EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0651

Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 187, 26.6.2014, p. 1–78 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/07/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/oj

26.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014

(2014. gada 17. jūnijs),

ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to ir jāpaziņo Komisijai, kā paredzēts Līguma 108. panta 3. punktā. Tomēr Padome saskaņā ar Līguma 109. pantu var noteikt atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no minētās paziņošanas prasības. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas par minētajām valsts atbalsta kategorijām. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija ir pilnvarota atbilstoši Līguma 109. pantam atzīt, ka noteiktos apstākļos no paziņošanas prasības var atbrīvot šādas kategorijas: atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas atbilst plānam, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai. Pamatojoties uz to, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 800/2008 (2). Regula (EK) Nr. 800/2008 sākotnēji bija piemērojama līdz 2013. gada 31. decembrim, bet tās piemērošanu pēc tam pagarināja ar Komisijas 2013. gada 29. novembra Regulu (ES) Nr. 1224/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 800/2008 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu (3), un tagad tā zaudē spēku 2014. gada 30. jūnijā. Regulu (EK) Nr. 994/98 2013. gada 22. jūlijā grozīja ar Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulu (ES) Nr. 733/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (4), pilnvarojot Komisiju attiecināt grupu atbrīvojumu uz jaunām atbalsta kategorijām, kurām ir iespējams noteikt skaidrus saderības kritērijus. Šīs jaunās atbalsta kategorijas, kurām piešķir grupu atbrīvojumu, ietver atbalstu atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, atbalstu platjoslas infrastruktūrai, atbalstu inovācijai, atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai. Ja turpmākajā lietu izskatīšanā būs gūta pietiekama pieredze, kas dod iespēju izstrādāt praktiski piemērojamus atbrīvojuma kritērijus, kuri nodrošina citu atbalsta kategoriju ex ante saderību, Komisija plāno pārskatīt šīs regulas darbības jomu, iekļaujot atsevišķus attiecīgo jomu atbalsta veidus. Komisija cita starpā plāno līdz 2015. gada decembrim izstrādāt kritērijus attiecībā uz ostu un lidostu infrastruktūru.

(2)

Ar paziņojumu par ES valsts atbalsta modernizāciju (VAM) (5) Komisija sāka valsts atbalsta noteikumu plašāku pārskatīšanu. Minētās modernizācijas galvenie mērķi ir: i) panākt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi konkurētspējīgā iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot dalībvalstu centienus nodrošināt publisko finanšu efektīvāku izlietojumu, ii) Komisijas ex ante veiktās atbalsta pasākumu pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, un iii) vienkāršot noteikumus un nodrošināt ātrāku, uz precīzāku informāciju balstītu un izsvērtāku lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz skaidriem ekonomiskiem apsvērumiem, kopīgu pieeju un skaidriem pienākumiem. Regulas (EK) Nr. 800/2008 pārskatīšana ir būtisks VAM elements.

(3)

Ar šo regulu būtu jādod iespēja labāk noteikt prioritātes valsts atbalsta noteikumu piemērošanas darbībām un panākt lielāku vienkāršošanu un būtu jāveicina pārredzamība, efektīva novērtēšana un kontrole attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu ievērošanu valstu un Savienības līmenī, vienlaikus saglabājot Komisijas un dalībvalstu institucionālās pilnvaras. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(4)

Komisijas pieredze ar Regulas (EK) Nr. 800/2008 piemērošanu ir ļāvusi tai labāk noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem noteiktas atbalsta kategorijas var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojuma darbības jomu. Tā ir arī izgaismojusi nepieciešamību pastiprināt pārredzamību, uzraudzību un īpaši lielu shēmu pienācīgu novērtēšanu, ņemot vērā to ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū.

(5)

Šīs regulas piemērošanas vispārīgie nosacījumi būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotu principu kopumu, kas nodrošina to, ka atbalsts kalpo vispārējām interesēm, nodrošina izteiktu stimulējošu ietekmi, ir lietderīgs un samērīgs, piešķirts pilnīgi pārredzamā veidā, ir pakļauts kontroles mehānismam un regulārai izvērtēšanai un nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(6)

Atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem – gan vispārīgajiem, gan konkrēti attiecīgajām atbalsta kategorijām noteiktajiem –, būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas pienākuma.

(7)

Tādam valsts atbalstam Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, uz kuru neattiecas šī regula, piemēro Līguma 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi atbilst šajā regulā minētajiem mērķiem.

(8)

Ņemot vērā, ka lielām shēmām ir lielāka iespējamā ietekme uz tirdzniecību un konkurenci, uz tādām atbalsta shēmām, kuru valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz noteiktu robežvērtību, kas balstīta uz noteiktu absolūto vērtību, principā būtu jāattiecina valsts atbalsta novērtējums. Novērtējumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai pārbaudītu, vai ir īstenojušies shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, kā arī lai noteiktu atbalsta pasākuma efektivitāti, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus, un tam būtu jāsniedz ieskats par shēmas ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, valsts atbalsta novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātu novērtējuma plānu. Kaut arī šis plāns parasti būtu jāsagatavo shēmas izstrādes laikā un jāapstiprina laikus, lai shēma varētu stāties spēkā, tas ne vienmēr var būt iespējams. Tāpēc, lai nekavētu shēmu stāšanos spēkā, šī regula šādām shēmām būs piemērojama maksimāli sešus mēnešus. Komisija, apstiprinot novērtējuma plānu, var nolemt pagarināt šo periodu. Tālab novērtējuma plāns būtu jāpaziņo Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā. Komisija turklāt izņēmuma gadījumos var lemt, ka, ņemot vērā lietas specifiku, novērtējums nav vajadzīgs. Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, tai būtu no attiecīgās dalībvalsts jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai spētu izvērtēt novērtējuma plānu, un būtu jādod iespēja bez liekas kavēšanās saņemt papildu informāciju, ļaujot dalībvalstij iesniegt trūkstošos informācijas elementus. Tā kā šis process ir jauns, Komisija atsevišķā dokumentā sniegs sīkas norādes par procedūru, kas piemērojama sešu mēnešu periodā novērtējuma plāna apstiprināšanai, un attiecīgās veidnes, kuras būs jāizmanto novērtējuma plānu iesniegšanai. Novērtējumam pakļauto shēmu izmaiņas, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu, būtu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgā novērtējuma rezultātus, un būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādas izmaiņas kā tīri formālas izmaiņas, administratīvas izmaiņas vai izmaiņas, kas veiktas ES līdzfinansētu pasākumu ietvaros, principā nebūtu uzskatāmas par tādām, kas būtiski ietekmē apstiprinātā novērtējuma plāna saturu.

(9)

Šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, un atbalstam ar eksportu saistītām darbībām. Tā jo īpaši nebūtu piemērojama atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Atbalsts izmaksu segšanai saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, parasti nav uzskatāms par atbalstu ar eksportu saistītām darbībām.

(10)

Šī regula principā būtu jāpiemēro vairumam tautsaimniecības nozaru. Tomēr atsevišķās tādās nozarēs kā zvejniecības un akvakultūras nozare un primārā lauksaimnieciskā ražošana darbības joma būtu jāierobežo, ņemot vērā īpašos piemērojamos noteikumus.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Šajā regulā par pārstrādi un tirdzniecību nebūtu uzskatāmas ne saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, ne primārā ražotāja veikta pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, ne citas darbības, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai.

(12)

Šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, lai atvieglotu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanu, uz ko attiecas Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (6). Šī regula būtu jāpiemēro pārējiem atbalsta veidiem ogļrūpniecības nozarē, izņemot reģionālo atbalstu.

(13)

Komisijai būtu jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādu negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atbalsts saņēmējam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai.

(14)

Izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, atbalsts, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šāds atbalsts būtu jānovērtē saskaņā ar 2004. gada 1. oktobra Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7), kuru darbību pagarināja ar Komisijas paziņojumu par darbības termiņa pagarināšanu 2004. gada 1. oktobra Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8), vai tās aizstājošām pamatnostādnēm, lai izvairītos no minēto pamatnostādņu apiešanas. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt skaidrus kritērijus, kas neprasa novērtēt visas uzņēmuma stāvokļa īpatnības, lai noteiktu, vai uzņēmums šīs regulas nozīmē ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(15)

Valsts atbalsta noteikumu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tāda individuālā atbalsta atbilstību, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmām.

(16)

Komisijai pēc paziņošanas būtu jāizvērtē atbalsts, kura individuāli vai kumulatīvi piešķiramās summas ir lielas, jo tas rada lielu risku negatīvi ietekmēt tirdzniecības apstākļus. Tāpēc katrai šīs regulas darbības jomā ietilpstošajai atbalsta kategorijai būtu jānosaka robežvērtības tādā līmenī, lai ņemtu vērā attiecīgā atbalsta kategoriju un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Atbalstam, kas pārsniedz minētās robežvērtības, būtu jāturpina piemērot Līguma 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību. Šajā regulā noteiktās robežvērtības nedrīkstētu apiet, atbalsta shēmas vai atbalsta projektus mākslīgi sadalot vairākās atbalsta shēmās vai projektos ar līdzīgām iezīmēm, mērķiem vai saņēmējiem.

(17)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”). Attiecībā uz noteiktiem specifiskiem atbalsta instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, garantijām, nodokļu pasākumiem, riska finansējuma pasākumiem un jo īpaši atmaksājamiem avansiem, šajā regulā būtu jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos instrumentus var uzskatīt par pārredzamiem. Kapitāla iepludināšana nebūtu uzskatāma par pārredzamu atbalstu, neskarot īpašos nosacījumus attiecībā uz riska finansējumu un darbības sākšanas atbalstu. Atbalsts garantiju veidā būtu jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas attiecīgajam uzņēmumu veidam. Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (9) ir norādīti gada prēmijas līmeņi, kurus pārsniedzot valsts garantiju neuzskata par atbalstu.

(18)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāk izstrādāt darbības vai projektus, šī regula nebūtu piemērojama tādu darbību atbalstam, kuras saņēmējs veiktu jebkurā gadījumā pat bez atbalsta. Atbalsts saskaņā ar šo regulu būtu jāatbrīvo no paziņošanas tikai tad, ja darbs pie atbalstāmā projekta vai darbības tiek sākts pēc tam, kad saņēmējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu atbalsta saņemšanai.

(19)

Attiecībā uz šajā regulā paredzēto ad hoc atbalstu, ko piešķir saņēmējam, kurš ir liels uzņēmums, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka papildus to stimulējošās ietekmes nosacījumu izpildei, kuri attiecas uz saņēmējiem, kas ir MVU, saņēmējs iekšējā dokumentā ir analizējis atbalstāmā projekta vai darbības dzīvotspēju ar atbalstu un bez tā. Dalībvalstij būtu jāpārbauda, vai ar minēto iekšējo dokumentu ir apliecināts, ka būtiski palielinās projekta/darbības mērogs, būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē subsidējamajam projektam vai darbībai, vai ka būtiski pieaug attiecīgā projekta/darbības pabeigšanas temps. Būtu jāuzskata, ka reģionālajam atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja bez atbalsta ieguldījumu projekts netiktu veikts attiecīgajā atbalstāmajā reģionā.

(20)

Automātiskām atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā arī turpmāk būtu jāpiemēro īpašs nosacījums par stimulējošo ietekmi, ņemot vērā to, ka šā veida atbalstu piešķir, izmantojot procedūras, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citām atbalsta kategorijām. Šādām shēmām vajadzētu būt pieņemtām, pirms sākas darbs pie atbalstāmā projekta vai darbības. Tomēr minētais nosacījums nebūtu jāpiemēro pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas fiskālās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā. Šādu shēmu stimulējošās ietekmes novērtēšanai būtisks ir brīdis, kad nodokļu pasākums pirmoreiz noteikts sākotnējā shēmā, kuru pēc tam aizstāj ar pēctecīgo shēmu.

(21)

Attiecībā uz reģionālo darbības atbalstu, reģionālo pilsētu attīstības atbalstu, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, atbalstu strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai un atbalstu, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, atbalstu dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā, atbalstu atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem un atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai prasība par stimulējošās ietekmes pastāvēšanu neattiecas vai būtu jāpieņem, ka šī prasība ir izpildīta, ja ir izpildīti īpašie nosacījumi, kas minētajām atbalsta kategorijām noteikti šajā regulā.

(22)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo summu, atbalsta maksimālās summas, kad vien tas iespējams, būtu jānosaka kā atbalsta intensitāte attiecībā pret attiecināmo izmaksu kopumu. Ja atbalsta maksimālo intensitāti nevar noteikt tādēļ, ka attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, vai tādēļ, lai nelielām summām nodrošinātu vienkāršākus instrumentus, atbalsta pasākumu samērīguma nodrošināšanas labad maksimālās atbalsta summas būtu jānosaka nominālā izteiksmē. Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitāte un atbalsta maksimālās summas būtu jānosaka tādā līmenī, lai atbalstāmajā nozarē līdz minimumam samazinātu konkurences kropļojumus, vienlaikus piemērotā veidā risinot attiecīgo tirgus nepilnību vai kohēzijas jautājumu. Reģionālā ieguldījumu atbalsta gadījumā atbalsta intensitātei būtu jāatbilst saskaņā ar reģionālā atbalsta plāniem pieļautajai atbalsta intensitātei.

(23)

Aprēķinot atbalsta intensitāti, būtu jāiekļauj vienīgi attiecināmās izmaksas. Ar šo regulu neatbrīvo atbalstu, kas attiecīgo atbalsta intensitāti pārsniedz, jo ir iekļautas neattiecināmās izmaksas. Attiecināmo izmaksu noteikšana būtu jāpamato ar skaidriem, konkrētiem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Būtu jāizmanto lielumi pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Atbalsts, kas izmaksājams vairākās daļās, būtu jādiskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Arī attiecināmās izmaksas būtu jādiskontē atbilstoši to vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likmei, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta summas aprēķināšanai, kurš nav piešķirts dotācijas veidā, vajadzētu būt piešķiršanas brīdī piemērojamajai attiecīgi diskonta likmei un atsauces likmei, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (10). Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšana būtu jāveic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi. Būtu jāveicina atbalsta izmantošana atmaksājamu avansu veidā, jo šādi riska dalīšanas instrumenti sekmē atbalsta stimulējošās ietekmes pastiprināšanu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka šajā regulā norādīto piemērojamo atbalsta intensitāti var paaugstināt gadījumos, kad atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, izņemot reģionālā atbalsta gadījumā, jo tam var piešķirt atbrīvojumu tikai tad, ja tas atbilst apstiprinātajiem plāniem.

(24)

Ja tiek piešķirts nākotnē maksājamu nodokļu atvieglojums, piemērojamā diskonta likme un atbalsta daļu precīza summa var iepriekš nebūt zināma. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības maksimālā robeža, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Pēc tam, kad atbalsta daļas summa konkrētajā dienā kļūst zināma, diskontēšanu var veikt, pamatojoties uz tajā laikā piemērojamo diskonta likmi. Katras atbalsta daļas diskontētā vērtība būtu jāatskaita no maksimālās robežas kopsummas (“robežsumma”).

(25)

Lai noteiktu, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, būtu jāņem vērā atbalstāmās darbības vai projekta valsts atbalsta pasākumu kopsumma. Turklāt šajā regulā būtu jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama dažādu kategoriju atbalsta kumulēšana. Atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums ar šo regulu, var kumulēt ar citu saderīgu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar kādu citu regulu vai ko apstiprinājusi Komisija, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Ja dažādi atbalsta avoti attiecas uz tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, kumulēšana būtu jāatļauj līdz lielākajai atbalsta intensitātei vai atbalsta summai, kura saskaņā ar šo regulu ir piemērojama minētajam atbalstam. Šajā regulā būtu jānosaka arī īpaši noteikumi par atbalsta, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, kumulēšanu ar atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, par kumulēšanu ar de minimis atbalstu un kumulēšanu ar atbalstu strādājošām personām ar invaliditāti. Daudzos gadījumos de minimis atbalsts netiek piešķirts konkrētu, nosakāmu attiecināmo izmaksu segšanai vai netiek attiecināts uz konkrētām, nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Šādos gadījumos būtu jāparedz iespēja de minimis atbalstu brīvi kumulēt ar valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Savukārt, ja de minimis atbalstu piešķir par tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, kumulācija būtu pieļaujama vienīgi apmērā, kas nepārsniedz šīs regulas III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti.

(26)

Savienības finansējums, kuru centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Ja šāds Savienības finansējums tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, būtu jāņem vērā vienīgi valsts atbalsts, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(27)

Ņemot vērā to, ka valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē principā ir aizliegts, ir svarīgi, lai visām pusēm būtu iespēja pārbaudīt, vai atbalsts ir piešķirts atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc valsts atbalsta pārredzamība ir būtiska pareizai Līguma noteikumu piemērošanai un nodrošina labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošu izvērtēšanu un, visbeidzot, efektīvākus valsts izdevumus. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jānosaka prasība dalībvalstīm reģionālā vai valsts līmenī izveidot visaptverošas valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās norāda kopsavilkuma informāciju par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Minētajam pienākumam vajadzētu būt priekšnosacījumam individuālā atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu. Ievērojot informācijas publicēšanas standartpraksi, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (11), būtu jāizmanto standartformāts, kas dod iespēju informāciju meklēt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā. Saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ievērojot grozījumus ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, kopsavilkuma informācija par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(28)

Lai nodrošinātu atbalsta pasākumu efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98, ievērojot grozījumus ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, ir lietderīgi noteikt prasības attiecībā uz dalībvalstu ziņošanu par atbalsta pasākumiem, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, un par šīs regulas piemērošanu. Turklāt, ņemot vērā noilguma periodu, kas noteikts 15. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (12), ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par dokumentāciju, kas dalībvalstīm būtu jāglabā par atbalstu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums.

(29)

Lai pastiprinātu šajā regulā noteikto saderības nosacījumu efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt iespējai atsaukt grupu atbrīvojuma piemērošanu turpmākiem atbalsta pasākumiem gadījumā, ja šīs prasības netiek izpildītas. Komisijai vajadzētu būt iespējai grupu atbrīvojuma atsaukumu attiecināt tikai uz noteiktiem atbalsta veidiem, noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem, ja neatbilstība šai regulai skar tikai ierobežotu pasākumu grupu vai noteiktas iestādes. Šādam mērķtiecīgam atsaukumam būtu jānodrošina samērīga sankcija, kas tieši saistīta ar konstatēto neatbilstību šai regulai. Ja nav izpildīti I un III nodaļā paredzētie saderības nosacījumi, šī regula uz piešķirto atbalstu neattiecas, un līdz ar to tas ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu, ko Komisija pārbaudīs saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja nav izpildītas II nodaļas prasības, grupu atbrīvojuma piemērošanas atsaukšana attiecībā uz turpmākiem atbalsta pasākumiem neietekmē grupu atbrīvojumu, kas piešķirts iepriekšējiem šai regulai atbilstīgiem pasākumiem.

(30)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences izkropļojumus, un lai atvieglotu dažādu Savienības un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz MVU, kā arī administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šajā regulā izmantotās MVU definīcijas pamatā būtu jāizmanto definīcija, kas noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (13).

(31)

Palīdzot risināt mazāk attīstīto reģionu problēmas, reģionālais atbalsts veicina dalībvalstu un visas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto apgabalu attīstību, ilgtspējīgas attīstības kontekstā atbalstot ieguldījumus un darbvietu radīšanu. Apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, reģionālo atbalstu var piešķirt, lai veicinātu jaunu uzņēmējdarbības vietu izveidi, esošu uzņēmējdarbības vietu jaudas palielināšanu, esošas uzņēmējdarbības vietas produkcijas daudzveidošanu vai esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesa būtisku maiņu. Ņemot vērā to, ka, ieguldot apgabalā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, reģionālās problēmas lielus uzņēmumus ietekmē mazāk nekā MVU, reģionālais atbalsts lieliem uzņēmumiem būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības tikai attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, kas šajos apgabalos veicina jaunu saimniecisko darbību.

(32)

Ja reģionālā atbalsta shēma ir vērsta uz ierobežotu skaitu tautsaimniecības nozaru, shēmas mērķim un iespējamajai ietekmei var būt nozaru, nevis horizontāls raksturs. Tāpēc nozaru shēmas nevar atbrīvot no paziņošanas prasības. Tomēr Komisija pēc paziņošanas var saskaņā ar piemērojamajām pamatnostādnēm, pamatprogrammām vai lēmumiem novērtēt minēto shēmu iespējamo pozitīvo ietekmi. Jo īpaši tas attiecas uz atbalsta shēmām, kas vērstas uz saimniecisko darbību ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē un transporta nozarē. Turklāt, ņemot vērā specifisko raksturu, kas piemīt tērauda un sintētisko šķiedru nozarei, tiek uzskatīts, ka kohēzijas pozitīvā ietekme minētajās nozarēs neatsver reģionālā atbalsta negatīvo ietekmi, tādēļ šajās nozarēs nevar piešķirt reģionālo atbalstu. Visbeidzot, tūrisma un platjoslas nozarēm ir svarīga loma valstu ekonomikā, un kopumā tām ir īpaši pozitīva ietekme uz reģionālo attīstību. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmas, kas paredzētas tūrisma un platjoslas darbībām, būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības. Lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai arī ir cieša saikne ar vietējo un reģionālo ekonomiku, un uz šīm darbībām būtu jāattiecina grupu atbrīvojums.

(33)

Uz enerģijas ražošanu, sadali un infrastruktūru attiecas šai nozarei piemērojami iekšējā tirgus tiesību akti, un tas ir atspoguļots kritērijos, ar ko nodrošina, ka šo nozaru atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbilstīgs Savienības vides un enerģētikas politikai. Reģionālais atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 1. iedaļu, ir vērsts uz ekonomikas attīstības un kohēzijas mērķiem, un tādējādi uz to attiecas pavisam atšķirīgi saderības nosacījumi. Tāpēc pasākumiem attiecībā uz enerģijas ražošanu, sadali un infrastruktūru nebūtu piemērojami šīs regulas noteikumi par reģionālo atbalstu.

(34)

Ieguldījumi, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav, ieguldījumi saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem, ieguldījumi energoefektivitātes pasākumiem, tostarp ēku energoefektivitātes projektiem, ieguldījumi piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalsts vides pētījumiem nerada tiešu ietekmi uz enerģijas tirgus darbību. Tajā pašā laikā šādi ieguldījumi var palīdzēt sasniegt gan Eiropas Savienības reģionālās politikas mērķus, gan enerģētikas un vides mērķus. Šādos gadījumos atkarībā no attiecīgā pasākuma galvenā mērķa var būt piemērojami gan reģionālajam atbalstam, gan vides aizsardzības atbalstam piemērojamie šīs regulas noteikumi.

(35)

Lai kapitālieguldījumiem nedotu priekšroku salīdzinājumā ar ieguldījumiem darbaspēka izmaksu segšanai, būtu jāparedz iespēja reģionālā ieguldījumu atbalsta apjomu noteikt, pamatojoties vai nu uz ieguldījuma izmaksām, vai ieguldījumu projekta rezultātā tieši radīto darbvietu algu izmaksām.

(36)

Reģionālais ieguldījumu atbalsts nebūtu atbrīvojams no paziņošanas prasības, ja to piešķir saņēmējam, kas Eiropas Ekonomikas zonā ir beidzis to pašu vai līdzīgu darbību divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz reģionālo ieguldījumu atbalstu vai kam atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā ir konkrēti plāni izbeigt šādu darbību ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad attiecīgajā apgabalā pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek prasīts atbalsts.

(37)

Komisija ir guvusi pietiekamu pieredzi ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanu attiecībā uz reģionālo darbības atbalstu, ar ko kompensē tālākajos reģionos vai mazapdzīvotos apgabalos ražoto preču transporta papildu izmaksas un minētajos apgabalos turpmāk pārstrādāto preču izmaksas, kā arī ražošanas un darbības papildu izmaksas (izņemot transporta papildu izmaksas), kas rodas tālākajos reģionos uzņēmējdarbību veicošajiem saņēmējiem. Tā kā attiecībā uz transporta izmaksām pastāv pārmērīgas kompensācijas risks, ko rada papildu atbalsts saskaņā ar POSEI programmām lauksaimniecības nozarē, un tā kā nevar izslēgt iespēju, ka dažus lauksaimniecības produktus neražo citā vietā, lauksaimniecības nozare būtu jāizslēdz no reģionālā darbības atbalsta, ar ko kompensē tālākajos reģionos vai mazapdzīvotos apgabalos ražoto preču transporta papildu izmaksas. Reģionālais darbības atbalsts, ar ko kompensē papildu izmaksas tālākajos reģionos, izņemot transporta papildu izmaksas, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja minētais atbalsts nepārsniedz vai nu 15 % no gada bruto pievienotās vērtības, kuru saņēmējs rada attiecīgajā tālākajā reģionā, vai 25 % no gada darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam rodas attiecīgajā tālākajā reģionā, vai 10 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā. Ja atbalsts nepārsniedz summu, ko iegūst ar kādu no minētajām papildu darbības izmaksu (izņemot transporta izmaksas) noteikšanas alternatīvajām metodēm, to var uzskatīt par attaisnojamu reģionālās attīstības veicināšanai un samērīgu salīdzinājumā ar problēmām, ar kurām uzņēmumi saskaras tālākajos reģionos.

(38)

Risinādams daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas, kas skar pilsētas atbalstāmajos apgabalos, kuri noteikti reģionālā atbalsta plānā, pilsētu attīstības atbalsts veicina dalībvalstu un visas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tirgus nepilnības, kuru novēršanai paredzēts pilsētu attīstības atbalsts, ir saistītas ar pilsētu attīstības finansējuma nosacījumiem, integrētas pilsētu attīstības pieejas trūkumu, finansējuma deficītu, kas prasa ierobežoto publisko resursu lielāku īpatsvaru, un komerciālākas pieejas nepieciešamību attiecībā uz pilsētu reģenerāciju. Tāpēc, lai risinātu papildu problēmas, kas apzinātas atbalstāmajos apgabalos, grupu atbrīvojums būtu jāattiecina uz pilsētu attīstības atbalstu ar mērķi atbalstīt integrētu un ilgtspējīgu līdzdalības stratēģiju izveidi.

(39)

Ieguldījumiem, kas atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” (14) prioritātēm attiecībā uz videi nekaitīgām tehnoloģijām un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un kas tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri noteikti attiecīgajā reģionālā atbalsta plānā, būtu jāļauj piešķirt lielākas atbalsta summas, izmantojot reģionālo piemaksu.

(40)

MVU ir izšķiroša loma darbvietu radīšanā, un kopumā tie darbojas kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības faktors. Tomēr to attīstību var kavēt tirgus nepilnības, kas šiem MVU rada turpmāk minētās tipiskās problēmas. MVU bieži ir grūtības iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo noteikti finanšu tirgi nevēlas uzņemties riskus, un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie resursi var apgrūtināt piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Tāpēc, lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu būtu jāparedz atbrīvojums noteiktu kategoriju atbalstam, ko piešķir MVU. Minētajām kategorijām būtu jāietver jo īpaši atbalsts ieguldījumiem MVU un atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs.

(41)

MVU, kas iesaistīti Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (15), bieži saskaras ar grūtībām finansēt papildu izmaksas, kas rodas no sadarbības starp partneriem, kuri atrodas dažādos reģionos un dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Ņemot vērā ETS nozīmi kohēzijas politikā, jo ETS nodrošina satvaru dažādu dalībvalstu vai trešo valstu valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku kopīgo pasākumu īstenošanai un viedokļu apmaiņai par politiku, ar šo regulu būtu jānovērš dažas grūtības, ar kurām saskaras ETS projekti, lai tādējādi veicinātu to atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. ETS raksturīgās problēmas, kas būtu jārisina ar šo regulu, ir saistītas ar reģionālā atbalsta intensitāti, kas piemērojama ETS projektiem, MVU sadarbības izmaksām saistībā ar ETS projektiem un pienākumiem saistībā ar publiskošanu un informēšanu, ziņojumu sniegšanu un dokumentācijas glabāšanu uzraudzības nolūkā.

(42)

Ņemot vērā MVU specifiskās problēmas un atšķirības, var tikt piemērotas atšķirīgas atbalsta pamata intensitātes un atšķirīgas piemaksas.

(43)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, ar ko veicina riska kapitāla ieguldījumus MVU (16), Savienībā pastāv vairākas specifiskas riska kapitāla tirgus nepilnības saistībā ar noteiktu veidu ieguldījumiem dažādos uzņēmumu attīstības posmos. Minētās tirgus nepilnības rodas no nepilnīgas atbilstības starp riska kapitāla piedāvājumu un pieprasījumu. Līdz ar to tirgū piedāvātā riska kapitāla apjoms var būt pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai gan tiem ir vērtīgs darījumdarbības modelis un izaugsmes izredzes. Galvenais tirgus nepilnību iemesls riska kapitāla tirgos, kurš jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju. Tas ietekmē ne tikai riska kapitāla nodrošinājumu, bet arī apgrūtina noteiktu MVU piekļuvi finansējumam aizņēmumu veidā. Līdz ar to riska finansējuma pasākumi ar mērķi piesaistīt privāto kapitālu, lai riska finansējumu nodrošinātu biržā nekotētiem MVU, kuriem trūkst finansējuma, un kas nodrošina uz peļņas gūšanu orientētus finansēšanas lēmumus un finanšu starpnieku komerciālu pārvaldību, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāatbrīvo no paziņošanas prasības.

(44)

Ievērojot konkrētus nosacījumus, darbības sākšanas atbalsts maziem uzņēmumiem, atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU, un atbalsts izmaksām, kas saistītas ar MVU izpēti, arī būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības.

(45)

Atbalsts pētniecībai un attīstībai un inovācijas atbalsts var sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, stiprināt konkurētspēju un palielināt nodarbinātību. Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 800/2008 un Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (17), liecina, ka tirgus nepilnības var liegt tirgum sasniegt optimālu rezultātu un var radīt neefektīvus risinājumus, kuru iemesls ir ārējā ietekme, sabiedrisko labumu/zināšanu pārnese, nepilnīga un asimetriska informācija un koordinācijas un tīkla nepilnības.

(46)

MVU var būt grūtības piekļūt jaunām tehnoloģiju izstrādnēm, zināšanu pārnesei vai augsti kvalificētiem darbiniekiem. Minētās problēmas var risināt ar atbalstu pētniecības un attīstības projektiem, atbalstu tehniski ekonomiskajai priekšizpētei un inovācijas atbalstu MVU, tostarp atbalstu rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksu segšanai, un tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, minētais atbalsts būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības.

(47)

Attiecībā uz atbalstu pētniecības un attīstības projektiem pētniecības projekta atbalstāmajai daļai būtu pilnībā jāpieder pie fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijas. Ja projektā paredzēti dažādi uzdevumi, katrs uzdevums būtu jākvalificē kā piederošs vienai no minētajām kategorijām vai kā nepiederošs nevienai no minētajām kategorijām. Minētajai kvalificēšanai nav noteikti jābūt hronoloģiskai, secīgi virzoties no fundamentālajiem pētījumiem uz tirgum tuvākām darbībām. Līdz ar to uzdevumu, ko veic vēlākā projekta posmā, var kvalificēt kā rūpniecisku pētījumu. Tāpat arī darbību, kas veikta agrākā posmā, var uzskatīt par eksperimentālo izstrādi. Projekta atbalstāmā daļa var ietvert arī tehniski ekonomisko priekšizpēti, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem.

(48)

Revolucionārai pētniecībai un inovācijai arvien vairāk ir vajadzīga kvalitatīva pētniecības infrastruktūra, jo tā piesaista pasaules labākos prātus un ir ļoti būtiska jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un svarīgām pamattehnoloģijām. Valstu pētniecības infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāturpina veidot partnerattiecības ar rūpniecības nozares pētniekiem. Piekļuve valsts finansētai pētniecības infrastruktūrai būtu jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, atbalsta pasākumu nedrīkstētu atbrīvot no paziņošanas prasības. Konkrētas pētniecības infrastruktūras īpašumtiesības, pārvaldības un izmantošanas tiesības var būt vairākām personām, un valsts struktūras un uzņēmumi var attiecīgo infrastruktūru izmantot kopīgi.

(49)

Pētniecības infrastruktūras ietvaros var veikt gan saimniecisko darbību, gan nesaimniecisko darbību. Lai novērstu, ka ar nesaimnieciskās darbības publisko finansējumu tiek piešķirts valsts atbalsts saimnieciskajai darbībai, saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības izmaksas un finansējums būtu skaidri jānodala. Ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, no valsts līdzekļiem finansētās izmaksas saistībā ar infrastruktūras nesaimniecisko izmantošanu nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Valsts atbalsta noteikumi attiecas uz publisko finansējumu tikai tādā mērā, kādā finansējums sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Pārbaudot atbilstību paziņošanas robežvērtībām un atbalsta maksimālajai intensitātei, būtu jāņem vērā tikai pēdējās minētās izmaksas. Ja infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskais izmantojums ir vienīgi papildinošs, tas ir, šī ir ierobežotas jomas darbība, kura ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu jāuzskata par izpildītu, ja attiecīgā saimnieciskā darbība patērē tos pašus resursus (piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku, pamatkapitālu) kā nesaimnieciskā darbība un ja šai saimnieciskajai darbībai iedalītā jauda ik gadu nepārsniedz 20 % no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas.

(50)

Atbalsts inovācijas kopām ir vērsts uz tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas saistītas ar koordinācijas problēmām, kuras kavē kopu veidošanos vai ierobežo mijiedarbību un zināšanu plūsmu kopu ietvaros. Ar valsts atbalstu var vai nu atbalstīt ieguldījumus atvērtās un kopīgās inovācijas kopu infrastruktūrās, vai atbalstīt kopu darbību, tādējādi veicinot sadarbību, tīklošanos un zināšanu apguvi. Tomēr darbības atbalsts inovācijas kopām būtu jāatļauj tikai pagaidu kārtā – ierobežotā periodā, kas nepārsniedz desmit gadus. Piešķirtā atbalsta kopsummas attiecība pret attiecināmo izmaksu kopsummu visā atbalsta piešķiršanas periodā nedrīkstētu pārsniegt 50 %.

(51)

Procesu vai organizatorisko inovāciju var traucēt tādas tirgus nepilnības kā nepilnīga informācija un pozitīva ārējā ietekme, kuru risināšanai būtu jāizmanto īpaši pasākumi. Atbalsts šāda veida inovācijai galvenokārt ir svarīgs MVU, jo tie saskaras ar ierobežojumiem, kas var kavēt to spējas uzlabot ražošanas vai piegādes metodes vai būtiski uzlabot darījumdarbības praksi, darba vietas organizāciju un ārējās attiecības. Lai lielos uzņēmumus stimulētu sadarboties ar MVU procesu un organizatoriskās inovācijas darbībās, atbalsta pasākumiem, ar kuriem finansē lielo uzņēmumu izmaksas par šādām darbībām, ievērojot konkrētus nosacījumus, arī būtu jāpiemēro grupu atbrīvojuma regula.

(52)

Būtisks Savienības un tās dalībvalstu ekonomikas un sociālās politikas mērķis ir veicināt nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti mācības un pieņemšanu darbā/nodarbināšanu.

(53)

Mācībām parasti ir pozitīva ārējā ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tās palielina kvalificētu darba ņēmēju skaitu, kurus var nodarbināt citi uzņēmumi, uzlabo Savienības ražošanas nozares konkurētspēju un ieņem nozīmīgu vietu Savienības nodarbinātības stratēģijā. Tāpēc atbalsts mācību veicināšanai būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāatbrīvo no paziņošanas prasības. Ņemot vērā to, ka MVU saskaras ar īpašām problēmām un ka to ieguldījumu izmaksas mācībās ir relatīvi augstākas, attiecībā uz MVU būtu jāpaaugstina intensitāte atbalstam, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Turklāt atbalstam, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, intensitāte būtu jāpaaugstina, ja mācības tiek nodrošinātas nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem vai strādājošām personām ar invaliditāti. Mācību īpatnības jūras transporta nozarē attaisno īpašu pieeju šai nozarei.

(54)

Noteiktām nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti kategorijām joprojām ir īpašas grūtības iekļūt un noturēties darba tirgū. Tādēļ valstu iestādes var piemērot pasākumus, ar ko uzņēmumiem sniedz stimulu palielināt minēto kategoriju darba ņēmēju – jo īpaši jauniešu – nodarbinātību. Tā kā nodarbinātības izmaksas pieder pie jebkura uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai būtu pozitīvi jāietekmē šo kategoriju darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, un tas nedrīkstētu aprobežoties tikai ar uzņēmumu iespēju samazināt izmaksas, kuras tiem pretējā gadījumā būtu jāsedz pašiem. Līdz ar to šāds atbalsts būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības gadījumos, kad tas varētu palīdzēt minēto kategoriju darba ņēmējiem iekļūt vai atgriezties un noturēties darba tirgū. Kā noteikts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” (18), galvenie elementi ES stratēģijā invaliditātes jomā apvieno diskriminācijas apkarošanas, līdzvērtīgu iespēju un aktīvās iekļaušanas pasākumus un atspoguļo Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai ir pievienojusies ES un vairums dalībvalstu. Šajā regulā atbalsts strādājošām personām ar invaliditāti būtu jāskata minētās konvencijas 1. panta nozīmē.

(55)

Kā minēts Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (19), resursu ziņā efektīvas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas ilgtspējīga izaugsme ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem stratēģijā “Eiropa 2020”, lai sasniegtu gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus. Ilgtspējīgas attīstības pamatā cita starpā ir augsts apkārtējās vides aizsardzības un kvalitātes uzlabošanas līmenis. Vides aizsardzības joma saskaras ar tādām tirgus nepilnībām, ka parastos tirgus apstākļos uzņēmumiem var trūkt stimula samazināt to radīto piesārņojumu, jo šāds samazinājums var palielināt to izmaksas, bet nesniegt atbilstīgus ieguvumus. Ja uzņēmumiem nav pienākuma uzņemties piesārņojuma izmaksas, šīs izmaksas sedz sabiedrība.

(56)

Šo tirgus nepilnību var novērst, ieviešot obligātus vides standartus. Augstāku vides aizsardzības līmeni var panākt ar ieguldījumiem, kuri vērsti uz obligāto Savienības standartu pārsniegšanu. Lai uzņēmumus stimulētu uzlabot vides aizsardzības līmeni, pārsniedzot šos obligātos Savienības standartus, uz valsts atbalstu šajā jomā būtu jāattiecina grupu atbrīvojums. Lai dalībvalstis neatturētu noteikt obligātos valsts standartus, kas ir stingrāki par attiecīgajiem Savienības standartiem, minētajam valsts atbalstam atbrīvojums būtu jāpiešķir neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem.

(57)

Principā atbalstu nedrīkstētu piešķirt, ja ar attiecīgajiem ieguldījumiem tiktu panākta uzņēmumu atbilstība Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Tomēr valsts atbalsts var panākt uzņēmumu rīcības uzlabojumus vides jomā, ja šis valsts atbalsts stimulē uzņēmumus agrāk pielāgoties turpmākajiem Savienības standartiem, pirms tie stājas spēkā, ja vien tie netiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku. Atbalsts, lai uzņēmumi pielāgotos turpmākajiem Savienības standartiem, var palīdzēt agrāk sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni, tāpēc šādam atbalstam būtu jāparedz atbrīvojums.

(58)

Stratēģijā “Eiropa 2020” Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam panākt energoefektivitātes palielinājumu par 20 % un cita starpā ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (20), kurā noteikta kopēja sistēma, lai Savienībā veicinātu energoefektivitāti un sasniegtu vispārējo mērķi – ietaupīt vismaz 20 % no Savienības primārās enerģijas patēriņa. Lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu, grupu atbrīvojums būtu jāattiecina uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta eneregoefektivitāti, augstas efektivitātes koģenerāciju, kā arī energoefektīvu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu.

(59)

Pasākumi, ar kuriem paaugstina ēku energoefektivitāti, atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm attiecībā uz pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Tā kā ēku energoefektivitātes jomā nav integrētas pieejas, šādiem ieguldījumiem bieži ir raksturīgs finansējuma deficīts, kas prasa ierobežoto publisko resursu lielāku īpatsvaru. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja atbalstīt ieguldījumus ēku energoefektivitātē, piešķirot atbalstu tiešu dotāciju veidā ēku īpašniekiem vai īrniekiem atbilstoši vispārīgajiem noteikumiem par energoefektivitātes pasākumiem, kā arī aizdevumu un garantiju veidā ar tādu finanšu starpnieku palīdzību, kuri izraudzīti, izmantojot pārredzamu atlases mehānismu, saskaņā ar konkrētajiem noteikumiem par ēku energoefektivitātes projektiem.

(60)

Lai sasniegtu Savienības mērķus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (21), un tā kā papildus tādam tiesiskajam regulējumam kā Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (22), ir vajadzīgs papildu atbalsts, grupu atbrīvojums būtu jāattiecina uz atbalstu, ko piešķir ieguldījumiem, ar kuriem atbalsta enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

(61)

Ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus, grupu atbrīvojums būtu jāparedz darbības atbalstam mazas jaudas iekārtām, kurās enerģiju ražo no atjaunojamiem resursiem, jo attiecīgie tirdzniecības un konkurences kropļojumi ir ierobežoti. Darbības atbalstam lielākas jaudas iekārtām grupu atbrīvojums būtu jāparedz, ja konkurences kropļojumi ir ierobežoti. Tāpēc šādam darbības atbalstam grupu atbrīvojumu var paredzēt, ja atbalstu piešķir jaunām un novatoriskām tehnoloģijām, pamatojoties uz konkurenci veicinošu konkursa procedūru, kura attiecas uz vismaz vienu šādu tehnoloģiju un kurā izmantots mehānisms, ar ko atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji tiek pakļauti tirgus cenām. Šādā veidā piešķirts atbalsts kopumā nevar attiekties vairāk kā uz 5 % no plānotajām jaunajām jaudām elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Grupu atbrīvojums būtu pilnībā attiecināms uz atbalstu, ko piešķir tādā konkursa procedūrā, kura attiecas uz visām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām. Lai ierobežotu vispārējo kropļojošo ietekmi, darbības atbalsta shēmās principā vajadzētu ļaut piedalīties citām EEZ valstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Dalībvalstis tiek mudinātas paredzēt, ka pirms pārrobežu atbalsta atļaušanas tiek ieviests sadarbības mehānisms. Ja sadarbības mehānisma nav, citu valstu iekārtās saražotais netiks ieskaitīts valsts mērķapjomā attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju. Ņemot vērā šos ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jādod pietiekami ilgs sagatavošanās laiks, lai izstrādātu piemērotas atbalsta shēmas, kurās var piedalīties citas valstis. Tāpēc šāda dalības pieļaušana nav nosacījums atbrīvojumam no paziņošanas prasības, ciktāl tas nav prasīts saskaņā ar Līgumu.

(62)

Atbalstam enerģijas ražošanai hidroelektrostacijās var būt divējāda ietekme. No vienas puses, tam ir pozitīva ietekme zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, bet, no otras puses, tam var būt arī negatīva ietekme uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību. Tāpēc, piešķirot atbalstu enerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, dalībvalstīm būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (23), un jo īpaši tās 4. panta 7. punkts, kurā noteikti kritēriji, lai atļautu jaunus ūdenstilpju pārveidojumus.

(63)

Atbalsts būtu jāpiešķir vienīgi tādiem atjaunojamo energoresursu enerģijas veidiem, kas ir ilgtspējīgi. Šī regula būtu attiecināma uz atbalstu biodegvielu ražošanai tikai tad, ja to piešķir ilgtspējīgām biodegvielām saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK. Tomēr, lai stimulētu pāreju uz modernāku veidu biodegvielu ražošanu, atbalsts saskaņā ar šo regulu nedrīkstētu ietvert atbalstu no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām. Atbalsts biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības, būtu jāizslēdz no grupu atbrīvojuma piemērošanas jomas, jo minētās juridiskās prasības var būt pietiekams stimuls ieguldījumiem šo veidu atjaunojamo energoresursu enerģijā.

(64)

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (24), paredzētais vides aizsardzību veicinošs atbalsts nodokļu samazinājumu veidā, uz kuru attiecas šī regula, var netieši veicināt vides aizsardzību. Tomēr dabas resursu nodokļiem būtu jāatspoguļo emisiju sociālās izmaksas, bet nodokļu samazinājumi var negatīvi ietekmēt šā mērķa sasniegšanu. Tāpēc šķiet lietderīgi noteikt, ka to ilgums nevar pārsniegt šīs regulas piemērošanas periodu. Pēc šā laikposma dalībvalstīm būtu atkārtoti jāizskata attiecīgo nodokļu samazinājumu lietderība. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences kropļojumus, atbalsts būtu jāpiešķir vienādā veidā visiem konkurentiem, kuri atrodas līdzīgā faktiskajā situācijā. Lai uzņēmumiem efektīvāk dotu dabas resursu nodokļa paredzēto cenu signālu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja nodokļu samazinājuma shēmu izstrādāt, pamatojoties uz fiksētas ikgadējas kompensācijas summas (nodokļu atmaksas) maksājumu mehānismu.

(65)

Ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu. Atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai ir attaisnojams gadījumos, kad nav iespējams noteikt personu, kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir atbildīga par piesārņojumu. Tomēr būtu jāpiemēro nosacījumi par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (25), ievērojot grozījumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (27). Tāpēc, lai veicinātu videi nodarītā kaitējuma novēršanu, šā veida atbalstam būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāparedz grupu atbrīvojums.

(66)

Atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Eiropas Savienības Atkritumu pamatdirektīvā, atkritumu atkārtota izmantošana un pārstrāde Septītajā vides rīcības programmā ir noteikta kā viena no Eiropas Savienības vides politikas galvenajām prioritātēm. Valsts atbalsts šīm darbībām var veicināt vides aizsardzību, ja ir ievērots 4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Atkritumu pamatdirektīva) (28). Turklāt šāds atbalsts nedrīkstētu piesārņotājus netieši atbrīvot no sloga, kas tiem būtu jāuzņemas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai no sloga, kas būtu uzskatāms par uzņēmuma parastajām izmaksām. Tāpēc uz šādu darbību atbalstu būtu jāattiecina grupu atbrīvojums, tostarp tad, ja tas attiecas uz citu uzņēmumu atkritumiem un ja apstrādājamie materiāli citādi tiktu iznīcināti vai apstrādāti videi mazāk nekaitīgā veidā.

(67)

Moderna energoinfrastruktūra ir ļoti svarīga gan integrētam enerģijas tirgum, gan lai dotu Savienībai iespēju sasniegt tās mērķus klimata un enerģētikas jomā. Infrastruktūras izbūve un modernizēšana atbalstāmajos reģionos sekmē dalībvalstu un visas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo atbalsta ieguldījumus un darbvietu radīšanu un enerģijas tirgu darbību vismazāk attīstītajos apgabalos. Lai ierobežotu nepamatotu šāda atbalsta kropļojošo ietekmi, grupu atbrīvojums būtu jāparedz vienīgi atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas iekšējā enerģijas tirgus regulējums un kura ir saskaņā ar minēto regulējumu.

(68)

Vides pētījumi var palīdzēt noteikt ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni. Tāpēc grupu atbrīvojums būtu jāattiecina uz valsts atbalstu tādu vides pētījumu veikšanai, kuru mērķis ir atbalstīt vides aizsardzības ieguldījumus, uz kuriem attiecas šī regula. Tā kā energoauditi lielajiem uzņēmumiem ir obligāti, tiem nedrīkstētu piešķirt valsts atbalstu.

(69)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu atbalsts dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jādefinē, kādi notikumi var tikt uzskatīti par dabas katastrofām, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums. Šajā regulā par dabas katastrofām būtu jāuzskata tādi notikumi kā zemestrīces, zemes nogruvumi, plūdi, jo īpaši plūdi, kas rodas, pārplūstot upju vai ezeru krastiem, lavīnas, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki. Par dabas katastrofām Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē nebūtu uzskatāmi zaudējumi, ko rada nelabvēlīgi laikapstākļi, piemēram, sals, krusa, apledojums, lietus vai sausums, kuri vērojami salīdzinoši regulāri. Lai nodrošinātu pārliecību, ka uz atbalstu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai tiešām attiecas atbrīvojums, šajā regulā būtu jānosaka iedibinātajai praksei atbilstīgi nosacījumi, kurus izpildot, tiek nodrošināts, ka atbalsta shēmām dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai var piemērot grupu atbrīvojumu. Šiem nosacījumiem būtu jāattiecas jo īpaši uz dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālu atzinumu, ka notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un tiešu cēloņsakarību starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies saņēmējam uzņēmumam, kas var ietvert grūtībās nonākušus uzņēmumus, un būtu jānodrošina, ka tiek novērsta pārmērīga kompensācija. Kompensācija nedrīkstētu pārsniegt apmēru, kas nepieciešams, lai saņēmējs varētu atjaunot stāvokli, kāds bija pirms katastrofas.

(70)

Pasažieru gaisa un jūras pārvadājumu atbalstam ir sociāls raksturs, ja tas attālu reģionu iedzīvotājiem risina stabilu savienojumu problēmu, mazinot noteiktas transporta biļešu izmaksas. Tas var attiekties uz tālākajiem reģioniem, Maltu, Kipru, Seūtu un Melilju, citām dalībvalstu teritorijā ietilpstošām salām un mazapdzīvotiem apgabaliem. Ja attālu reģionu ar Eiropas Ekonomikas zonu savieno vairāki transporta maršruti, tostarp netieši maršruti, atbalstu vajadzētu būt iespējai piešķirt visiem attiecīgajiem maršrutiem un visu šajos maršrutos darbojošos pārvadātāju transportam. Atbalsts būtu jāpiešķir bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti vai pakalpojumu veidu, kas var ietvert regulāros, fraktētos un zemo izmaksu pakalpojumus.

(71)

Platjoslas pārklājumam ir stratēģiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanā – nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi –, kā arī inovācijā un sociālajā un teritoriālajā kohēzijā (29). Ieguldījumu atbalsts platjoslas infrastruktūrai ir vērsts uz šīs infrastruktūras izvēršanu un inženiertehniskajiem darbiem apgabalos, kur līdzīga veida infrastruktūras nav un nav arī paredzams, ka tirgus operatori tuvākajā laikā tādu izvērsīs. Komisijas pieredze liecina, ka šāds ieguldījumu atbalsts nerada pārmērīgus tirdzniecības un konkurences kropļojumus, ja vien ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Minētajiem nosacījumiem būtu jābūt vērstiem jo īpaši uz konkurences kropļojumu ierobežošanu, atbalsta piešķiršanā ievērojot tehnoloģiju ziņā neitrālu konkursa procedūru un nodrošinot vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi subsidētajiem tīkliem, ņemot vērā tīkla operatora saņemto atbalstu. Kaut arī virtuālo atsaisti noteiktos apstākļos var uzskatīt par līdzvērtīgu fiziskajai atsaistei, tikmēr, kamēr nav gūta lielāka pieredze, tas, vai konkrētu nefizisku jeb virtuālu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktu var uzskatīt par līdzvērtīgu atsaistītai vara vai optiskās šķiedras kabeļu tīkla abonentlīnijai, būs jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Šā iemesla dēļ līdz brīdim, kad turpmākajā pārskatīšanā būs iespējams ņemt vērā minēto pieredzi ar atsevišķām valsts atbalsta lietām vai ex ante regulējumu, šīs grupu atbrīvojuma regulas piemērošanai būtu jāizvirza prasība nodrošināt fizisku atsaisti. Ja ir neskaidrība par turpmākajām izmaksu un ieņēmumu attīstības tendencēm un pastāv izteikta informācijas asimetrija, dalībvalstīm turklāt būtu jāizmanto tādi finansējuma modeļi, kas ietver uzraudzības un atgūšanas elementus, lai dotu iespēju līdzsvaroti sadalīt neparedzētu peļņu. Lai novērstu nesamērīgu slogu maziem vietējiem projektiem, šie modeļi būtu jāizmanto vienīgi projektos, kuri pārsniedz noteiktu minimālo robežvērtību.

(72)

Kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka darbībai nav saimnieciskās darbības rakstura vai nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ja Līguma 107. panta 1. punkts uz šiem pasākumiem tomēr attiecas, kultūras iestādes un projekti parasti nerada būtiskus konkurences kropļojumus, un lietu izskatīšanas prakse liecina, ka šādam atbalstam ir ierobežota ietekme uz tirdzniecību. Līguma 167. pantā ir atzīta nozīme, kāda Savienībā un dalībvalstīs ir kultūras veicināšanai, un paredzēts, ka, rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienībai būtu jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību. Tā kā dabas mantojumam bieži ir izšķiroša nozīme mākslas un kultūras mantojuma veidošanā, mantojuma saglabāšanai šīs regulas nozīmē būtu jāietver arī dabas mantojums, kas saistīts ar kultūras mantojumu vai ko ir oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes. Valsts atbalsta noteikumos būtu jāatzīst kultūras un ar to saistītās saimnieciskās darbības specifika, ņemot vērā kultūras divējādo dabu: no vienas puses, tā ir ekonomisks labums, kas paver ievērojamas iespējas radīt pārticību un nodarbinātību, un, no otras puses, tā ir mūsu sabiedrību atspoguļojošo un veidojošo identitāšu, vērtību un nozīmju nesēja. Būtu jānosaka atbalstāmo kultūras mērķu un darbību saraksts un attiecināmās izmaksas. Grupu atbrīvojumam būtu jāattiecas gan uz ieguldījumu, gan darbības atbalstu, kas nepārsniedz noteiktas robežvērtības, ja ir izslēgta pārmērīgas kompensācijas iespēja. Vispārīgā gadījumā atbrīvojums nebūtu attiecināms uz darbībām, kurām gan piemīt kultūras aspekti, bet kuru raksturs ir pārsvarā komerciāls, jo tām ir lielāks potenciāls radīt konkurences kropļojumus, piemēram, attiecībā uz presi un žurnāliem (drukātiem vai elektroniskiem). Turklāt atbalstāmo kultūras mērķu un darbību sarakstā nebūtu iekļaujama komercdarbība tādās jomās kā mode, dizains vai videospēles.

(73)

Audiovizuālajiem darbiem ir svarīga loma Eiropas identitāšu veidošanā un dalībvalstu un reģionu dažādo tradīciju atspoguļošanā. Starp filmām, kas producētas ārpus Savienības, pastāv sīva konkurence, turpretī Eiropas filmu aprite ārpus to izcelsmes valsts ir ierobežota, ko nosaka tas, ka tirgi ir sadrumstaloti valsts vai reģiona līmeņa tirgos. Nozarei ir raksturīgas augstas ieguldījumu izmaksas, šķietams rentabilitātes trūkums ierobežotās auditorijas dēļ un grūtības piesaistīt papildu privāto finansējumu. Ņemot vērā šos faktorus, Komisija ir izstrādājusi konkrētus kritērijus, lai novērtētu, vai atbalsts audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanai, izstrādei, producēšanai, izplatīšanai un veicināšanai ir nepieciešams, samērīgs un piemērots. Jaunie kritēriji tika noteikti Komisijas paziņojumā par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (30), un tie būtu jāatspoguļo grupu atbrīvojuma noteikumos audiovizuālo darbu atbalsta shēmām. Kopražojumiem, kuriem ir lielāka iespēja tikt izplatītiem vairākās dalībvalstīs, ir pamatoti noteikt augstāku atbalsta intensitāti.

(74)

Sporta infrastruktūras ieguldījumu atbalsta pasākumiem, ja tie uzskatāmi par valsts atbalstu, būtu jāparedz grupu atbrīvojums, ja tie atbilst šīs regulas nosacījumiem. Sporta nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par valsts atbalstu, jo atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību vai tāpēc, ka nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tas konkrētos apstākļos varētu jo īpaši attiekties uz tīri vietēja rakstura atbalsta pasākumiem vai pasākumiem amatieru sporta jomā. Līguma 165. pantā ir atzīts, ka ir svarīgi risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi. Grupu atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz atbalstu infrastruktūrai, kura kalpo vairāk nekā vienam atpūtas veidam un tādējādi ir daudzfunkcionāla. Tomēr atbalstam tādai daudzfunkcionālai tūrisma infrastruktūrai kā atpūtas parki un viesnīcu infrastruktūra atbrīvojums būtu jāparedz vienīgi tad, ja atbalsts ietilpst tādā reģionālā atbalsta shēmā, kura ir vērsta uz tūrisma darbībām atbalstāmajos reģionos un kurai ir īpaši pozitīva ietekme uz reģionālo attīstību. Saderības nosacījumiem attiecībā uz atbalstu sporta vai daudzfunkcionālai infrastruktūrai būtu jo īpaši jānodrošina brīva un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un taisnīgs koncesiju piešķiršanas process trešām personām, kuras atbild par infrastruktūras izbūvi, modernizāciju un/vai ekspluatāciju, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un Savienības judikatūru. Ja sporta infrastruktūru izmanto profesionāli sporta klubi, tiem piemērotajiem infrastruktūras izmantošanas cenu nosacījumiem būtu jābūt publiski pieejamiem, lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem. Būtu jānodrošina, ka tiek novērsta pārmērīga kompensācija.

(75)

Kā uzsvērts Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumos, ar ko apstiprināta stratēģija “Eiropa 2020” (31), būtu jācenšas novērst galvenos šķēršļus, kuri traucē izaugsmi ES līmenī, tostarp šķēršļus, kas saistīti ar iekšējā tirgus darbību un infrastruktūru. Vietējās infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnoteikums uzņēmumu un patērētāju vides attīstībai un ražošanas bāzes modernizēšanai un attīstīšanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pilnvērtīgu darbību, kā minēts Padomes Ieteikumā par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (32), kurš ietilpst stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajās pamatnostādnēs. Šāda infrastruktūra, kuras pieejamību ieinteresētajām personām nodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, dod iespēju veidot privātajiem ieguldījumiem un izaugsmei labvēlīgu vidi, tādējādi dodot pozitīvu ieguldījumu virzībā uz vispārējas nozīmes mērķiem un jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm un mērķiem (33), savukārt kropļojumu riski ir ierobežoti. Daudzi dalībvalstu veiktie pasākumi vietējās infrastruktūras jomā nav uzskatāmi par atbalstu, jo tie neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tādēļ, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, pasākumam nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm vai pasākums izpaužas kā kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, kas atbilst visiem Altmark judikatūras kritērijiem (34). Tomēr, ja šādas vietējās infrastruktūras finansēšana ir uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, šāds atbalsts būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības, ja piešķirtā atbalsta summas ir nelielas.

(76)

Tā kā citu veidu infrastruktūras atbalstam var būt piemērojami konkrēti skaidri noteikti kritēriji, kas nodrošina tā saderību ar iekšējo tirgu, šīs regulas noteikumi par vietējās infrastruktūras atbalstu nebūtu piemērojami atbalstam, ko piešķir šādu veidu infrastruktūrai: pētniecības infrastruktūra, inovācijas kopas, energoefektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, energoinfrastruktūra, atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana, platjoslas infrastruktūra, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sporta un daudzfunkcionālā atpūtas infrastruktūra, lidostas un ostas.

(77)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā, valsts atbalsta politika būtu periodiski jāpārskata. Tāpēc šīs regulas piemērošanas periodam vajadzētu būt ierobežotam. Ir lietderīgi noteikt pārejas noteikumus, tostarp noteikumus, kas atbalsta shēmām, kurām piešķirts atbrīvojums, piemērojami pēc šīs regulas piemērošanas perioda beigām. Šo noteikumu mērķis ir dot dalībvalstīm laiku pielāgoties iespējamam turpmākajam režīmam. Tomēr pielāgošanās periods nebūtu piemērojams reģionālā atbalsta shēmām, tostarp reģionālā pilsētu attīstības atbalsta shēmām, attiecībā uz kurām atbrīvojumam jābeidzas dienā, kad zaudē spēku apstiprinātie reģionālā atbalsta plāni, un atsevišķām riska finansējuma atbalsta shēmām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SATURS

I NODAĻA.

Vispārīgie noteikumi 15

II NODAĻA.

Uzraudzība 36

III NODAĻA.

Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām 37

1. iedaļa –

Reģionālais atbalsts 37

2. iedaļa –

Atbalsts MVU 41

3. iedaļa –

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam 43

4. iedaļa –

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai 47

5. iedaļa –

Atbalsts mācībām 51

6. iedaļa –

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti 52

7. iedaļa –

Atbalsts vides aizsardzībai 53

8. iedaļa –

Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai 62

9. iedaļa –

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem 63

10. iedaļa –

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai 63

11. iedaļa –

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai 64

12. iedaļa –

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai 67

13. iedaļa –

Atbalsts vietējai infrastruktūrai 68

IV NODAĻA.

Nobeiguma noteikumi 68

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

a)

reģionālais atbalsts;

b)

atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;

c)

atbalsts vides aizsardzībai;

d)

atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

e)

atbalsts mācībām;

f)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;

g)

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

h)

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;

i)

atbalsts platjoslas infrastruktūrai;

j)

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;

k)

atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai; un

l)

atbalsts vietējai infrastruktūrai.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2., 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz EUR 150 miljonus. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu;

b)

jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

c)

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;

d)

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

3.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (35), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;

b)

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot tādu papildu izmaksu kompensēšanu, kas nav transporta izmaksas tālākajā reģionā, kā paredzēts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;

c)

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:

i)

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu; vai

ii)

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

d)

atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES;

e)

reģionālā atbalsta kategorijām, kas izslēgtas ar 13. pantu.

Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.

4.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

b)

ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;

c)

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai.

5.   Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

a)

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;

b)

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

c)

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

3)

“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:

a)

kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par strādājošu personu ar invaliditāti; vai

b)

kurai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt tās pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību darba dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem;

4)

“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

a)

kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai

b)

kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai

c)

kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai

d)

kura ir vecāka par 50 gadiem; vai

e)

kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai

f)

kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai

g)

kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;

5)

“transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi;

6)

“transporta izmaksas” ir komercpārvadājuma izmaksas, kuras saņēmējs ir faktiski sedzis par vienu pārvadājumu un kuras ietver:

a)

kravu pārvadājumu, pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas ir saistītas ar pārvadājumu;

b)

kravas apdrošināšanas izmaksas;

c)

nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko izcelsmes vietā un galamērķī piemēro kravai un, attiecīgā gadījumā, kravnesībai; un

d)

drošuma un drošības kontroles izmaksas, papildu maksas par palielinātām degvielas cenām;

7)

“attālie reģioni” ir tālākie reģioni, Malta, Kipra, Seūta un Melilja, dalībvalstu teritorijā ietilpstošās salas un mazapdzīvoti apgabali;

8)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

9)

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

10)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

11)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikumā;

12)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES Senbertelemī kopš 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES Majota no 2014. gada 1. janvāra kļuva par tālāko reģionu;

13)

“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē, kā precizēts Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (36);

14)

“individuāls atbalsts” ir:

i)

ad hoc atbalsts; un

ii)

individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

15)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

16)

“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metode, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

17)

ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

18)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

a)

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (37) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b)

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

c)

uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

d)

uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

e)

attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:

1)

uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5; un

2)

uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;

19)

“izdevumu teritoriālās saistības” ir atbalsta piešķīrējas iestādes noteiktās saistības saņēmējiem vismaz noteiktu minimālo summu izlietot un/vai noteiktu minimālo ražošanas darbību apjomu veikt konkrētā teritorijā;

20)

“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

atbalsta maksimālā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),

kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā teritorijā un noteikta apstiprinātā reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā, izņemot palielināto atbalsta intensitāti, ko piemēro MVU; A – attiecināmo izmaksu pirmie 50 miljoni euro, B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro, un C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs 100 miljoniem euro;

21)

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

22)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

23)

“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;

24)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

25)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

26)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

27)

“atbalstāmi apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu norādīti apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

28)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

29)

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

30)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

31)

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laikposmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas;

32)

“darbinieku skaita tīrais pieaugums” ir darbinieku skaita tīrais pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā laikposmā, un tātad ir jāatņem šajā laikposmā zaudēto darbvietu skaits un pilna laika, nepilnas slodzes un sezonālo darbinieku skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darba vienības daļas;

33)

“mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām;

34)

“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privātā kapitāla ieguldījumu fondi, valsts ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;

35)

“pārvadājums” ir preču pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem no izcelsmes vietas līdz galamērķim un ietver visus starpposmus vai daļas attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās;

36)

“taisnīga peļņas norma” ir paredzamā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo attiecīgā projekta risku līmeni un kapitāla, ko privātie ieguldītāji plāno ieguldīt, veidu un apmēru;

37)

“kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā vai projektā veikto ieguldījumu summa saskaņā ar šīs regulas 3. iedaļu vai 16. vai 39. pantu, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgajā valsts atbalsta pasākumā;

38)

“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir nediskriminējoša konkursa procedūra, kurā nodrošināts, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits, un kurā atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu vai līdzsvara cenu. Turklāt ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, kura rezultātā ne visi pretendenti var saņemt atbalstu;

39)

“pamatdarbības peļņa” ir visa attiecīgā ieguldījumu perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Darbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet šīs regulas mērķiem neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta;

Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu

40)

attiecīgajiem reģionālā atbalsta noteikumiem ir piemērojamas definīcijas par platjoslas infrastruktūru (10. iedaļa).

41)

“reģionālais ieguldījumu atbalsts” ir reģionālais atbalsts, ko piešķir sākotnējam ieguldījumam vai sākotnējam ieguldījumam jaunā saimnieciskajā darbībā;

42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu ar sākotnējo ieguldījumu nesaistītus uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju u. c., bet neietver amortizācijas izdevumus un finansēšanas izmaksas, ja tās bijušas iekļautas attiecināmajās izmaksās, piešķirot ieguldījumu atbalstu;

43)

“tērauda nozare” ir visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:

a)

čuguns un ferosakausējumi:

čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;

b)

neapstrādāti dzelzs izstrādājumi un pusfabrikāti, parastais tērauds vai īpašais tērauds:

šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus pusfabrikātu kalšanai: velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;

c)

karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi:

sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili mazāki par 80 mm un joslas mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;

d)

auksti apstrādāti ražojumi:

baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;

e)

caurules:

visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru lielāku par 406,4 mm;

44)

“sintētisko šķiedru nozare” ir:

a)

visu veidu poliestera, poliamīda, akrila vai polipropilēna šķiedru un diegu ekstrūzija/teksturēšana neatkarīgi no to izmantošanas veida; vai

b)

polimerizācija (ieskaitot polikondensāciju), ja izmantoto iekārtu ziņā tā ir apvienota ar ekstrūziju; vai

c)

jebkādi palīgprocesi, kas saistīti ar vienlaicīgu ekstrūzijas/teksturēšanas jaudu uzstādīšanu, ko veic potenciālais atbalsta saņēmējs vai cits tās grupas uzņēmums, kurā tas ietilpst, un kuri attiecīgajā darījumdarbības veidā izmantoto iekārtu ziņā parasti tiek apvienoti ar šādām jaudām;

45)

“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk – “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar NACE 2. red.:

a)

NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;

b)

NACE 50: Ūdens transports;

c)

NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;

46)

“shēma, kas paredzēta ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru” ir shēma, kas aptver darbības, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četru zīmju ciparu kods).

47)

“tūrisma darbība” ir šāda darbība saskaņā ar NACE 2. red.:

a)

NACE 55: Izmitināšana;

b)

NACE 56: Ēdināšanas pakalpojumi;

c)

NACE 79: Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;

d)

NACE 90: Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;

e)

NACE 91: Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;

f)

NACE 93: Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība;

48)

“mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālajos lēmumos par reģionālā atbalsta plāniem laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

49)

“sākotnējais ieguldījums” ir:

a)

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai

b)

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs; uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav sākotnējs ieguldījums;

50)

“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četru zīmju ciparu kods), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (38);

51)

“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:

a)

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi vai uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanu ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta iepriekš;

b)

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs ar nosacījumu, ka jaunā darbība, ko veic, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tāda pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā veikta pirms iegādes;

52)

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums ar attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, rēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;

53)

“galamērķis” ir vieta, kur preces izkrauj;

54)

“izcelsmes vieta” ir vieta, kur preces iekrauj transportēšanai;

55)

“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, vai mazapdzīvoti apgabali, kā noteikts apstiprinātajā reģionālā atbalsta plānā attiecīgajai dalībvalstij laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

56)

“transportlīdzeklis” ir dzelzceļa transports, kravas autotransports, iekšējo ūdensceļu transports, jūras transports, gaisa transports un intermodāls transports;

57)

“pilsētu attīstības fonds” (“PAF”) ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu pilsētu attīstības projektos saskaņā ar pilsētu attīstības atbalsta pasākumu. PAF pārvalda pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs;

58)

“pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos pilsētu attīstības projektus un veic ieguldījumus tajos;

59)

“pilsētu attīstības projekts” (“PAP”) ir ieguldījumu projekts ar potenciālu veicināt to pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti integrētā pieejā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, un palīdzēt sasniegt šajā pieejā noteiktos mērķus, tostarp projekti ar tādu iekšējo peļņas normu, ar kuru var nepietikt tīri komerciāla finansējuma piesaistei. Pilsētu attīstības projektu var organizēt kā atsevišķu finansējumu atbalstu saņemošā privātā ieguldītāja juridisko struktūru ietvaros vai arī kā atsevišķu juridisko personu, piemēram, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību;

60)

“integrēta ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģija” ir konkrētai pilsētas ģeogrāfiskajai teritorijai un konkrētam laikposmam noteikta stratēģija, kuru oficiāli ierosinājusi un apstiprinājusi attiecīgā vietējā iestāde vai valsts sektora struktūra un kurā norādīti integrēti pasākumi pilsētu teritoriju ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;

61)

“ieguldījums natūrā” ir zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījums, ja zeme vai nekustamais īpašums ir daļa no pilsētu attīstības projekta;

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU

62)

“ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās darbvietas” ir darbvietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti attiecīgie ieguldījumi, tostarp darbvietas, kas radītas, pieaugot ieguldījuma radītās jaudas izmantojuma līmenim;

63)

“organizatoriskā sadarbība” ir kopīgu darījumdarbības stratēģiju vai pārvaldes struktūru izstrāde, kopīgu pakalpojumu vai sadarbību veicinošu pakalpojumu sniegšana, koordinētas darbības, piemēram, pētniecība vai tirgvedība, tīklu un kopu atbalsts, pieejamības un saziņas uzlabošana, kopīgu instrumentu izmantošana ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību un tirdzniecību ar MVU;

64)

“ar sadarbību saistīti konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības saistībā ar zināšanu un pieredzes apmaiņu un sadarbības uzlabošanu;

65)

“ar sadarbību saistīti atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, tīmekļa vietņu, datubāzu, bibliotēku, tirgus izpētes, rokasgrāmatu, darba dokumentu un dokumentu paraugu nodrošināšana;

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU piekļuvei finansējumam

66)

“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu;

67)

“garantija” šīs regulas 1., 3. un 7. iedaļas kontekstā ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jaunajiem aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī par kvazikapitāla instrumentiem;

68)

“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem attiecīgā valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem;

69)

“izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (SPP);

70)

“finansējuma piešķīrums” ir atmaksājams publiskais ieguldījums finanšu starpniekā, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, ja visi ienākumi tiek atgriezti publiskajam ieguldītājam;

71)

“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums, ieskaitot nomu, garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai;

72)

“neatkarīgs privāts ieguldītājs” ir privāts ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda, tostarp komerceņģeļi un finanšu iestādes neatkarīgi no to īpašumtiesībām, ja tie attiecībā uz savu ieguldījumu uzņemas pilnu risku. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā uzskata, ka privātie ieguldītāji, tostarp dibinātāji, ir neatkarīgi no šā uzņēmuma;

73)

“fiziska persona” 21. un 23. panta mērķiem ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;

74)

“pašu kapitāla ieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības;

75)

“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai;

76)

“nekotēts MVU” ir MVU, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas;

77)

“turpmākie ieguldījumi” ir tādi riska finansējuma papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām;

78)

“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka;

79)

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana un kuru kontrolē valsts iestāde, publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām; pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (39), vai turpmākiem tiesību aktiem, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu;

80)

“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums:

a)

kas, izmantojot ārēja eksperta veiktu novērtējumu, var pierādīt, ka tas tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, un ka tie ir saistīti ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku; vai

b)

kura pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no trim gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, par kuru nav finanšu datu vēstures, – ārēja revidenta apliecinātā revīzijā par pašreizējo fiskālo periodu;

81)

“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, ja lielāko daļu tirgot atļauto finanšu instrumentu ir emitējuši MVU;

82)

“aizdevums” ir līgums, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam. Esošo aizdevumu pārfinansēšanu neuzskata par atbalsttiesīgu aizdevumu;

Definīcijas saistībā ar atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai

83)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem;

84)

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

85)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tie ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē ar simulētām saskarnēm ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

86)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, pilotprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai pilotprojekta izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkos.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

87)

“priekšizpēte” ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes;

88)

“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai pasākumā;

89)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;

90)

“efektīva sadarbība” ir sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, un iesaistītās puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var segt pilnībā visas projekta izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības veidiem;

91)

“pētniecības infrastruktūra” ir telpas un iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šī infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēta (organizēts resursu tīkls) saskaņā ar 2. panta a) punktu Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (40);

92)

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu pušu (piemēram, novatorisku jauno uzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, bezpeļņas organizāciju un citu saistītu ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības, īstenojot veicināšanas pasākumus, daloties telpās un aprīkojumā, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību;

93)

“augsti kvalificēts personāls” ir personāls, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā, kas var ietvert arī studijas doktorantūrā;

94)

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība un mācības tādās jomā kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana un standartu un regulējuma, kurā tie ietverti, izmantošana;

95)

“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datubāzu, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratorijas pakalpojumu, kvalitātes marķēšanas, testēšanas un sertificēšanas nodrošināšana ar mērķi izstrādāt efektīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus;

96)

“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma darījumdarbības praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās, izņemot izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau pielietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

97)

“procesa inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (tostarp tehnikas, aprīkojuma vai programmatūras būtiskas izmaiņas), izņemot nelielas pārmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas vai pakalpojuma jaudas palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai paplašināšanu, izmaiņas, kuras rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras sezonālās un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

98)

“pārcelšana” ir personāla pagaidu nodarbināšana pie saņēmēja ar personāla tiesībām atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;

Definīcijas saistībā ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

99)

“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

a)

kurai vismaz 24 mēnešus nav bijis regulāra algota darba; vai

b)

kurai vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba un kura pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas definīcijas “nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” b) līdz g) apakšpunktā;

100)

“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 30 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

Definīcijas, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai

101)

“vides aizsardzība” ir darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem, mazināt šāda kaitējuma risku vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamus energoresursus;

102)

“Savienības standarts” ir:

a)

obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides aizsardzībā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem; vai

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (41) noteiktais pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP) un nodrošināt, ka piesārņojošu vielu emisiju līmenis nav augstāks par to, kāds tas būtu, piemērojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, šīs regulas mērķiem piemēro minēto līmeni; ja minētie līmeņi ir izteikti kā diapazons, ir piemērojama pirmā atbilstoši LPTP sasniegtā robežvērtība;

103)

“energoefektivitāte” ir ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu;

104)

“energoefektivitātes projekts” ir ieguldījumu projekts, kas palielina ēkas energoefektivitāti;

105)

“energoefektivitātes fonds (EEF)” ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos ar mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti gan mājokļu, gan nemājokļu nozarē. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;

106)

“energoefektivitātes fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos energoefektivitātes projektus un veic ieguldījumus tajos;

107)

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (42), 2. panta 34. punktā;

108)

“koģenerācija” jeb “kombinēta siltuma un enerģijas ražošana” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

109)

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota enerģija” ir enerģija, kas ražota iekārtās, kurās izmanto tikai atjaunojamus energoresursus, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem kombinētās iekārtās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus. Tā ietver atjaunojamo resursu elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu uzkrāšanas sistēmas, bet neietver elektroenerģiju, kura saražota, izmantojot uzkrāšanas sistēmas;

110)

“atjaunojamie energoresursi” ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;

111)

“biodegviela” ir no biomasas iegūta šķidra vai gāzveida degviela transportam;

112)

“ilgtspējīga biodegviela” ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā;

113)

“no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (43);

114)

“jauna un novatoriska tehnoloģija” ir jauna un sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, kura ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;

115)

“balansēšanas pienākumi” ir tirgus dalībnieka vai tā izraudzītā pārstāvja, kurus apzīmē ar jēdzienu “par balansēšanu atbildīgā puse”, atbildība par nebalansu (ražošanas, patēriņa un komerciālo darījumu nesakritībām) noteiktā laikposmā, ko apzīmē ar jēdzienu “nebalansa norēķinu periods”;

116)

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi, no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs;

117)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, tostarp zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmā frakcija (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī biogāzes un rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;

118)

“enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas” ir elektroenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins slodzes vai elektrotīkla pieslēguma punktā. Tās ietver sākuma kapitālu, diskonta likmi, kā arī pastāvīgas ekspluatācijas, kurināmā/degvielas un uzturēšanas izmaksas;

119)

“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei ir izteikti negatīva iedarbība uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

120)

“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (44);

121)

“piesārņota vieta” ir vieta, kurā ir cilvēka radīta bīstamu vielu apstiprināta klātbūtne tādā apmērā, kas nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi, ņemot vērā zemes pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu;

122)

“princips piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu;

123)

“piesārņojums” ir kaitējums, ko radījis piesārņotājs, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi vai radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem;

124)

“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma, kas atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas definīcijai, kā noteikts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. un 42. punktā. Šī definīcija ietver siltumapgādes/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas avotus un tīklu (tostarp saistītās iekārtas), kas nepieciešami siltumenerģijas/dzesēšanai nepieciešamās enerģijas sadalei no ražošanas avotiem uz lietotāja telpām;

125)

“piesārņotājs” ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu;

126)

“atkārtota izmantošana” ir jebkāda darbība, kuras rezultātā produktus vai sastāvdaļas, kas nav atkritumi, vēlreiz izmanto tam pašam nolūkam, kādam tie sākotnēji bija paredzēti;

127)

“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir tādas reģenerācijas darbības kā pārbaudīšana, tīrīšana vai labošana, kuru rezultātā produkti vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek sagatavoti, lai tos varētu atkārtoti izmantot bez jebkādas citas priekšapstrādes;

128)

“pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, ar kuru atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Tā ietver organisku materiālu pārstrādi, bet neietver enerģijas reģenerāciju un pārstrādāšanu materiālos, kas izmantojami par degvielu/kurināmo vai aizbēršanai;

129)

“sasniegtais tehniskais līmenis” ir process, kurā atkritumu atkārtota izmantošana galaprodukta ražošanā ir ekonomiski izdevīga parastā prakse. Attiecīgā gadījumā jēdziens “sasniegtais tehniskais līmenis” (state of the art) traktējams Savienības tehnoloģiju un iekšējā tirgus perspektīvā;

130)

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

a)

attiecībā uz elektroenerģiju:

i)

pārvades infrastruktūra, kā definēts 2. panta 3. punktā 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (45);

ii)

sadales infrastruktūra, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 5. punktā;

iii)

elektroenerģijas akumulācija, ko definē kā objektus, kurus izmanto elektroenerģijas pastāvīgai vai pagaidu akumulēšanai virszemes vai pazemes infrastruktūras objektos vai ģeoloģiskos objektos, ja tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām, kas projektētas 110 kV vai augstākam spriegumam;

iv)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai i) līdz iii) punktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām; un

v)

viedtīkls, ko definē kā jebkādu aprīkojumu, līniju, kabeli vai iekārtu gan pārvades, gan zema un vidēja sprieguma sadales līniju līmenī, kura funkcija ir divpusēja digitāla komunikācija reāllaikā vai tuvu tam, interaktīvs un intelektisks elektroenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitorings un vadība elektrotīklā, lai izveidotu tīklu, kurā efektīvi integrētas visu tam pieslēgto lietotāju – ražotāju, patērētāju un lietotāju, kas vienlaikus ir ražotāji un patērētāji, – ieradumi un rīcība nolūkā nodrošināt ekonomiski izdevīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, piegādes drošība un lietošanas drošums;

b)

attiecībā uz gāzi:

i)

dabasgāzes un biogāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas ir daļa no tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes sadalei izpētes un ieguves vietās;

ii)

pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem augstspiediena gāzes cauruļvadiem;

iii)

sašķidrinātas dabasgāzes vai saspiestas dabasgāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti; un

iv)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas;

c)

attiecībā uz naftu:

i)

jēlnaftas transportēšanas cauruļvadi;

ii)

sūknēšanas stacijas un tilpnes, kas nepieciešamas jēlnaftas cauruļvadu ekspluatācijai; un

iii)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi, neapdraudēti un efektīvi, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas un reversās plūsmas ierīces;

d)

attiecībā uz CO2: cauruļvadu tīkli, tostarp saistītās kompresijas stacijas, CO2 transportēšanai uz uzglabāšanas vietām, lai iesūknētu CO2 piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

131)

“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (46), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (47), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (48) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (49) vai turpmākus tiesību aktus, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minētos aktus;

Definīcijas, kas attiecas uz sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

132)

“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kur fiziskā persona personīgo un darba saišu dēļ katru kalendāro gadu dzīvo vismaz 185 dienas; ja personas darba saites ir citā vietā nekā tās personīgās saites un šī persona dzīvo divās vai vairākās dalībvalstīs, par tās parasto dzīvesvietu uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, ja vien tā šajā vietā regulāri atgriežas; ja persona dzīvo kādā dalībvalstī, lai tur veiktu noteikta ilguma uzdevumu, par tās dzīvesvietu tik un tā uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, neatkarīgi no tā, vai šī persona minētā uzdevuma veikšanas laikā atgriežas šajā vietā; universitātes vai skolas apmeklēšana citā dalībvalstī nav uzskatāma par parastās dzīvesvietas maiņu; alternatīvi jēdzienam “parastā dzīvesvieta” ir tāda nozīme, kāda tam noteikta dalībvalstu tiesību aktos;

Definīcijas saistībā ar atbalstu platjoslas infrastruktūrai

133)

“pamata platjosla” jeb “pamata platjoslas tīkli” ir tīkli, kas nodrošina pamata funkcijas un balstās uz tādām tehnoloģiju platformām kā asimetriskā ciparu abonentlīnija (risinājumi līdz ADSL2+ tīkliem), neuzlabotie kabeļu tīkli (piemēram, DOCSIS 2.0), trešās paaudzes mobilo sakaru tīkli (UMTS) un satelītu sistēmas;

134)

“ar platjoslas tīkliem saistīti inženiertehniskie darbi” ir inženiertehniskie darbi, kas nepieciešami platjoslas tīkla izvēršanai, piemēram, ceļa uzrakšana, lai ieguldītu (platjolsas) kabeļu kanalizāciju;

135)

“kabeļu kanalizācija” ir pazemes cauruļvadi, ko izmanto platjoslas tīkla (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) kabeļu ieguldīšanai;

136)

“fiziskā atsaiste” nodrošina piekļuvi galalietotāja piekļuves līnijai un dod iespēju konkurenta datu pārraides sistēmām tieši pārraidīt datus pa šo līniju;

137)

“platjoslas pasīvā infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu. Parasti tas ietver inženiertehnisko infrastruktūru, kabeļu kanalizāciju, tumšo šķiedru un āra sadales skapjus;

138)

“nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkls” ir moderns tīkls, kam piemīt vismaz šādi parametri: a) tie uzticami nodrošina pakalpojumus ar ļoti lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu, izmantojot optiskās šķiedras (vai līdzvērtīgas tehnoloģijas) atvilci tik tuvu lietotāja telpām, lai ļoti lielais datu pārraides ātrums būtu reāli nodrošināts; b) tos var izmantot dažādiem modernajiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp apvienotajiem IP pakalpojumiem; un c) tie nodrošina ievērojami lielāku augšupielādes ātrumu (salīdzinājumā ar pamata platjoslas tīkliem). Pašreizējā tirgus un tehnoloģiju attīstības posmā NGA tīkli ir: a) optiskās šķiedras piekļuves tīkli (FTTx), b) moderni kabeļu tīkli un c) atsevišķi modernie bezvadu piekļuves tīkli, kas spēj uzticami nodrošināt lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu;

139)

“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Plašākā iespējamā piekļuve, kas jānodrošina attiecīgajā tīklā, pašreizējā tehnoloģiju attīstības posmā ietver vismaz turpmāk minētos piekļuves produktus. FTTH/FTTB tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai, atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Kabeļu tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai un piekļuve bitu plūsmai. FTTC tīkliem: piekļuve kabeļu kanalizācijai, atsaistīta piekļuve abonentapakšlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Pasīvajai tīkla infrastruktūrai: piekļuve kabeļu kanalizācijai, piekļuve tumšajai šķiedrai un/vai atsaistīta piekļuve abonentlīnijai. ADSL platjoslas tīkliem: atsaistīta piekļuve abonentlīnijai un piekļuve bitu plūsmai. Mobilajiem vai bezvadu tīkliem: bitu plūsma, kopīga piekļuve stabiem un piekļuve atvilces maršrutēšanas tīkliem. Satelītu platformām: piekļuve bitu plūsmai;

Definīcijas saistībā ar atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

140)

“sarežģīti audiovizuālie darbi” ir darbi, kurus dalībvalstis atzinušas par sarežģītiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pirms shēmas izveides vai atbalsta piešķiršanas, un var ietvert filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādas dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbus un citādā ziņā komerciāli sarežģītus darbus;

141)

“ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksts” ir visas valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību un ir iekļautas sarakstā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO);

142)

“samērīgu peļņu” nosaka, ievērojot tipisko peļņu attiecīgajā nozarē. Jebkurā gadījumā par samērīgu uzskata tādu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā;

Definīcijas saistībā ar atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

143)

“profesionālais sports” ir nodarbošanās ar sportu algota darba vai apmaksātu pakalpojumu veidā neatkarīgi no tā, vai starp profesionālo sportistu un attiecīgo sporta organizāciju ir noslēgts oficiāls darba līgums, ja atlīdzība pārsniedz šīs nodarbošanās izmaksas un veido ievērojamu daļu no sportista ienākumiem. Ceļa un izmitināšanas izdevumus, lai piedalītos sporta pasākumā, šajā regulā neuzskata par atlīdzību.

3. pants

Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

4. pants

Paziņošanas robežvērtības

1.   Šo regulu nepiemēro atbalstam, kurš pārsniedz šādas robežvērtības:

a)

reģionālais ieguldījumu atbalsts: “atbalsta koriģētā summa”, kas ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 100 miljoni, aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu;

b)

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 20 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

c)

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d)

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

e)

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

f)

atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

g)

riska finansējuma atbalsts: EUR 15 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 9. punktā;

h)

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

i)

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

i)

ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 40 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;

ii)

ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;

iii)

ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;

iv)

ja projekts ir Eureka projekts vai tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;

v)

summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;

vi)

atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 7,5 miljoni vienai priekšizpētei;

j)

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 20 miljoni vienai infrastruktūrai;

k)

atbalsts inovācijas kopām: EUR 7,5 miljoni vienai kopai;

l)

inovācijas atbalsts MVU: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

m)

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

n)

atbalsts mācībām: EUR 2 miljoni vienam mācību projektam;

o)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

p)

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

q)

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

r)

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

s)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, izņemot ieguldījumu atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalstu, ko energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas projektu ietvaros sniedz sadales tīklam: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

t)

ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes projektiem: EUR 10 miljoni, kā noteikts 39. panta 5. punktā;

u)

ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

v)

darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, un darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā. Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā saskaņā ar 42. pantu: EUR 150 miljoni gadā, ņemot vērā kopējo budžetu par visām shēmām, uz kurām attiecas 42. pants;

w)

ieguldījumu atbalsts centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

x)

ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

y)

atbalsts platjoslas infrastruktūrai: kopējās izmaksas EUR 70 miljoni vienam projektam;

z)

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 100 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

aa)

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;

bb)

ieguldījumu atbalsts sporta un daudzfunkcionālai infrastruktūrai: EUR 15 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 50 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā; un

cc)

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 10 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 20 miljonus.

2.   Robežvērtības, kas noteiktas vai minētas 1. punktā, nevar apiet, atbalsta shēmas vai atbalsta projektus mākslīgi sadalot.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

1.   Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2.   Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:

a)

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

b)

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

c)

atbalsts garantiju veidā:

i)

ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai

ii)

ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (50) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

d)

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

e)

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;

f)

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. panta nosacījumi;

g)

darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;

h)

atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;

i)

atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;

j)

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai.

6. pants

Stimulējošā ietekme

1.   Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.

2.   Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

uzņēmuma nosaukums un lielums;

b)

projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;

c)

projekta īstenošanas vieta;

d)

projekta izmaksu uzskaitījums;

e)

atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

3.   Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

a)

attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;

b)

visos pārējos gadījumos:

atbalsta ietekmē būtiski palielinās projekta/darbības joma, vai

atbalsta ietekmē būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē projektam/darbībai, vai

būtiski palielinās attiecīgā projekta/darbības pabeigšanas ātrums.

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un

b)

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

5.   Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:

a)

reģionālais darbības atbalsts, ja ir izpildīti 15. panta nosacījumi;

b)

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21. un 22. panta nosacījumi;

c)

atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;

d)

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, ja ir izpildīti 34. panta nosacījumi;

e)

atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;

f)

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;

g)

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;

h)

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

1.   Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli.

2.   Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

3.   Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas brīdī piemērojamā diskonta likme.

4.   Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.

5.   III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas brīdī piemērojamo diskonta likmi.

6.   Ja reģionālo atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, nevar palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

8. pants

Atbalsta kumulācija

1.   Lai noteiktu, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.

2.   Ja Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

3.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:

a)

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b)

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

4.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 21., 22. un 23. pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.

5.   Valsts atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šīs regulas III nodaļā noteikto intensitāti.

6.   Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, atbalstu strādājošām personām ar invaliditāti, kas paredzēts 33. un 34. pantā, attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var kumulēt ar citu atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, pārsniedzot lielāko saskaņā ar šo regulu piemērojamo robežvērtību, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecīgajām izmaksām jebkurā laikposmā, kurā attiecīgās strādājošās personas tiek nodarbinātas.

9. pants

Publicēšana un informācija

1.   Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

b)

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

c)

informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta nozīmē. Alternatīvi, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

2.   Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16. un 21. pants (51), šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):

 

0,5–1;

 

1–2;

 

2–5;

 

5–10;

 

10–30; un

 

30 un vairāk.

3.   Shēmām saskaņā ar šīs regulas 51. pantu šajā pantā noteiktos publicēšanas pienākumus neattiecina uz galapatērētājiem.

4.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, – 1 gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir aktuāla un pieejama vismaz desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

5.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

a)

saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;

b)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.

6.   Atbilstību šā panta noteikumiem dalībvalstis nodrošina vēlākais divu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā.

II NODAĻA

UZRAUDZĪBA

10. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I līdz III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem.

11. pants

Ziņojumu sniegšana

Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta nozīmē, Komisijai nosūta:

a)

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem;

b)

elektroniskā veidā – gada ziņojumu, kas minēts Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (52), ievērojot grozījumus, par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot īstenošanas regulā norādīto informāciju.

12. pants

Uzraudzība

Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā desmit gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.

III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAžĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM

1. IEDAĻA

Reģionālais atbalsts

A apakšiedaļa

Reģionālais ieguldījumu un darbības atbalsts

13. pants

Reģionālā atbalsta darbības joma

Šo iedaļu nepiemēro:

a)

atbalstam, kas ir par labu darbībām tērauda nozarē, ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē, sintētisko šķiedru nozarē, transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai, un enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē;

b)

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām, platjoslas infrastruktūrai vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

c)

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, ar kurām kompensē tālākajos reģionos vai mazapdzīvotos apgabalos ražoto preču transporta izmaksas, un kuru piešķir:

i)

darbībām saistībā ar Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību; vai

ii)

darbībām, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (53), klasificētas kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība saskaņā ar NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju A iedaļu, kā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde saskaņā ar NACE 2. red. B iedaļu un kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana saskaņā ar NACE 2. red. D iedaļu; vai

iii)

preču transportēšanai pa cauruļvadiem;

d)

individuālam reģionālajam ieguldījumu atbalstam saņēmējam, kas ir beidzis to pašu vai līdzīgu darbību Eiropas Ekonomikas zonā divu gadu laikā pirms reģionālā ieguldījumu atbalsta pieteikuma vai kam atbalsta pieteikuma laikā ir konkrēti plāni izbeigt šādu darbību ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad attiecīgajā apgabalā pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek prasīts atbalsts;

e)

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.

14. pants

Reģionālais ieguldījumu atbalsts

1.   Reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir atbalstāmajos apgabalos.

3.   Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu sākotnējam ieguldījumam var piešķirt neatkarīgi no saņēmēja lieluma. Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu MVU var piešķirt visu veidu sākotnējiem ieguldījumiem. Atbalstu lieliem uzņēmumiem piešķir tikai tādam sākotnējam ieguldījumam, kas attiecīgajā apgabalā veicina jaunu saimniecisko darbību.

4.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

b)

paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās darbvietas, rēķinot par divu gadu periodu; vai

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

5.   Pēc ieguldījuma pabeigšanas ieguldījums paliek atbalstu saņemošajā apgabalā vismaz piecus gadus vai vismaz trīs gadus MVU gadījumā. Tas neliedz aizstāt pamatlīdzekļus, kas minētajā laikposmā ir novecojuši vai bojāti, ja attiecīgajā apgabalā visā attiecīgajā minimālajā periodā tiek turpināta saimnieciskā darbība.

6.   Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

attiecībā uz zemi un ēkām lielu uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta paredzētās pabeigšanas dienas, bet MVU gadījumā – vismaz trīs gadus;

b)

attiecībā uz ražotni vai iekārtām nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

Iegādājoties uzņēmējdarbības vietas aktīvus 2. panta 49. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi. Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Kapitāldaļu iegāde nav uzskatāma par sākotnēju ieguldījumu.

7.   Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas.

8.   Nemateriālos aktīvus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

b)

tiem jābūt amortizējamiem;

c)

tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un

d)

tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts;

attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas tikai līdz 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

9.   Ja attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

a)

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos, kas nozīmē, ka no acīmredzamā attiecīgajā periodā izveidoto darbvietu skaita atņem visas zaudētās darbvietas;

b)

katru amata vietu aizpilda triju gadu laikā no darbu pabeigšanas; un

c)

katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

10.   Reģionālais atbalsts platjoslas tīkla attīstīšanai atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA) tīkla un kuros ir maz ticams, ka šāds tīkls varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidots triju gadu laikā no lēmuma piešķirt atbalstu; un

b)

subsidētajam tīkla operatoram ir jāpiedāvā aktīva un pasīva vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti; un

c)

atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru.

11.   Pētniecības infrastruktūrai paredzētu reģionālo atbalstu piešķir vienīgi tad, ja to piešķir ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pārredzama un nediskriminējoša piekļuve atbalstāmajai infrastruktūrai.

12.   Atbalsta intensitāte dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā, kurš atbalsta piešķiršanas laikā ir spēkā attiecīgajā apgabalā. Ja atbalsta intensitāti aprēķina, pamatojoties uz 4. punkta c) apakšpunktu, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz izdevīgāko summu, kāda rodas no minētās intensitātes piemērošanas ieguldījumu izmaksām vai algu izmaksām. Lieliem ieguldījumu projektiem atbalsta summa nepārsniedz atbalsta koriģēto summu, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu.

13.   Ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu.

14.   Atbalsta saņēmējam jānodrošina finansiāls ieguldījums vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts nekāds publisks atbalsts. Tālākajos reģionos ieguldījumam, ko veic MVU, atbalstu var piešķirt, atbalsta maksimālajai intensitātei pārsniedzot 75 %; šādos gadījumos atlikušo daļu nodrošina kā atbalsta saņēmēja finansiālu ieguldījumu.

15.   Attiecībā uz sākotnēju ieguldījumu saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013, visiem projektā iesaistītajiem saņēmējiem piemēro tā apgabala atbalsta intensitāti, kurā atrodas sākotnējais ieguldījums. Ja sākotnējais ieguldījums atrodas divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, kā atbalsta maksimālo intensitāti izmanto to intensitāti, ko piemēro atbalstāmajā apgabalā, kur radusies lielākā attiecināmo izmaksu summa. Atbalstāmos apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo noteikumu lieliem uzņēmumiem piemēro tikai tad, ja sākotnējais ieguldījums attiecas uz jaunu saimniecisko darbību.

15. pants

Reģionālais darbības atbalsts

1.   Reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos un mazapdzīvotos apgabalos, ko dalībvalstis noteikušas savos Komisijas apstiprinātajos reģionālā atbalsta plānos saskaņā ar 161. punktu Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (54), ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē:

a)

to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

saņēmēji ražošanas darbību veic minētajos apgabalos;

ii)

atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;

iii)

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam. Vienīgi attiecībā uz tālākajiem reģioniem transporta papildu izmaksas par precēm, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, var ietvert izmaksas par preču transportu no jebkuras to ražošanas vietas uz šiem apgabaliem;

b)

darbības papildu izmaksas, kas nav transporta izmaksas un kas tālākajos reģionos radušās vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā;

ii)

atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz:

15 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā, vai

25 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā, vai

10 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no saskaņā ar šo pantu noteiktajām attiecināmajām papildu izmaksām.

B apakšiedaļa

Pilsētu attīstības atbalsts

16. pants

Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts

1.   Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Pilsētu attīstības projektiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;

b)

tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

c)

tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.

3.   Kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā saskaņā ar jebkuriem pilsētu attīstības atbalsta pasākumiem nepārsniedz EUR 20 miljonus.

4.   Attiecināmās izmaksas ir pilsētu attīstības projekta kopējās izmaksas, ciktāl tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (55) 65. un 37. pantam.

5.   Atbalsts, ko pilsētu attīstības fonds piešķir atbalsttiesīgajiem pilsētu attīstības projektiem, var izpausties kā pašu kapitāls, kvazikapitāls, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

6.   Pilsētu attīstības atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības fondos vai pilsētu attīstības projektos, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no pilsētu attīstības projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

7.   Pilsētu attīstības projekta īstenošanai privātie un publiskie ieguldītāji var nodrošināt naudu vai ieguldījumus natūrā, vai abu apvienojumu. Ieguldījumu natūrā ņem vērā tā tirgus vērtībā, ko apliecinājis neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra.

8.   Pilsētu attīstības pasākumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

b)

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

c)

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

d)

ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;

e)

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

f)

pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

9.   Pilsētu attīstības fondus pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja pilsētu attīstības fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

b)

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

c)

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;

d)

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;

e)

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

10.   Ja pilsētu attīstības fonds nodrošina aizdevumus vai garantijas pilsētu attīstības projektiem, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

a)

attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;

b)

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.

11.   Dalībvalsts attiecīgā pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.

2. IEDAĻA

Atbalsts MVU

17. pants

Ieguldījumu atbalsts MVU

1.   Ieguldījumu atbalsts MVU, kuri darbojas Savienības teritorijā vai ārpus tās, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir viens vai abi šādi izmaksu veidi:

a)

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

b)

paredzamās algu izmaksas attiecībā uz darbvietām, kas radītas tieši ieguldījumu projekta rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu.

3.   Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmām izmaksām, veido:

a)

ieguldījums materiālajos un/vai nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar jauniem papildu produktiem vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai

b)

uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

uzņēmējdarbības vieta ir slēgta vai būtu slēgta, ja tā nebūtu iegādāta,

aktīvus iegādājas no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju,

darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

Ja mazu uzņēmumu pārņem sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks, atceļ nosacījumu, ka aktīviem jābūt iegādātiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Uzņēmuma kapitāldaļu iegāde vien nav uzskatāma par ieguldījumu.

4.   Nemateriālie aktīvi atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

b)

tie ir uzskatāmi par amortizējamiem aktīviem;

c)

tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;

d)

tie ir iekļauti uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus.

5.   Darbvietas, kas tieši radītas ieguldījumu projekta rezultātā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;

b)

attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;

c)

tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;

b)

10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.

18. pants

Atbalsts konsultācijām MVU

1.   Atbalsts konsultācijām MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

3.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ārējo konsultantu sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem.

4.   Attiecīgie pakalpojumi nav pastāvīga vai periodiska darbība un nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai reklāmas pakalpojumiem.

19. pants

Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs

1.   Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par stenda nomu, iekārtošanu un ekspluatāciju uzņēmuma dalībai konkrētā gadatirgū vai tirdzniecības izstādē.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

20. pants

Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

1.   Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

organizatoriskās sadarbības izmaksas, tostarp darbinieku un biroju izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu;

b)

tādu konsultāciju un atbalsta pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar sadarbību un ko nodrošinājuši ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji;

c)

ceļa izdevumi, ar projektu tieši saistīti aprīkojuma un ieguldījumu izdevumi un projektam tieši izmantoto instrumentu un aprīkojuma amortizācija.

3.   Pakalpojumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nav pastāvīga vai periodiska darbība un nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai parastajiem reklāmas pakalpojumiem.

4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

3. IEDAĻA

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam

21. pants

Riska finansējuma atbalsts

1.   Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecībā uz finanšu starpniekiem riska finansējuma atbalsts neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem var izpausties vienā no šādiem veidiem:

a)

pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finanšu piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

b)

aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

c)

atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, lai segtu riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.

3.   Attiecībā uz neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem riska finansējuma atbalsts var izpausties veidos, kas minēti šā panta 2. punktā, vai kā nodokļu stimuli privātiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tieši vai netieši nodrošina riska finansējumu atbalsttiesīgiem uzņēmumiem.

4.   Attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma atbalsts var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

5.   Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kuri sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma sniegšanas brīdī ir nekotēti MVU un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie nav darbojušies nevienā tirgū;

b)

tie jebkurā tirgū ir darbojušies mazāk nekā septiņus gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

c)

tiem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz darījumdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma.

6.   Riska finansējuma atbalsts var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 5. punkta b) apakšpunktā minētā septiņu gadu perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a)

netiek pārsniegta 9. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;

b)

turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā darījumdarbības plānā;

c)

uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par saistītu uzņēmumu I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts atbilst MVU definīcijas nosacījumiem.

7.   Attiecībā uz pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos atbalstu aizstāšanas kapitālam ar riska finansējuma pasākumu var sniegt tikai tad, ja aizstāšanas kapitālu kombinē ar jaunu kapitālu, kas atbilst vismaz 50 % no katras ieguldījumu kārtas atbalsttiesīgajos uzņēmumos.

8.   Attiecībā uz pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, likviditātes pārvaldības nolūkā var izmantot ne vairāk kā 30 % no finanšu starpnieka kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla.

9.   Šā panta 4. punktā minētā riska finansējuma kopsumma nepārsniedz EUR 15 miljonus vienam atbalsttiesīgam uzņēmumam neatkarīgi no riska finansējuma pasākuma.

10.   Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, riska finansējuma pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz šādas minimālās robežvērtības:

a)

10 % no riska finansējuma, kas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;

b)

40 % no riska finansējuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā;

c)

60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 5. punkta c) apakšpunktā, un turpmākajiem ieguldījumiem pēc septiņu gadu perioda atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā.

11.   Ja riska finansējuma pasākums, kuru īsteno ar finanšu starpnieka palīdzību, ir vērsts uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem dažādos attīstības posmos, kā minēts 10. punktā, un neparedz privātā kapitāla līdzdalību atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, finanšu starpnieks panāk tādu privātās līdzdalības īpatsvaru, kas atbilst vismaz vidējam svērtajam rādītājam, kuru iegūst, attiecīgā portfeļa atsevišķo ieguldījumu apjomiem piemērojot 10. punktā minētās minimālās līdzdalības likmes.

12.   Riska finansējuma pasākumā nav pieļaujama finanšu starpnieku diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību.

13.   Riska finansējuma pasākums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, izņemot attiecībā uz nodokļu stimuliem privātajiem ieguldītājiem, kuri veic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

b)

finanšu starpniekus, kā arī ieguldītājus vai fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kas rīkots saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem;

c)

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

d)

garantijām, uz kurām attiecas 2. punkta c) apakšpunkts, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.

14.   Riska finansējuma pasākumi nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

finanšu starpnieki darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)

lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālās darbības jomas ziņā;

c)

riska finansējums, ko sniedz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, pamatojas uz dzīvotspējīgu darījumdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;

d)

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

15.   Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

b)

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju vai finanšu starpnieku izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

c)

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

d)

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;

e)

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja.

16.   Riska finansējuma pasākums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina garantijas vai aizdevumus, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pasākuma rezultātā finanšu starpnieks veic ieguldījumus, kuri bez atbalsta nebūtu veikti vai būtu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas galīgajam saņēmējam;

b)

attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;

c)

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

17.   Dalībvalsts attiecīgā riska finansējuma pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.

18.   Riska finansējuma atbalsts tādiem MVU, kuri neatbilst 5. punkta nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

a)

attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1407/2013; un

b)

ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot tos, kuri noteikti 5., 6., 9., 10. un 11. punktā; un

c)

attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.

22. pants

Darbības sākšanas atbalsts

1.   Darbības sākšanas atbalsta shēmas ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir tādi nekotēti mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms pieciem gadiem, vēl nav sadalījuši peļņu un nav izveidoti apvienošanās ceļā. Atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, var uzskatīt, ka attiecīgais piecu gadu periods sākas no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību vai attiecībā uz tā saimniecisko darbību ir apliekams ar nodokli.

3.   Darbības sākšanas atbalsts ir:

a)

aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1 miljons vai EUR 1,5 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir pieci gadi;

b)

garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,5 miljoni vai EUR 2,25 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir pieci gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

c)

dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,4 miljoni vai EUR 0,6 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 0,8 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

4.   Saņēmējs atbalstu var saņemt šā panta 3. punktā minēto atbalsta instrumentu kombinācijas veidā, ja viena atbalsta instrumenta ietvaros piešķirtās summas daļa, rēķinot pēc attiecīgajam instrumentam atļautās maksimālās atbalsta summas, tiek ņemta vērā, nosakot maksimālās atbalsta summas atlikušo daļu attiecībā uz pārējiem instrumentiem, kas ietilpst attiecīgajā kombinētajā instrumentā.

5.   Attiecībā uz maziem un novatoriskiem uzņēmumiem 3. punktā minētās maksimālās summas var divkāršot.

23. pants

Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU

1.   Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ja platformas operators ir mazais uzņēmums, atbalsta pasākums var būt darbības sākšanas atbalsta veidā platformas operatoram, un šādā gadījumā piemēro 22. panta nosacījumus.

Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgos uzņēmumos, ko veic, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

24. pants

Izpētes izmaksu atbalsts

1.   Atbalsts izpētes izmaksām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par sākotnējo caurskatīšanu un oficiālo rūpīgo pārbaudi, ko veic finanšu starpnieku pārvaldītāji vai ieguldītāji, lai noteiktu atbalsttiesīgos uzņēmumus saskaņā ar 21. un 22. pantu.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

4. IEDAĻA

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai

25. pants

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem

1.   Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:

a)

fundamentālie pētījumi;

b)

rūpnieciskie pētījumi;

c)

eksperimentālā izstrāde;

d)

tehniski ekonomiskā priekšizpēte.

3.   Pētniecības un attīstības projektu attiecināmās izmaksas attiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju, un tās ir šādas:

a)

personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;

b)

izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

c)

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d)

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;

e)

papildu netiešās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

4.   Tehniski ekonomiskās priekšizpētes attiecināmās izmaksas ir priekšizpētes izmaksas.

5.   Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz:

a)

100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;

b)

50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;

c)

25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;

d)

50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.

6.   Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:

a)

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;

b)

par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

i)

projekts paredz efektīvu sadarbību:

starp uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir MVU, vai projektu īsteno vismaz divās dalībvalstīs vai dalībvalstī un EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un neviens atsevišķs uzņēmums nesedz vairāk kā 70 % no attiecināmajām izmaksām, vai

starp uzņēmumu un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kuras sedz vismaz 10 % no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus;

ii)

projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību.

7.   Tehniski ekonomiskās priekšizpētes atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.

26. pants

Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai

1.   Atbalsts tādas pētniecības infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kuru izmanto saimnieciskajai darbībai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ja pētniecības infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem.

3.   Par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.

4.   Piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

5.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

7.   Ja publiskais finansējums pētniecības infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.

27. pants

Atbalsts inovācijas kopām

1.   Atbalsts inovācijas kopām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu inovācijas kopām piešķir vienīgi juridiskajai personai, kas pārvalda inovācijas kopu (kopas organizācija).

3.   Piekļuve kopas telpām, iekārtām un darbībām ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no inovācijas kopas ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

4.   Maksa, ko iekasē par kopas iekārtu izmantošanu un dalību kopas darbībās, atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas.

5.   Inovācijas kopu izbūvei vai modernizācijai var piešķirt ieguldījumu atbalstu. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

6.   Ieguldījumu atbalsta intensitāte inovācijas kopām nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

7.   Inovācijas kopu pārvaldībai var piešķirt darbības atbalstu. Tā ilgums nepārsniedz desmit gadus.

8.   Inovācijas kopu darbības atbalsta attiecināmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas (tostarp netiešās izmaksas), kas attiecas uz:

a)

kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;

b)

kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;

c)

kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.

9.   Darbības atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām visā atbalsta piešķiršanas periodā.

28. pants

Inovācijas atbalsts MVU

1.   Inovācijas atbalsts MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;

b)

izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;

c)

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

4.   Īpašajā gadījumā, kad atbalstu sniedz inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja kopējā atbalsta summa inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem vienam uzņēmumam jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000.

29. pants

Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai

1.   Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsts lieliem uzņēmumiem ir saderīgs vienīgi tad, ja tie atbalstāmā pasākuma ietvaros faktiski sadarbojas ar MVU un ja sadarbībā iesaistītie MVU sedz vismaz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

3.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

personāla izmaksas;

b)

izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;

c)

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;

d)

papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

4.   Atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem nepārsniedz 15 % no attiecināmajām izmaksām un MVU – 50 % no attiecināmajām izmaksām.

30. pants

Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē

1.   Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstāmajā projektā ir ieinteresēti visi attiecīgās nozares vai apakšnozares uzņēmumi.

3.   Pirms atbalstāmā projekta sākšanas dienas internetā publicē šādu informāciju:

a)

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;

b)

atbalstāmā projekta mērķi;

c)

aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;

d)

norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.

4.   Atbalstāmā projekta rezultāti ir pieejami internetā no atbalstāmā projekta beigu datuma vai no dienas, kad informācija par minētajiem rezultātiem tiek sniegta jebkuras konkrētas organizācijas biedriem, atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Rezultātu pieejamību internetā nodrošina vismaz piecus gadus no atbalstāmā projekta beigu datuma.

5.   Atbalstu piešķir tieši pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijai, un tajā nevar ietvert ar pētniecību nesaistītu atbalstu, ko tiešā veidā piešķir uzņēmumam, kurš ražo, pārstrādā vai tirgo zvejas vai akvakultūras produktus.

6.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas paredzētas 25. panta 3. punktā.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

5. IEDAĻA

Atbalsts mācībām

31. pants

Atbalsts mācībām

1.   Atbalsts mācībām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu nepiešķir mācībām, kuras uzņēmumi rīko, lai nodrošinātu atbilstību valsts obligātajiem standartiem attiecībā uz mācībām.

3.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;

b)

mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam. Izmitināšanas izmaksas nav ietvertas, izņemot minimālās nepieciešamās izmitināšanas izmaksas attiecībā uz apmācāmajiem, kas ir strādājošas personas ar invaliditāti;

c)

ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;

d)

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.

4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. To var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 70 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:

a)

par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

b)

par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

5.   Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un

b)

mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.

6. IEDAĻA

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

32. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā

1.   Atbalsta shēmas nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus no nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja pieņemšanas darbā. Ja darba ņēmējs ir īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs, attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no pieņemšanas darbā.

3.   Ja pieņemšana darbā nerada strādājošo skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgajā uzņēmumā strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā 12 mēnešu periodā, attiecīgās amata vietas ir tādas, kas atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.

4.   Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas regulē darba līgumus.

5.   Ja nodarbinātības periods ir īsāks par 12 mēnešiem vai – attiecībā uz īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem – par 24 mēnešiem, atbalstu proporcionāli samazina.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

33. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai

1.   Atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par konkrēto laika periodu, kurā ir nodarbināta strādājoša persona ar invaliditāti.

3.   Ja pieņemšana darbā nerada strādājošo skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgajā uzņēmumā strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā 12 mēnešu periodā, attiecīgās amata vietas ir tādas, kas atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.

4.   Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, strādājošām personām ar invaliditāti ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas uzņēmumam ir juridiski saistoši un regulē darba līgumus.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

34. pants

Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas

1.   Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

telpu pielāgošanas izmaksas;

b)

izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;

c)

tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

d)

izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;

e)

algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;

f)

ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

35. pants

Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas

1.   Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par:

a)

personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;

b)

šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.

3.   Sniegtā palīdzība ietver pasākumus, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja autonomiju un pielāgošanos darba videi, pavadot šo darba ņēmēju sociālajās un administratīvajās procedūrās, veicinot komunikāciju ar uzņēmēju un risinot konfliktus.

4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

7. IEDAĻA

Atbalsts vides aizsardzībai

36. pants

Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav

1.   Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ieguldījums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, pārsniedzot piemērojamos Savienības standartus neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem;

b)

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav.

3.   Atbalstu nepiešķir, ja ieguldījumus veic, lai panāktu uzņēmumu atbilstību Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, atbalstu var piešķirt:

a)

tādu jaunu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst Savienības pieņemtajiem standartiem, ja minētā iegāde notiek, pirms šie standarti stājušies spēkā, un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek piemēroti transportlīdzekļiem, kuri iegādāti pirms attiecīgā datuma;

b)

esošu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu modificēšanai, ja dienā, kad sākta minēto transportlīdzekļu ekspluatācija, Savienības standarti vēl nav bijuši spēkā un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek ar atpakaļejošu spēku piemēroti minētajiem transportlīdzekļiem.

5.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus vai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav. Tās nosaka šādi:

a)

ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

b)

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām.

7.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem.

8.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

37. pants

Ieguldījumu atbalsts saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem

1.   Atbalsts, kas mudina uzņēmumus panākt atbilstību jauniem Savienības standartiem, kuri paaugstina vides aizsardzības līmeni un vēl nav stājušies spēkā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Savienības standarti ir pieņemti un ieguldījumi ir īstenoti un pabeigti vismaz vienu gadu pirms attiecīgā standarta spēkā stāšanās dienas.

3.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārsniegtu piemērojamos Savienības standartus. Tās nosaka šādi:

a)

ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

b)

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

20 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 15 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 10 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā;

b)

15 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 5 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā.

5.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

38. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem

1.   Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt energoefektivitātes mērķus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir, ja uzlabojumus veic, lai panāktu uzņēmumu atbilstību Savienības standartiem, kas jau ir pieņemti, pat ja tie vēl nav stājušies spēkā.

3.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka šādi:

a)

ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

b)

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kāda īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

5.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

6.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

39. pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem

1.   Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ēku energoefektivitātes projektiem.

3.   Attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas.

4.   Atbalstu piešķir kā piešķīrumu, pašu kapitālu, garantiju vai aizdevumu energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, kurš to pilnībā nodod galīgajiem saņēmējiem, kas ir ēku īpašnieki vai īrnieki.

5.   Atbalsts, kuru energoefektivitātes fonds vai cits finanšu starpnieks sniedz atbalstāmajiem energoefektivitātes projektiem, var izpausties kā aizdevumi vai garantijas. Aizdevuma nominālā vērtība vai garantētā summa vienam projektam galīgo saņēmēju līmenī nepārsniedz EUR 10 miljonus. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

6.   Summa, kuru ēkas īpašnieki atmaksā energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, ir ne mazāka kā aizdevuma nominālā vērtība.

7.   Energoefektivitātes atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no privātajiem ieguldītājiem vismaz 30 % apmērā no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Ja atbalstu sniedz energoefektivitātes fonds, privāto ieguldījumu piesaistīšana var notikt energoefektivitātes fonda līmenī un/vai energoefektivitātes projektu līmenī, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

8.   Dalībvalstis energoefektivitātes atbalsta sniegšanai var izveidot energoefektivitātes fondus un/vai izmantot finanšu starpniekus. Jāizpilda šādi nosacījumi:

a)

finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

b)

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

c)

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

d)

ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;

e)

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

f)

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un, lai energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

9.   Finanšu starpniekus, tostarp energoefektivitātes fondus, pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja finanšu starpnieks un attiecīgā gadījumā energoefektivitātes fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

b)

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

c)

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

d)

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;

e)

attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.

10.   Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir energoefektivitātes uzlabojumiem, ko veic ar mērķi nodrošināt, ka saņēmējs atbilst jau pieņemtiem Savienības standartiem.

40. pants

Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai

1.   Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ieguldījumu atbalstu piešķir vienīgi jaunuzstādītām vai modernizētām jaudām.

3.   Jaunā koģenerācijas iekārta kopumā nodrošina primārās enerģijas ietaupījumus salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas atsevišķu ražošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (56). Esošas koģenerācijas iekārtas uzlabošana vai esošas enerģijas ražošanas iekārtas pārveidošana par koģenerācijas iekārtu nodrošina primārās enerģijas ietaupījumus salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju.

4.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par papildu ieguldījumu aprīkojumā, kas vajadzīgs, lai iekārta darbotos kā augstas efektivitātes koģenerācijas iekārta salīdzinājumā ar konvencionālām elektroenerģijas vai siltuma iekārtām ar tādu pašu jaudu, vai papildu ieguldījumu izmaksas modernizācijai, ar ko panāk augstāku efektivitāti gadījumā, ja esošā iekārta jau atbilst augstas efektivitātes robežvērtībai.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 45 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

6.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

41. pants

Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem

1.   Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ieguldījumu atbalsts biodegvielu ražošanai ir atbrīvots no paziņošanas prasības vienīgi tad, ja atbalstāmos ieguldījumus izmanto ilgtspējīgu biodegvielu ražošanai, kas nav no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas. Tomēr atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu piešķir ieguldījumu atbalstam no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas ražotņu pārveidošanai par moderno biodegvielu ražotnēm, ja ražošana, kurā izmanto pārtikas kultūraugus, tiek samazināta proporcionāli jaunajām jaudām.

3.   Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

4.   Atbalstu nepiešķir hidroelektroiekārtām, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK.

5.   Ieguldījumu atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Pēc tam, kad sākta iekārtas ekspluatācija, nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā, un atbalsts ir neatkarīgs no ražošanas apjoma.

6.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Tās nosaka šādi:

a)

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponentu jau esošam objektam, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas;

b)

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas;

c)

atsevišķām nelielām iekārtām, kurām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

45 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta a) vai b) apakšpunktu;

b)

30 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta c) apakšpunktu.

8.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

9.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

10.   Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām. Nodrošina, ka šāda konkursa procedūra ir nediskriminējoša un paredz visu ieinteresēto uzņēmumu dalību. Ar konkursa procedūru saistītais budžets ir saistošs ierobežojums tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu, un atbalstu piešķir, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas sarunas.

42. pants

Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem

1.   Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un šī procedūra nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

3.   Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja procedūra, kurā drīkstētu piedalīties visi ražotāji, radītu neoptimālu rezultātu, un procedūras pielāgojumi nevarētu novērst šo problēmu, ņemot vērā jo īpaši šādus apstākļus:

i)

konkrētas jaunas un novatoriskas tehnoloģijas ilgtermiņa potenciālu; vai

ii)

vajadzību panākt diversifikāciju; vai

iii)

energotīkla ierobežojumus un tīkla stabilitāti; vai

iv)

sistēmas (integrācijas) izmaksas; vai

v)

vajadzību izvairīties no izejvielu tirgus kropļojumiem, kas rodas atbalsta biomasai rezultātā.

Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta a) punktā aprakstīto kārtību.

4.   Atbalstu jaunām un novatoriskām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kura attiecas uz vismaz vienu šādu tehnoloģiju, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šādu atbalstu piešķir kopumā ne vairāk kā attiecībā uz 5 % no plānotajām jaunajām jaudām elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem gadā.

5.   Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai, atbilstoši kurai ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.

6.   Uz atbalsta saņēmējiem attiecas standarta balansēšanas pienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem.

7.   Atbalstu nepiešķir, ja cenas ir negatīvas.

8.   Atbalstu bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, kas aprakstīta 2. punktā, var piešķirt iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 1 MW un ar kurām elektroenerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai atbalstu bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, kas aprakstīta 2. punktā, var piešķirt iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 6 MW, vai iekārtām, kurās ir mazāk nekā sešas ģenerētājvienības. Neskarot 9. punktu, gadījumos, kad atbalstu piešķir bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ievēro 5., 6. un 7. punkta nosacījumus. Turklāt tajos gadījumos, kad atbalstu piešķir bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ir piemērojami 43. panta 5., 6. un 7. punkta nosacījumi.

9.   Šā panta 5., 6. un 7. punkta nosacījumus nepiemēro darbības atbalstam, ko piešķir iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 500 kW un ar kurām elektroenerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai šos nosacījumus nepiemēro darbības atbalstam, ko piešķir iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 3 MW, vai iekārtām, kurās ir mazāk nekā trīs ģenerētājvienības.

10.   Aprēķinot 8. un 9. punktā minētās maksimālās jaudas, iekārtas, kurām ir kopīgs pieslēguma punkts elektrotīklam, uzskata par vienu iekārtu.

11.   Atbalstu piešķir tikai līdz brīdim, kad ražotne, kurā elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem resursiem, ir pilnībā amortizēta saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts.

43. pants

Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās

1.   Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem mazas jaudas iekārtās, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka nekā 500 kW un ar kurām enerģiju ražo no jebkuriem atjaunojamiem resursiem, izņemot vēja enerģiju, kurai atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 3 MW vai kurās ir mazāk nekā trīs ģenerētājvienības, un biodegvielas, kurām atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 50 000 tonnām gadā. Aprēķinot minētās maksimālās jaudas, mazas jaudas iekārtas, kurām ir kopīgs pieslēguma punkts elektrotīklam, uzskata par vienu iekārtu.

3.   Atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kurās ražo ilgtspējīgas biodegvielas, kas nav no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas. Tomēr atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu piešķir darbības atbalstam no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas ražotnēm, kas darbību sākušas pirms 2013. gada 31. decembra un vēl nav pilnībā amortizētas, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz 2020. gadam.

4.   Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

5.   Atbalsts uz vienu enerģijas vienību nepārsniedz starpību starp kopējām izlīdzinātajām izmaksām, ko rada enerģijas ražošana no attiecīgā atjaunojamā resursa, un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenu. Izlīdzinātās izmaksas regulāri atjaunina, vismaz reizi gadā.

6.   Maksimālā peļņas norma, ko izmanto izlīdzināto izmaksu aprēķinā, nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā. Attiecīgā mijmaiņas darījumu likme ir mijmaiņas darījumu likme tajā valūtā, kurā piešķir atbalstu, ar termiņu, kas atbilst atbalstāmo iekārtu amortizācijas periodam.

7.   Atbalstu piešķir tikai līdz brīdim, kad iekārta ir pilnībā amortizēta saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No darbības atbalsta atskaita visu iekārtai iepriekš piešķirto ieguldījumu atbalstu.

44. pants

Atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

1.   Atbalsta shēmas dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā, kas atbilst nosacījumiem Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (57), ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Nodokļa samazinājuma saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, un tie maksā nodokli vismaz attiecīgajā minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts ar Direktīvu 2003/96/EK.

3.   Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā balstās uz piemērojamās dabas resursu nodokļa likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.

4.   Atbalstu nepiešķir biodegvielām, uz kurām attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības.

45. pants

Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai

1.   Ieguldījumu atbalsts uzņēmumiem, kas novērš kaitējumu videi, veicot piesārņotu vietu attīrīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ieguldījums novērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei.

3.   Ja ir noteikta juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem, neskarot Savienības noteikumus šajā jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (58), ievērojot grozījumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (59), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (60) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (61), minētajai personai jāfinansē attīrīšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un valsts atbalstu nepiešķir. Ja atbildīgā persona saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem nav noteikta vai tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, personai, kura atbild par attīrīšanas vai dekontaminācijas darbiem, var piešķirt valsts atbalstu.

4.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par attīrīšanas darbu, no kurām atskaita zemes vērtības pieaugumu. Visus izdevumus, kas uzņēmumam radušies, attīrot tā teritoriju, neatkarīgi no tā, vai šos izdevumus var uzrādīt kā pamatlīdzekļus tā bilancē, var uzskatīt par attiecināmu ieguldījumu piesārņotu vietu attīrīšanai.

5.   Zemes vērtības pieaugumu, kas izriet no attīrīšanas, novērtē neatkarīgs eksperts.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

46. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai

1.   Ieguldījumu atbalsts energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas uzstādīšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas attiecībā uz ražošanas avotu ir papildu izmaksas, kas nepieciešamas vienas vai vairāku ģenerētājvienību izbūvei, paplašināšanai un modernizācijai, lai tās darbotos kā energoefektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma salīdzinājumā ar konvencionālu ražošanas avotu. Ieguldījumi ir tādi, kas ir energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas neatņemama daļa.

3.   Atbalsta intensitāte attiecīgajam ražošanas avotam nepārsniedz 45 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

4.   Atbalsta intensitāti ražošanas avotam var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

5.   Attiecināmās izmaksas attiecībā uz sadales tīklu ir ieguldījuma izmaksas.

6.   Sadales tīkla atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu.

47. pants

Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai

1.   Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ieguldījumu atbalstu piešķir citu uzņēmumu radīto atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.

3.   Pārstrādājamie vai atkārtoti izmantojamie materiāli, kas tiktu apstrādāti, citādi tiktu iznīcināti vai apstrādāti videi mazāk nekaitīgā veidā. Grupu atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādām atkritumu reģenerācijas darbībām, kas nav pārstrāde.

4.   Atbalsts nevar piesārņotājus netieši atbrīvot no sloga, kas tiem būtu jāuzņemas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai no sloga, kas būtu uzskatāms par uzņēmuma parastajām izmaksām.

5.   Ieguldījums nevar būt tāds, kas tikai palielina pieprasījumu pēc pārstrādājamiem materiāliem, nepalielinot šo materiālu vākšanu.

6.   Ieguldījums nodrošina sasniegtā tehniskā līmeņa pārsniegšanu.

7.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu ieguldījumu labākās vai efektīvākās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas darbībās salīdzinājumā ar pārstrādes un atkārtotas izmantošanas darbību konvencionālajiem procesiem ar tādām pašām jaudām, kas tiktu izbūvētas bez atbalsta.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 35 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

9.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

10.   Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir paša saņēmēja atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai paredzēto ieguldījumu atbalstam.

48. pants

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai

1.   Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir energoinfrastruktūrai, kas atrodas atbalstāmajos apgabalos.

3.   Attiecīgajai energoinfrastruktūrai ir pilnībā piemērojams tarifu un piekļuves regulējums saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus regulējumu.

4.   Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas.

5.   Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu.

6.   Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumu atbalstam elektroenerģijas akumulēšanas un gāzes krātuvju projektiem un naftas infrastruktūrai.

49. pants

Atbalsts vides pētījumiem

1.   Atbalsts pētījumiem, tostarp energoauditiem, kas ir tieši saistīti ar šajā iedaļā minētajiem ieguldījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir 1. punktā minēto pētījumu izmaksas.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

4.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem pētījumiem, ko veic mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentpunktiem pētījumiem, ko veic vidējo uzņēmumu uzdevumā.

5.   Atbalstu nepiešķir lieliem uzņēmumiem energoauditu veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punktu, izņemot, ja attiecīgo energoauditu veic papildus obligātajam energoauditam saskaņā ar minēto direktīvu.

8. IEDAĻA

Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

50. pants

Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

1.   Atbalsta shēmas, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko radījušas zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir ar šādiem nosacījumiem:

a)

dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un

b)

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.

3.   Atbalsta shēmas attiecībā uz konkrētu dabas katastrofu ievieš triju gadu laikā no notikuma dienas. Atbalstu saskaņā ar šīm shēmām piešķir četru gadu laikā no notikuma.

4.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko izraisījuši zaudējumi, kas tiešā veidā radušies dabas katastrofas rezultātā un ko novērtējis kompetentās valsts iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība. Minētie zaudējumi var ietvert tādu aktīvu kā ēku, iekārtu, tehnikas vai krājumu materiālos zaudējumus un negūtos ienākumus saistībā ar darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas notikuma. Materiālos zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Aprēķinātā summa nevar pārsniegt remonta izmaksas vai katastrofas izraisīto reālās tirgus vērtības samazinājumu, tas ir, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms un tieši pēc katastrofas. Negūtos ienākumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma finanšu datiem (peļņa pirms procentiem un nodokļiem (EBIT), amortizācija un darbaspēka izmaksas vienīgi attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu, ko skārusi dabas katastrofa), finanšu datus par sešiem mēnešiem pēc katastrofas salīdzinot ar vidējo rādītāju par trim gadiem, kas izvēlēti no iepriekšējiem pieciem gadiem pirms katastrofas (izslēdzot tos divus gadus, kuros ir vislabākais un vissliktākais finanšu rezultāts), un kurš aprēķināts par to pašu sešu mēnešu laikposmu attiecīgajos gados. Zaudējumus aprēķina atsevišķa saņēmēja līmenī.

5.   Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kā zaudējumu atlīdzība, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9. IEDAĻA

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

51. pants

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

1.   Atbalsts pasažieru gaisa un jūras pārvadājumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Viss atbalsts pilnībā ir par labu galapatērētājiem, kuru parastā dzīvesvieta ir attālā reģionā.

3.   Atbalstu piešķir pasažieru pārvadājumiem maršrutā, kas attālā reģionā atrodošos lidostu vai ostu savieno ar citu Eiropas Ekonomikas zonā atrodošos lidostu vai ostu.

4.   Atbalstu piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti vai pakalpojumu veidu un bez ierobežojumiem attiecībā uz konkrēto maršrutu uz attālo reģionu vai no tā.

5.   Attiecināmās izmaksas ir cena par biļeti turp un atpakaļ maršrutā no attālā reģiona vai uz to, ieskaitot visus nodokļus un maksas, ko pārvadātājs iekasē no patērētāja.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

10. IEDAĻA

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

52. pants

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

1.   Ieguldījumu atbalsts platjoslas tīkla attīstīšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

ieguldījumu izmaksas platjoslas pasīvās infrastruktūras izvēršanai;

b)

ieguldījumu izmaksas ar platjoslu saistītiem inženiertehniskajiem darbiem;

c)

ieguldījumu izmaksas pamata platjoslas tīklu izvēršanai; un

d)

ieguldījumu izmaksas nākamās paaudzes piekļuves (“NGA”) tīklu izvēršanai.

3.   Ieguldījumus veic tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA tīkla) infrastruktūras un kuros ir maz ticams, ka šāda infrastruktūra varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidota triju gadu laikā no brīža, kad publicēta informācija par plānoto atbalsta pasākumu, ko turklāt pārbauda atklātā sabiedriskajā apspriešanā.

4.   Atbalstu piešķir, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru, ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu.

5.   Tīkla operators piedāvā plašāko iespējamo aktīvo un pasīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ievērojot šīs regulas 2. panta 139. punktu, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti. Šādu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi nodrošina vismaz septiņus gadus, bet piekļuves tiesības kabeļu kanalizācijai un stabiem ir beztermiņa. Attiecībā uz atbalstu kabeļu kanalizācijas izbūvei kabeļu kanalizācijai jābūt pietiekami ietilpīgai, lai tajā būtu vieta vairākiem kabeļu tīkliem un dažādām tīkla topoloģijām.

6.   Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cena pamatojas uz valsts regulatīvās iestādes noteiktajiem cenu principiem un uz salīdzinošajiem rādītājiem citos attiecīgās dalībvalsts vai Savienības apgabalos, kuros ir izteiktāka konkurence, ņemot vērā tīkla operatora saņemto atbalstu. Ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par piekļuves nosacījumiem, tostarp cenām, un par strīda gadījumiem starp piekļuves prasītājiem un subsidētās infrastruktūras operatoru.

7.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

11. IEDAĻA

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

53. pants

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

1.   Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir šādiem kultūras mērķiem un darbībām:

a)

muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;

b)

materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;

c)

visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;

d)

mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;

e)

kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

f)

mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.

3.   Atbalsts var būt:

a)

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

b)

darbības atbalsts.

4.   Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp:

a)

izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;

b)

izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;

c)

izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;

d)

izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;

e)

izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

5.   Attiecībā uz darbības atbalstu attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;

b)

izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

c)

izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

d)

darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;

e)

izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;

f)

izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.

6.   Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Infrastruktūras ekspluatētājam ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

7.   Attiecībā uz darbības atbalstu atbalsts nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

8.   Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētajai metodei, ja atbalsts nepārsniedz EUR 1 miljonu, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

9.   Mūzikas un literatūras publicēšanai, kā definēts 2. punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām. Ieņēmumus atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu. Attiecināmās izmaksas ir mūzikas un literatūras publicēšanas izmaksas, tostarp autoratlīdzība (autortiesību izmaksas), tulkotāju atlīdzība, redaktoru atlīdzība, citas redaktoru darba izmaksas (korektūras lasīšana, labošana, recenzēšana), maketēšanas un preprinta izmaksas un iespiešanas vai e-publicēšanas izmaksas.

10.   Atbalsts presei un žurnāliem neatkarīgi no tā, vai tie publicēti drukātā formā vai elektroniski, saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

54. pants

Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem

1.   Atbalsta shēmas audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanai, izstrādei, producēšanai, izplatīšanai un veicināšanai ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsts ir vērsts uz kultūras produktu. Lai novērstu acīmredzamas kļūdas produkta kvalificēšanā par kultūras produktu, dalībvalstis ievieš efektīvas procedūras, piemēram, priekšlikumu atlasi, ko veic viena vai vairākas personas, kam uzticēta atlase, vai pārbaudi saskaņā ar iepriekš noteiktu kultūras kritēriju sarakstu.

3.   Atbalsts var būt:

a)

atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;

b)

pirmsproducēšanas atbalsts; un

c)

izplatīšanas atbalsts.

4.   Ja dalībvalstis uz atbalstu attiecina izdevumu teritoriālās saistības, atbalsta shēmās audiovizuālo darbu producēšanai var vai nu:

a)

prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai

b)

konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.

Abos gadījumos, ja dalībvalstis prasa, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, šis apjoms nepārsniedz 50 % no kopējā producēšanas budžeta. Turklāt maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

5.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

b)

attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;

c)

attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.

6.   Atbalsta intensitāte audiovizuālo darbu producēšanai nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

7.   Atbalsta intensitāti var palielināt šādi:

a)

līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;

b)

līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.

8.   Atbalsta intensitāte pirmsproducēšanas darbībām nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Ja attiecīgais scenārijs vai projekts pārtop tādā audiovizuālajā darbā kā filma, pirmsproducēšanas izmaksas ietver kopējā budžetā un ņem vērā, aprēķinot atbalsta intensitāti. Atbalsta intensitāte izplatīšanai ir tāda pati kā atbalsta intensitāte producēšanai.

9.   Atbalsts nevar būt paredzēts vienīgi konkrētām producēšanas darbībām vai atsevišķiem producēšanas procesa ķēdes posmiem. Atbalsts filmu studiju infrastruktūrai saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

10.   Atbalstu nevar paredzēt vienīgi attiecīgās valsts pilsoņiem, un nevar pieprasīt, lai saņēmējiem būtu tāda attiecīgās valsts uzņēmuma statuss, kas dibināts saskaņā ar tās komerctiesībām.

12. IEDAĻA

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

55. pants

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

1.   Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Sporta infrastruktūru nevar ekskluzīvi izmantot tikai viens lietotājs, kas nodarbojas ar profesionālo sportu. Citi lietotāji, kas nodarbojas ar profesionālo vai amatieru sportu, attiecīgo sporta infrastruktūru ik gadu izmanto vismaz 20 % apmērā no jaudas laika izteiksmē. Ja infrastruktūru vairāki lietotāji izmanto vienlaikus, aprēķina attiecīgās daļas no jaudas izmantojuma laika izteiksmē.

3.   Daudzfunkcionāla atpūtas infrastruktūra ir daudzfunkcionāla rakstura atpūtas objekti, kuros piedāvā kultūras un atpūtas pakalpojumus, izņemot atpūtas parkus un viesnīcu infrastruktūru.

4.   Piekļuve sporta vai daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 30 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem, ja minētie nosacījumi ir publiskoti.

5.   Ja sporta infrastruktūru izmanto profesionāli sporta klubi, dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras izmantošanas cenu nosacījumi ir publiskoti.

6.   Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz sporta vai daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvi, modernizāciju un/vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.

7.   Atbalsts var būt:

a)

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

b)

darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.

8.   Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

9.   Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir ekspluatācijas izmaksas par infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu. Minētās ekspluatācijas izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju utt., bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta.

10.   Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

11.   Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz pamatdarbības zaudējumus attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

12.   Kā alternatīvu 10. un 11. punktā minētajai metodei, ja atbalsts nepārsniedz EUR 1 miljonu, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

13. IEDAĻA

Atbalsts vietējai infrastruktūrai

56. pants

Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai

1.   Finansējums vietējās infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kas attiecas uz infrastruktūru, kura vietējā līmenī veicina uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošanos un ražošanas bāzes modernizēšanu un attīstīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu “Reģionālais atbalsts”. Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai.

3.   Attiecīgās infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.

4.   Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz infrastruktūras ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.

5.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

6.   Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

7.   Atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 800/2008 atceļ.

58. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.

2.   Atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu vai citām iepriekš spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.

3.   Individuālais atbalsts, kas līdz 2015. gada 1. janvārim piešķirts saskaņā ar jebkuru no atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, izņemot reģionālo atbalstu. Riska kapitāla atbalsta shēmas MVU, kuras izveidotas līdz 2014. gada 1. jūlijam un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 800/2008, paliek atbrīvotas un saderīgas ar iekšējo tirgu līdz finansējuma līguma termiņa beigām, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas pirms 2015. gada 1. janvāra un joprojām ir izpildīti pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

4.   Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu, izņemot reģionālā atbalsta shēmas. Atbrīvojums reģionālā atbalsta shēmām ir spēkā līdz apstiprināto reģionālā atbalsta plānu termiņa beigām. Atbrīvojums, kas piešķirts riska finansējuma atbalstam saskaņā ar 21. panta 2. punkta a) apakšpunktu, zaudē spēku, beidzoties finansējuma līgumā paredzētajam termiņam, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā esības perioda beigām un joprojām ir izpildīti visi pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

59. pants

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

To piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

(3)  OV L 320, 30.11.2013., 22. lpp.

(4)  OV L 204, 31.7.2013., 11. lpp.

(5)  COM(2012) 209, 8.5.2012.

(6)  OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.

(7)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(8)  OV C 296, 2.10.2012., 3. lpp.

(9)  OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(10)  OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(11)  OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

(12)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(13)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(14)  EUCO 13/10 REV 1.

(15)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(16)  OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.

(17)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(18)  COM(2010) 636, 15.11.2010.

(19)  COM(2010) 2020, 3.3.2010.

(20)  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(21)  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

(22)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(23)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(24)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(25)  OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

(26)  OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(27)  OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

(28)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(29)  COM(2010) 245, 19.5.2010.

(30)  OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.

(31)  EUCO 13/10 REV 1.

(32)  OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.

(33)  COM(2010) 2020, 3.3.2010.

(34)  Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim Bundesverwaltungsgericht, 2003, Recueil, I-7747. lpp.

(35)  OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.

(36)  OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

(38)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(39)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(40)  OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

(41)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(42)  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(43)  COM(2012) 595, 17.10.2012.

(44)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(45)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(46)  OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(47)  OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(48)  OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(49)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(50)  OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(51)  Shēmām saskaņā ar šīs regulas 16. un 21. pantu prasību publicēt informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000, var atcelt attiecībā uz MVU, kuri nevienā tirgū nav veikuši nevienu komerciālas pārdošanas darījumu.

(52)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(53)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(54)  OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(56)  OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(57)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(58)  OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

(59)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(60)  OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

(61)  OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.


I PIELIKUMS

MVU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

2. pants

Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas

1.   Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.

2.   MVU kategorijas mazu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 miljonus.

3.   MVU kategorijas mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1.   “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

2.   “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējā uzņēmumā).

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

a)

publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000;

b)

akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c)

institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

d)

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000.

3.   “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

a)

uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b)

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

c)

uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d)

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.

4.   Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.

5.   Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labticīgi paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

1.   Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus, attiecas uz pēdējo apstiprināto pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

2.   Ja, ņemot par pamatu gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

3.   Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

a)

darba ņēmējus;

b)

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c)

īpašniekus vadītājus;

d)

partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1.   Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

2.   Datus par uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3.   Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja vien to pārskata dati jau nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4.   Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.


II PIELIKUMS

Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem

I daļa

Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā

Image

Image

II daļa

Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā

Norādīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, saskaņā ar kuru īsteno atbalsta pasākumu.

Image

Image

Image


III PIELIKUMS

Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 1. punktā

Dalībvalstis savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās publicējama 9. panta 1. punktā norādītā informācija, organizē tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt. Informāciju publicē izklājlapu veidā, kas dod iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.

Kā noteikts 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par individuālu atbalsta piešķiršanu publicē šādu informāciju:

atbalsta saņēmēja nosaukums,

atbalsta saņēmēja identifikators,

uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums) piešķiršanas laikā,

atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS II līmenī (1),

darbības nozare NACE grupas līmenī (2),

atbalsta elements, kas izteikts kā pilna summa valsts valūtā (3),

atbalsta instruments (4) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem, riska finansējums, cits (precizēt)),

piešķiršanas datums,

atbalsta mērķis,

piešķīrēja iestāde,

shēmām saskaņā ar 16. un 21. pantu – pilnvarotā subjekta nosaukums un izraudzīto finanšu starpnieku nosaukumi,

atbalsta pasākuma atsauces numurs (5).


(1)  NUTS – statistiski teritoriālo vienību klasifikācija. Parasti reģionu norāda 2. līmenī.

(2)  Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), ievērojot grozījumus ar Komisijas 1993. gada 24. marta Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp., un labojums OV L 159, 11.7.1995., 31. lpp.).

(3)  Bruto dotācijas ekvivalents vai – attiecībā uz riska finansējuma shēmām – ieguldījumu summa. Attiecībā uz darbības atbalstu var norādīt atbalsta gada summu par katru atbalsta saņēmēju. Attiecībā uz fiskālajām shēmām un shēmām saskaņā ar 16. pantu (reģionālais pilsētu attīstības atbalsts) un 21. pantu (riska finansējuma atbalsts) šo summu var norādīt pa intervāliem, kā noteikts šīs regulas 9. panta 2. punktā.

(4)  Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summu norāda par katru instrumentu.

(5)  Ko Komisija piešķīrusi elektroniskajā procedūrā, kas minēta šīs regulas 11. pantā.


Top