1.

Novērst narkotiku lietošanu un, otrkārt, panākt vēlāku narkotiku lietošanas sākšanu.

1.

Uzlabot tādu uz pierādījumiem balstītu (1) profilakses pasākumu pieejamību un efektivitāti, kuros ir ņemti vērā turpmāk izklāstītie riska un aizsardzības faktori:

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 1, 11, 12.

—

Pieejamība un apjoms, kādā dalībvalstīs tiek veikti uz pierādījumiem balstīti vispārēji un vides jomā īstenoti profilakses pasākumi.

—

Pieejamība un apjoms, kādā dalībvalstīs tiek veikti uz pierādījumiem balstīti mērķtiecīgi profilakses pasākumi, tostarp uz ģimeni un sabiedrību balstīti pasākumi.

—

Pieejamība un apjoms, kādā dalībvalstīs tiek veikti uz pierādījumiem balstīti norādēm atbilstoši profilakses pasākumi.

2.

Papildus narkotiku lietošanas novēršanai pastiprināt un mērķtiecīgāk īstenot profilakses un novirzīšanas pasākumus, lai pirmo nelegālu narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanu atliktu uz vēlākiem dzīves gadiem.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 1, 5, 11, 12.

—

Pieejamība un apjoms, kādā dalībvalstīs tiek veikti uz pierādījumiem balstīti profilakses un novirzīšanas pasākumi, kas vērsti uz jauniešiem ģimenēs, sabiedrībā un formālas/neformālas mācīšanās vidē.

3.

Paraugprakses apmaiņa visa veida preventīvu pasākumu jomā, kuru mērķgrupa ir bērni un jaunieši, vecāki un izglītības vide, vienlaikus ņemot arī vērā dzimumiem specifiskās vajadzības, tostarp izglītības pasākumi, uz kopienu balstītas programmas, programmas, kurās tiek izmantots internets un sociālie mediji.

—

Pārskats par paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

—

Pozitīvi izvērtējumi (ja pieejams) par uzvedības rezultātiem pēc paraugprakses pasākumiem.

4.

Uzlabot izpratni par nelegālu narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas bīstamību un sekām un uzlabot prasmes un kompetenci narkotiku lietošanas novēršanai.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 5, 12.

—

Līmenis, kādā iedzīvotājiem kopumā un jauniešiem ir radīta izpratne par veselīgu dzīvesveidu un nelegālu narkotiku un citu psihoaktīvu vielu lietošanas bīstamību un sekām, un to personu prasmju un kompetences līmenis, kas iesaistītas narkotiku lietošanas novēršanā.

5.

Gādāt par to, lai atbilde uz problēmām, kas saistītas ar nepareizu psihoaktīvo zāļu lietošanu, būtu informētāka.

—

To iniciatīvu skaits, kuras koncentrējas uz pareizas psihoaktīvo zāļu lietošanas veicināšanu.

—

Pierādījumu un starptautisku piemēru vākšana par to, kā samazināt psihoaktīvo zāļu lietošanas novirzīšanas un nepareizas lietošanas risku.

—

To ārstiem praktiķiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem domāto kursu skaits, kuri nodrošina apmācību par medikamentu lietošanu sāpju kontrolei un ciešanu ārstēšanai.

2.

Uzlabot narkomānijas ārstēšanas efektivitāti un rehabilitāciju, tostarp pakalpojumus cilvēkiem ar komorbiditāti, lai samazinātu nelegālu narkotiku lietošanu, problemātisku narkotiku lietošanu, narkotiku atkarības izplatību un ar narkotikām saistītus veselības un sociālus apdraudējumus un kaitējumus un atbalstīt problemātisko un no narkotikām atkarīgo lietotāju atveseļošanos un sociālo reintegrāciju.

6.

Izstrādāt un paplašināt uz pierādījumiem balstītu visaptverošu un integrētu ārstēšanas pakalpojumu dažādību, pieejamību, pārklājumu un piekļuvi tiem. Nodrošināt, lai ar šādiem pakalpojumiem tiktu risināta vairāku narkotiku vienlaicīgas lietošanas problēma (kombinēta legālo un nelegālo vielu, tostarp psihoaktīvo zāļu, alkohola un tabakas lietošana) un tiktu apmierinātas vajadzības, kādas rodas arvien vecākai narkotiku lietotāju kopienai, un risināti dzimumiem specifiski jautājumi.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 1, 6, 11.

—

Apjoms un dažādība, kādā dalībvalsts līmenī tiek piedāvāti uz pierādījumiem balstīti, visaptveroši un integrēti ārstēšanas pakalpojumi, tostarp pakalpojumi, ar ko tiek risināta vairāku narkotiku vienlaicīgas lietošanas problēma un apmierinātas vajadzības, kādas rodas arvien vecākai narkotiku lietotāju kopienai.

—

Dalībvalstu dati par terapijas rezultātu saglabāšanu un terapijas rezultātiem.

7.

Paplašināt rehabilitācijas/reintegrācijas un atveseļošanās pakalpojumu sniegšanu, liekot uzsvaru uz pakalpojumiem, kuros:

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 11.

—

Apjoms, kādā ir pieaudzis to rehabilitācijas/reintegrācijas un atveseļošanās pakalpojumu skaits, kuros izmanto lietu pārvaldību un starpaģentūru pieejas.

—

Apjoms, kādā ir pieaudzis dzimumiem specifisku rehabilitācijas/reintegrācijas un atveseļošanās programmu skaits.

—

Apjoms, kādā ir pieaudzis sabiedriskās aprūpes un ieslodzījuma vietām paredzētu programmu skaits, kuras ir konkrēti vērstas uz narkotiku lietotājiem ar komorbiditāti un kurās ir ietverta partnerība starp pakalpojumiem gan garīgās veselības, gan narkotiku rehabilitācijas/reintegrācijas un atveseļošanās jomā.

—

Līmenis un ilgums, kādā personas pēc narkomānijas ārstēšanas atturas no nelegālu un/vai legālu narkotiku patēriņa.

—

Ārstēšanas izvēles variantu pieejamība, lai apmierinātu vajadzības, kādas ir cilvēkiem, kuri piedzīvo narkotiku lietošanas recidīvu, un gados vecākiem narkotiku lietotājiem.

8.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 2, 3, 4, 11.

—

Apjoms, kādā dalībvalstīs ir pieaugusi uz pierādījumiem balstītu riska un kaitējuma mazināšanas pasākumu pieejamība un piekļuve tiem, attiecīgā gadījumā.

—

Pārskats par paraugprakses apmaiņu attiecībā uz riska un kaitējuma samazināšanas pasākumiem.

—

To dalībvalstu skaits, kuras atbilst PVO ieteikumam par visaptverošu veselības pakalpojumu kopumu injicējamo narkotiku lietotājiem:

—

Opioīdu aizstājējterapijas programmu tvērums no opioīdiem atkarīgo lietotāju vidū.

—

Attiecīgā gadījumā apjoms, kādā ir pieejami tādi kaitējuma samazināšanas pakalpojumi kā naloksona izsniegšanas programmas, nakts izklaides vietu radītā kaitējuma samazināšanas programmas un programmas, kuru mērķis ir neaizsargātas sabiedrības daļas/iedzīvotāji.

—

Tādu programmu skaits, ar kurām injicējamo narkotiku lietotājiem tiek atvieglota piekļuve C vīrushepatīta (HCV) ārstēšanai, un attiecīgo personu skaits.

—

Pakāpe, kādā ir īstenotas ECDC/EMCDDA pamatnostādnes par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotājiem.

9.

Pastiprināt to veselības aprūpes pasākumu izstrādi, pieejamību un pārklājumu narkotiku lietotājiem ieslodzījuma vietās un pēc viņu atbrīvošanas, lai sasniegtu tādu aprūpes kvalitātes līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kāds ir sabiedrībai kopumā.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 10.

—

Pakalpojumu pieejamība narkotiku lietotājiem ieslodzījuma vietās (piemēram, opioīdu aizstājējterapija un – attiecīgā gadījumā – naloksona izsniegšanas programmas un adatu un šļirču apmaiņas programmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī HIV, B hepatīta, C hepatīta un tuberkulozes profilakse un pārvaldība) un apjoms, kādā ieslodzījuma vietu veselības aprūpes politikā un praksē tiek izmantoti aprūpes modeļi, kuros ir iekļauta paraugprakse ieslodzīto personu vajadzību izvērtējumā un apcietināto aprūpes nepārtrauktībā ieslodzījuma laikā.

—

Apjoms, kādā ar ieslodzījuma vietās un sabiedrībā veiktajiem pakalpojumiem tiek nodrošināta ieslodzīto aprūpes nepārtrauktība pēc viņu atbrīvošanas, liekot īpašu uzsvaru uz narkotiku pārdozēšanas novēršanu.

3.

Narkotiku pieprasījuma samazināšanā iekļaut saskaņotu paraugpraksi un kvalitatīvas pieejas.

10.

Īstenot ES minimālos kvalitātes standartus, ko Padome pieņēma 2015. gadā (2) un kas palīdz mazināt plaisu starp zinātni un praksi, attiecībā uz:

un to īstenošanas uzraudzību.

—

Pierādījumu pārskatīšana attiecībā uz narkotiku pieprasījuma mazināšanas pasākumiem un programmām, kas tiek īstenoti saskaņā ar standartiem.

—

Praktizējošiem ārstiem pieejamu specializētu mācību programmu skaits narkotiku pieprasījuma mazināšanas jomā un/vai specializētās mācību programmās iesaistīto praktizējošo ārstu skaita aplēse.

—

Pilsoniskās sabiedrības iesaiste standartu īstenošanā, tostarp plānošanā un ieviešanā.

—

ES līmenī atbalstīto projektu un programmu skaits, ar kurām tiek veicināta paraugprakses apmaiņa šo standartu īstenošanā.

—

Iesaiste sadarbībā starp ministrijām, lai atbalstītu šo standartu īstenošanu.

4.

Pastiprināt efektīvu tiesībaizsardzības koordināciju un sadarbību Eiropas Savienībā, lai vērstos pret darbībām ar nelegālām narkotikām, attiecīgajos gadījumos saskaņā ar attiecīgajiem pasākumiem, kas paredzēti visā ES politikas ciklā.

11.

Visefektīvāk izmantot pieejamos tiesībaizsardzības instrumentus, kanālus un saziņas rīkus izlūkošanas datu un informācijas apmaiņas jomā, kurus izmanto, lai salīdzinātu un analizētu ar narkotikām saistītu informāciju.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 7, 15.

—

Apjoms, kādā tiek izmantoti ļoti iedarbīgi uz izlūkdatiem balstīti un mērķtiecīgi pasākumi, kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu sadarbības iniciatīvas, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta noziedzīgām organizācijām, kas veic darbības ar nelegālām narkotikām.

—

Aktīvāks to ar narkotikām saistītas informācijas apmaiņas, analīzes un ekspertu sistēmu izmantojums, kuras piedāvā Eiropols vai citas tiesībaizsardzības iestādes.

—

EMPACT projektos un divpusējās un daudzpusējās iniciatīvās gūtie rezultāti.

—

Tādu ar narkotikām saistītu lietu skaits, kas nodotas Eurojust un Eiropolam, tostarp kvalitatīva, kontekstuāla informācija par lietām.

12.

Apzināt un noteikt prioritātes visneatliekamākajiem draudiem, kas nāk apvienojumā ar narkotikām saistītu noziedzību.

—

ES politikas cikls organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā, kas noteikts 2018.–2021. gadam.

13.

Pastiprināt CEPOL mācības tiesībaizsardzības amatpersonām attiecībā uz nelegālu narkotiku ražošanu, kontrabandu un finanšu noziegumiem, jo īpaši apmācības metodes un paņēmienus, kas paredzēti:

—

Regulārs apmācības vajadzību izvērtējums.

—

Attiecīgu apmācības kursu pieejamība un īstenošana.

—

Apmācīto un pēc tam faktiski norīkoto tiesībaizsardzības amatpersonu skaits.

14.

Uzlabot pret narkotikām vērstas darbības, stiprinot un uzraugot reģionālo informācijas apmaiņas platformu un reģionālo drošības apmaiņas platformu efektivitāti ar mērķi novērst un apslāpēt jaunus draudus, ko rada izmaiņas narkotiku kontrabandas maršrutos.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 7.

—

Uz izlūkdatiem balstītu pasākumu skaits, kuru rezultātā ir izjaukti un apslāpēti narkotiku kontrabandas maršruti.

—

Apjoms, kādā notiek dalīšanās informācijā, izmantojot faktisku sadarbības koordinatoru tīkla darbību.

15.

Pastiprināt darbības, lai novērstu narkotiku prekursoru un pirmsprekursoru novirzīšanu izmantošanai nelegālā narkotiku ražošanā.

—

Apturētu vai atsavinātu nelegālai izmantošanai paredzētu prekursoru sūtījumu apjoms un gadījumu skaits.

—

EMPACT projektos gūtie rezultāti.

—

Pirmseksporta paziņošanas (PEN) tiešsaistes sistēmas izmantošana un aktīvāka Prekursoru incidentu saziņas sistēmas (PICS) izmantošana.

—

Kopīgu turpmāku sanāksmju un citu, ar prekursoru un pirmsprekursoru novēršanu un novirzīšanu saistītu darbību skaits.

16.

Apkarot narkotiku kontrabandu pāri robežām, tostarp tādu, kurai izmantoti konteineru un paku sūtījumi, un uzlabot robežu drošību, īpaši ES jūras ostās, lidostās un sauszemes robežšķērsošanas punktos, veicot intensīvāku darbu, tostarp attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu dalīšanos informācijā un izlūkdatos.

—

Kopīgu daudzdisciplīnu/daudzaģentūru operāciju un pārrobežu sadarbības iniciatīvu skaits.

—

Tāda pastiprināta informācijas apmaiņa kā, piemēram, saprašanās memorandi (MOU), par kuriem vienojušās tiesībaizsardzības iestādes un tādas attiecīgās struktūras kā aviosabiedrības, aviācijas kurjerpasta uzņēmumi, kuģošanas sabiedrības, ostu iestādes un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi.

—

EMPACT projektos gūtie rezultāti.

—

Uzlabota dalīšanās izlūkdatos un informācijā par narkotiku kontrabandu pāri robežām, izmantojot inter alia pieejamas robežuzraudzības sistēmas.

—

ES Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas īstenošana

17.

Īstenot svarīgākos narkotiku piedāvājuma mazināšanas rādītājus, ko Padome pieņēma 2013. gadā (4).

—

narkotiku atsavināšanas gadījumu skaits un apjoms,

—

narkotiku tīrība un saturs,

—

narkotiku cenas,

—

likvidētas narkotiku ražotnes,

—

narkotiku likumu pārkāpumi,

—

iedzīvotāju aptaujās konstatētā narkotiku pieejamība,

—

tirgus lieluma aplēses.

5.

Pastiprināt efektīvu tiesu iestāžu sadarbību un likumdošanu ES.

18.

Pastiprināt ES tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret narkotiku kontrabandu pāri robežām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotikām saistītas organizētas noziedzības līdzekļu konfiskācijā.

—

Savlaicīga skaņoto ES pasākumu un tiesību aktu īstenošana attiecībā uz: a) noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu (5), b) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu (6), c) noteikumu par narkotiku kontrabandas nodarījumiem un ar tiem saistīto sankciju tuvināšana visā ES (7).

—

Izmantojot ES tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu sadarbību panākts lielāks finanšu izmeklēšanu un konfiskāciju skaits attiecībā uz līdzekļiem, kas iegūti ar narkotikām saistītas organizētas noziedzības rezultātā.

—

Savlaicīga un efektīva reaģēšana uz lūgumiem pēc savstarpējas tiesiskās palīdzības un Eiropas apcietināšanas orderiem saistībā ar nelegālu narkotiku kontrabandu.

19.

Pieņemt un ieviest jaunus ES tiesību aktus, lai vērstos pret jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos, izmantošanu un strauju izplatīšanos.

—

ES tiesību aktu ieviešana.

—

ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs.

—

ES pamatnostādņu atjaunināšana informācijas apmaiņas un riska novērtēšanas procedūru jomā.

—

Uzraudzīt jauno tiesību aktu ietekmi, īpaši pievēršot uzmanību aizstāšanas efektam nelegālo narkotiku tirgū.

20.

Īstenot ES tiesību aktus par narkotiku prekursoriem, lai novērstu to novirzīšanu, neradot šķēršļus likumīgai tirdzniecībai.

—

Informācija par apturētu vai atsavinātu nelegālai izmantošanai paredzētu prekursoru sūtījumu gadījumiem un daudzumu.

—

EMPACT projektos gūtie rezultāti.

—

Pirmseksporta paziņošanas (PEN) tiešsaistes sistēmas izmantošana un aktīvāka Prekursoru incidentu saziņas sistēmas (PICS) izmantošana.

—

Kopīgu turpmāku sanāksmju un citu, ar prekursoru un pirmsprekursoru novēršanu un novirzīšanu saistītu darbību skaits.

21.

Vērsties pret dažu farmakoloģiski aktīvu vielu (kā definēts ES Direktīvā 2011/62/ES) izmantošanu nelegālo narkotiku atšķaidīšanai.

—

Informācija par nelegālo narkotiku atšķaidīšanai izmantoto aktīvo vielu atsavināšanas gadījumiem.

—

Savlaicīga jauno ES tiesību aktu prasību īstenošana, ar kurām paredzēts nodrošināt aktīvo vielu piegādes ķēdi saskaņā ar Direktīvu 2011/62/ES – Viltoto zāļu direktīvu.

22.

Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos un saskaņā ar savu tiesisko regulējumu nodrošināt un narkotikas lietojošiem likumpārkāpējiem piemērot piespiedsankcijām rastas alternatīvas, piemēram:

—

Plašāka piespiedsankcijām rastu alternatīvu pieejamība narkotikas lietojošiem likumpārkāpējiem un to īstenošana izglītošanas, ārstēšanas, rehabilitācijas, pēcārstēšanas aprūpes un sociālās integrācijas jomā.

—

Pastiprināta piespiedsankcijām rastu alternatīvu uzraudzība, īstenošana un izvērtēšana.

—

Piespiedsankcijām rasto alternatīvu veids un skaits, kuras ir paredzējušas un īsteno dalībvalstis.

—

Informācija par piespiedsankcijām rasto alternatīvu izmantošanas efektivitāti.

6.

Efektīvi reaģēt uz pašreizējām un jaunām tendencēm darbībās ar nelegālām narkotikām.

23.

Apzināt stratēģiskas atbildes reakcijas, lai risinātu jautājumu, kāda ir jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) un saistīto tīmekļa vietņu izmitināšanas nozīme nelegālu narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu, ražošanā, tirdzniecībā, pirkšanā un izplatīšanā valsts un ES līmenī.

—

Tiesībaizsardzības rezultāti. Darbības, ar kurām internetā vēršas pret noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.

—

Lielāks skaits kopīgu operāciju un pārrobežu sadarbības iniciatīvu.

—

Tādu finansētu pētniecības projektu un rīku skaits un ietekme, kuri ir izstrādāti tiesībaizsardzības atbalstam.

—

Nolīgumu/diskusiju skaits ar attiecīgiem nozares partneriem.

—

Terminu glosārija izveide.

—

Uzraudzības rīku uzskaites izveide.

—

Tādu mācību kursu skaits, kuri paredzēti attiecīgajām ieinteresētajām personām.

—

Tādu sanāksmju skaits, kurās rīcība tika pārrunāta ar starptautiskajiem partneriem.

7.

Nodrošināt efektīvu ES sadarbību narkotiku jomā.

24.

Pastiprināt dalīšanos informācijā starp HDG un citām attiecīgajām Padomes darba grupām un īpaši ar COSI, lai pastiprinātu koordināciju saistībā uz narkotiku piedāvājuma mazināšanas pīlāru.

Pastiprināt dalīšanos informācijā starp HDG un citām attiecīgajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām Padomes darba grupām, tostarp ar tādām kā COSI, COAFR, COASI, COEST, COLAC, COWEB, CONUN, COHOM, CCWP, COSCE, CUG un DROIPEN.

—

Apjoms, kādā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija un rīcības plāns tiek ņemti vērā citu tādu Padomes darba grupu programmās kā COSI, COAFR, COASI, COEST, COLAC, COTRA, COWEB, CONUN, COHOM, CCWP, COSCE, CUG un DROIPEN.

—

Regulārs informatīvs punkts HDG darba kārtībā par 1) pasākumiem, kas attiecas uz ES politikas cikla prioritātēm saistībā ar narkotikām (pamatojoties uz EMPACT ziņojumiem), un par 2) citu Padomes darba grupu attiecīgajiem pasākumiem, attiecīgā gadījumā klātesot citu attiecīgo darba grupu priekšsēdētājiem.

25.

Katra prezidentvalsts var sasaukt valstu narkomānijas apkarošanas koordinatoru un attiecīgos gadījumos citu grupu sanāksmes, lai aplūkotu jaunākās tendences, efektīvu iejaukšanos un citus politikas jaunumus, kas dod papildu vērtību ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijai un dalībvalstīm.

—

Apjoms, kādā valstu narkomānijas apkarošanas koordinatoru sanāksmes darba kārtībā ir atspoguļota notikumu attīstība, tendences un jaunākie ieskati politikas atbildes reakcijā un nodrošināta labāka saziņā un informācijas apmaiņa.

26.

HDG veicinās: a) rīcības plāna īstenošanas uzraudzību, izmantojot tematiskas debates, un b) ikgadēju dialogu par situāciju narkotiku jomā Eiropā.

a)

Pastāvīgi

b)

reizi gadā

—

Apjoms, kādā tiek īstenots rīcības plāns.

—

To rīcības plāna darbību skaits, kas izskatītas HDG tematiskajās debatēs.

—

Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG) risinātā dialoga savlaicīgums attiecībā uz jaunākajām tendencēm un datiem narkotiku jomā.

27.

Nodrošināt konsekventas un nepārtrauktas dalībvalstu un ES darbības, vienai prezidentvalstij nomainot citu, lai pastiprinātu integrētu, līdzsvarotu un uz pierādījumiem balstītu pieeju narkotiku jomā ES.

—

Apjoms, kādā tiek veiktas konsekventas un nepārtrauktas darbības, vienai prezidentvalstij nomainot citu.

—

Apjoms, kādā tiek īstenotas ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas prioritātes, vienai prezidentvalstij nomainot citu.

28.

Nodrošināt ES narkomānijas apkarošanas politiku un atbildes reakcijas koordināciju, lai atbalstītu starptautisko sadarbību starp ES, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

—

ES narkotiku jomā veikto darbību mērķu, gaidāmo rezultātu un paredzamo pasākumu konsekvences un saskaņotības pakāpe.

—

Ar narkotikām saistītu prioritāšu iekļaušana attiecīgo ES struktūru stratēģijās.

—

Pastiprināta sadarbība starp HDG un ģeogrāfiskajām/reģionālajām un tematiskajām Padomes darba grupām, tostarp COSI, COAFR, COASI, COEST, COLAT, COTRA, COWEB, CONUN un COHOM, CCWP, COSCE, CUG un DROIPEN.

—

Dublinas grupas ziņojumu skaits.

29.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 14.

—

Finansējuma apjoms ES līmenī un vajadzības gadījumā dalībvalstu līmenī.

—

Apjoms, kādā starp Padomes darba grupām un Komisiju tiek koordinētas finanšu programmas narkotiku jomā.

—

Apjoms, kādā notiek tīklu veidošana starp profesionāļiem gan no regulatīvā sektora, gan no neregulatīvā sektora.

—

Pieejamu iejaukšanos piedāvājums.

—

Izstrādātu iejaukšanos skaits.

8.

Nodrošināt efektīvu narkomānijas apkarošanas politikas koordināciju valstu līmenī.

30.

Koordinēt narkomānijas apkarošanas politikas darbības starp valdības departamentiem/ministrijām un attiecīgajām aģentūrām dalībvalstu līmenī un nodrošināt pienācīgu daudzdisciplīnu pārstāvību vai ieguldījumu HDG delegācijās.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 14.

—

Horizontālās narkomānijas apkarošanas politikas koordinācijas mehānisma efektivitāte dalībvalstu līmenī.

—

Dalībvalstu līmenī veiktu vispārējo darbību skaits narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanā.

9.

Nodrošināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību narkomānijas apkarošanas politikā.

31.

Sekmēt un pastiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un zinātniskajām aprindām un palīdzēt tās iesaistīt narkomānijas apkarošanas politikas formulēšanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā dalībvalstu un ES līmenī.

—

Savlaicīgi dialogi starp ES pilsoniskās sabiedrības forumu narkomānijas jautājumos un HDG katras prezidentūras laikposmā.

—

ES pilsoniskās sabiedrības foruma iesaistīšanās ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna īstenošanas pārskatīšanā.

—

Pilsoniskās sabiedrības un zinātnisko aprindu iesaistes pakāpe dalībvalstu un ES narkomānijas apkarošanas politikas formulēšanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

—

Savlaicīgi dialogi starp zinātniskajām aprindām (dabas un sociālās zinātnes, tostarp neirozinātne un uzvedības pētniecība) un HDG.

10.

Integrēt ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju ES kopējās ārpolitikas ietvarā kā daļu no visaptverošas pieejas, kas pilnībā izmanto dažādas ES rīcībā esošās politikas un diplomātiskos, politiskos un finanšu instrumentus saskaņotā un koordinētā veidā.

32.

Nodrošināt iekšējo un ārējo aspektu saskaņotību ar narkotikām saistītajā ES politikā un pilnībā integrēt ar narkotikām saistītos jautājumus politiskajos dialogos un pamatnolīgumos starp ES un tās partneriem un nostājās, ko ES aizstāv globālos jautājumos vai problēmās.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 13.

—

Pastiprināts narkotiku apkarošanas politikas prioritāšu atspoguļojums ES ārpolitikā un darbībās.

—

Ar narkotikām saistītu prioritāšu iekļaušana ES stratēģijās attiecībā uz trešām valstīm un reģioniem.

—

Esošo nolīgumu, stratēģijas dokumentu, rīcības plānu skaits.

33.

Nodrošināt, lai politikas prioritātes un līdzsvars starp pieprasījuma un piedāvājuma samazinājumu tiktu pienācīgi atspoguļoti politikas izvēles iespējās un ārējās palīdzības programmēšanā, īstenošanā un uzraudzībā, it īpaši izcelsmes valstīs un tranzītvalstīs, izmantojot projektus, kas saistīti ar:

—

Apjoms, kādā ES narkotiku politikas prioritātes, īpaši līdzsvars starp pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanu, tiek atspoguļots finansētās prioritātēs un projektos.

—

Koordinētu darbību īstenošanas pakāpe rīcības plānos starp ES un trešām valstīm un reģioniem.

—

Trešo valstu stratēģiju un rīcības plānu skaits, kuros ir ietverta integrēta narkotiku apkarošanas politika.

34.

Uzlabot ES delegāciju spēju un pastiprināt to nozīmi, lai dotu tām iespēju proaktīvi iesaistīties narkotiku apkarošanas politikas jautājumos un efektīvi ziņot par vietējo situāciju narkotiku apkarošanas jomā.

—

Attiecīgās speciālās zināšanas, apmācība un politikas norādes, kas sniegtas ES delegācijām.

—

Pastiprināta reģionālo savstarpējo sakaru veidošana starp ES delegācijām narkotiku apkarošanas jautājumos.

—

Pastiprināta koordinācija ar dalībvalstīm.

35.

Veicināt un īstenot ES pieeju alternatīvai attīstībai (kas saskaņota ar ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju 2013.–2020. gadam, ES pieeju alternatīvai attīstībai un ANO Alternatīvas attīstības pamatprincipiem 2013. gadam) sadarbībā ar trešām valstīm, ņemot vērā cilvēktiesības, cilvēku drošību, pieeju, kurā tiek ņemts vērā dzimumu aspekts, un īpašus pamatnosacījumus, tostarp:

—

Tādu trešo valstu politiku, stratēģiju un rīcības plānu skaits, kuros ir iekļautas:

—

Tādu izvērtēto projektu skaits, kuros ir gūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz ilgtspējīgu, legālu un dzimumu respektējošu iztiku.

—

Uzlabojumi tautas attīstības rādītājos.

—

ES un dalībvalstu finansēto lauku attīstības projektu un programmu skaits reģionos, kuros notiek nelegālu narkotiku kultūru audzēšana vai kuri pakļauti nelegālu narkotiku kultūru audzēšanas riskam.

—

Ziņojums par vietējās nelegālu narkotiku kultūru audzēšanas samazinājumu ilgtermiņā

36.

Atbalstīt trešās valstis, tostarp pilsonisko sabiedrību šajās valstīs, lai izstrādātu un īstenotu riska un kaitējuma samazināšanas iniciatīvas, īpaši tad, ja pieaug apdraudējums, ka var izplatīties ar narkotikām saistīti, ar asinīm pārnēsāti vīrusi, tostarp, bet ne tikai, HIV un vīrusa hepatīts, kā arī seksuāli transmisīvas slimībām un tuberkuloze.

—

Izstrādāto riska un kaitējuma samazināšanas iniciatīvu skaits un kvalitāte.

—

Ar narkotikām saistītu nāves gadījumu izplatība trešās valstīs un ar narkotikām saistītu, ar asinīm pārnēsātu vīrusu, tostarp, bet ne tikai, HIV un vīrusa hepatīta, kā arī seksuāli transmisīvo slimību un tuberkulozes izplatība.

37.

Atbalstīt trešās valstis cīņā pret organizēto noziedzību, kas saistīta ar narkotikām, tostarp to kontrabandu, šādos veidos:

—

To projektu un programmu skaits un efektivitāte, kurus ES un dalībvalstis īsteno valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

—

Stabils narkotiku kontrabandas samazinājums

38.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 13.

—

Pastiprināta sadarbība ar būtiskajiem partneriem narkotiku apkarošanas jomā.

—

Organizēti dialogi.

—

Pieņemtas deklarācijas.

—

Īstenotas programmas un rīcības plāni.

39.

Uzlabot Dublinas grupas konsultatīvo mehānismu ar intensificētu ES koordināciju un līdzdalību, ieteikumu labāku formulēšanu, īstenošanu un izplatīšanu.

—

Darbības līmenis Dublinas grupas struktūrās, tostarp efektīvi īstenoto Dublinas grupas ieteikumu skaits.

—

Panākta Dublinas grupas darba metožu modernizācija.

40.

Rīkot ikgadēju dialogu par ES un dalībvalstu palīdzību trešām valstīm saistībā ar narkotikām, sagatavojot rakstisku jaunāko informāciju.

—

Komisijas un EĀDD sniegts izklāsts Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā vismaz reizi gadā.

41.

Nodrošināt, lai cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība būtu pilnībā iekļauta politiskajos dialogos un attiecīgo ar narkotikām saistīto programmu un projektu plānošanā un īstenošanā, tostarp īstenojot tiesībās pamatotu pieeju un izstrādājot mērķorientētu norāžu un ietekmes izvērtējuma instrumentu cilvēktiesību jomā.

—

ES ārpolitikā un darbībās saistībā ar narkotiku apkarošanu efektīvi iekļautas cilvēktiesības.

—

Īstenots cilvēktiesību norāžu un izvērtējuma instruments.

11.

Uzlabot ES pieejas saskaņotību un ES pamanāmību ANO un pastiprināt ES koordināciju ar starptautiskajām struktūrām, kas saistītas ar narkotiku jomu.

42.

Palīdzēt veidot starptautisko narkomānijas apkarošanas politikas rīcības programmu, tostarp šādi:

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 13.

—

Paziņojumu skaits, ko ES ir iesniegusi CND un citos ANO forumos.

—

Tādu ES kopējo nostāju skaits, ko atbalsta citi reģioni un starptautiskās struktūras.

—

ES kopējo nostāju skaits, kuras attiecas uz CND lēmumiem par vielu sarakstu izveidi.

—

CND lēmumu par vielu sarakstu izveidi iznākums.

—

Apjoms, kādā ANO, tostarp CND, ir veiksmīgi pieņemtas ES rezolūcijas.

—

Efektīva ES politikas veicināšana ANO, tostarp CND.

—

ES vienotās nostājas dokumenta pieņemšana 2019. gada pārskata procesam. ES devums, lai CND noteiktu 2019. gada pārskata procesa kārtību.

—

ES kopējās nostājas īstenošana attiecībā uz procesu pēc UNGASS.

—

Rezultāts, kas gūts, 2019. gadā pārskatot ANO Politisko deklarāciju un rīcības plānu par starptautisko sadarbību, kas vērsta uz integrētu un līdzsvarotu stratēģiju narkomānijas problēmas risināšanai pasaulē.

—

Panākumi ar narkotikām saistītu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā.

43.

Pastiprināt partnerības ar UNODC, PVO, UNAIDS un citām attiecīgām ANO aģentūrām, starptautiskajām un reģionālajām struktūrām un organizācijām un iniciatīvām (piem., Eiropas Padomi un Parīzes pakta iniciatīvu).

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 13, 15.

—

Starp ES un attiecīgajām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām un organizācijām veiktās informācijas apmaiņas gadījumu, kā arī darbību un iniciatīvu skaits.

—

Ar attiecīgajām struktūrām izveidoto partnerību efektivitāte

12.

Atbalstīt valstu, kas pievienojas, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pielāgošanos un pieskaņošanos ES acquis narkotiku apkarošanas jomā, tostarp sniedzot mērķtiecīgu palīdzību un veicot uzraudzību.

44.

Sniegt mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un cita veida palīdzību un nepieciešamo atbalstu valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, lai veicinātu to pielāgošanos un pieskaņošanos ES acquis narkomānijas apkarošanas jomā.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 15.

—

Lielāka valstu atbilstība ES acquis.

—

Pabeigto projektu skaits un kvalitāte.

—

Izveidotās valstu narkotiku apkarošanas stratēģijas un valstu narkotiku apkarošanas koordinējošās struktūras.

13.

Nodrošināt pienācīgus ieguldījumus pētniecībā, datu vākšanā, uzraudzībā, izvērtēšanā un informācijas apmaiņā par visiem narkotiku parādības aspektiem.

45.

Veicināt pienācīgu ES līmeņa finansējumu ar narkotikām saistītai daudzdisciplinārai pētniecībai un pētījumiem, tostarp izmantojot ar ES saistītas finanšu programmas (2014–2020).

—

Dažādām programmām un projektiem piešķirtais ES finansējuma apjoms un veids.

46.

Nodrošināt, lai ES atbalstītajos projektos:

—

ES Narkotiku apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna prioritāšu iekļaušana ar narkotikām saistītu ES finansētu pētījumu finansēšanā un izvērtējumā.

—

Ar narkotikām saistītu ES finansētu pētījumu, dotāciju un piešķirto līgumu skaits, ietekme, komplementaritāte un vērtība.

—

Tādu ar narkotikām saistītu ES finansētu rakstu un pētījumu ziņojumu skaits, kas ir publicēti ietekmīgos zinātniski recenzētos žurnālos.

—

Ikgadējas diskusijas HDG par ES finansētiem pētniecības projektiem, kas saistīti ar narkotikām, tostarp EMCDDA Zinātniskās komitejas ieteikumi par pētniecības prioritātēm.

47.

Veicināt uz pierādījumiem balstītus izvērtējumus par politiku un pasākumiem valstu, ES un starptautiskā līmenī.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 14.

—

EMCDDA ceļvedis par izvērtēšanu, kas izmantots valsts procesu atbalstam.

—

Īpašu pētījumu veikšana par ES un starptautiskās narkomānijas apkarošanas politikas efektivitāti un ietekmi.

48.

Pastiprināt dalīšanos analīzē (tostarp informācijas avotu kartēšanā) un informācijā par saikni starp narkotiku kontrabandu un:

—

Līmenis, līdz kuram ir uzlabojusies sapratne par iespējamu saikni starp narkotiku kontrabandu un:

—

ES un valstu devums (piem., ziņojumi, pētījumi un raksti, kuros ir izskatīti šie temati).

14.

Uzturēt sakarus un sadarbību, kā arī attīstīt spējas ES zināšanu infrastruktūrā un pa visu ES zināšanu infrastruktūru attiecībā uz informāciju, pētniecību, uzraudzību un izvērtējumu par narkotikām, īpaši nelegālām narkotikām.

49.

Sadarbībā ar attiecīgajām pusēm turpināt veikt visaptverošu analīzi par:

un noteiktā laikā EMCDDA sniedz atjauninātu informāciju par 2017. pārskatu attiecībā uz marihuānas legalizāciju ES, kā arī turpina uzraudzīt marihuānas regulējumu valstu līmenī un trešās valstīs un ziņot par to.

—

Būtiskākie rādītāji Nr. 1–15.

—

Pašreizējās nepilnības izveidotajā zināšanu bāzē un ES līmeņa sistēmā, kas izstrādāta, lai maksimāli iegūtu analīzi no pašreiz rīcībā esošajiem datiem.

—

Ar situāciju narkotiku apkarošanas jomā saistīto pārskatu un tematisko analīžu skaits.

50.

Veicināt uz pierādījumiem balstītas mācības tiem, kas iesaistīti reaģēšanā uz narkotiku parādību.

—

v Tādu dalībvalstu un ES līmeņa iniciatīvu skaits, kurās ir paredzēts apmācīt profesionāļus narkotiku pieprasījuma samazināšanas un narkotiku piedāvājuma samazināšanas aspektos.

—

Tādu dalībvalstu un ES līmenī īstenoto iniciatīvu skaits, kurās apmāca profesionāļus, kā vākt datus par narkotiku pieprasījuma samazināšanu un narkotiku piedāvājuma samazināšanu, un ziņot par tiem.

51.

Veicināt datu vākšanu, izpēti, analīzi un ziņošanu attiecībā uz:

—

Labāka uz pierādījumiem balstītu un zinātniski pamatotu rādītāju pieejamība par narkotiku piedāvājuma samazināšanu un narkotiku pieprasījuma samazināšanu un to biežāka īstenošana.

—

Apjoms, kādā dalībvalstu līmenī tiek uzsākta jauna pētniecība par tādām jaunām tendencēm kā vairāku narkotiku vienlaicīga lietošana un nepareiza psihoaktīvo zāļu lietošana, asinīs pārnēsātām slimībām, kas saistītas ar narkotiku lietošanu, tostarp, bet ne tikai, HIV un vīrusa hepatītu, kā arī seksuāli transmisīvajām slimībām un tuberkulozi, psihiatrisku un fizisku komorbiditāti, citām problēmām un sekām, kas saistītas gan ar legālām, gan nelegālām vielām.

—

ES mēroga pētījums par sabiedrības iebiedēšanu saistībā ar narkotikām un par šādas iebiedēšanas ietekmi uz vairāk skartajiem indivīdiem, ģimenēm un kopienām, kā arī par efektīvu atbildes reakciju uz to.

—

Uz pierādījumiem balstītu un zinātniski pamatotu rādītāju pieņemšana attiecībā narkotiku problēmām ieslodzīto vidū.

52.

Uzlabot spēju atklāt un izvērtēt jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos un lietojumu un efektīvi reaģēt uz to, kā arī uzraudzīt to, cik lielā mērā šādas jaunas vielas ietekmē lietotāju skaitu un profilu.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 6.

—

Apmērs, kādā ir uzsākti jauni epidemioloģiskie, farmakoloģiskie un toksikoloģiskie pētījumi par jaunām psihoaktīvām vielām un kādā tos atbalsta dalībvalstu un ES pētniecības programmas.

—

Informācijas, paraugprakses un izlūkdatu apmaiņas apmērs.

—

Apmērs, kādā toksikoloģijas laboratorijas un pētniecības institūti apmainās ar informāciju par toksikoloģijas un veselības datu analīzi par jaunām psihoaktīvām vielām.

53.

Pastiprināt centienus dalīties kriminālistikas datos, tostarp atbalstīt jaunu psihoaktīvo vielu identificēšanu, laboratorijas atsauces standartus par jaunām psihoaktīvām vielām un vienotas jauno vielu identificēšanas metodoloģijas izstrādi, veicinot sadarbību ar Komisijas Kopīgo pētniecības centru un ar tādiem pastāvošajiem tīkliem kā Eiropas Kriminālistikas institūtu tīkla narkotiku jautājumu darba grupu saistībā ar TI padomes secinājumiem par Eiropas kriminālistikas redzējumu 2020. gadam un ar Eiropas Muitas laboratoriju tīklu.

—

Būtiskākais rādītājs Nr. 15.

—

Apjoms, kādā dalās kriminālistikas datos par jaunām psihoaktīvām vielām, atbalstot jaunu psihoaktīvu vielu identificēšanu.

—

Tas, cik viegli kriminālistikas laboratorijām, muitas laboratorijām un institūtiem ir piekļūt laboratorijas atsauces standartiem.

—

Panākumi vienotas jaunu psihoaktīvu vielu identificēšanas metodoloģijas izstrādē.

54.

Uzlabot un palielināt spēju dalībvalstu un ES līmenī konstatēt, izvērtēt un reaģēt uz a) uzvedības izmaiņām narkotiku patēriņā un b) ar narkotikām saistītiem epidēmiskiem uzliesmojumiem.

—

Izstrādātu un īstenotu jaunu, ar narkotikām saistītu sabiedrības veselības iniciatīvu skaits.

—

To esošo pasākumu un iniciatīvu skaits un efektivitāte, kuras tiek grozītas, lai ņemtu vērā narkotiku patēriņu vai epidēmiskus uzliesmojumus.

—

Agrīno brīdināšanas ziņojumu, riska novērtējumu un brīdinājumu skaits un ietekme.

15.

Veicināt uzraudzības, izpētes un izvērtējuma rezultātu izplatīšanu ES un valstu līmenī.

55.

Dalībvalstis turpina atbalstīt ES uzraudzību un informācijas apmaiņas centienus, tostarp sadarbību ar Reitox valstu koordinācijas centriem un to pienācīgu atbalstu.

—

Brīva piekļuve izplatītajiem ES finansētu pētījumu rezultātiem.

—

Apjoms, kādā Reitox valstu koordinācijas centru finansējums un citi resursi atbilst prasībām.

—

Reitox valstu koordinācijas centru izplatīšanas iniciatīvu skaits un efektivitāte.

—

Tādu ES rīkotu pasākumu skaits, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta pētniecībā gūtu zināšanu nodošanai un izplatīšanai politikas veidotājiem un profesionāļiem.