Help Print this page 

Document 32012R1025

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 ( 2012. gada 25. oktobris ) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 316, 14.11.2012, p. 12–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 064 P. 285 - 306

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

14.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/12


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1025/2012

(2012. gada 25. oktobris)

par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Standartizācijas galvenais mērķis ir noteikt brīvprātīgas tehniskās vai kvalitātes specifikācijas, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie ražojumi, ražošanas procesi vai pakalpojumi. Standartizācija var aptvert dažādus jautājumus, piemēram, konkrētu ražojumu dažādu kategoriju vai izmēru standartizāciju vai tehniskās specifikācijas ražojumu vai pakalpojumu tirgos, kur būtiska nozīme ir saderībai un sadarbspējai ar citiem ražojumiem vai sistēmām.

(2)

Eiropas standartizāciju organizē attiecīgās iesaistītās personas, un tā tiek organizēta šīm ieinteresētajām personām, tās pamatā ir valstu pārstāvība (Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas komiteja elektrotehniskai standartizācijai (Cenelec) un tiešā dalība (Eiropas telekomunikāciju standartu institūtā (ETSI)), un tā balstās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) atzītajiem principiem standartizācijas jomā, proti, saskaņotību, pārredzamību, atklātību, konsensu, brīvprātīgu piemērošanu, neatkarību no īpašām interesēm un efektivitāti ("pamatprincipi"). Saskaņā ar pamatprincipiem, ir būtiski, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valsts iestādes un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tiktu atbilstīgi iesaistītas valsts un Eiropas standartizācijas procesā. Valsts standartizācijas iestādēm arī būtu jāveicina un jāsekmē iesaistīto personu dalība.

(3)

Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Eiropas standartizācija nostiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē, jo īpaši, ja šī standartizācija tiek izstrādāta sadarbībā ar tādām starptautiskajām standartizācijas iestādēm kā Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU). Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā un it sevišķi patērētājus. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, uzlabojot drošību un dodot lielāku labumu patērētājiem.

(4)

Eiropas standartus pieņem Eiropas standartizācijas organizācijas, proti, CEN, Cenelec un ETSI.

(5)

Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū, piemēram, izmantojot saskaņotos standartus, – kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojumi, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz minētajiem ražojumiem un ir noteiktas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Minētās prasības būtu jādefinē precīzi, lai novērstu, ka Eiropas standartizācijas organizācijas tās interpretē pārprasti.

(6)

Standartizācija aizvien vairāk ietekmē starptautisko tirdzniecību un tirgu atvēršanu. Savienībai būtu jācenšas veicināt sadarbību starp Eiropas standartizācijas organizācijām un starptautiskajām standartizācijas iestādēm. Savienībai arī būtu jāsekmē divpusēja pieeja attiecībās ar trešām valstīm standartizācijas koordinēšanai un Eiropas standartu popularizēšanai, piemēram, risinot sarunas par nolīgumiem vai norīkojot standartizācijas ekspertus darbā trešās valstīs. Turklāt Savienībai būtu jāsekmē saziņa starp Eiropas standartizācijas organizācijām un privātiem forumiem un konsorcijiem, vienlaikus saglabājot Eiropas standartizācijas prioritāro lomu.

(7)

Uz Eiropas standartizāciju attiecas īpašs tiesiskais regulējums, kuru veido trīs tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1673/2006/EK (2006. gada 24. oktobris) par Eiropas standartizācijas finansēšanu (4) un Padomes Lēmums 87/95/EEK (1986. gada 22. decembris) par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā (5). Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums vairs neatbilst pārmaiņām, kas pēdējās desmitgadēs ir skārušas Eiropas standartizāciju. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums būtu jāvienkāršo un jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunus standartizācijas aspektus un atspoguļotu šīs jaunākās pārmaiņas un turpmākos uzdevumus Eiropas standartizācijas jomā. Tas jo īpaši attiecas uz plašāku standartu izstrādi pakalpojumiem un uz jauniem standartizācijas nodevumiem, kas nav oficiālie standarti.

(8)

Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcijā par Eiropas standartizācijas nākotni (6) un Ekspertu paneļa 2010. gada februāra ziņojumā par Eiropas Standartizācijas sistēmas pārskatu (Express) "Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai: vīzija 2020. gadam" ir ierosināts būtisks skaits stratēģisku ieteikumu, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu.

(9)

Lai garantētu standartu un standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu efektivitāti, nepieciešama efektīva un lietderīga standartizācijas sistēma, kas nodrošina elastīgu un pārredzamu platformu konsensa veidošanai visu dalībnieku vidū un ir finansiāli dzīvotspējīga.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (7) ir vispārīgi noteikumi, kas pakalpojumu sniedzējiem atvieglo uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu brīvas aprites izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu augstu kvalitāti. Tajā dalībvalstīm noteikts pienākums sadarbībā ar Komisiju veicināt brīvprātīgu Eiropas standartu izstrādi, lai uzlabotu dažādu dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu saderību, nodrošinātu informāciju saņēmējam un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Taču Direktīva 98/34/EK attiecas tikai uz ražojumu standartiem, bet tieši neaptver pakalpojumu standartus. Turklāt iekšējā tirgus realitātē robeža starp precēm un pakalpojumiem arvien vairāk izzūd. Praksē ražojumu standartus un pakalpojumu standartus ne vienmēr ir iespējams skaidri nošķirt. Daudziem ražojumu standartiem ir pakalpojumu komponents, bet pakalpojumu standarti bieži daļēji attiecas arī uz ražojumiem. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums jāpielāgo šiem jaunajiem apstākļiem, attiecinot tā darbības jomu arī uz pakalpojumu standartiem.

(11)

Tāpat kā citi standarti, pakalpojumu standarti ir brīvprātīgi un tiem vajadzētu būt tirgus virzītiem, dominējot uzņēmēju un tādu iesaistīto personu, kuras tieši vai netieši skar šādi standarti, vajadzībām, tajos būtu jāņem vērā sabiedrības intereses un tiem būtu jāpamatojas uz pamatprincipiem, tostarp vienprātību. Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ražojumiem un procesiem.

(12)

Tiesisko regulējumu, kurš ļauj Komisijai pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām sagatavot Eiropas standartu vai Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz pakalpojumiem, būtu jāpiemēro, pilnībā ievērojot kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, kā tas noteikts Līgumos. Tas jo īpaši attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14., 151., 152., 153., 165., 166. un 168. pantu un Protokolu Nr. 26 par sabiedriskiem pakalpojumiem, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, saskaņā ar kuru dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē ir noteikt sava sociālā nodrošinājuma, profesionālās izglītības un veselības sistēmu pamatprincipus un pieņemt pamatnosacījumus minētajās sistēmās sniegto pakalpojumu pārvaldībai, finansēšanai, organizēšanai un nodrošināšanai, tostarp – neskarot LESD 168. panta 4. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (8) – noteikt tiem piemērojamās prasības un kvalitātes un drošības standartus. Komisijai, iesniedzot šādu pieprasījumu, nevajadzētu skart tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus un veikt kolektīvas protesta akcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.

(13)

Ciktāl Eiropas standartizācijas organizācijas var uzskatīt par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām LESD 101. un 102. panta nozīmē, uz tām attiecas konkurences tiesību akti.

(14)

Savienībā valstu standartus pieņem valstu standartizācijas iestādes, kā rezultātā standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, ir jāapstiprina regulārā informācijas apmaiņa starp valstu standartizācijas iestādēm, Eiropas standartizācijas organizācijām un Komisiju par to pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbību, kā arī jāapstiprina bezdarbības princips, kas piemērojams valstu standartizācijas iestādēm Eiropas standartizācijas organizāciju regulējumā un kas paredz valstu standartu atcelšanu pēc tam, kad ticis publicēts jauns Eiropas standarts. Valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām būtu arī jāievēro 3. pielikuma noteikumi par informācijas apmaiņu Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (9).

(15)

Dalībvalstu pienākumam paziņot Komisijai par savām valsts standartizācijas iestādēm nebūtu jāaptver pienākums pieņemt īpašus valsts tiesību aktus minēto iestāžu atzīšanai.

(16)

Regulārajai informācijas apmaiņai, kas notiek valstu standartizācijas iestāžu, Eiropas standartizācijas organizāciju un Komisijas starpā, nebūtu jāliedz valstu standartizācijas iestādēm pildīt citus pienākumus un saistības, jo īpaši noteikumus 3. pielikumā Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.

(17)

Sociālo interešu pārstāvība un sabiedrības iesaistītās personas Eiropas standartizācijas darbībā attiecas uz tādu organizāciju un personu darbību, kuras pārstāv plašākas sociālās nozīmes intereses, piemēram, vides, patērētāju intereses vai darba ņēmēju intereses. Tomēr sociālo interešu un sociālās jomas iesaistīto personu pārstāvība Eiropas standartizācijas darbībā attiecas uz tādu organizāciju un personu darbību, kas pārstāv darbiniekus un darba ņēmēju pamattiesības, piemēram, arodbiedrības.

(18)

Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām būtu jāatvieglo piekļuve informācijai par savu darbību, popularizējot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu to attiecīgajās standartizācijas sistēmās, piemēram, nodrošinot visām attiecīgajām iesaistītajām personām viegli izmantojamu tiešsaistes konsultāciju mehānismu, kurā var ierakstīt piezīmes par standartu projektiem, un rīkojot tehnisko komiteju virtuālas tikšanās, tostarp izmantojot tīmekļa konferences vai videokonferences.

(19)

Standarti var palīdzēt Savienības politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana, inovācija, iedzīvotāju novecošana, personu ar invaliditāti integrācija, patērētāju aizsardzība un darba ņēmēju drošība un darba apstākļi. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi tirgos, kas izplešas minētajās jomās, Savienība varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību, it sevišķi attiecībā uz MVU, kuri veido lielu daļu no Eiropas uzņēmumiem.

(20)

Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumu konkurētspējai, jo īpaši MVU, kuru dalība standartizācijas procesā ir būtiska, lai Savienībā nodrošinātu tehnoloģisko attīstību. Tāpēc ir nepieciešams, lai standartizācijas regulējums mudinātu MVU aktīvi piedalīties un sniegt standartizācijā savus inovatīvās tehnoloģijas risinājumus. Tas nozīmē arī to dalības uzlabošanu valsts līmenī, kurā tie var būt efektīvāki, jo ir zemākas izmaksas un nepastāv valodas barjeras. Tāpēc šai regulai būtu jāuzlabo MVU pārstāvību un dalību gan valstu, gan Eiropas tehniskajās komitejās un būtu jāsekmē to efektīvu piekļuvi standartiem un informētību par tiem.

(21)

Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri dažkārt tomēr ir nepietiekami pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbībās. Tādējādi ar šo regulu būtu jāatvieglina un jāveicina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgu pārstāvību un dalību nodrošina struktūra, kura efektīvi sadarbojas ar MVU un organizācijām, kas pārstāv MVU valsts līmenī, un kas pienācīgi pārstāv MVU un organizācijas, kas pārstāv MVU valsts līmenī.

(22)

Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, darba ņēmēju drošību un darba apstākļus, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc ir jānodrošina sabiedrības iesaistīto personu lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, pastiprināti atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētājus un vides un sabiedrības intereses.

(23)

No Eiropas standartizācijas organizāciju pienākuma veicināt un sekmēt visu attiecīgo iesaistīto personu pārstāvību un to efektīvu dalību neizriet nekādas šo iesaistīto personu balsošanas tiesības, izņemot, ja šādas balsošanas tiesības ir paredzētas Eiropas standartizācijas organizāciju iekšējā reglamentā.

(24)

Eiropas standartizācijas sistēmā arī būtu pilnībā jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (10). Tāpēc ir svarīgi, lai organizācijas, kas pārstāv patērētāju intereses, pietiekami pārstāvētu un iekļautu personu ar invaliditāti intereses. Turklāt ar visiem iespējamiem līdzekļiem būtu jāatvieglo personu ar invaliditāti dalība standartizācijas procesā.

(25)

Tā kā standartizācijai ir liela nozīme kā instrumentam, kam jāatbalsta Savienības tiesību akti un politikas virzieni, un lai novērstu iebildumus pret saskaņotajiem standartiem un izmaiņām tajos, kad tie jau pieņemti, ir svarīgi, lai publiskā sektora iestādes piedalītos standartizācijā visos minēto standartu izstrādes posmos, kur tās varētu tikt iesaistītas, un jo īpaši jomās, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti par ražojumiem.

(26)

Standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) ir izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā. Tādēļ ar šo regulu būtu jānodrošina, ka KPC var aktīvi iesaistīties Eiropas standartizācijas sistēmā.

(27)

Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas, tostarp valsts tirgus uzraudzības iestādes, ieviešot mehānismus atzinumu apkopošanai un vienkāršākai informācijas apmaiņai starp visām ieinteresētajām personām. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas organizācijām. Ir jānodrošina augsts sadarbības līmenis starp Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, un Komisiju, nosakot tās ikgadējo Savienības darba programmu standartizācijai un sagatavojot standartu pieprasījumus, lai analizētu ierosinātā priekšmeta saistību ar tirgu un likumdevēja izvirzītos politiskos mērķus, un lai Eiropas standartizācijas organizācijas varētu ātrāk reaģēt uz pieprasīto standartizācijas darbību.

(28)

Pirms komitejai, kas izveidota ar šo regulu, iesniedz jautājumu attiecībā uz Eiropas standartu pieprasījumiem vai Eiropas standartizācijas nodevumiem, vai iebildumiem pret saskaņotu standartu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, piemēram, iesaistot komitejas, kas izveidotas ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai cita veida apspriedēs ar nozaru ekspertiem, ja nav šādu komiteju.

(29)

Vairākās direktīvās, ar kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas pieņem saskaņotus standartus, uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzās no minētajām direktīvām ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas organizācijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti Padomes Direktīvā 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (11), Padomes Direktīvā 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm (20). Tādēļ šajā regulā jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (21), jāsvītro attiecīgie minēto direktīvu noteikumi un arī Eiropas Parlamentam jāpiešķir tiesības iebilst pret saskaņotu standartu atbilstīgi šai Regulai.

(30)

Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo tehnisko specifikāciju klāsts, piemēram, izvēloties tehniskās specifikācijas, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (24), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (25),ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz valstu standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz valstu standartiem, valstu tehniskajiem apstiprinājumiem vai valstu tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr IKT tehniskās specifikācijas bieži izstrādā standartu izstrādātājas organizācijas un šīs tehniskās specifikācijas neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK, 2004/18/EK vai 2009/81/EK, vai Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz IKT tehniskajām specifikācijām, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām IKT jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.

(31)

Tehniskajām specifikācijām, ko nav pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, nepiemīt Eiropas standartiem līdzvērtīgs statuss. Dažas IKT tehniskās specifikācijas nav izstrādātas saskaņā ar minētajiem pamatprincipiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka IKT tehnisko specifikāciju identifikācijas procedūra, uz kuru varētu atsaukties publiskajā iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu iesaistīto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas organizācijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā kritēriju saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šādām tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītajiem izstrādes procesiem. IKT tehniskās specifikācijas identifikācijas prasībām, būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un tiem būtu jābalstās uz pamatprincipiem.

(32)

Lai veicinātu turpmāku inovāciju un konkurenci, konkurējošai tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt identificētai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem gadījumā, ja tiek identificēta konkrēta tehniska specifikācija. Identificēšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti kritēriji un tirgū nozīmīgā līmenī tiktu pieņemta tehniskā specifikācija.

(33)

Identificētās IKT tehniskās specifikācijas varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (26), ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.

(34)

IKT jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt attiecīgu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem – lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka noteiktie Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (27) Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt standartus, izveidot un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt standartu vai specifikāciju sarakstu, lai veicinātu to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai svītrot standartus vai specifikācijas no minētā saraksta.

(35)

Šai regulai nebūtu jāliedz Eiropas standartizācijas organizācijām turpināt standartu izstrādi IKT jomā un paplašināt sadarbību ar citām standartu izstrādes iestādēm, jo īpaši IKT jomā, lai nodrošinātu konsekvenci un standartu un specifikāciju īstenošanā izvairītos no sadrumstalotības un dublēšanās.

(36)

Šajā regulā paredzētā IKT tehnisko specifikāciju identificēšanas procedūra nedrīkstētu izjaukt Eiropas standartizācijas sistēmas saskaņotību. Tādēļ šajā regulā arī būtu jāizklāsta nosacījumi, kādos var uzskatīt, ka tehniskā specifikācija nav pretrunā citiem Eiropas standartiem.

(37)

Pirms to IKT tehnisko specifikāciju identificēšanas, kuras var tikt kvalificētas atsaucei publiskajā iepirkumā, par Eiropas un valstu iesaistīto personu, Eiropas standartizācijas organizāciju un dalībvalstu apspriežu forumu, lai nodrošinātu procesa likumību, būtu jāizmanto daudzpusējs ieinteresēto personu forums, ko izveidojusi Komisija ar 2011. gada 28. novembra Lēmumu (28).

(38)

Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir paredzēti noteikumi par Savienības ieguldījumu Eiropas standartizācijas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartu un citu Eiropas standartizācijas nodevumu izstrāde un pārskatīšana notiek, atbalstot Savienības mērķus, tiesību aktus un politikas virzienus. Administratīvo un budžeta procedūru vienkāršošanas labad ir lietderīgi minētā lēmuma noteikumus iekļaut šajā regulā un pēc iespējas izmantot tādas procedūras, kuras ir vismazāk apgrūtinošas.

(39)

Ievērojot Eiropas standartizācijas lielo ietekmi, atbalstot Savienības tiesību aktus un politikas virzienus, un standartizācijas darbību daudzveidību, būtu jāparedz dažādi finansēšanas mehānismi. Tas galvenokārt attiecas uz dotācijām Eiropas standartizācijas organizācijām un valstu standartizācijas iestādēm, nepublicējot uzaicinājumus piedalīties konkursos, saskaņā ar 110. panta 1. punkta otro daļu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (29), un 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Turklāt tiem pašiem noteikumiem būtu jāattiecas uz iestādēm, kas šajā regulā nav atzītas par Eiropas standartizācijas organizācijām, tomēr ir pilnvarotas pamataktā un kam uzticēts sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām veikt priekšdarbus Eiropas standartizācijas atbalstam.

(40)

Ciktāl Eiropas standartizācijas organizācijas pastāvīgi atbalsta Savienības darbības, tām būtu vajadzīgi efektīvi un lietderīgi centrālie sekretariāti. Tāpēc būtu jāpilnvaro Komisija piešķirt dotācijas tām organizācijām, kas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķus, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kurš paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(41)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1926/2006/EK (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (31), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 614/2007 (2007. gada 23. maijs) par finanšu instrumentu videi (LIFE+) (32) jau ir paredzēta iespēja finansiāli atbalstīt Eiropas organizācijas, kuras standartizācijā pārstāv MVU, patērētāju un vides intereses, bet īpašas dotācijas piešķir Eiropas organizācijām, kas standartizācijā pārstāv sociālās intereses. Finansējums, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 1639/2006/EK, Lēmums Nr. 1926/2006/EK un Regula (EK) Nr. 614/2007, beigsies 2013. gada 31. decembrī. Lai Eiropas standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi un, ņemot vērā īpašās pilnvaras, ko tām devušas valsts bezpeļņas organizācijas, veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas Eiropas standartizācijā pārstāv MVU, patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga Savienības mērķiem un politikas virzieniem ļoti svarīga loma. Tāpēc Komisijai vajadzētu spēt arī turpmāk piešķirt dotācijas minētajām organizācijām, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kas paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(42)

Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī priekšdarbu un papilddarbu izmaksas, kas saistītas ar Eiropas standartu vai Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem izstrādi. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām iestādēm, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.

(43)

Savienības finansējumam vajadzētu būt vērstam uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem izstrādi, to izmantošanas atvieglošanu uzņēmumos, sniedzot labāku atbalstu to tulkošanai dažādās oficiālajās Savienības valodās, lai MVU varētu pilnībā gūt labumu no Eiropas standartu izpratnes un piemērošanas, Eiropas standartizācijas sistēmas kohēzijas stiprināšanu un taisnīgas un pārredzamas Eiropas standartu pieejamības nodrošināšanu visiem Savienības tirgus dalībniekiem. Tas ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad standartu izmantošana nodrošina atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(44)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, būtu vajadzīga iespēja izmantot vajadzīgās zināšanas, jo īpaši revīzijas un finanšu pārvaldības jomā, un administratīvā atbalsta resursus, kas var atvieglot Savienības finansēto darbību īstenošanu un regulāru izvērtēšanu, lai nodrošinātu to lietderību un ietekmi.

(45)

Turklāt būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus un atgūtu nepareizi izmaksātos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (33), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (34), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (35).

(46)

Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstus un MVU un sabiedrības iesaistīto personu pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Komitejai, ko izveido ar šo Regulu, būtu jāpalīdz Komisijai visos jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā nozaru ekspertu viedokli.

(48)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (36).

(49)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.

(50)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto katram standartizācijas pieprasījumam, kas tiek iesniegts Eiropas standartizācijas organizācijām un lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(51)

Lai sasniegtu šīs regulas galvenos mērķus un veicinātu ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī samazinātu kopējo laiku, kas vajadzīgs standartu izstrādāšanai, pēc iespējas būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredzētie procesuālie pasākumi, paredzēti kas ļauj attiecīgās komitejas priekšsēdētājam atbilstīgi lietas steidzamībai noteikt termiņu, kurā komitejai būtu jāsniedz atzinums. Turklāt gadījumā, ja tas ir attaisnojams, komitejas atzinumu vajadzētu būt iespējai saņemt rakstiskā procedūrā un klusēšana no komitejas locekļa puses būtu jāuzskata par klusējot izteiktu piekrišanu.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti – nodrošināt standartu un standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu efektivitāti, izmantojot Eiropas standartizācijas organizāciju, valstu standartizācijas iestāžu un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tādu tehnisko IKT specifikāciju identificēšanu, ko var kvalificēt atsaucei, Eiropas standartizācijas finansēšanu un Eiropas iesaistīto personu dalību Eiropas standartizācijā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(53)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK.

(54)

Būtu jāatceļ Lēmums Nr. 1673/2006/EK un Lēmums 87/95/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas organizāciju, valstu standartizācijas iestāžu, dalībvalstu un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, IKT tehnisko specifikāciju identificēšanu, kuras kvalificējas atsaucei, Eiropas standartizācijas finansēšanu un iesaistīto personu dalību Eiropas standartizācijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“standarts” ir tehniska specifikācija, ko pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:

a)

“starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas iestāde;

b)

“Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija;

c)

“saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņošanas tiesību aktus;

d)

“valsts standarts” ir standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas iestāde;

2)

“Eiropas standartizācijas nodevums” ir jebkura cita tehniskā specifikācija, kas nav Eiropas standarts un ko ir pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta;

3)

“standarta projekts” ir dokuments, kurā iekļauts tehnisko specifikāciju teksts par konkrētu standartizācijas priekšmetu un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar attiecīgo standartizācijas procedūru, izstrādes posmā pēc sagatavošanas darba un kuru izplata sabiedriskai apspriešanai vai rūpīgai pārbaudei;

4)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā paredzētas tehniskās prasības, kādām ir jāatbilst attiecīgajam ražojumam, procesam, pakalpojumam vai sistēmai, un kurā norādīta informācija par vienu vai vairākiem šādiem punktiem:

a)

ražojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, vides aizsardzības, veselības, drošuma līmenis vai izmēri, kā arī prasības, kas piemērojamas ražojumam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, iepakojumu, marķējumu vai etiķeti un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b)

ražošanas metodes un procesi, ko izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kā noteikts LESD 38. panta 1. punktā, cilvēku un dzīvnieku uzturam paredzētiem ražojumiem un zālēm, kā arī ražošanas metodes un procesi attiecībā uz citiem ražojumiem, ja tie ietekmē to raksturlielumus;

c)

pakalpojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, vides aizsardzības un sabiedrības veselības vai drošuma līmenis, kā arī prasības, kas piemērojamas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz informāciju, kura jādara pieejama pakalpojuma saņēmējam, kā noteikts Direktīvas 2006/123/EK 22. panta 1. līdz 3. punktā;

d)

metodes un kritēriji, lai attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem novērtētu veiktspēju būvizstrādājumiem, kuri definēti 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus (37);

5)

“IKT tehniskā specifikācija ” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas tehniskā specifikācija;

6)

“ražojums” ir ikviens rūpnieciski izgatavots ražojums un ikviens lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkti;

7)

“pakalpojums” ir ikviena pašnodarbinātā saimnieciskā darbība, parasti par atlīdzību, kā definēts LESD 57. pantā;

8)

“Eiropas standartizācijas organizācija” ir I pielikumā uzskaitīta organizācija;

9)

“starptautiska standartizācijas iestāde” ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU);

10)

“valsts standartizācijas iestāde” ir iestāde, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar šīs regulas 27. pantu.

II   NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN IESAISTĪTO PERSONU DALĪBA

3. pants

Standartizācijas iestāžu darba programmu pārredzamība

1.   Katra Eiropas standartizācijas organizācija un valsts standartizācijas iestāde vismaz reizi gadā izstrādā darba programmu. Minētajā darba programmā iekļauj informāciju par standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem, ko Eiropas standartizācijas organizācija vai valsts standartizācijas iestāde plāno sagatavot vai grozīt, pašlaik gatavo vai groza un kuru tā ir pieņēmusi iepriekšējās darba programmas laikposmā, ja ar tiem netransponē identiskus vai līdzvērtīgus starptautiskus vai Eiropas standartus.

2.   Attiecībā uz katru standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu darba programmā norāda:

a)

priekšmetu;

b)

standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādes posmu;

c)

atsauces uz starptautiskiem standartiem, kas izmantoti kā pamats.

3.   Katra Eiropas standartizācijas organizācija un valsts standartizācijas iestāde dara savu darba programmu pieejamu savā tīmekļa vietnē vai kādā citā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, kā arī publicē paziņojumu par darba programmas pieņemšanu standartizācijas darbībām veltītā valsts vai attiecīgā gadījumā Eiropas publikācijā.

4.   Vēlākais vienlaikus ar savas darba programmas publicēšanu ikviena Eiropas standartizācijas organizācija un valsts standartizācijas iestāde par darba programmas pieņemšanu paziņo pārējām Eiropas standartizācijas organizācijām un valstu standartizācijas iestādēm un Komisijai. Komisija sniedz minēto informāciju dalībvalstīm ar 22. panta minētās komitejas starpniecību.

5.   Valstu standartizācijas iestādes nevar iebilst pret savas darba programmas standartizācijas temata apspriešanu Eiropas līmenī saskaņā ar Eiropas standartizācijas organizāciju pieņemtiem noteikumiem un nevar veikt pasākumus, kas varētu kaitēt lēmumam attiecībā uz to.

6.   Saskaņota standarta sagatavošanas gaitā vai pēc tā apstiprināšanas valstu standartizācijas iestādes neveic nekādas darbības, kas varētu apgrūtināt paredzēto saskaņošanu, un jo īpaši attiecīgajā jomā nepublicē jaunu vai pārskatītu valsts standartu, kas nav pilnībā saskaņots ar spēkā esošu saskaņotu standartu. Pēc jauna saskaņota standarta publicēšanas visus valstu standartus, kuri ir pretrunā šim jaunajam standartam, atceļ saprātīgā termiņā.

4. pants

Standartu pārredzamība

1.   Katra Eiropas standartizācijas organizāciju un valsts standartizācijas iestāde pēc pieprasījuma nosūta – vismaz elektroniskā formātā – katru valsts standarta, Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas nodevuma projektu pārējām Eiropas standartizācijas organizācijām, valstu standartizācijas iestādēm vai Komisijai.

2.   Katra Eiropas standartizācijas organizācija un valsts standartizācijas iestāde trīs mēnešu laikā atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar 1. punktā minēto standarta projektu saņem no citas Eiropas standartizācijas organizācijas, valsts standartizācijas iestādes vai Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.

3.   Ja valsts standartizācijas iestāde saņem piezīmes, kas norāda, ka standarta projektam būtu nelabvēlīga ietekme uz starptautisko tirgu, tā pirms pieņemšanas apspriežas ar Eiropas standartizācijas organizācijām un Komisiju.

4.   Valsts standartizācijas iestādes:

a)

piekļuve valstu standartu projektiem tiktu nodrošināta tā, lai visām, it sevišķi citās dalībvalstīs reģistrētām attiecīgajām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;

b)

pārējās valstu standartizācijas iestādes varētu aktīvi vai pasīvi iesaistīties plānotajās darbībās, nosūtot novērotājus.

5. pants

Iesaistīto personu dalība Eiropas standartizācijā

1.   Eiropas standartizācijas organizācijas veicina un sekmē visu attiecīgo iesaistīto personu, tostarp MVU, patērētāju organizāciju un vides un sabiedrības iesaistīto personu pienācīgu pārstāvību un efektīvu dalību savās standartizācijas darbībās. Tās jo īpaši veicina un sekmē šādu pārstāvību un dalību ar Eiropas iesaistīto organizāciju, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, starpniecību politikas izstrādes līmenī un šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādes posmos:

a)

priekšlikums jauniem darba uzdevumiem un to akceptēšana;

b)

priekšlikumu tehniskā apspriešana;

c)

ar projektiem saistītu piezīmju iesniegšana;

d)

spēkā esošu Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu pārskatīšana;

e)

pieņemto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izplatīšana un informēšana par tiem.

2.   Papildus sadarbībai ar tirgus uzraudzības iestādēm dalībvalstīs, Komisijas pētniecības iestādēm un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, Eiropas standartizācijas organizācijas veicina un sekmē uzņēmumu, pētniecības centru, augstskolu un citu juridisku personu pienācīgu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju izstrādes jomā, kas pieņemta ievērojot LESD 182. pantu.

6. pants

MVU piekļuve standartiem

1.   Valstu standartizācijas iestādes veicina un sekmē MVU piekļuvi standartiem un standartu izstrādes procesiem, lai panāktu augstāku dalības līmeni standartizācijas sistēmā, piemēram:

a)

savās gada darba programmās identificējot standartizācijas projektus, kuri īpaši interesē MVU;

b)

piešķirot MVU piekļuvi standartizācijas darbībām bez pienākuma kļūt par valsts standartizācijas iestādes locekļiem;

c)

nodrošinot bezmaksas pieeju vai nosakot īpašas likmes dalībai standartizācijas darbībās;

d)

nodrošinot bezmaksas pieeju standartu projektiem;

e)

savās tīmekļa vietnēs publicējot standartu kopsavilkumus, kas pieejami bez maksas;

f)

nosakot īpašas standartu pārdošanas likmes vai piedāvājot standartu apkopojumus par samazinātu cenu.

2.   Valstu standartizācijas iestādes apmainās ar labāko praksi nolūkā sekmēt MVU dalību standartizācijas darbībās, kā arī palielināt un atvieglināt standartu izmantošanu MVU.

3.   Valstu standartizācijas iestādes nosūta Eiropas standartizācijas organizācijām gada ziņojumus par veiktajām darbībām, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, un par visiem citiem pasākumiem nolūkā uzlabot nosacījumus, ar kādiem MVU izmanto standartus un piedalās standartu izstrādes procesā. Valstu standartizācijas iestādes minētos ziņojumus publicē savās tīmekļa vietnēs.

7. pants

Publisko iestāžu dalība Eiropas standartizācijā

Dalībvalstis, ja nepieciešams, veicina publisko iestāžu, tostarp tirgus uzraudzības iestāžu dalību valsts standartizācijas darbībās, kuru mērķis ir izstrādāt vai pārskatīt standartus, ko Komisija pieprasījusi saskaņā ar 10. panta.

III   NODAĻA

EIROPAS STANDARTI UN EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS NODEVUMI SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU UN POLITIKAS VIRZIENU ATBALSTAM

8. pants

Gada Savienības darba programma Eiropas standartizācijai

1.   Komisija pieņem gada Savienības darba programmu Eiropas standartizācijai, kurā norādītas Eiropas standartizācijas prioritātes, ņemot vērā Savienības ilgtermiņa stratēģijas izaugsmei. Šajā darba programmā tiek norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi, kuru izstrādi Komisija saskaņā ar 10. panta plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām.

2.   Gada Savienības darba programmā Eiropas standartizācijai tiek definēti konkrēti mērķi un politikas virzieni, kas attiecas uz Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem, kuru izstrādi saskaņā ar 10. panta Komisija plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām. Steidzamības gadījumā Komisija var to pieprasīt bez iepriekšējas norādīšanas.

3.   Gada Savienības darba programmā Eiropas standartizācijai ietver arī Eiropas standartizācijas starptautiskās darbības mērķus Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam.

4.   Gada Savienības darba programmu Eiropas standartizācijai pieņem pēc plašas apspriešanās ar attiecīgajām iesaistītajām personām, tostarp Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, un dalībvalstīm – ar šīs regulas 22. pantā minētās komitejas starpniecību.

5.   Pēc gada Savienības darba programmas Eiropas standartizācijai pieņemšanas Komisija to dara pieejamu savā tīmekļa vietnē.

9. pants

Sadarbība ar pētniecības iestādēm

Komisijas pētniecības iestādes piedalās 8. pantā minētās gada Savienības darba programmas Eiropas standartizācijai sagatavošanā un sniedz Eiropas standartizācijas organizācijām zinātnisku ieguldījumu to kompetences jomās, lai Eiropas standartos tiktu ņemta vērā ekonomiskā konkurētspēja un tādas sabiedrības vajadzības kā vides ilgtspēja un drošības un nekaitīguma jautājumi.

10. pants

Standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas organizācijām

1.   Komisija var savas kompetences ietvaros, kas noteikti Līgumos, pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas organizācijas noteiktā termiņā izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas nodevuma projektu. Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses un Komisijas pieprasījumā skaidri noteiktie politikas mērķi, un tie pamatojas uz konsensu. Komisija nosaka prasības attiecībā uz pieprasītā dokumenta saturu un tā pieņemšanas termiņu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos lēmumus pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā izklāstīto procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, kā arī komiteju, kas izveidota ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, ja ir šāda komiteja, vai pēc cita veida apspriedēm ar nozaru ekspertiem.

3.   Attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.

4.   Ja tiek pieprasīts finansējums, Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 3. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas nodevuma projekta izstrādei.

5.   Eiropas standartizācijas organizācijas informē Komisiju par darbībām, ko tās veic saistībā ar 1. punktā minēto dokumentu izstrādi. Komisija kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām novērtē Eiropas standartizācijas organizāciju sagatavoto dokumentu projektu atbilstību tās sākotnējam pieprasījumam.

6.   Ja saskaņots standarts atbilst tām prasībām, uz kurām tas attiecas, un kuras ir izklāstītas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, Komisija atsauci uz šādu saskaņotu standartu nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā veidā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajā Savienības saskaņošanas tiesību aktā.

11. pants

Formāli iebildumi pret saskaņotajiem standartiem

1.   Ja vai nu dalībvalsts, vai Eiropas Parlaments uzskata, ka saskaņotais standarts neatbilst visām prasībām, kuras tas aptver un kuras noteiktas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, tā, par to informē Komisiju, sniedzot detalizētu paskaidrojumu, un Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar atbilstīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ja tāda ir, vai pēc cita veida apspriedēm ar nozares ekspertiem, nolemj:

a)

publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)

saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par saskaņotajiem standartiem, par kuriem pieņemts 1. punktā minētais lēmums.

3.   Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju, kuru skar 1. punktā minētais lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu pārskatīšanu.

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Iesaistīto organizāciju paziņojumi

Komisija izveido visām iesaistītajām personām, tostarp Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, paredzētu paziņošanas sistēmu, ar ko nodrošināt pienācīgu apspriešanos un saistību ar tirgu, pirms tiek:

a)

pieņemta 8. panta 1. punktā minētā ikgadējā Savienības darba programma Eiropas standartizācijai;

b)

pieņemti 10. panta minētie standartizācijas pieprasījumi;

c)

pieņemts lēmums par formāliem iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kā minēts 11. panta 1. punktā;

d)

pieņemts lēmums par 13. pantā minēto IKT tehnisko specifikāciju identificēšanu;

e)

pieņemti 20. pantā minētie deleģētie akti.

IV   NODAĻA

IKT TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

13. pants

IKT tehnisko specifikāciju identificēšana, uz kurām var atsaukties

1.   Komisija pēc dalībvalsts priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu identificēt IKT tehniskās specifikācijas, kas nav valsts, Eiropas vai starptautiskie standarti, bet atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām, un uz ko var galvenokārt atsaukties, lai veicinātu sadarbspēju publiskajā iepirkumā.

2.   Ja IKT tehniskā specifikācija, kas identificēta saskaņā ar 1. punktu, tiek pārveidota, atsaukta vai neatbilst vairs II pielikumā izklāstītajām prasībām, Komisija pēc dalībvalsts priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu identificēt pārveidoto IKT tehnisko specifikāciju vai atsaukt identifikāciju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos lēmumus pieņem pēc apspriešanās Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu forumā par IKT standartizāciju, kura sastāvā ir Eiropas standartizācijas organizācijas, dalībvalstis un attiecīgas iesaistītās personas, un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, ja tāda ir, vai pēc cita veida apspriedēm ar nozares ekspertiem, ja šāda komitejas nav.

14. pants

IKT tehnisko specifikāciju izmantošana publiskajā iepirkumā

IKT tehniskās specifikācijas, kas minētas šīs regulas 13. pantā, ir vispārējas tehniskās specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

V   NODAĻA

EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS FINANSĒŠANA

15. pants

Savienības finansējuma piešķiršana Eiropas standartizācijas organizācijām

1.   Savienības finansējumu var piešķirt Eiropas standartizācijas organizācijām šādām standartizācijas darbībām:

a)

Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādei un pārskatīšanai, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam;

b)

verifikācijai attiecībā uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem;

c)

ar Eiropas standartizāciju saistīto priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, sadarbībai, ietverot starptautisko sadarbību, semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei, pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādes un pārskatīšanas periodi, neskarot pamatprincipus, jo īpaši atklātības, kvalitātes, pārredzamības un visu iesaistīto personu konsensa principu;

d)

Eiropas standartizācijas organizāciju centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei, standartizācijas darbību koordinēšanai, tehniskā darba izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām personām;

e)

Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas organizāciju darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;

f)

informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu, standartu kopsavilkumu, paraugprakses informācijas, stratēģiju un mācību programmu sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem;

g)

darbībām, kuru mērķis ir īstenot tehniskās palīdzības un sadarbības programmas ar trešām valstīm, kā arī Eiropas standartizācijas sistēmas un Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu veicināšanai un to vērtības palielināšanai ieinteresēto personu vidū Savienībā un starptautiskā mērogā.

2.   Savienības finansējumu var piešķirt arī:

a)

valstu standartizācijas iestādēm standartizācijas darbībām, kas minētas 1. punktā un ko tās veic kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām;

b)

citām iestādēm, kam uzticēts veikt darbības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, vai kas veic darbības, kas minētas 1. punkta c) un g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām.

16. pants

Savienības finansējuma piešķiršana citām Eiropas organizācijām

Savienības finansējumu var piešķirt Eiropas iesaistītām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem šādu darbību veikšanai:

a)

šo organizāciju funkcionēšanai un darbībām, kas saistītas ar Eiropas un starptautisko standartizāciju, ieskaitot tehniskā darba izpildi un informācijas sniegšanu to dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām;

b)

juridiskās un tehniskās kompetences nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem, un saistībā ar to izstrādi un ekspertu apmācību;

c)

dalībai tehniskajā darbā saistībā ar Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādi un pārskatīšanu, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības tiesību aktu un politikas virzienu atbalstam;

d)

Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu un ar standartiem saistītas informācijas un standartu izmantošanas veicināšanai ieinteresēto personu, tostarp MVU un patērētāju, vidū.

17. pants

Finansēšanas pasākumi

1.   Savienības finansējumu nodrošina kā:

a)

dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām:

i)

Eiropas standartizācijas organizācijām un valstu standartizācijas iestādēm 15. panta 1. punktā minēto darbību veikšanai;

ii)

iestādēm, kas norādītas pamataktā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta nozīmē, šīs regulas 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto darbību veikšanai sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām;

b)

dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām citām iestādēm:

i)

15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādei un pārskatīšanai;

ii)

priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, kas minēti 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

iii)

darbību veikšanai, kas minētas 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

c)

dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šīs regulas III pielikumu 16. pantā minēto darbību veikšanai.

2.   Šā panta 1. punktā minēto iestāžu darbības var finansēt, piešķirot:

a)

dotācijas pasākumiem;

b)

darbības dotācijas Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

3.   Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī noteikumus par dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā par maksimālajiem finansējuma procentiem katram darbības veidam.

4.   Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, dotācijas, kas piešķirtas 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām standartizācijas darbībām, ir vienreizēji maksājumi un par 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām standartizācijas darbībām tos izmaksā, kad izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, ko saskaņā ar 10. panta ir pieprasījusi Komisija, pieņem vai pārskata laikposmā, kurš nepārsniedz attiecīgajā pantā minētajā pieprasījumā norādīto laikposmu;

b)

MVU, patērētāju organizācijas un vides un iesaistītie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti un var piedalīties Eiropas standartizācijas darbībās, kā norādīts 5. panta 1. punktā.

5.   Kopīgos sadarbības mērķus un finanšu un administratīvos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, nosaka Komisijas un minēto standartizācijas un iesaistīto personu organizāciju starpā noslēgtos partnerības pamatnolīgumos saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šo nolīgumu noslēgšanu.

18. pants

Pārvaldība

Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka standartizācijas darbību finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus, kas saistīti ar priekšdarbiem, uzraudzību, inspicēšanu, revīziju un izvērtēšanu un ir tieši nepieciešami 15., 16. un 17. panta īstenošanai, tostarp izpētei, sanāksmēm, informēšanas un publicitātes darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un jebkurus citus izdevumus, kuri attiecas uz administratīvu un tehnisku palīdzību, ko Komisija var izmantot standartizācijas darbībām.

19. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Savienības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā definētais pārkāpuma jēdziens nozīmē jebkuru Savienības tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijušas kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem.

3.   Nolīgumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas, paredz Komisijai vai tās pilnvarotam pārstāvim veicamo uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Eiropas Revīzijas palātai veicamās revīzijas, ko vajadzības gadījumā var veikt uz vietas.

VI   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI, KOMITEJA UN ZIŅOŠANA

20. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem, lai:

a)

atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas organizāciju sarakstu, ņemot vērā nosaukuma vai struktūras izmaiņas;

b)

pielāgotu Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību. Šādi pielāgojumi nerada jaunus kritērijus un neatceļ esošos kritērijus vai organizāciju kategoriju.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei..

5.   Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma iesniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

23. pants

Komitejas sadarbība ar standartizācijas organizācijām un iesaistītajām personām

Regulas 22. panta 1. punktā minētā komiteja strādā, sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām un Eiropas iesaistītajām organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu.

24. pants

Ziņojumi

1.   Eiropas standartizācijas organizācijas nosūta Komisijai gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj plašāku informāciju par:

a)

šīs regulas 4., 5., 10., 15. un 17. panta īstenošanu;

b)

MVU, patērētāju organizāciju un vides aizsardzības un sabiedrības iesaistīto pārstāvju pārstāvību valstu standartizācijas iestādēs;

c)

MVU pārstāvību, pamatojoties uz 6. panta 3. punktā minētajiem gada ziņojumiem;

d)

IKT izmantošanu standartizācijas sistēmā;

e)

sadarbību starp valstu standartizācijas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām.

2.   Eiropas iesaistītās organizācijas, kas saņēmušas Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, reizi gadā nosūta Komisijai ziņojumu par savām darbībām. Ziņojumā iekļauj plašāku informāciju par piederību šīm organizācijām un 16. pantā minētajām darbībām.

3.   Līdz 2015. gada 31. decembrim un vēlāk reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj 1. un 2. punktā minēto gada ziņojumu analīzi, izvērtējumu par Savienības finansēto standartizācijas darbību atbilstību, ievērojot Savienības tiesību aktu un politikas virzienu prasības, kā arī novērtējumu attiecībā uz potenciāliem jauniem pasākumiem, ar kuriem vienkāršot Eiropas standartizācijas finansēšanu un samazināt administratīvo slogu Eiropas standartizācijas organizācijām.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2015. gada 2. janvārim izvērtē ar šīs regulas 10. pantu izveidotās procedūras ietekmi uz standartizācijas pieprasījumu izdošanas termiņiem. Komisija iepazīstina ar saviem secinājumiem ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei. Atbilstīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Grozījumi

1.   Tiek svītroti šādi noteikumi:

a)

Direktīvas 89/686/EEK 6. panta 1. punkts;

b)

Direktīvas 93/15/EEK 5. pants;

c)

Direktīvas 94/9/EK 6. panta 1. punkts;

d)

Direktīvas 94/25/EK 6. panta 1. punkts;

e)

Direktīvas 95/16/EK 6. panta 1. punkts;

f)

Direktīvas 97/23/EK 6. pants;

g)

Direktīvas 2004/22/EK 14. pants;

h)

Direktīvas 2007/23/EK 8. panta 4. punkts;

i)

Direktīvas 2009/23/EK 7. pants;

j)

Direktīvas 2009/105/EK 6. pants.

Atsauces uz minētajiem svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 11. pantu.

2.   Direktīvu 98/34/EK groza šādi:

a)

svītro 1. panta 6. līdz 10. punktu;

b)

svītro 2., 3. un 4. pantu;

c)

Direktīvas 6. panta 1. punktā svītro tekstu “ar I un II pielikumā minēto standartu institūciju pārstāvjiem”;

d)

svītro 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu;

e)

svītro 6. panta 4. punkta a), b) un e) apakšpunktu;

f)

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 8. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.”;

g)

Direktīvas 11. panta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

h)

svītro I un II pielikumu.

Atsauces uz minētajiem svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas izklāstīta šīs regulas IV pielikumā.

27. pants

Valsts standartizācijas iestādes

Dalībvalstis paziņo Komisijai savas standartizācijas iestādes.

Komisija publicē valstu standartizācijas iestāžu sarakstu un tā atjauninājumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

28. pants

Pārejas noteikumi

Atsauces uz Direktīvu 98/34/EK Savienības tiesību aktos, kas paredz pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām, piemērojot saskaņotos standartus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, uzskata par atsaucēm uz šo regulu, izņemot atsauces uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem 5. pantu.

Ja kādā Savienības tiesību aktā ir paredzēta procedūra iebildumu izvirzīšanai pret saskaņotajiem standartiem, uz minēto tiesību aktu neattiecas šīs regulas 11. pants.

29. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1673/2006/EK un Lēmumu 87/95/EEK ar šo atceļ.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas izklāstīta šīs regulas IV pielikumā..

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS


(1)  OV C 376, 22.12.2011, 69. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2012. gada 4. oktobra lēmums.

(3)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(4)  OV L 315, 15.11.2006., 9. lpp.

(5)  OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp.

(6)  OV C 70 E, 8.3.2012., 56. lpp.

(7)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(8)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(9)  Apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē

(OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.)

(10)  Padomes Lēmums2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).

(11)  OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

(12)  OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

(13)  OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

(14)  OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

(15)  OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.

(16)  OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp.

(17)  OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

(18)  OV L 154, 14.6.2007., 1. lpp.

(19)  OV L 122, 16.5.2009., 6. lpp.

(20)  OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp.

(21)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(22)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(23)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(24)  OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

(25)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(26)  OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.

(27)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(28)  OV C 349, 30.11.2011., 4. lpp.

(29)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(30)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(31)  OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.

(32)  OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.

(33)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(34)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(35)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(36)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(37)  OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.


I PIELIKUMS

EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS ORGANIZĀCIJAS

1.   CEN– Eiropas Standartizācijas komiteja

2.   Cenelec– Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja

3.   ETSI– Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts


II PIELIKUMS

PRASĪBAS IKT TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU IDENTIFICĒŠANAI

1.

Tehniskās specifikācijas ir tirgū pieņemtas, un to īstenošana nekaitē sadarbspējai ar spēkā esošo Eiropas vai starptautisko standartu īstenošanu. To, vai specifikācija ir tirgū pieņemta, var parādīt ar reāliem piemēriem, kā dažādi tirgotāji to saderīgi īstenojuši.

2.

Tehniskas specifikācijas ir saderīgas, jo tās nav pretrunā Eiropas standartiem, tas ir, tās aptver jomas, kur pārredzamā laikposmā nav paredzēts pieņemt jaunus Eiropas standartus, kur esošie standarti nav guvuši atsaucību tirgū vai kur šie standarti ir novecojuši, un kur pārredzamā laikposmā nav paredzēta tehnisko specifikāciju transponēšana Eiropas standartizācijas nodevumos.

3.

Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā IKT tehniskās specifikācijas un nav Eiropas standartizācijas organizācija, valsts vai starptautiskā standartizācijas iestāde, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

atklātība

tehniskās specifikācijas izstrādā atklātā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas puses minēto tehnisko specifikāciju ietekmētajā tirgū vai tirgos;

b)

konsenss:

lēmumu pieņemšanas procesa pamatā ir sadarbības un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai iesaistītajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;

c)

pārredzamība:

i)

visu informāciju par tehniskajām diskusijām un lēmumu pieņemšanu arhivē un identificē;

ii)

informāciju par jaunām standartizācijas darbībām dara publiski un plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;

iii)

lai panāktu līdzsvaru, mēģina iesaistīt visu attiecīgo kategoriju ieinteresētās puses;

iv)

ņemtas vērā ieinteresēto pušu piezīmes un reaģēts uz tām.

4.

tehniskās specifikācijas atbilst šādām prasībām:

a)

atjaunināšana: tiek ilgstoši garantēts pastāvīgs atbalsts publicētajām specifikācijām un to atjaunināšana;

b)

pieejamība: specifikācijas ir publiski pieejamas īstenošanai un izmantošanai ar samērīgiem noteikumiem (tostarp par samērīgu maksu vai bez maksas);

c)

intelektuālā īpašuma tiesības, kas svarīgas specifikāciju īstenošanai, licencē saskaņā ar (taisnīgiem) samērīgiem un nediskriminējošiem ((F)RAND) noteikumiem, kuros pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka ieskatiem paredz būtisku intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanu bez atlīdzības;

d)

būtiskums:

i)

specifikācijas ir efektīvas un būtiskas;

ii)

specifikācijām jāatbilst tirgus vajadzībām un regulējumam;

e)

neitralitāte un stabilitāte:

i)

ja vien iespējams, specifikācijas ir orientētas uz darbības rezultātiem, nevis pamatojas uz konstrukcijas vai īpašību aprakstiem;

ii)

specifikācijas nekropļo tirgu un neierobežo to īstenotāju iespējas izvērst konkurenci un inovāciju, pamatojoties uz specifikācijām;

iii)

specifikāciju pamatā ir progresīvas zinātniskas un tehnoloģiskas izstrādnes;

f)

kvalitāte:

i)

kvalitāte un detalizācijas pakāpe ir pietiekami, lai būtu iespējams labāk izstrādāt savstarpēji konkurējošus sadarbspējīgus ražojumus un pakalpojumus;

ii)

standartizētas saskarnes netiek slēptas, un tās uzrauga tikai organizācijas, kas pieņem tehniskās specifikācijas.


III PIELIKUMS

EIROPAS IESAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS, KAM IR TIESĪBAS SAŅEMT SAVIENĪBAS FINANSĒJUMU

1.

Eiropas organizācija, kas pārstāv MVU standartizācijas darbībās un kas:

a)

ir nevalstiska bezpeļņas organizācija;

b)

kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir MVU interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī, to informētības palielināšana par standartizāciju un to motivēšana iesaistīties standartizācijas procesā;

c)

vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi MVU bezpeļņas pārstāvības organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt MVU intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

2.

Eiropas organizācija, kas pārstāv patērētājus Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

a)

ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

b)

kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir patērētāju interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

c)

vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi valstu bezpeļņas patērētāju pārstāvības organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt patērētāju intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

3.

Eiropas organizācija, kas pārstāv vides jomas intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

a)

ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

b)

kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir vides jomas interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

c)

vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi valstu bezpeļņas vides organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt vides jomas intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

4.

Eiropas organizācija, kas pārstāv sabiedrības intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

a)

ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

b)

kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir sabiedrības interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

c)

vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi valstu bezpeļņas sociālo organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt sabiedrības intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī.


IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 98/34/EK

Šī regula

1. panta pirmās daļas 6. punkts

2. panta 1. punkts

1. panta pirmās daļas 7. punkts

1. panta pirmās daļas 8. punkts

2. panta 3. punkts

1. panta pirmās daļas 9. punkts

2. panta 8. punkts

1. panta pirmās daļas 10. punkts

2. panta 10. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts

3. panta 3. un 4. punkts

2. panta 4. punkts

27. pants

2. panta 5. punkts

20. panta a) punkts

3. pants

4. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

3. panta 3. un 5. punkts un 4. panta 4. punkts

4. panta 2. punkts

6. panta 3. punkta pirmais ievilkums

6. panta 4. punkta a) apakšpunkts

20. panta a) punkts

6. panta 4. punkta b) apakšpunkts

6. panta 4. punkta e) apakšpunkts

10. panta 2. punkts

I pielikums

I pielikums

II pielikums

27. pants

Lēmums Nr. 1673/2006/EK

Šī regula

1. pants

1. pants

2. un 3. pants

15. pants

4. pants

5. pants

17. pants

6. panta 1. punkts

18. pants

6. panta 2. punkts

24. panta 3. punkts

7. pants

19. pants

Lēmums 87/95/EEK

Šī regula

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

13. pants

4. pants

8. pants

5. pants

14. pants

6. pants

7. pants

8. pants

24. panta 3. punkts

9. pants


Top