15.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/1

PADOMES LĒMUMS 2014/137/ES

(2014. gada 14. marts)

par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līgumu, ar ko attiecībā uz Grenlandi groza Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu (2) (“Grenlandes Līgums”), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) vairs nepiemēro Grenlandei. Bet Grenlandi, kas ir dalībvalsts daļa, kā vienu no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) asociē ar Savienību.

(2)

Grenlandes Līguma preambulā teikts, ka būtu jānosaka pasākumi, kas ļautu saglabāt ciešas un noturīgas saiknes starp Savienību un Grenlandi un ņemt vērā savstarpējās intereses, proti, Grenlandes nepieciešamību attīstīties, un ka LESD ceturtajā daļā izklāstītie noteikumi, kas attiecas uz AZT, nodrošina atbilstīgu pamatu minētajām attiecībām.

(3)

Saskaņā ar LESD 198. pantu asociēšanas mērķis ir veicināt AZT ekonomikas un sociālo attīstību un veidot ciešas ekonomiskās attiecības starp tām un visu Savienību. Saskaņā ar LESD 204. pantu tā 198. līdz 203. panta noteikumi attiecas uz Grenlandi, ievērojot īpašos noteikumus, kas ietverti Protokolā (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei, kurš pievienots LESD.

(4)	LESD 198. līdz 202. pantā izklāstīto principu piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Padomes Lēmumā 2013/755/ES (3).

(5)

Savos 2003. gada 24. februāra secinājumos par Eiropas Kopienas, Dānijas valdības un Grenlandes pašpārvaldes Ceturtā zivsaimniecības protokola termiņa starpposma pārskatīšanu, atzīstot Grenlandes ģeostratēģisko nozīmīgumu Savienībai un sadarbības garu, kas izriet no Savienības lēmuma piešķirt Grenlandei aizjūras teritorijas statusu, Padome vienojās, ka, ņemot vērā zivsaimniecības nozīmi un nepieciešamību veikt strukturālas un uz nozarēm vērstas reformas Grenlandē, ir nepieciešams turpmāk paplašināt un stiprināt attiecības starp Savienību un Grenlandi. Turklāt Padome pauda apņēmību Savienības un Grenlandes turpmākās attiecības pēc 2006. gada balstīt uz visaptverošu partnerību ilgtspējīgai attīstībai, kas ietvertu īpašu nolīgumu zivsaimniecības nozarē, par kuru sarunas risinās saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem un principiem, kas attiecas uz šādiem nolīgumiem.

(6)

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (4), kas noslēgts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 753/2007 (5), atsaucas uz sadarbības garu, kurš izriet no lēmuma piešķirt Grenlandei aizjūras teritorijas statusu.

(7)

Eiropas Kopienas, no vienas puses, un Grenlandes Autonomijas valdības un Dānijas valdības, no otras puses, kopīgajā deklarācijā par partnerību starp Eiropas Kopienu un Grenlandi, kas parakstīta 2006. gada 27. jūnijā Luksemburgā, norādīja uz ciešajām vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras saitēm starp Savienību un Grenlandi un uzsvēra nepieciešamību turpmāk stiprināt partnerību un sadarbību.

(8)	Attiecības starp Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses, reglamentē, inter alia, ar Padomes Lēmumu 2006/526/EK (6), kura darbība beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(9)

Savienībai ir jāveido vispusīgas partnerattiecības ar jauniem dalībniekiem starptautiskā mērogā, lai veicinātu stabilu un integrējošu starptautisko kārtību, centienus kopīgi panākt vispārēju sabiedrisku labumu un Savienības pamatinterešu aizstāvēšanu, kā arī lai trešās valstīs un AZT vairotu zināšanas par Savienību.

(10)

Ievērojot šo lēmumu, partnerībai būtu jāļauj turpināt ciešās attiecības starp Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dāniju, no otras puses, un tai būtu jārisina globālās problēmas, ļaujot izstrādāt aktīvas rīcības programmu un īstenot savstarpējas intereses. Partnerībai arī būtu jāveido saikne ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020” – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“stratēģija “Eiropa 2020””), tādējādi nodrošinot konsekvenci ar stratēģiju “Eiropa 2020” un to, ka tiek atbalstīta iekšējā rīcībpolitika un mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumos, piemēram, Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumā “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”, un veicinot sadarbību saistībā ar Savienības Arktikas politiku.

(11)

Savienības finansiālā palīdzība būtu jānodrošina jomās, kurās tai ir vislielākā ietekme, ņemot vērā Savienības spējas darboties pasaules mērogā un risināt globālas problēmas, piemēram, izskaust nabadzību, panākt ilgtspējīgu un integrējošu attīstību vai pasaules mērogā veicināt demokrātiju, labu pārvaldību, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī tās ilgtermiņa un paredzamo iesaistīšanos attīstības atbalsta sniegšanā un lomu šā atbalsta koordinēšanā ar tās dalībvalstīm.

(12)

Ievērojot šo lēmumu, partnerības struktūrā būtu jāparedz tādas regulāras apspriedes par Savienību vai Grenlandi interesējošām tēmām, piemēram, globāliem jautājumiem, kurās viedokļu apmaiņa un iespējamā priekšlikumu un viedokļu konverģence radītu ieguvumu abām pusēm. Jo īpaši, tā kā pieaug klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku darbību un vidi, jūras transportu, dabas resursiem, tostarp izejvielām, kā arī uz pētniecību un inovācijām, ir jāīsteno dialogs un plašāka sadarbība.

(13)

Savienības finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta saistībā ar partnerību, Grenlandes attīstībai būtu jānodrošina Eiropas perspektīva, un tai būtu jāveicina cieša un ilgstoša saikņu nostiprināšana ar to, vienlaikus, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un vēsturi, kas saista partneres, stiprinot Grenlandes kā Savienības priekšposteņa pozīcijas.

(14)

Savienības finansiālā palīdzība laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam būtu jākoncentrē vienā vai augstākais divās sadarbības jomās, lai maksimāli palielinātu partnerības ietekmi un papildus nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus, sinerģijas ietekmi, lielāku efektivitāti un pārredzamību Savienības īstenotajām darbībām.

(15)	Ievērojot šo lēmumu, sadarbībai būtu jānodrošina, lai resursu plūsmas būtu paredzamas un regulāras, kā arī lai tās būtu elastīgas un izstrādātas atbilstoši Grenlandes stāvoklim. Lai to panāktu, budžeta atbalsts būtu jāizmanto visur, kur tas ir lietderīgi un atbilstīgi.

(16)	Savienības vispārējam budžetam piemērojamie finanšu noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(17)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp izmantojot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā – sodus. Minētie pasākumi būtu jāīsteno saskaņā ar piemērojamiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

(18)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie plānošanas dokumenti un finansēšanas pasākumi būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu veidu, jo īpaši to politikas ievirzi un iespējamās finansiālās sekas, to pieņemšanā principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot finansiāli neliela apjoma tehniskos īstenošanas pasākumus.

(19)	Kopēji noteikumi un procedūras, kas paredzēti, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai un kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (10) attiecīgi būtu jāpiemēro šā lēmuma īstenošanai.

(20)	Ir lietderīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju bez pārtraukuma starp Lēmumu 2006/526/EK un šo lēmumu un pielāgot šā lēmuma piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES) Nr. 1311/2013 (11) piemērošanas laikposmam. Tādēļ šis lēmums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets, vispārējais mērķis un darbības joma

1. Šis lēmums paredz noteikumus par attiecībām starp Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dāniju, no otras puses (“partnerība”).

2. Partnerība ir paredzēta, lai saglabātu ciešās un ilgstošās saiknes starp partnerēm, vienlaikus veicinot Grenlandes ilgtspējīgu attīstību.

Partnerībā tiek atzīts Grenlandes ģeostratēģiskais stāvoklis Arktikas reģionā, dabas resursu, tostarp izejvielu, izpētes un ieguves jautājumi, kā arī ar to nodrošina sadarbības un politiskā dialoga uzlabošanu minētajos jautājumos.

2. pants

Partnerības pamatprincipi

1. Ar partnerību veicina apspriešanos un politisko dialogu saistībā ar šajā lēmumā minētajiem īpašajiem mērķiem un sadarbības virzieniem.

2. Jo īpaši ar šo partnerību nosaka satvaru politiskajam dialogam par jautājumiem, kas ietilpst partneru kopīgo interešu lokā, nodrošinot pamatu plašai sadarbībai un dialogam, piemēram, šādās jomās:

a)	globālie jautājumi, inter alia, par enerģētiku, klimata pārmaiņām un vidi, dabas resursiem, tostarp izejvielām, jūras transportu, pētniecību un inovācijām; un

b)	Arktikas jautājumi.

3. Šā lēmuma īstenošanā nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citiem saistītajiem Savienības politikas virzieniem. Lai to panāktu, saskaņā ar šo lēmumu finansētos pasākumus plāno, pamatojoties uz Savienības sadarbības politiku, kas noteikta, inter alia, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos, un saskaņā ar 4. pantu pieņemtām sadarbības stratēģijām.

4. Lēmumus par sadarbības pasākumu īstenošanu pieņem, cieši apspriežoties Grenlandes valdībai, Dānijas valdībai un Komisijai. Šādu apspriešanos īsteno, pilnībā ņemot vērā katras puses attiecīgās institucionālās, tiesiskās un finansiālās pilnvaras. Šim nolūkam šā lēmuma īstenošanu pārvalda Grenlandes valdība un Komisija saskaņā ar katras pienākumiem un atbildību.

3. pants

Īpašie mērķi un galvenās sadarbības jomas

1. Īpašie partnerības mērķi ir:

sniegt atbalstu Grenlandei un sadarboties ar to tās galveno problēmu risināšanā, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgu ekonomikas dažādošanu, nepieciešamību paaugstināt tās darbaspēka, tostarp zinātnieku, prasmju līmeni un vajadzību uzlabot Grenlandes informācijas sistēmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Minēto mērķu īstenošanu vērtēs atbilstoši tirdzniecības bilances procentuālajai daļai IKP, zivsaimniecības nozares procentuālajai daļai kopējā eksporta apjomā un statistikas rādītāju rezultātiem izglītības jomā, kā arī citiem indikatoriem, ko uzskatīs par piemērojamiem;

stiprināt Grenlandes administratīvos resursus, lai tā varētu formulēt un īstenot valsts politikas pamatnostādnes, jo īpaši jaunās savstarpējo interešu jomās, kas norādītas 4. panta 1. punktā minētajā ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentā. Minētā mērķa izpildi vērtēs atbilstoši rādītājiem, piemēram, mācības pabeigušā administratīvā personāla skaits un to civildienesta ierēdņu procentuālā daļa, kuri ir Grenlandes (pastāvīgie) iedzīvotāji.

2. Partnerības galvenās sadarbības jomas ir:

a)	izglītība un apmācība, tūrisms un kultūra;

b)	dabas resursi, tostarp izejvielas;

c)	enerģētika, klimats, vide un bioloģiskā daudzveidība;

d)	Arktikas jautājumi;

e)	sociālā joma, darbaspēka mobilitāte, sociālās aizsardzība sistēmas, pārtikas nekaitīguma un pārtikas nodrošinājuma jautājumi; un

f)	pētniecība un inovācija tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, noturība katastrofu gadījumā, dabas resursi, tostarp izejvielas, un dzīvo resursu ilgtspējīga izmantošana.

2. IEDAĻA

PLĀNOŠANA UN ĪSTENOŠANA

4. pants

Plānošana

1. Saistībā ar partnerību Grenlandes valdība uzņemas atbildību par nozaru politiku formulēšanu un ieviešanu 3. panta 2. punktā minētajās galvenajās sadarbības jomās un nodrošina pienācīgu turpmāku pasākumu īstenošanu.

Pamatojoties uz to, Grenlandes valdība sagatavo un iesniedz indikatīvu Grenlandes ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu (“PDSD”). PDSD nodrošina visaptverošu bāzi Savienības un Grenlandes sadarbībai, kas ir saskaņota ar vispārējo Savienības mērķi un darbības jomu, uzdevumiem, principiem un politikas virzieniem.

2. PDSD sagatavošanas un īstenošanas process atbilst šādiem atbalsta efektivitātes principiem: valsts īpašuma tiesības, partnerība, koordinācija, saskaņošana, pielāgošana valsts sistēmām, savstarpēja atbildība un mērķorientācija.

3. PDSD tiek izmantota gūtā pieredze un paraugprakse, un tas ir balstīts uz konsultācijām un dialogu ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu to pietiekamu iesaisti un pienācīgu PDSD piederību.

PDSD ir saskaņots ar vajadzībām un atbilst konkrētajiem apstākļiem Grenlandē, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņu sekām un sociālekonomisko attīstību.

4. Par PDSD projektu notiek viedokļu apmaiņa starp Grenlandes valdību, Dānijas valdību un Komisiju.

Par PDSD galīgās redakcijas izstrādi ir atbildīga Grenlandes valdība. Pēc galīgās redakcijas izstrādes Komisija novērtē PDSD, lai noteiktu, vai tas atbilst šā lēmuma mērķiem un attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un vai tajā ir ietverti visi elementi, kas vajadzīgi, lai pieņemtu ikgadējo finansējuma lēmumu. Grenlandes valdība nodrošina visu minētajam izvērtējumam vajadzīgo informāciju, tostarp visus īstenojamības pētījumus.

5. PDSD apstiprina saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 2. punktā. Minēto procedūru piemēro arī tādas būtiskas pārskatīšanas gadījumos, kuras rezultātā ievērojami mainās stratēģija vai tās plānošana.

Pārbaudes procedūru nepiemēro nebūtisku PDSD izmaiņu gadījumos, piemēram, tehniskām korekcijām, pārplānojot līdzekļus indikatīvo piešķīrumu ietvaros pa prioritārajām jomām vai palielinot vai samazinot sākotnējo indikatīvo piešķīrumu par mazāk nekā 20 %, ar noteikumu, ka minētās izmaiņas neietekmē dokumentā norādītās prioritārās jomas un mērķus. Komisija šādas nebūtiskas izmaiņas paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

6. Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc 7. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

5. pants

Īstenošana

Ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, Savienības finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 un šā lēmuma vispārējo mērķi un darbības jomu, tā uzdevumiem un pamatprincipiem.

6. pants

Iepirkums

Piemēro noteikumus par valstspiederību un izcelsmi attiecībā uz publiskā iepirkuma, dotāciju un citām piešķiršanas procedūrām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. un 9. pantā, kuri ir piemērojami Attīstības sadarbības instrumentam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (12).

7. pants

PDSD starpposma pārskatīšana un šā lēmuma īstenošanas novērtējums

1. Grenlandes valdība, Dānijas valdība un Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim veic starpposma pārskatīšanu attiecībā uz PDSD un tā ietekmi uz Grenlandi kopumā. Komisija iesaista visas attiecīgi ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskus dalībniekus un vietējās iestādes.

2. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. panta, līdz 2018. gada 30. jūnijam Komisija, izmantojot rezultātus un ietekmes rādītājus par resursu izmantošanas lietderīgumu, izstrādā ziņojumu par mērķu sasniegšanu un šā lēmuma Eiropas pievienoto vērtību, lai pieņemtu lēmumu par tādu pasākumu atjaunošanu, mainīšanu vai apturēšanu, kas finansēti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā pievēršas arī jautājumam par vienkāršošanas iespējām, ar šo lēmumu izveidotās sadarbības iekšējai un ārējai saskaņotībai, visu mērķu turpmākai atbilstībai, kā arī šo pasākumu sniegtajam ieguldījumam Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu īstenošanā. Tajā ņem vērā visus konstatējumus un secinājumus saistībā ar Lēmuma 2006/526/EK ilgtermiņa ietekmi.

3. Komisija lūdz Grenlandi sniegt visus datus un informāciju, kas saskaņā ar atbalsta efektivitātes principiem nepieciešami, lai varētu veikt saskaņā ar šo lēmumu finansēto pasākumu uzraudzību un novērtēšanu.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Grenlandes komiteja (“komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa vienkāršais komitejas locekļu vairākums.

9. pants

Finansēšanas joma un metode

1. Saistībā ar Grenlandes valdības noteikto nozaru politiku Savienības finansiālo palīdzību var piešķirt šādiem pasākumiem:

a)	reformām un projektiem, kas ir saskaņā PDSD;

b)	iestāžu attīstībai, spēju veidošanai, kā arī vides un klimata pārmaiņu aspektu integrēšanai; un

c)	tehniskās sadarbības programmām.

2. Savienība finansiālo palīdzību nodrošina galvenokārt budžeta atbalsta formā.

10. pants

Finanšu atsauces summa

Provizoriskā summa šā lēmuma īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir EUR 217 800 000.

3. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Briselē, 2014. gada 14. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. CHRISOCHOIDIS

(1) 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 29, 1.2.1985., 1. lpp.

(3) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(4) OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 753/2007 (2007. gada 28. jūnijs), lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2006/526/EK (2006. gada 17. jūlijs) par attiecībām starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L 208, 29.7.2006., 28. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

(11) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).