Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK

(2000. gada 8. maijs)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā [3],

tā kā:

(1) Iekšējā tirgū jāsaskaņo prasības trokšņa emisijai no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām, lai novērstu šķēršļus šādu iekārtu brīvai apritei. Samazinot šādu iekārtu pieļaujamo trokšņa līmeni, aizsargās iedzīvotāju veselību un labsajūtu, kā arī vidi. Sabiedrībai arī jāsniedz informācija par šādu iekārtu radīto troksni.

(2) Kopienas tiesību akti attiecībā uz trokšņa emisiju no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām, pašlaik sastāv no šādām deviņām direktīvām, kas attiecas uz dažiem celtniecības mašīnu un zāliena pļaujamo mašīnu veidiem: Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/113/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņu emisijas noteikšanu celtniecības mašīnām un iekārtām [4], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/532/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem par celtniecības mašīnām un iekārtām [5], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/533/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kompresoru pieļaujamo trokšņa līmeni [6], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/534/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz torņceltņu pieļaujamo trokšņa līmeni [7], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/535/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz metināšanas ģeneratoru pieļaujamo trokšņa līmeni [8], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/536/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroenerģijas ģeneratoru pieļaujamo trokšņa līmeni [9], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/537/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rokā turamu pašgājēju betona drupinātāju un cēršu pieļaujamo trokšņa līmeni [10], Padomes 1984. gada 17. septembra Direktīvas 84/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz zāliena pļaujamo mašīnu pieļaujamo trokšņa līmeni [11] un Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīvas 86/662/EEK par hidraulisko ekskavatoru, ar pārvadu darbināmu ekskavatoru, buldozeru, iekrāvēju un krāvējekskavatoru trokšņu emisijas ierobežošanu [12], še turpmāk "spēkā esošās direktīvas"; šīs direktīvas nosaka prasības attiecībā uz pieļaujamajiem trokšņa līmeņiem, trokšņu testa noteikumiem, marķēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām katram iekārtu veidam atsevišķi. Ir lietderīgi vienkāršot šos tiesību aktus un radīt struktūras, lai samazinātu trokšņa emisiju no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.

(3) Šīs direktīvas pamatā ir principi un koncepcijas, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem [13]. Iepriekšminētie principi turpmāk ir attīstīti Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmumā 93/465/EEK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu stadiju moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās [14].

(4) Piektā rīcības programma vides jomā, kas pievienota 1993. gada 1. februāra rezolūcijai [15], norāda troksni kā vienu no galvenajām vides problēmām pilsētās un vajadzību rīkoties attiecībā uz dažādiem trokšņa avotiem.

(5) Zaļajā grāmatā "Nākotnes politika attiecībā uz troksni" Komisija par vienu no galvenajām vides problēmām Eiropā ir atzinusi troksni vidē un paziņojusi nodomu ierosināt pamata direktīvu, lai kontrolētu trokšņa emisiju no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.

(6) Dalībvalstīm jānodrošina, lai iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, laižot tirgū vai nododot ekspluatācijā dalībvalstīs, atbilst tās prasībām. Šī direktīva neskar prasības par darba ņēmēju drošību, ar ko reglamentē ārpus telpām izmantojamu iekārtu izmantošanu.

(7) Dalībvalstis savās teritorijās nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt piedāvāt tirgū vai nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, kam ir CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

(8) Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka iekārta atbilst šīs direktīvas un jebkuru citu tai piemērotu direktīvu noteikumiem. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāpiestiprina iekārtai CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un jānodrošina, ka iekārtai ir pievienota EK atbilstības deklarācija, lai apliecinātu, ka iekārta atbilst šīs direktīvas un citu piemērotu direktīvu noteikumiem.

(9) Dalībvalstis, ja vajadzīgs, sadarbībā ar citām dalībvalstīm veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iekārtu neatbilstība turpmāk tiks novērsta, vai ar iekārtas izņems no tirgus. Šīs direktīvas pienācīga ieviešana un piemērošana ir obligāta, lai varētu sasniegt šīs direktīvas mērķus. Ciešākai sadarbībai tirgus uzraudzībā ir nepieciešama pastāvīga informācijas apmaiņa. Tādēļ ir jāizveido komiteja.

(10) Ir būtiski marķēt iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām un kam ir garantēts skaņas intensitātes līmenis, lai patērētāji un lietotāji varētu izvēlēties iekārtu apzināti, un tas būtu kā pamatojums lietošanas noteikumiem vai ekonomiskiem līdzekļiem, kuri jāpieņem vietējā vai valsts līmenī. Šim marķējumam jābūt skaidram un nepārprotamam. Ražotājam ir jāgarantē norādītās vērtības. CE marķējumam ir lietderīgi pievienot norādi par trokšņa emisiju garantēta skaņas intensitātes līmeņa veidā. Vienota un noteikta trokšņa emisijas vērtību novērtēšanas procedūra ir uzticamas marķēšanas obligāts nosacījums.

(11) Spēkā esošās direktīvas attiecībā uz kompresoriem, torņceltņiem, metināšanas un elektroenerģijas ģeneratoriem un betona drupinātājiem un cērtēm prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus, lai samazinātu pieļaujamos trokšņa līmeņus. Trokšņu samazināšanas tehnoloģija dažām citām iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (piemēram, greideri, krāvēja tipa atkritumu presētāji, pašizgāzēji, iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru, autoceltņi, celtniecības pacēlāji, celtniecības vinčas, blīvēšanas mašīnas, ielu seguma klājēji un hidrauliskie spēka agregāti), ir pieejama, taču parasti netiek izmantota. Apsekojumi rāda, ka trokšņa emisijas vērtības tādas pašas jaudas iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām un pašlaik ir pārdošanā, var atšķirties vairāk nekā par 10 dB. Ieteicams divos posmos samazināt iekārtu trokšņu emisijas, ierobežojot trokšņus līdz pašlaik tirgū pieejamajiem labākajiem paraugiem, lai dotu ražotājiem, kas vēl neievēro šīs prasības, pietiekami ilgu laiku iekārtu pielāgošanai stingrākām robežvērtībām.

(12) Dažādas atbilstības novērtēšanas procedūras var uzskatīt par lietderīgām dažādām iekārtu kategorijām. Lēmumā 93/465/EEK piedāvāti dažādi atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi. Iekārtām, kam jāatbilst pieļaujamiem skaņas intensitātes līmeņiem, projektēšanas un ražošanas stadijā uzskata par piemērotu procedūru, kurā atbilstību šīs direktīvas noteikumiem kontrolē pilnvarotā iestāde. Iekārtām, uz kurām attiecas tikai marķējums par trokšņu intensitāti, par pietiekamu uzskata pašsertifikāciju. Uzraudzība ir obligāta.

(13) Pilnvaroto iestāžu tehniskajiem un administratīvajiem standartiem jābūt vienādiem visā Kopienā. To var panākt, nosakot obligātos kritērijus, kuri tām jāpilda.

(14) Trokšņu datu savākšana ir uzskatāma par obligātu kā pamats patērētāju apzinātai izvēlei, kā arī tam, lai dalībvalstis un Komisija novērtētu jaunas tehnoloģiskās attīstības un turpmāku tiesību aktu nepieciešamību. Šos trokšņu datus var savākt, vienkārši nosūtot dalībvalstij un Komisijai EK atbilstības deklarācijas kopiju.

(15) Lai cilvēkus aizsargātu pret pārmērīgi lielu troksni, saskaņā ar Līguma noteikumiem dalībvalstīm jāspēj ierobežot iekārtu izmantošana ārpus telpām.

(16) Tehniskie noteikumi, kas attiecas uz mērīšanas metodēm, jāpapildina un jāpielāgo atbilstīgi tehnikas attīstībai un Eiropas standartizācijas attīstībai. Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai [16].

(17) Ir būtiski samazināt trokšņa emisijas robežas zāliena pļaujamām mašīnām un zāliena apgriešanas mašīnām/zāliena malu apgriešanas mašīnām, kas ir palikušas nemainīgas kopš Direktīvas 84/538/EEK pieņemšanas. Lai sniegtu ieteikumus ražotājiem, II posmā jānosaka ieteicamie skaitļi zemākiem ierobežojumiem. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai un cik daudz tehnikas attīstība ļauj samazināt robežvērtības zāliena pļaujamām mašīnām un zāliena apgriešanas mašīnām/zāliena malu apgriešanas mašīnām, un, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu.

(18) Šī direktīva aizstāj spēkā esošās direktīvas; spēkā esošās direktīvas jāatceļ tad, kad stājas spēkā šīs direktīvas prasības. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no spēkā esošajām direktīvām uz šo direktīvu, ir nepieciešams pārejas laiks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķi

Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz trokšņu emisijas standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām, marķēšanu, tehnisko dokumentāciju un datu vākšanu par trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kuras paredzēts izmantot ārpus telpām. Tā palīdzēs iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, aizsargājot cilvēku veselību un labsajūtu.

2. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz iekārtām, kuras ir uzskaitītas 12. un 13. pantā un definētas I pielikumā, kuras paredzēts izmantot ārpus telpām. Šī direktīva aptver vienīgi tās iekārtas, kas tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā kā veselas iekārtas, derīgas paredzētai izmantošanai. Neiekļauj bezmotora palīgierīces, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā atsevišķi, izņemot tās, kas ir paredzētas rokā turamiem betona drupinātājiem un cērtēm, kā arī hidrauliskajiem āmuriem.

2. Šīs direktīvas darbības jomā neiekļauj:

- visas iekārtas, kas paredzētas personu vai preču pārvadāšanai pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisu vai ūdensceļiem,

- iekārtas, kas speciāli projektētas un izgatavotas militārām un policijas vajadzībām, kā arī avāriju dienestiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:

a) "iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām" ir visas mašīnas, kuras definētas 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/37/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām [17] un ir vai nu pašgājējas, vai var tikt pārvietotas, un neatkarīgi no piedziņas elementa(-iem) pēc to veida ir paredzētas lietošanai ārā, un pakļauj vides trokšņu iedarbībai. Iekārtu izmantošanu vietās, kur netiek vispār vai būtiski traucēta skaņas pārnese (piemēram, teltīs, zem nojumēm, kas aizsargā pret lietu, vai jaunceltņu karkasos), uzskata par izmantošanu ārā. Tās ir arī bezmotora iekārtas rūpniecības vai vides vajadzībām, kas pēc to veida ir paredzētas izmantošanai ārpus telpām un kas pakļauj vides trokšņu iedarbībai. Visi šie iekārtu veidi še turpmāk ir minēti kā "iekārtas";

b) "atbilstības novērtēšanas procedūras" ir procedūras, kas, pamatojoties uz Lēmumu 93/465/EEK, ir paredzētas V līdz VIII pielikumā;

c) "marķēšana" ir redzama, salasāma un neizdzēšama Lēmumā 93/465/EEK definētā CE marķējuma piestiprināšana iekārtai, ar norādi par garantētu skaņas intensitātes līmeni;

d) "skaņas intensitātes līmenis LWA" ir A-novērtētā skaņas intensitāte (dB) attiecībā uz 1 pW, kā noteikts EN ISO 3744:1995 un EN ISO 3746:1995;

e) "izmērītais skaņas intensitātes līmenis" ir skaņas intensitātes līmenis, ko mēra tā, kā noteikts III pielikumā; izmērītos lielumus var noteikt vai nu pēc konkrēta iekārtas veida vienas mašīnas parauga, vai kā vidējo no vairākām mašīnām;

f) "garantētais skaņas intensitātes līmenis" ir skaņas intensitātes līmenis, ko nosaka saskaņā ar III pielikuma prasībām, ņemot vērā neprecizitātes ražojumu atšķirību un mērīšanas procedūru dēļ, kā arī, ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā apliecina, ka šis līmenis nav pārsniegts saskaņā ar piemērotajiem un tehniskajā dokumentācijā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem.

4. pants

Laišana tirgū

1. Iekārtas, kas minētas 2. panta 1. punktā, nelaiž tirgū vai nenodod ekspluatācijā, kamēr ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nenodrošina, ka:

- iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz trokšņa emisiju vidē,

- ir pabeigtas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 14. pantā,

- iekārtai ir CE marķējums un norāde par garantēto skaņas intensitātes līmeni, un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

2. Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, tad šīs direktīvas saistības attiecas uz visām personām, kas iekārtas laiž tirgū vai nodot ekspluatācijā Kopienā.

5. pants

Tirgus uzraudzība

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. panta 1. punktā minētās iekārtas var laist tirgū vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām, tām ir CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes palīdz cita citai veikt tirgus uzraudzību.

6. pants

Brīva aprite

1. Dalībvalstis savās teritorijās nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt laist tirgū vai nodot ekspluatācijā 2. panta 1. punktā minētās iekārtas, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, kam ir CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

2. Tirdzniecības izstādēs, izstādēs, īpašās skatēs un līdzīgos pasākumos dalībvalstis neaizliedz izstādīt 2. panta 1. punktā minētās iekārtas, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, ja par to neatbilstību skaidri informē redzama zīme, kura turklāt norāda, ka iekārtas nav paredzēts laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, kamēr ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā nebūs nodrošinājis atbilstību. Demonstrējumu laikā veic pietiekamus drošības pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību.

7. pants

Atbilstības prezumpcija

Dalībvalstis uzskata, ka visiem šīs direktīvas noteikumiem atbilst 2. panta 1. punktā minētās iekārtas, kam ir CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

8. pants

EK atbilstības deklarācija

1. Lai apliecinātu, ka atsevišķa iekārta atbilst šīs direktīvas noteikumiem, 2. panta 1. punktā minēto iekārtu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā sastāda EK atbilstības deklarāciju par katru ražotās iekārtas veidu; šīs atbilstības deklarācijas obligātais saturs ir noteikts II pielikumā.

2. Dalībvalsts var prasīt, lai atbilstības deklarāciju sastāda vai tulko dalībvalsts noteiktā Kopienas oficiālajā valodā vai valodās, ja šo iekārtu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā tās teritorijā.

3. 2. panta 1. punktā minēto iekārtu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā glabā atbilstības deklarācijas eksemplāru kopā ar tehnisko dokumentāciju, kā paredzēts V pielikuma 3. punktā, VI pielikuma 3. punktā, VII pielikuma 2. punktā un VIII pielikuma 3.1. un 3.3. punktā, 10 gadus pēc tam, kad iekārta ražota pēdējoreiz.

9. pants

Iekārtu neatbilstība

1. Ja dalībvalsts noskaidro, ka 2. panta 1. punktā minētā iekārta, kas ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, neatbilst šīs direktīvas prasībām, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā nodrošinātu iekārtas atbilstību šīs direktīvas noteikumiem.

2. Ja:

a) ir pārsniegtas 12. pantā minētās robežvērtības; vai

b) neskatoties uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, turpinās neatbilstība citiem šīs direktīvas noteikumiem;

attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šīs iekārtas laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, vai nodrošinātu, ka to atsauc no tirgus. Dalībvalsts tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

3. Komisija pēc iespējas drīzāk apspriežas ar iesaistītajām pusēm. Ja pēc apspriedes Komisija atzīst, ka:

- šie pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt dara to zināmu dalībvalstij, kas veikusi šos pasākumus, un pārējām dalībvalstīm,

- šie pasākumi ir nepamatoti, tā tūlīt dara to zināmu dalībvalstij, kas veikusi šos pasākumus, citām dalībvalstīm un ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Kopienā.

4. Komisija nodrošina, lai dalībvalstis tiktu pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

10. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Jebkurus pasākumus, ko dalībvalsts veic, ievērojot šo direktīvu, un kas ierobežo laist tirgū vai nodot ekspluatācijā iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, precīzi motivē. Par tādiem pasākumiem pēc iespējas drīzāk paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādi tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas jāievēro attiecībā uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

11. pants

Marķēšana

1. Iekārtām, kas minētas 2. panta 1. punktā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem, laižot tirgū vai nododot ekspluatācijā ir CE atbilstības marķējums. CE marķējumu veido lielie sākumburti "CE". Lietojamā marķējuma forma parādīta IV pielikumā.

2. CE marķējumam pievieno norādi par garantēto skaņas intensitātes līmeni. Norādes paraugs ir dots IV pielikumā.

3. CE atbilstības marķējumu un norādi par garantēto skaņas intensitātes līmeni piestiprina katrai iekārtai tā, lai tā ir saredzama, viegli izlasāma un neizdzēšama.

4. Aizliegts iekārtām piestiprināt marķējumu vai uzrakstus, kas varētu maldināt attiecībā uz CE marķējuma vai norādes par garantēto skaņas intensitātes līmeni nozīmi. Iekārtām drīkst piestiprināt jebkuru citu marķējumu, ja tas nemazina CE marķējuma un norādes par garantētu skaņas intensitātes līmeni redzamību un salasāmību.

5. Ja uz iekārtām, kas minētas 2. panta 1. punktā, citos aspektos attiecas vēl citas direktīvas, kuras arī paredz CE marķējuma piestiprināšanu, tad marķējumā norāda, ka šī iekārta atbilst arī šo direktīvu noteikumiem. Ja viena vai vairākas no šīm direktīvām pārejas laikā ražotājam ļauj izvēlēties, kurus noteikumus piemērot, tad CE marķējums norāda uz iekārtas atbilstību tikai ražotāja piemērotajām direktīvām. Šajā gadījumā konkrētas šo direktīvu prasības, kas publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, jāizklāsta direktīvās noteiktajos dokumentos, paziņojumos vai instrukcijās, kuri pievienoti šīm iekārtām.

12. pants

Iekārtas, uz kurām attiecas trokšņu ierobežojumi

Turpmāk uzskaitīto iekārtu garantētais skaņas intensitātes līmenis nedrīkst pārsniegt pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni, kas norādīts robežvērtību tabulās:

- celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai (iekšdedzes dzinēja piedziņa)

Definīcija:

I pielikuma 3. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 3. punkts

- blīvēšanas mašīnas (tikai vibrējoši un nevibrējoši veltņi, vibroplāksnes un vibroblietes)

Definīcija:

I pielikuma 8. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 8. punkts

- kompresori (< 350 kW)

Definīcija:

I pielikuma 9. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 9. punkts

- rokā turami betona drupinātāji un cērtes

Definīcija:

I pielikuma 10. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 10. punkts

- celtniecības vinčas (iekšdedzes dzinēja piedziņa)

Definīcija:

I pielikuma 12. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 12. punkts

- buldozeri (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 16. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 16. punkts

- pašizgāzēji (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 18. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 18. punkts

- ekskavatori, hidrauliskie vai ar pārvadu darbināmi (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 20. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 20. punkts

- krāvējekskavatori (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 21. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 21. punkts

- greideri (< 500 kW)

DefinīcijaDefinīcija

: I pielikuma 23. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 23. punkts

- hidrauliskie spēka agregāti

Definīcija:

I pielikuma 29. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 29. punkts

- krāvēja tipa pildizgāztuvju blīvētāji ar kausu (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 31. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 31. punkts

- zāliena pļaujamās mašīnas (izņemot lauksaimniecības un mežkopības iekārtas un universālas ierīces, kuru galveno motorizēto sastāvdaļu jauda pārsniedz 20 kW)

Definīcija:

I pielikuma 32. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 32. punkts

- zāliena apgriešanas mašīnas/zāliena malu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 33. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 33. punkts

- iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru (izņemot "citi autoiekrāvēji ar pretsvaru" ar nominālo ietilpību ne lielāku kā 10 tonnas, kas definēti I pielikuma 36. punkta otrajā ievilkumā)

Definīcija:

I pielikuma 36. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 36. punkts

- iekrāvēji (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 37. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 37. punkts

- autoceltņi

Definīcija:

I pielikuma 38. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 38. punkts

- motorizēti kapļi (< 3 kW)

Definīcija:

I pielikuma 40. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 40. punkts

- ielu seguma klājēji (izņemot ielu seguma klājējus, kas aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem).

Definīcija:

I pielikuma 41. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 41. punkts

- elektroenerģijas ģeneratori (< 400 kW)

Definīcija:

I pielikuma 45. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 45. punkts

- torņa celtņi

Definīcija:

I pielikuma 53. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 53. punkts

- metināšanas ģeneratori

Definīcija:

I pielikuma 57. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 57. punkts

Pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim (ja mazāks par 0,5, tad uz mazāko skaitli; ja vienāds ar vai lielāks par 0,5, tad uz lielāko skaitli).

[18] [19]

Iekārtas veids | Uzstādītā jauda P (kW). Elektriskā jauda Pel [18] (kW). Ierīces masa m (kg). griezumu platums L (cm). | Pieļaujamais skaņas intensitātes līmenis (dB/1 pW) |

I posms no 2002. gada 3. janvāra | II posms no 2006. gada 3. janvāra |

Blīvēšanas mašīnas (vibrējoši veltņi, vibroplāksnes un vibroblietes) | P ≤ 8 | 108 | 105 |

8 < P ≤ 70 | 109 | 106 |

P > 70 | 89 + 11 lg P | 86 + 11 lg P |

Kāpurķēžu buldozeru, kāpurķēžu iekrāvēji, kāpurķēžu krāvējekskavatori | P ≤ 55 | 106 | 103 |

P > 55 | 87 + 11 lg P | 84 + 11 lg P |

Buldozeri ar riteņiem, iekrāvēji ar riteņiem, krāvējekskavatori ar riteņiem, pašizgāzēji, greideri, krāvēja tipa atkritumu presētāji, iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru, autoceltņi, blīvēšanas mašīnas (nevibrējoši veltņi), ielu seguma klājēji, hidrauliskie spēka agregāti | P ≤ 55 | 104 | 101 |

P > 55 | 85 + 11 lg P | 82 + 11 lg P |

Ekskavatori, celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai, celtniecības vinčas, motorizēti kapļi | P ≤ 15 | 96 | 93 |

P > 15 | 83 + 11 lg P | 80 + 11 lg P |

Rokā turami betona drupinātāji un cērtes | m ≤ 15 | 107 | 105 |

15 < m < 30 | 94 + 11 lg m | 92 + 11 lg m |

m ≥ 30 | 96 + 11 lg m | 94 + 11 lg m |

Torņa celtņi | | 98 + lg P | 96 + lg P |

Metināšanas un elektroenerģijas ģeneratori | Pel ≤ 2 | 97 + lg Pel | 95 + lg Pel |

2 < Pel ≤ 10 | 98 + lg Pel | 96 + lg Pel |

Pel > 10 | 97 + lg Pel | 95 + lg Pel |

Kompresori | P ≤ 15 | 99 | 97 |

P >15 | 97 + 2 lg P | 95 + 2 lg P |

Zāliena pļaujamās mašīnas, zāliena apgriešanas mašīnas/zāliena malu apgriešanas mašīnas | L ≤ 50 | 96 | 94 [19] |

50 < L ≤ 70 | 100 | 98 |

70 < L ≤ 120 | 100 | 98 [19] |

L > 120 | 105 | 103 [19] |

13. pants

Iekārtas, uz kurām attiecas tikai trokšņu marķēšana

Uz turpmāk uzskaitītajām iekārtām attiecas tikai marķējums par trokšņu līmeni:

- gaisvadu piekļūšanas platformas ar iekšdedzes dzinēju

Definīcija:

I pielikuma 1. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 1. punkts

- krūmgrieži

Definīcija:

I pielikuma 2. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 2. punkts

- celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai (ar elektromotoru)

Definīcija:

I pielikuma 3. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 3. punkts

- būvlaukuma lentzāģi

Definīcija:

I pielikuma 4. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 4. punkts

- būvlaukuma ripzāģi

Definīcija:

I pielikuma 5. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 5. punkts

- pārnēsājami ķēdes zāģi

Definīcija:

I pielikuma 6. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 6. punkts

- apvienotie augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 7. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 7. punkts

- blīvēšanas mašīnas (iekšdedzes blietes)

Definīcija:

I pielikuma 8. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 8. punkts

- betona vai javas maisītāji

Definīcija:

I pielikuma 11. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 11. punkts

- celtniecības vinčas (ar elektromotoru)

Definīcija

: I pielikuma 12. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 12. punkts

- betona un javas pievades un padeves mašīna

Definīcija:

I pielikuma 13. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 13. punkts

- transportiera lentes

Definīcija:

I pielikuma 14. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 14. punkts

- transportlīdzekļu dzesēšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 15. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 15. punkts

- urbšanas ietaises

Definīcija:

I pielikuma 17. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 17. punkts

- iekārtas tvertņu vai cisternu iekraušanai kravas automobīļos un izkraušanai no tiem

Definīcija:

I pielikuma 19. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 19. punkts

- stikla pārstrādes konteineri

Definīcija:

I pielikuma 22. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 22. punkts

- zāliena apgriešanas mašīnas/zāliena malu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 24. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 24. punkts

- dzīvžogu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 25. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 25. punkts

- augstspiediena asenizatori

Definīcija:

I pielikuma 26. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 26. punkts

- augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 27. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 27. punkts

- hidrauliskie āmuri

Definīcija:

I pielikuma 28. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 28. punkts

- ceļu frēzmašīnas

Definīcija:

I pielikuma 30. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 30. punkts

- lapu pūtēji

Definīcija:

I pielikuma 34. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 34. punkts

- lapu savācēji

Definīcija:

I pielikuma 35. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 35. punkts

- iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru (izņemot "citi autoiekrāvēji ar pretsvaru" ar nominālo ietilpību ne lielāku kā 10 tonnas, kas definēti I pielikuma 36. punkta otrajā ievilkumā)

Definīcija:

I pielikuma 36. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 36. punkts

- pārvietojamas atkritumu tvertnes

Definīcija:

I pielikuma 39. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 39. punkts

- ielu seguma klājēji (aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem)

Definīcija:

I pielikuma 41. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 41. punkts

- pāļu dzīšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 42. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 42. punkts

- cauruļlicēji

Definīcija:

I pielikuma 43. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 43. punkts

- sniega traktori

Definīcija:

I pielikuma 44. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 44. punkts

- elektroenerģijas ģeneratori (≥ 400 kW)

Definīcija:

I pielikuma 45. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 45. punkts

- ielu tīrīšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 46. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 46. punkts

- atkritumu savākšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 47. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 47. punkts

- ceļu frēzmašīnas

Definīcija:

I pielikuma 48. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 48. punkts

- irdinātāji

Definīcija:

I pielikuma 49. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 49. punkts

- sasmalcinātāji/šķeldotāji

Definīcija:

I pielikuma 50. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 50. punkts

- sniega novākšanas mašīnas ar rotējošiem rīkiem (pašgājēji, izņemot palīgierīces)

Definīcija:

I pielikuma 51. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 51. punkts

- iesūkšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 52. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 52. punkts

- tranšeju racēji

Definīcija:

I pielikuma 54. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 54. punkts

- autobetonmaisītāji

Definīcija:

I pielikuma 55. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 55. punkts

- ūdenssūkņu iekārtas (izmantotas virs ūdens)

Definīcija:

I pielikuma 56. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 56. punkts

14. pants

Atbilstības novērtēšana

1. Pirms jebkuru 12. pantā minētu iekārtu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā katram iekārtu veidam veic vienu no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

- ražojumu iekšējo kontroli ar tehniskās dokumentācijas novērtēšanu un periodiskas pārbaudes procedūru, kas minēta VI pielikumā, vai

- eksemplāra verifikācijas procedūru, kas minēta VII pielikumā, vai

- pilnu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas minēta VIII pielikumā.

2. Pirms jebkuru 13. pantā minētu iekārtu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā katram iekārtu veidam veic V pielikumā minēto ražojumu iekšējās kontroles procedūru.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai Komisija un pārējās dalībvalstis pēc pamatota pieprasījuma var iegūt visu informāciju par iekārtas veida atbilstības novērtēšanas procedūru un jo īpaši tehnisko dokumentāciju, kas paredzēta V pielikuma 3. punktā, VI pielikuma 3. punktā, VII pielikuma 2. punktā un VIII pielikuma 3.1. un 3.3. punktā.

15. pants

Pilnvarotās iestādes

1. Dalībvalstis norīko iestādes, uz kurām attiecas to jurisdikcija, veikt vai uzraudzīt 14. panta 1. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras.

2. Dalībvalstis norīko tikai tādas iestādes, kas atbilst IX pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Kādas iestādes atbilstība šīs direktīvas IX pielikumā noteiktajiem kritērijiem nenozīmē to, ka dalībvalstij ir jāapstiprina šī iestāde.

3. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iestādēm, ko tās ir izraudzījušas, kā arī par pārbaudes procedūrām un īpašiem uzdevumiem, kurus minētās iestādes ir norīkotas veikt, un identifikācijas numuriem, ko tām iepriekš ir piešķīrusi Komisija.

4. Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, norādot to identifikācijas numurus, kā arī uzdevumus, kuru izpildei tās ir norīkotas. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

5. Dalībvalstij paziņojums jāatsauc, ja tā konstatē, ka iestāde vairs neatbilst IX pielikumā minētajiem kritērijiem. Tā tūlīt attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

16. pants

Trokšņu datu savākšana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā katra 2. panta 1. punktā minētā iekārtas veida EK atbilstības deklarācijas kopiju nosūta Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā viņš dzīvo, laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā 2. panta 1. punktā minētās iekārtas.

2. Komisija savāc saskaņā ar 1. punktu pieejamos datus par visām iekārtām.

3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma var iegūt savāktos datus no Komisijas.

4. Komisija regulāri, vēlams reizi gadā, publicē attiecīgo informāciju. Šajās publikācijās par katru iekārtas veidu vai modeli iekļauj vismaz šādus datus:

- uzstādīto jaudu vai jebkādus citus ar troksni saistītus lielumus,

- izmērīto skaņas intensitātes līmeni,

- garantēto skaņas intensitātes līmeni,

- iekārtas aprakstu,

- ražotāja nosaukumu un/vai tirdzniecības nosaukumu,

- modeļa numuru/nosaukumu.

17. pants

Lietošanas instrukcija

Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības, pienācīgi ievērojot Līgumu, noteikt:

- pasākumus, lai reglamentētu 2. panta 1. punktā minēto iekārtu izmantošanu vietās, ko tās uzskata par jutīgām zonām, ieskaitot iespēju ierobežot iekārtas darba laiku,

- prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu, ka personas, kas izmanto attiecīgās iekārtas, ir aizsargātas, ar noteikumu, ka iekārta nav pārveidota neatbilstīgi šai direktīvai.

18. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

19. pants

Komitejas pilnvaras

Komiteja:

a) sekmē informācijas un pieredzes apmaiņu par šīs direktīvas īstenošanu un praktisku piemērošanu un apspriežas par kopīgiem jautājumiem šajās jomās;

b) palīdz Komisijai pielāgot tehnikas attīstībai III pielikumu saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto reglamentējošo procedūru, izdarot vajadzīgos grozījumus, ja tie tieši neietekmē 12. pantā uzskaitīto iekārtu izmērīto skaņas intensitātes līmeni, jo īpaši iekļaujot atsauces uz attiecīgiem Eiropas standartiem;

c) sniedz Komisijai padomus par secinājumiem un grozījumiem, kas minēti 20. panta 2. punktā.

20. pants

Ziņojumi

1. Komisija ne vēlāk kā 2005. gada 3. janvārī un pēc tam ik pēc četriem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Komisijas pieredzi šīs direktīvas īstenošanā un pārvaldīšanā. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj:

a) pārskatu par trokšņu datiem, kas savākti saskaņā ar 16. pantu, un citu noderīgu informāciju;

b) paziņojumu par vajadzību pārskatīt 12. un 13. panta sarakstus, īpaši par to, vai 12. un 13. pantā nav jāiekļauj jaunas iekārtas, vai iekārta nav jāpārceļ no 13. panta uz 12. pantu;

c) paziņojumu par vajadzību un iespējām pārskatīt 12. pantā noteiktās robežvērtības, ņemot vērā tehnikas attīstību;

d) paziņojumu par to līdzekļu klāstu, kas jāizmanto, lai turpinātu iekārtu trokšņu samazināšanu.

2. Pēc visām vajadzīgajām apspriedēm, jo īpaši ar komiteju, Komisija iepazīstina ar saviem secinājumiem un, vajadzības gadījumā, ar jebkuriem šīs direktīvas grozījumiem.

3. Komisija ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūlijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai un cik daudz tehnikas attīstība ļauj samazināt robežvērtības zāliena pļaujamām mašīnām un zāliena apgriešanas mašīnām/zāliena malu apgriešanas mašīnām, un, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu.

21. pants

Atcelšana

1. Direktīvas 79/113/EEK, 84/532/EEK, 84/533/EEK, 84/534/EEK, 84/535/EEK, 84/536/EEK, 84/537/EEK, 84/538/EEK un 86/662/EEK atceļ 2002. gada 3. janvārī.

2. Saskaņā ar 1. punktā minētajām direktīvām izdotos EK modeļa pārbaudes sertifikātus un veiktos iekārtu mērījumus var izmantot sastādot tehnisko dokumentāciju, kas paredzēta šīs direktīvas V pielikuma 3. punktā, VI pielikuma 3. punktā, VII pielikuma 2. punktā un VIII pielikuma 3.1. un 3.3. punktā.

22. pants

Pārņemšana un piemērošanas datumi

1. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2001. gada 3. jūlijā pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Šos pasākumus dalībvalstīs piemēro no 2002. gada 3. janvāra. Taču dalībvalstis atļauj ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā no 2001. gada 3. jūlija izmantot šīs direktīvas noteikumus.

3. Attiecībā uz 12. pantā minēto II posmā samazināto pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni šos noteikumus piemēro no 2006. gada 3. janvāra.

4. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

5. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Direktīvas adresējumi

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 8. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Ferro Rodrigues

[1] OV C 124, 22.4.1998., 1. lpp.

[2] OV C 407, 28.12.1998., 18. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 1. aprīļa Atzinums (OV C 138, 4.5.1998., 84. lpp.), Padomes 2000. gada 24. janvāra Kopēja nostāja (OV C 83, 22.3.2000., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 15. marta Lēmums.

[4] OV L 33, 8.2.1979., 15. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/405/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 9. lpp.).

[5] OV L 300, 19.11.1984., 111. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/665/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 42. lpp.).

[6] OV L 300, 19.11.1984., 123. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/406/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 11. lpp.).

[7] OV L 300, 19.11.1984., 130. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/405/EEK (OV L 220, 8.8.1987., 60. lpp.).

[8] OV L 300, 19.11.1984., 142. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/407/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 16. lpp.).

[9] OV L 300, 19.11.1984., 149. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/408/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 18. lpp.).

[10] OV L 300, 19.11.1984., 156. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/409/EEK (OV L 233, 30.8.1985., 20. lpp.).

[11] OV L 300, 19.11.1984., 171. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/181/EEK (OV L 81, 26.3.1988., 71. lpp.).

[12] OV L 384, 31.12.1986., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/27/EK (OV L 168, 18.7.1995., 14. lpp.).

[13] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[14] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[15] OV C 138, 17.5.1993., 1. lpp.

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17] OV L 207, 23.7.1998., 1. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/79/EK (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

[18] Pel metināšanas ģeneratoriem: standarta metināšanas strāvas stiprums, kas reizināts ar standarta slodzes spriegumu ražotāja dotajai jaudas koeficienta mazākajai vērtībai.Pel elektroenerģijas ģeneratoriem: primārā jauda saskaņā ar ISO 8528-1:1993 13.3.2. punktu.

[19] Skaitļi ir tikai norādoši. Galīgie skaitļi ir atkarīgi no direktīvas grozījumiem, kurus veiks atbilstīgi 20. panta 3. punktā paredzētajam ziņojumam. Ja šādu grozījumu nav, tad I posma skaitļus turpina piemērot II posmā.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

IEKĀRTU DEFINĪCIJAS

1. Gaisvadu piekļūšanas platformas ar iekšdedzes dzinējiem

Iekārta, kas sastāv vismaz no darba platformas, pagarinošās ietaises un šasijas. Darba platforma ir iežogota platforma vai kabīne, ko var pārvietot zem kravas vajadzīgajā darba stāvoklī. Pagarinošā ietaise ir pievienota šasijai un atbalsta darba platformu; tā ļauj pārvietot darba platformu vajadzīgajā stāvoklī.

2. Krūmgriezis

Portatīva, rokā turama iekārta ar iekšdedzes dzinēja piedziņu un uzstādītu rotējošu asmeni; izgatavota no metāla vai plastmasas un paredzēta nezāļu, krūmu, mazu koku un līdzīga veida augu griešanai. Griešanas ierīce rotē paralēli zemes virsmai.

3. Celtniecības pacēlājs kravu transportēšanai

Uz laiku uzstādīts celtniecības pacēlājs ar elektrisko piedziņu, kas paredzēts lietošanai personām, kurām ir atļauts ieiet tehnisko pētījumu vietās un būvlaukumos, kas darbojas:

i) noteiktos izkraušanas augstumos, kam ir platforma:

- kura ir paredzēta tikai preču transportēšanai,

- kura ļauj piekļūt personām, kas veic iekraušanu un izkraušanu,

- kura ļauj piekļūt un braukt atsevišķām personām, kas veic montāžu, izjaukšanu un apkalpi,

- vadāma,

- kura pārvietojas vertikāli vai maksimāli 15o slīpumā no vertikāles,

- kura ir atbalstīta vai nostiprināta ar stiepli, virvi, ķēdi, pieskrūvētu vārpstu un uzmavu, zobratu un zobstieni, hidraulisko domkratu (tiešu vai netiešu) vai sajūga mehānismu,

- mastiem var būt vai nebūt vajadzīgi sevišķu struktūru balsti, vai

ii) vai nu augšējā izkraušanas laukumā, vai darba laukumā, kas sniedzas aiz vadāmierīces (piemēram, jumts), kam ir kravas pārvietošanas ierīce:

- kura ir paredzēta tikai preču transportēšanai,

- kura ir projektēta tā, ka nav vajadzības uz tā uzkāpt, veicot iekraušanu vai izkraušanu, vai veicot montāžu, izjaukšanu un apkalpi,

- kur cilvēkiem ir aizliegts atrasties jebkurā laikā,

- vadāma,

- kura ir projektēta kustībai leņķī, kas ir vismaz 30o pret vertikāli, bet to var lietot jebkurā leņķī,

- kuru notur tērauda trose un droša pārvietošanās sistēma,

- kuru vada ar konstanta spiediena kontroli,

- kurā nav vajadzības izmantot pretsvaru,

- kuras maksimālā nominālā slodze ir 300 kg,

- kuras maksimālais ātrums ir 1 m/s,

- un vadsliedēm vajadzīgi sevišķu struktūru balsti.

4. Būvlaukuma lentzāģis

Pašgājējs mehānisms ar rokas padevi, kura svars ir mazāks par 200 kg, kas aprīkotas ar vienu vienīgu zāģa asmeni nepārtrauktas lentes veidā, kura ir uzmontēta un pārvietojas starp diviem vai vairākiem skriemeļiem.

5. Būvlaukuma ripzāģis

Mehānisms ar rokas padevi, kas sver mazāk nekā 200 kg, ir aprīkots ar apaļu zāģa plātni, kuras diametrs ir 350 mm vai vairāk, līdz maksimālajam diametram 500 mm, kura normālas griešanas darbībā ir fiksēta, un horizontālu galdu, kas viss vai tā daļa darbības laikā ir fiksēts. Zāģa plātne ir uzmontēta uz horizontālas nepagriežamas ass, kuras stāvoklis darbības laikā paliek nemainīgs. Mehānismam var būt šādas funkcijas:

- iespēja zāģa plātni pacelt un nolaist caur galdu,

- mehānisma rāmi zem galda var atvērt vai noslēgt,

- zāģim var uzstādīt ar rokām darbināmu pārvietojamu papildu plātni (aizliegt to uzstādīt blakus zāģa plātnei).

6. Pārnēsājams ķēdes zāģis

Darbarīks ar mehānisko piedziņu, paredzēts koku griešanai ar zāģa ķēdi un sastāv no apvienota, kompakta rokturu komplekta, piedziņas un griešanas palīgierīces, paredzēts turēt ar abām rokām.

7. Apvienotais augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis var darboties gan kā augstspiediena skalošanas, gan kā iesūkšanas transportlīdzeklis. Skatīt augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzekli.

8. Blīvēšanas mašīna

Mašīna, kas sapresē materiālus, piemēram, akmens pildījumus, augsni vai asfalta virsmu velmējot, blietējot vai vibrējoši iedarbojoties ar darbarīku. Tā var būt pašgājēja, velkama, ejoša operatora vadīta vai piestiprināta pie pārvadājošas mašīnas. Blīvēšanas mašīnas iedala šādi:

- sēdoša operatora vadīts veltnis: pašgājēja blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām; operatora darbavieta ir mašīnas sastāvdaļa,

- ejoša operatora vadīts veltnis: pašgājēja blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām, kur ierīces, ar ko vada braukšanu, stūrēšanu, bremzēšanu un vibrēšanu, ir izvietotas tā, ka mašīnas darbība jākontrolē blakus ejošam operatoram vai ar tālvadību,

- velkams veltnis: blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām, kam nav patstāvīgas braukšanas iekārtas un kur operatora darbavieta atrodas uz traktora,

- vibroplāksnes un vibroblietes: blīvēšanas mašīnas ar plakanām vibrējošām pamatnēm. Tās vada blakus ejošs operators vai kā pārvadājošās mašīnas palīgierīces,

- iekšdedzes blietes: blīvēšanas mašīnas, kuru blīvējošais darbarīks ir plakana apakšējā daļa, kam eksplozijas spiediens liek kustēties galvenokārt vertikālā virzienā. Operators atrodas blakus mašīnai.

9. Kompresors

Mašīna ar maināmu aprīkojumu, kas gaisu, gāzes vai tvaikus saspiež līdz spiedienam, kurš pārsniedz ieplūdes spiedienu. Kompresors sastāv no paša kompresora, vilcēja un jebkuras detaļas vai ierīces, kuras ir nepieciešamas kompresora drošai darbībai.

Neapskata šādas ierīču kategorijas:

- ventilatorus, t.i., ierīces, kas rada gaisa cirkulāciju pie paaugstināta spiediena, kurš nepārsniedz 110000 paskālus,

- vakuumsūkņus, t.i., ierīces gaisa izsūknēšanai no slēgtām telpām pie spiediena, kurš nepārsniedz atmosfēras spiedienu,

- gāzturbīnu dzinējus.

10. Rokā turami betona drupinātāji un cērtes

Jebkura veida pašgājēji betona drupinātāji un cērtes, ko izmanto darbam celtniecībā un inženierbūvēs.

11. Betona vai javas maisītāji

Mašīna betona vai javas pagatavošanai neatkarīgi no piekraušanas, samaisīšanas un iztukšošanas procesa. Tā var darboties periodiski vai pastāvīgi. Betona maisītājus, kas novietoti uz kravas automobīļiem, sauc par autobetonmaisītājiem (skatīt 55. definīciju).

12. Celtniecības vinča

Uz laiku uzstādīta ceļamierīce ar elektrisko piedziņu, kas ir aprīkota, lai paceltu un nolaistu piekārtu kravu.

13. Betona un javas pievades un padeves mašīna

Iekārtas betona vai javas sūknēšanai un padevei ar maisītājiem vai bez tiem, ar ko nogādājamos materiālus pievada novietošanas vietā pa cauruļvadiem, sadales ierīcēm vai manipulatoriem. Pievadi veic:

- betona — mehāniski ar virzuļa vai rotora sūkņiem,

- javas — mehāniski ar virzuļa, gliemežveida, cauruļu un rotora sūkņiem vai pneimatiski ar kompresoriem ar gaisa kameru vai bez tās.

Šīs mašīnas var uzmontēt uz kravas automobīļiem, piekabēm vai speciāliem transportlīdzekļiem.

14. Transportiera lente

Uz laiku uzstādīta mašīna materiālu transportēšanai ar mehāniskās piedziņas lenti.

15. Transportlīdzekļu dzesēšanas iekārtas

Kravas telpas saldēšanas iekārta N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas definēti Direktīvā 70/156/EEK.

Saldēšanas iekārtai piedziņu nodrošina tās sastāvdaļa, transportlīdzeklim pievienota atsevišķa sastāvdaļa, transportlīdzekļa dzinējs un neatkarīgs vai rezerves piedziņas avots.

16. Buldozers

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kuras uzmontētā iekārta darbojas ar grūšanas vai raušanas spēku.

17. Urbšanas ietaise

Mehānisms, kuru izmanto būvlaukumos caurumu urbšanai ar:

- triecienurbšanu,

- rotācijas urbšanu,

- rotācijas triecienurbšanu.

Urbšanas ietaises urbjot ir stacionāras. No vienas darba vietas uz otru tās var pārvietoties patstāvīgi. Pašgājējas urbšanas ietaises ir uzmontētas uz kravas automobīļiem, riteņšasijām, traktoriem, kāpurķēdēm, pārvietojamām kravas platformām (velkot ar vinču). Ja urbšanas ietaises ir uzmontētas uz kravas automobīļiem, traktoriem un piekabēm vai aprīkotas ar riteņiem, tad tās var pārvadāt ar lielāku ātrumu un pa publiskiem ceļiem.

18. Pašizgāzējs

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar vaļēju korpusu, kas pārvadā un izgāž vai izber materiālu. Pašizgāzēji var būt aprīkoti ar pašiekrāvēja iekārtu.

19. Iekārtas tvertņu vai cisternu iekraušanai kravas automobīļos un izkraušanai no tiem

Pašgājējas iekārtas, kas pievienotas kravas automobīļa tvertnei vai cisternai, šķidrumu vai berama materiāla iekraušanai vai izkraušanai ar sūkni vai līdzīgu iekārtu.

20. Hidraulisks vai ar pārvadu darbināms ekskavators

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kam augšējā daļa spēj rotēt vismaz par 360o, kas izrok, šūpo un izgāž materiālu jebkurā mašīnas ciklā ar kausu, kurš piestiprināts pie manipulatora un strēles vai teleskopiska manipulatora, nepārvietojot šasiju.

21. Krāvējekskavators

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar priekšā piestiprinātu iekraušanas mehānisma kausu un aizmugurē piestiprinātu lāpstu. Ar aizmugurē piestiprināto lāpstu mašīna parasti rok zemi ar kausa kustību pret mašīnu. Ar aizmugurē piestiprināto lāpstu paceļ, sašūpo un izber materiālu, kamēr mašīna ir stacionāra. Iekraujot, mašīna iekrauj vai kustībā uz priekšu izrok un paceļ, transportē un izber materiālu.

22. Stikla pārstrādes konteiners

No jebkura materiāla pagatavots konteiners, ko izmanto pudeļu savākšanai. Tam ir vismaz viena atvere pudeļu iepildīšanai un otra — konteinera iztukšošanai.

23. Greiders

Pašgājēja riteņu mašīna ar regulējamu vērstuvi, kas novietota starp priekšējo un pakaļējo asi, ar ko nošķeļ, pārvieto un izlīdzina materiālu pēc prasībām.

24. Zāliena apgriešanas mašīna/zāliena malu apgriešanas mašīna

Portatīva, rokā turama iekārta, kas aprīkota ar elastīgu(-ām) lentu(-ām), stīgu(-ām) vai līdzīgiem elastīgiem nemetāla griežņiem, piemēram, griežņiem, kuri brīvi griežas, un paredzēta nezāļu, zāles vai līdzīga veida mīkstu augu griešanai. Griešanas ierīce rotē apmēram paralēli (zāliena apgriešanas mašīna) vai perpendikulāri (zāliena malu apgriešanas mašīna) zemes virsmai.

25. Dzīvžogu apgriešanas mašīna

Rokā turama, vadāma pašgājēja iekārta, kas ir paredzēta vienam operatoram dzīvžogu un krūmu apgriešanai, ar vienu vai vairākiem lineāri turp un atpakaļ pārvietojamiem asmeņiem.

26. Augstspiediena asenizators

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ierīci kanalizācijas cauruļu vai līdzīgu sistēmu tīrīšanai ar augsta spiediena ūdensstrūklu. Šo ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

27. Augstspiediena ūdensstrūklas mašīna

Mehānisms ar sprauslām vai citām ātrumu palielinošām atverēm, kas ļauj ūdenim, arī ar piemaisījumiem, izplūst kā brīvai strūklai. Augsta spiediena strūklas mašīnas sastāv no piedziņas, spiediena ģeneratora, šļūtenēm, izsmidzināšanas ierīcēm, drošības mehānismiem, kontroles un mērīšanas ierīcēm. Augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas var būt mobilas vai stacionāras:

- mobilās augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas ir mobilas, viegli pārvadājamas mašīnas, kas ir projektētas izmantošanai dažādās vietās un tādēļ parasti spēj pārvietoties pašas vai ir uzmontētas uz transportlīdzekļa. Visas nepieciešamās padeves līnijas ir elastīgas un viegli atvienojamas,

- stacionārās augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas ir projektētas ilgstošai izmantošanai vienā vietā, bet tās var pārvietot uz citu vietu ar piemērotu iekārtu. Parasti ir pārvietojamas vai samontētas uz statnes un ar atvienojamām padeves līnijām.

28. Hidrauliskais āmurs

Iekārta, kurā izmanto pārvadājošās mašīnas hidraulisko piedziņu, lai paātrinātu virzuli (dažreiz ar gāzi), kas pēc tam triec darbarīku. Kinētiskās darbības radīto spriegumu darbarīks pārnes uz materiālu, liekot tam saplīst. Hidraulisko āmuru darbībai nepieciešama eļļas padeve paaugstinātā spiedienā. Pārvadātāju kopā ar āmuru vada operators, kas parasti sēž pārvadājošās mašīnas kabīnē.

29. Hidrauliskais spēka agregāts

Mašīna ar maināmu aprīkojumu, kas gaisu, gāzes vai tvaikus saspiež līdz spiedienam, kurš pārsniedz ieplūdes spiedienu. Tas ir vilcēja, sūkņa (ar rezervuāru vai bez tā) un piederumu (piemēram, kontrolierīces, spiediena maiņas vārsts) apvienojums.

30. Ceļu frēzmašīna

Mobila mašīna savienojumu veidošanai betonā, asfaltā un līdzīgās ceļa virsmās. Griezējinstruments ir ātri rotējošs disks. Ceļu frēzmašīnu var pārvietot uz priekšu

- ar rokām,

- ar rokām, mehāniski palīdzot,

- ar mehānisko piedziņu.

31. Krāvēja tipa pildizgāztuvju blīvētājs ar kausu

Pašgājēja blīvēšanas mašīna ar priekšā piestiprinātu iekrāvēju savienojumā ar kausu un ar tērauda riteņiem (veltņiem), kas projektēta, lai sapresētu, pārvietotu, šķirotu un krautu augsni, atkritumus vai sanitāros (atkritumu) materiālus.

32. Zāliena pļaujamā mašīna

Ejoša vai sēdoša operatora vadīta zāles griešanas mašīna vai mašīna ar zāles griešanas aprīkojumu, kur griešanas ierīce darbojas apmēram paralēli zemes virsmai, griezuma augstumu pret zemi noregulē ar riteņiem, gaisa blīvi vai vadošu sliedi u.c., un piedziņai izmanto dzinēju vai elektromotoru. Griešanas ierīces ir:

- nekustīgi griezējelementi, vai

- nemetāla šķiedras aukla(-as), vai nemetāla grieznis(-žņi), kas brīvi griežas, ar katra kinētisko enerģiju lielāku nekā 10 J; kinētisko enerģiju nosaka izmantojot EN 786:1997 B pielikumu.

Arī ejoša vai sēdoša operatora vadīta zāles griešanas mašīna vai mašīna ar zāles griešanas aprīkojumu, kur griešanas ierīce rotē ap horizontālu asi, griežot ar stacionāru griezējierīces stieni vai nazi (cilindrisks pļāvējs).

33. Zāliena apgriešanas mašīna/zāliena malu apgriešanas mašīna

Ejoša operatora vadīta vai rokā turama zāles griešanas mašīna ar elektrisko piedziņu, kam griešanas ierīce ir nemetāla šķiedras aukla(-a), vai nemetāla grieznis(-žņi), kuri brīvi griežas, ar katra kinētisko enerģiju ne lielāku kā 10 J, paredzēta zāles vai līdzīga veida mīkstu augu griešanai. Griešanas ierīce darbojas apmēram paralēli (zāliena apgriešanas mašīna) vai perpendikulāri (zāliena malu apgriešanas mašīna) zemes virsmai. Kinētisko enerģiju nosaka izmantojot EN 786:1997 B pielikumu.

34. Lapu pūtējs

Pašgājēja mašīna lapu un citu materiālu novākšanai no zālieniem, ceļiem, ielām utt. ar stipru gaisa plūsmu. Tas var būt portatīva (rokā turama) vai nebūt portatīva, bet mobila.

35. Lapu savācējs

Pašgājēja mašīna lapu un citu atlieku savākšanai ar sūkšanas ierīci, kas sastāv no piedziņas, kura mašīnā samazina spiedienu, sūkšanas sprauslas un savāktā materiāla konteinera. Tas var būt portatīva (rokā turama) vai nebūt portatīva, bet mobila.

36. Iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējs ar pretsvaru

Iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējs ar pretsvaru un celšanas iekārtu (mastu, teleskopisku vai šarnīrveida strēli). Tie ir šādi:

- kravas automobīļi braukšanai pa nelīdzenu zemes virsmu (kravas automobīļi ar pretsvaru, kas paredzēti galvenokārt darbam uz neapstrādātas zemes virsmas vai izvandītas zemes virsmas, piemēram, būvlaukumos),

- citi autoiekrāvēji ar pretsvaru, izņemot tos autoiekrāvējus ar pretsvaru, kas speciāli konstruētas konteineru pārvietošanai.

37. Krāvējs

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar priekšā piestiprinātu kausa atbalsta un sakabes iekārtu, kas iekrauj vai kustībā uz priekšu izrok un paceļ, transportē un izber materiālu.

38. Autoceltnis

Pašgājējs strēles krāns, kas ar kravu vai bez tās spēj pārvietoties bez noteiktiem ceļiem, un kam stabilitāti nodrošina svars. Tam ir riepas, kāpurķēdes vai citas mobilas ierīces. Fiksētos stāvokļos to var atbalstīt atliecami vai citādi piederumi, kas palielina stabilitāti. Autoceltņa virsbūve var būt pagriežama par pilnu apli, ierobežoti pagriežama vai nepagriežama. Tas parasti ir aprīkots ar vienu vai vairākiem pacēlājiem un/vai hidrauliskiem cilindriem strēles un kravas pacelšanai un nolaišanai. Autoceltņi ir aprīkoti ar tādas konstrukcijas teleskopiskām strēlēm, vadāmām strēlēm, režģu strēlēm vai to kombināciju, lai tās varētu viegli nolaist. Pakārtās kravas no strēles var regulēt ar āķu bloku komplektu vai citām speciālām kravas celšanas fiksētājierīcēm.

39. Pārvietojama atkritumu tvertne

Attiecīgi projektēts konteiners uz riteņiem, kas paredzēts īslaicīgai atkritumu glabāšanai un ir aprīkots ar vāku.

40. Motorizēts kaplis

Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas:

- ar atbalsta riteni(-ņiem) vai bez atbalsta riteņa(-iem), kuru darba elementi darbojas kā kaplēšanas darbarīki, nodrošinot virzību uz priekšu (motorizēts kaplis), un

- kuras dzen uz priekšu viens ritenis vai vairāki riteņi ar tiešu piedziņu no dzinēja un aprīkotas ar kaplēšanas darbarīkiem (motorizēts kaplis ar piedziņas riteni(-ņiem)).

41. Ielu seguma klājējs

Mobila ceļu būves mašīna, ko izmanto celtniecības materiālu, piemēram, bitumena maisījumu, betona un grants uzklāšanai uz ceļa virsmas. Ielu seguma klājēji var būt aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem.

42. Pāļu dzīšanas iekārta

Pāļu iedzīšanas un izvilkšanas iekārta, piemēram, iedzīšanas āmuri, izvilkšanas/nolaušanas iekārtas, vibratori vai statiskas pāļu grūšanas/raušanas ierīces, kas ir mašīnai pievienots pāļu iedzīšanas vai izvilkšanas mehānisms, kam pieskaita arī:

- pāļu dzīšanas ietaisi, kura sastāv no pārvadājošās mašīnas (ar kāpurķēdēm, riteņiem vai pa sliedēm braucošas, peldošu fiksētājierīci vai galveno vai virzošo sistēmu),

- piederumus, piemēram, pāļu uzmavas, aizsargcepures, plāksnes, dzenmehānismus, spriegojumierīces, pāļu pārvietošanas ierīces, pāļu vadsliedes, akustiskus pārklājus un triecienus/vibrāciju amortizējošas ierīces, spēka agregātus/ģeneratorus un personāla pacelšanas ierīces vai platformas.

43. Cauruļlicējs

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas īpaši paredzēta cauruļu pacelšanai un nolikšanai, kā arī cauruļvadu iekārtu pārvadāšanai. Mašīna, kuras konstrukcijas pamatā ir traktors ar īpaši paredzētām sastāvdaļām, tādām kā šasija, galvenā statne, pretsvars, manipulators un iekraušanas-pacelšanas mehānisms un vertikāli rotējošs sānu manipulators.

44. Sniega traktors

Pašgājēja kāpurķēžu mašīna, kuras uzmontētā iekārta darbojas uz sniegu vai ledu ar grūšanas vai raušanas spēku.

45. Elektroenerģijas ģenerators

Jebkura ierīce, kas sastāv no iekšdedzes dzinēja, kurš darbina rotācijas elektrisko ģeneratoru, kas nepārtraukti ražo elektroenerģiju.

46. Ielu tīrīšanas iekārta

Saslauku savākšanas mašīna ar iekārtu, kas saslauka atkritumus sūkšanas ieejā un tad pneimatiski ar stipru gaisa plūsmu vai ar mehānisku savākšanas sistēmu nogādā atkritumus savākšanas bunkurā. Šo slaucīšanas un savākšanas ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

47. Atkritumu savākšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis sadzīves un lielgabarīta atkritumu savākšanai un transportēšanai, iekraujot ar konteineriem vai ar rokām. Transportlīdzeklis var būt aprīkots ar blīvēšanas mehānismu. Atkritumu savākšanas transportlīdzeklis sastāv no tādas šasijas ar kabīni, uz kuras ir uzstādīts korpuss. Tas var būt aprīkots ar konteinera ceļamierīci.

48. Ceļu frēzmašīna

Mobila mašīna, ko izmanto materiāla noņemšanai no noklātām virsmām, izmantojot cilindriskas formas darbarīku ar mehānisko piedziņu, kam uz virsmas ir uzmontēti frēzēšanas rīki; griežņa veltņi darbības laikā rotē.

49. Irdinātājs

Ejoša vai braucoša operatora vadīta pašgājēja mašīna, kam griezuma dziļumu noregulē pret zemi un kas ir attiecīgi aprīkota, lai varētu uzirdināt zāliena virsmu dārzos, parkos un citās līdzīgās vietās.

50. Sasmalcinātājs/šķeldotājs

Pašgājēja mašīna, ko paredzēts izmantot stacionārā stāvoklī un kam ir viena vai vairākas griešanas ierīces, lai lielus organiskus materiālus sagrieztu mazākos gabalos. Parasti tas sastāv no padeves atveres, caur ko materiālu (ar kādu ierīci vai bez tās) ievada, ierīces, ar kuru materiālu sagriež, izmantojot vienalga kādu metodi (griešanu, skaldīšanu, drupināšanu vai citas metodes), un izvadīšanas vada, caur ko sagriezto materiālu izvada. Var pievienot savākšanas ierīci.

51. Sniega novākšanas mašīna ar rotējošiem rīkiem

Mašīna, ar kuru no satiksmes vietām var aizvākt sniegu ar rotējošiem līdzekļiem, to paātrinot un izmetot ar pūtējiem.

52. Iesūkšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ierīci ūdens, dubļu, dūņu, atkritumu vai līdzīgu materiālu savākšanai no kanalizācijas caurulēm vai līdzīgām sistēmām ar vakuuma palīdzību. Šo ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

53. Torņa celtnis

Pagriežams strēles krāns, kam strēle atrodas tāda torņa galā, kurš darba stāvoklī paliek apmēram vertikāli. Šī ierīce ar mehānisko piedziņu ir aprīkota, lai paceltu un nolaistu piekārtu kravu un lai šīs kravas pārvietotu, mainot kravas celšanas rādiusu, pagriežot, pārvietojot visu ierīci. Dažas ierīces veic vairākas no šīm kustībām, bet ne noteikti visas. Ierīci var nostādīt noteiktā stāvoklī vai aprīkot ar pārvietošanas vai slīdēšanas līdzekļiem.

54. Tranšeju racējs

Sēdoša operatora vai kājāmgājēja vadīta pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna ar priekšā vai aizmugurē piestiprinātu ekskavatoru, kas galvenokārt projektēta, lai kustības laikā nepārtraukti raktu tranšejas.

55. Autobetonmaisītājs

Ar tvertni aprīkots transportlīdzeklis gatava samaisīta betona transportēšanai no betona rūpnīcas uz būvlaukumu; tvertni var rotēt tad, kad transportlīdzeklis brauc vai stāv. Būvlaukumā tvertni iztukšo, tai rotējot. Tvertnes piedziņai izmanto transportlīdzekļa dzinēju vai papildu dzinēju.

56. Ūdenssūkņa iekārta

Mašīna sastāv no ūdenssūkņa un vadības sistēmas. Ūdenssūknis ir mašīna, ar ko ūdeni paceļ no zemāka enerģijas līmeņa uz augstāku.

57. Metināšanas ģenerators

Jebkura rotējoša ierīce, kas ražo metināšanas strāvu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

EK ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

Ek atbilstĪbas deklarācijā jāiekļauj šādas ziņas:

- ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

- tās personas vārds un adrese, kas glabā tehnisko dokumentāciju,

- iekārtas apraksts,

- atbilstības novērtēšanas procedūra un vajadzības gadījumā pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese,

- šā veida iekārtas izmērītais skaņas intensitātes līmenis,

- šīs iekārtas garantētais skaņas intensitātes līmenis,

- atsauce uz šo direktīvu,

- deklarācija, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām,

- ja vajadzīgs, atbilstības deklarācija(-as) un norādes uz citām piemērotajām Kopienas direktīvām,

- deklarēšanas vieta un laiks,

- ziņas par personu, kas ir pilnvarota parakstīt juridiski saistošu deklarāciju ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārdā.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

GAISA VADĪTA TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODE, KO EMITĒ IEKĀRTA, KURA PAREDZĒTA IZMANTOŠANAI ĀRPUS TELPĀM

Darbības joma

ŠAJĀ PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTAS GAISA Vadīta trokšņa mērīšanas metodes, ko izmanto, lai noteiktu skaņas intensitātes līmeņus iekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva, šīs direktīvas atbilstības novērtēšanas procedūru sakarā.

Šā pielikuma A daļā katram 2. panta 1. punktā minēto iekārtu veidam nosaka:

- trokšņa emisijas pamatstandartus,

- šo trokšņa emisijas pamatstandartu vispārīgus papildinājumus

skaņas spiediena līmeņa mērīšanai uz avotu aptverošās mērvirsmas un avota radītās skaņas intensitātes līmeņa aprēķināšanai.

Šā pielikuma B daļā katram 2. panta 1. punktā minēto iekārtu veidam nosaka:

- ieteicamo trokšņa emisijas pamatstandartu, ieskaitot:

- atsauci uz trokšņa emisijas pamatstandartu, ko izvēlas A daļā,

- testa laukumu,

- konstantes K2A vērtību,

- mērvirsmas formu,

- izmantojamo mikrofonu skaitu un novietojumu,

- darba apstākļus, ieskaitot:

- atsauci uz standartu, ja tāds ir,

- prasības attiecībā uz iekārtas uzstādīšanu,

- metodi, lai aprēķinātu radītos skaņas intensitātes līmeņus, ja atsevišķus testus veic citādos darbības apstākļos,

- papildu informāciju.

Ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā, testējot īpašus iekārtu veidus, var izvēlēties vienu A daļas trokšņa emisijas pamatstandartu un piemērot šim īpašajam iekārtas veidam B daļas darbības apstākļus. Tomēr strīda gadījumā ieteicamais trokšņa emisijas pamatstandarts, kas noteikts B daļā, jāizmanto kopā ar B daļas darbības apstākļiem.

--------------------------------------------------

A DAĻA

TROKŠŅA EMISIJAS PAMATSTANDARTS

Lai noteiktu skaņas intensitātes līmeni 2. panta 1. punktā definētajām iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām, parasti var izmantot trokšņa emisijas pamatstandartus

EN ISO 3744:1995 un

EN ISO 3746:1995,

ievērojot šādus vispārīgus papildinājumus:

1. Mērījuma nenoteiktība

Mērījumu nenoteiktības nav ņemtas vērā atbilstības novērtēšanas procedūrās projektēšanas fāzē.

2. Trokšņa avota darbība testa laikā

2.1. Ventilatora apgriezienu skaits

Ja iekārtas dzinējs vai tās hidrauliskā sistēma ir aprīkoti ar ventilatoru(-iem), tad tam (tiem) jādarbojas testa laikā. Saskaņā ar vienu no turpmākiem nosacījumiem ventilatora apgriezienu skaitu ir noteicis un norādījis iekārtas ražotājs, un tas jāparāda pārbaudes protokolā; šo apgriezienu skaitu izmanto turpmākajos mērījumos.

a) Ventilatora piedziņa tieši pievienota dzinējam

Ja ventilatoru piedziņa ir tieši pievienota dzinējam un/vai hidrauliskajai iekārtai (piemēram, ar siksnas piedziņu), tad tam jādarbojas testa laikā.

b) Ventilatoru piedziņa ar dažādu noteiktu apgriezienu skaitu

Ja ventilators var darboties ar dažādu noteiktu apgriezienu skaitu, tad testu veic vai nu:

- ar maksimālo darbības apgriezienu skaitu, vai

- pirmajā testā ar ventilatoru miera stāvoklī un otrajā testā ar maksimālo apgriezienu skaitu. Radīto skaņas spiediena līmeni LpA aprēķina, apvienojot abu testu rezultātus ar šādu vienādojumu:

L

= 10lg

0,3 × 100,1 LpA, 0 % + 0,7 × 100,1 LpA, 100 %

kur:

LpA, 0 % ir skaņas spiediena līmenis, kas noteikts ventilatoram miera stāvoklī;

LpA, 100 % ir skaņas spiediena līmenis, kas noteikts ventilatoram ar maksimālo apgriezienu skaitu.

c) Ventilatora piedziņa ar pastāvīgi mainīgu apgriezienu skaitu

Ja ventilators var darboties ar pastāvīgi mainīgu apgriezienu skaitu, tad testu veic saskaņā ar 2.1.b) punktu vai ar ventilatora apgriezienu skaitu vismaz 70 % no ražotāja noteiktā maksimālā apgriezienu skaita.

2.2. Nenoslogotas pašgājējas iekārtas tests

Lai veiktu šos mērījumus, iekārtas dzinējs un hidrauliskā sistēma jāiesilda saskaņā ar instrukcijām un jāievēro drošības prasības.

Testu veic ar iekārtu stacionārā stāvoklī, kad nedarbojas darba iekārta vai pārvietošanas mehānisms. Šajā testā dzinējs darbojas tukšgaitā ar nominālo apgriezienu skaitu, kas atbilst vismaz dzinēja lietderīgajai jaudai [1].

Ja mašīnas dzinēju darbina ar ģenerators vai no elektrotīkla, ražotāja norādītās motoram piegādātās strāvas frekvences stabilitāte ir ± 1 Hz, ja mašīna ir aprīkota ar indukcijas motoru, un barošanas sprieguma novirze no nominālā sprieguma ir ± 1 %, ja mašīna ir aprīkota ar komutācijas motoru. Barošanas spriegumu mēra pie neatdalāma kabeļa vai auklas kontaktdakšas vai mašīnas pievades, ja izmanto atdalāmu kabeli. Ģeneratora strāvas frekvence ir līdzīga tai, ko iegūst no elektrotīkla.

Ja mašīnu darbina akumulators, tam ir jābūt pilnīgi uzlādētam.

Ātrumu testa laikā un tam atbilstošo dzinēja lietderīgo jaudu ir norādījis iekārtas ražotājs, un tas ir jāparāda testa pārbaudes protokolā.

Ja iekārta ir aprīkota ar vairākiem dzinējiem, tad tiem testu laikā jādarbojas vienlaicīgi. Ja tas nav iespējams, tad jātestē katra iespējamā dzinēju kombinācija.

2.3. Noslogotas pašgājējas iekārtas tests

Lai veiktu šos mērījumus, dzinējs (piedziņas iekārta) un hidrauliskā sistēma jāiesilda saskaņā ar instrukcijām un jāievēro drošības prasības. Testa laikā nedrīkst darboties neviena signalizācijas ierīce, piemēram, brīdinājuma signāltaure vai atpakaļgaitas brīdinājuma signāls.

Iekārtas apgriezienu skaits vai ātrums ir jāreģistrē testa laikā un jāparāda pārbaudes protokolā.

Ja iekārta ir aprīkota ar vairākiem dzinējiem un/vai agregātiem, tad tiem testu laikā jādarbojas vienlaicīgi. Ja tas nav iespējams, tad jātestē katra iespējamā dzinēju un/vai agregātu kombinācija.

Katram iekārtas veidam, kas jātestē noslogots, jānosaka īpaši darbības apstākļi, kuri principā rada sekas un stresus, kas līdzinās faktiskiem darba apstākļiem.

2.4. Ar roku darbināmu iekārtu tests

Vispārpieņemtos darbības nosacījumus ar roku darbināmu iekārtu katram veidam nosaka tā, lai tie radītu sekas un stresus, kas ir līdzinātos faktiskiem darba apstākļiem.

3. Virsmas skaņas spiediena līmeņa aprēķināšana

Virsmas skaņas spiediena līmeni nosaka vismaz trīs reizes. Ja vismaz divas noteiktās vērtības neatšķiras vairāk kā par 1 dB, tad turpmāki mērījumi nav vajadzīgi. Pretējā gadījumā turpina mērīt, kamēr iegūst divas vērtības, kuras neatšķiras vairāk kā par 1 dB. A-novērtētais virsmas skaņas spiediena līmenis, ko izmanto skaņas intensitātes līmeņa aprēķināšanai, ir to divu vērtību aritmētiskā vidējā vērtība, kuras neatšķiras vairāk kā par 1 dB.

4. Sniedzamā informācija

Testētā trokšņa avota A-novērtēto skaņas intensitātes līmeni noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim (ja mazāks par 0,5, tad izmanto mazāko skaitli; ja vienāds ar vai lielāks par 0,5, tad izmanto lielāko skaitli).

Ziņojumā iekļauj vajadzīgos tehniskos datus, lai identificētu testēto trokšņu avotu, kā arī trokšņa testa kodu un akustiskos datus.

5. Papildu mikrofona pozīcijas uz puslodes veida mērvirsmas (EN ISO 3744:1995)

Papildus EN ISO 3744:1995 7.2.1. un 7.2.2. klauzulai uz puslodes veida mērvirsmas var izmanto 12 mikrofonu tīklu. Dekarta koordinātes 12 mikrofona pozīciju izvietojumam uz puslodes virsmas ar rādiusu r ir uzskaitītas tabulā. Puslodes rādiuss r ir vienāds vismaz ar divām standartparalēlskaldņa lielākajām dimensijām. Standartparalēlskaldnis ir definēts kā vismazākais taisnstūra paralēlskaldnis, kas aptver iekārtu (bez fiksētājierīcēm) un beidzas uz atstarojošās virsmas. Puslodes rādiusu noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselam skaitlim: 4, 10, 16 m.

Mikrofonu skaitu (12) var samazināt līdz sešiem, bet, ievērojot EN ISO 3744:1995 7.4.2. klauzulas prasības, vienmēr jāizmanto mikrofona pozīcijas 2, 4, 6, 8, 10 un 12.

Parasti mikrofoni jānovieto sešās vietās uz puslodes veida mērvirsmas. Ja šajā direktīvā īpašai iekārtai trokšņa testa kodā ir noteiktas citas specifikācijas, tad izmanto šīs specifikācijas.

TABULA

12 mikrofona pozīciju koordinātes

Mikrofona numurs | X/R | y/r | z |

1 | 1 | 0 | 1,5 m |

2 | 0,7 | 0,7 | 1,5 m |

3 | 0 | 1 | 1,5 m |

4 | -0,7 | 0,7 | 1,5 m |

5 | -1 | 0 | 1,5 m |

6 | -0,7 | -0,7 | 1,5 m |

7 | 0 | -1 | 1,5 m |

8 | 0,7 | -0,7 | 1,5 m |

9 | 0,65 | 0,27 | 0,71 r |

10 | -0,27 | 0,65 | 0,71 r |

11 | -0,65 | -0,27 | 0,71 r |

12 | 0,27 | -0,65 | 0,71 r |

6. Virsmas korekcija K2A

Iekārtu mēra uz betona vai neporaina asfalta atstarojošās virsmas, tad ir noteikta vides korekcija K2A = 0. Ja šajā direktīvā īpašai iekārtai trokšņa testa kodā ir noteiktas citas specifikācijas, tad izmanto šīs specifikācijas.

+++++ TIFF +++++

[1] Dzinēja lietderīgā jauda ir jauda, kas izteikta "EK kW" un ko pārbaudes stendā iegūst kloķvārpstas galā, vai tās ekvivalents, kurš izmērīts saskaņā ar EK metodi transportlīdzekļu iekšdedzes dzinēju jaudas mērīšanai, izņemot to, ka netiek ņemta vērā dzinēja dzesinošā ventilatora jauda.

--------------------------------------------------

B DAĻA

ĪPAŠU IEKĀRTU TROKŠŅA TESTA KODI

0. IEKĀRTA, KO TESTĒ BEZ SLODZES

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

Betona vai neporaina asfalta atstarojošā virsma

Virsmas korekcija K2A

K2A = 0

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

i) Ja lielākais standartparalēlskaldņa izmērs nepārsniedz 8 m:

puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/saskaņā ar A daļas 5. punktu.

ii) Ja lielākais standartparalēlskaldņa izmērs pārsniedz 8 m:

paralēlskaldnis saskaņā ar ISO 3744:1995 ar mērīšanas attālumu d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Tests bez slodzes

Trokšņa testus veic saskaņā ar A daļas 2.2. punktu.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

1. GAISVADU PIEKĻŪŠANAS PLATFORMAS AR IEKŠDEDZES DZINĒJU

Skatīt Nr. 0.

2. KRŪMGRIEŽI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 10884:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

ISO 10884:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

ISO 10884:1995 5.3. punkts

Novērošanas periods(-i)

ISO 10884:1995

3. CELTNIECĪBAS PACĒLĀJI KRAVU TRANSPORTĒŠANAI

Skatīt Nr. 0.

Dzinēja ģeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra; lifts pārvietojas bez kravas un atstāj puslodi — ja vajadzīgs - 1. punkta virzienā.

4. BŪVLAUKUMA LENTZĀĢI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

ISO 7960:1995 J pielikums, d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Atbilst ISO 7960:1995 J pielikumam (tikai J2.b punkts).

Novērošanas periods

Atbilst ISO 7960:1995 J pielikumam

5. BŪVLAUKUMA RIPZĀĢI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

ISO 7960:1995 A pielikums, mērīšanas attālums d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

ISO 7960:1995 A pielikums (tikai A2.b punkts)

Novērošanas periods

ISO 7960:1995 A pielikums

6. PĀRNĒSĀJAMI ĶĒDES ZĀĢI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 9207:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

ISO 9207:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes/Tests bez slodzes

Koka zāģēšana pie pilnas slodzes/dzinējs ar maksimālo apgriezienu skaitu bez slodzes

a) iekšdedzes dzinēja piedziņa: ISO 9207:1995 6.3. un 6.4. punkts;

b) ar elektromotoru: tests, kas atbilst ISO 9207:1995 6.3. punktam un tests ar motora maksimālo apgriezienu skaitu bez slodzes

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 9207:1995 6.3. un 6.4. punkts

Radīto skaņas intensitātes līmeni LWA aprēķina:

L

= 10lg

,

kur LW1 un LW2 ir divu iepriekš definēto dažādu darbības veidu vidējais skaņas intensitātes līmenis.

7. APVIENOTIE AUGSTSPIEDIENA SKALOŠANAS UN IESŪKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

JA IR IESPĒJAS DARBINĀT ABAS IEKĀRTAS VIENLAICĪGI, TAD TO DARA SASKAŅĀ AR NR. 26. un Nr. 52. Ja nav, tad tās mēra atsevišķi un jānosaka augstākās vērtības.

8. BLĪVĒŠANAS MAŠĪNAS

I) NEVIBRĒJOŠI VELTŅI

Skatīt Nr. 0

ii) SĒDOŠA OPERATORA VADĪTI VIBRĒJOŠI VELTŅI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Vibrējošu veltni uzstāda uz piemērota elastīga materiāla(-iem), tādas kā gaisa blīves(-ēm). Šīs gaisa blīves ir izgatavotas no mīksta materiāla (elastomēra vai tamlīdzīga) un piepūstas līdz spiedienam, kas nodrošina to, ka mašīna ir pacelta vismaz par 5 cm; novērš rezonansi. Blīves(-ju) izmēri nodrošina mašīnas stabilitāti testa laikā.

Tests pie slodzes

Mašīnu testē stacionārā stāvoklī, kad dzinējs darbojas ar nominālo apgriezienu skaitu (norādījis ražotājs) un izslēgtu kustības mehānismu(-iem). Sablīvēšanas mehānisms darbojas ar maksimālo sablīvēšanas jaudu, kas atbilst ražotāja norādītai augstākās frekvences un šai frekvencei atbilstošās amplitūdas kombinācijai.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

iii) VIBROPLĀKSNES, VIBROBLIETES, EKSPLOZĪVAS BLIETES UN EJOŠA OPERATORA VADĪTI VIBRĒJOŠI VELTŅI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

EN 500-4 rev. 1:1998 C pielikums

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

EN 500-4 rev. 1:1998 C pielikums

Novērošanas periods

EN 500-4 rev. 1:1998 C pielikums

9. KOMPRESORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/saskaņā ar A daļas 5. punktu

vai

paralēlskaldnis saskaņā ar ISO 3744:1995 ar mērīšanas attālumu d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Kompresorus uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamus kompresorus novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

Kompresors testa laikā ir iesildīts un darbojas stabilos apstākļos kā pastāvīgā ekspluatācijā. Tam veic pienācīgu apkopi un to eļļo pēc ražotāja norādījumiem.

Skaņas intensitātes līmeni nosaka pie pilnas slodzes vai tādos darbības apstākļos, kas ir atkārtojami un tipiskas trokšņainākās testējamās mašīnas trokšņainākās darbības paraugs.

Ja ir tāds uzņēmuma plānojums, ka atsevišķas iekārtas, piemēram, starpdzesinātāji ir uzstādīti atstatus no kompresora, tad, veicot trokšņa testu, cenšas atdalīt šo iekārtu radītos trokšņus. Lai atdalītu dažādu trokšņu avotus, var būt nepieciešamas speciālas iekārtas šo avotu trokšņu vājināšanai mērīšanas laikā. Šādu sastāvdaļu trokšņu raksturlielumus un darbības apstākļu aprakstu testa pārskatā norāda atsevišķi.

Testa laikā no kompresora izplūdušās gāzes pilnīgi nosūc no testa laukuma. Jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka izplūdušās gāzes radītais troksnis ir vismaz 10 dB mazāks nekā troksnis, ko mēra visās mērīšanas vietās (piemēram, uzstādot trokšņa slāpētāju).

Jārūpējas par to, lai kompresora izplūde vārsta turbulences dēļ gaisa izplūšana neradītu nekādu papildu troksni.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

10. ROKĀ TURAMI BETONA DRUPINĀTĀJI UN CĒRTES

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu un tabulu/atkarībā no iekārtas masas norādītas tabulā:

Iekārtas masa m (kg) | Puslodes rādiuss | Mikrofona pozīciju 2, 4, 6 un 8 z koordinātes |

m < 10 | 2 m | 0,75 m |

m ≥ 10 | 4 m | 1,50 m |

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Visas ierīces testē vertikālā stāvoklī.

Ja no testa ierīces izplūst gaiss, tad tās asīm jāatrodas vienādā attālumā no divu mikrofonu pozīcijām. Energoapgādes trokšņi nedrīkst ietekmēt testējamās ierīces trokšņa emisijas mērīšanu.

Ierīces stiprinājums

Ierīci testa laikā savieno ar rīku, kas iebetonēts zemē ieraktā kubveida betona bluķī, kurš ievietots betona šahtā. Starp ierīci un atbalsta rīku testu laikā var iestiprināt tērauda starpposmu. Starpposms veido stabilu struktūru starp ierīci un atbalsta rīku. Šīs prasības ir ietvertas 10.1. zīmējumā.

Bluķa parametri

Bluķim ir pēc iespējas regulāra kuba forma ar malas garumu 0,60 m ± 2 mm; tas ir izgatavots no dzelzsbetona 0,20 m biezos slāņos ar pamatīgu vibrāciju, lai novērstu pārmērīgu noslāņošanos.

Betona kvalitāte

Betona kvalitāte atbilst ENV 206 C 50/60.

Kubu pastiprina ar nesaistītiem tērauda stieņiem 8 mm diametrā; konstrukcija ir attēlota 10.2. zīmējumā.

Atbalsta rīks

Rīks ir cieši iestiprināts bluķī un sastāv no blietes, kas nav mazāka par 178 mm vai lielāka par 220 mm diametrā, un rīka spīļpatronas, kura atbilst parasti izmantotajai patronai testēt paredzētajā ierīcē, un atbilst ISO 1180:1983, bet ir pietiekami gara, lai praktiski varētu veikt testu.

Rīkojas atbilstoši, lai integrētu abas sastāvdaļas. Rīku bluķī iestiprina tā, lai blietes apakša atrastos 0,30 m no bluķa augšējās virsmas (skatīt 10.2. zīmējumu).

Bluķis paliek mehāniski nebojāts, jo īpaši atbalsta rīka un betona saskares vietā. Pirms un pēc katra testa pārliecinās par to, ka betona bluķī cieši iestiprinātais rīks ir integrēts ar to.

Kuba novietošana

Kubu novieto pilnīgi cementētā šahtā, pārsedz ar ekrānplāksni vismaz 100 kg/m2, kā norādīts 10.3. zīmējumā, lai ekrānplāksnes augšējā virsma ir apbērta ar zemi. Lai novēstu fona trokšņus, bluķi no šahtas apakšas un malām izolē ar elastīgiem klucīšiem, kuru robežfrekvence nepārsniedz pusi no testējamās ierīces sitienu ātruma, izteikta ar sitienu skaitu sekundē.

Ekrānplāksnes caurums, caur kuru iziet rīka spīļpatrona, ir pēc iespējas mazāks un cieši noslēgts ar elastīgu, skaņu izolējošu savienojumu.

Tests pie slodzes

Testējamo ierīci pievieno pie atbalsta rīka.

Testa ierīci darbina stabilos apstākļos un ar tādu pašu akustisko stabilitāti kā normālā ekspluatācijā.

Testa ierīce darbojas ar maksimālo jaudu, kāda norādīta pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

A vērtībai vajadzētu būt tādai kā ekrānplāksnei, kas novietota uz elastīga savienojuma J un apbērta ar zemi.

11. BETONA VAI JAVAS MAISĪTĀJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Maisīšanas ierīci (tvertni) līdz nominālajai ietilpībai piepilda ar smiltīm, kuru granulu izmērs 0 līdz 3 mm un mitrums 4 līdz 10 %.

Maisīšanas ierīce darbojas vismaz ar nominālo apgriezienu skaitu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

12. CELTNIECĪBAS VINČAS

Skatīt Nr. 0

Dzinēja ģeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra; vinča ir pieslēgta, bet bez slodzes.

13. BETONA UN JAVAS PIEVADES UN PADEVES MAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Ja mašīna ir aprīkota ar manipulatoru, tas ir novietots stāvus, un caurule to savieno ar uzpildes piltuvi. Ja tas tā nav, tad mašīnu aprīko ar horizontālu vismaz 30 m garu cauruli, kas ir savienota ar uzpildes piltuvi.

Tests pie slodzes

i) Mašīnas, kas pievada un padod betonu:

Pievades sistēmu un cauruli piepilda ar betonam līdzīgu vielu, cementu aizstājot ar piejaukumu, piemēram, smalkiem pelniem. Mašīna darbojas ar maksimālo jaudu, vienam darba ciklam ilgstot ne vairāk kā 5 sekundes (ja šo laiku pārsniedz, tad "betonam" pielej ūdeni, lai sasniegtu šo lielumu).

i) Mašīnas, kas pievada un padod javu:

Pievades sistēmu un cauruli piepilda ar beigu javai līdzīgu vielu, cementu aizstājot ar piejaukumu, piemēram, metilcelulozi. Mašīna darbojas ar maksimālo jaudu, vienam darba ciklam ilgstot ne vairāk kā 5 sekundes (ja šo laiku pārsniedz, tad "javai" pielej ūdeni, lai sasniegtu šo lielumu).

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

14. TRANSPORTIERA LENTES

Skatīt Nr. 0

Dzinēja ĝeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra; lenta pĀrvietojas bez kravas un atstāj puslodi, ja vajadzīgs, 1. punkta virzienā.

15. TRANSPORTLĪDZEKĻU DZESĒŠANAS IEKĀRTAS

TrokšņŅa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Dzesēšanas iekārtu uzstāda īstā vai modelētā kravas telpā un testē stacionārā stāvoklī, un dzesēšanas iekārtas augstums atbilst paredzētajām uzstādīšanas prasībām saskaņā ar pircējam sniegtajām instrukcijām. Dzesēšanas iekārtas piedziņa darbojas tā, lai radītu instrukcijās norādīto dzesēšanas kompresora un ventilatora maksimālo ātrumu. Ja paredzēts dzesēšanas iekārtu darbināt ar transportlīdzekļa dzinēju, tad testa laikā dzinēju neizmanto un dzesēšanas iekārtai nodrošina piemērotu elektrisko piedziņu. Pārvietojamu velkošo transportlīdzekli testa laikā aizvāc prom.

Dzesēšanas iekārtu, kas uzstādīta kravas telpas saldēšanas iekārtā un kam ir dažādu piedziņu izvēle, testē katrai piedziņai atsevišķi. Ziņojumā par testa rezultātiem obligāti apraksta to darbības režīmu, kas rada maksimālo troksni.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

16. BULDOZERI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofona pozīcijas numurs/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Kāpurķēžu buldozerus testē vietā, kas atbilst ISO 6395:1988 6.3.3. punktam.

Tests pie slodzes

ISO 6395:1988 B pielikums

Novērošanas periods(-i) un apsvērumi par dažādiem darbības apstākļiem, ja tādi ir

ISO 6395:1988 B pielikums

17. URBŠANAS IETAISES

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

EN 791:1995 A pielikums

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

18. PAŠIZGĀZĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Līdzvērtīgs ISO 6395:1998 C pielikumam ar šādu grozījumu:

C 4.3. otro daļu aizstāj ar:

"Dzinējs darbojas ar maksimālo apgriezienu skaitu tukšgaitā. Transmisija paliek neitrālā pozīcijā. Trīs reizes paceļ kausu izgāšanas stāvoklī aptuveni līdz 75 % no maksimālā gājiena un nolaiž pārvietošanas stāvoklī. Šo pasākumu secību uzskata par stacionārā hidrauliskā paņēmiena vienu ciklu.

Ja kausa pacelšanai dzinēja jaudu neizmanto, tad dzinējs darbojas tukšgaitā, transmisijai paliekot neitrālā stāvoklī. Mērīšanu veic bez kausa pacelšanas, un novērošanas periods ir 15 sekundes."

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 6395:1988 C pielikums.

19. IEKĀRTAS TVERTŅU VAI CISTERNU IEKRAUŠANAI KRAVAS AUTOMOBIĻOS UN IZKRAUŠANAI NO TIEM

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Iekārtu testējot, automobilis atrodas stacionārā stāvoklī. Dzinējs, kas darbina iekārtu, darbojas ar pircējam sniegtajās instrukcijās norādīto maksimālo jaudu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

20. EKSKAVATORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

ISO 6395:1988 A pielikums

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 6395:1988 A pielikums

21. KRĀVĒJEKSKAVATORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

ISO 6395:1988 D pielikums

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 6395:1988 D pielikums

22. STIKLA PĀRSTRĀDES KONTEINERI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Šim trokšņa testa kodam skaņas spiediens līmeņa mērīšanā mikrofona atrašanās vietās izmanto atsevišķa gadījuma skaņas spiediena līmeņa Lpls, kas definēts EN ISO 3744:1995 3.2.2. punktā.

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Darbības apstākļi testa laikā

Troksni mēra pilnā ciklā, kas sākas ar tukšu konteineru un beidzas tad, kad konteinerā ir iemestas 120 pudeles.

Stikla pudeles definē šādi:

- tilpums - 75 cl,

- masa — 370 ± 30 g.

Testa veicējs tur katru pudeli aiz kakla ar apakšu pret iepildīšanas atveri un tad uzmanīgi iegrūž to caur iepildīšanas atveri konteinera centra virzienā, ja iespējams, novēršot pudeles atsišanos pret sienām. Pudeles iemet tikai caur vienu iepildīšanas atveri, kas ir tuvākā 12. mikrofonam.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Katrai konteinerā iemestajai pudelei atsevišķa gadījuma A-novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra vienlaicīgi sešās mikrofona pozīcijās.

Atsevišķa gadījuma A-novērtēto skaņas intensitātes līmeni virs mērvirsmas vidēji aprēķina saskaņā ar EN ISO 3744: 1995, 8.1. punktu.

Atsevišķa gadījuma vidējo A-novērtēto skaņas spiediena līmeni visām 120 iemestajām pudelēm aprēķina kā logaritmisko vidējo vērtību no atsevišķa gadījuma vidējā A-novērtētā skaņas spiediena līmeņa virs mērvirsmas.

23. GREIDERI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Atbilst ISO 6395:1988 B pielikumam

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 6395:1988 B pielikums

24. ZĀLIENA APGRIEŠANAS MAŠĪNAS/ZĀLIENA MALU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

Skatīt Nr. 2

Ar piemērotu ierīci apgriešanas mašīnu novieto tā, laI griešanas ierīce atrastos virs puslodes centra. Zāliena apgriešanas mašīnu griešanas ierīces centrs atrodas aptuveni 50 mm virs zemes. Lai noregulētu griešanas asmeņus, zāliena malu apgriešanas mašīnas jānovieto pēc iespējas tuvāk testējamai virsmai.

25. DZĪVŽOGU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Domstarpību gadījumā mērīšanu veic ārā uz mākslīgas virsmas (ISO 11094:1991 4.1.2. punkts).

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Cilvēks vai piemērota ierīce notur dzīvžogu apgriešanas mašīnu parastajā izmantošanas veidā tā, lai griešanas ierīce atrastos virs puslodes centra.

Tests pie slodzes

Dzīvžogu apgriezējs darbojas ar griešanas ierīces nominālo darba ātrumu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

26. AUGSTSPIEDIENA ASENIZATORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Augstspiediena asenizatoru testē stacionārā stāvoklī. Dzinējs un palīgiekārtas darbojas ar ražotāja paredzēto darba iekārtas ātrumu; augstspiediena sūknis(-ņi) darbojas ar ražotāja paredzēto maksimālo ātrumu un darbības spiedienu. Izmantojot pielāgotu sprauslu, spiediena samazināšanas ventilis ir tikai reakcijas punktā. Sprauslas plūsmas troksnis nekādi neietekmē mērījumu rezultātus.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 30 sekundes.

27. AUGSTSPIEDIENA ŪDENSSTRŪKLAS MAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Paralēlskaldnis saskaņā ar EN ISO 3744:1995 ar mērīšanas attālumu d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Augsta spiediena ūdensstrūklas mašīnu uzstāda uz atstarojošās virsmas; pārvietojamas mašīnas novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

Augstspiediena tīrīšanas mašīnu nostāda stabilā stāvoklī, kā norādījis ražotājs. Testēšanas laikā sprauslu pievieno augsta spiediena tīrīšanas mašīnai, kas rada augstāko spiedienu, ja to izmanto saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

28. HIDRAULISKIE ĀMURI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/r = 10 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Veicot testu, āmuru pievieno balstiekārtai un izmanto īpašu testa bloka struktūru. Šī struktūra parādīta 28.1. zīmējumā un 28.2. zīmējumā parādīts balstiekārtas stāvoklis.

Balstiekārta

Testējamā āmura balstiekārta atbilst testējamā āmura tehnisko specifikāciju prasībām, jo īpaši attiecībā uz svara diapazonu, hidraulisko izejas jaudu, piegādātās eļļas plūsmu un atgriezes vada pretspiedienu.

Uzstādīšana

Mehāniskajai uzstādīšanai un savienojumiem (šļūtenēm, cauruļvadiem…) jāatbilst āmura tehniskajām specifikācijām. Jānovērš visi ievērojami trokšņi, ko rada cauruļvadi un dažādas mehāniskas sastāvdaļas, kuras vajadzīgas uzstādīšanai. Visiem sastāvdaļu savienojumiem jābūt cieši savelkamiem.

Āmura stabilitāte un statiskais noturēšanas spēks

Balstiekārta āmuru notur stingri, lai stabilitāte būtu tāda pati kā parastos darbības apstākļos. Āmuram jādarbojas stateniski.

Darbarīks

Mērīšanai izmanto trulu darbarīku. Darbarīka garumam jāatbilst prasībām, kas norādītas 28.1. zīmējumā (testa bloks).

Tests pie slodzes

Hidrauliskā ieejas jauda un eļļas plūsma

Hidrauliskā āmura darbības apstākļus attiecīgi pielāgo, izmēra un paziņo kopā ar atbilstīgām tehnisko specifikāciju vērtībām. Testējamais āmurs jāizmanto tā, lai āmura maksimālā hidrauliskā ieejas jauda un eļļas plūsma varētu sasniegt 90 % vai vairāk.

Jāraugās, lai ps un Q mērījumu sērijas kopējā neprecizitāte būtu ± 5 %. Tas nodrošina hidrauliskās ieejas jaudas noteikšanu ar precizitāti ± 10 %. Pieņemot lineāru korelāciju starp hidraulisko ieejas jaudu un emitēto skaņas spiediena līmeni, skaņas intensitātes līmeņa noteikšanas vidējā novirze ir mazāka par ± 0, 4 dB.

Regulējamas sastāvdaļas, kas ietekmē āmura jaudu

Sākumā visiem akumulatoriem, galvenajiem spiediena ventiļiem un citām iespējamām regulējamām sastāvdaļām jāatbilst tehnisko datu vērtībām. Ja vairāki paredzētie trieciena parametri nav obligāti, tad mēra, izmantojot visas ierīces. Norāda minimālo un maksimālo vērtību.

Mērāmie lielumi

ps | hidrauliskās piegādes spiediena vidējais lielums āmura darbības laikā, ieskaitot vismaz 10 sitienus; |

Q | drupinātāja ieplūdes eļļas plūsmas vidējais lielums, ko mēra vienlaicīgi ar ps; |

T | eļļas temperatūrai mērīšanas laikā jābūt starp + 40 °C un + 60 °C. Pirms sāk mērīšanu, hidrauliskā drupinātāja korpusa temperatūra jāstabilizē līdz parastai darbības temperatūrai; |

Pa | pirms pildīšanas visu akumulatoru gāzes spiedieni jāmēra statiskā stāvoklī (drupinātājs nedarbojas) un stabilā apkārtējā temperatūrā + 15 °C līdz + 25 °C. Izmērītā apkārtējā temperatūra raksturo mērāmo akumulatora gāzes spiedienu pirms pildīšanas. |

Parametri, kurus novērtē pēc izmērītajiem darbības parametriem:

PINDrupinātāja hidrauliskās ieejas jauda PIN = ps. Q

Hidrauliskās piegādes vada spiediena mērījums, ps

- ps jāmēra iespējami tuvu drupinātāja IN pieslēguma vietai,

- ps mēra ar spiediena mērinstrumentu (minimālais diametrs 100 mm; precizitātes klase ± 1, 0 % FSO).

Drupinātāja ieplūdes eļļas plūsma, Q

- Q jāmēra piegādes spiediena vadā iespējami tuvu drupinātāja IN pieslēguma vietai,

- Q jāmēra ar elektrisko caurplūduma mērītāju (precizitātes klase ± 2, 5 % no plūsmas rādījuma).

Eļļas temperatūras (T) mērīšanas punkts

- T jāmēra pārvadātāja eļļas tvertnē vai āmuram pievienotajā hidrauliskajā vadā. Mērīšanas punktu norāda pārskatā,

- temperatūras nolasījuma precizitātei jābūt ± 2 °C no faktiskās vērtības.

Novērošanas periods/radītās skaņas intensitātes līmeņa noteikšana

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

Vajadzības gadījumā mērīšanu atkārto trīs reizes vai vairāk. Gala rezultātu aprēķina kā to divu lielāko vērtību vidējo aritmētisko, kuras neatšķiras vairāk kā par 1dB.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Definīcijas

d | darbarīka diametrs (mm), |

d1 | laktas diametrs, 1200 ± 100 mm, |

d2 | laktas atbalsta struktūra, iekšējais diametrs ≤ 1800 mm, |

d3 | testa bloka grīdas diametrs, ≤ 2200 mm, |

d4 | arbarīka atveres diametrs grīdā, ≤ 350 mm, |

d5 | darbarīka blīvslēga diametrs, ≤ 1000 mm, |

h1 | redzamais darbarīka attālums starp apvalka zemāko vietu un darbarīka blīvslēga augšējo virsmu (mm), h1 = d ± d/2, |

h2 | darbarīka blīvslēga biezums virs grīdas, ≤ 20 mm (ja darbarīka blīvslēgs atrodas zem grīdas, tā biezums nav ierobežots; tas var būt izgatavots no putu kaučuka), |

h3 | attālums starp grīdas augšējo virsmu un laktas augšējo virsmu, 250 ± 50 mm, |

h4 | izolējošā putu kaučuka grīdas blīvslēga biezums, ≤ 30 mm, |

h5 | laktas biezums, 350 ± 50 mm, |

h6 | darbarīka iespiešanās, ≤ 50 mm. |

Ja izmanto kvadrātveida testa bloka struktūru, maksimālais garuma izmērs ir 0,89 × attiecīgais diametrs.

Tukšo telpu starp grīdu un laktu var aizpildīt ar elastīgu putu kaučuku vai citu absorbējošu materiālu, blīvums < 220 kg/m3

29. HIDRAULISKIE SPĒKA AGREGĀTI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Hidraulisko spēka agregātu uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamus hidrauliskos spēka agregātus novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

Testēšanas laikā hidrauliskajam spēka agregātam nepievieno nekādus darbarīkus.

Hidraulisko spēka agregātu nostāda stabilā stāvoklī, kā norādījis ražotājs. Tas darbojas ar nominālo ātrumu un nominālo spiedienu. Nominālais ātrums un spiediens ir norādīts pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

30. CEĻU FRĒZMAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Ceļu frēzmašīnu aprīko ar iespējami lielāko asmeni, kā paredzējis ražotājs pircējam sniegtajās instrukcijās. Dzinējs darbojas ar maksimālo ātrumu un asmeni tukšgaitā.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

31. ATKRITUMU PRESĒTĀJI

Skatīt Nr. 37

32. ZĀLIENA PĻAUJAMĀS MAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Domstarpību gadījumā mērīšanu veic ārā uz mākslīgas virsmas (ISO 11094:1991 4.1.2. punkts).

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Ja zāliena pļaujamās mašīnas riteņi spiež uz mākslīgās virsmas, kas ir lielāka par 1 cm, tad riteņus novieto uz atbalstiem tā, lai tie ir vienā līmenī ar mākslīgo virsmu pirms saspiešanas. Ja griešanas ierīci nevar atvienot no zāliena pļaujamās mašīnas piedziņas riteņiem, tad pļaujmašīnu testē uz atbalstiem, un griešanas ierīce darbojas ar ražotāja noteikto maksimālo ātrumu. Atbalstus sagatavo tā, lai tie neietekmē mērīšanas rezultātus.

Tests bez slodzes

ISO 11094:1991

Novērošanas periods

ISO 11094:1991

33. ZĀLIENA APGRIEŠANAS MAŠĪNAS/ZĀLIENA MALU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

Skatīt Nr. 32

Ar piemērotu ierīci apgriešanas mašīnu novieto tā, lai griešanas ierīce atrastos virs puslodes centra. Zāliena apgriešanas mašīnu griešanas ierīces centrs atrodas aptuveni 50 mm virs zemes. Lai noregulētu griešanas asmeņus, zāliena malu apgriešanas mašīnas jānovieto pēc iespējas tuvāk testējamai virsmai.

34. LAPU PŪTĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Domstarpību gadījumā mērīšanu veic ārā uz mākslīgas virsmas (ISO 11094:1991 4.1.2. punkts).

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir £ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Lapu pūtēju novieto parastā lietošanas veidā, lai tā pūšanas ierīce atrastos 50 ± 25 mm virs puslodes centra; ja lapu pūtējs ir turams rokā, to notur cilvēks vai piemērota ierīce.

Tests pie slodzes

Lapu pūtējs darbojas ar ražotāja noteikto nominālo ātrumu un nominālo gaisa plūsmu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

Piezīme:

Ja lapu pūtēju var lietot arī kā lapu savācēju, tad to testē abās konfigurācijās un tādā gadījumā izmanto lielāko vērtību.

35. LAPU SAVĀCĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Domstarpību gadījumā mērīšanu veic ārā uz mākslīgas virsmas (ISO 11094:1991 4.1.2. punkts).

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Lapu savācēju novieto parastā lietošanas veidā, lai tā savākšanas ierīces ieplūde atrodas 50 ± 25 mm virs puslodes centra; ja lapu savācējs ir turams rokā, to notur cilvēks vai piemērota ierīce.

Tests pie slodzes

Lapu savācējs darbojas ar ražotāja noteikto savākšanas ierīces nominālo ātrumu un nominālo gaisa plūsmu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

Piezīme:

Ja lapu savācēju var lietot arī kā lapu pūtēju, tad to testē abās konfigurācijās un tādā gadījumā izmanto lielāko vērtību.

36. AUTOIEKRĀVĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Ievēro drošības prasības un ražotāja informāciju.

Celšanas apstākļi

Automobīlis stacionārā stāvoklī paceļ kravu (skaņu neabsorbējošu materiālu, piemēram, tēraudu vai betonu; vismaz 70 % no ražotāja instrukcijā noteiktās faktiskās ietilpības) ar maksimālo ātrumu no zemākā stāvokļa līdz standarta pacelšanas augstumam, kādu piemēro šāda tipa autoiekrāvējam saskaņā ar attiecīgiem Eiropas standartiem sērijā "Pašizgāzēju automobīļu drošība". Ja faktiskais maksimālais pacelšanas augstums ir mazāks, to var izmantot atsevišķos mērījumos. Pacelšanas augstumu uzskaita testa pārskatā.

Braukšanas apstākļi

Brauc automobīli bez kravas ar pilnu paātrinājumu no apstāšanās līdz sasniedz līniju A-A (līnija, kas savieno 4. un 6. mikrofona pozīciju) trīs savu garumu attālumā un turpina braukt automobīli ar maksimālo paātrinājumu līdz līnijai B-B (līnija, kas savieno 2. un 8. mikrofona pozīciju). Kad automobīļa aizmugure ir šķērsojusi līniju B-B, akseleratoru var atlaist.

Ja automobīlim ir daudzpakāpju zobpārvads, tad izvēlas pārnesumu, kas mērīšanas distancē nodrošina lielāko iespējamo ātrumu.

Novērošanas periods(-i)/radītās skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Novērošanas periodi:

- celšanas apstākļos: viss pacelšanas cikls,

- braukšanas apstākļos: laika posms, kas sākas tad, kad automobiļa centrs šķērso līniju A-A, un beidzas tad, kad tā centrs sasniedz līniju B-B.

Radīto skaņas intensitātes līmeni visu veidu autoiekrāvējiem aprēķina:

L

= 10 log

,

kur indekss "a" norāda "celšanas veidu" un indekss "c" norāda "braukšanas veidu".

37. IEKRĀVĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Kāpurķēžu krāvējus testē vietā, kas atbilst ISO 6395:1988 6.3.3. punktam.

Tests pie slodzes

ISO 6395:1988 C pielikums

Novērošanas periods(-i)/radītās skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

ISO 6395:1988 C pielikums

38. AUTOCELTŅI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Ja celtnis ir aprīkots ar balsta ierīcēm, tās ir pilnībā izplestas, un celtnis ir nolīmeņots, noregulējot atbalstu vidējā iespējamajā augstumā.

Tests pie slodzes

Testēšanai nodod ražotāja aprakstīto autoceltņa standarta modeli. Dzinēja jauda, nosakot trokšņa ierobežojumus, ir dzinēja nominālā jauda, kas nepieciešama celtņa kustībai. Celtnis ir aprīkots ar maksimāli atļauto pretsvaru, kas uzstādīts uz pagriežamas ietaises.

Pirms jebkuras mērīšanas autoceltņa dzinēju un hidraulisko sistēmu uzsilda līdz ražotāja norādītai parastajai darba temperatūrai un veic visas lietošanas instrukcijā norādītās drošības procedūras.

Ja autoceltnis ir aprīkots ar vairākiem dzinējiem, tad darbina to dzinēju, kurš nodrošina celtņa darbību. Pārvietošanas dzinējs nedarbojas.

Ja autoceltņa dzinējs ir aprīkots ar ventilatoru, tad tas darbojas testa laikā. Ja ventilatoram ir vairāki darbības ātrumi, tad testa laikā ir vislielākais ātrums.

Autoceltnim veic mērījumus trijiem (a) līdz c)) vai četriem (a) līdz d)) darbības veidiem.

Visiem darbības veidiem piemēro:

- dzinēja darbību ar ¾ no maksimālā apgriezienu skaita, kāds norādīts celtņa darbības režīmam, ar pielaidi ± 2 %;

- maksimālo paātrinājumu un palēninājumu bez bīstamām kravas vai āķu bloka kustībām;

- kustības ar maksimāli iespējamo ātrumu, kāds attiecīgajam veidam norādīts instrukciju apkopojumā.

a) Pacelšana

Autoceltni noslogo ar kravu, kas rada 50 % no maksimālā troses spēka. Testā kravu paceļ un tūlīt nolaiž sākuma stāvoklī. Manipulatora garumu izvēlas tā, lai pilns tests ilgtu 15 līdz 20 sekundes.

b) Pagriešana

Ar manipulatoru, kas noregulēts horizontālā 40o līdz 50o leņķī bez kravas, pagriež augšu 90o pa kreisi un tūlīt atgriež atpakaļ sākuma stāvoklī. Izmanto mazāko strēles garumu. Novērošanas periods vienāds ar darba cikla veikšanas laiku.

c) Celšana

Tests sākas ar īsās strēles pacelšanu no zemākā darba stāvokļa, kam tūlīt seko strēles nolaišana sākotnējā stāvoklī. Kustību izpilda bez kravas. Tests ilgst vismaz 20 sekundes.

d) Izbīdīšana un sabīdīšana (vajadzības gadījumā)

Ar strēli, kas noregulēta horizontālā 40o līdz 50o leņķī bez kravas un ir pilnīgi ievilkta, pirmās sekcijas izbīdīšanas un sabīdīšanas cilindru kopā ar pirmo sekciju izbīda līdz pilnam garumam un tūlīt kopā ar pirmo sekciju sabīda.

Novērošanas periods(-i)/radītās skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Radīto skaņas intensitātes līmeni aprēķina:

i) ja piemēro izbīdīšanu un sabīdīšanu:

L

= 10 log

;

ii) ja nepiemēro izbīdīšanu un sabīdīšanu:

L

= 10 log

,

kur

LWAa ir pacelšanas cikla skaņas intensitātes līmenis,

LWAb ir pagriešanas cikla skaņas intensitātes līmenis,

LWAc ir celšanas cikla skaņas intensitātes līmenis,

LWAd ir izbīdīšanas un sabīdīšanas cikla (vajadzības gadījumā) skaņas intensitātes līmenis.

39. PĀRVIETOJAMAS ATKRITUMU TVERTNES

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

- Betona vai neporaina asfalta atstarojošā virsma.

- Laboratorijas telpa, kurā virs atstarojošās virsmas nodrošināta brīva telpa.

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/r = 3 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Visus mērījumus veic ar tukšu konteineru.

Tests Nr. 1: Konteinera vāka brīva aiztaisīšana

Lai samazinātu iedarbību uz mērīšanu, testa veicējs stāv konteinera aizmugurē (eņģu pusē). Palaižot, vāku tur vidū, lai novērstu sagriešanos krišanas laikā.

Mērīšanu veic šādā ciklā, atkārtojot 20 reizes:

- sākumā vāku paceļ vertikāli,

- vāku palaiž uz priekšu, ja iespējams, nedodot impulsu, bet testa veicējs stāv konteinera aizmugurē, nekustoties, kamēr vāks ir aiztaisīts,

- pēc pilnīgas aiztaisīšanas vāku paceļ sākuma stāvoklī.

Piezīme:

Vajadzības gadījumā testa veicējs var īslaicīgi kustēties, lai paceltu vāku.

Tests Nr. 2: Vāka pilnīga atvēršana

Lai samazinātu iedarbību uz mērīšanu, testa veicējs stāv četrriteņu konteinera aizmugurē (eņģu pusē), vai divriteņu konteinera labajā pusē (starp 10. un 12. mikrofonu). Palaižot, vāku tur vidū vai iespējami tuvāk vidum.

Lai novērstu jebkādu konteinera pārvietošanos, testa laikā riteņi ir bloķēti. Divriteņu konteinerus (arī lai novērstu konteinera lēkāšanu) testa veicējs var uzlikt apkalpot, uzliekot roku uz augšmalas.

Mērīšanu veic šādā ciklā:

- sākumā vāku atver horizontāli,

- vāku palaiž, nedodot impulsu,

- pēc pilnīgas atvēršanas un pirms iespējamā atsitiena vāku paceļ tā sākuma stāvoklī.

Tests Nr. 3: Konteinera pārvietošana pa mākslīgu nelīdzenu trasi uz riteņiem

Šajā testā izmanto mākslīgu testa trasi, kas atveido nelīdzenu zemes virsmu. Šī testa trase sastāv no divām paralēlām tērauda pinuma sloksnēm (6 m garām un 400 mm platām), kas aptuveni ik pēc 20 cm ir piestiprinātas pie atstarojošās virsmas. Attālumu starp sloksnēm noregulē atbilstīgi konteinera veidam, lai ļautu riteņiem griezties visā trases garumā. Uzstādīšanu nodrošina līdzena virsma. Vajadzības gadījumā trasi pie zemes piestiprina ar elastīgu materiālu, lai novērstu fona trokšņu emisiju.

Piezīme:

Sloksnes var sastāvēt no atsevišķām savienotām 400 mm platām daļām.

Attiecīgs trases paraugs ir parādīts 39.1. un 39.2. zīmējumā.

Testa veicējs atrodas vāka eņģu pusē.

Mērīšanu veic, testa veicējam velkot konteineru pa mākslīgo trasi starp A un B punktu (attālums 4,24 m — skatīt 39.3. zīmējumu) ar nemainīgu ātrumu aptuveni 1 m/s, kamēr divriteņu konteinera riteņu ass vai četrriteņu konteinera pirmā riteņu ass sasniedz A punktu vai B punktu. Šo procedūru atkārto trīs reizes katrā virzienā.

Divriteņu konteinera testa laikā leņķis starp konteineru un trasi ir 45o. Testa veicējs nodrošina četrriteņu konteinera visu riteņu saskari ar trasi.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Tests Nr. 1 un Nr. 2: Konteinera vāka brīva aiztaisīšana un pilnīga atvēršana

Ja iespējams, tad mēra vienlaicīgi sešās mikrofona pozīcijās. Pretējā gadījumā katrā mikrofona pozīcijā izmērītos skaņas līmeņus sašķiro pieaugošā secībā un skaņas intensitātes līmeņus aprēķina, apvienojot vērtības rindas katrā mikrofona pozīcijā.

Atsevišķa gadījuma A-novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra katrai no 20 vāka aiztaisīšanas atvēršanas reizēm katrā mērīšanas punktā. Skaņas intensitātes līmeņi LWAaiztaisīšana un LWAatvēršana aprēķina kā iegūto piecu lielāko vērtību vidējo kvadrātisko vērtību.

Tests Nr. 3: Konteinera pārvietošana pa mākslīgu nelīdzenu trasi uz riteņiem

Novērošanas periods T ir vienāds ar laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu attālumu starp trases punktiem A un B.

Skaņas intensitātes līmenis LWAriteņiem ir sešu tādu vērtību vidējā vērtība, kas atšķiras mazāk nekā par 2 dB. Ja šo kritēriju ar sešiem mērījumiem neizpilda, tad ciklu atkārto tikreiz, cik vajadzīgs.

Radīto skaņas intensitātes līmeni aprēķina šādi:

L

= 10 log

13100,1 LWAaiztaisīšana + 100,1 LWAatvēršana + 100,1 LWAriteņiem

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

40. MOTORIZĒTI KAPĻI

Skatīt Nr. 32

Veicot mērīšanu, darbarīks ir atkabināts.

41. IELU SEGUMA KLĀJĒJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Mašīnas dzinējs darbojas ar ražotāja norādīto nominālo ātrumu. Visi darba objekti ir aktivēti un darbojas ar šādiem ātrumiem:

pievades sistēma | vismaz 10 % no maksimālās vērtības |

noklāšanas sistēma | vismaz 40 % no maksimālās vērtības |

bliete (ātrums, gājiens) | vismaz 50 % no maksimālās vērtības |

vibrators (ātrums, nelīdzsvarots moments) | vismaz 50 % no maksimālās vērtības |

spiediena barjeras (frekvence, spiediens) | vismaz 50 % no maksimālās vērtības |

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

42. PĀĻU DZĪŠANAS IEKĀRTA

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 6395:1988

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Pāļu dzīšanas iekārtu uzstāda virs pāļa, kam zemē ir pietiekama pretestība, lai iekārta varētu darboties ar vienmērīgu ātrumu. Iedzīšanas āmuru uzmavai nodrošina jaunu koka pildījumu. Pāļa augšdaļa ir 0,50 m virs testa laukuma.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

43. CAURUĻLICĒJI

Skatīt Nr. 0

44. SNIEGA TRAKTORI

Skatīt Nr. 0

45. ELEKTROENERĢIJAS ĢENERATORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka bez mākslīgas virsmas un saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/saskaņā ar A daļas 5. punktu. Ja l >2 m, tad ar mērīšanas attālumu d = 1 m saskaņā ar EN ISO 3744:1995 var izmantot paralēlskaldni.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Elektroenerģijas ģeneratorus uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamus elektroenerģijas ģeneratorus novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

ISO 8528-10:1998 9. punkts

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

46. IELU TĪRĪŠANAS IEKĀRTAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Ielu tīrīšanas iekārtas testē stacionārā stāvoklī. Dzinējs un palīgiekārtas darbojas ar ražotāja paredzēto darba iekārtas ātrumu; slota darbojas ar lielāko ātrumu bez saskares ar zemi; attālumā starp zemi un iesūkšanas sistēmas atveri, kas nepārsniedz 25 mm, iesūkšanas sistēma darbojas ar maksimālo sūkšanas jaudu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

47. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Atkritumu savākšanas transportlīdzekli testē stacionārā stāvoklī šādos darbības apstākļos.

1. Dzinējs darbojas ar ražotāja paredzēto maksimālo ātrumu. Iekārta nedarbojas. Šādi netestē transportlīdzekļus, kam ir tikai elektriskā piedziņa.

2. Blīvēšanas sistēma darbojas.

Atkritumu savākšanas transportlīdzeklis un piltuve ir tukši.

Ja dzinēja apgriezienu skaits automātiski palielinās, kamēr blīvēšanas sistēma darbojas, tad mēra šo lielumu. Ja izmērītais lielums ir vairāk nekā 5 % zemāks par ražotāja paredzēto apgriezienu skaitu, tad testu veic, paātrinot dzinēju ar kabīnes akseleratoru, lai nodrošinātu ražotāja paredzēto dzinēja apgriezienu skaitu.

Ja blīvēšanas sistēmai ražotājs nav paredzējis dzinēja apgriezienu skaitu vai ja transportlīdzeklim nav paredzēts automātisks akselerators, tad kabīnes akseleratora dzinēja apgriezienu skaitam jābūt 1200 apgriezieni minūtē.

3. Ceļamierīci paceļ un nolaiž bez kravas un bez konteinera. Dzinēja apgriezienu skaitu iegūst un kontrolē tāpat kā darbojoties blīvēšanas sistēmai (2. punkts).

4. Materiāls iekrīt atkritumu savākšanas transportlīdzeklī.

Materiālus ar ceļamierīci ieber piltuvē (sākumā tukša). Šim mērķim izmanto EN 840-1:1997 atbilstošu divriteņu konteineru ar 240 l tilpumu. Ja ar ceļamierīci nevar pacelt šādu konteineru, tad izmanto konteineru, kura tilpums ir apmēram 240 l. Materiāls sastāv no 30 polivinilhlorīda caurulēm; katras caurules svars aptuveni 0,4 kg un šādi izmēri:

- garums: 150 mm ± 0, 5 mm,

- nominālais ārējais diametrs: 90 mm + 0,3/- 0 mm,

- nominālais biezums: 6,7 mm + 0,9/- 0 mm.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Novērošanas periods ir:

1) vismaz 15 sekundes. Radītais skaņas intensitātes līmenis ir LWA1;

2) vismaz trīs pilni cikli, ja blīvēšanas sistēma darbojas automātiski. Ja blīvēšanas sistēma nedarbojas automātiski, bet gan cikliski, mēra vismaz trīs ciklus. Radītais skaņas intensitātes līmenis (LWA2) ir triju (vai vairāku) mērījumu vidējā ģeometriskā vērtība;

3) vismaz trīs nepārtraukti pilni darba cikli, ieskaitot ceļamierīces pacelšanu un nolaišanu. Radītais skaņas intensitātes līmenis (LWA3) ir triju (vai vairāku) mērījumu vidējā ģeometriskā vērtība;

4) vismaz trīs pilni darba cikli, katrā iekļaujot 30 cauruļu iekrišanu piltuvē. Katrs cikls nav ilgāks par 5 sekundēm. Šiem mērījumiem LpAeq, T aizstāj ar LpA, 1s. Radītais skaņas intensitātes līmenis (LWA4) ir triju (vai vairāku) mērījumu vidējā ģeometriskā vērtība.

Radīto skaņas intensitātes līmeni aprēķina šādi:

L

= 10 log

0,06 × 100,1LWA1 + 0,53 × 100,1LWA2 + 0,4 × 100,1LWA3 + 0,01 × 100,1LWA4

Piezīme:

Ja atkritumu savākšanas transportlīdzeklim ir tikai elektriskā piedziņa, tad ar LWA1 saistīto koeficientu pieņem par 0.

48. CEĻU FRĒZMAŠĪNAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Ceļu frēzmašīnas garenvirziena ass ir paralēla y asij.

Tests pie slodzes

Ceļu frēzmašīnu nostāda stabilā stāvoklī, kā norādīts pircējam sniegtajās instrukcijās. Dzinējs un visas palīgierīces darbojas tukšgaitā ar atbilstošo nominālo apgriezienu skaitu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

49. IRDINĀTĀJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Domstarpību gadījumā mērīšanu veic ārā uz mākslīgas virsmas (ISO 11094:1991 4.1.2. punkts).

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka bez mākslīgas virsmas un saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Irdinātāja dzinējs darbojas ar nominālo apgriezienu skaitu, un darba ierīce darbojas tukšgaitā (darbojas, bet neirdina).

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

50. SASMALCINĀTĀJI/ŠĶELDOTĀJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Testa laukums

ISO 11094:1991

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka bez mākslīgas virsmas un saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 11094:1991

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Sasmalcinātāju/šķeldotāju testē, šķeldojot vienu vai vairākus koka gabalus.

Darba ciklu veido apaļa, vismaz 1,5 m gara, vienā galā noasināta koka gabala (sausa priede vai finieris) šķeldošana; tā diametrs līdzinās maksimālajam sasmalcinātājam/šķeldotājam paredzētajam diametram, kas norādīts pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana

Novērošanas periods beidzas, kad šķeldotājā vairs nav materiāla, bet tas nedrīkst pārsniegt 20 sekundes. Ja iespējami abi darbības apstākļi, uzrāda augstāko skaņas intensitātes līmeni.

51. SNIEGA NOVĀKŠANAS MAŠĪNAS AR ROTĒJOŠIEM RĪKIEM

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Sniega pūtēju testē stacionārā stāvoklī. Saskaņā ar ražotāja ieteikumiem sniega pūtēja darba iekārta darbojas ar maksimālo ātrumu, un tās dzinējs darbojas ar atbilstīgo apgriezienu skaitu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

52. IESŪKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Iesūkšanas transportlīdzekli testē stacionārā stāvoklī. Dzinējs un palīgiekārtas darbojas ar ražotāja paredzēto darba iekārtas ātrumu; augstspiediena sūknis(-ņi) darbojas ar ražotāja paredzēto maksimālo ātrumu. Sūkšanas iekārta darbojas tā, ka iekšējais spiediens ir vienāds ar atmosfēras spiedienu (0 % vakuums). Sūkšanas sprauslas plūsmas troksnis nekādi neietekmē mērījumu rezultātus.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

53. TORŅA CELTŅI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Mērīšana zemes līmenī

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/saskaņā ar A daļas 5. punktu.

Mērīšana strēles augstumā

Ja pacēlējmehānisms atrodas strēles augstumā, tad mērvirsma ir lode ar rādiusu 4 m, kuras centrs sakrīt ar vinčas ģeometrisko centru.

Ja mēra ar pacēlējmehānismu uz celtņa strēles atbalsta, tad mērvirsmas laukums ir lode; S ir vienāds 200 m2

Mikrofonus izvieto šādi skatīt 53.1. zīmējumu).

Četrus mikrofonus uz horizontālas plaknes, kas šķērso mehānisma ģeometrisko centru (H = h/2),

ar L = 2,80 m

un d = 2,80 — l/2,

L = puse no attāluma starp divām secīgām mikrofona pozīcijām,

l = mehānisma garums (pa strēles asi),

b = mehānisma platums,

h = mehānisma augstums,

d = attālums starp mikrofona balstu un mehānismu strēles virzienā.

Pārējie divi mikrofoni atrodas lodes un vertikālas līnijas, kas šķērso mehānisma ģeometrisko centru, krustpunktos.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Pacēlējmehānisma mērīšana

Pacēlējmehānismu testa laikā uzstāda vienā no šādiem veidiem. Stāvokli apraksta pārbaudes protokolā.

a) Pacēlējmehānisms zemes līmenī

Samontētu celtni novieto uz plakanas betona vai neporaina asfalta atstarojošās virsmas.

b) Pacēlējmehānisms uz strēles atbalsta

Pacēlējmehānisms atrodas vismaz 12 m virs zemes.

c) Uz zemes nostiprināts pacēlējmehānisms

Pacēlējmehānismu nostiprina uz plakanas betona vai neporaina asfalta atstarojošās virsmas.

Enerģijas ģeneratora mērīšana

Ja ir celtnim ir pievienots enerģijas ģenerators, tad neatkarīgi no tā, vai tas ir savienots ar pacēlējmehānismu, celtni nostiprina uz plakanas betona vai neporaina asfalta atstarojošās virsmas.

Ja pacēlējmehānisms ir novietots uz strēles atbalsta, tad troksni mēra ar mehānismu, kas ir uzstādīts vai nu uz strēles atbalsta, vai nostiprināts uz zemes.

Ja celtņa piedziņas enerģijas avots nav tam piestiprināts (elektroenerģijas ģenerators vai maģistrāle, vai hidrauliskā vai pneimatiskā piedziņa), tad mēra tikai mehānisma vinčas trokšņa līmeni.

Ja celtnim ir pievienots enerģijas ģenerators, bet tie nav apvienoti, tad enerģijas ģeneratoru un pacēlējmehānismu mēra atsevišķi. Ja šīs divas ierīces ir apvienotas, tad mēra visu komplektu.

Testa laikā pacēlējmehānismu un enerģijas ģeneratoru uzstāda un izmanto saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

Tests bez slodzes

Celtnim pievienotais enerģijas ģenerators darbojas ar ražotāja norādīto pilno jaudu.

Pacēlējmehānisms darbojas bez kravas, tā cilindram rotējot ar ātrumu, kas atbilst pacelšanas un nolaišanas maksimālajam āķa pārvietošanas ātrumam. Šo ātrumu ir norādījis ražotājs. Testa rezultātam izmanto lielāko (pacelšanas vai nolaišanas) skaņas intensitātes līmeni.

Tests pie slodzes

Celtnim pievienotais enerģijas ģenerators darbojas ar ražotāja norādīto pilno jaudu. Pacēlējmehānisms darbojas ar trošu spriegojumu, kas atbilst maksimālajai slodzei (minimālajam rādiusam), āķim pārvietojoties ar maksimālo ātrumu. Slodzi un ātrumu ir norādījis ražotājs. Ātrumu kontrolē testa laikā.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Pacēlējmehānisma skaņas spiediens līmeņa mērīšanas periods ir (tr+ tf) sekundes:

tr ir periods līdz bremžu iedarbināšanai, kas izteikts sekundēs, kad pacēlējmehānisms darbojas iepriekš minētajā veidā. Šajā testā tr = 3 sekundes,

tf ir sekundēs izteikts periods no bremžu iedarbināšanas līdz tam, kad āķis pilnīgi apstājas.

Ja izmanto integratoru, tad integrācijas periods ir (tr + tf) sekundes.

Vidējā ģeometriskā vērtība mikrofona pozīcijai i ir:

L

= 10 lg

t

10

+ t

10

t

+ t

f

Lri ir skaņas spiediena līmenis mikrofona pozīcijai i periodā tr.

Lri ir skaņas spiediena līmenis mikrofona pozīcijai i periodā tf.

+++++ TIFF +++++

54. TRANŠEJU RACĒJI

Skatīt Nr. 0

55. AUTOBETONMAISĪTĀJI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Darbības apstākļi testa laikā

Tests pie slodzes

Autobetonmaisītāju testē stacionārā stāvoklī. Tvertne ir piepildīta ar vidējas konsistences betonu (izplatīšanās pakāpe 42 līdz 47 cm) atbilstīgi nominālajai ietilpībai. Dzinējs, kas darbina tvertni, darbojas ar pircējam sniegtajās instrukcijās norādīto tvertnes maksimālo apgriezienu skaitu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

56. ŪDENSSŪKŅU IEKĀRTAS

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Paralēlskaldnis/saskaņā ar EN ISO 3744:1995 ar mērīšanas attālumu d = 1 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Ūdens sūkni uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamas ūdens sūkņu iekārtas novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

Dzinējam jādarbojas ar ražotāja instrukcijā noteikto lielāko efektivitāti.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

57. METINĀŠANAS ĢENERATORI

Trokšņa emisijas pamatstandarts

EN ISO 3744:1995

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:1995 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar A daļas 5. punktu/saskaņā ar A daļas 5. punktu.

Ja l > 2 m, tad ar mērīšanas attālumu d = 1 m saskaņā ar EN ISO 3744:1995 var izmantot paralēlskaldni.

Darbības apstākļi testa laikā

Iekārtas uzstādīšana

Metināšanas ģeneratorus uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamus metināšanas ģeneratorus novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

ISO 8528-10:1998 9. punkts

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

CE ATBILSTĪBAS MARĶĒJUMA PARAUGS UN NORĀDES PAR GARANTĒTO SKAŅAS INTENSITĀTES LĪMENI PARAUGS

CE atbilstības marķējums jāveido no sākumburtiem CE, kuriem ir šāda forma:

+++++ TIFF +++++

Ja CE marķējumu samazina vai palielina atbilstoši iekārtas izmēram, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas. CE marķējuma komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Norādei par garantēto skaņas intensitātes līmeni jāsastāv no skaitļa, kas parāda garantēto skaņas intensitātes līmeni (dB), LWA zīmes un šādas formas piktogrammas:

+++++ TIFF +++++

Ja CE marķējumu samazina vai palielina atbilstīgi iekārtas izmēram, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas. Tomēr, ja iespējams, vertikālais lielums nedrīkst būt mazāks par 40 mm.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE

1. Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katrai iekārtai jāpiestiprina CE atbilstības marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni, kā paredzēts 11. pantā, un jāsastāda rakstiska EK atbilstības deklarācija, kā paredzēts 8. pantā.

2. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāsastāda 3. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija un tā jāglabā pieejama attiecīgo valsts iestāžu pārbaudes nolūkiem 10 gadus pēc tam, kad izlaista pēdējā iekārta. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā var uzticēt glabāt tehnisko dokumentāciju citai personai. Šajā gadījumā šīs personas vārds un adrese jāieraksta EK atbilstības deklarācijā.

3. Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt iekārtas atbilstība šīs direktīvas prasībām. Dokumentācijā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

- ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

- iekārtas apraksts,

- marka,

- tirdzniecības nosaukums,

- veids, sērijas un skaits,

- tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

- atsauce uz šo direktīvu,

- tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

- piemērotās tehniskās ierīces un aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

4. Ražotājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu, ka ražošanas process nodrošina izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību 2. un 3. punktā minētajai tehniskai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE, VEICOT TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS NOVĒRTĒŠANU UN PERIODISKU PĀRBAUDI

1. Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katrai iekārtai jāpiestiprina CE atbilstības marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni, kā paredzēts 11. pantā, un jāsastāda rakstiska EK atbilstības deklarācija, kā paredzēts 8. pantā.

2. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāsastāda 3. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija un tā jāglabā pieejama attiecīgo valsts iestāžu pārbaudēm10 gadus pēc tam, kad izlaista pēdējā iekārta. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā var uzticēt glabāt tehnisko dokumentāciju citai personai. Šajā gadījumā šīs personas vārds un adrese jāieraksta EK atbilstības deklarācijā.

3. Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt iekārtas atbilstība šīs direktīvas prasībām. Dokumentācijā jāiekļauj vismaz šāda informācija:

- ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

- iekārtas apraksts,

- marka,

- tirdzniecības nosaukums,

- veids, sērijas numurs un skaits,

- tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

- atsauce uz šo direktīvu,

- tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

- piemērotās tehniskās ierīces, aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

4. Ražotājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu, ka ražošanas process nodrošina izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību 2. un 3. punktā minētajai tehniskai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām.

5. Pilnvarotās iestādes veiktā novērtēšana pirms laišanas tirgū

Iekams pirmo iekārtu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā tehniskās dokumentācijas kopiju uzrāda brīvi izvēlētai pilnvarotai iestādei.

Ja ir kādas šaubas par tehniskās dokumentācijas ticamību, tad pilnvarotā iestāde attiecīgi informē ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi Kopienā un vajadzības gadījumā pārveido tehnisko dokumentāciju vai, iespējams, veic testus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

Pēc tam, kad pilnvarotā iestāde ir izdevusi ziņojumu, kas apliecina, ka tehniskā dokumentācija atbilst šīs direktīvas noteikumiem, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā saskaņā ar 11. un 8. pantu var iekārtai piestiprināt CE marķējumu un izsniegt EK atbilstības deklarāciju, par kuru viņš uzņemas pilnīgu atbildību.

6. Pilnvarotās iestādes veiktā novērtēšana ražošanas laikā

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā turpmāk iesaista pilnvaroto iestādi kādā no šīm ražošanas posma procedūrām, ko izvēlas ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā:

- pilnvarotā iestāde veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām; jo īpaši pilnvarotā iestāde pievērš uzmanību:

- pilnīgam un pareizam iekārtas marķējumam saskaņā ar 11. pantu,

- EK atbilstības deklarācijas izsniegšanai saskaņā ar 8. pantu,

- piemērotām tehniskām ierīcēm un aparatūru un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultātiem, un to ietekmei uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina pilnvarotajai iestādei brīvu pieeju visai iekšējai dokumentācijai, kas attiecas uz šīm procedūrām, iekšējo revīziju faktiskajiem rezultātiem un veiktajām koriģējošajām darbībām, ja tādas ir.

Tikai tad, ja iepriekšminētajās pārbaudēs iegūti neapmierinoši rezultāti, pilnvarotā iestāde veic trokšņu testus, ko pēc sava vērtējuma un pieredzes var vienkāršot vai pilnībā veikt saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecīgajam iekārtu veidam paredzēti III pielikumā,

- pilnvarotā iestāde ik pa laikam veic vai ir veikusi ražojuma pārbaudes. Pilnvarotās iestādes izraudzīts piemērots gatavas iekārtas paraugs jāizpēta un jāveic atbilstoši trokšņu testi, kā noteikts III pielikumā, vai līdzvērtīgi testi, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ražojuma pārbaudē jāiekļauj šādi aspekti:

- pilnīgs un pareizs iekārtas marķējums saskaņā ar 11. pantu,

- EK atbilstības deklarācijas izsniegšana saskaņā ar 8. pantu.

Abu procedūru pārbaužu biežumu nosaka pilnvarotā iestāde atbilstoši iepriekšējo novērtējumu rezultātiem, vajadzībai uzraudzīt koriģējošos pasākumus un turpmākām norādēm par pārbaužu biežumu, ko var noteikt gada produkcijai, kā arī ticamībai, ka ražotājs saglabā garantētos lielumus; tomēr pārbaudi veic vismaz vienu reizi trijos gados.

Ja ir kādas šaubas par tehniskās dokumentācijas ticamību vai tās ievērošanu ražošanā, pilnvarotā iestāde attiecīgi informē ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi Kopienā.

Gadījumos, kad pārbaudītā iekārta neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, pilnvarotajai iestādei jāinformē attiecīgā dalībvalsts.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

1. Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina un deklarē to, ka iekārta, par kuru ir izsniegts 4. punktā minētais sertifikāts, atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāpiestiprina iekārtai CE marķējums, kam pievienota 11. pantā norādītā informācija, un jāsastāda 8. pantā minētā EK atbilstības deklarācija.

2. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāiesniedz eksemplāra verifikācijas pieteikums pilnvarotai iestādei pēc savas izvēles.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

- ražotāja nosaukums un adrese, kā arī, ja pieteikumu iesniedz pilnvarots pārstāvis, viņa vārds un adrese,

- rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā pilnvarotajā iestādē,

- tehniskā dokumentācija, kas atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām:

- iekārtas apraksts,

- tirdzniecības nosaukums,

- veids, sērijas numurs un skaits,

- tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

- atsauce uz šo direktīvu.

3. Pilnvarotajai iestādei:

- jāpārbauda, vai iekārta ražota atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai,

- jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur saskaņā ar šo direktīvu tiks veikti trokšņu testi,

- saskaņā ar šo direktīvu jāveic vai jābūt veikušai vajadzīgos trokšņu testus.

4. Ja iekārta atbilst šīs direktīvas noteikumiem, tad pilnvarotajai iestādei jāizdod pieteikuma iesniedzējam X pielikumā aprakstītais atbilstības sertifikāts.

Ja pilnvarotā iestāde atsakās izdot atbilstības sertifikātu, tai sīki jāpaskaidro atteikuma iemesli.

5. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Kopienā kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā atbilstības sertifikāta kopijas 10 gadus no dienas, kad iekārta ir laista tirgū.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

PILNA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1. Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka attiecīgās iekārtas atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katram ražojumam jāpiestiprina CE marķējums, kam pievienota 11. pantā norādītā informācija, un jāsastāda 8. pantā minētā EK atbilstības deklarācija.

2. Ražotājam projektēšanā, ražošanā, galīgajā pārbaudē un testēšanā jāpiemēro apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas noteikta 3. punktā, un to uzrauga atbilstoši 4. punktam.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz paša izvēlētā pilnvarotā iestādē pieteikums viņa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

- visa attiecīgā informācija par paredzēto ražojuma kategoriju, ieskaitot visu jau izstrādāto vai ražoto iekārtu tehnisko dokumentāciju, kurā jābūt vismaz šādai informācijai:

- ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

- iekārtas apraksts,

- marka,

- tirdzniecības nosaukums,

- veids, sērijas numurs un skaits,

- tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

- atsauce uz šo direktīvu,

- tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

- piemērotās tehniskās ierīces un aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni,

- EK atbilstības deklarācijas kopija,

- dokumentācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jānodrošina ražojumu atbilstība attiecīgajām direktīvas prasībām.

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un mērķtiecīgi rakstiski jāapkopo nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada kvalitātes nodrošināšanas stratēģijas un procedūru, piemēram, programmu, plānu, apkopojumu un dokumentu vienota izpratne.

3.3. Jo īpaši tajā atbilstīgi jāapraksta:

- paredzētā kvalitāte, kā arī vadības organizatoriskā struktūra, uzdevumi un pilnvaras attiecībā uz ražojumu un to konstrukcijas kvalitāti,

- katra ražojuma tehniskā dokumentācija, kurā iekļauj vismaz 3.1. punktā norādīto informāciju par tur minēto tehnisko dokumentāciju,

- projektēšanas uzraudzības un verifikācijas metodes, norises un sistemātiskas darbības, ko izmantos, projektējot ražojumus, kuri ietilpst attiecīgās iekārtas kategorijā,

- attiecīgas metodes, procedūras un sistemātiskas darbības, ko izmantos ražošanai, kā arī kvalitātes kontrolei un kvalitātes nodrošināšanai,

- pārbaudes un testi, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežums,

- ar kvalitāti saistītie dokumenti, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju utt.,

- paņēmieni, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā konstrukcija un ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāte.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas ievēro EN ISO 9001standartus, atbilst šīm prasībām.

Vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās iekārtas tehniskā novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā jāparedz pārbaudes vizīte ražotāja telpās.

Attiecīgais lēmums jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie atzinumi un argumentēts lēmuma novērtējums.

3.4. Ražotājām jāapņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, un uzturēt to pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā informē pilnvaroto iestādi, kura apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visiem paredzamajiem jauninājumiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē ierosinātie grozījumi un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī jāveic atkārtota novērtēšana.

Tai jāpaziņo savs lēmums ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie atzinumi un argumentēts lēmuma novērtējums.

4. Uzraudzība, par kuru atbild pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājam jāļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt projektēšanas, ražošanas, pārbaužu, testēšanas telpas, kā arī noliktavas, un viņam jāpiegādā visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- kvalitātes dokumenti, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēma attiecībā uz projektēšanu, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u.tml. rezultāti,

- kvalitātes dokumenti, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēma attiecībā uz ražošanu, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u.tml.

4.3. Pilnvarotā iestāde regulāri veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un dara ražotājam zināmu revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt vai pasūtīt testus, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotajai iestādei jāsniedz ražotājam ziņojums par apmeklējumu, kā arī ziņojums par testu, ja tas ir veikts.

5. Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas ražošanas jāglabā valsts iestāžu vajadzībai:

- dokumentācija, kas minēta šā pielikuma 3.1. punkta otrajā ievilkumā,

- atjauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- pilnvarotās iestādes lēmumi un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6. Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgā informācija par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumiem.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTTM

1. Iestāde, tās vadītājs un darbinieki, kas atbild par verifikāciju veikšanu, nedrīkst būt ne iekārtas projektētāji, ne ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, ne pilnvarotie pārstāvji kādai no šīm pusēm. Tos nedrīkst iesaistīt ne tieši, ne par pilnvarotiem pārstāvjiem šādu ierīču projektēšanā, būvē, tirdzniecībā vai apkalpošanā, vai ar tām saistītā pārstāvniecībā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto iestādi.

2. Iestādei un tās darbiniekiem jāveic vērtēšana un verifikācija ar visaugstāko profesionalitāti un tehnisko kompetenci neatkarīgi no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas var ietekmēt viņu lēmumus vai pārbaudes rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas verifikāciju rezultātos.

3. Iestādes rīcībā jābūt vajadzīgajiem darbiniekiem un nodrošinājumam, kas ļautu pienācīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus saistībā ar pārbaudēm un uzraudzību; tai jābūt pieejamām arī iekārtām, kas vajadzīgas īpašai verifikācijai.

4. Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pārbaudi, jābūt:

- atbilstoši tehniski un profesionāli sagatavotiem,

- pietiekamām zināšanām par prasībām tehniskās dokumentācijas novērtēšanai,

- pietiekamai veicamo testu prasību izpratnei un attiecīgai pieredzei to veikšanā,

- prasmei sastādīt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir nepieciešami, lai apstiprinātu veiktos testus.

5. Jāgarantē to darbinieku objektivitāte, kuri veic pārbaudes. Darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no izdarīto testu skaita vai to rezultātiem.

6. Iestādei jāapdrošina atbildība, ja vien to saskaņā ar valsts tiesību aktiem neuzņemas valsts, vai pati dalībvalsts tieši neatbild par testiem.

7. Iestādes darbiniekiem saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu, kas nosaka tās piemērošanu, jāievēro dienesta noslēpums attiecībā uz informāciju, kuru iegūst, veicot testus (izņemot vis-à-vis tās valsts kompetentām iestādēm, kurā šos uzdevumus izpilda).

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------