EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31991L0440

Padomes Direktīva (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību

OJ L 237, 24.8.1991, p. 25–28 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Special edition in Finnish: Chapter 07 Volume 004 P. 45 - 48
Special edition in Swedish: Chapter 07 Volume 004 P. 45 - 48
Special edition in Czech: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Estonian: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Latvian: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Lithuanian: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Hungarian Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Maltese: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Polish: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Slovak: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Slovene: Chapter 07 Volume 001 P. 341 - 344
Special edition in Bulgarian: Chapter 07 Volume 002 P. 86 - 89
Special edition in Romanian: Chapter 07 Volume 002 P. 86 - 89
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 004 P. 3 - 6

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 16/06/2015; Atcelts ar 32012L0034

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1991/440/oj

31991L0440



Oficiālais Vēstnesis L 237 , 24/08/1991 Lpp. 0025 - 0028
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 7 Sējums 4 Lpp. 0045
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 7 Sējums 4 Lpp. 0045


Padomes Direktīva

(1991. gada 29. jūlijs)

par Kopienas dzelzceļa attīstību

(91/440/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā lielāka Kopienas pārvadājumu nozares integrācija ir būtisks iekšējā tirgus elements un tā kā dzelzceļi ir ļoti svarīga Kopienas pārvadājumu nozares daļa;

tā kā būtu jāuzlabo dzelzceļa sistēmas efektivitāte, lai to integrētu konkurences tirgū, vienlaicīgi ņemot vērā dzelzceļa īpatnības;

tā kā, lai padarītu dzelzceļa pārvadājumus efektīvus un konkurētspējīgus salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem, dalībvalstīm jānodrošina, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiktu piešķirts neatkarīgu uzņēmēju statuss, kuru darbībai ir komerciāls raksturs un kuri pielāgojas tirgus vajadzībām;

tā kā dzelzceļa sistēmas attīstību nākotnē un tās efektīvu darbību var padarīt vieglāk panākamu, ja nošķir pārvadāšanas pakalpojumus no infrastruktūras uzturēšanas; tā kā šādā situācijā šīs divas darbības ir jāvada atsevišķi un tām jābūt atsevišķiem kontiem;

tā kā, lai palielinātu konkurenci dzelzceļa pakalpojumu organizēšanā attiecībā uz uzlabotu komfortu un patērētājiem sniegtajiem pakalpojumiem, dalībvalstīm ir ieteicams saglabāt vispārīgu atbildību par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras attīstību;

tā kā tajā gadījumā, ja nepastāv kopēji noteikumi par infrastruktūras izmaksu sadalījumu, pēc apspriedes ar infrastruktūras vadību dalībvalstis pieņem noteikumus, ar ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un to grupām paredz maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu; tā kā šādām maksām jāatbilst nediskriminēšanas principam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu starpā;

tā kā dalībvalstīm jo īpaši jānodrošina, lai pastāvošajiem valsts vai valsts kontrolē esošajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu pareiza finanšu struktūra, vienlaicīgi rūpējoties, lai jebkādu vajadzīgo finanšu reorganizāciju veiktu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Līgumā;

tā kā nolūkā veicināt pārvadājumu attīstību starp dalībvalstīm dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jābūt brīvai iespējai veidot uzņēmumu grupējumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs;

tā kā šādiem starptautiskām grupējumiem jānodrošina iebraukšanas un tranzīta tiesības tajās dalībvalstīs, kurās tām piederoši uzņēmumi veic uzņēmējdarbību, kā arī tām jānodrošina tranzīta tiesības citās dalībvalstīs, kur tās vajadzīgas attiecīgo starptautisko pakalpojumu veikšanai;

tā kā nolūkā veicināt kombinētos pārvadājumus ir lietderīgi pieeju citas dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūrai nodrošināt tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic starptautiskos kombinētos kravu pārvadājumus;

tā kā ir jāizveido padomdevēja komiteja, kas veiktu pārraudzību un palīdzētu Komisijai īstenot šo direktīvu;

tā kā rezultātā ir jāatceļ Padomes 1975. gada 20. maija Direktīva 75/327/EEK par situācijas uzlabošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos un to noteikumu saskaņošanu, kas regulē šādu uzņēmumu un valstu finansiālās attiecības [4],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I IEDAĻA

Mērķis un piemērošanas joma

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt Kopienas dzelzceļu pielāgošanu vienotā tirgus vajadzībām un palielināt to efektivitāti,

- nodrošinot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vadības neatkarību,

- nodalot dzelzceļa ekspluatācijas un infrastruktūras pārvaldību no dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas, kur uzskaites nodalīšana ir obligāta, bet organizatoriskā vai institucionālā nodalīšana nav obligāta,

- uzlabojot uzņēmumu finanšu struktūru,

- nodrošinot pieeju dalībvalstu tīkliem starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grupējumiem un tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic starptautiskus kombinētos kravu pārvadājumus.

2. pants

1. Šī direktīva attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un uz tādu dzelzceļa uzņēmumu dzelzceļa pārvadājumu darbību, kas veic uzņēmējdarbību vai kas veiks uzņēmējdarbību dalībvalstī.

2. Šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodrošina tikai pilsētas, piepilsētas vai reģionālos pārvadājumus.

3. pants

Šajā direktīvā:

- "dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums" ir jebkurš privāts vai valsts uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravām un/vai pasažieriem, ar noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce,

- "infrastruktūras pārvaldītājs" nozīmē jebkuru valsts iestādi vai uzņēmumu, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, kā arī par kontroles un drošības sistēmu darbību,

- "dzelzceļa infrastruktūra" nozīmē visas vienības, kas ir uzskaitītas I. A pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2598/70 (1970. gada 18. decembris), ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai Padomes 1970. gada 4. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumānorādītajās pārskatu veidlapās [5], izņemot pēdējo ievilkumu, kuru šajā direktīvā izsaka šādi: "Ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība",

- "starptautiskas grupējums" nozīmē jebkādu apvienību, ko izveidojuši vismaz divi dažādās dalībvalstīs reģistrēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, lai sniegtu starptautiskus pārvadājumu pakalpojumus starp dalībvalstīm,

- "pilsētas un piepilsētas reisi" ir pārvadāšanas pakalpojumi, ko sniedz, lai apmierinātu pilsētu aglomerāta vai konurbācijas pārvadājumu vajadzības, kā arī, lai nodrošinātu pārvadājumu vajadzības starp šādu aglomerātu vai konurbāciju un tās apkārtējiem apgabaliem,

- "reģionālie reisi" ir pārvadāšanas pakalpojumi, ko veic, lai nodrošinātu reģiona pārvadājumu vajadzības.

II IEDAĻA

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vadības neatkarība

4. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, ciktāl tas attiecas uz apsaimniekošanu, vadību un iekšējo administratīvo, saimniecisko un grāmatvedības lietu kontroli, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir neatkarīgs statuss, saskaņā ar kuru tie ir tādu līdzekļu, budžetu un kontu īpašnieki, kas ir nošķirti no valsts līdzekļiem, budžeta un kontiem.

5. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem dotu iespēju pielāgot savu darbību tirgum un šo darbību vadību atstāt to vadības struktūru atbildībā, lai sniegtu efektīvus un piemērotus pakalpojumus par iespējami zemāko cenu par vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus vada saskaņā ar principiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām; tas attiecas arī uz to sabiedrisko pakalpojumu saistībām, ko uzlikusi valsts, un uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumiem, kurus tie slēdz ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izstrādā savus uzņēmējdarbības plānus, ieskaitot to ieguldījumu un finanšu programmas. Šādus plānus izstrādā, lai panāktu uzņēmumu finansiālo līdzsvaru un pārējos tehniskos, komerciālos un finanšu vadības mērķus; tiem jāparedz arī līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

3. Vispārējo to politikas pamatnostādņu kontekstā, kādas nosaka valsts, un ņemot vērā valsts plānus un līgumus (kuri var būt noslēgti uz vairākiem gadiem), ieskaitot ieguldījumu un finanšu plānus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jo īpaši tiesības brīvi:

- izveidot starptautisku grupējumu ar vienu vai vairākiem citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem,

- izveidot to iekšēju struktūru, neierobežojot III iedaļas noteikumus,

- kontrolēt pakalpojumu sniegšanu un realizāciju un noteikt to cenu, neierobežojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (1969. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē [6],

- pieņemt lēmumus par personālu, aktīviem un iegādēm,

- paplašināt savu tirgus daļu, attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunus pakalpojumus un pieņemt jebkādas novatoriskas vadīšanas metodes,

- ieviest jaunas darbības ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmējdarbību saistītās nozarēs.

III IEDAĻA

Infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību nodalīšana

6. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar pārvadājumu pakalpojumiem, un uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību, nodrošinātu atsevišķu grāmatvedības uzskaiti. Finansējumu, kas piešķirts vienai no šīm divām darbības jomām, nedrīkst nodot otrai.

Šo divu jomu grāmatvedības uzskaiti veic tādā veidā, kas atspoguļo šo aizliegumu.

2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā vai arī infrastruktūra jāpārvalda atsevišķai struktūrai.

7. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai attīstītu to dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Kopienas vispārīgās intereses.

Tās nodrošina, lai tiktu paredzēti drošības standarti un noteikumi un lai to piemērošana tiktu pārraudzīta.

2. Dalībvalstis dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai jebkuram citam pārvaldītājam var nodot atbildību par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un jo īpaši par ieguldījumiem, uzturēšanu un finansēšanu, ko prasa šādas pārvaldības tehniskie, komerciālie un finanšu aspekti.

3. Dalībvalstis, pienācīgi ievērojot Līguma 77., 92. un 93. pantu, var arī vienoties ar infrastruktūras pārvaldītāju par uzdevumiem, apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, īpaši jaunu investīciju segšanai.

8. pants

Infrastruktūras pārvaldītājs ņem maksu par tās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, par kuru tas ir atbildīgs, un šo maksu maksā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un starptautiskie uzņēmumu grupējumi, kas izmanto šo infrastruktūru. Apspriedušās ar infrastruktūras pārvaldītāju, dalībvalstis izstrādā noteikumus šīs maksas noteikšanai.

Izmantošanas maksā, kuru aprēķina tādējādi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzelzceļa pārvadājumu starpā, jo īpaši var ņemt vērā attālumu, vilciena sastāvu un jebkādas īpašās prasības attiecībā uz tādiem faktoriem kā ātrums, ass slodze un infrastruktūras izmantošanas pakāpe vai laiks.

IV IEDAĻA

Finanšu stāvokļa uzlabošana

9. pants

1. Attiecībā uz pastāvošajiem valsts vai tās kontrolē esošajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem dalībvalstis izveido attiecīgus mehānismus, lai samazinātu šādu uzņēmumu parādsaistības līdz tādam līmenim, kas nekavē pareizu finanšu vadību, un lai uzlabotu to finanšu stāvokli.

2. Tālab dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, kas prasa šādu uzņēmumu grāmatvedības nodaļās izveidot atsevišķu struktūrvienību parāda dzēšanai.

Uz struktūrvienības bilanci var attiecināt, kamēr tie nav dzēsti, visus uzņēmuma ņemtos aizdevumus gan lai finansētu ieguldījumus, gan lai segtu papildu saimnieciskos izdevumus, kas radušies no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmējdarbības vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības. Nevar ņemt vērā parādus, kas radušies no meitasuzņēmumu darbības.

3. Atbalstu šajā pantā minēto parādu dzēšanai dalībvalstis piešķir saskaņā ar EEK līguma 77., 92. un 93. pantu.

V IEDAĻA

Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai

10. pants

1. Starptautiskajiem grupējumiem piešķir piekļuves un tranzīta tiesības dalībvalstī, kurā šo grupējumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem veic uzņēmējdarbību, un tranzīta tiesības citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu starptautiskos pakalpojumus starp dalībvalstīm, kur uzņēmējdarbību veic minēto grupējumu uzņēmumi.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 2. pants, ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai citās dalībvalstīs, lai sniegtu starptautisko kombinēto kravu pārvadājumu pakalpojumus.

3. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas veic starptautiskos kombinētos kravu pārvadājumus, un starptautiskie uzņēmumu grupējumi slēdz vajadzīgos administratīvos, tehniskos un finanšu nolīgumus ar izmantojamās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, lai noregulētu satiksmes kontroles un drošības jautājumus attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Šādu nolīgumu nosacījumi ir nediskriminējoši.

VI iedaļa

Nobeiguma noteikumi

11. pants

1. Dalībvalstis Komisijai var darīt zināmu jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas īstenošanu. Apspriedusies ar komiteju, kas paredzēta šā panta 2. punktā, Komisija pieņem attiecīgos lēmumus.

2. Komisijai palīdz padomdevēja komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par šo projektu laikā, ko tās priekšsēdētājs var noteikt saskaņā ar jautājuma steidzamību, vajadzības gadījumā balsojot.

Atzinumu protokolē; turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības prasīt, lai tās nostāju ieprotokolē.

Komisija vislielākajā mērā ņem vērā komitejas atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

12. pants

Šīs direktīvas noteikumi neierobežo Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvu 90/531/EEK par valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūru subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, pārvadājumu un telekomunikāciju nozarē [7].

13. pants

Ar šo no 1993. gada 1. janvāra tiek atcelts Lēmums 75/327/EEK.

Uzskata, ka atsauces uz atcelto lēmumu attiecas uz šo direktīvu.

14. pants

Līdz 1995. gada 1. janvārim Komisija Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kuram vajadzības gadījumā ir pievienoti priekšlikumi par Kopienas darbības turpināšanu, lai attīstītu dzelzceļu, jo īpaši starptautisko kravu pārvadājumu jomā.

15. pants

Dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā līdz 1993. gada 1. janvārim. Tās nekavējoties par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 29. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. van den Broek

[1] OV C 34, 14.2.1990., 8. lpp. un OV C 87, 4.4.1991., 7. lpp.

[2] OV C 19, 28.1.1991., 254. lpp.

[3] OV C 225, 10.9.1990., 27. lpp.

[4] OV L 152, 12.6.1975., 3. lpp.

[5] OV L 278, 23.12.1970., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2116/78 (OV L 246, 8.9.1978., 7. lpp.).

[6] OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (OV L 169, 29.6.1991., 1. lpp.).

[7] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

--------------------------------------------------

Top