Help Print this page 

Document 32004L0018

Title and reference
Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru
  • No longer in force
OJ L 134, 30.4.2004, p. 114–240 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Estonian: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Latvian: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Lithuanian: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Hungarian Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Maltese: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Polish: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Slovak: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Slovene: Chapter 06 Volume 007 P. 132 - 262
Special edition in Bulgarian: Chapter 06 Volume 008 P. 116 - 246
Special edition in Romanian: Chapter 06 Volume 008 P. 116 - 246
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 001 P. 156 - 235

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/18/oj
Multilingual display
Text

32004L0018



Oficiālais Vēstnesis L 134 , 30/04/2004 Lpp. 0114 - 0240


Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2004/18/EK

(2004. gada 31. marts)

par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu, un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4], ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Vienlaikus ar jauniem grozījumiem Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [5], Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK par to, kā koordinēt piegādes valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [6], un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [7], kas vajadzīgi, lai izpildītu vienkāršošanas un modernizēšanas prasības, kuras izteikušas gan līgumslēdzējas iestādes, gan komersanti, atsaucoties uz Komisijas 1996. gada 27. novembrī pieņemto Zaļo grāmatu, minētās direktīvas ir skaidrības labad jāpārstrādā. Šīs direktīvas pamatā ir Tiesas prakse, konkrēti tā prakse attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem, ar kuru precizē līgumslēdzēju iestāžu iespējas apmierināt attiecīgās sabiedrības daļas vajadzības, tostarp vides un/vai sociālajā jomā, ja vien šādi kritēriji ir saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, nepiešķir līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību, ir skaidri norādīti un atbilst 2. apsvērumā minētajiem pamatprincipiem.

(2) Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs noslēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tomēr attiecībā uz valsts līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līgumu efektivitāti un garantētu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Tādēļ šie koordinēšanas noteikumi jāskaidro gan saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, gan saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem.

(3) Šādiem koordinēšanas noteikumiem pēc iespējas jāatbilst esošajai procedūrai un praksei katrā no dalībvalstīm.

(4) Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka publisko tiesību subjekta piedalīšanās valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendenta statusā nerada konkurences traucējumus, kas skar privātus pretendentus.

(5) Saskaņā ar Līguma 6. pantu, nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbību jomās, kas minētas Līguma 3. pantā, jāņem vērā vides aizsardzības prasības, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ minētā direktīva precizē to, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem panākt visizdevīgāko piedāvājumu.

(6) Nekas šajā direktīvā nedrīkst kavēt tādu pasākumu piemērošanu vai izpildi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, sabiedrības morāli, sabiedrības drošību, veselību, cilvēka dzīvību un dzīvnieku valsti vai lai saglabātu augu valsti, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, ja vien minētie pasākumi ir saskaņā ar Līgumu.

(7) Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par to nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, kas attiecas uz tās kompetencē ietilpstošiem jautājumiem un par ko ir panākta vienošanās daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986. līdz 1994. gads) [8], apstiprināja konkrēti PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu (še turpmāk – "Nolīgums"), kura mērķis ir pasaules tirdzniecības liberalizācijas un paplašināšanas nolūkā izveidot daudzpusēju sistēmu, ar ko līdzsvaro tiesības un pienākumus attiecībā uz valsts līgumiem.

Pieņemot Nolīgumu, Komisija uzņemas starptautiskās tiesības un saistības, bet kārtība, kas jāattiecina uz pretendentiem un produkciju no trešām parakstītājvalstīm, ir Nolīgumā paredzētā kārtība. Šim Nolīgumam nav tiešas ietekmes. Nolīgumā paredzētajām līgumslēdzējām iestādēm, kas atbilst šīs direktīvas prasībām un kas to piemēro komersantiem no trešām valstīm, kuras ir Nolīguma parakstītājas, tādēļ jāatbilst Nolīguma prasībām. Turklāt ir lietderīgi ar šiem koordinējošajiem noteikumiem garantēt Kopienas komersantiem tādus nosacījumus dalībai valsts iepirkumā, kas ir tikpat labvēlīgi kā tie, kurus attiecina uz komersantiem no trešām valstīm, kas ir Nolīguma parakstītājas.

(8) Pirms uzsākt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, līgumslēdzējas iestādes tehniskā sarunā var prasīt vai uzsākt konsultācijas, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr to var darīt tikai tad, ja šādām konsultācijām nav konkurenci kavējošas ietekmes.

(9) Ņemot vērā būvdarbu valsts līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu realizācijas līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi. Lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atsevišķi vai kopā jāpieņem, vērtējot pēc kvalitatīviem un ekonomiskiem kritērijiem, kurus var noteikt ar valsts tiesību aktiem.

(10) Līgumu uzskata par būvdarbu valsts līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz I pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Pakalpojumu valsts līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir saistīti ar galveno līguma priekšmetu un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka minētie būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls atzīt šo līgumu par būvdarbu valsts līgumu.

(11) Jāparedz Kopienas definīcija pamatnolīgumiem, kā arī konkrēti noteikumi par pamatnolīgumiem, kas noslēgti saistībā ar šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošiem līgumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ja līgumslēdzēja iestāde slēdz pamatnolīgumu atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, kas attiecas konkrēti uz konkursu izsludināšanu, termiņiem un piedāvājumu iesniegšanas nosacījumiem, tad minētā pamatnolīguma spēkā esamības laikā ar to pamatotus līgumus tā var slēgt vai nu saskaņā ar pamatnolīguma noteikumiem, vai – ja pamatnolīgumā nav iepriekš paredzēti visi noteikumi – attiecībā uz šiem noteikumiem, izsludinot atkārtotu konkursu pamatnolīguma pušu starpā. Konkursa atkārtotai izsludināšanai jāatbilst dažiem noteikumiem, kuru mērķis ir garantēt nepieciešamo elastīgumu un garantēt vispārīgos principus, jo īpaši vienādu iespēju principa ievērošanu. Šo pašu iemeslu dēļ pamatnolīgumu spēkā esamībai nevajadzētu pārsniegt četrus gadus, izņemot tad, ja līgumslēdzējas iestādes to pienācīgi pamato.

(12) Pastāvīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskas iepirkuma metodes. Šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt valsts iepirkumu, jo īpaši to izmantošanas dēļ iespējamās laika un naudas taupīšanas izteiksmē. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskas iepirkuma metodes, ja šāds izmantojums atbilst saskaņā ar šo direktīvu izstrādātajiem noteikumiem un vienādu iespēju, nediskriminēšanas un pārredzamības principiem. Tālab pretendenta iesniegts piedāvājums tad, ja konkurss izsludināts atkārtoti atbilstīgi pamatnolīgumam vai ja izmanto dinamisko iepirkuma sistēmu, var izpausties kā minētā pretendenta elektroniskais katalogs, ja vien šis pretendents lieto saziņas līdzekļus, ko līgumslēdzēja iestāde izvēlējusies saskaņā ar 42. pantu.

(13) Ņemot vērā elektronisko iepirkuma sistēmu straujo izplatību, ir jāievieš atbilstīgi noteikumi, kas līgumslēdzējām iestādēm ļautu pilnībā izmantot šo sistēmu piedāvāto iespēju priekšrocības. Tālab jānosaka pilnībā elektroniska dinamiskā iepirkuma sistēma parastajam iepirkumam un jāparedz īpaši noteikumi šādas sistēmas izveidei un darbībai, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem komersantiem, kas vēlas izmantot minēto sistēmu. Visiem komersantiem, kas iesniedz ar specifikāciju saskanīgu orientējošu piedāvājumu un atbilst atlases kritērijiem, jāļauj iekļauties šādā sistēmā. Izstrādājot jau atlasīto pretendentu sarakstu un dodot jauniem pretendentiem dalības iespēju, pieejamo elektronisko iekārtu dēļ ar šo iepirkuma metodi līgumslēdzēja iestāde var panākt pretendentu loka paplašināšanos un tādējādi nodrošināt optimālu valsts līdzekļu izmantojumu vispārīgā konkurencē.

(14) Tā kā sagaidāms, ka pieaugs elektronisko izsoļu metodes izmantojums, šādām izsolēm jānosaka Kopienas definīcija un īpaši reglamentējoši noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to norisi pilnīgā saskaņā ar vienādu iespēju, nediskriminēšanas un pārredzamības principiem. Tālab jāparedz, ka šādas elektroniskas izsoles var rīkot tikai attiecībā uz tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumiem, kuru specifikācijas ir precīzi paredzamas. Konkrēti tā var būt atkārtotu piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā. Šā paša mērķa labad jābūt iespējamam jebkurā elektroniskās izsoles posmā sadalīt pretendentus pēc vietām atkarībā no to vērtējuma konkrētajā posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana līgumslēdzējām iestādēm ļauj prasīt pretendentiem iesniegt jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un – ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu – arī uzlabot citus piedāvājuma elementus, ne tikai cenas. Lai garantētu atbilstību pārredzamības principam, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tie elementi, kurus var novērtēt automatizēti ar elektroniskiem līdzekļiem un bez līgumslēdzējas iestādes iejaukšanās un/vai vērtējuma, t.i., tikai tie elementi, kuri ir nosakāmi un kurus ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos. Turpretim tie piedāvājumu aspekti, kas ietver skaitliski neizsakāmu elementu vērtēšanu, nevar būt elektronisku izsoļu priekšmets. Tādejādi daži būvdarbu līgumi un atsevišķi pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, projektēšanas darbi, nevar tikt iesniegti elektroniskai izsolei.

(15) Dalībvalstīs ir izstrādātas dažas centralizētas iepirkuma metodes. Vairākas līgumslēdzējas iestādes atbild par iepirkuma veikšanu vai valsts līgumu vai pamatnolīgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā. Ņemot vērā iepirkuma lielo apjomu, šīs metodes veicina konkurences palielināšanu un valsts iepirkuma racionalizēšanu. Tādēļ jāparedz Kopienas definīcija valdības sagādes iestādēm, kas specializējušās līgumslēdzēju iestāžu apkalpošanā. Jādefinē arī nosacījumi, ar kādiem atbilstīgi nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam līgumslēdzējas iestādes, kuru vajadzībām būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk valdības sagādes iestāde, var uzskatīt par ievērojušām šīs direktīvas prasības.

(16) Lai ņemtu vērā dalībvalstu dažādos apstākļus, jāļauj dalībvalstīm izvēlēties to, vai līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot pamatnolīgumus, valdības sagādes iestādes, dinamiskās iepirkuma sistēmas, elektroniskās izsoles vai cenu aptaujas procedūru atbilstoši šajā direktīvā noteiktajam un reglamentētajam.

(17) Koordinējošo noteikumu piemērošanā izmantoto robežvērtību skaita palielināšana sarežģī līgumslēdzēju iestāžu darbu. Turklāt monetārajā savienībā šādas robežvērtības jāizsaka ar euro. Attiecīgi ar euro izteiktās robežvērtības jāparedz tā, lai vienkāršotu minēto noteikumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību Nolīgumā paredzētajām robežvērtībām, kas izteiktas ar speciālajām aizņēmuma tiesībām (SAT). Tādēļ jāparedz regulāra to robežvērtību pārskatīšana, kas izteiktas euro, un vajadzības gadījumā tās jākoriģē saskaņā ar iespējamām euro vērtības izmaiņām attiecībā pret īpašajām aizņēmuma tiesībām.

(18) Šīs direktīvas procedūras noteikumu piemērošanas un uzraudzības veikšanas nolūkā pakalpojumu jomu vislabāk var raksturot, sadalot to kategorijās atbilstīgi īpašām kopējās klasifikācijas pozīcijām un šīs kategorijas atkarībā no sistēmas, ko uz tām attiecina, apkopojot divos pielikumos, II A un II B. Šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz II B pielikumā minētajiem pakalpojumiem, neierobežo īpašo Kopienas noteikumu piemērošanu attiecīgajiem pakalpojumiem.

(19) Pārejas laikā šī direktīva pilnībā jāpiemēro tikai tiem pakalpojumu valsts līgumiem, kuros tās noteikumi ļauj izmantot visas starpvalstu tirdzniecības apjoma palielināšanas iespējas. Pārējie pakalpojumu līgumi minētajā pārejas laikā jāuzrauga, pirms attiecībā uz tiem pieņemt lēmumu par pilnīgu šīs direktīvas piemērošanu. Tādēļ jānosaka šādas uzraudzības mehānisms. Šim mehānismam vienlaikus jāļauj interesentiem piekļūt atbilstošajai informācijai.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūru ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē [9] attiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst minēto darbību jomā. Tomēr uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir sakarā ar pakalpojumiem jūras, piekrastes vai upju transporta jomā, jāattiecina šī direktīva.

(21) Ņemot vērā efektīvo tirgus konkurenci telekomunikāciju nozarē pēc Kopienas noteikumu īstenošanas šīs nozares liberalizēšanai, uz minētajā jomā slēgtiem valsts līgumiem šī direktīva nav jāattiecina tiktāl, ciktāl to slēgšanas galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm veikt dažas darbības telekomunikāciju nozarē. Šīs darbības ir noteiktas saskaņā ar definīcijām, kas izmantotas 1., 2. un 8. pantā Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē [10], un ir tādas, ka šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kuri neietilpst Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā atbilstīgi minētās direktīvas 8. pantam.

(22) Jāparedz noteikumi gadījumiem, kuros ir iespējams atturēties no koordinējošās procedūras pasākumu piemērošanas, pamatojoties uz valsts drošības vai valsts noslēpuma jautājumiem, vai tādēļ, ka jāpiemēro īpaši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, attiecībā uz karaspēka dislokāciju vai ko piemēro starptautiskas organizācijas.

(23) Atbilstīgi Līguma 163. pantam pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas ražošanas nozares zinātniskās un tehniskās bāzes stiprināšanai, un radītā pakalpojumu valsts līgumu atklātība to sekmē. Šai direktīvai nav jāattiecas uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu – tādēļ šī direktīva neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzēja iestāde, kas to izmanto savām vajadzībām, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde.

(24) Saistībā ar pakalpojumiem – līgumus par nekustamā īpašuma iegādi vai nomu vai par tiesībām uz šādu īpašumu raksturo īpašas iezīmes, kuru dēļ valsts iepirkuma noteikumi nav piemērojami.

(25) Piešķirot tiesības slēgt valsts līgumus par noteiktiem audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā, jāņem vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku. Tomēr šis izņēmums nav jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai. Raidījums jādefinē kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos.

(26) Strīdu izšķiršanas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas izraudzītas vai izvēlētas tādā veidā, kas nav reglamentējams ar iepirkuma noteikumiem.

(27) Saskaņā ar Nolīgumu finanšu pakalpojumi, uz ko attiecas šī direktīva, neietver monetārās politikas, maiņas kursu, valsts parāda, rezervju pārvaldības instrumentus vai citus politiskos instrumentus attiecībā uz darījumiem ar vērtspapīriem vai citiem finanšu instrumentiem, konkrēti darījumiem, ko līgumslēdzējas iestādes veic nolūkā iegūt naudas līdzekļus vai kapitālu. Attiecīgi šeit neietilpst līgumi par vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pirkšanu, pārdošanu vai pārvedumu. Šeit neietilpst arī centrālās bankas pakalpojumi.

(28) Nodarbinātība un nodarbošanās ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem un veicina iekļaušanos sabiedrībā. Šai saistībā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas reāli sekmē personu ar spēju traucējumiem iekļaušanos vai atgriešanos darba tirgū. Tomēr šādas darbnīcas parastos konkursa apstākļos var nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības. Attiecīgi jāparedz, ka dalībvalstis var rezervēt tiesības šādām darbnīcām piedalīties valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai rezervēt tiesības strādāt pēc līguma aizsargātu nodarbinātības programmu satvarā.

(29) Tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsti pārstāvošais pircējs, jāļauj valsts iepirkumam būt atklātam konkurencei. Tādēļ jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kuros ir tehnisko risinājumu dažādība. Attiecīgi jābūt iespējai tehniskās specifikācijas izstrādāt funkcionālā snieguma un prasību izteiksmē un, ja ir atsauce uz Eiropas standartu vai – ja tāda nav – uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm jāizskata piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgas sistēmas. Lai līdzvērtību pierādītu, jāatļauj pretendentiem izmantot visu veidu pierādījumus. Līgumslēdzējām iestādēm jāpamato savs lēmums par līdzvērtības neesamību konkrētā gadījumā. Līgumslēdzējas iestādes, kas konkrēta līguma tehniskajās specifikācijās vēlas iekļaut vides prasības, var noteikt vides raksturlielumus, piemēram, saistībā ar pielietotu ražošanas metodi, un/vai īpašus ietekmes uz vidi rādītājus produkcijas grupām vai pakalpojumiem. Tās var, bet tām nav pienākuma izmantot atbilstīgas specifikācijas, kas noteiktas ekomarķējumos, piemēram, Eiropas ekomarķējumam, (daudz)valstu ekomarķējumiem vai jebkādam citam ekomarķējumam, ja vien marķējuma ieguves nolūkā izpildāmās prasības ir izstrādātas un pieņemtas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju un procedūrā, kurā var piedalīties ieinteresētās personas, piemēram, valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ja marķējums ir pieejams un iegūstams visiem interesentiem. Līgumslēdzējām iestādēm, kad vien tas iespējams, tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai ņemtu vērā kritēriju par pieejamību personām ar spēju traucējumiem vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Tehniskajām specifikācijām jābūt norādītām skaidri, lai visi pretendenti zinātu, kādas ir līgumslēdzējas iestādes noteiktās prasības.

(30) Papildu informācija par līgumiem jāsniedz, kā parasts dalībvalstīs, katra atsevišķa līguma dokumentos vai citā līdzvērtīgā dokumentā.

(31) Līgumslēdzējas iestādes, kas realizē īpaši sarežģītus projektus, var atzīt, ka ne šo iestāžu vainas dēļ ir objektīvi neiespējami noteikt, kādā veidā iespējams apmierināt to vajadzības vai novērtēt tirgus piedāvājumu tehnisko risinājumu un/vai finanšu/juridisko risinājumu ziņā. Konkrēti šāds stāvoklis var rasties, īstenojot nozīmīgus integrētas transporta infrastruktūras projektus, veidojot plašus datortīklus vai realizējot projektus, kuru finansējuma shēma ir sarežģīta un strukturēta, kas neļauj iepriekš noteikt tās finansiālo un juridisko struktūru. Tiktāl, cik atklātas vai slēgtas procedūras izmantošana nepieļauj šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, jāparedz elastīga procedūra, kas saglabā ne tikai konkurenci komersantu starpā, bet arī vajadzību līgumslēdzējām iestādēm apspriest visus līguma aspektus ar katru no kandidātiem. Tomēr šo procedūru nedrīkst izmantot tā, lai ierobežotu vai kropļotu konkurenci, jo īpaši pārmainot būtiskus piedāvājuma aspektus vai izvirzot būtiskas jaunas prasības izraudzītajam pretendentam, vai atlasot pretendentu, kas nav iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

(32) Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanu valsts iepirkuma līgumu tirgū, ieteicams paredzēt noteikumus par apakšlīgumiem.

(33) Līguma izpildes nosacījumi ir atbilstoši šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti līguma paziņojumā vai līguma dokumentos. Konkrēti to mērķis var būt arodapmācības veikšana uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam saistībā ar iekļaušanos ir sevišķas grūtības, cīņa pret bezdarbu vai vides aizsardzība. Cita starpā var minēt, piemēram, līguma izpildes laikā piemērojamas prasības – pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajās konvencijās paredzēto noteikumu garam, pieņemot, ka šie noteikumi nav īstenoti ar valsts tiesību aktiem, un pieņemt darbā lielāku skaitu invalīdu nekā to prasa valsts tiesību akti.

(34) Strādājot pēc valsts līguma, piemēro kā valsts, tā Kopienas līmenī spēkā esošos tiesību aktus, noteikumus un koplīgumus darba apstākļu un darba drošības jomā, ja vien šie noteikumi un to piemērošana atbilst Kopienu tiesībām. Pārrobežu situācijā, kad valsts līguma izpildes nolūkā darbinieki no vienas dalībvalsts sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, obligātie nosacījumi, kas uzņemošajai valstij jāievēro attiecībā uz šādiem nosūtītiem darbiniekiem, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darbinieku nosūtīšanu pakalpojumu sniegšanas jomā [11]. Ja valsts tiesību aktos paredzēti attiecīgi noteikumi, tad šādu saistību nepildīšanu var uzskatīt par būtisku pārkāpumu vai par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas var būt par iemeslu minētā komersanta izslēgšanai no valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.

(35) Ņemot vērā informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju jaunāko attīstību un vienkāršojumus, ko tā var ieviest līgumu izsludināšanā un iepirkuma procesu efektivitātē un pārredzamībā, elektroniskie sakaru līdzekļi un tradicionālie saziņas un informācijas apmaiņas līdzekļi jāatzīst par līdzvērtīgiem. Izraudzītajiem līdzekļiem un tehnoloģijai pēc iespējas jābūt savietojamai ar pārējās dalībvalstīs izmantotajām tehnoloģijām.

(36) Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu konkurenci valsts līgumu jomā, dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu sagatavotie līgumu paziņojumi jāizsludina visā Kopienā. Šajos paziņojumos ietvertajai informācijai jābūt tādai, lai Kopienas komersanti spētu noteikt to, vai piedāvātie līgumi viņus interesē. Tālab ir lietderīgi sniegt pietiekamu informāciju par līguma priekšmetu un ar to saistītajiem nosacījumiem. Tādēļ ar atbilstīgiem līdzekļiem jāuzlabo valsts līgumu paziņojumu pārredzamība, izmantojot, piemēram, līgumu paziņojumu standartveidlapas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002 [12] paredzēto Kopējo valsts iepirkuma vārdnīcu (CPV) kā standarta nomenklatūru valsts līgumiem. Slēgtās procedūrās sludinājums ir paredzēts vairāk tādēļ, lai dalībvalstu būvuzņēmēji varētu apliecināt interesi par līgumiem, prasot līgumslēdzējas iestādes tos uzaicināt uz konkursu atbilstīgi izvirzītajiem nosacījumiem.

(37) Šīs direktīvas izpratnē attiecībā uz informācijas nosūtīšanu ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas pamatnostādnēm elektronisko parakstu jomā [13] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem tiesiskajiem aspektiem saistībā ar iekšējā tirgū sniegtiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, konkrēti ar elektronisko tirdzniecību ("Elektroniskās tirdzniecības direktīva") [14]. Valsts iepirkuma procedūrās un pakalpojumu konkursu noteikumu piemērošanā jānodrošina augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis nekā paredzēts minētajās direktīvās. Attiecīgi ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus, jāatbilst īpašām papildu prasībām. Tālab pēc iespējas jāveicina elektronisko parakstu un jo īpaši progresīvu elektronisko parakstu izmantošana. Turklāt ar brīvprātīgām akreditācijas sistēmām varētu nodrošināt labvēlīgus apstākļus minēto ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeņa paaugstināšanai.

(38) Elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana ietaupa laiku. Tādēļ jāparedz minimālo termiņu samazināšana elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie termiņi atbilst īpašajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Kopienas līmenī.

(39) Pretendentu atbilstības pārbaude atklātās procedūrās un kandidātu atbilstības pārbaude slēgtās un sarunu procedūrās ar līguma paziņojuma publicēšanu, un cenu aptaujā, kā arī pretendentu un kandidātu atlase jāveic pārredzamos apstākļos. Šai nolūkā jānorāda kritēriji, kas nav diskriminējoši un ko līgumslēdzējas iestādes var izmantot pretendentu atlasē, un līdzekļi, kurus komersanti var izmantot, lai pierādītu savu atbilstību minētajiem kritērijiem. Šai pašā pārredzamības garā, tiklīdz līgums ir konkursa priekšmets, jāprasa līgumslēdzējai iestādei norādīt atlases kritērijus, ko tā izmantos, un īpašas kompetences līmeni, kuru tā var prasīt vai neprasīt no komersantiem, pirms tiem atļauj piedalīties iepirkuma procedūrā.

(40) Slēgtās un sarunu procedūrās ar līguma paziņojuma publicēšanu, un cenu aptaujā līgumslēdzēja iestāde var ierobežot kandidātu skaitu. Šāda kandidātu skaita samazināšana jāveic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas norādīti līguma paziņojumā. Šiem objektīvajiem kritērijiem nav noteikti jāietver novērtējums. Attiecībā uz komersantu personisko datu vērtēšanas kritērijiem var pietikt ar līguma paziņojumā iekļautu vispārīgu norādi uz 45. pantā paredzētajām situācijām.

(41) Cenu aptaujā un sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, ņemot vērā iespējamo vajadzību pēc elastīgas pieejas un ar minētajām iepirkuma metodēm saistītās lielās izmaksas, līgumslēdzējām iestādēm jābūt tiesībām paredzēt secīgos posmos piemērojamu procedūru, kas nepieciešama, lai, pamatojoties uz iepriekš norādītiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, pakāpeniski samazinātu to piedāvājumu skaitu, kurus tās vēlāk apspriedīs vai pārrunās. Šādai samazināšanai, ciktāl pieņemamu risinājumu vai kandidātu skaits ir pietiekams, jānodrošina reāla konkurence.

(42) Ja tādēļ, lai piedalītos iepirkuma procedūrā vai projektu skiču konkursā, ir jāpierāda kāda konkrēta kvalifikācija, piemēro attiecīgos Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

(43) Jāizvairās no valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas komersantiem, kas ir bijuši noziedzīgas organizācijas dalībnieki vai kas ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kura kaitē Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Vajadzības gadījumā līgumslēdzējām iestādēm jāprasa kandidātiem vai pretendentiem iesniegt attiecīgus dokumentus, un – ja tām ir šaubas par kandidāta vai pretendenta personiskajiem datiem – tās var prasīt attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību. Šādu komersantu izslēgšanai jānotiek tūlīt pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde uzzina par spriedumu, kas attiecas uz šādiem pārkāpumiem, kuri izdarīti atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem un kam ir res iudicata spēks. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad neatbilstību tiesību aktiem, kas ir spēkā vides jomā vai attiecas uz nelikumīgu vienošanos saistībā ar valsts līgumu un par ko ir pieņemts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu vai par būtisku pārkāpumu.

Tādu valsts tiesību aktu neievērošanu, ar ko īsteno Padomes Direktīvas 2000/78/EK [15] un 76/207/EEK [16] par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un par ko ir pieņemts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par attiecīgā komersanta izdarītu profesionālās ētikas pārkāpumu vai par būtisku pārkāpumu.

(44) Attiecīgos gadījumos, kad, strādājot pēc valsts līguma, būvdarbu un/vai pakalpojumu veids attaisno vides pārvaldības pasākumu vai sistēmu piemērošanu, var prasīt šādu pasākumu vai sistēmu piemērošanu. Vides pārvaldības sistēmas neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas Kopienas tiesību aktos, piemēram, Regulā (EK) Nr. 761/2001 [17] (EMAS), var atklāt komersanta tehnisko iespēju strādāt pēc līguma. Turklāt to pasākumu aprakstu, kurus komersants īstenojis, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, jāpieņem par alternatīvu tiesību aktos paredzētajām vides pārvaldības sistēmām kā pierādījumam.

(45) Ar šo direktīvu dalībvalstīm ļauj sagatavot oficiālus sarakstus, kuros reģistrē būvuzņēmējus, piegādātājus vai pakalpojumu sniedzējus, vai valsts vai privātu struktūru veiktas sertifikācijas sistēmu un paredz šādas reģistrēšanas vai sertificēšanas nozīmi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kas notiek citā dalībvalstī. Attiecībā uz oficiāliem apstiprinātu komersantu sarakstiem ir svarīgi ievērot Tiesas praksi gadījumos, ja grupā ietilpstošs komersants, piesakoties reģistrēšanai šādā sarakstā, pretendē uz pārējo grupas sabiedrību ekonomiskajām, finansiālajām vai tehniskajām iespējām. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda, ka minētie resursi viņam būs faktiski pieejami visā reģistrācijas derīguma laikā. Tādēļ šādas reģistrācijas vajadzībām dalībvalstis var noteikt izvirzāmo prasību līmeni un konkrēti – piemēram, ja komersants pretendē uz citas grupas sabiedrības finansiālo stāvokli, – tās var prasīt, lai minētā sabiedrība uzņemas atbildību vai, vajadzības gadījumā, ir solidāra un atsevišķi atbildīga.

(46) Līgumu slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam un kas garantē piedāvājumu novērtēšanu efektīvas konkurences apstākļos. Tādēļ ir ieteicams ļaut piemērot tikai divus piešķiršanas kritērijus – "viszemākā cena" un "ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums".

Lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu atbilstību vienādu iespēju principam, lietderīgi paredzēt – tiesu praksē atzītu – pienākumu nodrošināt vajadzīgo pārredzamību, lai visi pretendenti varētu būt pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā. Tādēļ līgumslēdzēju iestāžu pienākums ir laikus norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un katra šāda kritērija relatīvo novērtējumu, lai piedāvājuma gatavošanas laikā pretendenti būtu par tiem informēti. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējas iestādes var nenorādīt piešķiršanas kritēriju novērtējumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritēriji jānorāda dilstošā svarīguma secībā.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas līguma slēgšanas tiesības piešķirt par ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad tās novērtē piedāvājumus, lai noteiktu, kurš ir visizdevīgākais. Lai to paveiktu, tās nosaka ekonomiskos un kvalitātes kritērijus, kuru kopumam jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējai iestādei ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Šo kritēriju noteikšanas pamats ir līguma priekšmets, jo ar tiem ir jābūt iespējamam novērtēt piedāvājuma efektivitāti attiecībā pret līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un noteikt visizdevīgāko piedāvājumu.

Lai garantētu vienādas iespējas, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem jābūt tādiem, lai piedāvājumu salīdzināšanu un novērtēšanu varētu veikt objektīvi. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, tad līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ekonomiskie un kvalitātes kritēriji, piemēram, vides prasību izpilde, var ļaut līgumslēdzējai iestādei apmierināt attiecīgās sabiedrības daļas vajadzības, kā paredzēts līguma specifikācijās. Pēc šiem pašiem nosacījumiem līgumslēdzēja iestāde var izmantot kritērijus, kuru mērķis ir apmierināt sociālās vajadzības, jo īpaši atsaucoties uz līguma specifikācijās noteiktajām tādu nelabvēlīgu sabiedrības grupu vajadzībām, kuras pārstāv līguma priekšmeta – būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu – saņēmēji vai izmantotāji.

(47) Pakalpojumu valsts līgumu gadījumā piešķiršanas kritēriji nedrīkst ietekmēt valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz tādu pakalpojumu atalgošanu, kā, piemēram, arhitektu, inženieru vai advokātu pakalpojumi, bet piegādes valsts līgumu gadījumā – to valsts tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem nosaka nemainīgas cenas skolas grāmatām.

(48) Ņemot vērā dažas tehniskās prasības, būs jāpieņem un jāgroza zināmi tehniski nosacījumi un jo īpaši tie, kas attiecas uz paziņojumiem un statistiskajiem pārskatiem, kā arī izmantotā nomenklatūra un nosacījumi, ar kādiem izdara atsauces uz šo nomenklatūru. Būs jāatjaunina arī līgumslēdzēju iestāžu uzskaitījums pielikumos. Tādēļ ir lietderīgi šim nolūkam ieviest elastīgu un ātru pieņemšanas procedūru.

(49) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūru [18].

(50) Šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā ir lietderīgi piemērot Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, EAEK) Nr. 1182/71, ar ko paredz laika posmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus [19].

(51) Šai direktīvai nav jāietekmē XI pielikumā noteiktie termiņi, kuros dalībvalstīm jāpārņem un jāpiemēro Direktīvas 92/50/EEK, 93/36/EEK un 93/37/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

SATURS

1. pants.

— Definīcijas

2. pants.

— Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

3. pants.

— Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

4. pants.

— Komersanti

5. pants.

— Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

6. pants.

— Konfidencialitāte

7. pants.

— Robežvērtību summas valsts līgumos

8. pants.

— Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

9. pants.

— Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

10. pants.

— Iepirkums aizsardzības vajadzībām

11. pants.

— Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

12. pants.

— Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

13. pants.

— Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

14. pants.

— Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

15. pants.

— Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

16. pants.

— Īpaši izņēmumi

17. pants.

— Pakalpojumu koncesijas

18. pants.

— Pakalpojumu līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

19. pants.

— Priviliģēto tiesību līgumi

20. pants.

— Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

21. pants.

— Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

22. pants.

— Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

23. pants.

— Tehniskās specifikācijas

24. pants

— Varianti

25. pants.

— Apakšuzņēmuma līgumi

26. pants.

— Līgumsaistību izpildes nosacījumi

27. pants.

— Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

28. pants.

— Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

29. pants.

— Cenu aptauja

30. pants.

— Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

31. pants.

— Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

32. pants.

— Pamatnolīgumi

33. pants.

— Dinamiskās iepirkuma sistēmas

34. pants.

— Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

35. pants.

— Paziņojumi

36. pants.

— Paziņojumu publicēšanas forma un veids

37. pants.

— Neobligātā publicēšana

38. pants.

— Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

39. pants.

— Atklāta procedūra – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

40. pants.

— Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

41. pants.

— Kandidātu un pretendentu informēšana

42. pants.

— Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

43. pants.

— Ziņojumu saturs

44. pants.

— Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

45. pants.

— Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

46. pants.

— Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

47. pants.

— Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

48. pants.

— Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

49. pants.

— Kvalitātes nodrošināšanas standarti

50. pants.

— Vides pārvaldības standarti

51. pants.

— Papildu dokumentācija un informācija

52. pants.

— Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

53. pants.

— Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

54. pants.

— Elektronisku izsoļu izmantošana

55. pants.

— Nepamatoti lēti piedāvājumi

56. pants

— Darbības joma

57. pants.

— Izņēmumi no darbības jomas

58. pants.

— Būvdarbu koncesiju izziņošana

59. pants.

— Termiņš

60. pants.

— Apakšuzņēmuma līgumi

61. pants.

— Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

62. pants.

— Piemērojamie noteikumi

63. pants.

— Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

64. pants.

— Paziņojuma publicēšana

65. pants.

— Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

66. pants.

— Vispārīgi noteikumi

67. pants.

— Darbības joma

68. pants.

— Izņēmumi no darbības jomas

69. pants.

— Paziņojumi

70. pants.

— Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

71. pants.

— Saziņas līdzekļi

72. pants.

— Pretendentu atlase

73. pants.

— Žūrijas sastāvs

74. pants.

— Žūrijas lēmumi

75. pants.

— Statistiskās saistības

76. pants.

— Statistiskā pārskata saturs

77. pants.

— Padomdevēja komiteja

78. pants.

— Robežvērtību pārskatīšana

79. pants.

— Grozījumi

80. pants.

— Īstenošana

81. pants.

— Uzraudzības mehānismi

82. pants.

— Atcelšana

83. pants.

— Stāšanās spēkā

84. pants.

— Adresāti

I pielikums.

— To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

II pielikums.

— Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

II A pielikums

II B pielikums

III pielikums.

— Publisko tiesību subjekti un šo subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā

IV pielikums.

— Centrālās pārvaldes iestādes

V pielikums.

— Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā

VI pielikums.

— Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

VII pielikums.

— Paziņojumos iekļaujamā informācija

VII A pielikums.

— Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos

VII B pielikums.

— Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos

VII C pielikums.

— Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes

VII D pielikums.

— Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos

VIII pielikums.

— Publicēšanas iezīmes

IX pielikums.

— Reģistri

IX A pielikums.

— Būvdarbu valsts līgumi

IX B pielikums.

— Piegādes valsts līgumi

IX C pielikums.

— Pakalpojumu valsts līgumi

X pielikums.

— Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos

XI pielikums.

— Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants)

XII pielikums.

— Atbilstības tabula

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Definīcijas

1. Šajā direktīvā piemēro 2. līdz 15. punktā norādītās definīcijas.

2. a) "Valsts līgumi" ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē;

b) "būvdarbu valsts līgumi" ir valsts līgumi, kuru mērķis ir vai nu tādu būvdarbu realizācija vai projektēšana un realizācija, kas saistīti ar kādu no darbībām I pielikuma izpratnē, vai arī būve vai tās realizācija ar jebkādiem līdzekļiem, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām. "Būve" ir vispārīgās celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

c) "piegādes valsts līgumi" ir valsts līgumi, kuri nav minēti b) apakšpunktā un kuru mērķis ir produkcijas pirkšana, nomāšana, īrēšana vai īrējumpirkšana ar izpirkšanas iespēju vai bez tās.

Valsts līgumu, kura mērķis ir produkcijas piegāde un kurš papildus aptver izvietošanas un uzstādīšanas darbības, uzskata par "piegādes valsts līgumu";

d) "pakalpojumu valsts līgumi" ir valsts līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru mērķis ir II pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

Valsts līgumu, kura mērķis ir gan produkcijas piegāde, gan pakalpojumu sniegšana II pielikuma izpratnē, uzskata par "pakalpojumu valsts līgumu", ja attiecīgo pakalpojumu vērtība pārsniedz līgumā ietvertās produkcijas vērtību.

Valsts līgumu, kura mērķis ir pakalpojumu sniegšana II pielikuma izpratnē un kurš ietver tādas darbības I pielikuma izpratnē, kas vienīgi papildina līguma pamatmērķi, uzskata par pakalpojumu valsts līgumu.

3. "Būvdarbu koncesija" ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu konkrētā objekta izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.

4. "Pakalpojumu koncesija" ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu konkrētā pakalpojuma izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.

5. "Pamatnolīgums" ir nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.

6. "Dinamiskā iepirkuma sistēma" ir pilnībā elektronisks parastā iepirkuma veikšanas process, kura rādītāji ir raksturīgi attiecīgajam tirgum, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām un kura ilgums ir ierobežots, un kurš visā tā derīguma laikā ir pieejams visiem komersantiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši ar specifikāciju saskanīgu orientējošu piedāvājumu.

7. "Elektroniska izsole" ir atkārtots process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai paziņotu jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un/vai jaunas vērtības, kas attiecas uz dažiem piedāvājumu elementiem, un kurš norisinās pēc pilnīgas sākotnējās piedāvājumu izvērtēšanas un ļauj tos sadalīt pēc vietām, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Tādēļ dažiem pakalpojumu līgumiem un dažiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuāla rakstura (piemēram, projektēšanas darbi), nevar rīkot elektroniskās izsoles.

8. Ar terminu "būvuzņēmējs", "piegādātājs" vai "pakalpojuma sniedzējs" apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus.

Ar terminu "komersants" apzīmē gan būvuzņēmēju, gan piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju. Šo terminu izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā.

Piedāvājumu iesniedzis komersants ir jāuzskata par "pretendentu". Tāds, kas pieteicis dalību slēgtā vai sarunu procedūrā vai cenu aptaujā, ir jāuzskata par "kandidātu".

9. "Līgumslēdzējas iestādes" ir valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, kurās ietilpst viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti.

"Publisko tiesību subjekts" ir jebkura struktūra:

a) kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības;

b) kam ir juridiskas personas statuss un

c) ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai ko pārrauga minētie subjekti, vai kam valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

Šā punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilstošu publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju neizsmeļošs uzskaitījums sniegts III pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par izmaiņām publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju sarakstos.

10. "Valdības sagādes iestāde" ir līgumslēdzēja iestāde, kas:

- iegādājas līgumslēdzējām iestādēm paredzētas preces un/vai pakalpojumus, vai

- piešķir valsts līgumu slēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzēju iestāžu vajadzībām paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

11. a) "Atklātas procedūras" ir procedūras, kurās piedāvājumu var iesniegt jebkurš ieinteresēts komersants;

b) "slēgtas procedūras" ir procedūras, kurās dalību pieteikt var jebkurš komersants, bet piedāvājumu iesniedz tikai līgumslēdzējas iestādes uzaicinātie komersanti;

c) "cenu aptauja" ir procedūra, kurā dalību pieteikt var jebkurš komersants un kurā līgumslēdzēja iestāde rīko aptauju ar minētajai procedūrai pielaistajiem kandidātiem, lai šādi izstrādātu vienu vai vairākas piemērotas alternatīvas, kas spēj nodrošināt atbilstību līgumslēdzējas iestādes prasībām un kas ir pamatā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumu, kuru izsaka izraudzītajiem kandidātiem.

Pirmajā daļā minētās procedūras nolūkos valsts līgumu uzskata par "īpaši sarežģītu" tad, ja līgumslēdzējas iestādes:

- objektīvi nespēj noteikt tādus tehniskos līdzekļus saskaņā ar 23. panta 3. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kas spēj apmierināt to vajadzības vai atbilst to mērķiem, un/vai

- objektīvi nespēj noteikt projekta juridisko un/vai finanšu struktūru;

d) "sarunu procedūra" ir procedūra, kurā līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar izraudzītajiem komersantiem un ar vienu vai vairākiem no šiem komersantiem pārrunā līguma noteikumus;

e) "projektu skiču konkurss" ir procedūra, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai projektu, kuru žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu plānošanas un teritorijas plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.

12. "Rakstiski" vai "rakstveida" ir visi izteikumi, ko veido vārdi vai skaitļi, kurus var izlasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk. Šie izteikumi var ietvert informāciju, kas pārsūtīta un glabāta, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

13. "Elektroniskie sakari" ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārsūta, nogādā un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem.

14. "Kopējā valsts iepirkuma vārdnīca (CPV)" ietver standarta nomenklatūru, kas piemērojama valsts līgumiem un pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002, un nodrošina minētās nomenklatūras atbilstību pārējām esošajām nomenklatūrām.

Ja šīs direktīvas darbības jomu interpretē dažādi un ja to izraisa iespējamas CPV un I pielikumā uzskaitītās NACE nomenklatūras atšķirības vai CPV un II pielikumā uzskaitītās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras atšķirības, tad piemēro attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūru.

15. Šīs direktīvas 13. panta, 57. panta a) punkta un 68. panta b) punkta vajadzībām turpmāk minētajām vārdkopām ir šāda nozīme:

a) "publiskais telekomunikāciju tīkls" ir publiskā telekomunikāciju infrastruktūra, kas starp noteiktiem tīkla pieslēgumpunktiem nodrošina signālu nosūtīšanu pa vadiem, mikroviļņos, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem;

b) "tīkla pieslēgumpunkts" ir visi fiziskie savienojumi un tehniskās piekļuves specifikācijas, kas ir daļa no publiskā telekomunikāciju tīkla un ir vajadzīgas, lai piekļūtu minētajam publiskajam tīklam un lai efektīvi sazinātos ar tā starpniecību;

c) "publiskie telekomunikāciju pakalpojumi" ir telekomunikāciju pakalpojumi, kuru nodrošināšanai dalībvalstis īpaši norīkojušas vienu vai vairākas konkrētas telekomunikāciju organizācijas;

d) "telekomunikāciju pakalpojumi" ir pakalpojumi, kas pilnīgi vai daļēji nodrošina signālu pārraidi un maršrutēšanu publiskajā telekomunikāciju tīklā, izmantojot telekomunikāciju procesus, kas nav apraide un televīzija.

2. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.

3. pants

Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

Ja īpašas vai ekskluzīvas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir juridiskai personai, kas nav šāda līgumslēdzēja iestāde, tad tiesību aktā, ar kuru piešķir šīs tiesības, paredz to, ka minētajai juridiskajai personai jāievēro valstspiederības nediskriminēšanas princips attiecībā uz piegādes līgumiem, ko tā minēto pakalpojumu sniegšanas satvarā piešķir trešām personām.

II SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO VALSTS LĪGUMIEM

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

4. pants

Komersanti

1. Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Tomēr tādu pakalpojumu valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu, kā arī piegādes valsts līgumu gadījumā, kas turklāt ietver pakalpojumus un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbības, no juridiskām personām var prasīt, lai piedāvājumā vai dalības pieteikumā tās norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgā personāla sastāvu un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt komersantu grupas. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai; tomēr no atlasītās grupas, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to var prasīt tiktāl, cik šāda maiņa vajadzīga, lai apmierinoši strādātu pēc līguma.

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

Līgumslēdzējām iestādēm veicamās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nolūkā dalībvalstis savā starpā piemēro tikpat labvēlīgus nosacījumus kā tos, kurus tās attiecina uz komersantiem no trešām valstīm, kad īsteno daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā noslēgto Nolīgumu par valsts iepirkumu (še turpmāk – "Nolīgums"). Tālab dalībvalstis 77. pantā minētajā Valsts līgumu padomdevējā komitejā savstarpēji apspriežas par pasākumiem, kas jāveic atbilstīgi Nolīgumam.

6. pants

Konfidencialitāte

Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, konkrēti 35. panta 4. punktā un 41. pantā paredzētos noteikumus par saistībām attiecībā uz piešķirto līguma slēgšanas tiesību izsludināšanu un par kandidātu un pretendentu informēšanu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru subjekts ir attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, tā neizpauž ziņas, ko komersanti snieguši kā konfidenciālas; konkrēti šādas ziņas ietver tehniskus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

II NODAĻA

Darbības joma

1. iedaļa

Robežvērtības

7. pants

Robežvērtību summas valsts līgumos

Šī direktīva attiecas uz valsts līgumiem, kuri neatbilst 10. un 11. pantā un 12. līdz 18. pantā paredzētajiem izņēmumiem un kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar turpmāk minētajām robežvērtībām vai lielāka par tām:

a) EUR 162000 – piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, kuri nav minēti b) punkta trešajā ievilkumā un kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas uzskaitītas IV pielikumā kā centrālās pārvaldes iestādes; attiecībā uz piegādes valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas aizsardzības jomā, šo nosacījumu piemēro tikai līgumiem par V pielikumā minēto produkciju;

b) EUR 249000:

- piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas nav uzskaitītas IV pielikumā,

- piegādes valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas uzskaitītas IV pielikumā un darbojas aizsardzības jomā, ja šie līgumi attiecas uz V pielikumā neminētu produkciju,

- pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas attiecībā uz II A pielikuma 8. kategorijā ietilpstošiem pakalpojumiem, tiem 5. kategorijas telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru pozīcija CPV nomenklatūrā ir līdzvērtīga pakalpojumu koda atsaucēm Nr. 7524, 7525 un 7526, un/vai II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem;

c) EUR6242000 – būvdarbu valsts līgumiem.

8. pants

Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

Šī direktīva attiecas uz šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

a) līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir EUR 6242000 vai lielāka:

- ja šie līgumi ir par inženierceltniecības darbiem I pielikuma izpratnē,

- ja šie līgumi ir par slimnīcu, sporta, atpūtas un izklaides būvdarbiem, skolu un augstākās izglītības iestāžu ēku un administratīvām vajadzībām izmantojamu ēku būvdarbiem;

b) pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir EUR 249000 vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu a) punkta izpratnē.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šādu subsīdiju piešķīrējas līgumslēdzējas iestādes nodrošina atbilstību šīs direktīvas prasībām tad, ja minētā līguma slēgšanas tiesības piešķir viena vai vairākas citas juridiskas personas, vai ievēro šīs direktīvas prasības tad, ja tās pašas piešķir minēto līgumu slēgšanas tiesības citu juridisko personu uzdevumā.

9. pants

Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

1. Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir līgumslēdzējas iestādes paredzamā maksājuma kopsumma bez PVN. Šajā aprēķinā ņem vērā paredzamo kopsummu, kurā ietver visas iespējamās alternatīvas un iespējamo līguma atjaunošanu.

Ja līgumslēdzēja iestāde paredz godalgas vai samaksu kandidātiem vai pretendentiem, tad to ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.

2. Minētajai tāmei jābūt derīgai brīdī, kad nosūta līguma paziņojumu, kā paredzēts 35. panta 2. punktā, vai – ja šāds paziņojums nav nepieciešams – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

3. Nedrīkst sīkāk sadalīt plānoto būvdarbu apjomu vai paredzēto iegādājamo preču un/vai pakalpojumu daudzumu, lai šādā veidā novērstu šīs direktīvas piemērošanu.

4. Būvdarbu valsts līgumiem paredzamās vērtības aprēķināšanā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu kopējo paredzamo vērtību, kas vajadzīgas būvdarbu veikšanai un ko līgumslēdzējas iestādes nodod būvuzņēmēja rīcībā.

5. a) Ja paredzētie būvdarbi vai pakalpojumu iegāde var radīt situāciju, kurā iepirkumu sadala atsevišķās daļās, kam atbilstošās līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus, tad ņem vērā visu šādu līguma daļu kopējo paredzamo vērtību.

Ja visa iepirkuma daļu vērtība ir vienāda ar 7. pantā noteikto robežvērtību vai pārsniedz to, tad šo direktīvu piemēro atsevišķi katrai daļai par atbilstošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Tomēr līgumslēdzējas iestādes var atteikties no šādas piemērošanas attiecībā uz iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir mazāka nekā EUR 80000 par pakalpojumiem vai EUR 1000000 par būvdarbiem, ja šo daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu iepirkuma daļu kopējās vērtības;

b) ja līdzīgas produkcijas iegādes piedāvājums var radīt situāciju, kurā iepirkumu sadala atsevišķās daļās, kam atbilstošās līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus, tad, piemērojot 7. panta a) un b) punktu, ņem vērā visu šādu iepirkuma daļu kopējo paredzamo vērtību.

Ja visa iepirkuma daļu vērtība ir vienāda ar 7. pantā noteikto robežvērtību vai pārsniedz to, tad šo direktīvu piemēro atsevišķi katrai daļai par atbilstošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Tomēr līgumslēdzējas iestādes var atteikties no šādas piemērošanas attiecībā uz iepirkuma daļām, kuru paredzamā vērtība, atskaitot PVN, ir mazāka nekā EUR 80000, ja šo daļu kopējās izmaksas nepārsniedz 20 % no visa iepirkuma daļu kopējās vērtības.

6. Piegādes valsts līgumiem par produkcijas nomāšanu, īrēšanu vai īrējumpirkšanu vērtība, kas jāņem par pamatu līguma paredzamās vērtības aprēķināšanā, ir šāda:

a) uz noteiktu termiņu noslēgtiem valsts līgumiem – ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai nepārsniedz tos, tad kopējā paredzamā vērtība visā šajā laikā; ja līguma termiņš pārsniedz 12 mēnešus, tad kopējā vērtība, kas ietver paredzamo atlikušo vērtību;

b) beztermiņa valsts līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš nav nosakāms – mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.

7. Tādiem piegādes vai pakalpojumu valsts līgumiem, kas būtībā ir pastāvīgi vai ko paredzēts atjaunot noteiktā laika posmā, līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir:

a) vai nu iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām atbilstīgo viena veida secīgo līgumu kopējā faktiskā vērtība, kas pēc iespējas precizēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu būt radušās 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma,

b) vai to secīgo līgumu kopējā paredzamā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai tai atbilstošajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina metodi nedrīkst apzināti izvēlēties tā, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas.

8. Pakalpojumu valsts līgumiem vērtība, kam jābūt līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā, atkarībā no gadījuma ir šāda:

a) šādu veidu pakalpojumiem:

i) apdrošināšanas pakalpojumi – maksājamā apdrošināšanas prēmija un cita veida atalgojums,

ii) banku darbība un citi finanšu pakalpojumi – maksas, komisijas nauda, procenti un cita veida atalgojums,

iii) projektēšanas līgumi – maksas, komisijas nauda un cita veida atalgojums;

b) pakalpojumu līgumiem, kuros nav norādīta kopējā cena:

i) uz noteiktu termiņu noslēgtam līgumam, ja šis termiņš ir 48 mēneši vai nepārsniedz tos – kopējā vērtība visā līguma termiņā,

ii) beztermiņa līgumam vai līgumam, kura termiņš pārsniedz 48 mēnešus – mēneša vērtība, kas reizināta ar 48.

9. Pamatnolīgumiem un dinamiskajām iepirkuma sistēmām vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība, atskaitot PVN, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt konkrētā pamatnolīguma vai konkrētās dinamiskās iepirkuma sistēmas izpildes laikā.

2. iedaļa

Īpašas situācijas

10. pants

Iepirkums aizsardzības vajadzībām

Šī direktīva attiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas Līguma 296. pants.

11. pants

Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

1. Līgumslēdzējām iestādēm dalībvalstis var izvirzīt noteikumu būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepirkt no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību.

2. Uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes, kas būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību, kā paredzēts 1. panta 10. punktā, ir izpildījušās šīs direktīvas prasības, ciktāl tās ir izpildījusi valdības sagādes iestāde.

3. iedaļa

Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

12. pants

Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas realizē vienu vai vairākas minētās direktīvas 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības, kā arī uz valsts līgumiem, kuri minētās direktīvas darbības jomā neietilpst atbilstīgi tās 5. panta 2. punktam un 19., 26. un 30. pantam.

Tomēr šī direktīva ir piemērojama attiecībā uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir šo darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu.

13. pants

Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai izmantot publiskos telekomunikāciju tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus.

14. pants

Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, ja tie atzīti par slepeniem vai ja to izpildē jāievēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, vai ja tas vajadzīgs minētās dalībvalsts pamatinterešu aizsardzībai.

15. pants

Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

Šo direktīvu nepiemēro valsts līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

a) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstīgi Līgumam noslēdz dalībvalsts un viena vai vairākas trešas valstis un kas aptver piegādes vai būvdarbus, kuri paredzēti kopīgai darba īstenošanai vai ekspluatācijai, ko veic parakstītājvalstis, vai pakalpojumus, kuri paredzēti kopīgai projekta īstenošanai vai ekspluatācijai, ko veic parakstītājvalstis; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 77. pantā minēto Valsts līgumu padomdevēju komiteju;

b) saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu par karaspēka dislokāciju un par dalībvalsts vai trešas valsts saistībām;

c) saskaņā ar konkrētu kādas starptautiskas organizācijas procedūru.

16. pants

Īpaši izņēmumi

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:

a) zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida iegādes vai nomas līgumu, pirms tā noslēgšanas vai pēc tās;

b) raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde;

c) šķīrējtiesas un pušu samierināšanas pakalpojumi;

d) finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu, jo īpaši darījumi, ko līgumslēdzējas iestādes veic naudas līdzekļu vai kapitāla ieguves nolūkā, un centrālās bankas pakalpojumi;

e) darba līgumi;

f) pētniecības un attīstības pakalpojumi, kuros labums nav vienīgi līgumslēdzējai iestādei, kas to izmanto savā darbā, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde.

17. pants

Pakalpojumu koncesijas

Neierobežojot 3. panta piemērošanu, šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kas noteiktas 1. panta 4. punktā.

18. pants

Pakalpojumu līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas pēdējām ir saskaņā ar publicētiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar Līgumu.

4. iedaļa

Īpašā kārtība

19. pants

Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties procedūrā, ar ko valsts līgumu slēgšanas tiesības piešķir aizsargātām darbnīcām, vai paredzēt šādu līgumu izpildi tādu aizsargātu nodarbinātības programmu satvarā, kurās vairums attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai nopietnības dēļ nespēj strādāt parastos apstākļos.

Līguma paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

III NODAĻA

Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība

20. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir II A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu.

21. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

Uz līgumiem, kuru priekšmets ir II B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, attiecina vienīgi 23. pantu un 35. panta 4. punktu.

22. pants

Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir pakalpojumi, kas uzskaitīti gan II A pielikumā, gan II B pielikumā, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu, ja II A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā II B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Pārējos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 23. pantu un 35. panta 4. punktu.

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem

23. pants

Tehniskās specifikācijas

1. Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā, norāda līguma dokumentācijā, piemēram, līguma paziņojumos, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Ja iespējams, šīs tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai ņemtu vērā kritēriju par pieejamību invalīdiem vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

2. Tehniskās specifikācijas dod pretendentiem vienādas piekļuves iespēju, un tās nerada nepamatotus šķēršļus valsts iepirkuma konkursa atklātībai.

3. Neierobežojot obligātos valsts tehniskos noteikumus un tādā mērā, ciktāl tās ir saderīgas ar Kopienu tiesībām, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:

a) ar atsauci uz VI pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām un, svarīguma secībā, uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai – ja tādu nav – uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un produkcijas izmantošanu. Katrai atsaucei pievieno vārdus "vai ekvivalents";

b) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām; pēdējās var ietvert vides raksturlielumus. Tomēr šiem raksturlielumiem jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

c) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts b) apakšpunktā, pievienojot tādu atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, ko uzskata par atbilstošu šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām;

d) ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem parametriem un ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem parametriem.

4. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tad tā nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā produkcija un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tā atsaukusies, ja pretendenta piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pierādīts, ka paredzētie risinājumi līdzvērtīgā veidā apmierina tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības.

Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punktā paredzēto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nedrīkst noraidīt tādu būvdarbu, produkcijas vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehniskajai atsauces sistēmai, ko izveidojusi Eiropas standartizācijas struktūra, ja to specifikācijas atbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām, kuras noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

Pretendentam piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem jāpierāda, ka konkrētajam standartam atbilstošie būvdarbi, produkcija vai pakalpojumi atbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

6. Ja līgumslēdzējas iestādes nosaka vides raksturlielumus, izmantojot darbības rezultātus vai funkcionālas prasības, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, tad tās var lietot sīki izstrādātās specifikācijas vai, vajadzības gadījumā, to daļas, kas paredzētas Eiropas vai (daudz)valstu ekomarķējumam vai citam ekomarķējumam, ja:

- šīs specifikācijas ir piemērotas to piegāžu vai pakalpojumu tehnisko parametru noteikšanai, kas ir konkrētā līguma priekšmets,

- marķējumam atbilstīgās prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,

- ekomarķējumu pieņem saskaņā ar procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, piemēram, valsts iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas,

- marķējums ir pieejams visām ieinteresētajām personām.

Līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka produkciju un pakalpojumus ar ekomarķējumu uzskata par atbilstošiem tehniskajām specifikācijām, kas paredzētas līguma dokumentos; tām jāpieņem visi pārējie atbilstošie pierādījumi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

7. "Atzītas struktūras" šā panta izpratnē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un pārbaudes struktūras, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus sertifikātus.

8. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai produkciju, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē dažus uzņēmumus vai konkrētu produkciju. Šādas atsauces ir atļautas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu atbilstīgi 3. un 4. punktam; katrai šādai atsaucei pievieno vārdus "vai ekvivalents".

24. pants

Varianti

1. Ja piešķiršanas kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, tad līgumslēdzējas iestādes var pretendentiem atļaut iesniegt variantus.

2. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda to, vai ir atļauts iesniegt variantus – ja šādas norādes nav, tad variantus iesniegt nav atļauts.

3. Variantu iesniegšanu atļāvušās līgumslēdzējas iestādes līguma dokumentos norāda prasību minimumu, kas jāievēro piedāvātajos variantos, kā arī visas īpašās noformējuma prasības.

4. Izskata tikai tos variantus, kas atbilst minēto līgumslēdzēju iestāžu noteiktajam prasību minimumam.

Piegādes vai pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas iesniegt variantus, nedrīkst noraidīt kādu variantu, ja vienīgais noraidījuma iemesls ir tāds, ka konkrētais variants tā pieņemšanas gadījumā izvērstos drīzāk par pakalpojumu līgumu nekā par piegādes valsts līgumu vai drīzāk par piegādes līgumu nekā par pakalpojumu valsts līgumu.

25. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

Līguma dokumentos līgumslēdzējas iestādes var prasīt vai dalībvalsts var prasīt, lai pretendenti piedāvājumā norāda to, par kādu daļu no līguma varētu tikt slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešām personām, kā arī norādīt piedāvātos apakšuzņēmējus.

Šī norāde neskar jautājumu par galvenā komersanta atbildību.

26. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja vien tie ir saderīgi ar Kopienu tiesību aktiem un ir minēti līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līgumsaistību izpildes nosacījumi konkrēti var skart sociālos un vides jautājumus.

27. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

1. Līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos var norādīt vai dalībvalsts var uzlikt tai par pienākumu norādīt struktūru vai struktūras, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt atbilstīgo informāciju par tām saistībām attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi, un kas jāpiemēro veicamajiem būvdarbiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.

2. Līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, prasa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesaistījušos pretendentus vai kandidātus apliecināt to, ka piedāvājuma sagatavošanā viņi ir ievērojuši tās saistības attiecībā uz darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi.

Šā punkta pirmā daļa neierobežo 55. panta noteikumu piemērošanu attiecībā uz nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudīšanu.

V NODAĻA

Procedūras

28. pants

Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

Valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūru, kas pielāgota šīs direktīvas vajadzībām.

Minēto valsts līgumu slēgšanas tiesības tās piešķir atklātā vai slēgtā procedūrā. Konkrētos apstākļos, kas skaidri noteikti 29. pantā, līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt, izmantojot cenu aptauju. Īpašos gadījumos un apstākļos, kas skaidri minēti 30. un 31. pantā, tās var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot vai nepublicējot līguma paziņojumu.

29. pants

Cenu aptauja

1. Attiecībā uz īpaši sarežģītiem līgumiem dalībvalstis var paredzēt, ka tad, ja līgumslēdzējas iestādes uzskata atklātas vai slēgtas procedūras izmantošanu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā par neiespējamu, šīs iestādes var piemērot cenu aptauju saskaņā ar šo pantu.

Valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vienīgais kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums.

2. Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā norāda vajadzības un prasības, ko tās nosaka minētajā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.

3. Līgumslēdzējas iestādes sāk tādu aptauju ar kandidātiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 44. līdz 52. panta noteikumiem, kuras mērķis ir noteikt un paredzēt līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti minēto iestāžu vajadzību apmierināšanai. Aptaujas gaitā ar izvēlētajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.

Aptaujas gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst citiem dalībniekiem atklāt paredzētos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko tām darījis zināmu kandidāts, kurš piedalās aptaujā, ja vien attiecīgais kandidāts nav tam piekritis.

4. Lai samazinātu aptaujas gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus ietver līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā norāda to, ka var tikt izmantota šāda iespēja.

5. Līgumslēdzēja iestāde šādu aptauju turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus (ja vajadzīgs, pēc to salīdzināšanas), kas spēj apmierināt šīs iestādes vajadzības.

6. Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par aptaujas pabeigšanu un attiecīgi informējušas tās dalībniekus, tās prasa dalībniekiem iesniegt galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas iesniegti un noteikti aptaujas gaitā. Šajos piedāvājumos ietver visus projekta izpildei paredzētos un vajadzīgos elementus.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos piedāvājumus var paskaidrot, izklāstīt sīkāk un precizēt. Tomēr šāda paskaidrošana, sīkāka izklāstīšana, precizēšana vai papildu informācijas sniegšana nedrīkst būt saistīta ar tām galvenajām konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu iezīmēm, kuru maiņa varētu radīt konkurences izkropļojumus vai diskriminējošas sekas.

7. Saņemtos piedāvājumus līgumslēdzējas iestādes novērtē pēc piešķiršanas kritērijiem, kas paredzēti līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā, un izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. pantu.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma pretendentam, kas atzīts par ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju, var prasīt izskaidrot kādus piedāvājuma aspektus vai apstiprināt piedāvājumā ietvertās saistības, ja tas neizpaužas kā konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu būtisku aspektu grozījumi un nerada konkurences izkropļojumus vai diskriminācijas risku.

8. Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt aptaujas dalībniekiem maksājamās cenas vai maksājumus.

30. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

1. Līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā pēc līguma paziņojuma publicēšanas, un to dara šādos gadījumos:

a) ja atklātā vai slēgtā procedūrā vai cenu aptaujā saņemti nestandarta piedāvājumi vai piedāvājumi, kas nav pieņemami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri ir saderīgi ar 4., 24., 25., 27. pantu un VII nodaļu, ciktāl netiek veiktas būtiskas sākotnējo līguma noteikumu izmaiņas.

Līgumslēdzējām iestādēm nav jāpublicē līguma paziņojums, ja tās sarunu procedūrā iesaista tikai visus tos pretendentus, kas atbilst 45. līdz 52. panta kritērijiem un kas iepriekš atklātā vai slēgtā procedūrā vai cenu aptaujā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi formālajām konkursa procedūras prasībām;

b) izņēmuma gadījumos, ja būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veids vai ar tiem saistītie riski neļauj noteikt provizorisku cenu;

c) gadījumā ar pakalpojumiem, tostarp ar II A pielikuma 6. kategorijā ietilpstošiem pakalpojumiem, un gadījumā ar intelektuālajiem pakalpojumiem, piemēram, būvprojektēšanas pakalpojumiem, ciktāl sniedzamo pakalpojumu veids ir tāds, ka līguma specifikācijas nav iespējams noteikt tik precīzi, lai līguma slēgšanas tiesības varētu piešķirt, atlasot labāko piedāvājumu atbilstīgi noteikumiem, kas reglamentē atklātas vai slēgtas procedūras;

d) attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem, ja būvdarbus veic vienīgi pētniecības, pārbaudes vai izstrādes nolūkos, bet ne lai gūtu peļņu vai atpelnītu pētniecības un izstrādes izmaksas.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, līgumslēdzējas iestādes un pretendenti apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai tos pielāgotu prasībām, kuras noteiktas līguma paziņojumā, specifikācijām un papildu dokumentiem, ja tādi ir, un lai izraudzītos visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. panta 1. punktu.

3. Sarunu gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem.

4. Lai samazinātu apspriežamos piedāvājumus, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt sarunu procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus norāda līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda to, vai šī iespēja ir izmantota.

31. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

Līgumslēdzējas iestādes valsts līguma slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, un to dara šādos gadījumos:

1) būvdarbu valsts līgumiem, piegādes valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem:

a) ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai pamatoti piedāvājumi, vai pieteikumi – ar nosacījumu, ka neveic būtiskas sākotnējo līguma noteikumu izmaiņas un ka Komisijai pēc tās pieprasījuma nosūta ziņojumu;

b) ja tehnisku vai māksliniecisku apsvērumu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt tikai konkrētam komersantam;

c) tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams, ja attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm neparedzamu iemeslu dēļ radusies ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot termiņus, kuri noteikti atklātai, slēgtai vai sarunu procedūrai ar iepriekšēju līguma paziņojuma publicēšanu, kā minēts 30. pantā. Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;

2) piegādes valsts līgumiem:

a) ja attiecīgo produkciju ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; šis noteikums neattiecas uz produkcijas ražošanu vairumā, ko veic, lai noteiktu tās komerciālo dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

b) par sākotnējā piegādātāja veiktām papildu piegādēm, kas paredzētas vai nu parasto krājumu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo krājumu vai iekārtu papildināšanai – ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem, un ekspluatācijā un uzturēšanā tas radītu nesavietojamības vai nesamērīgas tehniskas grūtības; šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu termiņš parasti nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

c) par piegādēm, kam nosaka cenu un ko pērk preču tirgū;

d) par preču iegādi uz īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pārtrauc saimniecisko darbību pavisam, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai tamlīdzīgai procedūrai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

3) pakalpojumu valsts līgumiem – ja konkrētais līgums ir projektu skiču konkursa turpinājums un ja saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem tā slēgšanas tiesības jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam no izraudzītajiem kandidātiem, tad pēdējā gadījumā uz sarunām jāuzaicina visi izraudzītie kandidāti;

4) būvdarbu valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem:

a) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji paredzētajā projektā vai sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi, lai veiktu būvdarbus vai sniegtu pakalpojumus, kuri paredzēti līgumā, ar noteikumu, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir komersantam, kas nodrošina līgumā paredzētos būvdarbus vai pakalpojumus:

- ja šādus papildu būvdarbus vai pakalpojumus tehniski vai ekonomiski nav iespējams nošķirt no sākotnējā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējām iestādēm

vai

- ja šādi būvdarbi vai pakalpojumi, lai arī tos ir iespējams nošķirt no sākotnējā līguma izpildes, ir noteikti vajadzīgi minētā līguma izpildes pabeigšanai.

Tomēr līgumu, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, lai veiktu papildu būvdarbus vai sniegtu papildu pakalpojumus, kopējā pasūtījumu vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas;

b) par jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti komersantam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes piešķīra sākotnējā līguma slēgšanas tiesības, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko atklātā vai slēgtā procedūrā piešķīra sākotnējā līguma slēgšanas tiesības.

Tiklīdz izsludina konkursu par pirmo projektu, jāpaziņo par iespējamu šīs procedūras izmantošanu, un līgumslēdzējām iestādēm 7. panta noteikumu piemērošanā jāņem vērā kopējās paredzamās turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu izmaksas.

Šo procedūru drīkst izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.

32. pants

Pamatnolīgumi

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst slēgt pamatnolīgumus.

2. Visos pamatnolīguma slēgšanas posmos līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic saskaņā ar minēto pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes ievēro reglamentu, kas minēts šajā direktīvā.Pamatnolīguma puses izraugās pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 53. pantu.

Līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šo procedūru drīkst piemērot tikai to līgumslēdzēju iestāžu un komersantu starpā, kas jau sākotnēji ir pamatnolīguma puses.

Piešķirot līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā, puses nekādos apstākļos nedrīkst būtiski grozīt minētā pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Pamatnolīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtas gadījumus, kuros pienācīgs pamatojums ir pamatnolīguma priekšmets.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatnolīgumus izmantot neatbilstoši vai tādā veidā, kas novērš, ierobežo vai kropļo konkurenci.

3. Ja pamatnolīgumu noslēdz tikai ar vienu komersantu, tad to līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir minētais nolīgums, piešķir atbilstīgi pamatnolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

Šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes var rakstveidā apspriesties ar pamatnolīgumu noslēgušo komersantu, vajadzības gadījumā prasot papildināt piedāvājumu.

4. Ja pamatnolīgumu noslēdz ar vairākiem komersantiem, tad pēdējiem jābūt vismaz trim, ciktāl atlases kritērijiem atbilstošu komersantu skaits un/vai piešķiršanas kritērijiem atbilstošu pieņemamu piedāvājumu skaits ir pietiekams.

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir ar vairākiem komersantiem noslēgts pamatnolīgums, var piešķirt kādā no šādiem veidiem:

- piemērojot pamatnolīgumā paredzētos noteikumus un neizsludinot konkursu, vai

- ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi noteikumi un ja puses atkal konkurē ar tiem pašiem vai, vajadzības gadījumā, precizētiem noteikumiem, vai, attiecīgā gadījumā, citiem noteikumiem, kas minēti pamatnolīguma specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru:

a) par katru līgumu, kura slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt, līgumslēdzējas iestādes rakstveidā apspriežas ar komersantiem, kas spēj izpildīt līgumu;

b) līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru atsevišķu līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;

c) piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un to saturs ir konfidenciāls tik ilgi, līdz beidzas atbildes sniegšanai atvēlētais laiks;

d) līgumslēdzējas iestādes katra atsevišķa līguma slēgšanas tiesības piešķir tam pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, vērtējot pēc pamatnolīguma specifikācijās paredzētajiem piešķiršanas kritērijiem.

33. pants

Dinamiskās iepirkuma sistēmas

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot dinamiskās iepirkuma sistēmas.

2. Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes ievēro atklātās procedūras noteikumus visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Sistēmā iekļauj visus pretendentus, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši orientējošu piedāvājumu, kurš saskan ar specifikāciju un iespējamiem papildu dokumentiem; orientējošus piedāvājumus jebkurā laikā var uzlabot, ja vien tie saglabā atbilstību specifikācijai. Lai izveidotu šo sistēmu un piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar minēto sistēmu, līgumslēdzējas iestādes izmanto tikai elektroniskus līdzekļus atbilstīgi 42. panta 2. līdz 5. punktam.

3. Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes:

a) publicē līguma paziņojumu, skaidri norādot, ka tas ir par dinamisko iepirkuma sistēmu;

b) specifikācijā cita starpā norāda, kāda veida iepirkumu paredzēts veikt minētajā sistēmā, kā arī sniedz visu vajadzīgo informāciju par iepirkuma sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un savienojuma tehniskajiem režīmiem un specifikācijām;

c) no paziņojuma publicēšanas līdz sistēmas darbības beigām elektroniskajos saziņas līdzekļos piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu piekļuvi konkrētajai specifikācijai un visiem papildu dokumentiem, un paziņojumā norāda Internetsa adresi, kurā ar tiem var iepazīties.

4. Līgumslēdzējas iestādes visiem komersantiem visā dinamiskās iepirkuma sistēmas darbības laikā dod iespēju iesniegt orientējošu piedāvājumu un tikt iekļautiem šajā sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Novērtējumu tās veic maksimāli 15 dienās pēc orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tomēr tās var pagarināt novērtēšanas periodu, ja starplaikā neizsludina nevienu citu uzaicinājumu uz konkursu.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pirmajā daļā minētos pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā vai par orientējošā piedāvājuma noraidīšanu.

5. Par katru atsevišķu līgumu izsludina uzaicinājumu uz konkursu. Pirms izsludināt uzaicinājumu uz konkursu, līgumslēdzējas iestādes publicē vienkāršotu līguma paziņojumu, kurā visus ieinteresētos komersantus uzaicina laika posmā, kas ir ne mazāks kā 15 dienas no vienkāršotā paziņojuma nosūtīšanas datuma, iesniegt orientējošu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst turpināt konkursa procedūru, ja tās nav pabeigušas visu to orientējošo piedāvājumu izvērtēšanu, kas saņemti minētajā termiņā.

6. Līgumslēdzējas iestādes uzaicina visus sistēmā iekļautos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru atsevišķu līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab tās nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Līguma slēgšanas tiesības tās piešķir pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, un novērtējumu pamato ar piešķiršanas kritērijiem, kuri paredzēti līguma paziņojumā saistībā ar dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi. Ja vajadzīgs, pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā noteiktos kritērijus var noteikt precīzāk.

7. Dinamiskā iepirkuma sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci.

Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem komersantiem vai no sistēmas dalībnieku puses.

34. pants

Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

Attiecībā uz valsts līgumiem par subsidēto mājokļu shēmas satvarā veicamo projektēšanu un būvdarbiem, kuru apjoms un sarežģītība, kā arī paredzamais darba ilgums nosaka to, ka plānošana jau no paša sākuma jāveic, cieši sadarbojoties grupā, kurā ir līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, eksperti un par būvdarbu veikšanu atbildīgais uzņēmējs, var pieņemt īpašu piešķiršanas procedūru, kas vajadzīga, lai darbam konkrētajā grupā atlasītu vispiemērotāko būvuzņēmēju.

Konkrēti līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā iekļauj pēc iespējas precīzāku veicamo būvdarbu aprakstu, lai ieinteresētie būvuzņēmēji varētu gūt pareizu priekšstatu par projektu. Turklāt līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 45. līdz 52. pantā minētajiem kvalitatīvās atlases kritērijiem šādā līguma paziņojumā norāda personiskos, tehniskos, ekonomiskos un finansiālos nosacījumus, kuru izpilde kandidātiem jānodrošina.

Ja pieņem šādu procedūru, tad līgumslēdzējas iestādes piemēro 2., 35., 36., 38., 39., 41., 42., 43. un 45. līdz 52. pantu.

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

35. pants

Paziņojumi

1. Līgumslēdzējas iestādes ar iepriekšēju Komisijas vai pašu iestāžu publicētu informatīvu paziņojumu "pircēja profilā", kā aprakstīts VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:

a) attiecībā uz piegādēm – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopējā vērtība pa produkcijas grupām, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šī kopējā paredzamā vērtība, ievērojot 7. un 9. pantu, ir vienāda ar vai lielāka nekā EUR 750000.

Līgumslēdzējas iestādes nosaka produkcijas grupas saskaņā ar CPV nomenklatūru;

b) attiecībā uz pakalpojumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopējā vērtība par II A pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt turpmākajos 12 mēnešos, ja šī kopējā paredzamā vērtība, ievērojot 7. un 9. panta noteikumus, ir vienāda ar vai lielāka nekā EUR 750000;

c) attiecībā uz būvdarbiem – to līgumu vai pamatnolīgumu būtiskākās iezīmes, kuru slēgšanas tiesības tās paredz piešķirt un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar 7. pantā minēto robežvērtību vai lielāka par to, ņemot vērā 9. pantu.

Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc budžeta gada sākuma.

Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc apstiprinoša lēmuma par to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu grafiku, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes paredz piešķirt.

Līgumslēdzējas iestādes, kas savā pircēja profilā publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu, elektroniskā veidā informē Komisiju par šā iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, ievērojot attiecīgo formātu un sīki izstrādātu paziņojumu nosūtīšanas procedūru, kas norādīta VIII pielikuma 3. punktā.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie paziņojumi obligāti jāpublicē tikai tad, ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu iesniegšanai atvēlēto laiku, kā paredzēts 38. panta 4. punktā.

Šo punktu nepiemēro attiecībā uz sarunu procedūru, kuru veic, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas valsts līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības vēlas piešķirt atklātā, slēgtā procedūrā vai, ievērojot 30. pantā paredzētos nosacījumus, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, vai, ievērojot 29. pantā paredzētos nosacījumus, cenu aptaujā, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.

3. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas izveidot dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar vienkāršotu līguma paziņojumu.

4. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir piešķīrušas valsts līguma slēgšanas tiesības vai noslēgušas pamatnolīgumu, ne vēlāk kā 48 dienās pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai pēc pamatnolīguma noslēgšanas nosūta paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem.

Attiecībā uz pamatnolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 32. pantu, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par katra atsevišķa minētajam nolīgumam atbilstošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes 48 dienās pēc attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par dinamiskajā iepirkuma sistēmā iekļauto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Tomēr šādus paziņojumus tās var iesniegt apkopotā veidā katru ceturksni. Šādā gadījumā tās nosūta apkopotos paziņojumus 48 dienās pēc katra ceturkšņa beigām.

Attiecībā uz valsts līgumiem par II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem līgumslēdzējas iestādes paziņojumā norāda, vai tās piekrīt paziņojuma publicēšanai. Saistībā ar minētajiem pakalpojumu līgumiem Komisija izstrādā noteikumus statistisko pārskatu sagatavošanai par šādiem paziņojumiem un minēto pārskatu publicēšanai saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Zināmu daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.

36. pants

Paziņojumu publicēšanas forma un veids

1. Paziņojumos uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru, ietver VII A pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

2. Līgumslēdzēju iestāžu paziņojumus Komisijai nosūta vai nu elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, vai izmantojot citus saziņas līdzekļus. Ja izmanto paātrināto procedūru, kas paredzēta 38. panta 8. punktā, tad paziņojumi jānosūta vai nu pa faksu, vai elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru.

Paziņojumus publicē atbilstīgi tehniskajiem parametriem, kas VIII pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēti attiecībā uz publicēšanu.

3. Paziņojumus, ko sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.

Paziņojumus, kas nav nosūtīti elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā 12 dienas pēc to nosūtīšanas vai – 38. panta 8. punktā minētās paātrinātās procedūras gadījumā – ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.

4. Pilnu līguma paziņojuma tekstu publicē līgumslēdzējas iestādes izvēlētā Kopienas oficiālajā valodā, un šajā oriģinālvalodā sagatavotais teksts ir vienīgais autentiskais teksts. Svarīgāko katra paziņojuma elementu kopsavilkumu publicē citās oficiālajās valodās.

Šādu Komisijas publicēto paziņojumu publicēšanas izmaksas sedz Kopiena.

5. Paziņojumus un to saturu valsts līmenī nedrīkst publicēt pirms datuma, kurā tos nosūta Komisijai.

Valsts līmenī publicētos paziņojumos ietvertā informācija nedrīkst atšķirties no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā saskaņā ar 35. panta 1. punkta pirmo daļu, turklāt tajos jānorāda datums, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.

Iepriekšējus informatīvus paziņojumus pircēja profilā publicēt nedrīkst, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formā; tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.

6. To paziņojumu apjoms, kurus neiesūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, nedrīkst pārsniegt aptuveni 650 vārdus.

7. Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj pierādīt paziņojumu nosūtīšanas datumus.

8. Komisija līgumslēdzējai iestādei apstiprina iesūtītās informācijas publicēšanas faktu un norāda publikācijas datumu. Šī informācija ir publicēšanas pierādījums.

37. pants

Neobligātā publicēšana

Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 36. pantu publicēt paziņojumus par valsts līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā paredzētā prasība par publicēšanu.

2. iedaļa

Termiņi

38. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1. Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neierobežojot ar šo pantu paredzētos minimālos termiņus.

2. Ja procedūra ir atklāta, tad minimālais termiņš, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, ir 52 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.

3. Ja procedūra ir slēgta vai ja organizē sarunu procedūru ar līguma paziņojuma publicēšanu, kas minēta 30. pantā, vai cenu aptauju, tad:

a) minimālais termiņš, kas jāatvēl dalības pieteikumu saņemšanai, ir 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma;

b) slēgtas procedūras gadījumā minimālais termiņš, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, ir 40 dienas no uzaicinājuma nosūtīšanas datuma.

4. Ja līgumslēdzēja iestāde ir publicējusi iepriekšēju informatīvu paziņojumu, tad minimālo termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai saskaņā ar 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu, parasti var saīsināt līdz 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne līdz laika posmam, kas mazāks par 22 dienām.

Atklātai procedūrai termiņu sāk skaitīt no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma, bet slēgtai procedūrai – no datuma, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.

Pirmajā daļā minētos saīsinātos termiņus atļauts izmantot tad, ja iepriekšējā informatīvajā paziņojumā iekļauj visu informāciju, kas VII A pielikumā minēta kā iekļaujama līguma paziņojumā, ciktāl iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī šī informācija ir pieejama, un tad, ja iepriekšējo informatīvo paziņojumu publicēšanai nosūta ne agrāk kā 52 dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.

5. Ja paziņojumus sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, tad termiņu, kas jāatvēl 2. un 4. punktā minēto piedāvājumu saņemšanai atklātā procedūrā, un termiņu, kas jāatvēl 3. punkta a) apakšpunktā minēto dalības pieteikumu saņemšanai slēgtā un sarunu procedūrā un cenu aptaujā, var saīsināt par septiņām dienām.

6. Termiņu, kas jāatvēl 2. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto piedāvājumu saņemšanai, var saīsināt par piecām dienām, ja no dienas, kurā publicē paziņojumu saskaņā ar VIII pielikumu, līgumslēdzēja iestāde elektroniskā veidā piedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi līguma dokumentiem un visiem papildu dokumentiem, paziņojuma tekstā norādot interneta adresi, kurā šī dokumentācija ir pieejama.

Šo un 5. punktā minēto termiņa saīsinājumu drīkst apvienot.

7. Ja laikus pieprasītas specifikācijas un apliecinoši dokumenti vai papildus informācija kāda iemesla dēļ tomēr netiek sniegta 39. un 40. pantā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu iespējams sagatavot tikai pēc vietas apmeklēšanas vai pēc līguma dokumentus apliecinošo dokumentu pārbaudes klātienē, tad termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, pagarina tik ilgi, lai visi attiecīgie komersanti varētu iepazīties ar visu piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgo informāciju.

8. Slēgtā procedūrā un 30. pantā minētajā sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, ja jautājuma steidzamības dēļ nav lietderīgi ievērot šajā pantā noteiktos termiņus, līgumslēdzējas iestādes var noteikt:

a) dalības pieteikumu saņemšanas termiņu, kas nav mazāks kā 15 dienas no tāda līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma, kurš veikts atbilstīgi VIII pielikuma 3. punktā norādītajam formātam un paziņojumu nosūtīšanas procedūrai, vai ir mazāks nekā 10 dienas, ja minēto paziņojumu nosūta elektroniski;

b) un slēgtas procedūras gadījumā – piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas nav mazāks kā 10 dienas no datuma, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.

39. pants

Atklātā procedūra – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

1. Atklātā procedūrā, ja līgumslēdzējas iestādes elektroniskā veidā nepiedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, kā paredzēts 38. panta 6. punktā, specifikācijas un papildu dokumentus komersantiem nosūta sešās dienās pēc dalības pieteikuma saņemšanas, ja vien šo pieteikumu iesūta laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

2. Ja papildu informācija par specifikācijām un apliecinoši dokumenti ir pieprasīti laikus, tad līgumslēdzējas iestādes vai kompetentās struktūrvienības tos piegādā ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.

3. iedaļa

Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi

40. pants

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

1. Slēgtā procedūrā, cenu aptaujā vai sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu 30. panta izpratnē līgumslēdzējas iestādes visus atlasītos kandidātus reizē rakstveidā uzaicina iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai – cenu aptaujas gadījumā – piedalīties šādā aptaujā.

2. Kandidātiem nosūtītajā uzaicinājumā ietver:

- specifikāciju vai aprakstošā dokumenta un visu papildu dokumentu eksemplārus, vai

- norādi par piekļuvi specifikācijām un citiem pirmajā ievilkumā minētajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami elektroniskajos saziņas līdzekļos saskaņā ar 38. panta 6. punktu.

3. Ja specifikācijas, aprakstošais dokuments un/vai apliecinoši dokumenti ir juridiskai personai, kas nav par piešķiršanas procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde, tad uzaicinājumā norāda adresi, kurā var pieprasīt minētās specifikācijas, minēto aprakstošo dokumentu un/vai minētos apliecinošos dokumentus, un – attiecīgā gadījumā – šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, kā arī par to saņemšanu maksājamo summu un visas maksājuma procedūras. Kompetentā struktūrvienība šo informāciju nosūta komersantam tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas.

4. Papildu informāciju par specifikācijām, aprakstošo dokumentu vai apliecinošiem dokumentiem līgumslēdzēja iestāde vai kompetentā struktūrvienība nosūta ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja vien pieprasījums ir izdarīts laikus. Slēgtā vai paātrinātā procedūrā šis laika posms ir četras dienas.

5. Bez tam uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās jāietver vismaz šāda informācija:

a) atsauce uz publicēto līguma paziņojumu;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kuru piedāvājumi jāsūta, un valoda vai valodas, kurās piedāvājumi jāsagatavo;

c) cenu aptaujas gadījumā – datums un adrese, kas noteikta apspriežu sākšanai, un izmantojamā valoda vai valodas;

d) norāde uz visiem iespējamiem pievienojamajiem dokumentiem, kas jāiesniedz, lai apstiprinātu pārbaudāmās pretendenta deklarācijas atbilstīgi 44. pantam vai lai papildinātu minētajā pantā noteikto informāciju, kā arī saskaņā ar 47. un 48. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais novērtējums vai, attiecīgā gadījumā, šo kritēriju svarīgums dilstošā secībā, ja tas nav norādīts līguma paziņojumā, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā.

Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem noteikumiem, iepriekš b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties aptaujā, bet norāda uzaicinājumā par piedāvājuma iesniegšanu.

41. pants

Kandidātu un pretendentu informēšana

1. Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus nenoslēgt pamatnolīgumu vai nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss, vai neatsākt procedūru, vai atteikties no dinamiskās iepirkuma sistēmas; minēto informāciju sniedz pēc līgumslēdzēju iestāžu rakstveidā iesniegta pieprasījuma.

2. Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami īsā laikā informē:

- neizraudzīto kandidātu – par pieteikuma noraidīšanas iemesliem,

- neizraudzīto pretendentu – par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, 23. panta 4. un 5. punktā minētajos gadījumos norādot iemeslus, kuru dēļ tā pieņēmusi lēmumu par nelīdzvērtīgumu vai lēmumu par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām,

- pretendentu, kas iesniedzis pieņemamu piedāvājumu – par izraudzītā piedāvājuma rādītājiem un relatīvajām priekšrocībām, kā arī nosauc izraudzīto pretendentu vai pamatnolīguma puses.

Laiks līdz šīs informācijas saņemšanai nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām no rakstveida pieprasījuma saņemšanas datuma.

3. Tomēr līgumslēdzējas iestādes var nolemt nesniegt zināmu daļu 1. punktā minētās informācijas par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.

4. iedaļa

Saziņa

42. pants

Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

1. Visa šajā sadaļā minētā saziņa un informācijas apmaiņa var notikt pa pastu, pa faksu, ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni tādos gadījumos un apstākļos, kas minēti 6. punktā, vai šos līdzekļus apvienojot pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles.

2. Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem jābūt plaši pieejamiem, un tādējādi tie nedrīkst ierobežot komersantu piekļuvi konkursa procedūrai.

3. Saziņu un informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti un to, lai līgumslēdzējas iestādes piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbaudītu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4. Izmantotajiem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, plaši pieejamiem un savietojamiem ar informācijas un sakaru tehnoloģiju produkciju, kas ir vispārējā lietošanā.

5. Ierīcēm piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un ierīcēm dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai piemēro šādus noteikumus:

a) ieinteresētajām personām ir pieejama informācija attiecībā uz specifikācijām, tostarp šifrēšanu, kas vajadzīga piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai iesniegšanai. Turklāt piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskās saņemšanas ierīcēm jāatbilst X pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas 1999/93/EK 5. pantam var prasīt, lai elektroniskajiem piedāvājumiem pievienotu progresīvu elektronisko parakstu saskaņā ar minētā panta 1. punktu;

c) dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā brīvprātīgas akreditācijas sistēmas, kuru mērķis ir paaugstināt minēto ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeni;

d) pretendenti vai kandidāti apņemas pirms piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt 45. līdz 50. pantā un 52. pantā minētos dokumentus, sertifikātus un deklarācijas, ja elektroniskā formā tās nav.

6. Dalības pieteikumu nosūtīšanā piemēro šādus noteikumus:

a) dalībai valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā var pieteikties rakstveidā vai pa tālruni;

b) dalību piesakot pa tālruni, pirms pieteikumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām jāiesūta rakstveida apstiprinājums;

c) līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai pa faksu iesniegtos dalības pieteikumus apstiprinātu pa pastu vai ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem, ja tas ir vajadzīgs juridisku pierādījumu iegūšanas labad. Visas šādas prasības, kā arī termiņš apstiprinājuma iesūtīšanai pa pastu vai ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem līgumslēdzējai iestādei jānorāda līguma paziņojumā.

5. iedaļa

Ziņojumi

43. pants

Ziņojumu saturs

Par katru līgumu, pamatnolīgumu un dinamiskās iepirkuma sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstveida ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkuma sistēmas priekšmets un vērtība;

b) izraudzīto kandidātu vai pretendentu vārds un uzvārds vai nosaukums un atlases iemesli;

c) noraidīto kandidātu vai pretendentu vārds un uzvārds vai nosaukums un noraidījuma iemesli;

d) par nepamatoti lētiem atzīto piedāvājumu noraidījuma iemesli;

e) izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ izraudzīts viņa piedāvājums, kā arī – ja tas ir zināms – par cik lielu līguma vai pamatnolīguma daļu izraudzītais pretendents paredz slēgt apakšlīgumus ar trešām personām;

f) attiecībā uz sarunu procedūru – apstākļi, kas minēti 30. un 31. pantā un ir pamatā šīs procedūras izmantošanai;

g) attiecībā uz cenu aptauju – apstākļi, kas paredzēti 29. pantā un ir pamatā šīs procedūras izmantošanai;

h) vajadzības gadījumā – iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai nenoslēgt pamatnolīgumu, vai neveidot dinamisko iepirkuma sistēmu.

Līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai dokumentētu ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem veiktās piešķīruma procedūras norisi.

Šo ziņojumu vai svarīgākās tajā ietvertās ziņas pēc pieprasījuma dara zināmas komisijai.

VII NODAĻA

Procedūras norise

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

44. pants

Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

1. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 53. un 55. pantā paredzētajiem kritērijiem un ievērojot 24. pantu pēc tam, kad saskaņā ar 45. un 46. pantu neizslēgto komersantu atbilstību līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas atbilstoši 47. līdz 52. pantā minētajiem ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nediskriminēšanas noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 3. punktā.

2. Līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstīgi 47. un 48. pantam.

Konkrēta līguma saistībā prasītās 47. un 48. pantā minētās informācijas apjomam un minimālajiem iespēju līmeņiem jābūt attiecinātiem uz minētā līguma priekšmetu un samērojamiem ar to.

Šos minimālos līmeņus norāda līguma paziņojumā.

3. Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atbilstošo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicina iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai cenu aptaujā, ja vien atbilstošo kandidātu skaits ir pietiekams. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda objektīvos un nediskriminējošos kritērijus vai noteikumus, ko tās paredz piemērot, un uzaicināmo kandidātu minimālo un, attiecīgā gadījumā, maksimālo skaitu.

Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci. Sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā minimālais kandidātu skaits ir trīs. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.

Līgumslēdzējas iestādes uzaicina tādu kandidātu skaitu, kas ir vismaz vienāds ar iepriekš noteikto minimālo skaitu. Ja atlases kritērijiem un minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstošo kandidātu skaits ir mazāks par noteikto minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātu(-us), kam ir pieprasītās iespējas. Šajā pašā procedūrā līgumslēdzēja iestāde nedrīkst uzaicināt citus komersantus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumu, vai kandidātus, kam nav pieprasīto iespēju.

4. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt apspriežamo risinājumu vai pārrunājamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 4. punktā un 30. panta 4. punktā, tad to dara, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā. Beigu posmā iegūtajam pretendentu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina reālu konkurenci, ja vien ir pietiekami daudz risinājumu vai piemērotu kandidātu.

2. iedaļa

Kvalitatīvās atlases kritēriji

45. pants

Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

1. Valsts līguma dalībnieks nedrīkst būt tāds kandidāts vai pretendents, kas ar līgumslēdzējai iestādei zināmu galīgu spriedumu ir notiesāts viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ:

a) līdzdalība kriminālā organizācijā, kā noteikts 2. panta 1. punktā Padomes vienotajā rīcībā 98/733/TI [20];

b) korupcija, kā noteikts attiecīgi 3. pantā Padomes 1997. gada 26. maija aktā [21] un 3. panta 1. punktā Padomes vienotajā rīcībā 98/742/TI [22];

c) krāpšana Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [23] 1. panta izpratnē;

d) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā noteikts 1. pantā Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā [24].

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

Tās var atkāpties no pirmajā daļā minētās prasības sevišķi svarīgu vispārēju interešu labā.

Šā punkta vajadzībām līgumslēdzējas iestādes attiecīgā gadījumā pieprasa, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz 3. punktā minētos dokumentus, un – ja tām ir šaubas par šādu kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem – turklāt var pieprasīt no kompetentajām iestādēm tādu informāciju par attiecīgo kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem, ko tās uzskata par vajadzīgu. Ja minētā informācija attiecas uz kandidātu vai pretendentu, kas nav reģistrēts tajā pašā valstī, kurā ir reģistrēta līgumslēdzēja iestāde, tad līgumslēdzēja iestāde var prasīt kompetento iestāžu palīdzību. Ņemot vērā tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā kandidāti vai pretendenti ir reģistrēti, šādus pieprasījumus attiecina uz juridiskām un/vai fiziskām personām, tostarp – vajadzības gadījumā – uz sabiedrību direktoriem un citām personām, kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras saistībā ar konkrēto kandidātu vai pretendentu.

2. Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:

a) ir bankrotējis vai tiek likvidēts vai kam tiesa iecēlusi administratoru, vai kas ir noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, vai kas ir pārtraucis uzņēmējdarbību vai atrodas līdzīgā stāvoklī, kurš izriet no atbilstošas procedūras saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

b) ir tiesas procesa subjekts lietā par bankrota atzīšanu vai par piespiedu likvidāciju vai administratora iecelšanu, vai par mierizlīgumu ar kreditoriem vai ir cita līdzvērtīga tiesas procesa subjekts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

c) ir notiesāts ar lēmumu, kam ir res iudicata spēks saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants izdarījis profesionālās ētikas pārkāpumu;

d) ir vainīgs smagā profesionālās ētikas pārkāpumā, kurš apstiprinājies jebkādā veidā, ko līgumslēdzējas iestādes var pierādīt;

e) nav izpildījis saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde;

f) nav izpildījis saistības attiecībā uz nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā šis komersants ir reģistrēts vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde;

g) ir vainīgs nopietnā tādas sniegtās informācijas sagrozīšanā, kas prasīta saskaņā ar šo iedaļu, vai nav sniedzis šādu informāciju.

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

3. Turpmāk minēto līgumslēdzējas iestādes pieņem kā pietiekamu pierādījumu tam, ka uz konkrēto komersantu neattiecas neviens no gadījumiem, kas noteikti 1. punktā vai 2. punkta a), b), c), e) vai f) apakšpunktā:

a) attiecībā uz 1. punktu un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – izraksts no sodāmības reģistra vai, ja šāda izraksta nav, līdzvērtīgs dokuments, ko izsniegusi kompetenta tiesu vai pārvaldes iestāde izcelsmes valstī vai valstī, no kurienes ir attiecīgā persona, un kas pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas;

b) attiecībā uz 2. punkta e) un f) apakšpunktu – apliecinājums, ko izsniegusi kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī.

Ja attiecīgā valsts šādus dokumentus vai apliecinājumus neizsniedz vai ja tie neaptver visus 1. punktā un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītos gadījumus, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai – dalībvalstīs, kuru tiesību akti zvērestu neparedz, – ar attiecīgās personas svinīgu deklarāciju kompetentai tiesu vai pārvaldes iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai aroda struktūrai izcelsmes valstī vai valstī, no kurienes ir attiecīgā persona.

4. Dalībvalstis izraugās iestādes un struktūras, kas ir kompetentas izsniegt 3. punktā minētos dokumentus vai apliecinājumus vai apstiprināt deklarācijas, un attiecīgi informē Komisiju. Šāds paziņojums neierobežo datu aizsardzības tiesību aktus.

46. pants

Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

Jebkuram komersantam, kas vēlas būt valsts līguma dalībnieks, var prasīt pierādīt savu reģistrācijas faktu kādā no profesionālajiem vai aroda reģistriem, kā paredzēts komersanta reģistrācijas dalībvalstī, vai dot zvērestu vai uzrādīt sertifikātu, kā aprakstīts IX A pielikumā par būvdarbu valsts līgumiem, IX B pielikumā par piegādes valsts līgumiem un IX C pielikumā par pakalpojumu valsts līgumiem.

Pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ciktāl kandidātiem vai pretendentiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

47. pants

Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

1. Komersanta ekonomisko un finanšu stāvokli parasti var pierādīt, sniedzot vienu vai vairākas šādas norādes:

a) atbilstīgas izziņas no bankas vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par attiecīgu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

b) bilances vai izrakstus no bilancēm, ja tās jāpublicē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā komersants ir reģistrēts;

c) izziņu par uzņēmuma kopējo apgrozījumu un, attiecīgā gadījumā, par apgrozījumu konkrētā līguma jomā ne vairāk kā trijos iepriekšējos finanšu gados, par kuriem dati ir pieejami atkarībā no tā, kad izveidots uzņēmums vai kad komersants sācis darbību, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama.

2. Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs vajadzīgie resursi, šai nolūkā, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu.

3. Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu kompetenci.

4. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kuru vai kuras no 1. punktā minētajām norādēm tās ir izvēlējušās un kādas citas norādes ir jāsniedz.

5. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ komersants nevar sniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes, tad šis komersants savu ekonomisko un finanšu stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu.

48. pants

Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

1. Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Komersantu tehniskās iespējas var pierādīt ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem līdzekļiem saistībā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veidu, apjomu vai nozīmīgumu:

a) i) iepriekšējo piecu gadu laikā veikto būvdarbu uzskaitījums, kas papildināts ar apliecinājumiem par svarīgāko būvdarbu pietiekami kvalitatīvu realizāciju. Šajos apliecinājumos norāda būvdarbu vērtību, realizācijas laiku un vietu, kā arī nosaka to, vai būvdarbi ir veikti saskaņā ar nozares standartiem un vai tie ir pienācīgi pabeigti. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde šos apliecinājumus iesniedz tieši līgumslēdzējai iestādei;

ii) galveno iepriekšējos trijos gados veikto piegāžu vai sniegto pakalpojumu uzskaitījums, norādot summas, realizācijass laiku un saņēmējus gan valsts, gan privātajā sektorā. Piegāžu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu pierāda šādi:

- ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde – ar apliecinājumiem, kurus izsniegusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetentā iestāde,

- ja saņēmējs ir privāts pircējs – ar pircēja apliecinājumu vai, ja tāda nav, vienkārši ar komersanta sniegtu deklarāciju;

b) norāde par iesaistītajiem tehniķiem vai tehniskajām struktūrām, kas var nebūt tieši saistītas ar konkrētā komersanta uzņēmumu, jo īpaši minot atbildīgos par kvalitātes kontroli un – būvdarbu valsts līgumu gadījumā – tos, kurus būvuzņēmējs var piesaistīt būves realizācijai;

c) to tehnisko iekārtu un pasākumu apraksts, ko piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs izmanto, lai nodrošinātu kvalitāti un mācību un pētniecības materiāli tehnisko bāzi uzņēmumā;

d) ja piegādājamā produkcija vai pakalpojumi ir sarežģīti vai, izņēmuma kārtā, ir vajadzīgi īpašam nolūkam – pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes vai to uzdevumā veic kompetenta tās valsts iestāde, kurā piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, ja vien minētā valsts struktūra piekrīt veikt šādu pārbaudi, attiecībā uz piegādātāja ražošanas jaudām vai pakalpojumu sniedzēja tehnisko iespēju un, ja vajadzīgs, mācību un pētniecības līdzekļiem, kas komersantam ir pieejami, un kvalitātes kontroles pasākumiem, kurus tas piemēros;

e) pakalpojumu sniedzēja vai būvuzņēmēja un/vai uzņēmuma vadības izglītība un profesionālā kvalifikācija, jo īpaši tai personai vai personām, kas atbild par pakalpojumu sniegšanu vai par būvdarbu vadīšanu;

f) būvdarbu valsts līgumiem un pakalpojumu valsts līgumiem, un tikai attiecīgā gadījumā – norāde par vides pārvaldības pasākumiem, kurus, strādājot pēc līguma, komersants varēs piemērot;

g) tā personālsastāva vidējais skaits gadā un tā vadošā personāla skaits, ko pakalpojumu sniedzējs vai būvuzņēmējs nodarbinājis iepriekšējos trijos gados;

h) paziņojums par darbarīku, ražotņu vai tehnisko aprīkojumu, kas pakalpojumu sniedzējam vai būvuzņēmējam ir pieejams, lai izpildītu līgumu;

i) norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs varētu slēgt apakšlīgumus;

j) attiecībā uz piegādājamo produkciju:

i) produkcijas paraugi, apraksti un/vai fotoattēli, kuru autentiskums pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma ir jāapliecina;

ii) sertifikāti, ko izsnieguši kvalitātes kontroles valsts institūti vai aģentūras, kuru kompetence ir vispāratzīta, un kas apliecina produkcijas atbilstību, to skaidri identificējot ar atsaucēm uz konkrētām specifikācijām vai standartiem.

3. Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie resursi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu par vajadzīgo resursu nodošanu komersanta rīcībā.

4. Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu iespējas.

5. To valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kuru priekšmets ir piegādes, kas ietver izvietošanas vai uzstādīšanas darbus, pakalpojumu sniegšanu un/vai būvdarbu realizāciju, komersantu iespējas sniegt konkrēto pakalpojumu vai veikt uzstādīšanu vai būvdarbus, var izvērtēt atsevišķi pēc viņu kvalifikācijas, darba ražīguma, pieredzes un uzticamības.

6. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu nosaka, kuras no 2. punktā minētajām norādēm tās vēlas saņemt.

49. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti

Ja līgumslēdzējas iestādes prasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tad tās atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo sēriju Eiropas standarti, ko apstiprinājušas struktūras, kuras atbilst Eiropas standartiem par sertificēšanu. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.

50. pants

Vides pārvaldības standarti

Ja līgumslēdzējas iestādes 48. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos pieprasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem vides pārvaldības standartiem, tad tās atsaucas uz Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kuru pamatā ir attiecīgie Eiropas vai starptautiskie standarti, ko apstiprinājušas Kopienu tiesībām atbilstošas organizācijas, vai attiecīgie Eiropas vai starptautiskie sertificēšanas standarti. Tās atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.

51. pants

Papildu dokumentācija un informācija

Līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt komersantus papildināt vai precizēt sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 45. līdz 50. pantu.

52. pants

Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

1. Dalībvalstis var ieviest vai nu oficiālus apstiprināto būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju sarakstus, vai sertificēšanu, kuru veic sertifikācijas struktūra, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts.

Nosacījumus attiecībā uz reģistrēšanu šajos sarakstos un attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu, ko veic sertifikācijas struktūras, dalībvalstis pielāgo noteikumiem, kuri paredzēti 45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā, 46. pantā, 47. panta 1., 4. un 5. punktā, 48. panta 1., 2., 5. un 6. punktā, 49. pantā un, attiecīgā gadījumā, 50. pantā.

Dalībvalstis tos pielāgo arī 47. panta 2. punktam un 48. panta 3. punktam attiecībā uz tādiem pieteikumiem par reģistrēšanu sarakstā, ko iesniedz komersanti, kuri ietilpst komersantu grupā un kuri norāda resursus, ko tiem pieejamus dara citas minētās grupas sabiedrības. Minētajiem komersantiem šādā gadījumā jāpierāda oficiālā saraksta reģistrētājai iestādei tas, ka šie resursi viņu rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kas apliecina viņu reģistrēšanu oficiālajā sarakstā, un ka visā minētajā laikā grupas sabiedrības atbildīs kvalitatīvās atlases prasībām, kuras paredzētas šā punkta otrajā daļā minētajos pantos un uz kurām komersanti atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.

2. Komersanti, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrētu līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu. Tajos pamato komersanta reģistrēšanu sarakstā vai sertificēšanu un norāda klasifikāciju, kas komersantam piešķirta minētajā sarakstā.

3. Kompetento iestāžu apliecinājums par reģistrāciju oficiālā sarakstā vai sertifikācijas struktūras izsniegts sertifikāts citu dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm nav jāuztver kā pieņēmums par atbilstību, izņemot attiecībā uz 45. panta 1. punktu un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu un g) apakšpunktu, 46. pantu, 47. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 48. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, b), e), g) un h) apakšpunktu būvuzņēmēju gadījumā, 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, b), c), d) un j) apakšpunktu piegādātāju gadījumā un 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un c) līdz i) apakšpunktu pakalpojumu sniedzēju gadījumā.

4. Informāciju, ko var izsecināt saistībā ar reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai ar sertifikāciju, nedrīkst apšaubīt bez attaisnojuma. Piedāvājot līgumu, no reģistrēta komersanta var prasīt apliecinošu dokumentu par sociālās nodrošināšanas iemaksu veikšanu un nodokļu nomaksu.

Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes 3. punktu un šā punkta pirmo daļu attiecina tikai uz tiem komersantiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta dalībvalstī, kam atbilst konkrētais oficiālais saraksts.

5. Reģistrējot citu dalībvalstu komersantus oficiālā sarakstā vai 1. punktā minētajām struktūrām tos sertificējot, nedrīkst prasīt citus pierādījumus vai pamatojumus kā tikai tos, ko prasa no attiecīgās valsts komersantiem, un katrā ziņā tikai tos, kas paredzēti saskaņā ar 45. līdz 49. pantu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 50. pantu.

Tomēr citu dalībvalstu komersantiem nedrīkst likt reģistrēties sarakstā vai sertificēties tālab, lai tie kļūtu par valsts līguma dalībniekiem. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.

6. Komersanti jebkurā laikā var prasīt, lai tos reģistrē oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā jāinformē par sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.

7. Sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. punktā, ir Eiropas sertifikācijas standartiem atbilstošas struktūras.

8. Dalībvalstīm, kam ir oficiālie saraksti vai sertifikācijas struktūras, kā minēts 1. punktā, ir pienākums paziņot Komisijai un citām dalībvalstīm tās struktūras adresi, kurai jāsūta reģistrēšanas vai sertificēšanas pieteikumi.

3. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

53. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1. Neierobežojot valsts normatīvos un administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atalgošanu, valsts līgumu slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir vai nu:

a) ja izvēlas piedāvājumu, kas ir ekonomiski visizdevīgākais no līgumslēdzējas iestādes viedokļa – dažādi kritēriji saistībā ar konkrētā valsts līguma priekšmetu, piemēram, kvalitāte, cena, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumi, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu lietderība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes vai darbu pabeigšanas laikposms, vai

b) tikai zemākā cena.

2. Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā nosaka relatīvo novērtējumu, ko tā piešķir katram no kritērijiem, kuri izraudzīti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Šo novērtējumu var izteikt, norādot vērtību diapazonu un tam atbilstīgu maksimālo izkliedi.

Ja pēc līgumslēdzējas iestādes domām novērtējumu nav iespējams noteikt pierādāmu iemeslu dēļ, tad līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā kritērijus norāda dilstošā to svarīguma secībā.

54. pants

Elektronisku izsoļu izmantošana

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot elektroniskas izsoles.

2. Atklātā, slēgtā vai sarunu procedūrā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes var pieņemt lēmumu par to, ka pirms valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jārīko elektroniska izsole, ja vien ir iespējams precīzi noteikt līguma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisku izsoli var rīkot atkārtotā konkursā starp pamatnolīguma dalībniekiem, kā paredzēts 32. panta 4. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā, un konkursā par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, kas minēta 33. pantā.

Elektroniskā izsole pamatojas uz:

- vai nu tikai cenām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir tam, kurš piedāvā viszemāko cenu,

- vai cenām un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunajām vērtībām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir tam, kas iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

3. Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, norāda to līguma paziņojumā.

Specifikācijās cita starpā ietver šādu informāciju:

a) elementi, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ja vien šādi elementi ir kvantificējami un ja tos ir iespējams izteikt skaitļos vai procentos;

b) ja ir, tie ierobežojumi attiecībā uz solāmajām vērtībām, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;

c) informācija, ko pretendentiem darīs pieejamu elektroniskās izsoles gaitā, un – attiecīgā gadījumā – laiks, kad to darīs pieejamu pretendentiem;

d) attiecīgā informācija par elektroniskās izsoles procesu;

e) apstākļi, kādos pretendenti varēs piedāvāt cenu, un jo īpaši minimālais cenas solis, ko attiecīgā gadījumā prasīs ievērot solīšanas gaitā;

f) attiecīgā informācija par izmantotajām elektroniskajām iekārtām un par savienojuma nodrošināšanas pasākumiem un tehniskajām specifikācijām.

4. Pirms rīkot elektronisku izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtējumu atbilstīgi piešķiršanas kritērijam/kritēriju kopai un atbilstīgi noteiktajam šo kritēriju novērtējumam.

Vienlaikus visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniski uzaicina iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā iekļauj visu attiecīgo informāciju par individuālu pieslēgumu elektroniskajām iekārtām, ko izmanto, un norāda elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektronisko izsoli nedrīkst sākt ātrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas datuma.

5. Ja līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātu, kas iegūts, vērtējot atbilstīgi 53. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajam novērtējumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski noteiktu pretendentu vietu pārdalīšanu, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā ietver visu to kritēriju novērtējumu, kas paredzēti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts līguma paziņojumā vai specifikācijās; šajā nolūkā visi diapazoni iepriekš tomēr jāsašaurina līdz noteiktai vērtībai.

Ja ir atļauts iesniegt variantus, tad katram variantam jāparedz atsevišķa formula.

6. Visos elektroniskās izsoles posmos līgumslēdzējas iestādes uzreiz paziņo visiem pretendentiem informāciju, kas ir vismaz pietiekama, lai pretendenti jebkurā brīdī varētu uzzināt savu relatīvo vietu. Tās var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja vien tas ir paredzēts specifikācijās. Tās turklāt jebkurā laikā var paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst atklāt pretendentu identitāti.

7. Līgumslēdzējas iestādes elektronisku izsoli beidz vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a) uzaicinājumā uz izsoli tās norāda iepriekš noteiktu datumu un laiku;

b) izsoli beidz, ja līgumslēdzējas iestādes vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumā uz izsoli norāda laika posmu, kuram tās ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas un tad elektronisko izsoli beigs;

c) izsoli beidz, kad ir noslēgušies visi tās posmi, kas noteikti uzaicinājumā uz izsoli.

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas elektronisku izsoli beigt saskaņā ar c) apakšpunktu un, iespējams, apvienojumā ar b) apakšpunktā paredzēto kārtību, tad uzaicinājumā uz izsoli norāda katram izsoles posmam atvēlēto laiku.

8. Pēc elektroniskas izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 53. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskas izsoles neatbilstošā veidā, nedz arī tā, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci vai lai mainītu līguma priekšmetu, par ko izsole ir izsludināta ar publicēto līguma paziņojumu un kas noteikts specifikācijā.

55. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

1. Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvājums šķiet esam nepamatoti lēts salīdzinājumā ar precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, tad līgumslēdzēja iestāde pirms iespējamas šā piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tā uzskata par būtiskiem.

Šī informācija var attiekties konkrēti uz šādiem elementiem:

a) būvniecības metodes, ražošanas procesa vai sniegto pakalpojumu ekonomika;

b) izvēlētie tehniskie risinājumi un/vai ārkārtīgi labvēlīgi nosacījumi, kas pretendentam ir pieejami būvdarbu veikšanai, preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai;

c) pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu savdabība;

d) atbilstība tiem noteikumiem par darba drošību un darba apstākļiem, kas ir spēkā vietā, kurā jāveic būvdarbi, jāsniedz pakalpojumi vai jānodrošina piegāde;

e) pretendenta iespējas saņemt valsts atbalstu.

2. Līgumslēdzēja iestāde, apspriežoties ar pretendentu, pārbauda šos elementus, ņemot vērā sniegtos pierādījumus.

3. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma nepamatotais lētums ir izskaidrojams ar pretendenta saņemto valsts atbalstu, tad minēto piedāvājumu var noraidīt šā viena iemesla dēļ, taču tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, kurš nespēj līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekami ilgā termiņā pierādīt attiecīgā atbalsta piešķiršanas tiesiskumu. Ja līgumslēdzēja iestāde šādos apstākļos piedāvājumu noraida, tad tā par to informē Komisiju.

III SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām

I NODAĻA

Būvdarbu koncesiju reglamentācija

56. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem būvdarbu koncesijas līgumiem, ko noslēgušas līgumslēdzējas iestādes, ja šo līgumu vērtība ir vienāda ar vai lielāka par EUR 6242000.

Minēto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.

57. pants

Izņēmumi no darbības jomas

Šī sadaļa neattiecas uz būvdarbu koncesijām, kuru slēgšanas tiesības piešķir:

a) šīs direktīvas 13., 14. un 15. pantā minētajos gadījumos attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem;

b) līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja minēto koncesiju slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šīs darbības.

Tomēr šī direktīva paliek spēkā attiecībā uz būvdarbu koncesijām, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir šo darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu.

58. pants

Būvdarbu koncesiju izziņošana

1. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesības, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

2. Būvdarbu koncesijas paziņojumā uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

3. Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

4. Būvdarbu koncesiju gadījumā turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu publicēšanu.

59. pants

Termiņš

Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto būvdarbu koncesiju, tad termiņš, kurā jāiesniedz pieteikumi par dalību koncesijā, ir ne mazāks kā 52 dienas no paziņojuma nosūtīšanas datuma, izņemot tad, ja piemēro 38. panta 5. punktu.

Piemēro 38. panta 7. punktu.

60. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

Līgumslēdzēja iestāde var:

a) vai nu prasīt, lai koncesionārs piešķir trešām personām tiesības slēgt līgumus par vismaz 30 % no kopējās būvdarbu vērtības, par ko paredzēts piešķirt koncesijas līguma slēgšanas tiesības, vienlaikus paredzot iespēju kandidātiem palielināt šo procentuālo daļu, kuras minimālo apjomu nosaka koncesijas līgumā;

b) vai prasīt koncesijas līgumu kandidātus piedāvājumos norādīt to iespējamo procentuālo daļu no kopējās būvdarbu vērtības, par ko paredzēts piešķirt koncesijas līguma slēgšanas tiesības, kurai atbilstošos darbus paredzēts uzticēt trešām personām.

61. pants

Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

Šī direktīva neattiecas uz papildu būvdarbiem, kas nav ietilpuši sākotnējā koncesijas projektā vai sākotnējā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi tajā aprakstītās būves realizācijai, un ko līgumslēdzēja iestāde koncesionāram ir piešķīrusi ar noteikumu, ka minēto būvi realizējošais komersants piešķīrumu saņem tad:

- ja šādus papildu būvdarbus tehniski vai ekonomiski nav iespējams nošķirt no sākotnējā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējām iestādēm, vai

- ja šādi būvdarbi, kaut arī tos var nošķirt no sākotnējā līguma, ir noteikti vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai.

Tomēr papildu būvdarbiem atbilstīgo līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā būvdarbu koncesijas līguma summas.

II NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes

62. pants

Piemērojamie noteikumi

Ja koncesionārs ir līgumslēdzēja iestāde, kā minēts 1. panta 9. punktā, tad tam jāievēro šīs direktīvas noteikumi par būvdarbu valsts līgumiem tādu būvdarbu gadījumā, ko veic trešas personas.

III NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes

63. pants

Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 64. pantā paredzēto izsludināšanas noteikumu ievērošanu gadījumos, kad būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, piešķir trešām personām tādu būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par EUR 6242000.

Izsludināšana tomēr nav vajadzīga tad, ja būvdarbu līgums atbilst 31. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Līguma vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.

2. Uzņēmumu grupas, kas izveidotas koncesijas ieguves nolūkā, vai tām radniecīgus uzņēmumus neuzskata par trešām personām.

"Radniecīgs uzņēmums" ir jebkurš uzņēmums, pār kuru koncesionāram var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, vai jebkurš uzņēmums, kam pašam var būt dominējoša ietekme pār koncesionāru vai kas, būdams koncesionārs, ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei īpašumtiesību, finansiālas līdzdalības vai uz to attiecošos noteikumu dēļ. Uzskata, ka uzņēmumam ir dominējoša ietekme, ja tas citā uzņēmumā tieši vai netieši:

a) ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla;

b) kontrolē lielāko daļu balsu, kas saistītas ar šā uzņēmuma emitētajām akcijām; vai

c) var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūras locekļiem.

Koncesijas ieguves nolūkā iesniegtajā pieteikumā iekļauj pilnīgu šādu uzņēmumu sarakstu. Šo sarakstu atjaunina pēc ikvienas turpmākās uzņēmumu attiecību maiņas.

64. pants

Paziņojuma publicēšana

1. Būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes un kas vēlas būvdarbu līguma slēgšanas tiesības piešķirt trešai personai, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

2. Paziņojumā uz standarta veidlapas, kuru Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko būvdarbu koncesionārs uzskata par lietderīgu.

3. Paziņojumu publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

4. Turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu brīvprātīgu publicēšanu.

65. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

Būvdarbu līgumos, kuru slēgšanas tiesības piešķir būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, koncesionāra noteiktais dalības pieteikumu saņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma un piedāvājumu saņemšanas termiņš – ne mazāks kā 40 dienas no datuma, kad nosūtīts līguma paziņojums vai uzaicinājums uz konkursu.

Piemēro 38. panta 5., 6. un 7. punktu.

IV SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO PROJEKTU SKIČU KONKURSIEM

66. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Projektu skiču konkursu organizēšanas noteikumiem jāatbilst 66. līdz 74. panta prasībām, un tos dara zināmus personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2. Dalībnieku piedalīšanās projektu skiču konkursos nav ierobežojama:

a) atsaucoties uz dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b) pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, viņiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

67. pants

Darbības joma

1. Atbilstīgi šai sadaļai projektu skiču konkursus organizē:

a) līgumslēdzējas iestādes, kas IV pielikumā uzskaitītas kā centrālās pārvaldes iestādes – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par EUR 162000;

b) līgumslēdzējas iestādes, kas nav uzskaitītas IV pielikumā – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par EUR 249000;

c) visas līgumslēdzējas iestādes – no robežvērtības, kas ir vienāda ar vai lielāka par EUR 249000, ja skiču konkurss ir par II A pielikuma 8. kategorijas pakalpojumiem, 5. kategorijas telekomunikāciju pakalpojumiem, kuru pozīcijas CPV ir līdzvērtīgas CPC atsaucēm Nr. 7524, 7525 un 7526, un/vai par II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

2. Šī sadaļa attiecas uz:

a) projektu skiču konkursiem, ko organizē tādas procedūras satvarā, kura noslēdzas ar pakalpojumu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b) projektu skiču konkursiem, kuros paredzētas godalgas un/vai maksājumi dalībniekiem.

Gadījumos, kas minēti a) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību, atskaitot PVN un ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.

Gadījumos, kas minēti b) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz godalgu un maksājumu kopējo apjomu, ieskaitot tā pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību (atskaitot PVN), kuru turpmāk varētu noslēgt saskaņā ar 31. panta 3. punktu, ja vien līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā nav izslēgusi šādas piešķiršanas iespēju.

68. pants

Izņēmumi no darbības jomas

Šī sadaļa neattiecas uz:

a) tādiem projektu skiču konkursiem Direktīvas 2004/17/EK izpratnē, kurus organizē līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no minētās direktīvas 3. līdz 7. pantā norādītajām darbībām, un kurus organizē šādu darbību veikšanas nolūkā, nedz arī uz skiču konkursiem, kas neietilpst minētās direktīvas darbības jomā.

Tomēr šī direktīva paliek spēkā attiecībā uz projektu skiču konkursiem, kuros līguma slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuros šīs tiesības piešķir šādu darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu;

b) skiču konkursiem, kurus tādos pašos gadījumos kā šīs direktīvas 13., 14. un 15. pantā minētajos organizē attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem.

69. pants

Paziņojumi

1. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas rīkot projektu skiču konkursu, šo nodomu dara zināmu skiču konkursa paziņojumā.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir sarīkojušas projektu skiču konkursu, paziņojumu par skiču konkursa rezultātiem nosūta atbilstīgi 36. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.

Informāciju par skiču konkursa rezultātiem var nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.

3. Šīs direktīvas 37. pantu par paziņojumu publicēšanu piemēro arī attiecībā uz skiču konkursiem.

70. pants

Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

1. Paziņojumos, kas minēti 69. pantā, ietver VII D pielikumā minēto informāciju atbilstīgi paziņojumu standartparaugiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

71. pants

Saziņas līdzekļi

1. Šīs direktīvas 42. panta 1., 2. un 4. punktu piemēro visā ar konkursiem saistītajā saziņā.

2. Saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu visas konkursa dalībnieku paziņotās informācijas integritātes un konfidencialitātes saglabāšanu un lai žūrija plānus un projektus vērtētu tikai pēc tam, kad ir beidzies to iesniegšanas termiņš.

3. Attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto elektroniskai plānu un projektu saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

a) attiecīgajām pusēm ir pieejama tā informācija par specifikācijām, tostarp par šifrēšanu, kas vajadzīga plānu un projektu elektroniskai iesniegšanai. Turklāt ierīcēm, ko izmanto elektroniskai plānu un projektu saņemšanai, jāatbilst X pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā brīvprātīgus akreditācijas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot šādu ierīču sertificēšanas pakalpojumu līmeni.

72. pants

Pretendentu atlase

Ja dalībnieku skaits projektu skiču konkursā ir ierobežots, tad līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. To kandidātu skaitam, kas uzaicināti piedalīties, katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.

73. pants

Žūrijas sastāvs

Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama noteikta profesionālā kvalifikācija, tad vismaz trešajai daļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

74. pants

Žūrijas lēmumi

1. Žūrija ir patstāvīga savos lēmumos un atzinumos.

2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus tā izskata anonīmi un tikai pēc tādiem kritērijiem, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3. Projektu vietu sadalījumu žūrija ieraksta tās locekļu parakstītā ziņojumā, kurā norāda katra projekta kvalitāti, kā arī ietver piezīmes un visus jautājumus, kas var būt jānoskaidro.

4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ir jāievēro anonimitāte.

5. Vajadzības gadījumā, lai noskaidrotu to vai citu projekta aspektu, kandidātus var uzaicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā.

6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunu protokolē pilnā apjomā.

V SADAĻA

STATISTISKĀS SAISTĪBAS, REALIZĀCIJAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

75. pants

Statistiskās saistības

Lai varētu novērtēt šīs direktīvas piemērošanas rezultātus, dalībvalstis ik gadu ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai atbilstīgi 76. pantam sagatavotu statistisku pārskatu, kurā atsevišķi apskata tos piegādes, pakalpojumu un būvdarbu valsts līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas iepriekšējā gadā.

76. pants

Statistiskā pārskata saturs

1. Par katru IV pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju iestādi statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:

a) to līgumu skaits un vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu;

b) to līgumu skaits un kopējā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, ievērojot atkāpes no Nolīguma.

Ciktāl iespējams, pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus norāda sadalījumā pēc:

a) izmantotajām līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, un

b) attiecībā uz katru šādu procedūru – CPV nomenklatūras kategoriju identificētajiem būvdarbiem, kā minēts I pielikumā, un produkciju un pakalpojumiem, kā minēts II pielikumā;

c) tā komersanta valstspiederības, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

Ja līgumi slēgti atbilstīgi sarunu procedūrai, tad pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus turklāt norāda sadalījumā pēc 30. un 31. pantā minētajiem apstākļiem un norāda līgumu skaitu un vērtību atkarībā no dalībvalsts un trešās valsts, ko pārstāv izraudzītais līgumdarba izpildītājs.

2. Par katru IV pielikumā neminētu līgumslēdzēju iestāžu kategoriju statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:

a) attiecīgo līgumu skaits un vērtība, informāciju norādot sadalījumā pēc 1. punkta otrās daļas;

b) to līgumu kopējā vērtība, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, ievērojot atkāpes no Nolīguma.

3. Statistiskajā pārskatā norāda visu pārējo statistikas informāciju, kas prasīta saskaņā ar Nolīgumu.

Pirmajā daļā minēto informāciju nosaka atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai.

77. pants

Padomdevēja komiteja

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja (še turpmāk – "Komiteja"), kas izveidota ar Lēmuma 71/306/EEK [25] 1. pantu.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu atbilstīgi minētā lēmuma 8. panta noteikumiem.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

78. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1. Reizi divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pārbauda 7. pantā noteiktās robežvērtības un vajadzības gadījumā pārskata tās saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Minēto robežvērtību aprēķināšanā izmanto euro vidējo dienas kursu, kas izteikts ar SAT, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim euro, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas ar Nolīgumu paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas ar SAT.

2. Vienlaikus ar pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, Komisija atbilstīgi 77. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai pielīdzina šādas vērtības:

a) robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas a) punktā, 56. pantā un 63. panta 1. punkta pirmajā daļā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem;

b) robežvērtības, kas paredzētas 8. panta pirmās daļas b) punktā un 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kurus noslēgušas IV pielikumā minētās līgumslēdzējas iestādes;

c) robežvērtību, kas paredzēta 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, pielīdzina pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas IV pielikumā neminētas līgumslēdzējas iestādes.

3. Robežvērtības, kas noteiktas atbilstīgi 1. pantam un izteiktas monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās, parasti koriģē reizi divos gados no 2004. gada 1. janvāra. Šādu vērtību aprēķināšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas izteikts ar euro, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

4. Pārskatītās robežvērtības, kas minētas 1. punktā, un tām atbilstošās 3. punktā minētās vērtības valsts valūtās nākamā novembra sākumā pēc pārskatīšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

79. pants

Grozījumi

1. Saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var grozīt:

a) uz aprēķina metodēm attiecošās tehniskās procedūras, kas paredzētas 78. panta 1. punkta otrajā daļā un 78. panta 3. punktā;

b) procedūras attiecībā uz 35., 58., 64. un 69. pantā minēto paziņojumu un 35. panta 4. punkta ceturtajā daļā un 75. un 76. pantā paredzēto statistisko pārskatu sagatavošanu, nosūtīšanu, saņemšanu, tulkošanu, savākšanu un izplatīšanu;

c) procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām īpašām atsaucēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām;

d) šīs direktīvas III pielikumā iekļautos publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju uzskaitījumus, ja tas izrādās vajadzīgs dalībvalstu sniegto paziņojumu dēļ;

e) šīs direktīvas IV pielikumā iekļautos centrālo pārvaldes iestāžu uzskaitījumus pēc tam, kad veikti pielāgojumi, kas vajadzīgi, lai piemērotu Nolīgumu;

f) atsauces numurus I pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām;

g) atsauces numurus II pielikumā paredzētajā nomenklatūrā, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas darbības materiālo jomu, un procedūras saistībā ar paziņojumos ietveramām atsaucēm uz konkrētām šīs nomenklatūras pozīcijām pakalpojumu kategorijās, kas uzskaitītas minētajā pielikumā;

h) šīs direktīvas VIII pielikumā minēto procedūru datu iesūtīšanai un publicēšanai, ja to dara tehnikas attīstības vai administratīvu iemeslu dēļ;

i) šīs direktīvas X pielikuma a), f) un g) punktā minēto elektroniskas saņemšanas ierīču tehniskos datus un parametrus.

80. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2006. gada 31. janvārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

81. pants

Uzraudzības mehānismi

Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu piegādes valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā [26], dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu nodrošina ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem.

Šim nolūkam tās cita starpā var iecelt vai izveidot neatkarīgu struktūru.

82. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/50/EEK, izņemot tās 41. pantu, un Direktīvas 93/36/EEK un 93/37/EEK atceļ no 80. pantā norādītās dienas, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XI pielikumā paredzētajiem transponēšanas un piemērošanas termiņiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.

83. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

84. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 31. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 29 E, 30.1.2001., 11. lpp. un OV C 203 E, 27.8.2002., 210. lpp.

[2] OV C 193, 10.7.2001., 7. lpp.

[3] OV C 144, 16.5.2001., 23. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 17. janvāra Atzinums (OV C 271 E, 7.11.2002., 176. lpp.), Padomes 2003. gada 20. marta Kopējā nostāja (OV C 147 E, 24.6.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.

[5] OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

[6] OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK.

[7] OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK.

[8] OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[9] OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

[10] OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

[11] OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[12] OV L 340, 16.12.2002.,1. lpp.

[13] OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

[14] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[15] Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko paredz vispārīgu satvaru vienādām iespējām nodarbinātībā un profesionālajā darbībā (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

[16] Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, arodmācību un profesionālās izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp.). Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko struktūrām ļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

[18] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[19] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

[20] OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.

[21] OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

[22] OV L 358, 31.12.1998., 2. lpp.

[23] OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

[24] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).

[25] OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 77/63/EEK (OV L 13, 15.1.1977., 15. lpp.).

[26] OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 92/50/EEK.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TO DARBĪBU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ [1]

NACE |

CPV kods | F IEDAĻA | BŪVNIECĪBA |

Daļa | Grupa | Klase | Darbības veids | Piezīmes |

45. | | | Būvniecība | Šajā daļā ietilpst: jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi | 45000000 |

45.1. | | Būvlaukuma sagatavošana | | 45100000 |

45.11. | Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana | Šajā klasē ietilpst: būvju un citu konstrukciju demontāžabūvlaukuma attīrīšanagrunts noņemšana – norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt.derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanai:liekās slodzes noņemšanas un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietāsŠajā klasē turklāt ietilpst: būvlaukuma drenāžalauksaimniecības zemes vai mežu drenāža | 45110000 |

45.12. | Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana | Šajā klasē ietilpst: izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiemŠajā klasē neietilpst: naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana; sk. 11.20.ūdens ieguves urbumu veidošana; sk. 45.25.šahtu izciršana; sk. 45.25.naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana; sk. 74.20. | 45120000 |

45.2. | | Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi | | 45200000 |

45.21. | Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi | Šajā klasē ietilpst: visu tipu ēku būvniecībainženiertehnisko būvju būvniecība:tilti, iekļaujot autoceļu estakādes), viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejasmaģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijaspilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijasciti saistītie darbi pilsētāssaliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumāŠajā klasē neietilpst: ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi; sk. 11.20.tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona; sk. 20., 26. un 28. daļustadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus; sk. 45.23.ēku ierīkošanas darbi; sk. 45.3.ēku apdares darbi; sk. 45.4.arhitektūras un inženierzinību darbības; sk. 74.20.būvniecības projektu vadīšana; sk. 74.20. | 45210000 |

45.22. | Jumta seguma un siju uzlikšana | Šajā klasē ietilpst: jumtu uzlikšanajumta segumiimpregnēšana | 45220000 |

45.23. | Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība | Šajā klasē ietilpst: lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecībadzelzceļu būvniecībalidlauka skrejceļu būvniecībastadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbusceļu un autostāvvietu marķēšanaŠajā klasē neietilpst: iepriekšēja grunts pārvietošana; sk. 45.11. | 45230000 |

45.24. | Hidrotehnisku būvju būvniecība | Šajā klasē ietilpst: būvniecībaūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u.c.dambju un aizsprostu būvniecībabagarēšanazemūdens darbi | 45240000 |

45.25. | Citu veidu būvdarbi, kuros vajadzīgas speciālas iemaņas | Šajā klasē ietilpst: viena veida būvdarbi, kas ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuriem vajadzīga speciālas iemaņas vai iekārtas:pamatu likšana, tostarp pāļu dzīšanaūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšanarūpnieciski ražotu tērauda elementu montāžatērauda locīšanamūrēšana un akmeņu likšanasastatņu un darba platformu montāža un demontāža, tostarp sastatņu un darba platformu izīrēšanaskursteņu un rūpnīcu krāšņu uzstādīšanaŠajā klasē neietilpst: sastatņu izīrēšana, neveicot to mon tāžu un demontāžu; sk. 71.32. | 45250000 |

45.3. | | Ēku ierīkošanas darbi | | 45300000 |

45.31. | Elektrības vadu instalēšana un montāža | Šajā klasē ietilpst: šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs:elektrības vadu iebūvēšana un iekārtu montāžatelekomunikāciju sistēmaselektriskās apkures sistēmaspastāvīgas antenasugunsdzēsības signalizācijaapsardzes signalizācijas sistēmaslifti un eskalatorizibensnovedēji u.c. | 45310000 |

45.32. | Izolācijas darbi | Šajā klasē ietilpst: siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēsŠajā klasē neietilpst: hidroizolācija; sk. 45.22. | 45320000 |

45.33. | Sanitārtehniskie darbi | Šajā klasē ietilpst: šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās jaunbūvēs:santehnika un sanitārās iekārtasgāzes iekārtasapkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadiūdens izsmidzināšanas sistēmasŠajā klasē neietilpst: elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana; sk. 45.31. | 45330000 |

45.34. | Citas būves ierīces | Šajā klasē ietilpst: gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostāscitur neminētu piederumu un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās jaunbūvēs | 45340000 |

45.4. | | Virsmu apdare | | 45400000 |

45.41. | Apmetuma darbi | Šajā klasē ietilpst: ēku vai citu jaunbūvju iekšējo vai ārējo virsmu apmetums, tostarp apmetums ar plākšņu vai lokšņu materiāliem | 45410000 |

45.42. | Namdaru darbi | Šajā klasē ietilpst: no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvētu virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšanaiekštelpu apdares pabeigšana (griesti, sienu koka paneļi, bīdāmas šķērssienas u.c.)Šajā klasē neietilpst: parketa un citu veidu koka grīdu ierīkošana; sk. 45.43. | 45420000 |

45.43. | Grīdu un sienu klājumu ierīkošana | Šajā klasē ietilpst: šādu materiālu ieklāšana, noklāšana iekāršana vai montāža ēkās vai citās jaunbūvēs:sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzesparkets un cita veida koka grīdapaklāji un grīdas segumi no linoleja, tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta mozaīkassienu un grīdas segumi no "teraco" betona, marmora, granīta vai slānekļatapetes | 45430000 |

45.44. | Krāsošanas un stiklošanas darbi | Šajā klasē ietilpst: iekštelpu un ārējo virsmu krāsošanatehniskā aprīkojuma krāsošanamontāža (stikls, spoguļi u.c.)Šajā klasē neietilpst: logu likšana; sk. 45.42. | 45440000 |

45.45. | Citi apdares darbi | Šajā klasē ietilpst: privātu peldbaseinu montāžaēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidācitur neminēti ierīkošanas un apdares darbiŠajā klasē neietilpst: ēku un citu jaunbūvju iekšpuses tīrīšana; sk. 74.70. | 45450000 |

45.5. | | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu ar vadītāju noma | | 45500000 |

45.50. | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtas ar vadītāju noma | Šajā klasē neietilpst: būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu noma bez vadītāja; sk. 71.32. | |

[1] Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro NACE nomenklatūru.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PAKALPOJUMI, KAS MINĒTI 1. PANTA 2. PUNKTA d) APAKŠPUNKTĀ

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTI UN ŠO SUBJEKTU KATEGORIJAS, KĀ MINĒTS 1. PANTA 9. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

I — BEĻĢIJA

Publisko tiesību subjekti

A

- Agence fédérale pour l'Accueil des demandeurs d'AsileFederaal Agentschap voor Opvang van Asielzoekers

- Agence fédérale pour la Sécurité de la Chaîne alimentaireFederaal Agentschap voor de Veiligheid van de Voedselketen

- Agence fédérale de Contrôle nucléaireFederaal Agentschap voor nucleaire Controle

- Agence wallonne à l'Exportation

- Agence wallonne des Télécommunications

- Agence wallonne pour l'Intégration des Personnes handicapées

- Aquafin

- Arbeitsamt der Deutschsprachigen Gemeinschaft

- Archives générales du Royaume et Archives de l'Etat dans les ProvincesAlgemeen Rijksarchief en Rijksarchief in de Provinciën Astrid

B

- Banque nationale de BelgiqueNationale Bank van België

- Belgisches Rundfunk– und Fernsehzentrum der Deutschsprachigen Gemeinschaft

- Berlaymont 2000

- Bibliothèque royale Albert IerKoninklijke Bilbliotheek Albert I

- Bruxelles–Propreté – Agence régionale pour la PropretéNet–Brussel – Gewestelijke Agentschap voor Netheid

- Bureau d'Intervention et de Restitution belgeBelgisch Interventie – en Restitutiebureau

- Bureau fédéral du PlanFederaal Planbureau

C

- Caisse auxiliaire de Paiement des Allocations de ChômageHulpkas voor Werkloosheidsuitkeringen

- Caisse auxiliaire d'Assurance Maladie–InvaliditéHulpkas voor Ziekte – en Invaliditeitsverzekeringen

- Caisse de Secours et de Prévoyance en Faveur des MarinsHulp – en Voorzorgskas voor Zeevarenden

- Caisse de Soins de Santé de la Société Nationale des Chemins de Fer BelgesKas der geneeskundige Verzorging van de Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen

- Caisse nationale des CalamitésNationale Kas voor Rampenschade

- Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de BatellerieBijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders der Ondernemingen voor Binnenscheepvaart

- Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de Chargement, Déchargement et Manutention de Marchandises dans les Ports, Débarcadères, Entrepôts et Stations (appelée habituellement "Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales des Régions maritimes")Bijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders gebezigd door Ladings – en Lossingsondernemingen en door de Stuwadoors in de Havens, Losplaatsen, Stapelplaatsen en Stations (gewoonlijk genoemd "Bijzondere Compensatiekas voor Kindertoeslagen van de Zeevaartgewesten")

- Centre d'Etude de l'Energie nucléaireStudiecentrum voor Kernenergie

- Centre de recherches agronomiques de Gembloux

- Centre hospitalier de Mons

- Centre hospitalier de Tournai

- Centre hospitalier universitaire de Liège

- Centre informatique pour la Région de Bruxelles – CapitaleCentrum voor Informatica voor het Brusselse Gewest

- Centre pour l'Egalité des Chances et la Lutte contre le RacismeCentrum voor Gelijkheid van Kansen en voor Racismebestrijding

- Centre régional d'Aide aux Communes

- Centrum voor Bevolkings– en Gezinsstudiën

- Centrum voor landbouwkundig Onderzoek te Gent

- Comité de Contrôle de l'Electricité et du GazControlecomité voor Elekticiteit en Gas

- Comité national de l'EnergieNationaal Comité voor de Energie

- Commissariat général aux Relations internationales

- Commissariaat – Generaal voor de Bevordering van de lichamelijke Ontwikkeling, de Sport en de Openluchtrecreatie

- Commissariat général pour les Relations internationales de la Communauté française de Belgique

- Conseil central de l'EconomieCentrale Raad voor het Bedrijfsleven

- Conseil économique et social de la Région wallonne

- Conseil national du TravailNationale Arbeidsraad

- Conseil supérieur de la JusticeHoge Raad voor de Justitie

- Conseil supérieur des Indépendants et des petites et moyennes EntreprisesHoge Raad voor Zelfstandigen en de kleine en middelgrote Ondernemingen

- Conseil supérieur des Classes moyennes

- Coopération technique belgeBelgische technische Coöperatie

D

- Dienststelle der Deutschprachigen Gemeinschaft für Personen mit einer Behinderung

- Dienst voor de Scheepvaart

- Dienst voor Infrastructuurwerken van het gesubsidieerd Onderwijs

- Domus Flandria

E

- Entreprise publique des Technologies nouvelles de l'Information et de la Communication de la Communauté française

- Export Vlaanderen

F

- Financieringsfonds voor Schuldafbouw en Eenmalige Investeringsuitgaven

- Financieringsinstrument voor de Vlaamse Visserij– en Aquicultuursector

- Fonds bijzondere Jeugdbijstand

- Fonds communautaire de Garantie des Bâtiments scolaires

- Fonds culturele Infrastructuur

- Fonds de Participation

- Fonds de VieillissementZilverfonds

- Fonds d'Aide médicale urgenteFonds voor dringende geneeskundige Hulp

- Fonds de Construction d'Institutions hospitalières et médico–sociales de la Communauté française

- Fonds de Pension pour les Pensions de Retraite du Personnel statutaire de BelgacomPensioenfonds voor de Rustpensioenen van het statutair Personeel van Belgacom

- Fonds des Accidents du TravailFonds voor Arbeidsongevallen

- Fonds des Maladies professionnellesFonds voor Beroepsziekten

- Fonds d'Indemnisation des Travailleurs licenciés en cas de Fermeture d'EntreprisesFonds tot Vergoeding van de in geval van Sluiting van Ondernemingen ontslagen Werknemers

- Fonds du Logement des Familles nombreuses de la Région de Bruxelles–CapitaleWoningfonds van de grote Gezinnen van het Brusselse hoofdstedelijk Gewest

- Fonds du Logement des Familles nombreuses de Wallonie

- Fonds Film in Vlaanderen

- Fonds national de Garantie des Bâtiments scolairesNationaal Warborgfonds voor Schoolgebouwen

- Fonds national de Garantie pour la Réparation des Dégâts houillersNationaal Waarborgfonds inzake Kolenmijnenschade

- Fonds piscicole de Wallonie

- Fonds pour le Financement des Prêts à des Etats étrangersFonds voor Financiering van de Leningen aan Vreemde Staten

- Fonds pour la Rémunération des MoussesFonds voor Scheepsjongens

- Fonds régional bruxellois de Refinancement des Trésoreries communalesBrussels gewestelijk Herfinancieringsfonds van de gemeentelijke Thesaurieën

- Fonds voor flankerend economisch Beleid

- Fonds wallon d'Avances pour la Réparation des Dommages provoqués par des Pompages et des Prises d'Eau souterraine

G

- Garantiefonds der Deutschsprachigen Gemeinschaft für Schulbauten

- Grindfonds

H

- Herplaatsingfonds

- Het Gemeenschapsonderwijs

- Hulpfonds tot financieel Herstel van de Gemeenten

I

- Institut belge de NormalisationBelgisch Instituut voor Normalisatie

- Institut belge des Services postaux et des TélécommunicationsBelgisch Instituut voor Postdiensten en Telecommunicatie

- Institut bruxellois francophone pour la Formation professionnelle

- Institut bruxellois pour la Gestion de l'EnvironnementBrussels Instituut voor Milieubeheer

- Institut d'Aéronomie spatialeInstituut voor Ruimte – aëronomie

- Institut de Formation permanente pour les Classes moyennes et les petites et moyennes Entreprises

- Institut des Comptes nationauxInstituut voor de nationale Rekeningen

- Institut d'Expertise vétérinaireInstituut voor veterinaire Keuring

- Institut du Patrimoine wallon

- Institut für Aus- und Weiterbildung im Mittelstand und in kleinen und mittleren Unternehmen

- Institut géographique nationalNationaal geografisch Instituut

- Institution pour le Développement de la Gazéification souterraineInstelling voor de Ontwikkeling van ondergrondse Vergassing

- Institution royale de MessineKoninklijke Gesticht van Mesen

- Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté flamandeUniversitaire instellingen van publiek recht afangende van de Vlaamse Gemeenschap

- Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté françaiseUniversitaire instellingen van publiek recht afhangende van de Franse Gemeenschap

- Institut national d'Assurance Maladie-InvaliditéRijksinstituut voor Ziekte – en Invaliditeitsverzekering

- Institut national d'Assurances sociales pour Travailleurs indépendantsRijksinstituut voor de sociale Verzekeringen der Zelfstandigen

- Institut national des Industries extractivesNationaal Instituut voor de Extractiebedrijven

- Institut national de Recherche sur les Conditions de TravailNationaal Onderzoeksinstituut voor Arbeidsomstandigheden

- Institut national des Invalides de Guerre, anciens Combattants et Victimes de GuerreNationaal Instituut voor Oorlogsinvaliden, Oudstrijders en Oorlogsslachtoffers

- Institut national des RadioélémentsNationaal Instituut voor Radio–Elementen

- Institut national pour la Criminalistique et la CriminologieNationaal Instituut voor Criminalistiek en Criminologie

- Institut pour l'Amélioration des Conditions de TravailInstituut voor Verbetering van de Arbeidsvoorwaarden

- Institut royal belge des Sciences naturellesKoninklijk Belgisch Instituut voor Natuurwetenschappen

- Institut royal du Patrimoine culturelKoninklijk Instituut voor het Kunstpatrimonium

- Institut royal météorologique de BelgiqueKoninklijk meteorologisch Instituut van België

- Institut scientifique de Service public en Région wallonne

- Institut scientifique de la Santé publique – Louis PasteurWetenschappelijk Instituut Volksgezondheid – Louis Pasteur

- Instituut voor de Aanmoediging van Innovatie door Wetenschap en Technologie in Vlaanderen

- Instituut voor Bosbouw en Wildbeheer

- Instituut voor het archeologisch Patrimonium

- Investeringsdienst voor de Vlaamse autonome Hogescholen

- Investeringsfonds voor Grond– en Woonbeleid voor Vlaams–Brabant

J

- Jardin botanique national de BelgiqueNationale Plantentuin van België

K

- Kind en Gezin

- Koninklijk Museum voor schone Kunsten te Antwerpen

L

- Loterie nationaleNationale Loterij

M

- Mémorial national du Fort de BreendonkNationaal Gedenkteken van het Fort van Breendonk

- Musée royal de l'Afrique centraleKoninklijk Museum voor Midden–Afrika

- Musées royaux d'Art et d'HistoireKoninklijke Musea voor Kunst en Geschiedenis

- Musées royaux des Beaux-Arts de BelgiqueKoninklijke Musea voor schone Kunsten van België

O

- Observatoire royal de BelgiqueKoninklijke Sterrenwacht van België

- Office central d'Action sociale et culturelle du Ministère de la DéfenseCentrale Dienst voor sociale en culturele Actie van het Ministerie van Defensie

- Office communautaire et régional de la Formation professionnelle et de l'Emploi

- Office de Contrôle des AssurancesControledienst voor de Verzekeringen

- Office de Contrôle des Mutualités et des Unions nationales de MutualitésControledienst voor de Ziekenfondsen en de Landsbonden van Ziekenfondsen

- Office de la Naissance et de l'Enfance

- Office de Promotion du Tourisme

- Office de Sécurité sociale d'Outre–MerDienst voor de overzeese sociale Zekerheid

- Office for Foreign Investors in Wallonia

- Office national d'Allocations familiales pour Travailleurs salariésRijksdienst voor Kinderbijslag voor Werknemers

- Office national de l'EmploiRijksdienst voor Arbeidsvoorziening

- Office national de Sécurité socialeRijksdienst voor sociale Zekerheid

- Office national de Sécurité sociale des Administrations provinciales et localesRijksdienst voor sociale Zekerheid van de provinciale en plaatselijke Overheidsdiensten

- Office national des PensionsRijksdienst voor Pensioenen

- Office national des Vacances annuellesRijksdienst voor jaarlijkse Vakantie

- Office national du DucroireNationale Delcrederedienst

- Office régional bruxellois de l'EmploiBrusselse gewestelijke Dienst voor Arbeidsbemiddeling

- Office régional de Promotion de l'Agriculture et de l'Horticulture

- Office régional pour le Financement des Investissements communaux

- Office wallon de la Formation professionnelle et de l'Emploi

- Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Geel

- Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Rekem

- Openbare Afvalstoffenmaatschappij voor het Vlaams Gewest

- Orchestre national de BelgiqueNationaal Orkest van België

- Organisme national des Déchets radioactifs et des Matières fissilesNationale Instelling voor radioactief Afval en Splijtstoffen

P

- Palais des Beaux–ArtsPaleis voor schone Kunsten

- Participatiemaatschappij Vlaanderen

- Pool des Marins de la Marine marchandePool van de Zeelieden der Koopvaardij

R

- Radio et Télévision belge de la Communauté française

- Régie des BâtimentsRegie der Gebouwen

- Reproductiefonds voor de Vlaamse Musea

S

- Service d'Incendie et d'Aide médicale urgente de la Région de Bruxelles–CapitaleBrusselse hoofdstedelijk Dienst voor Brandweer en dringende medische Hulp

- Société belge d'Investissement pour les pays en développementBelgische Investeringsmaatschappij voor Ontwinkkelingslanden

- Société d'Assainissement et de Rénovation des Sites industriels dans l'Ouest du Brabant wallon

- Société de Garantie régionale

- Sociaal economische Raad voor Vlaanderen

- Société du Logement de la Région bruxelloise et sociétés agrééesBrusselse Gewestelijke Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen

- Société publique d'Aide à la Qualité de l'Environnement

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires bruxellois

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Brabant wallon

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Hainaut

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Namur

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Liège

- Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Luxembourg

- Société publique de Gestion de l'Eau

- Société wallonne du Logement et sociétés agréées

- Sofibail

- Sofibru

- Sofico

T

- Théâtre national

- Théâtre royal de la MonnaieDe Koninklijke Muntschouwburg

- Toerisme Vlaanderen

- Tunnel Liefkenshoek

U

- Universitair Ziekenhuis Gent

V

- Vlaams Commissariaat voor de Media

- Vlaamse Dienst voor Arbeidsbemiddeling en Beroepsopleiding

- Vlaams Egalisatie Rente Fonds

- Vlaamse Hogescholenraad

- Vlaamse Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen

- Vlaamse Instelling voor technologisch Onderzoek

- Vlaamse interuniversitaire Raad

- Vlaamse Landmaatschappij

- Vlaamse Milieuholding

- Vlaamse Milieumaatschappij

- Vlaamse Onderwijsraad

- Vlaamse Opera

- Vlaamse Radio– en Televisieomroep

- Vlaamse Reguleringsinstantie voor de Elektriciteit– en Gasmarkt

- Vlaamse Stichting voor Verkeerskunde

- Vlaams Fonds voor de Lastendelging

- Vlaams Fonds voor de Letteren

- Vlaams Fonds voor de sociale Integratie van Personen met een Handicap

- Vlaams Informatiecentrum over Land– en Tuinbouw

- Vlaams Infrastructuurfonds voor Persoonsgebonden Aangelegenheden

- Vlaams Instituut voor de Bevordering van het wetenschappelijk– en technologisch Onderzoek in de Industrie

- Vlaams Instituut voor Gezondheidspromotie

- Vlaams Instituut voor het Zelfstandig ondernemen

- Vlaams Landbouwinvesteringsfonds

- Vlaams Promotiecentrum voor Agro– en Visserijmarketing

- Vlaams Zorgfonds

- Vlaams Woningsfonds voor de grote Gezinnen

II — DĀNIJA

Publisko tiesību subjekti

Danmarks Radio

Det landsdækkende TV2

Danmarks Nationalbank

Sund og Bælt Holding A/S

A/S Storebælt

A/S Øresund

Øresundskonsortiet

Ørestadsselskabet I/S

Byfornyelsesselskabet København

Hovedstadsområdets Sygehusfællesskab

Statens og Kommunernes Indkøbsservice

Post Danmark

Arbejdsmarkedets Tillægspension

Arbejdsmarkedets Feriefond

Lønmodtagernes Dyrtidsfond

Naviair

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- (sociālo mājokļu organizācijas),

- (baznīcu draudžu administrācijas),

- (citas valsts pārvaldes iestādes).

III — VĀCIJA

1. Publisko tiesību subjektu kategorijas

Iestādes, uzņēmumi un fondi, kas ir publisko tiesību subjekti un ko federālās, valsts vai vietējās varas iestādes izveidojušas šādās jomās.

1.1. Iestādes

- (universitātes un reģistrētas studentu struktūras),

- (advokātu, notāru, nodokļu konsultantu, grāmatvežu, arhitektu, ārstniecības personu un farmaceitu profesionālās apvienības),

- (uzņēmēju un tirgotāju apvienības – lauksaimnieku un amatnieku apvienības, rūpniecības un tirdzniecības kameras, amatnieku ģildes, tirgotāju apvienības),

- (sociālās nodrošināšanas iestādes – veselības, nelaimes gadījumu un pensiju apdrošināšanas fondi),

- (ārstu kolēģiju apvienības),

- (kooperatīvi un citas apvienības).

1.2. Uzņēmumi un fondi

Ar rūpniecību un komercdarbību nesaistīti uzņēmumi, kurus kontrolē valsts un kuri darbojas vispārējās interesēs, jo īpaši šādās jomās:

- (federālas iestādes, kam ir juridiskā rīcībspēja),

- (pensionāru organizācijas un studentu apvienības),

- (kultūras, labklājības un atvieglojumu fondi).

2. Privāttiesību subjekti, kas ir juridiskas personas

Ar rūpniecību un komercdarbību nesaistīti uzņēmumi, kurus kontrolē valsts un kuri darbojas vispārējās interesēs (tostarp "kommunale Versorgungsunternehmen" – komunālo pakalpojumu uzņēmuni), jo īpaši šādās jomās:

- (veselības aizsardzība – slimnīcas, kūrvietas, medicīniskās pētniecības institūti, testēšanas un kautķermeņu utilizācijas uzņēmumi),

- (kultūra – valsts teātri, orķestri, muzeji, bibliotēkas, arhīvi, zooloģiskie un botāniskie dārzi),

- (sociālā labklājība – bērnudārzi, bērnu estētikas skolas, atpūtas nami, bērnunami, jauniešu viesnīcas, izklaides centri, kopienu un pilsētu administratīvie centri, no vardarbības cietušu sieviešu patversmes, veco ļaužu pansionāti, bezpajumtnieku patversmes),

- (sports – peldbaseini, sporta būves),

- (drošība – ugunsdzēsēju brigādes, citi avārijas dienesti),

- (izglītība – apmācības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanas iestādes, tautas augstskolas),

- (zinātne, pētniecība un attīstība – lieli zinātniskās pētniecības institūti, zinātņu biedrības un apvienības, zinātni popularizējošas organizācijas),

- (atkritumu savākšanas dienesti – ielu tīrīšana, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana),

- (būvniecība, inženiertehniskie būvdarbi un mājokļi – pilsētplānošana, pilsētu būvniecība, mājokļi, uzņēmumi (ciktāl tie darbojas vispārējās interesēs), mājokļu aģentūru pakalpojumi),

- (ekonomika – ekonomikas attīstību veicinošas organizācijas),

- (kapsētas un apbedīšanas pakalpojumi),

- (sadarbība ar jaunattīstības valstīm – finansēšana, tehniskā sadarbība, atbalsts attīstībai, apmācība).

IV — GRIEĶIJA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

a) Valsts uzņēmumi un iestādes;

b) juridiskas personas, kas ir privāttiesību subjekti un kas ir valsts īpašumā vai kas regulāri vismaz 50 % no gada budžeta saņem kā valsts subsīdijas atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem, vai kurās valstij pieder vismaz 51 % kapitāla daļu;

c) juridiskas personas, kas ir privāttiesību subjekti un kas pieder juridiskām personām, kuras ir publisko tiesību subjekti, vai jebkura administratīvā līmeņa vietējām varas iestādēm (ieskaitot Grieķijas Vietējo varas iestāžu centrālo apvienību, Κ.Ε.Δ.Κ.Ε.), vietējām "komūnu" (administratīvi apgabali vietējā līmenī) apvienībām, kā arī valsts uzņēmumiem vai iestādēm vai b) punktā minētajām juridiskajām personām, vai kas regulāri vismaz 50 % no gada budžeta saņem kā subsīdijas no šādām juridiskajām personām atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem vai pašu statūtiem, vai arī iepriekš minētas juridiskas personas, kurām pieder vismaz 51 % tādu juridisko personu kapitāla daļu, kas ir publisko tiesību subjekti.

V — SPĀNIJA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- Struktūras un organizācijas, kas ir publisko tiesību subjekti un uz ko attiecas

(Spānijas "Likums par iepirkumu"), un kas nav

(vispārējās valsts pārvaldes iestādes) daļa.

- Struktūras un organizācijas, kas ir publisko tiesību subjekti un uz ko attiecas

un kas nav

(autonomo apgabalu pārvaldes iestādes) daļa.

- Struktūras un organizācijas, kas ir publisko tiesību subjekti un uz ko attiecas

un kas nav

(vietējās varas iestādes) daļa.

- (administratīvas iestādes un vispārēji veselības aizsardzības un sociālās palīdzības dienesti).

VI – FRANCIJA

Publisko tiesību subjekti

- Collège de France

- Conservatoire national des arts et métiers

- Observatoire de Paris

- Institut national d'histoire de l'art (INHA)

- Centre national de la recherche scientifique (CNRS)

- Institut national de la recherche agronomique (INRA)

- Institut national de la santé et de la recherche médicale (INSERM)

- Institut de recherche pour le développement (IRD)

- Agence nationale pour l'emploi (ANPE)

- Caisse nationale des allocations familiales (CNAF)

- Caisse nationale d'assurance maladie des travailleurs salariés (CNAMTS)

- Caisse nationale d'assurance vieillesse des travailleurs salariés (CNAVTS)

- Compagnies et établissements consulaires: chambres de commerce et d'industrie (CCI), chambres des métiers et chambres d'agriculture

- Office national des anciens combattants et victimes de guerre (ONAC)

Publisko tiesību subjektu kategorijas

1. Publisko tiesību subjekti valsts līmenī

- (ūdensapgādes aģentūras),

- (arhitektūras skolas),

- (universitātes),

- (augstākās pedagoģiskās izglītības mācību iestādes).

2. Publisko tiesību subjekti reģionu, administratīvi teritoriālu departamentu un vietējā līmenī

- (vidusskolas),

- (vidusskolas),

- (valsts slimnīcas),

- (sociālo mājokļu pārvaldes).

3. Teritoriālu iestāžu grupējumi

- (vietējo varas iestāžu sadarbības iestādes),

- (iestādes, kas ir kopīgas vairākiem administratīvi teritoriālajiem departamentiem, un starpreģionu iestādes).

VII – ĪRIJA

Publisko tiesību subjekti

Enterprise Ireland (Marketing, technology and enterprise development)

Forfás (Policy and advice for enterprise, trade, science, technology and innovation)

Industrial Development Authority

Enterprise Ireland

FÁS (Industrial and employment training)

Health and Safety Authority

Bord Fáilte Éireann(Tourism development)

CERT (Training in hotel, catering and tourism industries)

Irish Sports Council

National Roads Authority

Údarás na Gaeltachta(Authority for Gaelic speaking regions)

Teagasc (Agricultural research, training and development)

An Bord Bia(Food industry promotion)

An Bord Glas(Horticulture industry promotion)

Irish Horseracing Authority

Bord na gCon(Greyhound racing support and development)

Marine Institute

Bord Iascaigh Mhara(Fisheries Development)

Equality Authority

Legal Aid Board

Publisko tiesību subjektu kategorijas

Regional Health Boards (reģionālās veselības aprūpes iestādes),

Hospitals and similar institutions of a public character (slimnīcas un tamlīdzīgas valstiskas iestādes),

Vocational Education Committees (arodizglītības komitejas),

Colleges and educational institutions of a public character (koledžas un valsts izglītības iestādes),

Central and Regional Fisheries Boards (centrālās un reģionālās zvejniecības pārvaldes),

Regional Tourism Organisations (reģionālās tūrisma organizācijas),

National Regulatory and Appeals bodies (such as in the telecommunications, energy, planning etc. areas) (valsts līmeņa regulatīvās un pārsūdzības iestādes (piemēram, telekomunikāciju, enerģētikas, plānošanas u.c. jomās)),

Agencies established to carry out particular functions or meet needs in various public sectors (e.g. Healthcare Materials Management Board, Health Sector Employers Agency, Local Government Computer Services Board, Environmental Protection Agency, National Safety Council, Institute of Public Administration, Economic and Social Research Institute, National Standards Authority, etc.) (aģentūras, kas izveidotas konkrētu funkciju veikšanai vai dažādu valsts sektora vajadzību apmierināšanai (piemēram, Veselības aprūpes materiālu pārvalde, Veselības aprūpes nozares Darba devēju aģentūra, Pašvaldību datorpakalpojumu pārvalde, Vides aizsardzības aģentūra, Valsts drošības padome, Publiskās administrācijas institūts, Ekonomikas un sociālo lietu pētniecības institūts, Valsts standartizācijas pārvalde u.c.)),

Other public bodies falling within the definition of a body governed by public law in accordance with Article 1(7) of this Directive (citas valsts iestādes, kas atbilst publisko tiesību subjekta definīcijai saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 7. punktu).

VIII — ITĀLIJA

Publisko tiesību subjekti

Società "Stretto di Messina"

Ente autonomo mostra d'oltremare e del lavoro italiano nel mondo

Ente nazionale per l'aviazione civile – ENAC

Ente nazionale per l'assistenza al volo – ENAV

ANAS S.p.A

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- (ostu un lidostu pārvaldes),

- (hidrotehnisko darbu veikšanas nolūkā izveidoti konsorciji),

- (valsts universitātes, valsts universitāšu institūti, universitāšu attīstības nolūkiem izveidoti konsorciji),

- (valsts institūcijas sociālās palīdzības un labklājības jomā),

- (augstākā līmeņa zinātniskie un kultūras institūti, astronomijas, astrofizikas, ģeofizikas vai vulkanoloģijas observatorijas),

- (pētniecības un eksperimentālajā jomā darbojošās organizācijas),

- (aģentūras, kuru pārziņā ir obligātās sociālās apdrošināšanas un labklājības sistēmas),

- (zemes meliorācijas darbu nolūkā izveidoti konsorciji),

- (zemes apgūšanas un apūdeņošanas aģentūras),

- (rūpniecības apgabalu konsorciji),

- (administratīvo rajonu grupējumi kalnu rajonos),

- (organizācijas, kas sniedz pakalpojumus sabiedrības interesēs),

- (valsts institūcijas, kas darbojas izklaides, sporta, tūrisma un atpūtas jomā),

- (organizācijas kultūras un mākslinieciskās darbības veicināšanas jomā).

IX — LUKSEMBURGA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- (sabiedriskas valsts iestādes, kas ir valdības pārraudzībā),

- (sabiedriskas iestādes, kas ir "komūnu" (vietējās varas iestādes) pārraudzībā),

- (pašvaldību apvienības, kas izveidotas saskaņā ar 2001. gada 23. februāra "Likumu par komūnu apvienībām").

X — NĪDERLANDE

Publisko tiesību subjekti

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties(Ministry of the Interior and Kingdom Relations)

- Nederlands Instituut voor Brandweer en rampenbestrijding (NIBRA)(Netherlands Institute for the Fire Service and for Combating Emergencies)

- Nederlands Bureau Brandweer Examens (NBBE)(Netherlands Fire Service Examination Board)

- Landelijk Selectie– en Opleidingsinstituut Politie (LSOP)(National Institute for Selection and Education of Policemen)

- 25 afzonderlijke politieregio's(25 individual police regions)

- Stichting ICTU(ICTU Foundation)

Ministerie van Economische Zaken (Ministry of Economic Affairs)

- Stichting Syntens(Syntens)

- Van Swinden Laboratorium B.V.(NMi van Swinden Laboratory)

- Nederlands Meetinstituut B.V.(Nmi Institute for Metrology and Technology)

- Instituut voor Vliegtuigontwikkeling en Ruimtevaart (NIVR)(Netherlands Agency for Aerospace Programmes)

- Stichting Toerisme Recreatie Nederland (TRN)(Netherlands Board of Tourism)

- Samenwerkingsverband Noord Nederland (SNN)(Cooperative Body of the provincial governments of the Northern Netherlands)

- Gelderse Ontwikkelingsmaatschappij (GOM)(Gelderland Development Company)

- Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij (OOM)(OOM International Business Development)

- LIOF (Limburg Investment Development Company LIOF)

- Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij (NOM)(NOM Investment Development)

- Brabantse Ontwikkelingsmaatschappij (BOM)(Brabant Development Agency)

- Onafhankelijke Post en Telecommunicatie Autoriteit(Independent Post and Telecommunications Authority)

Ministerie van Financiën (Ministry of Finance)

- De Nederlandse Bank N.V.(Netherlands Central Bank)

- Autoriteit Financiële Markten(Netherlands Authority for the Financial Markets)

- Pensioen– & Verzekeringskamer(Pensions and Insurance Supervisory Authority of the Netherlands)

Ministerie van Justitie (Ministry of Justice)

- Stichting Reclassering Nederland (SRN)(Netherlands Rehabilitation Agency)

- Stichting VEDIVO(VEDIVO Agency, Association for Managers in the (Family) Guardianship)

- Voogdij– en gezinsvoogdij instellingen(Guardianship and Family Guardianship Institutions)

- Stichting Halt Nederland (SHN)(Netherlands Halt (the alternative) Agency)

- Particuliere Internaten(Private Boarding Institutions)

- Particuliere Jeugdinrichtingen(Penal Institutions for Juvenile Offenders)

- Schadefonds Geweldsmisdrijven(Damages Fund for Violent Crimes)

- Centraal orgaan Opvang Asielzoekers (COA)(Agency for the Reception of Asylum Seekers)

- Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen (LBIO)(National Support and Maintenance Agency)

- Landelijke organisaties slachtofferhulp(National Victim Compensation Organisations)

- College Bescherming Persoongegevens(Netherlands Data Protection Authority)

- Stichting Studiecentrum Rechtspleging (SSR)(Administration of Justice Study Centre Agency)

- Raden voor de Rechtsbijstand(Legal Assistance Councils)

- Stichting Rechtsbijstand Asiel(Asylum Seekers Legal Advice Centres)

- Stichtingen Rechtsbijstand(Legal Assistance Agencies)

- Landelijk Bureau Racisme bestrijding (LBR)(National Bureau against Racial Discrimination)

- Clara Wichman Instituut(Clara Wichman Institute)

- Tolkencentra(Interpreting Centres)

Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij (Ministry of Agriculture, Nature Management and Fisheries)

- Bureau Beheer Landbouwgronden(Land Management Service)

- Faunafonds(Fauna Fund)

- Staatsbosbeheer(National Forest Service)

- Stichting Voorlichtingsbureau voor de Voeding(Netherlands Bureau for Food and Nutrition Education)

- Universiteit Wageningen(Wageningen University and Research Centre)

- Stichting DLO(Agricultural Research Department)

- (Hoofd) productschappen(Commodity Boards)

Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen (Ministry of Education, Cultural Affairs and Science)

A. Vispārīgs apraksts

- valsts skolas vai valsts finansētas privātskolas, kurās piedāvā pamatizglītību Wet op het primair onderwijs ("Pamatizglītības likums") izpratnē.

- valsts vai valsts finansētas specializētās skolas, specializētās vidusskolas vai iestādes, kurās piedāvā specializēto vai vidējo izglītību Wet op de expertisecentra ("Resursu centru likums") izpratnē.

- valsts skolas vai valsts finansētas privātskolas vai iestādes, kurās piedāvā vidējo izglītību Wet op het Voortgezet onderwijs ("Vidējās izglītības likums") izpratnē.

- sabiedriskas iestādes vai valsts finansētas privātas iestādes Wet Educatie en Beroepsonderwijs ("Izglītības un arodizglītības likums") izpratnē.

- valsts skolas vai valsts finansētas privātskolas Experimentenwet Onderwijs ("Eksperimentālās izglītības likums") izpratnē.

- valsts finansētas universitātes un augstākās izglītības iestādes, Atklātā universitāte un universitātes slimnīcas Wet op het hoger onderwijs en wetenschappelijk onderzoek ("Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības likums) izpratnē un starptautiskās izglītības iestādes, kuru budžetā vairāk nekā 50 % veido valsts līdzekļi."

- skolu konsultatīvie dienesti Wet op het primair onderwijs ("Pamatizglītības likums") vai Wet op de expertisecentra ("Resursu centru likums") izpratnē.

- valsts skolotāju centri Wet subsidiëring landelijke onderwijsondersteunende activiteiten ("Likums par subsīdijām izglītību atbalstošiem pasākumiem valsts līmenī") izpratnē.

- raidorganizācijas Mediawet ("Mediju likums") izpratnē.

- fondi Wet op het Specifiek Cultuurbeleid ("Īpašās kultūrpolitikas likums") izpratnē.

- valsts arodizglītības iestādes.

- fondi Wet Verzelfstandiging Rijksmuseale Diensten ("Valsts muzeju dienestu privatizācijas likums") izpratnē.

- citi muzeji, kuru budžetā vairāk nekā 50 % veido Izglītības, kultūras lietu un zinātnes ministrijas piešķirtie līdzekļi.

- citas organizācijas un iestādes izglītības, kultūras un zinātnes jomā, kuru budžetā vairāk nekā 50 % veido Izglītības, kultūras lietu un zinātnes ministrijas piešķirtie līdzekļi.

B. Nosaukumi

- Informatie Beheer Groep

- Stichting Participatiefonds voor het Onderwijs

- Stichting Uitvoering Kinderopvangregelingen/Kintent

- Stichting voor Vluchteling–Studenten UAF

- Koninklijke Nederlandse Academie van Wetenschappen

- Nederlandse organisatie voor internationale samenwerking in het hoger onderwijs (Nuffic)

- Stichting Nederlands Interdisciplinair Demografisch Instituut

- Nederlandse Organisatie voor Wetenschappelijk Onderzoek

- Nederlandse Organisatie voor toegepast–natuurwetenschappelijk onderzoek

- College van Beroep voor het hoger Onderwijs

- Vereniging van openbare bibliotheken NBLC

- Koninklijke Bibliotheek

- Stichting Muziek Centrum van de Omroep

- Stichting Ether Reclame

- Stichting Radio Nederland Wereldomroep

- Nederlandse Programma Stichting

- Nederlandse Omroep Stichting

- Commissariaat voor de Media

- Stichting Stimuleringsfonds Nederlandse Culturele Omroepproducties

- Stichting Lezen

- Dienst Omroepbijdragen

- Centrum voor innovatie en opleidingen

- Bedrijfsfonds voor de Pers

- Centrum voor innovatie van opleidingen

- Instituut voor Toetsontwikkeling (Cito)

- Instituut voor Leerplanontwikkeling

- Landelijk Dienstverlenend Centrum voor Studie– en Beroepskeuzevoorlichting

- Max Goote Kenniscentrum voor Beroepsonderwijs en Volwasseneneducatie

- Stichting Vervangingsfonds en Bedrijfsgezondheidszorg voor het Onderwijs

- BVE–Raad

- Colo, Vereniging kenniscentra beroepsonderwijs bedrijfsleven

- Stichting kwaliteitscentrum examinering beroepsonderwijs

- Vereniging Jongerenorganisatie Beroepsonderwijs

- Combo Stichting Combinatie Onderwijsorganisatie

- Stichting Financiering Struktureel Vakbondsverlof Onderwijs

- Stichting Samenwerkende Centrales in het COPWO

- Stichting SoFoKles

- Europees Platform

- Stichting mobiliteitsfonds HBO

- Nederlands Audiovisueel Archiefcentrum

- Stichting minderheden Televisie Nederland

- Stichting omroep allochtonen

- Stichting multiculturele Activiteiten Utrecht

- School der Poëzie

- Nederlands Perscentrum

- Nederlands Letterkundig Museum en documentatiecentrum

- Bibliotheek voor varenden

- Christelijke bibliotheek voor blinden en slechtzienden

- Federatie van Nederlandse Blindenbibliotheken

- Nederlandse luister– en braillebibliotheek

- Federatie Slechtzienden– en Blindenbelang

- Bibliotheek Le Sage Ten Broek

- Doe Maar Dicht Maar

- ElHizjra

- Fonds Bijzondere Journalistieke Projecten

- Fund for Central and East European Book Projects

- Jongeren Onderwijs Media

Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid (Ministry of Social Affairs and Employment)

- Sociale Verzekeringsbank(Social Insurance Bank)

- Arbeidsvoorzieningsorganisatie(Employment Service)

- Stichting Silicose Oud Mijnwerkers(Foundation for Former Miners suffering from Silicosis)

- Stichting Pensioen– & Verzekeringskamer(Pensions and Insurance Supervisory Authority of the Netherlands)

- Sociaal Economische Raad (SER)(Social and Economic Council in the Netherlands)

- Raad voor Werk en Inkomen (RWI)(Council for Work and Income)

- Centrale organisatie voor werk en inkomen(Central Organisation for Work and Income)

- Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen(Implementing body for employee insurance schemes)

Ministerie van Werkeer en Waterstaat (Ministry of Transport, Public Works and Watermanagement)

- RDW Voertuig informatie en toelating(Vehicle information and administration service)

- Luchtverkeersbeveiligingsorganisatie (LVB)(Air Traffic Control Agency)

- Nederlandse Loodsencorporatie (NLC)(Netherlands maritime pilots association)

- Regionale Loodsencorporatie (RLC)(Regional maritime pilots association)

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieu (Ministry of Housing, Planning and the Environment)

- Kadaster(Public Registers Agency)

- Centraal Fonds voor de Volkshuisvesting(Central Housing Fund)

- Stichting Bureau Architectenregister(Architects Register)

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport (Ministry of Health, Welfare and Sports)

- Commissie Algemene Oorlogsongevallenregeling Indonesië (COAR)

- College ter beoordeling van de Geneesmiddelen (CBG)(Medicines Evaluation Board)

- Commissies voor gebiedsaanwijzing

- College sanering Ziekenhuisvoorzieningen(National Board for Redevelopment of Hospital Facilities)

- Zorgonderzoek Nederland (ZON)(Health Research and Development Council)

- Inspection bodies under the

Wet medische hulpmiddelen(Law on Medical Appliances)

- N.V. KEMA/Stichting TNO Certification(KEMA/TNO Certification)

- College Bouw Ziekenhuisvoorzieningen (CBZ)(National Board for Hospital Facilities)

- College voor Zorgverzekeringen (CVZ)(Health Care Insurance Board)

- Nationaal Comité 4 en 5 mei(National 4 and 5 May Committee)

- Pensioen– en Uitkeringsraad (PUR)(Pension and Benefit Board)

- College Tarieven Gezondheidszorg (CTG)(Health Service Tariff Tribunal)

- Stichting Uitvoering Omslagregeling Wet op de Toegang Ziektekostenverzekering (SUO)

- Stichting tot bevordering van de Volksgezondheid en Milieuhygiëne (SVM)(Foundation for the Advancement of Public Health and Environment)

- Stichting Facilitair Bureau Gemachtigden Bouw VWS

- Stichting Sanquin Bloedvoorziening(Sanquin Blood Supply Foundation)

- College van Toezicht op de Zorgverzekeringen organen ex artikel 14, lid 2c, Wet BIG(Supervisory Board of Health Care Insurance Committees for registration of professional health care practices)

- Ziekenfondsen(Health Insurance Funds)

- Nederlandse Transplantatiestichting (NTS)(Netherlands Transplantation Foundation)

- Regionale Indicatieorganen (RIO's)(Regional bodies for Need Assessment)

XI — AUSTRIJA

Visas struktūras, kuru budžeta izpildi kontrolē

(Revīzijas palāta), izņemot rūpnieciskas vai komerciālas struktūras.

XII — PORTUGĀLE

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- (sabiedriskas iestādes, kas nav komerciālas vai rūpnieciskas struktūras),

- (valsts dienesti, kam ir juridiskas personas statuss),

- (publiskie fondi),

- (sabiedriskās iestādes izglītības, zinātniskās pētniecības un veselības aprūpes jomā).

XIII — SOMIJA

Sabiedriskas vai valsts kontrolētas struktūras un uzņēmumi, izņemot rūpnieciskas vai komerciālas struktūras.

XIV — ZVIEDRIJA

Visas nekomerciālās struktūras, kuru slēgtos valsts līgumus pārrauga Valsts iepirkuma pārvalde.

XV — APVIENOTĀ KARALISTE

Publisko tiesību subjekti

- Design Council

- Health and Safety Executive

- National Research Development Corporation

- Public Health Laboratory Service Board

- Advisory, Conciliation and Arbitration Service

- Commission for the New Towns

- National Blood Authority

- National Rivers Authority

- Scottish Enterprise

- Scottish Homes

- Welsh Development Agency

Publisko tiesību subjektu kategorijas

- Maintained schools (subsidētās skolas),

- Universities and colleges financed for the most part by other contracting authorities (universitātes un koledžas, ko pārsvarā finansē citas līgumslēdzējas iestādes),

- National Museums and Galleries (valsts muzeji un galerijas),

- Research Councils (pētniecības padomes),

- Fire Authorities (ugunsdzēsības iestādes),

- National Health Service Strategic Health Authorities (valsts veselības aprūpes dienesta stratēģiskās iestādes),

- Police Authorities (policijas iestādes),

- New Town Development Corporations (pilsētplānošanas sabiedrības),

- Urban Development Corporations (pilsētbūvniecības sabiedrības).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES [1]

BEĻĢIJA

—l'Etat | —de Staat | —valsts |

—les communautés | —de gemeenschappen | —kopienas |

—les commissions communautaires | —de gemeenschapscommissies | —kopienu komisijas |

—les régions | —de gewesten | —provinces |

—les provinces | —de provincies | —reģioni |

—les communes | —de gemeenten | —komūnas |

—les centres publics d'aide sociale | —de openbare centra voor maatschappelijk welzijn | —valsts sociālās palīdzības centri |

—les fabriques d'églises et les organismes chargés de la gestion du temporel des autres cultes reconnus | —de kerkfabrieken en de instellingen die belast zijn met het beheer van de temporalïen van de erkende erediensten | —baznīcu padomes un organizācijas, kas atbild par pārējo atzīto reliģisko konfesiju īpašumu apsaimniekošanu |

—les sociétés de développement régional | —de gewestelijke ontwikkelingsmaatschappijen | —reģionu attīstības sabiedrības |

—les polders et wateringues | —de polders en wateringen | —polderu un ūdenssaimniecības pārvaldes |

—les comités de remembrement des biens ruraux | —de ruilverkavelingscomités | —zemes īpašumu konsolidācijas komitejas |

—les zones de police | —de politiezones | —policijas zonas |

—les associations formées par plusieurs des pouvoirs adjudicateurs ci—dessus. | —de verenigingen gevormd door een of meerdere aanbestedende overheden hierboven. | —vairāku iepriekšminēto piešķīrēju iestāžu veidotas apvienības |

DĀNIJA

1.Folketinget — Dānijas Parlaments | Rigsrevisionen — Valsts kontrole |

2.Statsministeriet — Ministru prezidenta birojs | |

3.Udenrigsministeriet — Ārlietu ministrija | |

4.Beskæftigelsesministeriet — Nodarbinātības ministrija | 5 styrelser og institutioner — 5 aģentūras un iestādes |

5.Domstolsstyrelsen — Tiesas administrācija | |

6.Finansministeriet — Finanšu ministrija | 5 styrelser og institutioner — 5 aģentūras un iestādes |

7.Forsvarsministeriet — Aizsardzības ministrija | Adskillige institutioner — vairākas iestādes |

8.Indenrigs- og Sundhedsministeriet — Iekšlietu un veselības aizsardzības ministrija | Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut — vairākas aģentūras un iestādes, ieskaitot Statens Serum Institut |

9.Justitsministeriet — Tieslietu ministrija | Rigspolitichefen, 2 direktorater samt et antal styrelser — policijas komisārs, 2 direktorāti un virkne aģentūru |

10.Kirkeministeriet — Baznīcas lietu ministrija | 10 stiftsøvrigheder — 10 eparhijas |

11.Kulturministeriet — Kultūras ministrija | Departement samt et antal statsinstitutioner — departaments un virkne iestāžu |

12.Miljøministeriet — Vides ministrija | 6 styrelser — 6 aģentūras |

13.Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration — Bēgļu, imigrācijas un integrācijas lietu ministrija | 1 styrelse —1 aģentūra |

14.Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri — Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija | 9 direktorater og institutioner — 9 direktorāti un iestādes |

15.Ministeriet for Videnskab, Teknologi og herunder Udvikling — Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas ministrija | Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger — vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Riso Valsts laboratorija un pētniecības un izglītības iestādes valsts līmenī |

16.Skatteministeriet — Nodokļu ministrija | 1 styrelse og institutioner — 1 aģentūra un vairākas iestādes |

17.Socialministeriet — Sociālo lietu ministrija | 3 styreler og institutioner — 3 aģentūras un vairākas iestādes |

18.Trafikministeriet — Transporta ministrija | 12 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet — 12 aģentūras un vairākas iestādes, tostarp Øresundsbrokonsortiet |

19.Undervisningsministeriet — Izglītības ministrija | 3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner — 3 aģentūras, 4 izglītības iestādes, 5 citas iestādes |

20.Økonomi- og Erhvervsministeriet — Ekonomikas un uzņēmējdarbības ministrija | Adskillige styrelser og institutioner — vairākas aģentūras un iestādes |

VĀCIJA

Auswärtiges Amt | Federālā ārlietu ministrija (Federālais ārlietu birojs) |

Bundesministerium des Innern (nur zivile Güter) | Federālā iekšlietu ministrija (tikai civilajā jomā) |

Bundesministerium der Justiz | Federālā tieslietu ministrija |

Bundesministerium der Finanzen | Federālā finanšu ministrija |

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit | Federālā ekonomikas un darba lietu ministrija |

Bundesministerium für Verbraucherschutz, Ernährung und Landwirtschaft | Federālā patērētāju aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības ministrija |

Bundesministerium der Verteidigung (keine militärischen Güter) | Federālā aizsardzības ministrija (nemilitārās rūpniecības preces) |

Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend | Federālā ģimenes lietu, veco ļaužu, sieviešu un jaunatnes ministrija |

Bundesministerium für Gesundheit und Soziale Sicherheit | Federālā veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas ministrija |

Bundesministerium für Verkehr, Bau— und Wohnungswesen | Federālā transporta, būvniecības un mājokļu ministrija |

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit | Federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija |

Bundesministerium für Bildung und Forschung | Federālā izglītības un pētniecības ministrija |

Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung | Federālā ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija |

GRIEĶIJA

1. | Υπουργείο Εσωτερικών, Δημόσιας Διοίκησης και Αποκέντρωσης | Iekšlietu, valsts pārvaldes un decentralizācijas ministrija |

2. | Υπουργείο Εξωτερικών | Ārlietu ministrija |

3. | Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών | Ekonomikas un finanšu ministrija |

4. | Υπουργείο Ανάπτυίίης | Attīstības ministrija |

5. | Υπουργείο Δικαιοσύνης | Tieslietu ministrija |

6. | Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων | Izglītības un reliģijas lietu ministrija |

7. | Υπουργείο Πολιτισμού | Kultūras ministrija |

8. | Υπουργείο Υγείας — Πρόνοιας | Veselības aizsardzības un labklājības ministrija |

9. | Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταοας και Δημοσίων Έργων | Vides, teritorijas plānošanas un valsts pasūtījuma ministrija |

10. | Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων | Darba un sociālās nodrošināšanas ministrija |

11. | Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών | Transporta un sakaru ministrija |

12. | Υπουργείο Γεωργίας | Lauksaimniecības ministrija |

13. | Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας | Tirdzniecības flotes ministrija |

14. | Υπουργείο Μακεδονίας—-Θράκης | Maķedonijas un Trāķijas ministrija |

15. | Υπουργείο Αιγαίου | Egejas ministrija |

16. | Υπουργείο Τύπου και Μέσων Μαζικής Ενημέρωσης | Preses lietu ministrija |

17. | Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς | Jaunatnes lietu ģenerālsekretariāts |

18. | Γενική Γραμματεία Ισότητας | Līdztiesības ģenerālsekretariāts |

19. | Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων | Sociālās nodrošināšanas ģenerālsekretariāts |

20. | Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού | Grieķu diasporas lietu ģenerālsekretariāts |

21. | Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας | Rūpniecības ģenerālsekretariāts |

22. | Γενική Γραμματεία "Ερευνας και Τεχνολογίας" | Pētniecības un tehnoloģijas ģenerālsekretariāts |

23. | Γενική Γραμματεία Αθλητισμού | Sporta ģenerālsekretariāts |

24. | Γενική Γραμματεία Δημοσίων "Εργων" | Valsts pasūtījuma ģenerālsekretariāts |

25. | Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος | Valsts statistikas dienests |

26. | Εθνικός Οργανισμός Κοινωνικής Φροντίδας | Valsts labdarības organizācija |

27. | Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας | Darba ņēmēju mājokļu lietu organizācija |

28. | Εθνικό Τυπογραφείο | Valsts iespieddarbu birojs |

29. | Γενικό Χημείο του Κράτους | Galvenā valsts laboratorija |

30. | Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας | Grieķijas Autoceļu fonds |

31. | Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών | Atēnu Universitāte |

32. | Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης | Saloniku Universitāte |

33. | Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης | Trāķijas Universitāte |

34. | Πανεπιστήμιο Αιγαίου | Egejas Universitāte |

35. | Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων | Janinas Universitāte |

36. | Πανεπιστήμιο Πατρών | Patru Universitāte |

37. | Πανεπιστήμιο Μακεδονίας | Maķedonijas Universitāte |

38. | Πολυτεχνείο Κρήτης | Krētas Politehniskā skola |

39. | Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων | Sivitanidiosa Tehniskā skola |

40. | Αιγινήτειο Νοσοκομείο | Eginitio, universitātes slimnīca |

41. | Αρεταίαο Νοσοκομείο | Areteio, universitātes slimnīca |

42. | Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης | Valsts publiskās administrācijas centrs |

43. | Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού Α.Ε. | Sabiedrisko lietu pārvaldības organizācija |

44. | Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων | Lauksaimnieku apdrošināšanas organizācija |

45. | Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων | Skolu būvniecības organizācija |

46. | Γενικό Επιτελείο Στρατού | Armijas ģenerālštābs |

47. | Γενικό Επιτελείο Ναυτικού | Jūras kara flotes ģenerālštābs |

48. | Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας | Gaisa spēku ģenerālštābs |

49. | Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας | Grieķijas Atomenerģijas komisija |

50. | Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων | Tālākizglītības ģenerālsekretariāts |

Presidencia del Gobierno | Ministru prezidenta birojs |

Ministerio de Asuntos Exteriores | Ārlietu ministrija |

Ministerio de Justicia | Tieslietu ministrija |

Ministerio de Defensa | Aizsardzības ministrija |

Ministerio de Hacienda | Finanšu ministrija |

Ministerio de Interior | Iekšlietu ministrija |

Ministerio de Fomento | Valsts attīstības ministrija |

Ministerio de Educación, Cultura y Deportes | Izglītības, kultūras un sporta ministrija |

Ministerio de Trabajo y Asuntos Sociales | Darba un sociālo lietu ministrija |

Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación | Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija |

Ministerio de la Presidencia | Ministru prezidenta biroja ministrija |

Ministerio de Administraciones Públicas | Valsts pārvaldes ministrija |

Ministerio de Sanidad y Consumo | Veselības aizsardzības un patērētāju lietu ministrija |

Ministerio de Economía | Ekonomikas ministrija |

Ministerio de Medio Ambiente | Vides ministrija |

Ministerio de Ciencia y Tecnología | Zinātnes un tehnoloģijas ministrija |

FRANCIJA

1. Ministrijas

—Services du Premier ministre | —Ministru prezidenta birojs |

—Ministère des affaires étrangères | —Ārlietu ministrija |

—Ministère des affaires sociales, du travail et de la solidarité | —Sociālo lietu, darba un solidaritātes ministrija |

—Ministère de l'agriculture, de l'alimentation, de la pêche et des affaires rurales | —Lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības un lauku lietu ministrija |

—Ministère de la culture et de la communication | —Kultūras un sakaru ministrija |

—Ministère de la défense | —Aizsardzības ministrija |

—Ministère de l'écologie et du développement durable | —Ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrija |

—Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie | —Ekonomikas lietu, finanšu un rūpniecības ministrija |

—Ministère de l'équipement, des transports, du logement, du tourisme et de la mer | —Infrastruktūras, transporta, mājokļu, tūrisma un jūrlietu ministrija |

—Ministère de la fonction publique, de la réforme de l'Etat et de l'aménagement du territoire | —Civildienesta, valsts reformas un reģionālās plānošanas ministrija |

—Ministère de l'intérieur, de la sécurité intérieure et des libertés locales | —Iekšlietu, iekšējās drošības un vietējo brīvību ministrija |

—Ministère de la justice | —Tieslietu ministrija |

—Ministère de la jeunesse, de l'éducation nationale et de la recherche | —Jaunatnes lietu, izglītības un pētniecības ministrija |

—Ministère de l'outre—mer | —Aizjūras teritoriju ministrija |

—Ministère de la santé, de la famille et des personnes handicapées | —Veselības aizsardzības, ģimenes un invalīdu lietu ministrija |

—Ministère des sports | —Sporta ministrija |

—Académie de France à Rome | —Francijas Akadēmija Romā |

—Académie de marine | —Jūras akadēmija |

—Académie des sciences d'outre—mer | —Aizjūras Zinātņu akadēmija |

—Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS) | —Sociālā nodrošinājuma iestāžu centrālā aģentūra |

—Agence nationale pour l'amélioration des conditions de travail (ANACT) | —Darba apstākļu uzlabošanas valsts aģentūra |

—Agence nationale pour l'amélioration de l'habitat (ANAH) | —Dzīves vietas uzlabošanas valsts aģentūra |

—Agence nationale pour l'indemnisation des français d'outre-mer (ANIFOM) | —Valsts aģentūra kompensāciju izmaksai Francijas aizjūras teritoriju valstspiederīgajiem |

—Assemblée permanente des chambres d'agriculture (APCA) | —Reģionālo lauksaimniecības kameru Pastāvīgā asambleja |

—Bibliothèque nationale de France | —Francijas Valsts bibliotēka |

—Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg | —Valsts un universitātes bibliotēka Strasbūrā |

—Bibliothèque publique d'information | —Publiskā informācijas bibliotēka |

—Caisse des dépôts et consignations | —Noguldījumu un nosūtījumu fonds |

—Caisse nationale des autoroutes (CNA) | —Valsts autoceļu fonds |

—Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS) | —Valsts militārpersonu sociālās nodrošināšanas fonds |

—Centre des monuments nationaux (CMN) | —Valsts pieminekļu centrs |

—Caisse de garantie du logement locatif social | —Sociālo mājokļu garantiju fonds |

—Casa de Velasquez | —Casa de Velazquez |

—Centre d'enseignement zootechnique | —Zootehnisko pētījumu centrs |

—Centre d'études du milieu et de pédagogie appliquée du ministère de l'agriculture | —Lauksaimniecības ministrijas Vides pētījumu un lietišķās pedagoģijas centrs |

—Centre d'études supérieures de sécurité sociale | —Centrs augstākajai izglītībai sociālās nodrošināšanas jomā |

—Centres de formation professionnelle agricole | —Lauksaimniecības mācību centri |

—Centre national d'art et de culture Georges Pompidou | —Žorža Pompidū Mākslas un kultūras valsts centrs |

—Centre national de la cinematographic | —Valsts kinematogrāfijas centrs |

—Centre national d'études et de formation pour l'enfance inadaptée | —Valsts pētījumu un mācību centrs darbam ar bērniem, kam ir grūtības ar adaptāciju |

—Centre national d'études et d'expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF) | —Valsts lauksaimniecības un vides tehnisko pētījumu institūts |

—Centre national des lettres | —Valsts vārda mākslas centrs |

—Centre national de documentation pédagogique | —Valsts pedagoģisko dokumentu centrs |

—Centre national des oeuvres universitaires et scolaires (CNOUS) | —Valsts skolēnu un studentu atbalsta centrs |

—Centre hospitalier des Quinze— Vingts | —Quinze—Vingts slimnīca |

—Centre national de promotion rurale de Marmilhat | —Valsts lauku attīstības centrs Marmilatā |

—Centres d'éducation populaire et de sport (CREPS) | —Pieaugušo izglītības un sporta centri |

—Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS) | —Reģionālie studentu atbalsta centri |

—Centres régionaux de la propriété forestière | —Reģionālie mežu īpašumu centri |

—Centre de sécurité sociale des travailleurs migrants | —Migrējošo darba ņēmēju sociālās nodrošināšanas centrs |

—Commission des opérations de bourse | —Biržas darījumu komisija |

—Conseil supérieur de la pêche | —Zivsaimniecības padome |

—Conservatoire de l'espace littoral et des rivages lacustres | —Jūras un ezeru krasta saglabāšanas aģentūra |

—Conservatoire national supérieur de musique de Paris | —Valsts mūzikas augstskola Parīzē |

—Conservatoire national supérieur de musique de Lyon | —Valsts mūzikas augstskola Lionā |

—Conservatoire national supérieur d'art dramatique | —Valsts dramaturģijas augstskola |

—École centrale — Lyon | —Valsts inženierzinību un pētniecības koledža Lionā |

—École centrale des arts et manufactures | —Valsts inženierzinību un zinātnes koledža Parīzē |

—Ecole du Louvre | —Luvras mākslas skola |

—École française d'archéologie d'Athènes | —Francijas Arheoloģijas skola Atēnās |

—École française d'Extrême—Orient | —Francijas Tālo Austrumu pētniecības skola |

—École française de Rome | —Franču skola Romā |

—École des hautes études en sciences sociales | —Sociālo zinātņu augstskola |

—École nationale d'administration | —Valsts pārvaldes koledža |

—École nationale de l'aviation civile (ENAC) | —Valsts civilās aviācijas koledža |

—École nationale des Chartes | —Valsts seno rakstu koledža |

—École nationale d'équitation | —Jāšanas sporta valsts koledža |

—École nationale du génie rural des eaux et des forêts (ENGREF) | —Valsts lauku, ūdeņu un mežu inženiertehniskā koledža |

—Écoles nationales d'ingénieurs | —Valsts inženiertehniskās koledžas |

—École nationale d'ingénieurs des techniques des industries agricoles et alimentaires | —Valsts lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības inženiertehniskā koledža |

—Écoles nationales d'ingénieurs des travaux agricoles | —Valsts lauksaimniecības inženiertehniskā koledža |

—École nationale du génie de l'eau et de l'environnement de Strasbourg | —Valsts ūdenssaimniecības un vides inženiertehniskā koledža Strasbūrā |

—École nationale de la magistrature | —Valsts tieslietu koledža |

—Écoles nationales de la marine marchande | —Valsts tirdzniecības flotes koledžas |

—École nationale de la santé publique (ENSP) | —Valsts veselības aizsardzības koledža |

—École nationale de ski et d'alpinisme | —Valsts slēpošanas un alpīnisma koledža |

—École nationale supérieure agronomique — Montpellier | —Valsts agronomijas augstskola Monpeljē |

—École nationale supérieure agronomique — Rennes | —Valsts agronomijas augstskola Rennā |

—École nationale supérieure des arts décoratifs | —Valsts dekoratīvās mākslas augstskola |

—École nationale supérieure des arts et industries — Strasbourg | —Valsts mākslas un rūpniecības augstskola Strasbūrā |

—École nationale supérieure des arts et industries textiles — Roubaix | —Valsts mākslas un tekstilrūpniecības augstskola Rubē |

—Écoles nationales supérieures d'arts et métiers | —Valsts inženierzinību augstskolas |

—École nationale supérieure des beaux—arts | —Valsts tēlotājmākslas augstskola |

—École nationale supérieure des bibliothécaires | —Valsts bibliotēku zinātnes augstskola |

—École nationale supérieure de céramique industrielle | —Valsts rūpnieciskās keramikas augstskola |

—École nationale supérieure de l'électronique et de ses applications (ENSEA) | —Valsts elektronikas un elektrotehnikas augstskola |

—École nationale supérieure des industries agricoles alimentaires | —Valsts lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības augstskola |

—École nationale supérieure du paysage | —Valsts ainavu arhitektūras augstskola |

—Écoles nationales vétérinaires | —Valsts veterinārmedicīnas koledžas |

—École nationale de voile | —Valsts burāšanas sporta koledža |

—Écoles normales nationales d'apprentissage | —Valsts pedagoģijas koledžas |

—Écoles normales supérieures | —Valsts pedagoģijas augstskolas |

—École polytechnique | —Politehniskā koledža |

—École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze) | —Lauksaimniecības un mežsaimniecības profesionāli tehniskā skola Meimakā (Korēza) |

—École de sylviculture — Crogny (Aube) | —Mežsaimniecības koledža Kroņjī (Oba) |

—École de viticulture et d'oenologie de la Tour—Blanche (Gironde) | —Vīnkopības un enoloģijas koledža Tūrblanšā (Žironda) |

—École de viticulture — Avize (Marne) | —Vīnkopības koledža Avīzā (Marna) |

—Hôpital national de Saint—Maurice | —Valsts slimnīca Sentmorisā |

—Établissement national des invalides de la marine (ENIM) | —Valsts jūrnieku—invalīdu sociālās nodrošināšanas institūts |

—Etablissement national de bienfaisance Koenigswarter | —Kēnigsvartera Valsts labdarības organizācija |

—Etablissement de maîtrise d'ouvrage des travaux culturels (EMOC) | —Uzraudzības sabiedrība darbiem valsts īpašumā esošās ēkās ar kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi |

—Établissement public du musée et du domaine national de Versailles | —Versaļas muzeja un tā valstiskās nozīmes valsts sabiedrība |

—Fondation Carnegie | —Kārnegija fonds |

—Fondation Singer—Polignac | —Zingeres—Poliņjakas fonds |

—Fonds d'action et de soutien pour l'intégration et la lutte contre les discriminations | —Rīcības un atbalsta fonds integrācijai un cīņai pret diskrimināciju |

—Institut de l'élevage et de médecine vétérinaire des pays tropicaux (IEMVFT) | —Tropisko valstu lopkopības un veterinārmedicīnas institūts |

—Institut français d'archéologie orientale du Caire | —Francijas Austrumu arheoloģijas institūts Kairā |

—Institut français de l'environnement | —Francijas Vides institūts |

—Institut géographique national | —Valsts ģeogrāfijas institūts |

—Institut industriel du Nord | —Ziemeļu reģiona rūpniecības institūts |

—Institut national agronomique de Paris—Grignon | —Parīzes—Griņjonas Valsts agronomijas institūts |

—Institut national des appellations d'origine (INAO) | —Izcelsmes norāžu valsts institūts |

—Institut national d'astronomie et de géophysique (INAG) | —Valsts astronomijas un ģeofizikas institūts |

—Institut national de la consommation (INQ | —Valsts patēriņa institūts |

—Institut national d'éducation populaire (INEP) | —Valsts demogrāfisko pētījumu institūts |

—Institut national d'études démographiques (INED) | —Valsts pieaugušo izglītības institūts |

—Institut national des jeunes aveugles — Paris | —Valsts neredzīgo jauniešu institūts Parīzē |

—Institut national des jeunes sourds — Bordeaux | —Valsts nedzirdīgo jauniešu institūts Bordo |

—Institut national des jeunes sourds — Chambéry | —Valsts nedzirdīgo jauniešu institūts Šamberī |

—Institut national des jeunes sourds — Metz | —Valsts nedzirdīgo jauniešu institūts Mecā |

—Institut national des jeunes sourds — Paris | —Valsts nedzirdīgo jauniešu institūts Parīzē |

—Institut national du patrimoine | —Francijas Kultūras mantojuma institūts |

—Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N2.P3) | —Valsts kodolfizikas un elementārdaļiņu fizikas institūts |

—Institut national de la propriété industrielle | —Valsts intelektuālā īpašuma institūts |

—Institut national de recherches archéologiques préventives | —Valsts preventīvās arheoloģiskās pētniecības institūts |

—Institut national de recherche pédagogique (INRP) | —Valsts pedagoģiskās pētniecības institūts |

—Institut national des sports et de l'éducation physique | —Valsts sporta un sporta izglītības institūts |

—Instituts nationaux polytechniques | —Valsts politehniskās koledžas |

—Instituts nationaux des sciences appliquées | —Valsts lietišķo zinātņu institūti |

—Institut national supérieur de chimie industrielle de Rouen | —Rūpnieciskās ķīmijas valsts augstākās izglītības iestāde Ruenā |

—Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA) | —Valsts informācijas tehnoloģiju un automātikas pētniecības institūts |

—Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS) | —Valsts transporta un tā drošības pētniecības institūts |

—Instituts régionaux d'administration | —Reģionālās valsts pārvaldes koledžas |

—Institut supérieur des matériaux et de la construction mécanique de Saint—Ouen | —Materiālu un mehānisko konstrukciju augstākās izglītības iestāde Sentuenā |

—Musée Auguste—Rodin | —Ogista Rodēna muzejs |

—Musée de l'armée | —Kara muzejs |

—Musée Gustave—Moreau | —Gustava Moro muzejs |

—Musée du Louvre | —Luvras muzejs |

—Musée du quai Branly | —Quai Branly muzejs |

—Musée national de la marine | —Jūras muzejs |

—Musée national J.—J.—Henner | —Ž.—Ž. Enēra Valsts muzejs |

—Musée national de la Légion d'honneur | —Valsts Goda leģiona muzejs |

—Muséum national d'histoire naturelle | —Valsts dabas vēstures muzejs |

—Office de coopération et d'accueil universitaire | —Universitāšu sadarbības un uzņemšanas birojs |

—Office français de protection des réfugiés et apatrides | —Bēgļu un bezvalstnieku aizsardzības Francijas birojs |

—Office national de la chasse et de la faune sauvage | —Valsts medību un savvaļas dzīvnieku birojs |

—Office national d'information sur les enseignements et les professions (ONISEP) | —Valsts augstākās izglītības informācijas un profesionālās orientācijas birojs |

—Office des migrations internationales (OMI) | —Starptautiskās migrācijas birojs |

—Office universitaire et culturel français pour l'Algérie | —Francijas universitāšu un kultūras birojs Alžīrijā |

—Palais de la découverte | —Zinātnisko atklājumu muzejs |

—Parcs nationaux | —Nacionālie parki |

—Syndicat des transports parisiens d'Ile—de—France | —Ildefransas un Parīzes Transporta pārvalde |

—Thermes nationaux — Aix—les—Bains | —Valsts nozīmes karstavotu dziedniecības iestāde Elebenā |

3. Citas valsts līmeņa sabiedriskās organizācijas

—Union des groupements d'achats publics (UGAP) | —Valsts iepirkuma departaments |

ĪRIJA

Valsts Prezidenta birojs

(Parlaments un Eiropas Parlaments

Taoiseach (Ministru prezidents) departaments

Centrālais statistikas birojs

Finanšu ministrija

Valsts kontroliera un revidenta birojs

Valsts ieņēmumu dienests

Valsts pasūtījuma birojs

Valst laboratorija

Ģenerālprokurora birojs

Valsts galvenā prokurora birojs

Vērtēšanas birojs

Valsts civildienesta komisija

Ombuda birojs

Valst galvenā advokāta birojs

Tiesliet, līdztiesības un tiesu reformas ministrija

Tiesu pārvalde

Ieslodzījuma vietu pārvalde

Labdarīgu dāvinājumu un novēlējumu dienests

Vides un pašvaldību ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Sakaru un jūras un dabas resursu ministrija

Lauksaimniecības un pārtikas ministrija

Satiksmes ministrija

Veselības aizsardzības un bērnu lietu ministrija

Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrija

Mākslas, sporta un tūrisma ministrija

Aizsardzības ministrija

Ārliet ministrija

Sociālo un ģimenes lietu ministrija

Kopienu, lauku un

(ģēļvalodīgo reģionu) lietu ministrija

Mākslas padome

Nacionālā galerija

ITĀLIJA

1. Iepirkuma iestādes

1. | Presidenza del Consiglio dei Ministri | Ministru padomes priekšsēdētāja birojs |

2. | Ministero degli Affari Esteri | Ārlietu ministrija |

3. | Ministero dell'Interno | Iekšlietu ministrija |

4. | Ministero della Giustizia | Tieslietu ministrija |

5. | Ministero della Difesa | Aizsardzības ministrija |

6. | Ministero dell'Economia e delle Finanze | Ekonomikas un finanšu ministrija (bijusī Valsts kase un Finanšu ministrija) |

7. | Ministero delle Attività Produttive | Ražošanas darbību ministrija (bijusī Rūpniecības, tirdzniecības, amatniecības un tūrisma ministrija un Ārējās tirdzniecības ministrija) |

8. | Ministero delle Comunicazioni | Sakaru ministrija (bijusī Pasta un telekomunikāciju ministrija) |

9. | Ministero delle Politiche agricole e forestali | Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrija (bijusī Lauksaimniecības resursu ministrija) |

10. | Ministero dell'Ambiente e tutela del Territorio | Vides un teritorijas aizsardzības ministrija (bijusī Vides ministrija) |

11. | Ministero delle Infrastnitture e Transporti | Infrastruktūras un satiksmes ministrija (bijusī Satiksmes ministrija un Valsts pasūtījuma ministrija) |

12. | Ministero del Lavoro e delle politiche sociali | Nodarbinātības un sociālās politikas ministrija (bijusī Nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas ministrija) |

13. | Ministero della Salute | Veselības aizsardzības ministrija |

14. | Ministero dell'Istruzione, Università e Ricerca | Izglītības, mācību un zinātniskās pētniecības ministrija |

15. | Ministero per i Beni e le attività culturali | Kultūras mantojuma un kultūras darba ministrija |

CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici) | CONSIP (Sabiedrības informēšanas pakalpojumu koncesionārs) |

1. | Ministère de l'Agriculture, de la Viticulture et du Développement rural: Administration des services techniques de l'agriculture. | 1. | Lauksaimniecības, vīnkopības un lauku attīstības ministrija — lauksaimniecības tehnisko departamentu administrācija |

2. | Ministère des Affaires étrangères, du Commerce extérieur, de la Coopération et de la Défense: Armée. | 2. | Ārlietu, ārējās tirdzniecības, sadarbības un aizsardzības ministrija — armija |

3. | Ministère de l'Education nationale, de la Formation professionnelle et des Sports: Lycées d'enseignement secondaire et d'enseignement secondaire technique. | 3. | Izglītības, arodmācības un sporta ministrija — vidusskolas un vidējās tehniskās skolas |

4. | Ministère de l'Environnement: Administration de l'environnement. | 4. | Vides ministrija — vides pārvaldības iestādes |

5. | Ministère d'Etat, département des Communications: Entreprise des P et T (Postes seulement). | 5. | Valsts ministrija, Sakaru departaments — pasta pakalpojumu un telekomunikāciju sabiedrība (tikai pasta nodaļa) |

6. | Ministère de la Famille, de la Solidarité sociale et de la Jeunesse: Maisons de retraite de l'Etat, Homes d'enfants. | 6. | Ģimenes, sociālās solidaritātes un jaunatnes lietu ministrija — valsts veco ļaužu pansionāti, bērnunami |

7. | Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative: Centre informatique de l'Etat, Service central des imprimés et des fournitures de bureau de l'Etat. | 7. | Civildienesta un valsts pārvaldes reformas ministrija — Valsts datorzinātņu centrs, Valsts iespieddarbu un biroja piederumu centrālais departaments |

8. | Ministère de la Justice: Etablissements pénitentiaires. | 8. | Tieslietu ministrija — brīvības atņemšanas iestādes |

9. | Ministère de l'Intérieur: Police grand—ducale, Service national de la protection civile. | 9. | Iekšlietu ministrija — Valsts policija, Valsts civilās aizsardzības dienests |

10. | Ministère des Travaux publics: Administration des bâtiments publics; Administration des ponts et chaussées. | 10. | Valsts pasūtījuma ministrija — sabiedrisko ēku administrācija; tiltu un ceļu administrācija |

NĪDERLANDE

(Vispārējo lietu ministrija)

- (administrācija)

- (Konsultatīvā padome valdības politikas jautājumos)

- (Nīderlandes Valdības informācijas dienests)

(Iekšlietu ministrija)

- (administrācija)

- (Valdības personāla informācijas aģentūra)

- (Centrālais arhīva datu atlases dienests)

- (Vispārējais izlūkošanas un drošības dienests)

- (Personas datu un ceļošanas dokumentu aģentūra)

- (Informācijas un sakaru tehnoloģiju organizācija)

- (Valsts policijas dienestu aģentūra)

(Ārlietu ministrija)

- (Reģionālās politikas un konsulāro lietu ģenerāldirektorāts)

- (Politisko lietu ģenerāldirektorāts)

- (Starptautiskās sadarbības ģenerāldirektorāts)

- (Eiropas līmeņa sadarbības ģenerāldirektorāts)

- (Jaunattīstības valstīs ražotu preču importa veicināšanas centrs)

- (ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra vietnieka darbību atbalstošie palīgdienesti)

- (dažādās ārvalstu pārstāvniecības)

(Aizsardzības ministrija)

- (administrācija)

- (Apvienotais palīgdienestu štābs)

- (Aizsardzības telemātikas organizācija)

- (Aizsardzības infrastruktūras aģentūras centrālais direktorāts)

- (Aizsardzības infrastruktūras aģentūras reģionālie direktorāti)

- (Nīderlandes Karaliskās jūras kara flotes apgādes direktorāts)

- (Nīderlandes Karaliskās armijas apgādes direktorāts)

- (Nīderlandes Karaliskās gaisa kara flotes apgādes direktorāts)

- (Nīderlandes Karaliskās armijas apgādes valsts aģentūra)

- (Aizsardzības naftas vadu organizācija)

- (Nīderlandes Karaliskās gaisa kara flotes loģistikas centrs)

- (Nīderlandes Karaliskās jūras kara flotes uzturēšanas uzņēmums)

(Ekonomikas lietu ministrija)

- (administrācija)

- (Nīderlandes Centrālais statistikas birojs)

- (Centrālais plānošanas birojs)

- (Rūpnieciskā īpašuma birojs)

- (aģentūra "Senter")

- (Raktuvju valsts uzraudzības iestāde)

- (Nīderlandes Konkurences pārvalde)

- (Nīderlandes Ārējās tirdzniecības pārvalde)

- (Enerģētikas un vides aģentūra)

- (Telekomunikāciju aģentūra)

(Finanšu ministrija)

- (administrācija)

- (Nodokļu un muitas datorsistēmu un programmatūras centrs)

- (Nodokļu un muitas pārvalde)

- (Nodokļu un muitas pārvaldes dažādās struktūrvienības visā Nīderlandē)

- (Fiskālās informācijas un izmeklēšanas dienests (tostarp Ekonomikas kontroles dienests))

- (Nodokļu un muitas pārvaldes mācību centrs)

- (Valsts īpašuma dienests)

(Tieslietu ministrija)

- (administrācija)

- (Labošanas iestāžu aģentūra)

- (Bērnu aprūpes un aizsardzības aģentūra)

- (Centrālā sodanaudu iekasēšanas aģentūra)

- (Valsts apsūdzības dienests)

- (Imigrācijas un naturalizācijas dienests)

- (Nīderlandes Tiesu medicīnas institūts)

- (Tiesu iestāžu pārvaldības un konsultatīvā padome)

(Lauksaimniecības, dabas resursu apsaimniekošanas un zivsaimniecības ministrija)

- (administrācija)

- (valsts dienests (aģentūra) noteikumu īstenošanai)

- (Augu aizsardzības dienests (aģentūra))

- (Vispārīgā inspekcija)

- (Reģionālās politikas departamenti)

- (Maksājumu birojs (aģentūra))

- (Pastāvīgas lauku apvidu attīstības valsts dienests)

- De afzonderlijke Regionale Beleidsdirecties (Reģionālās politikas departamenti)

(Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija)

- (administrācija)

- (Izglītības inspekcija)

- (Kultūras mantojuma inspekcija)

- (Iestāžu centralizētā finansējuma aģentūra)

- (Valsts arhīvi)

- (Valsts arheoloģijas inspekcija)

- (Valsts arhīvu inspekcija)

- (Zinātnes un tehnoloģijas politikas konsultatīvā padome)

- (Izglītības padome)

- Rijksinstituut voor Oorlogsdocumentatie (Kara dokumentālo liecību valsts institūts)

- (Nīderlandes Kultūras mantojuma institūts)

- (Kultūras padome)

- (Nīderlandes Vēstures pieminekļu aizsardzības departaments)

- (Arheoloģiskā mantojuma valsts dienests)

(Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija)

- (administrācija)

(Satiksmes, valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ministrija)

- (administrācija)

- (Civilās aviācijas ģenerāldirektorāts)

- (Kravu pārvadājumu ģenerāldirektorāts)

- (Pasažieru pārvadājumu ģenerāldirektorāts)

- (Valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāts)

- (Valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāta galvenais birojs)

- (Valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāta reģionālie departamenti)

- (Valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāta specializētie dienesti)

- (Ūdenssaimniecības lietu ģenerāldirektorāts)

- (Satiksmes un ūdenssaimniecības inspekcija, galvenais inspektors)

- (Satiksmes un ūdenssaimniecības inspekcijas Civilās aviācijas nodaļa)

- (Satiksmes un ūdenssaimniecības inspekcijas Pārvadājumu nodaļa)

- (Satiksmes un ūdenssaimniecības inspekcijas Kuģniecības nodaļa)

- (centrālie dienesti)

- (Nīderlandes Karaliskais meteoroloģijas institūts)

(Mājokļu, teritorijas plānošanas un vides ministrija)

- (administrācija)

- (Mājokļu ģenerāldirektorāts)

- (Teritorijas plānošanas politikas ģenerāldirektorāts)

- (Vides aizsardzības ģenerāldirektorāts)

- (Valdības ēku aģentūra)

- (inspekcija)

(Veselības aizsardzības, labklājības un sporta ministrija)

- (administrācija)

- (Veselības aizsardzības un veterinārās veselības aizsardzības inspekcija)

- (Veselības aprūpes inspekcija)

- (Jaunatnes atbalsta un jaunatnes aizsardzības inspekcija)

- (Valsts veselības aizsardzības un vides institūts)

- (Sociālo un kultūras lietu plānošanas birojs)

- (Zāļu novērtēšanas padomes aģentūra)

(Parlamenta otrā palāta)

(Parlamenta pirmā palāta)

(Valsts padome)

(Nīderlandes Revīzijas palāta)

(Valsts ombuds)

(Nīderlandes Ordeņa kanceleja)

(Karalienes birojs)

AUSTRIJA

1. | Bundeskanzleramt | Federālā kanceleja |

2. | Bundesministerium fur auswärtige Angelegenheiten | Federālā ārlietu ministrija |

3. | Bundesministerium für Bildung, Wissenschaft und Kultur | Federālā izglītības, zinātnes un kultūras ministrija |

4. | Bundesministerium für Finanzen | Federālā finanšu ministrija |

5. | Bundesministerium für Gesundheit und Frauen | Federālā veselības aizsardzības un sieviešu lietu ministrija |

6. | Bundesministerium für Inneres | Federālā iekšlietu ministrija |

7. | Bundesministerium für Justiz | Federālā tieslietu ministrija |

8. | Bundesministerium für Landesverteidigung | Federālā aizsardzības ministrija |

9. | Bundesministerium für Land— und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft | Federālā lauksaimniecības un mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministrija |

10. | Bundesministerium für soziale Sicherheit, Generationen und Konsumentenschutz | Federālā sociālās nodrošināšanas, paaudžu un patērētāju tiesību aizsardzības ministrija |

11. | Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie | Federālā satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrija |

12. | Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit | Federālā ekonomikas lietu un nodarbinātības ministrija |

13. | Bundesamt für Eich— und Vermessungswesen | Federālais kalibrācijas un mērījumu birojs |

14. | Österreichische Forschungs— und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H | Austrijas Pētniecības un kontrolcentrs SIA "Arsenal" |

15. | Bundesprüfanstalt für Kraftfahrzeuge | Federālais automašīnu testēšanas institūts |

16. | Bundesbeschaffung G.m.b.H | SIA "Federālais iepirkums" |

17. | Bundesrechenzentrum G.m.b.H | SIA "Federālais datu apstrādes centrs" |

PORTUGĀLE

—Presidência do Conselho de Ministros; | Ministru padomes priekšsēdētāja birojs |

—Ministério das Finanças; | Finanšu ministrija |

—Ministério da Defesa Nacional ; | Aizsardzības ministrija |

—Ministério dos Negócios Estrangeiros e das Comunidades Portuguesas; | Ārlietu un portugāļu kopienu ministrija |

—Ministério da Administração Interna; | Iekšlietu ministrija |

—Ministério da Justiça; | Tieslietu ministrija |

—Ministério da Economia; | Ekonomikas ministrija |

—Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas; | Lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības ministrija |

—Ministério da Educação; | Izglītības ministrija |

—Ministério da Ciência e do Ensino Superior; | Zinātnes un augstākās izglītības ministrija |

—Ministério da Cultura; | Kultūras ministrija |

—Ministério da Saúde; | Veselības aizsardzības ministrija |

—Ministério da Segurança Social e do Trabalho; | Sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministrija |

—Ministério das Obras Públicas, Transportes e Habitação; | Valsts pasūtījuma, satiksmes un mājokļu ministrija |

—Ministério das Cidades, Ordenamento do Território e Ambiente. | Pilsētu, zemes apsaimniekošanas un vides ministrija |

OIKEUSKANSLERINVIRASTO — JUSTITIEKANSLERSÄM—BETET | TIESLIETU KANCLERA BIROJS |

KAUPPA— JA TEOLLISUUSMINISTERIÖ — HANDELS—OCH INDUSTRIMINISTERIET | TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS MINISTRIJA |

Kuluttajavirasto — Konsumentverket | Somijas Patērētāju aģentūra |

Kilpailuvirasto — Konkurrensverket | Somijas Konkurences iestāde |

Kuluttajavalituslautakunta — Konsumentklagonämnden | Patērētāju sūdzību valde |

Patentti— ja rekisterihallitus — Patent— och registerstyrelsen | Valsts patentu un reģistrācijas valde |

LIIKENNE— JA VIESTINTÄMINISTERIÖ — KOMMUNIKATIONSMINISTERIET | SATIKSMES UN SAKARU MINISTRIJA |

Viestintävirasto — Kommunikationsverket | Somijas Sakaru līdzekļu regulēšanas iestāde |

MAA— JA METSÄTALOUSMINISTERIÖ — JORD— OCH SKOGSBRUKSMINISTERIET | LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA |

Elintarvikevirasto — Livsmedelsverket | Valsts pārtikas aģentūra |

Maanmittauslaitos — Lantmäteriverket | Somijas Valsts zemes ierīcības dienests |

OIKEUSMINISTERIÖ — JUSTITIEMINISTERIET | TIESLIETU MINISTRIJA |

Tietosuojavaltuutetun toimisto — Dataombudsmannens byrå | Datu aizsardzības ombuda birojs |

Tuomioistuimet — domstolar | Tiesas |

Korkein oikeus — Högsta domstolen | Augstākā tiesa |

Korkein hallinto—oikeus — Högsta förvaltningsdomstolen | Augstākā administratīvā tiesa |

Hovioikeudet — hovrätter | Apelācijas tiesas |

Käräjäoikeudet — tingsrätter | Apgabaltiesas |

Hallinto—oikeudet —förvaltningsdomstolar | Administratīvās tiesas |

Markkinaoikeus — Marknadsdomstolen | Tirgus tiesa |

Työtuomioistuin — Arbetsdomstolen | Darba tiesa |

Vakuutusoikeus — Försäkringsdomstolen | Apdrošināšanas tiesa |

Vankeinhoitolaitos — Fångvårdsväsendet | Ieslodzījuma vietu pārvalde |

OPETUSMINISTERIÖ — UNDERVISNINGSMINISTERIET | IZGLĪTĪBAS MINISTRIJA |

Opetushallitus — Utbildningsstyrelsen | Valsts izglītības pārvalde |

Valtion elokuvatarkastamo — Statens filmgranskningsbyrå | Somijas Filmu klasifikācijas pārvalde |

PUOLUSTUSMINISTERIÖ — FÖRSVARSMINISTERIET | AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA |

Puolustusvoimat— Försvarsmakten | Somijas Aizsardzības spēki |

SISÄASIAINMINISTERIÖ — INRIKESMINISTERIET | IEKŠLIETU MINISTRIJA |

Väestörekisterikeskus — Befolkningsregistercentralen | Iedzīvotāju reģistra centrs |

Keskusrikospoliisi — Centralkriminalpolisen | Izmeklēšanas valsts birojs |

Liikkuva poliisi — Rörliga polisen | Valsts ceļu policija |

Rajavartiolaitos— Gränsbevakningsväsendet | Robežsardze |

SOSIAALI— JA TERVEYSMINISTERIÖ | SOCIĀLO LIETU UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA |

Työttömyysturvalautakunta — Arbetslöshetsnämnden | Pārsūdzības iestāde bezdarba jautājumos |

Tarkastuslautakunta — Prövningsnämnden | Pārsūdzības tribunāls |

Lääkelaitos — Läkemedelsverket | Valsts zāļu aģentūra |

Terveydenhuollon oikeusturvakeskus — Rättsskyddscentralen för hälsovården | Tiesu medicīnas lietu valsts iestāde |

Tapaturmavirasto — Olycksfallsverket | Valsts birojs kompensāciju izmaksai pēc ceļu satiksmes negadījumiem |

Säteilyturvakeskus — Stralsäkerhetscentralen | Radiācijas un kodoldrošības iestāde |

TYÖMINISTERIÖ — ARBETSMINISTERIET | DARBA MINISTRIJA |

Valtakunnansovittelijain toimisto — Riksförlikningsmän—nens byrå | Pušu samierināšanas valsts birojs |

Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset — Statliga förläggningar för asylsökande | Uzņemšanas centri |

Työneuvosto — Arbetsrådet i Finland | Darba padome |

ULKOASIAINMINISTERIÖ — UTRIKESMINISTERIET | ĀRLIETU MINISTRIJA |

VALTIOVARAINMINISTERIÖ — FINANSMINISTERIET | FINANŠU MINISTRIJA |

Valtiontalouden tarkastusvirasto — Statens revisionsverk | Valsts kontrole |

Valtiokonttori — Statskontoret | Valsts kase |

Valtion työmarkkinalaitos — Statens arbetsmarknadsverk | Valsts darba devēju birojs |

Verohallinto — Skatteförvaltningen | Nodokļu administrācija |

Tullilaitos — Tullverket | Muita |

Valtion vakuusrahasto — Statsgarantifonden | Valsts garantiju fonds |

YMPÄRISTÖMINISTERIÖ — MILJÖMINISTERIET | VIDES MINISTRIJA |

Akademien för de fria konsterna | Karaliskā tēlotājmākslas akadēmija |

Alkoholinspektionen | Valsts spirta pārvalde |

Alkoholsortimentsnämnden | Alkoholisko dzērienu sortimenta pārvalde |

Allmänna pensionsfonden | Zviedrijas Valsts pensiju fonds |

Allmänna reklamationsnämnd | Patērētāju sūdzību valsts pārvalde |

Ambassader | Vēstniecības |

Arbetsdomstolen | Darba tiesa |

Arbetsgivarverk, statens | Valsts darba devēju aģentūra |

Arbetslivsfonden | Darba dzīves fonds |

Arbetslivsinstitutet | Darba dzīves valsts institūts |

Arbetsmarknadsstyrelsen | Valsts darba tirgus pārvalde |

Arbetsmiljöfonden | Darba vides fonds |

Arbetsmiljöinstitutet | Valsts arodveselības institūts |

Arbetsmiljönämnd, statens | Valsts darba drošības un arodveselības pārvalde |

Arbetsmiljöverket | Zviedrijas Darba vides pārvalde |

Arkitekturmuseet | Zviedrijas Arhitektūras muzejs |

Arrendenämnder (12) | Reģionālās īrestiesas (12) |

B

Banverket | Valsts dzelzceļa administrācija |

Barnombudsmannen | Bērnu tiesību ombuda birojs |

Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens | Zviedrijas Padome par tehnoloģijām veselības aprūpē |

Besvärsnämnden för rättshjälp | Juridiskās palīdzības apelācijas komisija |

Biografbyrå, statens | Valsts kino cenzoru padome |

Biografiskt lexikon, svenskt | Zviedrijas Biogrāfiskā vārdnīca |

Birgittaskolan | Birgitas skola |

Blekinge tekniska högskola | Blekinges Tehnoloģiskais institūts |

Bokföringsnämnden | Zviedrijas Grāmatvedības standartu padome |

Bostadskreditnämnd, statens (BKN) | Valsts mājokļu kredītgarantiju pārvalde |

Boverket | Valsts mājokļu, būvniecības un plānošanas pārvalde |

Brottsförebyggande rådet | Valsts likumpārkāpumu profilakses padome |

Brottsoffermyndigheten | Kompensācijas un atbalsta iestāde nozieguma upuriem |

Brottsskadenämnden | Kompensācijas padome noziegumā fiziski cietušajiem |

Byggforskningsrådet | Būvniecības pētniecības padome |

C

Centrala försöksdjursnämnden | Centrālā laboratorijas dzīvnieku komiteja |

Centrala studiestödsnämnden | Valsts studentu atbalsta padome |

Centralnämnden för fastighetsdata | Nekustamā īpašuma datu centrālā pārvalde |

D

Danshögskolan | Deju augstskola |

Datainspektionen | Datu inspekcija |

Delegationen för utländska investeringar Sverige, ISA | Zviedrijas Investīciju aģentūra |

Departementen | Ministrijas (valdības departamenti) |

Domstolsverket | Valsts tiesu administrācija |

Dramatiska institutet | Dramatiskās mākslas augstskola |

E

Ekeskolan | Ekes skola |

Ekobrottsmyndigheten | Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas birojs |

Ekonomistyrningsverket | Valsts finanšu pārvaldības iestāde |

Elsäkerhetsverket | Valsts elektrodrošības pārvalde |

Energimyndigheten, statens | Zviedrijas Valsts enerģētikas administrācija |

EU/FoU—rådet | Zviedrijas Padome pētniecībai un attīstībai ES satvarā |

Exportkreditnämnden | Eksporta kredītu garantiju pārvalde |

Exportråd, Sveriges | Zviedrijas Tirdzniecības padome |

F

Fastighetsmäklarnämnden | Nekustamā īpašuma aģentu uzraudzības pārvalde |

Fastighetsverk, statens | Valsts īpašuma pārvalde |

Fideikommissnämnden | Neatsavināmā īpašuma padome |

Finansinspektionen | Finanšu uzraudzības pārvalde |

Fiskeriverket | Valsts zivsaimniecības pārvalde |

Flygmedicincentrum | Aviācijas medicīnas centrs |

Flygtekniska försöksanstalten | Aeronautikas zinātniskās pētniecības institūts |

Folkhälsoinstitut.statens | Veselības aizsardzības institūts |

Fonden för fukt— och mögelskador | Valsts organizācija vienģimenes māju īpašnieku atbalstam |

Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas | Zviedrijas Vides, lauksaimniecības zinātņu un teritorijas plānošanas pētniecības padome |

Fortifikationsverket | Valsts fortifikācijas administrācija |

Förlikningsmannaexpedition, statens | Pušu samierināšanas valsts birojs |

Försvarets forskningsanstalt | Valsts militārās pētniecības iestāde |

Försvarets materielverk | Militārā ekipējuma administrācija |

Försvarets radioanstalt | Valsts militārais radiosakaru centrs |

Försvarshistoriska museer, statens | Zviedrijas Valsts militārās vēstures muzeji |

Försvarshögskolan | Valsts augstākās militārās izglītības iestāde |

Försvarsmakten | Zviedrijas Bruņotie spēki |

Försäkringskassorna (21) | Sociālās apdrošināšanas biroji (21) |

G

Gentekniknämnden | Zviedrijas Gēnu tehnoloģijas konsultatīvā padome |

Geologiska undersökning, Sveriges | Zviedrijas Ģeoloģijas dienests |

Geotekniska institut, statens | Zviedrijas Ģeotehniskais institūts |

Giftinformationscentralen | Zviedrijas Inžu informācijas centrs |

Glesbygdsverket | Valsts lauku apvidu attīstības aģentūra |

Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation— och reklamutbildning | Grafikas institūts un sabiedrisko attiecību un reklāmas pēcdiploma mācību iestāde |

Granskningsnämnden för radio och TV | Zviedrijas Raidorganizāciju komisija |

Göteborgs universitet | Gēteborgas Universitāte |

H

Handelsflottans kultur— och fritidsråd | Zviedrijas valdības dienests jūrnieku labklājībai |

Handelsflottans pensionsanstalt | Tirdzniecības flotes jūrnieku pensiju institūts |

Handikappombudsmannen | Invalīdu tiesību ombuda birojs |

Handikappråd, statens | Invalīdu valsts padome |

Haverikommission, statens | Nelaimes gadījumu izmeklēšanas valsts komisija |

Historiska museer, statens | Valsts vēstures muzeji |

Hjälpmedelsinstitutet | Zviedrijas Invalīdu atbalsta institūts |

Hovrätterna (6) | Apelācijas tiesas (6) |

Hyresnämnder (12) | Reģionālās īrestiesas (12) |

Häktena (30) | Iepriekšējās aizturēšanas izolatori (30) |

Hälso— och sjukvårdens ansvarsnämnd | Medicīniskās atbildības komiteja |

Högskolan Dalarna | Dalarnas Augstskola |

Högskolan i Borås | Borosas Augstskola |

Högskolan i Gävle | Gevles Augstskola |

Högskolan i Halmstad | Halmstades Augstskola |

Högskolan i Kalmar | Kalmaras Augstskola |

Högskolan i Karlskrona/Ronneby | Karlskronas/Ronnebijas Augstskola |

Högskolan i Kristianstad | Kristianstades Augstskola |

Högskolan i Skövde | Skevdes Augstskola |

Högskolan i Trollhättan/Uddevalla | Trolhetenas/Udevalas Augstskola |

Högskolan på Gotland | Gotlandes Augstskola |

Högskoleverket | Augstākās izglītības valsts aģentūra |

Högsta domstolen | Augstākā tiesa |

I

Idrottshögskolan i Stockholm | Stokholmas Sporta izglītības un sporta augstskola |

Inspektionen för strategiska produkter | Stratēģisko preču valsts inspekcija |

Institut för byggnadsforskning, statens | Būvniecības pētniecības valsts padome |

Institut för ekologisk hållbarhet, statens | Zviedrijas Ekoloģiskās ilgtspējības institūts |

Institut för kommunikationsanalys, statens | Zviedrijas Transporta un sakaru nozares analīzes institūts |

Institut för psykosocial miljömedicin, statens | Psihosociālo faktoru un psihiskās veselības valsts institūts |

Institut för särskilt utbildningsstöd | Zviedrijas Valsts dienests, kurā apmāca palīgus cilvēkiem ar kustību traucējumiem |

Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering | Darba tirgus politikas novērtējuma birojs |

Institutet för rymdfysik | Zviedrijas Kosmiskās fizikas institūts |

Institutionsstyrelse, Statens | Stacionārās aprūpes valsts pārvalde |

Insättnigsgarantinämnden | Noguldījumu garantiju pārvalde |

Integrationsverket | Zviedrijas Integrācijas padome |

Internationella adoptionsfrågor, Statens nämnd för | Starpvalstu adopcijas valsts pārvalde |

Internationella programkontoret för utbildningsområdet | Starptautiskās Izglītības un apmācības programmas birojs |

J

Jordbruksverk, statens | Zviedrijas Lauksaimniecības padome |

Justitiekanslern | Tieslietu kanclera birojs |

Jämställdhetsombudsmannen | Vienādu iespēju ombuda birojs |

K

Kammarkollegiet | Juridisko, finanšu un administratīvo pakalpojumu aģentūra |

Kammarrätterna (4) | Administratīvās apelācijas tiesas (4) |

Karlstads universitet | Karlstades Universitāte |

Karolinska Institutet | Karolinskas Institūts |

Kemikalieinspektionen | Ķīmisko vielu valsts inspekcija |

Kommerskollegium | Valsts tirdzniecības padome |

Koncessionsnämnden för miljöskydd | Vides aizsardzības valsts franšīzes padome |

Konjunkturinstitutet | Ekonomiskās pētniecības valsts institūts |

Konkurrensverket | Zviedrijas Konkurences pārvalde |

Konstfack | Mākslas, amatniecības un dizaina koledža |

Konsthögskolan | Tēlotājmākslas augstskola |

Konstmuseer, statens | Valsts mākslas muzeji |

Konstnärsnämnden | Mākslas darbinieku stipendiju komiteja |

Konstråd, statens | Valsts mākslas padome |

Konsulat | Konsulāti |

Konsumentverket | Zviedrijas Patērētāju aģentūra |

Kriminaltekniska laboratorium, statens | Kriminālistikas valsts laboratorija |

Kriminalvårdens regionkanslier (4) | Reģionālās labošanas darbu iestādes (4) |

Kriminalvårdsanstalterna (35) | Valsts līmeņa/vietējās ieslodzījuma vietas (35) |

Kriminalvårdsstyrelsen | Cietumu un nosacītas atbrīvošanas valsts iestāde |

Kristinaskolan | Kristīnes skola |

Kronofogdemyndigheterna (10) | Tiesu izpildītāju kantori (10) |

Kulturråd, statens | Kultūras lietu valsts padome |

Kungl. Biblioteket | Karaliskā bibliotēka |

Kungl. Konsthögskolan | Karaliskā tēlotājmākslas augstskola |

Kungl. Musikhögskolan | Karaliskā mūzikas augstskola Stokholmā |

Kungl. Tekniska högskolan | Karaliskais tehnoloģiju institūts |

Kustbevakningen | Zviedrijas Krasta apsardze |

Kvalitets— och kompetensråd, statens | Kvalitātes un attīstības valsts padome |

Kärnkraftinspektion, statens | Zviedrijas Kodolenerģijas inspekcija |

L

Lagrådet | Likumdošanas padome |

Lantbruksuniveritet, Sveriges | Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte |

Lantmäteriverket | Valsts zemes ierīcības dienests |

Linköpings universitet | Linčēpingas Universitāte |

Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet | Karaliskais arsenāls |

Livsmedelsverk, statens | Pārtikas valsts dienests |

Ljud— och bildarkiv, statens | Skaņas un kinoattēla ierakstu valsts arhīvs |

Lotteriinspektionen | Valsts azartspēļu pārvalde |

Luftfartsverket | Civilās aviācijas administrācija |

Luleå tekniska universitet | Luleo Tehniskā universitāte |

Lunds universitet | Lundas Universitāte |

Läkemedelsverket | Zāļu aģentūra |

Länsarbetsnämnderna (20) | Lēņu nodarbinātības padomes (20) |

Länsrätterna (23) | Lēņu administratīvās tiesas (23) |

Länsstyrelserna (21) | Lēņu administratīvās padomes (21) |

Lärarhögskolan i Stockholm | Stokholmas Izglītības institūts |

M

Malmö högskola | Malmes Universitāte |

Manillaskolan | Manillas speciālā skola nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem |

Marknadsdomstolen | Tirgus tiesa |

Medlingsinstitutet | Starpniecības valsts birojs |

Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges | Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts |

Migrationsverket | Zviedrijas Migrācijas pārvalde |

Militärhögskolor | Militārās akadēmijas |

Mitthögskolan | Viduszviedrijas Universitāte |

Moderna museet | Modernās mākslas muzejs |

Museer för världskultur, statens | Pasaules kultūras valsts muzeji |

Musiksamlingar, statens | Zviedrijas Mūzikas bibliotēka |

Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning | Zviedrijas Augstākās profesionālās izglītības aģentūra |

Myndigheten för Sveriges nätuniversitet | Zviedrijas Tālmācības aģentūra |

Mälardalens högskola | Melardalenas Augstskola |

N

Nationalmuseum | Valsts tēlotājmākslas muzejs |

Nationellt centrum för flexibelt lärande | Elastīgas izglītības un apmācības valsts aģentūra |

Naturhistoriska riksmuseet | Dabas vēstures muzejs |

Naturvårdsverket | Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra |

Nordiska Afrikainstitutet | Ziemeļāfrikas Institūts |

Notarienämnden | Notāru komiteja |

Nämnden för offentlig upphandling | Valsts iepirkuma valsts pārvalde |

O

Ombudsmannen mot diskriminering på grundav sexuell läggning | Ombuda birojs jautājumos pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ |

Ombudsmannen mot etnisk diskriminering | Ombuda birojs jautājumos pret diskrimināciju etniskās piederības dēļ |

Operahögskolan i Stockholm | Operas augstskola Stokholmā |

P

Patent— och registreringsverket | Patentu un reģistrācijas birojs |

Patentbesvärsrätten | Patentu lietu apelācijas tiesa |

Pensionsverk, statens | Valsts ierēdņu pensiju fonds |

Person— och adressregisternämnd, statens | Saskaņotais iedzīvotāju un adresu reģistrs |

Pliktverk, Totalförsvarets | Valsts pakalpojumu administrācija |

Polarforskningssekretariatet | Zviedrijas Polārpētniecības sekretariāts |

Polismyndigheter (21) | Vietējās policijas iestādes (21) |

Post— och telestyrelsen | Valsts pasta un sakaru aģentūra |

Premiepensionsmyndigheten | Pensijas piemaksu pārvalde |

Presstödsnämnden | Preses izdevumu subsīdiju padome |

R

Radio— och TV—verket | Radio un televīzijas padome |

Regeringskansliet | Valdības biroji |

Regeringsrätten | Augstākā administratīvā tiesa |

Revisorsnämnden | Publisko revidentu uzraudzības padome |

Riksantikvarieämbetet | Valsts nozīmes senlietu centrālā padome |

Riksarkivet | Valsts arhīvi |

Riksbanken | Zviedrijas Banka |

Riksdagens förvaltningskontor | Zviedrijas Parlamenta administratīvais departaments |

Riksdagens ombudsmän | Parlamenta ombuds |

Riksdagens revisorer | Parlamenta revidenti |

Riksförsäkringsverket | Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde |

Riksgäldskontoret | Valsts parāda birojs |

Rikspolisstyrelsen | Valsts policijas galvenā pārvalde |

Riksrevisionsverket | Valsts kontrole |

Riksskatteverket | Valsts nodokļu pārvalde |

Rikstrafiken | Valsts sabiedriskā transporta aģentūra |

Riksutställningar, Stiftelsen | Ceļojošo izstāžu dienests |

Riksåklagaren | Ģenerālprokurora birojs |

Rymdstyrelsen | Valsts kosmosa lietu pārvalde |

Råd för byggnadsforskning, statens | Būvniecības pētniecības valsts padome |

Rådet för grundläggande högskoleutbildning | Studiju atsākšanas padome |

Räddningsverk, statens | Zviedrijas Glābšanas dienestu aģentūra |

Rättshj älpsmyndigheten | Juridiskās palīdzības valsts iestāde |

Rättsmedicinalverket | Tiesu medicīnas valsts padome |

S

Sameskolstyrelsen och sameskolor | Sāmu skolu valde un sāmu skolas |

Sametinget | Sāmu parlaments |

Sjöfartsverket | Zviedrijas Jūrlietu pārvalde |

Sjöhistoriska museer, statens | Valsts jūrniecības muzeji |

Skattemyndigheterna (10) | Nodokļu biroji (10) |

Skogsstyrelsen | Valsts mežsaimniecības padome |

Skolverk, statens | Valsts izglītības aģentūra |

Smittskyddsinstitutet | Zviedrijas Infekcijas slimību kontroles institūts |

Socialstyrelsen | Veselības aizsardzības un labklājības valsts pārvalde |

Specialpedagogiska institutet | Zviedrijas Speciālās pedagoģijas institūts |

Specialskolemyndigheten | Nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu speciālo skolu valsts aģentūra |

Språk— och folkminnesinstitutet | Dialektoloģijas, onomastikas un folkloras pētniecības institūts |

Sprängämnesinspektionen | Sprāgstvielu un uzliesmojošu vielu valsts inspekcija |

Statens personregisternämnd, SPAR—nämnden | Zviedrijas Iedzīvotāju adresu reģistra pārvalde |

Statistiska centralbyrån | Zviedrijas Centrālais statistikas birojs |

Statskontoret | Zviedrijas Valsts pārvaldes aģentūra |

Stockholms universitet | Stokholmas Universitāte |

Strålskyddsinstitut, statens | Zviedrijas Pretradiācijas aizsardzības institūts |

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll | Zviedrijas Akreditācijas un atbilstības novērtējuma padome |

Styrelsen för internationell utvecklings— samarbete, SIDA | Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūra |

Styrelsen för psykologiskt försvar | Psiholoģiskās aizstāvības valsts padome |

Svenska institutet | Zviedrijas Institūts |

Säkerhetspolisen | Zviedrijas Valsts drošības dienests |

Södertörns högskola | Dienvidstokholmas Universitāte |

T

Talboks— och punktskriftsbiblioteket | Audiogrāmatu un Braila rakstā publicētu grāmatu bibliotēka |

Teaterhögskolan | Aktiermākslas augstskola |

Tekniska museet, stiftelsen | Zinātnes un tehnoloģijas valsts muzejs |

Tingsrätterna (72) | Rajonu un pilsētu tiesas (72) |

Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet | Tiesnešu kandidatūru izvirzīšanas komiteja |

Totalförsvarets forskningsinstitut | Zviedrijas Izlūkdienesta aģentūra |

Transportforskningsberedningen | Transporta pētniecības pārvalde |

Transportrådet | Transporta padome |

Tullverket | Muitas pārvalde |

Turistdelegationen | Zviedrijas Tūrisma pārvalde |

U

Umeå universitet | Umeo Universitāte |

Ungdomsstyrelsen | Jaunatnes lietu valsts padome |

Uppsala universitet | Upsalas Universitāte |

Utlänningsnämnden | Ārvalstnieku apelācijas padome |

Utsädeskontroll, statens | Zviedrijas Sēklu pārbaudes un sertificēšanas institūts |

V

Valmyndigheten | Vēlēšanu komiteja |

Vatten— och avloppsnämnd, statens | Valsts tiesa lietās par ūdensapgādi un kanalizāciju |

Vattenöverdomstolen | Apelācijas tiesa lietās par tiesībām lietot ūdeni |

Verket för högskoleservice (VHS) | Augstākās izglītības valsts aģentūra |

Verket för innovationssystem (VINNOVA) | Zviedrijas Inovāciju sistēmu aģentūra |

Verket för näringslivsutveckling (NUTEK) | Zviedrijas Uzņēmējdarbības attīstības aģentūra |

Vetenskapsrådet | Zviedrijas Pētniecības padome |

Veterinärmedicinska anstalt, statens | Valsts veterinārijas institūts |

Vägverket | Zviedrijas Valsts ceļu administrācija |

Vänerskolan | Venera skola |

Växjö universitet | Veksjes Universitāte |

Växtsortnämnd, statens | Valsts augu šķirņu padome |

Å

Åklagarmyndigheterna | Reģionālie valsts apsūdzības biroji (6) |

Åsbackaskolan | Osbaka skola |

Ö

Örebro universitet | Erebrū Universitāte |

Östervångsskolan | Estervonga skola |

Överbefälhavaren | Bruņoto spēku virspavēlnieks |

Överstyrelsen för civil beredskap | Zviedrijas Civilās aizsardzības štābs |

APVIENOTĀ KARALISTE

- Ministru kabineta birojs

Valsts civildienesta koledža

Parlamenta juridisko padomnieku birojs

- Centrālais informācijas birojs

- Žēlsirdības kustības komisija

- Valsts kriminālvajāšanas prokuratūra

- Valsts īpašumu pilnvarnieki (balso tikai par izdevumu pozīcijām)

- Muitas un akcīzes pārvalde

- Kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta ministrija

Britu bibliotēka

Britu muzejs

Anglijas Vēsturisko ēku un pieminekļu komisija (Anglijas kultūrvēsturiskais mantojums)

Britu kara muzejs

Muzeju un mākslas galeriju komisija

Nacionālā galerija

Valsts jūrniecības muzejs

Nacionālā portretu galerija

Dabas vēstures muzejs

Karaliskā vēsturisko manuskriptu komisija

Karaliskā Anglijas vēstures pieminekļu komisija

Karaliskā tēlotājmākslas komisija (Anglija)

Zinātnes muzejs

Teita galerija

Viktorijas un Alberta muzejs

Vollesa kolekcija

- Izglītības un arodizglītības ministrija

Anglijas Augstākās izglītības finansējuma padome

- Vides, pārtikas un lauku lietu ministrija

Lauku dzīvojamo ēku padomdevējas komitejas

Lauksaimniecības zemju tiesas

Lauksaimniecības darbinieku algu padome un komitejas

Liellopu audzēšanas centrs

Lauku vides aģentūra

Augu šķirņu tiesību birojs

Kjū Karaliskie botāniskie dārzi

Vides piesārņojuma karaliskā komisija

- Veselības aizsardzības ministrija

Sociālo darbinieku izglītības un apmācības centrālā padome

Zobārstniecības prakšu pārvalde

Anglijas Slimnieku kopēju, vecmāšu un patronāžas māsu valsts padome

Valsts veselības aprūpes dienesta stratēģiskās iestādes un tresti

Recepšu zāļu cenu pārvalde

Sabiedrības veselības dienesta laboratorijas padome

Apvienotās Karalistes Slimnieku kopēju, vecmāšu un patronāžas māsu centrālā padome

- Starptautiskās attīstības ministrija

- Valsts uzkrājumu ministrija

- Transporta ministrija

Jūras un krasta apsardzes aģentūra

- Darba un pensiju ministrija

Invaliditātes pabalsta padomdevēja struktūra

Neatkarīgais juridiskais dienests

Medicīnas padomes un ārsti—konsultanti (kara veterānu pensijas)

Fondēto pensiju pārvaldes iestāde

Medicīniskās aprūpes reģionālais dienests

Sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja

- Ģenerālprokuratūra un valdības juridiskais dienests

Valsts tieslietu padomnieku sekretariāts

- Tirdzniecības un rūpniecības ministrija

Centrālās transporta lietu padomdevējas komitejas

Konkurences komisija

Elektroenerģijas komitejas

Apelācijas instances tiesa nodarbinātības lietās

Tiesas instances nodarbinātības lietās

Gāzes patērētāju padome

Valsts svaru un mēru laboratorija

Darbaspēka ekonomikas birojs

Patentu birojs

- Eksporta kredītu garantiju pārvalde

- Ārlietu un Britu nāciju sadraudzības lietu ministrija

Viltona parka Konferenču centrs

- Valdības aktuāra birojs

- Valdības informācijas galvenā pārvalde

- Iekšlietu ministrija

Anglijas Vēlēšanu apgabalu robežu komisija

Lielbritānijas Azartspēļu pārvalde

Policijas inspektori

Nosacītas atbrīvošanas pārvalde un Soda mēru pārskatīšanas vietējās komitejas

- Apakšnams

- Augšnams

- Iekšzemes ieņēmumu pārvalde

- Tieslietu ministrija

Iecirkņa tiesas un valsts, grāfistu un kopējās tiesas (Anglija un Velsa)

Kopējā nodokļu lietu tiesa

Administratīvo tiesu padome

Apelācijas tiesa — krimināllietas

Imigrācijas lietu apelācijas iestādes

Pirmās instances tiesas tiesneši imigrācijas lietās

Apelācijas tiesa imigrācijas lietās

Zemes lietu tiesa

Likumdošanas reformu komisija

Juridiskās palīdzības fonds (Anglija un Velsa)

Sociālā nodrošinājuma lietu tiesa

Pensiju lietu apelācijas tiesa

Pārvaldīšanā nodotas mantas apsaimniekošanas valsts birojs

Augstākās tiesas grupa (Anglija un Velsa)

Transporta lietu tiesa

- Aizsardzības ministrija

Meteoroloģijas birojs

Militārā iepirkuma aģentūra

- Velsas Nacionālā asambleja

Velsas Augstākās izglītības finansējuma padome

Velsas Pašvaldību robežu komisija

Velsas Karaliskā senatnes un vēstures pieminekļu komisija

Vērtēšanas lietu tiesas (Velsa)

Velsas Valsts veselības aprūpes dienesta iestādes un tresti

Velsas Īres maksu novērtējuma kolēģijas

Velsas Slimnieku kopēju, vecmāšu un patronāžas māsu valsts padome

- Valsts kontrole

- Valsts ieguldījumu un aizņēmumu birojs

- Ziemeļīrijas Asamblejas komisija

- Ziemeļīrijas Tiesu vara

Krimināltiesas

Grāfistu tiesas

Ziemeļīrijas Apelācijas tiesa un Augstākā tiesa

Valsts tiesa

Tiesu izpildītāju kantoris

Juridiskās palīdzības fonds

Miertiesas

Pensiju lietu apelācijas tiesas

- Ziemeļīrijas Nodarbinātības un izglītošanās ministrija

- Ziemeļīrijas Reģionu attīstības ministrija

- Ziemeļīrijas Sociālās attīstības ministrija

- Ziemeļīrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija

- Ziemeļīrijas Kultūras, mākslas un aktīvās atpūtas ministrija

- Ziemeļīrijas Izglītības ministrija

- Ziemeļīrijas Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un ieguldījumu ministrija

- Ziemeļīrijas Vides ministrija

- Ziemeļīrijas Finanšu un personāla ministrija

- Ziemeļīrijas Veselības aizsardzības, sociālo pakalpojumu un sabiedriskās drošības ministrija

- Ziemeļīrijas Augstākās izglītības un tālākizglītības, apmācības un nodarbinātības ministrija

- Ziemeļīrijas Ministru prezidenta un viņa biedra birojs

- Ziemeļīrijas Valsts sekretariāts

Valsts advokāta birojs

Ziemeļīrijas Valsts prokuratūra

Ziemeļīrijas Kriminālistikas aģentūra

Ziemeļīrijas Vēlēšanu komisija

Ziemeļīrijas Policija

Ziemeļīrijas Nosacītas atbrīvošanas pārvalde

Valsts tiesu medicīnas dienests

- Godīgas tirdzniecības birojs

- Valsts statistikas birojs

Valsts veselības aprūpes dienesta Centrālais reģistrs

Veselības aprūpes dienesta parlamentārā vadītāja un pilnvarnieku birojs

- Ministru prezidenta biedra birojs

Īres maksu novērtējuma kolēģijas

- Valsts kases maksājumu galvenā ministra (Paymaster General) birojs

- Pasta sniegto pasta pakalpojumu uzņēmums

- Valsts padomes padomdevēju (Privy Council) birojs

- Valsts arhīvs

- Karaliskā vēsturisko manuskriptu komisija

- Čelsijas Karaliskā slimnīca

- Karaliskā naudas kaltuve

- Lauku maksājumu aģentūra

- Skotijas Valsts kontrolieris

- Skotijas Valsts ministrija un ģenerālprokuratūra

- Skotijas Dzimtsarakstu nodaļa

- Skotijas Valsts līdzekļu atguvēji

- Skotijas Reģistri

- Skotijas Valsts sekretariāts

- Skotijas izpildvaras Administrācija

- Skotijas izpildvaras Izglītības ministrija

Skotijas Valsts galerijas

Skotijas Valsts bibliotēka

Skotijas Valsts muzeji

Skotijas Augstākās izglītības finansējuma padome

- Skotijas izpildvaras Attīstības ministrija

- Skotijas izpildvaras Uzņēmējdarbības un mūžizglītības ministrija

- Skotijas izpildvaras Finanšu ministrija

- Skotijas izpildvaras Veselības aizsardzības ministrija

Vietējās veselības aprūpes padomes

Skotijas Slimnieku kopēju, vecmāšu un patronāžas māsu valsts padome

Skotijas Pēcdiploma medicīniskās izglītības padome

Skotijas Valsts veselības aprūpes dienesta iestādes un tresti

- Skotijas izpildvaras Tieslietu ministrija

Tiesā pilnvaroto pārstāvju kontrolieris

Augstā tiesa

Augstākā tiesa

VM valsts policijas inspektori

Skotijas Zemes lietu tiesa

Skotijas Nosacītas atbrīvošanas pārvalde un Soda mēru pārskatīšanas vietējās komitejas

Pensiju lietu apelācijas tiesas

Skotijas Lauksaimniecības zemju tiesa

Skotijas Likumdošanas reformu komisija

Pirmās instances tiesas

Skotijas Sodāmības reģistrs

Skotijas Kriminālpolicijas vienība

Skotijas Ugunsdzēsības mācību brigāde

Skotijas Policijas koledža

Sociālā nodrošinājuma inspekcija

- Skotijas izpildvaras Lauku lietu ministrija

Sīkzemnieku komisija

Staltbriežu aizsardzības komisija

Īres maksu novērtējuma kolēģijas un komitejas

Edinburgas Karaliskais botāniskais dārzs

Skotijas Karaliskā senatnes un vēstures pieminekļu komisija

Skotijas Karaliskā tēlotājmākslas komisija

- Skotijas Izpildsekretariāts

- Skotijas Parlaments kā juridiska persona

- Skotijas Arhīvs

- VM Valsts kase

- Valsts uzņēmējdarbības birojs

- Velsas Valsts sekretariāta birojs

[1] Šajā direktīvā "centrālās pārvaldes iestādes" ir šajā pielikumā konkrēti norādītās iestādes un — atbilstīgi valsts līmenī veiktiem labojumiem vai grozījumiem — to darba turpinātājas iestādes.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

TĀS PRODUKCIJAS SARAKSTS, KAS MINĒTA 7. PANTĀ UN KAS ATTIECAS UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ [1]

25. nodaļa | Sāls, sērs, augsnes un akmeņi, apmešanas materiāli, kaļķi un cements |

26. nodaļa | Metāla rūdas, izdedži un pelni |

27. nodaļa | Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to destilācijas produkti, bitumenvielas, minerālvaski, izņemot: ex 27.10 – īpašas dzinēja degvielas |

28. nodaļa | Neorganiskās ķīmiskās vielas, organiski un neorganiski dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu un izotopu savienojumi, izņemot: ex 28.09 – sprāgstvielasex 28.13 – sprāgstvielasex 28.14 – asaru gāziex 28.28 – sprāgstvielasex 28.32 – sprāgstvielasex 28.39 – sprāgstvielasex 28.50 – toksiskus ražojumusex 28.51 – toksiskus ražojumusex 28.54 – sprāgstvielas |

29. nodaļa | Organiskās ķīmiskās vielas, izņemot: ex 29.03 – sprāgstvielasex 29.04 – sprāgstvielasex 29.07 – sprāgstvielasex 29.08 – sprāgstvielasex 29.11 – sprāgstvielasex 29.12 – sprāgstvielasex 29.13 – toksiskus ražojumusex 29.14 – toksiskus ražojumusex 29.15 – toksiskus ražojumusex 29.21 – toksiskus ražojumusex 29.22 – toksiskus ražojumusex 29.23 – toksiskus ražojumusex 29.26 – sprāgstvielasex 29.27 – toksiskus ražojumusex 29.29 – sprāgstvielas |

30. nodaļa | Farmaceitiskie produkti |

31. nodaļa | Mēslošanas līdzekļi |

32. nodaļa | Miecvielu un krāsvielu ekstrakti, miecvielas un to atvasinājumi, krāsvielas, ādas krāsas, krāsas un lakas, tepes, pildvielas un aizpildītāji, tintes |

33. nodaļa | Ēteriskās eļļas un smaržīgie sveķu ekstrakti, parfimērijas, kosmētikas vai ķermeņa kopšanas līdzekļi |

34. nodaļa | Ziepes, virsmas aktīvās organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, smērvielas, mākslīgie vaski, apstrādātie vaski, spodrināšanas un tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un "zobu vaski" |

35. nodaļa | Olbaltumvielas, līmes, fermenti |

37. nodaļa | Fotopreces un kinopreces |

38. nodaļa | Dažādi ķīmiski produkti, izņemot ex 38.19 – toksiskus ražojumus |

39. nodaļa | Mākslīgie sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri un to izstrādājumi, izņemot: ex 39.03 – sprāgstvielas |

40. nodaļa | Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss un tā izstrādājumi, izņemot: ex 40.11 – ložu drošas riepas |

41. nodaļa | Jēlādas (izņemot kažokādas) un ādas |

42. nodaļa | Ādas izstrādājumi, zirglietas un iejūga piederumi, ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces, dzīvnieku zarnu (izņemot zīdtārpiņa pavedienu) izstrādājumi |

43. nodaļa | Kažokādas un mākslīgās kažokādas un to izstrādājumi |

44. nodaļa | Koks un koka izstrādājumi, kokogles |

45. nodaļa | Korķis un korķa izstrādājumi |

46. nodaļa | Izstrādājumi no esparto un citiem pinamajiem materiāliem, pīti grozi un citi pinumi |

47. nodaļa | Papīra izgatavošanas materiāli |

48. nodaļa | Papīrs un kartons, papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi |

49. nodaļa | Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas izstrādājumi, rokraksti, mašīnraksti un plāni |

65. nodaļa | Galvassegas un to daļas |

66. nodaļa | Lietussargi, saulessargi, spieķi, pātagas, pletnes un to daļas |

67. nodaļa | Apstrādātas spalvas un dūnas un spalvu un dūnu izstrādājumi, mākslīgās puķes, izstrādājumi no cilvēku matiem |

68. nodaļa | Izstrādājumi no akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgiem materiāliem |

69. nodaļa | Keramikas izstrādājumi |

70. nodaļa | Stikls un stikla priekšmeti |

71. nodaļa | Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, velmēti dārgmetāli un to izstrādājumi; bižutērija |

73. nodaļa | Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi |

74. nodaļa | Varš un tā izstrādājumi |

75. nodaļa | Niķelis un tā izstrādājumi |

76. nodaļa | Alumīnijs un tā izstrādājumi |

77. nodaļa | Magnijs un berilijs un to izstrādājumi |

78. nodaļa | Svins un tā izstrādājumi |

79. nodaļa | Cinks un tā izstrādājumi |

80. nodaļa | Alva un tās izstrādājumi |

81. nodaļa | Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi |

82. nodaļa | No parastā metāla izgatavoti rīki, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas, izņemot: ex 82.05 – rīkusex 82.07 – rīkus, to daļas |

83. nodaļa | Dažādi parastā metāla izstrādājumi |

84. nodaļa | Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, to daļas, izņemot: ex 84.06 – dzinējusex 84.08 – citus dzinējusex 84.45 – mehānismusex 84.53 – automātiskas datu apstrādes mašīnasex 84.55 – to mašīnu daļas, kas minētas pozīcijā Nr. 84.53ex 84.59 – kodolreaktorus |

85. nodaļa | Elektriskas iekārtas un aprīkojums, tā daļas, izņemot ex 85.13 – telekomunikāciju iekārtasex 85.15 – raidaparatūru |

86. nodaļa | Vilcienu lokomotīves un tramvaju vilcējvagoni, ritošais sastāvs un tā daļas, dzelzceļa un tramvaju sliežu piederumi, visu veidu signalizācijas iekārtas (kas nav elektromehāniskas), izņemot: ex 86.02 – elektriskās bruņulokomotīvesex 86.03 – citas bruņulokomotīvesex 86.05 – bruņuvagonusex 86.06 – remonta vagonusex 86.07 – vagonus |

87. nodaļa | Transportlīdzekļi, kas nav vilcienu vai tramvaju ritošais sastāvs, un to detaļas, izņemot ex 87.08 – tankus un citus bruņutransporta līdzekļusex 87.01 – traktorusex 87.02 – militāros transportlīdzekļusex 87.03 – tehniskās palīdzības automašīnasex 87.09 – motociklusex 87.14 – piekabes |

89. nodaļa | Kuģi, laivas un peldlīdzekļi, izņemot: ex 89.01A – karakuģus |

90. nodaļa | Optikas, fotogrāfijas, kinematogrāfijas, mērīšanas, kontroles, precīzijas, medicīnas un ķirurģijas instrumenti un aparāti, to detaļas, izņemot: ex 90.05 – binokļusex 90.13 – dažādus instrumentus, lāzerusex 90.14 – telemetrusex 90.28: elektriskos un elektroniskos mērinstrumentusex 90.11 – mikroskopusex 90.17 – medicīnas instrumentusex 90.18 – mehanoterapijas aparatūruex 90.19 – ortopēdiskos piederumusex 90.20 – rentgena aparātus |

91. nodaļa | Rokas pulksteņu un pulksteņu ražošana |

92. nodaļa | Mūzikas instrumenti, skaņas ieraksta vai atskaņošanas ierīces, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra, šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi |

94. nodaļa | Mēbeles un to sastāvdaļas, gultas piederumi, matrači, matraču balsti, spilveni un tamlīdzīgs polsterēts aprīkojums, izņemot ex 94.01A – lidaparātu sēdekļus |

95. nodaļa | Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi |

96. nodaļa | Slotas, sukas, pūderslotiņas un sieti |

98. nodaļa | Dažādi rūpnieciski izstrādājumi |

[1] Vienīgais teksts, kas piemērojams šīs direktīvas nolūkā, ir Nolīguma I pielikuma 3. punkta teksts.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.

1. a) "Tehniskā specifikācija" būvdarbu valsts līguma gadījumā ir tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts konkursa dokumentos un nosaka materiāla, produkcijas vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, produkciju vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu. Šie raksturlielumi ietver ekoloģisko īpašību līmeņus, projektēšanu visiem lietotājiem (ietverot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošību vai gabarītus, tostarp procedūras attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testu un testu metodēm, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēm un ražošanas procesiem un metodēm. Tās ietver arī noteikumus par projektēšanu un izmaksām, testu, pārbaužu un pieņemšanas nosacījumus saistībā ar būvdarbiem un būvniecības metodēm un tehnoloģijām, kā arī visus pārējos tehniskos nosacījumus, ko līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga paredzēt saskaņā ar vispārējiem vai konkrētiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtajiem būvdarbiem un tajos izmantotajiem materiāliem vai detaļām;

b) "tehniskā specifikācija" piegādes vai pakalpojumu valsts līgumu gadījumā ir dokumentāra specifikācija, ko nosaka saistībā ar produkcijas vai pakalpojumu paredzētajiem raksturlielumiem, piemēram, kvalitāti, ekoloģisko īpašību līmeņus, projektēšanu visiem lietotājiem (ietverot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, produkcijas pielietojumu, drošību vai gabarītus, tostarp prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto produkciju pārdod, terminoloģiju, simboliem, testu un testa metodēm, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēm, lietotājiem paredzētajiem norādījumiem, ražošanas procesiem un metodēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2. starptautiskais standarts : standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

Eiropas standarts : standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

valsts standarts : standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai.

3. "Eiropas tehniskais apstiprinājums" ir tāds labvēlīgs tehniskais novērtējums attiecībā uz produkcijas piemērotību konkrētam mērķim, kurš pamatojas uz būvdarbu pamatprasību izpildi, ievērojot produkcijas dabīgos raksturlielumus un paredzētos lietošanas un izmantošanas nosacījumus. Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdod apstiprinātājiestāde, ko šim nolūkam izraugās dalībvalsts.

4. "Kopējā tehniskā specifikācija" ir tehniskā specifikācija, kas paredzēta saskaņā ar dalībvalstu atzītu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu procedūru.

5. "Tehniskā atsauce" ir visa Eiropas standartizācijas struktūru produkcija, kas nav oficiālie standarti un ir izstrādāta atbilstīgi procedūrām, kuras pieņemtas tirgus vajadzību attīstībai.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

PAZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

PUBLICĒŠANAS IEZĪMES

1. Paziņojumu publicēšana:

a) paziņojumus, kas minēti 35., 58., 64. un 69. pantā, līgumslēdzējas iestādes Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam nosūta formātā, kurš prasīts Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīvā 2001/78/EK par standarta veidlapu izmantošanu valsts līgumu paziņojumu publicēšanā [1]. Iepriekšējos informatīvajos paziņojumos, kas minēti 35. panta 1. punkta pirmajā daļā un kas publicēti pircēja profilā, kā aprakstīts 2. panta b) apakšpunktā, arī jāizmanto minētais formāts, tāpat kā paziņojumā par šādu publicēšanu;

b) paziņojumus, kas minēti 35., 58., 64. un 69. pantā, publicē Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs vai līgumslēdzējas iestādes, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 35. panta 1. punkta pirmo daļu.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes var šo informāciju publicēt internetā "pircēja profilā", kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

c) Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs sniedz līgumslēdzējai iestādei 36. panta 8. punktā minēto apstiprinājumu.

2. Papildu informācijas publicēšana:

a) līgumslēdzējas iestādes tiek aicinātas publicēt internetā specifikācijas un papildu dokumentus pilnā apjomā;

b) pircēja profilā var ietvert iepriekšējus informatīvus paziņojumus, kā minēts 35. panta 1. punkta pirmajā daļā, informāciju par pašreiz izsludinātiem konkursiem, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un noderīgu vispārīgu informāciju, piemēram, ziņas par kontaktpersonu, tālruņa un faksa numuru, pasta adresi un e-pasta adresi.

3. Formāts un procedūra, kas jāievēro, paziņojumus iesūtot elektroniski

Formāts un procedūra, kas jāievēro, paziņojumus iesūtot elektroniski, ir pieejama interneta adresē "http://simap.eu.int".

[1] OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

REĢISTRI

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IERĪCĒM, KO IZMANTO, LAI ELEKTRONISKĀ VEIDĀ SAŅEMTU PIEDĀVĀJUMUS, DALĪBAS PIETEIKUMUS UN PLĀNUS UN PROJEKTUS SKIČU KONKURSOS

Ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus skiču konkursos, ar tehniskiem līdzekļiem un atbilstīgām procedūrām jāgarantē vismaz šādu prasību izpilde:

a) elektroniskajiem parakstiem, kas attiecas uz piedāvājumiem, dalības pieteikumiem un uz plānu un projektu nosūtīšanu, jāatbilst valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvai 1999/93/EK;

b) jābūt iespējamam precīzi reģistrēt pareizu datumu un laiku, kad saņemts piedāvājums, dalības pieteikums vai iesniegts plāns vai projekts;

c) jāvar pienācīgi nodrošināt to, lai pirms paredzētā termiņa nevienam nebūtu piekļuves datiem, kas nosūtīti saskaņā ar šīm prasībām;

d) jāvar pienācīgi nodrošināt to, lai minētā piekļuves aizlieguma pārkāpums būtu skaidri nosakāms;

e) tikai pilnvarotas personas drīkst noteikt vai mainīt datu sūtījumu atvēršanas datumus;

f) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras vai konkursa dažādo posmu gaitā piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai tikai tad, ja vienlaikus rīkojas vairākas pilnvarotas personas;

g) pilnvarotu personu vienlaicīgai rīcībai jānodrošina piekļuve nosūtītajiem datiem tikai pēc paredzētā datuma;

h) datiem, kuru sūtījumi saņemti un atvērti saskaņā ar šīm prasībām, jābūt pieejamiem tikai tām personām, kas ir pilnvarotas ar tiem iepazīties.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

TRANSPONĒŠANAS UN PIEMĒROŠANAS TERMIŅI (80. pants)

Direktīva | Transponēšanas un piemērošanas termiņš |

92/50/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.) Austrija, Somija, Zviedrija | 1993. gada 1. jūlijs 1995. gada 1. janvāris |

93/36/EEK (OV L 199, 09.08.93., 1. lpp.) Austrija, Somija, Zviedrija | 1994. gada 13. jūnijs 1995. gada 1. janvāris |

93/37/EEK (OV L 199, 09.08.93., 54. lpp.) direktīvu konsolidācija: | |

—71/305/EEK (OV L 185, 16.08.71., 5. lpp.): | |

—sešu valstu EK | 1972. gada 30. jūlijs |

—Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste | 1973. gada 1. janvāris |

—Grieķija | 1981. gada 1. janvāris |

—Spānija, Portugāle | 1986. gada 1. janvāris |

—Austrija, Somija, Zviedrija | 1995. gada 1. janvāris |

—89/440/EEK (OV L 210, 21.07.1989., 1. lpp.): | |

—deviņu valstu EK | 1990. gada 19. jūlijs |

—Grieķija, Spānija, Portugāle | 1992. gada 1. marts |

—Austrija, Somija, Zviedrija | 1995. gada 1. janvāris |

97/52/EK (OV L 328, 28.11.97., 1. lpp.) | 1998. gada 13. oktobris |

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA [1]

Šī direktīva | Direktīva 93/37/EEK | Direktīva 93/36/EEK | Direktīva 92/50/EEK | Citi tiesību akti | |

1. panta 1. punkts | 1. panta pirmā rinda, pielāgota | 1. panta pirmā rinda, pielāgota | 1. panta pirmā rinda, pielāgota | | |

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 1. panta a) punkts, teikuma pirmā daļa | 1. panta a) punkts, pirmā teikuma pirmā un pēdējā daļa | 1. panta a) punkts | | Grozīti |

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 1. panta a) punkts un c) punkts, pielāgoti | – | – | | |

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa | – | 1. panta a) punkts, pirmā teikuma otrā daļa un otrais teikums, pielāgoti | – | | |

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrā daļa | – | 1. panta a) punkts, pielāgots | – | | |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa | – | – | – | | Jauna |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa | – | – | 2. pants, pielāgots | | |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta trešā daļa | – | – | 16. apsvērums, pielāgots | | |

1. panta 3. punkts | 1. panta d) punkts | – | – | | |

1. panta 4. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 5. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 6. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 7. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 8. punkta pirmā daļa | – | – | 1. panta c) punkta pirmais teikums, pielāgots | | |

1. panta 8. punkta otrā daļa | – | – | – | | Jauns |

1. panta 8. punkta trešā daļa | 1. panta h) punkts | 1. panta c) punkts | 1. panta c) punkta otrais teikums | | Grozīti |

1. panta 9. punkts | 1. panta b) punkts, pielāgots | 1. panta b) punkts, pielāgots | 1. panta b) punkts, pielāgots | | |

1. panta 10. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 11. punkta pirmā daļa | 1. panta e) punkts, pielāgots | 1. panta d) punkts, pielāgots | 1. panta d) punkts, pielāgots | | |

1. panta 11. punkta otrā daļa | 1. panta f) punkts, pielāgots | 1. panta e) punkts, pielāgots | 1. panta e) punkts, pielāgots | | |

1. panta 11. punkta trešā daļa | – | – | – | | Jauns |

1. panta 11. punkta ceturtā daļa | 1. panta g) punkts, pielāgots | 1. panta f) punkts, pielāgots | 1. panta f) punkts, pielāgots | | |

1. panta 11. punkta piektā daļa | –– | – | 1. panta g) punkts, pielāgots | | |

1. panta 12. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 13. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 14. punkts | – | – | – | | Jauns |

1. panta 15. punkts | – | – | – | | Jauns |

2. pants | 6. panta 6. punkts | 5. panta 7. punkts | 3. panta 2. punkts | | Grozīti |

3. pants | – | 2. panta 2. punkts | – | | |

4. panta 1. punkts | Jauns | Jauns | 26. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti | | |

4. panta 2. punkts | 21. pants, grozīts | 18. pants, pielāgots | 26. panta 1. punkts, grozīts | | |

5. pants | 33.a pants, pielāgots | 28. pants, grozīts | 38.a pants, pielāgots | | |

6. pants | – | 15. panta 2. punkts | – | | Grozīts |

7. panta a) un b) punkts | – | 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots | 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots | | |

7. panta c) punkts | 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgots | – | – | | |

8. pants | 2. pants un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pielāgoti | – | 3. panta 3. punkts un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, pielāgoti | | |

9. panta 1. punkta pirmā daļa | – | 5. panta 5. punkts | 7. panta 2. un 7. punkts | | Grozīti |

9. panta 1. punkta otrā daļa | – | – | – | | Jauna |

9. panta 2. punkts | – | 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts | – | | Grozīts |

9. panta 3. punkts | 6. panta 4. punkts | 5. panta 6. punkts | 7. panta 3. punkta otrā klauzula | | |

9. panta 4. punkts | 6. panta 5. punkts, pielāgots | | | | |

9. panta 5. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 3. punkts, pielāgots | – | 7. panta 4. punkta trešā daļa, pielāgota | | |

9. panta 5. punkta b) apakšpunkts | – | 5. panta 4. punkts | – | | Grozīts |

9. panta 6. punkts | – | 5. panta 2. punkts | – | | |

9. panta 7. punkts | – | 5. panta 3. punkts | 7. panta 6. punkts | | |

9. panta 8. punkta a) apakšpunkts | – | – | 7. panta 4. punkts | | Grozīts |

9. panta 8. punkta b) apakšpunkts | – | – | 7. panta 5. punkts | | Grozīts |

9. panta 9. punkts | – | – | – | | Jauns |

10. pants | Jauns | 3. pants, pielāgots | 4. panta 1. punkts, pielāgots | | |

11. pants | – | – | – | | Jauns |

12. pants | 4. panta a) punkts | 2. panta a) punkts | 1. panta a) punkta ii) apakšpunkts | | Grozīti |

13. pants | – | – | – | | Jauns |

14. pants | 4. panta b) punkts | 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 4. panta 2. punkts | | |

15. panta a) punkts | 5. panta a) punkts, pielāgots | 4. panta a) punkts, pielāgots | 5. panta a) punkts, pielāgots | | |

15. panta b) un c) punkts | 5. panta b) un c) punkts | 4. panta b) un c) punkts | 5. panta b) un c) punkts | | |

16. pants | – | – | 1. panta a) punkta iii) līdz ix) apakšpunkts, pielāgoti | | |

17. pants | – | – | – | | Jauns |

18. pants | – | – | 6. pants | | Grozīts |

19. pants | – | – | – | | Jauns |

20. pants | – | – | 8. pants | | |

21. pants | | | 9. pants | | |

22. pants | – | – | 10. pants | | |

23. pants | 10. pants | 8. pants | 14. pants | | Grozīti |

24. panta 1. līdz 4. punkta pirmā daļa | 19. pants | 16. panta 1. punkts | 24. panta 1. punkts | | Grozīti |

24. panta 4. punkta otrā daļa | – | 16. panta 2. punkts, pielāgots | 24. panta 2. punkts, pielāgots | | |

25. panta pirmā daļa | 20. panta pirmā daļa | 17. panta pirmā daļa | 25. panta pirmā daļa | | Grozītas |

25. panta otrā daļa | 20. panta otrā daļa | 17. panta otrā daļa | 25. panta otrā daļa | | |

26. pants | – | – | – | | Jauns |

27. panta pirmā daļa | 23. panta 1. punkts | – | 28. panta 1. punkts | | Grozīti |

27. panta otrā un trešā daļa | 23. panta 2. punkts | – | 28. panta 2. punkts | | |

28. panta pirmā daļa | 7. panta 1. punkts, pielāgots | 6. panta 1. punkts, pielāgots | 11. panta 1. punkts, pielāgots | | |

28. panta otrā daļa | 7. panta 4. punkts | 6. panta 4. punkts | 11. panta 4. punkts | | Grozīti |

29. pants | – | – | – | | Jauns |

30. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 2. punkts | 11. panta 2. punkta a) apakšpunkts | | |

30. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts | Jauns | 11. panta 2. punkta b) apakšpunkts | | |

30. panta 1. punkta c) apakšpunkts | | – | 11. panta 2. punkta c) apakšpunkts | | |

30. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts | – | – | | |

30. panta 2., 3. un 4. punkts | – | – | – | | Jauni |

31. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts | | |

31. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts | 6. panta 3. punkta c) apakšpunkts | 11. panta 3. punkta b) apakšpunkts | | |

31. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta c) apakšpunkts | 6. panta 3. punkta d) apakšpunkts | 11. panta 3. punkta d) apakšpunkts | | |

31. panta 2. punkta a) apakšpunkts | – | 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts | – | | |

31. panta 2. punkta b) apakšpunkts | – | 6. panta 3. punkta e) apakšpunkts | – | | |

31. panta 2. punkta c) apakšpunkts | – | Jauns | – | | |

31. panta 2. punkta d) apakšpunkts | – | Jauns | – | | |

31. panta 3. punkts | – | – | 11. panta 3. punkta c) apakšpunkts | | |

31. panta 4. punkta a) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta d) apakšpunkts | – | 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts | | |

31. panta 4. punkta b) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta e) apakšpunkts | – | 11. panta 3. punkta f) apakšpunkts | | |

32. pants | – | – | – | | Jauns |

33. pants | – | – | – | | Jauns |

34. panta pirmā un otrā daļa | 9. panta pirmā un otrā daļa | – | – | | |

34. panta trešā daļa | 9. panta trešā daļa | | | | Grozīta |

35. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta pirmā daļa | – | 9. panta 1. punkta pirmā daļa | – | | |

35. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta otrā daļa | – | 9. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums | – | | Grozīts |

35. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts | – | – | 15. panta 1. punkts | | |

35. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts | 11. panta 1. punkts | – | – | | |

35. panta 1. punkta otrā daļa | – | 9. panta 5. punkta otrā daļa | 17. panta 2. punkta otrā daļa | | Grozītas |

35. panta 1. punkta trešā daļa | 11. panta 7. punkta otrā daļa | – | – | | Grozīta |

35. panta 1. punkta ceturtā, piektā un sestā daļa | – | – | – | | Jaunas |

35. panta 2. punkts | 11. panta 2. punkts | 9. panta 2. punkts | 15. panta 2. punkts | | Grozīti |

35. panta 3. punkts | – | – | – | | Jauns |

35. panta 4. punkta pirmā daļa | 11. panta 5. punkta pirmais teikums | 9. panta 3. punkta pirmais teikums | 16. panta 1. punkts | | Grozīti |

35. panta 4. punkta otrā un trešā daļa | – | – | – | | Jaunas |

35. panta 4. punkta ceturtā daļa | | | 16. panta 3. un 4. punkts | | |

35. panta 4. punkta piektā daļa | 11. panta 5. punkta otrais teikums | 9. panta 3. punkta otrais teikums | 16. panta 5. punkts | | Grozīti |

36. panta 1. punkts | 11. panta 6. punkta pirmā daļa, pielāgota | 9. panta 4. punkta pirmais teikums, pielāgots | 17. panta 1. punkta pirmais teikums, pielāgots | | |

36. panta 2. punkta pirmā daļa | 11. panta 7. punkta pirmais teikums | 9. panta 5. punkta pirmā daļa | 17. panta 2. punkta pirmā daļa | | Grozīti |

36. panta 2. punkta otrā daļa | – | – | – | | Jauna |

36. panta 3. punkts | 11. panta 10. punkts | 9. panta 8. punkts | 17. panta 5. punkts | | Grozīti |

36. panta 4. punkts | 11. panta 8. un 13. punkts | 9. panta 6. un 11. punkts | 17. panta 4. un 8. punkts | | Grozīti |

36. panta 5. punkts | 11. panta 11. punkts, pielāgots | 9. panta 9. punkts, pielāgots | 17. panta 6. punkts, pielāgots | | |

36. panta 6. punkts | 11. panta 13. punkta otrais teikums | 9. panta 11. punkta otrais teikums | 17. panta 8. punkta otrais teikums | | Grozīti |

36. panta 7. punkta pirmā daļa | 11. panta 12. punkts | 9. panta 10. punkts | 17. panta 7. punkts | | |

36. panta 7. punkta otrā daļa | – | – | – | | Jauna |

37. pants | 17. pants | 13. pants | 21. pants | | Grozīti |

38. panta 1. punkts | – | – | – | | Jauns |

38. panta 2. punkts | 12. panta 2. punkts, pielāgots | 10. panta 1. punkts, pielāgots | 18. panta 1. punkts, pielāgots | | |

38. panta 3. punkts | 13. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti | 11. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti | 19. panta 1. un 3. punkts, pielāgoti | | Grozīti |

38. panta 4. punkts | 12. panta 2. punkts un 13. panta 4. punkts, pielāgoti | 10. panta 1.a punkts un 11. panta 3.a punkts, pielāgoti | 18. panta 2. punkts un 19. panta 4. punkts, pielāgoti | | |

38. panta 5. un 6. punkts | – | – | – | | Jauni |

38. panta 7. punkts | 12. panta 5. punkts | 10. panta 4. punkts | 18. panta 5. punkts | | Grozīti |

38. panta 8. punkts | 14. panta 1. punkts | 12. panta 1. punkts | 20. panta 1. punkts | | Grozīti |

39. pants | 12. panta 3. un 4. punkts, 13. panta 6. punkts un 14. panta 2. punkts, pielāgoti | 10. panta 2. un 3. punkts, 11. panta 5. punkts un 12. panta 2. punkts, pielāgoti | 18. panta 3. un 4. punkts, 19. panta 6. punkts un 20. panta 2. punkts, pielāgoti | | |

40. pants | 13. panta 2. punkts un 14. panta 3. punkts | 11. panta 2. punkts un 12. panta 3. punkts | 19. panta 2. punkts un 20. panta 3. punkts | | Grozīti |

41. panta 1. punkts | 8. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots | 7. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots | 12. panta 2. punkta pirmais teikums, pielāgots | | |

41. panta 2. punkts | 8. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota | 7. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota | 12. panta 1. punkta pirmā daļa, pielāgota | | |

41. panta 3. punkts | 8. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota | 7. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota | 12. panta 1. punkta otrā daļa, pielāgota | | |

8. panta 2. punkta pēdējais teikums | 7. panta 2. punkta pēdējais teikums | 12. panta 2. punkta pēdējais teikums | | Svītroti |

42. panta 1., 3. un 6. punkts | 13. panta 5. punkts un 18. panta 2. punkts | 11. panta 4. punkts un 15. panta 3. punkts | 19. panta 5. punkts un 23. panta 2. punkts | | Grozīti |

42. panta 2., 4. un 5. punkts | – | – | – | | Jauni |

43. pants | 8. panta 3. punkts | 7. panta 3. punkts | 12. panta 3. punkts | | Grozīti |

44. panta 1. punkts | 18. panta 1. punkts, pielāgots | 15. panta 1. punkts, pielāgots | 23. panta 1. punkts, pielāgots | | Grozīti |

44. panta 2. punkts | – | – | – | | Jauns |

44. panta 3. punkts | 22. pants | 23. panta 3. punkts | 32. panta 4. punkts | | Grozīti |

44. panta 4. punkts | – | – | – | | Jauns |

45. panta 1. punkts | – | – | – | | Jauns |

45. panta 2. punkta pirmā daļa | 24. panta pirmā daļa, pielāgota | 20. panta 1. punkts, pielāgots | 29. panta pirmā daļa, pielāgota | | |

45. panta 2. punkta otrā daļa | – | – | – | | Jauna |

45. panta 3. punkts | 24. panta otrā un trešā daļa, pielāgotas | 20. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti | 29. panta otrā un trešā daļa, pielāgotas | | |

45. panta 4. punkts | 24. panta ceturtā daļa | 20. panta 4. punkts | 29. panta ceturtā daļa | | Grozīti |

46. panta pirmā daļa | 25. panta pirmais teikums, grozīts | 21. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais teikums, pielāgoti | 30. panta 1. punkts un 3. punkta pirmais teikums, pielāgoti | | |

46. panta otrā daļa | – | – | 30. panta 2. punkts | | |

47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti | 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti | 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, pielāgoti | | |

47. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 22. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 31. panta 1. punkta c) apakšpunkts | | Grozīti |

47. panta 2. un 3. punkts | – | – | – | | Jauni |

47. panta 4. un 5. punkts | 26. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti | 22. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti | 31. panta 2. un 3. punkts, pielāgoti | | Grozīti |

48. panta 1. punkts un 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts un g) līdz j) apakšpunkts | 27. panta 1. punkts, pielāgots | 23. panta 1. punkts, pielāgots | 32. panta 2. punkts, pielāgots | | |

48. panta 2. punkta f) apakšpunkts | – | | – | | Jaunas |

48. panta 3. un 4. punkts | – | – | – | | Jauni |

48. panta 5. punkts | Jauns | Jauns | 32. panta 1. punkts, pielāgots | | |

48. panta 6. punkts | 27. panta 2. punkts | 23. panta 2. punkts | 32. panta 3. punkts | | |

49. pants | Jauns | Jauns | 33. pants | | Grozīts |

50. pants | – | – | – | | Jauns |

51. pants | 28. pants | 24. pants | 34. pants | | |

52. pants | 29. pants | 25. pants | 35. pants | | Grozīti |

53. panta 1. punkts | 30. panta 1. punkts, pielāgots | 26. panta 1. punkts, pielāgots | 36. panta 1. punkts, pielāgots | | |

53. panta 2. punkts | 30. panta 2. punkts | 26. panta 2. punkts | 36. panta 2. punkts | | Grozīti |

30. panta 3. punkts | – | – | | Svītrots |

54. pants | – | – | – | | Jauns |

55. pants | 30. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa | 27. panta pirmā un otrā daļa | 37. panta pirmā un otrā daļa | | Grozītas |

– | 30. panta 4. punkta trešā daļa | 27. panta trešā daļa | 37. panta trešā daļa | | Svītrotas |

– | 30. panta 4. punkta ceturtā daļa | – | – | | Svītrota |

– | 31. pants | – | – | | Svītrots |

– | 32. pants | – | – | | Svītrots |

56. pants | 3. panta 1. punkts, pielāgots | | | | |

57. pants | – | | | | Jauns |

58. pants | 11. panta 3. punkts, 6. līdz 11. punkts un 13. punkts | | | | Grozīti |

59. pants | 15. pants | – | – | | |

60. pants | 3. panta 2. punkts | – | – | | |

61. pants | Jauns | – | – | | |

62. pants | 3. panta 3. punkts | | | | |

63. pants | 3. panta 4. punkts | | | | Grozīts |

64. pants | 11. panta 4. punkts, 6. punkta pirmā daļa, 7. punkta pirmā daļa un 9. punkts | – | – | | Grozīti |

65. pants | 16. pants | | | | |

66. pants | – | – | 13. panta 3. un 4. punkts | | |

67. panta 1. punkts | – | – | 13. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkta pirmā daļa | | |

67. panta 2. punkts | | | 13. panta 1. punkta 1. līdz 3. ievilkums un 2. punkta 1. līdz 3. ievilkums | | Grozīti |

68. pants | – | – | Jauns | | |

69. panta 1. punkts | – | – | 15. panta 3. punkts | | |

69. panta 2. punkta pirmā daļa | – | – | 16. panta 1. punkts un 2. punkta otrais ievilkums | | Grozīti |

69. panta 2. punkta otrā daļa un 3. punkts | – | – | Jauni | | |

70. pants | – | – | 17. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā un trešā daļa, 3. līdz 6. punkts un 8. punkts | | Grozīti |

71. pants | – | – | Jauns | | |

72. pants | – | – | 13. panta 5. punkts | | |

73. pants | – | – | 13. panta 6. punkta pirmā daļa | | |

74. pants | – | – | 13. panta 6. punkta otrā daļa | | Grozīta |

| 33. pants | 30. pants | 38. pants | | Svītroti |

75. pants | 34. panta 1. punkts, pielāgots | 31. panta 1. punkts, pielāgots | 39. panta 1. punkts, pielāgots | | |

76. pants | 34. panta 2. punkts | 31. panta 2. punkts | 39. panta 2. punkts | | Grozīti |

| | | 39. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa | | Svītrota |

77. panta 1. punkts | – | 32. panta 1. punkts | 40. panta 1. punkts | | |

77. panta 2. punkts | 35. panta 3. punkts | 32. panta 2. punkts | 40. panta 3. punkts | | Grozīti |

– | – | 40. panta 2. punkts | | Svītrots |

77. panta 3. punkts | – | 32. panta 3. punkts | 40. panta 4. punkts | | Grozīti |

78. panta 1. un 2. punkts | | | | | Jauni |

78. panta 3. un 4. punkts | 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts | | Grozīti |

79. panta a) punkts | 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pielāgots | 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrā daļa, pielāgota | 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa, pielāgota | | |

79. panta b) punkts | 35. panta 2. punkts | – | 16. panta 4. punkts | | Grozīti |

79. panta c) punkts | – | – | – | | Jauns |

79. panta d) punkts | 35. panta 1. punkts, pielāgots | – | – | | |

79. panta e) punkts | | 29. panta 3. punkts, pielāgots | – | | |

79. panta f) punkts | 35. panta 2. punkts, pielāgots | – | – | | Jauns |

79. panta g) punkts | – | – | – | | |

79. panta h) un i) punkts | – | – | – | | Jauni |

80. pants | | | | | |

81. pants | | | | | |

82. pants | | | | | |

83. pants | | | | | |

84. pants | | | | | |

I pielikums | II pielikums | | | | Grozīts |

II A un II B pielikums | – | – | I A un I B pielikums | | Grozīti |

III pielikums | I pielikums | – | – | Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti | Pielāgoti |

IV pielikums | – | I pielikums | – | Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti | Pielāgoti |

V pielikums | – | II pielikums | – | | Grozīts |

VI pielikums | III pielikums | III pielikums | II pielikums | | Grozīti |

VII A, B, C un D pielikums | IV, V un VI pielikums | IV pielikums | III un IV pielikums | | Grozīti |

VIII pielikums | – | – | – | | Jauns |

IX pielikums | | | | | Pielāgots |

IX A pielikums | – | 21. panta 2. punkts | – | Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti | Pielāgoti |

IX B pielikums | – | – | 30. panta 3. punkts | Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti | Pielāgoti |

IX C pielikums | 25. pants, pielāgots | – | – | Ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos saistītie tiesību akti | Pielāgoti |

X pielikums | | | | | Jauns |

XI pielikums | | | | | Jauns |

XII pielikums | | | | | Jauns |

[1] Norāde "pielāgots" nozīmē to, saglabājot atcelto direktīvu nozīmi, ir mainītas redakcijas. Izmaiņas atcelto direktīvu noteikumos apzīmētas ar norādi "grozīts". Ja grozījums attiecas uz visu trīs atcelto direktīvu noteikumiem, tad minēto norādi iekļauj pēdējā slejā. Ja grozījums attiecas tikai uz vienu vai uz divām minētajām direktīvām, tad norādi "grozīts" ietver attiecīgajai direktīvai atbilstošajā slejā.

--------------------------------------------------

Top