Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu un 67. panta 1. punktu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas un Somijas Republikas iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)	Iekšējā tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai pārrobežu maksātnespējas procedūras darbotos efektīvi, un ir jāpieņem šī regula, lai sasniegtu mērķi, kas ietilpst tiesiskās sadarbības civillietās jomā, kā paredzēts Līguma 65. pantā.

(3)	Uzņēmumi arvien vairāk veic pārrobežu darbības, un tāpēc tās arvien vairāk regulē Kopienas tiesību akti. Šādu uzņēmumu maksātnespēja ietekmē arī pareizu iekšējā tirgus darbību, un ir vajadzīgs Kopienas akts, kas prasa saskaņot pasākumus, kurus veic attiecībā uz maksātnespējīga parādnieka aktīviem.

(4)	Pareizas iekšējā tirgus darbības labad ir jāizvairās no personu stimulēšanas pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu (labvēlīgākās tiesas piekritības izvēle).

(5)	Šos mērķus nevar pietiekami īstenot valstu līmenī, tāpēc ir pamatota darbība Kopienas līmenī.

(6)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā būtu jāaprobežojas tikai ar noteikumiem, kas regulē piekritību maksātnespējas procedūru sākšanai un nolēmumus, ko taisa, tieši pamatojoties uz maksātnespējas procedūrām, un kas ir cieši saistīti ar šādām procedūrām. Turklāt šajā regulā vajadzētu iekļaut noteikumus par šādu nolēmumu atzīšanu un piemērojamo tiesību aktu, kas arī atbilst iepriekšminētajam principam.

(7)

Maksātnespējas procedūras, kas saistītas ar maksātnespējīgo uzņēmumu vai juridisko personu likvidāciju, mierizlīgumi un līdzīgas procedūras ir izslēgtas no 1968. gada Briseles Konvencijas par piekritību un nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās ( 3 ) jomās, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar konvencijām par pievienošanos minētajai konvencijai ( 4 ).

(8)	Lai sasniegtu mērķi uzlabot pārrobežu maksātnespējas procedūru efektivitāti, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka šajā jomā noteikumi par piekritību, atzīšanu un piemērojamo tiesību aktu būtu ietverti Kopienas tiesību aktā, kas ir saistošs un tieši piemērojams dalībvalstīs.

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro maksātnespējas procedūrām neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir fiziska persona, juridiska persona, komersants vai privātpersona. Maksātnespējas procedūras, uz kurām attiecas šī regula, ir uzskaitītas pielikumos. Maksātnespējas procedūras attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kredītiestādēm, ieguldījumu uzņēmumiem, kas rīkojas ar trešo personu līdzekļiem vai vērtspapīriem, un kolektīviem ieguldījumu uzņēmumiem būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Uz šādiem uzņēmumiem neattiektos šī regula, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi un valsts uzraudzības iestādēm dažos gadījumos ir ārkārtīgi plašas iejaukšanās pilnvaras.

(10)

Maksātnespējas procedūrās ne vienmēr ir jāiesaistās tiesu iestādēm; terminam “tiesa” šajā regulā ir plašāka nozīme, un ar to jāsaprot persona vai iestāde, kuru attiecīgās valsts tiesību akti pilnvaro sākt maksātnespējas procedūras. Lai piemērotu šo regulu, procedūrām (ko veido tiesību aktos noteiktas darbības un formalitātes) būtu ne tikai jāatbilst šīs regulas noteikumiem, bet tām arī jābūt oficiāli atzītām un jārada juridiskas sekas dalībvalstī, kurā sākta maksātnespējas procedūra, un tām jābūt kolektīvām maksātnespējas procedūrām, kas ietver daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas atsavināšanu un likvidatora iecelšanu.

(11)

Šai regulai jāatzīst, ka lielā mērā atšķirīgo materiālo tiesību dēļ ir nepraktiski ieviest maksātnespējas procedūru ar vienotu darbības jomu visā Kopienā. Valsts, kurā sāktas procedūras, tiesību aktu bezizņēmuma piemērošana tāpēc bieži radītu sarežģījumus. Tas, piemēram, attiecas uz Kopienā sastopamajiem atšķirīgajiem tiesību aktiem par nodrošinājumiem. Turklāt prioritātes tiesības, ko bauda daži kreditori maksātnespējas procedūrās, dažos gadījumos pilnīgi atšķiras. Šajā regulā tas būtu jāņem vērā divos dažādos veidos. No vienas puses, ir jāparedz īpaši noteikumi par piemērojamo likumu īpaši būtisku tiesību un tiesisko attiecību gadījumā (piem., lietu tiesības un darba līgumi). No otras puses, reizē ar galvenajām maksātnespējas procedūrām ar vispārēju darbības jomu būtu jāatļauj arī valstu procedūras, kas attiecas tikai uz tiem aktīviem, kuri atrodas procedūru sākšanas valstī.

(12)

Šī regula ļauj sākt galvenās maksātnespējas procedūras dalībvalstī, kurā ir parādnieka galveno interešu centrs. Šīm procedūrām ir vispārēja darbības joma, un to mērķis ir aptvert visus parādnieka aktīvus. Lai aizsargātu dažādas intereses, šī regula ļauj sākt sekundāro procedūru, kas notiktu līdztekus galvenajai procedūrai. Sekundāro procedūru var sākt tajā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmums. Sekundārās procedūras darbība attiecas tikai uz šajā dalībvalstī esošajiem aktīviem. Obligātas koordinācijas noteikumi galvenajā procedūrā atbilst vajadzībai pēc vienotības Kopienā.

(13)	“Galveno interešu centrs” ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un tādēļ ir pieejams trešajām personām.

(14)	Šī regula attiecas tikai uz tām procedūrām, kurās parādnieka galveno interešu centrs atrodas Kopienā.

(15)	Šajā regulā izklāstītie piekritības noteikumi regulē vienīgi starptautisko piekritību, tas nozīmē, ka tie nosaka dalībvalsti, kuras tiesa var sākt maksātnespējas procedūru. Teritoriālā piekritība minētajā dalībvalstī ir jānosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(16)

Tiesai, kuras piekritībā ir sākt galveno maksātnespējas procedūru, būtu jāļauj veikt pagaidu un aizsargpasākumus no brīža, kad tiek lūgts sākt procedūru. Nodrošināšanas pasākumi gan pirms, gan pēc maksātnespējas procedūras veikšanas ir ārkārtīgi būtiski, lai nodrošinātu maksātnespējas procedūras efektivitāti. Šajā sakarā šai regulai būtu jāparedz dažādas iespējas. No vienas puses, tiesai, kuras kompetencē ir galvenā maksātnespējas procedūra, jābūt iespējai veikt pagaidu aizsargpasākumus, kas attiecas uz citās dalībvalstīs esošiem aktīviem. No otras puses, likvidatoram, kas uz laiku iecelts pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas, jābūt iespējai dalībvalstīs, kurās atrodas parādniekam piederošs uzņēmums, pieprasīt nodrošināšanas pasākumus, kas ir iespējami saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

(17)

Pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas tiesības lūgt atklāt maksātnespējas procedūru dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmums, būtu piešķiramas vienīgi vietējiem kreditoriem un vietējā uzņēmuma kreditoriem vai vienīgi lietās, kurās galveno procedūru nevar sākt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Šā ierobežojuma iemesls ir tāds, ka pēc iespējas ir jāierobežo lietas, kurās teritoriālās maksātnespējas procedūras pieprasa pirms galvenās maksātnespējas procedūras. Ja galvenā maksātnespējas procedūra ir sākta, teritoriālās procedūras kļūst sekundāras.

(18)

Pēc galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas šī regula neierobežo tiesības pieprasīt maksātnespējas procedūru kādā dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmums. Likvidators galvenajā procedūrā vai jebkura cita persona, kas ir pilnvarota saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, var lūgt sākt sekundāro maksātnespējas procedūru.

(19)

Sekundārā maksātnespējas procedūra, papildus vietējo interešu aizsardzībai, var kalpot dažādiem mērķiem. Tā var notikt, ja parādnieka īpašuma struktūra ir pārāk sarežģīta, lai to pārvaldītu kā vienu veselu, vai arī ja attiecīgo tiesību sistēmu atšķirības ir tik būtiskas, ka procedūras sākšanas dalībvalsts tiesību aktu piemērošana var radīt sarežģījumus citās dalībvalstīs, kurās atrodas aktīvi. Šajā nolūkā likvidators galvenajā procedūrā var lūgt sākt sekundāro procedūru, ja efektīva īpašuma pārvaldīšana to prasa.

(20)

Galvenā maksātnespējas procedūra un sekundārā procedūra tomēr var veicināt efektīvu kopējo aktīvu realizāciju tikai tad, ja visas vienlaicīgi veiktās procedūras tiek koordinētas. Šajā gadījumā galvenais nosacījums ir cieša sadarbība dažādo likvidatoru starpā, jo īpaši, apmainoties ar pietiekamu daudzumu informācijas. Lai nodrošinātu galvenās maksātnespējas procedūras noteicošo lomu, likvidatoram šajā procedūrā ir jādod vairākas iespējas iejaukties sekundārajās maksātnespējas procedūrās, kas tiek izskatītas tajā pašā laikā. Piemēram, viņam jābūt iespējai ierosināt pārstrukturēšanas plānu vai mierizlīgumu vai iesniegt pieteikumu apturēt aktīvu realizāciju sekundārajā maksātnespējas procedūrā.

(21)

Katram kreditoram, kura pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir Kopienā, jābūt tiesībām iesniegt prasījumus katrā maksātnespējas procedūrā, ko izskata Kopienā attiecībā uz parādnieka aktīviem. Tas attiecas arī uz nodokļu iestādēm un sociālā nodrošinājuma iestādēm. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem, ir jākoordinē līdzekļu sadalīšana. Katram kreditoram jāspēj paturēt maksātnespējas procedūru laikā saņemto, taču jābūt tiesīgam piedalīties kopējo aktīvu sadalīšanā citās procedūrās tikai tad, ja kreditoriem ar līdzīgu stāvokli ir apmierināta tāda pati prasījumu daļu.

(22)

Šai regulai jāparedz tūlītēja to nolēmumu atzīšana attiecībā uz maksātnespējas procedūras sākšanu, izpildi un slēgšanu, kas ietilpst tās darbības jomā, kā arī tādu nolēmumu atzīšana, ko izdara tiešā saistībā ar šādām maksātnespējas procedūrām. Automātiska atzīšana tādēļ nozīmē, ka procedūras sekas, kas paredzētas procedūras sākšanas valsts tiesību aktos, attiecas arī uz visām citām dalībvalstīm. Dalībvalstu tiesu nolēmumu atzīšana balstās uz savstarpējas uzticēšanās principu. Šajā sakarā pēc iespējas jāsamazina iemesli nolēmumu neatzīšanai. Uz šāda pamata arī būtu jāizšķir strīdi, ja divu dalībvalstu tiesu kompetencē ir sākt galveno maksātnespējas procedūru. Pirmās tiesas lēmums sākt procedūru būtu jāatzīst citās dalībvalstīs, taču šīm dalībvalstīm nav tiesības pārbaudīt tiesas lēmumu.

(23)

Attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem jānosaka vienoti tiesību normu kolīziju noteikumi, kas to piemērošanas jomā aizstāj valstu starptautisko privāttiesību noteikumus. Ja nav norādīts citādi, jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kura sāk procedūru (lex concursus). Šim tiesību normu kolīziju noteikumam jābūt spēkā gan galvenajā procedūrā, gan vietējās procedūrās; lex concursus nosaka maksātnespējas procedūras sekas, gan procesuālās, gan materiālās, attiecībā uz iesaistītajām personām un tiesiskajām attiecībām. Tas regulē visus maksātnespējas procedūras sākšanas, izpildes un noslēgšanas nosacījumus.

(24)

Maksātnespējas procedūru automātiska atzīšana, kurām parasti piemēro procedūras sākšanas valsts tiesību aktus, var būt pretrunā ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem darījumus veic citās dalībvalstīs. Lai aizsargātu tiesisko paļāvību un darījumu drošību dalībvalstīs, kas nav procedūras sākšanas valsts, jāparedz vairāki vispārējo noteikumu izņēmumi.

(25)

Ir vajadzība pēc īpašas norādes, kas neparedz procedūras sākšanas valsts tiesību aktu piemērošanu lietu tiesību gadījumā, jo tās ir visai būtiskas kredīta piešķiršanai. Šādu lietu tiesību pamats, likumīgums un apjoms parasti jānosaka saskaņā ar lex situs, un to neskar maksātnespējas procedūras sākšana. Lietu tiesību īpašniekam ir jāspēj arī turpmāk aizstāvēt savas tiesības uz ķīlas nodalīšanu vai atsevišķu nokārtošanu. Ja uz aktīviem attiecas lietu tiesības saskaņā ar lex situs vienā dalībvalstī, bet galvenās procedūras veic citā dalībvalstī, galvenās procedūras likvidatoram ir jābūt iespējai pieprasīt sekundārās procedūras sākšanu piekritībā, kurā lietu tiesības rodas, ja tajā parādniekam ir uzņēmums. Ja sekundārā procedūra nav sākta, pārpalikums no to aktīvu pārdošanas, uz kuriem attiecas lietu tiesības, ir jāmaksā galvenās procedūras likvidatoram.

(26)

Ja ieskaits nav atļauts saskaņā ar procedūras sākšanas valsts tiesību aktiem, kreditoram tomēr ir tiesības uz ieskaitu, ja tas ir iespējams saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro maksātnespējīgā parādnieka prasījumam. Šādā veidā ieskaits kalpo par zināma veida garantiju, kuras pamatā ir tiesību normas, uz kurām attiecīgais kreditors var paļauties prasījuma rašanās laikā.

(27)

Ir vajadzīga arī īpaša aizsardzība maksājumu sistēmu un finanšu tirgu gadījumā. Tas, piemēram, attiecas uz pozīciju slēgšanas nolīgumiem un mijieskaita nolīgumiem, kas sastopami šādās sistēmās, kā arī uz vērtspapīru tirdzniecību un šādiem darījumiem paredzētajām garantijām, ko jo īpaši nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās ( 5 ). Šādiem darījumiem var piemērot vienīgi tos tiesību aktus, ko piemēro attiecīgajai sistēmai vai tirgum. Šā noteikuma mērķis ir novērst iespēju mainīt darījumu maksājumu un norēķinu mehānismu, kas paredzēti maksājumu un norēķinu sistēmās vai regulētos finanšu tirgos dalībvalstīs, darījumu partnera maksātnespējas gadījumā. Direktīvā 98/26/EK ir īpašie noteikumi, kam ir prioritāte pār šīs regulas vispārējiem noteikumiem.

(28)

Lai aizsargātu darbiniekus un darbavietas, maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz darba turpināšanu vai izbeigšanu un visu šādu darba līgumu pušu tiesībām un pienākumiem ir jānosaka tiesību aktiem, ko attiecina uz darba līgumu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par tiesību normu kolīziju. Visi pārējie maksātnespējas procedūras jautājumi, piemēram, darbinieku prasījumu prioritāte un šādu prioritātes tiesību iespējamais statuss ir jānosaka procedūras sākšanas valsts tiesību aktiem.

(29)	Uzņēmējdarbības apsvērumu dēļ lēmuma par procedūras sākšanu satura būtība ir jāpublicē citās dalībvalstīs pēc likvidatora prasības. Ja attiecīgajā dalībvalstī ir uzņēmums, var būt prasība, ka publicēšana ir obligāta. Tomēr publikācija nav priekšnoteikums ārvalstu procedūru atzīšanai.

(30)

Ir iespējams, ka dažas attiecīgās personas faktiski nezina, ka ir sāktas procedūras, un godprātīgi rīkojas pretrunā jaunajam stāvoklim. Lai aizsargātu šādas personas, kas veic maksājumu parādniekam, nezinot, ka ir sāktas ārvalstu procedūras, kad tām faktiski būtu jāveic maksājumi ārvalsts likvidatoram, būtu jānosaka, ka ar šādiem maksājumiem var atlīdzināt parādu.

(31)

Šajā regulā būtu jāiekļauj pielikumi attiecībā uz maksātnespējas procedūru organizēšanu. Tā kā šie pielikumi attiecas vienīgi uz dalībvalstu tiesību aktiem, ir specifiski un būtiski iemesli, kāpēc Padome patur tiesības grozīt šos pielikumus, lai ņemtu vērā grozījumus attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos.

(32)	Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(33)	Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tāpēc tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Šī regula attiecas uz kolektīvām maksātnespējas procedūrām, kas ir saistītas ar daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas atsavināšanu un likvidatora iecelšanu.

2. Šī regula neattiecas uz maksātnespējas procedūrām attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kredītiestādēm, ieguldījumu uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar trešo personu līdzekļu vai vērtspapīru turēšanu, kā arī uz kolektīviem ieguldījumu uzņēmumiem.

1. Tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs, piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras. Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā juridisko adresi uzskata par galveno interešu centru, ja nav pierādījumu pretējam.

2. Ja parādnieka galveno interešu centrs atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, citas dalībvalsts tiesu piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku tikai, ja šīs citas dalībvalsts teritorijā parādniekam pieder uzņēmums. Šīs procedūras attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas pēdējā minētā dalībvalstī.

3. Ja maksātnespējas procedūras ir sāktas saskaņā ar 1. punktu, visas procedūras, kas pēc tam sāktas saskaņā ar 2. punktu, ir sekundāras procedūras. Pēdējās minētās procedūras ir likvidācijas procedūras.

4. Šā panta 2. punktā minētās teritoriālās maksātnespējas procedūras var sākt pirms galvenās maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 1. punktu tikai:

1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta, turpmāk “procedūras sākšanas valsts”.

2. Procedūras sākšanas valsts tiesību akti paredz nosacījumus šādu procedūru sākšanai, to izpildei un izbeigšanai. Cita starpā tie nosaka:

1. Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz ķermeniskiem vai bezķermeniskiem, kustamiem vai nekustamiem aktīviem — gan neatvietojamiem aktīviem, gan atvietojamu aktīvu kopumiem, kas laiku pa laikam mainās — kas pieder parādniekam un atrodas citas dalībvalsts teritorijā procedūras sākšanas laikā.

3. Tiesības, kas reģistrētas publiskā reģistrā un ir izmantojamas pret trešajām personām, saskaņā ar kurām var iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām.

4. Šā panta 1. punkts pieļauj darbības attiecībā uz juridisku aktu spēkā neesamību, atzīšanu par spēkā neesošiem un nepiemērošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

1. Maksātnespējas procedūras sākšana neietekmē kreditora tiesības pieprasīt veikt viņu prasījumu ieskaitu pret parādnieka prasījumiem, ja šādu ieskaitu atļauj tiesību akti, kas piemērojami maksātnespējīgā parādnieka prasījumam.

2. Šā panta 1. punkts pieļauj darbības attiecībā uz juridisku aktu spēkā neesamību, atzīšanu par spēkā neesošiem un nepiemērošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

1. Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pircēju neietekmē pārdevēja tiesības, kas pamatojas uz īpašuma tiesību paturēšanu, ja maksātnespējas procedūras sākšanas laikā aktīvi atrodas citas dalībvalsts teritorijā, nevis procedūras sākšanas valstī.

2. Maksātnespējas procedūras sākšana pret aktīva pārdevēju pēc aktīva piegādes nav par pamatu pārdošanas anulēšanai vai pārtraukšanai un nekavē pircēju iegūt īpašuma tiesības, ja procedūras sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas dalībvalsts teritorijā, kura nav procedūras sākšanas valsts.

3. Šā panta 1. un 2. punkts pieļauj darbības attiecībā uz juridisku aktu spēkā neesamību, atzīšanu par spēkā neesošiem un nepiemērošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz līgumu, kas nodod tiesības iegūt vai izmantot nekustamo īpašumu, regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

1. Neskarot 5. pantu, maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmu vai finanšu tirgu dalībnieku tiesībām un pienākumiem regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajai sistēmai vai tirgum.

2. Šā panta 1. punkts pieļauj darbības attiecībā uz juridisku aktu spēkā neesamību, atzīšanu par spēkā neesošiem un nepiemērošanu, ko var veikt, lai atliktu maksājumus vai darījumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami atbilstīgajai maksājumu sistēmai vai finanšu tirgum.

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz darba līgumiem un attiecībām regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami darba līgumam.

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz parādnieka tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuģi vai lidaparātu, kas ir jāreģistrē publiskā reģistrā, nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kuras iestādes veic reģistrāciju.

Šīs regulas mērķiem Kopienas patentu, Kopienas preču zīmi vai citas līdzīgas tiesības, kas noteiktas ar Kopienas tiesību aktiem, var iekļaut tikai procedūrās, kas minētas 3. panta 1. punktā.

Šīs regulas 4. panta 2. punkta m) apakšpunktu nepiemēro, ja persona, kas guvusi labumu no akta, kas kaitē visiem kreditoriem, sniedz pierādījumu, ka:

Ja ar juridisku aktu, kas noslēgts pēc maksātnespējas procedūras sākšanas, parādnieks par atlīdzību pārdod:

šā juridiskā akta spēkā esamību regulē tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā nekustamais aktīvs atrodas vai kuras iestādē glabājas reģistrs.

Maksātnespējas procedūru sekas attiecībā uz tiesvedībā esošām lietām, kas attiecas uz parādniekam atsavinātiem aktīviem vai tiesībām, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā lieta ir nodota tiesā.

1. Visus nolēmumus, kas sāk maksātnespējas procedūru, ko izdara dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. pantu, atzīst visās citās dalībvalstīs no brīža, kad tie stājas spēkā procedūras sākšanas valstī.

Šo noteikumu piemēro arī, ja, ņemot vērā viņa statusu, maksātnespējas procedūras pret parādnieku nevar ierosināt citās dalībvalstīs.

2. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās procedūras atzīšana pieļauj sākt 3. panta 2. punktā minēto procedūru citas dalībvalsts tiesā. Pēdējā procedūra ir sekundāra maksātnespējas procedūra III nodaļas nozīmē.

1. Nolēmumam, ar ko sāk 3. panta 1. punktā minēto procedūru bez turpmākām formalitātēm ir tādas pašas sekas visās citās dalībvalstīs kā saskaņā ar tiesību aktiem procedūras sākšanas valstī, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un ciktāl šajā citā dalībvalstī nav sākta 3. panta 2. punktā minētā procedūra.

2. Šīs regulas 3. panta 2. punktā minētās procedūras sekas nedrīkst apstrīdēt citās dalībvalstīs. Visi kreditora tiesību ierobežojumi, jo īpaši maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, rada ietekmi vis-à-vis aktīviem, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā tikai tiem kreditoriem, kuri ir devuši savu piekrišanu.

1. Tādas tiesas ieceltais likvidators, kam ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, var īstenot citā dalībvalstī visas viņam uzticētās pilnvaras, kas viņam piešķirtas ar procedūras sākšanas valsts tiesību aktiem, ja šajā citā valstī nav sāktas citas maksātnespējas procedūras vai, gluži pretēji, nav veikti nodrošināšanas pasākumi pēc lūguma sākt maksātnespējas procedūru šajā valstī. Viņš, cita starpā, var pārvietot parādnieka aktīvus no tās dalībvalsts teritorijas, kurā tie atrodas, saskaņā ar 5. un 7. pantu.

2. Tādas tiesas ieceltais likvidators, kam ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, citā dalībvalstī var tiesas vai ārpustiesas ceļā pieprasīt, lai kustamo īpašumu izvestu no procedūras sākšanas valsts teritorijas uz šīs citas dalībvalsts teritoriju pēc maksātnespējas procedūras sākšanas. Viņš kreditoru interesēs var arī iesniegt pārsūdzības prasību.

3. Īstenojot savas pilnvaras, likvidators ievēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kuras teritorijā viņš paredz rīkoties, cita starpā, attiecībā uz aktīvu pārdošanas procedūrām. Šajās pilnvarās var neietilpt piespiedu pasākumi vai tiesības lemt par tiesvedību vai strīdiem.

Likvidatora statusu pierāda ar apliecinātu lēmuma oriģināla kopiju par viņa iecelšanu vai ar kādu citu apliecinājumu, ko izdevusi tiesa, kurai ir piekritība.

Var pieprasīt tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kuras teritorijā viņš paredz rīkoties. Nav vajadzīga legalizācija vai citas līdzīgas formalitātes.

1. Kreditors, kurš pēc 3. panta 1. punktā minētās procedūras sākšanas ar jebkādiem līdzekļiem, cita starpā, piespiedu līdzekļiem, saņem pilnīgu vai daļēju prasības apmierinājumu no aktīviem, kas pieder parādniekam un kuri atrodas citas dalībvalsts teritorijā, saņemto nosūta atpakaļ likvidatoram saskaņā ar 5. un 7. pantu.

2. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret kreditoriem, kreditors, kurš maksātnespējas procedūras laikā ir saņēmis dividendes par savu prasījumu, piedalās aktīvu sadalē citās procedūrās tikai tad, ja līdzīga ranga vai kategorijas kreditori šajās citās procedūrās ir saņēmuši līdzvērtīgas dividendes.

1. Likvidators var pieprasīt, lai paziņojumu par nolēmumu, ar ko sāk maksātnespējas procedūru, un vajadzības gadījumā lēmumu par viņa iecelšanu publicē citās dalībvalstīs saskaņā ar šajās valstīs noteikto publicēšanas kārtību. Šādā publikācijā arī norāda iecelto likvidatoru un to, vai piemērotie piekritības noteikumi ir saskaņā ar 3. panta 1. punktu vai 3. panta 2. punktu.

2. Tomēr dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas parādnieka uzņēmumi, var pieprasīt obligātu publikāciju. Šādos gadījumos likvidators vai iestādes, kas šajā sakarā ir pilnvarotas dalībvalstī, kurā sāk 3. panta 1. punktā minētās procedūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu publikāciju.

1. Likvidators var pieprasīt, lai nolēmumu par 3. panta 1. punktā minētās procedūras sākšanu reģistrē zemesgrāmatā, tirdzniecības reģistrā un citos publiskos reģistros, kas glabājas citās dalībvalstīs.

2. Tomēr dalībvalstis var pieprasīt obligātu reģistrāciju. Šādos gadījumos likvidators vai iestādes, kas šajā sakarā ir pilnvarotas dalībvalstī, kurā sāk 3. panta 1. punktā minētās procedūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu reģistrāciju.

Šīs regulas 21. un 22. pantā noteiktās publicēšanas un reģistrēšanas izmaksas uzskata par izmaksām, kas radušās maksātnespējas procedūras laikā.

1. Ja dalībvalstī ir izpildīta kāda saistība par labu parādniekam, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, kas sākta citā dalībvalstī, un kurai būtu jābūt izpildītai par labu šīs procedūras likvidatoram, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir atbrīvota no pienākuma to pildīt, ja tā nav zinājusi par procedūras sākšanu.

2. Ja šādas saistības izpilda pirms 21. pantā paredzētās publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpilda saistības, nav zinājusi pat maksātnespējas procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo; ja saistība ir izpildīta pēc šādas publikācijas, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir zinājusi par procedūras sākšanu, ja nav pierādījumu par pretējo.

1. Nolēmumus, ko sniegusi tiesa, kuras nolēmums par procedūra sākšanu ir atzīts saskaņā ar 16. pantu, un kas attiecas uz maksātnespējas procedūras norisi un izbeigšanu, kā arī šajā tiesā apstiprinātos mierizlīgumus atzīst bez turpmākām formalitātēm. Šādus nolēmumus izpilda saskaņā ar 31. līdz 51. pantu, izņemot 34. panta 2. punktu, Briseles Konvencijā par piekritību un nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās, kurā grozījumi izdarīti ar pievienošanās konvencijām šai konvencijai.

Pirmo apakšpunktu piemēro arī nolēmumiem, kas izriet tieši no maksātnespējas procedūrām un kas ir cieši saistīti ar tām, pat ja tos sniegusi cita tiesa.

Pirmo apakšpunktu piemēro arī nolēmumiem attiecībā uz nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti pēc pieprasījuma sākt maksātnespējas procedūru.

2. Citu nolēmumu atzīšanu un izpildi, kas nav minēti 1. punktā, regulē 1. punktā minētā konvencija ar nosacījumu, ka šī konvencija ir piemērojama.

3. Dalībvalstīm nav pienākums atzīt vai izpildīt 1. punktā minētos nolēmumus, kas ierobežo personisko brīvību vai pasta noslēpumu.

Visas dalībvalstis var atteikties atzīt citā dalībvalstī sāktas maksātnespējas procedūras vai izpildīt nolēmumus saistībā ar šādām procedūrām, ja šādas atzīšanas vai izpildīšanas sekas būtu nepārprotami pretrunā šīs valsts sabiedriskajai kārtībai, jo īpaši tās pamatprincipiem vai indivīda konstitucionālajām tiesībām un brīvībām.

Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētās procedūras sākšana, ko veic dalībvalsts tiesa un ko atzīst citā dalībvalstī (galvenā procedūra), ļauj šajā citā dalībvalstī, kuras tiesai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 2. punktu, sākt sekundāro maksātnespējas procedūru, nepārbaudot parādnieka maksātnespēju šajā citā valstī. Šīm vēlākajām procedūrām ir jāatbilst B pielikumā minētajām procedūrām. To sekas attiecas tikai uz parādnieka aktīviem, kas atrodas šīs citas dalībvalsts teritorijā.

Ja šajā regulā nav noteikts citādi, sekundārai procedūrai piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kuras teritorijā sāk sekundāro procedūru.

Ja tiesību akti dalībvalstī, kurā pieprasa sekundārās procedūras sākšanu, prasa, lai parādnieka aktīvi būtu pietiekami, lai pilnībā vai daļēji segtu procedūras izmaksas un izdevumus, tiesa, saņemot šādu pieprasījumu, var prasīt pieteikuma iesniedzējam veikt izmaksu avansa maksājumu vai sniegt atbilstīgu nodrošinājumu.

1. Saskaņā ar noteikumiem, kas ierobežo informācijas paziņošanu, galvenās procedūras likvidatora un sekundāro procedūru likvidatoru pienākums ir paziņot informāciju cits citam. Viņi nekavējoties paziņo visu informāciju, kas varētu attiekties uz citām procedūrām, jo īpaši par progresu prasījumu iesniegšanā un pārbaudē un visiem pasākumiem, kas vērsti uz procedūras pārtraukšanu.

2. Saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro katrai procedūrai, galvenās procedūras likvidatora un sekundāro procedūru likvidatoru pienākums ir sadarboties citam ar citu.

3. Sekundārās procedūras likvidators, tiklīdz iespējams, ļauj galvenās procedūras likvidatoram sniegt ierosinājumus par likvidāciju vai aktīvu izmantošanu sekundārajā procedūrā.

1. Kreditori var iesniegt prasījumus galvenajā procedūrā un sekundārajās procedūrās.

2. Galvenās procedūras un sekundārās procedūras likvidatori iesniedz citās procedūrās tos prasījumus, kas jau ir iesniegti procedūrā, kurā viņi ir iecelti, ar nosacījumu, ka tas ir lietderīgi kreditoriem pēdējās minētās procedūrās, un uz ko attiecas kreditoru tiesības iebilst vai atsaukt prasības pieteikumu, ja tā paredz piemērojamie tiesību akti.

3. Galvenās vai sekundārās procedūras likvidators ir pilnvarots piedalīties citās procedūrās ar tādu pašu pamatojumu kā kreditors, cita starpā, apmeklējot kreditoru sanāksmes.

1. Tiesa, kas sāka sekundāro procedūru, pilnībā vai daļēji aptur likvidācijas procesu, saņemot pieprasījumu no galvenās procedūras likvidatora, ar nosacījumu, ka tā šajā gadījumā var lūgt galvenās procedūras likvidatoram veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sekundārās procedūras kreditoru intereses un atsevišķu kreditoru kategoriju intereses. Šādu likvidatora pieprasījumu var noraidīt tikai, ja tas nepārprotami nav galvenās procedūras kreditoru interesēs. Šādu likvidācijas procesa apturēšanu var paredzēt ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. To var turpināt vai pagarināt uz līdzīgu termiņu.

2. Šā panta 1. punktā minētā tiesa izbeidz likvidācijas procesa pārtraukumu:

1. Ja tiesību akti, ko piemēro sekundārajām procedūrām, ļauj šādas procedūras izbeigt bez likvidācijas ar sanācijas plānu, mierizlīgumu vai tam pielīdzināmu pasākumu, galvenās procedūras likvidators ir pilnvarots pats ierosināt šādu pasākumu.

Sekundāro procedūru izbeigšana ar kādu pirmajā apakšpunktā minēto pasākumu nav galīga bez galvenās procedūras likvidatora piekrišanas; ja viņš tomēr nedod piekrišanu, ierosinātais pasākums var kļūt galīgs, ja tas neietekmē galvenās procedūras kreditoru finanšu intereses.

2. Kreditoru tiesību ierobežojumi, kas minēti 1. punktā un ko ierosina sekundārajās procedūrās, piemēram, maksājumu atlikšana vai parāda dzēšana, bez visu ieinteresēto kreditoru piekrišanas neietekmē parādnieka aktīvus, uz kuriem neattiecas šīs procedūras.

3. Likvidācijas procesa pārtraukuma laikā, ko paredz saskaņā ar 33. pantu, tikai galvenās procedūras likvidators vai parādnieks, ar pirmā piekrišanu, var ierosināt šā panta 1. punktā noteiktos pasākumus sekundārajā procedūrā; citus šāda pasākuma priekšlikumus neizvirza balsošanai vai apstiprināšanai.

Ja, likvidējot aktīvus sekundārajās procedūrās, ir iespējams izpildīt visus prasījumus, ko atļauj šīs procedūras, šajās procedūrās ieceltais likvidators nekavējoties nodod visus pāri palikušos aktīvus galvenās procedūras likvidatoram.

Ja 3. panta 1. punktā minētās procedūras tiek sāktas pēc 3. panta 2. punktā minētajām procedūrām citā dalībvalstī, agrāk sāktajām procedūrām piemēro 31. līdz 35. pantu, ciktāl to ļauj šo procedūru norise.

Galvenās procedūras likvidators var pieprasīt, lai A pielikumā uzskaitītās citā dalībvalstī iepriekš sāktās procedūras pārveidotu par likvidācijas procedūrām, ja tas ir galvenās procedūras kreditoru interesēs.

Tiesa ar piekritību saskaņā atbilstoši 3. panta 2. punktam lemj par pārveidi uz kādu no B pielikumā uzskaitītajām procedūrām.

Ja dalībvalsts tiesa, kurai ir piekritība saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ieceļ pagaidu administratoru, lai nodrošinātu parādnieka aktīvu saglabāšanu, šis pagaidu administrators ir pilnvarots pieprasīt visus pasākumus, lai nodrošinātu un saglabātu visus parādnieka aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, ko nosaka šīs valsts tiesību akti, uz laiku starp pieprasījumu sākt maksātnespējas procedūru un nolēmumu par procedūras sākšanu.

Visiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, izņemot procedūras sākšanas valsti, tajā skaitā nodokļu iestādēm un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ir tiesības rakstiski iesniegt prasījumus maksātnespējas procedūrā.

1. Tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

2. Minētā informācija, ko sniedz ar individuālu paziņojumu, cita starpā ietver termiņus, līgumsodus, kas noteikti attiecībā uz šiem termiņiem, struktūru vai iestādi, kas ir pilnvarota pieņemt prasījumu un citus noteiktos pasākumus. Šādā paziņojumā arī jānorāda, vai kreditoriem, kuru prasījumi ir prioritāri vai nodrošināti ar lietu tiesībām, ir jāiesniedz prasījumi.

Kreditors nosūta pamatojuma dokumentu kopijas, ja tādi ir, un norāda prasījuma būtību, dienu, kad tas radies, un tā summu, to, vai viņam ir privilēģijas, nodrošinājums ar lietu tiesībām vai paturētas īpašuma tiesības attiecībā uz prasījumu, kā arī to, kādus aktīvus aptver viņa garantija.

1. Šīs regulas 40. pantā norādīto informāciju sniedz procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām. Šim nolūkam izmanto veidlapu, uz kuras ir virsraksts “Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņi, kas jāievēro” visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

2. Visi kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, kas nav procedūras sākšanas valsts, var iesniegt savus prasījumus šīs citas valsts oficiālajā valodā vai kādā no tās oficiālajām valodām. Šajā gadījumā prasījuma iesniegumam tomēr jābūt virsrakstam “Prasījuma iesniegums” procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām. Turklāt kreditoram var lūgt nodrošināt tulkojumu procedūras sākšanas valsts oficiālajā valodā vai kādā no oficiālajām valodām.

Šīs regulas noteikumus piemēro tikai maksātnespējas procedūrām, kas sāktas pēc tās stāšanās spēkā. Darbības, ko parādnieks veicis pirms šīs regulas stāšanās spēkā, turpina regulēt tiesību akti, ko tām piemēroja to veikšanas laikā.

1. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā ar to — attiecībā uz regulā minētajiem jautājumiem attiecībās starp dalībvalstīm — tiek aizstātas konvencijas, kas noslēgtas starp divām vai vairāk dalībvalstīm, tostarp:

2. Šā panta 1. punktā minētās konvencijas joprojām paliek spēkā attiecībā uz procedūrām, kas sāktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc kāda tās locekļa iniciatīvas vai Komisijas priekšlikuma var veikt grozījumus pielikumos.

Vēlākais 2012. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas pielāgošanu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

( 1 ) Atzinums sniegts 2000. gada 2. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 2 ) Atzinums sniegts 2000. gada 26. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 204, 2.8.1975., 28. lpp.; OV L 304, 30.10.1978., 1. lpp.; OV L 388, 31.12.1982., 1. lpp.; OV L 285, 3.10.1989., 1. lpp.; OV C 15, 15.1.1997., 1. lpp.

( 6 ) Skatīt Portugāles Deklarāciju par 26. un 37. panta piemērošanu (OV C 183, 30.6.2000., 1. lpp.).

( 7 ) Skatīt Portugāles Deklarāciju par 26. un 37. panta piemērošanu (OV C 183, 30.6.2000., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	PADOMES REGULA (EK) Nr. 603/2005 (2005. gada 12. aprīlis),	L 100	1	20.4.2005
M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 694/2006 (2006. gada 27. aprīlis),	L 121	1	6.5.2006
►M3	PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī),	L 363	1	20.12.2006
►M4	PADOMES REGULA (EK) Nr. 681/2007 (2007. gada 13. jūnijs),	L 159	1	20.6.2007