Help Print this page 

Document 32009R1060

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 ( 2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • In force
OJ L 302, 17.11.2009, p. 1–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 004 P. 176 - 206

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1060/oj
Multilingual display
Text

17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1060/2009

(2009. gada 16. septembris)

par kredītreitingu aģentūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kredītreitingu aģentūrām ir svarīga nozīme pasaules vērtspapīru tirgos un banku nozarē, jo to kredītreitingus izmanto ieguldītāji, aizņēmēji, emitenti un valdības, pieņemot informētus lēmumus par ieguldījumiem un finansēm. Kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, pārapdrošināšanas uzņēmumi, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot šos kredītreitingus kā atsauces, lai aprēķinātu sev nepieciešamo kapitālu maksātspējas nodrošināšanai vai lai aprēķinātu savu ieguldījumu darbību riskus. Tādējādi kredītreitingiem ir svarīga ietekme uz tirgu darbību un uz ieguldītāju un patērētāju uzticību un paļāvību. Tādēļ ir būtiski, ka kredītreitingu noteikšanas darbībās tiek ievērots godīguma, pārredzamības, atbildīguma un labas pārvaldības princips, lai nodrošinātu, ka tādējādi iegūtie Kopienā izmantotie kredītreitingi ir neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(2)

Pašlaik lielākajai daļai kredītreitingu aģentūru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas. Vairākums dalībvalstu nereglamentē kredītreitingu aģentūru darbības vai kredītreitingu izsniegšanas nosacījumus. Neraugoties uz kredītreitingu lielo nozīmi finanšu tirgu funkcionēšanā, kredītreitingu aģentūrām tikai noteiktās jomās piemēro Kopienas tiesību aktus, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (4). Turklāt uz kredītreitingu aģentūrām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (6). Tādēļ ir svarīgi paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka visi kredītreitingi, kurus izsniedz Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras, ir pienācīgas kvalitātes un ka tos izsniedz kredītreitingu aģentūras, kurām piemēro stingras prasības. Komisija un tās starptautiskie partneri turpinās strādāt, lai nodrošinātu to noteikumu konverģenci, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām. Būtu jāparedz iespēja nepiemērot šo regulu dažām centrālajām bankām, kas izsniedz kredītreitingus, ja tās atbilst attiecīgiem piemērojamiem noteikumiem, kuri nodrošina to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un godīgumu un stingrības ziņā ir pielīdzināmi šajā regulā ietvertajām prasībām.

(3)

Ar šo regulu nevajadzētu noteikt vispārēju pienākumu finanšu instrumentus vai finanšu saistības vērtēt saskaņā ar šīs regulas prasībām. Jo īpaši ar šo regulu nebūtu jāparedz pienākums pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kas definēti Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (7), vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (8), ieguldīt tikai tajos finanšu instrumentos, ko novērtē saskaņā ar šo regulu.

(4)

Ar šo regulu nekādā ziņā nevajadzētu paredzēt vispārēju pienākumu finanšu iestādēm vai ieguldītājiem ieguldīt līdzekļus tikai tādos vērtspapīros, par kuriem ir publicēts prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (9), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (10), kuri ir novērtēti saskaņā ar šo regulu. Turklāt šai regulai nebūtu jānosaka, ka emitentiem vai piedāvātājiem, vai personām, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, jāsaņem to vērtspapīru kredītreitingi, uz kuriem attiecas pienākums publicēt prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004.

(5)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004 publicētajā prospektā būtu jāsniedz skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgo vērtspapīru kredītreitingu ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu. Tomēr šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nebūtu jātraucē personām, kas atbildīgas par prospekta publicēšanu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004, iekļaut prospektā jebkādu būtisku informāciju, tostarp trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus un saistītu informāciju.

(6)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizsniedz kredītreitingi un jāveic kredītreitingu noteikšanas darbības, kā arī tām jāļauj to profesionālajā darbā veikt papildu darbības. Papildu darbību veikšanai nevajadzētu ietekmēt to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību vai godīgumu.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro kredītreitingiem, kurus izsniegušas Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras. Šīs regulas galvenais mērķis ir aizsargāt finanšu tirgu stabilitāti un ieguldītājus. Šīs regulas darbības joma neattiecas uz kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām.

(8)

Kredītreitingu aģentūrām būtu brīvprātīgi jāpiemēro Rīcības kodeksa pamatprincipi kredītreitingu aģentūrām (“IOSCO kodekss”), ko pieņēmusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. Komisijas 2006. gada paziņojumā par kredītvērtējuma aģentūrām (11) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (CESR), kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (12) aicināja uzraudzīt IOSCO kodeksa ievērošanu un reizi gadā Komisijai iesniegt ziņojumu.

(9)

Eiropadome, kas tikās 2008. gada 13. un 14. martā, vienojās par secinājumu kopumu, lai reaģētu uz galvenajām finanšu sistēmā atklātajām nepilnībām. Viens no mērķiem bija uzlabot tirgus funkcionēšanu un stimulu struktūras, ietverot kredītreitingu aģentūru nozīmi.

(10)

Uzskata, ka kredītreitingu aģentūras, no vienas puses, savos kredītreitingos pietiekami un laikus neatspoguļoja to, ka tirgus apstākļi pasliktinās, un, no otras puses, savlaicīgi nepielāgoja kredītreitingus, tirgus krīzei padziļinoties. Šo kļūmi vislabāk var izlabot, izmantojot pasākumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem, kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūru pārredzamību, to iekšējo pārvaldību un kredītreitingu aģentūru darbību uzraudzību. Tiem, kas izmanto kredītreitingus, nevajadzētu akli uz tiem paļauties. Viņiem vajadzētu būt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāveic pašiem sava analīze, kā arī vienmēr jāveic atbilstīgas uzticamības pārbaudes saistībā ar savu paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem.

(11)

Ir nepieciešams noteikt kopēju noteikumu sistēmu attiecībā uz kredītreitingu kvalitātes veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, kas jāizmanto attiecīgām finanšu iestādēm un personām, kuras Kopienā reglamentē saskaņoti noteikumi. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka dalībvalstis valsts līmenī piemēro atšķirīgus pasākumus, kuriem būtu tieša negatīva ietekme uz iekšējā tirgus labu funkcionēšanu, un tas to kavētu, jo kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus izmantošanai Kopienas finanšu iestādēs, dažādās dalībvalstīs piemērotu atšķirīgus noteikumus. Turklāt atšķirīgas kredītreitingu kvalitātes prasības varētu radīt atšķirīgus ieguldītāju un patērētāju aizsardzības līmeņus. Turklāt būtu jānodrošina iespēja kredītreitingu lietotājiem salīdzināt Kopienā izsniegtus kredītreitingus ar starptautiski izsniegtiem kredītreitingiem.

(12)

Šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nevajadzētu ietekmēt to, kā kredītreitingus izmanto personas, kas nav minētas šajā regulā.

(13)

Būtu vēlams paredzēt iespēju trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus regulatīvos nolūkos izmantot Kopienā, ja tie atbilst tikpat stingrām prasībām, kādas noteiktas šajā regulā. Ar šo regulu tiek ieviests apstiprināšanas režīms, kas ļauj kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu, apstiprināt trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus. Apstiprinot trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus, kredītreitingu aģentūrām būtu pastāvīgi jānosaka un jāpārrauga, vai to kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz šādu kredītreitingu, atbilst tikpat stingrām kredītreitingu izsniegšanas prasībām, kādas noteiktas šajā regulā un ar ko praksē sasniedz tādus pašus mērķus un rezultātus.

(14)

Lai reaģētu uz bažām, ka uzņēmējdarbības neveikšana Kopienā varētu būt nopietns šķērslis efektīvai uzraudzībai Kopienas finanšu tirgu interesēs, būtu jāievieš šāds apstiprināšanas režīms attiecībā uz tām kredītreitingu aģentūrām, kuras ir saistītas vai cieši sadarbojas ar kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tomēr var būt nepieciešams konkrētos gadījumos pielāgot prasības attiecībā uz fizisko klātbūtni Kopienā, jo īpaši saistībā ar mazākām trešo valstu kredītreitingu aģentūrām, kuras nav pārstāvētas Kopienā vai saistītas ar Kopienas uzņēmumu. Šādām kredītreitingu aģentūrām būtu jāizveido īpašs sertifikācijas režīms ar noteikumu, ka tās nav sistēmiski nozīmīgas vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu tirgu finanšu stabilitātei vai integritātei.

(15)

Sertifikācijai vajadzētu būt iespējamai pēc tam, kad Komisija ir noteikusi trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas līdzvērtību šīs regulas prasībām. Plānotajam līdzvērtības mehānismam nevajadzētu automātiski nodrošināt piekļuvi Kopienai, bet būtu jāsniedz iespēja atbilstīgas trešo valstu kredītreitingu aģentūras novērtēt katru atsevišķi un piešķirt tām atbrīvojumu no dažām organizatoriskām prasībām, kuras attiecas uz kredītreitingu aģentūrām, kas darbojas Kopienā, tostarp no prasības attiecībā uz fizisku klātbūtni Kopienā.

(16)

Regulā būtu arī jāparedz, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūra atbilst kritērijiem, kas ir vispārīgi priekšnoteikumi tādu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumam, ko veic trešās valsts kredītreitingu aģentūra, lai novērstu attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu un citu valsts iestāžu iejaukšanos kredītreitingu saturā un lai nodrošinātu piemērotu politiku interešu konflikta jomā un reitinga analītiķu rotāciju, kā arī regulāru un pastāvīgu informācijas publiskošanu.

(17)

Vēl kāds atbilstīga apstiprināšanas režīma un līdzvērtības noteikšanas sistēmas svarīgs priekšnoteikums ir atbilstīgi sadarbības pasākumi starp mītnes dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par kredītreitingu aģentūrām.

(18)

Kredītreitingu aģentūrai, kas ir apstiprinājusi trešā valstī izsniegtus kredītreitingus, vajadzētu būt pilnībā un bez nosacījumiem atbildīgai par apstiprinātajiem kredītreitingiem un attiecīgo šīs regulas noteikumu izpildi.

(19)

Šī regula nebūtu jāpiemēro kredītreitingiem, ko kredītreitingu aģentūra sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izdod vienīgi personai, kura to pasūtījusi, un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma.

(20)

Investīciju izpēte, investīciju ieteikumi un citi viedokļi par finanšu instrumenta vai finanšu saistību vērtību vai cenu nebūtu jāuzskata par kredītreitingiem.

(21)

Nepasūtīts kredītreitings, t. i., kredītreitings, kura sagatavošana nav sākta pēc izdevēja vai vērtētās juridiskās personas lūguma, būtu kā tāds skaidri jānorāda, un ar atbilstīgiem līdzekļiem būtu jānodrošina tā atšķirība no pasūtītiem kredītreitingiem.

(22)

Lai izvairītos no potenciāliem interešu konfliktiem, kredītreitingu aģentūrām savā profesionālajā darbībā būtu jākoncentrējas uz kredītreitingu izsniegšanu. Kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāļauj sniegt konsultāciju vai padomdevējas pakalpojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāiesniedz priekšlikumi vai ieteikumi attiecībā uz strukturēta finanšu instrumenta izstrādi. Tomēr kredītreitingu aģentūrām būtu jāļauj sniegt papildu pakalpojumus, ja tas nerada potenciālus interešu konfliktus saistībā ar kredītreitingu sniegšanu.

(23)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizmanto stingra, sistemātiska, pēctecīga un izvērtēšanai pakļauta metodika, kas tostarp būtu balstīta uz pagātnes pieredzi un atpakaļejošām pārbaudēm. Tomēr šim noteikumam nekādā gadījumā nevajadzētu būt par pamatojumu tam, lai kompetentās iestādes un dalībvalstis varētu iejaukties kredītreitingu un metodikas saturā. Līdzīgi – prasībai kredītreitingu aģentūrām pārskatīt kredītreitingus vismaz reizi gadā nevajadzētu ietekmēt pienākumu kredītreitingu aģentūrām pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt. Šīs prasības nevajadzētu piemērot tā, lai ierobežotu jaunu kredītreitingu aģentūru ienākšanu tirgū.

(24)

Kredītreitingiem vajadzētu būt labi pamatotiem un pārliecinoši argumentētiem, lai tajos izvairītos no kompromisiem.

(25)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāpublisko informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem vērtēšanas pieņēmumiem, ko tās izmanto, veicot kredītreitingu noteikšanas darbības. Informācijas par modeļiem publiskošanas pakāpei vajadzētu būt tādai, lai sniegtu kredītreitingu lietotājiem pienācīgu informāciju, ļaujot pašiem veikt uzticamības pārbaudi, izvērtējot, vai uz šiem kredītreitingiem var vai nevar paļauties. No otras puses, publiskojot informāciju par modeļiem, nevajadzētu atklāt slepenu komercdarbības informāciju vai stipri kavēt jauninājumu izstrādi.

(26)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāievieš piemērota iekšējā politika un procedūras saistībā ar kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem un citām personām, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu interešu konfliktus un vienmēr nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas un pārskatīšanas procesa kvalitāti, integritāti un vispusību. Šādai politikai un procedūrām jo īpaši būtu jāietver iekšējās kontroles mehānismi un atbilstības uzraudzības funkcija.

(27)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizvairās no interešu konfliktsituācijām un pienācīgi jārisina šie konflikti, ja no tiem nevar izvairīties, lai nodrošinātu savu neatkarību. Kredītreitingu aģentūrām būtu laikus jāatklāj informācija par interešu konfliktiem. Tām arī būtu jāveic uzskaite, reģistrējot visus svarīgos apdraudējumus kredītreitingu aģentūras un kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistīto darbinieku un citu personu neatkarībai, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai mazinātu šos apdraudējumus.

(28)

Kredītreitingu aģentūrai vai kredītreitingu aģentūru grupai būtu pastāvīgi jāveic pasākumi, kas nodrošina uzņēmuma pareizu vadību. Nosakot savus uzņēmuma vadības pasākumus, kredītreitingu aģentūrai un kredītreitingu aģentūru grupai būtu jāņem vērā, ka tai ir jānodrošina, lai tās izsniegtie kredītreitingi būtu neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(29)

Lai nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas procesa neatkarību attiecībā pret kredītreitingu aģentūras kā uzņēmuma uzņēmējdarbības interesēm, kredītreitingu aģentūrām jānodrošina, ka administratīvajā vai uzraudzības valdē vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi locekļi ir neatkarīgi, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu (13) III iedaļas 13. punktā. Turklāt ir nepieciešams, lai augstākās vadības vairākumam, arī visiem neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekamas zināšanas attiecīgās finanšu pakalpojumu jomās. Atbilstības uzraudzītājam būtu regulāri jāziņo augstākajai vadībai un neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem par pienākumu izpildi.

(30)

Lai izvairītos no interešu konfliktiem, administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem.

(31)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina pietiekams skaits darbinieku ar piemērotām zināšanām un pieredzi kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanai. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka tiek nodrošināti piemēroti cilvēkresursi un finanšu resursi kredītreitingu izsniegšanai, uzraudzībai un atjaunošanai.

(32)

Lai ņemtu vērā to kredītreitingu aģentūru specifiku, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku, kompetentajām iestādēm būtu jāparedz iespēja atbrīvot šādas kredītreitingu aģentūras no dažiem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz neatkarīgo valdes locekļu nozīmi, atbilstības uzraudzību un rotācijas mehānismu un ar noteikumu, ka minētās kredītreitingu aģentūras spēj apliecināt, ka tās atbilst īpašiem nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jānoskaidro, vai kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa varētu izvairīties no šīs regulas prasību ievērošanas. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm atbrīvojumi būtu jāpiemēro tā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalošanas risku un nodrošinātu Kopienas tiesību aktu vienotu piemērošanu.

(33)

Ilgstošas attiecības ar vienām un tām pašām vērtējamām juridiskajām personām vai ar tām saistītām trešām personām varētu kompromitēt reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus. Tādēļ šiem analītiķiem un personām būtu jāpiemēro atbilstīgs rotācijas mehānisms, kam būtu jānodrošina analītisko grupu un kredītreitingu komiteju locekļu pakāpeniska nomaiņa.

(34)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jānodrošina, ka kredītreitingu noteikšanai izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, piemēram, matemātiskie vai korelācijas pieņēmumi, tiek pienācīgi uzturēti un atjaunoti, kā arī ka tos visaptveroši un periodiski pārskata un ka to aprakstus publicē tā, lai būtu iespējama visaptveroša pārbaude. Gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai finanšu instrumenta jauna veida struktūras, jo īpaši strukturētu finanšu instrumentu, sarežģītība rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu, kredītreitingu aģentūrai nevajadzētu izsniegt kredītreitingu vai būtu jāatceļ jau izsniegts kredītreitings. Izsniegta kredītreitinga uzraudzībai pieejamās informācijas kvalitātes izmaiņas būtu jāpublisko vienlaikus ar minēto pārbaudi, un vajadzības gadījumā kredītreitings būtu jāpārskata.

(35)

Lai nodrošinātu kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūrai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka informācija, ko tā izmanto kredītreitingu piešķiršanai, ir uzticama. Šajā nolūkā kredītreitingu aģentūra var citu elementu starpā paredzēt neatkarīgi auditētu finanšu pārskatu un publiski pieejamas informācijas izmantošanu, respektablu trešo personu pakalpojumu izmantošanu pārbaudes veikšanai, izlases paraugu pārbaudes, ko veic kredītreitingu aģentūra attiecībā uz saņemto informāciju, vai līguma noteikumus, kas skaidri paredz vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu atbildību, ja saskaņā ar līgumu sniegtā informācija ir apzināti un būtiski kļūdaina vai maldinoša vai ja vērtējamā juridiskā persona vai ar to saistītās trešās personas neveic saprātīgas uzticamības pārbaudes attiecībā uz informācijas precizitāti, kā noteikts līguma noteikumos.

(36)

Šī regula neskar kredītreitingu aģentūru pienākumu aizsargāt fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (14).

(37)

Ir nepieciešams, ka kredītreitingu aģentūras izstrādā piemērotas procedūras izmantotās metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu regulārai pārskatīšanai, lai varētu pienācīgi atspoguļot mainīgos apstākļus pamatā esošo aktīvu tirgos. Lai nodrošinātu pārredzamību, kredītreitingu aģentūru metodikas un prakses, kā arī procedūru un procesu būtiski grozījumi būtu jāpublisko pirms to stāšanās spēkā, ja vien ekstremālu tirgus apstākļu dēļ nav nepieciešams nekavējoties mainīt kredītreitingu.

(38)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānorāda uz jebkādu atbilstīgu riska brīdinājumu, ietverot attiecīgo pieņēmumu jutīguma analīzi. Šajā analīzē būtu jāpaskaidro, kā dažādie notikumi tirgū, kas skar modelī iestrādātos rādītājus, var ietekmēt kredītreitingu izmaiņas (piemēram, nepastāvība). Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka dati par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitingu kategorijā ir pārbaudāmi un izmērāmi, kā arī tā nodrošina ieinteresētajām pusēm pietiekamu pamatu, lai saprastu katras kredītreitingu kategorijas iepriekšējos rādītājus, kā arī to, vai un kā kredītreitingu kategorijas ir mainījušās. Ja kredītreitingu vai citu apstākļu būtība padara iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku par nepiemērotu, statistiski nederīgu vai citādi, visticamāk, maldinošu kredītreitingu lietotājiem, kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina piemēroti precizējumi. Šai informācijai, cik tas iespējams, vajadzētu būt salīdzināmai ar jebkurām pastāvošām nozares tendencēm, lai palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt dažādu kredītreitingu aģentūru rādītājus.

(39)

Lai veicinātu kredītreitingu pārredzamību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, CESR būtu jāuztur centrālais repozitorijs, kurā glabātos informācija par kredītreitingu aģentūru iepriekšējiem darbības rādītājiem un iepriekš izsniegtajiem kredītreitingiem. Kredītreitingu aģentūrām būtu standartizētā veidā jāsniedz informācija šim repozitorijam. CESR būtu jādara šī informācija pieejama sabiedrībai un katru gadu būtu jāpublicē kopsavilkums par būtiskākajām tendencēm.

(40)

Konkrētos apstākļos strukturētajiem finanšu instrumentiem var būt ietekme, kas atšķiras no tradicionālajiem uzņēmumu parāda instrumentiem. Tas varētu maldināt ieguldītājus piemērot tās pašas kredītreitingu kategorijas abiem instrumentu veidiem bez turpmāka paskaidrojuma. Kredītreitingu aģentūrām būtu jārīkojas, lai palielinātu kredītreitingu lietotāju informētību par strukturēto finanšu instrumentu specifiku salīdzinājumā ar tradicionālajiem instrumentiem. Tādēļ kredītreitingu aģentūrām būtu skaidri jānošķir kredītreitingu kategorijas, ko izmanto strukturēto finanšu instrumentu vērtēšanai, no vienas puses, un kredītreitingu kategorijas, ko izmanto citiem finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām, no otras puses, reitinga kategorijai pievienojot atbilstīgu simbolu.

(41)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no situācijām, kurās emitenti pieprasa attiecīgā strukturētā finanšu instrumenta provizorisku kredītreitingu novērtējumu no vairākām kredītreitingu aģentūrām, lai noteiktu, kura aģentūra piedāvā labāko kredītreitingu attiecīgajai struktūrai. Arī emitentiem būtu jāizvairās no šādas prakses.

(42)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jāved uzskaite par kredītreitingu noteikšanas metodiku un regulāri jāatjauno tā ar izmaiņām, kā arī būtu jāved uzskaite par būtiskākajiem elementiem dialogā starp reitinga analītiķi un vērtējamo personu vai ar to saistītām trešām personām.

(43)

Lai nodrošinātu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni iekšējā tirgū, kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus Kopienā, būtu jāpiemēro reģistrēšanas prasība. Šāda reģistrācija ir galvenais priekšnosacījums, lai kredītreitingu aģentūras varētu izsniegt kredītreitingus, kas regulatīviem mērķiem paredzēti lietošanai Kopienā. Tādēļ nepieciešams paredzēt saskaņotus nosacījumus un procedūru šādas reģistrācijas piešķiršanai, apturēšanai uz laiku un anulēšanai.

(44)

Ar šo regulu nebūtu jāaizstāj saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK izveidotais ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) atzīšanas process. ĀKNI, kas Kopienā jau ir atzītas, būtu jāpiesakās reģistrēšanai saskaņā ar šo regulu.

(45)

Kredītreitingu aģentūrai, ko reģistrējusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, būtu jāļauj izsniegt kredītreitingus visā Kopienā. Tādēļ katrai kredītreitingu aģentūrai ir nepieciešams noteikt vienotu reģistrācijas procedūru, kas ir spēkā visā Kopienā. Kredītreitingu aģentūras reģistrācijai būtu jāstājas spēkā, tiklīdz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots lēmums par reģistrāciju.

(46)

Ir nepieciešams izveidot vienotu reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas punktu. CESR būtu jāsaņem reģistrācijas pieteikumi un efektīvi jāinformē kompetentās iestādes visās dalībvalstīs. CESR būtu arī jākonsultē mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde par to, cik lielā mērā pieteikums ir pilnīgs. Reģistrācijas pieteikumu izskatīšana būtu jāveic valsts līmenī, un tas būtu jādara attiecīgajai kompetentajai iestādei. Lai efektīvi risinātu šo kredītreitingu aģentūru jautājumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido operatīvs tīkls (“kolēģijas”), ko atbalsta efektīva informācijas tehnoloģiju infrastruktūra. CESR būtu jāizveido apakškomiteja, kura specializējas katras aktīvu klases, ko vērtē kredītreitingu aģentūras, kredītreitingu noteikšanas jomā.

(47)

Dažas kredītreitingu aģentūras ietver vairākas juridiskās personas, kas kopā veido kredītreitingu aģentūru grupu. Reģistrējot katru no kredītreitingu aģentūrām, kas ietilpst šādā grupā, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jākoordinē konkrētai grupai piederošo kredītreitingu aģentūru iesniegto pieteikumu izskatīšanas process, kā arī lēmumu pieņemšana par reģistrācijas piešķiršanu. Tomēr vajadzētu būt iespējai atteikt reģistrāciju kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošai kredītreitingu aģentūrai, ja kredītreitingu aģentūra neatbilst reģistrācijas prasībām, kaut arī pārējie šādas grupas locekļi atbilst visām reģistrācijas prasībām saskaņā ar šo regulu. Tā kā kompetento iestāžu kolēģijai nav dotas pilnvaras izdot juridiski saistošus lēmumus, kredītreitingu aģentūru grupas locekļu mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu katrai jāpieņem atsevišķs lēmums par to kredītreitingu aģentūru, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(48)

Kompetento iestāžu kolēģijai būtu jākalpo kā struktūrai, kas nodrošina uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī koordinē kredītreitingu aģentūru praktiskai uzraudzībai vajadzīgās darbības un uzraudzības pasākumus. Kompetento iestāžu kolēģijai jo īpaši vajadzētu veicināt trešās valstīs izsniegtu kredītreitingu apstiprināšanas, sertifikācijas, ārpakalpojumu piesaistes un atbrīvojuma, kas šajā regulā paredzēts kredītreitingu aģentūrai, nosacījumu izpildes pārraudzību. Kompetento iestāžu kolēģijas darbībām būtu jāveicina saskaņota šīs regulas noteikumu piemērošana un uzraudzības prakses konverģence.

(49)

Lai uzlabotu kolēģijas darbību praktisku koordinēšanu, kolēģijas locekļiem būtu no sava vidus jāieceļ viens koordinators. Koordinatoram būtu jāvada kolēģijas sanāksmes, jāsagatavo rakstiski formulēti koordinēšanas pasākumi un jākoordinē kolēģijas darbības. Reģistrācijas gaitā koordinatoram būtu jāizvērtē vajadzība pagarināt pieteikuma izskatīšanas laiku, jākoordinē šāda izskatīšana un jāsazinās ar CESR.

(50)

Komisija 2008. gada novembrī ir izveidojusi augsta līmeņa grupu, kas apsvērs turpmāko Eiropas uzraudzības procedūru finanšu pakalpojumu jomā, tostarp arī CESR nozīmi.

(51)

Pašreizējo uzraudzības sistēmu nevajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa risinājumu kredītreitingu aģentūru pārraudzībai. Kompetento iestāžu kolēģijas, kurām jāpilnveido sadarbība un konverģence uzraudzības jomā Kopienā, ir ievērojams solis uz priekšu, bet var neaizvietot visas priekšrocības, ko sniedz kredītreitingu noteikšanas nozares konsolidētāka pārraudzība. Starptautiskā finanšu tirgus krīze ir skaidri parādījusi, ka ir lietderīgi turpināt izskatīt nepieciešamību pamatīgi reformēt Kopienas finanšu nozares regulatīvo un uzraudzības modeli. Lai Kopienā nodrošinātu nepieciešamo uzraudzības konverģences un sadarbības līmeni un lai stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir vajadzīgas turpmākas plaša apjoma reformas Kopienas finanšu nozares regulatīvajā un uzraudzības modelī, un Komisijai tās būtu nekavējoties jāierosina, pienācīgi ņemot vērā Jacques de Larosière vadītās ekspertu grupas 2009. gada 25. februārī iesniegtos secinājumus. Komisijai cik iespējams drīz un jebkurā gadījumā līdz 2010. gada 1. jūlijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un citām attiecīgajām iestādēm ziņojums par visiem šajā sakarā izdarītajiem secinājumiem un jāierosina visi nepieciešamie likumdošanas priekšlikumi to nepilnību novēršanai, kuras konstatētas attiecībā uz koordinācijas un sadarbības pasākumiem uzraudzības jomā.

(52)

Kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par kredītreitingu aģentūras sākotnējo reģistrāciju cita starpā būtu jāapsver ievērojamās izmaiņas apstiprināšanas režīmā, ārpakalpojumu piesaistes pasākumos, kā arī saistībā ar filiāļu atvēršanu un slēgšanu.

(53)

Kredītreitingu aģentūras uzraudzība ar kolēģijas starpniecību būtu jāveic mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei, sadarbojoties ar citu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgo kolēģiju un pienācīgi iesaistot CESR.

(54)

Mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes un citu atbilstīgajā kolēģijā iesaistīto dalībvalstu spēju novērtēt un uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šīs regulas prasībām nevajadzētu ietekmēt tam, kādu kārtību attiecīgā kredītreitingu aģentūra izmanto ārpakalpojumu piesaistei. Ārpakalpojumu piesaistes gadījumā kredītreitingu aģentūrai būtu jāsaglabā atbildība par visu to pienākumu izpildi, kas tai noteikti šajā regulā.

(55)

Lai uzturētu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni un lai nodrošinātu Kopienā izsniegtu kredītreitingu pastāvīgu uzraudzību, kredītreitingu aģentūrām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas, būtu jāprasa izveidot filiāli Kopienā, lai būtu iespējama efektīva uzraudzība attiecībā uz to darbību Kopienā, kā arī apstiprināšanas noteikumu efektīva izmantošana. Būtu jāveicina arī jaunu dalībnieku parādīšanās kredītreitingu aģentūru tirgū.

(56)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā noteiktās pilnvaras saistībā ar kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām vai saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un citām personām, kas kādā veidā saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām. Šādas personas varētu būt kredītreitingu aģentūru un vērtējamo juridisko personu akcionāri vai uzraudzības vai administratīvās valdes locekļi.

(57)

Šīs regulas noteikumiem par uzraudzības maksām nevajadzētu skart attiecīgus valstu tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē uzraudzības maksas vai līdzvērtīgas maksas.

(58)

Ir piemēroti izveidot mehānismu, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu. Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka Kopienā izsniegtos kredītreitingus izsniedz saskaņā ar šo regulu. Šo uzraudzības pasākumu izmantošana būtu vienmēr jāsaskaņo atbilstīgajā kolēģijā. Tādi pasākumi kā reģistrācijas anulēšana vai kredītreitingu izmantošanas regulatīviem nolūkiem pārtraukšana būtu jāveic gadījumos, kad tie uzskatāmi par proporcionāliem no šīs regulas izrietošo pienākumu pārkāpuma nozīmīgumam. Īstenojot uzraudzības pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā ieguldītāju intereses un tirgus stabilitāte. Tā kā kredītreitingu izsniegšanas procesā būtu jāsaglabā kredītreitingu aģentūras neatkarība, ne kompetentajām iestādēm, ne dalībvalstīm nevajadzētu iejaukties saistībā ar kredītreitingu būtību un metodiku, pēc kuras kredītreitingu aģentūra nosaka kredītreitingus, lai nepieļaujami neietekmētu to saturu. Ja kredītreitingu aģentūra tiek pakļauta spiedienam, tai par šo faktu būtu jāinformē Komisija un CESR. Komisijai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānosaka, vai ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā pret konkrēto dalībvalsti, kas nav ievērojusi šajā regulā noteiktos pienākumus.

(59)

Vēlams nodrošināt, lai šajā regulā minētos lēmumus pieņemtu, balstoties uz ciešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un lēmumi par reģistrāciju tādēļ būtu jāpieņem, savstarpēji vienojoties. Tas ir nepieciešams priekšnoteikums efektīvam reģistrācijas un uzraudzības veikšanas procesam. Lēmumu pieņemšanas procesam vajadzētu būt efektīvam, ātram un balstītam uz vienprātību.

(60)

Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti un lai izvairītos no uzdevumu pārklāšanās, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas.

(61)

Ir arī svarīgi paredzēt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par kredītreitingu aģentūru uzraudzību saskaņā ar šo regulu, un kompetentajām iestādēm, kas uzrauga finanšu iestādes, kā norādīts šajā regulā, jo īpaši ar kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konsultatīvu uzraudzību vai par finanšu stabilitāti dalībvalstīs.

(62)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, vajadzētu būt iespējām iejaukties un veikt atbilstīgus uzraudzības pasākumus, pirms tam informējot CESR un mītnes dalībvalsts kompetento iestādi, kā arī konsultējoties ar kolēģiju, ja tās ir konstatējušas, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

(63)

Ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša procedūra attiecībā uz reģistrāciju, sertifikāciju vai tās anulēšanu, uzraudzības pasākumu pieņemšanu un uzraudzības pilnvaru īstenošanu, būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, kas reglamentē minētās procedūras, tostarp valodu lietojumu, dienesta noslēpumu un konfidencialitāti juridiskajās profesijās, un šādos tiesību aktos paredzētajām kredītreitingu aģentūru un citu personu tiesībām būtu jāpaliek neskartām.

(64)

Ir nepieciešams uzlabot kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru konverģenci, lai panāktu vienlīdzīgu īstenošanas intensitāti visā iekšējā tirgū.

(65)

CESR vajadzētu nodrošināt saskaņotību šīs regulas piemērošanā. Tai būtu jāuzlabo un jāveicina kompetento iestāžu sadarbība un koordinācija attiecībā uz uzraudzību, kā arī vajadzības gadījumā jāizdod norādījumi. Tādēļ CESR būtu jāizveido starpniecības mehānisms un salīdzinošs novērtējums, lai sekmētu saskaņotu pieejas izmantošanu kompetentajās iestādēs.

(66)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās būtu jāpiemēro vismaz par lieliem profesionālās darbības pārkāpumiem un uzticamības pārbaužu neveikšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja paredzēt administratīvos vai kriminālsodus. CESR būtu jāizstrādā pamatnostādnes par prakses konverģenci attiecībā uz šādiem sodiem.

(67)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK.

(68)

Regulā būtu arī jāparedz noteikumi par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši ar tām, kas atbildīgas par apstiprināšanā un sertificēšanā iesaistīto kredītreitingu aģentūru uzraudzību.

(69)

Neskarot šā Kopienas tiesību akta piemērošanu, visas prasības pret kredītreitingu aģentūrām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem būtu jāiesniedz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību.

(70)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(71)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro – ņemot vērā notikumus pasaulē – grozīt I un II pielikumu, kas nosaka konkrētus kritērijus, lai veiktu novērtējumu tam, kā kredītreitingu aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar iekšējo struktūru, darbības pasākumiem, darbiniekiem piemērojamiem noteikumiem, kredītreitingu prezentēšanu un informācijas publiskošanu, kā arī noteikt vai grozīt kritērijus, ar kuriem novērtē šīs regulas noteikumu līdzvērtību trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(72)

Lai ņemtu vērā turpmāko attīstību finanšu tirgos, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs regulas piemērošanu, jo īpaši kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem un to, cik atbilstīga ir kredītreitingu aģentūras atalgošana, ko veic vērtējamā juridiskā persona. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(73)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot stimulus emitentiem daļu kredītreitingu pasūtīt Kopienā reģistrētajās kredītreitingu aģentūrās, iespējamās alternatīvas modelim “emitents maksā”, tostarp publiskas Kopienas kredītreitingu aģentūras izveidi, kā arī valstu noteikumu konverģenci attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(74)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot kredītreitingu aģentūru regulatīvo un uzraudzības prasību attīstību trešās valstīs, kā arī šo tendenču un šajā regulā minēto pārejas noteikumu ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti Kopienā.

(75)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, nosakot kopēju regulējumu attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, ko izsniegs iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā pašreizējo valstu tiesību aktu nepietiekamību un to, ka vairākums esošo kredītreitingu aģentūru ir dibinātas ārpus Kopienas, un tā kā tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula ievieš kopēju regulatīvu pieeju, lai palielinātu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un uzticamību, līdz ar to veicinot Kopienā izsniegto kredītreitingu kvalitāti, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību un vienlaikus panākot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni. Regula nosaka kredītreitingu izsniegšanas nosacījumus un noteikumus attiecībā uz kredītreitingu aģentūru struktūru un darbību, lai veicinātu to neatkarību un interešu konfliktu novēršanu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro kredītreitingiem, ko izsniegušas Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras un ko publisko vai izplata pēc pasūtījuma.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

privātiem kredītreitingiem, ko sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izsniedz vienīgi to pasūtītājam un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma;

b)

kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām;

c)

kredītreitingiem, kurus sagatavojušas eksporta kredīta aģentūras, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 1.3. punktā; vai

d)

centrālo banku noteiktajiem kredītreitingiem:

i)

par kuriem nav maksājusi vērtējamā juridiskā persona;

ii)

kuri nav publiskoti;

iii)

kuri ir izsniegti, ievērojot principus, standartus un procedūras, kas nodrošina pienācīgu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu un neatkarību, kā paredzēts šajā regulā; un

iv)

kuri nav saistīti ar tās dalībvalsts, kuru pārstāv attiecīgā centrālā banka, emitētajiem finanšu instrumentiem.

3.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar šo regulu, kas ir nosacījums, lai to atzītu par ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI), kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 2. daļā, ja vien tā neizsniedz tikai kredītreitingus, kas minēti 2. punktā.

4.   Lai nodrošinātu 2. punkta d) apakšpunkta vienotu piemērošanu, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var saskaņā ar 38. panta 3. punktā noteikto regulatīvo procedūru un šā panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem pieņemt lēmumu, kurā noteikts, ka centrālā banka atbilst šim apakšpunktam un ka tādēļ tās kredītreitingi tiek atbrīvoti no šīs regulas piemērošanas.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē to centrālo banku sarakstu, kuras atbilst šā panta 2. punkta d) apakšpunktam.

3. pants

Definīcijas

1.   Šīs regulas mērķiem piemēro šādas definīcijas:

a)

“kredītreitings” ir atzinums par juridiskas personas kredītspēju, par parādu vai finanšu saistībām, parāda vērtspapīriem, priekšrocību akcijām vai citiem finanšu instrumentiem vai par šādu parādu vai finanšu saistību, parāda vērtspapīru, priekšrocību akciju vai cita finanšu instrumenta emitentu, un šo atzinumu izsniedz, izmantojot ieviestu un noteiktu kredītreitingu kategoriju klasifikācijas sistēmu;

b)

“kredītreitingu aģentūra” ir juridiska persona, kuras profesionālā darbība ietver kredītreitingu sniegšanu;

c)

“mītnes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas kredītreitingu aģentūras juridiskā adrese;

d)

“kredītreitingu analītiķis” ir persona, kas pilda analītiskas funkcijas, kuras nepieciešamas, lai izsniegtu kredītreitingu;

e)

“galvenais reitinga analītiķis” ir persona, uz kuru gulstas galvenā atbildība par kredītreitingu izstrādi un saziņu ar emitentu saistībā ar konkrētu kredītreitingu vai kopumā saistībā ar tā instrumenta reitinga noteikšanu, kuru izdod minētais emitents, un attiecīgā gadījumā par ierosinājumu sagatavošanu vērtējuma komitejai saistībā ar šādu reitingu;

f)

“vērtējamā juridiskā persona” ir juridiska persona, kuras kredītspēja tieši vai netieši tiek vērtēta saistībā ar kredītreitingu neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir vai nav pasūtījusi šo kredītreitingu un vai tā ir vai nav sniegusi informāciju šim kredītreitingam;

g)

“regulatīvi nolūki” ir kredītreitingu izmantošana īpaši tam, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, kā tie iestrādāti dalībvalstu tiesību aktos;

h)

“kredītreitingu kategorija” ir kredītreitingu simbols, piemēram, burts vai skaitlis, kam var būt pievienotas citas identifikācijas zīmes, ko izmanto kredītreitingā relatīvam riska aprēķinam, lai nošķirtu atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu vai citu aktīvu veidiem;

i)

“saistīta trešā persona” ir iniciators, organizators, sponsors, apkalpotājfirma vai jebkura cita persona, kas sadarbojas ar kredītreitingu aģentūru vērtējamās juridiskās personas vārdā, arī jebkāda persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole;

j)

“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un filiāli, kā noteikts Padomes Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem kontiem (16) 1. pantā, vai cieša saikne ar jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

k)

“finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (17), I pielikuma C iedaļā uzskaitītie instrumenti;

l)

“strukturēts finanšu instruments” ir finanšu instruments vai citi aktīvi, kas rodas no Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 36. punktā minētās pārvēršanas vērtspapīros vai shēmas;

m)

“kredītreitingu aģentūru grupa” ir uzņēmumu grupa, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ko veido mātesuzņēmums un tā filiāles Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, kā arī uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti ar saiknēm Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē un kuru darbība ietver kredītreitingu sniegšanu. Šīs regulas 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nolūkiem grupā ietilpst arī kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs;

n)

“augstākā vadība” ir persona vai personas, kuras praktiski vada kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, kā arī aģentūras administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis vai locekļi;

o)

“kredītreitingu noteikšanas darbības” ir datu un informācijas analīze, vērtēšana, apstiprināšana, izsniegšana, kā arī kredītreitingu pārskatīšana.

2.   Šīs regulas 1. punkta a) apakšpunkta nolūkiem par kredītreitingiem neuzskata:

a)

ieteikumus Komisijas Direktīvas 2003/125/EK (18) 1. panta 3. punkta nozīmē;

b)

ieguldījumu izpēti, kas definēta Direktīvas 2006/73/EK (19) 24. panta 1. punktā, un citus vispārīgus ieteikumus, piemēram, “pirkt”, “pārdot” vai “paturēt”, attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām; kā arī

c)

atzinumus par finanšu saistību vai finanšu instrumenta vērtību.

4. pants

Kredītreitingu izmantošana

1.   Kredītiestādes, kā tās definētas Direktīvā 2006/48/EK, ieguldījumu sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2004/39/EK, apdrošināšanas uzņēmumi, kuriem piemēro Padomes Pirmo direktīvu 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (20), apdrošināšanas uzņēmumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (21), pārapdrošināšanas uzņēmumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (22), pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), kā tie definēti Direktīvā 85/611/EEK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kā tās definētas Direktīvā 2003/41/EK, regulatīviem nolūkiem drīkst izmantot tikai tādus kredītreitingus, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kuras veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu.

Ja saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004 publicētajā prospektā ir atsauce uz kredītreitingu vai kredītreitingiem, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, nodrošina, ka prospektā ir iekļauta skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgos kredītreitingus ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu.

2.   Uzskata, ka kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, ir izsniegusi kredītreitingu, ja kredītreitings ir publicēts kredītreitingu aģentūras tīmekļa vietnē vai citādā veidā vai izplatīts pēc pasūtījuma un publiskots saskaņā ar 10. pantā minētajiem pienākumiem, skaidri norādot, ka attiecīgais kredītreitings ir apstiprināts saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, var apstiprināt trešā valstī izsniegtu kredītreitingu vienīgi tad, ja kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā šāds kredītreitings ir izsniegts, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā tiek izsniegts apstiprināms kredītreitings, daļēji vai pilnīgi veic apstiprinošā kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūras, kas ietilpst vienā grupā;

b)

kredītreitingu aģentūra ir pārbaudījusi un spēj mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei pastāvīgi apliecināt, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūras veiktās kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprināmu kredītreitingu, atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas 6. līdz 12. pantā minētās prasības;

c)

apstiprinošās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes spējas vai 29. pantā minētās kompetento iestāžu kolēģijas (“kolēģija”) spējas novērtēt un pārraudzīt tādas kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, atbilstību b) apakšpunktā minētajām prasībām nav ierobežotas;

d)

kredītreitingu aģentūra pēc pieprasījuma sniedz mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei visu vajadzīgo informāciju, lai šī kompetentā iestāde varētu pastāvīgi uzraudzīt atbilstību regulas prasībām;

e)

pastāv objektīvs iemesls, kādēļ kredītreitings būtu jāsagatavo trešā valstī;

f)

kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un pakļauta uzraudzībai šajā trešā valstī;

g)

minētajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju kompetentajām iestādēm un citām šīs trešās valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā; kā arī

h)

ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp apstiprinošās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetento iestādi un attiecīgo tās kredītreitingu aģentūras kompetento iestādi, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka šie sadarbības mehānismi nosaka vismaz:

i)

informācijas apmaiņas mehānismu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

ii)

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, lai dotu iespēju apstiprinošās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprinātu kredītreitingu.

4.   Saskaņā ar 3. punktu apstiprinātu kredītreitingu uzskata par kredītreitingu, ko izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kura veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu.

Kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, neizmanto šādu apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasību pildīšanas.

5.   Kredītreitingu aģentūra, kas atbilstīgi 3. punktam ir apstiprinājusi trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus, ir pilnīgi atbildīga par šādiem kredītreitingiem un par 3. punktā minēto nosacījumu izpildi.

6.   Ja Komisija saskaņā ar 5. panta 6. punktu ir atzinusi, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī ir līdzvērtīga šīs regulas prasībām un tiek ievērota 5. panta 7. punktā noteiktā kārtība, kredītreitingu aģentūrai, kas apstiprina minētajā trešā valstī izsniegtu kredītreitingu, vairs nav attiecīgā gadījumā jāpārbauda vai jāapliecina, ka ir izpildīts šā panta 3. punkta g) apakšpunktā paredzētais nosacījums.

5. pants

Līdzvērtība un sertificēšana, ņemot vērā līdzvērtību

1.   Kredītreitingus, kuri saistīti ar juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, vai trešās valstīs izdotiem finanšu instrumentiem un kurus izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var izmantot Kopienā saskaņā ar 4. panta 1. punktu bez apstiprinājuma piešķiršanas saskaņā ar 4. panta 3. punktu, ja:

a)

attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un tai piemēro uzraudzību šajā trešā valstī;

b)

Komisija saskaņā ar šā panta 6. punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, atzīstot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī ir līdzvērtīga šīs regulas prasībām;

c)

tiek īstenoti šā panta 7. punktā minētie sadarbības pasākumi;

d)

kredītreitingu aģentūras izsniegtie kredītreitingi un tās kredītreitingu noteikšanas darbības nav sistēmiski nozīmīgas finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu integritātei vienā vai vairākās dalībvalstīs; un

e)

attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir sertificēta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kredītreitingu aģentūra var iesniegt sertifikācijas pieteikumu. Pieteikumu iesniedz Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR) saskaņā ar 15. panta atbilstīgajiem noteikumiem. Piecās darbdienās pēc sertifikācijas pieteikuma saņemšanas CESR nosūta pieteikumu visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, aicinot tās izskatīt iespēju kļūt par atbilstīgās kolēģijas loceklēm saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Tās kompetentās iestādes, kas nolēmušas kļūt par kolēģijas loceklēm, par to informē CESR desmit darbdienās pēc CESR aicinājuma saņemšanas. Kompetentās iestādes, kuras saskaņā ar šo punktu informē CESR, ir kolēģijas locekles. Divdesmit darbdienās pēc sertifikācijas pieteikuma saņemšanas CESR sagatavo un savā tīmekļa vietnē publicē to kompetento iestāžu sarakstu, kuras ir kolēģijas locekles. Par kolēģijas loceklēm kļūst tās kompetentās iestādes, kuras piekritušas CESR aicinājumam. Desmit darbdienās pēc publikācijas dienas kolēģijas locekles izraugās koordinatoru saskaņā ar 29. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pēc kolēģijas izveides tās sastāvu un darbību reglamentē 29. panta atbilstīgie noteikumi.

3.   Izvērtējot pieteikumu, ievēro atbilstīgos 16. pantā paredzētos noteikumus un procedūras. Lēmumu par sertifikāciju pieņem, pamatojoties uz šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Lēmumu par sertifikāciju izziņo un publicē saskaņā ar 18. pantu.

4.   Kredītreitingu aģentūra var atsevišķi iesniegt pieteikumu atbrīvot to no:

a)

katru gadījumu izskatot atsevišķi, dažu vai visu I pielikuma A iedaļā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja šī kredītreitingu aģentūra spēj pierādīt, ka šīs prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu;

b)

prasības pēc fiziskas klātbūtnes Kopienā, ja šāda prasība būtu pārāk apgrūtinoša un neproporcionāla, ņemot vērā aģentūras uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu.

Izvērtējot šo pieteikumu, kompetentās iestādes ņem vērā pieteikumu iesniegušās kredītreitingu aģentūras lielumu, izvērtējot tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu, kā arī šīs kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu ietekmi uz finanšu stabilitāti vai finanšu tirgu integritāti vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kompetentā iestāde var piešķirt kredītreitingu aģentūrai šādu atbrīvojumu.

5.   Lēmumus par atbrīvošanu no šā panta 4. punktā minētajām prasībām pieņem, ievērojot atbilstīgos 16. pantā paredzētos noteikumus un procedūras, izņemot 7. punkta otro daļu. Ja atbilstīgās kolēģijas locekļi ilgstoši nespēj vienoties par to, vai attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai piešķirt atbrīvojumu, koordinators pieņem pilnībā pamatotu lēmumu.

Sertifikācijas, tostarp atbrīvojumu piešķiršanas, un uzraudzības nolūkos koordinators attiecīgā gadījumā veic mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes uzdevumus.

6.   Komisija var pieņemt lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 38. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, norādot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušās vai reģistrētās kredītreitingu aģentūras atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un īsteno.

Trešās valsts tiesisko un uzraudzības sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām, ja šī sistēma atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

kredītreitingu aģentūrām trešās valstīs ir jāsaņem atļauja vai jāreģistrējas, un tām pastāvīgi piemēro uzraudzību un nodrošina prasību izpildi;

b)

uz šīs trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi 6. līdz 12. pantā un I pielikumā paredzētajiem noteikumiem; un

c)

šajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju uzraudzības iestādēm un citām šīs valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā.

Komisija sīkāk definē vai groza otrās daļas a) līdz c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos. Minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7.   Koordinators izveido sadarbības līgumus ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešā valstī, kuras tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādos līgumos nosaka vismaz:

a)

informācijas apmaiņas mehānismu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm; un

b)

procedūras sadarbībai uzraudzības pasākumu jomā.

CESR koordinē sadarbības līgumu izstrādi starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskās un uzraudzības sistēmas saskaņā ar 6. punktu tiek uzskatītas par līdzvērtīgām šīs regulas prasībām.

8.   Šīs regulas 20., 24. un 25. panta attiecīgos noteikumus pēc analoģijas piemēro sertificētām kredītreitingu aģentūrām un to izsniegtajiem kredītreitingiem.

II SADAĻA

KREDĪTREITINGU IZSNIEGŠANA

6. pants

Neatkarība un interešu konfliktu novēršana

1.   Kredītreitingu aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu izsniegšanu neietekmē nekādi esoši vai potenciāli interešu konflikti vai uzņēmējdarbības attiecības, kurās iesaistīta kredītreitingu aģentūra, kas izsniedz kredītreitingu, tās vadītāji, kredītreitingu analītiķi, darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra, vai jebkura persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam, kredītreitingu aģentūra ievēro I pielikuma A un B iedaļā noteiktās prasības.

3.   Pēc kredītreitingu aģentūras pieprasījuma mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde var piešķirt kredītreitingu aģentūrai atbrīvojumu no prasības ievērot I pielikuma A iedaļas 2., 5. un 6. punktā minētās prasības un 7. panta 4. punkta noteikumus, ja kredītreitingu aģentūra spēj apliecināt, ka prasības nav samērīgas no uzņēmējdarbības rakstura, apjoma un sarežģītības viedokļa un no kredītreitingu izsniegšanas rakstura un mēroga viedokļa un ka:

a)

kredītreitingu aģentūrā strādā mazāk nekā 50 darbinieku;

b)

kredītreitingu aģentūra ir ieviesusi pasākumus un procedūras, jo īpaši iekšējās kontroles mehānismus, ziņojumu sniegšanas pasākumus un pasākumus, ar ko nodrošina reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus, tādējādi nodrošinot atbilstību šajā regulā noteiktajiem mērķiem; un

c)

kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tādā veidā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa izvairītos no šīs regulas prasību ievērošanas.

Attiecībā uz kredītreitingu aģentūru grupu kompetentās iestādes nodrošina, ka vismaz vienu no grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām neatbrīvo no prasības ievērot I pielikuma A iedaļas 2., 5. un 6. punktā un 7. panta 4. punktā minētās prasības.

7. pants

Kredītreitingu analītiķi, darbinieki un citas kredītreitingu izsniegšanā iesaistītās personas

1.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka kredītreitingu analītiķiem, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kā arī citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuri ir tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze.

2.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka 1. punktā minētajām personām nav atļauts sākt sarunas vai piedalīties sarunās par maksām vai maksājumiem ne ar vienu vērtējamo juridisko personu, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru personu, kuru ar vērtējamo juridisko personu tieši vai netieši saista kontrole.

3.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka 1. punktā minētās personas atbilst I pielikuma C iedaļā noteiktajām prasībām.

4.   Kredītreitingu aģentūra izveido atbilstīgu pakāpenisku rotācijas mehānismu attiecībā uz kredītreitingu analītiķiem un personām, kas apstiprina kredītreitingus, kā noteikts I pielikuma C iedaļā. Rotāciju piemēro atsevišķām personām pēc kārtas, nevis visai komandai.

5.   Kredītreitingu analītiķu un personu, kas apstiprina kredītreitingus, atalgojumu un veikuma novērtējumu nenosaka ieņēmumu apjoms, kuru kredītreitingu aģentūra gūst no vērtējamām juridiskām personām vai ar tām saistītām trešām personām.

8. pants

Metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi

1.   Kredītreitingu aģentūra publisko metodiku, modeļus un galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, ko tā izmanto kredītreitingu noteikšanas darbībās, kā noteikts I pielikuma E iedaļas I daļas 5. punktā.

2.   Kredītreitingu aģentūra pieņem, īsteno un izpilda atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās izsniegtie kredītreitingi pamatojas uz rūpīgu tās visas informācijas analīzi, kas aģentūrai ir pieejama un kas saskaņā ar aģentūras vērtēšanas metodiku ir svarīga analīzes veikšanai. Aģentūra pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai kredītreitingu piešķiršanā izmantotā informācija būtu pietiekami kvalitatīva un nākusi no uzticamiem avotiem.

3.   Kredītreitingu aģentūra izmanto stingru, sistemātisku, pēctecīgu un izvērtēšanai pakļautu kredītreitingu noteikšanas metodiku, balstoties uz pagātnes pieredzi, tostarp atpakaļejošām pārbaudēm.

4.   Ja kredītreitingu aģentūra izmanto jau izsniegtu kredītreitingu, ko sagatavojusi cita kredītreitingu aģentūra, attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem, tā neatsakās izsniegt juridiskās personas vai finanšu instrumenta kredītreitingu, jo daļu juridiskās personas vai finanšu instrumenta bija iepriekš vērtējusi cita kredītreitingu aģentūra.

Kredītreitingu aģentūra reģistrē visus gadījumus, kad tā kredītreitingu noteikšanas procesā nepamatojas uz izsniegtiem un citas kredītreitingu aģentūras sagatavotiem kredītreitingiem attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem vai strukturētiem finanšu instrumentiem, pamatojot šo atšķirīgo novērtējumu.

5.   Kredītreitingu aģentūra uzrauga kredītreitingus un regulāri un vismaz reizi gadā pārskata savus kredītreitingus un metodiku, jo īpaši būtisku izmaiņu gadījumos, kas varētu ietekmēt kredītreitingu. Kredītreitingu aģentūra ievieš iekšējos pasākumus, lai uzraudzītu makroekonomikas un finanšu tirgu apstākļu pārmaiņu ietekmi uz kredītreitingiem.

6.   Kad tiek mainīta kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, kredītreitingu aģentūra:

a)

nekavējoties, izmantojot tos pašu saziņas veidus, ko izmantoja skarto kredītreitingu izplatīšanā, publisko informāciju par to, kādā mērā, visticamāk, tiks ietekmēti kredītreitingi;

b)

pārskata skartos kredītreitingus, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc izmaiņām, vienlaikus novērojot šos reitingus; un

c)

atkārtoti vērtē visus kredītreitingus, kas tika noteikti, pamatojoties uz šo metodiku, modeļiem un galvenajiem kredītreitingu noteikšanas pieņēmumiem, ja saskaņā ar pārskatu šo izmaiņu vispārējā kopējā ietekme nelabvēlīgi iespaido minētos kredītreitingus.

9. pants

Ārpakalpojumi

Svarīgu darbības funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējam neveic tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti un kompetento iestāžu spējas uzraudzīt, vai kredītreitingu aģentūra pilda šajā regulā noteiktos pienākumus.

10. pants

Kredītreitingu publiskošana un prezentēšana

1.   Kredītreitingu aģentūra neselektīvi un savlaicīgi publisko jebkuru kredītreitingu, kā arī jebkādus lēmumus pārtraukt kredītreitingu noteikšanu. Ja tiek pieņemts lēmums pārtraukt kredītreitingu noteikšanu, publiskotā informācija ietver pilnīgus šā lēmuma iemeslus.

Pirmo daļu piemēro arī kredītreitingiem, ko izplata pēc pasūtījuma.

2.   Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka kredītreitingus prezentē un ar tiem rīkojas saskaņā ar I pielikuma D iedaļā noteiktajām prasībām.

3.   Izsniedzot kredītreitingus strukturētiem finanšu instrumentiem, kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka kredītreitingu kategorijas, ko piemēro strukturētiem finanšu instrumentiem, ir skaidri nošķirtas, izmantojot papildu simbolu, no kredītreitingu kategorijām, ko izmanto citām juridiskām personām, finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām.

4.   Kredītreitingu aģentūra publisko savu politiku un procedūras attiecībā uz nepasūtītiem kredītreitingiem.

5.   Kad kredītreitingu aģentūra izsniedz nepasūtītu kredītreitingu, tā kredītreitingā skaidri norāda, vai vērtējamā juridiskā persona vai ar to saistītā trešā persona piedalījās vai nepiedalījās kredītreitingu noteikšanas procesā un vai kredītreitingu aģentūrai bija pieeja vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistītās trešās personas kontiem un citiem svarīgiem iekšējiem dokumentiem.

Nepasūtītus kredītreitingus attiecīgi apzīmē.

6.   Kredītreitingu aģentūra raugās, lai neizmantotu kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, ka tiktu norādīts vai būtu secināms, ka šī iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitingu noteikšanas darbības.

11. pants

Vispārēja un periodiska publiskošana

1.   Kredītreitingu aģentūra pilnībā atklāj sabiedrībai un nekavējoties atjauno informāciju par I pielikuma E iedaļas I daļā izklāstītajiem jautājumiem.

2.   Kredītreitingu aģentūra CESR izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Kredītreitingu aģentūra standartizētā veidā sniedz informāciju šim repozitorijam, kā to noteikusi CESR. CESR dara šo informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām tendencēm.

3.   Kredītreitingu aģentūra reizi gadā mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei un CESR sniedz informāciju par I pielikuma E iedaļas II daļas 2. punktā izklāstītajiem jautājumiem. Mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes atklāj šo informāciju atbilstīgās kolēģijas locekļiem.

12. pants

Pārredzamības ziņojums

Kredītreitingu aģentūra reizi gadā publicē pārredzamības ziņojumu, kas ietver informāciju par I pielikuma E iedaļas III daļā noteiktajiem jautājumiem. Kredītreitingu aģentūra publicē pārredzamības ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra finanšu gada beigām un nodrošina, ka tas aģentūras tīmekļa vietnē ir pieejams vismaz nākamos piecus gadus.

13. pants

Publiskošanas maksas

Kredītreitingu aģentūra nepiemēro maksu par informāciju, kas sniegta saskaņā ar 8. līdz 12. pantu.

III SADAĻA

KREDĪTREITINGU NOTEIKŠANAS DARBĪBU UZRAUDZĪBA

I NODAĻA

Reģistrēšanas procedūra

14. pants

Reģistrēšanas prasība

1.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu 2. panta 1. punkta nolūkiem, ja šī kredītreitingu aģentūra ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

2.   Reģistrācija ir spēkā visā Kopienas teritorijā, tiklīdz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots lēmums par reģistrāciju, kā minēts 16. panta 7. punktā un 17. panta 7. punktā.

3.   Reģistrēta kredītreitingu aģentūra vienmēr ievēro sākotnējās reģistrācijas nosacījumus.

Kredītreitingu aģentūras bez nepamatotas kavēšanās paziņo CESR, mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei un koordinatoram par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās reģistrācijas nosacījumos, tostarp par filiāles atvēršanu vai slēgšanu Kopienā.

4.   Neskarot 16. vai 17. pantu, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē kredītreitingu aģentūru, ja tā, izskatot pieteikumus, secina, ka kredītreitingu aģentūra atbilst šajā regulā noteiktajiem kredītreitingu izsniegšanas nosacījumiem, ņemot vērā 4. un 6. pantu.

5.   Kompetentās iestādes reģistrācijai nepiemēro papildu prasības, kas nav paredzētas šajā regulā.

15. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu CESR. Pieteikumā ietver informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem.

2.   Ja reģistrācijas pieteikumu iesniedz kredītreitingu aģentūru grupa, grupas biedri pilnvaro vienu no grupas locekļiem grupas vārdā iesniegt visus pieteikumus CESR. Pilnvarotā kredītreitingu aģentūra nodrošina informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem attiecībā uz katru grupas locekli.

3.   Kredītreitingu aģentūras iesniedz reģistrācijas pieteikumu valodā, kas noteikta to attiecīgās mītnes dalībvalsts tiesību aktos, un arī valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Pieteikumus, ko mītnes dalībvalstu kompetentās iestādes ir saņēmušas no CESR, uzskata par kredītreitingu aģentūru iesniegtiem pieteikumiem.

4.   Piecās darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas CESR nosūta pieteikuma kopijas visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Desmit darbdienās no pieteikuma saņemšanas CESR konsultē mītnes dalībvalsts kompetento iestādi par to, cik lielā mērā pieteikums ir pilnīgs.

5.   Divdesmit piecās darbdienās pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde un atbilstīgās kolēģijas locekļi izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, ņemot vērā 4. punktā minēto CESR konsultāciju. Ja pieteikums nav pilnīgs, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka termiņu, līdz kuram kredītreitingu aģentūrai tai un CESR ir jāsniedz papildu informācija, un par to paziņo attiecīgi kolēģijas locekļiem un CESR.

Kad mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo attiecīgi kredītreitingu aģentūrai, kolēģijas locekļiem un CESR.

6.   Piecās darbdienās no 5. punktā minētās papildu informācijas saņemšanas CESR nosūta šo papildu informāciju tām kompetentajām iestādēm, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes.

16. pants

Kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikuma izskatīšana, ko veic kompetentās iestādes

1.   Sešdesmit darbdienās pēc 15. panta 5. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde un kompetentās iestādes, kas ir atbilstīgās kolēģijas locekles:

a)

kopīgi izskata reģistrācijas pieteikumu; un

b)

dara visu saprātīgi iespējamo, lai vienotos par to, vai piešķirt reģistrāciju kredītreitingu aģentūrai vai to atteikt, pamatojoties uz kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Koordinators var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 30 darbdienām, jo īpaši – ja kredītreitingu aģentūra:

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

prasa piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.   Koordinators koordinē kredītreitingu aģentūras iesniegtā pieteikuma izskatīšanu un nodrošina, ka atbilstīgās kolēģijas locekļi savstarpēji apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama pieteikuma izskatīšanai.

4.   Pēc tam, kad ir panākta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā vienošanās, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde sagatavo pilnībā pamatotu lēmuma projektu un iesniedz to koordinatoram.

Ja starp atbilstīgās kolēģijas locekļiem nav panākta vienošanās, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde sagatavo pilnībā pamatotu lēmuma projektu par reģistrācijas atteikšanu, rakstiski izklāstot to kolēģijas locekļu viedokļus, kas iebilst pret reģistrāciju, un iesniedz šo lēmuma projektu koordinatoram. Kolēģijas locekļi, kuri uzskata, ka reģistrācija būtu jāpiešķir, sagatavo sīku paskaidrojumu, izklāstot sava viedokļa būtību un pamatojumu, un iesniedz to koordinatoram.

5.   Sešdesmit darbdienās pēc 15. panta 5. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas un jebkurā gadījumā deviņdesmit darbdienās, ja piemēro 2. punktu, koordinators paziņo CESR pilnībā pamatotu lēmuma projektu par reģistrāciju vai tās atteikšanu, pievienojot 4. punkta otrajā daļā minēto paskaidrojumu.

6.   Divdesmit darbdienās pēc 5. punktā minētā iesnieguma saņemšanas CESR sniedz atbilstīgās kolēģijas locekļiem konsultāciju par attiecīgās kredītreitingu aģentūras atbilstību reģistrācijas prasībām. Pēc CESR konsultācijas saņemšanas kolēģijas locekļi atkārtoti izskata lēmuma projektu.

7.   Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde piecpadsmit darbdienās pēc CESR konsultācijas saņemšanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai tās atteikšanu. Ja mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes lēmums atšķiras no CESR konsultācijas, tā pilnībā pamato savu lēmumu. Ja CESR nav sniegusi konsultāciju, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu trīsdesmit darbdienās pēc lēmuma projekta paziņošanas CESR saskaņā ar 5. punktu.

Ja atbilstīgās kolēģijas locekļi ilgstoši nespēj vienoties, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrācijas atteikšanu, kurā norāda kompetentās iestādes, kas nepiekrīt reģistrācijai, un izklāsta minēto iestāžu viedokļus.

17. pants

Kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikuma izskatīšana, ko veic kompetentās iestādes

1.   Sešdesmit darbdienās pēc 15. panta 5. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas koordinators un kompetentās iestādes, kas ir atbilstīgās kolēģijas locekles:

a)

kopīgi izskata reģistrācijas pieteikumus; un

b)

dara visu saprātīgi iespējamo, lai vienotos par to, vai piešķirt reģistrāciju kredītreitingu aģentūru grupas biedriem vai to atteikt, pamatojoties uz šo kredītreitingu aģentūru atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Koordinators var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 30 darbdienām, jo īpaši – ja kāda no kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām:

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

prasa piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

3.   Koordinators koordinē kredītreitingu aģentūru grupas iesniegto pieteikumu izskatīšanu un nodrošina, ka atbilstīgās kolēģijas locekļi savstarpēji apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama pieteikumu izskatīšanai.

4.   Pēc tam, kad ir panākta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā vienošanās, mītnes dalībvalstu kompetentās iestādes sagatavo katrai grupas kredītreitingu aģentūrai pilnībā pamatota atsevišķa lēmuma projektu un iesniedz to koordinatoram.

Ja atbilstīgās kolēģijas locekļi nespēj vienoties, mītnes dalībvalstu kompetentās iestādes sagatavo pilnībā pamatotus lēmumu projektus par reģistrācijas atteikšanu, pamatojoties uz to kolēģijas locekļu rakstiski sagatavotiem viedokļiem, kuri iebilst pret reģistrāciju, un iesniedz tos koordinatoram. Kolēģijas locekļi, kuri uzskata, ka reģistrācija būtu jāpiešķir, sagatavo sīku paskaidrojumu, izklāstot sava viedokļa būtību un pamatojumu, un iesniedz to koordinatoram.

5.   Sešdesmit darbdienās pēc 15. panta 5. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas un jebkurā gadījumā deviņdesmit darbdienās, ja piemēro 2. punktu, koordinators paziņo CESR pilnībā pamatota atsevišķa lēmuma projektu par reģistrāciju vai tās atteikšanu, pievienojot 4. punkta otrajā daļā minēto sīko paskaidrojumu.

6.   Divdesmit darbdienās no 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas CESR sniedz atbilstīgās kolēģijas locekļiem konsultāciju par attiecīgās kredītreitingu aģentūras atbilstību reģistrācijas prasībām. Pēc CESR konsultācijas saņemšanas kolēģijas locekļi atkārtoti izskata lēmuma projektu.

7.   Mītnes dalībvalstu kompetentās iestādes piecpadsmit darbdienās pēc CESR konsultācijas saņemšanas pieņem pilnībā pamatotus lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikšanu. Ja mītnes dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumi atšķiras no CESR konsultācijas, tās pilnībā pamato savus lēmumus. Ja CESR nav sniegusi konsultāciju, mītnes dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumus trīsdesmit darbdienās pēc lēmuma projekta paziņošanas CESR saskaņā ar 5. punktu.

Ja atbilstīgās kolēģijas locekļi ilgstoši nespēj vienoties par to, vai reģistrēt kādu no grupas kredītreitingu aģentūrām, šādas kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrācijas atteikšanu, kurā norāda kompetentās iestādes, kas nepiekrīt reģistrācijai, un izklāsta minēto iestāžu viedokļus.

18. pants

Lēmumu paziņošana par kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, reģistrācijas atteikšanu vai reģistrācijas anulēšanu

1.   Piecās darbdienās pēc 16. vai 17. pantā minētā lēmuma pieņemšanas mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai par to, vai tā ir reģistrēta. Ja mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās reģistrēt kredītreitingu aģentūru, tā attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai lēmumā par reģistrācijas atteikšanu sniedz atteikuma iemeslus.

2.   Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo Eiropas Komisijai, CESR un citām kompetentajām iestādēm par jebkuru lēmumu saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu.

3.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē publicē to kredītreitingu aģentūru sarakstu, kas ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina trīsdesmit dienās pēc 2. punktā minētās paziņošanas.

19. pants

Reģistrācijas un uzraudzības maksas

Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde var kredītreitingu aģentūrai likt maksāt reģistrācijas un/vai uzraudzības maksas. Reģistrācijas un/vai uzraudzības maksas ir proporcionālas mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes izmaksām.

20. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra:

a)

skaidri atsakās no reģistrācijas vai nav izsniegusi nevienu kredītreitingu sešus mēnešus pēc kārtas;

b)

ir ieguvusi reģistrāciju, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā aģentūru reģistrēja; vai

d)

ir nopietni vai atkārtoti pārkāpusi šīs regulas noteikumus, kas reglamentē kredītreitingu aģentūru darbības nosacījumus.

2.   Ja mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, tā informē koordinatoru un cieši sadarbojas ar atbilstīgās kolēģijas locekļiem, lai pieņemtu lēmumu par reģistrācijas anulēšanu attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai.

Kolēģijas locekļi veic kopīgu novērtējumu un dara visu saprātīgi iespējamo, lai panāktu vienošanos par nepieciešamību anulēt kredītreitingu aģentūras reģistrāciju.

Ja kolēģijas locekļi nespēj vienoties, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc jebkura kolēģijas locekļa lūguma vai pēc savas iniciatīvas lūdz konsultāciju CESR. CESR sniedz savu padomu piecpadsmit darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

Katras mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem atsevišķu lēmumu par anulēšanu, pamatojoties uz kolēģijā panākto vienošanos.

Ja kolēģijas locekļi nepanāk vienošanos trīsdesmit darbdienās pēc jautājuma paziņošanas koordinatoram, kā minēts pirmajā daļā, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt atsevišķu lēmumu par anulēšanu. Lēmumā visas atšķirības no viedokļiem, kurus pauduši pārējie kolēģijas locekļi, un attiecīgā gadījumā atšķirības no CESR konsultācijas tiek pilnībā pamatotas.

3.   Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmanto attiecīgās kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus, uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, tā var pieprasīt, lai atbilstīgā kolēģija pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi reģistrācijas anulēšanai. Ja mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj neanulēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, kompetentā iestāde paskaidro savu lēmumu, sniedzot pilnīgu pamatojumu.

4.   Lēmums par reģistrācijas anulēšanu nekavējoties stājas spēkā visā Kopienā, ievērojot 24. panta 2. punktā noteikto pārejas laikposmu kredītreitingu izmantošanai.

II NODAĻA

CESR un kompetentās iestādes

21. pants

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja

1.   CESR konsultē kompetentās iestādes gadījumos, kas paredzēti šajā regulā. Kompetentās iestādes apsver šīs konsultācijas, pirms tās pieņem jebkādus galīgos lēmumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Līdz 2010. gada 7. jūnijamCESR pieņem norādījumus par:

a)

reģistrācijas procesu un koordinācijas pasākumiem starp kompetentajām iestādēm un CESR, tostarp par II pielikumā izklāstīto informāciju un valodas lietojumu pieteikumos, kas iesniegti CESR;

b)

kolēģijas darbību, tostarp par pasākumiem, lai noteiktu dalību šajās kolēģijās, 29. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktā koordinatora izvēles kritēriju piemērošanu un kolēģiju darbības rakstiski noteiktu kārtību, kā arī kolēģiju darbības koordinācijas kārtību;

c)

to, lai kompetentās iestādes piemērotu 4. panta 3. punktā paredzēto apstiprināšanas kārtību; un

d)

kopīgiem standartiem par tās informācijas sniegšanu, tostarp ziņojuma struktūru, formātu, metodēm un laikposmu, ko kredītreitingu aģentūras publisko saskaņā ar 11. panta 2. punktu un I pielikuma E iedaļas II daļas 1. punktu.

3.   Līdz 2010. gada 7. septembrimCESR pieņem norādījumus par:

a)

īstenošanas praksi un pasākumiem, ko kompetentās iestādes veiks saskaņā ar šo regulu;

b)

kopīgiem standartiem, lai novērtētu kredītreitingu noteikšanas metodikas atbilstību 8. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām;

c)

24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pasākumu veidiem, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu aģentūras turpina ievērot juridiskās prasības; un

d)

informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai būtu jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un lai novērtētu sistēmisko nozīmīgumu saistībā ar finanšu stabilitāti vai finanšu tirgu integritāti, kā minēts 5. pantā.

4.   CESR katru gadu un pirmoreiz līdz 2010. gada 7. decembrim publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši ietverts novērtējums par to, kā saskaņā ar šo regulu reģistrētās kredītreitingu aģentūras īsteno I pielikumu.

5.   CESR sadarbojas ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (23), un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (24), un apspriežas ar šīm komitejām, pirms tā publicē 2. un 3. punktā minētos norādījumus.

22. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts šīs regulas mērķiem ieceļ kompetento iestādi līdz 2010. gada 7. jūnijam.

2.   Kompetentajām iestādēm nodrošina pietiekami daudz kompetentu darbinieku, lai tās varētu piemērot šo regulu.

23. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, ne dalībvalsts kompetentās iestādes, ne arī citas tās iestādes neiejaucas kredītreitingu būtībā un metodikā.

2.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas to funkciju izpildei. Kompetentās iestādes savas pilnvaras īsteno:

a)

tieši;

b)

sadarbojoties ar citām iestādēm; vai

c)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

3.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstīgi valstu tiesību aktiem, veicot uzraudzību, ir turpmāk minētās pilnvaras:

a)

piekļūt jebkuram dokumentam jebkādā formātā, kā arī saņemt vai kopēt šo dokumentu;

b)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas un, ja nepieciešams, uzaicināt uz tikšanos un iztaujāt personu, lai iegūtu informāciju;

c)

veikt pārbaudes uz vietas, par to paziņojot vai nepaziņojot; un

d)

pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus.

Kompetentās iestādes var izmantot pirmajā daļā minētās pilnvaras tikai saistībā ar kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, saistībā ar trešām personām, kuras sniedz ārpakalpojumus un kurām kredītreitingu aģentūras deleģējušas konkrētas funkcijas, un citām personām, kas citādi saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām.

24. pants

Mītnes dalībvalsts kompetento iestāžu veiktie uzraudzības pasākumi

1.   Ja mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, tā var piemērot šādus pasākumus:

a)

anulēt minētās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju saskaņā ar 20. pantu;

b)

uz laiku aizliegt minētajai kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus, kas ir spēkā visā Kopienā;

c)

pārtraukt tādu minētās kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, kas ir spēkā visā Kopienā;

d)

veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu aģentūras turpina ievērot juridiskās prasības;

e)

sniegt publiskus paziņojumus;

f)

nodot jautājumus attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

2.   Pēc tam, kad ir pieņemti 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētie pasākumi, regulatīviem nolūkiem var turpināt izmantot kredītreitingus laikposmā, kas nepārsniedz:

a)

desmit darbdienas, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu; vai

b)

trīs mēnešus, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras nav izsniegušas kredītreitingus par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu.

Kompetentā iestāde var pagarināt b) apakšpunktā minēto laikposmu uz trim mēnešiem izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar iespējamiem tirgus darbības vai finanšu stabilitātes traucējumiem.

3.   Pirms tiek pieņemti jebkuri 1. punktā minētie pasākumi, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde informē koordinatoru un apspriežas ar atbilstīgās kolēģijas locekļiem. Kolēģijas locekļi dara visu saprātīgi iespējamo, lai panāktu vienošanos par vajadzību veikt 1. punktā minētos pasākumus.

Ja kolēģijas locekļi nespēj vienoties, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar jebkura kolēģijas locekļa lūgumu vai pēc savas iniciatīvas lūdz padomu CESR. CESR sniedz padomu desmit darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

Ja kolēģijas locekļi nespēj vienoties par to, vai veikt kādus no 1. punktā minētajiem pasākumiem, piecpadsmit darbdienās pēc jautājuma paziņošanas koordinatoram, kā minēts pirmajā daļā, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu. Lēmumā visas atšķirības no viedokļiem, kurus pauduši pārējie kolēģijas locekļi, un attiecīgā gadījumā atšķirības no CESR sniegtās konsultācijas tiek pilnībā pamatotas. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās paziņo koordinatoram un CESR par savu lēmumu.

Šā punkta piemērošana neskar 20. pantu.

25. pants

To kompetento iestāžu veiktie uzraudzības pasākumi, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes

1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras kredītreitingu izmanto tās teritorijā, neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, tā var veikt šādus pasākumus:

a)

pieņemt visus 24. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos uzraudzības pasākumus;

b)

pieņemt 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus, kas ir tās jurisdikcijā; pieņemot kādu no šiem pasākumiem, kompetentā iestāde pienācīgi apsver pasākumus, ko jau veikusi vai paredzējusi mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)

likt pārtraukt tādu kredītreitingu aģentūras kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, ko izsniegušas iestādes, kuras minētas 4. panta 1. punktā un kuru juridiskā adrese ir tās jurisdikcijā, saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārejas laiku;

d)

prasīt, lai atbilstīgā kolēģija izskatītu, vai 24. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētie pasākumi ir vajadzīgi.

2.   Pirms tiek pieņemti jebkuri 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie pasākumi, kompetentā iestāde informē koordinatoru un apspriežas ar atbilstīgās kolēģijas locekļiem. Kolēģijas locekļi dara visu saprātīgi iespējamo, lai panāktu vienošanos par vajadzību veikt jebkurus 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus. Domstarpību gadījumā koordinators pēc jebkura kolēģijas locekļa lūguma vai pēc savas iniciatīvas lūdz padomu CESR. CESR sniedz padomu desmit darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

3.   Ja atbilstīgās kolēģijas locekļi nespēj vienoties piecpadsmit darbdienās pēc jautājuma paziņošanas koordinatoram, kā minēts 2. punktā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu. Lēmumā visas atšķirības no viedokļiem, kurus pauduši pārējie kolēģijas locekļi, un attiecīgā gadījumā atšķirības no CESR sniegtās konsultācijas tiek pilnībā pamatotas. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās paziņo koordinatoram un CESR par savu lēmumu.

4.   Šā panta piemērošana neskar 20. pantu.

III NODAĻA

Kompetento iestāžu sadarbība

26. pants

Pienākums sadarboties

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas, kad tas ir nepieciešams šīs regulas mērķiem, tostarp gadījumos, kad izmeklēšanā esošā darbība nav neviena tāda normatīva vai regulatīva noteikuma pārkāpums, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Kompetentās iestādes cieši sadarbojas arī ar kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par 4. panta 1. punktā minēto iestāžu uzraudzību.

27. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Kompetentās iestādes cita citai bez nepamatotas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus.

2.   Kompetentās iestādes var nosūtīt kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par 4. panta 1. punktā minēto iestāžu uzraudzību, centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt nepieciešama, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

28. pants

Sadarbība gadījumā, kad ir pieprasītas pārbaudes vai izmeklēšana uz vietas

1.   Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasīt palīdzību saistībā ar pārbaudēm vai izmeklēšanu uz vietas.

Kompetentā iestāde informē CESR par jebkādiem pirmajā daļā minētajiem pieprasījumiem. Pārrobežu pārbaudes vai izmeklēšanas gadījumā kompetentās iestādes var lūgt CESR uzņemties pārbaudes vai izmeklēšanas koordinēšanu.

2.   Ja kompetentā iestāde no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņem pieprasījumu veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas, tā rīkojas šādi:

a)

pati veic pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

ieceļ revidentus vai ekspertus, lai veiktu pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

e)

dala konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām, ar citām kompetentām iestādēm.

29. pants

Kompetento iestāžu kolēģijas

1.   Desmit darbdienās pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas, kā paredzēts 15. pantā, mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde vai gadījumā, ja tā ir kredītreitingu aģentūru grupa, saskaņā ar 15. panta 2. punktu pilnvarotās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde izveido kompetento iestāžu kolēģiju, lai atvieglotu 4., 5., 6., 16., 17., 20., 24., 25. un 28. pantā minēto uzdevumu veikšanu.

2.   Ja ir viena aģentūra, kolēģiju veido mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde un 3. punktā minētās kompetentās iestādes, savukārt kredītreitingu aģentūru grupas gadījumā kolēģiju veido mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes un 3. punktā minētās kompetentās iestādes.

3.   Kompetentā iestāde, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde, var jebkurā laikā pieņemt lēmumu kļūt par kolēģijas locekli, ja:

a)

kredītreitingu aģentūras vai kāda kredītreitingu aģentūru grupas uzņēmuma filiāle ir izveidota minētās kompetentās iestādes jurisdikcijā; vai

b)

attiecīgās kredītreitingu aģentūras vai kredītreitingu aģentūru grupas sniegto kredītreitingu izmantošana regulatīviem nolūkiem ir plaši izplatīta vai tai ir vai varētu būt svarīga ietekme minētās kompetentās iestādes jurisdikcijā.

4.   Kompetentās iestādes, kuras nav kolēģijas locekles, kā minēts 3. punktā, un kuru jurisdikcijā izmanto kredītreitingu aģentūras vai kredītreitingu aģentūru grupas izsniegtos kredītreitingus, var piedalīties kolēģijas sanāksmē vai tās darbībās.

5.   Piecpadsmit darbdienās pēc kolēģijas izveidošanas tās biedri izvēlas koordinatoru, apspriežoties ar CESR, ja netiek panākta vienošanās. Šajā nolūkā ņem vērā vismaz turpmāk minētos kritērijus:

a)

attiecības starp kompetento iestādi un kredītreitingu aģentūru vai kredītreitingu aģentūru grupu;

b)

to, ciktāl kredītreitingus izmantos regulatīviem nolūkiem attiecīgajā teritorijā vai teritorijās;

c)

vietu Kopienā, kur kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa veic vai plāno veikt svarīgāko daļu kredītreitingu noteikšanas darbību; un

d)

pārvaldes vienkāršošanu, optimālu noslogojuma sadalīšanu un atbilstīgu darba slodzes sadalījumu.

Kolēģijas locekļi vismaz reizi piecos gados pārskata koordinatora izvēli, lai nodrošinātu to, ka izvēlētais koordinators joprojām vislabāk atbilst pirmajā daļā izklāstītajiem kritērijiem.

6.   Koordinators vada kolēģijas sanāksmes, koordinē kolēģijas darbības un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

7.   Lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp kolēģijas kompetentajām iestādēm, koordinators desmit darbdienās pēc viņa iecelšanas izstrādā rakstiskus kolēģijas koordinēšanas pasākumus par šādiem jautājumiem:

a)

informāciju, ar kuru jāapmainās kompetentajām iestādēm;

b)

kompetento iestāžu kopīgas lēmumu pieņemšanas procesu, neskarot 16., 17. un 20. pantu;

c)

gadījumiem, kuros kompetentajām iestādēm savstarpēji jāapspriežas;

d)

gadījumiem, kuros kompetentās iestādes piemēro 31. pantā minēto starpniecības mehānismu; un

e)

gadījumiem, kuros kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumus var deleģēt saskaņā ar 30. pantu.

8.   Ja nav panākta vienošanās par rakstiskiem koordinācijas pasākumiem saskaņā ar 7. punktu, jebkurš kolēģijas loceklis var iesniegt jautājumu izskatīšanai CESR. Koordinators pirms galīgās teksta redakcijas pieņemšanas pienācīgi ņem vērā CESR sniegto konsultāciju par rakstiski formulētajiem koordinēšanas pasākumiem. Rakstiskos pasākumus izklāsta vienā dokumentā, kurā ietverts pilnībā pamatots paskaidrojums par katru būtisku atkāpi no CESR konsultācijas par rakstiskiem koordinācijas pasākumiem. Koordinators nosūta šo dokumentu kolēģijas locekļiem un CESR.

30. pants

Uzdevumu deleģēšana starp kompetentajām iestādēm

Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde var deleģēt jebkuru no saviem uzdevumiem citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja šī iestāde tam piekrīt. Uzdevumu deleģēšanas nolūks neietekmē ieceltās kompetentās iestādes atbildību.

31. pants

Starpniecība

1.   CESR izveido starpniecības mehānismu, lai palīdzētu rast attiecīgo kompetento iestāžu viedokļu kopsaucēju.

2.   Ja kompetentās iestādes nevar vienoties par izskatīšanu vai rīcību saskaņā ar šo regulu, tās nosūta jautājumu CESR starpniecībai. Attiecīgās kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā CESR konsultāciju un pilnībā pamato jebkuru atšķirību no minētās konsultācijas.

32. pants

Dienesta noslēpums

1.   Pienākumu ievērot dienesta noslēpumus piemēro visām personām, kas strādā vai ir strādājušas CESR, kompetentajā iestādē vai jebkurā citā iestādē, vai personai, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko kompetentā iestāde ir slēgusi līgumus. Informāciju, kam piemēro dienesta noslēpuma principu, atklāj citai personai vai iestādei tikai tad, ja šāda publiskošana ir nepieciešama tiesvedībai.

2.   Visu informācijas apmaiņu starp CESR un kompetentajām iestādēm, kā arī kompetento iestāžu starpā saskaņā ar šo regulu uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad CESR vai attiecīgā kompetentā iestāde paziņojuma sniegšanas laikā norāda, ka šādu informāciju drīkst atklāt, vai gadījumos, kad šāda publiskošana ir nepieciešama tiesvedībai.

33. pants

No citas dalībvalsts saņemtas informācijas atklāšana

Dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atklāt no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņemto informāciju tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi skaidru piekrišanu no kompetentās iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgos gadījumos – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem šī kompetentā iestāde devusi savu piekrišanu, neskarot gadījumus, kad šāda publiskošana ir nepieciešama tiesvedībai.

IV NODAĻA

Sadarbība ar trešām valstīm

34. pants

Vienošanās par informācijas apmaiņu

Kompetentās iestādes var slēgt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja atklātajai informācijai piemēro dienesta noslēpuma nodrošinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 32. pantā noteiktajiem nodrošinājumiem.

Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir šo kompetento iestāžu uzdevumu izpilde.

Attiecībā uz personas datu nodošanu trešām valstīm dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK.

35. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

Dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atklāt no trešo valstu kompetentajām iestādēm saņemto informāciju tikai tad, ja tā ir saņēmusi skaidru piekrišanu no kompetentās iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgos gadījumos – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem šī kompetentā iestāde devusi savu piekrišanu, neskarot gadījumus, kad šāda publiskošana ir nepieciešama tiesvedībai.

IV SADAĻA

SANKCIJAS, KOMITEJAS PROCEDŪRA, ZIŅOJUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Sankcijas, komitejas procedūra un ziņojumi

36. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojami šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tos īsteno. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā kompetentā iestāde atklāj sabiedrībai visas sankcijas, kas ir piemērotas par šīs regulas neievērošanu, izņemot gadījumus, kad to publiskošana radītu nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai izraisītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

Dalībvalstis minētos noteikumus līdz 2010. gada 7. decembrim dara zināmus Komisijai un tūlīt paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

37. pants

Grozījumi pielikumos

Komisija var grozīt pielikumus, lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, tostarp notikumus pasaulē, jo īpaši saistībā ar jauniem finanšu instrumentiem un attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

38. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (25).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

39. pants

Ziņojumi

1.   Līdz 2012. gada 7. decembrim Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu, ietverot novērtējumu par kredītreitingu uzticamību Kopienā, ietekmi uz koncentrāciju kredītreitingu tirgū, regulas ietekmes izmaksām un ieguvumiem un par kredītreitingu aģentūras saņemto atalgojumu no vērtējamās juridiskās personas (modelis “emitents maksā”), un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Līdz 2010. gada 7. decembrim Komisija, ņemot vērā apspriedes ar kompetentajām iestādēm, novērtē šīs regulas III sadaļas piemērošanu, jo īpaši kompetento iestāžu sadarbību, CESR juridisko statusu un uzraudzības praksi. Komisija par šiem jautājumiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā kopā ar priekšlikumiem par minētās sadaļas pārskatīšanu.

Minētajā ziņojumā ietver atsauci uz Komisijas 2008. gada 12. novembra priekšlikumu regulai par kredītreitingu aģentūrām un uz ar to saistīto Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas 2009. gada 23. marta ziņojumu.

3.   Līdz 2010. gada 7. decembrim Komisija, ņemot vērā izmaiņas kredītreitingu aģentūru regulatīvajā un uzraudzības sistēmā trešās valstīs, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo izmaiņu un 40. pantā minēto pārejas noteikumu ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti Kopienā.

II NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

40. pants

Pārejas noteikums

Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojās Kopienā pirms 2010. gada 7. jūnija (“esošas kredītreitingu aģentūras”) un ir paredzējušas iesniegt reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar šo regulu, pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2010. gada 7. septembrim nodrošinātu atbilstību tās noteikumiem.

Kredītreitingu aģentūras iesniedz reģistrācijas pieteikumu ne agrāk kā 2010. gada 7. jūnijā. Esošas kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikumu iesniedz līdz 2010. gada 7. septembrim.

Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojas, var turpināt izsniegt kredītreitingus, kurus regulatīviem mērķiem var izmantot finanšu iestādes, kas minētas 4. panta 1. punktā, ja vien reģistrācija netiek atteikta. Ja reģistrācija tiek atteikta, piemēro 24. panta 2. punktu.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot no tās spēkā stāšanās dienas. Tomēr:

4. panta 1. punktu piemēro no 2010. gada 7. decembra, un

4. panta 3. punkta f), g) un h) apakšpunktu piemēro no 2011. gada 7. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 13. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 115, 20.5.2009., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(4)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(5)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(7)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīva no 2011. gada 1. jūlija aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 32. lappusi).

(8)  OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

(9)  OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(10)  OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.

(11)  OV C 59, 11.3.2006., 2. lpp.

(12)  OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.

(13)  OV L 52, 25.2.2005., 51. lpp.

(14)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(15)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(16)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(17)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(18)  OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.

(19)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

(20)  OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

(21)  OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

(22)  OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

(23)  OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.

(24)  OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.

(25)  OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.


I PIELIKUMS

NEATKARĪBA UN INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANA

A iedaļa

Organizatoriskas prasības

1.   Kredītreitingu aģentūrai ir administratīva vai uzraudzības valde. Tās augstākā vadība nodrošina:

a)

kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību, tostarp no jebkādas politiskas un ekonomiskās ietekmes vai spiediena;

b)

interešu konfliktu pienācīgu konstatēšanu, risināšanu un publiskošanu;

c)

kredītreitingu aģentūras atbilstību pārējām šīs regulas prasībām.

2.   Kredītreitingu aģentūras organizācija ir tāda, lai tā nodrošinātu, ka tās uzņēmējdarbības intereses nemazina kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un precizitāti.

Kredītreitingu aģentūras augstākajai vadībai ir laba reputācija, kā arī pietiekamas zināšanas un pieredze, un tā nodrošina pareizu un saprātīgu kredītreitingu aģentūras pārvaldību.

Kredītreitingu aģentūras administratīvajā vai uzraudzības valdē vismaz trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi locekļi ir neatkarīgi valdes locekļi, kuri nav tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās.

Administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojums nav saistīts ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, un to veido tā, lai nodrošinātu šo locekļu sprieduma neatkarību. Par administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu pilnvaru termiņu vienojas pirms tā sākuma, un tas ir fiksēts laikposms, kas nepārsniedz piecus gadus un ko nevar atjaunot. Administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgos locekļus atbrīvo no amata tikai profesionālās darbības pārkāpumu vai nepilnīgas pienākumu izpildes gadījumā.

Vairākumam administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu, tostarp visiem neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekamas zināšanas finanšu pakalpojumu jomā. Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingu, vismaz vienam no neatkarīgajiem valdes locekļiem un vēl vienam valdes loceklim ir padziļinātas zināšanas un augstākā vadības līmeņa pieredze par strukturēto finanšu instrumentu tirgiem.

Turklāt administratīvās vai uzraudzības valdes un tās neatkarīgo locekļu vispārējā atbildība ir saistīta ar konkrēto pienākumu pārraudzīt:

a)

kredītreitingu politikas un tās metodikas attīstību, ko kredītreitingu aģentūra izmanto kredītreitingu noteikšanas darbībās;

b)

kredītreitingu aģentūras iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas efektivitāti saistībā ar kredītreitingu noteikšanas darbībām;

c)

to pasākumu un procedūru efektivitāti, kas izveidotas, lai nodrošinātu, ka interešu konflikti tiek konstatēti, novērsti vai risināti un publiskoti; un

d)

atbilstības uzraudzības un pārvaldības procesus, tostarp šīs iedaļas 9. punktā minētās pārskatīšanas funkcijas efektivitāti.

Valdei periodiski iesniedz neatkarīgo administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu sniegtos atzinumus par šiem jautājumiem, un pieeju šiem atzinumiem nodrošina arī kompetentajai iestādei, kad tā to pieprasa.

3.   Kredītreitingu aģentūra izstrādā atbilstīgu politiku un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

4.   Kredītreitingu aģentūrai ir pareizas administratīvas un grāmatvedības procedūras, iekšējie kontroles mehānismi, efektīvas riska novērtēšanas procedūras, kā arī efektīvi kontroles pasākumi un aizsargpasākumi attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām.

Iekšējās kontroles mehānismus izveido tā, lai nodrošinātu lēmumu un procedūru ievērošanu visos kredītreitingu aģentūras līmeņos.

Kredītreitingu aģentūra īsteno un uztur lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatoriskās struktūras, kuras skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus.

5.   Kredītreitingu aģentūra izveido un uztur pastāvīgu un efektīvu atbilstības uzraudzītāja amatu (“atbilstības uzraudzītājs”), kurš darbojas neatkarīgi. Atbilstības uzraudzītājs uzrauga un sniedz ziņojumus par to, kā kredītreitingu aģentūra un tās darbinieki pilda šajā regulā paredzētos kredītreitingu aģentūras pienākumus. Atbilstības uzraudzītājam ir šādi pienākumi:

a)

uzraudzīt un pastāvīgi izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem un procedūrām, kuras ir izveidotas atbilstīgi 3. punktam, un darbībām, kas veiktas, lai novērstu tos trūkumus, kuru dēļ kredītreitingu aģentūra nepilda tās pienākumus;

b)

sniegt konsultācijas un palīdzēt vadītājiem, kredītreitingu analītiķiem, kā arī visām citām fiziskām personām, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra vai kāda cita persona, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole, un kuri ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanu, lai pildītu šajā regulā paredzētos kredītreitingu aģentūras pienākumus.

6.   Lai nodrošinātu to, ka atbilstības uzraudzītājs var veikt savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, kredītreitingu aģentūra nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

atbilstības uzraudzītājam ir vajadzīgās pilnvaras, resursi, kompetence un pieeja visai būtiskajai informācijai;

b)

ieceļ atbilstības uzraudzības amatpersonu, kas ir atbildīga par atbilstības uzraudzības funkcijas veikšanu un par visu atbilstības ziņojumu sniegšanu, kā noteikts 3. punktā;

c)

vadītāji, kredītreitingu analītiķi, kā arī visas citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra vai kāda cita persona, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole, un kuri ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanu, nav iesaistīti to kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanā, kuras tie pārrauga;

d)

atbilstības uzraudzības amatpersonas atalgojums nav saistīts ar kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem, un to veido tā, lai nodrošinātu viņa sprieduma neatkarību.

Atbilstības uzraudzības amatpersona nodrošina, ka ir pienācīgi konstatēti un novērsti visi interešu konflikti, kas saistīti ar personām, kuras iesaistītas atbilstības uzraudzības funkcijas veikšanā.

Atbilstības uzraudzības amatpersona regulāri ziņo augstākajai vadībai un neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem par savu pienākumu veikšanu.

7.   Kredītreitingu aģentūra ievieš atbilstīgus un efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu visus B iedaļas 1. punktā minētos interešu konfliktus. Tā nodrošina uzskaites veikšanu, reģistrējot visus būtiskos apdraudējumus kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarībai, tostarp apdraudējumus C iedaļā minētajiem noteikumiem par kredītreitingu analītiķiem, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai šos apdraudējumus mazinātu.

8.   Kredītreitingu aģentūra izmanto piemērotas sistēmas, resursus un procedūras, lai nodrošinātu savu kredītreitingu noteikšanas darbību nepārtrauktību un regularitāti.

9.   Kredītreitingu aģentūra izveido pārskatītāja amatu, kurš ir atbildīgs par metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu, piemēram, matemātisko vai korelācijas pieņēmumu, un jebkuru tajos izdarītu būtisku izmaiņu vai grozījumu periodisku pārskatīšanu, kā arī par šīs metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu piemērotību, ja tos izmanto vai tos ir paredzēts izmantot jaunu finanšu instrumentu vērtēšanai.

Šis pārskatītāja amats ir neatkarīgs no uzņēmējdarbības elementiem, kas ir atbildīgi par kredītreitingu noteikšanas darbībām, un atskaitās šīs iedaļas 2. punktā minētajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem.

10.   Kredītreitingu aģentūra pārrauga un novērtē savu sistēmu, iekšējo kontroles mehānismu un to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kuri ieviesti saskaņā ar šo regulu, un piemēro atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkādus trūkumus.

B iedaļa

Darbības prasības

1.   Kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi konstatē, novērš vai risina un publisko faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, kas var ietekmēt analīzes un spriedumus, ko sniedz reitingu noteikšanā iesaistītie analītiķi, darbinieki, kā arī citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai pārrauga kredītreitingu aģentūra un kas ir tieši iesaistīti kredītreitingu izsniegšanā, un to personu analīzes un spriedumus, kas apstiprina kredītreitingus.

2.   Kredītreitingu aģentūra atklāj sabiedrībai vērtējamo juridisko personu vai ar tām saistīto trešo personu nosaukumus, no kurām tā saņem vairāk nekā 5 % no saviem gada ieņēmumiem.

3.   Kredītreitingu aģentūra neizsniedz kredītreitingu jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem vai, ja kredītreitings ir izsniegts, nekavējoties paziņo, ka attiecīgā kredītreitinga saturs, iespējams, ir negatīvi ietekmēts, ja:

a)

kredītreitingu aģentūrai vai 1. punktā minētajām personām tieši vai netieši pieder vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas finanšu instrumenti vai ir jebkāda cita tieša vai netieša līdzdalība šajā juridiskajā personā vai trešā personā, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās vai pārvaldīti fondi, tostarp pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana;

b)

kredītreitings ir izsniegts attiecībā uz juridisko personu vai saistītu trešo personu, ko ar kredītreitingu aģentūru tieši vai netieši saista kontrole;

c)

persona, kas minēta 1. punktā, ir vērtējamās juridiskās personas vai saistītas trešās personas administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis; vai

d)

kredītreitingu noteikšanā iesaistītajam reitinga analītiķim vai personai, kas apstiprinājusi kredītreitingu, ar vērtējamo juridisko personu vai ar saistītu trešo personu ir bijušas jebkādas attiecības, kuras, iespējams, var radīt interešu konfliktu.

Izdotā kredītreitingā nekavējoties arī novērtē, vai ir pamats atkārtoti noteikt kredītreitingu vai atsaukt izsniegto kredītreitingu.

4.   Kredītreitingu aģentūra nesniedz konsultācijas vai padomdevējas pakalpojumus vērtējamai juridiskajai personai vai saistītai trešai personai attiecībā uz uzņēmumu vai juridisko struktūru, aktīviem, vērtējamās juridiskās personas vai saistītās trešās personas saistībām vai darbībām.

Kredītreitingu aģentūra var sniegt pakalpojumus, kas nav kredītreitingu izsniegšana (“papildu pakalpojumi”). Papildu pakalpojumi nav daļa no kredītreitingu noteikšanas darbības; tie ietver tirgus prognozes, ekonomisko tendenču aplēses, cenu analīzi un cita veida vispārēju datu analīzi, kā arī saistītus izplatīšanas pakalpojumus.

Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka papildu pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktus saistībā ar tās kredītreitingu noteikšanas darbībām, un galīgajos kredītreitingu ziņojumos publisko visus papildu pakalpojumus, ko tā ir sniegusi vērtējamai juridiskajai personai vai ar to saistītai trešai personai.

5.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka reitinga analītiķi un personas, kas apstiprina reitingus, neierosina ne oficiālus, ne arī neoficiālus priekšlikumus vai ieteikumus saistībā ar tādu strukturēto finanšu instrumentu izstrādi, par kuriem no kredītreitingu aģentūras sagaida kredītreitingu.

6.   Kredītreitingu aģentūra izstrādā savus ziņošanas un saziņas kanālus tā, lai nodrošinātu 1. punktā minēto personu neatkarību attiecībā pret pārējām kredītreitingu aģentūras darbībām, kuras veic komerciālos nolūkos.

7.   Kredītreitingu aģentūra veic pasākumus, lai nodrošinātu savu kredītreitingu noteikšanas darbību atbilstīgu uzskaiti un attiecīgā gadījumā auditēšanas pierakstu glabāšanu. Šī uzskaite ietver šādu informāciju:

a)

attiecībā uz katru lēmumu par kredītreitingu – kredītreitingu noteikšanā iesaistīto reitinga analītiķu identitāte, to personu identitāte, kas apstiprinājušas kredītreitingu, informācija par to, vai tas bijis pasūtīts vai nepasūtīts kredītreitings, un datums, kad veikta kredītreitingu noteikšanas darbība;

b)

konta izraksti par maksām, kas saņemtas no visām vērtējamām juridiskajām personām vai saistītām trešām personām, vai arī reitingu izmantotājiem;

c)

konta izraksti par katru personu, kas pasūtījusi kredītreitingus vai saistītos pakalpojumus;

d)

uzskaite, kurā dokumentētas procedūras un metodika, ko kredītreitingu aģentūra ir izveidojusi un izmanto kredītreitingu noteikšanai;

e)

iekšējā uzskaite un dokumenti, tostarp nepubliskojama informācija un darba dokumenti, kas izmantoti, lai pamatotu pieņemto lēmumu par kredītreitingu;

f)

kredītanalīzes ziņojumi, ziņojumi par kredītreitingu noteikšanas procesu, kā arī privāti kredītreitingu ziņojumi un iekšējā uzskaite, tostarp nepubliskojama informācija un darba dokumenti, kas izmantoti, lai pamatotu šajos ziņojumos paustos viedokļus;

g)

uzskaite par procedūrām un pasākumiem, ko kredītreitingu aģentūra īsteno, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai; un

h)

kredītreitingu aģentūras un tās darbinieku saņemto un nosūtīto iekšējās un ārējās saziņas, tostarp elektroniskās saziņas, dokumentu kopijas, kuri attiecas uz kredītreitingu noteikšanas darbībām.

8.   Šīs iedaļas 7. punktā minēto uzskaiti un auditēšanas pierakstus glabā reģistrētās kredītreitingu aģentūras telpās vismaz piecus gadus un pēc attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma tiem nodrošina pieeju.

Ja kredītreitingu aģentūras reģistrāciju anulē, uzskaites datus glabā vēl vismaz trīs gadus.

9.   Dokumentācija, kurā izklāstīta kredītreitingu aģentūras un vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar vienošanos sniegt kredītreitingu noteikšanas pakalpojumus, glabā vismaz tik ilgi, kamēr ilgst attiecības ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām.

C iedaļa

Noteikumi attiecībā uz reitinga analītiķiem un citām personām, kas tieši iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās

1.   Reitinga analītiķi un kredītreitingu aģentūras darbinieki, kā arī citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kredītreitingu aģentūra un kuras ir tieši iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, kā arī personas, kas ir cieši saistītas ar iepriekš minētajām personām, kā uzskaitīts Direktīvas 2004/72/EK (1) 1. panta 2. punktā, nepērk, nepārdod un neiesaistās nekādos darījumos saistībā ar emitēto, nodrošināto vai citādi minētās personas atbalstīto finanšu instrumentu, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās vai pārvaldīti fondi, tostarp pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana, to primārās analītiskās atbildības jomā.

2.   Neviena no 1. punktā minētajām personām nepiedalās kādas konkrētas vērtējamās juridiskās personas kredītreitingu noteikšanā vai to citādi neietekmē, ja šai personai:

a)

pieder vērtējamās juridiskās personas finanšu instrumenti, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās;

b)

pieder jebkuras juridiskās personas, kura ir saistīta ar vērtējamo juridisko personu, finanšu instrumenti, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās un kuru īpašumtiesības var radīt interešu konfliktu vai var tikt vispārēji uzskatītas par aspektiem, kas rada interešu konfliktu;

c)

nesen bijis amats, uzņēmējdarbības attiecības vai jebkuras citas attiecības ar vērtējamo juridisko personu, kas var radīt interešu konfliktu vai var tikt vispārēji uzskatītas par tādām, kas rada interešu konfliktu.

3.   Kredītreitingu aģentūras nodrošina, ka 1. punktā minētās personas:

a)

piemēro visus saprātīgos pasākumus, lai aizsargātu kredītreitingu aģentūras īpašumu un tās rīcībā esošo uzskaiti no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu noteikšanas darbību būtību un klāstu;

b)

neatklāj nekādu informāciju par kredītreitingu aģentūras kredītreitingiem vai iespējamiem nākotnes kredītreitingiem, izņemot vērtējamai juridiskajai pusei vai ar to saistītai trešai personai;

c)

kredītreitingu aģentūrai uzticēto konfidenciālo informāciju neizpauž reitinga analītiķiem un nevienas juridiskas personas darbiniekiem, kuru ar to tieši vai netieši saista kontrole, kā arī nevienai citai fiziskai personai, kuras sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē kāda persona, ar kuru to tieši vai netieši saista kontrole un kura ir tieši iesaistīta kredītreitingu noteikšanas darbībās;

d)

neizmanto vai neizpauž konfidenciālu informāciju, lai tirgotos ar finanšu instrumentiem vai lai veiktu jebkādas citas darbības, izņemot kredītreitingu noteikšanas darbības.

4.   Šīs iedaļas 1. punktā minētās personas nepieprasa un nepieņem naudu, dāvanas vai pakalpojumus no personām, kurām kredītreitingu aģentūra sniedz pakalpojumus.

5.   Ja 1. punktā minētā persona uzskata, ka kāda cita šāda persona ir iesaistīta darbībā, ko minētā persona uzskata par nelikumīgu, 1. punktā minētā persona nekavējoties šādu informāciju paziņo atbilstības uzraudzības amatpersonai, un šāda paziņošana nerada negatīvas sekas personai, kura sniedz attiecīgo informāciju.

6.   Ja reitinga analītiķis beidz savas darba attiecības un pāriet strādāt pie vērtējamās juridiskās personas, kurai tas veicis reitingu, vai uz finanšu uzņēmumu, ar kuru tas strādāja, veicot pienākumus kredītreitingu aģentūrā, kredītreitingu aģentūra pārskata šā reitinga analītiķa pēdējo divu gadu darbu līdz viņa aiziešanai.

7.   Šīs iedaļas 1. punktā minētās personas neieceļ nekādos galvenajos vadītāju amatos vērtējamā juridiskajā personā vai ar to saistītā trešā personā, pirms nav pagājuši seši mēneši kopš kredītreitingu izsniegšanas.

8.   Šīs regulas 7. panta 4. punkta nolūkiem kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka:

a)

galvenie reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz četrus gadus;

b)

reitinga analītiķi neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus;

c)

personas, kuras apstiprina kredītreitingus, neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās, kas saistītas ar to pašu vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, uz laiku, kas pārsniedz septiņus gadus.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās personas neiesaistās kredītreitingu noteikšanas darbībās saistībā ar vērtējamo juridisko personu vai ar to saistītām trešām personām, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, divus gadus pēc šajos apakšpunktos minētā laikposma.

D iedaļa

Noteikumi par kredītreitingu prezentēšanu

I.   Vispārējie pienākumi

1.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka jebkurā kredītreitingā ir skaidri un pamanāmi uzrādīts attiecīgās kredītreitingu noteikšanas darbības galvenā reitinga analītiķa vārds un amats un tās personas vārds un amats, kura galvenokārt bija atbildīga par kredītreitingu apstiprināšanu.

2.   Kredītreitingu aģentūra nodrošina, ka vismaz:

a)

ir norādīti visi būtiskie avoti, kas tika izmantoti, lai sagatavotu kredītreitingu, tostarp vērtējamā juridiskā persona vai attiecīgos gadījumos ar to saistītā trešā persona, kā arī norādīts, vai kredītreitings ticis atklāts šai vērtējamai juridiskajai personai vai ar to saistītajai trešai personai un grozīts pēc informācijas atklāšanas pirms kredītreitingu izplatīšanas;

b)

ir skaidri norādīta galvenā metodika vai metodikas veids, ko izmantoja, lai noteiktu reitingu, atsaucoties uz tās visaptverošu aprakstu; ja kredītreitings ir pamatots uz vairāk nekā vienu metodikas veidu vai ja atsauce tikai uz galveno metodiku varētu novest pie tā, ka ieguldītāji neievēro citus svarīgus kredītreitingu aspektus, tostarp jebkādus svarīgus pielāgojumus un novirzes, kredītreitingu aģentūra to kredītreitingā paskaidro un norāda, kā dažāda veida metodika vai šie citi aspekti tikuši ņemti vērā kredītreitingā;

c)

ir paskaidrota katras reitinga kategorijas nozīme, saistību neizpildes vai atgūšanas definīcija un jebkāds piemērots riska brīdinājums, tostarp attiecīgo galveno reitingu noteikšanas pieņēmumu, piemēram, matemātisko vai korelācijas pieņēmumu, jutīguma analīze, kam pievieno kredītreitingus, kas būtu spēkā vissliktākajā iespējamā gadījumā, un kredītreitingus, kuri būtu spēkā vislabākajā iespējamā gadījumā;

d)

skaidri un pamanāmi ir norādīts datums, kurā kredītreitingu pirmo reizi izsniedza izplatīšanai un kad kredītreitingu pēdējo reizi atjaunoja; un

e)

ir sniegta informācija, vai kredītreitings attiecas uz tikko izdotu finanšu instrumentu un vai kredītreitingu aģentūra attiecīgajam finanšu instrumentam pirmo reizi nosaka kredītreitingu.

3.   Kredītreitingu aģentūra vismaz 12 stundas pirms publicēšanas paziņo vērtējamai juridiskajai personai kredītreitingu un galvenos apsvērumus, uz kuriem tas pamatots, lai juridiskajai personai būtu iespēja kredītreitingu aģentūrai norādīt uz jebkādiem kļūdainiem faktiem.

4.   Publiskojot kredītreitingus, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi min visas kredītreitingu pazīmes un ierobežojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūra, publiskojot jebkuru kredītreitingu, pamanāmi norāda, vai tā uzskata, ka par vērtējamo juridisko personu pieejamās informācijas kvalitāte ir pieņemama, un to, kādā mērā tā ir pārbaudījusi vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistītās trešās personas sniegto informāciju. Ja kredītreitings ir saistīts ar juridiskās personas vai finanšu instrumentu veidu, par kuru ir ierobežoti iepriekšējie dati, kredītreitingu aģentūra skaidri un pamanāmi norāda šādus kredītreitingu ierobežojumus.

Gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai jauna veida finanšu instrumentu struktūras sarežģītība vai pieejamās informācijas kvalitāte nav pietiekama vai rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu, kredītreitingu aģentūra atturas no kredītreitingu izsniegšanas vai atceļ jau izsniegtu kredītreitingu.

5.   Izziņojot kredītreitingu, kredītreitingu aģentūra paziņojumos presei paskaidro vai paziņo kredītreitingu pamatā esošos galvenos elementus.

Ja 1., 2. un 4. punktā noteiktā informācija būtu neproporcionāla saistībā ar izplatītā paziņojuma apjomu, ir pietiekami skaidri un pamanāmi pašā kredītreitingā atsaukties uz vietu, kur šādai informācijai var tieši un vienkārši piekļūt, ietverot tiešu saiti uz šo informāciju attiecīgajā kredītreitingu aģentūras tīmekļa vietnē.

II.   Papildu pienākumi saistībā ar strukturētu finanšu instrumentu kredītreitingiem

1.   Ja kredītreitingu aģentūra vērtē strukturētu finanšu instrumentu, tā kredītreitingā nodrošina visu informāciju par zaudējumu un skaidras naudas plūsmas analīzi, ko tā ir veikusi vai uz ko tā paļaujas, kā arī norāda gaidāmās kredītreitinga izmaiņas.

2.   Kredītreitingu aģentūra norāda, kāda līmeņa novērtējumu tā ir veikusi attiecībā uz uzticamības pārbaudēm, kas piemērotas pamatā esošo finanšu instrumentu vai citu strukturētu finanšu instrumentu aktīvu līmenī. Kredītreitingu aģentūra atklāj, vai tā ir uzņēmusies jebkādu šādas uzticamības pārbaudes procesa novērtējumu vai arī tā ir paļāvusies uz trešās personas novērtējumu, norādot, kā šāda novērtējuma rezultāti ietekmē kredītreitingu.

3.   Ja kredītreitingu aģentūra izsniedz kredītreitingus par strukturētiem finanšu instrumentiem, tā ne tikai publisko metodiku, modeļus un galvenos reitinga noteikšanas pieņēmumus, bet arī norādījumus, kas izskaidro pieņēmumus, parametrus, ierobežojumus un neskaidrības par šādos kredītreitingos izmantotajiem modeļiem un reitinga noteikšanas metodiku, tostarp nelabvēlīgu situāciju simulācijas, ko aģentūras veic, sagatavojot vērtējumus. Šādi norādījumi ir skaidri un viegli saprotami.

4.   Kredītreitingu aģentūra regulāri publisko informāciju par visiem strukturētajiem finanšu produktiem, kurus iesniedz pirmajai izvērtēšanai vai provizoriskai kredītreitingu noteikšanai. Šādu informāciju publisko neatkarīgi no tā, vai emitenti slēdz līgumu ar kredītreitingu aģentūru galīgā kredītreitinga noteikšanai.

E iedaļa

Informācijas publiskošana

I.   Vispārēja informācijas publiskošana

Kredītreitingu aģentūra parasti atklāj to, ka tā ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, un šādu informāciju:

1)   faktiskos un potenciālos interešu konfliktus, kas minēti B iedaļas 1. punktā;

2)   tās papildu pakalpojumu sarakstu;

3)   kredītreitingu aģentūras politiku attiecībā uz kredītreitingu publicēšanu un citu saistītu saziņu;

4)   vispārējās atalgojuma struktūras iezīmes;

5)   metodiku, modeļu aprakstus un galvenos kredītreitingu noteikšanas pieņēmumus, piemēram, tās kredītreitingu noteikšanas darbībās izmantotos matemātiskos vai korelācijas apsvērumus, kā arī būtiskas izmaiņas tajos;

6)   visas būtiskās izmaiņas savās sistēmās, resursos vai procedūrās; un

7)   attiecīgā gadījumā tās rīcības kodeksu.

II.   Periodiska informācijas publiskošana

Kredītreitingu aģentūra periodiski atklāj šādu informāciju:

1)   katrus sešus mēnešus – datus par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitingu kategorijā, nošķirot galvenos emitentu ģeogrāfiskos apgabalus, un par to, vai šo kredītreitingu kategoriju saistību nepildīšanas statistika laika gaitā ir mainījusies;

2)   reizi gadā – šādu informāciju:

a)

20 lielāko kredītreitingu aģentūras klientu sarakstu, ņemot vērā to radītos ieņēmumus; un

b)

to kredītreitingu aģentūras klientu sarakstu, kuru kredītreitingu aģentūras devums ieņēmumu radīšanas izaugsmes koeficientā iepriekšējā finanšu gadā par pusotru reizi pārsniedza kredītreitingu aģentūras kopējo ieņēmumu izaugsmes koeficientu tajā pašā gadā. Jebkuru šādu klientu iekļauj sarakstā tikai tad, ja tajā gadā šis klients veidoja vairāk nekā 0,25 % no kopējiem kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem visā pasaulē.

Šā punkta nolūkos “klients” nozīmē juridisku personu, tā filiāles un asociētās juridiskās personas, kurās juridiskajai personai pieder vairāk nekā 20 % akciju, kā arī jebkuras citas juridiskas personas, ar kurām saistībā ir organizētas sarunas par parāda jautājuma struktūru klienta vārdā un kuras ir tieši vai netieši kredītreitingu aģentūrai samaksājušas maksu par šā parāda jautājuma kredītreitingu.

III.   Pārredzamības ziņojums

Kredītreitingu aģentūra reizi gadā publicē šādu informāciju:

1)   detalizētu informāciju par kredītreitingu aģentūras juridisko struktūru un īpašumtiesībām, tostarp informāciju par īpašumtiesībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (2), 9. un 10. panta nozīmē;

2)   aprakstu par iekšējās kontroles mehānismu, ar kuru nodrošina tās kredītreitingu noteikšanas darbību kvalitāti;

3)   statistiku par tās personāla nodrošināšanu jauniem kredītreitingiem, kredītreitingu pārskatīšanai un augstākās vadības metodikas vai modeļu novērtēšanai;

4)   tās uzskaites politikas aprakstu;

5)   tās neatkarības atbilstības funkcijas ievērošanas ikgadējā iekšējā pārskata rezultātus;

6)   tās vadības un reitinga analītiķu rotācijas politikas aprakstu;

7)   finanšu informāciju par kredītreitingu aģentūras ieņēmumiem, kas sadalīts maksās no kredītreitingiem un darbībās, kas nav kredītreitingu noteikšanas darbības, pievienojot katras vienības visaptverošu aprakstu; un

8)   pārvaldības ziņojumu Padomes Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (3) 46.a panta 1. punkta nozīmē. Šā ziņojuma nolūkiem kredītreitingu aģentūra sniedz minētās direktīvas 46.a panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai šai aģentūrai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (4).


(1)  Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem (OV L 162, 30.4.2004., 70. lpp.).

(2)  OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(3)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

(4)  OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.


II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMĀ

1.   Kredītreitingu aģentūras pilns nosaukums un juridiskā adrese Kopienā.

2.   Kontaktpersonas un atbilstības uzraudzības amatpersonas vārds un kontaktinformācija.

3.   Juridiskais statuss.

4.   Kredītreitingu klase, saistībā ar kuru kredītreitingu aģentūra iesniedz pieteikumu reģistrācijai.

5.   Īpašumtiesību struktūra.

6.   Organizatoriskā struktūra un uzņēmuma vadība.

7.   Finanšu resursi kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanai.

8.   Kredītreitingu aģentūras personāls un tā kompetence.

9.   Informācija par kredītreitingu aģentūras filiālēm.

10.   Kredītreitingu izsniegšanai un pārskatīšanai izmantotās metodikas un procedūru apraksts.

11.   Politika un procedūras, lai konstatētu, risinātu un atklātu interešu konfliktus.

12.   Informācija par reitinga analītiķiem.

13.   Atalgojumu un veikuma novērtēšanas struktūra.

14.   Citi pakalpojumi, kuri nav kredītreitingu noteikšanas darbības un kurus kredītreitingu aģentūra plāno veikt.

15.   Darbību programma, ietverot norādes, kur ir paredzēts veikt galveno uzņēmējdarbību un izveidot filiāles, un izklāstot plānotās uzņēmējdarbības veidu.

16.   Dokumenti un sīki izklāstīta informācija attiecībā uz paredzēto apstiprinājuma izmantošanu.

17.   Dokumenti un sīki izklāstīta informācija attiecībā uz paredzēto ārpakalpojumu piesaistes kārtību, tostarp informācija par juridiskām personām, kuras veic ārpakalpojumus.


Top