Help Print this page 

Document 32014R0537

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 158, 27.5.2014, p. 77–112 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/537/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/77


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 537/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem saskaņā ar likumu ir uzticēts veikt obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanās līmeni šo struktūru gada un konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Obligātās revīzijas sabiedrības interesēs nozīmē to, ka liela daļa sabiedrības un iestādes paļaujas uz obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darba kvalitāti. Laba revīzijas kvalitāte sekmē tirgu sakārtotu darbību, palielinot finanšu pārskatu godīgumu un efektivitāti. Tādējādi obligātajiem revidentiem ir īpaši svarīga sabiedriskā loma.

(2)

Savienības tiesību aktos noteikta prasība, ka kredītiestāžu, apdrošināšanas uzņēmumu, emitentu, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, maksājumu iestāžu, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), elektroniskās naudas iestāžu un alternatīvo ieguldījumu fondu finanšu pārskatiem, tostarp gada finanšu pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem, jāveic revīzija, un tas jādara vienai vai vairākām personām, kas ir kvalificētas veikt šādas revīzijas saskaņā ar šādiem Savienības tiesību aktiem, proti, Padomes Direktīvas 86/635/EEK (3) 1. panta 1. punktu, Padomes Direktīvas 91/674/EEK (4) 1. panta 1. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (5) 4. panta 4. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (6) 15. panta 2. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (7) 73. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (8) 3. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (9) 22. panta 3. punktu. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (10) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikta prasība, ka arī ieguldījumu brokeru sabiedrību gada finanšu pārskatiem jāveic revīzija, ja nav piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (11).

(3)

Nosacījumi to personu apstiprināšanai, kas ir atbildīgas par obligātās revīzijas veikšanu, kā arī minimuma prasības šīs obligātās revīzijas veikšanai ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (12).

(4)

Komisija 2010. gada 13. oktobrī publicēja Zaļo grāmatu ar nosaukumu “Revīzijas politika – no krīzes gūtā pieredze”, kas finanšu tirgus regulējuma reformas vispārējā kontekstā aizsāka plašu sabiedrisko apspriešanos par revīzijas lomu un tvērumu un to, kā varētu uzlabot revīzijas darbību, lai palīdzētu palielināt finanšu stabilitāti. Minētā sabiedriskā apspriešana liecināja, ka Direktīvas 2006/43/EK noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas veikšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās varētu uzlabot. Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembrī izdeva patstāvīgu ziņojumu par minēto zaļo grāmatu. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2011. gada 16. jūnijā arī pieņēma ziņojumu par minēto zaļo grāmatu.

(5)

Ir svarīgi izveidot sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju pienācīgu kvalitāti un to, ka tās veic obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi, kam piemēro stingras prasības. Vienotai regulējošai pieejai būtu jāuzlabo to obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu godprātība, neatkarība, objektivitāte, atbildība, pārredzamība un uzticamība, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, paaugstinot obligātās revīzijas kvalitāti Savienībā, tādējādi veicinot raitu iekšējā tirgus darbību, vienlaicīgi nodrošinot patērētājiem un ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību. Atsevišķa tiesību akta izveidošanai attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām būtu jānodrošina arī noteikumu konsekventa saskaņošana un vienāda piemērošana, tādējādi veicinot efektīvāku iekšējā tirgus darbību. Šīs stingrās prasības obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl tie veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās.

(6)

Kooperatīvu un krājbanku obligāto revīziju dažās dalībvalstīs raksturo sistēma, kas neļauj tiem brīvi izvēlēties savu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu. Revīzijas apvienībai, kuras loceklis ir kooperatīvs vai krājbanka, ir tiesību aktos noteikts pienākums veikt obligāto revīziju. Šādas revīzijas apvienības darbojas uz bezpeļņas pamata, neīstenojot komerciālas intereses, kā tas izriet no to juridiskā rakstura. Turklāt šo revīzijas apvienību organizatoriskās vienības nesaista kopīgas ekonomiskas intereses, kas varētu apdraudēt to neatkarību. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai kooperatīvus Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 14. punkta nozīmē, krājbankas vai līdzīgas struktūras, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, vai to meitasuzņēmumus vai tiesību pārņēmējus atbrīvot no šīs regulas piemērošanas, ar noteikumu, ka tiek ievēroti neatkarības principi, kas noteikti Direktīvā 2006/43/EK.

(7)

No vienas revidētās struktūras saņemtās maksas apjoms un maksas struktūra var apdraudēt obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai revīzijas maksa nekādā veidā nebūtu no kaut kā atkarīga un lai tad, ja no viena klienta, tostarp tā meitasuzņēmumiem, tiek saņemta ievērojama apjoma revīzijas maksa, būtu izveidota tāda konkrēta procedūra, iesaistot revīzijas komiteju, kas nodrošina revīzijas kvalitāti. Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums kļūst pārāk atkarīgs no viena klienta, revīzijas komitejai būtu jāpieņem lēmums, balstoties uz pienācīgu pamatojumu, vai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var turpināt veikt obligāto revīziju. Pieņemot tādu lēmumu, revīzijas komitejai būtu jāņem vērā, inter alia, apdraudējums neatkarībai un šāda lēmuma sekas.

(8)

Ja obligātie revidenti, revīzijas uzņēmumi vai to tīklu dalībnieki revidētajām struktūrām sniedz noteiktus ar obligāto revīziju nesaistītus pakalpojumus (ar revīziju nesaistīti pakalpojumi), tas var ietekmēt to neatkarību. Tādēļ ir lietderīgi aizliegt noteiktu ar revīziju nesaistītu pakalpojumu, piemēram, noteiktu nodokļu, konsultāciju un padomdevēja pakalpojumu sniegšanu revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam un tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā. Pakalpojumos, kas ir saistīti ar revidētās struktūras vadību vai lēmumu pieņemšanu, var ietilpt apgrozāmā kapitāla pārvaldība, finanšu informācijas sniegšana, uzņēmējdarbības procesa optimizācija, naudas pārvaldība, transferta cenu noteikšana, piegādes ķēžu efektivitātes veidošana un līdzīgi pakalpojumi. Būtu jāaizliedz pakalpojumi, kas saistīti ar revidēto struktūru finansēšanu, kapitāla struktūru un piešķiršanu un ieguldījumu stratēģiju, izņemot tādu pakalpojumu sniegšanu kā uzticamības pārbaudes pakalpojumi, apstiprinājuma vēstuļu izdošana saistībā ar revidēto struktūru izdotiem prospektiem un citi apliecinājuma pakalpojumi.

(9)

Dalībvalstis būtu jāvar nolemt atļaut obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem sniegt konkrētus nodokļu un vērtēšanas pakalpojumus, ja šādi pakalpojumi ir nebūtiski vai ja tiem nav tiešas ietekmes uz revidētajiem finanšu pārskatiem, atsevišķi vai kopumā ņemot. Ja šādi pakalpojumi ietver agresīvu nodokļu plānošanu, tos nebūtu jāuzskata par nebūtiskiem. Tādējādi obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam nebūtu jāsniedz šādi pakalpojumi revidētajai struktūrai. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam vajadzētu būt spējīgam sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav aizliegti saskaņā ar šo regulu, ja šo pakalpojumu sniegšanu iepriekš ir apstiprinājusi revīzijas komiteja un ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir pārliecinājies, ka šādu pakalpojumu sniegšana nerada tādu apdraudējumu obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarībai, kuru, piemērojot aizsardzības pasākumus, nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim.

(10)

Lai izvairītos no interešu konfliktiem, ir svarīgi, lai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pirms revīzijas uzdevuma sabiedriskas nozīmes struktūrā akceptēšanas vai turpināšana novērtētu, vai ir ievērotas neatkarības prasības, un īpaši, vai nepastāv apdraudējumi tā neatkarībai saistībā ar attiecībām ar minēto struktūru. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam būtu katru gadu jāapstiprina revidētās struktūras revīzijas komitejai sava neatkarība un jāapspriež ar šo komiteju jebkādi apdraudējumi tā neatkarībai, kā arī aizsardzības pasākumi, kas piemēroti minēto apdraudējumu mazināšanai.

(11)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (13) būtu jāreglamentē personas datu apstrāde, ko dalībvalstīs veic saistībā ar šo regulu, un šādai personas datu apstrādei būtu jānotiek dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu norīkoto neatkarīgo valsts iestāžu uzraudzībā. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK.

(12)

Rūpīgai revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudei attiecībā uz darbu, kas veikts katram obligātās revīzijas uzdevumam, būtu jāsekmē augsta revīzijas kvalitāte. Tāpēc obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam nebūtu jāizdod savs revīzijas ziņojums, kamēr nav pabeigta šāda revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude.

(13)

Sabiedriskas nozīmes struktūru obligātās revīzijas rezultāti būtu jādara zināmi ieinteresētajām personām revīzijas ziņojumā. Lai paaugstinātu ieinteresēto personu uzticēšanos revidētās struktūras finanšu pārskatiem, ir īpaši svarīgi, lai revīzijas ziņojums būtu balstīts uz faktiem un pienācīgi pamatots. Papildus informācijai, ko ir prasīts sniegt saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 28. pantu, revīzijas ziņojumā jo īpaši būtu jāiekļauj pietiekama informācija par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību un par to, vai obligātā revīzija tika uzskatīta par spējīgu konstatēt pārkāpumus, tostarp krāpšanu.

(14)

Obligātās revīzijas vērtība revidētajai struktūrai tiktu īpaši paaugstināta, ja tiktu pastiprināta komunikācija starp obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, no vienas puses, un revīzijas komiteju, no otras puses. Bez pastāvīga dialoga obligātās revīzijas veikšanas laikā ir svarīgi, lai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums iesniegtu revīzijas komitejai sīkāk izstrādātu papildu ziņojumu par obligātās revīzijas rezultātiem. Šis papildu ziņojums būtu jāiesniedz revīzijas komitejai ne vēlāk par revīzijas ziņojumu. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam pēc pieprasījuma ar revīzijas komiteju būtu jāapspriež svarīgākie jautājumi, kas minēti papildu ziņojumā. Turklāt vajadzētu būt iespējai šādu papildu ziņojumu darīt pieejamu kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu uzraudzīšanu, uzraugiem pēc viņu pieprasījuma un trešām personām, ja tas ir noteikts valsts tiesību aktos.

(15)

Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi jau sniedz kompetentām iestādēm, kas uzrauga sabiedriskas nozīmes struktūras, informāciju par faktiem vai lēmumiem, kas varētu norādīt uz revidētās struktūras darbības noteikumu pārkāpumiem vai revidētās struktūras nepārtrauktas darbības pasliktināšanos. Tomēr uzraudzības pienākumi tiktu atviegloti, ja kredītiestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu uzraugiem un to obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem tiktu noteikta prasība izveidot efektīvu savstarpēju dialogu.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (14) izveidoja Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). ESRK uzdevums ir uzraudzīt sistēmiskā riska rašanos Savienībā. Ņemot vērā informāciju, kas ir pieejama sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, to pieredze varētu noderēt ESRK darbā. Tādēļ šai regulai būtu jāatvieglo ikgadēja foruma rīkošana obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, no vienas puses, un ESRK, no otras puses, kurā tās varētu anonīmi apspriesties nozares līmenī.

(17)

Lai vairotu uzticēšanos obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, un to atbildību, ir svarīgi pastiprināt obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu atklātības ziņojumu sniegšanas noteikumus. Tāpēc būtu jānosaka prasība obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem atklāt finanšu informāciju, it īpaši uzrādot savu kopējo apgrozījumu ar sadalījumu revīzijas maksās, ko maksājušas sabiedriskas nozīmes struktūras, revīzijas maksās, ko maksājušas citas struktūras, un maksās par citiem pakalpojumiem. Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāatklāj arī finanšu informācija tā uzņēmumu tīkla līmenī, kura daļa tie ir. Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz sīkāka papildu informācija par revīzijas maksām, lai atvieglotu to uzraudzības pienākumus.

(18)

Ir svarīgi stiprināt revīzijas komitejas lomu jauna obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atlasē, lai revidētās struktūras akcionāru vai locekļu pilnsapulcē varētu pieņemt uz labāku informāciju balstītu lēmumu. Tādēļ administratīvajai vai uzraudzības struktūrai, nākot klajā ar priekšlikumu pilnsapulcei, būtu jāpaskaidro, vai tā piekrīt revīzijas komitejas izvēlei, un ja ne, tad kāpēc. Revīzijas komitejas ieteikumā būtu jāiekļauj vismaz divas iespējamās kandidatūras revīzijas uzdevumam un pienācīgs pamatojums par vienu ieteicamo kandidatūru, lai varētu izdarīt reālu izvēli. Lai sniegtu godīgu un pienācīgu pamatojumu savā ieteikumā, revīzijas komitejai būtu jāizmanto revidētās struktūras rīkotās obligātās atlases procedūras rezultāti, par ko revīzijas komiteja uzņemas atbildību. Šādā atlases procedūrā revidētajai struktūrai nebūtu jākavē obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi ar mazu tirgus daļu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz revīzijas uzdevumu. Konkursa dokumentos būtu jāiekļauj pārredzami un nediskriminējoši atlases kritēriji, ko izmantot piedāvājumu novērtēšanai. Tomēr, ņemot vērā, ka šī atlases procedūra uzņēmumiem ar mazu tirgus kapitalizāciju vai maza un vidēja lieluma sabiedriskas nozīmes struktūrām varētu radīt nesamērīgus izdevumus attiecībā pret to apjomu, ir lietderīgi šādus uzņēmumus vai struktūras atbrīvot no pienākuma organizēt procedūru jauna obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atlasei.

(19)

Revidētās struktūras akcionāru vai locekļu pilnsapulces tiesībām izvēlēties obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu nebūtu nozīmes, ja revidētā struktūra gatavotos slēgt līgumu ar trešo personu, kas paredz šādas izvēles ierobežojumu. Tāpēc jebkādi līguma noteikumi starp revidēto struktūru un trešo personu attiecībā uz konkrētu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu izvēli vai šādas izvēles ierobežošanu būtu jāuzskata par spēkā neesošiem.

(20)

Ja sabiedriskas nozīmes struktūras ieceltu vairāk nekā vienu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, tas stiprinātu profesionālo skepticismu un palīdzētu uzlabot revīzijas kvalitāti. Tāpat šis pasākums apvienojumā ar mazāku revīzijas uzņēmumu klātbūtni revīzijas pakalpojumu tirgū atvieglotu tādu uzņēmumu kapacitātes uzlabošanu, tādējādi paplašinot sabiedriskas nozīmes struktūru izvēli attiecībā uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tāpēc minētās struktūras būtu jārosina un jāstimulē iecelt vairāk nekā vienu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu obligātās revīzijas veikšanai.

(21)

Lai novērstu apdraudējumu, ko rada pazīšanās, un attiecīgi stiprinātu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu neatkarību, ir svarīgi noteikt maksimālo termiņu revīzijas uzdevumam, ko veic obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums konkrētajā revidētajā struktūrā. Turklāt, lai stiprinātu obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību, nostiprinātu profesionālo skepticismu un uzlabotu revīzijas kvalitāti, šajā regulā ir paredzētas šīs divas iespējas maksimālā ilguma palielināšanai: sabiedriskas nozīmes struktūrām rīkot regulārus un atklātus obligātus atkārtotus konkursus vai iecelt vairāk nekā vienu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu. Tāpat mazāku revīzijas uzņēmumu iesaiste šajos pasākumos atvieglotu šādu uzņēmumu spēju attīstīšanu, tādējādi paplašinot sabiedriskas nozīmes struktūru izvēli attiecībā uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Būtu jāizveido arī atbilstošs pakāpeniskās rotācijas mehānisms attiecībā uz galvenajiem revīzijas partneriem, kas veic obligāto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā. Ir svarīgi arī noteikt atbilstošu laikposmu, kurā tāds obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums nevar veikt obligāto revīziju tajā pašā struktūrā. Lai nodrošinātu raitu pāreju, iepriekšējam obligātajam revidentam būtu jānodod jaunajam obligātajam revidentam nodošanas dokumentācija ar atbilstīgo informāciju.

(22)

Lai nodrošinātu ieguldītāju un patērētāju augsta līmeņa uzticēšanos iekšējam tirgum, izvairoties no interešu konfliktiem, kompetentajām iestādēm, kuras ir neatkarīgas no revīzijas profesijas, būtu jāveic atbilstīga obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu uzraudzība, izmantojot atbilstīgu kapacitāti, kompetenci un resursus. Dalībvalstīm būtu jā var deleģēt vai ļaut to kompetentajām iestādēm deleģēt jebkuru no šo kompetento iestāžu uzdevumiem citām iestādēm vai struktūrām, izņemot uzdevumus saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, izmeklēšanu un disciplinārām sistēmām. Taču dalībvalstīm būtu jāvar izvēlēties deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar disciplināro sistēmu, citām iestādēm un struktūrām – ar noteikumu, ka vairākums attiecīgās iestādes vai struktūras pārvaldībā iesaistīto personu ir neatkarīgas no revidenta profesijas. Valstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt vajadzīgajām pilnvarām, lai veiktu savus uzraudzības pienākumus, tostarp spējai piekļūt datiem, iegūt informāciju un veikt inspekcijas. Tām vajadzētu būt specializētām finanšu tirgu uzraudzībā, finanšu pārskatu prasību atbilstībā vai obligātās revīzijas pārraudzībā. Tomēr vajadzētu būt iespējai, ka uzraudzību par to, kā sabiedriskas nozīmes struktūras ievēro savus pienākumus, veic tās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minēto struktūru uzraudzību. Kompetento iestāžu finansējumam vajadzētu būt neatkarīgam no nepamatotas obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu ietekmes.

(23)

Uzraudzības kvalitātei būtu jāuzlabojas, ja starp iestādēm ar dažādiem uzdevumiem valsts līmenī būtu efektīva sadarbība. Tāpēc iestādēm, kas ir kompetentas uzraudzīt atbilstību prasībām par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, būtu jāsadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par uzdevumiem, kuri paredzēti Direktīvā 2006/43/EK, ar iestādēm, kas uzrauga sabiedriskas nozīmes struktūras, un ar finanšu ziņu vākšanas vienībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (15).

(24)

Svarīgs obligātās revīzijas augstas kvalitātes priekšnoteikums ir ārēja kvalitātes nodrošināšana. Tas piešķir ticamību publicētai finanšu informācijai un sniedz labāku aizsardzību akcionāriem, ieguldītājiem, kreditoriem un citām ieinteresētajām personām. Tāpēc uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāattiecina kvalitātes nodrošināšanas sistēma, par ko ir atbildīgas kompetentās iestādes, tādējādi nodrošinot revidenta profesijas objektivitāti un neatkarību. Kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes būtu jārīko tā, lai katram obligātajam revidentam vai katram revīzijas uzņēmumam, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru revīziju, tiktu veikta kvalitātes nodrošināšanas pārbaude, pamatojoties uz riska analīzi gadījumā. Ja obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic tādu sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, kas nav struktūras, kuras definētas Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 17. un 18. punktā, minētajai pārbaudei būtu jānotiek vismaz reizi trijos gados, bet citos gadījumos – vismaz reizi sešos gados. Komisijas Ieteikumā (2008. gada 6. maijs) par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīziju uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu (16) sniegta informācija, kā inspekcijas būtu jāveic. Kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm vajadzētu būt atbilstīgām un samērīgām ar pārbaudītā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma uzņēmējdarbības apjomu un sarežģītību.

(25)

Obligāto revīziju pakalpojumu sniegšanas sabiedriskas nozīmes struktūrām tirgus laika gaitā attīstās. Tādēļ ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes pārraudzītu tirgus tendences, it īpaši attiecībā uz riskiem, ko izraisa augsta tirgus koncentrācija, tostarp konkrētās nozarēs, kā arī attiecībā uz revīzijas komiteju darba rezultātiem.

(26)

Kompetento iestāžu darbību pārredzamībai būtu jāpalīdz palielināt ieguldītāju un patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Tāpēc būtu jānosaka prasība kompetentajām iestādēm periodiski ziņot par savām darbībām un publicēt apkopotu informāciju par inspekciju konstatējumiem un secinājumiem vai arī atsevišķā veidā, ja to nosaka dalībvalstis.

(27)

Dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbība var ievērojami palīdzēt nodrošināt pastāvīgi augstu obligātās revīzijas kvalitāti Savienībā. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu savstarpēji jāsadarbojas, veicot savus ar obligātas revīzijas uzraudzību saistītos pienākumus. Tām būtu jāievēro princips par piederības valsts regulējumu un tās dalībvalsts veiktu pārraudzību, kurā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir apstiprināts un kurā ir revidējamās struktūras juridiskā adrese. Kompetento iestāžu sadarbība būtu jārīko Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejas (CEAOB) ietvaros, kuras sastāvā vajadzētu būt kompetento iestāžu augsta līmeņa pārstāvjiem. Lai uzlabotu šīs regulas konsekventu piemērošanu, CEAOB būtu jāvar pieņemt nesaistošas pamatnostādnes vai atzinumus. Turklāt tai būtu jāsekmē informācijas apmaiņa, jāsniedz konsultācijas Komisijai un jāsniedz ieguldījums tehniskos izvērtējumos un tehniskās pārbaudēs.

Lai veiktu trešo valstu publisko pārraudzības sistēmu tehnisko novērtējumu un saistībā ar starptautisko sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm šajā jomā, CEAOB būtu jāizveido apakšgrupu, ko vadītu Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes – EVTI) (17) vai iecelts loceklis, un tai būtu jālūdz palīdzība no EVTI, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes – EBI) (18) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes – EAAPI) (19) tiktāl, ciktāl tās lūgums ir saistīts ar dalībvalstu un trešo valstu starptautisko sadarbību jomā, kura saistīta ar sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, ko uzrauga minētās Eiropas uzraudzības iestādes. Komisijai būtu jānodrošina CEAOB sekretariāta darbība un, pamatojoties uz CEAOB darba programmu, jāiekļauj attiecīgie izdevumi savā nākamā gada tāmē.

(28)

Dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības jomā būtu jāiekļauj sadarbība attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm un palīdzību izmeklēšanā saistībā ar obligātās revīzijas veikšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās, tostarp gadījumos, kad izmeklēšana nav saistīta ar rīcību, ar ko pārkāpj jebkādus attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošus leģislatīvus vai regulatīvus noteikumus. Dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējās sadarbības sīki izstrādātā kārtībā būtu jāietver iespēja izveidot kompetento iestāžu kolēģijas un uzdevumu deleģēšana starp tām. Šādā sadarbībā būtu jāņem vērā tā tīkla koncepcija, kurā obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi darbojas. Kompetentajām iestādēm būtu jāievēro atbilstīgie konfidencialitātes un dienesta noslēpuma noteikumi.

(29)

Kapitāla tirgu savstarpēja saistība rada vajadzību stiprināt kompetento iestāžu sadarbību ar uzraudzības iestādēm un trešo valstu struktūrām attiecībā uz informācijas apmaiņu vai kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm. Tomēr, ja sadarbība ar trešās valsts iestādēm attiecas uz revīzijas darba dokumentiem vai citiem obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošiem dokumentiem, būtu jāpiemēro Direktīvā 2006/43/EK paredzētās procedūras.

(30)

Ilgtspējīgas revīzijas spējas un konkurētspējīgs obligātās revīzijas pakalpojumu tirgus, kurā ir pietiekama tādu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu izvēle, kas spēj veikt obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrām, ir vajadzīgi, lai nodrošinātu kapitāla tirgu raitu darbību. Kompetentajām iestādēm un Eiropas Konkurences iestāžu tīklam (EKT) būtu jāziņo par izmaiņām, ko ar šo regulu ievieš revīzijas tirgus struktūrā.

(31)

Deleģēto aktu pieņemšanas procedūras Komisijā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 290. un 291. pantu būtu jāsaskaņo katrā gadījumā atsevišķi. Lai ņemtu vērā jaunākās tendences revīzijas veikšanā un revidenta profesijā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. It īpaši deleģētie akti ir vajadzīgi, lai pieņemtu starptautiskos revīzijas standartus attiecībā uz obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu revīzijas praksi, neatkarību un iekšējo kontroli. Ar pieņemtajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem nebūtu jāgroza vai jāpapildina nekādas šīs regulas prasības, izņemot tās, kas regulā ir konkrēti definētas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un raitu pāreju uz režīmu, kas ieviests ar šo regulu, ir svarīgi ieviest pārejas periodu attiecībā uz pienākuma ieviest obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu rotāciju stāšanos spēkā un attiecībā uz pienākuma rīkot obligāto revidentu un revīzijas uzņēmuma atlases procedūru stāšanos spēkā.

(33)

Atsauces uz Direktīvas 2006/43/EK noteikumiem būtu jāsaprot kā atsauces uz valstu noteikumiem, ar kuriem transponē minētos Direktīvas 2006/43/EK noteikumus. Jaunais Eiropas revīzijas regulējums, kas izveidots ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/56/ES (20), aizstāj pašreizējās prasības, kas noteiktas Direktīvā 2006/43/EK, un tas būtu jāinterpretē, neatsaucoties uz nevienu no iepriekšējiem instrumentiem, kā piemēram, Komisijas ieteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo regulējumu.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, skaidrāk un labāk definēt obligātās revīzijas lomu attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, uzlabot obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegto informāciju revidētajai struktūrai, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, uzlabot komunikācijas kanālus starp sabiedriskas nozīmes struktūru revidentiem un uzraugiem, novērst jebkādus interešu konfliktus, kas rodas, sniedzot sabiedriskas nozīmes struktūrām ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, mazināt jebkāda iespējama interešu konflikta risku, ko rada pastāvošā sistēma, kurā “revidējamā struktūra izvēlas revidentu un maksā tam”, vai apdraudējums, ko rada pazīšanās, atvieglot sabiedriskas nozīmes struktūrām obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma maiņu un izvēli, paplašināt sabiedriskas nozīmes struktūrām revīzijas sniedzēju izvēli un uzlabot to obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu regulējuma un uzraudzības efektivitāti, neatkarību un konsekvenci, kuri veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, tostarp attiecībā uz sadarbību Savienības līmenī, – nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apjoma dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(35)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrēti, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un darījumdarbības brīvība, un tā jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (21) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 23. aprīlī (22).

(37)

Tā kā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/56/ES būtu jāparedz jaunas tiesiskais regulējums gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām, būtu jāatceļ Komisijas Lēmums 2005/909/EK (23),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas prasības gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas veikšanai sabiedriskas nozīmes struktūrās, noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru veikto obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu organizāciju un atlasi, lai veicinātu to neatkarību un izvairītos no interešu konfliktiem, un noteikumi ar mērķi uzraudzīt obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu atbilstību minētajām prasībām.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās;

b)

sabiedriskas nozīmes struktūrām.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvu 2006/43/EK.

3.   Ja kooperatīvam Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 14. punkta nozīmē, krājbankai vai līdzīgai struktūrai, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, vai šāda kooperatīva, krājbankas vai līdzīgas struktūras meitasuzņēmumam vai tiesību pārņēmējam, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, ir prasīts vai atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem būt par locekli bezpeļņas revīzijas struktūrā, dalībvalsts var nolemt, ka šo regulu vai dažus no tās noteikumiem nepiemēro šādas struktūras obligātajai revīzijai, ar noteikumu, ka obligātais revidents, veicot obligāto revīziju vienam no tās locekļiem, un personas, kuras varētu spēt ietekmēt obligāto revīziju, ievēro Direktīvā 2006/43/EK noteiktos neatkarības principus.

4.   Ja kooperatīvam Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 14. punkta nozīmē, krājbankai vai līdzīgai struktūrai, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, vai kooperatīva, krājbankas vai līdzīgas struktūras meitasuzņēmumam vai tiesību pārņēmējam, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 45. pantā, ir prasīts vai atļauts saskaņā ar valsts noteikumiem būt par locekli bezpeļņas revīzijas struktūrā, tad objektīva, saprātīga un informēta persona neizdarītu secinājumu, ka uz dalību balstītas attiecības ietekmē obligātā revidenta neatkarību, ar noteikumu, ka – ja tāda revīzijas struktūra veic obligāto revīziju vienam no tās locekļiem – obligātajiem revidentiem, kuri veic revīziju, un tām personām, kuras var ietekmēt obligāto revīziju, piemēro neatkarības principus.

5.   Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (turpmāk “CEAOB”), kas minēta 30. pantā, par tādām ārkārtas situācijām, kad šī regula vai daži tās noteikumi netiek piemēroti. Tā paziņo Komisijai un CEAOB to šīs regulas noteikumu sarakstu, kuri netiek piemēroti šā panta 3. punktā minēto struktūru obligātajā revīzijā, un iemeslus, kas attaisno šādu nepiemērošanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2006/43/EK 2. pantā noteiktās definīcijas, izņemot attiecībā uz terminu “kompetentā iestāde”, kā paredzēts šīs regulas 20. pantā.

II SADAĻA

NOSACĪJUMI OBLIGĀTĀS REVĪZIJAS VEIKŠANAI SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS

4. pants

Revīzijas maksas

1.   Maksas par obligātās revīzijas veikšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās nav nosacījuma maksas.

Neskarot Direktīvas 2006/43/EK 25. pantu, šā punkta pirmās daļas nozīmē “nosacījuma maksas” ir maksas par revīzijas uzdevumu, kuras aprēķina pēc iepriekš noteiktas bāzes, kas attiecas uz darījuma iznākumu vai veiktā darba rezultātu. Maksas nav uzskatāmas par nosacījuma, ja tās ir noteikusi tiesa vai kompetentā iestāde.

2.   Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav minēti šīs regulas 5. panta 1. punktā, uz laikposmu, kas ilgst trīs secīgus finanšu gadus vai ilgāk, tad kopējās maksas par šādiem pakalpojumiem nepārsniedz 70 % no to maksu vidējā rādītāja, kas maksātas pēdējos trīs secīgajos finanšu gados par revidētās struktūras un – attiecīgā gadījumā – par tās mātesuzņēmuma, tās kontrolēto uzņēmumu un šīs uzņēmumu grupas konsolidēto finanšu pārskatu obligāto(-ajām) revīziju(-ām).

Pirmajā daļā norādīto limitu nolūkos netiek iekļauti ar revīziju nesaistīti pakalpojumi, kas nav minēti 5. panta 1. punktā un kurus pieprasa Savienības vai valsts tiesību akti.

Dalībvalstis var paredzēt, ka kompetentā iestāde pēc obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pieprasījuma izņēmuma kārtā var atļaut obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu atbrīvot no pirmās daļas prasībām attiecībā uz revidēto struktūru uz laiku, kas nepārsniedz divus finanšu gadus.

3.   Ja kopējās maksas, kas saņemtas no sabiedriskas nozīmes struktūras par katru no pēdējiem trim secīgiem finanšu gadiem, ir vairāk nekā 15 % no kopējām maksām, ko saņēmis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums vai – attiecīgā gadījumā – grupas revidents, kas veic obligāto revīziju, katrā no minētajiem finanšu gadiem, šāds obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums minēto faktu dara zināmu revīzijas komitejai un apspriež ar revīzijas komiteju savas neatkarības apdraudējumu un aizsardzības pasākumus, kas piemēroti minētā apdraudējuma mazināšanai. Pirms revīzijas ziņojuma izdošanas revīzijas komiteja apsver, vai revīzijas uzdevumam ir piemērojama revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude, ko veic cits obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums.

Ja maksas, kas saņemtas no šādas sabiedriskas nozīmes struktūras, turpina pārsniegt 15 % no šā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma, vai attiecīgi grupas revidenta, kas veic obligāto revīziju, saņemtajām kopējām maksām, revīzijas komiteja, pamatojoties uz objektīviem iemesliem, pieņem lēmumu par to, vai obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, vai grupas revidents šādā struktūrā vai struktūru grupā var turpināt veikt obligāto revīziju uz papildu laikposmu, kas nekādā gadījumā nepārsniedz divus gadus.

4.   Dalībvalstis var piemērot stingrākas prasības par tām, kas paredzētas šajā pantā.

5. pants

Aizliegums sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus

1.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, vai jebkurš tīkla dalībnieks, pie kura obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder, nevar tieši vai netieši sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus

a)

laikposmā no revidējamā laikposma sākuma līdz revīzijas ziņojuma izdošanai; un

b)

finanšu gadā, kas ir tieši pirms a) punktā minētā laikposma attiecībā uz šā punkta otrās daļas g) apakšpunktā uzskaitītajiem pakalpojumiem;

Šajā pantā ar revīziju nesaistīti aizliegti pakalpojumi ir:

a)

nodokļu pakalpojumi attiecībā uz:

i)

nodokļu veidlapu sagatavošanu;

ii)

algas nodokli;

iii)

muitas nodokļiem;

iv)

publiskā sektora subsīdiju un nodokļu atvieglojumu apzināšanu, ja vien likumā nav paredzēts obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atbalsts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem;

v)

atbalstu saistībā ar nodokļu iestāžu veiktajām nodokļu inspekcijām, ja vien likumā nav paredzēts obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atbalsts attiecībā uz šādām inspekcijām;

vi)

tiešo un netiešo nodokļu un atliktā nodokļa aprēķināšanu;

vii)

konsultāciju sniegšanu nodokļu jomā;

b)

pakalpojumi, kas saistīti ar jebkādu dalību revidētās struktūras pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā;

c)

grāmatvedības kārtošana un grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu sagatavošana;

d)

algu aprēķinu pakalpojumi;

e)

iekšējās kontroles vai riska pārvaldības procedūru izveidošana un īstenošana attiecībā uz finanšu informācijas sagatavošanu un/vai kontroli vai finanšu informācijas tehnoloģiju sistēmu izveidošana un ieviešana;

f)

vērtēšanas pakalpojumi, tostarp vērtēšana, ko veic saistībā ar aktuāra pakalpojumiem vai tiesāšanās atbalsta pakalpojumiem;

g)

juridiskie pakalpojumi saistībā ar:

i)

vispārēju konsultāciju sniegšanu;

ii)

sarunu risināšanu revidētās struktūras vārdā; un

iii)

darbību pārstāvja statusā strīdu izšķiršanā tiesā;

h)

pakalpojumi, kas saistīti ar revidētās struktūras iekšējās revīzijas darbībām;

i)

pakalpojumi, kas saistīti ar revīzijas klienta finansēšanu, kapitāla struktūru un piešķiršanu un ieguldījumu stratēģiju, izņemot apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz finanšu pārskatiem, piemēram, apstiprinājuma vēstuļu izdošanu saistībā ar revidētās struktūras izdotiem prospektiem;

j)

revidētās struktūras akciju piedāvāšana, tirdzniecība vai sākotnējā izvietošana;

k)

ar cilvēkresursiem saistīti pakalpojumi attiecībā uz:

i)

vadību, kas var būtiski ietekmēt to grāmatvedības uzskaites vai finanšu pārskatu sagatavošanu, uz kuriem attiecas obligātā revīzija, ja šādi pakalpojumi ietver:

kandidātu meklēšanu vai atlasi šādām funkcijām, vai

atsauksmju pārbaudes veikšanu attiecībā uz šādu funkciju kandidātiem;

ii)

organizācijas uzbūves strukturēšanu; un

iii)

izmaksu kontroli.

2.   Dalībvalstis var aizliegt sniegt pakalpojumus, kas nav 1. punktā minētie pakalpojumi, ja tās uzskata, ka šie pakalpojumi apdraud neatkarību. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem papildinājumiem 1. punktā iekļautajā sarakstā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var atļaut sniegt a) apakšpunkta i) punktā, no iv) līdz vii) punktā un f) apakšpunktā minētos pakalpojumus ar noteikumu, ka tiek izpildītas šādas prasības:

a)

tiem nav tiešas ietekmes vai ir nebūtiska ietekme uz revidētajiem finanšu pārskatiem, atsevišķi vai kopumā ņemot;

b)

novērtējums par ietekmi uz revidētajiem finanšu pārskatiem ir vispusīgi dokumentēts un paskaidrots 11. pantā minētajā papildu ziņojumā revīzijas komitejai; un

c)

obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ievēro Direktīvā 2006/43/EK noteiktos neatkarības principus.

4.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, un, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir tīkla daļa, ikviens šāda tīkla dalībnieks var sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem citus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri nav 1. un 2. punktā minētie ar revīziju nesaistītie aizliegtie pakalpojumi, ja revīzijas komiteja pēc tam, kad ir pienācīgi novērtējusi potenciālo apdraudējumu neatkarībai un aizsardzības pasākumus, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 22.b pantu, to apstiprina. Revīzijas komiteja attiecīgā gadījumā var izdot pamatnostādnes attiecībā uz 3. punktā minētajiem pakalpojumiem.

Dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, paredzot nosacījumus, ar kādiem obligātais revidents, revīzijas uzņēmums vai tā tīkla dalībnieks, kura daļa ir obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, var sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem citus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri nav 1. punktā minētie ar revīziju nesaistītie aizliegtie pakalpojumi.

5.   Ja tā tīkla dalībnieks, kura daļa ir obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, sniedz jebkādus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, trešā valstī inkorporētam uzņēmumam, kuru kontrolē revidētā sabiedriskas nozīmes struktūra vai kurš atrodas tās kontrolē, attiecīgais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izvērtē, vai šāda tīkla locekļa pakalpojumu sniegšana varētu ietekmēt tā neatkarību.

Ja tā neatkarība ir ietekmēta, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums attiecīgā gadījumā piemēro aizsardzības pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu, ko izraisa šāda pakalpojumu sniegšana trešā valstī. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var turpināt veikt obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā tikai tad, ja tas saskaņā ar šīs regulas 6. pantu un Direktīvas 2006/43/EK 22.b pantu var pamatot, ka šāda pakalpojumu sniegšana neietekmē tā profesionālo spriedumu un revīzijas ziņojumu.

Šajā punktā:

a)

iesaistīšanās revidētās struktūras lēmumu pieņemšanā un šā panta 1. punkta otrās daļas b), c) un e) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanā visos gadījumos uzskatāma par šādu neatkarību ietekmējošu rīcību, ko nevar mazināt ar aizsardzības pasākumiem;

b)

to pakalpojumu sniegšana, kuri ir minēti 1. punkta otrajā daļā, izņemot b), c) un e) apakšpunktu, uzskatāma par šādu neatkarību ietekmējošu rīcību, un tādēļ ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, lai mazinātu tās izraisīto apdraudējumu.

6. pants

Sagatavošanās obligātās revīzijas veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšana

1.   Pirms revīzijas uzdevuma uzņemšanās vai turpināšanas sabiedriskas nozīmes struktūras obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums papildus Direktīvas 2006/43/EK 22.b panta noteikumiem izvērtē un dokumentē turpmāk minēto:

a)

vai tas atbilst šīs regulas 4. un 5. pantā minētajām prasībām;

b)

vai ir ievēroti šīs regulas 17. panta nosacījumi;

c)

sabiedriskas nozīmes struktūras uzraudzības, administratīvo un pārvaldības struktūru locekļu godprātību, neskarot Direktīvu 2005/60/EK.

2.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums:

a)

katru gadu revīzijas komitejai rakstiski apstiprina, ka obligātais revidents, revīzijas uzņēmums un partneri, augstākā līmeņa vadītāji un vadītāji, kas veic obligāto revīziju, ir neatkarīgi no revidētās struktūras;

b)

apspriež ar revīzijas komiteju apdraudējumu to neatkarībai un aizsardzības pasākumus, ko piemēro šo draudu mazināšanai, kā to dokumentējis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saskaņā ar 1. punktu.

7. pants

Pārkāpumi

Neskarot šīs regulas 12. pantu un Direktīvu 2005/60/EK, ja obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka var tikt vai ir izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana attiecībā uz revidētās struktūras finanšu pārskatiem, tas informē revidēto struktūru un aicina to izmeklēt šo jautājumu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādus pārkāpumus un jebkādu šādu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.

Ja revidētā struktūra šo jautājumu neizmeklē, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums informē iestādes, kā noteikušas dalībvalstis, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu.

Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums labticīgi atklāj minētajām iestādēm jebkuru šā punkta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, tas nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos.

8. pants

Revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude

1.   Pirms tiek izdoti 10. un 11. pantā minētie ziņojumi, tiek veikta revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude (turpmāk šajā pantā “pārbaude”), lai novērtētu, vai obligātajam revidentam vai galvenajam revīzijas partnerim bija saprātīgs pamats izdarīt šo ziņojumu projektā iekļauto atzinumu un secinājumus.

2.   Pārbaudi veic revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudītājs (turpmāk šajā pantā “pārbaudītājs”). Pārbaudītājs ir obligātais revidents, kas nav iesaistīts tās obligātās revīzijas veikšanā, uz kuru attiecas pārbaude.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums un obligātās revīzijas veikšanā ir iesaistīti visi obligātie revidenti vai ja obligāto revīziju veic obligātais revidents un šis obligātais revidents nav revīzijas uzņēmuma partneris vai darbinieks, viņi vai tas vienojas, ka pārbaudi veiks cits obligātais revidents. Dokumentu vai informācijas atklāšana neatkarīgam pārbaudītājam šā panta nolūkos nav dienesta noslēpuma pārkāpums. Uz dokumentiem vai informāciju, kas atklāta pārbaudītājam šā panta nolūkos, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

4.   Veicot pārbaudi, pārbaudītājs reģistrē vismaz turpmāk minēto:

a)

obligātā revidenta vai galvenā revīzijas partnera sniegto mutisko un rakstisko informāciju, lai pamatotu svarīgus vērtējumus, kā arī īstenoto revīzijas procedūru galvenos konstatējumus, kā arī no šiem konstatējumiem izdarītos secinājumus, neatkarīgi no tā, vai to ir pieprasījis pārbaudītājs vai nav;

b)

obligātā revidenta vai galvenā revīzijas partnera atzinumus, kas izteikti 10. un 11. pantā minēto ziņojumu projektā.

5.   Pārbaudē izvērtē vismaz šādus elementus:

a)

obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību no revidētās struktūras;

b)

būtiskus riskus, kuri saistīti ar obligāto revīziju un kurus obligātais revidents vai galvenais revīzijas partneris ir konstatējis obligātās revīzijas laikā, un pasākumus, ko tas veicis, lai pienācīgi pārvaldītu šos riskus;

c)

obligātā revidenta vai galvenā revīzijas partnera apsvērumus, īpaši attiecībā uz būtiskuma līmeni un b) apakšpunktā minētajiem būtiskajiem riskiem;

d)

jebkādu konsultācijas pieprasījumu ārējiem ekspertiem un šādas konsultācijas ieteikumu īstenošanu;

e)

revīzijas veikšanas laikā finanšu pārskatos konstatētās izlabotu un neizlabotu nepatiesās neatbilstību veidu un apjomu;

f)

tematus, kas apspriesti ar revidētās struktūras revīzijas komiteju un vadības un/vai uzraudzības struktūrām;

g)

tematus, kas apspriesti ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešām personām;

h)

vai pārbaudītāja no dokumentācijas atlasītie dokumenti un informācija apstiprina obligātā revidenta vai galvenā revīzijas partnera atzinumu, kas izteikts 10. un 11. pantā minēto ziņojumu projektā.

6.   Pārbaudītājs apspriež pārbaudes rezultātus ar obligāto revidentu vai galveno revīzijas partneri. Revīzijas uzņēmums ievieš procedūras, lai noteiktu, kā risināmas jebkādas domstarpības starp galveno revīzijas partneri un pārbaudītāju.

7.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums un pārbaudītājs kārto uzskaiti par pārbaudes rezultātiem kopā ar apsvērumiem, kas ir šo rezultātu pamatā.

9. pants

Starptautiskie revīzijas standarti

Komisija tiek pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 39. pantu, pieņemt starptautiskos revīzijas standartus, kas minēti Direktīvas 2006/43/EK 26. pantā, revīzijas prakses un obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu iekšējās kvalitātes kontroles un neatkarības jomā nolūkā piemērot tos Savienībā, ar noteikumu, ka tie atbilst Direktīvas 2006/43/EK 26. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta prasībām un negroza nevienu šīs regulas prasību vai nepapildina nevienu tās prasību, izņemot tās, kas minētas šīs regulas 7., 8. un 18. pantā.

10. pants

Revīzijas ziņojums

1.   Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) revīzijas ziņojumā atspoguļo sabiedriskas nozīmes struktūras obligātās revīzijas rezultātus.

2.   Revīzijas ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 28. pantu un papildus vismaz:

a)

norāda, kura persona vai kura struktūra ir iecēlusi obligāto(-os) revidentu(-us) vai revīzijas uzņēmumu(-us);

b)

norāda obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanas datumu un nepārtrauktā revīzijas uzdevuma kopējo ilgumu, ietverot iepriekšējā revīzijas uzdevuma atjaunošanu un atkārtotu iecelšanu;

c)

papildinot revīzijas atzinumu, iekļauj šādu informāciju:

i)

aprakstu par novērtētajiem nozīmīgākajiem būtiskas nepatiesas informācijas riskiem, tostarp novērtēto krāpšanas dēļ radītu būtiskas nepatiesas informācijas risku;

ii)

kopsavilkumu par revidenta reakciju uz minētajiem riskiem; un

iii)

attiecīgā gadījumā – galvenās piezīmes saistībā ar minētajiem riskiem.

Attiecīgā gadījumā papildus iepriekš minētajai informācijai par katru novērtēto nozīmīgāko būtiskas nepatiesas informācijas riskurevīzijas ziņojumā iekļauj skaidru atsauci uz attiecīgās informācijas atklāšanu finanšu pārskatos;

d)

paskaidro, cik lielā mērā obligātā revīzija tika uzskatīta par tādu, kas var atklāt pārkāpumus, tostarp krāpšanu;

e)

apstiprina, ka revīzijas atzinums ir saskaņots ar 11. pantā minēto papildu ziņojumu revīzijas komitejai;

f)

apstiprina, ka netika sniegti 5. panta 1. punktā minētie ar revīziju nesaistītie aizliegtie pakalpojumi un ka obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), veicot revīziju, ir bijis/bijuši neatkarīgs(-i) no revidētās struktūras;

g)

papildus obligātajai revīzijai norāda visus pakalpojumus, kurus obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir sniedzis revidētajai struktūrai un tās kontrolētajam uzņēmumam(-miem) un kuri nav iekļauti vadības ziņojumā vai finanšu pārskatos.

Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz revīzijas ziņojuma saturu.

3.   Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 2. punkta e) apakšpunkts, revīzijas ziņojums neietver nekādas atsauces uz 11. pantā minēto papildu ziņojumu revīzijas komitejai. Revīzijas ziņojums ir sagatavots skaidrā un nepārprotamā valodā.

4.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums nemin nevienas kompetentās iestādes nosaukumu tā, lai būtu norādīts vai secināms, ka šī iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi revīzijas ziņojumu.

11. pants

Papildu ziņojums revīzijas komitejai

1.   Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, iesniedz revidētās struktūras revīzijas komitejai papildu ziņojumu ne vēlāk kā 10. pantā minētā revīzijas ziņojuma iesniegšanas dienā. Dalībvalstis turklāt var pieprasīt, lai šis papildu ziņojums tiktu iesniegts revidētās struktūras administratīvajai vai uzraudzības struktūrai.

Ja revidētajai struktūrai nav revīzijas komitejas, papildu ziņojumu iesniedz revidētās struktūras vienībai, kas veic līdzvērtīgas funkcijas. Dalībvalstis var atļaut revīzijas komitejai publiskot minēto papildu ziņojumu tādām trešām personām, kas paredzētas to valsts tiesību aktos.

2.   Papildu ziņojums revīzijas komitejai ir rakstisks. Tajā paskaidro veiktās obligātās revīzijas rezultātus un vismaz:

a)

ietver neatkarības apstiprinājumu, kas minēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

b)

Ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums, ziņojumā norāda katru galveno revīzijas partneri, kas iesaistīti revīzijā;

c)

ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir vienojies, ka kādu no tā darbībām veiks cits obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas nav tā paša tīkla dalībnieks, vai ir izmantojis ārējo ekspertu pakalpojumus, ziņojumā norāda šādu faktu un apstiprina, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir saņēmis apstiprinājumu no otra obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma un/vai ārējā eksperta par to neatkarību;

d)

apraksta tādas saziņas būtību, biežumu un apjomu, kura notikusi ar revīzijas komiteju vai struktūru, kas veic līdzvērtīgas funkcijas revidētajā struktūrā, ar revidētās struktūras pārvaldības struktūru un administratīvo vai uzraudzības struktūru, tostarp datumus, kad rīkotas sanāksmes ar minētajām struktūrām;

e)

iekļauj aprakstu par revīzijas tvērumu un laika grafiku;

f)

ja ir iecelti vairāk nekā viens revidents vai revīzijas uzņēmums, apraksta uzdevumu sadalījumu starp obligātajiem revidentiem un/vai revīzijas uzņēmumiem;

g)

apraksta izmantoto metodoloģiju, tostarp to, kuras bilances kategorijas ir tieši pārbaudītas un kuras kategorijas ir pārbaudītas, balstoties uz sistēmas un atbilstības pārbaudi, tostarp skaidrojumu par būtiskām izmaiņām neatkarīgās un atbilstības pārbaudes rezultātos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī tad, ja iepriekšējā gadā obligāto revīziju veikuši cits(-i) obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i);

h)

atklāj kvantitatīvo būtiskuma līmeni, ko piemēro, lai veiktu obligāto revīziju finanšu pārskatiem kopumā, un attiecīgā gadījumā būtiskuma līmeni vai līmeņus konkrētu darījumu kategoriju konta atlikumiem vai atklāšanai, kā arī atklāj kvalitātes faktorus, kas tika ņemti vērā, nosakot būtiskuma līmeni;

i)

dara zināmus un skaidro vērtējumus par revīzijas laikā konstatētajiem notikumiem vai nosacījumiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par struktūras spēju turpināt savu darbību, un par to, vai tie izraisa būtisku nenoteiktību, un sniedz kopsavilkumu par visām garantijām, apstiprinājuma vēstulēm, valsts atbalstu un citiem atbalsta pasākumiem, kas ņemti vērā, novērtējot uzņēmuma spēju turpināt darbību;

j)

informē par visiem būtiskiem trūkumiem revidētās struktūras vai – konsolidēto finanšu pārskatu gadījumā – mātesuzņēmuma iekšējās finanšu kontroles sistēmā un/vai grāmatvedības sistēmā. Attiecībā uz katru šādu trūkumu papildu ziņojumā norāda, vai vadība šo konkrēto trūkumu ir novērsusi vai nav;

k)

informē par nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīti ar faktisko vai iespējamo neatbilstību tiesību aktiem un noteikumiem vai statūtiem un kas konstatēti revīzijas laikā, ciktāl tie ir uzskatāmi par būtiskiem, lai revīzijas komiteja varētu pildīt savus uzdevumus;

l)

dara zināmas un izvērtē novērtēšanas metodes, ko piemēro dažādiem gada vai konsolidēto finanšu pārskatu posteņiem, tostarp jebkādu šādu metožu izmaiņu ietekmi;

m)

konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas gadījumā paskaidro konsolidācijas tvērumu un izslēgšanas kritērijus, ko revidētā struktūra piemēro nekonsolidētām struktūrām, ja tādas ir, un to, vai minētie piemērotie kritēriji ir saskaņā ar finanšu pārskatu sistēmu;

n)

attiecīgā gadījumā norāda jebkādu revīzijas darbu, ko attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju veicis(-kusi/-kuši/-kušas) trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas struktūra(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas nav tā paša tīkla dalībnieki, pie kura pieder konsolidēto finanšu pārskatu revidents;

o)

norāda, vai revidētā struktūra ir iesniegusi visus pieprasītos paskaidrojumus un dokumentus;

p)

sniedz pārskatu par:

i)

jebkuriem būtiskiem sarežģījumiem obligātās revīzijas laikā;

ii)

jebkuriem nozīmīgiem jautājumiem, kuri atklājušies obligātajā revīzijā un kuri ir apspriesti ar vadību vai par kuriem ir notikusi sarakste ar vadību;un

iii)

jebkādiem citiem jautājumiem, kas atklājušies obligātajā revīzijā un kas saskaņā ar revidenta profesionālo vērtējumu ir nozīmīgi finanšu pārskatu sagatavošanas procesa pārraudzībai.

Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz revīzijas komitejai sniegtā papildu ziņojuma saturu.

Pēc obligātā revidenta, revīzijas uzņēmuma vai revīzijas komitejas lūguma obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) obligātajā revīzijā konstatētos galvenos jautājumus, kas minēti papildu ziņojumā revīzijas komitejai un jo īpaši pirmās daļas j) punktā, apspriež ar revidētās struktūras revīzijas komiteju, administratīvo struktūru vai attiecīgā gadījumā ar uzraudzības struktūru.

3.   Ja vienlaicīgi ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, jebkādu domstarpību gadījumā starp tiem par revīzijas procedūrām, grāmatvedības noteikumiem vai jebkādiem citiem jautājumiem attiecībā uz obligātās revīzijas veikšanu, papildu ziņojumā revīzijas komitejai paskaidro šādu domstarpību iemeslus.

4.   Papildu ziņojumu revīzijas komitejai paraksta un datē. Revīzijas uzņēmumam veicot obligāto revīziju, papildu ziņojumu revīzijas komitejai paraksta obligātie revidenti, kas minēto obligāto revīziju veikuši revīzijas uzņēmuma vārdā.

5.   Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi pēc lūguma un saskaņā ar valsts tiesību aktiem papildu ziņojumu nekavējoties dara pieejamu kompetentajām iestādēm 20. panta 1. punkta nozīmē.

12. pants

Ziņojums sabiedriskas nozīmes struktūru uzraugiem

1.   Neskarot Direktīvas 2004/39/EK 55. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (24) 63. pantu, Direktīvas 2007/64/EK 15. panta 4. punktu, Direktīvas 2009/65/EK 106. pantu, Direktīvas 2009/110/EK 3. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (25) 72. pantu, obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, ir pienākums nekavējoties darīt zināmu kompetentajām iestādēm, kas uzrauga minēto sabiedriskas nozīmes struktūru, vai, ja to noteikusi attiecīgā dalībvalsts, kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma uzraudzību, jebkādu informāciju attiecībā uz minēto sabiedriskas nozīmes struktūru, kuru tas ir atklājis, veicot obligāto revīziju, un kura var izraisīt jebkuru šādu gadījumu:

a)

tādu normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri attiecīgā gadījumā paredz nosacījumus, kas reglamentē licencēšanu, vai kuri īpaši reglamentē šādas sabiedriskas nozīmes struktūras darbību īstenošanu;

b)

būtisku apdraudējumu sabiedriskas nozīmes struktūras pastāvīgai darbībai vai bažas par to;

c)

atteikšanos sniegt revīzijas atzinumu par finanšu pārskatiem vai negatīva atzinuma vai atzinuma ar piezīmēm sniegšanu.

Obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem ir pienākums arī ziņot par jebkādu pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minēto informāciju, ko tas atklāj, veicot obligāto revīziju uzņēmumā, kuram ir ciešas saiknes ar sabiedriskas nozīmes struktūru, kurai tas arī veic obligāto revīziju. Šajā pantā vārdi “ciešas saiknes” ir lietoti tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 575/2013/EK (26) 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktā.

Dalībvalstis obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam var pieprasīt papildu informāciju ar noteikumu, ka tā ir vajadzīga efektīvai finanšu tirgus uzraudzībai, kā noteikts valsts tiesību aktos.

2.   Izveido efektīvu dialogu starp kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes un apdrošināšanas uzņēmumus, no vienas puses, un obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju šajās iestādēs un uzņēmumos, no otras puses. Par šīs prasības izpildi atbildīgas ir abas dialoga puses.

Vismaz reizi gadā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) un CEAOB organizē tikšanos ar obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem vai tīkliem, kuri veic obligāto revīziju visās globālās sistēmiski nozīmīgās iestādēs, kuras saņēmušas atļauju Savienībā, kā apzināts starptautiskā mērogā, lai informētu ESRK par norisēm nozarē vai nozīmīgām norisēm šajās sistēmiski svarīgajās finanšu iestādēs.

Lai atvieglotu šā punkta pirmajā daļā minēto uzdevumu veikšanu, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde – EBI) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde – EAAPI), ņemot vērā pašreizējo uzraudzības praksi, izdod pamatnostādnes kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes un apdrošināšanas uzņēmumus, attiecīgi saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 (27) un 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (28).

3.   Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, vai attiecīgā gadījumā – tīkls labticīgi atklāj kompetentajām iestādēm vai ESRK un CEAOB jebkuru 1. punktā minēto informāciju vai jebkuru informāciju, kas atklājusies 2. punktā paredzētā dialoga laikā, tas nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos.

13. pants

Atklātības ziņojums

1.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto(-ās) revīziju(-as) sabiedriskas nozīmes struktūrās, publicē gada atklātības ziņojumu vēlākais četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām. Minēto atklātības ziņojumu publicē obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma tīmekļa vietnē, un tas ir pieejams šajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus no tā publicēšanas dienas minētajā vietnē. Ja obligātais revidents ir revīzijas uzņēmuma darbinieks, šajā pantā noteiktie pienākumi attiecas uz revīzijas uzņēmumu.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var atjaunināt savu publicēto gada atklātības ziņojumu. Tādā gadījumā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums norāda, ka tā ir ziņojuma atjaunināta versija, un tīmekļa vietnē ir pieejama arī ziņojuma oriģinālā versija.

Obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi paziņo kompetentajām iestādēm, ka atklātības ziņojums ir publicēts vai attiecīgi atjaunināts obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma tīmekļa vietnē.

2.   Gada atklātības ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

revīzijas uzņēmuma juridiskās struktūras un īpašumtiesību aprakstu;

b)

ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir tīkla dalībnieks:

i)

šā tīkla aprakstu un tā tiesisko un strukturālo regulējumu;

ii)

katra obligātā revidenta, kas darbojas kā individuāli praktizējošs revidents, vārdu un uzvārdu, vai revīzijas uzņēmuma, kas ir tīkla dalībnieks, nosaukumu;

iii)

valstis, kurās katrs obligātais revidents, kas darbojas kā individuāli praktizējošs revidents, vai revīzijas uzņēmums, kas ir tīkla dalībnieks, ir atzīts par obligāto revidentu vai kurās atrodas tā juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta;

iv)

obligāto revidentu, kas darbojas kā individuāli praktizējoši revidenti, un revīzijas uzņēmumu, kas ir tīkla dalībnieki, sasniegto kopējo apgrozījumu no gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas;

c)

revīzijas uzņēmuma vadības struktūras aprakstu;

d)

obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu un administratīvās vai pārvaldības struktūras paziņojumu par tā darbības efektivitāti;

e)

norādi par to, kad pēdējo reizi veikta 26. pantā minētā kvalitātes nodrošināšanas pārbaude;

f)

to sabiedriskas nozīmes struktūru sarakstu, kurās obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums iepriekšējā finanšu gadā veicis obligātās revīzijas;

g)

paziņojumu par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarības nodrošināšanas praksi, kurā apliecināts arī tas, ka ir veikta iekšējā pārbaude par atbilstību neatkarības nodrošināšanas principiem;

h)

paziņojumu par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma politiku attiecībā uz obligāto revidentu Direktīvas 2006/43/EK 13. pantā minēto tālākizglītību;

i)

informāciju par partneru atalgojuma sistēmu revīzijas uzņēmumos;

j)

aprakstu par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma politiku attiecībā uz galveno revīzijas partneru un darbinieku rotāciju saskaņā ar 17. panta 7. punktu;

k)

informāciju par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma kopējo apgrozījumu, ja šī informācija nav atklāta tā finanšu pārskatos Direktīvas 2013/34/ES 4. panta 2. punkta nozīmē, sadalījumā pa šādām kategorijām:

i)

ieņēmumi no gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās un struktūrās, kas pieder pie uzņēmumu grupas, kuras mātesuzņēmums ir sabiedriskas nozīmes struktūra;

ii)

ieņēmumi no citu struktūru gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas;

iii)

ieņēmumi, kas gūti, sniedzot ar revīziju nesaistītus atļautus pakalpojumus struktūrām, kuras revidē obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums; un

iv)

ieņēmumi, kas gūti, sniedzot ar revīziju nesaistītus pakalpojumus citām struktūrām.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ārkārtas apstākļos var izlemt neizpaust šā punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minēto informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai mazinātu nenovēršamu un būtisku apdraudējumu jebkuras personas personiskajai drošībai. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam jāspēj kompetentajai iestādei pierādīt šāda apdraudējuma esamību.

3.   Atklātības ziņojumu paraksta obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums.

14. pants

Informācija kompetentajām iestādēm

Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi katru gadu savai kompetentajai iestādei nosūta revidēto sabiedriskas nozīmes struktūru sarakstu no tām gūto ieņēmumu secībā, iedalot minētos ieņēmumus šādi:

a)

ieņēmumi no obligātajām revīzijām;

b)

ieņēmumi no pakalpojumiem, kas nav revīzijas pakalpojumi, kas minēti 5. panta 1. punktā, kas prasīti Savienības vai valsts tiesību aktos; un

c)

ieņēmumi no pakalpojumiem, kas nav revīzijas pakalpojumi, kas minēti 5. panta 1. punktā, kas nav prasīti Savienības vai valsts tiesību aktos.

15. pants

Lietvedība

Obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi glabā dokumentus un informāciju, kas minēti šīs regulas 4. panta 3. punktā, 6. pantā, 8. panta 4.–7. punktā, 10. un 11. pantā, 12. panta 1. un 2. punktā, 14. pantā, 16. panta 2., 3. un 5. punktā un Direktīvas 2006/43/EK 22.b, 24.a, 24.b, 27. un 28. pantā, vismaz piecus gadus pēc šādu dokumentu vai informācijas izveidošanas.

Dalībvalstis var pieprasīt obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem glabāt šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus un informāciju ilgāku laikposmu saskaņā ar to noteikumiem par personas datu aizsardzību un administratīvām un tiesvedības procedūrām.

III SADAĻA

OBLIGĀTO REVIDENTU VAI REVĪZIJAS UZŅĒMUMU IECELŠANA SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS

16. pants

Obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšana

1.   Lai piemērotu Direktīvas 2006/43/EK 37. panta 1. punktu, obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanai sabiedriskas nozīmes struktūrās piemēro šā panta 2. līdz 5. punktā izklāstītos nosacījumus, taču uz to var attiekties arī 7. punkts.

Piemērojot Direktīvas 2006/43/EK 37. panta 2. punktu, sabiedriskas nozīmes struktūra informē kompetento iestādi par minētajā pantā minēto alternatīvo sistēmu vai kārtības piemērošanu. Šādā gadījumā šā panta 2. līdz 5. punktu nepiemēro.

2.   Revīzijas komiteja sniedz ieteikumu revidētās struktūras administratīvajai vai uzraudzības struktūrai obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanai.

Ja vien tas neattiecas uz revīzijas uzdevuma atjaunošanu saskaņā ar 17. panta 1. punktu un 2. punktu, ieteikumā pamato un ietver vismaz divus kandidātus revīzijas uzdevumam, un revīzijas komiteja izsaka pienācīgi pamatotu viena kandidāta izvēli.

Revīzijas komiteja savā ieteikumā apstiprina, ka tās ieteikumu neietekmē trešā persona un ka uz to neattiecas nekādi 6. punktā minētie noteikumi.

3.   Ja vien tas neattiecas uz revīzijas uzdevuma atjaunošanu saskaņā ar 17. panta 1. un 2. punktu, šā panta 2. punktā minēto revīzijas komitejas ieteikumu sagatavo saskaņā ar revidētās struktūras izveidotu izvēles procedūru, ievērojot šādus kritērijus:

a)

revidētajai struktūrai ir brīva izvēle uzaicināt obligātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus iesniegt pieteikumus obligāto revīzijas pakalpojumu sniegšanai ar nosacījumu, ka ir ievērots 17. panta 3. punkts un ka iepirkuma konkursa organizēšana nekādā gadījumā neizslēdz no piedalīšanās atlases procedūrā tos uzņēmumus, kas ir saņēmuši mazāk nekā 15 % no kopējām revīzijas maksām no sabiedriskas nozīmes struktūrām attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)

revidētā struktūra sagatavo konkursa dokumentus, ko nosūtīt uzaicinātajiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem. Minētie konkursa dokumenti ļauj tiem saprast revidētās struktūras uzņēmējdarbību un veicamās obligātās revīzijas veidu. Konkursa dokumenti ietver pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, ko revidētā struktūra izmanto, lai izvērtētu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu pieteikumus;

c)

revidētajai struktūrai ir brīva izvēle noteikt atlases procedūru, un procedūras gaitā tā var veikt tiešas apspriedes ar ieinteresētajiem pretendentiem;

d)

ja saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem kompetentās iestādes, kas minētas 20. pantā, pieprasa, lai obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi atbilstu konkrētiem kvalitātes standartiem, minētos standartus iekļauj konkursa dokumentos;

e)

revidētā struktūra izvērtē obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu pieteikumus saskaņā ar konkursa dokumentos iepriekšnoteiktiem atlases kritērijiem. Revidētā struktūra sagatavo ziņojumu par atlases procedūras secinājumiem, un to apstiprina revīzijas komiteja. Revidētā struktūra un revīzijas komiteja ņem vērā visus konstatējumus vai secinājumus ikvienā tādā inspekcijas ziņojumā par pieteikušos obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, kas minēts 26. panta 8. punktā un ko kompetentā iestāde publicējusi saskaņā ar 28. panta d) punktu;

f)

revidētajai struktūrai pēc pieprasījuma ir jāspēj pierādīt 20. pantā minētajai kompetentajai iestādei, ka atlases procedūra ir veikta godīgi.

Revīzijas komiteja ir atbildīga par šā punkta pirmajā daļā minēto atlases procedūru.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ 20. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde publicē attiecīgo obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu sarakstu, ko katru gadu atjaunina. Kompetentā iestāde izmanto obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu saskaņā ar 14. pantu sniegto informāciju, lai veiktu attiecīgos aprēķinus.

4.   Sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (29) 2. panta 1. punkta f) un t) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, nav jāpiemēro 3. punktā minētā atlases procedūra.

5.   Priekšlikumā, ko revidētās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei iesniedz par obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanu, ietver 2. punktā minēto ieteikumu un izvēli, ko darījusi zināmu revīzija komiteja vai struktūra, kas veic līdzvērtīgas funkcijas.

Ja priekšlikums atšķiras no revīzijas komitejas izvēles, priekšlikumā pamato iemeslus tam, kāpēc nav ievērots revīzijas komitejas ieteikums. Tomēr administratīvās vai uzraudzības struktūras ieteiktajam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam ir jāpiedalās 3. punktā aprakstītajā atlases procedūrā. Šo daļu nepiemēro, ja revīzijas komitejas funkcijas veic administratīva vai uzraudzības struktūra.

6.   Jebkādi līguma noteikumi starp sabiedriskas nozīmes struktūru un trešo personu, kas ierobežo minētās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces izvēli, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 37. pantā, tikai no dažām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kategorijām vai sarakstiem attiecībā uz konkrēta obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanu obligātās revīzijas veikšanai minētajā struktūrā, nav spēkā.

Sabiedriskas nozīmes struktūra tieši un nekavējoties informē 20. pantā minētās kompetentās iestādes par jebkādiem trešās personas centieniem izveidot šādus līguma noteikumus vai citādi nepamatoti ietekmēt akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces lēmumu par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma izvēli.

7.   Dalībvalstis var nolemt, ka konkrētos apstākļos sabiedriskas nozīmes struktūrām jāieceļ minimālais skaits obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, un paredzēt nosacījumus, kas regulē attiecības starp ieceltajiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem.

Ja dalībvalsts nosaka jebkādu šādu prasību, tā par to informē Komisiju un attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi.

8.   Ja revidētajai struktūrai ir iecelšanas komiteja, kurā akcionāriem vai locekļiem ir ievērojama ietekme un kuras uzdevums ir sniegt ieteikumus par revidentu izvēli, dalībvalstis var atļaut minētajai iecelšanas komitejai veikt revīzijas komitejas funkcijas, kas noteiktas šajā pantā, un pieprasīt, lai 2. punktā minētais ieteikums tiktu iesniegts akcionāru vai locekļu pilnsapulcei.

17. pants

Revīzijas uzdevuma ilgums

1.   Sabiedriskas nozīmes struktūra ieceļ obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu uz sākotnējo revīzijas uzdevuma termiņu, kas ir vismaz viens gads. Revīzijas uzdevuma termiņu var pagarināt.

Nedz konkrēta obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sākotnējais revīzijas uzdevuma termiņš, nedz minētais termiņš kopā ar atjaunotiem revīzijas uzdevuma termiņiem nepārsniedz maksimālo 10 gadu termiņu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var:

a)

pieprasīt, lai sākotnējais revīzijas uzdevuma termiņš, kas minēts 1. punktā, būtu ilgāks par vienu gadu;

b)

noteikt, ka 1. punkta otrajā daļā minētais maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš ir mazāks par desmit gadiem.

3.   Pēc tam, kad beidzas maksimālie revīzijas uzdevuma termiņi, kas minēti 1. punkta otrajā daļā vai 2. punkta b) apakšpunktā, vai revīzijas uzdevuma termiņi, kas pagarināti saskaņā ar 4. vai 6. punktu, nedz obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, nedz – attiecīgā gadījumā – jebkuri to tīklu dalībnieki Savienībā neveic obligāto revīziju vienā un tajā pašā sabiedriskas nozīmes struktūrā nākamos četrus gadus.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka maksimālos termiņus, kas minēti 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta b) apakšpunktā, var pagarināt uz šādu maksimālo ilgumu:

a)

divdesmit gadiem, ja tiek organizēts publisks konkurss obligātās revīzijas veikšanai saskaņā ar 16. panta 2. līdz 5. punktu; pēc tam, kad ir beigušies maksimālie termiņi, kas minēti 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta b) apakšpunktā; vai

b)

divdesmit četriem gadiem, ja pēc tam, kad ir sasniegts maksimālais termiņš, kas minēts 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta b) apakšpunktā, revīzijas uzdevumā vienlaikus bijis iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, ar noteikumu, ka obligātās revīzijas rezultātā tiek sagatavots apvienotais revīzijas ziņojums, kas minēts Direktīvas 2006/43/EK 28. pantā.

5.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā un 2. punkta b) apakšpunktā minētos maksimālos termiņus pagarina tikai tad, ja, pēc revīzijas komitejas ieteikuma, administratīvā vai uzraudzības struktūra saskaņā ar valsts tiesību aktiem ierosina akcionāru vai locekļu pilnsapulcei atjaunot iesaisti un minēto ierosinājumu apstiprināt.

6.   Pēc tam, kad ir beigušies maksimālie termiņi, kas minēti – attiecīgā gadījumā – 1. punkta otrajā daļā, 2. punkta b) apakšpunktā vai 4. punktā, sabiedriskas nozīmes struktūra izņēmuma gadījumā var lūgt, lai 20. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde piešķirtu pagarinājumu, lai atkārtoti ieceltu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu turpmākā revīzijas uzdevumā, ja ir ievēroti 4. punkta a) vai b) apakšpunkta nosacījumi. Tāds papildu revīzijas uzdevums nepārsniedz divus gadus.

7.   Galvenie revīzijas partneri, kas ir atbildīgi par obligātās revīzijas veikšanu, beidz savu dalību obligātās revīzijas veikšanā revidētajā struktūrā ne vēlāk kā septiņus gadus no to iecelšanas dienas. Viņi var atsākt piedalīties revidētās struktūras obligātajā revīzijā ne agrāk kā trīs gadus pēc minētās dalības izbeigšanas.

Izdarot atkāpi, dalībvalstis var pieprasīt, lai galvenie revīzijas partneri, kas ir atbildīgi par obligātās revīzijas veikšanu, beigtu savu dalību revidētās struktūras obligātajā revīzijā agrāk nekā septiņus gadus no to attiecīgās iecelšanas dienas.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izveido atbilstošu pakāpeniskās rotācijas mehānismu darbiniekiem, kas visilgāk veic obligāto revīziju, tostarp vismaz personām, kuras ir reģistrētas kā obligātie revidenti. Pakāpeniskās rotācijas mehānismu veic pa posmiem, drīzāk ņemot vērā atsevišķas personas, nevis visu darba grupu. Mehānisms ir samērīgs ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbības mērogu un sarežģītību.

Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam jāspēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka šāds mehānisms tiek efektīvi piemērots un pielāgots obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbības mērogam un sarežģītībai.

8.   Šā panta nolūkos revīzijas uzdevuma ilgumu aprēķina no tā pirmā finanšu gada, kas minēts vēstulē par revīzijas uzdevumu, ar ko obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pirmo reizi ir iecelts secīgu obligāto revīziju veikšanai vienā un tajā pašā sabiedriskas nozīmes struktūrā.

Šā panta nolūkos revīzijas uzņēmums ietver citus uzņēmumus, ko revīzijas uzņēmums ir iegādājies vai kuri ir apvienojušies ar to.

Ja ir šaubas par datumu, kad obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir sācis veikt secīgas obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrā, piemēram, apvienošanās, iegādes vai īpašumtiesību struktūras izmaiņu dēļ, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums par šādām šaubām nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei, kura galu galā nosaka attiecīgo datumu šā punkta pirmās daļas nolūkos.

18. pants

Nodošanas dokumentācija

Ja obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu aizstāj ar citu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, bijušais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ievēro Direktīvas 2006/43/EK 23. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ievērojot 15. pantu, bijušais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums jaunajam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam nodrošina piekļuvi arī 11. pantā minētajiem iepriekšējo gadu papildu ziņojumiem un jebkādai informācijai, kas pārsūtīta kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

Bijušajam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam jāspēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka šāda informācija ir sniegta jaunajam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam.

19. pants

Obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu atstādināšana un atkāpšanās

Neskarot Direktīvas 2006/43/EK 38. panta 1. punktu, jebkura dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 2. punktu iecelta kompetentā iestāde nosūta 20. panta 1. punktā minētajai kompetentajai iestādei informāciju par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atstādināšanu vai atkāpšanos tā pilnvaru termiņa laikā un sniedz pienācīgu skaidrojumu par tā iemesliem.

IV SADAĻA

TO OBLIGĀTO REVIDENTU UN REVĪZIJAS UZŅĒMUMU DARBĪBU UZRAUDZĪBA, KAS VEIC OBLIGĀTO REVĪZIJU SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS

I NODAĻA

Kompetentās iestādes

20. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi un šīs regulas noteikumu piemērošanas nodrošināšanu, iecelšanai tiek izvēlētas starp šādām iestādēm:

a)

Direktīvas 2004/109/EK 24. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde;

b)

Direktīvas 2004/109/EK 24. panta 4. punkta h) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde;

c)

Direktīvas 2006/43/EK 32. pantā minētā kompetentā iestāde.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var izlemt, ka atbildība par to, lai nodrošinātu visu šīs regulas III sadaļā minēto noteikumu vai to daļas piemērošanu, tiek uzticēta attiecīgi kompetentajām iestādēm, kas minētas:

a)

Direktīvas 2004/39/EK 48. pantā;

b)

Direktīvas 2004/109/EK 24. panta 1. punktā;

c)

Direktīvas 2004/109/EK 24. panta 4. punkta h) apakšpunktā;

d)

Direktīvas 2007/64/EK 20. pantā;

e)

Direktīvas 2009/138/EK 30. pantā;

f)

Direktīvas 2013/36/ES 4. panta 1. punktā;

vai citām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.   Ja ir norīkota vairāk nekā viena kompetentā iestāde saskaņā ar 1. un 2. punktu, minētās iestādes organizē tā, lai būtu skaidri iedalīti tām paredzētie uzdevumi.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar dalībvalsts tiesības noteikt atsevišķus tiesiskus un administratīvus mehānismus aizjūras zemēm un teritorijām, ar kurām minētajai dalībvalstij ir īpašas attiecības.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par kompetento iestāžu nozīmēšanu šīs regulas mērķiem.

Komisija šo informāciju apkopo un publicē.

21. pants

Neatkarības nosacījumi

Kompetentās iestādes ir neatkarīgas no obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

Kompetentās iestādes var apspriesties ar ekspertiem, kā minēts 26. panta 1. punkta c) apakšpunktā, lai veiktu īpašus uzdevumus, un eksperti var arī tām palīdzēt, ja tas ir būtiski to uzdevumu pienācīgai izpildei. Šādos gadījumos ekspertus neiesaista nekādu lēmumu pieņemšanā.

Persona nav pārvaldības struktūras locekle vai atbildīga par minēto iestāžu lēmumu pieņemšanu, ja minētās personas līdzdalības laikā vai trīs iepriekšējo gadu laikā:

a)

tā ir veikusi obligātās revīzijas;

b)

tai ir bijušas balsstiesības revīzijas uzņēmumā;

c)

tā ir bijusi revīzijas uzņēmuma administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle;

d)

tā ir bijusi revīzijas uzņēmuma partneris, darbinieks vai citādi revīzijas uzņēmuma nolīgta.

Minēto iestāžu finansējums ir garantēts, un obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi to nevar nepamatoti ietekmēt.

22. pants

Dienesta noslēpums kompetentajām iestādēm

Pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir visām personām, kas ir vai ir bijušas pieņemtas darbā vai neatkarīgi nolīgtas, vai iesaistītas pārvaldībā kompetentajās iestādēs vai jebkurā iestādē vai struktūrā, kurai ir deleģēti uzdevumi saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, kad to paredz šajā regulā noteiktie pienākumi vai attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti vai administratīvais process.

23. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Neskarot 26. pantu, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes dalībvalstī nedrīkst ietekmēt revīzijas ziņojumu saturu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas, lai minētās iestādes pildītu savas funkcijas, kas paredzētas šajā regulā saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK VII nodaļas noteikumiem.

3.   Šā panta 2. punktā minētās pilnvaras ietver vismaz šādas pilnvaras:

a)

piekļūt datiem, kas saistīti ar obligāto revīziju vai citiem dokumentiem, ko obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi glabā jebkādā formā, kas attiecas uz to uzdevumu veikšanu, un saņemt vai izgatavot šo datu kopiju;

b)

iegūt informāciju, kas saistīta ar obligāto revīziju, no jebkuras personas;

c)

veikt obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu inspekcijas uz vietas;

d)

nodot lietas kriminālvajāšanai;

e)

likt ekspertiem veikt verifikācijas vai izmeklēšanas;

f)

piemērot Direktīvas 2006/43/EK 30.a pantā minētos administratīvos pasākumus un uzlikt sankcijas.

Kompetentās iestādes var izmantot šā punkta pirmajā daļā minētās pilnvaras tikai attiecībā uz:

a)

obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās;

b)

personām, kas iesaistītas to obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu darbībās, kuri veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās;

c)

revidētajām sabiedriskas nozīmes struktūrām, to radniecīgajiem uzņēmumiem un saistītajām trešām personām;

d)

trešām personām, kurām obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, ir deleģējuši konkrētas funkcijas vai darbības;

e)

personām, kas ir citādi saistītas ar obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu ļauts īstenot savas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

5.   Kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras tiek īstenotas, pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus, un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramības principus un tiesības uz aizstāvību.

6.   Personas datu apstrādi, ko veic, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras atbilstoši šim pantam, veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

24. pants

Uzdevumu deleģēšana

1.   Dalībvalstis var deleģēt vai atļaut kompetentajām iestādēm, kas minētas 20. panta 1. punktā, deleģēt jebkuru saskaņā ar šo regulu veicamu uzdevumu citām iestādēm vai struktūrām, kas norīkotas vai ir citādi ar likumu pilnvarotas veikt šādus uzdevumus, izņemot uzdevumus, kas saistīti ar:

a)

26. pantā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

b)

šīs regulas 23. pantā un Direktīvas 2006/43/EK 32. pantā minēto izmeklēšanu, kas izriet no minētās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vai no citas iestādes pieprasījuma; un

c)

Direktīvas 2006/43/EK VII nodaļā minētajām sankcijām un pasākumiem saistībā ar sabiedriskas nozīmes struktūru obligātās revīzijas kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm vai izmeklēšanu.

2.   Jebkuru uzdevumu, ko veic citas iestādes vai struktūras, kompetentā iestāde ir skaidri deleģējusi. Deleģējot norāda deleģētos uzdevumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem šie uzdevumi jāveic.

Ja kompetentā iestāde deleģē uzdevumus citai iestādei vai struktūrai, tai jāspēj katrā atsevišķā gadījumā pārņemt šīs kompetences atpakaļ.

3.   Iestāžu vai struktūru darbību organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Galīgo atbildību par šīs regulas ievērošanas uzraudzību un īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, uzņemas deleģējošā kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde informē Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu vienošanos, kas ir noslēgta attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, ar ko reglamentē šādu deleģēšanu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt deleģēt 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus citām iestādēm vai struktūrām, kas norīkotas vai ir citādi ar tiesību aktiem pilnvarotas veikt šādus uzdevumus, ja lielākā daļa personu, kas ir iesaistītas attiecīgās iestādes vai struktūras pārvaldībā, ir neatkarīgas no revidenta profesijas.

25. pants

Sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm valsts līmenī

Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 20. panta 1. punktu, un vajadzības gadījumā jebkura iestāde, kurai šāda kompetentā iestāde ir deleģējusi uzdevumus, valsts līmenī sadarbojas ar:

a)

Direktīvas 2006/43/EK 32. panta 4. punktā minētajām kompetentajām iestādēm;

b)

šīs regulas 20. panta 2. punktā minētajām iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās ir šīs regulas mērķiem norīkotās kompetentās iestādes;

c)

finanšu ziņu vākšanas vienībām un kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2005/60/EK 21. un 37. pantā.

Īstenojot šādu sadarbību, piemēro šīs regulas 22. pantā noteikto pienākumu ievērot dienesta noslēpumu.

II NODAĻA

Kvalitātes nodrošināšana, tirgus uzraudzība un kompetento iestāžu pārredzamība

26. pants

Kvalitātes nodrošināšana

1.   Šajā pantā:

a)

“inspekcijas” ir obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ko veic inspektors un kas nav izmeklēšana Direktīvas 2006/43/EK 32. panta 5. punkta nozīmē;

b)

“inspektors” ir pārbaudītājs, kas atbilst šā panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām un ir pieņemts darbā vai citādi nolīgts kompetentajā iestādē;

c)

“eksperts” ir fiziska persona, kurai ir specifiskas zināšanas par finanšu tirgiem, finanšu pārskatiem, revīziju vai citām jomām saistībā ar inspekcijām, tostarp izpratne par praktizējošu obligāto revidentu pienākumiem.

2.   Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 20. panta 1. punktu, izveido efektīvu revīzijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Tās veic obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi un

a)

attiecībā uz tiem obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligātās revīzijas citās sabiedriskas nozīmes struktūrās, kas nav definētas Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 17. un 18. punktā, vismaz reizi trijos gados; un

b)

gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā – vismaz reizi sešos gados.

3.   Kompetentajai iestādei ir šādi pienākumi:

a)

inspekcijas metodiku, tostarp inspekcijas un turpmāku pasākumu rokasgrāmatu, ziņošanas metodiku un periodisko inspekciju programmu apstiprināšana un grozīšana;

b)

inspekcijas ziņojumu un turpmāku pasākumu ziņojumu apstiprināšana un grozīšana;

c)

inspektoru apstiprināšana un iecelšana katrai inspekcijai.

Kompetentā iestāde piešķir atbilstošus resursus kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

4.   Kompetentā iestāde organizē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu tā, lai tā būtu neatkarīga no pārbaudītajiem obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

Kompetentā iestāde nodrošina, lai tiktu īstenota atbilstoša politika un procedūras attiecībā uz personāla, tostarp inspektoru, neatkarību un objektivitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārvaldību.

5.   Kompetentā iestāde, ieceļot inspektorus, ievēro šādus kritērijus:

a)

inspektoriem ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze obligāto revīziju veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā kopā ar īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm;

b)

persona, kas ir praktizējošs obligātais revidents vai ir pieņemta darbā vai citādi saistīta ar obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, nedrīkst būt inspektors;

c)

par inspektoru nedrīkst būt persona, kas inspicē obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, kamēr nav pagājuši vismaz trīs gadi, kopš minētā persona vairs nav minētā obligātā revidenta vai minētā revīzijas uzņēmuma partneris vai darbinieks vai citādi saistīta ar minēto obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu;

d)

inspektori apstiprina deklarācijā, ka starp viņiem un inspicējamo obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu nav interešu konflikta.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var slēgt līgumus ar ekspertiem konkrētu inspekciju veikšanai, ja iestādē ir nepietiekams inspektoru skaits. Kompetentajai iestādei var palīdzēt arī eksperti, ja tas ir būtiski inspekcijas pienācīgai veikšanai. Tādā gadījumā kompetentās iestādes un eksperti ievēro šā punkta prasības. Ekspertus neiesaista profesionālo apvienību un organizāciju pārvaldībā un nepieņem darbā vai citādi nenolīgst profesionālajās apvienībās un organizācijās, bet viņi var būt šādu apvienību vai organizāciju biedri.

6.   Inspekciju darbības jomā ietilpst vismaz:

a)

obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu koncepcijas novērtējums;

b)

adekvāta procedūru atbilstības pārbaude un sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas dokumentu pārbaude, lai pārliecinātos par iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas efektivitāti;

c)

ņemot vērā šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos inspekcijas konstatējumus, tā jaunākā gada atklātības ziņojuma satura novērtējums, kuru publicē obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saskaņā ar 13. pantu.

7.   Pārbauda vismaz šādas obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles politikas un procedūras:

a)

obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atbilstība piemērojamajiem revīzijas un kvalitātes kontroles standartiem, ētikas un neatkarības prasībām, tostarp prasībām saistībā ar Direktīvas 2006/43/EK IV nodaļu un šīs regulas 4. un 5. pantu, kā arī attiecīgās dalībvalsts attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem;

b)

izmantoto resursu kvantitāte un kvalitāte, tostarp atbilstība tālākizglītības prasībām, kā noteikts Direktīvas 2006/43/EK 13. pantā;

c)

atbilstība šīs regulas 4. pantā izklāstītajām prasībām par noteiktajām revīzijas maksām.

Lai veiktu atbilstības pārbaudi, atlasa revīzijas dokumentus, pamatojoties uz riska analīzi par obligātās revīzijas nepienācīgu veikšanu.

Kompetentās iestādes periodiski pārbauda arī metodikas, ko obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi izmanto, veicot obligāto revīziju.

Papildus inspekcijai, uz kuru attiecas šā punkta pirmā daļa, kompetentās iestādes ir pilnvarotas veikt citas inspekcijas.

8.   Inspekciju konstatējumus un secinājumus, kas ir ieteikumu pamatā, tostarp rezultātus un secinājumus par atklātības ziņojumu, dara zināmus un apspriež ar inspicēto obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, pirms inspekcijas ziņojums ir pabeigts.

Inspicētais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums īsteno inspekciju ieteikumus pieņemamā termiņā, ko nosaka kompetentā iestāde. Šis termiņš nepārsniedz 12 mēnešus attiecībā uz ieteikumiem par obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu.

9.   Par inspekciju sagatavo ziņojumu, iekļaujot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes galvenos secinājumus un ieteikumus.

27. pants

Tirgus kvalitātes un konkurētspējas uzraudzība

1.   Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 20. panta 1. punktu, un Eiropas Konkurences tīkls (EKT) attiecīgā gadījumā regulāri uzrauga norises tirgū, kas paredzēts obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanai sabiedriskas nozīmes struktūrām un jo īpaši izvērtē šādus aspektus:

a)

risku, ko rada obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma kvalitātes nepilnību liels atgadīšanās biežums, tostarp sistemātiski trūkumi revīzijas uzņēmumu tīklā, kuri var izraisīt jebkura revīzijas uzņēmuma bankrotu, obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu vienā konkrētā vai vairākās nozarēs, turpmāku revīzijas trūkumu riska uzkrāšanos un ietekmi uz finanšu nozares vispārējo stabilitāti;

b)

tirgus koncentrācijas pakāpi, tostarp konkrētās nozarēs;

c)

revīzijas komiteju darba rezultātus;

d)

vajadzību pieņemt pasākumus, lai mazinātu a) apakšpunktā minētos riskus.

2.   Līdz 2016. gada 17. jūnijam un pēc tam vismaz reizi trijos gados katra kompetentā iestāde un EKT sagatavo ziņojumu par norisēm tirgū, kas paredzēts obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanai sabiedriskas nozīmes struktūrām, un iesniedz to CEAOB, EVTI, EBI, EAAPI un Komisijai.

Komisija pēc apspriešanās ar CEAOB, EVTI, EBI un EAAPI izmanto minētos ziņojumus, lai sagatavotu kopīgu ziņojumu par minētajām norisēm Savienības līmenī. Minēto kopīgo ziņojumu iesniedz Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam.

28. pants

Kompetento iestāžu pārredzamība

Kompetentās iestādes ir pārredzamas un publicē vismaz:

a)

ikgadējos darbības ziņojumus attiecībā uz to uzdevumiem saskaņā ar šo regulu;

b)

ikgadējās darba programmas attiecībā uz to uzdevumiem saskaņā ar šo regulu;

c)

ikgadēju ziņojumu par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vispārējiem rezultātiem. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par izdotajiem ieteikumiem, turpmākiem pasākumiem saistībā ar ieteikumiem, veiktajiem uzraudzības pasākumiem un piemērotajām sankcijām. Tajā iekļauj arī kvantitatīvu informāciju un citu informāciju par galvenajiem rādītājiem saistībā ar finanšu resursiem un personālu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti un lietderību;

d)

apkopoto informāciju par inspekciju konstatējumiem un secinājumiem, kas minēti 26. panta 8. punkta pirmajā daļā. Dalībvalstis var prasīt, lai minētie konstatējumi un secinājumi tiktu publicēti atsevišķu inspekciju līmenī.

III NODAĻA

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un attiecības ar Eiropas uzraudzības iestādēm

29. pants

Pienākums sadarboties

Dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas, kad tas ir nepieciešams šīs regulas mērķiem, tostarp gadījumos, kad izmeklēšanā esošā darbība nav neviena tāda normatīva vai regulatīva noteikuma pārkāpums, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

30. pants

CEAOB izveide

1.   Neskarot valstu revīzijas pārraudzības organizēšanu, kompetento iestāžu sadarbību organizē CEAOB ietvaros.

2.   CEAOB sastāvā ir viens loceklis no katras dalībvalsts, kas ir Direktīvas 2006/43/EK 32. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu augsta līmeņa pārstāvji, un viens EVTI iecelts loceklis (turpmāk “locekļi”).

3.   EBI un EAAPI aicina piedalīties CEAOB sanāksmēs kā novērotājus.

4.   CEAOB regulāri rīko sanāksmes un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma.

5.   Katram CEAOB loceklim ir viena balss, izņemot EVTI iecelto locekli, kuram nav balsstiesību. Ja nav norādīts citādi, CEAOB pieņem lēmumus ar savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

6.   CEAOB priekšsēdētāju ievēl amatā vai atsauc no tā ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no saraksta ar pretendentiem, kas pārstāv Direktīvas 2006/43/EK 32. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes. Priekšsēdētāju ievēl uz četru gadu termiņu. Priekšsēdētājs nedrīkst palikt vienā un tajā pašā amatā vairākus termiņus pēc kārtas, bet viņu var ievēlēt atkārtoti pēc četru gadu pārtraukuma perioda.

Priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā vai atsauc no tā Komisija.

Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam nav balsstiesību.

Ja priekšsēdētājs atkāpjas vai to atsauc no amata pirms amata termiņa beigām, priekšsēdētāja vietnieks ir priekšsēdētājs līdz nākamajai CEAOB sanāksmei, kurā ievēl priekšsēdētāju uz atlikušo pilnvaru termiņu.

7.   CEAOB:

a)

veicina informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, lai īstenotu šo regulu un Direktīvu 2006/43/EK;

b)

sniedz ekspertu konsultācijas Komisijai, kā arī kompetentajām iestādēm pēc to lūguma jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas un Direktīvas 2006/43/EK īstenošanu;

c)

sekmē trešo valstu publisko pārraudzības sistēmu tehnisko novērtējumu un starptautisko sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm šajā jomā, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 2. punktā un 47. panta 3. punktā;

d)

sekmē starptautisko revīzijas standartu tehnisko pārbaudi, tostarp to izstrādes procesus, lai tos apstiprinātu Savienības līmenī;

e)

palīdz uzlabot sadarbības mehānismus sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu, revīzijas uzņēmumu vai tīklu, kuru daļa tie ir, pārraudzībai;

f)

veic citus koordinēšanas uzdevumus gadījumos, kas paredzēti šajā regulā vai Direktīvā 2006/43/EK.

8.   Lai veiktu uzdevumus, kas minēti 7. punkta c) apakšpunktā, CEAOB lūdz EVTI, EBI vai EAAPI palīdzību, ciktāl tās lūgums ir saistīts ar starptautisko sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm jomā, kas saistīta ar sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, ko uzrauga minētās Eiropas uzraudzības iestādes. Ja tiek lūgta šāda palīdzība, EVTI, EBI vai EAAPI palīdz CEAOB veikt šo uzdevumu.

9.   Lai veiktu savus uzdevumus, CEAOB var pieņemt nesaistošas pamatnostādnes vai atzinumus.

Komisija publicē CEAOB pieņemtās pamatnostādnes un atzinumus.

10.   CEAOB vajadzības gadījumā uzņemas veikt visus Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru grupas (EGAOB), kas izveidota ar Lēmumu 2005/909/EK, esošos un pastāvīgos uzdevumus.

11.   CEAOB var izveidot pastāvīgas vai speciālas apakšgrupas, lai izskatītu īpašus jautājumus saskaņā ar tās noteiktajām pilnvarām. Iespēju piedalīties apakšgrupu diskusijās var paplašināt, iesaistot kompetentās iestādes no Eiropas Ekonomikas zona (turpmāk EEZ) valstīm revīzijas pārraudzības jomā vai katrā konkrētā gadījumā nosūtot uzaicinājumu kompetentajām iestādēm no tām EEZ valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ko apstiprina CEAOB locekļi. Tās valsts kompetentās iestādes līdzdalībai, kas nav ES/EEZ valsts, var paredzēt noteiktu termiņu.

12.   CEAOB izveido apakšgrupu ar mērķi veikt uzdevumus, kas minēti 7. punkta c) apakšpunktā. Šo apakšgrupu vada EVTI saskaņā ar 2. punktu ieceltais loceklis.

13.   Pēc vismaz trīs locekļu lūguma vai pēc savas ierosmes, ja to uzskata par lietderīgu un/vai nepieciešamu, CEAOB priekšsēdētājs var uzaicināt ekspertus, tostarp praktiķus, kuriem ir īpaša kompetence kādā darba kārtībā izskatāmā jautājumā, piedalīties CEAOB vai tās apakšgrupas apspriedēs kā novērotājus. CEAOB var uzaicināt trešo valstu kompetento iestāžu pārstāvjus, kuri ir kompetenti revīzijas pārraudzības jomā, piedalīties CEAOB vai tās apakšgrupas apspriedēs kā novērotājus.

14.   CEAOB sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. CEAOB izdevumus iekļauj Komisijas tāmē.

15.   Priekšsēdētājs sagatavo katras CEAOB sanāksmes pagaidu darba kārtību, pienācīgi ņemot vērā tās locekļu rakstiskos komentārus.

16.   Priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē priekšsēdētāja vietnieks informē par CEAOB viedokļiem vai nostājām tikai ar tās locekļu piekrišanu.

17.   CEAOB apspriedes ir slēgtas.

18.   CEAOB pieņem savu reglamentu.

31. pants

Sadarbība attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm, izmeklēšanu un inspekcijām uz vietas

1.   Kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību Savienības līmenī attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm.

2.   Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecībā uz to obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm, kuri pieder pie tīkla, kas veic nozīmīgas darbības lūgtajā dalībvalstī.

3.   Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu no citas dalībvalsts kompetentās iestādes piedalīties tā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas pārbaudē, kurš pieder pie tīkla, kas veic nozīmīgas darbības minētās dalībvalsts teritorijā, tā ļauj pieprasījuma iesniedzējai kompetentajai iestādei piedalīties šādā kvalitātes nodrošināšanas pārbaudē.

Pieprasījuma iesniedzējai kompetentajai iestādei nav tiesību uz piekļuvi informācijai, kas varētu būt pretrunā valsts drošības noteikumiem vai nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību.

4.   Ja kompetentā iestāde secina, ka citas dalībvalsts teritorijā tiek vai ir veiktas darbības, kas ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, tā par minēto secinājumu pēc iespējas sīkāk informē attiecīgās otras dalībvalsts kompetento iestādi. Šī otras dalībvalsts kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus. Tā informē kompetento iestādi, kas sniegusi informāciju, par šo pasākumu iznākumu un, cik iespējams, par nozīmīgām starpposma norisēm.

5.   Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai citas dalībvalsts kompetentā iestāde veiktu izmeklēšanu šīs otras dalībvalsts teritorijā.

Tā var arī pieprasīt, lai daļai tās personāla ļautu kopā ar minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes personālu piedalīties izmeklēšanā, tostarp uz vietas veiktajās inspekcijās.

Izmeklēšanu vai inspekciju visā tās garumā vispārīgi uzrauga dalībvalsts, kuras teritorijā to veic.

6.   Pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu veikt izmeklēšanu, kā paredzēts 5. punkta pirmajā daļā, vai pieprasījumu ļaut citas dalībvalsts kompetentās iestādes personālam piedalīties tās personāla veiktajā izmeklēšanā, kā paredzēts 5. punkta otrajā daļā, šādos gadījumos:

a)

ja šāda izmeklēšana vai inspekcija uz vietas varētu pārkāpt valsts drošības noteikumus vai nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību;

b)

ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādēs jau ir sākta tiesvedība par tām pašām darbībām attiecībā uz tām pašām personām;

c)

ja pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādes jau ir pasludinājušas galīgo spriedumu par tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām.

7.   Ja tiek veiktas kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes vai izmeklēšana, kurām ir pārrobežu ietekme, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes var iesniegt kopīgu lūgumu CEAOB, lai tā koordinētu pārbaudes vai izmeklēšanu.

32. pants

Kompetento iestāžu kolēģijas

1.   Lai atvieglotu šīs regulas 26. pantā un 31. panta 4. līdz 6. punktā un Direktīvas 2006/43/EK 30. pantā minēto uzdevumu veikšanu attiecībā uz konkrētiem obligātajiem revidentiem, revīzijas uzņēmumiem vai to tīkliem, ar piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai jebkuras citas kompetentās iestādes līdzdalību var izveidot kolēģijas ar noteikumu, ka:

a)

obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz obligātās revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā; vai

b)

attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā ir izveidota revīzijas uzņēmuma filiāle.

2.   Konkrētu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu gadījumā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde darbojas kā koordinators.

3.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tīkls veic nozīmīgas darbības, var lūgt CEAOB ar pieprasījumu iesniedzēju kompetento iestāžu līdzdalību izveidot kolēģiju attiecībā uz konkrētiem tīkliem.

4.   15 darbdienu laikā pēc kompetento iestāžu kolēģijas izveidošanas attiecībā uz konkrētu tīklu tās locekļi izvēlas koordinatoru. Ja nav panākta vienošanās, CEAOB no kolēģijas locekļu vidus ieceļ koordinatoru.

Kolēģijas locekļi pārbauda koordinatora izvēli vismaz ik pēc pieciem gadiem, lai nodrošinātu, ka izvēlētais koordinators joprojām ir vispiemērotākais šim amatam.

5.   Koordinators vada kolēģijas sanāksmes, koordinē kolēģijas darbības un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

6.   Koordinators 10 darbdienu laikā viņa izvēlēšanas izveido rakstiski formulētus koordinācijas pasākumus kolēģijas ietvaros attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

informācija, ar kuru jāapmainās kompetentajām iestādēm;

b)

gadījumi, kuros kompetentajām iestādēm savstarpēji jāapspriežas;

c)

gadījumi, kuros kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumus var deleģēt saskaņā ar 33. pantu.

7.   Ja nav panākta vienošanās par rakstiskiem koordinācijas pasākumiem saskaņā ar 6. punktu, jebkurš kolēģijas loceklis var iesniegt jautājumu izskatīšanai CEAOB. Pirms tiek panākta vienošanās par šo pasākumu galīgo redakciju, koordinators pienācīgi ņem vērā jebkuru CEAOB sniegto konsultāciju par rakstiski formulētajiem koordinācijas pasākumiem. Rakstiskos koordinācijas pasākumus izklāsta vienā dokumentā, kurā ietverts pilnībā pamatots paskaidrojums par katru būtisku atkāpi no CEAOB konsultācijas. Koordinators nosūta rakstiskos koordinācijas pasākumus kolēģijas locekļiem un CEAOB.

33. pants

Uzdevumu deleģēšana

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var deleģēt jebkuru no saviem uzdevumiem citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja minētā iestāde tam piekrīt. Uzdevumu deleģēšana neietekmē deleģējošās kompetentās iestādes atbildību.

34. pants

Konfidencialitāte un dienesta noslēpums saistībā ar kompetento iestāžu sadarbību

1.   Pienākumu saglabāt dienesta noslēpumu piemēro visām personām, kuras strādā vai ir strādājušas struktūrās, kas iesaistītas kompetento iestāžu sadarbības sistēmā, kā minēts 30. pantā. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpuma noteikumi, atklāj citai personai vai iestādei tikai tad, ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai vai to paredz Savienības vai valsts tiesību akti.

2.   Šīs regulas 22. pants neliedz struktūrām, kas iesaistītas kompetento iestāžu sadarbības sistēmā, kā minēts 30. pantā, un kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uz informāciju, kas sniegta šādā apmaiņas ceļā, attiecas dienesta noslēpuma saglabāšanas pienākums, ko piemēro kompetento iestāžu darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem.

3.   Visu informāciju, ar kuru atbilstīgi šai regulai apmainās struktūras, kas iesaistītas kompetento iestāžu sadarbības sistēmā, kā minēts 30. pantā, un kompetentās iestādes, un citas iestādes un struktūras, uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad tās atklāšanu paredz Savienības vai valsts tiesību akti.

35. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Dalībvalstis personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvu 95/46/EK.

2.   Personas datu apstrādei, ko saistībā ar šo regulu un Direktīvu 2006/43/EK veic CEAOB, EVTI, EBI un EAAPI, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

IV NODAĻA

Sadarbība ar trešās valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām un struktūrām

36. pants

Vienošanās par informācijas apmaiņu

1.   Kompetentās iestādes var slēgt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja atklātajai informācijai attiecīgajās trešās valstīs piemēro dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 22. un 34. pantā noteiktajām garantijām. Kompetentās iestādes par šādiem nolīgumiem nekavējoties informē CEAOB un paziņo Komisijai.

Šajā pantā paredzētā apmaiņa ar informāciju notiek tikai tad, ja šāda informācijas apmaiņa ir vajadzīga minēto kompetento iestāžu uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

Ja šāda informācijas apmaiņa ietver personas datu nosūtīšanu trešai valstij, dalībvalstis ievēro Direktīvu 95/46/EK un CEAOB ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2.   Kompetentās iestādes sadarbojas ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai citām attiecīgajām struktūrām attiecībā uz obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm un izmeklēšanām. Pēc kompetentās iestādes lūguma CEAOB sekmē šādu sadarbību un uzraudzības konverģences izveidi ar trešām valstīm.

3.   Ja sadarbība vai informācijas apmaiņa attiecas uz revīzijas darba dokumentiem vai citiem obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu dokumentiem, piemēro Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.

4.   CEAOB sagatavo pamatnostādnes par šajā pantā minētā sadarbības nolīguma un informācijas apmaiņas saturu.

37. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

Dalībvalsts kompetentā iestāde no trešo valstu kompetentajām iestādēm saņemto konfidenciālo informāciju, ja sadarbības nolīgums to paredz, var atklāt tikai tad, ja tā ir saņēmusi skaidru piekrišanu no kompetentās iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgā gadījumā informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā kompetentā iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šādu informācijas atklāšanu prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

38. pants

Trešām valstīm nosūtītas informācijas atklāšana

Dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka prasību, ka konfidenciālo informāciju, ko tā sniegusi trešās valsts kompetentajai iestādei, minētā kompetentā iestāde var atklāt trešām personām vai iestādēm tikai ar iepriekšēju skaidru piekrišanu no kompetentās iestādes, kas nosūtījusi informāciju, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ar noteikumu, ka šo informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šādu atklāšanu prasa Savienības vai valsts tiesību akti vai šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai minētajā trešā valstī.

39. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 16. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

40. pants

Pārskatīšana un ziņojumi

1.   Komisija pārskata CEAOB ietvaros paredzētās kompetento iestāžu sadarbības sistēmas, kas minēta 30. pantā, darbību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz minētā panta 7. punktā minēto CEAOB uzdevumu izpildi, un ziņo par to.

2.   Pārskatīšanā ņem vērā starptautiskās norises, īpaši attiecībā uz sadarbības stiprināšanu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, sekmējot to sadarbības mehānismu uzlabošanu, kas paredzēti, lai pārraudzītu tādu sabiedriskas nozīmes struktūru obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus, kas pieder pie starptautiskām revīzijas tīkliem. Komisija pārskatīšanu pabeidz līdz 2019. gada 17. jūnijam.

3.   Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta projektu. Minētajā ziņojumā aplūko progresu, kas panākts attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību CEAOB ietvaros no minētās sistēmas darbības paša sākuma, un ierosina turpmākus pasākumus, lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības efektivitāti.

4.   Līdz 2028. gada 17. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

41. pants

Pārejas noteikumi

1.   No 2020. gada 17. jūnija sabiedriskas nozīmes struktūra nenoslēdz vienošanos par revīzijas uzdevumu vai neatjauno to ar konkrētu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, ja šīs regulas stāšanās spēkā dienā šis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir minētajai sabiedriskas nozīmes struktūrai sniedzis revīzijas pakalpojumus 20 un vairāk gadus pēc kārtas.

2.   No 2023. gada 17. jūnija sabiedriskas nozīmes struktūra nenoslēdz vienošanos par revīzijas uzdevumu vai neatjauno to ar konkrētu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu, ja šīs regulas stāšanās spēkā dienā šis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ir minētajai sabiedriskas nozīmes struktūrai sniedzis revīzijas pakalpojumus 11 un vairāk, bet mazāk nekā 20, gadus pēc kārtas.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, revīzijas uzdevumi, par kuriem noslēgta vienošanās pirms 2014. gada 16. jūnija, bet kas vēl ir spēkā 2016. gada 17. jūnijā, var palikt spēkā, līdz beidzas maksimālais termiņš, kas minēts 17. panta 1. punkta otrajā daļā vai 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Piemēro 17. panta 4. punktu.

4.   Šīs regulas 16. panta 3. punktu revīzijas uzdevumam piemēro tikai pēc 17. panta 1. punkta otrajā daļā minētā termiņa beigām.

42. pants

Valstu noteikumi

Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

43. pants

Lēmuma 2005/909/EK atcelšana

Ar šo tiek atcelts Lēmums 2005/909/EK.

44. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 17. jūnija.

Tomēr 16. panta 6. punktu piemēro no 2017. gada 17. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 61. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(16)  OV L 120, 7.5.2008., 20. lpp.

(17)  Eiropas Uzraudzības iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(18)  Eiropas Uzraudzības iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(19)  Eiropas Uzraudzības iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/56/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 196. lappusi).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(22)  OV C 336, 6.11.2012., 4. lpp.

(23)  Komisijas Lēmums 2005/909/EK (2005. gada 14. decembris) par ekspertu grupas izveidošanu, kas konsultē Komisiju un veicina sadarbību starp apstiprināto revidentu un audita uzņēmumu sabiedriskās uzraudzības sistēmām (OV L 329, 16.12.2005., 38. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).


Top