Help Print this page 

Document 32005R0001

Title and reference
Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris), par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97
  • In force
OJ L 3, 5.1.2005, p. 1–44 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 03 Volume 062 P. 3 - 46
Special edition in Romanian: Chapter 03 Volume 062 P. 3 - 46
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 058 P. 151 - 194

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/1/oj
Multilingual display
Text

5.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1/2005

(2004. gada 22. decembris),

par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

tā kā

(1)

Līgumam klātpievienotajā Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību tiek pieprasīts, lai, formulējot un ieviešot lauksaimniecības un pārvadāšanas politiku, Kopiena un dalībvalstis pilnībā ievērotu dzīvnieku labturības prasības;

(2)

saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/628/EEK (1991. gada 19. novembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā (3), Padome ir pieņēmusi noteikumus dzīvnieku pārvadāšanas jomā, lai novērstu tehniskus šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļautu tirgus organizācijām vienmērīgi darboties, tajā pašā laikā nodrošinot attiecīgajiem dzīvniekiem apmierinošu aizsardzības līmeni;

(3)

saskaņā ar Direktīvu 91/628/EEK pieprasītajā Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu gūto pieredzi kopš Padomes Direktīvas 95/29/EK (1995. gada 29. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā (4), ieviešanas, tiek ieteikts papildināt esošos Kopienas tiesību aktus šajā jomā;

(4)

vairākums dalībvalstu ir ratificējušas Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā un Padome ir pilnvarojusi Komisiju Kopienas vārdā veikt sarunas par pārskatīto Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā;

(5)

dzīvnieku, tostarp kaušanai paredzētu dzīvnieku, labturības dēļ tāla pārvadāšana būtu cik vien iespējams jāierobežo;

(6)

Padome 2001. gada 19. jūnijā (5) aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus esošo Kopienas tiesību aktu efektīvai ieviešanai un stingrai kontrolei, pilnveidojot dzīvnieku aizsardzību un labturību, kā arī novēršot dzīvnieku infekcijas slimību parādīšanos un izplatīšanos un nosakot stingrākas prasības attiecībā uz sāpju un ciešanu novēršanu, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un veselību pārvadāšanas laikā un pēc tam;

(7)

2001. gada 13. novembrī Eiropas Parlaments lūdza Komisijai iesniegt priekšlikumus esošo Kopienas noteikumu papildināšanai dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas jomā, jo īpaši, lai:

apspriestos ar kompetentu zinātnisku komiteju jautājumā par dzīvnieku pārvadāšanas ilgumu;

piedāvātu pārvadātājiem saskaņota Eiropas sertifikāta paraugu; saskaņotu tālo pārvadājumu maršrutu plānus;

nodrošinātu, lai katrs darbinieks, kas nodarbojas ar dzīviem dzīvniekiem pārvadāšanas laikā, būtu pabeidzis kompetentas iestādes atzītu mācību kursu; un

nodrošinātu, lai veterinārās pārbaudes Kopienas robežkontroles punktos ietvertu visaptverošas dzīvnieku labturības apstākļu pārbaudes pārvadāšanas laikā ;

(8)

2002. gada 11. martā Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja pieņēma lēmumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā. Tādēļ Kopienas tiesību aktos būtu jāizdara grozījumi, lai ņemtu vērā jaunos zinātniskos pierādījumus, prioritāri nosakot vajadzību pienācīgi nodrošināt to īstenojamību tuvākajā nākotnē;

(9)

attiecīgajos ierosinājumos tiks paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz mājputniem, kaķiem un suņiem, līdzko tiks saņemti attiecīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumi;

(10)

pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Kopienas tiesību aktu saskaņošanā dzīvnieku pārvadāšanas jomā, piemērojot Direktīvu 91/628/EEK un grūtībām, kas radušās atšķirību dēļ attiecīgās direktīvas transponēšanā valstu līmenī, ir pareizāk Kopiena noteikumus šajā jomā noteikt regulā. Līdz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanai attiecībā uz konkrētām sugām, kam ir īpašas vajadzības un kas sastāda ļoti mazu Kopienas ganāmpulka daļu, dalībvalstīm būtu jāļauj ieviest vai atstāt spēkā valsts papildu noteikumus, kas piemērojami šādu sugu dzīvnieku pārvadāšanai;

(11)

lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu visā Kopienā, ievērojot tās pamatprincipu, saskaņā ar kuru dzīvniekus nedrīkst pārvadāt tādā veidā, kas varētu tos ievainot un radīt tiem nevajadzīgas ciešanas, būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz īpašām vajadzībām, kas rodas saistībā ar dažāda veida pārvadājumiem. Šādi sīki izstrādāti noteikumi būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar iepriekš minēto principu un savlaicīgi jāatjaunina, jo īpaši ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus, līdzko tiek konstatēts, ka tie vairs nenodrošina iepriekš minētā principa ievērošanu attiecībā uz konkrētu sugu vai pārvadājumu veidiem;

(12)

pārvadāšana komerciāliem mērķiem neaprobežojas ar pārvadājumiem, kur notiek tūlītēja naudas, preču vai pakalpojumu apmaiņa. Pārvadāšana komerciāliem mērķiem ir pārvadāšana, kas tieši vai netieši ietver vai ir vērsta uz materiāla labuma gūšanu;

(13)

dzīvnieku izkraušana un sekojoša pārkraušana arī var radīt tiem stresu un saskare kontrolpunktos, kas iepriekš minēti kā pieturvietas, zināmos apstākļos var izraisīt infekcijas slimību izplatīšanos. Tādēļ vajadzētu paredzēt īpašus pasākumus dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai laikā, kamēr tie atpūšas kontrolpunktos. No tā izriet, ka ir jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK (6) pielikumā;

(14)

sliktas labturības pamatā bieži vien ir izglītības trūkums. Tādēļ katras tādas personas apmācība, kura nodarbojas ar dzīvniekiem pārvadāšanas laikā, būtu nepieciešams priekšnosacījums un apmācību būtu jāveic vienīgi kompetentu iestāžu apstiprinātām organizācijām;

(15)

dzīvnieku labturības apstākļi pārvadāšanas laikā galvenokārt ir atkarīgi no pārvadātāju ikdienas darbībām. Kompetentu iestāžu pārbaudes var tikt kavētas, jo pārvadātāji var brīvi darboties dažādās dalībvalstīs. Tādēļ pārvadātājiem vajadzētu būt atbildīgākiem un pārskatāmākiem attiecībā uz savu statusu un darbību. Konkrēti, tiem būtu jāsniedz pierādījumi savām atļaujām, sistemātiski jāziņo par visiem sarežģījumiem un rūpīgi jāfiksē veiktās darbības un rezultāti;

(16)

dzīvnieku pārvadāšanā ir iesaistīti ne vien pārvadātāji, bet arī citi operatori - lopkopji, tirgotāji, savākšanas centri un lopkautuves. Tādējādi daži ar dzīvnieku labturību saistīti pienākumi būtu jāattiecina uz visiem dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajiem operatoriem;

(17)

savākšanas centriem ir būtiska loma atsevišķu sugu mājdzīvnieku pārvadāšanā. Tādēļ savākšanas centriem būtu jānodrošina, lai viņu darbinieki un apmeklētāji zinātu un ievērotu Kopienas tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā;

(18)

tālāki pārvadājumi var nodarīt lielāku kaitējumu dzīvnieku labturībai nekā tuvi. Tādēļ būtu jāparedz īpaša kārtība, lai nodrošinātu normatīvu stingrāku ievērošanu, jo īpaši palielinot iespējas izsekot šādam pārvadāšanas procesam;

(19)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 3820/85 (1985. gada 20. decembris) par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (7) ir noteikti autotransporta vadītāju maksimālie transportlīdzekļu vadīšanas laikposmi un minimālie atpūtas laikposmi. Ir atbilstīgi, ka dzīvnieku pārvadāšana tiek regulēta tādā pašā veidā. Padomes Regulā Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (8), ir noteikts, ka kontrolierīces ir jāuzstāda un jāizmanto, lai veiktu efektīvu kontroli pār to, kā tiek ievēroti sociālās jomas tiesību akti attiecībā uz autotransportu. Šādiem kontroles datiem ir jābūt pieejamiem un pārbaudītiem, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības tiesību aktos noteikto nobraukuma limitu ievērošanu;

(20)

sakarā ar nepietiekamu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm Kopienas tiesību akti par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā netiek vienādi īstenoti. Attiecīgi jānosaka elastīga kārtība, lai pilnveidotu sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

(21)

reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus, kā definēts Direktīvas 90/426/EEK (9) 2. panta c) apakšpunktā, bieži pārvadā nekomerciālā nolūkā, un šādu pārvadāšanu jāveic saskaņā ar šīs regulas vispārējiem mērķiem. Ņemot vērā šādu darbību būtību, ir atbilstīgi atkāpties no konkrētiem noteikumiem, ja reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā uz konkursiem, sacensībām vai selekcijas nolūkā. Tomēr nav atbilstīgi piemērot šādas atkāpes zirgu dzimtas dzīvniekiem, ko pārvadā, tieši vai pēc tranzīta caur tirgu vai savākšanas centru, uz lopkautuvi nokaušanai, kurus saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 2. panta d) apakšpunktu uzskata par “kaušanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem”;

(22)

nepilnvērtīga dzīvnieku labturības tiesību aktu pārkāpumu kontrole veicina šādu tiesību aktu neievērošanu un noved pie konkurences izkropļojumiem. Tādēļ visā Kopienā būtu jānosaka vienota kārtība pārbaužu skaita palielināšanai un sodu uzlikšanai par dzīvnieku labturības tiesību aktu pārkāpumiem. Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un jānodrošina to izpilde. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem;

(23)

ievērojams skaits dzīvnieku tiek pārvadāti lauksaimniecības dzīvnieku kuģos ļoti tālos pārvadājumos no Kopienas un tās robežās, un jūras pārvadājumus var pārbaudīt izbraukšanas ostā. Tādēļ ir svarīgi ieviest īpašus pasākumus un normatīvus šim pārvadājumu veidam;

(24)

Kopienas tiesību aktu interesēs Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (10), būtu jāgroza, lai to pielāgotu šai regulai jautājumā par savākšanas centru apstiprināšanu un pārvadātājiem izvirzāmajām prasībām;

(25)

grozījumi būt jāizdara arī Padomes Direktīvā 93/119/EK (1993. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (11), lai to pielāgotu šai regulai jautājumā par elektriskajiem apdullināšanas rīkiem;

(26)

noteikumi un informācijas kārtība, kas izklāstīta Padomes Direktīvā 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu veterinārijas un zootehnikas jomā piemērošanu (12), būtu jāpiemēro attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu;

(27)

Komisijas Lēmumā 98/139/EK (13) ir noteikti konkrēti sīki izstrādāti noteikumi uz vietas veicamajām pārbaudēm veterinārajā jomā, ko Komisijas eksperti veic dalībvalstīs, kuriem būtu jāpalīdz nodrošināt šīs regulas vienveidīgu ievērošanu;

(28)

šajā regulā tiek paredzēti noteikumi attiecībā uz ventilāciju autotransportā, ar ko tiek pārvadāti mājdzīvnieki tālos pārvadājumos. Tādējādi Padomes Regula (EK) Nr. 411/98 (1998. gada 16. februāris) par dzīvnieku aizsardzības papildu standartiem, kas piemērojami sauszemes transportlīdzekļiem, ko izmanto mājdzīvnieku pārvadājumiem, kuri pārsniedz astoņas stundas (14) būtu jāatceļ;

(29)

vajadzētu paredzēt vienkāršu kārtību, kādā Padome varētu papildināt konkrētus svarīgus šīs regulas tehniskos elementus, jo īpaši ņemot vērā tās ietekmes novērtējumu uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu paplašinātā Kopienā, un noteikt specifikācijas navigācijas sistēmai, kas izmantojama attiecībā uz visiem autopārvadājumiem, ņemot vērā turpmāko tehnoloģijas attīstību šajā jomā, piemēram, Galileo sistēmas īstenošanu;

(30)

vajadzētu paredzēt iespēju noteikt izņēmumus, lai ņemtu vērā dažu reģionu attālumu no Kopienas cietzemes, jo īpaši visattālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. pantā;

(31)

šīs regulas ieviešanai vajadzīgos pasākumus būtu jāveic saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI DZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAS NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz dzīvu mugurkaulnieku pārvadāšanu Kopienā, ietverot īpašas pārbaudes, ko veic amatpersonas attiecībā uz sūtījumiem, kuri tiek ievesti Kopienas muitas teritorijā vai izvesti no tās.

2.   Vienīgi 3. pants un 27. pants attiecas uz:

a)

dzīvnieku pārvadāšanu, ko veic lopkopji, izmantojot lauksaimniecības transportlīdzekļus vai sev piederošus transportlīdzekļus, gadījumos, kad ģeogrāfisko apstākļu dēļ dažas dzīvnieku sugas sezonāli jāpārvieto;

b)

lopkopjiem pašiem piederošu dzīvnieku pārvadāšanu, ko viņi veic ar saviem transportlīdzekļiem attālumā, kas nepārsniedz 50 km no viņu saimniecības.

3.   Šī regula neliedz piemērot stingrākus valstu pasākumus lielākas dzīvnieku labturības nodrošināšanai pārvadāšanas laikā, kas piemērojami vienīgi dalībvalsts teritorijā vai no dalībvalsts teritorijas uzsākta jūras pārvadājuma laikā.

4.   Šo regulu piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus veterinārajā jomā.

5.   Šī regula neattiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu, kas netiek veikta saistībā ar saimniecisku darbību, un uz dzīvnieku tiešu pārvadāšanu uz veterinārām iestādēm vai klīnikām vai no tām pēc veterinārārsta ieteikuma.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“dzīvnieki” ir dzīvi mugurkaulnieki;

b)

“savākšanas centri” ir vietas, piemēram, saimniecības, savākšanas centri un tirgi, kuros sūtījumu sastādīšanai tiek apkopoti dažādu saimniecību zirgu dzimtas dzīvnieki vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki;

c)

“pavadonis” ir par dzīvnieku labturību tieši atbildīgā persona, kura tos pavada pārvadājuma laikā;

d)

“robežkontroles punkts” ir jebkurš kontrolpunkts, kas paredzēts un atzīts saskaņā ar 6. pantu Direktīvā 91/496/EEK (16), lai uz Kopienas teritorijas robežas veiktu to dzīvnieku veterinārās pārbaudes, kas ievesti no trešām valstīm;

e)

“Kopienas tiesību akti veterinārajā jomā” ir Direktīvas 90/425/EEK (17) A pielikuma I nodaļā minētie tiesību akti un visi vēlākie īstenošanas noteikumi;

f)

“kompetenta iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir pilnvarota veikt pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku labturību, vai jebkura iestāde, kam tā ir deleģējusi šādas pilnvaras;

g)

“konteineris” ir redeļu kaste, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku pārvadāšanai;

h)

“pārbaudes punkti” ir kontroles punkti, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1255/97;

i)

“izvešanas punkts” ir robežkontroles punkts vai jebkura cita dalībvalsts noteikta vieta, kur dzīvnieki tiek izvesti no Kopienas muitas teritorijas;

j)

“pārvadājums” ir viss pārvadāšanas process no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, ietverot izkraušanu, ievietošanu un iekraušanu pārvadājuma starpposma punktos;

k)

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, izņemot pārvadātāju, kas atbild par dzīvniekiem vai rīkojas ar tiem pastāvīgi vai īslaicīgi;

l)

“lauksaimniecības dzīvnieku kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai kas ir paredzēts izmantošanai zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadāšanai, izņemot kuģi ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi un kuģi, ar kuru dzīvnieki tiek pārvadāti pārvietojamos konteineros;

m)

“tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kura ilgums pārsniedz 8 stundas, sākot no brīža, kad pirmais dzīvnieku sūtījuma dzīvnieks tiek pirmo reizi pārvietots;

n)

“transportlīdzeklis” ir dzīvnieku pārvadāšanai izmantotie autotransporta līdzekļi, dzelzceļa transportlīdzekļi, kuģi un lidaparāti;

o)

“navigācijas sistēmas” ir uz satelītiem bāzētas infrastruktūras, kas nodrošina globālus, nepārtrauktus, precīzus un garantētus laika un vietas noteikšanas pakalpojumus, vai jebkura tehnoloģija, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, piemērojot šo regulu;

p)

“valsts pilnvarots veterinārārsts” ir dalībvalsts kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts;

q)

“organizētājs” ir:

i)

pārvadātājs, kas noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu ar vismaz vienu citu pārvadātāju attiecībā uz pārvadājuma daļu; vai

ii)

fiziska vai juridiska persona, kas par pārvadājumu noslēgusi apakšuzņēmuma līgumus ar vairākiem pārvadātājiem; vai

iii)

persona, kas ir parakstījusi pārvadājuma žurnāla 1. iedaļu, kā noteikts II pielikumā;

r)

“izbraukšanas vieta” ir vieta, kur dzīvnieku pirmoreiz iekrauj transportlīdzeklī, ar noteikumu, ka tas tur atrodas vismaz 48 stundas pirms izbraukšanas brīža.

Tomēr par izbraukšanas vietu var tikt uzskatīti savākšanas centri, kas ir apstiprināti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārajā jomā, ar noteikumu, ka:

i)

attālums no pirmās iekraukšanas vietas un savākšanas centru ir mazāks nekā 100 km; vai

ii)

dzīvnieki ir izvietoti, ja iespējams nepiesieti, nodrošinot pietiekamu pakaišu daudzumu, un padzirdināti vismaz sešas stundas pirms izvešanas no savākšanas centra;

s)

“galamērķa vieta” ir vieta, kur dzīvnieks tiek izkrauts no transportlīdzekļa un

i)

izmitināts uz vismaz 48 stundām līdz izvešanas brīdim; vai

ii)

nokauts;

t)

“atpūtas vai pārkraušanas vieta” ir jebkura apstāšanās vieta pārvadājuma laikā, kas nav galamērķa vieta, ietverot vietu, kur tiek nomainīts dzīvnieku transportlīdzeklis, tos izkraujot vai neizkraujot;

u)

“reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki” ir reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā minēts Direktīvā 90/426/EEK (18);

v)

“kuģis ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi” ir jūras kuģis ar aprīkojumu autotransporta vai dzelzceļa transporta uzbraukšanai uz kuģa un nobraukšanai no tā;

w)

“pārvadāšana” ir dzīvnieku pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem un ar to saistītās darbības, tostarp iekraušana, izkraušana, pārkraušana un atpūta, līdz brīdim, kad tiek pabeigta dzīvnieku izkraušana galamērķa vietā;

x)

“pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pārvadā dzīvniekus uz sava rēķina vai uz trešās personas rēķina;

y)

“neiejāti zirgu dzimtas dzīvnieki” ir zirgu dzimtas dzīvnieki, ko nevar nedz saistīt, nedz turēt pavadā, neizraisot novēršamu uzbudinājumu, sāpes vai ciešanas;

z)

“transportlīdzeklis” ir ierīce pārvadāšanai, kas aprīkota ar riteņiem un darbojas ar dzinēju vai tiek vilkta tauvā.

3. pants

Vispārīgi dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumi

Dzīvniekus nedz pārvadā, nedz organizē dzīvnieku pārvadāšanu tādā veidā, kas varētu tiem radīt ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas.

Turklāt ievēro šādus nosacījumus:

a)

iepriekš ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārvadājuma ilgumu un apmierinātu dzīvnieku vajadzības pārvadājuma laikā;

b)

dzīvnieki ir piemēroti pārvadājumam;

c)

transportlīdzeklis ir projektēts, konstruēts, apkopts un ekspluatēts tā, ka tiek novērstas iespējas dzīvniekus ievainot un radīt tiem ciešanas, un tiek nodrošināta dzīvnieku drošība;

d)

iekraušanas un izkraušanas aprīkojums ir pienācīgi projektēts, konstruēts, apkopts un ekspluatēts tā, ka tiek novērstas iespējas ievainot un radīt ciešanas, un tiek nodrošināta dzīvnieku drošība;

e)

dzīvniekus aprūpējošais personāls ir apmācīts vai pietiekami kompetents šajā ziņā un veic savus uzdevumus bez vardarbības un neizmantojot metodes, kas varētu izraisīt nevajadzīgas bailes, ievainojumus vai ciešanas;

f)

pārvadāšana uz galamērķa vietu tiek veikta bez kavēšanās, un dzīvnieku labturības apstākļi tiek regulāri pārbaudīti un pienācīgi uzturēti;

g)

dzīvniekiem tiek nodrošināta pietiekama platība un augstums atbilstīgi to izmēram un plānotajam pārvadājumam;

h)

dzīvnieki tiek padzirdināti, pabaroti un atpūtināti piemērotos intervālos un kvalitātes un daudzuma ziņā atbilstīgi to sugai un izmēram.

II NODAĻA

ORGANIZĒTĀJI, PĀRVADĀTĀJI, TURĒTĀJI UN SAVĀKŠANAS CENTRI

4. pants

Pārvadājuma dokumenti

1.   Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt, ja transportlīdzeklī nav dokumentācijas, kur norādīta:

a)

to izcelsme un piederība;

b)

to izbraukšanas vieta;

c)

izbraukšanas diena un laiks;

d)

to plānotā galamērķa vieta;

e)

plānotā pārvadājuma paredzamais ilgums.

2.   Pārvadātājs uzrāda 1. punktā minēto dokumentāciju kompetentai iestādei pēc tās pieprasījuma.

5. pants

Dzīvnieku pārvadāšanas plānošanas pienākumi

1.   Dzīvnieku pārvadāšanu nedz uzņēmuma, nedz apakšuzņēmuma kārtā nedrīkst uzticēt nevienam pārvadātājam, kas nav pilnvarots saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai 11. panta 1. punktu.

2.   Pārvadātāji dara zināmu par pārvadāšanu atbildīgās fiziskās personas identitāti un nodrošina, lai jebkurā laikā būtu pieejama informācija par viņu uzraudzībā veiktās pārvadājuma daļas plānošanu, izpildi un pabeigšanu.

3.   Organizētāji nodrošina, ka katrā pārvadājumā:

a)

dzīvnieku labturība netiek apdraudēta sakarā ar pārvadājuma dažādu posmu nepietiekamu saskaņošanu, kā arītiek ņemti vērā klimatiskie apstākļi; un

b)

fiziska persona atbild par pārvadājuma plānošanas, izpildes un pabeigšanas informācijas sniegšanu kompetentai iestādei jebkurā laikā.

4.   Tālos pārvadājumos starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadātāji un organizētāji ievēro noteikumus par pārvadājuma žurnālu, kā noteikts II pielikumā.

6. pants

Pārvadātāji

1.   Par pārvadātāju nedrīkst būt neviens, kam nav kompetentas iestādes 10. panta 1. punktā vai tālu pārvadājumu gadījumā - 11. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā izdota atļauja. Pārvadājot dzīvniekus, atļaujas kopija ir pieejamakompetentai iestādei.

2.   Pārvadātāji paziņo kompetentai iestādei par izmaiņām attiecībā uz 10. panta 1. punktā vai tālu pārvadājumu gadījumā - 11. panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentiem ne vēlāk kā 15 darbadienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu dienas.

3.   Pārvadātāji pārvadā dzīvniekus saskaņā ar I pielikumā ietvertajiem tehniskajiem noteikumiem.

4.   Pārvadātāji uztic dzīvnieku aprūpi personālam, kas ir saņēmis apmācību par attiecīgajiem I un II pielikuma noteikumiem.

5.   Pārvadājot zirgu dzimtas dzīvniekus vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvniekus vai mājputnus, autotransporta līdzekli nedrīkst vadīt, nedz būt par pavadoni neviens, kam nav 17. panta 2. punktā paredzētais kvalifikācijas sertifikāts. Pārvadājot dzīvniekus, kvalifikācijas sertifikāts ir pieejamas kompetentai iestādei.

6.   Pārvadātāji nodrošina, ka katru dzīvnieku sūtījumu pavada pavadonis, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja dzīvnieki tiek pārvadāti konteineros, kas ir nodrošināti, pienācīgi ventilēti un, vajadzības gadījumā, tajos ir pietiekams daudzums barības un ūdens neapgāžamos dozatoros pārvadājumam, kas divreiz pārsniedz paredzēto pārvadājuma ilgumu;

b)

ja pavadoņa funkcijas pilda autovadītājs.

7.   Šā panta 1., 2., 4. un 5. punktu nepiemēro attiecībā uz personām, kas pārvadā dzīvniekus ne tālāk kā 65 km, skaitot no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai.

8.   Pārvadātāji uzrāda 18. panta 2. punktā vai 19. panta 2. punktā minēto atbilstības sertifikātu tās valsts kompetentai iestādei, uz kuru dzīvnieki tiek pārvadāti.

9.   Zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un govju, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadātāji tālos pārvadājumos ar autotransporta līdzekļiem izmanto navigācijas sistēmu, kas minēta I pielikuma VI nodaļas 4.2 apakšpunktā - no 2007. gada 1. janvāra autotransporta līdzekļiem, ko izmanto pirmo reizi un no 2009. gada 1. janvāra - visiem autotransporta līdzekļiem. Attiecīgajā navigācijas sistēmā fiksēto informāciju glabā vismaz trīs gadus un dara pieejamu kompetentai iestādei pēc tās lūguma, jo īpaši, kad tiek veiktas 15. panta 4. punktā minētās pārbaudes. Īstenošanas pasākumus attiecībā uz šo punktu var pieņemt saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto kārtību.

7. pants

Transportlīdzekļu iepriekšēja pārbaude un apstiprināšana

1.   Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt ar autotransportu tālos pārvadājumos, ja vien transportlīdzeklis nav pārbaudīts un apstiprināts saskaņā ar 18. panta 1. punktu.

2.   Zirgu dzimtas dzīvniekus un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvniekus nedrīkst pārvadāt pa jūru tālāk kā 10 jūras jūdzes no Kopienas ostas, ja vien lauksaimniecības dzīvnieku kuģis nav ticis pārbaudīts un apstiprināts saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro attiecībā uz konteineriem, ko izmanto zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadāšanai ar autotransportu un/vai ūdenstransportu tālos pārvadājumos.

8. pants

Turētāji

1.   Dzīvnieku turētāji izbraukšanas vietā, pārkraušanas vietā vai galamērķa vietā nodrošina, lai tiktu ievēroti I pielikuma I un III nodaļas 1. iedaļā ietvertie tehniskie noteikumi attiecībā uz pārvadātajiem dzīvniekiem.

2.   Turētāji pārbauda visus dzīvniekus, kas tiek nogādāti pārkraušanas vietā vai galamērķa vietā, un konstatē, vai dzīvnieki atrodas vai ir bijuši tālā pārvadājumā - starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku tāla pārvadājuma gadījumā turētāji ievēro II pielikuma noteikumus par pārvadājuma žurnālu.

9. pants

Savākšanas centri

1.   Savākšanas centru operatori nodrošina, ka darbības ar dzīvniekiem tiek veiktas saskaņā ar I pielikuma I un III nodaļas 1. iedaļas tehniskajiem noteikumiem.

2.   Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārajā jomā apstiprinātu savākšanas centru operatori turklāt:

a)

uztic darbības ar dzīvniekiem vienīgi personālam, kas ir pabeidzis apmācības kursus par attiecīgajiem I pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

regulāri informē savākšanas centros ielaistās personas par viņu pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu un pārkāpumu gadījumos piemērojamajiem sodiem;

c)

rūpējas, lai savākšanas centros ielaistajām personām pastāvīgi būtu pieejama informācija par kompetento iestādi, kurai ir jāziņo par katru iespējamo šīs regulas prasību neievērošanas gadījumu;

d)

konstatējot, ka kāda savākšanas centrā esoša persona neievēro šo regulu, un nekaitējot kompetentās iestādes veiktajām darbībām, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatēto pārkāpumu un novērstu tā atkārtošanos;

e)

pieņem, uzrauga un īsteno darba kārtības noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību a) līdz d) apakšpunktam.

III NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU PIENĀKUMI UN SAISTĪBAS

10. pants

Prasības attiecībā uz pārvadātāja atļauju

1.   Kompetenta iestāde piešķir pārvadātājiem atļaujas ar noteikumu, ka:

a)

kandidāti atrodas vai - trešā valstī esošu kandidātu gadījumā — ir pārstāvēti tajā dalībvalstī, kur tie lūdz atļauju;

b)

kandidāti ir apliecinājuši, ka to rīcībā ir pietiekams un piemērots skaits darbinieku, aprīkojuma un darba kārtību, lai tie varētu ievērot šo regulu, to skaitā pēc vajadzības — Labas prakses norādījumus;

c)

nedz kandidāti, nedz to pārstāvji nav izdarījuši smagus Kopienas tiesību aktu un/vai valsts tiesību aktu pārkāpumus dzīvnieku aizsardzības jomā trīs gadu laikā pirms pieteikuma dienas. Šo noteikumu nepiemēro gadījumā, ja kandidāts kompetentai iestādei pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

2.   Kompetenta iestāde izdot atļaujas 1. punktā noteiktajā kārtībā atbilstīgi III pielikuma I nodaļā esošajam paraugam. Šādas atļaujas ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no izdošanas dienas un nav derīgas tāliem pārvadājumiem.

11. pants

Prasības attiecībā uz pārvadātāju atļaujām tāliem pārvadājumiem

1.   Kompetenta iestāde piešķir atļaujas pārvadātājiem, kas veic tālus pārvadājumus, pamatojoties uz pieteikumu, ar noteikumu, ka:

a)

tie atbilst 10. panta 1. punkta noteikumiem;

b)

kandidāti ir iesnieguši šādus dokumentus:

(i)

derīgus 17. panta 2. punktā paredzētos autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikātus attiecībā uz visiem autovadītājiem un pavadoņiem, kas veic tālos pārvadājumus;

(ii)

derīgus 18. panta 2. punktā paredzētos atbilstības sertifikātus attiecībā uz visiem tālajos pārvadājumos izmantojamajiem autotransporta līdzekļiem;

(iii)

sīkas ziņas par procedūrām, kas ļauj pārvadātājiem izsekot un fiksēt to atbildībā esošo autotransporta līdzekļu kustību un sazināties ar attiecīgajiem autovadītājiem jebkurā brīdī tālo pārvadājumu laikā;

(iv)

avārijas plānus rīcībai neparedzētos gadījumos.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas mērķiem zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadātāji tālos pārvadājumos izmanto navigācijas sistēmu, kas minēta 6. panta 9. punktā:

a)

no 2007. gada 1. janvāra - autotransporta līdzekļiem, ko izmanto pirmo reizi;

b)

no 2009. gada 1. janvāra - visiem autotransporta līdzekļiem.

3.   Kompetenta iestāde izdot atļaujas atbilstīgi III pielikuma II nodaļā esošajam paraugam. Šādas atļaujas ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no izdošanas dienas un ir derīgas attiecībā uz visiem pārvadājumiem, ietverot tālus pārvadājumus.

12. pants

Ierobežojumi pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu atļauju

Saskaņā ar 10. vai 11. pantu pārvadātāji nedrīkst iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai vairāk kā vienā kompetentā iestādē un vairāk kā vienā dalībvalstī.

13. pants

Kompetentās iestādes atļauju izdošana

1.   Kompetenta iestāde drīkst ierobežot 10. panta 1. punktā vai - attiecībā uz tālajiem pārvadājumiem - 11. panta 1. punktā paredzētās atļaujas apjomu atbilstīgi kritērijiem, kurus var pārbaudīt pārvadājuma laikā.

2.   Katru 10. panta 1. punktā vai - attiecībā uz tālajiem pārvadājumiem - 11. panta 1. punktā paredzēto atļauju kompetenta iestāde izdod ar dalībvalstī unikālu numuru. Atļauju sastāda izdošanas vietas dalībvalsts valsts valodā(-s) un angļu valodā, ja pārvadātājs varētu darboties citā dalībvalstī.

3.   Kompetenta iestāde reģistrē 10. panta 1. punktā vai 11. panta 1. punktā paredzētās atļaujas tā, lai kompetentā iestāde varētu ātri identificēt pārvadātājus, jo īpaši gadījumā, ja tie neievēro šajā regulā noteiktās prasības.

4.   Kompetenta iestāde reģistrē saskaņā ar 11. panta 1. punktu izdotās atļaujas elektroniskā datubāzē. Pārvadātāja nosaukumu un atļaujas numuru dara publiski pieejamu uz atļaujas derīguma laiku. Ievērojot Kopienas un/vai valsts noteikumus attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību, dalībvalstis nodrošina pieeju pārējiem pārvadātāju atļauju datiem. Datubāzē ietver arī lēmumus, par kuriem tiek paziņots saskaņā ar 26. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 26. panta 6. punktu.

14. pants

Pārbaudes un citi pasākumi saistībā ar pārvadājuma žurnālu, kas jāveic kompetentai iestādei pirms tāliem pārvadājumiem

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieku un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku tālu pārvadājumu gadījumā starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm izbraukšanas vietas kompetentā iestāde:

a)

veic pārbaudes, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par to, vai:

(i)

pārvadājuma žurnālā norādītajiem pārvadātājiem ir derīgas attiecīgās pārvadātāja atļaujas, derīgi atbilstības sertifikāti transportlīdzekļa izmantošanai tāliem pārvadājumiem un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti;

(ii)

organizētāja iesniegtais pārvadājuma žurnāls ir reāli izpildāms un liecina par šīs regulas ievērošanu;

b)

ja a) apakšpunktā paredzēto pārbaužu rezultāts nav apmierinošs, lūdz organizētājam mainīt plānotā tālā pārvadājuma kārtību tādējādi, lai tā būtu saskaņā ar šo regulu;

c)

ja a) apakšpunktā paredzēto pārbaužu rezultāts ir apmierinošs, kompetentā iestāde iespiež zīmogu pārvadājuma žurnālā;

d)

pēc iespējas ātrāk nosūta pārvadājuma žurnālā ietverto informāciju par plānotajiem tālajiem pārvadājumiem galamērķa vietas, izvešanas punkta vai pārbaudes punkta kompetentajai iestādei, izmantojot Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, pārvadājuma žurnāla apzīmogošanu var neveikt gadījumā, ja pārvadāšanā tiek izmantotas 6. panta 9. punktā minētā sistēma.

15. pants

Pārbaudes, ko kompetenta iestāde veic jebkurā tāla pārvadājuma posmā

1.   Kompetenta iestāde jebkura tāla pārvadājuma posmā veic attiecīgas pārbaudes izlases kārtībā vai attiecībā uz konkrētiem objektiem, lai pārbaudītu to, vai paziņotie pārvadājuma laiki ir reāli un vai pārvadājums tiek veikts saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši to, vai ir ievēroti pārvadāšanas un atpūtas laikposmi atbilstīgi I pielikuma V nodaļā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.   Tālu pārvadājumu gadījumā starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, izbraukšanas vietā veicamās I pielikuma I nodaļā minētās pārbaudes attiecībā uz piemērotību pārvadāšanai veic pirms iekraušanas kā daļu no dzīvnieku veselības pārbaudēm, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos veterinārajā jomā, termiņos, ko paredz šādi tiesību akti.

3.   Ja galamērķis ir lopkautuve, 1. punktā paredzētās pārbaudes var veikt dzīvnieku labturības pārbaudes gaitā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru noteikti sīki noteikumi dienesta pārbaužu veikšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes precēm, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā (19).

4.   Šo pārbaužu veikšanai pēc vajadzības drīkst izmantot autotransporta līdzekļu kustības datus, kas iegūti no navigācijas sistēmas.

16. pants

Kompetentās iestādes darbinieku apmācība un aprīkojums

Kompetentā iestāde rūpējas par to, lai tās darbinieki tiktu pienācīgi apmācīti un viņiem būtu aprīkojums, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu ziņas, kas fiksētas:

ar Regulā (EEK) Nr. 3821/85 paredzētajām autotransporta reģistrācijas kontrolierīcēm;

navigācijas sistēmā.

17. pants

Apmācību kursi un kvalifikācijas sertifikāts

1.   6. panta 4. punkta un 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta īstenošanai nodrošina apmācību kursus pārvadātāju un savākšanas centru personālam.

2.   Autotransporta līdzekļu vadītāju un pavadoņu 6. panta 5. punktā minēto kvalifikācijas sertifikātu zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku vai mājputnu pārvadāšanai piešķir saskaņā ar IV pielikumu. Kvalifikācijas sertifikātu sastāda tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kas to izdod, un angļu valodā, ja autovadītājs vai pavadonis varētu darboties citā dalībvalstī. Kvalifikācijas sertifikātu izdod kompetenta iestāde vai šim mērķim dalībvalstu nozīmēta struktūra saskaņā ar III pielikuma III nodaļā esošo paraugu. Iepriekšminētā kvalifikācijas sertifikāta darbības jomu var ierobežot ar konkrētu sugu vai sugu grupu.

18. pants

Atbilstības sertifikāts autotransporta līdzeklim

1.   Kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra piešķir atbilstības sertifikātu autotransporta līdzeklim, ko izmanto tāliem pārvadājumiem, pamatojies uz pieteikumu, ar noteikumu, ka:

a)

par transportlīdzekli nav iesniegts pieteikums un to nav apstiprinājusi kompetenta iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī;

b)

transportlīdzekli ir pārbaudījusi kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra, un ir konstatēta tā atbilstība I pielikuma II un VI nodaļas prasībām attiecībā uz tāliem pārvadājumiem izmantojama autotransporta līdzekļa modeli, uzbūvi un tehnisko apkopi.

2.   Kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra katru sertifikātu izdod ar numuru, kas ir unikāls šajā dalībvalstī un atbilstīgi III pielikuma IV nodaļā esošajam paraugam. Sertifikātu sastāda tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kas to izdod, un angļu valodā. Sertifikāti ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus no izdošanas dienas un kļūst nederīgi, līdzko transportlīdzeklis tiek pārveidots vai aprīkots tādējādi, ka tiek ietekmēta dzīvnieku labturība.

3.   Kompetenta iestāde ievada autotransporta līdzekļu atbilstības sertificēšanu tāliem pārvadājumiem elektroniskā datubāzē tādā veidā, kas ļauj tos ātri identificēt kompetentām iestādēm visās dalībvalstīs, jo īpaši šīs regulas prasību neievērošanas gadījumā.

4.   Dalībvalstis drīkst pieļaut atkāpes no šā panta noteikumiem un I pielikuma V nodaļas 1.4 punkta b) apakšpunkta un VI nodaļas noteikumiem attiecībā uz autotransporta līdzekļu pārvadājumiem, nepārsniedzot 12 stundu ilgumu, lai sasniegtu galamērķa vietu.

19. pants

Atbilstības sertifikāts lauksaimniecības dzīvnieku kuģiem

1.   Kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra piešķir atbilstības sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku kuģim, pamatojies uz pieteikumu, ar noteikumu, ka:

a)

kuģa darbu vada no dalībvalsts, kurā tiek veikts pieprasījums;

b)

par kuģi nav iesniegts pieteikums un to nav apstiprinājusi cita kompetenta iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī;

c)

kuģi ir pārbaudījusi kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra, un ir konstatēta tā atbilstība I pielikuma IV nodaļas 1. iedaļas prasībām attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģa uzbūvi un aprīkojumu.

2.   Kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra katru sertifikātu izdod ar numuru, kas ir unikāls šajā dalībvalstī. Sertifikātu sastāda vismaz vienā no tās dalībvalsts valsts valodā(-m), kas šo sertifikātu izdod, un angļu valodā. Sertifikāti ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus no izdošanas dienas un kļūst nederīgi, līdzko transportlīdzeklis tiek pārveidots vai aprīkots tādējādi, ka tiek ietekmēta dzīvnieku labturība.

3.   Kompetenta iestāde reģistrē apstiprinātos lauksaimniecības dzīvnieku kuģus tādā veidā, kas ļauj tos ātri identificēt, jo īpaši šīs regulas prasību neievērošanas gadījumā.

4.   Kompetenta iestāde ievada lauksaimniecības dzīvnieku kuģu atbilstības sertificēšanu elektroniskā datubāzē tādā veidā, kas ļauj tos ātri identificēt, jo īpaši šīs regulas prasību neievērošanas gadījumā.

20. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģa pārbaude iekraušanas un izkraušanas laikā

1.   Kompetenta iestāde pārbauda dzīvnieku kuģus pirms katras dzīvnieku iekraušanas, lai jo īpaši pārbaudītu, vai:

a)

lauksaimniecības dzīvnieku kuģa uzbūve un aprīkojums atbilst pārvadājamo dzīvnieku skaitam un veidam;

b)

nodalījumi, kuros izvietojami dzīvnieki, ir labā tehniskā stāvoklī;

c)

I pielikuma IV nodaļā minētais aprīkojums ir labā tehniskā stāvoklī.

2.   Pirms lauksaimniecības dzīvnieku kuģa iekraušanas/izkraušanas un tās laikā kompetenta iestāde veic šādas pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai:

a)

dzīvnieki ir piemēroti pārvadājuma turpināšanai;

b)

iekraušanas/izkraušanas darbības tiek veiktas saskaņā ar III pielikuma I nodaļu;

c)

barošana un dzirdināšana tiek nodrošināta saskaņā ar I pielikuma IV nodaļas 2. iedaļu.

21. pants

Pārbaudes izvešanas punktos un robežkontroles punktos

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 639/2003 2. pantā paredzētās pārbaudes, kurās dzīvnieki tiek uzrādīti izvešanas punktos vai robežkontroles punktos, dalībvalstu valsts pilnvaroti veterinārārsti pārbauda, vai dzīvnieki tiek pārvadāti saskaņā ar šo regulu un konkrēti:

a)

vai pārvadātāji ir iesnieguši derīgas 10. panta 1. punktā vai - attiecībā uz tālajiem pārvadājumiem - 11. panta 1. punktā paredzētās atļaujas kopiju;

b)

vai autotransporta līdzekļu vadītāji, kas pārvadā zirgu dzimtas dzīvniekus, liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvniekus vai mājputnus, un pavadoņi ir uzrādījuši derīgu 17. panta 2. punktā minēto kvalifikācijas sertifikātu;

c)

vai dzīvnieki ir piemēroti pārvadājuma turpināšanai;

d)

vai transportlīdzeklis, ar kuru jāturpina dzīvnieku pārvadājums, atbilst I pielikuma II nodaļai un, vajadzības gadījumā, VI nodaļai;

e)

vai eksportēšanas gadījumā pārvadātāji ir apliecinājuši, ka pārvadājums no izbraukšanas vietas līdz pirmajai izkraušanas vietai galamērķa valstī atbilst V pielikumā minētajiem starptautiskajam nolīgumiem, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs;

f)

vai zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki ir tikuši vai tiks pārvadāti tālos pārvadājumos.

2.   Zirgu dzimtas dzīvnieku un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku tālu pārvadājumu gadījumos valsts pilnvaroti veterinārārsti izvešanas punktos un robežkontroles punktos veic un reģistrē II pielikumā sniegtā pārvadājuma žurnāla 3. iedaļā “Galamērķa vieta” minētās pārbaudes. Šo pārbaužu un 1. punktā minētās pārbaudes dokumentāciju kompetenta iestāde glabā vismaz trīs gadus pēc pārbaužu veikšanas dienas, tostarp attiecīgo Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I pielikumā vai IB pielikumā minēto rezultātu tabulu vai izdruku, ja minētā regula attiecas uz konkrēto transportlīdzekli.

3.   Ja kompetenta iestāde konstatē, ka dzīvnieki nav piemēroti pārvadājuma turpināšanai, tie ir jāizkrauj, jāpadzirdina, jāpabaro un jāatpūtina.

22. pants

Aizkavēšanās pārvadāšanas laikā

1.   Kompetenta iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu pārvadājumu aizkavēšanu vai dzīvnieku ciešanas gadījumos, kad neparedzami apstākļi kavē šīs regulas izpildi. Kompetenta iestāde rūpējas par īpašu pasākumu veikšanu pārkraušanas vietās, izvešanas punktos un robežkontroles punktos, lai dotu priekšroku dzīvnieku pārvadājumiem.

2.   Nevienu dzīvnieku sūtījumu pārvadāšanas laikā neaiztur, ja vien tas nav noteikti nepieciešams dzīvnieku labturības vai sabiedriskās drošības vajadzībām. Nedrīkst būt nevajadzīga kavēšanās starp iekraušanas pabeigšanu un izbraukšanu. Ja dzīvnieku sūtījums pārvadāšanas laikā ir jāaiztur ilgāk nekā divas stundas, kompetenta iestāde nodrošina, lai tiktu veikti pienācīgi pasākumi dzīvnieku aprūpei un, vajadzības gadījumā, to pabarošanai, dzirdināšanai, izkraušanai un izmitināšanai.

IV NODAĻA

IZPILDE UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

23. pants

Ārkārtas pasākumi gadījumā, ja pārvadātāji neievēro šo regulu

1.   Ja kompetenta iestāde konstatē, ka kāds no šīs regulas noteikumiem netiek ievērots vai nav ticis ievērots, tā veic vai lūdz par dzīvniekiem atbildīgajai personai veikt vajadzīgos pasākumus dzīvnieku labturības nodrošināšanai.

Šādi pasākumi nedrīkst radīt nevajadzīgas vai papildu ciešanas dzīvniekiem, un tiem ir jābūt samērīgiem ar iesaistīto risku nopietnību. Šādu pasākumu izmaksas kompetenta iestāde piedzen noteiktajā kārtībā.

2.   Atkarībā no katra konkrētā gadījuma apstākļiem, attiecīgie pasākumi var ietvert:

a)

autovadītāja vai pavadoņa nomaiņu;

b)

transportlīdzekļa pagaidu remontu, lai novērstu tūlītēju dzīvnieku ievainošanu;

c)

sūtījuma vai tā daļas pārkraušanu citā transportlīdzeklī;

d)

dzīvnieku nosūtīšanu atpakaļ uz to izbraukšanas vietu pa visīsāko maršrutu, vai atļauju dzīvnieku pārvadājuma turpināšanai uz galamērķa vietu pa visīsāko maršrutu, atkarībā no tā, kas vislabāk atbilst dzīvnieku labturības interesēm;

e)

dzīvnieku izkraušana un izmitināšana piemērotos apstākļos ar pienācīgu aprūpi līdz problēmas atrisināšanai.

Ja nav citu iespēju nodrošināt dzīvnieku labturību, tie ir humāni jānogalina vai jāveic to eitanāzija.

3.   Ja ir jāveic 1. punktā minētie pasākumi sakarā ar šīs regulas neievērošanu un dzīvniekus ir jāpārvadā, pārkāpjot kādus no šīs regulas noteikumiem, kompetenta iestāde izdod atļauju šo dzīvnieku pārvadāšanai. Atļaujā norāda dzīvniekus, uz kuriem tā attiecas, un nosaka apstākļus, kādos tos var pārvadāt līdz brīdim, kad tiek nodrošināta pilnīga atbilstībai šai regulai. Šāda atļauja pavada dzīvniekus.

4.   Kompetenta iestāde nekavējoties organizē vajadzīgo pasākumu īstenošanu, ja ar personu, kura atbild par dzīvniekiem, nav iespējams sazināties, vai tā neizpilda norādījumus.

5.   Kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus un šādu lēmumu pamatojumu cik vien ātri iespējams paziņo pārvadātājam vai tā pārstāvim un kompetentajai iestādei, kura ir piešķīrusi atļauju saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai 11. panta 1. punktu. Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sniedz palīdzību pārvadātājam, lai atvieglotu nepieciešamo ārkārtas pasākumu īstenošanu.

24. pants

Savstarpēja palīdzība un informācijas apmaiņa

1.   Šīs regulas mērķiem piemēro Padomes Direktīvā 89/608/EEK (20) paredzētos noteikumus un informēšanas kārtību.

2.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai informāciju par kontaktpunktu šīs regulas īstenošanai, tostarp elektronisko adresi, ja tāda ir, trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī visus šo ziņu atjauninājumus. Komisija pārsūta informāciju par kontaktpunktu pārējām dalībvalstīm caur Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

25. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem. Par šiem noteikumiem, kā arī par noteikumiem, kas attiecas uz 26. panta piemērošanas kārtību, dalībvalstis paziņo Komisijai vēlākais līdz 2006. gada 5. jūlijs un nekavējoties to informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.

26. pants

Pārkāpumi un pārkāpumu paziņošana

1.   Šīs regulas pārkāpuma gadījumā kompetenta iestāde veic 2. līdz 7. pantā paredzētos īpašos pasākumus.

2.   Ja kompetenta iestāde konstatē, ka pārvadātājs nav ievērojis šo regulu vai tai neatbilst transportlīdzeklis, tā nekavējoties par to paziņo kompetentajai iestādei, kura ir izsniegusi atļauju pārvadātājam vai transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu, un gadījumos, kad šīs regulas prasību neievērošanā ir iesaistīts autovadītājs, arī tai iestādei, kura ir izdevusi kvalifikācijas sertifikātu autovadītājam. Šādam paziņojumam pievieno atbilstīgo informāciju un dokumentus.

3.   Ja galamērķa kompetentā iestāde konstatē, ka pārvadājums ir veikts, pārkāpjot šo regulu, tā nekavējoties par to paziņo izbraukšanas vietas kompetentajai iestādei. Šādam paziņojumam pievieno atbilstīgo informāciju un dokumentus.

4.   Ja kompetenta iestāde konstatē, ka pārvadātājs nav ievērojis šo regulu vai tai neatbilst transportlīdzeklis, vai kompetenta iestāde saņem 2. vai 3. punktā minēto paziņojumu, tā vajadzības gadījumā:

a)

lūdz attiecīgajam pārvadātājam novērst konstatētos pārkāpumus un ieviest sistēmas, lai nepieļautu to atkārtošanos;

b)

veic attiecīgā pārvadātāja papildu pārbaudes, jo īpaši pieprasot veterinārārsta klātbūtni dzīvnieku iekraušanas laikā;

c)

aptur vai atsauc attiecīgā pārvadātāja atļauju vai transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu.

5.   Ja šīs regulas pārkāpumu izdara autovadītājs vai pavadonis, kam ir 17. panta 2. punktā minētais kvalifikācijas sertifikāts, kompetentā iestāde drīkst apturēt vai atsaukt kvalifikācijas sertifikātu, jo īpaši, ja pārkāpums liecina par to, ka autovadītājam vai pavadonim nav pietiekamu zināšanu vai sapratnes par dzīvnieku pārvadāšanu saskaņā ar šo regulu.

6.   Atkārtotu vai smagu šīs regulas pārkāpumu gadījumā dalībvalsts drīkst uz laiku aizliegt attiecīgajam pārvadātājam vai transportlīdzeklim pārvadāt dzīvniekus tās teritorijā pat, ja pārvadātājam vai transportlīdzekli atļauja ir izdota citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka ir izsmeltas iespējas, kuras nodrošina savstarpējā palīdzība un informācijas apmaiņa 24. pantā noteiktajā kārtībā.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka par katru saskaņā ar šā panta 4. punkta c) apakšpunktu vai 5. vai 6. punktu pieņemto lēmumu nekavējoties tiek paziņots visiem 24. panta 2. punktā minētajiem kontaktpunktiem.

27. pants

Kompetento iestāžu pārbaudes un gada pārskati

1.   To, vai tiek ievērotas šīs regulas prasības, kompetenta iestāde pārbauda, veicot nediskriminējošas dzīvnieku, transportlīdzekļa un pavaddokumentu pārbaudes. Šādas pārbaudes veic attiecībā proporcionāli konkrētajā dalībvalstī ik gadus pārvadātajam dzīvnieku skaitam, un tās var veikt vienlaicīgi ar citām pārbaudēm. Pārbaužu biežumu palielina, ja tiek konstatēts, ka šīs regulas noteikumi netiek ievēroti. Iepriekš minēto biežumu nosaka 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

2.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām 1. punktā paredzētajām pārbaudēm. Pārskatam pievieno konstatēto būtiskāko nepilnību analīzi un rīcības plānu to risināšanai.

28. pants

Pārbaudes uz vietas

Sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalstu iestādēm un ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienveidīgu piemērošanu, Komisijas veterinārie eksperti drīkst veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. pantā (21) noteikto kārtību.

29. pants

Labas prakses norādījumi

Dalībvalstis veicina labas prakses norādījumu izstrādi, kuros ietver ieteikumus attiecībā uz šīs regulas un jo īpaši 10. panta 1. punkta ievērošanu. Šādus norādījumus sastāda valsts mērogā, vairāku dalībvalstu starpā vai Kopienas mērogā. Valstu un Kopienas norādījumu izplatīšana un izmantošana tiek veicināta.

V NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN KOMITEJU PROCEDŪRA

30. pants

Pielikumu grozījumi un īstenošanas noteikumi

1.   Grozījumus regulas pielikumos, jo īpaši to pielāgošanai tehnoloģiju un zinātnes attīstībai, izdara Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, izņemot attiecībā uz I pielikuma IV nodaļu un VI nodaļas 3.1 apakšpunktu, II pielikuma 1. līdz 5. iedaļu, III, IV, V un VI pielikumu, kuros var izdarīt grozījumus 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

2.   Šīs regulas ieviešanai vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus var pieņemt 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

3.   Sertifikāti vai citi Kopienas tiesību aktos paredzētie dokumenti veterinārajā jomā saistībā ar dzīviem dzīvniekiem var tikt papildināti 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, lai ievērotu šīs regulas prasības.

4.   Pienākumu saņemt 6. panta 5. punktā minēto kvalifikācijas sertifikātu var attiecināt uz autovadītājiem vai citu mājdzīvnieku sugu pavadoņiem 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

5.   Atkāpes no I pielikuma I nodaļas 2. punkta e) apakšpunkta var pieņemt Komisija ārkārtēju tirgus atbalsta pasākumu gadījumā sakarā ar kustības ierobežojumiem saskaņā ar veterināro slimību kontroles pasākumiem. Par pieņemtajiem pasākumiem informē 31. pantā minēto komiteju.

6.   Atkāpes no tālajiem pārvadājumiem izvirzītajām prasībām, ņemot vērā atsevišķu reģionu attālumu no Kopienas cietzemes, var tikt pieņemtas 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

7.   Atkāpjoties no šīs regulas, dalībvalstis var turpināt piemērot esošos valsts noteikumus par tādu dzīvnieku pārvadāšanu to visattālākajos reģionos, kuru izcelsmes vieta vai ievešanas vieta ir attiecīgajos reģionos. Tās par to paziņo Komisijai.

8.   Līdz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanai attiecībā uz pielikumos īpaši nenosauktajām sugām, dalībvalstis var noteikt vai turpināt piemērot papildu valsts noteikumus attiecībā uz šādu sugu dzīvnieku pārvadāšanu.

31. pants

Regulatīvā procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (22).

2.   Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu piemēro, ja ir norāde uz šo punktu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

32. pants

Ziņojums

Četru gadu laikā pēc 37. panta otrajā daļā minētās dienas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas ietekmi un dzīvu dzīvnieku tirdzniecības plūsmu paplašinātajā Kopienā. Konkrēti, ziņojumā ņem vērā zinātniskus pierādījumus par dzīvnieku labturības vajadzībām un ziņojumu par navigācijas sistēmas ieviešanu, kā minēts I pielikuma VI nodaļas 4.3 apakšpunktā, kā arī šīs regulas sociāli ekonomisko ietekmi, ietverot reģionālos aspektus. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgu likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz tālajiem pārvadājumiem, jo īpaši saistībā ar pārvadājuma ilgumu, atpūtas laikposmiem un izvietošanas blīvumu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Atcelšana

Direktīva 91/628/EEK un Regula (EK) Nr. 411/98 ir atceltas, sākot ar 2007. gada 5. janvāris. Norādes uz atcelto direktīvu un regulu tulko kā norādes uz šo regulu.

34. pants

Grozījumi Direktīvā 64/432/EEK

Direktīvu 64/432/EEK groza šādi:

(1)

šādi groza 11. pantu:

a)

1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“(ee)

atbilst tiem piemērojamai Direktīvai 98/58/EK un Regulai (EK) Nr. 1/2005 (23).”;

(23)  OV L 3, 2005. gada 5. janvāris."

b)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Kompetenta iestāde drīkst apturēt vai atsaukt atļauju gadījumā, ja netiek ievērots šis pants vai citi attiecīgie noteikumi šajā direktīvā vai Regulā (EK) Nr. 1/2005 vai citos Kopienas tiesību aktos veterinārajā jomā, kas minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I nodaļā (24). Atļauju var atjaunot, ja kompetenta iestāde ir pārliecinājusies par to, ka savākšanas centrs pilnībā atbilst visiem šajā punktā minētajiem attiecīgajiem noteikumiem.”

(24)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp."

(2)

12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji ievēro šādus papildu nosacījumus:

a)

dzīvnieku pārvadāšanai jāizmanto transportlīdzekļi:

(i)

kuri ir konstruēti tā, ka dzīvnieku izkārnījumi, pakaiši vai barība nevar izlīt vai izkrist no transportlīdzekļa; un

(ii)

kas ir nekavējoties iztīrīti un dezinficēti pēc katras dzīvnieku vai tādu preču pārvadāšanas, kas varētu ietekmēt dzīvnieku veselību, un, vajadzības gadījumā, pirms katras jaunas dzīvnieku iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes oficiāli atļautos dezinfekcijas līdzekļus;

b)

tiem ir:

(i)

jābūt pienācīgam, kompetentas iestādes apstiprinātam tīrīšanas un dezinfekcijas aprīkojumam, ietverot aprīkojumu pakaišu un kūtsmēslu glabāšanai; vai

(ii)

jāiesniedz dokumentārs pierādījums tam, ka šādas darbības veic kompetentas iestādes apstiprināta trešā persona.

2.   Pārvadātājam ir jānodrošina, ka attiecībā uz katru dzīvnieku pārvadāšanā izmantoto transportlīdzekli tiek ieviests reģistrs, kurā tiek fiksēta vismaz šāda informācija un kuru glabā vismaz trīs gadus:

a)

iekraušanas vietas, datumi un laiki, un dzīvnieku īpašnieka vārds vai novietnes vai savākšanas centra nosaukums un adrese;

b)

piegādes vietas, datumi un laiki, un saņēmēja(-u) vārds vai nosaukums un adrese;

c)

pārvadāto dzīvnieku suga un skaits;

d)

dezinfekcijas datums un vieta;

e)

ziņas par pavaddokumentiem, tostarp to skaits;

f)

katra pārvadājuma paredzamais ilgums.

3.   Pārvadātāji nodrošina, ka nedz sūtījums, nedz dzīvnieki nevienā brīdī laikā no novietnes vai savākšanas centra atstāšanas līdz nogādei galamērķa vietā nenonāktu saskarē ar dzīvniekiem, kas ir sliktākā veselības stāvoklī.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji ievēro šā panta noteikumus par pienācīgiem dzīvnieku pavaddokumentiem.

5.   Šo pantu nepiemēro attiecībā uz personām, kas pārvadā dzīvniekus attālumos, kas nepārsniedz 65 km no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai.

6.   Šā panta neievērošana gadījumā Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. panta noteikumus par pārkāpumiem un pārkāpumu paziņošanu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz dzīvnieku veselību.”.

35. pants

Grozījumi Direktīvā 93/119/EK

Direktīvas 93/119/EK A pielikuma II daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Dzīvniekus jāpārvieto uzmanīgi. Gaiteņiem jābūt izveidotiem tā, lai pēc iespējas samazinātu dzīvnieku savainošanās iespēju, un to izvietojumam — tādam, kas ļautu izmantot dzīvnieku bara instinktus. Dzīvnieku dzīšanai paredzētos rīkus drīkst izmantot vienīgi šiem mērķiem un tikai īslaicīgi. Rīku, kas darbojas pēc elektrošoka principa, izmantošana ir pēc iespējas jāierobežo. Jebkurā gadījumā šos rīkus drīkst izmantot tikai attiecībā uz pieaugušiem liellopiem un cūkām, kas atsakās kustēties, un vienīgi, ja to priekšā ir brīva telpa, kur pārvietoties. Elektrošoks ilgst ne vairāk kā vienu sekundi, starp impulsiem ir pienācīga laika atstarpe, un to drīkst piemērot tikai gurnu daļas muskuļos. Ja dzīvnieks nereaģē, elektrošoku neatkārto.”.

36. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1255/97

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1255/97 groza šādi:

1)

visā regulā vārdu “pieturvietas” aizstāj ar vārdu “pārbaudes punkti”;

2)

1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pārbaudes punkti ir vietas, kur dzīvniekus atpūtina vismaz 12 stundas vai ilgāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 (25) I pielikuma V sadaļas 1.5. apakšpunktu vai 1.7. apakšpunkta b) punktu.”

(25)  OV L 3, 2005. gada 5. janvāris."

3)

3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Atbildīgā iestāde apstiprina un katram pārbaudes punktam piešķir atzīšanas numuru. Šādu apstiprinājumu var arī attiecināt tikai uz konkrētām sugām vai konkrētu dzīvnieku un veselības statusa kategorijām. Dalībvalstis Komisijai iesniedz apstiprināto kontrolpunktu sarakstu, kā arī informē Komisiju par visām pārmaiņām.

Dalībvalstis tāpat informē Komisiju par sīkākiem pasākumiem, piemērojot 4. panta 2. punktu, jo īpaši par pārbaudes punktu izmantošanas laikposmu un atzīto telpu dubultu izmantošanas nolūku.

2.   Komisija sastāda pārbaudes punktu sarakstu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā, pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes priekšlikuma.

3.   Dalībvalstis drīkst ierosināt kontrolpunktu iekļaušanu sarakstā vienīgi pēc tam, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par tā atbilstību attiecīgajām prasībām un to apstiprinājusi. Lai apstiprinātu kontrolpunktu, kompetentā iestāde, kas definēta Direktīvas 90/425/EEK 2. panta 6. punktā, nodrošina, ka kontrolpunkti atbilst visām šīs regulas I pielikumā izvirzītajām prasībām; turklāt šie kontrolpunkti:

a)

atrodas tādā teritorijā, uz kuru neattiecas aizliegumi un ierobežojumi saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem;

b)

atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta kontrolē, kas inter alia nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem;

c)

darbojas saskaņā ar visiem atbilstīgajiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku kustību un dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā;

d)

ir pakļauti regulārām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka atzīšanas nosacījumu ievērošana turpinās.

4.   Smagu pārkāpumu gadījumos, jo īpaši dzīvnieku veselības vai labturības interesēs, dalībvalstij ir jāaptur tās teritorijā esoša kontrolpunkta darbs. Tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šādu darba apturēšanu un tās iemesliem. Kontrolpunkta izmantošanas apturēšanu var atcelt vienīgi pēc tam, kad Komisija un pārējās dalībvalstis ir informētas par tās iemesliem.

5.   Komisija Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā drīkst uz laiku apturēt kontrolpunkta izmantošanu vai svītrot to no saraksta, ja Komisijas ekspertu uz vietas veiktajās pārbaudēs, kā norādīts minētās regulas 28. punktā, tiek konstatēta attiecīgo Kopienas tiesību aktu neievērošana.”;

4)

4. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Izbraukšanas vietas kompetentā iestāde paziņo par dzīvnieku kustību caur tās kontrolpunktiem ar Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā minētās informācijas apmaiņas sistēmas palīdzību.”;

5)

6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1.   Pirms dzīvnieki atstāj kontrolpunktu, valsts pilnvarots veterinārārsts vai jebkurš veterinārārsts, ko šim nolūkam norīkojusi kompetentā iestāde, apstiprina pārvadājuma žurnālā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikumā, ka dzīvnieki spēj turpināt ceļu. Dalībvalstis var noteikt, ka izdevumus, kas radušies veterinārās pārbaudes dēļ, sedz attiecīgais uzņēmējs.

2.   Noteikumus par informācijas apmaiņu starp iestādēm, lai ievērotu šīs regulas prasības, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā izklāstīto kārtību.”;

6)

6.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6.a pants

Grozījumus regulā, jo īpaši tās pielāgošanai tehnoloģiju un zinātnes attīstībai, izdara Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, izņemot tos pielikuma grozījumus, kuri ir nepieciešami, lai pielāgotu to dzīvnieku veselības situācijai, kurus var izdarīt Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.”;

7)

6.b panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“6.b pants

Dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. panta noteikumus, lai sodītu par jebkuriem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.”;

8)

I pielikumu groza šādi.

a)

Nosaukumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

KOPIENAS KRITĒRIJI KONTROLPUNKTIEM”;

b)

A iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“A.   VETERINĀRIE UN HIGIĒNAS PASĀKUMI

1.

Katru kontroles punktu ir

a)

jāizvieto, jāprojektē, jākonstruē un jāekspluatē tādā veidā, lai nodrošinātu pietiekamu bioloģisko drošību, novēršot smagu infekcijas slimību izplatīšanos citās saimniecībās un starp šajās telpās nonākošiem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem;

b)

jākonstruē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai nodrošinātu iespēju veikt tīrīšanu un dezinfekciju. Uz vietas jānodrošina kravas automašīnu mazgāšana. Šādam aprīkojumam jābūt darba kārtībā visos klimatiskajos apstākļos;

c)

jāiztīra saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta prasībām pirms un pēc katras lietošanas.

2.

Ar izmitinātajiem dzīvniekiem saskarē nonākošais personāls un aprīkojums atrodas vienīgi tiem paredzētajās telpās, kamēr tie nav izgājuši tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru pēc saskares ar dzīvniekiem vai to izkārnījumiem vai urīnu. Jo īpaši persona, kas atbild par kontrolpunktu, nodrošina tīras iekārtas un aizsargtērpus, ko glabā tikai un vienīgi tām personām, kas ierodas kontrolpunktos, kā arī piemērotas iekārtas minēto priekšmetu tīrīšanai un dezinfekcijai.

3.

Pakaišus aizvāc, kad dzīvnieku sūtījumu izved no iežogojuma, un pēc 1. punkta (c) apakšpunktā noteiktās tīrīšanas un dezinfekcijas tos aizstāj ar svaigiem pakaišiem.

4.

Dzīvnieku pakaišus, izkārnījumus un urīnu neizvāc no telpām, kamēr tie nav tikuši atbilstīgi apstrādāti, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatības.

5.

Ievēro atbilstīgus sanitārijas pārtraukumus starp diviem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem un pēc vajadzības veic pielāgojumus atkarībā no tā, vai tie ir no līdzīga reģiona, apgabala vai nodalījuma; Jo īpaši, ja pārbaudes punkts tika lietots maksimālo laiku — 6 dienas, tad pēc tīrīšanas un definfekcijas un pirms jauna sūtījuma ierašanās, tajā vismaz 24 stundas neatrodas dzīvnieki.

6.

Pirms dzīvnieku uzņemšanas pārbaudes punkti

a)

uzsāk tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras 24 stundu laikā kopš atbrīvošanas no dzīvniekiem, kuri tur turēti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu;

b)

neuzņem dzīvniekus, kamēr tīrīšanas un dezinfekcijas darbība nav pabeigta apmierinoši saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta vērtējumu.”;

c)

B iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Papildus Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma II un III nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz dzīvnieku iekraušanu transporta līdzekļos un izkraušanu no tiem, katrā kontrolpunktā ir jābūt piemērotam aprīkojumam un iekārtām dzīvnieku iekraušanai transporta līdzekļos un izkraušanai no tiem. Konkrēti, šādam aprīkojumam un iekārtām ir jābūt grīdas segumam, kas novērš slīdēšanu, un vajadzības gadījumā tām jābūt nodrošinātam ar sānu aizsardzību. Tilti, slīpnes un ejas jāapgādā ar barjerām, margām vai citiem aizsarglīdzekļiem, lai neļautu dzīvniekiem no tiem nokrist. Iekraušanas un izkraušanas slīpnēm vajadzētu būt pēc iespējas lēzenākām. Eju grīdām jābūt izklātām ar segumu, kas pēc iespējas samazina slīdēšanas varbūtību, un tā konstruētām, lai iespējami mazinātu dzīvnieku savainošanas risku. Īpaši ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka starp transporta līdzekļa grīdu un slīpni vai arī slīpni un izkraušanas telpu nav ievērojamu spraugu vai pakāpienu, kas liktu dzīvniekiem lēkt vai kas varētu izraisīt to paslīdēšanu vai paklupšanu.”;

9)

Svītro II pielikumu.

37. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā tiek piemērota 2007. gada 5. janvāris pēc šīs regulas publicēšanas dienas.

Tomēr 6. panta 5. punktu piemēro pēc 2008. gada 5. janvāris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembris.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 30. martā. (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts.)

(2)  OV C 110, 30.4.2004, 135. lpp.

(3)  OV L 340, 11.12.1991.,17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 148, 30.6.1995., 52. lpp.

(5)  OV C 273, 28.9.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 174, 2.7.1997., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1040/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 21. lpp.).

(7)  OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp.

(8)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 432/2004 (OV L 71, 10.3.2004., 3. lpp.).

(9)  OV L 224, 18.8.1990, 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004, 320. lpp.)

(10)  OV P 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(11)  OV L 340, 31.12.1993., 21. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(12)  OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.

(13)  OV L 38, 12.2.1998., 10. lpp.

(14)  OV L 52, 21.2.1998., 8. lpp.

(15)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(16)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(17)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(18)  OV L 224, 18.8.1990, 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004, 320. lpp.).

(19)  OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.

(20)  OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.

(21)  OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

(22)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).


I PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI

(kā minēts 6. panta 3. punktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā)

I NODAĻA

PIEMĒROTĪBA PĀRVADĀŠANAI

1.

Nedrīkst pārvadāt dzīvnieku, ja vien tas nav piemērots plānotajam pārvadājumam, un visus dzīvniekus pārvadā apstākļos, kas nodrošina, ka tie netiks ievainoti un tiem netiks radītas nevajadzīgas ciešanas.

2.

Dzīvnieki, kas ir ievainoti vai izrāda fizioloģiska vājuma vai patoloģisku procesu pazīmes, nav uzskatāmi par piemērotiem pārvadāšanai, un jo īpaši, ja:

a)

tie nespēj pastāvīgi pārvietoties bez sāpēm vai iet bez palīdzības;

b)

tiem ir smaga vaļēja brūce vai izkritums;

c)

tās ir grūsnas mātītes, no kuru paredzētā grūsnības laikposma ir pagājuši 90 % vai vairāk, vai mātītes, kas ir atnesušās iepriekšējā nedēļā;

d)

tie ir jaundzimuši zīdītāji, kuru naba vēl nav pilnībā sadzijusi;

e)

tās ir trīs nedēļu vecumu nesasniegušas cūkas, vienas nedēļas vecumu nesasnieguši jēri un desmit dienu vecumu nesasnieguši teļi, ja vien tos nepārvadā attālumā, kas ir mazāks nekā 100 km;

f)

tie ir astoņu nedēļu vecumu nesasnieguši suņi un kaķi, ja vien tie netiek pārvadāti kopā ar savu māti;

g)

tie ir briežu dzimtas dzīvnieki ragu ataugšanas laikposmā.

3.

Tomēr slimi vai ievainoti dzīvnieki var tikt atzīti par piemērotiem pārvadāšanai, ja tie:

a)

ir viegli ievainoti vai apslimuši un to pārvadāšana neradītu nevajadzīgas ciešanas; šaubu gadījumā konsultējas ar veterinārārstu;

b)

tiek pārvadāti Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1) paredzētajiem mērķiem, ja slimība vai ievainojums ietilpst pētniecības programmā;

c)

tiek pārvadāti veterinārārsta uzraudzībā vai veterināras ārstēšanas gaitā vai saskaņā ar diagnozi. Tomēr šādu pārvadāšanu atļauj vienīgi, ja attiecīgajiem dzīvniekiem netiek radītas nevajadzīgas ciešanas un pret tiem neizturas slikti;

d)

ir dzīvnieki, kam piemērojami veterinārie pasākumi saistībā ar lopkopības praksi, piemēram, ragu noņemšana vai kastrācija, ar nosacījumu, ka brūces ir pilnībā sadziedētas.

4.

Ja dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti pārvadāšanas laikā, tos nodala no pārējiem un pēc iespējas ātrāk sniedz tiem neatliekamo palīdzību. Tiem nodrošina atbilstīgu veterināro aprūpi, un vajadzības gadījumā tos neatliekami nokauj vai nogalina, neradot tiem nevajadzīgas ciešanas.

5.

Nomierinošus līdzekļus pārvadājamajiem dzīvniekiem nedod, ja vien tas nav obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, un tos lieto vienīgi veterinārārsta uzraudzībā.

6.

Barojošas liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mātītes, kuras ir nodalītas no saviem pēcnācējiem, slauc ne retāk kā reizi 12 stundās.

7.

Šīs nodaļas 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, ja to pārvadāšanas mērķis ir veselības un labturības apstākļu uzlabošana dzemdību laikā vai jaundzimušu kumeļu apstākļu uzlabošana pie reģistrētajām ķēvēm, ar noteikumu, ka abos gadījumos dzīvniekus pastāvīgi pavada tiem pārvadājuma laikā nozīmētais pavadonis.

II NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻI

1.   Noteikumi attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem

1.1.

Transportlīdzekļiem, konteineriem un to aprīkojumam jābūt projektētiem, konstruētiem, apkoptiem un ekspluatētiem tā, lai:

a)

netiktu radīti ievainojumi un ciešanas, un tikt nodrošināta dzīvnieku drošība;

b)

dzīvnieki tiktu aizsargāti pret sliktiem klimatiskajiem apstākļiem, ekstremālām temperatūrām un nelabvēlīgām klimatisko apstākļu izmaiņām;

c)

tie tiktu iztīrīti un dezinficēti;

d)

tiktu novērsta dzīvnieku izbēgšana vai izkrišana, un tie varētu izturēt kustības radīto spriedzi;

e)

tiktu nodrošināts, ka gaisa kvalitāte un daudzums atbilstu pārvadātajai sugai nepieciešamajam;

f)

tiktu nodrošināta iespēja piekļūt dzīvniekiem apskates veikšanai un aprūpei;

g)

grīdas virsma būtu neslīdoša;

h)

grīdas virsma līdz minimumam samazinātu urīna vai izkārnījumu noplūdi;

i)

tiktu nodrošināts pietiekams apgaismojums dzīvnieku apskatei un aprūpei pārvadāšanas laikā.

1.2.

Dzīvnieku nodalījumā nodrošina pietiekamu telpu, un katrā to līmenī nodrošina piemērotu ventilāciju virs dzīvniekiem, kad tie atrodas dabīgā stāvus stāvoklī, kas nekādā gadījumā neierobežo dzīvnieku dabiskās kustības.

1.3.

Savvaļas dzīvnieku un to dzīvnieku pārvadāšanas gadījumā, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki, attiecīgā gadījumā dzīvniekus pavada šādi dokumenti:

a)

norāde par to, ka dzīvnieki ir savvaļas, bikli vai bīstami;

b)

rakstiski norādījumi par barošanu, dzirdināšanu un jebkādu nepieciešamo īpašo aprūpi.

1.4.

Starpsienas ir pietiekami stipras, lai izturētu dzīvnieku svaru. Aprīkojums ir ātri un viegli ekspluatējams.

1.5.

Sivēniem, kuru svars ir mazāks nekā 10 kg, jēriem, kuru svars ir mazāks nekā 20 kg, teļiem, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu, un kumeļiem, kas nav sasnieguši četru mēnešus vecumu, nodrošina piemērotus pakaišus vai līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina tiem attiecīgai dzīvnieku sugai, skaitam, pārvadājuma laikam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina pienācīga urīna un izkārnījumu uzsūkšana.

1.6.

Neskarot Kopienas vai valstu noteikumus par apkalpes un pasažieru drošību, gadījumā, ja pārvadājums kuģī, lidmašīnā vai dzelzceļa vagonā ilgst ilgāk nekā trīs stundas, pavadoņa vai tādas transportlīdzeklī esošās personas rīcībā, kam piemīt vajadzīgā prasme, rīcībā ir sugai piemēroti nogalināšanas rīki ir, lai šo uzdevumu izpildītu humāni un sekmīgi.

2.   Papildu noteikumi pārvadājumiem pa autoceļiem vai dzelzceļu

2.1.

Transportlīdzekļiem, kuros tiek pārvadāti dzīvnieki, ir skaidrs un redzams marķējums, norādot dzīvu dzīvnieku klātbūtni, izņemot, ja dzīvniekus pārvadā konteineros.

2.2.

Autotransporta līdzekļos ir piemērots iekraušanas un izkraušanas aprīkojums.

2.3.

Veidojot vilcienu sastāvus, un visu pārējo dzelzceļa vagonu kustību laikā veic visus pasākumus, lai izvairītos grūstīt dzelzceļa vagonu, kurā atrodas dzīvnieki.

3.   Papildu noteikumi pārvadāšanai ar kuģiem ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi

3.1.

Pirms iekraušanas kuģī kapteinis pārbauda, vai tad, kad transportlīdzekļi ir iekrauti:

a)

uz slēgtajiem klājiem, kuģis ir aprīkots ar pietiekami spēcīgu ventilācijas sistēmu, kā arī signalizācijas sistēmu un adekvātu enerģijas papildu avotu bojājuma gadījumam;

b)

uz vaļējiem klājiem, ir nodrošināta pienācīga aizsardzība pret jūras ūdeni.

3.2.

Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus aprīko ar pietiekamu skaitu pienācīgi konstruētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie kuģa. Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus piestiprina pie kuģa pirms jūras pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos kuģa kustības rezultātā.

4.   Papildu noteikumi attiecībā uz gaisa pārvadājumiem

4.1.

Dzīvniekus pārvadā attiecīgajai sugai piemērotos konteineros, aizgaldos vai staļļos, ievērojot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) noteikumus attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem VI pielikumā minētajā redakcijā.

4.2.

Dzīvniekus pārvadā vienīgi tādos apstākļos, kad gaisa kvalitāti, temperatūru un spiedienu visa pārvadājuma laikā ir iespējams uzturēt vajadzīgajā amplitūdā, ņemot vērā dzīvnieku sugu.

5.   Papildu noteikumi pārvadāšanai konteineros

5.1.

Konteinerus, kuros pārvadā dzīvniekus, skaidri un saredzami marķē ar norādi uz dzīvu dzīvnieku klātbūtni, un ar zīmi, kas norāda konteinera augšpusi.

5.2.

Pārvadāšanas un manipulāciju laikā konteinerus vienmēr novieto stāvus un līdz minimumam samazina pakļaušanu spēcīgiem grūdieniem vai kratīšanai. Konteinerus nostiprina, lai novērstu to pārvietošanos transportlīdzekļa kustības rezultātā.

5.3.

Konteinerus, kuru svars pārsniedz 50 kg, aprīko ar pietiekamu skaitu pienācīgi konstruētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie transportlīdzekļa, kurā tos iekrauj. Konteinerus piestiprina pie transportlīdzekļa pirms pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos transportlīdzekļa kustības rezultātā.

III NODAĻA

PĀRVADĀŠANAS KĀRTĪBA

1.   Iekraušana, izkraušana un apiešanās ar dzīvniekiem

1.1.

Pienācīgu uzmanību pievērš dažu kategoriju dzīvnieku, piemēram, savvaļas dzīvnieku, vajadzībai pirms paredzētā pārvadājuma aklimatizēties pārvadājumam.

1.2.

Ja iekraušanas vai izkraušanas darbības ilgs ilgāk nekā četras stundas, izņemot attiecībā uz mājputniem:

a)

nodrošina atbilstīgu aprīkojumu, lai izvietotu, barotu un dzirdītu dzīvniekus ārpus transportlīdzekļa, tos nepiesienot;

b)

darbības uzrauga veterinārierēdnis, un veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības pienācīgu ievērošanu šo darbību gaitā.

Aprīkojums un procedūras

1.3.

Iekraušanas un izkraušanas aprīkojumu, ietverot grīdas segumu, projektē, konstruē, apkopj un ekspluatē tā, lai:

a)

novērstu savainošanu un ciešanas un līdz minimumam samazinātu satraukumu un mocības dzīvnieku pārvietošanas laikā, kā arī lai nodrošinātu dzīvnieku drošību. Konkrēti, virsmas nedrīkst būt slidenas, un tiek nodrošinātas sānu aizsargkonstrukcijas, lai novērstu dzīvnieku izbēgšanu;

b)

tas tiktu iztīrīts un dezinficēts.

1.4.

a)

Rampu stāvums nedrīkst pārsniegt 20 grādu leņķi, proti, 36,4 % horizontāli cūku, teļu un zirgu gadījumā, un 26 grādus 34 minūtes, proti, 50 % horizontāli aitu un citu liellopu gadījumā, izņemot teļus. Ja slīpuma stāvums pārsniedz 10 grādus, proti, 17,6 % horizontāli, rampas aprīko ar sistēmu, piemēram, paliktnīšiem, kas nodrošina, ka dzīvnieki uzkāpj vai nokāpj bez riska un grūtībām;

b)

pacēlēju platformās un augšējos stāvos ierīko drošības nožogojumus, lai novērstu dzīvnieku nokrišanu vai izbēgšanu iekraušanas un izkraušanas darbību laikā.

1.5.

Preces, kuras tiek pārvadātas vienā transportlīdzeklī ar dzīvniekiem, novieto tā, lai tās dzīvniekus nesavainotu, neradītu tiem ciešanas vai mocības.

1.6.

Iekraušanas un izkraušanas laikā nodrošina pienācīgu apgaismojumu.

1.7.

Transportlīdzeklī novietojot konteinerus ar dzīvniekiem vienu uz otra, veic vajadzīgos drošības pasākumus:

a)

lai novērstu vai - mājputnu, trušu un kažokzvēru gadījumā - ierobežotu urīna un izkārnījumu nonākšanu uz zemāk esošiem dzīvniekiem;

b)

lai nodrošinātu konteineru stabilitāti;

c)

lai nodrošinātu, ka netiek traucēta ventilācija.

Darbība ar dzīvniekiem

1.8.

Ir aizliegts:

a)

dzīvniekus dunkāt vai spārdīt;

b)

spiest to īpaši jutīgās ķermeņa daļas, radot tiem nevajadzīgas sāpes vai ciešanas;

c)

saspiest dzīvniekus ar mehāniskiem līdzekļiem;

d)

celt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ragiem, ausīm, pēdām, astēm vai vilnas, vai arī apieties ar tiem tādā veidā, kas rada nevajadzīgas sāpes vai ciešanas;

e)

izmantot jebkādus priekšmetus ar noasinātiem galiem;

f)

tīšām aizturēt dzīvnieku, kas tiek vests vai vadīts caur kādu daļu, kur ar dzīvniekiem tiek veiktas darbības.

1.9.

Pēc iespējas izvairās no elektrošoka ierīču izmantošanas. Jebkurā gadījumā tās drīkst izmantot tikai attiecībā uz pieaugušiem liellopiem un cūkām, kas atsakās kustēties, un vienīgi, ja to priekšā ir brīva telpa, kur pārvietoties. Strāvas triecieni ilgst ne ilgāk kā vienu sekundi, starp impulsiem ir pienācīga laika atstarpe, un tos drīkst piemērot tikai gurnu daļas muskuļos. Ja dzīvnieks nereaģē, elektrošoku neatkārto.

1.10.

Tirgus vai savākšanas centrus aprīko tā, lai dzīvniekus vajadzības gadījumā varētu norobežot. Dzīvnieki, kurus parasti nepiesien, paliek nepiesieti. Dzīvniekiem ir pieejams ūdens.

1.11.

Dzīvniekus nepiesien nedz aiz ragiem, atradžiem, deguna gredzeniem, nedz sasienot kopā kājas. Teļiem neliek uzpurņus. Zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas ir vecāki par astoņiem mēnešiem, izņemot neiejātus zirgus, pārvadāšanas laikā uzmauc pavadu.

Ja dzīvnieki ir jāpiesien, virvēm, pavadām vai citam izmantotajam aprīkojam ir jābūt:

a)

pietiekami izturīgam pret saplīšanu parastos pārvadāšanas apstākļos;

b)

tādam, lai dzīvniekiem vajadzības gadījumā ļautu apgulties, ēst un dzert;

c)

tādam, kas novērš jebkādu nožņaugšanas vai savainojuma iespēju un nodrošinātu iespēju dzīvniekus ātri atbrīvot.

Nodalīšana

1.12.

Darbībās ar dzīvniekiem un pārvadājumos nodala :

a)

dažādu sugu dzīvniekus;

b)

ievērojami atšķirīgu izmēru un vecuma dzīvniekus;

c)

pieaugušus vaislas buļļus vai ērzeļus;

d)

dzimumnobriedušus tēviņus no mātītēm;

e)

dzīvniekus ar ragiem no dzīvniekiem bez ragiem;

f)

savstarpēji naidīgus dzīvniekus;

g)

piesietus dzīvniekus no nepiesietiem dzīvniekiem.

1.13.

Šā pielikuma 1. 12. apakšpunkta a), b), c) un e) punktu nepiemēro, ja dzīvnieki ir audzēti savietojamās grupās, ir cits pie cita pieraduši, un nodalīšana radītu satraukumu, vai ja mātītes ir kopā ar saviem mazuļiem.

2.   Pārvadāšanas laikā

2.1.

Atvēlētās platības attiecībā uz dzīvniekiem un transportlīdzekļiem atbilst vismaz VII nodaļā noteiktajiem lielumiem.

2.2.

Zirgu dzimtas dzīvniekus, izņemot ķēves, kas tiek pārvadātas kopā ar saviem kumeļiem, pārvadā nodalītos staļļos, ja transportlīdzeklis tiek ielādēts uz kuģa ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi. Atkāpe no šā noteikums var tikt pieļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka dalībvalstis par tiem paziņo Pastāvīgajai pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai.

2.3.

Zirgu dzimtas mājdzīvniekus nepārvadā transportlīdzekļos ar vairākiem klājiem, izņemot gadījumu, ja dzīvnieki tiek iekrauti apakšklājā un augšklājā nav dzīvnieku. Nodalījuma minimālajam iekšpuses augstumam jābūt vismaz 75 cm augstākam par lielākā dzīvnieka skausta augstumu.

2.4.

Neiejātus zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā ne vairāk kā četru indivīdu grupās.

2.5.

Šās nodaļas 1. 10. līdz 1. 13. apakšpunktu mutatis mutandis piemēro transportlīdzekļiem.

2.6.

Paredz pietiekamu ventilāciju, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku vajadzības tiek pilnībā apmierinātas, jo īpaši ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku skaitu un veidu un pārvadājuma laikā paredzamos klimatiskos apstākļus. Konteinerus novieto tā, lai netiktu kavēta to ventilēšana.

2.7.

Pārvadāšanas laikā dzīvniekiem piedāvā ūdeni, barību un atpūtas iespēju atbilstīgi to sugai un vecumam, atbilstīgos intervālos un, konkrēti, kā noteikts V nodaļā. Ja vien nav noteikts citādi, zīdītājus un putnus baro vismaz reizi 24 stundās un dzirda vismaz reizi 12 stundās. Ūdens un barība ir labā kvalitātē, un to dzīvniekiem dod tā, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojumu. Pienācīgu uzmanību velta dzīvnieku vajadzībai pierast pie barošanas un dzirdināšanas veida.

IV NODAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU KUĢIEM VAI JŪRAS KONTEINERUS PĀRVADĀJOŠIEM KUĢIEM

1. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģu konstrukciju un aprīkojumu

1.

Aploku nožogojuma un klāju izturība atbilst pārvadājamajiem dzīvniekiem. Aploku nožogojuma un klāju izturības aprēķinus lauksaimniecības dzīvnieku kuģa būvēšanas vai pārbūves laikā pārbauda kompetentas iestādes apstiprināta klasificēšanas sabiedrība.

2.

Nodalījumus, kuros pārvadā dzīvniekus, aprīko ar mākslīgās ventilācijas sistēmu, kuras jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu visa gaisa tilpuma nomaiņu šādi:

a)

40 gaisa apmaiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir mazāks par vai vienāds ar 2,30 metriem;

b)

30 gaisa maiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir lielāks par 2,30 metriem;

c)

75 % no iepriekšminētajām jaudām, ja noudalījms ir daļēji norobežots.

3.

Saldūdens krātuves vai padeves jauda ir atbilstīga, lai apmierinātu VI nodaļā noteiktās dzirdināšanas vajadzības, ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku maksimālo skaitu un veidu, kā arī plānoto pārvadājumu maksimālo ilgumu.

4.

Saldūdens sistēma spēj nodrošināt nepārtrauktu saldūdens padevi katrā dzīvu dzīvnieku zonā, un ir pietiekams skaits tvertņu, lai nodrošinātu, ka visiem dzīvniekiem ir viegli un pastāvīgi pieejams saldūdens. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu ūdens padevi galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

5.

Kanalizācijas sistēma ir pietiekami ietilpīga, lai varētu no aplokiem un klājiem novadīt šķidrumus jebkuros apstākļos. Pa kanalizācijas caurulēm un kanāliem šķidrumus novada šahtās vai cisternās, no kurienes notekūdeņus var izvadīt ar sūkņu vai izgrūdēju palīdzību. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu notekūdeņu novadīšanu galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

6.

Nodrošina pietiekamu apgaismojumu dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās, pārejās un rampās uz dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonām. Nodrošina avārijas apgaismojumu galvenās elektroinstalācijas bojājuma gadījumā. Nodrošina pietiekamas portatīvās apgaismes ierīces, lai ļautu pavadonim veikt dzīvnieku pienācīgu apskati un aprūpi.

7.

Visās dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās pienācīgi uzstāda ugunsdzēšanas sistēmu, un dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās ir ugunsdzēsības aprīkojums, kas atbilst jaunākajiem Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras (SOLAS) normatīviem attiecībā uz ugunsdrošību, ugunsdrošības signalizācijas sistēmām un ugunsdzēsību.

8.

Šādas dzīvajiem dzīvniekiem paredzētās sistēmas aprīko ar uzraudzības, vadības un signalizācijas sistēmu kuģa stūres mājā:

a)

ventilācija;

b)

saldūdens padeve un notekūdeņu novadīšana;

c)

apgaismojums;

d)

saldūdens ģenerēšana, vajadzības gadījumā.

9.

Galvenais enerģijas avots ir pietiekami jaudīgs, lai nodrošinātu 2., 4., 5. un 6. punktā minēto dzīvajiem dzīvniekiem paredzēto sistēmu nepārtrauktu darbību parastos lauksaimniecības dzīvnieku kuģa ekspluatācijas apstākļos. Alternatīvais enerģijas avots ir pietiekams, lai aizvietotu galveno enerģijas avotu trīs dienas bez pārtraukuma.

2. IEDAĻA

Barības un ūdens padeve lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai jūras konteinerus pārvadājošos kuģos

Lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai kuģos, kuros pārvadā jūras konteinerus ar zirgu dzimtas dzīvniekiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvniekiem pārvadājumos, kuru ilgums pārsniedz 24 stundas, kopš izbraukšanas brīža ir pietiekams daudzums pakaišu, kā arī pietiekams daudzums barības un ūdens, lai varētu apmierināt 1. tabulā noteiktās ikdienas barības un ūdens piegādes daudzuma prasības visam pārvadājuma laikam, tam pievienojot rezerves pakaišu, barības un ūdens daudzumu 25 % apmērā vai trīs dienām paredzētajā daudzumā, atkarībā no tā, kas ir lielāks.

1. tabula

Minimālie ikdienas barības un ūdens padeves daudzumi lauksaimniecības dzīvnieku kuģos vai jūras konteinerus pārvadājošos kuģos

Kategorija

Barība

( % no dzīvnieku dzīvsvara)

Saldūdens (litri uz vienu dzīvnieku) (2)

Lopbarība

Koncentrēta lopbarība

Liellopi un zirgu dzimtas dzīvnieki

2

1,6

45

Aitas

2

1,8

4

Cūkas

3

10

Lopbarību var aizstāt ar koncentrētu lopbarību un otrādi. Tomēr pievērš pienācīgu uzmanību dažu kategoriju dzīvnieku vajadzībai pierast pie barības izmaiņām, ņemot vērā to vielmaiņas vajadzības.

V NODAĻA

DZIRDINĀŠANAS UN BAROŠANAS INTERVĀLS, PĀRVADĀJUMA LAIKS UN ATPŪTAS LAIKS

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieki, liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki

1.1.

Šajā iedaļā noteiktās prasības attiecas uz zirgu dzimtas dzīvnieku, izņemot reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku, liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvietošanu, izņemot gaisa pārvadājumus.

1.2.

Pārvadājuma laiks 1. 1. apakšpunktā minēto sugu dzīvniekiem nepārsniedz astoņas stundas.

1.3.

Maksimālo pārvadājuma laiku, kas minēts 1. 2. apakšpunktā, var pagarināt, ja tiek ievērotas VI nodaļā noteiktās papildu prasības.

1.4.

Dzirdīšanas un barošanas intervāli, pārvadājuma laiki un atpūtas laiki, ja izmanto autotransporta līdzekļus, kuri atbilst 1. 3. apakšpunktā minētajām prasībām, ir noteikti šādi:

a)

neatšķirtiem teļiem, jēriem, kazlēniem un kumeļiem, kuri vēl pārtiek no piena, un neatšķirtiem sivēniem pēc deviņām pārvadājuma stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdināt un, ja vajadzīgs, pabarot. Pēc šāda atpūtas laika tos var transportēt vēl deviņas stundas;

b)

maksimālais cūku pārvadāšanas laiks ir 24 stundas. Pārvadājuma laikā tām jābūt nepārtraukti pieejamam ūdenim;

c)

maksimālais zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas laiks ir 24 stundas. Pārvadājuma laikā tiem jādod šķidrums un, ja vajadzīgs, jābaro ik pēc astoņām stundām;

d)

visiem pārējiem 1. 1. apakšpunktā minēto sugu dzīvniekiem pēc 14 pārvadājuma stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdināt un, ja vajadzīgs, pabarot. Pēc šāda atpūtas laika tos var transportēt vēl 14 stundas.

1.5.

Pēc noteiktā pārvadājuma laika dzīvnieki ir jāizkrauj, jāpabaro un jāpadzirdina, kā arī tiem jādod atpūta vismaz 24 stundas.

1.6.

Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt ar vilcienu, ja maksimālais pārvadājuma laiks pārsniedz 1. 2. apakšpunktā noteikto. Taču pārvadājuma laikus, kas noteikti 1. 4. apakšpunktā, piemēro tad, ja ir ievēroti nosacījumi, kuri noteikti 1. 3. apakšpunktā un 1. 4. apakšpunktā, izņemot par atpūtas laikiem.

1.7.

a)

Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt pa jūru, ja maksimālais pārvadājuma laiks pārsniedz 1. 2. apakšpunktā noteikto, ja vien nav ievēroti nosacījumi, kuri noteikti 1. 3. apakšpunktā un 1. 4. apakšpunktā, izņemot par pārvadājuma un atpūtas laiku;

b)

Attiecībā uz jūras pārvadājumiem regulārā un tiešā satiksmē starp diviem Kopienas ģeogrāfiskiem punktiem ar transportlīdzekļiem, kas iekrauti kuģī, neizkraujot dzīvniekus, pēdējiem jādod 12 stundu atpūta pēc izkraušanas galamērķa ostā vai tās tiešā tuvumā, ja vien pārvadājuma laiks jūrā ir tāds, ka reisu var iekļaut vispārējā shēmā no 1. 2. apakšpunkta līdz 1. 4. apakšpunktam.

1.8.

Dzīvnieku interesēs 1. 3. apakšpunkta, 1. 4. apakšpunkta un 1. 7. apakšpunkta b) daļā noteikto pārvadājuma laiku var pagarināt par divām stundām, jo īpaši ņemot vērā galamērķa vietas tuvumu.

1.9.

Neskarot 1. 3. līdz 1. 8. apakšpunkta noteikumus, dalībvalstis ir pilnvarotas noteikt maksimālo nepagarināmo pārvadājuma laiku - astoņas stundas - to dzīvnieku pārvadāšanai, kas paredzēti nokaušanai, ja pārvadāšana notiek vienīgi no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, un abas šīs vietas atrodas dalībvalsts teritorijā.

2.   Citas sugas

2.1.

Mājputniem, mājas putniem un mājas trušiem nodrošina pietiekamu daudzumu barības un ūdens, izņemot gadījumus, kad pārvadājums ilgst mazāk nekā:

a)

12 stundas; vai

b)

24 stundas, visu sugu cāļiem, ar noteikumu, ka pārvadājums beidzas ne vēlāk kā 72 stundas pēc izšķilšanās.

2.2.

Pārvadājot suņus un kaķus, tos baro ne retāk kā reizi 24 stundās un dzirda ne retāk kā reizi astoņās stundās. Ir skaidri rakstiski norādījumi attiecībā uz barošanu un dzirdīšanu.

2.3.

Citu sugu dzīvniekus, kas nav 2. 1. apakšpunktā vai 2. 2. apakšpunktā minētie, pārvadā saskaņā ar rakstiskiem norādījumiem attiecībā uz barošanu un dzirdīšanu un, ņemot vērā visas īpašas aprūpes vajadzības.

VI NODAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU UN LIELLOPU, AITU, KAZU UN CŪKU SUGAS MĀJDZĪVNIEKU TĀLIEM PĀRVADĀJUMIEM

1.   Visos tālajos pārvadājumos

Jumts

1.1.

Transportlīdzekļus aprīko ar gaišas krāsas jumtu un pienācīgu izolāciju.

Grīda un pakaiši

1.2.

Dzīvniekiem nodrošina pienācīgus pakaišus vai sugas vajadzībām, pārvadāto dzīvnieku skaitam, pārvadājuma ilgumam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina tiem komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina pienācīga urīna un izkārnījumu uzsūkšana.

Barība

1.3.

Transportlīdzekļos jābūt pietiekamam daudzumam atbilstīgas barības, lai konkrētā pārvadājuma laikā varētu apmierināt attiecīgo dzīvnieku barošanas prasības. Barību aizsargā no klimatisko apstākļu ietekmes un no piesārņojuma ar, piemēram, putekļiem, degvielu, izplūdes gāzēm un dzīvnieku urīnu un kūtsmēsliem.

1.4.

Ja dzīvnieku barošanu veic ar īpašu barošanas aprīkojumu, attiecīgo aprīkojumu pārvadā transportlīdzeklī.

1.5.

Izmantojot 1. punkta 4. apakšpunktā minēto barošanas aprīkojumu, tā konstrukcija nodrošina iespēju vajadzības gadījumā to piestiprināt pie transportlīdzekļa, lai novērstu tā apgāšanos. Ja aprīkojumu neizmanto laikā, kad transportlīdzeklis atrodas kustībā, to novieto atsevišķi no dzīvniekiem.

Starpsienas

1.6.

Zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā nošķirtos staļļos, izņemot ķēves, kas tiek pārvadātas kopā ar kumeļiem.

1.7.

Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar starpsienām tā, lai būtu iespējams izveidot atsevišķus nodalījumus, vienlaicīgi nodrošinot visu dzīvnieku netraucētu piekļūšanu ūdenim.

1.8.

Starpsienu konstrukcija ir tāda, kas nodrošina iespēju tās novietot dažādos stāvokļos tā, lai varētu pielāgot nodalījuma platību dzīvnieku konkrētajām vajadzībām un to veidam, izmēram un skaitam.

Minimālie kritēriji dažām sugām

1.9.

Ja vien zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu un cūku sugas mājdzīvnieki netiek pārvadāti kopā ar māti, tos drīkst pārvadāt tālos pārvadājumos vienīgi, ja:

zirgu dzimtas dzīvnieki ir vecāki par četriem mēnešiem, izņemot reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus;

teļi ir vecāki par četrpadsmit dienām;

cūku svars pārsniedz 10 kg.

Neiejātus zirgus tālos pārvadājumos nepārvadā.

2.   Ūdens padeve pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu vai jūras konteineros

2.1.

Transportlīdzekļus un jūras konteinerus aprīko ar ūdens padeves iekārtām, kas ļauj pavadonim pārvadājuma laikā padot ūdeni nekavējoties vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, tā, lai katrs dzīvnieks varētu piekļūt ūdenim.

2.2.

Dzirdināšanas iekārtas ir labā darba stāvoklī un pienācīgi konstruētas un izvietotas atbilstīgi transportlīdzeklī dzirdināmo dzīvnieku veidam.

2.3.

Katra transportlīdzekļa ūdens tvertņu koptilpums ir vismaz vienāds ar 1,5 % no tā maksimālās derīgās kravas apjoma. Ūdens tvertņu konstrukcijai jānodrošina iespēja tās iztukšot un iztīrīt pēc katra pārvadājuma, un tām jābūt aprīkotām ar sistēmām, kas nodrošinātu iespēju pārbaudīt ūdens līmeni tajās. Tās jāsavieno ar nodalījumos esošajām dzirdināšanas ierīcēm un jāuztur labā darba stāvoklī.

2.4.

Atkāpi no 2. punkta 3. apakšpunkta drīkst piemērot vienīgi attiecībā uz jūras konteineriem, kurus izmanto uz kuģiem, kas nodrošina tiem ūdens padevi no kuģa ūdens tvertnēm.

3.   Autotransporta līdzekļu ventilācija un temperatūras kontrole

3.1.

Autotransporta līdzekļu ventilācijas sistēma ir projektēta, konstruēta un uzturēta tā, lai tiktu nodrošināts, ka transportlīdzekļa iekšpusē pārvadājuma laikā, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis stāv vai atrodas kustībā, var pastāvīgi uzturēt temperatūru amplitūdā no 5 oC līdz 30 oC visiem dzīvniekiem ar +/- 5 oC pielaidi atkarībā no āra temperatūras.

3.2.

Ventilācijas sistēmai ir jāspēj nodrošināt vienmērīgu gaisa cirkulāciju ar gaisa plūsmas nominālo jaudu 60 m3/h/KN derīgās slodzes. Tai jāspēj darboties neatkarīgi no transportlīdzekļa dzinēja vismaz 4 stundas.

3.3.

Autotransporta līdzekļus aprīko ar temperatūras kontroles sistēmu, kā arī ar šādu datu reģistrācijas aprīkojumu. Sensorus novieto kravas automašīnas daļās, kuras atkarībā no tās konstrukcijas īpatnībām varētu būt visvairāk pakļautas klimatisko apstākļu ietekmei. Šādi iegūtās ziņas par temperatūru reģistrē un pēc pieprasījuma uzrāda kompetentai iestādei.

3.4.

Autotransporta līdzekļus aprīko ar signalizācijas sistēmu, lai brīdinātu autovadītāju gadījumos, kad temperatūra nodalījumos, kur atrodas dzīvnieki, sasniedz maksimāli vai minimāli pieļaujamo robežu.

3.5.

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, līdz 2005. gada 31. jūlijam sagatavo ziņojumu, kas papildināts ar attiecīgiem pasākumu projektiem, nolūkā noteikt dzīvnieku pārvadāšanā pieļaujamo temperatūru maksimālo un minimālo robežu, un kurus pieņem 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā temperatūras, kādas ir konkrētos Kopienas reģionos ar īpašiem klimatiskajiem apstākļiem.

4.   Navigācijas sistēma

4.1.

Sākot ar 2007. gada 1. janvāri, autotransporta līdzekļus, ko izmanto pirmo reizi, un, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, visus autotransporta līdzekļus jāaprīko ar atbilstīgu navigācijas sistēmu, kas nodrošina iespēju reģistrēt un sniegt informāciju, kura līdzvērtīga tai, kas minēta pārvadājuma žurnālā, kā noteikts II pielikuma 4. sadaļā, un informāciju par kravas nodalījuma atvāžamās malas atvēršanu/aizvēršanu.

4.2.

Līdz 2008. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Padomei rezultātus izpētei par navigācijas sistēmu iespējamību un šādas tehnoloģijas piemērošanu šīs regulas īstenošanas nolūkā.

4.3.

Ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par 4.2 apakšpunktā minētās navigācijas sistēmas ieviešanu, pievienojot jebkurus priekšlikumus, ko tā uzskata par atbilstīgiem, kas jo īpaši vērsti uz to, lai definētu visos autotransporta līdzekļos lietojamas navigācijas sistēmas specifikācijas. Padome par šādiem priekšlikumiem pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

VII NODAĻA

IZVIETOŠANAS BLĪVUMS

Dzīvniekiem atvēlētās platības atbilst vismaz šādiem lielumiem:

A.   Zirgu dzimtas dzīvnieki

Dzelzceļa pārvadājumi

Pieauguši zirgi

1,75 m2 (0,7 × 2,5 m) (3)

Jauni zirgi (6 — 24 mēneši) (pārvadājumiem līdz 48 stundām)

1,2 m2 (0,6 × 2 m)

Jauni zirgi (6 — 24 mēneši) (pārvadājumiem ilgāk par 48 stundām)

2,4 m2 (1,2 × 2 m)

Poniji (mazāki par 144 cm)

1 m2 (0,6 × 1,8 m)

Kumeļi (0 — 6 mēneši)

1,4 m2 (1 × 1,4 m)

Piezīme: tālu pārvadājumu laikā kumeļiem un jauniem zirgiem jābūt iespējai apgulties.

Šie skaitļi var atšķirties ne vairāk kā par 10 % pieaugušiem zirgiem un ponijiem un ne vairāk kā par 20 % jauniem zirgiem un kumeļiem atkarībā ne tikai no zirgu svara un lieluma, bet arī no to fiziskā stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un paredzamā pārvadājuma laika.

Autopārvadājumi

Pieauguši zirgi

1,75 m2 (0,7 × 2,5 m)

Jauni zirgi (6 — 24 mēneši) (pārvadājumiem līdz 48 stundām)

1,2 m2 (0,6 × 2 m)

Jauni zirgi (6 — 24 mēneši) (pārvadājumiem ilgāk par 48 stundām)

2,4 m2 (1,2 × 2 m)

Poniji (mazāki par 144 cm)

1 m2 (0,6 × 1,8 m)

Kumeļi (0 — 6 mēneši)

1,4 m2 (1 × 1,4 m)

Piezīme: tālu pārvadājumu laikā kumeļiem un jauniem zirgiem jābūt iespējai apgulties.

Šie skaitļi var atšķirties ne vairāk kā par 10 % pieaugušiem zirgiem un ponijiem un ne vairāk kā par 20 % jauniem zirgiem un kumeļiem atkarībā ne tikai no zirgu svara un lieluma, bet arī no to fiziskā stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un paredzamā pārvadājuma laika.

Gaisa pārvadājumi

Zirgu izvietošanas blīvums attiecībā pret platību

0 — 100 kg

0,42 m2

100 — 200 kg

0,66 m2

200 — 300 kg

0,87 m2

300 — 400 kg

1,04 m2

400 — 500 kg

1,19 m2

500 — 600 kg

1,34 m2

600 — 700 kg

1,51 m2

700 — 800 kg

1,73 m2

Jūras pārvadājumi

Dzīvsvars (kg)

m2/dzīvnieks

200 — 300

0,90 — 1,175

300 — 400

1,175 — 1,45

400 — 500

1,45 — 1,725

500 — 600

1,725 — 2

600 — 700

2 — 2,25

B.   Liellopi

Dzelzceļa pārvadājumi

Kategorija

Aptuvens svars (kg)

Platība (m2) katram dzīvniekam

Mazi teļi

55

0,30 līdz 0,40

Vidēja lieluma teļi

110

0,40 līdz 0,70

Lieli teļi

200

0,70 līdz 0,95

Vidēja lieluma liellopi

325

0,95 līdz 1,30

Lieli liellopi

550

1,30 līdz 1,60

Ļoti lieli liellopi

> 700

> 1,60

Šie skaitļi var atšķirties atkarībā ne tikai no dzīvnieku svara un lieluma, bet arī no to fiziskā stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un paredzamā pārvadājuma laika.

Autopārvadājumi

Kategorija

Aptuvens svars (kg)

Platība (m2) katram dzīvniekam

Mazi teļi

50

0,30 līdz 0,40

Vidēja lieluma teļi

110

0,40 līdz 0,70

Lieli teļi

200

0,70 līdz 0,95

Vidēja lieluma liellopi

325

0,95 līdz 1,30

Lieli liellopi

550

1,30 līdz 1,60

Ļoti lieli liellopi

> 700

> 1,60

Šie skaitļi var atšķirties atkarībā ne tikai no dzīvnieku svara un lieluma, bet arī no to fiziskā stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un paredzamā pārvadājuma laika.

Gaisa pārvadājumi

Kategorija

Aptuvens svars (kg)

Platība (m2) katram dzīvniekam

Teļi

50

70

0,23

0,28

Liellopi

300

500

0,84

1,27

Jūras pārvadājumi

Dzīvsvars (kg)

m2/dzīvnieks

200 — 300

0,81 — 1,0575

300 — 400

1,0575 — 1,305

400 — 500

1,305 — 1,5525

500 — 600

1,5525 — 1,8

600 — 700

1,8 — 2,025

Grūsniem dzīvniekiem jāpiešķir par 10 % vairāk platības.

C.   Aitas/kazas

Dzelzceļa pārvadājumi

Kategorija

Svars kg

Platība (m2) katram dzīvniekam

Cirptas aitas

< 55

0,20 līdz 0,30

 

> 55

> 0,30

Necirptas aitas

< 55

0,30 līdz 0,40

 

> 55

> 0,40

Grūsnas aitas pirms atnešanās

< 55

0,40 līdz 0,50

 

> 55

> 0,50

Kazas

< 35

0,20 līdz 0,30

 

35 līdz 55

0,30 līdz 0,40

 

> 55

0,40 līdz 0,75

Grūsnas kazas pirms atnešanās

< 55

0,40 līdz 0,50

 

> 55

> 0,50

Iepriekš norādītā platība var atšķirties atkarībā no šķirnes, lieluma, fiziskā stāvokļa un dzīvnieku vilnas garuma, kā arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem un pārvadājuma laika.

Autopārvadājumi

Kategorija

Svars kg

Platība (m2) katram dzīvniekam

Cirptas aitas un jēri, kas sver 26 un vairāk kilogramus

< 55

0,20 līdz 0,30

 

> 55

> 0,30

Necirptas aitas

< 55

0,30 līdz 0,40

 

> 55

> 0,40

Grūsnas aitas pirms atnešanās

< 55

0,40 līdz 0,50

 

> 55

> 0,50

Kazas

< 35

0,20 līdz 0,30

 

35 līdz 55

0,30 līdz 0,40

 

> 55

0,40 līdz 0,75

Grūsnas kazas pirms atnešanās

< 55

0,40 līdz 0,50

 

> 55

> 0,50

Iepriekš norādītā platība var atšķirties atkarībā no šķirnes, lieluma, fiziskā stāvokļa un dzīvnieku vilnas garuma, kā arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem un pārvadājuma laika. Norāde: maziem jēriem var piešķirt platību, kas mazāka par 0,2 m2 katram dzīvniekam.

Gaisa pārvadājumi

Aitu un kazu izvietošanas blīvums attiecībā pret platību

Vidējais svars (kg)

Platība katrai aitai/kazai (m2)

25

0,2

50

0,3

75

0,4

Jūras pārvadājumi

Dzīvsvars (kg)

m2/dzīvnieks

20 — 30

0,24 — 0,265

30 — 40

0,265 — 0,290

40 — 50

0,290 — 0,315

50 — 60

0,315 — 0,34

60 — 70

0,34 — 0,39

D.   Cūkas

Dzelzceļa pārvadājumi un autopārvadājumi

Visām cūkām jābūt iespējai vismaz nogulties un nostāties dabīgā stāvus stāvoklī.

Lai ievērotu šīs obligātās prasības, izvietošanas blīvumam cūkām ar aptuveno svaru 100 kg nevajadzētu pārsniegt 235 kg/m2.

Cūku šķirne, lielums un fiziskais stāvoklis var nozīmēt, ka iepriekšminētā obligātā platība ir jāpalielina; platības palielināšana par maksimāli 20 % var būt nepieciešama atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un pārvadājuma laika.

Gaisa pārvadājumi

Izvietošanas blīvumam vajadzētu būt relatīvi lielam, lai nepieļautu traumas pacelšanās vai nosēšanās laikā vai arī turbulences gadījumā, kaut gan visiem dzīvniekiem jābūt iespējai nogulties. Lemjot par izvietošanas blīvumu, būtu jāņem vērā klimats, kopējais pārvadājuma laiks un ierašanās stunda.

Vidējais svars

Platība katrai cūkai

15 kg

0,13 m2

25 kg

0,15 m2

50 kg

0,35 m2

100 kg

0,51 m2

Jūras pārvadājumi

Dzīvsvars (kg)

m2/dzīvnieks

10 vai mazāk

0,20

20

0,28

45

0,37

70

0,60

100

0,85

140

0,95

180

1,10

270

1,50

E.   Mājputni

Blīvumi, kas piemērojami mājputnu transportēšanai konteineros

Atvēl šādas minimālās platības:

Kategorija

Platība cm2

Diennakti veci cāļi

21 — 25 katram cālim

Citi mājputni, kuri nav diennakti veci cāļi un kuru svars kg ir

Platība cm2 uz kg

< 1,6

180 — 200

1,6 to < 3

160

3 to < 5

115

> 5

105

Šie skaitļi var atšķirties atkarībā ne tikai no putnu svara un lieluma, bet arī no to fiziskā stāvokļa, meteoroloģiskajiem apstākļiem un paredzamā pārvadājuma laika.


(1)  OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Padomes un Padomes Direktīvu 2003/65/EK (OV L 230, 16.9.2003., 32. lpp.).

(2)  Ceturtajā ailē noteiktās minimālās ūdens padeves prasības attiecībā uz visām sugām var aizstāt ar ūdens padevi daudzumā, kas vienāds ar 10 % no dzīvnieku dzīvsvara.

(3)  Izmantojamā vagona standarta platums ir 2,6 līdz 2,7 m.


II PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMA ŽURNĀLS

(kā minēts 5 . panta 4. punktā, 8 . panta 2. punktā, 14. panta a) un c) apakšpunktā un 21. panta 2. punktā)

1.

Tāla pārvadājuma plānotājs sastāda, apzīmogo un paraksta visas pārvadājuma žurnāla lapas saskaņā ar šā pielikums noteikumiem.

2.

Pārvadājuma žurnālā ir šādas iedaļas:

 

1. iedaļa — Plānošana;

 

2. iedaļa — Izbraukšanas vieta;

 

3. iedaļa — Galamērķa vieta;

 

4. iedaļa — Pārvadātāja deklarācija;

 

5. iedaļa — Novirzes ziņojuma paraugs

Pārvadājuma žurnāla lapas sastiprina kopā.

Katras iedaļas modelis sniegts šā pielikuma papildinājumā.

3.

Organizētājs:

a)

katram pārvadājuma žurnālam piešķir atšķirīgu numuru;

b)

nodrošina, ka parakstītu pārvadājuma žurnāla 1. iedaļas eksemplāru, atbilstīgi aizpildītu, izņemot attiecībā uz dzīvnieka veselības sertifikāta numuru, izbraukšanas vietas kompetentā iestāde saņem divas darba dienas pirms izbraukšanas tādā veidā, kā šī iestāde to noteikusi;

c)

ievēro visus kompetentās iestādes saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu dotos norādījumus;

d)

nodrošina pārvadājuma žurnāla apzīmogošanu, kā noteikts 14. panta 1. punktā;

e)

nodrošina, lai pārvadājuma žurnāls atrastos kopā ar dzīvniekiem pārvadājuma laikā līdz galamērķa vietai vai gadījumā, ja tiek veikta izvešana uz trešo valsti, vismaz līdz izvešanas punktam.

4.

Turētāji izbraukšanas vietā un, ja galamērķa vieta atrodas Kopienas teritorijā, turētāji galamērķa vietā aizpilda un paraksta attiecīgās pārvadājuma žurnāla iedaļas. Viņi pēc iespējas agrāk paziņo kompetentajai iestādei par visām atrunām attiecībā uz šīs regulas noteikumu ievērošanu, izmantojot 5. iedaļā esošo veidlapas paraugu.

5.

Ja galamērķa vieta atrodas Kopienas teritorijā, pārvadājuma žurnālu, izņemot 4. iedaļu, turētāji galamērķa vietā glabā vismaz trīs gadus pēc nogādes galamērķa vietā.

Pārvadājuma žurnālu pēc pieprasījuma uzrāda kompetentai iestādei.

6.

Ja pārvadājums ir pabeigts Kopienas teritorijā, pārvadātājs aizpilda un paraksta pārvadājuma žurnāla 4. iedaļu.

7.

Ja dzīvnieki tiek izvesti uz trešo valsti, pārvadātāji nodod pārvadājuma žurnālu valsts pilnvarotam veterinārārstam izvešanas punktā.

Subsidēta liellopu eksporta gadījumāpārvadājuma žurnāla 3. iedaļu var neaizpildīt, ja ziņojums ir jāsastāda saskaņā ar tiesību aktiem lauksaimniecības jomā.

8.

Pārvadājuma žurnāla 3. iedaļā norādītais pārvadātājs glabā:

a)

aizpildīta pārvadājuma žurnāla eksemplāru;

b)

atbilstīgu reģistrācijas diagrammu vai izdruku, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I pielikumā vai IB pielikumā, ja transportlīdzeklim piemēro minēto regulu.

Dokumentus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, uzrāda kompetentajai iestādei, kura ir piešķīrusi pārvadātājam atļauju, un pēc pieprasījuma - izbraukšanas vietas kompetentajai iestādei viena mēneša laikā pēc tā aizpildīšanas, un pārvadātājs to glabā vismaz trīs gadus pēc pārbaudes dienas.

Dokumentu, kas minēts a) apakšpunktā, atdod atpakaļ izbraukšanas vietas kompetentajai iestādei 1 mēneša laikā pēc pārvadājuma pabeigšanas, ja vien netiek izmantotas 6. panta 9. punktā minētās sistēmas. Pārvadājuma žurnāla vienkāršotu versiju un pamatnostādnes 6. panta 9. punktā minēto ziņojumu iesniegšanai nosaka saskaņā ar procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā, kad transportlīdzekļi ir aprīkoti ar 6. panta 9. punktā minētajām sistēmām.

Papildinājums

1. IEDAĻA

PLĀNOŠANA

Image

2. IEDAĻA

IZBRAUKŠANAS VIETA

Image

3. IEDAĻA

GALAMĒRĶA VIETA

Image

4. IEDAĻA

PĀRVADĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Image

5. IEDAĻA

NOVIRŽU ZIŅOJUMA PARAUGS Nr. ……

Noviržu ziņojuma eksemplāram pievieno pārvadājuma žurnāla 1. iedaļas eksemplāru un nosūta kompetentajai iestādei.

Image


III PIELIKUMS

PARAUGI

(kā minēts 10. panta 2. punktā, 11 . panta 2. punktā, 17. panta 2. punktā un 18. panta 2. punktā)

I NODAĻA

10. panta 1. punktā paredzētā pārvadātāja atļauja

Image

II NODAĻA

11. panta 1. punktā paredzētā pārvadātāja atļauja

Image

III NODAĻA

17 panta 2. punktā paredzētais autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāts

Image

IV NODAĻA

18. panta 2. punktā paredzētais autotransporta līdzekļa atbilstības sertifikāts tāliem pārvadājumiem

Image


IV PIELIKUMS

APMĀCĪBA

1.

Autotransporta vadītājiem un pavadoņiem, kas minēti 6. panta 5. punktā un 17 . panta 1. punktā, ir sekmīgi pabeiguši 2. punktā minēto apmācību un nokārtojuši eksāmenu, kuru apstiprina kompetenta iestāde, kas nodrošina eksaminētāju neatkarību.

2.

Apmācības kursi, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz Kopienas tiesību aktu dzīvnieku aizsardzības pārvadāšanas laikā jomā tehniskos un administratīvos aspektus un jo īpaši šādus tematus:

a)

3. un 4. pants un I un II pielikums;

b)

dzīvnieku fizioloģija un jo īpaši dzirdīšanas un barošanas vajadzības, dzīvnieku uzvedība un stresa jēdziens;

c)

dzīvnieku aprūpes praktiskie jautājumi;

d)

braukšanas uzvedības iespaids uz pārvadāto dzīvnieku labturību un gaļas kvalitāti;

e)

dzīvnieku aprūpe ārkārtas gadījumos;

f)

ar dzīvniekiem strādājoša personāla drošības apsvērumi.


V PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE NOLĪGUMI

(kā minēts 21. panta 1. punkta e) apakšpunktā)

Eiropas Konvencija par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā.


VI PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE STANDARTI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVU DZĪVNIEKU AVIOPĀRVADĀJUMIEM PIEMĒROTIEM KONTEINERIEM, AIZGALDIEM VAI STAĻĻIEM

(kā minēts I pielikuma II nodaļā (4. 1. apakšpunktā))

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi, 31. izdevums, 2004. gada 1. oktobris.


Top