31992L0043

Padomes Direktīva 92/43/EEK

(1992. gada 21. maijs)

par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, kas iekļauj dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību, ir vispārīgs Kopienas pamatmērķis, kā norādīts Līguma 130.r pantā;

tā kā Eiropas Kopienas vides politikā un rīcības programmā (1987. līdz 1992. gads) [4] paredzēti pasākumi attiecībā uz dabas un tās resursu aizsardzību;

tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana;

tā kā Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā turpinās dabisko dzīvotņu noplicināšanās, un aizvien vairāk savvaļas sugu ir nopietni apdraudētas; tā kā, ņemot vērā to, ka apdraudētās dzīvotnes un sugas ir daļa no Kopienas dabas mantojuma un ka šim apdraudējumam bieži ir pārrobežu raksturs, ir jāveic Kopienas mēroga pasākumi, lai tās saglabātu;

tā kā, ņemot vērā, ka ir apdraudēti konkrēti dabisko dzīvotņu veidi un konkrētas sugas, tās jānosaka par prioritārām, lai sekmētu saglabāšanas pasākumu drīzu īstenošanu;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu atjaunošanos vai saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lai pēc noteikta grafika izveidotu saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu;

tā kā visas noteiktās teritorijas, arī tās, ko tagad klasificē vai nākotnē klasificēs kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību [5], būs jāiekļauj saskaņotajā Eiropas ekoloģiskajā tīklā;

tā kā visās noteiktajās teritorijās ir lietderīgi vajadzīgos pasākumus ieviest, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus;

tā kā dalībvalstis iesaka teritorijas, ko var noteikt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tā kā tomēr jāparedz procedūra, lai ārkārtas gadījumos par aizsargājamu varētu noteikt teritoriju, kuru nav ieteikusi dalībvalsts, bet kuru Kopiena uzskata par svarīgu prioritāra dabiskās dzīvotnes veida vai prioritāru sugu saglabāšanai vai izdzīvošanai;

tā kā attiecīgi jāizvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju;

tā kā ir atzīts, ka to pasākumu pieņemšana, kas paredzēti, lai veicinātu Kopienā nozīmīgu prioritāru dabisko dzīvotņu un prioritāru sugu aizsardzību, ir visu dalībvalstu kopēja atbildība; tā kā tomēr tas var radīt pārmērīgi lielu finansiālu apgrūtinājumu dažām dalībvalstīm, ņemot vērā, no vienas puses, šādu dzīvotņu un sugu nevienmērīgo izplatību Kopienā un, no otras puses, to, ka principu – "piesārņotājs maksā" – šajā īpašajā dabas aizsardzības gadījumā iespējams piemērot tikai daļēji;

tā kā tādēļ panākta vienošanās, ka šajā ārkārtas gadījumā jāparedz Kopienas līdzfinansējums, ko piešķir to resursu ietvaros, kas pieejami saskaņā ar Kopienas lēmumiem;

tā kā zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā jāveicina to ainavas iezīmju pārvaldība, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai;

tā kā jāizveido sistēma to dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzībai, uz kurām attiecas šī direktīva;

tā kā, papildinot Direktīvu 79/409/EEK, attiecībā uz dažām faunas un floras sugām ir vajadzīga vispārīga aizsardzības sistēma; tā kā jāparedz pārvaldības pasākumi attiecībā uz konkrētām sugām, ja tas vajadzīgs šo sugu aizsardzības statusa dēļ, tostarp jāaizliedz konkrēti gūstīšanas vai nonāvēšanas veidi, vienlaikus paredzot izņēmumu iespējamību noteiktos apstākļos;

tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas ieviešanas uzraudzību, Komisija regulāri sagatavo apkopojošu ziņojumu, inter alia pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajām ziņām par to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu;

tā kā zinātnes un tehnikas atziņu pilnveide ir svarīga šīs direktīvas īstenošanai; tā kā attiecīgi ieteicams veicināt vajadzīgo izpētes un zinātnisko darbu;

tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ jābūt iespējai pielāgot šīs direktīvas pielikumus; tā kā jāizveido procedūra, saskaņā ar kuru Padome var grozīt pielikumus;

tā kā jāizveido regulatīvā komiteja, lai palīdzētu Komisijai šīs direktīvas ieviešanā un jo īpaši tad, kad pieņemti lēmumi par Kopienas līdzfinansējumu;

tā kā jāparedz papildu pasākumi, ar ko reglamentē konkrētu vietējo faunas un floras sugu reintrodukciju un iespējamo svešzemju sugu introdukciju;

tā kā izglītība un vispārīga informācija par šīs direktīvas mērķiem ir svarīga, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu ieviešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

Definīcijas

1. pants

Šajā direktīvā:

a) aizsardzība ir tādu pasākumu kopums, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabisko dzīvotni un savvaļas faunas un floras sugu populācijas tiem labvēlīgā stāvoklī, kā definēts e) un i) punktā;

b) dabiska dzīvotne ir pilnībā vai daļēji dabiskas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas iezīmes;

c) Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu veidi ir tie, kam 2. pantā minētajā teritorijā:

i) draud izzušana to dabiskās izplatības areālā

vai

ii) ir mazs dabiskās izplatības areāls to izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ,

vai

iii) kas izcili labi raksturo vienu vai vairākus no šādiem pieciem bioģeogrāfiskiem rajoniem: alpīnais, Atlantijas, kontinentālais, Makronēzijas un Vidusjūras.

Šādi dzīvotņu veidi ir uzskaitīti vai var tikt uzskaitīti I pielikumā;

d) prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un kuri atrodas 2. pantā minētajā teritorijā, un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šie prioritārie dabisko dzīvotņu veidi I pielikumā ir atzīmēti ar zvaigznīti *;

e) dabiskas dzīvotnes aizsardzības statuss ir uz dabisku dzīvotni un tam raksturīgajām sugām iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šī dzīvotnes dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu ilglaicīgas izdzīvošanas iespējas 2. pantā minētajā teritorijā.

Dabiskas dzīvotnes aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

- tās dabiskās izplatības areāls un teritorijas, ko tā aizņem šā areāla robežās, ir stabilas vai paplašinās un

- pastāv un, iespējams, ka arī tuvākajā laikā pastāvēs dzīvotnei raksturīgā struktūra un funkcijas, kas vajadzīgas tā ilglaicīgai uzturēšanai, un

- tam raksturīgo sugu aizsardzības statuss ir labvēlīgs, kā noteikts i) punktā;

f) sugas dzīvotne ir vide, ko raksturo konkrēti abiotiski un biotiski faktori un kur konkrētās sugas īpatņi dzīvo visos to bioloģiskā cikla posmos;

g) Kopienā nozīmīgas sugas ir sugas, kas 2. pantā minētajā teritorijā ir:

i) apdraudētas, izņemot tās sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kas nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā, vai

ii) jutīgas, t.i., kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudētību veicinošu faktoru ietekme, vai

iii) retas, t.i., tās pārstāv nelielas populācijas, kas pašlaik nav ne apdraudētas, ne jutīgas, taču tomēr ir zināms risks par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā, vai

iv) endēmas un kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras iemesls ir dzīvotnes īpatnības un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni, un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotnes aizsardzības statusu.

Šādas sugas ir uzskaitītas vai var tikt uzskaitītas II pielikumā un/vai IV vai V pielikumā;

h) prioritārās sugas ir sugas, kuras minētas g) punkta i) apakšpunktā un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šīs prioritārās sugas II pielikumā ir atzīmētas ar zvaigznīti *;

i) sugas aizsardzības statuss ir uz attiecīgo sugu iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs sugas populāciju izplatību un skaitlisko daudzumu 2. pantā minētajā teritorijā;

Aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

- attiecīgo sugu populācijas dinamikas dati liecina, ka ilgtermiņā suga sevi atražo un ir dzīvotspējīga konkrētās dabiskās dzīvotnes sastāvdaļa,

- sugas dabiskās izplatības areāls nav samazinājies, un šķiet, ka tas nemazināsies arī tuvākajā laikā, un

- dzīvotne ir un šķiet, ka arī turpmāk būs pietiekami plašs tās populāciju ilglaicīgai uzturēšanai;

j) teritorija ir ģeogrāfiski definēts apgabals ar skaidri noteiktu platību;

k) Kopienā nozīmīga teritorija ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē I pielikumā minēta dabiskas dzīvotnes veida vai II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.

Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties;

l) īpaši aizsargājama dabas teritorija ir Kopienā nozīmīga teritorija, ko dalībvalstis nosaka ar normatīvu vai administratīvu aktu un/vai līgumu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tām dabiskajām dzīvotnēm un/vai sugu populācijai, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta;

m) īpatnis ir dzīvs vai nedzīvs IV pielikumā un V pielikumā uzskaitītas sugas dzīvnieks vai augs, tā daļa vai atvasinājums, kā arī pārējās preces, kuras pavaddokumentā, uz iepakojuma vai marķējuma vai etiķetes, vai jebkuros citos apstākļos norādītas kā minēto sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumi;

n) komiteja ir saskaņā ar 20. pantu izveidota komiteja.

2. pants

1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā eso šajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

2. Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.

3. Veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.

Dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzība

3. pants

1. Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.

Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK.

2. Dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.

3. Ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tās cenšas uzlabot Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, saglabājot un attiecīgā gadījumā veidojot ainavas iezīmes, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai, kā minēts 10. pantā.

4. pants

1. Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās. Attiecībā uz dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šīs teritorijas ir minēto sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kurām raksturīgie fizikālie vai bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai šo sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecībā uz ūdens dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šādas teritorijas ierosina paredzēt vienīgi tad, ja iespējams skaidri noteikt vietu, kurai raksturīgie fizikālie un bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus.

Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām. Šajā informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

2. Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu piecos bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.

Dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas Kopienā nozīmīgās teritorijas, kas ir šajā valstī.

Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

3. Sarakstu, kas minēts 2. punktā, izveido sešos gados pēc šīs direktīvas izziņošanas.

4. Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.

5. Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.

5. pants

1. Izņēmuma gadījumā, kad Komisija konstatē, ka 4. panta 1. punktā minētajā valsts sagatavotajā sarakstā nav iekļauta teritorija, kurā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids vai prioritāra suga un kuru, pamatojoties uz ticamu attiecīgo zinātnisko informāciju, Komisija uzskata par svarīgu, lai saglabātu minēto prioritāro dabiskās dzīvotnes veidu vai lai izdzīvotu minētā prioritārā suga, dalībvalsts un Komisija sāk divpusējas apspriešanās procedūru, lai salīdzinātu zinātniskos datus, ko katra no tām ir izmantojusi.

2. Ja, beidzoties apspriešanās laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, strīds nav atrisināts, tad Komisija nosūta Padomei priekšlikumu par teritorijas kā Kopienā nozīmīgas teritorijas izvēli.

3. Padome vienbalsīgi pieņem lēmumu trīs mēnešos pēc dienas, kad lieta nodota izskatīšanai.

4. Apspriešanās laikposmā un kamēr nav pieņemts Padomes lēmums, attiecīgajai teritorijai piemēro 6. panta 2. punktu.

6. pants

1. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

7. pants

No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK, ja pēdējais ir vēlāks datums.

8. pants

1. Papildus priekšlikumiem par teritorijām, kas var tikt izvirzītas noteikšanai par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kur atrodami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi un/vai prioritāras sugas, attiecīgā gadījumā dalībvalstis nosūta Komisijai savas aplēses sakarā ar Kopienas līdzfinansējumu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

2. Pēc vienošanās ar katru attiecīgo dalībvalsti Komisija attiecībā uz tām Kopienā nozīmīgām teritorijām, saistībā ar kurām tiek lūgts līdzfinansējums, nosaka pasākumus, kas ir svarīgi, lai prioritāros dabisko dzīvotņu veidus un prioritārās sugas attiecīgajās teritorijās saglabātu vai atjaunotu labvēlīgā aizsardzības statusā, kā arī nosaka kopējās šo pasākumu īstenošanas izmaksas.

3. Komisija pēc vienošanās ar attiecīgajām dalībvalstīm izvērtē finansējumu, tostarp arī līdzfinansējumu, kas vajadzīgs 2. punktā minēto pasākumu ieviešanai, cita starpā ņemot vērā prioritāro dabisko dzīvotņu veidu un/vai prioritāro sugu koncentrāciju dalībvalsts teritorijā, kā arī relatīvo apgrūtinājumu saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem.

4. Atbilstīgi 2. un 3. punktā minētajam izvērtējumam Komisija, ņemot vērā attiecīgajos Kopienas instrumentos paredzētās un pieejamās finansējuma iespējas un saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru, pieņem prioritārās rīcības plānu pasākumiem, kuri saistīti ar līdzfinansējumu, ko saņem pēc tam, kad teritorijas statuss ir noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

5. Pasākumus, kas rīcības plānā nav iekļauti līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tos, kuri ir iekļauti iepriekš minētajā rīcības plānā, bet kuriem nav piešķirts vajadzīgais līdzfinansējums vai arī tas piešķirts tikai daļēji, izskata atkārtoti, to veicot saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru un piemērojoties rīcības plāna pārskatīšanas procesam, kas notiek reizi divos gados, un vienlaikus dalībvalstis var atlikt minētos pasākumus līdz šādai pārskatīšanai. Minētajā pārskatīšanā vajadzības gadījumā ņem vērā attiecīgās teritorijas stāvokļa izmaiņas.

6. Teritorijās, kur atlikta no līdzfinansējuma atkarīgu pasākumu īstenošana, dalībvalstis atturas no jebkādiem jauniem pasākumiem, kas varētu izraisīt minēto teritoriju noplicināšanu.

9. pants

Komisija saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru regulāri pārskata Natura 2000 tīkla nozīmi 2. un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Šajā sakarā var lemt par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no šādu teritoriju saraksta, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saistībā ar 11. pantā paredzētajiem uzraudzības pasākumiem.

10. pants

Ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, tad zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā, un jo īpaši, lai uzlabotu Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, tās cenšas sekmēt to ainavas iezīmju apsaimniekošanu, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai.

Šādas iezīmes ir tās, kuras saskaņā ar savu lineāro un nepārtraukto struktūru (piemēram, upes, to krasti vai tradicionālās lauku robežu veidošanas sistēmas) vai, pamatojoties uz faktu, ka tās kalpo kā līdzeklis mērķa sasniegšanai (piemēram, dīķi vai nelielas mežu audzes), ir svarīgas savvaļas sugu migrācijā, izplatībā un vairošanās procesā.

11. pants

Dalībvalstis veic 2. pantā minēto dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām.

Sugu aizsardzība

12. pants

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a) minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;

b) minēto sugu īpatņu apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā;

c) apzinātu postīšanu vai olu vākšanu savvaļā;

d) vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

2. Attiecībā uz minētajām sugām dalībvalstis aizliedz savvaļā iegūtu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.

3. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punktā minētos aizliegumus piemēro visā to dzīvnieku dzīves ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.

4. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai kontrolētu IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumus. Ņemot vērā savākto informāciju, dalībvalstis veic turpmāku izpēti vai piemēro aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumiem nav būtiska negatīva ietekme uz attiecīgajām sugām.

13. pants

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma b) daļā uzskaitītajām augu sugām izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a) šādu augu apzinātu plūkšanu, vākšanu, griešanu, izraušanu ar saknēm vai iznīcināšanu to dabiskās izplatības areālā savvaļā;

b) savvaļā iegūtu šādu sugu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus piemēro visā to augu bioloģiskajā ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.

14. pants

1. Ja 11. pantā paredzēto uzraudzības pasākumu rezultātā dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tad tās veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka V pielikumā uzskaitīto savvaļas faunas un floras sugu īpatņu ieguve savvaļā, kā arī izmantošana nav pretrunā ar to saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā.

2. Ja šādus pasākumus uzskata par vajadzīgiem, tad tajos iekļauj 11. pantā paredzētās uzraudzības turpināšanu. Minētie pasākumi jo īpaši var iekļaut arī:

- noteikumus attiecībā uz piekļuvi konkrētam īpašumam,

- pagaidu vai vietēja rakstura aizliegumu iegūt savvaļas īpatņus un izmantot konkrētas populācijas,

- noteikumus attiecībā uz īpatņu ieguves laikposmiem un/vai paņēmieniem,

- tādu medību un zvejas noteikumu piemērošanu īpatņu ieguves brīdī, kuros paredzēta šādu populāciju aizsardzība,

- licenču vai kvotu sistēmas izveidošanu īpatņu ieguvē,

- noteikumus attiecībā uz īpatņu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai,

- dzīvnieku sugu vairošanos nebrīvē, kā arī augu sugu mākslīgo pavairošanu stingri kontrolētos apstākļos, lai mazinātu īpatņu ieguvi savvaļā,

- pieņemto pasākumu ietekmes novērtēšanu.

15. pants

Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:

a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;

b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

16. pants

1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:

a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;

b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;

c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;

d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;

e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.

2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.

3. Minētajā ziņojumā norāda:

a) sugas, attiecībā uz kurām izdara atkāpes, un šo atkāpju iemeslus, tostarp riska veidu, attiecīgā gadījumā sniedzot norādi uz noraidītajām alternatīvām un izmantotajiem zinātniskajiem datiem;

b) līdzekļus, ierīces vai paņēmienus, kas ir atļauti dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanā vai nonāvēšanā, un to izmantošanas iemeslus;

c) laika un vietas apstākļus, kādos pieļauj šādas atkāpes;

d) iestādi, kas ir pilnvarota pārliecināties par nepieciešamo nosacījumu izpildi un paziņot par to, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, ar kādiem ierobežojumiem un kādi resori to drīkst darīt, un kurām personām jāveic attiecīgais uzdevums;

e) īstenotos uzraudzības pasākumus un iegūtos rezultātus.

Informācija

17. pants

1. Reizi sešos gados pēc 23. pantā paredzētā laikposma beigām dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par 6. panta 1. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī novērtējumu par to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu aizsardzības statusu, un iekļauj 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenos rezultātus. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstīgi komitejas izstrādātai formai, nosūta Komisijai un dara publiski pieejamu.

2. Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, sagatavo apkopojošu ziņojumu. Šajā ziņojumā iekļauj attiecīgu sasniegtā progresa novērtējumu un jo īpaši izvērtē Natura 2000 tīkla nozīmi 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tās ziņojuma daļas projektu, kurā izmantota dalībvalsts sniegtā informācija, nosūta attiecīgajai dalībvalstij pārbaudīšanai. Pēc iesniegšanas komitejai un ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. punktā minēto ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojuma galīgo versiju un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

3. Dalībvalstis drīkst norādīt saskaņā ar šo direktīvu noteiktās teritorijas, izmantojot Kopienas paziņojumus, ko šai nolūkā izstrādājusi komiteja.

Izpēte

18. pants

1. Dalībvalstis un Komisija sekmē vajadzīgo izpēti un zinātnisko darbu, kas attiecas uz 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un 11. pantā minēto pienākumu. Tās veic informācijas apmaiņu, lai pienācīgi koordinētu izpēti dalībvalstīs un Kopienas mērogā.

2. Īpašu uzmanību pievērš zinātniskajam darbam, kas vajadzīgs 4. un 10. panta īstenošanai, kā arī sekmē pārrobežu sadarbību izpētē, kuru kopīgi veic dalībvalstis.

Pielikumu grozīšanas procedūra

19. pants

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai I, II, III, V un VI pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.

Padome ar vienbalsīgu lēmumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai IV pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.

Komiteja

20. pants

Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

21. pants

1. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā Līguma 148. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

2. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam vai arī ja atzinums nav sniegts, tad Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos pēc dokumenta iesniegšanas Padomē tā nav pieņēmusi lēmumu, tad ierosinātos pasākumus pieņem Komisija.

Papildnoteikumi

22. pants

Pildot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis:

a) pēta, cik pamatoti ir reintroducēt IV pielikuma sugas, kas savā teritorijā ir vietējās sugas, gadījumos, kad tas varētu sekmēt šo sugu saglabāšanu, ar nosacījumu, ka pētījumā, kurā ņemta vērā arī pārējo dalībvalstu vai citu valstu pieredze, šāda reintrodukcija atzīta par efektīvu līdzekli minēto sugu atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā un ka reintrodukcija notiek tikai pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgo sabiedrības daļu;

b) nodrošina, ka tādu sugu apzinātu introdukciju savvaļā, kas savā teritorijā nav vietējās sugas, regulē tā, lai nekaitētu dabiskām dzīvotnēm to dabiskās izplatības areālā vai savvaļas faunai un florai, un, ja uzskata to par vajadzīgu, aizliedz šādu introdukciju. Veiktā novērtējuma rezultātus informācijas nolūkā nosūta komitejai;

c) sekmē izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi par vajadzību aizsargāt savvaļas faunas un floras sugas un saglabāt to dzīvotnes un dabiskas dzīvotnes.

Nobeiguma noteikumi

23. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divos gados pēc tās izziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

24. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 21. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Arlindo Marques Cunha

[1] OV C 247, 21.9.1988., 3. lpp. unOV C 195, 3.8.1990., 1. lpp.

[2] OV C 75, 20.3.1991., 12. lpp.

[3] OV C 31, 6.2.1991., 25. lpp.

[4] OV C 328, 7.12.1987., 1. lpp.

[5] OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/244/EEK (OV L 115, 8.5.1991., 41. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGU DABISKO DZĪVOTŅU VEIDI, KURU AIZSARDZĪBAI JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

Kods: | Sagatavojot šo pielikumu, kā uzziņu literatūra izmantota dzīvotņu hierarhiskā klasifikācija, kas izstrādāta Corine programmā (Corine dzīvotņu projekts). Vairākumam minēto dabisko dzīvotņu veidu pievienots atbilstīgais Corine kods, kā uzskaitīts "Technical Handbook" ["Tehniskā rokasgrāmata"] 1. sējuma 73. — 109. lpp., Corine/Dzīvotne/89/2.2, 1988. gada 19. maijs, materiāls daļēji atjaunināts 1989. gada 14. februārī. |

Kodus saistošs apzīmējums "x" norāda uz saistītiem dzīvotņu veidiem, piem., 35.2 x 64.1 – Atklāta pļava ar Corynephorus un Agrostis (35.2) kopā ar kontinentālām kāpām (64.1).

Apzīmējums "*" norāda uz prioritāriem dzīvotņu veidiem.

PIEKRASTES UN HALOFĪTU DZĪVOTNES

Atklāta jūra un plūdmaiņu zonas

11.25 | Smilšu sēkļi, kas pastāvīgi ir zem neliela jūras ūdens slāņa |

11.34 | * Posidoniju atradnes |

13.2 | Estuāri |

14 | Dubļu sanesas un plūdmaiņu smilšu sanesas, kas bēguma laikā nav zem jūras ūdens |

21 | * Lagūnas |

— | Lieli sekli līcīši un līči |

— | Rifi |

— | Jūras dzīvotnes gāzu emisijas vietās seklūdens zonā |

Piekrastes klintis un oļainas vai akmeņainas pludmales

17.2 | Viengadīga veģetācija sanesumu joslās |

17.3 | Daudzgadīga veģetācija akmeņainos vai oļainos krastos |

18.21 | Atlantijas okeāna un Baltijas jūras piekrastes klintis ar veģetāciju |

18.22 | Vidusjūras piekrastes klintis (ar endēmo Limonium spp.) |

18.23 | Makronēzijas piekrastes klintis (ar šai piekrastei endēmo floru) |

Atlantiskie un kontinentālie sāļie purvi un iesāļu augšņu pļavas

15.11 | Salicornia un citu viengadīgu augu kolonijas dubļu un smilšu sanesās |

15.12 | Spartina atradnes (Spartinion) |

15.13 | Atlantiskās iesāļu augšņu pļavas (Glauco-Puccinellietalia) |

15.14 | * Kontinentālās iesāļu augšņu pļavas (Puccinellietalia distantis) |

Vidusjūras un termoatlantiskās piekrastes sāļie purvi un iesāļo augšņu pļavas

15.15 | Vidusjūras iesāļo augšņu pļavas (Juncetalia maritimi) |

15.16 | Vidusjūras un termoatlantiskās piekrastes halofīlie krūmāji (Arthrocnemetalia fructicosae) |

15.17 | Ibērijas halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea) |

Iesāļu un kaļķainu augšņu iekšzemes stepes

15.18 | * Iesāļu augšņu stepes (Limonietalia) |

15.19 | * Kaļķainu augšņu stepes (Gypsophiletalia) |

PIEKRASTES SMILŠU KĀPAS UN KONTINENTĀLĀS KĀPAS

Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastes kāpas

16.211 | Embrionālās ceļojošās kāpas |

16.212 | Ceļojošās kāpas gar krasta līniju ar Ammophila arenaria (baltās kāpas) |

16.221 līdz 16.227 | * Ar lakstaugu veģetāciju klātas piekrastes kāpas (pelēkās kāpas): 16.221Galio-Koelerion albescentis16.222Euphorbio-Helichrysion16.223Crucianellion maritimae16.224Euphorbia terracina16.225Mesobromion16.226Trifolio-Gerantietea sanguinei, Galio maritimi-Geranion sanguinei16.227Thero-Airion, Botrychio-Polygaletum, Tuberarion guttatae |

16.23 | * Dekalcificētu augšņu kāpas ar Empetrum nigrum |

16.24 | ES Atlantijas okeāna piekrastes dekalcificētu augšņu kāpas (Calluno-Ulicetea) |

16.25 | Kāpas ar Hippophae rhamnoides |

16.26 | Kāpas ar Salix arenaria |

16.29 | Mežainas Atlantijas okeāna piekrastes kāpas |

16.31 līdz 16.35 | Slapjas starpkāpu ieplakas |

1.A | Machairs (* machairs Īrijā) |

Vidusjūras piekrastes kāpas

16.223 | Ar Crucianellion maritimae nostiprinātas pludmales kāpas |

16.224 | Kāpas ar Euphorbia terracina |

16.228 | Malcolmietalia kāpupļavas |

16.229 | Brachypodietalia kāpupļavas ar viengadīgu augu veģetāciju |

16.27 | * Kāpas ar kadiķu audzēm (Juniperus spp.) |

16.28 | Kāpas ar sklerofītu krūmājiem (Cisto-Lavenduletalia) |

16.29 × 42.8 | * Mežainas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster |

Vecas un dekalcificētas kontinentālās kāpas

64.1 × 31.223 | Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista |

64.1 × 31.227 | Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum |

64.1 × 35.2 | Atklāta pļava ar kontinentālo kāpu Corynephorus un Agrostis |

SALDŪDENS DZĪVOTNES

Stāvošs ūdens

22.11 × 22.31 | Atlantisko smilšaino līdzenumu oligotrofie ūdeņi ar ļoti zemu minerālvielu saturu un amfībijas tipa veģetāciju: Lobelia, Littorella un Isoetes |

22.11 × 22.34 | Vidusjūras rietumkrasta smilšaino līdzenumu oligotrofie ūdeņi ar ļoti zemu minerālvielu saturu un Isoetes |

22.12 × (22.31 un 22.32) | Viduseiropas un perialpīnā apgabala oligotrofie ūdeņi ar amfībijas tipa veģetāciju, kā Littorella vai Isoetes, vai viengadīgu augu veģetāciju atklātos krastos (Nanocyperetalia) |

22.12 × 22.44 | Cieti oligomezotrofi ūdeņi ar bentosa veģetāciju, ko veido Chara spp. |

22.13 | Dabiski eitrofi ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition veģetāciju |

22.14 | Distrofi ezeri |

22.34 | * Vidusjūras sezonas dīķi |

— | * Izžūstoši karsta ezeri (Īrija) |

Tekošs ūdens

Dabiski vai pusdabiski veidojušos ūdensteču daļas (mazās, vidējās un lielās upju gultnes), kurās būtiski nepasliktinās ūdens kvalitāte

24.221 un 24.222 | Alpīnās upes un to krastu lakstaugu veģetācija |

24.223 | Alpīnās upes un to krastu kokaugu veģetācija ar Myricaria germanica |

24.224 | Alpīnās upes un to krastu kokaugu veģetācija ar Salix elaeagnos |

24.225 | Vidusjūras reģiona upes ar pastāvīgu ūdensteci un Glaucium flavum |

24.4 | Ūdensaugu un peldaugu veģetācija, ko veido ūdensgundegas, priekškalnu līdzenumu upēs |

24.52 | Chenopodietum rubri priekškalnu upēs |

24.53 | Vidusjūras reģiona upes ar pastāvīgu ūdensteci: Paspalo-Agrostidion sugām un Salix un Populus alba nokarenu augu piekrastes veģetāciju |

— | Vidusjūras reģiona upes ar nepastāvīgu ūdensteci |

MĒRENĀ KLIMATA JOSLAS VIRSĀJI UN KRŪMĀJI

31.11 | Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix |

31.12 | * Dienvidatlantiskie mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix |

31.2 | * Sausie virsāji (visi veidi) |

31.234 | * Sausie piekrastes virsāji ar Erica vagans un Ulex maritimus |

31.3 | * Endēmie Makronēzijas sausie virsāji |

31.4 | Alpīnie un subalpīnie virsāji |

31.5 | * Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti) |

31.622 | Subarktiskie vītolu krūmāji |

31.7 | Endēmie oromediteriānie virsāji ar Ulex spp. |

SKLEROFĪTU KRŪMĀJS (MATORĀLS)

Submediteriānie un mērenā klimata joslas krūmāji

31.82 | Pastāvīgas Buxus sempervirens augu sabiedrības kaļķakmens klinšu nogāzēs (Berberidion p.) |

31.842 | Kalnu Genista purgans augu sabiedrības |

31.88 | Juniperus communis augu sabiedrības kalcifilos virsājos vai pļavās |

31.89 | * Cistus palhinhae augu sabiedrības jūrmalas mitrajos virsājos (Junipero-Cistetum palhinhae) |

Vidusjūras kokveida matorāls

32.131 līdz 32.135 | Kadiķu augu sabiedrības |

32.17 | * Matorāls ar Zyziphus |

32.18 | * Matorāls ar Laurus nobilis |

Termomediteriānie krūmāji un pļavustepes krūmāji

32.216 | Lauru koku biezokņi |

32.217 | Zemas Euphorbia augu sabiedrības klinšu pakājē |

32.22 līdz 32.26 | Visi veidi |

Frigana

33.1 | Astragalo-Plantaginetum subulatae phrygana |

33.3 | Sarcopoterium spinosum phrygana |

33.4 | Krētas salas augu sabiedrības (Euphorbieto-Verbascion) |

DABISKO UN PUSDABISKO PĻAVU AUGU SABIEDRĪBAS

Dabiskās pļavas

34.11 | * Karsta kalcifilās pļavas (Alysso-Sedion albi) |

34.12 | * Sauso kalcifilo smilts augšņu pļavas (Koelerion glaucae) |

34.2 | Ar cinku bagātu augšņu pļavas |

36.314 | Pireneju Festuca eskia pļavas, kuru augsne bagāta ar silīciju |

36.32 | Ar silīciju bagātu augšņu alpīnās un boreālās pļavas |

36.36 | Ibērijas Festuca indigesta pļavas, kuru augsne bagāta ar silīciju |

36.41 līdz 36.45 | Alpīnās kalcifilo augšņu pļavas |

36.5 | Makronēzijas kalnu pļavas |

Pusdabiskas sausās pļavas un krūmāju zemes fācijas

34.31 līdz 34.34 | Uz kalcifiliem substrātiem (Festuco Brometalia) (* nozīmīgas orhideju augšanas vietas) |

34.5 | * Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem augiem (Thero-Brachypodietea) |

35.1 | * Ar dažādu sugu augiem bagātas Nardus pļavas, kas atrodas silīciju substrātos kalnu apgabalos (un kontinentālās Eiropas priekškalnu apgabalos) |

Ganību meži ar sklerofītiem (dehesas)

32.11 | Ar Quercus suber un/vai Quercus ilex |

Pusdabiskas mitras augsto lakstaugu pļavas

37.31 | Molīniju pļavas kaļķainās un mālainās augsnēs (Eu-Molinion) |

37.4 | Vidusjūras augsto lakstaugu un meldru pļavas (Molinio-Holoschoenion) |

37.7 un 37.8 | Eitrofie augstie lakstaugi |

— | Applūstošās pļavas ar Cnidion venosae |

Mezofīlās pļavas

38.2 | Ieleju siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis) |

38.3 | Kalnu siena pļavas (britu tipa ar Geranium sylvaticum) |

AUGSTIE PURVI, DUMBRĀJI UN ZEMIE JEB ZĀĻU PURVI

Augstais jeb sfagnu purvs

51.1 | * Aktīvi augstie purvi |

51.2 | Degradēti augstie purvi (kuros vēl iespējama dabiskā reģenerācija) |

52.1 un 52.2 | Augstie sanesu purvi (* tikai aktīvie) |

54.5 | Pārejas dumbrāji un slīkšņas |

54.6 | Ieplakas kūdras substrātos (Rhynchosporion) |

Kalcifili zemie purvi

53.3 | * Kalcifili zemie purvi ar Cladium mariscus un Carex davalliana sugām |

54.12 | * Litificēti avoti ar šūnakmens jeb kaļķu tufa jeb travertīna veidojumiem (Cratoneurion) |

54.2 | Bāziskie zemie purvi |

54.3 | * Caridon bicoloris-atrofuscae alpīnās pioniersugu sabiedrības |

KLINŠU DZĪVOTNES UN ALAS

Nobirumi

61.1 | Silīcijiežu nobirumi |

61.2 | Kaļķiežu un šīfera nobirumi |

61.3 | Rietumvidusjūras un alpīnie saulainu vietu nobirumi |

61.4 | Balkānu nobirumi |

61.5 | Viduseiropas silīcijiežu nobirumi |

61.6 | * Viduseiropas kaļķaino iežu nobirumi |

Aizu veģetācija

62.1 un 62.1A | Kalcifilie apakštipi |

62.2 | Silīcijiežu veģetācijas apakštipi |

62.3 | Pioniersugu sabiedrības uz klintīm |

62.4 | * Kaļķakmens plātņveida atsegumi |

Citas klinšu dzīvotnes

65 | Sabiedrības apskatei nepieejamas alas |

— | Lavas lauki un dabiski iedobumi |

— | Applūdušas vai daļēji applūdušas jūras piekrastes alas |

— | Pastāvīgs šļūdonis |

MEŽI

Dabisko un pusdabisko meža zemju veģetācija, kas sastāv no vietējām sugām, kuras veido lielu koku mežus ar tipisku pamežu, un kas atbilst šādiem kritērijiem: reta vai izzūdoša, un/vai Kopienā nozīmīgas galvenās sugas.

Eiropas mērenā klimata joslas meži

41.11 | Dižskābaržu meži ar Luzulo-Fagetum |

41.12 | Ar epifītiem (Ilici-Fagion) bagāti dižskābaržu meži ar Ilex un Taxus |

41.13 | Dižskābaržu meži ar Asperulo-Fagetum |

41.15 | Subalpīnie dižskābaržu meži ar Acer un Rumex arifolius |

41.16 | Kalcifilie dižskābaržu meži (Cephalanthero-Fagion) |

41.24 | Ozolu un skābaržu Stellario-Carpinetum meži |

41.26 | Ozolu un skābaržu Galio-Carpinetum meži |

41.4 | * Tilio-Acerion aizu meži |

41.51 | Veci acidofīlie ozolu meži ar Quercus robur smilšainos līdzenumos |

41.53 | Veci ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās |

41.86 | Fraxinus angustifolia meži |

42.51 | * Kaledonijas meži |

44.A1 līdz 44.A4 | * Purvu mežu zeme |

44.3 | * Aluviālie atlieku meži (Alnion glutinoso-incanae) |

44.4 | Jauktie ozolu, gobu un ošu meži lielu upju krastos |

Vidusjūras lapkoku meži

41.181 | * Apenīnu dižskābaržu meži ar Taxus un Ilex |

41.184 | * Apenīnu dižskābaržu meži ar Abies alba un dižskābaržu meži ar Abies nebrodensis |

41.6 | Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica |

41.77 | Quercus faginea meži (Ibērijas pussala) |

41.85 | Quercus trojana meži (Itālija un Grieķija) |

41.9 | Kastaņkoku meži |

41.1A × 42.17 | Grieķijas dižskābaržu meži ar Abies borisii-regis |

41.1B | Quercus frainetto meži |

42.A1 | Ciprešu meži (Acero-Cupression) |

44.17 | Salix alba un Populus alba mežu rindas |

44.52 | Piekrastes mežu audzes ar Rhododendron ponticum, Salix u.c. pie Vidusjūras upēm ar neregulāru ūdensteci |

44.7 | Austrumu līdzenumu meži (Platanion orientalis) |

44.8 | Termomediteriānās piekrastes mežu rindas (Nerio-Tamariceteae) un piekrastes mežu rindas Ibērijas pussalas dienvidrietumos (Securinegion tinctoriae) |

Vidusjūras sklerofītu meži

41.7C | Krētas Quercus brachyphylla meži |

45.1 | Olea un Ceratonia meži |

45.2 | Quercus suber meži |

45.3 | Quercus ilex meži |

45.5 | Quercus macrolepis meži |

45.61 līdz 45.63 | * Makronēzijas lauru koku meži (Laurus, Ocotea) |

45.7 | * Fēnikspalmu audzes |

45.8 | Ilex aquifolium meži |

Alpīnie un subalpīnie skujkoku meži

42.21 līdz 42.23 | Skābo augšņu meži (Vaccinio-Piceetea) |

42.31 un 42.32 | Alpīnie meži ar lapeglēm un Pinus cembra |

42.4 | Pinus uncinata meži (* uz ģipša vai kaļķakmens iežiem) |

Vidusjūras kalnu skujkoku meži

42.14 | * Apenīnu Abies alba un Picea excelsa meži |

42.19 | Abies pinsapo meži |

42.61 līdz 42.66 | * Vidusjūras priežu meži ar endēmām melnajām priedēm |

42.8 | Vidusjūras priežu meži ar endēmām mezogēnām priedēm, tostarp Pinus mugo un Pinus leucodermis |

42.9 | Makronēzijas priežu meži (endēmi) |

42.A2 līdz 42.A5 un 42.A8 | * Endēmie Vidusjūras meži ar Juniperus spp. |

42.A6 | * Tetraclinis articulata meži (Andalūzija) |

42.A71 līdz 42.A73 | * Taxus baccata meži |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGAS, KURU AIZSARDZĪBAI JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Interpretācija

a) II pielikums turpina I pielikumu attiecībā uz saskaņota īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīkla izveidi;

b) šajā pielikumā uzskaitītās sugas norādītas:

- pēc sugas vai pasugas nosaukuma vai

- pēc sugu kopuma, kas pieder pie augstāka taksona vai pie norādītas attiecīgā taksona daļas.

Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma apzīmē visas attiecīgajai dzimtai vai ģintij piederīgās sugas.

c) simboli

Zvaigznīte (*) pirms attiecīgās sugas nosaukuma norāda, ka tā ir prioritāra suga.

Vairums šajā pielikumā uzskaitīto sugu iekļautas arī IV pielikumā.

Ja sugas iekļautas šajā pielikumā, bet nav minētas ne IV pielikumā, ne V pielikumā, tad aiz sugas nosaukuma pievienots simbols (o); ja šajā pielikumā iekļauta suga minēta arī V pielikumā, bet nav minēta IV pielikumā, aiz sugas nosaukuma pievienots simbols (V).

a) DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

INSECTIVORA

Talpidae

* Galemys pyrenaicus

CHIROPTERA

Rhinolophidae

* Rhinolophus blasii

* Rhinolophus euryale

* Rhinolophus ferrumequinum

* Rhinolophus hipposideros

* Rhinolophus mehelyi

Vespertilionidae

* Barbastella barbastellus

* Miniopterus schreibersi

* Myotis bechsteini

* Myotis blythi

* Myotis capaccinii

* Myotis dasycneme

* Myotis emarginatus

* Myotis myotis

RODENTIA

Sciuridae

* Spermophilus citellus

Castoridae

* Castor fiber

Microtidae

* Microtus cabrerae

* Microtus oeconomus arenicola

CARNIVORA

Canidae

*Canis lupus (Spānijas populācijas: tikai uz dienvidiem no Dvero; Grieķijas populācijas: tikai uz dienvidiem no 39. paralēles)

Ursidae

* Ursus arctos

Mustelidae

* Lutra lutra

* Mustela lutreola

Felidae

* Lynx lynx

* Lynx pardina

Phocidae

* Halichoerus grypus (V)

* Monachus monachus

* Phoca vitulina (V)

ARTIODACTYLA

Cervidae

* Cervus elaphus corsicanus

Bovidae

* Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

* Capra pyrenaica pyrenaica

* Ovis ammon musimon (dabiskās populācijas – Korsika un Sardīnija)

* Rupicapra rupicapra balcanica

* Rupicapra ornata

CETACEA

* Tursiops truncatus

* Phocoena phocoena

RĀPUĻI

TESTUDINATA

Testudinidae

* Testudo hermanni

* Testudo graeca

* Testudo marginata

Cheloniidae

* Caretta caretta

Emydidae

* Emys orbicularis

* Mauremys caspica

* Mauremys leprosa

SAURIA

Lacertidae

* Lacerta monticola

* Lacerta schreiberi

* Gallotia galloti insulanagae

* Gallotia simonyi

* Podarcis lilfordi

* Podarcis pityusensis

Scincidae

* Chalcides occidentalis

Gekkonidae

* Phyllodactylus europaeus

OPHIDIA

Colubridae

* Elaphe quatuorlineata

* Elaphe situla

Viperidae

* Vipera schweizeri

* Vipera ursinii

ABINIEKI

CAUDATA

Salamandridae

* Chioglossa lusitanica

* Mertensiella luschani

* Salamandra salamandra aurorae

* Salamandrina terdigitata

* Triturus cristatus

Proteidae

* Proteus anguinus

Plethodontidae

* Speleomantes ambrosii

* Speleomantes flavus

* Speleomantes genei

* Speleomantes imperialis

* Speleomantes supramontes

ANURA

Discoglossidae

* Bombina bombina

* Bombina variegata

* Discoglossus jeanneae

* Discoglossus montalentii

* Discoglossus sardus

* Alytes muletensis

Ranidae

* Rana latastei

Pelobatidae

* Pelobates fuscus insubricus

ZIVIS

PETROMYZONIFORMES

Petromyzonidae

* Eudontomyzon spp. (o)

* Lampetra fluviatilis (V)

* Lampetra planeri (o)

* Lethenteron zanandrai (V)

* Petromyzon marinus (o)

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

* Acipenser naccarii

* Acipenser sturio

ATHERINIFORMES

Cyprinodontidae

* Aphanius iberus (o)

* Aphanius fasciatus (o)

* Valencia hispanica

SALMONIFORMES

Salmonidae

* Hucho hucho (dabiskās populācijas) (V)

* Salmo salar (tikai saldūdenī) (V)

* Salmo marmoradus (o)

* Salmo macrostigma (o)

Coregonidae

* Coregonus oxyrhynchus (anadromās populācijas konkrētos Ziemeļjūras sektoros)

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

* Alburnus vulturius (o)

* Alburnus albidus (o)

* Anaecypris hispanica

* Aspius aspius (o)

* Barbus plebejus (V)

* Barbus meridionalis (V)

* Barbus capito (V)

* Barbus comiza (V)

* Chalcalburnus chalcoides (o)

* Chondrostoma soetta (o)

* Chondrostoma polylepis (o)

* Chondrostoma genei (o)

* Chondrostoma lusitanicum (o)

* Chondrostoma toxostoma (o)

* Gobio albipinnatus (o)

* Gobio uranoscopus (o)

* Iberocypris palaciosi (o)

* Ladigesocypris ghigii (o)

* Leuciscus lucomonis (o)

* Leuciscus souffia (o)

* Phoxinellus spp. (o)

* Rutilus pigus (o)

* Rutilus rubilio (o)

* Rutilus arcasii (o)

* Rutilus macrolepidotus (o)

* Rutilus lemmingii (o)

* Rutilus friesii meidingeri (o)

* Rutilus alburnoides (o)

* Rhodeus sericeus amarus (o)

* Scardinius graecus (o)

Cobitidae

* Cobitis conspersa (o)

* Cobitis larvata (o)

* Cobitis trichonica (o)

* Cobitis taenia (o)

* Misgurnis fossilis (o)

* Sabanejewia aurata (o)

PERCIFORMES

Percidae

* Gymnocephalus schraetzer (V)

* Zingel spp. [(o) izņemot Zingel asper un Zingel zingel (V)]

Gobiidae

* Pomatoschistus canestrini (o)

* Padogobius panizzai (o)

* Padogobius nigricans (o)

CLUPEIFORMES

Clupeidae

* Alosa spp. (V)

SCORPAENIFORMES

Cottidae

* Cottus ferruginosus (o)

* Cottus petiti (o)

* Cottus gobio (o)

SILURIFORMES

Siluridae

* Silurus aristotelis (V)

BEZMUGURKAULNIEKI

POSMKĀJI

CRUSTACEA

Decapoda

* Austropotamobius pallipes (V)

INSECTA

Coleoptera

* Buprestis splendens

* Carabus olympiae

* Cerambyx cerdo

* Cucujus cinnaberinus

* Dytiscus latissimus

* Graphoderus bilineatus

* Limoniscus violaceus (o)

* Lucanus cervus (o)

* Morimus funereus (o)

* Osmoderma eremita

* Rosalia alpina

Lepidoptera

* Callimorpha quadripunctata (o)

* Coenonympha oedippus

* Erebia calcaria

* Erebia christi

* Eriogaster catax

* Euphydryas aurinia (o)

* Graellsia isabellae (V)

* Hypodryas maturna

* Lycaena dispar

* Maculinea nausithous

* Maculinea teleius

* Melanagria arge

* Papilio hospiton

* Plebicula golgus

Mantodea

* Apteromantis aptera

Odonata

* Coenagrion hylas (o)

* Coenagrion mercuriale (o)

* Cordulegaster trinacriae

* Gomphus graslinii

* Leucorrhina pectoralis

* Lindenia tetraphylla

* Macromia splendens

* Ophiogomphus cecilia

* Oxygastra curtisii

Orthoptera

* Baetica ustulata

MĪKSTMIEŠI

GASTROPODA

* Caseolus calculus

* Caseolus commixta

* Caseolus sphaerula

* Discula leacockiana

* Discula tabellata

* Discus defloratus

* Discus guerinianus

* Elona quimperiana

* Geomalacus maculosus

* Geomitra moniziana

* Helix subplicata

* Leiostyla abbreviata

* Leiostyla cassida

* Leiostyla corneocostata

* Leiostyla gibba

* Leiostyla lamellosa

* Vertigo angustior (o)

* Vertigo genesii (o)

* Vertigo geyeri (o)

* Vertigo moulinsiana (o)

BIVALVIA

Unionoida

* Margaritifera margaritifera (V)

* Unio crassus

b) AUGI

PTERIDOPHYTA

ASPLENIACEAE

* Asplenium jahandiezii (Litard.) Rouy

BLECHNACEAE

* Woodwardia radicans (L.) Sm.

DICKSONIACEAE

* Culcita macrocarpa C. Presl

DRYOPTERIDACEAE

* Dryopteris corleyi Fraser-Jenk.

HYMENOPHYLLACEAE

* Trichomanes speciosum Willd.

ISOETACEAE

* Isoetes boryana Durieu

* Isoetes malinverniana Ces. & De Not.

MARSILEACEAE

* Marsilea batardae Launert

* Marsilea quadrifolia L.

* Marsilea strigosa Willd.

OPHIOGLOSSACEAE

* Botrychium simplex Hitchc.

* Ophioglossum polyphyllum A. Braun

GYMNOSPERMAE

PINACEAE

* Abies nebrodensis (Lojac.) Mattei

ANGIOSPERMAE

ALISMATACEAE

* Caldesia parnassifolia (L.) Parl.

* Luronium natans (L.) Raf.

AMARYLLIDACEAE

* Leucojum nicaeense Ard.

* Narcissus asturiensis (Jordan) Pugsley

* Narcissus calcicola Mendonça

* Narcissus cyclamineus DC.

* Narcissus fernandesii G. Pedro

* Narcissus humilis (Cav.) Traub

* Narcissus nevadensis Pugsley

* Narcissus pseudonarcissus L.

* subsp. nobilis (Haw.) A. Fernandes

* Narcissus scaberulus Henriq.

* Narcissus triandrus (Salisb.) D. A. Webb

* subsp. capax (Salisb.) D. A. Webb.

* Narcissus viridiflorus Schousboe

BORAGINACEAE

* Anchusa crispa Viv.

* Lithodora nitida (H. Ern) R. Fernandes

* Myosotis lusitanica Schuster

* Myosotis rehsteineri Wartm.

* Myosotis retusifolia R. Afonso

* Omphalodes kuzinskyana Willk.

* Omphalodes littoralis Lehm.

* Solenanthus albanicus (Degen & al.) Degen & Baldacci

* Symphytum cycladense Pawl.

CAMPANULACEAE

* Asyneuma giganteum (Boiss.) Bornm.

* Campanula sabatia De Not.

* Jasione crispa (Pourret) Samp.

* subsp. serpentinica Pinto da Silva

* Jasione lusitanica A. DC.

CARYOPHYLLACEAE

* Arenaria nevadensis Boiss. & Reuter

* Arenaria provincialis Chater & Halliday

* Dianthus cintranus Boiss. & Reuter

* subsp. cintranus Boiss. & Reuter

* Dianthus marizii (Samp.) Samp.

* Dianthus rupicola Biv.

* Gypsophila papillosa P. Porta

* Herniaria algarvica Chaudri

* Herniaria berlengiana (Chaudhri) Franco

* Herniaria latifolia Lapeyr.

* subsp. litardierei gamis

* Herniaria maritima Link

* Moehringia tommasinii Marches.

* Petrocoptis grandiflora Rothm.

* Petrocoptis montsicciana O. Bolos & Rivas Mart.

* Petrocoptis pseudoviscosa Fernandez Casas

* Silene cintrana Rothm.

* Silene hicesiae Brullo & Signorello

* Silene hifacensis Rouy ex Willk.

* Silene holzmanii Heldr. ex Boiss.

* Silene longicilia (Brot.) Otth.

* Silene mariana Pau

* Silene orphanidis Boiss.

* Silene rothmaleri Pinto da Silva

* Silene velutina Pourret ex Loisel.

CHENOPODIACEAE

* Bassia saxicola (Guss.) A. J. Scott

* Kochia saxicola Guss.

* Salicornia veneta Pignatti & Lausi

CISTACEAE

* Cistus palhinhae Ingram

* Halimium verticillatum (Brot.) Sennen

* Helianthemum alypoides Losa & Rivas Goday

* Helianthemum caput-felis Boiss.

* Tuberaria major (Willk.) Pinto da Silva & Roseira

COMPOSITAE

* Anthemis glaberrima (Rech. f.) Greuter

* Artemisia granatensis Boiss.

* Aster pyrenaeus Desf. ex DC.

* Aster sorrentinii (Tod) Lojac.

* Carduus myriacanthus Salzm. ex DC.

* Centaurea alba L.

* subsp. heldreichii (Halacsy) Dostal

* Centaurea alba L.

* subsp. princeps (Boiss. & Heldr.) Gugler

* Centaurea attica Nyman

* subsp. megarensis (Halacsy & Hayek) Dostal

* Centaurea balearica J. D. Rodriguez

* Centaurea borjae Valdes-Berm. & Rivas Goday

* Centaurea citricolor Font Quer

* Centaurea corymbosa Pourret

* Centaurea gadorensis G. Bianca

* Centaurea horrida Badaro

* Centaurea kalambakensis Freyn & Sint.

* Centaurea kartschiana Scop.

* Centaurea lactiflora Halacsy

* Centaurea micrantha Hoffmanns. & Link

* subsp. herminii (Rouy) Dostál

* Centaurea niederi Heldr.

* Centaurea peucedanifolia Boiss. & Orph.

* Centaurea pinnata Pau

* Centaurea pulvinata (G. Bianca) G. Bianca

* Centaurea rothmalerana (Arènes) Dostál

* Centaurea vicentina Mariz

* Crepis crocifolia Boiss. & Heldr.

* Crepis granatensis (Willk.) B. Bianca & M. Cueto

* Erigeron frigidus Boiss. ex DC.

* Hymenostemma pseudanthemis (Kunze) Willd.

* Jurinea cyanoides (L.) Reichenb.

* Jurinea fontqueri Cuatrec.

* Lamyropsis microcephala (Moris) Dittrich & Greuter

* Leontodon microcephalus (Boiss. ex DC.) Boiss.

* Leontodon boryi Boiss.

* Leontodon siculus (Guss.) Finch & Sell

* Leuzea longifolia Hoffmanns. & Link

* Ligularia sibirica (L.) Cass.

* Santolina impressa Hoffmanns. & Link

* Santolina semidentata Hoffmanns. & Link

* Senecio elodes Boiss. ex DC.

* Senecio nevadensis Boiss. & Reuter

CONVOLVULACEAE

* Convolvulus argyrothamnus Greuter

* Convolvulus Fernandes Pinto da Silva & Teles

CRUCIFERAE

* Alyssum pyrenaicum Lapeyr.

* Arabis sadina (Samp.) P. Cout.

* Biscutella neustriaca Bonnet

* Biscutella vincentina (Samp.) Rothm.

* Boleum asperum (Pers.) Desvaux

* Brassica glabrescens Poldini

* Brassica insularis Moris

* Brassica macrocarpa Guss.

* Coincya cintrana (P. Cout.) Pinto da Silva

* Coincya rupestris Rouy

* Coronopus navasii Pau

* Diplotaxis ibicensis (Pau) Gomez-Campo

* Diplotaxis siettiana Maire

* Diplotaxis vicentina (P. Cout.) Rothm.

* Erucastrum palustre (Pirona) Vis.

* Iberis arbuscula Runemark

* Iberis procumbens Lange

* subsp. microcarpa Franco & Pinto da Silva

* Ionopsidium acaule (Desf.) Reichenb.

* Ionopsidium savianum (Caruel) Ball ex Arcang.

* Sisymbrium cavanillesianum Valdes & Castroviejo

* Sisymbrium supinum L.

CYPERACEAE

* Carex panormitana Guss.

* Eleocharis carniolica Koch

DIOSCOREACEAE

* Borderea chouardii (Gaussen) Heslot

DROSERACEAE

* Aldrovanda vesiculosa L.

EUPHORBIACEAE

* Euphorbia margalidiana Kuhbier & Lewejohann

* Euphorbia transtagana Boiss.

GENTIANACEAE

* Centaurium rigualii Esteve Chueca

* Centaurium somedanum Lainz

* Gentiana ligustica R. de Vilm. & Chopinet

* Gentianella angelica (Pugsley) E. F. Warburg

GERANIACEAE

* Erodium astragaloides Boiss. & Reuter

* Erodium paularense Fernandez-Gonzalez & Izco

* Erodium rupicola Boiss.

GRAMINEAE

* Avenula hackelii (Henriq.) Holub

* Bromus grossus Desf. ex DC.

* Coleanthus subtilis (Tratt.) Seidl

* Festuca brigantina (Markgr.-Dannenb.) Markgr.-Dannenb.

* Festuca duriotagana Franco & R. Afonso

* Festuca elegans Boiss.

* Festuca henriquesii Hack.

* Festuca sumilusitanica Franco & R. Afonso

* Gaudinia hispanica Stace & Tutin

* Holcus setiglumis Boiss. & Reuter

* subsp. duriensis Pinto da Silva

* Micropyropsis tuberosa Romero - Zarco & Cabezudo

* Pseudarrhenatherum pallens (Link) J. Holub

* Puccinellia pungens (Pau) Paunero

* Stipa austroitalica Martinovsky

* Stipa bavarica Martinovsky & H. Scholz

* Stipa veneta Moraldo

GROSSULARIACEAE

* Ribes sardum Martelli

HYPERICACEAE

* Hypericum aciferum (Greuter) N. K. B. Robson

JUNCACEAE

* Juncus valvatus Link

LABIATAE

* Dracocephalum austriacum L.

* Micromeria taygetea P. H. Davis

* Nepeta dirphya (Boiss.) Heldr. ex Halacsy

* Nepeta sphaciotica P. H. Davis

* Origanum dictamnus L.

* Sideritis incana

* subsp. glauca (Cav.) Malagarriga

* Sideritis javalambrensis Pau

* Sideritis serrata Cav. ex Lag.

* Teucrium lepicephalum Pau

* Teucrium turredanum Losa & Rivas Goday

* Thymus camphoratus Hoffmanns. & Link

* Thymus carnosus Boiss.

* Thymus cephalotos L.

LEGUMINOSAE

* Anthyllis hystrix Cardona, Contandr. & E. Sierra

* Astragalus algarbiensis Coss. ex Bunge

* Astragalus aquilanus Anzalone

* Astragalus centralpinus Braun-Blanquet

* Astragalus maritimus Moris

* Astragalus tremolsianus Pau

* Astragalus verrucosus Moris

* Cytisus aeolicus Guss. ex Lindl.

* Genista dorycnifolia Font Quer

* Genista holopetala (Fleischm. ex Koch) Baldacci

* Melilotus segetalis (Brot.) Ser.

* subsp. fallax Franco

* Ononis hackelii Lange

* Trifolium saxatile All.

* Vicia bifoliolata J. D. Rodriguez

LENTIBULARIACEAE

* Pinguicula nevadensis (Lindb.) Casper

LILIACEAE

* Allium grosii Font Quer

* Androcymbium rechingeri Greuter

* Asphodelus bento-rainhae P. Silva

* Hyacinthoides vicentina (Hoffmanns. & Link) Rothm.

* Muscari gussonei (Parl.) Tod.

LINACEAE

* Linum muelleri Moris

LYTHRACEAE

* Lythrum flexuosum Lag.

MALVACEAE

* Kosteletzkya pentacarpos (L.) Ledeb.

NAJADACEAE

* Najas flexilis (Willd.) Rostk. & W. L. Schmidt

ORCHIDACEAE

* Cephalanthera cucullata Boiss. & Heldr.

*Cypripedium calceolus L.

* Liparis loeselii (L.) Rich.

* Ophrys lunulata Parl.

PAEONIACEAE

* Paeonia cambessedesii (Willk.) Willk.

* Paeonia parnassica Tzanoudakis

* Paeonia clusii F. C. Stern

* subsp. rhodia (Stearn) Tzanoudakis

PALMAE

* Phoenix theophrasti Greuter

PLANTAGINACEAE

* Plantago algarbiensis Samp.

* Plantago almogravensis Franco

PLUMBAGINACEAE

* Armeria berlengensis Daveau

* Armeria helodes Martini & Pold

* Armeria negleta Girard

* Armeria pseudarmeria (Murray) Mansfeld

* Armeria rouyana Daveau

* Armeria soleirolii (Duby) Godron

* Armeria velutina Welv. ex Boiss. & Reuter

* Limonium dodartii (Girard) O. Kuntze

* subsp. lusitanicum (Daveau) Franco

* Limonium insulare (Beg. & Landi) Arrig. & Diana

* Limonium lanceolatum (Hoffmanns. & Link) Franco

* Limonium multiflorum Erben

* Limonium pseudolaetum Arrig. & Diana

* Limonium strictissimum (Salzmann) Arrig.

POLYGONACEAE

* Polygonum praelongum Coode & Cullen

* Rumex rupestris Le Gall

PRIMULACEAE

* Androsace mathildae Levier

* Androsace pyrenaica Lam.

* Primula apennina Widmer

* Primula palinuri Petagna

* Soldanella villosa Darracq.

RANUNCULACEAE

* Aconitum corsicum Gayer

* Adonis distorta Ten.

* Aquilegia bertolonii Schott

* Aquilegia kitaibelii Schott

* Aquilegia pyrenaica D. C.

* subsp. cazorlensis (Heywood) Galiano

* Consolida samia P. H. Davis

* Pulsatilla patens (L.) Miller

* Ranunculus weyleri Mares

RESEDACEAE

* Reseda decursiva Forssk.

ROSACEAE

* Potentilla delphinensis Gren. & Godron

RUBIACEAE

* Galium litorale Guss.

* Galium viridiflorum Boiss. & Reuter

SALICACEAE

* Salix salvifolia Brot.

* subsp. australis Franco

SANTALACEAE

* Thesium ebracteatum Hayne

SAXIFRAGACEAE

* Saxifraga berica (Beguinot) D. A. Webb

* Saxifraga florulenta Moretti

* Saxifraga hirculus L.

* Saxifraga tombeanensis Boiss. ex Engl.

SCROPHULARIACEAE

* Antirrhinum charidemi Lange

* Chaenorrhinum serpyllifolium (Lange) Lange

* subsp. lusitanicum R. Fernandes

* Euphrasia genargentea (Feoli) Diana

* Euphrasia marchesettii Wettst. ex Marches.

* Linaria algarviana Chav.

* Linaria coutinhoi Valdés

* Linaria ficalhoana Rouy

* Linaria flava (Poiret) Desf.

* Linaria hellenica Turrill

* Linaria ricardoi Cout.

* Linaria tursica B. Valdes & Cabezudo

* Linaria tonzigii Lona

* Odontites granatensis Boiss.

* Verbascum litigiosum Samp.

* Veronica micrantha Hoffmanns. & Link

* Veronica oetaea L.-A. Gustavson

SELAGINACEAE

* Globularia stygia Orph. ex Boiss.

SOLANACEAE

* Atropa baetica Willk.

THYMELAEACEAE

* Daphne petraea Leybold

* Daphne rodriguezii Texidor

ULMACEAE

* Zelkova abelicea (Lam.) Boiss.

UMBELLIFERAE

* Angelica heterocarpa Lloyd

* Angelica palustris (Besser) Hoffm.

* Apium bermejoi Llorens

* Apium repens (Jacq.) Lag.

* Athamanta cortiana Ferrarini

* Bupleurum capillare Boiss. & Heldr.

* Bupleurum kakiskalae Greuter

* Eryngium alpinum L.

* Eryngium viviparum Gay

* Laserpitium longiradium Boiss.

* Naufraga balearica Constans & Cannon

* Oenanthe conioides Lange

* Petagnia saniculifolia Guss.

* Rouya polygama (Desf.) Coincy

* Seseli intricatum Boiss.

* Thorella verticillatinundata (Thore) Brig.

VALERIANACEAE

* Centranthus trinervis (Viv.) Beguinot

VIOLACEAE

* Viola hispida Lam.

* Viola jaubertiana Mares & Vigineix

Zemākie augi

BRYOPHYTA

* Bruchia vogesiaca Schwaegr. (o)

* Bryoerythrophyllum machadoanum (Sergio) M. Hill (o)

* Buxbaumia viridis (Moug. ex Lam. & DC.) Brid. ex Moug. & Nestl. (o)

* Dichelyma capillaceum (With.) Myr. (o)

* Dicranum viride (Sull. & Lesq.) Lindb. (o)

* Distichophyllum carinatum Dix. & Nich. (o)

* Drepanocladus vernicosus (Mitt.) Warnst. (o)

* Jungermannia handelii (Schiffn.) Amak. (o)

* Mannia triandra (Scop.) Grolle (o)

* Marsupella profunda Lindb. (o)

* Meesia longiseta Hedw. (o)

* Nothothylas orbicularis (Schwein.) Sull. (o)

* Orthotrichum rogeri Brid. (o)

* Petalophyllum ralfsii Nees & Goot. ex Lehm. (o)

* Riccia breidleri Jur. ex Steph. (o)

* Riella helicophylla (Mont.) Hook. (o)

* Scapania massolongi (K. Muell.) K. Muell. (o)

* Sphagnum pylaisii Brid. (o)

* Tayloria rudolphiana (Gasrov) B. & G. (o)

MAKRONĒZIJAS SUGAS

PTERIDOPHYTA

HYMENOPHYLLACEAE

* Hymenophyllum maderensis Gibby & Lovis

DRYOPTERIDACEAE

* Polystichum drepanum (Sw.) C. Presl.

ISOETACEAE

* Isoetes azorica Durieu & Paiva

MARSILIACEAE

* Marsilea azorica Launert & Paiva

ANGIOSPERMAE

ASCLEPIADACEAE

* Caralluma burchardii N. E. Brown

* Ceropegia chrysantha Svent.

BORAGINACEAE

* Echium candicans L. fil.

* Echium gentianoides Webb & Coincy

* Myosotis azorica H. C. Watson

* Myosotis maritima Hochst. in Seub.

CAMPANULACEAE

* Azorina vidalii (H. C. Watson) Feer

* Musschia aurea (L. f.) DC.

* Musschia wollastonii Lowe

CAPRIFOLIACEAE

* Sambucus palmensis Link

CARYOPHYLLACEAE

* Spergularia azorica (Kindb.) Lebel

CELASTRACEAE

* Maytenus umbellata (R. Br.) Mabb.

CHENOPODIACEAE

* Beta patula Ait.

CISTACEAE

* Cistus chinamadensis Banares & Romero

* Helianthemum bystropogophyllum Svent.

COMPOSITAE

* Andryala crithmifolia Ait.

* Argyranthemum lidii Humphries

* Argyranthemum thalassophylum (Svent.) Hump.

* Argyranthemum winterii (Svent.) Humphries

* Atractylis arbuscula Svent. & Michaelis

* Atractylis preauxiana Schultz.

* Calendula maderensis DC.

* Cheirolophus duranii (Burchard) Holub

* Cheirolophus ghomerytus (Svent.) Holub

* Cheirolophus junonianus (Svent.) Holub

* Cheirolophus massonianus (Lowe) Hansen

* Cirsium latifolium Lowe

* Helichrysum gossypinum Webb

* Helichrysum oligocephala (Svent. & Bzamw.)

* Lactuca watsoniana Trel.

* Onopordum nogalesii Svent.

* Onopordum carduelinum Bolle

* Pericallis hadrosoma Svent.

* Phagnalon benettii Lowe

* Stemmacantha cynaroides (Chr. Son. in Buch) Ditt

* Sventenia bupleuroides Font Quer

* Tanacetum ptarmiciflorum Webb & Berth

CONVOLVULACEAE

* Convolvulus caput-medusae Lowe

* Convolvulus lopez-socasii Svent.

* Convolvulus massonii A. Dietr.

CRASSULACEAE

* Aeonium gomeraense Praeger

* Aeonium saundersii Bolle

* Aichryson dumosum (Lowe) Praeg.

* Monanthes wildpretii Banares & Scholz

* Sedum brissemoretii Raymond-Hamet

CRUCIFERAE

* Crambe arborea Webb ex Christ

* Crambe laevigata DC. ex Christ

* Crambe sventenii R. Petters ex Bramwell & Sund.

* Parolinia schizogynoides Svent.

* Sinapidendron rupestre (Ait.) Lowe

CYPERACEAE

* Carex malato-belizii Raymond

DIPSACACEAE

* Scabiosa nitens Roemer & J. A. Schultes

ERICACEAE

* Erica scoparia L.

* subsp. azorica (Hochst.) D. A. Webb

EUPHORBIACEAE

* Euphorbia handiensis Burchard

* Euphorbia lambii Svent.

* Euphorbia stygiana H. C. Watson

GERANIACEAE

* Geranium maderense P. F. Yeo

GRAMINEAE

* Deschampsia maderensis (Haeck. & Born.)

* Phalaris maderensis (Menezes) Menezes

LABIATAE

* Sideritis cystosiphon Svent.

* Sideritis discolor (Webb ex de Noe) Bolle

* Sideritis infernalis Bolle

* Sideritis marmorea Bolle

* Teucrium abutiloides L'Hér

* Teucrium betonicum L'Hér

LEGUMINOSAE

* Anagyris latifolia Brouss. ex Willd.

* Anthyllis lemanniana Lowe

* Dorycnium spectabile Webb & Berthel

* Lotus azoricus P. W. Ball

* Lotus callis-viridis D. Bramwell & D. H. Davis

* Lotus kunkelii (E. Chueca) D. Bramwell & al.

* Teline rosmarinifolia Webb & Berthel.

* Teline salsoloides Arco & Acebes.

* Vicia dennesiana H. C. Watson

LILIACEAE

* Androcymbium psammophilum Svent.

* Scilla maderensis Menezes

* Semele maderensis Costa

LORANTHACEAE

* Arceuthobium azoricum Wiens & Hawksw

MYRICACEAE

* Myrica rivas-martinezii Santos.

OLEACEAE

* Jasminum azoricum L.

* Picconia azorica (Tutin) Knobl.

ORCHIDACEAE

* Goodyera macrophylla Lowe

PITTOSPORACEAE

* Pittosporum coriaceum Dryand. ex Ait.

PLANTAGINACEAE

* Plantago malato-belizii Lawalree

PLUMBAGINACEAE

* Limonium arborescens (Brouss.) Kuntze

* Limonium dendroides Svent.

* Limonium spectabile (Svent.) Kunkel & Sunding

* Limonium sventenii Santos & Fernandez Galvan

POLYGONACEAE

* Rumex azoricus Rech. fil.

RHAMNACEAE

* Frangula azorica Tutin

ROSACEAE

* Bencomia brachystachya Svent.

* Bencomia sphaerocarpa Svent.

* Chamaemeles coriacea Lindl.

* Dendriopterium pulidoi Svent.

* Marcetella maderensis (Born.) Svent.

* Prunus lusitanica L.

* subsp. azorica (Mouillef.) Franco

* Sorbus maderensis (Lowe) Docle

SANTALACEAE

* Kunkeliella subsucculenta Kammer

SCROPHULARIACEAE

* Euphrasia azorica Wats

* Euphrasia grandiflora Hochst. ex Seub.

* Isoplexis chalcantha Svent. & O'Shanahan

* Isoplexis isabelliana (Webb & Berthel.) Masferrer

* Odontites holliana (Lowe) Benth.

* Sibthorpia peregrina L.

SELAGINACEAE

* Globularia ascanii D. Bramwell & Kunkel

* Globularia sarcophylla Svent.

SOLANACEAE

* Solanum lidii Sunding

UMBELLIFERAE

* Ammi trifoliatum (H. C. Watson) Trelease

* Bupleurum handiense (Bolle) Kunkel

* Chaerophyllum azoricum Trelease

* Ferula latipinna Santos

* Melanoselinum decipiens (Schrader & Wendl.) Hoffm.

* Monizia edulis Lowe

* Oenanthe divaricata (R. Br.) Mabb.

* Sanicula azorica Guthnick ex Seub.

VIOLACEAE

* Viola paradoxa Lowe

Zemākie augi

BRYOPHYTA

* Echinodium spinosum (Mitt.) Jur. (o)

* Thamnobryum fernandesii Sergio (o)

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI TĀDU TERITORIJU ATLASEI, KO VAR NOTEIKT PAR KOPIENĀ NOZĪMĪGĀM TERITORIJĀM UN KAM VAR PIEŠĶIRT ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS STATUSU

1. POSMS: Valsts līmenī veikts teritoriju relatīvā nozīmīguma novērtējums attiecībā uz katru I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un katru II pielikuma sugu (tostarp attiecībā uz prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām).

A. Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz I pielikumā minētu dabiskās dzīvotnes veidu:

a) dabiskās dzīvotnes veida pārstāvētības pakāpe konkrētajā teritorijā;

b) tās teritorijas platība, ko aizņem dabiskās dzīvotnes veids, attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabiskās dzīvotnes veids;

c) attiecīgā dabiskās dzīvotnes veida struktūras un funkciju aizsardzības pakāpe un iespējas tās atjaunot;

d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētā dabiskās dzīvotnes veida saglabāšanā.

B. Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz II pielikumā minētām sugām

a) Sugu populāciju skaits un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām;

b) attiecīgai sugai nozīmīgu dzīvotnes iezīmju aizsardzības pakāpe un atjaunošanas iespējas;

c) teritorijā esošās populācijas nošķirtības pakāpe attiecībā pret sugu dabiskās izplatības areālu;

d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā.

C. Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, tās teritorijas, ko dalībvalstis iesaka iekļaut valsts līmeņa sarakstā kā teritorijas, kuras var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām, dalībvalstis klasificē atbilstīgi to relatīvajam nozīmīgumam I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā.

D. Minētajā sarakstā iekļauj teritorijas, kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un prioritārās sugas un kuras dalībvalstis ir izraudzījušās, pamatojoties uz šeit A un B punktos minētajiem kritērijiem.

2. POSMS: Valsts līmeņa sarakstos iekļauto teritoriju novērtējums attiecībā uz šo teritoriju nozīmīgumu Kopienā.

1. Visas teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas 1. posmā un kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai sugas, uzskata par Kopienā nozīmīgām teritorijām.

2. Vērtējot dalībvalstu sarakstos iekļauto pārējo teritoriju nozīmību Kopienā, t.i., to nozīmi I pielikumā minētas dabiskas dzīvotnes vai II pielikumā minētas sugas saglabāšanā vai atjaunošanā labvēlīgā aizsardzības statusā un/vai saskanību ar Natura 2000 tīklu, ņem vērā šādus kritērijus:

a) teritorijas relatīvais nozīmīgums valsts mērogā;

b) teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums attiecībā pret II pielikumā minēto sugu migrācijas ceļiem, un vai tā ir tādas vienotas ekosistēmas sastāvdaļa, kas plešas abpus vienai vai vairākām Kopienas iekšējām robežām;

c) teritorijas kopējā platība;

d) teritorijā sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu skaits un II pielikumā minēto sugu skaits;

e) teritorijas ekoloģiskais nozīmīgums pasaules mērogā attiecībā uz konkrētiem bioģeogrāfiskiem rajoniem un/vai visu 2. pantā minēto platību gan saistībā ar šai teritorijai unikālām iezīmēm, gan ar visu tās iezīmju kopumu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGAS, KAM VAJADZĪGA STINGRA AIZSARDZĪBA

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas norādītas:

- pēc sugas vai pasugas nosaukuma vai

- pēc sugu kopuma, kas pieder pie augstāka taksona vai pie norādītas attiecīgā taksona daļas.

Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma apzīmē visas attiecīgajai dzimtai vai ģintij piederīgās sugas.

a) DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

INSECTIVORA

Erinaceidae

* Erinaceus algirus

Soricidae

* Crocidura canariensis

Talpidae

* Galemys pyrenaicus

MICROCHIROPTERA

Visas sugas

RODENTIA

Gliridae

* Visas sugas, izņemot Glis glis un Eliomys quercinus

Sciuridae

* Citellus citellus

* Sciurus anomalus

Castoridae

* Castor fiber

Cricetidae

* Cricetus cricetus

Microtidae

* Microtus cabrerae

* Microtus oeconomus arenicola

Zapodidae

* Sicista betulina

Hystricidae

* Hystrix cristata

CARNIVORA

Canidae

* Canis lupus (izņemot Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Dvero un Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles)

Ursidae

* Ursus arctos

Mustelidae

* Lutra lutra

* Mustela lutreola

Felidae

* Felis silvestris

* Lynx lynx

* Lynx pardina

Phocidae

* Monachus monachus

ARTIODACTYLA

Cervidae

* Cervus elaphus corsicanus

Bovidae

* Capra aegagrus (dabiskās populācijas)

* Capra pyrenaica pyrenaica

* Ovis ammon musimon (dabiskās populācijas – Korsika un Sardīnija)

* Rupicapra rupicapra balcanica

* Rupicapra ornata

CETACEA

Visas sugas

RĀPUĻI

TESTUDINATA

Testudinidae

* Testudo hermanni

* Testudo graeca

* Testudo marginata

Cheloniidae

* Caretta caretta

* Chelonia mydas

* Lepidochelys kempii

* Eretmochelys imbricata

Dermochelyidae

* Dermochelys coriacea

Emydidae

* Emys orbicularis

* Mauremys caspica

* Mauremys leprosa

SAURIA

Lacertidae

* Algyroides fitzingeri

* Algyroides marchi

* Algyroides moreoticus

* Algyroides nigropunctatus

* Lacerta agilis

* Lacerta bedriagae

* Lacerta danfordi

* Lacerta dugesi

* Lacerta graeca

* Lacerta horvathi

* Lacerta monticola

* Lacerta schreiberi

* Lacerta trilineata

* Lacerta viridis

* Gallotia atlantica

* Gallotia galloti

* Gallotia galloti insulanagae

* Gallotia simonyi

* Gallotia stehlini

* Ophisops elegans

* Podarcis erhardii

* Podarcis filfolensis

* Podarcis hispanica atrata

* Podarcis lilfordi

* Podarcis melisellensis

* Podarcis milensis

* Podarcis muralis

* Podarcis peloponnesiaca

* Podarcis pityusensis

* Podarcis sicula

* Podarcis taurica

* Podarcis tiliguerta

* Podarcis wagleriana

Scincidae

* Ablepharus kitaibelli

* Chalcides bedriagai

* Chalcides occidentalis

* Chalcides ocellatus

* Chalcides sexlineatus

* Chalcides viridianus

* Ophiomorus punctatissimus

Gekkonidae

* Cyrtopodion kotschyi

* Phyllodactylus europaeus

* Tarentola angustimentalis

* Tarentola boettgeri

* Tarentola delalandii

* Tarentola gomerensis

Agamidae

* Stellio stellio

Chamaeleontidae

* Chamaeleo chamaeleon

Anguidae

* Ophisaurus apodus

OPHIDIA

Colubridae

* Coluber caspius

* Coluber hippocrepis

* Coluber jugularis

* Coluber laurenti

* Coluber najadum

* Coluber nummifer

* Coluber viridiflavus

* Coronella austriaca

* Eirenis modesta

* Elaphe longissima

* Elaphe quatuorlineata

*Elaphe situla

* Natrix natrix cetti

* Natrix natrix corsa

* Natrix tessellata

* Telescopus falax

Viperidae

* Vipera ammodytes

* Vipera schweizeri

* Vipera seoanni (izņemot Spānijas populācijas)

* Vipera ursinii

* Vipera xanthina

Boidae

* Eryx jaculus

ABINIEKI

CAUDATA

Salamandridae

* Chioglossa lusitanica

* Euproctus asper

* Euproctus montanus

* Euproctus platycephalus

* Salamandra atra

* Salamandra aurorae

* Salamandra lanzai

* Salamandra luschani

* Salamandrina terdigitata

* Triturus carnifex

* Triturus cristatus

* Triturus italicus

* Triturus karelinii

* Triturus marmoratus

Proteidae

* Proteus anguinus

Plethodontidae

* Speleomantes ambrosii

* Speleomantes flavus

* Speleomantes genei

* Speleomantes imperialis

* Speleomantes italicus

* Speleomantes supramontes

ANURA

Discoglossidae

* Bombina bombina

* Bombina variegata

* Discoglossus galganoi

* Discoglossus jeanneae

* Discoglossus montalentii

* Discoglossus pictus

* Discoglossus sardus

* Alytes cisternasii

* Alytes muletensis

* Alytes obstetricans

Ranidae

* Rana arvalis

* Rana dalmatina

* Rana graeca

* Rana iberica

* Rana italica

* Rana latastei

* Rana lessonae

Pelobatidae

* Pelobates cultripes

* Pelobates fuscus

* Pelobates syriacus

Bufonidae

* Bufo calamita

* Bufo viridis

Hylidae

* Hyla arborea

* Hyla meridionalis

* Hyla sarda

ZIVIS

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

* Acipenser naccarii

* Acipenser sturio

ATHERINIFORMES

Cyprinodontidae

* Valencia hispanica

CYPRINIFORMES

Cyprinidae

* Anaecypris hispanica

PERCIFORMES

Percidae

* Zingel asper

SALMONIFORMES

Coregonidae

* Coregonus oxyrhynchus (anadromās populācijas konkrētos Ziemeļjūras sektoros)

BEZMUGURKAULNIEKI

ARTHROPODS

INSECTA

Coleoptera

* Buprestis splendens

* Carabus olympiae

* Cerambyx cerdo

* Cucujus cinnaberinus

* Dytiscus latissimus

* Graphoderus bilineatus

* Osmoderma eremita

* Rosalia alpina

Lepidoptera

* Apatura metis

* Coenonympha hero

* Coenonympha oedippus

* Erebia calcaria

* Erebia christi

* Erebia sudetica

* Eriogaster catax

* Fabriciana elisa

* Hypodryas maturna

* Hyles hippophaes

* Lopinga achine

* Lycaena dispar

* Maculinea arion

* Maculinea nausithous

* Maculinea teleius

* Melanagria arge

* Papilio alexanor

* Papilio hospiton

* Parnassius apollo

* Parnassius mnemosyne

* Plebicula golgus

* Proserpinus proserpina

* Zerynthia polyxena

Mantodea

* Apteromantis aptera

Odonata

* Aeshna viridis

* Cordulegaster trinacriae

* Gomphus graslinii

* Leucorrhina albifrons

* Leucorrhina caudalis

* Leucorrhina pectoralis

* Lindenia tetraphylla

* Macromia splendens

* Ophiogomphus cecilia

* Oxygastra curtisii

* Stylurus flavipes

* Sympecma braueri

Orthoptera

* Baetica ustulata

* Saga pedo

ARACHNIDA

Araneae

* Macrothele calpeiana

MĪKSTMIEŠI

GASTROPODA

Prosobranchia

* Patella feruginea

Stylommatophora

* Caseolus calculus

* Caseolus commixta

* Caseolus sphaerula

* Discula leacockiana

* Discula tabellata

* Discula testudinalis

* Discula turricula

* Discus defloratus

* Discus guerinianus

* Elona quimperiana

* Geomalacus maculosus

* Geomitra moniziana

* Helix subplicata

* Leiostyla abbreviata

* Leiostyla cassida

* Leiostyla corneocostata

* Leiostyla gibba

* Leiostyla lamellosa

BIVALVIA

Anisomyaria

* Lithophaga lithophaga

* Pinna nobilis

Unionoida

* Margaritifera auricularia

* Unio crassus

ECHINODERMATA

Echinoidea

* Centrostephanus longispinus

b) AUGI

IV pielikuma b) daļā iekļautas visas II pielikuma b) daļā uzskaitītās augu sugas [1], kā arī turpmāk minētās sugas

PTERIDOPHYTA

ASPLENIACEAE

* Asplenium hemionitis L.

ANGIOSPERMAE

AGAVACEAE

* Dracaena draco (L.) L.

AMARYLLIDACEAE

* Narcissus longispathus Pugsley

* Narcissus triandrus L.

BERBERIDACEAE

* Berberis maderensis Lowe

CAMPANULACEAE

* Campanula morettiana Reichenb.

* Physoplexis comosa (L.) Schur.

CARYOPHYLLACEAE

* Moehringia fontqueri Pau

COMPOSITAE

* Argyranthemum pinnatifidum (L.f.) Lowe

* subsp. succulentum (Lowe) C. J. Humphries

* Helichrysum sibthorpii Rouy

* Picris willkommii (Schultz Bip.) Nyman

* Santolina elegans Boiss. ex DC.

*Senecio caespitosus Brot.

* Senecio lagascanus DC.

* subsp. lusitanicus (P. Cout.) Pinto da Silva

* Wagenitzia lancifolia (Sieber ex Sprengel) Dostal

CRUCIFERAE

* Murbeckiella sousae Rothm.

EUPHORBIACEAE

* Euphorbia nevadensis Boiss. & Reuter

GESNERIACEAE

* Jankaea heldreichii (Boiss.) Boiss.

* Ramonda serbica Pancic

IRIDACEAE

* Crocus etruscus Parl.

* Iris boissieri Henriq.

* Iris marisca Ricci & Colasante

LABIATAE

* Rosmarinus tomentosus Huber-Morath & Maire

* Teucrium charidemi Sandwith

* Thymus capitellatus Hoffmanns. & Link

* Thymus villosus L.

* subsp. villosus L.

LILIACEAE

* Androcymbium europeum (Lange) K. Richter

* Bellevalia hackelli Freyn

* Colchicum corsicum Baker

* Colchicum cousturieri Greuter

* Fritillaria conica Rix

* Fritillaria drenovskii Dogen & Stoy.

* Fritillaria gussichiae (Degen & Doerfler) Rix

* Fritillaria obliqua Ker-Gawl.

* Fritillaria rhodocanakis Orph. ex Baker

* Ornithogalum reverchonii Degen & Herv.-Bass.

* Scilla beirana Samp.

* Scilla odorata Link

ORCHIDACEAE

* Ophrys argolica Fleischm.

* Orchis scopulorum Simsmerh.

* Spiranthes aestivalis (Poiret) L. C. M. Richard

PRIMULACEAE

* Androsace cylindrica DC.

* Primula glaucescens Moretti

* Primula spectabilis Tratt.

RANUNCULACEAE

* Aquilegia alpina L.

SAPOTACEAE

* Sideroxylon marmulano Banks ex Lowe

SAXIFRAGACEAE

* Saxifraga cintrana Kuzinsky ex Willk.

*Saxifraga portosanctana Boiss.

* Saxifraga presolanensis Engl.

* Saxifraga valdensis DC.

* Saxifraga vayredana Luizet

SCROPHULARIACEAE

* Antirrhinum lopesianum Rothm.

* Lindernia procumbens (Krocker) Philcox

SOLANACEAE

* Mandragora officinarum L.

THYMELAEACEAE

* Thymelaea broterana P. Cout.

UMBELLIFERAE

* Bunium brevifolium Lowe

VIOLACEAE

* Viola athois W. Becker

* Viola cazorlensis Gandoger

* Viola delphinantha Boiss.

[1] Izņemot II pielikuma b) daļā uzskaitītos briofītus.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

KOPIENĀ NOZĪMĪGAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGAS, KURU ĪPATŅU IEGUVEI SAVVAĻĀ UN IZMANTOŠANAI VAR PIEMĒROT APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMUS

Šajā pielikumā uzskaitītās sugas norādītas:

- pēc sugas vai pasugas nosaukuma vai

- pēc sugu kopuma, kas pieder pie augstāka taksona vai pie norādītas attiecīgā taksona daļas.

Saīsinājums "spp." pēc dzimtas vai ģints nosaukuma apzīmē visas attiecīgajai dzimtai vai ģintij piederīgās sugas.

a) DZĪVNIEKI

MUGURKAULNIEKI

ZĪDĪTĀJI

CARNIVORA

Canidae

* Canis aureus

* Canis lupus (Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Dvero un Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles)

Mustelidae

* Martes martes

* Mustela putorius

Phocidae

* Visas IV pielikumā neminētās sugas

Viverridae

* Genetta genetta

* Herpestes ichneumon

DUPLICIDENTATA

Leporidae

* Lepus timidus

ARTIODACTYLA

Bovidae

* Capra ibex

* Capra pyrenaica (izņemot Capra pyrenaica pyrenaica)

* Rupicapra rupicapra (izņemot Rupicapra rupicapra balcanica un rupicapra ornata)

ABINIEKI

ANURA

Ranidae

* Rana esculenta

* Rana perezi

* Rana ridibunda

* Rana temporaria

ZIVIS

PETROMYZONIFORMES

Petromyzonidae

* Lampetra fluviatilis

* Lethenteron zanandrai

ACIPENSERIFORMES

Acipenseridae

* Visas IV pielikumā neminētās sugas

SALMONIFORMES

Salmonidae

* Thymallus thymallus

* Coregonus spp. (izņemot Coregonus oxyrhynchus – anadromās populācijas konkrētos Ziemeļjūras sektoros)

* Hucho hucho

* Salmo salar (tikai saldūdenī)

Cyprinidae

* Barbus spp.

PERCIFORMES

Percidae

* Gymnocephalus schraetzer

* Zingel zingel

CLUPEIFORMES

Clupeidae

* Alosa spp.

SILURIFORMES

Siluridae

* Silurus aristotelis

BEZMUGURKAULNIEKI

COELENTERATA

CNIDARIA

Corallium rubrum

MOLLUSCA

GASTROPODA – STYLOMMATOPHORA

Helicidae

* Helix pomatia

BIVALVIA – UNIONOIDA

Margaritiferidae

* Margaritifera margaritifera

Unionidae

* Microcondylaea compressa

* Unio elongatulus

ANNELIDA

HIRUDINOIDEA – ARHYNCHOBDELLAE

Hirudinidae

* Hirudo medicinalis

ARTHROPODA

CRUSTACEA – DECAPODA

Astacidae

* Astacus astacus

* Austropotamobius pallipes

* Austropotamobius torrentium

Scyllaridae

* Scyllarides latus

INSECTA – LEPIDOPTERA

Saturniidae

* Graellsia isabellae

b) AUGI

ALGAE

RHODOPHYTA

CORALLINACEAE

* Lithothamnium coralloides Crouan frat.

* Phymatholithon calcareum (Poll.) Adey & McKibbin

LICHENES

CLADONIACEAE

* Cladonia L. subgenus Cladina (Nyl.) Vain.

BRYOPHYTA

MUSCI

LEUCOBRYACEAE

* Leucobryum glaucum (Hedw.) AAngstr.

SPHAGNACEAE

* Sphagnum L. spp. (izņemot Sphagnum pylasii Brid.)

PTERIDOPHYTA

* Lycopodium spp.

ANGIOSPERMAE

AMARYLLIDACEAE

* Galanthus nivalis L.

* Narcissus bulbocodium L.

* Narcissus juncifolius Lagasca

COMPOSITAE

* Arnica montana L.

* Artemisia eriantha Ten

* Artemisia genipi Weber

* Doronicum plantagineum L.

* subsp. tournefortii (Rouy) P. Cout.

CRUCIFERAE

* Alyssum pintadasilvae Dudley.

* Malcolmia lacera (L.) DC.

* subsp. graccilima (Samp.) Franco

* Murbeckiella pinnatifida (Lam.) Rothm.

* subsp. herminii (Rivas-Martinez) Greuter & Burdet

GENTIANACEAE

* Gentiana lutea L.

IRIDACEAE

* Iris lusitanica Ker-Gawler

LABIATAE

* Teucrium salviastrum Schreber

* subsp. salviastrum Schreber

LEGUMINOSAE

* Anthyllis lusitanica Cullen & Pinto da Silva

* Dorycnium pentaphyllum Scop.

* subsp. transmontana Franco

* Ulex densus Welw. ex Webb.

LILIACEAE

* Lilium rubrum Lmk

* Ruscus aculeatus L.

PLUMBAGINACEAE

* Armeria sampaio (Bernis) Nieto Feliner

ROSACEAE

* Rubus genevieri Boreau

* subsp. herminii (Samp.) P. Cout.

SCROPHULARIACEAE

* Anarrhinum longipedicelatum R. Fernandes

* Euphrasia mendonçae Samp.

* Scrophularia grandiflora DC.

* subsp. grandiflora DC.

* Scrophularia berminii Hoffmanns & Link

* Scrophularia sublyrata Brot.

COMPOSITAE

* Leuzea rhaponticoides Graells

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA VEIDI

a) Neselektīvie līdzekļi

ZĪDĪTĀJI

- Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus

- Magnetofoni

- Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt

- Mākslīgas gaismas avoti

- Spoguļi un citas žilbinošas ierīces

- Ierīces mērķa izgaismošanai

- Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju

- Sprāgstvielas

- Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos

- Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos

- Stopi vai arbaleti

- Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma

- Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem

- Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

ZIVIS

- Indes

- Sprāgstvielas

b) Transporta veidi

- Lidaparāti

- Kustīgi mehāniski transportlīdzekļi

--------------------------------------------------