nekā 20 %.”

2.8.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.3. punktu saprot šādi:

“6.5.3.

Emisijas kontroles diagnostikas sistēmai ir jānodrošina standartizēta un neierobežota piekļuve, un tai ir jāatbilst šādiem ISO standartiem un/vai SAE specifikācijai. Ja attiecīgā standartizācijas organizācija ir atcēlusi un aizstājusi turpmāk norādītos standartus, var izmantot vēlākas versijas.

6.5.3.1.

Sakaru saslēgumam starp transportlīdzekli un punktu ārpus tā izmanto šādu standartu:

ISO 15765-4:2011 “Autotransporta līdzekļi, kontrollera apgabala tīkla (CAN) diagnostika — 4. daļa: Prasības sistēmām, kas saistītas ar emisiju”, 2016. gada aprīlis;

6.5.3.2.

Standarti, ko izmanto ar OBD saistītas informācijas nosūtīšanai:

ISO 15031-5 “Autotransporta līdzekļi — Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai — 5. daļa: Diagnostikas pakalpojumi, kas saistīti ar emisiju”, 2015. gada augusts, vai SAE J1979, 2017. gada februāris;

ISO 15031-4 “Autotransporta līdzekļi — Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai — 4. daļa: Ārēja testa iekārta”, 2014. gada februāris, vai SAE J1978, 2002. gada 30. aprīlis;

ISO 15031-3 “Autotransporta līdzekļi — Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai — 3. daļa: Diagnostikas savienojums un saistītas elektriskas ķēdes: Specifikācija un lietošana”, 2016. gada aprīlis, vai SAE J1962, 2012. gada 26. jūlijs;

ISO 15031-6 “Autotransporta līdzekļi — Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai — 6. daļa: Diagnostikas defektu kodu definīcijas”, 2015. gada augusts, vai SAE J2012, 2013. gada 7. marts;

ISO 27145 “Autotransporta līdzekļi — Starptautiskas harmonizētas lieljaudas transportlīdzekļu iebūvētas diagnostikas sistēmas (WWH-OBD) īstenošana”, 2012. gada 15. augusts, ar ierobežojumu, kas paredz, ka tikai 6.5.3.1. punkta a) apakšpunktu var izmantot kā datus;

ISO 14229:2013 “Autotransporta līdzekļi — Vienoti diagnostikas pakalpojumi (UDS), ar ierobežojumu, kas paredz, ka tikai 6.5.3.1. punkta a) apakšpunktu var izmantot kā datus”.

Standartus, kas norādīti e) un f) apakšpunktā var izmantot a) apakšpunkta vietā ne ātrāk kā no 2019. gada 1. janvāra.

6.5.3.3.

Testa iekārtām un diagnosticēšanas instrumentiem, kas vajadzīgi saziņai ar OBD sistēmām, ir jāatbilst vai jāpārsniedz funkcionālā specifikācija, kura norādīta šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta b) apakšpunktā minētajā standartā.

6.5.3.4.

Pamata diagnostikas datus (kā noteikts 6.5.1. punktā) un divvirzienu vadības informāciju sniedz, izmantojot formātu un vienības, kas aprakstīti šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā norādītajā standartā, un tiem jābūt pieejamiem, ja tiek izmantots diagnosticēšanas instruments, kurš atbilst šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā norādītā standarta prasībām.

Transportlīdzekļa ražotājam ir nacionālajai standartizācijas iestādei jāiesniedz visi ar emisijām saistītie diagnostikas dati, piemēram, parametru identifikatori (PID), OBD pārrauga identifikācijas numuri un testa identifikācijas numuri, kas nav norādīti šīs regulas 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā minētajā standartā, bet kas ir saistīti ar šo regulu.

6.5.3.5.

Kad tiek reģistrēta kļūda, ražotājs kļūdu identificē, izmantojot atbilstīgu ISO/SAE kontrolētu kļūdas kodu, kas norādīts kādā no šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta d) apakšpunktā minētajiem standartiem, kuri attiecas uz “sistēmas diagnostikas problēmu kodiem saistībā ar emisijām”. Ja šāda identificēšana nav iespējama, ražotājs var izmantot ražotāja kontrolētus diagnostikas problēmu kodus saskaņā ar to pašu standartu. Šā papildinājuma 6.5.3.3. punktam atbilstīgām un standartizētām diagnostikas iekārtām jābūt neierobežotai piekļuvei kļūdu kodiem.

Transportlīdzekļa ražotājam ir jāiesniedz nacionālajai standartizācijas iestādei visi ar emisijām saistītie diagnostikas dati, piemēram, parametru identifikatori (PID), OBD pārrauga identifikācijas numuri un testa identifikācijas numuri, kas nav norādīti šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā minētajos standartos, bet kas ir saistīti ar šo regulu.

6.5.3.6.

Savienojuma saskarnei starp transportlīdzekli un diagnostikas pārbaudes ierīci jābūt standartizētai un jāatbilst visām šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā minētā standarta prasībām. Par uzstādīšanas novietojumu jāsaņem administratīvās struktūras apstiprinājums, un tam jābūt dienesta personālam viegli pieejama, bet aizsargātam no nekvalificēta personāla veiktām nesankcionētām manipulācijām.

6.5.3.7.

Ražotājam arī attiecīgos gadījumos par samaksu ir jānodrošina tehniskā informācija, kas nepieciešama transportlīdzekļu remontam vai uzturēšanai, izņemot gadījumus, kad uz šo informāciju attiecas intelektuālā īpašuma tiesības vai tā veido būtisku, slepenu speciālo profesionālo informāciju, kas ir noteikta atbilstīgā formā; šādā gadījumā vajadzīgo tehnisko informāciju nedrīkst liegt ļaunprātīgi.

Tiesības uz šādu informāciju ir visām personām, kas sniedz komerciālus transportlīdzekļu remonta vai uzturēšanas pakalpojumus, ceļa negadījumu palīdzību, transportlīdzekļu pārbaudes pakalpojumus vai ražo vai pārdod rezerves vai modernizējošas sastāvdaļas, diagnosticēšanas instrumentus un pārbaudes iekārtas.”

2.9.

Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.1. punkta prasībām piemēro šādas prasības:

“I tipa tests nav jāveic, lai pierādītu elektriskas atteices (īssavienojums/pārtrauktas ķēdes atteice). Ražotājs šos atteiču režīmus var pierādīt, izmantojot braukšanas apstākļus, kuros izmanto sastāvdaļu un iestājas pārraudzības nosacījumi. Šos nosacījumus dokumentē tipa apstiprinājuma dokumentācijā.”

2.10.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.2.2. punktu saprot šādi:

“Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot alternatīvas un/vai papildu iepriekšējas sagatavošanas metodes.”

2.11.

Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.2. punkta prasībām piemēro šādas prasības:

“Papildu iepriekšējas sagatavošanas ciklu vai alternatīvu sagatavošanas ciklu izmantošanu dokumentē tipa apstiprinājuma dokumentācijā.”

2.12.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.3.1.5. punktu saprot šādi:

“Elektroniskās tvaiku izpūtes vadības ierīces elektriska atslēgšana (ja tā ir aprīkojumā un ieslēgta izvēlētajam degvielas veidam).”

2.13.

Rezervēts.

2.14.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.4.2.1. punktu saprot šādi:

“Pēc transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošanas saskaņā ar šā papildinājuma 6.2. punktu testa transportlīdzeklim veic I tipa testu (pirmo un otro daļu).

Darbības traucējumu indikators (MI) ieslēdzas ne vēlāk kā pirms šā testa beigām jebkuros 6.4.2.2.–6.4.2.5. punktā minētajos apstākļos. MI var arī ieslēgties iepriekšējas sagatavošanas laikā. Tehniskais dienests šos apstākļus saskaņā ar šā papildinājuma 6.4.2.5. punktu var aizstāt ar citiem. Tomēr kopējais imitēto kļūdu skaits tipa apstiprināšanā nedrīkst pārsniegt četras (4).”

2.15.

XXII pielikuma 3. punktā uzskaitīto informāciju dara pieejamu signālu veidā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.3.2. punkta c) apakšpunktā minētās sērijveida pieslēgvietas starpniecību, ko saprot, kā noteikts šā pielikuma 1. papildinājuma 2.8. punktā.

3. EKSPLUATĀCIJAS VEIKTSPĒJA

3.1. Vispārīgas prasības

Tehniskās prasības un specifikācijas ir sniegtas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājumā, bet izņēmumi un papildprasības ir norādītas turpmākajās iedaļās.

3.1.1.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.5. punkta prasības saprot šādi.

Jaunajiem tipa apstiprinājumiem un jaunajiem transportlīdzekļiem kontrolierīcei, kas noteikta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 3.3.4.7. punktā, IUPR jābūt lielākam par vai vienādam ar 0,1 trīs gadu periodā pēc Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta attiecīgi 4. un 5. punktā norādītajiem datumiem.

3.1.2.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.7. punkta prasības saprot šādi.

Ražotājs apstiprinātājai iestādei un pēc pieprasījuma Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc pirmā OBD saimes transportlīdzekļa tipa ar IUPR laišanas tirgū un turpmāk pēc katriem 18 mēnešiem uzskatāmi pierāda, ka šie statistikas nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz visiem pārraugiem, par kuriem OBD sistēma ziņo saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6. punktu. Šim nolūkam attiecībā uz OBD saimēm, kurās ietilpst vairāk nekā 1 000 Savienībā reģistrētu transportlīdzekļu, uz ko izlases periodā attiecas izlase, izmanto II pielikumā aprakstīto procesu, neskarot Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punkta noteikumus.

Papildus II pielikumā noteiktajām prasībām un neatkarīgi no II pielikuma 2. iedaļā aprakstītās revīzijas rezultāta iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos veic II pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto IUPR atbilstības ekspluatācijas laikā pārbaudi. “Pienācīgā skaitā nejauši izvēlētos gadījumos” nozīmē, ka šim pasākumam ir preventīva ietekme uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām vai noteikumam par revīzijas datiem, kas nedrīkst būt sagrozīti, viltoti vai tādi, kas nav reprezentatīvi. Ja nav īpašu nosacījumu un tipa apstiprinātājas iestādes to var uzskatāmi pierādīt, uzskata, ka nejauša atbilstības ekspluatācijas laikā pārbaudes piemērošana 5 % OBD saimēm ar tipa apstiprinājumu ir pietiekama, lai izpildītu šo prasību. Šim nolūkam tipa apstiprinātājas iestādes var mēģināt vienoties ar ražotāju par to, kā izvairīties no divkāršas attiecīgās OBD saimes testēšanas, ja vien šāda vienošanās nemazina pašas tipa apstiprinātājas iestādes veiktās atbilstības ekspluatācijas laikā pārbaudes preventīvo ietekmi attiecībā uz neatbilstību šā pielikuma 3. iedaļas prasībām. Datus, kurus ieguvušas dalībvalstis uzraudzības testēšanas programmu laikā, var izmantot atbilstības ekspluatācijas laikā pārbaudēs. Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātājas iestādes ziņo Komisijai un citām tipa apstiprinātājam iestādēm par revīziju datiem un veiktajām nejaušām atbilstības ekspluatācijas pārbaudēm, tostarp par metodiku, kas izmantota, lai noteiktu tos gadījumus, uz kuriem attiecas nejauša atbilstības ekspluatācijas pārbaude.

3.1.3.

Neatbilstība Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.6. punkta prasībām, ja šāda neatbilstība ir noteikta ar šā papildinājuma 3.1.2. punktā vai Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.1.9. punktā aprakstītajiem testiem, uzskatāma par pārkāpumu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantā izklāstītās sankcijas. Šī atsauce neierobežo šādu sankciju piemērošanu citu Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuros nav skaidri norādīta atsauce uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 13. pantu.

3.1.4.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.1. punktu aizstāj ar šādu:

“7.6.1. OBD sistēma saskaņā ar šā papildinājuma 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā norādīto standartu ziņo par aizdedzes ciklu mērītāju un kopējo saucēju, kā arī atsevišķi saucēju un skaitītāju šādiem pārraugiem, ja to esamība transportlīdzeklī nepieciešama atbilstīgi šim pielikumam:

katalizatori (par katru rindu ziņo atsevišķi);

skābekļa/atgāzu devēji tostarp sekundārā skābekļa devēji

(par katru devēju ziņo atsevišķi);

iztvaikošanas sistēma;

EGR sistēma;

VVT sistēma;

sekundārā gaisa sistēma;

cietdaļiņu filtrs;

NOx pēcapstrādes sistēma (piem., NOx absorbētājs, NOx reaģenta/katalizatora sistēma);

turbopūtes spiediena kontroles sistēma.”

3.1.5.

ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punktu saprot šādi:

“7.6.2. Īpašām sastāvdaļām vai sistēmām ar vairākiem pārraugiem, par kuriem jāziņo saskaņā ar šo punktu (piemēram, skābekļa devēja 1. rindā var būt vairāki pārraugi devēju reakcijai vai citu devēju pazīmēm), OBD sistēma atsevišķi izseko katra konkrētā pārrauga skaitītājus un saucējus un ziņo tikai par atbilstīgo konkrētā pārrauga skaitītāju un saucēju, kam ir vismazākā skaitliskā attiecība. Ja diviem vai vairākiem konkrētiem pārraugiem ir vienādas attiecības, ziņo par tā konkrētā pārrauga atbilstīgo skaitītāju un saucēju, kam attiecībā uz konkrēto sastāvdaļu ir lielākais saucējs.”

3.1.6.

Papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6.2. punkta prasībām piemēro šādas prasības:

“Nav jāziņo par tādu sastāvdaļu vai sistēmu konkrētu pārraugu skaitītājiem un saucējiem, kuras nepārtraukti pārrauga īssavienojuma vai pārtrauktas ķēdes atteici.

“Nepārtraukti” šajā kontekstā nozīmē, ka pārraudzība ir vienmēr aktivizēta un ka pārraudzīšanai izmantotā signāla paraugus ņem ne retāk kā divus paraugus sekundē; uz šo pārraugu attiecināmās atteices esamību vai neesamību konstatē 15 sekunžu laikā.

Ja kontroles nolūkos datora ievades komponenta paraugu ņem retāk, komponenta signālu var tā vietā novērtēt katrā parauga ņemšanas reizē.

Nav jāaktivizē izvades sastāvdaļa/sistēma tikai tādēļ, lai pārraudzītu šo izvades komponentu/sistēmu.”

2. papildinājums

TRANSPORTLĪDZEKĻU SAIMES BŪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Transportlīdzekļu saimes būtiskās īpašības ir noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 2. papildinājumā.

▼B

XII PIELIKUMS

▼M3

TIPA APSTIPRINĀJUMS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS APRĪKOTI AR EKOINOVĀCIJĀM, UN CO2 EMISIJU UN DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS NODOTI VAIRĀKPOSMU TIPA APSTIPRINĀŠANAI VAI ATSEVIŠĶA TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀŠANAI

▼B

1. AR EKOINOVĀCIJĀM APRĪKOTU TRANSPORTLĪDZEKĻU TIPA APSTIPRINĀJUMS

1.1. M1 transportlīdzekļiem – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu un N1 transportlīdzekļiem – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 11. panta 1. punktu ražotājs, kas vēlas izmantot vidējo īpatnējo CO2 emisijas samazinājumu, kas panākts, izmantojot CO2 emisijas ietaupījumus no vienas vai vairākām ekoinovācijām, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, iesniedz pieteikumu apstiprinātāja iestādei, lai saņemtu EK tipa apstiprinājuma sertifikātu ar ekoinovāciju aprīkotajam transportlīdzeklim.

1.2. Transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar ekoinovāciju, CO2 emisijas ietaupījumus tipa apstiprināšanas nolūkā nosaka, izmantojot procedūru un testēšanas metodiku, kas noteikta Komisijas lēmumā par ekoinovācijas apstiprināšanu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 10. pantu (M1 transportlīdzekļiem) vai Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 10. pantu (N1 transportlīdzekļiem).

1.3. Ar ekoinovācijām panākto CO2 emisijas ietaupījumu noteikšanai nepieciešamos testus veic neatkarīgi no ekoinovāciju atbilstības pierādīšanas Direktīvā 2007/46/EK noteiktajām tehniskajām prasībām, ja piemērojams.

▼M3 —————

▼M3

2. CO2 EMISIJU UN DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS NODOTI VAIRĀKPOSMU TIPA APSTIPRINĀŠANAI VAI ATSEVIŠĶA TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀŠANAI

2.1.

Lai noteiktu vairākposmu tipa apstiprināšanai nodota transportlīdzekļa CO2 emisijas un degvielas patēriņu, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 7. punktā, piemēro XXI pielikumā noteiktās procedūras. Tomēr pēc ražotāja izvēles un neatkarīgi no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas var izmantot 2.2.–2.6. punktā aprakstītās alternatīvas, ja bāzes transportlīdzeklis nav nokomplektēts.

2.2.	Izveido ceļa slodzes matricas saimi, kā noteikts XXI pielikuma 5.8. punktā, pamatojoties uz reprezentatīvā vairākposmu transportlīdzekļa parametriem saskaņā ar XXI pielikuma 4. papildpielikuma 4.2.1.4. punktu.

2.3.

Bāzes transportlīdzekļa ražotājs aprēķina ceļa slodzes koeficientus transportlīdzekļu HM un LM vērtībām ceļa slodzes matricas saimē, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikuma 5. punktā, un nosaka abu transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu, tiem veicot 1. tipa testu. Bāzes transportlīdzekļa ražotājs dara pieejamu aprēķinu rīku, lai, pamatojoties uz pabeigtu transportlīdzekļu parametriem, noteiktu degvielas galīgo patēriņu un CO2 emisijas, kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikumā.

2.4.	Atsevišķam vairākposmu transportlīdzeklim ceļa slodzi un ritošās daļas pretestību aprēķina, kā noteikts XXI pielikuma 4. papildpielikuma 5.1. punktā.

2.5.	Galīgās degvielas patēriņa un CO2 vērtības aprēķina pēdējā posma ražotājs, balstoties uz pabeigta transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot bāzes transportlīdzekļa ražotāja piegādāto rīku.

2.6.	Pabeigtā transportlīdzekļa ražotājs atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumu iekļauj informāciju par pabeigtajiem transportlīdzekļiem un pievieno informāciju par bāzes transportlīdzekļiem.

2.7.

Ja vairākposmu transportlīdzeklis ir nodots individuālai transportlīdzekļa apstiprināšanai, individuālā apstiprinājuma sertifikātā iekļauj šādu informāciju:

CO2 emisijas, kas mērītas saskaņā ar 2.1.–2.6. punktā noteikto metodoloģiju;

darba kārtībā esoša pabeigta transportlīdzekļa masu;

identifikācijas kodu, kas atbilst bāzes transportlīdzekļa tipam, variantam un versijai;

bāzes transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numuru, ieskaitot paplašinājuma numuru;

bāzes transportlīdzekļa ražotāja nosaukumu un adresi;

darba kārtībā esoša bāzes transportlīdzekļa masu.

2.8.

Vairākposmu tipa apstiprinājumu vai individuālu [atsevišķa] transportlīdzekļa apstiprinājumu gadījumā, ja bāzes transportlīdzeklis ir pabeigts transportlīdzeklis ar derīgu atbilstības sertifikātu, pēdējā posma ražotājs vēršas pie bāzes transportlīdzekļa ražotāja, lai tas iestatītu jauno CO2 vērtību saskaņā ar CO2 interpolāciju, izmantojot atbilstošus vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa datus, vai aprēķinātu jauno CO2 vērtību, pamatojoties uz vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa parametriem, kā noteikts XXI pielikuma 7. papildpielikuma 3.2.4. punktā, un izmantojot bāzes transportlīdzekļa ražotāja piegādāto rīku, kā noteikts iepriekš 2.3. punktā. Ja rīks nav pieejams vai nav iespējams veikt CO2 interpolāciju, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, izmanto bāzes transportlīdzekļa CO2 lielāko vērtību.

▼B

XIII PIELIKUMS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES REZERVES IEKĀRTĀM KĀ ATSEVIŠĶAI TEHNISKAI VIENĪBAI

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā sniegtas papildu prasības piesārņojuma kontroles iekārtu kā atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumam.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Marķējums

Uz piesārņojuma kontroles oriģinālajām rezerves iekārtām jābūt vismaz šādām identifikācijas zīmēm:

transportlīdzekļa ražotāja nosaukumam vai preču zīmei;

markai un piesārņojuma kontroles oriģinālās rezerves iekārtas agregāta numuram atbilstīgi ierakstam 2.3. punktā.

2.2. Dokumenti

Piesārņojuma kontroles oriģinālajām rezerves iekārtām komplektācijā ir šāda informācija:

transportlīdzekļa ražotāja nosaukumam vai preču zīmei;

marka un piesārņojuma kontroles oriģinālās rezerves iekārtas identifikācijas numurs atbilstīgi ierakstam 2.3. punktā;

transportlīdzekļi, kuru piesārņojuma kontroles oriģinālās rezerves iekārtas tips ir ietverts I pielikuma 4. papildinājuma papildpielikuma 2.3. punktā, attiecīgā gadījumā ieskaitot zīmi, kas norāda, ka piesārņojuma kontroles oriģinālā rezerves iekārta ir piemērota uzstādīšanai transportlīdzeklī, kas aprīkots ar iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu;

vajadzības gadījumā – uzstādīšanas instrukcijas.

Šai informācijai jābūt pieejamai preču katalogā, ko transportlīdzekļa ražotājs izplata pārdošanas punktos.

2.3.

Transportlīdzekļa ražotājs tehniskajam dienestam un/vai apstiprinātājai iestādei elektroniskā formā sniedz nepieciešamo informāciju, kas nodrošina sasaisti starp atbilstīgajiem daļu numuriem un tipa apstiprinājuma dokumentiem.

Šajā informācijā ietver šādas ziņas:

transportlīdzekļa marka(-as) un tips(-i),

piesārņojuma kontroles oriģinālās rezerves iekārtas marka(-as) un tips(-i),

piesārņojuma kontroles oriģinālās rezerves iekārtas daļu numurs(-i),

tipa apstiprinājuma numurs attiecīgajam(-iem) transportlīdzekļa tipam(-iem).

3. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪME ATSEVIŠĶAI TEHNISKAI VIENĪBAI

3.1. Uz katras piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, kura atbilst tipa apstiprinājumam, kas saskaņā ar šo regulu piešķirts atsevišķai tehniskai vienībai, ir jābūt EK tipa apstiprinājuma zīmei.

3.2. Šo zīmi veido taisnstūris, kura vidū ir mazais burts “e”, kam seko EK tipa apstiprinājumu piešķīrušās dalībvalsts identifikācijas skaitlis saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numerācijas sistēmu.

EK tipa apstiprinājuma zīmē netālu no taisnstūra jāietver arī “apstiprinājuma pamatnumurs”, kas norādīts 4. iedaļā tipa apstiprinājuma numurā, kas minēts Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā, un pirms tā iekļauj divus ciparus, kas norāda kārtas numuru, kāds ir jaunākajam būtiskajam Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai šīs regulas tehniskajam grozījumam dienā, kad piešķirts EK tipa apstiprinājums atsevišķai tehniskai vienībai. Šīs regulas kārtas numurs ir 00.

3.3. EK tipa apstiprinājuma zīmi piestiprina piesārņojuma kontroles rezerves iekārtai tā, lai tā būtu skaidri salasāma un neizdzēšama. Tai pēc iespējas jābūt redzamai, kad piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu uzstāda transportlīdzeklī.

3.4. Šā pielikuma 3. papildinājumā sniegts EK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs.

4. TEHNISKĀS PRASĪBAS

4.1.

Prasības piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu tipa apstiprinājumam ir norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā, bet izņēmumi noteikti 4.1.1.–4.1.5. iedaļā.

4.1.1.

Atsauci uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālam tipa apstiprinājumam.

4.1.2.

Jēdzienus “katalītisks neitralizators” un “neitralizators” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā “piesārņojuma kontroles iekārta”.

4.1.3.

Jēdzienu “regulēti piesārņotāji”, kas minēts visā ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.3. iedaļā, aizstāj ar jēdzienu “visi piesārņotāji”, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kuras paredz uzstādīt transportlīdzekļos, kam tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

4.1.4.

Attiecībā uz tādu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu standartiem, ko paredz uzstādīt transportlīdzekļos, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, ilgizturīguma prasības un attiecīgie nolietojuma koeficienti, kas norādīti ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā, attiecas uz šīs regulas VII pielikumā noteiktajiem standartiem.

4.1.5.

Atsauce uz tipa apstiprinājuma paziņojuma 1. papildinājumu ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.5.3. iedaļā jāsaprot kā atsauce uz papildpielikumu (I pielikuma 5. papildinājums) EK tipa apstiprinājuma sertifikātā par transportlīdzekļa OBD informāciju.

4.2.

Transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ja jaunu oriģinālo katalītisko neitralizatoru NMHC emisijas, kas izmērītas demonstrēšanas testa laikā saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.1. punktu, pārsniedz vērtības, kas izmērītas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma laikā, starpību pieskaita OBD robežvērtībām. OBD robežvērtības ir noteiktas šīs regulas XI ielikuma 2.3. punktā.

4.3.	Pārskatītās OBD robežvērtības piemēro OBD savienojamības testos, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.5.–5.5.5. punktā. Īpaši, ja piemēro pārsniegumu, ko pieļauj ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 1. punkts.

4.4.

Prasības periodiski reģenerējošām rezerves sistēmām

4.4.1. Prasības attiecībā uz emisijām

4.4.1.1. Uz 11. panta 3. punktā norādītājiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām rezerves sistēmām, kuru tips jāapstiprina, attiecina ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā aprakstītos testus, lai salīdzinātu to veiktspēju ar veiktspēju tādiem pašiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar oriģinālu periodiski reģenerējošu sistēmu.

4.4.1.2. Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālam tipa apstiprinājumam.

4.4.2. Salīdzinājuma bāzes noteikšana

4.4.2.1. Transportlīdzekli aprīko ar jaunu oriģinālu periodiski reģenerējošu sistēmu. Šīs sistēmas emisijas veiktspēju nosaka saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā noteikto testa procedūru.

4.4.2.1.1. Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālam tipa apstiprinājumam.

4.4.2.2. Apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma, ko izsaka persona, kas iesniedz pieteikumu par rezerves komponenta apstiprinājumu, nediskriminējošā veidā attiecībā uz katru testēto transportlīdzekli publisko informāciju, kas minēta šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumā minētā informācijas dokumenta 3.2.12.2.1.11.1. un 3.2.12.2.6.4.1. punktā.

4.4.3. Atgāzu tests ar periodiski reģenerējošu rezerves sistēmu

4.4.3.1. Periodiski reģenerējošo oriģinālo sistēmu testa transportlīdzeklī(-ļos) aizstāj ar periodiski reģenerējošu rezerves sistēmu. Šīs sistēmas emisiju veiktspēju nosaka saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā noteikto testa procedūru.

4.4.3.1.1. Atsauci uz “I tipa testu” un “I tipa testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā un uz “testa ciklu” ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5. iedaļā saprot kā I tipa/1. tipa testu un I tipa/1. tipa testa ciklu, ko izmanto transportlīdzekļa oriģinālam tipa apstiprinājumam.

4.4.3.2. Lai noteiktu periodiski reģenerējošas rezerves sistēmas rādītāju “D”, var izmantot ikvienu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3. punktā minēto dzinēja testa stenda metodi.

4.4.4. Citas prasības

Periodiski reģenerējošām rezerves sistēmām piemēro ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2.3., 5.3., 5.4. un 5.5. punktā minētās prasības. Minētajos punktos jēdzienu “katalītiskais neitralizators” saprot kā jēdzienu “periodiski reģenerējoša sistēma”. Papildus tam periodiski reģenerējošām sistēmām piemēro arī šā pielikuma 4.1. iedaļā noteiktos izņēmumus attiecībā uz minētajiem punktiem.

5. DOKUMENTI

5.1. Katra piesārņojuma kontroles rezerves iekārta skaidri un neizdzēšami jāmarķē, norādot ražotāja nosaukumu vai preču zīmi, un jāpievieno šāda informācija:

transportlīdzekļi (ietverot ražošanas gadu), kuriem apstiprināta piesārņojuma kontroles rezerves iekārta, attiecīgā gadījumā ieskaitot marķējumu, lai noteiktu, vai piesārņojuma kontroles rezerves iekārta ir piemērota uzstādīšanai transportlīdzeklī, kas aprīkots ar iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu;

vajadzības gadījumā – uzstādīšanas instrukcijas.

Šai informācijai jābūt pieejamai preču katalogā, ko piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu ražotājs izplata pārdošanas punktos.

6. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

6.1.	Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta noteikumiem.

6.2.

Īpaši noteikumi

6.2.1. Direktīvas 2007/46/EK X pielikuma 2.2. punktā minētajās pārbaudēs ietver pārbaudi par atbilstību šīs regulas 2. panta 8. punktā definētajiem parametriem.

6.2.2. Piemērojot Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 2. punktu, var veikt testus, kas aprakstīti šā pielikuma 4.4.1. iedaļā un ANO EEK Noteikumu Nr. 103 5.2. iedaļā (prasības attiecībā uz emisiju). Šajā gadījumā apstiprinājuma turētājs kā alternatīvu var lūgt par salīdzinājuma pamatu izmantot nevis piesārņojuma kontroles oriģinālo iekārtu, bet rezerves iekārtu, kas tika izmantota tipa apstiprinājuma testos (vai citu paraugu, kuram ir pierādīta atbilstība apstiprinātajam tipam). Šādam paraugam verifikācijas laikā izmērītās emisiju vērtības vidēji nedrīkst par vairāk kā 15 % pārsniegt vidējās vērtības, kas izmērītas standartam izmantotajam paraugam.

1. papildinājums

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. …,

kas attiecas uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu EK tipa apstiprinājumu

Turpmāk norādītā informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniskā vadības ierīce, tad jāsniedz informācija par tās darbību.

0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Komercnosaukums(-i), ja tāds ir: …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

Pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese, ja tāds ir: …

0.7. Komponentu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā – EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

1. IEKĀRTAS APRAKSTS

1.1. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas marka un tips: …

1.2. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas rasējumi, īpaši norādot visus šīs regulas 2. panta 8. punktā noteiktos parametrus: …

1.3. Tā transportlīdzekļa tipa vai tipu apraksts, kam paredzēta piesārņojuma kontroles rezerves iekārta: …

1.3.1. Numurs(-i) un/vai simbols(-i), kas raksturo dzinēju un transportlīdzekļa tipu(-s): …

1.3.2. Vai paredzēts, ka piesārņojuma kontroles rezerves iekārta būs savienojama ar OBD prasībām? (jā/nē) ( 19 )

1.4. Apraksts un rasējumi, kas norāda piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas novietojumu attiecībā pret dzinēja izplūdes kolektoru(-iem): …

2. papildinājums

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

(Maksimālais formāts: A4 (210 mm × 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Administratīvās iestādes zīmogs

Paziņojums par sistēmas tipa/transportlīdzekļa tipa:

—

EK tipa apstiprinājumuv ( 20 ), …,

—

EK tipa apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu ( 21 ), …,

—

EK tipa apstiprinājuma atteikumu ( 22 ), …,

—

EK tipa apstiprinājuma atcelšanu ( 23 ), …,

komponenta/atsevišķas tehniskas vienības tipam ( 24 )

saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, kuras īstenošanu nosaka Regulu (ES) 2017/1151.

Regulu (EK) Nr. 715/2007 vai Regulu (ES) 2017/1151 jaunākie grozījumi izdarīti ar …

EK tipa apstiprinājuma numurs: …

Iemesls attiecināšanai uz citu tipu: …

I IEDAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz komponenta/atsevišķas tehniskas vienības ( 25 ): …

0.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta: …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.7. Komponentu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā – EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums un adrese(-es): …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …

II IEDAĻA

1. Papildinformācija

1.1. Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas marka un tips: …

1.2. Transportlīdzekļa tips(-i), kuram(-iem) piesārņojuma kontroles iekārtas tips ir piemērots kā rezerves daļa: …

1.3. Transportlīdzekļa tips(-i), ar kuru(-iem) piesārņojuma kontroles iekārta testēta: …

1.3.1. Vai attiecībā uz piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pierādīta savienojamība ar OBD prasībām? (jā/nē) ( 26 ): …

2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3. Testa ziņojuma datums: …

4. Testa ziņojuma numurs: …

5. Piezīmes: …

6. Vieta: …

7. Datums: …

8. Paraksts: …

Pievienoti:

Informācijas komplekts.

3. papildinājums

EK tipa apstiprinājuma zīmju paraugs

(skatīt šā pielikuma 3.2. punktu)

Šī apstiprinājuma zīme, piestiprināta pie piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Francijā (e 2) saskaņā ar šo regulu. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari (00) norāda, ka šī detaļa ir apstiprināta atbilstīgi šai regulai. Nākamos četrus ciparus (1234) piesārņojuma kontroles rezerves iekārtai piešķir apstiprinātāja iestāde kā pamata apstiprinājuma numuru.

XIV PIELIKUMS

Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā noteiktas tehniskās prasības piekļuvei transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.

2. PRASĪBAS

2.1. Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas publiskota tīmekļa vietnēs, jāatbilst tehniskajām specifikācijām, kuras noteiktas OASIS dokumenta SC2–D5 “Automobiļu remonta informācijas formāts” 1.0. versijā, kas izdota 2003 gada 28. maijā ( 27 ), un 3.2., 3.5. iedaļai, (izņemot 3.5.2. iedaļu), 3.6., 3.7. un 3.8. iedaļai OASIS dokumenta SC1–D2 “Autoremonta prasību specifikācija” 6.1. versijā, kas izdota 2003. gada 10. janvārī ( 28 ), izmantojot tikai atvērtu teksta un grafisko formātu vai formātus, kurus var apskatīt un izdrukāt, izmantojot tikai standarta programmatūras spraudņus, kas ir brīvi pieejami, viegli uzstādāmi un darbojas parasti izmantojamās datoru operētājsistēmās. Ja iespējams, atslēgvārdiem metadatos jāatbilst ISO 15031–2. Šai informācijai jābūt pieejamai vienmēr, izņemot tīmekļa vietņu uzturēšanas gadījumus. Tiem, kam nepieciešamas tiesības pavairot vai pārpublicēt informāciju, jāsazinās tieši ar attiecīgo ražotāju. Jābūt pieejamai arī informācijai apmācību materiāliem, bet to var nodrošināt, izmantojot citus līdzekļus, nevis tīmekļa vietnes.

Informācija par visām transportlīdzekļa detaļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, kā norādīts ar transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN) un jebkuru citu papildu kritēriju, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai citas detaļas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remontētājiem vai tirgotājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālās iekārtas (OE) detaļas numuru, ir pieejama datu bāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.

Šajā datu bāzē iekļauj informāciju par VIN, OE detaļu numurus, OE detaļu nosaukumus, derīguma atzīmi (“derīgs no” un “derīgs līdz” datumus), uzstādīšanas atzīmes un attiecīgā gadījumā uzbūves raksturojumu.

Informāciju datu bāzē regulāri atjauno. Atjauninājumos jo īpaši ietver visus pārveidojumus, kas veikti atsevišķiem transportlīdzekļiem pēc to ražošanas, ja šāda informācija ir pieejama pilnvarotam tirgotājam.

2.2. Piekļuvi transportlīdzekļa drošības pazīmēm, ko izmanto pilnvaroti dīleri un remontdarbnīcas, neatkarīgiem uzņēmumiem nodrošina atbilstīgi drošības tehnoloģijas aizsardzībai saskaņā ar šādām prasībām:

datu apmaiņa notiek, nodrošinot datu konfidencialitāti, viengabalainību un aizsardzību pret atkārtošanu;

ii)

lieto standarta https//ssl-tls (RFC4346);

iii)

neatkarīgu uzņēmumu un ražotāju savstarpējai autentificēšanai izmanto drošības sertifikātus atbilstoši ISO 20828 standartam;

iv)

neatkarīgu uzņēmumu privāto atslēgu aizsargā ar drošu aparatūru.

Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai, kas paredzēts ar 13. panta 9. punktu, nosaka parametrus šo prasību izpildei saskaņā ar tehnikas attīstību.

Neatkarīgajam uzņēmumam šajā nolūkā jābūt apstiprinātam un pilnvarotam, pamatojoties uz dokumentiem, kas uzskatāmi pierāda, ka tas veic likumīgu saimniecisko darbību un nav bijis notiesāts par attiecīgu kriminālu darbību.

2.3. Vadības bloku pārprogrammēšanu veic saskaņā ar ISO 22900 vai SAE J2534 neatkarīgi no tipa apstiprinājuma dienas. Lai apstiprinātu ražotāja attiecīgās lietojumprogrammas un transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI), kas atbilst ISO 22900 vai SAE J2534, saderību, ražotājs piedāvā apstiprināt neatkarīgi izstrādātas VCI vai informāciju un aizdod jebkādu īpašu iekārtu, kas vajadzīga VCI ražotājam, lai tas varētu veikt šādu apstiprināšanu. Uz šādas apstiprināšanas maksu vai informāciju un iekārtu attiecas Regulas (EK) Nr. 715/2007 7. panta 1. punkta noteikumi.

2.4. Visiem ar emisiju saistītajiem kļūdu kodiem jāatbilst XI pielikuma 1. papildinājumam.

2.5. Lai piekļūtu kādai transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas neattiecas uz transportlīdzekļa drošības zonām, reģistrācijas prasībās ražotāja tīmekļa vietnes izmantošanai no neatkarīga uzņēmuma prasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama maksājuma veikšanas apstiprinājumam par attiecīgo informāciju. Attiecībā uz informāciju par piekļuvi transportlīdzekļa drošības zonām neatkarīgam uzņēmumam, lai identificētu sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, jāuzrāda sertifikāts saskaņā ar ISO 20828, un ražotājs atbild ar savu sertifikātu saskaņā ar ISO 20828, apstiprinot neatkarīgajam uzņēmumam, ka tas piekļūst paredzētā ražotāja oficiālajai tīmekļa vietnei. Abas puses reģistrē minētos darījumus, norādot attiecīgos transportlīdzekļus un tiem veiktās izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu.

2.6. Ja transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija ražotāja tīmekļa vietnē nesatur būtisko informāciju, kuras ļauj pienācīgi projektēt un ražot sistēmas, kas pielāgotas alternatīvām degvielām, tad ikvienam ieinteresētam šādu sistēmu ražotājam jābūt piekļuvei informācijai, kas pieprasīta saskaņā ar I pielikuma 3. papildinājuma 0., 2., un 3. punktu, savu pieprasījumu nododot tieši ražotājam. Kontaktinformācijai šim nolūkam jābūt skaidri norādītai ražotāja tīmekļa vietnē, un informācija jāsniedz 30 dienu laikā. Šāda informācija jānodrošina tikai attiecībā uz tādām sistēmām, kas pielāgotas alternatīvām degvielām, uz kurām attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 115 ( 29 ), vai tādiem komponentiem, kas pielāgoti alternatīvām degvielām, kas ietilpst sistēmās, uz kurām attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 115, un šo informāciju sniedz tikai pēc pieprasījuma, kurā skaidri norādīta konkrētā transportlīdzekļa tā modeļa specifikācija, par kuru prasa informāciju, un kurā īpaši apstiprināts, ka informācija vajadzīga tādas sistēmas vai komponenta izstrādei, kas pielāgots alternatīvām degvielām un uz ko attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 115.

2.7. Remonta informācijas tīmekļa vietnēs ražotāji norāda tipa apstiprinājuma numuru katram modelim.

2.8. Ražotāji nosaka saprātīgu un proporcionālu stundas, dienas, mēneša, gada un darījuma maksu par piekļuvi remonta informācijas tīmekļa vietnēm.

1. papildinājums

►(1) M3

XV PIELIKUMS

Rezervēts

▼M3

XVI PIELIKUMS

PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS IZMANTO REAĢENTU ATGĀZU PĒCAPSTRĀDES SISTĒMAI

1. Ievads

Šajā pielikumā dotas prasības transportlīdzekļiem, kuros, lai samazinātu emisijas, pēcapstrādes sistēmā izmanto reaģentu. Šajā pielikumā visas atsauces uz reaģenta tvertni saprot kā atsauces arī uz citām tilpnēm, kurās uzglabā reaģentu.

1.1.

Reaģenta tvertnes ietilpībai ir jābūt pietiekamai, lai ar pilnībā uzpildītu tvertni bez vajadzības to papildināt būtu iespējams nobraukt attālumu, kuram nepieciešams vidēji 5 pilnībā uzpildītas degvielas tvertnes, ar noteikumu, ka reaģenta tvertni var viegli uzpildīt (tas ir, bez instrumentiem un nenoņemot transportlīdzekļa iekšējo apdari. Iekšējā atloka atvēršana, lai piekļūtu reaģenta tvertnei un to uzpildītu, nav jāuzskata par iekšējās apdares noņemšanu). Ja tiek uzskatīts, ka reaģenta tvertni nav viegli uzpildīt, kā norādīts iepriekš, minimālajai reaģenta tvertnes ietilpībai ir jābūt tādai, lai varētu nobraukt attālumu, kuram nepieciešams vismaz 15 pilnībā uzpildītas degvielas tvertnes. Tomēr 3.5. punktā minētā varianta gadījumā, ja ražotājs izvēlas iestrādāt brīdinājuma sistēmu, kas ieslēdzas, kad līdz reaģenta tvertnes iztukšošanai ir palikuši vismaz 2 400 km, minētie ierobežojumi par minimālo reaģenta tvertnes ietilpību nav jāpiemēro.

1.2.	Šajā pielikumā termins “vidējais nobrauktais attālums” tiek atvasināts no attāluma, ko var nobraukt attiecīgi ar pilnu degvielas tvertni un ar reaģenta tvertni, ņemot vērā degvielas vai reaģenta patēriņu, kas noteikts 1. testa laikā.

2. Reaģenta rādītājs

2.1.	Transportlīdzekļa vadības panelī ir jābūt īpašam indikatoram, kas informē transportlīdzekļa vadītāju, tiklīdz reaģenta līmenis ir mazāks par 3.5. punktā noteiktajām robežvērtībām.

3. Vadītāja brīdināšanas sistēma

3.1.

Transportlīdzeklī ir jābūt brīdināšanas sistēmai, kas ietver vizuālu trauksmes signālu, kurš informē vadītāju, tiklīdz tiek konstatētas atkāpes no normālas reaģenta dozēšanas darbības, piemēram, ja emisijas ir pārāk augstas, reaģenta līmenis pārāk zems, reaģenta dozēšana ir pārtraukta vai reaģents neatbilst ražotāja noteiktajai kvalitātei. Brīdināšanas sistēmā var būt ietverts arī skaņas signāls vadītāja brīdināšanai.

3.2.	Brīdināšanas sistēmas intensitātei jāpastiprinās, krītoties reaģenta līmenim. Kulminācija ir tāds paziņojums vadītājam, ko nevar viegli pārtraukt vai ignorēt. Sistēmu nedrīkst būt iespējams izslēgt, kamēr reaģents nav uzpildīts.

3.3.

Vizuālais brīdinājums rāda paziņojumu par zemu reaģenta līmeni. Brīdinājums nedrīkst būt tāds pats kā brīdinājums, ko izmanto OBD vai citas motora tehniskās apkopes vajadzībām. Brīdinājumam jābūt pietiekami skaidram, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems (piemēram, “karbamīda līmenis zems”, “AdBlue līmenis zems” vai “maz reaģenta”).

3.4.

Sākumā brīdināšanas sistēmai nevajag darboties nepārtraukti, tomēr brīdinājuma signāla intensitātei jāpieaug, līdz tas kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis tuvojas punktam, kurā iedarbojas vadītāja iesaistes sistēma [sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos], kā noteikts 8. punktā. Jāparādās nepārprotamam brīdinājumam (piemēram, “uzpildīt karbamīdu”, “uzpildīt AdBlue” vai “uzpildīt reaģentu”). Nepārtraukto brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus, ar drošību saistītus paziņojumus.

3.5.

Brīdināšanas sistēma ieslēdzas, kad tvertnē reaģenta daudzums ir atlicis vismaz 2 400 km nobraukšanai, vai pēc ražotāja izvēles, vēlākais, kad reaģenta līmenis tvertnē ir sasniedzis kādu no šiem līmeņiem:

reaģenta līmenis ir pietiekams, lai nobrauktu attālumu, kas ir 150 % no vidējā ar pilnu degvielas tvertni nobrauktā attāluma; vai

10 % no reaģenta tvertnes ietilpības,

atkarībā no tā, kurš gadījums iestājas ātrāk.

4. Nepareiza reaģenta noteikšana

4.1.	Transportlīdzeklī jābūt veidam, kā noteikt, ka transportlīdzeklī ir reaģents, kas atbilst īpašībām, kuras noteicis ražotājs un kuras reģistrētas I pielikuma 3. papildinājumā.

4.2.

Ja reaģents uzglabāšanas tvertnē neatbilst ražotāja noteiktajām obligātajām prasībām, tiek iedarbināta 3. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma un parādās paziņojums ar attiecīgu brīdinājumu (piemēram, “konstatēts nepareizs karbamīds”, “konstatēts nepareizs AdBlue” vai “konstatēts nepareizs reaģents”). Ja reaģenta kvalitāte netiek labota 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par vadītāja iesaistes sistēmu.

5. Reaģenta patēriņa pārraudzība

5.1.	Transportlīdzeklī jābūt veidam, kā noteikt reaģenta patēriņu un nodrošināt iespēju nolasīt informāciju par patēriņu ar iekārtu, kas neatrodas transportlīdzeklī.

5.2.	Pieeja datiem par motora sistēmas vidējo reaģenta patēriņu un vidējo nepieciešamo reaģenta patēriņu jānodrošina ar standarta diagnostikas savienotāja sērijveida pieslēgvietu. Datiem jābūt pieejamiem par iepriekš nobrauktiem 2 400 km transportlīdzekļa ekspluatācijas periodā.

5.3.	Lai pārraudzītu reaģenta patēriņu, ir jāuzrauga vismaz šādi transportlīdzekļa parametri: a) reaģenta līmenis transportlīdzekļa reaģenta uzglabāšanas tvertnē; un b) reaģenta plūsma vai iesmidzināšana cik vien tehniski iespējams tuvu vietai, kur to iesmidzina izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā.

5.4.

Ja novirze starp motora sistēmas vidējo reaģenta patēriņu un vidējo nepieciešamo reaģenta patēriņu 30 minūšu transportlīdzekļa darbības laikā pārsniedz 50 %, iedarbojas 3. iedaļā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma, parādot paziņojumu ar atbilstīgu brīdinājumu (piem., “karbamīda dozēšanas darbības traucējums”, “AdBlue dozēšanas darbības traucējums” vai “reaģenta dozēšanas darbības traucējums”). Ja reaģenta patēriņš netiek labots 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par vadītāja iesaistes sistēmu.

5.5.

Gadījumā, kad reaģenta dozēšanas darbība tiek pārtraukta, jāiedarbojas 3. punktā minētajai vadītāja brīdināšanas sistēmai, kas parāda paziņojumu ar attiecīgu brīdinājumu. Ja motora sistēma ir pārtraukusi reaģenta dozēšanu, jo transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka transportlīdzekļa emisiju rādītāju dēļ reaģenta dozēšana nav nepieciešama, var izlaist 3. punktā minētās brīdināšanas sistēmas iedarbināšanu, ar noteikumu, ka ražotājs ir skaidri informējis apstiprinātāju iestādi, kad šādi ekspluatācijas apstākļi ir piemērojami. Ja reaģenta dozēšana netiek labota 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par vadītāja iesaistes sistēmu.

6. NOx emisiju pārraudzība

6.1.	Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētajām pārraudzības prasībām ražotāji var izmantot izplūdes gāzu devējus tieši, lai konstatētu pārmērīgu NOx līmeni izplūdes gāzē.

6.2.

Ražotājam uzskatāmi jāpierāda, ka 4.2., 5.4. vai 5.5. punktā minēto situāciju gadījumā 6.1. punktā minēto sensoru un jebkuru citu transportlīdzeklī uzstādīto sensoru izmantošana aktivizē 3. punktā minēto vadītāja brīdināšanas sistēmu un displejā parādās attiecīgs brīdinājums (piemēram, “pārāk augstas emisijas — pārbaudiet karbamīdu”, “pārāk augstas emisijas — pārbaudiet AdBlue”, “pārāk augstas emisijas — pārbaudiet reaģentu”), kā arī aktivizē vadītāja iesaistes sistēmu, kā minēts 8.3. punktā.

Saistībā ar šo punktu uzskatāms, ka šādas situācijas ir radušās, ja tiek pārsniegtas XI pieteikuma 2.3. punkta tabulās sniegtās piemērojamās NOx OBD robežvērtības.

NOx emisijas testu laikā, kad tiek noteikta atbilstība šīm prasībām, nedrīkst pārsniegt OBD robežvērtības par vairāk nekā 20 %.

7. Kā uzglabājama informācija par kļūdām

7.1.

Ja atsauce ir uz šo punktu, uzglabā neizdzēšamu parametru identifikatoru (PID), kas raksturo iemeslus iesaistes sistēmas iedarbināšanai un uzrāda attālumu, kādu transportlīdzeklis nobraucis ar iedarbinātu šo sistēmu. Transportlīdzeklī jāglabā PID informācija vismaz 800 dienas vai kamēr transportlīdzeklis nobraucis 30 000 km. Piekļuvi PID pēc vispārējas skenēšanas ierīces pieprasījuma nodrošina, izmantojot standarta diagnostikas savienotāja sērijveida pieslēgvietu saskaņā ar XI pielikuma 1. papildinājuma 2.3. punkta nosacījumiem. Informācijai, kas tiek uzglabāta PID, jābūt saistītai ar kopējo transportlīdzekļa darbības laiku, kurā tā notikusi, ar precizitāti ne mazāk kā 300 dienas vai 10 000 km.

7.2.	Uz reaģenta dozēšanas sistēmas darbības traucējumiem, kas saistīti ar tehnisku defektu (piemēram, mehānisku vai elektrības kļūdu), attiecas OBD prasības, kas noteiktas XI pielikumā.

8. Vadītāja iesaistes sistēma

8.1.	Lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis visu laiku tiek darbināts ar funkcionējošu emisiju kontroles sistēmu, transportlīdzeklī jābūt vadītāja iesaistes sistēmai. Iesaistes sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekli nevar darbināt ar tukšu reaģenta tvertni.

8.2.

Vadītāja iesaistes sistēma tiek aktivēta, vēlākais, kad reaģenta līmenis tvertnē ir šāds:

ja brīdināšanas sistēma tika aktivēta brīdī, kad ar tvertnē atlikušo reaģentu var provizoriski nobraukt 2 400 km, reaģenta līmenis tvertnē ir pietiekams, lai nobrauktu attālumu, ko vidēji var nobraukt ar pilnu degvielas tvertni;

ja brīdināšanas sistēma tika aktivēta brīdī, kad reaģenta līmenis ir tāds, kā norādīts 3.5. punkta a) apakšpunktā, reaģenta līmenis tvertnē ir pietiekams, lai nobrauktu 75 % no attāluma, ko vidēji var nobraukt ar pilnu degvielas tvertni; vai

ja brīdināšanas sistēma tika aktivēta brīdī, kad reaģenta līmenis ir tāds, kā norādīts 3.5. punkta b) apakšpunktā, 5 % no reaģenta tvertnes ietilpības;

ja brīdināšanas sistēma tika aktivēta brīdī, pirms ir sasniegts 3.5. punkta a) un b) apakšpunktā norādītais reaģenta līmenis, bet ar atlikušo reaģentu var nobraukt mazāk par 2 400 km, līmenis, kas norādīts šā punkta b) vai c) apakšpunktā, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

Ja izmanto 6.1. punktā norādīto alternatīvo iespēju, sistēma aktivējas, tiklīdz ir radušās 4. vai 5. punktā minētās neatbilstības vai 6.2. punktā minētās NOx līmeņa neatbilstības.

Konstatējot tukšu reaģenta tvertni un 4., 5. vai 6. punktā minētās neatbilstības, īstenojas 7. punktā minētās prasības par to, kā uzglabājama informācija par kļūdām.

8.3.

Ražotājs izvēlas, kāda tipa vadītāja iesaistes sistēmu uzstādīt. Iespējamie sistēmas varianti aprakstīti 8.3.1., 8.3.2., 8.3.3. un 8.3.4. punktā.

8.3.1.

Pieeja “pēc noteikta skaita reižu motoru vairs nevar iedarbināt” ļauj piemērot skaitīšanu atkārtotai iedarbināšanai vai atlikušajam attālumam pēc tam, kad iedarbojusies vadītāja iesaistes sistēma. Motora iedarbināšanu, ko izraisa transportlīdzekļa kontroles sistēma, piemēram, palaišanas-apturēšanas sistēmas, skaitīšanā neietver.

8.3.1.1.

Ja brīdināšanas sistēma tika aktivēta brīdī, kad ar tvertnē atlikušo reaģentu var provizoriski nobraukt vismaz 2 400 km, vai ja ir radušās 4. vai 5. punktā minētās neatbilstības vai 6.2. punktā minētās NOx līmeņa neatbilstības, jānodrošina, ka motoru vairs nevar iedarbināt, tiklīdz transportlīdzeklis ir nobraucis attālumu, ko provizoriski var vidēji nobraukt ar pilnu degvielas tvertni kopš vadītāja iesaistes sistēmas aktivēšanās.

8.3.1.2.

Ja vadītāja iesaistes sistēma tika aktivēta brīdī, kad reaģenta līmenis ir tāds, kā norādīts 8.2. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina, ka motoru vairs nevar iedarbināt, tiklīdz transportlīdzeklis ir nobraucis 75 % no attāluma, ko vidēji var nobraukt ar pilnu degvielas tvertni kopš vadītāja iesaistes sistēmas aktivēšanās.

8.3.1.3.

Ja vadītāja iesaistes sistēma tika aktivēta brīdī, kad reaģenta līmenis ir tāds, kā norādīts 8.2. punkta c) apakšpunktā, jānodrošina, ka motoru vairs nevar iedarbināt, tiklīdz transportlīdzeklis ir nobraucis attālumu, ko vidēji var nobraukt ar reaģenta tvertnes piepildījumu 5 % apmērā no tās ietilpības kopš vadītāja iesaistes sistēmas aktivēšanās.

8.3.1.4.

Turklāt jānodrošina, ka motoru vairs nevar iedarbināt, tiklīdz reaģenta tvertne ir tukša, ja šāda situācija rodas ātrāk nekā 8.3.1.1., 8.3.1.2. vai 8.3.1.3. punktā minētajās situācijās.

8.3.2.

Sistēmas “iedarbināšana nav iespējama pēc degvielas uzpildes” rezultātā transportlīdzekli nevar iedarbināt pēc degvielas uzpildīšanas, ja ir iedarbojusies vadītāja iesaistes sistēma.

8.3.3.

Pieeja “degvielas uzpildes bloķēšana” neļauj transportlīdzeklim uzpildīt degvielu, jo noslēdz degvielas uzpildes sistēmu pēc tam, kad ir iedarbojusies vadītāja iesaistes sistēma. Bloķēšanas sistēmai jābūt pietiekami spēcīgai, lai ar to nevarētu veikt nesankcionētas manipulācijas.

8.3.4.

Pieeja “veiktspējas ierobežošana” ierobežo transportlīdzekļa ātrumu pēc tam, kad iedarbojas vadītāja iesaistes sistēma. Ātruma ierobežošanas līmenim jābūt tādam, ka vadītājs to ievēro, un ievērojami samazina transportlīdzekļa maksimālo ātrumu. Šie ierobežojumi stājas spēkā pakāpeniski vai pēc motora iedarbināšanas. Īsi pirms tam, kad motora iedarbināšana tiek bloķēta, transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

8.3.4.1.

8.3.4.2.

8.3.4.3.

8.3.4.4.

Turklāt jānodrošina, ka motoru vairs nevar iedarbināt, tiklīdz reaģenta tvertne ir tukša, ja šāda situācija rodas ātrāk nekā 8.3.4.1., 8.3.4.2. vai 8.3.4.3. punktā minētajās situācijās.

8.4.

Tiklīdz vadītāja iesaistes sistēma ir bloķējusi motora iedarbināšanu, to var deaktivēt tikai tad, kad ir novērstas 4., 5. vai 6. punktā minētās neatbilstības vai kad reaģents transportlīdzeklī ir iepildīts tādā daudzumā, ka tiek izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem:

reaģenta līmenis ir pietiekams, lai nobrauktu attālumu, kas ir 150 % no vidējā ar pilnu degvielas tvertni nobrauktā attāluma; vai

vismaz 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības.

Kad ir veikts remonts kļūdas labošanai, ja saskaņā ar 7.2. punktu iedarbojusies OBD sistēma, vadītāja iesaistes sistēmu var atkārtoti iedarbināt caur OBD sērijveida pieslēgvietu (piemēram, izmantojot vispārēju skenēšanas ierīci), tādējādi ļaujot transportlīdzekli atkārtoti iedarbināt pašdiagnostikas nolūkā. Transportlīdzekli darbina ne vairāk kā 50 km, lai ļautu novērtēt remonta rezultātus. Vadītāja iesaistes sistēmu pilnībā atkārtoti iedarbina, ja pēc šīs novērtēšanas kļūda nepazūd.

8.5.	Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas minēta 3. punktā, parāda paziņojumu, skaidri norādot: a) atlikušo atkārtoto iedarbināšanu skaitu un/vai atlikušo attālumu; un b) kādos apstākļos transportlīdzekli var atkārtoti iedarbināt.

8.6.	Vadītāja iesaistes sistēma izslēdzas, kad vairs nepastāv tās aktivēšanās apstākļi. Vadītāja iesaistes sistēma neizslēdzas automātiski, ja nav novērsts tās iedarbināšanas cēlonis.

8.7.	Apstiprināšanas laikā tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz detalizētu rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas vadītāja iesaistes sistēmas darbības īpašības.

8.8.	Pieteikumā tipa apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem ražotājs parāda, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un vadītāja iesaistes sistēma.

9. Informācijas sniegšanas prasības

9.1.

Ražotājs jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem sniedz skaidru rakstisku informāciju par emisijas kontroles sistēmu. Šajā informācijā norāda, ka tad, ja transportlīdzekļa emisijas kontroles sistēma nedarbojas pareizi, vadītāju par attiecīgo problēmu informēs vadītāja brīdināšanas sistēma un ka vadītāja iesaistes sistēma attiecīgi neļaus iedarbināt transportlīdzekli.

9.2.	Norādījumos iekļauj prasības par transportlīdzekļu atbilstīgu izmantošanu un tehnisko apkopi, tostarp par patērējamo reaģentu atbilstīgu izmantošanu.

9.3.

Norādījumos precizē, vai transportlīdzekļa vadītājam patērējamie reaģenti jāuzpilda starplaikos starp parastajām tehniskajām apkopēm. Norāda, kā transportlīdzekļa vadītājam būtu jāuzpilda reaģenta tvertne. Informācijā norāda arī reaģenta iespējamo patēriņu attiecīgajam transportlīdzekļa tipam un to, cik bieži reaģents papildināms.

9.4.	Norādījumos precizē, ka izmantošanai un uzpildei nepieciešams reaģents, kas atbilst pareizajām specifikācijām, un ka tas ir obligāts, lai transportlīdzeklis atbilstu atbilstības sertifikātam, kas izdots šim transportlīdzekļa tipam.

9.5.	Norādījumos arī ietver norādi, ka lietot transportlīdzekli bez reaģenta, ja tas nepieciešams emisiju samazināšanai, var būt noziedzīgs nodarījums.

9.6.	Norādījumos paskaidro, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un vadītāja iesaistes sistēma. Turklāt paskaidro, kādas ir sekas, ja tiek ignorēta brīdināšanas sistēma un netiek iepildīts reaģents.

10. Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbības nosacījumi

Ražotāji nodrošina, ka emisiju kontroles sistēma saglabā emisiju kontroles funkciju visos apkārtējās vides apstākļos, īpaši zemā vides temperatūrā. Cita starpā tas nozīmē veikt pasākumus, lai nepieļautu reaģenta pilnīgu sasalšanu stāvēšanas laikā līdz 7 dienām 258 K (– 15 °C) temperatūrā, reaģenta tvertnei esot uzpildītai par 50 %. Ja reaģents ir sasalis, ražotājs nodrošina, ka reaģents sašķidrinās un ir gatavs lietošanai 20 minūšu laikā pēc transportlīdzekļa iedarbināšanas 258 K (– 15 °C) temperatūrā, ko mēra reaģenta tvertnē.

▼B

XVII PIELIKUMS

REGULAS (EK) Nr. 692/2008 GROZĪJUMI

1. Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 3. papildinājumu groza šādi.

Papildinājuma 3.–3.1.1. punktu groza šādi:

“3. VILCES ENERĢIJAS PĀRVEIDOTĀJS (k)

3.1. Vilces enerģijas pārveidotāja(-u) ražotājs: …

3.1.1. Ražotāja kods (kā norādīts uz vilces enerģijas pārveidotāja vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem): …”

Papildinājuma 3.2.1.8. punktu groza šādi:

“3.2.1.8. Dzinēja nominālā jauda (n): … kW pie … min–1 (ražotāja deklarēta vērtība)”

Papildinājuma 3.2.2.2. punktu pārnumurē par 3.2.2.1.1. punktu, un tā formulējums ir šāds:

“3.2.2.1.1. RON, bezsvina degviela: …”

Papildinājuma 3.2.4.2.1. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.1. Sistēmas apraksts (akumulējošā degvielas sistēma/sūkņi-sprauslas/sadales sūknis u.c.): …”

Papildinājuma 3.2.4.2.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.3. Augstspiediena/padeves sūknis”

Papildinājuma 3.2.4.2.4. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.4. Dzinēja apgriezienu ierobežošanas vadība”

Papildinājuma 3.2.4.2.9.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.9.3. Sistēmas apraksts”

Papildinājuma 3.2.4.2.9.3.6. – 3.2.4.2.9.3.8. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.9.3.6. Ūdens temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.7. Gaisa temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.8. Gaisa spiediena sensora marka un tips vai darbības princips: …”

Papildinājuma 3.2.4.3.4.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.4.3. Gaisa plūsmas sensora marka un tips vai darbības princips: …”

Papildinājuma 3.2.4.3.4.9. – 3.2.4.3.4.11. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.4.9. Ūdens temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.10. Gaisa temperatūras sensora marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.11. Gaisa spiediena sensora marka un tips vai darbības princips: …”

Papildinājuma 3.2.4.3.5. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.5. Iesmidzinātāji”

Papildinājuma 3.2.12.2. – 3.2.12.2.1. punktu groza šādi:

“3.2.12.2. Piesārņojuma kontroles iekārtas (ja nav ietvertas citos punktos)

3.2.12.2.1. Katalītiskais neitralizators”

Papildinājuma 3.2.12.2.1.11. – 3.2.12.2.1.11.10 punktu svītro.

Papildinājuma 3.2.12.2.2. – 3.2.12.2.2.5. punktu svītro un aizstāj ar šādiem:

“3.2.12.2.2. Sensori

3.2.12.2.2.1. Skābekļa zonde: ir/nav (1)

3.2.12.2.2.1.1. Marka: …

3.2.12.2.2.1.2. Atrašanās vieta: …

3.2.12.2.2.1.3. Kontroles diapazons: …

3.2.12.2.2.1.4. Tips vai darbības princips: …

3.2.12.2.2.1.5. Detaļas identifikācijas numurs: …”

Papildinājuma 3.2.12.2.4.1. – 3.2.12.2.4.2. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.4.1. Raksturlielumi (marka, tips, plūsma, augstspiediens / zemspiediens / kombinēts spiediens u.c.): …

3.2.12.2.4.2. Ūdensdzeses sistēma (jānorāda katrai EGR sistēmai, piem., zemspiediena / augstspiediena / kombinēta spiediena: ir/nav (1)”

Papildinājuma 3.2.12.2.5. – 3.2.12.2.5.6. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma (tikai benzīna un etanola dzinējiem): ir/nav (1)

3.2.12.2.5.1. Ierīču sīks apraksts: …

3.2.12.2.5.2. Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmas rasējums: …

3.2.12.2.5.3. Aktīvās ogles kārbas rasējums: …

3.2.12.2.5.4. Sausas ogles masa: … g

3.2.12.2.5.5. Degvielas tvertnes shematisks rasējums, norādot ietilpību un materiālu (tikai benzīna un etanola dzinējiem): …

3.2.12.2.5.6. Siltumekrāna starp tvertni un izplūdes sistēmu apraksts un shēma: …”

Papildinājuma 3.2.12.2.6.4. – 3.2.12.2.6.4.4. punktu svītro.

Papildinājuma 3.2.12.2.6.5. un 3.2.12.2.6.6. punktu pārnumurē šādi:

“3.2.12.2.6.4. Cietdaļiņu filtra marka: …

3.2.12.2.6.5. Detaļas identifikācijas numurs: …”

Papildinājuma 3.2.12.2.8. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.8. Cita sistēma: …”

Papildinājumā iekļauj šādus 3.2.12.2.10. – 3.2.12.2.11.8. jaunus punktus:

“3.2.12.2.10. Periodiski reģenerējama sistēma: (sniegt turpmāk prasīto informāciju par katru atsevišķo vienību)

3.2.12.2.10.1. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.10.2. 1. tipa darbības ciklu skaits vai ekvivalenti dzinēja testa izmēģinājuma stenda cikli, starp diviem cikliem, kad ir reģenerējošās fāzes, apstākļos, kas ekvivalenti 1. tipa testam (attālums “D” Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. apakšpielikuma 1. papildinājuma A6.App1/1. attēlā vai ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 13. pielikuma A13/1. attēlā (pēc nepieciešamības)): …

3.2.12.2.10.2.1. Piemērojamais 1. tipa cikls: (norādīt piemērojamo procedūru: XXI pielikums, 4. apakšpielikums vai ANO EEK Noteikumi Nr. 83): …

3.2.12.2.10.3. Tās metodes apraksts, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem cikliem, kad norisinās reģeneratīvās fāzes: …

3.2.12.2.10.4. Parametri, lai noteiktu nepieciešamo noslodzes līmeni, kas nepieciešams, lai sāktos reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

3.2.12.2.10.5. Tās metodes apraksts, ko izmanto sistēmas slogošanai testa procedūrā, kas aprakstīta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3.1. punktā: …

3.2.12.2.11. Katalītiskā neitralizatora sistēmas, kurās izmanto patērējamus reaģentus (sniegt turpmāk prasīto informāciju par katru atsevišķo vienību) ir/nav (1)

3.2.12.2.11.1. Nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija: …

3.2.12.2.11.2. Reaģenta normālās darba temperatūras diapazons: …

3.2.12.2.11.3. Starptautiskais standarts: …

3.2.12.2.11.4. Reaģenta atkārtotas iepildīšanas biežums: pastāvīgi/pie apkopes (attiecīgā gadījumā):

3.2.12.2.11.5. Reaģenta indikators: (apraksts un atrašanās vieta)

3.2.12.2.11.6. Reaģenta tvertne

3.2.12.2.11.6.1. Ietilpība: …

3.2.12.2.11.6.2. Apsildes sistēma: ir/nav (1)

3.2.12.2.11.6.2.1. Apraksts vai rasējums

3.2.12.2.11.7. Reaģenta vadības bloks: ir/nav (1)

3.2.12.2.11.7.1. Marka: …

3.2.12.2.11.7.2. Tips: …

3.2.12.2.11.8. Reaģenta iesmidzinātājs (marka, tips un atrašanās vieta): …”

Papildinājuma 3.2.15.1. punktu groza šādi:

“3.2.15.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.)”

Papildinājuma 3.2.16.1. punktu groza šādi:

“3.2.16.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.)”

Papildinājuma 3.3. punktu groza šādi:

“3.3. Elektriskā mašīna”

Papildinājuma 3.3.2. punktu groza šādi:

“3.3.2. REESS”

Papildinājuma 3.4. punktu groza šādi:

“3.4. Vilces enerģijas pārveidotāju kombinācijas”

Papildinājuma 3.4.4. punktu groza šādi:

“3.4.4. Enerģijas akumulēšanas ierīces apraksts: (REESS, kondensators, spararats/ģenerators)”

aa)

Papildinājuma 3.4.4.5. punktu groza šādi:

“3.4.4.5. Enerģija: … (REESS vajadzībām : spriegums un ietilpība ampērstundās 2 stundās, kondensatoram: J, …)”

bb)

Papildinājuma 3.4.5. punktu groza šādi:

“3.4.5. Elektriskā mašīna (aprakstīt katru elektriskās mašīnas tipu atsevišķi)”

cc)

Papildinājuma 3.5. punktu groza šādi:

“3.5. Ražotāja deklarētās vērtības CO2 emisiju/degvielas patēriņa/elektroenerģijas patēriņa/pilnuzlādes nobraukuma noteikšanai un sīka informācija par ekoinovācijām (attiecīgā gadījumā)(o)”

dd)

Papildinājuma 4.4. punktu groza šādi:

“4.4. Sajūgs(-i)”

ee)

Papildinājuma 4.6. punktu groza šādi:

“4.6. Pārnesumu skaitļi

Pārnesums	Pārnesumkārbas iekšējie pārnesuma skaitļi (dzinēja un pārnesumkārbas izejas vārpstas apgriezienu attiecība)	Galvenā pārvada pārnesuma skaitlis(-ļi) (pārnesumkārbas izejas vārpstu un dzenamā riteņa apgriezienu pārnesuma skaitlis)	Kopējie pārnesuma skaitļi
Maksimālais variatoram
1
2
3
…
Minimālais variatoram”

ff)

Papildinājuma 6.6. – 6.6.3. punktu groza šādi:

“6.6. Riepas un riteņi

6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as)

6.6.1.1. Asis

6.6.1.1.1. 1. ass: …

6.6.1.1.1.1. Riepas izmēra apzīmējums

6.6.1.1.2. 2. ass: …

6.6.1.1.2.1. Riepas izmēra apzīmējums

utt.

6.6.2. Rites rādiusa augšējā un apakšējā robeža

6.6.2.1. 1. ass: …

6.6.2.2. 2. ass: …

utt.

6.6.3. Transportlīdzekļa ražotāja ieteiktais spiediens riepā(-ās) … kPa”

gg)

Papildinājuma 9.1. punktu groza šādi:

“9.1. Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …”

2. Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā rindas ZD – ZL un ZX – ZY groza šādi:

“ZD	Euro 6c	Euro 6-2	M, N1, I klase	PI, CI			31.8.2018.
ZE	Euro 6c	Euro 6-2	N1, II klase	PI, CI			31.8.2019.
ZF	Euro 6c	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2019.
ZG	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	M, N1, I klase	PI, CI			31.8.2018.
ZH	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	N1, II klase	PI, CI			31.8.2019.
ZI	Euro 6d-TEMP	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2019.
ZJ	Euro 6d	Euro 6-2	M, N1, I klase	PI, CI			31.8.2018.
ZK	Euro 6d	Euro 6-2	N1, II klase	PI, CI			31.8.2019.
ZL	Euro 6d	Euro 6-2	N1 III klase, N2	PI, CI			31.8.2019
ZX	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi	Pilnībā elektriski (ar akumulatoru)	1.9.2009.	1.1.2011.	31.8.2019.
ZY	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi	Pilnībā elektriski (ar akumulatoru)	1.9.2009.	1.1.2011.	31.8.2019.
ZZ	n. p.	n. p.	Visi transportlīdzekļi, kas izmanto sertifikātus saskaņā ar I pielikuma 2.1.1. punktu	PI, CI	1.9.2009.	1.1.2011.	31.8.2019.”

XVIII PIELIKUMS

SPECIĀLIE NOTEIKUMI PAR DIREKTĪVAS 2007/46/EK I, II, III, VIII un IX PIELIKUMU

Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma grozījumi

(1) Direktīvas 2007/46/EEK I pielikumu groza šādi.

pielikuma 2.6.1. punktu groza šādi:

“2.6.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa sakabes punktā:

minimālā un maksimālā masa katram variantam: …

katras versijas masa (jāiesniedz matrica): …”

pielikuma 3.–3.1.1. punktu groza šādi:

“3. PIEDZIŅAS ENERĢIJAS KONVERTORS (k)

3.1. Piedziņas enerģijas konvertora(-u) ražotājs: …

3.1.1. Ražotāja kods (kā norādīts uz piedziņas enerģijas konvertora vai citi identifikācijas līdzekļi): …”

pielikuma 3.2.1.8. punktu groza šādi:

“3.2.1.8. Dzinēja nominālā jauda (n): … kW, pie … min–1 (ražotāja paziņota vērtība)”

pievieno šādu jaunu 3.2.2.1.1. punktu:

“3.2.2.1.1. RON, bez svina: …”

pielikuma 3.2.4.2.1. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.1. Sistēmas apraksts (akumulējošā degvielas sistēma/sūknis-sprausla /sadales sūknis utt …”

pielikuma 3.2.4.2.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.3. Iesmidzināšanas/padeves sūknis”

ielikuma 3.2.4.2.4. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.4. Dzinēja apgriezienu ierobežošanas kontrole”

pielikuma 3.2.4.2.9.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.9.3. Sistēmas apraksts”

ievieno šādu jaunu 3.2.4.2.9.3.1.1. punktu:

“3.2.4.2.9.3.1.1. ECU programmatūras versija: …”

pielikuma 3.2.4.2.9.3.6.–3.2.4.2.9.3.8. punktu groza šādi:

“3.2.4.2.9.3.6. Ūdens temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.7. Gaisa temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.2.9.3.8. Gaisa spiediena devēja marka un tips vai darbības princips: …”

pievieno šādu jaunu 3.2.4.3.4.1.1. punktu:

“3.2.4.3.4.1.1. ECU programmatūras versija: …”

pielikuma 3.2.4.3.4.3. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.4.3. Gaisa plūsmas devēja marka un tips vai darbības princips: …”

pielikuma 3.2.4.3.4.9.–3.2.4.3.4.11. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.4.9. Ūdens temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.10. Gaisa temperatūras devēja marka un tips vai darbības princips: …

3.2.4.3.4.11. Gaisa spiediena devēja marka un tips vai darbības princips: …”

pielikuma 3.2.4.3.5. punktu groza šādi:

“3.2.4.3.5. Sprauslas”

pievieno šādu jaunu 3.2.4.4.2. un 3.2.4.4.3. punktu:

“3.2.4.4.2. Marka(-s): …

3.2.4.4.3. Tips(-i): …”

pielikuma 3.2.12.2.–3.2.12.2.1. punktu groza šādi:

“3.2.12.2. Piesārņojuma kontrolierīces (ja tās nav ietvertas citos punktos)

3.2.12.2.1. Katalītiskie neitralizatori”

pielikuma 3.2.12.2.1.11.–3.2.12.2.1.11.10. punktu svītro un aizstāj ar šādu jaunu punktu:

“3.2.12.2.1.11. Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons: … °C”

pielikuma 3.2.12.2.2.–3.2.12.2.2.5. punktu svītro un aizstāj ar šādu:

“3.2.12.2.2. Devēji

3.2.12.2.2.1. Skābekļa devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.1.1. Marka: …

3.2.12.2.2.1.2. Atrašanās vieta: …

3.2.12.2.2.1.3. Kontroles diapazons: …

3.2.12.2.2.1.4. Tips vai darbības princips: …

3.2.12.2.2.1.5. Identificējošs daļas numurs: …

3.2.12.2.2.2. NOx devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.2.1. Marka: …

3.2.12.2.2.2.2. Tips: …

3.2.12.2.2.2.3. Atrašanās vieta: …

3.2.12.2.2.3. Makrodaļiņu devējs: jā/nē (1)

3.2.12.2.2.3.1. Marka: …

3.2.12.2.2.3.2. Tips: …

3.2.12.2.2.3.3. Atrašanās vieta: …”

pielikuma 3.2.12.2.4.1.–3.2.12.2.4.2. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.4.1. Raksturlielumi (marka, tips, plūsma, augsts spiediens/zems spiediens/apvienots spiediens utt.): …

3.2.12.2.4.2. Ūdens dzesēšanas sistēma (jānorāda katrai EGR sistēmai, piemēram, augsts spiediens/zems spiediens/apvienots spiediens): jā/nē (1)”

pielikuma 3.2.12.2.5.–3.2.12.2.5.6. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma (tikai benzīna un etanola dzinējiem): jā/nē (1)

3.2.12.2.5.1. Detalizēts ierīču apraksts: …

3.2.12.2.5.2. Iztvaikošanas kontroles sistēmas rasējums: …

3.2.12.2.5.3. Oglekļa kārbas rasējums: …

3.2.12.2.5.4. Sausas ogles masa: … g

3.2.12.2.5.5. Shematisks degvielas tvertnes rasējums ar tilpuma un materiāla rādītājiem (tikai benzīna un etanola dzinējiem): …

3.2.12.2.5.6. Starp tvertni un izplūdes sistēmu novietotā siltuma ekrāna rasējums: …”

pielikuma 3.2.12.2.6.4.–3.2.12.2.6.4.4. punktu svītro.

pielikuma 3.2.12.2.6.5. un 3.2.12.2.6.6. punktu pārnumurē šādi:

“3.2.12.2.6.4. Makrodaļiņu filtra marka: …

3.2.12.2.6.5. Identifikācijas daļas numurs: …”

pielikuma 3.2.12.2.7.–3.2.12.2.7.0.6. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.7. Iebūvētā diagnostikas (OBD) sistēma: jā/nē (1): …

3.2.12.2.7.0.1. (vienīgi Euro VI) OBD dzinēja saimju skaits dzinēju saimē

3.2.12.2.7.0.2. (vienīgi Euro VI) OBD dzinēja saimju saraksts (pēc nepieciešamības)

3.2.12.2.7.0.3. (vienīgi Euro VI) Tās OBD dzinēja saimes numurs, kurai pieder cilmes dzinējs/dzinēja saimes loceklis: …

3.2.12.2.7.0.4. (vienīgi Euro VI) Ražotāja atsauces OBD dokumentācijā, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā un kas noteiktas šīs regulas X pielikumā OBD sistēmas apstiprināšanai

3.2.12.2.7.0.5. (vienīgi Euro VI) Nepieciešamības gadījumā ražotāja atsauce dokumentācijā ar OBD aprīkotas dzinēja sistēmas uzstādīšanai transportlīdzeklī

3.2.12.2.7.0.6. (vienīgi Euro VI) Nepieciešamības gadījumā ražotāja atsauce dokumentācijas paketē, kas saistīta ar apstiprināta dzinēja OBD sistēmas uzstādīšanu transportlīdzeklī”

pielikuma 3.2.12.2.7.6.4.1. punktā virsrakstu “Vieglie automobiļi” aizstāj ar “Vieglie transportlīdzekļi”

pielikuma 3.2.12.2.8. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.8. Cita sistēma: …”

pievieno šādu jaunu 3.2.12.2.8.2.3.–3.2.12.2.8.2.5. punktu:

“3.2.12.2.8.2.3. Sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, tips: dzinējs netiek atkārtoti iedarbināts pēc atpakaļskaitīšanas/iedarbināšana nav iespējama pēc degvielas uzpildes/degvielas uzpildes bloķēšana/veiktspējas ierobežošana

3.2.12.2.8.2.4. Sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, apraksts

3.2.12.2.8.2.5. Līdzvērtīgs transportlīdzekļa vidējam braukšanas diapazonam ar pilnu degvielas tvertni: … km”

aa)

pievieno šādu jaunu 3.2.12.2.8.4. punktu:

“3.2.12.2.8.4. (vienīgi Euro VI) OBD dzinēja saimju saraksts (pēc nepieciešamības): …”

bb)

pievieno šādu jaunu 3.2.12.2.10.–3.2.12.2.11.8. punktu:

“3.2.12.2.10. Periodiski reģenerējama sistēma: (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību)

3.2.12.2.10.1. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

3.2.12.2.10.2. 1. tipa darbības ciklu skaits vai līdzvērtīga dzinēja testa izmēģinājuma stenda cikli starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas līdzvērtīgi 1. tipa testam (attālums “D” Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1. papildinājuma A6.App1/1. attēlā vai ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma A13/1. attēlā (atkarībā no gadījuma)): …

3.2.12.2.10.2.1. Piemērojamais 1. tipa cikls (norādīt piemērojamo procedūru: ANO EEK Noteikumu Nr. 83 XXI pielikuma 4. papildpielikums): …

3.2.12.2.10.3. Apraksts par metodi, ar kuru nosaka ciklu skaitu starp diviem cikliem, kuros notiek reģenerācijas posmi: …

3.2.12.2.10.4. Parametri lādēšanas līmeņa noteikšanai, kāds nepieciešams, lai notiktu reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

3.2.12.2.10.5. Apraksts par metodi, kuru izmanto sistēmas lādēšanai testa procedūrā, kas aprakstīta ANO EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3.1. punktā: …

3.2.12.2.11. Katalītiskā neitralizatora sistēmas, kas izmanto patērējamos reaģentus (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību) jā/nē (1)

3.2.12.2.11.1. Nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija: …

3.2.12.2.11.2. Reaģenta normālās darbības temperatūras diapazons: …

3.2.12.2.11.3. Starptautiskais standarts: …

3.2.12.2.11.4. Reaģenta iepildīšanas biežums: nepārtraukti/apkope (attiecīgā gadījumā)

3.2.12.2.11.5. Reaģenta indikators (apraksts un atrašanās vieta): …

3.2.12.2.11.6. Reaģenta tvertne

3.2.12.2.11.6.1. Tilpums: …

3.2.12.2.11.6.2. Apsildes sistēma: jā/nē

3.2.12.2.11.6.2.1. Apraksts vai rasējums: …

3.2.12.2.11.7. Reaģenta vadības bloks: jā/nē (1)

3.2.12.2.11.7.1. Marka: …

3.2.12.2.11.7.2. Tips: …

3.2.12.2.11.8. Reaģenta iesmidzinātājs (markas tips un atrašanās vieta): …”

cc)

pielikuma 3.2.15.1. punktu groza šādi:

“3.2.15.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.): …”

dd)

pielikuma 3.2.16.1. punktu groza šādi:

“3.2.16.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.): …”

ee)

pievieno šādu jaunu 3.2.20.–3.2.20.2.4. punktu:

“3.2.20. Siltuma uzglabāšanas informācija

3.2.20.1. Aktīvās siltuma uzglabāšanas ierīce: jā/nē

3.2.20.1.1. Entalpija: … (J)

3.2.20.2. Izolācijas materiāli

3.2.20.2.1. Izolācijas materiāls: …

3.2.20.2.2. Izolācijas tilpums: …

3.2.20.2.3. Izolācijas svars: …

3.2.20.2.4. Izolācijas atrašanās vieta: …”

ff)

pielikuma 3.3. punktu groza šādi:

“3.3. Elektriska iekārta”

gg)

pielikuma 3.3.2. punktu groza šādi:

“3.3.2. REESS”

hh)

pielikuma 3.4. punktu groza šādi:

“3.4. Piedziņas enerģijas konvertoru kombinācijas”

ii)

pielikuma 3.4.4. punktu groza šādi:

“3.4.4. Enerģijas akumulēšanas ierīce: (REESS, kondensators, spararats/ģenerators)”

jj)

pielikuma 3.4.4.5. punktu groza šādi:

“3.4.4.5. Enerģija: … (REESS: spriegums un jauda ampērstundās 2 stundās, kondensatoram: J, …)”

kk)

pielikuma 3.4.5. punktu groza šādi:

“3.4.5. Elektriska iekārta (raksturot katru elektriskās iekārtas tipu atsevišķi)”

ll)

pielikuma 3.5. punktu groza šādi:

“3.5. Ražotāja paziņotās vērtības CO2 emisiju/degvielas patēriņa/elektroenerģijas patēriņa/elektriskā diapazona un ekoinovāciju informācijas noteikšanai (attiecīgā gadījumā) (°)”

mm)

pievieno šādu jaunu 3.5.7.–3.5.8.3. punktu:

“3.5.7. Ražotāja paziņotās vērtības

3.5.7.1. Testa transportlīdzekļa parametri

3.5.7.1.1. Transportlīdzeklis — augsts

3.5.7.1.1.1. Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

3.5.7.1.1.2. Ceļa slodzes koeficienti

3.5.7.1.1.2.1. f0: … N

3.5.7.1.1.2.2. f1: … N/(km/h)

3.5.7.1.1.2.3. f2: … N/(km/h)2

3.5.7.1.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)

3.5.7.1.2.1. Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

3.5.7.1.2.2. Ceļa slodzes koeficienti

3.5.7.1.2.2.1. f0: … N

3.5.7.1.2.2.2. f1: … N/(km/h)

3.5.7.1.2.2.3. f2: … N/(km/h)2

3.5.7.1.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā)

3.5.7.1.3.1. Ciklā vajadzīgā enerģija: … J

3.5.7.1.3.2. Ceļa slodzes koeficienti

3.5.7.1.3.2.1. f0: … N

3.5.7.1.3.2.2. f1: … N/(km/h)

3.5.7.1.3.2.3. f2: … N/(km/h)2

3.5.7.2. Kombinētā CO2 emisiju masa

3.5.7.2.1. ICE CO2 emisiju masa

3.5.7.2.1.1. Transportlīdzeklis – augsts: … g/km

3.5.7.2.1.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.2. OVC-HEV un ārēji neuzlādējamu elektrotransportlīdzekļu (NOVC-HEV) uzlādi noturoša CO2 emisiju masa

3.5.7.2.2.1. Transportlīdzeklis – augsts: … g/km

3.5.7.2.2.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.2.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3. OVC-HEV uzlādi patērējoša CO2 emisiju masa

3.5.7.2.3.1. Transportlīdzeklis – augsts: … g/km

3.5.7.2.3.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.2.3.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): … g/km

3.5.7.3. Elektrotransportlīdzekļu elektriskais diapazons

3.5.7.3.1. PEV tīrais elektriskais diapazons (PER)

3.5.7.3.1.1. Transportlīdzeklis – augsts: … km

3.5.7.3.1.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2. OVC-HEV kopējais elektriskais diapazons (AER)

3.5.7.3.2.1. Transportlīdzeklis – augsts: … km

3.5.7.3.2.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.3.2.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): … km

3.5.7.4. Kurināmā elementa hibrīda transportlīdzekļu (FCHV) uzlādi noturošs degvielas patēriņš (FCCS)

3.5.7.4.1. Transportlīdzeklis – augsts: … kg/100 km

3.5.7.4.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): … kg/100 km

3.5.7.4.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): …kg/100 km

3.5.7.5. Elektrotransportlīdzekļu elektroenerģijas patēriņš

3.5.7.5.1. Kombinētais elektroenerģijas patēriņš (ECWLTC) pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem

3.5.7.5.1.1. Transportlīdzeklis – augsts: … Wh/km

3.5.7.5.1.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): …Wh/km

3.5.7.5.2. Lietderības koeficienta svērtais uzlādi patērējošs elektroenerģijas patēriņš ECAC,CD (kombinētais)

3.5.7.5.2.1. Transportlīdzeklis – augsts: …Wh/km

3.5.7.5.2.2. Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā): …Wh/km

3.5.7.5.2.3. M transportlīdzeklis (attiecīgā gadījumā): …Wh/km

3.5.8. M1 transportlīdzekļiem – transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē vai N1 transportlīdzekļiem – Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta nozīmē: jā/nē (1)

3.5.8.1. M1 transportlīdzekļiem – Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips/variants/versija vai N1 transportlīdzekļiem – Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 5. pantā minētā atsauces transportlīdzekļa tips/variants/versija (attiecīgā gadījumā): …

3.5.8.2. Mijiedarbība starp dažādām ekoinovācijām: jā/nē (1)

3.5.8.3. Ar ekoinovāciju izmantošanu saistītie emisijas dati (tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu) (w1)

Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (w2)	Ekoinovācijas kods (w3)	1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (w4)	4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā	5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos	CO2 emisijas ietaupījumi ((1 – 2) – (3 – 4))*5
xxxx/201x


Kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (g/km)(w5)”

nn)

pielikuma 4.4. punktu groza šādi:

“4.4. Sajūgs(-i): …”

oo)

pievieno šādu jaunu 4.5.1.1.–4.5.1.5. punktu:

“4.5.1.1. Dominējošais režīms: jā/nē (1)

4.5.1.2. Labākais režīms (ja nav dominējošā režīma): …

4.5.1.3. Sliktākais režīms (ja nav dominējošā režīma): …

4.5.1.4. Griezes momenta vērtība: …

4.5.1.5. Sajūgu skaits: …”

pp)

pielikuma 4.6. punktu groza šādi:

“4.6. Pārnesuma skaitlis

Pārnesums	Iekšējās pārnesumkārbas skaitlis (dzinēja apgriezienu attiecība pret pārnesumkārbas izejošās vārpstas apgriezieniem)	Galīgā(-s) proporcija(-s) (izejošās vārpstas apgriezienu attiecība pret dzītā riteņa apgriezieniem)	Kopējais pārnesumu skaitlis
Maksimālais CVT
1
2
3
…
Minimālais CVT Atpakaļgaita”

qq)

Pielikuma 6.6.–6.6.5. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.6. Riepas un riteņi

6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-s)

6.6.1.1. Asis

6.6.1.1.1. 1. ass: …

6.6.1.1.1.1. Riepu izmēra apzīmējums: …

6.6.1.1.1.2. Slogotspējas indekss: …

6.6.1.1.1.3. Ātruma kategorijas simbols (r)…

6.6.1.1.1.4. Riteņa loka izmērs(-i): …

6.6.1.1.1.5. Riteņa iznesums(-i): …

6.6.1.1.2. 2. ass: …

6.6.1.1.2.1. Riepu izmēra apzīmējums: …

6.6.1.1.2.2. Slogotspējas indekss: …

6.6.1.1.2.3. Ātruma kategorijas simbols: …

6.6.1.1.2.4. Riteņa loka izmērs(-i): …

6.6.1.1.2.5. Riteņa iznesums(-i): …

utt.

6.6.1.2. Rezerves ritenis, ja ir: …

6.6.2. Gultņu rādiusa augšējās un apakšējās robežas

6.6.2.1. 1. ass: … mm

6.6.2.2. 2. ass: … mm

6.6.2.3. 3. ass: … mm

6.6.2.4. 4. ass: … mm

utt.

6.6.3. Spiediens(-i) riepās, kādu(-us) ieteicis transportlīdzekļa ražotājs: … kPa

6.6.4. Šim transportlīdzekļa tipam piemērotā ķēdes/riepas/disku kombinācija priekšējai un/vai aizmugurējai asij, ko ieteicis ražotājs: …

6.6.5. Pagaidu lietojuma rezerves agregāta (ja ir) īss apraksts: …”

rr)

pielikuma 9.1. punktu groza šādi:

“9.1. Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …”

ss)

pielikuma 9.9.2.1. punktu groza šādi:

“9.9.2.1. Ierīces tips un apraksts: …”

Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma grozījumi

(2) II pielikumu groza šādi:

II pielikuma B daļas 1.3.1. un 3.3.1. punkta beigās, kur noteikti attiecīgi M1 un N1 transportlīdzekļu “versiju” kritēriji, pievieno šādu tekstu:

“Kā alternatīva h), i) un j) kritērijiem versijā sagrupētiem transportlīdzekļiem veic visus testus, lai aprēķinātu to CO2 emisijas, elektroenerģijas patēriņu un degvielas patēriņu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. papildpielikuma noteikumiem.”

II pielikuma B daļas 3.3.1. punkta beigās pievieno šādu tekstu:

“k) unikāla inovatīvo tehnoloģiju kopuma izmantošana, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 510/2011 ( *5 ) 12. pantā.”

Direktīvas 2007/46/EK III pielikuma grozījumi

(3) Direktīvas 2007/46/EEK III pielikumu groza šādi.

pielikuma 3.–3.1.1. punktu groza šādi:

“3. PIEDZIŅAS ENERĢIJAS KONVERTORS (k)

3.1. Piedziņas enerģijas konvertora(-u) ražotājs: …

3.1.1. Ražotāja kods (kā norādīts uz piedziņas enerģijas konvertora vai, citi identifikācijas līdzekļi): …”

pielikuma 3.2.1.8. punktu groza šādi:

“3.2.1.8. Dzinēja nominālā jauda (n): … kW, pie … min–1 (ražotāja paziņota vērtība)”

pielikuma 3.2.12.2.–3.2.12.2.1. punktu groza šādi:

“3.2.12.2. Piesārņojuma kontrolierīces (ja tās nav ietvertas citos punktos)

3.2.12.2.1. Katalītiskie neitralizatori”

pielikuma 3.2.12.2.1.11. punktu svītro.

pielikuma 3.2.12.2.1.11.6. un 3.2.12.2.1.11.7. punktu svītro.

pielikuma 3.2.12.2.2. punktu svītro un aizstāj ar šādu jaunu punktu:

“3.2.12.2.2.1. Skābekļa devējs: jā/nē (1)”

pielikuma 3.2.12.2.5. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma (tikai benzīna un etanola dzinējiem): jā/nē (1)”

pielikuma 3.2.12.2.8. punktu groza šādi:

“3.2.12.2.8. Cita sistēma”

pievieno šādu jaunu 3.2.12.2.10.–3.2.12.2.10.1. punktu:

“3.2.12.2.10. Periodiski reģenerējama sistēma: (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību)

3.2.12.2.10.1. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums: …”

pievieno šādu jaunu 3.2.12.2.11.1. punktu:

“3.2.12.2.11.1. Nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija: …”

pielikuma 3.3. punktu groza šādi:

“3.3. Elektriska iekārta”

pielikuma 3.3.2. punktu groza šādi:

“3.3.2. REESS”

pielikuma 3.4. punktu groza šādi:

“3.4. Piedziņas enerģijas konvertoru kombinācijas”

pielikuma 3.5.4.–3.5.5.6. punktu svītro.

pielikuma 4.6. punktu groza šādi:

“4.6. Pārnesuma skaitlis

Pārnesums	Iekšējās pārnesumkārbas skaitlis (dzinēja apgriezienu attiecība pret pārnesumkārbas izejošās vārpstas apgriezieniem)	Galīgā(-s) proporcija(-s) (izejošās vārpstas apgriezienu attiecība pret dzītā riteņa apgriezieniem)	Kopējais pārnesumu skaitlis
Maksimālais CVT
1
2
3
…
Minimālais CVT Atpakaļgaita”

pielikuma 6.6.1. punktu groza šādi:

“6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-s)”

pielikuma 9.1. punktu groza šādi:

“9.1. Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …”

Direktīvas 2007/46/EK VIII pielikuma grozījumi

(4) Direktīvas 2007/46/EK VIII pielikumu groza šādi:

“VIII PIELIKUMS

TESTU REZULTĀTI

(Aizpilda tipa apstiprinātāja iestāde un pievieno EK tipa apstiprinājuma sertifikātam)

Visos gadījumos informācijai ir jābūt tādai, no kuras ir skaidri saprotams, uz kuru variantu un versiju tā attiecas. Vienai versijai nevar būt vairāk kā viens rezultāts. Atsevišķu rezultātu kombinācija vienai versijai, norādot sliktākos rezultātus, tomēr ir pieļaujama. Šajā gadījumā ar piezīmi jānorāda, ka ar (*) apzīmētajām vienībām ir uzrādīti vienīgi vissliktākie rezultāti.

1. Trokšņa līmeņa testu rezultāti

Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas attiecas uz apstiprinājumu. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norādīt arī īstenošanas posmu: …

Variants/versija:	…	…	…
Kustībā (dB(A)/E):	…	…	…
Statiskā stāvoklī (dB(A)/E):	…	…	…
Pie apgriezieniem (min-1):	…	…	…

2. Izplūdes gāzu emisijas testu rezultāti

2.1. Tādu mehānisko transportlīdzekļu emisija, kas testēti ar mazjaudas transportlīdzekļu testa procedūru

Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem, norāda arī īstenošanas posmu: …

Degviela(-as) ( 30 ) … (dīzeļdegviela, benzīns, sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, divas degvielas: benzīns/dabasgāze, sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze/biometāns, maināma degviela: benzīns/etanols…)

2.1.1. 1. tipa tests ( 31 ), ( 32 ) (transportlīdzekļa emisijas pārbaudes ciklā pēc aukstās iedarbināšanas)

NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības

Variants/versija:	…	…	…
CO (mg/km)	…	…	…
THC (mg/km)	…	…	…
NMHC (mg/km)	…	…	…
NOx (mg/km)	…	…	…
THC + NOx (mg/km)	…	…	…
Makrodaļiņu masa (PM) (mg/km)	…	…	…
Makrodaļiņu skaits (PN) (#/km) (1)	…	…	…

Vides temperatūras korekcijas tests (ATCT)

ATCT saime	Interpolācijas saime	Ceļa slodzes matricas saime
…	…	…
…	…	…

Saimes korekcijas koeficienti (FCF)

ATCT saime	FCF
…	…
…	…

2.1.2. 2. tipa tests ( 33 ), ( 34 ) (emisijas dati, kas jāiesniedz tipa apstiprināšanas laikā un nepieciešami tehniskās apskates nolūkā)

2. tips, maza apgriezienu skaita tukšgaitas tests:

Variants/versija:	…	…	…
CO (tilpumprocenti)	…	…	…
Dzinēja apgriezieni (min-1)	…	…	…
Dzinēja eļļas temperatūra (°C)	…	…	…

2. tips, liela apgriezienu skaita tukšgaitas tests:

Variants/versija:	…	…	…
CO (tilpumprocenti)	…	…	…
Lambda vērtība	…	…	…
Dzinēja apgriezieni (min–1)	…	…	…
Dzinēja eļļas temperatūra (°C)	…	…	…

2.1.3.

3. tipa tests (kartera gāzu emisija): …

2.1.4.

4. tipa tests (iztvaikošanas emisija): … g/testā

2.1.5.

5. tipa tests (pretpiesārņojuma kontroles ierīču ilglaicīgums):

—

Veiktais novecošanas attālums (km) (piemēram, 160 000 km): …

—

Nolietošanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts ( 35 )

—

Vērtības:

Variants/versija:	…	…	…
CO	…	…	…
THC	…	…	…
NMHC	…	…	…
NOx	…	…	…
THC + NOx	…	…	…
Makrodaļiņu masa (PM)	…	…	…
Makrodaļiņu skaits (PN) (1)	…	…	…

2.1.6.

6. tipa tests (vidējā emisija zemā apkārtējā temperatūrā):

Variants/versija:	…	…	…
CO (g/km)	…	…	…
THC (g/km)	…	…	…

2.1.7.

Iebūvētā diagnostikas sistēma (OBD): jā/nē ( 36 )

2.2. Emisija no dzinējiem, kas testēti ar lieljaudas transportlīdzekļu testa procedūru.

Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norāda arī īstenošanas posmu: …

Degviela(-as) ( 37 ) … (dīzeļdegviela, benzīns, sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, etanols, …)

2.2.1. ESC testa rezultāti ( 38 ), ( 39 ), ( 40 )

Variants/versija:	…	…	…
CO (mg/kWh)	…	…	…
THC (mg/kWh)	…	…	…
NOx (mg/kWh)	…	…	…
NH3 (ppm) (1)	…	…	…
Makrodaļiņu (PM) masa (mg/kWh)	…	…	…
Makrodaļiņu (PM) skaits (#/kWh) (1)	…	…	…

2.2.2. ELR testa rezultāti ( 41 )

Variants/versija:	…	…	…
Dūmainība: … m– 1	…	…	…

2.2.3. ETC testa rezultāti ( 42 ), ( 43 )

Variants/versija:	…	…	…
CO (mg/kWh)	…	…	…
THC (mg/kWh)	…	…	…
NMHC (mg/kWh) (1)	…	…	…
CH4 (mg/kWh) (1)	…	…	…
NOx (mg/kWh)	…	…	…
NH3 (ppm) (1)	…	…	…
Makrodaļiņu (PM) masa (mg/kWh)	…	…	…
Makrodaļiņu (PM) skaits (#/kWh) (1)	…	…	…

2.2.4. Tukšgaitas tests ( 44 )

Variants/versija:	…	…	…
CO (tilpumprocenti)	…	…	…
Lambda vērtība (1)	…	…	…
Dzinēja apgriezieni (min-1)	…	…	…
Dzinēja eļļas temperatūra (K)	…	…	…

2.3. Dīzeļmotoru dūmainība

2.3.1. Brīvā paātrinājuma testa rezultāti

Variants/versija:	…	…	…
Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m– 1)	…	…	…
Normālie dzinēja tukšgaitas apgriezieni	…	…	…
Maksimālie dzinēja apgriezieni	…	…	…
Eļļas temperatūra (min./maks.)	…	…	…

3. CO2 emisijas, degvielas/elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona testu rezultāti

Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas piemērojami apstiprinājumam: …

3.1. Iekšdedzes dzinēji, tostarp ārēji neuzlādējami (NOVC) hibrīda elektrotransportlīdzekļi ( 45 ) ( 46 )

Variants/versija:	…	…	…
CO2 emisiju masa (pilsētas apstākļos) (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa (ārpilsētas apstākļos) (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa (kombinētā) (g/km)	…	…	…
Degvielas patēriņš (pilsētas apstākļos) (l/100 km) (1)	…	…	…
Degvielas patēriņš (ārpilsētas apstākļos) (l/100 km) (2)	…	…	…
Degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km) (3)	…	…	…
(1) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dabasgāzi un H2NG, vienību “l/100 km” aizstāj ar “m3/100 km”, bet transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, – ar “kg/100 km”. (2) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dabasgāzi un H2NG, vienību “l/100 km” aizstāj ar “m3/100 km”, bet transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, – ar “kg/100 km”. (3) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dabasgāzi un H2NG, vienību “l/100 km” aizstāj ar “m3/100 km”, bet transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, – ar “kg/100 km”.

Interpolācijas saimes identifikators (1)	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…
(1) Interpolācijas saimes identifikatora formāts ir noteikts Komisijas Regulas (ES) 2017/1151, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.) XXI pielikuma 5.0. punktā.

Ceļa slodzes matricas saimes identifikators (1)	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…
(1) Ceļa slodzes matricas saimes identifikatora formāts ir noteikts Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 5.0. punktā.

Rezultāti:	Interpolācijas saimes identifikators			Ceļa slodzes matricas saimes identifikators
Rezultāti:	VH	Transportlīdzeklis – augsts (attiecīgā gadījumā)	Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)	Reprezentatīvs transportlīdzeklis
CO2 emisiju masa ZEMĀ posmā (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa VIDĒJĀ posmā (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa AUGSTĀ posmā (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa ĀRKĀRTĪGI AUGSTĀ posmā (g/km)	…	…	…
CO2 emisiju masa (kombinētā) (g/km)	…	…	…
Degvielas patēriņš ZEMĀ posmā (l/100 km m3/100 km kg/100 km)	…	…	…
Degvielas patēriņš VIDĒJĀ posmā (l/100 km m3/100 km kg/100 km)	…	…	…
Degvielas patēriņš AUGSTĀ posmā (l/100 km m3/100 km kg/100 km)	…	…	…
Degvielas patēriņš ĀRKĀRTĪGI AUGSTĀ posmā (l/100 km m3/100 km kg/100 km)	…	…	…
Degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km m3/100 km kg/100 km)	…	…	…
f0	…	…	…
f1	…	…	…
f2	…	…	…
RR	…	…	…
Delta Cd*A (zemam transportlīdzeklim attiecīgā gadījumā salīdzinājumā ar augstu transportlīdzekli)	…	…	…
Testa masa	…	…	…

Atkārto katrai interpolācijas vai ceļa slodzes matricas saimei

3.2. Ārēji uzlādējami hibrīda elektrotransportlīdzekļi (OVC) ( 47 )

Variants/versija:	…	…	…
CO2 emisijas masa (A nosacījums, kombinētā) (g/km)	…	…	…
CO2 emisijas masa (B nosacījums, kombinētā) (g/km)	…	…	…
CO2 emisijas masa (svērtā, kombinētā) (g/km)	…	…	…
Degvielas patēriņš (A nosacījums, kombinētais) (l/100 km) (g)	…	…	…
Degvielas patēriņš (B nosacījums, kombinētais) (l/100 km) (g)	…	…	…
Degvielas patēriņš (svērtais, kombinētais) (l/100 km) (g)	…	…	…
Elektroenerģijas patēriņš (A nosacījums, kombinētais) (Wh/km)	…	…	…
Elektroenerģijas patēriņš (B nosacījums, kombinētais) (Wh/km)	…	…	…
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais) (Wh/km)	…	…	…
Elektropiedziņas maksimālais diapazons (km)	…	…	…

Interpolācijas saimes numurs	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…

Ceļa slodzes matricas saimes identifikators	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…

Rezultāti:	Interpolācijas saimes identifikators			Ceļa slodzes matricas saimes identifikators
Rezultāti:	VH	Transportlīdzeklis – augsts (attiecīgā gadījumā)	Transportlīdzeklis – zems (attiecīgā gadījumā)	Reprezentatīvs transportlīdzeklis
Uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ZEMĀ posmā (g/km)	…		…
Uzlādi noturoša CO2 emisiju masa VIDĒJĀ posmā (g/km)	…		…
Uzlādi noturoša CO2 emisiju masa AUGSTĀ posmā (g/km)	…		…
Uzlādi noturoša CO2 emisiju masa ĀRKĀRTĪGI AUGSTĀ posmā (g/km)	…		…
CS CO2 emisiju masa (kombinētā) (g/km)	…		…
CS CO2 emisiju masa (kombinētā) (g/km)
CO2 emisijas masa (svērtā, kombinētā) (g/km)
Uzlādi noturošs degvielas patēriņš ZEMĀ posmā (l/100 km)	…		…
Uzlādi noturošs degvielas patēriņš VIDĒJĀ posmā (l/100 km)	…		…
Uzlādi noturošs degvielas patēriņš AUGSTĀ posmā (l/100 km)	…		…
Uzlādi noturošs degvielas patēriņš ĀRKĀRTĪGI AUGSTĀ posmā (l/100 km)	…		…
CS degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km)	…		…
CD degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km)	…		…
Degvielas patēriņš (svērtais, kombinētais) (l/100 km)	…		…
ECAC,svērtais	…		…
EAER (kombinētais)	…		…
EAER pilsētā	…		…
f0	…		…
f1	…		…
f2	…		…
RR	…		…
Delta Cd*A (zemam transportlīdzeklim vai M transportlīdzeklim salīdzinājumā ar augstu transportlīdzekli)	…		…
Testa masa	…		…
Reprezentatīva transportlīdzekļa frontālā daļa (m2)

Atkārto katrai interpolācijas saimei.

3.3. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi ( 48 )

Variants/versija:	…	…	…
Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km)	…	…	…
Diapazons (km)	…	…	…

Interpolācijas saimes numurs	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…

Ceļa slodzes matricas saimes identifikators	Variants/versijas
…	…
…	…
…	…

Rezultāti:	Interpolācijas saimes identifikators		Matricas saimes identifikators
Rezultāti:	VH	VL	Reprezentatīvs transportlīdzeklis
Elektroenerģijas patēriņš (kombinētais) (Wh/km)	…	…
Tīrais elektriskais diapazons (kombinētais) (km)	…	…
Tīrais elektriskais diapazons (pilsētā) (km)	…	…
f0	…	…
f1	…	…
f2	…	…
RR	…	…
Delta Cd*A (zemam transportlīdzeklim salīdzinājumā ar augstu transportlīdzekli)	…	…
Testa masa	…	…
Reprezentatīva transportlīdzekļa frontālā daļa (m2)

3.4. Ūdeņraža kurināmā elementa transportlīdzekļi ( 49 )

Variants/versija:	…	…	…
Degvielas patēriņš (kg/100 km)	…	…	…

	Variants/versija:	Variants/versija:
Degvielas patēriņš (kombinētais) (kg/100 km) …	…	…
f0	…	…
f1	…	…
f2	…	…
RR	…	…
Testa masa	…

3.5. Rezultātu ziņojums(-i) no korelācijas rīka saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/1152

Atkārto katrai interpolācijas vai ceļa slodzes matricas saimei:

Interpolācijas saimes identifikators vai ceļa slodzes matricas saime [zemsvītras piezīme: “Tipa apstiprinājuma numurs + Interpolācijas saimes kārtas numurs”]: …

Ziņojums par transportlīdzekli – augsts: …

Ziņojums par transportlīdzekli – zems (attiecīgā gadījumā): …

Reprezentatīvs transportlīdzeklis: …

4. Ar ekoinovācijām aprīkotu transportlīdzekļu testu rezultāti ( 50 ) ( 51 ) ( 52 )

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 83 (attiecīgā gadījumā)

	Variants/versija …
Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (1)	Ekoinovācijas kods (2)	1. tips/I cikls (NEDC/WLTP)	1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (3)	4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisijas 1. tipa testa ciklā (= I pielikuma 3.5.1.3.)	5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos	CO2 emisijas ietaupījumi((1 – 2) – (3 – 4)) * 5
xxx/201x	…	…	…	…	…	…	…	…
…	…	…	…	…	…	…	…	…
…	…	…	…	…	…	…	…	…
	Kopējie CO2 emisiju ietaupījumi Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā (NEDC) (g/km) (4)							…
(h4) Ekoinovāciju apstiprinošā Komisijas lēmuma numurs. (h5) Piešķirts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina ekoinovāciju. (h6) Ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība. (h7) Katras atsevišķas ekoinovācijas CO2 emisiju ietaupījumu summa I tipā saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 83.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikumu (attiecīgā gadījumā)

	Variants/versija …
Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (1)	Ekoinovācijas kods (2)	1. tips/I cikls (NEDC/WLTP)	1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km)	3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (3)	4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā	5. Lietošanas faktors (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos	CO2 emisijas ietaupījumi ((1 – 2) – (3 – 4)) * 5
xxx/201x	…	…	…	…	…	…	…	…
…	…	…	…	…	…	…	…	…
…	…	…	…	…	…	…	…	…
	Kopējie CO2 emisiju ietaupījumi vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga testa ciklā (WLTP) (g/km) (4)
(h4) Ekoinovāciju apstiprinošā Komisijas lēmuma numurs. (h5) Piešķirts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina ekoinovāciju. (h6) Ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība. (h7) Katras atsevišķas ekoinovācijas CO2 emisiju ietaupījumu summa 1. tipā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 4. papildpielikumu.

4.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods) ( 53 ): …

Paskaidrojumi

(h) Ekoinovācijas.

Direktīvas 2007/46/EK IX pielikuma grozījumi

(5) Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“IX PIELIKUMS

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

0. MĒRĶI

Atbilstības sertifikāts ir dokuments, ko transportlīdzekļa ražotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa ražošanas laikā.

Atbilstības sertifikāts vienlaikus nodrošina arī to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt transportlīdzekļus, nepieprasot pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.

Tādēļ atbilstības sertifikātā jāiekļauj:

transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

precīzi transportlīdzekļa tehniskie raksturlielumi (t. i., nav atļauts norādīt atšķirīgas vērtības dažādos ierakstos).

1. VISPĀRĒJS APRAKSTS

1.1. Atbilstības sertifikāts sastāv no divām daļām:

puse, kas sastāv no atbilstības paziņojuma, ko sniedz ražotājs. Viens un tas pats paraugs ir kopīgs visām transportlīdzekļu kategorijām;

puse, kas ir transportlīdzekļa galveno parametru tehniskais apraksts. Parauga otrā puse ir pielāgota katrai konkrētai transportlīdzekļa kategorijai.

1.2. Atbilstības sertifikātu sagatavo maksimālajā formātā A4 (210 × 297 mm) vai mapes maksimālais izmērs ir A4.

1.3. Neskarot 0. daļas b) punkta noteikumus, otrajā daļā norādītās vērtības un vienības ir tās, kas sniegtas tipa apstiprinājuma dokumentos, kuri minēti attiecīgajos normatīvajos aktos. Ražošanas atbilstības pārbaužu gadījumos par vērtībām pārliecinās saskaņā ar attiecīgajos normatīvos aktos noteiktajām metodēm. Jāņem vērā šajos normatīvajos aktos paredzētās pielaides.

2. ĪPAŠI NOTEIKUMI

2.1. Atbilstības sertifikāta A paraugs (pabeigts transportlīdzeklis) attiecas uz transportlīdzekļiem, kurus var lietot uz ceļiem, nepieprasot turpmākus apstiprināšanas posmus.

2.2. Atbilstības sertifikāta B paraugs (pabeigti transportlīdzekļi) attiecas uz transportlīdzekļiem, kas ir izgājuši turpmāku apstiprināšanas posmu.

Tas ir vairākposmu apstiprināšanas procesa parasts rezultāts (piemēram, autobuss, ko otrā posma ražotājs ražojis uz šasijas, ko izgatavojis transportlīdzekļa ražotājs).

Īsumā tiek aprakstīti papildu elementi, kas pievienoti vairākposmu procesa laikā.

2.3. Atbilstības sertifikāta C paraugs (nepabeigti transportlīdzekļi) attiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem nepieciešami turpmāki apstiprināšanas posmi (piemēram, kravas transportlīdzekļa šasija).

Izņemot traktoru puspiekabes, attiecībā uz šasijām ar kabīni, kas pieder N kategorijai, tiek izmantoti C parauga atbilstības sertifikāti.

I DAĻA

PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI UN VAIRĀKOS POSMOS PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

A1 PARAUGS – 1. PUSE

PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

1. puse

Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

—

Variants ( 54 ): …

—

Versija (54) : …

0.2.1. Komercnosaukums: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.6. Obligāto ražotāja plāksnīšu atrašanās vieta un piestiprināšanas metode: …

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …

visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (… tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot pagarinājuma numuru) kurš izsniegts (… izsniegšanas datums), un

to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās ( 55 ) puses satiksmi, ar spidometra metriskām/angļu ( 56 ) mērvienībām un hodometra metriskām/angļu (56) mērvienībām (attiecīgā gadījumā) ( 57 ).

(Vieta) (datums): …

(Paraksts): …

A2 PARAUGS – 1. PUSE

PABEIGTA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPS – APSTIPRINĀJUMS PIEŠĶIRTS MAZĀS SĒRIJĀS

[Gads]

[kārtas numurs]

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

1. puse

Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.

Tips: …

—

Variants (54) : …

—

Versija (54) : …

0.2.1. Komercnosaukums: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.6. Obligāto ražotāja plāksnīšu atrašanās vieta un piestiprināšanas metode: …

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …

visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (… tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot pagarinājuma numuru) kurš izsniegts (… izsniegšanas datums), un

to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (55) puses satiksmi, ar spidometra metriskām/angļu (56) mērvienībām un hodometra metriskām/angļu (56) mērvienībām (attiecīgā gadījumā) (57) .

(Vieta) (datums): …

(Paraksts): …

B PARAUGS – 1. PUSE

VAIRĀKOS POSMOS PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

1. puse

Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

—

Variants (54) : …

—

Versija (54) : …

0.2.1. Komercnosaukums: …

0.2.2. Vairākposmu apstiprinātiem transportlīdzekļiem tipa apstiprināšanas informācija par bāzes/iepriekšējo posmu transportlīdzekli (informācija par katru posmu):

—

Tips: …

—

Variants (54) : …

—

Versija (54) : …

Tipa apstiprinājuma numurs, paplašinājuma numurs …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.5.1. Vairākos posmos apstiprinātiem transportlīdzekļiem – bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) transportlīdzekļa ražotāja nosaukums un adrese…

0.6. Obligāto ražotāja plāksnīšu atrašanās vieta un piestiprināšanas metode: …

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …

ir pabeigts un pārveidots ( 58 ) šādi: … un

visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (… tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot pagarinājuma numuru), kurš izsniegts (… izsniegšanas datums), un

to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (55) puses satiksmi, ar spidometra metriskām/angļu (56) mērvienībām un hodometra metriskām/angļu (56) mērvienībām (attiecīgā gadījumā) (57) .

(Vieta) (datums): …

(Paraksts): …

Pielikumi. Katrā iepriekšējā posmā izsniegtie atbilstības sertifikāti.

2. PUSE

M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze ( 59 ): … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskā] transportlīdzekļa klase: OVC-HEV/NOVC-HEV/OVC-FCHV/ NOVC-FCHV (58)

24. Cilindru skaits un novietojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda ( 60 ): … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) ( 61 )

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

35. Riepu/riteņu kombinācija/rites pretestības klase (attiecīgā gadījumā) ( 62 ): …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

Virsbūve

38. Virsbūves kods ( 63 ): …

40. Transportlīdzekļa krāsa ( 64 ): …

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) ( 65 ): …

42.1. Sēdvieta(-as), kura(-as) paredzēta(-as) izmantošanai vienīgi, ja transportlīdzeklis stāv: …

42.3. Ratiņkrēsla lietotājam pieejamo vietu skaits: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

—

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

—

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis ( 66 ): Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija ( 67 ) ( 68 ) ( 69 ):

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: I tips vai ESC (58)

CO: …. HC: ….. NO x: …. HC + NO x: …. Makrodaļiņas: …..

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …

Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) ( 70 ):

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus (attiecīgā gadījumā)

NEDC vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš emisiju testēšanas gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008
Pilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais (1), pilsētas un ārpilsētas apstākļos	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km
Novirzes koeficients (attiecīgā gadījumā)
Verifikācijas koeficients (attiecīgā gadījumā)	“1” vai “0”

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (58)

3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods ( 71 ): …

3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi ( 72 ) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu):

3.2.1.

NEDC ietaupījumi: …g/km (attiecīgā gadījumā)

3.2.2.

WLTP ietaupījumi: …g/km (attiecīgā gadījumā)

4. visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151 (attiecīgā gadījumā)

WLTP vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Zems (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Vidējs (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārkārtīgi augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais, kombinētais (1)	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)

5. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi saskaņā ar (ES) 2017/1151 (attiecīgajā gadījumā)

5.1. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km
Elektriskais diapazons pilsētā		… km

5.2. Ārēji uzlādējami (OVC) hibrīda elektrotransportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš (ECAC, svērtais)		… Wh/km
Diapazons (EAER)		… km
Elektriskais diapazons pilsētā (EAER pilsētā)		… km

Dažādi

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes ( 73 ): …

Papildu riepu/riteņu kombinācijas: tehniskie parametri (bez atsauces uz RR)

2. PUSE

M2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums: …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) ( 74 )

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskā] transportlīdzekļa klase: OVC-HEV/NOVC-HEV/OVC-FCHV/ NOVC-FCHV (58)

24. Cilindru skaits un novietojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

… mm utt.

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija/rites pretestības klase (attiecīgā gadījumā) (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

39. Transportlīdzekļa klase: I klase/ II klase/ III klase/A klase/B klase (58)

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

42.1. Sēdvieta(-as), kura(-as) paredzēta(-as) izmantošanai vienīgi, ja transportlīdzeklis stāv: …

42.3. Ratiņkrēsla lietotājam pieejamo vietu skaits: …

43. Stāvvietu skaits: …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: I tips vai ESC (58)

CO: …. HC: ….. NO x: …. HC + NO x: …. Makrodaļiņas: …..

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …

Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) (70) :

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus (attiecīgā gadījumā)

NEDC vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš emisiju testēšanas gadījumā NEDC laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008
Pilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais (1), pilsētas un ārpilsētas apstākļos	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km
Novirzes koeficients (attiecīgā gadījumā)
Verifikācijas koeficients (attiecīgā gadījumā)	“1” vai “0”

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (58)

3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (71) : …

3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (72) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu):

3.2.1. NEDC ietaupījumi: …g/km (attiecīgā gadījumā)

3.2.2. WLTP ietaupījumi: …g/km (attiecīgā gadījumā)

4. visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151 (attiecīgā gadījumā)

WLTP vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Zems (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Vidējs (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārkārtīgi augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais, kombinētais (1)	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)

5. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151 (attiecīgajā gadījumā)

5.1. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km
Elektriskais diapazons pilsētā		… km

5.2. Ārēji uzlādējami (OVC) hibrīdie elektrotransportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš (ECAC,svērtais)		… Wh/km
Diapazons (EAER)		… km
Elektriskais diapazons pilsētā (EAER pilsētā)		… km

Dažādi

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

M3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3. Centrālass piekabei: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un novietojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30.1. Katras vadāmas ass šķērsbāze: … mm

30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

39. Transportlīdzekļa klase: I klase/ II klase/ III klase/A klase/B klase (58)

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

42.1. Sēdvieta(-as), kura(-as) paredzēta(-as) izmantošanai vienīgi, ja transportlīdzeklis stāv: …

42.2. Pasažieru sēdvietu skaits: … (apakšstāvā) …(augšstāvā) (to skaitā vadītāja)

42.3. Ratiņkrēsla lietotājam pieejamo vietu skaits: …

43. Stāvvietu skaits: …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: ESC

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: WHSC (EURO VI)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm

11. Iekraušanas laukuma garums: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

14. Darba kārtībā esoša bāzes transportlīdzekļa masa: … kg (58) ( 75 )

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2. Puspiekabei: … kg

18.3. Centrālass piekabei: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskā] transportlīdzekļa klase: OVC-HEV/NOVC-HEV/OVC-FCHV/ NOVC-FCHV (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

35. Riepu/riteņu kombinācija/rites pretestības klase (attiecīgā gadījumā) (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

40. Transportlīdzekļa krāsa (64) : …

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) (70) :

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus (attiecīgā gadījumā)

NEDC vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš emisiju testēšanas gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008
Pilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais (1), pilsētas un ārpilsētas apstākļos	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km
Novirzes koeficients (attiecīgā gadījumā)

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (58)

3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (71) : …

3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (72) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu):

3.2.1.

NEDC ietaupījumi:…g/km (attiecīgā gadījumā)

3.2.2.

WLTP ietaupījumi:…g/km (attiecīgā gadījumā)

4. visa piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

WLTP vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Zems (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Vidējs (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārkārtīgi augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1)	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)

5. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi saskaņā ar (ES) 2017/1151 (attiecīgajā gadījumā)

5.1. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi (58) vai (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km
Elektriskais diapazons pilsētā		… km

5.2 OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (58) vai (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (ECAC,svērtais)		… Wh/km
Diapazons (EAER)		… km
Elektriskais diapazons pilsētā (EAER pilsētā)		… km

Dažādi

50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(-es): …/nē (66) :

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

Riepu saraksts: tehniskie parametri (bez atsauces uz RR)

2. PUSE

N2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm

11. Iekraušanas laukuma garums: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2. Puspiekabei: … kg

18.3. Centrālass piekabei: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskā] transportlīdzekļa klase: OVC-HEV/NOVC-HEV/OVC-FCHV/ NOVC-FCHV (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija/rites pretestības klase (attiecīgā gadījumā) (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) (70) :

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus (attiecīgā gadījumā)

NEDC vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš emisiju testēšanas gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008
Pilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1):	… g/km	… l l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais (1), pilsētas un ārpilsētas apstākļos	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km
Novirzes koeficients (attiecīgā gadījumā)

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (58)

3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (71) : …

3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (72) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu):

3.2.1. NEDC ietaupījumi:…g/km (attiecīgā gadījumā)

3.2.2. WLTP ietaupījumi:…g/km (attiecīgā gadījumā)

4. visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

WLTP vērtības	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Zems (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Vidējs (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Ārkārtīgi augsts (1):	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)
Svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1)	… g/km	… l/100 km vai m3/100 km vai kg/100 km (1)

5. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi saskaņā ar (ES) 2017/1151 (attiecīgajā gadījumā)

5.1. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi (58) vai (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km
Elektriskais diapazons pilsētā		… km

5.2 OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi (58) vai (attiecīgā gadījumā)

Elektroenerģijas patēriņš (ECAC,svērtais)		… Wh/km
Diapazons (EAER)		… km
Elektriskais diapazons pilsētā (EAER pilsētā)		… km

Dažādi

50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(-es): …/nē (66) :

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

N3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm

11. Iekraušanas laukuma garums: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2.

Puspiekabei: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais] transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: ESC

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: WHSC (EURO VI)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(-es): …/nē (66) :

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

O1 UN O2 KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

10. Attālums starp sakabes ierīces centru un transportlīdzekļa aizmuguri: … mm

11. Iekraušanas laukuma garums: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30.1. Katras vadāmas ass šķērsbāze: … mm

30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

34. Ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Dažādi

50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(-es): …/nē (66) :

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

O3 UN O4 KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻI

(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5. Garums: … mm

6. Platums: … mm

7. Augstums: … mm

10. Attālums starp sakabes ierīces centru un transportlīdzekļa aizmuguri: … mm

11. Iekraušanas laukuma garums: … mm

12. Aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

13. Masa darba kārtībā: … kg

13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

34. Ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

Virsbūve

38. Virsbūves kods (63) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …å

Dažādi

50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(-es): …/nē (66) :

51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums saskaņā ar II pielikuma 5. iedaļu: …

52. Piezīmes (73) : …

II DAĻA

NEPABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

C1 PARAUGS – 1. PUSE

NEPABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

1. puse

Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

Variants (54) : …

Versija (54) : …

0.2.1. Komercnosaukums: …

0.2.2. Vairākposmu apstiprinātiem transportlīdzekļiem tipa apstiprināšanas informācija par bāzes/iepriekšējo posmu transportlīdzekli

(informācija par katru posmu):

Tips: …

Variants (54) : …

Versija (54) : …

Tipa apstiprinājuma numurs, paplašinājuma numurs …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.5.1. Vairākos posmos apstiprinātiem transportlīdzekļiem – bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) transportlīdzekļa ražotāja nosaukums un adrese: …

0.6. Obligāto ražotāja plāksnīšu atrašanās vieta un piestiprināšanas metode: …

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …

visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (… tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot pagarinājuma numuru), kurš izsniegts (… izsniegšanas datums), un

to nevar pastāvīgi reģistrēt bez turpmākiem apstiprinājumiem.

(Vieta) (datums): …

(Paraksts): …

C2 PARAUGS – 1. PUSE

NEPABEIGTA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPS – APSTIPRINĀJUMS PIEŠĶIRTS MAZĀS SĒRIJĀS

[Gads]

[kārtas numurs]

EK ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

1. puse

Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)], ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

Variants (54) : …

Versija (54) : …

0.2.1. Komercnosaukums: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …

0.6. Obligāto ražotāja plāksnīšu atrašanās vieta un piestiprināšanas metode: …

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …

0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …

visos aspektos atbilst transportlīdzekļa tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (… tipa apstiprinājuma numurs, ieskaitot pagarinājuma numuru), kurš izsniegts (… izsniegšanas datums), un

to nevar pastāvīgi reģistrēt bez turpmākiem apstiprinājumiem.

(Vieta) (datums): …

(Paraksts): …

2. PUSE

M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais] transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

Virsbūve

41. Durvju skaits un izvietojums: …

42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (65) : …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) :

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Pilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

M2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3. Centrālass piekabei: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

M3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30.1. Katras vadāmas ass šķērsbāze: … mm

30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: ESC

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: WHSC (EURO VI)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas: …

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2. Puspiekabei: … kg

18.3. Centrālass piekabe: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30. Ass(-u) šķērsbāze:

… mm

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas:

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits):

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

49. CO2 emisija/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (67) :

1. Visas piedziņas ķēdes, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151

	CO2 emisijas	Degvielas patēriņš
Pilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km/m3/100 km (1)
Svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos:	… g/km	… l/100 km

2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīdie elektrotransportlīdzekļi

Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, pilsētas un ārpilsētas apstākļos (1))		… Wh/km
Elektrības diapazons		… km

3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (58)

3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (71) : …

3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (72) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu): …

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

N2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1.

Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2.

Puspiekabei: … kg

18.3.

Centrālass piekabei: … kg

18.4.

Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektrskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: 1. tipa vai ESC (58)

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: 1. tips (NEDC vidējās vērtības, WLTP augstākās vērtības) vai WHSC (EURO VI) (58)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas:

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

N3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

16.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

17.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: … kg

18. Tehniski pieļaujamā maksimālā velkamā masa:

18.1. Piekabei ar jūgstieni: … kg

18.2. Puspiekabei: … kg

18.3. Centrālass piekabe: … kg

18.4. Piekabei bez bremzēm: … kg

19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg

Motors

20. Dzinēja ražotājs: …

21. Dzinēja kods, kā tas ir norādīts uz dzinēja: …

22. Darbības princips: …

23. Tikai elektrisks: jā/nē (58)

23.1. Hibrīda [elektriskais]transportlīdzeklis: jā/nē (58)

24. Cilindru skaits un izkārtojums: …

25. Dzinēja darba tilpums: … cm3

26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/saspiesta dabasgāze-biometāns/sašķidrināta dabasgāze/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (58)

26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (58)

26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa motors (58)

27. Maksimālā jauda:

27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (60) : … kW ar … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (58)

27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (58) (61)

28. Pārnesumkārba (tips): …

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

33. Dzenošā ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Bremzes

36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (58)

37. Spiediens barošanas vadā, kas iet uz piekabes bremžu iekārtu: … bar

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Ekoloģiskie rādītāji

46. Trokšņu līmenis

Statiskā stāvoklī: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: … min–1

Kustībā: … dB(A)

47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (66) : Euro …

47.1. Emisiju testēšanas parametri

47.1.1 Testa masa, kg: …

47.1.2. Frontālā daļa, m2: …

47.1.3. Ceļa slodzes koeficienti

47.1.3.0. f0, N:

47.1.3.1. f1, N/(km/h):

47.1.3.2. f2, N/(km/h)2

48. Izplūdes gāzu emisija (67) (68) (69) :

Normatīvā pamatakta numurs un jaunākā piemērojamā grozošā normatīvā akta numurs: …

1.1. Testa procedūra: ESC

CO: … HC: … NOx: … HC + NOx: … Makrodaļiņas: …

Dūmainība (ELR): … (m–1)

1.2. Testa procedūra: WHSC (EURO VI)

CO: … THC: … NMHC: … NOx: … THC + NOx: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

2.1. Testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … Makrodaļiņas:

2.2. Testa procedūra: WHTC (EURO VI)

CO: … NOx: … NMHC: … THC: … CH4: … NH3: … Makrodaļiņas (masa): …Makrodaļiņas (skaits): …

48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

O1 UN O2 KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm

10. Attālums starp sakabes ierīces centru un transportlīdzekļa aizmuguri: … mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: … mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

19.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

30.1. Katras vadāmas ass šķērsbāze: … mm

30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

34. Ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

2. PUSE

O3 UN O4 KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻI

(nepabeigti transportlīdzekļi)

2. puse

Vispārīgs konstrukcijas raksturojums

1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …

1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …

2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …

Galvenie izmēri

4. Garenbāze (59) : … mm

4.1. Atstarpe starp asīm:

1-2:

… mm

2-3:

… mm

3-4:

… mm

5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: …mm

6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: …mm

7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: …mm

10. Attālums starp sakabes ierīces centru un transportlīdzekļa aizmuguri: …mm

12.1. Maksimālā pieļaujamā aizmugurējā pārkare: …mm

Masas

14. Darba kārtībā esoša nepabeigta transportlīdzekļa masa: … kg

14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

… kg utt.

15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg

15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm:

… kg

16. Maksimālās tehniski pieļaujamās masas

16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

… kg

… kg utt.

16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

… kg

… kg utt.

17. Pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kas paredzēta reģistrācijai/ekspluatācijai valsts/starptautiskajā satiksmē (58) (74)

17.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg

17.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asi:

… kg

17.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai paredzētā pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz katru asu grupu:

… kg

19.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg

Maksimālais ātrums

29. Maksimālais ātrums: … km/h

Asis un balstiekārta

31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …

32. Atslogojuma ass(-u) atrašanās vieta: …

34. Ass(-is), kas aprīkota(-as) ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (58)

35. Riepu/riteņu kombinācija (62) : …

Sakabes ierīce

44. Sakabes ierīces apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums (ja tāda ir pierīkota): …

45. Tipi vai klases stiprinājuma ierīcēm, kuras var pierīkot: …

45.1. Vērtības (58) : D: …/ V: …/ S: …/ U: …

Dažādi

52. Piezīmes (73) : …

Paskaidrojumi attiecībā uz IX pielikumu

— —

(p) Ekoinovācijas.

XIX PIELIKUMS

REGULAS (ES) Nr. 1230/2012 GROZĪJUMI

Regulu (ES) Nr. 1230/2012 groza šādi.

Regulas 2. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

““Neobligātā aprīkojuma masa” ir tāda neobligāta aprīkojuma kopējā maksimālā masa, kuru var uzstādīt transportlīdzeklī papildus standartaprīkojumam saskaņā ar ražotāja specifikācijām;”

XX PIELIKUMS

ELEKTRISKU PIEDZIŅAS MEHĀNISMU LIETDERĪGĀS JAUDAS UN MAKSIMĀLĀS 30 MINŪŠU JAUDAS MĒRĪŠANA

1. IEVADS

Šajā pielikumā noteiktas prasības elektrisku piedziņas mehānismu dzinēja lietderīgās jaudas, lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšanai.

2. VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

2.1.	Vispārīgās specifikācijas testu veikšanai un rezultātu interpretēšanai ir tās, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 85 ( 76 ) 5. punktā, ar šajā pielikumā noteiktajiem izņēmumiem.

2.2.	Testa degviela ANO EEK Noteikumu Nr. 85 5.2.3.1., 5.2.3.2.1., 5.2.3.3.1. un 5.2.3.4. punktu saprot šādi: izmanto tirgū pieejamo degvielu. Domstarpību gadījumā izmanto attiecīgo etalondegvielu, kas noteikta šīs regulas IX pielikumā.

2.3.	Jaudas korekcijas koeficienti Atkāpjoties no ANO EEK Noteikumu Nr. 85 5. pielikuma 5.1. punkta, gadījumā, ja turbodzinējs aprīkots ar sistēmu, kas ļauj kompensēt apkārtējās temperatūras un augstuma apstākļus, pēc ražotāja pieprasījuma pieņem, ka korekcijas koeficienta αa vai αd vērtība ir 1.

XXI PIELIKUMS

1. TIPA EMISIJU TESTA PROCEDŪRAS

1. IEVADS

Šajā pielikumā aprakstīta procedūra vieglo transportlīdzekļu gāzveida savienojumu emisiju līmeņu, cietdaļiņu, daļiņu skaita, CO2 emisiju, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma noteikšanai.

2. REZERVĒTS

3. DEFINĪCIJAS

3.1. Testa aprīkojums

3.1.1. “Precizitāte” ir izmērītās vērtības un atskaites vērtības starpība saskaņā ar valsts standartu un apraksta rezultāta pareizību. Sk. 1. attēlu.

3.1.2. “Kalibrēšana” ir mērījumu sistēmas reakcijas iestatīšana, lai rezultāti atbilstu atsauces signālu kopai.

3.1.3. “Kalibrēšanas gāze” ir gāzu maisījums, ko izmanto gāzes analizatoru kalibrēšanai.

3.1.4. “Divkāršās atšķaidīšanas metode” ir process, kura laikā tiek atdalīta atšķaidītās atgāzu plūsmas daļa un tā tiek sajaukta ar atšķaidīšanas gaisu atbilstīgā apjomā pirms cietdaļiņu parauga ņemšanas filtra.

3.1.5. “Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēma” ir transportlīdzekļa kopējo atgāzu nepārtraukta un kontrolēta atšķaidīšana ar apkārtējo gaisu, izmantojot konstanta tilpuma paraugu ņēmēju (CVS).

3.1.6. “Linearizēšana” ir dažādu koncentrāciju vai materiālu izmantošana, lai noteiktu matemātiskās attiecības starp koncentrāciju un sistēmas reakciju.

3.1.7. “Būtiska apkope” ir tādas sastāvdaļas vai moduļa regulēšana, remonts vai nomaiņa, kas var ietekmēt mērījuma precizitāti.

3.1.8. “Nemetāna ogļūdeņraži” (NMHC) ir visi ogļūdeņraži (THC), izņemot metānu (CH4).

3.1.9. “Precīzumspēja” ir pakāpe, ciktāl atkārtoti mērījumi nemainīgos apstākļos dod vienādus rezultātus (1. attēls), un šajā pielikumā precīzumspēja vienmēr attiecas uz vienu standartnovirzi.

3.1.10. “Atskaites vērtība” ir vērtība saskaņā ar valsts standartu. Sk. 1. attēlu.

3.1.11. “Noteikšanas punkts” ir mērķlielums, ko cenšas sasniegt kontroles sistēma.

3.1.12. “Standartizēt” nozīmē pielāgot instrumentu, lai tas pareizi reaģētu uz kalibrēšanas standartu, kas atspoguļo no 75 % līdz 100 % no maksimālās vērtības instrumenta diapazonā vai paredzamajos lietošanas nosacījumos.

3.1.13. “Visi ogļūdeņraži” (THC) ir visi gaistošie savienojumi, kas izmērāmi ar liesmas jonizācijas detektoru (FID).

3.1.14. “Verifikācija” ir mērīšanas sistēmas rezultātu pārbaude, lai noteiktu, vai tie atbilst piemērotiem etalonsignāliem attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš noteiktām pieņemamības robežvērtībām.

3.1.15. “Nulles gāze” ir gāze, kas nesatur analizējamo vielu un ko izmanto, lai iestatītu nulles reakciju analizatorā.

▼M3

3.1.16. “Reakcijas laiks” ir laika starpība starp mērāmā komponenta izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju par 90 % no galīgā nolasījuma (t90), parauga ņemšanas zondi definējot kā atskaites punktu, ja mērītā komponenta izmaiņa ir vismaz 60 % no pilnas skalas un notiek ātrāk nekā 0,1 sekundē. Sistēmas reakcijas laiku veido sistēmas kavējuma laiks un sistēmas kāpumlaiks,

3.1.17. “Kavējuma laiks” ir laika starpība starp mērāmā komponenta izmaiņām atskaites punktā un sistēmas reakciju 10 % apjomā no galīgā nolasījuma (t10), paraugu ņemšanas zondi definējot kā atskaites punktu. Gāzveida komponentiem tas galvenokārt ir mērāmā komponenta pārvietošanās laiks no parauga ņemšanas zondes līdz detektoram.

3.1.18. “Kāpumlaiks” ir laika starpība starp 10 % un 90 % no galīgā nolasījuma reakcijas (t90–t10).

▼B

1. attēls

Precizitātes, precīzumspējas un atskaites vērtības definīcija

3.2. Ceļa slodzes un dinamometra iestatīšana

3.2.1. “Aerodinamiskā pretestība” ir spēks, kas kavē transportlīdzekļa kustību uz priekšu cauri gaisam.

3.2.2. “Aerodinamiskās stagnācijas punkts” ir virsmas punkts uz transportlīdzekļa virsmas, kur vēja ātrums ir nulle.

3.2.3. “Anemometra bloķēšana” ir ietekme uz anemometra mērījumu, kuru rada transportlīdzekļa klātbūtne, ja šķietamais gaisa ātrums atšķiras no transportlīdzekļa ātruma kopā ar vēja ātrumu attiecībā pret zemi.

3.2.4. “Ierobežota analīze” nozīmē, ka transportlīdzekļa frontālā daļa un aerodinamiskās pretestības koeficients ir noteikti atsevišķi un ka šīs vērtības izmantos kustības vienādojumā.

3.2.5. “Pašmasa” ir tāda transportlīdzekļa masa, ieskaitot degvielas tvertni(-es), ko piepilda vismaz par 90 % no tās (to) tilpuma, un ieskaitot vadītāja, degvielu un šķidrumu masu, kurš aprīkots ar standartaprīkojumu saskaņā ar ražotāja specifikācijām, kā arī ieskaitot virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u) un instrumentu masu, ja tie ir uzstādīti.

3.2.6. “Vadītāja masa” ir masa, kura noteikta 75 kg apmērā un kura atrodas vadītāja sēdvietas atskaites punktā.

3.2.7. “Maksimālā transportlīdzekļa slodze” ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, no kuras atņem pašmasu, 25 kg un neobligātā aprīkojuma masu, kā noteikts 3.2.8. punktā.

3.2.8. “Neobligātā aprīkojuma masa” ir tāda neobligāta aprīkojuma kopējā maksimālā masa, kuru var uzstādīt transportlīdzeklī papildus standartaprīkojumam saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

3.2.9. “Neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kuri neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī ir atbildīgs ražotājs, kā arī kurus klients var pasūtīt.

3.2.10. “Atmosfēras standartapstākļi (saistībā ar ceļa slodzes mērījumiem)” ir atmosfēras apstākļi, pēc kuriem tiek koriģēti šie mērījumu rezultāti:

atmosfēras spiediens: p0 = 100 kPa;

atmosfēras temperatūra: T0 = 20 °C;

sausa gaisa blīvums: ρ0 = 1,189 kg/m3;

vēja ātrums: 0 m/s.

3.2.11. “Atskaites ātrums” ir transportlīdzekļa ātrums, pie kura nosaka ceļa slodzi vai verificē šasijas dinamometra slodzi.

3.2.12. “Ceļa slodze” ir spēks, kas kavē transportlīdzekļa kustību uz priekšu un ko mēra ar brīvskrējiena metodi vai ar metodēm, kuras ir līdzvērtīgas saistībā ar piedziņas mehānisma berzes zudumu ietveršanu mērījumos.

3.2.13. “Rites pretestība” ir riepu spēki, kas kavē transportlīdzekļa kustību.

3.2.14. “Ritošās daļas pretestība” ir griezes moments, kas kavē transportlīdzekļa kustību uz priekšu un ko mēra ar griezes momenta mērītājiem, kuri uzstādīti uz transportlīdzekļa dzenošajiem riteņiem.

3.2.15. “Imitētā ceļa slodze” ir ceļa slodze, kas iedarbojas uz transportlīdzekli šasijas dinamometrā un ar kuru paredzēts reproducēt uz ceļa izmērīto ceļa slodzi, kā arī ko veido spēks, kuru piemēro šasijas dinamometrs, un spēki, kas kavē transportlīdzekli braukšanas laikā uz šasijas dinamometra; šo ceļa slodzi pietuvina par otrās kārtas polinoma trim koeficientiem.

3.2.16. “Imitētā ritošās daļas pretestība” ir ritošās daļas pretestība, kas iedarbojas uz transportlīdzekli šasijas dinamometrā un kam paredzēts reproducēt uz ceļa izmērīto ritošās daļas pretestību, kā arī ko veido griezes moments, kuru piemēro šasijas dinamometrs, un griezes moments, kas kavē transportlīdzekli braukšanas laikā uz šasijas dinamometra; šo ritošās daļas pretestību pietuvina par otrās kārtas polinoma trim koeficientiem.

3.2.17. “Stacionārā anemometrija” ir vēja ātruma un virziena mērījums ar anemometru vietā un augstumā virs ceļa līmeņa gar testa ceļu, kur pastāv reprezentatīvākie vēja apstākļi.

3.2.18. “Standartaprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, kas ir aprīkots ar visiem elementiem, kuri noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni.

▼M2

3.2.19. “Plānotā ceļa slodze” ir ceļa slodze, ko atveido dinamometriskajā stendā

▼B

3.2.20. “Mērķa ritošās daļas pretestība” ir reproducējamā ritošās daļas pretestība uz šasijas dinamometra.

▼M3

3.2.21. “Transportlīdzekļa brīvskrējiena režīms” ir ekspluatācijas sistēma, kas ļauj precīzi un atkārtojami noteikt ceļa slodzi un precīzu dinamometra iestatījumu.

▼B

3.2.22. “Vēja korekcija” ir vēja ietekmes uz ceļa slodzi korekcija, pamatojoties uz stacionārās vai iebūvētās anemometrijas ievaddatiem.

3.2.23. “Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un projektēto efektivitāti.

3.2.24. “Transportlīdzekļa faktiskā masa” ir darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita šajā transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu.

3.2.25. “Transportlīdzekļa testa masa” ir transportlīdzekļa faktiskās masas, 25 kg un transportlīdzekļa slodzes reprezentatīvas masas summa.

3.2.26. “Transportlīdzekļa slodzes reprezentatīva masa” ir x % no transportlīdzekļa maksimālās slodzes, kur x ir 15 % M kategorijas transportlīdzekļiem un 28 % N kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.27. “Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (MC) ir uz mehānisko transportlīdzekli un vienu vai vairākām piekabēm attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un projektēto efektivitāti, vai uz seglu vilcēju un puspiekabi attiecinātā maksimālā masa.

▼M3

3.2.28. “n/v attiecība” ir motora apgriezienu skaits, kas dalīts ar transportlīdzekļa ātrumu konkrētā pārnesumā.

3.2.29. “Viena ruļļa dinamometrs” ir dinamometrs, uz kura katrs uz transportlīdzekļa ass uzstādītais ritenis ir saskarē ar vienu rulli.

3.2.30. “Divu ruļļu dinamometrs” ir dinamometrs, uz kura katrs uz transportlīdzekļa ass uzstādītais ritenis ir saskarē ar diviem ruļļiem.

3.2.31. “Dzenošā ass” ir transportlīdzekļa ass, kas spēj nodot vilces enerģiju un/vai rekuperēt enerģiju neatkarīgi no tā, vai tas ir iespējams īslaicīgi vai pastāvīgi un/vai to var izraudzīties transportlīdzekļa vadītājs.

3.2.32. “2WD dinamometrs” ir dinamometrs, uz kura tikai vienas transportlīdzekļa ass riteņi ir saskarē ar rulli/ruļļiem.

3.2.33. “4WD dinamometrs” ir dinamometrs, uz kura abu transportlīdzekļa asu riteņi ir saskarē ar rulli/ruļļiem.

3.2.34. “Dinamometrs 2WD darbībā” ir 2WD dinamometrs vai 4WD dinamometrs, kas imitē tikai testa transportlīdzekļa dzenošās ass inerci un ceļa slodzi, savukārt nedzenošās ass riteņi neietekmē mērījumu rezultātu neatkarīgi no tā, vai tie griežas vai negriežas.

3.2.35. “Dinamometrs 4WD darbībā” ir 4WD dinamometrs, kas imitē testa transportlīdzekļa abu asu inerci un ceļa slodzi.

▼M3

3.3. Pilnībā elektriski, hibrīdelektriski, degvielas elementa un divu degvielu transportlīdzekļi

▼B

3.3.1. “Kopējais pilnuzlādes nobraukums” (AER) ir kopējais attālums, ko nobraucis OVC-HEV kopš akumulēto enerģiju patērējoša testa sākuma līdz brīdim testa laikā, kad iekšdedzes dzinējs sāk patērēt degvielu.

3.3.2. “Tīrais pilnuzlādes nobraukums” (PER) ir kopējais attālums, ko nobraucis PEV kopš akumulēto enerģiju patērējoša testa sākuma līdz apstāšanās kritērija sasniegšanai.

3.3.3. “Faktiskais pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā” (RCDA) ir attālums, kas nobraukts vairākos WLTC akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, līdz ir iztērēta atkārtoti uzlādējamā elektroenerģijas akumulēšanas sistēmā (AUEAS) uzkrātā enerģija.

3.3.4. “Cikla pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā” (RCDC) ir attālums no akumulēto enerģiju patērējoša testa sākuma līdz pēdējā cikla beigām pirms cikla vai cikliem, kas atbilst apstāšanās kritērijam, ietverot pārejas ciklu, kad transportlīdzeklis, iespējams, darbojās gan akumulēto enerģiju patērējošos, gan noturošos apstākļos.

3.3.5. “Akumulēto enerģiju patērējošs ekspluatācijas stāvoklis” ir ekspluatācijas stāvoklis, kurā AUEAS akumulētā enerģija var svārstīties, bet kurā tā vidēji samazinās transportlīdzekļa braukšanas laikā, līdz notiek pāreja uz uzlādi noturošu ekspluatāciju.

3.3.6. “Uzlādi noturošs ekspluatācijas stāvoklis” ir ekspluatācijas stāvoklis, kurā AUEAS akumulētā enerģija var svārstīties, bet kurā tā vidēji tiek uzturēta neitrālā uzlādes līdzsvara līmenī transportlīdzekļa braukšanas laikā.

3.3.7. “Lietderības koeficienti” ir koeficienti, kas balstās uz braukšanas statistiku atkarībā no pilnuzlādes nobraukuma, kurš sasniegts akumulēto enerģiju patērējošā stāvoklī, un šos koeficientus izmanto, lai novērtētu akumulēto enerģiju patērējošu un uzlādi noturošu atgāzu emisiju savienojumu, CO2 emisiju un degvielas patēriņa svērtās vērtības OVC-HEV.

3.3.8. “Elektriska iekārta” (EM) ir enerģijas konvertors, kas pārveido elektroenerģiju mehāniskajā enerģijā.

3.3.9. “Enerģijas konvertors” ir sistēma, kurā izejas enerģijas veids atšķiras no pievadītās enerģijas veida.

3.3.9.1. “Piedziņas enerģijas konvertors” ir jaudas piedziņas ķēdes enerģijas konvertors, kas nav perifēra ierīce, kuras izejas enerģija tiek tieši vai netieši izmantota transportlīdzekļa piedziņai.

3.3.9.2. “Piedziņas enerģijas konvertora kategorija” ir i) iekšdedzes dzinējs vai ii) elektriska iekārta, vai iii) degvielas elements.

3.3.10. “Enerģijas akumulēšanas sistēma” ir sistēma, kas akumulē enerģiju un atbrīvo tādu pašu enerģijas veidu, kāds tika pievadīts.

3.3.10.1. “Piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēma” ir piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēma, kura nav perifēra ierīce un kuras izejas enerģija tiek tieši vai netieši izmantota transportlīdzekļa piedziņai.

3.3.10.2. “Piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēmas kategorija” ir i) degvielas glabāšanas sistēma vai ii) atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma, vai iii) atkārtoti uzlādējama mehāniskās enerģijas akumulēšanas sistēma.

3.3.10.3 “Enerģijas veids” ir i) elektroenerģija vai ii) mehāniskā enerģija, vai iii) ķīmiskā enerģija (ieskaitot degvielas).

3.3.10.4. “Degvielas glabāšanas sistēma” ir piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēma, kurā ķīmisko enerģiju uzglabā šķidras vai gāzveida degvielas veidā.

3.3.11. “Līdzvērtīgs kopējais pilnuzlādes nobraukums” (EAER) ir kopējā faktiskā nobraukuma akumulēto enerģiju patērējošā režīmā (RCDA) daļa, kas attiecināma uz elektroenerģijas izmantošanu no AUEAS akumulēto enerģiju patērējošā pilnuzlādes nobraukuma testa laikā.

3.3.12. “Hibrīda elektrotransportlīdzeklis” (HEV) ir hibrīda transportlīdzeklis, kurā viens no piedziņas enerģijas konvertoriem ir elektriska iekārta.

3.3.13. “Hibrīda transportlīdzeklis” (HV) ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar piedziņu, kurai ir vismaz divu atšķirīgu kategoriju piedziņas enerģijas konvertori un vismaz divu atšķirīgu kategoriju piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēmas.

3.3.14. “Tīrā enerģijas maiņa” ir AUEAS enerģijas maiņas attiecība, ko dala ar ciklā vajadzīgo testētā transportlīdzekļa enerģiju.

3.3.15. “Ārēji neuzlādējams hibrīda elektrotransportlīdzeklis” (NOVC-HEV) ir hibrīda elektrotransportlīdzeklis, ko nevar uzlādēt no ārēja avota.

3.3.16. “Ārēji uzlādējams hibrīda elektrotransportlīdzeklis” (OVC-HEV) ir hibrīda elektrotransportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota.

3.3.17. “Transportlīdzeklis, kas ir tikai elektrotransportlīdzeklis” (PEV) ir transportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar piedziņu, kurā kā piedziņas enerģijas konvertori ir tikai elektriskas iekārtas un kā piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēmas ir tikai atkārtoti uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas.

3.3.18. “Degvielas elements” ir enerģijas konvertors, kas ķīmisko enerģiju (pievadītā enerģija) pārveido par elektroenerģiju (izvades enerģija) vai otrādi.

3.3.19. “Ar degvielas elementiem darbināms transportlīdzeklis” (FCV) ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar piedziņu, kurā kā piedziņas enerģijas konvertors(-i) ir tikai degvielas elements(-i) un elektriska(-s) iekārta(-s).

3.3.20. “Ar degvielas elementiem darbināms hibrīda transportlīdzeklis” (FCHV) ir ar degvielas elementiem darbināms transportlīdzeklis, kas aprīkots ar jaudas piedziņas ķēdi, kurā kā piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēmas ir vismaz viena degvielas uzglabāšanas sistēma un vismaz viena atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma.

▼M3

3.3.21. “Divu degvielu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar divām atsevišķām degvielas tvertņu sistēmām, kas konstruēts tā, lai to vienlaikus primāri darbinātu tikai ar vienu degvielu; tomēr ierobežotu laiku un daudzumu vienlaikus var izmantot arī abas degvielas.

3.3.22. “Divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir divu degvielu transportlīdzeklis, kura darbināšanai izmantotās degvielas ir benzīns (benzīna režīms) un vai nu LPG, NG/biometāns, vai ūdeņradis.

▼B

3.4. Jaudas piedziņas ķēde

3.4.1. “Jaudas piedziņas ķēde” ir visas transportlīdzekļa piedziņas enerģijas akumulēšanas sistēmas, piedziņas enerģijas konvertori un piedziņas mehānismi, kas transportlīdzekļa piedziņas vajadzībām pie riteņiem nodrošina mehānisko enerģiju, kā arī perifērās ierīces.

3.4.2. “Palīgierīces” ir enerģiju patērējošas, pārveidojošas, akumulējošas vai nodrošinošas neperifērās ierīces vai sistēmas, kuras transportlīdzeklī ir uzstādītas ar transportlīdzekļa piedziņas nodrošināšanu nesaistītā nolūkā un tādēļ netiek uzskatītas par piedziņas daļu.

3.4.3. “Perifērās ierīces” ir enerģiju patērējošas, pārveidojošas, akumulējošas vai nodrošinošas ierīces, kurās enerģija netiek pirmām kārtām izmantota transportlīdzekļa piedziņai, vai citas detaļas, sistēmas un vadības bloki, kas ir būtiski jaudas piedziņas ķēdes darbības nodrošināšanai.

3.4.4. “Piedziņas ķēde” ir savienoti jaudas piedziņas ķēdes elementi mehāniskās enerģijas pārvadīšanai starp piedziņas enerģijas konvertoru(-iem) un riteņiem.

3.4.5. “Manuālā transmisija” ir transmisija, kurā pārnesumus var pārslēgt tikai vadītājs.

3.5. Vispārīgi jautājumi

3.5.1. “Emisiju kritēriji” ir emisiju savienojumi, kuriem šajā regulā ir noteiktas robežvērtības.

3.5.2. Rezervēts

3.5.3. Rezervēts

3.5.4. Rezervēts

3.5.5. Rezervēts

3.5.6. “Ciklā vajadzīgā enerģija” ir aprēķinātā pozitīvā enerģija, kas transportlīdzeklim vajadzīga, lai nobrauktu paredzēto ciklu.

3.5.7. Rezervēts

3.5.8. “Vadītāja izvēles režīms” ir konkrēts vadītāja izvēlēts režīms, kas var ietekmēt emisijas, degvielas patēriņu vai enerģijas patēriņu.

▼M3

3.5.9. “Dominējošais režīms” šajā pielikumā ir viens konkrēts vadītāja izvēlēts režīms, kas ir vienmēr iestatīts transportlīdzekļa iedarbināšanas brīdī neatkarīgi no tā, kādu režīmu vadītājs bija iestatījis brīdī, kad transportlīdzeklis tika iepriekš izslēgts; dominējošā režīma statusu nevar piešķirt citam režīmam. Pēc transportlīdzekļa iedarbināšanas dominējošo režīmu transportlīdzekļa vadītājs var pārslēgt uz citu izvēlētu režīmu tikai ar apzinātu darbību.

▼B

3.5.10. “Nominālie apstākļi (saistībā ar emisiju masas aprēķināšanu)” ir apstākļi, uz kuriem balstās gāzu blīvumi, proti, 101,325 kPa un 273,15 K (0 °C).

▼M3

3.5.11. “Atgāzu emisijas” ir gāzveida, cieto un šķidro savienojumu emisijas no izpūtēja.

▼B

3.6. PM/PN

Terminu “daļiņa” tradicionāli lieto, aprakstot (mērot) daļiņas gaisā (suspensija), un terminu “cietdaļiņa” lieto, runājot par nogulsnēm.

3.6.1. “Daļiņu skaita emisijas” (PN) ir kopējais cieto daļiņu skaits, kas emitēts ar transportlīdzekļa atgāzēm un ko kvantificē saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērījumu metodēm.

3.6.2. “Cietdaļiņu skaita emisijas” (PM) ir jebkuru cietdaļiņu masa no transportlīdzekļa atgāzēm, ko kvantificē saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērījumu metodēm.

3.7. WLTC

▼M3

3.7.1. “Motora nominālā jauda” (Prated) ir motora vai motora maksimālā lietderīgā jauda kW saskaņā ar XX pielikuma prasībām.

▼B

3.7.2. “Maksimālais ātrums” ir transportlīdzekļa maksimālais ātrums, ko norādījis ražotājs.

3.8. Procedūra

▼M3

3.8.1. “Periodiski reģenerējama sistēma” ir atgāzu emisiju kontroles ierīce (piemēram, katalītiskais neitralizators, cietdaļiņu filtrs), kurai nepieciešams periodisks reģenerēšanas process.

▼B

3.9. Vides temperatūras korekcijas tests (6.a papildpielikums)

3.9.1 “Aktīvā siltuma uzglabāšanas ierīce” ir tehnoloģija, kas uzglabā siltumu kādā transportlīdzekļa ierīcē un siltumu atdod jaudas piedziņas ķēdes komponentam noteiktā laikposmā pie dzinēja iedarbināšanas. To raksturo sistēmā uzglabātā entalpija un siltumatdeves laiks piedziņas komponentos.

3.9.2. “Izolācijas materiāli” ir jebkurš materiāls dzinēja nodalījumā, kas piestiprināts dzinējam un/vai šasijai un kam ir termiskās izolācijas funkcija, kā arī ko raksturo maksimālā siltumvadītspēja 0,1 W/(mK) apmērā.

4. SAĪSINĀJUMI

4.1. Vispārīgi saīsinājumi

AC	Maiņstrāva

AUEAS

Atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma

▼M3

Augsts2

WLTC 2. klases augsta ātruma posms

Augsts3a

WLTC 3.a klases augsta ātruma posms

Augsts3b

WLTC 3.b klases augsta ātruma posms

▼B

CFO	Kritiskās plūsmas sprausla

CFV	Kritiskās plūsmas Venturi caurule

CLA	Hemiluminiscences analizators

CLD	Hemiluminiscences detektors

CVS	Pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīce

DC	Līdzstrāva

ET	Tvaicēšanas caurule

FCHV	Ar degvielas elementiem darbināms hibrīda transportlīdzeklis

FID	Liesmas jonizācijas detektors

FSD	Pilnas skalas novirze

GC	Gāzu hromatogrāfs

HEPA	Augstas efektivitātes cietdaļiņu (gaisa) filtrs

HFID	Karsētas liesmas jonizācijas detektors

ICE	Iekšdedzes dzinējs

LC	Šķidrumu hromatogrāfija

LoD	Noteikšanas robeža

LoQ	Kvantitatīvās noteikšanas robeža

LPG	Sašķidrināta naftas gāze

▼M3

Ļoti augsts2

WLTC 2. klases ļoti augsta ātruma posms

Ļoti augsts3

WLTC 3. klases ļoti augsta ātruma posms

▼B

NDIR	Nedispersīvs infrasarkanais (analizators)

NDUV	Nedispersīvs ultravioletais

NG/biometāns

Dabasgāze/biometāns

NMC	Nemetāna nošķīrējs

NOVC	Ārēji neuzlādējams

NOVC-FCHV

Ārēji neuzlādējams ar degvielas elementiem darbināms hibrīda transportlīdzeklis

NOVC-HEV

Ārēji neuzlādējams hibrīda elektrotransportlīdzeklis

OVC-HEV

Ārēji uzlādējams hibrīda elektrotransportlīdzeklis

Pa	Fona filtra uztverto cietdaļiņu masa

PAO	Poli-alfa-olefīns

PCF	Daļiņu iepriekšējais klasifikators

PCRF	Daļiņu koncentrācijas samazinājuma koeficients

PDP	Tilpumsūknis

Pe	Parauga filtra uztverto cietdaļiņu masa

PER	Tīrais pilnuzlādes nobraukums

Per cent FS

Procenti no pilnas skalas

PM	Cietdaļiņu emisijas

PN	Daļiņu skaita emisijas

PNC	Daļiņu skaitītājs

PND1	Pirmā daļiņu skaita atšķaidīšanas ierīce

PND2	Otrā daļiņu skaita atšķaidīšanas ierīce

PTS	Daļiņu pārvades sistēma

PTT	Daļiņu pārvades caurule

QCL-IR

Infrasarkanais kvantu kaskādes lāzers

RCDA	Faktiskais nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

RCB	AUEAS uzlādes bilance

▼M3

RRC	Rites pretestības koeficients

▼B

SSV	Zemskaņas Venturi caurule

USFM	Ultraskaņas plūsmas mērītājs

▼M3

Vidējs1

WLTC 1. klases vidēja ātruma posms

Vidējs2

WLTC 2. klases vidēja ātruma posms

Vidējs3a

WLTC 3.a klases vidēja ātruma posms

Vidējs3b

WLTC 3.b klases vidēja ātruma posms

▼B

VPR	Gaistošo daļiņu noņēmējs

WLTC	Vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētais pasaules mēroga testa cikls

▼M3

Zems1

WLTC 1. klases zema ātruma posms

Zems2

WLTC 2. klases zema ātruma posms

Zems3

WLTC 3. klases zema ātruma posms

▼B

4.2. Ķīmisko vielu simboli un saīsinājumi

C1	Vienam oglekļa atomam ekvivalents ogļūdeņradis

CH4

Metāns

C2H6

Etāns

C2H5OH

Etanols

C3H8

Propāns

CO	Oglekļa monoksīds

CO2	Oglekļa dioksīds

DOP	Dioktilftalāts

H2O

Ūdens

NH3

Amonjaks

NMHC	Ogļūdeņraži, izņemot metānu

NOx	Slāpekļa oksīdi

NO	Slāpekļa oksīds

NO2	Slāpekļa dioksīds

N2O	Slāpekļa oksīds

THC	Visi ogļūdeņraži

5. VISPĀRĒJAS PRASĪBAS

▼M3

5.0.

Katrai no 5.6.–5.9. punktā noteiktajām transportlīdzekļu saimēm piešķir unikālu identifikatoru šādā formātā:

FT-nnnnnnnnnnnnnnn-WMI-x

kur:

FT ir saimes tipa identifikators, proti:

interpolācijas saime, kā noteikts 5.6. punktā,

ceļa slodzes saime, kā noteikts 5.7. punktā,

ceļa slodzes matricas saime, kā noteikts 5.8. punktā,

periodiski reģenerējošu sistēmu (Ki) saime, kā noteikts 5.9. punktā;

ATCT saime, kā noteikts 6.a papildpielikuma 2. punktā.

nnnnnnnnnnnnnnn ir maksimāli piecpadsmit zīmju virkne, drīkst izmantot tikai zīmes 0-9, A-Z un apakšsvītru “_”.

WMI (pasaules ražotāja identifikators) ir kods, kas unikāli identificē ražotāju, kā noteikts ISO 3780:2009.

x ir “1” vai “0”, ko nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

vienojoties ar apstiprinātāju iestādi un WMI īpašnieku, norāda ciparu “1”, ja transportlīdzekļu saimi definē ar mērķi iekļaut transportlīdzekļus, kurus ražo:

viens ražotājs, kuram ir viens WMI kods;

ii)

ražotājs, kuram ir vairāki WMI kodi, bet tikai gadījumos, kad tiek izmantots viens WMI kods;

iii)

vairāki ražotāji, bet tikai gadījumos, kad tiek izmantots viens WMI kods.

Gadījumos, kas norādīti i), ii) un iii) apakšpunktā, saimes identifikatora kods ir unikāla “n” skaita zīmju virkne un viens unikāls WMI kods, pēc kura seko cipars “1”;

▼B

5.1.

Transportlīdzekli un tā komponentus, kas var ietekmēt gāzveida savienojumu, cietdaļiņu un daļiņu skaita emisijas, projektē, būvē un montē tā, lai transportlīdzeklis parastas izmantošanas laikā normālos ekspluatēšanas apstākļos, piemēram, mitrumā, lietū, sniegā, karstumā, aukstumā, smiltīs, netīrumos, kā arī vibrāciju un nolietošanās gadījumā utt., atbilst šā pielikuma noteikumiem savas lietderīgās izmantošanas laikā.

▼M3

Tas ietver visu emisiju kontroles sistēmās izmantoto cauruļu, salaidumu un savienojumu drošību.

▼M3 —————

▼B

5.2.	Testa transportlīdzeklim ir reprezentatīvi ar emisijām saistītie komponenti un funkcionalitāte, kas atbilst paredzētajai ražojumu sērijai, uz kuru attieksies apstiprinājums. Ražotājs un apstiprinātāja iestāde vienojas par to, kurš transportlīdzekļa testa paraugs ir reprezentatīvs.

5.3.

Transportlīdzekļu testēšanas nosacījums

5.3.1. Ražotājs nosaka smērvielu un dzesēšanas šķidruma tipus un daudzumus emisiju testiem transportlīdzekļa normālai ekspluatēšanai.

5.3.2. Degvielas tips emisiju testiem ir noteikts IX pielikumā.

5.3.3. Visām emisiju kontroles sistēmām jābūt darba kārtībā.

5.3.4. Aizliegts izmantot jebkādas pārveidošanas ierīces, kā paredz Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta noteikumi.

5.3.5. Dzinēju projektē tā, lai izvairītos no kartera emisijām.

▼M3

5.6. Emisiju testēšanai izmanto riepas, kā noteikts šā pielikuma 6. papildpielikuma 2.4.5. punktā.

▼B

5.4.

Degvielas tvertņu ieplūdes sprauslas

5.4.1. Saskaņā ar 5.4.2. punktu degvielas vai etanola tvertnes ieplūdes sprauslai ir jābūt veidotai tā, ka tā liedz tvertni piepildīt no benzīna tanka uzpildes stobra, kura ārējais diametrs ir 23,6 mm vai lielāks.

5.4.2. Pielikuma 5.4.1. punktu nepiemēro transportlīdzeklim, attiecībā uz kuru ir spēkā abi šādi nosacījumi:

transportlīdzeklis ir projektēts un būvēts tā, ka svinu saturošs benzīns nelabvēlīgi neietekmē ierīces, kas paredzētas emisiju kontrolei; un

transportlīdzeklis ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami marķēts ar simboliem bezsvina benzīnam, kā noteikts ISO 2575:2010 “Autotransports – Vadības ierīču, indikatoru un signalizatoru simboli”, lai persona, kas uzpilda degvielas tvertni, to uzreiz pamanītu. Pieļaujams papildu marķējums.

5.5.	Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi ▼M3 Elektroniskās sistēmas drošības noteikumi ir noteikti I pielikuma 2.3. punktā. ▼M3 ————— ▼B

5.6.

Interpolācijas saime

▼M3

5.6.1. Interpolācijas saime pilnībā ICE transportlīdzekļiem

▼M3

5.6.1.1.

Transportlīdzekļi var būt vienas interpolācijas saimes sastāvdaļa šādos gadījumos, tostarp šo gadījumu kombinācijā:

tie pieder dažādām transportlīdzekļu klasēm, kā aprakstīts 1. papildpielikuma 2. punktā;

tiem ir atšķirīgi samazinājuma līmeņi, kā aprakstīts 1. papildpielikuma 8. punktā;

tiem ir atšķirīgas ātruma augstākās robežvērtības, kā aprakstīts 1. papildpielikuma 9. punktā.

5.6.1.2.

Interpolācijas saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi transportlīdzekļa/spēka pārvada/pārnesumkārbas parametri:

visu CO2 emisiju masu ietekmējošo spēka pārvada sastāvdaļu darbības stratēģija;

transmisijas veids (piemēram, manuālā, automātiskā, CVT) un transmisijas modelis (piemēram, griezes momenta vērtība, pārnesumu skaits, sajūgu skaits utt.);

n/v attiecība (motora apgriezienu skaits, ko dala ar transportlīdzekļa ātrumu). Šo prasību uzskata par izpildītu, ja visiem transmisijas pārnesumskaitļiem starpība attiecībā pret visbiežāk uzstādītās transmisijas veida n/v attiecībām nepārsniedz 8 %;

dzenošo asu skaits;

ATCT saime katrai standartdegvielai maināmas degvielas vai divu degvielu transportlīdzekļu gadījumā;

riteņu skaits uz ass.

5.6.1.3.

Ja izmanto alternatīvo parametru, piemēram, augstāku nmin_drive, kā noteikts 2. papildpielikuma 2. punkta k) apakšpunktā, vai ASM, kā noteikts 2. papildpielikuma 3.4. punktā, šim parametram interpolācijas saimē ir jābūt vienādam.

▼B

5.6.2. NOVC-HEV un OVC-HEV interpolācijas saime

Papildus 5.6.1. punkta prasībām tajā pašā interpolācijas saimē var ietilpt tikai tādi OVC-HEV un NOVC-HEV, kam ir identiski šādi parametri:

elektrisku iekārtu tips un skaits (konstrukcijas veids (asinhrona/sinhrona utt.), dzesētāja veids (gaiss, šķidrums) un jebkādi citi parametri, kam ir būtiska ietekme uz CO2 emisiju masu un elektroenerģijas patēriņu WLTP apstākļos;

vilces AUEAS tips (modelis, jauda, nominālais spriegums, nominālā jauda, dzesētāja veids (gaiss, šķidrums));

▼M3

tips elektroenerģijas konvertoram starp elektrisko iekārtu un vilces REESS, starp vilces REESS un zemsprieguma barošanu un starp uzlādes spraudni un vilces REESS, kā arī jebkādi citi parametri, kam ir būtiska ietekme uz CO2 emisiju masu un elektroenerģijas patēriņu WLTP apstākļos;

▼B

starpība starp akumulēto enerģiju patērējošu ciklu skaitu kopš testa sākuma līdz pārejas ciklam, un to ieskaitot, nedrīkst būt lielāka par viens.

5.6.3. PEV interpolācijas saime

Interpolācijas saimē var ietilpt tikai tādi PEV, kam ir identiski šādi elektriskās piedziņas/transmisijas parametri:

elektrisku iekārtu tips un skaits (konstrukcijas veids (asinhrona/sinhrona utt.), dzesētāja veids (gaiss, šķidrums) un jebkādi citi parametri, kam ir būtiska ietekme uz elektroenerģijas patēriņu un pilnuzlādes nobraukumu WLTP apstākļos;

vilces AUEAS tips (modelis, jauda, nominālais spriegums, nominālā jauda, dzesētāja veids (gaiss, šķidrums));

transmisijas veids (piemēram, manuālā, automātiskā, CVT) un transmisijas modelis (piemēram, griezes momenta vērtība, pārnesumu skaits, sajūgu skaits utt.);

dzenošo asu skaits;

▼M3

tips elektroenerģijas konvertoram starp elektrisko iekārtu un vilces REESS, starp vilces REESS un zemsprieguma barošanu un starp uzlādes spraudni un vilces REESS, kā arī jebkādi citi parametri, kam ir būtiska ietekme uz elektroenerģijas patēriņu un nobraukumu WLTP apstākļos;

▼B

visu elektroenerģijas patēriņu ietekmējošo piedziņas komponentu darbības stratēģija;

▼M3

▼B

5.7.

Ceļa slodzes saime

Ceļa slodzes saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi parametri:

transmisijas veids (piemēram, manuālā, automātiskā, CVT) un transmisijas modelis (piemēram, griezes momenta vērtība, pārnesumu skaits, sajūgu skaits utt.); pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinājuma iestādes atļauju saimē var ietver transmisiju ar mazākiem jaudas zudumiem;

dzinēja apgriezienu skaita un transportlīdzekļa ātruma (N/V) attiecība (dzinēja apgriezienu skaits, ko dala ar transportlīdzekļa ātrumu); šo prasību uzskata par izpildītu, ja visās pārnesumu attiecībās starpība attiecībā pret visbiežāk uzstādītā transmisijas veida transmisijas attiecībām nepārsniedz 25 %;

dzenošo asu skaits;

▼M3

riteņu skaits uz ass.

Ja vismaz viena elektriskā iekārta ir saslēgta pārnesumkārbas neitrālā stāvoklī un transportlīdzeklis nav aprīkots ar brīvskrējiena režīmu (4. papildpielikuma 4.2.1.8.5. punkts), kā rezultātā elektriskajai iekārtai nav ietekmes uz ceļa slodzi, piemēro 5.6.2. punkta a) apakšpunkta un 5.6.3. punkta a) apakšpunkta kritērijus.

Ja ir starpība, izņemot transportlīdzekļa masu, rites pretestību un aerodinamiku, kas vērā ņemami ietekmē ceļa slodzi, šo transportlīdzekli neuzskata par ietilpstošu saimē, ja vien to neapstiprina apstiprinātāja iestāde.

5.8.

Ceļa slodzes matricas saime

Ceļa slodzes matricas saimi var attiecināt uz transportlīdzekļiem, kas projektēti tehniski pieļaujamai maksimālai pilnai masai ≥ 3 000 kg apmērā.

Ceļa slodzes matricas saimi var piemērot arī transportlīdzekļiem, kas nodoti vairākposmu tipa apstiprināšanai, vai arī vairākposmu transportlīdzekļiem, kas nodoti atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanai.

Šajos gadījumos piemēro XII pielikuma 2. punkta noteikumus.

Ceļa slodzes matricas saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi parametri:

transmisijas veids (piemēram, manuālā, automātiskā, CVT);

dzenošo asu skaits;

riteņu skaits uz ass.

5.9.

Periodiski reģenerējošu sistēmu (Ki) saime

Periodiski reģenerējošu sistēmu saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi parametri:

iekšdedzes motora tips: degvielas tips, sadegšanas process;

periodiski reģenerējoša sistēma (t. i., katalizators, cietdaļiņu filtrs);

konstrukcija (t. i., korpusa veids, dārgmetāla tips, substrāta veids, šūnu blīvums);

ii)

tips un darbības princips;

iii)

tilpums ±10 procenti;

iv)

atrašanās vieta (temperatūra ± 100 °C pie otrā augstākā atskaites ātruma);

katra saimes transportlīdzekļa testa masai jābūt mazākai vai vienādai ar Ki demonstrācijas testā izmantotā transportlīdzekļa testa masu, kam pieskaita 250 kg.

▼M3 —————

▼B

6. VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS

▼M3

6.1. Robežvērtības

Emisiju robežvērtības ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

▼B

6.2. Testēšana

Testēšanu veic saskaņā ar:

WLTC, kā aprakstīts 1. papildpielikumā;

pārnesumu izvēli un pārslēgšanas punktu, kā aprakstīts 2. papildpielikumā;

atbilstīgu degvielu, kā aprakstīts šīs regulas IX pielikumā;

ceļa slodzi un dinamometra iestatījumiem, kā aprakstīts 4. papildpielikumā;

testa aprīkojumu, kā aprakstīts 5. papildpielikumā;

testa procedūrām, kā aprakstīts 6. un 8. papildpielikumā;

aprēķinu metodēm, kā aprakstīts 7. un 8. papildpielikumā.

1. papildpielikums

Vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētie pasaules mēroga testa cikli (WLTC)

▼M3

1. Vispārīgas prasības

Braukšanas cikls ir atkarīgs no testa transportlīdzekļa nominālās jaudas attiecības pret pašmasu mīnus 75 kg, W/kg, un tā maksimālā ātruma, vmax.

Citās pielikuma daļās ciklu, kas izriet no šajā papildpielikumā aprakstītajām prasībām, sauc par “piemērojamo ciklu”.

2. Transportlīdzekļa klasifikācija

2.1.	1. klases transportlīdzekļu jaudas un masas darba kārtībā mīnus 75 kg attiecība ir Pmr ≤ 22 W/kg.

2.2.	2. klases transportlīdzekļu jaudas un masas darba kārtībā mīnus 75 kg attiecība ir > 22, bet ≤ 34 W/kg.

2.3.

3. klases transportlīdzekļu jaudas un masas darba kārtībā mīnus 75 kg attiecība ir > 34 W/kg.

2.3.1.

3. klases transportlīdzekļus dala 2 apakšklasēs atkarībā no to maksimālā ātruma, vmax.

2.3.1.1.

3.a klases transportlīdzekļi ar vmax < 120 km/h.

2.3.1.2.

3.b klases transportlīdzekļi ar vmax ≥ 120 km/h.

2.3.2.

Visus transportlīdzekļus, ko testē saskaņā ar 8. papildpielikumu, uzskata par 3. klases transportlīdzekļiem.

3. Testēšanas cikli

3.1. 1. klases cikls

3.1.1.

1. klases transportlīdzekļu pilnu ciklu veido zemais posms (Zems1), vidējais posms (Vidējs1) un papildu zemais posms (Zems1).

3.1.2.

Zemais1 posms ir atainots A1/1. attēlā un A1/1. tabulā.

3.1.3.

Vidējais1 posms ir atainots A1/2. attēlā un A1/2. tabulā.

3.2. 2. klases cikls

3.2.1.

Pilnu 2. klases ciklu veido zemais posms (Zems2), vidējais posms (Vidējs2), augstais posms (Augsts2) un ļoti augstais posms (Ļoti augsts2).

3.2.2.

Zemais2 posms ir atainots A1/3. attēlā un A1/3. tabulā.

3.2.3.

Vidējais2 posms ir atainots A1/4. attēlā un A1/4. tabulā.

3.2.4.

Augstais2 posms ir atainots A1/5. attēlā un A1/5. tabulā.

3.2.5.

Ļoti augstais2 posms ir atainots A1/6. attēlā un A1/6. tabulā.

3.3. 3. klases cikls

3. klases cikli ir sadalīti 2 apakšklasēs, lai atainotu 3. klases transportlīdzekļu iedalījumu apakšklasēs.

3.3.1. 3.a klases cikls

3.3.1.1.

Pilnu ciklu veido zemais posms (Zems3), vidējais posms (Vidējs3a), augstais posms (Augsts3a) un ļoti augstais posms (Ļoti augsts3).

3.3.1.2.

Zemais3 posms ir atainots A1/7. attēlā un A1/7. tabulā.

3.3.1.3.

Vidējais3a posms ir atainots A1/8. attēlā un A1/8. tabulā.

3.3.1.4.

Augstais3a posms ir atainots A1/10. attēlā un A1/10. tabulā.

3.3.1.5.

Ļoti augstais3 posms ir atainots A1/12. attēlā un A1/12. tabulā.

3.3.2. 3.b klases cikls

3.3.2.1.

Pilnu ciklu veido zemais posms (Zems3), vidējais posms (Vidējs3b), augstais posms (Augsts3b) un ļoti augstais posms (Ļoti augsts3).

3.3.2.2.

Zemais3 posms ir atainots A1/7. attēlā un A1/7. tabulā.

3.3.2.3.

Vidējais3b posms ir atainots A1/9. attēlā un A1/9. tabulā.

3.3.2.4.

Augstais3b posms ir atainots A1/11. attēlā un A1/11. tabulā.

3.3.2.5.

Ļoti augstais3 posms ir atainots A1/12. attēlā un A1/12. tabulā.

3.4. Visu posmu ilgums

3.4.1.

Visi zema ātruma posmi ilgst 589 sekundes.

3.4.2.

Visi vidēja ātruma posmi ilgst 433 sekundes.

3.4.3.

Visi augsta ātruma posmi ilgst 455 sekundes.

3.4.4.

Visi ļoti augsta ātruma posmi ilgst 323 sekundes.

3.5. WLTC pilsētas cikli

OVC-HEV un PEV testē, izmantojot attiecīgos WLTC 3.a un 3.b klasi un WLTC pilsētas ciklus (skatīt 8. papildpielikumu).

WLTC pilsētas ciklu veido tikai zema un vidēja ātruma posmi.

▼B

4. ►M3 WLTC 1. klases cikls ◄

A1/1. attēls

▼M3

WLTC, 1. klases cikls, zemais1 posms

▼B

A1/2. attēls

▼M3

WLTC, 1. klases cikls, vidējais1 posms

▼B

A1/1. tabula

▼M3

WLTC, 1. klases cikls, zemais1 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
0	0,0
1	0,0
2	0,0
3	0,0
4	0,0
5	0,0
6	0,0
7	0,0
8	0,0
9	0,0
10	0,0
11	0,0
12	0,2
13	3,1
14	5,7
15	8,0
16	10,1
17	12,0
18	13,8
19	15,4
20	16,7
21	17,7
22	18,3
23	18,8
24	18,9
25	18,4
26	16,9
27	14,3
28	10,8
29	7,1
30	4,0
31	0,0
32	0,0
33	0,0
34	0,0
35	1,5
36	3,8
37	5,6
38	7,5
39	9,2
40	10,8
41	12,4
42	13,8
43	15,2
44	16,3
45	17,3
46	18,0
47	18,8
48	19,5
49	20,2
50	20,9
51	21,7
52	22,4
53	23,1
54	23,7
55	24,4
56	25,1
57	25,4
58	25,2
59	23,4
60	21,8
61	19,7
62	17,3
63	14,7
64	12,0
65	9,4
66	5,6
67	3,1
68	0,0
69	0,0
70	0,0
71	0,0
72	0,0
73	0,0
74	0,0
75	0,0
76	0,0
77	0,0
78	0,0
79	0,0
80	0,0
81	0,0
82	0,0
83	0,0
84	0,0
85	0,0
86	0,0
87	0,0
88	0,0
89	0,0
90	0,0
91	0,0
92	0,0
93	0,0
94	0,0
95	0,0
96	0,0
97	0,0
98	0,0
99	0,0
100	0,0
101	0,0
102	0,0
103	0,0
104	0,0
105	0,0
106	0,0
107	0,0
108	0,7
109	1,1
110	1,9
111	2,5
112	3,5
113	4,7
114	6,1
115	7,5
116	9,4
117	11,0
118	12,9
119	14,5
120	16,4
121	18,0
122	20,0
123	21,5
124	23,5
125	25,0
126	26,8
127	28,2
128	30,0
129	31,4
130	32,5
131	33,2
132	33,4
133	33,7
134	33,9
135	34,2
136	34,4
137	34,7
138	34,9
139	35,2
140	35,4
141	35,7
142	35,9
143	36,6
144	37,5
145	38,4
146	39,3
147	40,0
148	40,6
149	41,1
150	41,4
151	41,6
152	41,8
153	41,8
154	41,9
155	41,9
156	42,0
157	42,0
158	42,2
159	42,3
160	42,6
161	43,0
162	43,3
163	43,7
164	44,0
165	44,3
166	44,5
167	44,6
168	44,6
169	44,5
170	44,4
171	44,3
172	44,2
173	44,1
174	44,0
175	43,9
176	43,8
177	43,7
178	43,6
179	43,5
180	43,4
181	43,3
182	43,1
183	42,9
184	42,7
185	42,5
186	42,3
187	42,2
188	42,2
189	42,2
190	42,3
191	42,4
192	42,5
193	42,7
194	42,9
195	43,1
196	43,2
197	43,3
198	43,4
199	43,4
200	43,2
201	42,9
202	42,6
203	42,2
204	41,9
205	41,5
206	41,0
207	40,5
208	39,9
209	39,3
210	38,7
211	38,1
212	37,5
213	36,9
214	36,3
215	35,7
216	35,1
217	34,5
218	33,9
219	33,6
220	33,5
221	33,6
222	33,9
223	34,3
224	34,7
225	35,1
226	35,5
227	35,9
228	36,4
229	36,9
230	37,4
231	37,9
232	38,3
233	38,7
234	39,1
235	39,3
236	39,5
237	39,7
238	39,9
239	40,0
240	40,1
241	40,2
242	40,3
243	40,4
244	40,5
245	40,5
246	40,4
247	40,3
248	40,2
249	40,1
250	39,7
251	38,8
252	37,4
253	35,6
254	33,4
255	31,2
256	29,1
257	27,6
258	26,6
259	26,2
260	26,3
261	26,7
262	27,5
263	28,4
264	29,4
265	30,4
266	31,2
267	31,9
268	32,5
269	33,0
270	33,4
271	33,8
272	34,1
273	34,3
274	34,3
275	33,9
276	33,3
277	32,6
278	31,8
279	30,7
280	29,6
281	28,6
282	27,8
283	27,0
284	26,4
285	25,8
286	25,3
287	24,9
288	24,5
289	24,2
290	24,0
291	23,8
292	23,6
293	23,5
294	23,4
295	23,3
296	23,3
297	23,2
298	23,1
299	23,0
300	22,8
301	22,5
302	22,1
303	21,7
304	21,1
305	20,4
306	19,5
307	18,5
308	17,6
309	16,6
310	15,7
311	14,9
312	14,3
313	14,1
314	14,0
315	13,9
316	13,8
317	13,7
318	13,6
319	13,5
320	13,4
321	13,3
322	13,2
323	13,2
324	13,2
325	13,4
326	13,5
327	13,7
328	13,8
329	14,0
330	14,1
331	14,3
332	14,4
333	14,4
334	14,4
335	14,3
336	14,3
337	14,0
338	13,0
339	11,4
340	10,2
341	8,0
342	7,0
343	6,0
344	5,5
345	5,0
346	4,5
347	4,0
348	3,5
349	3,0
350	2,5
351	2,0
352	1,5
353	1,0
354	0,5
355	0,0
356	0,0
357	0,0
358	0,0
359	0,0
360	0,0
361	2,2
362	4,5
363	6,6
364	8,6
365	10,6
366	12,5
367	14,4
368	16,3
369	17,9
370	19,1
371	19,9
372	20,3
373	20,5
374	20,7
375	21,0
376	21,6
377	22,6
378	23,7
379	24,8
380	25,7
381	26,2
382	26,4
383	26,4
384	26,4
385	26,5
386	26,6
387	26,8
388	26,9
389	27,2
390	27,5
391	28,0
392	28,8
393	29,9
394	31,0
395	31,9
396	32,5
397	32,6
398	32,4
399	32,0
400	31,3
401	30,3
402	28,0
403	27,0
404	24,0
405	22,5
406	19,0
407	17,5
408	14,0
409	12,5
410	9,0
411	7,5
412	4,0
413	2,9
414	0,0
415	0,0
416	0,0
417	0,0
418	0,0
419	0,0
420	0,0
421	0,0
422	0,0
423	0,0
424	0,0
425	0,0
426	0,0
427	0,0
428	0,0
429	0,0
430	0,0
431	0,0
432	0,0
433	0,0
434	0,0
435	0,0
436	0,0
437	0,0
438	0,0
439	0,0
440	0,0
441	0,0
442	0,0
443	0,0
444	0,0
445	0,0
446	0,0
447	0,0
448	0,0
449	0,0
450	0,0
451	0,0
452	0,0
453	0,0
454	0,0
455	0,0
456	0,0
457	0,0
458	0,0
459	0,0
460	0,0
461	0,0
462	0,0
463	0,0
464	0,0
465	0,0
466	0,0
467	0,0
468	0,0
469	0,0
470	0,0
471	0,0
472	0,0
473	0,0
474	0,0
475	0,0
476	0,0
477	0,0
478	0,0
479	0,0
480	0,0
481	1,6
482	3,1
483	4,6
484	6,1
485	7,8
486	9,5
487	11,3
488	13,2
489	15,0
490	16,8
491	18,4
492	20,1
493	21,6
494	23,1
495	24,6
496	26,0
497	27,5
498	29,0
499	30,6
500	32,1
501	33,7
502	35,3
503	36,8
504	38,1
505	39,3
506	40,4
507	41,2
508	41,9
509	42,6
510	43,3
511	44,0
512	44,6
513	45,3
514	45,5
515	45,5
516	45,2
517	44,7
518	44,2
519	43,6
520	43,1
521	42,8
522	42,7
523	42,8
524	43,3
525	43,9
526	44,6
527	45,4
528	46,3
529	47,2
530	47,8
531	48,2
532	48,5
533	48,7
534	48,9
535	49,1
536	49,1
537	49,0
538	48,8
539	48,6
540	48,5
541	48,4
542	48,3
543	48,2
544	48,1
545	47,5
546	46,7
547	45,7
548	44,6
549	42,9
550	40,8
551	38,2
552	35,3
553	31,8
554	28,7
555	25,8
556	22,9
557	20,2
558	17,3
559	15,0
560	12,3
561	10,3
562	7,8
563	6,5
564	4,4
565	3,2
566	1,2
567	0,0
568	0,0
569	0,0
570	0,0
571	0,0
572	0,0
573	0,0
574	0,0
575	0,0
576	0,0
577	0,0
578	0,0
579	0,0
580	0,0
581	0,0
582	0,0
583	0,0
584	0,0
585	0,0
586	0,0
587	0,0
588	0,0
589	0,0

A1/2. tabula

▼M3

WLTC, 1. klases cikls, vidējais1 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
590	0,0
591	0,0
592	0,0
593	0,0
594	0,0
595	0,0
596	0,0
597	0,0
598	0,0
599	0,0
600	0,6
601	1,9
602	2,7
603	5,2
604	7,0
605	9,6
606	11,4
607	14,1
608	15,8
609	18,2
610	19,7
611	21,8
612	23,2
613	24,7
614	25,8
615	26,7
616	27,2
617	27,7
618	28,1
619	28,4
620	28,7
621	29,0
622	29,2
623	29,4
624	29,4
625	29,3
626	28,9
627	28,5
628	28,1
629	27,6
630	26,9
631	26,0
632	24,6
633	22,8
634	21,0
635	19,5
636	18,6
637	18,4
638	19,0
639	20,1
640	21,5
641	23,1
642	24,9
643	26,4
644	27,9
645	29,2
646	30,4
647	31,6
648	32,8
649	34,0
650	35,1
651	36,3
652	37,4
653	38,6
654	39,6
655	40,6
656	41,6
657	42,4
658	43,0
659	43,6
660	44,0
661	44,4
662	44,8
663	45,2
664	45,6
665	46,0
666	46,5
667	47,0
668	47,5
669	48,0
670	48,6
671	49,1
672	49,7
673	50,2
674	50,8
675	51,3
676	51,8
677	52,3
678	52,9
679	53,4
680	54,0
681	54,5
682	55,1
683	55,6
684	56,2
685	56,7
686	57,3
687	57,9
688	58,4
689	58,8
690	58,9
691	58,4
692	58,1
693	57,6
694	56,9
695	56,3
696	55,7
697	55,3
698	55,0
699	54,7
700	54,5
701	54,4
702	54,3
703	54,2
704	54,1
705	53,8
706	53,5
707	53,0
708	52,6
709	52,2
710	51,9
711	51,7
712	51,7
713	51,8
714	52,0
715	52,3
716	52,6
717	52,9
718	53,1
719	53,2
720	53,3
721	53,3
722	53,4
723	53,5
724	53,7
725	54,0
726	54,4
727	54,9
728	55,6
729	56,3
730	57,1
731	57,9
732	58,8
733	59,6
734	60,3
735	60,9
736	61,3
737	61,7
738	61,8
739	61,8
740	61,6
741	61,2
742	60,8
743	60,4
744	59,9
745	59,4
746	58,9
747	58,6
748	58,2
749	57,9
750	57,7
751	57,5
752	57,2
753	57,0
754	56,8
755	56,6
756	56,6
757	56,7
758	57,1
759	57,6
760	58,2
761	59,0
762	59,8
763	60,6
764	61,4
765	62,2
766	62,9
767	63,5
768	64,2
769	64,4
770	64,4
771	64,0
772	63,5
773	62,9
774	62,4
775	62,0
776	61,6
777	61,4
778	61,2
779	61,0
780	60,7
781	60,2
782	59,6
783	58,9
784	58,1
785	57,2
786	56,3
787	55,3
788	54,4
789	53,4
790	52,4
791	51,4
792	50,4
793	49,4
794	48,5
795	47,5
796	46,5
797	45,4
798	44,3
799	43,1
800	42,0
801	40,8
802	39,7
803	38,8
804	38,1
805	37,4
806	37,1
807	36,9
808	37,0
809	37,5
810	37,8
811	38,2
812	38,6
813	39,1
814	39,6
815	40,1
816	40,7
817	41,3
818	41,9
819	42,7
820	43,4
821	44,2
822	45,0
823	45,9
824	46,8
825	47,7
826	48,7
827	49,7
828	50,6
829	51,6
830	52,5
831	53,3
832	54,1
833	54,7
834	55,3
835	55,7
836	56,1
837	56,4
838	56,7
839	57,1
840	57,5
841	58,0
842	58,7
843	59,3
844	60,0
845	60,6
846	61,3
847	61,5
848	61,5
849	61,4
850	61,2
851	60,5
852	60,0
853	59,5
854	58,9
855	58,4
856	57,9
857	57,5
858	57,1
859	56,7
860	56,4
861	56,1
862	55,8
863	55,5
864	55,3
865	55,0
866	54,7
867	54,4
868	54,2
869	54,0
870	53,9
871	53,7
872	53,6
873	53,5
874	53,4
875	53,3
876	53,2
877	53,1
878	53,0
879	53,0
880	53,0
881	53,0
882	53,0
883	53,0
884	52,8
885	52,5
886	51,9
887	51,1
888	50,2
889	49,2
890	48,2
891	47,3
892	46,4
893	45,6
894	45,0
895	44,3
896	43,8
897	43,3
898	42,8
899	42,4
900	42,0
901	41,6
902	41,1
903	40,3
904	39,5
905	38,6
906	37,7
907	36,7
908	36,2
909	36,0
910	36,2
911	37,0
912	38,0
913	39,0
914	39,7
915	40,2
916	40,7
917	41,2
918	41,7
919	42,2
920	42,7
921	43,2
922	43,6
923	44,0
924	44,2
925	44,4
926	44,5
927	44,6
928	44,7
929	44,6
930	44,5
931	44,4
932	44,2
933	44,1
934	43,7
935	43,3
936	42,8
937	42,3
938	41,6
939	40,7
940	39,8
941	38,8
942	37,8
943	36,9
944	36,1
945	35,5
946	35,0
947	34,7
948	34,4
949	34,1
950	33,9
951	33,6
952	33,3
953	33,0
954	32,7
955	32,3
956	31,9
957	31,5
958	31,0
959	30,6
960	30,2
961	29,7
962	29,1
963	28,4
964	27,6
965	26,8
966	26,0
967	25,1
968	24,2
969	23,3
970	22,4
971	21,5
972	20,6
973	19,7
974	18,8
975	17,7
976	16,4
977	14,9
978	13,2
979	11,3
980	9,4
981	7,5
982	5,6
983	3,7
984	1,9
985	1,0
986	0,0
987	0,0
988	0,0
989	0,0
990	0,0
991	0,0
992	0,0
993	0,0
994	0,0
995	0,0
996	0,0
997	0,0
998	0,0
999	0,0
1000	0,0
1001	0,0
1002	0,0
1003	0,0
1004	0,0
1005	0,0
1006	0,0
1007	0,0
1008	0,0
1009	0,0
1010	0,0
1011	0,0
1012	0,0
1013	0,0
1014	0,0
1015	0,0
1016	0,0
1017	0,0
1018	0,0
1019	0,0
1020	0,0
1021	0,0
1022	0,0

5. ►M3 WLTC 2. klases cikls ◄

A1/3. attēls

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, zemais2 posms

▼B

A1/4. attēls

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, vidējais2 posms

▼B

A1/5. attēls

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, augstais2 posms

▼B

A1/6. attēls

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, ļoti augstais2 posms

▼B

A1/3. tabula

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, zemais2 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
0	0,0
1	0,0
2	0,0
3	0,0
4	0,0
5	0,0
6	0,0
7	0,0
8	0,0
9	0,0
10	0,0
11	0,0
12	0,0
13	1,2
14	2,6
15	4,9
16	7,3
17	9,4
18	11,4
19	12,7
20	13,3
21	13,4
22	13,3
23	13,1
24	12,5
25	11,1
26	8,9
27	6,2
28	3,8
29	1,8
30	0,0
31	0,0
32	0,0
33	0,0
34	1,5
35	2,8
36	3,6
37	4,5
38	5,3
39	6,0
40	6,6
41	7,3
42	7,9
43	8,6
44	9,3
45	10
46	10,8
47	11,6
48	12,4
49	13,2
50	14,2
51	14,8
52	14,7
53	14,4
54	14,1
55	13,6
56	13,0
57	12,4
58	11,8
59	11,2
60	10,6
61	9,9
62	9,0
63	8,2
64	7,0
65	4,8
66	2,3
67	0,0
68	0,0
69	0,0
70	0,0
71	0,0
72	0,0
73	0,0
74	0,0
75	0,0
76	0,0
77	0,0
78	0,0
79	0,0
80	0,0
81	0,0
82	0,0
83	0,0
84	0,0
85	0,0
86	0,0
87	0,0
88	0,0
89	0,0
90	0,0
91	0,0
92	0,0
93	0,0
94	0,0
95	0,0
96	0,0
97	0,0
98	0,0
99	0,0
100	0,0
101	0,0
102	0,0
103	0,0
104	0,0
105	0,0
106	0,0
107	0,8
108	1,4
109	2,3
110	3,5
111	4,7
112	5,9
113	7,4
114	9,2
115	11,7
116	13,5
117	15,0
118	16,2
119	16,8
120	17,5
121	18,8
122	20,3
123	22,0
124	23,6
125	24,8
126	25,6
127	26,3
128	27,2
129	28,3
130	29,6
131	30,9
132	32,2
133	33,4
134	35,1
135	37,2
136	38,7
137	39,0
138	40,1
139	40,4
140	39,7
141	36,8
142	35,1
143	32,2
144	31,1
145	30,8
146	29,7
147	29,4
148	29,0
149	28,5
150	26,0
151	23,4
152	20,7
153	17,4
154	15,2
155	13,5
156	13,0
157	12,4
158	12,3
159	12,2
160	12,3
161	12,4
162	12,5
163	12,7
164	12,8
165	13,2
166	14,3
167	16,5
168	19,4
169	21,7
170	23,1
171	23,5
172	24,2
173	24,8
174	25,4
175	25,8
176	26,5
177	27,2
178	28,3
179	29,9
180	32,4
181	35,1
182	37,5
183	39,2
184	40,5
185	41,4
186	42,0
187	42,5
188	43,2
189	44,4
190	45,9
191	47,6
192	49,0
193	50,0
194	50,2
195	50,1
196	49,8
197	49,4
198	48,9
199	48,5
200	48,3
201	48,2
202	47,9
203	47,1
204	45,5
205	43,2
206	40,6
207	38,5
208	36,9
209	35,9
210	35,3
211	34,8
212	34,5
213	34,2
214	34,0
215	33,8
216	33,6
217	33,5
218	33,5
219	33,4
220	33,3
221	33,3
222	33,2
223	33,1
224	33,0
225	32,9
226	32,8
227	32,7
228	32,5
229	32,3
230	31,8
231	31,4
232	30,9
233	30,6
234	30,6
235	30,7
236	32,0
237	33,5
238	35,8
239	37,6
240	38,8
241	39,6
242	40,1
243	40,9
244	41,8
245	43,3
246	44,7
247	46,4
248	47,9
249	49,6
250	49,6
251	48,8
252	48,0
253	47,5
254	47,1
255	46,9
256	45,8
257	45,8
258	45,8
259	45,9
260	46,2
261	46,4
262	46,6
263	46,8
264	47,0
265	47,3
266	47,5
267	47,9
268	48,3
269	48,3
270	48,2
271	48,0
272	47,7
273	47,2
274	46,5
275	45,2
276	43,7
277	42,0
278	40,4
279	39,0
280	37,7
281	36,4
282	35,2
283	34,3
284	33,8
285	33,3
286	32,5
287	30,9
288	28,6
289	25,9
290	23,1
291	20,1
292	17,3
293	15,1
294	13,7
295	13,4
296	13,9
297	15,0
298	16,3
299	17,4
300	18,2
301	18,6
302	19,0
303	19,4
304	19,8
305	20,1
306	20,5
307	20,2
308	18,6
309	16,5
310	14,4
311	13,4
312	12,9
313	12,7
314	12,4
315	12,4
316	12,8
317	14,1
318	16,2
319	18,8
320	21,9
321	25,0
322	28,4
323	31,3
324	34,0
325	34,6
326	33,9
327	31,9
328	30,0
329	29,0
330	27,9
331	27,1
332	26,4
333	25,9
334	25,5
335	25,0
336	24,6
337	23,9
338	23,0
339	21,8
340	20,7
341	19,6
342	18,7
343	18,1
344	17,5
345	16,7
346	15,4
347	13,6
348	11,2
349	8,6
350	6,0
351	3,1
352	1,2
353	0,0
354	0,0
355	0,0
356	0,0
357	0,0
358	0,0
359	0,0
360	1,4
361	3,2
362	5,6
363	8,1
364	10,3
365	12,1
366	12,6
367	13,6
368	14,5
369	15,6
370	16,8
371	18,2
372	19,6
373	20,9
374	22,3
375	23,8
376	25,4
377	27,0
378	28,6
379	30,2
380	31,2
381	31,2
382	30,7
383	29,5
384	28,6
385	27,7
386	26,9
387	26,1
388	25,4
389	24,6
390	23,6
391	22,6
392	21,7
393	20,7
394	19,8
395	18,8
396	17,7
397	16,6
398	15,6
399	14,8
400	14,3
401	13,8
402	13,4
403	13,1
404	12,8
405	12,3
406	11,6
407	10,5
408	9,0
409	7,2
410	5,2
411	2,9
412	1,2
413	0,0
414	0,0
415	0,0
416	0,0
417	0,0
418	0,0
419	0,0
420	0,0
421	0,0
422	0,0
423	0,0
424	0,0
425	0,0
426	0,0
427	0,0
428	0,0
429	0,0
430	0,0
431	0,0
432	0,0
433	0,0
434	0,0
435	0,0
436	0,0
437	0,0
438	0,0
439	0,0
440	0,0
441	0,0
442	0,0
443	0,0
444	0,0
445	0,0
446	0,0
447	0,0
448	0,0
449	0,0
450	0,0
451	0,0
452	0,0
453	0,0
454	0,0
455	0,0
456	0,0
457	0,0
458	0,0
459	0,0
460	0,0
461	0,0
462	0,0
463	0,0
464	0,0
465	0,0
466	0,0
467	0,0
468	0,0
469	0,0
470	0,0
471	0,0
472	0,0
473	0,0
474	0,0
475	0,0
476	0,0
477	0,0
478	0,0
479	0,0
480	0,0
481	1,4
482	2,5
483	5,2
484	7,9
485	10,3
486	12,7
487	15,0
488	17,4
489	19,7
490	21,9
491	24,1
492	26,2
493	28,1
494	29,7
495	31,3
496	33,0
497	34,7
498	36,3
499	38,1
500	39,4
501	40,4
502	41,2
503	42,1
504	43,2
505	44,3
506	45,7
507	45,4
508	44,5
509	42,5
510	39,5
511	36,5
512	33,5
513	30,4
514	27,0
515	23,6
516	21,0
517	19,5
518	17,6
519	16,1
520	14,5
521	13,5
522	13,7
523	16,0
524	18,1
525	20,8
526	21,5
527	22,5
528	23,4
529	24,5
530	25,6
531	26,0
532	26,5
533	26,9
534	27,3
535	27,9
536	30,3
537	33,2
538	35,4
539	38,0
540	40,1
541	42,7
542	44,5
543	46,3
544	47,6
545	48,8
546	49,7
547	50,6
548	51,4
549	51,4
550	50,2
551	47,1
552	44,5
553	41,5
554	38,5
555	35,5
556	32,5
557	29,5
558	26,5
559	23,5
560	20,4
561	17,5
562	14,5
563	11,5
564	8,5
565	5,6
566	2,6
567	0,0
568	0,0
569	0,0
570	0,0
571	0,0
572	0,0
573	0,0
574	0,0
575	0,0
576	0,0
577	0,0
578	0,0
579	0,0
580	0,0
581	0,0
582	0,0
583	0,0
584	0,0
585	0,0
586	0,0
587	0,0
588	0,0
589	0,0

A1/4. tabula

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, vidējais2 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
590	0,0
591	0,0
592	0,0
593	0,0
594	0,0
595	0,0
596	0,0
597	0,0
598	0,0
599	0,0
600	0,0
601	1,6
602	3,6
603	6,3
604	9,0
605	11,8
606	14,2
607	16,6
608	18,5
609	20,8
610	23,4
611	26,9
612	30,3
613	32,8
614	34,1
615	34,2
616	33,6
617	32,1
618	30,0
619	27,5
620	25,1
621	22,8
622	20,5
623	17,9
624	15,1
625	13,4
626	12,8
627	13,7
628	16,0
629	18,1
630	20,8
631	23,7
632	26,5
633	29,3
634	32,0
635	34,5
636	36,8
637	38,6
638	39,8
639	40,6
640	41,1
641	41,9
642	42,8
643	44,3
644	45,7
645	47,4
646	48,9
647	50,6
648	52,0
649	53,7
650	55,0
651	56,8
652	58,0
653	59,8
654	61,1
655	62,4
656	63,0
657	63,5
658	63,0
659	62,0
660	60,4
661	58,6
662	56,7
663	55,0
664	53,7
665	52,7
666	51,9
667	51,4
668	51,0
669	50,7
670	50,6
671	50,8
672	51,2
673	51,7
674	52,3
675	53,1
676	53,8
677	54,5
678	55,1
679	55,9
680	56,5
681	57,1
682	57,8
683	58,5
684	59,3
685	60,2
686	61,3
687	62,4
688	63,4
689	64,4
690	65,4
691	66,3
692	67,2
693	68,0
694	68,8
695	69,5
696	70,1
697	70,6
698	71,0
699	71,6
700	72,2
701	72,8
702	73,5
703	74,1
704	74,3
705	74,3
706	73,7
707	71,9
708	70,5
709	68,9
710	67,4
711	66,0
712	64,7
713	63,7
714	62,9
715	62,2
716	61,7
717	61,2
718	60,7
719	60,3
720	59,9
721	59,6
722	59,3
723	59,0
724	58,6
725	58,0
726	57,5
727	56,9
728	56,3
729	55,9
730	55,6
731	55,3
732	55,1
733	54,8
734	54,6
735	54,5
736	54,3
737	53,9
738	53,4
739	52,6
740	51,5
741	50,2
742	48,7
743	47,0
744	45,1
745	43,0
746	40,6
747	38,1
748	35,4
749	32,7
750	30,0
751	27,5
752	25,3
753	23,4
754	22,0
755	20,8
756	19,8
757	18,9
758	18,0
759	17,0
760	16,1
761	15,5
762	14,4
763	14,9
764	15,9
765	17,1
766	18,3
767	19,4
768	20,4
769	21,2
770	21,9
771	22,7
772	23,4
773	24,2
774	24,3
775	24,2
776	24,1
777	23,8
778	23,0
779	22,6
780	21,7
781	21,3
782	20,3
783	19,1
784	18,1
785	16,9
786	16,0
787	14,8
788	14,5
789	13,7
790	13,5
791	12,9
792	12,7
793	12,5
794	12,5
795	12,6
796	13,0
797	13,6
798	14,6
799	15,7
800	17,1
801	18,7
802	20,2
803	21,9
804	23,6
805	25,4
806	27,1
807	28,9
808	30,4
809	32,0
810	33,4
811	35,0
812	36,4
813	38,1
814	39,7
815	41,6
816	43,3
817	45,1
818	46,9
819	48,7
820	50,5
821	52,4
822	54,1
823	55,7
824	56,8
825	57,9
826	59,0
827	59,9
828	60,7
829	61,4
830	62,0
831	62,5
832	62,9
833	63,2
834	63,4
835	63,7
836	64,0
837	64,4
838	64,9
839	65,5
840	66,2
841	67,0
842	67,8
843	68,6
844	69,4
845	70,1
846	70,9
847	71,7
848	72,5
849	73,2
850	73,8
851	74,4
852	74,7
853	74,7
854	74,6
855	74,2
856	73,5
857	72,6
858	71,8
859	71,0
860	70,1
861	69,4
862	68,9
863	68,4
864	67,9
865	67,1
866	65,8
867	63,9
868	61,4
869	58,4
870	55,4
871	52,4
872	50,0
873	48,3
874	47,3
875	46,8
876	46,9
877	47,1
878	47,5
879	47,8
880	48,3
881	48,8
882	49,5
883	50,2
884	50,8
885	51,4
886	51,8
887	51,9
888	51,7
889	51,2
890	50,4
891	49,2
892	47,7
893	46,3
894	45,1
895	44,2
896	43,7
897	43,4
898	43,1
899	42,5
900	41,8
901	41,1
902	40,3
903	39,7
904	39,3
905	39,2
906	39,3
907	39,6
908	40,0
909	40,7
910	41,4
911	42,2
912	43,1
913	44,1
914	44,9
915	45,6
916	46,4
917	47,0
918	47,8
919	48,3
920	48,9
921	49,4
922	49,8
923	49,6
924	49,3
925	49,0
926	48,5
927	48,0
928	47,5
929	47,0
930	46,9
931	46,8
932	46,8
933	46,8
934	46,9
935	46,9
936	46,9
937	46,9
938	46,9
939	46,8
940	46,6
941	46,4
942	46,0
943	45,5
944	45,0
945	44,5
946	44,2
947	43,9
948	43,7
949	43,6
950	43,6
951	43,5
952	43,5
953	43,4
954	43,3
955	43,1
956	42,9
957	42,7
958	42,5
959	42,4
960	42,2
961	42,1
962	42,0
963	41,8
964	41,7
965	41,5
966	41,3
967	41,1
968	40,8
969	40,3
970	39,6
971	38,5
972	37,0
973	35,1
974	33,0
975	30,6
976	27,9
977	25,1
978	22,0
979	18,8
980	15,5
981	12,3
982	8,8
983	6,0
984	3,6
985	1,6
986	0,0
987	0,0
988	0,0
989	0,0
990	0,0
991	0,0
992	0,0
993	0,0
994	0,0
995	0,0
996	0,0
997	0,0
998	0,0
999	0,0
1000	0,0
1001	0,0
1002	0,0
1003	0,0
1004	0,0
1005	0,0
1006	0,0
1007	0,0
1008	0,0
1009	0,0
1010	0,0
1011	0,0
1012	0,0
1013	0,0
1014	0,0
1015	0,0
1016	0,0
1017	0,0
1018	0,0
1019	0,0
1020	0,0
1021	0,0
1022	0,0

A1/5. tabula

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, augstais2 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
1023	0,0
1024	0,0
1025	0,0
1026	0,0
1027	1,1
1028	3,0
1029	5,7
1030	8,4
1031	11,1
1032	14,0
1033	17,0
1034	20,1
1035	22,7
1036	23,6
1037	24,5
1038	24,8
1039	25,1
1040	25,3
1041	25,5
1042	25,7
1043	25,8
1044	25,9
1045	26,0
1046	26,1
1047	26,3
1048	26,5
1049	26,8
1050	27,1
1051	27,5
1052	28,0
1053	28,6
1054	29,3
1055	30,4
1056	31,8
1057	33,7
1058	35,8
1059	37,8
1060	39,5
1061	40,8
1062	41,8
1063	42,4
1064	43,0
1065	43,4
1066	44,0
1067	44,4
1068	45,0
1069	45,4
1070	46,0
1071	46,4
1072	47,0
1073	47,4
1074	48,0
1075	48,4
1076	49,0
1077	49,4
1078	50,0
1079	50,4
1080	50,8
1081	51,1
1082	51,3
1083	51,3
1084	51,3
1085	51,3
1086	51,3
1087	51,3
1088	51,3
1089	51,4
1090	51,6
1091	51,8
1092	52,1
1093	52,3
1094	52,6
1095	52,8
1096	52,9
1097	53,0
1098	53,0
1099	53,0
1100	53,1
1101	53,2
1102	53,3
1103	53,4
1104	53,5
1105	53,7
1106	55,0
1107	56,8
1108	58,8
1109	60,9
1110	63,0
1111	65,0
1112	66,9
1113	68,6
1114	70,1
1115	71,5
1116	72,8
1117	73,9
1118	74,9
1119	75,7
1120	76,4
1121	77,1
1122	77,6
1123	78,0
1124	78,2
1125	78,4
1126	78,5
1127	78,5
1128	78,6
1129	78,7
1130	78,9
1131	79,1
1132	79,4
1133	79,8
1134	80,1
1135	80,5
1136	80,8
1137	81,0
1138	81,2
1139	81,3
1140	81,2
1141	81,0
1142	80,6
1143	80,0
1144	79,1
1145	78,0
1146	76,8
1147	75,5
1148	74,1
1149	72,9
1150	71,9
1151	71,2
1152	70,9
1153	71,0
1154	71,5
1155	72,3
1156	73,2
1157	74,1
1158	74,9
1159	75,4
1160	75,5
1161	75,2
1162	74,5
1163	73,3
1164	71,7
1165	69,9
1166	67,9
1167	65,7
1168	63,5
1169	61,2
1170	59,0
1171	56,8
1172	54,7
1173	52,7
1174	50,9
1175	49,4
1176	48,1
1177	47,1
1178	46,5
1179	46,3
1180	46,5
1181	47,2
1182	48,3
1183	49,7
1184	51,3
1185	53,0
1186	54,9
1187	56,7
1188	58,6
1189	60,2
1190	61,6
1191	62,2
1192	62,5
1193	62,8
1194	62,9
1195	63,0
1196	63,0
1197	63,1
1198	63,2
1199	63,3
1200	63,5
1201	63,7
1202	63,9
1203	64,1
1204	64,3
1205	66,1
1206	67,9
1207	69,7
1208	71,4
1209	73,1
1210	74,7
1211	76,2
1212	77,5
1213	78,6
1214	79,7
1215	80,6
1216	81,5
1217	82,2
1218	83,0
1219	83,7
1220	84,4
1221	84,9
1222	85,1
1223	85,2
1224	84,9
1225	84,4
1226	83,6
1227	82,7
1228	81,5
1229	80,1
1230	78,7
1231	77,4
1232	76,2
1233	75,4
1234	74,8
1235	74,3
1236	73,8
1237	73,2
1238	72,4
1239	71,6
1240	70,8
1241	69,9
1242	67,9
1243	65,7
1244	63,5
1245	61,2
1246	59,0
1247	56,8
1248	54,7
1249	52,7
1250	50,9
1251	49,4
1252	48,1
1253	47,1
1254	46,5
1255	46,3
1256	45,1
1257	43,0
1258	40,6
1259	38,1
1260	35,4
1261	32,7
1262	30,0
1263	29,9
1264	30,0
1265	30,2
1266	30,4
1267	30,6
1268	31,6
1269	33,0
1270	33,9
1271	34,8
1272	35,7
1273	36,6
1274	37,5
1275	38,4
1276	39,3
1277	40,2
1278	40,8
1279	41,7
1280	42,4
1281	43,1
1282	43,6
1283	44,2
1284	44,8
1285	45,5
1286	46,3
1287	47,2
1288	48,1
1289	49,1
1290	50,0
1291	51,0
1292	51,9
1293	52,7
1294	53,7
1295	55,0
1296	56,8
1297	58,8
1298	60,9
1299	63,0
1300	65,0
1301	66,9
1302	68,6
1303	70,1
1304	71,0
1305	71,8
1306	72,8
1307	72,9
1308	73,0
1309	72,3
1310	71,9
1311	71,3
1312	70,9
1313	70,5
1314	70,0
1315	69,6
1316	69,2
1317	68,8
1318	68,4
1319	67,9
1320	67,5
1321	67,2
1322	66,8
1323	65,6
1324	63,3
1325	60,2
1326	56,2
1327	52,2
1328	48,4
1329	45,0
1330	41,6
1331	38,6
1332	36,4
1333	34,8
1334	34,2
1335	34,7
1336	36,3
1337	38,5
1338	41,0
1339	43,7
1340	46,5
1341	49,1
1342	51,6
1343	53,9
1344	56,0
1345	57,9
1346	59,7
1347	61,2
1348	62,5
1349	63,5
1350	64,3
1351	65,3
1352	66,3
1353	67,3
1354	68,3
1355	69,3
1356	70,3
1357	70,8
1358	70,8
1359	70,8
1360	70,9
1361	70,9
1362	70,9
1363	70,9
1364	71,0
1365	71,0
1366	71,1
1367	71,2
1368	71,3
1369	71,4
1370	71,5
1371	71,7
1372	71,8
1373	71,9
1374	71,9
1375	71,9
1376	71,9
1377	71,9
1378	71,9
1379	71,9
1380	72,0
1381	72,1
1382	72,4
1383	72,7
1384	73,1
1385	73,4
1386	73,8
1387	74,0
1388	74,1
1389	74,0
1390	73,0
1391	72,0
1392	71,0
1393	70,0
1394	69,0
1395	68,0
1396	67,7
1397	66,7
1398	66,6
1399	66,7
1400	66,8
1401	66,9
1402	66,9
1403	66,9
1404	66,9
1405	66,9
1406	66,9
1407	66,9
1408	67,0
1409	67,1
1410	67,3
1411	67,5
1412	67,8
1413	68,2
1414	68,6
1415	69,0
1416	69,3
1417	69,3
1418	69,2
1419	68,8
1420	68,2
1421	67,6
1422	67,4
1423	67,2
1424	66,9
1425	66,3
1426	65,4
1427	64,0
1428	62,4
1429	60,6
1430	58,6
1431	56,7
1432	54,8
1433	53,0
1434	51,3
1435	49,6
1436	47,8
1437	45,5
1438	42,8
1439	39,8
1440	36,5
1441	33,0
1442	29,5
1443	25,8
1444	22,1
1445	18,6
1446	15,3
1447	12,4
1448	9,6
1449	6,6
1450	3,8
1451	1,6
1452	0,0
1453	0,0
1454	0,0
1455	0,0
1456	0,0
1457	0,0
1458	0,0
1459	0,0
1460	0,0
1461	0,0
1462	0,0
1463	0,0
1464	0,0
1465	0,0
1466	0,0
1467	0,0
1468	0,0
1469	0,0
1470	0,0
1471	0,0
1472	0,0
1473	0,0
1474	0,0
1475	0,0
1476	0,0
1477	0,0

A1/6. tabula

▼M3

WLTC, 2. klases cikls, ļoti augstais2 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
1478	0,0
1479	1,1
1480	2,3
1481	4,6
1482	6,5
1483	8,9
1484	10,9
1485	13,5
1486	15,2
1487	17,6
1488	19,3
1489	21,4
1490	23,0
1491	25,0
1492	26,5
1493	28,4
1494	29,8
1495	31,7
1496	33,7
1497	35,8
1498	38,1
1499	40,5
1500	42,2
1501	43,5
1502	44,5
1503	45,2
1504	45,8
1505	46,6
1506	47,4
1507	48,5
1508	49,7
1509	51,3
1510	52,9
1511	54,3
1512	55,6
1513	56,8
1514	57,9
1515	58,9
1516	59,7
1517	60,3
1518	60,7
1519	60,9
1520	61,0
1521	61,1
1522	61,4
1523	61,8
1524	62,5
1525	63,4
1526	64,5
1527	65,7
1528	66,9
1529	68,1
1530	69,1
1531	70,0
1532	70,9
1533	71,8
1534	72,6
1535	73,4
1536	74,0
1537	74,7
1538	75,2
1539	75,7
1540	76,4
1541	77,2
1542	78,2
1543	78,9
1544	79,9
1545	81,1
1546	82,4
1547	83,7
1548	85,4
1549	87,0
1550	88,3
1551	89,5
1552	90,5
1553	91,3
1554	92,2
1555	93,0
1556	93,8
1557	94,6
1558	95,3
1559	95,9
1560	96,6
1561	97,4
1562	98,1
1563	98,7
1564	99,5
1565	100,3
1566	101,1
1567	101,9
1568	102,8
1569	103,8
1570	105,0
1571	106,1
1572	107,4
1573	108,7
1574	109,9
1575	111,2
1576	112,3
1577	113,4
1578	114,4
1579	115,3
1580	116,1
1581	116,8
1582	117,4
1583	117,7
1584	118,2
1585	118,1
1586	117,7
1587	117,0
1588	116,1
1589	115,2
1590	114,4
1591	113,6
1592	113,0
1593	112,6
1594	112,2
1595	111,9
1596	111,6
1597	111,2
1598	110,7
1599	110,1
1600	109,3
1601	108,4
1602	107,4
1603	106,7
1604	106,3
1605	106,2
1606	106,4
1607	107,0
1608	107,5
1609	107,9
1610	108,4
1611	108,9
1612	109,5
1613	110,2
1614	110,9
1615	111,6
1616	112,2
1617	112,8
1618	113,3
1619	113,7
1620	114,1
1621	114,4
1622	114,6
1623	114,7
1624	114,7
1625	114,7
1626	114,6
1627	114,5
1628	114,5
1629	114,5
1630	114,7
1631	115,0
1632	115,6
1633	116,4
1634	117,3
1635	118,2
1636	118,8
1637	119,3
1638	119,6
1639	119,7
1640	119,5
1641	119,3
1642	119,2
1643	119,0
1644	118,8
1645	118,8
1646	118,8
1647	118,8
1648	118,8
1649	118,9
1650	119,0
1651	119,0
1652	119,1
1653	119,2
1654	119,4
1655	119,6
1656	119,9
1657	120,1
1658	120,3
1659	120,4
1660	120,5
1661	120,5
1662	120,5
1663	120,5
1664	120,4
1665	120,3
1666	120,1
1667	119,9
1668	119,6
1669	119,5
1670	119,4
1671	119,3
1672	119,3
1673	119,4
1674	119,5
1675	119,5
1676	119,6
1677	119,6
1678	119,6
1679	119,4
1680	119,3
1681	119,0
1682	118,8
1683	118,7
1684	118,8
1685	119,0
1686	119,2
1687	119,6
1688	120,0
1689	120,3
1690	120,5
1691	120,7
1692	120,9
1693	121,0
1694	121,1
1695	121,2
1696	121,3
1697	121,4
1698	121,5
1699	121,5
1700	121,5
1701	121,4
1702	121,3
1703	121,1
1704	120,9
1705	120,6
1706	120,4
1707	120,2
1708	120,1
1709	119,9
1710	119,8
1711	119,8
1712	119,9
1713	120,0
1714	120,2
1715	120,4
1716	120,8
1717	121,1
1718	121,6
1719	121,8
1720	122,1
1721	122,4
1722	122,7
1723	122,8
1724	123,1
1725	123,1
1726	122,8
1727	122,3
1728	121,3
1729	119,9
1730	118,1
1731	115,9
1732	113,5
1733	111,1
1734	108,6
1735	106,2
1736	104,0
1737	101,1
1738	98,3
1739	95,7
1740	93,5
1741	91,5
1742	90,7
1743	90,4
1744	90,2
1745	90,2
1746	90,1
1747	90,0
1748	89,8
1749	89,6
1750	89,4
1751	89,2
1752	88,9
1753	88,5
1754	88,1
1755	87,6
1756	87,1
1757	86,6
1758	86,1
1759	85,5
1760	85,0
1761	84,4
1762	83,8
1763	83,2
1764	82,6
1765	81,9
1766	81,1
1767	80,0
1768	78,7
1769	76,9
1770	74,6
1771	72,0
1772	69,0
1773	65,6
1774	62,1
1775	58,5
1776	54,7
1777	50,9
1778	47,3
1779	43,8
1780	40,4
1781	37,4
1782	34,3
1783	31,3
1784	28,3
1785	25,2
1786	22,0
1787	18,9
1788	16,1
1789	13,4
1790	11,1
1791	8,9
1792	6,9
1793	4,9
1794	2,8
1795	0,0
1796	0,0
1797	0,0
1798	0,0
1799	0,0
1800	0,0

6. ►M3 WLTC 3. klases cikls ◄

A1/7. attēls

▼M3

WLTC, 3. klases cikls, zemais3 posms

▼B

A1/8. attēls

▼M3

WLTC, 3.a. klases cikls, vidējais3a posms

▼B

A1/9. attēls

▼M3

WLTC, 3.b. klases cikls, vidējais3b posms

▼B

A1/10. attēls

▼M3

WLTC, 3.a. klases cikls, augstais3a posms

▼B

A1/11. attēls

▼M3

WLTC, 3.b. klases cikls, augstais3b posms

▼B

A1/12. attēls

▼M3

WLTC, 3. klases cikls, ļoti augstais3 posms

▼B

A1/7. tabula

▼M3

WLTC, 3. klases cikls, zemais3 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
0	0,0
1	0,0
2	0,0
3	0,0
4	0,0
5	0,0
6	0,0
7	0,0
8	0,0
9	0,0
10	0,0
11	0,0
12	0,2
13	1,7
14	5,4
15	9,9
16	13,1
17	16,9
18	21,7
19	26,0
20	27,5
21	28,1
22	28,3
23	28,8
24	29,1
25	30,8
26	31,9
27	34,1
28	36,6
29	39,1
30	41,3
31	42,5
32	43,3
33	43,9
34	44,4
35	44,5
36	44,2
37	42,7
38	39,9
39	37,0
40	34,6
41	32,3
42	29,0
43	25,1
44	22,2
45	20,9
46	20,4
47	19,5
48	18,4
49	17,8
50	17,8
51	17,4
52	15,7
53	13,1
54	12,1
55	12,0
56	12,0
57	12,0
58	12,3
59	12,6
60	14,7
61	15,3
62	15,9
63	16,2
64	17,1
65	17,8
66	18,1
67	18,4
68	20,3
69	23,2
70	26,5
71	29,8
72	32,6
73	34,4
74	35,5
75	36,4
76	37,4
77	38,5
78	39,3
79	39,5
80	39,0
81	38,5
82	37,3
83	37,0
84	36,7
85	35,9
86	35,3
87	34,6
88	34,2
89	31,9
90	27,3
91	22,0
92	17,0
93	14,2
94	12,0
95	9,1
96	5,8
97	3,6
98	2,2
99	0,0
100	0,0
101	0,0
102	0,0
103	0,0
104	0,0
105	0,0
106	0,0
107	0,0
108	0,0
109	0,0
110	0,0
111	0,0
112	0,0
113	0,0
114	0,0
115	0,0
116	0,0
117	0,0
118	0,0
119	0,0
120	0,0
121	0,0
122	0,0
123	0,0
124	0,0
125	0,0
126	0,0
127	0,0
128	0,0
129	0,0
130	0,0
131	0,0
132	0,0
133	0,0
134	0,0
135	0,0
136	0,0
137	0,0
138	0,2
139	1,9
140	6,1
141	11,7
142	16,4
143	18,9
144	19,9
145	20,8
146	22,8
147	25,4
148	27,7
149	29,2
150	29,8
151	29,4
152	27,2
153	22,6
154	17,3
155	13,3
156	12,0
157	12,6
158	14,1
159	17,2
160	20,1
161	23,4
162	25,5
163	27,6
164	29,5
165	31,1
166	32,1
167	33,2
168	35,2
169	37,2
170	38,0
171	37,4
172	35,1
173	31,0
174	27,1
175	25,3
176	25,1
177	25,9
178	27,8
179	29,2
180	29,6
181	29,5
182	29,2
183	28,3
184	26,1
185	23,6
186	21,0
187	18,9
188	17,1
189	15,7
190	14,5
191	13,7
192	12,9
193	12,5
194	12,2
195	12,0
196	12,0
197	12,0
198	12,0
199	12,5
200	13,0
201	14,0
202	15,0
203	16,5
204	19,0
205	21,2
206	23,8
207	26,9
208	29,6
209	32,0
210	35,2
211	37,5
212	39,2
213	40,5
214	41,6
215	43,1
216	45,0
217	47,1
218	49,0
219	50,6
220	51,8
221	52,7
222	53,1
223	53,5
224	53,8
225	54,2
226	54,8
227	55,3
228	55,8
229	56,2
230	56,5
231	56,5
232	56,2
233	54,9
234	52,9
235	51,0
236	49,8
237	49,2
238	48,4
239	46,9
240	44,3
241	41,5
242	39,5
243	37,0
244	34,6
245	32,3
246	29,0
247	25,1
248	22,2
249	20,9
250	20,4
251	19,5
252	18,4
253	17,8
254	17,8
255	17,4
256	15,7
257	14,5
258	15,4
259	17,9
260	20,6
261	23,2
262	25,7
263	28,7
264	32,5
265	36,1
266	39,0
267	40,8
268	42,9
269	44,4
270	45,9
271	46,0
272	45,6
273	45,3
274	43,7
275	40,8
276	38,0
277	34,4
278	30,9
279	25,5
280	21,4
281	20,2
282	22,9
283	26,6
284	30,2
285	34,1
286	37,4
287	40,7
288	44,0
289	47,3
290	49,2
291	49,8
292	49,2
293	48,1
294	47,3
295	46,8
296	46,7
297	46,8
298	47,1
299	47,3
300	47,3
301	47,1
302	46,6
303	45,8
304	44,8
305	43,3
306	41,8
307	40,8
308	40,3
309	40,1
310	39,7
311	39,2
312	38,5
313	37,4
314	36,0
315	34,4
316	33,0
317	31,7
318	30,0
319	28,0
320	26,1
321	25,6
322	24,9
323	24,9
324	24,3
325	23,9
326	23,9
327	23,6
328	23,3
329	20,5
330	17,5
331	16,9
332	16,7
333	15,9
334	15,6
335	15,0
336	14,5
337	14,3
338	14,5
339	15,4
340	17,8
341	21,1
342	24,1
343	25,0
344	25,3
345	25,5
346	26,4
347	26,6
348	27,1
349	27,7
350	28,1
351	28,2
352	28,1
353	28,0
354	27,9
355	27,9
356	28,1
357	28,2
358	28,0
359	26,9
360	25,0
361	23,2
362	21,9
363	21,1
364	20,7
365	20,7
366	20,8
367	21,2
368	22,1
369	23,5
370	24,3
371	24,5
372	23,8
373	21,3
374	17,7
375	14,4
376	11,9
377	10,2
378	8,9
379	8,0
380	7,2
381	6,1
382	4,9
383	3,7
384	2,3
385	0,9
386	0,0
387	0,0
388	0,0
389	0,0
390	0,0
391	0,0
392	0,5
393	2,1
394	4,8
395	8,3
396	12,3
397	16,6
398	20,9
399	24,2
400	25,6
401	25,6
402	24,9
403	23,3
404	21,6
405	20,2
406	18,7
407	17,0
408	15,3
409	14,2
410	13,9
411	14,0
412	14,2
413	14,5
414	14,9
415	15,9
416	17,4
417	18,7
418	19,1
419	18,8
420	17,6
421	16,6
422	16,2
423	16,4
424	17,2
425	19,1
426	22,6
427	27,4
428	31,6
429	33,4
430	33,5
431	32,8
432	31,9
433	31,3
434	31,1
435	30,6
436	29,2
437	26,7
438	23,0
439	18,2
440	12,9
441	7,7
442	3,8
443	1,3
444	0,2
445	0,0
446	0,0
447	0,0
448	0,0
449	0,0
450	0,0
451	0,0
452	0,0
453	0,0
454	0,0
455	0,0
456	0,0
457	0,0
458	0,0
459	0,0
460	0,0
461	0,0
462	0,0
463	0,0
464	0,0
465	0,0
466	0,0
467	0,0
468	0,0
469	0,0
470	0,0
471	0,0
472	0,0
473	0,0
474	0,0
475	0,0
476	0,0
477	0,0
478	0,0
479	0,0
480	0,0
481	0,0
482	0,0
483	0,0
484	0,0
485	0,0
486	0,0
487	0,0
488	0,0
489	0,0
490	0,0
491	0,0
492	0,0
493	0,0
494	0,0
495	0,0
496	0,0
497	0,0
498	0,0
499	0,0
500	0,0
501	0,0
502	0,0
503	0,0
504	0,0
505	0,0
506	0,0
507	0,0
508	0,0
509	0,0
510	0,0
511	0,0
512	0,5
513	2,5
514	6,6
515	11,8
516	16,8
517	20,5
518	21,9
519	21,9
520	21,3
521	20,3
522	19,2
523	17,8
524	15,5
525	11,9
526	7,6
527	4,0
528	2,0
529	1,0
530	0,0
531	0,0
532	0,0
533	0,2
534	1,2
535	3,2
536	5,2
537	8,2
538	13
539	18,8
540	23,1
541	24,5
542	24,5
543	24,3
544	23,6
545	22,3
546	20,1
547	18,5
548	17,2
549	16,3
550	15,4
551	14,7
552	14,3
553	13,7
554	13,3
555	13,1
556	13,1
557	13,3
558	13,8
559	14,5
560	16,5
561	17,0
562	17,0
563	17,0
564	15,4
565	10,1
566	4,8
567	0,0
568	0,0
569	0,0
570	0,0
571	0,0
572	0,0
573	0,0
574	0,0
575	0,0
576	0,0
577	0,0
578	0,0
579	0,0
580	0,0
581	0,0
582	0,0
583	0,0
584	0,0
585	0,0
586	0,0
587	0,0
588	0,0
589	0,0

A1/8. tabula

▼M3

WLTC, 3.a. klases cikls, vidējais3a posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
590	0,0
591	0,0
592	0,0
593	0,0
594	0,0
595	0,0
596	0,0
597	0,0
598	0,0
599	0,0
600	0,0
601	1,0
602	2,1
603	5,2
604	9,2
605	13,5
606	18,1
607	22,3
608	26,0
609	29,3
610	32,8
611	36,0
612	39,2
613	42,5
614	45,7
615	48,2
616	48,4
617	48,2
618	47,8
619	47,0
620	45,9
621	44,9
622	44,4
623	44,3
624	44,5
625	45,1
626	45,7
627	46,0
628	46,0
629	46,0
630	46,1
631	46,7
632	47,7
633	48,9
634	50,3
635	51,6
636	52,6
637	53,0
638	53,0
639	52,9
640	52,7
641	52,6
642	53,1
643	54,3
644	55,2
645	55,5
646	55,9
647	56,3
648	56,7
649	56,9
650	56,8
651	56,0
652	54,2
653	52,1
654	50,1
655	47,2
656	43,2
657	39,2
658	36,5
659	34,3
660	31,0
661	26,0
662	20,7
663	15,4
664	13,1
665	12,0
666	12,5
667	14,0
668	19,0
669	23,2
670	28,0
671	32,0
672	34,0
673	36,0
674	38,0
675	40,0
676	40,3
677	40,5
678	39,0
679	35,7
680	31,8
681	27,1
682	22,8
683	21,1
684	18,9
685	18,9
686	21,3
687	23,9
688	25,9
689	28,4
690	30,3
691	30,9
692	31,1
693	31,8
694	32,7
695	33,2
696	32,4
697	28,3
698	25,8
699	23,1
700	21,8
701	21,2
702	21,0
703	21,0
704	20,9
705	19,9
706	17,9
707	15,1
708	12,8
709	12,0
710	13,2
711	17,1
712	21,1
713	21,8
714	21,2
715	18,5
716	13,9
717	12,0
718	12,0
719	13,0
720	16,3
721	20,5
722	23,9
723	26,0
724	28,0
725	31,5
726	33,4
727	36,0
728	37,8
729	40,2
730	41,6
731	41,9
732	42,0
733	42,2
734	42,4
735	42,7
736	43,1
737	43,7
738	44,0
739	44,1
740	45,3
741	46,4
742	47,2
743	47,3
744	47,4
745	47,4
746	47,5
747	47,9
748	48,6
749	49,4
750	49,8
751	49,8
752	49,7
753	49,3
754	48,5
755	47,6
756	46,3
757	43,7
758	39,3
759	34,1
760	29,0
761	23,7
762	18,4
763	14,3
764	12,0
765	12,8
766	16,0
767	20,4
768	24,0
769	29,0
770	32,2
771	36,8
772	39,4
773	43,2
774	45,8
775	49,2
776	51,4
777	54,2
778	56,0
779	58,3
780	59,8
781	61,7
782	62,7
783	63,3
784	63,6
785	64,0
786	64,7
787	65,2
788	65,3
789	65,3
790	65,4
791	65,7
792	66,0
793	65,6
794	63,5
795	59,7
796	54,6
797	49,3
798	44,9
799	42,3
800	41,4
801	41,3
802	43,0
803	45,0
804	46,5
805	48,3
806	49,5
807	51,2
808	52,2
809	51,6
810	49,7
811	47,4
812	43,7
813	39,7
814	35,5
815	31,1
816	26,3
817	21,9
818	18,0
819	17,0
820	18,0
821	21,4
822	24,8
823	27,9
824	30,8
825	33,0
826	35,1
827	37,1
828	38,9
829	41,4
830	44,0
831	46,3
832	47,7
833	48,2
834	48,7
835	49,3
836	49,8
837	50,2
838	50,9
839	51,8
840	52,5
841	53,3
842	54,5
843	55,7
844	56,5
845	56,8
846	57,0
847	57,2
848	57,7
849	58,7
850	60,1
851	61,1
852	61,7
853	62,3
854	62,9
855	63,3
856	63,4
857	63,5
858	63,9
859	64,4
860	65,0
861	65,6
862	66,6
863	67,4
864	68,2
865	69,1
866	70,0
867	70,8
868	71,5
869	72,4
870	73,0
871	73,7
872	74,4
873	74,9
874	75,3
875	75,6
876	75,8
877	76,6
878	76,5
879	76,2
880	75,8
881	75,4
882	74,8
883	73,9
884	72,7
885	71,3
886	70,4
887	70,0
888	70,0
889	69,0
890	68,0
891	67,3
892	66,2
893	64,8
894	63,6
895	62,6
896	62,1
897	61,9
898	61,9
899	61,8
900	61,5
901	60,9
902	59,7
903	54,6
904	49,3
905	44,9
906	42,3
907	41,4
908	41,3
909	42,1
910	44,7
911	46,0
912	48,8
913	50,1
914	51,3
915	54,1
916	55,2
917	56,2
918	56,1
919	56,1
920	56,5
921	57,5
922	59,2
923	60,7
924	61,8
925	62,3
926	62,7
927	62,0
928	61,3
929	60,9
930	60,5
931	60,2
932	59,8
933	59,4
934	58,6
935	57,5
936	56,6
937	56,0
938	55,5
939	55,0
940	54,4
941	54,1
942	54,0
943	53,9
944	53,9
945	54,0
946	54,2
947	55,0
948	55,8
949	56,2
950	56,1
951	55,1
952	52,7
953	48,4
954	43,1
955	37,8
956	32,5
957	27,2
958	25,1
959	27,0
960	29,8
961	33,8
962	37,0
963	40,7
964	43,0
965	45,6
966	46,9
967	47,0
968	46,9
969	46,5
970	45,8
971	44,3
972	41,3
973	36,5
974	31,7
975	27,0
976	24,7
977	19,3
978	16,0
979	13,2
980	10,7
981	8,8
982	7,2
983	5,5
984	3,2
985	1,1
986	0,0
987	0,0
988	0,0
989	0,0
990	0,0
991	0,0
992	0,0
993	0,0
994	0,0
995	0,0
996	0,0
997	0,0
998	0,0
999	0,0
1000	0,0
1001	0,0
1002	0,0
1003	0,0
1004	0,0
1005	0,0
1006	0,0
1007	0,0
1008	0,0
1009	0,0
1010	0,0
1011	0,0
1012	0,0
1013	0,0
1014	0,0
1015	0,0
1016	0,0
1017	0,0
1018	0,0
1019	0,0
1020	0,0
1021	0,0
1022	0,0

A1/9. tabula

▼M3

WLTC, 3.b. klases cikls, vidējais3b posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
590	0,0
591	0,0
592	0,0
593	0,0
594	0,0
595	0,0
596	0,0
597	0,0
598	0,0
599	0,0
600	0,0
601	1,0
602	2,1
603	4,8
604	9,1
605	14,2
606	19,8
607	25,5
608	30,5
609	34,8
610	38,8
611	42,9
612	46,4
613	48,3
614	48,7
615	48,5
616	48,4
617	48,2
618	47,8
619	47,0
620	45,9
621	44,9
622	44,4
623	44,3
624	44,5
625	45,1
626	45,7
627	46,0
628	46,0
629	46,0
630	46,1
631	46,7
632	47,7
633	48,9
634	50,3
635	51,6
636	52,6
637	53,0
638	53,0
639	52,9
640	52,7
641	52,6
642	53,1
643	54,3
644	55,2
645	55,5
646	55,9
647	56,3
648	56,7
649	56,9
650	56,8
651	56,0
652	54,2
653	52,1
654	50,1
655	47,2
656	43,2
657	39,2
658	36,5
659	34,3
660	31,0
661	26,0
662	20,7
663	15,4
664	13,1
665	12,0
666	12,5
667	14,0
668	19,0
669	23,2
670	28,0
671	32,0
672	34,0
673	36,0
674	38,0
675	40,0
676	40,3
677	40,5
678	39,0
679	35,7
680	31,8
681	27,1
682	22,8
683	21,1
684	18,9
685	18,9
686	21,3
687	23,9
688	25,9
689	28,4
690	30,3
691	30,9
692	31,1
693	31,8
694	32,7
695	33,2
696	32,4
697	28,3
698	25,8
699	23,1
700	21,8
701	21,2
702	21,0
703	21,0
704	20,9
705	19,9
706	17,9
707	15,1
708	12,8
709	12,0
710	13,2
711	17,1
712	21,1
713	21,8
714	21,2
715	18,5
716	13,9
717	12,0
718	12,0
719	13,0
720	16,0
721	18,5
722	20,6
723	22,5
724	24,0
725	26,6
726	29,9
727	34,8
728	37,8
729	40,2
730	41,6
731	41,9
732	42,0
733	42,2
734	42,4
735	42,7
736	43,1
737	43,7
738	44,0
739	44,1
740	45,3
741	46,4
742	47,2
743	47,3
744	47,4
745	47,4
746	47,5
747	47,9
748	48,6
749	49,4
750	49,8
751	49,8
752	49,7
753	49,3
754	48,5
755	47,6
756	46,3
757	43,7
758	39,3
759	34,1
760	29,0
761	23,7
762	18,4
763	14,3
764	12,0
765	12,8
766	16,0
767	19,1
768	22,4
769	25,6
770	30,1
771	35,3
772	39,9
773	44,5
774	47,5
775	50,9
776	54,1
777	56,3
778	58,1
779	59,8
780	61,1
781	62,1
782	62,8
783	63,3
784	63,6
785	64,0
786	64,7
787	65,2
788	65,3
789	65,3
790	65,4
791	65,7
792	66,0
793	65,6
794	63,5
795	59,7
796	54,6
797	49,3
798	44,9
799	42,3
800	41,4
801	41,3
802	42,1
803	44,7
804	48,4
805	51,4
806	52,7
807	53,0
808	52,5
809	51,3
810	49,7
811	47,4
812	43,7
813	39,7
814	35,5
815	31,1
816	26,3
817	21,9
818	18,0
819	17,0
820	18,0
821	21,4
822	24,8
823	27,9
824	30,8
825	33,0
826	35,1
827	37,1
828	38,9
829	41,4
830	44,0
831	46,3
832	47,7
833	48,2
834	48,7
835	49,3
836	49,8
837	50,2
838	50,9
839	51,8
840	52,5
841	53,3
842	54,5
843	55,7
844	56,5
845	56,8
846	57,0
847	57,2
848	57,7
849	58,7
850	60,1
851	61,1
852	61,7
853	62,3
854	62,9
855	63,3
856	63,4
857	63,5
858	64,5
859	65,8
860	66,8
861	67,4
862	68,8
863	71,1
864	72,3
865	72,8
866	73,4
867	74,6
868	76,0
869	76,6
870	76,5
871	76,2
872	75,8
873	75,4
874	74,8
875	73,9
876	72,7
877	71,3
878	70,4
879	70,0
880	70,0
881	69,0
882	68,0
883	68,0
884	68,0
885	68,1
886	68,4
887	68,6
888	68,7
889	68,5
890	68,1
891	67,3
892	66,2
893	64,8
894	63,6
895	62,6
896	62,1
897	61,9
898	61,9
899	61,8
900	61,5
901	60,9
902	59,7
903	54,6
904	49,3
905	44,9
906	42,3
907	41,4
908	41,3
909	42,1
910	44,7
911	48,4
912	51,4
913	52,7
914	54,0
915	57,0
916	58,1
917	59,2
918	59,0
919	59,1
920	59,5
921	60,5
922	62,3
923	63,9
924	65,1
925	64,1
926	62,7
927	62,0
928	61,3
929	60,9
930	60,5
931	60,2
932	59,8
933	59,4
934	58,6
935	57,5
936	56,6
937	56,0
938	55,5
939	55,0
940	54,4
941	54,1
942	54,0
943	53,9
944	53,9
945	54,0
946	54,2
947	55,0
948	55,8
949	56,2
950	56,1
951	55,1
952	52,7
953	48,4
954	43,1
955	37,8
956	32,5
957	27,2
958	25,1
959	26,0
960	29,3
961	34,6
962	40,4
963	45,3
964	49,0
965	51,1
966	52,1
967	52,2
968	52,1
969	51,7
970	50,9
971	49,2
972	45,9
973	40,6
974	35,3
975	30,0
976	24,7
977	19,3
978	16,0
979	13,2
980	10,7
981	8,8
982	7,2
983	5,5
984	3,2
985	1,1
986	0,0
987	0,0
988	0,0
989	0,0
990	0,0
991	0,0
992	0,0
993	0,0
994	0,0
995	0,0
996	0,0
997	0,0
998	0,0
999	0,0
1000	0,0
1001	0,0
1002	0,0
1003	0,0
1004	0,0
1005	0,0
1006	0,0
1007	0,0
1008	0,0
1009	0,0
1010	0,0
1011	0,0
1012	0,0
1013	0,0
1014	0,0
1015	0,0
1016	0,0
1017	0,0
1018	0,0
1019	0,0
1020	0,0
1021	0,0
1022	0,0

A1/10. tabula

▼M3

WLTC, 3.a. klases cikls, augstais3a posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
1023	0,0
1024	0,0
1025	0,0
1026	0,0
1027	0,8
1028	3,6
1029	8,6
1030	14,6
1031	20,0
1032	24,4
1033	28,2
1034	31,7
1035	35,0
1036	37,6
1037	39,7
1038	41,5
1039	43,6
1040	46,0
1041	48,4
1042	50,5
1043	51,9
1044	52,6
1045	52,8
1046	52,9
1047	53,1
1048	53,3
1049	53,1
1050	52,3
1051	50,7
1052	48,8
1053	46,5
1054	43,8
1055	40,3
1056	36,0
1057	30,7
1058	25,4
1059	21,0
1060	16,7
1061	13,4
1062	12,0
1063	12,1
1064	12,8
1065	15,6
1066	19,9
1067	23,4
1068	24,6
1069	27,0
1070	29,0
1071	32,0
1072	34,8
1073	37,7
1074	40,8
1075	43,2
1076	46,0
1077	48,0
1078	50,7
1079	52,0
1080	54,5
1081	55,9
1082	57,4
1083	58,1
1084	58,4
1085	58,8
1086	58,8
1087	58,6
1088	58,7
1089	58,8
1090	58,8
1091	58,8
1092	59,1
1093	60,1
1094	61,7
1095	63,0
1096	63,7
1097	63,9
1098	63,5
1099	62,3
1100	60,3
1101	58,9
1102	58,4
1103	58,8
1104	60,2
1105	62,3
1106	63,9
1107	64,5
1108	64,4
1109	63,5
1110	62,0
1111	61,2
1112	61,3
1113	61,7
1114	62,0
1115	64,6
1116	66,0
1117	66,2
1118	65,8
1119	64,7
1120	63,6
1121	62,9
1122	62,4
1123	61,7
1124	60,1
1125	57,3
1126	55,8
1127	50,5
1128	45,2
1129	40,1
1130	36,2
1131	32,9
1132	29,8
1133	26,6
1134	23,0
1135	19,4
1136	16,3
1137	14,6
1138	14,2
1139	14,3
1140	14,6
1141	15,1
1142	16,4
1143	19,1
1144	22,5
1145	24,4
1146	24,8
1147	22,7
1148	17,4
1149	13,8
1150	12,0
1151	12,0
1152	12,0
1153	13,9
1154	17,7
1155	22,8
1156	27,3
1157	31,2
1158	35,2
1159	39,4
1160	42,5
1161	45,4
1162	48,2
1163	50,3
1164	52,6
1165	54,5
1166	56,6
1167	58,3
1168	60,0
1169	61,5
1170	63,1
1171	64,3
1172	65,7
1173	67,1
1174	68,3
1175	69,7
1176	70,6
1177	71,6
1178	72,6
1179	73,5
1180	74,2
1181	74,9
1182	75,6
1183	76,3
1184	77,1
1185	77,9
1186	78,5
1187	79,0
1188	79,7
1189	80,3
1190	81,0
1191	81,6
1192	82,4
1193	82,9
1194	83,4
1195	83,8
1196	84,2
1197	84,7
1198	85,2
1199	85,6
1200	86,3
1201	86,8
1202	87,4
1203	88,0
1204	88,3
1205	88,7
1206	89,0
1207	89,3
1208	89,8
1209	90,2
1210	90,6
1211	91,0
1212	91,3
1213	91,6
1214	91,9
1215	92,2
1216	92,8
1217	93,1
1218	93,3
1219	93,5
1220	93,7
1221	93,9
1222	94,0
1223	94,1
1224	94,3
1225	94,4
1226	94,6
1227	94,7
1228	94,8
1229	95,0
1230	95,1
1231	95,3
1232	95,4
1233	95,6
1234	95,7
1235	95,8
1236	96,0
1237	96,1
1238	96,3
1239	96,4
1240	96,6
1241	96,8
1242	97,0
1243	97,2
1244	97,3
1245	97,4
1246	97,4
1247	97,4
1248	97,4
1249	97,3
1250	97,3
1251	97,3
1252	97,3
1253	97,2
1254	97,1
1255	97,0
1256	96,9
1257	96,7
1258	96,4
1259	96,1
1260	95,7
1261	95,5
1262	95,3
1263	95,2
1264	95,0
1265	94,9
1266	94,7
1267	94,5
1268	94,4
1269	94,4
1270	94,3
1271	94,3
1272	94,1
1273	93,9
1274	93,4
1275	92,8
1276	92,0
1277	91,3
1278	90,6
1279	90,0
1280	89,3
1281	88,7
1282	88,1
1283	87,4
1284	86,7
1285	86,0
1286	85,3
1287	84,7
1288	84,1
1289	83,5
1290	82,9
1291	82,3
1292	81,7
1293	81,1
1294	80,5
1295	79,9
1296	79,4
1297	79,1
1298	78,8
1299	78,5
1300	78,2
1301	77,9
1302	77,6
1303	77,3
1304	77,0
1305	76,7
1306	76,0
1307	76,0
1308	76,0
1309	75,9
1310	76,0
1311	76,0
1312	76,1
1313	76,3
1314	76,5
1315	76,6
1316	76,8
1317	77,1
1318	77,1
1319	77,2
1320	77,2
1321	77,6
1322	78,0
1323	78,4
1324	78,8
1325	79,2
1326	80,3
1327	80,8
1328	81,0
1329	81,0
1330	81,0
1331	81,0
1332	81,0
1333	80,9
1334	80,6
1335	80,3
1336	80,0
1337	79,9
1338	79,8
1339	79,8
1340	79,8
1341	79,9
1342	80,0
1343	80,4
1344	80,8
1345	81,2
1346	81,5
1347	81,6
1348	81,6
1349	81,4
1350	80,7
1351	79,6
1352	78,2
1353	76,8
1354	75,3
1355	73,8
1356	72,1
1357	70,2
1358	68,2
1359	66,1
1360	63,8
1361	61,6
1362	60,2
1363	59,8
1364	60,4
1365	61,8
1366	62,6
1367	62,7
1368	61,9
1369	60,0
1370	58,4
1371	57,8
1372	57,8
1373	57,8
1374	57,3
1375	56,2
1376	54,3
1377	50,8
1378	45,5
1379	40,2
1380	34,9
1381	29,6
1382	28,7
1383	29,3
1384	30,5
1385	31,7
1386	32,9
1387	35,0
1388	38,0
1389	40,5
1390	42,7
1391	45,8
1392	47,5
1393	48,9
1394	49,4
1395	49,4
1396	49,2
1397	48,7
1398	47,9
1399	46,9
1400	45,6
1401	44,2
1402	42,7
1403	40,7
1404	37,1
1405	33,9
1406	30,6
1407	28,6
1408	27,3
1409	27,2
1410	27,5
1411	27,4
1412	27,1
1413	26,7
1414	26,8
1415	28,2
1416	31,1
1417	34,8
1418	38,4
1419	40,9
1420	41,7
1421	40,9
1422	38,3
1423	35,3
1424	34,3
1425	34,6
1426	36,3
1427	39,5
1428	41,8
1429	42,5
1430	41,9
1431	40,1
1432	36,6
1433	31,3
1434	26,0
1435	20,6
1436	19,1
1437	19,7
1438	21,1
1439	22,0
1440	22,1
1441	21,4
1442	19,6
1443	18,3
1444	18,0
1445	18,3
1446	18,5
1447	17,9
1448	15,0
1449	9,9
1450	4,6
1451	1,2
1452	0,0
1453	0,0
1454	0,0
1455	0,0
1456	0,0
1457	0,0
1458	0,0
1459	0,0
1460	0,0
1461	0,0
1462	0,0
1463	0,0
1464	0,0
1465	0,0
1466	0,0
1467	0,0
1468	0,0
1469	0,0
1470	0,0
1471	0,0
1472	0,0
1473	0,0
1474	0,0
1475	0,0
1476	0,0
1477	0,0

A1/11. tabula

▼M3

WLTC, 3.b. klases cikls, augstais3b posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
1023	0,0
1024	0,0
1025	0,0
1026	0,0
1027	0,8
1028	3,6
1029	8,6
1030	14,6
1031	20,0
1032	24,4
1033	28,2
1034	31,7
1035	35,0
1036	37,6
1037	39,7
1038	41,5
1039	43,6
1040	46,0
1041	48,4
1042	50,5
1043	51,9
1044	52,6
1045	52,8
1046	52,9
1047	53,1
1048	53,3
1049	53,1
1050	52,3
1051	50,7
1052	48,8
1053	46,5
1054	43,8
1055	40,3
1056	36,0
1057	30,7
1058	25,4
1059	21,0
1060	16,7
1061	13,4
1062	12,0
1063	12,1
1064	12,8
1065	15,6
1066	19,9
1067	23,4
1068	24,6
1069	25,2
1070	26,4
1071	28,8
1072	31,8
1073	35,3
1074	39,5
1075	44,5
1076	49,3
1077	53,3
1078	56,4
1079	58,9
1080	61,2
1081	62,6
1082	63,0
1083	62,5
1084	60,9
1085	59,3
1086	58,6
1087	58,6
1088	58,7
1089	58,8
1090	58,8
1091	58,8
1092	59,1
1093	60,1
1094	61,7
1095	63,0
1096	63,7
1097	63,9
1098	63,5
1099	62,3
1100	60,3
1101	58,9
1102	58,4
1103	58,8
1104	60,2
1105	62,3
1106	63,9
1107	64,5
1108	64,4
1109	63,5
1110	62,0
1111	61,2
1112	61,3
1113	62,6
1114	65,3
1115	68,0
1116	69,4
1117	69,7
1118	69,3
1119	68,1
1120	66,9
1121	66,2
1122	65,7
1123	64,9
1124	63,2
1125	60,3
1126	55,8
1127	50,5
1128	45,2
1129	40,1
1130	36,2
1131	32,9
1132	29,8
1133	26,6
1134	23,0
1135	19,4
1136	16,3
1137	14,6
1138	14,2
1139	14,3
1140	14,6
1141	15,1
1142	16,4
1143	19,1
1144	22,5
1145	24,4
1146	24,8
1147	22,7
1148	17,4
1149	13,8
1150	12,0
1151	12,0
1152	12,0
1153	13,9
1154	17,7
1155	22,8
1156	27,3
1157	31,2
1158	35,2
1159	39,4
1160	42,5
1161	45,4
1162	48,2
1163	50,3
1164	52,6
1165	54,5
1166	56,6
1167	58,3
1168	60,0
1169	61,5
1170	63,1
1171	64,3
1172	65,7
1173	67,1
1174	68,3
1175	69,7
1176	70,6
1177	71,6
1178	72,6
1179	73,5
1180	74,2
1181	74,9
1182	75,6
1183	76,3
1184	77,1
1185	77,9
1186	78,5
1187	79,0
1188	79,7
1189	80,3
1190	81,0
1191	81,6
1192	82,4
1193	82,9
1194	83,4
1195	83,8
1196	84,2
1197	84,7
1198	85,2
1199	85,6
1200	86,3
1201	86,8
1202	87,4
1203	88,0
1204	88,3
1205	88,7
1206	89,0
1207	89,3
1208	89,8
1209	90,2
1210	90,6
1211	91,0
1212	91,3
1213	91,6
1214	91,9
1215	92,2
1216	92,8
1217	93,1
1218	93,3
1219	93,5
1220	93,7
1221	93,9
1222	94,0
1223	94,1
1224	94,3
1225	94,4
1226	94,6
1227	94,7
1228	94,8
1229	95,0
1230	95,1
1231	95,3
1232	95,4
1233	95,6
1234	95,7
1235	95,8
1236	96,0
1237	96,1
1238	96,3
1239	96,4
1240	96,6
1241	96,8
1242	97,0
1243	97,2
1244	97,3
1245	97,4
1246	97,4
1247	97,4
1248	97,4
1249	97,3
1250	97,3
1251	97,3
1252	97,3
1253	97,2
1254	97,1
1255	97,0
1256	96,9
1257	96,7
1258	96,4
1259	96,1
1260	95,7
1261	95,5
1262	95,3
1263	95,2
1264	95,0
1265	94,9
1266	94,7
1267	94,5
1268	94,4
1269	94,4
1270	94,3
1271	94,3
1272	94,1
1273	93,9
1274	93,4
1275	92,8
1276	92,0
1277	91,3
1278	90,6
1279	90,0
1280	89,3
1281	88,7
1282	88,1
1283	87,4
1284	86,7
1285	86,0
1286	85,3
1287	84,7
1288	84,1
1289	83,5
1290	82,9
1291	82,3
1292	81,7
1293	81,1
1294	80,5
1295	79,9
1296	79,4
1297	79,1
1298	78,8
1299	78,5
1300	78,2
1301	77,9
1302	77,6
1303	77,3
1304	77,0
1305	76,7
1306	76,0
1307	76,0
1308	76,0
1309	75,9
1310	75,9
1311	75,8
1312	75,7
1313	75,5
1314	75,2
1315	75,0
1316	74,7
1317	74,1
1318	73,7
1319	73,3
1320	73,5
1321	74,0
1322	74,9
1323	76,1
1324	77,7
1325	79,2
1326	80,3
1327	80,8
1328	81,0
1329	81,0
1330	81,0
1331	81,0
1332	81,0
1333	80,9
1334	80,6
1335	80,3
1336	80,0
1337	79,9
1338	79,8
1339	79,8
1340	79,8
1341	79,9
1342	80,0
1343	80,4
1344	80,8
1345	81,2
1346	81,5
1347	81,6
1348	81,6
1349	81,4
1350	80,7
1351	79,6
1352	78,2
1353	76,8
1354	75,3
1355	73,8
1356	72,1
1357	70,2
1358	68,2
1359	66,1
1360	63,8
1361	61,6
1362	60,2
1363	59,8
1364	60,4
1365	61,8
1366	62,6
1367	62,7
1368	61,9
1369	60,0
1370	58,4
1371	57,8
1372	57,8
1373	57,8
1374	57,3
1375	56,2
1376	54,3
1377	50,8
1378	45,5
1379	40,2
1380	34,9
1381	29,6
1382	27,3
1383	29,3
1384	32,9
1385	35,6
1386	36,7
1387	37,6
1388	39,4
1389	42,5
1390	46,5
1391	50,2
1392	52,8
1393	54,3
1394	54,9
1395	54,9
1396	54,7
1397	54,1
1398	53,2
1399	52,1
1400	50,7
1401	49,1
1402	47,4
1403	45,2
1404	41,8
1405	36,5
1406	31,2
1407	27,6
1408	26,9
1409	27,3
1410	27,5
1411	27,4
1412	27,1
1413	26,7
1414	26,8
1415	28,2
1416	31,1
1417	34,8
1418	38,4
1419	40,9
1420	41,7
1421	40,9
1422	38,3
1423	35,3
1424	34,3
1425	34,6
1426	36,3
1427	39,5
1428	41,8
1429	42,5
1430	41,9
1431	40,1
1432	36,6
1433	31,3
1434	26,0
1435	20,6
1436	19,1
1437	19,7
1438	21,1
1439	22,0
1440	22,1
1441	21,4
1442	19,6
1443	18,3
1444	18,0
1445	18,3
1446	18,5
1447	17,9
1448	15,0
1449	9,9
1450	4,6
1451	1,2
1452	0,0
1453	0,0
1454	0,0
1455	0,0
1456	0,0
1457	0,0
1458	0,0
1459	0,0
1460	0,0
1461	0,0
1462	0,0
1463	0,0
1464	0,0
1465	0,0
1466	0,0
1467	0,0
1468	0,0
1469	0,0
1470	0,0
1471	0,0
1472	0,0
1473	0,0
1474	0,0
1475	0,0
1476	0,0
1477	0,0

A1/12. tabula

▼M3

WLTC, 3. klases cikls, ļoti augstais3 posms

▼B

Laiks, s	Ātrums, km/h
1478	0,0
1479	2,2
1480	4,4
1481	6,3
1482	7,9
1483	9,2
1484	10,4
1485	11,5
1486	12,9
1487	14,7
1488	17,0
1489	19,8
1490	23,1
1491	26,7
1492	30,5
1493	34,1
1494	37,5
1495	40,6
1496	43,3
1497	45,7
1498	47,7
1499	49,3
1500	50,5
1501	51,3
1502	52,1
1503	52,7
1504	53,4
1505	54,0
1506	54,5
1507	55,0
1508	55,6
1509	56,3
1510	57,2
1511	58,5
1512	60,2
1513	62,3
1514	64,7
1515	67,1
1516	69,2
1517	70,7
1518	71,9
1519	72,7
1520	73,4
1521	73,8
1522	74,1
1523	74,0
1524	73,6
1525	72,5
1526	70,8
1527	68,6
1528	66,2
1529	64,0
1530	62,2
1531	60,9
1532	60,2
1533	60,0
1534	60,4
1535	61,4
1536	63,2
1537	65,6
1538	68,4
1539	71,6
1540	74,9
1541	78,4
1542	81,8
1543	84,9
1544	87,4
1545	89,0
1546	90,0
1547	90,6
1548	91,0
1549	91,5
1550	92,0
1551	92,7
1552	93,4
1553	94,2
1554	94,9
1555	95,7
1556	96,6
1557	97,7
1558	98,9
1559	100,4
1560	102,0
1561	103,6
1562	105,2
1563	106,8
1564	108,5
1565	110,2
1566	111,9
1567	113,7
1568	115,3
1569	116,8
1570	118,2
1571	119,5
1572	120,7
1573	121,8
1574	122,6
1575	123,2
1576	123,6
1577	123,7
1578	123,6
1579	123,3
1580	123,0
1581	122,5
1582	122,1
1583	121,5
1584	120,8
1585	120,0
1586	119,1
1587	118,1
1588	117,1
1589	116,2
1590	115,5
1591	114,9
1592	114,5
1593	114,1
1594	113,9
1595	113,7
1596	113,3
1597	112,9
1598	112,2
1599	111,4
1600	110,5
1601	109,5
1602	108,5
1603	107,7
1604	107,1
1605	106,6
1606	106,4
1607	106,2
1608	106,2
1609	106,2
1610	106,4
1611	106,5
1612	106,8
1613	107,2
1614	107,8
1615	108,5
1616	109,4
1617	110,5
1618	111,7
1619	113,0
1620	114,1
1621	115,1
1622	115,9
1623	116,5
1624	116,7
1625	116,6
1626	116,2
1627	115,2
1628	113,8
1629	112,0
1630	110,1
1631	108,3
1632	107,0
1633	106,1
1634	105,8
1635	105,7
1636	105,7
1637	105,6
1638	105,3
1639	104,9
1640	104,4
1641	104,0
1642	103,8
1643	103,9
1644	104,4
1645	105,1
1646	106,1
1647	107,2
1648	108,5
1649	109,9
1650	111,3
1651	112,7
1652	113,9
1653	115,0
1654	116,0
1655	116,8
1656	117,6
1657	118,4
1658	119,2
1659	120,0
1660	120,8
1661	121,6
1662	122,3
1663	123,1
1664	123,8
1665	124,4
1666	125,0
1667	125,4
1668	125,8
1669	126,1
1670	126,4
1671	126,6
1672	126,7
1673	126,8
1674	126,9
1675	126,9
1676	126,9
1677	126,8
1678	126,6
1679	126,3
1680	126,0
1681	125,7
1682	125,6
1683	125,6
1684	125,8
1685	126,2
1686	126,6
1687	127,0
1688	127,4
1689	127,6
1690	127,8
1691	127,9
1692	128,0
1693	128,1
1694	128,2
1695	128,3
1696	128,4
1697	128,5
1698	128,6
1699	128,6
1700	128,5
1701	128,3
1702	128,1
1703	127,9
1704	127,6
1705	127,4
1706	127,2
1707	127,0
1708	126,9
1709	126,8
1710	126,7
1711	126,8
1712	126,9
1713	127,1
1714	127,4
1715	127,7
1716	128,1
1717	128,5
1718	129,0
1719	129,5
1720	130,1
1721	130,6
1722	131,0
1723	131,2
1724	131,3
1725	131,2
1726	130,7
1727	129,8
1728	128,4
1729	126,5
1730	124,1
1731	121,6
1732	119,0
1733	116,5
1734	114,1
1735	111,8
1736	109,5
1737	107,1
1738	104,8
1739	102,5
1740	100,4
1741	98,6
1742	97,2
1743	95,9
1744	94,8
1745	93,8
1746	92,8
1747	91,8
1748	91,0
1749	90,2
1750	89,6
1751	89,1
1752	88,6
1753	88,1
1754	87,6
1755	87,1
1756	86,6
1757	86,1
1758	85,5
1759	85,0
1760	84,4
1761	83,8
1762	83,2
1763	82,6
1764	82,0
1765	81,3
1766	80,4
1767	79,1
1768	77,4
1769	75,1
1770	72,3
1771	69,1
1772	65,9
1773	62,7
1774	59,7
1775	57,0
1776	54,6
1777	52,2
1778	49,7
1779	46,8
1780	43,5
1781	39,9
1782	36,4
1783	33,2
1784	30,5
1785	28,3
1786	26,3
1787	24,4
1788	22,5
1789	20,5
1790	18,2
1791	15,5
1792	12,3
1793	8,7
1794	5,2
1795	0,0
1796	0,0
1797	0,0
1798	0,0
1799	0,0
1800	0,0

7. Cikla identifikācija

Lai pārliecinātos par to, ka ir izvēlēta pareizā cikla versija vai ka testēšanas stenda ekspluatēšanas sistēmā ir ieviests pareizais cikls, A1/13. tabulā ir norādītas transportlīdzekļa ātruma vērtību kontrolsummas cikla posmiem un visam ciklam.

▼M3

A1/13. tabula

1 Hz kontrolsummas

Cikla klase	Cikla posms	1 Hz transportlīdzekļa mērķa ātrumu kontrolsumma
1. klase	Zems	11 988,4
	Vidējs	17 162,8
	Zems	11 988,4
	Kopā	41 139,6
2. klase	Zems	11 162,2
	Vidējs	17 054,3
	Augsts	24 450,6
	Ļoti augsts	28 869,8
	Kopā	81 536,9
3.a klase	Zems	11 140,3
	Vidējs	16 995,7
	Augsts	25 646,0
	Ļoti augsts	29 714,9
	Kopā	83 496,9
3.b klase	Zems	11 140,3
	Vidējs	17 121,2
	Augsts	25 782,2
	Ļoti augsts	29 714,9
	Kopā	83 758,6

▼B

8. Cikla modifikācija

Šā papildpielikuma 8. punktu nepiemēro OVC-HEV, NOVC-HEV un NOVC-FCHV.

8.1. Vispārīgas piezīmes

▼M3 —————

▼B

Braukšanas īpašību problēmas var rasties transportlīdzekļiem ar jaudas un masas attiecību, kas ir līdzīga robežām starp 1. un 2. klases transportlīdzekļiem, 2. un 3. klases transportlīdzekļiem vai ļoti mazjaudīgiem 1. klases transportlīdzekļiem.

Tā kā šīs problēmas ir saistītas galvenokārt ar cikla posmiem kopā ar transportlīdzekļa augstu ātrumu un augstiem paātrinājumiem, nevis ar cikla maksimālo ātrumu, piemēro samazinājuma procedūru, lai uzlabotu braukšanas īpašības.

8.2.

Šajā punktā ir aprakstīta metode cikla profila izmainīšanai, izmantojot samazinājuma procedūru.

8.2.1. Samazinājuma procedūra 1. klases transportlīdzekļiem

A1/14. attēlā kā piemērs atainots WLTC 1. klases samazināta vidējā ātruma posms.

A1/14. attēls

WLTC 1. klases samazināta vidējā ātruma posms

1. klases ciklam samazinājuma periods ir laikposms no 651. sekundes līdz 906. sekundei. Šajā laikposmā sākotnējā cikla paātrinājumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

vi	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

i	ir laiks no 651. līdz 906. sekundei.

Samazinājumu pirmo reizi piemēro laikposmā no 651. līdz 848. sekundei. Samazinātā ātruma līkni pēc tam aprēķina ar šādu vienādojumu:

ar i = 651 to 847;

i = 651,

Lai sasniegtu oriģinālā transportlīdzekļa ātrumu 907. sekundē, aprēķina palēninājuma korekcijas koeficientu ar šādu vienādojumu:

kur 36,7 km/h ir oriģinālā transportlīdzekļa ātrums 907. sekundē.

Transportlīdzekļa samazināto ātrumu no 849. līdz 906. sekundei pēc tam aprēķina ar šādu vienādojumu:

i = 849 to 906.

▼M3

8.2.2. Samazinājuma procedūra 2. klases transportlīdzekļiem

Tā kā braukšanas īpašību problēmas ir saistītas tikai un vienīgi ar ļoti augsta ātruma posmiem 2. un 3. klases cikliem, samazinājums ir saistīts ar tiem ļoti augsta ātruma posmu laikposmiem, kuros ir gaidāma braukšanas īpašību problēmu rašanās (skatīt A1/15. un A1/16. attēlu).

▼B

A1/15. attēls

WLTC 2. klases samazināta ļoti augsta ātruma posms

2. klases ciklam samazinājuma periods ir laikposms no 1520. sekundes līdz 1742. sekundei. Šajā laikposmā sākotnējā cikla paātrinājumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

vi	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

i	ir laiks no 1520. līdz 1742. sekundei.

Samazinājumu pirmo reizi piemēro laikposmam no 1520. līdz 1725. sekundei. 1725. sekundē tiek sasniegts ļoti augsta ātruma posma maksimālais ātrums. Samazinātā ātruma līkni pēc tam aprēķina ar šādu vienādojumu: i = 1520 to 1724. i = 1520.

i = 1520 to 1724.

i = 1520,

Lai sasniegtu oriģinālā transportlīdzekļa ātrumu 1743. sekundē, aprēķina palēninājuma korekcijas koeficientu ar šādu vienādojumu:

90,4 km/h ir oriģinālā transportlīdzekļa ātrums 1743. sekundē.

Transportlīdzekļa samazināto ātrumu no 1726. līdz 1742. sekundei aprēķina ar šādu vienādojumu:

i = 1726 to 1742.

8.2.3. Samazinājuma procedūra 3. klases transportlīdzekļiem

▼M3

A1/16. attēlā kā piemērs atainots WLTC 3. klases samazināta ļoti augsta ātruma posms.

▼B

A1/16. attēls

WLTC 3. klases samazināta ļoti augsta ātruma posms

3. klases ciklam samazinājuma periods ir laikposms no 1533. sekundes līdz 1762. sekundei. Šajā laikposmā sākotnējā cikla paātrinājumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

vi	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

i	ir laiks no 1533. līdz 1762. sekundei.

Samazinājumu pirmo reizi piemēro laikposmā no 1533. līdz 1724. sekundei. 1724. sekundē tiek sasniegts ļoti augsta ātruma posma maksimālais ātrums. Samazinātā ātruma līkni pēc tam aprēķina ar šādu vienādojumu: i = 1533 to 1723. i = 1533.

i = 1533 to 1723.

i = 1533.

Lai sasniegtu oriģinālā transportlīdzekļa ātrumu 1763. sekundē, aprēķina palēninājuma korekcijas koeficientu ar šādu vienādojumu:

82,6 km/h ir oriģinālā transportlīdzekļa ātrums 1763. sekundē.

Transportlīdzekļa samazināto ātrumu no 1725. līdz 1762. sekundei pēc tam aprēķina ar šādu vienādojumu:

i = 1725 to 1762. i = 1725 to 1762.

8.3.

Samazinājuma koeficienta noteikšana

Samazinājuma koeficients fdsc, ir cikla posmu, kuros jāpiemēro samazinājums, maksimālās vajadzīgās jaudas un transportlīdzekļa nominālās jaudas, rmax, attiecības Prated funkcija.

Maksimālā vajadzīgā jauda Preq,max,i (ko izsaka kW) ir saistīta ar konkrētu laiku i un attiecīgo transportlīdzekļa ātrumu vi cikla līknē, un to aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

▼M3

f0, f1, f2

ir piemērojamie ceļa slodzes koeficienti, attiecīgi N, N/(km/h) un N/(km/h)2;

TM	ir piemērojamā testa masa, kg;

vi	ir piemērojamais ātrums laikā i, km/h;

ai	ir paātrinājums laikā i, km/h2.

Cikla laiks i, kad ir vajadzīga maksimālā jauda vai maksimālajai jaudai tuvas jaudas vērtības, ir: 764. sekunde 1. klases ciklam, 1 574 . sekunde 2. klases ciklam un 1 566 . sekunde 3. klases ciklam.

▼B

Attiecīgās transportlīdzekļa ātruma vērtības, vi, un paātrinājuma vērtības, ai, ir šādas:

vi = 61,4 km/h, ai = 0,22 m/s2 1. klasei;

vi = 109,9 km/h, ai = 0,36 m/s2 2. klasei;

vi = 111,9 km/h, ai = 0,50 m/s2 3. klasei,

rmax aprēķina ar šādu vienādojumu:

Samazinājuma koeficientu, fdsc, aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

, tad

un nepiemēro nekādu samazinājumu.

, tad

Aprēķina parametrs/koeficienti, r0, a1 un b1, ir šādi:

1. klase r0 = 0,978, a1 = 0,680, b1 = – 0,665

2. klase r0 = 0,866, a1 = 0,606, b1 = – 0,525.

3. klase r0 = 0,867, a1 = 0,588 b1 = – 0,510.

Iegūto fdsc matemātiski noapaļo līdz 3 decimālzīmēm aiz komata un piemēro tikai tad, ja tas pārsniedz 0,010.

Visos attiecīgajos testa ziņojumos ietver šādus datus:

fdsc;

vmax;

nobrauktais attālums, m.

Attālumu aprēķina kā vi summu km/h, ko dala ar 3,6 visā cikla līknē.

8.4.

Papildu prasības

Dažādām transportlīdzekļu konfigurācijām ar atšķirīgiem testa masas un braukšanas pretestības koeficientiem samazinājumu piemēro atsevišķi.

Ja pēc samazinājuma piemērošanas transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks nekā cikla maksimālais ātrums, šā papildpielikuma 9. punktā aprakstīto procesu īsteno kopā ar piemērojamo ciklu.

Ja transportlīdzeklis nevar izsekot piemērojamā cikla ātruma līknei ar pielaidi ātrumā, kas zemāks par tā maksimālo ātrumu, šajos laikposmos transportlīdzekli vada ar pilnībā aktivizētu akseleratora vadības ierīci. Šādos ekspluatācijas laikposmos pieļauj ātruma līknes pārkāpumus.

9. Cikla modifikācijas transportlīdzekļiem ar maksimālo ātrumu, kas mazāks par šā papildpielikuma iepriekšējos punktos noteikto cikla maksimālo ātrumu

▼M3

9.1. Vispārīgas piezīmes

Šo punktu piemēro transportlīdzekļiem, kuri ir tehniski spējīgi izsekot šā papildpielikuma 1. punktā noteiktajai piemērojamā cikla ātruma līknei (bāzes cikls) ātrumā, kas mazāks par to maksimālo ātrumu, bet kuru maksimālais ātrums nepārsniedz vērtību, kas mazāka par bāzes cikla maksimālo ātrumu citu iemeslu dēļ. Šo piemērojamo ciklu sauc par “bāzes ciklu” un izmanto, lai noteiktu ātruma augstākās robežvērtības ciklu.

Gadījumā, ja piemēro 8.2. punktā noteikto samazinājumu, kā bāzes ciklu izmanto šo samazinājuma ciklu.

Bāzes cikla maksimālo ātrumu sauc par vmax,cycle.

Šāda transportlīdzekļa maksimālo ātrumu sauc par tā ātruma augstāko robežvērtību, proti, vcap.

Ja vcap piemēro 3.b klases transportlīdzeklim, kā noteikts 3.3.2. punktā, 3.b ciklu izmanto kā bāzes ciklu. To piemēro, pat ja vcap ir zemāks par 120 km/h.

Gadījumos, kad piemēro vcap, bāzes ciklu izmaina, kā aprakstīts 9.2. punktā, lai ātruma augstākās robežvērtības ciklam panāktu to pašu cikla attālumu, kāds ir bāzes ciklam.

▼B

9.2. Aprēķina posmi

9.2.1. Attāluma starpības noteikšana katrā cikla posmā

Ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklu iegūst, aizstājot visus transportlīdzekļa ātruma paraugus vi, kur vi > vcap, ar vcap.

▼M3

9.2.1.1 Ja vcap < vmax,medium, bāzes cikla vidējā ātruma posmu attālumus dbase,medium un starpposma augstākās robežvērtības cikla attālumu dcap,medium aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu abiem cikliem:

, laiks i = 591 līdz 1 022

kur:

vmax,medium ir vidēja ātruma posma maksimālais transportlīdzekļa ātrums, kā norādīts A1/2. tabulā 1. klases ciklam, A1/4. tabulā 2. klases ciklam, A1/8. tabulā 3.a klases ciklam un A1/9. tabulā 3.b klases ciklam.

9.2.1.2. Ja vcap < vmax,high, bāzes cikla vidējā ātruma posmu attālumus dbase,high un starpposma augstākās robežvērtības cikla attālumu dcap,high aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu abiem cikliem:

, laiks i = 1 024 līdz 1 477

vmax,high ir augsta ātruma posma maksimālais transportlīdzekļa ātrums, kā norādīts A1/5. tabulā 2. klases ciklam, A1/10. tabulā 3.a klases ciklam un A1/11. tabulā 3.b klases ciklam.

▼B

9.2.1.3 Pamata cikla ļoti augsta ātruma posma attālumu dbase,exhigh un ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla ļoti augsta ātruma posma attālumu dcap,exhigh aprēķina ar šādu vienādojumu abu ciklu ļoti augsta ātruma posmam:

9.2.2. To laikposmu noteikšana, kas pievienojami ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklam, lai kompensētu attāluma atšķirības

▼M3

Lai kompensētu attāluma atšķirības starp bāzes ciklu un ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklu, ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklam pievieno attiecīgos laikposmus ar vi = vcap, kā aprakstīts 9.2.2.1.–9.2.2.3. punktā.

▼B

9.2.2.1. Papildu laikposms vidēja ātruma posmam

Ja vcap < vmax,medium, papildu laikposmu, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla vidēja ātruma posmam, aprēķina ar šādu vienādojumu::

Laika paraugu skaits nadd,medium ar vi = vcap, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla vidēja ātruma posmam, ir vienāds ar Δtmedium, to matemātiski noapaļojot līdz veselam skaitlim (piemēram, 1,4 noapaļo līdz 1, 1,5 noapaļo līdz 2).

9.2.2.2. Papildu laikposms augsta ātruma posmam

Ja vcap < vmax,high, papildu laikposmu, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla augsta ātruma posmiem, aprēķina ar šādu vienādojumu:

Laika paraugu skaits nadd,high ar vi = vcap, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla augsta ātruma posmam, ir vienāds ar Δthigh, to matemātiski noapaļojot līdz veselam skaitlim.

9.2.2.3

Papildu laikposmu, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla ļoti augsta ātruma posmam, aprēķina ar šādu vienādojumu:

Laika paraugu skaits nadd,exhigh ar vi = vcap, kas pievienojams ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla ļoti augsta ātruma posmam, ir vienāds ar Δtexhigh, to matemātiski noapaļojot līdz veselam skaitlim.

9.2.3. Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla struktūra

9.2.3.1 ►M3 1. klases cikls ◄

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla pirmo daļu veido ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla transportlīdzekļa ātruma līkne līdz pēdējam paraugam vidēja ātruma posmā, kur v = vcap. Šā parauga laiku sauc par tmedium.

Pēc tam pievieno nadd,medium paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (tmedium + nadd,medium).

Pēc tam pievieno ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla vidēja ātruma posma atlikušo daļu, kas ir identiska tai pašai pamata cikla daļai, lai pēdējā parauga laiks būtu (1022 + nadd,medium).

9.2.3.2 ►M3 2. klases un 3. klases cikls ◄

9.2.3.2.1 vcap < vmax,medium

Pēc tam pievieno nadd,medium paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (tmedium + nadd,medium).

Nākamajā posmā pievieno ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla augsta ātruma posma pirmo daļu līdz pēdējam paraugam augsta ātruma posmā, kur v = vcap. Šā parauga laiku ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklā sauc par thigh, lai šā parauga laiks ātruma augstākās robežvērtības galīgajā ciklā būtu (thigh + nadd,medium).

Pēc tam pievieno nadd,high paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (thigh + nadd,medium + nadd,high).

Pēc tam pievieno ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla augsta ātruma posma atlikušo daļu, kas ir identiska tai pašai pamata cikla daļai, lai pēdējā parauga laiks būtu (1477 + nadd,medium + nadd,high).

Nākamajā posmā pievieno ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla ļoti augsta ātruma posma pirmo daļu līdz pēdējam paraugam ļoti augsta ātruma posmā, kur v = vcap. Šā parauga laiku ātruma augstākās robežvērtības starpposma ciklā sauc par texhigh, lai šā parauga laiks ātruma augstākās robežvērtības galīgajā ciklā būtu (texhigh + nadd,medium + nadd,high).

Pēc tam pievieno nadd,exhigh paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (texhigh + nadd,medium + nadd,high + nadd,exhigh).

Pēc tam pievieno ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla ļoti augsta ātruma posma atlikušo daļu, kas ir identiska tai pašai pamata cikla daļai, lai pēdējā parauga laiks būtu (1800 + nadd,medium + nadd,high + nadd,exhigh).

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla ilgums atbilst bāzes cikla ilgumam, izņemot atšķirības, ko rada noapaļošana attiecībā uz nadd,medium, nadd,high un nadd,exhigh.

9.2.3.2.2 ►M3 vmax, medium ≤ vcap < vmax, high ◄

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla pirmo daļu veido ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla transportlīdzekļa ātruma līkne līdz pēdējam paraugam augsta ātruma posmā, kur v = vcap. Šā parauga laiku sauc par thigh.

Pēc tam pievieno nadd,high paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (thigh + nadd,high).

Pēc tam pievieno nadd,exhigh paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (texhigh + nadd,high + nadd,exhigh).

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla ilgums atbilst bāzes cikla ilgumam, izņemot atšķirības, ko rada noapaļošana attiecībā uz nadd,high un nadd,exhigh.

9.2.3.2.3 ►M3 vmax, high ≤ vcap < vmax, exhigh ◄

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla pirmo daļu veido ātruma augstākās robežvērtības starpposma cikla transportlīdzekļa ātruma līkne līdz pēdējam paraugam ļoti augsta ātruma posmā, kur v = vcap. Šā parauga laiku sauc par texhigh.

Pēc tam pievieno nadd,exhigh paraugus ar vi = vcap, lai pēdējā parauga laiks būtu (texhigh + nadd,exhigh).

Ātruma augstākās robežvērtības galīgā cikla ilgums atbilst bāzes cikla ilgumam, izņemot atšķirības, ko rada noapaļošana attiecībā uz nadd,exhigh.

▼M3

10. Ciklu iedalīšana transportlīdzekļiem

10.1.

Noteiktas klases transportlīdzekli testē, izmantojot tādas pašas klases ciklu, proti, 1. klases transportlīdzekļus testē ar 1. klases ciklu, 2. klases transportlīdzekļus testē ar 2. klases ciklu; 3.a klases transportlīdzekļus testē ar 3.a klases ciklu un 3.b klases transportlīdzekļus testē ar 3.b klases ciklu. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu transportlīdzekli var testēt, izmantojot skaitliski augstākas klases ciklu, piemēram, 2. klases transportlīdzekli var testēt ar 3. klases ciklu. Šādā gadījumā ievēro 3.a un 3.b klases atšķirības un ciklu var samazināt saskaņā ar 8.–8.4. punktu.

▼M3

2. papildpielikums

Pārnesumu izvēle un pārslēgšanas punkta noteikšana transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar manuālo transmisiju

1. Vispārīgā pieeja

1.1.	Šajā papildpielikumā aprakstītās pārslēgšanas procedūras attiecas uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar manuālo transmisiju.

1.2.	Noteikto pārslēgumu un pārslēgšanas punktu pamatā ir braukšanas pretestības pārvarēšanai un paātrinājumam vajadzīgās jaudas un motora nodrošinātās jaudas līdzsvars visos iespējamos pārslēgumos konkrētā cikla posmā.

1.3.	Izmantojamo pārslēgumu noteikšanas aprēķins balstās uz motora apgriezieniem un pilnas slodzes jaudas līknēm attiecībā pret motora apgriezieniem.

1.4.	Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divu diapazonu transmisiju (zema un augsta), pārslēgumu izmantošanas noteikšanai ņem vērā tikai to diapazonu, kas projektēts parastai ekspluatācijai uz ceļa.

1.5.	Sajūga darbības nosacījumus nepiemēro, ja sajūgu darbina automātiski bez nepieciešamības vadītājam to atlaist vai nospiest.

1.6.	Šo papildpielikumu nepiemēro transportlīdzekļiem, ko testē saskaņā ar 8. papildpielikumu.

2. Vajadzīgie dati un iepriekšēji aprēķini

Lai noteiktu cikla veikšanai dinamometriskajā stendā lietojamos pārnesumus, ir vajadzīgi šādi dati un aprēķini:

Prated, motora maksimālā nominālā jauda, ko norādījis ražotājs, kW;

nrated, motora nominālie apgriezieni, kā norādījis ražotājs, pie kuriem motors attīsta savu maksimālo jaudu., min-1;

nidle, brīvgaitas apgriezieni, min-1.

nidle mēra vismaz 1 minūti, paraugus noņemot vismaz 1 Hz frekvencē, motoram darbojoties uzsildītā stāvoklī, pārnesumu pārslēgam esot neitrālā stāvoklī un sajūgam esot atlaistam. Temperatūras apstākļi, perifērās ierīces, palīgierīces utt. atbilst 6. papildpielikumā aprakstītajam attiecībā uz 1. tipa testu.

Šajā papildpielikumā izmantotā vērtība ir vidējā aritmētiskā vērtība, kas iegūta mērījumu laikposmā un noapaļota vai saīsināta līdz tuvākajām 10 min-1;

ng, pārnesumu skaits kustībai uz priekšu.

Pārnesumus kustībai uz priekšu transmisijas diapazonā, kas projektēti parastai ekspluatācijai uz ceļa, numurē dilstošā secībā saskaņā ar motora apgriezienu min-1 un transportlīdzekļa ātruma km/h attiecību. Pirmais pārnesums ir pārnesums ar augstāko attiecību, ng pārnesums ir pārnesums ar zemāko attiecību. ng nosaka pārnesumu skaitu kustībai uz priekšu;

(n/v)i, koeficients, ko iegūst, dalot motora apgriezienus n ar transportlīdzekļa ātrumu v katram pārnesumam i; pārnesumam i pret ngmax, min-1/(km/h); (n/v)i aprēķina, izmantojot 7. papildpielikuma 8. punktā sniegtos vienādojumus;

f0, f1, f2, testēšanai izvēlētie ceļa slodzes koeficienti, attiecīgi N, N/(km/h) un N/(km/h)2;

nmax

nmax1 = n95_high, motora maksimālie apgriezieni, kad ir sasniegti 95 % no nominālās jaudas, min-1;

Ja n95_high nevar noteikt, jo motora apgriezienu skaits nedrīkst pārsniegt zemāko vērtību nlim visos pārnesumos un atbilstošā pilna slodzes jauda ir lielāka par 95 % no nominālās jaudas, n95_high iestata uz nlim.

nmax2 = (n/v)(ngmax) × vmax,cycle

nmax3 = (n/v)(ngmax) × vmax,vehicle

kur:

ngvmax

ir noteikts 2. punkta i) apakšpunktā;

vmax,cycle

ir transportlīdzekļa ātruma līknes maksimālais ātrums saskaņā ar 1. papildpielikumu, km/h;

vmax,vehicle

ir transportlīdzekļa maksimālais ātrums saskaņā ar 2. punkta i) apakšpunktu, km/h;

(n/v)(ngvmax)

ir koeficients, ko iegūst, dalot motora apgriezienus n ar transportlīdzekļa ātrumu v pārnesumam ngvmax, min-1/(km/h );

nmax	ir nmax1, nmax2 un nmax3 maksimums, min-1.

Pwot(n), pilnas slodzes jaudas līkne motora apgriezienu diapazonā

Jaudas līkni veido pietiekams skaits datu kopu (n, Pwot), lai starpposmu punktus starp secīgām datu kopām varētu aprēķināt ar lineāro interpolāciju. Lineārās interpolācijas novirze no pilnas slodzes jaudas līknes saskaņā ar XX pielikumu nedrīkst pārsniegt 2 %. Pirmajai datu kopai ir jābūt nmin_drive_set (skatīt k) punkta 3) apakšpunktu) vai zemākai. Pēdējai datu kopai jābūt ar nmax vai augstākiem motora apgriezieniem. Datu kopām nav jābūt ar vienādām atstarpēm, bet visas datu kopas ir jāziņo.

Datu kopas un vērtības Prated un nrated ņem no ražotāja deklarētās jaudas līknes.

Pilnas slodzes jaudu pie motora apgriezieniem, uz ko neattiecas XX pielikums, nosaka saskaņā ar XX pielikumā aprakstīto metodi;

ngvmax un vmax noteikšana

ngvmax — pārnesums, kurā tiek sasniegts transportlīdzekļa maksimālais ātrums un kuru nosaka šādi:

Ja vmax(ng) ≥ vmax(ng-1) un vmax(ng-1) ≥ vmax(ng – 2), tad:

ngvmax = ng un vmax = vmax(ng).

Ja vmax(ng) < vmax(ng-1) un vmax(ng-1) ≥ vmax(ng – 2), tad:

ngvmax = ng-1 un vmax = vmax(ng-1),

pretējā gadījumā, ngvmax = ng -2 un vmax = vmax(ng – 2)

kur:

vmax(ng)

ir transportlīdzekļa ātrums, pie kura vajadzīgā ceļa slodzes jauda ir vienāda ar pieejamo jaudu Pwot pārnesumā ng (skatīt A2/1.a attēlu).

vmax(ng – 1)

ir transportlīdzekļa ātrums, pie kura vajadzīgā ceļa slodzes jauda ir vienāda ar pieejamo jaudu Pwot nākamajā zemākā pārnesumā (pārnesums ng – 1). Skatīt A2/1.b attēlu.

vmax(ng – 2)

ir transportlīdzekļa ātrums, pie kura vajadzīgā ceļa slodzes jauda ir vienāda ar pieejamo jaudu Pwot pārnesumā ng – 2.

Lai noteiktu vmax un ngvmax, izmanto transportlīdzekļa ātruma vērtības, kas noapaļotas līdz vienai zīmei aiz komata.

Vajadzīgo ceļa slodzes jaudu, kW, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

v	ir iepriekš minētais transportlīdzekļa ātrums, km/h.

Pieejamo jaudu pie transportlīdzekļa ātruma vmax pārnesumā ng – 1 vai pārnesumā ng – 2 var noteikt no pilnas slodzes jaudas līknes, P wot (n), ar šādiem vienādojumiem:

nng = (n/v)ng × vmax(ng);

nng – 1 = (n/v)ng-1 × vmax(ng – 1);

nng – 2 = (n/v)ng-2 × vmax(ng – 2),

un samazinot pilnas slodzes jaudas līknes jaudas vērtības par 10 %.

Vajadzības gadījumā šo metodi attiecina arī uz zemākiem pārnesumiem, t. i., ng- 3, ng-4 utt.

Ja maksimālo motora apgriezienu ierobežošanas nolūkos maksimālie motora apgriezieni tiek ierobežoti līdz nlim, kas ir zemāka vērtība nekā motora apgriezienu skaits, kas atbilst ceļa slodzes jaudas līknes un pieejamās jaudas līknes krustojumam, tad:

ngvmax = ngmax un vmax = nlim / (n/v)(ngmax).

A2/1.a attēls

Piemērs, kur ngmax ir augstākais pārnesums

A2/1.b attēls

Piemērs, kur ngmax ir otrs augstākais pārnesums

Lēngaitas pārnesuma neiekļaušana

Pēc ražotāja pieprasījuma 1. pārnesumu var neiekļaut, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

transportlīdzekļa saime ir apstiprināta piekabes vilkšanai;

(n/v)1 × (vmax / n95_high) > 6,74;

(n/v)2 × (vmax / n95_high) > 3,85;

transportlīdzeklis, kura masa mt atbilst turpmāk norādītajam vienādojumam, spēj uzsākt kustību no apstāšanās 4 sekundēs kalnup ar vismaz 12 % slīpumu piecas atsevišķas reizes 5 minūšu laikā.

mt = mr0 + 25 kg + (MC – mr0 – 25 kg) × 0,28

(šajā vienādojumā koeficientu 0,28 izmanto N kategorijas transportlīdzekļiem, kuru kopējā masa ir līdz 3,5 tonnām, un to aizstāj ar koeficientu 0,15 M kategorijas transportlīdzekļu gadījumā),

kur:

vmax

ir maksimālais transportlīdzekļa ātrums, kā noteikts 2. punktā. i). Attiecībā uz 3) un 4) punkta nosacījumiem izmanto tikai vmax vērtību, kas iegūta prasītās ceļa slodzes jaudas līknes un attiecīgā pārnesuma pieejamās jaudas līknes krustpunktā. Neizmanto vmax vērtību, kas iegūta no motora apgriezienu skaita ierobežojuma, kurš neļauj abām šīm līknēm krustoties;

(n/v)(ngvmax)

ir koeficients, ko iegūst, dalot motora apgriezienus n ar transportlīdzekļa ātrumu v pārnesumam ngvmax, min-1/(km/h );

mr0	ir pašmasa, kg;

MC	ir sastāva kopējā masa (transportlīdzekļa kopējā masa + maksimālā piekabes masa), kg.

Šajā gadījumā, veicot ciklu dinamometriskajā stendā, 1. pārnesumu neizmanto un pārnesumus pārnumurē, sākot ar 2. pārnesumu kā 1. pārnesumu.

nmin_drive noteikšana

nmin_drive ir motora minimālie apgriezieni, transportlīdzeklim esot kustībā, min-1;

ngear = 1, nmin_drive = nidle,

ngear = 2,

pārejām no 1. uz 2. pārnesumu:

nmin_drive = 1,15 ×nidle,

ii)

palēninājumiem līdz apstāšanās stāvoklim:

nmin_drive = nidle.

iii)

visiem pārējiem braukšanas apstākļiem:

nmin_drive = 0,9 × nidle.

ngear > 2, nmin_drive nosaka šādi:

nmin_drive = nidle + 0,125 ×( nrated – nidle ).

Šo vērtību norāda kā nmin_drive_set.

Galīgo nmin_drive rezultātu noapaļo līdz veselam skaitlim. Piemērs:1 199,5 noapaļo uz 1 200 , 1 199,4 noapaļo uz 1 199 .

Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot vērtības, kas lielākas par nmin_drive_set, attiecībā uz ngear > 2. Šajā gadījumā ražotājs var noteikt vienu vērtību paātrinājuma/nemainīga ātruma posmiem (nmin_drive_up) un citu vērtību palēninājuma posmiem (nmin_drive_down).

Paraugi, kuru paātrinājuma vērtības ≥ - 0,1389 m/s2, pieder pie paātrinājuma/nemainīga ātruma posmiem.

Turklāt attiecībā uz sākotnējo laika posmu (tstart_phase), ražotājs var noteikt augstākas vērtības (nmin_drive_start un/vai nmin_drive_up_start) attiecībā uz vērtībām nmin_drive un/vai nmin_drive_up attiecībā uz ngear > 2, nekā norādīts iepriekš.

Sākotnējo laika posmu nosaka ražotājs, taču tas nedrīkst pārsniegt cikla zemā ātruma posmu, un tam jābeidzas apstāšanās posmā tā, ka īsā braucienā nemainās nmin_drive.

Visām individuāli izraudzītajām nmin_drive vērtībām jābūt vienādām vai augstākām par nmin_drive_set, bet tās nedrīkst pārsniegt (2 × nmin_drive_set).

Visas individuāli izraudzītās nmin_drive vērtības un tstart_phase iekļauj attiecīgajos testa ziņojumos.

Kā pilnas slodzes jaudas līknes apakšējo robežvērtību izmanto tikai nmin_drive_set saskaņā ar 2. punkta h) apakšpunktu.

TM, transportlīdzekļa testa masa, kg.

3. Vajadzīgās jaudas, motora apgriezienu, pieejamās jaudas un iespējami izmantojamā pārnesuma aprēķināšana

3.1. Vajadzīgās jaudas aprēķināšana

Katrai cikla līknes sekundei j braukšanas pretestības pārvarēšanai un paātrinājumam vajadzīgo jaudu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Prequired,j

ir vajadzīgā jauda sekundē j, kW;

aj	ir transportlīdzekļa paātrinājums sekundē j, m/s2, un to aprēķina šādi:

kr	ir koeficients, kas ņem vērā piedziņas mehānisma inerces pretestību paātrinājuma laikā un kas noteikts 1,03 apmērā.

3.2. Motora apgriezienu noteikšana

Ja vj < 1 km/h, pieņem, ka transportlīdzeklis ir apstājies un motora apgriezienu skaits ir nidle. Pārnesumu pārslēga sviru ieliek neitrālajā stāvoklī ar atlaistu sajūgu, izņemot vienu sekundi pirms paātrinājuma uzsākšanas no stāvēšanas stāvokļa, kad pirmo pārnesumu ieslēdz ar nospiestu sajūgu.

Attiecībā uz katru cikla līknes vj ≥ 1 km/h un katru pārnesumu i, i = 1 pret ngmax, motora apgriezienus, ni,j, aprēķina ar šādu vienādojumu:

ni,j = (n/v)i × vj

Aprēķinu veic ar peldošā komata skaitļiem, un rezultātus nenoapaļo.

3.3. Iespējamo pārnesumu izvēle attiecībā pret motora apgriezieniem

Braucot pa ātruma līkni ar vj, var izvēlēties šādus pārnesumus:

Visi pārnesumi i < ngvmax kur nmin_drive ≤ ni,j ≤ nmax1;

Visi pārnesumi i ≥ ngvmax kur nmin_drive ≤ ni,j ≤ nmax2;

1. pārnesums, ja n1,j < nmin_drive.

Ja aj < 0 un ni,j ≤ nidle, ni,j iestata uz nidle un nospiež sajūgu.

Ja aj ≥ 0 un ni,j < max(1,15 × nidle; min. motora apgriezienu skaitu Pwot(n) līkne), ni,j iestata uz maksimumu 1,15 × nidle vai (n/v)i x vj un sajūgu iestata uz “nenoteikts”.

“nenoteikts” ir jebkurš sajūga statuss starp nospiests un nenospiests, atkarībā no konkrētā motora un transmisijas konstrukcijas. Šajā gadījumā faktiskais motora apgriezienu skaits var atšķirties no aprēķinātā apgriezienu skaita.

3.4. Pieejamās jaudas aprēķināšana

Katra iespējamā pārnesuma i pieejamo jaudu un katru cikla līknes transportlīdzekļa ātruma vērtību vi aprēķina ar šādu vienādojumu:

Pavailable_i,j = Pwot (ni,j) × (1 – (SM + ASM))

kur:

Prated

ir nominālā jauda, kW;

Pwot	ir pieejamā jauda pie ni,j pilnas slodzes stāvoklī no pilnas slodzes jaudas līknes;

SM	ir drošības rezerve, kurā ņemta vērā stacionāra stāvokļa pilnas slodzes jaudas līknes un pārejas apstākļos pieejamās jaudas starpība. Drošības rezerve SM ir 10 %;

ASM	ir jaudas papildu drošības rezerve, ko var piemērot pēc ražotāja pieprasījuma.

Pēc pieprasījuma ražotājs sniedz ASM vērtības (wot jaudas samazinājuma procentos), kā arī Pwot(n) datu kopas, kā parādīts A2/1. tabulas piemērā. Staro secīgiem datu punktiem izmanto lineāro interpolāciju. ASM nedrīkst pārsniegt 50 %.

ASM piemērošanai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums.

A2/1. tabula

n	Pwot	SM procenti	ASM procenti	Pavailable
min-1	kW	SM procenti	ASM procenti	kW
700	6,3	10,0	20,0	4,4
1 000	15,7	10,0	20,0	11,0
1 500	32,3	10,0	15,0	24,2
1 800	56,6	10,0	10,0	45,3
1 900	59,7	10,0	5,0	50,8
2 000	62,9	10,0	0,0	56,6
3 000	94,3	10,0	0,0	84,9
4 000	125,7	10,0	0,0	113,2
5 000	157,2	10,0	0,0	141,5
5 700	179,2	10,0	0,0	161,3
5 800	180,1	10,0	0,0	162,1
6 000	174,7	10,0	0,0	157,3
6 200	169,0	10,0	0,0	152,1
6 400	164,3	10,0	0,0	147,8
6 600	156,4	10,0	0,0	140,8

3.5. Iespējami izmantojamo pārnesumu noteikšana

Iespējami izmantojamos pārnesumus nosaka saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

ir izpildīti 3.3. punkta nosacījumi un

attiecībā uz ngear > 2, ja Pavailable_i,j ≥ Prequired,j.

Sākotnējais pārnesums, kas jāizmanto cikla līknes katrā sekundē j, ir augstākais galīgais iespējamais pārnesums, imax. Sākot braukšanu no stāvēšanas stāvokļa, izmanto tikai pirmo pārnesumu.

Zemākais galīgais iespējamais pārnesums ir imin.

4. Papildu prasības pārnesumu izmantošanas korekcijām un/vai modifikācijām

Sākotnējo pārnesumu izvēli pārbauda un izmaina, lai nepieļautu pārmērīgi biežu pārnesumu pārslēgšanu un nodrošinātu braukšanas īpašības un praktiskumu.

Paātrinājuma posms ir par 2 sekundēm ilgāks laikposms, kurā transportlīdzekļa ātrums ≥ 1 km/h un kurā monotoni palielinās transportlīdzekļa ātrums. Palēninājuma posms ir par 2 sekundēm ilgāks laikposms, kurā transportlīdzekļa ātrums ≥ 1 km/h un kurā monotoni palēninās transportlīdzekļa ātrums.

Korekcijas un/vai modifikācijas veic saskaņā ar turpmāk uzskaitītajām prasībām.

Ja par vienu pakāpi augstāks pārnesums (n+1) ir nepieciešams tikai uz 1 sekundi un pirms tam un pēc tam pārnesumi ir tie paši (n) vai viens no tiem ir par vienu pakāpi zemāks (n-1), pārnesumu (n+1) koriģē uz pārnesumu n.

Piemēri:

Pārnesumu secību i – 1, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1;

Pārnesumu secību i – 1, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1.

Kad transportlīdzekļa ātrums ir ≥ 1 km/h, paātrinājumos lietotos pārnesumus izmanto vismaz 2 sekundes (piemēram, pārnesumu secību 1, 2, 3, 3, 3, 3, 3 aizstāj ar 1, 1, 2, 2, 3, 3, 3). Šo prasību nepiemēro paātrinājuma posmā pārslēdzoties uz zemāku pārnesumu. Pārslēgšanos uz zemākiem pārnesumiem koriģē saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu. Paātrinājuma posmos pārnesumus neizlaiž.

Savukārt pārejā no paātrinājuma posma uz nemainīga ātruma posmu ir atļauts pārslēgties pa diviem pārnesumiem uz augšu, ja nemainīga ātruma posms ilgst vairāk par 5 sekundēm.

Ja paātrinājuma posmā pārnesums ir jāsamazina, atzīmē pārnesumu (iDS), uz kuru ir jāpārslēdzas šajā laikā. Koriģēšanas procedūras sākuma punktu nosaka vai nu kā pēdējo iepriekšējo sekundi, kad tika noteikts iDS, vai kā paātrinājuma posma sākuma punktu, ja visu laiku paraugiem pirms tam pārnesums bija > iDS. Tad veic šādu pārbaudi.

Lūkojoties no paātrinājuma posma beigām, nosaka vēlāko 10 sekunžu laika rāmi, kurā ir bijis ieslēgts iDS uz 2 vai vairākām sekundēm pēc kārtas vai uz 2 vai vairākām atsevišķām sekundēm. Koriģēšanas procedūras beigu punkts ir brīdis, kad pēdējo reizi lietots iDS šajā laika intervālā. Laikposmā no koriģēšanas procedūras sākuma līdz tās beigām koriģē visas prasības, kas piemērojamas par iDS lielākiem pārnesumiem, uz prasībām, kas piemērojamas iDS.

Laikposmā no koriģēšanas procedūras beigām līdz paātrinājuma posma beigām noņem visus pārnesumus uz leju, kas ilguši tikai vienu sekundi un kas tika pārslēgti par vienu pārnesuma pakāpi. Ja pārnesums uz leju tika veikts par divām pārnesuma pakāpēm, visas prasības, kas piemērojamas iDS un par to lielākiem pārnesumiem līdz brīdim, kad pēdējo reizi ir veikta pārslēgšanās uz iDS, koriģē uz (iDS + 1).

Šo pēdējo korekciju veic arī paātrinājuma posmam no tā sākuma līdz tā beigām, ja netika identificēts 10 sekunžu laika intervāls, kurā ir bijis ieslēgts iDS uz 2 vai vairākām sekundēm pēc kārtas vai uz 2 vai vairākām atsevišķām sekundēm.

Piemēri:

Ja sākotnēji aprēķinātais pārnesuma lietojums ir:

2, 2, 3, [3, 4, 4, 4, 4, 3, 4, 4, 4, 4], 4, 4, 3, 4, 4, 4,

pārnesuma lietošanu koriģē šādi:

2, 2, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 4, 4, 4.

ii)

Ja sākotnēji aprēķinātais pārnesuma lietojums ir:

2, 2, 3, [3, 4, 4, 3, 4, 4, 4, 4, 4, 4], 4, 4, 4, 4, 3, 4,

pārnesuma lietošanu koriģē šādi:

2, 2, 3, 3, 3, 3, 3, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4.

iii)

Ja sākotnēji aprēķinātais pārnesuma lietojums ir:

2, 2, 3, [3, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4, 4], 4, 4, 4, 3, 3, 4,

pārnesuma lietošanu koriģē šādi:

2, 2, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 3, 4.

Pirmais 10 sekunžu laika rāmis šajos piemēros ir atzīmēts kvadrātiekavās.

Pasvītrotie pārnesumi (piemēram, 3) ir pārnesumi, kuri varētu izraisīt pirms tiem esošo pārnesumu koriģēšanu.

Šo korekciju neveic 1. pārnesumam.

Ja i pārnesumu izmanto laika secībā no 1 līdz 5 sekundēm un ja pārnesums pirms šīs secības ir par vienu pakāpi zemāks un pārnesums pēc šīs secības ir par vienu vai divām pakāpēm zemāks nekā šīs secības laikā, vai ja pārnesums pirms šīs secības ir par divām pakāpēm zemāks un pēc šīs secības par vienu pakāpi zemāks nekā šīs secības laikā, secības pārnesumu koriģē uz pārnesumu maksimumu pirms un pēc šīs secības.

Piemēri:

Pārnesumu secību i – 1, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1;

Pārnesumu secību i – 1, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1.

ii)

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1;

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1, i – 1.

iii)

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1;

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1.

iv)

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1;

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1.

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1.

Pārnesumu secību i – 1, i, i, i, i, i, i – 2 aizstāj ar šādu:

i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 2;

Pārnesumu secību i – 2, i, i, i, i, i, i – 1 aizstāj ar šādu:

i – 2, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1, i – 1.

Visos i)–v) apakšpunkta gadījumos ievēro, ka i-1 ≥ imin.

Pārejā no paātrinājuma vai nemainīga ātruma posma uz palēninājuma posmu neveic pārslēgšanos uz augstāku pārnesumu, ja pārnesums posmā, kas seko pēc palēninājuma posma, ir zemāks nekā uz augšu pārslēgtais pārnesums.

Piemērs:

Ja vi ≤ vi+1 un vi+2 < vi+1 un pārnesums i = 4 un pārnesums (i + 1 = 5) un pārnesums ( i + 2 = 5), tad pārnesums (i + 1) un pārnesums (i + 2) ir jānorāda kā 4. pārnesums, ja pārnesums posmā, kas seko pēc palēninājuma posma, ir 4. pārnesums vai zemāks. Visiem turpmākajiem cikla līknes punktiem, kuros palēninājuma posmā ir 5. pārnesums, šo pārnesumu arī norāda kā 4. pārnesumu. Ja pārnesums pēc palēninājuma posma ir 5. pārnesums, veic pārslēgšanu uz augšu.

Ja pārejas un sākotnējā palēninājuma posma laikā notiek pārslēgšanās uz augšu par 2 pārnesuma pakāpēm, veic pārslēgšanu par 1 pārnesuma pakāpi uz augšu.

Palēninājuma posmā neveic pārslēgšanos uz augstāku pārnesuma pakāpi.

Palēninājuma posmā izmanto pārnesumus ar ngear > 2, kamēr motora apgriezieni nesamazinās zem nmin_drive.

Palēninājuma posmā cikla īsa brauciena laikā (nevis īsa brauciena beigās) izmanto 2. pārnesumu, kamēr motora apgriezieni nesamazinās zem (0,9 × nidle).

Ja motora apgriezieni samazinās zem nidle, nospiež sajūgu.

Ja palēninājuma posms ir īsa brauciena pēdējā daļa neilgi pirms apstāšanās posma, izmanto 2. pārnesumu līdz brīdim, kad motora ātrums samazinās zem nidle.

Ja palēninājuma posmā pārnesumu secība starp divām 3 vai vairāk sekunžu ilgušām pārnesumu secībām ilgst tikai 1 sekundi, to aizstāj ar 0 pārnesumu un nospiež sajūgu.

Ja palēninājuma posmā pārnesumu secība starp divām 3 vai vairāk sekunžu ilgušām pārnesumu secībām ilgst 2 sekundes vai vairāk, to aizstāj ar 0 pārnesumu 1. sekundē, savukārt 2. sekundē — ar pārnesumu, kas seko aiz 2. sekundes laikposma. Sajūgu nospiež 1. sekundē.

Piemērs: Pārnesumu secību 5, 4, 4, 2 aizstāj ar 5, 0, 2, 2.

Šo prasību piemēro tikai tad, ja pārnesums, kas seko pēc 2. sekundes, ir >0.

Ja viena pēc otras notiek vairākas pārnesumu secības ar ilgumu 1 vai 2 sekundes, veic šādas korekcijas:

Pārnesumu secību i, i, i, i - 1, i - 1, i - 2 vai i, i, i, i - 1, i - 2, i - 2 aizstāj ar i, i, i, 0, i - 2, i - 2.

Pārnesumu secību i, i, i, i - 1, i - 2, i - 3 vai i, i, i, i - 2, i - 2, i - 3, vai citu iespējamu kombināciju aizstāj ar i, i, i, 0, i - 3, i - 3.

Šo maiņu piemēro arī pārnesumu secībām gadījumos, kad paātrinājums ir ≥ 0 pirmās 2 sekundes un < 0 trešajā sekundē vai kad paātrinājums ≥ 0 pēdējās 2 sekundes.

Ekstremālām transmisiju konstrukcijām ir iespējams, ka pārnesumu secības, kas viena pēc otras ilgst 1 vai 2 sekundes, var ilgt līdz pat 7 sekundēm. Šādos gadījumos iepriekš raksturoto korekciju papildina ar šādām korekcijām, kas jāveic otrajā kārtā:

Pārnesuma secību j, 0, i, i, i - 1, k ar j > (i + 1) un k ≤ (i – 1) aizstāj ar j, 0, i - 1, i - 1, i - 1, k, ja pārnesums (i – 1) ir vienu vai divas pakāpes zemāks par imax šīs secības trešajā sekundē (viena pakāpe pēc 0 pārnesuma).

Ja pārnesums (i – 1) ir vairāk nekā par divām pakāpēm zemāks par imax šīs secības 3. sekundē, pārnesumu secību j, 0, i, i, i - 1, k ar j > (i + 1) un k ≤ (i – 1) aizstāj ar j, 0, 0, k, k, k.

Pārnesuma secību j, 0, i, i, i-2, k ar j > (i + 1) un k ≤ (i – 2) aizstāj ar j, 0, i - 2, i - 2, i - 2, k, ja pārnesums (i – 2) ir vienu vai divas pakāpes zemāks par imax šīs secības trešajā sekundē (viena pakāpe pēc 0 pārnesuma).

Ja pārnesums (i – 2) ir vairāk nekā par divām pakāpēm zemāks par imax šīs secības 3. sekundē, pārnesumu secību j, 0, i, i, i - 2, k ar j > (i + 1) un k ≤ (i – 2) aizstāj ar j, 0, 0, k, k, k.

Visos šajā apakšpunktā norādītajos gadījumos uz 1 sekundi nospiež sajūgu (0 pārnesums), lai šajā sekundē nebūtu pārāk augsti motora apgriezieni. Ja šis nav tas gadījums un ja ražotājs pieprasa, ir atļauts uzreiz izmantot nākamās sekundes zemāko pārnesumu, nevis pārslēgties uz 0 pārnesumu, pārslēdzoties uz leju līdz par 3 pārnesumu pakāpēm. Ja izmanto šo iespēju, to reģistrē.

Ja palēninājuma posms ir īsa brauciena pēdējā daļa neilgi pirms apstāšanās posma un ja pēdējo pārnesumu, kas >0, pirms apstāšanās posma izmanto ne ilgāk kā 2 sekundes, tā vietā izmanto 0 pārnesumu un pārnesumu sviru ieliek neitrālā stāvoklī un atlaiž sajūgu.

Piemēri: Pārnesumu secību 4, 0, 2, 2, 0 pēdējās piecās sekundēs pirms apstāšanās posma aizstāj ar 4, 0, 0, 0, 0. Pārnesumu secību 4, 3, 3, 0 pēdējās četrās sekundēs pirms apstāšanās posma aizstāj ar 4, 0, 0, 0.

Šajos palēninājuma posmos nav atļauts pārslēgties uz pirmo pārnesumu.

Papildpielikuma 4. punkta a)–f) apakšpunktu piemēro secīgi, katrā gadījumā pārbaudot visu cikla līkni. Tā kā 4. punkta a)–f) apakšpunkta izmaiņu rezultātā var izmantot jaunas pārnesumu lietošanas secības, šīs jaunās pārnesumu lietošanas secības pārbauda trīs reizes un pēc vajadzības izmaina.

Lai būtu iespējams novērtēt aprēķina pareizību, aprēķina un visos attiecīgajos testa ziņojumos norāda vidējo pārnesumu pie ātruma v ≥ 1 km/h, kas noapaļots līdz četrām decimālzīmēm aiz komata.

▼B

3. papildpielikums

Rezervēts

4. papildpielikums

Ceļa slodzes un dinamometra iestatīšana

1. Darbības joma

Šajā papildpielikumā ir aprakstīta testa transportlīdzekļa ceļa slodzes noteikšana un šīs ceļas slodzes pārnešana uz šasijas dinamometru.

2. Termini un definīcijas

2.1. Rezervēts

2.2.

Atskaites ātruma punkti sākas pie 20 km/h ar palielinājumiem ik pa 10 km/h un augstāko atskaites ātrumu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Augstākais atskaites ātruma punkts ir 130 km/h vai atskaites ātruma punkts tieši virs piemērojamā testa cikla maksimālā ātruma, ja šī vērtība ir mazāka par 130 km/h. Gadījumā, ja piemērojamam testa ciklam ir mazāk par 4 cikla posmiem (zems, vidējs, augsts un ļoti augsts), kā arī pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju augstāko atskaites ātrumu var palielināt līdz atskaites ātruma punktam tieši virs nākamā augstākā posma maksimālajam ātrumam, bet ne augstāk par 130 km/h. Šajā gadījumā ceļa slodzi nosaka un šasijas dinamometru iestata ar tādiem pašiem atskaites ātruma punktiem.

Ja atskaites ātruma punkts, kas piemērojams ciklam un kam pieskaita 14 km/h, pārsniedz vai ir vienāds ar transportlīdzekļa maksimālo ātrumu vmax, šo atskaites ātruma punktu izslēdz no brīvskrējiena testa un no šasijas dinamometra iestatījuma. Nākamais zemākais atskaites ātruma punkts kļūst par augstāko atskaites ātruma punktu transportlīdzeklim.

2.3.	Ja nav norādīts citādi, ciklam vajadzīgo enerģiju saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu aprēķina piemērojamā braukšanas cikla mērķa ātruma līknē.

▼M3

2.4.

f0, f1, f2 ir ceļa slodzes koeficienti ceļa slodzes vienādojumā F = f0 + f1 × v + f2 × v2, kas noteikti saskaņā ar šo papildpielikumu.

f0	ir konstantas ceļa slodzes koeficients, ko noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata, N;

f1	ir pirmās kārtas ceļa slodzes koeficients, ko noapaļo līdz trim zīmēm aiz komata, N/(km/h);

f2	ir otrās kārtas ceļa slodzes koeficients, ko noapaļo līdz piecām zīmēm aiz komata, N/(km/h)2.

Ja nav norādīts citādi, ceļa slodzes koeficientus aprēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi dažādos atskaites ātruma punktos.

▼B

2.5.

Rotācijas masa

2.5.1. mr noteikšana

mr ir ekvivalentā faktiskā masa, ko veido visi riteņi un transportlīdzekļa komponenti, kuri ar riteņiem rotē uz ceļa, pārnesumu pārslēgam esot neitrālā stāvoklī, un ko izsaka kilogramos (kg). mr mēra vai aprēķina, izmantojot atbilstīgu paņēmienu, ko ir atļāvusi apstiprinātāja iestāde. Alternatīvi mr var aplēst 3 % apmērā no pašmasas, pieskaitot 25 kg.

2.5.2. Rotācijas masas piemērošana ceļa slodzei

Brīvskrējiena laikus pārvērš spēkos un otrādi, ņemot vērā piemērojamo testa masu, kam pieskaita mr. To piemēro mērījumiem uz ceļa, kā arī uz šasijas dinamometra.

2.5.3. Rotācijas masas piemērošana inerces iestatīšanai

▼M3

Ja transportlīdzekli testē uz dinamometra 4WD darbības režīmā, piemērojamajai testa masai norāda ekvivalentu dinamometriskā stenda inerces masu.

▼B

Pretējā gadījumā šasijas dinamometra ekvivalento inerces masu nosaka pret piemērojamo testa masu, kam pieskaita vai nu to riteņu ekvivalento faktisko masu, kuri neietekmē mērījumu rezultātus, vai 50 % no mr.

▼M3

2.6.

Testa masas iestatīšanai piemēro papildu masas tā, lai transportlīdzekļa masas sadalījums būtu apmēram tāds pats kā masas sadalījums transportlīdzeklim ar masu nokomplektētā stāvoklī. N kategorijas transportlīdzekļiem vai pasažieru transportlīdzekļiem, kas atvasināti no N kategorijas transportlīdzekļiem, papildu masas izvieto reprezentatīvā veidā, un šo izvietojumu pamato pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma. Transportlīdzekļa masas sadalījumu ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos un izmanto visos turpmākos ceļa slodzes noteikšanas testos.

▼M3

3. Vispārīgas prasības

Ražotājs ir atbildīgs par ceļa slodzes koeficientu precizitāti un to nodrošina katram ceļa slodzes saimes ietvaros ražotajam transportlīdzeklim. Ceļa slodzes noteikšanā, simulācijā un aprēķināšanas metodēs neizmanto pielaides, lai izvairītos no pārāk zema saražoto transportlīdzekļu ceļa slodzes novērtējuma. Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma pierāda atsevišķa transportlīdzekļa ceļas slodzes koeficientu precizitāti.

3.1. Vispārīgā mērījumu precizitāte, precīzumspēja, izšķirtspēja un frekvence

Vajadzīgā mērījumu vispārējā precizitāte ir norādīta turpmāk.

Transportlīdzekļa ātruma precizitāte: ± 0,2 km/h ar mērījumu frekvenci vismaz 10 Hz apmērā

Laiks: min. precizitāte: ± 10 ms; min. precīzumspēja un izšķirtspēja:10 ms;

Riteņu griezes momenta precizitāte: ± 6 Nm vai ± 0,5 % no maksimālā izmērītā kopējā griezes momenta atkarībā no tā, kas ir lielāks, attiecībā uz visu transportlīdzekli, ar mērījumu frekvenci vismaz 10 Hz apmērā;

Vēja ātruma precizitāte: ± 0,3 m/s ar mērījumu frekvenci vismaz 1 Hz apmērā;

Vēja virziena precizitāte: ± 3 ar mērījumu frekvenci vismaz 1 Hz apmērā.

Atmosfēras temperatūras precizitāte: ± 1 °C ar mērījumu frekvenci vismaz 0,1 Hz apmērā;

Atmosfēras spiediena precizitāte: ± 0,3 kPa ar mērījumu frekvenci vismaz 0,1 Hz apmērā;

Transportlīdzekļa masa, ko mēra uz tiem pašiem svariem pirms un pēc testa: ± 10 kg (± 20 kg transportlīdzekļiem > 4 000 kg);

Riepu spiediena precizitāte: ± 5 kPa;

Riteņa rotācijas ātruma precizitāte: ± 0,05 s– 1 vai 1 % atkarībā no tā, kas ir lielāks.

▼B

3.2. Aerodinamiskā tuneļa kritēriji

3.2.1. Vēja ātrums

Vēja ātrums mērījuma laikā testa nodalījuma centrā saglabājas ± 2 km/h. Iespējamam vēja ātrumam jābūt vismaz 140 km/h.

3.2.2. Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūra mērījuma laikā testa nodalījuma centrā saglabājas ± 3 °C. Gaisa temperatūras sadalījums pie sprauslas atveres saglabājas ± 3 °C.

3.2.3. Turbulence

Režģī ar 3x3 nodalījumiem ar vienādām atstarpēm pāri visai sprauslas atverei turbulences intensitāte, Tu, nepārsniedz 1 %. Skatīt A4/1. attēlu.

A4/1. attēls

Turbulences intensitāte

kur:

Tu	ir turbulences intensitāte;

u′	ir turbulentās plūsmas svārstības, m/s;

U∞	ir brīvas plūsmas ātrums, m/s.

3.2.4. Stabils bloķēšanas koeficients

Transportlīdzekļa bloķēšanas koeficients εsb, ko izsaka kā transportlīdzekļa frontālās daļas un sprauslas atveres dalījumu, kuru aprēķina ar turpmāk norādīto vienādojumu, nepārsniedz 0,35.

kur:

εsb	ir transportlīdzekļa bloķēšanas koeficients;

Af	ir transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

Anozzle

ir sprauslas atveres daļa, m2.

▼M3

3.2.5. Riteņu griešanās

Lai pienācīgi noteiktu riteņu aerodinamisko ietekmi, testa transportlīdzekļa riteņi rotē tādā ātrumā, lai rezultātā iegūtais transportlīdzekļa ātrums būtu ± 3 km/h robežās no vēja ātruma.

3.2.6. Kustīgā siksna

Lai imitētu šķidrumu plūsmu pie testa transportlīdzekļa šasijas daļas, aerodinamiskajam tunelim ir kustīgā siksna, kas stiepjas no transportlīdzekļa priekšējās daļas līdz aizmugurei. Kustīgās siksnas ātrumam jābūt ± 3 km/h robežās no vēja ātruma.

3.2.7. Šķidrumu plūsmas leņķis

Deviņos vienmērīgi sadalītos punktos virs sprauslas abu leņķu – garensveres leņķa α un orientācijas leņķa β (Y-, Z-plakne) – vidējā kvadrātiskā novirze pie sprauslas atveres nedrīkst pārsniegt 1°.

▼B

3.2.8. Gaisa spiediens

Deviņos vienmērīgi sadalītos punktos virs sprauslas kopējā spiediena standartnovirzei pie sprauslas atveres jābūt vienādai ar vai mazākai par 0,02.

kur:

σ	ir spiediena koeficienta standartnovirze ;

ΔPt	ir kopējā spiediena variācija starp mērījumu punktiem, N/m2;

q	ir dinamiskais spiediens, N/ m2.

Spiediena koeficienta cp absolūtā starpība 3 metru garumā uz priekšu un 3 metru garumā uz aizmuguri no līdzsvara centra tukšā testa nodalījumā un sprauslas atveres centra augstumā nedrīkst atšķirties par vairāk kā ± 0,02.

kur:

cp	ir spiediena koeficients.

3.2.9. Robežslāņa biezums

Pie x = 0 (līdzsvara centra punkts) vēja ātrumam jābūt vismaz 99 % apmērā no ieplūdes ātruma 30 mm virs aerodinamiskā tuneļa grīdas.

kur:

δ99	ir attāluma perpendikula pret ceļu, kur ir sasniegti 99 % no brīvās plūsmas ātruma (robežslāņa biezums).

3.2.10. Ierobežojošais bloķēšanas koeficients

Ierobežotājsistēmu nedrīkst montēt transportlīdzekļa priekšpusē. Transportlīdzekļa frontālās daļas relatīvais bloķēšanas koeficients, ko rada ierobežotājsistēma, εrestr, nedrīkst pārsniegt 0,10.

kur:

εrestr

ir ierobežotājsistēmas relatīvais bloķēšanas koeficients;

Arestr

ir ierobežotājsistēmas frontālā daļa, kas projicējas uz sprauslas priekšējās virsmas, m2;

Af	ir transportlīdzekļa frontālā daļa, m2.

3.2.11. Līdzsvara mērījumu precizitāte x-virzienā

Iegūtā spēka neprecizitāte x-virzienā nedrīkst pārsniegt ± 5 N. Izmērītā spēka izšķirtspējai jābūt ± 3 N robežās.

▼M3

3.2.12. Mērījumu precīzumspēja

Izmērītā spēka precīzumspējai jābūt ± 3 N robežās.

▼B

4. Ceļa slodzes mērījums uz ceļa

4.1. Ceļa testa prasības

4.1.1. Ceļa testa atmosfēras apstākļi

▼M3

4.1.1.1. Pieļaujamie vēja apstākļi

Maksimāli pieļaujamie vēja apstākļi ceļa slodzes noteikšanai ir aprakstīti 4.1.1.1.1. un 4.1.1.1.2. punktā.

Lai noteiktu izmantošanai paredzētā anemometrijas veida atbilstību, nosaka vēja ātruma vidējo aritmētisko vērtību, nepārtraukti mērot vēja ātrumu ar atzītu meteoroloģisku instrumentu vietā un augstumā virs ceļa līmeņa gar testa ceļu, kur pastāv reprezentatīvākie vēja apstākļi.

Ja tajā pašā testa trases daļā nevar veikt testus pretējos virzienos (piemēram, uz ovālas testa trases ar obligātu braukšanas virzienu), katrā testa trases daļā mēra vēja ātrumu un virzienu. Šajā gadījumā augstākā izmērītā vēja ātruma vidējā aritmētiskā vērtība nosaka izmantojamās anemometrijas veidu un zemākās vēja ātruma vidējās aritmētiskās vērtības kritēriju vēja korekcijas neveikšanai.

4.1.1.1.1. Pieļaujamie vēja apstākļi, izmantojot stacionāro anemometriju

Stacionāro anemometriju izmanto tikai tad, ja vēja ātrumi 5 sekunžu laikposmā ir vidēji mazāki par 5 m/s un ja lielākie vēja ātrumi ir mazāki par 8 m/s uz mazāk nekā 2 sekundēm. Turklāt vēja ātruma vidējā vektora komponentam visā testa ceļā jābūt mazākam par 2 m/s katrā derīgā brauciena pārī. Analīzē neiekļauj braucienu pārus, kas neatbilst minētajiem kritērijiem. Vēja korekcijas aprēķina saskaņā ar 4.5.3. punktu. Vēja korekciju var neveikt, ja mazākai vidējais aritmētiskais vēja ātrums ir 2 m/s vai mazāks.

4.1.1.1.2. Pieļaujamie vēja apstākļi, izmantojot iebūvēto anemometriju

Lai testā izmantotu iebūvēto anemometru, izmanto 4.3.2. punktā aprakstīto ierīci. Vidējam aritmētiskajam vēja ātrumam katra derīga braucienu pāra laikā virs testa ceļa jābūt mazākam par 7 m/s, un vēja ātruma maksimumam jābūt mazākam par 10 m/s vairāk nekā 2 sekunžu periodā. Turklāt vēja ātruma vidējā vektora komponentam visā ceļā jābūt mazākam par 4 m/s katrā derīgā braucienu pārī. Analīzē neiekļauj braucienu pārus, kas neatbilst minētajiem kritērijiem.

▼B

4.1.1.2. Atmosfēras temperatūra

Atmosfēras temperatūrai jābūt no 5 °C līdz 35 °C ieskaitot.

Ja augstākās un zemākās izmērītās temperatūras starpība brīvskrējiena testa laikā ir lielāka par 5 °C, katram testa braucienam atsevišķi piemēro temperatūras korekciju ar šā testa brauciena vidējo aritmētisko vides temperatūru.

Tādā gadījumā ceļa slodzes koeficientu f0, f1 un f2 vērtības nosaka un koriģē katram atsevišķam testa braucienam. Galīgais f0, f1 un f2 vērtību kopums ir attiecīgi atsevišķi koriģētu koeficientu f0, f1 un f2 vidējās aritmētiskās vērtības.

Ražotājs var izvēlēties veikt brīvskrējienus temperatūrā no 1 °C līdz 5 °C.

4.1.2. Testa ceļš

Ceļa virsmai jābūt līdzenai, vienmērīgai, tīrai, sausai un brīvai no šķēršļiem, kā arī nedrīkst traucēt vējš, kas varētu kavēt ceļa slodzes mērījumus, un ceļa virsmas struktūrai un sastāvam jāatspoguļo pašreizējās pilsētas ceļu un automaģistrāļu virsmas. Testa ceļa garenvirziena slīpums nedrīkst pārsniegt ± 1 %. Vietējais slīpums starp jebkuriem punktiem 3 metru attālumā nedrīkst par vairāk kā ± 0,5 % atšķirties no šī garenvirziena slīpum. Ja tajā pašā testa trases daļā nevar veikt testus pretējos virzienos (piemēram, uz ovālas testa trases ar obligātu braukšanas virzienu), paralēlu testa trases segmentu garenvirziena slīpumu summai jābūt no 0 līdz augšupvērstam slīpumam 0,1 % apmērā. Testa ceļa maksimālajam sāngāzumam jābūt 1,5 %.

4.2. Sagatavošana

4.2.1. Testa transportlīdzeklis

Visu testa transportlīdzekļu visiem komponentiem ir jāatbilst ražojumu sērijai vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no ražotā transportlīdzekļa, visos attiecīgajos testa ziņojumos jāietver pilns apraksts.

▼M3

4.2.1.1. Testa transportlīdzekļa atlases prasības

▼M3

4.2.1.1.1. Neizmantojot interpolācijas metodi

No saimes (skatīt šā pielikuma 5.6. un 5.7. punktu) izvēlas testa transportlīdzekli (transportlīdzeklis H) ar attiecīgiem ceļa slodzes parametriem (t. i., masu, aerodinamisko pretestību un riepu rites pretestību) un augstāko ciklā vajadzīgās enerģijas rādītāju.

Ja nav zināma vienas interpolācijas saimes dažādu riteņu aerodinamiskā ietekme, izvēlas augstāko paredzamo aerodinamisko pretestību. Augstākā aerodinamiskā pretestība paredzama riteņiem ar a) lielāko platumu, b) lielāko diametru un c) atvērtāko konstrukciju (minētajā secībā).

Riteņus izvēlas, papildus ievērojot prasību par lielāko ciklā vajadzīgās enerģijas rādītāju.

4.2.1.1.2. Izmantojot interpolācijas metodi

Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot interpolācijas metodi.

Šādā gadījumā no saimes izvēlas divus testa transportlīdzekļus, kas atbilst attiecīgajai saimes prasībai.

Testa transportlīdzeklis H ir transportlīdzeklis, kam ir lielāks (vēlams, vislielākais) ciklā vajadzīgās enerģijas rādītājs šajā izlasē, testa transportlīdzeklis L ir transportlīdzeklis, kam ir mazāks (vēlams, vismazākais) ciklā vajadzīgās enerģijas rādītājs šajā izlasē.

Visiem neobligātā aprīkojuma elementiem un/vai virsbūves formām, ko nav paredzēts ņemt vērā, piemērojot interpolācijas metodi, ir jābūt identiskām gan testa transportlīdzeklim H, gan testa transportlīdzeklim L tā, lai šie neobligātā aprīkojuma elementi radītu augstāko ciklā vajadzīgās enerģijas rādītāju savu attiecīgo ceļa slodzes parametru dēļ (t. i., masas, aerodinamiskās pretestības un riepu rites pretestības dēļ).

Gadījumā, ja atsevišķus transportlīdzekļus var piegādāt ar standarta riteņiem un riepām pilnā komplektācijā un ziemas riepām (kas apzīmētas ar 3 kalnu smailēm un sniegpārsliņu – 3PMS) pilnā komplektācijā ar vai bez riteņiem, uzskatāms, ka šie papildu riteņi/riepas nav neobligātais aprīkojums.

Vadlīniju veidā starp transportlīdzekļiem H un L ir jāievēro šādas minimālās deltas attiecībā uz šiem ceļa slodzi raksturojošiem parametriem:

masa vismaz 30 kg;

ii)

rites pretestība vismaz 1,0 kg/t;

iii)

aerodinamiskā pretestība CD × A vismaz 0,05 m2.

Lai starp transportlīdzekļiem H un L būtu pietiekama delta attiecībā uz konkrēto ceļa slodzi raksturojošo parametru, ražotājs var mākslīgi pasliktināt transportlīdzekli H, piemēram, piemērojot lielāku testa masu.

▼M3

4.2.1.2. Saimēm piemērojamās prasības

▼M3

4.2.1.2.1. Prasības interpolācijas saimes piemērošanai, neizmantojot interpolācijas metodi

Interpolācijas saimes noteikšanas kritēriji sniegti šā pielikuma 5.6. punktā.

4.2.1.2.2.

Prasības interpolācijas saimes piemērošanai, izmantojot interpolācijas metodi, ir šādas:

jāizpilda šā pielikuma 5.6. punktā uzskaitītie interpolācijas saimes kritēriji;

jāizpilda šā 6. papildpielikuma 2.3.1. un 2.3.2. punktā uzskaitītās prasības;

jāveic 7. papildpielikuma 3.2.3.2. punktā sniegtie aprēķini.

4.2.1.2.3.

Ceļa slodzes saimes piemērošana

4.2.1.2.3.1.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ja ir atbilstība šā pielikuma 5.7. punkta kritērijiem, aprēķina interpolācijas saimes transportlīdzekļu H un L ceļa slodzes vērtības.

4.2.1.2.3.2.

Saistībā ar ceļu slodzes saimi 4.2.1.1.2. punktā definētos testa transportlīdzekļus H un L norāda kā HR un LR.

4.2.1.2.3.3.

Papildus interpolācijas saimei piemērojamām prasībām, kas noteiktas 6. papildpielikuma 2.3.1. un 2.3.2. punktā, ceļa slodzes saimes HR un LR ciklā vajadzīgās enerģijas starpībai jābūt vismaz 4 %, un šī starpība nedrīkst pārsniegt 35 %, balstoties uz HR visā WLTC 3. klases ciklā.

Ja ceļa slodzes saimē ir ietverta vairāk nekā viena transmisija, ceļa slodzes noteikšanā izmanto transmisiju ar lielākajiem jaudas zudumiem.

4.2.1.2.3.4.

Ja saskaņā ar 6.8. punktu ir noteikta izvēlētā transportlīdzekļa ceļa slodzes delta, kas rada berzes starpību, aprēķina jaunu ceļa slodzes saimi, kas ietver abu šīs jaunās ceļu slodzes saimes transportlīdzekļu L un H ceļa slodzes deltu.

f0,N = f0,R + f0,Delta

f1,N = f1,R + f1,Delta

f2,N = f2,R + f2,Delta

kur:

N	ir jaunās ceļa slodzes saimes ceļa slodzes koeficienti;

R	ir atsauces ceļa slodzes saimes ceļa slodzes koeficienti;

Delta

ceļa slodzes delta koeficienti, kas noteikti 6.8.1. punktā.

▼M3

4.2.1.3. Testa transportlīdzekļa izvēles un saimes prasību pieļaujamās kombinācijas

A4/1. tabulā ir parādītas testa transportlīdzekļa izvēles un saimes prasību pieļaujamās kombinācijas, kā norādīts 4.2.1.1. un 4.2.1.2. punktā.

A4/1. tabula

Testa transportlīdzekļa izvēles un saimes prasību pieļaujamās kombinācijas

Prasības, kas jāizpilda:	1) neizmantojot interpolācijas metodi	2) izmantojot interpolācijas metodi bez ceļa slodzes saimes	3) Piemērojot ceļa slodzes saimi	4) Ar interpolācijas metodi, izmantojot vienu vai vairākas ceļa slodzes saimes
Ceļa slodzes testa transportlīdzeklis	4.2.1.1.1. punkts	4.2.1.1.2. punkts	4.2.1.1.2. punkts	nepiemēro
Saime	4.2.1.2.1. punkts	4.2.1.2.2. punkts	4.2.1.2.3. punkts	4.2.1.2.2. punkts
Papildu	nav	nav	nav	Tabulas 3. slejas “Piemērojot ceļa slodzes saimi” piemērošana un 4.2.1.3.1. punkta piemērošana

4.2.1.3.1. Interpolācijas saimes ceļa slodžu atvasināšana no ceļa slodzes saimes

HR un/vai LR ceļa slodzes nosaka saskaņā ar šo papildpielikumu.

Ceļa slodzes saimes interpolācijas saimes transportlīdzekļu H (un L) ceļa slodzi nosaka saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.3.2.2.–3.2.3.2.2.4. punktu:

vienādojumos kā ievaddatus H un L vietā izmantojot ceļa slodzes saimes HR un LR;

izmantojot interpolācijas saimes transportlīdzekļa H (vai L) ceļa slodzes parametrus (t. i., testa masu, Δ(CD × Af) salīdzinājumā ar transportlīdzekli LR, un riepu rites pretestību) kā ievaddatus attiecībā uz “atsevišķu transportlīdzekli”;

atkārtojot šo aprēķinu attiecībā uz ceļa slodzes saimes katras interpolācijas saimes katru transportlīdzekli H un L.

Ceļa slodzes interpolāciju piemēro tikai tiem ceļa slodzes attiecīgajiem parametriem, kas atšķiras, salīdzinot testa transportlīdzekļus LR un HR. Pārējiem ceļa slodzes attiecīgajiem parametriem piemēro transportlīdzekļa HR vērtības.

Interpolācijas saimes H un L var atvasināt no dažādām ceļa slodzes saimēm. Ja šī ceļa slodzes saimju atšķirība rodas tāpēc, ka izmantota delta metode, skatīt 4.2.1.2.3.4. punktu.

▼M3 —————

▼B

4.2.1.4. Ceļa slodzes matricas saimes piemērošana

Transportlīdzekli, kas atbilst šā pielikuma 5.8. punkta kritērijiem un kas ir:

ceļa slodzes matricas saimes pabeigtu transportlīdzekļu paredzētās sērijas reprezentatīvs transportlīdzeklis saistībā ar aplēsto sliktāko CD vērtību un virsbūves formu un

ceļa slodzes matricas saimes transportlīdzekļu paredzētās sērijas reprezentatīvs transportlīdzeklis saistībā ar aplēsto neobligātā aprīkojuma masas vidējo rādītāju, izmanto ceļa slodzes noteikšanā.

Ja nevar noteikt pabeigta transportlīdzekļa reprezentatīvu virsbūves formu, testa transportlīdzekli aprīko ar kvadrātveida kasti ar noapaļotiem stūriem, kuras rādiusi nepārsniedz 25 mm un platums ir vienāds ar ceļa slodzes matricas saimē ietverto transportlīdzekļu maksimālo platumu; testa transportlīdzekļa kopējais augstums — 3 m ± 0,1 m, ietverot kasti.

Ražotājs un apstiprinātāja iestāde vienojas par to, kurš transportlīdzekļa testa paraugs ir reprezentatīvs.

Gan transportlīdzekļa HM, gan transportlīdzekļa LM parametrus “testa masa, riepu rites pretestība un frontālā daļa” nosaka tā, lai transportlīdzeklim HM būtu lielākais ciklā vajadzīgās enerģijas rādītājs un transportlīdzeklim LM būtu mazākais ciklā vajadzīgās enerģijas rādītājs no ceļa slodzes matricas saimes. Ražotājs un apstiprinātāja iestāde vienojas par to transportlīdzekļu HM un LM parametriem.

Ceļa slodzes matricas saimes visu atsevišķo transportlīdzekļu, tostarp HM un LM, ceļa slodze jāaprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 5.1. punktu.

4.2.1.5. Pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas

Pārvietojamās aerodinamiskās virsbūves daļas uz testa transportlīdzekļiem ceļa slodzes noteikšanas laikā darbojas tā, kā paredzēts WLTP 1. tipa testa apstākļos (testa temperatūra, transportlīdzekļa ātrums un paātrinājuma diapazons, dzinēja slodze utt.).

Visas transportlīdzekļa sistēmas, kas dinamiski izmaina transportlīdzekļa aerodinamisko pretestību (piemēram, transportlīdzekļa augstuma kontrole), uzskata par pārvietojamām aerodinamiskām virsbūves daļām. Tiks pievienotas atbilstīgas prasības, ja transportlīdzekļi nākotnē tiks aprīkoti ar neobligātā aprīkojuma pārvietojamiem aerodinamiskiem elementiem, kuru ietekme uz aerodinamisko pretestību pamato nepieciešamību paredzēt papildu prasības.

4.2.1.6. Svēršana

Pirms un pēc ceļa slodzes noteikšanas procedūras izraudzīto transportlīdzekli nosver, ietverot testa vadītāju un aprīkojumu, lai noteiktu vidējo aritmētisko masu, mav. Transportlīdzekļa masai jābūt lielākai par vai vienādai ar transportlīdzekļa H vai transportlīdzekļa L testa masu ceļa slodzes noteikšanas procedūras sākumā.

4.2.1.7. Testa transportlīdzekļa konfigurācija

Testa transportlīdzekļa konfigurāciju ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos un izmanto visos turpmākos brīvskrējiena testos.

4.2.1.8. Testa transportlīdzekļa stāvoklis

4.2.1.8.1. Iebraukšana

Testa transportlīdzekli atbilstīgi piestrādā sekojošā testa vajadzībām vismaz 10 000 km, bet ne vairāk kā 80 000 km.

▼M3

Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot transportlīdzekli ar ne mazāk kā 3 000 km nobraukumu.

▼M3 —————

▼B

4.2.1.8.2. Ražotāja specifikācijas

Transportlīdzeklim ir jāatbilst ražotāja paredzētā ražotā transportlīdzekļa specifikācijām attiecībā uz šā papildpielikuma 4.2.2.3. punktā aprakstīto riepu spiedienu, šā papildpielikuma 4.2.1.8.3. punktā aprakstīto riteņu iestatījumu, garenpārgājības klīrensu, transportlīdzekļa augstumu, piedziņas mehānismu un riteņu gultņu smērvielām, kā arī bremžu noregulējumu, lai nepieļautu pretestību, kura nebūtu reprezentatīva.

4.2.1.8.3. Riteņu iestatījuma regulējums

Savirzi un sāngāzumu iestata ar maksimālu novirzi no transportlīdzekļa garenass ražotāja noteiktajā diapazonā. Ja ražotājs ir noteicis transportlīdzekļa savirzes un sāngāzuma vērtības, tās ir jāizmanto. Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot vērtības ar lielākām novirzēm no transportlīdzekļa garenass, nekā paredzēts. Paredzētās vērtības ir atskaites vērtības visiem apkopes darbiem transportlīdzekļa darbmūža laikā.

Citus regulējamu riteņu iestatījumu parametrus (piemēram, garengāzumu) iestata saskaņā ar ražotāja ieteiktajām vērtībām. Ja ieteikto vērtību nav, tos iestata kā vidējās aritmētiskās vērtības ražotāja noteiktajā diapazonā.

Šādus regulējamus parametrus un iestatītās vērtības ietver visās attiecīgajās testa lapās.

4.2.1.8.4. Aizvērti paneļi

Ceļa slodzes noteikšanas laikā dzinēja nodalījuma pārsegam, bagāžas nodalījuma vākam, manuāli darbināmām kustīgām durvīm un visiem logiem jābūt aizvērtiem.

▼M3

4.2.1.8.5. Transportlīdzekļa brīvskrējiena režīms

Ja dinamometra iestatījumu noteikšana nevar nodrošināt atbilstību šā 8.1.3. vai 8.2.3. punktā aprakstītajiem kritērijiem nereproducējamu spēku dēļ, transportlīdzekli aprīko ar brīvskrējiena režīmu. Brīvskrējiena režīms ir jāapstiprina apstiprinātājai iestādei, un tā izmantošana ir jānorāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar brīvskrējiena režīmu, šo režīmu iedarbina gan ceļa slodzes noteikšanas laikā, gan dinamometriskajā stendā.

▼M3 —————

▼B

4.2.2. Riepas

▼M3

4.2.2.1. Riepu rites pretestība

Riepu rites pretestību mēra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 117 02. grozījumu sērijas 6. pielikumu). Rites pretestības koeficientus saskaņo un klasificē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1222/2009 rites pretestības klasēm (skatīt A4/2. tabulu).

A4/2. tabula

Energoefektivitātes klases saskaņā ar rites pretestības koeficientiem (RRC) C1, C2 un C3 riepām, un RRC vērtības, kas jāizmanto šīm energoefektivitātes klasēm interpolācijā, kg/tonna

Energoefektivitātes klase	RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C1 riepām	RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C2 riepām	RRC vērtība, kas jāizmanto interpolācijā C3 riepām
A	RRC = 5,9	RRC = 4,9	RRC = 3,5
B	RRC = 7,1	RRC = 6,1	RRC = 4,5
C	RRC = 8,4	RRC = 7,4	RRC = 5,5
D	Tukšs	Tukšs	RRC = 6,5
E	RRC = 9,8	RRC = 8,6	RRC = 7,5
F	RRC = 11,3	RRC = 9,9	RRC = 8,5
G	RRC = 12,9	RRC = 11,2	Tukšs

Ja rites pretestībai izmanto interpolācijas metodi, lai veiktu 7. papildpielikuma 3.2.3.2. punktā noteiktos aprēķinus, kā aprēķinu procedūras ievaddatus izmanto faktiskās rites pretestības vērtības riepām, kas uzstādītas testa transportlīdzekļiem L un H. Atsevišķam interpolācijas saimes transportlīdzeklim izmanto RRC vērtību, kas atbilst uzstādīto riepu energoefektivitātes klasei.

▼B

4.2.2.2. Riepu stāvoklis

Testa izmantotās riepas:

nedrīkst būt vecākas par 2 gadiem, sākot no ražošanas datuma;

nedrīkst būt speciāli sagatavotas vai apstrādātas (piemēram, uzsildītas vai mākslīgi vecinātas), izņemot trīšanu saskaņā ar protektora oriģinālo rakstu;

ir jāpiestrādā uz ceļa vismaz 200 km pirms ceļa slodzes noteikšanas;

ir ar vienmērīgu protektora dziļumu pirms testa no 100 līdz 80 % apmērā no oriģinālā protektora dziļuma jebkurā vietā visā riepas protektora garumā.

▼M3

Pēc riepu protektora dziļuma izmērīšanas braukšanas attālumu ierobežo līdz 500 km. Ja ir pārsniegti 500 km, riepu protektora dziļumu izmēra vēlreiz.

▼M3 —————

▼B

4.2.2.3. Riepu spiediens

Priekšējās un aizmugurējās riepas piepumpē līdz riepu spiediena diapazona zemākajai robežai izvēlētās riepas attiecīgajai asij pie brīvskrējiena testa masas, kā norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

4.2.2.3.1. Riepu spiediena noregulēšana

Ja vides temperatūras un izgarojumu uztveršanas temperatūras starpība pārsniedz 5 °C, riepu spiedienu noregulē šādi:

riepas pakļauj izgarojumu uztveršanai ilgāk par 1 stundu spiedienā, kas par 10 % pārsniedz mērķa spiedienu;

pirms testēšanas riepu spiedienu samazina līdz šā papildpielikuma 4.2.2.3. punktā noteiktajam spiedienam un noregulē, lai ņemtu vērā izgarojumu uztveršanas vides temperatūras un vides temperatūras starpību, proti, par 0,8 kPa uz 1 °C, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

ΔPt	ir noregulētais riepu spiediens, kas pieskaitīts šā papildpielikuma 4.2.2.3. punktā noteiktajam riepu spiedienam, kPa;

0,8	ir spiediena korekcijas koeficients, kPa/°C;

Tsoak

ir riepu izgarojumu uztveršanas temperatūra, °C;

Tamb	ir testa vides temperatūra, °C;

no spiediena noregulēšanas līdz transportlīdzekļa uzsildīšanai riepas aizsargā pret ārējiem siltuma avotiem, tostarp saules starojuma.

4.2.3. Instrumenti

Visus instrumentus uzstāda tā, lai pēc iespējas samazinātu to ietekmi uz transportlīdzekļa aerodinamiskajiem parametriem.

Ja paredzams, ka uzstādītā instrumenta ietekme uz (CD × Af) būs lielāka par 0,015 m2, transportlīdzekli ar instrumentu un bez tā nomēra aerodinamiskā tunelī, kas atbilst šā papildpielikuma 3.2. punkta kritērijam. Attiecīgo starpību atņem no f2. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju noteikto vērtību var izmantot līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuru gadījumā ir sagaidāms, ka aprīkojumam būs tāda pati ietekme.

4.2.4. Transportlīdzekļa uzsildīšana

4.2.4.1. Uz ceļa

Uzsildīšanu veic, tikai braucot transportlīdzekli.

4.2.4.1.1.

Pirms uzsildīšanas transportlīdzekli palēnina ar nospiestu sajūgu vai ar automātisko transmisiju neitrālā pozīcijā, mēreni bremzējot no 80 km/h līdz 20 km/h 5–10 sekunžu laikā. Pēc šīs bremzēšanas bremžu sistēmu vairs nedrīkst nekādi papildus iedarbināt vai manuāli regulēt.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju bremzes var arī aktivizēt pēc uzsildīšanas ar tādu pašu palēninājumu, kā aprakstīts šajā punktā, bet tikai tad, ja tas ir vajadzīgs.

4.2.4.1.2.

Uzsildīšana un stabilizēšana

▼M3

Visus transportlīdzekļus brauc 90 % apmērā no piemērojamā WLTC maksimālā ātruma. Transportlīdzekli uzsilda vismaz 20 minūtes, līdz ir sasniegts stabils stāvoklis.

A4/3. tabula

Rezervēts

Transportlīdzekļu klase	Piemērojamais WLTC	90 % no maksimālā ātruma	Nākamais augstākais posms
1. klase	Zems1 + Vidējs1	58 km/h	Nav pieejams
2. klase	Zems2 + Vidējs2 + Augsts2 + Ļoti augsts2	111 km/h	Nav pieejams
2. klase	Zems2 + Vidējs2 + Augsts2	77 km/h	Ļoti augsts (111 km/h)
3. klase	Zems3 + Vidējs3 + Augsts3 + Ļoti augsts3	118 km/h	Nav pieejams
3. klase	Zems3 + Vidējs3 + Augsts3	88 km/h	Ļoti augsts (118 km/h)

4.2.4.1.3.

Stabila stāvokļa kritērijs

Skatiet šā papildpielikuma 4.3.1.4.2. punktu.

4.3. Ceļas slodzes mērīšana un aprēķins, izmantojot brīvskrējiena metodi

Ceļa slodzi nosaka vai nu ar stacionārās anemometrijas (šā papildpielikuma 4.3.1. punkts), vai ar iebūvētās anemometrijas (šā papildpielikuma 4.3.2. punkts) metodi.

4.3.1. Brīvskrējiena metode ar stacionāro anemometriju

▼M3

4.3.1.1. Atskaites ātrumu izvēlēšanās ceļa slodzes līknes noteikšanai

Ceļa slodzes noteikšanai atsauces ātrumus izraugās saskaņā ar 2.2. punktu.

Testa laikā pagājušo laiku un transportlīdzekļa ātrumu mēra vismaz 10 Hz frekvencē.

▼B

4.3.1.3. Transportlīdzekļa brīvskrējiena procedūra

4.3.1.3.1. Pēc šā papildpielikuma 4.2.4. punktā aprakstītās transportlīdzekļa uzsildīšanas procedūras un tieši pirms katra testa mērījuma ar transportlīdzekli veic paātrinājumu līdz 10–15 km/h virs augstākā atskaites ātruma un šādā ātrumā to brauc ne ilgāk kā 1 minūti. Tūlīt pēc tam sāk brīvskrējienu.

4.3.1.3.2. Brīvskrējiena laikā transmisija ir neitrālā pozīcijā. Pēc iespējas jāizvairās no stūres kustināšanas, un nedrīkst iedarbināt transportlīdzekļa bremzes.

▼M3

4.3.1.3.3. Testu atkārto, līdz brīvskrējiena dati atbilst 4.3.1.4.2. punktā noteiktajām statistiskās precīzumspējas prasībām.

4.3.1.3.4. Lai gan ir ieteicams katru brīvskrējienu veikt bez pārtraukuma, var veikt vairākus braucienus, ja viena brauciena laikā neizdodas apkopot datus par visiem atskaites ātruma punktiem. Ja braucieni tiek dalīti, piemēro šādas papildu prasības:

jārūpējas, lai transportlīdzekļa stāvoklis būtu pēc iespējas nemainīgs katrā pārtraukuma punktā;

vismaz vienam ātruma punktam ir jāpārklājas ar augstākā ātruma diapazona brīvskrējienu;

katrā ātruma punktā, kas pārklājas, zemākā ātruma diapazona brīvskrējiena vidējā spēka novirze no augstākā ātruma diapazona brīvskrējiena nedrīkst būt lielāka par ± 10 N vai ± 5 %, atkarībā no tā, kura vērtība lielāka;

ja trases garuma dēļ nav iespējams izpildīt šā punkta b) apakšpunkta prasību, pievieno papildu ātruma punktu, kas kalpo par pārklāšanās ātruma punktu.

4.3.1.4. Brīvskrējiena laika mērīšana

4.3.1.4.1.

Mēra brīvskrējiena laiku, kas atbilst atskaites ātrumam vj kā pagājušajam laikam no transportlīdzekļa ātruma (vj + 5 km/h) līdz (vj – 5 km/h).

4.3.1.4.2.

Šos mērījumus veic pretējos virzienos, līdz ir iegūti vismaz trīs mērījumu pāri, kuri atbilst statistiskajai precīzumspējai pj, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

pj	ir statistiskā precīzumspēja mērījumiem, ko veic pie atskaites ātruma vj;

n	ir mērījumu pāru skaits;

Δtpj	ir vidējais harmoniskais brīvskrējiena laiks pie atskaites ātruma vj, kuru izsaka sekundēs un iegūst ar šādu vienādojumu: kur:

Δtji	ir mērījumu pāra i harmoniskais vidējais harmoniskais brīvskrējiena laiks pie ātruma vj, kuru izsaka sekundēs, s, un iegūst ar šādu vienādojumu: kur:

Δtjai un Δtjbi

un ir mērījuma i brīvskrējiena laiki pie atskaites ātruma vj, kurus izsaka sekundēs, s, un kuri noteikti attiecīgi virzienos a un b;

σj	ir standartnovirze, ko izsaka sekundēs, s, un nosaka ar:

h	ir A4/4. tabulā norādītais koeficients.

A4/4. tabula

Koeficients h atkarībā no n

n	h	n	h
3	4,3	17	2,1
4	3,2	18	2,1
5	2,8	19	2,1
6	2,6	20	2,1
7	2,5	21	2,1
8	2,4	22	2,1
9	2,3	23	2,1
10	2,3	24	2,1
11	2,2	25	2,1
12	2,2	26	2,1
13	2,2	27	2,1
14	2,2	28	2,1
15	2,2	29	2,0
16	2,1	30	2,0

4.3.1.4.3.

Ja mērījuma veikšanas laikā vienā virzienā iedarbojas kāds ārējs faktors vai vadītāja rīcība, kas acīmredzami ietekmē ceļa slodzes testu, šo mērījumu un attiecīgo mērījumu pretējā virzienā nepieņem. Visu noraidītos datus un noraidīšanas iemeslus pieraksta, un noraidīto mērījumu pāru skaits nedrīkst pārsniegt 1/3 no mērījumu pāru kopējā skaita. Novērtē pāru maksimālo skaitu, kas joprojām atbilst statistiskajai precīzumspējai, kā noteikts 4.3.1.4.2. punktā. Ja kādus pārus neiekļauj novērtējumos, sāk ar tiem, kuriem ir maksimālā novirze no vidējās vērtības.

4.3.1.4.4.

Lai aprēķinātu ceļa slodzes vidējo aritmētisko vērtību, piemēro turpmāk norādīto vienādojumu, kurā izmanto alternējošu brīvskrējiena laiku harmonisko vidējo vērtību.

kur:

Δtj	ir alternējošu brīvskrējiena laiku mērījumu harmoniskā vidējā aritmētiskā vērtība pie ātruma vj, kuru izsaka sekundēs, s, un iegūst ar: kur:

Δtja un Δtjb

ir brīvskrējiena laiku vidējās aritmētiskās vērtības attiecīgi virzienos a un b atbilstīgi atskaites ātrumam vj, kuras izsaka sekundēs, s, un iegūst ar šādiem diviem vienādojumiem:

un:

kur:

mav	ir testa transportlīdzekļa masas ceļa slodzes noteikšanas sākumā un beigās vidējais aritmētiskais, kg;

mr	ir rotējošo sastāvdaļu ekvivalentā faktiskā masa saskaņā ar 2.5.1. punktu;

Koeficientus f0, f1 un f2, ceļa slodzes vienādojumā aprēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

Ja testētais transportlīdzeklis ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvs transportlīdzeklis, koeficientu f1 nosaka nulles apmērā un koeficientus f0 un f2 pārrēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

▼B

4.3.2. Brīvskrējiena metode ar iebūvēto anemometriju

Transportlīdzekli uzsilda un stabilizē saskaņā ar šā papildpielikuma 4.2.4. punktu.

4.3.2.1. Iebūvētās anemometrijas papildu instrumenti

Iebūvēto anemometru un instrumentus kalibrē, tos darbinot uz testa transportlīdzekļa, ja šādu kalibrēšanu veic laikā, kad notiek uzsildīšanās testam.

4.3.2.1.1. Relatīvo vēja ātrumu mēra vismaz 1 Hz frekvencē un ar 0,3 m/s precizitāti. Kalibrējot anemometru, ņem vērā transportlīdzekļa bloķēšanu.

4.3.2.1.2. Vēja virzienam jābūt relatīvam transportlīdzekļa virzienam. Relatīvo vēja virzienu (orientāciju) mēra ar 1 grāda izšķirtspēju un 3 grādu precizitāti. Instrumenta nejūtības zona nedrīkst pārsniegt 10 grādus, un tai jābūt vērstai uz transportlīdzekļa aizmuguri.

4.3.2.1.3. Pirms brīvskrējiena anemometru kalibrē, lai kompensētu vēja ātrumu un orientāciju, kā norādīts ISO 10521-1:2006(E) A pielikumā.

4.3.2.1.4. Anemometru bloķēšanu koriģē kalibrēšanas procedūrai, kā aprakstīts ISO 10521-1:2006(E) A pielikumā, lai pēc iespējas samazinātu tās ietekmi.

4.3.2.2. Transportlīdzekļa ātruma diapazona izvēlēšanās ceļa slodzes līknes noteikšanai

Testa transportlīdzekļa ātruma diapazonu izvēlas saskaņā ar šā papildpielikuma 2.2. punktu.

▼M3

4.3.2.3. Datu vākšana

Procedūras laikā vismaz ar 5 Hz frekvenci mēra pagājušo laiku, transportlīdzekļa ātrumu un gaisa ātrumu (vēja ātrumu, virzienu) attiecībā pret transportlīdzekli. Vides temperatūru saskaņo un mēra vismaz 0,1 Hz frekvencē.

▼B

4.3.2.4. Transportlīdzekļa brīvskrējiena procedūra

Mērījumus veic pretējos virzienos, līdz ir iegūti vismaz desmit secīgi braucieni (pieci katrā virzienā). Ja atsevišķs brauciens neatbilst vajadzīgajiem iebūvētās anemometrijas testa nosacījumiem, šo braucienu un attiecīgo braucienu pretējā virzienā nepieņem. Visus derīgos pārus, proti, vismaz 5 brīvskrējienu pārus, ietver galīgajā analīzē. Skatiet statistiskās validēšanas kritērijus šā papildpielikuma 4.3.2.6.10. punktā.

Anemometru uzstāda tādā vietā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz transportlīdzekļa ekspluatācijas parametriem.

Anemometru uzstāda saskaņā ar kādu no šādām iespējām:

izmantojot izlici aptuveni 2 metrus uz priekšu no transportlīdzekļa priekšējā aerodinamiskās stagnācijas punkta;

uz transportlīdzekļa jumta uz tā centra līnijas; ja iespējams, anemometru uzstāda 30 cm attālumā no vējstikla augšas;

uz transportlīdzekļa dzinēja nodalījuma pārsega uz tā centra līnijas, to uzstādot vidū starp transportlīdzekļa priekšpusi un vējstikla pamatni.

Visos gadījumos anemometru uzstāda paralēli ceļa virsmai. Ja izmanto b) vai c) apakšpunktā norādītās atrašanās vietas, brīvskrējiena rezultātus analītiski pielāgo anemometra radītajai papildu aerodinamiskajai pretestībai. Pielāgojumu veic, brīvskrējiena transportlīdzekli testējot aerodinamiskajā tunelī gan ar uzstādītu anemometru, gan bez uzstādīta anemometra tajā pašā atrašanās vietā, kur to izmantoja uz trases. Aprēķinātā starpība ir inkrementālais aerodinamiskās pretestības koeficients CD kopā ar frontālo daļu, ko izmanto, lai koriģētu brīvskrējiena rezultātus.

4.3.2.4.1. Pēc šā papildpielikuma 4.2.4. punktā aprakstītās transportlīdzekļa uzsildīšanas procedūras un tieši pirms katra testa mērījuma ar transportlīdzekli veic paātrinājumu līdz 10–15 km/h virs augstākā atskaites ātruma, un šādā ātrumā to brauc ne ilgāk kā 1 minūti. Tūlīt pēc tam sāk brīvskrējienu.

4.3.2.4.2. Brīvskrējiena laikā transmisija ir neitrālā pozīcijā. Pēc iespējas jāizvairās no stūres kustināšanas, un nedrīkst iedarbināt transportlīdzekļa bremzes.

▼M3

4.3.2.4.3. Lai gan ir ieteicams katru brīvskrējienu veikt bez pārtraukuma, var veikt vairākus braucienus, ja viena brauciena laikā neizdodas apkopot datus par visiem atskaites ātruma punktiem. Ja braucieni tiek dalīti, piemēro šādas papildu prasības:

jārūpējas, lai transportlīdzekļa stāvoklis būtu pēc iespējas nemainīgs katrā pārtraukuma punktā;

vismaz vienam ātruma punktam ir jāpārklājas ar augstākā ātruma diapazona brīvskrējienu;

katrā ātruma punktā, kas pārklājas, zemākā ātruma diapazona brīvskrējiena vidējā spēka novirze no augstākā ātruma diapazona brīvskrējiena nedrīkst būt lielāka par ±10 N vai ±5 %, atkarībā no tā, kura vērtība lielāka;

ja trases garuma dēļ nav iespējams izpildīt šā punkta b) apakšpunkta prasību, pievieno papildu ātruma punktu, kas kalpo par pārklāšanās ātruma punktu.

▼B

4.3.2.5. Kustības vienādojuma noteikšana

▼M3

A4/5. tabulā ir norādīti simboli, ko izmanto iebūvētā anemometra kustības vienādojumos.

A4/5. tabula

▼B

Simboli, ko izmanto iebūvētā anemometra kustības vienādojumos

Simbols	Vienības	Apraksts
Af	m2	transportlīdzekļa frontālā daļa
a0 … an	grādi-1	aerodinamiskās pretestības koeficienti kā orientācijas leņķa funkcija
Am	N	mehāniskās pretestības koeficients
Bm	N/(km/h)	mehāniskās pretestības koeficients
Cm	N/(km/h)2	mehāniskās pretestības koeficients
CD(Y)		aerodinamiskās pretestības koeficients orientācijas leņķī Y
D	N	pretestība
Daero	N	aerodinamiskā pretestība
Df	N	priekšējās ass pretestība (ietverot transmisiju)
Dgrav	N	gravitācijas pretestība
Dmech	N	mehāniskā pretestība
Dr	N	aizmugurējās ass pretestība (ietverot transmisiju)
Dtyre	N	riepu rites pretestība
(dh/ds)	—	trases slīpuma sinuss braukšanas virzienā (+ apraksta augšupeju)
(dv/dt)	m/s2	paātrinājums
g	m/s2	gravitācijas konstante
mav	kg	testa transportlīdzekļa vidējā aritmētiskā masa pirms un pēc ceļa slodzes noteikšanas
▼M3
me	kg	transportlīdzekļa faktiskā inerce, ieskaitot rotējošās sastāvdaļas
▼B
ρ	kg/m3	gaisa blīvums
t	s	laiks
T	K	temperatūra
v	km/h	transportlīdzekļa ātrums
vr	km/h	vēja relatīvais ātrums
Y	grādi	šķietamā vēja orientācijas leņķis attiecībā pret transportlīdzekļa braucienu

▼M3

4.3.2.5.1. Vispārīgā forma

Kustības vienādojuma vispārīgā forma ir šāda:

kur:

Dmech = Dtyre + Df + Dr;

;

Ja testa trases slīpums ir vienāds ar vai mazāks par 0,1 % visā trases garumā, Dgrav var noteikt kā nulli.

▼B

4.3.2.5.2. Mehāniskās pretestības modelēšana

Mehānisko pretestību, ko veido atsevišķi komponenti, kuri ietver riepu Dtyre un priekšējās un aizmugurējās ass berzes zudumus, Df un Dr, kā arī transmisijas zudumus, modelē kā trīs periodu polinomu un kā transportlīdzekļa ātruma v funkciju, kā norādīts šajā vienādojumā:

kur:

Am, Bm un Cm nosaka datu analīzē, izmantojot mazāko kvadrātu metodi. Šīs konstantās vērtības atspoguļo kopējo transmisijas un riepu pretestību.

Ja testētais transportlīdzeklis ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvs transportlīdzeklis, koeficientu Bm nosaka nulles apmērā un koeficientus Am un Cm pārrēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

4.3.2.5.3. Aerodinamiskās pretestības modelēšana

Aerodinamiskās pretestības koeficientu CD(Y) modelē kā četru periodu polinomu un kā orientācijas leņķa Y funkciju, kā norādīts šajā vienādojumā:

a0 līdz a4 ir konstanti koeficienti, kuru vērtības nosaka datu analīzē.

Aerodinamisko pretestību nosaka, apvienojot pretestības koeficientu ar transportlīdzekļa frontālo daļu Af un vēja relatīvo ātrumu.

4.3.2.5.4. Galīgais kustības vienādojums

Izmantojot aizstāšanu, galīgais kustības vienādojums ir šāds:

▼M3

▼B

4.3.2.6. Datu reducēšana

Sagatavo trīs periodu vienādojumu, lai aprakstītu ceļa slodzes spēku kā ātruma funkciju, F = A + Bv + Cv2, kas koriģēta, ņemot vērā vides temperatūras un spiediena standartapstākļus, un bezvēja apstākļos. Šī analīzes procesa metode ir aprakstīta šā papildpielikuma 4.3.2.6.1.–4.3.2.6.10. punktā.

4.3.2.6.1. Kalibrēšanas koeficientu noteikšana

Ja kalibrēšanas koeficienti transportlīdzekļa bloķēšanas korekcijai nav noteikti iepriekš, tos nosaka vēja relatīvajam ātrumam un orientācijas leņķim. Reģistrē transportlīdzekļa ātruma v, vēja relatīvā ātruma vr un orientācijas Y mērījumus, ko veic testa procedūras uzsildīšanas posmā. Veic braucienu pārus alternējošos virzienos uz testa trases ar nemainīgu 80 km/h ātrumu un katram braucienam nosaka vidējās aritmētiskās vērtības v, vr un Y. Izvēlas kalibrēšanas koeficientus, kas pēc iespējas samazina kopējās kļūdas attiecībā uz pretvēju un sānvēju visos braucienu pāros, t. i., (headi – headi+1)2 summa utt., kur headi un headi+1 ir vēja ātrums un vēja virziens no testa braucienu pāriem pretējos virzienos transportlīdzekļa uzsildīšanas/stabilizēšanas laikā pirms testa.

4.3.2.6.2. Novērojumi sekundi pa sekundei

No brīvskrējienos apkopotajiem datiem nosaka v,
, vr 2 un Y vērtības, piemērojot kalibrēšanas koeficientus, kas iegūti šā papildpielikuma 4.3.2.1.3. un 4.3.2.1.4. punktā. Izmanto datu filtru, lai paraugus pielāgotu 1 Hz frekvencei.

▼M3

4.3.2.6.3. Sākotnējā analīze

Izmantojot vismazākā kvadrāta lineārās regresijas paņēmienu, vienlaikus analizē visus datu punktus, lai noteiktu Am, Bm, Cm, a0, a1, a2, a3 un a4, ņemot vērā me,
,
, v, vr, un ρ.

▼B

4.3.2.6.4. Datu izlecošās vērtības

Aprēķina prognozēto spēku

, ko salīdzina ar novērotajiem datu punktiem. Atzīmē datu punktus ar pārmērīgām novirzēm, piemēram, vairāk par trim standartnovirzēm.

4.3.2.6.5. Datu filtrs (nav obligāti)

Var izmantot atbilstīgus datu filtra paņēmienus, atlikušos datu punktus izlīdzinot.

4.3.2.6.6. Datu izslēgšana

Atzīmē apkopotos datu punktus, kuros orientācijas leņķi ir lielāki par ± 20 grādiem no transportlīdzekļa braukšanas virziena. Tāpat atzīmē apkopotos datu punktus, kuros relatīvais vējš ir mazāks par + 5 km/h (lai nepieļautu, ka pavējš ir lielāks par transportlīdzekļa ātrumu). Datu analīze jāattiecina uz transportlīdzekļa ātrumiem, kas ietilpst saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.2.2. punktu izvēlētajā ātruma diapazonā.

▼M3

4.3.2.6.7. Galīgā datu analīze

Visus neatzīmētos datus analizē ar vismazākā kvadrāta lineārās regresijas paņēmienu. Am, Bm, Cm, a0, a1, a2, a3 un a4 nosaka, ņemot vērā me,
,
, v, vr, un ρ.

▼B

4.3.2.6.8. Ierobežota analīze (nav obligāti)

Nolūkā labāk nošķirt transportlīdzekļa aerodinamisko un mehānisko pretestību var piemērot ierobežotu analīzi, lai varētu fiksēt transportlīdzekļa frontālo daļu, Af, un pretestības koeficientu, CD, ja tie ir noteikti iepriekš.

4.3.2.6.9. Nominālo apstākļu korekcija

Kustības vienādojumus koriģē saistībā ar nomināliem apstākļiem, kā norādīts šā papildpielikuma 4.5. punktā.

4.3.2.6.10. Iebūvētās anemometrijas statistiskie kritēriji

Katra atsevišķa brīvskrējienu pāra izslēgšana izmaina aprēķināto ceļa slodzi katra brīvskrējiena atskaites ātrumam vj, kas mazāks par konverģences prasību, kā arī visiemi unj:

kur:

ΔFi(vj)

ir starpība starp aprēķināto ceļa slodzi ar visiem brīvskrējieniem un aprēķināto ceļa slodzi, izslēdzot brīvskrējienu pāri i, N;

F(vj)

ir aprēķinātā ceļa slodze ar visiem brīvskrējieniem, N;

vj	ir atskaites ātrums, km/h;

n	ir brīvskrējienu pāru skaits, ietverot visus derīgos pārus.

Ja konverģences prasība netiek izpildīta, pārus izslēdz no analīzes, sākot ar pāri, kas rada vislielākās aprēķinātās ceļas slodzes izmaiņas, līdz ir atbilstība konverģences prasībai, ja vien tiek izmantoti vismaz 5 derīgi pāri galīgās ceļa slodzes noteikšanai.

4.4. Ritošās daļas pretestības mērīšana un aprēķināšana, izmantojot griezes momenta mērītāja metodi

Kā alternatīvu brīvskrējienu metodēm var izmantot arī griezes momenta mērītāja metodi, kurā nosaka ritošās daļas pretestību, mērot dzenošo riteņu griezes momentu atskaites ātruma punktos vismaz 5 sekunžu laikposmā.

▼M3

4.4.1. Griezes momenta mērierīces uzstādīšana

Riteņu griezes momenta mērītāju uzstāda starp katra dzenošā riteņa rumbu un riteni, mērot griezes momentu, kas vajadzīgs, lai uzturētu nemainīgu transportlīdzekļa ātrumu.

Griezes momenta mērītāju regulāri (vismaz reizi gadā) kalibrē saskaņā ar valsts vai starptautiskiem standartiem, lai nodrošinātu vajadzīgo precizitāti un precīzumspēju.

▼B

4.4.2. Procedūra un datu ņemšana

4.4.2.1. Atskaites ātrumu izvēlēšanās ritošās daļas pretestības līknes noteikšanai

Atskaites ātruma punktus ritošās daļas pretestības noteikšanai izvēlas saskaņā ar šā papildpielikuma 2.2. punktu.

Atskaites ātrumus mēra dilstošā secībā. Pēc ražotāja pieprasījuma starp mērījumiem var būt stabilizēšanas periodi, bet stabilizēšanas ātrums nedrīkst pārsniegt nākamo atskaites ātrumu.

4.4.2.2. Datu vākšana

Mēra datu kopas, kurās ietilpst faktiskais ātrums vji, faktiskais griezes moments Cji un laiks vismaz 5 sekunžu laikposmā, attiecībā uz katru vj ar paraugu ņemšanu vismaz 10 Hz frekvencē. Datu kopas, kas apkopotas vienā laikposmā attiecībā uz atskaites ātrumu vj, uzskata par vienu mērījumu.

4.4.2.3. Transportlīdzekļa griezes momenta mērītāja mērījumu procedūra

Pirms griezes momenta mērītāja metodes testa mērījuma transportlīdzekli uzsilda saskaņā ar šā papildpielikuma 4.2.4. punktu.

Testa mērījuma laikā pēc iespējas jāizvairās no stūres kustināšanas un nedrīkst iedarbināt transportlīdzekļa bremzes.

Testu atkārto, līdz ritošās daļas pretestības dati atbilst šā papildpielikuma 4.4.3.2. punktā noteiktajām mērījumu precīzumspējas prasībām.

Lai gan ir ieteicams katru testa braucienu veikt bez pārtraukuma, var veikt vairākus braucienus, ja viena brauciena laikā neizdodas apkopot datus par visiem atskaites ātruma punktiem. Vairāku braucienu gadījumā jāuzmanās, lai transportlīdzekļa stāvokli saglabātu pēc iespējas stabilāku pie katra jauna brauciena uzsākšanas.

4.4.2.4. Ātruma novirze

Mērījumu laikā vienā atskaites ātruma punktā ātruma novirze no vidējā aritmētiskā ātruma, vji-vjm, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.3. punktu, atbilst ►M3 A4/6. tabulā ◄ norādītajām vērtībām.

Turklāt vidējais aritmētiskais ātrums vjm katrā atskaites ātruma punktā nedrīkst atšķirties no atskaites ātruma vj par vairāk kā ± 1 km/h vai 2 % no atskaites ātruma vj atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

▼M3

A4/6. tabula

▼B

Ātruma novirze

Laikposms, s	Ātruma novirze, km/h
5 - 10	± 0,2
10 - 15	± 0,4
15 - 20	± 0,6
20 - 25	± 0,8
25 - 30	± 1,0
≥ 30	± 1,2

4.4.2.5. Atmosfēras temperatūra

Testus veic tādos pašos temperatūras apstākļos, kā noteikts šā papildpielikuma 4.1.1.2. punktā.

4.4.3. Vidējā aritmētiskā ātruma un vidējā aritmētiskā griezes momenta aprēķināšana

4.4.3.1. Aprēķina process

Katra mērījuma vidējo aritmētisko ātrumu vjm, km/h, un vidējo aritmētisko griezes momentu Cjm, Nm, aprēķina no saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2. punktu iegūtajām datu kopām, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

vji	ir datu kopas i transportlīdzekļa faktiskais ātrums atskaites ātruma punktā j, km/h;

k	ir datu kopu skaits vienā mērījumā;

Cji	ir datu kopas i faktiskais griezes moments, Nm;

Cjs	ir kompensējošais periods ātruma novirzei, Nm, ko iegūst ar šādu vienādojumu:

nedrīkst būt lielāks par 0,05, un to var neņemt vērā, ja αj nav lielāks par ± 0,005 m/s2;

mst	ir testa transportlīdzekļa masa mērījumu sākumā, un to mēra tieši pirms uzsildīšanas procedūras, bet ne agrāk, kg;

mr	ir rotējošo komponentu ekvivalentā faktiskā masa saskaņā ar šā papildpielikuma 2.5.1. punktu, kg;

rj	ir riepas dinamiskais rādiuss, kas noteikts 80 km/h atskaites punktā vai transportlīdzekļa augstākā atskaites ātruma punktā, ja šis ātrums ir mazāks par 80 km/h, to aprēķinot ar šādu vienādojumu:

kur:

n	ir dzenošā riteņa riepas rotācijas frekvence, s-1;

αj

ir vidējais aritmētiskais paātrinājums, m/s2, ko aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

ti	ir laiks, kurā iegūta datu kopa i, s.

4.4.3.2. Mērījumu precīzumspēja

Mērījumus veic pretējos virzienos, līdz ir iegūti vismaz trīs mērījumu pāri pie katra no atskaites ātrumiem vi, kuros
atbilst precīzumspējai ρj, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

n	ir mērījumu pāru skaits attiecībā uz Cjm;

ir ritošās daļas pretestība pie ātruma vj, Nm, ko iegūst ar šādu vienādojumu:

kur:

Cjmi	ir mērījumu pāra i vidējais aritmētiskais griezes moments pie ātruma vj, Nm, ko iegūst ar šādu vienādojumu:

kur:

Cjmai un Cjmbi ir mērījuma i vidējie aritmētiskie griezes momenti pie ātruma vj, kas noteikti saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.3.1. punktu katrā virzienā, proti, a un b virzienā, Nm;

s	ir standartnovirze, Nm, ko aprēķina ar šādu vienādojumu:

▼M3

h	ir koeficients kā n funkcija, kā noteikts šā papildpielikuma 4.3.1.4.2. punkta A4/4. tabulā.

▼B

4.4.4. Ritošās daļas pretestības līknes noteikšana

▼M3

Vidējo aritmētisko ātrumu un vidējo aritmētisko griezes momentu katrā atskaites ātruma punktā aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

▼B

Turpmāk norādīto vidējās aritmētiskās ritošās daļas pretestības vismazākā kvadrāta regresijas līkni piemēro visiem datu pāriem (vjm, Cjm) pie visiem šā papildpielikuma 4.4.2.1. punktā aprakstītajiem atskaites ātrumiem, lai noteiktu koeficientus c0, c1 un c2.

Koeficientus c0, c1 un c2, kā arī brīvskrējiena laikus, kas izmērīti uz šasijas dinamometra (skatiet šā papildpielikuma 8.2.4. punktu), ietver visās attiecīgajās testa lapās.

Ja testētais transportlīdzeklis ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvs transportlīdzeklis, koeficientu c1 nosaka nulles apmērā un koeficientus c0 un c2 pārrēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

4.5. Nominālo apstākļu un mēriekārtu korekcija

4.5.1. Gaisa pretestības korekcijas koeficients

Gaisa pretestības korekcijas koeficientu K2 nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

T	ir visu atsevišķo braucienu vidējā aritmētiskā atmosfēras temperatūra, kelvini (K);

P	ir vidējais aritmētiskais atmosfēras spiediens, kPa.

4.5.2. Rites pretestības korekcijas koeficients

Rites pretestības korekcijas koeficientu K0, ko izsaka kelvinos-1 (K-1), var noteikt, balstoties uz empīriskiem datiem, un apstiprinātāja iestāde var to apstiprināt attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļa un riepu testu, vai var pieņemt, ka tas ir šāds:

4.5.3. Vēja korekcija

4.5.3.1. Vēja korekcija ar stacionāro anemometriju

▼M3

4.5.3.1.1. Vēja korekciju vēja absolūtajam ātrumam gar testa ceļu iegūst, starpību, ko nevar likvidēt ar alternējošiem braucieniem, atņemot no koeficienta f0, kas noteikts saskaņā ar 4.3.1.4.4. punktu, vai no c0, kas noteikts saskaņā ar 4.4.4. punktu.

▼B

4.5.3.1.2. Vēja korekcijas pretestību w1 brīvskrējiena metodei vai w2 griezes momenta mērītāja metodei aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

kur:

w1	ir vēja korekcijas pretestība brīvskrējiena metodei, N;

f2	ir aerodinamiskā perioda koeficients, kas noteikts šā papildpielikuma 4.3.1.4.4. punktā;

vw	ir mazākais vidējais aritmētiskais vēja ātrums pretējos virzienos gar testa ceļu testa laikā, m/s;

w2	ir vēja korekcijas pretestība griezes momenta mērītāja metodei, Nm;

c2	ir aerodinamiskā perioda koeficients griezes momenta mērītāja metodei, kas noteikts šā papildpielikuma 4.4.4. punktā.

4.5.3.2. Vēja korekcija ar iebūvēto anemometriju

Ja brīvskrējiena metode balstās uz iebūvēto anemometriju, w1 un w2 vienādojumos 4.5.3.1.2. punktā nosaka nulles vērtībā, jo vēja korekcija ir jau piemērota saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.2. punktu.

4.5.4. Testa masas korekcijas koeficients

Testa transportlīdzekļa testa masas korekcijas koeficientu K1 nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

f0	ir nemainīgais periods, N;

TM	ir testa transportlīdzekļa testa masa, kg;

▼M3

mav	ir testa transportlīdzekļa masas ceļa slodzes noteikšanas sākumā un beigās vidējais aritmētiskais, kg.

▼B

4.5.5. Ceļa slodzes līknes korekcija

4.5.5.1.

Šā papildpielikuma 4.3.1.4.4. punktā noteikto līkni koriģē attiecībā pret nominālajiem apstākļiem:

kur:

F*	ir koriģētā ceļa slodze, N;

f0	ir nemainīgais periods, N;

▼M3

f1	ir pirmās kārtas perioda koeficients, N/(km/h);

f2	ir otrās kārtas perioda koeficients, N/(km/h)2;

▼B

K0	ir rites pretestības korekcijas koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.2. punktā;

K1	ir testa masas korekcija, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.4. punktā;

K2	ir gaisa pretestības korekcijas koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.1. punktā;

T	ir vidējā aritmētiskā vides atmosfēras temperatūra, °C;

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

w1	ir vēja pretestības korekcija, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.3. punktā, N.

Aprēķina ((f0 – w1 – K1) × (1 + K0 × (T-20))) rezultātu izmanto kā mērķa ceļa slodzes koeficientu At šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.1. punktā.

Aprēķina (f1 × (1 + K0 × (T-20))) rezultātu izmanto kā mērķa ceļa slodzes koeficientu Bt šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.1. punktā.

Aprēķina (K2 × f2) rezultātu izmanto kā mērķa ceļa slodzes koeficientu Ct šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.1. punktā.

4.5.5.2.

Šā papildpielikuma 4.4.4. punktā noteikto līkni koriģē attiecībā pret nominālajiem apstākļiem un uzstādītajām mēriekārtām saskaņā ar turpmāk izklāstīto procedūru.

4.5.5.2.1. Nominālo apstākļu korekcija

kur:

C*	ir koriģētā ritošās daļas pretestība, Nm;

c0	ir nemainīgais periods, kā noteikts šā papildpielikuma 4.4.4. punktā, Nm;

▼M3

c1	ir pirmās kārtas perioda koeficients, kā noteikts 4.4.4. punktā, Nm/(km/h);

c2	ir otrās kārtas perioda koeficients, kā noteikts 4.4.4. punktā Nm/(km/h)2;

▼B

K0	ir rites pretestības korekcijas koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.2. punktā;

K1	ir testa masas korekcija, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.4. punktā;

K2	ir gaisa pretestības korekcijas koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.1. punktā;

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

T	ir vidējā aritmētiskā atmosfēras temperatūra, °C;

w2	ir vēja korekcijas pretestība, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.3. punktā.

4.5.5.2.2. Korekcija uzstādītajiem griezes momenta mērītājiem

Ja ritošās daļas pretestību nosaka saskaņā ar griezes momenta mērītāja metodi, ritošās daļas pretestību koriģē, lai ņemtu vērā ārpus transportlīdzekļa uzstādītā griezes momenta mēriekārtu ietekmi uz transportlīdzekļa aerodinamiskajiem parametriem.

Ritošās daļas pretestības koeficientu c2 koriģē saskaņā ar šādu vienādojumu:

kur,

Δ(CD × Af) = (CD × Af) - (CD’ × Af’)

CD’ × Af’

ir rezultāts, ko iegūst, aerodinamiskās pretestības koeficientu reizinot ar transportlīdzekļa frontālo daļu, uz kuras uzstādīta griezes momenta mēriekārta un kuru mēra aerodinamiskajā tunelī, kas atbilst šā papildpielikuma 3.2. punkta kritērijiem, m2;

CD × Af

ir rezultāts, ko iegūst, aerodinamiskās pretestības koeficientu reizinot ar transportlīdzekļa frontālo daļu, uz kuras nav uzstādīta griezes momenta mēriekārta un kuru mēra aerodinamiskajā tunelī, kas atbilst šā papildpielikuma 3.2. punkta kritērijiem, m2.

4.5.5.2.3. Mērķa ritošās daļas pretestības koeficienti

Aprēķina ((c0 – w2 – K1) × (1 + K0 × (T-20))) rezultātu izmanto kā mērķa ritošās daļas pretestības koeficientu at šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.2. punktā.

Aprēķina (c1 × (1 + K0 × (T-20))) rezultātu izmanto kā mērķa ritošās daļas pretestības koeficientu bt šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.2. punktā.

Aprēķina (c2corr × r) rezultātu izmanto kā mērķa ritošās daļas pretestības koeficientu ct šasijas dinamometra slodzes iestatījuma aprēķinā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 8.2. punktā.

5. Ceļa slodzes vai ritošās daļas pretestības aprēķināšanas metode, balstoties uz transportlīdzekļa parametriem

5.1. Transportlīdzekļu ceļa slodzes vai ritošās daļas pretestības aprēķināšana, balstoties uz ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvu transportlīdzekli

Ja reprezentatīvā transportlīdzekļa ceļa slodzi nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktā aprakstīto metodi, atsevišķa transportlīdzekļa ceļa slodzi aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 5.1.1. punktu.

Ja reprezentatīvā transportlīdzekļa ritošās daļas pretestību nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4. punktā aprakstīto metodi, atsevišķa transportlīdzekļa ritošās daļas pretestību aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 5.1.2. punktu.

5.1.1. Lai aprēķinātu ceļa slodzes matricas saimes transportlīdzekļu ceļa slodzi, izmanto šā papildpielikuma 4.2.1.4. punktā aprakstītos transportlīdzekļa parametrus un reprezentatīva testa transportlīdzekļa ceļa slodzes koeficientus, kas noteikti šā papildpielikuma 4.3. punktā.

▼M3

5.1.1.1. Atsevišķa transportlīdzekļa ceļa slodzes spēku aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Fc	ir aprēķinātais ceļa slodzes spēks kā transportlīdzekļa ātruma funkcija, N;

f0	ir nemainīgās ceļa slodzes koeficients, N, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

f0r	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa nemainīgās ceļa slodzes koeficients, N;

f1	ir pirmās kārtas ceļa slodzes koeficients, N/(km/h), ko iestata uz nulli;

f2	ir otrās kārtas ceļa slodzes koeficients, N/(km/h)2, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

f2r	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa otrās kārtas ceļa slodzes koeficients, N/(km/h)2;

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

TM	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa faktiskā testa masa, kg;

TMr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa testa masa, kg;

Af	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

Afr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

RR	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa riepu rites pretestība, kg/tonnā;

RRr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa riepu rites pretestība, kg/tonnā.

Atsevišķam transportlīdzeklim uzstādītām riepām rites pretestības RR vērtību nosaka piemērojamās riepu energoefektivitātes klases vērtībā saskaņā ar A4/2. tabulu.

Ja uz priekšējās un aizmugurējās ass uzstādītās riepas pieder atšķirīgām energoefektivitātes klasēm, izmanto svērto vidējo vērtību, ko aprēķina, izmantojot 7. papildpielikuma 3.2.3.2.2.2. punktā sniegto vienādojumu.

Ja testa transportlīdzekļiem L un H ir uzstādītas vienādas riepas, izmantojot interpolācijas metodi, vērtību RRind nosaka RRH apmērā.

▼B

5.1.2. Lai aprēķinātu ceļa slodzes matricas saimes transportlīdzekļu ritošās daļas pretestību, izmanto šā papildpielikuma 4.2.1.4. punktā aprakstītos transportlīdzekļa parametrus un reprezentatīva testa transportlīdzekļa ritošās daļas pretestības koeficientus, kas noteikti šā papildpielikuma 4.4. punktā.

▼M3

5.1.2.1. Atsevišķa transportlīdzekļa ritošās daļas pretestību aprēķina ar šādu vienādojumu:

Cc = c0 + c1 × v +c2 × v2

kur:

Cc	ir aprēķinātā ritošās daļas pretestība kā transportlīdzekļa ātruma funkcija, Nm;

c0	ir nemainīgās ritošās daļas pretestības koeficients, Nm, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

c0r	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa nemainīgās ritošās daļas pretestības koeficients, Nm;

c1	ir pirmās kārtas ceļa slodzes koeficients, Nm/(km/h), ko iestata uz nulli;

c2	ir otrās kārtas ritošās daļas pretestības koeficients, Nm/(km/h)2, ko nosaka ar šādu vienādojumu: c2 = r′/1,02 × Max((0,05 × 1,02 × c2r/r′ + 0,95 × 1,02 × c2r/r′ × Af / Afr); (0,2 × 1,02 × c2r/r′ + 0,8 × 1,02 × c2r/r′ × Af / Afr))

c2r	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa otrās kārtas ritošās daļas pretestības koeficients, Nm/(km/h)2;

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

TM	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa faktiskā testa masa, kg;

TMr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa testa masa, kg;

Af	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

Afr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

RR	ir ceļa slodzes matricas saimes atsevišķa transportlīdzekļa riepu rites pretestība, kg/tonnā;

RRr	ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīva transportlīdzekļa riepu rites pretestība, kg/tonnā;

r′	ir riepas dinamiskais rādiuss dinamometriskajā stendā, kas noteikts pie 80 km/h, m;

1,02	ir aptuvens koeficients, kas kompensē piedziņas mehānisma zaudējumus.

▼B

5.2. Standarta ceļa slodzes aprēķināšana, balstoties uz transportlīdzekļa parametriem

5.2.1. Kā alternatīvu ceļa slodzes noteikšanai ar brīvskrējiena vai griezes momenta mērītāja metodi standarta ceļa slodzes aprēķināšanai var izmantot aprēķina metodi.

Standarta ceļa slodzes aprēķināšanai, balstoties uz transportlīdzekļa parametriem, izmanto vairākus parametrus, piemēram, testa masu un transportlīdzekļa platumu un augstumu. Standarta ceļa slodzi Fc aprēķina atskaites ātruma punktos.

5.2.2. Standarta ceļa slodzes spēku aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Fc	ir aprēķinātais standarta ceļa slodzes spēks kā transportlīdzekļa ātruma funkcija, N;

f0	ir nemainīgās ceļa slodzes koeficients, N, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

▼M3

f1	ir pirmās kārtas ceļa slodzes koeficients, N/(km/h), ko iestata uz nulli;

f2	ir otrās kārtas ceļa slodzes koeficients, N/(km/h)2, ko nosaka ar šādu vienādojumu:

▼B

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

TM	testa masa, kg;

width

transportlīdzekļa platums, kā noteikts standarta ISO 612:1978 6.2. punktā, m;

height

transportlīdzekļa augstums, kā noteikts standarta ISO 612:1978 6.3. punktā, m.

6. Aerodinamiskā tuneļa metode

Aerodinamiskā tuneļa metode ir ceļa slodzes mērīšanas metode, kurā izmanto aerodinamisko tuneli kopā ar šasijas dinamometru vai aerodinamisko tuneli kopā ar plakansiksnas dinamometru. Testēšanas stendi var būt atsevišķas vai savstarpēji integrētas iekārtas.

6.1. Mērīšanas metode

6.1.1. Ceļa slodzi nosaka:

saskaitot aerodinamiskajā tunelī izmērītos ceļa slodzes spēkus un uz plakansiksnas dinamometra izmērītos ceļa slodzes spēkus; vai

saskaitot aerodinamiskajā tunelī izmērītos ceļa slodzes spēkus un uz šasijas dinamometra izmērītos ceļa slodzes spēkus.

6.1.2. Aerodinamisko pretestību mēra aerodinamiskajā tunelī.

6.1.3. Rites pretestības un piedziņas mehānisma zaudējumus mēra, izmantojot plakansiksnas vai šasijas dinamometru un vienlaikus mērot priekšējo asi un aizmugurējo asi.

6.2. Apstiprinātājas iestādes apstiprinājums iekārtām

Aerodinamiskā tuneļa metodes rezultātus salīdzina ar rezultātiem, kas iegūti ar brīvskrējiena metodi, lai pierādītu, ka iekārtas ir atbilstīgas, un šos rezultātus ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos.

6.2.1.

Apstiprinātāja iestāde izvēlas trīs transportlīdzekļus. Transportlīdzekļi pārstāv to transportlīdzekļu veidus (piemēram, izmērs, svars), ko plānots mērīt ar attiecīgajām iekārtām.

6.2.2.

Ar katru no trim transportlīdzekļiem veic divus atsevišķus brīvskrējiena testus saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, un iegūtos ceļa slodzes koeficientus f0, f1 un f2 nosaka saskaņā ar minēto punktu un koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5.5. punktu. Testa transportlīdzekļa brīvskrējiena testa rezultāts ir šā transportlīdzekļa divu atsevišķu brīvskrējienu testu ceļa slodzes koeficientu vidējā aritmētiskā vērtība. Ja ir vajadzīgs vairāk par diviem brīvskrējiena testiem, lai nodrošinātu atbilstību iekārtu apstiprināšanu kritērijiem, visu derīgo testu rezultātiem nosaka vidējo vērtību.

6.2.3.

Mērījumu ar aerodinamiskā tuneļa metodi saskaņā ar šā papildpielikuma 6.3.–6.7. punktu veic tiem pašiem trim transportlīdzekļiem, ko izraudzījās šā papildpielikuma 6.2.1. punktā, un tādos pašos apstākļos, nosakot iegūtos ceļa slodzes koeficientus f0, f1 un f2.

Ja ražotājs izvēlas izmantot vienu vai vairākas no pieejamām procedūru alternatīvām saskaņā ar aerodinamiskā tuneļa metodi (t. i., 6.5.2.1. punktu par sagatavošanu, 6.5.2.2. un 6.5.2.3. punktu par procedūru un 6.5.2.3.3. punktu par dinamometra iestatījumiem), šīs procedūras izmanto arī iekārtu apstiprināšanai.

6.2.4.

Apstiprināšanas kritēriji

Izmantoto iekārtu vai iekārtu kombināciju apstiprina, ja ir atbilstība abiem šādiem kritērijiem:

(a)

Aerodinamiskā tuneļa metodes un brīvskrējiena metodes ciklā vajadzīgās enerģijas starpība (ko izsaka kā εk) nedrīkst pārsniegt ± 0,05 katram no trim transportlīdzekļiem k saskaņā ar šādu vienādojumu:

kur:

εk	ir transportlīdzeklim k ciklā vajadzīgās enerģijas starpība visā 3. klases WLTC starp aerodinamiskā tuneļa metodi un brīvskrējiena metodi, %;

Ek,WTM

ir transportlīdzeklim k ciklā vajadzīgā enerģija visā 3. klases WLTC, ko aprēķina ar ceļa slodzi, kura iegūta ar aerodinamiskā tuneļa metodi (WTM) un aprēķināta saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, J;

Ek,coastdown

ir transportlīdzeklim k ciklā vajadzīgā enerģija visā 3. klases WLTC, ko aprēķina ar ceļa slodzi, kura iegūta ar brīvskrējiena metodi un aprēķināta saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, J; un

(b)

trīs starpību vidējā aritmētiskā

vērtība nedrīkst pārsniegt 0,02.

▼M3

Apstiprinātāja iestāde reģistrē apstiprinājumu, tostarp mērījumu datus un attiecīgo aprīkojumu.

▼B

Pēc apstiprinājuma piešķiršanas iekārtu drīkst izmantot ceļa slodzes noteikšanai ne vairāk kā divus gadus.

Katru rotējošā šasijas dinamometra vai kustīgās siksnas un aerodinamiskā tuneļa kombināciju apstiprina atsevišķi.

6.3. Transportlīdzekļa sagatavošana un temperatūra

Transportlīdzekļa sagatavošanu veic saskaņā ar šā papildpielikuma 4.2.1. un 4.2.2. punktu, un tā attiecas gan uz plakansiksnas, gan rotējošā šasijas dinamometra, kā arī aerodinamiskā tuneļa mērījumiem.

Ja īsteno 6.5.2.1. punktā aprakstīto alternatīvo uzsildīšanas procedūru, mērķa testa masu pielāgo, transportlīdzekli sver un mērījumu veic bez vadītāja klātbūtnes transportlīdzeklī.

Plakansiksnas vai šasijas dinamometra testa telpās temperatūrai jābūt iestatītai 20 °C apmērā ar ± 3 °C pielaidi. Pēc ražotāja pieprasījuma temperatūru var iestatīt arī 23 °C apmērā ar ± 3 °C pielaidi.

6.4. Aerodinamiskā tuneļa procedūra

6.4.1. Aerodinamiskā tuneļa kritēriji

▼M3

Aerodinamiskā tuneļa struktūra, testa metodes un korekcijas nodrošina vērtību (CD × Af), kura raksturo ceļa (CD × Af) vērtību un kuras precīzumspēja ir ± 0,015 m2.

▼B

Visiem (CD × Af) mērījumiem nodrošina atbilstību šā papildpielikuma 3.2. punktā uzskaitītajiem aerodinamiskā tuneļa kritērijiem, piemērojot šādas modifikācijas:

šā papildpielikuma 3.2.4. punktā aprakstītajam stabilajam bloķēšanas koeficientam jābūt mazākam par 25 %;

siksnas virsmai, kas saskaras ar kādu no riepām, ir jāpārsniedz attiecīgās riepas kontaktlaukums par vismaz 20 % un jābūt vismaz tikpat platai, cik kontaktlaukumam;

šā papildpielikuma 3.2.8. punktā aprakstītajai kopējā gaisa spiediena standartnovirzei pie sprauslas atveres jābūt mazākai par 1 %;

šā papildpielikuma 3.2.10. punktā aprakstītajam ierobežotājsistēmas bloķēšanas koeficientam jābūt mazākam par 3 %.

6.4.2. Aerodinamiskā tuneļa mērījums

Transportlīdzeklim jābūt šā papildpielikuma 6.3. punktā aprakstītajā stāvoklī.

▼M3

Transportlīdzekli novieto paralēli tuneļa garenvirziena centra līnijai ar maksimālo pielaidi ±10 mm apmērā.

Transportlīdzekli novieto 0° orientācijas leņķī ar ± 0,1° pielaidi.

▼B

Aerodinamisko pretestību mēra vismaz 60 sekundes un vismaz 5 Hz frekvencē. Alternatīvi pretestību var mērīt vismaz 1 Hz frekvencē un ar vismaz 300 secīgiem paraugiem. Pretestības vidējā aritmētiskā vērtība ir mērījuma rezultāts.

Ja transportlīdzeklim ir pārvietojamas aerodinamiskās virsbūves daļas, piemēro šā papildpielikuma 4.2.1.5. punktu. Ja pārvietojamās daļas ir atkarīgas no ātruma, visas piemērotās pozīcijas mēra aerodinamiskajā tunelī un apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus, kas parāda atskaites ātruma, pārvietojamo daļu pozīcijas un attiecīgā (CD × Af) attiecības.

6.5. Plakansiksnas izmantošana aerodinamiskā tuneļa metodē

6.5.1. Plakansiksnas kritēriji

6.5.1.1. Plakansiksnas testēšanas stenda apraksts

Riteņi griežas uz plakansiksnām, kuras neizmaina riteņu rites parametrus salīdzinājumā ar parametriem uz ceļa. Izmērītie spēki virzienā x ietver berzes spēkus piedziņas mehānismā.

6.5.1.2. Transportlīdzekļa ierobežotājsistēma

Dinamometru aprīko ar centrēšanas ierīci, kas transportlīdzekli novieto ar ± 0,5 grādu rotācijas pielaidi no z ass. Ierobežotājsistēma nodrošina dzenošo riteņu centrēto pozīciju visu ceļa slodzes noteikšanas brīvskrējienu laikā, nepārsniedzot norādītos ierobežojumus.

6.5.1.2.1.

Šķērsvirziena pozīcija (y ass)

Transportlīdzeklis saglabā pozīciju virzienā y, un pēc iespējas ierobežo kustību uz sāniem.

6.5.1.2.2.

Priekšējā un aizmugurējā pozīcija (x ass)

Neskarot šā papildpielikuma 6.5.1.2.1. punkta prasību, abas riteņu asis ir izvietotas ± 10 mm attālumā no siksnas šķērsvirziena centra līnijām.

6.5.1.2.3.

Vertikāls spēks

Ierobežotājsistēma ir projektēta tā, lai tā dzenošajiem riteņiem nepiemērotu nekādu vertikālo spēku.

6.5.1.3. Izmērīto spēku precizitāte

Mēra tikai reakcijas spēku riteņu pagriešanai. Rezultātā neietver nekādus ārējos spēkus (piemēram, dzesēšanas ventilatora gaisa spēku, transportlīdzekļa ierobežojumus, plakansiksnas aerodinamiskās reakcijas spēkus, dinamometra zaudējumus utt.).

Spēku virzienā x mēra ar precizitāti ± 5 N apmērā.

6.5.1.4. Plakansiksnas ātruma kontrole

Plakansiksnas ātrumu kontrolē ar precizitāti ± 0,1 km/h apmērā.

6.5.1.5. Plakansiksnas virsma

Plakansiksnas virsmai jābūt tīrai, sausai un brīvai no svešķermeņiem, kas varētu izraisīt riepu slīdēšanu.

▼M3

6.5.1.6. Dzesēšana

Pret transportlīdzekli pūš gaisu ar mainīgu ātrumu. Gaisa lineārais ātrums pie ventilatora atveres ir vienāds ar attiecīgo dinamometra ātrumu, pārsniedzot mērījumu ātrumus 5 km/h apmērā. Gaisa lineārais ātrums pie ventilatora atveres ir ±5 km/h apmērā vai ±10 % apmērā no attiecīgā mērījumu ātruma atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

▼B

6.5.2. Plakansiksnas mērījums

Mērījumu procedūru var veikt saskaņā ar vai nu šā papildpielikuma 6.5.2.2. punktu, vai 6.5.2.3. punktu.

6.5.2.1. Iepriekšēja sagatavošana

Transportlīdzeklim jābūt sagatavotam uz dinamometra, kā aprakstīts šā papildpielikuma 4.2.4.1.1.–4.2.4.1.3. punktā.

Dinamometra slodzes iestatījums Fd, sagatavošanai ir:

kur:

Dinamometra ekvivalentā inerce ir testa masa.

Slodzes iestatījumam izmantojamo aerodinamisko pretestību iegūst no šā papildpielikuma 6.7.2. punkta un var tieši izmantot kā ievaddatus. Pretējā gadījumā izmanto ad, bd un cd no šā punkta.

Pēc ražotāja pieprasījuma kā alternatīvu šā papildpielikuma 4.2.4.1.2. punktam uzsildīšanu var veikt, transportlīdzekli braucot ar plakansiksnu.

Tādā gadījumā uzsildīšanas ātrums ir 110 % apmērā no piemērojamā WLTC maksimālā ātruma un ilgums pārsniedz 1 200 sekundes, kamēr izmērītā spēka izmaiņas 200 sekunžu laikposmā nav mazākas par 5 N.

6.5.2.2. Mērījumu procedūra ar stabilizētiem ātrumiem

6.5.2.2.1. Testu veic no augstākā līdz zemākajam atskaites ātruma punktam.

6.5.2.2.2. Tūlīt pēc mērījuma iepriekšējā ātruma punktā veic palēninājumu no pašreizējā piemērojamā atskaites ātruma punkta uz nākamo ar vienmērīgu pāreju aptuveni 1 m/s2 apmērā.

6.5.2.2.3. Atskaites ātrumu stabilizē vismaz 4 sekundes un ne ilgāk kā 10 sekundes. Mēriekārta nodrošina, ka pēc šā laikposma izmērītā spēka signāls stabilizējas.

6.5.2.2.4. Spēku pie katra atskaites ātruma mēra vismaz 6 sekundes, saglabājot nemainīgu ātrumu. Iegūtā spēka vērtība šim atskaites ātruma punktam FjDyno ir vidējais aritmētiskais spēks mērījuma laikā.

Katram atskaites ātrumam atkārto šā papildpielikuma 6.5.2.2.2.–6.5.2.2.4. punktā aprakstītās darbības.

6.5.2.3. Mērījumu procedūra ar palēninājumu

6.5.2.3.1. Sagatavošanu un dinamometra iestatīšanu veic saskaņā ar šā papildpielikuma 6.5.2.1. punktu. Pirms katra brīvskrējiena transportlīdzekli brauc lielākajā atskaites ātrumā vai, ja izmanto alternatīvo uzsildīšanas procedūru, 110 % apmērā no lielākā atskaites ātruma vismaz 1 minūti. Pēc tam transportlīdzekļa ātrumu paātrina līdz vismaz 10 km/h virs lielākā atskaites ātruma un nekavējoties uzsāk brīvskrējienu.

6.5.2.3.2. ►M3 Mērījumus veic saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.1.3.1.–4.3.1.4.4. punktu ieskaitot. Ja brīvskrējiens pretējos virzienos nav iespējams, tad nepiemēro vienādojumu, ko izmanto, lai aprēķinātu Δtji šā papildpielikuma 4.3.1.4.2. punktā. Mērījumus pārtrauc pēc divām ātruma samazināšanas reizēm, ja katrā atskaites ātruma punktā abu brīvskrējienu spēks ir ±10 N, pretējā gadījumā veic vismaz trīs brīvskrējienus, izmantojot šā papildpielikuma 4.3.1.4.2. punktā noteiktos kritērijus. ◄

6.5.2.3.3. Spēku fjDyno pie katra atskaites ātruma vj aprēķina, atņemot imitēto aerodinamisko spēku:

kur:

fjDecel

ir spēks, kas noteikts saskaņā ar vienādojumu, ar kuru šā papildpielikuma 4.3.1.4.4. punktā aprēķina Fj atskaites ātruma punktā j, N;

cd	ir dinamometra iestatījuma koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 6.5.2.1. punktā, N/(km/h)2.

Alternatīvi un pēc ražotāja pieprasījuma brīvskrējiena laikā un fjDyno aprēķināšanai cd var noteikt nulles apmērā.

6.5.2.4. Mērīšanas apstākļi

Transportlīdzeklim jābūt šā papildpielikuma 4.3.1.3.2. punktā aprakstītajā stāvoklī.

▼M3 —————

▼B

6.5.3. Plakansiksnas metodes mērījuma rezultāts

Plakansiksnas dinamometra rezultātu fjDyno turpmākiem aprēķiniem šā papildpielikuma 6.7. punktā apzīmē ar fj.

6.6. Šasijas dinamometra izmantošana aerodinamiskā tuneļa metodē

6.6.1. Kritēriji

Papildus aprakstītajam 5. papildpielikuma 1. un 2. punktā piemēro šā papildpielikuma 6.6.1.1.–6.6.1.6. punktā izklāstītos kritērijus.

▼M3

6.6.1.1. Dinamometriskā stenda apraksts

Priekšējo asi un aizmugurējo asi aprīko ar vienu rulli, kura diametrs nedrīkst būt mazāks par 1,2 metriem.

▼B

6.6.1.2. Transportlīdzekļa ierobežotājsistēma

Dinamometru aprīko ar centrēšanas ierīci, kas novieto transportlīdzekli. Ierobežotājsistēma nodrošina dzenošo riteņu centrēto pozīciju turpmāk ieteiktajās robežās visu ceļa slodzes noteikšanas brīvskrējienu laikā.

6.6.1.2.1.

Transportlīdzekļa atrašanās vieta

Testējamo transportlīdzekli uzstāda uz šasijas dinamometra ruļļa, kā noteikts šā papildpielikuma 7.3.3. punktā.

6.6.1.2.2.

Vertikāls spēks

Ierobežotājsistēmai ir jāatbilst šā papildpielikuma 6.5.1.2.3. punkta prasībām.

6.6.1.3. Izmērīto spēku precizitāte

Izmērīto spēku precizitātei ir jāatbilst šā papildpielikuma 6.5.1.3. punktam, izņemot spēku virzienā x, ko mēra ar 5. papildpielikuma 2.4.1. punktā aprakstīto precizitāti.

6.6.1.4. Dinamometra ātruma kontrole

Ruļļa ātrumus kontrolē ar precizitāti ± 0,2 km/h apmērā.

▼M3

6.6.1.5. Ruļļa virsma

Ruļļa virsmai jābūt tīrai, sausai un brīvai no svešķermeņiem, kas varētu izraisīt riepu slīdēšanu.

▼B

6.6.1.6. Dzesēšana

Dzesēšanas ventilatoram ir jāatbilst šā papildpielikuma 6.5.1.6. punktam.

6.6.2. Dinamometra mērījums

Mērījumu veic saskaņā ar šā papildpielikuma 6.5.2. punktu.

▼M3

6.6.3. Izmērīto dinamometriskā stenda spēku korekcija uz spēkiem, ko rada plakana virsma

Dinamometriskajā stendā izmērītos spēkus koriģē, ņemot vērā atskaites ekvivalentu attiecībā pret ceļu (plakanu virsmu), un rezultātu norāda kā fj.

kur:

c1	ir riepu rites pretestības daļa no fjDyno;

c2	ir dinamometriskā stenda īpatnējais rādiusa korekcijas koeficients;

fjDyno

ir spēks, kas aprēķināts 6.5.2.3.3. punktā attiecībā uz katru atskaites ātrumu j, N;

RWheel

ir puse no riepas nominālā aprēķina diametra, m;

RDyno

ir dinamometriskā stenda ruļļa rādiuss, m.

Ražotājs un apstiprinātāja iestāde vienojas par to, kurus c1 un c2 koeficientus izmantot, balstoties uz korelācijas testa liecībām, ko ražotājs iesniedzis par dažādiem riepu parametriem, kurus paredzēts testēt dinamometriskajā stendā.

Kā alternatīvu var izmantot šādu konservatīvu vienādojumu:

C2 ir 0,2, izņēmuma gadījumā izmanto 2,0, ja piemēro ceļa slodzes deltas metodi (skatīt 6.8. punktu) un ja saskaņā ar 6.8.1. punktu aprēķinātā ceļa slodzes delta ir negatīva.

▼B

6.7. Aprēķini

6.7.1. Plakansiksnas un šasijas dinamometra rezultātu korekcija

Šā papildpielikuma 6.5. un 6.6. punktā izmērītos spēkus koriģē attiecībā pret nominālajiem apstākļiem, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

FDj	ir koriģētā pretestība, kas izmērīta uz plakansiksnas vai šasijas dinamometra pie atskaites ātruma j, N;

fj	ir izmērītais spēks pie atskaites ātruma j, N;

K0	ir rites pretestības korekcijas koeficients, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.2. punktā, K-1;

K1	ir testa masas korekcija, kā noteikts šā papildpielikuma 4.5.4. punktā, N;

T	ir vidējā aritmētiskā temperatūra testa telpā mērījuma laikā, K.

6.7.2. Aerodinamiskā spēka aprēķināšana

Aerodinamisko pretestību aprēķina ar turpmāk norādīto vienādojumu. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar pārvietojamām aerodinamiskās virsbūves daļām, kas ir atkarīgas no ātruma, konkrētajos atskaites ātruma punktos piemēro attiecīgās (CD × Af) vērtības.

kur:

FAj	ir aerodinamiskā pretestība, kas izmērīta aerodinamiskajā tunelī pie atskaites ātruma j, N;

(CD × Af)j

ir pretestības koeficienta un frontālās daļas rezultāts konkrētā atskaites ātruma punktā j (attiecīgā gadījumā), m2;

ρ0	ir sausā gaisa blīvums, kā noteikts šā papildpielikuma 3.2.10. punktā, kg/m3;

vj	ir atskaites ātrums j, km/h.

6.7.3. Ceļa slodzes vērtību aprēķināšana

Kopējo ceļa slodzi kā šā papildpielikuma 6.7.1. un 6.7.2. punkta rezultātu summu aprēķina ar šādu vienādojumu:

visiem piemērojamiem atskaites ātruma punktiem j, N.

Visiem aprēķinātajiem F* j koeficientus f0, f1 un f2 ceļa slodzes vienādojumā aprēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi un izmanto kā mērķa koeficientus šā papildpielikuma 8.1.1. punktā.

Ja transportlīdzeklis(-ļi), ko testē saskaņā ar aerodinamiskā tuneļa metodi, ir ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvs(-i) transportlīdzeklis(-ļi), koeficientu f1 nosaka nulles apmērā un koeficientus f0 un f2 pārrēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

▼M3

6.8. Ceļa slodzes deltas koeficienta metode

Lai iekļautu variantus, kad tiek izmantota interpolācijas metode, kas nav iekļauta ceļa slodzes interpolācijā (t. i., aerodinamika, rites pretestība un masa), transportlīdzekļa berzes deltu var izmērīt, izmantojot ceļa slodzes deltas koeficienta metodi (piemēram, bremžu sistēmu berzes starpību). Veic šādas darbības:

izmēra atskaites transportlīdzekļa R berzi;

izmēra berzi fakultatīvajam transportlīdzeklim (transportlīdzeklim N), kas rada berzes starpību;

starpību aprēķina saskaņā ar 6.8.1. punktu.

Šos mērījumus veic, izmantojot transmisijas dinamometru saskaņā ar 6.5. punktu vai dinamometrisko stendu saskaņā ar 6.6. punktu, un rezultātu (izņemot aerodinamisko spēku) korekciju aprēķina saskaņā ar 6.7.1. punktu.

Šo metodi atļauts izmantot tikai tad, ja tiek izpildīts šāds kritērijs:

kur:

FDj,R

ir transportlīdzekļa R koriģētā pretestība, kas izmērīta uz transmisijas dinamometra vai dinamometriskajā stendā pie atskaites ātruma j, kas aprēķināts saskaņā ar 6.7.1. punktu, N;

FDj,N

ir transportlīdzekļa N koriģētā pretestība, kas izmērīta uz transmisijas dinamometra vai dinamometriskajā stendā pie atskaites ātruma j, kas aprēķināts saskaņā ar 6.7.1. punktu, N;

n	ir ātruma punktu kopējais skaits.

Šo alternatīvo ceļa slodzes noteikšanas metodi var izmantot, ja R un N transportlīdzeklim ir vienāda aerodinamiskā pretestība un ja izmērītā delta pienācīgi aptver visu ietekmi uz transportlīdzekļa enerģijas patēriņu. Šo metodi neizmanto, ja N transportlīdzekļa absolūtās ceļa slodzes vispārējā precizitāte jebkādā veidā tiek negatīvi ietekmēta.

6.8.1. Transmisijas dinamometra vai dinamometriskā stenda delta koeficientu noteikšana

Ceļa slodzes deltu aprēķina ar šādu vienādojumu:

FDj,Delta = FDj,N – FDj,R

kur:

FDj,Delta

ir ceļa slodzes delta pie atskaites ātruma j, N;

FDj,N

ir transportlīdzekļa N koriģētā pretestība, kas izmērīta uz transmisijas dinamometra vai dinamometriskajā stendā pie atskaites ātruma j, kas aprēķināts saskaņā ar 6.7.1. punktu, N;

FDj,R

ir atskaites transportlīdzekļa R koriģētā pretestība, kas izmērīta uz transmisijas dinamometra vai dinamometriskā stenda pie atskaites ātruma j, kas aprēķināts saskaņā ar 6.7.1. punktu, N.

Visiem aprēķinātajām FDj,Delta, vērtībām ceļa slodzes vienādojumā izmantotos koeficientus f0,Delta, f1,Delta un f2,Delta aprēķina, izmantojot mazāko kvadrātu regresijas analīzi.

6.8.2. Kopējās ceļa slodzes noteikšana

Ja neizmanto interpolācijas metodi (skatīt 7. papildpielikuma 3.2.3.2. punktu), N transportlīdzeklim ceļa slodzes deltas koeficientu aprēķina saskaņā ar šādiem vienādojumiem:

f0,N = f0,R + f0,Delta

f1,N = f1,R + f1,Delta

f2,N = f2,R + f2,Delta

kur:

N	transportlīdzekļa N ceļa slodzes koeficienti;

R	atskaites transportlīdzekļa R ceļa slodzes koeficienti;

Delta

ceļa slodzes delta koeficienti, kas noteikti 6.8.1. punktā.

▼B

7. Ceļas slodzes pārnešana uz šasijas dinamometru

7.1. Sagatavošanās šasijas dinamometra testam

▼M3

7.1.0. Dinamometra darbības režīma izvēle

Testu veic ar dinamometru vai nu 2WD darbības, vai 4WD darbības režīmā saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.4.2.4. punktu.

▼B

7.1.1. Laboratorijas apstākļi

▼M3

7.1.1.1. Rullis(-ļi)

Dinamometriskā stenda rullim(-ļiem) jābūt tīram(-iem), sausam(-iem) un brīvam(-iem) no svešķermeņiem, kas varētu izraisīt riepu slīdēšanu. Dinamometru darbina tādā pašā sajūgtā vai nesajūgtā stāvokli kā sekojošajā 1. tipa testā. Dinamometriskā stenda ātrumu mēra rullim, kas sajūgts ar jaudas absorbcijas bloku.

▼B

7.1.1.1.1. Riepu slīdēšana

Uz transportlīdzekļa vai tajā var ievietot papildu svaru, lai novērstu riepu slīdēšanu. Ražotājs šasijas dinamometrā iestata slodzi ar papildu svaru. Papildu slodzi ņem vērā gan slodzes iestatīšanā, gan emisiju un degvielas patēriņa testos. Papildu svara izmantošanu ietver visās attiecīgajās testa lapās.

7.1.1.2. Istabas temperatūra

Laboratorijas atmosfēras temperatūru iestata 23 °C apmērā, un tās novirze testa laikā nedrīkst pārsniegt ± 5 °C, ja vien sekojošā testā nav nepieciešama citāda temperatūra.

7.2. Šasijas dinamometra sagatavošana

7.2.1. Inerces masas iestatījums

Šasijas dinamometra ekvivalento inerces masu iestata saskaņā ar šā papildpielikuma 2.5.3. punktu. Ja šasijas dinamometrs precīzi neatbilst inerces iestatījumam, piemēro nākamo augstāko inerces iestatījumu ar ne vairāk kā 10 kg palielinājumu.

7.2.2. Šasijas dinamometra uzsildīšana

Šasijas dinamometru uzsilda saskaņā ar dinamometra ražotāja ieteikumiem vai atbilstīgi situācijai, lai varētu stabilizēt dinamometra berzes zaudējumus.

7.3. Transportlīdzekļa sagatavošana

7.3.1. Riepu spiediena noregulēšana

Riepu spiedienu 1. tipa testa izgarojumu uztveršanas temperatūrā iestata ne vairāk kā 50 % apmērā virs riepu spiediena diapazona zemākās robežvērtības izraudzītajai riepai, kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs (skatiet šā papildpielikuma 4.2.2.3. punktu), un norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

7.3.2.

▼M3

Ja dinamometra iestatījumu noteikšana nevar nodrošināt atbilstību šā 8.1.3. punktā aprakstītajiem kritērijiem nereproducējamu spēku dēļ, transportlīdzekli aprīko ar brīvskrējiena režīmu. Transportlīdzekļa brīvskrējiena režīms ir jāapstiprina apstiprinātājai iestādei, un tā izmantošana ir jānorāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar brīvskrējiena režīmu, šo režīmu iedarbina gan ceļa slodzes noteikšanas laikā, gan dinamometriskajā stendā.

▼M3 —————

▼M3

7.3.3.

Transportlīdzekļa novietošana uz dinamometra

Testa transportlīdzekli novieto uz dinamometriskā stenda uz priekšu vērstā pozīcijā un droši nostiprina. Ja izmanto viena ruļļa dinamometrisko stendu, riepas kontaktlaukuma centram uz ruļļa jābūt ±25 mm attālumā vai ±2 % apmērā no ruļļa diametra atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka, mērot no ruļļa augšējās malas.

Ja izmanto griezes momenta mērītāja metodi, riepu spiedienu noregulē tā, lai dinamiskais rādiuss būtu 0,5 % apmērā no dinamiskā rādiusa rj, kas aprēķināts, izmantojot vienādojumus 4.4.3.1. punktā, pie 80 km/h atskaites ātruma punkta. Dinamisko rādiusu dinamometriskajā stendā aprēķina saskaņā ar 4.4.3.1. punktā aprakstīto procedūru.

Ja šis noregulējums ir ārpus 7.3.1. punktā noteiktā diapazona, griezes momenta mērītāja metodi nepiemēro.

7.3.3.1.

[Rezervēts]

▼B

7.3.4.

Transportlīdzekļa uzsildīšana

▼M3

7.3.4.1.

Transportlīdzekli iesilda piemērojamā WLTC ietvaros.

▼B

7.3.4.2.

Ja transportlīdzeklis ir jau uzsildīts, ar augstāko ātrumu izbrauc WLTC posmu, kas izmantots šā papildpielikuma 7.3.4.1. punktā.

7.3.4.3.

Alternatīva uzsildīšanas procedūra

7.3.4.3.1. Pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot alternatīvu uzsildīšanas procedūru. Apstiprināto alternatīvo uzsildīšanas procedūru var izmantot transportlīdzekļiem no tās pašas ceļa slodzes saimes, un tai ir jāatbilst šā papildpielikuma 7.3.4.3.2.–7.3.4.3.5. punktā izklāstītajām prasībām.

7.3.4.3.2. Izvēlas vismaz vienu transportlīdzekli, kas pārstāv ceļa slodzes saimi.

7.3.4.3.3. Ciklā vajadzīgā enerģija, kas alternatīvai uzsildīšanas procedūrai aprēķināta saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, piemērojot koriģētus ceļa slodzes koeficientus f0a, f1a un f2a, ir vienāda ar vai lielāka par ciklā vajadzīgo enerģiju, kura katram piemērojamam posmam aprēķināta ar mērķa ceļa slodzes koeficientiem f0, f1 un f2.

Koriģētos ceļa slodzes koeficientus f0a, f1a un f2a aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

kur:

Ad_alt, Bd_alt un Cd_alt

ir šasijas dinamometra iestatījumu koeficienti pēc alternatīvās uzsildīšanas procedūras;

Ad_WLTC, Bd_WLTC un Cd_WLTC

ir šasijas dinamometra iestatījumu koeficienti pēc šā papildpielikuma 7.3.4.1. punktā aprakstītās WLTC uzsildīšanas procedūras un derīgs šasijas dinamometra iestatījums saskaņā ar šā papildpielikuma 8. punktu.

7.3.4.3.4. Koriģētos ceļa slodzes koeficientus f0a, f1a un f2a izmanto tikai šā papildpielikuma 7.3.4.3.3. punkta vajadzībām. Citām vajadzībām kā mērķa ceļa slodzes koeficientus izmanto mērķa ceļa slodzes koeficientus f0, f1 un f2.

7.3.4.3.5. Sīkāku informāciju par šo procedūru un tās līdzvērtību sniedz apstiprinātāja iestāde.

8. Šasijas dinamometra slodzes iestatīšana

8.1. Šasijas dinamometra slodzes iestatīšana, izmantojot brīvskrējiena metodi

Šī metode ir izmantojama, ja ir noteikti ceļa slodzes koeficienti f0, f1 un f2.

Ceļa slodzes matricas saimes gadījumā šo metodi izmanto, ja reprezentatīvā transportlīdzekļa ceļa slodze ir noteikta, izmantojot šā papildpielikuma 4.3. punktā aprakstīto brīvskrējiena metodi. Mērķa ceļa slodzes vērtības ir vērtības, kas aprēķinātas, izmantojot šā papildpielikuma 5.1. punktā aprakstīto metodi.

8.1.1. Sākotnējais slodzes iestatījums

Šasijas dinamometram ar regulējamiem koeficientiem šasijas dinamometra jaudas absorbcijas bloku noregulē uz brīvi noteiktiem sākotnējiem koeficientiem Ad, Bd un Cd no šāda vienādojuma:

kur:

Fd	ir šasijas dinamometra slodzes iestatījums, N;

v	ir šasijas dinamometra ruļļa ātrums, km/h.

Sākotnējam slodzes iestatījumam ieteicams izmantot šādus koeficientus:

►M3 Ad = 0,5 × At, Bd = 0,2 × Bt, Cd = Ct ◄

vienass šasijas dinamometriem vai

▼M3

Ad = 0,5 × At, Bd = 0,2 × Bt, Cd = Ct

▼B

divass šasijas dinamometriem, ja At, Bt un Ct ir mērķa ceļa slodzes koeficienti;

empīriskās vērtības, piemēram, vērtības, ko izmanto līdzīga tipa transportlīdzekļa iestatījumiem.

Daudzstūru regulējuma šasijas dinamometra gadījumā tā jaudas absorbcijas blokam iestata atbilstīgas slodzes vērtības pie katra atsauces ātruma.

8.1.2. Brīvskrējiens

Brīvskrējiena testu uz šasijas dinamometra īsteno, izmantojot šā papildpielikuma 8.1.3.4.1. vai 8.1.3.4.2. punktā noteikto procedūru, un to sāk ne vēlāk kā 120. sekundē pēc uzsildīšanas procedūras pabeigšanas. Nekavējoties sāk sekojošos brīvskrējienus. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju laikposmu starp uzsildīšanas procedūru un brīvskrējieniem, kuros izmanto iteratīvo metodi, var pagarināt, lai nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstīgus iestatījumus brīvskrējienam. Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz liecības par papildu laika nepieciešamību un liecības, kas pierāda, ka netiek ietekmēti šasijas dinamometra slodzes iestatījumu parametri (piemēram, dzesētāja un/vai eļļas temperatūra, spēks uz dinamometru).

8.1.3. Verificēšana

8.1.3.1.

Mērķa ceļa slodzes vērtību aprēķina, izmantojot mērķa ceļa slodzes koeficientu At, Bt un Ct, katram atskaites ātrumam, vj:

kur:

▼M3

At, Bt un Ct

ir ceļa slodzes mērķa parametri;

▼B

Ftj	ir mērķa ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, N;

vj	ir atskaites ātrums j, km/h.

8.1.3.2.

Izmērīto ceļa slodzi aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Fmj	ir izmērītā ceļa slodze pie katra atskaites ātruma vj, N;

TM	ir transportlīdzekļa testa masa, kg;

mr	ir rotējošo komponentu ekvivalentā faktiskā masa saskaņā ar šā papildpielikuma 2.5.1. punktu, kg;

Δtj	ir brīvskrējiena laiks, kas atbilst ātrumam vj, s.

8.1.3.3.

►M3 Dinamometriskajā stendā modelēto ceļa slodzi aprēķina saskaņā ar 4.3.1.4. punktā noteikto metodi, izņemot mērīšanu pretējos virzienos:

Fs = As + Bs × v + Cs × v2 ◄

Imitēto ceļa slodzi katram atskaites ātrumam vj nosaka ar turpmāk norādītajiem vienādojumiem, izmantojot aprēķinātos As, Bs un Cs:

8.1.3.4.

Dinamometra slodzes iestatījumam var izmantot divas atšķirīgas metodes. Ja transportlīdzekli paātrina dinamometrs, izmanto šā papildpielikuma 8.1.3.4.1. punktā aprakstītās metodes. Ja transportlīdzekli paātrina ar paša transportlīdzekļa jaudu, izmanto šā papildpielikuma 8.1.3.4.1. vai 8.1.3.4.2. punktā aprakstītās metodes. Minimālajam paātrinājumam, ko reizina ar ātrumu, jābūt 6 m2/sec3. Transportlīdzekli, ar kuru nevar panāk 6 m2/s3 paātrinājumu, brauc ar pilnībā aktivizētu paātrinājuma vadību.

8.1.3.4.1. Fiksēta brauciena metode

8.1.3.4.1.1. Dinamometra programmatūra kopā īsteno četrus brīvskrējienus: no pirmā brīvskrējiena aprēķina dinamometra iestatījumu koeficientus otrajam brīvskrējienam saskaņā ar šā papildpielikuma 8.1.4. punktu. Pēc pirmā brīvskrējiena programmatūra īsteno trīs papildu brīvskrējienus vai nu ar fiksētiem dinamometra iestatījumu koeficientiem, kas noteikti pēc pirmā brīvskrējiena, vai ar pielāgotiem dinamometra iestatījumu koeficientiem atbilstīgi šā papildpielikuma 8.1.4. punktam.

8.1.3.4.1.2. Galīgos dinamometra iestatījumu koeficientus A, B un C aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

kur:

▼M3

At, Bt un Ct

ir ceļa slodzes mērķa parametri;

▼B

Asn, Bsn un Csn

ir n brauciena imitētās ceļa slodzes koeficienti;

Adn, Bdn un Cdn

ir n brauciena dinamometra iestatījumu koeficienti;

n	ir brīvskrējienu, ietverot pirmo stabilizēšanas braucienu, indeksa skaitlis.

▼M3

8.1.3.4.2. Iteratīvā metode

Aprēķinātajiem spēkiem noteiktajos ātrumu diapazonos vai nu ir jābūt ±10 N robežās pēc spēku mazāko kvadrātu regresijas diviem secīgiem brīvskrējieniem, salīdzinot ar mērķvērtībām, vai arī jāveic papildu brīvskrējieni, pirms tam pielāgojot dinamometriskā stenda slodzes iestatījumu saskaņā ar šā papildpielikuma 8.1.4. punktu, līdz panāk atbilstību pielaidei.

▼B

8.1.4. Regulēšana

Šasijas dinamometra slodzes iestatījumu regulē saskaņā ar šādiem vienādojumiem:

Tādēļ:

kur:

Fdj	ir sākotnējais šasijas dinamometra slodzes iestatījums, N;

F* dj

ir regulētais šasijas dinamometra slodzes iestatījums, N;

Fj	ir regulētā ceļa slodze, kas vienāda ar (Fsj - Ftj), N;

Fsj	ir imitētā ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, N;

Ftj	ir mērķa ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, N;

A* d, B* d un C* d

ir jaunie šasijas dinamometra iestatījumu koeficienti.

▼M3

8.1.5.

At, Bt un Ct izmanto kā f0, f1 un f2 galīgās vērtības šādiem mērķiem:

samazinājuma noteikšanai, 1. papildpielikuma 8. punkts;

pārnesumu pārslēgšanas punktu noteikšanai, 2. papildpielikums;

CO2 un degvielas patēriņa interpolācijai, 7. papildpielikuma 3.2.3. punkts;

elektrisko un hibrīda transportlīdzekļu rezultātu aprēķināšanai, 8. papildpielikuma 4. punkts.

▼B

8.2. Šasijas dinamometra slodzes iestatīšana, izmantojot griezes momenta mērītāja metodi

Šī metode ir piemērojama gadījumā, ja ritošās daļas pretestību nosaka, izmantojot šā papildpielikuma 4.4. punktā aprakstīto griezes momenta mērītāja metodi.

Ceļa slodzes matricas saimes gadījumā šo metodi izmanto, ja reprezentatīvā transportlīdzekļa ritošās daļas pretestība ir noteikta, izmantojot šā papildpielikuma 4.4. punktā aprakstīto griezes momenta mērītāja metodi. ►M2 Ritošās daļas pretestības vērtības ir vērtības, kas aprēķinātas, izmantojot šā papildpielikuma 5.1. punktā minēto metodi. ◄

8.2.1. Sākotnējais slodzes iestatījums

Šasijas dinamometram ar regulējamiem koeficientiem šasijas dinamometra jaudas absorbcijas bloku noregulē uz brīvi noteiktiem sākotnējiem koeficientiem Ad, Bd un Cd no šāda vienādojuma:

kur:

Fd	ir šasijas dinamometra slodzes iestatījums, N;

v	ir šasijas dinamometra ruļļa ātrums, km/h.

Sākotnējam slodzes iestatījumam ieteicams izmantot šādus koeficientus:

vienass šasijas dinamometriem vai

divass šasijas dinamometriem, kur:

at, bt un ct ir mērķa ritošās daļas pretestības koeficienti; un

r′ ir riepas dinamiskais rādiuss uz šasijas dinamometra, kas noteikts pie 80 km/h, m; vai

empīriskās vērtības, piemēram, vērtības, ko izmanto līdzīga tipa transportlīdzekļa iestatījumiem.

Daudzstūru regulējuma šasijas dinamometra gadījumā tā jaudas absorbcijas blokam iestata atbilstīgas slodzes vērtības pie katra atsauces ātruma.

8.2.2. Riteņu griezes momenta mērījums

Griezes momenta mērīšanas testu uz šasijas dinamometra īsteno, piemērojot šā papildpielikuma 4.4.2. punktā noteikto procedūru. Griezes momenta mērītājam(-iem) jābūt identiskam(-iem) mērītājam(-iem), ko izmantoja iepriekšējā testā uz ceļa.

8.2.3. Verificēšana

8.2.3.1.

Mērķa ritošās daļas pretestības (griezes momenta) līkni nosaka, izmantojot vienādojumu šā papildpielikuma 4.5.5.2.1. punktā, un apraksta šādi:

8.2.3.2.

Imitēto ritošās daļas pretestības (griezes momenta) līkni uz šasijas dinamometra aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma ►M3 4.4.3.2. punktā ◄ aprakstīto metodi un noteikto mērījumu precīzumspēju, kā arī saskaņā ar ritošās daļas pretestības (griezes momenta) līknes noteikšanu, kā aprakstīts šā papildpielikuma 4.4.4. punktā, ar piemērojamām korekcijām atbilstīgi šā papildpielikuma 4.5. punktam, uz visiem gadījumiem attiecinot izņēmumu par mērījumiem pretējos virzienos, kā rezultātā iegūst imitētu ritošās daļas pretestības līkni:

Imitētai ritošās daļas pretestības (griezes momenta) līknei jābūt ar ± 10 N×r’ pielaidi no mērķa ritošās daļas pretestības katrā atskaites ātruma punktā, kur r’ ir riepas dinamiskais rādiuss metros uz šasijas dinamometra, kas iegūts pie 80 km/h.

Ja pielaide kādā no atskaites ātrumiem neatbilst šajā punktā aprakstītās metodes kritērijam, šasijas dinamometra slodzes iestatījuma regulēšanai izmanto šā papildpielikuma 8.2.3.3. punktā norādīto procedūru.

▼M3

8.2.3.3.

Korekcija

Dinamometriskā stenda slodzes iestatījumu regulē saskaņā ar šādu vienādojumu:

tādēļ:

kur:

F*dj	ir jaunais dinamometriskā stenda slodzes iestatījums, N;

Fej	ir regulētā ceļa slodze, kas vienāda ar (Fsj–Ftj), Nm;

Fsj	ir imitētā ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, Nm;

Ftj	ir mērķa ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, Nm;

A*d, B*d un C*d

ir jaunie dinamometriskā stenda iestatījumu koeficienti;

r′	ir riepas dinamiskais rādiuss dinamometriskajā stendā, kas noteikts pie 80 km/h, m.

8.2.2. un 8.2.3. punktā noteikto procedūru atkārto, līdz tiek iegūta 8.2.3.2. punktā noteiktā pielaide.

▼B

8.2.3.4.

Ja ir atbilstība šā papildpielikuma 8.2.3.2. punkta prasībai, dzenošās(-o) ass(-u) masu, riepu specifikācijas un šasijas dinamometra slodzes iestatījumu ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos.

8.2.4. Ritošās daļas pretestības koeficientu pārvēršana ceļa slodzes koeficientos f0, f1, f2

▼M3

8.2.4.1. Ja transportlīdzekļa brīvskrējiens nav atkārtojams un ja brīvskrējiena režīms saskaņā ar 4.2.1.8.5. punktu nav iespējams, koeficientus f0, f1 un f2 ceļa slodzes vienādojumā aprēķina, izmantojot vienādojumus, kas sniegti 8.2.4.1.1. punktā. Visos pārējos gadījumos veic 8.2.4.2.–8.2.4.4. punktā aprakstīto procedūru.

▼B

8.2.4.1.1.

kur:

c0, c1, c2

ir ritošās daļas pretestības koeficienti, kas noteikti šā papildpielikuma 4.4.4. punktā, Nm, Nm/(km/h), Nm/(km/h)2;

r	ir dinamiskais rādiuss transportlīdzekļa riepai, ar kuru tika noteikta ritošās daļas pretestība, m;

1,02	ir aptuvens koeficients, kas kompensē piedziņas mehānisma zaudējumus.

8.2.4.1.2. Noteiktās f0, f1, f2 vērtības nedrīkst izmantot šasijas dinamometra iestatījumiem un nevienam emisiju vai nobraukuma testam. Tās izmanto tikai šādos gadījumos:

samazinājuma noteikšanai, 1. papildpielikuma 8. punkts;

pārnesumu pārslēgšanas punktu noteikšanai, 2. papildpielikums;

CO2 un degvielas patēriņa interpolācijai, 7. papildpielikuma 3.2.3. punkts;

▼M3

elektrisko un hibrīda transportlīdzekļu rezultātu aprēķināšana, 8. papildpielikuma 4. punkts.

▼B

8.2.4.2. Pēc tam, kad šasijas dinamometrs ir iestatīts ar noteiktajām pielaidēm, īsteno transportlīdzekļa brīvskrējiena procedūru uz šasijas dinamometra, kā izklāstīts šā papildpielikuma 4.3.1.3. punktā. Brīvskrējiena laikposmus norāda visās attiecīgajās testa lapās.

8.2.4.3. Ceļa slodzi Fj pie atskaites ātruma vj, N, nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

Fj	ir ceļa slodze pie atskaites ātruma vj, N;

TM	ir transportlīdzekļa testa masa, kg;

mr	ir rotējošo komponentu ekvivalentā faktiskā masa saskaņā ar šā papildpielikuma 2.5.1. punktu, kg;

Δv

= 10 km/h

Δtj	ir brīvskrējiena laiks, kas atbilst ātrumam vj, s.

8.2.4.4. Koeficientus f0, f1 un f2 ceļa slodzes vienādojumā aprēķina ar mazāko kvadrātu regresijas analīzi atskaites ātruma diapazonā.

5. papildpielikums

Testa aprīkojums un kalibrēšana

1. Testa stenda specifikācija un iestatījumi

1.1. Dzesēšanas ventilatora specifikācijas

▼M3

1.1.1. Pret transportlīdzekli pūš gaisu ar mainīgu ātrumu. Gaisa lineārais ātrums pie ventilatora atveres ir vienāds ar attiecīgo ruļļa ātrumu, pārsniedzot ruļļu ātrumus 5 km/h apmērā. Gaisa lineārais ātrums pie ventilatora atveres ir ± 5 km/h apmērā vai ± 10 % apmērā no attiecīgā ruļļa ātruma atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

▼B

1.1.2. Minēto gaisa ātrumu nosaka kā vidējo vērtību no vairākiem mērīšanas punktiem, kuri:

ja izmanto ventilatorus ar taisnlenķa atverēm, atrodas katra taisnstūra centrā, sadalot visu ventilatora atveri 9 laukumos (sadalot ventilatora atveres horizontālo un vertikālo plakni 3 vienādās daļās); centrālo laukumu nemēra (kā parādīts A5/1. attēlā).

A5/1. attēls
Ventilators ar taisnlenķa atveri

ja izmanto ventilatorus ar apaļām atverēm, atveri sadala 8 vienādās daļās ar vertikālām, horizontālām un 45° līnijām. Mērījumu punkti atrodas uz katras daļas centra līnijas–rādiusa (22.5°) divu trešdaļu attālumā no atveres rādiusa (kā parādīts A5/2. attēlā).

A5/2. attēls
Ventilators ar apaļu atveri

Šos mērījumus veic, kad ventilatora priekšā nav transportlīdzekļa vai citu šķēršļu. Ierīcei, ko lieto gaisa lineārā ātruma mērīšanai, jāatrodas starp 0 un 20 cm no ventilatora atveres.

1.1.3. Ventilatora atverei ir jābūt šādiem parametriem:

vismaz 0,3 m2 laukumam; un

vismaz 0,8 metru platumam/diametram.

1.1.4. Ventilatora pozīcijai jābūt šādai:

apakšējās malas augstums virs zemes: apmēram 20 cm;

attālums no transportlīdzekļa priekšas: apmēram 30 cm;

▼M3

aptuveni uz transportlīdzekļa garenvirziena centra līnijas.

▼M3

1.1.5. Pēc ražotāja pieprasījuma un ja apstiprinātāj iestāde uzskata to par lietderīgu, var modificēt dzesēšanas ventilatora augstumu, izvietojumu šķērsvirzienā un attālumu no transportlīdzekļa.

Ja noteiktā ventilatora konfigurācija nav praktiska īpašām transportlīdzekļu konstrukcijām, piemēram, transportlīdzekļiem, kuriem motors ir uzstādīts aizmugurē vai kuriem gaisa ieplūde ir sānos, vai ja ventilators nenodrošina pienācīgu dzesēšanu, lai pareizi atveidotu darbību ekspluatācijā, pēc ražotāja pieprasījuma un ja apstiprinātāj iestāde uzskata to par lietderīgu, var modificēt dzesēšanas ventilatora augstumu, jaudīgumu, izvietojumu šķērsvirzienā un garenvirzienā un var izmantot papildu ventilatorus, kuriem var būt atšķirīga specifikācija (tostarp nemainīga ātruma ventilatorus).

1.1.6. Gadījumos, kas norādīti 1.1.5. punktā, visos attiecīgajos testa ziņojumos norāda dzesēšanas ventilatoru novietojumu un jaudīgumu un apstiprinātājai iestādei iesniegtā pamatojuma datus. Veicot turpmākos testus, izmanto līdzīgu novietojumu un specifikācijas, izvērtējot pamatojumu, lai nepieļautu nereprezentatīvus dzesēšanas parametrus.

▼B

2. Šasijas dinamometrs

2.1. Vispārējas prasības

2.1.1. Dinamometram jāspēj imitēt ceļa slodzi ar trim ceļas slodzes koeficientiem, ko var pielāgot, lai veidotu slodzes līkni.

▼M3

2.1.2. Dinamometriskais stends var būt ar vienu rulli vai divu ruļļu konfigurācijā. Divu ruļļu dinamometrisko stendu gadījumā ruļļi ir vai nu pastāvīgi sajūgti, vai arī priekšējais rullis ir dzenošais rullis, kas tieši vai netieši dzen jebkādas inerces masas un jaudas absorbcijas ierīci.

▼B

2.2. Īpašas prasības

Ar dinamometra ražotāja specifikācijām ir saistītas turpmāk izklāstītās īpašās prasības.

2.2.1. Ruļļa izvirze nevienā mērījuma punktā nedrīkst pārsniegt 0.25 mm.

2.2.2. Ruļļa diametram visos mērījumu punktos jābūt noteiktās nominālās vērtības apmērā ± 1 mm.

2.2.3. Dinamometram jābūt laika mērīšanas sistēmai, ko izmanto paātrinājumu ātruma noteikšanai un transportlīdzekļa/dinamometra brīvskrējienu laiku mērīšanai. Šīs laika mērīšanas sistēmas precizitātei jābūt vismaz ± 0,001 %. To pārbauda pie sākotnējās uzstādīšanas.

2.2.4. Dinamometram jābūt ātruma mērīšanas sistēmai, kuras precizitātei jābūt vismaz ± 0,080 km/h. To pārbauda pie sākotnējās uzstādīšanas.

2.2.5. Dinamometra reakcijas laikam (90 % reakcija uz vilces spēka soļa izmaiņām) jābūt mazākam par 100 ms ar tūlītējiem paātrinājumiem, kam jābūt vismaz 3 m/s2 apmērā. To pārbauda pie sākotnējās uzstādīšanas un pēc būtiskām tehniskām apkopēm.

2.2.6. Dinamometra pamata inerci norāda dinamometra ražotājs un apstiprina ± 0,5 % apmērā attiecībā uz katru izmērīto bāzes inerci un ± 0,2 % apmērā attiecībā pret jebkuru vidējo aritmētisko vērtību, piemērojot dinamisku atvasinājumu rezultātiem, kas iegūti izmēģinājumos pie nemainīga paātrinājuma, palēninājuma un spēka.

▼M3

2.2.7. Ruļļu ātrumu mēra frekvencē, kas nav mazāka par 10 Hz.

2.3. Papildu īpašās prasības, kas piemērojamas dinamometriskajam stendam 4WD darbības režīmā

2.3.1. Dinamometra četru riteņu piedziņas vadības sistēmu projektē tā, lai transportlīdzekļa testēšanas laikā WLTC ietvaros būtu atbilstība turpmāk norādītajām prasībām.

2.3.1.1. Izmanto imitēto ceļa slodzi, lai dinamometrs četru riteņu piedziņas režīmā reproducētu tādu pašu spēku proporcionālo sadalījumu, ar kādu transportlīdzeklis saskartos, braucot par vienmērīgu, sausu un līdzenu ceļa virsmu.

▼B

2.3.1.2. Pie sākotnējās uzstādīšanas un pēc būtiskām tehniskām apkopēm ir jānodrošina atbilstība šā papildpielikuma 2.3.1.2.1. punkta un vai nu šā papildpielikuma 2.3.1.2.2. punkta, vai 2.3.1.2.3. punkta prasībām. Priekšējā un aizmugurējā ruļļa ātruma starpību novērtē, izmantojot vidēji 1 sekundes slīdošo filtru ruļļa ātruma datiem, kas iegūti vismaz 20 Hz frekvencē.

2.3.1.2.1. Priekšējā un aizmugurējā ruļļa veiktā attāluma starpība nedrīkst pārsniegt 0,2 % no WLTC ietvaros nobrauktā attāluma. Absolūto skaitli integrē attāluma kopējās starpības aprēķināšanai WLTC ietvaros.

2.3.1.2.2. Priekšējā un aizmugurējā ruļļa veiktā attāluma starpība nedrīkst pārsniegt 0,1 m jebkurā 200 ms laikposmā.

2.3.1.2.3. Visu ruļļu ātrumu starpībai jābūt +/- 0,16 km/h diapazonā.

2.4. Šasijas dinamometra kalibrēšana

▼M3

2.4.1. Spēku mērīšanas sistēma

Spēka pārveidotāja precizitātei jābūt vismaz ±10 N attiecībā uz visiem izmērītajiem soļiem. To pārbauda pie sākotnējās uzstādīšanas, pēc būtiskām tehniskām apkopēm un 370 dienu laikā pirms testu veikšanas.

▼B

2.4.2. Dinamometra lieko zudumu kalibrēšana

Dinamometra liekos zudumus mēra un atjaunina, ja kāda no izmērītajām vērtībām atšķiras no pašreizējās zudumu līknes par vairāk nekā 9 N. To pārbauda pie sākotnējās uzstādīšanas, pēc būtiskām tehniskām apkopēm un 35 dienu laikā pirms testu veikšanas.

2.4.3. Imitētās ceļa slodzes pārbaudīšana bez transportlīdzekļa

Dinamometra veiktspēju pārbauda, veicot nenoslogotu brīvskrējiena testu pie sākotnējās uzstādīšanas, pēc būtiskām tehniskām apkopēm un 7 dienu laikā pirms testu veikšanas. Brīvskrējiena spēka vidējai aritmētiskai kļūdai katrā atskaites ātruma punktā jābūt mazākai par 10 N vai 2 % atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka.

3. Atgāzu atšķaidīšanas sistēma

3.1. Sistēmas specifikācija

3.1.1. Pārskats

3.1.1.1. Izmanto pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēmu. Transportlīdzekļa kopējās atgāzes kontrolētos apstākļos nepārtraukti atšķaida ar apkārtējo gaisu, izmantojot konstanta tilpuma paraugu ņēmēju. Var izmantot kritiskās plūsmas Venturi cauruli vai vairākas paralēli izvietotas kritiskās plūsmas Venturi caurules, pozitīvā darba tilpuma sūkni (PDP), zemskaņas Venturi cauruli vai ultraskaņas plūsmas mērītāju (UFM). Izmēra atgāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukuma kopējo tilpumu, un analizēšanai ievāc pastāvīgi proporcionālu tā paraugu. Atgāzu savienojumu daudzumus nosaka no paraugu koncentrācijām, ko koriģē saistībā ar atšķaidīšanas gaisa attiecīgo sastāvu un kopējo plūsmu testa laikposmā.

3.1.1.2. Atgāzu atšķaidīšanas sistēma sastāv no savienojuma caurules, jaukšanas ierīces un atšķaidīšanas tuneļa, atšķaidīšanas gaisa kondicionētāja, iesūkšanas ierīces un plūsmas mērīšanas ierīces. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda atšķaidīšanas tunelī, kā norādīts šā papildpielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. punktā.

3.1.1.3. Šā papildpielikuma 3.1.1.2. punktā minētā jaukšanas ierīce ir A5/3. attēlā parādītais trauks, kurā tiek sajauktas atgāzes un atšķaidīšanas gaiss, lai paraugu ņemšanas vietā iegūtu viendabīgu maisījumu.

3.2. Vispārējas prasības

3.2.1. Transportlīdzekļa atgāzes atšķaida ar pietiekamu daudzumu apkārtējā gaisa, lai novērstu jebkādu ūdens kondensāciju parauga ņemšanas un mērīšanas sistēmā jebkādos apstākļos, kas varētu būt vērojami testa laikā.

3.2.2. Gaisa un atgāzu maisījumam ir jābūt viendabīgam vietās, kur atrodas paraugu ņemšanas zondes (skatiet šā papildpielikuma 3.3.3. punktu). Paraugu ņemšanas zondes ņem reprezentatīvus atšķaidītu atgāzu paraugus.

3.2.3. Sistēma ļauj izmērīt atšķaidīto atgāzu kopējo tilpumu.

3.2.4. Paraugu ņemšanas sistēma ir gāzu necaurlaidīga. Mainīgas atšķaidīšanas paraugu ņemšanas sistēmas konstrukcija un tajā izmantotie materiāli nodrošina, ka atšķaidītajās atgāzēs netiek ietekmēta neviena savienojuma koncentrācija. Ja kāds sistēmas komponents (siltummainis, ciklona atdalītājs, iesūkšanas ierīce u.t.t.) maina kādu atgāzu savienojumu koncentrāciju un šo sistēmisko kļūdu nevar novērst, paraugu ņemšanu šim savienojumam veic pirms šī komponenta.

3.2.5. Visām atšķaidīšanas sistēmas detaļām, kas saskaras ar neatšķaidītām vai atšķaidītām atgāzēm, jābūt konstruētām tā, lai maksimāli samazinātu cietdaļiņu vai daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visas detaļas ir izgatavotas no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar atgāzu sastāvdaļām, un tās ir elektriski iezemētas, lai novērstu elektrostatiskos efektus.

3.2.6. Ja testējamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes cauruli, kas sastāv no vairākiem atzariem, savienojošajām caurulēm jābūt savienotām, cik vien iespējams tuvu transportlīdzeklim, nelabvēlīgi neietekmējot to darbību.

3.3. Īpašas prasības

3.3.1. Savienojums ar transportlīdzekļa izplūdes sistēmu

3.3.1.1. Savienojuma caurules sākums ir izpūtēja izeja. Savienojuma caurules gals ir paraugu ņemšanas punkts vai pirmais atšķaidīšanas punkts.

Vairāku izpūtēju konfigurāciju gadījumā, kur visi izpūtēji ir apvienoti, par savienojuma caurules sākumu uzskata pēdējo savienojumu, kurā apvienoti visi izpūtēji. Tādā gadījumā caurulei starp izpūtēja izeju un savienojuma caurules sākumu var uzstādīt izolāciju vai apsildi, bet to var arī nedarīt.

3.3.1.2. Savienojuma caurulei starp transportlīdzekli un atšķaidīšanas sistēmu jābūt konstruētai tā, lai pēc iespējas samazinātu siltuma zudumu.

3.3.1.3. Savienojuma caurulei ir jāatbilst šādām prasībām:

tā ir īsāka par 3,6 m vai par 6,1 m, ja tā ir siltumizolēta; tās iekšējais diametrs nepārsniedz 105 mm; izolēšanas materiālu biezums ir vismaz 25 mm un siltumvadītspēja nepārsniedz 0,1 W/m–1K–1 pie 400 °C; optimālā gadījumā cauruli var uzsildīt līdz temperatūrai virs rasas punkta; var pieņemt, ka tas ir sasniegts, ja caurule ir uzsildīta līdz 70 °C;

tā nerada statisko spiedienu pārbaudāmā transportlīdzekļa izplūdes izejās, kas par vairāk nekā ± 0,75 kPa pie 50 km/h vai vairāk nekā ± 1,25 kPa testa laikā atšķiras no statiskā spiediena, kurš reģistrēts, kad transportlīdzekļa izplūdes caurulēm nekas nav pievienots; spiedienu mēra izplūdes izejā vai pagarinājumā ar tādu pašu diametru iespējami tuvu izpūtēja galam; ja ražotājs rakstiskā pieprasījumā apstiprinātājai iestādei pamato mazākas pielaides nepieciešamību, var izmantot paraugu ņemšanas sistēmas, kas var uzturēt statisko spiedienu ± 0,25 kPa robežās;

neviens savienojuma caurules komponents nedrīkst būt izgatavots no materiāla, kas var ietekmēt atgāzes gāzveida vai cieto sastāvu; lai nepieļautu daļiņu veidošanos no elastomēra savienotājiem, izmantotajiem elastomēriem jābūt pēc iespējas termiski stabilākiem un pēc iespējas jāsamazina to pakļaušana atgāzes iedarbībai; lai savienotu transportlīdzekļa izplūdes cauruli un savienojuma cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus.

3.3.2. Atšķaidīšanas gaisa kondicionēšana

3.3.2.1. Atšķaidīšanas gaisu, ko izmanto atgāzu primārai atšķaidīšanai CVS tunelī, laiž caur līdzekli, kas filtra materiālā spēj samazināt visbiežāk sastopamā izmēra daļiņu skaitu par ≤ 99,95 %, vai vismaz caur EN 1822:2009 H13 klases filtru. Tā ir augstas efektivitātes cietdaļiņu gaisa filtru (HEPA) specifikācija. Atšķaidīšanas gaisu pirms tā nonākšanas HEPA filtrā var arī attīrīt ar kokogli. Ieteicams pirms HEPA filtra un attiecīgā gadījumā pēc kokogles skrubja ievietot rupjo daļiņu filtru.

3.3.2.2. Pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma saskaņā ar labu inženierijas praksi var ņemt atšķaidīšanas gaisa paraugus, lai noteiktu, vai tunelis ietekmē cietdaļiņu un daļiņu fona līmeņus, ko pēc tam var atskaitīt no atšķaidītajās atgāzēs izmērītajiem lielumiem. ►M3 Skatīt 6. papildpielikuma 2.1.3. punktu. ◄

3.3.3. Atšķaidīšanas tunelis

3.3.3.1. Nodrošina transportlīdzekļa atgāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukšanos. Var izmantot jaukšanas ierīci

3.3.3.2. Maisījuma viendabīgums jebkurā šķērsgriezumā paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietā nedrīkst par vairāk nekā ± 2 % atšķirties no vidējām aritmētiskajām vērtībām, kas iegūtas vismaz piecos punktos ar vienādu atstatumu gāzu plūsmas diametrā.

3.3.3.3. Cietdaļiņu skaita un daļiņu skaita emisiju paraugu ņemšanai izmanto atšķaidīšanas tuneli:

kas sastāv no taisnas caurules, kura izgatavota no elektrību vadoša materiāla, kas ir sazemēts;

kas rada turbulentu plūsmu (Reinoldsa skaitlis ≥ 4 000 ) un ir pietiekami garš, lai nodrošinātu atgāzu un atšķaidīšanas gaisa pilnīgu sajaukšanos;

kura diametrs ir vismaz 200 mm;

kam var uzstādīt izolāciju un/vai apsildi.

3.3.4. Iesūkšanas ierīce

3.3.4.1. Šai ierīcei var būt virkne fiksētu ātrumu, lai nodrošinātu pietiekamu plūsmu ūdens kondensēšanās novēršanai. Rezultāts ir panāks, ja plūsma ir:

vai nu divreiz lielāka par maksimālo atgāzes plūsmu, ko rada ar braukšanas cikla paātrinājumiem; vai

pietiekama, lai nodrošinātu, ka CO2 koncentrācija atšķaidītu atgāzu paraugu ņemšanas maisā ir mazāka par 3 procentiem pēc tilpuma benzīnam un dīzeļdegvielai, mazāka par 2,2 procentiem pēc tilpuma LPG un mazāka par 1,5 procentiem pēc tilpuma dabasgāzei/biometānam.

3.3.4.2. Atbilstību šā papildpielikuma 3.3.4.1. punkta prasībām var nenodrošināt, ja CVS sistēma ir konstruēta tā, lai novērstu kondensāciju ar tādiem paņēmieniem vai paņēmienu kombinācijām kā:

ūdens satura samazināšana atšķaidīšanas gaisā (atšķaidīšanas gaisa mitruma samazināšana);

CVS atšķaidīšanas gaisa un visu komponentu uzsildīšana līdz atšķaidīto atgāzu plūsmas mērīšanas ierīcei un (pēc izvēles) līdz maisu paraugu ņemšanas sistēmai, ietverot paraugu maisus, kā arī sistēmu maisu koncentrācijas mērīšanai.

Tādos gadījumos CVS plūsmas ātruma izvēli testam pamato, pierādot, ka nevienā CVS, maisu paraugu ņemšanas sistēmas vai analītiskās sistēmas punktā nevar rasties ūdens kondensācija.

3.3.5. Tilpuma mērīšana primārajā atšķaidīšanas sistēmā

3.3.5.1. Metodei, lai izmērītu kopējo atšķaidītas atgāzes tilpumu konstanta tilpuma paraugu ņemšanas ierīcē, ir jābūt tādai, lai mērījums jebkādos ekspluatācijas apstākļos būtu ar ± 2 % precizitāti. Ja ierīce nespēj kompensēt atgāzu un atšķaidīšanas gaisa maisījuma temperatūras variācijas mērījumu punktā, izmanto siltummaini, lai temperatūru uzturētu ± 6 °C robežās no noteiktās ekspluatācijas temperatūras attiecībā uz PDP CVS, ± 11 °C — attiecībā uz CFV CVS, ± 6 °C — attiecībā uz UFM CVS un ± 11 °C — attiecībā uz SSV CVS.

3.3.5.2. Ja vajadzīgs, var izmantot kādu tilpuma mērīšanas ierīces aizsardzību, piemēram, ciklona atdalītāju, pamatplūsmas filtru utt.

▼M3

3.3.5.3. Temperatūras devēju uzstāda uzreiz pirms tilpuma mērīšanas ierīces. Šim temperatūras devējam ir jābūt ar precizitāti ± 1 °C un ar reakcijas laiku 0,1 sekunde pie 62 % temperatūras izmaiņu (vērtība mērīta silīcija eļļā).

▼B

3.3.5.4. Spiediena atšķirības no atmosfēras spiediena mēra pirms un, ja vajadzīgs, pēc tilpuma mērīšanas ierīces.

3.3.5.5. Spiediena mērījumiem testa laikā jābūt ar precīzumspēju un precizitāti ± 0.4 kPa. Skatiet A5/5. tabulu.

3.3.6. Ieteiktās sistēmas apraksts

A5/3. attēlā parādīts šā papildpielikuma prasībām atbilstīgu atgāzu atšķaidīšanas sistēmu shematisks zīmējums.

Ir ieteicami šādi komponenti:

atšķaidīšanas gaisa filtrs, ko pēc vajadzības var iepriekš uzsildīt; šis filtrs sastāv no šādiem secīgiem filtriem: neobligāta aktīvās kokogles filtra (ieplūdes pusē) un HEPA filtra (izplūdes pusē); ieteicams pirms HEPA filtra un pēc kokogles filtra, ja to izmanto, ievietot vēl vienu rupjo daļiņu filtru; kokogles filtra uzdevums ir samazināt un stabilizēt ogļūdeņraža koncentrāciju apkārtējās vides emisijā atšķaidīšanas gaisā;

savienojuma caurule, ar kuru transportlīdzekļa izplūdes caurule ir integrēta atšķaidīšanas tunelī;

neobligāts siltummainis saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.5.1. punktu;

jaukšanas ierīce, kurā atgāze un atšķaidīšanas gaiss tiek sajaukti viendabīgā masā un kura var atrasties tuvu transportlīdzeklim, lai pēc iespējas samazinātu savienojuma caurules garumu;

atšķaidīšanas tunelis, no kura ņem cietdaļiņu un daļiņu paraugus;

var izmantot kādu mērīšanas sistēmas aizsardzību, piemēram, ciklona atdalītāju, pamatplūsmas filtru utt.;

iesūkšanas ierīce ar pietiekamu tilpumu kopējā atšķaidītas atgāzes tilpuma apstrādei.

Nav būtiski nodrošināt precīzu atbilstību šiem attēliem. Lai nodrošinātu papildu informāciju un koordinētu komponentu sistēmu darbību, var izmantot tādus papildu komponentus kā instrumenti, vārsti, solenoīdi un pārslēgi.

A5/3. attēls

Atgāzu atšķaidīšanas sistēma

▼M3

3.3.6.1. Pozitīvā darba tilpuma sūknis (PDP)

Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēma ar pozitīvā darba tilpuma sūkni (PDP) atbilst šā papildpielikuma prasībām, mērot gāzes plūsmu sūknī pie pastāvīgas temperatūras un spiediena. Kopējo tilpumu mēra, skaitot kalibrēta pozitīvā darba tilpuma sūkņa izdarītos apgriezienus. Proporcionālu paraugu iegūst, ņemot paraugu ar sūkni, plūsmas mērītāju un plūsmas kontroles vārstu pie pastāvīga plūsmas ātruma.

▼M3 —————

▼B

3.3.6.2. Kritiskās plūsmas Venturi caurule (CFV)

3.3.6.2.1. Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēmā CFV izmanto, balstoties uz kritiskās plūsmas mehāniskajiem principiem. Mainīgo atšķaidīšanas un atgāzes maisījuma plūsmas ātrumu uztur kā skaņas ātrumu, kas ir tieši proporcionāls gāzes temperatūras kvadrātsaknei. Plūsmu nepārtraukti pārrauga, aprēķina un saskaņo visā testa laikā.

3.3.6.2.2. Papildu kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi caurules izmantošana nodrošina atšķaidīšanas tunelī paņemto gāzes paraugu proporcionalitāti. Tā kā abu Venturi cauruļu ieplūdēs spiediens un temperatūra ir vienāda, paraugu ņemšanai novirzītās gāzes plūsmas tilpums ir proporcionāls kopējam radītās atšķaidītas atgāzes maisījuma tilpumam, tādējādi ir izpildītas šā papildpielikuma.

3.3.6.2.3. Ar mērīšanas CFV cauruli mēra atšķaidītās atgāzes plūsmas tilpumu.

3.3.6.3. Zemskaņas plūsmas Venturi caurule (SSV)

3.3.6.3.1. Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēmā SSV (A5/4. attēls) izmanto, balstoties uz plūsmas mehāniskajiem principiem. Mainīgo atšķaidīšanas un atgāzes maisījuma plūsmas ātrumu uztur kā zemskaņas ātrumu, ko aprēķina no zemskaņas Venturi caurules fizikālajiem izmēriem un absolūtās temperatūras (T) un spiediena (P) mērījumiem pie Venturi caurules ieplūdes, kā arī no spiediena mērījuma Venturi caurules sašaurinājumā. Plūsmu nepārtraukti pārrauga, aprēķina un saskaņo visā testa laikā.

3.3.6.3.2. Ar SSV mēra atšķaidītās atgāzes plūsmas tilpumu.

A5/4. attēls

Zemskaņas Venturi caurules (SSV) shematisks zīmējums

3.3.6.4. Ultraskaņas plūsmas mērītājs (UFM)

3.3.6.4.1. UFM mēra atšķaidītās atgāzes ātrumu CVS caurulēs, piemērojot principu par ultraskaņas plūsmas noteikšanu ar ultraskaņas raidītāju/uztvērēju pāri vai vairākiem pāriem, kas uzstādīts(-i) caurulē, kā parādīts A5/5. attēlā. Plūstošās gāzes ātrumu nosaka atšķirība starp to laiku augšupējā virzienā un lejupējā virzienā, kas vajadzīgs, lai ultraskaņas signāls no raidītāja nonāktu līdz uztvērējam. Gāzes ātrumu pārvērš standarta tilpuma plūsmā, izmantojot kalibrēšanas koeficientu attiecībā uz caurules diametru ar reālā laika korekcijām attiecībā uz atšķaidītās atgāzes temperatūru un absolūto spiedienu.

3.3.6.4.2. Sistēmas komponenti ietver:

iesūkšanas ierīci, kas aprīkota ar ātruma kontroli, plūsmas ventili vai citu metodi CVS plūsmas ātruma iestatīšanai un nemainīgas tilpuma plūsmas uzturēšanai standarta apstākļos;

UFM;

temperatūras un spiediena mērīšanas ierīces (T un P), kas vajadzīgas plūsmas koriģēšanai;

neobligātu siltummaini atšķaidītās atgāzes temperatūras kontrolēšanai UFM. Ja siltummaini uzstāda, tam jāspēj kontrolēt atšķaidītās atgāzes temperatūru saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.5.1. punktu. Testa laikā gaisa/atgāzes maisījuma temperatūrai, ko mēra punktā uz augšu tieši aiz iesūkšanas ierīces, jābūt ± 6 °C robežās no vidējās aritmētiskās ekspluatācijas temperatūras testa ietvaros.

A5/5. attēls
Ultraskaņas plūsmas mērītāja (UFM) shematisks zīmējums

3.3.6.4.3. Ultraskaņas plūsmas mērītāja tipa CVS projektē un izmanto saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

atšķaidītās atgāzes ātrums nodrošina Reinoldsa skaitli virs 4 000 , lai pirms ultraskaņas plūsmas mērītāja uzturētu nemainīgi turbulentu plūsmu;

ultraskaņas plūsmas mērītāju uzstāda caurulē ar nemainīgu diametru un garumu, kas ir 10 reizes lielāks par augšupējās plūsmas iekšējo diametru un 5 reizes lielāks par lejupējās plūsmas diametru;

▼M3

tieši pirms ultraskaņas plūsmas mērītāja uzstāda atšķaidītās atgāzes temperatūras devēju (T). Šim temperatūras devējam ir jābūt ar precizitāti ± 1 °C un ar reakcijas laiku 0,1 sekunde pie 62 % temperatūras izmaiņu (vērtība mērīta silīcija eļļā);

▼B

atšķaidītās atgāzes absolūto spiedienu (P) mēra tieši pirms ultraskaņas plūsmas mērītāja ± 0,3 kPa robežās;

ja virzienā uz augšu no ultraskaņas plūsmas mērītāja neuzstāda siltummaini, atšķaidītās atgāzes plūsmas ātrumu, kas koriģēts attiecībā uz standarta apstākļiem, testa laikā uztur nemainīgu. To var panākt ar iesūkšanas ierīces kontroli, plūsmas ventili vai citu metodi.

3.4. CVS kalibrēšanas procedūra

3.4.1. Vispārējas prasības

3.4.1.1. CVS sistēmu kalibrē, izmantojot precīzu plūsmas mērītāju un ierobežotājierīci, kalibrēšanu veicot A5/4. tabulā norādītajos intervālos. Plūsmu caur sistēmu mēra ar dažādiem spiediena rādījumiem un sistēmas kontroles parametriem, kas izmērīti un attiecas uz plūsmām. Plūsmas mērīšanas ierīcei (piemēram, kalibrētajai Venturi caurulei, laminārās plūsmas elementam (LFE), kalibrētajam turbīnas mērītājam) jābūt dinamiskai un piemērotai lielajam plūsmas ātrumam, kāds pastāv konstanta tilpuma paraugu testēšanas laikā. ►M3 Ierīces precizitātei ir jābūt sertificētai. ◄

3.4.1.2. Nākamajos punktos ir aprakstītas PDP, CFV, SSV un UFM bloku kalibrēšanas metodes, izmantojot laminārās plūsmas mērītāju (kam ir nepieciešamā precizitāte) kopā ar kalibrēšanas derīguma termiņa statistisko pārbaudi.

3.4.2. Tilpumsūkņa (PDP) kalibrēšana

3.4.2.1. Turpmāk izklāstītajā kalibrēšanas procedūrā sniegta informācija par aprīkojumu, testa konfigurāciju un dažādajiem parametriem, kurus mēra, lai noteiktu CVS sūkņa plūsmas ātrumu. Visus ar sūkni saistītos parametrus mēra vienlaikus ar parametriem, kas saistīti ar plūsmas mērītāju, kura virknes slēgumā ir savienota ar sūkni. Aprēķināto plūsmas ātrumu (ko izsaka m3/min pie sūkņa ieplūdes attiecībā uz izmērīto absolūto spiedienu un temperatūru) pēc tam apgriezti attēlo kā korelācijas funkciju, kura ietver attiecīgos sūkņa parametrus. Pēc tam nosaka lineāro vienādojumu, ar ko izsaka sūknētās plūsmas un korelācijas funkcijas attiecību. Gadījumā, kad CVS ir ar vairāku ātrumu piedziņu, kalibrēšanu veic katram izmantotajam diapazonam.

3.4.2.2. Šī kalibrēšanas procedūra ir balstīta uz to sūkņa un plūsmas mērītāja parametru absolūto vērtību mērījumu, kas attiecas uz plūsmas ātrumu katrā punktā. Lai nodrošinātu kalibrēšanas līknes precizitāti un integritāti, ir jāievēro turpmāk uzskaitītie nosacījumi.

3.4.2.2.1.

sūkņa spiedienu mēra sūkņa nozarojumos, nevis ārējās sūkņa ieplūdes un izplūdes caurulēs. Spiediena krāni, kas piestiprināti sūkņa galvenās plāksnes augšējā centrā un apakšējā centrā, ir pakļauti faktiskajiem sūkņa dobuma spiedieniem un tāpēc atspoguļo absolūtās spiediena atšķirības.

3.4.2.2.2.

Kalibrēšanas laikā saglabā temperatūras stabilitāti. Laminārās plūsmas mērītājs uztver ieplūdes temperatūras svārstības, kuru rezultātā tiek izkliedēti datu punkti. Pakāpeniskas ± 1 °C izmaiņas temperatūrā ir pieņemamas, ja tās notiek vairāku minūšu periodā.

3.4.2.2.3.

Visiem savienojumiem starp plūsmas mērītāju un CVS sūkni jābūt bez noplūdes.

3.4.2.3. Atgāzu emisiju testa laikā izmērītos sūkņa parametrus izmanto, lai no kalibrēšanas vienādojuma aprēķinātu plūsmas ātrumu.

3.4.2.4. Šā papildpielikuma A5/6. attēlā ir parādīta kalibrēšanas konfigurācija. Ir iespējamas variācijas, ja apstiprinātāja iestāde apstiprina, ka tās nodrošinās tikpat lielu precizitāti. Ja izmanto A5/6. attēlā parādīto konfigurāciju, šādiem datiem ir jābūt norādītās precizitātes robežās:

barometriskais spiediens (koriģēts) Pb ± 0,03 kPa

vides temperatūra, T ►M3 ± 0,2 °C ◄

gaisa temperatūra LFE, ETI ►M3 ± 0,15 °C ◄

retinājuma spiediens augšpus LFE, EPI ± 0,01 kPa

spiediena kritums LFE matricā, EDP ± 0,0015 kPa

gaisa temperatūra pie CVS sūkņa ieplūdes, PTI ►M3 ± 0,2 °C ◄

gaisa temperatūra pie CVS sūkņa izplūdes, PTO ►M3 ± 0,2 °C ◄

retinājuma spiediens pie CVS sūkņa ieplūdes, PPI ± 0,22 kPa

hidrostatiskais spiediens pie CVS sūkņa izplūdes, PPO ± 0,22 kPa

sūkņa apgriezieni testa laikā, n ± 1 min–1

testa laiks (vismaz 250 s), t ± 0.1 s

A5/6. attēls

PDP kalibrēšanas konfigurācija

3.4.2.5. Pēc sistēmas pievienošanas saskaņā ar A5/6. attēlu, mainīgo ierobežotāju iestata atvērtā pozīcijā un 20 minūtes pirms kalibrēšanas sākšanas darbina CVS sūkni.

3.4.2.5.1. Ierobežotāju vārstu atiestata vairāk ierobežojošā stāvoklī sūkņa ieplūdes pazemināšanās soļos (apmēram 1 kPa), kas ļaus iegūt vismaz sešus datu punktus kopējai kalibrēšanai. Pirms atkārto datu iegūšanu sistēmai ļauj 3 minūtes nostabilizēties.

3.4.2.5.2. Gaisa plūsmas ātrumu Qs katrā testa punktā aprēķina standarta m3/min no plūsmas mērītāja datiem, izmantojot ražotāja noteikto metodi.

3.4.2.5.3. Pēc tam gaisa plūsmas ātrumu pārvērš sūkņa plūsmā V0, ko izsaka m3/rev, atbilstīgi absolūtajai temperatūrai un spiedienam sūkņa ieplūdes atverē:

kur:

V0	ir sūkņa plūsmas ātrums pie Tp un Pp, m3/rev;

Qs	ir gaisa plūsma pie 101,325 kPa un 273,15 K (0 °C), m3/min;

Tp	ir temperatūra sūkņa ieplūdes atverē, kelvini (K);

Pp	ir absolūtais spiediens sūkņa ieplūdes atverē, kPa;

n	ir sūkņa ātrums, min–1.

3.4.2.5.4. Lai kompensētu sūkņa ātruma spiediena izmaiņu mijiedarbību sūknī un sūkņa kļūdas koeficientu, korelācijas funkciju x0 starp sūkņa ātrumu n, diferenciālo spiedienu sūkņa ieplūdē un sūkņa izplūdē un absolūto sūkņa izplūdes spiedienu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

x0	ir korelācijas funkcija;

ΔPp	ir diferenciālais spiediens posmā starp sūkņa ievadu un sūkņa izvadu, kPa;

Pe	absolūtais izplūdes spiediens (PPO + Pb), kPa.

Izmanto vismazāko kvadrātu lineāro metodi, lai iegūtu šādus kalibrēšanas vienādojumus: D0

kur B un M ir slīpumi un A un D0 ir līniju krustpunkti.

3.4.2.6. CVS sistēmu ar vairākiem ātrumiem kalibrē katrā izmantotajā ātrumā. Diapazoniem izveidotajām kalibrēšanas līknēm ir jābūt apmēram paralēlām, un ordinātas vērtības, D0 palielinās, kad samazinās sūkņa plūsmas ātrums.

3.4.2.7. Vērtības, ko aprēķina, izmantojot vienādojumu, ir robežās 0,5 % no izmērītās V0 vērtības. Vērtība M katram sūknim būs atšķirīga. Kalibrēšanu veic pie sākotnējās uzstādīšanas un pēc būtiskām tehniskām apkopēm.

3.4.3. Kritiskās plūsmas Venturi caurules (CFV) kalibrēšana

3.4.3.1. CFV kalibrēšanas pamatā ir kritiskās plūsmas Venturi caurules plūsmas vienādojums:

kur:

Qs	ir plūsma, m3/min;

Kv	ir kalibrēšanas koeficients;

P	ir absolūtais spiediens, kPa;

T	ir absolūtā temperatūra, kelvini (K).

Gāzes plūsma ir ieplūdes spiediena un temperatūras funkcija.

Šā papildpielikuma 3.4.3.2.–3.4.3.3.3.4. punktā aprakstītā kalibrēšanas procedūra nosaka kalibrēšanas koeficienta vērtību pie izmērītajām spiediena, temperatūras un gaisa plūsmas vērtībām.

3.4.3.2. ►M3 Ir nepieciešami kritiskās plūsmas Venturi caurules plūsmas kalibrēšanas mērījumi, un šādiem datiem jābūt minētās precizitātes robežās: ◄

barometriskais spiediens (koriģēts) Pb ± 0,03 kPa,

LFE gaisa temperatūra, plūsmas mērītājs, ETI ►M3 ± 0,15 °C ◄ ,

retinājuma spiediens augšpus LFE, EPI ± 0,01 kPa,

spiediena kritums LFE matricā, EDP ± 0,0015 kPa,

gaisa plūsma, Qs ± 0,5 %,

CFV ieplūdes ieplaka, PPI ± 0,02 kPa,

temperatūra pie Venturi caurules ieplūdes, Tv ►M3 ± 0,2 °C ◄ .

3.4.3.3. Iekārtu uzstāda, kā norādīts A5/7. attēlā, un pārbauda, vai nav noplūdes. Jebkādas noplūdes starp plūsmas mērīšanas ierīci un kritiskās plūsmas Venturi cauruli būtiski ietekmēs kalibrēšanas precizitāti, tādēļ šādas noplūdes nedrīkst pieļaut.

A5/7. attēls

CFV kalibrēšanas konfigurācija

3.4.3.3.1. Mainīgās plūsmas ierobežotāju iestata atvērtā pozīcijā, ieslēdz iesūkšanas ierīci un stabilizē sistēmu. Apkopo datus no visiem instrumentiem.

3.4.3.3.2. Plūsmas ierobežotāja iestatījuma pozīcijas maina, un veic vismaz astoņus nolasījumus Venturi caurules kritiskās plūsmas diapazonā.

3.4.3.3.3. Kalibrēšanas laikā reģistrētos datus izmanto turpmāk aprakstītajā aprēķinā.

3.4.3.3.3.1. Gaisa plūsmas ātrumu, Qs, katrā testa punktā aprēķina no plūsmas mērītāja datiem, izmantojot ražotāja noteikto metodi.

Katram testa punktam aprēķina kalibrēšanas koeficienta vērtības:Qs

kur:

Qs	ir plūsmas ātrums m3/min pie 273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa;

Tv	ir temperatūra pie Venturi caurules atveres, kelvini (K),

Pv	ir absolūtais spiediens pie Venturi caurules atveres, kPa.

3.4.3.3.3.2. Kv attēlo kā Venturi caurules atveres spiediena Pv funkciju. Attiecībā uz skaņas plūsmu Kv būs relatīvi konstanta vērtība. Kad spiediens samazinās (vakuums palielinās), Venturi caurule atveras un Kv samazinās. Šīs Kv vērtības neizmanto turpmākiem aprēķiniem.

3.4.3.3.3.3. Vismaz astoņiem punktiem kritiskajā apgabalā aprēķina vidējo aritmētisko Kv un standartnovirzi.

3.4.3.3.3.4. Ja standartnovirze pārsniedz 0,3 % no vidējā aritmētiskā Kv, veic korekcijas.

3.4.4. Zemskaņas Venturi caurules (SSV) kalibrēšana

3.4.4.1.

SSV kalibrēšanas pamatā ir zemskaņas Venturi caurules plūsmas vienādojums. Gāzes plūsma ir ieplūdes spiediena un temperatūras un spiediena krišanās starp SSV ieplūdi un sašaurinājumu funkcija.

3.4.4.2.

Datu analīze

3.4.4.2.1. Gaisa plūsmu, QSSV, atbilstīgi katram ierobežojuma iestatījumam (vismaz 16 iestatījumi) aprēķina pēc standarta m3/min, izmantojot plūsmas mērītāja datus un ražotāja noteikto metodi. Izplūdes koeficientu, aprēķina no katra iestatījuma kalibrēšanas datiem ar šādu vienādojumu:

kur:

QSSV	ir gaisa plūsmas ātrums standarta apstākļos (101,325 kPa, 273,15 K (0 °C)), m3/s;

T	ir temperatūra pie Venturi caurules atveres, kelvini (K),

dV	ir SSV sašaurinājuma diametrs, m;

rp	ir SSV sašaurinājuma un ieplūdes absolūtā statiskā spiediena attiecība, ;

rD	ir SSV sašaurinājuma diametra dV un ieplūdes caurules iekšējā diametra D attiecība;

Cd	ir SSV izplūdes koeficients;

pp	ir absolūtais spiediens pie Venturi caurules atveres, kPa;

Lai noteiktu zemskaņas plūsmas diapazonu, Cd attēlo kā funkciju no Reinoldsa skaitļa Re pie SSV sašaurinājuma. Reinoldsa skaitli pie SSV sašaurinājuma aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

A1	ir 25,55152, ko izsaka SI, ;

Qssv	ir gaisa plūsmas ātrums standarta apstākļos (101,325 kPa, 273,15 K (0 °C)), m3/s;

dv	ir SSV sašaurinājuma diametrs, m;

μ	ir absolūtā vai dinamiskā gāzes viskozitāte, kg/ms;

b	ir 1,458 × 106 (empīriska konstante), kg/ms K0.5;

S	ir 110,4 (empīriska konstante), kelvini (K).

3.4.4.2.2. Tā kā QSSV ir Re vienādojuma ievaddati, aprēķinus sāk ar sākotnējo pieņēmumu par kalibrēšanas Venturi caurules QSSV vai Cd un atkārto, līdz QSSV konverģē. Konverģences metodes precizitātei jābūt vismaz 0,1 %.

3.4.4.2.3. Vismaz 16 punktiem zemskaņas plūsmas apvidū aprēķinātās Cd vērtības, kas iegūtas pēc kalibrēšanas līknes pielāgotā vienādojuma, ir ± 0,5 % robežās no izmērītā Cd katram kalibrēšanas punktam.

3.4.5. Ultraskaņas plūsmas mērītāja (UFM) kalibrēšana

3.4.5.1.

UFM kalibrē attiecībā pret piemērotu atskaites plūsmas mērītāju.

3.4.5.2.

UFM kalibrē CVS konfigurācijā, ko izmantos testa telpā (atšķaidīto atgāzu caurules, iesūkšanas ierīces), un pārbauda, vai nav noplūžu. Skatiet A5/8. attēlu.

3.4.5.3.

Ja UFM sistēmā nav siltummaiņa, uzstāda sildītāju, lai apstrādātu kalibrēšanas plūsmu.

3.4.5.4.

Katram CVS plūsmas iestatījumam, ko ir paredzēts izmantot, kalibrēšanu īsteno temperatūrā no istabas temperatūras līdz maksimālajai temperatūrai, kāda tiks sasniegta transportlīdzekļa testēšanas laikā.

3.4.5.5.

UFM elektronisko daļu (temperatūras (T) un spiediena (P) devēju) kalibrēšanā ievēro ražotāja ieteikto procedūru.

3.4.5.6.

►M3 Ir vajadzīgi mērījumi ultraskaņas plūsmas mērītāja plūsmas kalibrēšanai, un šādiem datiem (ja izmanto laminārās plūsmas elementu) ir jābūt šādās precizitātes robežās: ◄

barometriskais spiediens (koriģēts) Pb ± 0,03 kPa,

LFE gaisa temperatūra, plūsmas mērītājs, ETI ►M3 ± 0,15 °C ◄ ,

retinājuma spiediens augšpus LFE, EPI ± 0,01 kPa,

spiediena kritums (EDP) LFE matricā ± 0,0015 kPa,

gaisa plūsma, Qs ± 0,5 %,

UFM ieplūdes pazemināšanās, Pact ± 0,02 kPa,

temperatūra pie UFM ieplūdes, Tact ►M3 ± 0,2 °C ◄ .

3.4.5.7.

Procedūra

3.4.5.7.1. Iekārtu uzstāda, kā norādīts A5/8. attēlā, un pārbauda, vai nav noplūdes. Jebkādas noplūdes starp plūsmas mērīšanas ierīci un UFM būtiski ietekmēs kalibrēšanas precizitāti.

A5/8. attēls

UFM kalibrēšanas konfigurācija

3.4.5.7.2. Iedarbina iesūkšanas ierīci. Tās ātrumu un/vai plūsmas ventiļa pozīciju noregulē, lai validēšanai nodrošinātu noteiktu plūsmu, un stabilizē sistēmu. Apkopo datus no visiem instrumentiem.

3.4.5.7.3. UFM sistēmām bez siltummaiņa iedarbina sildītāju, lai paaugstinātu kalibrēšanas gaisa temperatūru, stabilizē sistēmu un reģistrē datus no visiem instrumentiem. Temperatūru paaugstina saprātīgās pakāpēs līdz sasniedz emisiju testā paredzēto atšķaidīto atgāzu maksimālo temperatūru.

3.4.5.7.4. Pēc tam sildītāju izslēdz un iesūkšanas ierīces ātrumu un/vai plūsmas ventili noregulē nākamajā plūsmas iestatījumā, ko izmantos transportlīdzekļa emisiju testēšanai; tad atkārto kalibrēšanas secību.

3.4.5.8.

Kalibrēšanas laikā reģistrētos datus izmanto šādos aprēķinos. Gaisa plūsmas ātrumu, Qs, katrā testa punktā aprēķina no plūsmas mērītāja datiem, izmantojot ražotāja noteikto metodi.Qs

kur:

Qs	ir gaisa plūsmas ātrums standarta apstākļos (101,325 kPa, 273,15 K (0 °C)), m3/s;

Qreference

ir kalibrēšanas plūsmas mērītāja gaisa plūsmas ātrums standarta apstākļos (101,325 kPa, 273,15 K (0 °C)), m3/s;

Kv	ir kalibrēšanas koeficients.

UFM sistēmām bez siltummaiņa Kv attēlo kā Tact funkciju.

Kv maksimālā variācija nepārsniedz 0,3 % no visu mērījumu, kas veikti pie dažādām temperatūrām, vidējās aritmētiskās Kv vērtības.

3.5. Sistēmas pārbaudes procedūra

3.5.1. Vispārējas prasības

3.5.1.1.

CVS paraugu ņemšanas sistēmas un analītiskās sistēmas kopējo precizitāti nosaka, ekspluatācijas laikā normālos testa apstākļos sistēmā ievadot emisijas gāzes savienojuma zināmu masu un pēc tam analizējot un aprēķinot emisijas gāzu savienojumus saskaņā ar vienādojumiem 7. papildpielikumā. Gan šā papildpielikuma 3.5.1.1.1. punktā aprakstītā CFO metode, gan šā papildpielikuma 3.5.1.1.2. punktā aprakstītā gravimetriskā metode nodrošina pietiekamu precizitāti.

Maksimālā pieļaujamā novirze starp ieplūdušās gāzes daudzumu un izmērītās gāzes daudzumu ir ►M3 ± 2 %. ◄

3.5.1.1.1.

Kritiskās plūsmas sprauslas (CFO) metode

(CFO) metode mēra tīras gāzes (CO, CO2 vai C3H8) nemainīgu plūsmu, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslas ierīci.

▼M3

CVS sistēmā caur kalibrētu kritiskās plūsmas sprauslu ievada tīra oglekļa monoksīda, oglekļa monoksīda vai propāna gāzes zināmu masu. Ja ieplūdes spiediens ir pietiekami liels, plūsmas ātrums q, ko ierobežo, izmantojot kritiskās plūsmas sprauslu, ir neatkarīgs no sprauslas izplūdes spiediena (kritiskā plūsma). CVS sistēmu darbina kā parastā atgāzu emisiju testā, un sekojošai analīzei nodrošina pietiekami ilgu laiku. Parauga maisā savākto gāzi analizē ar parastām iekārtām (šā papildpielikuma 4.1. punkts) un rezultātus salīdzina ar zināmu gāzes paraugu koncentrāciju. Ja novirzes pārsniedz 2 %, ir jānosaka un jālikvidē nepareizās darbības cēlonis.

▼M3 —————

▼B

3.5.1.1.2.

Gravimetriskā metode

Gravimetriskā metode paredz tīras gāzes (CO, CO2 vai C3H8) daudzuma svēršanu.

▼M3

Ar precīzumspēju ± 0,01 g nosaka masu mazam cilindram, kas piepildīts ar vai nu tīru oglekļa monoksīdu, vai oglekļa monoksīdu, vai arī propānu. CVS sistēma darbojas parastos atgāzu emisiju testa apstākļos, un vienlaikus sistēmā tiek pietiekami ilgstoši (lai būtu iespējama sekojoša analīze) ievadīta tīra gāze. Ievadītās tīrās gāzes daudzumu nosaka, izmantojot diferenciālo svēršanu. Maisā uzkrāto gāzi analizē ar iekārtām, ko parasti izmanto atgāzu analizēšanai, kā aprakstīts 4.1. punktā). Rezultātus pēc tam salīdzina ar iepriekš aprēķinātajām koncentrāciju vērtībām. Ja novirzes pārsniedz ±2 %, ir jānosaka un jālikvidē nepareizās darbības cēlonis.

▼M3 —————

▼B

4. Emisiju mēriekārtas

4.1. Gāzveida emisiju mēriekārtas

4.1.1. Sistēmas pārskats

4.1.1.1. Analīzēm ievāc nepārtraukti proporcionālu atšķaidītas atgāzes un atšķaidīšanas gaisa paraugu.

4.1.1.2. Radīto gāzveida emisiju masu nosaka no proporcionālā parauga koncentrācijas un kopējā apjoma, kas izmērīts testa laikā. Paraugu koncentrācijas koriģē, lai ņemtu vērā attiecīgo savienojumu koncentrācijas atšķaidīšanas gaisā.

4.1.2. Prasības paraugu ņemšanas sistēmai

4.1.2.1.

Atšķaidītu atgāzu paraugu paņem augšupējā virzienā no iesūkšanas ierīces.

▼M3

Izņemot 4.1.3.1. punktu (Ogļūdeņražu paraugu ņemšanas sistēma), 4.2. punktu (PM mēriekārtas) un 4.3. punktu (PN mēriekārtas), atšķaidītas izplūdes gāzes paraugu var ņemt lejpus kondicionēšanas ierīcēm (ja ir).

▼M3 —————

▼B

4.1.2.2.

Maisu paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu nosaka tā, lai nodrošinātu pietiekamu atšķaidīšanas gaisa un atšķaidīto atgāzu daudzumu CVS maisos un lai būtu iespējams izmērīt koncentrācijas, un šis ātrums nedrīkst pārsniegt 0,3 % no atšķaidīto atgāzu plūsmas ātruma, ja vien atšķaidīto atgāzu maisa piepildīto tilpumu nepieskaita integrētajam CVS tilpumam.

4.1.2.3.

Atšķaidīšanas gaisa paraugu ņem netālu no atšķaidīšanas gaisa ieplūdes (aiz filtra, ja tāds ir uzstādīts).

4.1.2.4.

Atšķaidīšanas gaisa paraugs nedrīkst būt piesārņots ar atgāzēm no sajaukšanās zonas.

4.1.2.5.

Atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas ātrumam jābūt salīdzināmam ar to, kas izmantots atšķaidītu atgāzu gadījumā.

4.1.2.6.

Paraugu ņemšanā izmantotie materiāli nedrīkst izmainīt emisiju savienojumu koncentrācijas.

4.1.2.7.

Lai no parauga paņemtu cietās daļiņas, var izmantot filtrus.

4.1.2.8.

Jebkuram vārstam, ko izmanto, lai novirzītu atgāzi, jābūt ātri noregulējamam un ātrslēdzošam.

4.1.2.9.

Starp trīsceļu vārstiem un paraugu ņemšanas maisiem var izmantot ātri aizveramus un gāzi necaurlaidīgus savienojumus, kas paši automātiski aizveras maisa pusē. Paraugu nogādāšanai analizatorā var izmantot citas sistēmas (piemēram, trīsceļu pārtraukšanas vārstus).

4.1.2.10.

Paraugu uzglabāšana

4.1.2.10.1. Gāzes paraugus ievāc paraugu maisos ar piemērotu tilpumu, lai nesamazinātu paraugu ņemšanas ātrumu.

4.1.2.10.2. Maisa materiālam jābūt tādam, lai pēc 30 minūtēm ne mērījumus, ne arī gāzes paraugu ķīmisko sastāvu tas neietekmētu vairāk kā par ± 2 % (piemēram, no laminēta polietilēna/poliamīda plēves vai fluorēti poliogļūdeņraži).

4.1.3. Paraugu ņemšanas sistēmas

4.1.3.1. Ogļūdeņražu paraugu ņemšanas sistēma (karsētas liesmas jonizācijas detektors (HFID))

4.1.3.1.1. Ogļūdeņraža paraugu ņemšanas sistēma sastāv no sildāmas paraugu ņemšanas zondes, caurules, filtra un sūkņa. Paraugu ņem augšupējā virzienā no siltummaiņa (ja tāds ir uzstādīts). Paraugu ņemšanas zondi uzstāda tādā pašā attālumā no atgāzes ieplūdes, kādā ir cietdaļiņu paraugu ņemšanas zonde, un tā, lai kāda no tām neskar otras paņemtos paraugus. Tās iekšējam diametram jābūt ne mazākam par 4 mm.

4.1.3.1.2. Visas sildāmās daļas sildīšanas sistēma uztur pie temperatūras 190 °C ± 10 °C.

4.1.3.1.3. Izmērīto ogļūdeņražu vidējo aritmētisko koncentrāciju nosaka, integrējot katru sekundi iegūtos datus, ko dala ar posma vai testa ilgumu.

4.1.3.1.4. Sildāmai paraugu ņemšanas caurulei uzstāda sildāmu filtru FH ar 99 % efektivitāti attiecībā uz ≥ 0,3 μm daļiņām, lai no analīzei nepieciešamās nepārtrauktās gāzes plūsmas izfiltrētu cietās daļiņas.

4.1.3.1.5. Paraugu ņemšanas sistēmas kavējuma laiks (no zondes uz analizatora ieplūdi) nedrīkst pārsniegt 4 sekundes.

4.1.3.1.6. Lai nodrošinātu reprezentatīvu paraugu, izmanto HFID ar nemainīgas masas plūsmu (siltummainis), ja vien netiek kompensēta mainīgā CVS tilpuma plūsma.

4.1.3.2. NO vai NO2 paraugu ņemšanas sistēma (attiecīgā gadījumā)

4.1.3.2.1. Analizatoram nodrošina atšķaidītas atgāzes parauga nepārtrauktu plūsmu.

4.1.3.2.2. NO vai NO2 vidējo aritmētisko koncentrāciju nosaka, integrējot katru sekundi iegūtos datus, ko dala ar posma vai testa ilgumu.

4.1.3.2.3. Lai nodrošinātu reprezentatīvu paraugu, izmanto nepārtrauktu NO vai NO2 mērījumu ar nemainīgas plūsmu (siltummainis), ja vien netiek kompensēta mainīgā CVS tilpuma plūsma.

4.1.4. Analizatori

4.1.4.1. Vispārējas prasības gāzes analīzei

4.1.4.1.1. Analizatoriem jābūt mērījuma diapazonam, kas ir savietojams ar nepieciešamo precizitāti, lai mērītu atgāzes parauga savienojumu koncentrāciju.

4.1.4.1.2. Ja vien nav noteikts citādi, mērījuma kļūda nedrīkst pārsniegt ± 2 % (analizatora iekšējā kļūda) neatkarīgi no kalibrācijas gāzu faktiskās vērtības

4.1.4.1.3. Apkārtējā gaisa paraugu mēra ar to pašu analizatoru un diapazonu.

4.1.4.1.4. Pirms analizatoriem nedrīkst izmantot gāzes žāvēšanas ierīci, ja vien nav pierādīts, ka tai nav ietekmes uz gāzes plūsmas savienojumu saturu.

4.1.4.2. Oglekļa oksīda (CO) un oglekļa dioksīda (CO2) analīze

▼M3

Analizatoriem jābūt nedispersīvas infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoriem.

▼M3 —————

▼B

4.1.4.3. Ogļūdeņražu (HC) analīze visām degvielām, izņemot dīzeļdegvielu

▼M3

Analizatoram jābūt liesmu jonizējošā tipa (FID) kalibrētam analizatoram ar propāna gāzi, kas izteikta oglekļa atomu ekvivalentā (C1).

▼M3 —————

▼B

4.1.4.4. Ogļūdeņražu (HC) analīze dīzeļdegvielai un pēc izvēles citām degvielām

▼M3

Analizatoram jābūt karsētu liesmu jonizējošā tipa analizatoram ar detektoru, vārstiem, caurulēm utt., kas sakarsētas līdz 190 °C ± 10 °C. Tam jābūt kalibrētam ar propāna gāzi, kas izteikta oglekļa atomu ekvivalentā (C1).

▼M3 —————

▼B

4.1.4.5. Metāna (CH4) analīze:

▼M3

Analizatoram jābūt vai nu gāzes hromatogrāfam ar liesmu jonizējošo detektoru (FID), vai liesmu jonizējošam detektoram (FID) ar nemetāna frakcijas atdalītāju (NMC-FID), kas kalibrēts ar metānu vai propānu, kuri izteikti oglekļa atomu ekvivalentā (C1).

▼M3 —————

▼B

4.1.4.6. Slāpekļa oksīdu (NOx) analīze

▼M3

Analizatoram jābūt hemiluminiscences (CLA) vai nedispersīvas ultravioletās rezonanses absorbcijas (NDUVR) tipa analizatoram.

▼M3 —————

▼B

4.1.5. Ieteicamo sistēmu apraksts

4.1.5.1.

A5/9. attēlā parādīts gāzveida emisiju paraugu ņemšanas sistēmas shematisks zīmējums.

A5/9. attēls

Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēmas shematisks zīmējums

4.1.5.2.

Turpmāk ir uzskatīti sistēmas komponentu piemēri.

4.1.5.2.1. Divas paraugu ņemšanas zondes pastāvīgai atšķaidīšanas gaisa un atšķaidītas atgāzes/gaisa maisījuma paraugu ņemšanai.

4.1.5.2.2. Filtrs, lai paņemtu cietās daļiņas no analīzēm ievāktās gāzes plūsmas.

4.1.5.2.3. Sūkņi un plūsmas regulētājs, lai nodrošinātu nepārtraukti vienmērīgu plūsmu ar atšķaidītu atgāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugiem, kas testa laikā paņemti no paraugu ņemšanas zondēm, un gāzes paraugu plūsmai jābūt tādai, lai katra testa beigās paraugu daudzums ir pietiekams, lai veiktu analīzi.

4.1.5.2.4. Ātrslēdzoši vārsti, lai novirzītu gāzes paraugu pastāvīgo plūsmu paraugu ņemšanas maisos vai ārējā ventilācijas atverē.

4.1.5.2.5. Gāzi necaurlaidīgi, ātrslēdzoši sakabes elementi starp ātrslēdzošiem vārstiem un paraugu ņemšanas maisiem. Sakabei ir jāaizveras automātiski paraugu ņemšanas maisu pusē. Kā alternatīvu paraugu nogādāšanai analizatorā var izmantot citas metodes (piemēram, trīsceļu krānus).

4.1.5.2.6. Maisi atšķaidītas atgāzes un atšķaidīšanas gaisa paraugu ievākšanai testa laikā.

4.1.5.2.7. Kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi caurule, lai noņemtu atšķaidītas atgāzes proporcionālus paraugus (tikai CFV-CVS).

4.1.5.3.

Papildu komponenti, kas vajadzīgi ogļūdeņražu paraugu ņemšanai, izmantojot karsētas liesmas jonizācijas detektoru (HFID), kā parādīts A5/10. attēlā.

4.1.5.3.1. Sildāma paraugu ņemšanas zonde atšķaidīšanas tunelī, kura atrodas tajā pašā vertikālajā plaknē, kur atrodas mikrodaļiņu un daļiņu paraugu ņemšanas zondes.

4.1.5.3.2. Sildāms filtrs, kas atrodas aiz paraugu ņemšanas punkta un pirms HFID.

4.1.5.3.3. Sildāmi atlases vārsti starp nulles/kalibrēšanas gāzes pieplūdi un HFID.

4.1.5.3.4. Momentāno ogļūdeņražu koncentrāciju integrēšanas un reģistrēšanas līdzekļi.

4.1.5.3.5. Sildāma paraugu ņemšanas caurule un sildāmi komponenti no sildāmās zondes līdz HFID.

A5/10. attēls

Komponenti, kas vajadzīgo ogļūdeņražu paraugu ņemšanai, izmantojot HFID

4.2. PM mēriekārtas

4.2.1. Specifikācija

4.2.1.1. Sistēmas pārskats

4.2.1.1.1. Cietdaļiņu paraugu ņemšanas ierīce sastāv no paraugu ņemšanas zondes (PSP) atšķaidīšanas tunelī, daļiņu pārvades caurules (PTT), filtra turētāja(-iem) (FH), sūkņa(-iem), plūsmas ātruma regulatoriem un mērīšanas ierīcēm. Skatiet A5/11., A5/12. un A5/13. attēlu.

4.2.1.1.2. Var izmantot daļiņu iepriekšēju separatoru (PCF) (piemēram, ciklonu vai impulsa devēju). Tādā gadījumā ieteicams to izmantot augšupējā virzienā no filtra turētāja.

A5/11. attēls

Alternatīvas cietdaļiņu paraugu ņemšanas zondes konfigurācija

4.2.1.2. Vispārējas prasības

4.2.1.2.1. Paraugu ņemšanas zonde cietdaļiņu testa gāzes plūsmā atšķaidīšanas tunelī ir izvietota tā, lai no viendabīgā gaisa/atgāzu maisījuma varētu paņemt gāzes plūsmas reprezentatīvu paraugu un lai tā atrastos augšupējā virzienā no siltummaiņa (ja tāds ir uzstādīts).

4.2.1.2.2. Cietdaļiņu parauga plūsmas ātrums ir proporcionāls atšķaidītās atgāzes kopējās masas plūsmai atšķaidīšanas tunelī ± 5 % pielaides robežās no cietdaļiņu parauga plūsmas ātruma. Cietdaļiņu parauga proporcionalitāti pārbauda pie sistēmas nodošanas ekspluatācijā un pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma.

4.2.1.2.3. Atšķaidītās atgāzes paraugam uztur temperatūru virs 20 °C un zem 52 °C 20 cm augšupējā vai lejupējā virzienā pirms cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtra. Lai to sasniegtu, ir atļauts izmantot cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas apsildes vai izolācijas komponentus.

Ja testa laikā, kurā nenotiek periodiska atjaunošanās, tiek pārsniegta 52 °C robežvērtība, CVS plūsmas ātrumu palielina vai piemēro divkāršu atšķaidīšanu (pieņemot, ka CVS plūsmas ātrums jau ir pietiekams, lai neradītu kondensāciju CVS, paraugu maisos vai analītiskajā sistēmā).

4.2.1.2.4. Cietdaļiņu paraugu savāc vienā filtrā, kas atrodas turētājā atšķaidītās atgāzes parauga plūsmā.

4.2.1.2.5. Visi atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas komponenti, sākot no atgāzu caurules līdz filtra turētājam, kas ir saskarē ar neapstrādātu vai atšķaidītu atgāzi, ir konstruēti tā, lai tiktu samazināta cietdaļiņu nogulsnēšanās vai izmaiņas. Visi komponenti ir izgatavoti no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar atgāzu sastāvdaļām, un tie ir elektriski iezemēti, lai novērstu elektrostatiskos efektus.

4.2.1.2.6. Ja nav iespējams kompensēt izmaiņas plūsmas ātrumā, ir jābūt siltummainim un temperatūras kontroles ierīcei, kā noteikts šā papildpielikuma 3.3.5.1. vai 3.3.6.4.2. punktā, lai nodrošinātu, ka plūsmas ātrums sistēmā ir pastāvīgs un paraugu ņemšanas apjoms attiecīgi proporcionāls.

▼M3

4.2.1.2.7. PM mērījumam vajadzīgo temperatūru nosaka ar ±1 °C precizitāti un 15 sekunžu vai mazāku reakcijas laiku (t90 – t10).

▼B

4.2.1.2.8. Parauga plūsmu no atšķaidīšanas tuneļa mēra ar ± 2,5 % precizitāti no lasījuma vai ± 1,5 % precizitāti no pilnas skalas atkarībā no tā, kas ir mazāks.

Iepriekš noteikto precizitāti attiecībā uz parauga plūsmu no CVS tuneļa piemēro arī divkāršas atšķaidīšanas gadījumā. Tādējādi sekundārās atšķaidīšanas gaisa plūsmas un atšķaidītās atgāzes plūsmas ātrumus cauri filtram mēra un kontrolē ar lielāku precizitāti.

4.2.1.2.9. Visus datu kanālus, kas vajadzīgi PM mērījumiem, reģistrē 1 Hz vai ātrākā frekvencē. Parasti tie ietver:

atšķaidītās atgāzes temperatūru cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtrā;

paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu;

sekundārās atšķaidīšanas gaisa plūsmas ātrumu (ja izmanto sekundāro atšķaidīšanu);

sekundārās atšķaidīšanas gaisa temperatūru (ja izmanto sekundāro atšķaidīšanu).

4.2.1.2.10. Divkāršās atšķaidīšanas sistēmām precizitāti atšķaidītajai atgāzei, kas plūst no 7. papildpielikuma 3.3.2. punktā noteiktā atšķaidīšanas tuneļa Vep, vienādojumā nemēra tieši, bet gan nosaka ar diferenciālu plūsmas mērījumu.

To plūsmas mērītāju precizitātei, ko izmanto, lai mērītu un kontrolētu divkārši atšķaidītās atgāzes, kuras plūst cauri cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtriem, un lai mērītu/kontrolētu sekundāro atšķaidīšanas gaisu, jābūt pietiekamai, lai diferenciālais tilpums Vep atbilstu precizitātes un proporcionālu paraugu ņemšanas prasībām, kas noteiktas vienreizējai atšķaidīšanai.

Arī divkāršās atšķaidīšanas sistēmu izmantošanas gadījumā ir piemērojama prasība par to, ka CVS atšķaidīšanas tunelī, atšķaidītās atgāzes plūsmas ātruma mērīšanas sistēmā, CVS maisu savākšanā un analītiskajās sistēmās nedrīkst rasties atgāzes kondensācija.

4.2.1.2.11. Visiem plūsmas mērītājiem, ko izmanto cietdaļiņu paraugu ņemšanas un divkāršās atšķaidīšanas sistēmās, veic linearitātes pārbaudi saskaņā ar iekārtas ražotāja prasībām.

A5/12. attēls

Cietdaļiņu paraugu ņemšanas sistēma

A5/13. attēls

Divkāršās atšķaidīšanas cietdaļiņu parauga ņemšanas sistēma

4.2.1.3. Īpašas prasības

4.2.1.3.1. Paraugu ņemšanas zonde

4.2.1.3.1.1. Paraugu ņemšanas zondei ir jānodrošina šā papildpielikuma 4.2.1.3.1.4. punktā noteiktā daļiņu izmēra separēšanu. Ieteicams, lai šī atbilstība tiktu panākta ar atvērtu zondi ar asām malām, kuru ievieto, vēršot tieši pret plūsmas virzienu, kā arī ar iepriekšēju separatoru (ciklonu, impulsu devēju utt.). Var izmantot arī piemērotu paraugu ņemšanas zondi, kā, piemēram, parādīts A5/11. attēlā, ja tā atbilst šā papildpielikuma 4.2.1.3.1.4. punktā noteiktajām iepriekšējas separēšanas prasībām.

4.2.1.3.1.2. Paraugu ņemšanas zondi uzstāda vismaz 10 tuneļa diametru attālumā lejupējā virzienā no atgāzes ieplūdes tunelī, un zondes iekšējam diametram jābūt vismaz 8 mm.

Ja no vienas zondes vienlaicīgi ņem vairāk nekā vienu paraugu, plūsmu no šīs zondes sadala identiskās apakšplūsmās, lai izvairītos no artefaktu paņemšanas.

Ja izmanto vairākas zondes, katra no tām ir atvērta, ar asām malām un novietota, vēršot tieši pret plūsmu. Zondes izvieto vienādā attālumā ap atšķaidīšanas tuneļa garenvirziena centra līniju vismaz 5 cm vienu no otras.

4.2.1.3.1.3. Attālums no paraugu ņemšanas uzgaļa līdz filtram ir vismaz pieci zondes diametri, taču nepārsniedz 2 000 mm.

4.2.1.3.1.4. Iepriekšējs separators (piemēram, ciklons, impulsu devējs utt.) atrodas pirms filtra turētāja mezgla. Iepriekšējā separatora 50 % pārvarošo daļiņu diametrs ir starp 2,5 μm un 10 μm pie tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts PM paraugu ņemšanai. Iepriekšējais separators ļauj vismaz 99 % no tajā nonākušo 1 μm daļiņu masas koncentrācijas šķērsot tā izeju ar tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts PM paraugu ņemšanai.

4.2.1.3.2. Daļiņu pārvades caurule (PTT)

▼M3

Visiem PTT izliekumiem jābūt vienmērīgiem un ar pēc iespējas lielāku rādiusu.

▼M3 —————

▼B

4.2.1.3.3. Sekundāra atšķaidīšana

4.2.1.3.3.1. No CVS iegūto paraugu PM mērīšanai var otrreizēji atšķaidīt, ievērojot turpmāk uzskaitītās prasības.

4.2.1.3.3.1.1.

Sekundārās atšķaidīšanas gaisu laiž caur līdzekli, kas filtra materiālā spēj samazināt visbiežāk sastopamā izmēra daļiņu skaitu par ≥ 99,95 %, vai vismaz caur H13 klases HEPA filtru atbilstoši standartam EN 1822:2009. Atšķaidīšanas gaisu pirms tā nonākšanas HEPA filtrā var arī attīrīt ar kokogli. Ieteicams pirms HEPA filtra un attiecīgā gadījumā pēc kokogles skrubja ievietot rupjo daļiņu filtru.

4.2.1.3.3.1.2.

Sekundārās atšķaidīšanas gaiss ir jāievada PTT pēc iespējas tuvāk vietai, kura atšķaidītā atgāze izplūst no atšķaidīšanas tuneļa.

4.2.1.3.3.1.3.

Uzturēšanās laikam no sekundārās atšķaidīšanas gaisa ievadīšanas vietas pirms filtra jābūt vismaz 0,25 sekundēm, bet ne ilgākam kā 5 sekundēm.

4.2.1.3.3.1.4.

Ja divkārši atšķaidīto paraugu atgriež CVS; parauga atgriešanas vietu izvēlas tā, lai tā netraucētu citu paraugu ņemšanai no CVS.

4.2.1.3.4. Paraugu sūknis un plūsmas mērītājs

4.2.1.3.4.1. Parauga gāzes plūsmas mērītājs sastāv no sūkņiem, gāzes plūsmas regulatoriem un plūsmas mērierīcēm.

4.2.1.3.4.2. Gāzes plūsmas temperatūra plūsmas mērītāja nedrīkst svārstīties par vairāk kā ± 3 °C, izņemot:

ja paraugu plūsmas mērītājam ir reālā laika pārraudzība un plūsmas kontrole, kas darbojas 1 Hz frekvencē vai ātrāk;

reģenerācijas testos ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām pēcapstrādes ierīcēm.

Ja plūsmas apjoms mainās pārmērīgas filtra slodzes rezultātā, testa rezultātus neņem vērā. To atkārtojot, plūsmas ātrumu samazina.

4.2.1.3.5. Filtrs un tā turētājs

4.2.1.3.5.1. Pēc filtra plūsmas virzienā ievieto vārstu. Vārsts atveras un aizveras 1 sekundes laikā pēc testa sākuma un beigām.

4.2.1.3.5.2. Konkrētajam testam ātrumam pirms gāzes filtra iestata sākotnējo vērtību diapazonā no 20 līdz 105 cm/s un to veic testa sākumā, lai gadījumā, ja atšķaidīšanas sistēmu darbina ar parauga plūsmu, kura ir proporcionāla CVS plūsmas ātrumam, netiktu pārsniegts ātrums 105 cm/s apmērā.

4.2.1.3.5.3. Izmanto ar fluorogļūdeņradi pārklātus stiklšķiedras filtrus vai fluorogļūdeņraža membrānfiltrus.

Visu tipu filtriem jābūt ar 0,3 μm DOP (dioktilftalāta) vai PAO (polialfaolefīna) CS 68649-12-7 vai CS 68037-01-4 savākšanas spēju vismaz 99 % apmērā, ja gāzes plūsmas ātrums pirms filtra ir 5,33 cm/s, kas mērīts saskaņā ar kādu no šādiem standartiem:

ASV Aizsardzības departamenta testa metodes standarta MIL-STD-282 metodi Nr. 102.8: DOP dūmu ieplūde aerosola-filtra elementā;

ASV Aizsardzības departamenta testa metodes standarta MIL-STD-282 metodi Nr. 502.1.1: DOP dūmu ieplūde gāzmasku filtros;

Vides zinātņu un tehnoloģiju institūts, IEST-RP-CC021: HEPA un ULPA filtrējošās vides testēšana.

4.2.1.3.5.4. Filtra turētāja mezgla konstrukcija ir tāda, kas nodrošina vienmērīgu plūsmas sadalījumu filtra laukumā. Filtrs ir apaļš ar filtra laukumu vismaz 1 075 mm2 apmērā.

4.2.2. Svēršanas kameras (vai telpas) un analītisko svaru specifikācijas

4.2.2.1. Svēršanas kameras (vai telpas) apstākļi

Svēršanas kamerā (vai telpā), kurā kondicionē un sver cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtrus, uztur 22 °C ± 2 °C temperatūru (22 °C ± 1 °C, ja tas ir iespējams) visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā.

Mitrumu uztur zem 10,5 °C rasas punktā, un relatīvais mitrums ir 45 % ± 8 %.

Ir pieļaujamas nelielas atkāpes no svēršanas kameras (vai telpas) temperatūras un mitruma specifikācijām, ja atkāpju kopējais ilgums vienā filtra sagatavošanas periodā nepārsniedz 30 minūtes.

Kameras (vai telpas) vidē pēc iespējas samazina apkārtnes piesārņojumu, kas nogulsnētos uz cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtriem to stabilizēšanās laikā.

Svēršanas laikā nav pieļaujamas atkāpes no paredzētajiem nosacījumiem.

▼M3

4.2.2.2. Analītisko svaru lineārā reakcija

Filtra masas noteikšanai izmantotajiem analītiskajiem svariem ir jāatbilst A5/1. tabulas linearitātes pārbaudes kritērijiem, kas paredz piemērot lineāro regresiju. Tas nozīmē, ka precīzumspējai jābūt vismaz ±2 μg un izšķirtspējai jābūt vismaz 1 μg (1 cipars = 1 μg). Testē vismaz 4 vienādos attālumos izvietotas atskaites masas. Nulles vērtībai jābūt ±1 μg robežās.

A5/1. tabula

Analītisko svaru pārbaudes kritēriji

Mērīšanas sistēma	Krustpunkts a0	Slīpums a1	Aplēses standartkļūda (SEE)	Determinācijas koeficients (r2)
Cietdaļiņu svari	≤ 1 μg	0,99 – 1,01	≤ 1 % maks.	≥ 0,998

▼B

4.2.2.3. Statiskās elektrības ietekmes novēršana

Izslēdz statiskās elektrības ietekmi. To var panākt ar svaru sazemēšanu, pirms svēršanas novietojot tos uz antistatiska paklāja un neitralizējot cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtrus ar polonija neitralizatoru vai citu ierīci, ar kuru var iegūt līdzīgu rezultātu. Statiskās elektrības ietekmi var izslēgt arī, to izlādējot.

4.2.2.4. Koriģēšana attiecībā uz svēršanu gaisā

Paraugu un standartfiltra masas koriģē attiecībā uz filtra svēršanu gaisā. Koriģēšana attiecībā uz svēršanu gaisā ir paraugu ņemšanas filtra blīvuma, gaisa blīvuma un svaru kalibrēšanas masas blīvuma funkcija un tajā neņem vērā pašas cietdaļiņas svēršanu gaisā.

Ja filtra materiāla blīvums nav zināms, izmanto šādus blīvumus:

ar PTFE klāta stiklšķiedra: 2 300 kg/m3;

PTFE membrānfiltrs: 2 144 kg/m3;

PTFE membrānfiltram ar polimetilpentāna atbalsta gredzenu: 920 kg/m3.

Attiecībā uz nerūsējošā tērauda kalibrēšanas svariem izmanto 8 000 kg/m3 lielu blīvumu. Ja kalibrēšanas svaru materiāls ir cits, jābūt zināmam tā blīvumam un šis blīvums ir jāizmanto. Jāievēro Starptautiskās Juridiskās metroloģijas organizācijas starptautiskais ieteikums OIML R 111-1, izdevums 2004(E) (vai līdzvērtīgs).

Izmanto šādu vienādojumu:

kur:

Pef	ir koriģēta cietdaļiņu parauga masa, mg;

Peuncorr

ir nekoriģēta cietdaļiņu parauga masa, mg;

ρa	ir gaisa blīvums, kg/m3;

ρw	ir svaru kalibrēšanas masas blīvums, kg/m3;

ρf	ir cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtra blīvums, kg/m3.

Gaisa blīvumu ρa aprēķina ar šādu vienādojumu:

pb	ir kopējais atmosfēras spiediens, kPa;

Ta	ir gaisa temperatūra svēršanas vidē, kelvini (K);

Mmix	gaisa molmasa svēršanas vidē, 28,836 g mol–1;

R	ir gāzes konstante, 8,3144 J mol–1 K–1.

4.3. PN mēriekārtas

4.3.1. Specifikācija

4.3.1.1. Sistēmas pārskats

4.3.1.1.1. Daļiņu paraugu ņemšanas sistēma sastāv no zondes vai paraugu ņemšanas punkta, kas iegūst paraugu no viendabīgi samaisītas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, kā arī no gaistošo daļiņu noņēmēja (VPR) augšupējā virzienā no daļiņu skaitītāja (PNC) un no piemērotām pārvades caurulēm. Skatīt A5/14. attēlu.

4.3.1.1.2. Ieteicams, lai daļiņu iepriekšējs separators (PCF) (piemēram, ciklons vai impulsa devējs) atrastos pirms ieejas VPR. PCF 50 % pārvarošo daļiņu diametrs ir starp 2,5 μm un 10 μm pie tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts daļiņu paraugu ņemšanai. PCF ļauj vismaz 99 % no tajā nonākušo 1 μm daļiņu masas koncentrācijas šķērsot tā izeju ar tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts daļiņu paraugu ņemšanai.

Kā alternatīvu PCF vietā var izmantot paraugu ņemšanas zondi, kas funkcionē kā atbilstīga separēšanas ierīce, piemēram, kā parādīts A5/11. attēlā.

4.3.1.2. Vispārējas prasības

4.3.1.2.1. Daļiņu paraugu ņemšanas punktam jāatrodas atšķaidīšanas sistēmā. Ja izmanto divkāršās atšķaidīšanas sistēmu, daļiņu paraugu ņemšanas punktam jāatrodas primārajā atšķaidīšanas sistēmā.

4.3.1.2.1.1. Daļiņu pārvades sistēma (PTS) sastāv no paraugu ņemšanas zondes gala jeb PSP un PTT. PTS novada paraugu no atšķaidīšanas tuneļa uz ieeju VPR. PTS atbilst turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem.

Paraugu ņemšanas zondi uzstāda vismaz 10 tuneļa diametru attālumā virzienā uz leju no atgāzes ieplūdes, vēršot to tieši pretī tuneļa gāzes plūsmai un ar tās gala asi paralēli atšķaidīšanas tuneļa asij.

Paraugu ņemšanas zonde atrodas augšupējā virzienā no visām kondicionēšanas ierīcēm (piemēram, siltummaiņa).

Paraugu ņemšanas zondei jābūt novietotai atšķaidīšanas tunelī tā, lai paraugu ņemtu no viendabīga atšķaidītāju/atgāzu maisījuma.

4.3.1.2.1.2. Gāzes paraugs, ko laiž caur PTS, atbilst turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem.

Pilnas plūsmas atgāzu atšķaidīšanas sistēmas gadījumā šā gāzes parauga plūsmas Reinoldsa skaitlim, Re, jābūt mazākam par 1 700 .

Divkāršās atšķaidīšanas sistēmas gadījumā šā gāzes parauga plūsmas Reinoldsa skaitlim, Re, jābūt mazākam par 1 700 PTT, t. i., lejupējā virzienā no paraugu ņemšanas zondes vai punkta.

Šā gāzes parauga uzturēšanās laikam jābūt ≤ 3 sekundēm.

4.3.1.2.1.3. Par pieņemamu uzskata arī jebkādu citu PTS konfigurāciju paraugu ņemšanai, ja var pierādīt līdzvērtīgu 30 nm daļiņu ieplūdi.

4.3.1.2.1.4. Izejas caurule (OT), pa kuru vada atšķaidīto paraugu no ātri gaistošo daļiņu savācēja (VRP) uz daļiņu skaitītāja (PNC) ieplūdes atveri, atbilst šādām īpašībām:

iekšējais diametrs ≥ 4mm apmērā;

gāzes parauga plūsmas uzturēšanās laiks ≤ 0,8 sekunžu apmērā.

4.3.1.2.1.5. Jebkuru citu paraugu ņemšanas konfigurāciju izejas caurulē (OT) uzskatīs par pieļaujamu, ja tā nodrošina līdzvērtīgu 30 nm daļiņu ieplūdi.

4.3.1.2.2. VPR iekļauj ierīces paraugu atšķaidīšanai un ātri gaistošo daļiņu savākšanai.

4.3.1.2.3. Visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izplūdes caurules līdz daļiņu skaitītājam (PNC), kuras saskaras ar neatšķaidītu vai atšķaidītu atgāzi, tiek konstruētas tā, lai samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Visas detaļas ir izgatavotas no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar atgāzu sastāvdaļām, un tās ir elektriski iezemētas, lai novērstu elektrostatiskos efektus.

4.3.1.2.4. Daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā izmanto labu aerosolo vielu ņemšanas praksi, kas ietver izvairīšanos no asiem pagriezieniem un pēkšņām šķērsgriezuma izmaiņām, gludu iekšējo virsmu izmantošanu un paraugu ņemšanas līnijas garuma samazināšanu. Ir pieļaujamas pakāpeniskas šķērsgriezuma maiņas.

4.3.1.3. Īpašas prasības

4.3.1.3.1. Daļiņu paraugs nedrīkst izplūst cauri sūknim, pirms nav izplūdis cauri daļiņu skaitītājam (PNC).

4.3.1.3.2. Ieteicams iepriekšējs parauga separators.

4.3.1.3.3. Parauga iepriekšējās sagatavošanas vienība

Tai jāspēj atšķaidīt paraugu vienā vai vairākos posmos tā, lai sasniegtu daļiņu skaita koncentrāciju, kas ir zemāka par PNC atsevišķu daļiņu skaitīšanas režīma augšējo slieksni ar gāzes temperatūru zem 35 °C pirms ieplūdes atveres PNC.

Tai jāiekļauj sākotnējs karstās atšķaidīšanas posms, pēc kura paraugu izvada ≥ 150 °C un ≤ 350 °C ± 10 °C temperatūrā un atšķaida to vismaz ar koeficientu 10.

Tas kontrolē karsēšanas posmus līdz nemainīgai nominālai darba temperatūrai ≥ 150 °C un ≤ 400 °C ± 10 °C diapazonā.

Tā sniedz norādi, vai karsēšanas posmi ir pareizā darba temperatūrā.

Jābūt konstruētai tā, lai panāktu cieto daļiņu iekļūšanas efektivitāti vismaz 70 % apmērā daļiņām ar 100 nm elektriskās mobilitātes diametru.

Tā visā VPR nodrošina daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientu fr(di) kas daļiņām ar 30 nm un 50 nm elektriskās mobilitātes diametru attiecīgi nav lielāks par 30 un 20 % un nav mazāks par 5 % nekā daļiņām ar 100 nm elektriskās mobilitātes diametru.

Daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientu pie katra daļiņu izmēra fr(di) aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Nin(di)

ir daļiņu skaita koncentrācija daļiņām ar diametru di augšupējā virzienā;

Nout(di)

ir daļiņu skaita koncentrācija daļiņām ar diametru di lejupējā virzienā;

di	ir daļiņu elektriskās mobilitātes diametrs (30, 50 vai 100 nm).

Nin(di) un Nout(di) koriģē atbilstīgi vienādiem apstākļiem.

Daļiņu vidējo aritmētisko koncentrācijas samazināšanas koeficientu pie konkrēta atšķaidīšanas iestatījuma

aprēķina ar šādu vienādojumu:

Ieteicams kalibrēt un apstiprināt VPR kā vienu mezglu.

Jābūt konstruētai saskaņā ar labu inženierijas praksi, lai nodrošinātu stabilus daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientus testa laikā.

Karsējot un samazinot tetrakontāna daļējo spiedienu, sasniedz > 99 % iztvaikošanu 30 nm tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņām ar ≥ 10 000 uz cm3 ieplūdes koncentrāciju.

4.3.1.3.4. Daļiņu skaitītājs (PNC)

Darbojas pilnas plūsmas darba apstākļos.

Tā skaitīšanas precizitātei pēc piemērota izsekojama standarta 1 uz cm3 diapazonā jābūt ± 10 % robežās līdz PNC vienotā daļiņu skaitīšanas režīma augšējam slieksnim. Ja ilgstošā laika posmā ņemtu paraugu vidējā koncentrācija ir zemāka par 100 uz cm3, drīkst pieprasīt, lai pierāda PNC precizitāti ar augstu statistisko ticamību.

Tā izšķirtspējai ir jābūt vismaz 0,1 daļiņai uz cm3 koncentrācijās zem 100 uz cm3.

Izmantojot atsevišķu daļiņu skaitīšanas režīmu, reakcijai uz daļiņu koncentrācijām visā mērījumu diapazonā ir jābūt lineārai.

Datu ziņošanas frekvencei jābūt vienādai ar 0,5 Hz vai lielākai.

t90 reakcijas laikam mērītajā koncentrācijas diapazonā jābūt mazākam par 5 sekundēm.

Jāiekļauj sakritības koriģēšanas funkcija maksimāli līdz 10 % korekcijai, un drīkst izmantot iekšējās kalibrēšanas koeficientu, kā noteikts šā papildpielikuma 5.7.1.3. punktā, bet nedrīkst izmantot nevienu citu algoritmu, lai koriģētu vai noteiktu skaitīšanas efektivitāti.

Jābūt skaitīšanas efektivitātei daļiņām ar dažādiem izmēriem, kā norādīts A5/2. tabulā.

A5/2. tabula

PNC skaitīšanas efektivitāt e

Daļiņu izmēra elektriskās mobilitātes diametrs (nm)	PNC skaitīšanas efektivitāte (%)
23 ± 1	50 ± 12
41 ± 1	> 90

4.3.1.3.5. Ja PNC izmanto darbināšanas šķidrumu, tas jāmaina tik bieži, cik norādījis ražotājs.

4.3.1.3.6. Pie PNC ieplūdes ir jāveic spiediena un/vai temperatūras mērījumi, ja tos neuztur zināmā nemainīgā līmenī punktā, kurā kontrolē PNC plūsmas ātrumu, un tie jānorāda, lai varētu koriģēt daļiņu skaita koncentrācijas mērījumus, ņemot vērā standarta apstākļus.

4.3.1.3.7. Kopējais uzturēšanās laiks PTS, VPR un OT, pieskaitot t90 PNC reakcijas laiku, nedrīkst pārsniegt 20 sekundes.

4.3.1.4. Ieteiktās sistēmas apraksts

Nākamajā punktā aprakstīta ieteiktā prakse PN mērīšanai. Tomēr ir pieņemamas arī sistēmas, kas atbilst šā papildpielikuma 4.3.1.2. un 4.3.1.3. punktā izklāstītajām veiktspējas specifikācijām.

A5/14. attēls
Ieteiktā daļiņu paraugu ņemšanas sistēma

4.3.1.4.1. Paraugu ņemšanas sistēmas apraksts

4.3.1.4.1.1. Daļiņu paraugu ņemšanas sistēma sastāv no paraugu ņemšanas zondes gala vai daļiņu paraugu ņemšanas punkta atšķaidīšanas sistēmā, kā arī no PTT, PCF un VPR, kas atrodas augšupējā virzienā no PNC bloka.

4.3.1.4.1.2. VPR ietver ierīces paraugu atšķaidīšanai (daļiņu skaita atšķaidītāji: PND 1 un PND 2) un daļiņu tvaicēšanai (tvaicēšanas caurule (ET)).

4.3.1.4.1.3. Testa gāzes plūsmas paraugu ņemšanas zondei vai paraugu ņemšanas punktam atšķaidīšanas tunelī jābūt veidotam tā, lai var paņemt reprezentatīvu gāzes plūsmas paraugu no viendabīga atšķaidītāju/atgāzu maisījuma.

5. Kalibrēšanas intervāli un procedūras

5.1. Kalibrēšanas intervāli

A5/3. tabula

Instrumenti kalibrēšanas intervāli

Mērinstrumentu pārbaudes	Intervāls	Kritērijs
Gāzu analizatora linearitātes nodrošināšana (kalibrēšana)	Reizi 6 mēnešos	± 2 % no nolasījuma
Vid. iestatījums	Reizi 6 mēnešos	± 2 %
CO NDIR:CO2/H2O mijiedarbība	Ik mēnesi	-1–3 ppm
NOx konvertora pārbaude	Ik mēnesi	> 95 %
CH4 dalītāja pārbaude	Reizi gadā	98 % no etāna
FID CH4 reakcija	Reizi gadā	Skatiet šā papildpielikuma 5.4.3. punktu
FID gaisa/degvielas plūsma	Pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm
Infrasarkanie lāzera spektrometri (modulēti augstas izšķirtspējas, šaurjoslas infrasarkanie analizatori): mijiedarbības pārbaude	Reizi gadā vai pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm
QCL	Reizi gadā vai pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm
GC metodes	Skatiet šā papildpielikuma 7.2. punktu	Skatiet šā papildpielikuma 7.2. punktu
LC metodes	Reizi gadā vai pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm
Fotoakustika	Reizi gadā vai pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm
Mikrogramu svaru linearitāte	Reizi gadā vai pie būtiskām tehniskajām apkopēm	Skatiet šā papildpielikuma 4.2.2.2. punktu
PNC (daļiņu skaitītājs)	Skatiet šā papildpielikuma 5.7.1.1. punktu	Skatiet šā papildpielikuma 5.7.1.3. punktu
VPR (gaistošo daļiņu noņēmējs)	Skatiet šā papildpielikuma 5.7.2.1. punktu	Skatiet šā papildpielikuma 5.7.2. punktu

A5/4. tabula

Konstanta tilpuma paraugu ņēmēja (CVS) kalibrēšanas intervāli

CVS	Intervāls	Kritērijs
CVS plūsma	Pēc kapitālremonta	± 2 %
Atšķaidīšanas plūsma	Reizi gadā	± 2 %
temperatūras devējs	Reizi gadā	± 1 °C
Spiediena sensori	Reizi gadā	± 0,4 kPa
Iesmidzināšanas pārbaude	Reizi nedēļā	± 2 %

A5/5. tabula

Vides datu kalibrēšanas intervāli

Klimatiskie apstākļi	Intervāls	Kritērijs
Temperatūra	Reizi gadā	± 1 °C
Mitruma rasa	Reizi gadā	± 5 % RH
Gaisa spiediens	Reizi gadā	± 0,4 kPa
Dzesēšanas ventilators	Pēc kapitālremonta	Saskaņā ar papildpielikuma 1.1.1. punktu

5.2. Analizatora kalibrēšanas procedūras

5.2.1. Katru analizatoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādēm vai vismaz tik bieži, kā norādīts A5/3. tabulā.

5.2.2. Katra parasti izmantotā darbības diapazona linearitāti nodrošina, piemērojot turpmāk aprakstīto procedūru.

5.2.2.1.

Analizatora linearitātes līkni izveido vismaz pēc pieciem kalibrēšanas punktiem, kas ir izvietoti pēc iespējas vienmērīgāk. Augstākās koncentrācijas kalibrēšanas gāzes nominālā koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 80 % no pilnas skalas.

5.2.2.2.

Vajadzīgo kalibrēšanas gāzes koncentrāciju var iegūt ar gāzu dalītāju, atšķaidot ar attīrītu N2 vai attīrītu sintētisku gaisu.

5.2.2.3.

Linearitātes līkni izrēķina ar mazāko kvadrātu metodi. Ja iegūtā polinoma pakāpe ir lielāka par 3, kalibrēšanas punktu skaitam ir jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpi, kam pieskaitīts 2.

5.2.2.4.

Linearitātes līkne no katras kalibrēšanas gāzes nominālās vērtības nedrīkst atšķirties par vairāk nekā ± 2 %.

5.2.2.5.

Pēc linearitātes līknes un linearitātes punktiem ir iespējams pārbaudīt, vai kalibrēšana ir izdarīta pareizi. Norāda dažādos analizatoram raksturīgus parametrus, jo īpaši:

analizatoru un gāzes komponentu;

diapazonu;

linearitātes nodrošināšanas datumu.

5.2.2.6.

Ja apstiprināšanas iestāde uzskata, ka alternatīvas tehnoloģijas (piemēram, dators, elektroniski vadīts diapazona pārslēgs utt.) nodrošina līdzvērtīgu precizitāti, šīs alternatīvas drīkst izmantot.

5.3. Analizatora nulles un kalibrēšanas pārbaudes procedūra

5.3.1. Saskaņā ar šā papildpielikuma 5.3.1.1. un 5.3.1.2. punktu katru parasti izmantoto darbības diapazonu pārbauda pirms katras analīzes veikšanas.

▼M3

5.3.1.1.

Kalibrēšanu pārbauda, izmantojot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.14.2.3. punktu.

5.3.1.2.

Pēc testēšanas nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi izmanto atkārtotai pārbaudei saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.14.2.4. punktu.

▼B

5.4. FID ogļūdeņražu reakcijas pārbaudes procedūra

5.4.1. Detektora reakcijas optimizēšana

FID noregulē atbilstīgi instrumenta ražotāja norādījumiem. Propānu gaisā izmanto visbiežāk izmantotajā darbības diapazonā.

5.4.2. HC analizatora kalibrēšana

5.4.2.1. Analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu.

5.4.2.2. Izveido šā papildpielikuma 5.2.2. punktā aprakstīto kalibrēšanas līkni.

5.4.3. Dažādu ogļūdeņražu reakcijas koeficienti un ieteicamās robežvērtības

5.4.3.1. Reakcijas koeficients Rf konkrētam ogļūdeņražu savienojumam ir FID C1 rādījuma attiecība pret gāzes cilindra koncentrāciju, izteiktu kā ppm C1.

Testa gāzes koncentrācijas līmenis ir tāds, lai darbības diapazonā dotu reakciju aptuveni 80 procenti no pilnas skalas. Koncentrācijas precizitāte ir ± 2 % attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts ar tilpumu. Turklāt gāzes cilindram jābūt iepriekš sagatavotam 24 stundas temperatūrā starp 20 un 30 °C.

5.4.3.2. Reakcijas koeficientus nosaka pie analizatora ekspluatācijas uzsākšanas un būtisku tehnisko apkopju intervālos. Izmantojamās testa gāzes un ieteicamie reakcijas koeficienti ir šādi:

Propilēns un attīrīts gaiss:

Toluols un attīrīts gaiss:

Tie ir relatīvi attiecībā pret Rf 1.00 apmērā propānam un attīrītam gaisam.

5.5. NOx konvertora efektivitātes pārbaudes procedūra

5.5.1. Izmantojot testa iekārtu, kā parādīts A5/15. attēlā, un turpmāk aprakstīto procedūru, konvertoru efektivitāti attiecībā uz NO2 pārvēršanu NO pārbauda ar ozonatoru.

5.5.1.1.

Analizatoru kalibrē visbiežāk izmantotajā darbības diapazonā atbilstoši ražotāja norādījumiem, izmantojot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi (kurā NO saturs ir līdz aptuveni 80 % no darbības diapazona un NO2 koncentrācija gāzu maisījumā ir mazāka par 5 % no NO koncentrācijas). NOx analizators ir NO režīmā tā, lai kalibrēšanas gāze neplūstu caur konvertoru. Norādīto koncentrāciju ietver visās attiecīgajās testa lapās.

5.5.1.2.

Skābekli vai sintētisko gaisu kalibrēšanas gāzes plūsmai nepārtraukti pievieno pa T veida savienotājelementu, līdz parādītā koncentrācija ir aptuveni par 10 % mazāka nekā šā papildpielikuma 5.5.1.1. punktā norādītā kalibrēšanas koncentrācija. Norādīto koncentrāciju (c) ietver visās attiecīgajās testa lapās. Ozonatoru visā procesā uztur neaktivētu.

5.5.1.3.

Tagad aktivizē ozonatoru, lai tas radītu pietiekami daudz ozona NO koncentrācijas samazināšanai līdz 20 % (minimums 10 %) no šā papildpielikuma 5.5.1.1. punktā norādītās kalibrēšanas koncentrācijas. Norādīto koncentrāciju (d) ietver visās attiecīgajās testa lapās.

5.5.1.4.

Pēc tam NOx analizatoru ieslēdz NOx režīmā, ar ko gāzu maisījums (ko veido NO, NO2, O2 un N2) plūst cauri konvertoram. Norādīto koncentrāciju (a) ietver visās attiecīgajās testa lapās.

5.5.1.5.

Tagad ozonatoru izslēdz. Šā papildpielikuma 5.5.1.2. punktā aprakstītais gāzu maisījums plūst cauri konvertoram uz detektoru. Norādīto koncentrāciju (b) ietver visās attiecīgajās testa lapās.

A5/15. attēls
NOx konvertora efektivitātes pārbaudes konfigurācija

5.5.1.6.

Kad ozonators ir izslēgts, skābekļa vai sintētiskā gaisa plūsma arī ir atslēgta. Analizatora NO2 rādījumam tad ir jābūt par vismaz 5 % lielākam par skaitli, kas norādīts šā papildpielikuma 5.5.1.1. punktā.

5.5.1.7.

NOx konvertora procentuālo efektivitāti aprēķina, izmantojot koncentrācijas a, b, c un d, kas noteiktas šā papildpielikuma 5.5.1.2.–5.5.1.5. punktā, ar šādu vienādojumu:

▼M3

Konvertora efektivitāte nedrīkst būt mazāka par 95 %. Konvertora efektivitāti pārbauda tik bieži, kā norādīts A5/3. tabulā.

▼M3 —————

▼B

5.6. Mikrogramu svaru kalibrēšana

▼M3

Cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtra svēršanai izmantoto mikrogramu svaru kalibrēšanai ir jāatbilst valsts vai starptautiskam standartam. Svariem ir jāatbilst 4.2.2.2. punktā norādītajām linearitātes prasībām. Linearitāti pārbauda vismaz reizi 12 mēnešos vai ikreiz pēc sistēmas remonta vai izmaiņām, kas var ietekmēt kalibrēšanu.

▼M3 —————

▼B

5.7. Daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas kalibrēšana un apstiprināšana

Kalibrēšanas/apstiprināšanas metožu piemēri ir uzskaitīti:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29grpe/pmpFCP.html.

5.7.1. PNC kalibrēšana

5.7.1.1. Apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka PNC 13 mēnešu laika periodā pirms emisijas testa ir izdots kalibrēšanas sertifikāts, ar kuru apliecina atbilstību izsekojamam standartam. Starp kalibrēšanas darbībām vai nu noteikšanas nolūkos pārrauga PNC skaitīšanas efektivitāti, vai regulāri reizi 6 mēnešos nomaina PNC dakti. Skatiet A5/16. un A5/17. attēlu. PNC skaitīšanas efektivitāti var pārraudzīt, pamatojoties uz atskaites PNC vai uz vismaz diviem citiem mērīšanas PNC. Ja PNC uzrāda daļiņu skaita koncentrācijas ± 10 % robežās no vidējām aritmētiskajām koncentrācijām, kuras norādījis atskaites PNC vai divu vai vairāku PNC grupa, PNC turpmāk uzskata par stabilu; pretējā gadījumā ir vajadzīga PNC apkope. Ja PNC pārrauga, pamatojoties uz diviem vai vairākiem citiem mērīšanas PNC, ir atļauts izmantot atskaites transportlīdzekli, ko brauc dažādās testa telpās, kurai katrai ir savs PNC.

A5/16. attēls

PNC nominālā gada secība

A5/17. attēls

PNC paplašinātā gada secība (ja aizkavējas PNC pilna kalibrēšanas)

5.7.1.2. Pēc jebkuras būtiskas apkopes veikšanas PNC atkārtoti jāveic kalibrēšana un jāsaņem jauns kalibrēšanas sertifikāts.

5.7.1.3. Kalibrēšanai ir jāatbilst valsts vai starptautiskā standartā noteiktai kalibrēšanas metodei, salīdzinot kalibrējamā PNC reakciju ar:

kalibrēta aerosola elektrometra reakciju, vienlaicīgi ņemot elektrostatiski klasificētu kalibrēšanas daļiņu paraugus; vai

otra PNC reakciju, kurš ir tieši kalibrēts pēc iepriekš minētās metodes.

5.7.1.3.1. Šā papildpielikuma 5.7.1.3. punkta a) apakšpunktā kalibrēšanu veic, izmantojot vismaz sešas standarta koncentrācijas, kas ir pēc iespējas vienmērīgāk izvietotas PNC mērījumu diapazonā.

5.7.1.3.2. Šā papildpielikuma 5.7.1.3. punkta b) apakšpunktā kalibrēšanu veic, izmantojot vismaz sešas standarta koncentrācijas PNC mērījumu diapazonā. Vismaz 3 punktos koncentrācijai jābūt mazākai par 1000 uz cm3; pārējām koncentrācijām ir jābūt lineāri izvietotām robežās no 1000 uz cm3 līdz augstākajai PNC diapazona atsevišķu daļiņu skaitīšanas režīma robežai.

5.7.1.3.3. Šā papildpielikuma 5.7.1.3. punkta a) un b) apakšpunktā izraudzītajos punktos iekļauj nominālu nulles koncentrācijas punktu, kuru iegūst, pie katra instrumenta ieplūdes atveres piestiprinot EN 1822:2008 H13 klases vai līdzīgas veiktspējas HEPA filtrus. Ja kalibrējamajam PNC nepiemēro kalibrēšanas koeficientu, mērīto koncentrāciju vērtībām jābūt ± 10 % robežās no standarta koncentrācijas katrai koncentrācijai, izņemot nulles punktu, pretējā gadījumā kalibrējamais PNC jānoraida. Jāaprēķina un jāreģistrē novirze no abu datu kopu vismazāko kvadrātu lineārās regresijas. Kalibrējamam PNC piemēro kalibrēšanas koeficientu, kas ir vienāds ar novirzes apgriezto lielumu. Reakcijas linearitāti aprēķina kā abu datu kopu Pīrsona momentu reizinājumu korelācijas koeficientu kvadrātu (r), un tai jābūt vienādai ar 0,97 vai lielākai. Aprēķinot gan novirzi, gan r2, lineārajai regresijai jāiet caur sākuma punktu (nulles koncentrāciju abiem instrumentiem).

5.7.1.4. Kalibrēšanā iekļauj arī PNC atklāšanas efektivitātes pārbaudi ar 23 nm elektriskās mobilitātes diametra daļiņām saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.1.3.4. punkta h) apakšpunkta prasībām. Skaitīšanas efektivitātes pārbaude ar 41 nm daļiņām nav nepieciešama.

5.7.2. VPR kalibrēšana/apstiprināšana

5.7.2.1. Jaunam mezglam un pēc jebkuras būtiskas apkopes ir nepieciešama kalibrēšana VPR daļiņu koncentrācijas samazinājuma koeficientiem visā atšķaidīšanas iestatījumu diapazonā instrumenta noteiktās nominālās darbības temperatūrā. VPR daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientam jāveic periodiska apstiprināšana, veicot tikai viena iestatījuma pārbaudi, kas raksturīgs mērīšanai transportlīdzekļos ar cietdaļiņu filtru. Apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka VPR 6 mēnešu laika periodā pirms emisijas testa ir izdots kalibrēšanas vai apstiprinājuma sertifikāts. Ja VPR ir iebūvēti temperatūras uzraudzības signalizētāji, ir pieļaujams 13 mēnešu apstiprināšanas intervāls.

Ieteicams kalibrēt un apstiprināt VPR kā vienu mezglu.

VPR raksturīgs daļiņu koncentrācijas samazinājuma koeficients cietām daļiņām ar 30, 50 un 100 nm elektriskās mobilitātes diametru. Daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientam fr (di) daļiņām ar 30 nm un 50 nm elektriskās mobilitātes diametru jābūt attiecīgi ne vairāk par 30 un 20 % lielākam un ne vairāk par 5 % mazākam nekā daļiņām ar 100 nm elektriskās mobilitātes diametru. Apstiprināšanas nolūkā vidējam aritmētiskajam daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientam jābūt ± 10 % robežās no vidējā aritmētiskā daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficienta
, kas noteikts primārajā VPR kalibrēšanā.

5.7.2.2. Šo mērījumu testa aerosolam jābūt cietām daļiņām ar 30, 50 un 100 nm elektriskās mobilitātes diametru un minimālo koncentrāciju ar 5 000 daļiņām uz cm3 VPR ieplūdes atverē. Alternatīvi apstiprināšanai var izmantot polidisperģētu aerosolu ar elektriskās mobilitātes vidējo diametru 50 nm apmērā. Testa aerosolam VPR darbības temperatūrās ir jāsaglabājas termiski stabilam. Daļiņu skaita koncentrāciju mēra augšupējā un lejupējā virzienā no komponentiem.

Daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficientu pie katra monodisperģētu daļiņu izmēra aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Nin(di)

ir daļiņu skaita koncentrācija daļiņām ar diametru di augšupējā virzienā;

Nout(di)

ir daļiņu skaita koncentrācija daļiņām ar diametru di lejupējā virzienā;

di	ir daļiņu elektriskās mobilitātes diametrs (30, 50 vai 100 nm).

Nin(di) un Nout(di) koriģē atbilstīgi vienādiem apstākļiem.

Daļiņu vidējo aritmētisko koncentrācijas samazināšanas koeficientu pie konkrēta atšķaidīšanas iestatījuma

aprēķina ar šādu vienādojumu:

Ja apstiprināšanai izmanto polidisperģētu 50 nm aerosolu, vidējo aritmētisko koncentrācijas samazināšanas koeficientu

pie apstiprināšanai izmantotā atšķaidīšanas iestatījuma aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Nin	ir daļiņu skaita koncentrācija augšupējā virzienā;

Nout	ir daļiņu skaita koncentrācija lejupējā virzienā.

5.7.2.3. VPR jānodrošina vairāk nekā 99 % tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņu atdalīšana, kuru elektriskās mobilitātes diametrs nav mazāks par 30 nm ar ≥10 000 uz cm3 koncentrāciju ieplūdes atverē, ja to darbina ar zemāko atšķaidīšanas iestatījumu ražotāja ieteiktajā darbības temperatūrā.

5.7.3. PN mērīšanas sistēmas pārbaudes procedūras

▼M3

Reizi mēnesī PNC ienākošās plūsmas izmērītajai vērtībai jābūt 5 % robežās no PNC nominālā plūsmas ātruma, ko pārbauda ar kalibrētu plūsmas mērītāju.

▼M3 —————

▼B

5.8. Jaukšanas ierīces precizitāte

Ja šā papildpielikuma 5.2. punktā noteiktās kalibrēšanas veikšanai izmanto gāzes dalītāju, jaukšanas ierīces precizitātei jābūt tādai, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrācijas varētu noteikt ar ± 2 % precizitāti. Kalibrēšanas līkni pārbauda ar vidēja iestatījuma pārbaudi, kā aprakstīts šā papildpielikuma 5.3. punktā. Kalibrēšanas gāzei ar koncentrāciju zem 50 % no analizatora diapazona, jābūt 2 % robežās no tās sertificētās koncentrācijas.

6. Standartgāzes

6.1. Tīras gāzes

▼M3

6.1.1. Visas vērtības, kas izteiktas ppm, nozīmē tilpuma-ppm (vpm).

▼B

6.1.2. Nepieciešamības gadījumā kalibrēšanai un darbībai ir jābūt pieejamām šādām tīrajām gāzēm.

▼M3

6.1.2.1.

Slāpeklis:

Tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO, ≤0,1 ppm N2O, ≤0,1 ppm NH3;

6.1.2.2.

Sintētiskais gaiss:

Tīrība: ≤1 ppm C1, ≤1 ppm CO, ≤400 ppm CO2, ≤0,1 ppm NO, ≤0,1 ppm NO2; skābekļa saturs starp 18 un 21 % no tilpuma;

▼B

6.1.2.3.

Skābeklis:

Tīrība: > 99,5 % no tilpuma O2;

6.1.2.4.

Ūdeņradis (un maisījums, kas satur hēliju vai slāpekli):

Tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤ 400 ppm CO2; ūdeņraža saturs starp 39 un 41 % no tilpuma;

6.1.2.5.

Oglekļa monoksīds:

Min. tīrība 99,5 %;

6.1.2.6.

Propāns:

Min. tīrība 99,5 %.

▼M3

6.2. Kalibrēšanas gāzes

Kalibrēšanas gāzes faktiskā koncentrācija ir robežās ±1 % no noteiktās vērtības vai no turpmāk norādītās vērtības, un tā atbilst valsts vai starptautiskiem standartiem.

Gāzu maisījumiem ar turpmāk norādītajiem sastāviem ir jābūt pieejamiem ar vaļējas gāzes specifikācijām saskaņā ar 6.1.2.1. vai 6.1.2.2. punktu:

C3H8 sintētiskā gaisā (skatīt 6.1.2.2. punktu);

CO slāpeklī;

CO2 slāpeklī;

CH4 sintētiskā gaisā;

NO slāpeklī (NO2 daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nedrīkst pārsniegt 5 % no NO satura).

▼M3 —————

▼M3

6. papildpielikums

1. tipa testa procedūras un testa apstākļi

1. Testu apraksts

1.1.

Ar 1. tipa testu pārbauda gāzveida savienojumu, cietdaļiņu un daļiņu skaita emisijas, kā arī CO2 emisiju masu, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un elektriskos pilnuzlādes nobraukumus piemērojamā WLTP testa ciklā.

1.1.1.

Testus veic saskaņā ar šā papildpielikuma 2. punktā aprakstīto metodi vai 8. papildpielikuma 3. punktā aprakstīto metodi attiecībā uz pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem, hibrīdelektriskiem un ar saspiesta ūdeņraža degvielas elementiem darbināmiem hibrīda transportlīdzekļiem. Atgāzu, cietdaļiņu un daļiņu skaita paraugus ņem un analizē saskaņā ar noteiktajām metodēm.

1.2.

Testu skaitu nosaka saskaņā ar plūsmkarti A6/1. attēlā. Robežvērtība ir attiecīgā kritērija emisijas maksimālā pieļaujamā vērtība, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

1.2.1.

A6/1. attēlā norādītā plūsmkarte ir attiecināma tikai uz visu piemērojamā WLTP testa ciklu, nevis uz atsevišķiem posmiem.

1.2.2.

Testa rezultāti ir vērtības, kas iegūtas pēc tam, kad piemērotas mērķa ātruma, uz REESS enerģijas maiņu balstītās, Ki, ATCT un nolietošanās koeficienta korekcijas.

1.2.3.

Kopējo cikla vērtību noteikšana

1.2.3.1.

Ja kādā no testiem tiek pārsniegta kritērija emisijas robežvērtība, transportlīdzekli nepieņem.

1.2.3.2.

Atkarībā no transportlīdzekļa tipa ražotājs par pieņemamu paziņo CO2 emisiju masas, elektroenerģijas patēriņa un degvielas patēriņa kopējo cikla vērtību attiecībā uz NOVC-FCHV, kā arī PER un AER saskaņā ar A6/1. tabulu.

1.2.3.3.

OVC-HEV elektroenerģijas patēriņa paziņoto vērtību akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī nenosaka saskaņā ar A6/1. attēlu. To pieņem par tipa apstiprinājuma vērtību, ja paziņotā CO2 vērtība tiek pieņemta kā apstiprinājuma vērtība. Ja tas tā nav, par tipa apstiprinājuma vērtību pieņem izmērīto elektroenerģijas patēriņa vērtību.

1.2.3.4.

Ja pēc pirmā testa ir atbilstība visiem kritērijiem, kas norādīti piemērojamās A6/2. tabulas 1. rindā, visas ražotāja paziņotās vērtības pieņem kā tipa apstiprinājuma vērtību. Ja nav atbilstības kādam no kritērijiem piemērojamās A6/2. tabulas 1. rindā, tam pašam transportlīdzeklim veicu otru testu.

1.2.3.5.

Pēc otrā testa aprēķina abu testu vidējos aritmētiskos rezultātus. Ja šie vidējie aritmētiskie rezultāti atbilst visiem kritērijiem, kas norādīti piemērojamās A6/2. tabulas 2. rindā, visas ražotāja paziņotās vērtības pieņem kā tipa apstiprinājuma vērtību. Ja nav atbilstības kādam no kritērijiem piemērojamās A6/2. tabulas 2. rindā, tam pašam transportlīdzeklim veic trešo testu.

1.2.3.6.

Pēc trešā testa aprēķina visu trīs testu vidējos aritmētiskos rezultātus. Visiem parametriem, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem piemērojamās A6/2. tabulas 3. rindā, paziņoto vērtību pieņem kā tipa apstiprinājuma vērtību. Parametriem, kas neatbilst attiecīgajiem kritērijiem piemērojamās A6/2. tabulas 3. rindā, par tipa apstiprinājuma vērtību pieņem vidējo aritmētisko rezultātu.

1.2.3.7.

Ja pēc pirmā vai otrā testa nav atbilstības kādam no piemērojamās A6/2. tabulas kritērijiem, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju vērtības var atkārtoti paziņot kā augstākas vērtības attiecībā uz emisijām vai patēriņu vai kā zemākas vērtības attiecībā uz pilnuzlādes nobraukumiem, lai samazinātu tipa apstiprinājumam vajadzīgo testu skaitu.

1.2.3.8.

Apstiprinājuma vērtības dCO21, dCO22 un dCO23 noteikšana

1.2.3.8.1.

Papildus 1.2.3.8.2. punkta prasībai saistībā ar kritērijiem attiecībā uz vairākiem A6/2. tabulas testiem izmanto šādas dCO21, dCO22 un dCO23 vērtības:

dCO21 = 0,990

dCO22 = 0,995

dCO23 = 1,000

1.2.3.8.2.

Ja akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests attiecībā uz OVC-HEV sastāv no diviem vai vairākiem piemērojamiem WLTP testa cikliem un dCO2x vērtība ir mazāka par 1,0, tad dCO2x vērtību aizstāj ar 1.

1.2.3.9.

Ja testa rezultātu vai vidējos testa rezultātus pieņēma un apstiprināja kā tipa apstiprinājuma vērtību, šo rezultātu turpmākos aprēķinos sauc par “paziņoto vērtību”.

A6/1. tabula

Ražotāja paziņotajām vērtībām piemērojamiem noteikumi (kopējās cikla vērības) (1)

Transportlīdzekļa tips		MCO2 (2) (g/km)	FC (kg/100 km)	Elektroenerģijas patēriņš (3) (Wh/km)	Kopējais pilnuzlādes nobraukums / Tīrais pilnuzlādes nobraukums (3) (km)
Transportlīdzekļi, ko testē saskaņā ar 6. papildpielikumu (pilnībā ICE)		MCO2 7. papildpielikuma 3. punkts	—	—	—
NOVC-FCHV		—	FCCS 4.2.1.2.1. punkts 8. papildpielikums	—	—
NOVC-HEV		MCO2,CS 4.1.1. punkts 8. papildpielikums	—	—	—
OVC-HEV	CD	MCO2,CD 4.1.2. punkts 8. papildpielikums	—	ECAC,CD 4.3.1. punkts 8. papildpielikums	AER 4.4.1.1. punkts 8. papildpielikums
OVC-HEV	CS	MCO2,CS 4.1.1. punkts 8. papildpielikums	—	—	—
PEV		—	—	ECWLTC 8. papildpielikuma 4.3.4.2. punkts	PERWLTC 8. papildpielikuma 4.4.2. punkts
(1) Paziņotā vērtība ir vērtība, kam veiktas vajadzīgās korekcijas (t. i., Ki korekcija ATCT un DF korekcijas). (2) Noapaļojums xxx,xx. (3) Noapaļojums xxx,x.

A6/1. attēls

Plūsmkarte, kas attēlo 1. tipa testu skaita noteikšanas procedūru

A6/2. tabula

Testu skaita kritēriji

Pilnībā ICE transportlīdzekļu, NOVC-HEV un OVC-HEV uzlādi noturošam 1. tipa testam.

	Tests	Vērtējuma parametrs	Kritērija emisija	MCO2
1. rinda	Pirmais tests	Pirmā testa rezultāti	≤ Noregulējuma robežvērtība × 0,9	≤ Paziņotā vērtība × dCO21
2. rinda	Otrais tests	Pirmā un otrā testa vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Noregulējuma robežvērtība × 1,0 (1)	≤ Paziņotā vērtība × dCO22
3. rinda	Trešais tests	Visu trīs testu vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Noregulējuma robežvērtība × 1,0 (1)	≤ Paziņotā vērtība × dCO23
(1) Katram testa rezultātam ir arī jāatbilst noregulējuma robežvērtībai.

OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam.

	Tests	Vērtējuma parametrs	Kritērija emisijas	MCO2,CD	AER
1. rinda	Pirmais tests	Pirmā testa rezultāti	≤ Noregulējuma robežvērtība × 0,9 (1)	≤ Paziņotā vērtība × dCO21	≥ Paziņotā vērtība × 1,0
2. rinda	Otrais tests	Pirmā un otrā testa vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Noregulējuma robežvērtība × 1,0 (2)	≤ Paziņotā vērtība × dCO22	≥ Paziņotā vērtība × 1,0
3. rinda	Trešais tests	Visu trīs testu vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Noregulējuma robežvērtība × 1,0 (2)	≤ Paziņotā vērtība × dCO23	≥ Paziņotā vērtība × 1,0
(1) “0,9” aizstāj ar “1,0”OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam tikai tad, ja akumulēto enerģiju patērējošais tests ietver divus vai vairākus WLTC ciklus. (2) Katram testa rezultātam ir arī jāatbilst noregulējuma robežvērtībai.

PEV

	Tests	Vērtējuma parametrs	Elektroenerģijas patēriņš	MOL
1. rinda	Pirmais tests	Pirmā testa rezultāti	≤ Paziņotā vērtība × 1	≥ Paziņotā vērtība × 1
2. rinda	Otrais tests	Pirmā un otrā testa vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Paziņotā vērtība × 1	≥ Paziņotā vērtība × 1
3. rinda	Trešais tests	Visu trīs testu vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Paziņotā vērtība × 1	≥ Paziņotā vērtība × 1

NOVC-FCHV

	Tests	Vērtējuma parametrs	FCCS
1. rinda	Pirmais tests	Pirmā testa rezultāti	≤ Paziņotā vērtība × 1
2. rinda	Otrais tests	Pirmā un otrā testa vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Paziņotā vērtība × 1
3. rinda	Trešais tests	Visu trīs testu vidējais aritmētiskais rezultāts	≤ Paziņotā vērtība × 1

1.2.4.

Konkrētu posmu vērtību noteikšana

1.2.4.1. CO2 vērtības konkrētā posmā

1.2.4.1.1.

Kad ir pieņemta CO2 emisijas masas kopējā cikla paziņotā vērtība, testa rezultātu konkrētu posmu vidējās aritmētiskās vērtības (g/km) reizina ar korekcijas koeficientu CO2_AF, lai kompensētu paziņotās vērtības un testa rezultātu starpību. Šī koriģētā vērtība ir CO2 tipa apstiprinājuma vērtība.

kur:

ir CO2 emisiju masas vidējais aritmētiskais rezultāts L posma testa rezultātam(-iem), g/km;

ir CO2 emisiju masas vidējais aritmētiskais rezultāts M posma testa rezultātam(-iem), g/km;

ir CO2 emisiju masas vidējais aritmētiskais rezultāts H posma testa rezultātam(-iem), g/km;

ir CO2 emisiju masas vidējais aritmētiskais rezultāts exH posma testa rezultātam(-iem), g/km;

DL	ir L posma teorētiskais attālums, km;

DM	ir M posma teorētiskais attālums, km;

DH	ir H posma teorētiskais attālums, km;

DexH	ir exH posma teorētiskais attālums, km.

1.2.4.1.2.

Ja CO2 emisijas masas kopējā cikla paziņotā vērtība netiek pieņemta, tipa apstiprinājuma konkrēta posma vērtību CO2 emisijas masai aprēķina kā attiecīgā posma visu testu vidējo aritmētisko rezultātu.

1.2.4.2. Degvielas patēriņa vērtības konkrētā posmā

Degvielas patēriņa vērtību aprēķina ar konkrēta posma CO2 emisijas masu, izmantojot vienādojumus šā papildpielikuma 1.2.4.1. punktā un vidējās aritmētiskās emisijas.

1.2.4.3. Elektroenerģijas patēriņa vērtības konkrētā posmā, PER un AER.

Elektroenerģijas patēriņu konkrētā posmā un konkrētu posmu elektriskos pilnuzlādes nobraukumus aprēķina ar testa rezultāta(-u) konkrēta posma vidējām aritmētiskajām vērtībām, nepiemērojot korekcijas koeficientu.

2. 1. tipa testa apstākļi

2.1. Pārskats

2.1.1.

1. tipa tests sastāv no noteiktās secības, kādā notiek dinamometra sagatavošana, degvielas uzpilde, izgarojumu uztveršana un ekspluatācijas apstākļi.

2.1.2.

1. tipa tests ietver transportlīdzekļa darbināšanu dinamometriskajā stendā interpolācijas saimei piemērojamā WLTC ietvaros. Nepārtraukti vāc proporcionālu daudzumu atšķaidītu atgāzu emisiju, ko pēc tam analizē ar konstanta tilpuma paraugu ņēmēju.

2.1.3.

Fona koncentrācijas mēra visiem savienojumiem, kam veic atšķaidīto emisiju masas mērījumus. Attiecībā uz atgāzu emisiju testēšanu šim nolūkam ir nepieciešama atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšana un analīze.

2.1.3.1. Cieto daļiņu fona mērīšana

2.1.3.1.1.

Ja ražotājs pieprasa no emisiju mērījumiem atņemt vai nu atšķaidīšanas gaisa, vai atšķaidīšanas tuneļa fona cietdaļiņu masu, šos fona līmeņus nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 2.1.3.1.1.1.–2.1.3.1.1.3. punktā uzskaitītajām procedūrām.

2.1.3.1.1.1.

Maksimālā pieļaujamā fona korekcija ir masa uz filtra, kas vienāda ar 1 mg/km pie testa plūsmas ātruma.

2.1.3.1.1.2.

Ja fons šo līmeni pārsniedz, atņem konstantu skaitli 1 mg/km.

2.1.3.1.1.3.

Ja pēc fona devuma atskaitīšanas iegūst negatīvu rezultātu, uzskata, ka fona līmenis ir nulle.

2.1.3.1.2.

Atšķaidīšanas gaisa fona cietdaļiņu masas līmeni nosaka, laižot filtrētu atšķaidīšanas gaisu cauri cietdaļiņu fona filtram. To ņem no vietas, kas lejupējā virzienā ir tūlīt aiz atšķaidīšanas gaisa filtriem. Fona līmeņus, ko izsaka μg/m3, nosaka kā vismaz 14 mērījumu (veicot vismaz vienu mērījumu nedēļā) mainīgo vidējo aritmētisko rezultātu.

2.1.3.1.3.

Atšķaidīšanas tuneļa fona cietdaļiņu masas līmeni nosaka, laižot filtrētu atšķaidīšanas gaisu cauri cietdaļiņu fona filtram. To ņem no tās pašas vietas, kur ņem cietdaļiņu paraugu. Ja testam izmanto sekundāro atšķaidīšanu, fona mērījuma veikšanai ir jābūt aktivizētai sekundārās atšķaidīšanas sistēmai. Vienu mērījumu var veikt testa dienā, proti, vai nu pirms, vai pēc testa.

2.1.3.2. Fona daļiņu skaita noteikšana

2.1.3.2.1.

Ja ražotājs pieprasa fona korekciju, šos fona līmeņus nosaka saskaņā ar turpmāk aprakstīto.

2.1.3.2.1.1.

Fona vērtību var vai nu aprēķināt, vai izmērīt. Maksimālā pieļaujamā fona korekcija ir saistīta ar daļiņu skaita mērīšanas sistēmas maksimālo pieļaujamo noplūdes ātrumu (0,5 daļiņas uz cm3), kas iegūts no daļiņu koncentrācijas samazināšanas koeficienta, PCRF, un CVS plūsmas ātruma, kuru izmanto faktiskajā testā.

2.1.3.2.1.2.

Vai nu apstiprinātāja iestāde, vai ražotājs var pieprasīt, lai aprēķināto vērtību vietā izmanto faktiskos fona mērījumus.

2.1.3.2.1.3.

Ja pēc fona devuma atskaitīšanas iegūst negatīvu rezultātu, uzskata, ka PN rezultāts ir nulle.

2.1.3.2.2.

Atšķaidīšanas gaisa fona daļiņu skaita līmeni nosaka, ņemot filtrēta atšķaidīšanas gaisa paraugus. To ņem no vietas, kas PN mērīšanas sistēmā atrodas lejupējā virzienā tūlīt aiz atšķaidīšanas gaisa filtriem. Fona līmeņus, ko izsaka daļiņās uz cm3, nosaka kā vismaz 14 mērījumu (veicot vismaz vienu mērījumu nedēļā) mainīgo vidējo aritmētisko rezultātu.

2.1.3.2.3.

Atšķaidīšanas gaisa fona daļiņu skaita līmeni nosaka, ņemot filtrēta atšķaidīšanas gaisa paraugus. To ņem no tās pašas vietas, kur ņem PN paraugu. Ja testam izmanto sekundāro atšķaidīšanu, fona mērījuma veikšanai ir jābūt aktivizētai sekundārās atšķaidīšanas sistēmai. Vienu mērījumu var veikt testa dienā, proti, vai nu pirms, vai pēc testa, ar faktisko PCRF un CVS plūsmas ātrumu, kuru izmanto testā.

2.2. Testa telpas vispārējais aprīkojums

2.2.1. Mērāmie parametri

2.2.1.1.

Ar precizitāti ± 1,5 °C mēra šādas temperatūras:

apkārtējā gaisa temperatūru testa telpā;

atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas temperatūru, kā noteikts attiecībā uz emisijas mērīšanas sistēmām, kuras definētas 5. papildpielikumā.

2.2.1.2.

Atmosfēras spiedienam jābūt izmērāmam ar precīzumspēju ±0,1 kPa apmērā.

2.2.1.3.

Īpatnējam mitrumam H jābūt izmērāmam ar precīzumspēju ± 1 g H2O/kg sausa gaisa.

2.2.2. Testa telpa un izgarojumu uztveršanas zona

2.2.2.1. Testa telpa

2.2.2.1.1.

Testa telpā jābūt 23 °C temperatūrai. Faktiskās vērtības pielaide ir ± 5 °C. Gaisa temperatūru un mitrumu mēra pie testa telpas dzesēšanas ventilatora atveres vismaz 0,1 Hz frekvencē. Saistībā ar temperatūru testa sākumā skatīt šā papildpielikuma 2.8.1. punktu.

2.2.2.1.2.

Vai nu testa telpas gaisa, vai motora ieplūdes gaisa īpatnējam mitrumam H ir jābūt tādam, lai:

5,5 ≤ H ≤ 12,2 (g H2O/kg sausa gaisa)

2.2.2.1.3.

Mitrumu nepārtraukti mēra vismaz 0,1 Hz frekvencē.

2.2.2.2. Izgarojumu uztveršanas zona

Izgarojumu uztveršanas zonā iestata 23 °C temperatūru. Faktiskās vērtības pielaidei jābūt ± 3 °C robežās 5 minūšu ilgas braukšanas vidējā aritmētiskajā laikposmā. Temperatūra nedrīkst sistemātiski novirzīties no iestatītās temperatūras. Temperatūru nepārtraukti mēra vismaz 0,033 Hz frekvencē (ik pēc 30 s).

2.3. Testa transportlīdzeklis

2.3.1. Vispārīgi

Visām testa transportlīdzekļa sastāvdaļām ir jāatbilst ražojumu sērijai vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no ražojumu sērijas, visos attiecīgajos testa ziņojumos jāietver pilns apraksts. Atlasot testa transportlīdzekli, ražotājs un apstiprinātāja iestāde vienojas, kurš transportlīdzekļa modelis pārstāv interpolācijas saimi.

Emisiju mērījumiem piemēro ceļa slodzi, kas noteikta ar testa transportlīdzekli H. Ceļas slodzes matricas saimes gadījumā, lai izmērītu emisijas, izmanto ceļa slodzi, kas aprēķināta transportlīdzeklim HM saskaņā ar 4. papildpielikuma 5.1. punktu.

Ja pēc ražotāja pieprasījuma izmanto interpolācijas metodi (skatīt 7. papildpielikuma 3.2.3.2. punktu), papildus veic emisiju mērījumu, izmantojot ceļa slodzi, kas noteikta ar testa transportlīdzekli L. Testi ar transportlīdzekļiem H un L ir jāveic ar vienu un to pašu testa transportlīdzekli un jāpārbauda ar interpolācijas saimes īsāko n/v attiecību (ar ±1,5 % pielaidi). Ceļas slodzes matricas saimes gadījumā attiecībā uz emisijām veic papildu mērījumu, izmantojot ceļa slodzi, kas aprēķināta transportlīdzeklim LM saskaņā ar 4. papildpielikuma 5.1. punktu.

Ceļa slodzes koeficientus un testa transportlīdzekļu L un H testa masas var ņemt no dažādām ceļa slodzes saimēm, ja ceļu slodzes saimju atšķirības rodas 4. papildpielikuma 6.8. punkta piemērošanas rezultātā un tiek nodrošināta šā papildpielikuma 2.3.2. punkta prasību izpilde.

2.3.2. CO2 interpolācijas diapazons

2.3.2.1.

Interpolācijas metodi izmanto tikai tad, ja:

testa transportlīdzekļu L un H CO2 atšķirības piemērojamajā ciklā, kas rodas, piemērojot 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. posmu, ir vismaz 5 g/km un nepārsniedz 2.3.2.2. noteikto maksimālo vērtību;

visām piemērojamajām posma vērtībām CO2 vērtības, kas rodas, piemērojot 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. posmu, transportlīdzeklim H ir lielākas nekā transportlīdzeklim L.

Ja šīs prasības netiek izpildītas, testu var uzskatīt par neizietu un atkārtot, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi.

2.3.2.2.

L un H testa transportlīdzekļu maksimālā CO2 delta, kas pieļaujama, piemērojot 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 9. posmu, ir 20 % pluss 5 g/km CO2 emisiju no transportlīdzekļa H, bet vismaz 15 g/km un nepārsniedzot 30 g/km.

Šis ierobežojums neattiecas, piemērojot ceļa slodzes matricas saimi.

2.3.2.3.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju interpolācijas līniju var ekstrapolēt līdz ne vairāk kā 3 g/km virs transportlīdzekļa H CO2 emisijām un/vai zem transportlīdzekļa L CO2 emisijām. Šis paplašinājums ir piemērojams tikai 2.3.2.2. punktā noteiktā interpolācijas diapazona absolūtajās robežās.

Piemērojot ceļa slodzes matricas saimi, ekstrapolācija nav atļauta.

Ja divas vai vairākas interpolācijas saimes ir identiskas attiecībā uz šā pielikuma 5.6. punkta prasībām, bet atšķiras ar to, ka to kopējais CO2 diapazons varētu būt augstāks nekā 2.3.2.2. punktā norādītā maksimālā delta, tad visiem atsevišķiem transportlīdzekļiem, kuriem ir identiska specifikācija (piemēram, marka, modelis, neobligātais aprīkojums) ir jāpieder tikai vienai no interpolācijas saimēm.

2.3.3. Iebraukums

Testa transportlīdzekli piegādā labā tehniskā stāvoklī. Tas ir iebraukts un pirms testa nobraucis 3 000 –15 000 km. Motoru, transmisiju un transportlīdzekli iebrauc saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.

2.4. Iestatījumi

2.4.1.

Dinamometra iestatīšanu un verifikāciju veic saskaņā ar 4. papildpielikumu.

2.4.2.

Dinamometra darbība

2.4.2.1.

Dinamometra darbības laikā palīgierīces izslēdz vai deaktivē, ja vien tiesību aktos nav prasīta to darbināšana.

2.4.2.2.

Transportlīdzekļa dinamometra darbības režīmu (ja tāds ir) aktivizē saskaņā ar ražotāja norādījumiem (piemēram, izmantojot transportlīdzekļa stūres pogas konkrētā secībā, izmantojot ražotāja noteiktu īpašu secību, izmantojot ražotāja darbnīcas testa ierīci, noņemot drošinātāju).

Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz sarakstu ar deaktivētajām ierīcēm un pamato deaktivēšanas nepieciešamību. Dinamometra darbības režīms ir jāapstiprina apstiprinātājai iestādei, un tā izmantošana ir jānorāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

2.4.2.3.

Transportlīdzekļa dinamometra darbības režīms nedrīkst aktivizēt, modulēt, aizkavēt un deaktivēt nevienas tādas daļas darbību, kas testa apstākļos ietekmē emisijas un degvielas patēriņu. Visas daļas, kas ietekmē darbību dinamometriskajā stendā, iestata tā, lai nodrošinātu pienācīgu darbību.

2.4.2.4.

Dinamometra tipa iedalīšana testa transportlīdzeklim

2.4.2.4.1.

Ja testa transportlīdzeklim ir divas dzenošās asis un WLTP apstākļos tas daļēji vai pastāvīgi tiek darbināts ar divām dzenošajām asīm vai arī piemērojamā cikla laikā notiek enerģijas rekuperācija, transportlīdzekli testē ar dinamometru 4WD darbības režīmā, ievērojot 5. papildpielikuma 2.2. un 2.3. punktā noteiktās specifikācijas.

2.4.2.4.2.

Ja testa transportlīdzekli testē tikai ar vienu dzenošo asi, testēšanu veic ar dinamometru 2WD darbības režīmā, ievērojot 5. papildpielikuma 2.2. punktā noteiktās specifikācijas.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu transportlīdzekli, kuram ir viena dzenošā ass, var testēt ar 4WD dinamometru 4WD darbības režīmā.

2.4.2.4.3.

Ja testa transportlīdzekli darbina ar divām dzenošām asīm, kuras tiek darbinātas noteiktos transportlīdzekļa vadītāja izraudzītos režīmos, kuri nav paredzēti parastiem ikdienas darbības apstākļiem, bet tikai ierobežotiem mērķiem, piemēram, “kalnu režīmā” vai “apkopes režīmā”, vai ja divu dzenošo asu režīmu ieslēdz tikai bezceļa apstākļos, transportlīdzekli testē ar dinamometru 2WD režīmā, ievērojot 5. papildpielikuma 2.2. punktā noteiktās specifikācijas.

2.4.2.4.4.

Ja transportlīdzekli testē ar 4WD dinamometru 2WD režīmā, nedzenošās ass riteņi testa laikā var griezties, ar nosacījumu, ka šāda veida darbību nodrošina transportlīdzekļa dinamometra darbības režīms un transportlīdzekļa brīvskrējiena režīms.

A6/1.a attēls

2WD un 4WD dinamometra iespējamās testa konfigurācijas

2.4.2.5.

Dinamometra 2WD darbības režīmā un dinamometra 4WD darbības režīmā ekvivalences apliecināšana

2.4.2.5.1.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu transportlīdzekli, kas ir jātestē dinamometra 4WD režīmā, var testēt arī dinamometra 2WD režīmā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

testa transportlīdzeklis ir pārveidots tā, ka tam ir tikai viena dzenošā ass;

ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz apliecinājumus, ka pārveidotā transportlīdzekļa CO2 emisijas, degvielas patēriņš un/vai elektroenerģijas patēriņš atbilst vai pārsniedz vērtības, ko uzrāda nepārveidots transportlīdzeklis, kuru testē uz 4WD dinamometra.

nodrošināta droša ekspluatācija testa laikā (piemēram, noņemts drošinātājs vai noņemta piedziņas vārpsta) un ir sniegti norādījumi par dinamometra darbības režīmu;

pārveidošanu veic tikai transportlīdzeklim, ko testē dinamometriskajā stendā; ceļa slodzes noteikšanas procedūru veic nepārveidotam testa transportlīdzeklim.

2.4.2.5.2.

Ekvivalences apliecināšana ir veicama visiem transportlīdzekļiem, kas iekļauti vienā ceļa slodzes saimē. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu ekvivalences apliecināšanu paplašina uz citām ceļa slodzes saimēm, ja gūts pierādījums, ka par testa transportlīdzekli tika izraudzīts transportlīdzeklis no sliktākā scenārija ceļa slodzes saimes.

2.4.2.6.

Visos attiecīgajos testa ziņojumos norāda, vai transportlīdzeklis tika testēts ar 2WD dinamometru vai ar 4WD dinamometru, un vai tas testēts ar dinamometru 2WD vai 4WD režīmā. Ja transportlīdzeklis testēts ar 4WD dinamometru 2WD režīmā, norāda arī to, vai nedzenošās ass riteņi griezās vai negriezās.

2.4.3.

Transportlīdzekļa izplūdes sistēmai nedrīkst būt nekādas noplūdes, kas, visticamāk, samazinātu savāktās gāzes daudzumu.

2.4.4.

Spēka pārvada un transportlīdzekļa vadības iestatījumiem jābūt saskaņā ar ražotāja norādījumiem sērijas ražojumiem.

2.4.5.

Riepas ir tāda tipa riepas, ko transportlīdzekļa ražotājs norādījis kā oriģinālo aprīkojumu. Riepu spiedienu var paaugstināt par ne vairāk kā 50 % virs 4. papildpielikuma 4.2.2.3. punktā noteiktā spiediena. Dinamometra iestatījumiem un visiem sekojošajiem testiem izmanto to pašu riepu spiedienu. Izmantoto riepu spiedienu norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

2.4.6.

Standartdegviela

Testiem izmanto atbilstīgās standartdegvielas, kas noteiktas IX pielikumā.

2.4.7.

Testa transportlīdzekļa sagatavošana

2.4.7.1.

Transportlīdzeklim testa laikā ir jāatrodas aptuveni horizontāli, lai izvairītos no degvielas anomāla sadalījuma.

2.4.7.2.

Ja vajadzīgs, ražotājs nodrošina papildu piederumus un adapterus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējama degvielas notecināšana viszemākajā iespējamajā punktā no transportlīdzeklī uzstādītās(-ajām) tvertnes(-ēm) un lai tiktu nodrošināta atgāzu paraugu vākšana.

2.4.7.3.

PM paraugu ņemšanai testā, kad reģenerējošā ierīce ir stabilā pilnā stāvoklī (t. i., transportlīdzeklim nenotiek reģenerācija), ieteicams, lai transportlīdzeklis būtu nobraucis > 1/3 no attāluma starp plānotajām reģenerācijām vai lai periodiski reģenerējošajai ierīcei būtu veikta līdzvērtīga uzpilde ārpus transportlīdzekļa.

2.5. Iepriekšējas testēšanas cikli

Ja to pieprasa ražotājs, nolūkā izsekot ātruma līknei noteiktajās robežās var īstenot iepriekšējas testēšanas ciklus.

2.6. Testa transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana

2.6.1. Transportlīdzekļa sagatavošana

2.6.1.1. Degvielas tvertnes uzpilde

Degvielas tvertni (vai tvertnes) piepilda ar noteikto testa degvielu. Ja degvielas tvertnē (vai tvertnēs) esošā degviela neatbilst šā papildpielikuma 2.4.6. punktā minētajām prasībām, to pirms degvielas uzpildes notecina. Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmu nedrīkst pārmērīgi izpūst vai noslogot.

2.6.1.2. REESS uzlāde

Pirms iepriekšējas sagatavošanas testa cikla pilnībā uzlādē REESS. Pēc ražotāja pieprasījuma uzlādi var neveikt pirms iepriekšējas sagatavošanas. Pirms oficiālās testēšanas REESS nedrīkst uzlādēt atkārtoti.

2.6.1.3. Riepu spiediens

Dzenošo riteņu riepu spiedienam ir jābūt saskaņā ar šā papildpielikuma 2.4.5. punktu.

2.6.1.4. Ar gāzveida degvielu darbināmie transportlīdzekļi

Starp pirmās gāzveida standartdegvielas un otrās gāzveida standartdegvielas testiem transportlīdzekļus, kam ir dzirksteļaizdedzes motors un ko darbina ar LPG vai NG/biometānu vai kas aprīkoti tā, lai tos varētu darbināt vai nu ar benzīnu, vai LPG, vai arī NG/biometānu, pirms otrās gāzveida standartdegvielas testa vēlreiz iepriekšēji sagatavo.

2.6.2. Testa telpa

2.6.2.1. Temperatūra

Iepriekšējas sagatavošanas laikā testa telpas temperatūrai jābūt tādai pašai, kāda noteikta 1. tipa testam (šā papildpielikuma 2.2.2.1.\1. punkts).

2.6.2.2. Fona mērīšana

Testēšanas iekārtā, kur zema cietdaļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekļa testa rezultāti var tikt piesārņoti ar atliekām no iepriekšējā testa, kas veikts transportlīdzeklim ar augstu cietdaļiņu emisiju līmeni, paraugu ņemšanas aprīkojuma iepriekšējas sagatavošanas nolūkos ieteicams, ar zema cietdaļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekli veikt 20 minūšu vienmērīgas braukšanas ciklu ar ātrumu 120 km/h. Lai iepriekšēji sagatavotu iekārtas, ir pieļaujama ilgāka braukšana un/vai braukšana lielākā ātrumā, ja tas ir vajadzīgs. Attiecīgā gadījumā atšķaidīšanas tuneļa fona mērījumus veic pēc tuneļa iepriekšējas sagatavošanas un pirms nākamā transportlīdzekļa testa.

2.6.3. Procedūra

2.6.3.1.

Testa transportlīdzekli uzbrauc vai uzstumj uz dinamometra un darbina ar piemērojamiem WLTC. Transportlīdzeklim nav jābūt aukstam, un to var izmantot, lai iestatītu dinamometra slodzi.

2.6.3.2.

Dinamometra slodzi iestata saskaņā ar 4. papildpielikuma 7. un 8. punktu. Ja testēšanai izmanto dinamometru 2WD darbības režīmā, ceļa slodzes iestatījumus veic dinamometram 2WD režīmā, bet ja testēšanu veic ar dinamometru 4WD darbības režīmā, ceļa slodzes iestatījumus veic dinamometram 4WD režīmā.

2.6.4. Transportlīdzekļa darbināšana

2.6.4.1.

Spēka pārvada iedarbināšanas procedūras uzsāk ar šim nolūkam paredzētām ierīcēm saskaņā ar ražotāja norādēm.

Ja vien nav noteikts citādi, testa laikā nav atļauts ieslēgt darbības režīmu, kuru neaktivizē pats transportlīdzeklis.

2.6.4.1.1.

Ja spēka pārvada iedarbināšana ir nesekmīga, piemēram, motors neuzsāk darbību tā, kā paredzēts, vai transportlīdzeklis uzrāda palaišanas kļūdu, testu anulē, atkārto iepriekšējas sagatavošanas testus un veic jaunu braukšanas testu.

2.6.4.1.2.

Ja izmanto LPG vai NG/biometānu, ir pieļaujams, ka motors tiek iedarbināts ar benzīnu un tad pārslēgts uz LPG vai NG/biometānu pēc iepriekš noteikta laika posma, kuru vadītājs nevar mainīt. Šis laika posms nedrīkst pārsniegt 60 sekundes.

Darbinot transportlīdzekli gāzes režīmā, atļauts izmantot arī tikai benzīnu vai to vienlaikus ar gāzi, ar nosacījumu, ka gāzes enerģijas patēriņš ir vismaz 80 % no kopējās patērētās enerģijas 1. tipa testa laikā. Šo procentuālo daudzumu aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumā sniegto metodi.

2.6.4.2.

Cikls sākas ar spēka pārvada iedarbināšanas procedūras sākumu.

2.6.4.3.

Iepriekšējas sagatavošanas nolūkā izbrauc piemērojamo WLTC.

Pēc ražotāja vai apstiprinātājas iestādes pieprasījuma var veikt papildu WLTC, lai nostabilizētu transportlīdzekli un tā vadības sistēmas.

Šādas papildu iepriekšējas sagatavošanas ilgums ir jāreģistrē visos attiecīgajos testa ziņojumos.

2.6.4.4.

Paātrinājumi

Transportlīdzeklim nodrošina atbilstīgu akseleratora vadības ierīces darbību, kas vajadzīga, lai precīzi izsekotu ātruma līknei.

Transportlīdzekli brauc vienmērīgi, ievērojot reprezentatīvus pārnesumu ātrumus un procedūras.

Manuālu transmisiju gadījumā pārnesumu pārslēgšanas laikā akseleratora vadības ierīci atlaiž un pārslēgšanu veic pēc iespējas ātrāk.

Ja transportlīdzeklis nespēj izsekot ātruma līknei, to darbina ar maksimālo pieejamo jaudu, līdz transportlīdzekļa ātrums atkal sasniedz attiecīgo mērķa ātrumu.

2.6.4.5.

Palēninājums

Cikla palēninājumu laikā vadītājs deaktivē akseleratora vadības ierīci, bet manuāli nenospiež sajūgu ātrāk kā 2. papildpielikuma 4. punkta d), e) vai f) apakšpunktā noteiktajā brīdī.

Ja transportlīdzekļa ātrums samazinās ātrāk, nekā noteikts ātruma līknē, iedarbina akseleratora vadības ierīci, lai transportlīdzeklis precīzi izsekotu ātruma līknei.

Ja transportlīdzekļa ātrums samazinās pārāk lēni, lai nodrošinātu paredzēto palēninājumu, iedarbina bremzes, lai būtu iespējams precīzi izsekot ātruma līknei.

2.6.4.6.

Bremzēšana

Stacionāru/brīvgaitas posmu laikā ar atbilstīgu spēku iedarbina transportlīdzekļa bremzes, lai nepieļautu dzenošo riteņu griešanos.

2.6.5. Transmisijas lietošana

2.6.5.1. Manuālā transmisija

2.6.5.1.1.

Ievēro 2. papildpielikumā izklāstītos pārnesumu pārslēgšanas norādījumus. Transportlīdzekļus, ko testē saskaņā ar 8. papildpielikumu, brauc atbilstīgi minētā papildpielikuma 1.5. punktam.

2.6.5.1.2.

Pārnesumus sāk un pabeidz mainīt ± 1,0 sekundes robežās no noteiktā pārnesumu pārslēgšanas punkta.

2.6.5.1.3.

Sajūgu nospiež ± 1,0 sekundes robežās no noteiktā sajūga darbināšanas punkta.

2.6.5.2. Automātiskā transmisija

2.6.5.2.1.

Pēc pārslēga sākotnējās iedarbināšanas to testa laikā vairs neizmanto. Sākotnējo iedarbināšanu veic 1 sekundi pirms pirmā paātrinājuma sākšanas.

2.6.5.2.2.

Transportlīdzekļus, kuriem ir automātiskā transmisija ar manuālo režīmu, netestē manuālā režīmā.

2.6.6. Režīmi, ko var izvēlēties vadītājs

2.6.6.1.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dominējošā režīma iestatījumiem, testē šajā dominējošajā režīmā. Pēc ražotāja pieprasījuma transportlīdzekli var testēt arī vadītāja izvēlētajā režīmā, piemērojot sliktāko CO2 emisiju scenāriju.

2.6.6.2.

Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus par to, ka pastāv režīms, ko var izvēlēties vadītājs, kas atbilst šā pielikuma 3.5.9. punkta prasībām. Saņemot apstiprinātājas iestādes atļauju, dominējošo režīmu var izmantot kā vienīgo režīmu, ko var izvēlēties vadītājs attiecīgajai sistēmai vai ierīcei, lai noteiktu kritērija emisijas, CO2 emisijas un degvielas patēriņu.

2.6.6.3.

Ja transportlīdzeklim nav dominējošā režīma vai ja apstiprinātāja iestāde nav atzinusi pieprasīto režīmu par dominējošo režīmu, transportlīdzekli testē labākajā režīmā un sliktākajā režīmā, lai noteiktu kritērija emisijas, CO2 emisijas un degvielas patēriņu. Labāko un sliktāko režīmu nosaka saskaņā ar pierādījumiem, kuri iesniegti par CO2 emisijām un degvielas patēriņu visos režīmos. CO2 emisijas un degvielas patēriņš ir abos režīmos veiktu testu vidējais aritmētiskais rezultāts. Abos režīmos veikto testu rezultātus pieraksta.

Pēc ražotāja pieprasījuma transportlīdzekli var testēt arī vadītāja izvēlētajā režīmā, piemērojot sliktāko CO2 emisiju scenāriju.

2.6.6.4.

Pamatojoties uz ražotāja iesniegtiem tehniskiem pierādījumiem un apstiprinātājas iestādes atļauju, neņem vērā konkrētus režīmus, ko var izvēlēties vadītājs un kas paredzēti ļoti ierobežotiem nolūkiem (piemēram, apkopes režīms, lēngaitas režīms). Izvērtē visus pārējos vadītāja izvēlētos režīmus, ko izmanto braukšanai uz priekšu, un visos šajos režīmos izpilda emisiju robežvērtību kritērijus.

2.6.6.5.

Šā papildpielikuma 2.6.6.1.–2.6.6.4. punktu piemēro visām transportlīdzekļu sistēmām, kurām ir režīmi, ko var izvēlēties vadītājs, tostarp ne tikai ar transmisiju saistītām sistēmām.

2.6.7. 1. tipa testa anulēšana un cikla pabeigšana

Ja motors negaidīti noslāpst, iepriekšēju sagatavošanu vai 1. tipa testu anulē.

Pēc cikla pabeigšanas motoru izslēdz. Transportlīdzekli atkārtoti iedarbina tikai tad, kad sākas tests, kam transportlīdzeklis ir iepriekšēji sagatavots.

2.6.8. Nepieciešamie dati, kvalitātes kontrole

2.6.8.1. Ātruma mērījumi

Iepriekšējas sagatavošanas laikā ātrumu mēra attiecībā pret faktisko laiku vai nosaka ar datu ieguves sistēmu vismaz 1 Hz frekvencē, lai varētu novērtēt faktisko braukšanas ātrumu.

2.6.8.2. Nobrauktais attālums

Transportlīdzekļa faktisko nobraukto attālumu ietver visās attiecīgajās testa lapās katram WLTC posmam.

2.6.8.3. Ātruma līknes pielaides

Transportlīdzekļus, kuri nevar sasniegt piemērojamā WLTC nepieciešamās paātrinājuma un maksimālās ātruma vērtības, darbina ar pilnībā aktivizētu akseleratora vadības ierīci, līdz tie vēlreiz sasniedz nepieciešamo ātruma līkni. Šajos apstākļos testu neanulē ātruma līknes pārkāpumu dēļ. Braukšanas cikla novirzes ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos.

2.6.8.3.1.

Starp transportlīdzekļa faktisko ātrumu un piemērojamo testa ciklu paredzēto ātrumu ir pieļaujamas turpmāk uzskaitītās pielaides.

Pielaides nedrīkst parādīt vadītājam.

Augšējā robeža: 2,0 km/h virs līknes augstākā punkta ± 1,0 sekundes robežās no konkrētā brīža;

Apakšējā robeža: 2,0 km/h zem līknes zemākā punkta ± 1,0 sekundes robežās no konkrētā brīža.

Skatīt A6/2. attēlu.

Ātruma pielaides, kas pārsniedz norādītās, ir pieņemamas ar nosacījumu, ka pielaides nekad jebkurā vienā gadījumā netiek pārsniegtas ilgāk kā 1 sekundi.

Testa cikla laikā drīkst būt ne vairāk kā desmit šādas novirzes.

2.6.8.3.2.

IWR un RMSEE braukšanas līknes rādītājus aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 7. punktu.

Ja IWR vai RMSEE ir ārpus attiecīgā derīguma diapazona, braukšanas testu uzskata par nederīgu.

A6/2. attēls

Ātruma līknes pielaides

2.7. Izgarošana

2.7.1.

Pēc iepriekšējas sagatavošanas un pirms testēšanas testa transportlīdzekli tur vietā, kurā ir šā papildpielikuma 2.2.2.2. punktā noteiktie apkārtējās vides apstākļi.

2.7.2.

Transportlīdzekli vismaz 6 stundas un ne ilgāk kā 36 stundas pakļauj izgarojumu uztveršanai ar atvērtu vai aizvērtu motora nodalījuma pārsegu. Ja konkrētam transportlīdzeklim piemērojamie īpašie noteikumi to neizslēdz, dzesēšanu nodrošina ar piespiedu atdzesēšanu līdz temperatūras iestatījuma punktam. Ja dzesēšanu paātrina ar ventilatoru palīdzību, ventilatorus izvieto tā, lai vienmērīgi tiktu panākta piedziņas mehānisma, motora un atgāzu pēcapstrādes sistēmas dzesēšana.

2.8. Emisiju un degvielas patēriņa tests (1. tipa tests)

2.8.1.

Testa sākumā testa telpā temperatūrai ir jābūt 23 °C ± 3 °C. Motora eļļas un dzesēšanas šķidruma (ja tāds ir) temperatūrai jābūt ± 2 °C no iestatījuma temperatūras 23 °C.

2.8.2.

Testa transportlīdzekli uzstumj uz dinamometra.

2.8.2.1.

Transportlīdzekļa dzenošos riteņus novieto uz dinamometra, neiedarbinot motoru.

2.8.2.2.

Dzenošo riteņu riepu spiedienu noregulē saskaņā ar šā papildpielikuma 2.4.5. punkta noteikumiem.

2.8.2.3.

Motora nodalījumam jābūt aizvērtam.

2.8.2.4.

Tieši pirms motora iedarbināšanas transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) piestiprina izplūdes savienojuma cauruli.

2.8.3.

Spēka pārvada iedarbināšanas un braukšana

2.8.3.1.

Spēka pārvada iedarbināšanas procedūras uzsāk ar šim nolūkam paredzētām ierīcēm saskaņā ar ražotāja norādēm.

2.8.3.2.

Transportlīdzekli piemērojamā WLTC (kā aprakstīts 1. papildpielikumā) brauc saskaņā ar šā papildpielikuma 2.6.4.–2.6.7. punktu.

2.8.4.

RCB datus mēra katram WLTC posmam, kā noteikts šā papildpielikuma 2. papildinājumā.

2.8.5.

Transportlīdzekļa faktisko ātrumu mēra 10 Hz frekvencē. Aprēķina un dokumentē 7. papildpielikuma 7. punktā aprakstītos braukšanas līknes rādītājus.

2.8.6.

Ņemot vērā faktisko transportlīdzekļa ātrumu, kas ņemts ar 10 Hz mērījumu frekvenci, kā arī faktisko laiku, koriģē CO2 rezultātus attiecībā uz mērķa ātrumu un attālumu, kā noteikts 6.b papildpielikumā.

2.9. Gāzveida paraugu ņemšana

Gāzveida paraugus apkopo maisos un savienojumus analizē testa vai testa posma beigās; savienojumus var arī nepārtraukti un integrēti analizēt cikla gaitā.

2.9.1.

Pirms katra testa veic turpmāk aprakstītos pasākumus.

2.9.1.1.

Attīrītos un izsūknētos paraugu maisus piestiprina pie atšķaidīto atgāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugu vākšanas sistēmām.

2.9.1.2.

Iedarbina mērinstrumentus saskaņā ar instrumentu ražotāja norādēm.

2.9.1.3.

CVS siltummaini (ja tāds ir uzstādīts) uzsilda vai atdzesē līdz ekspluatācijas testa temperatūras pielaidei, kā noteikts 5. papildpielikuma 3.3.5.1. punktā.

2.9.1.4.

Tādas sastāvdaļas kā caurulītes, filtrus, dzesētājus un sūkņus pēc vajadzības uzsilda vai atdzesē līdz sasniedz stabilizētu ekspluatācijas temperatūru.

2.9.1.5.

CVS plūsmas ātrumus iestata saskaņā ar 5. papildpielikuma 3.3.4. punktu; paraugu plūsmas ātrumus iestata vajadzīgajā līmenī.

2.9.1.6.

Visas elektroniskās integrēšanas ierīces iestata uz nulli. Tās var atkārtoti iestatīt uz nulli pirms katra cikla posma sākuma.

2.9.1.7.

Visiem nepārtrauktajiem gāzes analizatoriem iestata atbilstīgos diapazonus. Testa laikā tos var pārslēgt tikai tad, ja pārslēgšanu veic, mainot kalibrētos iestatījumus, kam piemēro instrumenta digitālo izšķirtspēju. Testa laikā nedrīkst pārslēgt analizatora analogā darba pastiprinātāju iestatījumus.

2.9.1.8.

Visus nepārtrauktos gāzes analizatorus iestata uz nulli un kalibrē, izmantojot gāzes, kas atbilst 5. papildpielikuma 6. punkta prasībām.

2.10. Paraugu ņemšana PM noteikšanai

2.10.1.

Pirms katra testa veic šā papildpielikuma 2.10.1.1.–2.10.1.2.2. punktā aprakstītās darbības.

2.10.1.1. Filtra izvēle

Visam piemērojamam WLTC izmanto vienu cietdaļiņu filtru bez rezerves filtra. Lai ņemtu vērā cikla reģionālās variācijas, var izmantot vienu filtru pirmajiem trīs posmiem un citu filtru ceturtajam posmam.

2.10.1.2. Filtra sagatavošana

2.10.1.2.1.

Vismaz 1 stundu pirms testa filtru ievieto Petri traukā, kurš aizsargā pret putekļu piesārņojumu un kurā notiek gaisa apmaiņa, un to ievieto svēršanas kamerā (vai telpā) stabilizācijai.

Stabilizācijas laikposma beigās filtru nosver un tā masu norāda visās attiecīgajās testa lapās. Līdz izmantošanai testā filtru uzglabā slēgtā Petri traukā vai hermetizētā filtra turētājā. Pēc filtra izņemšanas no svēršanas kameras (vai telpas) tas jāizmanto 8 stundu laikā.

Filtru atkārtoti novieto stabilizēšanas telpā 1 stundas laikā pēc testa un pirms svēršanas vismaz 1 stundu apstrādā.

2.10.1.2.2.

Cietdaļiņu filtru uzmanīgi uzstāda filtra turētājā. Filtru tur tikai ar pinceti vai knaiblēm. Neuzmanīgas lietošanas rezultātā masa tiks noteikta kļūdaini. Filtra turētāju uzstāda uz paraugu caurulītes, kurā nav plūsmas.

2.10.1.2.3.

Ieteicams katra svēršanas posma sākumā 24 stundu laikā no paraugu svēršanas brīža pārbaudīt mikrosvarus, nosverot vienu atskaites priekšmetu ar aptuveno masu 100 mg. Šo priekšmetu nosver trīs reizes un vidējo aritmētisko rezultātu norāda visās attiecīgajās testa lapās. Ja svēršanas vidējais aritmētiskais rezultāts ir ±5 μg no iepriekšējā svēršanas posma rezultāta, svēršanas posma rezultātus un svarus uzskata par derīgiem.

2.11. PN paraugu ņemšana

2.11.1.

Pirms katra testa veic šā papildpielikuma 2.11.1.1. un 2.11.1.2. punktā aprakstītās darbības.

2.11.1.1.

Konkrētajām daļiņām piemēroto atšķaidīšanas sistēmu un mēriekārtas iedarbina un sagatavo paraugu ņemšanai.

2.11.1.2.

Daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas PNC un VPR elementu pareizu funkciju apstiprina saskaņā ar šā papildpielikuma 2.11.1.2.1.–2.11.1.2.4. punktā izklāstītajām procedūrām.

2.11.1.2.1.

Noplūžu pārbaudē, ko veic, izmantojot atbilstīgas veiktspējas filtru, kurš piestiprināts pie visas PN mērīšanas sistēmas, VPR un PNC ieplūdes atveres, jāiegūst izmērītās koncentrācijas rezultāts par mazāk nekā 0,5 daļiņām uz cm3.

2.11.1.2.2.

Katru dienu PNC nulles pārbaudē, ko veic, izmantojot atbilstīgas veiktspējas filtru, kurš piestiprināts pie PNC ieplūdes atveres, jāiegūst koncentrācijas rezultāts ≤ 0,2 daļiņu apmērā uz cm3. Noņemot filtru, PNC ir jāuzrāda izmērītās koncentrācijas palielinājums par vismaz 100 daļiņām uz cm3, ņemot apkārtējā gaisa paraugus, un jāatgriežas pie ≤ 0,2 daļiņām uz cm3, atkārtoti piestiprinot filtru.

2.11.1.2.3.

Ir jāpārliecinās, ka mērīšanas sistēma rāda, ka tvaicēšanas caurule (ja sistēmai tāda ir uzstādīta) ir sasniegusi pareizo ekspluatācijas temperatūru.

2.11.1.2.4.

Ir jāpārliecinās, ka mērīšanas sistēma rāda, ka atšķaidīšanas PND 1 ir sasniedzis pareizo ekspluatācijas temperatūru.

2,12. Paraugu ņemšana testa laikā

2.12.1.

Palaiž atšķaidīšanas sistēmu, paraugu sūkņus un datu apkopošanas sistēmu.

2.12.2.

Palaiž PM un PN paraugu ņemšanas sistēmas.

2.12.3.

Nepārtraukti mēra daļiņu skaitu. Vidējo aritmētisko koncentrāciju nosaka, integrējot katrā posmā saņemtos analizatora signālus.

2.12.4.

Paraugu ņemšana sākas pirms spēka pārvada iedarbināšanas procedūras vai tās palaišanas brīdī un beidzas cikla noslēgumā.

2.12.5.

Paraugu pārslēgšana

2.12.5.1. Gāzveida emisijas

Ja vajadzīgs, katra piemērojamā un izbraucamā WLTC posma beigās paraugu ņemšanu no atšķaidītajām atgāzēm un atšķaidīšanas gaisa pārslēdz no viena paraugu maisa pāra uz secīgiem maisu pāriem.

2.12.5.2. Cietās daļiņas

Piemēro šā papildpielikuma 2.10.1.1. punktā noteiktās prasības.

2.12.6.

Dinamometra attālumu ietver visās attiecīgajās testa lapās katram posmam.

2.13. Testa pabeigšana

2.13.1.

Tūlīt pēc testa pēdējas daļas izslēdz motoru.

2.13.2.

Izslēdz konstanta tilpuma paraugu ņēmēju, CVS vai citu iesūkšanas ierīci vai no transportlīdzekļa izpūtēja(-iem) atvieno izplūdes cauruli.

2.13.3.

Transportlīdzekli noņem no dinamometra.

2.14. Pēctesta procedūras

2.14.1. Gāzu analizatora pārbaude

Pārbauda nepārtrauktajai mērīšanai izmantoto analizatoru nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes rādījumus. Testu uzskata par pieņemamu, ja starpība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzes vērtības.

2.14.2. Maisa satura analīze

2.14.2.1.

Maisā esošās atgāzes un atšķaidīšanas gaisu analizē cik vien iespējams drīz. Atgāzes vienmēr analizē ne vēlāk kā 30 minūtes pēc cikla posma beigām.

Ņem vērā gāzes reakcijas laiku attiecībā uz maisā esošajiem savienojumiem.

2.14.2.2.

Cik vien ātri tas ir praktiski iespējams pirms analīzes, attiecībā uz katru savienojumu izmantojamo analizatora diapazonu iestata uz nulli ar attiecīgo nulles gāzi.

2.14.2.3.

Analizatoru kalibrēšanas līknes iestata, izmantojot kalibrēšanas gāzes ar nominālo koncentrāciju 70–100 % apmērā no diapazona.

2.14.2.4.

Pēc tam atkārtoti pārbauda analizatoru nulles iestatījumus: ja kāds rādītājs no iepriekš šā papildpielikuma 2.14.2.2. punktā noteiktās vērtības atšķiras par vairāk nekā 2 % no diapazona, procedūru šim analizatoram atkārto.

2.14.2.5.

Tad analizē paraugus.

2.14.2.6.

Pēc analīzes, nulles un kalibrēšanas punktus atkārtoti pārbauda, izmantojot tās pašas gāzes. Testu uzskata par pieņemamu, ja starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzes vērtības.

2.14.2.7.

Analizatoram cauri plūstošo dažādo gāzu plūsmas ātrumi un spiedieni neatšķiras no ātrumiem un spiedieniem, ko izmanto analizatoru kalibrēšanai.

2.14.2.8.

Pēc mērīšanas ierīces stabilizācijas katra izmērītā savienojuma saturu norāda visās attiecīgajās testa lapās.

2.14.2.9.

Visu emisiju masu un skaitu attiecīgā gadījumā aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikumu.

2.14.2.10.

Kalibrēšanu un pārbaudes veic vai nu:

pirms un pēc katra maisu pāra analīzes; vai

pirms un pēc visa testa.

Šā punkta b) apakšpunkta gadījumā kalibrēšanu un pārbaudes veic visiem analizatoriem attiecībā uz visiem testā izmantotajiem diapazoniem.

Gan a), gan b) apakšpunkta gadījumā attiecīgajam apkārtējam gaisam un atgāzu maisiem izmanto vienu un to pašu analizatora diapazonu.

2.14.3. Cietdaļiņu parauga filtra svēršana

2.14.3.1.

Cietdaļiņu paraugu filtru atliek atpakaļ svēršanas kamerā (vai telpā) ne vēlāk kā 1 stundu pēc testa pabeigšanas. To vismaz 1 stundu apstrādā Petri traukā, kurš ir aizsargāts pret putekļu piesārņojumu un kurā notiek gaisa apmaiņa, un tad nosver. Filtra bruto masu ietver visās attiecīgajās testa lapās.

2.14.3.2.

Vismaz divus nelietotus standartfiltrus nosver 8 stundu laikā pēc parauga filtru svēršanas, bet vēlams svērt vienlaikus ar parauga filtru. Standartfiltriem ir tādi paši izmēri un materiāls kā paraugu ņemšanas filtriem.

2.14.3.3.

Ja kāda standartfiltra īpatnējā masa starp paraugu ņemšanas filtru svēršanas reizēm mainās par vairāk nekā ±5 μg, paraugu ņemšanas filtru un standartfiltrus no jauna sagatavo svēršanas kamerā (vai telpā) un tad atkal nosver.

2.14.3.4.

Standartfiltra svērumu salīdzinājums ir starpība starp konkrētām masām un šī standartfiltra konkrēto masu mainīgo vidējo aritmētisko lielumu. Mainīgo vidējo aritmētisko lielumu aprēķina no konkrētām masām, kas iegūtas laikposmā pēc tam, kad standartfiltri tika ievietoti svēršanas kamerā (vai telpā). Vidējošanas periods ir vismaz viena diena, bet nepārsniedz 15 dienas.

2.14.3.5.

Ir atļauta paraugu ņemšanas un standartfiltru vairākkārtēja iepriekšēja sagatavošana un pārsvēršana, līdz pagājušas 80 stundas kopš gāzes mērījumiem emisiju testā. Ja laikā līdz šīm 80 stundām vairāk nekā puse standartfiltru atbilst ±5 μg kritērijam, paraugu filtra svērumu var uzskatīt par derīgu. Ja pēc šīm 80 stundām tiek izmantoti divi standartfiltri un viens no tiem neatbilst ±5 μg kritērijam, paraugu filtra svērumu var uzskatīt par derīgu, ja summa absolūtajām atšķirībām starp abu standartfiltru īpatnējo un mainīgo vidējo masu ir 10 μg vai mazāka.

2.14.3.6.

Ja mazāk nekā puse standartfiltru atbilst ±5 μg kritērijam, paraugu filtru likvidē un emisiju testu atkārto. Visus standartfiltrus likvidē un aizstāj 48 stundu laikā. Visos citos gadījumos standartfiltrus aizstāj vismaz reizi 30 dienās, un tas notiek tā, ka nevienu paraugu filtru nesver bez salīdzināšanas ar standartfiltru, kurš ir atradies svēršanas kamerā (vai telpā) vismaz vienu dienu.

2.14.3.7.

Ja nav izpildīti 5. papildpielikuma 4.2.2.1. punktā norādītie svēršanas kameras (vai telpas) stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru svērumi atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, transportlīdzekļa ražotājam ir iespēja akceptēt paraugu filtru masu vai anulēt testus, salabojot svēršanas kameras (vai telpas) kontroles sistēmu un atkārtojot testu.

6. papildpielikuma 1. papildinājums

Emisiju testa procedūra visiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

1. Vispārīgi

1.1.	Šajā papildinājumā izklāstīti īpaši noteikumi par tāda transportlīdzekļa testēšanu, kurš aprīkots ar periodiski reģenerējošām sistēmām, kā noteikts šā pielikuma 3.8.1. punktā.

1.2.

Ciklos, kuru laikā noris reģenerācija, nav jāpiemēro emisiju standarti. Ja 1. tipa testa laikā vismaz vienu reizi notiek periodiskā reģenerācija un ja tā jau ir vismaz vienu reizi notikusi transportlīdzekļa sagatavošanas laikā, vai ja attālums starp divām secīgām periodiskām reģenerācijām ir lielāks par 4 000 km, braucot atkārtotus 1. tipa testus, nav vajadzīga īpaša testa procedūra. Šajā gadījumā šo papildinājumu nepiemēro un izmanto koeficientu Ki = 1,0.

1.3.	Šā papildinājuma noteikumus piemēro tikai PM mērījumiem un nepiemēro PN mērījumiem.

1.4.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju testa procedūru, ko īpaši piemēro periodiski reģenerējošām sistēmām, nepiemēro reģenerējošai ierīcei, ja ražotājs iesniedz datus, kas pierāda, ka to ciklu laikā, kuros notiek reģenerācija, emisijas nepārsniedz attiecīgās transportlīdzekļu kategorijas emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā CO2 un degvielas patēriņa vērtībām izmanto Ki vērtību 1,05.

1.5.	Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju no 2. un 3. klases transportlīdzekļu reģenerācijas koeficienta Ki noteikšanas var izslēgt ļauti augstā ātruma posmu.

2. Testa procedūra

Testa transportlīdzeklis spēj nepieļaut vai atļaut reģenerācijas procesu ar nosacījumu, ka šāda darbība neietekmē motora sākotnējo kalibrāciju. Reģenerācijas nepieļaušana ir atļauta tikai reģenerācijas slogošanas laikā un iepriekšējas sagatavošanas ciklu laikā. Tā nav atļauta emisiju mērīšanas laikā reģenerācijas posma ietvaros. Emisiju testu veic ar neizmainīta oriģinālā aprīkojuma ražotāja (OEM) vadības bloku. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju Ki noteikšanas laikā var izmantot “aprīkojuma vadības bloku”, kas neietekmē motora sākotnējo kalibrāciju.

2.1. Atgāzu emisiju mērīšana starp diviem WLTC ar reģenerācijas notikumiem

2.1.1.

Vidējās aritmētiskās emisijas starp reģenerācijas notikumiem un reģenerējošās ierīces slogošanas laikā nosaka, aprēķinot vidējo aritmētisko no vairākiem aptuveni vienādā attālumā (ja to ir vairāk par diviem) 1. tipa testiem. Kā alternatīvu ražotājs var sniegt datus, lai pierādītu, ka emisijas starp reģenerācijas notikumiem ir konstantas (±15 %). Šādā gadījumā var izmantot emisiju mērījumus, kas iegūti 1. tipa testa laikā. Visos citos gadījumos veic emisiju mērījumus vismaz diviem 1. tipa cikliem: vienu uzreiz pēc reģenerācijas (pirms jaunas slogošanas) un vienu pēc iespējas tuvāk pirms reģenerācijas fāzes. Visus emisiju mērījumus veic saskaņā ar šo papildpielikumu un visus aprēķinus veic saskaņā ar šā papildinājuma 3. punktu.

2.1.2.

Slogošanas procesu un Ki noteikšanu veic 1. tipa braukšanas cikla laikā dinamometriskajā stendā vai uz motora testa stenda, izmantojot ekvivalentu testa ciklu. Šos testus var veikt nepārtraukti (t. i., bez nepieciešamības izslēgt motoru starp cikliem). Pēc jebkura skaita pabeigtu ciklu, transportlīdzekli var izņemt no dinamometriskā stenda un testu turpināt vēlāk. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju ražotājs var līdzvērtības pierādīšanai izstrādāt alternatīvu procedūru, ietverot filtra temperatūru, slodzes apmēru un nobraukto attālumu. To var īstenot uz motora stenda vai dinamometriskajā stendā.

2.1.3.

Visās attiecīgajās testa lapās norāda D ciklu skaitu starp diviem WLTC, kuros notiek reģenerācija, to ciklu skaitu, kuru laikā veic emisiju mērījumus (n), un emisijas masas mērījumu M′sij attiecībā uz katru savienojumu (i) katrā ciklā (j).

2.2. Emisiju mērīšana reģenerācijas notikumu laikā

2.2.1.

Transportlīdzekļa sagatavošanu, ja tā ir vajadzīga, emisiju testam reģenerācijas fāzē var veikt, izmantojot iepriekšējas sagatavošanas ciklus, kā aprakstīts šā papildpielikuma 2.6. punktā, vai ekvivalentus motora testa ciklus stendā atkarībā no šā papildinājuma 2.1.2. punktā izvēlētās slogošanas procedūras.

2.2.2.

Šajā pielikumā aprakstītos testa un transportlīdzekļa nosacījumus 1. tipa testa veikšanai piemēro pirms pirmā derīgā emisiju testa veikšanas.

2.2.3.

Reģenerācija nedrīkst sākties transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. To iespējams nodrošināt, izmantojot vienu no turpmāk aprakstītajām metodēm.

2.2.3.1.

Iepriekšējas sagatavošanas ciklu veikšanai var uzstādīt “neīstu” reģenerācijas sistēmu vai daļēju sistēmu.

2.2.3.2.

Var izmantot jebkuru citu metodi, par kuru vienojušies ražotājs un apstiprinātāja iestāde.

2.2.4.

Saskaņā ar piemērojamo WLTC veic aukstās iedarbināšanas atgāzu emisiju testu, ietverot reģenerācijas procesu.

2.2.5.

Ja reģenerācijas procesam ir vajadzīgs vairāk par vienu WLTC, veic visus WLTC. Vairākiem cikliem, kas vajadzīgi reģenerācijas pabeigšanai, ir atļauts izmantot vienu mikrodaļiņu filtru.

Ja ir vajadzīgs vairāk par vienu WLTC, sekojošos WLTC veic nekavējoties, neizslēdzot motoru, līdz ir sasniegta pilnīga reģenerācija. Ja vairākiem cikliem vajadzīgo gāzveida emisiju maisu skaits pārsniegtu pieejamo maisu skaitu, pēc iespējas samazina laiku, kas vajadzīgs jauna testa sagatavošanai. Šajā laikā motoru nedrīkst izslēgt.

2.2.6.

Emisijas vērtības reģenerācijas laikā Mri katram savienojumam (i) aprēķina saskaņā ar šā papildinājuma 3. punktu. Piemērojamo testa ciklu skaitu d, kas noteikts pilnai reģenerācijai, ietver visās attiecīgajās testa lapās.

3. Aprēķini

3.1. Vienas reģenerējošās sistēmas atgāzu emisiju, CO2 emisiju un degvielas patēriņa aprēķināšana

kur katram attiecīgajam savienojumam i:

M′sij

ir savienojuma i emisiju masa testa ciklā j bez reģenerācijas, g/km;

M′rij

ir savienojuma i emisiju masa testa ciklā j reģenerācijas laikā, g/km (ja d > 1, pirmo WLTC testu veic aukstā stāvoklī un sekojošos ciklus veic siltā stāvoklī);

Msi	ir savienojuma i emisiju vidējā masa bez reģenerācijas, g/km;

Mri	ir savienojuma i emisiju vidējā masa reģenerācijas laikā, g/km;

Mpi	ir savienojuma i emisiju vidējā masa, g/km;

n	ir testa ciklu skaits starp cikliem ar reģenerācijas notikumiem, kuru laikā veic emisiju mērījumus attiecībā uz 1. tipa WLTC, ≥ 1;

d	ir pilno piemērojamo testa ciklu skaits, kas vajadzīgi reģenerācijai;

D	ir pilno piemērojamo testa ciklu skaits starp diviem cikliem ar reģenerācijas notikumiem.

Mpi aprēķins ir grafiski parādīts A6.App1/1. attēlā.

A6.App1/1. attēls

Parametri, ko mēra emisiju testa laikā un starp cikliem, kuros noris reģenerācija (shematisks piemērs, emisijas D laikā var palielināties vai samazināties)

3.1.1.

Reģenerācijas koeficienta Ki aprēķināšana katram attiecīgajam savienojumam i.

Ražotājs var izvēlēties katram savienojumam atsevišķi noteikt vai nu pieskaitāmo nobīdes, vai piereizināmos koeficientus.

Ki koeficients

Ki nobīde

Ki= Mpi – Msi

Msi, Mpi un Ki rezultātus, kā arī ražotāja izvēlēto koeficienta tipu dokumentē. Ki rezultātus ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos. Msi, Mpi un Ki rezultātus ietver visās attiecīgajās testa lapās.

Ki var noteikt, pabeidzot vienu reģenerācijas secību, kurā ietverti mērījumi pirms un pēc reģenerācijas notikumiem, kā arī to laikā, kā parādīts A6.App1/1. attēlā.

3.2. Vairāku periodiski reģenerējošo sistēmu atgāzu emisiju, CO2 emisiju un degvielas patēriņa aprēķināšana

Turpmāk norādīto aprēķina vienam 1. tipa darbības ciklam attiecībā uz kritērija emisijām un CO2 emisijām. Šiem aprēķiniem izmanto CO2 emisijas, kas ņemtas no 7. papildpielikuma A7/1/ tabulā aprakstītā 3. posma rezultāta.

attiecībā uz nj ≥ 1

Ki koeficientu

Ki nobīdi

Ki = Mpi – Msi

kur:

Msi	ir savienojuma i visu notikumu k emisiju vidējā masa bez reģenerācijas, g/km;

Mri	ir savienojuma i visu notikumu k emisiju vidējā masa reģenerācijas laikā, g/km;

Mpi	ir savienojuma i visu notikumu k emisiju vidējā masa, g/km;

Msik	ir savienojuma i notikuma k emisiju vidējā masa bez reģenerācijas, g/km;

Mrik	ir savienojuma i notikuma k emisiju vidējā masa reģenerācijas laikā, g/km;

M′sik,j

ir savienojuma i notikuma k emisiju masa (g/km) bez reģenerācijas, ko mēra punktā j, kur 1 ≤ j ≤ nk, g/km;

M′rik,j

ir savienojuma i notikuma k emisiju masa reģenerācijas laikā (ja j > 1, pirmo 1. tipa testu veic aukstā stāvoklī un sekojošos ciklus veic siltā stāvoklī), o mēra punktā j, kur1 ≤ j ≤ dk, g/km;

nk	ir notikuma k pilnu testa ciklu skaits starp diviem cikliem ar reģenerācijas fāzēm, kuru laikā veic emisiju mērījumus (1. tipa WLTC vai līdzvērtīgus motora testa ciklus stendā), ≥ 2;

dk	ir notikuma k pilno piemērojamo testa ciklu skaits, kas vajadzīgi pilnīgai reģenerācijai;

Dk	ir notikuma k pilno piemērojamo testa ciklu skaits starp diviem cikliem ar reģenerācijas fāzēm;

x	ir pilnīgas reģenerācijas notikumu skaits.

Mpi aprēķins ir grafiski parādīts A6.App1/2. attēlā.

A6.App1/2. attēls

Parametri, ko mēra emisiju testa laikā ciklos, kuros noris reģenerācija, un starp tiem (shematisks piemērs)

Ki vairākām periodiski reģenerējošām sistēmām var aprēķināt tikai pēc noteikta reģenerācijas notikumu skaita katrai sistēmai.

Pēc visas procedūras pabeigšanas (no A līdz B, skatīt A6.App1/2. attēlu) atkal jāsasniedz sākuma stāvoklis A.

3.3.	Ki koeficientus (pieskaitāmos vai piereizināmos) noapaļo līdz četrām zīmēm aiz komata, par pamatu ņemot emisiju standartvērtības fizikālo vienību.

6. papildpielikuma 2. papildinājums

Atkārtoti uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas pārraudzības testa procedūra

1. Vispārīgi

Ja testē NOVC-HEV un OVC-HEV, piemēro 8. papildpielikuma 2. un 3. papildinājumu.

Šajā papildinājumā ir izklāstīti īpaši noteikumi par to, kā koriģē rezultātus, kuri iegūti testos par CO2 emisiju masu kā enerģijas bilances funkciju ΔEREESS visiem REESS.

CO2 emisiju masas koriģētajām vērtībām jāatbilst nulles enerģijas bilancei (ΔEREESS =0), un tās aprēķina, izmantojot korekcijas koeficientu, kas noteikts saskaņā ar turpmāk norādīto.

2. Mērierīces un kontrolaparatūra

2.1. Strāvas mērīšana

REESS izlādi definē kā negatīvu strāvu.

2.1.1.

REESS strāvu(-s) testa laikā mēra, izmantojot strāvas pārveidotāju ar spailēm vai slēgta tipa strāvas pārveidotāju. Strāvas mērīšanas sistēmai ir jāatbilst A8/1. tabulā noteiktajām prasībām. Strāvas pārveidotājs(-i) spēj izturēt maksimālās strāvas pie motora iedarbināšanas un temperatūras apstākļus mērījumu punktā.

Lai iegūtu precīzus mērījumus, pirms testa ieregulē nulles stāvokli un veic demagnetizēšanu saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem.

2.1.2.

Strāvas pārveidotājus uzstāda visām REESS pie viena no kabeļiem, kas ir tieši savienots ar REESS, un tie ietver REESS kopējo strāvu.

Aizsargātu vadu gadījumā izmanto atbilstīgas metodes, ko pieņēmusi apstiprinātāja iestāde.

Lai ar ārējām ierīcēm būtu vienkārši izmērīt REESS strāvu, ir ieteicams, ka ražotāji transportlīdzeklī iebūvē piemērotus, drošus un pieejamus savienojuma punktus. Ja tas nav iespējams, ražotājs atbalsta apstiprinātāju iestādi, nodrošinot paņēmienus strāvas pārveidotāja savienošanai ar REESS kabeļiem, kā aprakstīts iepriekš.

2.1.3.

Izmērīto jaudu integrē laikā vismaz 20 Hz frekvencē, iegūstot izmērīto vērtību Q, kas izteikta ampērstundās Ah. Jaudu var integrēt strāvas mērīšanas sistēmā.

2.2. No transportlīdzekļa iegūtie dati

2.2.1.

Alternatīvi REESS strāvu nosaka, izmantojot transportlīdzekļa datus. Lai izmantotu šo mērījumu metodi, par testa transportlīdzekli jābūt pieejamai šādai informācijai:

integrētā uzlādes līdzsvara vērtība kopš pēdējās aizdedzes ieslēgšanas, Ah;

integrētā uzlādes līdzsvara vērtība saskaņā ar transportlīdzekļa datiem, ko aprēķina vismaz 5 Hz paraugu ņemšanas frekvencē;

uzlādes līdzsvara vērtība no OBD savienotāja, kā aprakstīts SAE J1962.

2.2.2.

Ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda transportlīdzekļa REESS uzlādes un izlādes datu precizitāti.

Ražotājs var izstrādāt REESS pārraudzības transportlīdzekļa saimi, lai pierādītu, ka transportlīdzekļa REESS uzlādes un izlādes dati ir pareizi. Datu precizitāti pierāda uz reprezentatīva transportlīdzekļa.

Derīgi ir šādi saimes kritēriji:

identiski sadedzes procesi (t. i., dzirksteļaizdedze, kompresijaizdedze, divtaktu aizdedze, četrtaktu aizdedze);

identiska uzlādes un/vai rekuperācijas stratēģija (programmatūras REESS datu modulis);

transportlīdzekļa datu pieejamība;

identisks uzlādes līdzsvars, ko mēra ar REESS datu moduli;

identiska transportlīdzekļa uzlādes līdzsvara simulācija.

2.2.3.

Pārraudzībā neiekļauj visas tās REESS, kas neietekmē CO2 emisijas masu.

3. REESS korekcijas procedūra, balstoties uz enerģijas izmaiņām

3.1.	REESS strāvas mērījumus sāk vienlaikus ar testa sākumu un beidz tieši pēc tam, kad transportlīdzeklis ir nobraucis pilnu braukšanas ciklu.

3.2.	Elektroenerģijas līdzsvaru Q, kas izmērīts elektroapgādes sistēmā, izmanto kā REESS enerģijas satura atšķirības vērtību cikla beigās salīdzinājumā ar cikla sākumu. Elektroenerģijas līdzsvaru nosaka visam nobrauktajam WLTC.

3.3.	Braukšanas cikla posmiem ieraksta atsevišķas Qphase vērtības.

3.4.

Visa cikla CO2 emisiju masas korekcija kā korekcijas kritērija c funkcija.

3.4.1. Korekcijas kritērija c aprēķināšana

Korekcijas kritērijs c ir elektroenerģijas izmaiņu ΔEREESS,j absolūtās vērtības un degvielas enerģijas starpība un to aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

kur:

c	ir korekcijas kritērijs;

ΔEREESS,j

ir visu REESS elektroenerģijas izmaiņas laikposmā j, ko nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 4.1. punktu, Wh;

j	šajā punktā ir viss piemērojamais WLTP testa cikls;

EFuel

ir degvielas enerģija saskaņā ar šādu vienādojumu:

Efuel = 10 × HV × FCnb × d

kur:

Efuel

ir patērētās degvielas enerģijas sastāvs piemērojamā WLTP testa ciklā, Wh;

HV	ir siltumspēja saskaņā ar A6.App2/1. tabulu, kWh/l;

FCnb	ir 1. tipa testa nesabalansētais degvielas patēriņš, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci un kas noteikts saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu un izmantojot kritērija emisiju un CO2 rezultātus, kas aprēķināti saskaņā ar A7/1 tabulas 2. darbību, l/100 km;

d	ir attālums, kas nobraukts attiecīgajā piemērojamā WLTP testa ciklā, km;

10	ir koeficients pārrēķināšanai uz Wh.

3.4.2.

Korekciju veic, ja ΔEREESS ir negatīva vērtība (kas atbilst REESS izlādei) un ja korekcijas kritērijs c, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildinājuma 3.4.1. punktu, ir lielāks par piemērojamo robežvērtību saskaņā ar A6.App2/2. tabulu.

3.4.3.

Korekciju neveic un izmanto nekoriģētas vērtības, ja korekcijas kritērijs c, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildinājuma 3.4.1. punktu, ir mazāks par piemērojamo robežvērtību saskaņā ar A6.App2/2. tabulu.

3.4.4.

Korekciju var neveikt un var izmantot nekoriģētas vērtības, ja:

ΔEREESS ir pozitīva vērtība (kas atbilst REESS uzlādei) un ja korekcijas kritērijs c, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildinājuma 3.4.1. punktu, ir lielāks par piemērojamo robežvērtību saskaņā ar A6.App2/2. tabulu;

ražotājs var apstiprinātājai iestādei ar mērījumiem pierādīt, ka nav saistības starp attiecīgi ΔEREESS un CO2 emisiju masu un ΔEREESS un degvielas patēriņu.

A6.App2/1. tabula

Degvielas enerģijas saturs

Degviela

Benzīns

Dīzeļdegviela

Etanola/biodīzeļdegvielas saturs, %

E10

E85

Siltumspēja

(kWh/l)

8,64

6,41

9,79

A6.App2/2. tabula

RCB korekcijas kritēriju robežvērtības

Cikls	zems + vidējs)	zems + vidējs + augsts	zems + vidējs + augsts + ļoti augsts
Korekcijas kritērija c robežvērtības	0,015	0,01	0,005

4. Korekcijas funkcijas piemērošana

4.1.

Lai piemērotu korekcijas funkciju, no izmērītās strāvas un nominālā sprieguma aprēķina visu REESS laikposma j elektroenerģijas izmaiņas ΔTREESS,j:

kur:

ΔEREESS,j,i

ir REESS (i) elektroenerģijas izmaiņas attiecīgajā laikposmā j, Wh;

un:

kur:

UREESS

ir REESS nominālais spriegums, kas noteikts saskaņā ar IEC 60050-482, V;

I(t)j,i

ir REESS (i) elektriskā strāva attiecīgajā laikposmā j, ko nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 2. punktu, A;

t0	ir laiks attiecīgā laikposma j sākumā, s;

tend	ir laiks attiecīgā laikposma j beigās, s;

i	ir attiecīgās REESS indeksa skaitlis;

n	ir REESS kopējais daudzums;

j	ir attiecīgā laikposma indeksa skaitlis, kur laikposms ir jebkurš piemērojamais cikla posms, vairāki cikla posmi vai viss piemērojamais cikls;

ir koeficients pārrēķināšanai no Ws uz kWh.

4.2.	CO2 emisiju masas, g/km, koriģēšanai izmanto sadedzes procesu Willans koeficientus no A6.App2/3. tabulas.

4.3.	Korekciju veic un piemēro visam ciklam un katram cikla posmam atsevišķi, kā arī to norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

4.4.	Šim konkrētajam aprēķinam izmanto fiksētu elektroapgādes sistēmas maiņstrāvas ģeneratora efektivitāti: ηalternator = 0.67 for electric power supply system REESS alternators

4.5.

Iegūtās CO2 emisiju masas atšķirību attiecīgajā laikposmā j maiņstrāvas ģeneratora slodzes īpašību dēļ saistībā ar REESS uzlādi aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ΔMCO2,j

ir iegūtā CO2 emisiju masas atšķirība laikposmam j, g/km;

ΔEREESS,j

ir REESS enerģijas izmaiņas attiecīgajā laikposmā j, ko aprēķina saskaņā ar šā papildinājuma 4.1. punktu, Wh;

dj	ir attiecīgajā laikposmā j nobrauktais attālums, km;

j	ir attiecīgā laikposma indeksa skaitlis, kur laikposms ir jebkurš piemērojamais cikla posms, vairāki cikla posmi vai viss piemērojamais cikls;

0,0036

ir koeficients pārrēķināšanai no Wh uz MJ;

ηalternator

ir maiņstrāvas ģeneratora efektivitāte saskaņā ar šā papildinājuma 4.4. punktu;

Willansfactor

ir sadedzes procesa Willans koeficients, kā noteikts A6.App2/3. tabulā, gCO2/MJ.

4.5.1.

Katra posma un visa cikla CO2 vērtības koriģē šādi:

MCO2,p,3 = MCO2,p,1 – ΔMCO2,j

MCO2,c,3 = MCO2,c,2 – ΔMCO2,j

kur:

ΔMCO2,j

ir rezultāts no šā papildinājuma 4.5. punkta laikposmam j, g/km.

4.6.

CO2 emisiju, g/km, koriģēšanai izmanto Willans koeficientus no A6.App2/3. tabulas.

A6.App2/3. tabula

Willans koeficienti

			Atmosfēriskais	Turbopūte
Dzirksteļaizdedze



	Benzīns (E10)	l/MJ	0,0756	0,0803
		gCO2/MJ	174	184
	CNG (G20)	m3/MJ	0,0719	0,0764
	CNG (G20)	gCO2/MJ	129	137
	LPG	l/MJ	0,0950	0,101
	LPG	gCO2/MJ	155	164
	E85	l/MJ	0,102	0,108
	E85	gCO2/MJ	169	179
Kompresijaizdedze



	dīzeļdegviela (B7)	l/MJ	0,0611	0,0611
		gCO2/MJ	161	161

6. pielikuma 3. papildinājums

Gāzes enerģijas patēriņa rādītāja aprēķināšana gāzveida degvielām (LPG un NG/biometānam)

1. 1. tipa testa cikla laikā patērētās gāzveida degvielas masas mērīšana

1. tipa testa ciklā patērētās gāzes masu mēra, izmantojot degvielas svēršanas sistēmu, ar kuru var izmērīt uzglabāšanas tvertnes masu testa laikā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

precizitāte ± 2 % vai labāka no starpības starp nolasījumiem testa sākumā un testa beigās;

veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu mērījumu kļūdas.

Šādi piesardzības pasākumi ietver vismaz ierīces rūpīgu uzstādīšanu saskaņā ar instrumenta ražotāja ieteikumiem un labu tehnisko praksi;

ir atļautas citas mērīšanas metodes, ja iespējams pierādīt, ka to precizitāte ir līdzvērtīga.

2. Gāzes enerģijas patēriņa rādītāja aprēķināšana

Degvielas patēriņa vērtību aprēķina no ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda emisijām, kas noteiktas, izmantojot mērījumu rezultātus, pieņemot, ka testa laikā tiek sadedzināta tikai gāzveida degviela.

Gāzes enerģijas patēriņa rādītāju ciklā nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

Ggas	ir gāzes enerģijas patēriņa rādītājs, %;

Mgas	ir ciklā patērētās gāzveida degvielas masa, kg;

FCnorm

ir degvielas patēriņš (l/100 km attiecībā uz LPG, m3/100 km attiecībā uz NG/biometānu), kas aprēķināts saskaņā ar 7. papildpielikuma 6.6. un 6.7. punktu;

dist	ir ciklā reģistrētais attālums, km;

ρ	ir gāzes blīvums: ρ = 0,654 kg/m3 NG/biometānam; ρ = 0,538 kg/litrs attiecībā uz LPG;

cf	ir korekcijas koeficients, pieņemot šādas vērtības: cf = 1, ja izmanto LPG vai G20 standartdegvielu; cf = 0,78, ja izmanto G25 standartdegvielu.

6.a papildpielikums

Vides temperatūras korekcijas tests, lai reprezentatīvos reģionālās temperatūras apstākļos noteiktu CO2 emisijas

1. Ievads

Šajā papildpielikumā ir aprakstīta papildinoša vides temperatūras korekcijas testa (ATCT) procedūra, lai reprezentatīvos reģionālās temperatūras apstākļos noteiktu CO2 emisijas.

1.1.	ICE transportlīdzekļu un NOVC-HEV CO2 emisijas, kā arī OVC-HEV uzlādi noturošu vērtību koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma prasībām. Akumulēto enerģiju patērējoša testa CO2 vērtība nav jākoriģē. Pilnuzlādes nobraukums nav jākoriģē.

2. Vides temperatūras korekcijas testa (ATCT) saime

2.1.

Vienā ATCT saimē var ietilpt tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir identiski šādi parametri:

spēka pārvada arhitektūra (t. i., iekšdedze, hibrīds, degvielas elementi vai elektriskā);

sadedzes process (piemēram, divtaktu vai četrtaktu);

cilindru skaits un izkārtojums;

motora iekšdedzes metode (t. i., netiešā vai tiešā iesmidzināšana);

dzesēšanas sistēmas veids (piemēram, gaiss, ūdens, eļļa);

iesūkšanas metode (t. i., atmosfēriskā vai ar turbopūti);

degviela, kas paredzēta motora konstrukcijā (t. i., benzīns, dīzeļdegviela, NG, LPG utt.);

katalītiskais neitralizators (trīskomponentu katalizators, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators vai cits(-i));

ir vai nav uzstādīts cietdaļiņu filtrs; un

atgāzu recirkulācija (ar vai bez, dzesēta vai nedzesēta).

Papildus transportlīdzekļiem jābūt līdzīgiem šādiem parametriem:

transportlīdzekļu motora cilindra tilpuma variācija nedrīkst pārsniegt 30 % no transportlīdzekļa ar zemāko tilpumu; un un

jābūt līdzīgiem motora nodalījuma izolācijas materiāliem, daudzumam un to atrašanās vietai. Ražotāji apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus (piemēram, CAD rasējumus), ka visiem saimē iekļautajiem transportlīdzekļiem tiks uzstādīts izolācijas materiāls, kura tilpums un masa būs vismaz 90 % no tā, kas ir ar ATCT izmērītajam atskaites transportlīdzeklim.

Ir arī pieļaujams, ka vienai ATCT saimei ir atšķirības izolācijas materiāla un tā novietojuma ziņā, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka testa transportlīdzeklis ir sliktākais gadījums attiecībā uz motora nodalījuma izolāciju.

2.1.1.

Ja ir uzstādītas aktīvās siltuma uzglabāšanas ierīces, par tās pašas ATCT saimes pārstāvjiem uzskata tikai tādus transportlīdzekļus, kuri atbilst šādām prasībām:

siltumspēja, ko nosaka sistēmā uzglabātā entalpija, ir 0–10 % diapazonā virs testa transportlīdzekļa entalpijas; un

ii)

OEM spēj tehniskajam dienestam pierādīt, ka saimes ietvaros siltumatdeves laiks pie motora iedarbināšanas ir 0–10 % diapazonā zem testa transportlīdzekļa siltumatdeves laika.

2.1.2.

Par vienas ATCT saimes transportlīdzekļiem uzskata tikai tādus transportlīdzekļus, kas atbilst šā papildpielikuma 3.9.4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

3. ATCT procedūra

Šīs regulas 6. papildpielikumā noteikto 1. tipa testu īsteno, piemērojot izņēmumu attiecībā uz prasībām, kas noteiktas 3.1.–3.9. punktā, ietverot šo ATCT 6.a papildpielikumu. Ir jāveic arī jauns aprēķins un jāpiemēro pārnesuma pārslēgšanas punkti saskaņā ar 2. papildpielikumu, ņemot vērā atšķirīgu ceļa slodzi, kā noteikts šā 6.a papildpielikuma 3.4. punktā.

3.1. ATCT vajadzīgie apkārtējās vides apstākļi

3.1.1.

Temperatūru (Treg), kurā transportlīdzeklis ir jāpakļauj izgarojumu uztveršanai un jātestē ATCT vajadzībām, ir 14 °C.

3.1.2.

Minimālais izgarojumu uztveršanas laiks (tsoak_ATCT) ATCT vajadzībām ir 9 stundas.

3.2. Testa telpa un izgarojumu uztveršanas zona

3.2.1. Testa telpa

3.2.1.1.

Testa telpā iestata temperatūru, kas vienāda ar Treg. Faktiskā temperatūras vērtība ir ± 3 °C robežās testa sākumā un ± 5 °C robežās testa laikā.

3.2.1.2.

Vai nu testa telpas gaisa, vai motora ieplūdes gaisa īpatnējam mitrumam (H) ir jābūt tādam, lai:

3,0 ≤ H ≤ 8,1

(g H2O/kg sausa gaisa)

3.2.1.3.

Gaisa temperatūru un mitrumu mēra pie transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatora atveres ar 0,1 Hz ātrumu.

3.2.2. Izgarojumu uztveršanas zona

3.2.2.1.

Izgarojumu uztveršanas zonā iestata temperatūru Treg, un faktiskās temperatūras vērtībai jābūt ± 3 °C robežās 5 minūšu ilgas braukšanas vidējā aritmētiskajā laikposmā. Temperatūra nedrīkst sistemātiski novirzīties no iestatītās temperatūras. Temperatūru nepārtraukti mēra vismaz 0,033 Hz frekvencē.

3.2.2.2.

Temperatūras devēja atrašanās vieta izgarojumu uztveršanas zonā ir reprezentatīva, lai izmērītu vides temperatūru ap transportlīdzekli, un to pārbauda tehniskais dienests.

Devējam ir jāatrodas vismaz 10 cm attālumā no izgarojumu uztveršanas zonas sienas, un tas jāaizsargā no tiešas gaisa plūsmas.

Gaisa plūsmas apstākļi izgarojumu uztveršanas telpā transportlīdzekļa tuvumā atspoguļo dabiskās konvekcijas plūsmu, kas ir reprezentatīva attiecībā uz telpas izmēru (bez piespiedu konvekcijas).

3.3. Testa transportlīdzeklis

3.3.1.

Testa transportlīdzeklim jābūt tās saimes reprezentatīvam transportlīdzeklim, par kuru iegūs ATCT datus (kā aprakstīts šā 6.a papildpielikuma 2.1. punktā).

3.3.2.

No ATCT saimes izvēlas interpolācijas saimi ar mazāko motora tilpumu (skatīt šā 6.a papildpielikuma 2. punktu); testa transportlīdzeklim jābūt šīs saimes “transportlīdzekļa H” konfigurācijā.

3.3.3.

Attiecīgos gadījumos no ATCT saimes izvēlas transportlīdzekli ar aktīvās siltuma uzglabāšanas ierīces zemāko entalpiju un lēnāko siltumatdevi aktīvai siltuma uzglabāšanas ierīcei.

3.3.4.

Testa transportlīdzeklim ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas 6. papildpielikuma 2.3. punktā un šā 6.a papildpielikuma 2.1. punktā.

3.4. Iestatījumi

3.4.1.

Ceļa slodzes un dinamometra iestatījumiem ir jābūt, kā noteikts 4. papildpielikumā, tostarp telpas temperatūrai ir jābūt 23 °C.

Lai ņemtu vērā gaisa blīvuma atšķirības pie 14 °C, salīdzinot ar gaisa blīvumu pie 20 °C, dinamometriskā stenda iestatījumiem ir jāatbilst 4. papildpielikuma 7. un 8. punktam, izņemot to, ka kā mērķa koeficientu Ct izmanto f2_TReg no šā vienādojuma:

f2_TReg = f2 × (Tref + 273)/(Treg + 273)

kur:

f2	ir otrās kārtas ceļa slodzes koeficients nominālos apstākļos, N/(km/h)2;

Tref	ir ceļa slodzes standarttemperatūra, kā noteikts šā pielikuma 3.2.10. punktā, C;

Treg	ir reģionālā temperatūra, kā noteikts 3.1.1. punktā, C.

Ja ir pieejams derīgs dinamometriskā stenda iestatījums 23 °C testa apmērā, otrās kārtas šasijas dinamometra koeficientu, Cd, pielāgo saskaņā ar šādu vienādojumu:

Cd_Treg = Cd + (f2_TReg – f2)

3.4.2.

Ja attiecīgā 1. tipa testa veikšanai tika izmantots dinamometrs 2WD darbības režīmā, ATCT testu un ceļa slodzes iestatījumus veic ar dinamometru 2WD režīmā; bet ja attiecīgais 1. tipa tests tika veikts ar dinamometru 4WD darbības režīmā, ATCT testu un ceļa slodzes iestatījumus veic ar dinamometru 4WD režīmā.

3.5. Iepriekšēja sagatavošana

Pēc ražotāja pieprasījuma iepriekšēju sagatavošanu var veikt pie Treg.

Motora temperatūrai jābūt ± 2 °C no iestatītās temperatūras 23 °C vai no Treg, atkarībā no tā, kura temperatūra tika izraudzīta iepriekšējai sagatavošanai.

3.5.1.

Pilnībā ICE transportlīdzekļus iepriekšēji sagatavo saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6. punktu.

3.5.2.

NOVC-HEV iepriekšēji sagatavo saskaņā ar 8. papildpielikuma 3.3.1.1. punktu.

3.5.3.

OVC-HEV iepriekšēji sagatavo saskaņā ar 8. papildpielikuma 2.1.1. vai 2.1.2. punktu.

3.6. Izgarojumu uztveršanas procedūra

3.6.1.

Pēc iepriekšējas sagatavošanas un pirms testēšanas transportlīdzekļus tur izgarojumu uztveršanas zonā, kurā ir šā 6.a papildpielikuma 3.2.2. punktā aprakstītie apkārtējās vides apstākļi.

3.6.2.

No iepriekšējas sagatavošanas pabeigšanas brīža līdz izgarojumu uztveršanas procedūrai Treg temperatūrā, transportlīdzekli drīkst pakļaut citai temperatūrai, kas nav Treg , ne ilgāk par 10 minūtēm.

3.6.3.

Pēc tam transportlīdzekli tur izgarojumu uztveršanas zonā tā, lai laiks no iepriekšējas sagatavošanas testa beigām līdz ATCT testa sākumam būtu vienāds ar tsoak_ATCT ar papildu 15 minūšu pielaidi. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju tsoak_ATCT var pagarināt par ne vairāk kā 120 minūtēm. Tādā gadījumā laika pagarinājumu izmanto šā 6.a papildpielikuma 3.9. punktā noteiktajai atdzesēšanai.

3.6.4.

Izgarojumu uztveršanu veic bez dzesēšanas ventilatora un ar visām virsbūves daļām tādā pozīcijā, kāda ir paredzēta parastiem transportlīdzekļa novietošanas apstākļiem. Reģistrē laiku, kas paiet no iepriekšējas sagatavošanas pabeigšanas līdz ATCT testa sākšanai.

3.6.5.

Pārvešanu no izgarojumu uztveršanas zonas uz testa telpu veic pēc iespējas īsākā laikā. Transportlīdzekli nedrīkst pakļaut temperatūrai, kas atšķiras no Treg, ilgāk par 10 minūtēm.

3.7. ATCT tests

3.7.1.

Testa cikls ir piemērojamais WLTC, kā attiecībā uz šīs klases transportlīdzekli noteikts 1. papildpielikumā.

3.7.2.

Ievēro emisiju testa veikšanas procedūras, kas noteiktas 6. papildpielikumā pilnībā ICE transportlīdzekļiem, un kas noteiktas 8. papildpielikumā NOVC-HEV transportlīdzekļiem un OVC-HEV transportlīdzekļiem uzlādi noturoša 1. tipa testa veikšanai, izņemot to, ka testa telpā apkārtējās vides apstākļiem jāatbilst šā 6.a papildpielikuma 3.2.1. punktā aprakstītajiem apstākļiem.

3.7.3.

Proti, izpūtēja emisijas, kas noteiktas ar A7/1. tabulas 1. posmu pilnībā ICE transportlīdzekļiem un A8/5. tabulas 2. darbību HEV transportlīdzekļiem, ATCT testā nedrīkst pārsniegt Euro 6 emisiju robežvērtības, kas piemērojamas testētajam transportlīdzeklim, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

3.8. Aprēķini un dokumentācija

3.8.1.

Saimes korekcijas koeficientu FCF aprēķina šādi:

FCF = MCO2,Treg / MCO2,23°

kur

MCO2,23°

ir vidējā CO2 emisiju masa, kas iegūta, veicot visus piemērojamos 1. tipa testus H transportlīdzeklim 23 °C temperatūrā, pēc 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 3. posma pilnībā ICE transportlīdzekļiem un pēc A8/5. tabulas 3. darbības OVC-HEV un NOVC-HEV transportlīdzekļiem, bet neveicot turpmākas korekcijas, g/km;

MCO2,Treg

vidējā CO2 emisiju masa visā WLTC testa ciklā, kas veikts reģionālajā temperatūrā, pēc 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 3. posma pilnībā ICE transportlīdzekļiem un pēc A8/5. tabulas 3. darbības OVC-HEV un NOVC-HEV transportlīdzekļiem, bet neveicot turpmākas korekcijas, g/km. OVC-HEV un NOVC-HEV transportlīdzekļiem izmanto 8. papildpielikuma 2. papildinājumā noteikto KCO2 koeficientu.

Gan MCO2,23°, gan MCO2,Treg mēra vienam testa transportlīdzeklim.

FCF norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

FCF noapaļo līdz 4 zīmēm aiz komata.

3.8.2.

CO2 vērtības katram ATCT saimes pilnībā ICE transportlīdzeklim (kā noteikts šā 6.a papildpielikuma 2.3. punktā) aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

MCO2,c,5 = MCO2,c,4 × FCF

MCO2,p,5 = MCO2,p,4 × FCF

kur

MCO2,c,4 un MCO2,p,4 ir CO2 emisiju masa visā WLTC, c, un cikla posmos, p, kas izriet no iepriekšējās aprēķināšanas darbības, g/km;

MCO2,c,5 un MCO2,p,5 ir CO2 emisiju masa visā WLTC, c, un cikla posmos, p, ietverot ATCT korekciju, un to izmanto jebkādām turpmākām korekcijām vai jebkādiem turpmākiem aprēķiniem, g/km.

3.8.3.

CO2 vērtības katram ATCT saimes OVC-HEV un NOVC-HEV transportlīdzeklim (kā noteikts šā 6.a papildpielikuma 2.3. punktā) aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

MCO2,CS,c,5 = MCO2,CS,c,4 × FCF

MCO2,CS,p,5 = MCO2,CS,p,4 × FCF

kur

MCO2,CS,c,4 un MCO2,CS,p,4 ir CO2 emisiju masa visā WLTC, c, un cikla posmos, p, kas izriet no iepriekšējās aprēķināšanas darbības, g/km;

MCO2,CS,c,5 un MCO2,CS,p,5 ir CO2 emisiju masa visā WLTC, c, un cikla posmos, p, ietverot ATCT korekciju, un to izmanto jebkādām turpmākām korekcijām vai jebkādiem turpmākiem aprēķiniem, g/km.

3.8.4.

Ja FCF ir mazāks par 1, uzskatāms, ka tas ir vienāds ar viens, ja izmanto sliktākā gadījuma pieeju saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1. punktu.

3.9. Atdzesēšana

3.9.1.

Testa transportlīdzeklim, kas ir ATCT saimes atskaites transportlīdzeklis, un visiem ATCT saimes interpolācijas saimes transportlīdzekļiem H motora dzesētāja beigu temperatūru mēra pēc attiecīgā 1. tipa testa izbraukšanas 23 °C temperatūrā un pēc izgarojumu uztveršanas 23 °C temperatūrā laikposmā tsoak_ATCT ar papildu 15 minūšu pielaidi. Ilgumu mēra, sākot no attiecīgā 1. tipa testa pabeigšanas brīža.

3.9.1.1.

Ja attiecīgajā ATCT testā tsoak_ATCT tika pagarināts, izmanto to pašu izgarojumu uztveršanas laiku ar papildu 15 minūšu pielaidi.

3.9.2.

Atdzesēšanas procedūru īsteno pēc iespējas ātrāk pēc 1. tipa testa pabeigšanas ar ne ilgāk kā ar 20 minūšu kavēšanos. Izmērītais izgarojumu uztveršanas laiks ir laiks starp beigu temperatūras mērīšanu un 1. tipa testa beigām 23 °C temperatūrā, un to norāda visās attiecīgajās testa lapās.

3.9.3.

Pēdējo 3 stundu vidējā temperatūra izgarojumu uztveršanas zonā ir jāatņem no izmērītās motora dzesētāja temperatūras 3.9.1. punktā noteiktā izgarojumu uztveršanas laika beigās. To apzīmē ar ΔT_ATCT, kas noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

3.9.4.

Ja ΔT_ATCT ir vienāda ar – 2 °C no testa transportlīdzekļa ΔT_ATCT vai augstāka, uzskatāms, ka šī interpolācijas saime ietilpst vienā ATCT saimē.

3.9.5.

Visiem ATCT saimes transportlīdzekļiem dzesētāja temperatūru mēra vienā dzesēšanas sistēmas vietā. Šai vietai jābūt pēc iespējas tuvāk motoram, lai dzesētāja temperatūra pēc iespējas reprezentatīvāk raksturotu motora temperatūru.

3.9.6.

Izgarojumu uztveršanas zonas temperatūras mērīšana ir noteikta šā 6.a papildpielikuma 3.2.2.2. punktā.

4. Mērījumu procesa alternatīvas

4.1. Sliktākā režīma pieeja transportlīdzekļa atdzesēšanā:

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātāja iestādes atļauju šā 6.a papildpielikuma 3.6. punktā minēto pasākumu vietā atdzesēšanai var izmantot 1. tipa testa procedūru. Šim nolūkam:

piemēro 6. papildpielikuma 2.7.2. punkta noteikumus, kā arī papildu prasību, ka minimālais izgarojumu uztveršanas laiks ir 9 stundas;

pirms ATCT testa sākšanas motora temperatūrai ir jābūt ± 2 °C no iestatījuma punkta Treg. Šo temperatūru ietver visās attiecīgajās testa lapās. Šajā gadījumā visiem saimes transportlīdzekļiem var izlaist atdzesēšanas pasākumus, kas norādīti šā 6.a papildpielikuma 3.9. punktā, un motora nodalījuma izolācijas kritērijus.

Šo alternatīvu nevar izmantot, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar aktīvo siltuma uzglabāšanas ierīci.

Ja izmanto šo pieeju, to norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

4.2. ATCT saime, kurā ietilpst viena interpolācijas saime

Gadījumā, ja ATCT saimē ietilpst tikai viena interpolācijas saime, var izlaist šā 6.a papildpielikuma 3.9. punktā noteiktos atdzesēšanas pasākumus. To norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

4.3. Alternatīvi motora temperatūras mērījumi

Ja nav iespējams izmērīt dzesēšanas šķidruma temperatūru, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izmantot motora eļļas temperatūru, nevis dzesēšanas šķidruma temperatūru, veicot šā 6.a papildpielikuma 3.9. punktā minētos atdzesēšanas pasākumus. Šādā gadījumā visiem saimes transportlīdzekļiem izmanto motora eļļas temperatūru.

Ja izmanto šo procedūru, to norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos.

▼M3

6.b papildpielikums

CO2 rezultātu korekcija attiecībā pret mērķa ātrumu un attālumu

1. Vispārīgi

Šajā 6.b papildpielikumā ir sniegti konkrēti noteikumi saistībā ar CO2 testa rezultātu korekciju, ņemot vērā pielaides, kas attiecas uz mērķa ātrumu un attālumu.

Šis 6.b papildpielikums attiecas tikai uz pilnībā ICE transportlīdzekļiem.

2. Transportlīdzekļa ātruma mērījumi

2.1.	Ar mērījumu frekvenci 10 Hz nosaka faktisko/izmērīto ātrumu (vmi; km/h), ko iegūst dinamometriskā stenda ruļļa ātruma, kā arī faktisko laiku, kas atbilst faktiskajam ātrumam.

2.2.	Mērķa ātrumu (vi; km/h) starp laika punktiem 1. papildpielikuma A1/1.–A1/12. tabulās nosaka ar lineārās interpolācijas metodi 10 Hz frekvencē.

3. Korekciju procedūra

3.1. Riteņu faktiskās/izmērītās un mērķa jaudas aprēķināšana

Jaudu un spēku uz riteņiem, kas izriet no mērķa un faktiskā/izmērītā ātruma, aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

Fi	ir mērķa braukšanas spēks laikposmā no (i – 1) līdz (i), N;

Fmi	ir faktiskais/izmērītais braukšanas spēks laikposmā no (i – 1) līdz (i), N;

Pi	ir mērķa jauda laikposmā no (i – 1) līdz (i), kW;

Pmi	ir faktiskā/izmērītā jauda laikposmā no (i – 1) līdz (i), kW;

f 0, f 1, f 2

ir ceļa slodzes koeficienti, kas ņemti no 4. papildpielikuma, N, N/(km/h), N/(km/h)2;

Vi	ir mērķa ātrums laikā (i); km/h;

Vmi	ir faktiskais/izmērītais ātrums laikā (i); km/h;

TM	ir transportlīdzekļa testa masa, kg;

mr	ir rotējošo sastāvdaļu ekvivalentā faktiskā masa saskaņā ar 4. papildpielikuma 2.5.1. punktu, kg;

ai	ir mērķa paātrinājums laikposmā no (i – 1) līdz (i), m/s2;

ami	ir faktiskais/izmērītais paātrinājums laikposmā no (i – 1) līdz (i), m/s2;

ti	ir laiks, s.

3.2.

Nākamajā posmā aprēķina sākotnējo POVERRUN,1, izmantojot šādu vienādojumu:

POVERRUN,1 = – 0,02 × PRATED

kur:

POVERRUN,1

ir sākotnējā pārsnieguma jauda, kW;

PRATED

ir transportlīdzekļa nominālā jauda, kW.

3.3.	Visas aprēķinātās Pi un Pmi vērtības, kas ir zemākas par POVERRUN,1, iestata uz POVERRUN,1, lai nebūtu negatīvu vērtību, kas neattiecas uz CO2 emisijām.

3.4.

Vērtības Pm,j aprēķina katram atsevišķam WLTC posmam, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

Pm,j	ir vidējā faktiskā/izmērītā jauda aplūkotajā posmā (j), kW;

Pmi	ir faktiskā/izmērītā jauda laikposmā no (i-1) līdz (i), kW;

t 0	ir laiks attiecīgā posma (j) sākumā, s;

tend	ir laiks attiecīgā posma (j) beigās s;

n	ir laika posmu skaits aplūkotajā posmā;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

3.5.

Vidējās RCB koriģētās CO2 masas emisijas (g/km) katram piemērojamajam WLTC posmam izsaka g/s mērvienībās saskaņā ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO 2, j

ir vidējā CO2 emisiju masa posmā (j), g/s;

MCO 2, RCB,j

ir CO2 emisiju masa no 7. papildpielikuma A7/1. tabulas 1. darbības aplūkotajam WLTC posmam (j), kas koriģēta saskaņā ar 6. papildpielikuma 2. papildinājumu un kurā ņemta vērā prasība piemērot RCB korekciju, neizvērtējot korekcijas kritēriju c;

dm,j	ir faktiskais/izmērītais aplūkotā posma (j) attālums, km;

tj	ir aplūkotā posma (j) ilgums, s.

3.6.

Nākamajā posmā šī CO2 emisiju masa (g/s), kas attiecas uz katru WLTC posmu, korelē ar vidējām Pm,j1 vērtībām, kas aprēķinātas saskaņā ar šā 6.b papildpielikuma 3.4. punktu.

Vispiemērotākos datus aprēķina, izmantojot mazāko kvadrātu regresijas metodi. Šīs regresijas līnijas (Veline līnija) piemērs ir sniegts A6.b/1. attēlā.

A6.b/1. attēls

Veline lineārās regresijas piemērs.

3.7.

Konkrēta transportlīdzekļa Veline vienādojums-1, kas aprēķināts šā 6.b papildpielikuma 3.6. punktā, nosaka CO2 emisiju (g/s) aplūkotajā posmā (j) korelāciju ar vidējo izmērīto jaudu uz riteni šajā pašā posmā (j), un to izsaka ar šādu vienādojumu:

MCO 2, j = (kv,1 × Pm,j 1) + Dv,1

kur:

MCO 2, j

ir vidējā CO2 emisiju masa posmā (j), g/s;

Pm,j 1

ir vidējā faktiskā/izmērītā jauda aplūkotajā posmā (j), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,1, kW;

kv,1	ir Veline vienādojuma-1 slīpums, g CO2/kWs;

Dv,1	ir Veline vienādojuma-1 konstante, g CO2/s.

3.8.

Nākamajā posmā aprēķina otro POVERRUN,2, izmantojot šādu vienādojumu:

POVERRUN,2 = – Dv,1/ kv,1

kur:

POVERRUN,2

ir otrā pārsnieguma jauda, kW;

kv,1	ir Veline vienādojuma-1 slīpums, g CO2/kWs;

Dv,1	ir Veline vienādojuma-1 konstante, g CO2/s.

3.9.	Visas šā 6.b papildpielikuma 3.1. punktā aprēķinātās Pi un Pmi vērtības, kas ir zemākas par POVERRUN,2, iestata uz POVERRUN,2, lai nebūtu negatīvu vērtību, kas neattiecas uz CO2 emisijām.

3.10.

Katram atsevišķam WLTC posmam atkal aprēķina Pm,j 2 vērtības, izmantojot šā 6.b papildpielikuma 3.4. punktā sniegtos vienādojumus.

3.11.

Aprēķina jaunu konkrēta transportlīdzekļa Veline vienādojumu-2, izmantojot 6.b papildpielikuma 3.6. punktā aprakstīto mazāko kvadrātu regresijas metodi. Veline vienādojumu-2 izsaka ar šādu vienādojumu:

MCO 2, j = (kv,2 × Pm,j 2) + Dv,2

kur:

MCO 2 ,j

ir vidējā CO2 emisiju masa posmā (j), g/s;

Pm,j 2

ir vidējā faktiskā/izmērītā jauda aplūkotajā posmā (j), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,2, kW;

kv,2	ir Veline vienādojuma-2 slīpums, g CO2/kWs;

Dv,2	ir Veline vienādojuma-2 konstante, g CO2/s.

3.12.

Nākamajā posmā katram atsevišķam WLTC posmam aprēķina Pi,j vērtības, kas izriet no mērķa ātruma profila, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

Pi,j 2

ir vidējā mērķa jauda aplūkotajā posmā (j), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,2, kW;

Pi, 2

ir mērķa jauda laikposmā no (i-1) līdz (i), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,2, kW;

t 0	ir laiks attiecīgā posma (j) sākumā, s;

tend	ir laiks attiecīgā posma (j) beigās s;

n	ir laika posmu skaits aplūkotajā posmā;

j	ir attiecīgā WLTC posma indeksa skaitlis.

3.13.

Pēc tam aprēķina posma (j) CO2 emisiju masas deltu, kas izteikta g/s, izmantojot šādu vienādojumu:

ΔCO2,j = kv,2 × (Pi,j 2 – Pm,j 2)

kur:

ΔCO2,j

posma (j) CO2 emisiju masu delta, g/s;

kv,2	ir Veline vienādojuma-2 slīpums, g CO2/kWs;

Pi,j 2

ir vidējā mērķa jauda aplūkotajā posmā (j), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,2, kW;

Pm,j 2

ir vidējā faktiskā/izmērītā jauda aplūkotajā posmā (j), kas aprēķināta, izmantojot POVERRUN,2, kW;

j	ir aplūkotais posms (j), kas var būt cikla posms vai viss cikls.

3.14.

Galīgās CO2 emisijas masas posmā (j), kas koriģētas, ņemot vērā attālumu un ātrumu, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO 2, j ,2, b

ir CO2 emisijas masas posmā (j), kas koriģētas, ņemot vērā attālumu un ātrumu, g/km;

MCO 2, j ,1

ir CO2 emisijas masas no posma (j) 1. darbības, sk. 7. papildpielikuma A7/1/ tabulu, g/km;

ΔCO2,j

posma (j) CO2 emisiju masu delta, g/s;

tj	ir aplūkotā posma (j) ilgums, s;

dm,j	ir faktiskais/izmērītais aplūkotā posma (j) attālums, km;

di,j	ir attiecīgā posma (j) mērķa attālums, km;

j	ir aplūkotais posms (j), kas var būt cikla posms vai viss cikls.

▼B

7. papildpielikums

Aprēķini

1. Vispārējas prasības

1.1.

Aprēķini, kuri attiecas tieši uz hibrīdiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas ir tikai elektrotransportlīdzekļi, un saspiesta ūdeņraža ar degvielas elementiem darbināmiem transportlīdzekļiem, ir aprakstīti 8. papildpielikumā.

▼M3

Testa rezultātu pakāpeniska aprēķinu procedūra ir aprakstīta 8. papildpielikuma 4. punktā.

▼B

1.2.	Šajā papildpielikumā aprakstītos aprēķinus izmanto transportlīdzekļiem ar sadedzes dzinējiem.

1.3.

Testa rezultātu noapaļošana

1.3.1. Aprēķinu starpposma darbības nenoapaļo.

1.3.2.. Galīgos kritērija emisiju rezultātus noapaļo līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds izmantots piemērojamajā emisijas standartā, paturot vienu papildu zīmīgo ciparu.

1..3.3. NOx korekcijas koeficientu, KH, noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

1.3.4. Atšķaidīšanas koeficientu, DF, noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

1.3.5. Saistībā ar informāciju, kas nav saistīta ar standartiem, pieņem kompetentu inženiertehnisko spriedumu.

1.3.6. CO2 un degvielas patēriņa rezultātu noapaļošana ir aprakstīta šā papildpielikuma 1.4. punktā.

1.4.

►M3 Galīgo testa rezultātu pakāpeniska aprēķinu procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoriem ◄

Rezultātus aprēķina A7/1. tabulā norādītajā secībā. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

Šajā tabulā vienādojumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

c	pilns piemērojamais cikls;

p	katrs piemērojamais cikla posms;

i	katrs piemērojamais kritērija emisijas komponents bez CO2;

CO2	CO2 emisijas.

▼M3

A7/1. tabula

Galīgo testa rezultātu aprēķināšanas procedūra

Avots

Ievaddati

Process

Rezultāts

Darbība Nr.

6. papildpielikums

Faktiskie testa rezultāti

Emisiju masa

Saskaņā ar šā papildpielikuma 3.–3.2.2. punktu

Mi,p,1, g/km;

MCO2,p,1, g/km.

1. darbības rezultāts

Mi,p,1, g/km;

MCO2,p,1, g/km.

Kombinētā cikla vērtību aprēķināšana:

kur:

Mi/CO2,c,2 ir emisiju rezultāti visā ciklā;

dp ir cikla posmos p nobrauktie attālumi.

Mi,c,2, g/km;

MCO2,c,2, g/km.

Rezultāts 1. un 2. darbība

MCO2,p,1, g/km;

MCO2,c,2, g/km.

CO2 rezultātu korekcija attiecībā pret mērķa ātrumu un attālumu.

6.b papildpielikums

Piezīme. Tā kā attālums arī ir koriģēts, sākot no šā aprēķina posma, visas atsauces uz nobraukto attālumu interpretē kā atsauci uz mērķa attālumu.

MCO2,p,2b, g/km;

MCO2,c,2b, g/km.

2.b

2.b darbības rezultāts

MCO2,p,2b, g/km;

MCO2,c,2b, g/km.

RCB korekcija

6. papildpielikuma 2. papildinājums

MCO2,p,3, g/km;

MCO2,c,3, g/km.

Rezultāts 2. un 3. darbība

Mi,c,2, g/km;

MCO2,c,3, g/km.

Emisiju testa procedūra visiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām, Ki.

6. papildpielikuma 1. papildinājums

Mi,c,4 = Ki × Mi,c,2

vai

Mi,c,4 = Ki + Mi,c,2

MCO2,c,4 = KCO2 × MCO2,c,3

vai

MCO2,c,4 = KCO2 + MCO2,c,3

Pieskaitāmo nobīdes vai piereizināmie koeficienti, kas jāizmanto saskaņā ar Ki noteikšanu.

Ja Ki nav piemērojams:

Mi,c,4 = Mi,c,2

MCO2,c,4 = MCO2,c,3

Mi,c,4, g/km;

MCO2,c,4, g/km.

4.a

3. un 4.a darbības rezultāts

MCO2,p,3, g/km;

MCO2,c,3, g/km;

MCO2,c,4, g/km.

Ja Ki ir piemērojams, jāsaskaņo CO2 posma vērtības ar kombinētā cikla vērtību:

MCO2,p,4 = MCO2,p,3 ×AFKi

katram cikla posmam p;

kur:

Ja Ki nav piemērojams:

MCO2,p,4 = MCO2,p,3

MCO2,p,4, g/km.

4.b

4. darbības rezultāts

Mi,c,4, g/km;

MCO2,c,4, g/km;

MCO2,p,4, g/km.

ATCT korekcija saskaņā ar 6.a papildpielikuma 3.8.2. punktu.

Nolietošanās koeficienti, kas aprēķināti saskaņā ar VII pielikumu un piemēroti kritērija emisiju vērtībām.

Mi,c,5, g/km;

MCO2,c,5, g/km;

MCO2,p,5, g/km.

Viena testa rezultāts

5. darbības rezultāts

Katram testam:

Mi,c,5, g/km;

MCO2,c,5, g/km;

MCO2,p,5, g/km.

Testu vidējās vērtības iegūšana un paziņotā vērtība.

6. papildpielikuma 1.2–1.2.3. punkts

Mi,c,6, g/km;

MCO2,c,6, g/km;

MCO2,p,6, g/km.

MCO2,c,declared, g/km.

6. darbības rezultāts

MCO2,c,6, g/km;

MCO2,p,6, g/km.

MCO2,c,declared, g/km.

Posma vērtību saskaņošana.

6. papildpielikuma 1.2.4. punkts

un:

MCO2,c,7 = MCO2,c,declared

MCO2,c,7, g/km;

MCO2,p,7, g/km.

6. un 7. darbības rezultāti

Mi,c,6, g/km;

MCO2,c,7, g/km;

MCO2,p,7, g/km.

Degvielas patēriņa aprēķināšana.

Šā papildpielikuma 6. punkts.

Degvielas patēriņu atsevišķi aprēķina piemērojamam ciklam un tā posmiem. Šim nolūkam:

a) izmanto piemērojamā posma vai cikla CO2 vērtības;

b) izmanto kritērija emisijas visā ciklā.

un:

Mi,c,8 = Mi,c,6

MCO2,c,8 = MCO2,c,7

MCO2,p,8 = MCO2,p,7

FCc,8, l/100 km;

FCp,8, l/100 km;

Mi,c,8, g/km;

MCO2,c,8, g/km;

MCO2,p,8, g/km.

Testa transportlīdzekļa 1. tipa testa rezultāts.

8. posms

Katram testa transportlīdzeklim H un L:

Mi,c,8, g/km;

MCO2,c,8, g/km;

MCO2,p,8, g/km;

FCc,8, l/100 km;

FCp,8, l/100 km.

Ja papildus testa transportlīdzeklim H testē testa transportlīdzekli L, par kritērija emisijas vērtības rezultātu uzskata lielāko no abām vērtībām un to apzīmē ar Mi,c.

Kombinētu THC+NOx emisiju gadījumā jāizmanto lielākā summas vērtība vai nu saistībā ar VH, vai VL.

pretējā gadījumā, ja transportlīdzeklis L netika testēts: Mi,c = Mi,c,8

Attiecībā uz CO2 un degvielas patēriņu izmanto vērtības, kas iegūtas 8. posmā, un CO2 vērtības noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata, savukārt degvielas patēriņa (FC) vērtības noapaļo līdz trim zīmēm aiz komata.

Mi,c, g/km;

MCO2,c,H, g/km;

MCO2,p,H, g/km;

FCc,H, l/100 km;

FCp,H, l/100 km;

un ja transportlīdzeklis L tika testēts:

MCO2,c,L, g/km;

MCO2,p,L, g/km;

FCc,L, l/100 km;

FCp,L, l/100 km.

Interpolācijas saimes rezultāts.

Galīgais kritērija emisiju rezultāts.

9. darbība

MCO2,c,H, g/km;

MCO2,p,H, g/km;

FCc,H, l/100 km;

FCp,H, l/100 km;

un ja transportlīdzeklis L tika testēts:

MCO2,c,L, g/km;

MCO2,p,L, g/km;

FCc,L, l/100 km;

FCp,L, l/100 km.

Degvielas patēriņa un CO2 aprēķini atsevišķiem transportlīdzekļiem interpolācijas saimē.

Šā papildpielikuma 3.2.3. punkts.

CO2 emisijas ir jāizsaka gramos uz kilometru (g/km), noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

Degvielas patēriņu noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata un izsaka l/100 km.

MCO2,c,ind g/km;

MCO2,p,ind, g/km;

FCc,ind l/100 km;

FCp,ind, l/100 km.

Atsevišķa transportlīdzekļa rezultāts

Galīgā CO2 un degvielas patēriņa rezultāts.

▼B

2. Atšķaidīto atgāzu tilpuma noteikšana

2.1. Tilpuma aprēķināšana mainīgas atšķaidīšanas ierīcei, kas spēj darboties ar nemainīgu vai mainīgu plūsmas ātrumu

▼M3

Tilpuma plūsmu mēra nepārtraukti. Kopējo tilpumu mēra visā testa laikā.

▼M3 —————

▼B

2.2. Tilpuma aprēķināšana mainīgas atšķaidīšanas ierīcei, kas izmanto tilpumsūkni

2.2.1.

Tilpumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

V	ir atšķaidītās gāzes tilpums litros uz testu (pirms koriģēšanas);

V0	ir gāzes tilpums, ko piegādā tilpumsūknis testa apstākļos, litros uz vienu sūkņa apgriezienu;

N	ir apgriezienu skaits uz testu.

2.2.1.1. Tilpuma koriģēšana attiecībā pret standarta apstākļiem

Atšķaidītās atgāzes tilpumu, V, koriģē attiecībā pret standarta apstākļiem saskaņā ar šādu vienādojumu:

kur:

PB	ir barometriskais spiediens testa telpā, kPa;

P1	ir starpība starp spiedienu pie tilpumsūkņa ieplūdes atveres un apkārtējās vides barometrisko spiedienu, kPa;

Tp	ir vidējā aritmētiskā temperatūra atšķaidītajai atgāzei, kas ieplūst tilpumsūknī testa laikā, kelvini (K).

3. Emisiju masa

3.1. Vispārējas prasības

3.1.1. Pieņemot, ka nav nekādas saspiežamības ietekmes, visas dzinēja ieplūdes, sadedzes un izplūdes procesos iesaistītās gāzes var uzskatīt par ideālo gāzi saskaņā ar Avogadro hipotēzi.

3.1.2. Testa laikā transportlīdzekļa izvadīto gāzveida savienojumu masu M nosaka, reizinot attiecīgās gāzes tilpuma koncentrāciju un atšķaidītās atgāzes tilpumu, pienācīgi ņemot vērā turpmāk norādītos blīvumus nominālos apstākļos, proti, pie 273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa:

oglekļa monoksīds (CO);

oglekļa dioksīds (CO2);

ogļūdeņraži:

benzīns (E10) (C1H1.93 O0.033),

dīzeļdegviela (B7) (C1H1.86O0.007),

sašķidrinātā naftas gāze (C1H2.525),

dabasgāze/biometāns (CH4),

etanols (E85) (C1H2.74O0.385);

slāpekļa oksīdi (NOx).

Blīvums NMHC masas aprēķiniem ir vienāds ar visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa un atkarīgs no degvielas. Blīvums propāna masas aprēķiniem (skatiet 5. papildpielikuma 3.5. punktu) ir 1,967 g/l standarta apstākļos.

Ja degvielas veids nav uzskaitīts šajā punktā, šīs degvielas blīvumu aprēķina ar vienādojumu šā papildpielikuma 3.1.3. punktā.

3.1.3. Visu ogļūdeņražu blīvuma aprēķināšanas vispārējais vienādojums katrai etalondegvielai ar vidējo sastāvu — CXHYOZ — ir šāds:

kur:

ρTHC	ir visu ogļūdeņražu un nemetāna ogļūdeņražu blīvums, g/l;

MWC	ir oglekļa molmasa (12,011 g/mol);

MWH	ir ūdeņraža molmasa (1,008 g/mol);

MWO	ir skābekļa molmasa (15,999 g/mol);

VM	ir ideālās gāzes molārais tilpums pie 273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa (22,413 l/mol);

H/C	ir ūdeņraža un oglekļa attiecība konkrētai degvielai CXHYOZ;

O/C	ir skābekļa un oglekļa attiecība konkrētai degvielai CXHYOZ.

3.2. Emisiju masas aprēķināšana

3.2.1.

Gāzveida savienojumu emisiju masu uz cikla posmu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Mi	ir savienojuma i emisiju masa testā vai posmā, g/km;

Vmix	ir atšķaidītās atgāzes tilpums testā vai posmā, kas izteikts litros uz testu/posmu un koriģēts atbilstoši standarta apstākļiem (273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa);

ρi	ir savienojuma i blīvums gramos uz litru pie standarta temperatūras un spiediena (273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa);

KH	ir mitruma korekcijas koeficients, kas piemērojams tikai slāpekļa oksīdu NO2 un NOx emisiju masai testā vai posmā;

Ci	ir savienojuma i koncentrācija (testā vai posmā) atšķaidītajā atgāzē, kas izteikta ppm un koriģēta ar savienojuma i daudzumu atšķaidīšanas gaisā;

d	ir attālums, kas nobraukts piemērojamā WLTC, km;

n	ir piemērojamā WLTC posmu skaits.

3.2.1.1.

Gāzveida savienojuma koncentrāciju atšķaidītajā atgāzē koriģē ar gāzveida savienojuma daudzumu atšķaidīšanas gaisā, izmantojot šādu vienādojumu

kur:

Ci	ir gāzveida savienojuma i koncentrācija atšķaidītajā atgāzē, kas koriģēta ar gāzveida savienojuma i daudzumu atšķaidīšanas gaisā, ppm;

Ce	ir gāzveida savienojuma i izmērītā koncentrācija atšķaidītajā atgāzē, ppm;

Cd	ir gāzveida savienojuma i koncentrācija atšķaidīšanas gaisā, ppm;

DF	ir atšķaidīšanas koeficients.

3.2.1.1.1.

Atšķaidīšanas koeficientu DF aprēķina ar vienādojumu attiecīgajai degvielai:

benzīnam (E10);

dīzeļdegvielai (B7);

sašķidrinātajai naftas gāzei;

dabasgāzei/biometānam;

etanolam (E85);

ūdeņradim.

Attiecībā uz ūdeņraža vienādojumu:

CH2O	ir H2O koncentrācija atšķaidītajā atgāzē parauga maisā, kas izteikta % no tilpuma;

CH2O-DA

ir H2O koncentrācija atšķaidīšanas gaisā, % no tilpuma;

CH2	ir H2 koncentrācija atšķaidītajā atgāzē parauga maisā, ppm.

Ja degvielas veids nav uzskaitīts šajā punktā, šīs degvielas DF aprēķina ar vienādojumiem šā papildpielikuma 3.2.1.1.2. punktā.

Ja ražotājs izmanto DF, kas attiecas uz vairākiem posmiem, ražotājam ir jāaprēķina degvielas patēriņš, izmantojot gāzveida savienojumu vidējo koncentrāciju attiecīgajos posmos.

Gāzveida savienojuma vidējo koncentrāciju aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Ci	ir gāzveida savienojuma vidējā koncentrācija;

Ci,phase

ir katra posma koncentrācija;

Vmix,phase

ir attiecīgā posma Vmix.

3.2.1.1.2.

Atšķaidīšanas koeficienta DF aprēķināšanas vispārējais vienādojums katrai etalondegvielai ar vidējo aritmētisko sastāvu — CxHyOz — ir šāds:

kur:

CCO2	ir CO2 koncentrācija atšķaidītajā atgāzē paraugu maisā, kas izteikta % no tilpuma;

CHC	ir HC koncentrācija atšķaidītajā atgāzē paraugu maisā, ko izsaka kā oglekļa ekvivalenta ppm;

CCO	ir CO koncentrācija atšķaidītajā atgāzē paraugu maisā, ppm.

3.2.1.1.3.

Metāna mērīšana

3.2.1.1.3.1.

Metāna mērīšanai ar GC-FID NMHC aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

CNMHC

ir NMHC koriģētā koncentrācija atšķaidītajā atgāzē, kas izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm;

CTHC	ir THC koncentrācija atšķaidītajā atgāzē, kas izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta atbilstīgi THC daudzumam atšķaidīšanas gaisā;

CCH4	ir CCH4 koncentrācija atšķaidītajā atgāzē, kas izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta atbilstīgi CH4 daudzumam atšķaidīšanas gaisā;

▼M3

RfCH4

ir FID reakcijas koeficients attiecībā pret metānu, kā noteikts un aprakstīts 5. papildpielikuma 5.4.3.2. punktā.

3.2.1.1.3.2.

Metāna mērīšanai ar NMC-FID NMHC aprēķināšana ir atkarīga no kalibrēšanas gāzes/metodes, ko izmanto nulles/kalibrēšanas koriģēšanai.

THC mērīšanai izmantoto FID (bez NMC) parastā veidā kalibrē ar propānu/gaisu.

FID kalibrēšanai virknē ar NMC ir pieļaujamas šādas metodes:

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no propāna/gaisa, neplūst caur NMC;

kalibrēšanas gāze, kas sastāv no metāna/gaisa, plūst caur NMC.

Ļoti ieteicams kalibrēt metāna FID ar metānu/gaisu, kas plūst caur NMC.

Šā punkta a) apakšpunkta gadījumā CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

Ja RfCH4 < 1,05, to var neiekļaut minētajā vienādojumā attiecībā uz CCH4.

Šā punkta b) apakšpunkta gadījumā CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

kur:

CHC(w/NMC)

ir HC koncentrācija ar parauga gāzi, kas plūst cauri NMC, ppm C;

CHC(w/oNMC)

ir HC koncentrācija ar parauga gāzi, kas apiet NMC, ppm C;

RfCH4

ir metāna reakcijas koeficients, kā noteikts 5. papildpielikuma 5.4.3.2. punktā;

EM	ir metāna efektivitāte, kā noteikts šā papildpielikuma 3.2.1.1.3.3.1. punktā;

EE	ir etāna efektivitāte, kā noteikts šā papildpielikuma 3.2.1.1.3.3.2. punktā.

Ja RfCH4 < 1,05, to šā punkta b) apakšpunkta gadījumā var neiekļaut minētajā vienādojumā attiecībā uz CCH4 un CNMHC.

▼B

3.2.1.1.3.3.

Nemetāna frakcijas atdalītāja (NMC) konversijas efektivitāte

NMC izmanto, lai no parauga gāzes atdalītu nemetāna ogļūdeņražus, oksidējot visus ogļūdeņražus, izņemot metānu. Ideālā gadījumā metāna konversija ir 0 %, un citiem ogļūdeņražiem, ko pārstāv etāns, tā ir 100 %. Lai precīzi izmērītu NMHC, nosaka abas efektivitātes vērtības un tās izmanto NMHC emisiju aprēķināšanai.

3.2.1.1.3.3.1. Metāna konversijas efektivitāte, EM

Metānam/gaisa kalibrēšanas gāzei liek plūst uz FID caur NMC, un apejot NMC; abas koncentrācijas reģistrē. Efektivitāti nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

CHC(w/NMC)

ir HC koncentrācija, CH4 plūstot caur NMC, ppm C;

CHC(w/oNMC)

ir HC koncentrācija, CH4 apejot NMC, ppm C.

3.2.1.1.3.3.2. Etāna konversijas efektivitāte, EE

Etānam/gaisa kalibrēšanas gāzei liek plūst uz FID caur NMC, un apejot NMC; abas koncentrācijas reģistrē. Efektivitāti nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

CHC(w/NMC)

ir HC koncentrācija, C2H6 plūstot caur NMC, ppm C;

CHC(w/oNMC)

ir HC koncentrācija, C2H6 apejot NMC, ppm C.

Ja etāna NMC konversijas efektivitāte ir 0,98 vai lielāka, visiem turpmākiem aprēķiniem EE nosaka 1 vērtībā.

3.2.1.1.3.4.

Ja metāna FID kalibrē caur atdalītāju, EM ir 0.

▼M3

Vienādojums CCH4 aprēķināšanai 3.2.1.1.3.2. punktā (b) apakšpunkta gadījums) šajā papildpielikumā kļūst šāds:

▼B

Vienādojums CNMHC aprēķināšanai šā papildpielikuma 3.2.1.1.3.2. punktā (b) apakšpunktā) kļūst šāds:

Blīvums, ko izmanto NMHC masas aprēķiniem, ir vienāds ar visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa un ir atkarīgs no degvielas.

3.2.1.1.4.

Plūsmas svērtās vidējās aritmētiskās koncentrācijas aprēķināšana

Turpmāk izklāstīto metodi piemēro tikai tādām CVS sistēmām, kas nav aprīkotas ar siltummaini, vai CVS sistēmām ar siltummaini, kurš neatbilst 5. papildpielikuma 3.3.5.1. punktam.

Ja CVS plūsmas ātrums qvcvs testa laikā mainās par vairāk nekā ± 3 % no vidējā aritmētiskā plūsmas ātruma, visiem nepārtrauktajiem atšķaidīšanas mērījumiem, tostarp PN, izmanto plūsmas svērto vidējo aritmētisko vērtību:

kur:

Ce	ir plūsmas svērtā vidējā aritmētiskā koncentrācija;

qvcvs(i)

ir CVS plūsmas ātrums laikā
, m3/min;

C(i)	ir koncentrācija laikā , ppm;

Δt	paraugu ņemšanas intervāls, s;

V	kopējais CVS tilpums, m3.

3.2.1.2.

NOx mitruma korekcijas koeficienta aprēķināšana

Lai koriģētu mitruma ietekmi uz slāpekļa oksīdu rezultātiem, piemēro šādus aprēķinus:

kur:

un:

H	ir īpatnējais mitrums, ko izsaka ūdens tvaika gramos uz kilogramu sausa gaisa;

Ra	ir apkārtējā gaisa relatīvais mitrums, %;

Pd	ir piesātināta tvaika spiediens vides temperatūrā, kPa;

PB	ir atmosfēras spiediens telpā, kPa.

KH koeficientu aprēķina katram testa cikla posmam.

Vides temperatūru un relatīvo mitrumu nosaka kā katra posma laikā nepārtraukti mērītu vērtību vidējo aritmētisko vērtību.

3.2.2.

Kompresijaizdedzes dzinēju HC emisiju masas noteikšana

3.2.2.1. Vidējo aritmētisko HC koncentrāciju, ko izmanto, lai noteiktu HC emisiju masu no kompresijaizdedzes dzinējiem, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ir testā apsildāma FID vērtību integrālis (t1 to t2);

Ce	ir HC koncentrācija, kas izmērīta atšķaidītajās atgāzēs, izteikta ppm no Ci un ar ko aizvieto CHC visos attiecīgajos vienādojumos.

3.2.2.1.1. HC koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā nosaka no atšķaidīšanas gaisa maisiem. Korekcijas veic saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.1.1. punktu.

3.2.3.

Degvielas patēriņa un CO2 aprēķini atsevišķiem transportlīdzekļiem interpolācijas saimē

▼M3

3.2.3.1. Degvielas patēriņš un CO2 emisijas, neizmantojot interpolācijas metodi (t. i., izmantojot tikai transportlīdzekli H)

CO2 vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.1.–3.2.1.1.2. punktu, un degvielas patēriņu, kurš aprēķinās saskaņā ar šā papildpielikuma 6. punktu, attiecina uz visiem atsevišķiem interpolācijas saimes transportlīdzekļiem, un interpolācijas metode nav piemērojama.

▼B

3.2.3.2. Degvielas patēriņš un CO2 emisijas, izmantojot interpolācijas metodi

CO2 emisijas un degvielas patēriņu katram atsevišķam interpolācijas saimes transportlīdzeklim var aprēķināt saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.3.2.1.–3.2.3.2.5. punktā izklāstīto interpolācijas metodi.

3.2.3.2.1. Degvielas patēriņš un CO2 emisijas testa transportlīdzekļiem L un H

Testa transportlīdzekļu L un H CO2 emisiju masu
, un
, un tās posmus p,
un
, ko izmanto turpmāk norādītajos aprēķinos, ņem no A7/1. tabulas 9. darbības.

Arī degvielas patēriņa vērtības ņem no A7/1. tabulas 9. darbības un sauc par FCL,p un FCH,p.

▼M3

3.2.3.2.2. Ceļa slodzes aprēķināšana atsevišķam transportlīdzeklim

Ja interpolācijas saime ir atvasināta no vienas vai vairākām ceļa saimēm, atsevišķu ceļa slodzi var aprēķināt tikai šim atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamās ceļa slodzes saimes ietvaros.

▼B

3.2.3.2.2.1. Atsevišķa transportlīdzekļa masa

Testa transportlīdzekļu H un L testa masas izmanto kā ievaddatus interpolācijas metodei.

TMind kilogramos ir transportlīdzekļa atsevišķā testa masa saskaņā ar šā pielikuma 3.2.25. punktu.

Ja to pašu testa masu izmanto testa transportlīdzekļiem L un H, interpolācijas metodei testa transportlīdzeklim H nosaka masu TMind vērtībā.

▼M3

3.2.3.2.2.2. Atsevišķā transportlīdzekļa rites pretestība

▼M3

3.2.3.2.2.2.1.

Kā interpolācijas metodes ievaddatus izmanto izraudzīto riepu faktiskās RRC vērtības testa transportlīdzeklim L (RRL) un testa transportlīdzeklim H (RRH). Skatīt 4. papildpielikuma 4.2.2.1. punktu.

Ja transportlīdzekļa L vai H priekšējās ass un aizmugurējās ass riepām ir atšķirīgas RRC vērtības, svērtās vidējās rites pretestības vērtības aprēķina ar šā papildpielikuma 3.2.3.2.2.2.3. sniegto vienādojumu:

3.2.3.2.2.2.2.

Atsevišķam transportlīdzeklim uzstādītām riepām RRC vērtībai piemēro rites pretestības koeficientu RRind atbilstoši piemērojamajai riepu energoefektivitātes klasei saskaņā ar 4. papildpielikuma A4/2. tabulu.

Ja uz priekšējās un aizmugurējās ass uzstādītās riepas pieder atšķirīgām energoefektivitātes klasēm, izmanto svērto vidējo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šā papildpielikuma 3.2.3.2.2.2.3. punktā sniegto vienādojumu.

Ja testa transportlīdzekļiem L un H ir uzstādītas vienādas riepas vai riepas, kurām ir viens rites pretestības koeficients, interpolācijas metodei vērtību RRind nosaka RRH apmērā.

3.2.3.2.2.2.3.

Rites pretestības svērtās vidējās vērtības aprēķināšana

RRx = (RRx,FA × mpx,FA) + (RRx,RA × (1 – mpx,FA ))

kur:

x	ir transportlīdzeklis L, H vai atsevišķs transportlīdzeklis;

RRL,FA un RRH,FA

uz priekšējās ass uzstādīto riepu faktiskās RRC vērtības attiecīgi transportlīdzeklim L un H, kg/tonna;

RRind,FA

ir uz priekšējās ass uzstādītām riepām piemērojamās riepu energoefektivitātes klases RRC vērtība atbilstoši 4. papildpielikuma A4/2. tabulai atsevišķam transportlīdzeklim, kg/tonna;

RRL,RA un RRH,RA

uz aizmugurējās ass uzstādīto riepu faktiskās RRC vērtības attiecīgi transportlīdzeklim L un H, kg/tonna;

RRind,RA

ir uz aizmugurējās ass uzstādītām riepām piemērojamās riepu energoefektivitātes klases RRC vērtība atbilstoši 4. papildpielikuma A4/2. tabulai atsevišķam transportlīdzeklim, kg/tonna;

mpx,FA

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi;

RRx nenoapaļo un neklasificē atkarībā no riepu energoefektivitātes klases.

▼M3

3.2.3.2.2.3. Atsevišķa transportlīdzekļa aerodinamiskā pretestība

▼M3

3.2.3.2.2.3.1. Neobligātā aprīkojuma aerodinamiskās ietekmes noteikšana

Aerodinamisko pretestību mēra katram neobligātā aprīkojuma elementam un virsbūves formām, kas ietekmē pretestību, un to veic aerodinamiskajā tunelī, kurš atbilst 4. papildpielikuma 3.2. punkta prasībām un kuru pārbaudījusi apstiprinātāja iestāde.

3.2.3.2.2.3.2. Alternatīva metode neobligātā aprīkojuma aerodinamiskās ietekmes noteikšanai

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju Δ(CD × Af) noteikšanai var izmantot alternatīvu metodi (piemēram, simulāciju, aerodinamisko tuneli, kas neatbilst 4. papildpielikuma kritērijiem), ja ir atbilstība šādiem kritērijiem:

alternatīvā noteikšanas metode atbilst Δ(CD × Af) precizitātei ± 0,015 m2 apmērā; turklāt, ja izmanto simulāciju, ir detalizēti jāapstiprina skaitļošanas šķidruma dinamikas metode, lai pierādītu, ka faktiskās gaisa plūsmas ap virsbūvi, tostarp plūsmas ātrumi, spēki vai spiedieni, atbilst pārbaudes testa rezultātiem;

alternatīvo metodi izmanto tikai tām aerodinamiku ietekmējošajām daļām (piemēram, riteņiem, virsbūves formām, dzesēšanas sistēmai), kam var pierādīt līdzvērtību;

apliecinājumus par līdzvērtību apstiprinātājai iestādei iesniedz laikus attiecībā uz katru ceļa slodzes saimi, ja izmanto matemātisku metodi, vai reizi četros gados, ja izmanto mērījumu metodi, un vienmēr balstās uz aerodinamiskā tuneļa mērījumiem, kas atbilst šā pielikuma kritērijiem;

ja neobligātā aprīkojuma konkrētās vienības Δ(CD × Af) vairāk nekā divreiz pārsniedz tā neobligātā aprīkojuma vērtību, par kuru iesniegti pierādījumi, aerodinamisko pretestību nedrīkst noteikt ar alternatīvo metodi; un

ja izmainās simulācijas modelis, ir vajadzīga atkārtota apstiprināšana.

3.2.3.2.2.3.3. Aerodinamiskās ietekmes piemērošana atsevišķam transportlīdzeklim

Δ(CD × Af)ind ir rezultāta atšķirība starp aerodinamiskās pretestības koeficienta reizinājumu ar frontālo daļu, salīdzinot atsevišķu transportlīdzekli un testa transportlīdzekli L, un šo atšķirību izraisa varianti un transportlīdzekļa virsbūves formas, kas atšķiras no testa transportlīdzekļa L, m2;

Šīs aerodinamiskās pretestības atšķirības Δ(CD × Af) nosaka ar 0,015 m2 precizitāti.

Saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu Δ(CD × Af)ind var aprēķināt (saglabājot 0,015 m2 precizitāti) arī attiecībā uz neobligāta aprīkojuma elementu un virsbūves formu summu:

kur:

CD	ir aerodinamiskās pretestības koeficients;

Af	ir transportlīdzekļa frontālā daļa, m2;

n	ir to transportlīdzeklī uzstādīto neobligātā aprīkojuma elementu skaits, kas atsevišķam transportlīdzeklim atšķiras salīdzinājumā ar transportlīdzekli L;

Δ(CD × Af)i

ir rezultāta atšķirība starp aerodinamiskās pretestības koeficienta reizinājumu ar frontālo daļu, un šo atšķirību izraisa kāds transportlīdzekļa individuāls raksturlielums i un tā ir pozitīva kādam neobligātā aprīkojuma elementam, kas papildina aerodinamisko pretestību attiecībā uz testa transportlīdzekli L un otrādi, m2.

Testa transportlīdzekļu L un H visu atšķirību Δ(CD × Af)i summai ir jāatbilst Δ(CD × Af)LH.

3.2.3.2.2.3.4. Testa transportlīdzekļu L un H pilnīgas aerodinamiskās deltas noteikšana

Δ(CD × Af)LH ir testa transportlīdzekļa H frontālās daļas reizinājuma ar aerodinamiskās pretestības koeficientu un testa transportlīdzekļa L tāda paša reizinājuma kopējā atšķirība, un to ietver visos attiecīgajos testa ziņojumos, m2.

3.2.3.2.2.3.5. Aerodinamiskās ietekmes dokumentēšana

Aerodinamiskās pretestības koeficienta reizinājuma ar frontālo daļu Δ(CD×Af) palielināšanos vai samazināšanos attiecībā uz visiem interpolācijas saimes neobligātā aprīkojuma elementiem un virsbūves formām, kas:

ietekmē transportlīdzekļa aerodinamisko pretestību; un

ir jāietver interpolācijā,

norāda visos attiecīgajos testa ziņojumos, m2.

3.2.3.2.2.3.6. Papildu noteikumi attiecībā uz aerodinamiskajām ietekmēm

Transportlīdzekļa H aerodinamisko pretestību piemēro visai interpolācijas saimei un Δ(CD×Af)LH nosaka nulles vērtībā, ja:

aerodinamiskā tuneļa iekārta nespēj precīzi noteikt Δ(CD×Af); vai

transportlīdzekļiem H un L nav neobligātā aprīkojuma elementu, kas ietekmē pretestību un kas ir jāietver interpolācijas metodē.

▼M3

3.2.3.2.2.4. Ceļa slodzes koeficientu aprēķināšana atsevišķiem transportlīdzekļiem

Ceļa slodzes koeficientus f0, f1 un f2 (kā noteikts 4. papildpielikumā) testa transportlīdzekļiem H un L norāda attiecīgi kā f0,H, f1,H un f2,H, un f0,L, f1,L un f2,L. Transportlīdzekļa L koriģētu ceļa slodzes līkni definē šādi:

▼B

Piemērojot mazāko kvadrātu regresijas metodi atskaites ātruma punktu diapazonā, nosaka koriģētos ceļa slodzes koeficientus
un
attiecībā uz
, lineāro koeficientu
nosakot kā f1,H. Atsevišķa interpolācijas saimes transportlīdzekļa ceļa slodzes koeficientus f0,ind, f1,ind un f2,ind aprēķina ar šādiem vienādojumiem:

vai, ja

, piemēro turpmāk norādīto

vienādojumu:

vai, ja

, piemēro turpmāk norādīto

vienādojumu

kur:

Ceļa slodzes matricas saimes gadījumā atsevišķa transportlīdzekļa ceļa slodzes koeficientus f0, f1 un f2 aprēķina saskaņā ar vienādojumiem 4. papildpielikuma 5.1.1. punktā.

3.2.3.2.3. Ciklā vajadzīgās enerģijas aprēķināšana

Piemērojamā WLTC ciklā vajadzīgo enerģiju, Ek, un vajadzīgo enerģiju visiem piemērojamā cikla posmiem Ek,p aprēķina saskaņā ar procedūru šā papildpielikuma 5. punktā attiecībā uz šādiem ceļa slodzes koeficientu un masu kopumiem k:

k=1

(testa transportlīdzeklis L)

k=2

(testa transportlīdzeklis H)

k=3

(atsevišķs interpolācijas saimes transportlīdzeklis)

▼M3

Šīs trīs ceļa slodžu kopas var iegūt no dažādām ceļa slodzes saimēm.

▼B

3.2.3.2.4. Atsevišķa interpolācijas saimes transportlīdzekļa CO2 vērtības aprēķināšana, izmantojot interpolācijas metodi

Katra piemērojamā cikla posmam p atsevišķa transportlīdzekļa CO2 emisiju masu (g/km) aprēķina ar šādu vienādojumu:

Atsevišķa transportlīdzekļa CO2 emisiju masu (g/km) visā ciklā aprēķina ar šādu vienādojumu:

▼M3

Locekļus attiecīgi E1,p, E2,p un E3,p un E1, E2 un E3 aprēķina, kā noteikts šā papildpielikuma 3.2.3.2.3. punktā.

▼B

3.2.3.2.5. Atsevišķa interpolācijas saimes transportlīdzekļa degvielas patēriņa vērtības aprēķināšana, izmantojot interpolācijas metodi

Katra piemērojamā cikla posmam p atsevišķa transportlīdzekļa degvielas patēriņu (l/100 km) aprēķina ar šādu vienādojumu:

Atsevišķa transportlīdzekļa degvielas patēriņu (l/100 km) visā ciklā aprēķina ar šādu vienādojumu:

▼M3

Locekļus attiecīgi E1,p, E2,p un E3,p, un E1, E2 un E3 aprēķina, kā noteikts šā papildpielikuma 3.2.3.2.3. punktā.

▼M3

3.2.3.2.6.

OEM var palielināt atsevišķu CO2 vērtību, kas noteikta saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.3.2.4. punktu. Šādos gadījumos:

CO2 posma vērtību palielina par vērtību, kas ir palielinātās CO2 vērtības un aprēķinātās CO2 vērtības dalījums;

degvielas patēriņa vērtības palielina par vērtību, kas ir palielinātās CO2 vērtības un aprēķinātās CO2 vērtības dalījums.

Šādi nekompensē tehniskos elementus, kuru dēļ transportlīdzekli faktiski nedrīkst iekļaut interpolācijas saimē.

▼B

3.2.4.

Degvielas patēriņa un CO2 aprēķini atsevišķiem transportlīdzekļiem ceļa slodzes matricas saimē

CO2 emisijas un degvielas patēriņu katram atsevišķam ceļa slodzes matricas saimes transportlīdzeklim aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.3.2.3.–3.2.3.2.5. punktā izklāstīto interpolācijas metodi. Attiecīgā gadījumā atsauces uz transportlīdzekli L un/vai H aizstāj ar attiecīgām atsaucēm uz transportlīdzekli LM un/vai HM.

3.2.4.1. Transportlīdzekļu LM un HM degvielas patēriņa un CO2 emisiju noteikšana

Transportlīdzekļu LM un HM CO2 emisiju masu MCO2 saskaņā ar aprēķiniem šā papildpielikuma 3.2.1. punktā nosaka attiecībā uz piemērojamā WLTC atsevišķiem cikla posmiem p un attiecīgi sauc par
un
. Degvielas patēriņu piemērojamā WLTC atsevišķos cikla posmos nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 6. punktu un attiecīgi sauc par FCLM,p un FCHM,p.

3.2.4.1.1. Ceļa slodzes aprēķināšana atsevišķam transportlīdzeklim

Ceļa slodzes spēku aprēķina saskaņā ar 4. papildpielikuma 5.1. punktā aprakstīto procedūru.

3.2.4.1.1.1. Atsevišķa transportlīdzekļa masa

Transportlīdzekļu HM un LM testa masas, kas izraudzītas saskaņā ar 4. papildpielikuma 4.2.1.4. punktu, izmanto kā ievaddatus.

TMind kilogramos ir atsevišķā transportlīdzekļa testa masa saskaņā ar testa masas definīciju šā pielikuma 3.2.25. punktā.

Ja to pašu testa masu izmanto transportlīdzekļiem LM un HM, ceļa slodzes matricas metodei transportlīdzeklim HM nosaka masu TMind vērtībā.

▼M3

3.2.4.1.1.2. Atsevišķā transportlīdzekļa rites pretestība

▼M3

3.2.4.1.1.2.1.

Kā ievaddatus izmanto transportlīdzekļa LM rites pretestības koeficienta (RRC) vērtības RRLM un transportlīdzekļa HM rites pretestības koeficienta vērtības RRHM, kas izraudzītas saskaņā ar 4. papildpielikuma 4.2.1.4. punktu.

Ja transportlīdzekļa LM vai HM priekšējās ass un aizmugurējās ass riepām ir atšķirīgas RRC vērtības, svērtās vidējās rites pretestības vērtības aprēķina ar šā papildpielikuma 3.2.4.1.1.2.3. punktā sniegto vienādojumu.

3.2.4.1.1.2.2.

Ja to pašu rites pretestību izmanto transportlīdzekļiem LM un HM, ceļa slodzes matricas metodei vērtību RRind nosaka RRHM apmērā.

3.2.4.1.1.2.3.

Rites pretestības svērtās vidējās vērtības aprēķināšana

RRx = (RRx,FA × mpx,FA) + (RRx,RA × (1 – mpx,FA))

kur:

x	ir transportlīdzeklis L, H vai atsevišķs transportlīdzeklis;

RRLM,FA un RRHM,FA

uz priekšējās ass uzstādīto riepu faktiskās RRC vērtības attiecīgi transportlīdzeklim L un H;

RRind,FA

ir uz priekšējās ass uzstādītām riepām piemērojamās riepu energoefektivitātes klases RRC vērtība atbilstoši 4. papildpielikuma A4/2. tabulai atsevišķam transportlīdzeklim, kg/tonna;

RRLM,RA un RRHM,RA

uz aizmugurējās ass uzstādīto riepu faktiskās rites pretestības koeficientu vērtības attiecīgi transportlīdzeklim L un H, kg/tonna;

RRind,RA

ir uz aizmugurējās ass uzstādītām riepām piemērojamās riepu energoefektivitātes klases RRC vērtība atbilstoši 4. papildpielikuma A4/2. tabulai atsevišķam transportlīdzeklim, kg/tonna;

mpx,FA

transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī daļa uz priekšējo asi;

RRx nenoapaļo un neklasificē atkarībā no riepu energoefektivitātes klases.

▼B

3.2.4.1.1.3. Atsevišķa transportlīdzekļa frontālā daļa

Transportlīdzekļa LM frontālo daļu AfLM un transportlīdzekļa HM frontālo daļu AfHM, kas izraudzītas saskaņā ar 4. papildpielikuma 4.2.1.4. punktu, izmanto kā ievaddatus.

Af,ind, m2, ir atsevišķa transportlīdzekļa frontālā daļa.

Ja to pašu frontālo daļu izmanto transportlīdzekļiem LM un HM, ceļa slodzes matricas metodei transportlīdzeklim HM nosaka frontālo daļu Af,ind vērtībā.

3.3. PM

3.3.1. Aprēķins

PM aprēķina ar šādiem diviem vienādojumiem:

ja atgāzes izplūst no tuneļa;

un:

ja atgāzes atgriežas tunelī;

kur:

Vmix	ir atšķaidīto atgāzu tilpums (skatiet šā papildpielikuma 2. punktu) standarta apstākļos;

Vep	ir tilpums atšķaidītajām atgāzēm, kas plūst caur cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtru standarta apstākļos;

Pe	ir cietdaļiņu masa, ko savācis viens vai vairāki paraugu ņemšanas filtri, mg;

d	ir nobrauktais attālums, kas atbilst testa ciklam, km.

3.3.1.1. Ja ir koriģēta cietdaļiņu fona masa no atšķaidīšanas sistēmas, to nosaka saskaņā ar ►M3 6. papildpielikuma 2.1.3.1. punktu ◄ . Tādā gadījumā cietdaļiņu masu (g/km) aprēķina ar šādiem vienādojumiem;

ja atgāzes izplūst no tuneļa;

un:

ja atgāzes atgriežas tunelī;

kur:

Vap	ir caur cietdaļiņu fona filtru plūstošā tuneļa gaisa tilpums standarta apstākļos;

Pa	ir cietdaļiņu masa no atšķaidīšanas gaisa vai no atšķaidīšanas tuneļa fona gaisa, kā noteikts ar vienu no ►M3 6. papildpielikuma 2.1.3.1. punktā ◄ aprakstītajām metodēm;

DF	ir atšķaidīšanas koeficients, kas noteikts šā papildpielikuma 3.2.1.1.1. punktā.

Ja fona korekcijas piemērošanas rezultātā iegūst negatīvu skaitli, uzskata, ka rezultāts ir nulle g/km.

3.3.2. PM aprēķināšana, izmantojot divkāršās atšķaidīšanas metodi

kur:

Vep	ir caur cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtru plūstošās atšķaidītās atgāzes tilpums standarta apstākļos;

Vset	ir caur cietdaļiņu paraugu ņemšanas filtriem plūstošās divkārši atšķaidītās atgāzes tilpums standarta apstākļos;

Vssd	ir sekundārās atšķaidīšanas gaisa tilpums standarta apstākļos.

Ja sekundāri atšķaidīto parauga gāzi PM mērīšanai neatgriež tunelī, CVS tilpumu aprēķina tāpat, kā to dara vienreizējai atšķaidīšanai, t. i.:

kur

:Vmix indicated

ir izmērītais tilpums atšķaidītajai atgāzei atšķaidīšanas sistēmā pēc cietdaļiņu parauga paņemšanas standarta apstākļos.

▼M3

4. PN noteikšana

PN aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

PN	ir daļiņu skaita emisija, daļiņas uz kilometru;

V	ir atšķaidītās atgāzes tilpums litros testā (pēc primārās atšķaidīšanas tikai divkāršās atšķaidīšanas gadījumā), kas koriģēts atbilstoši standarta apstākļiem (273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa);

k	ir kalibrēšanas koeficients, lai koriģētu PNC mērījumus līdz attiecīgā standarta instrumenta līmenim, ja tas nenotiek pašā PNC; ja kalibrēšanas koeficientu piemēro pašā PNC, kalibrēšanas koeficients ir 1;

ir koriģētā daļiņu skaita koncentrācija no atšķaidītās atgāzes, kas izteikta kā vidējais aritmētiskais daļiņu skaits uz kubikcentimetru emisijas testā, ieskaitot visu braukšanas cikla ilgumu. ja tilpuma vidējos koncentrācijas rezultātus
no PNC nemēra standarta apstākļos (273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa), koncentrācijas koriģē attiecībā pret šiem apstākļiem
;

Cb	ir vai nu atšķaidīšanas gaisa, vai atšķaidīšanas tuneļa fona daļiņu skaita koncentrācija, ko atļāvusi apstiprinātāja iestāde, kas izteikta daļiņās uz kubikcentimetru un kas koriģēta attiecībā pret sakritību un standarta apstākļiem (273,15 K (0 °C) un 101,325 kPa);

ir VPR daļiņu vidējās koncentrācijas samazināšanas koeficients pie testā izmantotā atšķaidīšanas iestatījuma;

ir VPR daļiņu vidējās koncentrācijas samazināšanas koeficients pie fona mērījumam izmantotā atšķaidīšanas iestatījuma;

d	ir nobrauktais attālums, kas atbilst piemērojamam testa ciklam, km.

aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

Ci	ir daļiņu skaita koncentrācijas atsevišķs mērījums atšķaidītajā atgāzē no PNC; daļiņas uz cm3, kas koriģētas attiecībā uz sakritību;

n	ir daļiņu skaita koncentrācijas atsevišķu mērījumu kopējais skaits, kas veikti piemērojamā testa cikla laikā un ko aprēķina ar šādu vienādojumu: n = t × f kur:

t	ir piemērojamā testa cikla ilgums, s;

f	ir daļiņu skaitītāja datu reģistrēšanas frekvence, Hz.

▼M3 —————

▼B

5. Ciklā vajadzīgās enerģijas aprēķināšana

Ja nav norādīts citādi, aprēķina pamatā ir mērķa ātruma līkne, kas noteikta atsevišķos laika paraugu punktos.

Aprēķinam katru laika parauga punktu interpretē kā laikposmu. Ja nav norādīts citādi, šo laikposmu ilgums Δt ir 1 sekunde.

Visā ciklā vai konkrētā cikla posmā kopējo vajadzīgo enerģiju E aprēķina, saskaitot Ei attiecīgajā cikla laikā starp tstart un tend saskaņā ar šādu vienādojumu:

kur:

un:

tstart

ir laiks, kad sākas piemērojamais testa cikls vai posms, s;

tend	ir laiks, kad beidzas piemērojamais testa cikls vai posms, s;

Ei	ir vajadzīgā enerģija laikposmā no (i-1) līdz (i), Ws;

Fi	ir braukšanas spēks laikposmā no (i-1) līdz (i), N;

di	ir nobrauktais attālums laikposmā no (i-1) līdz (i), m.

kur:

Fi	ir braukšanas spēks laikposmā no (i-1) līdz (i), N;

▼M3

vi	ir mērķa ātrums laikā ti, km/h;

▼B

TM	ir testa masa, kg;

ai	ir paātrinājums laikposmā no (i-1) līdz (i), m/s2;

f0, f1, f2 ir attiecīgā transportlīdzekļa (TML, TMH vai TMind) ceļa slodzes koeficienti, ko attiecīgi izsaka N, N/km/h un N/(km/h)2.

kur:

di	ir nobrauktais attālums laikposmā no (i-1) līdz (i), m;

▼M3

vi	ir mērķa ātrums laikā ti, km/h;

▼B

ti	ir laiks, s.

kur:

ai	ir paātrinājums laikposmā no (i-1) līdz (i), m/s2;

▼M3

vi	ir mērķa ātrums laikā ti, km/h;

▼B

ti	ir laiks, s.

6. Degvielas patēriņa aprēķināšana.

6.1.	Degvielas parametrus, kas vajadzīgi degvielas patēriņa vērtību aprēķināšanai, ņem no IX pielikuma.

6.2.

Degvielas patēriņa vērtības aprēķina no ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda emisijām, izmantojot A7/1. tabulas 6. darbības rezultātus attiecībā uz kritērija emisijām un 7. darbības rezultātus attiecībā uz CO2.

▼M3

6.2.1.

Degvielas patēriņa aprēķināšanai izmanto šā papildpielikuma 6.12. punktā sniegto vispārējo vienādojumu, izmantojot H/C un O/C attiecības.

▼B

6.2.2.

Visos šā papildpielikuma 6. punkta vienādojumos:

FC	ir konkrētas degvielas patēriņš, l/100 km (vai m3 uz 100 km dabasgāzes gadījumā vai kg/100 km ūdeņraža gadījumā);

H/C	ir ūdeņraža un oglekļa attiecība konkrētai degvielai CXHYOZ;

O/C	ir skābekļa un oglekļa attiecība konkrētai degvielai CXHYOZ;

MWC	ir oglekļa molmasa (12,011 g/mol);

MWH	ir ūdeņraža molmasa (1,008 g/mol);

MWO	ir skābekļa molmasa (15,999 g/mol);

ρfuel

ir testa degvielas blīvums, kg/l; gāzveida degvielām degvielas blīvums pie 15 °C;

HC	ir ogļūdeņraža emisijas, g/km;

CO	ir oglekļa monoksīda emisijas, g/km;

CO2	ir oglekļa dioksīda emisijas, g/km;

H2O	ir ūdens emisijas, g/km;

H2	ir ūdeņraža emisijas, g/km;

p1	ir gāzes spiediens degvielas tvertnē pirms piemērojamā testa cikla, Pa;

p2	ir gāzes spiediens degvielas tvertnē pēc piemērojamā testa cikla, Pa;

T1	ir gāzes temperatūra degvielas tvertnē pirms piemērojamā testa cikla, K;

T2	ir gāzes temperatūra degvielas tvertnē pēc piemērojamā testa cikla, K;

Z1	ir gāzveida degvielas saspiežamības koeficients pie p1 un T1;

Z2	ir gāzveida degvielas saspiežamības koeficients pie p2 un T2;

V	ir gāzveida degvielas tvertnes iekšējais tilpums, m3;

d	ir piemērojamā posma vai cikla teorētiskais ilgums, km.

6.3.

Rezervēts

6.4.

Rezervēts

6.5.	Transportlīdzeklim ar dzirksteļaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar benzīnu (E10)

6.6.

Transportlīdzeklim ar dzirksteļaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar sašķidrināto naftas gāzi

6.6.1.

Ja testam izmantotās degvielas sastāvs atšķiras no sastāva, kas pieņemts normalizētā patēriņa aprēķinam, pēc ražotāja pieprasījuma var piemērot korekcijas koeficientu cf, izmantojot šādu vienādojumu:

Korekcijas koeficientu cf, ko var piemērot, nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

nactual ir faktiskā H/C attiecība izmantotajā degvielā.

6.7.	Transportlīdzeklim ar dzirksteļaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar dabasgāzi/biometānu

6.8.

Rezervēts

6.9.

Rezervēts

6.10.

Transportlīdzeklim ar kompresijaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar dīzeļdegvielu (B7)

6.11.

Transportlīdzeklim ar dzirksteļaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar etanolu (E85)

6.12.

Jebkuras testa degvielas patēriņu var aprēķināt ar šādu vienādojumu:

6.13.

Degvielas patēriņš transportlīdzeklim ar dzirksteļaizdedzes dzinēju, kurš darbināms ar ūdeņradi:

▼M3

Ar apstiprinātājas iestādes atļauju un attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar gāzveida vai šķidro ūdeņradi, ražotājs var izvēlēties degvielas patēriņu aprēķināt vai nu ar turpmāk norādīto degvielas patēriņa vienādojumu, vai ar metodi, kurā izmanto standarta protokolu, piemēram, SAE J2572.

▼B

Saspiežamības koeficientu, Z, iegūst no turpmāk sniegtās tabulas.

A7/2. tabula

Saspiežamības koeficients Z

		T (K)
		5	100	200	300	400	500	600	700	800	900
p (bar)	33	0,859	1,051	1,885	2,648	3,365	4,051	4,712	5,352	5,973	6,576
	53	0,965	0,922	1,416	1,891	2,338	2,765	3,174	3,57	3,954	4,329
	73	0,989	0,991	1,278	1,604	1,923	2,229	2,525	2,810	3,088	3,358
	93	0,997	1,042	1,233	1,470	1,711	1,947	2,177	2,400	2,617	2,829
	113	1,000	1,066	1,213	1,395	1,586	1,776	1,963	2,146	2,324	2,498
	133	1,002	1,076	1,199	1,347	1,504	1,662	1,819	1,973	2,124	2,271
	153	1,003	1,079	1,187	1,312	1,445	1,580	1,715	1,848	1,979	2,107
	173	1,003	1,079	1,176	1,285	1,401	1,518	1,636	1,753	1,868	1,981
	193	1,003	1,077	1,165	1,263	1,365	1,469	1,574	1,678	1,781	1,882
	213	1,003	1,071	1,147	1,228	1,311	1,396	1,482	1,567	1,652	1,735
	233	1,004	1,071	1,148	1,228	1,312	1,397	1,482	1,568	1,652	1,736
	248	1,003	1,069	1,141	1,217	1,296	1,375	1,455	1,535	1,614	1,693
	263	1,003	1,066	1,136	1,207	1,281	1,356	1,431	1,506	1,581	1,655
	278	1,003	1,064	1,130	1,198	1,268	1,339	1,409	1,480	1,551	1,621
	293	1,003	1,062	1,125	1,190	1,256	1,323	1,390	1,457	1,524	1,590
	308	1,003	1,060	1,120	1,182	1,245	1,308	1,372	1,436	1,499	1,562
	323	1,003	1,057	1,116	1,175	1,235	1,295	1,356	1,417	1,477	1,537
	338	1,003	1,055	1,111	1,168	1,225	1,283	1,341	1,399	1,457	1,514
	353	1,003	1,054	1,107	1,162	1,217	1,272	1,327	1,383	1,438	1,493

Gadījumā, ja vajadzīgās ievaddatu vērtības attiecībā uz p un T nav norādītas tabulā, saspiežamības koeficientu aprēķina ar lineāro interpolāciju starp saspiežamības koeficientiem, kas norādīti tabulā, izvēloties tos, kas ir tuvākie meklētajai vērtībai.

▼M3

7. Braukšanas līknes rādītāji

7.1. Vispārīga prasība

Paredzēto ātrumu starp laika punktiem A1/1.–A1/12. tabulās nosaka ar lineāro interpolāciju 10 Hz frekvencē.

Ja ir pilnībā aktivizēta akseleratora vadība, šādos darbības periodos braukšanas līknes rādītāju aprēķināšanai transportlīdzekļa faktiskā ātruma vietā izmanto paredzēto ātrumu.

PEV transportlīdzekļiem braukšanas līknes rādītāju aprēķināšanu iekļauj visos WLTC ciklos un posmos, kas pabeigti pirms apstāšanās kritērija sasniegšanas, kā norādīts 8. papildpielikuma 3.2.4.5. punktā.

7.2. Braukšanas līknes rādītāju aprēķināšana

Jāaprēķina šādi rādītāji saskaņā ar SAE J2951 (pārskatīts 2014. gada janvārī):

IWR: inerces darba rādītājs, %;

RMSSE: vidējā kvadrātiskā ātruma kļūda, km/h.

7.3. Kritēriji attiecībā uz braukšanas līknes rādītājiem

Tipa apstiprinājuma testa gadījumā šiem rādītājiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

IWR jābūt robežās no -2,0 līdz +4,0 %;

RMSSE jābūt mazākai par 1,3 km/h.

▼M3

8. n/v attiecības aprēķināšana

n/v attiecību aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu.

kur:

n	ir motora apgriezienu skaits, min-1;

v	ir transportlīdzekļa ātrums, km/h;

ri	ir transmisijas pārnesumskaitlis pārnesumā i;

raxle

ir ass pārnesumskaitlis.

Udyn	ir uz dzenošās ass uzstādīto riepu dinamiskais ripošanas perimetrs, ko aprēķina ar šādu vienādojumu: kur:

H/W	ir riepas samērs, piemēram, “45” riepai 225/45 R17;

W	ir riepas platums, mm; piemēram, “225” riepai 225/45 R17;

R	ir riteņa diametrs, collās; piemēram, “17” riepai 225/45 R17.

Udyn noapaļo līdz veseliem milimetriem.

Ja priekšējās un aizmugurējās ass Udyn atšķiras, piemēro galvenokārt dzenošās ass n/v vērtību. Pēc pieprasījuma apstiprinātājai iestādei iesniedz nepieciešamo informāciju, kāpēc tāda izvēle izdarīta.

▼B

8. papildpielikums

Transportlīdzekļi, kas ir tikai elektrotransportlīdzekļi, hibrīda elektrotransportlīdzekļi un saspiesta ūdeņraža ar degvielas elementiem darbināmi hibrīda transportlīdzekļi

1. Vispārējas prasības

Testējot NOVC-HEV, OVC-HEV un NOVC-FCHV, šā papildpielikuma 2. un 3. papildinājums aizstāj 6. papildpielikuma 2. papildinājumu.

Ja nav noteikts citādi, visas šā papildpielikuma prasības attiecas uz transportlīdzekļiem ar un bez režīmiem, ko var izvēlēties vadītājs. Ja vien šajā papildpielikumā nav nepārprotami norādīts citādi, visas 6. papildpielikumā noteiktās prasības un procedūras arī turpmāk attiecas uz NOVC-HEV, OVC-HEV, NOVC-FCHV un PEV.

▼M3

1.1. Elektrisko parametru mērvienības, precizitāte un izšķirtspēja

Mērījumu parametriem, mērvienībām un precizitātei ir jāatbilst A8/1. tabulai.

A8/1. tabula

Mērījumu parametri, mērvienības, precizitāte un izšķirtspēja

Parametrs	Mērvienības	Precizitāte	Izšķirtspēja
Elektroenerģija (1)	Wh	± 1 procents	0,001 kWh (2)
Elektriskā strāva	A	± 0,3 procenti FSD vai ± 1 procenti no nolasījuma (3) (4)	0,1 A
Elektriskais spriegums	V	± 0,3 procenti FSD vai ± 1 procenti no nolasījuma (3)	0,1 V
(1) Iekārta: aktīvās enerģijas statisks mērītājs. (2) Maiņstrāvas vatstundu mērītājs, 1. klase saskaņā ar IEC 62053-21 vai līdzvērtīgu standartu. (3) Izvēlas lielāko no šīm vērtībām. (4) Strāvas integrēšanas frekvence: 20 Hz vai lielāka.

1.2. Emisiju un degvielas patēriņa testēšana

Mērījumu parametri, mērvienības un precizitāte atbilst parametriem, vienībām un precizitātei, kas vajadzīga pilnībā ICE transportlīdzekļiem.

▼B

1.3. Galīgo testa rezultātu vienības un precīzumspēja

Vienības un to precīzumspēja galīgo testu paziņošanai atbilst norādēm A8/2. tabulā. Aprēķinam šā papildpielikuma 4. punktā izmanto nenoapaļotās vērtības.

▼M3

A8/2. tabula

Galīgo testa rezultātu mērvienības un precīzumspēja

Parametrs	Mērvienības	Galīgo testa rezultātu precīzumspēja
PER(p) (2), PERcity, AER(p) (2), AERcity, EAER(p) (2), EAERcity, RCDA (1), RCDC	km	Noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim
FCCS(,p) (2), FCCD, FCweighted attiecībā uz HEV	l/100 km	Noapaļots līdz vienai decimālzīmei aiz komata
FCCS(,p) (2) attiecībā uz FCHV	kg/100 km	Noapaļots līdz divām decimālzīmēm aiz komata
MCO2,CS(,p) (2), MCO2,CD, MCO2,svērtais	g/km	Noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim
EC(p) (2), ECcity, ECAC,CD, ECAC,weighted	Wh/km	Noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim
EAC	kWh	Noapaļots līdz vienai decimālzīmei aiz komata
(1) Nav transportlīdzekļa individuāla parametra. (2) (p) ir attiecīgais laikposms, kas var būt posms, vairāki posmi vai viss cikls.

▼B

1.4. Transportlīdzekļu klasifikācija

Visi OVC-HEV, NOVC-HEV, PEV un NOVC-FCHV ir 3. klases transportlīdzekļi. Piemērojamo testa ciklu 1. tipa testa procedūrai nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktu, pamatojoties uz atbilstīgo atskaites testa ciklu, kas aprakstīts šā papildpielikuma 1.4.1. punktā.

1.4.1. Atskaites testa cikls

▼M3

1.4.1.1.

Atskaites testa cikli 3. klases transportlīdzekļiem ir noteikti 1. papildpielikuma 3.3. punktā.

1.4.1.2.

Testa ciklos atbilstīgi 1. papildpielikuma 3.3. punktam attiecībā uz PEV var piemērot samazinājuma procedūru saskaņā ar 1. papildpielikuma 8.2.3. un 8.3. punktu, aizstājot nominālo jaudu ar maksimālo jaudu saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 85. Tādā gadījumā samazinātais cikls ir atskaites testa cikls.

▼B

1.4.2. Piemērojamais testa cikls

1.4.2.1. Piemērojamais WLTP testa cikls

Atskaites testa cikls saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.1. punktu ir piemērojamais WLTP testa cikls (WLTC) 1. tipa testa procedūrai.

Ja piemēro 1. papildpielikuma 9. punktu, pamatojoties uz atskaites testa ciklu, kā aprakstīts šā papildpielikuma 1.4.1. punktā, šis izmainītais testa cikls ir piemērojamais WLTP testa cikls (WLTC) 1. tipa testa procedūrai.

▼M3

1.4.2.2. Piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls

3. klases WLTP pilsētas testa cikls (WLTCcity) ir noteikts 1. papildpielikuma 3.5. punktā.

1.5. OVC-HEV, NOVC-HEV un PEV ar manuālu transmisiju

Ar transportlīdzekļiem brauc saskaņā ar pārnesuma pārslēgšanas tehnisko rādītāju, ja tāds ir, vai saskaņā ar ražotāja rokasgrāmatā sniegtajiem norādījumiem.

2. Testa transportlīdzekļa piestrāde

Saskaņā ar šo pielikumu testētajam transportlīdzeklim ir jābūt labā tehniskā stāvoklī un jābūt iebrauktam saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Ja REESS ekspluatē temperatūrā virs parastās ekspluatācijas temperatūras diapazona, operatoram ir jāievēro transportlīdzekļa ražotāja ieteiktā procedūra, lai REESS temperatūru saglabātu tās parastās ekspluatācijas diapazonā. Ražotājs iesniedz pierādījumus, ka REESS siltuma vadības sistēma nav ne atspējota, ne ierobežota.

2.1.	OVC-HEV un NOVC-HEV jābūt iebrauktiem saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.3.3. punkta prasībām.

2.2.	NOVC-FCHV transportlīdzekļiem jābūt iebrauktiem vismaz 300 km ar uzstādītām degvielas elementu un REESS sistēmām.

▼M3

2.3.	PEV iebrauc vismaz 300 km vai vienu pilnuzlādes attālumu, atkarībā no tā, kas ir ilgāks.

2.4.	Pārraudzībā neiekļauj visas tās REESS, kas neietekmē CO2 emisiju masu vai H2 patēriņu.

▼B

3. Testa procedūra

3.1. Vispārējas prasības

3.1.1. Uz visiem OVC-HEV, NOVC-HEV, PEV un NOVC-FCHV attiecīgos gadījumos attiecas turpmāk uzskaitītais.

3.1.1.1.

Transportlīdzekļus testē saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktā aprakstītajiem piemērojamiem testa cikliem.

▼M3

3.1.1.2.

Ja transportlīdzeklis nespēj izbraukt piemērojamo testa ciklu ar ātruma līknes pielaidēm saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktu, pilnībā aktivizē akseleratora vadību (ja nav noteikts citādi), līdz ir atkārtoti sasniegta vajadzīgā ātruma līkne.

▼B

3.1.1.3.

Piedziņas palaišanas procedūras uzsāk ar šim nolūkam paredzētām ierīcēm saskaņā ar ražotāja norādēm.

3.1.1.4.

Attiecībā uz OVC-HEV, NOVC-HEV un PEV atgāzu emisiju paraugu ņemšanu un elektroenerģijas patēriņa mērīšanu katram piemērojamam testa ciklam sāk pirms vai pie transportlīdzekļa palaišanas procedūras uzsākšanas un beidz pie katra piemērojamā testa cikla pabeigšanas.

3.1.1.5.

Attiecībā uz OVC-HEV un NOVC-HEV gāzveida emisiju savienojumus analizē katram atsevišķajam testa posmam. Ir atļauts neveikt posmu analīzi posmiem, kuros nedarbojas sadedzes dzinējs.

3.1.1.6.

Daļiņu skaitu analizē katram atsevišķajam posmam; cietdaļiņu emisijas analizē katram piemērojamam testa ciklam.

▼M3

3.1.2. Šīs regulas 6. papildpielikuma 2.7.2. punktā aprakstītā piespiedu dzesēšana attiecas tikai uz uzlādi noturošu 1. tipa testu attiecībā uz OVC-HEV saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2. punktu un uz NOVC-HEV testēšanu saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3. punktu.

▼B

3.2. OVC-HEV

3.2.1.

Transportlīdzekļus testē akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī (CD stāvoklis) un uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī (CS stāvoklis).

3.2.2.

Transportlīdzekļus var testēt saskaņā ar četrām iespējamām testa secībām:

3.2.2.1.

1. iespēja — akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests bez sekojoša uzlādi noturoša 1. tipa testa;

3.2.2.2.

2. iespēja — uzlādi noturošs 1. tipa tests bez sekojoša akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa;

3.2.2.3.

3. iespēja — akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests ar sekojošu uzlādi noturošu 1. tipa testu;

3.2.2.4.

4. iespēja — uzlādi noturošs 1. tipa tests ar sekojošu akumulēto enerģiju patērējošu 1. tipa testu.

A8/1. attēls

Iespējamās testu secības OVC-HEV testēšanas gadījumā

3.2.3.

Režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, iestata saskaņā ar aprakstīto turpmāk izklāstītajās testu secībās (no 1. līdz 4. iespējai).

3.2.4.

Akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests bez sekojoša uzlādi noturoša 1. tipa testa (1. iespēja)

Testu secība saskaņā ar 1. iespēju (kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.1.–3.2.4.7. punktā), kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/1. attēlā.

3.2.4.1. Iepriekšēja sagatavošana

Transportlīdzekli sagatavo saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2. punkta procedūrām.

3.2.4.2. Testa apstākļi

3.2.4.2.1.

Testu veic ar pilnībā uzlādētu AUEAS saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3. punktā aprakstītajām uzlādes prasībām, transportlīdzekli darbinot akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, kā noteikts šā pielikuma 3.3.5. punktā.

3.2.4.2.2.

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 2. punktu iestata režīmu akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam.

3.2.4.3. Akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa procedūra

3.2.4.3.1. Akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa procedūru veido vairāki secīgi cikli, kam katram seko ne vairāk kā 30 minūšu ilgs izgarojumu uztveršanas laikposms, līdz ir sasniegts uzlādi noturošs ekspluatācijas stāvoklis.

3.2.4.3.2. Izgarojumu uztveršanas laikā starp atsevišķiem piemērojamiem testa cikliem piedziņu deaktivē un AUEAS nedrīkst atkārtoti uzlādēt no ārēja elektroenerģijas avota. Laikposmos starp testa cikla posmiem nedrīkst izslēgt mērinstrumentus visu AUEAS elektriskās strāvas mērīšanai un visu AUEAS elektriskā sprieguma noteikšanai saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu. Ampērstundas mērītāja mērījumu gadījumā integrāciju patur aktivizētu visa testa laikā līdz testa pabeigšanai.

Atkārtoti iedarbinot pēc izgarojumu uztveršanas, transportlīdzekli darbina režīmā, ko var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.2.2. punktu.

3.2.4.3.3. Atkāpjoties no 5. papildpielikuma 5.3.1. punkta un neskarot 5. papildpielikuma 5.3.1.2. punktu, analizatorus var kalibrēt un pārbaudīt ar nulles gāzēm pirms un pēc akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa.

3.2.4.4. Akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa beigas

Uzskata, ka ir sasniegtas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa beigas, kad pirmo reizi tiek sasniegts apstāšanās kritērijs saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.5. punktu. Piemērojamo WLTP testa ciklu skaitu līdz apstāšanās kritērija pirmajai sasniegšanai, ietverot ciklu, kurā tas notika, nosaka kā n+1.

Piemērojamo WLTP testa ciklu n definē kā pārejas ciklu.

Piemērojamo WLTP testa ciklu n+1 definē kā apstiprināšanas ciklu.

▼M3

Transportlīdzekļiem bez uzlādi noturošas spējas visā piemērojamā WLTP testa ciklā akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa beigas ir sasniegtas ar indikāciju uz standarta iebūvētā kontrolmērinstrumentu paneļa, ka transportlīdzeklis ir jāaptur, vai kad transportlīdzeklis novirzās no paredzētās ātruma līknes pielaides uz 4 secīgām sekundēm vai ilgāk. Deaktivē akseleratora vadību un 60 sekunžu laikā ar bremzēm samazina transportlīdzekļa ātrumu līdz apstāšanās stāvoklim.

▼B

3.2.4.5. Apstāšanāš kritērijs

3.2.4.5.1. Novērtē, vai katrā piemērojamā WLTP braukšanas testa ciklā ir sasniegts apstāšanās kritērijs.

3.2.4.5.2. Apstāšanās kritērijs akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam ir sasniegts, kad relatīvās elektroenerģijas izmaiņas REECi, kas aprēķinātas ar turpmāk norādīto vienādojumu, ir mazākas par 0,04.

kur:

REECi

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa attiecīgā piemērojamā testa cikla i relatīvās elektroenerģijas izmaiņas;

ΔEREESS,i

ir attiecīgā akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa cikla i visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas, ko aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh;

Ecycle

ir attiecīgā piemērojamā WLTP testa ciklā vajadzīgā enerģija, ko aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, Ws;

i	ir attiecīgā piemērojamā WLTP testa cikla indeksa skaitlis;

ir koeficients ciklā vajadzīgās enerģijas pārrēķināšanai uz Wh.

3.2.4.6. AUEAS uzlāde un atkārtoti uzlādētās elektroenerģijas mērīšana

3.2.4.6.1. Transportlīdzekli pievieno elektrotīklam 120 minūšu laikā pēc piemērojamā WLTP testa cikla n+1, kurā pirmo reizi ir sasniegts akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa apstāšanās kritērijs.

AUEAS ir pilnībā uzlādēta, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

3.2.4.6.2. Elektroenerģijas mēriekārta, kas atrodas starp transportlīdzekļa uzlādes ierīci un elektrotīklu, mēra no elektrotīkla plūstošo atkārtotas uzlādes elektroenerģiju EAC, kā arī tās ilgumu. Elektroenerģijas mērīšanu var pārtraukt, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

▼M3

3.2.4.7.

Katram atsevišķam piemērojamajam WLTP testa ciklam akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā ir jāatbilst piemērojamiem emisiju robežvērtību kritērijiem atbilstīgi 6. papildpielikuma 1.2. punktam.

▼B

3.2.5.

Uzlādi noturošs 1. tipa tests bez sekojoša akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa (2. iespēja)

Testu secība saskaņā ar 2. iespēju (kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.5.1.–3.2.5.3.3. punktā), kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/2. attēlā.

3.2.5.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana

Transportlīdzekli sagatavo saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.1. punkta procedūrām.

3.2.5.2. Testa apstākļi

3.2.5.2.1.

Testus veic, transportlīdzekli darbinot uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, kā noteikts šā pielikuma 3.3.6. punktā.

3.2.5.2.2.

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu iestata režīmu uzlādi noturošam 1. tipa testam.

3.2.5.3. 1. tipa testa procedūra

3.2.5.3.1. Transportlīdzekļus testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstītajām 1. tipa testa procedūrām.

3.2.5.3.2. Ja vajadzīgs, CO2 emisiju masu koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼M3

3.2.5.3.3. Testam saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.5.3.1. punktu ir jāatbilst piemērojamām kritērija emisiju robežvērtībām saskaņā ar 6. papildpielikuma 1.2. punktu.

▼B

3.2.6.

Akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests ar sekojošu uzlādi noturošu 1. tipa testu (3. iespēja)

Testu secība saskaņā ar 3. iespēju (kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.6.1.–3.2.6.3. punktā), kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/3. attēlā.

3.2.6.1.

Attiecībā uz akumulēto enerģiju patērējošu 1. tipa testu ievēro šā papildpielikuma 3.2.4.1.–3.2.4.5. punktā un 3.2.4.7. punktā aprakstīto procedūru.

3.2.6.2.

Pēc tam ievēro procedūru, kas attiecas uz uzlādi noturošu 1. tipa testu, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.5.1.–3.2.5.3. punktā. Nepiemēro šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.1.1. un 2.1.2. punktu.

3.2.6.3.

AUEAS uzlāde un atkārtoti uzlādētās elektroenerģijas mērīšana

3.2.6.3.1. Transportlīdzekli pievieno elektrotīklam 120 minūšu laikā pēc uzlādi noturoša 1. tipa testa pabeigšanas.

AUEAS ir pilnībā uzlādēta, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

3.2.6.3.2. Enerģijas mēriekārta, kas atrodas starp transportlīdzekļa uzlādes ierīci un elektrotīklu, mēra no elektrotīkla plūstošo atkārtotas uzlādes elektroenerģiju EAC, kā arī tās ilgumu. Elektroenerģijas mērīšanu var pārtraukt, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

3.2.7.

Uzlādi noturošs 1. tipa tests ar sekojošu akumulēto enerģiju patērējošu 1. tipa testu (4. iespēja)

Testu secība saskaņā ar 4. iespēju (kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.7.1. un 3.2.7.2. punktā), kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/4. attēlā.

3.2.7.1. Attiecībā uz uzlādi noturošu 1. tipa testu ievēro šā papildpielikuma 3.2.5.1.–3.2.5.3. punktā un 3.2.6.3.1. punktā aprakstīto procedūru.

3.2.7.2. Pēc tam ievēro procedūru, kas attiecas uz akumulēto enerģiju patērējošu 1. tipa testu, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.2.–3.2.4.7. punktā.

3.3. NOVC-HEV

Testu secība, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.3.1.–3.3.3. punktā, kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/5. attēlā.

3.3.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana

▼M3

3.3.1.1. Transportlīdzekļus iepriekš sagatavo saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6. punktu.

Papildus 6. papildpielikuma 2.6. punkta prasībām pirms iepriekšējas sagatavošanas saskaņā ar ražotāja ieteikumu var iestatīt vilces REESS uzlādes stāvokļa līmeni uzlādi noturošam testam, lai panāktu, ka tests notiek uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī.

3.3.1.2. Transportlīdzekļus notur izgarojumu uztveršanas zonā saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.7. punktu.

▼B

3.3.2. Testa apstākļi

3.3.2.1.

Transportlīdzekļus testē uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, kā noteikts šā pielikuma 3.3.6. punktā.

3.3.2.2.

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu iestata režīmu uzlādi noturošam 1. tipa testam.

3.3.3. 1. tipa testa procedūra

3.3.3.1. Transportlīdzekļus testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto 1. tipa testa procedūru.

3.3.3.2. Ja vajadzīgs, CO2 emisiju masu koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼M3

3.3.3.3. Uzlādi noturošam 1. tipa testam ir jāatbilst piemērojamām atgāzu emisiju robežvērtībām atbilstīgi 6. papildpielikuma 1.2. punktam.

▼B

3.4. PEV

▼M3

3.4.1. Vispārīgas prasības

Testa procedūru tīrā pilnuzlādes nobraukuma un elektroenerģijas patēriņa noteikšanai izvēlas saskaņā ar testa transportlīdzekļa aplēsto tīro pilnuzlādes nobraukumu (PER) no A8/3. tabulas. Ja izmanto interpolācijas metodi, piemērojamo testa procedūru izvēlas saskaņā ar konkrētas interpolācijas saimes transportlīdzekļa H PER.

A8/3. tabula

Procedūras tīrā pilnuzlādes nobraukuma un elektroenerģijas patēriņa noteikšanai

Piemērojamais testa cikls	Aplēstais PER ir…	Piemērojamā testa procedūra
Testa cikls saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.1. punktu.	…mazāks par 3 piemērojamo WLTP testa ciklu ilgumu.	Secīgu ciklu 1. tipa testa procedūra (saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.1. punktu).
Testa cikls saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.1. punktu.	…vienāds ar vai lielāks par 3 piemērojamo WLTP testa ciklu ilgumu.	Saīsināta 1. tipa testa procedūra (saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.2. punktu).
Pilsētas cikls saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.2. punktu.	…nav pieejams pieejamā WLTP testa ciklā.	Secīgu ciklu 1. tipa testa procedūra (saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.1. punktu).

Ražotājs apstiprinātājai iestādei pirms testa iesniedz pierādījumus par aplēsto tīro pilnuzlādes nobraukumu (PER). Ja izmanto interpolācijas metodi, piemērojamo testa procedūru izvēlas, pamatojoties uz interpolācijas saimes transportlīdzekļa H aplēsto PER. Ar piemēroto testa procedūru noteiktais PER apstiprina, ka ir izmantota pareiza testa procedūra.

Secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras testu secība, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.4.2., 3.4.3. un 3.4.4.1. punktā, kā arī attiecīgais REESS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/6. attēlā.

Saīsinātas 1. tipa testa procedūras testu secība, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.4.2., 3.4.3. un 3.4.4.2. punktā, kā arī attiecīgais REESS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/7. attēlā.

▼B

3.4.2. Iepriekšēja sagatavošana

Transportlīdzekli sagatavo saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 3. punkta procedūrām.

▼M3

3.4.3. Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, testa režīmu izvēlas saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 4. punktu.

▼B

3.4.4. PEV 1. tipa testa procedūra

3.4.4.1. Secīgu ciklu 1. tipa testa procedūra

3.4.4.1.1. Ātruma līkne un pārtraukumi

Testu veic, braucot secīgus piemērojamos testa ciklus, līdz tiek sasniegts apstāšanās kritērijs saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.1.3. punktu.

▼M3

Pārtraukumi vadītājam un/vai operatoram ir atļauti tikai starp testa cikliem, un maksimālais kopējais pārtraukumu ilgums nedrīkst būt ilgāks par 10 minūtēm. Pārtraukuma laikā izslēdz spēka pārvadu.

▼B

3.4.4.1.2. AUEAS strāvas un sprieguma mērīšana

No testa sākuma līdz apstāšanās kritērija sasniegšanai visu AUEAS elektrisko strāvu mēra saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu un elektrisko spriegumu nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu.

▼M3

3.4.4.1.3. Apstāšanās kritērijs

Apstāšanās kritērijs ir sasniegts, kad transportlīdzeklis 4 secīgas sekundes vai ilgāk pārsniedz paredzēto ātruma līknes pielaidi, kā noteikts 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktā. Deaktivē akseleratora vadību; 60 sekunžu laikā ar bremzēm samazina transportlīdzekļa ātrumu līdz apstāšanās stāvoklim.

▼B

3.4.4.2. Saīsināta 1. tipa testa procedūra

3.4.4.2.1. Ātruma līkne

Saīsinātai 1. tipa testa procedūrai ir divi dinamiski segmenti (DS1 un DS2), kas apvienoti ar diviem nemainīga ātruma segmentiem (CSSM un CSSE), kā parādīts A8/2. attēlā.

A8/2. attēls

Saīsinātas 1. tipa testa procedūras ātruma līkne

▼M3

Izmanto dinamiskos segmentus DS1 un DS2, lai aprēķinātu enerģijas patēriņu aplūkotajā posmā, piemērojamajā WLTP pilsētas ciklā un piemērojamajā WLTP testa ciklā.

▼B

Nemainīgā ātruma segmenti CSSM un CSSE ir paredzēti testa ilguma samazināšanai, AUEAS patērējot ātrāk nekā tas notiek secīgu ciklu 1. tipa testa procedūrā.

▼M3

3.4.4.2.1.1. Dinamiskie segmenti

Katrs dinamiskais segments DS1 un DS2 sastāv no piemērojamā WLTP testa cikla saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.1. punktu, pēc kura seko piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.2. punktu.

▼B

3.4.4.2.1.2. Nemainīga ātruma segments

▼M3

Nemainīga ātruma segmentiem CSSM un CSSE ir jābūt identiskiem. Ja piemēro interpolācijas metodi, interpolācijas saimes ietvaros izmanto to pašu nemainīgo ātrumu.

▼B

a) Ātruma specifikācija

Nemainīga ātruma segmentu minimālais ātrums ir 100 km/h. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izvēlēties nemainīga ātruma segmentu lielāku nemainīgo ātrumu.

Paātrinājumam līdz nemainīgā ātruma līmenim jābūt vienmērīgam, sasniedzot vajadzīgo līmeni 1 minūtes laikā pēc dinamisko segmentu pabeigšanas un, ja ir izmantots pārtraukums saskaņā ar A8/4. tabulu, pēc piedziņas palaišanas procedūras uzsākšanas.

Ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks par nemainīga ātruma segmentiem vajadzīgo minimālo ātrumu saskaņā ar ātruma specifikāciju šajā punktā, vajadzīgais ātrums nemainīga ātruma segmentos ir vienāds ar transportlīdzekļa maksimālo ātrumu.

b) CSS E un CSSM attāluma noteikšana

Nemainīga ātruma segmenta CSSE garumu nosaka, pamatojoties uz lietderīgās AUEAS enerģijas UBESTP īpatsvaru saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1. punktu. Atlikušajai enerģijai vilces AUEAS pēc dinamiskā ātruma segmenta DS2 ir jābūt vienādai ar vai mazākai par 10 % no UBESTP. Pēc testa ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus par to, ka šī prasība ir izpildīta.

Nemainīga ātruma segmenta CSSM garumu var aprēķināt ar šādu vienādojumu:

kur:

PERest

ir attiecīgā PEV aplēstais tīrais pilnuzlādes nobraukums, km;

dDS1	ir dinamiskā ātruma segmenta 1 garums, km;

dDS2	ir dinamiskā ātruma segmenta 2 garums, km;

dCSSE

ir dinamiskā ātruma segmenta CSSE garums, km.

3.4.4.2.1.3. Pārtraukumi

Pārtraukumi vadītājam un/vai operatoram ir atļauti tikai nemainīga ātruma segmentos, kā noteikts A8/4. tabulā.

A8/4. tabula

Pārtraukumi vadītājam un/vai operatoram

▼M3
Nemainīga ātruma segmentā nobrauktais attālums CSSM (km)	Maksimālais kopējais pārtraukums (min)
▼B
Līdz 100	10
Līdz 150	20
Līdz 200	30
Līdz 300	60
Vairāk par 300	Balstoties uz ražotāja ieteikumu
Piezīme. Pārtraukuma laikā izslēdz piedziņu.

3.4.4.2.2. AUEAS strāvas un sprieguma mērīšana

No testa sākuma līdz apstāšanās kritērija sasniegšanai visu AUEAS elektrisko strāvu un visu AUEAS elektrisko spriegumu nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu.

▼M3

3.4.4.2.3. Apstāšanās kritērijs

Apstāšanās kritērijs ir sasniegts, kad transportlīdzeklis 4 secīgas sekundes vai ilgāk otrajā nemainīga ātruma segmentā CSSE pārsniedz paredzēto ātruma līknes pielaidi, kā noteikts 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktā. Deaktivē akseleratora vadību; 60 sekunžu laikā ar bremzēm samazina transportlīdzekļa ātrumu līdz apstāšanās stāvoklim.

▼B

3.4.4.3. AUEAS uzlāde un atkārtoti uzlādētās elektroenerģijas mērīšana

3.4.4.3.1. Pēc apstāšanās saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.1.3. punktu secīgu ciklu 1. tipa testa procedūrai un saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.2.3. punktu saīsinātajai 1. tipa testa procedūrai transportlīdzekli 120 minūšu laikā pieslēdz elektrotīklam.

AUEAS ir pilnībā uzlādēta, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

3.4.4.3.2. Enerģijas mēriekārta, kas atrodas starp transportlīdzekļa uzlādes ierīci un elektrotīklu, mēra no elektrotīkla plūstošo atkārtotas uzlādes elektroenerģiju EAC, kā arī tās ilgumu. Elektroenerģijas mērīšanu var pārtraukt, kad ir sasniegts uzlādes pabeigšanas kritērijs, kā noteikts šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.2.3.2. punktā.

3.5. NOVC-FCHV

Testu secība, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.5.1.–3.5.3. punktā, kā arī attiecīgais AUEAS uzlādes stāvokļa profils ir parādīti šā papildpielikuma 1. papildinājuma A8.App1/5. attēlā.

3.5.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana

Transportlīdzekļus sagatavo un pakļauj izgarojumu uztveršanai saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.1. punktu.

3.5.2. Testa apstākļi

3.5.2.1.

Transportlīdzekļus testē uzlādi noturošos ekspluatācijas stāvokļos, kā noteikts šā pielikuma 3.3.6. punktā.

3.5.2.2.

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu iestata režīmu uzlādi noturošam 1. tipa testam.

3.5.3. 1. tipa testa procedūra

3.5.3.1. Transportlīdzekļus testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto 1. tipa testa procedūru un degvielas patēriņu aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 7. papildinājumu.

3.5.3.2. Ja vajadzīgs, papildpielikumā koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

4. Aprēķini hibrīdiem elektrotransportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas ir tikai elektrotransportlīdzekļi, un saspiesta ūdeņraža ar degvielas elementiem darbināmiem transportlīdzekļiem

4.1. Gāzveida emisiju savienojumu, cietdaļiņu emisijas un daļiņu skaita emisijas aprēķini

4.1.1. OVC-HEV un NOVC-HEV gāzveida emisiju savienojumu uzlādi noturošas emisijas masa, cietdaļiņu emisija un daļiņu skaita emisija

Uzlādi noturošu cietdaļiņu emisiju PMCS aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.3. punktu.

Uzlādi noturošu daļiņu skaita emisiju PNCS aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 4. punktu.

4.1.1.1. ►M3 Galīgo testa rezultātu pakāpeniska aprēķinu procedūra attiecībā uz OVC-HEV un NOVC-HEV uzlādi noturošu 1. tipa testu ◄

Rezultātus aprēķina A8/5. tabulā norādītajā secībā. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

Šajā tabulā vienādojumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

c	viss piemērojamais testa cikls;

p	katrs piemērojamais cikla posms;

i	piemērojamais kritērija emisijas komponents (izņemot CO2);

CS	uzlādi noturošs;

CO2	CO2 emisiju masa.

▼M3

A8/5. tabula

Galīgo uzlādi noturošu gāzveida emisiju vērtību aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbība Nr.
6. papildpielikums	Neapstrādāti testa rezultāti	Uzlādi noturošu emisiju masa 7. papildpielikuma 3.–3.2.2. punkts.	Mi,CS,p,1, g/km; MCO2,CS,p,1, g/km.	1
Šīs tabulas 1. darbības rezultāts	Mi,CS,p,1, g/km; MCO2,CS,p,1, g/km.	Kombinētā uzlādi noturoša cikla vērtību aprēķināšana: kur: Mi,CS,c,2 ir uzlādi noturošu emisiju masas rezultāts visā ciklā; MCO2,CS,c,2 ir uzlādi noturošu CO2 emisiju masas rezultāts visā ciklā; dp ir cikla posmos p nobrauktie attālumi.	Mi,CS,c,2, g/km; MCO2,CS,c,2, g/km.	2
Šīs tabulas 1. un 2. darbības rezultāts	MCO2,CS,p,1, g/km; MCO2,CS,c,2, g/km.	REESS elektroenerģijas izmaiņu korekcija Šā papildpielikuma 4.1.1.2.–4.1.1.5. punkts.	MCO2,CS,p,3, g/km; MCO2,CS,c,3, g/km.	3
Šīs tabulas 2. un 3. darbības rezultāts	Mi,CS,c,2, g/km; MCO2,CS,c,3, g/km.	Uzlādi noturošu emisiju masas korekcija visiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām Ki saskaņā ar 6. papildpielikuma 1. papildinājumu. Mi,CS,c,4 = Ki × Mi,CS,c,2 vai Mi,CS,c,4 = Ki + Mi,CS,c,2 un vai Pieskaitāmais nobīdes vai piereizināmais koeficients, kas jāizmanto saskaņā ar Ki noteikšanu. Ja Ki nav piemērojams: Mi,CS,c,4 = Mi,CS,c,2 MCO2,CS,c,4 = MCO2,CS,c,3	Mi,CS,c,4, g/km; MCO2,CS,c,4, g/km.	4a
Šīs tabulas 3. un 4.a darbības rezultāts	MCO2,CS,p,3, g/km; MCO2,CS,c,3, g/km; MCO2,CS,c,4, g/km.	Ja Ki ir piemērojams, jāsaskaņo CO2 posma vērtības ar kombinētā cikla vērtību: MCO2,CS,p,4 = MCO2,CS,p,3 × AFKi katram cikla posmam p; kur: Ja Ki nav piemērojams: MCO2,CS,p,4 = MCO2,CS,p,3	MCO2,CS,p,4, g/km.	4b
Šīs tabulas 4. darbības rezultāts	Mi,CS,c,4, g/km; MCO2,CS,p,4, g/km; MCO2,CS,c,4, g/km;	ATCT korekcija saskaņā ar 6.a papildpielikuma 3.8.2. punktu. Nolietošanās koeficienti, kas aprēķināti un piemēroti saskaņā ar VII pielikumu.	Mi,CS,c,5, g/km; MCO2,CS,c,5, g/km; MCO2,CS,p,5, g/km.	5 Viena testa rezultāts
Šīs tabulas 5. darbības rezultāts	Katram testam: Mi,CS,c,5, g/km; MCO2,CS,c,5, g/km; MCO2,CS,p,5, g/km.	Testu vidējās vērtības iegūšana un paziņotā vērtība saskaņā ar 6. papildpielikuma 1.2.–1.2.3. punktu.	Mi,CS,c,6, g/km; MCO2,CS,c,6, g/km; MCO2,CS,p,6, g/km; MCO2,CS,c,declared, g/km.	6 Mi,CSTesta transportlīdzekļa 1. tipa testa rezultāts.
Šīs tabulas 6. darbības rezultāts	MCO2,CS,c,6, g/km; MCO2,CS,p,6, g/km; MCO2,CS,c,declared, g/km.	Posma vērtību saskaņošana. 6. papildpielikuma 1.2.4. punkts, un: MCO2,CS,c,7 = MCO2,CS,c,declared	MCO2,CS,c,7, g/km; MCO2,CS,p,7, g/km.	7 MCO2,CS Testa transportlīdzekļa 1. tipa testa rezultāts.
Šīs tabulas 6. un 7. darbības rezultāts	Katram testa transportlīdzeklim H un L: Mi,CS,c,6, g/km; MCO2,CS,c,7, g/km; MCO2,CS,p,7, g/km.	Ja papildus transportlīdzekļa H vērtībai testē arī transportlīdzekļa L vērtību un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa M vērtību, rezultējošā kritērija emisijas vērtībai jābūt lielākajai no abām vai attiecīgā gadījumā trijām vērtībām, un tā jāsauc par Mi,CS,c. Kombinētu THC+NOx emisiju gadījumā jāpaziņo lielākā summas vērtība vai nu saistībā ar transportlīdzekļa H vērtību, vai transportlīdzekļa L vērtību, vai attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa M vērtību. Pretējā gadījumā, ja transportlīdzekļa L vērtība netika testēta vai ja attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa M vērtība tika testēta, Mi,CS,c = Mi,CS,c,6 Attiecībā uz CO2 izmanto vērtības, kas iegūtas, veicot šīs tabulas 7. darbību. CO2 vērtības noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.	Mi,CS,c, g/km; MCO2,CS,c,H, g/km; MCO2,CS,p,H, g/km; Ja transportlīdzeklis L tika testēts: MCO2,CS,c,L, g/km; MCO2,CS,p,L, g/km; un attiecīgā gadījumā, ja transportlīdzekļa M vērtība tika testēta: MCO2,CS,c,M, g/km; MCO2,CS,p,M, g/km;	8 Interpolācijas saimes rezultāts. Galīgais kritērija emisiju rezultāts.
Šīs tabulas 8. darbības rezultāts	MCO2,CS,c,H, g/km; MCO2,CS,p,H, g/km; Ja transportlīdzeklis L tika testēts: MCO2,CS,c,L, g/km; MCO2,CS,p,L, g/km un attiecīgā gadījumā, ja transportlīdzekļa M vērtība tika testēta: MCO2,CS,c,M, g/km; MCO2,CS,p,M, g/km;	CO2 emisiju masas aprēķins saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5.4.1. punktu attiecībā uz interpolācijas saimes atsevišķiem transportlīdzekļiem. CO2 vērtības noapaļo saskaņā ar A8/2. tabulu.	MCO2,CS,c,ind, g/km; MCO2,CS,p,ind, g/km.	9 Atsevišķa transportlīdzekļa rezultāts Galīgais CO2 rezultāts.

▼B

4.1.1.2. Ja nepiemēro korekciju saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.4. punktu, izmanto šādu uzlādi noturošu CO2 emisiju masu:

kur:

MCO2,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 3. darbība, g/km;

MCO2,CS,nb

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa neproporcionāla uzlādi noturoša CO2 emisiju masa, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci un kas ir noteikta saskaņā ar A8/5. tabulu, 2. darbība, g/km.

4.1.1.3. Ja saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.3. punktu ir jākoriģē uzlādi noturošā CO2 emisiju masa, vai gadījumā, ja ir veikta korekcija saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.4. punktu, CO2 emisiju masas korekcijas koeficientu nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2. punktu. Koriģēto uzlādi noturošo CO2 emisiju masu nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

▼M3

MCO2,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 3. darbība, g/km;

▼B

MCO2,CS,nb

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa neproporcionāla CO2 emisiju masa, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci un kas ir noteikta saskaņā ar A8/5. tabulu, 2. darbība, g/km;

ECDC,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

KCO2	ir CO2 emisiju masas korekcijas koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2.3.2. punktu, (g/km)/(Wh/km).

4.1.1.4. Ja nav noteikti konkrēta posma CO2 emisiju masas korekcijas koeficienti, konkrēta posma CO2 emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

▼M3

MCO2,CS,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 3. darbība, g/km;

MCO2,CS,nb,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p neproporcionāla CO2 emisiju masa, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci un kas ir noteikta saskaņā ar A8/5. tabulu, 1. darbība, g/km;

▼B

ECDC,CS,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

KCO2	ir CO2 emisiju masas korekcijas koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2.3.2. punktu, (g/km)/(Wh/km).

4.1.1.5. Ja ir noteikti konkrēta posma CO2 emisiju masas korekcijas koeficienti, konkrēta posma CO2 emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO2,CS,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 3. darbība, g/km;

▼M3

MCO2,CS,nb,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p neproporcionāla CO2 emisiju masa, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci un kas ir noteikta saskaņā ar A8/5. tabulu, 1. darbība, g/km;

▼B

ECDC,CS,p

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa posma p elektroenerģijas patēriņš, kas noteikts saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

KCO2,p

ir CO2 emisiju masas korekcijas koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2.3.2.2. punktu, (g/km)/(Wh/km);

p	ir atsevišķa posma indekss piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.1.2. OVC-HEV lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa

Lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošu CO2 emisiju masu MCO2,CD aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO2,CD

ir lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2,CD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posma j CO2 emisiju masa, kas noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu, g/km;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

▼M3

Ja izmanto interpolācijas metodi, k ir nobraukto posmu skaits līdz transportlīdzekļa L pārejas cikla beigām. nveh_L.

Ja pārejas ciklu skaits, ko nobraucis transportlīdzeklis H,
un — attiecīgā gadījumā — interpolācijas saimes atsevišķs transportlīdzeklis,
, ir mazāks par pārejas ciklu skaitu, nveh_L, kuru nobraucis transportlīdzeklis L, aprēķinā ietver transportlīdzekļa H un — attiecīgā gadījumā — atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanas ciklu. Pēc tam katra apstiprināšanas cikla posma CO2 emisiju masu koriģē attiecībā pret nulles elektroenerģijas patēriņu ECDC,CD,j = 0, izmantojot CO2 korekcijas koeficientu saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼B

4.1.3.

OVC-HEV lietderības koeficienta svērtā gāzveida savienojumu emisiju masa, cietdaļiņu emisija un daļiņu skaita emisija

4.1.3.1. Lietderības koeficienta svērto gāzveida savienojumu emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Mi,weighted

ir lietderības koeficienta svērtā emisiju masa savienojumam i, g/km;

i	ir attiecīgā gāzveida emisijas savienojuma indekss;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

Mi,CD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa gāzveida emisijas savienojuma emisiju masa, kas noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu, g/km;

Mi,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturoša gāzveida emisijas savienojuma emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 7. darbība, g/km;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

▼M3

Ja izmanto interpolācijas metodi attiecībā uz i = CO2, k ir nobraukto posmu skaits līdz transportlīdzekļa L pārejas cikla beigām. nveh_L.

Ja pārejas ciklu skaits, ko nobraucis transportlīdzeklis H,
un — attiecīgā gadījumā — interpolācijas saimes atsevišķs transportlīdzeklis
ir mazāks par pārejas ciklu skaitu, nveh_L, kuru nobraucis transportlīdzeklis L, aprēķinā ietver transportlīdzekļa H un — attiecīgā gadījumā — atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanas ciklu. Pēc tam katra apstiprināšanas cikla posma CO2 emisiju masu koriģē attiecībā pret nulles elektroenerģijas patēriņu ECDC,CD,j = 0, izmantojot CO2 korekcijas koeficientu saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼B

4.1.3.2. Lietderības koeficienta svērto daļiņu skaita emisiju aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

PNweighted

ir lietderības koeficienta svērtā daļiņu skaita emisija, daļiņas uz kilometru;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

PNCD,j

ir posma j daļiņu skaita emisija, kas akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 4. punktu, daļiņas uz kilometru;

PNCS	ir daļiņu skaita emisija, kas uzlādi noturošam 1. tipa testam noteikta saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.1. punktu, daļiņas uz kilometru;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

4.1.3.3. Lietderības koeficienta svērto cietdaļiņu emisiju aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

PMweighted

ir lietderības koeficienta svērtā cietdaļiņu emisija, mg/km;

UFc	ir cikla c lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

PMCD,c

ir cikla c akumulēto enerģiju patērējoša cietdaļiņu emisija, kas akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.3. punktu, mg/km;

PMCS	ir uzlādi noturoša 1. tipa testa cietdaļiņu emisija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.1. punktu, mg/km;

c	ir attiecīgā cikla indeksa skaitlis;

nc	ir nobraukto piemērojamo WLTP testa ciklu skaits līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

4.2. Degvielas patēriņa aprēķināšana.

4.2.1. OVC-HEV, NOVC-HEV un NOVC-FCHV uzlādi noturošs degvielas patēriņš

4.2.1.1. OVC-HEV un NOVC-HEV uzlādi noturošu degvielas patēriņu aprēķina pakāpeniski saskaņā ar A8/6. tabulu.

A8/6. tabula

OVC-HEV un NOVC-HEV galīgā uzlādi noturoša degvielas patēriņa aprēķināšan a

Avots

Ievaddati

Process

Rezultāts

Darbības Nr.

Šā papildpielikuma A8/5. tabulas 6. un 7. darbības rezultāts

Mi,CS,c,6, g/km;

MCO2,CS,c,7, g/km;

MCO2,CS,p,7, g/km;

Degvielas patēriņa aprēķināšana saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu.

Degvielas patēriņu atsevišķi aprēķina piemērojamam ciklam un tā posmiem.

Šim nolūkam:

a) izmanto piemērojamā posma vai cikla CO2 vērtības;

b) izmanto kritērija emisijas visā ciklā.

FCCS,c,1, l/100 km;

FCCS,p,1, l/100 km;

“testa transportlīdzekļa 1. tipa testa FCCS rezultāti”

Šīs tabulas 1. darbība

Katram testa transportlīdzeklim H un L:

FCCS,c,1, l/100 km;

FCCS,p,1, l/100 km;

Attiecībā uz degvielas patēriņu izmanto vērtības, kas iegūtas šīs tabulas 1. darbībā.

Degvielas patēriņa vērtības noapaļo līdz trim zīmēm aiz komata.

FCCS,c,H, l/100 km;

FCCS,p,H, l/100 km;

un ja transportlīdzeklis L tika testēts:

FCCS,c,L, l/100 km;

FCCS,p,L, l/100 km;

“interpolācijas saimes rezultāts”

galīgais kritērija emisiju rezultāts

Šīs tabulas 2. darbība

FCCS,c,H, l/100 km;

FCCS,p,H, l/100 km;

un ja transportlīdzeklis L tika testēts:

FCCS,c,L, l/100 km;

FCCS,p,L, l/100 km;

Degvielas patēriņa aprēķins saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5.5.1. punktu attiecībā uz interpolācijas saimes atsevišķiem transportlīdzekļiem.

Degvielas patēriņa vērtības noapaļo saskaņā ar A8/2. tabulu.

FCCS,c,ind, l/100 km;

FCCS,p,ind, l/100 km;

“atsevišķa transportlīdzekļa rezultāts”

Galīgais degvielas patēriņa rezultāts

4.2.1.2. NOVC-FCHV uzlādi noturošs degvielas patēriņš

▼M3

4.2.1.2.1. Galīgo testa degvielas patēriņa rezultātu pakāpeniska aprēķinu procedūra attiecībā uz NOVC-FCHV uzlādi noturošu 1. tipa testu

▼B

Rezultātus aprēķina A8/7. tabulā norādītajā secībā. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

Šajā tabulā vienādojumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

c : viss piemērojamais testa cikls;

p : katrs piemērojamais cikla posms;

CS : uzlādi noturošs;

A8/7. tabula

NOVC-FCHV galīgā uzlādi noturoša degvielas patēriņa aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbības Nr.
Šā papildpielikuma 7. papildinājums.	Neproporcionāls uzlādi noturošs degvielas patēriņš FCCS,nb, kg/100 km	Uzlādi noturošs degvielas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 7. papildinājuma 2.2.6. punktu	FCCS,c,1, kg/100 km;	1
Šīs tabulas 1. darbības rezultāts	FCCS,c,1, kg/100 km;	AUEAS elektroenerģijas izmaiņu korekcija 8. papildpielikums; šā papildpielikuma 4.2.1.2.2. un 4.2.1.2.3. punkts	FCCS,c,2, kg/100 km;	2
▼M3
Šīs tabulas 2. darbības rezultāts	FCCS,c,2, kg/100 km.	FCCS,c,3 = FCCS,c,2	FCCS,c,3, kg/100 km.	3 Viena testa rezultāts
Šīs tabulas 3. darbības rezultāts	Katram testam: FCCS,c,3, kg/100 km.	Testu vidējās vērtības iegūšana un paziņotā vērtība saskaņā ar 6. papildpielikuma 1.2.–1.2.3. punktu.	FCCS,c,4, kg/100 km.	4
▼B
Šīs tabulas 4. darbības rezultāts	FCCS,c,4, kg/100 km; FCCS,c,declared, kg/100 km	Posma vērtību saskaņošana. 6. papildpielikuma 1.1.2.4. punkts Un:	FCCS,c,5, kg/100 km;	5 “testa transportlīdzekļa 1. tipa testa FCCS rezultāti”

4.2.1.2.2.

Ja nepiemēro korekciju saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.4. punktu, izmanto šādu uzlādi noturošu degvielas patēriņu:

kur:

FCCS	ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošs degvielas patēriņš saskaņā ar A8/7. tabulu, 2. darbība, kg/100 km;

FCCS,nb

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa neproporcionāls uzlādi noturošs degvielas patēriņš, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci, kā noteikts A8/7. tabulā, 1. darbība, kg/100 km.

4.2.1.2.3.

Ja saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.3. punktu ir jākoriģē degvielas patēriņš, vai gadījumā, ja ir veikta korekcija saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 1.1.4. punktu, degvielas patēriņa korekcijas koeficientu nosaka saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2. punktu. Koriģēto uzlādi noturošo degvielas patēriņu nosaka ar šādu vienādojumu:

kur:

FCCS	ir uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošs degvielas patēriņš saskaņā ar A8/7. tabulu, 2. darbība, kg/100 km;

FCCS,nb

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa neproporcionāls degvielas patēriņš, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci, kā noteikts A8/7. tabulā, 1. darbība, kg/100 km;

ECDC,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

Kfuel,FCHV

ir degvielas patēriņa korekcijas koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājuma 2.3.1. punktu, (kg/100 km)/(Wh/km).

4.2.2. OVC-HEV lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš

Lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošo degvielas patēriņu FCCD aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCCD	ir lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš, l/100 km;

FCCD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posma j degvielas patēriņš, kas noteikts saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu, l/100 km;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

▼M3

Ja izmanto interpolācijas metodi, k ir nobraukto posmu skaits līdz transportlīdzekļa L pārejas cikla beigām. nveh_L.

Ja pārejas ciklu skaits, ko nobraucis transportlīdzeklis H,
un — attiecīgā gadījumā — interpolācijas saimes atsevišķs transportlīdzeklis,
, ir mazāks par pārejas ciklu skaitu, nveh_L, kuru nobraucis transportlīdzeklis L, aprēķinā ietver transportlīdzekļa H un — attiecīgā gadījumā — atsevišķa transportlīdzekļa apstiprināšanas ciklu. Katrā apstiprināšanas cikla posmā patērēto degvielu aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu, ņemot vērā kritērija emisiju visā apstiprināšanas ciklā un piemērojamo CO2 posma vērtību, kuru koriģē attiecībā pret nulles elektroenerģijas patēriņu ECDC,CD,j = 0, izmantojot CO2 masas korekcijas koeficientu (KCO2) saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼B

4.2.3. OVC-HEV lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš

Akumulēto enerģiju patērējoša un uzlādi noturoša 1. tipa testa lietderības koeficienta svērto degvielas patēriņu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCweighted

ir lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš, l/100 km;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

FCCD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posma j degvielas patēriņš, kas noteikts saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu, l/100 km;

FCCS	ir degvielas patēriņš, kas noteikts saskaņā ar A8/6. tabulu, 1. darbība, l/100 km;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

▼M3

Ja izmanto interpolācijas metodi, k ir nobraukto posmu skaits līdz transportlīdzekļa L pārejas cikla beigām. nveh_L.

▼M3

Katrā apstiprināšanas cikla posmā patērēto degvielu aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu, ņemot vērā kritērija emisiju visā apstiprināšanas ciklā un piemērojamo CO2 posma vērtību, kuru koriģē attiecībā pret nulles elektroenerģijas patēriņu ECDC,CD,j = 0, izmantojot CO2 masas korekcijas koeficientu (KCO2) saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.

▼B

4.3. Elektroenerģijas patēriņa aprēķins

Lai noteiktu elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz strāvu un spriegumu, kas noteikti saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu, izmanto šādus vienādojumus:

kur:

ECDC,j

ir elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā laikposmā j, pamatojoties uz AUEAS izlādi, Wh/km;

ΔEREESS,j

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas attiecīgajā laikposmā j, Wh;

dj	ir attiecīgajā laikposmā j nobrauktais attālums, km;

kur:

ΔEREESS,j,i : ir AUEAS (i) elektroenerģijas izmaiņas attiecīgajā laikposmā j, Wh;

kur:

U(t)REESS,j,i

ir AUEAS (i) spriegums attiecīgajā laikposmā j, kas noteikts saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu, V;

t0	ir laiks attiecīgā laikposma j sākumā, s;

tend	ir laiks attiecīgā laikposma j beigās, s;

I(t)j,i

ir AUEAS (i) elektriskā strāva attiecīgajā laikposmā j, kas noteikta saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu, A;

i	ir attiecīgās AUEAS indeksa skaitlis;

n	ir AUEAS kopējais skaits;

j	ir attiecīgā laikposma indekss, kur laikposms var būt jebkāda posmu vai ciklu kombinācija;

ir koeficients pārrēķināšanai no Ws uz kWh.

▼M3

4.3.1. OVC-HEV lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla

Lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošo elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECAC,CD

ir lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

ECAC,CD,j

ir posma j elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

kur:

ECDC,CD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posma j elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz REESS izlādi, saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

EAC	ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla, kas noteikta saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.6. punktu, Wh;

ΔE REESS,j

ir visu REESS elektroenerģijas izmaiņas posmā j saskaņā ar šā papildinājuma 4.3. punktu, Wh;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, k ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla L,nveh_L beigām.

▼B

4.3.2. OVC-HEV lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla

Lietderības koeficienta svērto elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECAC,weighted

ir lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

UFj	ir posma j lietderības koeficients saskaņā ar šā papildpielikuma 5. papildinājumu;

ECAC,CD,j

ir posma j elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.1. punktu, Wh/km;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

▼M3

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, k ir nobraukto posmu skaits līdz transportlīdzekļa L pārejas cikla beigām, nveh_L.

▼B

4.3.3. OVC-HEV elektroenerģijas patēriņš

4.3.3.1. Konkrēta cikla elektroenerģijas patēriņa noteikšana

Elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

EC	ir piemērojamā WLTP testa cikla elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu, Wh/km;

EAC	ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.6. punktu, Wh;

EAER	ir līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.4.1. punktu, km.

4.3.3.2. Konkrēta posma elektroenerģijas patēriņa noteikšana

Konkrēta posma elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un konkrēta posma līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECP : ir konkrēta posma elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu, Wh/km;

EAC : ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.6. punktu, Wh;

EAERP : ir konkrēta posma līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.4.2. punktu, km.

4.3.4. PEV elektroenerģijas patēriņš

▼M3

4.3.4.1.

Šajā punktā noteikto elektroenerģijas patēriņu aprēķina tikai tad, ja transportlīdzeklis ir spējis izbraukt piemērojamo testa ciklu ar ātruma līknes pielaidēm saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktu visā attiecīgajā laikposmā.

▼B

4.3.4.2.

Elektroenerģijas patēriņa noteikšana piemērojamam WLTP testa ciklam

Piemērojamā WLTP testa cikla elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un tīro pilnuzlādes nobraukumu, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECWLTC

ir piemērojamā WLTP testa cikla elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP testa ciklam, Wh/km;

EAC	ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.3. punktu, Wh;

PERWLTC

ir piemērojamā WLTP testa cikla tīrais pilnuzlādes nobraukums, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.1. vai 4.4.2.2.1. punktu atkarībā no izmantojamās PEV testa procedūras, km.

4.3.4.3.

Elektroenerģijas patēriņa noteikšana piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam

Piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECcity

ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam, Wh/km;

EAC	ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.3. punktu, Wh;

PERcity

ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla tīrais pilnuzlādes nobraukums, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.2. vai 4.4.2.2.2. punktu atkarībā no izmantojamās PEV testa procedūras, km.

4.3.4.4.

Konkrētu posmu vērtību elektroenerģijas patēriņa noteikšana

Katra atsevišķa posma elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un konkrēta posma tīro pilnuzlādes nobraukumu, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECp	ir katra atsevišķa posma p elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla un konkrēta posma tīro pilnuzlādes nobraukumu, Wh/km;

EAC	ir atkārtotas uzlādes elektroenerģija no elektrotīkla saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.3. punktu, Wh;

PERp	ir konkrēta posma tīrais pilnuzlādes nobraukums, kas aprēķināts saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.3. vai 4.4.2.2.3. punktu atkarībā no izmantojamās PEV testa procedūras, km.

4.4. Pilnuzlādes nobraukumu aprēķināšana

4.4.1. OVC-HEV kopējie elektriskie pilnuzlādes nobraukumi (AER) un AERcity

4.4.1.1. Kopējais pilnuzlādes nobraukums (AER)

OVC-HEV kopējo pilnuzlādes nobraukumu (AER) nosaka akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā saistībā ar 1. iespējas testu secību un kā minēts šā papildpielikuma 3.2.6.1. punktā saistībā ar 3. iespējas testu secību, izbraucot piemērojamo WLTP testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.1. punktu. AER definē kā attālumu, kas nobraukts no akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa sākuma līdz brīdim, kad sadedzes dzinējs sāk patērēt degvielu.

4.4.1.2. Kopējais pilnuzlādes nobraukums pilsētā AERcity

4.4.1.2.1. OVC-HEV kopējo pilnuzlādes nobraukumu AERcity pilsētā nosaka akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā saistībā ar 1. iespējas testu secību un kā minēts šā papildpielikuma 3.2.6.1. punktā saistībā ar 3. iespējas testu secību, izbraucot piemērojamo WLTP pilsētas testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.2. punktu. AERcity definē kā attālumu, kas nobraukts no akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa sākuma līdz brīdim, kad sadedzes dzinējs sāk patērēt degvielu.

4.4.1.2.2. Kā alternatīvu šā papildpielikuma 4.4.1.2.1. punktam kopējo pilnuzlādes nobraukumu pilsētā AERcity var noteikt akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā, izbraucot piemērojamos WLTP testa ciklus saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2.1. punktu. Tādā gadījumā neveic akumulēto enerģiju patērējošo 1. tipa testu, kurā izbrauc piemērojamo WLTP pilsētas testa ciklu, un kopējo pilnuzlādes nobraukumu pilsētā AERcity aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

UBEcity

ir lietderīgā AUEAS enerģija, kas noteikta no šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā aprakstītā akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa sākuma, izbraucot piemērojamos WLTP testa ciklus, līdz brīdim, kad sadedzes dzinējs sāk patērēt degvielu, Wh;

ECDC,city

ir svērtais elektroenerģijas patēriņš piemērojamos WLTP pilsētas testa ciklos, kas izbraukti tikai ar elektroenerģiju akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa ietvaros, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā, izbraucot piemērojamo(-s) WLTP testa ciklu(-s), Wh/km;

▼M3

kur:

ΔEREESS,j

ir visu REESS elektroenerģijas izmaiņas posmā j, Wh;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k+1	ir posmu skaits, kas izbraukti no testa sākuma līdz brīdim, kad iekšdedzes motors sāk patērēt degvielu;

▼B

kur:

ECDC,city,j

ir elektroenerģijas patēriņš WLTP pilsētas testa ciklam j, kas izbraukts tikai ar elektroenerģiju akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa ietvaros, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā, izbraucot piemērojamos WLTP testa ciklus, Wh/km;

Kcity,j

ir svēruma koeficients piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam j, kas izbraukts tikai ar elektroenerģiju akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa ietvaros, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā, izbraucot piemērojamos WLTP testa ciklus;

j	ir indeksa skaitlis attiecīgajam piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam, kas izbraukts tikai ar elektroenerģiju;

ncity,pe

ir to piemērojamo WLTP pilsētas testa ciklu skaits, kuri izbraukti tikai ar elektroenerģiju;

kur:

ΔEREESS,city,1 ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa pirmā piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla laikā, Wh;

▼M3

4.4.2. PEV tīrais pilnuzlādes nobraukums

Šajā punktā noteiktos nobraukumus aprēķina tikai tad, ja transportlīdzeklis ir spējis izbraukt piemērojamo WLTP testa ciklu ar ātruma līknes pielaidēm saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktu visā attiecīgajā laikposmā.

▼B

4.4.2.1. Tīro pilnuzlādes nobraukumu noteikšana, piemērojot saīsināto 1. tipa testa procedūru

4.4.2.1.1. PEV tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP testa ciklam PERWLTC aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.2. punktā aprakstītā saīsinātā 1. tipa testa, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

UBESTP

ir lietderīgā AUEAS enerģija, kas noteikta no saīsinātas 1. tipa testa procedūras sākuma līdz brīdim, kad tiek sasniegts apstāšanās kritērijs, kā definēts šā papildpielikuma 3.4.4.2.3. punktā, Wh;

ECDC,WLTC

ir 1. tipa testa saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 un DS2 piemērojamā WLTP testa cikla svērtais elektroenerģijas patēriņš, Wh/km;

kur:

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 laikā, Wh;

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 2. tipa testa procedūras DS1 laikā, Wh;

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras CSSM laikā, Wh;

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras CSSE laikā, Wh;

kur:

▼M3

ECDC,WLTC,j

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras piemērojamā WLTP testa DSj cikla elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

▼B

kWLTC,j

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DSj piemērojamā WLTP testa cikla svēruma koeficients;

kur:

KWLTC,j

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DSj piemērojamā WLTP testa cikla svēruma koeficients;

ΔEREESS,WLTC,1

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 piemērojamā WLTP testa cikla laikā, Wh.

4.4.2.1.2. PEV tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP pilsētas testa ciklam PERcity aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.2. punktā aprakstītā saīsinātās 1. tipa testa procedūras, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

UBESTP

ir lietderīgā AUEAS enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.1. punktu, Wh;

ECDC,city

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 un DS2 piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla svērtais elektroenerģijas patēriņš, Wh/km;

kur:

ECDC,city,j

ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla elektroenerģijas patēriņš, ja saīsinātas 1. tipa testa procedūras (saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu) DS1 pirmais piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 1, otrais DS1 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 2, pirmais DS2 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 3 un otrais DS2 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 4, Wh/km;

Kcity,j

ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla svēruma koeficients, ja DS1 pirmais piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 1, otrais DS1 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 2, pirmais DS2 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 3 un otrais DS2 piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls ir apzīmēts kā j = 4;

kur:

ΔEREESS,city,1ir visu AUEAS enerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 pirmā piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla laikā, Wh.

4.4.2.1.3. PEV konkrēta posma tīro pilnuzlādes nobraukumu PERp aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.2. punktā aprakstītā 1. tipa testa, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

▼M3

UBESTP

ir lietderīgā REESS enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.1. punktu, Wh;

▼B

ECDC,p

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 un DS2 katra atsevišķa posma svērtais elektroenerģijas patēriņš, Wh/km.

Ja posms p = zems un posms p = vidējs, izmanto šādus vienādojumus:

kur:

ECDC,p,j

ir posma p elektroenerģijas patēriņš, ja saīsinātas 1. tipa testa procedūras (saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu) DS1 pirmais posms p ir apzīmēts kā j = 1, otrais DS1 posms p ir apzīmēts kā j = 2, pirmais DS2 posms p ir apzīmēts kā j = 3 un otrais DS2 posms p ir apzīmēts kā j = 4, Wh/km;

Kp,j	ir posma p svēruma koeficients, ja saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 pirmais posms p ir apzīmēts kā j = 1, otrais DS1 posms p ir apzīmēts kā j = 2, pirmais DS2 posms p ir apzīmēts kā j = 3 un otrais DS2 posms p ir apzīmēts kā j = 4;

kur:

ΔEREESS,p,1 : ir visu AUEAS enerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 pirmā posma p laikā, Wh.

Ja posms p = augsts un posms p = ļoti augsts, izmanto šādus vienādojumus:

kur:

ECDC,p,j

ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DSj posma p elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

kp,j	ir saīsinātas 1. tipa testa procedūras DSj posma p svēruma koeficients;

kur:

ΔEREESS,p,1

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas saīsinātas 1. tipa testa procedūras DS1 pirmā posma p laikā, Wh.

4.4.2.2. Tīro pilnuzlādes nobraukumu noteikšana, piemērojot secīgu ciklu 1. tipa testa procedūru

4.4.2.2.1. PEV tīro pilnuzlādes nobraukumu piemērojamam WLTP testa ciklam PERWLTP aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.1. punktā aprakstītā 1. tipa testa, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

UBECCP

ir lietderīgā AUEAS enerģija, kas noteikta no secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras sākuma līdz brīdim, kad tiek sasniegts apstāšanās kritērijs saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.1.3. punktu, Wh;

ECDC,WLTC

ir piemērojamā WLTP testa cikla elektroenerģijas patēriņš, kas noteikts secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pilnībā izbrauktos piemērojamos WLTP testa ciklos, Wh/km;

kur:

ΔEREESS,j

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras posma j laikā, Wh;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir posmu skaits, kas izbraukti no sākuma līdz posmam, kad tiek sasniegts apstāšanās kritērijs (ieskaitot šo posmu);

kur:

ECDC,WLTC,j

ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras piemērojamā WLTP testa cikla posma j elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

KWLTC,j

ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras piemērojamā WLTP testa cikla j svēruma koeficients;

j	ir piemērojamā WLTP testa cikla indeksa skaitlis;

nWLTC

ir pilnu izbraukto piemērojamo WLTP testa ciklu kopējais skaits;

kur:

ΔEREESS,WLTC,1ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pirmā piemērojamā WLTP testa cikla laikā, Wh.

4.4.2.2.2. PEV tīro pilnuzlādes nobraukumu WLTP pilsētas testa ciklam PERcity aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.1. punktā aprakstītā 1. tipa testa, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

UBECCP

ir lietderīgā AUEAS enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2.1. punktu, Wh;

ECDC,city

ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla elektroenerģijas patēriņš, kas noteikts secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pilnībā izbrauktos piemērojamos WLTP pilsētas testa ciklos, Wh/km;

kur:

ECDC,city,j

ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla posma j elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

Kcity,j

ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla j svēruma koeficients;

j	ir piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla indeksa skaitlis;

ncity

ir pilnu izbraukto piemērojamo WLTP pilsētas testa ciklu kopējais skaits;

kur:

ΔEREESS,city,1

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pirmā piemērojamā WLTP pilsētas testa cikla laikā, Wh.

4.4.2.2.3. PEV konkrēta posma tīro pilnuzlādes nobraukumu PERp aprēķina no šā papildpielikuma 3.4.4.1. punktā aprakstītā 1. tipa testa, izmantojot šādus vienādojumus:

kur:

UBECCP

ir lietderīgā AUEAS enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2.1. punktu, Wh;

ECDC,p

ir attiecīgā posma p elektroenerģijas patēriņš, kas noteikts secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pilnībā izbrauktos posmos p, Wh/km;

kur:

ECDC,p,j

ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras attiecīgā posma p elektroenerģijas patēriņš j saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

kp,j	ir secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras attiecīgā posma p svēruma koeficients j;

j	ir attiecīgā posma p indeksa skaitlis;

np	ir pilnu izbraukto WLTC posmu p kopējais skaits;

kur:

ΔEREESS,p,1

ir visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņas secīgu ciklu 1. tipa testa procedūras pirmā izbrauktā posma p laikā, Wh.

4.4.3. OVC-HEV cikla pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

OVC-HEV cikla pilnuzlādes nobraukumu akumulēto enerģiju patērējošā režīmā RCDC nosaka akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā, kā aprakstīts šā papildpielikuma 3.2.4.3. punktā saistībā ar 1. iespējas testu secību un kā minēts šā papildpielikuma 3.2.6.1. punktā saistībā ar 3. iespējas testu secību. RCDC ir attālums, kas nobraukt no akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa sākuma līdz pārejas cikla beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

4.4.4. OVC-HEV līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums

4.4.4.1. Konkrēta cikla līdzvērtīgā kopējā pilnuzlādes nobraukuma noteikšana

Konkrēta cikla līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

EAER	ir konkrēta cikla līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums, km;

MCO2,CS

ir uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 7. darbība, g/km;

MCO2,CD,avg

ir vidējā aritmētiskā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu, g/km;

RCDC	ir cikla pilnulzādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2. punktu, km;

kur:

MCO2,CD,avg

ir vidējā aritmētiskā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2,CD,j

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posma j CO2 emisiju masa, kas noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu, g/km;

dj	ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa posmā j nobrauktais attālums, km;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

▼M3

4.4.4.2. Konkrētam posmam raksturīgā un pilsētai līdzvērtīgā kopējā pilnuzlādes nobraukuma noteikšana

Konkrētam posmam raksturīgo un pilsētai līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

where:

EAERp

ir līdzvērtīgais pilnuzlādes nobraukums aplūkotajam periodam p, km;

konkrēta posma CO2 emisiju masa uzlādi noturoša 1. tipa testā aplūkotajam periodam p saskaņā ar A8/5. tabulas 7. darbību, g/km;

ΔEREESS,j

ir visu REESS elektroenerģijas izmaiņas aplūkotajā posmā j, Wh;

“ECDC,CD,p”

elektroenerģijas patēriņš aplūkotajā periodā p, pamatojoties uz REESS izlādi, Wh/km;

j	ir attiecīgā posma indeksa skaitlis;

k	ir nobraukto posmu skaits līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

kur:

ir vidējā aritmētiskā CO2 emisiju masa akumulēto enerģiju patērējošā režīmā pētāmajam periodam p, g/km;

ir CO2 emisiju masa, kas noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu, periodam p akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa ciklā c, g/km;

dp,c	ir attālums, kas nobraukts akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa ciklā c periodā p, km;

c	ir aplūkotā piemērojamā WLTP testa cikla indeksa numurs;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā WLTP testa ciklā;

nc	ir piemērojamo WLTP testēšanas ciklu skaits, kas nobraukti līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu;

kur:

ECDC,CD,p

elektroenerģijas patēriņš aplūkotajā periodā p, pamatojoties uz akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa REESS izlādi, Wh/km;

ECDC,CD,p,c

ir elektroenerģijas patēriņš pētāmajā periodā p ciklā c, pamatojoties uz akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa REESS izlādi saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu, Wh/km;

dp,c	ir attālums, kas nobraukts akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testa ciklā c periodā p, km;

c	ir aplūkotā piemērojamā WLTP testa cikla indeksa numurs;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā WLTP testa ciklā;

nc	ir piemērojamo WLTP testēšanas ciklu skaits, kas nobraukti līdz pārejas cikla n beigām saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu;

Aplūkojamā posma vērtības ir posmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts” un “Pilsētas braukšanas cikls”.

▼B

4.4.5. OVC-HEV faktiskais pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā

Faktisko nobraukumu akumulēto enerģiju patērējošā režīmā aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

RCDA	ir faktiskais pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā, km;

MCO2,CS

ir uzlādi noturoša CO2 emisiju masa saskaņā ar A8/5. tabulu, 7. darbība, g/km;

MCO2,n,cycle

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa cikla n CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2,CD,avg,n–1

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa vidējā aritmētiskā CO2 emisiju masa no sākuma līdz piemērojamam WLTP testa ciklam (to ieskaitot) (n-1), g/km;

dc	ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa ciklā c nobrauktais attālums, km;

dn	ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa ciklā n nobrauktais attālums, km;

c	ir attiecīgā piemērojamā WLTP testa cikla indeksa skaitlis;

n	ir nobraukto piemērojamo WLTP testa ciklu skaits, ieskaitot pārejas ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu;

kur:

MCO2,CD,avg,n–1

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa vidējā aritmētiskā CO2 emisiju masa no sākuma līdz piemērojamam WLTP testa ciklam (to ieskaitot) (n-1), g/km;

MCO2,CD,c

ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa cikla c CO2 emisiju masa, kas noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu, g/km;

dc	ir akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa ciklā c nobrauktais attālums, km;

c	ir attiecīgā piemērojamā WLTP testa cikla indeksa skaitlis;

n	ir nobraukto piemērojamo WLTP testa ciklu skaits, ieskaitot pārejas ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu.

4.5. Atsevišķu transportlīdzekļu vērtību interpolācija

4.5.1. NOVC-HEV un OVC-HEV interpolācijas diapazons

▼M3

Interpolācijas metodi izmanto tikai tad, ja uzlādi noturošā režīmā transportlīdzekļu L un H CO2 emisiju masas starpība MCO2,CS saskaņā ar A8/5. tabulas 8. darbību ir vismaz no 5 g/km līdz ne vairāk par 20 procenti plus 5 g/km no transportlīdzekļa H uzlādi noturošā režīmā CO2 emisiju masas MCO2,CS saskaņā ar A8/5. tabulas 8. darbību, bet vismaz 15 g/km un nepārsniedzot 20 g/km.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju atsevišķu saimes transportlīdzekļu vērtību interpolācijas metodes piemērošanu var paplašināt, ja maksimālā ekstrapolācija ir ne vairāk par 3 g/km virs transportlīdzekļa H uzlādi noturošas CO2 emisiju masas un/vai ne vairāk par 3 g/km zem transportlīdzekļa L uzlādi noturošas CO2 emisiju masas. Šis paplašinājums ir piemērojams tikai šajā punktā noteiktā interpolācijas diapazona absolūtajās robežās.

▼B

Maksimālo absolūto robežu 20 g/km apmērā attiecībā uz uzlādi noturošas CO2 emisiju masas atšķirību starp transportlīdzekļiem L un H vai 20 % apmērā no uzlādi noturošas CO2 emisiju masas transportlīdzeklim H (atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka) nedrīkst paplašināt par 10 g/km, ja testē transportlīdzekli M. Transportlīdzeklis M ir interpolācijas saimes transportlīdzeklis ar ciklā vajadzīgo enerģiju ± 10 % robežās no transportlīdzekļu L un H vidējās aritmētiskās vērtības.

Transportlīdzekļa M uzlādi noturošas CO2 emisiju masas linearitāti pārbauda attiecībā pret lineāru interpolētu uzlādi noturošu CO2 emisiju masu starp transportlīdzekļiem L un H.

Transportlīdzekļa M linearitātes kritēriju uzskata par izpildītu, ja atšķirība starp izmērīto transportlīdzekļa M uzlādi noturošu CO2 emisiju masu un transportlīdzekļu L un H interpolētu uzlādi noturošu CO2 emisiju masu ir mazāka par 1 g/km. Ja šī atšķirība ir lielāka, linearitātes kritēriju uzskata par izpildītu, ja šī atšķirība ir 3 g/km vai 3 % no transportlīdzekļa M interpolētas uzlādi noturošas CO2 emisiju masas atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

▼M3

Ja linearitātes kritērijs ir izpildīts, interpolācijas metodi piemēro visiem atsevišķajiem transportlīdzekļiem starp transportlīdzekļiem L un H interpolācijas saimē.

▼B

Ja linearitātes kritērijs nav izpildīts, interpolācijas saimi sadala divās apakšsaimēs transportlīdzekļiem ar ciklā vajadzīgo enerģiju starp transportlīdzekļiem L un M un transportlīdzekļiem ar ciklā vajadzīgo enerģiju starp transportlīdzekļiem M un H.

▼M3

Transportlīdzekļiem ar ciklā vajadzīgo enerģiju robežās starp transportlīdzekļa L un M vērtību katru transportlīdzekļa H vērtības parametru, kas nepieciešams, lai piemērotu interpolācijas metodi atsevišķām OVC-HEV un NOVC-HEV vērtībām, aizstāj ar attiecīgo transportlīdzekļa M vērtības parametru.

Transportlīdzekļiem ar ciklā vajadzīgo enerģiju robežās starp transportlīdzekļa M un H vērtību katru transportlīdzekļa L vērtības parametru, kas nepieciešams, lai piemērotu interpolācijas metodi atsevišķām OVC-HEV un NOVC-HEV vērtībām, aizstāj ar attiecīgo transportlīdzekļa M vērtības parametru.

▼B

4.5.2. Vajadzīgās enerģijas aprēķināšana katram laikposmam

Vajadzīgo enerģiju Ek,p un nobraukto attālumu dc,p laikposmā p, kas attiecināmi uz atsevišķiem interpolācijas saimes transportlīdzekļiem, aprēķina saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktā noteikto procedūru; ceļa slodzes koeficientu un masu kopām k — saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.3.2.3. punktu.

4.5.3. Interpolācijas koeficienta aprēķināšana atsevišķiem transportlīdzekļiem Kind,p

Interpolācijas koeficientu Kind,p laikposmam aprēķina katram attiecīgajam laikposmam p, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

▼M3

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

E1,p	ir attiecīgajā laikposmā transportlīdzeklim L vajadzīgā enerģija saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, Ws;

E2,p	ir attiecīgajā laikposmā transportlīdzeklim H vajadzīgā enerģija saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, Ws;

E3,p	ir attiecīgajā laikposmā atsevišķam transportlīdzeklim vajadzīgā enerģija saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, Ws;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā testa ciklā.

▼B

Ja attiecīgais laikposms p ir piemērojamais WLTP testa cikls, Kind,p sauc par Kind.

4.5.4. Atsevišķu transportlīdzekļu CO2 emisiju masas interpolācija

4.5.4.1. OVC-HEV un NOVC-HEV individuālā uzlādi noturoša CO2 emisiju masa

Atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi noturošu CO2 emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO2–ind,CS,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi noturoša CO2 emisiju masa attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/5. tabulu, 9. darbība, g/km;

MCO2–L,CS,p

ir transportlīdzekļa L uzlādi noturoša CO2 emisiju masa attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/5. tabulu, 8. darbība, g/km;

MCO2–H,CS,p

ir transportlīdzekļa H uzlādi noturoša CO2 emisiju masa attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/5. tabulu, 8. darbība, g/km;

Kind,d

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā WLTP testa ciklā.

▼M3

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

▼B

4.5.4.2. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošu CO2 emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO2–ind,CD

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2–L,CD

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2–H,CD

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtā akumulēto enerģiju patērējoša CO2 emisiju masa, g/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.4.3. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtā CO2 emisiju masa

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto CO2 emisiju masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

MCO2–ind,weighted

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtā CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2–L,weighted

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtā CO2 emisiju masa, g/km;

MCO2–H,weighted

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtā CO2 emisiju masa, g/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.5. Atsevišķu transportlīdzekļu degvielas patēriņa interpolācija

4.5.5.1. OVC-HEV un NOVC-HEV individuālais uzlādi noturošs degvielas patēriņš

Atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi noturošu degvielas patēriņu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCind,CS,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa uzlādi noturošs degvielas patēriņš attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/6. tabulu, 3. darbība, l/100 km;

FCL,CS,p

ir transportlīdzekļa L uzlādi noturošs degvielas patēriņš attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/6. tabulu, 2. darbība, l/100 km;

FCH,CS,p

ir transportlīdzekļa H uzlādi noturošs degvielas patēriņš attiecīgajā laikposmā p saskaņā ar A8/6. tabulu, 2. darbība, l/100 km;

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā WLTP testa ciklā.

▼M3

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

▼B

4.5.5.2. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošu degvielas patēriņu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCind,CD

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš, l/100 km;

FCL,CD

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš, l/100 km;

FCH,CD

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs degvielas patēriņš, l/100 km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.5.3. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto degvielas patēriņu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCind,weighted

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš, l/100 km;

FCL,weighted

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš, l/100 km;

FCH,weighted

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtais degvielas patēriņš, l/100 km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.6 Atsevišķu transportlīdzekļu elektroenerģijas patēriņa interpolācija

4.5.6.1. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto akumulēto enerģiju patērējošo elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECAC–ind,CD

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

ECAC–L,CD

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

ECAC–H,CD

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtais akumulēto enerģiju patērējošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.6.2. OVC-HEV individuālā lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla

Atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērto elektroenerģijas patēriņu, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECAC–ind,weighted

ir atsevišķa transportlīdzekļa lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

ECAC–L,weighted

ir transportlīdzekļa L lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

ECAC–H,weighted

ir transportlīdzekļa H lietderības koeficienta svērtais elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes elektroenerģiju no elektrotīkla, Wh/km;

Kind	ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim piemērojamā WLTP testa ciklā.

4.5.6.3. OVC-HEV un PEV individuālais elektroenerģijas patēriņš

Atsevišķa transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.3. punktu attiecībā uz OVC-HEV un saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.4. punktu attiecībā uz PEV aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

ECind,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā laikposmā p, Wh/km;

ECL,p

ir transportlīdzekļa L elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā laikposmā p, Wh/km;

ECH,p

ir transportlīdzekļa H elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā laikposmā p, Wh/km;

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā testa ciklā.

▼M3

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts”, “Piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

▼B

4.5.7 Atsevišķu transportlīdzekļu pilnuzlādes nobraukumu interpolācija

4.5.7.1. OVC-HEV individuālais kopējais pilnuzlādes nobraukums

Ja šis kritērijs:

kur:

AERL : ir transportlīdzekļa L kopējais pilnuzlādes nobraukums piemērojamā WLTP testa ciklā, km;

AERH : ir transportlīdzekļa H kopējais pilnuzlādes nobraukums piemērojamā WLTP testa ciklā, km;

RCDA,L : ir transportlīdzekļa L faktiskais pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā, km;

RCDA,H : ir transportlīdzekļa H faktiskais pilnuzlādes nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā, km;

ir izpildīts, atsevišķa transportlīdzekļa kopējo pilnuzlādes nobraukumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

AERind,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

AERL,p

ir transportlīdzekļa L kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

AERH,p

ir transportlīdzekļa H kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā testa ciklā.

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

Ja nav izpildīts šajā punktā noteiktais kritērijs, transportlīdzeklim H noteiktais AER ir attiecināms uz visiem interpolācijas saimes transportlīdzekļiem.

4.5.7.2. PEV individuālais tīrais pilnuzlādes nobraukums

Atsevišķa transportlīdzekļa tīro pilnuzlādes nobraukumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

PERind,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa tīrais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

PERL,p

ir transportlīdzekļa L tīrais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

PERH,p

ir transportlīdzekļa H tīrais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā testa ciklā.

▼M3

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts”, “Piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

▼B

4.5.7.3. OVC-HEV individuālais līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums

Atsevišķa transportlīdzekļa līdzvērtīgo kopējo pilnuzlādes nobraukumu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

EAERind,p

ir atsevišķa transportlīdzekļa līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

EAERL,p

ir transportlīdzekļa L līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

EAERH,p

ir transportlīdzekļa H līdzvērtīgais kopējais pilnuzlādes nobraukums attiecīgajā laikposmā p, km;

Kind,p

ir interpolācijas koeficients attiecīgajam atsevišķam transportlīdzeklim laikposmā p;

p	ir atsevišķa laikposma indekss piemērojamā testa ciklā.

Attiecīgie laikposmi ir laikposmi “Zems”, “Vidējs”, “Augusts”, “Ļoti augsts”, “Piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls” un “Piemērojamais WLTP testa cikls”.

▼M3

4.6. OVC-HEV galīgo testa rezultātu pakāpeniskā aprēķināšanas procedūra

Papildus galīgo uzlādi noturoša testa rezultātu aprēķināšanai gāzveida emisiju savienojumiem, ko veic saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.1.1. punktā aprakstīto procedūru, un degvielas patēriņa aprēķināšanai, ko veic saskaņā ar šā papildpielikuma 4.2.1.1. punktā aprakstīto procedūru, šā papildpielikuma 4.6.1. un 4.6.2. punktā ir aprakstīta procedūra, saskaņā ar kuru aprēķina galīgos testa rezultātus akumulēto enerģiju patērējošā režīmā, uzlādi noturošā režīmā un svērtos testa rezultātus akumulēto enerģiju patērējošā režīmā.

4.6.1. Galīgo testa rezultātu pakāpeniska aprēķinu procedūra attiecībā uz OVC-HEV un NOVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošu 1. tipa testu

Rezultātus aprēķina A8/8. tabulā norādītajā secībā. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

A8/8. tabulā vienādojumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

c	viss piemērojamais testa cikls;

p	katrs piemērojamais cikla posms;

i	emisijas komponentam piemērojamais kritērijs;

CS	uzlādi noturošs;

CO2	CO2 emisijas masa.

A8/8. tabula

Akumulēto enerģiju patērējošo galīgo vērtību aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbības Nr.
8. papildpielikums	Akumulēto enerģiju patērējoša testa rezultāti	Rezultāti ir izmērīti saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu, sākotnēji aprēķināti saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu.	ΔEREESS,j, Wh; dj, km;	1
		Lietderīgā akumulatora enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.1.2.2. punktu.	UBEcity, Wh;
		Atkārtotas uzlādes elektroenerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.6. punktu.	EAC, Wh;
		Cikla enerģija saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu.	Ecycle, Ws;
		CO2 emisijas masa saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu.	MCO2,CD,j, g/km;
		Gāzveida emisijas savienojuma i masa saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.2.1. punktu.	Mi,CD,j, g/km;
		Daļiņu skaita emisijas saskaņā ar 7. papildpielikuma 4. punktu.	PNCD,j, daļiņas/km;
		Cieto daļiņu emisijas saskaņā ar 7. papildpielikuma 3.3. punktu.	PMCD,c, mg/km;
		Pilnuzlādes nobraukums saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.1.1. punktu.	AER, km;
		Ja tika braukts piemērojamais WLTP pilsētas testa cikls: pilnuzlādes nobraukums pilsētas režīmā saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.1.2.1. punktu.	AERcity, km.
		CO2 emisijas masas korekcijas koeficients KCO2 varētu būt nepieciešams saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts (izņemot KCO2) transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	KCO2, (g/km)/(Wh/km).
1. darbības rezultāts,	ΔEREESS,j, Wh; Ecycle, Ws.	Relatīvo elektroenerģijas izmaiņu aprēķināšana katram ciklam saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.5.2. punktu. Ir pieejams katra testa un katra piemērojamā WLTP testa cikla rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	REECi.	2
2. darbības rezultāts,	REECi.	Pārejas un apstiprināšanas cikla noteikšana saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.4. punktu. Ja attiecībā uz vienu transportlīdzekli ir pieejami vairāki akumulēto enerģiju patērējoši testi, vidējās vērtības noteikšanas vajadzībām katrā testā ir jābūt vienādam ciklu skaitam nveh.	nveh;	3
2. darbības rezultāts,	REECi.	Ar akumulēto enerģiju patērējošā režīmā nobraucamā attāluma noteikšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.3. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	RCDC; km.	3
3. darbības rezultāts,	nveh;	Ja izmanto interpolācijas metodi, pārejas ciklu nosaka transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M. Pārbauda, vai ir izpildīts interpolācijas kritērijs saskaņā ar šā pielikuma 5.6.2. punkta d) apakšpunktu.	nveh,L; nveh,H; attiecīgā gadījumā nveh,M.	4
1. darbības rezultāts,	Mi,CD,j, g/km; PMCD,c, mg/km; PNCD,j, daļiņas/km.	Emisiju kombinēto vērtību aprēķināšana nveh cikliem; interpolācijas gadījumā nveh,L cikliem katram transportlīdzeklim. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	Mi,CD,c, g/km; PMCD,c, mg/km; PNCD,c, daļiņas/km.	5
5. darbības rezultāts,	Mi,CD,c, g/km; PMCD,c, mg/km; PNCD,c, daļiņas/km.	Emisiju vidējo vērtību noteikšana testos katram piemērojamajam WLTP testa ciklam akumulēto enerģiju patērējošā 1. tipa testā un robežvērtību pārbaude saskaņā ar 6. papildpielikuma A6/2. tabulu.	Mi,CD,c,ave, g/km; PMCD,c,ave, mg/km; PNCD,c,ave, daļiņas/km.	6
1. darbības rezultāts,	ΔEREESS,j, Wh; dj, km; UBEcity, Wh.	Ja AERcity iegūst no 1. tipa testa, veicot piemērojamos WLTP testa ciklus, vērtību aprēķina saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.1.2.2. punktu. Ja ir vairāki testi, ncity,pe jābūt vienādam visos testos. Ir pieejams katra testa rezultāts. AERcity vidējās vērtības iegūšana. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	AERcity, km; AERcity,ave, km.	7
1. darbības rezultāts	dj, km;	UF aprēķināšana katram posmam un ciklam. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	UFphase,j; UFcycle,c.	8
3. darbības rezultāts	nveh;
4. darbības rezultāts	nveh,L;
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; dj, km; EAC, Wh;	Elektroenerģijas patēriņa aprēķināšana, pamatojoties uz atkārtotas uzlādes enerģiju saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.1. un 4.3.2. punktu. Interpolācijas gadījumā izmanto nveh,L ciklus. Tāpēc, ņemot vērā, ka ir jākoriģē CO2 emisiju masa, apstiprināšanas ciklā un tā posmos elektroenerģijas patēriņa vērtībai ir jābūt nullei. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECAC,weighted, Wh/km; ECAC,CD, Wh/km;	9
3. darbības rezultāts	nveh;
4. darbības rezultāts	nveh,L;
8. darbības rezultāts	UFphase,j;
1. darbības rezultāts	MCO2,CD,j, g/km; KCO2, (g/km)/(Wh/km); ΔEREESS,j, Wh; dj, km;	CO2 emisiju masas, patērējot akumulēto enerģiju, aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.2. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, izmanto nveh,L ciklus. Atsaucoties uz šā papildpielikuma 4.1.2. punktu, apstiprināšanas ciklu koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	MCO2,CD, g/km;	10
3. darbības rezultāts	nveh;
4. darbības rezultāts	nveh,L;
8. darbības rezultāts	UFphase,j.
1. darbības rezultāts	MCO2,CD,j, g/km; Mi,CD,j, g/km; KCO2, (g/km)/(Wh/km).	Akumulēto enerģiju patērējoša degvielas patēriņa aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.2.2. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, izmanto nveh,L ciklus. Atsaucoties uz šā papildpielikuma 4.1.2. punktu, apstiprināšanas cikla MCO2,CD,j koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu. Degvielas patēriņu katram posmam FCCD,j aprēķina, izmantojot koriģēto CO2 emisijas masu saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	FCCD,j, l/100 km; FCCD, l/100 km.	11
3. darbības rezultāts	nveh;
4. darbības rezultāts	nveh,L;
8. darbības rezultāts	UFphase,j;
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; dj, km;	Elektroenerģijas patēriņa aprēķināšana no pirmā pieejamā WLTP testa cikla. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECDC,CD,first, Wh/km	12
9. darbības rezultāts	ECAC,weighted, Wh/km; ECAC,CD, Wh/km;	Testu vidējo vērtību noteikšana katram transportlīdzeklim. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECAC,weighted,ave, Wh/km; ECAC,CD,ave, Wh/km; MCO2,CD,ave, g/km; FCCD,ave, l/100 km; ECDC,CD,first,ave, Wh/km	13
10. darbības rezultāts	MCO2,CD, g/km;
11. darbības rezultāts	FCCD, l/100 km;
12. darbības rezultāts	ECDC,CD,first, Wh/km.
13. darbības rezultāts	ECAC,CD,ave, Wh/km; MCO2,CD,ave, g/km.	Akumulēto enerģiju patērējoša elektroenerģijas patēriņa un CO2 emisiju masas paziņošana attiecībā uz katru transportlīdzekli. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECAC,CD,dec, Wh/km; MCO2,CD,dec, g/km.	14
12. darbības rezultāts	ECDC,CD,first, Wh/km;	Elektroenerģijas patēriņa pielāgošana COP vajadzībām. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECDC,CD,COP, Wh/km;	15
13. darbības rezultāts	ECAC,CD,ave, Wh/km;
14. darbības rezultāts	ECAC,CD,dec, Wh/km;
15. darbības rezultāts	ECDC,CD,COP, Wh/km;	Starpposma noapaļošana. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	ECDC,CD,COP,final, Wh/km; ECAC,CD,final, Wh/km; MCO2,CD,final, g/km; ECAC,weighted,final, Wh/km; FCCD,final, l/100 km;	16
14. darbības rezultāts	ECAC,CD,dec, Wh/km; MCO2,CD,dec, g/km;
13. darbības rezultāts	ECAC,weighted,ave, Wh/km; FCCD,ave, l/100 km;
16. darbības rezultāts	ECDC,CD,COP,final, Wh/km; ECAC,CD,final, Wh/km; MCO2,CD,final, g/km; ECAC,weighted,final, Wh/km; FCCD,final, l/100 km;	Atsevišķu vērtību interpolācija, pamatojoties uz transportlīdzekļa L, M un H ievaddatiem, un galīgā noapaļošana. Ir pieejami rezultāti atsevišķiem transportlīdzekļiem.	ECDC,CD,COP,ind, Wh/km; ECAC,CD,ind, Wh/km; MCO2,CD,ind, g/km; ECAC,weighted,ind, Wh/km; FCCD,ind, l/100 km;	17

4.6.2. Procedūra, ar kuru pakāpeniski aprēķina 1. tipa testa svērtos testa rezultātus akumulēto enerģiju patērējošā režīmā un uzlādi noturošā režīmā.

Rezultātus aprēķina A8/9. tabulā norādītajā secībā. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

Šajā tabulā vienādojumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

c	aplūkotais periods ir viss piemērojamais testa cikls;

p	aplūkotais periods ir piemērojamais testa posms;

i	emisijas komponentam piemērojamais kritērijs (izņemot attiecībā uz CO2);

j	aplūkotā perioda indekss;

CS	uzlādi noturošs;

CD	akumulēto enerģiju patērējošs;

CO2	CO2 emisijas masa;

REESS

Atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma.

A8/9. tabula

Akumulēto enerģiju patērējošo un uzlādi noturošo galīgo svērto vērtību aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbības Nr.
1. darbības rezultāts, A8/8. tabula	Mi,CD,j, g/km; PNCD,j, daļiņas/km; PMCD,c, mg/km; MCO2,CD,j, g/km; ΔEREESS,j, Wh; dj, km; AER, km; EAC, Wh;	Ievaddati no CD un CS pēcapstrādes.	Mi,CD,j, g/km; PNCD,j, daļiņas/km; PMCD,c, mg/km; MCO2,CD,j, g/km; ΔEREESS,j, Wh; dj, km; AER, km; EAC, Wh; AERcity,ave, km; nveh; RCDC, km; nveh,L; nveh,H; UFphase,j; UFcycle,c; Mi,CS,c,6, g/km; MCO2,CS, g/km;	1
7. darbības rezultāts, A8/8. tabula	AERcity,ave, km;
3. darbības rezultāts, A8/8. tabula	nveh; RCDC, km;
4. darbības rezultāts, A8/8. tabula	nveh,L; nveh,H;
8. darbības rezultāts, A8/8. tabula	UFphase,j; UFcycle,c;
6. darbības rezultāts, A8/5. tabula	Mi,CS,c,6, g/km;
7. darbības rezultāts, A8/5. tabula	MCO2,CS, g/km;
		Rezultāts, ja katram CD testam ir pieejams CD. Rezultāts, ja CS ir pieejams vienreiz, jo ir noteiktas vidējās CS testa vērtības. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts (izņemot KCO2) transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.
	KCO2, (g/km)/(Wh/km).	CO2 emisijas masas korekcijas koeficients KCO2 varētu būt nepieciešams saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu.	KCO2, (g/km)/(Wh/km).
1. darbības rezultāts,	Mi,CD,j, g/km; PNCD,j, daļiņas/km; PMCD,c, mg/km; nveh; nveh,L; UFphase,j; UFcycle,c; Mi,CS,c,6, g/km;	Svērto emisijas (izņemot MCO2,weighted) savienojumu aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.3.1.–4.1.3.3. punktu. Piezīme: Mi,CS,c,6 ietilpst PNCS,c un PMCS,c. Ir pieejams katra CD testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	Mi,weighted, g/km; PNweighted, daļiņas/km; PMweighted, mg/km;	2
1. darbības rezultāts,	MCO2,CD,j, g/km; ΔEREESS,j, Wh; dj, km; nveh; RCDC, km MCO2,CS, g/km;	Līdzvērtīgā kopējā pilnuzlādes nobraukuma aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.4.1. un 4.4.4.2. punktu un akumulēto enerģiju patērējošā režīmā nobraucamā faktiskā attāluma aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.5. punktu. Ir pieejams katra CD testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	EAER, km; EAERp, km; RCDA, km.	3
1. darbības rezultāts,	AER, km;	Ir pieejams katra CD testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, pārbauda, vai ir pieejama AER interpolācija starp transportlīdzekli H, L un attiecīgā gadījumā — M saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5.7.1. punktu. Ja izmanto interpolācijas metodi, visiem testiem ir jāatbilst šai prasībai.	AER interpolācijas pieejamība.	4
3. darbības rezultāts,	RCDA, km.		AER interpolācijas pieejamība.	4
1. darbības rezultāts,	AER, km.	Vidējais AER rādītājs un AER deklarācija. Paziņoto AER noapaļo, kā noteikts A6/1. tabulā. Ja izmanto interpolācijas metodi un ir izpildīts AER interpolācijas pieejamības kritērijs, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M. Ja kritērijs nav izpildīts, visai interpolācijas saimei piemēro transportlīdzekļa H AER.	AERave, km; AERdec, km.	5
1. darbības rezultāts,	Mi,CD,j, g/km; MCO2,CD,j, g/km; nveh; nveh,L; UFphase,j; Mi,CS,c,6, g/km; MCO2,CS, g/km.	Svērtās CO2 emisiju masas un degvielas patēriņa aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.1.3.1. un 4.2.3. punktu. Ir pieejams katra CD testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, izmanto nveh,L ciklus. Atsaucoties uz šā papildpielikuma 4.1.2. punktu, apstiprināšanas cikla MCO2,CD,j koriģē saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	MCO2,weighted, g/km; FCweighted, l/100 km;	6
1. darbības rezultāts,	EAC, Wh;	Elektroenerģijas patēriņa aprēķināšana, pamatojoties uz EAER, saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.3.1. un 4.3.3.2. punktu. Ir pieejams katra CD testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	EC, Wh/km; ECp, Wh/km;	7
3. darbības rezultāts,	EAER, km; EAERp, km;		EC, Wh/km; ECp, Wh/km;	7
1. darbības rezultāts,	AERcity, ave, km;	Vidējā rādītāja noteikšana un starpposma noapaļošana. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram transportlīdzeklim H, L un attiecīgā gadījumā — M.	AERcity,final, km; MCO2,weighted,final, g/km; FCweighted,final, l/100 km; ECfinal, Wh/km; ECp,final, Wh/km; EAERfinal, km; EAERp,final, km.	8
6. darbības rezultāts,	MCO2,weighted, g/km; FCweighted, l/100 km;
7. darbības rezultāts,	EC, Wh/km; ECp, Wh/km;
3. darbības rezultāts,	EAER, km; EAERp, km.
5. darbības rezultāts	AERave, km;	Atsevišķu vērtību interpolācija, pamatojoties uz transportlīdzekļa mazākās, vidējās un lielākās vērtības ievaddatiem saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5. punktu, un galīgā noapaļošana. AERind noapaļo, kā noteikts A8/2. tabulā. Ir pieejami rezultāti atsevišķiem transportlīdzekļiem.	AERind, km; AERcity,ind, km; MCO2,weighted,ind, g/km; FCweighted,ind, l/100 km; ECind, Wh/km; ECp,ind, Wh/km; EAERind, km; EAERp,ind, km.	9
8. darbības rezultāts,	AERcity,final, km; MCO2,weighted,final, g/km; FCweighted,final, l/100 km; ECfinal, Wh/km; ECp,final, Wh/km; EAERfinal, km; EAERp,final, km;
4. darbības rezultāts,	AER interpolācijas pieejamība.

4.7. PEV galīgo testa rezultātu pakāpeniskā aprēķināšanas procedūra

Rezultātus aprēķina A8/10. tabulā norādītajā secībā, ja veic secīgā cikla procedūru, un A8/11. tabulā norādītajā secībā, ja veic saīsināto testa procedūru. Reģistrē visus attiecināmos rezultātus slejā “Rezultāts”. Slejā “Process” ir norādīti punkti, kuri jāizmanto aprēķinam vai kuros ir ietverti papildu aprēķini.

4.7.1. PEV galīgo testa rezultātu pakāpeniskā aprēķināšanas procedūra, ja veic secīgo ciklu procedūru

Šajā tabulā jautājumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

j	aplūkotā perioda indekss.

A8/10. tabula

Secīgo ciklu 1. tipa procedūrā noteikto PEV galīgo vērtību aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbības Nr.
8. papildpielikums	Testa rezultāti	Rezultāti ir izmērīti saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu un sākotnēji aprēķināti saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu.	ΔEREESS,j, Wh; dj, km;	1
		Lietderīgā akumulatora enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2.1. punktu.	UBECCP, Wh;
		Atkārtotas uzlādes elektroenerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.3. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	EAC, Wh.
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; UBECCP, Wh.	Pilnu izbraukto piemērojamo WLTC posmu skaita noteikšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	nWLTC; ncity; nlow; nmed; nhigh; nexHigh.	2
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; UBECCP, Wh.	Svēruma koeficientu aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	KWLTC,1 KWLTC,2 KWLTC,3 KWLTC,4 Kcity,1 Kcity,2 Kcity,3 Kcity,4 Klow,1 Klow,2 Klow,3 Klow,4 Kmed,1 Kmed,2 Kmed,3 Kmed,4 Khigh,1 Khigh,2 Khigh,3 Khigh,4 KexHigh,1 KexHigh,2 KexHigh,3	3
2. darbības rezultāts	nWLTC; ncity; nlow; nmed; nhigh; nexHigh.			3
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; dj, km; UBECCP, Wh.	Elektroenerģijas patēriņa REESS režīmā aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2. punktu. ECDC,COP,1 Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECDC,WLTC, Wh/km; ECDC,city, Wh/km; ECDC,low, Wh/km; ECDC,med, Wh/km; ECDC,high, Wh/km; ECDC,exHigh, Wh/km; ECDC,COP,1, Wh/km.	4
2. darbības rezultāts	nWLTC; ncity; nlow; nmed; nhigh; nexHigh.
3. darbības rezultāts	Visi svēruma koeficienti
1. darbības rezultāts	UBECCP, Wh;	Tīrā pilnuzlādes nobraukuma aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.2. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km.	5
4. darbības rezultāts	ECDC,WLTC, Wh/km; ECDC,city, Wh/km; ECDC,low, Wh/km; ECDC,med, Wh/km; ECDC,high, Wh/km; ECDC,exHigh, Wh/km.			5
1. darbības rezultāts	EAC, Wh;	Elektroenerģijas patēriņa no elektrotīkla aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.4. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECWLTC, Wh/km; ECcity, Wh/km; EClow, Wh/km; ECmed, Wh/km; EChigh, Wh/km; ECexHigh, Wh/km.	6
5. darbības rezultāts	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km.			6
5. darbības rezultāts	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km;	Testu vidējās vērtības iegūšana visām ievades vērtībām. ECDC,COP,ave PERWLTC,dec un ECWLTC,dec paziņošana, pamatojoties uz PERWLTC,ave un ECWLTC,ave. PERWLTC,dec un ECWLTC,dec noapaļo, kā noteikts A6/1. tabulā. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERWLTC,dec, km; PERWLTC,ave, km; PERcity,ave, km; PERlow,ave, km; PERmed,ave, km; PERhigh,ave, km; PERexHigh,ave, km;	7
6. darbības rezultāts	ECWLTC, Wh/km; ECcity, Wh/km; EClow, Wh/km; ECmed, Wh/km; EChigh, Wh/km; ECexHigh, Wh/km.		ECWLTC,dec, Wh/km; ECWLTC,ave, Wh/km; ECcity,ave, Wh/km; EClow,ave, Wh/km; ECmed,ave, Wh/km; EChigh,ave, Wh/km; ECexHigh,ave, Wh/km; ECDC,COP,ave, Wh/km.
4. darbības rezultāts	ECDC,COP,1, Wh/km.
7. darbības rezultāts	ECWLTC,dec, Wh/km; ECWLTC,ave, Wh/km; ECDC,COP,ave, Wh/km.	Korekcijas koeficienta noteikšana un piemērošana ECDC,COP,ave. Piemēram: ECDC,COP = ECDC,COP,ave × AF Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECDC,COP, Wh/km.	8
7. darbības rezultāts	PERcity,ave, km; PERlow,ave, km; PERmed,ave, km; PERhigh,ave, km; PERexHigh,ave, km;	Starpposma noapaļošana. ECDC,COP,final Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERcity,final, km; PERlow,final, km; PERmed,final, km; PERhigh,final, km; PERexHigh,final, km;	9
7. darbības rezultāts	ECcity,ave, Wh/km; EClow,ave, Wh/km; ECmed,ave, Wh/km; EChigh,ave, Wh/km; ECexHigh,ave, Wh/km;		ECcity,final, Wh/km; EClow,final, Wh/km; ECmed,final, Wh/km; EChigh,final, Wh/km; ECexHigh,final, Wh/km;
8. darbības rezultāts	ECDC,COP, Wh/km.		ECDC,COP,final, Wh/km.
7. darbības rezultāts	PERWLTC,dec, km;	Interpolācija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5. punktu un galīgā noapaļošana, kā noteikts A8/2. tabulā. ECDC,COP,ind Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts katram atsevišķam transportlīdzeklim.	PERWLTC,ind, km; PERcity,ind, km; PERlow,ind, km; PERmed,ind, km; PERhigh,ind, km; PERexHigh,ind, km;	10
9. darbības rezultāts	ECWLTC,dec, Wh/km; PERcity,final, km; PERlow,final, km; PERmed,final, km; PERhigh,final, km; PERexHigh,final, km;
	ECcity,final, Wh/km; EClow,final, Wh/km; ECmed,final, Wh/km; EChigh,final, Wh/km; ECexHigh,final, Wh/km;		ECWLTC,ind, Wh/km; ECcity,ind, Wh/km; EClow,ind, Wh/km; ECmed,ind, Wh/km; EChigh,ind, Wh/km; ECexHigh,ind, Wh/km;
	ECDC,COP,final, Wh/km.		ECDC,COP,ind, Wh/km.

4.7.2. PEV galīgo testa rezultātu pakāpeniskā aprēķināšanas procedūra, ja veic saīsināto testa procedūru

Šajā tabulā jautājumos un rezultātos izmanto šādu nomenklatūru:

j	aplūkotā perioda indekss.

A8/11. tabula

Saīsinātā 1. tipa testa procedūrā noteikto PEV galīgo vērtību aprēķināšana

Avots	Ievaddati	Process	Rezultāts	Darbības Nr.
8. papildpielikums	Testa rezultāti	Rezultāti ir izmērīti saskaņā ar šā papildpielikuma 3. papildinājumu un sākotnēji aprēķināti saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3. punktu.	ΔEREESS,j, Wh; dj, km;	1
		Lietderīgā akumulatora enerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1.1. punktu.	UBESTP, Wh;
		Atkārtotas uzlādes elektroenerģija saskaņā ar šā papildpielikuma 3.4.4.3. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	EAC, Wh.
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; UBESTP, Wh.	Svēruma koeficientu aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	KWLTC,1 KWLTC,2 Kcity,1 Kcity,2 Kcity,3 Kcity,4 Klow,1 Klow,2 Klow,3 Klow,4 Kmed,1 Kmed,2 Kmed,3 Kmed,4 Khigh,1 Khigh,2 KexHigh,1 KexHigh,2	2
1. darbības rezultāts	ΔEREESS,j, Wh; dj, km; UBESTP, Wh.	Elektroenerģijas patēriņa REESS režīmā aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1. punktu. ECDC,COP,1 Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECDC,WLTC, Wh/km; ECDC,city, Wh/km; ECDC,low, Wh/km; ECDC, med, Wh/km; ECDC,high, Wh/km; ECDC,exHigh, Wh/km; ECDC,COP,1, Wh/km.	3
2. darbības rezultāts	Visi svēruma koeficienti			3
1. darbības rezultāts	UBESTP, Wh;	Tīrā pilnuzlādes nobraukuma aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.4.2.1. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km.	4
3. darbības rezultāts	ECDC,WLTC, Wh/km; ECDC,city, Wh/km; ECDC,low, Wh/km; ECDC, med, Wh/km; ECDC,high, Wh/km; ECDC,exHigh, Wh/km.			4
1. darbības rezultāts	EAC, Wh;	Elektroenerģijas patēriņa no elektrotīkla aprēķināšana saskaņā ar šā papildpielikuma 4.3.4. punktu. Ir pieejams katra testa rezultāts. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECWLTC, Wh/km; ECcity, Wh/km; EClow, Wh/km; ECmed, Wh/km; EChigh, Wh/km; ECexHigh, Wh/km.	5
4. darbības rezultāts	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km.			5
4. darbības rezultāts	PERWLTC, km; PERcity, km; PERlow, km; PERmed, km; PERhigh, km; PERexHigh, km;	Testu vidējās vērtības iegūšana visām ievades vērtībām. ECDC,COP,ave PERWLTC,dec un ECWLTC,dec paziņošana, pamatojoties uz PERWLTC,ave un ECWLTC,ave. PERWLTC,dec un ECWLTC,dec noapaļo, kā noteikts A6/1. tabulā. Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERWLTC,dec, km; PERWLTC,ave, km; PERcity,ave, km; PERlow,ave, km; PERmed,ave, km; PERhigh,ave, km; PERexHigh,ave, km; ECWLTC,dec, Wh/km; ECWLTC,ave, Wh/km; ECcity,ave, Wh/km; EClow,ave, Wh/km; ECmed,ave, Wh/km; EChigh,ave, Wh/km; ECexHigh,ave, Wh/km; ECDC,COP,ave, Wh/km.	6
5. darbības rezultāts	ECWLTC, Wh/km; ECcity, Wh/km; EClow, Wh/km; ECmed, Wh/km; EChigh, Wh/km; ECexHigh, Wh/km.
3. darbības rezultāts	ECDC,COP,1, Wh/km.
6. darbības rezultāts	ECWLTC,dec, Wh/km; ECWLTC,ave, Wh/km; ECDC,COP,ave, Wh/km.	Korekcijas koeficienta noteikšana un piemērošana ECDC,COP,ave. Piemēram: ECDC,COP = ECDC,COP,ave × AF Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	ECDC,COP, Wh/km.	7
6. darbības rezultāts	PERcity,ave, km; PERlow,ave, km; PERmed,ave, km; PERhigh,ave, km; PERexHigh,ave, km;	Starpposma noapaļošana. ECDC,COP,final Ja izmanto interpolācijas metodi, ir pieejams rezultāts transportlīdzeklim H un L.	PERcity,final, km; PERlow,final, km; PERmed,final, km; PERhigh,final, km; PERexHigh,final, km;	8
6. darbības rezultāts	ECcity,ave, Wh/km; EClow,ave, Wh/km; ECmed,ave, Wh/km; EChigh,ave, Wh/km; ECexHigh,ave, Wh/km;		ECcity,final, Wh/km; EClow,final, Wh/km; ECmed,final, Wh/km; EChigh,final, Wh/km; ECexHigh,final, Wh/km;
7. darbības rezultāts	ECDC,COP, Wh/km.		ECDC,COP,final, Wh/km.
6. darbības rezultāts	PERWLTC,dec, km; ECWLTC,dec, Wh/km; PERcity,final, km; PERlow,final, km; PERmed,final, km; PERhigh,final, km; PERexHigh,final, km;	Interpolācija saskaņā ar šā papildpielikuma 4.5. punktu un galīgā noapaļošana, kā noteikts A8/2. tabulā. ECDC,COP,ind Ir pieejami rezultāti katram atsevišķam transportlīdzeklim.	PERWLTC,ind, km; PERcity,ind, km; PERlow,ind, km; PERmed,ind, km; PERhigh,ind, km; PERexHigh,ind, km;	9
8. darbības rezultāts	ECcity,final, Wh/km; EClow,final, Wh/km; ECmed,final, Wh/km; EChigh,final, Wh/km; ECexHigh,final, Wh/km;		ECWLTC,ind, Wh/km; ECcity,ind, Wh/km; EClow,ind, Wh/km; ECmed,ind, Wh/km; EChigh,ind, Wh/km; ECexHigh,ind, Wh/km;
8. darbības rezultāts	ECDC,COP,final, Wh/km.		ECDC,COP,ind, Wh/km.

▼B

8. papildpielikums

1. papildinājums

AUEAS uzlādes stāvokļa profils

1. Testu secība un AUEAS profili OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošs un uzlādi noturošs tests

1.1. OVC-HEV testu secība saskaņā ar 1. iespēju

Akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests bez sekojoša uzlādi noturoša 1. tipa testa (A8.App1/1. attēls)

A8.App1/1. attēls
OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests

1.2. OVC-HEV testu secība saskaņā ar 2. iespēju

Uzlādi noturošs 1. tipa tests bez sekojoša akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa (A8.App1/2. attēls)

A8.App1/2. attēls
OVC-HEV uzlādi noturošs 1. tipa tests

1.3. OVC-HEV testu secība saskaņā ar 3. iespēju

Akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests ar sekojošu uzlādi noturošu 1. tipa testu (A8.App1/3. attēls)

A8.App1/3. attēls
OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošs 1. tipa tests ar sekojošu uzlādi noturošu 1. tipa testu

▼M3

1.4. OVC-HEV testu secība saskaņā ar 4. iespēju

Uzlādi noturošs 1. tipa tests bez sekojoša akumulēto enerģiju patērējoša 1. tipa testa (A8.App1/4. attēls)

A8.App1/4. attēls
OVC-HEV uzlādi noturošs 1. tipa tests ar sekojošu akumulēto enerģiju patērējošo 1. tipa testu
▼B

2. NOVC-HEV un NOVC-FCHV testu secība

Uzlādi noturošs 1. tipa tests

A8.App1/5. attēls

NOVC-HEV un NOVC-FCHV uzlādi noturošs 1. tipa tests

3. PEV testu secība

3.1. Secīgu ciklu procedūra

A8.App1/6. attēls

PEV secīgu ciklu testu secība

3.2. Saīsinātā testa procedūra

A8.App1/7. attēls

PEV saīsinātās testa procedūras testu secība

8. papildpielikums

2. papildinājums

AUEAS korekcijas procedūra, balstoties uz enerģijas izmaiņām

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, lai koriģētu uzlādi noturoša 1. tipa testa CO2 emisiju masu attiecībā uz NOVC-HEV un OVC-HEV un degvielas patēriņu attiecībā uz NOVC-FCHV kā visu AUEAS elektroenerģijas izmaiņu funkciju.

1. Vispārējas prasības

1.1. Šā papildinājuma attiecināmība

1.1.1. Koriģē NOVC-FCHV konkrēta posma degvielas patēriņu un NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisiju masu.

1.1.2. Ja piemēro koriģēto NOVC-FCHV degvielas patēriņu vai koriģēto NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisiju masu, kā izmērīts visā ciklā saskaņā ar šā papildinājuma 1.1.3. vai 1.1.4. punktu, uzlādi noturoša 1. tipa testa uzlādi noturošu AUEAS enerģijas izmaiņu ΔEREESS,CSaprēķināšanai izmanto šā papildpielikuma 4.3. punktu. Šā papildpielikuma 4.3. punktā izmantoto attiecīgo laikposmu j nosaka ar uzlādi noturošu 1. tipa testu.

▼M3

1.1.3. Korekciju veic, ja ΔEREESS,CS ir negatīva vērtība, kas atbilst REESS izlādei, un ja korekcijas kritērijs c, kas aprēķināts šā papildinājuma 1.2. punktā, ir lielāks par piemērojamo robežvērtību saskaņā ar A8.App2/1. tabulu.

1.1.4. Korekciju var neveikt un var izmantot nekoriģētas vērtības, ja:

ΔEREESS,CS ir pozitīva vērtība, kas atbilst REESS uzlādei, un ja korekcijas kritērijs c, kas aprēķināts šā papildinājuma 1.2. punktā, ir lielāks par piemērojamo robežvērtību saskaņā ar A8.App2/1. tabulu;

korekcijas kritērijs c, kurš aprēķināts šā papildinājuma 1.2. punktā, ir mazāks par piemērojamo robežvērtību atbilstīgi A8.App2/1. tabulai;

ražotājs var apstiprinātājai iestādei ar mērījumiem pierādīt, ka nav saistības starp attiecīgi ΔbREESS,CS un uzlādi noturošu CO2 emisiju masu un ΔmREESS,CS un degvielas patēriņu.

▼B

1.2.

Korekcijas kritērijs c ir AUEAS elektroenerģijas izmaiņu ΔEREESS,CSabsolūtās vērtības un degvielas enerģijas starpība un to aprēķina šādi:

kur:

ΔEREESS,CS

ir uzlādi noturošas AUEAS enerģijas izmaiņas saskaņā ar šā papildinājuma 1.1.2. punktu, Wh;

▼M3

Efuel,CS

ir patērētās degvielas uzlādi noturošs enerģijas sastāvs saskaņā ar šā papildinājuma 1.2.1. punktu NOVC-HEV un OVC-HEV gadījumā un saskaņā ar šā papildinājuma 1.2.2. punktu NOVC-FCHV gadījumā, Wh.

▼B

1.2.1. NOVC-HEV un OVC-HEV uzlādi noturoša degvielas enerģija

NOVC-HEV un OVC-HEV patērētās degvielas uzlādi noturošu enerģijas sastāvu aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

Efuel,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa cikla patērētās degvielas uzlādi noturošs enerģijas sastāvs, Wh;

HV	ir siltumspēja saskaņā ar A6.App2/1. tabulu, kWh/l;

FCCS,nb

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa neproporcionāls uzlādi noturošs degvielas patēriņš, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci, kura noteikta saskaņā ar 7. papildpielikuma 6. punktu, izmantojot gāzveida emisiju savienojumu vērtības, kā noteikts A8/5. tabulā, 2. darbība, l/100 km;

dCS	ir attālums, kas nobraukts attiecīgajā piemērojamā WLTP testa ciklā, km;

10	ir koeficients pārrēķināšanai uz Wh.

1.2.2. NOVC-FCHV uzlādi noturoša degvielas enerģija

NOVC-FCHV patērētās degvielas uzlādi noturošu enerģijas sastāvu aprēķina ar šādu vienādojumu:

Efuel,CS

ir uzlādi noturoša 1. tipa testa piemērojamā WLTP testa cikla patērētās degvielas uzlādi noturošs enerģijas sastāvs, Wh;

121	ir ūdeņraža zemākā siltumspēja, MJ/kg;

FCCS,nb

dCS	ir attālums, kas nobraukts attiecīgajā piemērojamā WLTP testa ciklā, km;

ir koeficients pārrēķināšanai uz Wh.

▼M3

A8.App2/1. tabula

RCB korekcijas kritēriju robežvērtības

Piemērojamais 1. tipa testa cikls	Zems + Vidējs	Zems + Vidējs + Augsts	Zems + Vidējs + Augsts + Ļoti augsts
Korekcijas kritērija c robežvērtības	0,015	0,01	0,005

▼B

2. Korekcijas kritēriju aprēķināšana

2.1.

CO2 emisiju masas korekcijas koeficientu KCO2, degvielas patēriņa korekcijas koeficientus Kfuel,FCHV, kā arī, ja to pieprasa ražotājs, konkrēta posma korekcijas koeficientus KCO2,p un Kfuel,FCHV,p izstrādā, pamatojoties uz piemērojamiem uzlādi noturoša 1. tipa testa cikliem.

Ja NOVC-HEV un OVC-HEV CO2 emisijas masas korekcijas koeficienta izstrādes nolūkā ir testēts transportlīdzeklis H, koeficientu var piemērot interpolācijas saimes ietvaros.

2.2.

Korekcijas koeficientus nosaka no uzlādi noturošu 1. tipa testu kopuma saskaņā ar šā papildinājuma 3. punktu. Ražotājam ir jāveic pieci vai vairāk testu.

Ražotājs var pieprasīt pirms testa iestatīt AUEAS uzlādes stāvokli saskaņā ar ražotāja ieteikumu un šā papildinājuma 3. punktā izklāstīto. Šādu pieeju īsteno tikai, lai panāktu uzlādi noturošu 1. tipa testu ar pretējas zīmes ΔEREESS,CS, un ar apstiprinātājas iestādes atļauju.

Mērījumu kopumam ir jāatbilst turpmāk uzskaitītajiem kritērijiem.

▼M3

Kopumā ir jābūt vismaz vienam testam ar ΔEREESS,CS,n ≤ 0 un vismaz vienam testam ar ΔEREESS,CS,n > 0. ΔEREESS,CS,n ir visu REESS elektroenerģijas izmaiņu summa testā n, kas aprēķināta saskaņā ar šā papildinājuma 4.3. punktu.

▼B

MCO2,CS atšķirībai starp testu ar augstākajām negatīvajām elektroenerģijas izmaiņām un testu ar augstākajām pozitīvajām elektroenerģijas izmaiņām jābūt lielākai par vai vienādai ar 5 g/km. Šo kritēriju nedrīkst piemērot Kfuel,FCHV noteikšanai.

KCO2 noteikšanas gadījumā vajadzīgo testu skaitu var samazināt līdz trim testiem, ja papildus kritērijiem a) un b) apakšpunktā ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie kritēriji.

MCO2,CS atšķirībai starp diviem blakus veiktiem mērījumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas izmaiņām testa laikā, jābūt mazākai par vai vienādai ar 10 g/km.

Papildus kritērijam b) apakšpunktā tests ar augstākajām negatīvajām elektroenerģijas izmaiņām un tests ar augstākajām pozitīvajām elektroenerģijas izmaiņām nedrīkst būt apgabalā, ko nosaka ar:

kur:

Efuel

ir patērētās degvielas enerģijas saturs, ko aprēķina saskaņā ar šā papildinājuma 1.2. punktu, Wh.

▼M3

MCO2,CS atšķirībai starp testu ar augstākajām negatīvajām elektroenerģijas izmaiņām un vidējo punktu un MCO2,CS atšķirībai starp vidējo punktu un testu ar augstākajām pozitīvajām elektroenerģijas izmaiņām jābūt līdzīgai. Vēlams, lai vidus punkts būtu d) apakšpunktā noteiktajās robežās. Ja šī prasība nav realizējama, apstiprinātāja iestāde nolemj, vai ir nepieciešams veikt atkārtotu testu.

Ražotāja noteiktos korekcijas koeficientus pirms to piemērošanas pārbauda un apstiprina apstiprinātāja iestāde.

Ja vismaz piecu testu kopums neatbilst a) apakšpunkta vai b) apakšpunkta kritērijam vai abu apakšpunktu kritērijiem, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus par to, kādēļ transportlīdzeklis nespēj nodrošināt atbilstību kādam vai abiem kritērijiem. Ja apstiprinātāja iestāde nepieņem šos pierādījumus, tā var pieprasīt veikt papildu testus. Ja kritēriji joprojām nav izpildīti arī pēc papildu testiem, apstiprinātāja iestāde nosaka konservatīvu korekcijas koeficientu, pamatojoties uz mērījumiem.

▼B

2.3.

Aprēķini korekcijas koeficientiem Kfuel,FCHV un KCO2

2.3.1. Aprēķins degvielas patēriņa korekcijas koeficientam Kfuel,FCHV

NOVC-FCHV gadījumā degvielas patēriņa korekcijas koeficientu Kfuel,FCHV, ko nosaka, izbraucot uzlādi noturošu 1. tipa testu kopumu, definē ar šādu vienādojumu:

kur:

Kfuel,FCHV

ir degvielas patēriņa korekcijas koeficients, (kg/100 km)/(Wh/km);

ECDC,CS,n

ir testa n uzlādi noturošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz AUEAS izlādi saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu, Wh/km;

ECDC,CS,avg

ir ncs testu vidējais uzlādi noturošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz AUEAS izlādi saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu, Wh/km;

FCCS,nb,n

ir testa n uzlādi noturošs degvielas patēriņš, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci, kā noteikts A8/7. tabulā, 1. darbība, kg/100 km;

FCCS,nb,avg

ir ncs testu vidējais aritmētiskais uzlādi noturošs degvielas patēriņš, pamatojoties uz degvielas patēriņu, kas nav koriģēts attiecībā pret enerģijas bilanci, saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu, kg/100 km;

n	ir attiecīgā testa indeksa skaitlis;

ncs	ir testu kopējais skaits;

un:

kur:

ΔEREESS,CS,n

ir uzlādi noturošas AUEAS elektroenerģijas izmaiņas testā n saskaņā ar šā papildinājuma 1.1.2. punktu, Wh;

dCS,n

ir attālums, kas nobraukts atbilstīgā uzlādi noturošā 1. tipa testā n, km.

Degvielas patēriņa korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem. Degvielas patēriņa korekcijas koeficienta statistisko nozīmi novērtē apstiprinātāja iestāde.

2.3.1.1. Ir atļauts izmantot degvielas patēriņa korekcijas koeficientu, kas izstrādāts visa piemērojamā WLTP testa cikla testos attiecībā uz katra atsevišķā posma korekciju.

2.3.1.2. Neskarot šā papildinājuma 2.2. punkta prasības, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izstrādāt atsevišķus degvielas patēriņa korekcijas koeficientus Kfuel,FCHV,p katram atsevišķajam posmam. Tādā gadījumā katrā atsevišķajā posmā ir jāizpilda tie paši šā papildinājuma 2.2. punktā aprakstītie kritēriji un katram atsevišķajam posmam jāpiemēro šā papildinājuma 2.3.1. punktā aprakstītā procedūra, lai noteiktu katra konkrētā posma korekcijas koeficientu.

2.3.2. CO2 emisiju masas korekcijas koeficienta KCO2 noteikšana

OVC-HEV un NOVC-HEV gadījumā CO2 emisiju masas korekcijas koeficientu KCO2, ko nosaka, izbraucot uzlādi noturošu 1. tipa testu kopumu, definē ar šādu vienādojumu:

kur:

KCO2	ir CO2 emisiju masas korekcijas koeficients, (g/km)/(Wh/km);

ECDC,CS,n

ir testa n uzlādi noturošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz AUEAS izlādi saskaņā ar šā papildinājuma 2.3.1. punktu, Wh/km;

ECDC,CS,avg

ir ncs testu vidējais aritmētiskais uzlādi noturošs elektroenerģijas patēriņš, pamatojoties uz AUEAS izlādi saskaņā ar šā papildinājuma 2.3.1. punktu, Wh/km;

MCO2,CS,nb,n

ir testa n uzlādi noturoša CO2 emisiju masa, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci, kura aprēķināta saskaņā ar A8/5. tabulu, 2. darbība, g/km;

MCO2,CS,nb,avg

ir ncs testu vidējā aritmētiskā uzlādi noturoša CO2 emisiju masa, pamatojoties uz CO2 emisiju masu, kas nav koriģēta attiecībā pret enerģijas bilanci, saskaņā ar turpmāk norādīto vienādojumu, g/km;

n	ir attiecīgā testa indeksa skaitlis;

ncs	ir testu kopējais skaits;

un:

CO2 emisiju masas korekcijas koeficientu noapaļo līdz četriem zīmīgiem cipariem. CO2 emisiju masas korekcijas koeficienta statistisko nozīmi novērtē apstiprinātāja iestāde.

2.3.2.1. Ir atļauts izmantot CO2 emisiju masas korekcijas koeficientu, kas izstrādāts visa piemērojamā WLTP testa cikla testos attiecībā uz katra atsevišķā posma korekciju.

2.3.2.2. Neskarot šā papildinājuma 2.2. punkta prasības, pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju var izstrādāt atsevišķus CO2 emisiju masas korekcijas koeficientus KCO2,p katram atsevišķajam posmam. Tādā gadījumā katrā atsevišķajā posmā ir jāizpilda tie paši šā papildinājuma 2.2. punktā aprakstītie kritēriji un katram atsevišķajam posmam jāpiemēro šā papildinājuma 2.3.2. punktā aprakstītā procedūra, lai noteiktu konkrēta posma korekcijas koeficientus.

3. Testa procedūra korekcijas koeficientu noteikšanai

3.1. OVC-HEV

OVC-HEV gadījumā izmanto vienu no turpmāk norādītajām testu secībām saskaņā ar A8.App2/1. attēlu, lai izmērītu visas vērtības, kas nepieciešamas korekcijas koeficientu noteikšanai saskaņā ar šā papildinājuma 2. punktu.

A8.App2/1. attēls

OVC-HEV testu secība

3.1.1. 1. iespējas testu secība

3.1.1.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana

Iepriekšēju sagatavošanu un izgarojumu uztveršanu veic saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.1. punktu.

▼M3

3.1.1.2. REESS noregulēšana

Pirms testa procedūras saskaņā ar šā papildinājuma 3.1.1.3. punktu ražotājs var noregulēt REESS. Ražotājs iesniedz pierādījumus, ka ir izpildītas prasības testa sākšanai saskaņā ar šā papildinājuma 3.1.1.3. punktu.

▼B

3.1.1.3. Testa procedūra

3.1.1.3.1. Piemērojamam WLTP testa ciklam iestata režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu.

3.1.1.3.2. Testa vajadzībām izbrauc piemērojamo WLTP testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktu.

3.1.1.3.3. Ja šajā papildinājumā nav noteikts citādi, transportlīdzekli testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto 1. tipa testa procedūru.

3.1.1.3.4. Lai iegūtu piemērojamo WLTP testa ciklu kopumu, kas nepieciešams korekcijas koeficientu noteikšanai, pēc testa var veikt vairākas secības, kuras noteiktas šā papildinājuma 2.2. punktā, ietverot šā papildinājuma 3.1.1.1.–3.1.1.3. punktu.

3.1.2. 2. iespējas testu secība

3.1.2.1. Iepriekšēja sagatavošana

Testa transportlīdzekli iepriekšēji sagatavo saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.1.1. vai 2.1.2. punktu.

3.1.2.2. AUEAS noregulēšana

Pēc iepriekšējas sagatavošanas neveic izgarojumu uztveršanu saskaņā ar šā papildpielikuma 4. papildinājuma 2.1.3. punktu un pārtraukumu, kura laikā drīkst noregulēt AUEAS, nosaka maksimāli 60 minūšu apmērā. Līdzīgu pārtraukumu piemēro pirms katra testa. Tūlīt pēc šā pārtraukuma beigām piemēro šā papildinājuma 3.1.2.3. punkta prasības.

Pēc ražotāja pieprasījuma pirms AUEAS noregulēšanas var veikt papildu uzsildīšanas procedūru, lai nodrošinātu līdzīgus uzsākšanas apstākļus korekcijas koeficientu noteikšanai. Ja ražotājs pieprasa šo papildu uzsildīšanas procedūru, identisku uzsildīšanas procedūru atkārtoti veic testu secības ietvaros.

3.1.2.3. Testa procedūra

3.1.2.3.1. Piemērojamam WLTP testa ciklam iestata režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu.

3.1.2.3.2. Testa vajadzībām izbrauc piemērojamo WLTP testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktu.

3.1.2.3.3. Ja šajā papildinājumā nav noteikts citādi, transportlīdzekli testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto 1. tipa testa procedūru.

3.1.2.3.4. Lai iegūtu piemērojamo WLTP testa ciklu kopumu, kas nepieciešams korekcijas koeficientu noteikšanai, pēc testa var veikt vairākas secības, kuras noteiktas šā papildinājuma 2.2. punktā, ietverot šā papildinājuma 3.1.2.2. un 3.1.2.3. punktu.

3.2. NOVC-HEV un NOVC-FCHV

NOVC-HEV un NOVC-FCHV gadījumā izmanto vienu no turpmāk norādītajām testu secībām saskaņā ar A8.App2/2. attēlu, lai izmērītu visas vērtības, kas nepieciešamas korekcijas koeficientu noteikšanai saskaņā ar šā papildinājuma 2. punktu.

A8.App2/2. attēls

NOVC-HEV un NOVC-FCHV testu secības

3.2.1. 1. iespējas testu secība

3.2.1.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana

Testa transportlīdzekli iepriekšēji sagatavo un pakļauj izgarojumu uztveršanai saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.1. punktu.

3.2.1.2. AUEAS noregulēšana

Pirms testa procedūras saskaņā ar 3.2.1.3. punktu ražotājs var noregulēt AUEAS. Ražotājs iesniedz pierādījumus, ka ir izpildītas prasības testa sākšanai saskaņā ar 3.2.1.3. punktu.

3.2.1.3. Testa procedūra

3.2.1.3.1. Iestata režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu.

3.2.1.3.2. Testa vajadzībām izbrauc piemērojamo WLTP testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktu.

3.2.1.3.3. Ja šajā papildinājumā nav noteikts citādi, transportlīdzekli testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto uzlādi noturoša 1. tipa testa procedūru.

3.2.1.3.4. Lai iegūtu piemērojamo WLTP testa ciklu kopumu, kas nepieciešams korekcijas koeficientu noteikšanai, pēc testa var veikt vairākas secības, kuras noteiktas šā papildinājuma 2.2. punktā, ietverot šā papildinājuma 3.2.1.1.–3.2.1.3. punktu.

3.2.2. 2. iespējas testu secība

3.2.2.1. Iepriekšēja sagatavošana

Testa transportlīdzekli iepriekšēji sagatavo saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.1.1. punktu.

3.2.2.2. AUEAS noregulēšana

Pēc iepriekšējas sagatavošanas neveic izgarojumu uztveršanu saskaņā ar šā papildpielikuma 3.3.1.2. punktu un pārtraukumu, kura laikā drīkst noregulēt AUEAS, nosaka maksimāli 60 minūšu apmērā. Līdzīgu pārtraukumu piemēro pirms katra testa. Tūlīt pēc šā pārtraukuma beigām piemēro šā papildinājuma 3.2.2.3. punkta prasības.

3.2.2.3. Testa procedūra

3.2.2.3.1. Piemērojamam WLTP testa ciklam iestata režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar šā papildpielikuma 6. papildinājuma 3. punktu.

3.2.2.3.2. Testa vajadzībām izbrauc piemērojamo WLTP testa ciklu saskaņā ar šā papildpielikuma 1.4.2. punktu.

3.2.2.3.3. Ja šajā papildinājumā nav noteikts citādi, transportlīdzekli testē saskaņā ar 6. papildpielikumā aprakstīto 1. tipa testa procedūru.

3.2.2.3.4. Lai iegūtu piemērojamo WLTP testa ciklu kopumu, kas nepieciešams korekcijas koeficientu noteikšanai, pēc testa var veikt vairākas secības, kuras noteiktas šā papildinājuma 2.2. punktā, ietverot šā papildinājuma 3.2.2.2. un 3.2.2.3. punktu.

8. papildpielikums

3. papildinājums

NOVC-HEV, OVC-HEV, PEV un NOVC-FCHV AUEAS strāvas un AUEAS sprieguma noteikšana

1. Ievads

1.1. Šajā papildinājumā ir noteikta metode un vajadzīgie instrumenti NOVC-HEV, OVC-HEV, PEV un NOVC-FCHV AUEAS strāvas un AUEAS sprieguma noteikšanai.

1.2. AUEAS strāvas un AUEAS sprieguma mērījumus sāk vienlaikus ar testa sākumu un beidz tieši pēc tam, kad transportlīdzeklis ir pabeidzis testu.

1.3. Nosaka katra posma AUEAS strāvu un AUEAS spriegumu.

1.4. Sarakstu ar instrumentiem, ko ražotājs izmanto, lai izmērītu AUEAS spriegumu un strāvu (tostarp norādot instrumenta ražotāju, modeļa numuru, sērijas numuru, pēdējās kalibrēšanas datumu (attiecīgā gadījumā)):

1. tipa testa laikā saskaņā ar šā papildpielikuma 3. punktu;

procedūras laikā, lai noteiktu korekcijas koeficientus saskaņā ar šā papildpielikuma 2. papildinājumu (attiecīgā gadījumā);

ATCT laikā, kā aprakstīts 6.a papildpielikumā;

iesniedz apstiprinātājai iestādei.

2. AUEAS strāva

AUEAS izlādi uzskata par negatīvu strāvu.

2.1. AUEAS strāvas ārēja mērīšana

2.1.1. AUEAS strāvu(-s) testa laikā mēra, izmantojot strāvas pārveidotāju ar spailēm vai slēgta tipa strāvas pārveidotāju. Strāvas mērīšanas sistēmai ir jāatbilst šā papildpielikuma A8/1. tabulā noteiktajām prasībām. Strāvas pārveidotājs(-i) spēj izturēt maksimālās strāvas pie dzinēja iedarbināšanas un temperatūras apstākļus mērījumu punktā.

▼M3

Lai iegūtu precīzus mērījumus, pirms testa ieregulē nulles stāvokli un veic demagnetizēšanu saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem.

▼B

2.1.2. Strāvas pārveidotājus uzstāda visām AUEAS pie viena no kabeļiem, kas ir tieši savienots ar AUEAS, un tie ietver AUEAS kopējo strāvu.

Aizsargātu vadu gadījumā izmanto atbilstīgas metodes, ko pieņēmusi apstiprinātāja iestāde.

Lai ar ārējām ierīcēm būtu vienkārši izmērīt AUEAS strāvu, ir ieteicams, lai ražotājs transportlīdzeklī nodrošina piemērotus, drošus un pieejamus savienojuma punktus. Ja tas nav iespējams, ražotājam ir pienākums palīdzēt apstiprinātājai iestādei saskaņā ar šajā punktā iepriekš aprakstīto pievienot strāvas pārveidotāju vienam no kabeļiem, kas ir tieši savienots ar AUEAS.

2.1.3. Strāvas pārveidotāja datu paraugus ņem vismaz 20 Hz frekvencē. Izmērīto jaudu integrē laikā, iegūstot izmērīto vērtību Q, kas izteikta ampērstundās Ah. Jaudu var integrēt strāvas mērīšanas sistēmā.

2.2. Transportlīdzekļa AUEAS strāvas dati

Kā alternatīvu šā papildinājuma 2.1. punktam ražotājs var izmantot transportlīdzekļa strāvas mērījumu datus. Apstiprinātājai iestādei pierāda šo datu precizitāti.

3. AUEAS spriegums

3.1. AUEAS sprieguma ārēja mērīšana

Šā papildpielikuma 3. punktā aprakstīto testu laikā AUEAS spriegumu mēra ar šā papildpielikuma 1.1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz iekārtām un precizitāti. Lai izmērītu AUEAS spriegumu ar ārējām mēriekārtām, ražotājiem ir apstiprinātājai iestādei jāpalīdz, nodrošinot AUEAS sprieguma mērīšanas punktus.

▼M3

3.2. REESS nominālais spriegums

NOVC-HEV, NOVC-FCHV un OVC-HEV gadījumā saskaņā ar šā papildinājuma 3.1. punktu izmērītā REESS sprieguma vietā var izmantot REESS nominālo spriegumu, kas noteikts saskaņā ar IEC 60050-482.

▼B

3.3. Transportlīdzekļa AUEAS sprieguma dati

Kā alternatīvu šā papildinājuma 3.1. un 3.2. punktam ražotājs var izmantot transportlīdzekļa sprieguma mērījumu datus. Apstiprinātājai iestādei pierāda šo datu precizitāti.

8. papildpielikums

4. papildinājums

PEV un OVC-HEV iepriekšējas sagatavošanas, izgarojumu uztveršanas un AUEAS uzlādes nosacījumi

Šajā papildinājumā ir aprakstīta testa procedūra AUEAS un sadedzes dzinēju iepriekšējai sagatavošanai, gatavojoties:

pilnuzlādes nobraukuma, akumulēto enerģiju patērējošu un uzlādi noturošu mērījumu veikšanai OVC-HEV testēšanas laikā; un

pilnuzlādes nobraukuma un elektroenerģijas patēriņa mērījumu veikšanai PEV testēšanas laikā.

OVC-HEV iepriekšēja sagatavošana un pakļaušana izgarojumu uztveršanai

2.1. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana, sākot testa procedūru ar uzlādi noturošu testu

2.1.1. Lai iepriekšēji sagatavotu sadedzes dzinēju, ar transportlīdzekli izbrauc vismaz vienu piemērojamo WLTP testa ciklu. Katra izbrauktā iepriekšējas sagatavošanas cikla laikā nosaka AUEAS uzlādes bilanci. Iepriekšēju sagatavošanu pārtrauc tā piemērojamā WLTP testa cikla beigās, kurā ir izpildīts apstāšanās kritērijs saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.5. punktu.

2.1.2. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju kā alternatīvu šā papildinājuma 2.1.1. punktam AUEAS uzlādes stāvokli uzlādi noturošam 1. tipa testam var iestatīt saskaņā ar ražotāja ieteikumu, lai testu īstenotu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī.

▼M3

Tādā gadījumā piemēro iepriekšējas sagatavošanas procedūru, piemēram, tādu, kāda ir piemērojama pilnībā ICE transportlīdzekļiem, kā aprakstīts 6. papildpielikuma 2.6. punktā.

2.1.3. Transportlīdzekli pakļauj izgarojumu uztveršanai saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.7. punktu.

▼B

2.2. Iepriekšēja sagatavošana un izgarojumu uztveršana, sākot testa procedūru ar akumulēto enerģiju patērējošu testu

2.2.1.

Ar OVC-HEV izbrauc vismaz vienu piemērojamo WLTP testa ciklu. Katra izbrauktā iepriekšējas sagatavošanas cikla laikā nosaka AUEAS uzlādes bilanci. Iepriekšēju sagatavošanu pārtrauc tā piemērojamā WLTP testa cikla beigās, kurā ir izpildīts apstāšanās kritērijs saskaņā ar šā papildpielikuma 3.2.4.5. punktu.

▼M3

2.2.2.

Transportlīdzekli pakļauj izgarojumu uztveršanai saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.7. punktu. Transportlīdzekļiem, kas ir iepriekšēji sagatavoti 1. tipa testam, nepiemēro piespiedu atdzesēšanu. Izgarojumu uztveršanas laikā REESS uzlādē saskaņā ar šā papildinājuma 2.2.3. punktā noteikto parasto uzlādes procedūru.

▼B

2.2.3.

Parasta uzlāde

2.2.3.1.

►M3 REESS uzlādē vides temperatūrā, kā noteikts 6. papildpielikuma 2.2.2.2. punktā, vai nu: ◄

ar iebūvētu lādētāju, ja tāds ir uzstādīts; vai

ar ražotāja ieteiktu ārēju lādētāju, izmantojot parasto ieteicamo uzlādes procedūru.

Šā punkta procedūras izslēdz jebkāda veida īpašu lādēšanu, ko var sākt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzināšanas vai apkopes vajadzībām. Ražotājam ir jāapstiprina, ka testa laikā nav veikta īpaša lādēšanas procedūra.

2.2.3.2.

Uzlādes pabeigšanas kritērijs

Uzlādes pabeigšanas kritērijs ir sasniegts tad, kad iebūvētie vai ārējie instrumenti parāda, ka AUEAS ir pilnībā uzlādēta.

PEV iepriekšēja sagatavošana

3.1. AUEAS sākotnējā uzlāde

AUEAS sākotnējā uzlāde ietver AUEAS izlādi un parastas uzlādes veikšanu.

3.1.1. AUEAS izlāde

Izlādes procedūru veic saskaņā ar ražotāja ieteikumu. Ražotājam ir jāgarantē, ka izlādes procedūras rezultātā AUEAS ir maksimāli izlādēta.

3.1.2. Parasta uzlāde

AUEAS uzlādē saskaņā ar šā papildinājuma 2.2.3.1. punktu.

▼M3

8. papildpielikuma — 5. papildinājums

OVC-HEV lietderības koeficienti (UF)

1. Rezervēts.

2. UF līknes noteikšanai ieteicams izmantot metodiku, pamatojoties uz braukšanas statistikas datiem, kas aprakstīta SAE J2841 (2010. gada septembris, izdots 2009. gada martā, pārskatīts 2010. gada septembrī).

3. Lai aprēķinātu frakcionēto lietderības koeficientu UFj svēruma periodam j, piemēro šādu vienādojumu, izmantojot koeficientus no A8.App5/1. tabulas.

kur:

UFj	lietderības koeficients periodam j;

dj	izmērītais attālums, kas nobraukts perioda j beigās, km;

Ci	i koeficients (skatīt A8.App5/1. tabulu);

dn	normalizēts attālums (skatīt A8.App5/1. tabulu), km;

k	terminu un koeficientu skaitlis pakāpes rādītājā;

j	aplūkotā perioda skaitlis;

i	aplūkotā termina/koeficienta skaitlis;

aprēķināto lietderības koeficientu summa līdz periodam (i – 1).

A8.App5/1. tabula

Frakcionālo UF noteikšanas parametri

Parametrs	Vērtība
dn	800 km
C1	26,25
C2	– 38,94
C3	– 631,05
C4	5 964,83
C5	– 25 095
C6	60 380,2
C7	– 87 517
C8	75 513,8
C9	– 35 749
C10	7 154,94

▼B

8. papildpielikums

6. papildinājums

Režīmu, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana

1. Vispārēja prasība

▼M3

1.1.

Ražotājs 1. tipa testa procedūrai saskaņā ar šā papildinājuma 2.–4. punktu iestata režīmu, ko var izvēlēties vadītājs un kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt attiecīgo testa ciklu ar ātruma līknes pielaidēm saskaņā ar 6. papildpielikuma 2.6.8.3. punktu. To piemēro visām transportlīdzekļu sistēmām, kurām ir režīmi, ko var izvēlēties vadītājs, tostarp ne tikai ar transmisiju saistītām sistēmām.

1.2.

Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus par:

dominējoša režīma pieejamību attiecīgajos apstākļos;

attiecīgā transportlīdzekļa maksimālo ātrumu;

un, ja vajadzīgs, par:

labāko un sliktāko režīmu, kas apliecināts ar pierādījumiem par degvielas patēriņu un — attiecīgā gadījumā — par CO2 emisiju masu visos režīmos. Skatīt 6. papildpielikuma 2.6.6.3. punktu.

režīmu ar lielāko elektroenerģijas patēriņu;

ciklā vajadzīgo enerģiju (saskaņā ar 7. papildpielikuma 5. punktu, ja mērķa ātrumu aizstāj ar faktisko ātrumu).

1.3.	Neņem vērā ļoti ierobežotiem nolūkiem paredzētus režīmus, ko var izvēlēties vadītājs, piemēram, “kalnu režīmu” vai “apkopes režīmu”, un kas nav paredzēti parastai ekspluatācijai ikdienā, bet gan tikai īpašām ierobežotām vajadzībām.

▼B

2. OVC-HEV, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem iestata režīmu akumulēto enerģiju patērējošam 1. tipa testam.

▼M3

Plūsmkartē A8.App6/1. attēlā ir parādīta režīmu iestatīšana saskaņā ar šo punktu.

▼B

2.1. Ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu.

2.2. Ja dominējošā režīma nav vai ja dominējošais režīms ir, bet šis režīms neļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, režīmu testam iestata saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

ja ir tikai viens dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu;

ja ir vairāki režīmi, kas spēj izbraukt atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas.

2.3. Ja nav režīma, kas atbilst šā papildinājuma 2.1. un 2.2. punktam un ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, atskaites testa ciklu izmaina saskaņā ar 1. papildpielikuma 9. punktu:

ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu;

ja nav dominējošā režīma, bet ir citi režīmi, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas;

ja nav režīma, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī, nosaka režīmu vai režīmus ar vislielāko ciklā vajadzīgo enerģiju un iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas.

▼M3

A8.App6/1. attēls

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošā ekspluatācijas stāvoklī

▼B

3. OVC-HEV, NOVC-HEV un NOVC-FCHV, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, saskaņā ar turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem iestata režīmu uzlādi noturošam1. tipa testam.

▼M3

Plūsmkartē A8.App6/3. attēlā ir parādīta režīmu iestatīšana saskaņā ar šo punktu.

▼B

3.1. Ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu.

3.2. Ja dominējošā režīma nav vai ja dominējošais režīms ir, bet šis režīms neļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, režīmu testam iestata saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

ja ir tikai viens dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu;

ja ir vairāki režīmi, kas spēj izbraukt atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, ražotājs var izvēlēties vai nu iestatīt sliktāko režīmu, vai iestatīt gan labāko režīmu, gan sliktāko režīmu un aprēķināt testu rezultātu vidējo vērtību.

3.3. Ja nav režīma, kas atbilst šā papildinājuma 3.1. un 3.2. punktam un ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, atskaites testa ciklu izmaina saskaņā ar 1. papildpielikuma 9. punktu:

ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata šo režīmu;

ja nav dominējošā režīma, bet ir citi režīmi, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, iestata sliktāko režīmu no šiem režīmiem;

ja nav režīma, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī, nosaka režīmu vai režīmus ar vislielāko ciklā vajadzīgo enerģiju un iestata sliktāko režīmu.

▼M3

A8.App6/2. attēls

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana OVC-HEV, NOVC-HEV un NOVC-FCHV uzlādi noturošā ekspluatācijas stāvoklī

▼B

4. PEV, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar režīmu, kuru var izvēlēties vadītājs, režīmu testam iestata saskaņā ar turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem.

▼M3

Plūsmkartē A8.App6/3. attēlā ir parādīta režīmu iestatīšana saskaņā ar šo punktu.

▼B

4.1. Ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, iestata šo režīmu.

4.2. Ja dominējošā režīma nav vai ja dominējošais režīms ir, bet šis režīms neļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, režīmu testam iestata saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

ja ir tikai viens dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, iestata šo režīmu;

ja ir vairāki režīmi, kas spēj izbraukt atskaites testa ciklu, iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas.

4.3. Ja nav režīma, kas atbilst šā papildinājuma 4.1. un 4.2. punktam un ļauj transportlīdzeklim izbraukt atskaites testa ciklu, atskaites testa ciklu izmaina saskaņā ar 1. papildpielikuma 9. punktu. Iegūto testa ciklu sauc par piemērojamo WLTP testa ciklu:

ja ir dominējošais režīms, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu, iestata šo režīmu;

ja nav dominējošā režīma, bet ir citi režīmi, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas;

ja nav režīma, kas ļauj transportlīdzeklim izbraukt izmainīto atskaites testa ciklu, nosaka režīmu vai režīmus ar vislielāko ciklā vajadzīgo enerģiju un iestata režīmu, kas patērē visvairāk elektroenerģijas.

▼M3

A8.App6/3. attēls

Režīma, ko var izvēlēties vadītājs, iestatīšana PEV

8. papildpielikuma — 7. papildinājums

Saspiesta ūdeņraža ar degvielas elementiem darbināmu hibrīda transportlīdzekļu degvielas patēriņa mērīšana

1. Vispārīgas prasības

Degvielas patēriņu mēra ar gravimetrisko metodi saskaņā ar šā papildinājuma 2. punktu.

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes atļauju degvielas patēriņu var mērīt vai nu ar spiediena metodi, vai ar plūsmas metodi. Tādā gadījumā ražotājam ir jāiesniedz tehniski pierādījumi, ka metode nodrošina līdzvērtīgus rezultātus. Spiediena metode un plūsmas metode ir aprakstītas ISO 23828:2013.

2. Gravimetriskā metode

Degvielas patēriņu aprēķina, mērot degvielas tvertnes masu pirms un pēc testa.

2.1. Iekārtas un iestatījumi

2.1.1.

Instrumentu piemērs ir parādīts A8.App7/1. attēlā. Lai izmērītu degvielas patēriņu, izmanto vienu vai vairākas ārējas tvertnes. Ārējo(-ās) tvertni(-es) pievieno transportlīdzekļa degvielas caurulīti starp oriģinālo degvielas tvertni un degvielas elementu sistēmu.

2.1.2.

Iepriekšējai sagatavošanai var izmantot oriģināli uzstādīto tvertni vai ārēju ūdeņraža avotu.

2.1.3.

Degvielas uzpildes spiedienu noregulē atbilstoši ražotāja ieteiktajai vērtībai.

2.1.4.

Pārslēdzot caurulītes, pēc iespējas samazina gāzes piegādes spiediena atšķirības caurulītēs.

Ja ir paredzama spiediena atšķirības radīta ietekme, ražotājam un apstiprinātājai iestādei ir jāvienojas par korekcijas nepieciešamību.

2.1.5.

Svari

2.1.5.1.

Svariem, ko izmanto degvielas patēriņa mērīšanai, ir jāatbilst A8.App7/1. tabulas specifikācijai.

A8.App7/1. tabula

Analītisko svaru pārbaudes kritēriji

Mērīšanas sistēma	Izšķirtspēja	Precīzumspēja
Svari	0,1 g maks.	± 0,02 maks (1)
(1) Degvielas patēriņš (REESS uzlādes bilance = 0) testa laikā, izteikts masā, standartnovirze

2.1.5.2.

Svarus kalibrē saskaņā ar svaru ražotāja specifikācijām vai vismaz tik bieži, kā norādīts A8.App7/2. tabulā.

A8.App7/2. tabula

Instrumenti kalibrēšanas intervāli

Mērinstrumentu pārbaudes	Intervāls
Precīzumspēja	Reizi gadā un pie būtiskām tehniskajām apkopēm

2.1.5.3.

Nodrošina piemērotus paņēmienus vibrāciju un konvekcijas samazināšanai, piemēram, slāpēšanas galdu vai vējtveri.

A8.App7/1. attēls

Instrumentu piemērs

kur:

1	ir ārējā degvielas padeve iepriekšējai sagatavošanai;

2	ir spiediena regulators;

3	ir oriģinālā tvertne;

4	ir degvielas elementu sistēma;

ir svari

6	ir ārējā(-ās) tvertne(-es) degvielas patēriņa mērīšanai.

2.2. Testa procedūra

2.2.1.

Pirms testa izmēra ārējās tvertnes masu.

2.2.2.

Ārējo tvertni savieno ar transportlīdzekļa degvielas caurulīti, kā parādīts A8.App7/1. attēlā.

2.2.3.

Tests jāveic, degvielu nodrošinot no ārējās tvertnes.

2.2.4.

Ārējo tvertni atvieno no caurulītes.

2.2.5.

Pēc testa izmēra tvertnes masu.

2.2.6.

Neproporcionālo uzlādi noturošo degvielas patēriņu FCCS,nb no izmērītās masas pirms un pēc testa aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

FCCS,nb

ir neproporcionālais uzlādi noturošais degvielas patēriņš, kas izmērīts testa laikā, kg/100 km;

g1	ir tvertnes masa testa sākumā, kg;

g2	ir tvertnes masa testa beigās, kg;

d	ir testā nobrauktais attālums, km.

▼B

9. papildpielikums

Metožu līdzvērtības noteikšana

1. Vispārēja prasība

Pēc ražotāja pieprasījuma apstiprinātāja iestāde var apstiprināt citas mērījumu metodes, ja tās sniedz līdzvērtīgus rezultātus saskaņā ar šā papildpielikuma 1.1. punktu. Apstiprinātājai iestādei pierāda ierosinātās metodes līdzvērtību.

1.1. Lēmums par līdzvērtību

Ierosinātu metodi uzskata par līdzvērtīgu, ja tās precizitāte un precīzumspēja atbilst vai pārspēj atskaites metodi.

1.2. Līdzvērtības noteikšana

Līdzvērtības noteikšanas metode balstās uz pētījumu par korelāciju starp ierosinātām un atskaites metodēm. Metodes, ko izmanto korelācijas testam, ir jāapstiprina apstiprinātājai iestādei.

Ierosināto un atskaites metožu precizitātes un precīzumspējas noteikšanas pamatprincips atbilst pamatnostādnēm ISO 5725, 6. daļa, 8. pielikums “Alternatīvu mērījumu metožu salīdzinājums”.

1.3. Īstenošanas prasības

Rezervēts

▼M3

XXII PIELIKUMS

Transportlīdzeklī iebūvētās ierīces, kas pārrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu

1. Ievads

Šajā pielikumā ir noteiktas definīcijas un prasības, kas piemērojamas transportlīdzeklī iebūvētajām ierīcēm, kas pārrauga degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņu.

2. Definīcijas

2.1.

Iebūvēta degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīce (OBFCM ierīce) ir konstrukcijas elements, kas ir programmatūra un/vai aparatūra, kas uztver un izmanto transportlīdzekļa, motora, degvielas un/vai elektroenerģijas parametrus, lai noteiktu un darītu pieejamu vismaz 3. punktā noteikto informāciju un saglabātu kalpošanas laika vērtības transportlīdzeklī.

2.2

Kalpošanas laika vērtība – noteikta daudzuma vērtība, kas noteikta un saglabāta laikā t, ir vērtība, kas uzkrāta kopš transportlīdzekļa izgatavošanas pabeigšanas līdz laikam t.

2.3.

Motora degvielas plūsmas ātrums ir motorā iesmidzinātās degvielas daudzums laika vienībā. Netiek iekļauta degviela, kas tiek iesmidzināta tieši piesārņojuma kontroles iekārtā.

2.4.

Transportlīdzekļa degvielas plūsmas ātrums ir motorā un tieši piesārņojuma kontroles iekārtā iesmidzinātās degvielas daudzums laika vienībā. Netiek iekļauta degviela, ko izmanto ar degvielu darbināms sildītājs.

2.5.

Kopējais patērētās degvielas daudzums (kalpošanas laikā) ir uzkrātais aprēķinātais motorā iesmidzinātās degvielas daudzums un aprēķinātais tieši piesārņojuma kontroles iekārtā iesmidzinātās degvielas daudzums. Netiek iekļauta degviela, ko izmanto ar degvielu darbināms sildītājs.

2.6.

Kopējais nobrauktais attālums (kalpošanas laikā) ir nobrauktais attālums, ko uzkrāj, izmantojot to pašu datu avotu, ko izmanto transportlīdzekļa odometrs.

2.7.

Elektrotīkla enerģija attiecībā uz OVC-HEV ir elektroenerģija, kas plūst uz akumulatoru, kad transportlīdzeklis ir pieslēgts ārējam elektroapgādes avotam un motors ir izslēgts. Netiek iekļauti elektrības zudumi, kas rodas posmā no ārējā enerģijas avota līdz akumulatoram.

2.8.

Ekspluatācija uzlādi noturošā režīmā attiecībā uz OVC-HEV ir transportlīdzekļa ekspluatācijas stāvoklis, kad REESS uzlādes stāvoklis (SOC) var svārstīties, taču transportlīdzekļa vadības sistēmas uzdevums ir vidēji nodrošināt pašreizējo uzlādes stāvokli.

2.9.

Ekspluatācija akumulēto enerģiju patērējošā režīmā attiecībā uz OVC-HEV ir transportlīdzekļa ekspluatācijas stāvoklis, kad kārtējā REESS uzlādes stāvokļa (SOC) vērtība ir augstāka nekā uzlādi noturošā SOC mērķvērtība; tā var svārstīties, taču transportlīdzekļa vadības sistēmas uzdevums ir patērēt augstāka līmeņa SOC līdz uzlādi noturošā SOC mērķvērtībai.

2.10.

Uzlādi palielinošs ekspluatācijas režīms, ko var iestatīt vadītājs, attiecībā uz OVC-HEV tas ir transportlīdzekļa ekspluatācijas režīms, ko izraudzījies transportlīdzekļa vadītājs nolūkā palielināt REESS SOC.

3. Informācija, kas jānosaka, jāuzglabā un jādara pieejama

Ar OBFCM ierīci nosaka vismaz turpmāk minētos parametrus un saglabā kalpošanas laika vērtības transportlīdzeklī. Parametrus aprēķina un mērogo saskaņā ar standartiem, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.3. daļas 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā, ko saprot, kā noteikts šīs regulas XI pielikuma 1. papildinājuma 2.8. punktā.

3.1. Visiem 4.a pantā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot OVC-HEV:

kopējā patērētā degviela (kalpošanas laikā) (litri);

kopējais nobrauktais attālums (kalpošanas laikā) (kilometri);

motora degvielas plūsmas ātrums (grami/sekundē);

motora degvielas plūsmas ātrums (litri/stundā);

transportlīdzekļa degvielas plūsmas ātrums (grami/sekundē);

transportlīdzekļa ātrums (kilometri/stundā).

3.2. OVC-HEV:

kopējā patērētā degviela (kalpošanas laikā) (litri);

kopējais patērētās degvielas apjoms akumulēto enerģiju patērējošā režīmā (kalpošanas laikā) (litri);

kopējais patērētās degvielas apjoms vadītāja izvēlētajā uzlādi palielinošā režīmā (kalpošanas laikā) (litri);

kopējais nobrauktais attālums (kalpošanas laikā) (kilometri);

kopējais nobrauktais attālums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā ar izslēgtu motoru (kalpošanas laikā) (kilometri);

kopējais nobrauktais attālums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā ar ieslēgtu motoru (kalpošanas laikā) (kilometri);

kopējais nobrauktais attālums vadītāja izvēlētajā uzlādi palielinošā režīmā (kalpošanas laikā) (kilometri);

motora degvielas plūsmas ātrums (grami/sekundē);

motora degvielas plūsmas ātrums (litri/stundā);

transportlīdzekļa degvielas plūsmas ātrums (grami/sekundē);

transportlīdzekļa ātrums (kilometri/stundā);

kopējais no elektrotīkla akumulatorā ievadītās enerģijas apjoms (kalpošanas laikā) (kWh).

4. Precizitāte

4.1.	Attiecībā uz 3. punktā norādīto informāciju ražotājs nodrošina, ka OBFCM ierīce sniedz iespējami precīzākās vērtības, ko var iegūt ar motora vadības bloka mērījumu un aprēķinu sistēmu.

4.2.

Neskarot 4.1. punktu, ražotājs nodrošina, ka precizitāte ir augstāka par – 0,05 un zemāka par 0,05, kas aprēķināta ar trim decimāldaļskaitļiem, izmantojot šādu formulu:

kur:

Degviela_patērētāWLTP (litri)

ir degvielas patēriņš, kas noteikts saskaņā ar XXI pielikuma 6. papildpielikuma 1.2. punktu veiktajā pirmajā testā un aprēķināts saskaņā ar XXI pielikuma 7. papildpielikuma 6. punktu, izmantojot emisiju rezultātus visā ciklā pirms korekciju piemērošanas (2. darbības rezultāts 7. papildpielikuma A7/1. tabulā), kas reizināts ar faktisko nobraukto attālumu un dalīts ar 100.

Degviela_patērētāOBFCM (litri)

ir degvielas patēriņš, kas noteikts šajā pašā testā, izmantojot parametra “Kopējais patērētās degvielas daudzums (kalpošanas laikā)” diferenciāļus, ko nodrošina OBFCM ierīce.

OVC-HEV transportlīdzekļiem izmanto uzlādi noturošu 1. tipa testu.

4.2.1

Ja netiek izpildītas 4.2. punktā noteiktās prasības attiecībā uz precizitāti, turpmākajiem 1. tipa testiem, kas veikti saskaņā ar 6. papildpielikuma 1.2. punktu, precizitāti pārrēķina ar 4.2. punktā sniegtajām formulām, izmantojot noteikto un visos veiktajos testos uzkrāto patērēto degvielu. Uzskatāms, ka precizitātes prasība ir izpildīta, ja precizitāte ir augstāka par – 0,05 un zemāka par 0,05.

4.2.2.

Ja netiek izpildītas 4.2.1. punktā noteiktās precizitātes prasības pēc turpmākajiem testiem, kas veikti atbilstoši šim punktam, precizitātes noteikšanas vajadzībām var veikt papildu testus, tomēr kopējais testu skaits nedrīkst pārsniegt trīs testus transportlīdzeklim, kas testēts, neizmantojot interpolācijas metodi (transportlīdzeklim H), un sešus testus transportlīdzeklim, kas testēts, izmantojot interpolācijas metodi (trīs testus transportlīdzeklim H un trīs testus transportlīdzeklim L). Turpmākajiem papildu 1. tipa testiem precizitāti pārrēķina saskaņā ar 4.2. punktā sniegtajām formulām, izmantojot noteikto un visos veiktajos testos uzkrāto patērēto degvielu. Uzskatāms, ka šī prasība ir izpildīta, ja precizitāte ir augstāka par – 0,05 un zemāka par 0,05. Ja testi veikti tikai ar mērķi noteikt OBFCM ierīces precizitāti, papildus veikto testu rezultātus neņem vērā citiem mērķiem.

5. Piekļuve ar OBFCM ierīci iegūtajai informācijai

5.1.

OBFCM ierīce sniedz standartizētu un neierobežotu piekļuvi 3. punktā noteiktajai informācijai, kas atbilst standartiem, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 11. pielikuma 1. papildinājuma 6.5.3. daļas 6.5.3.1. punkta a) apakšpunktā un 6.5.3.2. punkta a) apakšpunktā, ko saprot, kā noteikts šīs regulas XI pielikuma 1. papildinājuma 2.8. punktā.

5.2.	Atkāpjoties no 5.1. punktā minētajiem atiestates nosacījumiem un neatkarīgi no 5.3. un 5.4. punkta nosacījumiem, tiklīdz transportlīdzeklis ir laists ekspluatācijā, ir jāsaglabā kalpošanas laika skaitītāju vērtības.

5.3.

Kalpošanas laika skaitītāju vērtības drīkst atiestatīt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem motora vadības bloka atmiņas tips neļauj saglabāt datus, ja nav elektrības padeves. Šiem transportlīdzekļiem vērtības drīkst vienlaikus atiestatīt tikai tad, ja akumulators ir atvienots no transportlīdzekļa. Pienākums saglabāt kalpošanas laika skaitītāju vērtības šajā gadījumā piemērojams jauniem tipa apstiprinājumiem vēlākais no 2022. gada 1. janvāra un jauniem transportlīdzekļiem – no 2023. gada 1. janvāra.

5.4.	Ja rodas darbības traucējumi, kas ietekmē kalpošanas laika skaitītāju vērtības, vai ja tiek nomainīts motora vadības bloks, visus skaitītājus var atiestatīt vienlaikus, lai nodrošinātu, ka vērtības paliek pilnībā sinhronizētas.

( 1 ) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 83 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz piesārņotāju emisiju atkarībā no motoram nepieciešamās degvielas veida [2015/1038] (OV L 172, 3.7.2015., 1. lpp.).

( 2 ) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 85 – Vienoti noteikumi par M un N kategorijas transportlīdzekļu piedziņas iekšdedzes dzinēju vai elektrisku piedziņas sistēmu apstiprināšanu attiecībā uz elektrisku piedziņas sistēmu lietderīgās jaudas un maksimālās 30 minūšu jaudas mērīšanu (OV L 323, 7.11.2014., 52. lpp.).

( 3 ) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 103 – Vienoti noteikumi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu rezerves katalītisko neitralizatoru apstiprināšanu (OV L 158, 19.6.2007., 106. lpp.).

( 4 ) Komisijas 2018. gada 5. novembra Regula (ES) 2018/1832, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 nolūkā uzlabot vieglo pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu emisijas tipa apstiprināšanas testus un procedūras, ieskaitot par atbilstību ekspluatācijā un emisijām reālos braukšanas apstākļos, un ieviest ierīces degvielas un elektroenerģijas patēriņa pārraudzībai (OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.).

( *1 ) Komisijas 2017. gada 2. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2017/1152, ar ko nosaka to korelācijas parametru noteikšanas metodiku, kas vajadzīgi, lai atspoguļotu izmaiņas reglamentētajā testēšanas procedūrā attiecībā uz vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, un groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 293/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 644 lpp.).

( *2 ) Komisijas 2017. gada 2. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2017/1153, ar ko nosaka metodoloģiju to korelācijas parametru noteikšanai, kas vajadzīgi, lai atspoguļotu izmaiņas reglamentētajā testa procedūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1014/2010 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 679 lpp.).”;

( 5 ) Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1230/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.).

( 6 ) Dokuments ECE/TRANS/WP.19/1121 ir atrodams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/31821

( 7 ) Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāki ieraksti).

( 8 ) Riepas tips atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 117.

( 9 ) Transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju.

( 10 ) Transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju.

( 11 ) Mēra kombinētajā ciklā.

( 12 ) Tabulu atkārto katrai testētajai atskaites degvielai.

( 13 ) Ja vajadzīgs, tabulu paplašina, katrai ekoinovācijai izmantojot vienu papildu rindu.

( 14 ) Ekoinovācijas(-u) vispārīgo kodu veido šādi elementi, kas atdalīti ar atstarpi:

—

tipa apstiprinātājas iestādes kods, kā izklāstīts Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā;

—

katras transportlīdzeklī uzstādītās ekoinovācijas individuālais kods, kas norādīti Komisijas apstiprinošo lēmumu hronoloģiskā secībā.

(piem.,. tādu trīs ekoinovāciju vispārīgais kods, kuras hronoloģiskā secībā apstiprinātas kā 10., 15. un 16. un kuras uzstādītas transportlīdzeklī, ko sertificējusi Vācijas tipa apstiprinātāja iestāde, būtu: “e1 10 15 16”)

( 15 ) OV L 140, 5.6.2009, 88. lpp.

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 58. lpp.).

( *3 ) Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1230/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.).

( *4 ) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

( 17 ) 1 – Vācija; 2 – Francija; 3 – Itālija; 4 – Nīderlande; 5 – Zviedrija; 6 – Beļģija; 7 – Ungārija; 8 – Čehija; 9 – Spānija; 11 – Apvienotā Karaliste; 12 – Austrija; 13 – Luksemburga; 17 – Somija; 18 – Dānija; 19 – Rumānija; 20 – Polija; 21 – Portugāle; 23 – Grieķija; 24 – Īrija; 25 – Horvātija; 26 – Slovēnija; 27 – Slovākija; 29 – Igaunija; 32 – Latvija; 34 – Bulgārija; 36 – Lietuva; 49 – Kipra; 50 – Malta.

( 18 ) OV L 326, 24.11.2006

( 19 ) Lieko svītrot

( 20 ) Lieko svītrot

( 21 ) Lieko svītrot

( 22 ) Lieko svītrot

( 23 ) Lieko svītrot

( 24 ) Lieko svītrot

( 25 ) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur zīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, komponenta vai atsevišķas tehniskas vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis tipa apstiprinājuma sertifikāts, tad šīs zīmes dokumentā aizstāj ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

( 26 ) Lieko svītrot

( 27 ) Pieejams: http://www.oasis-open.org/committees/download.php/2412/Draft%20Committee%20Specification.pdf

( 28 ) Pieejams: http://lists.oasis-open.org/archives/autorepair/200302/pdf00005.pdf

( 29 ) OV L 323, 7.11.2014, 91. lpp.

( *5 ) OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.

( 30 ) Ja ir piemērojami degvielas ierobežojumi, norādīt tos (piemēram, dabasgāzei L un H diapazons).

( 31 ) Divu degvielu transportlīdzekļiem tabulu atkārto attiecībā uz katru degvielu.

( 32 ) Maināmas degvielas transportlīdzekļiem, kad testi veicami ar abām degvielām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 I pielikuma I.2.4. attēlu, un transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, vai tie būtu divu degvielu vai vienas degvielas transportlīdzekļi, tabulas atkārto katrai testā izmantotai standartdegvielai un atsevišķā tabulā norāda iegūtos sliktākos rezultātus. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikuma 3.1.4. punktu norāda, vai rezultāti ir iegūti ar mērījumiem vai arī aprēķināti.

( 33 ) Divu degvielu transportlīdzekļiem tabulu atkārto attiecībā uz katru degvielu.

( 34 ) Maināmas degvielas transportlīdzekļiem, kad testi veicami ar abām degvielām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 I pielikuma I.2.4. attēlu, un transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, vai tie būtu divu degvielu vai vienas degvielas transportlīdzekļi, tabulas atkārto katrai testā izmantotai standartdegvielai un atsevišķā tabulā norāda iegūtos sliktākos rezultātus. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 12. pielikuma 3.1.4. punktu norāda, vai rezultāti ir iegūti ar mērījumiem vai arī aprēķināti.

( 35 ) Lieko svītrot.

( 36 ) Lieko svītrot.

( 37 ) Ja ir piemērojami degvielas ierobežojumi, norādīt tos (piemēram, dabasgāzei L un H diapazons).

( 38 ) Ja piemērojams.

( 39 ) Attiecībā uz “Euro VI” par ESC uzskata WHSC un par ETC uzskata WHTC.

( 40 ) Attiecībā uz “Euro VI”, ja dzinējus, kurus darbina ar saspiestu dabasgāzi vai sašķidrināto naftas gāzi, testē ar dažādām standartdegvielām, tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.

( 41 ) Ja piemērojams.

( 42 ) Attiecībā uz “Euro VI” par ESC uzskata WHSC un par ETC uzskata WHTC.

( 43 ) Attiecībā uz “Euro VI”, ja dzinējus, kurus darbina ar saspiestu dabasgāzi vai sašķidrināto naftas gāzi, testē ar dažādām standartdegvielām, tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.

( 44 ) Ja piemērojams.

( 45 ) Ja piemērojams.

( 46 ) Tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.

( 47 ) Ja piemērojams.

( 48 ) Ja piemērojams.

( 49 ) Ja piemērojams.

( 50 )

(h1) Tabulu atkārto par katru variantu/versiju.

( 51 )

(h2) Tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.

( 52 )

(h3) Vajadzības gadījumā pievieno rindas, katru ekoinovāciju rakstot jaunā rindā.

( 53 )

(h8) Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods sastāv no šādiem ar atstarpēm atdalītiem elementiem:

—

apstiprinātājas iestādes kods, kā norādīts VII pielikumā,

—

katras ekoinovācijas, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, atsevišķais kods, tos norādot Komisijas apstiprināšanas lēmumu hronoloģiskā secībā.

(Piemēram, trīs ekoinovāciju, kas hronoloģiski apstiprinātas kā 10., 15. un 16. ekoinovācija un kas uzstādītas transportlīdzeklī, ko apstiprinājusi Vācijas tipa apstiprinātāja iestāde, vispārējais kods ir “e1 10 15 16”.)”

( 54 ) Norādīt identifikācijas numuru.

( 55 ) Norādīt, vai transportlīdzeklis ir piemērots lietošanai labās vai, attiecīgi, kreisās puses satiksmei, vai gan labās, gan kreisās puses satiksmei.

( 56 ) Norādīt, vai uz uzstādītā spidometra un/vai hodometra ir gan metriskās, gan angļu mērvienības.

( 57 ) Šis apgalvojums neierobežo dalībvalstu tiesības pieprasīt tehnisko pielāgošanu, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā bija paredzēta reģistrācija, ja satiksmes kustības virziens ir pa otru ceļa pusi.

( 58 ) Lieko svītrot.

( 59 ) 4. un 4.1. ierakstu aizpilda attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1230/2012 25. (garenbāze) un 26. definīciju (attālums starp asīm).

( 60 ) Hibrīda elektrotransportlīdzekļiem jānorāda abas jaudas.

( 61 ) Ja ir vairāk par vienu elektromotoru, norādīt visu dzinēju konsolidēto iedarbību.”

( 62 ) Neobligāto aprīkojumu, kas attiecas uz šo ierakstu, papildus var norādīt ierakstā “Piezīmes”.

( 63 ) Kodi, kas aprakstīti II pielikumā. Jāizmanto simbols “C”.

( 64 ) Norādīt tikai šādas pamatkrāsas: balts, dzeltens, oranžs, sarkans, violets, zils, zaļš, pelēks, brūns vai melns.

( 65 ) Izņemot sēdvietas, kuras paredzētas izmantošanai vienīgi, ja transportlīdzeklis stāv, un ratiņkrēslu vietu skaitu.

Attiecībā uz autobusiem, kas piederīgi M3 kategorijai, apkalpes locekļu vietu skaits jāiekļauj pasažieru vietu skaitā.

( 66 ) Norādīt Eiropas standarta [Euro norm] numuru un simbolu, kas atbilst tiesību normai, kura izmantota tipa apstiprinājumā.

( 67 ) Atkārto dažādām degvielām, kas var tikt izmantotas. Transportlīdzekļus, kuros par degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet kuros benzīna sistēma ierīkota ārkārtas situācijām vai tikai dzinēja iedarbināšanai, un kuru benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, uzskata par tikai ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

( 68 ) EURO VI duālās degvielas dzinēju un transportlīdzekļu gadījumā atkārtot pēc nepieciešamības.

( 69 ) Norāda tikai tās emisijas, kas novērtētas saskaņā ar piemērojamo(-ajiem) normatīvo(-ajiem) aktu(-iem).

( 70 ) Attiecināms tikai gadījumā, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

( 71 ) Ekoinovāciju vispārējais kods sastāv no šādiem ar atstarpēm atdalītiem elementiem:

—

apstiprinātājas iestādes kods, kā norādīts VII pielikumā,

—

katras ekoinovācijas, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, atsevišķais kods, tos norādot Komisijas apstiprināšanas lēmumu hronoloģiskā secībā.

( 72 ) Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisijas ietaupījumu summa.

( 73 ) Ja saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/50/EK (OV L 21, 25.1.2005., 15. lpp.) transportlīdzeklī ir uzstādīta maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta, ražotājam šeit jānorāda: “Transportlīdzeklī ir maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta”.

( 74 ) Ražotājs var aizpildīt šo ierakstus attiecībā gan uz starptautisko satiksmi, gan uz vienas valsts satiksmi.

Vienas valsts satiksmes gadījumā jānorāda tās valsts kods, kurā paredzēts reģistrēt transportlīdzekli. Kodu norāda atbilstoši standartam ISO 3166-1:2006.

Starptautiskās satiksmes gadījumā jānorāda direktīvas numurs (piemēram, “96/53/EK” attiecībā uz Padomes Direktīvu 96/53/EK).

( 75 ) Attiecībā uz N1 kategorijas vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 715/2007.

( 76 ) OV L 326, 24.11.2006, 55. lpp.

CO2 emisija (g/km)

Ļoti augsts

Kombinētais

MCO2,p,5 / MCO2,c,5

vidējais rādītājs

Galīgais MCO2,p,H / MCO2,c,H