Help Print this page 

Document 32014R0909

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 ( 2014. gada 23. jūlijs ) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 257, 28.8.2014, p. 1–72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/909/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

28.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 909/2014

(2014. gada 23. jūlijs)

par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) kopā ar centrālajiem darījumu partneriem lielā mērā veicina tādu pēctirdzniecības infrastruktūru uzturēšanu, kuras aizsargā finanšu tirgu un dod tirgus dalībniekiem pārliecību, ka vērtspapīru darījumi tiek izpildīti atbilstīgi un savlaicīgi, tostarp ārkārtējas spriedzes situācijās.

(2)

Tā kā vērtspapīru norēķinu sistēmām ir būtiska vieta norēķinu procesā, šādas sistēmas, kuras uztur CVD, ir sistēmiski nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai. Tā kā tām ir nozīmīga loma vērtspapīru turēšanas sistēmās, caur kurām to dalībnieki ziņo par ieguldītāju turētajiem vērtspapīriem, CVD uzturētas vērtspapīru norēķinu sistēmas kalpo arī par nozīmīgu instrumentu, lai kontrolētu emisijas integritāti, kavējot emitētu vērtspapīru nevēlamu radīšanu vai samazināšanu, tādējādi tām ir nozīmīga loma ieguldītāju uzticības saglabāšanā. Turklāt CVD uzturētas vērtspapīru norēķinu sistēmas ir cieši iesaistītas nodrošinājuma sniegšanā monetārās politikas operācijās, kā arī nodrošinājuma sniegšanā starp kredītiestādēm, tāpēc tās ir nozīmīgas nodrošinājuma procesa dalībnieces.

(3)

Kaut gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (4) samazināja tādu traucējumu vērtspapīru norēķinu sistēmā, kura iemesls ir pret sistēmas dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra, ir jāpievēršas arī citiem vērtspapīru norēķinu sistēmu skarošajiem riskiem, kā arī CVD, kuri uztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, maksātnespējas vai darbības traucējuma riskam. Vairākus CVD skar kredītrisks un likviditātes risks, kas izriet no banku pakalpojumu sniegšanas papildus norēķinu pakalpojumiem.

(4)

Līdz ar pieaugošo pārrobežu norēķinu skaitu, kas izriet no saiknes līgumu noslēgšanas starp CVD, nepastāvot kopējiem prudenciālajiem noteikumiem, rodas jautājums par CVD izturētspēju saistībā ar CVD skarošo risku importu no citām dalībvalstīm. Turklāt, neraugoties uz pārrobežu norēķinu palielināšanos, tirgus regulētas izmaiņas ceļā uz integrētāku tirgu CVD pakalpojumu jomā ir izrādījušās ļoti lēnas. Atvērtam iekšējam tirgum vērtspapīru norēķinu jomā būtu jādod iespēja ikvienam ieguldītājam Savienībā veikt ieguldījumus visos Savienības vērtspapīros tikpat viegli un izmantojot tādas pašas procedūras kā ieguldot vietējos vērtspapīros. Tomēr norēķinu tirgi Savienībā joprojām ir sadrumstaloti ar valstu robežām un pārrobežu norēķini joprojām ir dārgāki, ko nosaka valstu atšķirīgie norēķinu un CVD darbību reglamentējošie noteikumi un ierobežotā konkurence starp CVD. Minētā sadrumstalotība rada šķēršļus un papildu riskus un izmaksas pārrobežu norēķiniem. Ņemot vērā CVD sistēmisko nozīmību, starp tām būtu jāveicina konkurence, lai tirgus dalībniekiem dotu iespēju izvēlēties infrastruktūras nodrošinātāju un samazinātu atkarību no jebkura atsevišķa infrastruktūras nodrošinātāja. Ja nebūs noteikti identiski pienākumi tirgus uzturētājiem un vienoti prudenciālie standarti CVD, tad atsevišķu valstu līmenī veiktiem pasākumiem, kas būs atšķirīgi, būs tieša negatīva ietekme uz drošību, efektivitāti un konkurenci norēķinu tirgū Savienībā. Minētie nozīmīgie šķēršļi iekšējā tirgus darbībā ir jālikvidē, un ir jānovērš konkurences kropļojumi un tādu šķēršļu un kropļojumu veidošanās nākotnē. Vērtspapīru norēķinu integrēta tirgus izveidošana, nenošķirot valsts līmeņa un pārrobežu vērtspapīru darījumus, ir nepieciešama iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Tādējādi šīs regulas atbilstīgajam juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantam, kuru interpretē atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgajai judikatūrai.

(5)

Regulā jānosaka vairāki vienoti pienākumi, kas jāpiemēro tirgus dalībniekiem saistībā ar dažiem norēķinu cikla un disciplīnas aspektiem un jānodrošina kopēju prasību kopums attiecībā uz CVD kā vērtspapīru norēķinu sistēmu uzturētājiem. Tā kā regulas noteikumi ir tieši piemērojami, tiem būtu jānodrošina, ka uz visiem tirgus dalībniekiem un CVD attiecas identiski tieši piemērojami pienākumi, standarti un noteikumi. Regulai būtu jāpalielina norēķinu drošību un efektivitāti Savienībā, nepieļaujot atšķirīgus valstu noteikumus, kas rodas, transponējot direktīvu. Regulai būtu jāsamazina tirgus uzturētājiem un CVD regulējuma sarežģītību, ko rada atšķirīgi valstu noteikumi, un būtu jāļauj CVD sniegt pārrobežu pakalpojumus, neradot tiem pienākumu nodrošināt savas darbības atbilstību dažādiem valstīs pastāvošiem prasību kopumiem, piemēram, par atļauju izsniegšanu CVD, CVD uzraudzību, organizatorisko struktūru vai riskiem. Regulai, kas nosaka CVD identiskas prasības, būtu arī jāveicina konkurences kropļojumu likvidēšana.

(6)

Finanšu stabilitātes padome 2010. gada 20. oktobrī aicināja stiprināt galvenās tirgus infrastruktūras un pārskatīt un pastiprināt esošos standartus. 2012. gada aprīlī Starptautisko norēķinu bankas (BIS) Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (CPSS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) pieņēma globālos standartus finanšu tirgus infrastruktūrām. Šie standarti ir aizstājuši Starptautisko norēķinu bankas 2001. gada ieteikumus, kurus 2009. gadā, pieņemot nesaistošas Eiropas mēroga pamatnostādnes, pielāgoja Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja. Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu un CVD sistēmisko nozīmi, jānodrošina starptautiska CVD piemērojamo prudenciālo prasību konverģence. Ar šo regulu būtu jāievēro pastāvošie principi attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām, kurus izstrādājušas CPSS-IOSCO. Komisijai un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, kad tās izstrādā vai ierosina pārskatīt regulatīvos tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kā arī šajā regulā noteiktos norādījumus un ieteikumus, būtu jānodrošina konsekvence ar esošajiem standartiem un to turpmāko attīstību.

(7)

Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos uzsvēra nepieciešamību stiprināt vērtspapīru norēķinu sistēmu drošību un stabilitāti un pievērsties juridiskajiem šķēršļiem, kādi Savienībā pastāv pēctirdzniecības procesos.

(8)

Viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt raitu maksājumu sistēmu darbību. Šajā ziņā ECBS dalībnieces īsteno pārraudzību, nodrošinot efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas. ECBS dalībnieces bieži darbojas kā norēķinu iestādes vērtspapīru darījumu naudas posmā. Tās ir arī būtiski CVD klienti, kas bieži pārvalda nodrošinājuma aspektus monetārās politikas operācijās. ECBS dalībnieces apspriežu veidā būtu cieši jāiesaista atļauju izsniegšanā CVD, CVD uzraudzībā, trešo valstu CVD atzīšanā un dažu CVD saikņu apstiprināšanā. Lai novērstu paralēlu noteikumu kopumu rašanos, tās apspriežu veidā būtu arī cieši jāiesaista regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu, kā arī norādījumu un ieteikumu izstrādē, tomēr galvenajai atbildībai par tādu tehnisko standartu, norādījumu un ieteikumu izstrādi būtu jāpaliek Komisijas un EVTI ziņā, kā noteikts šajā regulā. Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un valstu centrālo banku pienākumi nodrošināt efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un citās valstīs. Šai regulai nebūtu jānovērš ECBS dalībnieku piekļuve informācijai, kas ir svarīga to pienākumu pildīšanā, tostarp CVD un citām finanšu tirgus infrastruktūru pārraudzībā.

(9)

ECBS dalībnieces, jebkuras citas struktūras, kuras dažās dalībvalstīs veic līdzīgas darbības vai citas publiskas struktūras, kurām uzticēts veikt vai kuras veic intervences darbības valsts parāda pārvaldībā Savienībā, pašas var sniegt vairākus pakalpojumus, piemēram, vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšanu, kuru dēļ tās atbilstu CVD statusam. Kad šādas struktūras darbojas kā CVD, neizveidojot atsevišķu vienību, tās būtu jāatbrīvo no ar atļaujas izsniegšanu saistītajām prasībām un uzraudzības prasībām, dažām organizatoriskajām prasībām un kapitāla un ieguldījumu politikas prasībām, bet uz tām joprojām būtu jāattiecas pārējam prudenciālo prasību kopumam, kas tiek piemērots CVD. Ja šādas dalībvalsts struktūras darbojas kā CVD, tām nebūtu jāsniedz savi pakalpojumi citās dalībvalstīs. Tā kā ECBS dalībnieces darbojas kā norēķinu iestādes norēķinu veikšanai, tās arī būtu jāatbrīvo no šīs regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām.

(10)

Šī regula būtu jāpiemēro norēķiniem par darījumiem ar visiem finanšu instrumentiem un CVD darbībām, ja vien nav noteikts citādi. Šai regulai arī nebūtu jāskar citus Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (6), un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.

(11)

Vērtspapīru uzskaite grāmatojuma formā ir svarīgs solis norēķinu efektivitātes palielināšanā un vērtspapīru emisijas integritātes nodrošināšanā, īpaši turēšanas un pārveduma metožu arvien pieaugošās sarežģītības aspektā. Drošības apsvērumu dēļ šajā regulā uzskaite grāmatojuma formā paredzēta visiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietās, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (8). Minētajā regulā nebūtu jānosaka viena konkrēta metode sākotnējai uzskaitei grāmatojuma formā, ko varētu veikt kā imobilizāciju vai kā tūlītēju dematerializēšanu. Šajā regulā nebūtu jānosaka, kāda veida iestādes uzskaita vērtspapīrus grāmatojuma formā, tos emitējot, bet gan būtu jāatļauj minēto funkciju veikt dažādiem subjektiem, tostarp reģistratoriem. Taču tad, kad darījumi ar šādiem vērtspapīriem tiek izpildīti tirdzniecības vietās, ko regulē Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014, vai tiek sniegti kā nodrošinājums saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (9), šādi vērtspapīri būtu jāiegrāmato CVD grāmatojuma sistēmā, lai cita starpā nodrošinātu, ka vērtspapīru norēķinu sistēmā var veikt norēķinus par visiem šādiem vērtspapīriem. Imobilizācijai un dematerializēšanai nebūtu jāietver nekāda vērtspapīru turētāju tiesību zaudēšana un vajadzētu tikt veiktai tā, lai nodrošinātu, ka vērtspapīru turētāji var pārbaudīt savas tiesības.

(12)

Lai nodrošinātu norēķinu drošību, ikvienam vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekam, kas pērk vai pārdod noteiktus finanšu instrumentus, t. i., pārvedamus vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības un emisijas kvotas, būtu jāveic norēķins par savām saistībām plānotajā norēķinu datumā.

(13)

Garāki norēķinu periodi darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem rada nenoteiktību un palielina risku vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem. Dažāds norēķinu periodu ilgums dalībvalstīs kavē darījumu saskaņošanu, un tādēļ rodas kļūdas emitentiem, ieguldītājiem un starpniekiem. Tāpēc ir jāparedz kopējs norēķinu periods, kas atvieglotu plānotā norēķinu datuma noteikšanu un atvieglotu norēķinu disciplīnas pasākumu īstenošanu. Plānotajam norēķinu datumam pārvedamu vērtspapīru darījumiem, kurus izpilda tirdzniecības vietās, kuras regulē Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014, vajadzētu būt ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc tirdzniecības veikšanas. Sarežģītām operācijām, ko veido vairāki darījumi, piemēram, vērtspapīru pārdošana ar atpirkšanu vai aizdevumu līgumi, minētā prasība būtu jāpiemēro pirmajam darījumam, kurā ir vērtspapīru pārvedums. Ņemot vērā to nestandartizēto raksturu, minētā prasība nebūtu jāpiemēro darījumiem, ko attiecīgās puses slēgušas privāti, bet kas izpildīti tirdzniecības vietās, ko regulē Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014, vai darījumiem, kas izpildīti divpusēji, bet par kuriem ir ziņots tirdzniecības vietai, ko regulē Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014. Turklāt minētā prasība nebūtu jāpiemēro pirmajam darījumam, kurā attiecīgajiem pārvedamiem vērtspapīriem piemēro sākotnējo uzskaiti grāmatojuma formā.

(14)

CVD un citām tirgus infrastruktūrām būtu jāveic pasākumi, lai nepieļautu norēķinu neizpildes un risinātu tās. Ir svarīgi šādus noteikumus vienoti un tieši piemērot Savienībā. Konkrēti, CVD un citām tirgus infrastruktūrām būtu jānosaka prasība ieviest procedūras, kas tām ļautu veikt atbilstīgus pasākumus, lai apturētu tāda dalībnieka darbības, kurš sistemātiski izraisa norēķinu neizpildes, un publiski atklātu tā identitāti ar noteikumu, ka šādam dalībniekam pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir iespēja sniegt paskaidrojumus.

(15)

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt norēķinu neizpildes, ir pieprasīt, lai dalībniekiem, kuri nenorēķinās, piemērotu sākotnējā līguma piespiedu izpildi. Šajā regulā būtu jāparedz vienoti noteikumi attiecībā uz naudas sodu un visu pārvedamu vērtspapīru, naudas tirgus instrumentu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību un emisiju kvotu iepirkšanas darījumu konkrētiem aspektiem, piemēram, laiks un cena. Minētie noteikumi būtu jāpielāgo iezīmēm, kas raksturīgas dažādiem vērtspapīru tirgiem, dažām tirdzniecības vietām, piemēram MVU izaugsmes tirgiem, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES, un dažām sarežģītām operācijām, piemēram, ļoti īsa termiņa vērtspapīru pārdošanas ar atpirkšanu vai aizdevumu līgumiem, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmēšanas uz vērtspapīru tirgu likviditāti un efektivitāti. Noteikumi par norēķinu disciplīnu būtu jāpiemēro tā, lai radītu motivāciju visus attiecīgos finanšu instrumentu darījumu norēķinus veikt līdz plānotajam norēķinu datumam.

(16)

Procedūrām un sankcijām, kas saistītas ar norēķinu neizpildēm, vajadzētu būt samērīgām ar šādu neizpilžu apmēru un nopietnību, vienlaicīgi nosakot to mērogu tādā veidā, lai saglabātu un aizsargātu attiecīgo finanšu instrumentu likviditāti. Konkrēti, tirgus veidošanas darbībām ir būtiska loma likviditātes nodrošināšanā Savienības tirgos, jo īpaši attiecībā uz mazāk likvīdiem vērtspapīriem. Pasākumi, lai novērstu un risinātu norēķinu neizpildes problēmu, būtu jālīdzsvaro ar vajadzību saglabāt un aizsargāt minēto vērtspapīru likviditāti. Naudas sodi, kas piemēroti dalībniekiem, kuri nenorēķinās, būtu, ja iespējams, jāpārskaita klientiem, kuri norēķinās, kā kompensācija, un tām nekādā ziņā nebūtu jākļūst par attiecīgā CVD vai norēķinu starpnieku ienākumu avotu. CVD būtu jākonsultē tās tirgus infrastruktūras, kurām tie sniedz CVD pakalpojumus, par to, kā īstenot norēķinu disciplīnas pasākumus, kas paredzēti šajā regulā.

(17)

Vairumā gadījumu iepirkšanas procedūra būtu jāuzsāk, ja finanšu instrumenti nav piegādāti četru darījumdarbības dienu laikā pēc paredzētā norēķinu datuma. Tomēr attiecībā uz nelikvīdiem finanšu instrumentiem ir piemēroti, lai laikposms pirms iepirkšanas procedūras sākšanas tiktu pagarināts līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām. Pamatojums, lai noteiktu, kad finanšu instrumenti tiek uzskatīti par nelikvīdiem, būtu jānosaka, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ņemot vērā izvērtējumus, kas jau veikti Regulā (ES) Nr. 600/2014. Kad tiek veikta šāda noteikšana, iepirkšanas procedūras sākšanas termiņa pagarinājumam vajadzētu būt līdz septiņām darījumdarbības dienām.

(18)

Ir piemēroti MVU izaugsmes tirgiem atļaut pēc ieskatiem nepiemērot iepirkšanas procedūru līdz 15 dienām pēc tam, kad ir notikusi tirdzniecība, lai ņemtu vērā tādu tirgu likviditāti un lai it īpaši dotu iespēju tirgus veidotājiem darboties minētajos mazākas likviditātes tirgos. MVU izaugsmes tirgiem raksturīgie norēķinu disciplīnas pasākumi būtu jāpiemēro tikai darījumiem, kas veikti šādos tirgos. Kā konstatēts Komisijas dienestu 2011. gada 7. decembra darba dokumentā, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam”, piekļuve kapitāla tirgiem būtu jāattīsta kā alternatīva banku aizdevumiem MVU, un tālab ir lietderīgi izstrādāt īpaši pielāgotus noteikumus, lai labāk pielāgotos minēto MVU izaugsmes tirgu vajadzībām.

(19)

Būtu jāļauj CVD uzraudzīt iepirkšanas izpildi saskaņā ar vairākām norēķinu instrukcijām, attiecībā uz tiem pašiem finanšu instrumentiem un to pašu termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumu, ar mērķi līdz minimumam samazināt iepirkšanu skaitu līdz apjomam, kas atbilstu šīs regulas prasībām.

(20)

Tā kā šīs regulas galvenais mērķis ir ieviest vairākus juridiskus pienākumus, kurus tieši piemērotu tirgus uzturētājiem un starp kuriem cita starpā būtu visu pārvedamu vērtspapīru uzskaite grāmatojuma formā CVD, kad šādus vērtspapīrus tirgo tirdzniecības vietās, kuras regulē Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014, vai sniedz kā nodrošinājumu saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK nosacījumiem, un norēķinu veikšana par saistībām ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc tirdzniecības veikšanas, un tā kā CVD atbild par vērtspapīru norēķinu sistēmu uzturēšanu un tādu pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu savlaicīgus norēķinus Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka visi CVD ir droši un stabili un pastāvīgi atbilst stingrām organizatoriskajām, darbības un prudenciālajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, tostarp veicot visus saprātīgos pasākumus krāpšanas un nolaidības mazināšanai. Vienoti un tieši piemērojami noteikumi par atļauju izsniegšanu CVD un CVD pastāvīgu uzraudzību tādēļ ir svarīgs pasākums, kas izriet no šajā regulā noteiktajiem juridiskajiem pienākumiem tirgus dalībniekiem un ir savstarpēji saistīts ar šiem pienākumiem. Tāpēc noteikumi par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību būtu jāietver tajā pašā tiesību aktā, kurā tiek iekļauti tirgus dalībniekiem noteiktie juridiskie pienākumi.

(21)

Ņemot vērā to, ka uz CVD būtu jāattiecas kopējām prasībām, un lai likvidētu esošos šķēršļus pārrobežu norēķinu jomā, ikvienam CVD, kas ir saņēmis atļauju, vajadzētu būt brīvībai sniegt pakalpojumus Savienības teritorijā, tostarp atverot filiāli. Lai nodrošinātu atbilstīgu drošības līmeni CVD pakalpojumiem citā dalībvalstī, šādiem CVD būtu jāpiemēro īpašu šajā regulā noteiktu procedūru, kad tie plāno sniegt konkrētus pamatpakalpojumus, kas paredzēti šajā regulā, vai atver filiāli uzņēmējā dalībvalstī.

(22)

Tā kā Savienības norēķinu tirgum nav robežu, jānosaka dažādu tādu iestāžu kompetence, kuras ir iesaistītas šīs regulas piemērošanā. Dalībvalstīm būtu īpaši jānorīko kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu, un būtu tām jāpiešķir to funkciju veikšanai nepieciešamās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras. Uz CVD būtu jāattiecina nosacījums, ka tam atļauju izsniedz un to uzrauga tā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un ka šāda iestāde ir attiecīgi aprīkota un pilnvarota pārbaudīt, kā CVD veic savu ikdienas darbību, veikt regulāras pārbaudes un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus. Taču attiecīgajai kompetentajai iestādei pēc iespējas agrīnā posmā būtu jāapspriežas un jāsadarbojas ar citām attiecīgām iestādēm, tostarp iestādēm, kuras atbild par katras CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas pārraudzību, centrālajām bankām, kas emitē nozīmīgākās norēķinu valūtas, un, ja nepieciešams, ar attiecīgo centrālo banku, kas darbojas kā norēķinu iestādes attiecībā uz katru vērtspapīru norēķinu sistēmu, kā arī, attiecīgos gadījumos, ar citu grupas vienību kompetentajām iestādēm. Šāda sadarbība arī nozīmē informācijas apmaiņu starp attiecīgajam iestādēm un tūlītēju minēto iestāžu informēšanu ārkārtas situācijās, kas ietekmē tādas dalībvalsts finanšu sistēmas likviditāti un stabilitāti, kurā CVD vai kāds no tā dalībniekiem veic uzņēmējdarbību.

(23)

Ja CVD sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāspēj pieprasīt no piederības dalībvalsts kompetentās iestādes visu pieprasītājai iestādei būtisko informāciju attiecībā uz CVD darbībām. Lai dotu iespēju efektīvi koordinēt pārraudzību, minētā informācija jo īpaši varētu attiekties uz pakalpojumiem, kas sniegti CVD lietotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, vai uz izmantotajiem instrumentiem vai valūtām un var ietvert informāciju par negatīvām izmaiņām, risku novērtējumu rezultātiem un pasākumiem stāvokļa uzlabošanai. Piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei arī vajadzētu būt piekļuvei jebkurai informācijai, ko CVD periodiski ziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(24)

Ja CVD sniedz pakalpojumus dalībvalstī, kura nav tā, kurā tas veic uzņēmējdarbību tostarp, atverot filiāli, galvenokārt atbildīga ir minētā CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde. Kad kāda CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī ir sasniegušas būtisku nozīmi vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām un attiecīgajām iestādēm būtu jāizveido sadarbības kārtība minētā CVD darbību uzraudzīšanai uzņēmējā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei arī būtu jāvar nolemt, ka minētā sadarbības kārtība ietver daudzpusēju sadarbību, tostarp koleģiālu sadarbību, starp piederības dalībvalsts kompetento iestādi un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām un attiecīgajām iestādēm. Tomēr šādi sadarbības mehānismi nebūtu jāuzskata par uzraudzītāju kolēģijām, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1095/2010. Neviena dalībvalsts vai dalībvalstu grupa nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē kā CVD un norēķinu pakalpojumu vieta. Veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, nevienai iestādei nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē neviens uzņēmums no citas dalībvalsts. Ievērojot šo regulu, CVD no vienas dalībvalsts nebūtu jāierobežo vai jāliedz veikt norēķinus par finanšu instrumentiem citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā.

(25)

Ar šo regulu nebūtu jāliedz dalībvalstīm iespēja noteikt valsts tiesību aktos juridisku regulējumu ikdienas sadarbībai valsts līmenī starp CVD kompetento iestādi un citām attiecīgajām iestādēm. Šādam valstu tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt saskanīgam ar tādām pamatnostādnēm attiecībā uz uzraudzības praksi un sadarbību starp iestādēm, ko EVTI var izdot saskaņā ar šo regulu.

(26)

Ikvienai juridiskajai personai, kas ietilpst CVD definīcijas darbības jomā, pirms darbības sākšanas jāsaņem kompetentās iestādes izsniegta atļauja. Ņemot vērā dažādos darījumdarbības modeļus, CVD definēšanai būtu jāizmanto atsauce uz noteiktiem pamatpakalpojumiem, kurus veido norēķinu pakalpojumi (ar tiem saprotot vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību), notāra pakalpojumi un centralizēti vērtspapīru kontu uzturēšanas pakalpojumi. CVD būtu vismaz jāuztur vērtspapīru norēķinu sistēma un jāsniedz vēl viens pamatpakalpojums. Šāda kombinācija ir būtiska CVD, lai tie varētu pildīt savu lomu vērtspapīru norēķinos un nodrošināt vērtspapīru emitēšanas integritāti. Vienības, kuras neuztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, piemēram, reģistratorus, pārveduma iestādes, publiskas iestādes un struktūras, kuras ir atbildīgas par saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotu reģistrācijas sistēmu, vai centrālie darījumu partneri (CDP), kurus regulē Regula (ES) Nr. 648/2012 (10), neietilpst CVD definīcjas darbības jomā. Šāda kombinācija ir svarīga, lai CVD pildītu savas funkcijas vērtspapīru norēķinu jomā un vērtspapīru emisijas integritātes nodrošināšanā.

(27)

CVD būtu jāievieš atveseļošanas plāni, lai nodrošinātu savu galveno operāciju nepārtrauktību. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (11), kompetentās iestādes nodrošina, lai katram CVD tiktu izveidots un uzturēts atbilstīgs sanācijas plāns saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem.

(28)

Lai sniegtu uzticamus datus par vērtspapīru norēķinu apjomu ārpus vērtspapīru norēķinu sistēmām un nodrošinātu, ka radušos riskus var uzraudzīt un risināt, jebkurām iestādēm, kas nav CVD un veic norēķinus par vērtspapīru darījumiem ārpus vērtspapīru norēķinu sistēmas, par savām norēķinu darbībām būtu jāziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Saņēmējām kompetentām iestādēm savukārt būtu jāpārsūta minētā informācija EVTI un jāinformē EVTI par jebkuru iespējamu risku, kas rodas no šādām norēķinu darbībām. Turklāt EVTI būtu jāuzrauga šādas norēķinu darbības un jāņem vērā iespējamie riski, ko tās varētu radīt.

(29)

Lai novērstu to, ka CVD uzņemas jebkādu risku, veicot darbības, kas nav tās, uz kurām attiecas saskaņā ar šo regulu izsniegta atļauja, to CVD, kuri ir saņēmuši atļauju, darbības būtu jāierobežo ar atļaujā norādīto vai saskaņā ar šo regulu paziņoto pakalpojumu sniegšanu, un tiem nebūtu jātur nekāda dalība, kā noteikts šajā regulā, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (12), vai nebūtu tieši vai netieši jāpieder 20 % vai vairāk no balsstiesībām vai kapitāla jebkurās tādās iestādēs, kas nav iestādes, kuras sniedz līdzīgus pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šādu dalību ir apstiprinājušas CVD kompetentās iestādes, pamatojoties uz to, ka tas būtiski nepalielina CVD riska profilu.

(30)

Lai nodrošinātu vērtspapīru norēķinu sistēmu drošu darbību, tās būtu jāuztur tikai CVD vai centrālajām bankām, kuras darbojas kā CVD, kam piemēro šo regulu.

(31)

Neskarot īpašas dalībvalstu prasības nodokļu tiesību aktu jomā, CVD vajadzētu būt atļaujai sniegt papildus saviem pamatpakalpojumiem tādus pakalpojumus, kuri veicina vērtspapīru tirgu drošību, efektivitāti un pārredzamību un kas nerada nevajadzīgus riskus to pamatpakalpojumiem. Nepilnīgs šo pakalpojumu saraksts ir norādīts šajā regulā, lai ļautu CVD reaģēt uz tirgus notikumiem nākotnē. Ja šādu pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar nodokļu ieturēšanas un nodokļu deklarēšanas nodokļu iestādēm pienākumiem, to turpinās veikt saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Saskaņā ar LESD 114. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt pasākumus atbilstoši 114. panta 1. punktam neattiecas uz fiskālajiem noteikumiem. Eiropas Savienības Tiesa 2004. gada 29. aprīļa spriedumā lietā C-338/01 (13) norādījusi, ka vārdu savienojums “fiskālie noteikumi” ir jāinterpretē tā, ka “tie ir ne tikai noteikumi, kas nosaka ar nodokli apliekamās personas darbības, nodokļu bāzi un tiešo un netiešo nodokļu likmes un atbrīvojumus no tiem, bet arī tie noteikumi, kas ir saistīti ar attiecīgo nodokļu iekasēšanas kārtību”. Tādēļ šī regula neattiecas uz nodokļu iekasēšanas kārtību – attiecībā uz to būtu jāizmanto cits juridiskais pamats.

(32)

Ja CVD plāno pamatpakalpojumu nodot trešai personai kā ārpakalpojumu vai sniegt jaunu pamatpakalpojumu vai papildpakalpojumu, kas nav uzskaitīts šajā regulā, uzturēt citu vērtspapīru norēķinu sistēmu, izmantot citu norēķinu iestādi vai izveidot tādas saiknes ar jebkuru CVD, kas ietver būtiskus riskus, tam būtu jāiesniedz pieteikums atļaujas saņemšanai, ievērojot tādu pašu procedūru, kāda noteikta sākotnējās atļaujas saņemšanai, izņemot to, ka kompetentajai iestādei būtu jāinformē pieteikuma iesniedzējs CVD triju mēnešu laikā par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju. Taču uz CVD saiknēm, kas neietver būtiskus riskus, vai uz tādu CVD sadarbspējas saiknēm, kas nodod publiskām struktūrām, piemēram ECBS dalībniecēm, kā ārpakalpojumus savus pakalpojumus saistībā ar šīm sadarbspējas saiknēm, nebūtu jāattiecina prasība par iepriekšējas atļaujas saņemšanu, bet par tām attiecīgajiem CVD būtu jāpaziņo to kompetentajām iestādēm.

(33)

Ja CVD paredz paplašināt savus pakalpojumus ar nebanku tipa papildpakalpojumiem, kas tieši uzskaitīti šajā regulā un kas nerada palielinājumu CVD riska profilā, būtu tam jāļauj to darīt pēc savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas.

(34)

CVD, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, būtu jāvar piedāvāt savus pakalpojumus Savienībā, tostarp atverot filiāli. Lai nodrošinātu atbilstīgu drošības līmeni CVD pakalpojumiem, ko sniedz trešās valsts CVD, šādiem CVD būtu jāpiemēro prasība par EVTI atzīšanu, kad tie plāno sniegt konkrētus pakalpojumus, kas uzskaitīti šajā regulā, vai atvērt filiāli Savienībā. Trešās valsts CVD būtu jāspēj izveidot saiknes ar CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bez šādas atzīšanas ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde pret to neiebilst. Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu, EVTI var vislabāk veikt trešās valsts CVD atzīšanu. EVTI būtu jāvar atzīt trešās valsts CVD tikai tad, ja Komisija secina, ka uz šādiem CVD attiecinātais tiesiskais un uzraudzības regulējums ir faktiski līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajam, ja šādiem CVD faktiski tiek piešķirta atļauja, tie tiek pārraudzīti un pār tiem tiek īstenota pārraudzība to uzņēmējdarbības veikšanas valstī, un ir izveidoti sadarbības mehānismi starp EVTI, CVD kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm. EVTI atzīšanas saņemšanai būtu nepieciešams, lai būtu atzīts Savienībā uzņēmējdarbību veicošu CVD, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, piemērojamā prudenciālā regulējuma faktisks līdzvērtīgums.

(35)

Ņemot vērā CVD un to sniegto pakalpojumu sarežģītību un sistēmisko raksturu, pārredzamiem pārvaldības noteikumiem būtu jānodrošina, ka augstākā vadība, vadības struktūras locekļi, akcionāri un dalībnieki, kuri var īstenot tādu kontroli saistībā ar CVD darbību, kura definēta, atsaucoties uz Padomes Direktīvu 2013/34/ES, ir piemēroti, lai nodrošinātu CVD pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

(36)

Dalībvalstīs tiek izmantotas dažādas pārvaldības struktūras. Pārsvarā tiek izmantotas vienlīmeņa vai divlīmeņu pārvaldes struktūras. Ar šajā regulā izmantotajām definīcijām ir paredzēts ietvert visas pastāvošās struktūras, nedodot priekšroku kādai konkrētai struktūrai. Tās ir tikai funkcionālas priekš tam, lai paredzētu noteikumus ar mērķi panākt konkrētu rezultātu neatkarīgi no valsts sabiedrību tiesībām, ko kādai iestādei piemēro katrā dalībvalstī. Tādēļ definīcijām nebūtu jāietekmē kompetenču vispārējā sadale saskaņā ar valsts sabiedrību tiesībām.

(37)

Pārredzamiem pārvaldības noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā akcionāru, CVD vadības un darbinieku intereses, no vienas puses, un lietotāju, kuriem CVD gala rezultātā sniedz pakalpojumus, intereses, no otras puses. Minētie pārvaldības noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot CVD pieņemto īpašumtiesību modeli. Katrai CVD uzturētai vērtspapīru norēķinu sistēmai būtu jāizveido lietotāju komitejas, lai dotu lietotājiem iespēju informēt CVD vadības struktūru par svarīgākajiem tos skarošajiem jautājumiem, un būtu jāsniedz nepieciešamie instrumenti to uzdevumu veikšanai. Dažādu CVD lietotāju intereses, tostarp to lietotāju intereses, kuri ir dažāda veida vērtspapīru turētāji, būtu jāpārstāv lietotāju komitejā.

(38)

CVD būtu jāspēj izmantot ārpakalpojumi attiecībā uz savu sniedzamo pakalpojumu darbību ar noteikumu, ka tiek pārvaldīti riski, kas izriet no šādiem ārpakalpojumu mehānismiem. Ņemot vērā CVD uzticēto uzdevumu nozīmi, ar šo regulu būtu jāparedz, ka CVD neuztic savus pienākumus trešām personām, nododot uz ārpakalpojumu līguma pamata savas darbības trešām personām. Ārpakalpojumu izmantošanai šādu darbību veikšanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi, saskaņā ar kuriem CVD saglabā atbildību par savām darbībām un netiek vājināta CVD uzraudzība un pārraudzība. Vajadzētu būt iespējamam noteiktās situācijās atbrīvot no šīm prasībām darbības, kuru veikšanai CVD izmanto publisku struktūru ārpakalpojumus.

(39)

Ar šo regulu nebūtu jāliedz dalībvalstīm, kas atļauj tiešas vērtspapīru turēšanas sistēmas, noteikt valsts tiesību aktos, ka personas, kas nav CVD, veic vai var veikt konkrētas funkcijas, kuras dažās cita veida vērtspapīru turēšanas sistēmās tipiski veic CVD, un noteikt, kā minētās funkcijas būtu jāīsteno. Konkrēti, dažās dalībvalstīs kontu uzturētāji vai CVD uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieki grāmato ierakstus CVD uzturētos vērtspapīru kontos, paši nemaz neesot konta nodrošinātāji. Ņemot vērā to, ka nepieciešama juridiskā noteiktība attiecībā uz CVD līmenī kontos veiktajiem ierakstiem, ar šo regulu būtu jāatzīst šādu citu personu īpašā loma. Tādēļ vajadzētu būt iespējamam, īpašos apstākļos un ievērojot stingrus likumā paredzētus noteikumus, dalīt atbildību starp CVD un minēto citu personu vai paredzēt augstākajā līmenī šīs citas personas ekskluzīvu atbildību par dažiem aspektiem, kas saistīti ar vērtspapīru kontu uzturēšanu, ar noteikumu, ka šādu citu personu pakļauj pienācīgai regulēšanai un uzraudzībai. Nebūtu jānosaka ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielā mērā atbildība tiek dalīta.

(40)

Darījumu veikšanas noteikumiem būtu jānodrošina pārredzamība attiecībās starp CVD un tā lietotājiem. Tas nozīmē, ka CVD vajadzētu būt publiski atklātiem, pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem dalībai vērtspapīru norēķinu sistēmā, kas ļautu ierobežot dalībnieku piekļuvi tikai uz iesaistīto risku pamata. Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam piemērošanai situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās nodrošināt pakalpojumus dalībniekiem. CVD būtu publiski jānorāda cenas un maksas par saviem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu atklātu un nediskriminējošu piekļuvi saviem pakalpojumiem un, ņemot vērā ievērojamo tirgus ietekmi, kāda CVD joprojām ir attiecīgo dalībvalstu teritorijā, CVD nebūtu jāvar novirzīties no to publiskotās cenu noteikšanas politikas attiecībā uz to pamatpakalpojumiem un būtu jāuztur atsevišķi konti izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar katru pamatpakalpojumu un kas saistīti ar papildpakalpojumiem. Minētie dalības noteikumi papildina un pastiprina tirgus dalībnieku tiesības izmantot citas dalībvalsts norēķinu sistēmu, kas noteikta Direktīvā 2014/65/ES.

(41)

Lai atvieglotu efektīvu uzskaiti, norēķinus un maksājumus, CVD savās saziņas procedūrās ar dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tiem ir saskarne, būtu jāiekļauj atbilstīgās starptautiskās atvērtas saziņas procedūras un standarti ziņojumapmaiņas un atsauces datņu jomā.

(42)

Tā kā vērtspapīru norēķinu sistēmām ir centrāla loma finanšu tirgos, tad CVD, sniedzot savus pakalpojumus, būtu pēc iespējas labāk jācenšas nodrošināt savlaicīgus vērtspapīru darījumu norēķinus un vērtspapīru emisijas integritāti. Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti, ar kuriem regulē vērtspapīru turēšanu un mehānismus vērtspapīru emisiju integritātes saglabāšanai. Taču, lai to dalībnieku un to klientu aktīvu aizsardzība tiktu uzlabota, ar šo regulu būtu jānosaka prasība CVD nošķirt katram dalībniekam uzturētos vērtspapīru kontus un piedāvāt, pēc pieprasījuma, dalībnieku klientu kontu tālāku nošķiršanu, kas dažos gadījumos varētu būt pieejama tikai ar augstākām izmaksām, ko sedz dalībnieku klienti, kas pieprasa tālāku nošķiršanu. Būtu jāprasa, lai CVD un to dalībnieki nodrošinātu gan kopēju klientu nošķiršanu, gan individuālu klientu nošķiršanu, lai klienti var izvēlēties tādu nošķīruma līmeni, kādu tie uzskata par atbilstīgu savām vajadzībām.

Vienīgajam izņēmumam no minētā vajadzētu būt tad, ja sakarā ar citām sabiedriskās kārtības prasībām, jo īpaši saistībā ar nodokļu efektīvu un pārredzamu iekasēšanu, no CVD un tā dalībniekiem tiek prasīts nodrošināt individuālu klientu nošķiršanu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kā arī juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ja šīs regulas stāšanās spēkā dienā šāda individuālā klientu nošķiršana tiek prasīta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, un tikai pilsoņiem, iedzīvotājiem un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī. CVD būtu jānodrošina, lai minētas prasības attiektos atsevišķi uz katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu. Neskarot papildpakalpojumu sniegšanu, CVD nebūtu jāizmanto pašiem savā vārdā vērtspapīri, kas pieder kādam dalībniekam, izņemot ja minētais dalībnieks to ir skaidri atļāvis, un nebūtu citādi jāizmanto pašiem savā vārdā vērtspapīri, kas tiem nepieder. Turklāt CVD būtu jāpieprasa, lai dalībnieki saņemtu no saviem klientiem jebkuru vajadzīgu iepriekšēju piekrišanu.

(43)

Direktīvā 98/26/EK noteikts, ka pārvedumu rīkojumiem, kas ievadīti vērtspapīru norēķinu sistēmās saskaņā ar minēto sistēmu noteikumiem, vajadzētu būt juridiski izpildāmiem un trešām pusēm saistošiem. Tomēr, tā kā Direktīvā 98/26/EK nav konkrētas atsauces uz CVD, kas uztur vērtspapīru norēķinu sistēmas, skaidrības labad ar šo regulu būtu jānosaka prasība CVD definēt brīdi vai brīžus, kuros pārvedumu rīkojumi tiek ievadīti to sistēmās un kļūst neatsaucami saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem. Turklāt, lai palielinātu juridisko noteiktību, CVD būtu jāinformē savi dalībnieki par laika brīdi, ar kuru vērtspapīru un naudas pārvedums vērtspapīru norēķinu sistēmā kļūst juridiski izpildāms un trešām pusēm saistošs attiecīgi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. CVD būtu arī jāveic visi lietderīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vērtspapīru un naudas pārvedumi ir juridiski izpildāmi un trešām pusēm saistoši ne vēlāk kā faktisko norēķinu datuma darījumdarbības dienas beigās.

(44)

Lai izvairītos no norēķinu riskiem, ko rada norēķinu iestādes maksātnespēja, CVD, kad vien tas ir praktiski un pieejami, būtu jāveic norēķins par vērtspapīru darījuma naudas posmu, izmantojot centrālajā bankā atvērtus kontus. Ja šī iespēja nav praktiska un pieejama, CVD vajadzētu būt iespējai veikt norēķinus, izmantojot tādā kredītiestādē atvērtus kontus, kas izveidota saskaņā ar nosacījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (14) un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, un ievērojot īpašu atļauju piešķiršanas procedūru un prudenciālās prasības, kas noteiktas šīs regulas IV sadaļā.

(45)

Norēķinus papildinoši banku pakalpojumi, kuri ietver kredītrisku un likviditātes risku, būtu tikai jāveic CVD vai būtu tikai jāuztic kā ārpakalpojumi vienībām, kas saņēmušas atļauju sniegt banku pakalpojumus papildus CVD darbībām, kā noteikts šajā regulā.

(46)

Lai nodrošinātu efektivitātes ieguvumus, kas saistīti gan ar CVD, gan banku pakalpojumu sniegšanu vienas uzņēmumu grupas ietvaros, šīs regulas prasībām nevajadzētu būt par šķērsli tam, ka kredītiestādes pieder tai pašai uzņēmumu grupai kā CVD. Ir ieteicams paredzēt kārtību, saskaņā ar kuru CVD varētu saņemt atļauju sniegt papildpakalpojumus to dalībniekiem un citām vienībām viena tiesību subjekta ietvaros vai atsevišķa tiesību subjekta ietvaros, kas ir vai nav daļa no tās pašas uzņēmumu grupas, kuru galu galā kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums. Ja kredītiestāde, kas nav centrālā banka, darbojas kā norēķinu iestāde, kredītiestādei būtu jāspēj piedāvāt CVD dalībniekiem šajā regulā noteiktos pakalpojumus, uz kuriem attiecas atļauja, bet tai nebūtu jāpiedāvā citi bankas pakalpojumi tās pašas juridiskās vienības vārdā, lai ierobežotu norēķinu sistēmas pakļaušanu riskam, ko rada kredītiestādes maksātnespēja.

(47)

Tā kā Direktīva 2013/36/ES īpaši neaplūko dienas kredītrisku un likviditātes risku, kurš rodas, sniedzot ar norēķiniem saistītus banku pakalpojumus, uz kredītiestādēm un CVD, kas sniedz šādus pakalpojumus, būtu jāattiecas arī īpašām pastiprinātām prasībām par kredītriska un likviditātes riska mazināšanu, ietverot uz risku balstītu papildu kapitālu, kas atspoguļo attiecīgos riskus. Šādās pastiprinātās prasībās par kredītriska un likviditātes riska mazināšanu būtu jāievēro globālie standarti attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām un principi “Uzraudzības instrumenti dienas likviditātes pārvaldībā”, ko 2013. gada aprīlī publicējusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

(48)

Dažiem CVD, kas darbojas arī kā kredītiestādes, tiek piemērotas pašu kapitāla un ziņojumu sniegšanas prasības, kas attiecas uz kredītiestādēm un ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES. Ņemot vērā tādu CVD sistēmisko nozīmi, ir atbilstīgi piemērot visstingrākās prasības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, lai novērstu dažādu Savienības noteikumu kumulatīvu piemērošanu, piemēram, attiecībā uz ziņojumu sniegšanu par pašu kapitāla prasībām. Jebkurā no jomām, kurā ir konstatēta iespējama prasību dublēšanās, EVTI un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (16), un EVTI būtu – saskaņā ar attiecīgi 34. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 – jāsniedz atzinums par Savienības tiesību aktu pareizo piemērošanu.

(49)

Papildus pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, kredītiestādēm un CVD būtu jāpiemēro papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, piemēram, kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas, cita starpā, dalībniekiem vērtspapīru norēķinu sistēmā vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem.

(50)

Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību īpašiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot kredītrisku un likviditātes risku, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi, ja tās, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, var pierādīt, ka vienas kredītiestādes pakļāvums kredītriska un likviditātes riska koncentrācijai nav pilnībā mazināts. CVD būtu arī jāspēj izraudzīt vairāk nekā vienu kredītiestādi.

(51)

Uzraudzība par norīkoto kredītiestāžu vai CVD, kam piešķirta atļauja sniegt ar norēķiniem saistītus banku pakalpojumus, atbilstība Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasībām un atbilstības šīs regulas konkrētajām prudenciālajām prasībām uzraudzība būtu jāuztic kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulā (ES) Nr. 575/2013. Lai nodrošinātu konsekventu uzraudzības standartu piemērošanu, ir vēlams, lai CVD banku pakalpojumus, kuru apjoms un veids var radīt nozīmīgu risku Savienības finanšu stabilitātei, tieši uzraudzītu ECB saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (17) saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Šai regulai nebūtu jāskar Regula (ES) Nr. 1024/2013.

(52)

Kredītiestādei vai CVD, kam piešķirta atļauja sniegt ar norēķiniem saistītus banku pakalpojumus, būtu jāievēro jebkuri pašreizējie vai turpmākie Savienības tiesību akti, ko piemēro kredītiestādēm. Šai regulai nebūtu jāskar Direktīva 2014/59/ES un nekādi turpmākie Savienības leģislatīvie akti par kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu finanšu iestāžu atveseļošanas un noregulējuma režīmu.

(53)

Lai nodrošinātu CVD sniegto pakalpojumu pietiekamu drošības līmeni un nepārtrauktību, uz CVD būtu jāattiecina īpašas vienotas un tieši piemērojamas prudenciālās un kapitāla prasības, kuras samazina to juridisko, operacionālo un ieguldījumu risku.

(54)

Uz starp CVD izveidoto saiknes līgumu drošību būtu jāattiecas īpašām prasībām, kas to attiecīgajiem dalībniekiem dod iespēju piekļūt citām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Prasībai, ka banku tipa papildpakalpojumus sniedz atsevišķs tiesību subjekts, nebūtu jākavē CVD saņemt šādus pakalpojumus, jo īpaši, ja tie ir dalībnieki vērtspapīru norēķinu sistēmā, ko uztur cits CVD. Ir īpaši svarīgi, lai tiktu pilnībā mazināti jebkuri potenciālie riski, ko CVD rada saiknes līgumi, piemēram, kredītriski, likviditātes riski, organizatoriskie vai jebkuri citi būtiski riski. Attiecībā uz sadarbspējas saiknēm ir īpaši svarīgi, lai saistītām vērtspapīru norēķinu sistēmām būtu identisks laiks, kurā pārveduma rīkojumi ienāk sistēmā, un lai šādi pārvedumu rīkojumi būtu neatsaucami, un tiktu izmantoti ekvivalenti noteikumi par vērtspapīru un naudas pārvedumu galīgumu. Tādi paši principi būtu jāpiemēro CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru.

(55)

Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju efektīvi uzraudzīt CVD darbības, būtu jāpiemēro CVD stingras uzskaites prasības. CVD būtu vismaz uz desmit gadus jāsaglabā visa uzskaite un dati par visiem pakalpojumiem, ko tie var sniegt, tostarp darījumu dati par nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumiem, kas ietver apstrādi attiecībā uz vērtspapīru pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdevumu līgumiem. CVD varētu būt nepieciešams noteikt vienotu formātu, kurā to klienti sniedz darījumu datus, lai tādējādi būtu iespējams ievērot šo uzskaites prasību, atbilstīgi jebkuriem attiecīgiem regulatīviem un īstenošanas tehniskiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(56)

Daudzās dalībvalstīs emitentiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir noteikta prasība emitēt noteikta veida vērtspapīrus, it īpaši akcijas, savas valsts CVD. Lai likvidētu šo šķērsli, kas kavē raitu Savienības pēctirdzniecības tirgus darbību, un ļautu emitentiem izvēlēties efektīvāko veidu to vērtspapīru pārvaldīšanai, emitentiem vajadzētu būt tiesīgiem izvēlēties jebkuru CVD, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību, savu vērtspapīru iegrāmatošanai un jebkuru būtisku CVD pakalpojumu saņemšanai. Tā kā valstu sabiedrību tiesību aktu saskaņošana ir ārpus šīs regulas darbības jomas, būtu jāturpina piemērot tādi valstu sabiedrību vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, un būtu jānosaka kārtība, lai nodrošinātu, ka tādi valsts sabiedrību vai līdzīgi tiesību akti var tikt ievēroti, kad tiek izmantotas tiesības izvēlēties CVD. Šādi valstu sabiedrību vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, regulē attiecības starp to emitentu un turētājiem vai jebkurām trešām personām, un to attiecīgās tiesības un pienākumus, kas saistīti ar šiem vērtspapīriem, piemēram, balsošanas tiesības, dividendes un korporatīvās darbības. Atteikumam sniegt pakalpojumus emitentam vajadzētu būt atļautam tikai, balstoties uz visaptverošu riska novērtējumu vai ja CVD nesniedz nekādus emisijas pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem, kas izveidoti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrību vai līdzīgiem tiesību aktiem. Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, ko var piemērot situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās nodrošināt savus pakalpojumus emitentiem.

(57)

Ņemot vērā pieaugošo pārrobežu turēšanas gadījumu un vērtspapīru pārvedumu skaitu, ko veicina šī regula, ļoti steidzami un svarīgi ir izveidot skaidrus noteikumus par tiesībām, ko piemēro īpašuma tiesību aspektiem attiecībā uz vērtspapīriem, ko tur kontos, kurus uztur CVD. Tomēr šis ir horizontāls jautājums ārpus šīs regulas darbības jomas, un to varētu risināt turpmākos Savienības leģislatīvajos aktos.

(58)

Eiropas kodekss tīrvērtes un norēķinu veikšanai, kas pieņemts 2006. gada 7. novembrī, izveidoja brīvprātīgu sistēmu, lai dotu iespēju CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējai piekļuvei. Tomēr pēctirdzniecības nozare joprojām ir sadrumstalota pa valstīm, lieki sadārdzinot pārrobežu tirdzniecības darījumus. Ir nepieciešams noteikt vienotus nosacījumus CVD saiknēm un CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējai piekļuvei. Lai CVD varētu piedāvāt saviem dalībniekiem piekļuvi citiem tirgiem, CVD vajadzētu būt tiesībām kļūt par citu CVD dalībniekiem vai lūgt, lai cits CVD izstrādā speciālas darbības attiecīgā CVD piekļuves nodrošināšanai. Šāda piekļuve būtu jāsniedz, pamatojoties uz taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, tā būtu jāatsaka tikai tad, ja tas apdraud finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai izraisa sistēmisko risku. Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, ko var piemērot situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās piešķirt piekļuvi citam CVD. Ja CVD saiknes rada būtiskus riskus norēķiniem, uz šādām saiknēm būtu jāattiecas attiecīgo kompetento iestāžu veiktai atļaujas izsniegšanai un pastiprinātai uzraudzībai.

(59)

CVD arī vajadzētu būt piekļuvei CDP vai tirdzniecības vietas darījumu datiem, un minētajām tirgus infrastruktūrām vajadzētu būt piekļuvei CVD uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām, ja vien šāda piekļuve neapdraud to darbību veikšanu. Šādu piekļuvi var atteikt tikai tad, ja tas apdraud finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai izraisa sistēmisko risku, un nevar liegt, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

(60)

Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, lai risinātu situācijas, kad CVD vai tirgus infrastruktūras nepamatoti atsakās nodrošināt piekļuvi saviem pakalpojumiem. Ar šo regulu pilnveido piekļuves kārtību starp tirdzniecības vietām, CDP un CVD, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 648/2012 un Regulā (ES) Nr. 600/2014, – un kas nepieciešama, lai izveidotu konkurētspējīgu iekšējo tirgu attiecībā uz pēctirdzniecības pakalpojumiem. EVTI un Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

(61)

Finanšu nozarē stabils prudenciālais un darījumu veikšanas regulējums būtu jābalsta uz spēcīgiem uzraudzības un sankciju piemērošanas režīmiem. Lai to panāktu, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt pietiekamām rīcības pilnvarām, un tām būtu jāspēj pamatoties uz preventīviem sankciju režīmiem, ko var izmantot jebkuras nelikumīgas darbības novēršanai. Pastāvošās sankciju piemērošanas pilnvaras un to praktiska piemērošana ar mērķi veicināt sankciju konverģenci dažādās uzraudzības darbībās, pārskatītas Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”.

(62)

Tādēļ, lai nodrošinātu, ka CVD, kredītiestādes, kas norīkotas par norēķinu iestādēm, to vadības struktūru locekļi un citas personas, kuras faktiski kontrolē to darbību, vai citas personas faktiski atbilst šīs regulas prasībām, tad kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus, kas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

(63)

Lai nodrošinātu, ka sankcijas ir preventīvas un tiek konsekventi piemērotas dalībvalstīs, šajā regulā būtu jāuzskaita svarīgākie administratīvie sodi un citi pasākumi, kam jābūt kompetento iestāžu rīcībā, pilnvaras minēto sankciju un citu pasākumu piemērošanai visām – gan juridiskām, gan fiziskām – personām, kas ir vainojamas pārkāpumā, svarīgākie kritēriji minēto sankciju un citu pasākumu līmeņa un veida noteikšanai un administratīvo naudas sodu līmeņi. Nosakot administratīvos naudas sodus, būtu jāņem vērā tādi faktori kā konstatētais finansiālais ieguvums saistībā ar pārkāpumu, pārkāpuma smagums un ilgums, jebkuri atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība nodrošināt administratīvu naudas sodu preventīvu ietekmi un – attiecīgā gadījumā – būtu jāpiemēro atlaides par sadarbību ar kompetento iestādi. Pieņemot un publicējot sankcijas, būtu jāņem vērā pamattiesības, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants).

(64)

Lai konstatētu iespējamos pārkāpumus, būtu jāizveido efektīvi mehānismi, kas veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par iespējamiem vai faktiskiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētajos mehānismos būtu jāiekļauj atbilstīgi aizsardzības pasākumi personām, kuras ziņo par iespējamiem vai faktiskiem šīs regulas pārkāpumiem, un personām, kuras tiek apsūdzētas šādos pārkāpumos. Būtu jāizstrādā pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību apsūdzētās personas tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz aizstāvību un tiesībām tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas saistībā ar minēto personu, un arī tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību pirms tiesas saistībā ar lēmumu vai pasākumu attiecībā uz šo personu.

(65)

Šai regulai nebūtu jāskar nekādi dalībvalstu tiesību noteikumi saistībā ar kriminālsodiem.

(66)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (18) regulē personas datu apstrādi, kas tiek veikta dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu. Jebkādai personas datu apmaiņai vai nosūtīšanai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (19) regulē EVTI veikto personas datu apstrādi atbilstīgi šai regulai. Jebkādai EVTI veiktai personas datu apmaiņai vai to nosūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem.

(67)

Šī regula atbilst pamattiesībām un ievēro principus, kuri īpaši atzīti hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu nodarījumu un darījumdarbības brīvību, un tā ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(68)

EVTI vajadzētu būt centrālai lomai šīs regulas piemērošanā, nodrošinot, ka valstu kompetentās iestādes konsekventi piemēro Savienības noteikumus, un risinot nesaskaņas starp tām.

(69)

EVTI būtu jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi, kuros izvērtē tendences un iespējamos riskus tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Minētajiem ziņojumiem būtu jāietver vismaz izvērtējums par norēķinu efektivitāti, internalizētiem norēķiniem, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, iemesliem piekļuves tiesību noraidīšanai un jebkuriem citiem ievērojamiem konkurences šķēršļiem pēctirdzniecības finanšu pakalpojumos, tostarp jebkuriem šķēršļiem, kas rodas no licencēšanas noteikumu nepareiza pielietojuma, naudas sodu par norēķinu neizpildi pareizību, it īpaši vajadzību pēc papildu elastības attiecībā uz naudas sodiem par norēķinu neizpildi saistībā ar nelikvīdiem finanšu instrumentiem, par to, kā dalībvalstis piemēro noteikumus attiecībā uz civiltiesisko atbildību par CVD izraisītiem zaudējumiem, nosacījumiem saistībā ar banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu, prasībām attiecībā uz dalībnieku un viņu klientu vērtspapīru aizsardzību un sankciju režīmu, un vajadzības gadījumā var ietvert ieteikumus par preventīvām vai korektīvām darbībām. EVTI būtu arī jāveic salīdzinošā izvērtēšana attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām saskaņā ar šo regulu, atbilstīgā termiņā un ievērojot Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Ņemot vērā CVD sistēmisko svarīgumu un to, ka tie tiek pirmoreiz regulēti Savienības līmenī, ir atbilstīgi prasīt, tai tāda salīdzinošā izvērtēšana sākumā notiktu ik pēc trīs gadiem vismaz saistībā ar to CVD uzraudzību, kuri izmanto rīcības brīvību sniegt pakalpojumus vai piedalīties sadarbspējas saiknē.

(70)

Tā kā EVTI ir struktūra, kam ir augsta līmeņa specializētas zināšanas par vērtspapīriem un vērtspapīru tirgiem, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi un to iesniegšanu Komisijai. Ja tā ir noteikts, EVTI būtu arī cieši jāsadarbojas ar ECBS dalībniecēm un EBI.

(71)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvus tehniskos standartus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem norēķinu disciplīnas pasākumu elementiem; ziņošanu par internalizētiem norēķiniem; informāciju un citiem elementiem, kas CVD jāiekļauj pieteikumā atļaujas saņemšanai; nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CVD kompetentās iestādes var apstiprināt to dalību dažu juridisko personu kapitālā; informāciju, kādu dažādas iestādes sniedz cita citai CVD uzraudzības gaitā; informāciju, ko pieteikumu iesniedzējs CVD sniedz EVTI savā atzīšanas pieteikumā; CVD pārvaldības kārtības elementiem; procedūras elementiem attiecībā uz dalībnieku un emitentu piekļuvi CVD, piekļuvi starp CVD, kā arī piekļuvi starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām; sīkāku informāciju par CVD saglabātajiem grāmatojumiem; riskiem, kas jāņem vērā CVD, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kas izvērtē atteikuma sniegt piekļuvi iemeslus; sīkāku informāciju par pasākumiem, kas CVD jāveic, lai saglabātu emisijas integritāti; operacionālo un ieguldījumu risku, un risku, kuri izriet no CVD saiknēm, mazināšanu; sīkāku informāciju par kapitāla prasībām attiecībā uz CVD; sīkāku informāciju par pieteikumu atļaujas saņemšanai sniegt banku tipa papildpakalpojumus; prudenciālajām prasībām attiecībā uz to CVD un norīkoto kredītiestāžu kredītrisku un likviditātes risku, kuriem ir atļauts sniegt banku tipa papildpakalpojumus.

(72)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu attiecībā uz standarta veidlapām un veidnēm ziņošanai par internalizētiem norēķiniem, CVD izmantoto pieteikumu atļaujas saņemšanai; informācijas sniegšanu starp dažādām kompetentajām iestādēm CVD uzraudzības nolūkā; attiecīgo sadarbības kārtību starp piederības valsts un uzņēmējas valsts iestādēm; CVD turēto grāmatojumu formātu; procedūrām gadījumos, kad dalībniekam vai emitentam tiek atteikta piekļuve CVD, CVD tiek atteikta piekļuve citam vai citiem CVD vai starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām; un konsultācijām starp dažādām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas norēķinu iestādei.

(73)

Lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz specifisku informāciju par dažām definīcijām, naudas sodu aprēķinu parametriem, ko piemēro dalībniekiem, kuri izraisa norēķinu neizpildes, kritērijiem, saskaņā ar kuriem CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī būtu jāuzskata par būtiski svarīgām minētajai dalībvalstij. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(74)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt lēmumus par trešo valstu noteikumu izvērtējumu trešo valstu CVD atzīšanas nolūkā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (20).

(75)

Izvērtējot trešo valstu attiecīgos noteikumus, būtu jāpieņem samērīga, uz iznākumu balstīta pieeja, koncentrējoties uz atbilstību piemērojamiem Savienības noteikumiem un vajadzības gadījumā – starptautiskajiem standartiem. Gadījumos, kad nav būtisku atšķirību jomu, kam būtu paredzama nelabvēlīga ietekme uz Savienības tirgiem, var tikt piešķirta arī nosacījumu atzīšana vai pagaidu atzīšana.

(76)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, noteikt vienotas prasības norēķiniem un CVD – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(77)

Nepieciešams grozīt Direktīvu 98/26/EK, lai to saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/78/ES (21), saskaņā ar kuru informāciju par norīkotajām vērtspapīru norēķinu sistēmām vairs nesūta Komisijai, bet gan EVTI.

(78)

Ņemot vērā, ka šī regula Savienības līmenī saskaņo pasākumus, kuru mērķis ir novērst un risināt norēķinu neizpildes, un ka tai ir plašāka piemērošanas joma attiecībā uz šiem pasākumiem nekā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 236/2012 (22), ir nepieciešams atcelt minētās regulas 15. pantu.

(79)

Būtu jāatbrīvo CVD no Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas, kad tie sniedz pakalpojumus, kas tieši uzskaitīti šajā regulā. Taču, lai nodrošinātu, ka jebkurām vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības, piemēro Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014, un lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem starp tādu pakalpojumu dažāda veida sniedzējiem, nepieciešams noteikt, ka CVD, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības to papildpakalpojumu ietvaros, piemēro Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.

(80)

Šajā regulā noteiktās atļaujas piešķiršanas un atzīšanas prasības būtu jāatliek, lai nodrošinātu, ka Savienībā vai trešā valstī uzņēmējdarbību veicošiem CVD ir pietiekami daudz laika pieteikties šajā regulā noteiktās atļaujas saņemšanai un savu darbību atzīšanai. Līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo regulu par atļaujas saņemšanu vai CVD un to darbību, tostarp CVD saikņu, atzīšanu būtu jāturpina piemērot attiecīgos valstu tiesību aktus par CVD atļauju izsniegšanu un to atzīšanu.

(81)

Tāpat jāatliek piemērošana prasībām par norēķinu disciplīnu un prasībām par norēķinu internalizētāju ziņošanas pienākumu līdz laikam, kad ieviesti visi nepieciešamie deleģētie vai īstenošanas akti, kas sīkāk precizē šādas prasības, un prasībām par dažu pārvedamu vērtspapīru uzskaiti grāmatojuma formā un par norēķiniem par saistībām vērtspapīru norēķinu sistēmās ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc tirdzniecības veikšanas, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībniekiem, kuri tur vērtspapīrus papīra formā vai izmanto garākus norēķinu periodus, būtu pietiekami daudz laika nodrošināt atbilstību minētajām prasībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības norēķiniem par finanšu instrumentiem Savienībā un noteikumi par centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) organizatorisko struktūru un darbību drošu, efektīvu un netraucētu norēķinu veicināšanai.

2.   Šo regulu piemēro norēķiniem par visiem finanšu instrumentiem un CVD darbībām, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

3.   Šī regula neskar Savienības tiesību aktu noteikumus par īpašiem finanšu instrumentiem, jo īpaši Direktīvu 2003/87/EK.

4.   Regulas 10. līdz 20. pantu, 22. līdz 24. pantu un 27. pantu, 28. panta 6. punktu, 30. panta 4. punktu un 46. un 47. pantu, IV sadaļas noteikumus, kā arī prasības sniegt pārskatus kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām iestādēm vai pakļauties to rīkojumiem saskaņā ar šo regulu nepiemēro Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, citām dalībvalstu struktūrām, kas pilda līdzīgas funkcijas, vai citām publiskām struktūrām, kas pilnvarotas veikt vai veic intervences publiskā parāda pārvaldībā Savienībā saistībā ar jebkuru CVD, ko minētās struktūras tieši pārvalda vienas un tās pašas vadības struktūras atbildībā, kurai ir piekļuve minēto struktūru līdzekļiem un kas nav atsevišķa vienība.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (“CVD”) ir juridiska persona, kas uztur regulas pielikuma A iedaļas 3. punktā minēto vērtspapīru norēķinu sistēmu un sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;

2)

“trešās valsts CVD” ir jebkura trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša juridiska persona, kas sniedz pielikuma A iedaļas 3. punktā minētajam pamatpakalpojumam līdzīgu pakalpojumu un sniedz vismaz vēl vienu pielikuma A iedaļā uzskaitītu pamatpakalpojumu;

3)

“imobilizācija” nozīmē koncentrēt fizisku vērtspapīru atrašanos CVD tā, lai turpmākus pārvedumus var veikt ar grāmatojumu;

4)

“dematerializēta forma” apzīmē to, ka finanšu instruments pastāv tikai kā grāmatojumi;

5)

“pieprasījuma saņēmējs CVD” ir CVD, kas saņem cita CVD pieprasījumu piešķirt piekļuvi tā pakalpojumiem caur CVD saikni;

6)

“pieprasījuma iesniedzējs CVD” ir CVD, kas pieprasa piekļuvi cita CVD pakalpojumiem caur CVD saikni;

7)

“norēķini” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu vai arī vērtspapīrus, vai abus;

8)

“finanšu instrumenti” jeb “vērtspapīri” ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

9)

“pārveduma rīkojums” ir pārveduma rīkojums, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) punkta otrajā ievilkumā;

10)

“vērtspapīru norēķinu sistēma” ir tāda sistēma saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punkta pirmo, otro un trešo ievilkumu, kura darbība ir pārveduma rīkojumu izpilde;

11)

“norēķinu internalizētājs” ir jebkura tāda iestāde, tostarp iestāde, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, kura savu klientu vārdā vai pati savā vārdā izpilda pārveduma rīkojumus, neizmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu;

12)

“plānotais norēķinu datums” ir datums, kas vērtspapīru norēķinu sistēmā ir ievadīts kā norēķinu datums un par kuru vērtspapīru darījuma puses vienojas kā par datumu, kurā jānotiek norēķiniem;

13)

“norēķinu periods” ir laikposms starp tirdzniecības darījuma datumu un plānoto norēķinu datumu;

14)

“darījumdarbības diena” ir darbadiena, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) punktā;

15)

“norēķinu neizpilde” ir norēķinu par vērtspapīru darījumu neizpilde vai daļēja izpilde plānotajā norēķinu datumā vērtspapīru vai naudas neesamības dēļ un neatkarīgi no pamatā esošā cēloņa;

16)

“centrālais darījumu partneris” jeb “CDP” ir CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

17)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 11. pantu, ja vien šajā regulā nav teikts citādi;

18)

“attiecīgā iestāde” ir jebkura 12. pantā minētā iestāde;

19)

“dalībnieks” ir jebkurš dalībnieks, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) punktā, vērtspapīru norēķinu sistēmā;

20)

“dalība” ir dalība Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 2. punkta pirmā teikuma nozīmē vai tieši vai netieši piederoši 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

21)

“kontrole” ir attiecības starp diviem uzņēmumiem, kā izklāstīts Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā;

22)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punkta un 22. panta nozīmē;

23)

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā CVD veic uzņēmējdarbību;

24)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā CVD ir atvēris filiāli vai sniedz CVD pakalpojumus;

25)

“filiāle” ir darbības veikšanas vieta, kas nav galvenais birojs un ir CVD daļa, kas nav tiesību subjekts un kas sniedz CVD pakalpojumus, kuru sniegšanai CVD saņēmis atļauju;

26)

“saistību neizpilde”, runājot par dalībnieku, ir situācija, kad pret dalībnieku ir sākta maksātnespējas procedūra, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta j) punktā;

27)

“piegāde pret maksājumu (vai DVP)” ir vērtspapīru norēķinu mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tad un tikai tad, ja notiek atbilstīgais naudas pārvedums, un otrādi;

28)

“vērtspapīru konts” ir konts, kurā var ieskaitīt vai no kura var noņemt vērtspapīrus;

29)

“CVD saikne” ir vienošanās starp CVD, saskaņā ar kuru viens CVD kļūst par dalībnieku otra CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu no otrā CVD dalībniekiem pirmā CVD dalībniekiem, vai kārtība, saskaņā ar kuru otram CVD piekļūst netieši caur starpnieku. CVD saiknes ietver standarta saiknes, pielāgotas saiknes, netiešas saiknes un sadarbspējas saiknes;

30)

“standarta saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro minētā cita CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas jebkuram citam dalībniekam;

31)

“pielāgota saikne” ir CVD saikne, ar kuru CVD, kas kļūst par dalībnieku cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, tiek sniegti papildus īpaši pakalpojumi, salīdzinot ar pakalpojumiem, ko minētais cits CVD parasti sniedz vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem;

32)

“netieša saikne” ir vienošanās starp CVD un trešo personu, kas nav CVD, bet kas ir cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniece. Šādu saikni izveido CVD, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu saviem dalībniekiem no cita CVD dalībniekiem;

33)

“sadarbspējas saikne” ir CVD saikne, ar kuru centrālie vērtspapīru depozitāriji vienojas izveidot savstarpējus tehniskus risinājumus norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmās, kuras tie uztur;

34)

“starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standarti” ir starptautiski pieņemti standarti attiecībā uz saziņas procedūrām, piemēram, standartizēti ziņojumapmaiņas formāti un datu attēlojums, kas jebkurai ieinteresētajai pusei ir pieejami uz taisnīga, atklāta un nediskriminējoša pamata;

35)

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;

36)

“akcijas” ir vērtspapīri, kas norādīti Direktīvas 2014/65/EK 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta a) punktā;

37)

“naudas tirgus instrumenti” ir naudas tirgus instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā;

38)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 3. punktā;

39)

“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kas aprakstīta Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā, izņemot atvasinātos instrumentus attiecībā uz emisiju kvotām;

40)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

41)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

42)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunkta nozīmē;

43)

“norēķinu iestāde” ir norēķinu iestāde, kā definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta d) punktā;

44)

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, ka definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

45)

“vadības struktūra” ir CVD viena vai vairākas struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas ir tiesīgas noteikt CVD stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un kas uzrauga un pārrauga vadības lēmumu pieņemšanu, un tajā ir iekļautas personas, kuras faktiski virza CVD darbību.

Ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūrā ietilpst dažādas struktūras ar īpašām funkcijām, šīs regulas prasības piemēro tikai tiem vadības struktūras locekļiem, kuriem attiecīgie valsts tiesību akti paredz attiecīgo atbildību;

46)

“augstākā vadība” ir tās fiziskās personas, kas CVD veic izpildfunkcijas un kas ir atbildīgas un pārskatatbildīgas vadības struktūrai par attiecīgā CVD ikdienas pārvaldību.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu attiecībā uz pasākumiem ar mērķi turpināt noteikt nebanku tipa papildpakalpojumus, kas izklāstīti pielikuma B iedaļas 1. līdz 4. punktā un banku tika papildpakalpojumus, kas izklāstīti pielikuma C iedaļā.

II   SADAĻA

VĒRTSPAPĪRU NORĒĶINI

I   NODAĻA

Grāmatojuma forma

3. pants

Grāmatojuma forma

1.   Neskarot 2. punktu, jebkurš uzņēmējdarbību Savienībā veicošs emitents, kurš emitē vai ir emitējis pārvedamus vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietās, nodrošina, ka šādi vērtspapīri ir grāmatojuma formā, veicot imobilizāciju, vai pēc tiešas emisijas dematerializētā formā.

2.   Ja darījums ar pārvedamiem vērtspapīriem notiek tirdzniecības vietā, attiecīgos vērtspapīrus uzskaita grāmatojuma formā CVD plānotājā norēķinu datumā vai pirms tā, ja vien tie nav jau šādi uzskaitīti.

Ja pārvedamus vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, minētos vērtspapīrus uzskaita CVD grāmatojuma formā norēķinu datumā vai pirms norēķinu datuma, ja vien tie nav jau šādi uzskaitīti.

4. pants

Izpilde

1.   Tās dalībvalsts iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību emitents, kas emitē vērtspapīrus, nodrošina, lai tiktu piemērots 3. panta 1. punkts.

2.   Iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu uzraudzību, tostarp kompetentās iestādes, kuras izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (23) 21. panta 1. punktu, nodrošina, ka šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmā daļa tiek piemērota gadījumos, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus tirgo tirdzniecības vietās.

3.   Dalībvalstu iestādes, kas atbild par Direktīvas 2002/47/EK piemērošanu, nodrošina, lai šīs regulas 3. panta 2. punkta otrā daļa tiktu piemērota gadījumos, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

II   NODAĻA

Norēķinu periodi

5. pants

Plānotie norēķinu datumi

1.   Ikviens vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, kas savā vārdā vai trešās personas vārdā norēķinās minētajā sistēmā par darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem, naudas tirgus instrumentiem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecībām un emisijas kvotām, veic norēķinus par šādiem darījumiem plānotajā norēķinu datumā.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko izpilda tirdzniecības vietās, plānotais norēķinu datums ir ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc tirdzniecības veikšanas. Minēto prasību nepiemēro darījumiem, kas slēgti privāti, bet kurus izpilda tirdzniecības vietās, darījumiem, kas tiek izpildīti divpusēji, bet par kuriem ir ziņots tirdzniecības vietai, vai pirmajam darījumam, kurā attiecīgajiem pārvedamiem vērtspapīriem piemēro sākotnējo reģistrēšanu grāmatojuma formā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu piemērots 1. punkts.

Kompetentās iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu uzraudzību, nodrošina, lai tiktu piemērots 2. punkts.

III   NODAĻA

Norēķinu disciplīna

6. pants

Pasākumi norēķinu neizpildes novēršanai

1.   Tirdzniecības vietas izstrādā procedūras, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem datumā, kurā darījums ir izpildīts.

2.   Neskarot 1. punktā noteikto prasību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu, attiecīgā gadījumā veic pasākumus, lai ierobežotu norēķinu neizpildes gadījumu skaitu.

Tādi pasākumi ietver vismaz mehānismus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās profesionāliem klientiem, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā, ar mērķi nodrošināt ātru saziņu par vērtspapīru piešķiršanu darījumam, apstiprinājumu par minēto piešķiršanu un apstiprinājumu par to, vai nosacījumi ir pieņemti vai noraidīti savlaicīgi pirms paredzētā norēķinu datuma.

EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par standartizētām procedūrām un ziņošanas protokoliem, kas izmantojamas, lai atbilstu šī punkta otrajai daļai.

3.   CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, izveido procedūras, kas atvieglo norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti 5. panta 1. punktā, plānotajā norēķinu datumā ar tā dalībnieku minimālu pakļaušanu darījumu partnera un likviditātes riskam un veicina zemu norēķinu neizpildes līmeni. Tas veicina norēķinu drīzu veikšanu plānotajā norēķinu datumā, izmantojot atbilstīgus mehānismus.

4.   CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, ievieš pasākumus ar mērķi mudināt un stimulēt savus dalībniekus savlaicīgi norēķināties par darījumiem. CVD pieprasa dalībniekiem norēķināties par to darījumiem plānotajā norēķinu datumā.

5.   EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pasākumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievieš saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu, sīkāku informāciju par 3. punktā noteiktajām procedūrām, kas atvieglo norēķinus, un sīkāku informāciju par pasākumiem ar mērķi mudināt un stimulēt savlaicīgus norēķinus par 4. punktā minētajiem darījumiem.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. pants

Pasākumi norēķinu neizpildes gadījumā

1.   CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, izveido sistēmu, ar ko uzrauga norēķinu neizpildi darījumos ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. Tas sniedz regulārus ziņojumus kompetentajai iestādei un attiecīgajām iestādēm par norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un sīkāku informāciju, kā arī citu būtisku informāciju, tostarp pasākumus, ko paredzējuši CVD un to dalībnieki, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti. Minētos ziņojumus CVD publisko apkopotā un anonīmā formā katru gadu. Kompetentās iestādes sniedz EVTI jebkuru būtisku informāciju par norēķinu neizpildēm.

2.   CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, nosaka procedūras, kas veicina norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kuri minēti 5. panta 1. punktā un par kuriem nav veikti norēķini plānotajā norēķinu datumā. Šajās procedūrās paredz soda mehānismu, kas kalpo kā efektīvs preventīvs līdzeklis dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi.

Pirms CVD nosaka pirmajā daļā minētās procedūras, tas konsultējas ar attiecīgajām tirdzniecības vietām un CDP, attiecībā uz kuriem tas sniedz norēķinu pakalpojumus.

Pirmajā daļā minētais soda mehānisms ietver naudas sodus dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi (“dalībnieki, kuri nenorēķinās”). Naudas sodus katru dienu aprēķina par katru darījumdarbības dienu, kurā norēķini attiecībā uz darījumu nav izpildīti, pēc plānotā norēķinu datuma līdz 3. punktā minētās iepirkšanas procedūras beigām, bet ne ilgāk par faktisko norēķinu dienu. Naudas sodi netiek noteikti kā CVD ienākumu avots.

3.   Neskarot soda uzlikšanas mehānismu, kas minēts šā panta 2. punktā, un tiesības divpusēji atcelt darījumu, ja dalībnieks, kurš nenorēķinās, nepiegādā 5. panta 1. punktā minētos finanšu instrumentus saņēmējam dalībniekam četru darījumdarbības dienu laikā pēc plānotā norēķinu datuma (“pagarinājuma periods”), uzsāk iepirkšanas procesu, saskaņā ar kuru minētie instrumenti ir pieejami norēķiniem un tiek piegādāti saņēmējam dalībniekam attiecīgā termiņā.

Ja darījums saistās ar finanšu instrumentu, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periods ir 15 dienas, izņemot ja MVU izaugsmes tirgus nolemj piemērot īsāku periodu.

4.   Piemēro šādus atbrīvojumus no 3. punktā minētās prasības:

a)

pamatojoties uz attiecīgo aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti, pagarinājuma periodu var palielināt no četrām darījumdarbības dienām līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām, ja īsāks pagarinājuma periods ietekmētu attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību;

b)

darbībām, ko veido vairāki darījumi, tostarp vērtspapīru pārdošana ar atpirkšanu vai aizdevumu līgumi, 3. punktā minēto iepirkšanas procedūru nepiemēro, ja šo darbību termiņš ir pietiekami īss un padara iepirkšanas procedūru par neefektīvu.

5.   Neskarot 7. punktu, 4. punktā minētos atbrīvojumus nepiemēro attiecībā uz darījumiem ar akcijām, ja minēto darījumu tīrvērti veic CDP.

6.   Neskarot soda uzlikšanas mehānismu, kas minēts 2. punktā, ja akciju cena, par ko panākta vienošanās darījuma laikā, ir augstāka par cenu, kas samaksāta, veicot iepirkšanu, attiecīgo starpību saņēmējam dalībniekam maksā dalībnieks, kurš nenorēķinās, ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc finanšu instrumentu piegādes pēc iepirkšanas.

7.   Ja iepirkšana neizdodas vai nav iespējama, saņēmējs dalībnieks var izvēlēties saņemt naudas kompensāciju vai atlikt iepirkšanas izpildi uz piemērotu vēlāku datumu (“atlikšanas periods”). Ja attiecīgie finanšu instrumenti netiek piegādāti saņēmējam dalībniekam atlikšanas perioda beigās, tiek izmaksāta naudas kompensācija.

Naudas kompensāciju izmaksā saņēmējam dalībniekam ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc iepirkšanas perioda beigām vai 3. punktā minētās iepirkšanas procedūras vai atlikšanas perioda beigām, ja izvēlēts atlikšanas periods.

8.   Dalībnieks, kurš nenorēķinās, atlīdzina vienībai, kura izpilda iepirkšanu, visas summas, kas samaksātas saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, tostarp jebkuras izpildes maksas, kas rodas saistībā ar iepirkšanu. Šādas maksas skaidri jānorāda dalībniekiem.

9.   CVD, CDP un tirdzniecības vietas izveido procedūras, kas tām ļauj, konsultējoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, apturēt jebkura tāda dalībnieka dalību, kurš konsekventi un sistemātiski nepiegādā 5. panta 1. punktā minētos finanšu instrumentus plānotajā norēķinu datumā, un publiskot šāda dalībnieka identitāti tikai pēc tam, kad minētajam dalībniekam ir dota iespēja iesniegt paskaidrojumus, un ar noteikumu, ka CVD, centrālo darījuma partneru un tirdzniecības vietu kompetentās iestādes, kā arī minētā dalībnieka kompetentā iestāde, ir attiecīgi informētas. Papildus konsultācijām pirms jebkuras apturēšanas CVD, CDP un tirdzniecības vietas nekavējoties informē attiecīgās kompetentās iestādes par dalībnieka dalības apturēšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē attiecīgās iestādes par dalībnieka dalības apturēšanu.

Publiskotā informācijā par apturēšanu neiekļauj personas datus Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punkta nozīmē.

10.   Šā panta 2. līdz 9. punktu piemēro visiem šādiem darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP:

a)

attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti veic CDP, CDP ir vienība, kas izpilda iepirkšanu saskaņā ar 3. līdz 8. punktu;

b)

attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti neveic CDP, bet kuri tiek izpildīti tirdzniecības vietā, tirdzniecības vieta savos iekšējos noteikumos norāda, ka to locekļiem un dalībniekiem piemēro pienākumu veikt 3. līdz 8. punktā minētos pasākumus;

c)

attiecībā uz visiem citiem darījumiem, kas nav šīs daļas a) un b) apakšpunktā minētie darījumi, CDP savos iekšējos noteikumos norāda, ka to dalībniekiem piemēro pienākumu veikt 3. līdz 8. punktā minētos pasākumus.

CVD sniedz nepieciešamo norēķinu informāciju CDP un tirdzniecības vietām, lai ļautu tām pildīt šajā punktā noteiktos pienākumus.

Neskarot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, CVD var uzraudzīt minētajos punktos minētās iepirkšanas izpildi saistībā ar vairākām norēķinu instrukcijām, attiecībā uz tiem pašiem finanšu instrumentiem un to pašu izpildes termiņa izbeigšanās datumu, ar mērķi līdz minimumam samazināt izpildāmo iepirkšanu skaitu un līdz ar to ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas.

11.   Šā panta 2. līdz 9. punktu nepiemēro tiem dalībniekiem, kuri nenorēķinās, kas ir CDP.

12.   Šā panta 2. līdz 9. punktu nepiemēro, ja pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir aizsākts maksātnespējas process.

13.   Šo pantu nepiemēro, ja akciju tirdzniecības galvenā vieta atrodas trešā valstī. Akciju tirdzniecības galvenās vietas atrašanos nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu.

14.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai noteiktu parametrus tam, kā 2. punkta trešajā daļā minētajiem naudas sodiem, – pamatojoties uz aktīvu veidu un finanšu instrumenta likviditāti un darījuma veidu, – aprēķina preventīvu un proporcionālu līmeni, kas nodrošina augstas pakāpes norēķinu disciplīnu un attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību.

15.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

detalizētu informāciju par sistēmu, kas uzrauga norēķinu neizpildi, un 1. punktā minētajiem ziņojumiem par norēķinu neizpildi;

b)

procedūras naudas sodu un jebkuru citu iespējamo ienākumu no šādiem naudas sodiem iekasēšanai un pārdalei saskaņā ar 2. punktu;

c)

detalizētu informāciju par attiecīgās 3. līdz 8. punktā minētās iepirkšanas procedūras darbību, tostarp attiecīgos termiņus finanšu instrumenta piegādei pēc iepirkšanas procedūras, kas minēta 3. punktā. Šādus termiņu aprēķina, ņemot vērā aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti;

d)

apstākļus, saskaņā ar kuriem pagarinājuma periodu varētu pagarināt atbilstīgi aktīvu veidam un finanšu instrumentu likviditātei, saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā likviditātes izvērtēšanas kritērijus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu;

e)

darbību veidus un to konkrētos termiņus, kuri minēti 4. punkta b) apakšpunktā, kas padara iepirkšanu par neefektīvu;

f)

šā panta 7. punktā minētās naudas kompensācijas aprēķinu;

g)

apstākļus, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka dalībnieks konsekventi un sistemātiski neizpilda finanšu instrumentu piegādi, kā minēts 9. punktā; un

h)

nepieciešamo norēķinu informāciju, kas minēta 10. punkta otrajā daļā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8. pants

Izpilde

1.   Centrālā vērtspapīru depozitārija, kas uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, kompetentā iestāde, attiecīgā iestāde, kas atbild par attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēmas pārraudzību, kā arī kompetentās iestādes, kas atbild par tirdzniecības vietu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un CDP uzraudzību, ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka to uzraudzībai pakļautās iestādes piemēro 6. un 7. pantu, un par piemēroto naudas sodu uzraudzību. Kad nepieciešams, attiecīgās kompetentās iestādes cieši sadarbojas. Dalībvalstis informē EVTI par norīkotajām kompetentajām iestādēm, kas ir daļa no valsts līmeņa uzraudzības struktūras.

2.   Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā saistībā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, EVTI, ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm, var izdot pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

3.   Šīs sadaļas noteikumu pārkāpšana neietekmē privātu līgumu par finanšu instrumentiem spēkā esamību vai pušu iespējas panākt privātu līgumu par finanšu instrumentiem noteikumu izpildi.

IV   NODAĻA

Internalizēti norēķini

9. pants

Norēķinu internalizētāji

1.   Norēķinu internalizētāji katru ceturksni ziņo kompetentajām iestādēm to uzņēmējdarbības veikšanas vietā visu to vērtspapīru darījumu kopējo apjomu un vērtību, par kuriem tie norēķinās ārpus vērtspapīru norēķinu sistēmām.

Informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo daļu, kompetentās iestādes nekavējoties nosūta EVTI un informē EVTI par jebkuru iespējamu risku, kas rodas no minētās norēķinu darbības.

2.   EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk noteiktu šādas ziņošanas saturu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas ziņošanai un nosūtīšanai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

III   SADAĻA

CENTRĀLIE VĒRTSPAPĪRU DEPOZITĀRIJI

I   NODAĻA

Atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība

1.   iedaļa

Iestādes, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību

10. pants

Kompetentā iestāde

Neskarot 12. panta 1. punktā minēto ECBS dalībnieču veikto uzraudzību, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz atļauju CVD un veic CVD uzraudzību.

11. pants

Kompetentās iestādes norīkošana

1.   Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kura atbild par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu ar mērķi izsniegt atļaujas CVD un uzraudzīt CVD, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un par to informē EVTI.

Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā nosaka šādu iestāžu attiecīgo lomu un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, attiecīgajām iestādēm, EVTI un – šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos – EBI.

2.   EVTI publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

3.   Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.

12. pants

Attiecīgās iestādes

1.   Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes ir iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:

a)

iestāde, kas atbild par CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro minētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai;

b)

Savienības centrālās bankas, kas emitē pašas svarīgākās valūtas, kurās tiek veikti norēķini;

c)

attiecīgā gadījumā Savienības centrālā banka, kuras reģistros notiek norēķins par CVD uzturētas vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas posmu.

2.   EVTI 1. punktā norādīto attiecīgo iestāžu sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē.

3.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem Savienības valūtas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, tiek uzskatītas par pašām svarīgākajām, kā arī efektīvu praktisku kārtību konsultācijām ar attiecīgajām iestādēm, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

13. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes un EVTI pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

2.   Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes, EVTI un citas struktūras vai fiziskas un juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, to izmanto tikai savu pienākumu izpildei.

14. pants

Sadarbība starp iestādēm

1.   Kompetentās iestādes, attiecīgās iestādes un EVTI cieši sadarbojas, tostarp apmainoties ar visu informāciju, kas saistīta ar šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā un ja tas ir svarīgi, šādā sadarbībā iesaista citas publiskas iestādes un struktūras, jo īpaši tās, kuras izveidotas vai ieceltas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izdot norādījumus, kas paredzēti kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

2.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās, kas minētas 15. pantā.

15. pants

Ārkārtas situācijas

Neskarot Direktīvas 98/26/EK 6. panta 3. punktā minēto informācijas sniegšanas procedūru, kompetentās iestādes un attiecīgās iestādes nekavējoties informē EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (24) un viena otru par jebkuru ar CVD saistītu ārkārtas situāciju, tostarp jebkuriem notikumiem finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti, tās valūtas stabilitāti, kurā notiek norēķini, monetārās politikas integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti jebkurā no dalībvalstīm, kurā uzņēmējdarbību veic CVD vai kāds tā dalībnieks.

2.   iedaļa

Nosacījumi un procedūra atļaujas izsniegšanai CVD

16. pants

CVD darbības atļauja

1.   Ikviena juridiskā persona, kas atbilst CVD definīcijai, pirms darbības sākšanas saņem atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Atļaujā norāda tos pielikuma A iedaļā uzskaitītos pamatpakalpojumus un saskaņā ar pielikuma B iedaļu atļautos nebanku tipa papildpakalpojumus, kurus CVD ir atļauts sniegt.

3.   CVD vienmēr ir jāatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami atļaujas saņemšanai.

4.   CVD, kā arī tā neatkarīgie revidenti bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem.

17. pants

Atļaujas izsniegšanas procedūra

1.   Pieteikuma iesniedzējs CVD iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu atļaujas saņemšanai.

2.   Pieteikumam par atļaujas saņemšanu pievieno visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs CVD atļaujas izdošanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbību programmu, kurā norāda plānotos darbības veidus un CVD organizatorisko struktūru.

3.   Kompetentā iestāde 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD jāsniedz papildu informācija. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD, kad tā uzskata, ka pieteikums ir pilnīgs.

4.   No brīža, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentā iestāde nosūta visu pieteikumā iekļauto informāciju attiecīgajām iestādēm un apspriežas ar šīm iestādēm par pieteikuma iesniedzēja CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas īpašībām. Katra attiecīgā iestāde var informēt kompetento iestādi par tās viedokļiem trīs mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas attiecīgajā iestādē.

5.   Ikreiz, kad pieteikumu iesniedzējs CVD papildus pielikuma B iedaļā tieši uzskaitītajiem nebanku tipa papildpakalpojumiem plāno sniegt pakalpojumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, kompetentā iestāde pārsūta visu pieteikumā iekļauto informāciju Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētajai iestādei un apspriežas ar šo iestādi par pieteikuma iesniedzēja CVD spēju izpildīt Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.

6.   Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:

a)

CVD ir tāda CVD meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

b)

CVD ir tāda CVD mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

c)

CVD kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē citu CVD, kam atļauja izsniegta citā dalībvalstī.

7.   Šā panta 6. punktā minētā apspriešanās aptver šādus aspektus:

a)

akcionāru un personu, kas norādītas 27. panta 6. punktā, piemērotība un to 27. panta 1. punktā un 4. punktā minēto personu reputācija un pieredze, kuras faktiski vada CVD darbību, ja šādi akcionāri un personas ir kopīgi CVD un tādam CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

b)

vai 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības starp CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī, un pieteikuma iesniedzēju CVD neietekmē pieteikuma iesniedzēja CVD spēju izpildīt šīs regulas prasības.

8.   Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir piešķirta vai atteikta, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu.

9.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē, kādu informāciju pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā atļaujas saņemšanai.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

10.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar pieteikumu par atļaujas saņemšanu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

18. pants

Atļaujas ietekme

1.   Tāda CVD darbība, kas ir saņēmis atļauju, ir ierobežota, aptverot tikai atļaujā vai saskaņā ar 19. panta 8. punktu sniegtajā paziņojumā norādītos pakalpojumus.

2.   Vērtspapīru norēķinu sistēmas var uzturēt tikai tie CVD, kas ir saņēmuši atļauju, tostarp centrālās bankas, kas darbojas kā CVD.

3.   CVD, kas saņēmis atļauju, var tikai piederēt dalība juridiskā personā, kuras darbības aptver tikai pielikuma A un B iedaļā uzskaitītos pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šādu dalību ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz to, ka šāda dalība būtiski nepalielina CVD riska profilu.

4.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, apstiprinot CVD piederošu dalību juridiskās personās, kas nav tās, kuras sniedz pielikuma A un B iedaļā uzskaitītos pakalpojumus. Šādi kritēriji var ietvert to, vai minētās juridiskās personas sniegtie pakalpojumi ir papildinoši CVD sniegtajiem pakalpojumiem, un apmēru, kādā CVD ir pakļauts saistībām, kas izriet no šādas dalības.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

19. pants

Darbības un pakalpojumu paplašināšana un ārpakalpojumu izmantošana

1.   CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu atļaujas saņemšanai, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 30. pantu vai paplašināt savas darbības, tajās iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:

a)

papildu pamatpakalpojumi, kas uzskaitīti pielikuma A iedaļā, uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;

b)

papildpakalpojumi, kuri atļauti saskaņā ar pielikuma B iedaļu, bet nav tieši uzskaitīti tajā un uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja;

c)

vēl kādas vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana;

d)

norēķini par visu vai daļu no tā vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas posma citas norēķinu iestādes reģistros;

e)

sadarbspējas saiknes, tostarp saikņu ar trešās valsts CVD, izveide.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.

Triju mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

3.   Ja CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, plāno izveidot sadarbspējas saikni, tas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, kā noteikts 1. punkta e) apakšpunktā, attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes apspriežas viena ar otru par CVD saiknes apstiprināšanu. Atšķirīgu lēmumu gadījumā un ja par to vienojas abas kompetentās iestādes, lietu var nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

4.   Iestādes, kas minētas 3. punktā, atsakās atzīt saikni tikai tad, ja šāda CVD saikne apdraudētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisko risku.

5.   Uz tādu CVD sadarbspējas saiknēm, kas dažus no saviem pakalpojumiem, kuri saistīti ar šādām sadarbspējas saiknēm, nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, kas ir publiskas struktūras saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un uz CVD saiknēm, kas nav minētas 1. punkta e) apakšpunktā, neattiecina atļaujas izsniegšanas prasību saskaņā ar minēto apakšpunktu, bet par tām pirms to īstenošanas paziņo CVD kompetentajām un attiecīgajām iestādēm, sniedzot visu būtisko informāciju, kas šādām iestādēm ļauj novērtēt atbilstību 48. pantā noteiktajām prasībām.

6.   CVD, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmis atļauju Savienībā, var izveidot vai saglabāt saikni ar trešās valsts CVD saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām. Ja saiknes ir izveidotas ar trešo valstu CVD, informācija, ko sniedz pieprasījuma iesniedzējs CVD, ļauj kompetentajai iestādei novērtēt, vai šādas saiknes atbilst 48. pantā noteiktajām prasībām vai prasībām, kas ir līdzvērtīgas 48. panta prasībām.

7.   Pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentā iestāde pieprasa CVD pārtraukt paziņoto CVD saikni, ja šāda saikne neatbilst prasībām, kas noteiktas 48. pantā, un tāpēc varētu apdraudēt finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radīt sistēmisko risku. Ja kompetentā iestāde pieprasa CVD pārtraukt CVD saikni, tā ievēro attiecīgo procedūru, kas noteikta 20. panta 2. un 3. punktā.

8.   Papildu papildpakalpojumiem, kas tieši uzskaitīti pielikuma B iedaļā, nav nepieciešama atļauja, taču par tiem pirms to sniegšanas paziņo kompetentajai iestādei.

20. pants

Atļaujas anulēšana

1.   Neskarot nevienu korektīvu darbību vai pasākumu saskaņā ar V sadaļu, CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem, kad CVD:

a)

nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

d)

ir nopietni vai sistemātiski pārkāpis šajā regulā izklāstītās prasības vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasības.

2.   Tiklīdz kompetentā iestāde uzzina par kādu no 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties apspriežas ar attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi par nepieciešamību anulēt atļauju.

3.   EVTI, jebkura attiecīgā iestāde un attiecīgā gadījumā arī Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minētā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.

4.   Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

5.   CVD izveido, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas nodrošina laicīgus un atbilstīgus norēķinus un klientu un dalībnieku aktīvu pārvedumu citam CVD 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā.

21. pants

CVD reģistrs

1.   Kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 16., 19. un 20. pantu, nekavējoties paziņo EVTI.

2.   Centrālās bankas bez liekas kavēšanās informē EVTI par ikvienu to uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu.

3.   Katrs CVD, kas darbojas atbilstīgi šai regulai un kam piešķirta atļauja vai atzīšana saskaņā ar 16., 19. vai 25. pantu, iekļaujams reģistrā, norādot pakalpojumus un attiecīgā gadījumā arī finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem CVD ir saņēmis atļauju. Reģistrā iekļauj CVD atvērtās filiāles citās dalībvalstīs, CVD saiknes un 31. pantā norādīto informāciju, ja dalībvalstis ir izmantojušas minētajā pantā paredzēto iespēju. EVTI dara reģistru pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

3.   iedaļa

CVD uzraudzība

22. pants

Pārskatīšana un izvērtēšana

1.   Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārskata CVD īstenotās vienošanās, stratēģijas, procesus un mehānismus saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šai regulai un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts vai ko tas rada vērtspapīru tirgu raitai darbībai.

2.   Kompetentā iestāde pieprasa CVD iesniegt kompetentajām iestādēm atbilstīgu sanācijas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību.

3.   Kompetentā iestāde nodrošina, lai katram CVD tiktu izveidots un uzturēts atbilstīgs noregulējuma plāns tā, lai nodrošinātu vismaz tā pamatfunkciju nepārtrauktību, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, būtību, darbības mērogu un sarežģītību un jebkuru attiecīgu noregulējuma plānu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

4.   Kompetentā iestāde nosaka, cik bieži un kādā apmērā veicama 1. punktā minētā pārskatīšana un izvērtēšana, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, būtību, darbības mērogu un sarežģītību. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

5.   Kompetentā iestāde CVD piemēro klātienes pārbaudes.

6.   Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un izvērtēšanu, kompetentās iestādes jau agrīnā posmā apspriežas ar attiecīgajām iestādēm, jo īpaši par CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, un attiecīgā gadījumā arī ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi.

7.   Kompetentā iestāde regulāri, vismaz vienreiz gadā, informē attiecīgās iestādes un attiecīgā gadījumā arī Direktīvas 2014/65/ES 67. pantā minēto iestādi par 1. punktā minētās pārskatīšanas un izvērtējuma rezultātiem, tostarp jebkurām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

8.   Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un izvērtēšanu, kompetentās iestādes, kas atbild par tādu CVD uzraudzību, kuri uztur 17. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības, apmainās ar visu būtisko informāciju, kas varētu atvieglot to uzdevumu veikšanu.

9.   Kompetentā iestāde pieprasa, lai CVD, kas neizpilda šīs regulas prasības, agrīnā posmā veiktu nepieciešamās darbības vai pasākumus situācijas risināšanai.

10.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

informāciju, kādu CVD sniedz kompetentajai iestādei 1. punktā noteiktās pārskatīšanas un novērtēšanas vajadzībām;

b)

informāciju, kādu kompetentā iestāde sniedz 7. punktā minētajām attiecīgajām iestādēm;

c)

informāciju, ar kādu jāapmainās 8. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

11.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar 10. punkta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.   iedaļa

Pakalpojumu sniegšana citā dalībvalstī

23. pants

Brīvība sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī

1.   CVD, kam ir izsniegta atļauja, var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli, ar noteikumu, ka šie pakalpojumi ir paredzēti tam izsniegtajā atļaujā.

2.   Ja CVD, kam ir izsniegta atļauja, plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli citā dalībvalstī, tam piemēro 3. līdz 7. punktā minēto procedūru.

3.   Ikviens CVD, kas vēlas sniegt 2. punktā minētos pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai mainīt minēto sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)

dalībvalsts, kurā CVD plāno darboties;

b)

darbības programma, norādot, kādus tieši pakalpojumus CVD plāno sniegt;

c)

valūta vai valūtas, ko CVD plāno izmantot;

d)

ja ir filiāle – filiāles organizatoriskā struktūra un to personu vārdi un uzvārdi, kas atbild par filiāles vadību;

e)

jebkurā attiecīgā gadījumā izvērtējums par pasākumiem, ko CVD plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību valsts tiesību aktiem, kas minēti 49. panta 1. punktā.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad tai, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, ir iemesls apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš vēlas sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

5.   Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj saskaņā ar 4. punktu nesniegt visu 3. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas dara zināmus atteikuma iemeslus attiecīgajai CVD un informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par savu lēmumu attiecībā uz 6. punkta a) apakšpunktu. Ja informācija tiek sniegta, reaģējot uz šādu pieprasījumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nesniedz 6. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu.

6.   CVD var sākt sniegt 2. punktā minētos pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

ja ir saņemts uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojums, ar kuru tā apstiprina 4. punktā norādītā paziņojuma saņemšanu un vajadzības gadījumā apstiprina arī izvērtējumu, kas minēts 3. punkta e) apakšpunktā;

b)

ja netiek saņemts paziņojums, pēc trīs mēnešiem, sākot no dienas, kurā nosūtīts 4. punktā minētais paziņojums.

7.   Ja notiek izmaiņas informācijā, kas paziņota saskaņā ar 3. punktu, CVD vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minētajām izmaiņām nekavējoties informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

24. pants

Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu sadarbība un salīdzinošā izvērtēšana

1.   Ja CVD, kas saņēmis atļauju vienā dalībvalstī, ir atvēris filiāli citā dalībvalstī, tad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde cieši sadarbojas, pildot savus šajā regulā noteiktos pienākumus, jo īpaši, veicot klātienes pārbaudes minētajā filiālē. Piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, var veikt klātienes pārbaudes minētajā filiālē pēc tam, kad ir informējusi attiecīgi uzņēmējas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts kompetento iestādi.

2.   Piederības dalībvalsts vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai CVD, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar 23. pantu, periodiski sniedz tām ziņojumus par savu darbību minētajā uzņēmējā dalībvalstī, tostarp statistikas datu vākšanas nolūkos. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šos periodiskos ziņojumus piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

3.   CVD piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju par vērtspapīru norēķinu sistēmu, kuras uztur CVD, tādu emitentu un dalībnieku identitāti, kuri sniedz pakalpojumus minētajā uzņēmējā dalībvalstī, un jebkuru citu svarīgu informāciju par minētā CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī.

4.   Kad, ņemot vērā situāciju uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgū, tāda CVD darbības ir ieguvušas būtisku nozīmi vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde un piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts attiecīgās iestādes izveido sadarbības kārtību CVD darbības uzraudzībai uzņēmējā dalībvalstī.

Ja CVD ir ieguvis būtisku nozīmi vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā vairāk nekā vienā uzņēmējā dalībvalstī, piederības dalībvalsts var nolemt, ka šādai sadarbības kārtībai jāietver uzraudzītāju kolēģijas.

5.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un uzskatāms pamats uzskatīt, ka CVD, kas sniedz pakalpojumus tās teritorijā saskaņā ar 23. pantu, pārkāpj saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, tā konstatētos faktus dara zināmus piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādījušies nepietiekami, CVD turpina pārkāpt saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē EVTI.

Uzņēmējas dalībvalsts un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

6.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniecēm vismaz reizi trijos gados organizē un veic tāda CVD uzraudzības salīdzinošo izvērtēšanu, kurš pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar 23. pantu izmanto citā dalībvalstī vai piedalās sadarbspējas saiknē.

Saistībā ar šā punkta pirmajā daļā minēto salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā arī pieprasa Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus un konsultācijas.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz 1., 3. un 5. punktā minēto sadarbību.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   iedaļa

Attiecības ar trešām valstīm

25. pants

Trešās valstis

1.   Trešās valsts CVD var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja trešās valsts CVD plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli dalībvalstī, tam piemēro šā panta 4. līdz 11. punktā minēto procedūru.

3.   CVD, kas veic uzņēmējdarbību un ir saņēmis atļauju Savienībā, var izveidot vai saglabāt saikni ar CVD trešā valstī saskaņā ar 48. pantu.

4.   Pēc apspriešanās ar 5. punktā minētajām iestādēm EVTI var atzīt trešās valsts CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 9. punktu;

b)

trešās valsts CVD tiek piemērota tāda efektīva atļaujas izsniegšanas procedūra, uzraudzība un pārraudzība vai, ja vērtspapīru norēķinu sistēmu uztur centrālā banka, – pārraudzība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību minētajā trešā valstī piemērotām prudenciālajām prasībām;

c)

saskaņā ar 10. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm (“trešās valsts atbildīgās iestādes”);

d)

jebkurā attiecīgā gadījumā trešās valsts CVD veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību attiecīgajiem valsts tiesību aktiem dalībvalstī, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, tostarp 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem tiesību aktiem, un minēto pasākumu piemērotību ir apstiprinājušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus.

5.   Novērtējot, vai ir izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

a)

kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kurā trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, jo īpaši par to, kā trešās valsts CVD plāno izpildīt 4. punkta d) apakšpunktā minētās prasības;

b)

attiecīgajām iestādēm;

c)

trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību un pārraudzību.

6.   Šā panta 2. punktā minētais trešās valsts CVD iesniedz EVTI pieteikumu par atzīšanas saņemšanu.

Pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu atzīšanas saņemšanai. EVTI 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD ir jānodrošina papildu informācija.

To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus, izvērtē trešās valsts CVD atbilstību tiesību aktiem, kas minēti 4. punkta d) apakšpunktā, un informē EVTI ar pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atbilstība ir panākta vai nav panākta, trīs mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas no EVTI.

Lēmums par atzīšanu pamatojas uz šā panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas EVTI rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CVD, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

7.   Kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās saskaņā ar 4. punktu pienācīgi atzīts trešās valsts CVD sniedz CVD pakalpojumus, ciešā sadarbībā ar EVTI var pieprasīt minētās trešās valsts atbildīgajām iestādēm:

a)

periodiski ziņot par trešās valsts CVD darbībām minētajās uzņēmējās dalībvalstīs, tostarp statistikas vākšanas nolūkos;

b)

attiecīgajā laikposmā paziņot par tādu vērtspapīru norēķinu sistēmu emitentu un dalībnieku identitāti, kuras uztur trešās valsts CVD, kas sniedz pakalpojumus minētajā uzņēmējā dalībvalstī, kā arī jebkuru citu svarīgu informāciju par minētā trešās valsts CVD darbībām uzņēmējā dalībvalstī.

8.   EVTI, apspriežoties ar 5. punktā minētajām iestādēm, pārskata trešās valsts CVD sniegto atzīšanu gadījumos, kad minētais CVD paplašina savu Savienībā sniegto pakalpojumu klāstu saskaņā ar 4., 5. un 6. punktā izklāstīto procedūru.

EVTI atsauc CVD atzīšanu, ja vairs netiek pildīti 4. punktā noteiktie nosacījumi vai 20. pantā minētajos apstākļos.

9.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība nodrošina, ka minētajā trešā valstī atļauju saņēmušu CVD darbība atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir spēka ziņā līdzvērtīgas šīs regulas prasībām, ka minētajiem CVD minētajā trešā valstī pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzības, pārraudzības un izpildes kārtību un ka minētās trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu tādu CVD atzīšanai, kam atļauja izsniegta saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

Nosakot pirmajā daļā minēto, Komisija var arī apsvērt, vai šī trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība atspoguļo starptautiski pieņemtos CPSS un IOSCO standartus, ciktāl pēdējie minētie nav pretrunā šajā regulā izklāstītajām prasībām.

10.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. panta 1. punktu EVTI nosaka kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām saskaņā ar 9. punktu. Šāda kārtība paredz vismaz:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un trešo valstu atbildīgajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CVD, kuriem atļauja izsniegta trešās valstīs, un arī piekļuvi informācijai 7. punktā minētajos gadījumos;

b)

mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja trešās valsts atbildīgā iestāde uzskata, ka tās uzraudzīts CVD pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus piemērojamus tiesību aktus;

c)

procedūras uzraudzības darbību koordinēšanai, attiecīgā gadījumā arī klātienes pārbaudes.

Ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka dalībvalsts sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, un, ja sadarbības nolīgumā noteikts, ka EVTI sūta personas datus, šādu datu nosūtīšana tiek veikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.

11.   Ja trešās valsts CVD ir atzīts saskaņā ar 4. līdz 8. punktu, tas var sniegt pielikumā minētos pakalpojumus Savienības teritorijā, cita starpā atverot filiāli.

12.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādu informāciju pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI pieteikumā atzīšanas saņemšanai saskaņā ar 6. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

II   NODAĻA

Prasības attiecībā uz CVD

1.   iedaļa

Organizatoriskās prasības

26. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   CVD ir stabila pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai, un atbilstīgu atalgojuma politiku un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp drošas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2.   CVD pieņem politikas nostādnes un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šās regulas noteikumiem.

3.   CVD uztur un īsteno efektīvu rakstveida organizatorisko un administratīvo kārtību, lai noteiktu un pārvaldītu iespējamus interešu konfliktus starp pašu CVD, ieskaitot tā vadītājus, darbiniekus, vadības struktūras locekļus vai jebkuru personu, kas tieši vai netieši ir saistīta ar minētajām personām, un tā dalībniekiem vai to klientiem. Tas uztur un īsteno atbilstīgas noregulējuma procedūras gadījumiem, kad rodas varbūtēji interešu konflikti.

4.   CVD savu pārvaldības kārtību un noteikumus, kas reglamentē tā darbību, dara publiski pieejamus.

5.   CVD ir atbilstīgas procedūras, saskaņā ar kurām tā darbinieki, izmantojot īpašu kanālu, iekšēji ziņo par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

6.   CVD tiek piemērotas regulāras un neatkarīgas revīzijas. Minēto revīziju rezultātus paziņo vadības struktūrai un dara pieejamus kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus starp lietotāju komitejas locekļiem un CVD, – lietotāju komitejai.

7.   Ja CVD ir daļa no uzņēmumu grupas, kurā ietilpst arī citi CVD vai kredītiestādes, kas minētas IV sadaļā, tas pieņem sīki izstrādātu politiku un procedūras, precizējot, kā šajā pantā noteiktās prasības piemēro grupai un dažādām grupas vienībām.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot CVD līmenī, kā arī grupas līmenī, kā minēts 7. punktā:

a)

instrumentus 1. punktā minēto CVD risku uzraudzībai;

b)

vadošo darbinieku atbildību par 1. punktā minētajiem CVD riskiem;

c)

3. punktā minētos iespējamos interešu konfliktus;

d)

6. punktā minētās revīzijas metodes; un

e)

apstākļus, kādos, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus starp lietotāju komitejas locekļiem un CVD, būtu atbilstīgi revīzijas rezultātus darīt zināmus arī lietotāju komitejai saskaņā ar 6. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

27. pants

Augstākā vadība, vadības struktūra un akcionāri

1.   CVD augstākajai vadībai jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu CVD vadību.

2.   CVD ir vadības struktūra, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk par diviem, ir neatkarīgi.

3.   Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem vadības struktūras locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CVD darbības rezultātiem.

4.   Vadības struktūras locekļi ir piemēroti, ar pietiekami labu reputāciju, atbilstīgām prasmēm, pieredzi un zināšanām par CVD un par tirgu. Vadības struktūras locekļi, kas nav izpildlocekļi, lemj par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi. Mērķi, politiku un tās īstenošanu publisko.

5.   CVD skaidri nosaka vadības struktūras lomu un pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. CVD dara vadības struktūras sanāksmju protokolus pieejamus kompetentajai iestādei un revidentam pēc pieprasījuma.

6.   CVD akcionāri un personas, kuras var tieši vai netieši kontrolēt CVD vadību, ir piemērotas, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu CVD vadību.

7.   CVD:

a)

sniedz kompetentajai iestādei un publisko informāciju par CVD īpašniekiem, jo īpaši par tādas personas identitāti un līdzdalības apjomu, kura var kontrolēt CVD darbību;

b)

informē savu kompetento iestādi par jebkuru tādu lēmumu attiecībā uz īpašumtiesību pārvedumu, kas rada izmaiņas to personu identitātē, kuras kontrolē CVD darbību, un lūdz to apstiprināt šādu lēmumu. Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanas CVD šādu īpašumtiesību pārvedumu publisko.

Jebkura fiziska vai juridiska persona bez liekas kavēšanās informē CVD un tā kompetento iestādi par lēmumu iegādāties vai atsavināt īpašumtiesības, kas rada izmaiņas to personu identitātē, kuras īsteno kontroli pār CVD darbību.

8.   Kompetentā iestāde 60 darbadienu laikā pēc 7. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par ierosinātajām izmaiņām CVD kontrolē. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas CVD kontrolē, ja tai ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka šādas izmaiņas apdraudētu CVD stabilu un piesardzību vadību vai CVD spēju nodrošināt atbilstību šai regulai.

28. pants

Lietotāju komiteja

1.   CVD izveido lietotāju komitejas katrai tā uzturētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, un to sastāvā ir emitentu un šādu vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku pārstāvji. Lietotāju komitejas sniedz neatkarīgas konsultācijas, kuras tieši neietekmē CVD vadība.

2.   CVD nediskriminējošā veidā definē katras izveidotās lietotāju komitejas mandātu, pārvaldības kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tās neatkarību un darbības procedūras, kā arī kritērijus lietotāju komiteju locekļu iekļaušanai komitejā un ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtību dara publiski pieejamu un nodrošina, ka lietotāju komiteja sniedz ziņojumus tieši vadības struktūrai un regulāri organizē sanāksmes.

3.   Lietotāju komitejas sniedz konsultācijas vadības struktūrai par galvenajiem mehānismiem, kas ietekmē to locekļus, tostarp kritērijiem emitentu vai dalībnieku pieņemšanai attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un pakalpojumu līmeni.

4.   Lietotāju komitejas var iesniegt vadības struktūrai nesaistošu atzinumu, kurā ir iekļauts sīki izstrādāts pamatojums par CVD cenu noteikšanas struktūru.

5.   Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz lietotāju komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja lietotāju komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai potenciāls interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.

6.   CVD nekavējoties informē kompetento iestādi un lietotāju komiteju par katru lēmumu, kurā vadības struktūra nolemj neievērot lietotāju komitejas ieteikumu. Lietotāju komiteja var informēt kompetento iestādi par visām jomām, attiecībā uz kurām tā uzskata, ka lietotāju komitejas ieteikums nav ievērots.

29. pants

Uzskaites dokumentu saglabāšana

1.   CVD vismaz desmit gadus glabā visus uzskaites dokumentus par pakalpojumiem un darbībām, tostarp par pielikuma B un C iedaļā minētajiem papildpakalpojumiem, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām.

2.   CVD nodrošina, lai 1. punktā minētie uzskaites dokumenti būtu pieejami pēc pieprasījuma, ko iesniedz kompetentā iestāde, attiecīgās iestādes un jebkura cita publiska iestāde, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai tā piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir pilnvarota pieprasīt piekļuvi šādiem uzskaites dokumentiem, to mandātu izpildes vajadzībām.

3.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu sīkāku informāciju par 1. punktā minētajiem uzskaites dokumentiem, kas jāglabā CVD atbilstības šīs regulas noteikumiem uzraudzības vajadzībām.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka formātu 1. punktā minētajiem uzskaites dokumentiem, kas jāglabā CVD atbilstības šīs regulas noteikumiem uzraudzības vajadzībām.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

30. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.   Ja CVD savu pakalpojumu sniegšanā vai darbībās izmanto trešās personas ārpakalpojumus, tas saglabā pilnu atbildību par visu savu saskaņā ar šo regulu noteikto pienākumu izpildi un vienmēr nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)

izmantojot ārpakalpojumus, netiek deleģēta tā atbildība;

b)

netiek mainītas CVD attiecības ar tā dalībniekiem vai emitentiem un saistības pret tiem;

c)

faktiski netiek mainīti CVD atļaujas izsniegšanas nosacījumi;

d)

ārpakalpojumu izmantošana nekavē veikt uzraudzības un pārraudzības funkcijas, tostarp klātienes pārbaudes jebkuras būtiskas informācijas iegūšanai, kas vajadzīga minēto funkciju izpildei;

e)

izmantojot ārpakalpojumus, CVD nezaudē aktuālo risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles instrumentus;

f)

CVD saglabā nepieciešamās specializētās zināšanas un resursus sniegto pakalpojumu kvalitātes, pakalpojumu sniedzēja organizatoriskās struktūras un kapitāla pietiekamības novērtēšanai, ārpakalpojumu efektīvai uzraudzībai un ar ārpakalpojumu izmantošanu saistīto risku pastāvīgai pārvaldībai;

g)

CVD ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumiem;

h)

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetento iestādi un attiecīgajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

i)

CVD nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst standartiem, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos, kurus piemērotu, ja pakalpojumu sniedzēji veiktu uzņēmējdarbību Savienībā. CVD atbild par to, lai šie standarti būtu norādīti līgumā starp darījuma partneriem un tiktu uzturēti.

2.   CVD rakstiskā līgumā definē savas tiesības un pienākumus un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus. Līgumā par ārpakalpojumu izmantošanu ļauj CVD izbeigt līgumu.

3.   Pēc kompetentās iestādes un attiecīgo iestāžu pieprasījuma CVD un pakalpojumu sniedzējs sniedz tām visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu novērtēt ārpakalpojumu darbību atbilstību šīs regulas prasībām.

4.   Ja ārpakalpojumi tiek izmantoti pamatpakalpojuma sniegšanai, ir nepieciešama 19. pantā paredzētā kompetentās iestādes atļauja.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro, ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto publisku struktūru ārpakalpojumus un ja ārpakalpojumu izmantošanu reglamentē īpašs juridisks, tiesisks un operacionāls regulējums, par ko kopīgi vienojušies un ko kopīgi formalizējuši publiskā struktūra un attiecīgais CVD un kam piekritušas kompetentās iestādes, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām.

31. pants

Citu personu, kas nav CVD, sniegtie pakalpojumi

1.   Neatkarīgi no 30. panta un ja to pieprasa valsts tiesību akti, persona, kas nav CVD, ir atbildīga par grāmatojumu veikšanu CVD uzturētajos vērtspapīru kontos.

2.   Dalībvalstis, kas atļauj citām personām, kas nav CVD, sniegt dažus pielikuma A iedaļā minētos pamatpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, savas valsts tiesību aktos precizē prasības, kas piemērojamas šādā gadījumā. Minētās prasības ietver šīs regulas noteikumus, ko piemēro CVD un attiecīgā gadījumā arī citai attiecīgajai personai.

3.   Dalībvalstis, kas atļauj citām personām, kas nav CVD, sniegt noteiktus pielikuma A iedaļā minētos pamatpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, paziņo EVTI visu būtisko informāciju par šādu pakalpojumu sniegšanu, tostarp par saviem attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

EVTI šādu informāciju iekļauj 21. pantā minētajā CVD reģistrā.

2.   iedaļa

Darījumu veikšanas noteikumi

32. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   CVD ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, kas ir jāsasniedz, piemēram, tādās jomās kā minimālais pakalpojumu līmenis, riska pārvaldības plānošana un darbības prioritātes.

2.   CVD ir pārredzami noteikumi par sūdzību izskatīšanu.

33. pants

Dalības prasības

1.   CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu publiski atklāj informāciju par dalības kritērijiem, kuri nodrošina godīgu un atklātu piekļuvi visām juridiskajām personām, kas plāno kļūt par dalībniecēm. Šādi kritēriji ir pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši, lai nodrošinātu godīgu un atklātu piekļuvi CVD, pienācīgi ņemot vērā finanšu stabilitātes risku un tirgos valdošo kārtību. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl to mērķis ir pamatoti kontrolēt konkrētu CVD risku.

2.   CVD nekavējoties izskata pieprasījumus saņemt piekļuvi, sniedzot atbildi uz šādiem pieprasījumiem vēlākais viena mēneša laikā, un dara publiski pieejamas procedūras šādu pieprasījumu izskatīšanai.

3.   Dalībniekam, kas atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CVD liedz piekļuvi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, sniedzot atbildi rakstiski un pamatojot to ar visaptverošu riska novērtējumu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš tam atteicis piekļuvi.

Minētā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam pamatotu atbildi.

Minētā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka uzņēmējdarbības vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka iestāde nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam uzskatāms par nepamatotu, tā CVD kompetentā iestāde, kura atteikusi piekļuvi, izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam.

4.   CVD ir objektīvas un pārredzamas procedūras, saskaņā ar kurām tas aptur tādu dalībnieku dalību un organizē tādu dalībnieku izstāšanos, kuri vairs neatbilst 1. punktā minētajiem dalības kritērijiem.

5.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. punktu, un 3. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 3. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

34. pants

Pārredzamība

1.   CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu, kā arī par katru no citiem tā sniegtajiem pamatpakalpojumiem publiski atklāj informāciju par cenām un maksām saistībā ar pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem, ko tas sniedz. Tas atklāj informāciju par cenām un maksām par katru sniegto pakalpojumu un darbību atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas arī ļauj klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   CVD publicē cenu sarakstu, lai veicinātu piedāvājumu salīdzināšanu un ļautu klientiem būt gataviem maksāt noteiktu cenu par pakalpojumu izmantošanu.

3.   CVD ir saistoša publicētā izcenojumu politika attiecībā uz tā pamatpakalpojumiem.

4.   CVD sniedz klientiem informāciju, kas ļauj saskaņot rēķinus ar publicēto cenu sarakstu.

5.   CVD atklāj visiem klientiem informāciju, kas ļauj tiem novērtēt riskus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem.

6.   CVD uzskaita atsevišķi izmaksas un ieņēmumus par sniegtajiem pamatpakalpojumiem un atklāj minēto informāciju kompetentajai iestādei.

7.   CVD uzskaita izmaksas un ieņēmumus par sniegtajiem papildpakalpojumiem kopumā un atklāj minēto informāciju kompetentajai iestādei.

8.   Lai nodrošinātu Savienības konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu un lai varētu identificēt cita starpā papildpakalpojumu šķērssubsidēšanu ar pamatpakalpojumiem, CVD veic savu darbību analītisku uzskaiti. Šādā analītiskā uzskaitē vismaz nodala izmaksas un ieņēmumus, kas saistīti ar katru tā pamatpakalpojumu, no izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar papildpakalpojumiem.

35. pants

Saziņas procedūras ar dalībniekiem un citām tirgus infrastruktūrām

Saziņas procedūrās ar tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tam ir saskarne, CVD izmanto starptautiskas atklātas saziņas procedūras un standartus ziņojumiem un atsauces datiem, lai veicinātu efektīvu ierakstu, maksājumu un norēķinu veikšanu.

3.   iedaļa

Prasības CVD pakalpojumiem

36. pants

Vispārīgi noteikumi

Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, CVD piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti un samazinātu un pārvaldītu ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem saistītos riskus.

37. pants

Emisijas integritāte

1.   CVD veic atbilstīgus saskaņošanas pasākumus, lai pārliecinātos, ka tam iesniegtais vērtspapīru skaits, kas veido vērtspapīru emisiju vai vērtspapīru emisijas daļu, ir vienāds ar tādu vērtspapīru summu, kas iegrāmatota CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku vērtspapīru kontos un – attiecīgā gadījumā – CVD uzturētos īpašnieku kontos. Šādus saskaņošanas pasākumus veic vismaz reizi dienā.

2.   Ja tas ir atbilstīgi un ja saskaņošanas procesā attiecībā uz noteiktu vērtspapīru emisiju ir iesaistītas citas vienības, piemēram, emitenti, reģistratori, emisijas iestādes, pārveduma iestādes, kopēji depozitāriji, citi CVD vai citas vienības, CVD un jebkuras tādas vienības organizē atbilstīgus pasākumus sadarbībai un informācijas apmaiņai savā starpā tā, lai tiktu saglabāta emisijas integritāte.

3.   CVD uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēmā nav atļauts vērtspapīru norēķinu konta pārsniegums, debeta atlikums vai vērtspapīru radīšana.

4.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē saskaņošanas pasākumus, kādi CVD jāveic saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

38. pants

Dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzība

1.   CVD par katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu ved atsevišķu uzskaiti un kontus, kuri tam dod iespēju nekavējoties un jebkurā laikā nošķirt CVD kontos viena dalībnieka vērtspapīrus no cita dalībnieka vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā – no CVD paša aktīviem.

2.   CVD ved uzskaiti un kontus, kas ikvienam dalībniekam ļauj nošķirt dalībnieka vērtspapīrus no dalībnieka klientu vērtspapīriem.

3.   CVD ved uzskaiti un kontus, kas ikvienam dalībniekam ļauj turēt vienā vērtspapīru kontā vērtspapīrus, kas pieder minētā dalībnieka dažādiem klientiem (“kopēja klientu nošķiršana”).

4.   CVD ved uzskaiti un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt jebkura šā dalībnieka klienta vērtspapīrus, ja un kā to pieprasa dalībnieks (“individuāla klientu nošķiršana”).

5.   Dalībnieks piedāvā saviem klientiem vismaz izvēli starp kopēju klientu nošķiršanu un individuālu klientu nošķiršanu un informē tos par izmaksām un riskiem, kas saistīti ar katru iespēju.

Tomēr CVD un tā dalībnieki nodrošina individuālu klientu nošķiršanu pilsoņiem un rezidentiem, kā arī juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri, redakcijā, kāda ir spēkā 2014. gada 17. septembrī. Minēto pienākumu piemēro, kamēr valsts tiesību akti nav grozīti vai atcelti, un tā mērķis joprojām ir spēkā.

6.   CVD un tā dalībnieki publisko aizsardzības līmeņus un izmaksas, kas saistītas ar dažādiem to piedāvātajiem nošķīruma līmeņiem, un piedāvā minētos pakalpojumus, pamatojoties uz saprātīgiem komercnoteikumiem. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgā piedāvātā nošķīruma līmeņa galveno juridisko seku aprakstu, tostarp informāciju par attiecīgajās jurisdikcijās piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem.

7.   CVD nekādos nolūkos neizmanto vērtspapīrus, kas tam nepieder. CVD var tomēr izmantot dalībnieka vērtspapīrus, ja tas ir saņēmis dalībnieka iepriekšēju skaidri paustu piekrišanu. CVD pieprasa, lai tā dalībnieki saņemtu no saviem klientiem jebkuru vajadzīgo iepriekšēju piekrišanu.

39. pants

Norēķinu galīgums

1.   CVD nodrošina, ka tā uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēma piedāvā dalībniekiem atbilstīgu aizsardzību. Dalībvalstis norīko CVD uzturētu vērtspapīru norēķinu sistēmu un informē par to saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktā minētajām procedūrām.

2.   CVD nodrošina, ka katra tā uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēma definē pārveduma rīkojumu ievadīšanas brīdi minētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un brīdi, ar kuru pārveduma rīkojums kļūst neatsaucams saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 3. un 5. pantu.

3.   CVD publisko noteikumus, kas reglamentē vērtspapīru un naudas pārvedumu galīgumu vērtspapīru norēķinu sistēmā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktu piemēro, neskarot noteikumus, ko piemēro CVD saiknēm, un neskarot 48. panta 8. punktu.

5.   CVD veic visus lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 3. punktā minētajiem noteikumiem 3. punktā minētais vērtspapīru un naudas pārvedumu galīgums tiek panākts vai nu reālajā laikā, vai dienas ietvaros un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz darījumdarbības dienas beigām faktisko norēķinu datumā.

6.   Ja CVD piedāvā 40. panta 2. punktā minētos pakalpojumus, tas nodrošina, lai naudas ieņēmumi no vērtspapīru norēķiniem būtu pieejami saņēmējiem izmantošanai ne vēlāk kā plānotā norēķina datumā darījumdarbības dienas beigās.

7.   Norēķinus naudā par visiem vērtspapīru darījumiem starp CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmas tiešajiem dalībniekiem minētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā veic, pamatojoties uz principu “piegāde pret maksājumu”.

40. pants

Norēķini naudā

1.   Par darījumiem, kas denominēti tās valsts valūtā, kurā tiek veikti norēķini, CVD veic naudas maksājumu norēķinus savā vērtspapīru norēķinu sistēmā, izmantojot kontus, kuri atvērti centrālajā bankā, kas emitē attiecīgo valūtu, ja šāda iespēja ir praktiska un pieejama.

2.   Ja iespēja veikt norēķinus, izmantojot centrālās bankas kontus, kā noteikts 1. punktā, nav praktiska un pieejama, CVD var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus vai pats savus kontus. Ja CVD piedāvā veikt norēķinus kredītiestādē atvērtos kontos vai pats savos kontos, tas rīkojas saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem.

3.   CVD nodrošina, lai visa informācija, ko sniedz tirgus dalībniekiem par riskiem un izmaksām, kas saistītas ar norēķiniem kredītiestāžu kontos vai izmantojot paša CVD kontus, būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša. CVD dara klientiem vai iespējamiem klientiem pieejamu pietiekamu informāciju, lai tie varētu identificēt un novērtēt riskus un izmaksas, kas saistītas ar norēķiniem kredītiestāžu kontos vai izmantojot paša CVD kontus, un sniedz šādu informāciju pēc pieprasījuma.

41. pants

Noteikumi un procedūras dalībnieka saistību neizpildes gadījumā

1.   Katrai tā uzturētai vērtspapīru norēķinu sistēmai CVD izstrādā efektīvus un skaidri definētus noteikumus un procedūras viena vai vairāku dalībnieku saistību neizpildes pārvaldībai, lai nodrošinātu to, ka CVD var laikus veikt pasākumus zaudējumu un likviditātes spiediena ierobežošanai un turpināt pildīt savas saistības.

2.   CVD nodrošina, ka tā noteikumi un attiecīgās procedūras saistību neizpildes gadījumiem ir publiski pieejami.

3.   CVD kopīgi ar dalībniekiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām periodiski testē un pārskata procedūras saistību neizpildes gadījumiem, lai nodrošinātu, ka tās ir praktiski īstenojamas un efektīvas.

4.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI var ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

4.   iedaļa

Prudenciālās prasības

42. pants

Vispārējās prasības

CVD pieņem stabilu riska pārvaldības regulējumu juridiskā, uzņēmējdarbības, operacionālā un citu tiešu vai netiešu risku visaptverošai pārvaldībai, tostarp pasākumus krāpšanas un nolaidības mazināšanai.

43. pants

Juridiskie riski

1.   Atļaujas saņemšanas un uzraudzības, kā arī tās klientu informēšanas vajadzībām CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus, kas ir skaidri un saprotami attiecībā uz visām tā uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām un visiem citiem tā sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   CVD izstrādā savus noteikumus, procedūras un līgumus tā, lai tie būtu izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, tostarp dalībnieka saistību neizpildes gadījumos.

3.   CVD, kas veic uzņēmējdarbību dažādās jurisdikcijās, veic visus lietderīgos pasākumus, lai identificētu un mazinātu riskus, kurus varētu radīt iespējamās kolīziju tiesības dažādās jurisdikcijās.

44. pants

Vispārējais uzņēmējdarbības risks

CVD izveido stabilas pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī IT instrumentus, lai identificētu, uzraudzītu un pārvaldītu vispārējo uzņēmējdarbības risku, tostarp zaudējumus no uzņēmējdarbības stratēģijas vājas izpildes, naudas plūsmām un darbības izdevumiem.

45. pants

Operacionālie riski

1.   CVD identificē iekšējos un ārējos operacionālā riska avotus un pēc iespējas samazina to ietekmi, izmantojot atbilstīgus IT instrumentus, kontroli un procedūras, tostarp visām tā uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

2.   CVD uztur atbilstīgus IT instrumentus, kuri nodrošina augstu drošības un darbības uzticamības pakāpi un kuriem ir pietiekama kapacitāte. IT instrumenti ir atbilstīgi, ņemot vērā pakalpojumu un veikto darbību sarežģītību, daudzveidību un veidu, lai nodrošinātu augstus drošības un informācijas integritātes un konfidencialitātes standartus.

3.   CVD attiecībā uz tā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz katru tā uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu izveido, ievieš un uztur pienācīgu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas politiku un negadījumu seku novēršanas plānu, lai nodrošinātu, ka tā pakalpojumi tiek saglabāti un CVD darbība un pienākumu pildīšana tiek savlaicīgi atjaunota gadījumos, kad rodas nozīmīgs darbības traucējumu risks.

4.   Šā panta 3. punktā minētais plāns paredz atjaunot visus darījumus un dalībnieku pozīcijas darbības pārtraukšanas brīdī, lai CVD dalībnieki varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus plānotajā datumā, tostarp nodrošinot, ka kritiskās IT sistēmas var ātri atjaunot darbības no to pārtraukšanas brīža. Tajā paredz otras apstrādes vietas izveidi ar pietiekamiem resursiem, spējām un funkcionalitāti un atbilstīgi organizētiem cilvēkresursiem.

5.   CVD plāno un īsteno pastāvošo mehānismu testa programmu, kā noteikts 1.–4. punktā.

6.   CVD identificē, uzrauga un pārvalda riskus, kādus tā darbībai var radīt CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu galvenie dalībnieki, kā arī pakalpojumu un komunālo pakalpojumu sniedzēji un citi CVD vai citas tirgus infrastruktūras. Tas pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām un attiecīgajām iestādēm informāciju par visiem šādiem identificētiem riskiem.

Tas arī nekavējoties informē kompetento iestādi un attiecīgās iestādes par visiem darbības incidentiem, ko izraisa šādi riski.

7.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 1. un 6. punktā minētos operacionālos riskus un metodes šādu risku testēšanai, risināšanai un iespējamai mazināšanai, tostarp 3. un 4. punktā minētās darbības nepārtrauktības nodrošināšanas politikas un negadījumu seku novēršanas plānu, kā arī to novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

46. pants

Ieguldījumu politika

1.   CVD tur savus finanšu aktīvus centrālajās bankās, kredītiestādēs, kam izsniegta atļauja, vai CVD, kam izsniegta atļauja.

2.   CVD, ja nepieciešams, var nekavējoties piekļūt saviem aktīviem.

3.   CVD iegulda savus finanšu resursus vienīgi naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Minētie ieguldījumi ir ātri likvidējami ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

4.   CVD kapitālu, tostarp nesadalīto peļņu un rezerves, kas nav ieguldīti saskaņā ar 3. punktu, neņem vērā 47. panta 1. punkta nolūkos.

5.   CVD nodrošina, ka tā kopējie riska darījumi ar jebkuru atsevišķu kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju, vai CVD, kas ir saņēmis atļauju, kurā tas tur savus finanšu aktīvus, paliek pieņemamu koncentrācijas limitu ietvaros.

6.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot finanšu instrumentus, ko var uzskatīt par augsti likvīdiem ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, kā minēts 3. punktā, atbilstīgu laikposmu piekļuvei aktīviem, kas minēti 2. punktā, un koncentrācijas limitus, kā minēts 5. punktā. Šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu attiecīgā gadījumā saskaņo ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 8. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

47. pants

Kapitāla prasības

1.   CVD kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm jābūt samērīgam ar CVD darbības radītajiem riskiem. Apjomam pastāvīgi jābūt pietiekamam, lai:

a)

nodrošinātu, ka CVD ir pienācīgi aizsargāts pret operacionālo risku, juridisko risku, glabāšanas risku, ieguldījumu risku un uzņēmējdarbības risku, lai CVD varētu turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu;

b)

nodrošinātu organizētu CVD darbības pārtraukšanu vai pārstrukturēšanu atbilstīgā vismaz sešu mēnešu ilgā laikposmā dažādos spriedzes scenārijos.

2.   CVD uztur plānu šādām situācijām:

a)

papildu kapitāla piesaistei, ja tā pašu kapitāls un rezerves tuvojas vai kļūst mazāks par 1. punktā noteiktajām prasībām;

b)

darbības un pakalpojumu sakārtotas likvidēšanas vai reorganizēšanas nodrošināšanai, ja CVD nespēj piesaistīt jaunu kapitālu.

Plānu apstiprina vadības struktūra vai vadības struktūras attiecīga komiteja, un tas tiek regulāri atjaunināts. Katru plāna atjauninājumu paziņo kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai CVD veiktu papildu pasākumus vai izstrādātu jebkādu alternatīvu noteikumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka CVD plāns ir nepietiekams.

3.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot prasības attiecībā uz 1. punktā minēto CVD kapitālu, nesadalīto peļņu un rezervēm.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   iedaļa

Prasības CVD saiknēm

48. pants

CVD saiknes

1.   Pirms CVD saiknes izveidošanas un pastāvīgi pēc CVD saiknes izveidošanas visi attiecīgie CVD identificē, novērtē, uzrauga un pārvalda visus iespējamos savus un savu dalībnieku riska avotus, ko rada CVD saikne, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tos mazinātu.

2.   CVD, kas plāno izveidot saiknes, iesniedz pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentajām iestādēm pieteikumu atļaujas saņemšanai, kā noteikts 19. panta 1. punkta e) apakšpunktā, vai paziņo pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetentajām un attiecīgajām iestādēm, kā noteikts 19. panta 5. punktā.

3.   Saikne nodrošina atbilstīgu aizsardzību ar saikni saistītajiem CVD un to dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem CVD ņemtajiem kredītiem un koncentrācijas un likviditātes riskiem vienošanās par saikni rezultātā.

Saiknes pamatā ir atbilstīga līgumiska vienošanās, kurā noteiktas ar saikni saistīto CVD un vajadzības gadījumā arī CVD dalībnieku attiecīgās tiesības un pienākumi. Līgumos ar pārrobežu jurisdikciju ietekmi tiek nodrošināta nepārprotama norāde uz jurisdikciju, kas izvēlēta katra saiknes darbības aspekta reglamentēšanai.

4.   Pagaidu vērtspapīru pārveduma gadījumā starp saistītiem CVD ir aizliegta vērtspapīru pārvešana atpakaļ, pirms ir panākts pirmā pārveduma galīgums.

5.   CVD, kas izmanto netiešu saikni vai starpnieku, lai uzturētu CVD saikni ar citu CVD, mēra, uzrauga un pārvalda papildu riskus, kas rodas no minētās netiešās saiknes vai starpnieka izmantošanas, un veic nepieciešamos pasākumus, lai tos mazinātu.

6.   Ar saikni saistītiem CVD ir stabilas saskaņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka to attiecīgie grāmatojumi ir pareizi.

7.   Saiknes starp CVD ļauj veikt norēķinu par darījumiem, izmantojot principu “piegāde pret maksājumu”, starp CVD dalībniekiem, kas saistīti ar saikni, ja vien šāda iespēja ir praktiska un iespējama. Detalizētus iemeslus jebkurai CVD saiknei, kas neļauj piemērot principu “piegāde pret maksājumu”, paziņo attiecīgajām un kompetentajām iestādēm.

8.   Sadarbspējīgas vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu infrastruktūru, nosaka, ka šādi brīži ir identiski:

a)

laiks, kurā pārveduma rīkojumi tiek ievadīti sistēmā;

b)

pārveduma rīkojuma neatsaucamība.

Vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, izmanto līdzvērtīgus noteikumus par vērtspapīru un naudas pārvedumu galīguma brīdi.

9.   Līdz 2019. gada 18. septembrim visas sadarbspējas saiknes starp CVD, kas darbojas dalībvalstīs, attiecīgā gadījumā kļūst par norēķinu saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu” atbalsta saiknēm.

10.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu 3. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem katra veida vienošanās par saikni nodrošina ar saikni saistītu CVD un to dalībnieku atbilstīgu aizsardzību (jo īpaši, ja CVD plāno piedalīties cita CVD uzturētā vērtspapīru norēķinu sistēmā), 5. punktā minēto to papildu risku uzraudzību un pārvaldību, kuri rodas no starpnieku izmantošanas, 6. punktā minētās saskaņošanas metodes, gadījumus, kuros norēķini saskaņā ar principu “piegāde pret maksājumu”, izmantojot CVD saiknes, ir praktiski un iespējami, kā noteikts 7. punktā, un to novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

III   NODAĻA

Piekļuve CVD

1.   iedaļa

Emitentu piekļuve CVD

49. pants

Brīvība emitēt vērtspapīrus tādā CVD, kuram ir izsniegta atļauja darboties Savienībā

1.   Emitentam ir tiesības nokārtot, lai tā vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai kurus tirgo tirdzniecības vietās, iegrāmatotu jebkurā CVD, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, ar noteikumu, ka minētais CVD atbilst 23. pantā minētajiem nosacījumiem.

Neskarot šā punkta pirmajā daļā minētās emitenta tiesības, turpina piemērot dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri.

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots saraksts ar šā punkta otrajā daļā minēto tiesību aktu galvenajām normām. Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta EVTI līdz 2014. gada 18. decembrim. EVTI šo sarakstu publicē līdz 2015. gada 18. janvārim.

CVD no emitentiem var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par savu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.

2.   Kad emitents iesniedz pieprasījumu iegrāmatot tā vērtspapīrus kādā CVD, minētais CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu nediskriminējošā veidā un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam emitentam trīs mēnešu laikā.

3.   CVD var atteikties sniegt pakalpojumus emitentam. Šādu atteikumu pamato tikai ar visaptverošu risku novērtējumu vai tad, ja minētais CVD nesniedz pielikuma A iedaļas 1. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem, kas izveidoti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrību tiesību aktiem vai līdzīgiem tiesību aktiem.

4.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (25) un Komisijas Direktīva 2006/70/EK (26), ja CVD atsakās sniegt pakalpojumus emitentam, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam emitentam pilnu rakstisku pamatojumu atteikumam.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam emitentam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš atteicies sniegt pakalpojumus.

CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot CVD norādītos atteikuma iemeslus, un sniedz emitentam pamatotu atbildi.

CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetento iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja pieprasījuma iesniedzēja emitenta uzņēmējdarbības veikšanas vietas kompetentā iestāde nepiekrīt šādam izvērtējumam, tad jebkura no šīm abām kompetentajām iestādēm var nosūtīt jautājumu EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums sniegt pakalpojumus emitentam uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD sniedz pakalpojumus pieprasījuma iesniedzējam emitentam.

5.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetento iestādi, kas izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. un 4. punktu, un 4. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 4. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

2.   iedaļa

CVD savstarpējā piekļuve

50. pants

Standarta saiknes piekļuve

CVD ir tiesības kļūt par cita CVD dalībnieku un izveidot standarta saikni ar minēto CVD saskaņā ar 33. pantu un ievērojot 19. panta 5. punktā noteikto prasību iepriekš paziņot par CVD saikni.

51. pants

Pielāgotas saiknes piekļuve

1.   Ja CVD lūdz citam CVD izveidot speciālu saiti darbības, lai varētu piekļūt šim CVD, pieprasījuma saņēmējs CVD noraida šādu pieprasījumu, tikai pamatojoties uz riska apsvērumiem. Tas nenoraida pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

2.   Pieprasījuma saņēmējs CVD var iekasēt no pieprasījuma iesniedzēja CVD atbilstošu komerciālu maksu saskaņā ar principu “izmaksas plus uzcenojums” par pielāgotas saiknes piekļuves izveidi, ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.

52. pants

Procedūra CVD saiknēm

1.   Kad CVD iesniedz citam CVD pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 50. pantu un 51. pantu, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam CVD trīs mēnešu laikā.

2.   CVD liedz piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD tikai tad, ja šāda piekļuve apdraudētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisku risku. Atteikumu balsta tikai uz visaptverošu riska novērtējumu.

Ja CVD noraida pieprasījumu, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atteikuma iemeslu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam CVD ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš noraidījis pieprasījumu.

Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atbildi.

Pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetento iestādi un pieprasījuma iesniedzēja CVD attiecīgo iestādi, kas minēta 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, par tā sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja CVD iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no šīm iestādēm var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD uzskatāms par nepamatotu, pieprasījuma saņēmēja CVD kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieprasījuma iesniedzējam CVD.

3.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 2. punktu, un 2. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 1. un 2.. punktā minētajām procedūrām.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

3.   iedaļa

CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

53. pants

CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

1.   Centrālais darījumu partneris un tirdzniecības vieta pēc CVD pieprasījuma nediskriminējoši un pārredzami sniedz darījumu datus CVD, un tie no pieprasījuma iesniedzēja CVD var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par šādiem darījumu datiem, pamatojoties uz principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

CVD nediskriminējoši un pārredzami nodrošina centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietai piekļuvi savām vērtspapīru norēķinu sistēmām, un tas var iekasēt atbilstošu komerciālu maksu par šādu piekļuvi, pamatojoties uz principu “izmaksas plus uzcenojums”, ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

2.   Kad viens darījuma partneris iesniedz otram partnerim pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 1. punktu, šāds pieprasījums tiek nekavējoties izskatīts, un pieprasījuma iesniedzējam atbilde tiek sniegta trīs mēnešu laikā.

3.   Pieprasījuma saņēmējs atsaka piekļuvi tikai tad, ja šāda piekļuve ietekmētu finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību vai radītu sistēmisku risku. Tas noraida pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

Partneris, kas atsaka piekļuvi, sniedz pieprasījuma iesniedzējam pilnīgu rakstisku pamatojumu atteikumam, pamatojoties uz visaptverošu riska novērtējumu. Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt sūdzību tā partnera kompetentajai iestādei, kurš atteicis piekļuvi.

Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā attiecīgā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, izvērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam partnerim pamatotu atbildi.

Pieprasījuma saņēmēja partnera kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja partnera kompetento iestādi un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto attiecīgo iestādi par savu sūdzības izvērtējumu. Ja kāda no pieprasījuma iesniedzēja iestādēm nepiekrīt sniegtajam izvērtējumam, tad jebkura no tām var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja partnera atteikums piešķirt piekļuvi uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai šis partneris piešķir piekļuvi saviem pakalpojumiem trīs mēnešu laikā.

4.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu riskus, kas CVD jāņem vērā, veicot visaptverošu riska novērtējumu, un kompetentajām iestādēm, kad tās izvērtē atteikuma iemeslus saskaņā ar 3. punktu, un 3. punktā minētās procedūras elementus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 2. un 3. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

IV   SADAĻA

BANKU TIPA PAPILDPAKALPOJUMU SNIEGŠANA CVD DALĪBNIEKIEM

54. pants

Atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus un šo pakalpojumu sniedzēju norīkošana

1.   CVD pats nesniedz banku tipa papildpakalpojumus, kas norādīti pielikuma C iedaļā, ja vien tas nav saņēmis papildu atļauju sniegt šādus pakalpojumus saskaņā ar šo pantu.

2.   Ja CVD plāno veikt naudas posma norēķinus attiecībā uz visu savu vērtspapīru norēķinu sistēmu vai tās daļu saskaņā ar 40. panta 2. punktu vai vēlas citādā veidā sniegt banku tipa papildpakalpojumus, kas minēti 1. punktā, tam jāsaņem atļauja:

a)

pašam piedāvāt šādus pakalpojumus saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šajā pantā; vai

b)

šim nolūkam norīkot vienu vai vairākas kredītiestādes, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu;.

3.   Ja CVD vēlas sniegt banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot to pašu juridisko personu, kas ir juridiskā persona, kura uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu, 2. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

CVD ir saņēmis atļauju darboties kā kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā;

b)

CVD atbilst prudenciālajām prasībām, kas noteiktas 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un uzraudzības prasībām, kas noteiktas 60. pantā;

c)

šīs daļas a) apakšpunktā minēto atļauju izmanto tikai pielikuma C iedaļā minēto banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai, un to neizmanto nekādu citu darbību veikšanai;

d)

CVD tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;

e)

CVD vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un reizi gadā kā daļu no saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu publiski sniegtā pārskata par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu;

f)

CVD ir iesniedzis kompetentajai iestādei atbilstīgu sanācijas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas banku tipa papildpakalpojumu sniegšanas rezultātā.

Ja šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzēti pretrunīgi noteikumi, pirmās daļas a) apakšpunktā minētais CVD ievēro stingrākās prasības attiecībā uz prudenciālo uzraudzību. Šīs regulas 47. un 59. pantā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos precizē pretrunīgu noteikumu gadījumus.

4.   Ja CVD vēlas nozīmēt kredītiestādi, kas sniegs banku tipa papildpakalpojumus, izmantojot nodalītu juridisko personu, kas var veidot vai neveidot daļu no uzņēmumu grupas, kuru galu galā kontrolē tas pats mātesuzņēmums, 2. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

atsevišķā juridiskā persona ir saņēmusi atļauju darboties kā kredītiestāde, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā;

b)

atsevišķā juridiskā persona atbilst prudenciālajām prasībām, kā noteikts 59. panta 1., 3. un 4. punktā, un 60. pantā noteiktajām uzraudzības prasībām;

c)

atsevišķā juridiskā persona pati neveic nevienu no pielikuma A iedaļā minētajiem pamatpakalpojumiem;

d)

šā punkta a) apakšpunktā minēto atļauju izmanto tikai pielikuma C iedaļā minēto banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai, un to neizmanto nekādu citu darbību veikšanai;

e)

atsevišķajai juridiskajai personai tiek piemērota papildu kapitāla prasība, kas atspoguļo riskus, tostarp kredītrisku un likviditātes risku, kas rodas no dienas kredīta sniegšanas cita starpā dalībniekiem vērtspapīru norēķinu sistēmā vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem;

f)

atsevišķā juridiskā persona vismaz reizi mēnesī ziņo kompetentajai iestādei un reizi gadā kā daļu no saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astoto daļu prasītā publiski sniegtā pārskata par dienas likviditātes riska apmēru un pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punkta j) apakšpunktu; un

g)

atsevišķā juridiskā persona kompetentajai iestādei ir iesniegusi atbilstīgu sanācijas plānu, lai nodrošinātu savu svarīgo darbību nepārtrauktību, tostarp situācijās, kad likviditātes risks vai kredītrisks rodas kā rezultāts banku tipa papildpakalpojumu sniegšanai no atsevišķas juridiskas personas.

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro 2. punkta b) apakšpunktā minētajām kredītiestādēm, kas piedāvā veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz daļu no CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas, ja šādu caur minētajās kredītiestādēs atvērtiem kontiem veiktu naudas norēķinu kopējā vērtība, kas aprēķināta par viena gada periodu, ir mazāka nekā viens procents no kopējās vērtības visiem vērtspapīru darījumiem pret naudu, par ko veikti norēķini CVD uzskaitē, un nepārsniedz maksimums EUR 2,5 miljardus gadā.

Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārbauda, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā robežvērtība, un ziņo par saviem secinājumiem EVTI. Ja kompetentā iestāde atzīst, ka robežvērtība ir pārsniegta, tā pieprasa, lai attiecīgais CVD pieprasītu atļauju saskaņā ar 4. punktu. Attiecīgais CVD iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai sešu mēnešu laikā.

6.   Kompetentā iestāde var pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi vai norīkot papildus kredītiestādi, kas arī sniegtu tādus pašus pakalpojumus kā pats CVD saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka vienas kredītiestādes pakļāvums risku koncentrācijai saskaņā ar šīs regulas 59. panta 3. un 4. punktu nav pietiekami mazināts. Norīkotās kredītiestādes uzskata par norēķinu iestādēm.

7.   CVD, kas saņēmis atļauju sniegt jebkādus banku tipa papildpakalpojumus, un kredītiestāde, kas norīkota saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, vienmēr ievēro atļaujas piešķiršanas nosacījumus saskaņā ar šo regulu, un tie nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par būtiskām izmaiņām, kas ietekmē atļaujas piešķiršanas nosacījumus.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu papildu, uz risku balstītu kapitāla prasību, kas minēta 3. punkta d) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

55. pants

Atļaujas sniegt banku tipa papildpakalpojumus piešķiršanas un atteikuma procedūra

1.   CVD savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju norīkot kredītiestādi vai sniegt banku tipa papildpakalpojumus, kā noteikts 54. pantā.

2.   Pieteikumā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka CVD un – attiecīgā gadījumā – norīkotā kredītiestāde uz atļaujas piešķiršanas brīdi ir veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā. Pieteikumā ietver darbības programmu, kurā norāda plānotos banku tipa papildpakalpojumus, strukturālo organizāciju CVD attiecībām ar norīkotajām kredītiestādēm un attiecīgā gadījumā arī to, kā šis CVD vai – attiecīgā gadījumā – norīkotā kredītiestāde plāno izpildīt 59. panta 1., 3. un 4. punktā noteiktās prudenciālās prasības un citus 54. pantā paredzētos nosacījumus.

3.   Kompetentā iestāde piemēro 17. panta 3. un 8. punktā noteikto procedūru.

4.   No brīža, kad pieteikumu uzskata par pabeigtu, kompetentā iestāde pārsūta visu pieteikumā ietverto informāciju šādām iestādēm:

a)

attiecīgajām iestādēm;

b)

kompetentajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā;

c)

kompetentajām iestādēm dalībvalstīs kurās CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes ar citu valstu CVD, izņemot gadījumus, kad CVD ir izveidojis sadarbspējas saiknes, kas minētas 19. panta 5. punktā;

d)

tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā CVD darbība ir kļuvusi par darbību, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā 24. panta 4. punkta nozīmē;

e)

kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par to CVD dalībnieku uzraudzību, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielāko CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā veikto kopējo norēķinu vērtību viena gada laikā;

f)

EVTI; un

g)

EBI.

5.   Šā panta 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās iestādes 30 dienu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas sniedz pamatotu atzinumu par atļaujas piešķiršanu. Ja iestāde nesniedz atzinumu minētajā termiņā, tiek uzskatīts, ka atzinums ir labvēlīgs.

Ja vismaz viena no 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm sniedz negatīvu pamatotu atzinumu, tad kompetentā iestāde, kas vēlas piešķirt atļauju, 30 dienu laikā sniedz 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm pamatotu lēmumu attiecībā uz negatīvo atzinumu.

Ja 30 dienu laikā pēc minētā lēmuma sniegšanas kāda no 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm sniedz negatīvu atzinumu, bet kompetentā iestāde joprojām vēlas piešķirt atļauju, tad jebkura no iestādēm, kas sniegusi negatīvu atzinumu, var nosūtīt lietu EVTI palīdzības sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta c) punktu.

Ja 30 dienu laikā pēc lietas nosūtīšanas EVTI jautājums nav nokārtots, tad kompetentā iestāde, kas vēlas piešķirt atļauju, pieņem galīgo lēmumu un rakstiski sniedz sīkāku paskaidrojumu par savu lēmumu 4. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm.

Ja kompetentās iestādes vēlas atteikt atļaujas izsniegšanu, lietu nenosūta EVTI.

Negatīvā atzinumā rakstiski sniedz pilnīgu un sīku izklāstu par iemesliem, kādēļ nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

6.   Ja EVTI uzskata, ka 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju, kas var neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

7.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, ko CVD sniedz kompetentajai iestādei nolūkā iegūt attiecīgās atļaujas sniegt norēķinus papildinošus banku pakalpojumus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm un EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras, saskaņā ar kurām pirms atļaujas piešķiršanas notiek apspriešanās ar 4. punktā minētajām iestādēm.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

56. pants

Banku tipa papildpakalpojumu klāsta paplašināšana

1.   Ja CVD plāno paplašināt klāstu ar banku tipa papildpakalpojumiem, kuru sniegšanai tas norīko kredītiestādi vai kurus tas sniedz pats saskaņā ar 54. pantu, tas iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu.

2.   Uz pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu attiecas 55. pantā noteiktā procedūra.

57. pants

Atļaujas anulēšana

1.   Neskarot nekādas korektīvas darbības vai pasākumus saskaņā ar V sadaļu, CVD savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde anulē 54. pantā minētās atļaujas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

CVD nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, skaidri atsakās no atļaujas vai norīkotā kredītiestāde nav sniegusi pakalpojumus vai veikusi darbību pēdējos sešus mēnešus;

b)

CVD ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)

CVD vai norīkotā kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veikuši kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

d)

CVD vai norīkotā kredītiestāde ir smagi un sistemātiski pārkāpuši šajā regulā noteiktās prasības.

2.   Tiklīdz kompetentā iestāde uzzina par kādu no 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties apspriežas ar 55. panta 4. punktā minētajām iestādēm par nepieciešamību anulēt atļauju.

3.   EVTI, jebkura 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītā attiecīgā iestāde un jebkura 60. panta 1. punktā minētā iestāde vai attiecīgi 55. panta 4. punktā minētās iestādes var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD savas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD un – attiecīgā gadījumā – norīkotā kredītiestāde joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.

4.   Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

5.   CVD un norīkotā kredītiestāde izveido, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas nodrošina laicīgus un atbilstīgus norēķinus un klientu un dalībnieku aktīvu pārvedumu citai norēķinu iestādei 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā.

58. pants

CVD reģistrs

1.   Kompetento iestāžu lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 54., 56. un 57. pantu, paziņo EVTI.

2.   Reģistrā, kas EVTI ir jādara pieejams savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 21. panta 3. punktu, EVTI norāda šādu informāciju:

a)

katra CVD nosaukums, uz kuru attiecas lēmums saskaņā ar 54., 56. un 57. pantu;

b)

katras norīkotās kredītiestādes nosaukums;

c)

to banku tipa papildpakalpojumu saraksts, kurus norīkotajai kredītiestādei vai CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. pantu, atļauts sniegt CVD dalībniekiem.

3.   Kompetentās iestādes līdz 2014. gada 16. decembrim informē EVTI par vienībām, kuras sniedz banku tipa papildpakalpojumus atbilstīgi valsts tiesību aktu prasībām.

59. pants

Prudenciālās prasības, ko piemēro kredītiestādēm vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus

1.   Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, sniedz tikai pielikuma C iedaļā norādītos pakalpojumus, uz kuriem attiecas atļauja.

2.   Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro pašreizējos vai turpmāk kredītiestādēm piemērojamos tiesību aktus.

3.   Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz kredītriskiem, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

a)

tā/tas izveido stabilu sistēmu attiecīgo kredītrisku pārvaldībai;

b)

tā/tas nosaka šāda kredītriska avotus, bieži un regulāri mēra un uzrauga attiecīgos kredītriska darījumus un izmanto atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus minēto risku kontrolēšanai;

c)

tā/tas pilnībā sedz attiecīgos kredītriska darījumus ar atsevišķiem dalībniekiem aizņēmējiem, izmantojot nodrošinājumu un citus līdzvērtīgus finanšu resursus;

d)

ja nodrošinājums tiek izmantots, lai pārvaldītu attiecīgo kredītrisku, tā/tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālu kredītrisku un tirgus risku; tā/tas var izmantot cita veida nodrošinājumu īpašās situācijās, ja ir piemērots attiecīgs diskonts;

e)

tā/tas nosaka un piemēro atbilstoši konservatīvus diskontus un koncentrācijas limitus tāda nodrošinājuma vērtībām, kas izveidots, lai segtu c) apakšpunktā minētos kredītriska darījumus, ņemot vērā mērķi nodrošināt, lai minēto nodrošinājumu var likvidēt nekavējoties bez būtiskas negatīvas ietekmes uz cenu;

f)

tā/tas nosaka limitus attiecīgajiem kredītriska darījumiem;

g)

tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt iespējamos atlikušos kredītriska darījumus, pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

h)

tā/tas sniedz kredītu tikai tādiem dalībniekiem, kuri tajā atvēruši naudas kontus;

i)

tā/tas nodrošina dienas kredīta efektīvas atmaksas procedūras un neveicina uz nakti izsniegtus kredītus, piemērojot sankciju likmes, kas darbojas kā efektīvs preventīvs līdzeklis.

4.   Kredītiestāde, kura norīkota saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro šādas īpašās prudenciālās prasības attiecībā uz likviditātes riskiem, kas saistīti ar šiem pakalpojumiem, saistībā ar katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

a)

tai/tam ir stabila sistēma un instrumenti likviditātes risku, tostarp dienas likviditātes risku, mērīšanai, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai katrai valūtai tajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, kuras norēķinu iestāde tā/tas ir;

b)

tā/tas pastāvīgi un laicīgi mēra un uzrauga, vismaz reizi dienā, savas likviditātes vajadzības un paša turēto likvīdo aktīvu līmeni; to darot, tā/tas nosaka sev pieejamo likvīdo aktīvu vērtību, ņemot vērā attiecīgos diskontus minētajiem aktīviem;

c)

tai/tam ir pietiekami likvīdie resursi visās attiecīgajās valūtās, lai savlaicīgi sniegtu norēķinu pakalpojumus dažnedažādos iespējamās spriedzes scenārijos, tostarp, bet neaprobežojoties tikai ar likviditātes risku, ko rada vismaz viena dalībnieka, ar kuriem tai/tam ir lielākie riska darījumi, saistību neizpilde, tostarp tā mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu saistību neizpilde;

d)

tas mazina attiecīgos likviditātes riskus ar atbilstīgiem likvīdiem resursiem katrā valūtā, piemēram, nauda centrālajā emisijas bankā un citās kredītspējīgās finanšu iestādēs, piešķirtās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi un augsti likvīds nodrošinājums vai ieguldījumi, kas ir nekavējoties pieejami un konvertējami naudā ar iepriekš organizētiem augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem, pat ekstrēmos, bet iespējamos tirgus apstākļos, un tā/tas identificē, mēra un uzrauga savu likviditātes risku, kuru rada dažādas finanšu iestādes, ko izmanto savu likviditātes risku pārvaldībai;

e)

ja tiek izmantoti iepriekš organizēti finansējuma mehānismi, tā/tas par likviditātes nodrošinātājiem atlasa tikai kredītspējīgas finanšu iestādes; tā/tas nosaka un piemēro atbilstīgus koncentrācijas limitus katram no attiecīgajiem likviditātes nodrošinātājiem, tostarp tās/tā mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem;

f)

tā/tas nosaka un testē attiecīgo resursu pietiekamību, veicot regulārus un stingrus spriedzes testus;

g)

tā/tas veic analīzi un plāno, kā risināt neparedzētus un potenciāli nesegtus likviditātes deficītus, un pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

h)

ja tas ir praktiski un iespējami, neskarot centrālās bankas atbilstības noteikumus, tai/tam ir piekļuve centrālās bankas kontiem un citiem centrālās bankas pakalpojumiem, lai uzlabotu savu likviditātes risku pārvaldību, un Savienības kredītiestādes nogulda attiecīgos naudas atlikumus īpašos kontos Savienības centrālajās emisijas bankās;

i)

tai/tam ir iepriekš organizēti un ļoti uzticami mehānismi, lai nodrošinātu, ka tā/tas spēj savlaicīgi realizēt nodrošinājumu, ko tam sniedzis klients, kas nepilda saistības;

j)

tā/tas sniedz regulārus ziņojumus 60. panta 1. punktā minētajām iestādēm un atklāj plašai sabiedrībai to, kā tā/tas mēra, uzrauga un pārvalda likviditātes riskus, tostarp dienas likviditātes riskus.

5.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu sīkāku informāciju attiecībā uz sistēmām un instrumentiem kredītrisku un likviditātes risku, tostarp dienas kredītrisku un likviditātes risku, kas minēti 3. un 4. punktā, uzraudzībai, mērīšanai, pārvaldībai, ziņošanai un publiskai atklāšanai. Šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu attiecīgā gadījumā saskaņo ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 3. punktu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

60. pants

Norīkoto kredītiestāžu un CVD, kuriem ir atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, uzraudzība

1.   Neskarot šīs regulas 17. un 22. pantu, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā minētās kompetentās iestādes ir atbildīgas par atļaujas kredītiestādes darbībai izsniegšanu norīkotajām kredītiestādēm un CVD, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu sniegt banku tipa papildpakalpojumus, un par minēto kredītiestāžu un CVD kā kredītiestāžu uzraudzību atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES.

Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes ir atbildīgas arī par norīkoto kredītiestāžu un pirmajā daļā minēto CVD uzraudzību attiecībā uz to atbilstību šīs regulas 59. pantā minētajām prudenciālajām prasībām.

Šā punkta pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā izvērtē, vai norīkotā kredītiestāde vai CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ievēro 59. pantu, un informē CVD kompetento iestādi, kura pēc tam informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes par tās saskaņā ar šo punktu veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

2.   CVD kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm vismaz reizi gadā pārskata un izvērtē šādas situācijas:

a)

regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā – vai visas nepieciešamās vienošanās starp norīkotajām kredītiestādēm un CVD ļauj tām pildīt savus šajā regulā noteiktos pienākumus;

b)

regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos – vai pasākumi saistībā ar atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus ļauj CVD pildīt tā pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā.

CVD kompetentā iestāde regulāri un vismaz reizi gadā informē 55. panta 4. punktā minētās iestādes par tās saskaņā ar šo punktu veiktās pārskatīšanas un novērtējuma rezultātiem, tostarp jebkādām korektīvām darbībām vai naudas sodiem.

Ja CVD norīko kredītiestādi, kas saņēmusi atļauju, saskaņā ar 54. pantu, ņemot vērā CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku aizsardzību, CVD nodrošina, ka kredītiestāde, ko tas norīko, tam piešķir piekļuvi visai saskaņā ar šo regulu nepieciešamajai informācijai, un tas par tās pārkāpumiem ziņo CVD kompetentajai iestādei un šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

3.   Lai nodrošinātu kredītiestāžu un CVD, kas saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, konsekventu, efektīvu un lietderīgu uzraudzību Savienībā, EBI var ciešā sadarbībā ar EVTI izdot pamatnostādnes, kas paredzētas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

V IEDAĻA

SANKCIJAS

61. pants

Administratīvie sodi un citi pasākumi

1.   Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem un nodrošina, lai to kompetentās iestādes piemērotu administratīvos sodus un citus pasākumus, kas 63. pantā noteiktajos gadījumos piemērojamas personām, kuras atbildīgas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šādas sankcijas un citi pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Dalībvalsts līdz 2016. gada 18. septembrim var nolemt neparedzēt noteikumus par pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem sodiem, ja par pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, valsts tiesībās jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā detalizēti informē Komisiju un EVTI par attiecīgajām tās krimināllikuma daļām.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 18. septembrim paziņo Komisijai un EVTI pirmajā daļā minētos noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

2.   Kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus CVD, norīkotajām kredītiestādēm un, ievērojot valstu tiesību aktos noteiktos nosacījumus jomās, kas nav saskaņotas ar šo regulu, to vadības struktūru locekļiem un jebkurām citām personām, kuras faktiski kontrolē to darbību, kā arī jebkurai citai juridiskajai vai fiziskajai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.

3.   Īstenojot savas pilnvaras piemērot sankcijas 63. pantā noteiktajos gadījumos, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem ir vēlamie rezultāti saskaņā ar šo regulu, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no jebkādas dublēšanās vai pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un citus pasākumus pārrobežu gadījumos saskaņā ar 14. pantu.

4.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 63. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka atbilstīgi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodotu citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

5.   Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

6.   Dalībvalstis reizi gadā nosūta EVTI apkopotu informāciju par visām sankcijām un citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 1. punktu. EVTI šo informāciju publisko gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 63. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes katru gadu sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piemērotajām kriminālsodiem. Datus par piemērotajām kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

7.   Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvu sodu vai administratīvu pasākumu, vai kriminālsodu, tā vienlaikus par to ziņo EVTI.

8.   Kompetentās iestādes savas funkcijas un pilnvaras īsteno saskaņā ar savas valsts regulējumu:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar šo regulu; vai

d)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

62. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicētu jebkuru lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu sodu vai citu pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem, pēc tam, kad sodītā persona ir informēta par minēto lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un par fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai šī sankcija piemērota.

Ja lēmumu par sankcijas vai cita pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā attiecīgajā iestādē, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes veic vienu no šādiem pasākumiem:

a)

aizkavē sankcijas vai cita pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt; vai

b)

publicē lēmumu noteikt sankcijas vai citu pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai

c)

vispār nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai citu pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii)

šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sankciju vai citu pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz piemērotu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, kas piemērotas, bet informācija par kurām nav publicēta atbilstīgi trešās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EBI uztur centrālu datubāzi par sankcijām, kuras tai darītas zināmas vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina saskaņā ar kompetento iestāžu sniegto informāciju.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Jebkuri personas dati, kas iekļauti publikācijā, tiek uzglabāti kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tikai uz laikposmu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

63. pants

Sankcijas par pārkāpumiem

1.   Šo pantu piemēro šādiem šīs regulas noteikumiem:

a)

par pielikuma A, B un C iedaļā norādīto pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot 16., 25. un 54. pantu;

b)

par atļaujas iegūšanu, kā noteikts 16. un 54. pantā, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem, kā paredzēts 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 57. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

ja CVD netur noteikto kapitālu, tādējādi pārkāpjot 47. panta 1. punktu;

d)

ja CVD nenodrošina atbilstību organizatoriskajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 26.–30. pantu;

e)

ja CVD nenodrošina atbilstību darījumu veikšanas noteikumiem, tādējādi pārkāpjot 32.–35. pantu;

f)

ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD pakalpojumiem, tādējādi pārkāpjot 37.–41. pantu;

g)

ja CVD nenodrošina atbilstību prudenciālajām prasībām, tādējādi pārkāpjot 43.–47. pantu;

h)

ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD saiknēm, tādējādi pārkāpjot 48. pantu;

i)

ja CVD ļaunprātīgi atsakās piešķirt dažāda veida piekļuves, tādējādi pārkāpjot 49.–53. pantu;

j)

ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašajām prudenciālajām prasībām saistībā ar kredītriskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 3. punktu;

k)

ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašām prudenciālajām prasībām saistībā ar likviditātes riskiem, tādējādi pārkāpjot 59. panta 4. punktu.

2.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, vismaz šajā pantā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus pasākumus:

a)

sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 62. pantu;

b)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

c)

anulēt atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 16. pantu vai 54. pantu, atbilstīgi 20. pantam vai 57. pantam;

d)

piemērot pagaidu vai par atkārtotiem nopietniem pārkāpumiem pastāvīgu aizliegumu jebkuram iestādes vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai pie atbildības sauktajai fiziskajai personai pildīt vadības uzdevumus iestādē;

e)

piemērot maksimālos administratīvos naudas sodus, kuru apmērs nepārsniedz pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vismaz divkāršu summu, ja šādas summas var noteikt;

f)

attiecībā uz fizisku personu – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 5 miljonu apmērā vai atbilstošā vērtībā valsts valūtā dalībvalstī, kuras valūta nav euro, šīs regulas pieņemšanas dienā;

g)

juridiskas personas gadījumā – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 20 miljonu apmērā vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, – attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids atbilstoši attiecīgajām grāmatvedības direktīvām saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes uzņēmuma vadības struktūra.

3.   Kompetentajām iestādēm var būt citas sankciju piemērošanas pilnvaras papildus 2. punktā minētajām, un tās var piemērot augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā.

64. pants

Efektīva sankciju piemērošana

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgos gadījumos:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, par ko, piemēram, liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

65. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas noteikumu potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

a)

īpašas procedūras ziņojumu saņemšanai un izmeklēšanai par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

atbilstoša to iestāžu darba ņēmēju aizsardzība, kuri ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, kas izdarīti iestādē vismaz saistībā ar atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;

c)

personas, kura ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;

d)

identitātes aizsardzība gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, visos procedūras posmos, izņemot tad, ja šāda informācijas publiskošana ir nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku administratīvo vai tiesvedības procesu.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai iestādēm būtu ieviestas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darba ņēmējiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Šādu kanālu var nodrošināt arī, izmantojot sociālo partneru paredzētos mehānismus. Piemēro tādu pašu aizsardzību, kas ir minēta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

66. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi un pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi pamatoti un ka tos ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemērojamas, ja par pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums.

VI   SADAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS, PĀREJAS NOTEIKUMI, GROZĪJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 2. panta 2. punktā, 7. panta 14. punktā un 24. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. septembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 7. panta 14. punktā un 24. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 7. panta 14. punktu un 24. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (27). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Pārejas noteikumi

1.   Kompetentās iestādes līdz 2014. gada 16. decembrim paziņo EVTI par iestādēm, kuras darbojas kā CVD.

2.   CVD iesniedz pieteikumu visām atļaujām, kas vajadzīgas šīs regulas nolūkos, un paziņo attiecīgās CVD saiknes sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā visi regulatīvie tehniskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar 17. pantu, 26. pantu, 45. pantu, 47. pantu, 48. pantu un attiecīgā gadījumā – 55. un 59. pantu.

3.   Sešu mēnešu laikā pēc vēlākās no dienām, kurā stājas spēkā regulatīvie tehniskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu, 17. pantu, 25. pantu, 26. pantu, 45. pantu, 47. pantu, 48. pantu un attiecīgā gadījumā – 55. pantu un 59. pantu vai 25. panta 9. punktā minētais īstenošanas lēmums, – trešās valsts CVD iesniedz EVTI pieteikumu atzīšanai, ja tas paredz sniegt savus pakalpojumus, pamatojoties uz 25. pantu.

4.   Līdz lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo regulu par atļaujas izsniegšanu CVD vai CVD un tā darbību, tostarp CVD saikņu, atzīšanu, turpina piemērot attiecīgos valstu noteikumus par atļaujas izsniegšanu CVD vai CVD atzīšanu.

5.   CVD, ko uztur 1. panta 4. punktā minētās vienības, atbilst šīs regulas prasībām vēlākais viena gada laikā pēc 2. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu stāšanās spēkā.

70. pants

Direktīvas 98/26/EK grozījums

Direktīvu 98/26/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta a) punkta pirmās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

kas, neskarot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, norīkota par sistēmu un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies par sistēmas noteikumu atbilstību.”;

2)

direktīvas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 18. martam pieņem, publicē un paziņo Komisijai pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu 2. panta a) punkta pirmās daļas trešo ievilkumu.”

71. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES

Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“o)

CVD, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (28) 73. pantā paredzēto.

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“64)

“centrālie vērtspapīru depozitāriji” jeb “CVD” ir centrālie vērtspapīru depozitāriji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.”;

3)

I pielikuma B iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1)

Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu vārdā, ieskaitot turēšanu un saistītos pakalpojumus, piemēram, naudas/nodrošinājuma pārvaldību, un izslēdzot vērtspapīru kontu nodrošināšanu un uzturēšanu augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”), kas minēta Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļas 2. punktā;”.

72. pants

Regulas (ES) Nr. 236/2012 grozījums

Regulas (ES) Nr. 236/2012 15. pantu svītro.

73. pants

Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošana

CVD, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, nav vajadzīga atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, lai sniegtu pakalpojumus, kas ir skaidri uzskaitīti šīs regulas pielikuma A un B iedaļā.

Ja CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus vai veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības papildus šīs regulas pielikuma A un B iedaļā skaidri uzskaitītajiem pakalpojumiem, piemēro Direktīvu 2014/65/ES, izņemot tās 5. līdz 8. pantu, 9. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 6. punktu un 10. līdz 13. pantu, un Regulu (ES) Nr. 600/2014.

74. pants

Ziņojumi

1.   EVTI sadarbībā ar EBI un kompetentajām un attiecīgajām iestādēm iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros norāda tendenču novērtējumu, iespējamos riskus un apdraudējumus un vajadzības gadījumā arī ieteikumus par preventīvu vai korektīvu darbību tādu pakalpojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Šādos ziņojumos ietver vismaz novērtējumu par šādiem jautājumiem:

a)

norēķinu efektivitāte attiecībā uz iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un apjomu, 7. panta 2. punktā minēto sankciju apjomu, 7. panta 3. un 4. punktā minēto iepirkšanas darījumu skaitu un apjomu un citiem svarīgiem kritērijiem;

b)

sankciju par norēķinu neizpildi piemērotība, proti, vajadzība pēc papildu elastības attiecībā uz sankciju par norēķinu neizpildi saistībā ar 7. panta 4. punktā minētajiem nelikvīdiem finanšu instrumentiem;

c)

tādu norēķinu apjoms, kas netiek veikti CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, pamatojoties uz darījumu skaitu un apjomu, kuru pamatā ir informācija, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un citiem svarīgiem kritērijiem,;

d)

šīs regulas darbības jomā ietilpstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšana, pamatojoties uz CVD saikņu skaitu un veidiem, ārvalstu dalībnieku skaitu CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, tādu darījumu skaitu un apjomu, kuros iesaistīti šādi dalībnieki, tādu ārvalstu emitentu skaitu, kuri grāmato savus vērtspapīrus CVD saskaņā ar 49. pantu, un citi svarīgi kritēriji;

e)

regulas 49., 52. un 53. pantā paredzēto piekļuves pieprasījumu apstrādi, lai identificētu iemeslus CVD, CDP un tirdzniecības vietu piekļuves pieprasījumu noraidīšanai un jebkādas tendences attiecībā uz šādiem noraidījumiem, un par to, kā turpmāk varētu mazināt identificētos riskus, lai šādu piekļuvi varētu piešķirt, un jebkādiem citiem būtiskiem konkurences šķēršļiem pēctirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;

f)

pieprasījumu apstrādi, kas iesniegti saskaņā ar 23. panta 3. līdz 7. punktā un 25. panta 4. līdz 10. punktā paredzētajām procedūrām;

g)

attiecīgā gadījumā salīdzinošās izvērtēšanas procesa rezultātā izdarītie secinājumi attiecībā uz pārrobežu uzraudzību saskaņā ar 24. panta 6. punktu un to, vai turpmāk varētu samazināt šādu izvērtējumu biežumu, tostarp norāde par to, vai šādi secinājumi liecina par vajadzību pēc oficiālākām uzraudzītāju kolēģijām;

h)

dalībvalstu civiltiesiskās atbildības normu piemērošana saistībā ar CVD izraisītiem zaudējumiem;

i)

procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CVD ir pilnvaroti norīkot kredītiestādes vai paši sevi sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar 54. un 55. pantu, tostarp novērtējums par to, kā šāda pakalpojumu sniegšana var ietekmēt finanšu stabilitāti un konkurenci attiecībā uz norēķinu un banku tipa papildpakalpojumu jomā Savienībā;

j)

to, kā tiek piemēroti 38. pantā minētie noteikumi par dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzību, jo īpaši 38. panta 5. punkta noteikumi;

k)

sankciju piemērošana un jo īpaši vajadzība turpmāk saskaņot administratīvos sodus, kas noteiktas par šajā regulā izklāstīto prasību pārkāpumiem.

2.   Ziņojumus, kas minēti 1. punktā un kas aptver kalendāro gadu, nosūta Komisijai līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim.

75. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2019. gada 18. septembrim pārskata un sagatavo vispārēju ziņojumu par šo regulu. Šajā ziņojumā jo īpaši izvērtē 74. panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā minētos jautājumus, to, vai ir kādi citi būtiski konkurences šķēršļi attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem pakalpojumiem, kuri nav pietiekami risināti, un iespējamo vajadzību pēc turpmākiem pasākumiem, lai ierobežotu CVD maksātnespējas ietekmi uz nodokļu maksātajiem. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

76. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas 3. panta 1. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra pārvedamiem vērtspapīriem, kas emitēti pēc minētā datuma, un no 2025. gada 1. janvāra – visiem pārvedamiem vērtspapīriem.

3.   Regulas 5. panta 2. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tādu tirdzniecības vietu gadījumā, kurām ir piekļuve CVD, kas minēts 30. panta 5. punktā, 5. panta 2. punktu piemēro vismaz sešus mēnešus pirms šāds CVD nodod savas darbības attiecīgai publiskai struktūrai ārpakalpojumu sniegšanai, un katrā ziņā no 2016. gada 1. janvāra.

4.   Norēķinu disciplīnas pasākumus, kas minēti 6. panta 1. līdz 4. punktā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar 6. panta 5. punktu.

5.   Norēķinu disciplīnas pasākumus, kas minēti 7. panta 1. līdz 13. punktā, kā arī grozījumus, kas minēti 72. pantā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar 7. panta 15. punktu.

Uz DTS, kas atbilst, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecas šīs regulas 7. panta 3. punkta otrā daļa:

a)

līdz tās pieteikuma reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu galīgai noteikšanai; vai

b)

ja DTS nav pieteikusies reģistrācijai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. pantu – līdz 2017. gada 13. jūnijam.

6.   Ziņošanas pasākumus, kas minēti 9. panta 1. punktā, piemēro no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

7.   Atsauces šajā regulā uz Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014 pirms 2017. gada 3. janvāra lasa kā atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Direktīvas 2014/65/ES IV pielikumā, ciktāl minētā atbilstības tabula ietver noteikumus, kuri attiecas uz Direktīvu 2004/39/EK.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 23. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  OV C 310, 13.10.2012., 12. lpp.

(2)  OV C 299, 4.10.2012., 76. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 23. jūlija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(13)  Krājums 2004, I-4829. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(17)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris), ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pozīciju pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(26)  Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.).

(27)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).


PIELIKUMS

PAKALPOJUMU SARAKSTS

A   IEDAĻA

Centrālo vērtspapīru depozitāriju pamatpakalpojumi

1.

Vērtspapīru sākotnēja grāmatošana dematerializētā veidā (“notāra pakalpojumi”).

2.

Vērtspapīru kontu nodrošināšana un uzturēšana augstākajā līmenī (“centralizētās uzturēšanas pakalpojumi”).

3.

Vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšana (“norēķinu pakalpojumi”).

B   IEDAĻA

CVD nebanku tipa papildpakalpojumi, kuri nerada kredītrisku vai likviditātes risku

CVD sniegti pakalpojumi, kuri veicina lielāku vērtspapīru tirgu drošību, efektivitāti un pārredzamību, tostarp, bet ne tikai:

1.

Ar norēķinu pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:

a)

vērtspapīru aizdošanas mehānisma organizēšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

b)

nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

c)

norēķinu saskaņošana, rīkojumu maršrutēšana, tirdzniecības darījumu apstiprināšana, tirdzniecības darījumu verifikācija.

2.

Ar notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumiem saistīti pakalpojumi, piemēram:

a)

ar akcionāru reģistriem saistīti pakalpojumi;

b)

korporatīvo darbību apkalpošanas atbalsts, tostarp pakalpojumi saistībā ar nodokļiem, kopsapulcēm un informāciju;

c)

pakalpojumi saistībā ar jaunām emisijām, tostarp starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu un līdzīgu kodu piešķiršana un pārvaldība;

d)

rīkojumu maršrutēšana un apstrāde, maksas iekasēšana un apstrāde un saistītu ziņojumu sniegšana.

3.

CVD saikņu izveide, vērtspapīru kontu nodrošināšana, uzturēšana vai pārvaldīšana saistībā ar norēķinu pakalpojumiem, nodrošinājuma pārvaldība un citi papildpakalpojumi.

4.

Jebkādi citi pakalpojumi, piemēram:

a)

vispārēju nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā aģentam;

b)

ziņojumu sniegšana regulējošām iestādēm;

c)

informācijas, datu un statistikas sniegšana tirgum / statistikas dienestiem vai citām valdības vai starpvaldību struktūrām;

d)

IT pakalpojumu sniegšana.

C   IEDAĻA

Banku tipa papildpakalpojumi

Banku tipa pakalpojumi, kas tieši saistīti ar A un B iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, piemēram:

a)

naudas kontu piedāvāšana, un noguldījumu pieņemšana no vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem un vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 1. punkta nozīmē;

b)

naudas kredītu izsniegšana atdošanai ne vēlāk kā nākamajā darījumdarbības dienā, naudas aizdošana korporatīvo darbību priekšfinansēšanai un vērtspapīru aizdošana vērtspapīru kontu turētājiem Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. punkta nozīmē;

c)

maksājumu pakalpojumi, kas ietver naudas un ārvalstu valūtas maiņas darījumu apstrādi Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 4. punkta nozīmē;

d)

ar vērtspapīru aizdošanu un aizņemšanos saistītas garantijas un saistības 2013/36/ES I pielikuma 6. punkta nozīmē;

e)

finansēšanas darbības, kuras ietver ārvalstu valūtas maiņu un pārvedamus vērtspapīrus, kas saistīti ar dalībnieku garo pozīciju atlikumu pārvaldību, Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 7. punkta b) un e) apakšpunkta nozīmē.


Top