Briselē, 8.8.2016

COM(2016) 498 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Ar farmakovigilanci saistītās dalībvalstu un
Eiropas Zāļu aģentūras darbības, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm
(2012 – 2014)

{SWD(2016) 284 final}


KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Ar farmakovigilanci saistītās dalībvalstu un
Eiropas Zāļu aģentūras darbības, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm
(2012 – 2014)

1.Ievads

Eiropas Savienībā (ES) cilvēkiem paredzētās zāles ir pakļautas stingrai to kvalitātes, efektivitātes un drošuma pārbaudei un novērtēšanai, pirms tām tiek izsniegtas atļaujas vai nu dalībvalstī, vai ES līmenī. Pēc laišanas tirgū tās joprojām tiek uzraudzītas, izmantojot farmakovigilances pasākumus.

Farmakovigilance, kā to ir definējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), ir "zinātne un darbības, kas saistītas ar nevēlamo blakusparādību vai jebkuru citu ar zālēm saistītu problēmu noteikšanu, novērtēšanu, izprašanu un novēršanu".

Dažas blaknes jeb "blakusparādības" var nebūt pamanāmas, līdz zāles ikdienā nesāk lietot liels skaits cilvēku. Tāpēc ir svarīgi, ka jebkuru zāļu drošums tiek uzraudzīts visu laiku, kamēr vien tās tiek izmantotas veselības aprūpes praksē.

ES tiesiskais regulējums par cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilanci ir noteikts Regulā (EK) Nr. 726/2004 1 un Direktīvā 2001/83/EK 2 . Tiesību akti tika grozīti 2010. 3 un 2012. gadā 4 .

Regulas (EK) Nr. 726/2004 29. pants un Direktīvas 2001/83/EK 108.b pants pieprasa regulāru ziņojumu sniegšanu par farmakovigilances uzdevumu izpildi, ko attiecīgi veic Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un dalībvalstis.

Šis ziņojums un tam pievienotais dienestu darba dokuments 5 apraksta ES tīklā un sadarbības sistēmā veiktos pasākumus, lai uzraudzītu un kontrolētu cilvēkiem paredzētās zāles, un ir vērsts uz pasākumiem kopš jauno tiesību aktu spēkā stāšanās 2012. gadā līdz 2014. gada beigām, bet ietver arī informāciju par dažiem uzdevumiem un procesiem, kas uzsākti līdz 2015. gada jūlijam.



2. Cieša Eiropas regulatīvo iestāžu sadarbība

Jaunizstrādāto farmakovigilances tiesību aktu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai regulatori spētu savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz jauniem vai steidzamiem veselības jautājumiem. Šim nolūkam zāles regulējošās iestādes 31 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, EMA un Eiropas Komisija cieši sadarbojas un darbojas kā vienots tīkls, lai apspriestu un ātri novērstu jebkuru potenciālo problēmu, pārstāvot pacientu intereses saņemt drošas un efektīvas zāles 6 . Ātru un stabilu regulējošo pasākumu veikšana tika uzlabota, izmantojot tiesību aktus: Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas izveidošana; Cilvēkiem paredzēto zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupas stiprināšana un jaunu procedūru ieviešana, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu, ja tiek apdraudēta sabiedrības veselība.

2.1. Dalībvalstu uzdevums

Katra EEZ dalībvalsts spēcina visu farmakovigilances sistēmu. Tās nodrošina lielāko daļu resursu un zināšanu, lai novērtētu iespējamo jauno blakusparādību signālus, un uzņemas vadību, vērtējot un analizējot datus, kad drošuma jautājums tiek vērtēts Eiropas līmenī. Tās uztur inspekcijas, kas nodrošina, lai ES tirgotās zāles tiktu pienācīgi ražotas un būtu atbilstošas ​​kvalitātes, un lai nozares farmakovigilances sistēmas darbotos tā, kā tām vajadzētu.

Tiesību akti pilnvaro Cilvēkiem paredzēto zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupu (CMDh) 7 , iestādi, kas pārstāv EEZ valstu regulatorus, vadīt lēmumu pieņemšanu, ja tie neattiecas uz centralizēti atļautām zālēm.

2.2. Eiropas Zāļu aģentūras uzdevums

EMA ir centrālā loma ES sistēmā, koordinējot tās darbību un nodrošinot tehnisko, regulējošo un zinātnisko atbalstu dalībvalstīm un nozarei.

2012. gada jūlijā tika izveidota jauna zinātniskā komiteja – Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja (PRAC). PRAC mandāts ietver visus cilvēkiem paredzēto zāļu riska pārvaldības aspektus. PRAC locekļi ir ES dalībvalstu eksperti farmakovigilances un regulējošo noteikumu jomā, kā arī zinātniskie eksperti un veselības aprūpes speciālistu un pacientu organizāciju pārstāvji, kurus iecēlusi Eiropas Komisija. Pielikuma 1. attēls atspoguļo ar farmakovigilanci saistīto pamatdarbību relatīvo biežumu PRAC darba kārtībā no 2012. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim.

2.3.Komisijas uzdevums

Eiropas Komisija ir kompetentā iestāde attiecībā uz centralizēti atļautām zālēm, un tā veido juridisko iestādi, kas ir ES farmakovigilances sistēmas pamatā.

3.Ar farmakovigilanci saistītie pamatuzdevumi un darbības

Viss farmakovigilances process, sākot no sistēmām, kas uzrauga un atklāj iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, līdz regulatīvajiem pasākumiem risku mazināšanai, ir īpaši koordinēts regulatīvajā tīklā, farmācijas nozares un veselības aprūpes sistēmās. Sistēma saņem plašu informācijas klāstu, tostarp informāciju no regulatoriem ārpus ES, akadēmiskajām aprindām, veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

Farmakovigilances procesu var iedalīt šādos pamatuzdevumos.

Riska pārvaldības plānošana – jebkuru jaunu zāļu risku novērtēšana un plānu izstrādāšana, lai apkopotu datus un mazinātu šos riskus. No 2012. gada jūlija līdz decembrim PRAC izskatīja 48 riska pārvaldības plānus (RMP), 2013. gadā – 637, un 2014. gadā – 597. Kopumā dalībvalstis saņēma aptuveni 3500 (2012. gadā), 7500 (2013. gadā) un 9000 (2014. gadā) RPP par valsts līmenī atļautām zālēm.

Ziņojumu par iespējamām blakusparādībām (zāļu blakusparādības (ADR)) apkopošana un apstrāde. Pielikuma 2. attēls atspoguļo ziņojumus par nopietniem nevēlamiem notikumiem no 2011. līdz 2014. gadam.

Signālu atklāšana un pārvaldība – ziņojumu par varbūtējām blakusparādībām analizēšana, lai identificētu signālus. No 2012. gada septembrim līdz 2014. gada decembrim PRAC izvērtēja 193 unikālus signālus. Pielikuma 3.attēls atspoguļo virkni PRAC veikto diskusiju par jauniem signāliem vai diskusiju turpinājumiem, un 4. attēlā sniegts pārskats par regulatīvajiem pasākumiem, kas veikti pēc signāla izvērtēšanas.

Regulāra ieguvuma un riska uzraudzība zālēm, izmantojot periodiski atjaunināmus ziņojumus par zāļu drošumu (PSUR) un, uzturot grafiku sarakstu (EUDR saraksts) par PSUR iesniegšanu. PRAC izskatīto PSUR skaits - 20 (no 2012. gada jūlija līdz decembrim), 436 (2013. gadā) un 471 (2014. gadā). Pielikuma 5. attēlā sniegts pārskats par regulatīvajiem pasākumiem, kas veikti pēc PSUR izvērtēšanas. Turklāt dalībvalstīs valsts kompetentajām iestādēm iesniegto PSUR skaits, lai saņemtu tikai valsts līmeņa novērtējumu, 2012. gadā bija aptuveni 5000, 2013. gadā - 3500 un 2014. gadā 3000 ar papildu 62, 151 un 116 tajos pašos laikposmos iesniegtiem PSUR dalītām darba procedūrām par vienīgi valsts līmenī atļautām zālēm.

Atzinuma pieprasījumi - Eiropas mēroga pārskati attiecībā uz svarīgiem drošuma un ieguvuma un riska jautājumiem. No 2012. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim PRAC tika nosūtīts 31 drošuma atzinuma pieprasījums. Deviņi no šiem atzinuma pieprasījumiem attiecas uz centralizēti atļautām zālēm, atlikušie attiecas uz vienas valsts mērogā reģistrētiem produktiem. (Skatīt pielikuma 6. attēlu). CMDh apsprieda papildu šaubas valsts līmenī, lai lemtu par to, vai ir vajadzīgs novērtējums ES līmenī, bet visbeidzot tomēr neiesniedza atzinuma pieprasījumu. Šādas CMDh diskusijas 2013. gadā notika divreiz, bet 2014. gadā - sešas reizes.

Informācijas pārvaldība par produktiem, uz kuriem attiecas papildu uzraudzība, un produktiem, kas ir atsaukti. 2014. gada beigās papildu uzraudzībā esošo zāļu sarakstā bija iekļautas 193 centralizēti atļautas zāles un 8 vielas, kas bija 1269 valsts līmenī atļauto produktu sastāvā. 2014. gadā EMA saņēma 132 paziņojumus par produktu atsaukšanu.

Pētījumu novērtēšana un koordinēšana pēc zāļu laišanas tirgū, veicot drošuma pētījumus pēc atļaujas saņemšanas un iedarbības pētījumus pēc atļaujas saņemšanas. No 2012. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim PRAC izskatīja protokolus par 38 piemērotiem beziejaukšanās drošuma pētījumiem pēc atļaujas saņemšanas (PASS). Dalībvalstis izvērtēja vēl papildu 17 PASS protokolus par valsts līmenī atļautām zālēm.

Pārbaužu veikšana, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma farmakovigilances sistēmas atbilst labai farmakovigilances praksei. Veikto pārbaužu skaits - 207 (2012. gadā), 195 (2013. gadā) un 167 (2014. gadā), no kurām attiecīgi 26, 37 un 48 attiecās uz centralizēti atļautām zālēm.

Saziņa par jautājumiem, kas saistīti ar zāļu drošumu, un mijiedarbība un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Ir publicēta PRAC sanāksmju darba kārtība, būtiskākie jautājumi un protokoli, kā arī sabiedriskie drošuma paziņojumi par būtiskiem jautājumiem. 2012. gada otrajā pusē tika publiskoti 14 sabiedriskie drošuma paziņojumi, 2013. gadā - 78, un 2014. gadā - 57.

Sistēmu un vadlīniju izstrādāšana, un pētniecības veicināšana, lai novērstu zināšanu nepilnības.

Sistēmas darbības uzraudzība, tostarp atbilstība juridiskajām saistībām un standartiem.

Apmācības un kapacitātes veidošana.

4.Sistēmu un pakalpojumu uzlabošana

EMA uzdevums ir nodrošināt dažas sistēmas un pakalpojumus, kas nepieciešami farmakovigilances tīkla darbībai. Jaunie tiesību akti pieprasa jaunu sistēmu un pakalpojumu izveidi, kā arī jau esošo uzlabošanu vai vienkāršošanu. Dalībvalstis un galvenās ieinteresētās personas, tostarp farmācijas nozare, ir sniegušas nozīmīgu ieguldījumu šo sistēmu projektēšanā un izveidē. Pasākumu ietvaros izveidoja:

57. pantā paredzēto datubāzi 8 par visām ES atļautajām zālēm (atļaujas izsniegtas gan centralizēti, gan valsts līmenī), kas satur informāciju par vairāk nekā 580 000 zālēm aptuveni no 4300 tirdzniecības atļaujas turētājiem.

Literatūras uzraudzības dienestu - EMA ir pienākums uzraudzīt izvēlēto medicīnisko literatūru attiecībā uz ziņojumiem par noteiktu aktīvo vielu iespējamām blakusparādībām un ievadīt EudraVigilance datubāzē kā individuālu gadījumu drošuma ziņojumus. Dienests savu darbību sāka 2015. gada jūnijā.

Pārskata gadā tika izstrādāta un publiskota PSUR krātuve, kuras darbības revīzija tika sekmīgi veikta 2015. gadā.

Tiesību akti paredz EudraVigilance datubāzes uzlabojumus, lai vienkāršotu ziņojumu iesniegšanu, labākas meklēšanas, analīzes un uzskaites funkcijas un uzlabotu datu kvalitāti. Pārskata gadā veikti vairāki sekmīgi uzlabojumi, tostarp izveidota ADR tīmekļa vietne un sniegts atbalsts signālu identificēšanas pasākumiem. Paredzams, ka atjauninātas sistēmas galīga revīzija noslēgsies 2018. gada sākumā 9 .

5.Sadarbība un koordinācija 

Papildu koordinācijai starp vairāk nekā 30 valstu kompetentajām iestādēm Komisija un EMA cieši sadarbojas ar citiem starptautiskajiem regulatoriem, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem un izmantojot daudzpusējos forumus, piemēram, Starptautisko padomi tehnisko prasību saskaņošanai cilvēkiem paredzētajām zālēm (ICH), lai izstrādātu kopīgu pieeju un standarta prasības zāļu atļauju izsniegšanai.

Laba farmakovigilance balstās uz sadarbību starp ieinteresētajām personām, un to veicina tiesību akti. Pacientu un veselības aprūpes speciālistu sniegtā informācija ir ļoti svarīga zāļu atļauju izsniegšanai un farmakovigilancei. Tas tiek nodrošināts, izmantojot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas ir PRAC locekļi, ar kuriem īpaši apspriežas par noteiktiem atzinuma pieprasījumiem.

6.Pašreizējā un turpmākā tīkla attīstība

Pārskata perioda laikā un ārpus tā farmakovigilances tīkls koncentrējas uz apmācību, lai pilnveidotu izpratni par farmakovigilanci un regulatīvo zinātni, kas ļautu dalīties ar labāko praksi, uzlabojot procesu efektivitāti un lietderīgumu un palielinot veiktspēju.

Dalībvalstis un EMA piedāvā plašu apmācību regulatīvajiem darbiniekiem un attiecīgajām ārējām ieinteresētajām personām. Farmakovigilances procesu lietderība un efektivitāte ir uzlabojusies. Ir uzsākti projekti, lai uzlabotu farmakovigilances zinātni un praksi, tostarp Vienotā rīcība sadarbības stiprināšanai attiecībā uz farmakovigilances darbību Eiropā (SCOPE), Eiropas Farmakoepidemioloģijas un farmakovigilances centru tīkls (ENCePP) un PROTECT projekts 10 . Šo iniciatīvu rezultāti jau tiek izmantoti kā informācija turpmākai procesu attīstībai un vadlīniju atjauninājumiem.

7.Secinājumi

Eiropas farmakovigilances tīkls ir piemērs veiksmīgai sadarbībai Eiropas līmenī, kas sniedz labumu ES pilsoņiem. Tīkla sistēma ļauj tās dalībniekiem apmainīties ar labāko pieejamo pieredzi un pierādījumiem, kā arī koordinēt regulatīvos pasākumus, ļaujot visiem sasniegt efektīvākus un saskanīgākus rezultātus. Reglamentējošie instrumenti, kas ir pieejami saskaņā ar pārskatītajiem tiesību aktiem, tostarp riska pārvaldības plāni, pētījumi pēc atļaujas saņemšanas, signālu identificēšana un pārvaldība ES līmenī, periodiski atjaunināmo ziņojumu par zāļu drošumu novērtēšana un zāļu pārbaudes, izmantojot atzinuma pieprasījumus, veido aizvien aktīvāku pieeju zāļu drošumam, ko papildina regulatīvo pasākumu uzlabojumi un saziņa, ja rodas bažas par zāļu drošumu.

Sistēma darbojas ar augstu pārredzamību, kas nepieciešama, lai iegūtu tās sabiedrības uzticību, kurai tā kalpo. Ir ieviesti mehānismi, lai nodrošinātu, ka precīza informācija par zāļu drošumu savlaicīgi sasniedz ES sabiedrību. Sistēmā ir ietverta svarīgāko ieinteresēto personu, piemēram, pacientu un veselības aprūpes speciālistu, iesaistīšanās tostarp izmantojot pacientu ziņojumus par varbūtējām blakusparādībām. Nākotnē ir paredzēta padziļināta iesaistīšanās, tostarp atvērtas tiesas sēdes, kas saistītas ar būtiskiem zāļu drošuma jautājumiem.

Notiek darbs pie infrastruktūras, kas nepieciešama, lai atbalstītu turpmāko sistēmas attīstību, kā arī, ja iespējams, lai vienkāršotu un racionalizētu esošos procesus tā, lai visām ieinteresētajām pusēm līdz minimumam tiktu samazināts regulatīvais slogs. Medicīnas literatūras uzraudzības dienesta, jaunas EudraVigilance sistēmas un PSUR krātuves izveide un pilnīga 57. pantā paredzētās ES produktu datubāzes izmantošana palielinās efektivitāti un nodrošinās vienkāršojumus ieinteresētajām personām. Turpinās darbs, lai pabeigtu citu sistēmu izstrādi un ieviešanu, piemēram, centralizētu ADR ziņojumu iesniegšanu, izmantojot EudraVigilance datubāzi. Tiek veikti arī regulāri pētījumi regulatīvās zinātnes jomā, piemēram, pētījumi, izmantojot ES pētniecības pamatprogrammas, kas atbalstīs turpmākos uzlabojumus.

Lietotie saīsinājumi

ADR

Zāļu blakusparādība

CHMP

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja

CMDh

Cilvēkiem paredzēto zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupa

EEZ

Eiropas Ekonomikas zona

EMA

Eiropas Zāļu aģentūra

ES

Eiropas Savienība

EURD

Eiropas Savienības atsauces datumu un periodiski atjaunināmo ziņojumu par zāļu drošumu iesniegšanas biežuma saraksts

ICSR

Individuāla gadījuma drošuma ziņojums

PASS

Uzraudzības pētījums pēc atļaujas saņemšanas

PRAC

Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja

PSUR

Periodiski atjaunināms ziņojums par zāļu drošumu

RMP

Riska pārvaldības plāni

PIELIKUMS. ATTĒLI UN TABULAS

1. attēls: Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (PRAC) darba kārtībā esošo vienību skaits no 2012. gada jūlijam līdz decembrim, no 2013. gada janvāra līdz decembrim un no 2014. gada janvāra līdz decembrim.


2. attēls: EudraVigilance datubāzē saņemtie individuāla gadījuma drošuma ziņojumi no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, 2011.-2014. g.

 

VAS - veselības aprūpes speciālisti



3. attēls: Ar signālu saistīto sākotnējo un turpmāko diskusiju skaits Farmakovigilances riska novērtējuma komitejā (PRAC) no 2012. gada septembra līdz 2014. gada decembrim



4. attēls: Farmakovigilances riska novērtējuma komitejas (PRAC) veikto regulatīvo pasākumu veidi pēc signāla novērtēšanas no 2012. gada septembra līdz 2014. gada decembrim



5. attēls: Farmakovigilances riska novērtējuma komitejas (PRAC) veikto periodiski atjaunināmo ziņojumu par zāļu drošumu novērtējuma iznākums no 2012. gada septembra līdz 2014. gada decembrim

 

PSUSA - Periodiski atjaunināms ziņojums par zāļu drošumu - vienotā vērtēšana



6. attēls: Ar farmakovigilanci saistīto atzinumu pieprasījumi, kas iesniegti 2012., 2013., un 2014. gadā

Procedūra

Pants

Sākums

Rezultāts

2012

Kodeīns

31

2012. g. oktobris

V

Diklofenaks

31

2012. g. oktobris

V

SABA (īslaicīgas darbības beta agonisti)

31

2012. g. novembris

V,R

HES (hidroksietilcietes šķīdumi)

31

2012. g. novembris

V

Almitrīns

31

2012. g. novembris

R

Diacereīns

31

2012. g. novembris

V

2013

Tredaptive, Trevaclyn, Pelzont (nikotīnskābe/laropiprants)

20

2013. g. janvāris

S

Tetrazepāms

107.i

2013. g. janvāris

S

Ciproterons, etinilestradiols - DIANE 35 un citas zāles, kas satur 2 mg ciproterona acetāta un 35 mikrogramus etinilestradiola

107.i

2013. g. februāris

V

Kombinētā hormonālā kontracepcija

31

2013. g. februāris

V

Flupirtīns

107.i

2013. g. marts

V

Domperidons

31

2013. g. marts

V,R

Nikotīnskābe un saistītās vielas— acipimoks, ksantinolnikotināts

31

2013. g. marts

V

Kogenate Bayer/Helixate NexGen (oktokogs, α)

20

2013. g. marts

V

Renīna–angiotensīna sistēmu (RAS) ietekmējošie līdzekļi

31

2013. g. maijs

V

Protelos/Osseor (stroncija ranelāts)

20

2013. g. maijs

V

NUMETA G13%E, NUMETA G16%E emulsija infūzijām un līdzīgie nosaukumi (glikoze, lipīdi, aminoskābes un elektrolīti)

107.i

2013. g. jūnijs

V,S

Zolpidēmu saturošas zāles

31

2013. g. jūlijs

V

Hidroksietilcieti (HES) saturošas zāles

107.i

2013. g. jūlijs

V

Bromokriptīnu saturošas zāles

31

2013. g. septembris

V

Ar valproātu saistītas vielas

31

2013. g. oktobris

V

Iclusig (ponatinībs)

20

2013. g. decembris

V



2014

Testosterons

31

2014. g. aprīlis

V

Kodeīns klepus ārstēšanai pediatrijas pacientiem

31

2014. g. aprīlis

V,R

Ambroksols/bromheksīns

31

2014. g. aprīlis

V

Metadons

107.i

2014. g. aprīlis

V,S

Hidroksizīns

31

2014. g. maijs

V

Corlentor un Procoralan (ivabradīns)

20

2014. g. maijs

V

Ibuprofēns un deksibuprofēns

31

2014. g. jūnijs

V

Skaidrojums:

20. panta atzinuma pieprasījumi – attiecas tikai uz centralizēti atļautām zālēm

107. panta atzinuma pieprasījumi – steidzami atzinuma pieprasījumi Savienības interesēs

31. panta atzinuma pieprasījumi – atzinuma pieprasījumi Savienības interesēs

V – tirdzniecības atļaujas izmaiņas

R – tirdzniecības atļaujas atsaukšana

S – tirdzniecības atļaujas apturēšana

(1)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1235/2010, ar kuru attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu farmakovigilanci groza Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, un Regulu (EK) Nr. 1394/2007 par uzlabotas terapijas zālēm, OV L 348, 31.12.2010., 1. lpp., un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Direktīva 2010/84/ES, ar kuru attiecībā uz farmakovigilanci groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, OV L 348, 31.12.2010., 74. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1027/2012, ar ko Regulu (EK) Nr. 726/2004 groza attiecībā uz farmakovigilanci, OV L 316, 14.11.2012., 38. lpp., un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/26/ES, ar ko Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz farmakovigilanci, OV L 299, 27.10.2012., 1. lpp.
(5) SWD (2016) 284 final.
(6) Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas zāles regulējošā sistēma un Eiropas Zāļu aģentūra, EMA/437313/2014.
(7) Sīkāka informācija par CMDh lomu un darbību ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://www.hma.eu/cmdh.html . 
(8) Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunkts.
(9) Sīkāka informācija par EudraVigilance datubāzi ir pieejama gada pārskata ziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 24. panta 2. punktā(http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Report/2016/03/WC500203705.pdf).
(10) Eiropas konsorcija farmakoepidemioloģisks pētījums par terapijas rezultātiem, inovatīvu zāļu jomā sāktās iniciatīvas īstenošanai publiskā un privātā sektora finansēts projekts.