Help Print this page 

Document 32009L0111

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/111/EK ( 2009. gada 16. septembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (Dokuments attiecas uz EEZ)
  • In force
OJ L 302, 17.11.2009, p. 97–119 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 009 P. 260 - 282

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/111/oj
Multilingual display
Text

17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/97


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/111/EK

(2009. gada 16. septembris),

ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropadomes un Ecofin secinājumiem un starptautiskajām iniciatīvām šajā jomā, piemēram, 2009. gada 2. aprīļa Divdesmit valstu grupas (G20) augstākā līmeņa sanāksmi, šī direktīva uzskatāma par pirmo svarīgo soli finanšu krīzes atklāto trūkumu novēršanā, pirms tiek īstenotas citas Komisijas iniciatīvas, kas norādītas Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) 3. pants ļauj dalībvalstīm ieviest īpašus piesardzības režīmus kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi saistītas ar galveno iestādi kopš 1977. gada 15. decembra, ar noteikumu, ka šie režīmi tikuši ieviesti valsts tiesību aktos ne vēlāk par 1979. gada 15. decembri. Šādi ierobežojumi neļauj dalībvalstīm, īpaši tām, kas pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 1980. gada, ieviest vai saglabāt tādus pašus režīmus līdzīgām kredītiestāžu pārstāvniecībām, kas izveidotas to teritorijā. Tādēļ ir piemēroti atcelt šādus 3. pantā noteiktos laika ierobežojumus, lai nodrošinātu vienādus konkurences nosacījumus kredītiestādēm dalībvalstīs. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai uzlabotu konverģences uzraudzības praksi šajā ziņā.

(3)

Kapitāla hibrīda instrumentiem ir būtiska loma kredītiestāžu nepārtrauktā kapitāla pārvaldībā. Šie instrumenti ļauj kredītiestādēm nodrošināt dažādotu kapitāla struktūru un piekļūt plašam finanšu investoru lokam. 1998. gada 28. oktobrī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja panāca vienošanos gan par atbilstības kritērijiem, gan par ierobežojumiem atsevišķu kapitāla hibrīda instrumentu veidu iekļaušanai kredītiestāžu sākotnējā pašu kapitālā.

(4)

Tādēļ ir svarīgi noteikt kritērijus šo kapitāla instrumentu atbilstībai kredītiestāžu sākotnējam pašu kapitālam un saskaņot Direktīvas 2006/48/EK noteikumus ar šīs vienošanās noteikumiem. Direktīvas 2006/48/EK XII pielikuma grozījumi tiešā veidā izriet no minēto kritēriju noteikšanas. Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktā minētajam pašu kapitālam būtu jāietver visi instrumenti, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzskata par pamatkapitālu, kas likvidācijas laikā ir līdzvērtīgi parastām akcijām un kas pilnībā sedz zaudējumus līdzvērtīgi ar parastām akcijām uz nepārtrauktas darbības principa pamata. Pie šiem instrumentiem vajadzētu piederēt instrumentiem, kas nekumulatīvi dod priekšrocības tiesības uz dividenžu izmaksām, ar noteikumu, ka tie ir iekļauti Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) 22. pantā, likvidācijas laikā ir līdzvērtīgi parastajām akcijām un pilnībā sedz zaudējumus līdzvērtīgi ar parastajām akcijām uz nepārtrauktas darbības principa pamata. Sākotnējais pašu kapitāls, kas minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktā, ietver arī jebkādus citus instrumentus, kas minēti kredītiestādes noteikumos, ņemot vērā kopieguldījumu fondu, kooperatīvu sabiedrību un līdzīgu iestāžu īpašo uzbūvi, un kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem parastām akcijām to kapitāla īpašību ziņā, jo īpaši attiecībā uz spēju segt zaudējumus. Instrumentus, kas likvidācijas laikā nav līdzvērtīgi parastām akcijām vai kas nesedz zaudējumus uz nepārtrauktas darbības principa pamata līdzvērtīgi parastām akcijām, ietver Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) apakšpunktā minētajā hibrīda instrumentu kategorijā.

(5)

Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus jaunajam kapitāla instrumentu režīmam. Kad atgūšana ir nodrošināta, būtu jāveicina sākotnējā pašu kapitāla kvalitāte. Tādēļ Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

(6)

Lai stiprinātu Kopienas sistēmu krīzes pārvaldībai, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes efektīvi saskaņotu savu rīcību ar citām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar centrālajām bankām, tostarp arī nolūkā mazināt sistēmisko risku. Lai stiprinātu banku grupas konsolidētas konsultatīvas uzraudzības efektivitāti, būtu daudz efektīvāk jāsaskaņo uzraudzības pasākumi. Tādēļ būtu jāizveido uzraudzītāju kolēģijas. Uzraudzītāju kolēģiju izveidei nevajadzētu ietekmēt Direktīvā 2006/48/EK kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus. To izveidei būtu jākalpo kā līdzeklim labākas sadarbības nodrošināšanai, ar kura palīdzību kompetentās iestādes vienojas par būtiskākajiem uzraudzības uzdevumiem. Uzraudzītāju kolēģijām būtu jāveicina nepārtraukta uzraudzība un ārkārtas situāciju risināšana. Konsolidētās uzraudzības iestāde sadarbībā ar citiem kolēģijas dalībniekiem var izlemt par tādu sanāksmju rīkošanu vai darbību veikšanu, kas nepiesaista vispārēju interesi, un tādējādi mērķtiecīgi piesaistīt ieinteresētos dalībniekus.

(7)

Kompetento iestāžu pilnvarojumā pienācīgā veidā būtu jāpievērš uzmanība Kopienas aspektam. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver to pieņemto lēmumu ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti visās pārējās attiecīgajās dalībvalstīs. Ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, šis princips būtu jāsaprot kā plašs mērķis finanšu stabilitātes veicināšanai Eiropas Savienībā, un tam nevajadzētu kompetentajām iestādēm uzlikt par juridisku pienākumu sasniegt konkrētu rezultātu.

(8)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piedalīties kolēģijās, kas izveidotas tādu kredītiestāžu uzraudzībai, kuru mātesuzņēmums atrodas trešā valstī. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kur tas nepieciešams, sniedz pamatnostādnes un ieteikumus ar nolūku veicināt uzraudzības darbību prakses konverģenci atbilstīgi Direktīvai 2006/48/EK. Lai novērstu neatbilstību un regulējuma arbitrāžu, ko var izraisīt dažādu kolēģiju piemērotās atšķirīgās pieejas un noteikumi, kā arī dalībvalstu ziņā atstātā to piemērošanas izvēle, pamatnostādnes par kolēģijas regulējošajiem noteikumiem būtu jāizstrādā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai.

(9)

Direktīvas 2006/48/EK 129. panta 3. punktam nevajadzētu mainīt pilnvaru sadalījumu starp kompetentajām uzraudzības iestādēm konsolidēti, daļēji konsolidēti vai individuāli.

(10)

Informācijas apmaiņas trūkums starp izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm var izrādīties izšķirošs uzņēmēju dalībvalstu finansiālajai stabilitātei. Tādēļ būtu jāstiprina uzņēmējas valsts uzraudzītāju informācijas tiesības, jo īpaši tādas krīzes gadījumā, kas saistīta ar nozīmīgām filiālēm. Šajā nolūkā būtu jādefinē nozīmīgas filiāles jēdziens. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija, kas ir būtiska centrālo banku un finanšu ministriju pienākumu izpildei attiecībā uz finanšu krīzēm un sistēmiskā riska mazināšanu.

(11)

Pašreizējie uzraudzības pasākumi būtu vēl jāpilnveido. Uzraudzītāju kolēģijas ir vēl viens būtisks solis uz priekšu, lai racionalizētu ES sadarbību un konverģenci uzraudzības jomā.

(12)

Sadarbība kolēģijās starp uzraudzības iestādēm, kas uzrauga grupas, kontrolakciju sabiedrības un to meitasuzņēmumus un filiāles, ir noteikts attīstības posms, lai sekmētu tālāku regulatīvo konverģenci un uzraudzības integrāciju. Uzraudzītāju savstarpējā uzticība un savstarpējo pienākumu ievērošana ir ļoti būtiska. Ja saistībā ar šiem atšķirīgajiem pienākumiem kolēģijas locekļu vidū rodas domstarpības, ir ļoti būtiski, lai Kopienas līmenī būtu pieejami neatkarīgu un objektīvu konsultāciju, starpniecības un domstarpību izšķiršanas mehānismi.

(13)

Starptautiskā finanšu tirgus krīze parādīja, ka ir lietderīgi turpināt izskatīt jautājumu par nepieciešamību reformēt Eiropas Savienības finanšu nozares regulatīvo un uzraudzības modeli.

(14)

Komisija 2008. gada 29. oktobra paziņojumā par atgūšanos no finanšu krīzes informēja, ka ir izveidojusi ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā (Larosière grupa), lai izskatītu Eiropas finanšu iestāžu organizāciju nolūkā nodrošināt samērīgu piesardzību, tirgus darbības sakārtotību un ciešāku Eiropas sadarbību finanšu stabilitātes pārraudzības jomā, kā arī saistībā ar agrā brīdinājuma mehānismiem un krīzes pārvaldību, tostarp pārrobežu un starpnozaru risku pārvaldību, kā arī lai izskatītu sadarbības iespējas starp Eiropas Savienību un citām nozīmīgākajām jurisdikcijām nolūkā palīdzēt aizsargāt finanšu stabilitāti pasaulē.

(15)

Lai Eiropas Savienības līmenī sasniegtu nepieciešamo konverģences un sadarbības līmeni uzraudzības jomā un stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir ļoti nepieciešamas turpmākas ES finanšu nozares regulatīvā un uzraudzības modeļa tālejošas reformas, un Komisijai būtu nekavējoties tās jāierosina, pienācīgi ņemot vērā Larosière grupas 2009. gada 25. februārī iesniegtos secinājumus.

(16)

Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi, kas nepieciešami, lai risinātu to noteikumu nepilnības, kuri saistīti ar tālāku uzraudzības integrāciju, vienlaikus ņemot vērā, ka līdz 2011. gada 31. decembrim būtu jāpanāk ES līmeņa uzraudzības sistēmas nozīmes palielināšanās.

(17)

Riska darījumu ar vienu klientu vai ar saistītu klientu grupu pārmērīga koncentrēšana var radīt nepieļaujamu zaudējumu risku. Šādu situāciju varētu uzskatīt par bīstamu attiecībā uz kredītiestādes maksātspēju. Tādēļ kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei vajadzētu būt to uzraudzības sastāvdaļai.

(18)

Pašreizējais lielu riska darījumu režīms ieviests 1992. gadā. Tādēļ Direktīvā 2006/48/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (6) noteiktās spēkā esošās prasības lieliem riska darījumiem būtu jāpārskata.

(19)

Kredītiestādes iekšējā tirgū ir iesaistītas tiešā konkurences cīņā, tāpēc būtu jāturpina kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzības un kontroles pamatnoteikumu harmonizēšana. Nolūkā samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm būtu jāsamazina dalībvalstīm pieejamo izvēles iespēju skaits attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(20)

Nosakot saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido vienotu risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, kas rodas no būtiska finansējuma kopēja avota, kuru nodrošina pati kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

(21)

Kaut arī ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti minimālo pašu kapitāla prasību nolūkā, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska svērumus vai riska kategorijas. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami dažādotu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar riska koncentrāciju vienuviet šis kredītrisks nav pietiekami dažādots. Tādēļ šo metožu rezultāti būtu jāpakļauj piesardzīgiem aizsardzības pasākumiem. Šādā kontekstā ir jānodrošina efektīva kredītaizsardzības atgūšana attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(22)

Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu. Tomēr ir ieviests alternatīvs kvantitatīvais ierobežojums, lai mazinātu šādas pieejas ietekmi uz mazākām iestādēm. Turklāt ļoti īsa termiņa riska darījumi, kas saistīti ar naudas pārskaitīšanu, tostarp ar maksājumu pakalpojumu veikšanu un klīringa, norēķinu un glabāšanas pakalpojumiem klientiem, ir atbrīvojami no nodokļa, lai sekmētu finanšu tirgu un saistītās infrastruktūras netraucētu darbību. Šajos pakalpojumos ir ietverta, piemēram, skaidras naudas klīringa un norēķinu pakalpojumu izpilde un līdzīgas darbības, kas atvieglo norēķinus. Saistītie riska darījumi ietver riska darījumus, kuri var būt neparedzami un kurus kredītiestāde tādēļ nespēj pilnībā kontrolēt, piemēram, starpbanku kontu atlikumus, kas radušies no klientu maksājumiem, tostarp kreditētām vai debetētām maksām un procentiem, un no citiem maksājumiem par pakalpojumiem klientam, kā arī no dotā vai saņemtā nodrošinājuma.

(23)

Šīs direktīvas noteikumiem, kas saistīti ar ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI), būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (7). Turklāt Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai būtu jāpārskata pamatnostādnes par ĀKNI atzīšanu, lai nepieļautu darba dublēšanos un mazinātu atzīšanas procesa radīto slogu, ja ĀKNI Kopienā ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra.

(24)

Ir svarīgi novērst nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras “pārdala” aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai sponsori), un to sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos (investori). Ir svarīgi arī saskaņot iniciatoru vai sponsoru intereses ar investoru interesēm. Šajā nolūkā iniciators vai sponsors saglabā būtisku daļu no pakārtotajiem aktīviem. Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori vai sponsori uzņemtos daļu riska no attiecīgajiem aizdevumiem. Vispār pārvēršanas vērtspapīros darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no saglabāšanas prasības, jo īpaši izmantojot maksu vai prēmiju vai abu šo veidu struktūru. Šāda saglabāšana būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir piemērojama pārvēršanas vērtspapīros ekonomiskā būtība saskaņā ar Direktīvā 2006/48/EK iekļauto definīciju, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumentus izmanto ekonomiskās būtības iegūšanai. Jo īpaši tad, kad kredītrisku nodod, veicot pārvēršanu vērtspapīros, investoriem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc rūpīgām pārdomām, un tādēļ tiem nepieciešama attiecīga informācija par pārvēršanu vērtspapīros.

(25)

Pasākumiem šo struktūru iespējamas nesaskaņotības risināšanai jābūt konsekventiem un saskaņotiem visā attiecīgajā finanšu nozares regulējumā. Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi, lai nodrošinātu šādu konsekvenci un saskaņotību. Saglabāšanas prasību nedrīkst piemērot vairākkārt. Attiecībā uz katru pārvēršanu vērtspapīros ir pietiekami, ja šo prasību piemēro tikai vienam no iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem. Līdzīgi gadījumā, kad pārvēršanas vērtspapīros darījumi ietver citus, pakārtotus pārvēršanas vērtspapīros darījumus, saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro tikai tai pārvēršanai vērtspapīros, kas saistīta ar investīciju. Pārpirktiem debitoru parādiem nevajadzētu piemērot saglabāšanas prasību, ja to pamatā ir korporatīva darbība, saskaņā ar kuru tos piešķir vai pārdod ar atlaidi, lai finansētu šādu darbību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro riska svērums saistībā ar pienācīgas rūpības un riska pārvaldības pienākumu neievērošanu, veicot pārvēršanu vērtspapīros, būtiskiem politikas un procedūras pārkāpumiem, kam ir nozīme attiecīgo risku analīzē.

(26)

G20 valstu vadītāji 2009. gada 2. aprīļa deklarācijā par finanšu sistēmas stiprināšanu prasīja, lai Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un iestādes apsvērtu iespēju līdz 2010. gadam pārvēršanai vērtspapīros sākt piemērot pienācīgu rūpību un kvantitatīvas saglabāšanas prasības. Ņemot vērā šos starptautiskos notikumus un lai vislabāk mazinātu sistēmiskos riskus, kas rodas no pārvēršanas vērtspapīros darījumu tirgiem, Komisijai pirms 2009. gada beigām un pēc apspriešanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju būtu jānolemj, vai būtu jāierosina noteikt stingrāku saglabāšanas prasību un vai saglabāšanas prasības aprēķināšanas metodes palīdz sasniegt mērķi, proti, vairāk saskaņot iniciatoru vai sponsoru un investoru intereses.

(27)

Būtu jāpiemēro pienācīga rūpība, lai pareizi novērtētu riskus, kas tirdzniecības portfelī un ārpus tā rodas no riska darījumiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros. Turklāt pienācīgai rūpībai jābūt samērīgai. Pienācīgas rūpības procedūrām būtu jāveicina lielāka uzticēšanās starp iniciatoriem, sponsoriem un investoriem. Tādēļ būtu vēlams pienācīgi publiskot attiecīgu informāciju par pienācīgas rūpības procedūrām.

(28)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu pietiekami daudz darbinieku un resursu, lai izpildītu Direktīvā 2006/48/EK noteiktos uzraudzības pienākumus un lai saskaņā ar šo direktīvu kredītiestāžu pārraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem būtu attiecīgas zināšanas un pieredze viņiem uzticēto pienākumu izpildei.

(29)

Lai precizētu dažus noteikumus ar mērķi uzlabot uzraudzības prakses konverģenci, būtu jāgroza Direktīvas 2006/48/EK III pielikums.

(30)

Nesenie notikumi tirgū ir aktualizējuši faktu, ka likviditātes riska pārvaldība ir kredītiestāžu un to filiāļu stabilitātes būtisks priekšnoteikums. Direktīvas 2006/48/EK V un XI pielikumā noteiktie kritēriji būtu jāstiprina nolūkā saskaņot šos noteikumus ar darbu, kuru paveica Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

(31)

Direktīvas 2006/48/EK īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(32)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt Direktīvas 2006/48/EK III pielikumu nolūkā ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos vai prasības, kurās ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/48/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(33)

Finanšu krīze ir parādījusi, ka makrolīmenī ir labāk jāanalizē ar uzticamības pārbaudi saistītās problēmas, proti, tās problēmas, kas rodas, mijiedarbojoties makroekonomikas politikai un finanšu sistēmas regulējumam. Tas ietver vajadzību izskatīt: pasākumus, kas mazina ekonomikas attīstības cikla augšupeju un lejupslīdi, ietverot nepieciešamību uzplaukuma laikā kredītiestādēm veidot pretcikliskus amortizatorus, kurus varētu izmantot lejupslīdes laikā, kas var ietvert iespēju veidot papildu rezerves, “dinamisko nodrošinājumu” un iespēju grūtos laikos samazināt kapitāla buferus, tādējādi nodrošinot pietiekamu kapitāla pieejamību visa cikla laikā; pamatojumu Direktīvā 2006/48/EK paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai; papildu pasākumus, kas papildina prasības, kuras kredītiestādēs noteiktas, pamatojoties uz risku, lai palīdzētu ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sistēmā.

(34)

Tādēļ Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim būtu jāpārskata Direktīva 2006/48/EK kopumā, lai risinātu šos jautājumus un iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu un atbilstīgus priekšlikumus.

(35)

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, Komisijai būtu jāpārskata pasākumi, kas paredzēti, lai sekmētu pārredzamību ārpusbiržas tirgos, novērstu darījuma partneru risku un kopumā mazinātu vispārējo risku, piemēram, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu klīringa veikšanā, izmantojot centrālos darījumu starpniekus (CCP), un jāsagatavo ziņojums par šiem pasākumiem. Būtu jāveicina CCP izveide un attīstība Eiropas Savienībā, piemērojot augstus darbības un piesardzības standartus un efektīvu uzraudzību. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā paralēlas pasaules mēroga iniciatīvas.

(36)

Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2006/48/EK 113. panta 4. punkts un jāsagatavo ziņojums par minētā punkta piemērošanu, tostarp arī par to, vai lēmumu pieņemšana par atbrīvojumiem būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šis ziņojums, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus. Atbrīvojumi un izvēles iespējas būtu jāatceļ, ja vien nav acīmredzamas vajadzības tos saglabāt, lai nodrošinātu vienu saskaņotu noteikumu kopumu visā Kopienā.

(37)

Novērtējot risku, būtu jāņem vērā mikrokredīta īpatnības un būtu jāveicina mikrokredītu attīstība. Turklāt, ņemot vērā mikrokredītu vājo attīstību, būtu jāveicina atbilstīgu vērtēšanas sistēmu izstrāde, tostarp standarta vērtēšanas sistēmas, kas pielāgotas ar mikrokreditēšanas darbībām saistītajam riskam. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka mikrokreditēšanas darbību regulējums un uzraudzība piesardzības nolūkā ir samērīga.

(38)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, t. i., noteikumu ieviešanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un to konsultatīvu uzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas prasa harmonizēt lielu apjomu dažādu noteikumu, kuri pastāv katras dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, un tādēļ to var labāk īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

(39)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(40)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK un Direktīva 2007/64/EK (10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/48/EK grozījumi

Direktīvu 2006/48/EK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 3. panta 1. punktu groza šādi:

a)

pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“1.   Vienu vai vairākas kredītiestādes, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi saistītas ar kādu galveno iestādi, kura tās uzrauga un kura ir dibināta tajā pašā dalībvalstī, var atbrīvot no prasībām, kas noteiktas 7. pantā un 11. panta 1. punktā, ja attiecīgās valsts tiesību aktos noteikts, ka:”;

b)

otro un trešo daļu svītro;

2)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 6) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6)

“iestādes” V sadaļas 2. nodaļas 2., 3. un 5. iedaļas nolūkos ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā;”;

b)

panta 45) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kuras cita citu nekontrolē, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras ir uzskatāmas par tādām, kas veido vienu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tā, ka gadījumā, ja vienai no tām rastos finansiālas grūtības, jo sevišķi finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības, otrai vai visām pārējām arī varētu būt finansēšanas vai atmaksāšanas grūtības;”;

c)

pievieno šādu punktu:

“48)

“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz ES kredītiestādēm, kas ir mātesuzņēmumi, un kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības.”;

3)

direktīvas 40. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, balstoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“42.a pants

1.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 129. panta 1. punkts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lūdzot, lai kādas kredītiestādes filiāli atzītu par nozīmīgu.

Pieprasījumā jānorāda pamatojums attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

a)

vai attiecīgās kredītiestādes filiāles tirgus daļa noguldījumiem uzņēmējā dalībvalstī pārsniedz 2 %;

b)

kredītiestādes darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamā ietekme uz tirgus likviditāti un uzņēmējas dalībvalsts maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmām; un

c)

filiāles lielums un nozīmība klientu skaita ziņā uzņēmējas dalībvalsts banku sektora vai finanšu sistēmas kontekstā.

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja piemērojams 129. panta 1. punkts, konsolidētās uzraudzības iestāde veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai panāktu kopīgu lēmumu par filiāļu atzīšanu par nozīmīgām.

Ja divu mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas netiek panākts kopīgs lēmums, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes turpmāko divu mēnešu laikā pašas pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā filiāle ir uzskatāma par nozīmīgu. Pieņemot šādu lēmumu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā jebkādu konsolidētās uzraudzības iestādes vai izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli un atrunas.

Šā punkta trešajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kā arī uzskata par galīgiem, un kompetentās iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē šajā direktīvā kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus.

2.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir dibināta nozīmīga filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 132. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 129. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju kredītiestādē saskaņā ar 130. panta 1. punktu, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par šādu situāciju 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes.

3.   Ja nepiemēro 131.a pantu, kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzītāju kolēģiju, lai atvieglinātu sadarbību atbilstīgi šā panta 2. punktam un 42. pantam. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, ko izstrādājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.

Izcelsmes valsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz šīm iestādēm, jo īpaši 40. panta 3. punktā un šā panta 2. punktā minēto pienākumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnīgi informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, ko plānots apsvērt. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

42.b pants

1.   Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

kompetentās iestādes piedalās Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas darbībā;

b)

kompetentās iestādes ņem vērā pamatnostādnes, ieteikumus, standartus un citus pasākumus, ko apstiprinājusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, pretējā gadījumā norādot neievērošanas iemeslus;

c)

uzraudzības iestādēm piešķirtais valstu pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas locekļiem vai saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja katru gadu, sākot no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par panākto progresu saistībā ar uzraudzības konverģenci.”;

5)

direktīvas 49. pantu groza šādi:

a)

pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Eiropas centrālo banku sistēmas centrālajām bankām un citām struktūrām, kas kā monetāras iestādes pilda līdzīgas funkcijas, ja šī informācija ir nozīmīga, lai veiktu attiecīgus normatīvajos aktos paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu;”;

b)

pievieno šādu daļu:

“Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm nodot informāciju Eiropas centrālo banku sistēmas centrālajām bankām, ja šī informācija ir nozīmīga, lai veiktu normatīvos aktos paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, klīringa un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu.”;

6)

direktīvas 50. pantam pievieno šādu daļu:

“Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm izpaust informāciju, kas ir būtiska šā panta pirmajā daļā minētajiem departamentiem visās attiecīgajās dalībvalstīs.”;

7)

direktīvas 57. pantu groza šādi:

a)

panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus; tas pilnībā sedz zaudējumus parastās situācijās un ierindojas pēc visām citām prasībām bankrota vai likvidācijas gadījumā;”;

b)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

instrumentus, kas nav minēti a) apakšpunktā un kas atbilst 63. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā un 63.a pantā noteiktajām prasībām;”;

c)

panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šā panta b) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis atļauj iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas vienīgi tad, ja šo peļņu pārbaudījušas personas, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju, un ja atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pierādīts, ka šīs peļņas apjoms ir novērtēts saskaņā ar Direktīvā 86/635/EEK izklāstītajiem principiem un ka tas ir tīrais apjoms pēc jebkādu paredzamo maksājumu vai dividenžu atskaitīšanas.”;

8)

direktīvas 61. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts 57. panta a) līdz h) apakšpunktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Dalībvalstis var lemt par šo posteņu izmantošanu un to posteņu atskaitīšanu, kas nav 57. panta i) līdz r) apakšpunktā minētie posteņi.”;

9)

direktīvas 63. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta a), c), d) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“63.a pants

1.   Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Instrumenti ir nedatēti, vai to sākotnējais dzēšanas termiņš ir vismaz 30 gadi. Instrumenti var ietvert vienu vai vairākas pirkšanas iespējas, kas ir tikai un vienīgi emitenta ziņā, bet tos neatpērk agrāk kā piecus gadus pēc emisijas datuma. Ja nedatētu instrumentu darbību reglamentējošie noteikumi paredz kredītiestādei mērenu stimulu tos atpirkt, kā to nosaka kompetentās iestādes, šādu stimulu nepiemēro agrāk kā desmit gadus pēc emisijas datuma. Noteikumos, kas reglamentē datētos instrumentus, nepieļauj nekādu stimulu atpirkt, izņemot termiņu.

Datētos vai nedatētos instrumentus var atsaukt vai atpirkt tikai ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu. Kompetentās iestādes var dot atļauju, ja pieprasījumu iesniedz pēc kredītiestādes iniciatīvas un netiek nelabvēlīgi ietekmēti kredītiestādes finansiālie vai maksātspējas apstākļi. Kompetentās iestādes var pieprasīt kredītiestādēm aizstāt instrumentus ar tādas pašas vai labākas kvalitātes posteņiem, kas minēti 57. panta a) vai ca) apakšpunktā.

Kompetentās iestādes pieprasa apturēt datēto instrumentu atpirkšanu, ja kredītiestāde neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām, un var pieprasīt šādu apturēšanu citā laikā, pamatojoties uz kredītiestāžu finansiālo un maksātspējas situāciju.

Kompetentā iestāde var jebkurā laikā dot atļauju datēto vai nedatēto instrumentu pirmstermiņa atpirkšanai gadījumā, ja notikušas izmaiņas piemērojamajā nodokļu režīmā vai šādu instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, ko nevarēja paredzēt emisijas brīdī.

3.   Instrumenta darbību reglamentējošos noteikumos paredz iespēju, ka kredītiestāde var pēc nepieciešamības nekumulatīvi atcelt procentu un dividenžu maksājumus uz neierobežotu laiku.

Tomēr kredītiestāde atceļ šādus maksājumus, ja tā neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām.

Kompetentās iestādes var prasīt šādu maksājumu atcelšanu, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes finansiālo un maksātspējas situāciju. Jebkāda šāda maksājumu atcelšana neskar kredītiestādes tiesības aizstāt procentu vai dividenžu maksājumus ar maksājumu tāda instrumenta veidā, kas minēts 57. panta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka jebkurš šāds mehānisms ļauj kredītiestādei saglabāt finanšu resursus. Šāda maksājumu aizstāšana var tikt pakļauta īpašiem kompetento iestāžu izvirzītiem nosacījumiem.

4.   Instrumenta darbību reglamentējošos noteikumos nosaka, ka pamatsummai, neizmaksātajiem procentiem vai dividendēm jābūt tādiem, lai segtu zaudējumus un neradītu šķēršļus kredītiestādes rekapitalizācijai, izmantojot piemērotus mehānismus, kā Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja norādījusi 6. punktā.

5.   Kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā šos instrumentus ierindo pēc 63. panta 2. punktā minētajiem posteņiem.

6.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz šā panta 1. punktā un 57. panta a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem un uzrauga to piemērošanu. Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pārskata šā panta piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, līdz ar ziņojumu iesniedzot jebkādus atbilstīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu pašu kapitāla kvalitāti.”;

11)

direktīvas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

visas akcionāru vai dalībnieku mazākuma akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi. Visi 57. panta ca) apakšpunktā minētie instrumenti, no kuriem izriet akcionāru vai dalībnieku mazākuma akcijas, atbilst 63. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunkta, 63.a un 66. panta prasībām;”;

12)

direktīvas 66. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Uz 57. panta d) līdz h) apakšpunktā minētajiem posteņiem attiecas šādi ierobežojumi:

a)

57. panta d) līdz h) apakšpunktā minēto posteņu kopsummai nav jāpārsniedz 100 % no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa; un

b)

57. panta g) līdz h) apakšpunktā minēto posteņu kopsummai nav jāpārsniedz 50 % no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa.

1.a   Neskarot šā panta 1. punktu, uz 57. panta ca) apakšpunkta posteņu kopsummu attiecas šādi ierobežojumi:

a)

instrumentiem, kas ārkārtas situācijās jākonvertē un ko jebkurā laikā var konvertēt pēc kompetentās iestādes iniciatīvas, balstoties uz emitenta finansiālo un maksātspējas situāciju, 57. panta a) apakšpunktā minētajos posteņos iepriekš noteiktā diapazonā kopumā nav jāpārsniedz 50 % no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

b)

šā punkta a) apakšpunktā noteiktā ierobežojuma robežās visiem citiem instrumentiem nav jāpārsniedz 35 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā noteikto ierobežojumu robežās datētajiem instrumentiem un visiem instrumentiem, kuru darbību reglamentējošos noteikumos paredzēts stimuls kredītiestādei tos atpirkt, nav jāpārsniedz 15 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa;

d)

uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus pārsniedzošo posteņu summu jāattiecas šā panta 1. punktā noteiktajam ierobežojumam.

2.   Pēc šā panta 1. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas vienu pusi no 57. panta l) līdz r) apakšpunktā minēto posteņu kopsummas atskaita no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, un otru pusi atskaita no minētā panta d) līdz h) apakšpunktā minēto posteņu kopsummas. Ja puse no 57. panta l) līdz r) apakšpunkta posteņu kopsummas pārsniedz minētā panta d) līdz h) apakšpunkta posteņu kopsummu, starpību atskaita no minētā panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa. Šīs direktīvas 57. panta r) apakšpunktā minētos posteņus neatskaita, ja 75. panta nolūkiem tie ir iekļauti riska svērto vērtību aprēķinā, kā norādīts IX pielikuma 4. daļā.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Kompetentās iestādes var kredītiestādēm atļaut ārkārtas situācijās uz laiku pārsniegt 1. un 1.a punktā noteiktos ierobežojumus.”;

13)

direktīvas V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļas apakšvirsrakstu “Prasību aprēķināšana” aizstāj ar “Aprēķināšanas un ziņojumu sniegšanas prasības”;

14)

direktīvas 74. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Šo aprēķinu iesniegšanai, kas jāveic kredītiestādēm, kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro ziņojumu vienotu formātu, biežumu un termiņus. Lai to atvieglotu, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes, lai pirms 2012. gada 1. janvāra ieviestu Kopienā vienotu ziņojumu formātu. Ziņojumu formāti to satura, apjoma un sarežģītības ziņā ir samērīgi ar kredītiestāžu darbībām.”;

15)

direktīvas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 80. panta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI novērtēšanas metodika atbilst objektivitātes, neatkarības, pastāvīgas pārskatīšanas un pārredzamības prasībām un ka sagatavotie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārredzamības prasībām. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ņem vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus. Ja ĀKNI ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (11), kompetentās iestādes uzskata, ka prasības par objektivitāti, neatkarību, pastāvīgu pārskatīšanu un pārredzamību attiecībā uz novērtēšanas metodiku ir izpildītas.

16)

direktīvas 87. pantu groza šādi:

a)

panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.   Ja riska darījumi kopīgo ieguldījumu sabiedrību formā atbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei ir zināmi visi kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgie riska darījumi vai daļa no tiem, kredītiestāde izskata minētos attiecīgos riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajām metodēm. 12. punkts attiecināms uz kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgo riska darījumu daļu, kas kredītiestādei nav zināmi vai pamatoti nevar būt tai zināmi. Jo īpaši piemēro 12. punktu, ja kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoši izskatīt attiecīgos riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas saskaņā ar šajā apakšiedaļā noteiktajām metodēm.

Ja kredītiestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā apakšiedaļā minētās metodes visiem kopīgo ieguldījumu sabiedrību attiecīgajiem riska darījumiem vai to daļai, riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:

a)

riska darījumiem, kas pieder pie 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās riska darījumu kategorijas, piemēro VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju;

b)

visiem pārējiem attiecīgajiem riska darījumiem piemēro 78. līdz 83. pantā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām:

i)

riska darījumiem, kuriem piemēro īpašu riska svērumu, kas paredzēts pie kategorijām nepiederošiem riska gadījumiem, vai kuriem piemēro kredīta kvalitātes pakāpi, nosakot augstāko riska svērumu attiecīgajā riska darījumu kategorijā, riska svērums jāreizina ar koeficientu divi, bet tam nav jāpārsniedz 1 250 %;

ii)

visiem citiem riska darījumiem riska svērums jāreizina ar koeficientu 1,1, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 %.

Ja a) apakšpunkta nolūkiem kredītiestāde nespēj diferencēt privātā kapitāla instrumentu, biržā tirgojamo un citu kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Neskarot 154. panta 6. punktu, ja šie riska darījumi kopā ar kredītiestādes tiešajiem riska darījumiem šajā riska darījumu kategorijā nav nozīmīgi 89. panta 2. punkta izpratnē, tad 89. panta 1. punktu var piemērot pēc kompetento iestāžu apstiprinājuma saņemšanas.”;

b)

panta 12. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Kā alternatīvu pirmajā daļā izklāstītajai metodei kredītiestādes var pašas aprēķināt vai izmantot trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējās riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir kopīgo ieguldījumu sabiedrības attiecīgie riska darījumi, saskaņā ar 11. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pieejām, ja tiek pietiekami nodrošināta aprēķina un ziņojuma precizitāte.”;

17)

direktīvas 89. panta 1. punkta d) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“d)

riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašvaldībām un administratīvajām struktūrām, ja:”;

18)

direktīvas 97. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu šā panta 1. punkta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI atbilst 81. pantā noteiktajām prasībām, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus, un ka ĀKNI ir pierādījusi savu spēju strādāt pārvēršanas vērtspapīros jomā, ko apliecina sekmīga darbība tirgū. Ja ĀKNI ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1060/2009, kompetentās iestādes uzskata, ka prasības par objektivitāti, neatkarību, pastāvīgu pārskatīšanu un pārredzamību attiecībā uz novērtēšanas metodiku ir izpildītas.”;

19)

direktīvas 106. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Riska darījumi nav jebkuri no šādiem darījumiem:

a)

darījumos ar ārvalstu valūtu – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā divas darbdienas pēc maksājuma;

b)

vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos – riska darījumi, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā piecās darbdienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes atkarībā no tā, kas notiek agrāk;

c)

gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināti naudas pārskaitīšanas, tostarp maksājumu, klīringa un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un jebkurā korespondentbankā vai finanšu instrumentu klīringa, norēķinu un glabāšanas pakalpojumi, – kavējumi finansējuma saņemšanā un citi riska darījumi, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbdienai; vai

d)

gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināti naudas pārskaitīšanas, tostarp maksājumu, klīringa un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un jebkurā korespondentbankā, – riska darījumi vienā dienā ar iestādēm, kas sniedz šos pakalpojumus.

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes, lai uzlabotu uzraudzības prakses konverģenci attiecībā uz c) un d) apakšpunktā minēto atbrīvojumu piemērošanu.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Lai noteiktu saistītu klientu grupas pastāvēšanu attiecībā uz 79. panta 1. punkta m), o) un p) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem, ja notiek riska darījumi ar attiecīgajiem aktīviem, kredītiestāde izvērtē shēmu vai attiecīgos riskus, vai abus. Šajā nolūkā kredītiestāde novērtē darījuma ekonomisko būtību un tā struktūrai raksturīgos riskus.”;

20)

direktīvas 107. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“107. pants

Riska darījumu vērtības aprēķināšanai saskaņā ar šo iedaļu termins “kredītiestāde” nozīmē arī jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst “kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.”;

21)

direktīvas 110. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“110. pants

1.   Kredītiestāde paziņo kompetentajām iestādēm šādu informāciju par katru lielu riska darījumu, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu:

a)

tāda klienta vai tādas saistītu klientu grupas identifikācija, ar kuru kredītiestādei ir liels riska darījums;

b)

attiecīgā gadījumā – riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;

c)

fondētās un nefondētās kredīta aizsardzības veids, ja tādu izmanto;

d)

111. panta 1. punkta nolūkā aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

Ja uz kredītiestādi attiecas 84. līdz 89. panta noteikumi, tās 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu, konsolidētā veidā dara pieejamus kompetentajām iestādēm.

2.   Dalībvalstis nodrošina ziņojumu sniegšanu vismaz divas reizes gadā. Kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro vienotu ziņojumu formātu, biežumu un termiņus. Lai to atvieglotu, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes, lai pirms 2012. gada 1. janvāra ieviestu Kopienā vienotu ziņojumu formātu. Ziņojumu formāti to satura, apjoma un sarežģītības ziņā ir samērīgi ar kredītiestādes darbībām.

3.   Dalībvalstis pieprasa kredītiestādēm analizēt, ciktāl tas iespējams, to riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem, nefondētas kredīta aizsardzības sniedzējiem un attiecīgajiem aktīviem saskaņā ar 106. panta 3. punktu attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un vajadzības gadījumā veikt pasākumus un ziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par jebkādiem būtiskiem konstatējumiem.”;

22)

direktīvas 111. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Kredītiestāde neveic riska darījumu – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 112. līdz 117. pantu, – ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, ja darījuma vērtība pārsniedz 25 % no tās pašu kapitāla.

Ja klients ir iestāde vai ja saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes, šī vērtība nepārsniedz 25 % no kredītiestādes pašu kapitāla vai EUR 150 miljonus atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ja riska darījumu vērtību summa pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 112. līdz 117. pantu, ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

Ja EUR 150 miljoni ir vairāk nekā 25 % no kredītiestādes pašu kapitāla, riska darījuma vērtība – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 112. līdz 117. pantu, – nepārsniedz saprātīgu ierobežojumu, ņemot vērā kredītiestādes pašu kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka pašas kredītiestādes atbilstīgi V pielikuma 7. punktā minētajai politikai un procedūrām, lai risinātu un kontrolētu koncentrācijas risku, un tas nepārsniedz 100 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

Dalībvalstis var noteikt ierobežojumu, kas ir mazāks par EUR 150 miljoniem, un par to informē Komisiju.”;

b)

panta 2. un 3. punktu svītro;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Kredītiestāde vienmēr ievēro atbilstīgo ierobežojumu, kas noteikts 1. punktā. Ja izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz minēto ierobežojumu, par riska darījuma vērtību tūlīt ziņo kompetentajām iestādēm, kuras – ja apstākļi to pamato – dod kredītiestādei ierobežotu laiku, lai panāktu atbilstību ierobežojumam.

Ja piemēro 1. punktā minēto summu EUR 150 miljonu apmērā, kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut pārsniegt ierobežojumu – 100 % attiecībā uz kredītiestādes pašu kapitālu.”;

23)

direktīvas 112. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ievērojot šā panta 3. punktu, gadījumos, kad saskaņā ar 113. līdz 117. pantu ir atļauta fondētā vai nefondētā kredīta aizsardzība, piemēro nosacījumu, ka ir izpildītas atbilstības prasības un citas obligātās prasības, kas ir noteiktas 90. līdz 93. pantā.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“4.   Šīs iedaļas nolūkā kredītiestāde neņem vērā VIII pielikuma 1. daļas 20. līdz 22. punktā minēto nodrošinājumu, ja vien to nepieļauj 115. pants.”;

24)

direktīvas 113. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu svītro;

b)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“3.   Šādus riska darījumus atbrīvo no 111. panta 1. punkta piemērošanas:”;

ii)

punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“e)

aktīvu posteņus, kas ir prasības pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašvaldībām, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, un citus riska darījumus, kas ir veikti ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašvaldībām vai ko tās ir garantējušas, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

f)

riska darījumus ar darījumu partneriem, kas minēti 80. panta 7. vai 8. punktā, ja tiem būtu piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 111. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;”;

iii)

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“i)

riska darījumus, kas izriet no neizmantotiem kredītiem, kuri ir II pielikumā klasificēti kā zema riska ārpusbilances posteņi, un ar noteikumu, ka ir noslēgts līgums ar klientu vai ar saistītu klientu grupu, saskaņā ar kuru kredītu iespējams izmantot tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka tas neizraisīs 111. panta 1. punktā minētā piemērojamā ierobežojuma pārsniegšanu.”;

iv)

punkta j) līdz t) apakšpunktu svītro;

v)

trešo, ceturto un piekto daļu svītro;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis var pilnībā vai daļēji atbrīvot turpmāk minētos riska darījumus no 111. panta 1. punkta piemērošanas:

a)

segtās obligācijas, kas atbilst VI pielikuma 1. daļas 68., 69. un 70. punkta noteikumiem;

b)

aktīvu posteņus, kas ir prasības pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašvaldībām, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 20 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, un citus riska darījumus, kas ir veikti ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašvaldībām vai ko tās ir garantējušas, ja prasībām pret tām būtu piešķirts 20 % riska svērums saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

c)

neskarot šā panta 3. punkta f) apakšpunktu, kredītiestādes veiktos riska darījumus, tostarp līdzdalības vai cita veida ieguldījumus, ar tās mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ciktāl šie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati kredītiestāde, saskaņā ar šo direktīvu vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 111. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;

d)

aktīvu posteņus, kas ir prasības un citi riska darījumi, tostarp līdzdalība vai cita veida ieguldījumi, ar reģionālām vai centrālām kredītiestādēm, ar ko kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar tiesību normās paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas klīringa operācijām tīklā;

e)

aktīvu posteņus, kuri ir prasības pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas tām kredītiestādēm, kuras darbojas ārpus konkurences, sniedzot aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai to statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar noteikumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem, citas kredītiestādes nodod saņēmējiem;

f)

aktīvu posteņus, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar noteikumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbdienai un nav izteikti galvenajā tirdzniecības valūtā;

g)

aktīvu posteņus, kas ir prasības pret centrālajām bankām obligāto rezervju formā, kuras tur šīs centrālās bankas, un kas ir izteikti to valstu valūtās;

h)

aktīvu posteņus, kas ir prasības pret centrālajām valdībām likumā noteikto likviditātes prasību formā, kuras tur kā valdības vērtspapīrus, un kas ir izteikti vai finansēti to valstu valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ĀKNI, ir atbilstīgs investīciju kategorijai;

i)

50 % apjomā – vidēja/zema riska ārpusbilances akreditīvus un vidēja/zema riska ārpusbilances neizmantotus kredītus, kas minēti II pielikumā, un ar kompetento iestāžu piekrišanu; 80 % apjomā – garantijas, kas nav aizdevumu garantijas, kuras pamatojas uz normatīviem aktiem, un ko saviem dalībniekiem dod savstarpējo garantiju sabiedrības ar kredītiestādes statusu;

j)

tiesību aktos noteiktās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, ko finansē, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar noteikumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot aktīvu riska svērto vērtību.”;

25)

direktīvas 114. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ievērojot šā panta 3. punktu, kredītiestāde riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkā var izmantot “pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību”, kuru aprēķina saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, ņemot vērā kredītriska mazināšanu, no svārstībām izrietošās korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (E*).”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ievērojot šā panta 3. punktu, kredītiestādei, kurai ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, ja tā spēj izpildīt kompetento iestāžu prasību savu riska darījumu finanšu nodrošinājuma ietekmi novērtēt atsevišķi no citiem LGD aspektiem, ir atļauts ņemt vērā šo ietekmi, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1. punkta nolūkiem.”;

ii)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Kredītiestādēm, kurām ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto šā punkta pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var izmantot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai 117. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju.”;

c)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Kredītiestāde, kura izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai kurai ir atļauts izmantot šā panta 2. punktā izklāstīto metodi riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkā, regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību.”;

ii)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka par vērtību, kuru būtu atļauts ņemt vērā, attiecīgi izmantojot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai šā panta 2. punktā izklāstīto metodi, ir attiecīgi jāsamazina nodrošinājuma vērtība, ko atļauts atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. punkta nolūkiem.”;

iii)

piektās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

politika un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, kura ņemta vērā, izmantojot finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi vai šā panta 2. punktā izklāstīto metodi; un”;

d)

panta 4. punktu svītro;

26)

direktīvas 115. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“115. pants

1.   Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā mājokļa vērtības, ja izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)

riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa hipotēku vai ar daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada mājokļu sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem;

b)

riska darījums attiecas uz nomas darījumu, saskaņā ar kuru iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības.

Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz piesardzīgiem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Mājokļa vērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados.

Prasības, kas paredzētas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā un VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punktā, piemēro šā punkta nolūkiem.

Mājoklis ir apdzīvojamā platība, kuru īpašnieks apdzīvo vai izīrē.

2.   Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā komerciālā īpašuma vērtības tikai tad, ja attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā komerciālais īpašums atrodas, ļauj saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirt 50 % riska svērumu šādiem riska darījumiem:

a)

riska darījumi, kas nodrošināti ar biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām vai ar daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada mājokļu sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām; vai

b)

riska darījumi, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām.

Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem.

Komerciālajam īpašumam ir jābūt pilnībā uzbūvētam, iznomātam un jāsniedz atbilstīgi īres ienākumi.”;

27)

direktīvas 116. pantu svītro;

28)

direktīvas 117. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas izsniegtu nodrošinājumu, kredītiestāde var:

a)

uzskatīt, ka riska darījuma garantētā daļa ir ar garantijas sniedzēju, nevis ar klientu, ja nenodrošinātajam riska darījumam ar garantijas sniedzēju tiktu piešķirts vienāds vai zemāks riska svērums nekā riska svērums nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu;

b)

uzskatīt, ka riska darījuma daļa, kura ir nodrošināta ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību, ir ar trešo personu, nevis ar klientu, ja riska darījums ir nodrošināts ar nodrošinājumu un ja nodrošinātajai riska darījuma daļai tiktu piešķirts vienāds vai zemāks riska svērums nekā riska svērums nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

Kredītiestāde neizmanto pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu.

Šīs iedaļas nolūkā kredītiestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, gan pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto pieeju tikai gadījumos, kad ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi 75. panta a) apakšpunkta nolūkiem.”;

b)

panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“2.   Ja kredītiestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu:”;

29)

direktīvas 119. pantu svītro;

30)

direktīvas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:

“7. iedaļa

Riska darījumi attiecībā uz nodotu kredītrisku

122.a pants

1.   Kredītiestāde, izņemot, ja tā rīkojas kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, ir pakļauta kredītriskam, ko rada tirdzniecības portfelī vai ārpus tirdzniecības portfeļa iekļautas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas tikai tad, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis kredītiestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību, kura jebkurā gadījumā nebūs mazāka par 5 %.

Piemērojot šo pantu, “tīrās ekonomiskās ieinteresētības saglabāšana” ir vai nu:

a)

saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra investoriem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;

b)

gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu pārvērš vērtspapīros, – iniciatora procenti ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīros pārvērsto riska darījumu nominālās vērtības;

c)

nejauši izvēlētu risku uzturēšana, kas atbilst ne mazāk kā 5 % no vērtspapīros pārvēršamu riska darījumu summas, ja citā gadījumā šādus riskus nodrošinātu, pārvēršot vērtspapīros, ja potenciāli vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu skaits sākumā nav mazāks par 100; vai

d)

pirmās kārtas zaudējumu laidiena saglabāšana un, ja vajadzīgs, citu laidienu, kuriem ir līdzīgs vai augstāks riska profils nekā investoriem piešķirtajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms investoriem piešķirto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu ne mazāka par 5 % no vērtspapīros pārvērsto riska darījumu nominālās vērtības.

Tīri ekonomisko ieinteresētību mēra darbības sākumā un pastāvīgi uztur. To neietekmē kredītriska mazināšana vai citas īsās pozīcijas, vai citi riska ierobežošanas veidi. Tīro ekonomisko ieinteresētību nosaka pēc ārpusbilances posteņu nosacītās vērtības.

Šajā pantā “pastāvīgi” nozīmē, ka saglabātās pozīcijas, procentus vai riskus nevar nodrošināt vai pārdot.

Saglabāšanas prasības attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros nedrīkst piemērot vairākkārtēji.

2.   Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens no tā meitasuzņēmumiem kā iniciators vai sponsors vērtspapīros pārvērš riska darījumus no vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras tiek uzraudzītas konsolidētā līmenī, 1. punktā minēto prasību var apmierināt, pamatojoties uz attiecīgā ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, konsolidēto stāvokli. Šo punktu piemēro tikai tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai finanšu iestādes, kas veica vērtspapīros pārvērstos riska darījumus, ir apņēmušās izpildīt 6. punktā minētās prasības un savlaicīgi sniegt iniciatoram vai sponsoram un ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 7. punktā minētajām prasībām.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīros pārvērstie riska darījumi ir prasības vai iespējamās prasības pret turpmāk minētajām iestādēm vai ko kopumā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējušas turpmāk minētās iestādes:

a)

centrālās valdības vai centrālas bankas;

b)

dalībvalsts reģionālās pašvaldības, vietējās pašvaldības vai publiskā sektora struktūras;

c)

iestādes, kurām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu riska svērums ir piešķirts 50 % apmērā vai mazāk; vai

d)

daudzpusējās attīstības bankas.

Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

darījumiem, kuri pamatojas uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja pamatā esošās atsauces vienības ir identiskas tām, kas veido biržā plaši tirgotu vienību indeksu, vai ja tās ir citi biržā tirgoti vērtspapīri, kuri nav pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas; vai

b)

sindicētiem aizdevumiem, pārpirktiem debitoru parādiem vai kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem, ja šos instrumentus neizmanto, lai strukturētu un/vai ierobežotu pārvēršanu vērtspapīros, uz ko attiecas 1. punkts.

4.   Pirms un attiecīgos gadījumos pēc investīciju veikšanas kredītiestādēm jāspēj par katru no to atsevišķajām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām kompetentajām iestādēm pierādīt, ka tām ir visaptveroša un pamatīga izpratne par turpmāk minētajiem jautājumiem un ir īstenota oficiāla politika un kārtība, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem ārpus tirdzniecības portfeļa un kas ir proporcionāla to riska profilam attiecībā uz ieguldījumiem vērtspapīros pārvērstās pozīcijās, lai tos analizētu un reģistrētu:

a)

informācija, ko saskaņā ar 1. punktu izpauduši iniciatori vai sponsori, lai precizētu tīro ekonomisko ieinteresētību, kuru tie pastāvīgi saglabā attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros;

b)

atsevišķu pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska raksturīgās iezīmes;

c)

riska raksturīgās iezīmes riska darījumiem, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām;

d)

iniciatoru vai sponsoru reputācija un zaudējumu pieredze saistībā ar agrāk veiktu pārvēršanu vērtspapīros attiecīgajā to riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīciju;

e)

iniciatoru vai sponsoru, vai to aģentu vai padomdevēju apliecinājumi un informācija par to pienācīgu rūpību attiecībā uz vērtspapīros pārvērsto riska darījumu kvalitāti un attiecīgā gadījumā attiecībā uz vērtspapīros pārvērsto riska darījumu nodrošinājuma kvalitāti;

f)

attiecīgā gadījumā metodika un koncepcijas, uz ko pamatojas vērtspapīros pārvērsto riska darījumu nodrošinājuma vērtēšana, un iniciatora vai sponsora īstenotā politika, lai nodrošinātu vērtētāja neatkarību; un

g)

pārvēršanas vērtspapīros visas strukturālās iezīmes, kas kredītiestādē var būtiski ietekmēt rezultātus saistībā ar pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām.

Kredītiestādes regulāri veic pašas savus stresa testus atbilstīgi to vērtspapīros pārvēršanas pozīcijām. Šajā nolūkā kredītiestādes var izmantot ĀKNI veiktu stresa testu rezultātus ar noteikumu, ka kredītiestādes var pēc pieprasījuma pierādīt, ka tās izprot attiecīgo metodiku, pieņēmumus un rezultātus.

5.   Kredītiestādes, izņemot, ja tās rīkojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, izveido oficiālas procedūras, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem ārpus tirdzniecības portfeļa un kas ir proporcionālas riska profilam, kurš attiecas uz to ieguldījumiem vērtspapīros pārvērstās pozīcijās, lai pastāvīgi un savlaicīgi uzraudzītu informāciju par izpildes rādītājiem saistībā ar riska darījumiem, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. Attiecīgā gadījumā tā ietver riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo attiecību, kuru termiņš nokavēts par 30, 60 un 90 dienām, saistību neizpildes līmeni, avansa maksājumu līmeni, aizdevumus, kam zaudētas tiesības ieķīlātā īpašuma izpirkšanai, nodrošinājuma veidu un izmantojumu un kredītvērtējumu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa attiecīgajiem riska darījumiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma un vērtības attiecības biežuma sadalījumu pa intervāliem, kas veicina pienācīgu sensitivitātes analīzi. Ja attiecīgie riska darījumi paši ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kredītiestādēm ir šajā daļā norādītā informācija – ne tikai par attiecīgajiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, piemēram, emitenta vārdu un kredīta kvalitāti, bet arī par kopējo fondu, kas saistīti ar šiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, raksturīgajām iezīmēm un izpildes rādītājiem.

Kredītiestādēm ir jābūt pamatīgai izpratnei par visām tādu pārvēršanas vērtspapīros darījumu strukturālajām iezīmēm, kuri varētu būtiski ietekmēt to riska darījumu izpildes rezultātus, piemēram, “līgumsaistību ūdenskritums” un ar “ūdenskritumu” saistīti katalizatori, kredītu uzlabojumi, likviditātes uzlabojumi, tirgus vērtības katalizatori un konkrētam darījumam specifisku saistību nepildīšanas definīcija.

Ja, no kāda būtiska aspekta raugoties, kredītiestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas 4., 7. un šā punkta prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka proporcionālu papildu riska svērumu ne vairāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko šā punkta nolūkiem piemērotu attiecīgajām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām saskaņā ar IX pielikuma 4. daļu, un pakāpeniski palielina riska svērumu ar katru nākamo reizi, kad ir pārkāpti noteikumi par pienācīgu rūpību. Kompetentās iestādes ņem vērā 3. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, samazinot riska svērumu, ko pretējā gadījumā tā saskaņā ar šo noteikumu piemērotu tādai pārvēršanai vērtspapīros, uz kuru attiecas 3. punkts.

6.   Sponsores un iniciatores kredītiestādes saskaņā ar V pielikuma 3. punkta prasībām vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem piemēro tos pašus pamatotos un precīzi definētos kredīta piešķiršanas kritērijus, ko tās piemēro riska darījumiem, kuriem jābūt pašu iestāžu portfelī. Šajā nolūkā sponsores un iniciatores kredītiestādes piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai. Kredītiestādes arī piemēro tos pašus analīzes standartus attiecībā uz līdzdalību vai parakstīšanu saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros, ko veic trešās personas, neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība vai parakstīšana ir to tirdzniecības portfelī vai ārpus tirdzniecības portfeļa.

Ja nav izpildītas šā punkta pirmās daļas prasības, iniciatore kredītiestāde nepiemēro 95. panta 1. punktu, un šai iniciatorei kredītiestādei nebūs atļauts vērtspapīros pārvērstos riska darījumus izslēgt no tās kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šo direktīvu.

7.   Sponsores un iniciatores kredītiestādes izpauž investoriem, kādā līmenī ir to apņemšanās saskaņā ar 1. punktu uzturēt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros. Sponsores un iniciatores kredītiestādes nodrošina, ka iespējamajiem investoriem ir viegli pieejami visi būtiski svarīgie dati par kredīta kvalitāti un atsevišķu attiecīgo riska darījumu rezultātiem, naudas plūsmām un pārvēršanas vērtspapīros riska darījuma nodrošinājumu, kā arī tāda informācija, kas nepieciešama, lai uz tās pamata veiktu visaptverošus stresa testus par naudas plūsmām un attiecīgo riska darījumu nodrošinājuma vērtībām. Minētajā nolūkā “būtiski svarīgos datus” nosaka tajā dienā, kad veic pārvēršanu vērtspapīros, un attiecīgā gadījumā pārvēršanas vērtspapīros rakstura dēļ – arī pēc minētās dienas.

8.   Šā panta 1. līdz 7. punktu piemēro jauniem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kas veikti, sākot no vai pēc 2011. gada 1. janvāra. Šā panta 1. līdz 7. punktu jau veiktajai pārvēršanai vērtspapīros piemēro pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas tiek pievienoti jauni vai aizstāti attiecīgie riska darījumi. Kompetentās iestādes var nolemt uz laiku apturēt 1. un 2. punktā minēto prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā.

9.   Kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)

vispārējos kritērijus un metodiku, kas pieņemta, lai līdz 2010. gada 31. decembrim pārbaudītu atbilstību 1. līdz 7. punktam;

b)

neskarot 1. nodaļas 2. iedaļas noteikumus, kopsavilkuma aprakstu par uzraudzības pārskata rezultātiem un aprakstu par pasākumiem, kuri veikti gadījumos, kad nav ievērots 1. līdz 7. punkts un kas konstatēti katru gadu, sākot no 2011. gada 31. decembra.

Uz prasību, kas norādīta šajā punktā, attiecas 144. panta otrā daļa.

10.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja katru gadu ziņo Komisijai par kompetento iestāžu atbilstību šā panta noteikumiem. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz šo pantu, tostarp pasākumus, kas ir veikti, ja nav izpildītas saistības par pienācīgu rūpību un riska pārvaldību.”;

31)

direktīvas 129. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās, tostarp saistībā ar 123., 124., 136. pantā, 5. nodaļā un V pielikumā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

c)

uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm un, ja nepieciešams, ar centrālajām bankām, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, tostarp kredītiestāžu vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības laikā, ja iespējams, izmantojot esošos saziņas kanālus, lai vienkāršotu krīzes pārvaldību.

Šā punkta c) apakšpunktā minētā uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana ietver 132. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos ārkārtas pasākumus, kas ir kopīgu novērtējumu sagatavošana, neparedzētu gadījumu plānu īstenošana un saziņa ar sabiedrību.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras dalībvalstī atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu par 123. un 124. panta piemērošanu, lai noteiktu grupas turētā pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams 136. panta 2. punkta piemērošanai, katrai banku grupā ietilpstošajai struktūrai un konsolidēti.

Kopīgo lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniegusi ziņojumu par grupas riska novērtējumu saskaņā ar 123. un 124. pantu. Pieņemot kopīgo lēmumu, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 123. un 124. pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

Kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un konsolidētās uzraudzības iestāde to iesniedz ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju. Konsolidētās uzraudzības iestāde var konsultēties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju pēc pašas iniciatīvas.

Ja kompetentās iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šādu kopīgu lēmumu, lēmumu par 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes.

Lēmumu par 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu individuāli vai daļēji konsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas.

Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas četru mēnešu laikā. Šo dokumentu konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde.

Gadījumos, kad notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

Pirmajā daļā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, tiek uzskatīti par noteicošiem, un kompetentās iestādes tos piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

Pirmajā daļā minēto kopīgo lēmumu un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar ceturto un piekto daļu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadus vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi argumentētu pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 136. panta 2. punkta piemērošanu. Otrajā gadījumā atjauninājums var būt divpusējs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

Lai atvieglotu kopīgu lēmumu pieņemšanu, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz šajā punktā minēto kopīgā lēmuma pieņemšanas procesu un 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu.”;

32)

direktīvas 130. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp finanšu tirgu nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir izveidotas 42.a pantā minētās nozīmīgās filiāles, konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu pēc iespējas ātrāk par to brīdina 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šie pienākumi attiecas uz visām 125. un 126. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, kā arī 129. panta 1. punktā noteikto kompetento iestādi.

Ja 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde konstatē šā punkta pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par to 125. un 126. pantā minētās kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde un 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.”;

33)

iekļauj šādu pantu:

“131.a pants

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde izveido uzraudzītāju kolēģijas, lai veicinātu 129. pantā un 130. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un lai, ievērojot šā panta 2. punktā paredzētās konfidencialitātes prasības un atbilstību Kopienas tiesībām, nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Uzraudzītāju kolēģijas nodrošina konsolidētās uzraudzības iestādei un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu izpildei:

a)

informācijas apmaiņa;

b)

attiecīgā gadījumā vienošanās par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;

c)

uzraudzības pārbaužu programmu noteikšana, balstoties uz grupas riska novērtējumu saskaņā ar 124. pantu;

d)

uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar 130. panta 2. punktā un 132. panta 2. punktā minētajiem informācijas pieprasījumiem;

e)

konsekventa piesardzības prasību piemērošana saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz visiem banku grupas uzņēmumiem, neskarot Kopienas tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles;

f)

direktīvas 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana, ņemot vērā citu to forumu darbu, kas var tikt izveidoti šajā nozarē.

Uzraudzītāju kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes cieši sadarbojas. Direktīvas 1. nodaļas 2. iedaļā minētās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju uzraudzītāju kolēģijās. Uzraudzītāju kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Kolēģiju izveidošana un darbība balstās uz 131. pantā minēto rakstisko vienošanos, kas noteikta pēc konsolidētās uzraudzības iestādes apspriešanās ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes kolēģiju operatīvai darbībai, tostarp saistībā ar 42.a panta 3. punktu.

Uzraudzītāju kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur ir izveidotas 42.a pantā minētās nozīmīgās filiāles, centrālās bankas pēc vajadzības un attiecīgā gadījumā, ja tas atbilst tām konfidencialitātes prasībām, kas – pēc visu kompetento iestāžu domām – ir līdzvērtīgas 1. nodaļas 2. iedaļas prasībām, trešo valstu kompetentās iestādes.

Konsolidētās uzraudzības iestāde vada kolēģijas sanāksmes un izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās. Konsolidētās uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras iecerēts izskatīt. Konsolidētās uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm iestādēm, jo īpaši 40. panta 3. punktā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un 42.a panta 2. punktā minētos pienākumus.

Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļā minētajām konfidencialitātes prasībām ziņo Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai par uzraudzītāju kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz minētajai komitejai visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”;

34)

direktīvas 132. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta d) apakšpunktā atsauci uz 136. pantu aizstāj ar atsauci uz 136. panta 1. punktu;

b)

panta 3. punkta b) apakšpunktā atsauci uz 136. pantu aizstāj ar atsauci uz 136. panta 1. punktu;

35)

direktīvas 150. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“k)

II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju;

l)

pielāgojumiem III un V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību (un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus) vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai prasībās, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai ņemot vērā uzraudzības prakses konverģenci.”;

b)

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

113. pantā paredzēto atbrīvojumu precizēšanu;”;

36)

direktīvas 153. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Aprēķinot riska svērtās vērtības VI pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkiem, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, līdz 2015. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska svērumu, kurš tiktu piešķirts šādiem riska darījumiem, kas denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā.”;

37)

direktīvas 154. pantam pievieno šādus punktus:

“8.   Kredītiestādes, kuras līdz 2010. gada 31. decembrim neatbilst 66. panta 1.a punktā noteiktajiem ierobežojumiem, izstrādā stratēģijas un procedūras pasākumiem, kas nepieciešami šīs situācijas atrisināšanai pirms šā panta 9. punktā minētajiem datumiem.

Šos pasākumus pārskata saskaņā ar 124. pantu.

9.   Instrumenti, kas līdz 2010. gada 31. decembrim atbilstīgi valsts tiesību aktiem tika uzskatīti par līdzvērtīgiem 57. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem posteņiem, bet neietilpst 57. panta a) apakšpunktā vai neatbilst 63.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, līdz 2040. gada 31. decembrim tiks uzskatīti par tādiem, kas ietilpst 57. panta ca) apakšpunktā, ar šādiem ierobežojumiem:

a)

līdz 20 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, 10 līdz 20 gadus pēc 2010. gada 31. decembra;

b)

līdz 10 % no 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta posteņu summa, 20 līdz 30 gadus pēc 2010. gada 31. decembra.

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja līdz 2010. gada 31. decembrim uzraudzīs šo instrumentu izdošanu.

10.   Šīs direktīvas 5. iedaļas nolūkiem aktīvu posteņiem, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar tām, kuri notikuši pirms 2009. gada 31. decembra, turpina piemērot tādu pašu kārtību, kāda tika piemērota saskaņā ar 115. panta 2. punktu un 116. pantu, kā tie bija spēkā pirms 2009. gada 10. novembra, tomēr ne ilgāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim.

11.   Līdz 2012. gada 31. decembrim 129. panta 3. punktā minētais laikposms ir seši mēneši.”;

38)

direktīvas 156. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“156. pants

Komisija – kopīgi ar dalībvalstīm un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu – periodiski uzrauga, vai šī direktīva kopā ar Direktīvu 2006/49/EK būtiski ietekmē ekonomikas ciklu, un, ņemot vērā šo izvērtējumu, apsver mīkstinošu pasākumu lietderību.

Ņemot vērā šo analīzi un Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu, Komisija reizi divos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Izstrādājot ziņojumu, pienācīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredīta devēju ieguldījumu.

Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija pārskata šo direktīvu kopumā, lai makrolīmenī risinātu jautājumu par labākas analīzes nepieciešamību saistībā ar uzticamības pārbaudi un to, kā novērst ar šo pārbaudi saistītās problēmas, tostarp pārskatot:

a)

pasākumus, kas mazina ekonomikas attīstības cikla augšupeju un lejupslīdi, tostarp nepieciešamību uzplaukuma laikā kredītestādēm veidot pretcikliskus buferus, ko varētu izmantot lejupslīdes laikā;

b)

pamatojumu šajā direktīvā paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai;

c)

pasākumus, kas papildina prasības, kuras kredītiestādēs noteiktas, pamatojoties uz risku, lai palīdzētu ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sistēmā.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iepriekš minētajiem jautājumiem kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Komisija iespējami īsā laikā un ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par nepieciešamību veikt turpmākas reformas uzraudzības sistēmā, tostarp šīs direktīvas attiecīgos pantos, kā arī, ievērojot Līgumā noteikto piemērojamo procedūru, iesniedz atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus.

Līdz 2011. gada 1. janvārim Komisija pārskata Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas panākto progresu ceļā uz 74. panta 2. punktā minēto ziņojumu vienotu formātu, biežumu un termiņiem. Ņemot vērā šo ziņojumu pārskatīšanas rezultātus, Komisija iesniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei.

Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pārskata šīs direktīvas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visiem 68. līdz 73. panta, 80. panta 7. punkta un 80. panta 8. punkta aspektiem un to piemērošanai attiecībā uz mikrokredītu finansēšanu, sagatavo par to ziņojumu un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Līdz 2011. gada 31. decembrim Komisija pārskata 113. panta 4. punktu un sagatavo ziņojumu par minētā punkta piemērošanu, tostarp arī par to, vai lēmumu pieņemšana par izņēmumiem būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Attiecībā uz iespēju lēmumu pieņemšanu turpmāk neatstāt dalībvalstu ziņā saskaņā ar 113. panta 4. punkta c) apakšpunktu un to iespējamu pieņemšanu ES līmenī pārskatīšanā īpaši ņem vērā grupas veiktās riska pārvaldības efektivitāti, nodrošinot, ka ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupas uzņēmums ir reģistrēts.

Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija pārskata pasākumus, kas paredzēti, lai sekmētu pārredzamību ārpusbiržas tirgos, tostarp kredītsaistību neizpildes mijmaiņas tirgos, piemēram, veicot klīringu, izmantojot centrālos darījumu starpniekus, sagatavo ziņojumu par šiem pasākumiem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sagatavo Padomei ziņojumu par 122.a panta paredzamo ietekmi un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Komisija ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju. Ziņojumā jo īpaši ņem vērā, vai 122.a panta 1. punktā noteiktā minimālās saglabāšanas prasība palīdz sasniegt mērķi, proti, vairāk saskaņot iniciatoru vai sponsoru un investoru intereses, kā arī uzlabot finansiālo stabilitāti, un vai būtu atbilstīgi palielināt minimālo saglabāšanas līmeni, ņemot vērā notikumus pasaulē.

Līdz 2012. gada 1. janvārim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 122.a panta piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā starptautiskā tirgus attīstību.”;

39)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. daļas 5. punktam pievieno šādu teikumu:

“Saskaņā ar šā pielikuma 6. daļā minēto metodi (IMM) savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumus ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu dzēšanas kopumu, ja individuālu savstarpēju prasījumu dzēšanas kopumu negatīvas simulētās tirgus vērtības ir noteiktas kā 0 sagaidāmā riska darījuma (EE) aplēsēs.”;

b)

pielikuma 2. daļas 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Ja kredītiestāde iegādājas kredītu atvasināto instrumentu aizsardzību pret risku ārpus tirdzniecības portfeļa vai CCR risku, tā var aprēķināt kapitāla prasības nodrošinātajam aktīvam saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļas 83. līdz 92. punktu vai ar kompetento iestāžu piekrišanu – saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 4. punktu vai VII pielikuma 4. daļas 96. līdz 104. punktu.

Šādos gadījumos un ja Direktīvas 2006/49/EK II pielikuma 11. punkta otrajā teikumā minētā iespēja netiek piemērota, CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle.

Tomēr iestāde var konsekventi izvēlēties darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību aprēķināšanai iekļaut visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī un ir iegādāti aizsardzībai pret risku ārpus tirdzniecības portfeļa vai CCR risku, ja kredīta aizsardzība ir atzīta saskaņā ar šo direktīvu.”;

c)

pielikuma 5. daļas 15. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“15.

Katram atsauces parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir pamatā kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumam. Uz “n-tās saistību neizpildes” groza kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem attiecas šāda kārtība:

a)

riska pozīcijas lielums atsauces parāda instrumentā, kas ir “n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā, ir atsauces parāda instrumenta efektīvās nosacītās vērtības reizinājums ar “n-tās saistību neizpildes” atvasinājuma modificēto ilgumu attiecībā uz izmaiņām atsauces parāda instrumenta kredīta starpībā;

b)

katram atsauces parāda instrumentam ir viena riska ierobežošanas kopa, kas ir “n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījuma pamatā esošajā grozā; riska pozīcijas no dažādiem “n-tās saistību neizpildes” kredītsaistību neizpildes mijmaiņas darījumiem neiekļauj vienā un tajā pašā riska ierobežošanas kopā;

c)

CCR reizinātājs, ko piemēro katrai riska ierobežošanas kopai, kas ir izveidota vienam no “n-tās saistību neizpildes” atvasinājuma atsauces parāda instrumentiem, ir 0,3 % atsauces parāda instrumentiem, kuriem atzīta ĀKNI ir devusi kredīta novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs kredīta kvalitātes 1. līdz 3. pakāpei, un 0,6 % citiem parāda instrumentiem.”;

40)

direktīvas V pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.

Riskus, kas izriet no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir ieguldītājs, iniciators vai sponsors, tostarp reputācijas riskus (tādus, kas rodas saistībā ar kompleksām struktūrām vai produktiem), izvērtē un izskata ar atbilstīgu kārtību un procedūru palīdzību, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.”;

b)

pielikuma 14. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“14.

Stabilām stratēģijām, politikām, procesiem un sistēmām ir jābūt, lai noteiktu, novērtētu, pārvaldītu un uzraudzītu likviditātes risku atbilstīgos laikposmos, tostarp dienas laikā, tā, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes saglabā atbilstīgus likviditātes buferu līmeņus. Šīs stratēģijas, politikas, procesi un sistēmas ir jāpielāgo darījumu līnijām, valūtām un personām, un tajos ir jāietver atbilstīgi likviditātes izmaksu sadalījuma mehānismi, ieguvumi un riski.”;

c)

iekļauj šādu punktu:

“14.a

Šā pielikuma 14. punktā minētās stratēģijas, politikas, procesi un sistēmas ir proporcionālas attiecībā pret kredītiestādes sarežģītību, riska profilu un darbības jomu, kā arī pārvaldes iestādes noteikto riska pielaides līmeni un atspoguļo kredītiestādes nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā īsteno saimniecisko darbību. Kredītiestādes paziņo par riska pielaides līmeni visās attiecīgajās darījumu līnijās.”;

d)

pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“15.

Kredītiestādes izstrādā metodikas finansējuma pozīciju noteikšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai. Šīs metodikas ietver pašreizējās un paredzamās materiālās naudas plūsmas, kas izriet no aktīviem, pasīviem un ārpusbilances posteņiem un ir tajos, tostarp iespējamās saistības un reputācijas riska iespējamo ietekmi.

16.

Kredītiestādes nošķir ieķīlātos un neieķīlātos aktīvus, kas ir pieejami jebkurā brīdī, īpaši ārkārtas situācijās. Tās arī ņem vērā juridisko personu, kur atrodas aktīvi, valsti, kurā aktīvi ir likumīgi iegrāmatoti reģistrā vai kontā, kā arī to atbilstību, un tās uzraudzīs, kā aktīvus varētu savlaicīgi izmantot.

17.

Kredītiestādes arī pievērš uzmanību spēkā esošajiem juridiskajiem, regulatīvajiem un operatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz likviditātes un neieķīlāto aktīvu iespējamo nodošanu starp personām, gan EEZ, gan ārpus tās.

18.

Kredītiestāde ņem vērā dažādus likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tostarp ierobežojumu sistēmu un likviditātes buferi, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas stresa situācijas, un pietiekami daudzveidīgu finansējuma struktūru, un finansējuma avotu pieejamību. Šie faktori tiek regulāri pārskatīti.

19.

Tiek ņemti vērā alternatīvie scenāriji par likviditātes pozīcijām un riska mazināšanu, kā arī tiek regulāri pārskatīti pieņēmumi, uz kuriem balstīti lēmumi attiecībā uz finansējuma stāvokli. Šajā nolūkā alternatīvie scenāriji attiecas jo īpaši uz ārpusbilances posteņiem un citām iespējamām saistībām, ieskaitot īpaši šim nolūkam izveidoto struktūru pārvēršanai vērtspapīros (SSPE) vai citu īpašam nolūkam paredzēto struktūru saistības, attiecībā uz kurām kredītiestāde darbojas kā sponsors vai nodrošina materiālu likviditātes atbalstu.

20.

Kredītiestādes ņem vērā iestāžu, tirgus un kombinēto alternatīvo scenāriju potenciālo ietekmi. Tiek pievērsta uzmanība atšķirīgiem laikposmiem un stresa apstākļu dažādajām pakāpēm.

21.

Kredītiestādes pielāgo savas stratēģijas, iekšējās politikas un ierobežojumus attiecībā uz likviditātes risku un izstrādā efektīvus neparedzētu izdevumu plānus, ņemot vērā 19. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu.

22.

Likviditātes krīžu pārvarēšanai kredītiestādēm jābūt neparedzētu izdevumu plāniem, kuros izklāstītas adekvātas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamiem likviditātes deficītiem. Šos plānus regulāri pārbauda, atjauno, pamatojoties uz 19. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams atbilstīgi pielāgot iekšējās politikas un procedūras.”;

41)

direktīvas IX pielikuma 3. daļas 2. iedaļai pievieno šādu punktu:

“7.a

Kompetentās iestādes veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz kredīta novērtējumiem, kas saistīti ar strukturētiem finanšu instrumentiem, ĀKNI ir pienākums darīt publiski pieejamu skaidrojumu tam, kā aktīvu kopējo fondu darbības rezultāti ietekmē to kredīta novērtējumus.”;

42)

direktīvas XI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)

kredītiestāžu riska darījumus ar likviditātes risku, šā riska novērtēšanu un pārvaldību, tai skaitā alternatīvo scenāriju analīžu izstrādi, riska mazināšanas faktoru (jo īpaši likviditātes buferu līmeņa, sastāva un kvalitātes) pārvaldību un efektīvus neparedzētu izdevumu plānus;”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a

Šā pielikuma 1. punkta e) apakšpunkta nolūkos kompetentās iestādes regulāri veic kredītiestāžu kopējās likviditātes riska pārvaldības visaptverošu novērtēšanu un veicina pareizas iekšējās metodikas izstrādi. Veicot šo pārskatīšanu, kompetentās iestādes ņem vērā kredītiestāžu nozīmi finanšu tirgos. Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī pienācīgi ņem vērā savu lēmumu potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs.”;

43)

direktīvas XII pielikuma 2. daļas 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

informācijas kopsavilkums par pašu kapitāla visu posteņu un to sastāvdaļu galveno iezīmju noteikumiem un nosacījumiem, tajā skaitā par 57. panta ca) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, tādiem instrumentiem, kuru darbību reglamentējošie noteikumi paredz kredītiestādei stimulu tos atpirkt, un instrumentiem, uz kuriem attiecas 154. panta 8. un 9. punkta noteikumi;

b)

sākotnējā pašu kapitāla summa, īpaši aprakstot visus pozitīvos posteņus un atskaitījumus; 57. panta ca) apakšpunktā minēto instrumentu kopējā summa un to instrumentu kopējā summa, kuru darbību reglamentējošie noteikumi paredz kredītiestādei stimulu tos atpirkt, arī tiek īpaši aprakstīta; šādas informācijas sniegšanas nolūkā tiek norādīti instrumenti, uz kuriem attiecas 154. panta 8. un 9. punkta noteikumi;”.

2. pants

Direktīvas 2006/49/EK grozījumi

Direktīvu 2006/49/EK ar šo groza šādi:

1)

direktīvas 12. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

““Sākotnējais pašu kapitāls” ir Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta summa, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta summa.”;

2)

direktīvas 28. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Iestādes, izņemot ieguldījumu sabiedrības, kas atbilst šīs direktīvas 20. panta 2. vai 3. punktā minētajiem kritērijiem, uzrauga un kontrolē savus lielos riska darījumus saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. pantu.”;

b)

panta 3. punktu svītro;

3)

direktīvas 30. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, atzītām klīringa iestādēm un biržām, kas ir pakļautas tādam pašam regulējumam, kas ir noteikts attiecīgi Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā un 106. panta 2. punkta c) apakšpunktā.”;

4)

direktīvas 31. pantu groza šādi:

a)

pirmās daļas a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

ārpus tirdzniecības portfeļa klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā un kas aprēķināts attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts minētajā direktīvā, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī;

b)

iestāde atbilst papildu kapitāla prasībai par tā ierobežojuma pārsniegšanu, kas noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā, un šo papildu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu;”;

b)

pirmās daļas e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)

iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā noteiktais ierobežojums.”;

c)

otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Attiecībā uz e) apakšpunktu visos gadījumos, kad pārsniegts ierobežojums, paziņo pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta nosaukumu/vārdu.”;

5)

direktīvas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kuras pretējā gadījumā rastos attiecībā uz riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumu, kurš noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā, ja šie riska darījumi ir uzturēti ilgāk par 10 dienām, minētos riska darījumus uz laiku nododot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai riska darījumu uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu.”;

6)

direktīvas 35. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Uz ieguldījumu sabiedrībām attiecas Direktīvas 2006/48/EK 74. panta 2. punktā minēto ziņojumu vienotais formāts, biežums un termiņi.”;

7)

direktīvas 38. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Direktīvas 2006/48/EK 42.a pantu, izņemot tā 1. punkta a) apakšpunktu, mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai, ja vien ieguldījumu sabiedrības neatbilst šīs direktīvas 20. panta 2. punktā, 20. panta 3. punktā vai 46. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.”;

8)

direktīvas 45. panta 1. punktā datumu “2010. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2014. gada 31. decembrim”;

9)

direktīvas 47. pantā datumu “2009. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2010. gada 31. decembrim” un atsauces uz Direktīvas 93/6/EEK V pielikuma 4. un 8. punktu aizstāj ar atsaucēm uz VIII pielikuma 4. un 8. punktu;

10)

direktīvas 48. panta 1. punktā datumu “2010. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2014. gada 31. decembrim”.

3. pants

Direktīvas 2007/64/EK grozījums

Direktīvas 2007/64/EK 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

kredītiestādes Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tostarp tādu kredītiestāžu Kopienā izvietotās filiāles minētās direktīvas 4. panta 3. apakšpunkta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā vai ārpus tās saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu;”.

4. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2010. gada 31. oktobrim.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 31. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM


(1)  2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 93, 22.4.2009., 3. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(4)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

(6)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(10)  OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(11)  OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.”;


Top