Help Print this page 

Document 32013R0575

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 ( 2013. gada 26. jūnijs ) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 176, 27.6.2013, p. 1–337 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 013 P. 3 - 339

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013

(2013. gada 26. jūnijs)

par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

G20 valstu 2009. gada 2. aprīļa Deklarācijā par finanšu sistēmas nostiprināšanu aicināja piemērot starptautiski saskaņotus centienus, kuru mērķis ir nostiprināt pārredzamību, pārskatatbildību un regulējumu, uzlabojot banku sistēmā esošā kapitāla daudzumu un kvalitāti pēc tam, kad būs nodrošināta ekonomikas atveseļošanās. Minētā deklarācijā arī aicināja ieviest ar risku nesaistītu papildu pasākumu, lai ierobežotu sviras veidošanos banku sistēmā, un izstrādāt regulējumu lielākām likviditātes rezervēm. Pamatojoties uz G20 valstu piešķirtajām pilnvarām, 2009. gada septembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa (turpmāk – GHOS) vienojās par vairākiem pasākumiem, lai nostiprinātu regulējumu banku sektorā. G20 valstu vadītāji minētos pasākumus apstiprināja 2009. gada 24. un 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā, savukārt detalizēti tos izklāstīja 2009. gada decembrī. GHOS 2010. gada jūlijā un septembrī izdeva divus turpmākus paziņojumus par minēto jauno pasākumu izstrādi un kalibrēšanu, un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (turpmāk – BCBS) 2010. gada decembrī publicēja galīgos pasākumus, ko sauc "Bāzele III" regulējums.

(2)

ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupa, ko vada Jacques de Larosière ("Larosière grupa"), aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu jomas regulējumu. Saistībā ar turpmāko Eiropas uzraudzības sistēmas arhitektūru 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomē arī uzsvēra vajadzību izveidot "Eiropas vienotu noteikumu kopumu", kas piemērojams visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām iekšējā tirgū.

(3)

J. de Larosière grupas 2009. gada 25. februāra ziņojumā ("de Larosière ziņojums") noteikts, ka "būtu jāparedz iespēja dalībvalstij noteikt stingrākus valsts regulatīvos pasākumus, kas uzskatāmi par valstij piemērotiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti iekšējā tirgus principi un pieņemtie minimālie pamatstandarti".

(4)

Vairākos gadījumos ir būtiski grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4). Daudzi Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK noteikumi ir piemērojami gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Skaidrības labad un lai nodrošinātu minēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, tie būtu jāapvieno jaunos tiesību aktos, kas būtu piemērojami kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, - proti, šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (… gada …) (5). Lai uzlabotu to pieejamību,direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK pielikumu noteikumi būtu jāietver direktīvas 2013/36/ES (… gada …) un šīs regulas normatīvajā daļā.

(5)

Kopā šai regulai un Direktīvai 2013/36/ES (… gada …) būtu jāveido tiesiskais regulējums, kas reglamentē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību (turpmāk kopā "iestādes") piekļuvi darbībai, uzraudzības sistēmu un prudenciālos noteikumus. Tādēļ šī regula būtu jālasa kopā ar minēto direktīvu.

(6)

Direktīvā 2013/36/ES (… gada …), kuras pamatā ir Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts inter alia būtu jāietver noteikumi par piekļuvi iestāžu darbībai, par to pārvaldības veidiem un uzraudzības sistēmu, piemēram, noteikumi, kas reglamentē uzņēmējdarbības atļaušanu, būtiskas līdzdalības iegādi, uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras šajā saistībā, kā arī iestāžu uzraudzības pārbaudi.

(7)

Šajā regulā inter alia būtu jāietver iestāžu prudenciālās prasības, kas saistītas konkrēti ar banku un finanšu pakalpojumu tirgu darbību un kas paredzētas, lai nodrošinātu minēto tirgu dalībnieku finanšu stabilitāti, kā arī ieguldītāju un noguldītāju augsta līmeņa aizsardzību. Šīs regulas mērķis ir noteicošā veidā sekmēt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tādēļ tā pamatā vajadzētu būt LESD 114. pantam, kā interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(8)

Lai gan ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK zināmā mērā saskaņoja dalībvalstu noteikumus prudenciālās uzraudzības jomā, šīs direktīvas ietver ievērojamu skaitu variantu un iespēju dalībvalstīm piemērot stingrākus noteikumus par tiem, kādi paredzēti minētajās direktīvās. Tas rada atšķirības valstu noteikumos, kas varētu kavēt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un brīvību veikt uzņēmējdarbību, tādējādi radot šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai.

(9)

Juridiskās noteiktības nolūkos un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, viens no iekšējā tirgus darbības pamatelementiem ir vienots noteikumu kopums visiem tirgus dalībniekiem. Lai novērstu tirgus izkropļojumus un regulējuma arbitrāžu, prudenciālajām minimālajām prasībām būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka saskaņotība. Tādēļ šajā regulā paredzētie pārejas periodi ir ļoti būtiski šīs regulas sekmīgai īstenošanai un neskaidrību novēršanai tirgiem.

(10)

Ņemot vērā darbu, ko veic BCBS Standartu īstenošanas grupa, uzraugot un kontrolējot to, kā dalībvalstis īsteno "Bāzele III"regulējumu, Komisijas pienākums būtu regulāri un vismaz pēc katra BCBS progresa ziņojuma publicēšanas iesniegt precizētus ziņojumus par "Bāzele III" regulējuma īstenošanu un pieņemšanu citās svarīgās jurisdikcijās, tostarp novērtējumu par citu valstu tiesību aktu vai noteikumu atbilstību starptautiskajiem minimālajiem standartiem, lai noteiktu atšķirības, kas varētu radīt nevienlīdzīgus nosacījumus.

(11)

Lai likvidētu tirdzniecības ierobežojumus un konkurences izkropļojumus, ko rada valstu tiesību aktu atšķirības, kā arī lai novērstu iespējamo tirdzniecības ierobežojumu un būtisku konkurences izkropļojumu turpmāku rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru nosaka vienotus noteikumus, kas piemērojami visās dalībvalstīs.

(12)

Prudenciālo prasību noteikšana regulā nodrošinātu, ka šīs prasības būs tieši piemērojamas. Tas nodrošinātu vienotus nosacījumus, nepieļaujot atšķirīgas valstu prasības, ko izraisītu direktīvas transponēšana. Šī regula paredzētu, ka visas iestādes ievēro vienādus noteikumus visā Savienībā, kas arī veicinātu pārliecību par iestāžu stabilitāti, jo sevišķi spriedzes situācijās. Regula arī samazinātu regulatīvo sarežģītību un sabiedrību atbilstības nodrošināšanas izmaksas, it sevišķi iestādēm, kas veic pārrobežu darbības, kā arī sekmētu konkurences izkropļojumu likvidēšanu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu tirgiem, kurus raksturo ekonomikas tendences un jurisdikciju atšķirības, kas ir specifiskas konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai pašvaldībā, kompetentajām iestādēm būtu jāļauj noteikt augstākas riska pakāpes vai piemērot stingrākus kritērijus riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām konkrētos reģionos, pamatojoties uz pieredzi attiecībā uz saistību neizpildi un paredzētajām tirgus tendencēm.

(13)

Jomās, uz kurām šī regula neattiecas, piemēram, dinamisko uzkrājumu veidošana, uzkrājumi valsts segto obligāciju shēmām, kas nav saistīti ar šīs regulas noteikumos paredzēto pieeju attiecībā uz segtajām obligācijām, dalības iegūšana vai turēšana gan finanšu, gan nefinanšu sektorā tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar šajā regulā noteiktajām prudenciālajām prasībām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būs iespējai paredzēt valsts noteikumus, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā šai regulai.

(14)

Būtiskākais ieteikums, kas ietverts de Larosière ziņojumā un vēlāk īstenots Savienībā, bija izveidot Vienotu noteikumu kopumu un Eiropas makroprudenciālās uzraudzības sistēmu, un mērķis bija nodrošināt finanšu stabilitāti, kombinējot abus šos elementus. Ar vienoto noteikumu kopumu tiek nodrošināts stabils un vienots normatīvais regulējums, kas atvieglo iekšējā tirgus darbību un novērš regulējuma arbitrāžas iespējas. Finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū makroprudenciālie riski tomēr var atšķirties daudz un dažādos veidos ar atšķirīgām īpatnībām dažādās valstīs, kas var novest pie tādām novērotām atšķirībām, kā piemēram, attiecībā uz banku sektora struktūru un apmēru salīdzinājumā ar plašāku ekonomiku un kredītciklu.

(15)

Šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES (… gada …) ir iestrādāti vairāki instrumenti makroprudenciālo un sistēmisko risku novēršanai un mazināšanai, nodrošinot elastību un tajā pašā laikā garantējot, ka minēto instrumentu izmantošana tiek pienācīgi kontrolēta, lai nekaitētu iekšējā tirgus darbībai, vienlaikus arī nodrošinot, ka šādu instrumentu izmantošana ir pārredzama un konsekventa.

(16)

Papildus direktīvā 2013/36/ES iekļautajam sistēmiskā riska rezerves instrumentam, ja makroprudenciālie vai sistēmiskie riski skar dalībvalsti, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām vai norīkotajām iestādēm vajadzētu būt iespējai mazināt šādus riskus ar konkrētiem specifiskiem valsts makroprudenciāliem pasākumiem, ja tiek uzskatīts, ka tādā veidā šādi riski ir efektīvāk novēršami. Būtu jāparedz iespēja Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai ("ESRK"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) (6) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ("EBI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris) (7), sniegt savus atzinumus par to, vai ir izpildīti nosacījumi šādiem valsts makroprudenciāliem pasākumiem, un būtu jārada Savienības mehānisms, lai novērstu valsts pasākumu turpināšanu, ja ir ļoti pārliecinoši pierādījumi, ka attiecīgie nosacījumi nav ievēroti. Lai arī šī regula paredz vienotus mikroprudenciālos noteikumus iestādēm, dalībvalstis saglabā savu vadošo lomu makroprudenciālās uzraudzības jomā savas pieredzes un savu pašreizējo ar finanšu stabilitāti saistīto pienākumu dēļ. Minētajā konkrētajā gadījumā – tā kā lēmums par ikviena valsts makroprudenciālā pasākuma pieņemšanu ietver konkrētus novērtējumus par riskiem, kuri ar laiku var ietekmēt attiecīgās dalībvalsts makroekonomisko, fiskālo un budžeta stāvokli, – pilnvaras noraidīt valsts ierosinātos makroprudenciālos pasākumus saskaņā ar LESD 291. pantu ir jāpiešķir Padomei, kas pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(17)

Ja Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu noraidīt valsts makroprudenciālos pasākumus, Padomei nekavējoties būtu jāizskata minētais priekšlikums un jāizlemj, vai noraidīt valsts pasākumus vai ne. Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma varētu notikt balsojums saskaņā ar Padomes reglamentu (8). Atbilstīgi LESD 296. pantam Padomei būtu jāpamato savs lēmums attiecībā uz nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā tās intervencei. Ņemot vērā makroprudenciālo vai sistēmisko risku nozīmīgumu attiecīgo dalībvalstu finanšu tirgiem un līdz ar to arī nepieciešamību ātri reaģēt, ir būtiski, lai Padomes lēmuma pieņemšanas termiņš būtu viens mēnesis. Ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma par ierosinātā valsts pasākuma noraidīšanu padziļinātas izpētes secina, ka šajā regulā izklāstītie valsts pasākumu noraidīšanas nosacījumi nav izpildīti, tai vienmēr būtu skaidri un nepārprotami jānorāda iemesli.

(18)

Līdz likviditātes prasību saskaņošanai 2015. gadā un sviras rādītāja saskaņošanai 2018. gadā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot tādus pasākumus, kādus tās uzskata par pienācīgiem, tostarp pasākumus, lai mazinātu makroprudenciālo vai sistēmisko risku konkrētā dalībvalstī.

(19)

Vajadzētu būt iespējai piemērot sistēmisko risku rezerves vai dalībvalstu veiktos individuālos pasākumus, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas skar attiecīgās dalībvalstis, banku sektoram kopumā vai vienai vai vairākām sektora apakšgrupām, ar to saprotot tādas apakšgrupas iestādes, kam uzņēmējdarbībā ir līdzīgs riska profils, vai riska darījumiem ar vienu vai vairākiem iekšzemes ekonomikas vai ģeogrāfiskajiem sektoriem visā banku sektorā.

(20)

Ja divu vai vairāku dalībvalstu norīkotās iestādes identificē vienādas izmaiņas sistēmisko vai makroprudenciālo risku intensitātē, kas apdraud finanšu stabilitāti valsts līmenī katrā dalībvalstī un ko pēc norīkotās iestādes domām labāk būtu risināt ar valsts pasākumiem, dalībvalstis var iesniegt kopīgu paziņojumu Padomei, Komisijai, ESRK un EBI. Paziņojot Padomei, Komisijai, ESRK un EBI, dalībvalstīm būtu jāiesniedz attiecīgi pierādījumi, tostarp kopīgā paziņojuma pamatojumu.

(21)

Turklāt, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai uz laiku palielinātu pašu kapitāla prasību līmeni, prasības lieliem riska darījumiem un publiskas atklāšanas prasības. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem vienu gadu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome triju mēnešu laikā nav iebilduši pret deleģēto aktu. Komisijai būtu jāpamato šādas procedūras izmantošana. Komisija būtu jāpilnvaro noteikt stingrākas prudenciālās prasības vienīgi riska darījumiem, kas izriet no tirgus attīstības Savienībā vai tirgus attīstības ārpus Savienības, kas ietekmē visas dalībvalstis.

(22)

Makroprudenciālo noteikumu pārskatīšana ir pamatota, lai Komisija cita starpā novērtētu, vai makroprudenciālie instrumenti šajā regulā vai direktīvā 2013/36/ES ir efektīvi, iedarbīgi un pārredzami, vai būtu jāierosina jauni instrumenti, vai līdzīgiem riskiem paredzētu makroprudenciālu instrumentu darbības joma un iespējamās pārklāšanās pakāpes šajā regulā vai direktīvā 2013/36/ES ir piemērotas un kā starptautiski apstiprināti standarti sistēmiski nozīmīgām iestādēm mijiedarbojas ar šo regulu un direktīvu 2013/36/ES.

(23)

Ja dalībvalstis pieņem vispārīgas pamatnostādnes, it sevišķi jomās, kurās Komisija vēl nav pieņēmusi tehnisko standartu projektus, šīs pamatnostādnes nedrīkst būt pretrunā Savienības tiesību aktiem un traucēt to piemērošanu.

(24)

Šī regula neliedz dalībvalstīm attiecīgos gadījumos piemērot līdzvērtīgas prasības uzņēmumiem, kas neietilpst tās darbības jomā.

(25)

Šajā regulā noteiktās vispārējās prudenciālās prasības papildina ar atsevišķiem pasākumiem, ko nosaka kompetentās iestādes, ņemot vērā uzraudzības pārbaudi, kuru tās īsteno attiecībā uz atsevišķu iestādi. Tā kā kompetentajām iestādēm jāspēj izlemt, kuri pasākumi būtu jāpiemēro, šādi uzraudzības pasākumi inter alia būtu jāuzskaita Direktīvā 2013/36/ES.

(26)

Šai regulai nevajadzētu skart kompetento iestāžu spēju piemērot konkrētas prasības saskaņā ar uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, kas izklāstīts Direktīvā 2013/36/ES un kas būtu jāpielāgo iestāžu konkrētajam riska profilam.

(27)

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 mērķis ir uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, kā arī stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību.

(28)

Ņemot vērā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES EBI noteikto uzdevumu skaita pieaugumu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nekavējoties nodrošināt atbilstīgu cilvēku un finanšu resursu pieejamību.

(29)

Regulā (ES) Nr. 1093/2010 ir noteikts, ka EBI jārīkojas Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK darbības jomā. EBI ir jārīkojas arī iestāžu darbību jomā saistībā ar jautājumiem, kas nav tiešā minēto direktīvu darbības jomā, ja šādas EBI darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu minēto direktīvu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Šajā regulā būtu jāņem vērā EBI nozīme un funkcija, kā arī jāveicina regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto EBI pilnvaru īstenošana.

(30)

Pēc novērošanas perioda un pilnīgas likviditātes seguma prasības īstenošanas saskaņā ar šo regulu Komisijai būtu jāizvērtē, vai tas, ka EBI tiek piešķirtas pilnvaras pēc pašas iniciatīvas iesaistīties ar saistošu starpniecību attiecībā uz kompetento iestāžu kopēju lēmumu panākšanu saskaņā ar šīs regulas 20. un 21. pantu, atvieglotu vienu likviditātes apakšgrupu izveidi un darbību, kā arī ļautu noteikt, vai ir sasniegti kritēriji specifisku grupas iekšējo procedūru piemērošanai pārrobežu iestādēm. Tādēļ tajā pašā laikā kādā no regulārajiem pārskatiem par EBI darbību, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 81. pantu, Komisijai būtu īpaši jāizvērtē, vai ir nepieciešams piešķirt EBI šādas pilnvaras, un iekļaut šīs izvērtēšanas rezultātus pārskatā, kam vajadzības gadījumā būtu jāpievieno attiecīgs tiesību akta priekšlikumus.

(31)

De Larosière ziņojumā bija norādīts, ka mikroprudenciālā uzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makroprudenciālā līmenī, savukārt makroprudenciālā uzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt makrolīmeņa uzraudzību. Lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu ievērošanu, būtiska nozīme ir ciešai sadarbībai starp EBI un ESRK. It īpaši EBI būtu jāiesniedz ESRK visa būtiskā informācija, ko kompetentās iestādes apkopojušas saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem.

(32)

Ņemot vērā nesenās finanšu krīzes postošās sekas, šīs regulas vispārējie mērķi ir veicināt ekonomiski lietderīgas banku darbības, kas ir visas sabiedrības interesēs, un novērst nelietderīgas finanšu spekulācijas bez reālas pievienotās vērtības. Tas nozīmē, ka jāīsteno visaptveroša reforma, lai ietaupījumus novirzītu produktīvu ieguldījumu veikšanai. Lai nodrošinātu Savienībā ilgtspējīgu un daudzveidīgu banku sistēmu, kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro piemērot daudz augstākas kapitāla prasības sistēmiski nozīmīgām iestādēm, kuras savas uzņēmējdarbības dēļ var radīt apdraudējumu globālajai ekonomikai.

(33)

Nepieciešamas vienādas finanšu prasības iestādēm, kas pārvalda saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, lai nodrošinātu līdzīgus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgus konkurences apstākļus salīdzināmām iestāžu grupām.

(34)

Tā kā iekšējā tirgū iestādes ir iesaistītas tiešā konkurencē, uzraudzības prasībām visā Savienībā vajadzētu būt vienādām, ņemot vērā iestāžu atšķirīgos riska profilus.

(35)

Tajos gadījumos, kad uzraudzības gaitā ir jānosaka iestāžu grupas konsolidētā pašu kapitāla summa, aprēķini būtu jāveic saskaņā ar šo regulu.

(36)

Saskaņā ar šo regulu pašu kapitāla prasības piemēro individuāli un konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes nepiemēro individuālu uzraudzību, kad tās to uzskata par vajadzīgu. Individuālā, konsolidētā un pārrobežu konsolidētā uzraudzība ir noderīgs iestāžu uzraudzības līdzeklis.

(37)

Lai nodrošinātu pienācīgu maksātspēju tādām iestādēm, kas ietilpst grupā, ir svarīgi piemērot kapitāla prasības, pamatojoties uz minēto iestāžu grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt uzkrājumu aizsardzību, kapitāla prasības būtu jāpiemēro atsevišķām grupas iestādēm, ja vien šis mērķis nav efektīvi sasniedzams citādi.

(38)

Arī mazākuma līdzdalība starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrībās, kurām šīs regulas prasības piemērojamas subkonsolidēti, var, ievērojot attiecīgos ierobežojumus, atbilst iekļaušanai grupas konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, jo starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmuma zaudējumu segšanai, ja tādi rodas, izmanto gan starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas saistīts ar mazākuma līdzdalību, gan arī šā kapitāla daļu, kas saistīta ar mātesuzņēmumu.

(39)

Konkrētajā grāmatvedības metodē, ko izmantos, lai aprēķinātu pašu kapitālu, tā pietiekamību saistībā ar riskiem, kuriem iestāde ir pakļauta, un lai novērtētu riska darījumu koncentrāciju, būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (9), kura ietver Padomes Septītās Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem noteikumu konkrētus pielāgojumus (10), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (11), atkarībā no tā, kurš no minētajiem tiesību aktiem reglamentē iestāžu grāmatvedību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(40)

Lai nodrošinātu pienācīgu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas kapitāla prasības, kas aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atkarībā no riska līmeņa.

(41)

BCBS 2004. gada 26. jūnijā pieņēma vispārēju vienošanos par kapitāla aprēķināšanas starptautisko konverģenci un kapitāla prasībām (turpmāk – "Bāzeles II" vienošanās). Direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK noteikumi, ko šī regula ir pārņēmusi, ir identiski "Bāzeles II" regulējuma noteikumiem. Tādējādi, šajā regulā ietverot papildu elementus no "Bāzeles III" regulējuma, tās noteikumi kļūst identiski "Bāzeles II" un "Bāzeles III" regulējuma noteikumiem.

(42)

Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Savienības iestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku kapitāla prasību aprēķinam, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus, kā arī iestāžu pašu aplēses individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums attiecībā uz kredītrisku noteikumu riska jutīgumu un prudenciālo atbilstību. Iestādes būtu jāmudina vairāk lietot pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Veicot aplēses, kas vajadzīgas, lai piemērotu šīs regulas pieejas kredītriskam, iestādēm būtu jāpielāgo savi kredītriska mērīšanas un pārvaldības procesi, lai darītu pieejamas tādas metodes tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla noteikšanai, kuras atspoguļotu atsevišķu iestāžu procesu veidu, mērogu un sarežģītību. Šajā sakarā jāuzskata, ka datu apstrāde saistībā ar riska darījumu ar klientiem noslēgšanu un to pārvaldību ietver kredītrisku pārvaldīšanas un mērīšanas sistēmu izstrādi un validāciju. To izmanto ne tikai iestāžu likumīgo interešu nodrošināšanai, bet arī šīs regulas mērķim, proti, izmantot labākas riska mērīšanas un pārvaldības metodes, kā arī tās izmantot tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkiem. Neatkarīgi no minētā, pieejas, kas ir jutīgākas pret risku, prasa ievērojamu pieredzi un resursus, kā arī kvalitatīvus datus un pietiekamu apjomu. Tāpēc iestādēm, pirms tās piemēro minētās pieejas tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkos, vajadzētu panākt atbilstību augstiem standartiem. Ņemot vērā darbu, kas sākts, lai nodrošinātu iekšējo modeļu atbalsta mehānismus, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par iespēju paplašināt "Bāzeles I" minimumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

(43)

Kapitāla prasībām vajadzētu būt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši būtu jāņem vērā riska līmeņu samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu.

(44)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, ņemot vērā to izšķirošo nozīmi ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Savienības ekonomikas atveseļošana un turpmākā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no kapitāla un finansējuma pieejamības MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai veiktu vajadzīgos ieguldījumus jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma apgūšanā un uzlabotu savu konkurētspēju. Alternatīvo finansējuma avotu ierobežotā skaita dēļ MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pat vēl jutīgāki pret banku krīzes ietekmi. Tādēļ pašreizējos apstākļos ir svarīgi novērst finansējuma nepietiekamību MVU un nodrošināt atbilstīgu banku kredītu plūsmu MVU. Kapitāla prasības riska darījumiem ar MVU būtu jāsamazina, piemērojot atbalsta faktoru, kas vienāds ar 0,7619, lai ļautu kredītiestādēm palielināt aizdevumus MVU. Lai sasniegtu šo mērķi, kredītiestādēm būtu efektīvi jāizmanto kapitāla prasību atvieglojumi, ko rada atbalsta faktora piemērošana tikai un vienīgi, lai nodrošinātu pienācīgu kredītu plūsmu MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Kompetentajām iestādēm būtu periodiski jāuzrauga kredītiestāžu riska darījumu ar MVU kopējā summa un atskaitījumu no kapitāla kopējā summa.

(45)

Saskaņā ar BCBS lēmumu, ko GHOS apstiprināja 2011. gada 10. janvārī, visiem iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vajadzētu būt pilnībā un pastāvīgi norakstāmiem vai pilnībā konvertējamiem par pirmā līmeņa pamata kapitālu brīdī, kad iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju. Tiesību akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu papildu zaudējumu absorbcijas mehānisma piemērošanu pašu kapitāla instrumentiem, būtu jāiekļauj Savienības tiesību aktos kā daļa no prasībām attiecībā uz iestāžu sanāciju un noregulējumu. Ja līdz 2015. gada 31. decembrim nav pieņemti Savienības tiesību akti, kas regulē prasību, ka kapitāla instrumentiem vajadzētu būt pilnībā un pastāvīgi norakstāmiem līdz nullei vai konvertējamiem par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju, Komisijai būtu jāpārskata un jāziņo, vai šāds noteikums būtu jāiekļauj šajā regulā un, ņemot vērā minēto pārskatīšanu, jāiesniedz attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(46)

Šīs regulas nosacījumi atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dažādu iestāžu izmēriem, veikto darījumu apjomiem un darbību spektru. Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē arī to, ka riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU tiek atzītas vienkāršākās iespējamās reitinga procedūras, pat uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (turpmāk — IRB pieeja). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šajā regulā noteiktās prasības tiktu piemērotas veidā, kas ir samērīgs ar risku raksturu, apmēru un sarežģītību, ko nosaka iestādes uzņēmējdarbības modelis un tās veiktās darbības. Komisijai būtu jānodrošina deleģēto un īstenošanas aktu, regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu atbilstība proporcionalitātes principam, lai nodrošinātu šīs regulas samērīgu piemērošanu. Tādēļ EBI būtu jānodrošina, lai visi regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti tiktu izstrādāti tā, lai tie atbilstu proporcionalitātes principam un nodrošinātu šā principa ievērošanu.

(47)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība gadījumiem, kad tām rodas aizdomas, ka informācija tika uzskatīta par aizsargājamu vai konfidenciālu, lai izvairītos no šādas informācijas atklāšanas. Lai gan iestāde var izvēlēties neatklāt informāciju, ja informāciju uzskata par aizsargājamu vai konfidenciālu, faktam, ka minēto informāciju uzskata par aizsargājamu vai konfidenciālu, nebūtu jāatbrīvo no atbildības par minētās informācijas neatklāšanu, ja šāda neatklāšana ir radījusi materiālas sekas.

(48)

Šīs regulas "pakāpeniskas attīstības" raksturs dod iespēju iestādēm izvēlēties starp trim dažādas sarežģītības kredītriska pieejām. Lai īpaši mazām iestādēm ļautu izvēlēties IRB pieeju, kas ir jutīgāka pret risku, attiecīgie noteikumi visā regulā būtu jāizprot tā, ka riska darījumu kategorijas ietver visus riska darījumus, kas tieši vai netieši ir līdzvērtīgi šīm kategorijām. Vispārēji kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesu būtu pret visām trim pieejām jāizturas vienādi, t. i., iestādes, kas darbojas saskaņā ar standartizētās pieejas noteikumiem, nedrīkstētu uzraudzīt stingrāk tikai šā iemesla dēļ.

(49)

Vajadzētu paplašināt kredītriska mazināšanas metožu atzīšanu tādu noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana. Iespēju robežās gan standarta metodē, gan citās metodēs kredītrisku mazināšanai būtu jāatzīst jau līdz šim attiecīgo dalībvalstu bankās pieņemtais nodrošinājums.

(50)

Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada iestāžu vērtspapīrošanas darbības un ieguldījumi, ir atbilstīgi ņemti vērā iestāžu kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kuri attiecībā uz šīm darbībām un ieguldījumiem paredz pieeju, kas ir jutīga pret risku un ir prudenciāli atbilstīga. Šajā nolūkā ir nepieciešama skaidra un visaptveroša vērtspapīrošanas definīcija, kas iekļauj jebkuru darījumu vai shēmu, kura paredz riska darījuma vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos. Riska darījums, kas uzliek tiešu maksājuma pienākumu saistībā ar darījumu vai shēmu, ko izmanto, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, nebūtu jāuzskata par vērtspapīrošanas riska darījumu, pat ja darījumam vai shēmai ir dažādas maksājumu saistību prioritātes.

(51)

Līdzās uzraudzībai, kuras mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti, ir vajadzīgi mehānismi, kuri paredzēti iespējamo burbuļu efektīvas uzraudzības un novēršanas pastiprināšanai un attīstīšanai, lai nodrošinātu optimālu kapitāla sadali, ņemot vērā makroekonomikas problēmas un mērķus, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā.

(52)

Operacionālais risks ir būtisks iestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir būtiski ņemt vērā Savienības iestāžu daudzveidību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunāko attīstību operacionālā riska mērīšanā un pārvaldīšanā, noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata un attiecīgos gadījumos jāatjaunina, tostarp attiecībā uz prasībām par dažādiem uzņēmējdarbības virzieniem un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai vienkāršajās metodēs operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai ņemtu vērā apdrošināšanu.

(53)

Iestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei būtu jābūt kredītiestāžu uzraudzības sastāvdaļai. Tas ir tāpēc, ka pārmērīga koncentrācija riska darījumos ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu var radīt nepieļaujamu zaudējumu risku. Šādu situāciju var uzskatīt par kaitīgu iestādes maksātspējai.

(54)

Nosakot savstarpēji saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido kopēju risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, ko rada kopējs avots būtiskam finansējumam, ko nodrošina pati iestāde, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

(55)

Lai gan ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti pašu kapitāla prasību vajadzībām, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami diversificētu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar viena parādnieka koncentrācijas risku kredītrisks nav pietiekami diversificēts. Tādēļ šo metožu rezultātiem būtu jāpiemēro prudenciālie aizsardzības pasākumi. Šādā kontekstā ir jānodrošina kredītaizsardzības efektīva atgūšana attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(56)

Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar iestādi, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu. Ir ieviests alternatīvs kvantitatīvais ierobežojums, lai mazinātu šādas pieejas nesamērīgo ietekmi uz mazākām iestādēm. Turklāt ļoti īsa termiņa riska darījumi, kas saistīti ar naudas pārskaitīšanu, tostarp ar maksājumu pakalpojumu veikšanu un tīrvērti, norēķinu un glabāšanas pakalpojumiem klientiem, ir atbrīvoti no šīm prasībām, lai sekmētu finanšu tirgu un saistītās infrastruktūras netraucētu darbību. Šajos pakalpojumos ir ietverta, piemēram, naudas tīrvērtes un norēķinu izpilde un līdzīgas darbības, kas atvieglo norēķinus. Saistītie riska darījumi ietver riska darījumus, kuri var būt neparedzami un kurus kredītiestāde tādēļ nespēj pilnīgi kontrolēt, piemēram, starpbanku kontu atlikumus, kas radušies no klientu maksājumiem, tostarp kreditētām vai debetētām maksām un procentiem, un no citiem maksājumiem par pakalpojumiem klientam, kā arī no dotā vai saņemtā nodrošinājuma.

(57)

Ir svarīgi, lai to uzņēmumu, kas "pārgrupē" aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai sponsori), un to uzņēmumu, kas iegulda šajos vērtspapīros vai instrumentos (ieguldītāji), intereses ir saskaņotas. Šajā nolūkā iniciatoram vai sponsoram būtu jāsaglabā būtiska līdzdalības daļa pamatā esošajos aktīvos. Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori vai sponsori saglabātu daļu attiecīgo aizdevumu riska. Vispārīgāk izsakoties, vērtspapīrošanas darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no saglabāšanas prasības piemērošanas, jo īpaši, izmantojot maksu vai prēmiju, vai abu, struktūru. Šāda saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir piemērojama vērtspapīrošanas ekonomiskā būtība, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumentus izmanto šādas ekonomiskās būtības īstenošanai. Jo īpaši tad, kad kredītrisku pārved, veicot vērtspapīrošanu, ieguldītājiem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc uzticamības pārbaudes veikšanas, un tādēļ tiem nepieciešama pienācīga informācija par vērtspapīrošanu.

(58)

Šajā regulā arī ir paredzēts, ka saglabāšanas prasību nedrīkst piemērot vairākkārt. Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu ir pietiekami, ja šo prasību piemēro tikai vienam iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējiem. Tāpat arī gadījumā, kad vērtspapīrošanas darījumi ir balstīti uz citiem vērtspapīrošanas darījumiem kā pamatā esošajiem darījumiem, saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro tikai tai vērtspapīrošanai, kurā iegulda. Pārpirktiem debitoru parādiem nevajadzētu piemērot saglabāšanas prasību, ja to pamatā ir korporatīva darbība, ar kuru tos pārved vai pārdod ar atlaidi, lai finansētu šādu darbību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro riska pakāpe saistībā ar uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības pienākumu neievērošanu saistībā ar vērtspapīrošanu, būtiskiem politikas un procedūras pārkāpumiem, kam ir nozīme pamatā esošo risku analīzē. Komisijai būtu arī jāizskata tas, vai izvairīšanās no saglabāšanas prasības vairākkārtējas piemērošanas varētu radīt iespējas apiet saglabāšanas prasību un vai kompetentās iestādes efektīvi piemēro noteikumus par vērtspapīrošanu.

(59)

Uzticamības pārbaude būtu jāveic, lai pienācīgi novērtētu riskus, ko tirdzniecības portfelim un netirdzniecības portfelim rada vērtspapīrošanas riska darījumi. Turklāt uzticamības pārbaudei jābūt samērīgai. Uzticamības pārbaudes procedūrām būtu jāveicina lielāka uzticēšanās starp iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem. Tādēļ būtu vēlams pienācīgi atklāt attiecīgu informāciju par uzticamības pārbaudes procedūrām.

(60)

Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumos, kad iestādei ir riska darījums ar tās mātesuzņēmumu vai ar citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Šādu iestāžu riska darījumu pārvaldība būtu jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā nekādus citus apsvērumus. Tas ir īpaši svarīgi lielu riska darījumu gadījumā un tādos gadījumos, kas nav vienkārši saistīti ar grupas iekšējo administrēšanu vai parastiem grupas iekšējiem darījumiem. Kompetentām iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādiem grupas iekšējiem riska darījumiem. Šādus standartus tomēr nevajag piemērot, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitasuzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kas piedāvā palīgpakalpojumus, ar nosacījumu, ka uz visiem šiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidētā uzraudzība.

(61)

Ņemot vērā ar kapitāla prasībām saistīto noteikumu riska jutīgumu, ir vēlams sekot tam, vai tām ir būtiska ietekme uz ekonomikas ciklu. Komisijai, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumu, būtu jāziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(62)

Būtu jāpārskata kapitāla prasības attiecībā uz preču dīleriem, tostarp dīleriem, uz kuriem šobrīd neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (12) prasības.

(63)

Gāzes un elektroenerģijas tirgu liberalizācija ir gan ekonomiski, gan politiski nozīmīga Savienībai. Tādēļ šajos tirgos aktīvajām sabiedrībām piemērotajām kapitāla prasībām un citiem prudenciāliem noteikumiem būtu jābūt samērīgiem, tiem nevajadzētu kavēt liberalizācijas mērķa īstenošanu. Šis mērķis jo īpaši būtu jāņem vērā, veicot šīs regulas pārskatīšanu.

(64)

Iestādēm, kas iegulda atkārtotas vērtspapīrošanas darījumos, būtu jāveic uzticamības pārbaude arī attiecībā uz pamatā esošajiem vērtspapīrošanas darījumiem un nevērtspapīrošanas riska darījumiem, uz kā balstīti pamatā esošie vērtspapīrošanas darījumi. Iestādēm būtu jānovērtē, vai riska darījumi uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu kontekstā ir atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumi, tostarp riska darījumi tādu programmu kontekstā, kurās iegādājas veselu aizdevumu atsevišķu portfeļu augstākās prioritātes laidienus, kur neviens no šiem aizdevumiem nav ne vērtspapīrošanas riska darījums, ne arī atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums un kur katra ieguldījuma pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību nodrošina aizdevuma pārdevējs. Pēdējā minētajā gadījumā portfelim specifisko likviditātes nodrošinājumu vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas darījumu, jo tas ir viena aktīva portfeļa laidiens (tas ir, veselu aizdevumu attiecīgais portfelis), kurā nav vērtspapīrošanas riska darījumu. Savukārt programmas līmeņa kredītkvalitātes uzlabojumi, kas attiecas tikai uz dažiem zaudējumiem papildus pārdevēja nodrošinātai aizsardzībai dažādos portfeļos, parasti nozīmētu tikai riska sadalījumu vairāku aktīvu portfelim, kurā ir vismaz viens vērtspapīrošanas riska darījums, un tādējādi tas būtu atkārtots vērtspapīrošanas riska darījums. Tomēr, ja šādas programmas finansējums kopumā ir tikai vienas šķiras komerciāls vērtspapīrs un ja programmas līmeņa kredītkvalitātes uzlabojumi nav atkārtota vērtspapīrošana vai ja komerciālu vērtspapīru pilnībā nodrošina sponsorējošā iestāde, ieguldītāju šādā komerciālā vērtspapīrā faktiski pakļaujot sponsora saistību neizpildes riskam, nevis tam pamatā esošu portfeļu vai aktīvu saistību neizpildes riskam, tad šo komerciālo vērtspapīru vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas riska darījumu.

(65)

Tirdzniecības portfeļa piesardzīgas novērtēšanas noteikumi būtu jāpiemēro visiem iestāžu tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa instrumentiem, ko novērtē pēc to patiesās vērtības. Būtu jānorāda, ka gadījumos, ja piesardzīgas novērtēšanas piemērošana var radīt zemāku uzskaites vērtību nekā grāmatvedībā faktiski atzītā, šīs starpības absolūtā vērtība būtu jāatskaita no pašu kapitāla.

(66)

Iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai piemērot kapitāla prasības pirmā līmeņa pamata kapitālam, vai arī atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla tās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas atbilstīgi šai regulai sasniedz 1 250 % riska pakāpi, neatkarīgi no tā, vai šīs pozīcijas ir iekļautas tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.

(67)

Nevajadzētu pieļaut, ka iniciatoriestādes vai sponsoriestādes varētu apiet aizliegumu sniegt netiešu atbalstu, šāda atbalsta sniegšanai izmantojot savus tirdzniecības portfeļus.

(68)

Neskarot noteikumus, kas skaidri noteikti ar šo regulu attiecībā uz atklājamo informāciju, prasību par informācijas atklāšanu mērķim būtu jābūt nodrošināt tirgus dalībniekus ar precīzu un vispusīgu informāciju par konkrēto iestāžu riska profilu. Tāpēc iestādēm būtu jāatklāj papildinformācija, kas nav precīzi norādīta šajā regulā, ja tas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Tajā pašā laikā kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība gadījumiem, kad tām rodas aizdomas, ka iestāde uzskata informāciju par aizsargājamu vai konfidenciālu, lai izvairītos no šādas informācijas atklāšanas.

(69)

Ja, veicot vērtspapīrošanas pozīcijas ārēju kredītnovērtējumu, konstatē, ka kredītaizsardzību nodrošina pati ieguldījumu iestāde, tad nevajadzētu pieļaut, ka šī iestāde gūst priekšrocības no zemākas riska pakāpes, ko rada šāda aizsardzība. Vērtspapīrošanas pozīciju nevajadzētu atskaitīt no kapitāla, ja ir pieejami citi veidi, kā noteikt riska pakāpi saskaņā ar šīs pozīcijas faktisko risku, neņemot vērā minēto kredītu aizsardzību.

(70)

Ņemot vērā to nesenos vājos rezultātus, būtu jānostiprina standarti attiecībā uz iekšējiem modeļiem tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Jo īpaši būtu jāpilnveido to spēja atspoguļot riskus attiecībā uz kredītrisku tirdzniecības portfelī. Turklāt kapitāla prasībās jāiekļauj spriedzes apstākļiem atbilstošs komponents, lai stiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu procikliskuma potenciālu. Iestādēm būtu arī jāveic reversie spriedzes testi, lai pārbaudītu, kādi attīstības scenāriji varētu apdraudēt konkrētās iestādes dzīvotspēju, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka šāds tests nav nepieciešams. Ņemot vērā nesenos īpašos sarežģījumus, iestādēm atspoguļojot vērtspapīrošanas pozīcijas izmantojot pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, būtu jāierobežo iestāžu vērtspapīrošanas risku modelēšanas, nolūkā aprēķināt kapitāla prasības tirdzniecības portfeļos, atzīšana un būtu obligāti jānosaka standartizēta kapitāla prasība vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī.

(71)

Šajā regulā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi konkrētām korelācijas tirdzniecības darbībām, atbilstoši kuriem iestādei tās uzraudzības iestādes var atļaut aprēķināt vispusīgu riska kapitāla prasību, ievērojot stingras prasības. Šādos gadījumos iestādei vajadzētu prasīt tās attiecināt uz kapitāla prasību, kas ir līdzvērtīga augstākajai no šādām prasībām – kapitāla prasība atbilstīgi iekšējai izstrādātajai pieejai un 8 % no specifiskā riska kapitāla prasības atbilstīgi standartizētā mērījuma metodei. Nevajadzētu prasīt, lai šiem riska darījumiem piemēro inkrementālā riska prasību, bet tie būtu jāiekļauj gan riskam pakļautās vērtības aprēķinos, gan riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķinos.

(72)

Ņemot vērā iestāžu negaidītu zaudējumu būtību un apmēru finanšu un ekonomikas krīzes laikā, ir vēl vairāk jāuzlabo tā pašu kapitāla kvalitāte un saskaņošana, kam saskaņā ar prasībām jābūt iestāžu rīcībā. Tam vajadzētu ietvert jaunas definīcijas ieviešanu attiecībā uz tā kapitāla pamatelementiem, kas pieejams, lai absorbētu negaidītus zaudējumus, kad tādi rodas, kā arī ietvert hibrīdā kapitāla definīcijas uzlabojumus un vienotas prudenciālās korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu. Ir arī būtiski jāpalielina pašu kapitāla līmenis, ietverot jaunus kapitāla rādītājus, kas galveno vērību pievērš tā pašu kapitāla pamatelementiem, kas ir pieejams radušos zaudējumu absorbēšanai. Tiek sagaidīts, ka tām iestādēm, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, to kapitāla prasības attiecībā uz kapitāla pamatelementiem būtu jāizpilda tikai ar šādām akcijām, kas atbilst pamata kapitāla instrumentiem piemērotajam stingro kritēriju kopumam, un ar iestādes deklarētajām rezervēm. Lai pienācīgi ņemtu vērā Savienībā darbojošos iestāžu dažādās juridiskās formas, pamata kapitāla instrumentiem piemēroto stingro kritēriju kopumam būtu jānodrošina tas, ka to iestāžu, kuru akcijas nav atļauts tirgot regulētā tirgū, pamata kapitāla instrumenti atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem. Tam nevajadzētu liegt iestādēm, par akcijām, kurām ir diferencētas balstiesības vai balstiesību nav, veikt peļņas sadali, kuras apmērs vairākas reizes pārsniedz peļņas sadali par akcijām, kurām ir salīdzinoši augstāks balstiesību līmenis, ar noteikumu, ka neatkarīgi no balstiesību līmeņa tiek ievēroti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu strikti kritēriji, tostarp tādi, kuri attiecas uz maksājumu elastīgumu, un ar noteikumu, ka, ja peļņas sadale tiek veikta, tā jāveic par visām attiecīgās iestādes emitētajām akcijām.

(73)

Tirdzniecības finansējuma riska darījumi savā būtībā ir dažādi, bet tiem ir kopīgas iezīmes, piemēram, maza vērtība, neliels ilgums un identificējams atmaksāšanas avots. To pamatā ir preču un pakalpojumu apgrozība, kas atbalsta reālo ekonomiku un lielākajā daļā gadījumu palīdz mazajiem uzņēmumiem to ikdienas darbībā, tādējādi radot ekonomikas izaugsmi un darbvietas. Ienākošo un izejošo līdzekļu plūsmas parasti savstarpēji atbilst, un likviditātes risks tādēļ ir ierobežots.

(74)

Ir lietderīgi, ka EBI pastāvīgi atjaunina sarakstu ar visiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. EBI būtu jāsvītro no šā saraksta instrumenti, kas nav valsts atbalsta instrumenti un kas emitēti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un kas neatbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, un būtu publiski jāpaziņo par šādu svītrošanu. Ja EBI no saraksta svītrotie instrumenti pēc EBI paziņojuma joprojām tiek atzīti, EBI pilnā mērā īsteno savas pilnvaras, jo īpaši tās, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 17. pantu attiecībā uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Jāatgādina, ka tiek izmantots trīs posmu mehānisms, lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, ar kuru pirmajā posmā EBI ir pilnvarota izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Otrkārt, ja kompetentā valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisija, ņemot vērā EBI ieteikumu, ir pilnvarota nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Treškārt, lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad attiecīgā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, EBI ir pilnvarota kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Turklāt jāatceras, ka saskaņā ar LESD 258. pantu – ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, – Komisijai ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

(75)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt kompetento iestāžu spēju arī turpmāk veikt pirmsapstiprināšanas procedūras attiecībā uz tādu līgumu apstiprināšanu, kuri regulē pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Minētajos gadījumos šādiem kapitāla instrumentiem būtu jākļūst par iestādes pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem tikai pēc tam, kad veiksmīgi pabeigtas apstiprināšanas procedūras.

(76)

Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un uzlabotu finanšu stabilitāti, ir jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un veiktajām prudenciālām korekcijām, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji un noguldītāji ir pietiekami labi informēti par iestāžu maksātspēju.

(77)

Turklāt kompetentajām iestādēm vajadzētu vismaz kopējā līmenī būt informētām par līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumiem un visiem aktīvu apgrūtinājumu veidiem. Par šādu informāciju būtu jāziņo kompetentajām iestādēm. Lai stiprinātu tirgus disciplīnu, būtu jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošināto finansējumu.

(78)

Kapitāla un regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla prasību jauno definīciju vajadzētu ieviest, ņemot vērā to, ka valstīm ir atšķirīgi sākumpunkti un apstākļi, un sākotnējās atšķirības saistībā ar jaunajiem standartiem mazināsies pārejas periodā. Lai pienācīgi nodrošinātu pašu kapitāla līmeņa nepārtrauktību, instrumentiem, kas emitēti pirms šīs regulas piemērošanas dienas saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem pārejas periodā, piemēros tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Nākotnē, cik vien iespējams, būtu jāsamazina paļaušanās uz valsts atbalstu. Tomēr, ciktāl valsts atbalsts dažās situācijās ir nepieciešams, šajā regulā būtu jāiekļauj regulējums šādu situāciju risināšanai. Konkrētāk, šajā regulā būtu jāprecizē tiem pašu kapitāla instrumentiem piemērojamā procedūra, kurus emitē saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem. Iestāžu iespējai izmantot šāda režīma priekšrocības būtu jāpiemēro stingri nosacījumi. Turklāt, ciktāl šāda procedūra pieļauj atkāpes no jaunajiem kritērijiem par pašu kapitāla instrumentu kvalitāti, šādas atkāpes, cik lielā mērā vien iespējams, būtu jāierobežo. Piemērojot procedūru, kas paredzēta esošajiem pašu kapitāla instrumentiem, kurus emitē saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem, būtu skaidri jāizšķir starp tiem kapitāla instrumentiem, kas atbilst šīs regulas prasībām, un tiem, kas neatbilst. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi pārejas noteikumi pēdējam minētajam gadījumam.

(79)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK kredītiestādēm līdz 2011. gada 31. decembrim ir jānodrošina pašu kapitāls, kas ir vismaz līdzvērtīgs noteiktajām minimālajām summām. Ņemot vērā to, ka banku sektorā joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme un BCBS ir pieņēmusi kapitāla prasību pārejas pasākumus, ir lietderīgi uz ierobežotu laiku atkārtoti noteikt mazāku limitu, līdz ir iegūts pietiekams pašu kapitāls saskaņā ar pašu kapitāla pārejas pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, kurus pakāpeniski ieviesīs no šīs regulas piemērošanas dienas līdz 2019. gadam.

(80)

Grupām, kuru būtiska uzņēmējdarbības daļa ir banku pakalpojumi, ieguldījumu pakalpojumi un apdrošināšanas pakalpojumi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (13) paredzēti īpaši noteikumi, lai izvairītos no šādas dubultas kapitāla aprēķināšanas. Direktīva 2002/87/EK ir balstīta uz starptautiski atzītiem principiem starpnozaru riska mazināšanai. Šī regula stiprina veidu, kā minētie finanšu konglomerātus regulējošie nosacījumi tiek piemēroti banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām, nodrošinot to noteiktu un konsekventu piemērošanu. Jebkuras turpmākas izmaiņas tiks iekļautas Direktīvas 2002/87/EK pārskatīšanā, kas paredzēta 2015. gadā.

(81)

Finanšu krīze atklāja, ka iestādes bija stipri par zemu novērtējušas darījuma partnera kredītriska līmeni saistībā ar ārpusbiržas (turpmāk – OTC) atvasinātajiem instrumentiem. Tas pamudināja G20 2009. gada septembrī aicināt veikt tīrvērti lielākam skaitam OTC atvasināto instrumentu, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP). Turklāt G20 prasīja piemērot augstākas pašu kapitāla prasības tiem OTC atvasinātajiem instrumentiem, kam tīrvērti nevarēja veikt centralizēti, lai pienācīgi atspoguļotu ar tiem saistīto augstāku riska līmeni.

(82)

Pēc G20 izteiktā aicinājuma BCBS "Bāzele III" regulējumā būtiski izmainīja darījuma partnera kredītriska režīmu. Paredzams, ka "Bāzele III" regulējums būtiski paaugstinās pašu kapitāla prasības saistībā ar iestāžu OTC atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī nodrošinās svarīgus stimulus iestādēm izmantot CCP. Vēl ir paredzams, ka "Bāzele III" regulējums nodrošinās turpmākus stimulus attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku pārvaldīšanas nostiprināšanu un pašreizējā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku riska darījumos ar CCP.

(83)

Iestādēm arī vajadzētu būt papildu pašu kapitālam saistībā ar kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada OTC atvasinātie instrumenti. Iestādēm būtu jāpiemēro arī augstāka aktīvu vērtības korelācija, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, ko rada OTC atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumi ar konkrētām finanšu iestādēm. Attiecībā uz iestādēm vajadzētu būt arī noteiktai prasībai būtiski uzlabot darījuma partnera kredītriska mērīšanu un pārvaldību, labāk izvērtējot korelācijas risku, darījuma partnerus ar augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu un nodrošinājumu, kā arī atbilstīgi uzlabojot atpakaļejošās pārbaudes un spriedzes testus.

(84)

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP parasti gūst labumu no daudzpusējā ieskaita un zaudējumu dalīšanas mehānisma, ko nodrošina CCP. Tā rezultātā tiem ir ļoti zems darījuma partnera kredītrisks, tādēļ tiem būtu jāpiemēro ļoti zemas pašu kapitāla prasības. Tajā pašā laikā šīs prasības ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, lai nodrošinātu, ka iestādes izseko un uzrauga savus riska darījumus ar CCP saistībā ar labu risku pārvaldīšanu, kā arī lai parādītu, ka pat tirdzniecības riska darījumi ar CCP nav pilnīgi bez riska.

(85)

CCP saistību neizpildes fonds ir mehānisms, kas ļauj dalīt (savstarpēji sadalīt) zaudējumus starp CCP tīrvērtes dalībniekiem. To izmanto tādu zaudējumu gadījumā, ar ko CCP ir saskāries pēc tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes un kas ir lielāki par drošības rezervēm un saistību neizpildes fonda iemaksām, kuras nodrošinājis šis tīrvērtes dalībnieks, un jebkuriem citiem aizsardzības līdzekļiem, ko CCP var izmantot pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas. Ņemot vērā iepriekš sacīto, zaudējumu risks, kas saistīts ar riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām, ir lielāks par risku, kurš saistīts ar tirdzniecības riska darījumiem. Tāpēc šādiem riska darījumiem jāpiemēro augstākas pašu kapitāla prasības.

(86)

CCP "hipotētiskajam kapitālam" vajadzētu būt mainīgam lielumam, kas nepieciešams, lai noteiktu pašu kapitāla prasību tīrvērtes dalībnieka riska darījumiem saistībā ar tā iemaksām CCP saistību neizpildes fondā. To nedrīkst uztvert kā kaut ko citu. It sevišķi to nedrīkst uztvert kā kapitāla apjomu, kādam jābūt CCP rīcībā saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām.

(87)

Darījuma partnera kredītriska regulējuma pārskatīšana un it sevišķi augstāku pašu kapitāla prasību piemērošana attiecībā uz divpusējiem atvasināto instrumentu līgumiem, lai atspoguļotu augstāku risku, ko šādi līgumi rada finanšu sistēmai, ir sastāvdaļa Komisijas centieniem nodrošināt efektīvus, drošus un stabilus atvasināto instrumentu tirgus. Tādējādi šī regula papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (14).

(88)

Komisijai būtu jāpārskata attiecīgie izņēmumi lieliem riska darījumiem līdz 2015. gada 31. decembrim. Gaidot minētās pārskatīšanas rezultātus dalībvalstīm būtu joprojām jāļauj lemt par noteiktu lielu riska darījumu atbrīvošanu no šo noteikumu piemērošanas pietiekami ilgā pārejas periodā. Pamatojoties uz darbu, kas paveikts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/111/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (15) sagatavošanu un pārrunām par to, kā arī ņemot vērā jaunāko situāciju attiecībā uz minētajiem jautājumiem pasaulē un Savienībā, Komisijai būtu jāpārskata vai minētie atbrīvojumi būtu jāturpina piemērot diskrecionāri vai vispārīgākā veidā un vai risks saistībā ar šiem riska darījumiem tiek novērsts ar citiem šajā regulā noteiktiem efektīviem līdzekļiem.

(89)

Lai nodrošinātu to, ka kompetento iestāžu noteiktie atbrīvojumi riska darījumiem pastāvīgi neapdraud ar šo regulu paredzēto vienoto noteikumu saskaņotību, pēc pārejas perioda beigām un ja minētai pārskatīšanai nav nekādu rezultātu, kompetentajām iestādēm vajadzētu konsultēties ar EBI par to, vai ir lietderīgi turpināt izmantot iespēju attiecināt izņēmumus uz dažiem lieliem riska darījumiem vai nē.

(90)

Gados pirms finanšu krīzes bija raksturīga iestāžu riska darījumu pārmērīga uzkrāšanās attiecībā pret to pašu kapitālu (svira). Finanšu krīzes laikā zaudējumu un finansējuma trūkuma dēļ iestādes bija spiestas īsā laikposmā sviru būtiski samazināt. Tas palielināja lejupējo spiedienu uz aktīvu cenām, radot turpmākus zaudējumus iestādēm, un šie zaudējumi savukārt izraisīja iestāžu pašu kapitāla turpmāku samazināšanos. Galīgais šīs negatīvās tendences rezultāts bija kredītresursu pieejamības samazināšanās reālajai ekonomikai, kā arī dziļāka un ilgstošāka krīze.

(91)

Uz risku balstītas pašu kapitāla prasības ir svarīgas, lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitālu negaidītu zaudējumu segšanai. Tomēr krīze ir parādījusi, ka ar minētajām prasībām vien nepietiek, lai novērstu to, ka iestādes uzņemas pārmērīgas un neilgtspējīgas sviras risku.

(92)

G20 valstu vadītāji 2009. gada septembrī apņēmās izstrādāt starptautiski atzītus noteikumus, lai novērstu pārmērīgas sviras veidošanos. Šajā nolūkā tie atbalstīja sviras rādītāja ieviešanu kā papildu pasākumu "Bāzeles II" regulējumam.

(93)

BCBS 2010. gada decembrī publicēja pamatnostādnes, nosakot metodiku sviras rādītāja aprēķināšanai. Minētajos noteikumos ir paredzēts novērošanas periods, kurš ilgs no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. janvārim un kura laikā uzraudzīs sviras rādītāju, tā sastāvdaļas un tendences relatīvi uz risku balstītai prasībai. Pamatojoties uz novērošanas perioda rezultātiem, BCBS ir paredzējusi 2017. gada pirmajā pusgadā veikt galīgās korekcijas attiecībā uz sviras rādītāja noteikšanu un kalibrēšanu, lai 2018. gada 1. janvārī pārietu uz saistošu prasību, pamatojoties uz atbilstīgu pārskatīšanu un kalibrēšanu. BCBS pamatnostādnēs, sākot no 2015. gada 1. janvāra, ir paredzēta arī informācijas atklāšana par sviras rādītāju un tā sastāvdaļām.

(94)

Sviras rādītājs ir jauns Savienības regulēšanas un uzraudzības instruments. Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai 2018. gadā varētu pāriet uz saistošu pasākumu.

(95)

Pārskatot sviras rādītāja ietekmi uz dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas tiek uzskatīti par tādiem, kas saistīti ar zemu risku, piemēram, hipotekārajiem aizdevumiem un specializētiem aizdevumiem reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvalžu vai publiskā sektora struktūrām. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem un uzraudzības pārbaudes konstatējumiem novērošanas periodā, EBI sadarbībā ar kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā uzņēmējdarbības modeļu un risku klasifikācija. Pamatojoties uz pienācīgu analīzi un ņemot vērā arī vēsturiskos datus vai spriedzes scenārijus, būtu jāizvērtē atbilstīgie sviras rādītāja līmeņi, kas nodrošina attiecīgo uzņēmējdarbības modeļu izturību, kā arī tas, vai šie sviras rādītāja līmeņi būtu jānosaka kā robežlīmeņi vai diapazoni. Pēc novērošanas perioda un attiecīgo sviras rādītāja līmeņu kalibrēšanas, pamatojoties uz novērtējumu, EBI var publicēt attiecīgu statistikas pārskatu, tostarp sviras rādītāja vidējos lielumus un standartnovirzes. Pēc sviras rādītāja prasību pieņemšanas EBI būtu jāpublicē attiecīgs statistikas pārskats, tostarp sviras rādītāja vidējie lielumi un standartnovirzes, attiecībā uz norādītajām iestāžu kategorijām.

(96)

Iestādēm saistībā ar iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (turpmāk – ICAAP) būtu jāuzrauga sviras rādītāja līmenis un izmaiņas, kā arī sviras risks. Šāda uzraudzība būtu jāiekļauj uzraudzības pārbaudes procesā. Konkrētāk, pēc sviras rādītāja prasību stāšanās spēkā kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga izmaiņas uzņēmējdarbības modelī un atbilstošais riska profils, lai nodrošinātu atjauninātu un atbilstīgu iestāžu klasifikāciju.

(97)

Saprātīgai atalgojuma politikai būtiskas ir labas pārvaldes shēmas, pārredzamība un informācijas atklāšana. Lai nodrošinātu savu atalgojuma shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, iestādēm vajadzētu atklāt detalizētu informāciju par savu atalgojuma politiku, praksi un konfidencialitātes nolūkos to darbinieku kopējo skaitu, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm. Minētajām konkrētajām prasībām nevajadzētu skart vispārīgākas prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz atalgojuma politiku, ko horizontāli piemēro vairākās nozarēs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj pieprasīt, lai iestādes darītu pieejamu detalizētāku informāciju par atalgojumu.

(98)

Kredītreitingu aģentūras atzīšanai par ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) nevajadzētu vēl vairāk ierobežot piekļuvi tirgum, kurā jau dominē trīs galvenie uzņēmumi. EBI un ECBS centrālajām bankām, nepadarot šo procesu vieglāku vai nepazeminot prasības, būtu jānodrošina, ka vairāk kredītreitingu aģentūru tiek atzītas par ĀKNI, lai atvērtu tirgu citiem uzņēmumiem.

(99)

Šīs regulas nolūkos veiktajai personas datu apstrādei būtu pilnībā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (17).

(100)

Iestādēm vajadzētu būt diversificētām likvīdo aktīvu rezervēm, ko tās var izmantot, lai segtu likviditātes vajadzības īstermiņa likviditātes problēmu gadījumā. Tā kā nav iespējams ex ante skaidri zināt, kuriem konkrētajiem aktīviem katrā aktīvu kategorijā vēlāk var nākties saskarties ar satricinājumiem ex-post, ir lietderīgi veicināt diversificētas un kvalitatīvas likviditātes rezerves, ko veido dažādas aktīvu kategorijas. Aktīvu koncentrācija un pārāk liela paļaušanās uz tirgus likviditāti rada sistēmisku risku finanšu sektorā, un no tā būtu jāizvairās. Šajā nolūkā sākotnējā novērošanas periodā būtu jāņem vērā plašs kvalitatīvu aktīvu klāsts, ko izmantos, lai izstrādātu likviditātes seguma prasības definīciju. Izstrādājot likvīdo aktīvu vienotu definīciju, būtu sagaidāms, ka vismaz valsts obligācijas un segtās obligācijas, ko tirgo pārredzamos tirgos un kas ir nepārtrauktā apgrozībā, tiktu uzskatītas par ārkārtīgi likvīdiem aktīviem ar augstu kredītkvalitāti. Aktīvus, kas atbilst 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktam, būtu lietderīgi iekļaut rezervē bez ierobežojumiem. Kad iestādes izmanto likviditātes krājumu, tām būtu jāizstrādā plāns, lai atjaunotu savus turētos likvīdos aktīvus, un kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina plāna atbilstība un tā īstenošana.

(101)

Likvīdo aktīvu krājumam vajadzētu būt pieejamam jebkurā laikā, lai segtu likvīdo aktīvu samazināšanos. Likviditātes vajadzību līmeni īstermiņa likviditātes problēmu gadījumā vajadzētu noteikt standartizēti, lai nodrošinātu vienotu stabilitātes standartu un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Vajadzētu nodrošināt, ka šādai standartizētai noteikšanai nav neparedzētas ietekmes uz finanšu tirgiem, kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi, ņemot arī vērā iestāžu dažādos uzņēmējdarbības un ieguldījumu modeļus un finansēšanas vides Savienībā. Šajā nolūkā likviditātes seguma prasībai būtu jānosaka novērošanas periods. Pamatojoties uz novērojumiem un EBI ziņojumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģēto aktu, lai Savienībā laikus ieviestu sīki izstrādātu un saskaņotu likviditātes seguma prasību. Lai nodrošinātu likviditātes regulējuma vispārēju saskaņošanu, jebkuram deleģētam aktam likviditātes seguma prasības ieviešanai vajadzētu būt salīdzināmam ar likviditātes seguma rādītāju, kas noteikts BCBS galīgajos dokumentos par starptautisku sistēmu likviditātes riska noteikšanai, standartiem un uzraudzībai, ņemot vērā Savienības un valstu specifiku.

(102)

Minētajā nolūkā novērošanas periodā EBI būtu jāpārskata un jāizvērtē cita starpā, cik atbilstīga ir 60 % robežvērtība 1. līmeņa likvīdiem aktīviem, ienākošo naudas plūsmu maksimālā robežvērtība 75 % apmērā no izejošajām naudas plūsmām un likviditātes seguma prasības pakāpeniska ieviešana no 2015. gada 1. janvāra, sākot ar 60 % un pakāpeniski palielinot līdz 100 %. Izvērtējot un ziņojot par likvīdo aktīvu krājumu vienoto definīciju, EBI savā analīzē pamatā būtu jāņem vērā BCBS definīcija augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem (HQLA), ņemot vērā Savienības un valstu specifiku. Reizē ar to, ka EBI būtu jānosaka tās valūtas, kurās iestāžu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vajadzības pēc likvīdiem aktīviem pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību minētajā valūtā, EBI būtu arī katru gadu jāizvērtē, vai būtu jāpiemēro izņēmumi, tostarp tie izņēmumi, kas noteikti šajā regulā. Turklāt EBI būtu katru gadu jāizvērtē, vai attiecībā uz jebkādu šādu izņēmumu, kā arī šajā regulā jau noteiktajiem izņēmumiem, būtu jānosaka papildu nosacījumi tam, kā iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izmanto šos izņēmumus, vai arī esošie nosacījumi būtu jāpārskata. Savas analīzes rezultāti EBI būtu jāsniedz ikgadējā ziņojumā Komisijai.

(103)

Lai paaugstinātu efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, EBI būtu jānosaka saskaņota pārskatu sniegšanas sistēma, pamatojoties uz saskaņotu likviditātes prasību standartu kopumu, kas būtu jāpiemēro visā Savienībā. Šajā nolūkā EBI būtu jāizstrādā vienoti pārskatu formāti un IT risinājumi, kuros ir ņemti vērā šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumi. Līdz visu likviditātes prasību piemērošanas dienai iestādēm būtu jāturpina ievērot savas valsts pārskatu sniegšanas prasības.

(104)

EBI sadarbībā ar ESRK būtu jāsniedz norādes par likvīdo aktīvu krājuma izmantošanas principiem spriedzes situācijā.

(105)

Nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu to, ka iestādes, kas, pildot maksājumu saistības, saskarsies ar grūtībām, saņems likviditātes atbalstu no citām iestādēm, kuras pieder tai pašai grupai. Tomēr, ievērojot stingrus nosacījumus un ja ikviena iesaistītā kompetentā iestāde ir devusi savu piekrišanu, kompetentām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepiemērot likviditātes prasību atsevišķām iestādēm un piemērot tām konsolidētu prasību, lai iestādes savu likviditāti varētu pārvaldīt centrāli grupas vai apakšgrupas līmenī.

(106)

Tāpat, ja nav noteikta prasību nepiemērošana, likvīdo aktīvu plūsmai starp divām iestādēm, kas pieder tai pašai grupai un kurām tiek veikta konsolidēta uzraudzība, likviditātes prasībai kļūstot par saistošu pasākumu, preferenciālas ienākošās un izejošās plūsmas likmes būtu jāpiemēro tikai tajos gadījumos, kad ir veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Šādi īpaši preferenciālie režīmi būtu precīzi jādefinē, un tiem vajadzētu būt saistītiem ar vairāku stingru un objektīvu nosacījumu izpildi. Konkrētie noteikumi, ko piemēro attiecīgajai grupas iekšējai plūsmai, būtu jānosaka, pamatojoties uz metodiku, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu konkrētus ienākošās un izejošās plūsmas līmeņus starp iestādi un darījuma partneri. Pamatojoties uz novērojumiem un EBI pārskatu, Komisijai vajadzības gadījumā deleģētā akta ievaros, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu minētos konkrētos grupas iekšējos noteikumus, metodoloģiju un objektīvos kritērijus, kuri tiek izmantoti saistībā ar to, kā arī kopīgu lēmumu procedūru šo kritēriju izvērtēšanai.

(107)

Obligācijām, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (NAMA) Īrijā, ir īpaša nozīme Īrijas banku atlabšanas procesā, iepriekšēju atļauju to emisijai piešķīra dalībvalstis, un Komisija to apstiprināja kā valsts atbalsta pasākumu, ko ieviesa, lai no konkrētu kredītiestāžu bilancēm izņemtu samazinātas vērtības aktīvus. Šādu obligāciju emisija – pārejas pasākums, ko atbalstīja Komisija un ECB, – ir Īrijas banku sistēmas pārstrukturizācijas sastāvdaļa. Šādas obligācijas garantē Īrijas valdība, un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm. Komisijai, deleģētajā aktā, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, vajadzētu pievērsties specifiskiem mehānismiem, ar ko saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus pārvedamiem aktīviem, kurus emitējušas vai garantējušas sabiedrības ar apstiprinātu Savienības valsts atbalstu. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka iestādēm, kas aprēķina likviditātes seguma prasības saskaņā ar šo regulu, vajadzētu atļaut līdz 2019. gada decembrim iekļaut NAMA emitētās augstākās prioritātes obligācijas kā ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus.

(108)

Tāpat obligācijām, ko emitējusi Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība, ir īpaša nozīme Spānijas banku sanācijas procesā, un tās ir pagaidu pasākums, ko atbalsta Komisija un ECB un kas ir Spānijas banku sistēmas pārstrukturizācijas sastāvdaļa. Tā kā to emisija ir paredzēta Saprašanās memorandā par finanšu sektora politikas nosacījumiem, ko Komisija un Spānijas iestādes parakstīja 2012. gada 23. jūlijā, un aktīvu pārvedumam ir nepieciešams Komisijas apstiprinājums kā valsts atbalsta pasākumam, ko ieviesa, lai no konkrētu kredītiestāžu bilancēm izslēgtu samazinātas vērtības aktīvus, un, ciktāl tās garantē Spānijas valdība un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm. Komisijai deleģētajā aktā, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, būtu jāpievēršas specifiskiem mehānismiem, ar ko saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus pārvedamiem aktīviem, kurus emitējušas vai garantējušas sabiedrības ar Savienības valsts atbalsta apstiprinājumu. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka iestādēm, kas aprēķina likviditātes seguma prasības saskaņā ar šo regulu, vajadzētu atļaut vismaz līdz 2023. gada decembrim iekļaut Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrības emitētās augstākās prioritātes obligācijas kā ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus.

(109)

Pamatojoties uz ziņojumiem, kas EBI ir jāiesniedz, un sagatavojot deleģētā akta priekšlikumu par likviditātes prasībām, Komisijai būtu jāapsver arī, vai augstākās prioritātes obligācijām, ko emitējušas NAMA Īrijā vai Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrībai līdzīgas juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību tādā pašā nolūkā un kurām ir īpaša nozīme banku sanācijas procesā jebkurā citā dalībvalstī, būtu jāpiemēro šāda procedūra, ciktāl tās garantē attiecīgās dalībvalsts centrālā valdība un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm.

(110)

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanas metodes EBI būtu jāapsver iespēja izmantot vēsturiski retrospektīvo standartizēto pieeju kā metodi šādai aprēķināšanai.

(111)

Kamēr nav ieviests neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR) kā saistošs minimālais standarts, iestādēm būtu jāievēro vispārējā finansējuma prasība. Vispārējā finansējuma prasībai nevajadzētu būt rādītāja saglabāšanas prasībai. Ja nav ieviests NSFR, bet stabila finansējuma rādītājs ir ieviests kā minimālais standarts saskaņā ar valsts noteikumiem, iestādēm attiecīgi būtu jāievēro šis minimālais standarts.

(112)

Papildus īstermiņa likviditātes vajadzībām iestādēm būtu arī jāpieņem finansēšanas struktūras, kas ir stabilas ilgākā termiņā. BCBS 2010. gada decembrī piekrita, ka neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR) līdz 2018. gada 1. janvārim palielinās līdz noteiktam minimālam standartam un ka BCBS ieviesīs stingrus pārskatu sniegšanas procesus, lai uzraudzītu šo rādītāju pārejas periodā, un turpinās pārskatīt šo standartu ietekmi uz finanšu tirgiem, kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi, vajadzības gadījumā novēršot neparedzētas sekas. Tādējādi BCBS piekrita, ka neto stabila finansējuma rādītājam (NSFR) piemēros novērošanas periodu un ietvers pārskatīšanas klauzulu. Šajā sakarā EBI, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, vajadzētu novērtēt, kādai vajadzētu būt stabila finansējuma prasībai. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisijai vajadzētu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei, vienlaikus iesniedzot atbilstīgus priekšlikumus, lai ieviestu šādu prasību līdz 2018. gadam.

(113)

Vairāku iestāžu korporatīvās pārvaldības nepilnības ir veicinājušas pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos banku pakalpojumu nozarē, kas izraisīja atsevišķu iestāžu bankrotu un sistēmiskas problēmas.

(114)

Lai veicinātu iestāžu korporatīvās pārvaldības prakses uzraudzību un uzlabotu tirgus disciplīnu, iestādēm vajadzētu publiski atklāt informāciju par saviem korporatīvās pārvaldības pasākumiem. To vadības struktūrām būtu jāapstiprina un jāpublisko paziņojums, sniedzot plašai sabiedrībai pārliecību, ka šie pasākumi ir pietiekami un efektīvi.

(115)

Lai ņemtu vērā iestāžu uzņēmējdarbības modeļu dažādību iekšējā tirgū, būtu rūpīgi jāizvērtē noteiktas ilgtermiņa strukturālās prasības, piemēram, saistībā ar NSFR un sviras rādītāju, lai sekmētu to, ka tiek izmantotas dažādas pareizas banku struktūras, kas ir devušas un turpinās dot labumu Savienības ekonomikai.

(116)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ir nepieciešama stabila finansējuma struktūra. Ilgtermiņa finansējuma plūsmu raksturīgās iezīmes daudzu dalībvalstu finanšu sistēmā, kas balstīta uz banku darbību, kopumā var atšķirties no iezīmēm, kas vērojamas citos starptautiskos tirgos. Turklāt dalībvalstīs var būt izveidotas īpašas finansēšanas struktūras, lai nodrošinātu stabilu finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem, tostarp decentralizētas banku struktūras, ar kurām pārvalda likviditāti vai specializētus hipotēku vērtspapīrus, kurus tirgo ārkārtīgi likvīdos tirgos vai kuri ir vērtīgs ieguldījums ilgtermiņa ieguldītājiem. Minētie strukturālie faktori būtu rūpīgi jāizvērtē. Tādēļ ir svarīgi, lai – tiklīdz būs izstrādāti starptautiskie standarti – EBI un ESRK, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, novērtē, kā būtu jāizstrādā stabila finansējuma prasība, pilnībā ņemot vērā finansēšanas struktūru dažādību banku tirgū Savienībā.

(117)

Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci starp pašu kapitāla līmeni un prudenciālajām korekcijām, ko piemēro pašu kapitāla definīcijai Savienībā un pašu kapitāla definīcijai saskaņā ar šo regulu pārejas periodā, šīs regulas prasības attiecībā uz pašu kapitālu būtu jāievieš pakāpeniski. Ir svarīgi nodrošināt, ka šī pakāpeniskā ieviešana ir saskaņota ar nesenajiem uzlabojumiem, ko dalībvalstis īstenojušas attiecībā uz pašu kapitāla obligātajiem līmeņiem, un dalībvalstīs spēkā esošo pašu kapitāla definīciju. Šajā nolūkā pārejas periodā kompetentajām iestādēm – noteikta zemākā un augstākā ierobežojuma amplitūdā – būtu jānosaka, kā ātri ieviest šajā regulā noteikto obligāto pašu kapitāla līmeni un prudenciālās korekcijas.

(118)

Lai veicinātu vienmērīgu pāreju no atšķirīgām prudenciālajām korekcijām, ko pašreiz piemēro dalībvalstīs, uz šajā regulā noteikto prudenciālo korekciju kopumu, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pārejas periodā turpināt iestādēm pieprasīt veikt ierobežotas prudenciālās korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu, tādējādi atkāpjoties no šīs regulas.

(119)

Lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcībā ir pietiekams laiks, lai panāktu atbilstību jauniem obligātajiem līmeņiem un pašu kapitāla definīcijai, konkrēti kapitāla instrumenti, kas neatbilst šajā regulā noteiktajai pašu kapitāla definīcijai, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim būtu pakāpeniski jāizbeidz. Turklāt konkrēti valsts ieguldīti instrumenti uz ierobežotu laiku būtu pilnībā jāatzīst kā pašu kapitāls. Turklāt akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar posteņiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem atzīti par pašu kapitālu, konkrētos apstākļos būtu jāatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu.

(120)

Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci uz vienotiem noteikumiem attiecībā uz iestāžu īstenoto informācijas atklāšanu un tirgus dalībniekiem sniegtu precīzu un vispusīgu informāciju par atsevišķu iestāžu riska profilu, pakāpeniski būtu jāievieš informācijas atklāšanas prasības.

(121)

Lai ņemtu vērā tirgus tendences un pieredzi saistībā ar šīs regulas piemērošanu, vajadzētu pieprasīt Komisijai iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei – vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem – par kapitāla prasību iespējamo ietekmi uz ekonomikas ciklu, minimālajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz riska darījumiem segtu obligāciju veidā, lieliem riska darījumiem, likviditātes prasībām, sviru, riska darījumiem attiecībā uz nodotu kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku un sākotnējās riska darījumu vērtības metodi, riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, par atbilstošā kapitāla definīciju, kā arī šīs regulas piemērošanas līmeni.

(122)

Kredītiestāžu tiesiskā regulējuma galvenais uzdevums ir reālajai ekonomikai būtiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšana, vienlaicīgi ierobežojot bezatbildīgas rīcības risku. Svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai ir banku pakalpojumu privātpersonām un MVU un ieguldījumu banku pakalpojumu strukturālā nošķiršana banku grupā. Tādēļ nevienam pašreizējā tiesiskā regulējuma noteikumam nebūtu jāliedz ieviest pasākumus šādas nošķiršanas īstenošanai. Komisijai būtu jāanalizē iespējas šādas nošķiršanas īstenošanai Savienībā un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(123)

Līdzīgi – lai aizsargātu noguldītājus un saglabātu finanšu stabilitāti, dalībvalstīm būtu arī jāļauj pieņemt strukturālus pasākumus, ar ko pieprasa attiecīgajā dalībvalstī apstiprinātajām kredītiestādēm samazināt to riska darījumus attiecībā uz dažādām juridiskajām personām atkarībā no to darbībām neatkarīgi no tā, kur šīs darbības tiek veiktas. Tomēr – tā kā šādiem pasākumiem varētu būt negatīva ietekme – iekšējā tirgus sadrumstalošana, tos būtu jāapstiprina vienīgi, ievērojot stingrus nosacījumus, kamēr nav stājies spēkā gaidāmais tiesību akta priekšlikums, kurā skaidri tiek saskaņoti šādi pasākumi.

(124)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas tehniskajiem pielāgojumiem, paskaidrojot definīcijas, nolūkā nodrošināt šīs regulas vienotu piemērošanu vai ņemt vērā tendences finanšu tirgos; saskaņot terminoloģiju un pamatdefinīcijas atbilstīgi turpmākajiem būtiskajiem aktiem; pielāgot šīs regulas noteikumus par pašu kapitālu, lai ņemtu vērā izmaiņas grāmatvedības standartos vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci; paplašināt riska darījuma kategoriju sarakstus standartizētās pieejas vai IRB pieejas vajadzībām, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot dažas summas, kas ir būtiskas šīm riska darījuma kategorijām, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; pielāgot ārpusbilances posteņu uzskaitījumu un klasifikāciju; pielāgot īpašus noteikumus un tehniskos kritērijus attiecībā uz pieeju darījuma partnera kredītriskam, standartizēto pieeju un IRB pieeju, kredītriska mazināšanu, vērtspapīrošanu, operacionālo risku, tirgus risku, likviditāti, sviru un informācijas atklāšanu, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos, vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses un riska mērīšanas konverģenci, kā arī lai ņemtu vērā dažādu tādu jautājumu pārskatīšanu, kas saistīti ar Direktīvu 2004/39/EK.

(125)

Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā paredzētā pašu kapitāla līmeņa vai riska pakāpju pagaidu pazemināšanu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus; precizētu dažu riska darījumu atbrīvojumu no šīs regulas noteikumiem par liela riska darījumiem; noteiktu summas, kas ir būtiskas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinos, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā; pielāgotu to ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuras var saņemt dažas atkāpes attiecībā uz noteikto pašu kapitāla līmeni, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; paskaidrotu prasību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāuztur pašu kapitāls, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu; noteiktu pašu kapitāla elementus, no kuriem būtu jāatskaita iestādes turētie attiecīgo sabiedrību finanšu instrumenti; ieviestu papildu pārejas noteikumus attiecībā uz aktuāru guvumu un zaudējumu apstrādi, aprēķinot iestāžu noteiktās pensiju pabalstu saistības. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, proti, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti vienlaikus, savlaicīgi un pienācīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(126)

Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 39) attiecībā uz LESD 290. pantu Komisijai vajadzētu turpināt konsultēties ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem, sagatavojot deleģētos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā saskaņā ar tās iedibināto praksi.

(127)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina saskaņošana, vienoti nosacījumi un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju pienācīga aizsardzība visā Eiropas Savienībā. EBI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, tādēļ būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi iesniegšanu Komisijai. Izstrādājot tehniskos standartus, EBI būtu jānodrošina efektīvi administratīvie un ziņošanas procesi. Ziņošanas formātiem vajadzētu būt samērīgiem ar iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(128)

Komisijai būtu jāpieņem EBI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti tādās jomās kā savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, krājiestādes vai līdzīgas iestādes, atsevišķi pašu kapitāla instrumenti, prudenciālās korekcijas, atskaitījumi no pašu kapitāla, papildu pašu kapitāla instrumenti, mazākuma līdzdalība, ar banku darbību saistīti palīgpakalpojumi, kredītriska korekcijas, saistību nepildīšanas varbūtība, saistību nepildīšanas zaudējumi, pieejas aktīvu riska pakāpēm, uzraudzības prakses konverģence, likviditāte un pašu kapitāla pārejas noteikumi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana ir samērīga ar minēto iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(129)

Dažu šajā regulā paredzētu deleģēto aktu, piemēram, deleģēto aktu, kas attiecas uz likviditātes seguma prasību, īstenošanai var būt ievērojama ietekme uz uzraudzītajām iestādēm un reālo ekonomiku. Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments un Padome vienmēr ir labi informēti par attiecīgajiem jaunumiem starptautiskā līmenī un par pašreizējiem uzskatiem Komisijā vēl pirms deleģēto aktu publicēšanas.

(130)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko EBI izstrādā attiecībā uz konsolidāciju, kopējiem lēmumiem, pārskatu sniegšanu, informācijas atklāšanu, ar hipotēkām nodrošinātiem riska darījumiem, riska novērtējumu, pieejām aktīvu riska pakāpēm, riska pakāpēm un konkrētu riska darījumu noteikšanu, pieejai attiecībā uz iespējas līgumiem un regulētā tirgū tirgotām garantijām, kapitāla vērtspapīru instrumentu un ārvalstu valūtu pozīcijām, iekšējo modeļu izmantošanu, sviru un ārpusbilances posteņiem, pieņemot īstenošanas aktus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

(131)

Ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu sīko izklāstu un skaitu, kuri ir jāpieņem saskaņā ar šo regulu, ja Komisija ir pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, kurš ir tāds pats, kā EBI iesniegtais regulatīvā tehniskā standarta projekts, termiņu, kurā Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu, vajadzības gadījumā būtu jāpagarina vēl par vienu mēnesi. Turklāt Komisijai būtu jācenšas regulatīvus tehniskos standartus pieņemt savlaicīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome varētu veikt pilnīgu pārbaudi, ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu apjomu un sarežģītību, un Eiropas Parlamenta un Padomes reglamentu detaļas, darba grafiku un sastāvu.

(132)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību, EBI būtu jāsāk apspriešanās par šajā regulā minētajiem tehnisko standartu projektiem. EBI un Komisijai pēc iespējas drīz būtu jāsāk gatavot ziņojumus par likviditātes prasībām un sviru, kā noteikts šajā regulā.

(133)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18).

(134)

Saskaņā ar LESD 345. pantu, kurā paredzēts, ka Līgumi nekādi neskar dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu, šī regula ne labvēlīgi ietekmē, ne arī diskriminē īpašumtiesību veidus, kas ietilpst tās darbības jomā.

(135)

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ir notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas pieņēma atzinumu (19).

(136)

Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

a)

pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un norēķinu riska elementiem;

b)

prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

c)

pēc tam, kad stājies spēkā 460. pantā minētais deleģētais akts – likviditātes prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d)

pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu un sviras rādītāju;

e)

informācijas publiskas atklāšanas prasībām

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.

2. pants

Uzraudzības pilnvaras

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā noteiktās procedūras.

3. pants

Stingrāku prasību piemērošana iestādēs

Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.

4. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

"kredītiestāde" ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus;

2)

"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir persona, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kurai piemēro minētajā direktīvā noteiktās prasības, izņemot šādas personas:

a)

kredītiestādes;

b)

vietējās sabiedrības;

c)

tādas sabiedrības, kurām nav tiesības sniegt Direktīvas 2004/39/EK I. pielikuma B iedaļas 1. punktā minēto palīgpakalpojumu, kuras sniedz tikai vienu vai vairākus no ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kas uzskaitītas minētās direktīvas I pielikuma A iedaļas 1., 2., 4. un 5. punktā, un kurām nav atļauts turēt saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus un kuras tādēļ pašas nekad nedrīkst būt minēto klientu parādnieki;

3)

"iestāde" ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

4)

"vietējā sabiedrība" ir sabiedrība, kas slēdz darījumus savā vārdā regulētā tirgū tirgotu finanšu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu vai naudas tirgos ar vienīgo mērķi ierobežot risku pozīcijām atvasināto instrumentu tirgos vai kas slēdz darījumus citu dalībnieku vārdā šajos tirgos un ko garantē to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki, turklāt atbildību par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki;

5)

"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (20);

6)

"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

7)

"kolektīvo ieguldījumu uzņēmums" jeb ‘KIU’ ir PVKIU kā tas definēts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (21), tostarp, ja vien nav paredzēts citādi, trešo valstu sabiedrības, kas veic līdzīgas darbības, kurām uzraudzību piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai tādas trešās valsts tiesību aktiem, kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām, AIF, kā tas definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (22), vai ārpussavienības AIF, kā tas definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta aa) apakšpunktā;

8)

"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;

9)

"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;

10)

"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;

11)

"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;

12)

"modeļa risks" ir modeļa risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 11) apakšpunktā;

13)

"iniciators" ir sabiedrība, kas:

a)

pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību, tieši vai netieši, ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības parādniekam vai potenciālajam parādniekam un no kura izriet riska darījums, kas tiek vērtspapīrots; vai

b)

savā vārdā iegādājas trešās personas riska darījumus un pēc tam veic to vērtspapīrošanu;

14)

"sponsors" ir iestāde, kas nav inciatoriestāde un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām personām;

15)

"mātesuzņēmums" ir:

a)

mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b)

Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. un 4. nodaļas II iedaļas, kā arī VIII sadaļas un šīs regulas Piektās daļas vajadzībām – mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kam faktiski ir dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu;

16)

"meitasuzņēmums" ir:

a)

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b)

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, pār kuru mātesuzņēmumam faktiski ir dominējoša ietekme.

Meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

17)

"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;

18)

"palīgpakalpojumu uzņēmums" ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku iestāžu galveno darbību;

19)

"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, un AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kas veic līdzīgas darbības, kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

20)

"finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, turklāt vismaz viens no šiem meitasuzņēmumiem ir iestāde, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

21)

"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;

22)

"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;

23)

"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;

24)

"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;

25)

"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;

b)

tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;

c)

uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;

26)

"finanšu iestāde" ir uzņēmums, kas nav iestāde, kuras galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (23) nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

27)

"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:

a)

iestāde;

b)

finanšu iestāde;

c)

palīgpakalpojumu uzņēmums, kas iekļauts iestādes konsolidētā finanšu stāvokļa noteikšanā;

d)

apdrošināšanas sabiedrība;

e)

trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;

f)

pārapdrošināšanas sabiedrība;

g)

trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;

h)

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

i)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība;

j)

jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

k)

uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

l)

trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;

28)

"dalībvalsts mātes iestāde", ir dalībvalstī reģistrēta iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība šādā iestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

29)

"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

30)

"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

31)

"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

32)

"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

33)

"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

34)

"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

35)

"dalība" ir dalība Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (24), 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz uz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

36)

"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

37)

"kontrole" ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā definēts Padomes Direktīvas 83/349/EEK, 1. pantā, vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

38)

"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:

a)

dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

b)

kontrole,

c)

abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;

39)

"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:

a)

divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;

b)

divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;

Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu;

40)

"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

41)

"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz ES mātes iestādēm un iestādēm, kuras kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības;

42)

"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;

43)

"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;

44)

"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

45)

"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);

46)

"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;

47)

"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;

48)

"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;

49)

"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;

50)

"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:

a)

jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;

b)

jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;

c)

atvasināts finanšu instruments;

d)

primārais finanšu instruments;

e)

naudas instruments.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;

51)

"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas attiecībā uz kredītiestādēm noteikti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā un attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām – minētās direktīvas IV sadaļā;

52)

"operacionālais risks" ir iespēja ciest zaudējumus nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, un tas ietver juridisko risku;

53)

"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;

54)

"saistību nepildīšanas varbūtība" jeb "SNV" ir varbūtība, ka darījuma partneris viena gada laikā neizpildīs savas saistības;

55)

"saistību nepildīšanas zaudējumi" jeb "LGD" ir darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciesto riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

56)

"korekcijas pakāpe" ir rādītājs, kas raksturo piešķīruma pašlaik neizmantoto summu, kuru varētu izmantot, un kas tādēļ būtu nenokārtota saistību nepildīšanas brīdī attiecībā pret piešķīruma pašlaik neizmantoto summu; saistības summa ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;

57)

"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;

58)

"fondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar darījumu partneri saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;

59)

"nefondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;

60)

"naudai pielīdzināms instruments" ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija vai jebkurš cits iestādes izdots nesubordinēts instruments, par ko iestāde jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestāde atmaksās tā nominālvērtību, nepiemērojot nekādus nosacījumus;

61)

"vērtspapīrošana" ir darījums vai shēma, kura paredz riska darījuma vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos un kurai ir šādas pazīmes:

a)

darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes;

b)

laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā;

62)

"vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no iesaistīšanās vērtspapīrošanā;

63)

"atkārtota vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kurā risks, kas saistīts ar tās pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens šāda portfeļa riska darījums ir vērtspapīrošanas pozīcija;

64)

"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;

65)

"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;

66)

"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir trasta sabiedrība vai cita sabiedrība, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, tās darbība ir ierobežota tikai ar šim mērķim nepieciešamajiem pasākumiem, un tās struktūra nodrošina SSPE saistību nošķiršanu no inciatoriestādes saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem;

67)

"laidiens" ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcijai šajā segmentā ir lielāks vai mazāks kredīta zaudējumu risks nekā tikpat lielai pozīcijai citos segmentos, neņemot vērā kredītaizsardzību, ko pozīciju šajā segmentā vai citos segmentos turētājiem nodrošina trešās personas;

68)

"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;

69)

"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;

70)

"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;

71)

"atbilstošs kapitāls" ir turpmāk nosaukto elementu summa:

a)

pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā;

b)

otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla;

72)

"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tā ir regulēts tirgus;

b)

tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;

73)

"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;

74)

"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;

75)

"mājokļa īpašums" ir mājoklis, ko izmanto īpašnieks vai mājokļa nomnieks, tostarp mājokļa īpašumu uzskata arī tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvā, kas atrodas Zviedrijā;

76)

"tirgus vērtība" ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs nekustamo īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem pēc attiecīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;

77)

"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;

78)

"viena gada saistību neizpildes rādītājs" ir attiecība starp to saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas notikuši laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms datuma T, un parādnieku skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms šī datuma;

79)

"spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums" ir aizdevumi, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai attīstīšana, vai būvniecība vai kas ir izsniegti tādam īpašumam vai saistībā ar to, lai to tālākpārdotu peļņas gūšanai;

80)

"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;

81)

"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;

82)

"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz:

a)

īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt;

b)

tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;

83)

"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;

84)

"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;

85)

"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:

a)

īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,

b)

pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,

c)

pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;

86)

"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai lai ierobežotu tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju risku;

87)

"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;

88)

"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" ir centrālais darījumu partneris, kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;

89)

"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;

90)

"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;

91)

"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;

92)

"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;

93)

"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;

94)

"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;

95)

"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

96)

"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai pozīciju kopām;

97)

"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;

98)

"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (25), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;

99)

"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.

100)

"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;

101)

"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;

102)

"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;

103)

"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

104)

"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;

105)

"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;

106)

"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

107)

"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;

108)

"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

109)

"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;

110)

"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;

111)

"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;

112)

"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

113)

"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

114)

"netieša līdzdalība" ir riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz šiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem;

115)

"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;

116)

"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;

117)

"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;

118)

"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;

119)

"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;

120)

"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmumi pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;

121)

"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

122)

"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;

123)

"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

124)

"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

125)

"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.

126)

"sintētiska līdzdalība" ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību.

127)

"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā;

b)

iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu vai 1. panta 2. punktu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;

c)

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;

d)

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;

e)

ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;

f)

šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;

g)

minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;

h)

kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.

128)

"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, peļņu, kam nav paredzēta sadale atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem vai iestādes statūtiem, un summas, kas noguldītas pie rezervēm, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, kuros minētos zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz attiecīgās iestādes individuāliem pārskatiem, nevis konsolidētajiem pārskatiem.

2.   Jebkura atsauce šajā regulā uz nekustamo īpašumu vai mājokļa vai komerciālo nekustamo īpašumu vai uz šāda īpašuma hipotēku ietver arī atsauci uz daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Mājokļu sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var atļaut tās daļas, kas veido līdzvērtīgu netiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā, uzskatīt par tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā ar nosacījumu, ka šāda netieša līdzdalība ir īpaši reglamentēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un, ieķīlājot tās kā nodrošinājumu, kreditoriem garantē līdzvērtīgu aizsardzību.

3.   Šā panta 1. punkta 80) apakšpunktā minētais tirdzniecības finansējums parasti ir nepiešķirts un tam nepieciešama atbilstīga darījumu apliecinoša dokumentācija par katru izņemšanas pieprasījumu, tādējādi dodot iespēju atteikt finansējumu, ja rodas šaubas par kredītspēju vai darījumu apliecinošo dokumentāciju; tirdzniecības finansējuma riska darījumu atmaksāšana parasti ir neatkarīga no aizņēmēja, tā vietā finansējums tiek iegūts no naudas, kas saņemta no importētājiem vai rodas no pamatā esošo preču pārdošanas ieņēmumiem.

5. pants

Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas

Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;

2)

"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;

3)

"paredzamie zaudējumi" jeb "EL" ir riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.

II   SADAĻA

PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS

1.   NODAĻA

Prasību individuāla piemērošana

6. pants

Vispārējie principi

1.   Iestādes Otrajā līdz Piektajā un Astotajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.

2.   Katrai iestādei, kas ir vai nu meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, vai mātesuzņēmums, un katrai iestādei, kura saskaņā ar 19. pantu ir iekļauta konsolidācijā, 89., 90. un 91. pantā noteiktās prasības nav jāizpilda individuāli.

3.   Katrai iestādei, kas ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, un katrai iestādei, kura saskaņā ar 19. pantu ir iekļauta konsolidācijā, Astotajā daļā noteiktās prasības nav jāizpilda individuāli.

4.   Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus un darbības, kuras uzskaitītas Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3.un 6. punktā, Sestajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli. Gaidot Komisijas saskaņā ar 508. panta 3. punktu izstrādāto pārskatu, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības būtību, apjomu un sarežģītību, var tās atbrīvot no Sestajā daļā izklāstīto saistību izpildes.

5.   Iestādes Septītajā daļā noteiktos pienākumus izpilda individuāli, tas neattiecas uz 95. panta 1. punktā un 96. panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas izņēmumu, kas precizēts 7. panta 1. vai 3. punktā.

7. pants

Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.   Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:

a)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b)

vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

c)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

d)

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2.   Kompetentās iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz iestādēm un jo īpaši 11. panta 1. punktā noteiktie standarti.

3.   Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:

a)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;

b)

uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.

Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

8. pants

Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.   Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;

b)

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina minēto nepiemērošanu, un nodrošina visu minēto iestāžu pietiekamu likviditātes līmeni;

c)

iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;

d)

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.

2.   Kompetentās iestādes pilnībā vai daļēji var nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, ja visām vienas likviditātes apakšgrupas iestādēm ir atļauts veikt darbību tajā pašā dalībvalstī un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi.

3.   Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:

a)

to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

vienas likviditātes apakšgrupā turēt nepieciešamo likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums;

c)

tās likvīdo aktīvu minimālās summas noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēros Sesto daļu;

d)

nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;

e)

neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.

f)

pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.

4.   Kompetentās iestādes 1., 2. un 3. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir dalībnieces vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kura minēta 113. panta 7. punkta b) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tās atbilst visiem 113. panta 7. punkta nosacījumiem, un citām iestādēm, kuru starpā valda 113. panta 6. punktā minētās attiecības, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem minētā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kurai netiek piemērota Sestā daļa, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.

5.   Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir paredzēta nepiemērošana, kompetentās iestādes vienas likviditātes apakšgrupas līmenī var arī piemērot Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu vai tā daļas un atteikties no Direktīvas 2013/ 36/ES 86. panta vai tā daļu individuālas piemērošanas.

9. pants

Individuālas konsolidēšanas metode

1.   Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, kā arī Direktīvas 2013/36/ES 144. panta 3. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātes iestādēm iekļaut 6. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitasuzņēmumus, kuri atbilst 7. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir darījumi ar un saistības pret šo mātes iestādi.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto procedūru atļauj vienīgi tad, ja mātes iestāde sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai savlaicīgai meitasuzņēmuma saistību pret mātesuzņēmumu nokārtošanai.

3.   Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitasuzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

1.   Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot Otrās līdz Astotās daļas prasības vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;

b)

centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;

c)

centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.

Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES.

2.   Ja kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un ja radniecīgās iestādes pilnībā garantē centrālās iestādes saistības, kompetentās iestādes centrālajai iestādei var nepiemērot individuāli Otro līdz Astoto daļu.

2.   NODAĻA

Prudenciālā konsolidācija

1.   iedaļa

Konsolidēta prasību piemērošana

11. pants

Vispārēja pieeja

1.   Ciktāl un kā tas paredzēts 18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši, tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procedūras un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

2.   Ciktāl un kā tas paredzēts 18. pantā, iestādes, kuras kontrolē dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai dalībvalsts mātes jaukta pārvaldītājsabiedrība, ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas saistības, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai iestādei, uz kuru saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu attiecas konsolidētā uzraudzība.

3.   ES mātes iestādes un iestādes, ko kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā arī iestādes, ko kontrolē ES mātes jaukta pārvaldītājsabiedrība, ievēro Sestajā daļā noteiktās saistības, pamatojoties uz šīs mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus un darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā. Gaidot Komisijas saskaņā ar 508. panta 2. punktu izstrādāto pārskatu, un ja grupa ietver tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var tās atbrīvot no Sestajā daļā izklāstīto saistību konsolidētas izpildes.

4.   Ja piemēro 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro Otrās līdz Astotās daļas prasības, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.

5.   Papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai strukturāli nošķirtās iestādes subkonsolidēti ievēro prasības, kas noteiktas šīs regulas Otrajā līdz Ceturtajā daļā un Sestajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un tā nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

12. pants

Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība, kam ir gan meitas kredītiestāde, gan meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība

Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai kā meitasuzņēmumam ir vismaz viena kredītiestāde un viena ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad prasības, kuras piemēro, pamatojoties uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, piemēro kredītiestādei.

13. pants

Konsolidēta informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.   ES mātes iestādes ievēro Astotajā daļā noteiktās saistības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātes iestāžu būtiski meitasuzņēmumi un tā meitasuzņēmumi, kas ir būtiski to vietējam tirgum, atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451. un 453. pantā norādīto informāciju individuāli vai subkonsolidēti.

2.   Iestādes, kuras kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ievēro Astotajā daļā noteiktās saistības, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību būtiska meitasuzņēmuma un tā meitasuzņēmumi, kas ir būtiski to vietējam tirgum, atklāj 437. un 438., 440., 442., 450., 451. un 453. pantā norādīto informāciju individuāli vai subkonsolidēti.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts nedz pilnībā, nedz daļēji netiek piemērots ES mātes iestādēm un iestādēm, ko kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ciktāl mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tos jau ir iekļāvis līdzvērtīgā konsolidācijas līmenī atklātā informācijā.

4.   Ja piemēro 10. pantu, šajā pantā minētā centrālā iestāde ievēro Astotās daļas prasības, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

14. pants

Piektās daļas prasību konsolidēta piemērošana

1.   Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī regula, Piektajā daļā noteiktās saistības izpilda konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi ir konsekventi un pienācīgi saskaņoti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procedūras un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.

2.   Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar 407. pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar 18. pantu, ir pārkāptas 405. vai 406. panta prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.

3.   Saistības, kas izriet no Piektās daļas un kas attiecas uz meitasuzņēmumiem, uz kurām šī regula neattiecas, nav piemērojamas, ja ES mātes iestādes vai iestādes, kuras kontrolē ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, var kompetentajām iestādēm pierādīt, ka Piektās daļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību.

15. pants

Izņēmums attiecībā uz pašu kapitāla prasību konsolidētu piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, izlemt konsolidēti nepiemērot šīs regulas Trešo daļu un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu, ar šādiem nosacījumiem:

a)

katras grupas ES ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanai izmanto 95. panta 2. punktā minēto alternatīvo metodi;

b)

visas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrības ietilpst 95. panta 1. punktā un 96. panta 1. punktā minētajās kategorijās;

c)

katra grupas ES ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli izpilda 95. panta prasības un vienlaicīgi atskaita no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu;

d)

jebkurai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kura ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība kādai grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ir vismaz tāds pats pašu kapitāla apjoms, kas šeit definēts kā elementu summa, kas izriet no šīs regulas 26. panta 1. punktā, 51. panta 1. punktā un 62. panta 1. punktā minētajiem posteņiem, aptverot šādu elementu summu:

i)

pilnu bilances vērtību summa jebkurām līdzdalībām, pakārtotiem prasījumiem un instrumentiem, kas norādīti minētās regulas 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā, 56. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, kā arī 66. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībās, finanšu iestādēs, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībās un palīgpakalpojumu uzņēmumos, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un

ii)

kopējais iespējamo saistību apjoms par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu;

e)

grupa neietver kredītiestādes.

Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ES ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir sistēmas, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu pārvaldītājsabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību un palīgpakalpojumu uzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.

2.   Kompetentās iestādes var šādu nepiemērošanu attiecināt arī tad, ja finanšu pārvaldītājsabiedrībām ir mazāka pašu kapitāla summa, nekā aprēķināts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, taču ne zemāka par individuāli noteikto pašu kapitāla summu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējo iespējamo saistību apmēru par labu finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu. Šā punkta vajadzībām trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību un palīgpakalpojumu uzņēmumu pašu kapitāla prasība ir nosacīta pašu kapitāla prasība.

16. pants

Sviras rādītāja prasību konsolidētas piemērošanas izņēmums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām

Ja visas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrības, tostarp mātesuzņēmums, ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām Septītās daļas prasības nepiemēro individuāli atbilstīgi 6. panta 5. punktam, mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties nepiemērot Septītās daļas prasības konsolidēti.

17. pants

Tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība, kam konsolidēti nepiemēro pašu kapitāla prasības

1.   Grupā ietilpstošas ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecina 15. pantā noteikto izņēmumu, ziņo kompetentajām iestādēm par riskiem, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli, tostarp riskus, kuri saistīti ar to pašu kapitāla, iekšējā kapitāla un piesaistītā finansējuma struktūru un avotiem.

2.   Ja kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, konsolidēti nepiemēro prudenciālās uzraudzības pienākumu, kā paredzēts 15. pantā, tās veic citus piemērotus pasākumus, lai uzraudzītu visas grupas, tostarp visu uzņēmumu, kuri neatrodas dalībvalstī, riskus, jo īpaši lielos riska darījumus.

3.   Ja kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, konsolidēti nepiemēro pašu kapitāla prasības, kā paredzēts 15. pantā, Astotās daļas prasības piemēro individuāli.

2.   iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas metodes

18. pants

Prudenciālās konsolidācijas metodes

1.   Iestādes, kam ir jāpilda 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi vai – attiecīgā gadījumā – tās pašas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai tās pašas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi. Šā panta 2.līdz 8. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, ir piemērojama Sestā daļa.

2.   Tomēr kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut proporcionālu konsolidāciju saskaņā ar kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam ir meitasuzņēmumā. Proporcionālu konsolidāciju var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

mātesuzņēmuma atbildība ir ierobežota ar kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam ir meitasuzņēmumā, ņemot vērā citu akcionāru vai dalībnieku atbildību;

b)

šo pārējo akcionāru vai dalībnieku maksātspēja ir apmierinoša;

c)

pārējo akcionāru vai dalībnieku atbildība ir skaidri noteikta juridiski saistošā veidā.

3.   Ja uzņēmumus saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar to turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāda konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitālu.

5.   Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 2. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

6.   Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a)

ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav dalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un

b)

ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kādiem veic konsolidāciju šā panta 2.–6. punktā minētajos gadījumos.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   Ja konsolidētā uzraudzība ir noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, palīgpakalpojumu uzņēmumus un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, iekļauj konsolidācijā šajā pantā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tajā noteiktajām metodēm.

3.   iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas darbības joma

19. pants

Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā

1.   Iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība nepārsniedz mazāko no šiem rādītājiem:

a)

EUR 10 miljoni;

b)

1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.

2.   Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut iestādi, finanšu iestādi vai palīgpakalpojumu uzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība:

a)

ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

b)

ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības mērķus;

c)

ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša kredītiestāžu uzraudzības mērķu ziņā.

3.   Ja gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā, tajos minētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā noteiktos mērķus.

20. pants

Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām

1.   Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:

a)

attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. pantā, 312. panta 2. punktā, un 363. pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;

b)

lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.

Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.

Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētajā pieteikumā ir iekļauts tās metodikas apraksts, kuru izmanto, lai iedalītu operacionālā riska kapitālu starp dažādām grupas sabiedrībām. Pieteikumā norāda, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā.

2.   Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:

a)

1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;

b)

1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;

Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.

3.   Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:

a)

dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

b)

dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.

4.   Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem pati savu lēmumu par 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu. Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmums neierobežo kompetento iestāžu pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.

Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

5.   Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma individuālu uzraudzību, lēmumu par 1. punkta b) apakšpunktu pieņem pati.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.

Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

6.   Ja ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi vienoti izmanto 312. panta 2. punktā minēto attīstītās mērīšanas pieeju vai 143. pantā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), kompetentās iestādes ļauj kvalifikācijas kritērijus (kuri attiecīgi izklāstīti 321. un 322. pantā vai Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā) izpildīt mātesuzņēmumam kopā ar tā meitasuzņēmumiem tā, lai tas atbilstu grupas struktūrai un tās risku pārvaldības sistēmām, procedūrām un metodikām.

7.   Šā panta 2., 4. un 5. punktā minētos lēmumus atzīst par galīgiem un tos piemēro attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

8.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējo lēmumu pieņemšanas procesu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz pieteikumiem atļaujām, kuras minētas 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. panta 2. punktā un 363. pantā, lai atvieglotu kopēju lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

21. pants

Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni

1.   Saņemot pieprasījumu no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības subkonsolidēti meitasuzņēmumi, konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību dalībvalstīs, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu tādu kopēju lēmumu par to, vai ir ievēroti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi, kurā ir noteikta vienas likviditātes apakšgrupa, kam piemērojams 8. pants.

Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.

Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.

2.   Ja kopējs lēmums netiek pieņemts sešu mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.

3.   Jebkura kompetentā iestāde domstarpību gadījumā var arī šo sešu mēnešu laikā apspriesties ar EBI par 8. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumiem. Šajā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpniecības procesa rezultātus. Ja starpniecības procesā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikposmā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

22. pants

Subkonsolidācija trešās valstīs esošu sabiedrību gadījumos

Meitas iestādes piemēro 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Piektajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja šīm iestādēm vai mātesuzņēmumam (ja tas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība) trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, vai ja tiem ir dalība šādos uzņēmumos.

23. pants

Uzņēmumi trešās valstīs

Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.

24. pants

Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums

1.   Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu veic saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var prasīt, ka iestādes veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu un pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002.

OTRĀ DAĻA

PAŠU KAPITĀLS

I   SADAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI

1.   NODAĻA

Pirmā līmeņa kapitāls

25. pants

Pirmā līmeņa kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

2.   NODAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

1.   iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti

26. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi

1.   Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:

a)

kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;

b)

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c)

nesadalītā peļņa;

d)

citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

e)

citas rezerves;

f)

rezerves vispārējiem banku riskiem.

Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)

šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;

b)

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.

3.   Kompetentās iestādes novērtē, vai pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu emisijas atbilst kritērijiem, kas noteikti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā. Kas attiecas uz emisijām pēc 2014. gada 31. decembrim, iestādes klasificē kapitāla instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai pēc tam, kad atļauju ir piešķīrušas kompetentās iestādes, kuras var konsultēties ar EBI.

Attiecībā uz kapitāla instrumentiem, izņemot valsts atbalstu, ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka ir atbilstīgi tos klasificēt kā Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, bet kuriem, pēc EBI uzskata, ir ļoti sarežģīti pārbaudīt atbilstību 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentās iestādes paskaidro EBI sava lēmuma iemeslus.

Pamatojoties uz katras kompetentās iestādes sniegto informāciju, EBI sagatavo, uztur un publicē sarakstu ar visiem kapitāla instrumentu veidiem, kuri katrā dalībvalstī atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. EBI minēto sarakstu sagatavo un pirmo reizi publicē 2015. gada 1. februāris.

EBI var pēc 80. pantā noteiktā pārbaudes procesa un, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka minētie instrumenti neatbilst kritērijiem, kas noteikti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, nolemt no saraksta izņemt kapitāla instrumentus, kuri nav valsts atbalsts un kuri ir emitēti pēc 2014. gada 31. decembrim, un nāk klajā ar attiecīgu paziņojumu.

4.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē jēdziena "paredzams" nozīmi, ko izmanto, konstatējot, vai ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

27. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos

1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iestādes veids atbilst veidam, kas definēts spēkā esošajos valsts tiesību aktos un ko kompetentās iestādes uzskata par

i)

savstarpēju sabiedrību,

ii)

kooperatīvo sabiedrību,

iii)

krājsabiedrību,

iv)

līdzīgu iestādi;

v)

kredītiestādi, kas pilnīgi pieder vienai no i) līdz iv) punktā minētajām iestādēm un ir saņēmusi attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājumu izmantot šā panta noteikumus, ar noteikumu, ka un kamēr attiecīgajā gadījumā 100 % no kredītiestādes emitētajām parastajām akcijām tieši vai netieši tur kāda minētajos punktos norādīta iestāde;

b)

ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;

Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var noteikt, ka atbilstīgi valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem atzītais uzņēmuma veids ir savstarpēja sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, krājsabiedrība vai līdzīga iestāde šīs regulas daļas vajadzībām.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

28. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

1.   Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;

b)

instrumenti ir apmaksāti, un to iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;

c)

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:

i)

tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,

ii)

tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,

iii)

tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d)

instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;

e)

instrumenti ir beztermiņa instrumenti;

f)

instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i)

iestādes likvidācija,

ii)

instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;

g)

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;

h)

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:

i)

nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;

ii)

peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;

iii)

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

iv)

peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

v)

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;

vi)

peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;

vii)

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

i)

salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

j)

instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

k)

instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;

l)

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii)

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,

iii)

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

iv)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

v)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;

vi)

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

m)

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

2.   Šā panta 1. punkta i) apakšpunktā noteiktos nosacījumus uzskata par izpildītiem neatkarīgi no pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummas pastāvīgas norakstīšanas.

Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

3.   Šā panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktā noteikto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumenta, par ko maksā dividenžu likmi, ar noteikumu, ka šāda dividenžu likme nerada peļņas sadali, kas kļūst par nesamērīgu slogu pašu kapitālam.

4.   Piemērojot 1. punkta h) apakšpunkta i) punktu, diferencētai peļņas sadale atspoguļo tikai diferencētas balsstiesības. Šajā sakarībā augstāku peļņas sadali piemēro tikai pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazākas balsstiesības vai nav balsstiesību.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b)

to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;

c)

preferenciālas peļņas sadales nozīmi.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti

1.   Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētos kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai tad, ja ir izpildīti 28. panta nosacījumi ar grozījumiem, kas izriet no šā panta piemērošanas.

2.   Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)

izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;

b)

ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;

c)

atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.

3.   Kapitāla instrumenti var ietvert maksimālo robežvērtību vai ierobežojumu attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni tikai tad, ja šāda maksimālā robežvērtība vai ierobežojums ir noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem.

4.   Ja kapitāla instrumenti to īpašniekam nodrošina tiesības uz iestādes rezervēm maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīs tiesības ir ierobežotas ar instrumentu nominālvērtību, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:

a)

iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;

b)

instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

5.   Ja kapitāla instrumenti to īpašniekiem nodrošina prasījuma tiesības uz iestādes aktīviem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīm tiesībām ir noteikts apmērs vai piemērota maksimālā robežvērtība, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

6.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu to dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus.

EBI 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

30. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:

a)

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;

b)

akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

31 pants

Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

1.   Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;

b)

Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;

c)

kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;

d)

uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;

e)

kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;

f)

izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;

g)

pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;

h)

kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.

2.   Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un sadarbībā ar to EBI šīs regulas vajadzībām apsver izmantot 1. punktā minētos kapitāla instrumentus, kas ir līdzvērtīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

2.   iedaļa

Prudenciālie filtri

32. pants

Vērtspapīrotie aktīvi

1.   Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:

a)

palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;

b)

ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu jēdzienu "peļņa no pārdošanas", kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

33. pants

Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas

1.   Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:

a)

patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;

b)

iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

c)

visi patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām.

2.   Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, iestādes neieskaita patiesās vērtības guvumus un zaudējumus, kas rodas no iestādes pašas kredītriska, pret guvumiem vai zaudējumiem, kas rodas no tās darījumu partnera kredītriska.

3.   Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;

b)

izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

c)

pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;

d)

ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.

4.   EBI izstrādā regulatīvi tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas veido ciešo attiecību starp obligāciju vērtību un aktīvu vērtību, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā.

EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

34. pants

Papildu vērtības korekcijas

Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 105. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas.

35. pants

Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības

Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.

3.   iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, atbrīvojumi un alternatīvas

1.   apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

36. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.   Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:

a)

kārtējā finanšu gada zaudējumus;

b)

nemateriālos aktīvus;

c)

atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;

d)

iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (IRB pieeja) – negatīvās summas, kuras izriet no 158. un 159. pantā noteikto paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanas;

e)

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;

f)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;

g)

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

h)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;

i)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;

j)

no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 53. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu;

k)

riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250 % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:

i)

būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,

ii)

vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 243. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 344. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu;

iii)

neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;

iv)

pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;

v)

kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai saskaņā ar 155. panta 4. punktu.

l)

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

2.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu šā panta 1. punkta, a), c), e), f), h), i) un l) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu un 56. panta a), c), d) un f) punktā un 66. panta a), c) un d) punktā minēto ar tiem saistīto atskaitījumu piemērošanu;

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) (26), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b)

pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;

c)

otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

37. pants

Nemateriālo aktīvu atskaitīšana

Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:

a)

no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)

atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā.

38. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana

1.   Iestādes nosaka atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu, kura jāatskaita saskaņā ar šo pantu.

2.   Izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem, atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu aprēķina, neatņemot no tās iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības.

3.   No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:

a)

sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;

b)

atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.

4.   Iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistībās, ko izmanto 3. punkta vajadzībām, nedrīkst ietvert atliktā nodokļa saistības, kuras samazina nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu.

5.   Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:

a)

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;

b)

visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.

Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.

39. pants

Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

1.   No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:

a)

iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;

b)

uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.

2.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;

b)

iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;

c)

ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.

Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.

40. pants

Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana

Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu I sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni.

41. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana

1.   Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:

a)

jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar nosacījumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju. Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, pēc kuriem kompetentā iestāde atļauj iestādei samazināt aktīvu summu definētu pabalstu pensiju fondā, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

42. pants

Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a)

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c)

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

43. pants

Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

b)

iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

c)

iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.

44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

45. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

46. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā

1.   Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:

i)

32. līdz 35. pants;

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz v) punktā un l) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii)

44. un 45. pants;

b)

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos kopējo apmēru.

2.   Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

3.   Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka līdzdalības daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a)

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.

4.   Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.   Iestādes nosaka līdzdalības daļu pašu kapitāla instrumentos, kas ir riska svērtā vērtība, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)

līdzdalības apmērs, kam ir jābūt riska svērtajai vērtībai saskaņā ar 4. punktu;

b)

summa, kas precizēta i) punktā, dalīta ar ii) punktā precizēto summu:

i)

kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmērs;

ii)

kopējais apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu.

47. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.

2.   apakšiedaļa

Atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

48. pants

Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.   Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:

a)

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)

32. līdz 35. pants,

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

b)

ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)

32. līdz 35. pants,

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;

b)

17,65 %.

3.   Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a)

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b)

šāda summa:

i)

a) apakšpunktā norādītā summa;

ii)

apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.

4.   Posteņu summām, ko neatskaita saskaņā ar 1. punktu, piemēro 250 % riska pakāpi.

49. pants

Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu

1.   Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:

a)

finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

b)

šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;

c)

iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;

d)

pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;

e)

līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)

mātes kredītiestāde,

ii)

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iii)

mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iv)

iestāde,

v)

meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.

Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.

2.   Lai individuāli un subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, iestādes, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, neatskaita līdzdalību pašu kapitāla instrumentos, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, kuras ir ietvertas konsolidētās uzraudzības darbības jomā, ja vien kompetentās iestādes nenosaka, ka šādi atskaitījumi ir vajadzīgi īpašos nolūkos, jo īpaši banku darbību strukturālas nošķiršanas un noregulējuma plānošanas nolūkos, individuālas un subkonsolidētas uzraudzības vajadzībām.

Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

3.   Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:

a)

ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:

i)

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,

ii)

kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,

iii)

ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,

iv)

institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajām iestādēm vismaz tik bieži, cik bieži tas ir paredzēts 99. pantā;

v)

institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 99. pantu iesniedz pārskatus par šo prasību izpildi. Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;

b)

ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.

4.   Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu aprēķina tās riska svērto vērtību.

5.   Ja iestāde piemēro Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1. vai 2. metodi, iestāde atklāj finanšu konglomerāta papildu pašu kapitāla prasību un kapitāla pietiekamības rādītāju, ko aprēķina saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu un I pielikumu.

6.   EBI, EAAPI un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris) (27), ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu piemērošanas nosacījumus ar mērķi noteikt alternatīvas attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto atskaitījumu.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.

4.   iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

50. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.

3.   NODAĻA

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

1.   iedaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un instrumenti

51. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:

a)

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

b)

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

52. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

1.   Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

instrumenti ir emitēti un apmaksāti;

b)

instrumentus nav iegādājusies kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii)

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c)

instrumentu iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d)

instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;

e)

instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii)

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii)

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi)

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

f)

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

g)

instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;

h)

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi ietver vienu vai vairākus atsaukšanas iespējas nosacījumus, tiesības atsaukt var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

i)

instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

j)

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka instrumentus paredzēts vai tos varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt, un iestāde to nenosaka citādā veidā, izņemot šādos gadījumos:

i)

pēc iestādes likvidācijas;

ii)

instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri pirmā līmeņa papildu kapitāla summas samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 77. pantu;

k)

iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;

l)

ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,

ii)

ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,

iii)

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,

iv)

peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,

v)

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

m)

instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

n)

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

o)

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

p)

ja instrumentus neemitē tieši iestāde, ievēro abus šādus nosacījumus:

i)

instrumentus emitē, izmantojot iestādi, kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

ii)

ienākumi iestādei ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem un veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;

b)

veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;

c)

procedūras un laiku šādiem aspektiem:

i)

izraisītājnotikuma konstatēšana,

ii)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;

d)

instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

e)

īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

53. pants

Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju

Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:

a)

prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;

b)

prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

c)

pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.

54. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana

1.   Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:

a)

izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

i)

5,125 %,

ii)

līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;

b)

instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;

c)

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:

i)

šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;

ii)

diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

d)

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:

i)

instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

ii)

summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,

iii)

ar instrumentu saistīto peļņas sadali.

2.   Ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu izveido posteņus, kas uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

3.   To pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu summa, kuri atzīti kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi, nepārsniedz minimālo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, kuru iegūtu, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu pilnībā norakstītu vai konvertētu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

4.   Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:

a)

summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;

b)

instrumenta pilna pamatsumma.

5.   Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:

a)

nekavējoties informē kompetentās iestādes;

b)

informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;

c)

saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

6.   Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, ka tās reģistrētā akciju kapitāla apjoms vienmēr ir pietiekams, lai izraisītājnotikuma gadījumā šādus konvertējamus pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus konvertētu akcijās. Visas nepieciešamās atļaujas tiek saņemtas šādu konvertējamu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu emisijas dienā. Iestāde nodrošina, lai tās rīcībā vienmēr būtu nepieciešamā iepriekšēja atļauja emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuros izraisītājnotikuma gadījumā tiks konvertēti šādi pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti.

7.   Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, lai minētajai konvertēšanai nebūtu nekādu procesuālu šķēršļu, pamatojoties uz tās dibināšanas dokumentiem vai statūtiem vai līgumos paredzētiem noteikumiem.

55. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:

a)

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;

b)

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.

2.   iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

56. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:

a)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c)

tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

e)

to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitālu;

f)

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

57. pants

Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii)

gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c)

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

58. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a)

līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.

59. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a)

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)

īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii)

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

60. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā

1.   Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)

32.līdz 35. pants;

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii)

44. un 45. pants;

b)

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.   Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

3.   Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Summu, ko paredzēts atskaitīt no katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta saskaņā ar 1. punktu, aprēķina, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a)

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)

summa, kas norādīta i) punktā, dalīta ar ii) punktā norādīto summu:

i)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta kopējais apmērs;

ii)

kopējais apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu.

4.   Šīs regulas 56. panta c) punktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.   Iestādes nosaka līdzdalības daļu pašu kapitāla instrumentos, kas ir riska svērtā vērtība, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)

līdzdalības apmērs, kam ir jābūt riska svērtajai vērtībai saskaņā ar 4. punktu;

b)

summa, kas precizēta i) punktā, dalīta ar ii) punktā precizēto summu:

i)

kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmērs;

ii)

kopējais apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu.

3.   nodaļa

Pirmā Līmeņa Papildu Kapitāls

61. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.

4.   NODAĻA

Otrā līmeņa kapitāls

1.   Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāla posteņi un instrumenti

62. pants

Otrā līmeņa kapitāla posteņi

Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:

a)

kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;

b)

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c)

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

d)

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu – pozitīvās summas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas izriet no 158. un 159. pantā noteiktā aprēķina, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

63. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

Kapitāla instrumentus un subordinētos aizdevumus, uzskata par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

instrumenti ir emitēti vai subordinēti aizdevumi – attiecīgā gadījumā – piešķirti un pilnībā apmaksāti;

b)

instrumentus nav iegādājusies vai subordinētus aizdevumus – attiecīgā gadījumā – nav piešķīrusi kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii)

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;

c)

instrumentu iegādi vai – attiecīgā gadījumā – subordinētu aizdevumu piešķiršanu tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d)

prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentu reglamentējošiem noteikumiem vai prasījums attiecībā uz subordinēta aizdevuma pamatsummu saskaņā ar subordinētu aizdevumu reglamentējošiem noteikumiem – attiecīgā gadījumā – ir pilnīgi subordinēts visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

e)

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

i)

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii)

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii)

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv)

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi)

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

f)

instrumentiem vai – attiecīgā gadījumā – subordinētiem aizdevumiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem vai subordinētiem aizdevumiem;

g)

instrumentu vai – attiecīgā gadījumā – subordinētu aizdevumu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;

h)

instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgās gadījumā – atmaksā tos;

i)

ja instrumenti vai – attiecīgā gadījumā – subordinēti aizdevumi ietver vienu vai vairākas atsaukšanas iespējas vai -attiecīgā gadījumā - pirmstermiņa atmaksas iespēja, atsaukšanas iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta vai -attiecīgā gadījumā- pēc parādnieka ieskatiem;

j)

instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus var atsaukt, dzēst, vai atpirkt vai atmaksāt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas vai – attiecīgā gadījumā – garantijas došanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

k)

instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētu aizdevumu reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atpirkt vai atmaksāt pirms termiņa instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi:

l)

instrumentus vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt grafikā noteiktu nākotnes procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m)

ar instrumentiem vai – attiecīgā gadījumā – subordinētiem aizdevumiem saistīto procentu vai dividenžu maksājumu līmenis attiecīgā gadījumā netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n)

ja instrumentus neemitē tieši iestāde vai ja – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus iestāde nesaņem tieši, ievēro abus šādus nosacījumus:

i)

instrumentus emitē vai – attiecīgā gadījumā – subordinētus aizdevumus saņem, izmantojot sabiedrību, kas ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu,

ii)

ienākumi ir nekavējoties pieejami iestādei bez ierobežojumiem veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

64. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumentus var uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā paredzētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

a)

instrumentu vai subordinēto aizdevumu nominālvērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo 5 gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar šā perioda kalendāro dienu skaitu;

b)

instrumentu vai subordinēto aizdevumu līgumā noteiktā termiņa atlikušo kalendāro dienu skaits.

65. pants

Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:

a)

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;

b)

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.   Iedaļa

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

66. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:

a)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b)

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c)

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d)

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām.

67. pants

Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii)

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;

b)

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c)

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

68. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b)

atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

69. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a)

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i)

īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii)

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b)

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

70. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā

1.   Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a)

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i)

32. līdz 35. pants;

ii)

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii)

44. un 45. pants;

b)

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.   Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

3.   Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka līdzdalības daļu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko atskaita, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a)

līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b)

summa, kas norādīta i) punktā, dalīta ar ii) punktā norādīto summu;

i)

kopējais otrā līmeņa kapitāla instrumentu apmērs;

ii)

kopējais apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu.

4.   Šīs regulas 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.   Iestādes nosaka līdzdalības daļu pašu kapitāla instrumentos, kas ir riska svērtā vērtība, dalot a) apakšpunktā norādīto summu ar b) apakšpunktā norādīto summu:

a)

līdzdalības apmērs, kam ir jābūt riska svērtajai vērtībai saskaņā ar 4. punktu;

b)

summa, kas precizēta i) punktā, dalīta ar ii) punktā precizēto summu:

i)

kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmērs;

ii)

kopējais apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu.

3.   Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāls

71. pants

Otrā līmeņa kapitāls

Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.

5.   NODAĻA

Pašu kapitāls

72. pants

Pašu kapitāls

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

6.   NODAĻA

Vispārīgas prasības

73. pants

Peļņas sadale attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem

1.   Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem nevar tikt uzskatīti instrumenti, attiecībā uz kuriem iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda, vai pašu kapitāla instrumenti, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetento iestāžu atļauju.

2.   Kompetentās iestādes 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

b)

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā instrumenta spēju absorbēt zaudējumus;

c)

panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta kvalitāti.

3.   Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem nevar tikt uzskatīti instrumenti, par kuriem juridiskai persona, kas nav iestāde, kura emitējusi šos instrumentus, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt peļņas sadali veidā, kas nav nauda, vai pašu kapitāla instrumenti.

4.   Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

5.   Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:

a)

iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;

b)

kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.

6.   Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla instrumenti.

7.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem indeksus 4. punkta vajadzībām uzskatīs par plašiem tirgus indeksiem.

EBI 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

74. pants

Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu

Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

75. pants

Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām

Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā un 69. panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;

b)

darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.

76. pants

Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos

1.   Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta un 69. panta a) punkta vajadzībām iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfeļos;

b)

panta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;

c)

panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesu ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;

d)

kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.

2.   Ja kompetentā iestāde iepriekš ir devusi atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem kapitāla instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vai nu vienā, vai abos no a) un b) apakšpunktā minētajiem posteņiem:

a)

indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

b)

indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

3.   Kompetentās iestādes 2. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši parādījusi, ka, iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar posteņiem, kas attiecīgi minēti vai nu vienā vai abos 2. punkta a) vai b) apakšpunktos.

4.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;

b)

2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

77. pants

Pašu kapitāla samazināšanas nosacījumi

Iestādei ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu kādu no vai abas šādas darbības:

a)

samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b)

atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.

78. pants

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

1.   Kompetentā iestāde sniedz atļauju iestādei samazināt, atpirkt, atsaukt vai dzēst pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

agrāk vai vienlaicīgi ar 77. pantā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta minētos instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru nosacījumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b)

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls pēc minētās darbības veikšanas pārsniegtu šīs regulas 92. panta 1. punktā noteiktās prasības un apvienoto rezervju prasību kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 3. punktu.

2.   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā šie aizstājēji kapitāla instrumenti iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.

3.   Ja iestāde veic 77. panta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, ja kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.

4.   Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm dzēst pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms piecu gadu termiņa no emitēšanas dienas tikai tad, ja ir izpildīti 1. punktā un šā punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītie nosacījumi:

a)

ir notikušas tādas izmaiņas šo instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)

kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

ii)

iestāde kompetentajām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

b)

ir notikušas izmaiņas šiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, par ko iestāde kompetentajām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

formulējuma "ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus" nozīmi;

b)

šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

c)

procesu un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt 77. pantā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

79. pants

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

1.   Ja iestādei uz laiku ir kapitāla instrumenti vai -attiecīgā gadījumā- tai ir piešķirti subordinētie aizdevumi, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz šo līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidota, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti šiem instrumentiem tiktu piemēroti.

2.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 1. punkta vajadzībām precizētu jēdzienu "uz laiku" un nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var uzskatīt, ka šī pagaidu līdzdalība ir paredzēta finansiālas palīdzības operācijas sniegšanai, lai reorganizētu un glābtu attiecīgu struktūru.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

80. pants

Pašu kapitāla kvalitātes nepārtraukta pārbaude

1.   EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka šie instrumenti neatbilst 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Kompetentās iestādes pēc EBI lūguma nekavējoties nosūta visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla instrumentu kvalitāti.

2.   Paziņojumā ietver:

a)

detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;

b)

tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;

c)

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

3.   EBI Komisijai sniedz tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, kas, pēc tās uzskata, vajadzīgas attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu un kas izriet no:

a)

attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;

b)

attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;

c)

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

4.   EBI līdz 2014. gada 31. janvārim sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par tādām rīcības alternatīvām attiecībā uz pēc patiesās vērtības novērtēto nerealizēto peļņu, kas neparedz tās ietveršanu pirmā līmeņa pamata kapitālā bez korekcijām. Šādos ieteikumos ņem vērā starptautisko grāmatvedības standartu attiecīgās tendences, kā arī attiecīgās tendences starptautiskos nolīgumos par banku prudenciālajiem standartiem.

II   SADAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

81. pants

Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

1.   Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summu, ar minētajiem instrumentiem saistītus akciju emisijas uzcenojuma kontus, nesadalīto peļņu un citas rezerves, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

meitasuzņēmums ir vai nu:

i)

iestāde, vai

ii)

uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

b)

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

2.   Mazākuma līdzdalību, ko tieši vai netieši, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, finansē iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, neuzskata par konsolidētu pirmā līmeņa pamata kapitālu.

82. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, plus attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

meitasuzņēmums ir vai nu:

i)

iestāde, vai

ii)

uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

b)

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c)

šie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

83. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība

1.   Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b)

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

c)

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;

d)

vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu tādu aktīvu veidus, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību darbību, un 1. punkta otrā daļā minēto jēdzienu "minimāls" un "nebūtisks" nozīmi.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

84. pants

Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

šā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, specifiskajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām un Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam konsolidēti jāatbilst 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, specifiskajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b)

meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret šīs sabiedrības visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem plus attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalītajai peļņai un citām rezervēm.

2.   Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

3.   Ja kompetentā iestāde nepiemēro prudenciālās prasības individuāli, kā noteikts 7. pantā, mazākuma līdzdalība meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai – attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

4.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu subkonsolidācijas aprēķinu, kas prasīts saskaņā ar šā panta 2. punktu un 85. un 87. pantu.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.

5.   Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;

b)

tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;

c)

tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā definētajām kontroles attiecībām;

d)

vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;

Ja pēc 2014. gada 31. decembra mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.

6.   Ja kredītiestādēm, kas ir pastāvīgi saistītas tīklā ar centrālo iestādi, vai iestādēm, kas ir izveidotas institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ievērojot 113. panta 7. punktā izklāstītos nosacījumus, ir atbalsta garantiju shēma, kas paredz, ka nepastāv vai nav paredzēti nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai tādas pašu kapitāla summas pārskaitīšanai no darījuma partnera uz kredītiestādi, kas pārsniedz regulējošās prasības, šīs iestādes tiek atbrīvotas no šā panta noteikumu ievērošanas attiecībā uz atskaitījumiem un var pilnā mērā atzīt jebkuru mazākuma līdzdalību, kas rodas saistībā ar atbalsta garantiju shēmu.

85. pants

Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā

1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, ko ietver konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pašu kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls, no kā atņem mazāko no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

šā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistītais konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā minētajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b)

meitasuzņēmumu atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem plus attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalīto peļņu un citām rezervēm.

2.   Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

3.   Ja kompetentā iestāde izņēmuma kārtā nepiemēro prudenciālās prasības individuāli, kā noteikts 7. pantā, pirmā līmeņa kapitāla instrumenti meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai – attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

86. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

87. pants

Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā

1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, ko ietver konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

šā meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs,

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistītais pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādai papildu vietējai uzraudzības pašu kapitāla prasībai trešās valstīs;

b)

uzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kas ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, un attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalīto peļņu un citām rezervēm.

2.   Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.

3.   Ja kompetentā iestāde izņēmuma kārtā nepiemēro prudenciālās prasības individuāli, kā noteikts 7. pantā, pašu kapitāla instrumenti meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai – attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

88. pants

Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

III   SADAĻA

BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA

89. pants

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

1.   Būtiskai līdzdalībai, kuras apmērs pārsniedz 15 % no iestādes atbilstošā kapitāla, uzņēmumā, kas nav viens no turpmāk nosauktajiem uzņēmumiem, piemēro 3. punkta noteikumus:

a)

finanšu sektora sabiedrība;

b)

uzņēmums, kas nav finanšu sektora sabiedrība un kas veic darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par jebkuru no:

i)

darbībām, kas tieši izriet no banku darbības,

ii)

ar banku darbību saistītām palīgdarbībām,

iii)

nomu, faktūrkreditēšanu, kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanu, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citu līdzīgu darbību.

2.   Iestādes kopējam būtiskas līdzdalības apmēram attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie uzņēmumi, ja šāda būtiska līdzdalība pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla, piemēro 3. punktā paredzētos noteikumus.

3.   Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:

a)

lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250 % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:

i)

šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,

ii)

šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

b)

kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.

Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.

4.   Lai izpildītu 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizēti šādi jēdzieni:

a)

darbības, kas tieši izriet no banku darbības;

b)

darbības, kas saistītas ar banku darbību;

c)

līdzīgas darbības.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

90. pants

Alternatīva 1 250 % riska pakāpei

Kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

91. pants

Izņēmumi

1.   To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:

a)

šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;

b)

šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

c)

akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.

2.   Regulas 89. pantā minētajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie minēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.

TREŠĀ DAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS

I   SADAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI

1.   NODAĻA

Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis

1.   Iedaļa

Pašu kapitāla prasības iestādēm

92. pants

Pašu kapitāla prasības

1.   Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;

b)

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;

c)

kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā.

2.   Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

b)

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

c)

kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.

3.   Kopējo riska darījumu vērtību aprēķina, saskaitot šā punkta a) līdz f) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā 4. punkta noteikumi:

a)

riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;

b)

pašu kapitāla prasības, ko attiecīgā gadījumā nosaka saskaņā ar šīs daļas vai Ceturtās daļas IV sadaļu, attiecībā uz iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem:

i)

pozīcijas riskam,

ii)

lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395. līdz 401. pantā noteiktos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt šos ierobežojumus;

c)

pašu kapitāla prasības, ko attiecīgā gadījumā nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu vai Trešās daļas V sadaļu, izņemot 379. pantu, attiecībā uz:

i)

ārvalstu valūtas risku;

ii)

norēķinu risku,

iii)

preču risku;

d)

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI sadaļu attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku OTC atvasinātajiem instrumentiem, kas nav kredītu atvasinātie instrumenti, par kuriem ir atzīts, ka tie samazina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam;

e)

pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar III sadaļu attiecībā uz operacionālo risku;

f)

riska darījumu riska svērtās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar II sadaļu attiecībā uz darījuma partnera risku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:

i)

regulas II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem,

ii)

repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iii)

maržinālo aizdevumu darījumiem, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iv)

ilgstošo norēķinu darījumiem.

4.   Aprēķinot 3. punktā minēto riska darījumu kopējo apmēru, piemēro šādus noteikumus:

a)

šā punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ietver prasības, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības;

b)

iestādes reizina šā punkta b)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5.

93. pants

Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu

1.   Iestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākotnējā kapitāla apmēru, kāds bija vajadzīgs laikā, kad iestāde saņēma atļauju.

2.   Kredītiestādes, kuras jau 1993. gada 1. janvārī veica savas darbības un kuru pašu kapitāla summa nesasniedz vajadzīgā sākotnējā kapitāla apmēru, drīkst turpināt savas darbības. Tādā gadījumā šo iestāžu pašu kapitāla summa nedrīkst būt mazāka par lielāko apmēru, kāds sasniegts, sākot no 1989. gada 22. decembra.

3.   Atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kurām piemēroja Direktīvas 2004/39/EK 6. pantu, kuras darbojās pirms 1995. gada 31. decembra un kuru pašu kapitāla summa nesasniedz vajadzīgā sākotnējā kapitāla apmēru, var turpināt savu darbību. Šādu sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko atskaites līmeni, ko aprēķina pēc Padomes Direktīvā 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (28) paredzētā paziņošanas datuma. Šis atskaites līmenis ir pašu kapitāla ikdienas caurmēra līmenis, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.

4.   Ja tādas iestādes kontroli, kura atbilst 2. vai 3. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziska vai juridiska persona, kas nav persona, kura iestādi kontrolēja iepriekš, šīs iestādes pašu kapitāla summa saglabājas vismaz vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenī.

5.   Tajos gadījumos, kad apvienojas divas vai vairāk iestādes, kas atbilst 2. vai 3. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes pašu kapitāla summa nedrīkst būt mazāka par apvienoto iestāžu pašu kapitāla summu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegts vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenis.

6.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka, lai nodrošinātu iestādes maksātspēju, ir jānodrošina atbilstība 1. punktā noteiktajai prasībai, 2. līdz 5. punkta noteikumus nepiemēro.

94. pants

Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.   Iestādes var aizstāt 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto kapitāla prasību ar kapitāla prasību, ko aprēķina saskaņā ar minētā punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz to tirdzniecības portfeļa darījumiem, ar noteikumu, ka to bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

a)

parasti ir mazāks par 5 % no kopējiem aktīviem un mazāks par EUR 15 miljoniem;

b)

nekad nepārsniedz 6 % no kopējiem aktīviem un nepārsniedz EUR 20 miljonus.

2.   Aprēķinot bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, iestādes piemēro:

a)

parāda instrumentus vērtē pēc to tirgus cenām vai nominālvērtības, kapitāla vērtspapīru vērtību nosaka pēc to tirgus cenām un atvasināto instrumentu vērtību – saskaņā ar to pamatā esošo instrumentu nominālvērtību vai tirgus vērtību;

b)

garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

3.   Ja iestāde nenodrošina atbilstību 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumam, tā nekavējoties informē kompetento iestādi. Ja pēc novērtējuma veikšanas kompetentā iestāde konstatē un attiecīgi informē iestādi, ka nav izpildīta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, iestāde pārtrauc izmantot 1. punktu, sākot ar nākamā pārskata sniegšanas datumu.

2.   sadaļa

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

95. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

1.   Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav saņēmušas atļauju sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izmanto 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:

a)

šīs regulas 87. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b)

12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.

4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.

Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.

3.   Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā

96. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam

1.   Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i)

kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,

ii)

kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,

iii)

kurām nav ārēju klientu,

iv)

kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.

2.   Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:

a)

šīs regulas 92. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b)

šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.

3.   Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā.

97. pants

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

1.   Saskaņā ar 95. un 96. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.

2.   Ja kopš iepriekšējā gada ir mainījusies ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbība un kompetentā iestāde šīs izmaiņas uzskata par būtiskām, tā var koriģēt 1. punktā noteikto prasību.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav veikusi uzņēmējdarbību vienu gadu, sākot no tās dibināšanas dienas, ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības plānā prognozētajiem fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde prasa uzņēmējdarbības plānā ieviest korekcijas.

4.   EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

a)

prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;

b)

nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;

c)

prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.

EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

98. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls

1.   Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:

a)

izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;

b)

pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

2.   Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:

a)

izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;

b)

izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

2.   NODAĻA

Aprēķinu un pārskatu sniegšanas prasības

99. pants

Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija

1.   Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz pārskatus par 92. pantā noteiktajiem pienākumiem vismaz reizi pusgadā.

2.   Iestādes, kurām piemēro Regulas (EK) 1606/2002 4. pantu, un kredītiestādes, kas nav minētās regulas 4. pantā minētās kredītiestādes un kas sagatavo savus konsolidētos pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 6. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, sniedz arī finanšu informāciju.

3.   Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai minētās kredītiestādes piemērotu starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, lai ziņotu par pašu kapitālu konsolidēti atbilstīgi šīs regulas 24. panta 2. punktam ar mērķi sniegt arī finanšu informāciju, kā noteikts šā panta 2. punktā.

4.   Šā panta 2. punktā un 3. punkta pirmajā daļā minēto finanšu informāciju sniedz tik, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010 iegūtu vispusīgu pārskatu par iestādes darbību riska profilu un pārskatu par sistēmisko risku, ko iestādes rada finanšu sektoram vai reālajai ekonomikai.

5.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un pārskatu iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus, kas piemērojami Savienībā attiecībā uz 1.līdz 4. punktā minētajiem pārskatiem.

Pārskatu prasības ir samērīgas ar iestāžu darbību veidu, mērogu un sarežģītību.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

6.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 2. punktā prasītā finanšu informācija ir vajadzīga, lai iegūtu vispusīgu pārskatu par darbību riska profilu un pārskatu par sistēmisko risku finanšu sektoram vai reālajai ekonomikai, ko rada iestādes, kuras nav 2. un 3. punktā minētās iestādes, uz kurām attiecas grāmatvedības regulējums, kas pamatojas uz Direktīvu 86/635/EEK, kompetentās iestādes konsultējas ar EBI par konsolidētas finanšu informācijas pārskatu sniegšanas prasību attiecināšanu arī uz šādām iestādēm tad, ar noteikumu, ka tās vēl nesniedz tāda veida pārskatus.

EBI izstrādā īstenošanas tehniskos standartu projektu, lai precizētu formātus, kas iestādēm jāizmanto un uz kuriem kompetentās iestādes var attiecināt finanšu informācijas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar pirmo daļu.

EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 1. februāris.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

7.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 4. punktā noteiktajiem mērķiem ir vajadzīga informācija, uz ko neattiecas 5. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti, tā paziņo EBI un ESRK par papildinformāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut 5. punktā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos.

100. pants

Papildu pārskatu sniegšanas prasības

Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm pārskatus par vismaz kopējo līmeni attiecībā uz saviem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumiem un visiem aktīvu apgrūtinājumu veidiem.

EBI iekļauj šo informāciju īstenošanas tehniskajos standartos par pārskatu sniegšanu, kas minēti 99. panta 5. punktā.

101. pants

Īpaši pārskatu sniegšanas pienākumi

1.   Iestādes kompetentajām iestādēm reizi pusgadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo datus par:

a)

zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļu nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, līdz zemākajai vērtībai no ieķīlātās vērtības un 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav nolemts citādi;

b)

kopējiem zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļu nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, līdz riska darījumu daļai, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar mājokļu nekustamo īpašumu;

c)

riska darījumu vērtību visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde mājokļu nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu tikai attiecībā uz daļu, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar mājokļu nekustamo īpašumu;

d)

zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu līdz zemākajai vērtībai no ieķīlātās vērtības un 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav nolemts citādi;

e)

kopējiem zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu līdz riska darījumu daļai, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar komerciālo nekustamo īpašumu;

f)

riska darījumu vērtību visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu tikai attiecībā uz daļu, kuru saskaņā ar 24. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar komerciālo nekustamo īpašumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datus paziņo attiecīgās iestādes piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja kādai iestādei ir filiāle citā dalībvalstī, datus attiecībā uz šo filiāli paziņo arī uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Datus paziņo atsevišķi par katru Savienības nekustamo īpašumu tirgu, kurā attiecīgajai iestādei ir riska darījumi.

3.   Kompetentās iestādes katru gadu apkopo un publisko 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktos datus kopā ar vēsturiskiem datiem, ja tādi pieejami. Kompetentā iestāde pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai EBI pieprasījuma šai kompetentajai iestādei vai EBI sniedz detalizētāku informāciju par mājokļa vai komerciālā nekustāmā īpašuma tirgu stāvokli šajā dalībvalstī.

4.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un pārskatu sniegšanas datumus, kā arī 1. punktā minēto pozīciju IT risinājumus;

b)

vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un pārskatu sniegšanas datumus, kā arī IT risinājumus, attiecībā uz 2. punktā minētajiem apkopotajiem datiem;

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

3.   NODAĻA

Tirdzniecības portfelis

102. pants

Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli

1.   Pozīcijas tirdzniecības portfelī ir vai nu brīvas no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgojamību, vai arī to risku ir iespējams ierobežot.

2.   Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 98. pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

3.   Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši 104. un 105. pantam, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

4.   Iestādes var iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas iekļaut kapitāla prasību aprēķinā pozīciju riskam ar nosacījumu, ka šīs pozīcijas tiek turētas tirdzniecības nolūkā un ka ir izpildītas 103. līdz 106. panta prasības.

103. pants

Tirdzniecības portfeļa pārvaldība

Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju kopas tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a)

iestādei ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju/instrumentu vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;

b)

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta kārtība un procedūras tādu pozīciju aktīvai pārvaldībai, kas izveidotas tirdzniecības nodaļā; šajā kārtībā un procedūrās nosaka:

i)

kuras pozīcijas var izveidot konkrētās tirdzniecības nodaļās,

ii)

pozīciju limitus un to atbilstības uzraudzību,

iii)

ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju,

iv)

ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai un ka šādi ziņojumi ir iestādes risku pārvaldības procesa sastāvdaļa,

v)

ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas ar atsauci uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīciju vai to komponentu risku tirgojamību vai riska ierobežošanas spēju, tostarp novērtējumu par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgoto pozīciju lielumu;

vi)

aktīvas krāpšanas apkarošanas procedūras un kontroles.

c)

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp pozīciju apgrozījuma uzraudzību un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods;

104. pants

Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.   Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 102. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 4. panta 1. punkta 86) apakšpunktu, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestādes pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, kam piemēro regulāru iekšējo revīziju.

2.   Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Šajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

a)

darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecību un kas veido daļu no tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību vajadzībām;

b)

apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

c)

attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:

i)

identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus,

ii)

ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus,

iii)

iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;

d)

apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var validēt ārēji;

e)

apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

f)

apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

g)

apmēru, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai.

105. pants

Piesardzīgas vērtēšanas prasības

1.   Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

2.   Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:

a)

vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;

b)

skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai.

Pārskatu sniegšanas kārtība sniedzas līdz pat vadības struktūrai.

3.   Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas.

4.   Iestādes, kad tas iespējams, vērtē savas pozīcijas pēc tirgus cenas, tostarp kad piemēro tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību.

5.   Vērtējot pēc tirgus cenas, iestāde izmanto piesardzīgākās pieprasījuma un piedāvājuma cenas, izņemot gadījumus, kad iestāde darījuma noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu. Ja iestādes izmanto šo izņēmumu, tās reizi sešos mēnešos informē savas kompetentās iestādes par attiecīgajām pozīcijām un sniedz pierādījumus, ka tās darījuma noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu.

6.   Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādes konservatīvi veic savu pozīciju un portfeļu novērtēšanu pēc modeļa, tostarp aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

7.   Ja iestādes veic novērtēšanu pēc modeļa, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a)

augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pēc patiesās vērtības vērtētām pozīcijām, kuras novērtē pēc modeļa, un tā arī apzinās to izraisītās nenoteiktības nozīmi attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;

b)

iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst, izmantojot tirgus cenas, un regulāri izvērtē konkrētu vērtēto pozīciju tirgus datu un modeļa parametru piemērotību;

c)

ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;

d)

ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;

e)

iestādēm ir ieviestas dokumentētas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko periodiski izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;

f)

riska pārvaldības struktūrvienībai ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā; un

g)

iestāžu modeļiem piemēro periodisku pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu izvērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktisko noslēguma vērtību salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām modeli izstrādā vai apstiprina neatkarīgi no tirdzniecības nodaļas, un to izmēģina neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.

8.   Iestādes – papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai novērtēšanai pēc modeļa – veic neatkarīgu cenu pārbaudi. Tirgus cenu un modeļa ievaddatu pārbaudi veic persona vai nodaļa, kas ir neatkarīga no personām vai nodaļām, kuras ir ieguvējas no tirdzniecības portfeļa, un tā jāveic vismaz reizi mēnesī vai biežāk atkarībā no tirgus īpatnībām vai tirdzniecības aktivitātes. Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti vai arī ja tie ir pārāk subjektīvi, var būt atbilstīgi piemērot tādus piesardzības pasākumus kā vērtības korekcijas.

9.   Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas, iestādes izveido un uztur procedūras.

10.   Iestādes obligāti ņem vērā šādas vērtības korekcijas: nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālos riskus, tirgus cenu nenoteiktību, pozīcijas pirmstermiņa slēgšanas izdevumus, ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, kur nepieciešams, modeļa risku.

11.   Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, koncentrētas pozīcijas un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām pozīcijas vērtības izmaiņām, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:

a)

laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai;

b)

vidējā pieprasījuma/piedāvājuma cenu starpība un svārstīgums;

c)

vai ir pieejama informācija par tirgus kotējumiem (tirgus veidotāju skaitu un identitāti) un tirdzniecības apjomu svārstīgumu un vidējo apjomu, tostarp tirdzniecības apjomiem tirgus spriedzes periodos;

d)

tirgus koncentrācijas;

e)

pozīciju turēšanas ilgums;

f)

tas, cik lielā mērā vērtēšanā izmanto novērtēšanu pēc modeļa;

g)

citu modeļa risku ietekme.

12.   Izmantojot trešo personu novērtējumus vai novērtēšanu pēc modeļa, iestādes apsver, vai piemērot vērtības korekciju. Turklāt iestādes apsver vajadzību noteikt korekciju veikšanu mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri pārbauda to lietderību. Iestādes arī tieši izvērtē vajadzību piemērot vērtības korekcijas attiecībā uz modeļos izmantoto ievadparametru nenoteiktību.

13.   Attiecībā uz sarežģītiem produktiem, tostarp vērtspapīrošanas darījumiem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes tieši izvērtē vērtību korekciju vajadzību, lai atainotu modeļa risku, kas saistīts ar, iespējams, nepareizas vērtēšanas metodikas izmantošanu, un modeļa risku, kas saistīts ar tādu kalibrēšanas parametru izmantošanu vērtēšanas modelī, kuriem nav novērošanas vēstures (un kuri, iespējams, ir nepareizi).

14.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kādiem šā panta 1. punkta vajadzībām piemēro 105. panta prasības.

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

106. pants

Iekšējās risku ierobežošanas pozīcijas

1.   Iekšējā riska ierobežošanas pozīcija it sevišķi atbilst šādām prasībām:

a)

tā nav galvenokārt paredzēta, lai izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;

b)

tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;

c)

tā jāpielieto saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

d)

tirgus risks, ko rada iekšējā riska ierobežošanas pozīcija, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;

e)

to rūpīgi uzrauga.

Uzraudzību nodrošina ar atbilstīgām procedūrām.

2.   Šā panta 1. punkta prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas netirdzniecības portfeļa pozīcijai, kurai samazina risku.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī kā iekšējo risku ierobežošanas pozīciju, netirdzniecības portfeļa riska darījums vai darījuma partnera riska darījums netiek uzskatīts par ierobežotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinu vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās personas aizsardzības devēja neiegādājas kredītu atvasināto instrumentu, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību. Neskarot 299. panta 2. punkta h) apakšpunktu, ja ir iegādāta šāda trešās personas aizsardzība un tā kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ir atzīta par riska ierobežošanas pozīciju netirdzniecības portfeļa riska darījumam, kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ne iekšējo, ne ārējo riska ierobežošanas pozīciju, ko veido kredītu atvasinātais instruments, neiekļauj tirdzniecības portfelī.

II   SADAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KREDĪTRISKU

1.   NODAĻA

Vispārējie principi

107. pants

Pieejas attiecībā uz kredītrisku

1.   Iestādes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķiniem 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju vai 3. nodaļā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 143. pantu.

2.   Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Visa cita veida riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes tādus riska darījumus pielīdzina:

a)

riska darījumiem ar iestādēm - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar atbilstīgu CCP;

b)

riska darījumiem ar komercsabiedrībām - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP.

3.   Šīs regulas vajadzībām riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un riska darījumus ar trešo valstu kredītiestādēm un riska darījumus ar trešo valstu tīrvērtes iestādēm un biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto sabiedrību piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

4.   Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, riska darījumus ar 3. punktā minēto struktūrām iestādes var turpināt uzskatīt par riska darījumiem ar iestādēm, ar noteikumu, ka attiecīgās kompetentās iestādes trešo valsti ir atzinušas par tādai uzskatīšanai piemērotu pirms 2014. gada 1. janvāra.

108. pants

Kredītriska mazināšanas metodes izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju

1.   Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro standartizēto pieeju saskaņā ar 2. nodaļu vai IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, bet neizmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD) un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 151. pantu, iestāde var izmantot kredītriska mazināšanu saskaņā ar 4. nodaļu, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām vai lai aprēķinātu paredzamo zaudējumu apmēru to aprēķinu nolūkiem, kuri minēti 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 62. panta c) apakšpunktā.

2.   Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 151. pantu, tā var izmantot kredītriska mazināšanu atbilstīgi 3. nodaļai.

109. pants

Procedūra attiecībā uz vērtspapīrotiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju

1.   Ja iestāde izmanto 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, kurā atbilstīgi 112. pantam tiktu iekļauti vērtspapīroti riska darījumi, tā aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrotai pozīcijai saskaņā ar 245., 246. un 251. līdz 258. pantu. Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, var arī izmantot iekšējo novērtējumu pieeju, ja tas tiek atļauts saskaņā ar 259. panta 3. punktu.

2.   Ja iestāde izmanto 3. nodaļā paredzēto IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, kurā atbilstīgi 147. pantam tiktu iekļauts vērtspapīrots riska darījums, tā aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar 245., 246. un 259. līdz 266. pantu.

Izņemot iekšējā novērtējumu pieeju, kurā IRB pieeju izmanto tikai attiecībā uz daļu vērtspapīrotu riska darījumu, kuri ir pamatā vērtspapīrošanai, iestāde izmanto pieeju, kas atbilst lielākajai daļai vērtspapīroto riska darījumu, kuri ir pamatā šai vērtspapīrošanai.

110. pants

Procedūra attiecībā uz kredītriska korekcijām

1.   Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, vispārējām kredītriska korekcijām piemēro 62. panta c) apakšpunktu.

2.   Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, vispārējām kredītriska korekcijām piemēro 159. pantu, 62. panta d) apakšpunktu un 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Šā panta un 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.

3.   Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidēti vai individuāli attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem izmanto standartizēto pieeju, saskaņā ar 148. un 150. pantu nosaka to vispārējās kredītriska korekcijas daļu, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar standartizēto pieeju, un to, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar IRB pieeju:

a)

attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai IRB pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 2. punktā noteikto procedūru;

b)

attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 1. punktā noteikto procedūru;

c)

kredītriska korekcijas atlikušo daļu proporcionāli attiecina atbilstoši riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro standartizēto pieeju, un riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro IRB pieeju.

4.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:

a)

riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 111. pantā;

b)

riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 166. un 168. pantā;

c)

procedūrai attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 159. pantā;

d)

riska darījuma vērtību, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 246. un 266. pantā;

e)

saistību nepildīšanas konstatēšanu saskaņā ar 178. pantu;

EBI līdz 2015. gada 1. februāris iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

2.   NODAĻA

Standartizētā pieeja

1.   Iedaļa

Vispārējie principi

111. pants

Riska darījuma vērtība

1.   Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcija saskaņā ar 34. un 110. pantu un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas saistīti ar aktīvu posteni. To ārpusbilances posteņu, kuri uzskaitīti I ielikumā, riska darījuma vērtība ir turpmāk tekstā nosauktā procentuālā attiecība pret tā nominālvērtību pēc tam, kad ir atņemtas specifiskās kredītriska korekcijas:

a)

100 % postenim ar augstu riska līmeni;

b)

50 % postenim ar vidēju riska līmeni;

c)

20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;

d)

0 % postenim ar zemu riska līmeni.

Pirmās rindkopas otrajā teikumā minētos ārpusbilances posteņus iedala riska kategorijās, kā tas norādīts I pielikumā.

Ja iestāde izmanto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi saskaņā ar 223. pantu, tad riska darījuma vērtību vērtspapīriem vai precēm, kas pārdotas, iesniegtas vai aizdotas saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem paaugstina par tādu svārstīguma korekciju apmēru, kas ir piemērots šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts 223. līdz 225. pantā

2.   Regulas II pielikumā minētā atvasinātā instrumenta riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši vai nu 6. nodaļai, vai 4. nodaļai.

3.   Ja riska darījumam ir piemērota fondētā kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.

112. pants

Riska darījumu kategorijas

Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a)

riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

b)

riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;

c)

riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;

d)

riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām;

e)

riska darījumi ar starptautiskām organizācijām;

f)

riska darījumi ar iestādēm;

g)

riska darījumi ar komercsabiedrībām;

h)

riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 118. panta kritērijiem;

i)

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

j)

riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

k)

riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

l)

riska darījumi segto obligāciju veidā;

m)

posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;

n)

riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

o)

riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (‘KIU’) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;

p)

kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

q)

citi posteņi

113. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1.   Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, riska pakāpes piemēro visiem riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 2. iedaļas noteikumiem. Riska pakāpes piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredītkvalitāti, ciktāl tas paredzēts 2. iedaļā. Kredītkvalitāti var noteikt, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem vai eksporta kredītu aģentūru kredītnovērtējumiem saskaņā ar 3. iedaļu.

2.   Lai piemērotu riska pakāpi, kā minēts 1. punktā, riska darījuma vērtību reizina ar riska pakāpi, kas noteikta vai aprēķināta saskaņā ar 2. iedaļu.

3.   Ja riska darījumam ir piemērota kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska pakāpi var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.

4.   Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.

5.   Riska darījumiem, kam 2. iedaļā nav paredzēta to aprēķināšana, piešķir riska pakāpi 100 % apmērā.

6.   Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas sniegt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

darījuma partneris ir iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kam piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības;

b)

darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde un konsolidācija veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;

c)

darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;

d)

darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā iestāde;

e)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret iestādi.

Ja iestādei saskaņā ar šo punktu ir atļauts nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.

7.   Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestādes, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālajā aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildību, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piešķirt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

b)

minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālā aizsardzības shēma atbilstīgi tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;

c)

institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz pilnu pārskatu par visu atsevišķo dalībnieku riska situāciju un attiecīgās institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 178. panta 1. punktu;

d)

institucionālā aizsardzības shēma veic pati savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās atsevišķajiem dalībniekiem;

e)

institucionālā aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu pārskatu, kurš ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;

f)

ja institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;

g)

vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk – vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem nav pieļaujama;

h)

institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;

i)

šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.

Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.

2.   Iedaļa

Riska pakāpes

114. pants

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

1.   Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piešķir riska pakāpi 100 % apmērā, ja vien nepiemēro 2. līdz 7. punktā noteiktās procedūras.

2.   Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

1.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

0 %

20 %

50 %

100 %

100 %

150 %

3.   Riska darījumiem ar ECB piemēro 0 % riska pakāpi.

4.   Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, piešķir 0 % riska pakāpi.

5.   Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā, līdz 2017. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska pakāpi, kas tiktu piešķirta šādiem riska darījumiem, kas denominēti un finansēti to vietējā valūtā.

6.   Riska darījumiem, kas minēti 5. punktā:

a)

2018. gadā aprēķinātās riska darījumu riska svērtās vērtības ir 20 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirtas saskaņā ar 114. panta 2. punktu;

b)

2019. gadā aprēķinātās riska darījumu riska svērtās vērtības ir 50 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirtas saskaņā ar 114. panta 2. punktu;

c)

2020. gadā un pēc tam aprēķinātās riska darījumu riska svērtās vērtības ir 50 % no riska pakāpes, kas šiem riska darījumiem piešķirtas saskaņā ar 114. panta 2. punktu.

7.   Ja kādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, piešķir zemāku riska pakāpi, nekā norādīts 1.līdz 2. punktā, riska darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kuri denominēti un finansēti vietējā valūtā, iestādes var šādiem riska darījumiem piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību vai centrālo banku, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

115. pants

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

1.   Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm piešķir riska pakāpes kā riska darījumiem ar iestādēm, ja vien tos nepielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām saskaņā ar 2. vai 4. punktu vai tiem nepiešķir riska pakāpi, kā norādīts 5. punktā. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā un 120. panta 2. punktā.

2.   Riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, tāpēc ka reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus un tāpēc ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku.

EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas tās reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes Savienībā, kuru gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.

3.   Riska darījumi ar baznīcām vai reliģiskām kopienām, kas saskaņā ar publiskajām tiesībām ir juridiskas personas, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar tiesību aktiem, kuri tām piešķir šādas tiesības, ir pielīdzināmi riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm. Šajā gadījumā nepiemēro 2. punktu, un 150. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām netiek izslēgta iespēja atļaut piemērot standartizēto pieeju.

4.   Ja kādas trešās valsts jurisdikcijas kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību un ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus, kā arī pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku, iestādes var šādiem riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu – piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, – par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

5.   Riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kuri nav minēti 2.–4. punktā un kuri denominēti un finansēti šīs reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes vietējā valūtā, piešķir 20 % riska pakāpi.

116. pants

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

1.   Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.

2.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

50 %

100 %

100 %

100 %

150 %

Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas inkorporētas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.

2.   Riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, apstrādā saskaņā ar 120. pantu. Šīm struktūrām nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā un 120. panta 2. punktā.

3.   Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, riska pakāpe ir 20 %.

4.   Izņēmuma gadījumos riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām var pielīdzināt riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi, kuras jurisdikcijā šīs struktūras atrodas, ja pēc šajā jurisdikcijā esošo kompetento iestāžu ieskatiem riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde ir sniegusi atbilstīgu garantiju.

5.   Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kurā piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām piemēro 1. un 2. punktu, tad iestādes var piemērot riska pakāpi riska darījumiem ar šādām publiskā sektora struktūrām tādā pašā veidā. Ja nē, tad iestādes piemēro 100 % riska pakāpi.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

117. pants

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

1.   Riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā, pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā, 120. panta 2. punktā un 121. panta 3. punktā.

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām.

2.   Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:

a)

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;

b)

Starptautiskā Finanšu korporācija;

c)

Amerikas Attīstības banka;

d)

Āzijas Attīstības banka;

e)

Āfrikas Attīstības banka;

f)

Eiropas Padomes Attīstības banka;

g)

Ziemeļvalstu Investīciju banka;

h)

Karību jūras reģiona Attīstības banka;

i)

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

j)

Eiropas Investīciju banka;

k)

Eiropas Investīciju fonds;

l)

Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;

m)

Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;

n)

Islāmiskā Attīstības banka.

3.   Eiropas Investīciju fonda parakstītā kapitāla neapmaksātajai daļai piešķir 20 % riska pakāpi.

118. pants

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:

a)

Savienība;

b)

Starptautiskais Valūtas fonds;

c)

Starptautisko norēķinu banka;

d)

Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

e)

Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

f)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību tās dalībniekiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.

119. pants

Riska darījumi ar iestādēm

1.   Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 120. pantu. Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 121. pantu.

2.   Riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un kuri denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēja vietējā valūtā, piešķir riska pakāpi, kas ir par vienu kategoriju mazāk labvēlīga riska pakāpe nekā preferenciālā riska pakāpe, kura aprakstīta no 114. panta 4. līdz 7. punktam un kuru piešķir riska darījumiem ar tās valsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.

3.   Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un kuri denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiešķir riska pakāpi, kas ir zemāka par 20 %.

4.   Riska darījumam ar iestādi, kas izpaužas kā obligātās rezerves, kam jābūt iestādes rīcībā saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas prasībām, var piešķirt tādu pašu riska pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo banku ar nosacījumu, ka:

a)

rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu (29) vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai;

b)

iestādes, kur atrodas rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepiešķir citu iestādes saistību izpildei.

5.   Riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga kompetentās iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm.

120. pants

Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings

1.   Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 3. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

3.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

50 %

50 %

100 %

100 %

150 %

2.   Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 4. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

4.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

20 %

20 %

50 %

50 %

150 %

3.   Mijiedarbība starp īstermiņa kredītnovērtējumu procedūru saskaņā ar 131. pantu un īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kas noteikta 2. punktā, ir šāda:

a)

ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem;

b)

ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo specifisko riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā;

c)

ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa riska darījumu vispārējais preferenciālais režīms netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.

121. pants

Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings

1.   Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko saskaņā ar 5. tabulu piešķir riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā ir inkorporēta iestāde.

5.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai

1

2

3

4

5

6

Riska darījuma riska pakāpe

20 %

50 %

100 %

100 %

100 %

150 %

2.   Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings un kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.

3.   Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 20 %.

4.   Neskarot 2. un 3. punktu attiecībā uz tirdzniecības finansējuma riska darījumiem, kas minēti 162. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 50 %, un, ja atlikušais termiņš šiem tirdzniecības finansējuma riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, ir trīs mēneši vai mazāk, riska pakāpe ir 20 %.

122. pants

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

1.   Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 6. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

6.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

50 %

100 %

100 %

150 %

150 %

2.   Riska darījumiem, par kuriem nav pieejams šāds kredītnovērtējums, piešķir 100 % riska pakāpi vai riska pakāpi riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā attiecīgā komercsabiedrība ir inkorporēta, izvēloties augstāko no tām.

123. pants

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

Riska darījumiem, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska pakāpi:

a)

riska darījuma partneris ir fiziska persona vai personas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU);

b)

riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās;

c)

kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumam un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļa hipotēku, kuri iedalīti 112. panta i) punktā noteiktajā riska darījumu kategorijā, ciktāl tas zināms iestādei, nepārsniedz EUR 1 miljonu. Iestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.

Vērtspapīrus neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

Riska darījumus, kas neatbilst pirmās daļas a)līdz c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

124. pants

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

1.   Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 125. un 126. panta nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Riska darījuma daļai, kura pārsniedz īpašuma hipotekāro vērtību, piešķir riska pakāpi, kas piemērojama iesaistītā darījumu partnera nenodrošinātajiem riska darījumiem.

Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai – dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, – hipotekāro vērtību.

2.   Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 101. pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, kompetentās iestādes periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, un kas atrodas to teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā

a)

zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;

b)

nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes;

Kompetentās iestādes, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem, pēc vajadzības var noteikt augstākas riska pakāpes nekā paredzēts 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā.

Riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, kompetentā iestāde nosaka riska pakāpi kā procentuālu attiecību no 35 % līdz 150 %.

Riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kompetentā iestāde nosaka riska pakāpi kā procentuālu attiecību no 50 % līdz 150 %.

Minētajos diapazonos augstāku riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz zaudējumu pieredzi un ņemot vērā tirgus tendenču prognozes un finansiālās stabilitātes apsvērumus. Ja novērtējumā atklājas, ka 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā minētās riska pakāpes neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar tādu riska darījumu vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, kas atrodas vienā vai vairākās tās teritorijas daļās, kompetentās iestādes šiem riska darījumu īpašuma segmentiem nosaka augstāku riska pakāpi, kas atbilst reālajiem riskiem.

Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI par riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ko aprēķinās saskaņā ar šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem, kā precizēts regulatīvajos tehniskajos standartos, kas minēti šā panta 4. punktā. EBI publicē riska pakāpes un kritērijus, ko kompetentās iestādes nosaka riska darījumiem, kuri minēti 125., 126. un 199. pantā.

3.   Ja kompetentās iestādes nosaka augstāku riska pakāpi vai stingrākus kritērijus, iestādēm piešķir sešu mēnešu pārejas laikposmu, lai piemērotu jauno riska pakāpi.

4.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

stingrus kritērijus 1. punktā minētajai hipotekārās vērtības novērtēšanai;

b)

2. punktā minētos nosacījumus, ko kompetentā iestāde ņem vērā, nosakot augstākas riska pakāpes, jo īpaši jēdzienu "finansiālās stabilitātes apsvērumi".

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

5.   Vienas dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko ir noteikušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu un mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas šajā dalībvalstī.

125. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām

1.   Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:

a)

ar tāda mājokļa, kuru īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā –faktiskais īpašnieks apdzīvo vai izīrē, hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piešķir 35 % riska pakāpi;

b)

riska darījumiem ar nomnieku īpašuma nomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, ja iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska pakāpi, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes uzskata riska darījumu vai jebkuras tā daļas par pilnībā nodrošinātiem tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;

b)

aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam; minētajiem citiem avotiem iestādes savas aizdevumu politikas ietvaros nosaka maksimālo kredīta apmēra attiecības pret ienākumu rādītāju un, piešķirot aizdevumu, iegūst atbilstīgu apliecinājumu par attiecīgajiem ienākumiem;

c)

ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un novērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;

d)

ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, tā aizdevuma daļa, kam ir piešķirta 35 % riska pakāpe nepārsniedz 80 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 80 %, no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības dalībvalstīs, kas tiesību aktos vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.   Iestādes var nepiemērot 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens mājokļa nekustamā īpašuma tirgus, kura zaudējumu līmenis nepārsniedz šādus ierobežojumus:

a)

zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

b)

kopējie zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu.

4.   Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un piemēro 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

126. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

1.   Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:

a)

ar biroju vai cita komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piemēro riska pakāpi 50 % apmērā;

b)

riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma nomas darījumiem attiecībā uz birojiem vai citu komerciālu nekustamo īpašumu, kad iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.   Iestādes riska darījumu vai jebkuru riska darījuma daļu uzskata par pilnībā nodrošinātu šā panta 1. punkta vajadzībām vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;

b)

aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet gan ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam;

c)

ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un vērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;

d)

50 % riska pakāpi, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, piemēro tai aizdevuma daļai, kas nepārsniedz 50 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 60 % no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.   Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta attiecībā uz riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda komerciālā īpašuma hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentajai iestādei ir publicēti pierādījumi, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar zaudējumu radītājiem, kas nepārsniedz šādus limitus:

a)

zaudējumi no kredītiem, kuri līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;

b)

kopējie zaudējumi no kredītiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

4.   Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un tiek piemērots 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi.

127. pants

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

1.   Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras kredītiespējas, kurā paredzētās saistības nav izpildītas saskaņā ar 178. pantu, nenodrošinātajai daļai piemēro šādu riska pakāpi:

a)

150 %, ja specifiskās kredītriska korekcijas nepārsniedz 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja netiktu piemērotas šīs specifiskās kredītriska korekcijas;

b)

100 %, ja specifiskās kredītriska korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja netiktu piemērotas šīs specifiskās kredītriska korekcijas.

2.   Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamiem nodrošinājumiem un garantijām uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai saskaņā ar 4. nodaļu.

3.   Riska darījuma vērtībai, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar 125. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 178. pantu.

4.   Riska darījuma vērtībai, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar 126. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 178. pantu.

128. pants

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

1.   Iestādes attiecīgos gadījumos piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku, tostarp riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā.

2.   Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstiem risku, ietver jebkuru no turpmāk minētajiem riska darījumiem:

a)

ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās;

b)

ieguldījumi AIF, kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;

c)

ieguldījumi privātos kapitāla vērtspapīros;

d)

spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums.

3.   Novērtējot, vai riska darījums, kas nav 2. punktā minētais riska darījums, ir saistīts ar īpaši augstu risku, iestādes ņem vērā šādas riska iezīmes:

a)

pastāv augsts zaudējumu risks parādnieka saistību nepildīšanas rezultātā;

b)

nav iespējams pienācīgi novērtēt, vai riska darījums ietilpst a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

EBI izdod pamatnostādnes, precizējot, kuri riska darījumu veidi ir saistīti ar īpaši augstu risku un kādos apstākļos.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

129. pants

Riska darījumi segto obligāciju veidā

1.   Lai tās būtu atbilstošas 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanai, obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā (segtās obligācijas) atbilst prasībām, kas izklāstītas 7. punktā un kas ir nodrošinātas ar jebkuru no turpmāk minētajiem atbilstošajiem aktīviem:

a)

riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, ECBS centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to garantēti riska darījumi;

b)

ar trešo valstu centrālajām valdībām, trešo valstu centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un ar trešo valstu publiskā sektora struktūrām, trešo valstu reģionālajām pašvaldībām un trešo valstu vietējām pašpārvaldēm noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 115. panta 1. vai 2. punktu, vai 116. panta 1., 2. vai 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitentiestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;

c)

tādi riska darījumi ar iestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā. Šādu riska darījumu kopapmērs nepārsniedz 15 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības. Riska darījumiem ar iestādēm Savienībā, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, nepiemēro 1. pakāpes prasības, tomēr šīs iestādes atbilst vismaz 2. kredītkvalitātes pakāpei saskaņā ar šo nodaļu;

d)

aizdevumi, kas nodrošināti ar:

i)

mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības; vai

ii)

augstākas prioritātes daļām, ko emitē Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro ar mājokļa nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas daļas izmanto kā nodrošinājumu, ar obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, kas paredzēta Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošie aktīvi jebkurā brīdī, kamēr tie ir ietverti seguma portfelī, vismaz par 90 % sastāv no mājokļa nekustamo īpašumu hipotēkām, kas apvienotas ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem līdz mazākajam no attiecīgi ar daļām saistītā pamatparāda, apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības;

e)

kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā un kas atbilst kredīta kvalitātes 2. pakāpei vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja kredīta katra daļa, kura tiek izmantota, lai izpildītu šā punkta prasības attiecībā uz segtās obligācijas nodrošinājumu, nav lielāka par 80 % no attiecīgā mājokļa īpašuma Francijā vērtības, un ja aizdevuma brīdī kredīta un ienākumu attiecība nepārsniedz 33 %. Aizdevuma brīdī nepastāv nekādi hipotekārie apķīlājumi attiecībā uz mājokļa īpašumu, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti no 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējam ir ar līgumu jāapņemas nepieļaut šādus apķīlājumus bez tās kredītiestādes piekrišanas, kura piešķīra aizdevumu. Kredīta un ienākumu attiecība ir rādītājs, kas atspoguļo aizņēmēja to bruto ienākumu daļu, ar ko tiek segta kredīta atmaksa, ieskaitot procentus. Aizsardzības devējs ir vai nu finanšu iestāde, kam atļauju piešķir un ko uzrauga kompetentās iestādes un kam piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, vai iestāde, vai arī apdrošināšanas sabiedrība. Tas izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrāciju periodiski pārskata kompetentās iestādes. Gan kredītiestāde, gan aizsardzības devējs izvērtē aizņēmēja kredītspēju;

f)

aizdevumi, kas ir nodrošināti ar:

i)

komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības; vai

ii)

augstākas prioritātes daļām, ko emitē Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro riska darījumus ar komerciālo nekustamo īpašumu. Ja šādas augstākas prioritātes daļas izmanto kā nodrošinājumu, ar obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) 52. panta 4. punktā, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošie aktīvi jebkurā brīdī, kamēr tie ir ietverti seguma portfelī, vismaz par 90 % sastāv no komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, kas ir apvienotas ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem līdz mazākajam no attiecīgi ar daļām saistītā pamatparāda, apķīlājumu pamatsummas, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no neatmaksāto obligāciju nominālvērtības.

Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu.

g)

aizdevumi, kuri ir nodrošināti ar jūras ķīlu attiecībā uz kuģiem, līdz starpībai starp 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības un jebkuru prioritāru jūras ķīlu vērtību.

Pirmās daļas c) apakšpunkta, d) apakšpunkta ii) punkta un f) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām, riska darījumi, kas rodas pārskaitot un pārvaldot ar nekustamu īpašumu nodrošinātu aizņēmumu parādnieku maksājumus vai likvidācijas ieņēmumus segto obligāciju turētājiem, netiek ietverti minētajos punktos norādīto limitu aprēķinā.

Kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI var daļēji nepiemērot pirmās daļas c) apakšpunktu un atļaut piemērot 2. kredītkvalitātes pakāpi attiecībā uz ne vairāk kā 10 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju kopējo riska darījumu nominālvērtības ar nosacījumu, ka var dokumentēt iespējamās būtiskas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs saistībā minētajā apakšpunktā norādītās kredītkvalitātes 1. pakāpes prasības piemērošanu.

2.   Šā panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās situācijas ietver arī nodrošinājumu, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbilstošs tikai obligāciju turētāju aizsardzībai pret zaudējumiem.

3.   Attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas nodrošina segtās obligācijas, iestādes ievēro 208. panta prasības un 229. panta 1. punkta novērtēšanas noteikumus.

4.   Segtajām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 6.a tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

6.a   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

10 %

20 %

20 %

50 %

50 %

100 %

5.   Segtajām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:

a)

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;

b)

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;

c)

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;

d)

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.

6.   Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1. un 3. punkta prasības. Tām līdz to termiņa sasniegšanai var piemērot preferenciālo režīmu saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7.   Riska darījumiem segto obligāciju veidā var piemērot preferenciālo režīmu, ar noteikumu, ka iestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka:

a)

tā saņem portfeļa informāciju vismaz par:

i)

seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību;

ii)

seguma aktīvu, aizdevuma apmēra, procentu likmju un valūtas riska ģeogrāfisko iedalījumu un veidu;

iii)

seguma aktīvu un segto obligāciju termiņa struktūru; un

iv)

to aizdevumu īpatsvaru, kuru termiņš nokavēts par vairāk nekā 90 dienām;

b)

emitents a) punktā minēto informāciju dara attiecīgajai iestādei pieejamu vismaz reizi pusgadā.

130. pants

Posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas

Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.

131. pants

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

7.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

50 %

100 %

150 %

150 %

150 %

132. pants

Riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.   Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā piešķir 100 % riska pakāpi, ja vien iestāde nepiemēro 2. punktā noteikto kredītriska novērtēšanas metodi, 4. punktā noteikto "caurskatāmības" pieeju vai 5. punktā noteikto vidējās riska pakāpes pieeju, ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

2.   Riska darījumiem tādu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 8. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.

8.   Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20 %

50 %

100 %

100 %

150 %

150 %

3.   Iestādes saskaņā ar 4. un 5. punktu var noteikt KIU riska pakāpi, ja ir izpildīti šādi atbilstības kritēriji:

a)

KIU pārvalda tāda sabiedrība, kas ir pakļauta uzraudzībai dalībvalstī, vai – trešās valsts KIU gadījumā – ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

KIU pārvalda sabiedrība, kas ir pakļauta tādai uzraudzībai, ko uzskata par līdzvērtīgu Savienības tiesību aktos paredzētajai uzraudzībai,

ii)

ir nodrošināta pietiekama sadarbība kompetento iestāžu starpā;

b)

KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

i)

aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

ii)

ja pastāv ieguldījumu ierobežojumi – relatīvie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodika;

c)

par KIU darbību ziņo vismaz reizi gadā, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz aktīviem un saistībām, ienākumiem un darījumiem pārskata periodā.

Šā panta a) apakšpunkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz riska darījumiem trešo valstu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

4.   Ja iestādei ir zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā var caurskatīt šos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu vidējo riska pakāpi tās riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām metodēm. Ja KIU pamatā esošais riska darījums pats ir riska darījums cita KIU ieguldījumu apliecību veidā, kurš atbilst 3. punkta kritērijiem, iestāde var caurskatīt šī KIU pamatā esošos riska darījumus.

5.   Ja iestādei nav zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā var aprēķināt vidējo riska pakāpi tās riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām metodēm, pieņemot, ka KIU vispirms veic ieguldījumus, maksimāli pieļautajā apmērā, tādu kategoriju riska darījumos, kam noteiktas augstākās kapitāla prasības, un tad veic ieguldījumus lejupējā secībā, līdz sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža.

Iestādes var uzticēt saskaņā ar 4. un 5. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par KIU riska pakāpi šādām trešām personām:

a)

KIU depozitārajai iestādei vai depozitārajai finanšu iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozitārajā iestādē vai depozitārajā finanšu iestādē;

b)

to KIU gadījumā, kas nav ietverti a) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrībai ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Pirmajā daļā minētā aprēķina pareizību apstiprina ārējais revidents.

133. pants

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

1.   Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a)

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu;

b)

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

2.   Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemēro 100 % riska pakāpi, ja vien tie saskaņā ar Otro daļu nav jāatskaita, tiem nav jāpiemēro 250 % riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 2. punktu, 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 89. panta 3. punktu vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 128. pantu.

3.   Ieguldījumus iestāžu emitētos kapitāla vērtspapīros vai regulējošām prasībām atbilstošos kapitāla instrumentos ietver kapitāla vērtspapīru prasījumu kategorijā, ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla vai ja tiem nepiemēro 250 % riska pakāpi saskaņā ar 48. panta 4. punktu, vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 128. pantu.

134. pants

Citi posteņi

1.   Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē piešķir 100 % riska pakāpi.

2.   Avansa maksājumiem un uzkrātajiem ienākumiem, kurus iestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piešķir 100 % riska pakāpi.

3.   Iekasēšanas procesā esošiem naudas posteņiem piešķir 20 % riska pakāpi. Skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piešķir 0 % riska pakāpi.

4.   Zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi.

5.   Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu gadījumā, kā arī tiešo nākotnes pirkumu gadījumā riska pakāpi piešķir konkrētajiem aktīviem, nevis darījuma partneriem.

6.   Ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem ar noteikumiem, kas paredz, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpildes gadījumā jānotiek apmaksai un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, kā arī ja produktam ir ĀKNI ārējais kredītnovērtējums, tad piešķir 5. nodaļā paredzētās riska pakāpes. Ja produktam nav ĀKNI vērtējuma, tad produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, riska pakāpes tiek summētas līdz maksimums 1 250 % un reizinātas ar kredītu atvasinātā instrumenta nominālvērtību, lai iegūtu riska svērto aktīva vērtību. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, pamatojas uz to, ka riska svērtā riska darījuma vērtība katram no šiem riska darījumiem ir mazāka nekā riska svērtā riska darījumu vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

7.   Riska darījuma vērtība nomas līgumiem ir diskontēti minimālie nomas maksājumi. Minimālie nomas maksājumi ir maksājumi nomas līguma periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds iespējas darījums, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota. No personas, kas nav nomnieks, var pieprasīt veikt maksājumu sakarā ar iznomātā aktīva atlikušo vērtību, un šī maksājuma saistība atbilst 201. panta nosacījumu kopumam par aizsardzības devēju atbilstību, kā arī prasībām par cita veida garantiju atzīšanu saskaņā ar 213.–215. pantu, un šo maksājuma saistību var ņemt vērā kā nefondēto kredītaizsardzību atbilstīgi 4. nodaļai. Šiem riska darījumiem piešķir atbilstošo riska darījumu kategoriju saskaņā ar 112. pantu. Ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina šādi: 1/t * 100 % * atlikusī vērtība, kur t ir lielākais no 1 vai skaitļa, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.

3.   Iedaļa

Kredītriska novērtējuma atzīšana un attiecināšana

1.   apakšiedaļa

Ākni atzīšana

135. pants

ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana

1.   Ārējo kredītnovērtējumu var izmantot, lai noteiktu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, tikai tad, ja šādu novērtējumu ir izdevusi ĀKNI vai ja to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

2.   EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar ĀKNI saskaņā ar 2. panta 4. punktu un 18. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1060/2009.

2.   apakšiedaļa

Ākni kredītnovērtējumu attiecināšana

136. pants

ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšana

1.   EBI, EAAPI un EVTI ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai visām ĀKNI noteiktu, kādām 2. nodaļā izklāstītajām kredītkvalitātes pakāpēm atbilst attiecīgie ĀKNI kredītnovērtējumi (attiecināšana). Šī atbilstības noteikšana ir objektīva un konsekventa.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

2.   Attiecinot kredītnovērtējumus, EBI, EAAPI un EVTI ievēro šādas prasības:

a)

lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgtermiņa saistību neizpildes rādītājs saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums; tām ĀKNI, kas dibinātas nesen vai ir apkopojušas saistību neizpildes datus tikai par īsu laikposmu, EBI, EAAPI un EVTI pieprasa sniegt vērtējumu par ilgtermiņa saistību neizpildes rādītāju saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums;

b)

lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopumu, ĀKNI piešķirto kredītnovērtējumu diapazonu, katra kredītnovērtējuma nozīmi un to, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;

c)

EBI, EAAPI un EVTI salīdzina saistību neizpildes rādītājus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredītnovērtējumu, un salīdzina tos ar etalonu, kas balstīts uz saistību neizpildes rādītājiem, ko citas ĀKNI ieguvušas attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;

d)

ja saistību neizpildes rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītnovērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI šīs ĀKNI kredītnovērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā;

e)

ja EBI, EAAPI un EVTI ir palielinājusi ar kādas ĀKNI konkrētu kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītnovērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI var atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītnovērtējumu.

3.   EBI, EAAPI un EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu 2. punkta a) apakšpunktā minētos kvantitatīvos faktorus, b) apakšpunktā minētos kvalitatīvos faktorus un c) apakšpunktā minēto etalonu.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

3.   apakšiedaļa

Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana

137. pants

Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana

1.   Šīs regulas 114. panta vajadzībām iestādes var izmantot tās eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējumus, kuru iestāde ir norīkojusi, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO "Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem" dalībnieces;

b)

eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredītnovērtējumus, un šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredītnovērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO. Iestāde var anulēt eksporta kredīta aģentūras norīkojumu. Iestādei šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības.

2.   Riska darījumiem, kam eksporta kredīta aģentūras veiktais kredītnovērtējums ir atzīts riska pakāpes noteikšanai, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 9. tabulu.

9.   Tabula

MEIP

0

1

2

3

4

5

6

7

Riska pakāpe

0 %

0 %

20 %

50 %

100 %

100 %

100 %

150 %

4.   Iedaļa

Ākni kredītnovērtējumu izmantošana riska pakāpes noteikšanai

138. pants

Vispārīgas prasības

Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuras piešķiramas aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Iestāde var anulēt ĀKNI norīkojumu. Iestāde šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības. Kredītnovērtējumus neizmanto selektīvi. Iestāde izmanto pasūtītus kredītnovērtējumus. Tomēr tā var izmantot nepasūtītus kredītnovērtējumus, ja EBI ir apstiprinājusi, ka ĀKNI veikts nepasūtīts kredītnovērtējums kvalitatīvi nav atšķirīgs no šīs ĀKNI veikta pasūtīta kredītnovērtējuma. EBI šādu apstiprinājumu atsakās dot vai anulē to jo īpaši tad, ja ĀKNI ir izmantojusi nepasūtītu kredītnovērtējumu, lai izdarītu spiedienu uz novērtēto sabiedrību, lai tā pasūtītu kredītnovērtējumu vai kādu citu pakalpojumu. Izmantojot kredītnovērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:

a)

iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI kādai noteiktai posteņu kategorijai, šos kredītnovērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs kategorijas riska darījumiem;

b)

iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI, tos laika gaitā izmanto nepārtraukti un konsekventi;

c)

iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītnovērtējumus, kuros ņemtas vērā visas summas, kas tai pienākas – gan pamatsummas, gan procentus;

d)

ja attiecībā uz novērtētu posteni ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu šā posteņa riska pakāpi;

e)

ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi un tie kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, paredz atšķirīgas riska pakāpes, tad piešķir augstāko riska pakāpi;

f)

ja kādam novērtētam postenim ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, tad izmanto tos divus novērtējumus, kas veido divas zemākās riska pakāpes. Ja divas zemākās riska pakāpes ir atšķirīgas, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja divas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi.

139. pants

Emitentu un emisiju kredītnovērtējums

1.   Ja pastāv kredītnovērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredītnovērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piešķiramo riska pakāpi.

2.   Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredītnovērtējums, bet pastāv kredītnovērtējumi konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredītnovērtējums, tad šo kredītnovērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

tas rada augstāku riska pakāpi nekā būtu citā gadījumā, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar zemāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma;

b)

tas rada mazāku riska pakāpi, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar augstāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma.

Visos citos gadījumos riska darījumu pielīdzina riska darījumam, kam nav novērtējuma.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana nedrīkst kavēt 129. panta piemērošanu.

4.   Kredītnovērtējumus emitentiem kāda