27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/196

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (3) paredz nosacījumus to personu apstiprināšanai un reģistrācijai, kuras veic obligāto revīziju, noteikumus par neatkarību, objektivitāti un profesionālo ētiku, kas uz attiecas uz minētajām personām, kā arī to publiskās pārraudzības sistēmu. Tomēr ir nepieciešams turpināt saskaņot šos noteikumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu to prasību lielāku pārredzamību un paredzamību, ko piemēro šādām personām, un palielinātu viņu neatkarību un objektivitāti, veicot savus uzdevumus. Ir svarīgi arī palielināt minimālo konverģences līmeni attiecībā uz revīzijas standartiem, pamatojoties uz kuriem veic obligātās revīzijas. Turklāt, lai pastiprinātu ieguldītāju aizsardzību, ir svarīgi stiprināt obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību, uzlabojot Savienības publiskās pārraudzības iestāžu neatkarību un uzticot tām atbilstošas pilnvaras, tostarp pilnvaras izmeklēt un uzlikt sodus, lai atklātu, nepieļautu un novērstu pārkāpumus saistībā ar obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu veiktajiem piemērojamo noteikumu par revīzijas pakalpojumu sniegšanu pārkāpumiem.

(2)

Sakarā ar sabiedriskas nozīmes struktūru būtisko sabiedrisko nozīmi, kas izriet no to uzņēmējdarbības mēroga un apjoma vai no to uzņēmējdarbības rakstura, ir jāstiprina sabiedriskas nozīmes struktūru revidēto finanšu pārskatu uzticamība. Tāpēc īpašie noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, kas paredzēti Direktīvā 2006/43/EK, ir sīkāk izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 537/2014 (4). Noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju šajā direktīvā būtu jāpiemēro obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem tikai tad, ja tie veic šādu struktūru obligātās revīzijas.

(3)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem ir jādod iespēja attīstīt savus obligātās revīzijas pakalpojumus Savienībā, piedāvājot tiem iespēju sniegt šādus pakalpojumus citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tie tika apstiprināti. Dodot iespēju obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem nodrošināt obligāto revīziju, izmantojot savas piederības valsts profesionālo nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī, jo īpaši tiek risinātas tādu uzņēmumu grupu problēmas, kuras sakarā ar pieaugošo tirdzniecības plūsmu, kas izriet no iekšējā tirgus, izveido finanšu pārskatus vairākās dalībvalstīs, un tiem vajadzīga revīzija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šķēršļu atcelšana obligātās revīzijas pakalpojumu attīstībai starp dalībvalstīm veicinātu integrāciju Savienības revīzijas tirgū.

(4)

Lai veiktu obligāto revīziju, ir vajadzīgas atbilstošas zināšanas tādās jomās kā sabiedrību tiesības, nodokļu tiesības un sociālās tiesības, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus obligātās revīzijas pakalpojumus savā teritorijā, dalībvalstij būtu jādod iespēja piemērot kompensācijas pasākumu, ja obligātais revidents, kas apstiprināts citā dalībvalstī, vēlas tikt apstiprināts arī minētās dalībvalsts teritorijā, lai uzsāktu tur pastāvīgu darbību. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā attiecīgā obligātā revidenta profesionālā pieredze. Tam nebūtu jārada nesamērīgs slogs attiecīgajam obligātajam revidentam, ne arī jākavē vai jāpadara nepievilcīga obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī, kura liek veikt kompensācijas pasākumu. Dalībvalstīm būtu jāļauj apstiprināt obligātos revidentus, kas ir iesnieguši pieteikumu vai nu pamatojoties uz zināšanu pārbaudi, vai adaptācijas periodu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (5). Beidzoties adaptācijas periodam, obligātajam revidentam būtu jāspēj integrēties profesijā uzņēmējā dalībvalstī pēc tam, kad ir veikt novērtējums par to, ka viņam ir profesionālā pieredze minētajā dalībvalstī.

(5)

Lai gan galvenā atbildība par finanšu informācijas sniegšanu joprojām būtu jāuzņemas revidēto struktūru vadībai, obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu loma ir aktīvi pārbaudīt vadību no lietotāja perspektīvas. Tāpēc, lai uzlabotu revīzijas kvalitāti, ir svarīgi pastiprināt oficiālo revidentu un revīzijas uzņēmumu profesionālo skepticismu attiecībā pret revidēto struktūru. Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāapzinās iespēja, ka var pastāvēt būtiska nepatiesa informācija, kas radusies krāpšanas vai kļūdas dēļ, neatkarīgi no revidenta iepriekšējās pieredzes saistībā ar revidētās struktūras vadības godprātību.

(6)

Ir īpaši svarīgi stiprināt neatkarību kā būtisku obligāto revīziju elementu. Lai uzlabotu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu neatkarību no revidētās struktūras, veicot obligāto revīziju, obligātajam auditoram vai revīzijas uzņēmumam un jebkurai fiziskai personai, kas var tieši vai netieši ietekmēt obligātās revīzijas iznākumu, vajadzētu būt neatkarīgai no revidētās struktūras, un tai nevajadzētu būt iesaistītai revidētās struktūras lēmumu pieņemšanas procesā. Lai saglabātu šo neatkarību, ir svarīgi arī, lai tie reģistrētu visus apdraudējumus savai neatkarībai, kā arī aizsardzības pasākumus, kas piemēroti minēto apdraudējumu mazināšanai. Turklāt, ja pastāv ievērojami draudi to neatkarībai pat pēc tam, kad ir veikti aizsardzības pasākumi minēto draudu mazināšanai, tiem būtu jāatsakās vai jāatturas no revīzijas veikšanas.

(7)

Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, veicot obligātās revīzijas revidējamās struktūrās, vajadzētu būt neatkarīgiem, un būtu jāizvairās no interešu konfliktiem. Lai noteiktu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu neatkarību, jāņem vērā tā tīkla koncepcija, kurā darbojas obligātie revidenti un uzņēmumi. Neatkarības prasība būtu jāievēro vismaz laikposmā, uz kuru attiecas revīzijas ziņojums, tostarp laikposmā, uz kuru attiecas revidējamie finanšu pārskati, un laikposmā, kurā notiek obligātā revīzija.

(8)

Obligātajiem revidentiem, revīzijas uzņēmumiem un to darbiniekiem būtu īpaši jāatturas no obligātās revīzijas veikšanas struktūrā, ja tiem ir ar to saistītas uzņēmējdarbības vai finanšu intereses, un no iesaistīšanās revidētās struktūras emitētu, nodrošinātu vai citādi atbalstītu finanšu instrumentu tirdzniecībā, kas nav īpašumu daļas dažādotās kolektīvā ieguldījuma shēmās. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam būtu jāatturas no piedalīšanās iekšēju lēmumu pieņemšanas procesos revidētajā struktūrā. Obligātie revidenti, revīzijas uzņēmumi un to darbinieki, kas ir tieši iesaistīti obligātās revīzijas veikšanā, nedrīkstētu uzņemties pienākumus revidētajā struktūrā vadības vai valdes līmenī, kamēr nav pagājis atbilstošs laikposms kopš revīzijas beigām.

(9)

Ir svarīgi, lai obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi ievērotu savu klientu tiesības uz privāto dzīvi un datu aizsardzību. Tāpēc tiem būtu jāievēro stingri konfidencialitātes un dienesta noslēpuma noteikumi, kas tomēr nedrīkstētu ietekmēt pareizu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 537/2014 īstenošanu vai sadarbību ar grupas revidentu konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas veikšanas laikā, ja mātesuzņēmums atrodas trešā valstī, ar noteikumu, ka ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (6) noteikumi. Tomēr šādiem noteikumiem nevajadzētu ļaut obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam sadarboties ar trešo valstu iestādēm, izmantojot citus sadarbības kanālus, kas nav minēti Direktīvas 2006/43/EK XI nodaļā. Minētie konfidencialitātes noteikumi būtu jāievēro arī jebkuram obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas vairs nav iesaistīts attiecīgās revīzijas veikšanā.

(10)

Atbilstošai obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu iekšējai organizācijai būtu jāpalīdz novērst draudus to neatkarībai. Tāpēc revīzijas uzņēmuma īpašniekiem vai akcionāriem, kā arī tās pārvaldniekiem nebūtu nekādā veidā jāiejaucas obligātās revīzijas veikšanā, kas apdraud tāda obligātā revidenta neatkarību un objektivitāti, kurš veic obligāto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā. Turklāt obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāizveido atbilstoša iekšējā rīcībpolitika un procedūras attiecībā uz darbiniekiem un citām personām, kas to organizācijās ir iesaistītas obligātās revīzijas darbībā, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām. Minētajās rīcībpolitikās un procedūrās būtu īpaši jāmēģina novērst un risināt jebkādus draudus neatkarībai un būtu jānodrošina obligātās revīzijas kvalitāti, godīgumu un pamatīgumu. Minētajām rīcībpolitikām un procedūrām vajadzētu būt samērīgām, ņemot vērā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma uzņēmējdarbības apjomu un sarežģītību.

(11)

Obligātā revīzija noslēdzas ar atzinuma izteikšanu, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un precīzu viedokli par revidētajām struktūrām saskaņā ar atbilstoši finanšu pārskata sistēmai. Tomēr ieinteresētās personas varētu nezināt par revīzijas ierobežojumiem, piemēram, par to būtiskumu, izlases veidošanas metodēm, revidenta lomu krāpšanas atklāšanā un vadības atbildību, kas var radīt neattaisnotas cerības. Lai attaisnotu šīs cerības, ir svarīgi ieviest lielāku skaidrību par obligātās revīzijas darbības jomu.

(12)

Ir svarīgi Savienībā nodrošināt augstas kvalitātes obligātās revīzijas. Tādēļ visas obligātās revīzijas būtu jāveic saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Tā kā starptautiskie revīzijas standarti ir izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot jebkura lieluma un jebkura veida struktūras visās jurisdikcijās, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izvērtējot starptautisko revīzijas standartu piemērošanas jomu, būtu jāņem vērā mazu uzņēmumu darījumdarbības mērogs un sarežģītība. Nevajadzētu būt tā, ka kāda šāda dalībvalsts pieņemtā noteikuma vai pasākuma rezultātā obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi nespēj veikt obligāto revīziju saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Dalībvalstīm būtu jāļauj piemērot papildu valsts revīzijas procedūras vai prasības tikai tad, ja tās izriet no īpašām valsts juridiskajām prasībām attiecībā uz gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas apjomu, kas nozīmē, ka šīs prasības nav ietvertas pieņemtajos starptautiskajos revīzijas standartos, vai ja tās gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem pievieno ticamību un kvalitāti. Komisijai būtu jāturpina iesaistīties Starptautiskās grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautisko revīzijas standartu satura pārraudzībā un to pieņemšanas procesā.

(13)

Ir svarīgi attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem skaidri noteikt to obligāto revidentu atbildību, kas revidē attiecīgās grupas dažādas struktūras. Līdz ar to grupas revidentam vajadzētu būt pilnībā atbildīgam par revīzijas ziņojumu.

(14)

Lai uzlabotu Savienībā veikto kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu ticamību un pārredzamību, kompetentajām iestādēm, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāreglamentē dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lai nodrošinātu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību. Kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes mērķis ir novērst vai risināt iespējamās nepilnības tajā, kā tiek veiktas obligātās revīzijas. Lai nodrošinātu to, ka kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes ir pietiekami aptverošas, kompetentajām iestādēm, veicot šādas pārbaudes, būtu jāņem vērā obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu darbības mērogi un sarežģītība.

(15)

Lai uzlabotu atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 537/2014 prasībām un ievērojot Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu ar nosaukumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”, būtu jāpastiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvas finansiālās sankcijas obligātajiem revidentiem, revīzijas uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām par atklātajiem pārkāpumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina piemēroto sankciju un pasākumu pārredzamība. Sankciju noteikšanai un publicēšanai būtu jāatbilst pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(16)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot administratīvos naudas sodus, kas faktiski attur no pārkāpumiem, piemēram, līdz summai, kas sasniedz vai pārsniedz vienu miljonu euro fizisku personu gadījumā, un līdz noteiktai gada apgrozījuma procentuālajai daļai iepriekšējā finanšu gadā juridiskām personām vai citām struktūrām. Minēto mērķi var labāk sasniegt, sasaistot naudas sodu ar pārkāpēja finansiālo stāvokli. Neskarot iespēju atsaukt attiecīgā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apstiprinājumu, būtu jāparedz citi sankciju veidi ar piemērotu preventīvo ietekmi. Nosakot piemērojamās sankcijas, dalībvalstīm katrā ziņā būtu jāpiemēro identiski kritēriji.

(17)

Ziņotāji var piegādāt kompetentajām iestādēm jaunu informāciju, kas tām var palīdzēt atklāt pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un piemērot attiecīgas sankcijas. Tomēr ziņotāji var atturēties to darīt, baidoties no atmaksas vai nesaņemot stimulus to darīt. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu izveidot atbilstošus pasākumus, lai iedrošinātu ziņotājus brīdināt tās par iespējamiem šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 537/2014 pārkāpumiem un aizsargātu ziņotājus no atmaksas. Dalībvalstis varētu arī nodrošināt viņiem stimulu to darīt; tomēr ziņotājiem vajadzētu saņemt stimulu tikai tad, ja tie sniedz jaunu informāciju, kas tiem nav jāsniedz jau likumā noteiktajā kārtībā, un ja šīs informācijas sniegšanas rezultātā var piemērot sankciju par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 537/2014 pārkāpumu. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina arī tas, lai to īstenotajās ziņotāju sistēmās būtu ietverti mehānismi, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību personām, par kurām tiek ziņots, īpaši ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai tām nodrošinātu tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas attiecībā uz viņu, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz viņu. Ar noteiktajiem mehānismiem būtu jānodrošina arī atbilstoša ziņotāju aizsardzība, ne tikai attiecībā uz personas datu aizsardzības tiesībām, bet arī nodrošinot to, ka viņi nekļūst par netaisnas atmaksas upuriem.

(18)

Obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskā pārraudzība ietver obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un reģistrāciju, standartu pieņemšanu saistībā ar profesionālo ētiku un revīzijas uzņēmumu iekšējo kvalitātes kontroli, tālākizglītību, kā arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, izmeklēšanu un sodus obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Lai palielinātu revidenta pārraudzības pārredzamību un nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās tikai viena iestāde, kas atbild par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību. Šādu publiskās pārraudzības iestāžu neatkarība no revīzijas profesijas ir galvenais priekšnoteikums integritātei, efektivitātei un obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības pienācīgai darbībai. Tāpēc publiskās pārraudzības iestādes būtu jāvada personām, kas nav praktizējoši revidenti, un dalībvalstīm būtu jāizveido neatkarīgas un pārredzamas procedūras šāda nepraktizējoša revidenta izvēlei.

(19)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumus no prasībām, ko attiecina uz revīzijas pakalpojumiem, kurus sniedz kooperatīviem un krājbankām.

(20)

Dalībvalstīm būtu jābūt iespējamam deleģēt vai atļaut kompetentajām iestādēm deleģēt minēto kompetento iestāžu uzdevumus citām saskaņā ar tiesību aktiem pilnvarotām vai noteiktām iestādēm vai struktūrām. Šādai deleģēšanai vajadzētu būt atkarīgai no vairākiem nosacījumiem, un attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāuzņemas galīgā atbildība par pārraudzību.

(21)

Publiskās pārraudzības iestādēm būtu jābūt pietiekamām pilnvarām pildīt savus uzdevumus efektīvi. Turklāt tās būtu jānodrošina ar pietiekamiem finanšu un cilvēkresursiem, lai veiktu savus uzdevumus.

(22)

Lai nodrošinātu atbilstošu to obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzību, kuri veic pārrobežu darbības vai ir daļa no tīkla, dalībvalstu publiskās pārraudzības iestādēm nepieciešams apmainīties ar informāciju. Lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ar kuru var šādi apmainīties, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums glabāt dienesta noslēpumu ne tikai publiskās pārraudzības iestāžu darbiniekiem, bet arī visām personām, kurām publiskās pārraudzības iestādes varētu būt deleģējušas pienākumus.

(23)

Ja pastāv pienācīgs pamatojums rīkoties, revīzijas komitejai, akcionāriem, par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm vai, ja to nosaka valsts tiesību akti, par sabiedriskas nozīmes struktūras uzraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras iesniegt prasību valsts tiesā par revidenta atstādināšanu.

(24)

Revīzijas komitejām vai struktūrām, kas veic līdzvērtīgu funkciju revidētajā sabiedriskas nozīmes struktūrā, ir izšķiroša loma obligātās revīzijas kvalitātes paaugstināšanā. Ir īpaši svarīgi stiprināt revīzijas komitejas neatkarību un tehnisko kompetenci, nosakot prasību, ka lielākajai tās locekļu daļai jābūt neatkarīgiem un vismaz vienam tās loceklim jābūt zināšanām revīzijā un/vai grāmatvedībā. Komisijas 2005. gada 15. februāra Ieteikumā par biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes (7) komiteju lomu izklāstīts, kā būtu jāizveido revīzijas komitejas un kā tām būtu jādarbojas. Tomēr, ņemot vērā padomes apjomu uzņēmumos ar mazāku tirgus kapitalizāciju un maza un vidēja lieluma sabiedriskas nozīmes struktūrās, šo struktūru revīzijas komitejām vai padomei, kas veic līdzvērtīgas funkcijas revidētajā struktūrā, uzticētās funkcijas būtu jāvar veikt visai administratīvajai vai uzraudzības struktūrai. Uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) vai alternatīvu ieguldījumu fondi, arī nevajadzētu attiecināt pienākumu izveidot revīzijas komiteju. Nosakot šo izņēmumu, ņemts vērā šāds faktors: ja šie fondi nodarbojas vienīgi ar aktīvu uzkrāšanu, revīzijas komiteja nav nepieciešama. PVKIU un alternatīvu ieguldījumu fondi, kā arī to pārvaldes sabiedrības darbojas stingri reglamentētā vidē, un uz tiem attiecas īpaši pārvaldes mehānismi, tādi kā depozitoru veiktās pārbaudes.

(25)

“Mazās uzņēmējdarbības aktā”, ko pieņēma ar Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu ““Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” un pārskatīja ar Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu””, ir atzīta mazo un vidējo uzņēmumu centrālā loma Savienības ekonomikā, un tā mērķis ir uzlabot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai un nostiprināt “vispirms domāt par mazākajiem” principa ievērošanu politikas veidošanā. Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas pieņemta 2010. gada martā, arī aicināts uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp samazinot darījumu izmaksas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (8) 34. pants neprasa mazo uzņēmumu finanšu pārskatu revīziju.

(26)

Lai saglabātu attiecīgo pušu tiesības, kad dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas ar trešu valstu kompetentajām iestādēm par revīzijas darba dokumentu vai citu attiecīgo dokumentu apmaiņu, lai novērtētu veikto revīziju kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetento iestāžu noslēgtās vienošanās par sadarbības pasākumiem, pamatojoties uz kurām notiek katra šāda dokumentu apmaiņa, ietver pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu komercnoslēpumu un komerciālās intereses, tai skaitā revidētās struktūras rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai minētās vienošanās atbilstu Direktīvai 95/46/EK un būtu ar to saderīgas.

(27)

Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktā noteiktā EUR 50 000 robežvērtība tika saskaņota ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (9). Robežvērtības, kas noteiktas Direktīvā 2003/71/EK, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/73/ES (10) 1. panta 3. punktu ir palielinātas līdz EUR 100 000. Tādēļ būtu atbilstoši jāpielāgo robežvērtība, kas noteikta Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktā.

(28)

Lai pilnībā ieviestu jauno tiesisko regulējumu, kas paredzēts LESD, ir nepieciešams pielāgot un aizstāt īstenošanas pilnvaras, kas paredzētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 202. pantā, ar atbilstošiem noteikumiem saskaņā ar LESD 290. un 291. pantu.

(29)

Deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru Komisijā saskaņošana ar LESD un jo īpaši tā 290. un 291. pantu būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi., Lai ņemtu vērā jaunākās tendences revīzijas veikšanā un revidenta profesijā un veicinātu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai Revidentu pārraudzības jomā deleģēto aktu izmantošana ir nepieciešama, lai izstrādātu procedūras sadarbības kārtībai starp dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus deklarācijas par trešo valstu revidentu pārraudzības režīmu līdzvērtību īstenošanai vai trešo valstu kompetento iestāžu atbilstību, ciktāl tie attiecas uz atsevišķām trešām valstīm vai atsevišķām kompetentām trešo valstu iestādēm, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, – proti, stiprināt ieguldītāju pārliecību par uzņēmumu publicēto finanšu pārskatu patiesumu un precizitāti, turpmāk uzlabojot tādas obligātās revīzijas kvalitāti, kuru veic Savienībā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/43/EK.

(33)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Regulas (EK) Nr. 45/2001 (12) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2012. gada 23. aprīlī sniedza atzinumu (13).

(34)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko paziņojumu par skaidrojošajiem dokumentiem (14) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

1)

direktīvas 1. pantā pievieno šādu daļu:

“Šīs direktīvas 29. pants neattiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju, ja vien nav norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 537/2014 (15).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).”;"

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

4)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“3.a pants

Revīzijas uzņēmumu atzīšana

1.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, revīzijas uzņēmumam, kas ir apstiprināts kādā dalībvalstī, ir tiesības veikt obligāto revīziju citā dalībvalstī ar noteikumu, ka galvenais revīzijas partneris, kas veic obligāto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā ievēro 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta prasības uzņēmējā dalībvalstī.

2.   Revīzijas uzņēmumam, kas vēlas veikt obligāto revīziju citā dalībvalstī, nevis piederības dalībvalstī, jāreģistrējas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 15. un 17. pantu.

3.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē revīzijas uzņēmumu, ja tā ir pārliecināta, ka revīzijas uzņēmums ir reģistrēts savas piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē. Ja uzņēmēja dalībvalsts vēlas par pamatojumu izmantot sertifikātu, kas apliecina revīzijas uzņēmuma reģistrāciju piederības dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai sertifikāts, ko izsniegusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, nav vecāks par trim mēnešiem. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par revīzijas uzņēmuma reģistrāciju.”;

5)

direktīvas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apstiprinājums kāda iemesla dēļ ir atsaukts, tās piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā apstiprinājums ir atsaukts, šo faktu un atsaukšanas iemeslus dara zināmus to uzņēmēju dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kurās obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums arī ir reģistrēts saskaņā ar 3.a pantu, 16. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 17. panta 1. punkta i) apakšpunktu.”;

6)

direktīvas 6. pantā pievieno šādu daļu:

“Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas savā starpā nolūkā sasniegt šajā pantā izklāstīto prasību konverģenci. Sākot šādu sadarbību, minētās kompetentās iestādes ņem vērā sasniegumus revīzijas jomā un revidenta profesijā un jo īpaši šajā profesijā jau panākto konverģenci. Tās sadarbojas ar Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantā, ciktāl šāda konverģence attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai nodrošinātu spēju teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kuru pārbaude ir iekļauta pārbaudījumā, praktikantam jāpabeidz vismaz trīs gadu praktiskā apmācība, tostarp tādās jomās kā gada finanšu pārskatu, konsolidēto finanšu pārskatu vai līdzīgu finanšu pārskatu revīzija. Vismaz divām trešdaļām no šāda praktisko apmācību kursa jābūt pabeigtām tāda obligāta revidenta vai revīzijas uzņēmuma vadībā, kurš ir apstiprināts kādā dalībvalstī.”;

9)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Tālākizglītība

Dalībvalstis nodrošina, ka obligātajiem revidentiem jāpiedalās attiecīgās tālākizglītības programmās, lai uzturētu pietiekami augstā līmenī teorētiskās zināšanas, profesionālās prasmes un vērtības, un ka par tālākizglītības prasību neievērošanu piemēro atbilstīgas sankcijas, kā minēts 30. pantā.”;

10)

direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Citas dalībvalsts obligāto revidentu apstiprināšana

1.   Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai apstiprinātu obligātos revidentus, kas apstiprināti citās dalībvalstīs. Minētās procedūras nepārsniedz prasību iziet adaptācijas periodu, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (18) 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā vai nokārtot zināšanu pārbaudi, kas definēta minētās normas h) apakšpunktā.

2.   Uzņēmēja dalībvalsts lemj par to, vai apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam piemēro adaptācijas periodu, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, vai zināšanu pārbaudi, kā noteikts minētā noteikuma h) apakšpunktā.

Adaptācijas periods nepārsniedz trīs gadus, un pieteikuma iesniedzēju pakļauj novērtējumam.

Zināšanu pārbaudes veic kādā no valodām, kuras pieļauj attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī piemērojamie noteikumi par valodu. Tās ietver vienīgi obligātā revidenta pietiekamas zināšanas par attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts likumiem un noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz obligātajām revīzijām.

3.   Kompetentās iestādes sadarbojas, izmantojot CEAOB, nolūkā sasniegt adaptācijas perioda un zināšanu pārbaudes prasību konverģenci. Tās uzlabo prasību pārredzamību un paredzamību. Tās sadarbojas ar CEAOB un kompetentajām iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantā, ciktāl šāda konverģence attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).”;"

11)

direktīvas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ikviena dalībvalsts nodrošina, ka obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus saskaņā ar 16. un 17. pantu reģistrē publiskā reģistrā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var atkāpties no šajā pantā un 16. pantā paredzētajām prasībām attiecībā uz informācijas izpaušanu tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai mazinātu nenovēršamu un nopietnu apdraudējumu jebkuras personas drošībai.”;

12)

direktīvas 17. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

13)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 22. pantu groza šādi:

15)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“22.a pants

Bijušo obligāto revidentu vai obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu darbinieku pieņemšana darbā revidētajās struktūrās

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka obligātais revidents vai galvenais revīzijas partneris, kas veic obligāto revīziju revīzijas uzņēmuma vārdā, laikposmā, pirms nav pagājis vismaz viens gads, vai obligātās revīzijas gadījumā sabiedriskas nozīmes struktūrās – pirms nav pagājuši vismaz divi gadi, kopš viņš beidzis darboties kā obligātais revidents vai galvenais revīzijas partneris saistībā ar revīzijas veikšanu, neuzņemas šādus pienākumus:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbinieki (arī partneri, kas nav galvenie revīzijas partneri), kuri veic obligāto revīziju, kā arī jebkuras citas fiziskas personas, kuru sniegtos pakalpojumus izmanto vai kontrolē šāds revidents vai uzņēmums, ja šie darbinieki, partneri vai citas fiziskās personas ir personiski apstiprināti kā obligātie revidenti, vismaz vienu gadu pēc tam, kad pārtraukta to tieša iesaistīšanās obligātās revīzijas darbībās, neveic nekādus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos pienākumus.”;

16)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“22.b pants

Sagatavošanās obligātās revīzijas veikšanai un neatkarības apdraudējumu novērtēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka pirms obligātās revīzijas saistību uzņemšanās vai turpināšanas obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums novērtē un dokumentāri apstiprina turpmāk minēto:

Dalībvalstis var noteikt vienkāršotas prasības 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām revīzijām.”;

17)

23. pantu groza šādi:

18)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“24.a pants

Obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu iekšējā organizācija

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi ievēro šādas organizāciju reglamentējošas prasības:

Šā punkta pirmajā daļā minēto politiku un procedūras dokumentē un paziņo obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbiniekiem.

Dalībvalstis var noteikt vienkāršotas prasības 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām revīzijām.

Jebkāda šā punkta d) apakšpunktā minēto revīzijas darbību deleģēšana, izmantojot ārpakalpojumus, neietekmē obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma atbildību pret revidēto struktūru.

2.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ņem vērā tā darbību apjomu un sarežģītību, izpildot šīs prasības attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pienākumiem.

Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam jāspēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka šāda politika un procedūras, kas ir izveidotas nolūkā panākt šādu atbilstību, ir piemērotas, ņemot vērā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darbību apjomu un sarežģītību.”;

19)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“24.b pants

Darba organizācija

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums, minētais revīzijas uzņēmums ieceļ vismaz vienu galveno revīzijas partneri. Revīzijas uzņēmums piešķir galvenajam(-iem) revīzijas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un nodrošina personālu, kuram ir nepieciešamā kompetence un spējas pienācīgai savu uzdevumu izpildei.

Revīzijas kvalitātes nodrošināšana, neatkarība un kompetence ir galvenie kritēriji, pēc kuriem revīzijas uzņēmums ieceļ galveno(-os) revīzijas partneri(-us).

Galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i) ir aktīvi iesaistīts(-i) obligātās revīzijas veikšanā.

2.   Veicot obligāto revīziju, obligātais revidents velta tai pietiekamu laiku un piešķir pietiekamus resursus, lai pienācīgi veiktu savu darbu.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums reģistrē visus šīs direktīvas un attiecīgos gadījumos Regulas (ES) Nr. 537/2014 pārkāpumus. Dalībvalstis var atbrīvot obligātos revidentus un revīzijas uzņēmumus no šā pienākumu attiecībā uz nenozīmīgiem pārkāpumiem. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums veic uzskaiti arī par jebkādām attiecīgajām sekām, tostarp pasākumiem, kas veikti, lai novērstu minētos pārkāpumus un izdarītu izmaiņas iekšējā kvalitātes kontroles sistēmā. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sagatavo gada pārskatu, ietverot visus šādus veiktos pasākumus, un nosūta minēto ziņojumu saviem darbiniekiem.

Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums lūdz ārējo ekspertu atzinumu, tas dokumentē nosūtīto pieprasījumu un saņemto atzinumu.

4.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums veic uzskaiti par klienta pārskatiem. Tajā tiek ietverti šādi dati par katru revidēto klientu:

5.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izveido revīzijas lietu par katru obligāto revīziju.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums dokumentē vismaz datus, kas reģistrēti saskaņā ar šīs direktīvas 22.b panta 1. punktu un attiecīgos gadījumos – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 6.–8. pantu.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saglabā jebkādus citus datus un dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu šīs direktīvas 28. pantā un attiecīgos gadījumos Regulas (ES) Nr. 537/2014 10. un 11. pantā minēto ziņojumu un lai kontrolētu šīs direktīvas un citu piemērojamo juridisko prasību ievērošanu.

Revīzijas lietu pabeidz sagatavot ne vēlāk kā 60 dienas pēc šīs direktīvas 28. pantā un attiecīgos gadījumos Regulas (ES) Nr. 537/2014 10. pantā minētā revīzijas ziņojuma parakstīšanas datuma.

6.   Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums veic uzskaiti par jebkādām rakstveida sūdzībām attiecībā uz veiktās obligātās revīzijas rezultātiem.

7.   Dalībvalstis var noteikt vienkāršotas prasības attiecībā uz 3. un 6. punktu par 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām revīzijām.”;

20)

direktīvā pievieno šādu pantu:

“25.a pants

Obligātās revīzijas darbības joma

Neskarot šīs direktīvas 28. pantā un attiecīgos gadījumos Regulas (ES) Nr. 537/2014 10. un 11. pantā minētās prasības ziņojumiem, obligātās revīzijas darbības joma neietver nodrošinājumu par revidētās struktūras dzīvotspēju nākotnē vai pārvaldības vai administratīvās struktūras iepriekšējo vai turpmāko darbības efektivitāti vai lietderību.”;

21)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Revīzijas standarti

1.   Dalībvalstis nosaka, ka obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic obligāto revīziju atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu.

Dalībvalstis var piemērot valsts revīzijas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi starptautisku revīzijas standartu, kas reglamentē to pašu jomu.

2.   1. punkta nolūkos “starptautiskie revīzijas standarti” ir Starptautiskie revīzijas standarti (SRS), Starptautiskais standarts par kvalitātes kontroli (ISQC 1) un citi saistītie standarti, ko ar Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes (IAASB) starpniecību izdevusi Starptautiskā grāmatvežu federācija (IFAC), ciktāl tie attiecas uz obligātajām revīzijām.

3.   Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 48.a pantu pieņemt 1. punktā minētos starptautiskos revīzijas standartus revīzijas prakses, obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu neatkarības un iekšējās kvalitātes kontroles jomā, lai minētos standartus piemērotu Savienībā.

Komisija var pieņemt starptautiskos revīzijas standartus vienīgi tad, ja tie:

4.   Neatkarīgi no 1. punkta otrās daļas dalībvalstis var noteikt revīzijas procedūras vai prasības, kas papildina Komisijas pieņemtos starptautiskos revīzijas standartus vienīgi tad,

Dalībvalstis par revīzijas procedūrām vai prasībām informē Komisiju vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā vai, ja šādas prasības jau pastāv starptautiskā revīzijas standarta pieņemšanas laikā, vismaz trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā starptautiskā revīzijas standarta pieņemšanas.

5.   Ja dalībvalsts paredz mazu uzņēmumu obligāto revīziju, tā var noteikt, ka 1. punktā minētos revīzijas standartus piemēro atbilstoši minēto uzņēmumu darbības apjomam un sarežģītībai. Dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu revīzijas standartu atbilstošu piemērošanu mazu uzņēmumu obligātajām revīzijām.”;

22)

direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot uzņēmumu grupas konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju:

Grupas revidenta saglabātajiem dokumentiem jābūt tādiem, ka attiecīgā kompetentā iestāde var pārbaudīt grupas revidenta darbu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā grupas revidents pieprasa, lai trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas struktūra(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i) apņemtos nodot attiecīgos dokumentus konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas laikā kā nosacījumu grupas revidenta paļāvībai uz darbu, ko veicis minētās trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas struktūra(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i).

2.   Ja grupas revidents nespēj ievērot 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, tas veic vajadzīgos pasākumus un par to informē attiecīgo kompetento iestādi.

Šādi pasākumi attiecīgā gadījumā ietver papildu obligātās revīzijas darba veikšanu attiecīgajā meitasuzņēmumā vai nu patstāvīgi, vai izmantojot ārpakalpojumus šādu uzdevumu veikšanai.

3.   Ja grupas revidentam tiek veikta kvalitātes nodrošināšanas pārbaude vai izmeklēšana saistībā ar konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju uzņēmumu grupā, grupas revidents pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei attiecīgos dokumentus, ko tas saglabā attiecībā uz attiecīgā trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas struktūras(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto revīzijas darbu grupas revīzijas nolūkos, tostarp visus darba dokumentus, kas attiecas uz grupas revīziju.

Kompetentā iestāde var pieprasīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm papildu dokumentus par obligātā(-o) revidenta(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto revīzijas darbu grupas revīzijas nolūkā saskaņā ar 36. pantu.

Ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums revīziju veic trešās valsts revidents(-i) vai revidenti vai revīzijas struktūra(-as), kompetentā iestāde var pieprasīt attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm papildu dokumentus par trešās valsts revidenta(-u) vai trešās valsts revīzijas struktūras(-u) veikto revīzijas darbu, piemērojot 47. pantā minētos sadarbības pasākumus.

Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums revīziju veic revidents vai revidenti vai revīzijas struktūra vai struktūras no trešās valsts, ar kuru netiek īstenoti 47. pantā minētie sadarbības pasākumi, grupas revidents ir atbildīgs arī par trešās valsts revidenta(-u) vai revīzijas struktūras(-u) veiktā revīzijas darba papildu dokumentu, tostarp darba dokumentu attiecībā uz grupas revīziju, pienācīgu iesniegšanu pēc pieprasījuma. Lai nodrošinātu šādu iesniegšanu, grupas revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai arī vienojas ar trešās valsts revidentu(-iem) vai revīzijas struktūru(-ām) par atļautu un neierobežotu piekļuvi šai informācijai pēc pieprasījuma, vai arī citādi atbilstoši rīkojas. Ja juridiski vai citādi šķēršļi kavē trešās valsts revīzijas darba dokumentu nodošanu grupas revidentam, tad grupas revidenta saglabātajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, ka revidents ir veicis atbilstošās procedūras, lai piekļūtu revīzijas dokumentiem, un tādu šķēršļu gadījumā, kas nav saistīti ar valsts tiesību aktiem, apliecinājumu par šādu šķēršļu esamību.”;

23)

direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“28. pants

Revīzijas ziņojumi

1.   Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) iesniedz obligātās revīzijas rezultātus ar revīzijas ziņojumu. Ziņojumu sagatavo saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts pieņemto revīzijas standartu prasībām, kā minēts 26. pantā.

2.   Revīzijas ziņojums ir rakstisks, un tajā:

Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz revīzijas ziņojuma saturu.

3.   Ja obligāto revīziju veic vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi vienojas par obligātās revīzijas rezultātiem un iesniedz kopīgu ziņojumu un atzinumu. Ja nevar panākt vienošanos, katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz savu atzinumu revīzijas ziņojuma atsevišķā punktā un norāda iemeslus, kāpēc nav panākta vienošanās.

4.   Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents. Revīzijas uzņēmumam veicot obligāto revīziju, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaicīgi ir iesaistīti vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.

Katrā gadījumā iesaistītās(-o) personas(-u) vārds ir zināms attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

5.   Obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma ziņojums par konsolidētajiem finanšu pārskatiem atbilst 1. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām. Ziņojot par vadības ziņojuma un finanšu pārskatu atbilstību, kā noteikts 2. punkta e) apakšpunktā, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums ņem vērā konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidēto vadības ziņojumu. Ja konsolidētajiem finanšu pārskatiem ir pievienoti mātesuzņēmuma gada finanšu pārskati, šajā pantā paredzētos obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu ziņojumus var apvienot.”;

24)

direktīvas 29. pantu groza šādi:

25)

VII nodaļu aizstāj ar šādu:

“VII NODAĻA

IZMEKLĒŠANA UN SANKCIJAS

30. pants

Izmeklēšanas un sankciju sistēmas

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas neatbilstošu veikšanu.

2.   Neskarot dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmas, dalībvalstis paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, ja tie obligātās revīzijas nav veikuši saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu un attiecīgā gadījumā Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvām sankcijām par pārkāpumiem, kuriem jau piemēro attiecīgās valsts krimināltiesības. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrību atbilstīgi informē par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, un par tiem piemērotajām sankcijām. Sankcijās ietver arī iespēju atsaukt apstiprinājumu. Dalībvalsts var nolemt, ka šādā informēšanā neietver personas datus Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punkta nozīmē.

4.   Līdz 2016. gada 17. jūnijam dalībvalstis nosūta Komisijai 2. punktā minētos noteikumus. Tās bez liekas kavēšanās ziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

30.a pants

Pilnvaras piemērot sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras veikt un/vai piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas par šīs direktīvas un attiecīgos gadījumos Regulas (ES) Nr. 537/2014 noteikumu pārkāpumiem:

2.   Dalībvalstis nodrošina ka kompetentās iestādes var īstenot savas sankciju pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no šādiem veidiem:

3.   Dalībvalstis var piešķirt kompetentajām iestādēm citas pilnvaras piemērot sankcijas papildus 1. punktā minētajām.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var tām sabiedriskas nozīmes struktūras pārraugošām iestādēm, kas nav norīkotas kā kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. panta 2. punktu, piešķirt pilnvaras noteikt sankcijas par minētajā Regulā paredzēto ziņošanas pienākumu pārkāpumiem.

30.b pants

Efektīva sankciju piemērošana

Izstrādājot noteikumus saskaņā ar 30. pantu, dalībvalstis izvirza prasību, ka, nosakot administratīvo sankciju un pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

Kompetentās iestādes var ņemt vērā papildu faktorus, ja tādi ir noteikti dalībvalsts tiesību aktos.

30.c pants

Sankciju un pasākumu publicēšana

1.   Kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē vismaz visas administratīvās sankcijas, kas piemērotas par šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 537/2014 noteikumu pārkāpumiem, kuru gadījumā visas tiesības pārsūdzēt ir izsmeltas vai ir beigušās, tiklīdz tas ir iespējams, uzreiz pēc tam, kad persona, kurai sankciju piemēro, ir informēta par šo lēmumu, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai sankciju piemēro.

Ja dalībvalstis atļauj publicēt sankcijas, kuras var pārsūdzēt, kompetentās iestādes, tiklīdz tas ir iespējams, savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

2.   Kompetentās iestādes piemērotās sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti un veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jebkurā no šādiem gadījumiem:

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām publikācijām saskaņā ar 1. punktu ir samērīgs ilgums un ka tās ir pieejamas to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tam, kad visas tiesības pārsūdzēt ir izsmeltas vai ir beigušās.

Publicējot sankcijas, pasākumus un visus publiskus paziņojumus, tiek ievērotas pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību. Dalībvalstis var nolemt, ka šādā publikācijā vai jebkādā publiskā paziņojumā neietver personas datus Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punkta nozīmē.

30.d pants

Pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, ka uz kompetentās iestādes lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 537/2014, attiecas tiesības tos pārsūdzēt.

30.e pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidoti efektīvi mehānismi, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 537/2014 pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka revīzijas uzņēmumi izstrādā atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai uzņēmuma iekšienē pa īpašu kanālu ziņotu par iespējamiem vai faktiskiem šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 537/2014 pārkāpumiem.

30.f pants

Informācijas apmaiņa

1.   Kompetentās iestādes katru gadu nosūta CEAOB apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem pasākumiem un sodiem, kas piemēroti saskaņā ar šo nodaļu. CEAOB publicē šo informāciju savā gada pārskatā.

2.   Kompetentās iestādes nekavējoties informē CEAOB par visiem 30.a panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētajiem pagaidu aizliegumiem.”;

26)

direktīvas 32. pantu groza šādi:

27)

direktīvas 34. pantu groza šādi:

28)

svītro 35. pantu;

29)

direktīvas 36. pantu groza šādi:

30)

direktīvas 37. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Ir aizliegts jebkurš līguma noteikums, kas ierobežo revidētās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces izvēli saskaņā ar 1. punktu līdz noteiktām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kategorijām vai sarakstiem attiecībā uz konkrētā obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanu, lai veiktu minētās struktūras obligāto revīziju. Neviens šāds spēkā esošs noteikums nav spēkā.”;

31)

direktīvas 38. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Sabiedriskas nozīmes struktūru obligātās revīzijas gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai:

būtu atļauts iesniegt prasību valsts tiesā par obligātā(-o) revidenta(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) atstādināšanu, ja tam ir pienācīgs pamatojums.”;

32)

X nodaļu aizstāj ar šādu:

“X NODAĻA

REVĪZIJAS KOMITEJA

39. pants

Revīzijas komiteja

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai ir revīzijas komiteja. Revīzijas komiteja ir vai nu atsevišķa komiteja, vai revidētās struktūras administratīvās struktūras vai uzraudzības struktūras komiteja. Tās sastāvā ietilpst revidētās struktūras administratīvās struktūras locekļi bez izpildpilnvarām un/vai uzraudzības struktūras locekļi un/vai revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē iecelti locekļi vai attiecībā uz struktūru, kurai nav akcionāru, – līdzvērtīgas struktūras iecelti locekļi.

Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir zināšanas grāmatvedībā un/vai revīzijā.

Komitejas locekļiem kopumā jābūt kompetentiem attiecīgajā nozarē, kurā darbojas revidētā struktūra.

Lielākā daļa revīzijas komitejas locekļu ir neatkarīgi no revidētās struktūras. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ieceļ tās locekļi vai revidētās struktūras uzraudzības struktūra, un viņš ir neatkarīgs no revidētās struktūras. Dalībvalstis var pieprasīt, lai revīzijas komitejas priekšsēdētājs katru gadu tiktu ievēlēts revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (20) 2. panta 1. punkta f) un t) apakšpunkta kritērijiem, revīzijas komitejai piešķirtās pilnvaras var īstenot administratīvā vai uzraudzības struktūra, ar noteikumu, ka tad, ja šādas administratīvas vai uzraudzības struktūras priekšsēdētājs ir izpildvaras loceklis, viņš nepilda priekšsēdētāja pienākumus laikā, kad šāda struktūra veic revīzijas komitejas funkcijas.

Ja revīzijas komiteja ir daļa no revidētās struktūras administratīvās struktūras vai uzraudzības struktūras saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis var ļaut vai noteikt prasību attiecīgi administratīvai struktūrai vai uzraudzības struktūrai pildīt revīzijas komitejas funkcijas, lai pildītu šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 537/2014 noteiktos pienākumus.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka šādām sabiedriskas nozīmes struktūrām nav vajadzīga revīzijas komiteja:

Sabiedriskas nozīmes struktūras, kas minētas c) apakšpunktā, publiski paskaidro iemeslus, kādēļ tās uzskata, ka tām nav jāizveido revīzijas komiteja vai ka kāda administratīva vai uzraudzības struktūra nav jāpilnvaro veikt šajā struktūrā revīzijas komitejas funkcijas.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt vai ļaut, ka sabiedriskas nozīmes struktūrai nav revīzijas komitejas, ar noteikumu, ka tai ir struktūra vai struktūras, kas veic revīzijas komitejai līdzvērtīgas funkcijas, kuras ir izveidotas un darbojas saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā revidējamā struktūra ir reģistrēta. Šādā gadījumā revidējamā struktūra dara zināmu, kura struktūra veic šīs funkcijas un kāds ir tās personālsastāvs.

5.   Ja visi revīzijas komitejas locekļi ir revidētās struktūras administratīvās vai uzraudzības struktūras locekļi, dalībvalsts var paredzēt, ka revīzijas komiteju atbrīvo no 1. punkta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām par neatkarību.

6.   Neskarot administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekļu atbildību vai citu to locekļu atbildību, kurus iecēlusi revidētās struktūras akcionāru pilnsapulce, revīzijas komiteja cita starpā veic šādas funkcijas:

(20)  Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.)."

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.)."

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.)."

(23)  Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).”;"

33)

direktīvas 45. pantu groza šādi:

34)

direktīvas 46. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta 1. punkta īstenošanai, Komisija ir pilnvarota lemt par līdzvērtību, kas tajā minēta, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kad Komisija ir atzinusi minēto līdzvērtību, kas minēta šā panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu balstīties uz šādu līdzvērtību daļēji vai pilnībā un tādējādi daļēji vai pilnībā nepiemērot vai pārveidot 45. panta 1. un 3. punkta prasības. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, dalībvalstis var novērtēt šā panta 1. punktā minēto līdzvērtību vai paļauties uz citu dalībvalstu vērtējumiem. Ja Komisija nolemj, ka 1. punktā minētā līdzvērtības prasība nav ievērota, tā var atļaut attiecīgajiem trešo valstu revidentiem un trešo valstu revīzijas struktūrām atbilstošā pārejas periodā turpināt revīziju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prasībām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā noteikt vispārīgus atbilstības kritērijus, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas 29., 30. un 32. pantā, kas jāizmanto, novērtējot, vai publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas trešā valstī ir līdzvērtīgas Savienības sistēmām. Šādus vispārējus kritērijus dalībvalstis izmanto, novērtējot līdzvērtību valsts līmenī, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz attiecīgo trešo valsti.”;

35)

direktīvas 47. pantu groza šādi:

36)

direktīvas 48. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Komisijai palīdz komiteja (turpmāk “komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (25) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.;

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

37)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“48.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 26. panta 3. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā un 47. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 16. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 3. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā un 47. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 45. panta 6. punktu, 46. panta 2. punktu un 47. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

38)

svītro 49. pantu;