EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0964

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2014 ( 2014. gada 11. septembris ), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentiem

OJ L 271, 12.9.2014, p. 16–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 16/02/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/964/oj

12.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 964/2014

(2014. gada 11. septembris),

kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 38. panta 3. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

lai atvieglinātu tādu finanšu instrumentu izmantošanu, kuri izveidoti valsts, reģionālā, transnacionālā vai pārrobežu līmenī un kurus pārvalda vai par kuru uzraudzību atbild vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu, būtu jānosaka noteikumi par standarta noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem. Tādi standarta noteikumi un nosacījumi minētos instrumentus (“standarta finanšu instrumentus”) padarītu gatavus izmantošanai.

(2)

Lai atvieglinātu finanšu instrumentu izmantošanu, standarta noteikumiem un nosacījumiem ir jānodrošina atbilstība noteikumiem par valsts atbalstu un jāatvieglina Savienības finansiālā atbalsta sniegšana galasaņēmējiem, kombinējot finanšu instrumentus un dotācijas.

(3)

Standarta noteikumi un nosacījumi nedrīkstētu ļaut finansējuma sniedzējam, piemēram, publiskam vai privātam ieguldītājam vai aizdevējam, finanšu instrumenta pārvaldītājam vai galasaņēmējam, saņemt valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Standarta noteikumiem un nosacījumiem būtu jāņem vērā attiecīgās de minimis regulas, kā Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2) un Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (3), Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (4), Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (5), Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, (6) un Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (7).

(4)

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz lauksaimniecības darbībām, kuras atbalsta saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, atbilstībai standarta noteikumiem un nosacījumiem ir jābūt brīvprātīgai. Attiecībā uz citām darbībām, kas saņem atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, attiecas vispārīgie noteikumi par valsts atbalstu, un tāpēc standarta noteikumiem un nosacījumiem būtu jābūt obligātiem.

(5)

Ir iespējams, ka zivsaimniecības nozares uzņēmumi, it īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), var gūt labumu no finanšu instrumentiem, ko finansē kāds no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Ja šādu labumu finansē Eiropas strukturālais un investīciju fonds, kas nav Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, caur finanšu instrumentiem visiem uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē triju gadu laikā piešķirtā atbalsta kopējai summai jābūt mazākai par dalībvalsts zvejniecības, akvakultūras un apstrādes gada apgrozījuma maksimālo apjomu, kas norādīts Komisijas Regulā (ES) Nr. 717/2014 (8). Papildus būtu jāņem vērā Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (9) un Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (10).

(6)

Standarta noteikumos un nosacījumos būtu jābūt iekļautām arī minimālajām pārvaldības prasībām, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pienācīgu pārvaldību nolūkā sniegt detalizētākus noteikumus nekā Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(7)

Lai atbalstītu MVU izaugsmi sarežģītā finansēšanas vidē, piemērots finanšu instruments ir portfeļa riska dalīšanas aizdevums (turpmāk “RS aizdevums”). RS aizdevums nodrošina jaunus aizdevumus MVU ar vieglāku piekļuvi finansējumam, nodrošinot finanšu starpniekiem finansējuma un kredītriska dalīšanu un tādējādi nodrošinot MVU vairāk līdzekļu ar atvieglotiem nosacījumiem procentu likmes samazinājuma un/vai nodrošinājuma samazinājuma veidā.

(8)

Finansēšana ar RS aizdevumu var būt īpaši efektīvs veids, kā atbalstīt MVU apstākļos, kad finansējuma pieejamība ir ierobežota vai samērā neliela ir finanšu starpnieku vēlme uzņemties risku konkrētās nozarēs vai MVU veidos. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(9)

Lai stimulētu finanšu starpniekus palielināt aizdošanu MVU, uz kuriem attiecas Savienības finansētās garantijas, piemērots finanšu instruments ir ierobežotā portfeļa garantija.

(10)

Ierobežotajai portfeļa garantijai būtu jānovērš pastāvošā plaisa MVU parādu tirgū un jāatbalsta jauni aizdevumi, sniedzot kredītriska aizsardzību (primārā riska portfeļa ierobežotās garantijas veidā), lai mazinātu īpašās grūtības, ar ko MVU saskaras piekļūšanā finansējumam tāpēc, ka trūkst pietiekama nodrošinājuma un viņiem piemīt relatīvi augsts kredītrisks. Lai panāktu sagaidāmo ietekmi, Savienības ieguldījumam ierobežotajā portfeļa garantijā tomēr nebūtu jāaizstāj līdzvērtīgas garantijas, ko attiecīgās finanšu iestādes saņēmušas tādam pašam nolūkam saskaņā ar spēkā esošiem Savienības, valstu un reģionālajiem finanšu instrumentiem. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(11)

Lai radītu stimulus izmantot enerģijas ietaupījuma potenciālu, ko rada dzīvojamo ēku renovācija, piemērots finanšu instruments ir renovācijas aizdevums.

(12)

Renovācijas aizdevumam ir jābūt vērstam uz ilgtermiņa subsidēta aizdevuma nosacījumiem un tūlītēju tehnisko atbalstu un finansējumu dzīvojamo ēku īpašniekiem ēku renovācijas projektu sagatavošanai un īstenošanai. Tas arī būtu paredzēts finansēšanas tirgum, kurā banku starpnieki būtībā ir vienīgais finansējuma avots, bet kur šis finansējums ir vai nu pārāk mazs (atbilstoši starpnieka vēlmei uzņemties risku), pārāk īslaicīgs, pārāk dārgs vai citādi nepiemērots, ņemot vērā finansēto projektu atmaksāšanos ilgtermiņā. Tas, kā arī neefektīva sistēma būvdarbu identificēšanai un iepirkšanai vairāku dzīvokļu īpašnieku vārdā, kurā nav izslēgta iespēja atbalstīt individuālas personas, ir uzskatāms par tirgus nepilnību. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(13)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par standarta noteikumiem un nosacījumiem par šādiem finanšu instrumentiem:

a)

portfeļa riska dalīšanas aizdevums (“RS aizdevums”);

b)

ierobežotā portfeļa garantija;

c)

renovācijas aizdevums.

2. pants

Papildu noteikumi un nosacījumi

Vadošās iestādes var iekļaut citus noteikumus un nosacījumus papildus tiem, kas iekļaujami finansēšanas nolīgumā saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem par izraudzīto finanšu instrumentu.

3. pants

Atbilstība valsts atbalsta noteikumiem saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1.   Ja finanšu instrumenti tiek kombinēti ar dotācijām tehniskajam atbalstam galasaņēmējiem, kas gūst labumu no viena no instrumentiem, šādas dotācijas nepārsniedz 5 % no ESI fondu ieguldījuma instrumentā un ir atkarīgas no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā minētā ex-ante novērtējuma secinājumiem, kas pamato šādas dotācijas.

2.   Struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu (turpmāk “finanšu starpnieks”), pārvalda tehniskā atbalsta dotāciju. Tehnisko atbalstu neizmanto darbībām, uz kurām attiecas pārvaldības izmaksas un maksa, ko saņem finanšu instrumenta pārvaldībai. Izdevumi, kurus aptver tehniskais atbalsts, nedrīkst būt daļa no ieguldījuma, kas finansējams ar aizdevumu saskaņā ar attiecīgo finanšu instrumentu.

4. pants

Pārvaldība saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1.   Vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā – fondu fonda pārvaldītājs, ir pārstāvēta finanšu instrumenta uzraudzības komitejā vai tamlīdzīgā pārvaldības struktūrā.

2.   Vadošā iestāde tieši nepiedalās atsevišķu lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā. Fondu fonda gadījumā vadošā iestāde īsteno tikai savas uzraudzības funkcijas fondu fonda līmenī, neiejaucoties atsevišķu fondu fonda lēmumu pieņemšanā.

3.   Finanšu instrumentam ir pārvaldības struktūra, kas dod iespēju lēmumus par kredīta un riska diversifikāciju pieņemt pārredzami saskaņā ar attiecīgu tirgus praksi.

4.   Fondu fonda pārvaldītājam un finanšu starpniekam ir pārvaldības struktūra, kas nodrošina fondu fonda pārvaldītāja vai finanšu starpnieka objektivitāti un neatkarību.

5. pants

Finansēšanas nolīgums saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1.   Vadošā iestāde rakstiski noslēdz finansēšanas nolīgumu par iemaksām no programmām finanšu instrumentā, kurā ietver noteikumus un nosacījumus saskaņā ar I pielikumu.

2.   Finansēšanas nolīgumā kā pielikumi tiek iekļauti:

a)

ex ante novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, kurā pamatota finanšu instrumenta izmantošana;

b)

finanšu instrumenta darbības plāns, kas ietver ieguldījumu stratēģiju un ieguldījuma, garantijas vai aizdevumu politikas aprakstu;

c)

instrumenta apraksts, kam jābūt saskaņotam ar detalizētajiem instrumenta standarta noteikumiem un nosacījumiem un kurā ir jābūt noteiktiem finanšu instrumentu finansiālajiem parametriem;

d)

pārraudzības un ziņošanas veidnes.

6. pants

RS aizdevums

1.   RS aizdevums ir tāda aizdevumu fonda veidā, kas jāizveido finanšu starpniekam ar ieguldījumu no programmas un finanšu starpnieka ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no aizdevumu fonda. Aizdevumu fonds finansē no jauna izveidotu aizdevumu portfeli, izslēdzot esošo aizdevumu refinansēšanu.

2.   RS aizdevums atbilst II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

7. pants

Ierobežotā portfeļa garantija

1.   Ierobežotā portfeļa garantija sniedz kredītriska segumu atsevišķiem aizdevumiem, nepārsniedzot garantijas likmi 80 %, jaunu aizdevumu portfeļa izveidei mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nepārsniedzot maksimālo zaudējumu summu, ko nosaka garantijas maksimālā likme, kas nepārsniedz 25 % no kopējā riska portfeļa līmenī.

2.   Ierobežotā portfeļa garantija atbilst III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

8. pants

Renovācijas aizdevums

1.   Renovācijas aizdevums ir tāda aizdevumu fonda veidā, kas jāizveido finanšu starpniekam ar ieguldījumu no programmas un finanšu starpnieka ieguldījumu vismaz 15 % apmērā no aizdevumu fonda. Aizdevumu fonds finansē no jauna izveidotu aizdevumu portfeli, izslēdzot esošo aizdevumu refinansēšanu.

2.   Galasaņēmēji var būt fiziskas vai juridiskas personas vai neatkarīgi profesionāļi, kam pieder telpas, kā arī administratori vai citas juridiskās personas, kas rīkojas īpašnieku vārdā un labā, īstenojot energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu pasākumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un tiesīgi saņemt programmas atbalstu.

3.   Renovācijas aizdevums atbilst IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

(6)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(7)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (OV C 204, 1.7.2014., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

(10)  Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (OV C 84, 3.4.2008., 10. lpp.).


I PIELIKUMS

Finansēšanas nolīguma, kas noslēgts starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku, satura anotēts saraksts

Saturs:

1.

Preambula

2.

Definīcijas

3.

Piemērošanas joma un mērķis

4.

Politikas mērķi un ex-ante novērtējums

5.

Galasaņēmēji

6.

Finansiālās priekšrocības un valsts atbalsts

7.

Ieguldījumu, garantiju vai aizdevuma politika

8.

Darbības

9.

Rezultāti mērķiem

10.

Finanšu starpnieka pienākumi un atbildība – riska un ienākumu dalīšana

11.

Finanšu instrumenta pārvaldība un revīzija

12.

Programmas ieguldījums

13.

Maksājumi

14.

Konta pārvaldība

15.

Administratīvās izmaksas

16.

Izdevumu termiņš un atbilstība slēgšanas brīdī

17.

Vadošās iestādes izmaksāto līdzekļu (tostarp iegūto procentu) atkārtota izmantošana

18.

Procentu likmes subsīdiju un garantijas maksas subsīdiju kapitalizācija (attiecīgos gadījumos)

19.

Finanšu instrumenta pārvaldība

20.

Interešu konflikti

21.

Ziņošana un uzraudzība

22.

Novērtēšana

23.

Pamanāmība un pārredzamība

24.

Ekskluzivitāte

25.

Strīdu izšķiršana

26.

Konfidencialitāte

27.

Izmaiņu veikšana nolīgumā un tiesību un saistību nodošana

1.   PREAMBULA

Valsts/reģiona nosaukums

Vadošās iestādes identifikācija

Programmas kopīgais identifikācijas kods (CCI) Nr.

Attiecīgās programmas nosaukums

Programmas sadaļa, kas attiecas uz finanšu instrumentu

ESIF fondu nosaukums

Prioritārā virziena identificēšana

Reģioni, kuros īstenojams finanšu instruments (NUTS līmeņa vai citi)

Summa, ko finanšu instrumentam piešķīrusi vadošā iestāde

Summa no ESIF

Summa no valsts publiskā sektora (programmas publiskā sektora ieguldījums)

Summa no valsts privātā sektora (programmas privātā sektora ieguldījums)

Summa no valsts publiskā un privātā sektora ārpus programmas ieguldījuma

Plānotais finanšu instrumenta īstenošanas sākuma datums

Finanšu instrumenta īstenošanas pabeigšanas datums

Kontaktinformācija paziņojumiem abu pušu starpā

Nolīguma mērķis

2.   DEFINĪCIJAS

3.   PIEMĒROŠANAS JOMA UN MĒRĶIS

Finanšu instrumenta, tostarp tā ieguldījumu stratēģijas vai politikas, apraksts, norādot atbalsta veidu.

4.   POLITIKAS MĒRĶI UN EX-ANTE NOVĒRTĒJUMS

Attiecīgā gadījumā finanšu starpnieku atbilstības kritēriji, kā arī papildu darbības prasības, ar kurām transponē instrumenta politikas mērķus, finanšu produktu piedāvājums, attiecīgie galasaņēmēji un paredzētā apvienošana ar dotācijām.

5.   GALASAŅĒMĒJI

Finanšu instrumenta galasaņēmēju (mērķgrupa) identifikācija un atbilstība.

6.   FINANSIĀLĀS PRIEKŠROCĪBAS UN VALSTS ATBALSTS

Programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālo priekšrocību novērtēšana un saskaņošana ar valsts atbalsta noteikumiem.

7.   IEGULDĪJUMU, GARANTIJU VAI AIZDEVUMA POLITIKA

Noteikumi attiecībā uz ieguldījumu, garantiju vai aizdevuma politiku, jo īpaši saistībā ar portfeļa diversifikāciju (risks, sektors, ģeogrāfiskās zonas, apmērs) un finanšu starpnieka pašreizējais finansējuma portfelis.

8.   DARBĪBAS

Uzņēmējdarbības plāns vai līdzvērtīgi dokumenti par īstenojamo finanšu instrumentu, tostarp paredzamo sviras efektu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Atbilstīgo darbību definīcija.

Uzticēto darbību precīza definīcija un attiecīgie ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar izmaiņām darbībās un portfeļa pārvaldību (zaudējumi un saistību nepildīšana un atgūšanas process).

9.   REZULTĀTI MĒRĶIEM

Definīcijas darbībām, rezultātiem un ietekmes rādītājiem, kas saistīti ar sākotnējiem mērījumiem un paredzamajiem mērķiem.

Rezultāti mērķiem, kurus finanšu instrumentam paredzēts sasniegt, lai veicinātu atbilstošās prioritātes vai pasākuma konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Rādītāju saraksts saskaņā ar darbības programmu un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu.

10.   FINANŠU STARPNIEKA PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA – RISKA UN IENĀKUMU DALĪŠANA

Finanšu starpnieka un citu finanšu instrumenta īstenošanā iesaistīto struktūru identifikācija un noteikumi par finanšu starpnieka un minēto struktūru atbildību.

Paskaidrojums par riska novērtējumu un dažādu dalībnieku riska un ienākumu sadali.

Noteikumi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (1) 6. pantu par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus.

11.   FINANŠU INSTRUMENTA PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJA

Attiecīgie noteikumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 9. pantu attiecībā uz finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli.

Noteikumi par revīzijas prasībām, piemēram, obligātās prasības dokumentiem, kas jāglabā finanšu starpnieka līmenī (un fondu fonda līmenī), un prasības attiecībā uz atsevišķu uzskaiti dažādiem atbalsta veidiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. un 8. punktu (atbilstošos gadījumos), tostarp noteikumi un prasības attiecībā uz dalībvalsts revīzijas iestāžu, Komisijas revidentu un Eiropas Savienības Revīzijas palātas piekļuvi dokumentiem, lai nodrošinātu skaidru revīzijas izsekojamību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. pantu.

Noteikumi, kas paredzēti, lai revīzijas iestāde ievērotu norādījumus par revīzijas metodoloģiju, pārbaudes punktu sarakstu un dokumentu pieejamību.

12.   PROGRAMMAS IEGULDĪJUMS

Noteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 10. punktu par izmaiņām programmas ieguldījumu pārvietošanā un pārvaldībā.

Attiecīgos gadījumos noteikumi par nosacījumu sistēmu attiecībā uz ieguldījumiem, ko veic Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un jaunais Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

13.   MAKSĀJUMI

Prasības un procedūras tādu maksājumu pārvaldībai, kurus maksā vairākās daļās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus, un darījumu plūsmas prognozēšanai.

Nosacījumi attiecībā uz programmas publiskā sektora ieguldījuma finanšu instrumentā iespējamu atsaukšanu.

Noteikumi attiecībā uz to, kādi apliecinoši dokumenti vajadzīgi, lai pamatotu maksājumus, ko vadošā iestāde maksā finanšu starpniekam.

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem aptur vai pārtrauc maksājumus, ko vadošā iestāde maksā finanšu starpniekam.

14.   KONTA PĀRVALDĪBA

Sīka informācija par kontiem, tostarp par to, vai ir piemērojamas prasības attiecībā uz fiduciāru/atsevišķu uzskaiti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 6. punktā.

Noteikumi, kuros paskaidrots, kā tiek pārvaldīts finanšu instrumenta konts, kā arī nosacījumi, kas reglamentē bankas kontu izmantošanu – darījuma partnera riski (attiecīgā gadījumā), pieņemamie darījumi ar naudas līdzekļiem, attiecīgo pušu pienākumi, korektīvās darbības fiduciāro kontu pārmērīgi lielas bilances gadījumā, uzskaite un ziņošana.

15.   ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

Noteikumi par finanšu starpnieka atlīdzību, pārvaldības izmaksu un maksu aprēķināšanu un izmaksu finanšu starpniekam un pārvaldības izmaksu un maksu aprēķināšanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu.

Noteikumos ietver piemērojamo maksimālo likmi un atskaites summas aprēķinu veikšanai.

16.   IZDEVUMU TERMIŅŠ UN ATBILSTĪBA SLĒGŠANAS BRĪDĪ

Nolīguma spēkā stāšanās datums.

Finanšu instrumenta īstenošanas periodu un atbilstības periodu nosakošie datumi.

Noteikumi attiecībā uz programmas publiskā sektora ieguldījuma, ko piešķir finanšu starpniekam finanšu instrumenta īstenošanai, paplašināšanas iespēju un izbeigšanu, tostarp nosacījumi saistībā ar programmas ieguldījumu priekšlaicīgu izbeigšanu, pārtraukšanas stratēģijas un finanšu instrumentu (tostarp attiecīgā gadījumā fondu fonda) slēgšana.

Noteikumi par atbilstīgajiem izdevumiem programmas slēgšanas brīdī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantu.

17.   VADOŠĀS IESTĀDES IZMAKSĀTO LĪDZEKĻU (TOSTARP IEGŪTO PROCENTU) ATKĀRTOTA IZMANTOŠANA

Noteikumi par vadošās iestādes izmaksāto līdzekļu atkārtotu izmantošanu.

Prasības un procedūras attiecībā uz procentu un citu ieņēmumu no atbalsta, kas izmaksāts no ESI fondiem, pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Noteikumi par līdzekļu, kas attiecināmi uz ESI fondu atbalstu, atkārtotu izmantošanu līdz atbilstības perioda beigām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.

Noteikumi par līdzekļu, kas attiecināmi uz ESI fondu atbalstu, atkārtotu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 45. pantu.

18.   PROCENTU LIKMES SUBSĪDIJU UN GARANTIJAS MAKSAS SUBSĪDIJU KAPITALIZĀCIJA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Noteikumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 11. pantu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punktā, par gada iemaksu kapitalizāciju attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām.

19.   FINANŠU INSTRUMENTA PĀRVALDĪBA

Noteikumi, kuros apraksta atbilstīgu finanšu instrumenta pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu lēmumu par aizdevumiem/garantijām/ieguldījumiem, atsavināšanu un riska diversifikāciju īstenošanu saskaņā ar piemērojamajām juridiskajām prasībām un tirgus standartiem.

Noteikumi par finanšu instrumenta investīciju padomi (funkcijas, neatkarība, kritēriji).

20.   INTEREŠU KONFLIKTI

Jāparedz skaidras procedūras interešu konfliktu risināšanai.

21.   ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA

Noteikumi ieguldījumu īstenošanas un darījumu plūsmas uzraudzībai, tostarp finanšu starpnieka ziņojumiem fondu fondiem un/vai vadošai iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantam un valsts atbalsta noteikumiem.

Noteikumi par ziņošanu vadošajai iestādei attiecībā uz veidu, kā tiek veikti uzdevumi, ziņošana par rezultātiem un pārkāpumiem un veiktie korektīvie pasākumi.

22.   NOVĒRTĒŠANA

Finanšu instrumenta novērtēšanas nosacījumi un kārtība.

23.   PAMANĀMĪBA UN PĀRREDZAMĪBA

Noteikumi par Savienības finansējuma pamanāmību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikumu.

Noteikumi, kas galasaņēmējiem garantē piekļuvi informācijai.

24.   EKSKLUZIVITĀTE

Noteikumi, kuros paredz, ar kādiem nosacījumiem fondu fonda pārvaldnieks vai finanšu starpnieks drīkst sākt jaunu ieguldījuma instrumentsabiedrību.

25.   STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Noteikumi par strīdu izšķiršanu.

26.   KONFIDENCIALITĀTE

Noteikumi, ar kuriem paredz, uz kādiem finanšu instrumenta elementiem attiecas konfidencialitātes klauzulas. Pretējā gadījumā visa pārējā informācija ir uzskatāma par publisku.

Konfidencialitātes saistības, ko uzņemas kā daļu no šā nolīguma, neliedz pienācīgi veikt ziņojumus investoriem, tostarp tiem, kuri nodrošina publiskā sektora līdzekļus.

27.   IZMAIŅU VEIKŠANA NOLĪGUMĀ UN TIESĪBU UN SAISTĪBU NODOŠANA

Noteikumi, kas paredz apmēru un nosacījumus iespējamai izmaiņu veikšanai nolīgumā un nolīguma izbeigšanai.

Noteikumi, kas paredz, ka finanšu starpnieks nedrīkst nodot nekādas tiesības un saistības bez vadošās iestādes iepriekšējas atļaujas.

A PIELIKUMS

:

ex ante novērtējums, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā un kas pamato finanšu instrumentu.

B PIELIKUMS

:

finanšu instrumenta uzņēmējdarbības plāns, tostarp ieguldījumu stratēģija un ieguldījuma, garantiju vai aizdevuma politikas apraksts.

C PIELIKUMS

:

tā instrumenta apraksts, kas jāsaskaņo ar sīki izstrādātiem instrumenta standarta noteikumiem un nosacījumiem un kas paredz finanšu instrumentu finansiālos parametrus.

D PIELIKUMS

:

uzraudzības un ziņojumu veidnes.


(1)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).


II PIELIKUMS

Aizdevums MVU, pamatojoties uz portfeļa riska dalīšanas aizdevuma modeli (RD aizdevums)

RD aizdevuma principa shematisks attēlojums

Image

Finanšu instrumenta struktūra

Riska dalīšanas aizdevums (RD aizdevums vai finanšu instruments) ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka līdzekļus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Riska dalīšanas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko līdzfinansē no attiecīgā ESIF, un definēts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)

apvienot ESIF programmas un finanšu starpnieka līdzekļus, lai atbalstītu MVU finansēšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā, un

2)

nodrošināt MVU vieglāku piekļuvi līdzekļiem, ko nodrošina finanšu starpnieks, izmantojot finansējuma ieguldījumu un kredītriska dalīšanu, tādējādi sniedzot MVU vairāk līdzekļu ar preferenciāliem nosacījumiem procentu samazināšanas un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma samazināšanas ziņā.

Finanšu starpniekam piešķirtais ESIF programmas ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu portfeli jaunizveidotajiem aizdevumiem MVU un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar MVU aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Ja fondu fonda sniegtie līdzekļi ir valsts līdzekļi, ievēro valsts atbalsta noteikumus.

Valsts atbalsta ietekme

Riska dalīšanas aizdevumu izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai.

a)   Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja:

1)

finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata), un finanšu starpnieka dalība riska dalījuma aizdevumā ir ekonomiski nozīmīga;

2)

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

3)

programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

b)   MVU līmenī:

MVU līmenī aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecībā uz katru portfelī iekļauto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × (finansējuma izmaksas (standarta prakse) + riska izmaksas (standarta prakse) – visas maksas, ko vadošā iestāde iekasējusi par programmas ieguldījumu finanšu starpniekam) × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi) × riska dalīšanas likme.

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, riska dalīšanas aizdevuma nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Obligātas nodrošinājuma prasības nepastāv.

Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000, ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.

ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Aizdevuma politika

a)   Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā riska dalīšanas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

Plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu apstiprina ex-ante novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojams vai neatjaunojams instruments).

b)   Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno atbilstīgo aizdevumu portfeli līdztekus savām pastāvošajām aizdevuma darbībām, ko daļēji finansē no programmas ietvaros izmaksātajiem līdzekļiem, izmantojot riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā.

Atbilstīgos aizdevumus MVU (saskaņā ar iepriekš precīzi noteiktiem atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenim) automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu starpnieks veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem.

c)   Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana

Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.

Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā un ko atjauno vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.

Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošajai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot MVU aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi), ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi) un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

d)   Zaudējumu summu atgūšana

Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto MVU aizdevumu, kas finansēts no finanšu instrumenta saskaņā ar tā iekšējiem norādījumiem un procedūrām.

Finanšu starpnieka atgūtas summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu.

e)   Citi aspekti

Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)

procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t.i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)

kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī iekļautajiem aizdevumiem atbilstīgajiem MVU, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu.

3)

BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam.

4)

Cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Faktiskā riska dalīšanas likme, programmas publiskā sektora ieguldījums un procentu likme aizdevumiem ir pamatota uz ex-ante novērtējuma rezultātiem un nodrošina, ka ieguvums galasaņēmējiem atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecīgā portfeļa riska dalīšanas aizdevuma apmēru apstiprina ex-ante novērtējumā, kurā pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Riska dalīšanas aizdevuma piešķīrumu un riska dalīšanas likmi nosaka tā, lai novērstu nepilnības, kas novērtētas ex-ante novērtējumā, un jebkurā gadījumā atbilstīgi šo noteikumu nosacījumiem.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, attiecībā uz katru portfelī iekļauto atbilstīgo aizdevumu nosaka daļu no programmas finansētās atbilstīgā aizdevuma pamatsummas.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, nosaka zaudējumu riska darījumu, ko sedz attiecīgi no finanšu starpnieka līdzekļiem un no programmas ieguldījuma.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Riska dalīšanas aizdevuma instrumenta finansētajā portfelī iekļauj tikai jaunizveidotos aizdevumus, kas piešķirti MVU, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi. Šajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus).

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti saņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

Papildus programmas ieguldījumam finanšu starpnieks saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem iegulda finansējumā vismaz 25 % no finansēšanas saistībām aizdevumiem MVU riska dalīšanas aizdevuma instrumenta ietvaros.

Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, attiecīgi ņemot vērā to atbildību saskaņā ar riska dalīšanas likmi.

Paredzamo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma konstatējumiem, kuri pamato atbalstu finanšu instrumentam.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēju atbilstība

Galasaņēmēju atbilstību nosaka saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu. Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, galasaņēmēji panāk atbilstību šādiem atbilstības kritērijiem:

a)

galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2)  (3);

b)

galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)

galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (4);

d)

galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā paredzēts valsts atbalsta noteikumos;

e)

galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar riska dalīšanas aizdevuma instrumentu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)

ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumos ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)

apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar MVU uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)

aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

d)

riska darījuma portfelī iekļautā aizdevuma pamatsumma (i) veido līdz EUR 1 000 000, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un (ii) piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) trīs fiskālo gadu periodā; atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērots iepriekš minētais BDE ierobežojums;

e)

aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)

aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)

aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)

aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp amortizācijas un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)

aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)

aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši, ieskaitot attiecīgo labvēlības periodu (ja tāds ir), un maksimālais termiņš ir līdz 120 mēnešiem.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz riska dalīšanas aizdevuma instrumentu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

 

finansēto aizdevumu/projektu skaits;

 

finansēto aizdevumu summas;

 

saistību neizpildes (skaits un summas);

 

atmaksātie līdzekļi un guvumi.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot riska mazināšanas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.


(1)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(3)  Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(4)  Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a)

Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b)

Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c)

Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d)

Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

e)

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskos datus.

f)

Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).


III PIELIKUMS

Ierobežotā portfeļa garantija MVU (ierobežotā garantija)

Ierobežotās garantijas shematisks attēlojums

Saikne starp ieinteresētajām personām un ierobežotās garantijas portfeļa segumu

Image Image

Finanšu instrumenta struktūra

Ierobežotā portfeļa garantija nodrošina kredītriska segumu katram aizdevumam atsevišķi, lai izveidotu portfeli jaunajiem aizdevumiem MVU līdz maksimālajai zaudējumu summai (maksimālā apmēra ierobežojums).

Vadošā iestāde ierobežoto portfeļa garantiju dara pieejamu tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, kura līdzfinansēta no attiecīgā Eiropas strukturālā un investīciju fonda (ESIF) un noteikta saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)

uzlabot attiecīgo MVU piekļuvi finansēm, novēršot konkrētas un skaidri noteiktas tirgus nepilnības;

2)

gūt labumu no EISF, lai atbalstītu MVU finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā.

EISF programmas ieguldījums, ko veic vadošā iestāde, izpaužas kā garantijas fonds, kuru pārvalda finanšu starpnieks. Minētais ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār garantijām, ko nodrošina citi publiskā vai privātā sektora investori.

Finanšu starpnieka pārvaldītais garantiju fonds apņemas sniegt ESIF programmas līdzekļus tām finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus galasaņēmēju saistību neizpildes gadījumā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Ierobežoto garantiju instrumentu īsteno, lai segtu jauno aizdevumu portfeli, ko veido viena vai vairākas finanšu iestādes.

Izsniedzot aizdevumus atbilstīgajiem MVU, finanšu iestādes, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, paļaujas uz daļēju garantiju, kas sedz zaudējumus līdz ierobežotajai summai.

Garantijas finansiālās priekšrocības nodod galasaņēmējiem (piemēram, kā aizdevumu procentu likmes samazinājumu vai/un nodrošinājuma samazinājumu, bet vienmēr tā, lai visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības būtu nodotas galasaņēmējiem).

Valsts atbalsta ietekme

Ierobežoto portfeļa garantiju izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, proti, atbilstīgu tirgum tā finanšu starpnieka līmenī, kas pārvalda garantiju fondu, un to finanšu iestāžu līmenī, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus un nodrošina atbalstu galasaņēmējiem saskaņā ar piemērojamo de minimis regulu.

a)   Fondu fonda, finanšu starpnieka, kas pārvalda garantiju fondu, finanšu iestāžu, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, līmenī atbalsts netiek piešķirts, ja:

1)

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumos, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, un neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā, un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

2)

finanšu iestādi izraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, lai veidotu jaunu aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus, un risks, kas saglabājas finanšu iestādei, jebkurā gadījumā ir mazāks par 20 % no aizdevuma summas (ņemot vērā katru aizdevumu atsevišķi);

3)

turklāt programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, publiskā sektora ieguldījumu, par kuru nav uzņemtas saistības, nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

Garantijai jābūt saistītai ar īpašu finanšu darījumu, fiksētu maksimālo summu un ierobežotu laikposmu.

b)   galasaņēmēju līmenī:

MVU līmenī garantētais aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecībā uz katru garantētajā portfelī ietverto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × riska izmaksas (standarta prakse) × garantijas likme × garantijas ierobežotā likme × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi).

Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000, ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, ierobežotā portfeļa garantijas instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta.

Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.

ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Garantiju politika

a)   Pārvietojumi no vadošās iestādes finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā garantiju fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

b)   Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā finanšu iestādes izveido jauno MVU aizdevumu portfeļus. Jaunizveidotos MVU aizdevumus daļēji sedz no programmas ieguldījuma attiecībā uz katru aizdevumu atsevišķi līdz noteiktam daudzumam (maksimālā apmēra ierobežojums). Atbilstīgos MVU aizdevumus automātiski iekļauj portfelī, ievērojot iepriekš noteiktus aizdevuma iekļaušanas kritērijus.

SME aizdevumus iekļauj automātiski pēc tam, kad finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, ir saņēmis paziņojumu par iekļaušanu, ko iesniedz vismaz vienu reizi ceturksnī līdz attiecīgā iekļaušanas perioda beigām.

Finanšu iestādes īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu portfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu iestādes veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā noteiktajiem principiem starp finanšu starpnieku un finanšu iestādi, kas veido jauno aizdevumu portfeli.

c)   Zaudējumu segšana

Ierobežotā portfeļa garantija sedz zaudējumus, kas radušies finanšu iestādēm attiecībā uz katru neatmaksāto atbilstīgo MVU aizdevumu saskaņā ar garantijas likmi, kas nepārsniedz 80 %.

Zaudējumi, ko sedz, izmantojot ierobežoto portfeļa garantiju attiecībā uz atbilstīgo MVU aizdevumu portfeli, kopsummā nepārsniedz ierobežojuma summu.

Ierobežojuma summa, kas ir maksimālā likme saskaņā ar šo instrumentu, ir attiecīgā aizdevuma portfeļa apmēra produkts, kas reizināts ar garantijas likmi un garantijas ierobežoto likmi.

Garantijas ierobežoto likmi nosaka kā daļu no ex-ante riska novērtējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu.

Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus).

d)   Garantijas maksājums

Rodoties zaudējumiem, kas saistīti ar saistību neizpildi, finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, veic garantijas maksājumus finanšu iestādei saskaņā ar garantiju parastajā 60 dienu termiņā.

Cenu noteikšanas un nodrošinājuma politika

Finanšu starpnieks iesniedz informāciju par metodoloģiju, kas nodrošina, ka programmas publiskā sektora ieguldījumu finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Finanšu iestādes cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika saskan ar metodoloģiju. Cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)

instruments sedz ne vairāk kā 80 % no katra atbilstīgā MVU aizdevuma riska darījuma (līdz ierobežojumam);

2)

visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības nodod atbilstīgajiem MVU, samazinot finanšu iestādes iekasēto procentu likmi un/vai finanšu iestādes pieprasīto nodrošinājumu;

3)

BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)

finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, neiekasē garantijas maksu no finanšu iestādes;

5)

finanšu iestāde samazina kopējo procentu likmi un/vai nodrošinājuma prasību saskaņā ar katru atbilstīgo MVU parādu, kas iekļauts portfelī, ievērojot cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas nodrošina finansiālo priekšrocību pilnīgu nodošanu. Finanšu iestādes ierosinātā šāda minētā samazinājuma līmeni novērtē un apstiprina finanšu starpnieks, veicot attiecīgu analīzi un pienācīgu pārbaudi, un uzskata par atbilstības kritēriju MVU aizdevumu iekļaušanai portfelī;

6)

vadošā iestāde, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, kurā paredzēti attiecīgie MVU, un ex-ante riska novērtējumu, kurā noteikts risks, var nolemt pieprasīt garantijas maksas no galasaņēmējiem. Šādā gadījumā BDE aprēķina, izmantojot iepriekš sadaļā par valsts atbalstu norādīto formulu, vai saskaņo ar garantijas paziņojuma nosacījumiem. Galasaņēmēju samaksātās maksas iemaksā atpakaļ garantiju fondā kā atgrieztos līdzekļus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. panta izpratnē;

7)

cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Garantija finanšu iestādei – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Attiecībā uz ierobežoto portfeļa garantiju ievēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. panta nosacījumus.

Garantijas ierobežoto likmi nosaka ex-ante riska novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu un jebkurā gadījumā nepārsniedzot 25 %. Ar garantiju var segt paredzētos un neparedzētos zaudējumus.

Garantijas, ko finansē no programmas ieguldījuma, daudzkāršojošo iedarbību nosaka šādi:

Daudzkāršojošā iedarbība = (1/garantijas likme) × (1/garantijas ierobežotā likme).

Daudzkāršojošās iedarbības rādītāju nosaka, pamatojoties uz ex-ante riska novērtējumu, un tas ir vienāds vai lielāks par 5.

Attiecīgā portfeļa apmēru, ko daļēji sedz ar garantiju, nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Garantija finanšu iestādei (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko garantē no garantiju instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu iestādes veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi (piemēram, koncentrācijas ierobežojums pa nozarēm). Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu iestāde iepriekš aprēķina atgūšanas likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu summu, kuru plānots atgūt no neatmaksātajiem aizdevumiem portfelī, kas ietekmē garantijas ierobežotās likmes novērtēšanu.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Saistību neizpilde attiecībā uz galasaņēmēju nozīmē, ka (i) finanšu iestāde var jebkurā laikā pierādīt (rīkojoties saskaņā ar savām iekšējām procedūrām un kā atspoguļots tās finanšu un normatīvajos ziņojumos), ka galasaņēmējs, visticamāk, neizpildīs savas maksājumu saistības; vai (ii) galasaņēmējs nav izpildījis kādu no maksājuma saistībām saskaņā ar attiecīgo MVU aizdevumu, vismaz 90 secīgu kalendāro dienu laikā.

Termiņš

Finanšu instrumenta garantijas periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu to aizdevumu garantijām, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais garantēto aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi, finanšu starpnieku un finanšu iestādi panāk, kā norādīts turpmāk.

Paša kredītrisks, kas saglabājas finanšu iestādei, nekādā gadījumā nav mazāks par 20 % katram aizdevumam atsevišķi.

Finanšu iestāde apņemas izveidot jauno aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus.

Ierobežotās garantijas finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas MVU, kuri ir galasaņēmēji.

Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, galasaņēmējiem nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu.

Atbilstīgie finanšu starpnieki un finanšu iestādes

Finanšu starpnieki ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst nodrošināt garantijas attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu.

Finanšu iestādes ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja (galasaņēmēju) atbilstība

Galasaņēmēji atbilst Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu nosacījumiem. Galasaņēmēji izpilda šādus atbilstības kritērijus līdz dienai, ar kuru datēts dokuments, kas apliecina attiecīgo MVU garantiju, kas nozīmē garantijas saistības:

a)

galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2);

b)

galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)

galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (3);

d)

galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)

galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējiem noteikumiem un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai garantijas aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts garantētais aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu iestāde izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus garantē no programmas saskaņā ar ierobežotās garantijas portfeli. Garantiju un aizņēmumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)

ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumā ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)

apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar galasaņēmēja uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)

aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

d)

portfelī iekļautā pakārtotā aizdevuma garantētā daļa i) veido līdz EUR 1 500 000, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un ii) tiek piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) kādā no trīs fiskālo gadu periodiem. Atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka iepriekš minētais BDE ierobežojums tiek pilnībā ievērots.

e)

aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)

aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)

aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)

aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp pastāvīgi amortizācijas maksājumi un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)

aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)

aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši un maksimālais termiņš ir 120 mēneši.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz garantijas fondu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

 

garantēto aizdevumu skaits;

 

garantēto aizdevumu apmērs;

 

neatmaksāto aizdevumu skaits;

 

neatmaksāto aizdevumu apmērs;

 

piešķirtās/pieprasītās garantijas (skaits, summas);

 

nesamaksātie līdzekļi un guvumi (piemēram, procentu ienākumi).

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem (garantijas priekšrocība).

Atbilstīgo MVU finansiālās priekšrocības apliecina, samazinot finanšu iestādes pieprasīto kopējo procentu likmi un/vai samazinot šāda MVU aizdevuma nodrošinājumu.

Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu.

Minētos principus atspoguļo nolīgumos starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpniekiem un starp finanšu starpniekiem un finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus.


(1)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)  Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(3)  Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a.

Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b.

Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c.

Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d.

Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

e.

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru (i) mērķis īpaši ir: (a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; (b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai (c) pornogrāfija, vai kuru (ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi (a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai (b) lejupielādēt elektroniskos datus.

f.

Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: (i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai (ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).


IV PIELIKUMS

Aizdevums energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumiem dzīvojamo māju būvniecības nozarē (renovācijas aizdevums)

Renovācijas aizdevuma principa shematisks attēlojums

Image

Finanšu instrumenta struktūra

Renovācijas aizdevums ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka ieguldījumus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Renovācijas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko finansē no ESIF, un noteikts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir piedāvāt preferenciālos aizdevumus fiziskām un juridiskām personām vai neatkarīgiem speciālistiem, kuriem pieder telpas (dzīvoklis, sociālais mājoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), kā arī pārvaldniekiem vai citām juridiskām struktūrām īpašnieku vārdā vai īpašnieku interesēs, lai veiktu renovācijas darbus, kuri atbilst ESIF atbalsta saņemšanas kritērijiem.

ESIF programmas ieguldījums, ko vadošā iestāde piešķir finanšu starpniekam, nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu jaunizveidoto aizdevumu portfeli un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Valsts atbalsta noteikumus ievēro arī attiecībā uz minētajiem resursiem, ja tie ir publiskie resursi.

Valsts atbalsta ietekme

Renovācijas aizdevumu izstrādā kā valsts atbalsta bezmaksas instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai.

a)   Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja:

1)

finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata) un finanšu starpnieka dalība renovācijas aizdevuma instrumentā ir ekonomiski nozīmīga;

2)

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad finanšu starpnieks un fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja to atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

5)

programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

b)   Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku (piemēram, fiziskās un juridiskās personas, neatkarīgi speciālisti, kuru īpašumā ir telpas, pārvaldnieki vai citas juridiskās struktūras) vārdā

Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku vārdā, netiek piemērots, ja:

1)

struktūra negūst labumu no citiem tiešiem publiskā atbalsta pārvietojumiem un

2)

struktūra nodod galasaņēmējiem visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības.

c)   to īpašnieku līmenī, kuri veic vai neveic saimniecisko darbību (juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti, mājokļu saimnieki vai īpašnieki, kuri ierīko atjaunojamo energoresursu avotus, kas piegādā daļu no saražotās enerģijas tīklam)

Īpašnieki, kas ir fiziskas personas un kurus neuzskata par uzņēmumiem, jo tie neveic saimniecisko darbību, netiek uzskatīti par valsts atbalsta saņēmējiem.

Īpašnieki, kas veic saimniecisko darbību, ir uzskatāmi par “uzņēmumu” un tiem piemēro valsts atbalsta noteikumus. Jo īpaši tas attiecas uz mājokļu saimniekiem (izīrēšana ir saimnieciskā darbība) un atjaunojamo energoavotu ierīkošanu, ja daļa no saražotās atjaunojamās enerģijas tiek piegādāta tīklam (enerģijas piegāde tīklam ir uzskatāma par saimniecisko darbību).

To īpašnieku līmenī, kuri veic saimniecisko darbību, atbalstam piemēro de minimis noteikumus.

Attiecībā uz katru portfelī ietverto aizdevumu īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību, finanšu starpnieks aprēķina BDE, izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × (finansējuma izmaksas (standarta prakse) + riska izmaksas (standarta prakse) – visas maksas, ko vadošā iestāde iekasējusi par programmas ieguldījumu finanšu starpniekam) × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi) × riska dalīšanas likme.

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, renovācijas aizdevuma instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Minimālā nodrošinājuma prasība nepastāv.

Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000, ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Aizdevuma politika

a)   Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā renovācijas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

Plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu apstiprina ex-ante novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojams vai neatjaunojams instruments).

Finanšu instrumenta maksimālā riska dalīšanas likme attiecībā uz galasaņēmējiem ir 85 % (t. i., vismaz 15 % nodrošina no finanšu starpnieka līdzekļiem).

b)   Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno aizdevumu portfeli, ko finansē saskaņā ar riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā (t. i., finansē no (i) programmas ieguldījuma, (ii) finanšu starpnieka līdzekļiem).

Atbilstīgos aizdevumus, kas iepriekš precīzi noteikti saskaņā ar atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenī, automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa sastāvu, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus cenšoties novērst tirgus nepilnības, kuras konstatētas ex-ante novērtējumā (atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu) un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu starpnieks veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem.

c)   Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana

Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.

Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā, atjaunojot vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.

Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot renovācijas aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi) ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi), un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

d)   Zaudējumu summu atgūšana

Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto aizdevumu, kas līdzfinansēts, izmantojot renovācijas aizdevumu, saskaņā ar tā iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Finanšu starpnieka atgūtās summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu.

e)   Citi aspekti

Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodi, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas galasaņēmējiem. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)

procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t. i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)

kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī ietvertajiem aizdevumiem galasaņēmējiem, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu;

3)

BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)

cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Renovācijas aizdevuma piešķīrumu finanšu starpniekam un minimālo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants) un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos).

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko finansē no renovācijas aizdevuma instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku nolūkā sasniegt lielu skaitu galasaņēmēju un panākt pietiekamu portfeļa diversifikāciju un viendabīgumu, lai varētu pamatoti novērtēt portfeļa riska profilu. Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu starpnieks apņemas sadarboties ar reģionālajām vai valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par papildu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar renovācijas projektu īstenošanu, kuri cita starpā ietver: konsultāciju pakalpojumus, projekta sagatavošanas, būvniecības, tehniskās uzraudzības un iepirkuma dokumentu pārbaudi un novērtēšanu; renovācijas projektu atbilstības Savienības un valsts tiesību aktiem novērtēšanu; dotāciju atbalsta nodrošināšanu, valsts atbalsta pārbaudi un reģistrāciju.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

Finanšu starpnieks veic ieguldījumu finansējumā saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem vismaz 15 % apmērā no kopējām finansēšanas saistībām attiecībā uz aizdevumiem galasaņēmējiem (ļaujot noteikt riska dalīšanas likmi).

Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, ņemot vērā to attiecīgo atbildību.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts sniegt renovācijas aizdevumus personām, kuru īpašumā ir telpas, un uzņēmumiem, kuri darbojas un kuru īpašumā ir telpas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja atbilstība

Galasaņēmēji ir atbilstīgi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīguma nosacījumiem.

Galasaņēmēji ir fiziskas vai juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti (saimnieciskā darbība), kā arī pārvaldnieki vai citas juridiskas struktūras, kas darbojas to īpašnieku vārdā vai interesēs, kuru īpašumā ir telpas (dzīvoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), īstenojot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un programmas atbalstu.

Saskaņā ar programmā ietvertajiem atbilstības noteikumiem un saskaņā ar valsts un Savienības noteikumiem par atbilstīgiem var uzskatīt turpmāk norādītos darbus:

tehniskais atbalsts tās projekta daļas sagatavošanai, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

tās projekta daļas īstenošanas izmaksas, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu liela mēroga remonts vai nomaiņa:

apkures apakšstacijas vai katlu mājas (atsevišķu apkures katlu), kā arī karstā ūdens uzsildīšanas sistēmu nomaiņa vai remonts,

stāvvadu balansēšanas vārstu uzstādīšana,

cauruļu siltumizolācijas uzlabošana,

cauruļu un apkures ierīču nomaiņa,

atsevišķu apsildes mērīšanas sistēmu un termostatisko vārstu uzstādīšana dzīvokļos,

karstā ūdens sistēmas cauruļu un iekārtu nomaiņa vai remonts,

ventilācijas sistēmas nomaiņa vai remonts,

logu un ieejas durvju nomaiņa,

jumta siltumizolācija, tostarp jauna slīpā jumta izbūve (izņemot bēniņu telpu izbūvēšanu),

fasādes sienu izolācija,

pagraba griestu siltināšana,

alternatīvu energoavotu (saules, vēja u. c.) sistēmu ierīkošana,

liftu liela mēroga remonti vai nomaiņa pret energoefektīvākiem liftiem,

ēkas koplietošanas inženiersistēmu (kanalizācijas sistēma, elektroinstalācijas, ugunsdrošības iekārtas, dzeramā ūdens cauruļvadi un ventilācijas sistēmas iekārtas) nomaiņa vai remonts.

Attiecībā uz galasaņēmējiem tiek piemēroti turpmāk norādītie atbilstības kritēriji, ja aizdevumu sniedz galasaņēmējiem/īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību kā juridiskas personas (piemēram, neatkarīgi speciālisti). Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, jābūt izpildītiem šādiem atbilstības kritērijiem:

a)

galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas) kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

b)

galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta a)–f) apakšpunktā;

c)

galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (2);

d)

galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)

galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem jaunus aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar renovācijas aizdevumu, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Renovācijas aizdevuma termiņš ir laikposms, kas nepārsniedz 20 gadus.

Katra renovācijas aizdevuma maksimālo summu fiksē, ņemot vērā ex-ante novērtējuma konstatējumus, kas pamato programmas ieguldījumu finanšu instrumentā, un nosaka finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi, fondu un finanšu starpnieku. Katra aizdevuma maksimālā summa katrai mājsaimniecībai nepārsniedz EUR 75 000. Aizdevumus ēku pārvaldniekiem veido visu ēkas atsevišķo mājsaimniecību summa.

Galasaņēmējiem vai kopīpašuma pārvaldniekam, kas rīkojas galasaņēmēju vārdā, var izvirzīt prasību veikt “pašu līdzekļu” ieguldījumu finanšu instrumentā.

Renovācijas aizdevumam piemēro gada fiksēto procenta likmi un iekļauj regulāru amortizāciju. Procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka dalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem. Procentu likmi, ko piemēro attiecīgajam portfelī iekļautajam atbilstīgajam aizdevumam, samazina proporcionāli programmas publiskā sektora ieguldījumam par labu galasaņēmējiem.

Procentu likmes subsīdiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu var piešķirt mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātām mājsaimniecībām (3). Maksimālā procentu likmes subsīdija atbilst procentu likmei, ko maksā mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātās mājsaimniecības par finanšu starpnieka ieguldījumu katrā aizdevumā.

Finanšu instrumentā var iekļaut noteiktas tehniskā atbals ta izmaksas saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu. Atbalstu var sniegt tika projekta sagatavošanai (iepriekšējiem pētījumiem un palīdzībai investīcijas sagatavošanā līdz lēmuma par investīciju pieņemšanai). Minētās tehniskā atbalsta izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja renovācijas aizdevuma nolīgums ir parakstīts starp finanšu starpnieku un galasaņēmējiem un neatkarīgi no struktūras, kura sniedz šos pakalpojumus (piemēram, neatkarīgi no tā, vai finanšu starpnieks nodrošina šādus pakalpojumus vai tos sniedz cita struktūra).

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta nosacījumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz renovācijas aizdevumu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (to mājsaimniecību skaits, kurās ir uzlabota enerģijas patēriņa klasifikācija, paredzamais SEG samazinājums gadā …) ir šādi rādītāji:

 

aizdevumu skaits un apmērs;

 

renovētie ģimenes mājokļi (kvadrātmetri)

 

renovētie dzīvokļi ēkās (kvadrātmetri);

 

saistību neizpildes (skaits un summas);

 

atmaksātie līdzekļi un guvumi;

 

tehniskā atbalsta skaits un summas;

 

procentu likmes subsīdiju skaits un summas.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot renovācijas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga BDE un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.


(1)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2)  Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a)

Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b)

Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c)

Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d)

Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

e)

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskos datus.

f)

Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

(3)  Saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas Lēmumā 2012/21/ES noteikto nelabvēlīgā situācijā esošie iedzīvotāji vai sociāli mazāk labvēlīgās grupas, kurām maksātspējas ierobežojumu dēļ nav iespēju iegūt mājokli tirgus apstākļos.


Top